Gribīgo koalīcijā, Eiropā un citur pasaulē...

Vēsturnieki cer uz Latvijas–Krievijas starpvaldību komisiju

Viesturs Sprūde, Latvijas Avīze   10/22/07    Gaidot Latvijas–Krievijas attiecību uzlabošanos, sadarbībā ar Ārlietu ministriju (ĀM) Kultūras ministrijā (KM) ir izveidota ekspertu grupa, kas apzina ar Latvijas vēsturi un tās iedzīvotāju likteņiem saistītās dokumentārās liecības, kuras padomju okupācijas gados izvestas no Latvijas. Nolūks ir pieprasīt šo dokumentu atdošanu.

Jautājumu par nepieciešamību atprasīt 1940. gada rudenī un arī vēlāk uz Krieviju izvestos dokumentus un kinofilmas Latvijas arhīvu sistēmas pārstāvji valdības aprindās cilājuši jau kopš 90. gadiem. Temats periodiski te aktualizējies, te pieklusināts atkarībā no tā brīža starpvalstu attiecību situācijas. Sākot strādāt Latvijas–Krievijas starpvaldību komisijai ekonomiskās, zinātniski tehniskās, humanitārās un kultūras sadarbības jomās, parādījusies cerība uz pozitīvu notikumu gaitu, kas arī licis izveidot pieminēto ekspertu grupu, kurā galvenā nozīme ir arhīvu darbiniekiem. Šā gada 20. jūlijā Rīgā notika pirmā starpvaldību komisijas sēde. Tajā kā līdzpriekšsēdētāji darbojās Latvijas finanšu ministrs Oskars Spurdziņš un Krievijas transporta ministrs Igors Levitins. Sēdes noslēguma dokumentā vienā no punktiem ir atrodama daudzsološa tēze: ''Piešķirot lielu nozīmi jautājumu risināšanai par pārvietotajām kultūrvēsturiskajām vērtībām un arhīvu dokumentiem, kā arī atzīmējot, ka kultūrvēsturiskās vērtības ir svarīga abu valstu tautu kultūras mantojuma daļa, puses vienojās, ka abu valstu atbilstošo valsts resoru eksperti pastāvīgi veiks kopīgu darbu, lai atklātu pārvietotās kultūrvēsturiskās vērtības, un informēs par darba rezultātiem humanitārās sadarbības darba grupas sēžu ietvaros. Puses panāca abpusēju sapratni par to, ka sadarbība šajā jautājumā jāveic pozitīvā un konstruktīvā garā.''

Kā apstiprināja Kultūras ministrijā, no tās darba grupā strādā valsts sekretāres vietnieks Uldis Lielpēters. Savukārt Krievijas–Latvijas starpvaldību komisijas ekonomiskās, zinātniski tehniskās, humanitārās un kultūras sadarbības jomā darba grupas vadītājs ir ĀM valsts sekretāra vietnieks Edgars Skuja. ĀM šajā darbā rīkojas kā koordinators.

Pārvietoto kultūrvēsturisko vērtību jomā tiek strādāts trīs virzienos. Pirmkārt, runa ir par 1940. gadā likvidētā Latvijas ārlietu resora, tajā skaitā Latvijas diplomātisko pārstāvniecību ārzemēs, dokumentiem. Tos 266 kastēs aizveda laikā no 1940. gada augusta līdz oktobrim – līgumus, saraksti, telegrammas, kodus, šifrus un citus dokumentus, avīžu izgriezumus ieskaitot. Tiesa, 1963. gadā no PSRS Ārlietu ministrijas Diplomātijas vēstures pārvaldes LPSR Centrālajam valsts vēstures arhīvam tika atdotas 45 558 lietas un 90. gadu sākumā ceļu atpakaļ atrada vēl 501 lieta. Taču Latvijas Vēstures arhīvā glabātie akti par ĀM dokumentu aizvešanu un cita uzskaites dokumentācija ļauj izsecināt, ka tas nebūt nebija viss. Maskavā varētu būt palikuši apmēram 60 starptautiski oriģināllīgumi un tiem pievienotie dokumenti. Turklāt ne jau visus dokumentus toreiz aizvedot rūpīgi aprakstīja. Piemēram, par Latvijas ĀM Tautu savienības nodaļas dokumentiem aktā teikts, ka 1940. gada septembrī izvestas 12 kastes un 8 mapes. Latvijas arhīvos glabājas ļoti maz šīs nodaļas papīru, un aprēķināts, ka kopumā varētu būt izvests ap 1000 ar Tautu savienību saistītu lietu. Nekas no tā nav atvests atpakaļ. Kas attiecas uz diplomātiskajām pārstāvniecībām ārzemēs, tad 1940. gadā Latvijai bija ap 200 dažāda ranga diplomātisko pārstāvniecību, bet dokumentācija Latvijas arhīvos glabājas tikai no 39 pārstāvniecībām.

Otrs punkts ir pirmskara Latvijas kinohronikas un filmas, kuru izvešanas laiks nav zināms, taču noskaidrojies, ka tās glabājas Krievijas Kinofotodokumentu arhīvā un Krievijas Federācijas Valsts filmu fonda arhīvā. Te minamas kinofilmas: "Jelgava" (1922), "Aizpute" (1922), "Lāčplēša svētkos" (1923), "Latvijas pastāvēšanas 5 gadi" (1924), "Kā radās opera "Sprīdītis"" (1927), "Šaursliežu dzelzceļš līdz Rucavai", "Rēzekne", "Latvijas filmu hronika" (1935), Latvijā pirmā skaņu pilnmetrāžas filma "Gauja" (1935) un spēlfilma "Zvejnieka dēls" (1939), kā arī dažādas 20. –30. gadu Latvijas hronikas.

Trešais punkts ir Rīgas Kinostudijā 1941. – 1990. gadā veidoto filmu negatīvu un skaņas oriģinālu, kopskaitā ap 130, iegūšana.

Šobrīd komisijā ciešā sadarbībā ar Valsts arhīvu ģenerāldirekciju notiek aktīvs darbs un diskusijas ar ekspertiem par katru konkrētu pozīciju. Nav izslēgts, ka laika gaitā varētu parādīties arī citas jomas un dokumenti, bet šobrīd darbs pie vērtību apzināšanas ir procesā un eksperti strādā,'' skaidroja Kultūras ministrijā. Vēl agrāk arhīvu speciālisti ir izteikušies, ka būtu meklējami arī ārlietu ministra Vilhelma Muntera dienasgrāmatas pieraksti par 1939./1940. gadu. Tāpat visdrīzāk Krievijā glabājas 1940. gada 17. maijā Ministru kabineta slepenajā sēdē apstiprinātais pilnvarojums sūtnim Londonā Kārlim Zariņam aizstāvēt Latvijas intereses rietumvalstīs, ja to vairs nespēs izdarīt Ārlietu ministrija. Latvijā saglabājies šīs pilnvaras noraksts, taču ne oriģināls. Ir zināms, ka okupācijas sākumā padomju vara dokumentu meklēja īpaši cītīgi.

Latvijas puse vēlētos sadarbībā ar Krievijas Federālo arhīvu aģentūru un citu resoru arhīviem iegūt arī to ar Latvijas vēsturi saistīto liecību kopijas, kuru oriģinālus Latvija saskaņā ar starptautiskajām normām pieprasīt nevar. 2003./2004. gadā arhīvu speciālisti jau devās uz Krievijas federālajiem arhīviem, lai apzinātu represēto Latvijas valsts, sabiedrisko un militāro darbinieku un citu deportēto tiesvedības lietas; arhīvu dokumentus saistībā ar latviešu kolonistiem Omskas un Tomskas apgabalos, Krasnojarskas novadā, Pleskavas apgabalā, Baškīrijā. Jāatgādina, ka runa ir tikai par kopiju iespējamo saņemšanu. Diemžēl vēsturnieku pieredze rāda, ka sadarbību ar Krievijas KM pakļauto Krievijas federālo arhīvu aģentūru vēl var uzskatīt par veiksmīgu, taču to nevar teikt par tā saucamajiem resoru arhīviem, kas pakļaujas tikai savam resoram. Interesantākie un vērtīgākie dokumenti glabājas tieši tur. Šādi ir Krievijas ĀM arhīvs, Krievijas Federālā drošības dienesta arhīvs, Prezidenta arhīvs, Krievijas Valsts kara arhīvs. Pēdējā ietilpst trofeju fondi – Otrā pasaules kara gados no okupētajām teritorijām vācu izvestie dokumenti, kas nonāca padomju rokās. To skaitā ir Francijas, Austrijas, Polijas arhīvu materiāli. Trofeju fondos glabājas dokumenti par vācu okupācijas laiku Latvijā. Turklāt ir informācija, ka 1944. gadā vācieši izveda zināmu daļu Latvijas arhīvu. Materiāli ''iestrēga'' Čehoslovākijā, un nav izslēgts, ka tie varētu atrasties šajā trofeju arhīvā, bet tāpat ir arī ziņas, ka kaut kas no tiem glabājas Čehijas arhīvos.

Neoficiālās sarunās Latvijas arhīvu sistēmas pārstāvji ir izteikušies, ka dokumentu oriģinālu vai kopiju iegūšana no Maskavas neapšaubāmi ir politisks un ļoti jūtīgs jautājums. Ja Latvija vēlas kaut ko saņemt, tai var nākties pierādīt katru punktu, jo uz Krievijas labo gribu cerības vājas. Galamērķis ir atgūt Latvijai pienākošos dokumentus vai arī saņemt pierādījumus, ka tie pagātnē tiešām tikuši iznīcināti.

***

VIEDOKLIS

Jānis Riekstiņš, vēsturnieks:

"Kā pētnieks es būtu ļoti ieinteresēts, lai izdotos iegūt, sacīsim, 1937./1938. gadā Padomju Savienībā represēto latviešu lietu kopijas. PSRS Tautas komisāru padomes priekšsēdētāja vietnieka Jāņa Rudzutaka, rakstnieka Linarda Laicena, korpusa komandiera Roberta Eidemaņa, tādu personību kā Roberta Eihes, Viļa Knoriņa un citu krimināllietas. Tās visas glabājas Maskavā. Mēs nevaram izvērtēt, cik viņi bija labi vai slikti, ja mēs nezinām, kā un par ko viņus notiesāja. Mani patiešām ļoti interesē, kāds bija, piemēram, Rudzutaka nošaušanas pamatojums. Mums par viņiem nav nekā. Nevar nosodīt Staļina noziegumus, ja nav konkrētu materiālu. Arī paši krievu vēsturnieki daudziem dokumentiem šajā sakarā netiek klāt. Starp citu, vēl 70. gados klīda runas, ka vairākos Krievijas reģionu arhīvos glabājas šajos apgabalos represēto latviešu dokumenti. Tāpat maisi ar latviešiem piederējušiem dokumentiem glabājušies Maskavas Revolūcijas muzeja fondos."

Slakteris apliecina Latvijas gatavību ciešāk iesaistīties Afganistānas atjaunošanā

LETA  10/25/07    NATO aizsardzības ministru neformālajā sanāksmē Nīderlandē izskanējuši aicinājumi organizācijas dalībvalstīm aktīvāk iesaistīties Afganistānas atjaunošanā un sniegt līdzvērtīgu ieguldījumu alianses vadītajā starptautiskajā operācijā šajā valstī. Aizsardzības ministrs Atis Slakteris (TP) atkārtoti apliecinājis Latvijas gatavību nākamgad palielināt savu kontingentu Afganistānā no 150 līdz 200 karavīriem.

Aizsardzības ministrijas Preses nodaļas vadītājs Kaspars Odiņš informēja, ka, piedaloties NATO aizsardzības ministru neformālajā sanāksmē, Slakteris atzīmējis progresu, ko panākuši Starptautiskie drošības atbalsta spēki (ISAF) Afganistānā. Kopumā Afganistānā ir uzlabojusies drošības situācija, kaut arī joprojām šajā ziņā pastāv atšķirības starp valsts reģioniem.

Pēc Slaktera domām, ISAF spēki veiksmīgi turpina infrastruktūras objektu atjaunošanu un atbalsta vietējās pārvaldes sistēmas attīstību. Vienlaikus aizsardzības ministrs norādīja, ka viena no Afganistānas lielākajām problēmām joprojām ir narkotiku ražošana un izplatīšana.

"Mēs esam vienisprātis, ka mūsdienās miers un drošība Eiropā nav nošķirami no stabilitātes pasaulē kopumā. Afganistāna tam ir spilgts piemērs. Aliansei sadarbībā ar citām starptautiskajām organizācijām ir neatlaidīgi jāturpina šīs valsts atjaunošana," uzsvēra ministrs.

Slakteris kolēģiem arī atzīmējis, ka šogad Latvija pirmo reizi iesaistījusies misijā ar saviem civilajiem ekspertiem - diviem Valsts policijas un vienu Ārlietu ministrijas pārstāvi.

Sanāksmes laikā NATO aizsardzības ministri apsprieda arī nepieciešamību izveidot vienotu NATO politiku aizsardzībai pret kiberuzbrukumiem, kas noteiktu konkrētu alianses lomu aizsardzībai pret šāda veida apdraudējumu un tās sniegto atbalstu dalībvalstīm.

ASV valsts sekretāra palīgs: ASV atbalsta reformas, bet nenostājas kādā konkrētā pusē Latvijas politikā

LETA  10/26/07    ASV atbalsta reformu īstenošanu Latvijā, taču nenostājas kādā konkrētā pusē mūsu valsts politikā, intervijā laikrakstam "Diena", komentējot ASV vēstnieces Latvijā Ketrīnas Todas Beilijas neseno runu par Latvijas iekšpolitikas jautājumiem, sacījis ASV valsts sekretāra palīgs Daniels Frīds.

"Mēs runājām par ASV atbalstu reformām vispār, kā arī cīņai pret korupciju. Es skaidri pateicu, ka mēs nenostājamies kādā konkrētā pusē Latvijas politikā. Gadu desmitiem ilgi mēs atbalstījām Latvijas suverenitāti, neatkarību, teritoriālo vienotību un valstisko nepārtrauktību. Tā ir Amerikas dziļākā pārliecība. Mēs to nedarījām, lai mēs varētu runāt par jūsu iekšpolitiku, mēs to darījām, lai par Latvijas iekšpolitiku lemtu latvieši. Tāds bija mērķis," teicis Frīds.

"Vēstniece Beilija runāja par principu, ka jāatbalsta reformas un laba pārvaldība. Tie ir labi principi, kas jāatbalsta. Viņas izteikumi tik tiešām bija spēcīgi, viņa runāja ar dziļu pārliecību. Bet mēs esam pārliecināti, ka laba pārvaldība ir svarīga, un tas ir viss, kas man par to būtu jāsaka. Mums ir zināmi principi, un mēs tiem ticam," atzīmējusi ASV amatpersona, uzsverot, ka vēstnieces teiktais atspoguļo ASV oficiālo nostāju: "Mēs atbalstām labu pārvaldību, cīņu pret korupciju. To mēs ļoti atbalstām. Mēs to pašu esam teikuši arī citās valstīs."

Taujāts, kāpēc vēstniece par šiem jautājumiem izteikusies tieši tagad, Frīds sacījis: "Nu, cilvēki izsakās par jautājumiem, par kuriem tiek runāts. Tas nav domāts kā kaut kāda veida politisks paziņojums. Mēs neizplatām politiskus paziņojumus. Mēs strādājam ar valdību, kuru Latvijas tauta mums liek priekšā. (...) Ļoti reti ir tie gadījumi, kad mēs ar kādu valdību nevaram sadarboties, un mēs labi sadarbojamies ar visām valdībām šajā Eiropas daļā, Baltijas reģionā, un mēs labi sadarbojamies ar pašreizējo valdību. Latvijas tauta pieņems lēmumus, nevis amerikāņi."

"Es esmu ieradies brīdī, kad vērojamas gan politiskas debates, gan ekonomisks saspīlējums. Politika ir tas, kas notiek normālās demokrātiskās valstīs. Tiek izveidotas valdības, rodas domstarpības, mainās valdības. Manā valstī tagad notiek priekšvēlēšanu kampaņa. Ko lai es saku? Ka domstarpības nav normālas? Nē, tas ir normāli," teicis Frīds.

"Otrkārt - jautājumi par korupciju, labu pārvaldību ir nopietni, bet tie neattiecas tikai uz Latviju. Tas nenozīmē, ka es mazinu to nozīmi. Tas nozīmē, ka visām valstīm, kas ir izkļuvušas no komunisma sabrukuma un posta, ir jāiegulda darbs spēcīgas valsts pārvaldes izveidošanā. Tā ir aksioma, ka cilvēki ir nepilnīgi un ka korupcija eksistē ne tikai šajā Eiropas daļā, tā delikāti izsakoties. Mēs uzskatām, ka vadītājiem ir jāuzņemas iniciatīva, viņiem ir jārāda priekšzīme un ir jāatbalsta iestādes, kuras cīnās pret korupciju. Šī mūsu nostāja ir principiāla," norādījis ASV valsts sekretāra palīgs.

Frīds pastāstījis, ka ir ticies ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadību, "jo viss dzirdētais manī radīja ziņkārību". "Man šķiet, ka ir labi, ja amerikāņi izsakās par vispārējiem principiem, bet mēs nekādā gadījumā neieņemam nostāju par noteiktiem cilvēkiem. Tā nav mūsu loma. Mūsu loma ir izteikt noteiktus principus, un man nešķiet, ka tā ir slikta lieta. Iespējams, ka daži cilvēki to pārprata."

"Es esmu pārliecināts, ka latvieši ir izvēlējušies kopējo vērtību ceļu. Par visām valstīm var uzdot jautājumu, kā tās cīnās pret korupciju. Taču es gribētu piebilst, un vēstniece Beilija to arī pateica savā runā - ASV arī ir problēmas ar korupciju. Kas tad notika ar "Enron"? Nav tā, ka es te sēžu un saku, ka mēs esam tik šķīsti, ka varam jums lasīt morāli. Mums, amerikāņiem, stāv priekšā izaicinājumi. Eiropas valstīm stāv priekšā izaicinājumi, gan austrumos, gan rietumos, gan ziemeļos, gan dienvidos. Mūsu vērtības tiek nepārtraukti pārbaudītas. Šie nav abstrakti pareizi vārdi bez dziļākas nozīmes," uzsvērusi ASV amatpersona.

Frīds informējis, ka sarunā ar Latvijas premjeru Aigaru Kalvīti (TP) runājis par Latvijas un ASV attiecībām.

"Mēs nedaudz runājam par bezvīzu režīmu. Viņš pasvītroja Latvijas nostāju, ka jūs cerat panākt bezvīzu režīmu ar ASV. Viņš izteica daudzu latviešu neapmierinātību, un tā ir arī daudzu miljonu šīs Eiropas daļas iedzīvotāju neapmierinātība par bezvīzu režīmu. Es viņam teicu, ka prezidents Bušs ir gatavs izpildīt apņemšanos, kuru viņš izteica pirms gada šeit, Rīgā. Es pastāstīju par progresu, kas panākts mūsu sarunās ar Kongresu. Mums vēl ir ko darīt, bet pašreizējā likumdošana jau rada Latvijai zināmas iespējas, un mēs ceram, ka varēsim ieviest bezvīzu režīmu ar Latviju," solījis Frīds.

"Apsveicu jūs ar veiksmīgi noslēgto robežlīgumu . Tā ir laba lieta. Cita starpā, tas nekādi nerada draudus Latvijas valsts vēsturiskajai kontinuitātei. ASV uzskata, ka Latvijas valsts kontinuitāte ir pati par sevi saprotama. Tā vienmēr ir bijusi mūsu nostāja. Šis līgums ir laba lieta. Tas noslēdz vienu jautājumu loku jums labvēlīgā veidā, un es jūs ar to apsveicu," sacījis ASV pārstāvis.

Kalvīša vizītei arī iekšpolitisks svars

Agnese Margēviča,  NRA  10/26/07    Latvija nav zaudējusi cerības nākamajā pavasarī iekļauties bezvīzu režīmā ar ASV.

"Tikšanās būs visaugstākajā līmenī, lai noņemtu jebkādas šaubas par Latvijas un ASV attiecībām," pirms dažām dienām, Aigara Kalvīša nākamnedēļ gaidāmo vizīti ASV ieskicējot, Neatkarīgajai prognozēja premjeram pietuvināta amatpersona. Šobrīd vēl oficiāli neapstiprināta, bet no drošiem avotiem nākusi informācija liecina, ka premjeram Vašingtonā 31. oktobrī un novembra pirmajos datumos būs vairākas visaugstākā līmeņa tikšanās.

Jau skaidri zināms, ka A. Kalvītis tiksies ar ASV viceprezidentu Diku Čeiniju, iespējams, arī ar ASV valsts sekretāri Kondolīzu Raisu. Nozīmīgas dividendes Latvijas valdība gaida arī no tikšanās ar iekšzemes drošības ministru Maiklu Čertofu – ja Latvijas argumenti būs pārliecinoši, mūsu valsts vēl nav zaudējusi cerības nākamā gada pavasarī tikt nosauktai starp tām, kas iegūs bezvīzu režīmu ar ASV, kā to Neatkarīgajai apstiprināja kāda Ārlietu ministrijas amatpersona. Nozīmīga Latvijas banku sektoram būs arī A. Kalvīša tikšanās ar ASV Valsts kases augstām amatpersonām, kur tiks pārrunāti mūsu bankām uzliktie ierobežojumi.

Premjeram tuvu stāvoši cilvēki gaidāmās vizītes augsto līmeni uztver kā apliecinājumu tam, ka Vašingtonas oficiālā attieksme pret Latvijas politisko eliti atšķiras no tā iespaida, kuru mūsu iekšpolitiskajās debatēs radīja ASV vēstnieces Ketrīnas Todas Beilijas nu jau vēsturē iegājusī 16. oktobra runa.

Jāatgādina – pirms vēstnieces runas izskanēja spekulācijas, ka A. Kalvītim, drīzumā viesojoties Vašingtonā, nebūs iespēja tikties ar augstām amatpersonām un tādā veidā ASV nodemonstrēs savu nostāju pret Latvijas politisko dzīvi. Kāds avots diplomātiskajās aprindās savukārt uzsver, ka, piemēram, par tikšanos ar D. Čeiniju bijis zināms jau pirms ASV vēstnieces runas, tādējādi tobrīd izskanējušās spekulācijas nav bijušas balstītas uz kādiem faktiem vai signāliem no Vašingtonas.

Kāds ar diplomātiskajām aprindām saistīts politiķis norādīja arī uz šo tikšanos nozīmīgumu Latvijas iekšpolitiskajā kontekstā, jo šādā veidā ASV parādīšot, ka strādā un uztur dialogu ar šo Latvijas valdību. Jāatgādina, ka K. Todas Beilijas runa no Latvijas politiskās opozīcijas puses tika uztverta pat kā aicinājums iziet ielās un, pēc daudzu politiķu domām, lielā mērā kalpoja par katalizatoru aizvadītās ceturtdienas notikumiem pie Saeimas, kas sašūpoja A. Kalvīša valdību. Premjera biroja vadītājs, Latvijas bijušais vēstnieks ASV Māris Riekstiņš jau iepriekš runas saturu Neatkarīgajai vērtēja kā Vašingtonas oficiālās pozīcijas rāmjos ieturētu ar dažām niansēm, kuras atkarīgas no konkrētā diplomāta pieredzes un personības.

Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Andris Bērziņš (LPP/LC) Neatkarīgajai norāda, ka vēl paliekot atklāts jautājums, "cik šī vēstnieces runa bija saskaņota", un A. Kalvītim paredzētās augsta līmeņa tikšanās, pēc politiķa domām, sniedz atbildi uz šo jautājumu. "Nedomāju, ka mūsu iekšējās turbulences būs sarunu temats – Latvijas atbalsts un dalība starptautiskās operācijās ASV ir nozīmīgāka par mazsvarīgām iekšējām lietām," spriež A. Bērziņš. "Lielos vilcienos runa bija saskaņota, bet par "mākoņiem" un "jūras malu" ierēdņi ASV Valsts departamentā droši vien nesaprata, "Neatkarīgajai savukārt izteicās kāds avots diplomātiskajās aprindās, vienlaikus atzīstot, ka tieši šīs Latvijas politiskajā žargonā labi zināmās norādes vēstnieces runai piešķīrušas iekšpolitisku ietekmi. "To, ka runa ietekmēja mūsu iekšpolitiskos procesus, viņi Vašingtonā tikai tagad tā pa īstam sāk saprast.

Krievijā publicē padomju represiju upuru vārdus

Ģirts Kasparāns,  Diena  10/27/07    Kalniņa Elza, Jāņa meita. Dzimusi 1905.gadā Rīgā, latviete. Arestēta 1941.gada 30.jūlijā kā "fašistiskās organizācijas dalībniece". Mirusi 1941.gada 12.oktobrī Kazaņā. Reabilitēta 2002.gadā.

Tas ir tikai viens no Staļina režīma upuru vārdiem, kas iekļauts Krievijas cilvēktiesību aizsardzības organizācijas Memoriāls publicētajos datos par PSRS politiskā terora upuriem. Līdz šim ar šo informāciju varēja iepazīties drukātā veidā, bet pēc 20 gadu ilga darba Memoriāla līdzstrādnieki izveidojuši elektronisku katalogu, kurā iekļauti 2,6 miljoni padomju režīma upuru, arī tūkstošiem latviešu. Informācija apkopta CD diskā, kura tirāža ir 5000 eksemplāru; informācija par represiju upuriem pieejama arī internetā (lists.memo.ru).

Memoriāla vadītājs Arsēnijs Roginskis vēsta, ka PSRS represiju upuru kopskaits pārsniedz 12,5 miljonus cilvēku. Datu bāzē izdevies apkopot tikai ap 20% upuru vārdu. Izdoto disku paredzēts piegādāt Krievijas skolām un sabiedriskām organizācijām.

Dzīvnieku fermā...

Premjers pieņēmis Pabrika demisiju

LETA  10/22/07    Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) ir pieņēmis ārlietu ministra Arta Pabrika (TP) demisiju, aģentūru LETA informēja premjera padomnieks Arno Pjatkins.

Kalvītis respektējot Pabrika lēmumu turpināt darbu parlamentā, tāpēc arī pieņemta ministra demisija.

Par ārlietu ministra pienākumu izpildītāju tiks iecelta kultūras ministre Helēna Demakova (TP).

Pabriks atjaunos savu Saeimas deputāta mandātu un turpinās darbu Tautas partijas frakcijā. Bijušais ministrs šīs nedēļas laikā sagatavos veicamo darbu sarakstu un veiks citus nepieciešamos priekšdarbus, lai nākamajam ministram būtu daudz vieglāk uzsākt pildīt savus pienākumus, aģentūrai LETA pastāstīja Pabrika preses sekretāre Inga Saleniece.

Līdz ar Pabrika atgriešanos Saeimā deputāta mandātu zaudēs Māris Krastiņš (TP), kurš patlaban ir Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs.

Kā ziņots, piektdien, 19.oktobrī, Pabrika demisijas raksts tika iesniegts Valsts kancelejā, aģentūru LETA informēja ministra preses sekretāre Inga Saleniece.

Pabriks piektdien Tautas partijas (TP) valdes sēdē paziņoja par atkāpšanos no amata, tomēr Kalvītis vēlāk atzina, ka Pabrika demisiju nepieņems, un pauda gatavību pārliecināt viņu palikt ārlietu ministra amatā.

Pabriks uzskata, ka no sabiedrības uzticības viedokļa esošā valdība ir sevi izsmēlusi. Tāpat Pabriks iepriekš atzina, ka saskāries ar partijas biedru neticību, tāpēc bijis grūti strādāt.

Viņš arī neatbalsta stilu, kādā no TP tika izslēgts reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs, tāpēc viņš vienīgais balsojis pret šo lēmumu.

Šonedēļ pie Saeimas nama atkal aicina piketētājus

LETA  10/22/07    Sabiedrība par atklātību "Delna" aicina trešdien, 24.oktobrī, pie Saeimas nama atkal pulcēties piketētājus, lai paustu viedokli par valdības darbu, aģentūru LETA informēja "Delnas" vadītājs Roberts Putnis.

Viņš norādīja, ka dienā, kad Saeima ārkārtas sēdē lems par konceptuālu atbalstu nākamā gada valsts budžeta projektam, cilvēkiem būs iespēja parādīt savu attieksmi pret valdības darbu un iecerēto budžetu.

Putnis uzskata, ka valdība jau sen ir izsmēlusi "uzticības kredītu".

"Delna" pieteikumā pašvaldībai norādījusi, ka uz piketu varētu ierasties ap 1000 cilvēku.

Kā ziņots, trešdien uz pulcēšanos pie Saeimas aicina arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), kas ir nemierā ar valdības izstrādāto nākamā gada budžeta projektu. LBAS pārstāvji iepriekš prognozējuši, ka pēc viņu aicinājuma pie Saeimas ēkas varētu ierasties vairāk nekā 1000 cilvēku.

LETA jau ziņoja, ka pie Saeimas nama 18.oktobrī tika sapulcēts viens no lielākajiem piketiem pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, kurā premjera un valdības atkāpšanos, pēc drošības sargātāju aplēsēm, pieprasīja aptuveni 5000 protestētāju.

Uz piketu cilvēkus aicināja vairākas sabiedrībā pazīstamas personas, lai izteiktu protestu pret valdības lēmumu rosināt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KANB) vadītāja Loskutova atlaišanu.

Kalvītis un lielākā daļa valdības locekļu uzskata, ka Loskutovs ir pieļāvis nopietnus pārkāpumus, bet, pēc aicinājuma autoru domām, vēršoties pret Loskutovu, valdība pārkāpj "sarkanajai līnijai" un "savtīgu politisku apsvērumu dēļ grib izrēķināties ar KNAB, kas efektīvi cīnās pret tiem, kuri grib nozagt valsti un tautas labklājību".

Valdību veidojošās partijas piektdien pauda gatavību strādās tālāk premjera Aigara Kalvīša (TP) vadībā, tomēr netiek izslēgts, ka pēc nākamā gada valsts budžeta pieņemšanas varētu tik izveidota jauna valdība.

Zatlers nav piedalījies sarunās ar politiķiem Rīgas Zooloģiskajā dārzā

LETA  10/22/07    Valsts prezidents Valdis Zatlers nav piedalījies sarunās ar valdošās koalīcijas pārstāvjiem, kuras šopavasar notika Rīgas Zooloģiskajā dārzā un kurās tika pieņemts lēmums par Zatlera virzīšanu prezidenta amatam.

Kā aģentūrai LETA apstiprināja toreiz Zaļo un zemnieku savienības priekšsēdētāja Induļa Emša padomnieks Viesturs Silenieks, viņš bijis tas, kurš nolēmis, ka sarunas varētu notikt Rīgas Zooloģiskajā dārzā.

Silenieks norādīja, ka zooloģiskais dārzs kā tikšanās vieta bijusi laba, jo politiķi varējuši ērti piekļūt ar mašīnu, turklāt daži no viņiem dzīvo Mežaparkā.

Tāpat pozitīvi novērtēts tas, ka par runāto netiktu izpausts tālāk, jo dzīvnieki nemācētu to pastāstīt citiem, ironizēja Silenieks.

Kā ziņots, valdošā koalīcija lēmumu par Zatlera virzīšanu prezidenta amatam pieņēmusi konsultācijās Rīgas Zooloģiskajā dārzā, vakar ziņoja "TV3" raidījums "Nekā personīga".

Lēmuma pieņemšanā piedalījies Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP), Zaļo un zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, toreiz vēl Saeimas priekšsēdētājs Emsis, Tautas partijas (TP) dibinātājs Andris Šķēle un arī kāds apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK pārstāvis.

TP paziņoja koalīcijas partneriem, ko vēlas virzīt prezidenta amatam. Klātesošie koalīcijas partneri šim piedāvājumam piekrituši. Savukārt apvienībai Latvijas Pirmā partija/"Latvijas ceļš" (LPP/LC) atlicis vien piekrist.

"Nekā personīga" norāda, ka tikšanās, kurā tika lemts par Valsts prezidenta amata kandidātu, notikusi laikā, kad šim amatam bija izvirzīts TP pārstāvis Māris Riekstiņš un LPP/LC pārstāve Karina Pētersone.

To, ka šāda tikšanās ir notikusi, apliecina Rīgas Zooloģiskā dārza direktors Rolands Greiziņš. Taču viņam nav bijis zināms, kas runāts minētajā tikšanās reizē.

LETA jau ziņoja, ka valdību veidojošā koalīcija par Zatlera kandidatūru plašākai sabiedrībai paziņoja 22.maijā.

Saeima Zatleru Valsts prezidenta amatā ievēlēja šā gada 31.maijā, un viņa kandidatūru atbalstīja visas valdību veidojošās partijas.

Saeimas opozīcija vienojas par ārkārtas sēdes sasaukšanu

TVNET/LETA   10/22/07    Pēc partijas "Jaunais laiks" (JL) Saeimas frakcijas deputātu iniciatīvas Saeimas opozīcijas partijas vienojušās rīt, 23.oktobrī, plkst. 9.00 sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi, kurā lems par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim. Koalīcija visciniskākajā veidā vērsusies pret valsts tiesībsargājošas iestādes vadītāju bez jebkādiem pierādījumiem un pamatotiem argumentiem.

Šāda rīcība rada nopietnas bažas par Latviju kā demokrātisku valsti. Turpinot eksistēt, Kalvīša koalīcija aizvien padziļina ne vien tiesiskuma, bet arī ekonomikas krīzi valstī. Šobrīd valstij ir nepieciešama koalīcija, kas var atgūt tautas uzticību un risināt samilzušās problēmas, uzskata JL.

Iesniegumu Saeimas Prezidijam par ārkārtas sēdes sasaukšanu parakstījuši 37 opozīcijas deputāti.

JL parlamentā ir 18 deputāti, "Saskaņas centram" - 17, bet "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" - seši, kopā - 41 balss. Patlaban parlamentā aktīvi darbojas 98 deputāti - Juris Boldāns apsūdzēts 9.Saeimas vēlēšanu biļetenu viltošanā Balvu rajona Kubulu pagastā, bet slimības dēļ deputāta pienākumus patlaban nevar veikt Leopolds Ozoliņš (ZZS).

Premjera pārstāvētās Tautas partijas Saeimas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis norādīja, ka prasīt valdības demisiju ir opozīcijas pienākums un tiesības. "Ar katru reizi, prasot valdības demisiju, tā tikai tiek stiprināta," teica Kučinskis.

JL sagatavotais priekšlikums ir pirmais 9.Saeimas darbības laikā, kad tiek prasīta valdības demisija.

Viedoklis: Miskaste

Aivars Ozoliņš,  NRA  10/22/07    Atkritumu apsaimniekotājam Šķēlem pagājušās nedēļas nogalē izdevās savu izbirt sākušo Tautas partiju savākt atpakaļ, padzenot disidentu un krusttēva biznesa apdraudētāju Štokenbergu, un noteikt tai darbu secību: 1) pieņemt Saeimā budžetu, vienalga, ar pārpalikumu vai bez, ja arodbiedrību prasību apmierināšanai būtu jāatmet kādus simt miljonus; 2) atlaist no darba KNAB priekšnieku Loskutovu, lai arī ko teiktu sabiedrība un lai ko tas kādam maksātu politiski; 3) izveidot citu, pagaidu valdību krīzes posmam, pēc kura, tuvāk vēlēšanām, TP to paņemtu atpakaļ un atkal sev "sakārtotu" palikšanu pie varas. Tieši šādā secībā un pēc kārtas, nevis visu reizē, tomēr paturot iespēju atrisināt "Loskutova lietu", līdzko rastos izdevība.

Taču tā ir Šķēles "shēma", un ir daudz iemeslu, kāpēc citām koalīcijas partijām un to deputātiem varētu nepatikt lielgabalgaļas loma TP īpašnieka darba uzvaru nodrošināšanai. Kāda jēga mesties zem sabiedriskās domas tanka — piemēram, bažījoties zaudēt savu "mīksto" deputāta mandātu, — ja šī valdība tā kā tā lemta nomaiņai un nākamās sastāvs ļoti šaurā lēmēju lokā jau pamatos uzrakstīts? (Varbūt arī Pabrikam ceturtdien kļuva zināms vismaz tik daudz, ka viņam amats būs jāatdod Riekstiņam; ja ministrs šonedēļ tomēr pakļausies Kalvītim un piekritīs palikt amatā, kļūs visai ticamas baumas, ka viņa patiesais mērķis ir tikai pacīnīties par vēstnieka vietu kādā lielā Eiropas zemē.) Kāda jēga balsot par "uzticību valdībai" — vai tas būtu par budžetu vai par Loskutovu —, ja tik un tā būs cita valdība?

Divkosīgākais pagājušās nedēļas izteikums pieder Kalvītim — ka par Loskutovu netikšot pieņemti sasteigti lēmumi, viss esot rūpīgi jāizvērtē, jāizskata Saeimas Juridiskajā komisijā, jāizlemj valsts augstākajām amatpersonām, tikai tad to varēšot virzīt izskatīšanai Saeimā. To saka premjerministrs, kas Loskutova padzīšanu bija uztaisījis par personisku lietu un pārkāpa likumu, lai panāktu iecerēto, bet balsojumu valdībā pasniedza kā ministru izvēli par labu vienam vai otram? Vai Kalvītis nav dzirdējis, ka "bija priekšlikums" Loskutovu nomest jau šonedēļ?

Un, starp citu, vai visi tie koalīcijas politiķi, kuri nu sola ilgi un pamatīgi vērtēt Loskutovu, nezina, ka Kārtības ruļļa 31.pants noteic, ka atbildīgajai komisijai lēmums par KNAB priekšnieku jāsagatavo 15 dienu laikā, proti, līdz 2.novembrim?

Iespējams, Loskutova novākšana pirms aiziešanas no politikas ir Kalvītim uzstādītais priekšnoteikums šrēderveidīga amata iegūšanai kādā lielā biznesa struktūrā, taču nav šaubu, ka Šķēle nav atteicies no nodoma sagraut KNAB. To apstiprina arī amatu atstrādāt sākušā Zatlera pateiktais — acīmredzot ne jau paša sacerētais — teksts, ka Saeimas balsojums par Loskutovu būšot balsojums par uzticību valdībai.

Protams, ka tas tā nebūs, kaut vai tāpēc ne, ka šī valdība tā kā tā nolemta vēstures mēslainei. Pat Lībane–Šķēle ir paziņojusi, ka viņai budžets ir svarīgāks nekā Kalvītis. To var saprast. TP savulaik gāza Emša valdību, balsodama pret sava finanšu ministra sastādīto budžetu. Ja tagad Kalvīša valdība kristu balsojumā par budžetu, pašreizējās shēmas pajuktu, budžets kļūtu par nākamās valdības veidošanas galveno diskusiju priekšmetu, Šķēle zaudētu varas kontrolpaketi.

Atskaitot Šķēles ģimeni, Kalvīša valdību jau tagad nevienam īsti nevajag. Toties to atbalsta arvien dīvainākas personas un organizācijas. Jaunās paaudzes Ļedjajevs pat lūgšot brokastīs Dievu kopā ar Zatleru un valdības ministriem, bet nupat NSS ekstrēmists Viktors Birze paziņojis, ka valdību gan neatbalstot, taču neesot "citas pieņemamākas alternatīvas", tāpēc tai esot jāstrādā līdz vēlēšanām. TP miskastnieks var lepoties ar šādiem domubiedriem.

Viedoklis: 'Zirņu revolūcijas' mūzika

Nikolajs Kabanovs, LR 9.Saeimas deputāts  DELFI  10/22/07    Pēdējo astoņu gadu laikā Latvija ir pieradusi, ka to nemitīgi glauda pa spalvai un min kā piemēru citiem. Divi Vairas Vīķes Freibergas realizētie augsti profesionālas terapijas termiņi un pastāvīga mūsu nozīmīguma uzvēršana attiecībās ar ES un NATO, ir izrādījies tikai salds sapnis.

Pēc idejas, man būtu it kā jāatbalsta Aleksejs Loskutovs. Nu, pirmkārt tāpēc, ka viņam jūt līdzi mana mamma. Otrkārt, viņš ir godīgs. Treškārt - krievs. Sākšu ar pēdējo: ja KNAB šefu tik uzcītīgi aizstāv patentētais nacionālradikālis Visvaldis Lācis, tad man rodas aizdomas, vai Loskutovs nav tāds pats krievs kā ģenerālis Andrejs Vlasovs?

Savai mammai es pateikšu tā: "Mamma, neskaties tik bieži Pirmo Baltijas kanālu! Šo kanālu taču taisa tādiem "mazbudžeta" līdzjūtīgiem cilvēkiem kā tu. Tas ir komerciāls produkts, kur katra sekunde… maksā labu naudiņu. Tā nav Latvijas Televīzija, kur Domburs ar Sipenieci var vairākas stundas aicināt cilvēkus uz barikādēm. Formāts viņus neierobežo, jo "tiesiska valsts ir briesmās"!"

Tagad par KNAB godīgumu un objektivitāti. Pēdējā KNAB aktivitāte bija lietu ierosināšana pret 11 deputātiem, kuri bija iekārtojuši savus tuviniekus par palīgiem un lietas pārtraukšana par Eināra Repšes spekulācijām ar amerikāņu vērtspapīriem.

Protams, iekārtot sievas, vīrus un mammas deputāta palīgu amatos ir muļķīgi un banāli. Te es KNAB piekrītu. Nošaut viņus visus pie malkas šķūnīša (joks)!

Jautājums par Repši tomēr paliek atklāts. Vai tiešām Latvijas Bankas šefs (operācijas, kurās Repše tika vainots notika laika posmā no 2000. – 2001. gadam) operācijās ar vērstpapīriem neizmantoja LB iekšējo informāciju? LB taču glabā savas rezerves ne tikai zelta stieņos, bet galvenokārt vērstpapīros, un LB vadītājs varēja vienkārši izsaukt atbilstošu analītiķi vai pieprasīt vajadzīgo dokumentu, lai gūtu pilnīgi priekšstatu par tendencēm vērstpapīru tirgū.

Es nedomāju, ka jebkurš vienkāršs investors var baudīt šādas priekšrocības. Lai gan gadās, ka fondu biržā veicas arī iesācējiem. Kā, piemēram, paveicās bijušajai Latvijas prezidentei. Jūs laikam atceraties, ka Vaira Vīķe Freiberga no sākuma nopirka akcijas, bet pēc tam tās pārdeva un par nopelnīto naudu klusā provincē nopirka īpašumu.

Aū, Loskutova kungs! Jūs nez kāpēc nedzird!

Nu, bet labi, atgriezīsimies pie krievu tēmas. Dīvainā kārtā uzbrukumi Kalvīša valdībai sākās pēc tam, kad gan Latvija, gan vēlāk arī Krievija no savas puses ratificēja Latvijas – Krievijas robežlīgumu. Un galvenais šo uzbrukumu iniciators ir tā pati partija Jaunais Laiks, kura… pareizi, aplauza zobus ap šo pašu līgumu. Ko tikai viņi šajā sakarā nedarīja, gluži kā Visocka dziesmā: tu viņus pa durvīm ārā, bet viņi pa logu iekšā…

Patiešām dīvaini, ka šajā kompānijā nokļuva mani vecie draugi no "Saskaņas centra". Kādreiz taču mēs kopā bijām vienotajā PCTVL, bet pēc tam sastrīdējušos līderu dēļ nokļuvām dažādās frakcijās. Man ir jautājums deputātiem, par kuriem balsis atdeva krievu vēlētāji - vai tiešām jūs nesaprotat, ka, ja pie varas nāks Jaunais Laiks, tad attiecības ar Krieviju atkal tiks iesaldētas?! Neviens jau nestrīdas, ka tā ir svēta lieta, gribēt iegūt varu un vēlēties, lai tiek atlaista tā valdība, kurā tevis nav. Tomēr vajag domāt arī par mērķa un tā sasniegšanas līdzekļu samērīgumu. Tas pats attiecas arī uz Loskutovu. Visus mūs kaut kad atlaidīs, taču nav obligāti jāierodas vecajā darbavietā ar bisi rokās un jāsarīko šaušana pa mērķiem.

Atsevišķi deputātam Ušakovam. Nil, tad, kad tu koķetēji ar agresīvi noskaņotajām tantiņām Repšes kompānijā, man bija tevis nedaudz žēl. Nu nav tas ne tavs elektorāts, ne tavs stils. Pirmais Baltijas kanāls, protams, prot uztaisīt bildi no jebkuras faktūras, it sevišķi, ja tajā ir novērojama iedzimta inteliģence kā jums ar Loskutova kungu. Es ceru, ka viņa pārraidīšanai Pirmajā Baltija kanālā tiek piemērotas atlaides?

Protams, tas ir lieliski, ka ierēdnis, kurš latviski runā apmēram tāpat kā es, vismaz uz īsu brīdi ir kļuvis par galveno ziņu pārraižu figūru Latvijā. Respekts, Loskutova kungs! Tikai, kā teica viens mans labs paziņa (kas, starp citu, ir ļoti pieredzējis Latvijas politiskajās intrigās), "ne viņš spēlē, bet ar viņu spēlē". Loskutovs tālu ies, viņš pat var kļūt par politiskās partijas līderi, ministru vai premjeru. Tāpēc, ka viņam ir Labi Draugi!

Te mēs arī nokļuvām līdz mūsu "Zirņu revolūcijas" galvenajam virzītājspēkam. Tās galvenais kaujas štābs ir izvietots uz Raiņa bulvāra esošajā ēkā ar restēm uz logiem, bet filiāles gan Mūkusalas ielā, gan uz Strēlnieku un Alberta ielu stūra. Nesagraujamā ASV, Sorosa fonda, organizāciju Delna un Providus savienība un izdevniecības nams Diena – lūk, mūsu revolucionārā viesuļa stūrmaņi.

Jūs nobrīnīsieties – kā? Vai tiešām! Latvija taču ir par 50 miljoniem palielinājusi savu militāro budžetu, nosūtījusi karaspēku uz Afganistānu, palīdz būvēt demokrātiju Gruzijā un Moldovā! "Nu un kas?", es atbildēšu. Arī Sarkanie latviešu strēlnieki 1937.gadā ticēja komunismam ne mazāk par Staļinu. Un Kučma ar Ševarnadzi bija pilnīgi Amerikai lojāli pasažieri. Miloševičs vairākus gadus strādāja ASV un Sadams Huseins karoja ar Irānu, izmantojot amerikāņu ieročus.

Nepalīdzēja! Tāpēc, ka jebkurš, kas sēžas spēlēt kārtis ar blēžiem, agri vai vēlu paliks bez biksēm. Es, protams, nenovēlu mūsu dārgajam "stabilitātes garantam" "asiņainā Slobodana" likteni, taču Kalvītis no sākuma pārāk bieži ciemojās īpašumā "Mākoņi", bet pēc tam kaut kā muļķīgi uzsāka kašķi ar cilvēkiem, kurus pēc Latvijas spēles noteikumiem nekādi nedrīkst aiztikt. Nekādos apstākļos.

Opozīcijai neizdodas panākt neuzticības izteikšanu premjeram Kalvītim

LETA  10/23/07    Saeima šodien ārkārtas sēde noraidīja opozīcijas ierosinājumu izteikt neuzticību Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim (TP).

Šodien par neuzticības izteikšanu Kalvītim nobalsoja 38 deputāti, bet "pret" valdības vadītāja maiņu bija 56 tautas kalpi. Balsojumā atturējās viens deputāts.

Prasību sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi par neuzticības izteikšanu Kalvīša valdībai ierosināja opozīcijas partiju - "Jaunais laiks" (JL), "Saskaņas centrs" (SC) un "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) - deputāti, kuriem parlamentā kopā ir 41 balss. Valdošo koalīciju ilgāku laiku parlamentā pārstāvēja 57 deputāti, jo Saeimas sēdēs nepiedalās Juris Boldāns, kurš ir apsūdzēts 9.Saeimas vēlēšanu biļetenu viltošanā, un Leopolds Ozoliņš (ZZS), kurš ilgstoši slimo, taču pēdējās dienās Zaļo un zemnieku savienības frakcijas rindas ir pametis arī Visvaldis Lācis.

Balsojumu rosinājušais JL uzskata, ka Kalvīša turpmākā atrašanās amatā apdraud Latvijas kā demokrātiskas valsts turpmāku pastāvēšanu, partijas nostāju aģentūrai LETA iepriekš pauda JL Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis. "Valdības lēmums rosināt atbrīvot no amata Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju Alekseju Loskutuvu rada nopietnas bažas par Latviju kā demokrātisku valsti," sacīja Zaķis.

Sabiedrībā neapmierinātību ar Kalvīša valdību ir izraisījusi arī, daudzuprāt, valdības novilcinātā rīcība cīņā ar inflāciju un lēmumu pieņemšana šaurā personu lokā. Tā rezultātā 18.oktobrī pie Saeimas nama tika sapulcēts viens no lielākajiem piketiem pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, kurā premjera atkāpšanos pieprasīja aptuveni 5000 protestētāju, savukārt nedēļu agrāk arodbiedrību protests pret nākamā gada budžeta projektu pulcēja ap 1000 protestētāju.

Pēc plašā piketa pie Saeimas visi valdošās koalīcijas partneri atzina, ka valdībā ir izveidojusies krīze, tomēr vēlāk valdību veidojošās partijas pauda nostāju, ka Kalvīša vadībai jāturpina strādāt. Koalīcijas partijas ir izteikušās, ka Kalvīša galvenais uzdevums būs panākt nākamā gada valsts budžeta pieņemšanu, un tikai pēc tam jāmeklē izeja no nestabilitātes valdībā un sabiedrības uzticības krīzes valsts varai.

Apvienība "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK gan uzskata, ka Kalvīša vadīto valdību vairs negaida ilgs mūžs. Līdzīgu viedokli ir pauduši arī atsevišķi citi valdošās koalīcijas politiķi - lai arī premjers turpinās strādāt, politiķi parlamenta kuluāros prognozē, ka tas notiks ne ilgāk par mēnesi, jo pēc nākamā gada budžeta pieņemšanas Kalvītis varētu no amata atkāpties.

Savukārt premjera pārstāvētās Tautas partijas Saeimas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis aģentūrai LETA sacīja, ka prasīt valdības demisiju ir opozīcijas pienākums un tiesības. "Ar katru reizi, prasot valdības demisiju, tā tikai tiek stiprināta," uzskata Kučinskis.

JL sagatavotais priekšlikums ir pirmais 9.Saeimas darbības laikā, kad tiek prasīta valdības demisija.

Kalvīša veidoto otro valdību Saeima ar balsu vairākumu apstiprināja pērn 7.novembrī jeb aptuveni mēnesi pēc vēlēšanām. Valdības koalīciju veido četri politiskie spēki - Tautas partija, Zaļo un zemnieku savienība, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un Latvijas Pirmā partija/"Latvijas ceļš".

Pirmo reizi Kalvītis valdības vadītāja amatā tika apstiprināts 8.Saeimas laikā - 2004.gada rudenī, tādējādi Kalvītis ir visilgāk valdību vadījušais politiķis pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.

Viedoklis: Uz priekšu

Laila Pakalniņa,  Diena  10/23/07    Lai gan Kalvītis un viņa valdība nav Latvija, prezidents pēc tikšanās ar premjeru piektdien teica: "Nākamā nedēļa būs grūta mūsu valstij." Nu šī nedēļa ir klāt.

Kaut gan 5000 cilvēku ceturtdien ar savu klātbūtni pie Saeimas nepārprotami norādīja valdībai virzienu, kurp doties, Kalvītis grib "strādāt un virzīties uz priekšu", nevis atpakaļ pie sava kļūdainā lēmuma par Loskutova atstādināšanu. Neņemot galvā pat to, ka Latvijas fakti veiktā aptauja liecina — lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (tikai gadu pēc vēlēšanām!) ir gatavi atbalstīt Saeimas atlaišanu, par to priekšu, kurp jānokļūst, lai vai kas, Kalvītim piebalso Augusts Brigmanis: "Aiziet prom ir visvienkāršāk, daudz grūtāk un sarežģītāk ir uzņemties atbildību un strādāt uz priekšu."

Bimini, kas viņiem un viņu vadoņiem tur priekšā rēgojas, visticamāk, ir tāda valsts, kas pilnībā sakārtota tā, lai viņiem būtu ērti darboties. Tāpēc tur, priekšā, neapšaubāmi ir arī Loskutova atlaišana. Un Kalvīša teikto: "Valdībai ir jāpieņem atbildīgi lēmumi. Ja tiksim galā ar tiem, tad nebūs vairs nestabilitātes. Sabiedrības uzticība ir izaicinājums valdībai," var saprast arī tā (jeb pat tikai tā), ka sabiedrība viņu ir aizkaitinājusi un ar turpmākajiem lēmumiem valdībai vajadzētu te iedibināt kārtību.

Arī Šlesers šajās dienās ir apspriedis tautas uzticību, nākot klajā pat ar divām definīcijām. Proti — "ar darbiem uzticību var graut un tikai ar darbiem uzticību var arī iegūt", kā arī to, ka budžeta pieņemšana pierādīs, vai valdībai ir tautas uzticība. Pirmais citāts apliecina, cik, viņaprāt, manipulējama un stulba ir Latvijas sabiedrība, jo tās uzticību var graut un celt, graut un celt, un atkal graut jeb, vienkāršāk, — graut, graut un graut. Un par to nekas nebūs. Vismaz turpmākos trīs gadus (Šlesers saka — pat ja valdība kritīs, nākamās valdības kodolu veidos jau esošās partijas), jo tautas viedokli šajā laikā var mierīgi identificēt ar paklausīgās Saeimas balsojumu, tomēr gan balsojums par budžetu, gan Loskutova atstādināšana var pierādīt tikai to, vai Latvijas pārvaldītāji joprojām spēj sev pakļaut nepieciešamo deputātu skaitu. Un vai joprojām lielākā Saeimas daļa ir spējīga samierināties ar savu automātisko funkciju mehānismā, kas strādā šauras grupas interesēs.

Zatlers par Saeimas funkcijām mūsu valsts grūtajā nedēļā sacījis: "Saeimai būs jāstrādā ļoti nopietni, varbūt pat ļoti nopietnā režīmā. Bet vienmēr kādam ir jāizdara tas, ko kāds nav izdarījis." Tas, ka jautrības nebūs, no sacītā skaidrs top. Bet vai, neraugoties uz to, ka Kalvītis pārliecinājis prezidentu par valdības rīcībspēju, Zatlers te tomēr mēģina kritizēt "kādu" valdību un uzmundrināt "kādu" Saeimu darīt to, ko pieklātos darīt demokrātiskas un tiesiskas valsts deputātiem, saprast ir grūti. Protams, nebūtu slikti, ja prezidents, kurš nav spējīgs tikt galā ar premjeru, kurš riskē ar valsts tiesiskumu un reputāciju — atstādina no amata KNAB vadītāju un pēcāk šantažē valdību, piedāvājot tai izšķirties starp sevi un Loskutovu, tiktu galā vismaz ar sevi — sāktu domāt skaidras domas un runāt skaidru valodu. Jo Kalvītim, kurš ir sadomājies vai kuram ir iestāstīts, ka šobrīd "virzīties uz priekšu" ir labākais, ko viņš savā labā var darīt, neapšaubāmi ir nepieciešams palīdzēt orientēties situācijā. Tā kā premjeram neizdevās redzēt vienu no lielākajām tautas protesta akcijām pēc neatkarības atgūšanas un viņš varbūt uzskata, ka drīkst izlikties nesadzirdējis, ko cilvēki Latvijā grib, mēs katrs varam viņam palīdzēt, uzrakstot vēstuli, kāpēc mēs atbalstījām akciju NEĻAUJ NOZAGT LATVIJU. Adreses: aigars.kalvitis@mk.gov.lv un politika@diena.lv Pateiksim Kalvītim (un Šleseram, un Šķēlem, un Brigmanim utt.), kurp viņiem tagad virzīties. Uz to pašu priekšu, kur līdz šim — nekādā gadījumā!

Valdošo pārsvars Saeimā sarūk

Ilze Kuzmina, Latvijas Avīze  10/23/07    Pēdējo notikumu iespaidā valdošā koalīcija zaudējusi jau divas deputātu balsis Saeimā.

Par savu lēmumu izstāties no Latvijas Zaļās partijas un pamest Zaļo un zemnieku savienības frakciju paziņojis deputāts Visvaldis Lācis, kurš vakar arī iesniedzis iesniegumu Saeimas prezidijā. Līdz ar to viņš kļūs par ārpusfrakciju deputātu.

Kā zināms, V. Lācis iebilda pret valdības nodomu atbrīvot no amata Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku Aleksandru Loskutovu, turklāt sūdzējās prokuratūrā par to, ka frakcijas vadība esot mēģinājusi ietekmēt V. Lāča balsojumu par A. Loskutova atstādināšanu. Tādējādi esot pārkāpta noruna, kas V. Lācim ar zemsaviešiem bijusi, pirms viņš piekrita kandidēt Saeimas vēlēšanās. Proti, ka, strādājot parlamentā, V. Lācis brīvi varēs paust savus uzskatus. Jāpiebilst, ka jau iepriekš V. Lāča viedoklis vairākkārt nesakrita ar ZZS frakcijas nostāju. Piemēram, V. Lācis balsoja pret Latvijas un Krievijas robežlīguma ratifikāciju, kā arī kopā ar opozicionāriem no "Jaunā laika" parakstīja pieteikumu Satversmes tiesai par robežlīguma neatbilstību valsts pamatlikumam. ZZS frakcijā tagad būs tikai 17 deputāti.

Bijušais Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs, kurš izslēgts no Tautas partijas un izmests no valdības par to, ka esot šķēlis TP, grasās atjaunot savu deputāta mandātu, bet pēc atgriešanās Saeimā, TP frakcijā, protams, nestrādās. Līdz ar to TP frakcijā paliks tikai 22 deputāti līdzšinējo 23 deputātu vietā. A. Štokenbergs darbosies kā ārpusfrakciju deputāts.

Valdošajai koalīcijai Saeimā tagad būs 56 balsis līdzšinējo 58 balsu vietā. Vai valdošos neuztrauc, ka drīz koalīcija var palikt bez vairākuma Saeimā?

ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis atgādināja, ka savulaik līdzīga koalīcija stutēja mazākuma valdību. Tā ka tāpēc vien, ka koalīcijai samazinās balsu skaits, valdība nekritīšot. Komentējot paša frakcijas sarukšanu, A. Brigmanis sacīja: "Bet ko es tur varu darīt? Ja cilvēks grib iet savu ceļu, lai iet."

TP frakcijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis norādīja, ka ar V. Lāča balsi koalīcija jau iepriekš nav varējusi rēķināties, jo viņš balsojis neprognozējami.

Arī pats V. Lācis atzina, ka viņa balsojumos nekas būtisks nemainīsies pēc izstāšanās no frakcijas, jo arī līdz šim deputāts balsojis pēc sirdsapziņas, nevis vadoties pēc frakcijas priekšsēdētāja īkšķa.

Par A. Štokenbergu M. Kučinskis apgalvoja, ka TP neko neesot varējusi darīt, lai šo politiķi saglabātu savās rindās, jo bijušais ministrs pats konsekventi gājis uz atšķelšanos no partijas.

A. Štokenbergs tikmēr solīja, ka balsos konstruktīvi: labus valdības priekšlikumus atbalstīs, sliktus ne.

Bijušais ministrs jau atzinis, ka varētu piedalīties jauna politiskā spēka veidošanā. Jautāts, vai Saeimā saskata domubiedrus, viņš atbildēja, ka redzot tur cilvēkus ar līdzīgiem ideāliem un pienācīgu kompetenci. Taču esot pāragri spriest, vai Saeimā varētu rasties jauna frakcija.

Parlamentā plāno atgriezties arī demisionējušais ārlietu ministrs tautpartijietis Artis Pabriks. Kaut arī viņš ļoti kritiski izteicies par valdības un premjera darbību, no partijas A. Pabriks pagaidām nav izstājies. Vai strādāt TP frakcijā, A. Pabriks lemšot pēc tam, kad būs noskaidrojis TP deputātu un Jaunatnes organizācijas viedokli (tā savulaik izvirzīja A. Pabriku prezidenta amatam) par norisēm partijā un valstī. "Es joprojām uzturu spēkā prasību, ka TP un valdībai būtu jāapzinās un jāatzīst savas kļūdas, kā arī jāatjauno darbā Loskutovs. Gribu noskaidrot, vai partija gatava atzīt savas kļūdas un mainīties, gatava domāt par to, kā atgūt sabiedrības uzticību," klāstīja A. Pabriks.

Viņaprāt, lai ko būtisku secinātu par TP deputātu nostāju, kāds brīsniņš vēl jāpagaida. Pagaidām parlamentārieši esot apmulsuši. A. Pabriks vēlētos, lai viņa kolēģi spētu novilkt robežšķirtni starp godīgumu un partijas disciplīnu un lai TP "būtu disciplīna eiropeiskā, nevis boļševistiskā izpratnē".

Bet, ja tautpartijieši kļūdas neatzīs, vai bijušais ministrs aizies no partijas? A. Pabriks uz šo jautājumu konkrēti neatbildēja, jo par saviem turpmākajiem soļiem vēl nevēloties spriest.

M. Kučinskis sacīja – viņš ļoti cerot, ka A. Pabriks paliks partijā un frakcijā. "Es un, domāju, arī daudzi citi deputāti vēlas TP redzēt kā eiropeisku partiju. Mēs apzināmies savas kļūdas un esam gatavi strādāt pie šo kļūdu novēršanas," teica M. Kučinskis.

Kalvītis: Loskutova lietā es gāju vienīgo tiesisko ceļu

LETA   10/23/07    Konstatējot pārkāpumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) finanšu lietās, Ministru prezidents Aigars Kalvītis gājis vienīgo tiesisko ceļu. To premjers šodien paziņoja Saeimas ārkārtas sēdē, kurā lems par neuzticības izteikšanu Kalvītim.

"Zinot, ka KNAB direktors [Aleksejs Loskutovs] ir sabiedrībā populāra persona, es apzinājos, ka tas nebūs izdevīgi man kā politiķim. Taču izdevīgums un tiesiskums ir divas dažādas lietas," sacīja premjers.

Kalvītis uzsvēra, ka viņa rīcību noteica normatīvie akti par KNAB vadītāja atstādināšanu un process nekādi nevarot ietekmēt KNAB tālāko darbību korupcijas novēršanā un apkarošanā.

"Mana vadītā valdība ir atbalstījusi un turpinās atbalstīt korupcijas novēršanas aktivitātes, biroja darbs ir bijis veiksmīgs un vienmēr sastapis valdības atbalstu," apgalvoja Ministru prezidents.

Kalvītis sacīja, ka valdība nekad neesot traucējusi biroja darbu un nekad arī neesot liegusi atbalstu lietu izmeklēšanā.

"Nekad. Pat viskvēlākais politiskais spēks nevarētu to apgalvot. Es esmu personiski pārliecināts, ka cīņa ar korupciju ir viens no svarīgākajiem uzdevumiem ceļā uz labāku valsti," sacīja Kalvītis un uzsvēra, ka iestāde, kas cīnās ar likuma pārkāpējiem, nedrīkst sevi nostādīt ārpus likuma.

Kalvītis uzsvēra, ka viņam neesot nekādas personiskas motivācijas, runājot par KNAB vadītāja atbilstību ieņemamajam amatam.

"Es ne mirkli nešaubos, ka radusies situācija bija jāizvērtē. Vai es rīkojos pareizi no politiskā izdevīguma viedokļa? Droši vien nē. Izskatās, ka tā bija politiska kļūda, par ko man nāksies samaksāt, taču ilgtermiņā es to uzskatu par godīgāku rīcību," sacīja Kalvītis.

Premjers arī norādīja, ka politikā jau ir ilgāku laiku. Viņš piedzīvojis situācijas, kurās daudzi par izdevīgāku uzskatītu iespēju demisionēt, "aiziet, bet saglabāt lauru vainagu galvā".

"Es uzskatu, ka godīgāk ir turēties pie principiem, nevis popularitātes," uzskata Kalvītis.

Viedoklis: Vai Kalvītis ir galvenā 'problēma'?

Ikars Kubliņš,  Diena  10/23/07    Tautas Partija, kas bieži dēvēta par labākajiem polittehnologiem valstī, šoreiz, pateicoties sava premjera neelastībai, šķiet ar savu mehānismu kaut kur "iebuksējusi". Pat reti kūtrā latviešu tauta sāk nopietnā skaitā iziet piketos, bet plaisas līdz šim šķietami nesatricināmajā koalīcijas politiķu vienprātības sienā parādās ar katru dienu jo lielākas. Varētu likties – TP un viņu koalīcijas partneri šobrīd ir apjukuši un īsti nezin, ko darīt. Tomēr tas ir bīstami iemidzinošs priekšstats. Turpmākais būs tikai mana versija, bet es aicinu visus domāt līdzi un rūpīgi analizēt notiekošo, lai neiekristu kārtējās iespējamajās, varbūt jau labu laiku gatavotajās polittehnoloģijas lamatās – pārmaiņu ilūzijas lamatās.

Kas ir zīmīgākie pēdējie Tautas Partijas & Co atbildes soļi notiekošajam?

1. Jau pirms vairāk nekā nedēļas parādījās runas, ka varētu mainīties valdības vadītājs. Kā iespējamais Kalvīša nomainītājs tika nosaukts Gundars Bērziņš.

2. Loskutova jautājums Saiemā netiek virzīts uz steidzamu balsošanu, bet atlikts nezināmā nākotnē, turpretī budžeta balsojums tiek bīdīts uz priekšu strauji.

3. Vairāki ministri (Pabriks, Štokenbergs) un citi koalīcijas dalībnieki sāk izteikties apmēram tādā garā - iespējams, Kalvītis pārsteidzies ar Loskutova atlaišanas virzīšanu, vajadzētu to pārskatīt, utt.

4. Kopējā politiskā retorika, izņemot dažus indivīdus ar acīmredzot Kalvīša neelastības pakāpei tuvu koeficientu (Lazdiņš, Rivža), kļuvusi daudz pielaidīgāka – "jā, tautas viedoklī jāieklausās", "jā, valdībā ir krīze", "jā, varbūt mēs pieļāvām kļūdu", "jā, valdībai Saeimas negatīva balsojuma rezultātā būs jāatkāpjas" utt.

Saliekot šos un citus puzles gabalus kopā, manuprāt, veidojas diezgan skaidra TP & Co pašreizējās taktikas aina – par vienīgo vainīgo pašreizējā situācijā padarīt Kalvīti, pasviest viņu publiskai saplosīšanai un tautas nomierināšanai (t.i., mainīt valdību) un radīt iespaidu, ka viss pēdējā gada laikā notikušais ir tikai viena vai dažu cilvēku vaina un atbildība, nevis TP, ZZS, LPP/LC un TB/LNNK izveidotā varas funkcionēšanas sistēma kopumā. Diemžēl, jau tagad redzams, ka tas sāk iedarboties. Piketā bija vērojami vairāki plakāti, kas veltīti tikai Kalvītim personīgi, arī tādi saukļi (pat no Repšes puses) bija ("Nost ar Kalvīti!"), arī internetā un citos medijos ne vien komentāru, bet arī rakstu autori nereti galveno "ļaunuma ass" uzsvaru liek uz vienu pašu Kalvīti. Diemžēl tā ir specifika, kā funkcionē cilvēka prāts – daudz ērtāk ir atrast kaut ko vienu, ko vainot, nevis mēģināt saskatīt pašu sistēmu. Jau vēsturē ir pierādījies, ka itin viegli var cilvēkiem iestāstīt, ka pie visām viņu nelaimēm ir vainīgi vai nu ebreji (hitleriskajā Vācijā), komunisti (50. gadu Amerikā), krievi, latvieši, utt., utjpr.

Kāda ir šī TP & Co radītā varas sistēma? Es nepretendēšu uz to, lai atklātu to detaļās un kopumā – tur patiešām būtu vajadzīgs pamatīgs doktora disertācijas cienīgs izpētes darbs, tikai minēšu dažus pavedienus, kas man šķiet adekvāti.

Pirmkārt, tā darbojas pēc "pīrādziņa un pātagas" metodes, kas paredz – vispirms iedodam pīrādziņu, pēc tam piedraudam ar pātagu, ka pīrādziņu atņemsim. Tas spilgti izpaudās trešdienas vakara "Kas Notiek Latvijā?" izskanējušajās Arta Pabrika vaļsirdīgajās atklāsmēs, ka viņš balsojis pret savu viedokli, jo jāklausa partijas disciplīnai. Tas ir gluži cilvēciski – ikvienam ir bail pazaudēt savu darbu. Un šo baiļu teroru TP & Co izmanto, lai noturētu dzelžainu disciplīnu, bet ne tikai savā iekšienē vai valdības koalīcijā, šī sistēma plešas daudz tālāk.

Kā gan TP & Co izdevās sasniegt tik labus panākumus iepriekšējās vēlēšanās? Protams, no vienas puses tāpēc, ka tika sarīkota slavenā "pozitīvisma kampaņa". Bet vai tikai tāpēc? Vai pašvaldībās, kur TP & Co pieder vara, nedarbojas šis pats "pīrādziņa un pātagas" princips? Visspilgtākais nesenais piemērs bija likumīgi pienākošos līdzekļu no ES fondiem nepiešķiršana Rīgas infrastruktūras vajadzībām laikā, kad mērs bija Aksenoks. Vai šī terora vertikāle beidzas tikai ar pašvaldībām vai turpinās arī citās struktūrās, kur vadošos amatus ieņem TP & Co biedri – arī tas vēl ir jautājums.

Vienā ziņā TP & Co pēc pēdējām vēlēšanām tomēr pārrēķinājās. Vēlētāju izvēle, nododot varu viņu rokās tik ērti, laikam pat pašiem politiķiem sapņos nerādījās, un rezultātā radīja neaizskaramības un visvarenības sajūtu un absolūtu necieņu pret "kvaukšķu" tautu. Iecerētās lietas bija pārlieku nopietnas, lai tās varētu tik viegli norisināties aizkulisēs, tāpēc tās sāka notikt uz lielās skatuves. Par laimi, valstī ar pietiekami modru mediju varu nevar nepamanīti izmainīt svarīgus likumus, nenormālā veidā izraudzīt prezidentu vai atlaist no darba korupcijas apkarošanas biroja priekšnieku. TP & Co medijus un tautu novērtēja par zemu. Diez vai šo kļūdu viņi vairs atkārtos, tāpēc no lielās skatuves spēle var pārcelties atpakaļ uz aizkulisēm. Arī tur var panākt tikpat daudz, tikai metodēm jābūt vēl netīrākām.

Lielā teātra beigas un aizkulišu teātra sākums varētu iezīmēties ar pirmo acu aizmiglošanas pasākumu – valdības nomaiņu ar citu šīs pašas koalīcijas valdību (varbūt pat ar citas partijas premjeru, lai gan grūti noticēt, ka TP varētu šādu kamolu norīt). Kāpēc budžetu steidzas pieņemt geparda tempā? Ja ir pieņemts jaunais budžets, tad patiešām ir daudz vieglāk pamatot, kāpēc būtu jāsaglabājas pašreizējai koalīcijai – mēs pieņēmām, mūsu atbildība, mums arī ar to jāturpina strādāt. Kāpēc Loskutova lieta pēkšņi sākusi virzīties bruņurupuča tempā? Jo pretējā gadījumā valdība var krist vēl pirms budžeta pieņemšanas.

Mūžīgais jautājums – ko tad vajadzētu darīt? Zinu, cik skeptiski daudzi gudri cilvēki izturas pret jaunām Saiemas vēlēšanām. Tas it kā ir liels risks valsts pašreizējā ekonomiskajā situācijā (lai arī nez kāpēc ir sajūta, ka inflācijas saistība ar valdības darbu patiesībā ir teju nekāda), un pats galvenais arguments jaunu vēlēšanu it kā bezjēdzībai – kur politiskā alternatīva? Patiešām, pār opozīcijas partijām karājas savi bubuļi, bet mazās partijas variē no ekstrēmistiem, kas sola "dekolonizēt Latviju" līdz absolūtam farsam - viencilvēka partijai "Māras Zeme". Ideālā variantā, tas, ko vajadzētu darīt, lai radītu politisko alternatīvu – ir it kā diezgan vienkāršs, no malas skatoties, bet iekšēji, katra cilvēka dzīvē individuāli, protams, pagalam sarežģīts risinājums. Gan TP, gan ZZS, gan LC un TB/LNNK sastāvā neapšaubāmi ir politiķi, kuru mērķis ir strādāt Latvijas un tautas, nevis līdzšinējās sistēmas labā (tieši sistēma – ne tik daudz tās galvenie izmantotāji Mākoņtēvi, Hūtes vai Buldozeri ir pašreizējās iekšpolitikas kraha stāvokļa galvenais cēlonis). Šiem cilvēkiem, ieskaitot cilvēkus Jaunajā Laikā, būtu jāsaprot, ka ir nepieciešamas kardinālas pārmaiņas un līdzšinējie partiju sastāvi valsts labā vienkārši nav spējīgi funkcionēt. Tieši šis ir brīdis, kad viņi varētu beidzot "iznākt gaismā", izstāties no visām minētajām partijām un veidot jaunu politisko spēku. Nevis kārtējo "bruņinieku baltā zirgā", bet gan nepopulistisku jaunu partiju, kurā būtu cilvēki, par kuru morāli šajos gados nav bijis pamats nekādām šaubām plus vēl pievienotos tie sabiedrības inteliģences pārstāvji, kam šādā sastāvā beidzot neriebtos doties politikā. Kas zina, varbūt arī bijušajai prezidentei. Domāju, ka tas ir tas, par ko šobrīd Latvijā sapņo daudzi. Bet, protams, tas izklausās mazliet idealizēti un utopiski. Kaut gan – kāpēc gan tas nevarētu arī notikt?

Ja nolaižas atpakaļ uz zemes meklējamiem risinājumiem, tad vienīgais, ko būtu jēga darīt šajā situācijā – tomēr būtu panākt jaunu Saiemas vēlēšanu rīkošanu. Tāpēc, ka citas koalīcijas izveide šīs Saeimas, kas, manuprāt, ir smaga pārpratuma Saiema, sastāvā izskatās neiespējama, savukārt pieņēmums, ka jaunu vēlēšanu rezultātā varētu izveidoties Saiema ar ļoti līdzīgu vietu sadalījumu, pie šobrīdējā politiskā noskaņojuma valstī, izskatās vēl neiespējamāks.

Vienīgais, kam mūsu valstī pēc pašreizējās Satversmes ir tiesības atlaist Saiemu, ir valsts prezidents. Pagaidām viņš ir pateicis, ka to nedarīs, jo Saiema esot lemtspējīga (kamēr lielākā daļa politisko komentētāju, žurnālistu un politologu to iedēvējuši par "balsošanas mašīnu"). Kā ievēlēšanas laikā viedi sacīja politoloģe Vita Matīsa – pienāks brīdis, kad Zatleram vajadzēs saņemt drosmi "nostāties pret savējiem", ja viņš tiešām vēlēsies būt prezidents, kas ieiet tautas vēsturē kā valstsvīrs. Ja līdz šim Zatlers ir parādījis veiklu laipošanu starp "savējo" interesēm un tautas acīm, demonstrējot "stipro mugurkaulu" ar paskaidrojumu pieprasīšanu vai aizrādījumiem premjeram un valdībai patiesībā par visīstākajiem sīkumiem, bet tiklīdz runa nonāk līdz nopietnām lietām, seko diplomātiska atrunāšanās, tad prezidentam jāzina, ka šī "savas pozas" spēle nevarēs turpināties mūžīgi. Patiesībā nevar turpināties jau šobrīd. Prezidentam jāzina arī tas, ka viņš neko nav un nekad arī nevar būt parādā saviem ievēlētājiem, Saiemai un valdībai, bet var kļūt parādā savai tautai un Latvijas valstij.

Ko varētu darīt mēs? Vispirms, šobrīd nudien varam ieturēt mazu pauzi un vērot, kas notiek beidzot sakustinātajā skudru pūznī, valdībā un Saeimā. Vērot, vai nenotiek procesi, kurus es gan tiektos nosaukt par ziliem brīnumiem – vai Saiema nekļūst par reālu pirmo varu, vai koalīcijas, valdības iekšienē neturpinās šīs partiju disciplīnas terora sistēmas tālāka brukšana, vai un kā tiek veidota jaunā valdība. Ja divas nedēļas nenotiek nekas – skaidrs, ka pārmaiņas šajā Saiemā nav iespējamas. Skaidrs, ka pirmā un otrā vara mūsu tai dāvāto pēdējo iespēju ir palaidusi vējā. Skaidrs, ka jādodas daudz vērienīgākos, izdevīgākos laikos un ātrāk iepriekš organizētos plašākos protestos ar nevis 5000, bet 500 000 cilvēku. Skaidrs, ka tam jānotiek pie prezidenta pils, nevis Saiemas un jāpieprasa nevis "Nost ar Kalvīti!", "Beidziet zagt!" vai "Atpakaļ Loskutovu!", bet vairs tikai viens – rosināt atlaist Saiemu. Protams, ja vien mēs uz to esam spējīgi.

Es patiešām nezinu, vai jaunas Saiemas vēlēšanas kaut ko būtisku mainīs. Taču es zinu, ka jaunas valdības izveidošana pašreizējās koalīcijas sastāvā nemainīs apaļu neko. Vienīgi turpmāk mums vairs nespļaus sejā, bet pakausī.

Kalvīša uzruna Saeimā (pilns teksts)

DELFI  10/23/07    Pēdējās dienās bieži tiek piesaukti tādi vārdi kā tiesiskums, demokrātija. Un es gribētu izmantot šo iespēju uzrunāt jūs, lai uzturētu šo diskusiju – par tiesiskumu un demokrātiju Latvijas valstī.

Tie ir skanīgi vārdi, augsti jēdzieni, kas brīžiem šķiet pašsaprotami, taču tas vēl nenozīmē, ka par tiem nevajadzētu runāt. Es uzskatu, ka vajag.

Un vajag runāt nevis tikai tad, kad tas ir izdevīgi no politiskās konjunktūras viedokļa, kad tos var pacelt par skaistiem lozungiem valdības gāšanai, bet runāt ikdienā.

Jo tieši saruna ir patiesas demokrātijas izpausme. Un es domāju, ka mums šajā ziņā nav, par ko kaunēties.

Latvija ir demokrātiska valsts ar dziļu izpratni par to, kādas tiesības ir tās iedzīvotājam. Mums ir brīva un neatkarīga prese. Mūsu valsts iedzīvotājiem ir brīvi pieejama informācija tiklab par notikumiem valstī, cik ārpus tās robežām.

Tās šķiet elementāras lietas, taču ir ārkārtīgi svarīgas. Tās ir lietas, kas jāņem vērā, pirms uzsākt runāt par demokrātijas apdraudējumu.

Latvijā ir ārkārtīgi liberāla likumdošana attiecībā uz pulcēšanās tiesībām, uz tiesībām paust savu viedokli piketos, mītiņos, sapulcēs.

Arī tās mums jau sen ir pašsaprotamas lietas un iedzīvotāji prot šīs tiesības novērtēt, ja vēlas darīt zināmu savu viedokli.

Latvijā ir demokrātiski ievēlēta Saeima un likumīga valdība. Valdība, kas ievēro visus tiesiskuma principus. Un tie ir principi, par kuriem jārunā īpaši.

Ko mēs saucam par tiesisku valsti?

Ko mēs saucam par tiesisku rīcību?

Kur ir robeža starp politiķa tiesībām definēt valsts mērķus un amatpersonas atbildību ievērot likumu?

Tie visi ir svarīgi un nebūt ne retoriski jautājumi. Ar tiem mēs saskaramies ik uz soļa.

Ko darīt, ja valsts amatpersona konstatē likuma pārkāpumu, ko pieļāvis viņa pārraudzībā esošas iestādes vadītājs?

Vērtēt šo notikumu atkarībā no tā, cik labas ir viņu attiecības, cik spožs ir padotā publiskais tēls?

Rīkoties tā, lai tu izskatītos labi, vai rīkoties tā, kā to paredz likums?

Politika ir māksla atrast īsto līdzsvaru, atrast kompromisu. Tā ir patiesība, kas ir veca kā pasaule.

Esmu politikā jau ilgāku laiku, esmu vadījis valdību situācijās, kurās daudzi par izdevīgāku uzskatītu iespēju demisionēt, aiziet, bet saglabāt lauru vainagu galvā.

Es uzskatu, ka godīgāk ir turēties pie principiem, nevis pie popularitātes.

Konstatējot pārkāpumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja finansu lietās, es kā Ministru prezidents gāju vienīgo tiesisko ceļu.

Zinot, ka KNAB vadītājs ir sabiedrībā populāra persona, es apzinājos, ka tas nebūs man izdevīgi kā politiķim. Taču izdevīgums un tiesiskums ir divas dažādas lietas.

Likums, ko pieņēmusi Latvijas Saeima skaidri definē ceļu, kādā ir izvērtējams KNAB vadītāja darbs.

Valsts kontrolei konstatējot pārkāpumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, valdība biroja vadītāja rīcības izvērtēšanai izveidoja Ģenerālprokurora vadītu komisiju.

Šī komisija ir vērtējusi biroja vadītāja rīcību, sniegusi savu atzinumu. To ir izskatījis Ministru kabinets un iesniedzis izvērtēšanai un lēmuma pieņemšanai Saeimā. Tiesiskā ceļā. Demokrātiski balsojot.

Arī jautājums par to, vai KNAB vadītāja atstādināšana no amata notikusi ievērojot visus likuma priekšrakstus, ir vienīgi tiesisks un likumdošana paredz precīzu tiesisku regulējumu, ar kura palīdzību šādi iespējami strīdīgi jautājumi izšķirami.

Manu rīcību noteica esošie normatīvie akti un šis process nekādi nevar ietekmēt KNAB tālāko darbību korupcijas novēršanā un apkarošanā.

Manis vadītā valdība ir atbalstījusi un turpinās atbalstīt korupcijas novēršanas aktivitātes.

Biroja darbs ir bijis veiksmīgs un vienmēr sastapis valdības atbalstu.

Viss uzskatāmāk tas ir redzams finansiālā ziņā.

Valsts budžeta finansējums birojam no tā dibināšanas brīža ir audzis ik gadu – no 1,6 miljoniem latu 2003. gadā līdz 3,46 miljoniem šogad. Nākamā gada budžetā valdība ir ieplānojusi KNAB vajadzībām veltīt 3,68 miljonus latu.

Vai tas ir mēģinājums graut korupcijas apkarošanu? Nedomāju vis.

Manis vadīto valdību laikā ir strauji virzījušās uz priekšu nozīmīgas ar korupciju saistītas krimināllietas, izvirzītas apsūdzības, tiesātas un sodu saņēmušas valsts amatpersonas.

Vai valdība ir centusies kaut vienā lietā traucēt biroja darbu? Nekad.

Noslēgumam tuvojas skaļākie pēdējā laika procesi – Ventspils amatpersonu lietā, digitālās televīzijas lietā. Šajās lietās apsūdzības uzrādītas personām, kas politiski tiek saistītas arī ar valdošās koalīcijas partijām.

Vai valdība ir liegusi jelkādu atbalstu šo lietu izmeklēšanā? Nekad. Pat viskvēlākais politiskais demagogs to nevarētu apgalvot.

Savā politiķa darbā es esmu jau sen pārliecinājies, cik postošs ir korupcijas rēgs, kas klīst varas gaiteņos, cik būtisku ļaunumu spēj nest valsts tēlam tikai aizdomas par koruptīviem darījumiem.

Es esmu personiski pārliecināts par to, ka cīņa ar korupciju ir viens no svarīgākajiem uzdevumiem ceļā uz labāku valsti. Uz tādu valsti, kādu mēs gribētu redzēt Latviju.

Un es esmu pārliecināts, ka šo uzdevumu nav iespējams veikt tikai ar kosmētiskiem uzlabojumiem vai parādes arestiem. Tas ir smags ikdienas darbs, kas darāms mums visiem kopā un 139 KNAB darbiniekiem pirmām kārtām.

Tas ir darbs ne tikai ar sūdzību izskatīšanu vai deklarāciju pārbaudi, tas ir darbs arī ar likumu izvērtēšanu, normatīvo aktu nepilnību konstatēšanu, tas ir darbs, kas veicams arī operatīviem līdzekļiem.

Un te ir kāds svarīgs aspekts – iestāde, kas cīnās ar likuma pārkāpējiem, nedrīkst sevi nostādīt ārpus likuma.

Nekad. Nekādā gadījumā.

Ja tev ir nepilnības iekšējās kārtības noteikumos, novērs to, pirms tiek radīta situācija, kurā iespējama ļaunprātīga dienesta stāvokļa izmantošana!

Ja tu atrodies interešu konfliktā, novērs to, pirms tava rīcība met šaubu ēnu pār tevis vadīto iestādi!

Runājot par KNAB vadītāja atbilstību ieņemamajam amatam, es gribētu noņemt jebkādu personisku motivāciju.

Valsts kontrole un Ģenerālprokurora vadītā komisija izvērtējot pārkāpumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, uzsveru, vienprātīgi konstatējusi trīs likumu - Operatīvās darbības likuma, likuma "Par grāmatvedību" un likuma "Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu" normu pārkāpšanu. Trīs likumi ir pārkāpti!

Man kā amatpersonai, kuras pārraudzībā atbilstoši normatīvajiem aktiem atrodas KNAB ir viedoklis par to, kāda ir iestādes vadītāja profesionālā atbildība šajā konkrētajā gadījumā.

Savu viedokli esmu paudis, tāpat kā to ir pauduši visi Ministru kabineta locekļi.

Nav šaubu, ka lēmums, par to vai šo trīs nosaukto likuma normu pārkāpšana ir pietiekams pamats KNAB vadītāja atbrīvošanai no amata, ir tikai un vienīgi Saeimas kompetencē. To nosaka likums.

Taču es ne mirkli nešaubos, ka radusies situācija bija jāizvērtē.

Vai es rīkojos pareizi no politiskā izdevīguma viedokļa? Droši vien nē. Izskatās, ka tā bija politiska kļūda, par ko man vēl nāksies samaksāt. Taču ilgtermiņā es to uzskatu par godīgu rīcību.

Es to uzskatu par turēšanos pie tiesiskuma principiem. Un pilnībā uzticos demokrātiski ievēlētas Saeimas deputātu balsojumam, arī turpmāk sekojot likumam, nevis emocijām.

To es saucu par tiesisku rīcību.

To es saucu par tiesisku valsti.

Paldies!

Mediķi: valdības nostāja paver ceļu veselības aprūpes nozares sairšanai

DELFI  10/23/07    Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) uzskata, ka valdības nostāja pret darba samaksas paaugstināšanu veselības aprūpes nozarē strādājošajiem paver ceļu nozares sairšanai.

LVSADA norāda, ka līdzšinējie premjerministra paziņojumi par to, ka valdība ir gatava pildīt savus iepriekšējo gadu rīkojumus par darba samaksas paaugstināšanu veselības aprūpes nozarē, izklausās cerīgi. Tomēr tie ir maldinoši, jo neparedz atbilstīgu finansējumu 2008. gada budžeta projektā.

"Tikpat maldinoša ir netiešā norāde uz to, ka LVSADA būtu izvirzījusi jaunas prasības, kas pārsniedz programmā Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē 2006. – 2015. gadam paredzēto. Gluži otrādi – LVSADA padome ir izvirzījusi valdībai kompromisa piedāvājumu, kas paredz atkāpšanos no līdzšinējām prasībām par aptuveni 35 miljoniem latu. Tā ir liela piekāpšanās, bet pēdējā robeža, ko šobrīd iespējams aizstāvēt no morālā un tiesiskā viedokļa. Valdība to ignorē un slēpj no sabiedrības, " pauž arodbiedrība.

Arodbiedrība arī norāda, ka 2008. gadā veselības aprūpes finansējumam paredzēts tikai aptuveni 3,5% no iekšzemes kopprodukta. Ar šo summu nebūšot iespējams nodrošināt konkurēt spējīgu darba samaksu veselības aprūpes nozarē, tikai pārdalot Veselības ministrijas rīcībā esošos līdzekļus. Savas kompetences ietvaros ministrija par to esot informējusi valdību.

"Pašreizēja valdības nostāja pret darba samaksas paaugstināšanu veselības aprūpes nozarē strādājošajiem paver ceļu nozares sairšanai, ko neizbēgami pavadīs aprūpes kvalitātes un pieejamības mazināšanās. Visu atbildību par rezultātiem būs jāuzņemas tiem, kas šādu nostāju atbalsta, " pauž arodbiedrības.

Jau vēstīts, ka premjers Aigars Kalvītis (TP) pirmdien pēc tikšanās ar arodbiedrībām paziņoja, ka valdība varētu pildīt iepriekš solīto izglītības un iekšlietu sistēmas darbiniekiem, taču problēmas patlaban esot ar papildus finansējuma atrašanu veselības aprūpes sistēmā strādājošajiem.

Naudu skolotāju algām piešķirs no ES fondu līdzfinansējuma līdzekļiem

DELFI  10/23/07    Skolotāju algu pieaugumam nepieciešamos aptuveni 14 miljonus latu Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā paredzēs, pārliekot šo summu no Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējumam paredzētās naudas. Taču IZM vēl meklēs aptuveni 15,1 miljonu latu, lai varētu no nākamā mācību gada apmaksāt skolotājiem papildus piecas darba stundas nedēļā, portāls "Delfi" uzzināja ministrijā.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku, IZM un valdības vienošanās paredz skolotāju algu pieaugumu par 60 latiem no nākamā gada septembra. Sākotnēji IZM iespējas ļāvušas palielināt algas tikai ar 40 latiem, taču pirmdien pēc IZM priekšlikumu izskatīšanas, valdošā koalīcija rada iespēju pārcelt 14 miljonus no Finanšu ministrijas programmas ES struktūrfondu līdzfinansējumam, lai pildītu solījumus un palielinātu algas skolotājiem.

Paralēli IZM plāno sakārtot skolotāju darba samaksas sistēmu, lai 2010.gadā pedagogus varētu iekļaut vienotajā darba samaksas sistēmā - 40 stundas nedēļā. Šobrīd skolotājiem tiek apmaksāta 21 kontakstunda, un papildus tiek apmaksātas 2-6 audzināšanas stundas, 2 konsultāciju stundas, 1-6 stundas par burtnīcu labošanu, kā arī līdz 47 latiem mēnesī, ja klasē integrēts bērns ar īpašām vajadzībām.

Lai jau no nākamā mācību gada apmaksātu papildus piecas darba stundas, ministrijai nepieciešams 15,1 miljons latu, un ministrija šobrīd saspringti strādā pie nākamā gada budžeta projekta, lai rastu šos līdzekļus.

Jau ziņots, ka pirmdien ministru prezidents Aigars Kalvītis, pēc tikšanās ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītāju Pēteri Krīgeru pauda, ka valdība joprojām stingri pastāv uz 1% pārpalikumu un nepieļauj iespēju to samazināt, jo ir svarīgi saglabāt makroekonomisko stabilitāti valstī. Taču ministrijās tiek izskatīta iespēja pārdalīt finansējumu un rast līdzekļus to arodbiedrību prasību izpildei, par kurām iepriekš tika panākta rakstiska vienošanās. Viņš norādīja, ka IZM un IeM jau ir atradusi iespēju izpildīt arodbiedrību prasības. Savukārt Veselības ministrijai ir problēmas ar līdzekļu pārdali, un tā pašlaik nav radusi iespēju pildīt iepriekšējo vienošanos par mediķu algu palielināšanu.

IeM atrod iespēju palielināt darbinieku algas par 65 latiem

DELFI  10/23/07    Pārdalot iekšējos resursus piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, Iekšlietu ministrija ir atradusi iespēju nākamgad palielināt amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm ienākumus no algota darba par 65 latiem pēc nodokļu nomaksas, informēja ministrijas Preses centrā.

Priekšlikumu attiecīgi grozīt nākamā gada budžeta projektu Iekšlietu ministrija jau pirmdien nosūtīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai. Iekšlietu ministrs Ivars Godmanis par to otrdien informēja IeM sistēmas darbiniekus pārstāvošās arodbiedrības.

Atalgojuma pieaugumu varētu veidot darba samaksas pieaugums par 20 latiem mēnesī pēc nodokļu nomaksas, kā arī uzturdevas kompensācijas palielinājums par 45 latiem mēnesī – no 75 latiem līdz 120 latiem, pielīdzinot tās apmēru karavīru uzturdevai.

Šādu pieaugumu būtu iespējams nodrošināt, izmantojot 2008.gada budžetā piešķirtos papildus 16,6 miljonus latu, kā arī pārdalot iekšējos resursus. IeM jau iepriekš informēja, ka iekšējo resursu pārdale galvenokārt paredz "tukšo štata vietu" likvidēšanu, un šīm štata vietām plānoto līdzekļu novirzīšanu atalgojumam.

Lai nodrošinātu iepriekš plānoto IeM dienestu darbinieku atalgojuma pieaugumu par 30%, bija nepieciešami 33 miljoni latu, taču saskaņā ar Ministru Kabinetā apstiprināto valsts budžeta projektu IeM šim mērķim saņēma tikai 16,6 miljoni latu.

Kopējais IeM budžets 2008.gadā ir samazinājies par aptuveni 25 miljoniem latu. Samazinājumu veido galvenokārt ārvalstu finanšu palīdzības samazinājums - šogad IeM budžetā vairs nav Šengenas finanšu programmas (Schengen Facility) līdzekļi vairāk nekā 41 miljona latu apjomā. Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem IeM ir palielinājusies par 14,2 miljoniem altu, plānots arī pašu ieņēmumu pieaugums.

Būtiskākās pieauguma pozīcijas Iekšlietu ministrijas 2008.gada budžetā ir jau minētie 16,6 miljoni latu atalgojuma palielināšanai amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, viens miljons latu atalgojuma palielināšanai Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbiniekiem bez speciālajām dienesta pakāpēm, 1,5 miljoni latu "Schengen Facility" programmas ietvaros izveidotās infrastruktūras uzturēšanai un 975 000 latu maksājumam par jaunajiem VUGD transportlīdzekļiem, ko plānots iepirkt līzingā šogad, 2008.gada pirmajos trīs mēnešos.

Veselības ministrs: arodbiedrību prasības nav iespējams apmierināt

LETA  10/23/07    Arodbiedrību prasības nav iespējams apmierināt, uzskata veselības ministrs Vinets Veldre.

Ar arodbiedrībām ir iespējams rast kompromisu, "nav tā, ka Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) nodarbotos tikai ar piketu un streiku organizēšanu", uzskata Veldre.

Kā ziņots, LVSADA vadītājs Valdis Keris Veselības ministrijai (VM) iesniedza kompromisa variantu. LVSADA piedāvātais kompromisa variants paredz, ka 2008.gadā darba samaksas paaugstinājumu rēķināt nevis, par pamatu izmantojot 398 latus, kas bija vidējā darba samaksa tautsaimniecībā augustā, bet, izmantojot rādītājus par šā gada maija vidējo darba samaksu tautsaimniecībā, kas bija 356 lati.

Kā informēja Keris, kompromisa variants paredz, ka nākamā gada budžetā algām papildus nepieciešami nevis 80 miljoni latu, kā tas bija teikts sākotnējā prasībā, bet gan 45 miljoni latu. Tas nozīmē, ka LVSADA kompromisa variants prasības valdībai samazina par 35 miljoniem latiem.

Veldre norādīja, ka šo kompromisa variantu realizēt nav iespējams.

Kā uzskata Veldre, ir apsveicami, ka arodbiedrības meklē kompromisa variantus un, diskutējot ar valdību, samazina savas prasības.

Viņaprāt, lai inflāciju bremzētu, ir jābremzē arī algu pieaugums. Arodbiedrībām būtu jānovērtē arī līdzšinējais algu pieaugums, uzskata Veldre.

Jautājot, vai Veldrem nav bažu par LVSADA solījumu iesniegt tiesā sūdzību pret Latvijas valsti par solījumu nepildīšanu, veselības ministrs skaidroja, ka tas viņu nebaida. "Es esmu reāli domājošs cilvēks, jautājums ir, kurā tiesā tādu sūdzību pieņems," retoriski jautāja Veldre. Tāpat viņš neredzot iemeslu, kāpēc tiesai būtu jāpieņem sūdzība par prognožu nepildīšanu.

Veldre arī piebilda, ka viņš nav pret algu paaugstināšanu, bet rosina maksāt darbiniekiem par padarīto darbu. Ministrs pauda, ka vienmēr būs neapmierinātie, kas pret kaut ko protestēs, "un parasti, kas visvairāk bļauj, arī vismazāk strādā".

Veldre nepiekrīt, ka valstī patlaban akūti trūktu medmāsu. Viņš informēja, ka šajā pusgadā aptuveni 100 cilvēki ir atgriezušies, lai strādātu par medmāsām.

Ja arodbiedrības nolems rīkot streiku, tad tas būs tikai dekoratīvs.

Veldre uzskata, ka mūsu veselības aprūpe ir krietni apsteigusi Eiropas valstu veselības aprūpes stāvokli. Uz plānotājām operācijām ārzemēs gaida ilgāk, par ģimenes ārstu apmeklēšanu jāmaksā krietni vairāk, uzņemšanas nodaļās rindas tur ir garākas. Ne velti daudzi ārzemnieki dodas uz Latviju pēc medicīniskās palīdzības, teica Veldre.

Paužot uzticību šai valdībai, gatavo augsni nākamajai šajā pašā koalīcijā

Liene Barisa, NRA  10/24/07    Premjeram Aigaram Kalvītim uzticības balsojumu Saeimā vakar izdevās izturēt, un tas lai arī netiek saistīts ar turpmāku viņa vadītā Ministru kabineta stabilitāti, ar šīs pašas koalīcijas saglabāšanu, veidojot nākamo valdību, – gan.

Konkrētas tās aprises būšot skaidras pēc budžeta pieņemšanas galīgajā lasījumā, kas paredzēts pēc divām nedēļām.

Atbalstu premjeram vakardienas balsojumā visas koalīcijas partijas jau bija solījušas pirms tam, atzīstot nepieciešamību pirms nu jau neizbēgami gaidāmajām pārmaiņām pieņemt nākamā gada budžetu. Taču debates, neraugoties uz to, ilga vairākas stundas, kur lielākais vairākums runātāju bija no Jaunā laika, kura deputāti gan kritizēja šā brīža koalīciju, gan aicināja uz sadarbību jaunas veidošanai. JL turklāt parādīja gatavību kaulēties, par politiskā tirgus subjektu padarot budžetu: "Šodien mēs – kā pozīcija, tā opozīcija – nobalsojam par Kalvīša valdības demisiju. Rīt mēs – kā pozīcija, tā opozīcija – nobalsojam par budžetu pirmajā lasījumā (..) Es domāju, ka tas ir vienīgais scenārijs, kur mēs varam visi iziet kā uzvarētāji. Nu, protams, atskaitot premjeru Kalvīti, jo viņš diemžēl ir tik tālu aizstrādājies, ka viņš kā uzvarētājs iziet nevar," Saeimas debatēs vakar sacīja Kārlis Šadurskis. Koalīcija viņa ieteikumu neuzklausīja, līdz ar to šodien budžetu jaunlaicieši neatbalstīs.

Par demisijas pieprasījumu, kā jau bija gaidīts, vakar nobalsoja visi opozīcijas deputāti, pret – koalīcijas. Vienīgais, kas balsojumā atturējās, bija deputāts Visvaldis Lācis, kas līdz šim bija Zaļo un zemnieku savienības frakcijā, taču turpmāk būšot neatkarīgais deputāts. Lai gan balsojums par atbalstu šai valdībai koalīcijā bija vienots, aizkulisēs un politiķu sanāksmēs jau tika kaldināti nākamās valdības plāni, ko arvien vairāk politiķu atzīst arī publiski.

"Es domāju, ka svaigs skats uz problēmām no jauna redzējuma ir vienmēr pozitīva lieta. Ir jau mums tas raksturīgi, ka mēs gribam gaidīt jaunus varoņdarbus un jaunu varoņdarbu veicējus. Jāteic, ka tā ir mūsu latviešu tautas iezīme un varbūt – ne sliktākā. Un tāpēc es domāju – jā, ļoti iespējams, būs jauna valdība un jauni ministri," Neatkarīgajai atzina A. Brigmanis. Pēc viņa teiktā – katrā partijā varētu atrast virkni jaunu politiķu, kurus likt esošo ministru vietā. Arī citu koalīcijas partiju pārstāvju teiktais liecina, ka, veidojot nākamo valdību, uzsvars tiks likts uz jaunu cilvēku iesaistīšanu valdībā; arī tāpēc, ka pašreizējiem līdzi var iet šīs valdības nepopularitātes ēna.

Ja tas, kurš būs nākamais premjers, šobrīd tiek turēts noslēpumā (spekulācijās gan izskanējuši dažādi vārdi gan no TP, gan LPP/LC, turklāt šajās runās kandidātu rindu vakar papildināja arī Helēna Demakova), par nākamās koalīcijas sastāvu gan neesot šaubu – to veidošot tās pašas četras partijas. TB/LNNK Saeimas frakcijas vadītājs Māris Grīnblats norādīja, ka vismaz tēvzemieši citu koalīciju arī neredz. "Nepiedāvājam jaunu koalīciju, jo šeit ir divas partijas , kas ir ne tikai par neuzticības izteikšanu valdībai, bet arī par Saeimas atlaišanu. Ja viņi ir par Saeimas atlaišanu un ja tā nav izrādīšanās, tad būtu baigi dīvaini meklēt vietu šīs pašas sliktās Saeimas valdībā. Tas neliekas īsti loģiski," atzina M. Grīnblats.

Politiķis gan atzina, ka, turpinot darbu arī pašreizējās koalīcijas sastāvā, būtu jāizvērtē partiju atbildības jomas. "Jāizvērtē, kādi cilvēki ir valdībā, kādi vajadzīgi citi. Un jāmobilizē valdības ekonomiskā programma, kas būtu plašāka par inflācijas apkarošanu, un lai būtu konstruktīvāka sadarbība," viņš piebilda.

Tautas partijas politiķi, no kuru kopējiem lēmumiem lielā mērā būs atkarīga jaunās valdības nākotne, vismaz oficiālās sarunās par nākamo valdību gan ir izvairīgāki nekā kolēģi citās partijās. Taču arī viņi nenoliedz jaunas valdības plānus. "Viennozīmīgi visi saprot, ka nekāda remonta nebūs," tādējādi atzīstot, ka pārmaiņas neaprobežosies vien ar iepriekš piesauktajām kosmētiskajām izmaiņām, sacīja tautpartijietis Māris Kučinskis. Taču daudz kas esot atkarīgs no A. Kalvīša, un šobrīd svarīgāks esot budžets, viņš apgalvoja.

Jāpiebilst gan, ka ne visi politiķi ir noskaņoti pārmaiņām. Piemēram, LPP/LC deputāts Dzintars Jaundžeikars Neatkarīgajai atzina, ka valdība var arī nemainīties, ja tiks pāri pašreizējām problēmām un tiks izvērtētas visas kļūdas, kas pieļautas, un atrasti kandidāti vakantajiem ministru amatiem. "Tad var strādāt arī šī valdība. Un Kalvītis nebūt nav sliktākais premjerministrs," viņš sacīja.

***

Vai valdībai jādemisionē?

Judīte, strādā:

– Vai no tā kas mainīsies? Nav jau garantijas, ka pēc tam būs labāk.

Krista, mācās:

– Jā. Mani neapmierina tas, ka nav sakārtoti sociālie jautājumi, ir zemas algas, bet augstas cenas.

Ieva, strādā:

– Jā, jo Kalvītis nav īpaši labs vadītājs, tāpēc viņam būtu jāatkāpjas pašam.

Par Satversmes grozījumiem šorīt parakstījušies aptuveni 600 cilvēki

LETA  10/24/07    No plkst.8 līdz plkst.11.30 par grozījumiem Satversmē parakstījušies aptuveni 600 cilvēki, aģentūru LETA informēja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pārstāvji.

LBAS pārstāvji informēja, ka daudzi cilvēki nav varējuši parakstīties, jo nebija paņēmuši līdzi pasi.

Šodien Saeimas ēkas apkārtnē ir izvietotas divas teltis - viena Doma laukumā un otra - Jēkaba un Torņu ielas stūrī. Šajās teltīs LBAS pārstāvji vāc parakstus par grozījumiem Satversmē, kas paredzētu dot tautai tiesības balsot par Saeimas atlaišanu. Laika posmā līdz plkst.17 balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem ir iespēja parakstīties par likumprojektu, kurš paredz grozīt Satversmes 78. un 79.pantu tā, lai savācot vienas desmitās daļas vēlētāju parakstus būtu iespēja iesniegt Prezidentam lēmuma projektu par Saeimas atlaišanu.

Teltī, kas novietotas uz Jēkaba un Torņu ielas stūra, strādā trīs notāri. LBAS pārstāve aģentūru LETA informēja, ka vislielākais cilvēku pieplūdums bija plkst.8, kad sākās pulcēšanās pie Saeimas. Viņa informēja, ka uz Rīgu parakstīties par grozījumiem Satversmē brauc arī cilvēki no reģioniem.

Teltī, kas izvietota uz Jēkaba un Torņu ielas stūra, līdz plkst.11.15 par grozījumiem Satversmē bija parakstījušies aptuveni 300 līdz 400 cilvēki. Aģentūra LETA novēroja, ka par grozījumiem parakstījās arī partijas "Jaunais laiks" domes priekšsēdētājs Einars Repše.

Savukārt teltī, kas atrodas Jēkaba ielas galā, Doma laukumā, strādā tikai viens notārs, tāpēc tur rindas ir garākas. Kā LBAS pārstāvis informēja, visu laiku rindā gaida aptuveni pieci līdz seši cilvēki.

LBAS paredz, ka vislielākā iedzīvotāju atsaucība būs vērojama piketa kulminācijā no plkst.14 līdz 15, kad tautas priekšstāvji dosies uz Saeimu, lai balsotu par 2008.gada valsts budžetu pirmajā lasījumā.

LBAS vadītājs Pēteris Krīgers informēja, ka parakstus par grozījumiem Satversmē savienība nolēma vākt, lai tautai tiktu dotas tiesības balsot par Saeimas atlaišanu. Krīgers piebilda, ka nav runa tieši par šīs Saeimas iespējamo atlaišanu. Viņaprāt valdībai un Saeimai jāatgādina, ka Latvijā vara pieder tautai, nevis politiskajām partijām.

78.pantu izteikt šādā redakcijā - ne mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju ir tiesības iesniegt Valsts prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu, likuma projektu, lēmuma projektu par Saeimas atlaišanu, kuru Prezidents nodod Saeimai. Ja Saeima to nepieņem bez pārgrozījumiem pēc satura, tad tas ir nododams tautas nobalsošanai.

Savukārt 79.pantu izteikt šādā redakcijā - tautas nobalsošanai nodotais Satversmes pārgrozījums ir pieņemts, ja tam piekrīt vismaz puse no visiem balsstiesīgiem. Tautas nobalsošanai nodotais likumprojekts, lēmums par Latvijas dalību Eiropas Savienībā vai būtiskām izmaiņām šīs dalības nosacījumos, lēmums par Saeimas atlaišanu ir pieņemts, ja balsotāju skaits ir vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un ja vairākums ir balsojis par likumprojekta pieņemšanu, Latvijas dalību Eiropas Savienībā vai būtiskām izmaiņām šīs dalības nosacījumos, Saeimas atlaišanu.

Kā ziņots, šorīt pie Saeimas nama pulcējās gandrīz 200 piketētāju, novēroja aģentūra LETA.

Ap plkst.8 pirmos piketa dalībniekus pie Saeimas sagaidīja policistu ķēdes, kurās cieši blakus viens otram bija izvietoti apmēram 200 kārtības sargi.

Pirmie uz piketu ieradās apmēram desmit gados vecāki cilvēki un apmēram tikpat liels skaits jauniešu. Neviens no pirmajiem piketētājiem nebija atnesis līdzi kādu plakātu, kā arī netika izkliegti kādi saukļi.

Torņa un Jēkaba ielas krustojumā uzslietas teltis, kurās notāri apstiprina to cilvēku parakstus, kuri vēlas, lai tiktu grozīta Satversme, dodot iespēju arī vēlētājiem rosināt Saeimas atlaišanu.

Tuvojoties piketa organizētāju izsludinātajam pasākuma sākuma laikam, pie Saeimas nama organizēti nelielās grupās sāka ierasties jaunieši, kuri atnesa līdzi plakātus: "Sūtām cūku pupās", "Oranžajiem bijis daudz treknu gadu. Kad būs solītie septiņi - tautai?".

Kopumā pie Saeimas bija pulcējušies gandrīz 200 piketa dalībnieki, kurus policistu ķēdes bija sadalījušas apmēram divās vienādās grupās.

Vairāki gados vecāki piketētāji iesaistījās asā domu apmaiņā ar Saeimas priekšsēdētāju Gundaru Daudzi (ZZS), kuram nācās uzklausīt pārmetumus par zemajām pensijām, lielajiem komunālajiem maksājumiem, kā arī par valsts budžeta "izzagšanu".

Tāpat pie Saeimas stāvēja sabiedrības par atklātību "Delna" saaicinātie jaunieši, kuri sludināja, ka " Loskutovam jāturpina strādāt".

Pikets nekavēja cilvēku kustību pa Jēkaba ielu. Pasākuma norises vietā bija arī iekšlietu ministrs Ivars Godmanis (LPP/LC) un policijas vadība.

Katru pazīstamāko pozīcijas frakciju deputātu piketētāji uz darbu pavadīja ar saucieniem: "Kauns, kauns!". Ieraugot iekšlietu ministru, piketētāji sāka skandēt: "Godmani, ej mājās!". Savukārt pazīstamākie "Jaunā laika" frakcijas deputāti tika pavadīti ar aplausiem.

Īsi pirms plkst.10 lielākā daļa piketētāju izklīda. Pie Saeimas nama turpināja debatēt tikai apmēram 20 cilvēku.

Gaidāms, ka ap plkst.15, kad ārkārtas sēdē Saeima sāks izskatīt nākamā gada budžeta projektu, piketēt ieradīsies arodbiedrību pārstāvji, kuri prasa solīto algas paaugstinājumu.

Saeimas komisija par Loskutova atstādināšanu uzklausīs vairākas amatpersonas

LETA  10/24/07    Saeimas Juridiskā komisija šodien nolēma uzklausīt vairākas amatpersonas un tikai tad sagatavot Saeimai lēmumprojektu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja Alekseja Loskutova atstādināšanu.

Lai pieņemtu lēmumu, komisija vienojusies uzklausīt valsts kontrolieri Ingūnu Sudrabu, ģenerālprokuroru Jāni Maizīti, premjeru Aigaru Kalvīti (TP) un arī pašu Loskutovu.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli komisijai lēmumprojekts jāsagatavo 15 dienu laikā, līdz ar to šajā gadījumā tas ir jāizdara līdz 2.novembrim.

Komisija arī vienojās iepazīties ar klasificēto Valsts kontroles informāciju par iespējamajiem pārkāpumiem. Četriem komisijas deputātiem jau ir pielaide valsts noslēpumam, bet diviem - Jānim Reiram (JL) un Solvitai Āboltiņai (JL) - ir iespēja saņemt vienreizējās pielaides.

Komisijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš (TP) informēja, ka jau runājis ar Satversmes aizsardzības biroja vadītāju Jāni Kažociņu par iespēju vienreizējās pielaides saņemt deputātiem Imantam Valeram (TP), Uldim Augulim (ZZS) un Jānim Urbanovičam (SC).

Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš šodien sēdē norādīja, ka komisija nevar virzīt izskatīšanai Saeimā lēmumprojektu, pirms nav izgājusi obligāto procedūru un uzklausījusi amatpersonas. Kusiņš norādīja, ka 15 dienu laikā, kurā jāsagatavo lēmumprojekts, komisijas deputātiem jābūt skaidrībai par šī jautājuma izskatīšanu pēc būtības.

Kā ziņots, 16.oktobrī valdība nolēma rosināt Loskutova atbrīvošanu no amata. Šāds lēmums tika pieņemts pēc iepazīšanās ar ģenerālprokurora vadītās izmeklēšanas komisijas ziņojumu par Loskutova darbību.

Komisija, kurā bez Maizīša bija vēl tikai valdošās koalīcijas politiķi, tika izveidota, lai izvērtētu Valsts kontroles atklātos pārkāpumus KNAB grāmatvedībā.

Sudraba un Maizītis gan uzskata, ka Loskutova pārkāpumi nebija tik nopietni, lai rosinātu viņa atlaišanu.

Protestējot pret valdības lēmumu, pagājušajā nedēļā pie Saeimas piketā pulcējās ap 5000 cilvēku.

Jau ziņots, ka ģenerālprokurors Kalvītim nosūtījis protestu par viņa septembrī izdotajiem rīkojumiem atstādināt no amata Loskutovu un šajā saistībā veidot disciplinārlietas izmeklēšanas komisiju.

Savukārt Loskutovs Administratīvajā rajona tiesā ir apstrīdējis premjera lēmumu par viņa atstādināšanu no amata, kas izriet no Kalvīša rezolūcijā Valsts kancelejas vadītājai Guntai Veismanei teiktā. Tiesā par to ierosināta lieta.

Tāpat Loskutovs arī vērsies pie ģenerālprokurora ar lūgumu izvērtēt Kalvīša rīcības atbilstību likumam "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā". Loskutovs uzskata, ka Kalvītis atradies interešu konflikta situācijā, jo uzdevumu viņu atstādināt no amata devis, vienlaikus būdams Tautas partijas (TP) priekšsēdētājs. KNAB vadītājs ir pārliecināts, ka Kalvītis kā TP priekšsēdētājs ir personiski ieinteresēts, lai šī politiskā organizācija netiktu sodīta par pārkāpumiem saistībā ar priekšvēlēšanu izdevumu pārkāpumiem.

Kalvīša bezmiegs un pūļa demokrātija

Māris Krautmanis.  NRA  10/25/07    Smagi strādājot un guļot naktīs tikai četras stundas, premjerministrs Aigars Kalvītis ir secinājis, ka nav pārkāpis to sarkano līniju, aiz kuras būtu jāsākas plašai sabiedrības neapmierinātībai ar viņa valdības darbu.

Savu lēmumu atstādināt no amata Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāju Alekseju Loskutovu premjers jau sācis vērtēt kā politisku kļūdu, par ko, nožēlas asariņu ripinot, atzīst, ka būs dārgi jāmaksā. Laikam jau būs pārāk pārstrādājies un neizgulējies, ja jau nespēj novest līdz galam lietas. Cilvēka fizioloģija ir tāda, ka, lai kāds dzelzs vīrs viņš būtu, ir kāda spēju robeža, aiz kuras organismam nav cerību tālāk sekmīgi funkcionēt, ja nav pa vidu bijis pietiekamu relaksācijas brīžu. Ne velti daudzu totalitāru iekārtu specdienesti savus upurus visefektīvāk ir spīdzinājuši, neļaujot upurim pagulēt – ar šo metodi var salauzt gribu, smadzenes, kurām trūkst skābekļa, tās atsakās strādāt un liek darīt un runāt muļķības. Nu tad Kalvītim jāaiziet beidzot izgulēties!

Lai kā tur būtu ar sarkano līniju, pamostoties premjeram būs jāsecina, ka viņa akcijas ir stipri kritušās un bukmeikeru kantoros par viņa ilgu palikšanu amatā diezin vai dotu kādas vērā ņemamas likmes. Tiesa gan, viņa dzimtajā Tautas partijā, gan valdošajā koalīcijā kopumā pašlaik ir mulsuma brīdis, jo nav īsti saprotams, ko tagad likt vietā un kā dzīvot tālāk. Vispirms gan vēl jāaizcīnās līdz valsts budžeta pieņemšanai, bet pēc tam šā vai tā nāksies lemt, ko darīt ar Kalvīti un arī ko darīt ar Loskutovu.

Tāds variants, ka Kalvīša vietā varētu nākt kādas citas partijas, nevis TP, kandidāts, pašlaik netiek apspriests. Nav arī tāda varianta, kādu piedāvā ārpus Saeimas sēdošie sociāldemokrāti – par bezpartejiska kandidāta izvēli iz kādām nebūt nepolitiskām aprindām. Nav arī nopietnas domas par kādu nebūt varavīksnes valdību, kur visa Saeima valdītu priekā un saticībā, jo destruktīvais Jaunais laiks nav tā partija, ar kuru iespējama sadarbība, un arī Saskaņas centrs&PCTVL pēdējā laikā ieņēmis kursu uz aizvien ciešāku sadziedāšanos ar jaunlaicēniem.

Līdz budžeta likuma balsojumiem Kalvītis paliks krēslā, tāpēc nav oficiālu ziņu par iespējamajām pārmaiņām varas augšgalos. Bet kuluāros jau apspriež daudzas un dažādas kandidatūras, no kurām kā reālākās var vērtēt Gundaru Bērziņu, Edmundu Krastiņu, Helēnu Demakovu.

Bērziņš ir pieredzējis politiķis un varētu lieliski turpināt agrākajos gados aizsākto tradīciju likt Bērziņus augstos amatos, taču relatīvi nesen viņš atstāja veselības ministra amatu veselības problēmu dēļ. Premjerēšana prasīs daudz nervu, kamdēļ ir bažas, ka cilvēks nesabeidz savu veselību atkal. Citādi Bērziņš derētu, lai gan viņam dažkārt raksturīgs visnotaļ vaļsirdīgs izteikšanās stils. Tas zināmos apstākļos varētu nepatikt plašai publikai un arī ASV vēstniecībai, kas gan jau atceras Bērziņa pārspriedumus par to, ka ne viss, kas der Amerikai, der arī Latvijai, kā arī viņa ne visai toleranto attieksmi pret skolas bērnu slāpju dzesēšanu ar kokakolu, jo bez šā saldeni brūnganā dzēriena dažu amerikāņu izpratnē jaunā paaudze nevar izaugt ar pareizu izpratni par demokrātijas un tiesiskuma pamatvērtībām.

Edmunds Krastiņš tāpat ir gana pieredzējis, bet viņš ir tipisks akadēmiska ekonomista tips, kam raksturīga domāšana paradoksos. Reizēm tāda pieeja trāpa mērķī, citkārt var netrāpīt.

Demakovas plusi ir viņas plašais paziņu loks ārzemju vēstniecībās, sorosistu aprindās, uz politiskām aktivitātēm angažējamajā inteliģencē, kā arī tas, ka viņa ir sieviete. Ar šādas figūras iecelšanu premjeros valdība iegūtu kādu nebūt vairogu pret tiem, kas pašlaik grauž, kož, vemj uz valdību, jo savējā par premjeri... tas viņus uz kādu laiku samulsinātu. Plašās ļaužu masās gan diezin vai Demakova kļūtu varen populāra, jo nav jau nemaz tik saulaini pozitīva reālā sabiedrības attieksme pret kultūras ministres stumtajiem plāniem būvēt trīs varenās dižceltnes Daugavas krastos.

Nosauktie gan vēl nav gluži viss rezervistu saraksts, taču šā vai tā politiķus kādu brīdi nomocīs jautājums, vai vispār vērts mainīt Kalvīti pret kādu citu – it kā tā kā būtu jāmaina, bet pret ko tad? Daudz kas te joprojām atkarīgs arī no paša Kalvīša – pirmkārt, vai viņš spēs saņemties un atklāt visu, kas varētu būt viņa rīcībā pret Loskutovu, lai ļaužu masas beidzot saprastu, ka tāds KNAB priekšnieks neder?

Jautājums par to, vai valstī ir valdības, parlamenta, politiska vai vēl kāda krīze, ir staipāms un interpretējams. Vieniem krīze ir šausmīga. No otras puses, ja pavēro reālās norises, jāsecina, ka parlaments strādā normāli, lēmumi tiek pieņemti. Pastāv arodbiedrību spiediens, kas demokrātiskā valstī ir dabiski – valdībai nākas šo viedokli uzklausīt, diskutēt, pa daļai piekāpties, pa daļai ne, jo no otras puses spiež starptautiskās finanšu institūcijas, kuras Latvijai cenšas uzlikt par pienākumu netērēt pārāk daudz budžeta naudas.

Varu kritizē no dažādām pusēm, un šīs puses var nosacīti dalīt divās daļās – konstruktīvajā un destruktīvajā. Destruktīvā puse ir politiskie spēki, kas nav spējuši iegūt pietiekamu svaru 9. Saeimas vēlēšanās, nav spējuši sastrādāties ar partijām, kas ir uzņēmušās atbildību par valsts vadīšanu. Diemžēl partija Jaunais laiks un aiz tās stāvošā Sorosa fonda – Latvija un dažu tranzītbiznesa maku kopējā politiskā apvienība ir izvēlējusies pagalam slidenu ceļu uz tikšanu pie politiskās ietekmes svirām – izmantojot angažētus plašsaziņas līdzekļus, tiek muļķota tauta, aicināta uz piketiem un manifestācijām, uz tiesiskuma sardzēm. Viendien uz šādām aktivitātēm izdevās sasvilpt vien pāris simtus ļaužu, taču bija arī reize, kad pie Saeimas pulcējās 5000 demonstrantu. Tas nav nekas daudz, jo ar tiem resursiem, kas ir sorosistu rīcībā, nebūtu brīnums, ja atnāktu pat 50 tūkstoši. Šāda ļaužu musināšana ir augstākājā mērā bezatbildīga rīcība, jo paši musinātāji nevar prognozēt pūļa uzvedību un nav spējīgi to kontrolēt, ja tas sāks uzvesties neadekvāti. Nav nekā briesmīgāka par pūli. Tas var būt tīrīgs un kārtīgs, bet pietiek ar niecīgu impulsu, lai tas sāktu ālēties, sist logus, dedzināt automašīnas un vēl ne tikai to vien. Vai tiešām histērija un panika, paliekot bez varas kumosa, ir tik briesmīga, ka nav iespējams paciesties līdz nākamajām pašvaldību, parlamenta vēlēšanām? Vai tiešām ir tik degoša nepieciešamība kopēt punkts punktā Gruzijas, Ukrainas, Ungārijas scenārijus, lai radītu neproduktīvu sabiedrības viļņošanos un jukas? Pūļa demokrātija parlamentārās demokrātijas vietā? Bet varbūt labāk nevajag?

Te nu vislabākais, ko latvju tauta varētu darīt – nākamajā reizē, kad dzird aicinājumus uz manifestācijām, rīkot savu manifestāciju ar nosaukumu Pret populismu. Lai piedalītos šajā pasākumā, nekur nav speciāli jāiet – ir jāiet vai nu uz savu darbu, vai jādodas ar ģimeni uz cirku, vai jāpalasa kāda laba grāmata – piemēram, Džordža Orvela 1984 – tā vieta, kur tiek rīkotas naida stundas, vai Dzīvnieku ferma, par to, kā dzīvnieki gāž fermeri un kas no tā visa pēc tam iznāk.

Jāiet ir tad, kad atkal būs Centrālās vēlēšanu komisijas izsludinātās vēlēšanu dienas, un tad jāpauž sava attieksme pret valdību, premjeriem, partijām. Ja visi šķiet vienādi, visi slikti... nu tad jāizvēlas mazākais ļaunums. Mazākais ļaunums ir tie, kas, kaut ar kleinu kāju, puspakroplam un kaut pa zaglīgam, bet kaut ko dara vai vismaz cenšas, nevis tie, kas neko nedara un neko nespēj, neprot darīt vispār.

Ķeras pie Satversmes grozīšanas

Liene Barisa,  NRA  10/25/07    Protestējot pret valdības pretimnākšanas trūkumu saistībā ar nākamā gada budžetu, arodbiedrības, kā solījušas, vakar sāka vākt parakstus par grozījumiem Satversmē, lai vienkāršotu parlamenta atlaišanas iespējas, dodot iespējas to rosināt ne tikai prezidentam, bet arī vēlētājiem. Vakar jau esot parakstījušies vairāk nekā 2000 cilvēku.

Parakstu vākšana notika līdztekus nu jau ierastajam piketam pie Saeimas, kurš šoreiz gan pulcēja mazāk ļaužu nekā iepriekšējais. Policisti, kas dežurēja Jēkaba ielā, lēsa, ka pie parlamenta ēkas bija pulcējušies apmēram pusotra tūkstoša protestētāju – gan arodbiedrību pārstāvji, gan citi, kurus uz protesta akciju aicināja opozīcijas partijas un sabiedrība par atklātību Delna. Atšķirībā no pirmā piketa, kurā piedalījās tikai mediķi, policisti un skolotāji, pēdējos divos – arī vakardienas, ļaudis bija skaļāki, izkliedzot dažādus saukļus – visbiežāk: "Zagļi!", "Nost ar Saeimu!" un citus. Tāpat arī piketētāju plakātos arvien vairāk izteikti personiski apvainojumi, piemēram: "Imant K! Slims? Ko tu te dari?", "Sūtām cūku pupās" un tamlīdzīgi.

Daudzi no protesta dalībniekiem bija arī to vidū, kas parakstīja arodbiedrības aicinājumu labot Satversmi. Līdz 10 000 parakstu, kas vajadzīgi, lai uzsāktu referenduma ierosināšanas procesu, gan vēl nepietiek, tāpēc parakstu vākšanas process turpināšoties.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības piedāvātais Satversmes grozījumu likumprojekts paredz grozīt Satversmes 78. un 79. pantu tā, lai, savācot vienas desmitās daļas vēlētāju parakstus, būtu iespēja iesniegt prezidentam lēmuma projektu par Saeimas atlaišanu. Prezidentam savukārt likumprojekts būtu jānodod Saeimai, un, ja Saeima to nepieņemtu, tad tas būtu nododams tautas nobalsošanai. Savukārt tautas nobalsošanai nodotais Satversmes pārgrozījums būtu pieņemts, ja tam piekristu vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un ja vairākums būtu balsojis par likumprojekta pieņemšanu.

Pēc LBAS vadītāja Pētera Krīgera teiktā, parakstus arodbiedrības nolēma vākt, lai tautai tiktu dotas tiesības balsot par Saeimas atlaišanu. Turklāt runa jau neesot tieši par šīs Saeimas iespējamo atlaišanu. Parlamentāriešiem vienkārši esot jāatgādina, ka Latvijā vara pieder tautai, nevis politiskajām partijām. Jāpiebilst, ja arī šos grozījumus kāds gribētu izmantot esošā parlamenta sasaukuma atlaišanai, tad tas nevarētu notikt ātrāk kā pēc pusgada. Pirmkārt, referenduma ierosināšanas process par Satversmes grozījumiem ilgtu aptuveni trīs mēnešus, un gadījumā, ja šī tautas nobalsošana beigtos ar reāliem valsts konstitūcijas grozījumiem, aptuveni tikpat ilgs laiks būtu nepieciešams, lai tos varētu realizēt. Turklāt Satversmes pārgrozījumiem nepieciešama vismaz puse balsu no visiem balsstiesīgajiem, nevis no pēdējo vēlēšanu dalībniekiem, kā tas ir, piemēram, referendumos, lemjot par likumiem.

Jāatgādina, ka saskaņā ar šā brīža Satversmi tikai Valsts prezidentam ir tiesības ierosināt Saeimas atlaišanu. Pēc tam izdarāma tautas nobalsošana. Pēc viņa ierosinājuma jānotiek referendumam, un gadījumā, ja vairāk nekā puse no nobalsošanas dalībniekiem izsakās pret Saeimas atlaišanu, tad par atlaistu uzskatāms pats prezidents. To, ka prezidentam šī atbildība būtu jānoņem, gan iepriekš izteikuši citi gribētāji grozīt Satversmi, piemēram, partija Jaunais laiks, kas apņemšanos vienkāršot Saeimas atlaišanas iespējas jau izteikusi vairrākārt, arī pēdējā savā kongresā. Arī šajā parakstu vākšanā iesaistījušies jaunlaicieši. Pie parakstu vākšanas telts vakar bija piestiprināti, kā arī vairākiem piketētājiem pie Saeimas rokās bija karodziņi ar partijas Jaunais laiks simboliku, kuriem otrā pusē bija uzraksts "Jauna Saeima".

Saeima virza inflācijas budžetu

Arnis Kluinis,  NRA  10/25/07    Neapmierināti palika valsts algotie medicīnas un izglītības darbinieki.

Vakar notikusī 2008. gada Latvijas valsts budžeta pieņemšana pirmajā lasījumā pavēra ceļu turpmākajai algu un cenu pieauguma sacensībai.

Rēķinoties ar inflācijas kāpumu un izmantojot valdības vājumu, arodbiedrību vadītāji nedeva budžeta projektam savu saskaņojumu, bet tajā pašā laikā neiebilda pret budžeta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Pēc Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja Pētera Krīgera teiktā, vakardienas it kā bezrezultatītavās sarunas ir devušas nākamā gada algu fonda pieaugumu valsts iekšlietu un kultūras iestāžu darbiniekiem kopā par 44 miljoniem latu. Tas ir mazliet vairāk nekā puse no

82 miljoniem, cik valsts kalpotāju arodbiedrības prasīja. Neapmierināti palika valsts algotie medicīnas un izglītības darbinieki ar attiecīgi 26 miljonu un 12 miljonu latu pieprasījumiem. Visticamāk, šī nauda tiks atrasta, gatavojot budžetu pieņemšanai galīgajā variantā, ko paredzēts darīt jau 8. novembrī. Budžeta projekts saņēma 57 deputātu atbalstu, bet opozīcija izpaudās ar 38 balsīm pret šo projektu.

Līdz balsojumam par budžeta projektu Saeima nonāca pēc plašām un asām debatēm. Iebildumi pret 2008. gada budžeta projektu ir plaši izskanējuši, un teorētiski tiem piekrīt arī valdošās koalīcijas pārstāvji. Piemēram, Tautas partiju pārstāvošais Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Kārlis Leiškalns vakardienu sāka ar tādiem izteikumiem Latvijas radio, kurus pēc tam no Saeimas tribīnes tikai variēja opozīcijas deputāti. Proti, 2008. gada budžeta projekts esot milzīgs, nevienu neapmierinošs patēriņa budžets, jo 91% tā izdevumu ir valsts pārvaldes aparāta uzturēšanai. Ar šo budžetu apmierināta nav ne sabiedrība, ne ekonomisti, kuri to dēvē par "apēšanas budžetu", jo valsts investīcijas tālākai attīstībai šajā budžetā nav paredzētas. Šādā situācijā Latvija nonākusi tāpēc, ka valdība ar ekonomikas stabilizācijas pasākumiem esot nokavējusi vairākus gadus, ignorējot starptautisko finanšu institūciju un Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča brīdinājumus.

Savukārt Ministru prezidents Aigars Kalvītis vakar ar arodbiedrībām notikušo sarunu publiskajā daļā par galveno kļūdu atzina pagājušā gada budžeta grozīšanu, kad valsts izdevumi tika palielināti par 230 miljoniem. Ja valdība tos toreiz būtu paturējusi kā budžeta pārpalikumu, tad tagad nebūtu jāplēšās par tikai 82 miljoniem. Šo kļūdu

A. Kalvītis izskaidroja ar Saeimas vēlēšanu gada situāciju, kad naudas tērēšana kļūst tik pašsaprotama, ka A. Kalvītim pat neesot kauns par toreiz izdarīto.

Iepriekš izdarīto kļūdu atdzīšana nav likusi valdībai grozīt savu politiku, kas izpaustos valsts budžeta projektā.

Tāpat kā visi iepriekšējie A. Kalvīša valdību piedāvātie budžeta projekti, tas nodrošina tikai ierēdņu labklājības pieaugumu un aizvien augstāku inflāciju, kurai nākamgad vajadzētu sasniegt pārdesmit procentus. Kā jau Neatkarīgā ir norādījusi, budžeta projekts paredz valsts izdevumu pieaugumu par gandrīz miljardu latu jeb 1/5 daļu attiecībā pret šā gada budžetu. Šo 1/5 daļu var izteikt arī kā 20%. Šāds cenu pieaugums Latvijā pārdotajām precēm un pakalpojumiem ļaus iekasēt vairāk naudas nodokļos, bet atalgojuma pieaugums valsts sektorā paaugstinās iekšējo pieprasījumu.

Vakar gan A. Kalvītis, gan K. Leiškalns aicināja balsot par valdības izstrādāto "apēšanas budžetu". K. Leiškalns uz Neatkarīgās jautājumu par nesaskaņu starp viņa vārdiem un darbiem atbildēja, ka tas gan esot apēšanas budžets, bet karote ēšanai tomēr kļuvusi mazāka. Viņaprāt, valstij var draudēt ne tikai ekonomiska, bet arī sociāla krīze.

A. Kalvīša vakardienas runa Saeimā saturēja ne mazākas aplamības kā valsts budžeta projekts. "Ja mēs dzīvotu totalitārā valstī, apturēt inflāciju varētu ar vienu valdības lēmumu," apgalvoja Ministru prezidents. Te atliek tikai atkārtot pavisam svaigu ziņu no neapšaubāmi totalitāras valsts Zimbabves, kur 12 mēnešu inflācija šā gada septembrī sasniegusi 7892%, turklāt ir izpelnījusies piebildi, ka patiesā inflācija varētu būt arī augstāka. Latviju ar Zimbabvi vieno ne tikai aizvien pieaugoša inflācija, bet arī A. Kalvīša un Āfrikas valsts līdera Roberta Mugabes solījumi samazināt inflāciju, kas esot atkarīga no pasaules ekonomiskās konjunktūras, vietējām un ārvalstu politiskajām intrigām un jebkā cita, atskaitot valdības politiku.

Ekonomikas pamatlietu nezināšanu A. Kalvītis atklāja arī vēsturiskā skatījumā, jo inflācija ir cēlusies tieši no totalitārisma, kad tas saucās absolūtisms. Proti, valstu valdniekiem vispirms vajadzēja iegūt absolūtu varu pār pavalstniekiem, lai piespiestu viņus pieņemt papīra banknotes zelta vai vismaz kaut kāda metāla monētu vietā.

Ja piemēri par Zimbabvi vai 17. gadsimta Franciju nešķiet aktuāli, tad iespējams palūkoties uz kaimiņvalsti Baltkrieviju, kurai tiek pamatoti pārmestas daudzas neatbilstības Rietumu demokrātijas standartiem. Inflācijas ziņā Latvija un Baltkrievija pagājušogad bija pilnīgi uz viena līmeņa, bet šogad inflācija Latvijā būs daudz augstāka nekā Baltkrievijā. Tomēr tas netiks panākts ar vienu Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko rīkojumu. Baltkrievijas valdība ir izdevusi tūkstošiem rīkojumu, lai nodrošinātu ražošanas paplašināšanu valstij piederošajos uzņēmumos. Tādējādi vietējais tirgus tiek piesātināts ar precēm, un to cenas stabilizējas. Latvijas tirgus ar precēm gan ir piesātināts, bet tās ir importētas preces, kuras Latvijas iedzīvotāji spēj nopirkt uz valsts un privāto parādu palielināšanas rēķina.

A. Kalvīša vakardienas runa Saeimā pēc pašpārliecinātības atgādina viņa 2000. gada 19. maija interviju avīzē Rīgas Balss, kurā toreizējais ekonomikas ministrs apsveica cilvēku aizbraukšanu no Latvijas: "Žurkas pamet kuģi pirmās. Lai bēg no Latvijas tie, kuri ir patērētāji pēc savas būtības, – no viņiem tāpat labuma nebūs. Domāju, ka lielākā daļa no viņiem jau ir prom." Tikai pēc tam sākusies cilvēku masveida izceļošana pierādīja ekonomikas ministra kļūdu.

Latvijas finanšu ministrs Oskars Spurdziņš vakar pacentās izcelties tāpat kā valdības vadītājs. "Triju gadu laikā valsts budžets ir dubultojies, un ar šādu rezultātu jebkurš finanšu ministrs būtu gandarīts," viņš apgalvoja. Īstenībā tieši O. Spurdziņš ir starp tādiem finanšu ministriem, kuriem nav nekāda pamata būt gandarītiem par budžeta pieaugumu, jo šo pieaugumu nodrošina aizvien mazvērtīgāka nauda. Pirmās nepieciešamības preču cenas šajos trijos gados tāpat ir aptuveni dubultojušās, bet cilvēku pirktspēju, kā arī lata kursa stabilitāti attiecībā pret valūtu nodrošina tikai aizvien jaunas aizņemšanās.

***

Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Kārlis Leiškalns

-Nākamajam gadam ir sastādīts milzīgs, nevienu neapmierinošs patēriņa budžets, kurā 91% izdevumu aiziet valsts pārvaldes aparāta uzturēšanai. Ar šo budžetu apmierināta nav ne sabiedrība, ne ekonomisti, kuri to dēvē par apēšanas budžetu, bet nākamgad tomēr tika padarīta mazāka karote, ar kuru šī apēšana notiek. Mēs nevaram rēķināties tikai ar ekonomisko krīzi, jo jāpatur vērā arī sociālās krīzes draudi. Starp šīm divām krīzēm valdībai ir jāprot izlocīties tikpat veikli kā seskam.

TP valstij varētu nākties atdot pat virs miljona latu, LPP/LC — ap Ls 600 000

Zane Zālīte-Kļaviņa,  Diena  10/25/07     Lielā pārstāvniecība Saeimā atsevišķām politiskajām partijām ir ļoti dārgi maksājusi. Tā var secināt pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aprēķinātajām summām, par kādām pārsniegti priekšvēlēšanu tēriņu griesti pirms 9.Saeimas vēlēšanām — kopējā summa ir ap miljons latiem, kas būtu jāiemaksā valsts budžetā, un lauvas tiesu tajā veido premjera vadītās Tautas partijas un koalīcijā esošās Latvijas Pirmā partijas/Latvijas ceļa pārtēriņi. Arī KNAB ieskatā partiju nelikumīgi pieņemto ziedojumu summas tuvojas miljonam. Dārgi ievēlēšana izmaksājusi gan burtiskā nozīmē, gan pārnestā, jo par tikšanu pie varas samaksāts ne vien naudā, bet arī ar partiju reputāciju, konstatē partiju finanšu pētniece Lolita Čigāne.

"Jautājums par šīs Saeimas leģitimitāti kļūst ļoti, ļoti aktuāls," tā L.Čigāne. KNAB priekšnieka vietnieks Alvis Vilks uzsver partiju finanses regulējošo likumu nepilnības, kas joprojām eksistē lielā mērā pašu politisko spēku dēļ, piemēram, Saeimā iestrēgušas normas, kas precizētu trešo personu lomu priekšvēlēšanu periodā. Kā jau rakstīts, apstākļos, kad partiju priekšvēlēšanu tēriņiem bija noteikti griesti, pirms vēlēšanām gan TP, gan LPP/LC apvienības pārstāvjus slavināja trešo personu (Sabiedrības par vārda brīvību un biedrības Pa saulei) rīkotajās "pozitīvisma kampaņās". Milzīgie tēriņi padarījuši iespējamu "masīvu smadzeņu skalošanu", lai gan izdevumu ierobežojumu mērķis ir to nepieļaut, uzskata L.Čigāne.

KNAB lēš, ka priekšvēlēšanu aģitācijas griestus politiskās partijas pārsniegušas par kopumā vairāk nekā 1,13 miljoniem latu, kas saskaņā ar likumu būtu jāiemaksā valsts budžetā. TP pārtēriņš bijis ap Ls 530 000, LPP/LC virs normas iztērēti vairāk nekā Ls 400 000. Pārējo partiju pārtēriņi ir simtiem reižu mazāki. Vai visu šo naudu politiskajiem spēkiem pilnībā nāksies iemaksāt valsts kasē, lēmums vēl nav pieņemts — jāprecizē, vai varbūtējais pārkāpums noticis pirms vai pēc 2006.gada 18.maijā pieņemto partiju finansēšanas likuma grozījumu spēkā stāšanās, kas noteica tēriņu griestus, skaidro KNAB pārstāve Diāna Kurpniece. Tomēr jau tagad zināmas summas, ko partijām varētu nākties samaksāt valsts budžetā, jo tās KNAB vērtē kā nelikumīgā kārtā pieņemtus ziedojumus: TP virs Ls 555 000, LPP/LC virs Ls 18 000, bet partiju priekšvēlēšanu apvienībai Dzimtene — tuvu Ls 10 000. Līdz ar to TP gadījumā kopējais parāds valstij, iespējams, varētu pārsniegt miljonu latu, LPP/LC — Ls 580 000.

Lielākās summas pirms vēlēšanām nelikumīgi tērējušo partiju TP un LPP/LC pārstāvji pārkāpumus neatzīst. KNAB aprēķini esot "politisks gājiens", aģentūrai LETA komentējis TP priekšsēdētājs, premjers Aigars Kalvītis. Kā jau rakstīts, KNAB līdzšinējais vadītājs Aleksejs Loskutovs lūdzis ģenerālprokuroru izvērtēt nelikumības viņa atstādināšanā, jo uzskata, ka to darot, A.Kalvītis, kurš ir TP valdes priekšsēdētājs un atbildīgs par partijai nodarītajiem zaudējumiem, ir personiski ieinteresēts, lai TP netiktu sodīta partiju finansēšanas likuma pārkāpumos.

Atvaļinājumā esošā LPP/LC līdera Aināra Šlesera runas vīrs Edgars Vaikulis norādīja — likuma pārkāpumus var atzīt tikai tiesa. Administratīvā tiesa, kur partijas apstrīdējušas KNAB lēmumus par administratīvajiem sodiem (5000 latu uzrēķināti gan TP, gan LPP/LC), TP gadījumā ierosinājusi lietu, turpretī LPP/LC pieteikums atstāts bez virzības tajā konstatēto trūkumu dēļ, vēsta LETA. Taču jau pērn decembrī Augstākās tiesas Senāts, izskatot prasību 9.Saeimas vēlēšanas atzīt par nelikumīgām, blakuslēmumā secināja — ir saistība gan Sabiedrības par vārda brīvību pozitīvisma kampaņai ar TP, gan biedrības Pa saulei kampaņai ar LPP/LC deputātu kandidātiem, līdz ar to uzskatāms, ka arī tēriņi kampaņām attiecināmi uz partiju izdevumiem. E.Vaikulis pauda, ka šis lēmums LPP/LC neesot saistošs. Uzrēķinātos administratīvos sodus pārsūdzējis arī Saskaņas centrs (Ls 700), Zaļo un Zemnieku savienība (Ls 500), kā arī Dzimtene (Ls 700). Sodu nav samaksājusi, bet arī lēmumu nav pārsūdzējis Jaunais laiks (Ls 500). Ls 250 sodu jau samaksājusi apvienība TB/LNNK.

***

Partiju finanšu pārkāpumi 9.Saeimas priekšvēlēšanu periodā

Pārbaudītas 19 partijas

Atļautais priekšvēlēšanu izdevumu apmērs Ls 279 631,20

Pārsniegts (% no atļautā apmēra)

Tautas partija Ls 529 980,54 (189,53%)

LPP/LC vēlēšanu apvienība Ls 401 610,26 (143,64%)

Saskaņas centrs Ls 4463,58 (1,6%)

Zaļo un Zemnieku savienība Ls 3350,78 (1,2%)

Jaunais laiks Ls 2087,16 (0,75%)

Nelikumīgi saņemti ziedojumi

Tautas partija Ls 555 430

LPP/LC Ls 18 055,97

ZZS Ls 8276,11

Saskaņas centrs Ls 6941,33

Dzimtene Ls 9810,42

Ieņēmumu un izdevumu deklarācijās neatbilstības nav konstatētas šādām partijām*

Māras zeme, Visu Latvijai, Mūsu zeme, Tēvzemes savienība, Nacionālā spēka savienība, Eiroskeptiķi, Jaunie demokrāti, Pensionāru un senioru partija

*neviena no šīm partijām nav ieguvusi pietiekamu vēlētāju balsu skaitu, lai iekļūtu Saeimā

Pie administratīvās atbildības sauktas kopumā septiņas partijas, tām noteikts administratīvais naudas sods kopumā Ls 12 650 apmērā. Piecas partijas KNAB lēmumu par sodu pārsūdzējušas

Trijās partijās lietvedība par saukšanu pie administratīvās atbildības izbeigta pārkāpuma mazsvarīguma dēļ (PCTVL, Latviešu partija, LSDSP).

Piecas no šīm partijām vai partiju apvienības pārsniegušas priekšvēlēšanu izdevumu ierobežojumus kopumā par Ls 941 492,32

Partiju deklarācijās nav norādīti ar vēlēšanu kampaņu saistīti izdevumi kopumā par Ls 1 130 170,49

Dati: KNAB

KNAB gatavo uzrēķinus

Ināra Mūrniece, Latvijas Avīze   10/25/07    Izvērtējot politisko partiju darbību pirmsvēlēšanu periodā, KNAB secinājis, ka partijas ziedojumos saņēmušas ievērojamas naudas summas un dažas no tām rupji pārkāpušas Politisko partiju finansēšanas likumu.

Lai arī KNAB pie partiju finansiālās darbības izvērtēšanas vēl strādā, vakar birojs iepazīstināja ar būtiskākajiem atzinumiem. Šis pienākums bija uzticēts KNAB vadītāja vietniekam Alvim Vilkam, bet atstādinātais biroja vadītājs Aleksejs Loskutovs sēdēja žurnālistu rindās. Komentējot lielo interesentu skaitu, A. Loskutovs apgalvoja, ka jūtoties "līdzīgi kā dienā, kad mani apstiprināja amatā".

Aizvadītās Saeimas vēlēšanas pirmo reizi Latvijā notika, spēkā esot Politisko partiju finansēšanas likumā noteiktajiem tēriņu griestiem: partija vai partiju apvienība, kas iesniegusi deputātu kandidātu sarakstu piecos vēlēšanu apgabalos, drīkstēja tērēt ne vairāk kā 20 santīmus uz vienu vēlētāju. Maksimālā summa, ko partija, kandidējot piecos vēlēšanu apgabalos, varēja tērēt, bija 279 631 lats.

Pārbaudot partiju tēriņus, KNAB secinājis: divas partijas noteiktos vēlēšanu griestus pārkāpušas par astronomiskām summām. Tautas partijas (TP) pārtēriņš pārsniedz pusmiljonu latu – Ls 529 980 un Latvijas Pirmās partijas un "Latvijas ceļa" (LPP/"LC") apvienības – par 401 610 latiem. Kopumā TP vēlēšanu kampaņā iztērējusi 809 611 latus un apvienība LPP/"LC" – 681 241 latu.

Trīs citas partijas pārtērējušas dažus tūkstošus latu. "Saskaņas centrs" – Ls 4463, Zaļo un zemnieku savienība – Ls 3350 un "Jaunais laiks" – Ls 2087. Šīs piecas partijas vai to apvienības pārsniegušas priekšvēlēšanu izdevumu ierobežojumus kopumā par Ls 941 492, un šī summa saskaņā ar likumu partijām jāatmaksā valsts budžetā.

Vēl astoņu partiju deklarācijās neatbilstības nav konstatētas, un tās ir: "Māras zeme", "Visu Latvijai!", "Mūsu zeme", Tēvzemes savienība, Nacionālā spēka savienība, "Eiroskeptiķi", "Jaunie demokrāti" un Pensionāru un senioru partija.

KNAB secinājis, ka piecas partijas pieņēmušas neatļautus ziedojumus: Tautas partija – kopumā par Ls 555 430, LPP/"LC" – par Ls 18 054, ZZS – par Ls 8276, "Saskaņas centrs" – par Ls 6941 un apvienība "Dzimtene" – par Ls 9809. Vairākos gadījumos partijas pieņēmušas juridisko personu dāvinājumus, lai gan Politisko partiju finansēšanas likums to liedz. Apvienība "Dzimtene" pieņēmusi anonīmu ziedojumu, ko arī liedz likums.

Par pretlikumīgi pieņemtiem ziedojumiem KNAB uzskata arī tā saukto pozitīvisma kampaņu tēriņus. Atgādināšu, ka pirms vēlēšanām "Sabiedrība par vārda brīvību" slavināja Tautas partijas biedrus. "Sabiedrībai par vārda brīvību" "Latvijas kuģniecība" ziedojusi Ls 156 300 un no fiziskām personām pieņemti ziedojumi 399 130 latu apmērā. Savukārt Ērika Stendzenieka dibinātā organizācija "Pa saulei" slavināja galvenokārt LPP/"LC".

Arī Augstākās tiesas (AT) senāta Administratīvais departaments atzinis, ka "Sabiedrības par vārda brīvību" un "Pa saulei" tēriņi pieskaitāmi attiecīgi TP un LPP/"LC" priekšvēlēšanu kampaņai, jo šo biedrību dibinātāji un lielākie ziedotāji nāk no konkrētajām partijām.

KNAB priekšnieka vietnieks A. Vilks uzsvēra: arī šīs nelikumīgi pieņemtās summas partijām būs jāatmaksā valsts budžetā. Līdz ar to KNAB Tautas partijai varētu pasniegt uzrēķinu kopumā par vairāk nekā miljonu: 1 085 410 latiem un apvienībai LPP/"LC" – par nepilnu pusmiljonu, tas ir – 419 664 latiem.

Par Politisko partiju finansēšanas likuma pārkāpšanu paredzēts naudassods, kura maksimālā summa ir 5000 latu. KNAB par priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumu neievērošanu, neatļauta dāvinājuma pieņemšanu un nepatiesu ziņu norādīšanu partijas deklarācijā pieņēmis lēmumu par septiņu partiju administratīvu sodīšanu, un kopumā uzlikti naudas sodi 12 650 latu apmērā. Tautas partijai un LPP/"LC" uzlikts 5000 latu naudassods katrai. Citām partijām uzliktie naudassodi ir ievērojami zemāki: "Saskaņas centram" un apvienībai "Dzimtene" – Ls 700, ZZS un "Jaunajam laikam" – Ls 500 un "TB"/LNNK – 250 lati. Tēvzemieši ir vienīgie, kas šo sodu arī godprātīgi samaksājuši. Pārējās partijas, atskaitot "Jauno laiku", sodu pārsūdzējušas. A. Vilks atzina, ka tiesāšanās acīmredzot būšot "ilgs process", un izteica cerību, ka "tiesu spriedumi varētu būt audzinoši".

Komentējot KNAB publiskoto informāciju, Tautas partijas priekšsēdētājs un premjerministrs Aigars Kalvītis paziņojis, ka TP neesot pārkāpusi likumu un neko neesot pārtērējusi, ziņo LETA. Pēc A. Kalvīša vārdiem, KNAB aprēķini esot "politisks gājiens" un Tautas partija KNAB atzinumu apstrīdēšot tiesā. "Mēs tiesāsimies, bet tagad tas viss ir izzīsts no pirksta," teicis A. Kalvītis.

Kāpēc parakstījāt aicinājumu 3.novembrī pulcēties uz tautas sapulci?

Zane Radzobe,  Diena  10/25/07

Anna Žīgure, rakstniece, tulkotāja, diplomāte

Es parakstīju tāpēc, ka manā uztverē demokrātiskā valstī viena no ļoti būtiskām sastāvdaļām ir tautas, sabiedrības, vēlētāju līdzdalība valsts dzīvē. Īpaši šajā laikā, kad sabiedrībā ir ļoti neviendabīgs uzskats par notiekošo (un pie sabiedrības es, protams, pieskaitu arī valdību un politiķus) šāda sabiedrības līdzdalība ir ļoti būtiska un svarīga.

Baiba Rubess, SIA Latvija Statoil izpilddirektore

Plānojot uzņēmējdarbībā viens no svarīgākajiem paredzamības parametriem ir tiesiska valsts un ticība tam, ka procesi, vienalga, vai tie skar specifiski KNAB vai tiesisku procesu kā tādu, ir labā, kvalitatīvā līmenī. Domāju, ka tā nav. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc es atkārtoti atbalstu. Mēdz būt tā, ka kāds jautājums uzplaiksnī, tiek novilcināts un tad izgaist. Šis nav tas jautājums, kuram ļaut izgaist. KNAB ir jābūt neatkarīgai institūcijai ģenerālprokuratūras pārraudzībā. Es ceru, ka šis uzsaukums netiek interpretēts kā automātisks aicinājums atlaist Saeimu. Tā nav. Vai kā automātisks atbalsts kādai Štokenberga partijai, jo arī tā nav. Atkārtoti parakstīt aicinājumu mani netieši mudināja mani darbinieki, ko redzēju piketā pie Saeimas un biju pārsteigta, ka viņus kas tāds interesē. Vēlāk es darbā viņiem jautāju un uzzināju, ka viņi izjūt to, ka mērs ir pilns un vajag cīnīties par tiesiskuma atjaunošanu valstī, nodrošināt, ka Saeimas deputātu sirdsapziņās tie nepazūd. Un tie [darbinieki — red.] ir cilvēki, kas Atmodas laikā bija bērni.

Uldis Bērziņš, dzejnieks

Ļoti vienkārši. Es esmu par sabiedrības izaugsmi un sabiedrības spēju kontrolēt savus vadītājus, amatpersonas kā pamatnoteikumu dzīves kvalitātei.

Marina Kostaņecka, rakstniece

Es neparakstīju pirmo vēstuli, jo man to neviens nepiedāvāja, bet būtu parakstījusi. Tagad vēl jo vairāk, jo redzu, ka tagad mēģina izlaist no tā gaisu. It kā tie 5000 būtu liels balons, no kura var izlaist gaisu. Es esmu ekspolitiķe un redzu, ka notiek cīņa par varu, to, ka mani mēģina muļķot. Es neatbalstu opozīcijas vēlmi tikt krēslos. Dabiski, ka arī opozīcijai ir savas intereses, bet es neesmu muļķe, kas danco pēc opozīcijas stabules. Kā Latvijas pilsone es protestēju pret to, ka mani uzskata par muļķi. Baidos, ka nākamreiz tauta pulcēsies nevis ar lietussargiem tāpēc, ka līst lietus, bet ar dakšām. Ja tie, ko tagad, piemēram, Delfos sauc par klauniem un muļķiem, piekāpsies un teiks — jā, mēs tādi esam, tad mūs visus varēs izvārīt kā cāļus zupā. Es negribu būt tāds cālis un negribu, lai mana tauta tiktu ielikta grūti audzināmo tautu nometnē. Es negribu zaudēt neatkarību, par kuru pirms 19 gadiem cīnījos kā PSRS deputāte. Beilijas lekcija nebija emocionāla sievietes runa, bet gan rūpīgs, nopietns brīdinājums. Pasaule redz, ka mēs esam neaprēķināmi, tātad mūs būs jāpieskata. Un es negribu, lai mūs pieskata pārāk stipri. Korupcija, ko redz visa pasaule, tikai ne mūsu valdība, ir iemesls, lai mūs pieskatītu.

Ivars Cinkuss, diriģents

Iemesli ir vairāki. Pirmkārt, visi šie notikumi ir labs fons pilsoniskās sabiedrības atmodināšanai. Lai atgādinātu tautai, ka tā valda pār ievēlētajiem pārstāvjiem. Otrkārt, mani personiski ļoti dziļi aizskāra iepriekšējās vēlēšanas — manis uzskatīšana par nepieskaitāmu, grūžot iekšā uzskatāmu propagandu kā vienkāršu domu apmaiņu. Treškārt, varas uzurpācija. Satversmes tiesas tiesnešu, tiesībsargu bīdīšanas, neskaidrie notikumi ap sabiedrisku televīziju un ziņu dienestu, Drošības likums — tas viss rada bažu sajūtu, ka tiek risinātas neskaidras lietas. Cik tad var.

Juris Žagars, aktieris, uzņēmējs, Cēsu pilsētas domes deputāts

Esmu Tautas partijā aptuveni 8 gadus, iestājos nevis politisku, ideoloģisku apsvērumu dēļ, bet gribēju darboties Cēsu pašvaldībā. Es neesmu politiķis, uzskatu sevi par administratīvu darbinieku. Tāda bija motivācija — stāties partijā, kurā ir gudri, saimnieciski domājoši cilvēki. Ārpus Rīgas mēs esam tālu no politikas un neko daudz nevaram ietekmēt. Pēc vairāku gadījumu cikla, ne jau tikai Loskutova, bet no gada sākuma, ir sajūta, ka Tautas partijas elite ir pazaudējusi spēju just reakciju tautā, rīkojas kā liela kuģa no varas apreibusi komanda. Tādēļ domāju, ka jāpiebremzē, jāpaskatās, uz kurieni ejam. Neaicinu uz nekārtībām, bet, ja pieņemts nepareizs lēmums, jāieslēdz atpakaļgaita — tāpēc jau politika ir kompromisu māksla. Joprojām esmu pārliecināts, ka saimnieciski un ekonomiski Tautas partijas potenciāls ir ļoti liels. Bet nesaprotu, kā pēkšņi var darīt tādas muļķības, tas šausmīgi degradē Tautas partijas vārdu. Žēl, ka pie tik daudzām labām lietām ir darvas karote mucā, īpaši tik ļoti sarežģītā ekonomiskajā situācijā. Centrā īsti nejūt pulsu, kas notiek perifērijā, Tautas partijas biedri ir svēti sašutuši par to, ka Rīgā dara tādas muļķības, kuru dēļ mums ir jātaisnojas tautai. Daudzi, kas parakstīja aicinājumu, droši vien teiks — par Latviju, godīgumu, taisnīgumu. Tas ir a priori, bet mani tas satrauc arī no [partijas — red.] iekšienes. Mana pārliecība ir, ka valdības aiziešana nav risinājums, tam jābūt dziļākam. Bet varbūt, ka tautas akcijas radīs spiedienu, pamodinās no letarģiskā varas miega. Galvenokārt Saeimu.

Vilks paēdis, bet kaza beigta

Ivo Leitāns,  Diena  10/25/07    Drošības jomā lielākie papildus līdzekļi tiek algām, apstākļi, kādos policisti strādās, nemainīsies.

Lielākas algas, jaunas ugunsdzēsēju mašīnas, Šengenas programmas ietvaros iegūtās robežsardzes infrastruktūras uzturēšana, pensionāru skaita palielināšanās, dzērājšoferu mašīnu glabāšana — šīs ir galvenās pozīcijas, kas palielinās Iekšlietu ministrijas (IeM) izdevumus 2008.gadā. Taču taupības budžeta sakarā tēriņus iecerēts arī samazināt, piemēram, miljons tiks ietaupīts, nepērkot formastērpus ugunsdzēsējiem un robežsargiem. Tas, ka papildu nauda netiek piešķirta uz energoresursu (elektrības, gāzes, degvielas) cenu kāpuma rēķina, arī faktiski nozīmē to, ka dienestiem būs jātaupa, jo līdzekļi tam būs jāmeklē no iekšējiem resursiem, skaidro IeM Finanšu vadības departamenta direktors Ģirts Kadilis. Arī Tieslietu ministrijas padotībā esošajām iestādēm, kas atbildīgas par esošajiem un bijušajiem cietumniekiem, nākamais gads būs grūts: telpu īre un komunālie maksājumi kļūs dārgāki, bet naudas tiem būs tikpat, cik šogad.

Vissmagākais jautājums — par amatpersonu ar uzplečiem atalgojumu — tika risināts visilgāk. Sākotnēji solītais 30 procentu pieaugums no nākamā gada tika samazināts uz pusi, kas izraisīja arodbiedrību protestus. Ministrija skaidroja, ka vairāk naudas algām piešķirt nevarēs, savukārt dienestu arodbiedrību pārstāvji apgalvoja, ka tādā gadījumā turpināsies darbinieku aizplūšana. Piemēram, tika prognozēts, ka trūkstošo darbinieku skaits policijā, kas ir apmēram 10 procentu apmērā, dubultosies un sasniegs divus tūkstošus.

Tomēr trešdien no rīta kļuva zināms, ka Finanšu ministrija algām tomēr piešķīrusi vēl astoņus miljonus latu papildus. Tas nozīmēja, ka ugunsdzēsēji, policisti, robežsargi un cietumsargi saņems vidēji par 91 latu mēnesī uz rokas vairāk nekā tagad. "Mēs esam apmierināti, un mums vairs nav iemeslu protestēt," paziņoja Latvijas Apvienotās policistu arodbiedrības prezidents Agris Sūna. "Tagad arī darbiniekiem jāiet mums pretī un jāpierāda sevi, ka viņi var strādāt labi," uzskata IeM valsts sekretārs Aivars Straume.

Lai gan sāpīgākais jautājums tika atrisināts, Valsts policijas priekšnieks Aldis Lieljuksis otrdien atzina, ka viņam vēl neesot zināms, ar cik lielu summu nākamgad var rēķināties policija: "Skaidrības vēl pagaidām nav." Dažas problēmas, kas būs nākamgad, jau var paredzēt: Rīgā pieaugs telpu īres maksa un arī siltuma tarifs, kļūs dārgāks benzīns, bet nauda šiem izdevumiem iedalīta vien šī gada apmērā. A.Straume atzīst arī to, ka līdzekļu trūkst policijas un ugunsdzēsēju telpu uzturēšanai pienācīgā kārtībā. "Vajadzētu jaunas, remontētas telpas kā tagad ir robežsargiem. Diemžēl šobrīd to nevaram atļauties," teic A.Straume.

Pie jaunām mašīnām jau nākamā gada pirmajā ceturksnī cer tikt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks Ainars Pencis. Kopumā nākamgad līzingā tiks samaksāts nepilns miljons par 80 jauniem transportlīdzekļiem, piemēram, dažāda tipa autocisternām un paceļamajām kāpnēm. "Ja mēs gada laikā varam atjaunot gandrīz ceturtdaļu autoparka, tas ir ļoti labi," priecājas A.Pencis.

62 miljoni latu šogad un pērn Šengenas finanšu programmas ietvaros tika izmantoti robežsargu infrastruktūrai. Šengenas zonai Latvija pievienojas decembrī. Līdz ar to vairāk naudas turpmāk būs jātērē jaunuzcelto ēku, nopirkto automašīnu, kuģa, kuteru un helikopteru uzturēšanai. Tomēr Valsts robežsardzes priekšnieks Gunārs Dāboliņš atklāj, ka dažās pozīcijās līdzekļu tomēr nepietiks: lai gan visa jaunā tehnika robežpunktos darbojas ar elektrību, tam naudas vairāk nav piešķirts. Tas pats ir ar degvielu. "Tātad būs mazāk patruļu," prognozē G.Dāboliņš. Turklāt no nākamā gada budžeta bāzes izņemti 400 tūkstoši latu robežsargu formastērpiem. "Mums pēc nolikuma rezervē jābūt vismaz 30 procentiem formu. Tagad es zinu, ka noliktava man būs tukša," saka G.Dāboliņš.

Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) budžeta un finanšu dienesta priekšniece Ināra Šaranda, gluži kā A.Lieljuksis, uzsver, ka īstas skaidrības par budžetu vēl neesot: "[Trešdien] no rīta iešu uz Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisiju, tad redzēšu, ar ko var rēķināties." Runājot par valdības šobrīd iesniegto budžeta projektu, I.Šaranda stāsta, ka lauvas tiesa no palielinājuma izdevumos attiecas uz atalgojuma pieaugšanu: cietumsargiem ar dienesta pakāpēm, tehniskajiem darbiniekiem, mediķiem, arī ieslodzītajiem, kas nodarbināti saimnieciskajos darbos. Lielākās bažas IeVP rada prognozētais kurināmā sadārdzinājums.

Ar nosacīti pirms termiņa atbrīvotajiem cietumniekiem no šī gada strādā Valsts probācijas dienests (VPD). Tā vadītājs Aleksandrs Dementjevs stāsta, ka dienesta izdevumi nākamgad palielinās galvenokārt uz jaunu štata vietu rēķina — tādu būs 38. "Tas ir objektīvi nepieciešams, jo pieaugs klientu skaits. Mūsu uzraugāmo šogad bija 12 tūkstošu, taču programmā viņiem jāpiedalās dažus gadus pēc kārtas. Līdz ar to viņi uzkrājas, tāpēc mums vajag vairāk darbinieku," skaidro A.Dementjevs.

***

Kam būs vairāk un kam nauda netiks

- Policijas kārtībniekam alga pieaugs par vismaz Ls 85 "uz rokas". Patlaban no Ls 250 "uz rokas". + ap 25 milj. latu

- Vairāk naudas, lai segtu izdevumus par dzērājšoferiem konfiscētu auto glabāšanu. Izveidojusies situācija, ka daudzi tās neizņem, jo to vērtība ir mazāka par soda naudas apmēru + 1,4 milj. latu

- Tiks iegādātus 80 jaunus ugunsdzēsēju mašīnas. Patlaban ir apmēram 360 mašīnu, no kurām tikai ap 20 iepirktas atjaunotās Latvijas laikā.+ ap 1 milj. latu

- Papildus līdzekļi robežas uzturēšanai. Līdz šim par Šengenas programmas līdzekļiem robežsargiem nopirkti vairāk nekā 300 auto, deviņi kuteri, divi helikopteri, uzbūvētas jaunas ēkas u.c. + 2,1 milj. latu

- Lai mazinātu pārkāpēju skaitu uz ceļiem, bija paredzēts ieviest fotoradarus — ātruma kontroles mērierīces, kas fiksēs arī pārkāpēja automašīnas numuru. Patlaban izsludināts konkurss par pirmo to iegādi. Vai nākamgad tos iepirks vēl, nav zināms. ?

- Lai gan nākamgad paredzams degvielas sadārdzinājums, akcīze vien paredzēta par 1,7 santīmiem lielāka, prasītā papildus naudas degvielas tēriņiem nav piešķirta. Patlaban IeM finansistu noteiktā degvielas cena ir apmēram 66 santīmi. Ja tirgū tā būs lielāka, iespējams, būs jātaupa uz mācību braucieniem. 0

- Bija plānots iepirkt ātros narkotiku testus, ar kuriem pārbaudītu aizdomīgus šoferus uzreiz pēc apstādināšanas. Tā kā vēl nav atbilstošas likumdošans, lai testus ieviestu, nauda tam nav paredzēta — ja vajadzēs, IeM sola to rast iekšēji. 0

- Policijai būtu vajadzīga īpaša "suņu programma". Dzīvnieki nepieciešami cilvēku, narkotiku, sprāgstvielu meklēšanai. Daudzi esošie suņi ir jau veci. Nauda suņiem nav paredzēta. 0.

Arodbiedrību un valdības sarunas izgāžas

Anna Novicka,  Diena  10/25/07    Policistu prasītajam algu pielikumam nauda ir atrasta, taču mediķu un pedagogu prasību apmierināšanai trūkst vairāki desmit miljonu latu. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) un valdības sarunas, meklējot kompromisa risinājumu nākamā gada budžetam, trešdien kārtējo reizi nonākušas strupceļā — premjers Aigars Kalvītis (TP) to skaidro ar jaunu prasību parādīšanos no arodbiedrību puses, tās savukārt apzinātā spriedzes saasināšanā vaino A.Kalvīti.

Trešdien Saeima pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja nākama gada budžeta projektu ar 1% pārpalikumu no IK, taču saskaņot likumprojektu ar tā galvenajiem oponentiem — arodbiedrībām — valdībai atkal nav izdevies. Kā Dienai stāstīja Latvijas izglītības darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja vietnieks Jānis Krastiņš, nesen ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) panākto kompromisu trešdien izjaucis pats premjers, piedāvājot IZM atrastos papildus 12 milj. latus pedagogu darba samaksas celšanai novirzīt mediķu algām. Pedagogiem šie 12 miljoni nodrošinātu prasīto pieaugumu vienai likmei 60 latu apmērā. Taču ne paši skolotāji, ne mediķi šādai līdzekļu pārbīdei nepiekrīt, turklāt šī summa tik un tā nav pietiekama, lai ārsti no nākamā gada saņemtu par 130 latiem un medmāsas — par 100 latiem vairāk. Tam patreiz ir nepieciešami 37 milj. latu. Kā skaidro Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris, šis prasības jau ir zināmā mērā kompromiss, jo saskaņā ar iepriekšējiem valdības rīkojumiem ārsta algai 2008.gadā būtu jāpieaug par 180 latiem. "Mēs neesam izvirzījuši valdībai nekādas jaunas prasības, kā apgalvo premjers. Tā ir kontrpropaganda," uzsver V. Keris.

Pagaidām vienīgie, ar ko valdībai izdevās panākt kompromisu, ir policisti. Vēl pirmdien Iekšlietu ministrija (IeM) solīja likuma sargiem no nākamā gada pie algas pielikt ap 60 latiem, taču jau trešdien IeM paziņoja, ka pieaugums tomēr būs lielāks un veidos ap 90 latiem pēc nodokļu nomaksas. Līdz ar to policistu prasības ir izpildītas un jaunas protesta akcijas viņi nerīkošot.

Saeimas finanšu un budžeta komisijas priekšsēdētājs Kārlis Leiškalns (TP) Dienai pauda viedokli, ka valdība savas finanšu rezerves arodbiedrību prasību izpildei ir izsmēlusi. "Taču sarunām jāturpinās un kamēr budžeta projekts nav nodots izskatīšanai otrajam lasījumam, tajā ir iespējams iestrādāt jebkuru kompromisu, kuram piekritīs valdība," norāda K. Leiškalns.

Viedoklis: Kalvītis smagi spēris pirmo soli

Ināra Egle,  Diena  10/25/07    Premjera nespēja vienoties ar arodbiedrībām gandrīz pasteidzina notikumu attīstību.

Vispirms valsts budžets, tad atbildīgs lēmums par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja Alekseja Loskutova atbilstību amatam, pēc tam — uzticība valdībai. Tie bija trīs uzdevumi, kuru izpildi no Saeimas gaida Valsts prezidents Valdis Zatlers. Viņa preses sekretāre Inta Lase trešdien vakarā pēc valsts budžeta pieņemšanas 1.lasījumā Dienai sacīja, ka to prezidents vērtē kā pirmo veiksmīgi sperto soli, taču daudz būtiskāk ir sagaidīt budžeta pieņemšanu galīgajā lasījumā, kas paredzēts 8.novembrī. Otrdien gūtā uzticība opozīcijas ierosinātajā balsojumā neesot tas, ko domājis prezidents, kurš noteicis citu uzdevumu izpildes secību.

"Jautājumā par Alekseju Loskutovu visam ir jāiet likumīgo ceļu, uzklausot atbildīgās personas un pieņemot argumentētu lēmumu," sacīja I.Lase. No prezidenta pārstāves teiktā varēja secināt, ka tikai pēc budžeta pieņemšanas, valsts pirmā amatpersona gaidīs lēmumu par KNAB vadītāja darbības novērtējumu. Ja tad Saeima vilcināsies, prezidents varētu ķerties pie Satversmē paredzētās iespējas rosināt Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu. Tādā gadījumā V.Zatlera iezīmētā darba kārtība varētu sakrist ar tiem scenārijiem, kas tiek apspriesti koalīcijā un arī premjeram tuvu stāvošu cilvēku lokā. Tas savukārt varētu nozīmēt, ka jautājums par KNAB vadītāja atbilstību amatam Saeimas darba kārtībā varētu parādīties tikai pēc budžeta pieņemšanas. Ja A.Kalvītis būs izšķīries atkāpties, tad to, visticamāk, viņš paziņotu pēc budžeta pieņemšanas ar labi padarīta darba sajūtu, "neatstājot pēctecim vezumu ar problēmām", kā savulaik sacīja premjers.

Saeimas Juridiskajā komisijā trešdien noteiktā procedūra, kādā paredzēts izskatīt valdības piedāvājumu atbrīvot no amata A.Loskutovu, rada iespaidu, ka līdz budžeta pieņemšanai Saeimas darba kārtībā šā jautājuma nebūs. Komisija nolēma nākamajā nedēļā uzklausīt Valsts kontroles vadītāju Ingunu Sudrabu, Ģenerālprokuroru Jāni Maizīti, premjeru un A.Loskutovu kā pēdējo. Lai iepazītos ar pilnu Valsts kontroles ziņojumu, ir lūgtas pielaides klasificētai informācijai deputātiem, kuriem tās nav. Komisijai atzinums jāsagatavo 15 dienu laikā no valdības lēmuma saņemšanas brīža — līdz 2.novembrim. Komisijas priekšsēdis Mareks Segliņš (TP) norādīja, ka komisija tiklab var lemt par šā dokumenta iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā, kā par nevirzīšanu tālāk, atdodot to atpakaļ valdībai. Kamēr deputāti nav iepazinušies ar materiāliem, tikmēr nevar paredzēt varbūtējo komisijas lēmumu, kā arī balsojuma iznākumu. Ir viedoklis, ka tagad diezvai Saeimas frakcijās varētu nodrošināt vairākuma atbalstu valdības piedāvājumam atbrīvot A.Loskutovu. "Ko jūs tagad par to vaicājat? Tas pašreiz nav aktuāli," sacīja ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. V.Zatlers iepriekš bija saistījis balsojumu par KNAB vadītāju ar uzticību valdībai.

Trešdien pēc premjera A.Kalvīša tikšanās ar arodbiedrībām, kur tika panākta vienošanās tikai par finansējumu iekšlietu sistēmas darbiniekiem, bet veselības un izglītības jomu pārstāvji izvirzīja jaunas prasības, jau šķita, ka notikumi risināsies daudz straujāk un premjera atkāpšanās ir iespējama kuru katru brīdi. Situāciju intriģējošāku padarīja gan ziņa, ka A.Kalvītis būs vienīgais raidījuma Kas notiek Latvijā? dalībnieks, gan noklausīta saruna, kurā Saeimas Juridiskā biroja vadītājam Gunāram Kusiņam jau esot lūgts skaidrojums, vai iespējams turpināt skatīt valsts budžeta likumu un pieņemt to, ja valdība atkāpjas. Premjers arī bija sasaucis visu koalīcijas deputātu kopsēdi, kādas notiek ļoti reti.

G.Kusiņš Dienai paskaidroja, ka Saeima varētu pieņemt budžetu arī pie kritušas valdības, taču tā būtu līdz šim nebijusi un visai neparasta situācija. Tas nozīmē, ka 2.lasījumā varētu tikt sabalsoti ļoti dažādi priekšlikumi un var izrādīties, ka pēc tam grūti atrast premjeru, kas gribētu strādāt ar tādu budžetu. Uz vairākām stundām A.Kalvītis bija atstājis sēžu zāli, bet, kad uz balsojumu par budžetu atgriezās, no viņa sejas izteiksme, kas liecināja par gatavību mest visu pie malas, jau bija nozudusi. "Darbs ir grūts. Nebūs viegli. Man ir pārliecība, ka mēs spēsim atrast kompromisus," teica premjers.

Štokenbergs: Šķēles ietekme Tautas partijā ir milzīga

LETA  10/25/07    Ekspremjera, Tautas partijas (TP) dibinātāja Andra Šķēles ietekme partijā ir milzīga, laikrakstam "Biznes&Baltija" apgalvo no TP izslēgtais eksministrs Aigars Štokenbergs. Pēc Štokenberga teiktā, no reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra amata un TP viņš patriekts, jo iebildis pret Rīgas atkritumu reformu, kurā iesaistītas Šķēles intereses.

"Man savos lēmumos nav jārēķinās ar kaut kāda Šķēles kaut kādām interesēm," uzsver politiķis, skaidrojot, ka dokumentus lasa kā jurists. Rīgas domes iecere paredz sadalīt galvaspilsētu monopola zonās un neviens nebūs ieinteresēts atkritumu šķirošanā. Tā vietā atkritumi tiks vesti uz Getliņiem un sadedzināti elektroenerģijas ražošanai.

Kā uzsver Štokenbergs, līdz ar to iedzīvotāji maksās divreiz, turklāt nevarēs ietekmēt šo maksu. Pirmo reizi nāksies maksāt par konkurences trūkumu atkritumu savākšanā, bet otro reizi - par dārgāku elektroenerģiju, jo "Latvenergo" to būs spiests pirkt no atkritumu pārstrādātājiem par lielāku cenu.

Pēc Štokenberga domām, pēdējā laika nesaprotamie premjera Aigara Kalvīša (TP) lēmumi ir saistīti ar Šķēles un Gundara Bērziņa (TP) ietekmi.

"Kalvīti ietekmē cilvēki, kurus šī valsts interesē tikai no biznesa projektu viedokļa," apgalvo no TP izslēgtais politiķis.

Pēc Štokenberga teiktā, līdz 9.Saeimas vēlēšanām viss bijis normāli un netika pieņemti "nesaprotami, idiotiski" lēmumi. "Naktī pēc vēlēšanām TP birojā parādījās Šķēle, kuru tur nebija redzējuši vismaz pusgadu. Viņš saprata, ka var mobilizēt savus cilvēkus, lai radītu pretsparu tiem, kuri Kalvītim deva labus padomus," apgalvo politiķis.

Atbildot uz jautājumu, vai viņš bijis vienīgais godīgais cilvēks TP, Štokenbergs skaidro, ka pārējie atrodas Šķēles ietekmē, kurš nodrošinājis finansējumu TP un rūpējies par partijas cilvēku karjerām. Tāpat "kārtīgiem cilvēkiem diemžēl tur nav pietiekamas autoritātes".

Kā norāda Štokenbergs, pēc izslēgšanas no partijas viņš kontaktējies ar vairākiem desmitiem TP biedru, galvenokārt reģionu pārstāvjiem, "kuri redzēja, kā es strādāju". Šie cilvēki izteikuši atbalstu eksministram.

Politiķis atzīst, ka drīzumā sabiedrība uzzinās par jaunu politisko spēku. Sākotnēji Štokenbergs nav domājis veidot jaunu partiju, bet "tagad vienkārši nav citas izejas, cilvēki vēlas jaunu politisko spēku".

Aktīvas konsultācijas par jaunas partijas izveidi jau sāktas, tai skaitā Štokenbergs runājis ar "cilvēkiem, kuri strādājuši kopā ar Vairu Vīķi-Freibergu". Šie cilvēki teikuši, ka "nav kur atkāpties" un pauduši bažas, vai nākamais nekritīs ģenerālprokurors Jānis Maizītis.

Liepnieku izslēdz no TP

TVNET/LETA  10/25/07    Par partijas rindu graušanu no Tautas partijas (TP) izslēgts arī bijušais premjera biroja vadītājs Jurģis Liepnieks, apstiprināja TP Saeimas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis.

Liepnieks izslēgts, jo kopā ar savu domubiedru, pirms nedēļas no TP izslēgto Aigaru Štokenbergu kopš augusta mērķtiecīgi darbojušies jaunas partijas veidošanā, apgalvo TP pārstāvji.

Štokenbergs šādus apgalvojumus nosauca par muļķībām.

Ar Liepnieku pagaidām neizdevās sazināties.

Pagājušajā nedēļā viņš TV3 raidījumā "Nekā personīga" kritizēja TP īstenoto politiku.

Pēc neoficiālas informācijas, Liepniekam esot bijis arī TP biedra naudas parāds.

Politikā Liepnieks līdzdarbojas kopš 1996.gada, kad kļuva par toreizējā bezpartejiskā Ministru prezidenta Andra Šķēles palīgu attiecībās ar presi. Viņš ir vadījis TP vēlēšanu kampaņas.

Pērn pēc jaunas Aigara Kalvīša (TP) valdības apstiprināšanas Liepnieks pameta darbu premjera birojā.

Šā gada septembrī prokuratūra tā dēvētās digitālās televīzijas krimināllietā Liepniekam uzrādīja apsūdzību par līdzdalību liela apmēra krāpšanas organizēšanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās.

Viedoklis: Politiskais teātris Saeimā

Elita Dombrava,  Apollo  10/25/07    Kas notiek Latvijā? Tas var notikt tiešām tikai Latvijā. Nekas jauns, jo tas ilgst jau labu laiku, bet tagad vismaz ir cerība, ka tauta beidzot sākusi domāt un arī rīkoties...

Valdības PR triki uz dažiem vēl iedarbojas, bet vairs ne uz visiem. Vispirms Kalvītis paziņo par mistisko drošībnieku bandu, tad ar līdzīgu paziņojumu uz politiskās skatuves uzkāpa Jānis Strazdiņš — spēks, kas grib gāzt valdību. Jāizdomā kaut kas jauns, jo 90. gadu sākumā arī uzradās 5. kolonna, kas tā arī pazuda. Lai novērstu uzmanību no galvenās problēmas, tiek radīti kaut kādi slepenie spēki. Lai baidās! Tikai lai liek mums mieru.

Protams, šie cilvēki uzskata, ka viņi sēž tur, «augšā», bet tie pārējie — tur, «apakšā», bet viņi ir aizmirsuši galveno, ka īstie darba devēji ir tauta. Kā mūsu dārgā Saeima nopelna sev naudu? Tauta ar saviem nodokļiem apmaksā viņu apaļos vēderus, lepnās jahtas un greznās pilis. Maksāsiet par apkuri par 30 procentiem dārgāk, un Rīgas Domē 250 jaunas štata vietas.

Jūs, mīļā tauta, esat darba devēji, tāpēc ir tiesības pieprasīt atbildes, bet mēs dzirdam tikai melus, melus... 

Jau Hēgelis ir rakstījis, ka vislabāk tautu pakļaut savām interesēm, ja to totāli demoralizē. Tautu nevar apspiest, bet tas ir izdarāms ar masām un pūli... Paskatīsimies, par ko raksta daudzi mūsu žurnāli? Par mūsu «tautas varoņiem» — politiķiem. Kā viņi ēd, cik miljonus ir iztērējuši, kādas sievas samainījuši, kuram ir trāpījusies jaunāka, kuram smukāka. Mūs palēnām ir pieradinājuši, ka politiķi ir galvenie varoņi — pat daudz slavenāki nekā šovbiznesa zvaigznes, un tas viss viņiem vienkārši pienākas. Tiek sagrauta vērtību sistēma, lai tauta tikai skatās un brīnās, un pieņem to kā normu...

Pirmais brīdinājums par šīs valdības patiesajiem nolūkiem bija Abrenes atdošana. Toreiz tai aukstajā ziemas dienā, lai pamodinātu aizmigušo tautu, 20 grādu salā stājās pretī tikai puskaili jaunieši un sirmgalvji. Pārējie, arī inteliģence, vēl gulēja ziemas miegā. Beidzot ledus ir izkusis un arī inteliģence pierādījusi, ka tā vēl ir dzīva. Protams, skumji bija klausīties, ka tik cienījams komponists savu tautu, arī savus amata brāļus un māsas, nosauca par teātri pie Saeimas. Kas tas bija? Lai tas paliek uz viņa sirdsapziņas.

Protams, varam kārtējo reizi uzklausīt valdības žēlabas: «Mēs esam kļūdījušies.» Varam ticēt grēku nožēlošanai, bet ko jūs teiktu, ja ārsts atvainotos, ka nieres vietā jums izgriezis sirdi? Piedodiet, bet valdība ir uzņēmusies vēl lielāku atbildību. Tas ir tautas liktenis, un tās sirds ir ne tikai izgriezta, bet izrauta. Ar ko beigsies šis politiskais teātris? Lugas nobeigums būs pavisam vienkāršs. Cenas tikai celsies, kamēr visi, kas vēl bija palikuši, dosies labprātīgi bēgļu gaitās — meklēs patvērumu Īrijā, Anglijā vai kādā siltākā zemē, piemēram, Spānijā vai Grieķijā. Tad valdošā elite būs veiksmīgi atbrīvojusies no nevēlamajiem, bet tā vietā ievedīs darbaspēku, kuram galvenais ir saņemt savu atalgojumu un kuru īpaši neinteresēs, kas notiek tur — «augšā». Vai mēs to vēlamies?

Vaškeviča dēļ VID maina iekšējo kārtību

Inga Spriņģe,  Diena  10/26/07    Tā kā Satversmes aizsardzības birojs (SAB) pazeminājis Valsts ieņēmumu dienesta (VID) priekšnieka vietnieka Vladimira Vaškeviča pielaidi valsts noslēpumam uz otro kategoriju, VID septembrī mainījis iekšējās instrukcijas, kas noteica, kāda pielaide nepieciešama konkrētam amatam. Publiski pieejamā informācija liecina, ka jaunā kārtība ļauj V.Vaškevičam palikt ieņemamajā amatā.

Šāds secinājums izriet no Finanšu ministrijas sniegtās atbildes partijas Jaunais laiks deputātiem, kas vēlējās uzzināt, vai un kādas izmaiņas veiktas V.Vaškeviča amata aprakstā. Deputātu aizdomas radīja Dienā publicētā neoficiālā informācija, ka SAB nav atjaunojis V.Vaškevičam augstākās pakāpes pielaidi valsts noslēpumam, kas viņam bija līdz šim. Tā vietā uz dažiem mēnešiem izsniegta zemāka, otrās kategorijas pielaide.

SAB šo informāciju Dienai iepriekš neapstiprināja, sakot, ka SAB lēmumus persona var pārsūdzēt Ģenerālprokuratūrā. Savukārt prokuratūra paskaidroja, ka šādu informāciju neizsniedz. VID preses dienestā Diena uzzināja, ka V.Vaškevičs patlaban savus pienākumus nepilda "sakarā ar pārejošu darba nespēju". Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš (TP), kura pārraudzībā atrodas VID, atbildēja, ka neesot vērtējis, vai V.Vaškevičs drīkst palikt amatā. Tā esot VID vadības kompetence, ar preses pārstāvja starpniecību norādīja O.Spurdziņš.

No Finanšu ministrijas vēstules izriet: 30.augustā pēc SAB lēmuma pazemināt V.Vaškeviča pielaidi valsts noslēpumam, "tika aktualizēts" VID rīkojums, kas regulē amatu sarakstu, kuros ir darbs ar slepenu informāciju. VID arī atzīst, ka pēdējā gadā V.Vaškevičam reāli nav bijusi nepieciešama pirmās pakāpes pielaide, tāpēc 5.septembrī tika veiktas izmaiņas dokumentos, kas ļauj viņam turpināt darbu arī ar otrās pakāpes pielaidi. Attiecīgie grozījumi nosūtīti saskaņošanai drošības policijai un SAB. Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks Dienai izteicās, ka šādu rīkojumu vēl nav skatījis.

Kādēļ SAB samazinājis pielaidi V.Vaškevičam, nav zināms. Finanšu ministrijas vēstulē SAB atsaucas uz likuma par Valsts noslēpumu 13.panta otro daļu, kas paredz vairākus iemeslus. Tajā skaitā, ja par personu "pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu".

Jāatgādina, ka šogad pavasarī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs veica vismaz desmit tiesas sankcionētās kratīšanas ar V.Vaškeviču saistītās vietās, arī viņa dzīvesvietā un darbā. Neoficiāla informācija liecina, ka V.Vaškevičs figurē kriminālprocesā par uzņēmuma Balticovo interešu lobēšanu. Balticovo saistību ar V.Vaškeviču noliedz. Savukārt šogad maijā tika spridzināta V.Vaškeviča automašīna, kurā cieta arī pats muitnieks. Saistībā ar šo lietu nopratināts V.Vaškeviča dzīvesbiedres Ināras Vilkastes bijušais biznesa partneris Raimonds Štālbergs. Viņam uzrādīta apsūdzība par piecu miljonu latu izspiešanu no I.Vilkastes.

"Ministra rīcībā nav informācijas par V.Vaškeviča saistību ar kriminālprocesiem, tādēļ nav juridiska pamata viņu atstādināt," Dienai pauda O.Spurdziņa padomnieks Modris Sprudzāns. Kā ministrs vērtē, ka V.Vaškeviča dēļ VID tiek mainīti iekšējie noteikumi, M.Sprudzāns nevarēja atbildēt. Problēmas nesaskata arī premjers A.Kalvītis. Viņa pārstāvis Arno Pjatkins paskaidroja: V.Vaškevičs var palikt amatā, ja esošā pielaide netraucē pildīt viņa darba pienākumus.

V.Vaškeviča pārraudzībā atrodas VID finanšu policija un paša izveidotā Muitas kriminālpārvalde. Tā apkopo un analizē visu VID pārraudzībā esošo riska informāciju — kravu apjomu, virzību, nomaksāto nodokļu daudzumu utt. Ņemot vērā izanalizētos datus, tiek pieņemti lēmumi un var tikt doti rīkojumi sākt izmeklēšanu, veikt pārbaudes, arestēt uzņēmumu kontus, aizturēt vai konfiscēt kravas. Personām, kurām pieejama šī informācija, ir milzu vara.

Viedoklis: Apdraudējumi

Aivars Ozoliņš,  10/26/07    Kur palicis tas desantnieku un čekistu grupējums, kas apdraudot ikvienu amatpersonu Latvijā un par kura it kā ilgstošu uzdarbošanos premjerministrs Kalvītis paziņoja septembra beigās? Tas kaut kā pazudis no valdības vadītāja darbs vai, pareizāk, runas kārtības. Toties tajā pastāvīgi ir KNAB biroja vadītājs — laikam Kalvīša ieskatā grāmatvedības pārkāpumi šajā iestādē ir lielāks apdraudējums Latvijas valstij nekā noziedznieku un teroristu banda, par kuras likvidēšanu tā kā nav dzirdēts.

"Es to uzskatu par turēšanos pie tiesiskuma principiem," Kalvītis otrdien runā Saeimā skaidroja vēršanos pret KNAB priekšnieku. "Runājot par KNAB vadītāja atbilstību ieņemamajam amatam, es gribētu noņemt jebkādu personisku motivāciju."

Vai personisku vai kādu citu, taču motivāciju ļoti atšķirīgai attieksmei pret iestāžu vadītājiem diezin vai varēs "noņemt", lai arī kā "gribētu". Jaunākais piemērs ir attieksme pret Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietnieku, Muitas kriminālpārvaldes direktoru Vladimiru Vaškeviču, laikam gan bandītu un teroristu visvairāk apdraudēto amatpersonu Latvijā.

Atbilstoši VID 16.jūlija rīkojumam Ar valsts noslēpuma objektu, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas un Eiropas Savienības klasificētās informācijas izmantošanu saistīto Valsts ieņēmuma dienesta amatu saraksts, kurā noteikts, kādas pakāpes pielaide slepenai informācijai kādiem amatiem nepieciešama, Vaškevičam bija apstiprināta atļauja pieejai pirmās kategorijas sevišķi slepenai informācijai. Taču 30.septembrī VID saņēma Satversmes aizsardzības biroja vēstuli, ka birojs nolēmis pazemināt Vaškevičam atļauju pieejai sevišķi slepenai informācijai un izsniegt otrās kategorijas atļauju.

Būtu pašsaprotami, ka amatpersona, kam nav pienākumu veikšanai nepieciešamās kategorijas atļaujas pieejai slepenai informācijai, nevar ieņemt amatu, kuram tāda atļauja tiek prasīta. Vai Vaškeviču atlaida vai pazemināja amatā? Nebūt ne. VID rīkojās pēc principa — ja Vaškevičs neatbilst likuma prasībām, jo sliktāk likumam. Jau 5.septembrī tika izdarīti grozījumi rīkojumā par to amatu sarakstu, kuriem nepieciešama atļauja pieejai klasificētai informācijai, un Muitas kriminālpārvaldes priekšniekam tagad pietiek ar otrās kategorijas atļauju. Kā 23.oktobrī atbildes vēstulē Saeimai skaidroja VID pārraudzītāja Finanšu ministrija (ministra Spurdziņa vietā to parakstījis veselības ministrs Veldre) — tāpēc, ka, izrādās, paša VID pārbaudēs "nav reģistrēts neviens sevišķi slepens valsts noslēpuma objekts".

SAB nav jāpaskaidro, kāpēc Vaškevičs neatbilst pirmās kategorijas atļaujas prasībām, taču likumā Par valsts noslēpumu minēti iemesli atļaujas anulēšanai vai kategorijas pazemināšanai, starp tiem — ja persona pārkāpusi kārtību, kāda noteikta darbam ar valsts noslēpumu, ja ir atklājies, ka persona par sevi sniegusi apzināti nepatiesas ziņas. Atļauju var liegt arī personai, par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu.

KNAB konstatēti grāmatvedības pārkāpumi, kas nav radījuši valstij zaudējumus vai citas sekas, tomēr biroja priekšnieku valdības vadītājs mēģina atlaist, pat pārkāpdams likumu. Muitas kriminālpārvaldes priekšnieks rada potenciālu apdraudējumu Latvijas, NATO un ES slepenās informācijas drošībai, bet VID vadība maina likuma prasības, lai viņš varētu palikt amatā, taču Kalvītim tas nerūp, ministrs Spurdziņš atrunājas, ka tā esot VID vadītāja Jakāna darīšana. Kalvīša "tiesiskuma principi"?

Viena atšķirība starp Loskutovu un Vaškeviču ir, ka pirmais apdraud ietekmīgu politbiznesmeņu intereses, bet otro nemitīgi apdraud kādi ļaundari, un viņš pastāvīgi izplata paziņojumus par kādām pret viņu vērstām sazvērestībām. Necik sen Vaškevičs paziņoja, ka noziedznieki savu mērķu sasniegšanai izmantojot KNAB un pat mēģinājuši izspiest no viņa šķirtās sievas Ināras Vilkastes pusmiljonu KNAB vajadzībām. Jūlijā viņš bija piedraudējis KNAB ar "nopietnu pārbaudi" un pieminējis kādu viņa rīcībā esošu, pagaidām neizpaužamu informāciju. Nez, tagad piepulcēs sazvērniekiem un noziedzniekiem arī SAB?

Uzbrukums KNAB un īpašs saudzības režīms Vaškevičam liecina, ka iemesls Kalvīša nespējai "sastrādāties" ar Loskutovu ir ne tikai KNAB vēršanās pret TP un LPP/LC pirmsvēlēšanu atļauto izdevumu milzīgajiem pārtēriņiem. Acīmredzot KNAB ticis dažiem bīstami tuvu klāt patiešām nopietnām rebēm. Ņemot vērā Vaškeviča runāto par KNAB, jāšaubās, vai tikai apmulsums par negaidīti plašo piketu 18.oktobrī nu licis KNAB iznīcinātājiem Saeimā piebremzēt. Iespējams, saprotot, ka Kalvīša nodrāztā argumentācija ir par šķidru, tiek plānotas jaunas provokācijas pret biroju un gatavoti "cietušie", kurus KNAB piespiedis sniegt nepatiesas liecības, kuriem prasījis "pusmiljonus" un citi murgojumi, lai "pacietības mērs ir pilns".

Kalvītis jūtas agrāko domubiedru nodots

Ināra Egle,  Diena  10/26/07    Jau trīs mēnešus ar jaunas partijas veidošanu ir nodarbojies bijušais reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs un viņa domubiedrs Jurģis Liepnieks, kuru, tāpat kā pagājušajā piektdienā A.Štokenbergu, Tautas partijas valde trešdien izslēdza no partijas. To trešdien LTV raidījumā Kas notiek Latvijā? paziņoja premjers un TP līderis Aigars Kalvītis, kas Dienai atzina: "Tas man ir smags sitiens, jo pirmo reizi dzīvē saskaros ar cilvēkiem, kuri mani ir nodevuši." Abi nu jau bijušie TP biedri noliedz šo informāciju. Savukārt A.Kalvītis ceturtdien žurnālistiem teica: "Katram ir jāatbild par saviem vārdiem. Man ir precīza informācija, un es par saviem vārdiem atbildu." Premjers no plašākiem komentāriem atturējās.

A.Kalvītis bija tas, kas virzīja A.Štokenbergu amatos valdībā, cenšoties pārliecināt kolēģus, ka viņš būs "nenormāli augošs politiķis". Premjers sargāja A.Štokenbergu, kad jau vasaras vidū pēc viņa paziņojumiem medijos par TP dibinātāja Andra Šķēles lielo ietekmi partijā tajā pieauga neapmierinātība ar viņu, jo A.Štokenbergs vērsās pie sabiedrības, apejot partijas valdi, kurā par to būtu jārunā. Arī J.Liepnieks, kas savulaik ienāca politiskajās aprindās kā A.Šķēles runasvīrs, bija viens no A.Kalvīša domubiedriem — viņa pirmās valdības laikā vadīja premjera biroju, taču pēc Saeimas vēlēšanām tika nomainīts. Ilgāku laiku klusējis, J.Liepnieks gada sākumā intervijā Dienas Biznesā atklāja jaunu informāciju par TP tēva A.Šķēles lomu digitālās televīzijas lietā.

A.Štokenbergs, kurš ceturtdien atgriezās Saeimā kā deputāts, apgalvoja, ka neesot nodarbojies ar jaunas partijas veidošanu pretēji vairāku viņa nu jau bijušo partijas biedru sacītajam, ka viņš un J.Liepnieks jau augustā esot runājuši gan ar sponsoriem, gan cilvēkiem, kuriem varētu būt interese par jaunu politisku spēku. A.Štokenbergs nedomā, ka būtu A.Kalvīti nodevis. "Tas, kas ir noticis — partija ir aizgājusi kaut kādu citu ceļu, bet ceru, ka cilvēkiem atvērsies acis, un tad mēs satiksimies," viņš teica. J.Liepnieka pirmā reakcija uz jautājumiem par šo tematu bija: "Vāks kaut kāds!" Pēc pauzes viņš ierunājās, norobežojoties no jaunas partijas veidošanas, jo šajā procesā neplānojot iesaistīties — vienīgi, ja A.Štokenbergam vajadzēšot padomu reklāmas kampaņas veidošanā, tad to viņš neliegšot.

J.Liepnieks uzskata, ka viņš izslēgts no partijas, lai kompromitētu A.Štokenbergu un viņa labos "centienus izveidot alternatīvu spēku". J.Liepnieks, kuram tiek pārmesta arī ilgstoša biedru naudu nemaksāšana, ir izslēgts no partijas pēc Rīgas domnieka Edmunda Krastiņa iniciatīvas. Viņš to rosinājis jau pirms mēneša, bet priekšlikums vēl bijis jāizskata Rīgas nodaļā. "Viņi abi ar Aigaru Štokenbergu veica konspiratīvu šķeltniecisku darbību Tautas partijā ar mērķi vai nu pārņemt tajā vadību, vai sašķelt," Dienai sacīja E.Krastiņš. Viņš, tāpat kā vairāki citi valdes locekļi, uzskata, ka tā ir bijusi apzināta un mērķtiecīga darbība.

***

Aigars Štokenbergs: Šķēles ietekme TP ir milzīga

Ikvienam Tautas partijas biedram ir skaidrs, ka Andrim Šķēlem ir milzīga ietekme partijā un viņš piedalās lēmumu pieņemšanā, kur sev raksturīgu īpašību dēļ viņam ir spēja uzspiest lēmumus, A.Štokenbergs izteicās LTV raidījumā 100. pants. Par kādu konkrētu jautājumu, kur vajadzīgs pozitīvs lēmums, A.Šķēle viņam stāstījis "cik tas ir labi un skaisti". "Viņš agri vai vēlu spēj cilvēkus pierunāt darīt aplamas lietas," sacīja A.Štokenbergs.

Pēdējā laika nesaprotamie premjera Aigara Kalvīša lēmumi saistīti ar A.Šķēles un Gundara Bērziņa ietekmi, A.Štokenbergs teicis intervijā Bizness&Baltija: "Kalvītis nokļuvis tādu cilvēku ietekmē, kuriem šī valsts interesē tikai no biznesa projektu viedokļa."

"Līdz 9.Saeimas vēlēšanām viss bija normāli, un, es domāju, jūs neatradīsiet nekādus nesaprotamus… idiotiskus lēmumus, ko pieņemtu Kalvīša valdība. Bet naktī pēc vēlēšanām Tautas partijas birojā parādījās Šķēle, kurš tur nebija redzēts vismaz pusgadu, un saprata, ka viņš var mobilizēt savus cilvēkus, lai liktu pretim tiem, kas deva labus padomus Kalvītim."

Andris Šķēle: viņš veicina savu atpazīstamību uz citu rēķina

Diena, gatavojot rakstu par A.Štokenbergu, uzdeva vairākus jautājumus A.Šķēlem, lūk, ko viņš atbildēja e–pasta vēstulē:

"Šobrīd izskatās, ka Štokenberga kungs par savas karjeras vadlīniju ir izvēlējies manis aprunāšanu un mana vārda locīšanu visās iespējamās vietās un veidos.

Tam nav nekāda sakara ar patiesām ideoloģiskām pretrunām vai dažādām izpratnēm par valsts varas un pārvaldes lietām, jo tās mums ar Štokenberga kungu, vismaz kamēr viņš bija TP biedrs, nekad nav īpaši atšķīrušās. Mēs abi esam cilvēki ar labēju politisku izpratni, un mums līdz šim nav bijis domstarpību būtiskos politiskos uzstādījumos.

Manī nav arī nekāda personiska naidīguma pret Štokenbergu, un es nevaru iedomāties, no kurienes viņam tāds varētu būt radies pret mani. Līdz ar to vienīgais viņa uzvedības izskaidrojums, kas atliek, ir apzināta savas karjeras un atpazīstamības veicināšana uz citu cilvēku rēķina. Neesmu jau arī vienīgais, attiecībā pret kuru viņš uzskatījis par vajadzīgu demonstrēt savu noraidošo attieksmi — tāpat ir noticis ar Aigaru Kalvīti, Gundaru Bērziņu, Mareku Segliņu, vairākiem citiem TP deputātiem un ministriem. Ne jau velti TP valdes lēmums par viņa izslēgšanu bija tik monolīts.

Ja es iesaistītos atbildēt uz jūsu jautājumiem, tad tas savā ziņā nozīmētu, ka akceptēju Štokenberga piedāvātos mazintelektuālas "spēles noteikumus", un to es nevēlos darīt.

Par Satversmes grozījumiem var parakstīties gandrīz visā Latvijā

Ilze Nagle, Latvijas Avīze  10/26/07    Par Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) ierosinātajiem grozījumiem LR Satversmē, kas dotu tautai tiesības ierosināt Saeimas atlaišanu, jau savākti vairāk nekā divtūkstoš no 10 000 nepieciešamajiem parakstiem.

Šonedēļ paraksti tika vākti netālu no Saeimas, kur notika arodbiedrību organizēts pikets, taču tas bija tikai sākums. Parakstu vākšana turpinās visos Latvijas notāru birojos (biroju adreses ir pieejamas mājas lapā www.latvijasnotars.lv) un tā beigšoties tikai tad, kad būs savākts vajadzīgais parakstu skaits. Parakstus notāri apstiprinās bez maksas un vienīgais nepieciešamais dokuments ir derīga LR pilsoņa pase.

Kādi ir šie Satversmes grozījumi un kāds ir scenārijs, ja vajadzīgie paraksti tiek savākti un iedzīvotāji tiešām nobalso par Saeimas atlaišanu? LBAS ar juristu palīdzību ir izstrādājusi grozījumus 78. un 79. Satversmes pantā. Jaundarinātais 78. pants paredz, ka ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju ir tiesības iesniegt Valsts prezidentam lēmuma projektu par Saeimas atlaišanu, kuru prezidents nodod Saeimai. Ja Saeima to nepieņem, tad lēmuma pieņemšana par Saeimas atlaišanu ir nododama tautas nobalsošanai. Referendums ir noticis, ja tajā piedalās vismaz 50% balsstiesīgo no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos skaita.

Savukārt ierosinātais 79. pants paredz, ka lēmums par Saeimas atlaišanu ir pieņemts, ja referendumā tam piekrīt vismaz puse no referenduma dalībniekiem. Ja iedzīvotāji referendumā nobalso par Saeimas atlaišanu, tad notiek jaunas vēlēšanas.

"Šo grozījumu ideja balstīta uz Satversmes 2. pantu, kur teikts, ka tauta ir suverēnās varas avots," skaidroja bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš, taujāts pēc viņa vērtējuma par iecerētajiem grozījumiem. Viņš pats atbalstot šo ideju. Šobrīd Saeimas atlaišanu var ierosināt tikai Valsts prezidents, kurš tādējādi riskē ar savu statusu gadījumā, ja tauta tomēr nenobalso par Saeimas atlaišanu. Bijušais prezidenta kandidāts uzskata, ka šie grozījumi dos tautai iespēju rīkoties krīzes situācijās. "Ja jau valdošā koalīcija 500 un pat 5000 cilvēku protestus sauc par "pupu mizām", tad jāiet šāds ceļš un jāmaina Satversme," pārliecināts A. Endziņš. Bažām, ka pēc šādu grozījumu pieņemšanas Saeimas mainīsies "kā gadalaiki", neesot pamata. "Savākt vienas desmitās daļas iedzīvotāju parakstus un pēc tam vēl nobalsot referendumā – tā nav mirkļa iegriba, bet reāli parāda tautas noskaņojumu. Ja savāc parakstus, tad tas ir ļoti nopietns signāls," uzskata A. Endziņš.

***

Uzziņa

Informācija par ierosinātajiem LR Satversmes grozījumiem:

- Spēkā esošais 78. pants: Ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju ir tiesības iesniegt Valsts prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu, kuru Prezidents nodod Saeimai. Ja Saeima to nepieņem bez pārgrozījumiem pēc satura, tad tas ir nododams tautas nobalsošanai.

- Spēkā esošais 79. pants: Tautas nobalsošanai nodotais Satversmes pārgrozījums ir pieņemts, ja tam piekrīt vismaz puse no visiem balsstiesīgajiem.

Tautas nobalsošanai nodotais likumprojekts, lēmums par Latvijas dalību Eiropas Savienībā vai būtiskām izmaiņām šīs dalības nosacījumos ir pieņemts, ja balsotāju skaits ir vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un ja vairākums ir balsojis par likumprojekta pieņemšanu, Latvijas dalību Eiropas Savienībā vai būtiskām izmaiņām šīs dalības nosacījumos.

- 78. pants piedāvātajā redakcijā: Ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju ir tiesība iesniegt Valsts prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu, likuma projektu, lēmuma projektu par Saeimas atlaišanu, kuru Prezidents nodod Saeimai. Ja Saeima to nepieņem bez pārgrozījumiem pēc satura, tad tas ir nododams tautas nobalsošanai.

- 79. pants piedāvātajā redakcijā: Tautas nobalsošanai nodotais Satversmes pārgrozījums ir pieņemts, ja tam piekrīt vismaz puse no visiem balsstiesīgajiem.

Tautas nobalsošanai nodotais likumprojekts, lēmums par Latvijas dalību Eiropas Savienībā vai būtiskām izmaiņām šīs dalības nosacījumos, lēmums par Saeimas atlaišanu ir pieņemts, ja balsotāju skaits ir vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un ja vairākums ir balsojis par likumprojekta pieņemšanu, Latvijas dalību Eiropas Savienībā vai būtiskām izmaiņām šīs dalības nosacījumos, Saeimas atlaišanu.

Emsis atzīstas nepatiesu liecību sniegšanā un samaksā 5040 latu sodu

TVNET/LETA  10/26/07    Bijušais Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis (ZZS) atzinies nepatiesu liecību sniegšanā un par izdarīto noziegumu samaksājis 5040 latu lielu soda naudu, informēja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Dzintra Vītoliņa.

Prokurors Juris Juriss 17.oktobrī politiķim izsniedza apsūdzību par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu pirmstiesas izmeklēšanā lietās, kas tika izmeklētas par smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem, tas ir, pēc Krimināllikuma 300.panta 2.daļas.

Pēc apsūdzības saņemšanas nopratināts kā apsūdzētais. Emsis savu vainu viņam inkriminētā nozieguma izdarīšanā atzina pilnībā, kā arī apliecināja nožēlu par izdarīto.

Šodien, izvērtējot kriminālprocesa laikā iegūtos pierādījumus, kā arī citus apstākļus, prokurors pieņēma lēmumu par kriminālprocesa pabeigšanu, piemērojot prokurora priekšrakstu par sodu. Ar lēmumu tika noteikts naudas sods 42 minimālo mēnešalgu apmērā, ko Emsis labprātīgi šodien samaksāja Valsts kasē.

Emsis nepatiesas liecības sniedzis saistībā ar viņam nozagto naudu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

LETA jau ziņoja, ja Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļā 21.septembrī tika sākts kriminālprocess pret toreiz vēl Saeimas priekšsēdētāja amatā esošo Emsi par apzinātu nepatiesu liecību sniegšanu.

Krimināllikuma 300.panta 2.daļa paredz sodu - brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz 100 minimālajām mēnešalgām.

Kā ziņots, ģenerālprokurors Jānis Maizītis vēstulē Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai jau norādīja, ka prokuratūras lietvedībā ir kriminālprocess par noziegumiem, par kuriem atbildība paredzēta Kriminālkodeksa un Krimināllikuma sadaļās, kas runā par saimnieciskiem noziegumiem, amatnoziegumiem, noziedzīgiem nodarījumiem tautsaimniecībā un valsts institūciju dienestā. Emsis šajā kriminālprocesā pratināts kā liecinieks. Emša un citu liecinieku liecības esot pretrunā ar citiem kriminālprocesā noskaidrotiem faktiem.

Jau ziņots, ka Emsis pēc prokuratūrā sākta kriminālprocesa atkāpās no amata un nolika deputāta mandātu.

Šķēle: Štokenbergs veicina savu atpazīstamību uz citu rēķina

LETA   10/26/07    No Tautas partijas (TP) izslēgtais bijušais reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs par savas karjeras vadlīniju ir izvēlējies "manis aprunāšanu un mana vārda locīšanu visās iespējamās vietās un veidos", šādu viedokli laikrakstam "Diena" paudis TP ierindas biedrs Andris Šķēle.

"Tam nav nekāda sakara ar patiesām ideoloģiskām pretrunām vai dažādām izpratnēm par valsts varas un pārvaldes lietām, jo tās mums ar Štokenbergu, vismaz kamēr viņš bija TP biedrs, nekad nav īpaši atšķīrušās. Mēs abi esam cilvēki ar labēju politisku izpratni, un mums līdz šim nav bijis domstarpību būtiskos politiskos uzstādījumos," apgalvojis Šķēle.

"Manī nav arī nekāda personiska naidīguma pret Štokenbergu, un es nevaru iedomāties, no kurienes viņam tāds varētu būt radies pret mani. Līdz ar to vienīgais viņa uzvedības izskaidrojums, kas atliek, ir apzināta savas karjeras un atpazīstamības veicināšana uz citu cilvēku rēķina. Neesmu jau arī vienīgais, attiecībā pret kuru viņš uzskatījis par vajadzīgu demonstrēt savu noraidošo attieksmi - tāpat ir noticis ar Aigaru Kalvīti, Gundaru Bērziņu, Mareku Segliņu, vairākiem citiem TP deputātiem un ministriem. Ne jau velti TP valdes lēmums par viņa izslēgšanu bija tik monolīts," attiecības ar Štokenbergu raksturojis ekspremjers.

Kā ziņots, Štokenbergs no TP tika izslēgts 19.oktobrī par partijas rindu graušanu. Pats politiķis pauda viedokli, ka no TP viņš izslēgts, jo ne vienmēr ir piekritis Šķēles viedoklim un paudis nostāju, ka minētā TP ierindas biedra loma partijā ir pārāk liela.

Savukārt premjers Kalvītis (TP) ir pārliecināts, ka Štokenbergs un bijušais Ministru prezidenta biroja vadītājs, no TP izslēgtais Jurģis Liepnieks jau pirms vairākiem mēnešiem sākuši domāt par jaunas politiskas partijas dibināšanu.

Viedoklis: Manipulācijas metodes Kalvīša izpildījumā

Jānis Dombravs,  DELFI  10/26/07    Vai patiesi manā tautā atrodas tik daudz ganāmās aitas, kas notic premjera vārdiem? Vai var jūs apzīmēt līdzīgi kā rokoperā "Lāčplēsis": "... bez acu, bez ausu, bez valodas"?

Redzot Kalvīša uzstāšanās laikā īstenotos prastos psihotrikus ir interesanti vērot, ka ir viegli manipulējamie, kas uzķeras. Tie nav tikai tie, kas ar sirdi un dvēseli krīt par Tautas Posta partijas pozīcijām, bet arī tā saucamie opozicionāri, kuri nolaiž rokas, atkārtojot, ka nekko nevar mainīt.

Kalvītis rada ilūziju, ka bez viņu valsts apstāsies, netiks pieņemts budžets. Izdevīgi radīt šādus maldus, brīdī, kad lielākā daļa viņu vēlas redzēt ejam. Atrodas daži lētticīgie, kas ir noticējuši, ka atkāpjoties Kalvītim paliksim bez viņa "ideālā budžeta". Šaubos, ka ar šo sasaukumu var izveidoties taisnīga un latviska koalīcija, bet budžeta sastādīšana nav tik traģiski ilgstošs uzdevums, ko jauna valdība nevarētu sastādīt mēneša laikā. Interesanti vai pareizējais premjers pieļaus Saeimas atlaišanu, kad šis murgainais 2008. gada budžets tiks pieņemts?

Viņš atkārto, ka ir premjers, stabilitātes garants, iepotējot to cilvēku zemapziņā. Tādi tiek panākts, ka no malas vērotājs nevar viņu vairs asociēt ar piensaimnieku vai metinātāju, un pats sliktākais neviens nevar iedomāties, ka premjers varētu būt kāds cits.

Viņš ļoti viedi runā par atbildībām. Ja atbildība attiecas uz kādu citu tad viņš ir atbildīgs par savu amatu un ja kļūdās, nepilda uzdoto tad viņam tas ir jāatstāj. Ja atbildība attiecas uz viņa paša nolaidīgo rīcību, tad viņš gudri nosaka: "Visvieglāk man būtu pamest savu darbavietu, noveļot atbildību uz kādu citu." Pēc šiem vārdiem daži naivie cilvēki sāk domāt, redz kāds viņš atbildīgs. Pavisam aizmirstot to milzīgo haosa, ko viņš ir sastrādājis valstī. Par kuru ne tikai vajadzētu atlaist no amata, bet arī iemest cietumā. Citās valstīs pieļauju, ka tiktu veikta nāves soda izpilde par Latvijas izzagšanu un novešanu līdz smagai ekonomiskajai krīzei.

Ne mazāk svarīgs ir viņa psihotriks, kas rada sabiedrībā bažas, ka viņa valdību vai Saeimu gāžot, valsts piedzīvos smagu ekonomisko krahu. Labrīt, Kalvīt! Labrīt, tauta! Mēs tādā jau atrodamies. Valsts gada inflācija ir 11,4% un turpina augt, valsts ārējais parāds ir milzīgs, tirdzniecības bilance katastrofāla: imports par aptuveni 200% pārsniedz eksportu, naudu budžetam sagrabina atvelkot no sociālā fonda (pensijām), notiek straujš mājsaimniecību bankrots un emigrācija rit pilnā sparā.

Un tad vēl viņš piemin 7 treknos gadus. Rada ilūziju, ka dzīvojam paradīzē, ka citur nav labāka dzīve. Kaut kas līdzīgs komunisma laika radītajam psihotrikam, kurš veiksmīgi darbojās kamēr valstij bija slēgtas ārējās robežas. Viņam šai kontekstā patīk runāt, ka katram tika dotas iespējas, ko var izmantot. Hmm. Kas tas varētu būt? Vai tas nozīmē, ka, piemēram, 50 gadus vecai sievietei būtu jādodās strādāt uz celtniecību, lai nopelnītu kaut cik vērā ņemamu algu. Vai varbūt jāveic mahinācijas līdzīgi kā daži Kalvīša partijas biedri? Viennozīmīgi pats Kalvītis arī ir atklājis šo 7 trekno gadu recepti, jo katru gadu viņš tik tiešām kļūst arvien treknāks...

Iesaku tautieši apdomāties vai vajag mums šādu manipulējošu premjeru. Vai viņam nav doti norādījumi no augšas, lai pēc iespējas ilgāk turās amatā, lai neatklātos visas šmuces, ko sastrādājuši viņa partijas "ierindas biedri"?

Ērgļknābis. Intervija ar Alekseju Loskutovu

Andris Rubīns, Vakara Ziņas  10/26/07    Tracis, kas pēdējā laikā sacelts ap Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku Alekseju Loskutovu un viņa palikšanu vai nepalikšanu savā amatā, ir sasniedzis teju vai politiska taifūna izmērus. Un pilnīgi iespējams, ka taifūns «Valsts drošības aģents Ļoha» savā trakajā brāzienā no Latvijas skatuves aizslaucīs pat pašu Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti. Sarunā ar «Vakara Ziņām» KNAB pusatstādinātais priekšnieks Loskutovs citē gestapo priekšnieku Milleru no «17 pavasara mirkļiem» (ko zina divi, to zina pat cūka) un liekas pavisam mierīgs un nesatraukts, nepieciešamības brīžos, KNAB mundieri spodrinot, viņam kareivīgi cenšas izpalīdzēt KNAB preses sekretārs Andris Vitenburgs. Diskutējot ar Loskutova kungu, atmiņā neviļus ataust tēls no kādas padomju laika bērnu grāmatiņas (laikam — «Vārnu ielas republika»), kur viens no personāžiem ir Ērgļknābis no Lienas ielas. KNAB simbols ir ērglis, tiesa gan, pats birojs atrodas nevis Lienas, bet Alberta ielā, tātad jūsu uzmanībai — Ērgļknābis no Alberta ielas. 

— Kā jūs pats vērtējat Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbību šajos piecos gados? Vai ir paveikts viss, kas tika plānots un ko vēlējāties izdarīt?

— KNAB es vadu gandrīz vai trīsarpus gadu. Birojs ir strādājis gana labi priekš tādas iestādes, kas faktiski bija izveidota tukšā vietā. Tas notika 2002. gada 10. oktobrī, lai gan tā pa īstam KNAB sāka strādāt tikai 2003. gada sākumā, korupcijas apkarošanā tā pa īstam iesaistoties no 2003. gada februāra. Es personiski uzskatu, ka ļoti daudz kas ir paveikts, arī ģenerālprokurors Maizītis Dombura raidījumā izteicās, ka pirms KNAB izveides šāda veida krimināllietu praktiski nav bijis, jo iepriekš ar šādiem jautājumiem neviens nenodarbojās, piemēram, kaut vai ar politisko partiju finanšu kontroli.

— Ja vērtēja procentuāli — cik no tām lietām, ko KNAB ir izmeklējis un nodevis tālākai virzībai prokuratūrā, tiesa ir piespriedusi notiesājošus spriedumus?

— Kopumā mēs kriminālvajāšanai prokuratūrai esam nosūtījuši vairāk nekā simt lietu, uz šo brīdi notiesājošie spriedumi vismaz pirmajā instancē ir vairāk nekā piecdesmit lietās.

— Par KNAB un tā darbību publiskajā telpā ir dzirdēti dažādi un ļoti pretrunīgi viedokļi. Vai varat nosaukt, kas ir jūsu draugi un kas — ienaidnieki?

— Mums nav nepieciešams meklēt draugus vai ienaidniekus, mēs vienkārši darām savu darbu. Bet, ja runā tā, kā avīzēs rakstīts, tad mūsu ienaidnieki ir cilvēki, kas ir iesaistīti koruptīvās darbībās, jo mūsu darbs ir vērsts pret viņiem.

— Nu nav Latvijā ne biznesā, ne politikā tikai «baltie» vai «melnie» spēki, tiem nosacīti «baltajiem» pašiem plankumu ir vairāk nekā raibiem vepriem! Kāds ir jūsu viedoklis — vai Latvijas valstī specdienestu nav maķenīt par daudz? Pat zinoši speciālisti izsakās, ka nereti specdienestu starpā notiek zināma «rīvēšanās» un dažkārt notiek iejaukšanās ne savas kompetences lietās!

— Specdienesti mums ir veseli trīs — SAB, MPD un Drošības policija, visi pārējie ir tiesībsargājošās iestādes, arī mēs. Nedomāju, ka šādu organizāciju ir pārlieku daudz, lai gan varētu, protams, diskutēt par to, ar ko Ekonomikas policija atšķiras no Finanšu policijas. Mūsu funkcijas ir strikti noteiktas likumā par KNAB, mēs esam vadošā iestāde cīņā pret korupciju. Tajā pašā laikā neesam greizsirdīgi, ja ONAB vai Drošības policija pieķer kādu kukuļņēmēju. Nekāda rīvēšanās dienestu starpā nenotiek, lai gan dažreiz varbūt kolēģi apvainojas par to, ja mēs viņu darbinieku pieķeram kukuļņemšanā. Tomēr uzskatu, ka tas tikai padara tīrāku tiesībsargājošo vidi.

— Ko iesāksiet, ja Saeima tomēr nobalsos par jūsu atcelšanu no amata? Es nevaicāju par sūdzēšanos tiesā, bet par tālākajiem dzīves plāniem!

— Es nekādus īpašus plānus nekaļu, jo dzīve ir pārlieku sarežģīta lieta. Nekādus ar manu nākotni saistītus lēmumus neesmu pieņēmis.

— Esat izteicies, ka jūsu atstādināšanas mēģinājums ir inspirēts no Tautas partijas un Latvijas Pirmās partijas un «Latvijas ceļa» apvienības puses, jo šiem politiskajiem spēkiem KNAB ir konstatējis pārkāpumus partiju finansēšanā. Abi šie politiskie spēki iesnieguši prasības tiesā, apgalvojot, ka neesot vainīgi. Tad jau par visu lems tiesa, un nav nekādas nozīmes — Loskutovs vada KNAB vai arī to dara kāds cits!

— Šādam apgalvojumam nepiekrītu — ja manā vietā atradīsies cilvēks, kas šīm partijām ir pārspīlēti lojāls, viņš KNAB vārdā tiesā varētu neuzturēt prasību. Piedevām pašlaik tiesā ir iesniegta prasība tikai par vēlēšanu tēriņa limita pārsniegšanu, prasība par naudas atmaksu tiesā vēl nav iesniegta.

— Tad, kad sākāt vadīt KNAB, sakarā ar jums «uzpeldēja» vairākas dīvainas lietas. Nu, kaut vai tās septiņas firmas, kas juridiski bija piereģistrētas jūsu dzīvoklī.

— Sākumā man viss bija «tīrs». Tad, kad nopirku citu dzīvokli, izrādījās, ka tas ir pilns ar «spokiem» — šīm piereģistrētajām firmām. Domāju, ka dzīvokļa iepriekšējā saimniece vienkārši piepelnījās šādā veidā, ļaujot savā adresē piereģistrēt dažādus uzņēmumus. Savukārt gadījums par to asociāciju, kurā kopā ar mani it kā skaitījās arī bijusī zvērināto tiesas izpildītāju priekšniece Inga Čepjolkina, vispār norisinājās pirms gadiem desmit. Tomēr personiski ar šo kundzīti neesmu pazīstams, arī sēdes šajā asociācijā notika tikai kādas divas.

— Tagad pats būtiskākais — kāpēc tik ilgstošā laika periodā KNAB vēl nav spējis sakārtot savu grāmatvedību? Kas vainīgs — grāmatvedis vai jūs kā priekšnieks?

— Mēs uzskatījām, ka mūsu saimniecība ir kārtībā, jo uzskaite kā tāda tiek veikta un diezgan kvalitatīvi. Tas, ka pilnā mērā netika ievērots likums par grāmatvedību, ir vienīgais pārmetums no Valsts kontroles. Pie šo pārkāpumu izlabošanas mani kolēģi tagad strādā, Valsts kontrolei esam apsolījuši šos trūkumus līdz gada beigām novērst.

— Cik no KNAB darbiniekiem ir jau agrāk strādājuši šādu vai līdzīga veida darbu? Vai nav tā, ka zināma daļa ir iesācēji?

— Lielākā daļa iepriekš ir jau strādājuši vai nu Valsts policijā, vai Drošības policijā, vai attiecīgajās jomās Valsts ieņēmumu dienestā. Speciāli neesmu rēķinājis, tomēr domāju, ka bez iepriekšējas pieredzes KNAB ir mazāk nekā 10% darbinieku.

— Man personiski vairāki uzņēmēji, godīgi cilvēki, starp citu, kas neko nav pārkāpuši un pret kuriem rezultātā nekāda apsūdzība nav celta, ir par KNAB sūdzējušies. Sak, ja tevi izsauc uz KNAB paskaidrot kaut kādus datus par uzņēmumu finansiālo darbību (turklāt runa ir par vidējiem vai maziem uzņēmumiem), attieksme pret viņiem esot vēl trakāka nekā padomju laikos un «čekā»!

— Cilvēkiem ļoti patīk dramatizēt. Es atļaušos apšaubīt šādu interpretāciju, domāju, ka mūsu darbinieki saskarsmē ar cilvēkiem strādā pietiekami korekti.

— Tomēr nevienā iestādē nevar iztikt bez pārkāpumiem. Cik reižu disciplināri vai kā citādi esat sodījis savus darbiniekus?

— Speciāli neesmu skaitījis, tomēr, protams, ir reizes, kad tiek piemēroti disciplinārsodi.

— Cik tādu gadījumu ir bijis šo trīsarpus gadu laikā?

— Riskēšu teikt — septiņi līdz desmit.

— Jūsu birojs daudz tiek kritizēts un pieminēts saistībā ar tā saucamo informācijas noplūdi. Tas nav noslēpums, jo visa Latvijas redz, kā «De facto» reportieri, piedevām parasti vakara tumsiņā, tikuši «uz pēdām» tādiem dīvainiem randiņiem — kukuļdevējs Labazņikovs ar Zāļu aģentūras priekšnieci Ivetu Streipu, jaunais Satversmes tiesnesis viesojas pie saviem kolēģiem un draugiem Grūtupa biroja advokātiem, arī Ilze Jaunalksne tā dīvaini čalo pa telefonu ar kādu, cik noprotams — KNAB darbinieci! Ne mirkli neticu, ka TV reportieri kā tādi dzinējsuņi augu diennakti izseko kādu aizdomīgu cilvēku, visdrīzāk viņiem kā uz paplāties tiek pasniegta operatīvā informācija, kas var būt tikai dažādu tiesībsargājošo institūciju pārziņā, bet tas jau ir ļoti smags likuma pārkāpums! Un ir taču arī fotogrāfijas no Ināras Vilkastes personiskā arhīva, kas mīklainā ceļā tika nopublicētas laikrakstā «Diena» tūlīt pēc tam, kad Vilkastes mājā kratīšanu veica KNAB darbinieki!

— Man nav pamata uzskatīt, ka šāda veida informācija ir nākusi no mūsu biroja darbinieku puses. Ir tāds jēdziens «žurnālistu laime» — trāpīt īstajā laikā un vietā.

— Žurnālistikā es strādāju vismaz četrreiz ilgāk, nekā jūs vadāt KNAB, šādai «laimei» gluži vienkārši neticu, protams, reizēm jau gadās, bet ne jau vakara krēslas stundās vai naktī!

— Mana fotogrāfija, kad es vienkārši pastaigājos pa ielu, arī parādījās kādā žurnālā, taču neticu, ka mani speciāli izsekoja.

— Vai paši esat pētījuši iespējamo informācijas noplūdi no KNAB?

— Gadījumos, kad mums tiek izteikti pārmetumi, mēs veicam nepieciešamās pārbaudes, taču kaut ko konkrētu pierādīt nebija iespējams. Runājot par tām fotogrāfijām, tās bija gan Vilkastes, gan Štālberga, gan paša Vaškeviča rīcībā, tāpēc varu teikt — ko zina divi, to zina vairāki.

— Jūsu birojā strādā nodaļas vadītāja Indra Veipa, kas salīdzinoši nesen tika aizturēta par autoavārijas izraisīšanu, atrodoties pie stūres ļoti smagā alkohola reibumā. Liekas, toreiz viņai tika konstatēts 2,7 promiles liels reibums, tomēr pirmās instances tiesa pieļāva procesuālus pārkāpumus, Veipa spriedumu pārsūdzēja un uzvarēja. Rezultātā viņai nekāds sods netika piespriests. Lai gan, braucot šādā stadijā, viņa ir uzskatāma par noziedznieci. Vai vismaz KNAB iekšienē Veipa saņēma sodu?

— Ļoti drīz pēc pārkāpuma viņa tika sodīta disciplināri, soda veidu gan es nenosaukšu. Veipa tika sodīta pietiekami bargi, un šis gadījums man bija tikpat liels pārsteigums kā jums — ka Administratīvā tiesa viņai nepiemēroja nekādu sodu.

— Tad jau kaut kas nav kārtībā ar likumdošanu — viena tiesneša vainas dēļ noziedznieks (Veipa tiesā savu vainu atzina pilnībā) paliek vispār nesodīts. Kā jums veicas ar izmeklēšanu bēdīgi slavenajā Rēzeknes «burtnīciņu» lietā? Mans kolēģis Uldis Dreiblats par šīs informācijas publiskošanu jau ir krimināli sodīts, bet par pašiem skandāla īstajiem vaininiekiem un slepeno telefona sarunu veicējiem nekas vairs nav dzirdēts...

— Man liekas, ka pārbaude par Rēzeknes burtnīcām ir beigusies, un pietiekamus pierādījumus par kaut kādiem pārkāpumiem neizdevās atrast. Mums neizdevās sasaistīt ierakstus burtnīcā ar konkrētiem cilvēkiem.

— Vai KNAB pietiekami lielu uzmanību pievērš kukuļņemšanai un izspiešanai medicīnas sfērā?

— Nevaru teikt, ka šajā jomā esam strādājuši pietiekami daudz, liekas, ka esam atklājuši trīs šādus gadījumus. Pirmā bija bēdīgi slavenā Audera lieta, otra — par kādu «Gaiļezera» slimnīcas ārstu par krāpšanu, trešais gadījums bija Jelgavā, kur tika pieķerts kāds LOR ārsts.

— Vai «Gaiļezera» gadījums ir saistīts ar neiroķirurgu Ingu Gāršu? Cik zinu, šis dakteris tika pieķerts jau pirms pāris gadiem, bet lieta tiek dīvaini vilcināta. Varbūt vaina slēpjas apstāklī, ka Ingus Gārša ir ģenerālprokurora Jāņa Maizīša klasesbiedrs un jaunības draugs no skolas laikiem tagadējā Cēsu ģimnāzijā?

KNAB preses sekretārs Andris Vitenburgs: — Uzvārdus mēs nedrīkstam atklāt! Lieta jau ir izskatīta pirmās instances tiesā, un spriedums ir notiesājošs. Turklāt ārsti nav valsts amatpersonas, mēs viņus nevaram sodīt par kukuļa ņemšanu, viņus var sodīt par kukuļa izspiešanu vai svešas mantas piesavināšanos.

— Kā jūs komentētu gadījumu kukuļa nodošanā starp Valsts tehnikuma direktoru Daini Marku un Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāru Andreju Cini? It kā prokuratūra esot lietu atteikusies ierosināt, jo KNAB neesot savācis pietiekami daudz konkrētu pierādījumu!

— Es vēlētos precizēt — nav jau tā, ka prokuratūra atteiktos šo lietu pieņemt izskatīšanai. Mēs nosūtījām lietu kriminālvajāšanas ierosināšanai, jo uzskatām, ka pierādījumu ir pietiekami daudz, lai Markus un Cinis tiktu saukti pie kriminālatbildības. Savukārt prokurors Aldis Pundurs, nezinu, kādu apsvērumu vadīts, Markus lietu nosūtīja tiesai, bet attiecībā uz Cini lietu izbeidza. Diemžēl Kriminālprocesa likums ir veidots tā, ka mums nav iespēju kaut kā ietekmēt prokurora lēmumu, līdz ar to Ciņa «izpestīšana» ir vienīgi prokurora nopelns. Pēc mūsu uzskata, pierādījumu ir ļoti daudz, pat vairāk nekā dažā labā lietā, kurā tiesa ir spriedusi par notiesājošu soda mēru. Turklāt tie pierādījumi, kas attiecināmi pret Daini Marku, lielā mērā ir attiecināmi arī pret Andreju Cini. Domāju, ka tiesas procesā iezīmēsies Ciņa patiesā loma šajos notikumos.

— Par KNAB dzirdēts arī kāds leģendārs gadījums. Pie jums reiz ieradies kāds uzņēmējs, kas apgalvojis — kāds valsts ierēdnis no viņa vēlas izspiest 30 000 latu lielu kukuli. KNAB esot uzņēmējam iedevis portfeli ar šādu naudas daudzumu, toties kukuļa nodošanas laikā un aresta brīdī izrādījies, ka naudas vietā portfelī atrodas sagrieztas avīzes, bet nauda kaut kur bez pēdām izgaisusi!

— Jūs jau precīzi atzīmējāt informācijas precizitāti — tās ir leģendas. Šāda gadījuma nav bijis, tā ir pārāk liela summa.

— Esmu dzirdējis arī par KNAB veikto kratīšanu un pārbaudi Ventspils Domes arhīvā. Tur strādā vairākas padzīvojušas sievietes, pensionāres, bet jūsu biroja darbinieki veikt pārbaudi ieradušies darba dienas beigās. No piedāvājuma arhīva durvis apzīmogot un pie tām līdz rītam sardzē nolikt policistu jūsu darbinieki atteikušies, redz, viņiem neesot apmaksāta viesnīca... rezultātā sirmās kundzes dabūjušas visu nakti kvernēt arhīvā, kamēr tika izķidāti visi nepieciešamie dokumenti. Vai tās ir kaut kādas staļiniskās vēsmas — strādāt pa naktīm, pie reizes apgrūtinot nevainīgus cilvēkus?

— Tas viss notika kriminālprocesa ietvaros, un man nav iespēju komentēt procesa virzītāju rīcību. Nezinu, kāpēc tādas darbības tika veiktas tieši šajā laikā, man nav informācijas, ko komentēt.

— Arī Mamerta Vaivada aizturēšana, pusdienojot restorānā kopā ar Valsts prezidentu Gunti Ulmani, izskatās pēc rupja spēka demonstrācijas, nevis pēc izsvērtām izmeklēšanas darbībām!

— Es nezinu šī gadījuma konkrētās detaļas, prokuratūra nav dalījusies ar mani savos plānos, bet varu izteikt pieņēmumu. Var gadīties, ka vairākām izmeklēšanas darbībām ir jānotiek vienlaikus, nevaru izslēgt, ka šis bija tieši tāds gadījums.

— No malas dažkārt izskatās, ka jūsu biroja cīņa ar korupciju tiek pagriezta vienā virzienā. Ir sliktās partijas un nelabie politiķi, un ir labās partijas ar «goda» cilvēkiem, ko aiztikt nedrīkst. Piemēram, toreizējā ekonomikas ministra Krišjāņa Kariņa gājiens! Kariņš vienpersoniski, ignorējot konkursa komisiju, pieņēma lēmumu par laulāto pāra (Silvija un Mārtiņš Grestes) firmai piešķirt brangu summu no ES fondiem, liekas, ka tie bija 100 000 latu. Un, ja Grestes ir «Jaunā laika» atbalsta grupas vadītāji un lielākie sponsori, tad jau KNAB viņus nedrīkst aiztikt. Tā nav korupcija?

— Cik atceros, šīs Kariņa aktivitātes pārbaudīja Ekonomikas policija, nekas noziedzīgs netapa konstatēts. Nav jau tā, kā to daži mēģina pasniegt — ka KNAB strādā tikai vienā virzienā.

— Labi, vēl viens piemērs. Rīgas Domes rīkotajā konkursā 10 000 latu vērtībā par slidotavas ierīkošanu Līvu laukumā uzvar firma, kas tajā pašā vai nākamā dienā pārskaita «Jaunajam laikam», liekas, 3000 latu. Tobrīd Rīgā pie varas ir JL un Aivars Aksenoks. Šis ir lielisks korupcijas gadījums, to varētu ievietot jurisprudences mācību grāmatās!

— Mums ir jārēķinās ar tiem pierādījumiem, kas ir mūsu rīcībā.

— Taču šajā gadījumā netika ierosināta pat pārbaude!

— Es nevaru komentēt, tas bija pirms laba laika.

— Nesen laikrakstā «Neatkarīgā» tika publicēta informācija, ka kāds no KNAB darbiniekiem iegādājies dārgu nekustamo īpašumu Jūrmalā un līzingā nopircis ļoti dārgu apvidus automašīnu «BMW X5». Tomēr šī darbinieka alga un ienākumi ir krietni vien mazāki par šādiem tēriņiem, ja pareizi atminos, tad alga ir mazāka par summu, kas viņam ik mēnesi ir jāmaksā par džipa līzingu!

A. Vitenburgs: — Tiešām nezinu, no kurienes «NRA» žurnālistiem šāda informācija ir parādījusies, jo publiski pieejamās datu bāzēs tā nav pieejama.

Loskutovs: — Tā kā šie darījumi ir veikti šogad, mums pašiem nav informācijas par to. Amatpersonas ienākuma deklarācijas par šo gadu tiks iesniegtas tikai nākamā gada sākumā, tās saņemot, mēs varēsim šādas lietas sākt pētīt. Šāgada iesniegtajā šīs konkrētās amatpersonas deklarācijā nekas aizdomīgs neparādās.

Laikraksts: ZZS norobežojas no Lemberga priekšvēlēšanu tēriņiem

DELFI  10/27/07     Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) norobežojas no Ventspils mēra Aivara Lemberga 9.Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas tēriņiem, norādot, ka tie bija Lemberga personīgie izdevumi par kampaņu, sestdien raksta laikraksts "Diena".

ZZS laikrakstam skaidrojis, ka Lemberga kampaņa rīkota kā atbilde pret viņu vērstajai antireklāmai, nevis partijas priekšvēlēšanu aģitācija. Tāpēc ZZS nepiekrīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmumam, ka šī partija pārsniegusi 9.Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas izdevumiem likumā noteiktos limitus.

"Ņemot vērā pieredzi, mēs apzināti samazinājām priekšvēlēšanu izdevumus, lai šo robežu nepārkāptu," Dienai sacīja ZZS līderis Augusts Brigmanis. "Kas to varēja prognozēt, ka mums to piesies!" norādīja ZZS pārstāvis.

Par priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumu neievērošanu, neatļauta ziedojuma pieņemšanu un nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā KNAB zaļajiem zemniekiem noteicis 500 latus administratīvo sodu, ko partija nav samaksājusi, jo uzrādītajiem pārkāpumiem nepiekrīt.

Pagaidām ZZS neesot no biroja saņēmusi nekādus dokumentus, kuros būtu izskaidrots, kā pārtēriņš aprēķināts, tāpēc KNAB lēmums vēl nav pārsūdzēts.

TB/LNNK domes sēdē uzvirmo kaislības, apliecinot viedokļu šķelšanos partijā

LETA  10/27/07    Apvienības "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) domes sēdē pēc vadības ziņojumiem debatēs sestdien uzvirmoja asas kaislības, apliecinot viedokļu šķelšanos partijā.

Domnieks Juris Bogdanovičs sēdē pauda viedokli, ka "Latvijā ir krīze, bet vēl smagāka krīze ir pašā TB/LNNK". Savos ziņojumos gan partijas priekšsēdētājs Roberts Zīle, gan Saeimas frakcijas vadītājs Māris Grīnblats un Rīgas domnieks Einārs Cilinskis, pēc Bogdanoviča teiktā, esot centušies visu notušēt, "runājot riņķī un apkārt un nepasakot neko".

Gan Bogdanovičs, gan vairāki citi domnieki pauda sašutumu par to, ka TB/LNNK vadība un Saeimas deputāti "klaji norobežojas no tautas neapmierinātības" un nepiemin 5000 cilvēku piketu pie Saeimas nama. Tika pausts viedoklis, ka Zīle ir labs ekonomists, taču ar partijas vadīšanu viņam nav veicies.

Atsevišķu domnieku skatījumā, TB/LNNK esot nodevusi un aizmirsusi gandrīz visus nacionālos ideālos, un arī partijas izstrādātās prioritātes turpmākajiem trim gadiem, par kurām iecerēts balsot partijas kongresā novembra beigās, lieliski izskatoties tikai uz papīra, bet neesot realizējamas dzīvē.

Šajā dokumentā tiek izvirzīti trīs mērķi - palielināt Latvijas ietekmi Eiropas Savienībā (ES) un NATO, palielināt latviešu ietekmi Latvijā un palielināt TB/LNNK ietekmi Latvijas politiskajā dzīvē. Savās prioritātēs "tēvzemieši" deklarē, ka ir atbalstāmi pasākumi, kas ceļ latviešu dzimstību, mazina latviešu un vairo nelatviešu izceļošanu, mazina nelatviešu ieceļošanu un veicina nelatviešu asimilāciju latviešu vidū.

ES, pēc TB/LNNK domām, atbalstāma kā neatkarīga valstu savienība, neatbalstot tās federalizācijas tendences, piemēram, nodokļu harmonizāciju un nosacījumus, kas negatīvi ietekmē jauno dalībvalstu konkurētspēju. Lai palielinātu latviešu ietekmi Latvijā, pēc TB/LNNK domām, jānostiprina valsts valodas politikas uzraudzība un jānosaka stingrāki nosacījumi pilsonības iegūšanai.

TB/LNNK iestājas par politisko partiju lomas un sistēmas nostiprināšanu Latvijā, ar 2011.gadu ieviešot līdztekus biedru un atbalstītāju finansējumu arī valsts finansējumu partijām, proporcionāli vēlētāju dotajai uzticībai. "Tēvzemieši" rosina palielināt minimālo biedru skaitu un drošības naudu partijām, startējot Saeimas vēlēšanās. Partija neatbalsta mažoritāro vēlēšanu ieviešanu pašvaldībās, "lai nepieļautu lokālu interešu dominēšanu pār visas pašvaldības interesēm un priekšnoteikumu radīšanu tā saucamo krievvalodīgo un nepilsoņu interešu aizstāvju pozīciju nostiprināšanu lielajās pilsētās".

No debatēm domes sēdē bija jaušams, ka partija ir sadalījusies Zīles un Eiropas Parlamenta deputāta Ģirta Valda Kristovska atbalstītājos. Daļa "tēvzemiešu" ir pārliecināti, ka tikai kardināla vadības nomaiņa spēs saglabāt TB/LNNK no pilnīga sairuma un nostiprinās sabiedrībā ticību nacionāli konservatīvām vērtībām.

Pretēji valdē lemtajam, dome ar balsu vairākumu atbalstīja statūtu grozījumus, kas paredz, ka kongress ievēl valdes priekšsēdētāju un valdi, bet priekšsēdētāja biedri tiek izraudzīti no valdes locekļu sastāva. Partijas pašreizējā vadība vēlējās saglabāt līdzšinējo kārtību, kad kongress vienlaikus balso par partijas valdes priekšsēdētāju un viņa biedru, jo tā varot labāk sastrādāties.

Savukārt Kristovskis brīdināja, ka pret "caurkritušajiem" partijas vadība var vērst represijas. Kristovskis pauda viedokli, ka TB/LNNK pašreizējā vadība liek šķēršļus viņa politiskajai darbībai, piemēram, neļauj iepazīties ar partijas biedru sarakstu.

Asus pārmetumus TB/LNNK vadībai izteica arī Geņa Dreimane, kura sūdzējās, ka par iebildumiem partijas vadībai viņai ticis atņemts amats Ķengaraga namu pārvaldē un tagad nākšoties doties darbā uz Īriju.

Savukārt Juris Vidiņš izteica dzēlīgas piezīmes par ""tēvzemieti" ar kriminālu iesauku", kurš saņem algu trijās valsts un pašvaldību uzņēmumu padomēs, kur viņš ir "galvenais pastnieks, galvenais lidotājs un galvenais ostas kapteinis". Vidiņa vērtējumā, tas arī esot iemesls, kāpēc TB/LNNK reitings pašlaik esot tikai 4,6%. Vidiņš paškritiski atzina, ka TB/LNNK biedri ir "iepuvuši", un, ja neattīrīsies kongresā, tas novedīs pie nacionālo ideju kraha.

Pretēju viedokli pauda Saeimas deputāts Juris Dobelis, sakot: "Beidziet gaudot kā nopērti labdabīgi dzīvnieciņi!" Pēc Dobeļa domām, partijas reitingu galvenokārt grauj iekšējās savstarpējās ķildas. Par tā dēvēto ceturto atmodu, kuru atsevišķi "tēvzemieši" saskatot piketā pie Saeimas, Dobelis sacīja: "Atļaujiet pasmaidīt," apgalvojot, ka daļa no tur sanākušajiem bijuši profesionāli piketētāji daudzu gadu garumā. Ārpus Rīgas nekāda histērija nav vērojama, apgalvoja Dobelis.

Vētraino debašu noslēgumā Zīle atzina, ka viņš reizēm neatļaujas "saukt lietas īstajā vārdā", jo vēlas noturēt kopā partiju. "Jo skarbākus izteikumus mēs veltīsim koalīcijas partijām, jo lielākā izolācijā būsim," sacīja partijas vadītājs.

Zīle atzina, ka sabiedrībā situācija kļūst ļoti polarizēta. Politiķis īpašu satraukumu pauda par "Saskaņas centra" (SC) nostājas maiņu, kuras politiķi tagad gatavojas braukt stiprināt kontaktus nevis, "kā parasti, uz Maskavu, bet uz ASV", lai tiktos ar kongresmeņiem. Zīle atzīmēja, ka SC ienākšana valdībā nozīmētu nepatīkamu pagriezienu Latvijas politikā, tāpēc TB/LNNK darīšot visu, lai to nepieļautu.

Partijas vadītājs pauda pārliecību, ka TB/LNNK biedru vidū nav izteiktu ekonomisko grupējumu interešu pārstāvju.

Savukārt runājot par arodbiedrību rosinātajiem Satversmes grozījumiem, Grīnblats uzsvēra, ka "no Saeimas atlaišanas nevajag baidīties, jo ne deputāti, ne partijas nav mūžīgas". Tomēr politiķis norādīja, ka jebkurā gadījumā būs liels skaits vēlētāju, kas nebūs balsojuši par koalīcijas partijām, tāpēc nebūs izslēgta iespēja, ka jau drīz pēc Saeimas vēlēšanām varētu notikt parakstu vākšana par tās atlaišanu, rezultātā vēlētāji jutīsies vēl bezatbildīgāki par savu balsojumu, jo vienmēr varēs cerēt, ka viņiem tūlīt tiks dota otrā iespēja. Grīnblata vērtējumā, piedāvātās izmaiņas nenāks par labu politiskajai stabilitātei Latvijā.

 Emsis melojis, stipendiātu lieta turpinās

Baiba Rulle, speciāli Dienai   10/27/07     Ļoti iespējams, ka no lietas varētu tikt izdalīti vēl citi kriminālprocesi par amatpersonām un politiķiem.

Slazds aizcirties. Bijušais Saeimas priekšsēdis Indulis Emsis, kurš aizvien ir viens no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) līderiem, pieķerts un atzinies melos par pērn valdības kafejnīcā nozaudētajā portfelī esošās, it kā miniekskavatora iegādei domātās naudas daudzumu un tās izlietojumu.

Par melošanu jeb apzināti nepatiesu liecību sniegšanu bijušajam Saeimas spīkeram pirms nedēļas celta apsūdzība. Meli par portfeļa saturu un naudas izlietojumu viņam izmaksājuši 5040 latu. Tik liels ir prokurora E.Emsim noteiktais naudas sods kriminālprocesā par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu. Tas pret viņu tika sākts 21.septembrī un bija par iemeslu I.Emša lēmumam atkāpties no amata un nolikt deputātu mandātu. Līdz ar lēmumu par sodu, kas piemērots ar prokurora priekšrakstu, pret I.Emsi sāktais kriminālprocess piektdien pabeigts.

Tas gan nenozīmē, ka līdz ar to noslēgusies arī izmeklēšana par I.Emša portfelī esošo skaidro naudu un tās iespējamo saistību ar sevišķi smagos kriminālnoziegumos apsūdzētā Ventspils mēra Aivara Lemberga maksājumiem. Tas tā ir, jo tagad pabeigtā kriminālprocesa ietvaros prokuratūra nenodarbojās ar I.Emša portfelī esošās naudas izcelsmes noskaidrošanu. Šis kriminālprocess tika izdalīts no Ventspils amatpersonas lietas, jo prokuratūrai radās pamats aizdomām, ka I.Emsis apzināti sniedzis nepatiesas liecības par nozaudētās naudas daudzumu un izlietojumu.

Izmeklēšanu Ventspils amatpersonu lietā, kurā tiek šķetināta arī tā sauktā Lemberga stipendiātu lieta, kas saistīta ar fizisku un juridisku personu kukuļošanai iztērētiem vairāk nekā 5 miljoniem latu, prokuratūra turpina. Noprotams, ka tieši tās ietvaros joprojām tiek skaidrota gan I.Emša, gan citu šīs un iepriekšējās Saeimas deputātu, kā arī atsevišķu partiju iespējamā saistība ar nelikumīgiem A.Lemberga maksājumiem. Pēc neoficiālām ziņām, ir ļoti iespējams, ka no lietas varētu tikt izdalīti vēl citi kriminālprocesi par atsevišķām amatpersonām un politiķiem.

I.Emša kriminālprocesā, kā izriet no prokurora Jura Jurisa Dienai sacītā, noskaidrots, ka nozaudētajā portfelī bijuši 10 000 nevis 6500 dolāru, kā viņš to bija norādījis iesniegumā Drošības policijai un klāstīja sabiedrībai. Nepatiesas liecības I.Emsis bija sniedzis arī par naudas izlietojumu — miniekskavatora iegādes apstākļiem, laiku. Kriminālprocesā nopratinātas 16 personas, viņu vidū arī I.Emša palīgs Viesturs Silenieks, kurš, pēc I.Emša iepriekš teiktā, bijis starpnieks naudas piegādē, ko viņš esot aizņēmies no kādas privātpersonas. Process pabeigts ar priekšrakstu, nevis lietas nosūtīšanu tiesai, ņemot vērā to, ka I.Emsis savos nodarījumos atzinies pilnībā, tos nožēlojis, kā arī viņa raksturojumu un citus faktorus.

Pirms nedēļas I.Emsis Dienai atzina, ka sadarbojas ar prokuratūru un sniedz liecības. Piektdien viņš uz Dienas zvaniem neatbildēja. Aģentūrai LETA viņš teicis, ka nepatiesas liecības sniedzis, jo nav precīzi atcerējies, cik naudas bijis un atzinis, ka "traktora iegāde, kam aizņēmos naudu, man ir nesusi vienus vienīgus zaudējumus". I.Emsis arī norādījis, ka jau tuvākajā ZZS kongresā atsauks savu kandidatūru partijas līdzpriekšsēdētāja amatam, kuru pilda jau daudzus gadus. "Vismaz pārskatāmā nākotnē" viņš politikā atgriezties nevēloties.

Ar prokurora noteikto naudas sodu I.Emsis jau piektdien bija papildinājis Valsts kasi.

Viedoklis: «Paraugiestāde» un «paraugpartija»

Māris Antonēvičs, Latvijas Avīze  10/27/07    Valdošo partiju politiķi ar premjeru Aigaru Kalvīti priekšgalā izteikuši vairākas versijas par to, kāpēc Aleksejs Loskutovs turpmāk vairs nevar būt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs. Interesanti, ka dažu nedēļu laikā tomēr vairākkārt mainījies uzsvars, kurš tad ir tas galvenais iemesls Loskutova atstādināšanai. Sākotnēji vienīgais pārmetums bija Valsts kontroles konstatētie pārkāpumi biroja darbā (ne pati kontroliere, ne ģenerālprokurors šajos pārkāpumos gan nesaskatīja neko tik kliedzošu, lai uzreiz «cirstu galvu» KNAB vadītājam). Taču vēlāk jau lielāks uzsvars likts uz A. Kalvīša personisko nespēju sastrādāties ar sev pakļautas iestādes vadītāju, kā arī uz A. Loskutova interešu konfliktu, kas atgādinot neseno gadījumu ar Pasaules bankas vadītāju Polu Volfovicu. Jāatgādina, ka P. Volfovics amatu pameta pats pēc tam, kad atklātībā nāca fakti, ka, būdams bankas prezidents, viņš paaugstinājis amatā savu mīļāko un palielinājis viņas algu. Par A. Loskutovu šādu faktu gan nav, ir tikai miglainas premjera piezīmes.

Tomēr starp visiem skaidrojumiem, šķiet, vispatētiskākais līdz šim bijis A. Kalvīša un arī atsevišķu viņa partijas biedru teiktais, ka KNAB ir «paraugiestāde», tāpēc pār to nevar būt «ne vismazākās aizdomu ēnas». Mazliet jau dīvaini iznāk – visas citas drīkst, bet viena ne, un nez kāpēc tā viena izrādās tieši politiski visneērtākā. Taču, ja jau mums ir viena «paraugiestāde», tad prasītos, lai ir arī vismaz viena «paraugpartija», pēc kuras visām pārējām līdzināties. Protams, ka uz šo godu nevar pretendēt kāda mazskaitlīga ārpusparlamenta partija. Arī kāds opozīcijas spēks šai lomai nederēs, jo partijas taču cīnās par varu un, tikai to ieguvušas, var pildīt tām paredzēto misiju. Nē, «paraugpartijai» jābūt tai, kas nokļuvusi pašā varas virsotnē – par kuru vēlēšanās nobalsojis visvairāk pilsoņu, kurai ir premjers un nozīmīgākie ministru amati, kurai bijusi noteicoša loma Valsts prezidenta izvēlē... Un tāda partija Latvijā ir tikai viena – Tautas partija.

Nevarētu teikt, ka līdz šim pār šo «paraugpartiju» nebūtu gūlušās nekādas aizdomu «ēnas», kas tai godu nedara. Taču viena «ēna» nu jau krietni pāraugusi pašus TP apmērus. Runa ir par partiju pirmsvēlēšanu reklāmās nelikumīgi pārtērētajiem līdzekļiem, ko nupat konstatējis KNAB. TP pēc šiem aprēķiniem vien būtu valsts kasē jāatmaksā vairāk nekā miljons latu, un tā ir šī nesmukā saraksta pārliecinošs līderis. Var jau ilgstoši tiesāties un liegties, ka likuma burts nav pārkāpts (tikai mazliet izsmiets likuma gars), taču aizdomu «ēnu» tas nemazina.

Acīmredzot valstī tiešām būtu jābūt ne tikai vienai, bet daudzām «paraugiestādēm». Taču arī premjeram, kurš uzraudzītu šīs iestādes, būtu jānāk no «paraugpartijas». Latvijā līdz tam vēl tālu!

Zatlers KNAB slēdzienu gaida politiski īpaši jūtīgā laikā

Agnese Margēviča, NRA  10/27/07     Trīs mēnešus pēc Valsts prezidenta Valda Zatlera ievēlēšanas amatā vēl aizvien nav pabeigta Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) uzsāktā pārbaude saistībā ar viņa kā valsts amatpersonas – valsts SIA Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca valdes priekšsēdētāja – darbībām.

To, nekomentējot ne paveikto, ne pārbaudes pabeigšanu, Neatkarīgajai apstiprināja KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs. Brīdis, kurā Valsts prezidents V. Zatlers gaida KNAB slēdzienu par savu darbību medicīnā, ir politiski ļoti jūtīgs un sakrīt ar laiku, kad politiskā opozīcija no prezidenta gaida sev labvēlīgu lēmumu jautājumā par Saeimas atlaišanu.

Valsts prezidenta preses sekretāre Inta Lase Neatkarīgajai uzsvēra, ka V. Zatlers neesot lūdzis informāciju par KNAB pārbaudes gaitu un prognozējamo pabeigšanas termiņu, «lai neradītu iemeslu aizdomām par mēģinājumu ietekmēt šo pārbaudi».

Tikmēr bijušais finanšu un arī veselības ministrs Gundars Bērziņš (TP) augusta pēdējās dienās intervijā laikrakstam Latvijas Avīze izteicies, ka «šobrīd KNAB nopratinājis ap 200 vecu, slimu cilvēku saistībā ar prezidenta Zatlera ievēlēšanu un viņa ārsta darbības sakarā, neko neesot vērtīgu sev saklausījuši, bet varbūt starp daudziem vienu vecīti atradīs kā riktīgo».

Neatkarīgā jau rakstīja, ka KNAB no veselības aprūpes iestādēm, kurās ārsta pakalpojumus sniedzis V. Zatlers, izprasīja pacientu sarakstus, un šo iestāžu pārstāvji to skaidroja ar KNAB vēlmi atrast pacientus, kuri varētu liecināt, ka jaunievēlētais prezidents no viņiem, būdams vēl kā ārsts, pieprasījis tā sauktos pateicības maksājumus. Pats V. Zatlers vēl pirms ievēlēšanas amatā intervijā Neatkarīgajai uzsvēra, ka ne tikai nav pieprasījis pateicības maksājumus, bet, viņaprāt, pagātnē nav atrodamas situācijas, kurās kādam pacientam varētu pārpratuma dēļ rasties iespaids, ka no viņa tiek gaidīta nauda. Vēl iepriekš LTV viņš atzinis, ka pieņēmis pacientu no brīva prāta doto pateicību, arī naudu.

Politiskos procesus ietekmējoši izrādījās jau KNAB šīs nedēļas publiskotie secinājumi par partiju pārtēriņiem 9. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņā. Tie bija valdības koalīcijas partijām LPP/LC, Tautas partijai (TP) un ZZS nelabvēlīgi. Pārtēriņu radījušas ar TP un LPP/LC sasaistītās «pozitīvisma kampaņas», un tieši tās iepriekš un jo īpaši šobrīd tiek piesauktas politiskās opozīcijas retorikā par «nopirktajām vēlēšanām», no kā lielā mērā izriet prasība par 9. Saeimas atlaišanu un ārkārtas vēlēšanu izsludināšanu. Satversme noteic, ka tieši Valsts prezidenta rokās ir lēmums par Saeimas atlaišanu.

Savukārt 16. oktobrī KNAB nāca klajā ar veseliem diviem slēdzieniem – pirmais bija izbeigt kriminālprocesu pret vienu no opozīcijas līderiem Einaru Repši (JL) par darbībām ASV vērtspapīru tirgū, otrais bija uzsākt 11 administratīvā pārkāpuma lietu par 9. Saeimas deputātu atrašanos interešu konfliktā, kas radies, pieņemot darbā par palīgiem un slēdzot īres līgumus ar saviem radiniekiem. Iepriekšminētais lēmums E. Repšem ļāva paziņot, ka ar viņu ir notikusi politiska izrēķināšanās.

Saimniecībā...

Latvijas iedzīvotāji nelabprāt atzīstas, ka saņem aplokšņu algas

LETA  10/25/07   Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu iedzīvotāji, tostarp Latvijas iedzīvotāji, kuri saņem tā saucamās aplokšņu algas, nelabprāt komentē to saņemšanas faktu, liecina Eiropas Komisijas socioloģisko pētījumu centra "Eurobarometer" veiktā aptauja.

Atbildot uz jautājumu, vai viņu darba devējs pēdējo 12 mēnešu laikā viņiem ir maksājis aplokšņu algu, 78% Latvijas iedzīvotāju apgalvo, ka viņiem alga ir maksāta legāli, bet 17% respondentu atzīst, ka ir saņēmuši aplokšņu algu.

Aptauja liecina, ka 5% ES iedzīvotāju atzīst, ka saņem aplokšņu algas. Vācijā, Francijā, Luksemburgā un Maltā tikai 1% respondentu atzīst, ka saņem aplokšņu algas, bet Rumānijā aplokšņu algas saņemšanu atzīst 23%. Lietuvā aplokšņu algu saņemšanu pēdējos 12 mēnešos atzīst 11% respondentu, bet Igaunijā - 8%.

Tomēr tie cilvēki, kuri atzīst, ka saņem aplokšņu algu, nelabprāt piekrīt sīkāk komentēt aplokšņu algas saņemšanas faktu. "Eurobarometer" norāda, ka visus aptaujas rezultātus nevar uzskatīt par reprezentatīviem pieticīgā respondentu skaita dēļ un tādēļ, ka kopumā tikai neliels skaits respondentu atzīst, ka saņem aplokšņu algas.

Sīkāk komentēt aplokšņu algas saņemšanas faktu piekrita tikai 77 Latvijas iedzīvotāji, kopumā ES - tikai 616 cilvēki.

Rietumeiropā un Ziemeļvalstīs aplokšņu algas pārsvarā tiek maksātas par virsstundu darbu un cita veida papildu darbu. Savukārt Austrumeiropā aplokšņu algas pārsvarā tiek maksātas par regulāru darbu, kā arī gan par regulāru, gan par virsstundu darbu. Dienvideiropas valstīs aptuveni puse no aplokšņu algu saņēmējiem atzina, ka tas ir atalgojums par regulārām darba stundām vai gan par regulāru, gan par virsstundu darbu.

Aptuveni trešdaļa no respondentiem visā ES ir neapmierināti ar aplokšņu algu saņemšanu, bet otra trešdaļa apmierināti. Pārējie respondenti atteicās atbildēt uz šo jautājumu vai arī nezināja atbildi uz to.

Viskritiskākā attieksme pret aplokšņu algām ir tieši Austrumeiropas un Dienvideiropas valstu iedzīvotāju vidū. Aptuveni puse no šo valstu nodarbinātajiem, kuri saņem aplokšņu algas, gribētu saņemt algu, no kuras tiek maksāti legāli nodokļi.

Trīs koalīcijas partijas Latvijas Bankas prezidenta amatam izvirza Rimšēviču

LETA  10/26/07    Latvijas Pirmās partijas/"Latvijas ceļa", Zaļo un zemnieku savienības un apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakciju deputāti Latvijas Bankas (LB) prezidenta amatam izvirzījuši līdzšinējo bankas vadītāju Ilmāru Rimšēviču, aģentūra LETA uzzināja Saeimas prezidijā.

Kandidātus LB prezidenta amatam var izvirzīt šodien līdz darba dienas beigām.

Jau ziņots, ka Rimšēvičam šā gada nogalē beidzas pilnvaras Latvijas Bankas prezidenta amatā. Viņš atzinis, ka nolēmis atkārtoti kandidēt uz šo amatu.

Saeimā pārstāvētās partijas, kurām šā gada nogalē būs jālemj par kandidātu Latvijas Bankas vadītāja amatam, pagaidām solījušas atbalstu Rimšēvičam.

Kļūdaini piemin lata devalvāciju

Arnis Kluinis,  NRA  10/26/07    Tikai tulkošanas kļūda ir apgalvojums par «Latviju, kas februārī piedzīvoja nacionālās valūtas vērtības kritumu».

Tagad gandrīz katru dienu Latvijas presē parādās kāda no ārzemēm nākusi kritika mūsu valsts ekonomikai. Vakar masu saziņas līdzekļi izplatīja aģentūras LETA sagatavotos izvilkumus no starptautiskās biznesa avīzes Financial Times trešdienas numurā ievietota raksta par Latvijas ekonomikas vieglo ievainojamību. Viens šāds fragments parādījās arī Neatkarīgās otrajā lappusē, rubrikā Spilgts citāts. Tajā vēstīts par šā gada februārī it kā jau notikušo lata vērtības pazemināšanu, kas patiesībā taču nav notikusi. Šajā gadījumā spilgti tika parādīts, ar kādu centību pašā Latvijā tiek tiražētas negatīvās ziņas par Latviju. Dažās atsauksmēs uz raksta publikācijām interneta portālos gan tika jautāts, ko šis nacionālās vērtības kritums februārī varētu nozīmēt, un spriests, vai ar to nav domātas lata komerckursa svārstības Latvijas Bankas atļautā svārstību koridora robežās.

Apgalvojums par it kā notikušo lata devalvāciju ir pietiekami nopietna kļūda, lai Neatkarīgā sameklētu raksta oriģinālu. Tā elektroniskā versija bija atrodama pāris minūtēs un bez maksas. Oriģināls parādīja, ka šajā gadījumā kļūdījušies raksta tulkotāji, bet Financial Times un autors Roberts Andersons izsakās korekti, kaut arī ne varbūt ne uzreiz gluži saprotami tiem, kuriem angļu valoda nav dzimtā. "Atšķirībā no citiem, kuri raksta par Latviju, viņš šeit pats ir bijis," par R. Andersonu Neatkarīgajai pastāstīja Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis.

Tagad Neatkarīgā piedāvā kopiju no raksta oriģināla drukātās versijas un trīs latviskās versijas par to, kā šo teikumu atveidot latviski. Kā pirmo atgādināsim LETA sākotnēji izplatīto raksta citātu, kuram seko kļūdas labojums, kas parādījās pēc Neatkarīgās iebildumiem. Kā redzams, LETA ir tik ļoti centusies laboties, ka pat pārcentusies, no "nacionālās valūtas vērtības krituma" atstājot tikai "baumas par nacionālās valūtas devalvāciju". Baumas par to februārī patiešām bija, bet bija arī kaut kas vairāk par baumām – atbrīvošanās no vairākiem simtiem miljonu latu. Tieši par to atgādināja raksta autors, kā tas redzams trešajā un visprecīzākajā tulkojuma variantā, ar kuru dalījās Latvijas Banka.

Februāra bēgšana no latiem aizsāka latu deficītu vietējā finanšu tirgū un latu procentlikmju celšanos daudz straujāk par valūtas procentu likmēm. Tas bija viens no iemesliem, kāpēc radās interese latus pirkt, lai pelnītu ar to aizdošanu. Vasaras sākumā komercbankas lavīnveidīgi pirka latus no Latvijas Bankas, kas automātiski nozīmēja, ka lata kursam nekas nedraud. Pēdējos pāris mēnešos Latvijas Banka nav latus ne pārdevusi, ne atpirkusi. Tas nozīmē līdzsvaru starp naudas plūsmām, ko Latvija zaudē ar tirdzniecību un iegūst ar aizņēmumiem. Tomēr Nordea Markets vakardienas finanšu apskatā tika pievērsta uzmanība tam, ka Latvijas komercbanku izsniegto kredītu nodrošinājuma obligāto rezervju norma, t. i., arī kredītu kopsumma oktobrī ir augusi desmitreiz lēnāk nekā augustā. Tas nozīmē, ka vai nu ir atrasti paņēmieni valdības noteikto kreditēšanas ierobežojumu apiešanai, vai arī tūlīt pat nāksies ķerties pie Latvijas Bankas valūtas rezervēm, lai finansētu valsts tirdzniecības deficītu.

***

1. Latvija, kas februārī piedzīvoja nacionālās valūtas vērtības kritumu, tiek uzskatīta par vienu no Eiropā ievainojamākajām ekonomikām, pasliktinoties nosacījumiem globālajā kreditēšanas tirgū.

2. Latvija, kur izplatījās baumas par nacionālās valūtas devalvāciju, tiek uzskatīta par vienu no Eiropā ievainojamākajām ekonomikām, pasliktinoties nosacījumiem globālajā kreditēšanas tirgū.

3. Latvija, kas februārī piedzīvoja bēgšanu no nacionālās valūtas, lielam skaitam cilvēku pārdodot latus, šobrīd, globālā mērogā pasliktinoties kreditēšanas apstākļiem, tiek uzskatīta par vienu ievainojamākajām tautsaimniecībām Eiropā.

Ilmārs Rimšēvičs vadīs Latvijas Banku

Arnis Kluinis,  NRA  10/27/07     Pašreizējais Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs uz otro termiņu bankas prezidenta amatā tiek virzīts tikpat steidzīgi, cik vienprātīgi.

Līdz LB prezidenta kandidātu pieteikšanas beigām vakar vakarā Saeimas prezidijs bija saņēmis tikai vienu pieteikumu, kurā visu koalīcijas partiju pārstāvji ir ieteikuši amatam Ilmāru Rimšēviču. Pirmo reizi šajā amatā viņš tika ievēlēts 2001. gada 20. decembrī uz sešiem gadiem. Pirms tam viņš gandrīz desmit gadu bija LB prezidenta Einara Repšes vietnieks. Vadoties no I. Rimšēviča amatpersonas ienākumu deklarācijām iepriekšējos gados, LB vadīšana ļauj nopelnīt aptuveni 90 000 latu gadā. Kopš Latvijas komercbanku uzraudzība ir nodota Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) un lata kurss piesaistīts eiro vai pat daudz agrāk, kad šis kurss bija piesaistīts SDR norēķinu vienībām, LB darbiniekiem ar prezidentu priekšgalā vairs nevajadzētu ciest no pārslodzes. Reāli LB veic četras funkcijas. Pirmkārt, tā laiž apgrozībā Latvijas naudu un nodrošina skaidrās un bezskaidrās naudas norēķinus starp Latvijas komercbankām.

Otrkārt, tas ir specializēts statistiķu kantoris, kas sastāda valsts maksājumu bilanci. Treškārt, LB kopj augstas gaumes standartus ar Latvijas naudas izskatu un pašas bankas noformējumu. Ceturtkārt, LB un jo īpaši I. Rimšēviča ieteikumi tiek pieprasīti pārvaldes iestādēs, bet izteikumi – tiražēti masu saziņas līdzekļos Latvijā un visā finanšu pasaulē.

Latvijas rekords ar augsto un aizvien kāpjošo inflāciju Eiropas Savienībā rosina meklēt grēkāžus, lūkojoties arī LB prezidenta virzienā. I. Rimšēvičam tomēr ir izdevies izvairīties no sabiedrības kritikas, kaut arī sabiedrībā viņš ir pazīstams daudz vairāk nekā, piemēram, FKTK priekšsēdētājs Uldis Cērps vai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētāja Valentīna Andrējeva. Tādā situācijā par I. Rimšēviča pilnvaru vienprātīgo un straujo pagarināšanu var spriest divējādi. Vai nu valdošā koalīcija izvirza kandidātu, kas izraisīs vismazāko kritiku no sabiedrības, vai arī I. Rimšēvičam nāksies piedzīvot daudz nepatikšanu lata devalvācijas gadījumā.

I. Rimšēvičs vakar centās izvairīties no komentāriem par to, ka viņa pilnvaru pagarināšana faktiski ir jau notikusi. Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis Neatkarīgajai apgalvoja, ka I. Rimšēvičs izteiksies tikai pēc pārvēlēšanas, kas tiek gatavota jau nākamajā ceturtdienā. Līdz tam paliek spēkā I. Rimšēviča teiktais vasarā, kad viņš paziņoja par gatavību palikt LB prezidenta amatā. Tad viņš solīja likt lietā savu pieredzi, lai stabilizētu Latvijas ekonomisko situāciju un nodrošinātu pāreju no latiem uz eiro. Ap to pašu laiku viņš arī uzstājās ar dažām runām pozitīvisma kampaņas garā. Piemēram, LETA arhīvs glabā viņa 12. jūlija izteikumu, ka "pēdējo divu mēnešu attīstība kopumā ļauj secināt, ka nav vērojami jauni negatīvi cenu kāpuma faktori", bet 12 mēnešu inflācija tomēr uzkāpa no 8,8% tobrīd līdz 11,2% pašlaik. 9. oktobrī viņš devās mierināt par inflāciju noskumušos Saeimas Budžeta un finanšu komisijas deputātus un teica, ka ekonomisko situāciju nevajagot dramatizēt. Ar šādām runām I. Rimšēvičs palielināja savas izredzes palikt LB prezidenta amatā, toties samazināja ticamību saviem apgalvojumiem, ka "Latvijas Banka lata devalvāciju nekad nav apsvērusi un neapsver. Šobrīd lata stabilitāti nekas neapdraud" utt. Šādi viņš atrunājās Neatkarīgajā 14. septembrī sakarā ar faktu, ka jauni cenu kāpuma faktori tomēr bija atradušies un inflācija bija cēlusies. Tagad I. Rimšēvičs sola inflācijas samazināšanos nākamā gada pavasarī.

Kultūrā, valodā, zinātnēs...

Izstādes

Sniedze Sofija,  NRA  10/23/07

- RUDENS 2007. Līdz 11. novembrim ikgadējā mākslas izstāde Rudens 2007 atradusi mājas bijušajā centrālajā pasta ēkā pie Stacijas laukuma. Šoreiz, žūrijas atlasei izpaliekot, izstādē varēja piedalīties jebkurš kandidāts. Rezultātā par izstādes koncepciju kalpoja vispārinājums ar nosaukumu: Kas notiek Latvijas mākslā? Izstādes dalībnieku skaits ir pietiekami iespaidīgs, proti, vairāk nekā 220 mākslinieku, kas ar vienu savas daiļrades pārstāvēto darbu centīsies sasniegt skatītāju un raisīt pārdzīvojumu. Ekspozīcijas kopaina divu plašu bijušo pakošanas cehu telpās ir ļoti raiba, dominējot glezniecībai. Šoreiz diezgan plaši pārstāvēta arī tēlniecība, acīgākie pamanīs arī keramikas un tekstilmākslas izpausmes, nelielajā telpā augšstāvā var atrast dažas fotogrāfijas, bet lejā – instalāciju.

- FOTOKLUBAM RĪGA – 45. Fotogrāfijas daudz lielākā skaitā līdz 2. novembrim būs apskatāmas VEF Kultūras pilī, kur fotoklubs Rīga ar savu jauno un vecmeistaru paaudzes pārstāvju darbiem atzīmēs 45 gadu pastāvēšanas jubileju. Ekspozīcijā tiks izstādīti arī fotokluba Rīga goda biedru – Gunāra Bindes, Leona Baloža, Bruno Alsiņa, Zigurda Bilzona, Viestura Linka, Jāņa Gleizda, Leonīda Tugaļeva, Ilgas Sūnas, Zentas Dzividzinskas u.c. – darbi. Pavisam trīs zālēs tiks izstādīti vairāk nekā 50 fotogrāfu uzņemtie 200 mirkļu tvērumi, nodrošinot plašu ieskatu Latvijas fotogrāfijas vēsturē – sākot ar 1962. gadu, kad tika dibināts fotoamatieru klubs Rīga, turpinot ar fotokluba pārvēršanos par Latvijas foto dzīves epicentru, līdz pat mūsdienās piedāvātajām tehnoloģiju inovācijas iespējām.

- KUSTĪGS. NEKUSTĪGS. Agijas Sūnas galerijā no 25. oktobra līdz 12. novembrim varēs apskatīt gleznotājas Madaras Gulbis izstādi Kustīgs. Nekustīgs, kas stāstīs par mākslinieces šīs vasaras pieredzi, kad ikdienišķais, pakļauts vērojumam, atklājis kustību no vides un sajūtu izmaiņām, attiecīgi pakļaujot izteiksmes līdzekļus. Šī kustība, pārnesta uz audekla abstraktās glezniecības izteiksmē, centīsies no mākslinieces vērojuma pāraugt skatītāja mākslas darbu vērojumā.

- LATGALES AINAVAS. Līdz ar rudens drīzo aiziešanu galerija Mākslas dārzs atvēra gleznotāja Osvalda Zvejsalnieka pēdējo gadu darbu izstādi. Osvalds Zvejsalnieks, kurš pabijis Latvijas Mākslas akadēmijas profesora un Rēzeknes Mākslas vidusskolas direktora godā, ilgus gadus pievērsies Latgales ainavas iemūžināšanai krāsainos audeklos, tverot Ludzas, Krāslavas, Rēzeknes plenēra pilsētu un dabas motīvu piedāvātās iespējas tonāli izsmalcinātos, sulīgos un piesātinātos toņos un izteiksmīgos otas triepienos. Ievērojama ir ne tikai mākslinieka glezniecībā tvertā ainava, bet arī viņa paša personība, kas spēlējusi lielu lomu Atmodas laikā. Osvalds Zvejsalnieks aizvien ir aktīvs kultūras darbinieks. Izstāde apskatāma līdz 12. novembrim.

- EKSPERIMENTĀLĀ VIZUĀLĀ MĀKSLA. Laikmetīgākas mākslas izpausmes jāmeklē Liepājas galerijā K. Māksla?, kur apskatāma eksperimentālā vizuālās mākslas darbu izstāde Vide, kas sevī ietver pasākumu sēriju ar mērķi aktualizēt izmantotās izteiksmes līdzekļus. Pasākumu sērija Vide centās mainīt sabiedrības aizspriedumainos uzskatus par ielu mākslu kā huligānismu aktu, tā vietā radošo darbnīcu ietvaros dodot iespēju māksliniekiem iemēģināt roku vēl nepiejaucētajā izteiksmes veidā. Rezultātā tika atlasīti veiksmīgākie eksperimentālie mākslas darbi, lai atspoguļotu katras radošās darbnīcas (līdz šim, kopumā trīs, tika noturētas Rīgā, Andrejsalas kultūras mezglā Dirty Deal Cafe) tematiku, norises un radītos darbus, vienlaikus ietverot zināmas norādes par ielu mākslas vispārējo tendenču attīstību Latvijā.

Mūzikli Latvijā plaukst un attīstās

Lauma Mellēna,  NRA  10/23/07    Pagājušā sezona Latvijā pierādīja, ka interese par mūzikliem ir liela, neskatoties uz samērā dārgajām biļetēm.

Turklāt tam nav saistības ar vēlēšanos palūkoties, ko tad šajā žanrā sastrādājuši vietējie mākslinieki, jo vienlīdz pārpildīts bija gan Lenarda Bernstaina mūzikls Vestsaidas stāsts, gan arīdzan ABBAS radītā mūzikla Mamma Mia viesizrādes. Vestsaidas stāstu pagājušajā sezonā noskatījās vairāk nekā 30 000 skatītāju, taču tiem, kas to nepaguva, jāpavēsta priecīga ziņa –Vestsaidas stāsts atgriežas un jau pavisam drīz! Pieprasītais mūzikls Ķīpsalas hallē būs skatāms no 10. līdz 18. novembrim astoņas reizes. Izrādē muzicē arī Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris diriģenta Normunda Vaiča vadībā, tādējādi apliecinot savu atvērtību mūzikas žanru daudzveidībai un, protams, Lenarda Bernsteina mūzikas neatkārtojamībai. Papildināts arī solistu sastāvs, īpašs prieks par jauno tenoru Juri Vizbuli, kas pēc veiksmīgās pagājušā gada avantūras, ielecot Tonija lomā, ticis apstiprināts kā oficiāls šīs lomas atveidotājs. Jāpiebilst, ka Vizbulim ļoti labi gan vokāli, gan aktieriski padodas mūziklu dramaturģija, kas vairākkārt apliecinājies koncertos. Viņa skatuves partnere Marijas lomā ir jaunā dziedātāja Zane Dombrovska. Tādējādi galvenajās lomās izveidojies viens aktieru (Dita Lūriņa un Artūrs Skrastiņš) un viens dziedātāju pāris, kas piešķir mūziklam divas atšķirīgas interpretācijas. Mūzikli, tāpat kā labas filmas, ir viens no labākajiem veidiem, kā aizpildīt citādi visai drūmo veļu laiku līdz pirmajiem Ziemassvētku signāliem.

Vienlaikus iezīmējas arī turpmākā mūziklu attīstība. Nule kā paziņots solistu sastāvs arī janvāra otrajā pusē Ķīpsalas hallē plānotajam un BT1 producētajam Kloda Mišela-Šēnberga mūziklam Les Misérables (Nožēlojamie). Šā pasaules šedevra iestudēšanā darbosies režisors Gatis Šmits, kam pēc dramatiskā teātra un operas (Ērika Ešenvalda kameropera Augļu koks ir Jāzeps) tā būs debija mūzikla žanrā. Les Misérables ir otrs populārākais Brodvejas mūzikls šā teātra vēsturē aiz Vestsaidas stāsta. Priecē fakts, ka šoreiz mūziklam izvēlēti vairāki profesionāli mūziķi, kas ļauj cerēt uz augstu vokālā izpildījuma kvalitāti. Galvenā varoņa Žana Valžana lomā redzēsim vai nu Ingusu Pētersonu, vai Uģi Rozi, Žavērs būs uzlecošā operzvaigzne – baritons Jānis Apeinis vai Imants Erdmanis, Fantīnu atveidos vai nu Marija Naumova, kurai ir pieredze mūziklos jau no Mūzikas skaņu laikiem, vai jaunā soliste Baiba Berķe, kuras balss un aktiermeistarības dotības gluži kā Jurim Vizbulim šķiet kā radītas mūziklam. Iestudējuma veidošanā iesaistīti arī tādi dziedātāji kā Vladimirs Okuņs, Artūrs Mangulis, Ilona Bagele, Juris Vizbulis, Andris Ābelīte un citi. Šķiet, ka trešais BT1 producētais mūzikls būs vokālā ziņā visspēcīgākais, par pārējo spriedīsim jau jaunajā gadā, kad iestudējums tiks nodots skatītāju vērtējumam.

Kultūrziņas

Līvija Dūmiņa,  NRA  10/24/07

- SEVRAS PORCELĀNS KATALOGĀ. Ārzemju mākslas muzejs klajā laidis katalogu Sevras porcelāns. 18.–21. gs. Festivāls Francijas pavasaris deva ierosmi apzināt Latvijas muzeju kolekcijās esošos slavenās Sevras porcelāna manufaktūras izstrādājumus, veikt to ekspertīzi un kopā ar darbiem no Nacionālā keramikas muzeja Sevrā un Sevras nacionālās manufaktūras izveidot izstādi Sevras porcelāns. 18.–21. gadsimts, kas tika atklāta festivāla laikā un pirmo reizi Latvijā sniedza ieskatu Sevras porcelāna attīstībā šajā laika posmā. Tagad visi izstādes eksponāti – kopā 86 priekšmeti – aplūkojami katalogā, ko sastādījusi Baiba Uburģe. Tekstu autori ir Imants Lancmanis, Antuanete Fē-Alē, Davids Kameo, Baiba Uburģe, fotogrāfi – Martina Beka-Kopola, Kristiāns Žans, Žerārs Žonka, Roberts Kaniņš.

- AICINA PIETEIKTIES SKOLU KORUS. Līdz 9. novembrim Latvijas vispārizglītojošo mācību iestāžu kori un jauniešu kori tiek aicināti pieteikt dalību XXIV vispārējo latviešu dziesmu un XIV deju svētkos. 5.–9. klašu un zēnu kori aicināti piedalīties Renāra Kaupera un Ingas Cipes skaņdarba Par mezgliem un Mana dziesma atskaņošanā, bet jauniešu un vidusskolu jauktie kori – kopā ar Latvijas sieviešu un vīru koriem piedalīties Zigmara Liepiņa un Māras Zālītes cikla Dziedot dzimu, dziedot augu, citu koncerta programmas skaņdarbu atskaņošanā, kā arī koncerta noslēgumā. Tāpat līdz 9. novembrim korus lūdz pieteikties XXIV vispārējo latviešu dziesmu un XIV deju svētku atklāšanas koncertā pie Valsts jaunatnes iniciatīvu centra vecākās referentes mūzikas jautājumos Ritas Platperes (tālr. 67204644).

- IEPAZĪSTOT JAPĀŅU MŪZIKU. Japānas – Latvijas Mūzikas asociācija sadarbībā ar RDKD koncertorganizāciju Ave sol un Rīgas Doma kora skolu (RDKS) trešo reizi rīko diriģentu apmaiņas projektu, kas ilgs no 27. oktobra līdz 3. novembrim. 1. un 2. novembrī notiks diriģenta Kendži Jamamoto meistarklases ar Rīgas Doma kora skolas meiteņu kori, bet meistarklasēs un darbnīcās strādās arī pazīstami mūzikas un mākslas speciālisti no Latvijas. Meistarklašu noslēgumā 2. novembrī notiks koncerts Japāņu dvēsele un melodija, kurā piedalīsies RDKS meiteņu koris, sieviešu koris Dzintars, koncertmeistari Sarmīte Ārenta un Mārtiņš Zilberts, kā arī solisti Rihards Zaļupe (marimba) un Raimonds Petrauskis (klavieres), tādējādi papildinot japāņu mūzikas piedāvājumu ar marimbas solistes, japānietes Keiko Abes mūziku. Līdzās japāņu dziesmām koncertā skanēs arī Paula Dambja kora cikla Gadalaiki divas daļas ar japāņu haiku tekstiem un japāņu komponista Takatomi Nobunaga latviešu tautasdziesmas Pūt, vējiņi apdare.

- LILITAS POSTAŽAS PERSONĀLIZSTĀDE. Piektdien pulksten 18 galerijā Lita atklās tekstilmākslinieces un gleznotājas Lilitas Postažas personālizstādi. Ekspozīcija būs aplūkojama līdz 13. novembrim.

- SKATĪTĀJU BALVA. Sācies balsojums par Latvijas gada balvas fotogrāfijā nomināciju Skatītāju balva, kas ilgs līdz 15. novembrim. Visi Latvijas gada balvai fotogrāfijā pieteiktie darbi apskatāmi pasākuma organizētāja – nekustamo īpašumu uzņēmuma Latio mājaslapā www.latio.lv. Skatītāju balvas laureāts saņems prēmiju 1500 latu apmērā. Latvijas gada balvai fotogrāfijā šogad saņemti 273 pieteikumi un 1109 darbi no vairāk nekā 100 autoriem.

Kultūrziņa

Līvija Dūmiņa,  NRA  10/25/07

- PARAKSTA LĪGUMU. Šodien pulksten 15 Ventspils Kultūras centrā arhitektu biroja Behnisch Architekten Freie Architekten BDA (Vācija) līdzīpašnieks Martins Hāss, Ventspils domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Jānis Vītoliņš un Ventspils pašvaldības iestādes Komunālā pārvalde direktors Andris Kausenieks paraksta līgumu par Ventspils akustiskās koncertzāles būvprojekta un Lielā laukuma labiekārtojuma priekšlikuma izstrādi. Arhitektu birojs Behnisch Architekten kļuva par Ventspils domes rīkotā konkursa par akustiskās koncertzāles projekta idejām uzvarētāju (konkursā vēl piedalījās projektēšanas birojs Luhse&Tuhal no Igaunijas). Ventspils koncertzāles projektu paredzēts iesniegt 2009. gada 1. ceturksnī. Pēc tam sekos tā sabiedriskā apspriešana. Ventspilī reģionālās koncertzāles celtniecības iniciatore ir pašvaldība, un tās izmaksas varētu sasniegt 10 līdz 15 miljonus latu. Valsts šim mērķim šogad piešķīrusi 600 000 latu.

Kultūrziņas

Arno Jundze,  10/26/07

- ANŠA EPNERA FILMAS. Anša Epnera maratona ietvaros no šodienas līdz svētdienai kinoteātrī K. Suns bez maksas tiks rādītas Anša Epnera filmas. Būs iespēja redzēt reti rādītus darbus – turklāt no kinolentes, nevis digitālajā versijā. Šovakar seansi sākas pulksten 19, lai turpinātos līdz 4 rītā. (Pēc pusnakts tiks piedāvāti Anša Epnera skolnieku darbi.) Sestdien Anša Epnera darbus rādīs no pulksten 16 līdz pulksten 22.30, bet svētdien seansu sākums pulksten 16.

-LATVIEŠU DZEJA TURCIJĀ. No šodienas līdz pirmdienai Latvijas Literatūras centra pārstāvji kopā ar vairākiem latviešu dzejniekiem piedalās Stambulas grāmatu gadatirgū un latviešu dzejas antoloģijas atvēršanas pasākumos. Oktobra nogalē Stambulā izdevniecībā Komsu klajā nāks latviešu dzejas antoloģija Velna ducis, kas tapusi, sadarbojoties turku dzejniekam un atdzejotājam Ataolam Behramoglu un latviešu dzejniekam un atdzejotājam Uldim Bērziņam. Grāmatā būs pārstāvēti trīspadsmit dzejnieki ar darbu atdzejojumiem turku valodā: Māris Salējs, Liāna Langa, Kārlis Vērdiņš, Jānis Elsbergs, Leons Briedis, Pēters Brūveris, Amanda Aizpuriete, Knuts Skujenieks (attēlā), Uldis Bērziņš, Edvīns Raups, Juris Kronbergs, Ronalds Briedis, Jānis Rokpelnis. Grāmatas atvēršanas sarīkojumi notiek šodien Turcijas Rakstnieku savienībā un pirmdien Stambulas grāmatu gadatirgū. Tajos piedalīsies latviešu dzejnieki Uldis Bērziņš, Knuts Skujenieks, Juris Kronbergs, Liāna Langa, turku dzejnieki Ataols Behramoglu un Envers Erdžans, kā arī latviešu mūziķe Silvija Silava, kas īpaši šim dzejas vakaram sarakstījusi vairākas dziesmas.

-AICINA UZ DISKUSIJU. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) Baltajā zālē ar turpinājumu Hēges zālē (K. Valdemāra ielā 10a) līdz 2. decembrim apskatāma izcilā latviešu glezniecības meistara Edgara Iltnera (1925–1983) gleznu izstāde. Izstādes ietvaros muzeja pedagogi piedāvā īpašu izglītības programmu skolas vecuma bērniem un jauniešiem. LNMM aicina skolēnus uz diskusiju muzeja pedagogu vadībā, piedāvājot viņiem izstādē pētīt, kā mākslinieciskie izteiksmes līdzekļi tiek pakļauti darba idejai, un pašiem mēģināt izveidot savu darbu un vēstījumu. Tiek aicināti visi interesenti, kuri vēlas pavadīt laiku jaukā, radošā muzeja atmosfērā, uzzināt kaut ko jaunu un dalīties pieredzē. Priekšzināšanas nav nepieciešamas. Iepriekšēja reģistrēšanās pa tālruni 67324461.

-GRAFITI PIE ARSENĀLA. Rīt no plkst. 11.00 pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles Arsenāls (Torņa iela 1) notiks grafiti mākslas performance, kuras laikā četri ielu mākslinieki veidos četrus mākslas darbus uz īpaši šim nolūkam sagatavotām virsmām Arsenāla ēkas durvju ailēs. Pasākumā piedalīsies divi mākslinieki no Rīgas – Kiwie un Pal – un divi no Daugavpils – Glaz un Mel. Performance tiek rīkota kā ieskaņas pasākums izstādei Candy Bomber. Našķu bumba. Jaunie Latvijas glezniecībā, kas tiks atklāta 17. novembrī.

'Lielā latviešu valoda'; saruna ar Inu Druvieti (fragmenti)

Arnis Terzens, Kabinets  10/26/07    

(..) – Kā jūs vērtējat to, kā mums klājās vēl itin nesenajos padomju laikos un kā šodien? Visi taču sauca, ka zem tā krieva tūlīt, tūlīt izzudīsim, bet – kaut kā neizzudām...

- Varu tikai atkārtot, ka pirmais un galvenais šeit ir aicinājums – latvieti, runā latviski! Un tas nav nekāds joks ne sadzīvē, ne publiskajā telpā, jo patlaban minoritātes valodas pašpietiekamība jau sasniegusi valsts valodas statusam bīstamu robežu. Tostarp jādomā arī par latviešu valodas konkurenci dažās sociolingvistiskajās jomās. Mums ir uzdevums nodrošināt vairāku valodu prasmi, bet līdztekus jārāda, kur ir tā vieta, kur mēs saglabājam savu lingvistisko identitāti, kurā šo vairāku svešvalodu apguve mūs neapdraud. Es esmu par to, ka mūsu valstī svešvalodu apguves sistēma ir jāpilnveido, vidusskolas beidzējiem jānodrošina vismaz divu svešvalodu zināšanas, un vispirms jau angļu valoda. Gribam to vai arī ne, bet zinātnes valoda lielākoties tomēr ir angļu valoda, taču mēs nedrīkstam atteikties no prasības ikvienam augstskolas beidzējam tomēr pilnībā pārvaldīt zinātnisko stilu arī latviešu valodā. Tomēr jāsaprot, ka ir ļoti grūti cīnīties tieši pret angļu valodas hegemoniju. Starp citu, patlaban aizvien vairāk pieņemas spēkā viedoklis, ka angļu valodu jau vajadzētu izdalīt vispār ārpus citu valodu kopuma, tātad – tās zināšanas pielīdzināt pamatprasmēm. Ir tāds projekts, kura vadlīnijās ietverts, ka ikvienam izglītības ieguvējam ir jābūt dzimtās valodas, angļu valodas un – divu vai trīs svešvalodu prasmei. Tiesa, tur ir arī iecere par plašāku apgūstamo valodu spektru. Piemēram, manuprāt, Latvijā noteikti vajadzētu rast iespēju plašāk mācīt lietuviešu, igauņu un skandināvu valodas, jo mēs taču dzīvojam šajā valodu telpā...

- Tostarp arī krievu, vai ne?

- Nē, ar krievu valodu gan ir citādi. Tad man uzreiz arī jāpasaka savs sociolingvista viedoklis par šo jautājumu. Lai arī oficiāli tas nav noteikts, tomēr krievu valodai Latvijā ir minoritātes valodas statuss. Tāds ir arī ukraiņu, poļu vai lietuviešu valodai. Bet nevienā valstī minoritātes valodas prasme nedrīkst būt obligāta majoritātes valodas runātājam jeb mūsu gadījumā tātad latvietim. Protams, ikvienas valodas zināšanas ir augstu vērtējamas, tostarp arī krievu valodas zināšanas mūs bagātina kā lingvistisku personību. Bet nekādā gadījumā nedrīkstam pieļaut situāciju, ka Latvijā krievu valodas zināšanas varētu pieprasīt kā obligātas. Jo tādējādi krievu valodai kā vienai no pasaules lielākajām valodām ar augstu ekonomisko vērtību būtu nepamatoti lielas priekšrocības valodu konkurencē Latvijā. Bet mēs jau redzam vairākas pazīmes, kas liecina, ka faktiski mums ir divvalodīga sabiedrība. Pavērojiet kaut vai mūsu ziņu kanālus – tikpat kā nav pārraižu, kurā kāds intervējamais nerunātu krievu valodā un viņa teiktais nebūtu tulkots latviešu valodā subtitros. Turpretim latvieši raidījumos krievu valodā parasti runā krieviski. Protams, mūsu sabiedrībā tā ir realitāte, bet problēma tomēr paliek – kur tad ir valsts valodas kā sabiedrības vienotājas valodas simboliskā loma?

- Vai realitāte neapliecina, ka Latvijā patlaban vienai otrai līdzās pastāv trīs valodas – latviešu, krievu un angļu?

- Krievu valoda mums pastāv valodas kolektīva līmenī, proti, ir kopiena, kam šī ir pirmā valoda, bet latvieši to mācās tikai kā otru valodu. Savukārt tādas angļu valodas runātāju kopienas mums nav. Paši latvieši un krievi un citas lingvistiskās minoritātes angļu valodu lieto tikai specifiskās funkcijās – lielākoties augstākajā izglītībā, zinātnē, banku jomā, tūrisma industrijā un tamlīdzīgi. Bet angļu valoda vēl nav kļuvusi par konkurējošo valodu tieši tajā līmenī, kas atbildīgs par valodas noturību, tāpēc patlaban latviešu valodu neapdraud. Toties uz krievu valodu gan ir pamats skatīties kā uz reāli konkurējošu spēku. Sociolingvistiskie pētījumi apliecina: 1989. gadā aptuveni astoņdesmit procenti astoņpadsmit gadīgu jauniešu deklarēja krievu valodas prasmi. Tieši tāpat tas ir šodien. Tātad – nekas nav mainījies. Krievu valodas vieta Latvijas lingvistiskajā telpā samazinās tikai valsts varas, pārvaldes, armijas, policijas un municipālajā līmenī. Savukārt sadzīves līmenī, sabiedriskajā transportā, uzņēmējdarbībā šīs pozīcijas pat kļuvušas vēl spēcīgākas. Ir nepieciešams līdzsvarot šo valodu – krievu un angļu – ekonomisko jeb tirgus vērtību Latvijā ar pārdomātiem valodu juridisko attiecību regulēšanas mehānismiem. Citu iespēju nav. Gan angļu, gan krievu valodām vienmēr būs šīs ekonomiskās priekšrocības, kas nodrošinās iespēju iegūt lielāku preču un pakalpojumu daudzumu, un mūsu uzdevums ir neitralizēt šādu parādību.

- Neitralizēšana taču ir politisks jēdziens, vai ne?

- Neitralizēt var divos veidos. Viens ir juridiskais ceļš, ko var pieskaitīt politiskajam regulējumam, proti, tie ir valodu likumi, dažādi normatīvie akti. Bet otrs veids ir sabiedriskā doma jeb tas, ko dēvē par valodas kolektīva etnolingvistiskās vitalitātes indeksa paaugstināšanu. Tāpēc pagaidām tā vēl ir sociolingvistika. Tostarp valodas likumi un normatīvie akti faktiski ir vienīgais veids, kā demokrātiskā sabiedrībā civilizēti regulēt valodu attiecības, līdzsvarojot šos ekonomiskos un juridiskos mehānismus. Tieši tādēļ pasaulē pastāv tāds likumdošanas žanrs kā valodu likumi, ko izstrādā un ievieš arī monolingvālās valstīs, piemēram, Polijā un Dānijā. Bet Latvijā ir laba pieredze valodas politikas veidošanā, jo mums ir spēkā jau trešais valsts valodas likums. Esmu pilnā mērā pārliecināta, ka esam izvēlējušies pareizu ceļu.

- (..) – Vēl paies tikai daži un mēs atjaunotajā neatkarīgajā Latvijā būsim nodzīvojuši tikpat ilgi, cik vispār pastāvēja pirmā brīvvalsts. Vai jums nešķiet pārdomu vērts šāds aspekts: arī toreiz taču mēs izrāvāmies no Krievijas pakļautības, taču tad tā krievu valodas dominante mums nesaglabājās tik ilgi, cik tagad? Kāpēc tā?

- Tās ir pilnībā atšķirīgas valodas situācijas. Aptuveni līdz 1920. gadam Latvijā eksistēja reāla trīsvalodība – latviešu, krievu un vācu valodas. Bet tā faktiski eksistēja tikai inteliģences aprindās, kur šo valodu prasmi uzskatīja par normu, savukārt ikdienas līmenī dominēja latviešu valoda. Latvijas brīvvalsts laikā latviešu bija aptuveni septiņdesmit septiņi procenti, un, piemēram, krievu, tikai astoņi procenti. Vāciešu bija vēl mazāk, līdz repatriācijai aptuveni trīs procenti. Tāpēc šīs attiecības veidojās uz gluži citiem pamatiem. Bija šī ideja par Latviju kā latviešu nācijas pašnoteikšanās tiesību rezultātā izveidotu valsti, kurā visa reālā vara pieder latviešiem. Lai gan arī tajos apstākļos situācija nemaz nebija tik vienkārša, katrā ziņā to nevajadzētu lieki idealizēt. Tomēr kopumā latviešu valoda tad eksistēja faktiski bez konkurences. Turklāt vairums krievu minoritātes pārstāvju bija bilingvāli un lielākoties arī lojāli Latvijas valstij un tās politikai.

- Boļševiki gan spēja sniegt būtiskāku triecienu...

- Padomju varas gados vismaz četras reizes pieauga krieviski runājošo ieceļotāju skaits un bija uz rusifikāciju vērsta valodas politika. Atjaunotajā Latvijas Republikā mēs iegājām ar ļoti smagu mantojumu. Pagaidām mums veicies relatīvi mierīgi un gludi, bet ir vairākas pazīmes, kas apliecina, ka atkal būs jāatgriežas ja ne gluži pie 1988. gada Atmodas, tad vismaz pie 1995. un 1999. gadu valodas likumu pieņemšanas diskusijām, jo šie etnolingvistiskie jautājumi vienmēr var uzliesmot ar jaunu sparu. Bet pagaidām mums ļoti liels balsts ir jau minētā Eiropas Savienības pašreizējā kopīgā gaisotne valodas politikā un arī tas, ka esam spējuši izvēlēties pareizu ceļu savā izglītības politikā. Esmu pārliecināta, ka mūsu bilingvālās izglītības prasme jāuzskata par veiksmes stāstu. Šajā ziņā pat esam bijuši pirmie, un tagad tā rīkojas daudzās Eiropas valstīs. Katrā ziņā vairs neesam vienīgie un mūsu izglītības reformas pretiniekiem starptautiskajā arēnā vairs nav nekādu argumentu.

- Tātad krievu cara tētiņš bijis krietni vien labvēlīgāks pret mums nekā boļševiki?

- Šeit jāņem vērā mūsu vēstures īpatnības. Piemēram, kad Latvija nonāca Krievijas pakļautībā, cara administrācija un vietējā baltvācu muižniecība vispirms noslēdza īpašu vienošanos par vācu valodas lietošanu valsts pārvaldē un luterisko reliģiju. Tātad visu laiku šeit pastāvēja krievu un vācu valodas konkurence, kas patiesībā bija itin labvēlīga latviešu valodas attīstībai. Starp citu – līdzīgi ir arī tagad, kad citu valodu ienākšana mūsu lingvistiskajā telpā būtiski mazina tieši šo latviešu un krievu valodas pretstāvēšanu. Neskatoties uz to, tomēr nevaram vilkt tiešas paralēles ar attiecīgo vēstures posmu. Cariskās Krievijas laikā valodas politika nebija tik centralizēta, un patiesībā jau mums bija tikai viens gluži izteikts rusifikācijas periods – no 1906. līdz 1913. gadam. Vairāk arī ne. Bet padomju laikā šis represīvais mehānisms par otrās dzimtās valodas un internacionālās saziņas valodas ieviešanu tomēr bija izstrādāts gandrīz līdz pilnībai.

- (..) – Mēs arī esam tā laika produkti, tāpēc visu labi atceramies. Bet varbūt arī ne tik labi. Varbūt tolaik daudz ko vienkārši neapzinājāmies?

- Tā tas noteikti varētu būt. Es līdz septītajai klasei mācījos tā dēvētajā divplūsmu skolā, un tolaik patiešām likās itin normāli, ka visa skolas dzīve faktiski norit krievu valodā. Tagad, izvērtējot to ar sociolingvista aci, es saprotu, ka tieši tas jau arī bija tas smagākais – mēs to patiešām neapzinājāmies. Arī kā privātpersonas, kā cilvēki, kuri sadzīvē dzīvoja latviskā vidē, latviskā ģimenē, mēs nespējām uz šīm norisēm palūkoties it kā no augšas. Lai gan tieši kā privātpersonas mūs visus, šķiet, dziļi aizskāra pašu piedzīvotais, kad bija jādzird šādi vārdi: runājiet cilvēku valodā, es jūsu valodu nesaprotu un tamlīdzīgi.

- To jau mēs noskaidrojām, ka šajā ziņā sadzīves līmenis vienmēr it kā atšķiras no tā, kas notiek "augšās".

- Bet valsts vara un pārvalde jau faktiski funkcionēja tikai krievu valodā. Ministru Padomi vadīja cilvēki, kuri neprata latviešu valodu. Līdzīga aina bija partijas centrālajā un rajonu komitejās, tas pats arī arodbiedrības sapulcēs, pašvaldībās, milicijā un nemaz nerunāsim par visur esošo armiju. Tātad bija jomas, no kurām latviešu valoda bija pilnībā izslēgta. Varam skatīties tālāk: rūpniecība, transports, dzelzceļa un aviācijas industrijas, sadzīves pakalpojumi, arī ārsts, frizieris un tamlīdzīgi. Visās šajās jomās jau septiņdesmito gadu beigās bija ļoti apgrūtināta sazināšanās latviešu valodā. Arī zinātnē. Piemēram, disertācijas pat latviešu folkloristikā un literatūrzinātnē bija jāraksta krievu valodā, tikai kopsavilkums drīkstēja būt latviešu valodā. Tā bija situācija, kas neizbēgami varētu novest pie latviešu valodas runātāju pakāpeniskas asimilācijas. Un te ir tas, ko jūs jau teicāt – bet tas nenotika? Kāpēc šai rusifikācijai nebija tādu seku, kādas no visa iepriekš minētā varētu būt? Pirmkārt – pietrūka laika, jo asimilācija parasti nenotiek vienas vai divu paaudžu laikā, ja vien nav runa par fizisku genocīdu un ārkārtīgi lielu ļaužu masu deportāciju, masveida imigrāciju. Otrkārt – bija ārkārtīgi spēcīga krievu valodas saikne ar ideoloģiju, kas savukārt izraisīja ļoti spēcīgu pretestību. Treškārt – bija gana spilgts, lai arī varbūt nedaudz pārspīlēts, ideāls par Latvijas brīvvalsti. Un ceturtkārt jāmin ļoti augstā latviešu valodas kvalitāte, ko pastiprināja valodas pētīšana, kopšana, redaktoru institūts. Latviešu valodas milzīgā kultūras telpa. Te nav runa tikai par klasisko literatūru, bet arī par tādiem fenomeniem, kā divsimt tūkstošu eksemplāru metiens daiļliteratūras grāmatām, teātris kā pretestības forma un tamlīdzīgi.

- Kas šodien notiek ar šo pretstāvi?

- Arī šajā ziņā mēs neesam nekas unikāls. Ir šī ilūzija, kas viss tā kā būtu kārtībā. Viens no faktoriem, kas to nosaka, ir tas, ka šodien mūsu sabiedrība kļuvusi daudzkārt pragmatiskāka, vairāk koncentrējoties tieši uz ekonomiskajiem faktoriem...

- Tas arī varētu būt izglītības jautājums – uz ko tā cilvēkus šodien virza?

- Nē, drīzāk tas ir vērtību orientācijas jautājums. Sabiedrības pamatnostādne tomēr nenāk no izglītojamiem vai tiem, kuri vēl vakar tādi bija. Lielākoties tie tomēr ir cilvēki, kuriem ir četrdesmit, piecdesmit un sešdesmit gadu, kuri aizvien veido šo sabiedrisko domu un – ja vēlamies – arī ir tas padomju produkts. Un mēs neesam brīvi no globālās telpas un šīs domāšanas ietekmes, jo šodien faktiski visa pasaule ir pārlieku koncentrējusies uz materiālajām vērtībām. Arī par mani daudz gudrāki cilvēki nav spējuši paskaidrot, kāpēc tas tā notiek. Bet mums tā ir situācija, kurā latviešu valoda var būt šķērslis ekonomiskajai darbībai. Jo ir tā – jo mazāks runas kolektīvs, jo dārgāk jāmaksā par tā valodu, tāpēc to varbūt pat gluži neapzināti var sākt uztvert kā traucēkli. Ja kādam uzņēmējam būs papildus jāmaksā, piemēram, par visu šo ārzemju preču lietošanas instrukciju tulkojumu latviešu valodā, tas prasīs gan naudu, gan laiku, bet kopumā tas, iespējams, tikai tāds sīkums vien būs. Tomēr tādējādi šo sīkumu var sarasties ļoti daudz.

- Bet galvenā ir šī ilūzija, ka viss taču jau ir kārtībā?

–  Mums arī vajadzētu izvairīties no šaubu sēklas sēšanas, jo es arī negribu apgalvot, ka nav tās kārtības. Bet varbūt tā patiešām ir pārlieku liela vieglprātība, paļaušanās, ka neatkarīgā valstī Eiropas oficiāli atbalstītai valsts valodai, kurā runā tik daudz cilvēku, nekad nekas vairs nevar notikt. Esmu pārliecināta, ka ne mirkli nedrīkstam atslābināties, allaž atceroties un ievērojot tos nosacījumus, par kuriem jau minēju. Ja kāda tauta nebūs spējīga aizstāvēt savu valodu, gan ar juridiskiem mehānismiem, gan spēcīgu sabiedrisko domu, tad savas identitātes stiprināšanā tā var ciest zaudējumu. Protams, tas nevar notikt vienas vai divu paaudžu laikā. Un pat tajā gadījumā, ja mēs vispār nedarīsim neko – protams, radikāli nemainoties politiskajai ideoloģijai –, vēl vismaz trīs paaudzes latviešu valodu varētu uzturēt šādā līmenī...

Vairāk lasiet žurnāla "Kabinets" oktobra – jubilejas! – numurā (Nr.50)

UNESCO valstu ministri atzinīgi novērtē Latvijas zinātnes un tehnoloģiju sasniegumus

LETA  10/26/07     Piektdien UNESCO Ģenerālās konferences 34.sesijas apaļā galda diskusijā par zinātni un tehnoloģijām organizācijas valstu ministri atzinīgi novērtēja Latvijas zinātnes un tehnoloģiju sasniegumus, informēja izglītības un zinātnes ministres Baibas Rivžas (ZZS) padomniece komunikācijas jautājumos Agnese Korbe.

Latviju diskusijā pārstāvēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārā sekretāre Tatjana Koķe, kura stāstīja par Latvijas paveikto un iecerēto zinātnes un tehnoloģiju attīstībā, par cilvēkresursu stiprināšanu zinātnē un par zinātnes popularizēšanu.

Koķe runāja par būtisku ilgtspējīgas attīstības aspektu - cilvēkresursu un kapacitātes stiprināšanu, īpaši zinātnē un pētniecībā. "Nav noslēpums, ka visā pasaulē palielinās zinātnieku vecums. Tas nozīmē, ka valstīm būtu jāvelta lielāka uzmanība jaunās paaudzes ieinteresēšanai un piesaistīšanai zinātnei," sacīja IZM parlamentārā sekretāre.

Viņa norādīja, ka "mācīšanās vienam no otra ir labākais veids, kā popularizēt veiksmīgās prakses piemērus".

Lai palielinātu sabiedrības un īpaši jauniešu interesi par zinātni, Koķe minēja Latvijas ieceri veidot zinātnes un tehnoloģiju piedzīvojumu parku. Koķe informēja gan par būtiskākajiem paveiktajiem darbiem, gan par plānotajiem.

"Pozitīva sabiedrības attieksme pret zinātni un pētniecību mūsdienās ir jo īpaši būtiska. Tādēļ pēdējo gadu laikā Latvijā tiek pievērsta būtiska uzmanība tā saucamās zinātnes komunikācijas aktivitātēm gan rīkojot plašu atsaucību iemantojušo Zinātnes nakti, gan organizējot par tradīciju kļuvušās zinātnes kafejnīcas, kurās speciālisti skaidro zinātnes aktualitātes un sasniegumus," uzsvēra IZM parlamentārā sekretāre.

Kā nākamo Latvijas labās prakses piemēru IZM parlamentārā sekretāre UNESCO ministru apaļā galda diskusijā minēja šajā rudenī Latvijā notikušo inovāciju nedēļu, kuras laikā īpašu sabiedrības un jauniešu interesi izpelnījās "Inovāciju telts".

"Ar īpašu lepnumu varu informēt, ka visu nedēļu īpaši šim nolūkam veidoto telti nemitīgi apmeklēja meitenes un zēni no četru gadu vecuma, jaunieši un pat cilvēki līdz 84 gadu vecumam," akcentēja Koķe.

Latvijas pārstāve arī norādīja, ka, lai sekmētu cilvēkresursu attīstību zinātnē, proti, palielinātu jauno doktoru skaitu un piesaistītu zinātnei aizvien jaunus cilvēkus, lai modernizētu laboratorijas, lai celtu zinātnes prestižu, IZM un Latvijas valdība kopumā palielinājusi līdzekļu apjomu prioritāro priekšmetu studiju vietām augstskolās, kā arī vidusskolās.

Noslēgumā Koķe pauda pārliecību, ka ikviena valsts un ikviena sabiedrība būs tikai un vienīgi ieguvēji, prasmīgi un gudri attīstot savu zinātni, tās potenciālu un cilvēkresursus.

Ārgalis: kultūras darbinieki 'var nodejot un nodziedāt arī par 6%' algu pielikumu

DELFI  10/26/07     Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federācija atklātā vēstulē pauž neizpratni par Rīgas vicemēra Andra Ārgaļa (TP) publiskajiem izteikumiem saistībā ar kultūras darbinieku algu pieaugumu, kurā viņš norāda, ka kultūras darbinieki "var nodejot un nodziedāt arī par 6% [algu pielikumu]."

Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federācijas priekšsēdētājs Aldis Misēvičs portālu "Delfi" informēja, ka Rīgas domes Budžeta komisijas sēdē piektdien tika izskatīts jautājumus par Kultūras departamenta 2008.gada budžeta projektu. Komisijas sēdi vadīja Ārgalis kā komisijas priekšsēdētāja vietnieks.

Par Kultūras departamenta budžeta projektu piektdien komisijā ziņoja tā direktore Diāna Čivle. Kad runa nonāca līdz kultūras darbinieku darba samaksai un tika izteiks lūgums to palielināt vairāk nekā par 6%, kā dome kādreiz lēmusi, tad Ārgaļa kunga atbilde skanēja: ''Nekas, var nodejot un nodziedāt arī par 6%'', informē Misēvičs.

Misēvičs norāda, ka Ārgaļa teiktais "ļoti iegriezās ausīs…Pirmkārt, ar savu nicīgo pieskaņu, otrkārt, ar domu, vai tiešām Ārgaļa kunga izpratne par kultūru Rīgas pilsētā asociējas vienīgi ar dziedāšanu un dejošanu par 6%? Un kur tad pūtēju orķestris ''Rīga''? Kur muzeji, bibliotēkas, kinoteātris ''Rīga'', kur mūzikas un mākslas skolas?".

Pēc Misēviča domām, Ārgalis pirms sēdes nebija iepazinies ar Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federācijas (LKDAF) vēstuli, kurā tika izteikts arodbiedrību viedoklis par kultūras darbinieku finansējuma apjomiem Rīgā salīdzinājumā ar to, kā valsts rūpējas par savu kultūras institūciju darbiniekiem.

Federācija norāda, ka Rīgas domes darba samaksa vismaz divkārt atpaliek no algām, kuras 2008.gadā saņems valsts bibliotēku un muzeju speciālisti, orķestru un koru mākslinieki. Valsts nākošajā gadā palielinās darba samaksu par 16%, bet Rīgas dome tikai par 6%. Tiesa gan, Rīgas Centrālās bibliotēkas darbiniekiem tomēr tiks 15%, "jo citādi tiešām vairs nebūs neviena, kas gribēs strādāt bibliotēkā."

Savukārt Ārgalis ar preses dienesta starpniecību portālam "Delfi" sacīja, ka "nodejot vai noēst var visu budžetu, taču budžeta ir strikti rāmji algu kāpumam – 6%."

Pēc Ārgaļa domām, nekorekti esot teikt, ka visiem kultūras darbiniekiem netiek palielinātas algas, jo, piemēram, bibliotekāriem no 1.novembra jau paredzēts 20% algu pielikums.

Pašvaldības pakļautībā ir divi muzeji, plānots vēl veidot Jūgenstila muzeju. "Varbūt jātiek skaidrībā, vai vajadzīgs muzejs. Varbūt varēja pārdalīt savādāk Jūgendstila centram un muzejam paredzētos 500 000 latu," paudis Ārgalis.

Jau vēstīts, ka Saeima tuvāko nedēļu laikā plāno pieņemt "taupības budžetu", kurā algu pieaugums atļauts tikai 10 % apmērā, savukārt nozarēs, kur alga ir zem vidējās, iespējams arī lielāks algu pielikums. Algu pieauguma ierobežojumi attiecas arī uz pašvaldībām un to darbiniekiem, paredz valdības vienošanās ar Latvijas Pašvaldību savienību.

Žurnālistikā...

Viedoklis: Vai Latvijā ir pētnieciskās žurnālistikas noriets?

Anda Rožukalne, RSU Komunikācijas fakultātes žurnālistikas programmas vadītāja,  DELFI  10/25/07     Mums netrūkst pētnieciskās žurnālistikas, saka un raksta tie, kas vērtē medijus un iestājas par preses brīvību. Amerikā, Zviedrijā, Lielbritānijā... Parunāsim par Latviju, jo te arī pētnieciskās žurnālistikas par maz, un, ja ir, tad, kā runā, slikta. Nav brīnums, jo, pēc TNS "Latvija" datiem, nācija lielākoties skatās vai nu dziedāšanas šovus vai lasa "Rīgas Santīmu". Tad jau pagrūti pamanīt pētniecisko žurnālistiku, lai gan paskatieties uzmanīgi – katru dienu medijos ir vismaz viens materiāls, kas pārstāv pētniecisko žurnālistiku.

Jaunais preses brīvības reitings, pavisam tuvais Žurnālistu savienības kongress un tikko klajā nākušais TV3 raidījums "Nekā personīga", no kura skatītāji gaida kaut ko īpašu, ir labs iemesls, lai vismaz īsa pārskata formā uzrādītu pētnieciskās žurnālistikas klātbūtni un lielākās problēmas Latvijā.

Pētnieciskā žurnālistika spēj ikdienas notikumos un procesos caur atsevišķiem gadījumiem vai tikai piemēru izpausmēm ieraudzīt kādu sistēmu, visbiežāk nelikumīgu vai krāpniecisku darījumu shēmu. Tā mums palīdz saprast apkārtējo pasauli daudz dziļāk. Tieši SATURS būtiski atšķir pētniecisko žurnālistiku no citiem žurnālistikas veidiem. Tā parasti ietver vairāk riska, vairāk laika un vairāk naudas, tāpēc pētnieciskā žurnālistika nevar brīvi un viegli attīstīties.

Latvijā auditorija ir sadrumstalota starp daudziem medijiem, tāpēc daudzi pētnieciskās žurnālistikas darbi netiek pamanīti. Tomēr, saņemot "Preses naglas" balvai iesniegtos darbus šopavasar un ikdienā vērojot dažādu mediju saturu, redzams, ka pētnieciskā žurnālistika tiek gan plānota, gan rodas žurnālista iniciatīvas un profesionāla izaicinājuma dēļ.

Ir pat grūti nosaukt pašus nozīmīgākos darbus, jo žurnālisti, atbilstoši sava medija formātam, veic pētījumus gan krievu un latviešu dažāda aptvēruma presē, gan žurnālos (arī tajos, ko uzskata par dzeltenajiem), gan Latvijas Radio (LR) un vairākās televīzijās. Pieminēšu tikai dažus, kas vai nu nav pietiekami izcelti iepriekš, vai arī ļoti spilgti raksturo šo žurnālistikas virzienu. Aidis Tomsons LR 1. programmā, Lato Lapsas neatlaidīgie un dažādie pētījumi, laikraksta "Diena" pētnieciskie eksperimenti, reģionālo laikrakstu "Kurzemes Vārds un "Bauskas Dzīve" raksti, NRA žurnālistu pētījumi, "Bez tabu" paveiktais vairāku gadu garumā, atsevišķi sižeti LTV1 "de facto" un LNT "Top 10" dažādu gadagājumu laidienos.

Ja man īsi jānosauc pētnieciskās žurnālistikas profesionālās problēmas, tad galvenās ir nepabeigtie vai laikā ļoti izstieptie pētījumi (kas samazina pētījuma vērtību); pētījumi, kam nav rezultāta, kas nerada reālas pārmaiņas; neprofesionāli, slikti uztverami un garlaicīgi pasniegti pētījumi, kuru jēga grūti ieraugāma. Vēl Latvijā žurnālisti mēdz rūpīgi sekot dažādu valsts institūciju darbībai, lai virzītu uz priekšu savus pētījumus, bet pārāk reti pietiek resursu, lai paralēli oficiālajai izmeklēšanai veiktu savējo. Daži veiksmīgi piemēri, ka arī tā var strādāt: Jāņa Dombura pētījums Latvenergo 3 miljonu lietā, Ilzes Jaunalksnes pētījums par digitalizāciju, laikraksta "Diena" pētījums par pazudušajiem bērniem, Aida Tomsona pētījums par pusaudža slepkavību Ventspilī.

Pagarais, bet ļoti nepilnīgais saraksts vajadzīgs, lai pamatotu, ka pētnieciskā žurnālistika spējusi panākt, ka ar to rēķinās. Kas to apliecina? Dīvainā un kroplīgā pētnieciskās žurnālistikas uztvere, visai regulārie mēģinājumi ieraudzīt nevis pētījumā saskatītās problēmas, bet aktīvā pretdarbība autoram vai medijam. Stratēģija vienmēr ir ļoti līdzīga: nevis reaģēt uz pētījumu, bet pazemot, diskreditēt pašu pētījuma veicēju, cenšoties pierādīt viņa personisko ieinteresētību vai profesionālo nespēju. Tā izrīkojās gan pret Ilzi Jaunalksni, noklausoties viņas sarunas un tā iejaucoties viņas personiskajā dzīvē. Diezgan smagi, līdz pat emocionālai vēlmei atteikties no pētījumu turpināšanas, par oriģinālas problēmas (neveiksmīgu plastisko operāciju sekas) izpēti maksāja "Nedēļas" žurnāliste Sallija Benfelde. Arī Lato Lapsa, kam vairākkārt izdevies piegādāt sabiedrībai unikālu informāciju, krietni šaustīts par uzdrošināšanos publicēt sava pētnieciskā darba rezultātus, par pētījuma metodēm (miljonāru saraksti), par drosmi un atļaušanos publiskot šokējošu informāciju.

"Kā jūs uzdrošinājāties, kas jums atļāva, kas jūs nopirka, kam tas izdevīgi, atklājiet informācijas avotus," skan cauri visiem uzbrukumiem žurnālistiem, kas atraduši vai izpētījuši rūpīgi slēptus faktus, un šie uzbrēcieni palīdz notušēt pētnieciskās žurnālistikas atklātās un uzrādītās problēmas. Ja citādi nevar, tad vietējo preses brīvības izpratni demonstrē informācijas slēpšana, žurnālistu iedalīšana "labajos" un "sliktajos" vai ilgstoši, žurnālistu pašcenzūru veicinoši tiesas procesi. Jaunākais piemērs – oktobra sākumā Rīgas apgabaltiesa atstāja spēkā spriedumu, ka NRA žurnālistam Uldim Dreiblatam jāmaksā naudas sods par savu informācijas avotu neatklāšanu. Bet tā notiek tikai tāpēc, ka pētnieciskais žurnālists ir tas, kurš meklē informāciju, "kas ir tīši paslēpta, un tā ir paslēpta tāpēc, ka tā ietver juridiskas vai ētiskas netaisnības." (mediju teorētiķis Leonards Sellers).

Žurnālistika Latvijā tiek laipni uzņemta tikai varas apkalpotājas lomā, bet rūpīgi apkarota, ja atļaujas būt brīva un neatkarīga. Jau pagājušā gadsimta sākumā, kad strauji attīstījās pētnieciskā žurnālistika ASV, daudzi žurnālisti tika apvainoti ļaunprātīgā baumu izplatīšanā. Neesam nekur tālāk tikuši, tikai nav dzirdēts, ka citās valstīs amatpersonas un citi pētnieciskās žurnālistikas darbu apkarotāji tik klaji un neslēpti ignorētu preses brīvību, būtībā regulāri apšaubot žurnālistu tiesības profesionāli strādāt.

Izmantojot vārdu spēli, varu atbildēt uz daudzkārt dzirdēto un tāpēc virsrakstā jautāto – pētnieciskajā žurnālistikā nav norieta, tā attīstās, tikai tiek pamatīgi aprieta, nenovērtējot, ka mēs daudz ko nezinātu, ja pētniecības žurnālistikā nebūtu. Tas ir vienīgais žurnālistikas virziens, kas pastāvēs izmainītajā informācijas vidē, kurā ikdienišķo ziņu devu var iegūt arī bez žurnālistu pūlēm.

Par Latvijas Žurnālistu savienības priekšsēdētāju ievēl Juri Paideru

LETA  10/26/07    Ceturtdien atkārtoti sasauktajā Latvijas Žurnālistu savienības (LŽS) kongresā par savienības priekšsēdētāju tika ievēlēts "Neatkarīgās Rīta Avīzes" galvenā redaktora vietnieks Juris Paiders.

Paiders jaunajā amatā tika ievēlēts ar 31 balsi. Pret balsoja 13, bet no balsojuma atturējās astoņi LŽS biedri.

LŽS valdē tika ievēlēta Laikraksts "Čas" galvenā redaktore Ksenija Zagorovska, Ina Oškāja un Igors Vatoļins, no "Neatkarīgās Rīta Avīzes" - Līga Rušeniece, Inga Paparde, žurnāla "Patiesie Stāsti" žurnāliste Vineta Briška, no "Rīgas Balss" Antra Gabre un no "Latvijas Avīze" - Māra Libeka.

Jaunievēlētais priekšsēdētājs atzina, ka ievēlēšana par priekšsēdētāju ir negaidīta un vispirms viņam ir jāiepazīstas ar situācija, kāda valda LŽS.

Paidres atzina, ka pildot priekšsēdētaja pienākumus rūpēsies par to, lai LŽS aizstāvētu žurnālistu profesijas intereses un savienība vairāk darbotos kā arodbiedrība. "Domāju, ka LŽS jākļūst par palīgu žurnālistu izglītībai, kas jaunajiem žurnālistiem palīdzētu iejusties jaunajos apstākļos. Tāpat jātiek skaidrībā ar ētikas jautājumiem," atzina LŽS priekšsēdētājs.

Kongresā tika ievēlēta arī revīzijas komisija.

Jau ziņots, ka ceturtdien sasaukts atkārtots LŽS kongress, jo 29.martā sasauktais kongress nebija lemttiesīgs.

29.martā notika LŽS kongress, kurā par valdes priekšsēdētāju tika ievēlēts Biznesa augstskolas "Turība" Komunikācijas katedras vadītājs asociētais profesors Ainars Dimants. Jaunā valde Uzņēmumu reģistrā tika reģistrētā 21.maijā.

Taču ilggadējā LŽS priekšsēdētāja Ligita Azovska izplatīja paziņojumu, kurā norādīts, ka Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Jānis Endziņš 6.septembrī pieņēmis lēmumu atcelt Uzņēmumu reģistra valsts notāra iepriekš pieņemto 2007.gada 21.maija lēmumu par ierakstu izdarīšanu Uzņēmumu reģistra žurnālā saistībā ar izmaiņām LŽS amatpersonu sastāvā.

Lēmuma secinājumos norādīts, ka šī gada 29.marta kongress rīkots, pārkāpjot statūtu punktā noteikto kongresa izsludināšanas kārtību, tādēļ tā pieņemtajiem lēmumiem nav juridiska spēka.

Martā ieceltais valdes priekšsēdētājs Dimants 22.septembrī rīkotajā kongresā, kas kvoruma trūkuma dēļ tika pārdēvēta par konferenci, LŽS biedriem norādīja, ka viņa vadītā valde bijusi legāla līdz 6.septembrim un šo piecu mēnešu laikā paveikti daudzi darbi - izveidota LŽS interneta mājaslapa, strādāts pie organizācijas stratēģijas, kā arī ticis sagatavots ceturtdien notiekošais kongress par profesionālo ētiku.

Citādā ziņā...

Viedoklis: Latvijas cammora

Sandra Veinberga,  NRA  10/25/07    Iespējams – pavisam drīz arī mēs varēsim teikt: «Paskatieties uz Latviju un pēc tam mirstiet!».

"Apskati Neapoli un pēc tam – mirsti!" aicina sena itāliešu paruna. Skaistuma valdzinājums te nav katarses fermāta. Neapolē (vārda tiešā nozīmē) bieži mirst daudzi. Organizētās noziedzības jeb vietējās mafijas – cammora – dēļ. Paradoksāli, ka arī Latvijā pazūd tie, kas uzgrūžas vietējām cammora un cosa nostra. Sadegot uz politiskās skatuves vai arī nosalstot aizsaldēšanas ceļā, vietējā izsūtījuma trimdā.

Par to var pārliecināties, studējot 2007. gada rudens medijus un noraugoties valsts linča tiesas plānotajās akcijās.

Latvijas Sicīlijā tieši tāpat kā Palermo ietvju bruģi veido vietējā ražojuma ķieģelīšu mozaīka un līderi vada procesus pat no slēgtas perifērijas.

Tēvzemes Neapole diemžēl nav ģeogrāfisks jēdziens, jo mēdz noenkuroties tur, kur atrodas latviešu cammora krusttēvs – saukts arī par Mākoņtēvu savu vasaļu un suminātāju kora centrā – netālu no Saulkrastiem.

Paradoksāli, ka mēs, pārējie – politiskā teātra skatītāji – jūtamies fascinēti par mafiju krusttēvu nežēlīgajiem reversiem, noraugoties, kā bez žēlastības tiek plosīts mūsu kopīgais īpašums ar nosaukumu – neatkarīgā Latvijas valsts.

Tieši tāpat kā sēžot pie televizora mūs absorbē Sopranos mafiozās pasaules bezrobežu ciniskais ļaunums un kļūst tuvas mafijas bosu cilvēciskās likstas, mēs neapzināti sākam simpatizēt pat slepkavām. Paradoksāli, taču varai piemīt hipnotizējošs magnētisms, un arī Rīgas politšovam 2007.10. neiztrūkst šīs pievilcības.

Pēdējo nedēļu notikumi aizrauj ne tikai ar masu kustību Jēkaba ielā, bet galvenokārt Latvijas parlamenta deputātu paradoksālā akluma dēļ. Tiešā un pārnestā nozīmē. Alkatības attaisnošana un pārgudrība mēdz pazudināt visus – arī tos, kas sēž Latvijas Saeimā un ir zaudējuši spēju paskatīties uz sevi no malas.

Tikmēr Latvijas cammora turpina kontrolēt ekonomiku – iepludinot gangsteru naudu legālā industrijā – enerģētiku, transportu, komunikācijas un atkritumus ieskaitot. Institūcijas, kam jāuzrauga mafiju ofensīvas, demokrātiskās valstīs mēdz stāvēt stūrī izmisušas un bezspēcīgas, jo Aldo Moro likteni neviens nevēlas atkārtot. "Gangsteru bosi un daļa viņu rokaspuišu reizēm mēdz nokļūt arī aiz restēm. Diemžēl rādās, ka komandas ekonomikas vadībai tiek dotas arī no cietuma" (Tomas Lappalainen, Cammora, Roberto Saviano, Gomorra).

Latvijā tieši tāpat kā Neapolē "sabiedrība ir korumpējusies, cammora diriģē vēlēšanas valsts un pašvaldību līmenī, kas ik pa brīdim ir spiestas demisionēt, kad iestādes atrod pierādījumus politiķu saistībai ar mafijas kontaktiem. Taču atklājumi paliek statiski, nekādu reālu pārmaiņu panākšana nav iespējama" (turpat).

Pie viena neaizmirsīsim arī klanu savstarpējās kaujas, nežēlīgos ģimeņu karus, kad viena puse ir patiesības ministrija, kas māca tautu birstēt zobus, bet otra – cīnās par to, kas visiem normāliem cilvēkiem ir patiesi svarīgs.

Cik te tālu līdz nāvei bez katarses? Bezdibenis mata platumā!

Paradoksāli, ka fona fundaments mafiju batālijām Itālijā, Albānijā, Kosovā, Ziemeļkiprā vai Latvijā, protams, ir iedzīvotāju trūkums. Taču arī bada griezumā mafijas nav identas. Cosa nostra vairāk orientējas provinces virzienā un ir iemantojusi relatīvi augstu statusu vietējās sabiedrības vidū, spēlējot kaut ko pa vidu starp Robinu Hudu un Notinghemas hercogu. Cosa nostra arī Latvijā zināmā mērā ir kreiso politisko grupējumu aizmetnis un, neraugoties uz caurmēra reņģēdāja piežmiegšanu, prot saglabāt dzīvu tautas simpātiju ilūziju.

Tupretī camorra nepavisam nav diskrēts grupējums. Nedz Neapolē, nedz Latvijā. Vēlas darboties, taču tiecas palikt neredzami, pauž ekshibicioniskas tieksmes un gūst valdzinājumu no savas bagātības un varas. Mēģina tēlot rafinētus lielpilsētu iedzīvotājus (ar elegantām manierēm!), taču kā bites spieto ap stropa māti un tieši tāpēc atgādina feodālu struktūru. Valsts šiem cilvēkiem nav nekas svēts, tāpat arī likumi.

Tagad, 2007. gada oktobrī, Latvijas cammora nepārprotami saliedē rindas, lai saslietos pret valsti un likumu. To var panākt "tikai un vienīgi totālas represijas ceļā" (turpat), noklusējot būtiskus jautājumus un panākot nenozīmīgu lietu prevalēšanu pār būtiskām problēmām. Lai to panāktu, gangsteri ķersies pie tautas, jo trūkumā novests pūlis ir vispiemērotākais instruments zemisku mērķu īstenošanai. Var gadīties, ka camorra izmantos arī Lega Nord recepti – "pāršķeliet Itāliju uz pusēm", t.i., Kalvīša valdība, neatkāpies. Neparko. Jo nauda vēl nav sadalīta. Budžets nav pieņemts, un var gadīties, ka pūlis nogurst no gaidīšanas.

Kriminālā un baltā ceļā iegūtā nauda pagaidām žvadz unisonā. Latvijā tieši tāpat kā Neapolē – mafija tiecas ieguldīt savu naudu atkritumu savākšanas biznesā, cementa, celtniecības industrijā, jaunas atomelektrostacijas celtniecībā.

Pagaidām man nav zināms, kur un kādā stāvoklī Latvijā atrodas cammora iecienītā ugunszeme, jo itāļu cammora atkritumiem paredzētajos tīrumos mēdz par brangu naudu apglabāt radioaktīvus un visu citu veidu bīstamos atkritumus, no kuriem citu valstu uzņēmumi un valdības par lielu naudu mēģina atbrīvoties.

Protams, šiem dzīvībai bīstamajiem atkritumiem papīri gandrīz vienmēr ir kārtībā. Uz papīra bīstamo ķimikāliju nav, bet, reāli apglabājot tos Latvijas zemē, būs jārēķinās ar anomālijām jau nākamajā paaudzē un vēža uzliesmojumu jau pēc dažiem gadiem.

Iespējams – pavisam drīz arī mēs varēsim teikt: "Paskatieties uz Latviju un pēc tam mirstiet!"

Ar vai bez neapoliešu dziesmu pavadījuma, bez skaistuma katarses.

Vietējā camorra 2007. gada oktobrī (iespējams) likumīgi (tieši tāpat kā TV seriālā Sopranos) pārņems savā kontrolē valsts atkritumu biznesu. Nav izslēgts, ka mūsu Hudson River tieši tāpat kā TV seriālos tiks slīcināts azbests, ar dzīvsudrabu skalots zelts un apglabāti zviedru, britu vai franču radioaktīvie atkritumi.

Jo visi paliek savās vietās. Stagnācija reizēm ļoti atgādina stabilitāti.

Pagaidām izskatās, ka A. Kalvīša valdības diplomātija ir "māksla glaudīt suni, kamēr tam uzmauc uzpurni" (Andrejs Gromiko), jo pasaulei tīk, ja to krāpj.

Godina vecāko rīdzinieci

Ilze Upīte,  NRA  10/26/07    Rīgas Ziemeļu rajona atbalsta centrā Vecmīlgrāvis vakar norisinājās jau ceturtais simtgadnieku salidojums.

Tieši šajā dienā ļoti cienījamu jubileju – 108 gadus – svinēja Marta Vabule, kas ir vecākā iedzīvotāja Rīgā un otra vecākā Latvijā.

"Jūtos labi, lai gan pirms šā pasākuma nebija īsti labi ar veselību, nemaz negribējās nākt. Bet priecājos, ka mani tomēr uz šejieni atveda," atzina pati jubilāre, rokās turot apsveicēju sadāvinātos ziedus.

Nu jau pāris gadu sirmgalve pārvietojas ratiņkrēslā, un, kā zināja stāstīt viņas pavadone māsasmeita Hilda, Martas kundze līdz pat 102 gadu vecumam staigājusi, dziedājusi un bijusi moža. "Runāt es varu, bet viena kāja gan neklausa. Ja vien varētu, labprāt vēl adītu, šūtu, palīdzētu tiem, kam tas nepieciešams. Es mīlu darbus, viss mūžs tajos aizvadīts. Tagad sanāk pārāk daudz atpūsties," labsirdīgi smaidot, sacīja Martas kundze. Saviem sveicējiem viņa vēlēja labu veselību, ilgu mūžu un veiksmi darbos.

Pavisam Ziemeļu rajonā dzīvo deviņi simtgadnieki. Lai arī lielāko daļu simts gadu sasniegušo ir tieši dāmas, uz pasākumu bija ieradies arī 101 gadu vecais Osvalds, kurš sacīja: "Es pats brīnos, ka vēl esmu dzīvs." Pēc viņa domām, ilgdzīvošanas recepte esot vienkārša, proti, bērnība laukos, kas pavadīta ganu gaitās, svaigs gaiss, veselīgs dzīvesveids. "Vēl pirms pusgadsimta bija pavisam citāda dzīve – ne jaunieši bieži staigāja uz ballēm, ne šņabi dzēra," tā Osvalds. Šobrīd viņš ar dzīvi esot apmierināts, kā pats sacīja, "saņemu pensiju, dzīvoju dzīvoklī un pamests nejūtos".

Sirmgalvjus viņiem rīkotajos svētkos sumināja arī Rīgas vicemērs Jānis Dinevičs, Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Leonīds Kurdjumovs, kā arī Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes vadītāja Anita Gaigala. "Tas ir ilgs un skaists mūžs, un šiem cilvēkiem bijusi iespēja sakrāt lielu pieredzi. Tas ir mūžs, par ko viņus var apskaust," klātesošos uzrunāja J. Dinevičs. Pēc viņa domām, atzīstama ir Ziemeļu rajona sociālā dienesta iniciatīva rīkot šādu ikgadēju simtgadnieku kopā sanākšanu un sumināšanu un arī citos rajonos un priekšpilsētās vajadzētu ieviest ko līdzīgu.

Jāpiebilst, ka Latvijas vecākais iedzīvotājs tikai par pusgadu apsteidz Martu Vabuli un dzīvo Naujenes pagastā.

Latvijas iedzīvotājiem ir trešā indīgākā izelpa Eiropā

LNT  10/26/07    Vēl lielāka tvana gāzes koncentrācija konstatēta tikai Grieķijas un Bulgārijas iedzīvotāju izelpās. Galvenais iemesls, kāpēc mūsu izelpas ir tik sliktas, ir smēķēšana vai regulāra atrašanās piesmēķētā vidē.

Speciālais mēraparāts pēc izelpas rāda ciparu 2 vai 3. Satraukumam nav pamata, taču aktīvam smēķētājam tas visbiežāk apstājas pie skaitļa 18, divkārt pārsniedzot maksimāli pieļaujamo gaisa piesārņojuma līmeni valstī.

Lai noteiktu tabakas dūmu ietekmi uz ES iedzīvotājiem, pusotra gada laikā visās dalībvalstīs veikti gandrīz 200 000 smēķētāju un nesmēķētāju izelpas mērījumi. Tie parādījuši, ka vistīrākā elpa ir Zviedrijas iedzīvotājiem, kas tiek skaidrots ar bezdūmu tabakas lietošanu. Ar labu izelpu izceļas arī briti, īri un francūži.

Mūsu valsts iedzīvotājiem nav ar ko lepoties. Pētnieki konstatējuši, ka iedzīvotāju izelpai ir tieša saikne ar cigarešu cenu veikalos un likumdošanas bardzību attiecībā pret smēķētājiem.

I. Pudule, Latvijas Pretsmēķēšanas koalīcijas priekšsēdētāja: "Jo zemākas cigarešu cenas, jo vairāk populācija pakļauta indīgo vielu ietekmei. Latvijā ir zemākā cigarešu cena visā ES."

Plašie mērījumi veikti, lai pārliecinātu cilvēkus atmest smēķēšanu vai šo kaitīgo paradumu neiemantot. Projekta vadītāji Latvijā atzīst, ka jābūt muļķim, lai nesāktu aizdomāties, vai vajag tik daudz smēķēt, ja izelpā konstatēts lielāks oglekļa daudzums nekā vienas automašīnas izplūdes gāzēs.

Pētījumi liecina, ka tvana gāzes līmenis plaušās palielinās ne tikai tiem nesmēķētājiem, kam nākas paciest tabakas dūmus sev apkārt, palielinās pat atrodoties līdzās smēķētājam, kurš indīgo gāzi turpina izelpot vēl ilgi pēc cigaretes nodzēšanas.

Šonedēļ laiks

pārsvarā ir saulains,

taču diezgan auksts – die-

nā gaisa temperatūra ir ap +6^oC,

bet naktīs daudzviet jau ir bijušas

salnas līdz -4^oC. Līdz ar to viss, kas

vēl dārzos auga, ir nosalis. Nobiru-

ši arī visi āboli, kas spītīgi turējās

pretim vējam, bet nespēja  pre-

toties salam. Taču tiek so-

līts, ka nedēļas beigās

kļūs siltāks...

Anda Jansone,  trešdien,  24. oktobrī