Gribīgo koalīcijā, Eiropā un citur pasaulē

Baltijas valstu un ASV ārlietu resora pārstāvji atzinīgi novērtē triju Adrijas valstu sasniegumus integrācijā NATO

LETA  10/15/07    Baltijas valstu un ASV ārlietu un aizsardzības resoru pārstāvji atzinīgi novērtējuši Horvātijas, bijušās Dienvidslāvijas Republikas Maķedonijas un Albānijas sasniegtos rezultātus integrācijas NATO kontekstā, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijas Preses dienestā.

Pagājušās nedēļas nogalē notikušajā Adrijas-ASV hartas un Baltijas valstu ārlietu un aizsardzības ministru sanāksmē visas trīs Adrijas valstis tika mudinātas turpināt sāktās reformas, lai arvien vairāk sekmētu savu atbilstību pievienošanās NATO kritērijiem.

Savukārt Adrijas valstis izteikušas pateicību ASV un Baltijas valstīm par sniegto palīdzību un atbalstu integrācijas NATO procesā.

Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar nākamā gada pavasarī gaidāmo NATO samitu Bukarestē, Rumānijā, kā arī reģionālās sadarbības tendences un drošības aktualitātes Dienvidaustrumeiropā.

Sanāksmes otrajā daļā piedalījās arī trīs jaunās NATO PfP (Partnership for Peace) programmas dalībvalstis Bosnija un Hercegovina, Serbija un Melnkalne, kuras informēja par veiktajām aktivitātēm partnerības programmas ietvaros.

Adrijas-ASV hartas un Baltijas valstu ārlietu un aizsardzības ministru sanāksme notika no12. līdz 13.oktobrim Splitā, Horvātijā. Latvijas ĀM šajā sanāksmē pārstāvēja valsts sekretāra vietnieks Ilgvars Kļava.

ASV-Adrijas harta tika parakstīta 2003.gadā, un tās mērķis ir paātrināt Adrijas valstu integrāciju NATO.

Savukārt Adrijas-Baltijas iniciatīvas ietvaros tiek veicināta viedokļu un reformu pieredzes apmaiņa par dažādiem ar NATO integrāciju saistītiem jautājumiem.

Adrijas-Baltijas-ASV tikšanās šādā formātā pirmo reizi notika Horvātijā pērn aprīlī, bet otro reizi šogad februārī - Igaunijā.

Imigrantiem vislabākā dzīve ir Zviedrijā, vissliktākā Latvijā

LETA  10/15/07    Eiropā veiktā pētījumā par imigrantu integrāciju noskaidrots, ka vislabākā dzīve viesstrādniekiem ir Zviedrijā, bet vissliktākā Latvijā. Migrācijas integrācijas politikas indeksā apkopota informācija par 25 Eiropas Savienības (ES) valstīm un Norvēģiju, Šveici un Kanādu.

Indeksu sastāda Eiropas organizāciju konsorcijs Britu Padomes un Briselē bāzētās Migrācijas politikas grupas vadībā.

ES 25 valstīs dzīvo aptuveni 21 miljons migrantu. Viņu dzīves līmenis vērtēts pēc 140 rādītājiem, ieskaitot imigrantu tiesības uz darba vietu, iespējas apmesties uz pastāvīgu dzīvi, atļauju ierasties arī ģimenei un likumus cīņā ar rasismu un aizspriedumiem.

Vislabāk imigrantiem klājās Zviedrijā, kas atzīta par vienīgo valsti, kas ļoti labvēlīgi un veiksmīgi veicina integrāciju.

Zviedrijai seko Portugāle, Beļģija, Nīderlande un Somija.

Pirmajā indeksa pusē iekļuvušas arī tās piecas valstis, kurās ir vislielākā imigrantu populācija - Lielbritānija, Spānija, Vācija, Itālija un Francija.

Vissliktākā dzīve imigrantiem ir Latvijā, kas ierobežo ārvalstu strādnieku tiesības un viesstrādniekiem dod maz iespēju ietekmēt politiskos procesus.

Daudzi ierobežojumi imigrantiem ir spēkā arī Kiprā, Austrijā, Grieķijā un Slovākijā. Austrumeiropā kopumā valda mazāk liberāla politika pret imigrantiem salīdzinājumā ar Rietumeiropu.

Zviedrijā un Portugālē ir vislabvēlīgākā situācija imigrantu ģimeņu apvienošanā, ļaujot viesstrādniekiem valstī ievest arī savus ģimenes locekļus. Vissliktākā situācija šajā jomā ir Austrijā, Dānijā un Kiprā.

Zviedrija arī visliberālāk attiecas pret imigrantu tiesībām palikt valstī ilgtermiņā. Pētījuma autori norāda, ka Zviedrijas imigrācijas politika ir godīga, vienkārša un caurskatāma.

Vissliktākās iespējas palikt valstī uz pastāvīgu dzīvi ir Īrijā, jo migrantu tiesības palikt ir saistītas ar nodarbinātību, nevis valstī pavadīto laiku un iesakņošanos.

Tomēr Īrijas valdība pašlaik pārskata savu migrācijas politiku atbildē uz pastiprinātu viesstrādnieku plūsmu.

Pētījums Eiropā tiks prezentēts otrdien.

Beilija: Latvijas valdībai jākalpo visai tautai, nevis tikai tās daļai

TVNET/LETA  10/16/07    Latvijas valdībai jākalpo tautai, turklāt "visai tautai, nevis tikai tās daļai", šodien Latvijas Universitātē uzstājoties ar Latvijas aktuālajiem politikas procesiem veltītu runu "Kopīgo vērtību saglabāšana", sacīja ASV vēstniece Latvijā Ketrīna Toda Beilija. Beilija runu, kas tika sagaidīta ar skaļiem aplausiem, teica pārpildītā Latvijas Universitātes Lielajā aulā, kurā bija pulcējušies gan studenti, gan arī daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki - vairāki opozīcijas un mazāk valdošās koalīcijas deputāti.

Beilijas pusstundu ilgā runa bija diezgan tieša un emocionāla.

Latvijas valdībai jākalpo tautai, turklāt "visai tautai, nevis tikai tās daļai", šodien Latvijas Universitātē uzstājoties ar Latvijas aktuālajiem politikas procesiem veltītu runu "Kopīgo vērtību saglabāšana", sacīja ASV vēstniece Latvijā Ketrīna Toda Beilija.

Vēstniece pauda pārsteigumu, ka "situācijā, kad Latvijas brīvību apdraudošā vara ir daudz vājāka, Latvijas iedzīvotāji, šķiet, nevēlas tai pretoties".

Diplomātes skatījumā, pēdējā laikā Latvijā ir risinājušies vairāki notikumi, kas ir pretrunā ar ASV un Latvijas kopīgajām vērtībām. "Esam redzējuši notikumus, kas šķiet pretrunā ar mūsu kopīgajām vērtībām. Piemēram, mēģinājumi tiesās ielikt tiesnešus, kas "zinās, kas jādara", mēģinājumi manipulēt ar likumiem, kas nosaka drošības iestāžu darbību, lai pieļautu lielāku politisko iejaukšanos, publiskas kampaņas, kas diskreditē tiesības un likuma varu sargājošas institūcijas," pārmetumus valstī notiekošajam precizēja vēstniece.

Beilija aicināja iedzīvotājus aktīvāk iesaistīties savas nākotnes veidošanā. "Tautai, it īpaši jums, jauniešiem, priekšā ir aizraujoša nākotne. Iesaistieties, esiet aktīvi valdībā un turpiniet brīvas un demokrātiskas valsts uzsākto darbu," mudināja vēstniece.

Skaidrojot, kāpēc nolēmusi uzstāties ar runu par Latvijā notiekošo, Beilija sacīja, ka ASV valsts sekretāre Kondolīza Raisa ir aicinājusi ASV vēstniekus nevis vienkārši vērot notikumus, bet gan palīdzēt tos veidot tā, lai nostiprinātu brīvību. "Mēs to dēvējam par pārejas diplomātiju," sacīja vēstniece.

"Mēs [ASV] runājam, ja mums ir problēmas un ja mūs kaut kas uztrauc. Citas valstis savukārt runā par ASV politiku. Šī ir globāla pasaule - visi runā cits par citu," skaidroja diplomāte, paredzot, ka viņas uzruna izraisīs "diskusijas un varbūt pat pretrunas".

Beilija sacīja, ka lēmums par valsts tālāko attīstību ir jāpieņem tikai Latvijas iedzīvotājiem, un norādīja, ka "draudzība un ciešās saites starp abām valstīm turpināsies. Kā NATO dalībvalsts Amerikas Savienotās Valstis paliks uzticīgas Latvijas neatkarībai un drošībai". Tomēr diplomāte atgādināja, ka "vērtību saglabāšana palīdz saglabāt stipras attiecības".

ASV vēstniece savā uzrunā norādīja, ka trīs gadus pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) un NATO Latvija atrodas tās vēsturei būtiskā posmā. "Vai Latvija saglabās mūsu kopīgās vērtības vai atteiksies no tām? Vai Latvija turpinās īstenot reformas un nostiprināt tiesiskas valsts principus, palielināt caurskatāmību un attīstīties kā brīva un demokrātiska valsts? Vai arī Latvija, jūtoties droša kā ES un NATO dalībvalsts, nolems, ka grūtais darbs jau padarīts, un ļaus valstij kļūt par rotaļu laukumu dažiem indivīdiem, kas lēmumus pieņem tā, lai ieguvēji būtu viņu draugi?" retoriski vaicāja diplomāte.

Beilija uzsvēra, ka tiesiskas valsts principu attīstība Latvijā ir būtiska arī pasaules biznesa un investīciju kopienai. "Esot ASV vēstnieces amatā, esmu aktīvi aicinājusi amerikāņu uzņēmumus izvērtēt Latviju kā potenciālu vietu uzņēmējdarbībai. Es viņiem stāstu par talantīgo un izglītoto darbaspēku, kā arī labvēlīgo uzņēmējdarbības klimatu. Es viņiem stāstu par aizrautīgajiem, talantīgajiem studentiem, ko satieku šai valstī, kā par Latvijas nākotnes potenciāla apliecinājumu," sacīja vēstniece.

Diplomāte uzsvēra, ka ārvalstu investori vēlas zināt, ka viņu nauda ir drošībā, bet investīcijas - aizsargātas. "Viņiem jāzina, ka viņi varēs iesaistīties uzņēmējdarbībā un ka neviens neliks viņiem maksāt kukuļus vai "aizsardzības naudu", ka viņu pieteikumus līgumu slēgšanai izskatīs, balstoties uz to priekšrocībām. Tāpat viņiem jābūt drošiem, ka, ja rastos strīds, viņi varētu paļauties uz godīgu lietas izskatīšanu tiesā. Potenciālus investorus piesaista valstis, kurās stingri ievēro tiesiskas valsts principus," sacīja Beilija.

Vēstniece uzsvēra, ka ASV no savas pieredzes ir sapratusi, ka valstī ir vajadzīga brīva un aktīva prese, spēcīgas un neatkarīgas tiesībsargājošās iestādes, uzticama tiesu sistēma, kas ir brīva no iejaukšanās, likumdevējvara, kas spēj nodrošināt efektīvu kontroli, taču vissvarīgākais esot informēti un aktīvi iedzīvotāji. "Visas šīs institūcijas un grupas ir ļoti būtiskas, lai nodrošinātu aktīvas un veselīgas demokrātijas attīstību un izaugsmi," sacīja Beilija.

Diplomāte uzsvēra, ka lēmums par valsts tālāko attīstību ir jāpieņem tikai Latvijas iedzīvotājiem.

Diplomātei sakot, ka "Latvijas iedzīvotāji riskēja ar dzīvību, aizsargājot brīvību, tādējādi mainot vēstures gaitu", zālē atskanēja ovācijas. Arī pēc vēstnieces runas skanēja skaļi un ilgi aplausi.

Pēc vēstnieces uzrunas viņas vietnieks Stjuarts Seldovics skaidroja, ka vēstniece savā uzrunā esot paudusi ASV valdības viedokli un runājusi kā draugs, kuram ir pienākums runāt atklāti un godīgi.

Noklausīties ASV vēstnieces runu bija ieradušies Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs Aleksejs Loskutovs, viņa vietniece Juta Strīķe, Loskutova vietas izpildītājs Alvis Vilks, Latvijas institūta direktors Ojārs Kalniņš, "Jaunā laika" pārstāvji Krišjānis Kariņš, Sandra Kalniete, Kārlis Šadurskis un Ingrīda Circene, Rīgas Stradiņa universitātes līdzšinējais rektors Jānis Vētra, kā arī Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns un Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājs Atis Lejiņš.

Uz runu ieradušies arī Norvēģijas, Kanādas, Spānijas, Polijas, Īrijas un Zviedrijas vēstnieki.

Kā ziņots, Valsts prezidents Valdis Zatlers iepriekš pieļāva, ka vēstnieces uzruna būs akadēmiska runa universitātē, tomēr norādīja, ka Latvijai pašai ir jātiek galā un jārisina savas problēmas. "Jebkuras bažas par to, kas notiek Latvijā, ir Latvijas valsts un valdības kompetencē," norādīja Zatlers.

Savukārt eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga iepriekš izteicās, ka Beilijas runā tiks sniegts draudzīgs atgādinājums Latvijai. "Tie būs draudzīgi un labvēlīgi padomi, kuros vajadzētu ieklausīties [...] Pirmā gudrības pazīme ir gatavība mācīties," iepriekš sacīja eksprezidente.

Politiķi pretrunīgi vērtē ASV vēstnieces Latvijā runu

LETA  10/16/07    Valdību veidojošās koalīcijas Saeimas frakciju pārstāvji pretrunīgi vērtē ASV vēstnieces Latvijā Ketrīnas Todas Beilijas šodien teikto uzrunu, savukārt opozīcija uzskata, ka Latvijai būtu jāieklausās ASV vēstnieces vārdos.

"Uzruna bija mazliet dīvaina, grūti iedomāties, ka kāds Eiropas valsts vēstnieks ar līdzīgu runu uzstātos ASV universitātē," sacīja Tautas partijas Saeimas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis.

"Latvija ir ASV stratēģiskais partneris un draugs, un drauga ieteikumos vienmēr ir vērts ieklausīties," norādīja Zaļo un zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

Latvijas Pirmās partijas/"Latvijas ceļa" frakcijas deputāts Dzintars Jaundžeikars pauda pārliecību, ka politiķi kalpo tautai. "Mums nav vajadzīgs neviena pasūtījums no ārzemēm, kā rīkoties. Būtu nopietni jāpārbauda, vai Beilija ir paudusi savu privāto vai ASV valdības viedokli, jo mēs esam uzticami ASV sabiedrotie," sacīja Jaundžeikars.

"Skumji, ka tik skaļi un emocionāli situāciju Latvijā raksturo ārvalstu pilsonis, jo viss, ko viņa teica, tā arī ir," uzskata "Saskaņas centra" priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

"Muļķi mācās no savām kļūdām, gudri - no citu," tā vēstnieces uzrunu raksturoja apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas vadītājs Jakovs Pliners.

LETA jau ziņoja, ka Beilija šodien uzsvēra, ka Latvijas valdībai jākalpo tautai, turklāt "visai tautai, nevis tikai tās daļai".

Vēstniece pauda pārsteigumu, ka "situācijā, kad Latvijas brīvību apdraudošā vara ir daudz vājāka, Latvijas iedzīvotāji, šķiet, nevēlas tai pretoties".

Diplomātes skatījumā, pēdējā laikā Latvijā ir risinājušies vairāki notikumi, kas ir pretrunā ar ASV un Latvijas kopīgajām vērtībām.

"Esam redzējuši notikumus, kas šķiet pretrunā ar mūsu kopīgajām vērtībām. Piemēram, mēģinājumi tiesās ielikt tiesnešus, kas "zinās, kas jādara", mēģinājumi manipulēt ar likumiem, kas nosaka drošības iestāžu darbību, lai pieļautu lielāku politisko iejaukšanos, publiskas kampaņas, kas diskreditē tiesības un likuma varu sargājošas institūcijas," pārmetumus valstī notiekošajam precizēja vēstniece.

Beilija aicināja iedzīvotājus aktīvāk iesaistīties savas nākotnes veidošanā. "Tautai, it īpaši jums, jauniešiem, priekšā ir aizraujoša nākotne. Iesaistieties, esiet aktīvi valdībā un turpiniet brīvas un demokrātiskas valsts uzsākto darbu," mudināja vēstniece.

Skaidrojot, kāpēc nolēmusi uzstāties ar runu par Latvijā notiekošo, Beilija sacīja, ka ASV valsts sekretāre Kondolīza Raisa ir aicinājusi ASV vēstniekus nevis vienkārši vērot notikumus, bet gan palīdzēt tos veidot tā, lai nostiprinātu brīvību. "Mēs to dēvējam par pārejas diplomātiju," sacīja vēstniece.

Beilija iesaistās Latvijas iekšpolitikā

Agnese Margēviča,  NRA  10/17/07    Kalvīša birojs asi reaģē uz runā pausto aicinājumu pretoties brīvību apdraudošajai varai.

Viens Latvijas politiskais spārns ASV vēstnieci Ketrinu Todu Beiliju uztver kā savu viedokļu līderi, situāciju, kādu to Vašingtonai rādījusi Latvijas puse, Neatkarīgajai otrdien raksturoja kāds augsta ranga diplomāts. Vēstnieces uzstāšanās otrdien izraisīja līksmību politiskajā opozīcijā un neierasti asu pretreakciju valdošajā politiskajā elitē, kas iepriekš bija izvairījusies no konfrontācijas ar ASV vēstniecību.

K. Todas Beilijas runa izraisīja premjerministra biroja reakciju, un ASV vēstniecībai tika prasīts skaidrojums par runā ietverto atziņu: "Mani pārsteidz, ka situācijā, kad Latvijas brīvību apdraudošā vara ir daudz vājāka, Latvijas iedzīvotāji, šķiet, nevēlas tai pretoties." No ASV vēstniecības saņemts skaidrojums, ka runas orģinālajā angļu valodas versijā šāda apgalvojuma neesot. Pie vainas esot kļūda, runu tulkojot latviešu valodā, Neatkarīgajai ASV vēstniecības skaidrojumu atstāstīja premjerministra biroja vadītājs, Latvijas bijušais vēstnieks Vašingtonā Māris Riekstiņš.

Vismaz tajā runas angliskajā versijā, kas ASV vēstniecības mājaslapā bija pieejama otrdienas vakarā, runas fragments burtiskā tulkojumā varētu skanēt: "Latviešiem joprojām jājūtas tiesīgiem aizstāvēt to, kas viņiem ir dārgs," pārliecinājās Neatkarīgā. Angliskais teksts: "Latvians should still feel empowered to stand up for what they hold dear" visai grūti tulkojams kā "mani pārsteidz, ka situācijā, kad Latvijas brīvību apdraudošā vara ir daudz vājāka, Latvijas iedzīvotāji, šķiet, nevēlas tai pretoties".

Tikmēr premjerministra A. Kalvīša birojs pieņēmis ASV vēstniecības skaidrojumu, ka runa ir tikai par tulkošanas kļūdu, un nekādus zemtekstus notikušajā necenšoties saskatīt. Tomēr M. Riekstiņš apstiprināja, ka tuvākajās dienās "pie amerikāņiem painteresēsimies, vai runa ir par tulka kļūdu vai ko citu". Jautāts, vai vēstnieces runa, viņaprāt, nav pārkāpusi diplomātijā pieņemtās robežas, M. Riekstiņš vien atgādināja, ka K. Toda Beilija "nav klasiski izaugusi diplomāte, bet ir politiski nozīmēta vēstniece". Vaicāts, vai vēstniece uzstāšanās saturu saskaņojusi ar Vašingtonu, M. Riekstiņš aicina nepārspīlēt Latvijas vietu ASV prioritāro ārpolitisko interešu sarakstā un pauž uzskatu, ka vēstnieces runa bijusi ieturēta vispārējās ASV pozīcijas rāmjos, bet izpausmes formu piemeklējusi pati K. Toda Beilija.

"Mēs esam runājuši ar Vašingtonu par to ažiotāžu, ko vēstniece Latvijas iekšpolitikā sacēlusi," Neatkarīgajai savukārt apstiprināja augsti stāvoša Latvijas Ārlietu ministrijas amatpersona. Jau pirms K. Todas Beilijas otrdienas uzstāšanās Vašingtonai darīts zināms, ka minēto aktivitāšu dēļ Latvijas publiskajā telpā ASV vēstnieci sākuši pielīdzināt Krievijas vēstniekam Viktoram Kaļužnijam, kurš bēdīgi slavens ar saviem nediplomātiskajiem izteicieniem, kas nereti pārkāpuši to robežu, kad jārunā par iejaukšanos valsts iekšējās lietās. Tāpat Latvijas puse norādījusi uz iekšpolitisko ažiotāžu un politisko konfrontāciju, ko saasinājusi ASV vēstniece ar saviem izteikumiem un nostāju. No Vašingtonas esot saņemti apliecinājumi, ka, pēc ASV ieskatiem, "Latvijā viss ir kārtībā". Pēc Neatkarīgās avota teiktā noprotams, ka Latvijas puses pozīcija bijusi saistīta ne tik daudz ar pretenzijām pret kādu ASV vēstnieces spiedienu konkrētos jautājumos, piemēram, saistībā ar KNAB, cik ar vēlmi informēt Vašingtonu, ka konkrētajā Latvijas situācijā šādi K. Todas Beilijas izteikumi neizbēgami tiek politizēti, tos izmantojot iekšpolitiskajā konfrontācijā.

Dzīvnieku fermā...

Viedoklis: Varavīksnes sarkanā mala

Pauls Raudseps,  Diena  10/15/07    Jau augustā tautas izmisums par Kalvīša valdību bija sasniedzis tādu pakāpi, ka Latvijas faktu aptaujā Saskaņas centrs (SC) ieņēma pirmo vietu kā valsts populārākā partija. Nevar noliegt, ka SC gudri spēlē, stāvot malā un gaidot brīdi, kad Kalvīša uzpūstais tautsaimniecības izaugsmes burbulis pārsprāgs viņa degungalā, apgāžot stabilitātes garantu vēkšpēdus un radot iespēju veidot jaunu, kā SC priekšsēdētājs Nils Ušakovs to dēvētu, "varavīksnes valdību".

Šķēles, Šlesera un Lemberga simpātijas pret šādu veidojumu ir neapšaubāmas. Lai neradītu šķēršļus iespējamai nākotnes sadarbībai, SC pirmajā plānā izbīdītās sabiedrisko attiecību aktivitātes, piemēram, Aivara Endziņa izvirzīšana par prezidenta kandidātu vai atbalsta sniegšana Jaunā laika ierosinātajai parlamentārās izmeklēšanas komisijai par koruptīvām saitēm tieslietu sistēmā, vienmēr tiek rūpīgi izvēlētas, lai tās piesaistītu maksimālu uzmanību ar pēc iespējas minimālām reālām sekām. Otrajā plānā sadarbība ar esošo koalīciju jau notiek. Ceturtdien politizētajā Nacionālajā radio un televīzijas padomē slēgtā balsojumā taču ar nepārprotamu koalīcijas partijnieku atbalstu par padomes priekšsēdētāju tika ievēlēts SC pārstāvis Ābrams Kleckins. Saeimas prezidijā ir tikai viens ārpuskoalīcijas deputāts — Saeimas sekretāra biedrs Andrejs Klementjevs (SC).

Tomēr pēdējo dienu notikumiem būtu jābūt par brīdinājumu vēlētājiem, kas ir gatavi nospļauties un atbalstīt Saskaņas centru kā alternatīvu tiem, kas ir jau sasmērējušies. Atrašanās lojālajā opozīcijā nebūt nepasargā partiju no iegrimšanas tajā pašā ētiskajā zaņķī, kurā slīkst koalīcija. Ceturtdien A.Klementjeva brālis Jurijs kopā ar trim sava uzņēmuma darbiniekiem tika notiesāti par balsu pirkšanu SC interesēs 9.Saeimas vēlēšanās. Viens no SC līderiem Jānis Urbanovičs esot ļoti pārsteigts, viņš par to neko neesot zinājis. Savukārt A.Klementjevs par kriminālapsūdzību pret savu brāli uzzinājis jau aprīlī (vai tad viņš savam partijas biedram Urbanovičam par to neko nestāstīja?), taču amatu Saeimas prezidijā negrasoties atstāt, jo neesot ar šo lietu saistīts.

Varbūt, ka tiešām nav, brāļu starpā attiecības mēdz būt dažādas. Katrā gadījumā tiesībsargi A.Klementjevam nav izvirzījuši apsūdzību kā līdzzinātājam. (Jācer, ka viņi tādu varbūtību ir vismaz izmeklējuši.) Tomēr A.Klementjeva izvairība, runājot par sava brāļa noziegumiem partijas labā, nerada pārliecību, ka viņš sevišķi censtos no šī gadījuma norobežoties. Tas jau ir rādītājs, cik ētiski un principiāli SC uzvestos, ja tās pārstāvji nonāktu vēl augstākos amatos.

Tas par godīgumu. Par ideoloģiju un kadru politiku viss jau skaidrs. Sestdien Urbanoviča jau pirms vēlēšanām nosauktais kandidāts uz KNAB biroja vadītāja amatu Alfrēds Rubiks zem savas Latvijas Sociālistiskās partijas (LSP) karogiem uzrunāja mītiņu par godu padomju karaspēka ienākšanai Rīgā 1944.gadā. SC sabiedrotās LSP programmā nospraustais mērķis: "pāreja uz sociālistisku sabiedrības iekārtu", kura "iespējama kā revolucionārā, tā arī evolucionārā ceļā".

Aizvien košāk iemirdzas varavīksnes sarkanā mala.

Kalvītis ar TB/LNNK vienojas par Cilinska virzīšanu uz ekonomikas ministra amatu; likvidēs Broka posteni

LETA  10/16/07    Premjers Aigars Kalvītis (TP) šodien ar apvienību "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) ir vienojies par Eināra Cilinska virzīšanu apstiprināšanai ekonomikas ministra amatā, bet likvidēts tiks īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības (ES) līdzekļu apguves lietās postenis, kuru ieņem "tēvzemietis" Normunds Broks.

Premjera piedāvātas izmaiņas valdības sastāvā bijušas pēkšņas, un iepriekš par tām nav bijis informācijas. Kalvītis žurnālistiem norādīja, ka viņš šobrīd kā ekonomikas ministra pienākuma izpildītājs un premjers nevarot vienlaicīgi savienot abus amatus.

"Es izvērtēju savas iespējas un politisko situāciju un nonācu pie secinājuma, ka virzīšu ekonomikas ministru," sacīja Kalvītis.

Savukārt TB/LNNK vadītājs Māris Grīnblats norādīja, ka Kalvīša piedāvātās pēkšņās izmaiņas varētu būt saistītas ar premjera vēlmi neradīt plaisu starp koalīcijas partijām, kāda varētu rasties, ja tiktu pārskatīti arī citu partiju ministru amati, kā arī premjera vēlme panākt, lai pirms budžeta pieņemšanas ministrs būtu amatā.

TB/LNNK vēl sola vērtēt premjera nodomu likvidēt īpašu uzdevumu ministra amatu.

"Mēs nevaram tam ne piekrist, ne nepiekrist, jo premjers ir tā persona, kura atlaiž ministrus, un mēs par to vēl padomāsim, taču, manuprāt, šobrīd valdības reorganizācijas plāni ir atlikti," sacīja Grīnblats.

Pirms valdības sēdes Kalvītis žurnālistiem sacīja, ka lēmums par īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās amata likvidēšanu pieņemts arī valdības uzsāktās taupības politikas kontekstā.

Premjers atturējās komentēt, vai varētu tikt likvidēts arī Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts un Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts, norādot, ka pagaidām lēmums ir pieņemts par minēto amatu.

Kalvītis iecerējis tikties ar Broku un izskaidrot esošo situāciju.

Pēc premjera teiktā, sagatavošanas darbi nākamā perioda struktūrfondu apguvei ir gandrīz pabeigti un turpmākos procesus varēs uzraudzīt arī finanšu ministrs.

Cilinskis žurnālistiem atzina, ka viņam neesot bijis zināms, ka amatā viņš tiks virzīts tik strauji un ka balsojums Saeimā varētu būt jau šonedēļ.

"Man bija zināma premjera attieksme," sacīja Cilinskis un norādīja, ka līdzšinējie premjera pārmetumi viņam neesot jāuztver personīgi, bet gan bijuši ar mērķi, kā paildzināt laiku, lai pieņemtu lēmumu par kompleksām izmaiņām valdībā.

Jau ziņots, ka premjers pēc nākamā gada valsts budžeta pieņemšanas pirmajā lasījumā sola izvērtēt visu ministru darbu un valdībā veikt kompleksas pārmaiņas.

Kalvītis iepriekš pauda vēlmi, lai ekonomikas ministrs tiktu apstiprināts amatā vienlaikus ar pārējām izmaiņām valdībā. "Katra ministra darbs tiks rūpīgi izvērtēts," norādīja Kalvītis. Viņš līdz šim nav atklājis, kuras partijas un kurus ministrus izmaiņas varētu skart.

Kalvītis norādīja, ka izmaiņām valdībā jābūt ar mērķi uzlabot tās darbu, tādēļ iepriekš, tiekoties ar TB/LNNK, netika lemts par vakanto ekonomikas ministra amatu. Šis jautājums tikšot skatīts kompleksi.

Pēc tam, kad septembrī atlūgumu iesniedza cits "tēvzemiešu" ekonomikas ministrs Jurijs Strods, TB/LNNK valde šim amatam izvirzīja Rīgas domnieku Cilinski.

Cilinskis saskaņā ar aģentūras LETA arhīvu augstāko izglītību 1986.gadā ieguvis Rīgas Politehniskajā institūtā (tagad - Rīgas Tehniskā universitāte), kur studēja Ķīmijas fakultātē. 1997gadā viņš RTU ieguva bakalaura grādu ekonomikā, bet 1999.gadā - maģistra grādu starptautisko ekonomisko sakaru vadīšanā.

Cilinskis bija Augstākās Padomes deputāts, bet 5.Saeimā netika ievēlēts un bija deputāta Eduarda Berklava palīgs.

1994.gadā viņš tika ievēlēts Rīgas domē, kur bija Vides aizsardzības komitejas un Pilsētas drošības un kārtības komitejas priekšsēdētājs.

Ne nākamajā Rīgas domes sasaukumā, ne 6.Saeimā Cilinskis netika ievēlēts, bet 1998.gadā kļuva par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieku. Viņu neievēlēja arī 7. un 8. Saeimā, ne Rīgas domē 2001.gada pašvaldības vēlēšanās, ne Eiropas Parlamentā.

Par Rīgas domes deputātu Cilinskis kļuva pēc 2005.gada vēlēšanām, bet 9.Saeimas vēlēšanas viņam atkal izrādījās neveiksmīgas.

Broku par īpašu uzdevumu ministru Eiropas Savienības finanšu pārvaldes lietās Saeima apstiprināja pērnā gada novembrī.

Brokam ir augstākā izglītība ģeogrāfijā, bet 2001.gadā viņš beidzis Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultāti, Sabiedrības vadības maģistrantūru.

Ekonomisti: Ekonomikas ministra amatā vajadzētu nākt profesionālim

LETA  10/16/07    Ekonomikas ministra amatā būtu jābūt pieredzējušam profesionālim un politiķim, un Ekonomikas ministrijai būtu jābūt otrai svarīgākajai ministrijai aiz Finanšu ministrijas, atzina aģentūras LETA aptaujātie ekonomisti.

Kā ziņots, premjers Aigars Kalvītis (TP) un apvienība "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) vienojusies virzīt Eināru Cilinski apstiprināšanai ekonomikas ministra amatā.

"Man nav nekādas informācijas par Cilinski, taču man ir stingra pārliecība, ka pašreizējos apstākļos un ņemot vērā Ekonomikas ministrijas uzdevumus, ekonomikas ministra amatu vajadzētu ieņemt pārliecinošam profesionālim, jo šobrīd Latvijas ekonomikai ir daudz problēmu, kas būtu jārisina," sacīja ekonomiste Raita Karnīte.

Ekonomiste atzina, ka viņai radies iespaids, ka Cilinskis varētu būt tikai "vietas aizpildītājs", lai gan cilvēka potenciāls darbā atraisās, tomēr ministram nav daudz laika.

"Būtu ļoti slikti, ja jaunā ekonomikas ministra darbības laikā vienīgais un galvenais uzdevums būs noprivatizēt telekomunikāciju uzņēmumu SIA "Lattelecom"," sacīja eksperte, piebilstot, "ja ministrs neko citu nevarēs izdarīt, tad var uzskatīt, ka viņš šo vietu ir aizņēmis pa velti."

Ekonomists Ojārs Kehris uzskata, ka ekonomikas ministra amatā, jo īpaši šajā laikā, būtu jānāk cilvēkam ar profesionālu pieredzi un politisko atbalstu koalīcijā. Viņš uzskata, ka atbilstošākais ekonomikas ministra amata pretendents būtu "tēvzemietis" Roberts Zīle.

"Cilinski pazīstu kopš Augstākās Padomes laikiem, kad kopā strādājām, taču neesmu dzirdējis viņa lekcijas vai lasījis viņa publikācijas par ekonomikas jautājumiem. Uzskatu, ka viņš ir gudrs, spējīgs un inteliģents cilvēks, bet vai ar to vien pietiek šajā amatā? Tas ir zināms risks," sacīja Kehris.

Ekonomists uzskata, ka Latvija tikai iegūtu, ja šajā amatā būtu cilvēks, kuru pazīst kā ekonomistu un politiķi Eiropas finanšu institūcijās, Pasaules Bankā, Starptautiskajā Valūtas fondā un viņš zina par šīm institūcijām.

"Es domāju, ka labāk būtu mācīties, pirms ieņemt ministra amatu, nevis stāties amatā un tikai tad sākt apgūt pienākumus, ko šis amats uzliek," sacīja Kehris.

Kā ziņots, Kalvīša un TB/LNNK vienošanās par Cilinska virzīšanu apstiprināšanai ekonomikas ministra amatā arī paredz, ka tiks likvidēts īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās postenis, kuru ieņem "tēvzemietis" Normunds Broks.

Loskutova atstādināšanai nav bijis pamata, uzskata Ģenerālprokuratūra

LETA  10/16/07    Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka (KNAB) Alekseja Loskutova atstādināšana no amata pienākumu pildīšanas, pamatojoties uz premjera Aigara Kalvīša (TP) izdotajā rīkojumā minētajām likuma normām, nav pamata. To vēstulē partijas "Saskaņas centrs" (SC) Saeimas frakcijai norāda Ģenerālprokuratūras Personu un tiesību aizsardzības departamenta prokurore Ramona Bērziņa.

Aģentūras LETA rīcībā esošajā vēstulē Bērziņa norāda, ka starp premjeru un KNAB nepastāv darba likumā regulētās darba tiesiskās attiecības un "Ministru prezidents nav atzīstams par KNAB priekšnieka darba devēju", teikts vēstulē.

Prokurore atsaucās uz KNAB likumu, kurā ir noteikta biroja priekšnieka atbrīvošanas no amata kārtība un noteikti gadījumi, kad biroja priekšnieku atstādina no amata. Turklāt atstādināšana ir ģenerālprokurora kompetencē.

Prokurore atbildes vēstulē raksta, ka darba likuma normu piemērošanai nav pamata, jo speciālais likums ir noteicis citādāk.

SC vēstulē ģenerālprokuroram Maizītim lūdza sniegt atbildi par ierosinātās disciplinārlietas pret Loskutovu pamatotību.

Kā ziņots, valdība šodien plāno iepazīties ar ģenerālprokurora Jāņa Maizīša vadītās izmeklēšanas komisijas ziņojumu par patlaban no amata atstādinātā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Alekseja Loskutova darbību, aģentūrai LETA apstiprināja premjera birojā.

Galīgais lēmums par Loskutova tālāko darbību būs jāpieņem Saeimai, taču tikai tādā gadījumā, ja valdība atbalstīs pašreizējā KNAB vadītāja atbrīvošanu no amata.

LETA jau ziņoja, ka Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP), kura pārraudzībā atrodas KNAB, 24.septembrī pret Loskutovu ierosināja disciplinārlietu un līdz izmeklēšanas beigām viņš atstādināts no amata.

Valsts kontroles (VK) revīzijā par KNAB darbu 2006.gadā konstatēti ilgstoši pārkāpumi operatīvajai darbībai paredzēto līdzekļu uzskaitē un izlietošanā. Tā kā operatīvo līdzekļu izlietojums saistīts ar valsts noslēpumu, pilna informācija par pārkāpumiem netiek sniegta.

Kā secināts VK veiktajā revīzijā par KNAB operatīvās darbības finanšu līdzekļu uzskaiti 2006.gadā, KNAB, nenosakot kārtību, kādā veicama materiālo vērtību iegāde un realizācija, kā arī nenosakot materiālo vērtību realizācijas rezultātā iegūto naudas līdzekļu atspoguļošanu operatīvo līdzekļu finanšu uzskaitē, radījis krāpšanas iespējamības risku.

Revīzijā arī secināts, ka KNAB izdevumus, kas radušies dažādu materiālo vērtību iegādes rezultātā, atzīstot pārskata perioda izdevumos, rīkojies saskaņā ar instrukciju.

Materiālās vērtības, kas KNAB iegādātas no operatīvajiem līdzekļiem un lietojamas ilgāk nekā gadu, atzīstot pārskata perioda izdevumos, nevis ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā, nesniedz patiesu priekšstatu par KNAB finanšu pārskatā uzrādītiem iestādes rīcībā esošajiem aktīviem, secinājusi VK.

Viedoklis: Vai Godmanim jāatbild par Gulbja ielecināšanu Daugavā?

Māris Bērziņš, Biedrības „Tautvaldība” biedrs   10/16/07    Daudzi notikumi saistībā ar Edgara Gulbja mīklaino lietu ir dīvaini. Jāsāk ar to, ka, mūsuprāt, ir vairāk nekā dīvaini, ja policija lūdz atsaukties notikušā aculieciniekus precīzi nedēļu pēc tam, kad ir noticis pats incidents.

Vai tiešām mūsu tiesībsargiem bija nepieciešama nedēļa, lai saprastu, ka ir jāapzina iespējamie aculiecinieki? Vai varbūt tomēr aiz tā visa slēpjas nevēlēšanās šo lietu atrisināt? Tieši ministram šādā situācijā būtu bijis jāreaģē visasāk. Jāpieprasa paskaidrojumi no izmeklētājiem, viņu vadības, jāierosina disciplinārlietas un nepieciešamības gadījumā pat jāatstādina vainīgie. Diemžēl šādu soli ministrs nav spēris.

Tad vēl paziņojums par izmeklēšanas eksperimentu, kurš vai nu nav noticis, vai arī tā rezultāti ir tik neatbilstoši Godmaņa paustajam, ka ir jātur noslēpumā, kārtējo reizi aizbildinoties ar izmeklēšanas datu neizpaušanu.

Kamēr policija vēl tikai taisījās šādu eksperimentu veikt, žurnālisti jau bija noskaidrojuši, ka ir samērā sarežģīti uzlikt roku dzelžus tā, lai tie paši noslīdētu no rokām. Taču šis jautājums ir vismazāk neskaidrais visā notikušajā. Jautājums, vai Gulbis ticis izgrūsts vai pats izlēcis no automašīnas, kura, pēc policistu sniegtajām liecībām, pa Salu tiltu pārvietojusies ar 50 km/h lielu ātrumu, vispār netiek apspriests. Piedodiet, ministra kungs, bet pat trolejbusi pa šo tiltu pārvietojas ātrāk.

Nākamais punkts, kam gribētu pieskarties un kas kārtējo reizi liecina par ministra nespēju kontrolēt un vadīt savu padoto darbu, ir notikušā pārbaudes termiņu neievērošana. Arī šeit pats ministrs noteica pārbaudes termiņus, nodēvējot tos par visīsākajiem, taču, pienākot termiņa beigām, jāsecina, ka tā nav pabeigta (http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/kriminalzinas/article.php?id=517629).

Vēl tikai gribētos nocitēt ministra paziņojumu telekompānijai TV3 š.g. 27. septembrī: „Mēs kategoriski noraidām jebkādus pārmetumus kaut kādā vardarbības pielietošanā pret aizturēto. Jebkādus.” Šāds paziņojums mūsu izpratnē ir vērtējams kā izmeklētāju ietekmēšana. Nesagaidot nekādus apstiprinājumus teiktajam, ministrs jau priekšlaicīgi paziņo, kādam jābūt viņa pakļautībā strādājošo iestāžu spriedumam.

Mēs gribam cerēt, ka politiķi nākotnē vairs neuzdrošināsies pieņemt bezatbildīgus vai pat noziedzīgus lēmumus.

Zatlers prasīs premjeram paskaidrojumus par lēmumu rosināt Loskutova atstādināšanu

LETA  10/16/07    Valsts prezidents Valdis Zatlers prasīs Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim (TP) paskaidrojumus par otrdienas valdības lēmumu rosināt Saeimu no amata atbrīvot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieku Alekseju Loskutovu.

Pirms paskaidrojumu saņemšanas Zatlers nekomentē valdības lēmumu, taču norāda, ka sodam ir jābūt samērojamam ar nodarīto, informēja prezidenta preses sekretāre Inta Lase.

Premjera un Valsts prezidenta tikšanās notiks trešdien, 17. oktobrī.

Otrdien valdība nolēma rosināt no amata atbrīvot Loskutovu. Šāds lēmums pieņemts pēc iepazīšanās ar ģenerālprokurora Jāņa Maizīša vadītās izmeklēšanas komisijas ziņojumu par Loskutova darbību.

Galīgais lēmums par Loskutova tālāko darbību būs jāpieņem Saeimai.

Valsts kontroles (VK) revīzijā par KNAB darbu 2006. gadā konstatēti ilgstoši pārkāpumi operatīvajai darbībai paredzēto līdzekļu uzskaitē un izlietošanā. Tā kā operatīvo līdzekļu izlietojums saistīts ar valsts noslēpumu, pilna informācija par pārkāpumiem netiek sniegta.

Kā secināts VK veiktajā revīzijā par KNAB operatīvās darbības finanšu līdzekļu uzskaiti 2006. gadā, KNAB, nenosakot kārtību, kādā veicama materiālo vērtību iegāde un realizācija, kā arī nenosakot materiālo vērtību realizācijas rezultātā iegūto naudas līdzekļu atspoguļošanu operatīvo līdzekļu finanšu uzskaitē, radījis krāpšanas iespējamības risku.

Revīzijā arī secināts, ka KNAB izdevumus, kas radušies dažādu materiālo vērtību iegādes rezultātā, atzīstot pārskata perioda izdevumos, rīkojies saskaņā ar instrukciju.

Materiālās vērtības, kas KNAB iegādātas no operatīvajiem līdzekļiem un lietojamas ilgāk nekā gadu, atzīstot pārskata perioda izdevumos, nevis ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā, nesniedz patiesu priekšstatu par KNAB finanšu pārskatā uzrādītiem iestādes rīcībā esošajiem aktīviem, secinājusi VK.

Saeima 1962. gadā dzimušo Loskutovu par KNAB priekšnieku iecēla 2004. gada maijā uz pieciem gadiem.

Viedoklis: Budžets algu un cenu kāpuma spīlēs

Bens Latkovskis, Žurnāls "Nedēļa"  10/16/07    Nākamā gada budžets iezīmē jaunu pavērsienu Latvijas ekonomiskajā stratēģijā. Proti, no "pedāli grīdā" uz apzinātu "ātruma samazināšanu".

Var iebilst, ka kaut ko līdzīgu savulaik jau centās izdarīt Repše savas premjerēšanas laikā, taču ir būtiskas atšķirības. Repše savu "taupības režīmu" bija iecerējis laikā, kad Latvijas ekonomiskie rādītāji un iedzīvotāju dzīves līmenis bija ievērojami zemāks un darba algas nebija salīdzināmas ar ES veco dalībvalstu algām. Masveida darbspējīgo cilvēku izceļošana tam bija visspilgtākais apliecinājums. Tagad, lai ko teiktu nelabvēļi, darba algas eiro pārrēķinā, kaut joprojām atpaliek no ES vidējās, tomēr daudzos sektoros jau ir šim līmenim pietuvojušās, ņemot vērā dzīves dārdzību kaut vai tajā pašā Īrijā.

Šobrīd, kad inflācijas rādītāji jau sāk izskatīties patiesi draudoši, reti kurš iebildīs par nepieciešamību krasi samazināt valsts izdevumu pieauguma tempus. Bieži tiek izteikti pārmetumi, ka tas bija jādara jau vismaz pirms gada vai diviem. Taču, ja bezkaislīgi abstrahējamies no nepatikas pret Kalvīša valdību, tad ir viegli konstatēt, ka tas praktiski nebija izdarāms. Šogad policistu algas tika palielinātas par caurmērā simts latiem, būtiski pieaugušas arī izglītības, medicīnas, kultūras un citu darbinieku algas. Vai varam iedomāties, ka tās varētu saglabāties tādā pašā līmenī kā pirms gada vai diviem? Īpaši, ņemot vērā ekonomiskās emigrācijas vilni šajā laikā? Nav šaubu, ka arī šobrīd valdībai būs ļoti grūti izturēt algu paaugstināšanas pieprasījuma spiedienu. Analizējot piedāvātā budžeta pozīcijas, redzam, ka valdība, visticamāk, arī nemaz negrasās stingri turēties pie sava pašreizējā uzstādījuma – palielināt algas valsts sektorā tikai par inflācijas tiesu. Kas par to liek domāt?

Latvijā tradicionāli nākamā gada budžets tiek pieņemts ar apzināti samazinātu ieņēmumu prognozi. Faktiski tas uzskatāms tikai par tādu kā budžeta uzmetumu, melnrakstu, ko parasti vasaras beigās vai rudens sākumā koriģē, papildu iekasēto piemetot attiecīgajā brīdī visdegošākajām vajadzībām. Nākamā gada budžets nav izņēmums. Daudzus mulsina budžeta veidošanā ierēķinātā gada vidējā inflācijas prognoze – 6,3%. Ja par šādu gada inflācijas līmeni, labākajā gadījumā, varētu sapņot nākamā gada beigās, tad pie pašreizējā inflācijas līmeņa – 11,6% – prognozētā vidējā gada inflācija 6,3% apmērā nekādi nav uzskatāma par nopietnu. Minētais skaitlis, pārtulkojot to vienkāršā, saprotamā valodā, nozīmē vienīgi to, kam piepildoties IKP kāpuma prognozei salīdzināmās cenās – 7,5%, faktiskajās cenās IKP pieaugums un līdz ar to arī budžeta ieņēmumi būs lielāki nekā prognozēts. Visticamāk, jau gada pirmajā pusē budžeta ieņēmumu daļā veidosies pārpalikums, bet, tā kā budžetā jau iestrādāts budžeta proficīts, tad papildu iekasēto naudu varēs novirzīt algu paaugstinājumam tiem, kuri to visaktīvāk pieprasīs.

Strīdīga ir arī IKP palielinājuma prognoze, jo 7,5% ir visai būtisks pieauguma tempu kritums iepretim 11,1% šā gada pirmajā pusgadā. Pagaidām vēl grūti spriest, cik pamatota ir šī samazinātā IKP pieauguma prognoze, taču vairums ekonomistu atbalsta šo piesardzību, jo valsts izdevumu palielinājuma tempu kritums un darbaspēka papildu resursu aptrūkums pieauguma tempus var būtiski samazināt. Jāņem vērā arī iespējamā globālā tirgus konjunktūras pasliktināšanās.

Tas, ka nākamā gada budžetā jau tā pieņemšanas stadijā ir iekļauts 1% pārpalikums, izsauc ekonomistu atzinību. Par šā soļa nepieciešamību reti kurš šaubās. Tāpēc jautājums ir – vai šis pārpalikums ir pietiekams pašreizējo ekonomisko problēmu risināšanai, pirmām kārtām inflācijas kāpuma apturēšanai. Nedēļa aptaujāja Latvijas vadošos ekonomikas ekspertus.

Hansabankas sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš: "Budžeta proficītu vajadzēja veidot jau pirms diviem gadiem. Šobrīd ekonomikas pieaugumu bremzē ierobežojumi kreditēšanai un citi inflācijas samazināšanas plāna pasākumi. Ekonomiskā situācija attīstās ļoti dinamiski, valdībai tai ir jāseko un vajadzības gadījumā jāreaģē ļoti operatīvi. Ir grūti vai pat neiespējami spriest, kādi pasākumi būs vajadzīgi nākamā gada otrajā pusē. Ja budžetā tagad būtu ieplānots lielāks pārpalikums, valdībai nākamgad tas pavērtu lielākas manevrēšanas iespējas." Strautiņš ir noskaņots skeptiski par valdības spējām iegrožot inflāciju un valsts iestāžu tēriņus: "Rodas iespaids, ka valdība šuj ielāpu mētelim laikā, kad vajag jaunu mēteli, no vecā mēs jau esam izauguši. Valdība pārāk fokusējas uz īstermiņa risinājumiem."

Latvijas ekonomisko situāciju, salīdzinot ar citām blakus valstīm, raksturo pazīstamais valdības ekonomiskās stratēģijas kritiķis Jānis Ošlejs: "Igaunijas valdība plāno nedaudz lielāku budžeta pārpalikumu – 1,3%, tāpēc Latvijas valdībai jābūt gatavai atbildei, kāpēc viena procenta pārpalikums nedaudz sarežģītākos apstākļos, kā vērojams Igaunijā, ir pareizs lēmums. Tā kā būs grūti pamatot, kāpēc igauņiem nav taisnības, mēs atkal ļausim Igaunijai ieņemt morāli labāku pozīciju un teikt, ka Igaunija rīkojas pārdomātāk. Tas nebūtu pareizi. Domāju, ka mums jāmēģina paziņot līdzīgu budžeta pārpalikumu, kā plānots Igaunijā, proti, 1,3%.

Inflāciju nosaka kopējais naudas apjoms ekonomikā. Varētu sagaidīt, ka budžeta politikas ietvars veltīs izmaiņām naudas masā lielu un rūpīgu vērību, tomēr diemžēl atrodama tikai viena skopa rindiņa: "Monetārā analīze rāda, ka saglabājas stabils M3 (skaidrās naudas apgrozījumā) pieauguma temps." Ja M3 pieaugums plānots stabils, kāpēc inflācija plānota zemāka? Diemžēl tas nav paskaidrots. Inflācijas prognoze ir kritiski svarīga kopieņēmumu noteikšanai, tāpēc domāju, ka valdības ekonometristiem būtu jāsniedz iedzīvotājiem detalizētāks skaidrojums un pamatojums saviem slēdzieniem par izmaiņām naudas masā, ļaujot kvalitatīvi izvērtēt valdības iesniegto prognožu ticamību. Bez šādas analīzes es neņemos prognozēt inflāciju, tāpēc intuitīvi šķiet, ka budžets tiek plānots pārlieku pesimistisks.

Cits jautājums ir – vai valdībai izdosies 2008. gada garumā noturēties pretī algu pieprasījuma spiedienam un saglabāt apņēmību nepalielināt algas valsts pārvaldē? Valdība vēlas palielināt algas par 10%, bet budžeta ieņēmumus par 22,5%. Daļa no starpības izskaidrojama ar vēlēšanos iekrāt budžeta pārpalikumam. Otra daļa liecina par to, ka valdība ir izlēmusi vairāk naudas novirzīt investīcijām, mazāk algām. Tā kā valdība (domājams, pat pesimistiski) prognozē IKP pieaugumu reālajās cenās par 15%, tad darba ražīguma kāpumam atbilstošs algu palielinājums arī būtu 15%. Var jau mēģināt nepalielināt valsts sektora algas atbilstoši pieaugumam privātajā sektorā, tomēr droši vien tas novedīs pie turpmākas medmāsu un skolotāju migrācijas uz privāto sektoru, kura algu apmērs kāps vismaz tikpat strauji kā ražīgums, t.i., par 15%, ja ticam valdības prognozei. Tāpēc būtu tikai saprātīgi uzreiz apsolīt paaugstināt algas par 15%, palielinot izdevumus citos budžeta posteņos lēnākā tempā.

Analizējot budžeta kopējos rādītājus, jākonstatē, ka tas būvēts uz mīkstām cerībām, ka inflācija kritīsies laikā, kad visās kaimiņvalstīs tā pieaug, ka skolotāji un policisti būs prātīgi laikā, kad privātajā sektorā algas palielināsies, un ka bankas samazinās naudas plūsmu uz Latviju, pat ja tām no biznesa viedokļa ir izdevīgi to palielināt. Lai jau Dievs to visu dod, tomēr pat budžeta ietvara dokumentā publicēts grafiks, kur investīcijas Latvijā nemazinās.

Tomēr, ja valdība domā, ka investīcijas nemazināsies, ka tekošā konta deficīts saglabāsies, vai gan nebūtu loģiski, ja tā domātu arī, ka inflācija saglabāsies?

Lai cik sāpīgi būtu, vienīgais ceļš uz ekonomikas stabilizāciju ir nodokļu palielināšana patēriņam (PVN un akcīzei), taču uz to valdība neies."

Ekonomikas eksperts, profesors Uldis Osis: "Proficīts jau ir konsolidētajam budžetam. Pamatbudžets joprojām ir ar deficītu. Bet arī tas ir solis uz priekšu pašreizējā situācijā.

Piesardzība šajā gadījumā ir pozitīvi vērtējama. Negatīvi būtu jāvērtē tas, ka budžeta faktiskajai izpildei ar atlikumu arī vajadzēja būt tam pašam proficītam. Tad inflācija droši vien nebūtu bijusi tik liela. Vismaz par to liecina Igaunijas piemērs.

Nenopietna šķiet prognoze [inflācijas] līdz precizitātei ar desmitdaļu aiz komata. Līdz šim pat mēneša prognozēs bija grūtības, nosakot inflācijas tendenci – tā palielināsies vai samazināsies? Tas rada aizdomas par prognozistu profesionālo līmeni. Parasti prognozēs nosaka iespējamo diapazonu. Es teiktu, ka līdz 2008. gada beigām varētu runāt par gada inflācijas tempu 6–8% robežās, ja būtiski nemainīsies kādi to noteicošie faktori. Inflācija jau netiek samazināta tieši – tas nav iespējams. Tiek veikti pasākumi, lai atvēsinātu ekonomiku, tas nozīmē lēnākus attīstības tempus, tātad arī zemākus ieņēmumu pieauguma tempus budžetā.

Ir viena ļoti būtiska lieta. Proti, tuvākajos gados pastāv arī stagnācijas risks Latvijas ekonomikā, vienlaikus saglabājoties arī samērā augstai inflācijai (stagflācijai). Tas izriet no tā, ka sakrīt vairāki faktori – valdība ierobežo savus izdevumus (tas ir pozitīvi no inflācijas samazināšanas viedokļa, bet var būt negatīvi no ekonomikas attīstības viedokļa), atkal kavējas ES fondu finansējums, turpinās augt enerģijas cenas (tarifi), kāps pārtikas (maize, piens, gaļa) cenas un būs spiediens uz algu palielināšanu (un tā noteikti arī pieaugs, lai gan lēnākā tempā, nekā līdz šim). Līdz ar to pieaugs ražošanas un pakalpojumu izmaksas, uzņēmumu peļņa saruks, tātad būs mazāk resursu investīcijām tālākai attīstībai. Tāpēc ar inflācijas "apkarošanu" jānodarbojas ļoti uzmanīgi.

Banku augstskolas profesors Ivars Brīvers: "Plānotā inflācija 6,3%, manuprāt, ir nedaudz mazāka, nekā tas varētu būt patiesībā. Domāju, ka šogad oktobrī tā sasniegs savu maksimumu, tad 2008. gada pirmajā ceturksnī pārstās pieaugt un paliks 10–12% robežās (vai varbūt vēl augstāka, taču diez vai vairāk nekā Štokenberga kunga nosauktie 15%), gada otrajā pusē inflācija sāks samazināties, bet nez vai noslīdēs zemāk par 8–9%. Taču nedomāju, ka inflācijas prognoze ir tīšuprāt sagrozīta, ja vien neņem vērā to apstākli, ka valdības vai Centrālās bankas prognozes par inflāciju pašas par sevi ir to veicinošs faktors – līdz ar to šīs institūcijas ir spiestas izteikt samazinātas prognozes. Pašreizējā situācijā (Krievijas gāze, neskaidrība ar skolotāju, ārstu un policistu prasībām, ar lielajiem būvprojektiem) inflācijas prognozes var būt tikai aptuvenas.

To, ka inflācijas apkarošanā par galveno ieroci tiek izmantota algu ierobežošana, uzskatu par stipri apšaubāmu soli. Ja tiek paredzēts algu kāpums tikai inflācijas līmenī, tad rodas jautājums – kur aizies reālā IKP pieauguma augļi? Respektīvi, ja inflācija ir ap 10% un reālā IKP pieaugums arī ap 10%, tad nominālā IKP palielinājums ir ap 21%. Ja no ekonomikas augsmes darba ņēmēji negūs savu darba augļu pieaugumu, tad šīs augsmes pieaugums viss aizies uzņēmējiem (jo IKP ir pievienoto vērtību, tātad strādājošo algas un uzņēmēju peļņas summa). Latvijas apstākļos, kad tikpat kā netiek runāts par pārrāvumu starp IKP un NKP, tas nozīmē, ka viss inflācijas smagums gulsies uz Latvijas iedzīvotāju – darba ņēmēju pleciem, bet ārvalstnieku Latvijā gūtā reālā peļņa palielināsies. Galvenās negatīvās sekas, ko rada inflācija, – sociālā nevienlīdzība tādējādi tikai pieaugs. Turklāt, valdībai nosakot augšējos ierobežojumus darba algai, faktiski to var uzskatīt par cenu griestiem, kas darba tirgū rada deficītu, kurš Latvijā šobrīd jau tā ir visai krasi izjūtams. Citiem vārdiem sakot, algu ierobežošana tikai pastiprinās tendenci Latvijas iedzīvotājiem atstāt valsti, un jau izskanējušie mudinājumi veicināt ārvalstu darbaspēka pieplūdumu Latvijā tikai liecina par to, ka tie, kas izsaka šādus mudinājumus, apzinās, ka lielākā daļa Latviju atstājušo cilvēku šeit vairs neatgriezīsies. Līdz ar to šīs inflācijas apkarošanas zāles Latvijai izmaksās pārāk dārgi.

Tā kā ar sagatavoto budžeta projektu neesmu iepazinies, citus komentārus pēc būtības izteikt nevaru. Domāju, ka pašreizējā ļoti nestabilajā politiskajā situācijā budžeta pieņemšana būs stipri apgrūtināta politisku, ne ekonomisku apsvērumu dēļ.".

Cilinskis atsakās kandidēt uz ekonomikas ministra amatu

LETA  10/17/07    Cilinskis šodien žurnālistiem uzsvēra, ka patlaban izveidojusies politiskā situācija viņam liedz kandidēt uz ekonomikas ministra amatu.

Uz šādu soli Cilinski pamudinājušas masu medijos paustās aizdomas, ka premjers Aigars Kalvītis (TP) varētu būt nolēmis viņu virzīt apstiprināšanai amatā, pretī saņemot apvienības "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) atbalstu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja Alekseja Loskutova atbrīvošanai no amata.

Lēmumu par atteikšanos kandidēt uz ekonomikas ministra amatu viņš esot pieņēmis, lai uz partiju netiktu mesta aizdomu ēna par politikas aizkulisēs slēgtu vienošanos.

Cilinskis žurnālistiem uzsvēra, ka nav bijušas nekādas politiskās vienošanās par Loskutovu, lai gan sabiedrībā izveidojies pretējs iespaids.

Cilinskis atteicies kandidēt uz ekonomikas ministra amatu, jo gan Loskutova jautājums, gan viņa pēkšņā izvirzīšana ekonomikas ministra amatam met ēnu uz TB/LNNK un Cilinska reputāciju. Tas rada aizdomas par politisko korupciju, kas Cilinskim neesot pieņemami.

Cilinskis nesniedza skaidru atbildi, vai šādai viņa rīcībai varētu būt tālākas sekas uz valdošās koalīcijas vienotību.

Cilinskis nenoliedza iespēju, ka "tēvzemieši" varētu virzīt citu ekonomikas ministra kandidātu, vienlaikus norādot, ka viņa pārstāvētā partija vēl nav pieņēmusi skaidru lēmumu par tālāko darbību koalīcijā.

Pēc Cilinska teiktā, izšķirīga varētu būt Loskutova jautājuma izskatīšana Saeimā, jo, viņaprāt, KNAB vadītāja atstādināšana nav pietiekami juridiski izvērtēta.

Pēc Cilinska teiktā, viņam un Kalvītim ir atšķirīgs skatījums uz valsts ekonomiskās attīstības prioritātēm.

Tāpat, pēc Cilinska teiktā, lēmums par īpašo uzdevumu ministra Eiropas Savienības fondu apguves lietās Normunda Broka (TB/LNNK) atbrīvošanu no amata ir nekorekts.

Jau ziņots, ka vakar Kalvītis un TB/LNNK vienojās virzīt Cilinski apstiprināšanai ekonomikas ministra amatā, bet likvidēts tiks īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās postenis, kuru ieņem "tēvzemietis" Broks.

Pēc šādas vienošanās masu medijos izskanēja neoficiāli izteikti pieļāvumi, ka atbalsts Cilinskim varētu būt iemainīts pret atbalstu Loskutova nomaiņai.

Saruna ae A.Lembergu: Valdība neskaidro savus lēmumus

Ritums Rozenbergs, Uldis Dreiblats,  NRA  10/17/07    Ja prokuratūra sadalīs lietu vairākos procesos – tad tuvākajos desmit gados Lembergu varēs noslogot ar atrašanos tiesās.

Šīs intervijas tapšana saprotamu iemeslu dēļ bija sarežģīta procedūra. Intervējamais – Ventspils mērs Aivars Lembergs – mājas aresta un citu aizliegumu dēļ nonācis ierobežotas pieejamības personas statusā, tātad sazināties ar viņu drīkst tikai ar advokātu starpniecību. Tomēr jau otro reizi ir pierādījies, ka arī pastarpināts sazināšanās veids ir iespējams. Lai gan šīs sarežģītās procedūras dēļ no jautājumu uzdošanas līdz publicēšanas brīdim ir pagājušas vairākas dienas, aktualitāti A. Lemberga viedoklis nav zaudējis.

– Pēdējā laikā daudz tiek runāts par lielām izmaiņām valdībā. Kā vērtējat Aigara Kalvīša valdības darbu tagad jau no malas?

– Es negribu vērtēt Kalvīša valdības darbu, bet es viņa vietā būtu rīkojies mazliet savādāk. Pagājis gads pēc Saeimas vēlēšanām, tāpēc bija nepieciešams izvērtēt, kā tiek pildīta valdības deklarācija. Kas no tās pildīts sekmīgi, kas nesekmīgi, kāpēc nesekmīgi. Dzīve mainās, viss iet uz priekšu, tāpēc nevar būt tā, ka valdības deklarācijā nekas nav jāmaina. Deklarācijas analīze, protams, nevar būt slepena – tai jābūt publiskai. Tad, bāzējoties uz jau precizēto valdības deklarāciju, varētu sastādīt valsts budžetu. Jo valsts budžets ir viens no instrumentiem valdības deklarācijas īstenošanā. Neprecizējot valdības deklarāciju, nosakot, ka deklarācija ir viens, bet budžets – kaut kas cits, šāda rīcība ne pie kā laba nevar novest.

– Kāda ir pašreizējās valdības galvenā kļūda?

– Man liekas, ka lielākā kļūda ir plānveida darbības trūkums, sagatavojot lēmumus, pamatojot tos, pieņemot tos, izskaidrojot tos. Te ir ļoti lielas rezerves, kā uzlabot valdības darbu. Lai to izdarītu, būtu jāsāk ar Valsts kancelejas un premjera biroja darba izvērtēšanu. Ja tur nebūs uzlabojumu, valdības kopējais darbs būs ar lielākiem trūkumiem, nekā objektīvie apstākļi to nosaka.

– Kādi ir šie objektīvie apstākļi?

– Tā ir ekonomiskā situācija, kas neveidojas ne vienā mēnesī, ne vienā gadā. Tā nav vienas dienas situācija. Šeit jāatceras tas brīdis, kad Latvija pieņēma lēmumu par pievienošanos Eiropas Savienībai (ES). Gatavojoties iestāties ES, vajadzēja ne tikai gatavot likumdošanu, bet vajadzēja arī prognozēt, kādas izmaiņas notiks pēc iestāšanās ES. Diemžēl galvenais darbs, ko veica gan Valsts prezidente, gan valdības, bija pievienošanās fakta sasniegšana, otrajā plānā atstājot nosacījumus, kuri daudzos gadījumos Latvijai bija neizdevīgi un pat nepieņemami. Tolaik pilnīgi novārtā tika atstāta gatavošanās tai ekonomiskajai situācijai, kāda būs pēc iestāšanās ES. Bet šobrīd jau vairs neko nevar labot.

– Kas bija tas, ko konkrēti vajadzēja paredzēt?

– Akcentēšu dažus momentus. Pirmkārt, Latvijā aizvien lielākā apjomā ienāk ES līdzekļi dažādās tautsaimniecības nozarēs. Līdz ar to tas palielināja pieprasījumu celtniecībā, turklāt vairumā gadījumu pasūtītāji ir valsts un pašvaldības. Palielinās dažādu preču iepirkums, kurā lauvas tiesa atkal ir imports. Tātad tiek ievests kapitāls, kas uzlabo finanšu situāciju, bet arī palielina importu. Tālāk daļēji tika atvērts ES darba tirgus. Dabiski, ka pie brīvas iespējas pārvietoties darbaspēks dodas tur, kur maksā būtiski vairāk, kur darba apstākļi ir labāki, tur, kur veidojas vide, kas nav sveša – kur ir viens paziņa, otrs paziņa, draugs, rads.

Bija jāprognozē, ka pēc iestāšanas ES nekustamā īpašuma, preču un pakalpojumu cenas izlīdzināsies ar pārējām dalībvalstīm. Arī zemes cenai bija jāizlīdzinās. Bija jāprognozē sekas – ļoti straujš pieprasījums nekustamo īpašumu tirgū, pārsvarā no ārvalstīm, un pēkšņi aborigēni var saņemt ļoti lielu naudu, kas tiek tērēta iekšējā tirgū, lielā mērā atkal būvniecības nozarē, protams, tirdzniecībā, kur atkal dominē imports. Visi šie momenti summējas.

– Kā šīs negatīvās tendences varēja novērst?

– Ventspilī pirms 7–8 gadiem pieņēmām lēmumu, ka mēs pieliksim maksimālas pūles Ventspils industrializācijai. Faktiski ir runa par to, ka Latvijai jāsper pārdomāti soļi, lai Latvija kļūtu par industriāli attīstītu valsti. Lai par tādu kļūtu, mūsu apstākļos tautsaimniecībā aizvien vairāk jāpieaug rūpniecības lomai, ko var izdarīt, tikai piesaistot investīcijas, to skaitā ES naudu. Turpretī mums notiek pretējs process – rūpniecība stagnē, pēc iestāšanās ES virkne rūpniecības nozaru pat izčākst. Piemēram, cukura rūpnīcas. Šīs rūpnīcas maksāja nodokļus, bet šobrīd šie nodokļi tiek iekasēti kādā citā valstī. Pērkot cukuru, mēs stimulējam citas valsts rūpniecības attīstību.

Tā kā ES vecās dalībvalstis un Ziemeļamerika realizē klasisku neokoloniālisma politiku, tad šo stāvokli, protams, mainīt nav viegli. Ja mēs skatāmies, kā ES komisijas atļāva un kā tiek plānots tērēt ES fondu naudu, tad diemžēl valsts industrializācijai tiek atvēlēta salīdzinoši ļoti neliela loma. Līdz ar to pēc tam, kad zemes vērtība būs izlīdzinājusies ar ES, tad kapitāls no ārvalstīm vairs šai nozarē pienāks klāt minimāli. Bet līdzekļi tiek novirzīti tūlītējam vai īslaicīgam patēriņam, tāpēc tas radīs attiecīgas sekas. Inflācija jau ir tikai viens no tautsaimniecības rādītājiem, un inflāciju par lielu bubuli proponē politiķi. Ir dīvaini, ka valsts savos tēriņos tikko atļāvās apsolīt darba samaksu palielināšanu vairākās nozarēs, bet tūlīt pēc tam paziņoja par darba algu iesaldēšanu. Paziņojumi par darba algas iesaldēšanu ir ne tikai politiski, bet arī tautsaimnieciski nepareizi. Tas ir netaisnīgi, jo alga vienmēr ir jāsabalansē ar inflāciju, no vienas puses, un ar darba efektivitāti, no otras puses.

– Kas šobrīd būtu jādara valdībai?

– Premjers un finanšu ministrs patlaban ir ļoti smagā situācijā, jo pārējiem valdības locekļiem šobrīd vairāk jārūpējas par nozarēm, kas ir viņu atbildībā. Premjeram šobrīd nav, ar ko no valsts pārvaldes runāt. Faktiski viņa padomdevēja būtu Valsts kontrole, kas pārbauda tēriņu lietderību un efektivitāti. Jo jautājums par lietderību un efektivitāti būtu galvenais, izvērtējot katru budžeta sadaļu.

Otrs sabiedrotais būtu Finanšu ministrija, bet tur būtu jābūt ļoti spēcīgiem atbildīgajiem pa nozarēm un teritorijām – tā, kā tas ir Ventspils pilsētas domē: attiecīgie finanšu nodaļas darbinieki faktiski pārzina attiecīgās nozares budžetu ne sliktāk par nozaru vadītājiem. Premjeram ir ļoti maz, ar ko konsultēties.

Ja mēs runājam par pieaicinātiem konsultantiem no tautsaimniecības, tad tiem vienmēr nāk līdzi kādas savtīgas intereses. Baņķieriem ir savas intereses, uzņēmēji vienmēr runās par mazākiem nodokļiem utt.

Viens no virzieniem, kur visu vajadzētu ļoti uzmanīgi izvērtēt, ir investīcijas. Galvenais – šeit jāpanāk, lai sekmīgi apgūtu Latvijas industrializācijas un ES fondu naudu. Jēdzienu "industrializācija" es lietoju plašā nozīmē, iekļaujot tajā arī izglītības, tai skaitā profesionālās izglītības un infrastruktūras attīstību, un tamlīdzīgi. Citus projektus, ja tas nav kāds ārkārtējs gadījums, vajadzētu atlikt. Bet līdzekļus šiem projektiem uzkrāt atsevišķos mērķa fondos. Piemēram, projekts – Rīgas publiskā bibliotēka, kura daļēji veic arī vispārnacionālas funkcijas, jeb kā to sauc rīdzinieki, nacionālā bibliotēka. Šajā gadījumā vajadzētu būt tā, ka šo bibliotēku būvē Rīgas pilsētas pašvaldība, bet valsts to finansē atbilstoši tam, cik lielās platībās tiks veiktas vispārnacionālas funkcijas. Es domāju, ka tie varētu būt aptuveni 20 procenti. Ja šīs bibliotēkas vērtība bez banku procentiem ir 130 miljoni, tad aptuveni 25–30 miljoni latu varētu būt valsts finansējums. Šo naudu tad varētu uzkrāt attiecīgā fondā. Līdz ar to nenotiktu valsts intervence celtniecības biznesā, kā to mēģina panākt šobrīd. Līdzīgi varētu naudu uzkrāt arī daudziem citiem tāda veida objektiem.

– Ko var sagaidīt no jūsu partijas biedra Gundara Daudzes jaunajā amatā?

– Tas, ko es redzēju un lasīju: viņš ļoti sekmīgi nolika pie vietas tos, kuri viņam nepamatoti uzbruka pēc ievēlēšanas par Saeimas priekšsēdētāju. Es Gundaru Daudzi apsveicu, bet, ja man būtu prasīts viedoklis, es nebūtu ieteicis viņam šo amatu ieņemt. Lai arī Saeimas priekšsēdētājs tiek deklarēts kā otrā valsts amatpersona, man liekas, ka šis amats ir tikai reprezentatīvs. Ja neskaita – nosacīti – kantora darba organizēšanu un ļoti monotonu Saeimas sēžu vadīšanu, tad šā amata ieņēmēja faktiska lomā politikā ir tikpat liela kā ierindas deputātam. Tā ir mazāka pat nekā Saeimas komisijas vadītājam vai ministrijas parlamentārajam sekretāram un nesalīdzināmi mazāka nekā ministram. Protams, man nav šaubu, ka viņš godam tiks galā ar šo nepateicīgo pienākumu. Diemžēl Saeimas priekšsēdētājs savā personā koncentrēti saņem tos niecīgos aplausus un daudzos kritiskos vārdus, ko vēlētāji velta Saeimai kopumā. Ne par velti visiem, kuri ir bijuši Saeimas priekšsēdētāji, politiskā karjera nav bijusi spīdoša.

– Laikraksts Diena nesen rakstīja, ka nobeigumam tuvojas izmeklēšana daļā jums izvirzīto apsūdzību. Vai jūsu rīcībā ir līdzīga informācija?

– Šajā politiskajā kampaņā, kurā plaši tiek izmantots KNAB un prokuratūras resurss, Diena kļuvusi par šo iestāžu sienasavīzi.

Jāpievērš uzmanība, ka par lietām, kas tiek izmeklētas policijā – un to ir nesalīdzināmi vairāk – informācija presē tā nenoplūst. Ja kaut kas tiek publiskots, tad tas tiek publiskots visiem vienādi, nevis kādam atsevišķam laikrakstam vai atsevišķam TV raidījumam.

Attiecībā uz man izvirzītajām apsūdzībām es esmu absolūti mierīgs. Šīs apsūdzības ir politiski motivētas. Ja kāds daudzmaz profesionāls jurists šīs apsūdzības izanalizētu, tad arī viņš secinātu, ka tās ir absolūti nepamatotas un izdomātas. Prokuratūras pieeja manā gadījumā ir tāda: uzrādīsim apsūdzības, jo tās pārsūdzēt nav iespējams, tad virzīsim tās uz tiesu. Vēlams sadalīt lietu vairākos procesos, jo tad būs vairākas prāvas – divas, trīs, četras – tad tuvākajos desmit gados Lembergu varēs noslogot ar nepārtrauktu atrašanos tiesās.

Turklāt mani pilnīgi izbrīnīja tas, ka šai kampaņai pievienojās arī premjers Kalvītis, teikdams, ka man jāpierāda mana nevainība. Patiesībā jau ir tā: ja mani kāds apsūdz, tad tam ir jāpierāda mana vaina. Ja kādam būtu jāpierāda sava nevainība, tad mēs varētu nonākt pie situācijas, ka pēc katras slepkavības visiem Latvijas iedzīvotājiem būtu jāiet uz prokuratūru un jāpierāda sava nevainība. Tad vainīgs būtu tas, kurš to nespētu. Bet tad iznāktu, ka šo slepkavību ir izdarījuši simtiem tūkstošiem cilvēku.

Es esmu ieinteresēts, lai šīs apsūdzības pēc iespējas ātrāk nonāktu tiesā un lai tiesa būtu publiska. Es būtu ieinteresēts, lai procesu nesadalītu vairākās daļās, jo tad man ir apgrūtinoši aizstāvēties. Bet prokuratūra ir uzrakstījusi tādu Krimināllikumu, kāds viņiem ir izdevīgs – nevis lai rūpētos par cilvēktiesībām.

– Jūs iepriekš izteicāt viedokli, ka Valsts kontroles atklātie trūkumi KNAB vadītāja darbā ir ļoti nopietni. Savukārt šajā saistībā valdības izveidotā komisija par KNAB vadītāju nepieņēma nekādu lēmumu. Kā vērtējat šo situāciju?

– Nav šaubu, ka tie, kas strādā Valsts kontrolē, ir profesionāļi. Pārbaudes tiek veiktas uz savāktajiem faktiskajiem materiāliem un uz šo materiālu bāzes, veicot analīzi, tiek izdarīti secinājumi. Izveidojot valdības komisiju ģenerālprokurora vadībā, faktiski tika apšaubīta Valsts kontroles kompetence un profesionalitāte. Tie, kas darbojas šajā komisijā, nav augstākas kvalifikācijas speciālisti par tiem, kas veica pārbaudi. Līdz ar to ir izveidojusies situācija, ka tiek vērtēta kompetence arī Valsts kontrolierei, kuru ieceļ parlaments un kura atskaitās tikai parlamentam. Ja tiek vērtēts Valsts kontrolieres darbs – kaut vai konkrētā pārbaudē –, tad šādu komisiju vajadzēja veidot Saeimai. Tad varētu teikt, ka ir īstenojusies parlamentārā kontrole. Vēl jo vairāk tā vajadzēja rīkoties tāpēc, ka parlaments ieceļ arī KNAB vadītāju.

– Ko gaidāt no Grinbergu lietas iztiesāšanas otrajā instancē?

– Es ceru uz objektīvu, taisnīgu tiesu. Ceru, ka tiesa nebūs iebiedēta vai citādi ietekmēta.

– Kā jums ar veselību? Vai prokuratūra neliek šķēršļus jūsu ārstniecības procesam?

– Veselību varētu vēlēties krietni labāku. Šo triju mēnešu laikā, kopš es vairs neatrodos apcietinājumā, esmu bijis tik daudz pa slimnīcām, cik visā iepriekšējā mūžā nesanāca. Esmu trīs reizes bijis Stradiņa slimnīcā, trīs reizes bijis slimnīcā Gaiļezers, divreiz – traumatoloģijas institūtā, kā arī Kuldīgas slimnīcā un Ventspils slimnīcā. Diemžēl cietumā saņemt palīdzību veselības aprūpē varēja ļoti, ļoti ierobežotā apjomā, un to arī maksimāli traucēja prokuratūra. Ar vienu mērķi – lai iedragātu veselību. Jo ar iedragātu veselību ir grūti uzturēt stipru garu. Ir bijuši divi ārstu konsīliji, kuri noteikuši, ka man nepieciešamas divas operācijas obligāti un viena – varbūt. Bet tikko man policija paziņoja, ka prokuratūra ir aizliegusi ārstiem mani apmeklēt un ārstēt. Tādas, lūk, cilvēktiesības.

Zatlers: Cilinska atteikums ieņemt ekonomikas ministra amatu ir kritisks valdības vadītājam

LETA  10/17/07    Apvienības "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) kandidāta Eināra Cilinska atteikšanās ieņemt ekonomikas ministra amatu radījis ļoti kritisku situāciju Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim (TP), uzskata Valsts prezidents Valdis Zatlers.

"Tas ir ļoti kritisks moments valdības vadītājam, " sacīja Zatlers, paužot satraukumu, ka Cilinskis atsakās ieņemt ekonomikas ministra amatu.

Savukārt Kalvītis sacīja, ka katrs cilvēks var izvēlēties, vai pieņemt, vai nepieņemt piedāvāto amatu. "Es varu tikai respektēt viņa viedokli," sacīja premjers.

Jau ziņots, ka Cilinskis ir nolēmis atteikties no kandidēšanas uz ekonomikas ministra amatu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Uz šādu soli Cilinski esot pamudinājušas masu medijos paustās aizdomas, ka premjers Aigars Kalvītis (TP) varētu būt nolēmis viņu virzīt apstiprināšanai amatā, pretī saņemot apvienības "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) atbalstu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja Alekseja Loskutova atbrīvošanai no amata.

Lēmumu par atteikšanos kandidēt uz ekonomikas ministra amatu esot pieņemts, lai uz partiju netiktu mesta aizdomu ēna par politikas aizkulisēs slēgtu vienošanos.

Jau ziņots, ka vakar Kalvītis un TB/LNNK vienojās virzīt Cilinski apstiprināšanai ekonomikas ministra amatā, bet likvidēts tiks īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās postenis, kuru ieņem "tēvzemietis" Normunds Broks.

Pēc šādas vienošanās masu medijos izskanēja neoficiāli izteikti pieļāvumi, ka atbalsts Cilinskim varētu būt iemainīts pret atbalstu Loskutova nomaiņai.

Šodien notiks preses konference, kurā Cilinskis sola sniegt "būtisku paziņojumu". Preses konference notiks šodien plkst.11 Vides ministrijas 101.telpā.

Cilinskis piedāvā veikt kompleksas izmaiņas nodokļu sistēmā

LETA  10/17/07    Esošajā ekonomiskajā situācijā valsts budžeta projekts nav optimāls un nepieciešams veikt kompleksas izmaiņas nodokļu sistēmā, šodien žurnālistiem sacīja Rīgas domes deputāts Einārs Cilinskis (TB/LNNK), kurš iepriekš tika izvirzīts ekonomikas ministra amatam.

Cilinskis, kurš šodien atsauca savu kandidatūru ministra amatam, norādīja, ka, vērtējot esošo situāciju, viņam un premjeram Aigaram Kalvītim (TP) esot atšķirīgs skatījums uz ekonomiskās attīstības prioritātēm.

Cilinskis piedāvā veikt kompleksus pasākumus jau 2008.gadā, lai palielinātu nodokļu slogu uz ieņēmumiem no kapitāla un uz patēriņu, bet samazinātu darbaspēka izmaksas.

Esot jāveic izmaiņas nekustamā īpašuma nodoklī atbilstoši Roberta Zīles (TB/LNNK) programmai, nepieciešams arī palielināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pamatlikmi, vienlaikus nosakot pazemināto likmi pārtikas produktiem un pirmās nepieciešamības precēm.

Tāpat jāsamazina uzņēmuma ienākuma nodoklis par reinvestēto peļņu, bet jāparedz nodoklis par ieņēmumiem no dividendēm. Jāizskata arī iespēja samazināt sociālo nodokli, bet iedzīvotāju ienākuma nodoklim virs neapliekamā minimuma jānosaka 15% likmi līdz noteiktam ienākuma līmenim, kuru pārsniedzot, jāsaglabā 25%.

Pēc Cilinska domām, esot jāizskata iespējas palielināt akcīzes nodokli atsevišķām preču grupām.

Izdevumu samazinājums iestādēm jāskata kopā ar funkciju pārskatīšanu, tāpat ir jāsamazina ministriju skaits, likvidējot mākslīgi izveidotās struktūras.

Valdībai arī nevajadzētu taupīt uz apsolītā algu pieauguma rēķina skolotājiem, mediķiem, policistiem un ugunsdzēsējiem, ir pārliecināts "tēvzemietis" Cilinskis.

Jau ziņots, ka vakar Kalvītis un TB/LNNK vienojās virzīt Cilinski apstiprināšanai ekonomikas ministra amatā, bet likvidēts tiks īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās postenis, kuru ieņem "tēvzemietis" Broks.

Pēc šādas vienošanās masu medijos izskanēja neoficiāli izteikti pieļāvumi, ka atbalsts Cilinskim varētu būt iemainīts pret atbalstu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja Alekseja Loskutova nomaiņai.

TB/LNNK lems, vai virzīt citu kandidātu; saskata problēmas valdības darbā

LETA  10/17/07    Apvienība "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) vēl lems, vai virzīt savu kandidātu vakantajam ekonomikas ministra amatam, aģentūru LETA informēja Saeimas frakcijas vadītājs Māris Grīnblats.

Grīnblats norādīja, ka situācija valdībā ir pilnīgi zināma tikai kuģa kapteinim, kas ir Kalvītis.

"Kuģa stāvokli nepārzina atsevišķi tā apkalpes locekļi, bet gan tikai kapteinis. Protams, ka šai valdībai ir grūtības, un to visi redz," sacīja Grīnblats.

Kā ziņots, Rīgas domes deputāts Einārs Cilinskis (TB/LNNK) nolēmis atteikties no kandidēšanas uz ekonomikas ministra amatu.

Cilinskis šodien žurnālistiem uzsvēra, ka patlaban izveidojusies politiskā situācija viņam liedz kandidēt uz ekonomikas ministra amatu.

Uz šādu soli Cilinski pamudinājušas masu medijos paustās aizdomas, ka premjers Aigars Kalvītis (TP) varētu būt nolēmis viņu virzīt apstiprināšanai amatā, pretī saņemot apvienības "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) atbalstu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja Alekseja Loskutova atbrīvošanai no amata.

Lēmumu par atteikšanos kandidēt uz ekonomikas ministra amatu viņš esot pieņēmis, lai uz partiju netiktu mesta aizdomu ēna par politikas aizkulisēs slēgtu vienošanos.

Grīnblats norādīja, ka Cilinskis lēmumu par atteikšanos kandidēt pieņēmis personīgi, augstāk vērtēdams partijas intereses.

Grīnblats atzina, ka viens no kandidātiem ekonomikas ministra amatam, par ko varētu lemt, ir Eiroparlamenta deputāts Roberts Zīle (TB/LNNK).

"Esam vairākas reizes dzirdējuši par pozitīvajām atsauksmēm par Zīli, un ekonomikas ministram būtu jābūt līdzvērtīgam ar premjeru un finanšu ministru," sacīja Grīnblats.

Jau ziņots, ka vakar Kalvītis un TB/LNNK vienojās virzīt Cilinski apstiprināšanai ekonomikas ministra amatā, bet likvidēts tiks īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās postenis, kuru ieņem "tēvzemietis" Normunds Broks.

Pēc šādas vienošanās masu medijos izskanēja neoficiāli izteikti pieļāvumi, ka atbalsts Cilinskim varētu būt iemainīts pret atbalstu Loskutova nomaiņai.

Valdība padzen KNAB šefu, ignorējot Maizīti

Inga Spriņģe,  Diena  10/17/07    Maizītis par galveno klupšanas akmeni uzskata noteikumu trūkumu komisijas darbam, ko vajadzēja izstrādāt valdībai

Par spīti ģenerālprokurora Jāņa Maizīša kategoriskām iebildēm, kā arī ASV vēstnieces Ketrīnas Todas Beilijas mājieniem par norādēm no "mākoņiem", otrdien slēgtā sēdē ministri nobalsoja par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja Alekseja Loskutova atbrīvošanu no amata. Vienīgais no balsojuma atturējās ministrs Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās Normunds Broks (TB/LNNK).

Eksprezidente Vaira Vīķe–Freiberga, līdzīgi kā J.Maizītis, valdības lēmumu uzskata par politisku. Kā iemeslus V.Vīķe–Freiberga min gan premjera A.Kalvīša (TP) un A.Loskutova personīgās nesaskaņas, gan arī KNAB pieņemtos lēmumus attiecībā uz Tautas partijas un LPP/LC priekšvēlēšanu tēriņiem. Valsts prezidents Valdis Zatlers trešdien iecerējis no A.Kalvīša prasīt paskaidrojumus par soda samērīgumu. Tiesa, šī saruna varētu būt formāla, jo, kā norādīja viņa preses pārstāve Inta Lase, KNAB grāmatvedības pārkāpumus pēc būtības prezidents nevērtēs.

Paredzams, ka ceturtdien jautājumu par A.Loskutova atlaišanu skatīs Saeima, kurai ar balsu vairākumu būs jāpieņem gala lēmums. Ģenerālprokurors J.Maizītis notiekošo ap A.Loskutova atstādināšanu Dienai nosauca par "bīstamu precedentu", kas iespējama neskaidri formulētu likumu dēļ. Opozīcijas partija Jaunais laiks nolēmusi rosināt A.Kalvīša demisiju, norādot, ka viņa vadītā valdība apdraud valsts demokrātiju. A.Kalvītis visus pārmetumus noraida, atkārtojot, ka KNAB grāmatvedības pārkāpumi ir nopietni.

Lai Saeima nobalsotu par A.Loskutova atstādināšanu, nepieciešams balsu vairākums. Līdzšinējā prakse, ņemot vērā koalīcijas vienotību, liecina, ka Saeimas vairākums nobalso, kā lēmusi valdība. Patlaban zināms, ka koalīcijai, kurai Saeimā kopumā ir 58 balsis, to pietiek. Dienas rīcībā esošā informācija liecina, ka balsojumā slimības dēļ varētu nepiedalīties ZZS deputāts Leopolds Ozoliņš. Cits šīs partijas deputāts Visvaldis Lācis Dienai apstiprināja, ka balsos pret A.Loskutova atstādināšanu, jo "es uzticos Maizīša kunga viedoklim". Pret, iespējams, balsos vismaz trīs TB/LNNK deputāti, kas par to publiski varētu paziņot trešdien pēc partijas frakcijas sēdes.

Kas varētu būt jaunais KNAB vadītājs A.Loskutova atstādināšanas gadījumā? A.Kalvītis teic, ka kandidatūras neesot apspriestas. Viņš arī noliedza, ka lēmums būtu saistīts ar kādiem "spēkiem no ārpuses". Tiesa, otrdien valdība lēma par A.Loskutova atstādināšanu, pat nesagaidot disciplinārlietas komisijas atzinumu par KNAB finanšu pārkāpumu nopietnību. A.Kalvītis arī noraidīja prokuratūras atzinumu, ka viņam nebija likumīga pamata atstādināt A.Loskutovu no amata. Diena jau rakstīja: saskaņā ar likumu, KNAB vadītāju atstādināt var tikai ģenerālprokurors. J.Maizītis jau paziņojis, ka varētu iesniegt valdībai protestu par šādu A.Kalvīša rīcību. Ja valdība to ignorēs, prokuratūra varētu vērsties tiesā, lai radītu precedentu un ieviestu skaidrību turpmākos gadījumos. Taču šī rīcība nespētu ietekmēt Saeimas balsojumu par A.Loskutova atlaišanu, atzina J.Maizītis.

"Skaidru normu neesamības dēļ mēs runājam nevis par tiesiskiem, bet gan politiskiem lēmumiem. Tiesisku lēmumu šajā gadījumā gandrīz vai nav," vērtējot notikušo ap A.Loskutova atstādināšanu, Dienai norādīja J.Maizītis. Par lielāko klupšanas akmeni viņš uzskata trūkstošos Ministru kabineta noteikumus, kam bija skaidri jānosaka KNAB vadītāja atstādināšanas procedūra, komisijas sastāvs un lēmumu pieņemšanas veids. Tādēļ arī J.Maizīša vadītā komisija, kas izvērtēja A.Loskutova atbilstību ieņemamajam amatam, valdībai iesniedza tikai situācijas izvērtējumu, nevis konkrētu atzinumu.

Par pretlikumīgu šādu rīcību uzskata sabiedriskās organizācijas Providus juriste Iveta Kažoka, norādot: pēc likuma, tikai J.Maizīša vadītā komisija varēja izvērtēt A.Loskutova atbilstību ieņemamajam amatam. Nevis valdība, kā tas notika šajā gadījumā. I.Kažoka skaidro, ka, pamatojoties uz šo likuma normu, iespējamo Saeimas balsojumu par A.Loskutova atstādināšanu varētu apstrīdēt Satversmes tiesā. Iespējams, arī prokuratūra varētu pieņemt vēl kādus lēmumus par turpmāko rīcību, Dienai norādīja J.Maizītis. Pašreizējo situāciju viņš vērtē kā bīstamu, jo tā ir pierādījusi, ka KNAB nav pasargāts no politiskiem lēmumiem. Pēc J.Maizīša domām, tas nav pieļaujami, jo viena no KNAB funkcijām ir veikt politisko partiju finanšu pārbaudi.

Jāatgādina, ka tieši tuvākajā laikā KNAB varētu publiskot partiju tēriņus saistībā ar vēlēšanu izdevumiem. Neoficiāla informācija liecina, ka TP gadījumā tas varētu būt pusmiljons latu, bet LPP/LC — ap 200 tūkstošiem. Strīdus gadījuma tiesvedību uztur pats KNAB.

Ketrīna Toda Beilija, ASV vēstniece:

Es ārkārtīgi cienu Latvijas iedzīvotājus, ar kuriem esmu tikusies, un esmu īpaši izbaudījusi jūsu kultūru, vēsturi un tradīcijas. (..) Šie cilvēki ir čakli un uzticīgi, un viņi vēlas, lai Latvija gūtu panākumus un lai tai veiktos. Taču esmu arī redzējusi, kā viņus ir salauzusi prasība sekot neievēlētu amatpersonu — mākoņos vai pie jūras — dotajām norādēm.

Pirms astoņpadsmit gadiem Baltijas ceļa laikā un pirms sešpadsmit gadiem barikāžu laikā Latvijas iedzīvotāji bija drosmīgi un nepiekāpās, lai pieprasītu sev brīvību un tiesības, kas viņiem pienākas. (..) Nav šaubu, ka situācija šodien būtiski atšķiras no padomju laikiem. Taču Latvijas iedzīvotājiem joprojām būtu jājūtas drošiem, iestājoties par vērtībām, kuras tie augstu vērtē.

Vaira Vīķe-Freiberga, eksprezidente:

Tas bija tīri politisks lēmums, kas sekoja premjera un Loskutova kunga personīgajām nesaskaņām. (..) Jautājums, vai tas ir tikai priekšvēlēšanu izdevumu sakarā vai arī valdība ir gatava pieņemt un atļaut turpināties tām izmeklēšanām, kas arī var būt ļoti sāpīgi, ja tās būs sekmīgas un novedīs pie dažiem partiju atbalstītājiem. Vai arī valdība vēlēsies izdarīt abortu, lai apturētu šīs izmeklēšanas.

Viedoklis: Iznīcinātāji

Aivars Ozoliņš,  Diena  10/17/07    Reizēm ir vajadzīgs skats no malas, lai labāk atskārstu, kādās auzās esam iebraukuši. Jau pats fakts, ka draudzīgas valsts ASV vēstniece teic runu, kurā pauž bažas par demokrātiju un tiesiskumu Latvijā, liecina par šo bažu nopietnību, kā arī par to, ka parastajā diplomātiskajā kārtā šīs bažas bija atdūrušās pret valdības totālo dzelzsbetonu.

Taču, izrādās, ir vēl ļaunāk. Kalvīša valdība Latvijas stratēģiskajai partnerei ASV otrdien faktiski parādīja "deputāta Lagzdiņa sveicienu" — demonstratīvi pieņēma lēmumu rosināt KNAB priekšnieka atlaišanu no amata tieši tad, kad ASV vēstniece Ketrīna Toda Beilija sniedza runu pārpildītajā Latvijas Universitātes Lielajā aulā, piedāvādama draudzīgu savas valsts palīdzību un apliecinādama, ka novembrī paredzētajā vizītē "premjerministru Vašingtonā uzņems ļoti sirsnīgi".

Amerikāņi sirsnīgi gaida Kalvīti, bet viņa brigāde dienās kopš ceturtdien izziņotās runas bija pa visiem gaņģiem centusies diskreditēt vēstnieci, gaidāmo runu un ASV. Ka tā būšot iejaukšanās valsts iekšējās lietās un vēstnieces pašdarbība. Ir skaidrs, ka šādu runu vēstniece nebūtu teikusi bez saskaņošanas ar Valsts departamentu un Balto namu. Un nebūtu teikusi, ja NATO valsts Latvijas valdības rīcība nebūtu izraisījusi alianses lielākās valsts ASV visnopietnākās raizes par turēšanos pie divpusējo attiecību un kopīgās drošības principiem.

Lēmums rosināt KNAB priekšnieka Alekseja Loskutova atcelšanu no amata, kas ir sākums biroja sagraušanai, ir kārtējais solis valsts tiesisko pamatu demontāžā. Mēģinājums veikt grozījumus drošības likumos, kas būtu izslēguši Latviju no NATO informācijas aprites, centieni dabūt Tiesībsarga un Satversmes tiesas tiesnešu amatos ar šejienes "oligarhiem" saistītus cilvēkus, vēršanās pret galveno korupcijas apkarošanas iestādi ir saistīti pasākumi, lai padarītu valsti, kā teica vēstniece, "par rotaļu laukumu dažiem indivīdiem, kas lēmumus pieņem tā, lai ieguvēji būtu viņu draugi". (Universitātē sacītais gan atšķīrās no oficiāli izplatītā teksta tulkojuma un bija par rotaļlaukumu, "kurā viņi un viņu draugi var piebāzt savas kabatas".)

Šķiet, ka Kalvīti un viņa ministrus, kā arī valdošās koalīcijas deputātus nu jau droši var pieskaitīt pie tiem vēstnieces minētajiem "čaklajiem" un "uzticīgajiem" cilvēkiem, kurus "salauzusi prasība sekot neievēlētu amatpersonu — mākoņos vai pie jūras — dotajām norādēm". Tik ļoti salauzusi, ka, līdzīgi kā ar grozījumiem drošības likumos, kas būtu radījuši iekšējus un ārējus draudus valstij, viņi tagad gatavi riskēt izslēgt KNAB no starptautiskās sadarbības korupcijas, organizētās noziedzības un terorisma finansēšanas apkarošanā. Kā varēs uzticēties un sniegt informāciju iestādei, ko vadīs no mākoņiem vai piejūras? (Ironiski, taču Valsts kontroles konstatētos pārkāpumus KNAB grāmatvedībā izraisījusi tieši biroja vēlme pasargāt slepenu informāciju.)

Ģenerālprokurors Maizītis uzskata, ka pārkāpumi KNAB, kurus pavasarī konstatēja VK, nebija tik būtiski, lai viņu pat atstādinātu no amata, taču valdība otrdien izlēma, ka par tiem var vispār atcelt no amata. Turklāt premjerministra rīkojums atstādināt viņu no amata bijis prettiesisks — atstādināt KNAB priekšnieku var tikai ģenerālprokurors —, taču dižais jurists Kalvītis atbild, ka tā esot "likuma interpretācija". Juridiski apšaubāms ir arī valdības lēmums rosināt Loskutova atlaišanu — Likums par KNAB paredz, ka par biroja priekšnieka neatbilstību ieņemamajam amatam lemj Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izveidota komisija, ko vada ģenerālprokurors. Taču, pirmkārt, komisijas izveidošanas kārtība nav noteikta, tāpēc, otrkārt, izveidotā komisija, kā atzīts tās ziņojumā, nemaz nav varējusi sniegt atzinumu par Loskutova atbilstību vai neatbilstību amatam, kas būtu pamats valdībai lemt, vai rosināt viņa atbrīvošanu no amata. Toties komisijas vadītājs, valsts augstākais likumības ievērošanas uzraugs, ir pārliecināts, ka Loskutova pārkāpumi nebija tik būtiski, lai valdība lūgtu Saeimai lemt par viņa neatbilstību amatam, un viņš varētu turpināt vadīt biroju.

Taču Kalvītim arī tās acīmredzot ir "likuma interpretācijas" — premjerministrs turpina runāt muļķības, ka esot Loskutova priekšnieks valsts pārvaldes "hierarhijā" un viņam bija jāpilda nelikumīgais rīkojums par atstādināšanu no amata, proti, bija jāpārkāpj likums, ja Kalvītis lika to darīt.

Kalvītis gana skaidri pasaka, kādu valsti šī valdība, pareizāk, nu jau droši var teikt — kliķe — mums turpina veidot tiesiskas valsts vietā — tādu, kurā ir nevis likuma vara, bet gan valdošajiem izdevīga likumu interpretācija. Interpretēs, saprotams, paši — atbilstoši varas korporācijas īpašnieku interesēm.

Vēstniece Beilija savā runā atgādināja par Baltijas ceļu pirms astoņpadsmit gadiem un barikādēm pirms sešpadsmit, kad Latvijas iedzīvotāji nenobijās nostāties pret vardarbīgo lielvaru, lai "pieprasītu sev brīvības un tiesības, kas viņiem pienākas". "Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai," vēstniece citēja Satversmē rakstīto. Valdošā kliķe mums ciniski pavēsta, ka barikādes un Baltijas ceļš bija tādēļ, lai viņi tagad var privatizēt valsts varu un nerēķināties ar likumiem, Satversmi ieskaitot.

Loskutovs vērsīsies tiesā, apstrīdot atstādināšanu no amata

LETA   10/17/07    Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Aleksejs Loskutovs tuvākajās dienās vērsīsies Administratīvajā rajona tiesā, apstrīdot premjera Aigara Kalvīša (TP) izdoto rīkojumu un vēlāk arī valdības pieņemto lēmumu par viņa atstādināšanu no amata pienākumiem.

Loskutovs pieļāva iespēju, ka cīņā par atgriešanos darbā varētu tikt sperti arī citi soļi, bet par tiem viņš vēl domājot.

KNAB vadītājs uzskata, ka viņa atstādināšanā no amata ir pārkāptas vairākas likumdošanas normas.

Jau ziņojām, ka ģenerālprokurors Jānis Maizītis uzskata, ka Loskutova pārkāpumi nebija tik būtiski un viņš nebija jāatstādina no amata.

"Šie pārkāpumi nebija tik būtiski, un Loskutovs varētu strādāt," sacīja Maizītis, uzsverot, ka tas ir viņa kā jurista un ģenerālprokurora viedoklis.

Kā ziņots, valdība vakar nolēma rosināt Saeimu no amata atbrīvot Loskutovu.

Šāds lēmums pieņemts pēc iepazīšanās ar Maizīša vadītās izmeklēšanas komisijas ziņojumu par Loskutova darbību.

Galīgais lēmums par Loskutova tālāko darbību būs jāpieņem Saeimai.

Šķēle pieļauj, ka ar Beiliju manipulē politisku mērķu sasniegšanai

LETA   10/17/07    Tautas partijas ierindas biedrs, bijušais premjers Andris Šķēle pieļauj, ka ar ASV vēstnieci Latvijā Ketrīnu Todu Beiliju tiek manipulēts politisku mērķu sasniegšanai.

Runājot par Beilijas vakar teikto runu, Šķēle šodien Latvijas Radio sacīja, ka, iespējams, ASV vēstniecei bija vislabākie nodomi, bet, iespējams, ar viņu tiek manipulēts politisku mērķu sasniegšanai.

Komentējot Beilijas runā pausto par neievēlēto amatpersonu - mākoņos vai pie jūras - dotajām norādēm, Šķēle norādīja, ka, iespējams, vakar vēstnieces uzrunā dotie mājieni tika attiecināti uz viņu, bet tādā gadījumā Beilija kļūdoties.

"Šī amerikāņu kundze kļūdās, rupji kļūdās," teica Šķēle.

Savukārt šodien, atbildot uz žurnālistu jautājumu, vai Beilijas uzruna sākotnēji nebija plānota vēl asāka un vai tas nebūtu jāņem vērā, Valsts prezidents Valdis Zatlers sacīja, ka vēstnieces runa ir jāuztver tieši tā, kā tā tika nolasīta, un ir jāsaprot arī runas zemteksts.

Savukārt Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) sacīja, ka nav pareizi uzmanību pievērst tikai kādam teikumam no vēstnieces runas. Pēc Kalvīša teiktā, runa ir jāskata kontekstā.

Kā ziņots, vakar Latvijas Universitātes Lielajā aulā ASV vēstniece Latvijā teica uzrunu "Kopīgo vērtību saglabāšana" un norādīja, ka Latvijas valdībai jākalpo tautai, turklāt "visai tautai, nevis tikai tās daļai".

Savā runā vēstniece arī sacīja: "Es ārkārtīgi cienu daudzus Latvijas iedzīvotājus, ar kuriem esmu tikusies, un esmu īpaši izbaudījusi jūsu kultūru, vēsturi un tradīcijas. Esmu izveidojusi stabilas attiecības, kuru pamats ir uzticība. Mēs šo draudzību vienmēr vērtēsim ļoti augstu. Šie cilvēki ir čakli un uzticīgi, un viņi vēlas, lai Latvija gūtu panākumus un lai tai veiktos. Taču esmu arī redzējusi, kā viņus ir salauzusi prasība sekot neievēlētu amatpersonu - mākoņos vai pie jūras - dotajām norādēm".

Diplomātes skatījumā, pēdējā laikā Latvijā ir risinājušies vairāki notikumi, kas ir pretrunā ar ASV un Latvijas kopīgajām vērtībām.

"Esam redzējuši notikumus, kas šķiet pretrunā ar mūsu kopīgajām vērtībām. Piemēram, mēģinājumi tiesās ielikt tiesnešus, kas "zinās, kas jādara", mēģinājumi manipulēt ar likumiem, kas nosaka drošības iestāžu darbību, lai pieļautu lielāku politisko iejaukšanos, publiskas kampaņas, kas diskreditē tiesības un likuma varu sargājošas institūcijas," pārmetumus valstī notiekošajam precizēja vēstniece.

Beilija runu, kas tika sagaidīta ar skaļiem aplausiem, teica pārpildītā Latvijas Universitātes Lielajā aulā, kurā bija pulcējušies gan studenti, gan arī daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki - vairāki opozīcijas un mazāk valdošās koalīcijas deputātu, daudzi ārvalstu vēstnieki, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadība, "Parex bankas" vadītājs Valērijs Kargins un citi. Diplomātes runa piesaistīja arī ļoti lielu masu mediju interesi.

Aicina protestēt pret valdības rīcību Loskutova lietā

DELFI  10/17/07    Sabiedrībā pazīstami cilvēki aicina ceturtdien sabiedrību pulcēties pie Saeimas, lai izteiktu protestu pret valdības lēmumu atstādināt no amata Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāju Alekseju Loskutovu.

"Latvijā ir apdraudēts tiesiskums. Tātad ir apdraudēta Latvijas valsts!," teikts aicinājumā. Aicinājuma izteicēji uzskata, ka vēršoties pret KNAB vadītāju Alekseju Loskutovu, valdība pārkāpj "sarkanajai līnijai". Savtīgu politisku apsvērumu dēļ valdība grib izrēķināties ar KNAB, kas efektīvi cīnās pret tiem, kuri grib nozagt valsti un tautas labklājību, teikts izplatītajā aicinājumā. "To nedrīkst pieļaut," pārliecināti idejas autori.

Sabiedrība tiek aicināta pulcēties protestam pret valdības lēmumu 18.oktobrī pulksten 8:15 pie Saeimas. Aicinājuma parakstītāji pulcēsies, lai protestētu pret valdības lēmumu, neatkarīgi no tā, kad tieši Saeimā notiks balsojums par Loskutova atbrīvošanu.

Aicinājumu parakstījuši vairāki desmiti cilvēku. To starpā ir laikraksta "Diena" galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte, žurnālists Kārlis Streips, sabiedrības par atklātību "Delna" vadītājs Roberts Putnis, režisors Alvis Hermanis, politiķe Sandra Kalniete, žurnālists Pauls Raudseps, portāla "Delfi" galvenais redaktors Ingus Bērziņš, rakstniece Nora Ikstena, žurnāliste Baiba Strautmane, Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Atis Lejiņš, žurnāliste Ilze Jaunalksne, rakstnieks Pauls Bankovskis, dzejniece un žurnāliste Anna Rancāne, Eiroparlamenta deputāts Ģirts Valdis Kristovskis, laikraksta "Diena" komentētājs Aivars Ozoliņš.

Aicinājumu parakstījuši arī Juris Žagars, Anna Žīgure, Baiba Sipeniece, Džemma Skulme, Ieva Lešinska-Geibere, Andis Zusts, Klāvs Sedlenieks, Karstens Lomholts, Jānis Brankts, Baiba Rubesa, Rikards Berugs, Ģirts Zeidenbergs, Jānis Juražs, Rūta Dimante, Andris Gobiņš, Māris Ķirsons, Ainārs Dimants, Ivars Ijabs, Raivis Terinks, Ieva Laukers, Gundega Zeltiņa, Normunds Naumanis, Kaspars Zeme, Gustavs Strenga, Juris Lavrikovs, Linda Freimane un Lukass Rozītis.

Aicinājumam pievienojušies arī Uldis Bērziņš, Vilis un Marta Vītoli, Vita Tērauda, Rasma Šilde Kārkliņa, Uģis Rotbergs, Andris Breže, Valts Kalniņš, Janīna Kursīte, Andra Neiburga, Georgs Andrējevs, Juris Pakalniņš, Iveta Kažoka, Ingrīda Blūma, Maija Kūle, Pēteris Viņķelis, Inese Voika, Arnolds Skride un Zane Kreicberga.

Pie Saeimas nama sapulcēts viens no lielākajiem piketiem pēc neatkarības atjaunošanas

LETA  10/18/07    Pie Saeimas nama šodien tika sapulcēts viens no lielākajiem piketiem pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, kurā premjera Aigara Kalvīša (TP) atkāpšanos, pēc drošības sargātāju aplēsēm, pieprasīja aptuveni 5000 protestētāju.

Kā novēroja aģentūra LETA, cilvēku pūļi bija pulcējušies gan ielās ap Saeimas namu, gan arī tuvējās šķērsieliņās. Uz Jēkaba ielas cilvēki stāvēja posmā no krustojuma ar Torņa ielu līdz Doma laukumam.

Kā aģentūrai LETA atzina drošības dienestu pārstāvji, vēl vairāk piketētāju pie Saeimas nama bija tikai tad, kad notika protesti pret izglītības reformu.

Kā novēroja aģentūra LETA, cilvēku pūlī pārsvarā bija gados jauni cilvēki, no kuriem daudzi ir sabiedrībā pazīstami kultūras darbinieki.

Piketētājus uzkurināja deputāte Ausma Kantāne (JL), kura, piemēram, informēja par deputāta Māra Kučinska (TP) tuvošanos un uzsāka izkliegt pret Tautas partiju vērstus saukļus. Savukārt, pūlī satiekot deputāti Karinu Pētersoni (LPP/LC), Kantāne izteicās, ka "mana draudzene vairs nemaz nav tik laba meitene", liekot kolēģei samulst.

Kā ziņots, šodien pie Saeimas nama notika sabiedrībā zināmu personu rosināts pikets, lai izteiktu protestu pret valdības lēmumu rosināt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja Alekseja Loskutova atstādināšanu.

Aicinājuma autori norādīja, ka, vēršoties pret Loskutovu, valdība pārkāpj "sarkanajai līnijai". "Savtīgu politisku apsvērumu dēļ valdība grib izrēķināties ar KNAB, kas efektīvi cīnās pret tiem, kuri grib nozagt valsti un tautas labklājību."

Kā ziņots, valdība 16.oktobrī nolēma rosināt no amata atbrīvot Loskutovu. Šāds lēmums pieņemts pēc iepazīšanās ar ģenerālprokurora Jāņa Maizīša vadītās izmeklēšanas komisijas ziņojumu par Loskutova darbību. Komisija tika izveidota, lai izvērtētu Valsts kontroles atklātos pārkāpumus KNAB grāmatvedībā.

Pabriks aicina valdību pārskatīt lēmumu rosināt atbrīvot Loskutovu no amata

LETA  10/18/07    Ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP) aicina Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti (TP) un valdības locekļus pārskatīt jautājumu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Alekseja Loskutova atbrīvošanu no amata, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departamentā.

"Ņemot vērā straujo uzticības zudumu valdībai, parlamentam un tiesu sistēmas iestādēm, kā arī pieaugušās starptautiskās bažas par tiesiskumu un demokrātiju Latvijā, valdībai vēlreiz būtu rūpīgi jāizsver šis jautājums, sagaidot visu komisiju slēdzienus," uzskata ārlietu ministrs.

Kā ziņots, valdība 16.oktobrī nolēma rosināt no amata atbrīvot Loskutovu. Šāds lēmums pieņemts pēc iepazīšanās ar ģenerālprokurora Jāņa Maizīša vadītās izmeklēšanas komisijas ziņojumu par Loskutova darbību. Komisija tika izveidota, lai izvērtētu Valsts kontroles atklātos pārkāpumus KNAB grāmatvedībā.

Šodien Pabrikam bija jādodas uz neformālo Eiropadomes sanāksmi, ko Eiropas Savienības Padomes prezidējošā valsts Portugāle rīko Lisabonā, taču slimības dēļ viņu Eiropadomē aizstājis Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Normans Penke.

Prezidents kritizē valdību, Saeimu atlaist nedomā

Liene Barisa,  NRA  10/18/07    Lai gan arodbiedrības mudinājušas uz radikāliem soļiem, proti, domāt par Saeimas atlaišanu, Valsts prezidents Valdis Zatlers tam nav noskaņots, taču viņš neslēpj kritisko nostāju par šābrīža politiskajiem procesiem valstī.

Pēc vakar notikušās sarunas ar premjeru Aigaru Kalvīti bija jaušama prezidenta neapmierinātība ar vairākiem valdības lēmumiem, tostarp situāciju, kas izveidojusies vakantā ekonomikas ministra posteņa dēļ. Tieši tobrīd, kad A. Kalvītis un V. Zatlers Rīgas pilī runāja ar žurnālistiem, TB/LNNK izvirzītais kandidāts Einārs Cilinskis Vides ministrijā, kur viņš pilda valsts sekretāra vietnieka pienākumus, paziņoja, ka atsakās pretendēt uz ministra posteni.

"Mani visvairāk uztrauc tas, ka Cilinska kungs, kas bija izvirzīts un bija piekritis šim amatam, atsakās to pieņemt. Tas ir vēl viens ļoti kritisks signāls valdības vadītājam," notiekošo vērtēja V. Zatlers. "Un šī, man jāsaka, diemžēl atkal ir valdības kļūda," divas stundas vēlāk pēc tikšanās ar arodbiedrību pārstāvjiem viņš papildināja iepriekš teikto, nosodot Ministru kabineta nespēju uzturēt dialogu ar arodbiedrībām.

Taču rīcības iespējas uzlabot situāciju viņš atstāja Saeimas rokās un norādīja uz tās politisko atbildību. Nākamnedēļ parlamentāriešiem būs jābalso gan par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Alekseja Loskutova atstādināšanu, gan par demisijas pieprasījumu premjeram Aigaram Kalvītim, ko sagatavojusi opozīcijas partija Jaunais laiks, gan arī jāstrādā pie nākamā gada budžeta, kas, pēc prezidenta domām, lai arī taupīgs, jāizveido tāds, lai piekāpšanās būtu ne tikai no arodbiedrību, bet arī no valdības puses.

Saistībā ar budžetu viņš apņēmies tikties arī ar visām Saeimas frakcijām, lai veicinātu vispusīgu dialogu, kas līdz šim, pēv V. Zatlera vērtējuma, ir bijis vājš. "Budžeta bumba ir Saeimā," viņš norādīja, liekot saprast, ka parlamentāriešiem ir iespēja labot valdības kļūdu, kad arodbiedrības tika turētas neziņā par budžeta projektu, un diskutēt par iespējamajām izmaiņām. "Arodbiedrības ir reāls sabiedrības spēks, kurām ir savs viedoklis un kuras māk to paust, un ar šo viedokli ir jārēķinās," sacīja prezidents.

Soli pretī arodbiedrībām vakar spēra Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze, kurš kopā ar Saeimas komisiju priekšsēdētājiem tikās ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pārstāvjiem, lai pārrunātu ar budžetu saistītos jautājumus. Cik lielā mērā būs iespējama piekāpšanās arodbiedrībām, gan nav skaidrs, jo vakar konkrēti jautājumi vēl netika apspriesti, toties domstarpības jau iezīmējās. G. Daudze ir pārliecināts, ka izmaiņas iespējamas, pārskatot plānoto finansējumu nozarēs, neaiztiekot plānotā pārpalikuma naudu, kas ir 1% jeb 163 miljoni latu. Savukārt LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers šaubās, vai ir nepieciešams tieši 1%, jo argumentēta pamatojuma šādam skaitlim nav bijis. Līdztekus darba sarunām komisijās arodbiedrības dienās, kad budžetu skatīs Saeimas sēdēs, apņēmušās pulcēties pie Saeimas, lai deputātiem atgādinātu par sevi. Arodbiedrības arī neatsakās no apņemšanās rosināt Saeimas atlaišanu.

Pret šo arodbiedrību apņemšanos V. Zatlers gan joprojām bija noraidošs. "Ja instruments šobrīd ir Saeima, tad izmest šo instrumentu kaut kur ārā un domāt, ka dabūsim jaunu pēc pusgada, nav prātīgi. Prātīgi ir diskutēt Saeimā, likt tai rīkoties politiski atbildīgi. Tas ir tas, ko mēs varam darīt uzreiz," sacīja prezidents.

Par ārkārtas vēlēšanu iespējamību jau iepriekš gan politiķis, gan politologi izteikušies skeptiski, taču politiskā gaisotne pašlaik ir tik nokaitēta, ka daudzie satricinājumi var kalpot par iemeslu valdības krišanai. Turklāt tagad klāt nākušas neskaidrības par jauna ekonomikas ministra izraudzīšanu. Arī premjers atzīst, ka situācija ir sarežģīta. Pēc viņa teiktā, šoruden būtiski ir jautājumi, kas valdībai ir "politiski ir ļoti grūti", tostarp arodbiedrību prasības. "Un tās ir lielas grūtības valdībai – tikt pāri šīm problēmām," viņš atzina un piebilda: "Ja mēs netiekam pāri, tad valdība vienkārši nevar tālāk funkcionēt.

11 deputātiem draud sods

Liene Barisa,  NRA  10/18/07    Drīzumā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lūgs Saeimai izdot vienpadsmit deputātu administratīvai sodīšanai saistībā ar atrašanos interešu konfliktā, jo, pildot pienākumus, viņi par palīgiem pieņēmuši darbā savus radiniekus vai slēguši ar viņiem īres līgumus.

KNAB administratīvā pārkāpuma lietas sāka 12. oktobrī un 15. oktobrī – aptuveni desmit mēnešu pēc tam, kad, reaģējot uz medijos sacelto ažiotāžu par iespējamo interešu konfliktu, tika ierosinātas attiecīgas pārbaudes. KNAB sabiedrisko attiecību speciāliste Diāna Kurpniece Neatkarīgajai atzina, ka parlamentāriešu vārdus pagaidām atklāt nevarot, taču drīzumā informācija par administratīvo pārkāpumu lietām tikšot nosūtīta uz Saeimu un, ņemot vērā, ka tiks lūgta parlamenta atļauja deputātu administratīvajai sodīšanai, tad viņu vārdi arī taps zināmi.

Lai arī KNAB neatklāj, kuri ir tie deputāti, par kuru atrašanos interešu konfliktā sāktas administratīvās lietas, ņemot vērā publisko informāciju par deputātiem laikā, kad KNAB pārbaude tika sākta, var secināt, ka tādi ir gan koalīcijā, gan opozīcijā. Piemēram, sieva palīga statusā toreiz bija deputātam Augustam Brigmanim, Dzintaram Rasnačam, Imantam Kalniņam, māte – Vjačeslavam Stepaņenko, Staņislavam Šķesterim – bērni u. c. Savukārt dzīvokļus no radiem īrēja, saņemot par to kompensāciju no valsts budžeta, Leopolds Ozoliņš, Dzintars Zaķis un citi. Dz. Zaķis gan atzīst, ka iespējamo interešu konfliktu esot atrisinājis. "Tanī brīdī, kad sapratu, ka tas met aizdomu ēnu, ka tas var būt traktējams kā pārkāpums, uzreiz nomainīju dzīvesvietu," viņš atzina. Taču deputātiem, kam gada sākumā kā palīgi tika algoti radi, saskaņā ar Saeimas informāciju situācija nav mainījusies.

A. Brigmanis turklāt pauž pārliecību, ka interešu konflikta šajā gadījumā nav, un, ja KNAB lems par sodu, viņš varētu arī tiesāties. "Kāpēc man nebija interešu konflikts iepriekšējos četrus gadus. Tad jābūt konsekventiem," sacīja A. Brigmanis.

Ja deputātus administratīvai sodīšanai izdos, par sodu KNAB lems saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.30 pantu Par valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu. Tas paredz naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatu vai bez tā. D. Kurpniece gan skaidro – tas nenozīmē, ka deputāti zaudēs amatu. Turklāt katra lieta tikšot izskatīta individuāli, līdz ar to arī sodi varot būt atšķirīgi.

Saeimas kanceleja līdz šim pieļāva deputātu radinieku pieņemšanu darbā par palīgiem vai īres līgumu slēgšanu ar viņiem, un šāda prakse bija iepriekšējās saeimās, par kurām pārbaudes KNAB gan nav veicis. Saeimas Kārtības rullī nav atrunātas radinieku algošanas iespējas vai iespējas slēgt ar viņiem īres līgumus. Taču KNAB norāda, ka to nosaka likums Par interešu konfliktu valsts amatpersonu darbā.

***

Uzziņai

Deputāti, kam KNAB pārbaudes sākšanas brīdī radi bija algotie palīgi

- Augusts Brigmanis (ZZS); Elita Brigmane (sieva)

- Visvaldis Lācis (ZZS); Dace Kriškāne (meita)

- Staņislavs Šķesteris (ZZS); Daiga Šķestere un Artūrs Šķesteris (bērni)

- Dzintars Rasnačs (TB/LNNK); Antra Krastiņa (sieva)

- Imants Kalniņš (TB/LNNK); Agra Kalniņa (sieva)

- Vjačeslavs Stepaņenko (LLP/LC); Ivonna Stepaņenko (māte)

Deputāti, kam KNAB pārbaudes sākšanas brīdī bija īres līgumi ar radiniekiem

Anatolijs Mackevičs (LPP/LC)

Leopolds Ozoliņš (ZZS)

Visvaldis Lācis (ZZS)

Dzintars Zaķis (JL)

Jānis Tutins (SC)

Avots: Saeimas kancelejas informācija

Loskutova faktors sašūpo valdību

Agnese Margēviča,  NRA  10/18/07    Vairāki notikumi, kuru katalizators izrādījies KNAB priekšnieka Alekseja Loskutova atstādināšana, negaidīti sašūpojuši valdības koalīcijas stabilitāti un šo procesu aizsācēja – premjerministra Aigara Kalvīša (TP) – pozīcijas.

Tas, daudzuprāt, bijis iemesls ASV vēstnieces asajai runai, kuras iekšpolitiskās atskaņas nenoliedz neviens koalīcijas politiķis un kas mobilizējusi politisko opozīciju. Turklāt trešdien tas izraisīja ekonomikas ministra pretendenta Eināra Cilinska (TB/LNNK) atteikšanos kandidēt amatam, lai atspēkotu izskanējušās šaubas, ka portfelis iemainīts pret tēvzemiešu svētību A. Loskutova noņemšanai. Tas viss savukārt līdz šim nebijušā ticamībā izvirzījis jautājumu par paša mazākā koalīcijas partnera apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK aiziešanu no valdības. Lēmumu par tālāko palikšanu valdībā un iespēju izvirzīt jaunu ekonomikas ministra kandidātu, uz ko viņus mudina koalīcijas partneri, apspriežu sēriju sākušie tēvzemieši vēl trešdien nebija gatavi pieņemt, bet tas varētu notikt līdz pirmdienai, kad no ārvalstu komandējuma atgriezīsies A. Kalvītis. TB/LNNK valda liela nevienprātība gan par pašas partijas tālāko darbību, gan palikšanu valdībā, gan A. Loskutova faktoru. Tēvzemiešu līderis Roberts Zīle, kuru ekonomikas ministra amatā gribētu redzēt gan paša partija, gan premjers un koalīcijas partneri, vakar noliedza kuluāros izskanējušo ziņu, ka kritiskajā situācijā ir tam piekritis.

"Ja valdība tiks pāri Loskutova lietai un nākamā gada budžetam, tā atjaunos sabiedrības uzticību, taču, ja nē, tā nevar funkcionēt," trešdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu teica A. Kalvītis, ar to faktiski atzīstot, ka negaidītā kārtā balsojums par A. Loskutovu var būt valdībai liktenīgs. Par "kritisku momentu valdībai" šo jautājumu atzina arī Valdis Zatlers, aicinot politiķus rīkoties ar politisku atbildību.

Zināms, ka TB/LNNK un ZZS šajā jautājumā no saviem deputātiem konkrētu balsojumu neprasīs, bet, pat ja tā, abās frakcijās ir vairāki deputāti, kuri jau tagad atklāj, ka balsos pret. Savukārt LPP/LC nekādu lēmumu nepieņems, līdz nebūs uzklausījuši "abus strīdniekus", kā A. Loskutovu un A. Kalvīti nosauca šīs frakcijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš. Viņa viedoklī arī jūtama vēlme "Loskutova problēmu" nostādīt kā premjera, nevis visas koalīcijas izšķiršanos. Pat A. Kalvīša vadītās TP Saeimas frakcija trešdien pēc vairāk nekā stundu ilgas apspriešanās izplatīja paziņojumu, ka tās deputāti vēlas iepazīties ar ziņojumiem, kuriem ir slepenības raksturs, un, "kamēr netiks saņemta pilna informācija par Alekseja Loskutova darbību, lēmums par KNAB vadītāja atstādināšanu netiks pieņemts". TP deputāta Mareka Segliņa vadītā Juridiskā komisija jau tuvākajās sēdēs izvaicāšot visas šajā lietā iesaistītās puses – valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu, A. Kalvīti, ģenerālprokuroru Jāni Maizīti, kā arī pašu A. Loskutovu. Pats balsojums varētu notikt ne agrāk kā pēc nedēļas pretēji iepriekš izskanējušajam, ka pēc premjera vēlmes jautājums tiks dzīts cauri Saeimai jau šodien.

Izveidojusies pretrunīga situācija – lai gan koalīcijas partiju politiķi neuzskata, ka A. Loskutovs būtu neaizstājams savā amatā, turklāt neslēpj neapmierinātību ar biroja darbību un politiskās neitralitātes trūkumu, daudzi no viņiem tomēr grasās izmantot aizklātā balsojuma doto brīvību un Saeimā nobalsot pret KNAB priekšnieka atcelšanu. Pat atsevišķu premjera vadītās Tautas partijas politiķu nostājā jūtama distancēšanās no A. Kalvīša viņa "personiskajā karā pret Loskutovu", kā to raksturoja kāds politiķis. Izskan viedoklis – trūkst informācijas, lai izvērtētu, kuram – premjeram vai ģenerālprokuroram Jānim Maizītim – taisnība par KNAB priekšnieka atstādināšanas likumību, tāpēc atliek tikai paļauties uz A. Kalvīti.

Arī pašvaldību ministrs Aigars Štokenbergs (TP), kas patlaban atrodas komandējumā Spānijā, ja būtu piedalījies valdības sēdē, būtu atbalstījis ģenerālprokurora J. Maizīša viedokli un balsotu pret A. Loskutova atcelšanu, ministrs trešdienas vakarā atzina LTV Panorāmai.

"Ir tāds iespaids, ka premjers Loskutova jautājumam piešķir ļoti lielu nozīmi un šo balsojumu varētu uztvert kā principiālu," Neatkarīgajai atzina TB/LNNK Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Grīnblats.

Turklāt koalīcijā jūtama neapmierinātība, ka premjerministra vēršanās pret KNAB priekšnieku uzpūtusi jaunu liesmu politiskās opozīcijas pūliņiem mobilizēt sabiedrību savam atbalstam, gluži kā tas bija gadījumā ar drošības likumu grozījumiem un slēpti no sabiedrības notikušo Valsts prezidenta kandidāta izraudzīšanos. Jau šodien pie Saeimas ēkas gaidāms protesta pikets pret A. Loskutova atcelšanu.

Viedoklis: Gala sākums

Askolds Rodins,  Diena  10/18/07    Par diviem balsojumiem mazāk. Šodien Saeima nebalsos ne par Eināra Cilinska (TB/LNNK) iecelšanu ekonomikas ministra amatā, ne par Alekseja Loskutova atcelšanu no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja amata. Cilinskis, par kura iespējamo pievienošanos ministru saimei Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) negaidīti pateica tikai otrdien, vakar tikpat negaidīti atsauca savu kandidatūru, skaidrojot to ar politisko gaisotni valstī. Savukārt balsojums par Loskutova atlaišanu, par kuru loģiski būtu lemt jau tuvākajā plenārsēdē, t.i., šodien, atlikts vismaz uz nedēļu.

Koalīcijā nav vienprātības: TB/LNNK jau darījusi zināmu, ka tās deputātiem par Loskutovu būs brīvais balsojums. ZZS jau pieteicies viens "dumpinieks", kaut arī frakcija vēl neko nav lēmusi. TP un LPP/LC frakcijas pēkšņi paziņojušas, ka vēlas tikties ar Loskutovu un Kalvīti, saņemt informāciju, domāt un izsvērt. Ar pliku valdības ieteikumu vairs nepietiek. Politiskā "bilde" veidojas tā, ka, ja jautājums būtu darba kārtībā jau šodien, pēc balsojuma (tas ir slēgtais) Loskutovs varētu arī saglabāt amatu. Ja Saeima nobalsotu pret valdības priekšlikumu, tas būtu līdzvērtīgi neuzticības izteikšanai. Kalvītis jūtas pārāk vājš, lai riskētu šodien, un ļoti iespējams, ka tieši šo balsojumu atliks un atliks. Līdz būs cits premjers.

Koalīcijas "mazajam ganiņam" TB/LNNK līdz šim nav bijis iespēju īpaši ietekmēt valdības darbu, nu beidzot ir. Cilinska efektīgais solis, atsakoties no ministra amata, nav saistīts tikai ar vēlmi spodrināt partijas tēlu. Jādomā, ka tas atspoguļo arī pašā partijā valdošo nenoteiktību, stāvokli, kad partijā ir divi spēkos puslīdz vienādi "gali", un tikai novembrī gaidāmajā kongresā būs redzams, kurš no tiem ņems virsroku. Tagadējais priekšsēdētājs Roberts Zīle līdz šim atbalstījis darbu koalīcijā, ap Ģirtu Kristovski pulcējas tie, kas negribētu iet kopsolī ar TP.

No trim tēvzemiešu ministriem Kalvīša valdībā it kā būtu palicis viens — tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. Ekonomikas ministra vietu aizpilda pats premjers, bet TB/LNNK vajadzībām izveidoto īpašo uzdevumu ministra amatu Kalvītis otrdien vienkārši pasludināja par likvidējamu. Kā nevajadzīgu un naudas taupīšanas nolūkā. Naudu no budžeta saņem ne viena vien valsts institūcija, kuras pazušanu pamanītu tikai tajā strādājošie un viņu radi un draugi. TB/LNNK ir pamats jautāt — un kāpēc citas ne?

Trešdien, par spīti koalīcijas partneru mudinājumiem, TB/LNNK ne tikai nenosauca citu ekonomikas ministra amata kandidātu, bet pat nepārprotami nepateica, vai vispār to darīs. Ja nedarīs, tas nozīmēs, ka TB/LNNK aiziet no valdības un klāt būs politiskā krīze. No koalīcijas 58 balsīm Saeimā TB/LNNK ir vien septiņas, taču bez tām valdībai ar rīcībspēju kā nu būs, tā būs. Bet kāpēc stutēt Kalvīti, ja, kā paziņojumā presei atzinis Cilinskis, jāņem vērā "totālo sabiedrības neuzticību valdībai"? Un tas viss nepilnas divas nedēļas pirms 31. oktobrī paredzētās ārkārtas plenārsēdes, kurā plānots pirmajā lasījumā pieņemt nākamā gada budžetu. Ne jau velti politisko intrigu speciālists, Saeimas frakcijas vadītājs Māris Grīnblats, vakar sāka runāt līdzībās: "Kuģa stāvokli nepārzina atsevišķi tā apkalpes locekļi, bet gan tikai kapteinis." Ko piedāvāsiet, kapteini?

Loskutova lietā Saeima var ieslēgt atpakaļgaitu

Ināra Egle,  Diena  10/18/07    Saeima iecēla amatā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju Alekseju Loskutovu, Saeima arī var atbrīvot viņu — tā ir Saeimas un katra deputāta politiskā atbildība saviem vēlētājiem. Tā trešdien pēc tikšanās ar premjeru Aigaru Kalvīti (TP) sacīja Valsts prezidents Valdis Zatlers, atbildot uz vaicāto, vai vara ar savu rīcību nezaudē sabiedrības uzticību. Arī premjers, kura vadītā valdība aicina Saeimu atlaist A.Loskutovu no amata par grāmatvedības pārkāpumiem viņa vadītajā iestādē, tagad jau uzsver Saeimas un katra deputāta individuālo atbildību par galīgo lēmumu. Vadošo politiķu sacītais liecināja, ka tuvākajās nedēļās Saeima par KNAB vadītāju varētu nelemt.

Līdzīgi A.Kalvītis norādīja uz deputātu atbildību arī gada sākumā, kad Saeimai bija jāizšķir drošības likuma grozījumu liktenis. Tos prezidente Vaira Vīķe–Freiberga neizsludināja, un tika savākts pietiekams pilsoņu parakstu skaits, lai rīkotu referendumu. Koalīcijas partiju deputātu sacītais liecināja, ka otrreiz viņi uz šī grābekļa vairs nevēlas uzkāpt. Vairāku valdības frakciju vadītāji sacīja, ka nelems šo jautājumu, kamēr premjers A.Kalvītis nebūs frakcijās izklāstījis valdības argumentāciju. Lēmuma projekts par A.Loskutova atcelšanu būs jāsagatavo Juridiskajai komisijai, kas, pēc Dienas rīcībā esošās informācijas, to darīs ļoti pārdomāti un rūpīgi. Tā varētu pat lūgt pielaides valsts noslēpumam komisijas deputātiem, lai viņi var iepazīties ar visu informāciju, kā arī aicināt uz komisijas sēdēm ar šo jautājumu saistītās personas — KNAB vadītāju, Valsts kontroles, Ģenerālprokuratūras, valdības pārstāvjus.

Neoficiāli zināms, ka arī premjera pārstāvētās TP deputāti vairs nevēlas bez ierunām pakļauties valdības aicinājumam un trešdien frakcijas sēdē zināmu laiku veltījuši debatēm par to, kādu iespaidu uz partiju un TP līdera A.Kalvīša vadīto valdību atstāj tās pēdējā laika darbība. Ģenerālprokurora Jāņa Maizīša atšķirīgā pozīcija par KNAB vadītāja atbilstību amatam, ārvalstu partneru viedoklis un rezonanse medijos liecina, ka šādā situācijā deputāti nevar lemt par valdības ierosinājumu — tāds viedoklis ir izskanējis TP frakcijas sēdē, ko oficiāli deputāti atturējās paust.

Taču ārlietu ministrs Artis Pabriks, kas arī piedalījās sēdē, Dienai atzina, ka jau valdības sēdē otrdien brīdinājis, ka šāds lēmums var atstāt iespaidu uz Latvijas tēlu ārpolitiskajā arēnā. Ministrs cer, ka Saeima pieņems lēmumu demokrātiski un tiesiski. Viņam ir vairāki sabiedrotie TP deputātu vidū. Atšķirībā no drošības likuma grozījumiem, par ko balsoja atklāti, par amatpersonas atcelšanu deputāti lemj aizklāti, nepieciešams savākt balsu vairākumu. Jānis Lagzdiņš (TP) lēmumu pieņemšot "pilnīgi patstāvīgi, neietekmējoties un atbilstoši savai sirdsapziņai". Zinot viņa uzticēšanos ģenerālprokuroram, var nojaust, kāds būtu balsojums. Arī Vaira Paegle (TP) nezinot nevienu instanci, kur par grāmatvedības pārkāpumiem tiktu atstādināts vadītājs.

Daļa Dienas aptaujāto deputātu pauda, ka viņu rīcībā nav nekādas informācijas, kas ļautu vērtēt piedāvājumu atstādināt KNAB vadītāju. Ne tikai TB/ LNNK, bet arī ZZS frakcijai būs brīvie balsojumi. ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis teica, ka frakcijā nav neviena deputāta, viņu pašu ieskaitot, kuram būtu iespēja iepazīties ar materiāliem par KNAB vadītāja nodarījumu. Tāpēc premjers tikšot aicināts uz frakcijas sēdi. LPP/LC frakcijas vadītājs Andris Bērziņš plāno aicināt uz sēdi "abus strīdniekus — A.Kalvīti un A.Loskutovu, jo publiskajā telpā virmo daudz emociju, bet maz faktu, un tas skats ir diezgan neviennozīmīgs".

Taču A.Bērziņš nedomā, ka ar KNAB vadītāja palikšanu vai nepalikšanu amatā varētu saistīt iestādes spēju kvalitatīvi strādāt. Līdzīgs viedoklis bija arī Valsts prezidentam V.Zatleram, kas sacīja: "Domāju, ka KNAB ir pietiekami stiprs gan ar Loskutovu, gan bez Loskutova." Viņaprāt, ir jāatbild uz jautājumu, vai sods ir adekvāts. Par to lielākās diskusijas paredzamas arī Saeimā, kā Dienai uzsvēra TP frakcijas vadītājs Māris Kučinskis. Arī viņš kā mīnusu nosauca informācijas trūkumu, jo vienīgais fakts, kas izturot argumentāciju, esot tas, ka KNAB ir paraugiestāde un kā tādai tam arī jābūt.

ZZS deputāts atklāj, ka Loskutova lietā ticis politiski ietekmēts

Inga Spriņģe,  Diena  10/18/07    Visvaldi! Saeimā notiks balsojums par Loskutova atstādināšanu. Šoreiz tu nedrīksti paust savu viedokli. Tev jābalso par Loskutova atstādināšanu, — pēc Saeimas deputāta Visvalda Lāča (ZZS) teiktā trešdien Latvijas radio, šāda saruna starp viņu un ZZS frakcijas vadītāju Augustu Brigmani notikusi pirms divām nedēļām. Tā kā oficiāli tobrīd ģenerālprokurora Jāņa Maizīša vadītā komisija vēl tikai vērtēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja Alekseja Loskutova atbilstību ieņemamajam amatam, V.Lācis secina, ka "jau iepriekš bija zināms, ka Loskutovs būs jāatlaiž. Tā bija politiska spēle". Par šo faktu V.Lācis ar iesniegumu vērsies arī prokuratūrā. A.Brigmanis Dienai noliedza, ka būtu notikusi iespaidošana, norādot, ka V.Lācis sarunu pārpratis. Viņš esot runājis pieļāvuma formā, ja nu gadījumā par A.Loskutova atlaišanu tiktu lemts Saeimā.

Jāatgādina, ka pēc otrdienas valdības lēmuma atbrīvot A.Loskutovu no ieņemamā amata par politisku to nosauca eksprezidente Vaira Vīķe–Freiberga un ģenerālprokurors Jānis Maizītis. Ģenerālprokurors arī norādīja, ka, pēc viņa domām, KNAB grāmatvedības pārkāpumi nav tik nopietni, lai A.Loskutovu atlaistu. Savukārt īpašā uzrunā ASV vēstniece Ketrīna Toda Beilija norādīja, ka valdībai jādarbojas "tautas interesēs".

Kad gaidāms Saeimas balsojums par A.Loskutova atstādināšanu, nav zināms. Vadošo partiju politiķu sacītais liecina, ka tas varētu nenotikt tuvākajās nedēļās. Tikmēr sabiedrībā pazīstami cilvēki ceturtdien ar saukli "Neļauj nozagt Latviju!" aicina Latvijas iedzīvotājus uz piketu pie Saeimas, lai protestētu pret valdības stilu. Akcijas dalībnieku vidū ir režisors Alvis Hermanis, žurnālists Kārlis Streips, laikraksta Diena galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte, politologs Atis Lejiņš un daudzi citi inteliģences pārstāvji.

Gatavību cīnīties par savām interesēm Dienai apliecināja arī pats A.Loskutovs. "Izmantošu visus tiesiskos līdzekļus sevis aizstāvēšanai. Kā pirmais solis būs lēmuma par atstādināšanu apstrīdēšana Administratīvajā rajona tiesā," paskaidroja A.Loskutovs. Jāatgādina, ka arī prokuratūra jau ir sniegusi atzinumu, ka A.Kalvītim nebija likumīgas tiesības atstādināt A.Loskutovu no amata. Saskaņā ar likumu to var darīt tikai ģenerālprokurors. Par spīti solītajam, trešdien J.Maizītis vēl nevarēja pateikt, vai prokuratūra iesniegs valdībai protestu par nepamatoto A.Kalvīša rīcību. Ja valdība protestu ignorēs, prokuratūra varētu vērsties tiesā, lai radītu precedentu un ieviestu skaidrību turpmākos gadījumos. J.Maizītis iepriekš arī norādījis, ka likumu robu dēļ Loskutova gadījumā "mēs runājam nevis par tiesiskiem, bet gan politiskiem lēmumiem. Tiesisku lēmumu šajā gadījumā gandrīz vai nav".

Gadījumā, ja Seima nobalsos par A.Loskutova atstādināšanu, opozīcijā esošais Jaunais laiks vērsīsies Satversmes tiesā. "Ar šo Saeimas balsojumu tas nebeigsies. Mums ir pārliecība, ka tur ir virkne nelikumību," Dienai norādīja deputāts Ainārs Latkovskis.

Zatlers balsojumu par Loskutovu saista ar uzticību Kalvīša valdībai

TVNET/LETA   10/18/07    Balsojums Saeimā par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāju Alekseju Loskutovu būs uzticības balsojums Aigara Kalvīša (TP) valdībai, šodien preses brīfingā paziņoja Valsts prezidents Valdis Zatlers. Viņš arī stingri uzsvēra, ka nedomā rosināt Saeimas atlaišanu.

"Dosim Saeimā iespēju pierādīt, ka viņi kalpo sabiedrības interesēm," sacīja prezidents, uzsverot, ka Loskutova atstādināšanas process ir kļuvis kritisks, šis jautājums ir jāatrisina un jāpieliek tam punkts.

"Vienīgais tiesiskais veids, kā to var atrisināt, ir balsojums Saeimā, kas vienlaicīgi būs balsojums par Loskutovu un arī uzticības balsojums valdībai," sacīja valsts vadītājs.

Valsts prezidents norādīja, ka šodienas pikets pie Saeimas bijis "spogulis sabiedrības domām" par valdības lēmumu rosināt Loskutova atstādināšanu, taču tagad ir jādod parlamentam iespēja parādīt, ka tas kalpo sabiedrības interesēm.

Tai pašā laikā prezidents uzsvēra, ka patlaban "nedrīkst atlaist Saeimu nekādā gadījumā".

Zatlers norādīja, ka, kamēr Saeima ir lemtspējīga, nav pamata rosināt tās atlaišanu.

Pēc prezidenta domām, nav jēgas valdībai vēlreiz skatīt jautājumu par Loskutovu, kā arī nav jēgas šo lietu apspriest Nacionālās drošības padomes sēdē.

Satversme paredz, ka Valsts prezidentam ir tiesības ierosināt Saeimas atlaišanu. Pēc tam izdarāma tautas nobalsošana. Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse balsotāju izsakās par Saeimas atlaišanu, tad Saeima uzskatāma par atlaistu un izsludināmas jaunas vēlēšanas, kurām jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas.

Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse no nodotām balsīm izsakās pret Saeimas atlaišanu, tad Valsts prezidents uzskatams par atlaistu un Saeima ievēl jaunu prezidentu uz atlaistā prezidenta atlikušo pilnvaru laiku.

Saeimai ir jāizlabo kļūdas saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja Alekseja Loskutova atrašanos amatā un jāpieņem nākamā gada budžets, un tad, ja nepieciešams, ir jāmaina valdība, atzina Valsts prezidents.

Ja Aigara Kalvīša (TP) vadītā valdība kritīs, prezidents iecerējis veikt sarunas ar visām frakcijām.

Premjera amatam tiks izraudzīts tāds cilvēks, kurš var nodrošināt stabilu valdību un vairākumu Saeimā.

"Taču līdz tam vēl tāls ceļš ejams, jo vispirms jāpieņem budžets un jāizšķiras par Loskutovu," sacīja Valsts prezidents.

Atbildot uz jautājumu, vai Zatlers varētu nosaukt ar partijām nesaistītu premjera amata kandidātu, prezidents norādīja, ka vispirms jāsagaida minēto divu jautājumu atrisinājums.

"Ja kritīs valdība, nosaukšu premjeru," sacīja prezidents.

Kā ziņots, Kalvītis nolēmis pārtraukt dalību Portugālē notiekošajā Eiropadomes sanāksmē un gatavojas atgriezties Latvijā. Lēmums atgriezties ātrāk pieņemts pēc pēdējiem notikumiem Latvijas politiskajā telpā un tiek skaidrots ar nepieciešamību iesaistīties politiskajās debatēs un konsultācijās ar koalīcijas partneriem.

Kā ziņots, visi koalīcijas partneri atzīst, ka valdībā ir izveidojusies krīze un tās risinājums lielā mērā ir atkarīgs no Kalvīša tālākās rīcības.

Premjers gan pagaidām neplāno atkāpties no amata un sabiedrības protestus pie Saeimas sauc par demokrātijas izpausmēm, proti, jebkurš pilsonis var brīvi paust savu viedokli.

Jau ziņojām, ka pie Saeimas nama šodien tika sapulcēts viens no lielākajiem piketiem pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, kurā premjera atkāpšanos, pēc drošības sargātāju aplēsēm, pieprasīja aptuveni 5000 protestētāju.

Kalvītis pārtrauc vizīti Portugālē un atgriežas Latvijā

TVNET/LETA   10/18/07    Premjers Aigars Kalvītis (TP) nolēmis pārtraukt dalību Portugālē notiekošajā Eiropadomes sanāksmē un gatavojas atgriezties Latvijā, aģentūrai LETA apstiprināja premjera biroja vadītājs Māris Riekstiņš. Lēmums atgriezties ātrāk pieņemts pēc pēdējiem notikumiem Latvijas politiskajā telpā.

Šis lēmums tiek skaidrots ar nepieciešamību iesaistīties politiskajās debatēs un konsultācijās ar koalīcijas partneriem.

Premjera padomnieks Arno Pjatkins aģentūru LETA informēja, ka Kalvītis Rīgā ieradīsies šonakt neilgi pirms pusnakts ar reisu no Amsterdamas. Pēc ierašanās lidostā premjers neplāno nākt klajā ar kādu politisku paziņojumu un plašākus komentārus varētu sniegt rīt, 19.oktobrī.

LETA jau ziņoja, ka Kalvītis pagaidām neplāno atkāpties no amata un sabiedrības šīsdienas protestus pie Saeimas sauc par demokrātijas izpausmēm, kur jebkurš pilsonis var brīvi paust savu viedokli.

Premjers, kurš atrodas Portugālē, ar sava padomnieka Arno Pjatkina starpniecību aģentūrai LETA uzsvēra, ka Latvijā demokrātiskākais veids, kā risināt kādu jautājumu, ir tā izskatīšana Saeimā, kurai, izvērtējot visus apstākļus un viedokļus, būs jālemj par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja Alekseja Loskutova atstādināšanu.

Ja Saeima lems pretēji valdības lēmumam, šis jautājums atgriezīsies Ministru kabinetā un tiks lemts par citu sodu Loskutovam, kura pārkāpumi joprojām tiek vērtēti kā nopietni.

Pagaidām vēl no premjera puses nav sniegta skaidra atbilde, vai gadījumā, ja Saeima Loskutova jautājumā nolems pretēji valdības lemtajam, Kalvītis demisionēs.

LETA jau ziņoja, ka pie Saeimas nama šodien tika sapulcēts viens no lielākajiem piketiem pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, kurā premjera atkāpšanos, pēc drošības sargātāju aplēsēm, pieprasīja aptuveni 5000 protestētāju.

Kā aģentūrai LETA atzina drošības dienestu pārstāvji, vēl vairāk piketētāju pie Saeimas nama bija tikai tad, kad notika protesti pret izglītības reformu.

Kā novēroja aģentūra LETA, cilvēku pūlī pārsvarā bija gados jauni cilvēki, no kuriem daudzi ir sabiedrībā pazīstami kultūras darbinieki.

Dumpis koalīcijā?

Ilze Kuzmina, Latvijas Avīze   10/18/07    Ekonomikas ministra amata kandidāta, partijas "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK pārstāvja Eināra Cilinska paziņojums par nevēlēšanos ieņemt šo amatu parāda tēvzemiešos briestošo neapmierinātību ar Ministru prezidentu.

Sabiedrībā radīto aizdomu dēļ šobrīd sākt pildīt ministra pienākumus tēvzemietim būtu problemātiski.

"Turklāt man radītu problēmas strādāšana valdībā, kas pieņem nelikumīgus lēmumus," piebilda E. Cilinskis un paskaidroja, ka viņam izskatās, ka lēmumi saistībā ar A. Loskutovu pieņemti nelikumīgi.

Kā zināms, otrdien premjers Aigars Kalvītis (Tautas partija) pēc mēnesi ilgām pārdomām paziņoja, ka virzīs apstiprināšanai Saeimā tēvzemiešu ieteikto ekonomikas ministra amata kandidātu. Pēcpusdienā valdība nolēma ieteikt Saeimai atlaist Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku Alekseju Loskutovu. Jau iepriekš tika izteiktas aizdomas, ka tēvzemieši varēs saglabāt ekonomikas ministra posteni, ja neiebildīs pret atbrīvošanos no A. Loskutova.

Tieši šīs aizdomas par galveno iemeslu, kāpēc atsakās no piedāvātā amata, vakar minēja E. Cilinskis. Pats E. Cilinskis gan uzsvēra, ka neko nav dzirdējis par presē pieļauto vienošanos starp A. Kalvīti un tēvzemiešiem saistībā ar A. Loskutovu. "Es turklāt ticu, ka nekas tāds nav noticis," teica E. Cilinskis.

Taču sabiedrībā radīto aizdomu dēļ šobrīd sākt pildīt ministra pienākumus tēvzemietim būtu problemātiski.

"Turklāt man radītu problēmas strādāšana valdībā, kas pieņem nelikumīgus lēmumus," piebilda E. Cilinskis un paskaidroja, ka viņam izskatās, ka lēmumi saistībā ar A. Loskutovu pieņemti nelikumīgi. Turklāt E. Cilinskim sastrādāties ar A. Kalvīti traucētu arī abu domstarpības vairākos ekonomikas jautājumos. Piemēram, E. Cilinskis uzskata, ka valdībai nevajadzētu taupīt uz skolotāju, ārstu un pedagogu algu rēķina, bet gan straujāk veikt izmaiņas nodokļu politikā.

A. Kalvītis E. Cilinska rīcību saista ar pēdējo dienu ažiotāžu masu medijos. Tā esot iespējamam ministram radījusi "kaut kādas pārdomas". Katrai personai esot tiesības pašai izlemt. A. Kalvītis noliedza, ka E. Cilinska virzīšanai būtu bijis kāds sakars ar A. Loskutova lietu.

Tikām Valsts prezidents Valdis Zatlers vērtēja, ka E. Cilinska atteikšanās no amata nozīmējot "ļoti kritisku signālu šai valdībai".

Turklāt E. Cilinskis nav vienīgais neapmierinātais "TB"/LNNK rindās. Partijas priekšsēdētājs Roberts Zīle vakar izplatīja paziņojumu, kurā teikts: "Veids, kā Ministru prezidents ir uzsācis izmaiņas valdībā, ir politiski kļūdains un rada augsni melīgām spekulācijām, kas grauj "TB"/LNNK un tās biedru, kā arī paša Aigara Kalvīša un viņa valdības reputāciju."

Tēvzemiešu līderis izteica pārmetumus premjeram, ka viņš devis sabiedrībai iespēju saistīt E. Cilinska virzīšanu amatam un A. Loskutova atlaišanu. Arī R. Zīle uzsvēra, ka nav bijusi nekāda vienošanās ar A. Kalvīti saistībā ar izmaiņām valdībā un A. Loskutovu. R. Zīles viedoklim pilnībā piekrīt arī Saeimas frakcijas vadība, apliecināja tās priekšsēdētājs Māris Grīnblats.

Vai "TB"/LNNK vajadzētu turpināt darbu šādā vadībā? "Tāpēc vien, ka cilvēks ir kļūdījies, mums nevajadzētu skriet prom no valdības," atbildēja R. Zīle. "Taču mēs nesteigsimies ar jauna ekonomikas ministra amata kandidāta izvirzīšanu. Vispirms jāanalizē, kā valdībai vajadzētu strādāt tālāk."

Pēc viņa domām, ja tēvzemieši nevirza jaunu kandidātu, valdībai jākrīt, jo valdošās koalīcijas līgums paredz, ka Ekonomikas ministriju vada "TB"/LNNK pārstāvis. Ja šajā amatā nonāk citas partijas pārstāvis, "tā jau būs cita koalīcija".

R. Zīle aicināšot partijas biedrus raudzīties tālāk un saprast, kas varētu notikt pēc tēvzemiešu aiziešanas no valdības. R. Zīle paredzēja, ka tādā gadījumā valdībai tuvāk nonāktu prokrieviskais "Saskaņas centrs", ko nacionāli noskaņotie tēvzemieši nedrīkstot pieļaut. R. Zīle teica: "Latvijā pašlaik pietrūkst varas autoritātes visos līmeņos, un tas mani dara bažīgu."

E. Cilinskis uzskata, ka valdība ir zaudējusi sabiedrības uzticību un tai nopietni jādomā, kā strādāt tālāk, lai šo uzticību atgūtu. "Taču es nemudinu partiju pāriet opozīcijā," viņš piebilda. Tēvzemieši varot virzīt citu ekonomikas ministra amata kandidātu. Nākamais kandidāts nebūšot saistīts ar "šo situāciju", līdz ar to pār viņa izvirzīšanu nekritīšot aizdomu ēna. E. Cilinskis atzina, ka otrdien radušos situāciju pārrunājis ar partijas priekšsēdētāju, taču lēmumu atsaukt savu kandidatūru pieņēmis viens pats.

"TB"/LNNK partneri valdošajā koalīcijā uzskata, ka tēvzemiešiem būtu jāvirza jauns ministra amata kandidāts. "Cilinska dvēseles stāvokli var saprast. Nav radīts tas labākais fons, kādā sākt darbu," sacīja Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.

Taču ekonomikas ministra posteņa saistīšana ar A. Loskutova atlaišanu nav vienīgais "TB"/LNNK vadības sašutuma iemesls.

Vēl jo vairāk R. Zīle šķita sašutis par premjera vakardienas paziņojumu par īpašu uzdevumu ministra ES līdzekļu apguves lietās posteņa likvidēšanu, kas esot pāragrs un nepārdomāts solis, turklāt, tā kā nebija saskaņots ar koalīcijas partneriem, arī nekorekts solis. R. Zīle atzinis: izskatās, ka īpašu uzdevumu ministrs Normunds Broks patiesībā tiek atlaists tāpēc, ka nepiekrīt premjera viedoklim par nepieciešamību atlaist A. Loskutovu.

Tēvzemieši aicināšot valdību lemt arī par citu īpašu uzdevumu ministru posteņu, pirmkārt jau integrācijas sekretariāta, likvidēšanu.

Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas jautājumos Oskars Kastēns (Latvijas Pirmā partija/"Latvijas ceļš") par tēvzemiešu plāniem izklausījās sašutis un teica, ka taupības nolūkos varētu likvidēt arī Valsts valodas centru. Viņš gan pieļāva, ka šobrīd bez integrācijas ministrijas varētu arī iztikt, taču nākotnē pieaugošā viesstrādnieku skaita dēļ tas nebūšot iespējams.

A. Kalvītis vakar atzina: viņa valdībai patiesi sācies grūts laiks. "Ja valdība spēs tikt pāri šiem grūtajiem politiskajiem jautājumiem, man ir pārliecība, ka valdība spēs atjaunot uzticību. Ja netiksim pāri, valdība tālāk nevarēs funkcionēt," sacīja premjers.

Viedoklis: Dzīvnieku ferma

Jānis Jansons, Latvijas Republikas pilsonis, DELFI  10/18/07    Reiz lasot virsrakstā minēto Džordža Orvela pasaku par dzīvnieku revolūciju un tās absurdo attīstību, nekad nedomāju, ka dzīvē izjutīšu kaut ko līdzīgu tai nepatīkamajai sajūtai, kāda pasakā bija pārējiem dzīvniekiem, ieraugot likuma jauno redakciju "Visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi, bet daži dzīvnieki ir vienlīdzīgāki par citiem", kā arī manot pagalmā cūku uz pakaļkājām "mazliet neveikli, it kā vēl ne gluži pieradušu noturēt savu tauko rumpi šai stāvoklī..."

Šāda sajūta manī uzjundīja, kad ministru kabineta sēdē tika nolemts atstādināt KNAB vadītāju Alekseju Loskutovu par birojā pieļautajiem grāmatvedības normu pārkāpumiem, kuri ir slepeni, taču pēc būtības tie nevar būt nopietni, jo visas KNAB iepirktās lietas nekur nav pazudušas. Tajā pašā laikā dažu citu ministru pārvaldītajās iestādēs Valsts kontrole konstatējusi daudz nopietnākus pārkāpumus, kur valsts, iespējams, zaudējusi miljonus. Katram skaidrs, ka šodienas lēmums pieņemts, absolūti ignorējot lietas būtību un veselo saprātu. Vienīgais loģiskais izskaidrojums ir valdības ellišķīgi nepārvarama vēlme atlaist sev vai kādām tuvu varai esošām personām neērtu cilvēku. Prokuratūra pēc savas veiktās pārbaudes atzina, ka nekā krimināli sodāma nav konstatējuši KNAB vadītāja darbībā, un ģenerālprokurors Maizītis sniedza viedokli, ka Loskutova pārkāpumi nav bijuši tik nopietni, lai atstādinātu.

Kalvīša komentārs, ka "kaut kāda prokurora viedoklis nav viņam saistošs", apliecina, ka šo jautājumu viņš negrib risināt no juridiskā aspekta, kas šajā gadījumā būtu adekvāta pieeja. Tāpat arī sava vērtējuma dziļumu parādīja mūsu Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Dzintars Jaundžeikars, kurš jau pirmajās Loskutova pārbaudes komisijas darbības dienās jau bija pārliecināts, ka Loskutovs ir jāatstādina.

Jautājums, kāda īsti tad bija jēga tai pārbaudes komisijai? Savelkot šos apstākļus un šodienas gandrīz vienbalsīgo lēmumu, tiešām metas šķērmi, ja valdības līmenī tiek pieņemti apšaubāmi lēmumi, kuri nav ne tiesiski pamatoti, ne pienācīgi argumentēti. Visvairāk apbēdina lielā ministru vienprātība – vai tiešām tā bija katra ministra iekšējā pārliecība vai tomēr pavēle no augšas? Ļoti jau vēlētos dzirdēt vismaz kāda ministra pamatotu argumentu šodienas lēmumam.

Ik pa brīdim izskan minējumi par kaut kādu mistisku "sorosžīdu" uzbrukumu mūsu nabaga valstij. Pieļauju, ka šī raksta komentāros es arī tikšu klasificēts kā "sorosīts" vai līdzīgi. Godīgi sakot, tas ir smieklīgi un izklausās pēc tāda paša bubuļa, kādu savulaik "saulainajos" PSRS laikos kompartija izplatīja par ļauno imperiālistu apdraudējumu no rietumiem. Tas man atgādina Orvela pasakā atainotās aitas, kas blēj pakaļ pilnīgi visam pēc runām, ko diktē pie varas tikušās cūkas.

Kopumā vērojot pēdējo gadu procesus valstī, kad pie varas ir partijas, kas cieši saistītas ar dažiem darboņiem "pie jūras, mākoņos" un citur, esmu mēģinājis izprast šādu oligarhveidīgo darboņu "fišku" jeb dzīves piepildījumu. Vai tiešām alkas pēc normālam cilvēkam nevajadzīgi lielas naudas un varas var būt tik spēcīgas, ka aizmiglo visas sirdsapziņas un morāles vērtības tiktāl, ka bez jebkādām aizturēm savu interešu vārdā tiek grauts dzimtās valsts tiesiskums (Jūrmalgeita; ar "pozitīvismu" nopirktā uzvara Saeimas vēlēšanās; apšaubāmu Satversmes tiesas tiesniešu izvirzīšana; atklātībā nākušās telefonsarunas ar tiesnešiem; Loskutova atstādināšana utt.), kā arī valsts regulāri tiek apkāsta par miljoniem latu (pēdējie gadījumi ar Latvijas pasta ēku Stacijas laukumā; bijušās Rīgas brīvostas zemes privatizācija; privatizācijas sertifikātu likuma grozījumi utt.).

Nedomāju, ka šādi alkatības iemiesojumi var būt patiesi laimīgi ar visu savu lielo ietekmi un naudas žūksni. Man patiesi žēl šādus cilvēkus. Eh, kas gan tā būtu par dievišķīgi skaistu dienu, ja pēkšņi visiem šādos procesos iesaistītajiem lielajiem shēmotājiem sirdī iezagtos īsta mīlestība vai kvēla kaisle nodoties kādam jaukam hobijam, kas nomāktu vēlmi pūdēt savu valsti lielākas varas un naudas labad. Esmu jau sapņotājs, bet tur neko nevar līdzēt...

Nupat jau šķiet, ka tik bieza siena starp sabiedrību un valdību nekad nav bijusi, jo pilnībā tiek ignorēti jebkuri saprātīgi argumentēti sabiedrības viedokļi pret apšaubāmiem, šauru interešu vadītiem lēmumiem. No sirds ceru, ka pēc pēdējo nedēļu notikumiem Latvijas politikā tauta modīsies no kredītu uzburtās labklājības iedvestā snaudiena, kad daudziem svarīgāk škiet izvēlēties, kuru jauno mobilā telefona modeli labāk nopirkt, nekā mazliet pasekot līdzi un piedalīties tajā, kas notiek ar viņa valsts politisko attīstību. Tā teikt, "kamēr mēsli pa muti nesmeļas, viss ir kārtībā".

Novēlu visiem pozitīvas cerības uz pārmaiņām un aktīvāk iesaistīties sabiedriskajos procesos un paust savu viedokli, galvenais neieslīgstiet tukšā naidā un agresijā, jo tas nekad pie laba rezultāta nav novedis.

Loskutovs pārsūdz Kalvīša lēmumu par viņa atstādināšanu

DELFI  10/18/07    Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Aleksejs Loskutovs pārsūdzējis Ministru prezidenta Aigara Kalvīša rīkojumu par viņa atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas, portālu "Delfi" informēja KNAB.

Loskutovs ceturtdien vērsies Administratīvā rajona tiesā, pārsūdzot premjera rīkojumu par atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas.

KNAB vadītājs vērsis tiesas uzmanību uz to, ka Kalvītis pieļāvis vairākus būtiskus normatīvo aktu pārkāpumus un, izdodot rīkojumu, rīkojies ārpus savas kompetences, kā arī neievēroja rīkojuma izdošanas formu un procesuālo kārtību.

Portāls "Delfi" jau rakstīja, ka Kalvītis, kura pārraudzībā atrodas KNAB, pret Loskutovu ierosināja disciplinārlietu, un atstādināja no amata. Loskutova atstādināšanas pamats ir Valsts kontroles revīzijā par KNAB darbu 2006.gadā, kurā konstatēti ilgstoši pārkāpumi operatīvajai darbībai paredzēto līdzekļu uzskaitē un izlietošanā. Valdība otrdien slēgtā sēdē nolēma atbalstīt Loskutova atbrīvošanu no amata. Galīgais lēmums būs jāpieņem Saeimai, kas varētu notikt tuvākajā laikā.

Pret Loskutova atstādināšanu ceturtdien pie Saeimas ēkas protestēja vairāki tūkstoši cilvēku.

Pikets politiķiem liek aizdomāties

Liene Barisa,  NRA  10/19/07    "Ij Loskutovs, ij valdība – viss kopā. Nu cik šito visu var izturēt! Tāpat tās pensijas ir mazas. Pieliek dažas kapeikas. Un tagad kā parasti pensionāriem ir jāglābj valsts," savu noskaņojumu, Neatkarīgās uzrunāta, vakar piketā pauda kāda kundze, kas savu atrašanos pie Saeimas uzskatīja par pašsaprotamu.

Viņa kopā ar vairākiem tūkstošiem citu protestētāju vakar bija nākusi paust savu sāpi par valstī notiekošo – ne tikai KNAB priekšnieka Alekseja Loskutova atstādināšanu, kas bija piketa organizētāju pieteiktais temats.

Politiķus šie cilvēki vienaldzīgus neatstāja. Taču, ko darīt tālāk un vai situācija tiks atrisināta, pat ja kristu valdība vai tiktu atlaista Saeima, īstas skaidrības nav. Tikmēr ļaudis atzīst, ka vienkārši vēlas tikt sadzirdēti. Jūrmalniece Māra ar savu kungu Jāni vakar bija mērojuši ceļu uz Rīgu, jo par piketu uzzinājuši iepriekšējā dienā, skatoties Panorāmu. Nolēmuši – cik ilgi var klusēt, jābrauc. Māras kundze gan atzina, ka par jaunas Saeimas nepieciešamību vēl nedomā, bet raudzīsies, kā politiķi šajā situācijā rīkosies. "Un tad spriedīšu. To jau var redzēt – vai viņam ir neērti vai absolūti nav," norādīja kundze. No līdz šim redzētā viņa sprieda, ka neērti šobrīd esot, piemēram, iekšlietu ministram Ivaram Godmanim. "Jā, nokaunējās gan," sarunā iesaistījās kāda cita piketētāja, kurai šāds secinājums radies pēc trešdien redzētā raidījuma Kas notiek Latvijā. "Uz barikādēm mēs viņam ticējām. Un tagad viņš liec savu sirmo galvu Kalvīša priekšā. Par ko? Kas ir viens Kalvītis? To visu tauta redz! Viņš domā, ka viņam pieder tauta," viņa secinājusi.

Valsts prezidents Valdis Zatlers vakar pateicās piketētājiem, paužot cerību, ka "katrs Saeimas deputāts apliecinās, ka ir tautas priekšstāvja vārda cienīgs, ieklausīsies teiktajā un rīkosies valstiski – sava vēlētāja interesēm atbilstoši". Prezidents gan arī norādīja, ka ar piketiem un protesta demonstrācijām var panākt tikai īstermiņa rezultātu, bet, nākotnē raugoties, viņš aicināja cilvēkus uz lielāku līdzdalību politikā. Tiesa, pretēji prezidenta iepriekšējiem aicinājumiem domāt par situācijas atrisinājumu, neatlaižot Saeimu, daļa sanākušo ļaužu bija citās domās. "Atlaist Saeimu!" bija viens no saukļiem, ko vakar pie parlamenta skandināja sanākušie protestētāji. Uz to reaģēja opozīcijas partijas Jaunais laiks un Saskaņas centrs, kas nolēmušas vērsties pie Valsts prezidenta ar lūgumu atlaist parlamentu. "Šie cilvēki ir tie, kas liecina, ka nedz Saeima, nedz valdība nedara to, ko vēlas redzēt. (..) Un vismaz prezidents sākumā apgalvoja, ka vēlas būt tautas prezidents. Mums pagaidām nav iemesla neticēt. Mēs tautas vēlmi nododam tautas prezidentam," sacīja JL frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis, atzīstot: pat ja nākamā Saeima būs līdzīgā sastāvā, viņaprāt, politiķu rīcība būšot daudz, daudz piesardzīgāka.

Nav gan izslēgts, ka arī bez Saeimas vēlēšanām notiks izmaiņas parlamentā un valdībā. Vakar, kad Jēkaba ielā bija sanākuši ļaužu tūkstoši, daudzi deputāti arī koalīcijā atzina, ka ir pēdējais laiks kaut ko mainīt. Turklāt visās koalīcijas partijās ir atsevišķi deputāti, kas noskaņoti uz to, lai premjers atkāptos. Par to, ka arī pozīcijas politiķi saprot, ka valdības dienas ir teju skaitītas, liecina vakar pieņemtā apņemšanās paātrināt budžeta izskatīšanu. Līdz šim pirmais lasījums bija plānots 31. oktobrī. Tagad šim nolūkam tiks sasaukta Saeimas ārkārtas sēde trešdien, 24. oktobrī. Datums nolikts pirms nākamās ceturtdienas, kas līdz ar balsojumu par KNAB priekšnieka A. Loskutova atstādināšanu var būt liktenīgs valdībai, bet tādā gadījumā krīze varētu sākties arī saistībā ar nespēju pieņemt nākamā gada budžetu, kas plānots kā pirmais budžets ar pārpalikumu.

Sociologs Arnis Kaktiņš vērtē, ka sabiedrības noskaņojums acīmredzot nav par labu pie varas esošajiem, jo Saeimas un Ministru kabineta reitingi ir zemi un turpina kristies, līdzīgi arī atsevišķas amatpersonas nevarot lepoties ar popularitāti. Viņaprāt, gan neesot pareizi teikt, ka visa tauta ir tik neapmierināta, ka "tūlīt būs revolūcija". A. Kaktiņš atgādināja šīs vasaras referendumu, kad tā dalībnieku bija daudz, tomēr ne pietiekami. Tāpēc sacīt, ka visa tauta ir neapmierināta, pēc A. Kaktiņa domām, būtu spekulatīvi. Iespējams, tas tādēļ, ka neesot atbildes uz jautājumu: kur tad ir jēgpilnā alternatīva.

Saruna ar Gundaru Bērziņu: Par cīņu ar ļaunumu

Ritums Rozenbergs,  Uldis Dreiblats,  NRA  10/19/07    ASV vēstniecība valsts amatpersonas spaida kā citronus.

Ilggadējais politiķis, Tautas partijas dibinātājs, bijušais veselības ministrs Gundars Bērziņš Neatkarīgajai ar konkrētiem piemēriem atklāj, ka ministra un valdības darbā vairākkārt izjutis ārvalstu amatpersonu tiešu vai organizētu spiedienu gan atsevišķu normatīvu dokumentu, gan politisku lēmumu pieņemšanas procesā.

Šobrīd kā vienu no valdības šūpošanas iemesliem un domstarpību avotiem eksministrs nosauc likumprojektu par kompensācijām atsevišķām sabiedrības grupām un organizācijām, kura pieņemšanas nepieciešamība visai kategoriskā tonī un formā aktualizēta neoficiālās sarunās. G. Bērziņš aicina mūsu politiķus un amatpersonas saglabāt pašcieņu.

– Pasakiet vienreiz skaidri – nāksiet par premjeru vai nenāksiet?

– Aktīvo politiku es esmu atstājis un šobrīd neredzu iemeslu, lai tajā atgrieztos.

– Daudzi runā par politisku krīzi valstī. Iemesli ir dažādi – vieni ir neapmierināti ar valdības gļēvumu, citi turpretī uzskata, ka valdība rīkojas pārāk radikāli, neņemot viņu viedokli vērā. Kā jūs to redzat?

– Politiskā krīze ir tad, kad valdību nevar izveidot un Saeimas darbība politisko ķildu dēļ ir paralizēta. Šobrīd Latvijai nav jaunu izaicinājumu, jaunu mērķu. Es domāju, šobrīd vairāk ir neziņa par to, kas notiks tālāk. Ir arī identitātes problēmas – ko latvietim darīt apvienotajā Eiropā? Kā pārdzīvosim straujos globalizācijas procesus? Man patīk šāds pastāsts. Iemācās cilvēks lidot. Viņu izsauc komisija uz galvaspilsētu, lai paskatītos – kā tad šī lidošana ir iespējama. Cilvēks ieskrienas, bet klibais viņu aptur un kliedz: "Tev labā kāja nestrādā pareizi!" Lidojums izjūk. Cilvēks mēģina otrreiz, bet tad jau līkais viņu aptur un kliedz: "Tev mugura šobrīd nav īsti taisna!" Beigās šis cilvēks vairs nemāk un arī negrib lidot. Mums šobrīd politikā un ap to ir pārāk maz cilvēku, kas vēlas un māk lidot, kuriem ir savas idejas, sapņi un mērķi.

– Tomēr neapmierinātība ir pietiekami liela dažādos sabiedrības slāņos. Pat ASV vēstniece ir neapmierināta*! Vai te arī nepavīd kāds klibā tēls?

– Latviešiem vienmēr ir paticis savā starpā plēsties, vienmēr esam kādam kalpojuši. Vācieši, krievi... Nāca komunisti, tad ienāca citi un krustus dalīja. Šobrīd, protams, var teikt, ka mums ir korupcijas riski. Bet, manuprāt, atsevišķu ārvalstu personu mēģinājumi vienpersoniski ietekmēt svarīgus politiskos procesus mūsu valstī nav mazāk bīstami. Es varu mēģināt prognozēt, ko ASV vēstniece šodien teiks. No "draugu padomiem" līdz situācijai, kuru var saukt par "tiešu iejaukšanos", tomēr ir kāda maza starpība, kura būtu jāievēro. Arī man ir iznācis saskarties ar draudzīgiem padomiem, un es varu pastāstīt, kādas man ir bijušas sajūtas, kad es vēl biju veselības ministrs. Tas bija stāsts par to, ka skolās nevajadzētu tirgot produktus, kas satur bērna organismam nevēlamas vielas. Šis viedoklis radās diskusijās, kurās piedalījās gan uztura un citi speciālisti, gan vecāki. Speciālisti ierosināja valdībai noteikt stingrākas, regulācijas pārtikas produktu apritē skolās. Kad sākās šīs diskusijas, ASV vēstniece pēkšņi vēlējās izsaukt ministru pie sevis.

– Lai ministrs sniegtu paskaidrojumus?!

– Es to tā sajutu. Es no tā atteicos, deleģējot uz šādu sarunu nozares speciālistus. Tad sākās īstā epopeja – spēcīgs lobiju spiediens, kuri tika pacietīgi uzklausīti, bet mūsu viedokli nemaz nevēlējās saprast. Pēc ilgām diskusijām nonācām pie galīgā lēmuma pieņemšanas valdībā. Tieši tad manā rīcībā nonāca nepārprotamas ziņas, ka ir izdarīts spiediens uz augstākajām valsts amatpersonām, lai torpedētu šā lēmuma pieņemšanu. Pirms valdības sēdes man teica – tā kā mēs esam solījuši, tad varbūt atliekam šā jautājuma izskatīšanu. Es atbildēju, ka nepiekāpšos – redz, kur ir speciālistu viedoklis, balsojam. Valdība, protams, lēmumu pieņēma un ierobežojumus ieviesa. Bet, kad pēc Saeimas vēlēšanām tika veidota jauna valdība, tad sarunās tika norādīts, ka ir viens ministra kandidāts, kurš ļoti slikti komunicē, nevēlas uzklausīt vērtīgus ieteikumus...

– Vai ir vēl kāds piemērs?

– Diemžēl ne viens vien! Piemēram, tiesībsarga amatam sākumā tika izvirzīts viens cienījams cilvēks, kuram bija nelaime iepriekš strādāt ar reliģiskām organizācijām. Kad viņš strādāja, bija stingra likumdošana, sarežģīta reliģisko sektu reģistrēšana. Uz viņu izdarīja spiedienu par atsevišķām reliģiskām organizācijām, kuras tajā laikā netika reģistrētas. Bet, kad uz tiesībsarga amatu parādījās viņa kandidatūra, parādījās arī reakcija no vēstniecības puses – tikuši definēti seši punkti jeb iemesli, kāpēc šis cilvēks nav "labais". Lietai tika piesaistītas arī vietējās drošības iestādes, turklāt pirms šo, tā saukto argumentu, izklāstīšanas mūsu amatpersonām. Protams, vienlaikus tika iedarbināti arī atsevišķi satelīti – masu mediji, lai cilvēku publiski iznīcinātu. Pārbaudot informāciju, tā neapstiprinājās, taču darbiņš jau bija padarīts.

Neliekuļosim arī par to, no kurienes radās likums par kompensācijām atsevišķām sabiedrības grupām un organizācijām. Šobrīd šis likumprojekts kuluāru sarunās un kontaktos atkal tiek aktualizēts un, pēc manā rīcībā esošas informācijas, ir viens no domstarpību avotiem. Valsts amatpersonas tiek spaidītas kā citroni šā likumprojekta atkārtotai virzībai. Es uzskatu, ka šis likumprojekts nesasniedz mērķi. Tas nodarīs postu gan Latvijas valstij, gan tiem cilvēkiem, kuriem it kā vēlas palīdzēt.

– Šis likumprojekts rada naidu.

– Manuprāt, šis likumprojekts rada saspīlējumu. Šobrīd ir milzīgs, pilnīgi neadekvāts spiediens par to, kā šīs lietas jāvirza. Protams, arī spiediens par to, kādas amatpersonas iecelt, ko aizstāvēt. Piemēram, mēs vēl nezinām, kādu lēmumu pieņems valdība Loskutova jautājumā*. Bet es nesaprotu, kāpēc neviens neanalizēja jautājumu par Loskutova privātajām attiecībām darbavietā, kad viņš atkārtoja Volfovica kļūdu** – šādos gadījumos Eiropā un pasaulē ļoti augstas amatpersonas parasti zaudējušas amatu. Vislielākam spiedienam šobrīd pakļauta TB/LNNK. Tas saistīts arī ar TB/LNNK kongresa tuvošanos. Ir saistība arī ar Ventspils strīdiem. Viena no ventspilnieku karojošajām pusēm atbalsta konkrētus spēkus TB/LNNK, kuri tur plāno pārņemt varu.

– Runa ir par ventspilnieku Ģirtu Valdi Kristovski?

– Jā. Kristovskis nāk no Ventspils. Neminēšu konkrētus uzvārdus, bet to, ka Kristovskis, iespējams, ir atsevišķu ventspilnieku interešu lobētājs, Saeimā jau sen dzirdēts. Interesantākais ir tas, ka saistībā ar Loskutova noņemšanu tieši KNAB tika sagatavots dokuments – vēstule par atbalstu Loskutovam, kuru bija jāapstiprina TB/LNNK valdē. Tas neizdevās, un šobrīd tiek gatavotas jau nākamās manipulācijas.

– Tātad arī jūs apstiprināt to, ko Neatkarīgā jau iepriekš rakstīja, ka KNAB nav politiski neitrāla iestāde?

– Tieši tā. Pamanāma ļoti bīstama parādība – drošības iestāžu iesaistīšanās politiskajos procesos un šo procesu ietekmēšanā. Šobrīd tiek mēģināts radīt skandālu, ka Loskutova noņemšana ir melno spēku sazvērestība. Latvijas Avīzē lasīju interviju ar SAB vadītāju Jāni Kažociņu, kur netieši tiek pateikts, ka ne jau Latvijā lemj, ko kurā amatā likt. Tas vienreiz ir jāizbeidz. Ja Latvija pati nelems, ko kurā vietā likt, tad nekas viegls nav gaidāms.

– Varbūt tas, kas tiek pausts no vēstnieces mutes, nemaz nav ASV oficiālais, bet gan vēstnieces pārstāvēto interešu grupu viedoklis?

– Jau minēju pārspīlētu padomu došanas piemērus. Patiesībā tādu ir daudz vairāk. Sevišķi jau par amatpersonu nozīmēšanu. Šī iejaukšanās eskalējusies tādēļ, ka, piemēram, es nepakļāvos spiedienam, bet citos gadījumos tādas reakcijas nav. Tas motivē vēl vairāk iejaukties. Tas ir kā ar mazu niķīgu bērnu. Nepārtraukti piekāpjoties, tiek radīta situācija, ka bērniņš sāk uzskatīt, ka tas, ko viņš dara, ir labi un visiem jādanco pēc viņa stabules. Tikko kāds nedanco, tā bērniņam rokas un kājas pa gaisu.

– Tad sanāk, ka Latvijas valsti valda nevis tautas vēlēta Saeima un valdība, bet gan ASV vēstniece un jau minētie specdienesti?

– Tomēr tā tas vēl gluži nav. Ne velti šobrīd radies saspīlējums. Pienāk brīdis, un cilvēki saprot, ka visam ir savas robežas. Pašreizējā situācija rāda, ka pakļaušanās spiedienam pilnībā tomēr nenotiek.

– Citās demokrātiskās valstīs sabiedrība rūpīgi uzrauga specdienestu darbību, taču Latvijā gan atsevišķi mediji, gan arī politiskie spēki sargā specdienestus no civilās kontroles. Kādēļ tā notiek?

– Ir pasludināta cīņa ar lielāko ļaunumu. Bet par lielāko ļaunumu pasludināti politiķi. Tēze par "ļaunajiem politiķiem" tiek nemitīgi tiražēta, un tas dod savus rezultātus. Politiskai varai ir jājūtas spēcīgai. Bet politiskā vara Latvijā ir ļoti sadrumstalota. Jebkurā kombinācijā valdību veido vismaz četras partijas. Arī šis kopums ir sadrumstalots. Vienai partijai vienas intereses, citai pavisam citas. Turklāt notiek nemitīga politiskās varas novājināšanas kampaņa. Nepārtraukti notiek iejaukšanās no to spēku puses, kas nenes nekādu politisko atbildību, kas tikai māca, kā pareizi darīt. Tautas neievēlēta personu grupa cenšas uzurpēt valstī varu. Tā kā politiskā vara ir sadrumstalota, vāja un tai piemīt vēl latviešu mentalitāte, viņi gūst panākumus.

* Saruna notika pirms ASV vēstnieces Ketrinas Todas Beilijas "akadēmiskās lekcijas" Latvijas Universitātē un valdības lēmuma par KNAB vadītāja Alekseja Loskutova atbrīvošanu no amata.

** Pasaules bankas prezidents Pols Volfovics bija spiests atkāpties no amata šā gada 30. jūnijā skandāla dēļ par savai draudzenei panāktu paaugstinājumu darbā un atalgojumā.

Viedoklis: Emocionālais strupceļš

Anita Daukšte,  NRA  10/19/07    Visticamāk, jau nedēļas nogalē Aigars Kalvītis varēs atpūsties – ilgais premjerēšanas maratons būs beidzies.

Tad arī būs laiks apcerēt to, kā labs premjers (un Kalvītis tāds bija) nokļuva apstākļos, kuros pārvērtēja pats savus spēkus un attiecības ar apkārtējiem. Vienkārši pārvērtēja vairākuma nozīmi demokrātijā un nesaprata, ka šādos apstākļos darbs ar sevi, sabiedrību un līdzgaitniekiem kļūst nevis vienkāršāks, jo dod iespēju uz visiem paskatīties no augšas, bet gan sarežģītāks, jo uzliek arī milzīgu atbildību par to, kā tu esi uz viņiem paskatījies. Katra "peldēšana pa virsu" viedokļos, runas nesaturēšana par svarīgiem tematiem un cilvēkiem, personību nenovērtēšana vai pārvērtēšana, neiedziļināšanās problēmās – tie ir simptomi, kuri iedragāja premjera tēlu, un, izrādās, tēlu nevar novērtēt par zemu. Kalvītis pēc Saeimas vēlēšanām savu tēlu tēsa ar cirvi, lai gan tas bija jāveido ar juveliera precizitāti. Īpaši tad, kad valdība acīm redzami un pamazām zaudēja kontroli pār negatīvajiem ekonomiskajiem procesiem, precīzāk, pat nespēja adekvāti novērtēt, jo pārāk paļāvās uz tādu kā mierlaika pieeju. Ekonomikas jomā valdība efektīvi uzturēja dialogu vien ar darba devēju pusi, darba ņēmējus atstājot masas statusā, ar kuras interesēm var mētāties, pat lāgā nepamatojot, kāpēc tad tā, uz katru "mēs taču jūs ievēlējām" atbildēt ar nicīgu "tā prasa ekonomiskā situācija".

Bēdīgākais tomēr šajā stāstā ir, ka uz jautājumu – kurš tad, ja ne Kalvītis? –nevar atbildēt ar sloganu – "Šlesers, kurš gan cits". Vara ir nospēlējusi ļaunu joku ne tikai ar Kalvīti, bet arī ar visu politisko eliti, opozīciju ieskaitot. Izrādās, ka visi kā velns no krusta baidās no politiskās atbildības. Jo šobrīd politiskā atbildība premjeram ir sakāpināta līdz politiskās pašnāvības līmenim. Neviens negrib uzņemties atbildību vadīt valsti strauji briestošu smagu ekonomisku problēmu ievaddaļā. Pat opozīcijai, kurai patiesībā bija jābūt gluži kā pionierim vienmēr gatavai (uzņemties atbildību), nav ko teikt, izņemot kā – metīsim kauliņus pa jaunam: pārvilksim svītru šai Saeimai kā sliktam zīmējumam, ieliksim visai valdošajai koalīcijai divnieku, sasolīsim zelta kalnus vēlētājiem, kuri mūs ievēlēs kuplā skaitā, un tad... Lūk, pie un tad var arī apstāties, jo nekas tālāk nenotiks. Visticamāk, garās Saeimas atlaišanas procedūras ietvaros valsts ekonomikā tiešām notiks nevis "vieglā", bet gan "smagā piezemēšanās", un pat nekāds ekonomikas stārs kā premjers nespēs glābt situāciju. Šobrīd arī nevar saprast, kāpēc situācija līdz tam arī būtu jānoved.

Vai tā tiks novesta no valdības krīzes līdz politiskai nestabilitātei valstī un nopietnai politiskai krīzei – tas ir jautājums šoreiz vairs pat ne koalīcijas partneriem un Saeimai, bet gan Valsts prezidentam Valdim Zatleram.

Viņš šobrīd pēc savām simt dienām nav kļuvis par viedokļu līderi tai sabiedrības grupai, kura šo līderību atrada ASV vēstniecē Ketrinā Todā Beilijā. Tikko vēstniece deva mājienu, ka "ir atbalsts Rietumos", tā tauta tika sasaukta ielās. Vai Zatleram, vēl esot vārgam savā prezidentūrā, gribēsies kļūt par šādu viedokļu līderi? Spriežot pēc tā, cik labticīgi viņš mēģināja pieglaimoties Delnai u. c. sorosītiem, kuri viņam pirms ievēlēšanas amatā, tēlaini izsakoties, spēra zem jostasvietas, iespējams, ka gribēs. Bet tad viņš tiešām parādīs, ka viņa nemazsvarīgais tēls ir būtiskāka komponente viņa politiskajā karjerā par to, kas notiek ar valsti.

Emocijām ir tiešām izcila loma politikā un tās nosaka un ir noteikušas ļoti daudzus nozīmīgus lēmumus. Bet emocijām nevar ļaut izšķirt visu – politikā otrā svaru kausā atsvaram ir arī atbildība. Pagaidām svaru kausi nosvērušies par labu emocijām, bet gan jau atsvari iedarbosies.

Viedoklis: Garantijas laiks beidzies

Aivars Ozoliņš,  Diena  10/19/07    Piketā pie Saeimas ēkas ceturtdien sajūta bija kā atmodas laikā. Tikai bija jādomā, kā tas varēja notikt, ka tautai attieksme pret pašas vēlētajiem "kalpiem" kā pret svešu varu. Savukārt valsts varai — nicīga vienaldzība pret plebejiem jeb, kā tagad jāsaka, "kvaukšķiem", kuru nesaprotamās un kaitinošās pretenzijas valdības koalīcijas vienotā partija var neņemt vērā un tik "darīt", un tik "strādāt" gan pašam, gan "sašam" pie jūras un mākoņos.

Taču pacietības mērs ir pilns — uz tikai trešdien pēcpusdienā izziņoto pasākumu darbdienas lietainā rītā atnāca apmēram 5000 cilvēku. Un uzreiz valdības un valdošās koalīcijas tanks, kas bija bezkaislīgi rullējis pāri protestiem, bet nupat jau arī pāri likumiem, atdūrās, apstājās un sāka izjukt. Valdības vadītājs pat pārtrauca vizīti Portugālē un steidzās mājup glābt, kas vēl saglābjams.

Nupat vēl Kalvītis bija solījis atjaunot tautas uzticību savai valdībai, tiekot pāri budžetam un Loskutovam, taču katrs nākamais pikets pie Jēkaba ielas nama pulcē arvien lielāku ļaužu skaitu, ceturtdien tas sasniedza masu protesta pasākuma apmērus, un kļuva skaidrs, ka premjerministrs vada pēdējās dienas amatā un ir jārunā ne vairs par kādu uzticību valdībai, bet gan par tās pastāvēšanu. Koalīcijas frakcijas ceturtdien steidzami vienojās pieņemt pirmajā lasījumā budžeta projektu Saeimas ārkārtas sēdē jau nākamtrešdien, nevis 31.oktobrī, kā bija plānots. Taču var būt par vēlu — trešdiena var kļūt par valdības pēdējo dienu, ja Saeimas vairākums budžetu noraidīs.

Taču priecē, ka valdību krīzē iedzinušas nevis kādu populistu prasības pēc banāniem, bet gan pārsvarā gados jaunu, profesionālu un laikam gan paēdušu cilvēku prasības pēc tiesiskuma un demokrātijas.

"Tā ir apsveicama parādība, ka sabiedrība beidzot piedalās politiskos procesos," saka Kalvītis, kas kopā ar savu kliķi bija pilnībā ignorējis jebkādus viedokļus ārpus lēmēju šaurā loka un ar to piespiedis sabiedrību iziet ielās. Valdība pati izraisīja savu krīzi — pēdējais piliens bija tās lēmums otrdien lūgt Saeimu balsot par KNAB priekšnieka Alekseja Loskutova atlaišanu. Kalvītis pats, nerēķinādamies ne ar likumiem, ne ģenerālprokurora viedokli, ka Loskutovs nav jāatlaiž, ne ar skandalozo interešu konfliktu — KNAB konstatējis pusmiljona latu pārtēriņu Tautas partijas priekšvēlēšanu izdevumos — bija to pataisījis par personīgo attiecību konfliktu — "nevaru sastrādāties" (it kā premjerministram būtu "jāsastrādājas" ar neatkarīgas tiesībsargāšanas iestādes vadītāju, kas uzrauga viņu un viņa partiju).

Taču jau trešdien izrēķināšanās ar Loskutovu iestrēga Saeimā. Izrādījās, ka nebūt ne visi koalīcijas frakcijās ir gatavi bez ierunām izpildīt to, ko ZZS deputātam Visvaldim Lācim jau pirms divām nedēļām, kad Maizīša vadītā komisija vēl tikai pārbaudīja Valsts kontroles atklātos pārkāpumus KNAB grāmatvedībā, esot pavēlējis darīt frakcijas vadītājs Brigmanis — balsot par Loskutova atstādināšanu. Koalīcijas partiju frakcijas un Saeimas Juridiskā komisija paziņoja, ka gribot rūpīgi iepazīties ar dokumentiem un iztaujāt visus iesaistītos.

Ceturtdien pēc piketa koalīcijas politiķu noskaņojums mainījās vēl radikālāk. Ārlietu ministrs Pabriks, kas trešdienas vakarā raidījumā Kas notiek Latvijā? atbildību par savu balsojumu valdībā par Loskutova atstādināšanas ierosināšanu bija nopietna politiķa necienīgi novēlis uz premjerministru, nodēvēja šo lēmumu par nepareizu un aicināja valdību to pārskatīt, "ņemot vērā straujo uzticības zudumu valdībai, parlamentam un tiesu sistēmas iestādēm, kā arī pieaugušās starptautiskās bažas par tiesiskumu un demokrātiju Latvijā". Arī Brigmanis piekrita, ka valdībai jāatsauc savs lēmums, un pat bilda, ka slēgtā balsojumā balsotu pret KNAB priekšnieka atstādināšanu. Bet Valsts prezidents Valdis Zatlers paziņoja: "Loskutovs jāatstāj."

"Stabilitātes garants" bija atstāts viens ar savu bubināšanu par "rīkojuma nepildīšanu" un priekšnieka un padotā "hierarhiju". (Tikmēr Maizītis nosūtīja viņam protestu par rīkojumu atstādināt Loskutovu no amata.) Garantijas laiks ir beidzies.

Valdībai ir jāatsauc savs politiskais, juridiski apšaubāmais lēmums, pie kura turpina turēties laikam vairs tikai Kalvītis. Kamēr tas atrodas Saeimā, spriedze sabiedrībā tikai augs.

"Nost ar Kalvīti!" sauca piketētāji. Tas acīmredzot notiks. Premjerministram ir jāuzņemas beidzot politiskā atbildība, ko šī koalīcija līdz šim perversi saprata kā palikšanu amatos, lai arī kādi mēsli. Taču ne jau Kalvītis ir ļaunuma sakne, bet gan varas struktūra, kurā valdība un trīsarpus partiju kunkulis vienkārši pilda trīs četru cilvēku lokā pieņemtus lēmumus. Šādā izkropļotā "demokrātijā" Saeimas vairākums tik tiešām pārtapis paklausīgā balsošanas mašīnā, kuras skrūvītes un zobratiņi rūpējas pirmām kārtām par nekrišanu viņu darbinātāju nežēlastībā un neizkrišanu no komfortablās, taču patiesībā pazemojošās "varas elites" pulciņa.

"Pietiek melot!" un "Pietiek zagt!" — skandēja protestētāji. Tas nenotiks, ja pamainīsies tikai premjerministrs, to pašu politisko spēku kombinācija un ministru sejas, taču saglabāsies pašreizējā varas izkārtojuma struktūra un lēmumu pieņemšanas mehānisms, bet īstie lēmēji paliks tie paši.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs šodien izslēgts no Tautas partijas (TP) un drīzumā tiks pieprasīta viņa demisija.

LETA  10/19/07    Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs šodien izslēgts no Tautas partijas (TP) un drīzumā tiks pieprasīta viņa demisija.

Štokenbergs, kurš patlaban atrodas 600 kilometrus no Valensijas Spānijā, aģentūrai LETA apliecināja, ka viņam piezvanījis premjers un TP vadītājs Aigars Kalvītis, informējot par to, ka viņš izslēgts no TP par partijas rindu šķelšanu.

Premjers apstiprināja, ka tiks pieprasīta arī Štokenberga demisija.

Komentējot savu izslēgšanu, Štokenbergs secināja: "Tautas partijā nav vieta tiem, kas nepiekrīt Šķēles viedoklim."

Štokenbergs Latvijā atgriezīsies pirmdien, 20.oktobrī.

Ministrs aģentūrai LETA teica, ka negrasās aiziet no politikas un atjaunos savu Saeimas deputāta mandātu.

Nevienai no esošajā politiskajā partijām Štokenbergs gan negatavojas pievienoties.

"Pikets pie Saeimas nama pierādīja, ka cilvēki vēlas, lai Latvijā tiktu garantēts tiesiskums, un sabiedrībā ir pietiekami daudz kompetentu un politiski aktīvu cilvēku, kuri gatavi godprātīgi strādāt, lai to nodrošinātu," teica Štokenbergs.

Ārlietu ministrs Artis Pabriks piektdien TP valdes sēdē paziņoja par atkāpšanos no amata, tomēr viņš nav izslēgts no partijas un arī pats negatavojas to pamest.

Lēmumu par Štokenberga izslēgšanu TP valde pieņēmusi teju vienbalsīgi, pret balsojis tikai Pabriks.

Pēc sēdes Kalvītis žurnālistus informēja, ka Štokenbergs tiek izslēgts nevis par viedokļa paušanu, bet gan par atšķirīgu rīcību.

"Šeit nav jāvelk nekādas paralēles ar Pabrika gadījumu, kurš netiek izslēgts, jo te nav runa par viedokļa paušanu, bet rīcību, un premjera kompetencē ir pieņemt šādu lēmumu," sacīja Kalvītis.

TP frakcijas vadītājs Māris Kučinskis žurnālistiem pauda viedokli, ka Štokenbergs apzināti darbojies pret partiju, lai arī ir bijis tās valdes loceklis, un savu nostāju partijas biedriem darījis zināmu caur avīzēm.

Kalvītis nolēmis jau tuvākos stundu laikā izlemt, kuram uzticēt reģionālās attiecības un pašvaldību lietu ministra amata pienākumus.

Par piketu runā kā par atmodas laiku

Zane Zālīte–Kļaviņa,  Diena  10/19/07    Aktivitātēs iesaistījās daudz jaunu cilvēku, apliecinot, ka arī neatkarības laikā uzaugusī paaudze nav apātiska un apolitiska

Kaut arī organizēts tikai dienu iepriekš, ceturtdienas rītā pikets pie Saeimas kļuva par vienu no lielākajiem kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas. Spītējot neatlaidīgam lietum, neapmierinātību ar valdības darba stilu bija ieradušies izrādīt ap 5000 cilvēku, lēš kārtības sargātāji. Aktivitāte bija pierādījums, ka sabiedrība nav letarģiska un spēj ātri mobilizēties, vērtē Dienas izvaicātie notikumu vērotāji.

"Te vairs nav runa tikai par saujiņu dīvaiņu, kuri, kā patīk teikt cilvēkiem no reakcionārās puses, amerikāņu samulsināti, kaut ko runā par demokrātiju un tiesiskumu," saka politologs Ivars Ījabs. Pēc šādām sabiedrības aktivitātēm varētu gaidīt, ka valdošā elite maina savu izturēšanos, mācās no kļūdām un pievēršas tautas interesēm. "Vai arī valdībai nāksies demisionēt, vai tauta piespiedīs atkāpties Saeimu," spriež filosofe Maija Kūle, gandarīta, ka aktivitātēs iesaistījušies tik daudz jaunu cilvēku un studentu, tā apliecinot, ka arī neatkarības laikā uzaugusī paaudze nav apātiska un apolitiska.

Saucot "Nost ar Kalvīti!", "Pietiek zagt!" un "Pietiek melot!" piketētāji bija teju vai nosprostojuši Jēkaba ielu iepretī Saeimai. Cauri pūlim gājēji varēja pārvietoties vienīgi pa šauru kārtības sargātāju izveidotu eju. Parādoties koalīcijas partiju deputātiem vai ministriem, kuri, spraucoties starp sanākušajiem, mēroja ceļu uz Saeimas plenārsēdi, skanēja svilpieni un neapmierināta dūkoņa, turpretī opozīcijas deputāti saņēma atzinīgus vārdus. Daudziem piketētājiem līdzi bija Latvijas karogi sēru noformējumā, bet vēl vairāk bija plakātu ar aicinājumiem Valsts prezidentam Valdim Zatleram atlaist Saeimu, ar pamudinājumu premjeram Aigaram Kalvītim emigrēt uz Īriju u.tml. Sākās arī dziedāšana, taču drīz vien apsīka, vecākiem cilvēkiem smīkņājot — jaunā paaudze nezina dziesmām vārdus. "Rīt avīzēs būs rakstīts — un tad visi mierīgi izklīda," Diena nejauši noklausījās divu kundžu sarunu, vērojot, kā pēc aptuveni divām stundām piketētāji palēnām devās katrs uz savu pusi.

I.Ījabs gan prognozēja, ka valdošā koalīcija piketa dēļ nemainīs attieksmi, jo jau iepriekš sabiedrības aktivitātes tai bijušas "kā pīlei ūdens". Arī M.Kūle atgādināja — nav ņemta vērā ne kļūda ar grozījumiem drošības likumā, ne referenduma rezultāti, ne nepatika pret veidu, kā tika izraudzīts Valsts prezidents. "Gadu kopš vēlēšanām šis uzpūtīgais izturēšanās stils ir kopts un kļuvis arvien ciniskāks," tā M.Kūle. Tāpēc sabiedrības locekļiem vajadzētu turpināt vienam otru mudināt būt aktīviem, no pasīvās "es neko nevaru ietekmēt" pozīcijas pārejot aktīvajā, vērtēja socioloģe Aija Lulle. Pašlaik sabiedrība ir mazaktīva, ir daudz inteliģences pārstāvju, kuriem nav ticības, ka kaut kas varētu mainīties uz labo pusi. Taču gan ASV vēstnieces Ketrīnas Todas Beilijas šonedēļ teiktā runa, gan cilvēku aktivitāte piketā pie Saeimas ir atgādinājums — dzīvojam demokrātiskā valstī, tā ir mūsu atbildība — demokrātiju noturēt un stiprināt, pauda socioloģe. Būtiski, vai būs kāda grupa — kāda opozīcijas partija vai cita — kas spēs uzņemties iniciatīvu un mobilizēt cilvēkus arī turpmāk, teica I.Ījabs.

***

Kāpēc esat pie Saeimas?

- Džemma Skulme, māksliniece

Motīvi iet piketēt bija uzkrājušies. Jau sākot ar grozījumiem drošības likumos. Ar referendumu, kura iznākumu valdība nenovērtēja. Šķiet, ka tālāk tā nevar. Pēdējā laikā valdība savas kļūdas neatzīst. Nē, kur nu, par to nevar būt ne runas! Valdības vadītājā parādās tādas īpašības kā cinisms un neaizskaramība. Visvairāk sakaitina, ka partiju disciplīna ir svarīgāka par patiesību. Bet tauta ir kā seismogrāfs, kas parāda — mēs redzam un sekojam, saprotam un spriežam.

- Alvis Hermanis, Jaunā Rīgas teātra režisors

Jātaisa tautas sacelšanās. Jo, kā es to saprotu, likumi ir izdomāti tik viltīgi, ka tiesiskā un demokrātiskā ceļā izmainīt neko nav iespējams. ASV paziņojums ar kļūdu… Tā bija tīša kļūda, lai tauta saprastu, ka jāiet un tas jādara. Bet problēma — kurš to darīs? Ungārijā to darīja studenti, bet mūsu studenti ir mīkstie, un viņus nekas neinteresē. Citās zemēs to dara arodbiedrības, bet pie mums arī arodbiedrības nav ne uz ko tādu spējīgas. Tauta? Man ir tādas aizdomas, ka šai tautai patīk, ka to drāž. Tas jādara tiem cilvēkiem, kuri grib, lai pašiem nav kauns uz sevi no rīta spogulī skatīties. Sava attieksme ir jāparāda.

- Dina Kuple, aktrise

Uzskatu, ka esmu atbildīga par visu, kas notiek manā zemē un ar manu tautu. Es piedalījos iepriekšējā atmodā un uzskatu, ka man jāpiedalās arī tagad, jo arī tā ir atmoda. Nezinu, ko mēs tā panāksim, bet man ir prieks, ka tauta vismaz ir pamodusies!

- Māris Sants, mācītājs, psihologs

Man nepatīk korupcija, man nepatīk valdības visatļautība. Tas ietekmē mani, manu mammu, manu ģimeni. Man ir klienti — gan skolotāji, gan ārsti — ,kuri cieš no tā, viņiem ir grūti dzīvot, jo valstī ir korupcija un nav kārtības, viņi sūdzas par to. Ja vienam oligarham konfiscētu mantu, iznāktu skolotājiem algas. Ja otram konfiscētu, iznāktu arī ārstiem.

Kalvīša valdībai grūtas dienas

Ilze Kuzmina, Latvijas Avīze  10/19/07    Vakar deputātus pie Saeimas sagaidīja vairāki tūkstoši piketētāju, kuri, iebilstot pret premjera A. Kalvīša un valdības ieceri atlaist Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku Alekseju Loskutovu, prasīja gan parlamenta, gan valdības atlaišanu; pēcpusdienā politiķu izteikumi liecināja, ka valdība drīzumā tiešām var atkāpties.

Ziņu aģentūras lēš, ka pie parlamenta tika sapulcēts viens no lielākajiem piketiem pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Pēc drošības sargātāju rēķiniem, protestētāju bija ap 5000. Kā aģentūrai LETA atzinuši drošības dienestu pārstāvji, vēl vairāk piketētāju pie Saeimas nama bija tikai tad, kad notika protesti pret izglītības reformu.

Ceturtdiena, 18. oktobris: pie Saeimas piketē 5000; Strazdiņš: "Protesti ir režisēti, kādam ļoti nepatīk, ka kļūstam neatkarīgāki"; Kalvītis pārtrauc vizīti ārzemēs; pat Tautas partija vairs nenoliedz krīzi;

Zatlers nerosinās atlaist Saeimu, bet balsojumu par Loskutovu saista ar uzticību Kalvīša valdībai.

Pulcēties pie Saeimas KNAB priekšnieka atbalstam aicināja vairāki desmiti sabiedrībā pazīstamu cilvēku, kuri pauda uzskatu, ka, vēršoties pret A. Loskutovu, pārkāpta "sarkanā līnija" un ka tautai jāsaceļas, lai neļautu nozagt Latviju. Ļaužu vidū bija redzami arī režisors Jānis Streičs, māksliniece Džemma Skulme, Jaunā Rīgas teātra režisors Alvis Hermanis un citi. Daudzi protestētāji bija nākuši ar radikāliem saukļiem: "Atlaist Saeimu!", "Demisiju!", "Atkāpies, nelaime!". Tika skandināts arī "Pietiek melot!", "Izmēzt kūti!", "Tauta, turies!".

Izdomas bagātie protestētāji izmantoja arī saīsinājumu TP, tulkojot to kā "tautas posts". Deputāti tika uzrunāti ar lozungu "Prātiņ, nāc mājās!", bet Valsts prezidents Valdis Zatlers kādā no plakātiem tika aicināts atlaist Saeimu.

Parlamentam gan vakar nebija jālemj par valdības ierosināto A. Loskutova atlaišanu, tomēr runāts par šo tēmu tika, jo Saeimai bija jāizskata "Jaunā laika" pieprasījums premjeram par KNAB priekšnieka atstādināšanu.

Debatēs pārsvarā uzstājās "JL" deputāti, kuri izteica prieku par lielā ļaužu pūļa sapulcēšanos pie Saeimas, kā arī ironizēja par valdošo partiju grūto nākotni, ja koalīcija turpinās strādāt tādā pašā stilā.

"Ja Kalvīša valdība vēl kādu laiku turēsies, pat ierindas biedram var nepietikt naudas tik dārgai pozitīvisma kampaņai, kāda būs Tautas partijai nepieciešama, lai atkal iekļūtu nākamajā Saeimā," teica Kārlis Šadurskis ("JL").

Viņš arī uzskata, ka vismaz līdz šim valdošajiem izdevies panākt, lai Rietumu sabiedrotie neredzētu korupciju, visatļautību, nesodāmību un varas sagrābšanu šaura personu loka interesēs, bet A. Kalvīša valdībai tas vairs nesanāk.

"JL" arī zobojās par valdības locekļu atklāto – ka piekrituši A. Loskutova atlaišanai galvenokārt tāpēc, ka premjers uzstādījis ultimātu: amatā paliek vai nu viņš, vai A. Loskutovs.

K. Šadurskis salīdzināja A. Kalvīti ar Džanni Rodari grāmatas "Sīpoliņa piedzīvojumi" personāžu hercogu Mandarīnu, kurš allaž, lai panāktu savu iegribu izpildi, līda uz skapjaugšas un piedraudēja mesties zemē, ja viņa vēlmes neizpildīs. "Es gan domāju, ka Latvija sabiedrība atviegloti uzelpotu, ja kaprīzais hercogs liktu mierā godavīru Loskutovu un mestos lejā no skapjaugšas," sacīja K. Šadurskis. "Ar šo šantāžu Kalvītis savus ministrus ir nostādījis interešu konfliktā, jo, balsojot par Loskutova atlaišanu, viņi faktiski nevērtēja KNAB priekšnieku, bet glāba savu ādu."

Viņa frakcijas biedrene Linda Mūrniece teica, ka A. Kalvītis, kurš sevi iedomājas par stabilitātes garantu, patiesībā ir krīzes garants. Viņa domā, ka premjers vērsies pret A. Loskutovu tāpēc, ka KNAB uzskata: TP priekšvēlēšanu kampaņā pārkāpusi likumu.

Debatētāji arī uzsvēra, ka lēmumi, ko valdība pieņēmusi par A. Loskutovu, bijuši prettiesiski.

Tomēr par pieprasījumu premjeram nobalsoja tikai 36 deputāti no visām opozīcijas frakcijām, pret bija 46 valdošie parlamentārieši. Daļa valdošo deputātu – Guntis Eniņš, Visvaldis Lācis un Pauls Putniņš (Zaļo un zemnieku savienība), Jānis Klaužs un Vaira Paegle (TP) gan bija nolēmuši nebalsot vispār. "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputāti Anna Seile, Gunārs Laicāns un Pēteris Tabūns toties bija izņēmuši savas reģistrācijas kartes no balsošanas iekārtas, līdz ar to viņu vārdi balsojuma izdrukā vispār neparādās.

Neraugoties uz dažu valdošo dumpīgumu, pieprasījums tātad tika noraidīts. Vai tas nozīmē, ka protesta akcija pie Saeimas koalīcijai nav likusi neko pārdomāt?

TP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis to noliedza. Plašie protesti liekot domāt, ka "kaut kas nav kārtībā", iespējams, esot vēl vairāk padziļinājusies plaisa starp sabiedrību un varu. "Šķiet, politiķi ir zaudējuši arī inteliģences uzticību," sprieda M. Kučinskis.

Sabiedrības viedoklis esot licis nopietni izvērtēt valdības iesniegumu par A. Loskutova atlaišanu. Tāpēc visa TP frakcija nopietni iedziļināšoties šajā lietā, bet, lai to izdarītu, deputātiem jāiepazīstas ar slepenajiem dokumentiem un viņiem nepieciešams iegūt pielaidi valsts noslēpumam. Līdz ar to nav arī skaidrības, kad Saeimā varētu būt balsojums par A. Loskutova atcelšanu.

Tajā pašā laikā M. Kučinskis domā, ka sabiedrība aizstāv ne jau A. Loskutovu kā personu, bet gan kā pretkorupcijas simbolu.

Taču pret pieprasījumu deputāti balsojuši arī tāpēc, ka "pieprasījums jau ir pagātne"; to rakstot, izmantota jau novecojusi informācija, tāpēc nemaz neesot bijusi jēga dokumentu pieņemt.

Latvijas Pirmās partijas/"Latvijas ceļa" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš teica vien, ka ļoti pozitīvi vērtējot pilsoniskās sabiedrības aktivizēšanos un pauda uzskatu, ka sabiedrībai izdosies ietekmēt politiķu lēmumus.

Zaļo un zemnieku savienības deputāts Jānis Strazdiņš par protestiem pie Saeimas bija sašutis. Ejot cauri naidīgu noskaņotu protestētāju pūlim, viņš juties apspļaudīts. J. Strazdiņš pauda viedokli, ka tautu kāds sacēlis kājās savtīgos nolūkos. Deputāts pieļāva, ka to varētu būt darījuši kādi ekonomiskie grupējumi vai pats kāds, kurš gribētu, lai Latvija zaudē neatkarību: "Būtībā šie pasākumi, kas tiek organizēti pie Saeimas, tiek labi režisēti. Kādam ļoti nepatīk, ka mēs attīstāmies, ka mēs kļūstam stabilāki, ka mēs kļūstam neatkarīgāki, un kādam ļoti gribas iegūt Latvijā neiegūto varu. Tā ir cīņa par varu, kur šodien tiek izmantoti visi līdzekļi."

Konkrētus vainīgos zemsavietis nenosauca, jo tas esot specdienestu uzdevums. Drošības policijai un Satversmes aizsardzības birojam beidzot esot jāsāk kārtīgi strādāt, lai atklātu šo pasākumu režisorus.

"Jaunā laika" frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis uzskata, ka sabiedrības protesti jau tagad ietekmējuši dažus valdošos deputātus, kuri vairs neiet oligarhu pavadā. Par to liecinot arī neviendabīgais koalīcijas balsojums. Gan balsojums, gan Saeimā valdošā noskaņa ļaujot Dz. Zaķim cerēt, ka A Loskutovs tomēr paliks amatā. "Valdība būs spiesta ieklausīties tautas viedoklī un vai nu atsauks iesniegumu par Loskutova atlaišanu, vai demisionēs," bija pārliecināts Dz. Zaķis.

Par to, ka viņa prognozes varētu piepildīties, liecināja turpmākie dienas notikumi. Pret A. Loskutova atlaišanu sāka iestāties ārlietu ministrs tautpartijietis Artis Pabriks, kurš vēl trešdien teica, ka nevarot neatbalstīt "savu premjeru". "Ņemot vērā straujo uzticības zudumu valdībai, parlamentam un tiesu sistēmas iestādēm, kā arī pieaugušās starptautiskās bažas par tiesiskumu un demokrātiju Latvijā, valdībai vēlreiz būtu rūpīgi jāizsver šis jautājums, sagaidot visu komisiju slēdzienus," pauda ārlietu ministrs.

Pēc Saeimas sēdes bija sapulcējusies arī TP frakcija. Sēdes laikā izskanējuši viedokļi, ka premjeram būtu jāatkāpjas, liecina neoficiāla informācija.

Valdošās koalīcijas frakciju līderi arī bija sapulcējušies uz sanāksmi, kurā nolēma, ka nākamā gada budžets pirmajā lasījumā jāpieņem jau nākamajā nedēļā īpaši sasauktā ārkārtas sēdē. Taču pēc šīs sanāksmes visu frakciju pārstāvji, pat TP piekrita, ka valdībā ir iestājusies krīze. M. Kučinskis atzina, ka ilgāku laiku apspriestais jautājums par ministru maiņu vairs neesot aktuāls, jo jādomā, vai šī valdība vispār vēl pastāvēs. Viņaprāt, nepieciešama ja ne jauna valdība, tad jauna valdības darbības programma.

Arī ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis teica, ka valdību piemeklējušas vairākas nopietnas problēmas. Zemsavietis pauda viedokli, ka A. Kalvītim būtu jāatsauc iesniegums Saeimai par A. Loskutova atlaišanu.

Taču viņš arī atzina: pat, ja valdība kritīs, nākamo koalīciju, visticamāk, veidos tās pašas partijas, kuras strādā tagadējā Ministru kabinetā.

Uz kopīgu sanāksmi sanāca opozicionāri – "Jaunais laiks" un "Saskaņas centrs" – kuri parakstīja kopīgu aicinājumu Valsts prezidentam Valdim Zatleram atlaist Saeimu.

Taču valsts galva pavēstīja, ka parlaments ir lemtspējīgs, līdz ar to nav pamata to atlaist. "Dosim Saeimai iespēju pierādīt, ka viņi kalpo sabiedrības interesēm," sacīja V. Zatlers.

Viņš arī pauda viedokli: ja Saeimā tomēr notiks balsojums par A. Loskutova atlaišanu, bet deputāti nostāsies KNAB priekšnieka pusē, tas būs uztverams kā neuzticības balsojums valdībai.

A. Kalvītis vakar atradās komandējumā Portugālē, taču pēcpusdienā kļuva zināms, ka premjers steigšus atgriezīsies valstī. Viņa preses sekretārs Arno Pjatkins apgalvoja, ka valdības vadītājs atgriežas ne tāpēc, lai steigšus atkāptos. A. Kalvītis atgriežoties tāpēc, ka "ir sarežģīta situācija un koalīcija vienojusies jau nākamnedēļ lemt par budžetu, tāpēc jāpasteidzina sarunas ar arodbiedrībām".

Pretēji Kalvīša vēlmei Pabriks tomēr demisionēs

DELFI  10/19/07     Lai gan premjers Aigars Kalvītis (TP) nevēlas pieņemt ārlietu ministra Arta Pabrika (TP) demisijas rakstu, tas tomēr piektdien tikšot iesniegts. Pabriks neredzot iemeslu, kādēļ viņam būtu jāturpina pildīt šie pienākumi un pauž pārliecību, ka viņa vietā partija varētu atrast piemērotu kandidātu šim amatam.

Pabriks intervijā Latvijas Radio piektdien sacīja, ka jau ir mutiski brīdinājis un drīz iesniegs arī rakstisku demisijas rakstu. Ministrs ir arī atcēlis savu pirmdien plānoto komandējumu. "Vismaz tiešā veidā savus pienākumus es vairs neveikšu," sacīja Pabriks, norādot, ka vēlas uzklausīt premjera argumentus par tiem darbiem, kuru dēļ ministrs patlaban nedrīkstot atkāpties.

Pēc Pabrika domām, tādu darbu neesot, arī ar robežlīguma ratifikācijas dokumentiem apmainīties varot citi ministri.

Pamatojot savu lēmumu atkāpties no amatam, Pabriks norādīja, ka pēdējā laikā jutis neuzticību sev un šādos apstākļos esot grūti strādāt. "Man šī ietekme partijā bijusi neadekvāti maza, lai gan esmu bijis lojāls savai partijai, savā ziņā pacietības mērs ir pilns," sacīja Pabriks.

"Es arī biju vienīgais valdē, kas balsoja pret Štokenberga izslēgšanu…. Nav pareizi, ka mēs šo cilvēku šādos apstākļos izslēdzam," sacīja Pabriks.

Viņš norādīja, ka pagaidām paliek partijā un atgriezīsies Saeimā kā deputāts.

Jau vēstīts, ka pēc Tautas partijas valdes sēdes piektdien Pabriks, kurš paudis pretēju viedokli premjera Aigara Kalvīša nostājai KNAB priekšnieka Alekseja Loskutova jautājumā, nolēmis atkāpties no amata, portālam "Delfi" iepriekš apliecināja Pabriks. Premjers Pabrika demisiju nepieņem. Savukārt pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs ir izslēgts no partijas un zaudēs ministra amatu.

Kalvītis aicina koalīciju koncentrēties uz budžetu

DELFI  10/19/07    Premjers Aigars Kalvītis aicinās koalīcijas partnerus koncentrēties uz darbu ar nākamā gada valsts budžetu un pēc tam lemt par tālāko rīcību esošajā situācijā, ko vairāki koalīcijas partneri jau nodēvējuši par krīzi valdībā.

Piektdien Latvijas Radio premjers atzina, ka šobrīd budžets ir svarīgākais darbs, jo valsti nevar pakļaut turpmākiem draudiem, nepieņemot budžetu.

Kalvītim jau ir gatavs rīcības plāns, ko viņš piedāvās koalīcijas partneriem, taču plašāk viņš par to nestāstīja.

Jau ziņots, ka par krīzi valdība sāka spriest pēc ceturtdienas notikumiem pie Saeimas, kad pulcējās vairāki tūkstoši cilvēku, kuri protestēja pret valdības lēmumu atlaist KNAB vadītāju Alekseju Loskutovu un prasīja Kalvīša demisiju.

Kalvītis bija spiests pārtraukt dalību ES valstu līderu sanāksmē, un atgriezties Latvijā. Piektdien Kalvītis plāno tikties ar koalīciju un valsts prezidentu Valdi Zatleru. Kalvītis jau ceturtdien pieļāva, ka atkāpsies, ja Saeima balsos pret Loskutova atlaišanu, tādā veidā neatbalstot valdības lēmumu.

Premjers iepriekš uzstājīgi skaidrojis, ka Loskutovs pieļāvis likumpārkāpumus, par ko liecina Valsts kontroles revīzijas materiāli. Līdz valdības lēmuma pieņemšanai sabiedrība netika informēta par to, kādi ir šie pārkāpumi, aizbildinoties ar revīzijas slepenības statusu. Ģenerālprokuratūra gan norādīja, ka šie pārkāpumi nav tik būtiski un nevar būt par pamatu Loskutova atbrīvošanai no amata. Arī Zatlers trešdien pauda, ka neatbalsta Loskutova atlaišanu, viņaprāt, būtu pieticis ar rājiena izteikšanu.

Loskutova jautājums kļuva par iemeslu arī nesaskaņām premjera vadītajā Tautas partijā. Piektdien no partijas izslēgts pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs, kurš paudis atšķirīgu viedokļi. Savukārt ārlietu ministrs Artis Pabriks, kurš valdības sēdē balsoja par Loskutova atcelšanu no amata, ceturtdien pēc plašiem tautas protestiem pret šo lēmumu aicināja premjeru un valdības locekļus pārskatīt šo lēmumu.

Meklēs naudu skolotāju, mediķu un policistu algām; varētu samazināt budžeta pārpalikumu

DELFI  10/19/07    Valdošā koalīcija piektdien vienojās pārskatīt jautājumu par skolotāju, mediķu un iekšlietu struktūras darbinieku algu iesaldēšanu, mēģinot rast kompromisu starp arodbiedrību prasībām un valdības iepriekšējo plānu palielināt algas tikai par 10%, lai segtu inflāciju. Tiek pieļauta iespēja arī samazināt iepriekš 1% apmērā plānoto budžetu pārpalikumu.

Satiksmes ministrs un LPP/LC līderis Ainārs Šleseres portālam "Delfi" skaidroja, ka pašlaik Veselības, Izglītības un Iekšlietu ministrijām būs jāapskata iespēja pārdalīt iekšējo finansējums, lai palielinātu algas nozarēs strādājošajiem. Ja tādā veidā nebūs iespējams rast nepieciešamo papildus finansējumu skolotāju, mediķu un policistu algu palielināšanai, tad valdība varētu lemt ar budžeta pārpalikuma samazināšanu.

"Izmaiņām nebūs jābūt lielām," sacīja Šlesers, nenosaucot par cik varētu samazināt budžeta pārpalikumu, jo par to pagaidām netika spriests.

Jau ziņots, ka valdība, veidojot nākamā gada budžeta projektu, nolēmusi atkāpties no iepriekšējiem solījumiem un palielināt algas tikai par 10%. Arodbiedrības asi iebilda pret šādu ieceri, rīkoja protesta akcijas un vērsās pie Valsts prezidenta Valda Zatlera. Arodbiedrības draud rosināt referendumu par Saeimas atlaišanu, ka to prasības netiks ņemtas vērā.

Viedoklis: Pieklājīgie paziņojumi

Juris Paiders,  NRA  10/20/07    Ir vispārzināms, ka vienu un to pašu ideju, aizrādījumu vai problēmu var pasniegt dažādos veidos. Vienu un to pašu jaunumu var pasniegt rupji un var pasniegt taktiski.

Pēc neveiksmīga lēciena treneris var pateikt audzēknim: "No tevis, lempi, nekad labs sportists neiznāks!" Var arī pateikt: "Tev ir svarīgi nekavēt treniņus un īpašu uzmanību veltīt pareizam atspērienam."

Šīs pārdomas man radās, analizējot, kāpēc Ministru prezidents, kurš vēl pirms gada bija omulīgs simpātiju iemiesojums, tagad kļūst par vienu no visnepopulārākajiem cilvēkiem Latvijā. Kā tik strauji simpātijas vai neitrālu attieksmi var nomainīt klaji naidīgas un negatīvas izpausmes. Es te nerunāju par tūkstošiem piketētāju. Lielākā daļa, kuri tagad Kalvīti uztver klaji negatīvi, negāja un neies uz piketiem un demonstrācijām.

Ļoti liels lūzums attieksmē pret Ministru prezidentu un arī valdību notika laikā, kad A. Kalvītis sāka reklamēt nākama gada valsts budžeta projektu. Valdībā ietilpstošās partijas vienojās par ekonomisko politiku, nosakot, ka algas valsts sektorā, lai apkarotu inflāciju, ir lietderīgi palielināt tikai par 10–11% gadā (inflācijas procentu). Šī jaunā ekonomiskās politikas ideja tika publiski skaidrota izplatot lozungu – valdība iesaldēs algu pieaugumu. Skarbs lozungs, kurš tika uztverts (un arī tagad tiek atkārtots) kā solījums, ka valdība iesaldēs algas. Skarbs un netaktisks lozungs brīdī, kad inflācijas un pieaugošo kredītprocentu dēļ lielākā daļa no visiem Latvijas iedzīvotajiem ir spiesta savilkt jostas ciešāk.

Turklāt paziņojums, ka valdība iesaldēs algu pieaugumu valsts sektorā nodarbinātajiem, aptur sarunas ar sociālajiem partneriem. Lēmums izskan kā galīgs un kā nedebatējams. Vai valdībai bija izvēle?

Var, protams, jautāt, cik populistiskai ir jābūt valdībai. Vai cita valdība varētu atļauties nedarīt neko šajā ekonomiskā situācijā?

Visticamāk, vienu vai otru taupības un izdevumu ierobežošanas mehānismu būtu jāaizliedz jebkurai patiesi atbildīgai valdībai, neatkarīgi no tā, vai premjers pārstāvētu Tautas partiju, Jauno laiku vai Saskaņas centru.

Problēma ir pavisam citā sabiedrisko attiecību pamatu un psiholoģijas pamatu dimensijā. Vienu un to pašu ekonomisko procesu valdība var realizēt, to ietērpjot labskanīgākā un taktiskākā lozungā. Ja valdībā ietilpstošās partijas vienojas par ekonomisko politiku, nosakot, ka algas valsts sektorā, lai apkarotu inflāciju, ir lietderīgi palielināt tikai par 10–11% gadā (inflācijas procentu), tad to var izteikt arī šādā teikumā: "Valdība garantē algu palielināšanu inflācijas procenta apmērā visiem valsts sektorā nodarbinātajiem."

Šāds teikums nozīmē, ka algas tiks palielinātas tikai par inflācijas procentu. Taču šāds formulējums teorētiski neizslēdz dialogu un sarunas ar arodbiedrībām par algu palielinājumu virs inflācijas procenta. Garantija par minimumu ir elastīgāka par iesaldēšanas solījumu, jo atkarībā no nākamā gada inflācijas apjoma un ekonomiskās situācijas, nodokļu ieņēmumiem valdība var lemt par algu izmaiņām virs garantiju apjoma utt., un tā nebūs atkāpšanās.

Ekonomiskais efekts (algu pieaugums 10–11% līmenī), iespējams, būs pilnīgi vienāds, gan izplatot lozungu "Valdība iesaldēs algu pieaugumu", gan izplatot lozungu "Valdība garantē algu palielināšanu".

Ekonomiskais efekts būtu vienāds, taču sabiedrības attieksme būtu cita.

Šis piemērs ir tik primitīvs un vienkāršs, ka to izanalizētu pat viduvējs psiholoģijas vai sabiedrisko attiecību pirmo kursu students. Vērojot Kalvīša uzvedību un izteikumus, ir jājautā, kādi kretīni sniedz padomus Ministru prezidentam un cik profesionālu komandu spēj nodrošināt Tautas partija valdības vadītājam? Vai arī viņi teiks, ka runasvīri viņos neieklausās? Iespējams. Bet nu sabiedrības emocijas ir atraisītas un piededzināto putru sastrēbt kļūst arvien grūtāk.

Budžeta vārdā turas kopā

Liene Barisa,  NRA  10/20/07    Ekonomiskās situācijas dēļ nepieciešama prognozējama politiskā.

Atzīstot, ka nākamā gada budžeta pieņemšana ir svarīgs instruments ekonomiskās krīzes risināšanai, koalīcijas partijas vienojušās vismaz līdz tā pieņemšanai atlikt emocijas malā un koncentrēties šā uzdevuma veikšanai. Arī Valsts prezidentam Valdim Zatleram vakar vakarā premjers Aigars Kalvītis apliecināja, ka vismaz līdz budžeta pieņemšanai valdība ir rīcības spējīga.

Tas nozīmē – ja vien nesekos jauni satricinājumi, agrāk par nākamās nedēļas otro pusi premjers neatkāpsies. Proti, Saeimas ārkārtas sēde, kurā sāks skatīt nākamā gada budžeta projektu, visticamāk, notiks trešdien. Tas, ka to iecerēts pārcelt nedēļu agrāk (no 31. uz 24. oktobri), liecina par koalīcijas partiju vēlmi nodrošināties, lai vismaz pirmais budžeta lasījums tiešām tiktu pieņemts vēl šīs valdības laikā. Jau nākamajā dienā – 25. oktobrī – iepriekš bija plānots balsojums par KNAB priekšnieka Alekseja Loskutova atstādināšanu, kas tiek saistīts ar uzticības balsojumu valdībai; tiesa, spriežot pēc politiķu izteikumiem, šis jautājums var tikt atlikts arī uz vēlāku laiku. Tādā gadījumā arī otrais lasījums Saeimā varētu būt šīs koalīcijas pārziņā.

Budžeta apspriešanā pēdējās divās dienās aktīvi iesaistījās arī Valsts prezidents. Ceturtdien un piektdien viņš Rīgas pilī tikās ar visu Saeimā pārstāvēto partiju pārstāvjiem, aicinot pieņemt nākamā gada budžetu, pēc iespējas ņemot vērā arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) prasības. LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers vakar pēc tikšanās ar prezidentu, daloties iespaidos par runāto, atzina, ka šobrīd cerības tikt sadzirdētiem Saeimā viņiem esot. Lai gan nepieciešamības gadījumā no ieceres rosināt Saeimas atlaišanu organizācijas neatsakās.

Arodbiedrības rosina: lai saglabātu 2008. gada budžeta pārpalikumu 1% apmērā, jāpalielina IKP pieauguma prognoze no 9,5 uz 10 procentiem, kas papildus dos 81,5 miljonus latu. No tiem veselības nozarē strādājošo algām varētu atvēlēt 45 miljonus latu, izglītības nozarē – 12 miljonus, kultūras nozarē – 4,7 miljonus, iekšlietu sistēmā – 20,5 miljonus. Tāpat arodbiedrības mudina samazināt valsts birokrātiskā aparāta tēriņus. To, ka šīs prasības varētu tikt pilnībā izpildītas, koalīcijas partiju politiķi gan nesteidza solīt. Taču deputāti visi kā viens apliecināja gatavību pārskatīt izdevumu daļu, turpināt sarunas ar arodbiedrībām parlamenta komisijās un panākt vienošanos. Noteikti gan esot svarīgi saglabāt budžeta pārpalikumu, jo, pēc LPP/LC frakcijas vadītāja Andra Bērziņa teiktā, tādējādi tiktu sūtīta "pareiza ziņa visiem investoriem, ka mēs cīnāmies ar inflāciju un ka mēs mēģinām to nodzēst".

Pēc pozīcijas partiju deputātu teiktā, tieši ekonomiskā situācija diktējot noteikumus, lai budžeta pieņemšanas jautājums būtu prognozējams, līdz ar to tas prasa prognozējamību politiskajā vidē. Arī ekonomists un agrākais politiķis Ojārs Kehris aģentūrai LETA atzinis, ka situācija kļūs bīstama, ja politiskā nestabilitāte sakritīs ar ekonomisko krīzi.

Uz šādu aspektu vakar intervijā Latvijas Radio norādīja arī Tautas partijas valdes priekšsēdētāja Kristiāna Lībane-Šķēle. Viņa uzsvēra, ka nevar tikt pieņemts sabalansēts valsts budžets brīdī, kad ir kritusi valdība, bet sabalansēta valsts budžeta pieņemšana esot svarīgāka par Ministru prezidenta politisko nākotni. Pēc viņas teiktā – piekrītot ieņemt premjera amatu, A. Kalvītis ir uzņēmies politiskas saistības. Tāpēc nevarot izdevīgā brīdī nākt klajā ar skaistu runu un atkāpties, lai saglabātu iespēju turpināt politiķa karjeru.

Par iespēju pieņemt budžetu, arī ja valdība atkāptos, gan ir pārliecinātas opozīcijas partijas. Jaunā laika frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis atzina, ka vakardienas sarunās prezidents aicinājis partiju atbalstīt budžetu. "Taču mēs paudām viedokli, ka budžets ir brāķis un šādu budžetu atbalstīt nav iespējams. Jo, ja tur nebūs tās lietas, kas sabiedrību interesē, pirmkārt, samazināti bāzes izdevumi, otrkārt, normālas algas valdības doto solījumu apmēros, tad mēs diemžēl nevaram atbalstīt budžetu," viņš skaidroja savas frakcijas pozīciju. Jāpiebilst gan, ka saskaņā ar Satversmi budžeta nepieņemšanas gadījumā valdībai jāatkāpjas, kādēļ opozīcijas partijas var būt ieinteresētas balsot pret budžetu. Turklāt otrdien, visticamāk, pēc JL iniciatīvas parlamentā tiks izskatīts valdības demisijas pieprasījums.

TP monolīts pret Štokenbergu

Zane Zālīte-Kļaviņa, Ināra Egle,  Diena  10/20/07    Neviens vairs neapstrīdēs un nedrupinās Tautas partijas (TP) jau pieņemtus lēmumus, tādējādi koalīcijas partneros radot šaubas par TP darba viengabalainību, teic TP valdes locekle Kristiāna Lībane–Šķēle pēc pašvaldību ministra Aigara Štokenberga izslēgšanas piektdien no partijas. Šāds solis arī saliedēšot partiju. A.Štokenbergs jau ilgāku laiku bijis kā dadzis partijas acī. Viņš atļāvies runāt par Andra Šķēles ietekmi partijā, viņam, tāpat kā piektdien par demisiju paziņojušajam ārlietu ministram Artim Pabrikam (TP), valdībā bija atšķirīga nostāja par KNAB vadītāja Alekseja Loskutova atstādināšanu.

"Cilvēki ir gatavi pārkāpt likumus kaut kādas partijas disciplīnas vārdā," par TP disciplīnu saka A.Štokenbergs. Ka partijā pastāv disciplīna, apliecinājis arī A.Pabriks, kurš gan TP nepamet. Viņa soli partijas biedri vērtē arī kā mācību TP, lai tā atzītu un analizētu kļūdas.

Lēmumu par A.Štokenberga izslēgšanu TP valde pieņēmusi nepilnā sastāvā — no 12 valdes locekļiem klāt nav bijis paša A.Štokenberga, kurš atrodas ārzemēs, TP ministru Oskara Spurdziņa un Ata Slaktera, kā arī Edmunda Krastiņa. Pēdējie trīs atsūtījuši rakstisku atbalstu A.Štokenberga izslēgšanai, pastāstīja TP Saeimas frakcijas vadītājs un valdes loceklis Māris Kučinskis.

Lēmumu svītrot A.Štokenbergu no TP biedru saraksta Tautas partijas valde pieņēmusi pēc ļoti īsas sarunas, Dienai teica A.Pabriks (arī viņš ir valdē). Viņš tam nav varējis piekrist, un tas kļuvis par vienu no argumentiem, lai izšķirtos par demisiju.

Citi iemesli — viņam nepieņemamais valdības balsojums par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) šefa Alekseja Loskutova atlaišanu, kā arī atsevišķu TP vecbiedru publiski paustās domas par ASV spiedienu uz Latviju. A.Pabriks nedomā savu viedokli mainīt. To var skaidrot arī ar neoficiāli izskanējušo informāciju, ka nākamajā valdībā A.Pabrikam vairs nepiedāvātu ārlietu ministra posteni, par ko viņam doti mājieni.

A.Štokenbergs uzskata — viņš izslēgts no TP, jo valde nav varējusi pieļaut, ka viņš, atgriežoties no ārzemēm, parakstītu lēmumu, kas nepatīkami skartu ar TP dibinātāju Andri Šķēli un viņa sievu, TP valdes locekli K.Lībani–Šķēli saistītu uzņēmumu, kas darbojas atkritumu apsaimniekošanas jomā.

K.Lībane–Šķēle noliedz, ka valdē šis aspekts vispār būtu pieminēts. "Tā ir sfēra ārpus politikas," saka arī M.Kučinskis, kā A.Štokenberga izslēgšanas iemeslu minot veselu virkni notikumu.

Jāatgādina, ka pretrunas starp A.Štokenbergu un partijas deputātiem iezīmējās jau Valsts prezidenta kandidātu izraudzīšanās laikā, kad viņam nebija frakcijas deputātu atbalsta. Vēlāk TP virzītā Valsts prezidenta Valda Zatlera inaugurācijas balles vietā A.Štokenbergs izvēlējās alternatīvu pasākumu Andrejsalā, bet parakstu vākšanu par referenduma rīkošanu drošības likumu grozījumu sakarā viņš novērtēja kā sabiedrības neapmierinātību ar savas partijas līdera A.Kalvīša vadīto valdību.

Viņam tiek pārmesta publiski kritiska viedokļa paušana par partiju vai tās lēmumiem medijos, taču partijas valdes sēdēs viņš neesot rosinājis iekļaut tos darba kārtībā un par tiem diskutēt partijas iekšienē.

"Neesmu ar to visai apmierināts — es viņu augstu vērtēju, jo viņš labi orientējas ekonomiskajos jautājumos," par A.Štokenberga izslēgšanu saka Saeimas deputāts Uldis Briedis (TP). "Patlaban, kad jau tā ir daudz krīzi veicinošu faktoru valstī, (..) vajadzēja rast citus risinājumus," teic deputāts Jānis Lagzdiņš (TP). Tautas partijas deputāti izsaka nožēlu arī par A.Pabrika lēmumu. Savukārt Mareks Segliņš (TP), kurš jau agrāk pašvaldību ministram nav taupījis stiprus vārdus, iesaka starp A.Štokenbergu un A.Pabriku novilkt "lielu, treknu svītru": "Štokenberga kungs pēdējo pusgadu ir mērķtiecīgi strādājis uz savu personīgo PR, darbojoties klaji pretēji partijas interesēm. Pabriks turpretī nekad neko nav darījis, lai grautu partiju, esmu pārliecināts — viņš ir īsts TP biedrs un vēl TP tikai labāko." Arī TP līderis A.Kalvītis teic: "Te neredzu paralēles starp abiem, jo runa nav par viedokļu paušanu, bet par rīcību." "Štokenbergs ir vientuļnieks, bet aiz Pabrika ir gan frakcija, gan valde," saka M.Kučinskis. "Pabriks ir cita tipa cilvēks, varbūt šoreiz viņam nervi neizturēja, bet (..) mēs esam gatavi viņam visu piedot." Savukārt A.Štokenbergam sekotāju nebūšot, paredz M.Kučinskis — pēc viņa aiziešanas no partijas vienotība drīzāk nostiprināsies.

A.Štokenbergs gan politisko darbību pārtraukt negrasās, jo plāno atjaunot Saeimas deputāta mandātu. Par iespējamu viņš uzskata jauna politiskā spēka veidošanu, kurā varētu piedalīties, jo redzot daudz aktīvu, godprātīgu cilvēku, kuri būtu tam gatavi. Jaunās partijas veidošanos, viņaprāt, varētu pasteidzināt valdošās koalīcijas turpmākā rīcība.

***

Aigars Štokenbergs, izslēgts no TP

Iemesli manai atlaišanai ir acīmredzami. Šķēle saprot, ka zaudē ietekmi, līdz ar to vajadzēja rīkoties. Esmu viņam traucējis, kaut vai atļaujoties runāt par to, kāda ir Šķēles ietekme — ka viņam ir noteiktas ekonomiskas intereses, kuras viņš realizē, izmantojot politiskos spēkus. Kaut vai atceraties stāstu par atkritumu apsaimniekošanas projektu. Pietika man ierunāties, ka es gatavojos apturēt šos noteikumus. Viņi vairs nevarēja gaidīt līdz nākamajai nedēļai, kad es atgrieztos, jo otrdien es gatavojos parakstīt lēmumu par attiecīgo noteikumu apturēšanu. Atšķīrās arī mana nostāja par Loskutovu, bet šeit nav runas par viņa vai kāda cita atlaišanu. Ir likumā noteiktā tiesiskā kārtība. Tiesiskuma neievērošana bija jau pirms tam, ar drošības likumiem. Tie cilvēki, kuri iet Šķēles pavadā, mēģina kā ieganstu izmantot partijas disciplīnu. Runa ir par to, ka cilvēki ir gatavi pārkāpt likumus kaut kādas partijas disciplīnas vārdā. Varu izteikt vienīgi nožēlu, jo Tautas partijā ir arī daudz kompetentu un talantīgu cilvēku, arī reģionos. Diemžēl pašlaik Šķēles biznesa plāni izrādījušies primāri.

Kāda būs partijas nākotne? To rādīs sabiedrības viedoklis. Nevajag personificēt. Jautājums, kā partija izšķirsies starp tiesiskumu un aklu pakļaušanos. Es politisko darbību neapturēšu un noteikti strādāšu kā Saeimas deputāts. Varētu veidoties arī kāds jauns politisks spēks, kurā es redzu daudzus cilvēkus no tiem, kuri parakstīja aicinājumu ceturtdien rīkot piketu pie Saeimas. Arī citās politiskajās partijās ir cilvēki, kuriem ir sirdsapziņa, kuri spēj nodrošināt profesionālu valsts pārvaldi.

Artis Pabriks, iesniedzis demisiju

Nolēmu demisionēt vairāku apsvērumu dēļ. Pirmkārt, mani neapmierināja valdības attieksme pret KNAB priekšnieku Alekseju Loskutovu — es tam nepiekritu. Otrkārt, nepiekritu Štokenberga izmešanai no partijas. Treškārt, man nav pieņemami vairāku partijas vecbiedru komentāri, piemēram, par ASV jaukšanos Latvijas iekšpolitikā. Valdībai un man bija iestājusies savstarpējās neuzticēšanās krīze. Runājot par Štokenbergu — pašreizējos apstākļos ar to argumentāciju, kāda tika minēta viņa izslēgšanai, šāds sods man likās pārāk bargs. Var pārmest, ka nav saskaņots kāds viedoklis, bet mēs taču esam brīva, eiropeiska partija, kurā viedokļu atšķirība jāpieņem. Tiek uzskatīts, ka Štokenbergs grauj partijas vienotību. Es tā nedomāju.

Arī tas, kā, piemēram, Gundars Bērziņš intervijā Neatkarīgajai Rīta Avīzei ir izteicies par ASV spiedienu uz Latviju, nav tas, ko es no savas partijas biedriem sagaidu. Mūsu partijai ir gan Saeimas Ārlietu komisija, gan ārlietu ministrs, kurš paziņo, ka ASV ir Latvijas stratēģiskais partneris! Bet kāds cits biedrs atļaujas paziņot ko pilnīgi citādu. Uzskatu, ka Tautas partijai nākotnē jāizvērtē kļūdas un jāmēģina kļūt par tik tiešām modernu, eiropeisku partiju. Diskusija vienmēr ir iespējama — gan frakcijā, gan valdē, un novembrī mums paredzēts arī kongress. Nezinu, vai pašlaik runa varētu būt par šķelšanos partijā.

Vieni saredz krīzi, citi – spēku

Ilze Kuzmina, Latvijas Avīze  10/20/07    Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs vakar tika izslēgts no Tautas partijas, un drīzumā tiks pieprasīta viņa demisija. Savukārt ārlietu ministrs Artis Pabriks vakar TP valdes sēdē paziņoja par atkāpšanos no amata. Pirmdien TP vadītājs Aigars Kalvītis plānojis tikties ar Pabriku, lai pārliecinātu viņu palikt amatā. Pabriks uzskata, ka no sabiedrības uzticības viedokļa esošā valdība ir sevi izsmēlusi. Kaut pēdējās dienas koalīcijai ir bijušas grūtas, valdības partijas paziņojušas, ka turpinās strādāt tālāk Kalvīša vadībā. Ja atceramies, pirms pāris nedēļām premjers, žurnālistu izvaicāts par nākotnes scenārijiem, atbildēja: "Karavadonis savus plānus neatklāj!" Tautas partijas biedru viedoklis par to, cik nopietna ir krīze partijā, atšķiras.

Tādi satricinājumi – kad no partijas tiek izslēgts ministrs, kurš vēl nesen bijis Valsts prezidenta amata kandidāts, un līdz ar pārmetumu izteikšanu premjeram demisionē cits ministrs – vadošajā partijā nav bieži novēroti. Taču sarunas ar TP deputātiem liek secināt, ka visvairāk problēmas TP saredz un par tām runā tie, kuriem ir liela politiskā pieredze, bet kuri šobrīd nav augstos partijiskos amatos. Tie, kuri ir partijas vadībā vai arī nesen ienākuši politikā, savukārt apgalvo, ka TP viss esot kārtībā.

TP valdes locekle un Saeimas priekšsēdētāja biedre Vineta Muižniece uzskata, ka situācija partijā "ir pavisam normāla, lietišķa un konstruktīva".

Piedaloties pēdējo dienu partijas apspriedēs, deputāte secinājusi, ka grūtībās TP biedri kļūstot tikai saliedētāki. V. Muižniece uzskata, ka "pati redzamākā un asākā" TP problēma līdz šim bija no partijas nu jau izslēgtais reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs, jo viņš gribējis TP šķelt. V. Muižniece uzsvēra, ka A. Štokenbergs nav pirmais, ko TP nācies izraidīt no savām rindām (savulaik TP valde izslēdza tolaik pazīstamo deputātu Aleksandru Kiršteinu), un tautpartijiešiem nekad neesot nācies šāda veida lēmumus nožēlot.

Daudziem partijas biedriem bijis nesaprotami, kā ministrs varot izteikt tik asus viedokļus par paša partiju. Tautpartijiete uzskata, ka A. Štokenbergs tā rīkojies tāpēc, ka nav varējis samierināties ar to, ka partija savulaik nolēma Valsts prezidenta amatam izvirzīt Māri Riekstiņu, nevis A. Štokenbergu. V. Muižniece cerot, ka sekotāju A. Štokenbergam nebūšot un neviens cits nemēģināšot partiju šķelt.

Jānis Klaužs, kurš Saeimā ienāca tikai pērnruden, arī uzskata, ka galvenā TP problēma bija A. Štokenbergs, kurš "paudis pārāk atšķirīgus viedokļus". "Visu cieņu cilvēkam, kurš pauž savu viedokli, bet, ja tas ir pārāk savdabīgs, jāmeklē cita niša," sacīja J. Klaužs.

Viņš uzskata, ka runāt par krīzi valstī un partijā būtu pārspīlēti. Latviju taču neesot piemeklējusi ne zemestrīce, ne arī cunami. "TP ir spēcīga, veselīga partija, un tas, kas noticis, tikai pierāda mūsu spēku. TP vienmēr ir spējusi kļūt sevišķi stipra tieši izšķirīgos brīžos. TP vēl arvien ir stabilitātes garants," teica J. Klaužs.

Premjera darbībā īpašas kļūdas J. Klaužs nesaskata. "Kalvītis ir darītājs, bet viņa kritizētāji – tikai runātāji," pauda deputāts. Turklāt valstī esot saradies pārāk daudz sociologu un politologu, kuri to vien darot, kā domājot, ko varētu pakritizēt.

Arī ilggadējais Saeimas deputāts Jānis Lagzdiņš uzskata, ka A. Štokenbergs gribējis šķelt partiju, taču valdes vietā, kura nolēma izslēgt ministru, vainīgajam klāt neesot, "būtu rīkojies gudrāk un savādāk". J. Lagzdiņš arī izteica cerību, ka sekotāju A. Štokenbergam nebūs.

Taču J. Lagzdiņš atšķirībā no V. Muižnieces un J. Klauža atzina – "tas, ka ministriem, populāriem politiķiem ir būtiski iebildumi pret valdības realizēto politiku, ir ļoti nopietni". Lai turpmāk šādas problēmas nerastos, partijas vadībai "vajadzētu ieklausīties ne tikai vienā ierindas biedrā, bet arī citos TP ierindniekos". Tāpat, pirms pieņemt jutīgus lēmumus, būtu objektīvāk jāizvērtē visi riski. "Citādi sanāk tā, ka skrien ar galvu sienā," teica J. Lagzdiņš.

Arī pieredzējusī deputāte Vaira Paegle atzina, ka TP vadībai būtu jāmaina attieksme gan pret tautu, gan pret partijas ierindniekiem. Viņasprāt, situācija partijā ir smaga, taču deputāte atturējās analizēt iemeslus, kas noveduši pie šīs krīzes. Tuvāko nedēļu laikā partijā tikšot diskutēts par to, kāpēc radusies šāda situācija.

V. Muižniece toties uzskata, ka tautas kritisko attieksmi pret TP radījis tas, ka valsts nonākusi grūtā situācijā, par ko automātiski tiekot vainota vadošā partija. Viņa gan atzina, ka esot bijuši "vairāki neveiksmīgi risinājumi, kad labus nodomus nav izdevies īstenot tā, kā gribētos, taču tās vairāk bijušas komandas, nevis premjera Aigara Kalvīša kļūdas". Tieši tāpēc, lai uzlabotu ekonomisko situāciju, A. Kalvīša valdībai esot jāturpina darbs, jāpieņem labākais valsts budžets, kāds jebkad bijis, jo budžets plānots ar atlikumu.

Jau ilgi ticis baumots, ka TP par ietekmi cīnoties divu spārnu pārstāvji. Vieni vēl arvien gatavi iet partijas dibinātāja, tagad it kā tikai ierindas biedra Andra Šķēles pavadā, bet citi vēloties tikt vaļā no viņa ietekmes. Aptaujātie tautpartijieši pārsvarā noliedza, ka partijā risinātos šāda veida cīņa.

V. Paegle gan sacīja: ja viņa vēl arvien strādātu TP valdē, varbūt viņai būtu bijusi iespēja novērot kādu iekšējo grupējumu kariņu, taču deputāte pēdējā laikā vairāk esot pievērsusies darbībai Saeimā un starptautiskajā laukā nekā partijas iekšējām intrigām. V. Paegle arī izteica pārliecību, ka abi dumpīgie ministri tā rīkojušies savas iekšējās pārliecības vadīti un nav tikuši ietekmēti no malas. Viņai īpaši žēl, ka vēlmi demisionēt izteicis ārlietu ministrs Artis Pabriks, kurš, pēc deputātes domām, bijis "labākais ārlietu ministrs pēdējo gadu laikā".

Kalvītis: Sabiedrības uzticības atgūšana ir liels valdības izaicinājums

LNT  10/20/07    Premjers visu dienu pavadīja konsultācijās par to - kā rīkoties, lai tiktu laukā no valdības krīzes. Koalīcijas partiju vadošie politiķi pēcpusdienā vienojās, ka ir gatavi arī turpmāk strādāt Aigara Kalvīša vadītajā valdībā. Tās galvenais uzdevums tagad būs panākt nākamā gada valsts budžeta pieņemšanu. Politiķi arī vienojušies, ka pat, ja tas neizdosies un valdība kritīs, nākamais MK sastāvs un jaunā koalīcija tikšot veidota no esošajām koalīcijas partijām un opozīcija netiks iesaistīta.

Pēc pēdējo dienu trauksmainajiem notikumiem, kad jautājums vairs nebija - vai Kalvītis atkāpsies no sava amata, bet gan - kad, valdība pauda gatavību arī turpmāk strādāt viņa vadībā. Tiesa gan, lai tas varētu notikt, ir vairāki priekšnoteikumi. Galvenais, Saeimai pēc iespējas ātrāk jāpieņem nākamā gada valsts budžets.

Aigars Kalvītis: "Valdībai ir jāpieņem atbildīgi lēmumi. Ja mēs tiksim ar saviem jautājumiem galā, tad nekādas runas nevar būt par valdības nestabilitāti."

Kalvītis arī uzsver, ka sabiedrības uzticības atgūšana ir liels valdības izaicinājums. Pirmie soļi tikšot sperti uzsākot sarunas ar arodbiedrībām, lai valsts budžets būtu visiem pieņemams.

A. Brigmanis: "Politika ir liela kompromisu māksla. Es arī šodien mudināju gan premjeru un pārējos koalīcijas partnerus uz šiem kompromisiem iet un mums cilvēkiem dotie solījumi jāpilda."

A. Šlesers: "Ja gadījumā, piemēram, Saeima nepieņems nākamā gada budžetu, tad esošās koalīcijas ietvaros mēs viennozīmīgi varam vienoties arī par jaunu koalīciju. Tā kā tās partijas, kas opozīcijā ir ieinteresētas pēc iespējas ātrāk šo valdību sagraut, tad nevajag viņiem cerēt, ka viņi automātiski ieņems vietu nākamajā valdībā. Viņi ir skaidri pateikuši, ka nevēlas strādāt, ka vēlas tikai piedalīties vēlēšanās. Neatkarīgi no tā, cik grūti būs pieņemt nākamā gada budžetu, šī esošā koalīcija ir spējīga nostrādāt visu tai doto laiku šī sasaukuma laikā."

Ar otru valdības klupšanas akmeni - jautājumu par Loskutova atcelšanu no KNAB vadītāja posteņa nekādas steigas nebūšot. Tikai pēc rūpīgas izvērtēšanas tas varētu nonākt līdz balsojumam Saeimā. Tādejādi koalīcija vismaz publiski uzsver - valdība mēģinās tikt ar visām problēmām galā esošā sastāvā, pat ja tas neizdosies, jauno MK veidos tie paši vēži tikai cita premjera vadībā.

Tautas saskaņas partija neatbalstīs valsts budžeta projektu

LETA  10/20/07    Sestdien notikušajā Tautas saskaņas partijas (TSP) 15. kongresā tika pieņemta rezolūcija, kas uzdod no TSP ievēlētajiem Saeimas deputātiem neatbalstīt valdības iesniegto 2008. gada valsts budžeta projektu.

Rezolūcijā norādīts, ka viens no inflācijas apkarošanas pamatpostulātiem ir valsts izdevumu samazināšana, vienlaikus veicot pasākumus sociāli mazākaizsargāto iedzīvotāju tiesību aizsardzībai. Ministru kabinets, pēc TSP domām, rīkojies tieši pretēji: valsts pārvaldes izdevumos ir plānots būtisks pieaugums, bet inflācijas apkarošana notiks uz valsts mazākatalgoto iedzīvotāju slāņa - pensionāru, skolotāju, ārstniecības personu un iekšlietu darbinieku rēķina.

Rezolūcijā TSP norāda, ka valdība nespēj sakārtot darba samaksas sistēmu valsts pārvaldē, nevēlas ierobežot pārmērīgos militāros tēriņus, nespēj lemt par lieko pārvaldes struktūru, tai skaitā vairāku ministru amatu likvidāciju. "Šī pārvaldes sistēma funkcionē kā pašpietiekams un no sabiedrības atrauts mehānisms, kura galvenais princips ir pašsaglabāšanās par katru cenu," teikts rezolūcijā.

Ārpus šīs noslēgtās ierēdņu sistēmas dzīvojošie tiek pakļauti dažādiem eksperimentiem. Īpaši ciniska, pēc TSP domām, ir attieksme pret pensionāriem. Iesaldēt solīto pensiju palielinājumu uz pus gadu ziemas apstākļos, kad vispārējai inflācijai pievienosies siltuma, gāzes un elektrības tarifu pieaugums, ir amorāli, jo 88% pensionāru jau tā dzīvo zem iztikas minimuma.

Valsts speciālajā budžetā uz 2008. gada 1. janvāri būs ap 700 miljonu latu pārpalikums, bet valdība "noskauda" pensionāriem pāris desmitu miljonu latu un šos līdzekļus plāno izmantot valsts pārvaldes vajadzībām, norādīts rezolūcijā.

TSP arī vērš uzmanību uz faktu, ka valdība plāno uz ārstniecības personu, pedagogu, kultūras nozarēs strādājošo, iekšlietu dienestā esošo rēķina 2008. gada budžetā ietaupīt 51 miljonu latu. Tāpat kā arodbiedrības, TSP domā, ka šos miljonus bija iespējams un ir nepieciešams ietaupīt no citiem, acīmredzami nesamērīgiem valsts pārvaldes izdevumiem. "Ja valsts netur dotos solījumus saviem iedzīvotājiem, ko valsts ir tiesīga prasīt no viņiem?" retoriski tiek jautāts TSP 15. kongresa rezolūcijā.

TSP priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs pastāstīja kongresa delegātiem, ka šī gada novembrī SC delegācija dosies uz ASV Senātu, lai tiktos ar ietekmīgiem kongresmeņiem un informētu viņus par Latvijas aktuālajām problēmām, tādējādi papildinot, pēc Urbanoviča teiktā, vienpusīgo Latvijas oficiālo ārpolitiku.

Savā noslēguma runā Urbanovičs apgalvoja, ka jau "divas partijas stāv rindā, lai pievienotos SC", bet esot jāpadomā, vai viņas to nedara tikai pašreizējā SC augstā reitinga dēļ.

Urbanovičs visai nenoteikti izteicās par SC vēlmi un iespējām pievienoties valdošajai koalīcijai. Viņš norādīja, ja tāda izdevība arī rastos, vispirms ir rūpīgi jāpārdomā vai SC būtu jāsniedz roka grimstošajai Aigara Kalvīša (TP) valdībai.

Daudz svarīgāk, pēc Urbanoviča teiktā ir izstrādāt pamatprincipus uz kuriem SC varētu pievienoties valdošajai koalīcijai.

Viedoklis:…tas nenāks, ja neviens viņu nevedīs!

Roberts Klimovičs,  Diena  10/20/07    Ceturtdienas notikumi Rīgā pie Saiemas nama, nodemonstrēja to, ko gaidījis bija reti kurais. Latviešu tautas pacietības mērs tomēr nav bezgalīgs, un, mēs neesam naivu avju cērpamais bars, bet varam sevi saukt par nāciju. Arī politiskās gribas un pilsoniskās apziņas līmeni, izrādās, varas patvaļa un visatļautība tikai ceļ.

Ja tik nelabvēlīgā laikā un laika apstākļos pie Saeimas sapulcējās tik daudzi, tostarp, ne tikai mūžīgais piketu kontingents – visvairāk apdalītie pensionāri, bet arī jaunieši, studenti un tie, kas aizpilda starpposmu starp pirmajiem un pēdējiem, tad skaidrs, ka varai tika raidīts nepārprotams signāls "SOS"!

Likteņa ironija, ka cilvēks, kura raduraksti un izcelsme, savulaik baidīja ar savu pretlatviskumu ir kļuvis par latviešu pašapziņas jauno karogu. Protams, Loskutovs, ir ne vien Latvijas tiesiskuma cerība, bet arī pēdējais kumoss, kas iestrēdzis nobarotā režīma vepra rīklē.

Ko nozīmē šis trauksmes zvans, un kāda tad būtu pareizā rīcība, par to tagad norit diskusijas gan medijos, gan varas aizkulisēs. Manuprāt situācija tomēr ir daudz skaidrāka un viennozīmīgāka, nekā mums atkal mēģina ieskaidrot, savās manipulācijās, valdošie, un to koriģētie rupori, un strāvas, kuras oranžais vilnis noskalojis no politiskās skatuves priekšplāna?

Vai valdības atkāpšanās ir risinājums esošajai krīzei (tieši šis ir īstais šābrīža apzīmējums)? Domāju, ka ne, jo, kopš Saeimas vēlēšanām, kuras pašas par sevi noritēja ar klajiem un rupjiem pārkāpumiem, parlaments ir pierādījis, ka pilnībā pakļaujas esošajai kliķei, un pilda tās pasūtījumu. Tātad pirmkārt, tieši Saeima, nevis valdība nepilda ar Satversmi tai uzdoto funkciju, kuras principu un filozofisko jēgu nosaka Satversmes 18.Pants. Tātad, pati Saeima, kā tāda, nevis cūkveidīgā valdība ir valstī radušās krīzes vaininiece, un tieši to būtu jāmaina.

Dažos medijos izskanējušās "gudro" politologu pārdomas par to, ka jārikojās "pragmatiski", un jāpsver – kas tad nāktu vietā, īstenībā atstāj kārtējo bezprincipiālo manipulāciju iespaidu, un, visdrīzāk tādas arī ir. Ja Saeima zaudē tautas uzticību, un pašreiz tieši tā tas ir, tad tautai ir jāievēl un jāapvelta ar uzticību, jauns parlaments. Tajā, ar savu izvēli un atbildību, balstoties uz iepriekšējo pieredzi, un jaunu ticību, tā (tauta) , realizētu savas politiskās tiesības, ievēlot jaunus cilvēkus un politiskos spēkus atklājot savu augstāko gribu, prioritātes un vērtējumu. Citādi Latvijas politisko sistēmu grūti apzīmēt ar Sokrāta definiciju par demokrātiju: "tautas tirānija", drīzāk jau "pragmatiķu" naudas tirānija, kas, nu ir sasniegusi to latvieša pacietības mēra robežu, kad "pragmatiķiem" jasāk arī just bailes no atbildības.

Praktiski vienīgais veids kā panākt ārkārtas Saeimas vēlēšanas ir Prezidenta lēmums atlaist Saeimu, un likt uz tautas nobalsošanu. Reti kurš šaubās, ka šoreiz Referendumam pietrūks kvoruma. Ja tādi ir, lai nāk jaunnedēļ uz Jēkaba ielu, kad Saeima pieņems budžetu un novērtē to, kas noteikti notiks pie Saeimas ēkas.

Valdis Zatlers, manuprāt, nav tik liels muļķis lai nesaprastu, ka, ja viņš, tieši šobrīd spers izšķirošo soli un nostāsies tautas pusē, latvieši piedos visus viņa zināmos grēciņus un nezināmos grēkus, un iecels viņu varoņa – vadoņa kārtā, ar savu mīlestību un cieņu pārcērtot iespējamo īso pavadu, kurā to varētu turēt viņa iebīdītāji. Iespēja ar zelta burtiem ierakstīt savu vārdu nācijas vēsturē, protams, prasa patiesi drosmīgu Lāčplēša rīcību, kādas diemžēl lieliskajam dakterim var nebūt… Tapēc atkal, jau kuro reizi tikai Tev – mana daudzcietusī tauta jāiztaisno saliektā mugura, un jāliek pildīt sava griba. Tiekamies pie Saeimas jau jaunnedēļ, visi kopā, ņemot līdzi draugus, radus, paziņas. Visi kopā – atkal vienoti Latvijai!

Citādā ziņā politikā un saimniecībā...

Valmierā uzbūvēta jauna rūpnīca

Ilze Šteinfelde,  NRA  10/12/07    Ar 100 tonnu skābekļa un slāpekļa diennaktī pietiek, lai nodrošinātu Baltijas tirgu.

Rūpniecisko un medicīnisko gāzu ražotājs SIA AGA Valmierā uzbūvējis jaunu rūpnīcu – pirmo gaisa gāzu sadales rūpnīcu Baltijas valstīs. Tās ražoto skābekli un slāpekli varēs izmantot metālapstrādes, medicīnas, ķīmijas, pārtikas un citās nozarēs.

Šī ražotne ir pirmā gaisa gāzu sadales rūpnīca Baltijas valstīs. Līdz šim AGA klientus Latvijā apkalpoja, skābekli un slāpekli importējot no kompānijas rūpnīcām ārvalstīs. Pašu gāzes ražotne garantēs stabilu iekšējā tirgus apgādi ar skābekli un slāpekli, piedāvājot vēl labāku apkalpošanu un ātrāku piegādi. Rūpnīca ir pilnībā automatizēta, un tā darbojas tālvadības režīmā no Zviedrijas. Rūpnīcā strādā trīs vietējie operatori, kuri lielākoties rūpējas par iekārtu preventīvo apkopi.

Jaunās gaisa sadales rūpnīcas celtniecībā uzņēmums investējis aptuveni 11 miljonus eiro, Neatkarīgajai atklāja SIA AGA ģenerāldirektors Olavs Ķiecis.

"Vietējās ražotnes izveide ļauj uzlabot un paplašināt sadarbību un piedāvāt mūsu klientiem paātrinātas skābekļa un slāpekļa piegādes, elastīgi reaģēt uz pieprasījumu un piedāvāt vislabāko servisu. Savukārt mūsu klientiem tas ir labs stimuls jaunai attīstībai, kas rosinās izmantot jaunākās tehnoloģijas, kam nepieciešams skābeklis un slāpeklis," sacīja O. Ķiecis.

Rūpnīcas jauda ir 100 tonnu skābekļa un slāpekļa diennaktī. Ar šo apjomu pietiek, lai nodrošinātu Baltijas tirgu. Perspektīvā iecerēts, ka jaunā rūpnīca apkalpos ne tikai visas Baltijas valstis, bet arī citas tuvākās kaimiņzemes – Krieviju, Baltkrieviju un citas.

Valmieras gaisa sadales rūpnīca nerada videi kaitīgus izmešus, tās izveidē izmantotas jaunākās un modernākās tehnoloģijas, galveno uzmanību veltot drošībai un ekonomijai. Jaunā gaisa sadales rūpnīca patērē par 15–20% mazāk elektroenerģijas nekā līdzīgas rūpnīcas pirms desmit gadiem. Rūpnīcu tehnoloģiski apgādāja AGA māsasuzņēmums Linde Engineering, kam kriogēno iekārtu būvēšanā ir vairāk nekā simt gadu pieredze.

"Rūpnīcas izveide Valmierā ir galvenais stūrakmens mūsu biznesa attīstībai ne tikai Latvijā, bet visā Baltijas reģionā. Mēs esam pārliecināti par Baltijas reģiona potenciālu un nākotnes perspektīvām, un ražotne Valmierā ir skaidra zīme tam, ka mēs esam spējuši attīstīt biznesu reģionā, kas attaisno šādas investīcijas," saka AGA Ziemeļeiropas reģiona vadītājs Jans Bekvals.

AGA līdz ar jaunās rūpnīcas atklāšanu sarūpējusi dāvanu arī pilsētai – uzņēmums uzdāvinājis rotaļu laukumu Vidzemes reģionālajam atbalsta centram Dardedze. Rūpnīcu būvēja Valmieras uzņēmums Grods.

AGA pagājušajā gadā Latvijā strādāja ar 1,37 miljonu latu peļņu, kas ir par 7% vairāk nekā 2005. gadā, kad uzņēmums strādāja ar 1,28 miljonu latu peļņu. AGA neto apgrozījums pagājušajā gadā bija 7,29 miljoni latu, kas ir par 24,5% vairāk nekā gadu iepriekš, kad uzņēmuma apgrozījums bija 5,85 miljoni latu.

Skolotāju algas un izglītības kvalitāte – roku rokā

Ilze Nagle, Latvijas Avīze   10/13/07    Niecīgs pedagogu atalgojums, kas iedragā izglītības kvalitāti, atbildības par izglītību novelšana no institūcijas uz institūciju, zems skolotāju prestižs sabiedrībā, agresija un vardarbība skolās – šīs kā vissāpīgākās problēmas izglītības jomā minēja vairāku valstu skolotāju arodbiedrību pārstāvji, kas Latvijā bija ieradušies uz "Education International"* rīkoto starptautisko konferenci.

Konferencē piedalījās Austrumeiropas un Centrāleiropas izglītības darbinieku arodbiedrību līderi, tāpēc izmantoju iespēju, lai iztaujātu viņus par izglītības problēmām viņu valstīs un par pedagogu arodbiedrību lomu.

"Austrumeiropai vēl ir tāls ceļš ejams līdz kārtīgām algām. Cīņa par labiem dzīves un darba apstākļiem un kvalitatīvu izglītības sistēmu iet roku rokā. Tikai tik, cik ieliek izglītībā, dabū atpakaļ," jautāts par kopīgajām Eiropas izglītības problēmām, sacīja Martins Romers, Eiropas Izglītības arodbiedrību komitejas (ETUCE) ģenerālsekretārs. Lai arī izglītības sistēmas Eiropas valstīs ir atšķirīgas, ir arī līdzīgas problēmas un galvenā no tām – pedagogu algas, kurām jābūt augstākām visās Eiropas valstīs. "Es zinu, ka daudzi skolotāji Latvijā strādā pusotru darba slodzi vai gandrīz 40 stundas klasē, kas ir pilnīgi nepieņemami. Nav nekāda cita līdzekļa, kā to atrisināt, kā vien paaugstinot algas," uzskata M. Romers. Kā efektīvāko līdzekli cīņā par pienācīgu samaksu viņš min solidarizēšanos arodbiedrībās, kas var cita citu atbalstīt arī pāri valstu robežām.

Necilās pedagogu algas – vidēji 158 lati mēnesī – ir izraisījušas krīzi Bulgārijā, kur aptuveni 120 000 liels skolu personāls Skolotāju dienas priekšvakarā streikoja jau otro nedēļu. Daudzi, demonstrējot, ka šādos apstākļos nav iespējams strādāt, ir pametuši darbu skolā. "Mēs iesim līdz uzvarai," sacīja Bulgārijas skolotāju arodbiedrības pārstāve Kounka Damianova, uzsverot, ka streiks nebeigsies, kamēr valdība nepiekāpsies. "Arodbiedrības no visas Eiropas izdarīs spiedienu uz Bulgārijas valdību. Bez mums šī būtu cīņa tikai Bulgārijā, tagad tā ir visā Eiropā," uzsverot nepieciešamību valstīm atbalstīt citai citu, sacīja M. Romers. Skolotāju arodbiedrībām lielāka ietekme bieži vien esot tieši Eiropas, nevis nacionālā līmenī.

Arodbiedrību līderi minēja, ka skolotāji neizpelnās atzinību sabiedrības acīs, tāpēc arvien grūtāk jaunus cilvēkus savervēt darbam skolās. Vaininieks – zemās algas. Tomēr M. Romers īsti nepiekrīt, ka skolotāju prestižs ir atkarīgs tikai no atalgojuma, skaidrojot, ka prestižs sabiedrībā atkarīgs arī no tā, vai skolotāji spēj vai nespēj sniegt kvalitatīvu izglītību. "Tomēr algas iet roku rokā ar izglītības kvalitāti. Ja skolotājiem netiek dota kārtīga alga, viņiem nebūs pietiekami daudz laika sniegt kvalitatīvu izglītību. No otras puses, viņi ir spiesti sniegt kvalitatīvu izglītību. Un, kad tas tiek darīts, viņi ir pelnījuši arī kārtīgu algu," sacīja M. Romers. Jautāts pēc veiksmīgākās skolotāju darba apmaksas sistēmas, M. Romers skaidroja, ka izglītības sistēmas Eiropā ir pārāk atšķirīgas, lai tām varētu piemērot kādu vienu apmaksas modeli.

Zemās skolotāju algas – vidēji 98 lati – kā akūtu problēmu minēja arī Krievijas Izglītības un zinātnes arodbiedrības viceprezidents Vadims Dudins. 15% algu pielikums, ko valdība bija solījusi no šā gada 1. septembra, nav saņemts. Tas dažiem, pēc izglītības iestādes vadītāja ieskatiem, tiek izmaksāts vien prēmiju formā. V. Dudins atzīst, ka algas nav statiskas un pēdējo gadu laikā tās ir izdevies paaugstināt par 20 – 33%. Šāds algu pieaugums panākts nevis ar ilgiem streikiem vai skaļiem piketiem, bet gan caur dialogu ar valdību. Tagad gan vairs sarunas nelīdzot un Krievijas skolotāju arodbiedrība apsver piketa rīkošanu. Profesijas prestižs sabiedrībā ir tieši atkarīgs no algas, uzskata V. Dudins. Krievijā, kur skolotāji ir visai nabadzīgi vai arī strādā vairākos darbos, tas neesot augsts.

Arī Polijas arodbiedrības "Solidaritāte" izglītības nodaļas prezidents Stefans Kubovičs kā galveno šķērsli Polijas izglītības attīstībai minēja pedagogu zemās algas. Tomēr pārāk daudz S. Kubovičs par tām nesūdzējās, jo laiku pa laikam tās, pateicoties arodbiedrību spiedienam uz valdību, tiekot paaugstinātas. Arī par skolotāju prestižu Polijā S. Kubovičs nesūkstījās, jo tas par spīti nelielajam atalgojumam esot visai augsts.

Mazāk darba stundu un pedagogu algu palielināšana līdz vidējai valsts algai – šādu mērķi par savu prioritāti ir izvirzījusi Igaunijas Izglītības arodbiedrība, stāsta tās pārstāve Vaike Parkele. Nesen veiktais pētījums atklājis, ka pedagogiem likumā paredzēto 35 darba nedēļas stundu vietā nākas strādāt līdz pat 50 stundām. Alga par šo darbu ir 80% no valsts vidējās darba algas. Lai panāktu algu paaugstinājumu, daudzi skolotāji gatavi streikot.

Tomēr kā veiksmīgu soli V. Parkele min "skolotāju starta kapitālu" (aptuveni Ls 9000), ko papildus algai Igaunijas Izglītības un zinātnes ministrija ir ieplānojusi izmaksāt jaunajiem skolotājiem. Ja darba stāžs skolā būs ilgāks par pieciem gadiem, to nevajadzēs atmaksāt. Šāds likums bija nepieciešams, jo arī Igaunijā daudzi skolotāji ir pensijas vecumā un jaunā paaudze darbam skolās piesakās negribīgi.

Gan Austrumeiropas, gan Rietumeiropas valstīs ir vērojama decentralizācija – valdības lielāku atbildību par izglītību uztic pašvaldībām. M. Romers to nosauc par valdību atkratīšanos no atbildības. "Valstsvīri nezina neko par to, kas notiek dažādās valsts daļās. Bet valdībai ir jābūt drošai, ka valsts iedzīvotājiem tiek sniegta kvalitatīva izglītība," stāsta M. Romers, uzsverot, ka izglītībai tiek tērēts daudz naudas un ir jādomā, kā šo naudu tērēt pēc iespējas efektīvāk. Lai to izdarītu, jāatbild uz jautājumu – kādas prasmes un zināšanas ir nepieciešamas sabiedrībai nākotnē, tad šīs prasmes skolās jāveicina. "Bet jāatceras, ka izglītības sistēma ir atbildīga par jaunā cilvēka audzināšanu kultūras un tradīciju kontekstā – lai šis cilvēks būtu sociāls cilvēks, lai viņam patiktu dzīvot demokrātijā u. c. Bieži to aizmirst un domā – ja cilvēks māk lasīt, rakstīt un tā tālāk, tad viss kārtībā, bet tas nav pietiekami," atgādina M. Romers.

Arī V. Dudins ir satraucies par Krievijas jauno likumu, kas paredz, ka izglītības finansēšanas jautājumi ir reģionālo varas iestāžu kompetence, tajā pašā laikā liedzot tām patstāvīgi pacelt algas. "Valdība vienkārši noveļ no sevis atbildību par to, kas notiek skolās," uzskata V. Dudins. "Dialogs ar valdību nenotiek, attieksme ir ļoti ciniska. Institūcijas ir kā daudzgalvaina čūska, tāpēc sarunas veikt ir grūti," uzskaitot daudzās iestādes, kas atbild par izglītību Krievijā, sacīja V. Dudins. Tas viss ietekmējot arī izglītības personāla kompetenci. Piemēram, mācību grāmatu Krievijā varot sarakstīt jebkurš, tādējādi tajās esot nepiedodamas kļūdas.

Vardarbība un agresija skolēnu un skolotāju vidū – tā ir problēma visā Eiropā, uzskata S. Kubovičs. Skolotāji nezina, kā ar to tikt galā, un, iespējams, nav tam pietiekami labi sagatavoti. Stress un vardarbība skolās ir problēmas, kuras cenšas risināt arī Igaunijas skolotāju arodbiedrība, kas patlaban rīko izglītības un pašvaldību darbinieku konferenci, lai spriestu par to, kā palīdzēt tieši skolotājam. "Daudz runā par to, ka vajag aizsargāt bērnus. Bet kā aizsargāt skolotāju, kas vienmēr ir atbildīgs un vainīgs par visiem konfliktiem?" jautā V. Parkele, parādot, ka skolotāju arodbiedrību darba lauks ir plašs un neaprobežojas tikai ar prasībām par algas paaugstināšanu.

* Starptautiskā izglītība – lielākā izglītības darbinieku arodbiedrību pārstāvniecība pasaulē.

***

VIEDOKĻI

- Vaike Parkele, Igaunijas Izglītības arodbiedrības pārstāve: "Salīdzinot ar citām profesijām, kvalifikācijas prasības skolotājiem ir visai augstas. Tāpēc arodbiedrība prasa, lai skolotājiem būtu vismaz Igaunijas vidējā alga. Ja skolotāja prestižs sabiedrībā būtu augstāks, tad arī būtu vieglāk. Dažkārt ir tāda attieksme, ka par skolotāju strādā tie, kas nekur citur nevar atrast darbu."

- Martins Romers, ETUCE ģenerālsekretārs: "Politiķi zina, ka izglītība ir ārkārtīgi svarīga, bet, ja viņi to var dabūt pa lēto, viņi tā arī darīs. Tāpēc skolotājiem vajag turēties kopā un parādīt viņiem – nē, jūs nevarat to dabūt pa lēto! Politiķi baidās, ka tad, ja skolotāji, kas ir ļoti liela grupa, dabūs vairāk naudas, citi publiskā servisa cilvēki atskries un teiks – mēs arī gribam vairāk naudas. Un tad tas sāks velties kā sniega pika."

- Stefans Kubovičs, Polijas arodbiedrības "Solidaritāte" izglītības sektora prezidents: "Izglītība ir ārkārtīgi svarīga valstij un tās attīstībai, problēmas ir jārisina nekavējoties – šādus uzskatus tagad pirms 21. oktobra Polijas parlamentārajām vēlēšanām propagandē daudzi politiķi. Tomēr nākamajā dienā pēc vēlēšanām politiķi izglītības problēmas vairs neuzskata par tik degošām. Ja arodbiedrības prasmīgi izmanto pirmsvēlēšanu laiku, var piedzīvot veiksmi."

Kastēns aicina premjeru atbalstīt dubultpilsonības piešķiršanu Otrā pasaules kara bēgļiem

LETA  10/15/07    Lai risinātu jautājumu par dubultpilsonības piešķiršanu Otrā pasaules kara bēgļiem, kā arī izsūtītajiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Oskars Kastēns (LPP/LC) šodien nosūtījis vēstuli Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim (TP).

Tajā Kastēns aicina papildināt rīkojumu par dubultpilsonības darba grupas izskatāmajiem jautājumiem, aģentūru LETA informēja Integrācijas sekretariāta Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Zane Lielķikute.

"Es augsti novērtēju Ministru prezidenta atbalstu integrācijas sekretariāta iniciatīvai sākt risināt pilsonības tiesiskā regulējuma pilnveidošanas jautājumus. Pašlaik darba grupa strādā pie nepieciešamo grozījumu izstrādes tiesību aktos, lai pilnveidotu bērnu tiesisko aizsardzību un risinātu jautājumus par pilsonības piešķiršanu bērniem, kuri Latvijas pilsoņiem dzimuši ārvalstīs," stāsta Kastēns.

Viņš uzskata, ka pilsonības jautājumu nepieciešams risināt ne vien saistībā ar ārvalstīs dzimušajiem bērniem, bet arī ar Latvijas okupācijas laika bēgļiem un izsūtītajiem, kā arī bez vecāku gādības palikušajiem bērniem.

Kastēns vēstulē Kalvītim ierosina paplašināt arī darba grupas sastāvu, pieaicinot pārstāvjus no Pasaules Brīvo Latviešu apvienības un Tiesībsarga biroja. Pašlaik darba grupā ir pārstāvji no Bērnu un ģimenes lietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Naturalizācijas pārvaldes, Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes.

Dubultpilsonības darba grupa ir izveidota, lai izpildītu Ministru prezidenta 2007.gada 9.augusta rīkojumu pilnveidot bērnu tiesisko aizsardzību un risinātu jautājumus, kas saistīti ar pilsonības piešķiršanu bērniem, kuri Latvijas pilsoņiem ir dzimuši ārvalstīs.

Tie ārvalstu pilsoņi un viņu pēcnācēji, kas, glābjoties no okupācijas režīmiem, ir atstājuši Latviju kā bēgļi, ieguvuši citu valstu pilsonību un līdz 1995.gada 1.jūlijam Iedzīvotāju reģistrā reģistrējušies kā Latvijas pilsoņi, ir saņēmuši dubultpilsonību. Dubultpilsonību saņēma vairāk nekā 30 000 cilvēku. Dubultpilsonība ir vēl dažiem cilvēkiem, kuriem Latvijas Saeima ar atsevišķu likumu ir piešķīrusi Latvijas pilsonību par īpašiem nopelniem.

Intervija ar Nilu Melngaili: Investors visvairāk uztraucas par inflāciju

Juris Paiders,  NRA  10/16/07    Nils Melngailis apsolījis investēt Lattelecom privatizācijā pusmiljonu eiro.

Uz Neatkarīgās jautājumiem lūdzām atbildēt Lattelecom valdes priekšsēdētāju Nilu Melngaili.

– Kādā stadijā pašlaik ir Lattelecom privatizācijas process?

– Mēs gaidām, kad privatizācijas aģentūra un Ekonomikas ministrija iesniegs izskatīšanā valdībā privatizācijas noteikumus. Kad tie tiks pieņemti, tad sāksies savstarpējais līgumu saskaņošanas process. Jo vienlaikus trim pusēm ir jānoslēdz divi darījumi, un tas ievērojami sarežģī sarunu procesu.

– Kā varētu izskatīties uzņēmumu īpašnieku struktūra pēc privatizācijas?

– Plānots, ka Lattelecom darbinieki kopā ar Blackstone dibinās slēgtu akciju sabiedrību. Šis uzņēmums nopirks 100% Lattelecom akciju. Jaunajā uzņēmumā ap 90% būs privileģētās akcijas bez balsstiesībām, ar ierobežojumiem lēmumu pieņemšanā un fiksētu ienākumu. Šīs akcijas līdzinās kredītam, kura procenti un pamatsumma tiek apmaksāti tikai tad, ja uzņēmuma vērtība pieaug. Tās iegūs Blackstone. Šo akciju nominālā vērtība būs ap 90 miljoni latu. 1% akciju būs bez balsstiesībām – tās būs personāla akcijas, kuras miljons latu apmērā saņems uzņēmuma darbinieki, neskatoties uz viņu ieņemamo amatu.

Vēl ap 4% akciju bez balsstiesībām četru miljonu latu nomināla vērtībā uzņēmuma darbinieki varēs izpirkt. Daļa šo akciju tiks rezervētas jaunu augsti kvalificētu darbinieku piesaistei. Atlikušie 5% akciju būs ar balsstiesībām, šīs akcijas dalīsies 49,9% uzņēmuma vadībai un 50,1% – Blackstone. Pēc izpirkšanas darījuma akcijas ar balsstiesībām sadalīsies tā, ka uzņēmuma vadībai un darbiniekiem piederēs 49,9%, bet 50,1% piederēs Blackston.

– Blackston piederēs kontrolpakete?

– Mums ir vienošanās, ka esošā vadība un esošās vadības komanda paliks vismaz uz pieciem gadiem. Šis jautājums bija svarīgs Lattelecom arodbiedrībai, jo vadības maiņa var ietekmēt arodbiedrības un uzņēmuma attiecības. Plānots, ka bez mūsu piekrišanas stratēģiskais investors nedrīkstēs sākt jaunus biznesus, pirkt un pārdot uzņēmumus vai aktīvus, apstiprināt budžetu u. c. Viņi nedrīkstēs izlaist akcijas un izkliedēt mūsu akciju daļu bez mūsu piekrišanas.

– Ko jūs domājat ar vārdu mūs? Visus Lattelecom darbiniekus?

– Pašlaik es pārstāvu sarunās visus 3000 Lattelecom darbiniekus.

– Kā sadalīsies akcijas starp 3000 darbiniekiem? Kā tiks novērsts iespējamais risks, ka viens darbinieks bloķēsies ar Blackston un vienosies par kaut ko, nerēķinoties ar pārējiem mazajiem akcionāriem? Latvijas privatizācijas vēsturē šādi gadījumi ir bijuši. Stratēģiskais investors nopērk par labu cenu akcijas no dažiem akcionāriem un atstāj pārējos akcionārus ar garu degunu? Pēc tam pieviltie akcionāri staigā pa avīžu redakcijām sūdzēdamies katram, kas vēlas klausīties.

– Vispirms jāuzsver, ka visu akcionāru mērķi sakrīt – palielināt Lattelecom vērtību. Akciju sadalījums neparedz nekādas neskaidras lēmumu pieņemšanas bloķēšanas shēmas. Plānots, ka lēmumus nevarēs pieņemt vienpusēji un jaunās akciju sabiedrības akcijas nebūs brīvi pārdodamas.

– Ko īsti plānots sākt pārdot fondu tirgos pēc trim četriem gadiem – Lattelecom akcijas vai jaunās akciju sabiedrības akcijas? Ja ir šāda īpašuma forma, tad darbiniekiem Lattelecom akcijas tieši nemaz nepiederēs, un vienīgais, kas varēs laist Lattelecom akcijas fondu tirgos, būs šī jaunā akciju sabiedrība.

– Teorētiski var gan tā, gan tā, taču, manuprāt, būs otrais variants un pēc kāda laika jaunā akciju sabiedrība varētu pārdot fondu tirgos, piemēram, 20% Lattelecom akciju. Taču pašlaik šādu plānu nav. Mēs tikai apsveram, kad tas varētu notikt. Domāju, ne agrāk kā pēc trim gadiem. Laiku noteiks tas, kā attīstīsies uzņēmums...

– Jūs teicāt, ka 1% akciju būs personāla akcijas. Vai Lattelecom darbiniekiem, lai tiktu pie citu veidu akcijām, būs jāiemaksā reāla nauda? Vai visi to vēlas?

– Darbiniekiem, ja viņi to negribēs, tas nebūs obligāti. Iekšējā akciju pārdošanas sistēma vēl ir jāizstrādā. Cik kuram akciju piedāvāt un kā neizpirktās akcijas piedāvāt citiem.

– Kā plānots sadalīt akciju kvotas – pēc amata, stāža vai citiem kritērijiem?

– Vispirms jāteic, ka visas akcijas netiks pārdotas, tiks rezervētas akcijas jauniem darbiniekiem un vadītājiem. Mēs paredzam, ka lielāks pieprasījums būs no augstākā līmeņa vadītājiem.

– Cik jūs personiski plānojat ieguldīt?

– Sākotnējā summa, ko esmu solījis arī Blackston sarunu laikā, ir ne mazāk kā pusmiljons eiro.

– Kā izdevās sakrāt šādu summu?

– Jau pirms darba Lattelecom biju līdzīpašnieks citos uzņēmumos, tāpēc vispirms pārdošu akcijas uzņēmumos un ieķīlāšu vai pārdošu citus savus īpašumus.

– Latvijā devalvācijas riskam ir pakļauti lielie uzņēmumi, kuru tarifus regulē centralizēti. Uzņēmumi, kuru cenas vai tarifus neviens neregulē, nākamajā dienā pēc devalvācijas palielinās savas cenas, lai izvairītos no valūtas svārstību radītiem zaudējumiem. Ja notiks devalvācija, tad Lattelecom zaudējumi būs atkarīgi no regulatora lēmuma...

– Sākot sarunas ar investoriem un bankām, es biju cerējis, ka sarunas vairāk skars jautājumus par biznesu un attīstību. Taču pamatā jautājumi ir par lata stabilitāti un inflāciju. Pašlaik mazāk bažu tiek paustas par tekošā konta deficītu, bet vairāk tiek jautāts par inflāciju.

– Vai tagad ir īstais brīdis, lai aizņemtos un veiktu šādu darījumu? Kopš vasaras vidus kredītu tirgos likmes ir sakāpušas.

– Pat pirms pusgada situācija bija daudz labvēlīgāka nekā šobrīd. Paredzot, ka tirgus varētu kristies, padomdevēji ieteica meklēt pēc iespējas lielāku fondu un veidot struktūru ar pietiekami lielu attiecību starp kredītu un pašu kapitālu. Pirms gada šādu darījumu varētu realizēt pat bez pašu kapitāla. Līdzīgi kā vēl pirms gada varēja nopirkt dzīvokli, aizņemoties naudu visam darījumam. Tagad bankas jau prasīs 20–30–40% līdzfinansējuma. Tas nozīmē, ka daļa darījuma jāfinansē ar pašu kapitālu. Lattelecom pirkumam pašu kapitālu vienas trešdaļas apjomā no darījuma kopējās summas dos Blackston.

Pirms gada sarunās netika uzdoti jautājumi par lata vērtību. Tagad – lata nākotne un inflācija – tie ir divi no būtiskākajiem jautājumiem, ko vaicā bankas vai potenciālais investors. Latvijai ir pārāk maza ekonomika, un investoram ir grūti sevi aizsargāt no iespējamām valūtas svārstībām.

Tieši tāpēc bija jāatrod finanšu investors, kurš ir pietiekami spēcīgs, lai bankas viņam uzticētos. Lielam investīciju fondam bankas ir gatavas dot labākos nosacījumus.

Finansējuma modelī mēs iekļaujam arī Latvijas bankas, jo plānojam vismaz daļu no nepieciešamajiem līdzekļiem aizņemties latos.

– Tiešām? RIGIBOR taču tuvojas 13%? Vai biznesa plāns to izturēs?

– Jā! Daļa kredīta ir paredzēta latos, jo tas ir vienīgais veids, kā izsargāties no valūtas riska. Tomēr esmu optimists. Nekustamo īpašumu tirgus cenu līmenis stabilizējas, un arī Valsts budžeta politika ir pietiekami stingra. Domāju, ka kredītu procenti būs augsti nākamos mēnešus un pēc tam latu kredītu likmes samazināsies...

– Šāds privatizācijas modelis samazina to peļņas daļu, kur varētu investēt. Vai spēsiet panākt konkurentus IT jomā?

– Kopš vadu uzņēmumu, esošie akcionāri katru gadu izņēma dividendēs praktiski visu peļņu.

– Tātad sliktāk nebūs?

– Viena daļa peļņas aizies procentos. Mēs esam brīdinājuši investoru, ka tuvākajos gados netaisāmies maksāt lielas dividendes. Jā, daļa peļņas aizies procentos, bet attīstībā mēs varēsim investēt vairāk nekā līdz šim.

– Vai spēsiet saglabāt klientus nedigitalizētajā Latvijas daļā – laukos, kur pašlaik Lattelecom iezvanpieeju izkonkurē mobilais internets?

– Viens no iemesliem, kāpēc es ierosināju šo darījumu, ir tas, ka Lattelecom ir jāiegūst iespēja piedāvāt GSM tīklu. Ja jāpārraida dati no meža vidus, tad tuvākajā laikā GSM tīkls būs viens no labākajiem risinājumiem. Telia Sonera Latvijā pieder gan Lattelecom, gan LMT un attīstīt GSM uz Lattelecom bāzes nozīmētu radīt iekšēju konkurenci.

Pēc darījuma mēs sāksim izmēģināt dažādas bezvadu tehnoloģijas, kuras maksimālais ātrums ir lielāks nekā GSM.

– Ko ieteiksiet tiem, kas tagad domā, vai atteikties no Lattelecom un pāriet tikai uz mobiliem risinājumiem?

– Ceru, ka pusgada vai gada laikā pēc darījuma noslēgšanas Lattelecom varētu sākt attīstīt bezvadu tehnoloģijas. Kamēr mēs tiksim pie GSM, būs vajadzīgs vismaz gads. Domāju, ka tomēr bez fiksētā tīkla mēs neiztiksim, lai atbilstoši drošības prasībām spētu pārraidīt datus, tajā skaitā, piemēram, televīzijas pakalpojumiem. Fiksētie sakari šiem mērķiem ir ātrāki un drošāki.

– Nozīmīga Latvijas problēma ir darba tirgus. Vai valdība aicināja jūs pievienoties algu pieauguma iesaldēšanas politikai, kura ieteikta lielajiem uzņēmumiem ar valsts kapitālu?

– Mūs neaicināja. Mūsu nozare nevar kaut ko iesaldēt. Ir pārāk liela konkurence. Mums ir 3000 darbinieku, no kuriem liela daļa ir starptautiskā tirgū pieprasīti IT un telekomunikāciju speciālisti, kurus Latvijā var noturēt ar atalgojumu, bet tas nav neierobežots. Lai stimulētu darbiniekus domāt ilgtermiņā, labākais veids, kā viņus piesaistīt uzņēmumam, ir ļaut viņiem kļūt par uzņēmuma īpašniekiem.

Visi darbinieki kļūs par akcionāriem. 1% akciju tiks izdalītas bez maksas visiem darbiniekiem. Tā būs liela Lattelecom konkurences priekšrocība. Darbiniekiem, veidojot karjeru, būs iespējas palielināt savu akciju daļu vēl un vēl.

– Valdības koalīcijas partneri tēvzemieši uzskata, ka Lattelecom privatizācijas modelis vēlreiz jāapspriež valdībā. Kontekstā ar vispārējo politisko nestabilitāti un valdības ļodzīgumu – jums šķiet, ka darījuma liktenis jau ir izlemts vai tas var tikt atcelts?

– Kamēr valsts ir īpašnieks, tikmēr būs politikas ietekme. Viedoklis, kas pausts no TB puses, mani nedaudz izbrīna, jo tieši ar bijušo ekonomikas ministru no TB/LNNK strādājām pie šā darījuma.

– Cik bieži jūs kontaktējaties ar Andri Šķēli vai viņa biznesa partneriem, par kādiem jautājumiem esat apspriedušies – arī par Lattelecom privatizāciju? Kāda loma bija Andrim Šķēlem kā cilvēkam ar neapšaubāmu ietekmi uz premjerministru, lai īstenotu lobiju šim Lattelecom privatizācijas modelim?

– Pēc tam, kad izteicu valdībai piedāvājumu izpirkt Lattelecom, es tikos ar Andri Šķēli, un viņš man jautāja, ko es esmu piedāvājis un kādi ir nosacījumi? Ar to saruna beidzās. Viņam nav nekādas saistības ar šo darījumu.

– Tad kuru varat nosaukt par šā privatizācijas modeļa tēvu?

– Sevi un savus tuvākos kolēģus. Papildus esmu piesaistījis profesionālus padomdevējus no Lazard. Pirmais cilvēks, ar kuru es apspriedu savu ideju valdībā, bija Kalvīša kungs. Jo, kad ideja nobrieda, tad es martā vērsos pie valdības vadītāja. Tad tika iesniegta vēstule Telia Sonera. Es arī rēķinājos, ka būs spekulācijas par interesēm. Šādas spekulācijas bija un ir jebkurā privatizācijā. Veids, kā es centos nodrošināt caurspīdīgumu, ir Blackston piesaistīšana. Parasti Blackston piedalās lielākos darījumos. Taču Blackston interesē Eiropas austrumu reģions. Blackston piederēs kontrolpakete, un nav šaubu par to, ka darījumu nevarēs kontrolēt kaut kādas nezināmas personas. Katrai privātpersonai būs jāapliecina, ka viņš vai viņa ir faktiskie īpašnieki. Ja faktiskais īpašnieks izrādīsies cits, tad akcijas tiks atņemtas. Nezinu, ko vēl mēs varam darīt, lai pārliecinātu sabiedrību, ka šeit nav nekādu citu interešu. Blackston ir viens no lielākajiem neatkarīgajiem ieguldījumu fondiem ar 92 miljardu dolāru aktīviem (2007. gada 30. jūnijā). Blackston investīciju apjoms privātos akciju fondos šogad pārsniedza 21,7 miljardus dolāru. Blackston varētu atbalstīt ne tikai Lattelecom darījumu. Es neizslēdzu, ka nākotnē Lattelecom varētu nopirkt uzņēmumu, kas ir tikpat liels vai pat lielāks un atrodas kādā Latvijas kaimiņvalstī. Šādam darījumam jau būtu jāpiesaista simtiem miljoni eiro.

KNAB izbeidz kriminālprocesu pret Repši par darbībām ASV vērtspapīru tirgū

LETA   10/16/07    Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izbeidzis kriminālprocesu pret Saeimas deputātu un bijušo partijas "Jaunais laiks" (JL) līderi Einaru Repši par darbībām ASV vērtspapīru tirgū.

Kā liecina mūsu rīcībā esošais KNAB lēmums, KNAB konstatējis, ka, Repšem veicot darbības ASV vērtspapīru tirgū laikā no 2000. līdz 2005.gadam, nav noticis noziedzīgs nodarījums.

Minētās lietas dēļ Repše bija spiests atstāt aizsardzības ministra amatu un vēlāk, lai pētītu viņa iespējamos likuma pārkāpumus, tika izveidota parlamentārā izmeklēšanas komisija.

KNAB secinājis, ka Repše darījumos ar vērtspapīriem ASV nav veicis prettiesiskas darbības un nav guvis neatļautu materiālo labumu. KNAB arī secinājis, ka Repšes valsts amatpersonas deklarācijās no 2000. līdz 2005.gadam un kontu izrakstos par JL līderim piederošajiem vērtspapīriem, parādsaistībām un ienākumiem ir gūts apstiprinājums, ka nav pamata uzskatīt, ka viņš nebūtu patiesi atspoguļojis savu mantisko un finansiālo stāvokli.

Izmeklēšanas laikā iegūtā informācija nedod pamatu uzskatīt, ka Repšes izdevumi laika periodā no 2000. līdz 2005.gadam ieskaitot ir pārsnieguši ienākumus vai norādītu uz iespējamu nedeklarētu papildu ienākumu, tajā skaitā no nedeklarētiem vai nelikumīgiem avotiem.

Līdz ar to nav gūts apstiprinājums pieņēmumam, ka, veicot vērtspapīru iegādi un atsavināšanu ASV, tie varētu būt iegādāti no pretlikumīgi gūtiem vai Repšem nepiederošiem līdzekļiem.

Lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu izmeklētājs pieņēmis 12.oktobrī.

Viedoklis: Šaubu ēna pār Repšes darījumiem paliek

Juris Paiders,  NRA  10/19/07    Lai gan jau 12. oktobrī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nolēma izbeigt kriminālprocesu saistībā ar partijas Jaunais laiks līdera Einara Repšes finansiālajiem darījumiem, šaubu ēna pār E. Repši paliek, jo KNAB no ASV nepieprasīja informāciju par visām iespējamām E. Repšes naudas un vērtspapīru transakcijām ASV tirgū.

Repše 2002., 2003. un 2004. gada amatpersonas deklarācijās ir sniedzis aplamu informāciju par saviem ieguldījumiem ASV vērtspapīros. Tikai 2006. gada 4. janvārī VID iesniegtajā deklarācijā E. Repše atzinās, ka ASV vērstpapīros ieguldījis gandrīz par 350 000 dolāru vairāk, nekā norādījis savās iepriekšējās amatpersonas deklarācijās. Uzzinājis par KNAB lēmumu, E. Repše aģentūrai LETA apgalvoja, ka "lēmums izbeigt procesu tikai pierāda, ka es tiku apmelots un tam netika tērēti ne budžeta līdzekļi, ne valsts prestižs".

Jau 2005. gada decembrī Neatkarīgā pauda viedokli: "Ja KNAB gatavo sūtīt uz ASV tiesiskās palīdzības lūgumu par E. Repšes darījumiem, tad no ASV ir jāprasa, lai tiktu noskaidrots, kādās finanšu institūcijās E. Repšem ir un pagātnē bijuši norēķinu, depozītu u. c. konti un kādas transakcijas veiktas uz un no visiem kontiem."

Uz Neatkarīgās jautājumu, vai ir pieprasīta informācija no ASV par visiem E. Repšes kontiem, darījumiem un transakcijām ASV bankās vai finanšu institūcijās, tika saņemta KNAB Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļas galvenais speciālists Andris Vitenburga atbilde: "Kriminālprocesa ietvaros tika pieprasīta, saņemta un izvērtēta informācija par visiem tiem E. Repšes darījumiem ar vērtspapīriem ASV, kuri bija noskaidroti kriminālprocesā – gan no E. Repšes, gan no viņa valsts amatpersonas deklarācijas, Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas iesnieguma, VID un KNAB iegūtās informācijas." Tas nozīmē – aizdomas, ka E. Repšem varētu būt citi konti ASV, nav pārbaudītas un šaubu ēna pār Jaunā laika vadoņa dīvainajām manipulācijām ar ievērojamām ASV dolāru summām paliek.

Intervija ar Kārli Streipu: 'Latvijā ar Ameriku sirdī'

Arnis Terzens, Kabinets  10/20/07    Arņa Terzena sarunas ar Kārli Streipu fragmenti.

(..) – Cik liela ir tava saistība ar tām organizācijām, kas Latvijā nodarbojas ar tā dēvēto seksuālo minoritāšu problēmām?

– Esmu organizācijas "Mozaīka" biedrs, bet nekad tur neesmu bijis vadošās lomās. Pirmkārt, man patiešām nav sevišķi daudz laika, lai tur darbotos ikdienā, otrkārt – kā strādājošs žurnālists es tomēr nevaru būt pārāk cieši piesaistīts kādām konkrētām organizācijām. Bet laikam bijis pietiekami jau ar to, ka es, kā jau teicu, ilgi esmu bijis vienīgais gejs Latvijā. Es atbraucu uz Latviju pēc tā, kad jau daudzus gadus biju bijis atklāts un priecīgs gejs Amerikā, un konstatēju, ka, raugi, Latvijā geju vispār nav. Protams, es zināju, ka viņi šeit ir un ar laiku dažus arī atradu. Visus šos gadus esmu cerējis, ka, iznākot no Padomju Savienības tumsības, Latvijā tūlīt, tūlīt atausīs gaisma, kas sauksies "eiropeiskā iecietība un tolerance visos jautājumos". Bet es redzēju, ka vēl ļoti ilgi šeit faktiski nerunāja par seksualitāti. Es sapratu, ka apstākļos, kad cilvēkiem joprojām daudz jādomā par to, ko likt uz galda vakariņās, neatliek laika domāt par to, ar ko viņa kaimiņš guļ. Tā tas turpinājās. Bet tad aizvien aktīvāk sevi sāka pieteikt dažādas semi–fašistiskas organizācijas, kas uzskatīja, ka nav nekā labāka, kā nemitīgi sodīties par kolonistiem, ebrejiem, gejiem un tumšādainajiem cilvēkiem, un tam sekoja itin liela histērija. Tad pret to nostājās gan "Mozaīka", gan praida pasākumi, un pirms tā bija vēl dažas atsevišķas organizācijas. Bet tad, kad tas jau beidzot notika, man nebija nekādas vajadzības stāties tur kaut kādos vadošos amatos. Tomēr – ja varu kādam palīdzēt, ja varu nākt ar kādiem ieteikumiem, ar savu pieredzi par to, kā tas notika Amerikā, tad to esmu darījis, tostarp arī šīm organizācijām ziedojot naudu. Bet ar to arī faktiski mana iniciatīva aprobežojas.

– – Man liekas, tu kaut kā viegli pārskrēji tam saasināšanās posmam, sak – visu laiku viss bija klusi un normāli, bet tad pēkšņi nezin no kurienes sākās histērija. Kā tad īsti bija: vai vispirms bija histērija un tad sākās praidi, vai tomēr bija otrādāk?

– Viss iesākās ar grāmatu, kuras nosaukums bija, ja nemaldos, "Mēs Latviju nevienam neatdodam", ko publicēja Aivara Gardas izdevniecība, un kurā parādījās arī saucieni par pederastu briesmām. Tad parādījās grāmata "Homoseksualitāte – cilvēces negods un posts". Tās bija deviņdesmito gadu pašas beigas. Un mani visvairāk saecēja, ka tas vispār ir iespējams, ka tā pēkšņi Latvijā uzrodas tāda semi–fašistiska attieksme pret dzīvi, kas pauž, ka visā vainojami, viņu vārdiem izsakoties, žīdi, pederasti, nigeri, kolonisti, okupanti un visi pārējie, ko vien var tādā veidā sameklēt. Un tad starp mani un šiem ļaudīm iesākās itin skaļas diskusijas, kas pat vainagojās ar cieņas un goda aizskaršanas prāvu. Bet "Mozaīka" izveidojās tikai pirms dažiem gadiem. Vēl pirms gada bija pirmais praids. Bet tas izveidojās kā reakcija uz to, ka arī lielajā politikā ar Latvijas Pirmās partijas svētību ienāca šī homofobija. "Mozaīkā" ir daudz cilvēku, kuri uzauguši un dzīvojuši rietumos, un kuriem liekas vienkārši neiedomājami, ka divdesmit pirmajā gadsimtā Eiropas Savienības dalībvalstī var dzīvot šādi aborigēni, kuri ne mazākā mērā nesaprot, kas ir iecietīgi civilizēta sabiedrība.

 – – Jocīgi, bet, piemēram, es par tevis minētajām grāmatām pat neesmu dzirdējis... Bet tā taču ir, ka visur – faktiski jebkurā vidē – un vienmēr uzrodas viens vai daži ekstrēmisti, un tādi, kuri tikpat azartiski uz viņu provokācijām nekavējoties atbild.

– Es piekrītu, tā tas ir. Bet viss ir labi, kamēr ekstrēmisms paliek tikai ekstrēmisms vārdos. Tiklīdz tas ienāk arī lielajā politikā, man rodas ļoti lieli iebildumi. Un mūsu Saeimā – diemžēl – ir cilvēki, kuri guļ gultās ar šiem semi–fašistiem. Vēl vairāk – deviņi deputāti savulaik pat piekrita fotografēties šīs organizācijas izdotajam kalendāram. Piemēram, Vācijā arī darbojas nacistiskas organizācijas, bet jūs tur neredzēsiet nevienu bundestāga deputātu, kurš piekristu reklāmas nolūkā fotografēties šo organizāciju izdevumos. Bet tas, kā notiek Latvijā, ir vienkārši nožēlojami.

 – – Par ko tomēr ir šī cīņa, kur faktiski cīnās viena mazskaitlīga grupa pret otru tikpat mazskaitlīgu, bet abas kopā prot to troksni sataisīt, kā mēdz teikt, "par rubuli"?

– Varētu būt, ka šīs abas grupas ir salīdzinoši mazas. Bet jautājums ir par to, uz kuru pusi nosvērsies pārējā milzīgā sabiedrība. Un arī par to, vai mēs, geji, kā to teicis Romas katoļu arhibīskaps, esam izvirtušas prostitūtas, vai arī tomēr kaut kas cits. Otrkārt – vai gejiem ir vai nav tiesības strādāt par skolotājiem, žurnālistiem, ārstiem un vienalga par ko? Un treškārt – vai viņiem vispār tādā gadījumā ir tiesības dzīvot?

 – – Uzstādījumi izklausās itin nopietni, bet kā tad ir ar realitāti sabiedrībā? Jādomā, tu to zini pietiekami labi.

– Realitāte ir tāda, ka Saeimas deputāti lielā vienprātībā, faktiski bez jebkādām debatēm, sekojot viena koalīcijas partnera diktātam, visnotaļ muļķīgā veidā grozīja Satversmi, lai kopētu to, kas ierakstīts Civillikumā un pateiktu, ka Latvijā laulības var būt tikai starp vīrieti un sievieti un nekā savādāk. Un visi tie deputāti, kuri vēlāk teikuši, ka tam nav nekāda sakara ar seksualitāti un homofobiju, ir liekuļi. Lūk, un tas ir tas brīdis, pēc kura arī es sāku saērcēties. Ja Saeimas Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētājs var būt vienkārši ķērcošs homofobs, tad tā ir banānu republika nevis civilizēta valsts. Un tieši tajā dienā, kad Saeima pieņēma šos homofobiskos Satversmes grozījumus, Londonā ar savu draugu apprecējās Eltons Džons. Tas ir tik ļoti ironisks pretnostatījums, ka tajā brīdī es nezināju – vai tagad smieties, vai raudāt.

– – Ja piemēro tādas mērauklas, tad jau sanāk, ka pasaulē visur ir tikai banānu republikas, jo bez izņēmuma visur varas gaiteņos ir pa kādam savdabīgam ekstrēmistam.

– Bet ne jau kliedzošs homofobs Cilvēktiesību komisijas vadībā!

– – Raugoties no visas sabiedrības interešu viedokļa, tā varētu būt ne sevišķi nozīmīga nianse...

– Nē, tā nav nianse...

– – Tomēr mans jautājums bija par realitāti, proti – kur reāli Latvijas sabiedrībā izpaužas tas, ko tu dēvē par homofobiju? Vai, piemēram, tevi kāds kaut kur kaut kad kaut kā ir diskriminējis?

– Mani personīgi neviens nav ierobežojis, bet jāņem vērā, ka es šajā ziņā tomēr esmu mazliet tāds kā ārpuskārtas cilvēks, šeit ieradies no ārpuses. Bet ir bijuši gadījumi Latvijā, kad cilvēki vai nu nav pieņemti darbā, vai vēlāk izmesti no darba tāpēc, ka atklājies, ka viņi ir geji.

– – Kuri ir šie gadījumi? Kurā daba vietā?

– Es nesaukšu vārdā šos cilvēkus. "Mozaīkai" ir visi šie materiāli un tur ar tiem var iepazīties. Bet šeit nav jautājums tik daudz par to, kas tieši nodarīts pāri konkrētiem cilvēkiem, bet gan par to, kas viņiem liegts. Piemēram, ja mans dzīves draugs nokļūst slimnīcā, man nav tiesību noteikt, kas ar viņu notiek. Viņam nav tiesību neapstrīdami atstāt man savu mantu tajā gadījumā, ja viņš nomirst, vai arī otrādāk. Mums nav iespēju iesniegt kopēju nodokļu deklarāciju par mūsu kopējiem ienākumiem. Šīs un vēl daudzas citas ir izteikti praktiskas lietas. Un tad jārunā arī par to, vai mums ir tiesības veidot juridiskas savas attiecības, kā tas ir vairākumā civilizēto valstu, vai mums ir tiesības adoptēt bērnus un tamlīdzīgi. Šajā sakarā uzreiz vēlos pateikt, ka tādam bērnam, piemēram, pie manis būtu ļoti–ļoti–ļoti laba dzīve, viņš gūtu ļoti, ļoti labu izglītību, viņš zinātu vairākas valodas, viņam vispār nekad nekā netrūktu. Bet, ak vai – nē, nevar!

– – Iespējams, ļoti pareizi, ka nevar, jo – tā būtu neiedomājama iedomība tādu lietu izlemt mazgadīga bērna vietā. Kaut vai tāpēc, ka tad, kad viņš paaugtos, atskārsme par viņa audžuvecākiem viņam varētu arī pārvērsties nopietnā psihiskajā traumā.

– Manuprāt, Latvijā daudz lielāka problēma ir tā, ka bērns pieaug un atskārš, ka tēvs sēž cietumā, bet māte ir alkoholiķe... Bet patiešām varu atzīt, ka nesaprotu, kāpēc prese galvenokārt izceļ un uzsver tikai to cilvēka seksualitāti. Un pateikšu arī to, ko esmu jau vairākkārt teicis un kas patiesībā nav nekas jauns, proti – homofobija ir pēdējais atļautais aizspriedums pasaulē. Antisemītisms vairs nav sevišķā modē, turklāt tas kļuvis ļoti, ļoti prasts, nepieņemams, infantils un pretīgs. Vairs nav īsti labi nesmuki izturēties pret tumšādainajiem cilvēkiem, un arī Latvijā mēs viņus jau redzam aizvien vairāk. Vairs nav sevišķā modē arī uzstāt uz patriarhālām attiecībām ar sievietēm, tā dēvētais seksisms arī pamazām izzūd. Bet tad nu, paldies dieviņam, vēl ir tā homofobija. Mēs varam skaļā balsī citus cilvēkus apsaukāt par pederastiem un uzskatīt, ka mums ir absolūtas tiesības tā darīt...

– – Bet es arī aizvien par to pašu, proti – kāpēc šo divu nelielo grupu attiecības jāekstrapolē uz visu sabiedrību, gluži kā cenšoties visos izraisīt kaut kādu kolektīvo vainas apziņu?

– Tāpēc, ka sabiedrība vēl nav pateikusi, kurā pusē tā nostājusies.

– – Viss liecina, ka ir gan pateikusi, turklāt jau sen. Iespējams, kāds ar to diemžēl nevar samierināties – varbūt tāds patiesībā tas jautājums?

– Ir nepārprotami zināms, ka geji un lezbietes veido vismaz piecus līdz desmit procentus jebkuras sabiedrības, un tas tomēr ir gana ievērojams skaits. Viņiem visiem ir tēvi un mātes, brāļi un māsas, draugi un darba kolēģi un tamlīdzīgi. Personīgi es Latvijā varētu pazīt aptuveni tūkstoti cilvēku. Tas patiešām aptuveni, ierēķinot arī tos, kurus vismaz vienu reizi dzīvē esmu intervējis savās žurnālista gaitās. Un viņi tātad pazīst arī mani, un, esmu par to pārliecināts, vēl kādu geju. Kas šeit ir būtiski? Tas, ka neviens no šiem gejiem nevienu no viņiem nekad nav centies kaut kā apvārdot un dabūt pie sevis gultā iekšā. Varu pateikt pat tā: tie vīrieši, kuri iedomājušies, ka es nezin kāpēc tieši viņus vēlos iedabūt gultā, ir vienkārši ļoti augstās domās par sevi. Nu nevajadzētu būt tik iedomīgiem un nemitīgi uzskatīt, ka visi geji to vien tikai vēlas, kā viņus iedabūt savās gultās. Tā tas nav. Nav–nav–nav! Jautājums drīzāk ir par to, kā kopējā sabiedrība ir pārstāvēta valsts pārvaldē, Saeimā, kas pieņem jau minētos homofobiskos Satversmes grozījumus. Bet tur darbojas diktāts, sava viedokļa uzspiešana, draudēšana ar koalīcijas izjaukšanu. Negribu ticēt, ka vēlētāji gāja vēlēt ar šādu apziņu – es tagad nobalsošu par to partiju, kas nākotnē nodarbosies ar homofobiskām lietām. Diemžēl, jāatzīst, ka par daudz ko liecina arī tas, ka tad, kad bija mēģinājums savākt parakstus pret šādu Saeimas balsojumu, izdevās savākt tikai dažus tūkstošus, turklāt tie paši bija tie, kas parasti vienmēr un visur piedalās tādās parakstu vākšanas akcijās. Tas parādīja, ka vismaz astoņdesmit procentiem sabiedrības šis jautājums ir dziļi vienaldzīgs.

– – Par to jau arī ir runa!

– Bet tas nav pareizi, jo tas tomēr ir ļoti fundamentāls cilvēktiesību jautājums. Ko mums būtībā mēģina pateikt? Lūk, šo: sēdiet klusi, nevienu netraucējiet, mūs neinteresē, ko jūs darāt savā guļamistabā, tāpēc tikai neiznāciet laukā uz ielas. Bet, ko mēs redzam līdztekus tam? To, ka krievu skolu aizstāvības štābam, Latvijas medmāsām, Latvijas policistiem, semi–fašistiem un citiem cilvēkiem dažādos gada posmos tomēr ir tiesības iziet ielās un demonstrēt savu politisko nostāju. Taču manā gadījumā, raugi, būtu labāk, ja es klusu paliktu savā istabiņā un neko neteiktu. Pat vēl vairāk! Tu ar savu draudzeni vari skūpstīties uz Brīvības ielas vai Doma laukumā, bet es ar savu draugu to nedrīkstu darīt. Kamēr tas tā ir, tas ir ļoti svarīgs jautājums. Ne jau tāpēc, ka es gribētu brīvi bučoties ar savu draugu visās sabiedriskajās vietās, nē, jo, manuprāt, publiska seksualitātes izrādīšana jebkurā gadījumā ir vulgāra, vienalga – vai to dara heteroseksuāls cilvēks, vai gejs. Lai gan ir valstis, kurās to visu uztver normāli. Piemēram, Nīderlandē. Vai arī Zviedrijā, kur pat tās bruņotajos spēkos ir geji, neslēpj to, un viņu pārstāvji piedalījās arī pēdējā Rīgas praidā...

– – Zini, bet kopš kāda laika gan man, gan lielākajai daļai sabiedrībai tas vairs nav nekāds arguments, ka Zviedrijā vai vēl kaut kur dara 'tā' vai 'tā'. Lai tā ir. Sak, piedodiet, bet pie mums Latvijā atkal dara jeb nedara 'tā'.

– Ja mēs būtu tik pārliecināti, ka visu varam darīt paši, tad nevajadzēja iestāties Eiropas Savienībā. Paldies dieviņam, ka tauta nebija dumja un referendumā nobalsoja par iestāšanos. Vēl vairāk – patiesībā tas referendums nemaz nebija vajadzīgs, jo bija tik kliedzoši redzama nepieciešamība Latvijai iestāties Eiropas Savienībā, ka tur nemaz nebija nekādu jautājumu.

– (..) – Un kā, tavuprāt, Latvijai tagad klājas tajā savienībā?

– Labi un aizvien labāk. Latvija cita starpā saņēmusi lielu–lielu–lielu kaudzi naudas.

– – Vai tev nešķiet, ka tā tāda maķenīt semītiska sajūsma?

– Kādā ziņā?

– – Tādā, ka, raugi, gluži kā no gaisa rokās iekritusi nauda, kas nebija ne pašam jānopelna, ne arī būs kādam jāatdod. Par čaklu un strādīgu savulaik izslavētā latviešu tauta tā var pamazām izlaisties, izvirst un iegūt atkarību...

– Jā, mums jau runāt par naudu un skatīties makos skaitās ļoti vulgāri. Bet tas tomēr ir svarīgākais iemesls, kāpēc Latvija iestājās Eiropas Savienībā – lai saņemtu šos miljardus, par ko var labot ceļus, attīstīt infrastruktūru, pilnveidot kultūru un tamlīdzīgi. Un Latvija ir ieguvusi balsi pie galda, kur runā par eiropeiskām vērtībām. Un Latvija ir iestājusies organizācijā, kurā darbojas mehānismi, kas tomēr piespiež latviešus darīt arī to, ko viņi varbūt negribētu darīt, bet kas tomēr ir vērsts uz tautas labklājību un sabiedrības pilnveidošanu.

– – Bet ko tu vari teikt tiem visnotaļ nopietnajiem analītiķiem, galvenokārt pašās Eiropas attīstītajās valstīs, kuri pauž to, ka šai savienībai eksistēšanai vēl palicis aptuveni piecpadsmit, varbūt divdesmit pieci gadi?

– Pirmkārt, es tam neticu. Otrkārt – ja Eiropas Savienība kaut kādā veidā beigs eksistēt savā pašreizējā struktūrā, tad tās vietā izveidosies kaut kas cits, bet ļoti līdzīgs. Jāatceras, ka tā vispirms ir ekonomiska savienība. Bija divi varianti – vai nu turpinām kauties savā starpā, vai arī strādāt visiem kopā un vienoti, samazinot tarifus un dažādas barjeras, turpinot vienam ar otru tirgoties. Man liekas, šī pārliecība nekad nepazudīs. Protams, tā ir nepārprotama taisnība, ka Eiropa jau kļuvusi mazliet par lielu, nepārvaldāma. Šajā ziņā es piekrītu analītiķiem, kuri saka, ka Eiropai patlaban ir ļoti lielas problēmas, galvenokārt jau pārāk lielas ambīcijas uz kaut kādas vienotības nodrošināšanu. Bet Latvijai katrā ziņā ir labāk būt pie tā galda.

– – Un cik ilgi, tavuprāt, patreizējā izskatā noturēsies Amerika?

– ...Tik ilgi, cik pastāvēs pasaule.

– – Vai tev kā amerikānim tā jāatbild, vai arī tu patiešām tā domā?

– Es tā domāju. Drīzāk tas jautājums ir tāds – cik ilgi pastāvēs pasaule?

– – Tā taču mūžvecā visa veida impēriju slimība – mēs, ziniet, pastāvēsim tūkstošiem gadus jeb pat mūžīgi! Bet mēs taču labi zinām, ka viņiem viss beidzies.

– Nu, ko es tur vēl daudz varu teikt? Tad jau redzēsim. Šodien tā vēl ir un pilnībā noteikti būs arī rītā. Dievs dos... nē – Dievs jau ir devis, ka 2009. gadā mēs beidzot atbrīvosimies no tā idiota, kas patlaban nelikumīgi un neleģitīmi tup Baltajā namā. Un lai dieviņš dod, ka amerikāņu tauta būs pietiekami gudra, lai ievēlētu kaut ko prātīgāku. Un ir tā: amerikāņu tauta viņa vietā varētu ievēlēt vienkārši jebko un tas jau būs kaut kas prātīgāks par pašreizējo prezidentu. Bet ir cerība, ka tomēr ievēlēs arī kaut ko apzinīgāku. Lai Amerika varētu plaukt un zelt. Cita starpā, domāju, ka šai Amerikas situācijai ar divu partiju dominanci jāliek nopietni aizdomāties arī Latvijas cilvēkiem. Vēl jau mums tik traki nav, jo Saeimā tomēr pārstāvētas sešas partijas, taču es vēlētos, lai Latvijā beidzot uzrodas vismaz viena nopietna partija, kas patiešām domā par to Latviju, nevis tikai par to, ko paši varētu sev sagrābt un tad, kā teicis kāds cits maziņš diktatoriņš – pēc manis lai nāk kaut vai pasaules plūdi.

– – Vai pats neesi domājis par pievēršanos politiskai darbībai?

– Dies' pasargi mani no tā! Man ir daudzkārt patīkamāk un interesantāk to vērot un novērtēt no malas. Katrā ziņā es būtu ļoti–ļoti–ļoti slikts deputāts, jo nekad mūžā nevarētu rīkoties pretēji tam, ko patiesībā domāju un kā uzskatu, balsojot par kaut ko tikai tāpēc, ka kāds pacēlis uz augšu savu īkšķi.

– – Vai nobeigumā varu atļauties dažus personīgus jautājumus?

– Jā, lūdzu.

– – Vai šī frāze 'es kā amerikānis' tev sarunā vairākkārt izspruka gluži nejauši, vai arī tā ir tava pastāvīgā iekšējā sajūta, arī jau tik ilgi dzīvojot Latvijā?

– Nejūtu vajadzību sevī meklēt šo dalījumu – vai esmu amerikānis, vai esmu latvietis. Es esmu divu latviešu vecāku dzemdēts bērns. Es pratu latviešu valodu, pirms iemācījos angļu valodu. Es esmu Latvijas patriots, un laikā, kad vēl nebija nekādu cerību, ka Latvija atkal būs neatkarība, es to ļoti cerēju. Es faktiski nekavējoties atbraucu uz šejieni, tiklīdz Latvija tomēr kļuva atkal neatkarīga. Lai gan tas bija liels pārsteigums man pašam un visiem, kuri mani pazina, jo es vienmēr biju teicis, ka tādā gadījumā uz Latviju pārcelsies ļoti mazs procents rietumos dzīvojošo latviešu. Un man, protams, izrādījās taisnība. Bet es tomēr nevaru noliegt, ka mans pasaules uzskats ir izteikti amerikānisks – gan žurnālistikā, gan sabiedriskajās attiecībās, gan sabiedrības pilnveidošanā un visās parējās lietās.

– – Un vēl, saistībā ar to, ka esi gejs: vai esi domājis par to, ka tavā latvieša dzimtas kokā tieši aiz tevis paliks nokaltis zars, ko lielais dzīves dārznieks vienkārši nolauzīs un sadedzinās?

– Man ir trīs māsas un viņām kopā ir pieci bērni, visi puikas...

– – Tas, protams ir labi, bet es jautāju tieši par tevi. Kāda ir šī sajūta, kad apzinies, ka tieši aiz tevis nebūs šā turpinājuma?

– ...Jā, esmu par to domājis, bet man par to nav nekādas škrobes. Daļēji arī tāpēc, ka Latvijā redzu ļoti daudz cilvēku, kuriem ir bērni, bet kuriem viņu nevajadzētu būt. Un, kā jau teicu – es noteikti būtu ļoti labs tēvs jebkurā gadījumā. Bet tā kā gan mana, gan apkārtējā situācija ir tāda, ka šo bērnu man nebūs, es to pieņemu un lieki neškrobējos...

Vairāk lasiet žurnāla "Kabinets" oktobra – jubilejas! – numurā (Nr.50)

Latvijā otrs zemākais dabiskā pieauguma rādītājs Baltijā

LETA  10/21/07    Šī gada septiņos mēnešos Latvijā bijis otrs zemākais dabiskā pieauguma rādītājs Baltijas valstīs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija.

Zemākais dabiskā pieauguma rādītājs Baltijas valstīs ir Lietuvā.

Dabiskā pieauguma rādītāji visās Baltijas valstīs ir negatīvi - mirušo iedzīvotāju skaits pārsniedzis dzimušo.

Latvijā mirušo iedzīvotāju skaits dzimušo skaitu šā gada septiņos mēnešos pārsniedza par 6370 iedzīvotājiem (pērn pirmajos septiņos mēnešos - par 7042), Lietuvā - par 8688 (pērn - par 8602), bet Igaunijā - par 1148 (pērn - par 1832).

Šī gada septiņos mēnešos lielākais dzimušo un mirušo skaits bijis Lietuvā - attiecīgi 18 416 un 27 104. Latvijā šajā laika periodā dzimuši 13 470 iedzīvotāji, bet miruši - 19 840 iedzīvotāji, Igaunijā dzimušo skaits sasniedzis 9214, bet miruši 10 362 iedzīvotāji.

Šī gada sākumā Latvijā bijuši 2,281 miljons iedzīvotāju, Lietuvā - 3,385 miljoni, bet Igaunijā - 1,342 miljoni iedzīvotāju.

Kultūrā...

Kultūrziņas

Līvija dūmiņa,  NRA  10/16/07  

- KAS VALDA VALODU, VALDA PRĀTU. Ceturtdien pulksten 17 Latvijas Okupācijas muzejā notiks rakstu krājuma Kas valda, valodu valda prātu atvēršanas pasākums. Šajā grāmatā apkopoti šā gada 14. aprīlī notikušās konferences Latviešu valoda okupāciju apstākļos un OM tematiskās izstādes Kas valda valodu, valda prātu (autors Dr. phil. Māris Ruks un māksliniece Kristīne Šķipsna) materiāli.

- ANŠA KINO MARATONS. Pieminot izcilā latviešu kino režisora Anša Epnera 70. dzimšanas dienu, no 26. līdz 28. oktobrim notiks piemiņas akcijas Anša kino maratons. Kinoteātrī K. Suns bez maksas demonstrēs plašu Anša Epnera un viņa audzēkņu filmu programmu, bet Latvijas Kultūras akadēmijā notiks akadēmiskas sarunas Anša Epnera piemiņai Mākslinieka gēns un izglītība, kurās piedalīsies Latvijas mākslas augstskolu pasniedzēji, Anša Epnera bijušie audzēkņi, LKA studenti. Atgādinot par režisora sporta mīlestību, 27. oktobrī pulksten 19.30 notiks kino skrējiens, kura laikā tiks demonstrētas Anša Epnera filmas un kinožurnāli.

Līvija Dūmiņa,  NRA  10/18/07

- MODERNĀKAIS CEPLIS IKŠĶILĒ. Otrdien Ikšķilē LMA rektors Aleksejs Naumovs un LMA Keramikas katedras vadītājs Dainis Lesiņš, studentiem, pasniedzējiem un ārvalstu viesiem klātesot, atklāja Latvijā modernāko un pirmo starptautiskas nozīmes keramikas cepli, kas tapis Latvijas Mākslas akadēmijas Keramikas katedras studentu un pasniedzēju simpozija laikā. Jaunuzceltais ar malku kurināmais aukstā apdedzinājuma ceplis jeb Burobox atrodas kādreizējā LMA rektora un profesora Jāņa Kugas mājā. Pie cepļa būs iespējams gan dzīvot, gan strādāt, kas pavērs iespējas rīkot starptautiskus simpozijus un nostiprināt Latvijas vārdu pasaules keramikas elitē. Malkas apdedzinājums gūst aizvien lielāku popularitāti, bet ne visur ir šāda veida cepļi.

- ZĪMES. MĒS. PIEMINĒŠANA. PIEKTAIS GADS. Šodien Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas studenti un mācībspēki noslēgs projektu Zīmes. Mēs. Piektais gads ar grāmatas Zīmes. Mēs. Pieminēšana. Piektais gads atvēršanu. Grāmatā apkopotas Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas studentu un mācībspēku laikposmā no 2005. līdz 2007. gadam gan Latvijā, gan ārpus tās savāktās vizuālās liecības par Piektā gada pieminēšanu mūsdienās. Izdevumu veido divas daļas. Pirmajā iekļauta apcere Pieminēšana. Piektais gads, kas vēsta par pieminēšanas tradīciju, pieminekļu lomu kolektīvajā atmiņā, kā arī par Piektā gada pieminēšanu Latvijā, tās attiecībām ar varu, sabiedrību un indivīdiem. Otrajā daļā Zīmes. Mēs ietverti Piektā gada piemiņas zīmju – pieminekļu, akmeņu, plākšņu, ēku, laukumu – attēli un anotācijas. Grāmatas atvēršanas pasākuma pirmā daļa sāksies pulksten 16 ar piemiņas svecīšu brīdi Matīsa kapos, turpināsies ar sarunu par komunikāciju un letoniku Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē pulksten 17.

- OSVALDA ZVEJSALNIEKA RUDENS KRĀSAS. Rīt galerijā Mākslas dārzs pulksten 17 atklās gleznotāja, Latvijas Mākslas akadēmijas profesora, Rēzeknes Mākslas vidusskolas direktora Osvalda Zvejsalnieka izstādi Rudens krāsas, kurā būs skatāmi mākslinieka pēdējo gadu darbi. Piesātinātas, sulīgas, bet tonāli izsmalcinātas krāsas, spēkpilni otas triepieni un monumentālas Latgales mazpilsētas un dabas ainavas raksturo Osvalda Zvejsalnieka glezniecību. Tajā ir spēks, kurā izpaužas viņa spilgtais raksturs, pārliecinošā taisnības izjūta un Latgales lepnums.

- DZEJA UN MŪZIKA VIENKOPUS. Šodien pulksten 18 grāmatu namā Valters un Rapa notiks dzejas un mūzikas izdevuma Andrejs Eglītis. Lūcija Garūta. Rīgas kamerkoris "Ave sol". Dievs, Tava zeme deg! atvēršana. Dzejnieka Andreja Eglīša un komponistes Lūcijas Garūtas jubilejas gadā apgāds Valters un Rapa laidis klajā īpašu vienotu izdevumu – grāmatu, kurā lasāmi kantātes Dievs, Tava zeme deg! atdzejojumi angļu, vācu, spāņu, franču, itāliešu un japāņu valodā, apceres par komponisti un dzejnieku, un mūzikas disku ar 2006. gadā tapušu kantātes ierakstu Rīgas kamerkora Ave Sol un solistu izpildījumā.

Līvija Dūmiņa,  NRA  10/19/07

- TĪKLI STARP DAŽĀDĀM KULTŪRĀM. Šodien sākas un līdz pat svētdienai Karostā, kultūras un informācijas centrā K@2, notiks starptautiska jauniešu tikšanās Tīkli starp dažādām kultūrām un nevalstiskajām organizācijām Baltijas jūras reģiona valstīs. Šo tikšanos organizē Liepājas jaunieši, kas pirms mēneša piedalījās Baltic Youth Encounter seminārā Vācijā. Pasākuma laikā notiks diskusijas par biedrību (nevalstisko organizāciju) darbību Liepājā un dažādi pasākumi – gan ekskursijas pa Liepāju un Karostu, gan iepazīšanās ar dažādām NVO, nākotnes projektu plānošana, Karostas Ponijpirts un citas aktivitātes, kas palīdzēs iepazīt latviešu kultūru.

- RĪGAS TORŅU SKAITĪTĀJS. Pirmdien, 22. oktobrī, pulksten 17 Hansabankas centrālajā ēkā Balasta dambī 1a Rīgas domes priekšsēdētājs Jānis Birks un Hansabankas valdes priekšsēdētājs Māris Avotiņš atklās skulptūru Rīgas torņu skaitītājs, kas tapusi par Hansabankas un tās klientu ziedotiem līdzekļiem kā dāvinājums Rīgas pilsētai.

- ASINS KĀZAS. Pirmdien pulksten 19 LU Ķīmijas fakultātes zālē uz pirmizrādi aicina Latvijas Universitātes Studentu teātris. Režisore Maija Veide iestudējusi F. G. Lorkas Asins kāzas. Izrādes komanda Lorkas tekstos meklējusi sev būtisko, savas atklāsmes un patiesības un atklājusi, ka rodamas paralēles un gluži vai pārdabiskas sakritības mūsu un izrādes varoņu likteņos. Tā būs ļoti personiska izrāde, krāšņs un vecmodīgs stāsts par mīlestību un likteni spāniskās noskaņās. Nākamās izrādes notiks 25. oktobrī un 1. novembrī, ieeja par ziedojumiem.

- OPERA BĒRNIEM. Pirms Ziemassvētkiem Rīgas Bērnu un jauniešu muzikālajā teātrī RīBēJa MuTe pirmizrādi piedzīvos bērnu opera Puteklīša un Puteklītes Ziemassvētki, uz ko aicināti vecāki ar bērniem vecumā no 2 līdz 12 gadiem. Izrādes idejas pamatā ir Māras Cielēnas pasaka Puteklīšu pāra Ziemassvētki, kurā Puteklīšu ģimene ir apņēmusies svinēt Ziemassvētkus, jo vienmēr bijis jāslēpjas no pirmssvētku spodrības dienas, kuras laikā slotas un putekļu lupatiņas vienmēr aizslauka visus puteklīšus. Izrādes režisore ir Zane Kreicberga, mūziku rakstījusi Vita Siliņa, libreta un dzejas autore ir Antra Leine. Galvenajās lomās Annija Putniņa un Jānis Apeinis.

- ORĶESTRA RĪGA KONCERTS. Ceturtdien, 25. oktobrī, pulksten 19 Lielajā ģildē notiks koncerts Klasiskās mūzikas pērles, kurā profesionālā pūtēju orķestra Rīga, solista Gunta Kuzmas, diriģenta Boļeslava Voļaka atskaņojumā būs iespējams dzirdēt populāru klasisko mūziku. Savam pirmajam koncertam ar pūtēju orķestri Rīga Boļeslavs Voļaks izvēlējies klasikas pērles, kas skanēs viņa pārlikumos pūtēju orķestrim: V. A. Mocarta uvertīru operai Figaro kāzas, K. M. fon Vēbera Končertīno klarnetei un orķestrim, J. S. Baha Tokātu un fūgu re minorā, G. Sviridova svītu Sniegputenis (pēc Puškina), D. Šostakoviča Otro džeza svītu, M. Ravela Bolero.

- TRUBADŪRS UZ ĒZEĻA. Emīla Dārziņa muzejā Jāņaskola Jaunpiebalgā 27. oktobrī pulksten 16 notiks gadskārtējā Olivereto balvas dzejā Trubadūrs uz ēzeļa pasniegšana. Piedalīsies aktieris Juris Kalniņš, Imants Erdmans (baritons), Inguna Puriņa (pianiste).

Daugavpilieši ķersies pie Rotko centra izveides

Anna Rancāne,  Diena  10/16/07    Daugavpils pašvaldība plāno, negaidot Eiropas Savienības (ES) finansējuma piešķiršanu, par saviem līdzekļiem sākt darbus pie topošā Marko Rotko mākslas centra izbūves Daugavpils cietoksnī, bijušajā Arsenāla ēkā. Pašlaik izsludināts konkurss centra tehniskā projekta izstrādei, un jau nākamā gada pavasarī daugavpilieši, ņemot kredītu, varētu sākt darbus pie tā izveides. Kopējās izmaksas tiek lēstas ap astoņiem miljoniem eiro (6,5 miljoniem latu), divus miljonus eiro sola piešķirt Kultūras ministrija.

Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja Rita Strode (LC) uzsver, ka pašvaldība nav atteikusies no ES finansējuma saņemšanas, taču pieteikšanās šīm programmām kavējas un reāli varētu būt tikai nākampavasar. Tikmēr 2008.gada pavasarī cietoksnī tiks sākti darbi pie Iekšlietu ministrijas policijas kompleksa būves. "Ja mēs gaidīsim naudu un kavēsimies ar mākslas centra būvniecību, pēc dažiem gadiem atkal vajadzēs lauzt ielu segumu, lai būvētu komunikācijas. Strādājot paralēli, pēc trim, četriem gadiem šie abi objekti varētu tikt pabeigti," skaidro R.Strode.

Daugavpils pašvaldības pārstāvji pēc Romas (Itālija) municipalitātes uzaicinājuma oktobrī apmeklēja Romu, kur tika atklāta restaurētā M.Rotko izstāžu zāle. Viņi tikās ar ietekmīgiem Itālijas biznesmeņiem, M.Rotko fondu dibinātājiem, kas izteikuši savu interesi par Austrumeiropā vienīgā Marka Rotko centra izveidi. Savukārt mākslinieka bērni, Keita un Kristofers Rotko, tikšanās laikā apliecināja savu gatavību centrā eksponēt vairākus M.Rotko gleznu oriģinālus, kas reizi 1—1,5 gados tiktu mainīti.

R.Strode stāsta, ka, vērojot milzīgo skatītāju atsaucību M.Rotko mākslai Romā, viņa vēlreiz pārliecinājusies, ka mākslas centra izbūve varētu kļūt par nozīmīgu projektu visā valstī.

Pasaulslavenais mākslinieks, abstrakcionisma un ekspresionisma mākslas virziena pamatlicējs Marks Rotko, īstajā vārdā Markuss Rotkovičs (1903—1970), dzimis Daugavpilī un ir pazīstamākais no Latvijas nākušais vizuālās mākslas pārstāvis. Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzejā skatāmā M.Rotko gleznu kopiju zāle, atklāta ar mākslinieka bērnu atbalstu.

Izstādes

Sniedze Sofija,  NRA  10/17/07

-  SMELTERA RETROSPEKCIJA. Pirmdien Latvijas Mākslinieku savienības galerijas telpā tika atklāta grafiķa Georga Smeltera retrospektīvā izstāde Atmiņas par nākotni. Mākslinieka darbiem piemītošā inteliģence un interese par mūžīgām vērtībām arvien ir aktuāla, taču plašākai sabiedrības daļai viņš būs palicis atmiņā aktīvās plakātmākslas darbības dēļ 80. gados kopā ar laikabiedriem Juri Dimiteru, Laimoni Šēnbergu un Gunāru Kirki. Ekspozīcija apskatāma līdz 1. novembrim.

- KUSTĪBAS. No pagājušās nedēļas līdz 30. oktobrim galerija Māksla XO piedāvā apskatīt Edītes Gornovas glezniecības izstādi Pagrieziens. Mākslinieces izteiksmi raksturo nosacītas realitātes savienojumi ar asociatīvu abstrakciju, kombinējot dažādus materiālus un tehniskos paņēmienus. Izstādes nosaukums daļēji iezīmē mākslinieces atgriešanos no Kopenhāgenas uz dzīvi Latvijā, bet galvenokārt saistīts ar interesi par kustību, kas allaž atklāj kaut ko jaunu, pārvarot stagnāciju un stabilitāti.

- ILTNERA GLEZNAS. Līdz 2. decembrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Baltajā un Hēges zālē apskatāma viena no nozīmīgākajiem latviešu 20. gs. otrās puses māksliniekiem, proti, Edgara Iltnera, daiļrade izstādē Gleznas. Edgara Iltnera biogrāfijas lappuses demonstrē balansu starp pielāgošanos pastāvošās varas prasībām un iekšēji izraisītiem mākslinieciskajiem meklējumiem. Neraugoties uz nepareizas pagātnes pēdām, māksliniekam izdevās iekarot atzinību caur skarbā stila ienešanu sociālistiskā reālisma interpretācijā, pārsteidzot laikabiedrus ar individuāliem daiļrades pavērsieniem.

- FIŠERA PĀRDABA. Galerijā Alma (Rūpniecības ielā 1–2) līdz 8. novembrim apskatāma Miķeļa Fišera personālizstāde Pārdaba. Ekspozīcijā aplūkojami septiņi lielformāta dabas spēka fiksējumi caur četru elementu – ūdens, uguns, gaisa un zemes – klātbūtni, cenšoties atklāt metafizisku un simbolisku izjūtu koncentrāciju konkrētajā ainavā. Lai gūtu saviem darbiem iedvesmu, mākslinieks apceļojis Meksiku, Gvatemalu, Belizu, Krimu un Kaukāzu, tverot tonālās nianses un izjūtu dažādību dabas spēka priekšā.

- KIMONO. Maijas Tabakas izstāde Kimono apskatāma galerijā Rīga līdz 3. novembrim. Izstādes nosaukumā ietvertas norādes uz Maijas Tabakas kaislību uz sirreālismu un eksotiku, apvienojot ekspozīcijā 12 jaunradītas un dažas retrospektīvi atlasītas gleznas. Par izstādes centru var uzskatīt dabu, kurai atvēlēta dominējošā loma ūdens veidolā. Ūdens ir matērija ar mainīgu, nepakļāvīgu ārieni, kas ietver sevī daudznozīmību, sākot no metaforas, līdz pat simbolizētam mūžības, Visuma, dziļuma un dzīļu apzīmējumam.

- GRAFIĶU UN TĒLNIEKU RAŽA. Latvijas Mākslas akadēmijas aulā līdz oktobra beigām ir apskatāma grafiķu un tēlnieku bakalaura darbu izstāde Raža, kur abus stājmākslas mediju pazinējus vieno mīlestība uz melnbalto. Izstādē piedalās Anda Auziņa, Reinis Balodis, Maija Mackus, Antoņina Piļugina, Lāsma Pujāte, Ivars Tontegode, Ansate Bočkis un Ieva Saulīte.

Sigurda Vīdzirkstes eksperimentālā klasika

Sniedze Sofija,  NRA  10/19/07    Ārzemju mākslas muzejā šonedēļ vēl apskatāma trimdas mākslinieka Sigurda Vīdzirkstes (1928–1974) izstāde Kibernētiskā glezniecība.

Piedāvātā ekspozīcija ir otrā (pirmā bija skatāma 90. gados) iespēja iepazīt Sigurda Vīdzirkstes daiļradi caur viņa radītajiem darbiem Latvijā, kas ar gādīgu cilvēku palīdzību dāsnā skaitā nonākuši līdz mākslinieka dzimtenei un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumiem.

Sigurda Vīdzirkstes vārds pretēji tradicionāli orientētajai trimdas kultūrai saistāms ar brīvākiem meklējumiem daiļradē. Viņa dzīvē liela nozīme bijusi Elles ķēķim un arī Amerikas domubiedriem. Ieguvis izglītību Vita Bārneta pārraudzībā, Mākslas studentu līgā Ņujorkā, turpat kur veidojušās pirmās Marka Rotko, Džeksona Pollaka, Roberta Raušenberga un citu ne mazāk zināmu mākslinieku profesionālās saiknes ar mākslu. Ņujorkas abstrakcionisma 50. gadu ietekmes skāra arī jaunajām idejām un meklējumiem atvērto Sigurdu Vīdzirksti, kam par liecinājumu kalpo ekspozīcijā apskatāmie 1959. gadā gleznotie melnās un tumši pelēkās krāsas audekli ar tikko manāmiem citu toņu iestarpinājumiem, vai neaizsegtām audekla spraudziņām. Lielā, abstrahētā krāsu laukuma dominante nedaudz atgādina Marka Rotko daiļradi, tikai drūmāku toņu izpildījumā (kas viņa daiļradē ienāks vēlāk, proti, 60. gados).

Par piecdesmito gadu meklējumiem liecina arī citas pieejas – no pašvērtīgiem krāsas klājumiem, kas atgādina mirdzoši brūnas, kārtīgi uzsmērētas lielizmēra šokolādes maizes, līdz pat padziļinātākai interesei par gleznas dimensijas – faktūras izcelšanu caur monohromiem krāsu laukumiem, sarecējušiem un krunkainiem, vai arī vienotas tonālās un reljefa saspēles sintēzes.

60. gados mākslinieka darbos ienāk monolītas, vertikālas krāsu svītras – kā masīvs režģis, mūris, vai robeža telpā, uzrādot gleznieciskāku brīvību, līdz tā koncentrējas mērķu sērijā. Jau apļa – mērķa – gleznojumos var saskatīt matemātisku pieeju, kas ar gleznas rāmi veido klasisko figūru – apļa un kvadrāta radītās harmonijas proporcijas. Te jāpiemin Sigurda Vīdzirkstes īpašo saiti ar zinātnēm, proti, matemātiku, arī mūziku (zīmīgi, ka tās ir pieskaitāmas pie antīkajai pasaulei piederošajām mākslas kategorijām) un ķīmiju, arī mākslinieka ikdienas darbs Volstrītā (Federal Reserve Bank) bija saistīts ar tabulu noformēšanu.

Saikne ar matemātiku spēj izskaidrot tālākā, proti, pumpu perioda darbus, ko pats mākslinieks 1968. gadā nosauc par kibernētisko glezniecību, aizgūstot terminu kibernētika no tāda paša nosaukuma šīs zinātnes pamatlicēja Noberta Vīnera darba. Vispārinājumi un brīvi interpretējamā abstrakcionisma iespējas savu pārliecinošāko izpausmi un transformācijas Sigurda Vīdzirkstes darbos gūst tieši šajā periodā, atklājot viņa eksperimentālo pieeju, kas visai veikli slēpjas aiz vārdiņa autortehnika (šis vārds gan ietver sevī arī upurus – paejot nelielam laika sprīdim, daudzi no šiem darbiem brēca pēc restaurācijas vai gāja bojā). Citam tā varētu šķist audekla spīdzināšana, bet viņam tā bija savdabīga laboratorija. Gleznas skatītāja priekšā atsedz ritmiskus cilnīšu kārtojumus, kas iegūst kosmisku ietilpību un monohromas krāsas radīto iedarbības spēku, radot asociācijas ar tuksneša saulēm, netīrumiem, stingrām zvaigžņu sistēmām, apmākušās dienas debesīm akmeņainā laukā, izsitumiem vai arī ar kāda pārpildīta vezuma atstātajām kravas pēdām. Rūpīgā punktējumu sistēmas veidošana vislabāk nolasāma no nelielajā vitrīnā izvietotajām skicēm; tās ļauj pārliecināties par agrākajos gados veiktajiem ekspresīvākajiem tušas vai guaša zīmējumiem, vai arī gleznas faktūras reljefiem, kur redzamā nejaušība nav netīša. Sigurds Vīdzirkste dažu gleznu ritmu panācis, izmantojot tautasdziesmas balsienus, tos aizvietodams ar skaitļiem! Par tālākajiem mākslinieka daiļrades centieniem liecina divi uz papīra veidoti metālu skaidiņu mākoņi, kas datēti ar 1972. gadu un atklāj smalkas toņu un laukuma klājuma variācijas, atgādinot Visuma zvaigžņu miglājus.

Vīdzirkstes mākslai, krievu esejista un dzejnieka Josefa Brodska vārdus pārfrāzējot, nepiemīt reālisma trūcīgā iztēle, kas slēpjas aiz imitēta autentiskuma, bet gan ietilpība kādu sevī spēj ietvert ritmizācija, kas apiet apziņu, un dažbrīd iedarbojas tādā pašā harmonijas spēkā kā sengrieķu tempļa apskate, atklājot mūžības valdzinājumu un visur esošās vienotās sistēmas pastāvēšanu.

Citādā ziņā...

Ap 200 cilvēku Pārdaugavā piemin 63.gadadienu kopš padomju armija ienāca Rīgā

LETA  10/13/07    Sestdien Pārdaugavā pie pieminekļa Uzvaras laukumā pulcējušies aptuveni 200 cilvēku, atzīmējot 63.gadadienu, kopš Rīgā ienāca padomju armija.

Pasākuma dalībnieki skandē kara laika dziesmas, tiek teiktas kvēlas runas. Latvijas Sociālistiskās partijas pārstāvji klātesošajiem dala ziedus un savas avīzes eksemplārus, novēroja aģentūra LETA.

Pasākumā piedalās vairāk politiķi, piemēram, Saeimas deputāts Vladimirs Buzajevs, Rīgas domes deputāti Sergejs Žuravļovs un Ivans Ivanovs, kā arī Alfrēds Rubiks un aktīvists Jurijs Kotovs.

Pie pieminekļa padomju karavīriem novietoti vairāki vainagi un ziedu klāsts.

Notiekošo vēro vairāk nekā desmit policistu. Paredzēts, ka mītiņš notiks līdz plkst.13.30.

1944.gada 13.oktobrī, tieši forsējot Ķīšezeru, Padomju armija iegāja Rīgā. Padomju armijai tuvojoties Rīgai, emigrācijā uz Rietumiem devās apmēram 100 000 cilvēku. Latvijā palikušajiem nācās pārciest 1949.gada deportāciju vilni, lauku kolektivizāciju, apvainojumus nacionālismā un migrantu pūļus, kas ieplūda Latvijā 60. un 70.gados.

Pāvilostas unikālās kāpas aizsardzībai saziedoti 47 lati

Matīss Arnicāns,  Diena  10/16/07    Vasaras sākumā atvērtajā ziedojumu kontā, kurā tiek vākti līdzekļi Pāvilostas pelēkās kāpas lieguma izveidošanai, šobrīd no nepieciešamā miljona ieskaitīti vien 47 lati. Vides aktīvisti apgalvo, ka naudas devēji teritoriju atpirkšanai no privātīpašniekiem nemaz netrūkst, bet tie nevēlas līdzekļus guldīt kontā, ja nav izstrādāts to izlietošanas plāns. Vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) ir neizpratnē par šādu atrunāšanos, uzsverot, ka "tas ir mērķkonts, kas ir speciāli domāts zemes iegādei." Plānu naudas izlietošanai Vides ministrija (VidM) paredzējusi veidot tad, kad saziedotā summa būs pietiekami liela.

Diena jau rakstīja, ka pirms gada valsts sekretāru sanāksmē izsludinātā Pāvilostas pelēkās kāpas lieguma projekta tālākā virzība apstājās, jo Sakas pašvaldība iebilda pret dažu privātu zemes gabalu iekļaušanu liegumā, kas tajos stingri ierobežotu saimniecisko darbību, tajā skaitā būvniecību. Tā kā pelēkā kāpa ir platākā Latvijā un tās teritorijā ir sastopamas vairākas īpaši aizsargājamas augu sugas, VidM un apkārtnes iedzīvotāji uzstāja, ka liegumā nepieciešams iekļaut visu kāpu 42,5 ha platībā. Pašvaldība bija gatava šīs piedāvātās robežas akceptēt, ja 21 zemes gabals no īpašniekiem tiktu atpirkts par tirgus cenu — aptuveni vienu miljonu latu. Tādēļ jūnijā VidM atvēra šim mērķim paredzētu ziedojumu kontu. Valdība piešķirt naudu zemju atpirkšanai atteicās, lai arī citi īpašnieki Latvijā nevarētu pretendēt līdzīgām kompensācijām.

"Iedomājos, ka būs konts, varēs tik vākt līdzekļus, tad viss aizies," saka biedrības Zemes draugi padomes locekle Guna Grimsta, kura jau sesto gadu kopā ar Pāvilostas jauniešiem cīnās par aizsargājamas teritorijas izveidošanu unikālajā biotopā. Vairāki cilvēki un organizācijas viņai personīgi ir izteikuši vēlmi ziedot, taču, uzzinot, ka nav izstrādāts konkrēts plāns, kā līdzekļi tiks tērēti, atsakās to darīt.

"Nevalstiskās organizācijas ļoti vēlējās kontu atvērt un teica, ka miljonu varēs saziedot, un tā mēs gaidām. Viss tas ir tikai vārdu līmenī," saka R.Vējonis. Viņš pauž, ka no ministrijas puses jau ir bijušas informatīvas kampaņas, bet cilvēki neatsaucas. Saziedotie 47 lati konkrētu zemju atpirkšanas plāna izveidei ir pārāk niecīga summa, skaidro VidM komunikācijas nodaļas vadītājas p.i. Kristīne Barševska.

Tikmēr Zemes draugi VidM iesnieguši uzlabotu lieguma izveides projektu, jo valdības noraidītais bija "pavirši izstrādāts", saka G.Grimste. Kad VidM to varētu izskatīt un, iespējams, virzīt uz valdību, Dienai uzzināt neizdevās.

***

Kur var ziedot

- Valsts kases ziedojumu konts Nr. LV91TREL721001G053204.

Solītais slapjais
sniegs tomēr nebija, taču dienas
joprojām ir apmākušās un lietainas.
Un arī vējainas – nedēļas nogalē stiprais
vējš nogāza daudzus kokus, kā rezultātā tika
nodarīti postījumi vairākām mājām. Vienīgi
vakar, kā brīnums apmākušajās debesīs, pa-
rādījās saulīte un priecēja mūs visu
dienu, bet šodien laiks atkal
ir apmācies...

Anda Jansone,  trešdien, 17. oktobrī