Gribīgo Koalīcijā un Eiropā un citur pasaulē...

Vīķe-Freiberga vadīs Eiropas Pētniecības padomi

DELFI  10/31/07    Bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga saņēmusi Eiropas Komisijas (EK) padomnieces amatu un kļuvusi par Eiropas Pētniecības padomes vadītāju, trešdien ziņo "Latvijas Avīze".

Padomes pirmā sēde notikusi 15. oktobrī videokonferences veidā, kur Vīķe-Freiberga tika ievēlēta par padomes vadītāju.

Padomi ievēl uz četriem gadiem, tā ir neatkarīga un sastāv no augstskolu mācībspēkiem, ražošanas nozaru pārstāvjiem, politiķiem un citiem speciālistiem. Patlaban padomē strādā tikai trīs pārstāvji. Kopā ar Vīķi-Freibergu arī tādi profesionāļi kā bijusī Francijas pētniecības un Eiropas ministre Klaudija Haignere un Eiropas Industriālās pētniecības vadības asociācijas ģenerālsekretārs Endrjū Dīrings.

Padomē ir jāiesaista 22 pārstāvji jeb augsti kvalificēti eksperti pētnieciskajā un vadības politikas jomā. Eiropas Komisija ir noteikusi, ka šiem ekspertiem līdz 2008. gada janvārim ir jāiesniedz savi priekšlikumi.

Padomei reizi divos gados ir jāorganizē asambleja, trīs reizes gadā – padomes sēdes, bet, pats galvenais, reizi gadā jāsniedz gadskārtējais ziņojums par Eiropas pētnieciskiem jautājumiem. Padomei ir jāsadarbojas arī ar dalībvalstu zinātniski pētnieciskajām institūcijām. Eksprezidente gan nepārcelšoties uz Briseli un tāpat kā patlaban kopā ar dzīvesbiedru Imantu Freibergu turpinās sniegt konsultācijas starptautisko attiecību, diplomātijas, zinātnes, politikas un sarunu risināšanas jautājumos. Vīķe-Freiberga nesaņemšot arī atalgojumu par darbu minētajā padomē. Tikšot segti vienīgi ar komandējumiem saistītie izdevumi.

Kalvītis apspriež bezvīzu režīma ieviešanu ar ASV

TVNET  11/02/07    Ministru prezidents Aigars kalvītis (TP) vakar ASV ar Tēvzemes drošības sekretāru Maiklu Čertofu apsprieda Latvijas pilsoņu ieceļošanas procedūras atvieglošanu ASV, informēja Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta konsultante Jana Vektere.

Ministru prezidents uzsvēra, ka svarīga Latvijas un ASV divpusējo attiecību prioritāte ir Latvijas iedzīvotāju līdztiesīgas ieceļošanas iespējas ASV. Kalvītis aicināja ASV nekavēties ar vīzu reformā noteikto kritēriju izpildi un ieviest elektroniskās ceļošanas autorizācijas programmu un kontroles mehānismu, kas uzskaitīs no ASV izceļojušos pasažierus.

Ministru prezidents norādīja, ka Latvija nerada imigrācijas draudus ASV iedzīvotājiem un uzskata par nepamatotu, ka visiem Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņiem nav nodrošinātas vienādas tiesības ieceļošanai ASV.

Latvijas institūcijas aktīvi sadarbojas ar ASV atbildīgajām iestādēm, lai veiksmīgi un īsā laika posmā īstenotu nepieciešamo kritēriju izpildi. Latvija šā gada decembrī pievienosies ES Šengenas sistēmai, kuras kritēriji saskan ar ASV likumā izvirzītajām drošības prasībām.

Sarunas laikā tika prezentēti jaunie Latvijas pasu paraugi ar biometriskajiem rādītājiem.

Tikšanās laikā puses apmainījās ar viedokļiem par to, kā uzlabot Latvijas ostu un robežu drošību. Šis jautājums ir svarīgs gan nelegālās imigrācijas kontekstā, gan arī saistībā ar masu iznīcināšanas ieroču un to izejmateriālu nelegālu transportēšanu.

Ne mazāk svarīgs jautājums ir cīņa pret terorismu. Svarīgi ir pievērst pietiekamu uzmanību arī cīņai pret teroristu finansēšanas shēmām. Ministru prezidents atzinīgi novērtēja līdzšinējo ASV palīdzību šajās jomās un norādīja, ka Latvija arī turpmāk ir ieinteresēta padziļinātā un visaptverošā abpusējā sadarbībā.

Raisa Kalvītim atgādina par korupcijas apkarošanu

Baiba Rulle,  Diena  11/02/07    ASV valsts sekretāre Kondolīza Raisa, tiekoties ar premjeru Aigaru Kalvīti (TP), pasvītrojusi faktu, cik svarīga valstī ir korupcijas apkarošana, lai veicinātu demokrātijas attīstību, labu biznesa un investīciju klimatu, liecina kāda droša avota ASV valdībā Dienai sniegtā informācija. Konkrētas ar korupcijas apkarošanu saistītas lietas Latvijā K.Raisa ar A.Kalvīti neesot pārrunājusi. Korupcijas apkarošanu viņa akcentējusi kā vispārēju ASV valdības principu.

Valsts kancelejas Komunikāciju departamenta trešdien pēc šīs tikšanās izplatītajā preses paziņojumā norādi, ka K.Raisu pieminētu arī korupcijas apkarošanu, gan nevarēja atrast. Oficiālajā ziņā presei dominēja uzsvars uz pārrunātajiem ārpolitikas jautājumiem, kā arī ASV valsts sekretāres izteikto gandarījumu par valdības paveikto Latvijas un Krievijas robežlīguma ratifikācijas pabeigšanā.

Sazvanīts Vašingtonā, A.Kalvītis atzina, ka ASV valsts sekretāre korupcijas apkarošanu ir pieminējusi: "Taču sarunā nebija nekādu zīmju vai mājienu. K.Raisa tikai ieminējās par korupcijas apkarošanu kā prioritāti, un viss."

Vairāk naudas karavīriem un diplomātiem

Ilze Zālīte,  Diena  11/03/07    Eksperti: karavīru drošībai bīstamajās zonās un vēstniecību atbalstam jāvelta lielāka vērība

Profesionālajai armijai jauni ieroči un formas tērpi, helikopteri, kuģi un izremontēti mitekļi, bet starptautiskajās militārajās operācijās dienējošajiem jaunas bruņumašīnas un vairāk nekā Ls 2000 mēnešalga "uz papīra". Tieši karavīru algām, kas par 30—70% paaugstinātas šā gada septembrī, aizies lielākā daļa 2008.gada aizsardzības budžeta naudas. "Taču vairāk būtu jādomā arī par labāku tehnisko nodrošinājumu starptautiskajās militārajās operācijās, kas bīstamās situācijās palīdzētu kareivjiem ātri noreaģēt un paaugstinātu viņu drošību," akcentē bijušais Latvijas vēstnieks ASV, tagad Latvijas—ASV finanšu foruma vadītājs Aivis Ronis.

Arī ārlietu resors vairāk naudas nākamgad plāno novirzīt atalgojumam diplomātiskajiem pārstāvjiem ārvalstīs, kas, pēc ekspertu domām, ir jākāpina, jo tas salīdzinājumā ar darba samaksu, ko par tādu pašu darbu saņem kolēģi no citām valstīm, ir nepietiekams. Līdzekļi trūkst arī pašām vēstniecībām, tāpēc, pēc A.Roņa domām, būtu jādomā par modernāku pieeju, piemēram, radot atvieglojumus privāta kapitāla piesaistei. "Tāpat ir jādomā par kvalitāti, resursus caur mērķprogrammām dodot konkrētām ārpolitikas prioritātēm konkrētajā reģionā un valstī," uzskata A.Ronis.

Dārga mājaslapa

Arī sakaru pakalpojumiem, reprezentācijas izdevumiem un Latvijas institūta darbības nodrošināšanai Ārlietu ministrijas (ĀM) Ls 40 milj. nākamā gada budžetā paredzēts vairāk naudas nekā šā gada. "Dot vairāk Latvijas institūtam noteikti vajag, jo valsts zīmola attīstīšanā ieguldīti līdzekļi var sniegt ļoti lielu atdevi," vērtē a/s Hansabanka vadošais sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Arī lielāki reprezentācijas izdevumi, pēc politoloģes Žanetas Ozoliņas domām, ir attaisnojami: "Starptautiskajās attiecībās nekas nedarbojas tik labi kā personīgie kontakti."

Savukārt attīstības sadarbības projektiem, ko valsts atzinusi par prioritāti, lai palīdzētu mazāk attīstītām valstīm, līdzīgi kā citas valstis palīdzēja Latvijai pēc neatkarības atgūšanas, viņasprāt, tiek atvēlēts nepiedodami maz naudas. Tā kā budžets Saeimas galīgajā lasījumā nav pieņemts, ĀM komentāros par nākamgad iecerētajiem papildu tēriņiem ir skopa. Tā vien norāda, ka sakaru pakalpojumu izmaksas saistītas ar vajadzību turpināt stabilu sakaru izveidi starp ministriju un pārstāvniecībām.

Savukārt Ls 60 tūkst. iecerētos tēriņus mājaslapas pārveidei ministrija skaidro ar vēlmi vietni padarīt saistošāku un pievilcīgāku, uzlabojot to gan saturiski, gan funkcionāli. "60 tūkst. mājaslapai ir daudz, taču ĀM tīmekļa lapa ir viena no svarīgākajām vietām, kur ārzemnieki var kaut ko uzzināt par Latviju. Protams, par šo naudu jāpanāk kādi būtiski uzlabojumi, tērēt tik daudz esošās lapas uzlabošanai nešķiet pamatoti," norāda Hansabankas eksperts. Tikmēr A.Ronis spriež, ka sakari vispār ir tā joma, kur iespējams savilkt jostu un tik daudz netērēt visās valsts budžeta iestādēs. "Ir jāmodernizē sakaru tehnoloģijas vai arī ir jāiemācās taupīt, lai samazinātu sakaru izmaksas."

Vajag celt algas?

Septiņas reizes lielāks budžets nekā ārlietām ir aizsardzībai — Ls 280 milj., kas saistīts ar NATO prasību, ka šīs alianses dalībvalstu aizsardzības budžetam ir jābūt ne mazākam kā 2% no valsts iekšzemes kopprodukta. "Budžets mums ir liels, bet mums tās vajadzības arī ir lielas," Dienai sacīja AM valsts sekretārs Edgars Rinkēvičs.

Aptuveni 80% aizsardzības naudas aizies Nacionālo Bruņoto spēku jeb profesionālā militārā dienesta vajadzībām, uz ko valsts pārgāja 2006.gada beigās, atsakoties no obligātā militārā dienesta. Prioritāte AM nākamā gada budžetā ir karavīru atalgojums, kas pēc dažu gadu pārtraukuma paaugstināts šā gada 1.septembrī, lai karavīri nepamestu militāro dienestu par labu labāk apmaksātam darbam, piemēram, celtniecībā, sacīja ministrijas valsts sekretārs. Karavīru atalgojumu, pēc ekspertu teiktā, vajag celt, taču P.Strautiņš šaubās, vai pieaugumam vajadzēja būt tik lielam, jo nākamgad visā ekonomikā ir gaidāma strauja atalgojuma kāpuma piebremzēšanās.

Palīdz glābt un izmeklēt

Ne mazāk svarīgi, pēc ekspertu domām, ir dot naudu pakāpeniskai materiāltehniskā nodrošinājuma uzlabošanai, īpaši prioritārajos Jūras un Gaisa spēkos. "Mums ir lieli teritoriālie ūdeņi, kur no abiem pasaules kariem ir mīnas, kas ik pa laikam uzpeld un kuras vajag neitralizēt," atbalstu jaunu pretmīnu kuģu iegādei pauda A.Ronis, slavējot ieceri krasta apsardzei iecerētos patruļkuģus būvēt pašmāju a/s Rīgas kuģu būvētava. Šādi kuģi, pēc AM valsts sekretāra teiktā, pilda ne tikai militāru, bet arī civilu funkciju — palīdz meklēt jūrā pazudušos, kuru skaits pēdējā laikā strauji pieaug. Ar helikopteriem ir līdzīgi — tos izmanto Katastrofu medicīnas centrs, lai aizgādātu negadījumos cietušos līdz veselības aprūpes iestādei. Savukārt jūras novērošanas sistēma ar 13 punktiem gar visu jūras krastu pilda arī policejisku funkciju — vienu otru reizi palīdzējusi izmeklētājiem. Veco piekrastes ūdeņu novērošanas sistēmu divarpus gadu laikā iecerēts nomainīt ar jaunu.

Tāpat AM turpinās uzlabot profesionālā dienesta karavīru dzīves apstākļus. "Ir dienesta viesnīcas, dienesta dzīvokļi — tad karavīram ir daudz lielāks stimuls dienēt," uzskata E.Rinkēvičs.

Turpinot ilgtermiņa projektu par jaunas bruņutehnikas iegādi, jau drīzumā plānots aprīkot ar lietotām bruņumašīnām tos, kas dien patlaban nozīmīgākajā starptautiskajā militārajās operācijā Afganistānā, A.Ronis gan uzskata, ka bīstamajās zonās dienējošos ir jāaprīko ar daudz labākiem ieročiem, GPS sistēmām un citām modernākām tehnoloģijām. Turpretim AM domā, ka Latvijas kareivji aprīkojums militārajās operācijās ir gana labs, kas esot atzīts par vienu no labākajiem starp NATO alianses valstīm.

***

Kā mainīsies budžets aizsardzībai?

Ls 96,63 milj. (+Ls 32,61 milj.) Atalgojums NBS, kas paaugstināts šā gada 1.septembrī. Kareivis pirmajā dienesta gadā iepriekšējo Ls 365 vietā mēnesī saņem Ls 555 bruto algu, leitnants — Ls 429 vietā Ls 654, bet starptautiskajās operācijās dienējoša kareivja alga ar gadu stāžu militārajā dienestā kāpusi no Ls 1985 līdz Ls 2260*

Ls 60,33 milj. (+Ls 12,16 milj.) NBS infrastruktūras uzlabošanai. Lielākie projekti: Ls 9,7 milj. turpmākai Lielvārdes bāzes attīstībai, Ls 8,12 milj. — valsts un pašvaldību sporta un publiskās būves, Ls 4 milj.— NBS Alūksnes sporta kompleksa būve

Ls 48,22 milj. (+Ls 2,47 milj.) NBS materiāltehniskais nodrošinājums. Lielākie projekti: Ls 23 milj. — ieroču un munīcijas resursu atjaunošanai un formas tērpiem, ap Ls 7 milj. — tehnikai, tostarp bruņumašīnām

Ls 17,27 milj. NBS Jūras spēkiem. Visvairāk — Ls 5,62 milj. iemaksai piecu pretmīnu kuģu iegādei, Ls 4 milj. — jūras novērošanas sistēmas ieviešanai, Ls 2,6 milj.— iemaksai 3—5 patruļkuģu būvei**

Ls 9 milj. NBS Gaisa spēkiem. Visvairāk — Ls 3,7 milj. līdzfinansējums NATO 17 kravas lidmašīnu iegādei, Ls 1,5 milj. pirmajai iemaksai 4 vidējas klases helikopteru iegādei, Ls 0,67 milj. sakaru sistēmas Zeme—Gaiss turpināšanai**

Ls 4,44 milj. (+0,7 milj.) sabiedrības informēšanai un līdzdalības veicināšanai aizsardzības jautājumos. Visvairāk — Ls 490 tūkst. jauniešu organizācijai Jaunsardze, kur darbojas vairāk nekā 6500 jauniešu un kas tiek atbalstīta patriotiskās audzināšanas veicināšanai.

*Atalgojums kopā ar piemaksām. Pati alga atkarīga no dienesta pakāpes un dienestā pavadīto gadu skaita

**Vidēja termiņa projekti

Avots: Aizsardzības ministrija

Dzīvnieku fermā un lietussargu revolūcijā...

Viedoklis: Melu cena

Aivars Ozoliņš,  Diena  10/29/07    Šķiet ļoti pareizi, ka tā dēvētajā Lemberga stipendiātu jeb, vienkāršāk sakot, kukuļņēmēju lietā pirmais sodu saņēmis pats nu jau bijušais parlamenta priekšsēdētājs Indulis Emsis. Un īpaši piemēroti izskatās tas, ka viņš sodīts par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu, proti, par melošanu.

Politiķi it visur pasaulē cenšas pasniegt īstenību sev vēlamā leņķī, taču Latvijā pašlaik valdošā koalīcija savas rīcības aizbildināšanai pastāvīgi rada un atražo īstenībai paralēlu un ar to maz saistītu melīgu argumentu un apgalvojumu mitoloģiju, kurai neviens vairs netic, taču viņiem pašiem tas nerūp. Emša gadījums īstajā brīdī atgādina, ka agrāk vai vēlāk par to būs jāsamaksā.

Slavenākais no daudzajiem Emša spārnotajiem teicieniem laikam gan paliks paziņojums, ka "es esmu pele". To viņš pateica, atgriezies no "kaķa" jeb prokuratūras, kur bija liecinājis par "ekskavatora naudu" — desmit tūkstošiem dolāru skaidrā naudā, ko pērn oktobrī it kā bija aizņēmies no kāda joprojām plašākai sabiedrībai nezināma drauga un pazaudējis valdības mājas ēstuvē, bet pēc sešarpus tūkstošu atgūšanas bija pārrakstījis iesniegumu policijai. Emsis bija prokuratūrā apzināti melojis gan par naudas daudzumu, gan par izlietojumu, bet pēc tam presei stāstīja par savu "sajūtu", ka prokurors viņam neticot.

Tai jābūt neomulīgai sajūtai, kad par to, ko politiķi ikdienišķi dara un nebēdā, vai viņiem kāds arī tic, pēkšņi draud kriminālatbildība. Taču Emsis vismaz atkāpās no amata, kad septembrī pret viņu tika ierosināts kriminālprocess, bet nu ir pilnībā atzinies nepatiesu liecību sniegšanā, to nožēlojis un samaksājis 5040 latu sodu, tāpēc kriminālprocess par melošanu pret viņu ir pabeigts. Tiesa, izmeklēšana turpinās par pazaudēto un atgūto skaidro naudu un tās iespējamo saistību ar smagos kriminālnoziegumos apsūdzēto "zaļo zemnieku" premjerministra amata kandidātu Lembergu, kurš gan nekad nekādos sodāmos nodarījumos pats neatzīstas. Tomēr viens Dāmokla zobens, par ko prezidente Vīķe–Freiberga pavasarī brīdināja Saeimu, ir kritis. Emsis ir samaksājis arī ar amatu un politiķa karjeru.

Premjerministrs Kalvītis gan laikam nebīstas no soda un turpina melot. Bija apbrīnojami dzirdēt, piemēram, viņa paziņojumu pagājušās nedēļas Kas notiek Latvijā? raidījumā, ka Šķēle vismaz divus pēdējos gadus neesot piedalījies neviena nopietna lēmuma pieņemšanā. To

Kalvītis, acis nepamirkšķinādams, apgalvo, kad kļuvis plaši zināms, ka pavasarī viņš kopā ar Šķēli bijis zvērudārzā, kur ļoti šaurā politiķu aplokā tika izlemts prezidenta amatam virzīt Zatleru.

Taču valdošās koalīcijas partijas jau sāk maksāt par pirmītējā visatļautības un nesodāmības eiforijā sastrādāto. Latvijas faktu sabiedriskās domas aptauja liecina, ka oktobrī no četrām koalīcijas partijām tikai vienai — ZZS — atbalsts ir virs pieciem procentiem. Tautas partijas popularitātes kritums ir katastrofāls — no 12,5 procentiem līdz 4,8 procentiem viena mēneša laikā. Ar Šķēles metodēm — citādi domājošo izmešanu no partijas un amatiem un dzelžainu vienpersoniskas gribas uzspiešanu — vairs nebūs līdzēts, kā to sāk saprast arvien vairāk patiešām ierindas biedru. Vienīgi LPP un Satiksmes ministrijas īpašnieks Šlesers nākamajās vēlēšanās acīmredzot cer atkal uz baznīcu un Stendzenieku. Toties TB/LNNK ir krīze un šķelšanās, no ZZS ir aizgājis Visvaldis Lācis, bet Brigmanis nupat gluži vai bezkaunīgi paziņojis necik sen vēl neiedomājamo — ka partija "norobežojas" no Lemberga priekšvēlēšanu tēriņiem, kurus KNAB pierēķinājis partijas izdevumiem. (Arī tu, August?)

Emsis ir piemērs, cik strauji varas augstieņu iemītnieks var kļūt gan par peli, gan arī, kā pats sevi raksturoja, par politisko līķi. Pietika nevietā samelot. Šķiet, ka valdošās koalīcijas vadoņu melu vezums nupat ir sasniedzis kritisko masu.

Spurdziņš nesteigsies ar lēmumu par Rīgas atkritumu apsaimniekošanas reformu

LETA  10/29/07    Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš (TP), kurš patlaban pilda arī reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministra pienākumus, nesteigsies ar lēmumu par Rīgas domes pieņemtajiem sadzīves atkritumu apsaimniekošanas noteikumiem, kas paredz atkritumu nozares reformu galvaspilsētā.

Spurdziņš vēlas detalizēti iepazīties ar šo strīdīgo jautājumu un uzklausīt visu pušu viedokli, lai pieņemtais lēmums būtu izsvērts un likumīgs, pavēstīja ministra padomnieks Modris Sprudzāns.

Ministrs jau ticies ar Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrijas (RAPLM) valsts sekretāri Laimdotu Straujumu, lai pārrunātu izveidojušos situāciju un uzklausītu ministrijas viedokli.

Nospriests, ka lēmums šajā jautājumā tiks pieņemts "bez liekas steigas", un Spurdziņam vēl notiks konsultācijas ar Vides ministrijas, RAPLM un Rīgas domes speciālistiem.

Kā ziņots, RAPLM gatavojās apturēt šo Rīgas domes saistošo noteikumu darbību. RAPLM ieskatā, noteikumos ietvertās normas var būtiski ierobežot gan galvaspilsētas iedzīvotāju, gan atkritumu apsaimniekošanas jomā darbojošos uzņēmumu tiesības.

Bijušais reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs uzskata, ka tieši plāns apturēt reformu bijis galvenais iemesls viņa izslēgšanai no Tautas partijas (TP) un demisijas pieprasīšanai. Štokenbergs norādījis uz TP dibinātāja Andra Šķēles ieinteresētību atkritumu reformā.

Starp pašvaldībai piederošo atkritumu poligona apsaimniekotāju uzņēmumu "Getliņi Eko" un Šķēles ģimenei pastarpināti piederošo SIA "Ekodoktrīna" noslēgts līgums, kas paredz, ka "Ekodoktrīna" iegūs ekskluzīvas tiesības rīkoties ar visiem Getliņos ievestajiem atkritumiem.

Jau ziņojām, ka Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicinājusi atcelt Rīgas domes saistošos noteikumus par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.

LDDK ir konstatējusi, ka reforma paredz Rīgas domei kļūt par apsaimniekošanas maksājumu administratoru, pārņemot privātā sektora funkcijas. Tas, pēc LDDK domām, apdraud Eiropas Savienības noteiktās šķirošanas kvalitātes prasības un palielina administratīvo slogu pašvaldībai, kas kopumā sadārdzinās pakalpojumu gan iedzīvotājiem, gan juridiskajām personām, izdarot papildus spiedienu uz inflāciju.

Sūdzības par Rīgas atkritumu apsaimniekošanas reformu Eiropas Komisijas (EK) Vides ģenerāldirektorātam un Konkurences ģenerāldirektorātam nosūtījis zvērinātu advokātu birojs "Liepa, Skopiņa/Borenius" kāda sava klienta interesēs.

Neskatoties uz iebildumiem, Rīgas domes Vides komiteja nolēmusi turpināt darbu pie noteikumu ieviešanas.

Segliņš: Valdība nav pietiekami pārbaudījusi KNAB pieļautos finanšu pārkāpumu

LETA  10/29/07     Valdības komisija nav pietiekami rūpīgi pārbaudījusi Valsts kontroles (VK) atklātos pārkāpumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) finanšu darbībā.

Šādu viedokli šodien pēc valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas izjautāšanas Saeimas Juridiskās komisijas sēdē žurnālistiem pauda tās priekšsēdētājs Mareks Segliņš (TP).

Pēc Segliņa teiktā, valdības lēmums virzīt uz Saeimu lēmumu par KNAB priekšnieka Alekseja Loskutova atbilstības izvērtēšanu ieņemamajam amatam bija sasteigts.

Sudraba deputātiem skaidroja, ka VK revidenti ir konstatējuši, ka vairāku simtu tūkstošu latu, kas 2006.gadā tika atvēlēti operatīvās darbības nodrošināšanai, izlietojums neatspoguļojas grāmatvedības uzskaitē. Par šiem līdzekļiem iegādātās materiālās vērtības uzreiz tiek norakstītas, kas rada valsts līdzekļu izšķērdēšanas risku.

Juridiskās komisijas slēgtajā daļā trim deputātiem, kuriem ir izsniegta pieeja augstākā līmeņa valsts noslēpumam, Sudraba nosauca summu, kuru KNAB ir tērējis operatīvās darbības nodrošināšanai, neatspoguļojot to grāmatvedības uzskaitē.

Pēc Segliņa teiktā žurnālistiem, runa ir par vairākiem simtiem tūkstošu latu.

Neatbildēts paliek arī jautājums, kur palika kukuļņēmējiem atsavinātā nauda, kas saskaņā ar likumu ir jāieskaita valsts budžetā, bet nav dokumentāla apliecinājuma, ka tā ir arī darīts.

Segliņš pastāstīja, ka Juridiskajai komisijai lēmums par Loskutova tālāko darbību KNAB priekšnieka amatā ir jāizstrādā līdz 2.novembrim.

Lai to izdarītu, Juridiskās komisijas deputāti otrdien, 30.oktobrī, tiksies ar ģenerālprokuroru Jāni Maizīti, bet trešdien, 31.oktobrī, uzklausīs Loskutovu.

Patlaban pilna informācija par VK konstatētajiem pārkāpumiem KNAB finanšu darbībā ir tikai trim Juridiskās komisijas deputātiem, kuriem ir pielaide valsts noslēpumam, - Segliņam, Vinetai Muižniecei (TP) un Dzintaram Rasnačam (TB/LNNK).

Pielaide valsts noslēpumam ir arī Valērijam Agešinam (SC), bet viņš šodien uz Juridiskās komisijas sēdi nebija ieradies.

Ārlietu ministra pienākumus sāk pildīt Demakova

LETA  10/29/07    No šodienas ārlietu ministra pienākumu pildīs kultūras ministre Helēna Demakova (TP), informēja Ministru kabineta preses sekretārs Aivis Freidenfelds.

Kā ziņots, Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) 22.oktobrī pieņēma līdzšinējā ārlietu ministra Arta Pabrika (TP) demisiju. Viņš savus pienākumus turpināja pildīt vēl līdz vakardienai, 28.oktobrim.

Vakar, 28.oktobrī, darba pienākumu pildīšanas laiks beidzās arī Ārlietu ministrijas parlamentārajam sekretāram Ērikam Zundam.

Pabriks plāno atjaunot savu Saeimas deputāta mandātu un turpināt darbu Tautas partijas frakcijā. Līdz ar Pabrika atgriešanos Saeimā deputāta mandātu zaudēs Māris Krastiņš (TP), kurš patlaban ir Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs.

Pabrika demisija bija viņa protests pret valdības lēmumu rosināt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka Alekseja Loskutova atbrīvošanu no amata.

Pabriks paudis uzskatu, ka no sabiedrības uzticības viedokļa esošā valdība ir sevi izsmēlusi. Tāpat Pabriks iepriekš atzina, ka saskāries ar partijas biedru neticību, tāpēc bijis grūti strādāt.

Viņš arī neatbalsta stilu, kādā no Tautas partijas tika izslēgts reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs.

Valdība vēlas pilnveidot savu darbu skaidrošanu sabiedrībai

LETA  10/29/07    Valdību veidojošās koalīcijas partijas sola meklēt veidus, kā turpmāk sabiedrībai daudz veiksmīgāk skaidrot valdības iecerētos un paveiktos darbus.

Vērtējot pašreizējo situāciju, var secināt, ka līdz šim sabiedrībai valdības paveiktie darbi nav pietiekami skaidroti, tāpēc gandrīz lielākā koalīcijas padomes sēdes daļa šodien tika veltīta diskusijām par to, ka valdībai būtu nepieciešams izstrādāt pasākumu plānu, lai sabiedrībai skaidrotu lietas, ko tā dara, pēc sēdes žurnālistiem teica Saeimas deputāts Guntis Blumbergs (ZZS).

Līdz šim valdība atsevišķus savus soļus sabiedrībai pietiekami nav spējusi izskaidrot.

Valdošās koalīcijas partijas arī paudušas atbalstu valdībā izskatāmajam nākamā gada valsts budžeta projektam, kas patlaban esot galvenais veicamais darbs.

Gan Blumbergs, gan Tautas partijas Saeimas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis uzsvēra, ka nākamā gada valsts budžeta pieņemšana ir koalīcijas partneru svarīgākais darbs, kura veikšanai vienojušās partijas. Līdz tam nekādas izmaiņas valdības sastāvā netikšot veiktas.

Politiķi gan atzīst, ka pēc budžeta pieņemšanas būs jāvērtē esošā situācija kopumā, analizējot arī valdības līdzšinējo darbību.

LETA jau ziņoja, ka valdība nākamā gada valsts budžeta projektu otro reizi skatīs rīt, 30.oktobrī. Visi priekšlikumi saistībā ar likumprojektu ir saņemti. Iepriekš tika plānots, ka budžeta projekts tiks skatīts tikai pēc nedēļas.

Rītdienas valdības sēdi vadīs finanšu ministrs Oskars Spurdziņš (TP), kurš aizvietos komandējumā esošo premjeru Aigaru Kalvīti (TP).

LETA jau ziņoja, ka Saeima iepriekš konceptuāli atbalstīja 2008.gada valsts budžeta projektu, paredzot tajā pārpalikumu 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb apmēram 163 miljonu latu apmērā.

Plānots, ka otrajā, galīgajā lasījumā Saeima budžetu pieņems 8.novembrī.

Jau ziņots, ka nākamā gada valsts budžeta projektam iesniegti vairāk nekā 100 priekšlikumi par kopējo summu, kas ir gandrīz tikpat liela kā viss valsts budžets, aģentūru LETA informēja Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Kārlis Leiškalns (TP).

Visvairāk priekšlikumu iesniegušas opozīcijas partijas, paredzot finansējumu pedagogu, mediķu, ugunsdzēsēju un policistu algām.

TP, LPP/LC atzīst kļūdas un sola laboties

DELFI  10/29/07    Reaģējot uz straujo koalīcijas partiju reitingu kritumu oktobrī, Tautas partija (TP) atzīst kļūdas un sola novembra kongresā nākt ar jaunu piedāvājumu sabiedrībai. Līdzīgi arī LPP/LC atzīst kļūdas un sola laboties, savukārt ZZS reitinga kritums neuztrauc, jo tā esot pārejošā parādība.

TP Saeimas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis portālam "Delfi" atzina, ka TP zemie reitingi [saskaņā ar "Latvijas faktu" sabiedriskās domas pētījumu oktobrī par TP balsotu tikai 4,8% vēlētāju] saistīti ar KNAB vadītāja Alekseja Loskutova atcelšanu – "ne kā personas, bet kā simbola".

"Šobrīd notiek zināms analīzes process, " sacīja Kučinskis, norādot, ka "novembrī tas materializēsies un kongresā būs jauni uzstādījumi – gan ekonomiskajā plāksnē, gan sabiedrisko kontaktu ziņā".

Pēc Kučinska teiktā, TP kongresā netikšot veiktas izmaiņas partijas iekšienē, taču "būs piedāvājums, kā mēs redzam Latvijas nākotni".

Kučinskis atturīgi komentēja TP izredzes atgūt sabiedrības uzticību, norādot "no šāda stāvokļa pacelties divu vai mēneša laikā būtu iespējams tikai ar manipulācijām". "Tas nebūs īslaicīgs process, es domāju, ka pusgads, ja ne ilgāk, būs nepieciešams," sacīja Kučinskis.

Savukārt ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, komentējot ZZS reitingu kritumu teju uz pusi, sacīja, ka arī iepriekš ir bijuši tādi periodi. "Tādi reitingi ir lēkājoša parādība," sacīja Brigmanis, noraidoši atbildot, vai ZZS varbūt būtu pieļāvusi kādu kļūdu. Brigmanis arī nevēlējās komentēt to, vai straujais apvienības reitingu kritums būtu saistāms ar Induļa Emša atkāpšanos no Saeimas priekšsēdētāja amata un ZZS atbalstu Loskutova atcelšanai.

Savukārt LPP/LC Saeimas frakcijas vadītājs Andris Bērziņš portālam "Delfi" sacīja, ka oktobra sabiedriskās domas pētījumi apliecina, ka koalīcijas partijas "maksā par visām šīm lietām" – par budžeta sagatavošanu, nekonsultējoties ar sociālajiem partneriem, skolotāju, medicīnas darbinieku algu jautājumiem.

Bērziņš sacīja, ka LPP/LC ļoti satrauc straujais reitingu kritums. "Mēs labosimies," solīja Bērziņš, norādot gan, ka LPP/LC ir "mazi, bet labi partneri, kuri lielu spēli lielajā politikā nevar spēlēt", tādēļ, pēc Bērziņa domām, patlaban būtu jārunā par kolektīvo vainu un tās izpirkšanu.

Jau vēstīts, ka oktobrī dramatiski kritušies koalīciju veidojošo partiju – Tautas partijas (TP) un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) reitingi. Kā liecina laikrakstā "Diena" publicētā "Latvijas faktu" sabiedriskās domas aptauja, oktobrī iekļūšanai Saeimā nepieciešamo 5% barjeru nepārvarētu TP, par kuru šajā mēnesī balsotu tikai 4,8%, salīdzinoši septembrī par TP savu balsi atdot bija gatavi 12,5%, bet augustā 10,3% vēlētāju.

Oktobrī Saeimā iekļūtu ZZS, tomēr gūtu nelielu skaitu mandātu. Oktobrī par šo partiju savas balsis bija gatavi atdot 6,4% iedzīvotāju, salīdzinoši septembrī – 12,5%, bet augustā – 10,3% vēlētāju.

Oktobrī Saeimā neiekļūtu arī LPP/LC par kuru balsis atdot gatavi 2,7% vēlētāju, salīdzinoši septembrī – 4,1, bet augustā – 3,9% iedzīvotāju.

Savukārt populārākās partijas oktobrī bija "Jaunais laiks" (JL) un "Saskaņas centrs"(SC), par kurām balsotu attiecīgi 11% un 12% vēlētāju. Saskaņā ar šo aptauju oktobrī vispār Saeimā iekļūtu tikai SC, JL un ZZS.

Brigmanis labprātāk koalīcijā strādātu ar SC, nevis JL

LETA  10/30/07    Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis koalīcijā labprātāk redzētu apvienību "Saskaņas centrs" (SC), nevis partiju "Jaunais laiks" (JL).

"Tas, ka Kalvīša valdības dienas ir skaitītas, ir acīmredzams fakts," intervijā laikrakstam "Vesti Segodņa" un "Radio Baltkom 93,9 FM" norāda politiķis. "Būtiskākais jautājums patlaban ir nevis nākamās valdības, bet vadošās koalīcijas sastāvs."

Kā atzīst Brigmanis, ZZS nebūtu problēmas sadarboties ar SC, lai arī ir jāsaprot, kāda loma apvienībā ir Alfrēda Rubika vadītajiem politiķiem. "Tomēr liekas, ka pragmatiskais spārns tur ir pārstāvēts daudz lielākā apjomā. Neredzu problēmas strādāt kopā ar Dolgopolovu, Klementjevu, Urbanoviču. Atšķirības starp mums, protams, ir, bet tas nav iemesls ," skaidro ZZS pārstāvis.

Tai pašā laikā Brigmanis atzīst, ka gadījumā, ja nākamajā koalīcijā strādās SC, tur nebūs apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

Ja būtu jāizvēlas starp SC un JL, Brigmanis par koalīcijas partneriem labprātāk redzētu SC, kas ir pragmatiskāks politisks spēks un, ja kritizē, tad dara to konstruktīvi, nevis apvainojumus veltot konkrētām personām.

Savukārt JL ir "pavisam cits stāsts".

"Ja viņi kritizē, tad vērotājam no malas var rasties iespaids, ka viņi ir baltie baloži, bet visi pārējie - nelieši. Nezinu, kā viņi varēs sēsties pie mums pie viena galda pēc tādiem paziņojumiem," norāda Brigmanis. "Tā no viņu puses būtu divkosība."

Brigmanis arī pauž viedokli par nākamo premjeru. Tas varētu būt bezpartejisks kandidāts. Kā piemēru "pragmatiskam, bezpartejiskam, tautā cienītam" premjera amata kandidātam Brigmanis min Liepājas mēru Uldi Sesku.

Brigmanis aģentūrai LETA norādīja, ka iniciatīvai par valdības veidošanu vajadzētu nākt no opozīcijas. Opozīcijas partijas, pēc socioloģisko aptauju datiem, patlaban ir populārākas par koalīcijā ietilpstošajiem politiskajiem spēkiem.

Politiķis uzsvēra, ka opozīcijai būtu jānāk ar savu piedāvājumu.

Prokuratūra atsakās uzsākt kriminālprocesu pret Kalvīti par bezdarbību saistībā ar pārkāpumiem KNAB

LETA  10/30/07    Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļā pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu pret Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti (TP) par bezdarbību saistībā ar pārkāpumiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB).

Iesniegumu ar lūgumu uzsākt kriminālprocesu pret premjeru prokuratūrā septembra beigās iesniedza žurnālists Lato Lapsa, aicinot prokuratūru pārbaudītu, vai premjera tīšas vai netīšas bezdarbības dēļ valstij nav nodarīti būtiski zaudējumi.

Pēc Lapsas domām, zaudējumi varētu būt radušies, jo Kalvītis teju četrus mēnešus vilcinājies, nevis nekavējoties reaģējis uz Valsts kontroles (VK) atzinumu par iespējamiem finanšu pārkāpumiem KNAB, kas ir valdības pārraudzības iestāde.

Lapsa aģentūru LETA informēja, ka ir saņēmis atbildi no prokuratūras, kura, atsaucoties uz vairākām Kriminālprocesa likuma normām, atteikusies uzsākt kriminālprocesu.

Šo prokuratūras lēmumu var pārsūdzēt tikai cietusī persona, kontrolējošā un uzraugošā iestāde vai nevalstiskās organizācijas.

LETA jau ziņoja, ka VK revīzijā par KNAB darbu 2006.gadā konstatēti pārkāpumi operatīvajai darbībai paredzēto līdzekļu uzskaitē un izlietošanā. Kalvītis, kura pārraudzībā atrodas KNAB, pret KNAB vadītāju Alekseju Loskutovu ierosinājis disciplinārlietu, un līdz izmeklēšanas beigām viņš atstādināts no amata. Valdība jau pieņēmusi lēmumu aicināt Saeimu balsot par Loskutova atstādināšanu no darba, taču Saeimas komisijas patlaban nolēmušas ar jautājuma izskatīšanu nesteigties, rūpīgi analizējot KNAB pārkāpumus.

Lapsa iesniegumā ģenerālprokuroram Jānim Maizītim iepriekš norādīja, ka gan Kalvītis, gan valsts kontroliere Inguna Sudraba publiski paziņoja: atzinums par pārkāpumiem KNAB tapis šā gada maija beigās vai jūnija sākumā.

Savukārt no Kalvīša un Loskutova publiskajiem izteikumiem izriet, ka laikā kopš VK atzinuma saņemšanas Ministru prezidents nav informējis KNAB priekšnieku par šajā atzinumā izdarītajiem secinājumiem vai veicis citas darbības saistībā ar atzinumā minētajiem faktiem, norādīts iesniegumā.

Lai gan Ministru prezidents ir bijis oficiāli informēts par iespējamiem, turklāt nenovērstiem finanšu pārkāpumiem KNAB, viņš vairākus mēnešus - no šā gada jūnija līdz septembrim - nav spēris nekādus soļus, lai šādi finanšu pārkāpumi tiktu nekavējoties pārtraukti, atzīmē Lapsa.

KNAB likums nosaka, ka "birojs ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde", kas nozīmē, ka Ministru kabinets un premjers pārauga KNAB darbību, tostarp likumīgu finanšu līdzekļu izlietojumu.

Pēc Lapsas domām, ir ļoti iespējams, ka, turpinoties iespējamiem finanšu pārkāpumiem KNAB, Kalvīša bezdarbības dēļ laika posmā no jūnija līdz septembrim valstij ir nodarīti būtiski finansiāli zaudējumi.

Lembergs izsaka noraidījumu Ventspils tiesas tiesnesim Igoram Kligačam

LETA  10/30/07    Šodien Ventspils mērs Aivars Lembergs izteica noraidījumu Ventspils tiesas tiesnesim Igoram Kligačam, kurš bija plānojis izvērtēt drošības līdzekļa nepieciešamību pašlaik mājas arestā esošajam Lembergam, aģentūru LETA informēja Ventspils tiesas sekretāre Iveta Seile.

Kā sacīja Seile, tā kā lietu bija plānots skatīt slēgtā sēdē, noraidījuma iemesli pašlaik nav zināmi.

Lietas skatīšanā izsludināts pārtraukums līdz 1.novembrim plkst.11, lai tiesa varētu izlemt par lietas tālāko virzību, skaidroja Seile.

Jau ziņots, ka 8.oktobrī apritēja divu mēnešu termiņš, kuram beidzoties izmeklēšanas tiesnesis var vērtēt Lembergam piemēroto drošības līdzekli. Tiesnesis Igors Kligačs to plānoja darīt šodien, 30.oktobrī.

Atbilstoši Kriminālprocesa likumam par apcietinājuma piemērošanu pirmstiesas procesā lemj izmeklēšanas tiesnesis, izskatot procesa virzītāja ierosinājumu, uzklausot attiecīgās personas viedokli, kā arī izskatot lietas materiālus un izvērtējot apcietināšanas iemeslus un pamatu.

Kā iepriekš skaidroja advokāte Irina Kauke, personai, kuru tur aizdomās vai apsūdz sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt 24 mēnešus, no kuriem pirmstiesas procesā personu atļauts turēt apcietinājumā ne ilgāk par 15 mēnešiem. Lemberga gadījumā apcietinājums ir mainīts uz mājas arestu.

Apcietinātā persona, tās pārstāvis vai aizstāvis jebkurā laikā var iesniegt izmeklēšanas tiesnesim vai tiesai pieteikumu par apcietinājuma turpmākas piemērošanas nepieciešamības izvērtēšanu. Kā uzsvēra Kauke, likums paredz, - ja divu mēnešu laikā pēc apcietinājuma piemērošanas apcietinātā persona, tās pārstāvis vai aizstāvis nav iesniedzis pieteikumu par apcietinājuma turpmākas piemērošanas nepieciešamības izvērtēšanu, tad šādu izvērtēšanu veic izmeklēšanas tiesnesis vai tiesa.

Kā ziņots, prokuratūra Lembergam 14.martā izvirzīja apsūdzību par kukuļņemšanu sevišķi lielā apjomā, ja tas saistīts ar kukuļa izspiešanu, par naudas legalizēšanu trīs epizodēs vairāk nekā desmit miljonu latu apjomā, kā arī par to, ka viņš nedeklarēja tādas īpašumtiesības, kas deva pastarpinātu ietekmi AS "Latvijas kuģniecība". Tāpat prokuratūra uzrādīja Lembergam grozītu iepriekš celto apsūdzību, papildinot to ar jauniem nodarījumiem un epizodēm.

Apsūdzība papildināta ar jaunu epizodi par kukuļa izspiešanu no kādas naftas un naftas produktu tranzīta uzņēmējsabiedrības dalībniekiem 1994.gada pavasarī, saņemot akcijas 14 250 latu vērtībā, proti, sevišķi lielos apmēros.

Apsūdzība celta arī par valsts amatpersonas tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, mantkārīgā nolūkā, radot būtisku kaitējumu valsts varai un pārvaldes kārtībai, kā arī par valsts amatpersonas, kas ieņem atbildīgu stāvokli, tīšu likumā noteikto pilnvaru realizēšanu interešu konflikta situācijā atkārtoti.

Apsūdzības Lembergam uzrādītas kriminālprocesā, kas sākts 2005.gada 3.oktobrī, pamatojoties uz pārbaudes materiāliem par Ventspils amatpersonu iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem.

No šī kriminālprocesa iepriekš izdalīts cits, un tā gaitā Lembergam jau 2006.gada 20.jūlijā uzrādīta apsūdzība kukuļņemšanā, noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanā un amatpersonai ar likumu noteikto ierobežojumu pārkāpšanā. Šajā procesā turpinās izmeklēšana.

Lembergs iepriekš paudis uzskatu, ka prokuratūras izvirzītās apsūdzības nav pamatotas, turklāt izmeklētāju rīcībā viņš saskata politiskus motīvus.

Kukuļņemšanā, naudas legalizēšanā un citos noziegumos vainotais Lembergs pēc prokuratūras lūguma 14.martā tika apcietināts, bet Rīgas apgabaltiesa 10.jūlijā mainīja viņam piemēroto drošības līdzekli uz mājas arestu. Viens no būtiskākajiem iemesliem Lemberga atbrīvošanai no apcietinājuma jūlijā bija viņa veselība. Mājas arestu piemēro, ja persona dažādu iemeslu dēļ nevar atrasties apcietinājumā.

9.augustā Rīgas Centra rajona tiesas tiesnese Dzintra Balta atstāj nemainītu Lembergam piemēroto drošības līdzekli - mājas arestu. Arī Rīgas apgabaltiesa 29.augustā smagos noziegumos aizdomās turētajam Lembergam saglabāja jau iepriekš piemēroto drošības līdzekli - mājas arestu, tomēr viņam tika noteikti papildu ierobežojumi, informēja prokurors Juris Juriss.

Lembergam līdz ar mājas arestu jau bija paredzēti vairāki papildu nosacījumi - ierobežotas iespējas tikties ar cilvēkiem, kontrolētas viņa sarunas un korespondence, aizliegts pildīt Ventspils mēra un Ventspils Brīvostas padomes priekšsēdētāja amatu.

Juriss nevēlējās atklāt, kādus vēl ierobežojumus Lembergam noteikusi tiesa. Savukārt advokāts Aivo Leimanis teica, ka Lembergam ir paplašināts ierobežojums tikties ar cilvēkiem.

Septembra vidū Lembergs atradās slimnīcā "Gaiļezers" Neiroloģijas nodaļā, bet pēc diagnosticējošu un ārstniecisku manipulāciju veikšanas viņš tika nogādāts mājās. Lembergs jau otro reizi pēc atbrīvošanas no apcietinājuma tika ievietots slimnīcā. Iepriekš viņš vairākas dienas pavadīja Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā sirds asinsvadu koronogrāfijas veikšanai.

Lemberga atbalstītāji pie Ventspils tiesas ar ziediem sagaida pilsētas mēru

LETA  10/30/07    Jau no plkst.10 pie Ventspils tiesas, kur plkst.11 tiks lemts par drošības līdzekļa nepieciešamību pašlaik mājas arestā esošajam Ventspils mēram Aivaram Lembergam, viņu gaidīja atbalstītāji ar ziediem un uzmundrinošiem plakāti, aģentūra LETA novēroja pie Ventspils tiesas.

Lembergu pacietīgi gaidīja 20 viņa atbalstītāji, viņu vidū arī par Latvijas simbolu kļuvušas zilās govs īpašniece Anna Rudīte ar milzīgu rožu pušķi.

Neilgi pirms plkst.11 uz tiesas namu tika atvests Lembergs. Viņš, saņēmis ziedus no atbalstītājiem, smaidot sacīja: "Mēs uzvarēsim!".

Jau ziņots, ka 8.oktobrī apritēja divu mēnešu termiņš, kuram beidzoties, izmeklēšanas tiesnesis var vērtēt Lembergam piemēroto drošības līdzekli. Tiesnesis Igors Kligačs to plāno darīt 30.oktobrī.

Atbilstoši Kriminālprocesa likumam par apcietinājuma piemērošanu pirmstiesas procesā lemj izmeklēšanas tiesnesis, izskatot procesa virzītāja ierosinājumu, uzklausot attiecīgās personas viedokli, kā arī izskatot lietas materiālus un izvērtējot apcietināšanas iemeslus un pamatu.

Kā iepriekš skaidroja advokāte Irina Kauke, personai, kuru tur aizdomās vai apsūdz sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt 24 mēnešus, no kuriem pirmstiesas procesā personu atļauts turēt apcietinājumā ne ilgāk par 15 mēnešiem. Lemberga gadījumā apcietinājums ir mainīts uz mājas arestu.

Apcietinātā persona, tās pārstāvis vai aizstāvis jebkurā laikā var iesniegt izmeklēšanas tiesnesim vai tiesai pieteikumu par apcietinājuma turpmākas piemērošanas nepieciešamības izvērtēšanu. Kā uzsvēra Kauke, likums paredz, - ja divu mēnešu laikā pēc apcietinājuma piemērošanas apcietinātā persona, tās pārstāvis vai aizstāvis nav iesniedzis pieteikumu par apcietinājuma turpmākas piemērošanas nepieciešamības izvērtēšanu, tad šādu izvērtēšanu veic izmeklēšanas tiesnesis vai tiesa.

Kā ziņots, prokuratūra Lembergam 14.martā izvirzīja apsūdzību par kukuļņemšanu sevišķi lielā apjomā, ja tas saistīts ar kukuļa izspiešanu, par naudas legalizēšanu trīs epizodēs vairāk nekā desmit miljonu latu apjomā, kā arī par to, ka viņš nedeklarēja tādas īpašumtiesības, kas deva pastarpinātu ietekmi AS "Latvijas kuģniecība". Tāpat prokuratūra uzrādīja Lembergam grozītu iepriekš celto apsūdzību, papildinot to ar jauniem nodarījumiem un epizodēm.

Apsūdzība papildināta ar jaunu epizodi par kukuļa izspiešanu no kādas naftas un naftas produktu tranzīta uzņēmējsabiedrības dalībniekiem 1994.gada pavasarī, saņemot akcijas 14 250 latu vērtībā, proti, sevišķi lielos apmēros.

Apsūdzība celta arī par valsts amatpersonas tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, mantkārīgā nolūkā, radot būtisku kaitējumu valsts varai un pārvaldes kārtībai, kā arī par valsts amatpersonas, kas ieņem atbildīgu stāvokli, tīšu likumā noteikto pilnvaru realizēšanu interešu konflikta situācijā atkārtoti.

Apsūdzības Lembergam uzrādītas kriminālprocesā, kas sākts 2005.gada 3.oktobrī, pamatojoties uz pārbaudes materiāliem par Ventspils amatpersonu iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem.

No šī kriminālprocesa iepriekš izdalīts cits, un tā gaitā Lembergam jau 2006.gada 20.jūlijā uzrādīta apsūdzība kukuļņemšanā, noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanā un amatpersonai ar likumu noteikto ierobežojumu pārkāpšanā. Šajā procesā turpinās izmeklēšana.

Lembergs iepriekš paudis uzskatu, ka prokuratūras izvirzītās apsūdzības nav pamatotas, turklāt izmeklētāju rīcībā viņš saskata politiskus motīvus.

Kukuļņemšanā, naudas legalizēšanā un citos noziegumos vainotais Lembergs pēc prokuratūras lūguma 14.martā tika apcietināts, bet Rīgas apgabaltiesa 10.jūlijā mainīja viņam piemēroto drošības līdzekli uz mājas arestu. Viens no būtiskākajiem iemesliem Lemberga atbrīvošanai no apcietinājuma jūlijā bija viņa veselība. Mājas arestu piemēro, ja persona dažādu iemeslu dēļ nevar atrasties apcietinājumā.

9.augustā Rīgas Centra rajona tiesas tiesnese Dzintra Balta atstāj nemainītu Lembergam piemēroto drošības līdzekli - mājas arestu. Arī Rīgas apgabaltiesa 29.augustā smagos noziegumos aizdomās turētajam Lembergam saglabāja jau iepriekš piemēroto drošības līdzekli - mājas arestu, tomēr viņam tika noteikti papildu ierobežojumi, informēja prokurors Juris Juriss.

Lembergam līdz ar mājas arestu jau bija paredzēti vairāki papildu nosacījumi - ierobežotas iespējas tikties ar cilvēkiem, kontrolētas viņa sarunas un korespondence, aizliegts pildīt Ventspils mēra un Ventspils Brīvostas padomes priekšsēdētāja amatu.

Juriss nevēlējās atklāt, kādus vēl ierobežojumus Lembergam noteikusi tiesa. Savukārt advokāts Aivo Leimanis teica, ka Lembergam ir paplašināts ierobežojums tikties ar cilvēkiem.

Septembra vidū Lembergs atradās slimnīcā "Gaiļezers" Neiroloģijas nodaļā, bet pēc diagnosticējošu un ārstniecisku manipulāciju veikšanas viņš tika nogādāts mājās. Lembergs jau otro reizi pēc atbrīvošanas no apcietinājuma tika ievietots slimnīcā. Iepriekš viņš vairākas dienas pavadīja Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā sirds asinsvadu koronogrāfijas veikšanai.

Saeima, ļoti iespējams, nemaz nelems par Loskutova atlaišanu

Inga Spriņģe,  Diena  10/30/07    Valdības lēmums par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja Alekseja Loskutova atlaišanu ir sasteigts un ļoti iespējams, ka mēs rosināsim to atdot atpakaļ atkārtotai izskatīšanai valdībā. Tā pirmdien pēc Saeimas Juridiskās komisijas sēdes paziņoja tās vadītājs Mareks Segliņš (TP). Šādu secinājumu M.Segliņš izdarīja pēc Valsts kontroles vadītājas Ingunas Sudrabas sniegtajiem paskaidrojumiem attiecībā uz konstatētajiem grāmatvedības pārkāpumiem KNAB operatīvo līdzekļu izlietojumā.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli M.Segliņa vadītajai komisijai līdz 2.novembrim jāpieņem konkrēts lēmums, ko darīt tālāk ar valdības ierosinājumu atlaist no amata A.Loskutovu. Pēc I.Sudrabas uzklausīšanas M.Segliņš secinājis, ka KNAB grāmatvedībā valda "bardaks". Savukārt valdības apstiprinātā izmeklēšanas komisija ģenerālprokurora Jāņa Maizīša vadībā KNAB grāmatvedības pārkāpumus izvērtējuši ļoti sasteigti. Līdz ar to M.Segliņš domā, ka komisija varētu izteikt Saeimai priekšlikumu A.Loskutova jautājumu nodot atkārtoti izskatīšanai valdībā. Par to gan iepriekš būs jābalso Saeimas deputātiem, kas varētu notikt nākamnedēļ.

M.Segliņš Dienai tomēr nespēja paskaidrot, ko tieši lūgs valdībai izvērtēt. Viņš norādīja, ka labi "domu graudi" bijuši opozīcijas partijas Jaunais laiks (JL) sagatavotajā lēmumprojektā, ko Saeimas vairākums pagājušajā nedēļā noraidīja. Jāatgādina, ka arī JL rosināja A.Loskutova atlaišanas jautājumu nodot atkārtotai izskatīšanai valdībai, norādot, ka tas jau kopš "paša sākuma bija nelikumīgs", teica Ainārs Latkovskis (JL). JL arī uzskata, ka valdībai jāsakārto juridiskā bāze grāmatvedībai ar slepenu informāciju, kā arī jāizstrādā trūkstošie Ministru kabineta noteikumi, kas noteiktu, kam jābūt ģenerālprokurora vadītās izmeklēšanas komisijas sastāvā.

Otrdien Saeimas Juridiskā komisija paredzējusi uzklausīt ģenerālprokurora J.Maizīša paskaidrojumus, kurš jau iepriekš norādījis, ka A.Loskutovs no amata nav jāatlaiž. Pēc J.Maizīša teiktā, KNAB neviena materiāla vērtība nav pazudusi, bet grāmatvedības pārkāpumi radušies tādēļ, ka par prioritāti KNAB ir izvirzījis slepenības, nevis grāmatvedības likumu.

Ābiķis: Tautas partijai ir vajadzīgs jauns priekšsēdētājs

Ināra Egle,  Diena  10/30/07    Tas, ka valdība pēc budžeta pieņemšanas mainīsies, Saeimas deputāta Dzintara Ābiķa runā Tautas partijas Rīgas novada kopsapulcē izskanēja jau kā apstiprinājums vairākas nedēļas valdošajām noskaņām politiskajos kuluāros. Negaidīts bija Dz.Ābiķa paziņojums: "Manuprāt, mums ir vajadzīgs arī jauns partijas vadītājs." Premjers un Tautas partijas priekšsēdis Aigars Kalvītis, kas pērn tika ievēlēts amatā uz četriem gadiem, Dz.Ābiķi pazīstot jau ļoti sen kā savu ģeogrāfijas skolotāju, tāpēc ieklausoties arī viņa domās. Taču no premjera sacītā Dienai varēja noprast, ka viņš negatavojas atkāpties no TP priekšsēža posteņa.

Citi kopsapulces debatētāji A.Kalvīti arī neaicināja to darīt, lai gan kritika izskanēja vairākās runās, bet tā vairāk bija vērsta uz TP nespēju nodrošināt A.Kalvītim spēcīgu padomnieku komandu.

To pieminēja gan Saeimas deputāte Vineta Muižniece, uzskatot, ka A.Kalvīša lielā slodze valdībā ir mazinājusi viņa iespējas vienlaikus labi vadīt partiju, gan aizsardzības ministrs Atis Slakteris, kas sacīja: "Partija nespēja iedot priekšsēdētājam palīgā pietiekami spēcīgus cilvēkus. (..) Taču labā ziņa ir tā, ka šīs lielās kļūdas ir notikušas pēc Saeimas vēlēšanām." Arī Eiropas Parlamenta deputāts Rihards Pīks nedomā, ka A.Kalvīti vajadzētu nomainīt partijas vadībā, taču aicināja viņu ielāgot, ka "grūtus lēmumus vairs nevar pieņemt strauji — grūti lēmumi ir jāsagatavo".

Dz.Ābiķis savu runu sāka ar partijas cildināšanu un nevarēja nojaust, ar ko tā beigsies. TP ir visstiprākā partija, un neviens cits politiskais spēks nespēj uzņemties tik lielu atbildību, sacīja politiķis, norādot arī to, kā pieaug partijas biedru rindas. Tad viņš pateica "bet" un nosauca divus gadījumus, kad A.Kalvītis ir uzkāpis uz grābekļa — pirmo reizi ar drošības likuma grozījumiem, un otro reizi, kad piedāvājis KNAB vadītāja Alekseja Loskutova atbrīvošanu. Dz.Ābiķis arī pieminēja to, ka pazīst "A.Kalvīti un viņa brīnišķīgo ģimeni ļoti ilgi, bet viņam nebija tiesības divas reizes pieļaut rupjas kļūdas".

A.Kalvītis, kas pirmdien atradās komandējumā Oslo, Dienai kolēģa sacīto raksturoja kā diskusijas sastāvdaļu, "un tas ir normāli, ja notiek diskusija". Taču to, cik kļūdains ir vai nav bijis lēmums par A.Loskutovu, rādīšot laiks, jo tagad šajā jautājumā valdot emocijas, bet neviens vēl neesot analizējis to pēc būtības, sacīja premjers.

Dz.Ābiķa runa radīja iespaidu, ka viņa mērķis varbūt pat nav TP līdera nomaiņa, cik diskusijas rosināšana, un tas, lai vairs nekad nebūtu iespējamas darbības metodes, kas radīja TP šo kritiskajo situāciju. Par to vedina domāt arī TP frakcijas vadītāja Māra Kučinska Dienai teiktais: "Pieņemu, ka Dzintars Ābiķis tīšām radikalizēja uzstādījumus, lai būtu diskusija, tādējādi novērstu iespēju iztikt ar minimālu kosmētiku, un lai sapurinātu Aigaru Kalvīti — lai viņš saprastu, ka situācija tiešām ir nopietna." M.Kučinskis arī uzsvēra, ka Dz.Ābiķis ir partijas patriots un viņa izteikumi vienmēr bijuši vērsti uz TP darbības uzlabošanu — turklāt Dz.Ābiķim arī esot laba intuitīvā sabiedrisko attiecību izjūta.

Saruna ar Aigaru Štokenbergu: Autsaiders, nevis insaiders

Anita Daukšte,  NRA  10/31/07    Aigars Štokenbergs: Galvenā problēma ir politiskās uzticības krīze.

Bijušais tautpartijietis Aigars Štokenbergs nesen izmests no Tautas partijas. Vai notikumi ap viņu ir bijuši sekas viņa brīvdomībai vai tikai gudrs taktisks gājiens jauna politiska spēka dzemdināšanai, sarunā ar Neatkarīgo. Bet lomu sadalījums jau ir skaidrs – sarunā viņi ir augstprātībā grimusī Tautas partija, bet mēs – pagaidām vārdā nesauktie gaišie spēki.

– Kā jūs viņus visus apvedāt ap stūri – Šķēli, Kalvīti – viņi tomēr ir gudri cilvēki...

– Jā, viņi, protams, uzturēs šo stāstu, jo negribēs atzīt, ka paši pieļāvuši kļūdas.

– To, ka ir pievilti un apmesti?

– Protams, protams.

– Un jūs uzturat stāstu, ka viss bija pēkšņi un negaidīti?

– Man piektdien no rīta desmitos piezvanīja Kalvītis un pateica: tu esi brīvs.

– Iepriekš nebija sarunu, brīdinājumu?

– Nē. Protams, es dabūju kaut kādu burkšķēšanu pēc TP konferences, kurā teicu, ka tādā garā nevar strādāt, ka jābeidz tā uzpūtība un augstprātība. Tagad viņi runā to pašu. Tagad, kad ir problēmas.

– Kad jūs sakāt viņi, jūs domājat Tautas partiju kopumā? TP frakcijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis runāja par to, ka jūs jau labu laiku jutāties vientuļš partijā.

– Ja runa ir par to, ka es vēlējos normālu, saprotamu politiku, tad jā, Kučinskim taisnība.

– Vai šīs atklāsmes nav pārāk novēlotas vienam cilvēkam, kurš bijis tā kā insaiders, un tagad tikai nāk ar tām klajā?

– Nezinu, vai esmu insaiders vai autsaiders. Ja jautājums ir par to, vai esmu par to iepriekš runājis – tad jā – gan ar Kalvīti, gan ar atsevišķiem valdes locekļiem – par to, ka TP ir jāmainās. Arī partijas forumā 27. aprīlī – paņemiet runu, tur viss ir rakstīts – ka ir jāatzīst kļūdas, jāatmet uzpūtība, augstprātība, neklausīšanās cilvēkos. Bet viņu lēmums bija izmest mani no partijas. Ko viņi tālāk darīs – tā ir viņu problēma. Es esmu tur, kur es esmu – autsaiders, nevis insaiders.

– Kuras tad ir tās īstās problēmas, par kurām jūs runājat? Ja atmetam uzpūtību un augstprātību, kādas problēmas paliek?

– Ja viņi spēs reāli tikt vaļā no uzpūtības un augstprātības, to taču tauta novērtēs. Sabiedrība novērtēs, vai cilvēki tādi ir vai tikai izliekas. Man šobrīd nav laika pierādīt Kučinskim, Leiškalnam un vēl kādam, ka es neesmu kamielis. Tā ir viņu atbildība, kur TP būs pēc vēl kāda pusgada.

Ja runājam par patiesajām problēmām, tad mēs tās visi redzam – ekonomikā, sociālajā sfērā.

– Kuras ir fundamentālās Kalvīša valdības ekonomiskās kļūdas?

– Divas Kalvītis jau pieminēja – ja nemaldos, 2005. gadā, kad Kariņš (JL) vēl bija ekonomikas ministrs, mums bija plāns inflācijas ierobežošanai. Tagad Kalvītis par to runā, ka taisnība tomēr bija Rimšēvičam . Bet valdības sēdē toreiz vairākums nostājās Šlesera (LPP/LC) pusē, ka jāspiež gāzi grīdā. Otru kļūdu viņš arī ir pieminējis – tie ir nosacīti 290 miljoni, ko var saukt par vēlēšanu tēriņiem.

Ja runājam par makroekonomiku, tad tur problēmu nav, jo tur cilvēki saprot, kas ir jādara. Galvenā problēma ir politiskās uzticības krīze.

– Jūs gribat teikt – atrisināsim uzticības krīzi, un ekonomikā viss būs kārtībā?

– Ekonomikā var rīkoties tikai tā, kā to nosaka ekonomikas likumi. Tiktāl TP nav ko pārmest, jo viņi saprot, kas ir ekonomika. Problēma ir uzticības krīze – sabiedrība netic, ka šie cilvēki tiks galā ar lietām.

– Labi, cilvēki varētu teikt, ka viņus neapmierina uzpūtība, viņi ir noguruši no cenu spirāles, viņi varētu prasīt jauna politiska spēka izveidi. Bet kas var pamudināt uzņēmējus kaut ko tādu prasīt? Kā jūs uzrunāsiet viņus?

– Tas, kā mēs viņus uzrunāsim, būs redzams drīz. Tas, ko es darīju pēdējos trīs mēnešus kā reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs – es kopā ar vairākiem desmitiem ekspertu izstrādāju Latvijas ilgtermiņa attīstības programmu. Šobrīd ir uzrakstīta 44 lappušu programma. Ja vien tai netiks uzvilkts trekns krusts, tad mums būs izsvērta, analītiska programma, kas ir Latvijā jādara, lai tā būtu normāla, ilgtspējīga Eiropas valsts. Ja runājam par konkrēto situāciju, tad vēl viens darbs, kas nāk klāt un jādara trīs četru mēnešu laikā – ir jābūt krīzes pārvarēšanas programmai.

Tie uzņēmēji, kas redzēs, ka viņiem patīk šī programma, varētu to atbalstīt. Līdz šim problēma ar uzņēmējiem bijusi tāda, ka viņi politikā darbojas pa vienam – viens sliecas atbalstīt vienu jomu, cits citu, pastāvējusi nemitīga sacīkste biznesu starpā. Manuprāt, absolūti lielākais uzņēmēju vairākums ir ieinteresēts stabilitātē, skaidros spēles noteikumos, tajā, ka viņiem nav jātērē laiks, nauda un nervi bruņošanās sacensībai. Domāju, ka tas klimats garantēs to, ka uzņēmēji būs gatavi vienkārši akceptēt programmu.

– Jūs runājāt par trīs četru mēnešu krīzes pārvarēšanas programmu. Jaunas Saeimas vēlēšanas trīs četru mēnešu laikā nenotiks. Kas tad būs šīs programmas realizētāji?

– Es runāju par programmu, kuru apspriedīs visplašākajās auditorijās. Pēc tam arī būs redzams, kuri būs tie cilvēki, kas gatavi iesaistīties šo programmu realizācijā, kuri būs gatavi iesaistīties kādā politiskā spēkā un būt aktīvi politiķi, kuri būs gatavi to atbalstīt. Tas būs skaidrs pēc dažiem mēnešiem. Es šīs programmas realizāciju nesaistu ar Saeimas vēlēšanām. Bet nestabilitāte valstī var paātrināt šo cilvēku izšķiršanos, vai viņiem ir jāiet politikā, lai piedāvātu kaut ko citu, vai viņi var turpināt strādāt tur, kur ir strādājuši.

– Cik sena jūsu galvā ir ideja par jaunu partiju?

– Tam nav nekāda sakara ar jaunu partiju. Tas, ko mēs esam darījuši trīs mēnešus – esam rakstījuši Latvijas ilgtermiņa attīstības stratēģiju.

– Tad tā ir Kalvīša valdības ietvaros tapusi programma?

– Jā.

– Un tas, ko jūs gribat realizēt, ir Kalvīša valdības ietvaros tapusi programma?

– Nē. Tā vēl nav tapusi.

– Nacionālās attīstības plāns jums neder?

– Tā ir vidēja termiņa programma. Savukārt mēs pētām, kur mēs esam un kur gribam būt pēc 25 gadiem. Atšķirība ir tā, ka mēs būsim spiesti dot īstermiņa ekonomiskās krīzes atrisinājuma programmu, kas, manuprāt, lielākā mērā ir politiskās uzticības krīze.

– Tad jau to var atrisināt esošie politiķi. Vienkārši mainot attieksmi.

– Nu lūdzu, lai viņi to dara. Man nemaz negribas to darīt viņu vietā.

– Bet jūs esat pārliecināts, ka viņi to nedarīs?

– Ziniet, ne es vienīgais. Vēl vairāki tūkstoši cilvēku, kurus mēs redzējām ielās pie Saeimas.

– Jūs šajos ļoti dažādi motivētajos cilvēkos saskatāt savu elektorātu?

– Es viņos nesaskatu elektorātu. Es biju Tautas partijā, kad viņi bija ielās. Viņi teica, ka šitas nekam neder. Es domāju, ka 3. novembrī tur būs vēl krietni vairāk cilvēku.

Ja jūs vaicājat, vai TP politiķi spēj mainīties – ziniet, es tā vairs nedomāju. Viņi bija gatavi mani vienā naktī izsviest uz ielas par to, ka es apdraudu kaut kādas viņu intereses.

– Jūs pats esat pieminējis inflāciju 15% apmērā un tā tālāk. Kuram tad tagad jānovērš šīs sekas?

– Inflācija ir tiešām tikai ekonomisko problēmu sekas, vēl kliedzošāks rādītājs ir tekošā konta deficīts – 25%. Tas reāli apdraud Latvijas ekonomiku. Un īstermiņa risinājumi ir vienkārši – ja varēja trijās dienās budžetā atrast 40 miljonus, tad varēja pameklēt vēl. Acīmredzot ir nelietderīgie tēriņi valsts iestādēs.

Protams, neviens nav brīnumdaris, kas spēj Latviju pārvērst par augsti konkurējošu valsti bez tekošā konta deficīta draudiem. Bet ir skaidrs, ka nodokļiem jābūt par labu ražošanas veicināšanai un jābremzē patēriņš. Arī tie cilvēki, kas taisīja budžetu, to lieliski saprot.

– Bet tauta, kas stāv uz ielām, prasa gluži ko citu – tā grib patēriņu palielināt! Dodiet lielākas algas – tas ir tas, ko viņi prasa. Jūs piedāvājat kaut ko pilnīgi pretēju.

– Es runāju par selektīvām lietām. Neierobežots kredītu patēriņš nav pieļaujams. Un tur pretinflācijas plāns jau ir iedarbināts. Es runāju par to, ka nauda ir jāmeklē citur – kur ir palicis plāns ar aplokšņu algu izskaušanu? Ja iekasētu šito naudu, vai to nevarētu izmaksāt algās?

– No jūsu izklāstītā politiskās nākotnes viedokļa izskatās, ka valdība tajā vai citā sastāvā turpina darboties, bet jūs uzņematies tāda gudra eksperta – opozicionāra lomu, kurš skatās līdzi, kā esošā politiskā elite mēģina tikt galā ar saviem izaicinājumiem, un no malas komentē. Bet, lai tiktu pie grožiem – ir vajadzīgas vēlēšanas.

– Laiks rādīs. Mani izmeta no partijas, un esmu tur, kur esmu. Ja kādam būs pieprasījums pēc labākas politikas, es palīdzēšu. Bet ne es pieņemšu lēmumus.

Kas attiecas uz valdību – vēl nesen mēs dzirdējām tādu tekstu: pieņemsim budžetu, un valdība atkāpsies. Iespējams, lai atjaunotu kaut kripatu politiskās uzticības. Bet nu jau mēs šādu tekstu vairs nedzirdam. Tā arī būs mēraukla. Interesanti, kā TB/LNNK uzvedīsies. Jo viņi bija iezīmējuši diezgan cieti – valdībai jāatkāpjas pēc budžeta pieņemšanas.

Par Saeimu – tiek vākti paraksti, lai tautai dotu lielāku atlaišanas iniciatīvu. Mani šajā sakarībā interesē, ko darīs Zatlers? Kura būs kritiskā masa, lai viņš kā Valsts prezidents saprastu, ka pienācis laiks atlaist Saeimu?

– Un laiks līdz jaunām vēlēšanām neviesīs lielāku haosu ekonomikā?

– Kāpēc? Problēmas ekonomikā rada politiskās neuzticības krīze. Ja varētu novērst uzticības krīzi politikā, ekonomikā viss tikai uzlabosies.

– Ahā, tad nemitīgā cenu kāpuma, ko izraisa energoresursu cenu celšanās pasaulē un Krievijas diktētās gāzes cenas, iemesls ir saistīts ar politisko krīzi Latvijā?

– Nē, tas ietekmē vienādi Latviju, Lietuvu un Igauniju. Taču jūs redzat, ka visu laiku saglabājas četru procentpunktu starpība starp cenu kāpumu Igaunijai un Lietuvai. Tā ir cena, ko maksājam par to, ka šie politiķi nespēj nodrošināt sev uzticību.

– Uzticība ir nepieciešama nepopulāriem lēmumiem?

– Jā, piemēram, tādiem, ka mums ir pienācis laiks reformēt veselības aizsardzības un izglītības sistēmu.

– Jūs jau ilgāku laiku stāvat viens. Un nenosaucat vārdus, kas būs jūs domubiedri.

– Es tikai pirmdien atgriezos no komandējuma. Bet tiešām nolemts strukturēties – mēs sākumā nodibināsim sabiedrisku organizāciju.

– Kas ir mēs?

– Jūs par viņiem drīz uzzināsiet.

– Pastāstiet sīkāk.

– Nosaukums varētu būt Iniciatīva profesionālai valsts pārvaldei.

Un forma – NVO – izvēlēta tādēļ, lai cilvēki, kas tur sākotnēji būs, pārliecinātos, vai viņi grib vai negrib iet politikā. Un lai pārbaudītu, vai tie ir cilvēki, kuri iet politikā tāpēc, ka viņiem nav vietas esošajos politiskajos spēkos, vai tie, kuri reāli grib strādāt un kuriem par interesēm ir svarīgākas vērtības.

– Jūs esat teicis, ka iemesls, kāpēc jūs izmeta no partijas, ir Andra Šķēles atkritumu bizness.

– Jā, vai tad tas nav redzams – Spurdziņš vilcinās parakstīt manu sagatavoto noraidījumu reformai.

– Jums pašam ar Šķēli gan ir līdzīgs biznesa rokraksts. Nesen pārdevāt nekustamo īpašumu Balasta dambī kā uzņēmuma kapitāldaļas, lai nebūtu jāmaksā nodokļi. Šķēles ģimene līdzīgi rīkojās ar Sporta pili.

– Tā ir manis ievilkšana neauglīgās diskusijās. Es jums varētu pateikt vēl kādus scenārijus – vēl mani mēģinās salīdzināt ar Gulbi, vilks klāt Jurģi Liepnieku un tā tālāk.

– Jā, un kas tad jums ir ar Liepnieku?

– Mums ir labas attiecības.

– Viņš arī būs jūsu jaunajā NVO?

– Jurģis – nē. Viņš saprot, ka viņam nevajadzētu apēnot tos cilvēkus, kas tur darbosies.

– Tad viņš būs tā kā pelēkais kardināls?

– Nē, viņš nebūs pelēkais kardināls. To prasiet Jurģim, ko viņš tālāk darīs.

– Jūs būsiet jaunās NVO līderis?

– Ja būs kāds labāks, es noteikti nelikšu spieķus riteņos.

Man nav tādu personāliju, kuras es varētu nosaukt kā šīs NVO dalībniekus. Es domāju, ka tie būs cilvēki, kuri ir inteliģenti. Nevis tāpēc, ka lasījuši daudz grāmatu vai gājuši uz operu, bet tāpēc, ka viņi ciena vērtības, kas Latviju var padarīt par normālu Eiropas valsti.

– Jūs ticētu, ka cilvēks ar tādu stratēģisku tvērienu kā Andris Šķēle izlaistu no sava redzes loka sabiedrības prasību pēc jauna politiska spēka? Nemēģinātu šo sabiedrības noskaņojumu ievirzīt kādā kontrolētā gultnē?

– Protams, mēģinās. Bet vēl viss ir atkarīgs no tā, vai viņš var sasmelt Tautas partiju. Viņš ir tajā ieguldījis lielu naudu. Bet es neticu, ka viņš jebkad atteiksies no ietekmes politikā, ja vien viņu nepiespiedīs.

– Daudzi sazvērnieciski uzskata, ka jūs esat Šķēles produkts, ko viņš tagad mēģina pasniegt.

– Nē, es neesmu. Viņa produkts tagad ir atkritumi. Ar tiem lai viņš arī nodarbojas.

Dzīvnieku patversmes celtniecībai pārskaitīti pirmie grāmatas "Tiesāšanās kā ķēķis" ienākumi

LETA  10/31/07    Izdevējs SIA "Baltic Screen" dzīvnieku patversmes "Labās mājas" celtniecībai pārskaitījis pirmos 600 latus, kas iegūti par Jāņa Brūkleņa grāmatas "Tiesāšanās kā ķēķis" lasīšanu un lejuplādēšanu portālā "Apollo".

Žurnālists Lato Lapsa aģentūru LETA informēja, ka pārskaitītā summa ir iegūta pēdējās augusta dienās. Tas, pēc Lapsas teiktā, ļauj cerēt, ka patversmes celtniecībai par septembri un oktobri varētu būt sakrājusies vēl nauda.

Jau ziņots, ka kopš 28.augusta trīs mēnešus interneta portālā "Apollo" lasīšanai un lejuplādēšanai pieejams grāmatas "Tiesāšanās kā ķēķis" pilns teksts. Maksa par lejuplādēšanu vai iespēju grāmatu lasīt portālā ir 0,95 lati.

Lēmums par grāmatas teksta izvietošanu lejuplādēšanai internetā esot pieņemts pēc tam, kad grāmatas 4000 eksemplāru tirāža ļoti ātri tika izpirkta, bet pieprasījums pēc tās, spriežot pēc grāmattirgotāju atsauksmēm, aizvien vēl bija liels.

Saistībā ar to, ka grāmata "Tiesāšanās kā ķēķis" nav komerciāls projekts un nav domāts peļņas gūšanai, grāmatas papildtirāža netiks drukāta, iepriekš norādīja Lapsa.

LETA jau ziņoja, ka, iespējams, tikušas noklausītas advokāta Andra Grūtupa biroja stacionāro tālruņu sarunas laika posmā no 1998. līdz 2000.gadam un iespējams, ka tieši šo sarunu pārveidoti atšifrējumi publicēti grāmatā "Tiesāšanās kā ķēķis".

Ja sarunu atšifrējumi ir autentiski, proti, ja šādas sarunas tiešām ir notikušas, tās rada aizdomas par iespējamām koruptīvām saitēm, nelikumīgu un neētisku rīcību tieslietu un iekšlietu sistēmā, arī visaugstākajā līmenī.

Grāmatas varoņi advokāti ar tiesnešiem un tiesu vadītājiem risina dažāda rakstura sarunas, biežāk gan apņemoties runāt "ne pa telefonu", kā arī saskaņojot laikus, kad var ierasties "papļāpāt", "uz kafiju" vai, visērtāk, tiesneša kabinetā izlasīt lietu, kamēr pats tiesnesis būs tiesas zālē.

Grāmatā publicētie sarunu atšifrējumi varētu radīt aizdomas par "pareizo" tiesnešu sarunāšanu konkrētām civillietām, "pareizu" spriedumu gatavošanu - pat tādu, kurus tiesnesim nodiktē advokāts, tiesvedības taktikas saskaņošanu starp tiesnešiem un advokātiem, nelikumīgu prokuroru un policistu rīcību u.c.

Grāmatu "Tiesāšanās kā ķēķis. Advokāta Gūtupa "sakārtošanas" receptes" izdevusi SIA "Baltic Screen", tās autors ir kāds Jānis Brūklenis, bet priekšvārdu sarakstījis Lapsa.

Kā ziņots, Ģenerālprokuratūra sākusi pārbaudīt Lapsas iesniegumu un tam pievienotos visai apjomīgos materiālus, kuros, iespējams, ir noklausītu Grūtupa biroja telefonsarunu atšifrējumi.

Loskutovs no amata nebūtu jāatlaiž, uzskata disciplinārlietas komisijas vadītājs 6

Inga Spriņģe,  Diena  10/31/07    Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja Alekseja Loskutova atlaišana no amata, manuprāt, būtu pārāk smags sods. Tā, izvērtējot KNAB operatīvo līdzekļu izlietojumu, Dienai atzina disciplinārlietas komisijas vadītājs Māris Skudra. "Taču sods būs, jo Loskutovs pats ir atzinis, ka KNAB grāmatvedībā bijuši pārkāpumi," viņš piebilda. Par kādu sodu disciplinārlietas komisija izšķirsies, būs zināms piektdien, kad komisija savu atzinumu iesniegs premjeram Aigaram Kalvītim (TP). Lēmumu komisijas locekļi pieņems balsojot, tāpēc vēl nav zināms, vai tas būs rājiens, piezīme, algas samazināšana, vai arī ieteikums atlaist no amata. Paužot savu personīgo viedokli, M.Skudra norādīja, ka A.Loskutovs no amata nebūtu jāatbrīvo.

Tiesa, patlaban gan nav zināms vai disciplinārlietas komisijas darbs un līdz ar to tās atzinumus vispār ir likumīgs. Gan pats A.Loskutovs, gan arī ģenerālprokurors Jānis Maizītis jau norādījis, ka premjeram A.Kalvītim likumdošana neparedz iespēju atstādināt KNAB šefu no amata. Īpašā valdībai nosūtītā protestā J.Maizītis lūdza premjeru atsaukt savu rīkojumu gan par A.Loskutova atstādināšanu, gan disciplinārlietas ierosināšanu, ko A.Kalvītis atteicās darīt. Pirmdien prokuratūrai tika nosūtīta oficiāla valdības atbilde, kurā minēts, ka A.Kalvīša rīcība bijusi likumīga, ziņo LETA. Tas nozīmē, ka prokuratūras nākamais solis varētu būt vēršanās tiesā. J.Maizītis jau iepriekš Dienai minēja, ka tiesāšanās ir ilgs process, taču tas nepieciešams, lai zinātu, kā rīkoties turpmāk līdzīgās situācijās.

Patlaban nav arī skaidrs, par ko tieši A.Loskutova lietā lems Saeima. Juridiskās komisijas vadītājs Mareks Segliņš (TP) uzskata, ka nepieciešams šo jautājumu nosūtīt atkārtotai izskatīšanai valdībā. Pret to gan iebilst Valsts prezidents Valdis Zatlers: "Valdība savu jau ir pateikusi, un šo procesu nedrīkst košļāt," raksta LETA. Ja Saeimas Juridiskā komisija lems, ka A.Loskutova atbilstību ieņemamajam amatam lūgs vēlreiz izvērtēt valdībai, par to vēl būs jānobalso Saeimas deputātiem. Visticamāk, ka tā arī notiks, jo priekšlikumu A.Loskutova jautājumu atkārtoti nosūtīt valdībai izteikusi arī opozīcijas partija Jaunais laiks. Atšķirībā no M.Segliņa, kas valdības lēmumu par A.Loskutova atbrīvošanu uzskata par sasteigtu, Jaunais laiks norāda, ka tas jau "no paša sākuma bija nelikumīgs". Jaunais laiks arī uzskata, ka valdībai jāsakārto juridiskā bāze grāmatvedībai ar slepenu informāciju, kā arī jāizstrādā trūkstošie Ministru kabineta noteikumi, kas noteiktu, kam jābūt ģenerālprokurora vadītās izmeklēšanas komisijas sastāvā.

Arī M.Segliņš otrdien pieļāva, ka varētu rosināt valdībai izveidot ekspertu darba grupu, lai novērstu nepilnības operatīvo līdzekļu uzskaitē. Jāatgādina, ka ar lūgumu sakārtot operatīvo līdzekļu uzskaites sistēmu valdībā jau pirms vairākiem mēnešiem vērsās Valsts kontrole. A.Kalvīša atbildes reakcija uz to bija A.Loskutova atstādināšana no amata.

Labklājības ministre Staķe demisionēs

DELFI  10/31/07    Labklājības ministre Dagnija Staķe nolēmusi demisionēt, jo nespēja panākt pensiju pieaugumu solītajā apmērā. Demisijas rakstu valdības vadītāja vietas izpildītājam Oskaram Spurdziņam ministre iesniegs trešdien pēc Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas sēdes.

"Es varu godīgi atzīt, ka man nav izdevies panākt pensiju pieaugumu tādā apmērā, kā to prasīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, jo tas nozīmētu pārskatīt finansējumu citām Labklājības ministrijas pārziņā esošajām nozarēm, tostarp invalīdiem, bezdarbniekiem, jaunajiem vecākiem," skaidroja labklājības ministre, "un šādā situācijā es neredzu iespēju turpināt darbu valdībā".

Ministre uzskata, ka viņai piecu gadu laikā izdevies radīt skaidru un darboties spējīgu labklājības nozares funkcionēšanas shēmu, tāpat izdevies izstrādāt jauna pansionāta būvniecības projektu pēc Reģu traģēdijas. "Toreiz bija milzīgs sabiedrības spiediens, ka ministrei jāatkāpjas," norāda Staķe, "taču es uzskatīju, ka man jāpaliek amatā, līdz jautājums par jauna projekta izstrādi tiek atrisināts. Tagad tas ir izdarīts."

Ministre izsaka sapratni par pašreizējo politisko situāciju un visai sarežģīto budžeta apstiprināšanas gaitu. "Es saprotu, ka šis – 2008. gada – valsts budžets būs kompromisu risinājumu dokuments, tāpat apzinos, ka ne visus dažādu sociālo un profesionālo grupu prasījumus varēs apmierināt, tomēr labklājības joma vienmēr bijusi tā, kur pieņemtos lēmumus izjūt visasāk. Šoreiz situācija ar budžetu īpaši manis pārzinātajā jomā ir sevišķi neviennozīmīga. Un tāpēc man jāuzņemas morālā atbildība par to, kā notiek finanšu sadale labklājības nozarē. Līdz ar to, manuprāt, vienīgais risinājums ir demisija," pauda Staķe. Ministre gan uzsvēra, ka turpinās pildīt pienākumus līdz brīdim, kad Ministru prezidents demisiju pieņems. "Tas nenozīmē, ka tūlīt nolieku ministres pilnvaras, bet gan to, ka mana demisijas vēlme ir iesniegta valdības vadītājam. Savus pienākumus pildīšu līdz brīdim, kad Ministru prezidents demisiju pieņems. Šobrīd atcelšu visus paredzētos komandējumus un citus pasākumus, izpildot tikai tiešo ministrijas vadību," skaidroja Staķe.

Vēl piektdien Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS) paziņoja, ka Saeimai izdevās atrast papildus 2,7 miljonus latu pensiju palielināšanai. Taču valdība otrdien šo priekšlikumu neatbalstīja. Līdzekļi bija nepieciešami, lai palielinātu vismazākās pensijas. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija ierosināja pārcelt 2,7 miljonus latu no LM Nodarbinātības speciālā budžeta uz Valsts pensiju speciālo budžetu, lai nodrošinātu piemaksas pie vecuma pensijas 0,4 latu apmērā par katru darba stāža gadu.

Vēl oktobra pirmajā pusē, komentējot Saeimā iesniegto budžeta projektu, Staķe atzinusi, ka nākamā gada labklājības jomas budžeta projekts ir optimāls risinājums pašreizējā situācijā.

Viedoklis: Nožēlojamā pelnu kaisīšana uz galvas

Bens Latkovskis, DELFI  10/31/07    Vadošās koalīcijas politiķu solījumi laboties un turpmāk vairs nepieļaut kļūdas, izskatās pat ne smieklīgi. Tie ir nožēlojami. Pirmkārt, jau tāpēc, ka izskan tautas sapulces priekšvakarā, kas acīmredzami liecina par pamatīgu paniku valdošās elites rindās. Taču vēl nožēlojamāk šī teatrālā grēku nožēla izskatās no politiskās cīņas viedokļa.

Ja šī nožēla būtu patiesa nevis teatrāla, tad valdība nekavējoties atkāptos, taču tā to nedara ar dažādiem ieganstiem. Protams, budžets ir jāpieņem, taču varētu arī bez slēpšanās skaidri pateikt – pieņemam budžetu un sakām Kalvītim – paldies par darbu. Jau dzirdu niknus izsaucienus – nevis paldies, bet lasies ar labu..., taču kā mēdz teikt, par aizgājējiem vai nu labu vai neko. Saeimā šobrīd neviens vairs nešaubās, ka Kalvīša valdības dienas ir skaitītas, bet pagaidām nekāds oficiāls koalīcijas padomes paziņojums nav izskanējis.

Tad kāpēc šī novēlotā pelnu kaisīšana sev uz galvām? Vai tiešām kāds koalīcijā iedomājas, ka, nožēlojot grēkus, viņš vairos savu politisko kapitālu? "Latvijas ceļa" veterāns Andris Bērziņš kā palaidnības pastrādājis skolas puika sola laboties – es tā vairs nedarīšu! Pat viskvēlākajiem "Latvijas ceļa" aizstāvjiem pēc šādas pozas demonstrācijas diez vai celsies roka nobalsot par šādu politisko stāju. "Latvijas ceļš" jau reiz izgāzās 8. Saeimas vēlēšanās pēc tam, kad gļēvulīgi sāka taisnoties tā saucamajā skrejlapiņu lietā. Neko viņi nav mācījušies. Nekas tā neatgrūž elektorātu kā nenoteikta, svārstīga politiskā nostādne.

Šeit var tikai uzteikt "Latvijas ceļa" pašreizējo partneru LPP nostāju. Šlesers var nepatikt un ļoti daudziem viņš ir kā kauls kaklā, taču nevar necienīt viņa konsekvento nostāju un pašpasludināto principu – man nav svarīgi, cik ir pret mani, man svarīgi, cik ir par mani. Vai Andris Bērziņš tiešām domā, ka kāds no tiem, kuri lamā valdību no panckām ārā pēkšņi nodomās par viņu nobalsot tikai tāpēc, ka ir "atzinis savas kļūdas"? No viņa novērsīsies pēdējie atbalstītāji. Viņa spriedelējumi par kolektīvo vainu un tās izpirkšanu tikai apliecina, ka "Latvijas ceļa" atgriešanās uz politiskās skatuves ir bijis totāls anahronisms. Šīs partijas veterāni ir acīmredzami atgriezušies bērnībā.

Tautas partija nākošajā kongresā nākšot ar jaunu piedāvājumu gan ekonomiskajā, gan sociālās komunikācijas jomā. Tā apgalvo frakcijas vadītājs Māris Kučinskis. Ja vēl sabiedrisko kontaktu jautājumā tiešām no TP varētu gaidīt kādus uzlabojumus, tad ko partija piedāvās jaunu ekonomiskajā jomā? Vai piekāpšanos arodbiedrību prasībām? Atteikšanos no Gaismas pils celtniecības? Ja partija grib saglabāt savu kā labējas partijas reputāciju, tad tai ir tikai divi ceļi. Vai nu konsekventi noraidīt visus pārmetumus par neveiksmīgo valsts ekonomikas vadīšanu vai arī paiet malā un ļaut citiem pastāvēt pie stūres rata. Lai "Jaunais laiks" un "Saskaņas centrs" nodemonstrē uz ko spējīgi. Un nav ko te runāt pacilātā tonī par atbildību valsts un tautas priekšā. Ne valsts, ne tauta nekur nepaliks, ja pie varas vairs nebūs oranžie. Bet tauta varēs vēlreiz novērtēt uz ko spējīgi jaunlaicēni un iepazīt saskaņiešus nevis politiskajā retorikā, bet darbībā.

Iekšējas pretrunas plosa ne tikai Tautas partiju. Vēl smagākā situācijā ir tēvzemieši, kuri ir uz partijas sašķelšanās robežas. Ir ļoti augsta varbūtība, ka nākamajā kongresā mainīsies partijas vadība un pašreizējie vadītāji, kuri veido Saeimas frakcijas kodolu nokļūs iekšējā opozīcijā. Pašreizējās vadības pretstāve potenciālajam partijas vadītājam Ģirtam Valdim Kristovskis ir tik liela, ka partijas kā vienota spēka nākotne ir stipri apdraudēta. Ņemot vērā, ka līdzšinējā tēvzemiešu nišā arvien vairāk nostiprinās partija Visu Latvijai, tēvzemiešiem draud pilnīga pazušana no politiskās skatuves. Visticamāk, ka par aizgājēju daudzi neraudās.

Šajā situācijā viskomfortablāk jūtas ZZS. Pie pašreizējā Saeimas sastāva viņiem ir gandrīz nodrošināta pārstāvniecība jebkurā valdībā. Arī reitingu kritums viņiem nav tik dramatisks. Šīs partijas elektorāts turklāt nav tik negatīvi noskaņots pret saskaņiešu iekļaušanu valdībā kā tēvzemiešu un daļēji arī TP elektorāts.

Vienalga kā beigsies Latvijas politiski karstais rudens, ir skaidrs, ka līdzšinējās politiskā elites skudru pūznis ir pamatīgi sabakstīts un gaidāmas fundamentālas pārmaiņas politisko spēku izvietojumā. Štokenberga un Liepnieka jaunā partija visticamāk izrādīsies nedzīvi dzimis bērns un jau pavisam drīz parādīsies jauns politiskais spēks, bez vecajiem gvardiem tās kodolā.

Valdībai vēlreiz būs jālemj par Loskutovu

DELFI  10/31/07    Saeimas Juridiskā komisija trešdien vienbalsīgi nolēma nodot atpakaļ izskatīšanai valdībā jautājumu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja Alekseja Loskutova atbrīvošanu no amata, kā arī uzdot valdībai veikt papildus pārbaudi šajā jautājumā.

Juridiskās komisijas vadītājs Mareks Segliņš (TP) žurnālistiem sacīja, ka Juridiskās komisijas locekļi piekrīt ģenerālprokurora Jāna Maizīša teiktajam, ka Loskutova atbilstība amatam būtu jāvērtē ekspertu komisijai, kurā būtu pārstāvji no Valsts Kontroles, satversmes aizsardzības biroja un Ģenerālprokuratūras.

Saskaņā ar šīs ekspertu komisijas darba rezultātu valdībai būtu jāizstrādā vienotu normatīvu aktu bāzi, kas reglamentētu kārtību, kā veikt grāmatvedības uzskaiti iestādēs ar slepeniem un publiskiem budžetiem.

Segliņš žurnālistiem atzina, ka, pēc viņa domām, Loskutovs būtu pelnījis tikai rājienu, jo "bardaks tur [birojā] ir". "Mani priecē tas, ka viņš savas kļūdas atzina," sacīja Segliņš.

Savukārt Loskutovs žurnālistiem pieļāva, ka pēc pašreizējās situācijas viņš varētu vadīt KNAB visu pilnvaru termiņu līdz 2009.gadam. "Šķiet, ka palikšu," sacīja Loskutovs, piebilstot, ka birojam jāturpina pildīt savi pienākumi un, solīja, ka pavisam drīz sabiedrība uzzinās par jaunajiem KNAB darba rezultātiem.

Juridiskā komisija pēc ilgām diskusijām nolēma neiejaukties Losklutova un premjera strīdā par KNAB vadītāja atstādināšanu no amata, uzticot šī jautājuma atrisināšanu tiesā. Premjers uz izmeklēšanas laiku atstādinājis Loskutovu no pienākumu pildīšanas, bet Loskutovs uzskata, ka tomēr nav atstādināts un turpina iet uz darbu. Viņš arī apstrīdēja premjera lēmumu par atstādināšanu tiesā.

Jau ziņots, ka 24. septembrī ministru prezidents Aigars Kalvītis atstādināja no amata KNAB priekšnieku Alekseju Loskutovu un ierosināja pret viņu disciplinārlietu. Atstādināšanas pamats ir Valsts kontroles revīzijā par KNAB darbu 2006.gadā, kurā konstatēti ilgstoši pārkāpumi operatīvajai darbībai paredzēto līdzekļu uzskaitē un izlietošanā.

Savukārt Loskutovs pārkāpumus noliedz. Viņš lūdzis ģenerālprokuroru Jāni Maizīti izvērtēt premjera iespējamo atrašanos interešu konfliktā, jo KNAB atklājis pārkāpumus Kalvīša vadītās Tautas partijas priekšvēlēšanu tēriņos.

16. oktobrī valdība nolēma rosināt atbrīvot Loskutovu no KNAB vadītāja amata. Galīgais lēmums gan bija jāpieņem Saeimai.

Demakova: drīzāk Daugavas malas sadalīsies, nekā TP sašķelsies

LETA  10/31/07    Ir dziesma "Daugav's abas malas mūžam nesadalās", un drīzāk abas Daugavas malas sadalīsies, nekā Tautas partija (TP) sašķelsies, trešdien intervijā Latvijas Radio sacīja kultūras ministre Helēna Demakova (TP), komentējot runas par iespējamo TP šķelšanos.

"Liekot roku uz sirds, var teikt - TP šķelšanās nav iespējama," uzsvēra politiķe.

Komentējot Jurģa Liepnieka un Aigara Štokenberga izslēgšanu no TP, kultūras ministre norādīja, ka "ir kaut kādas ambīcijas vai vēl kaut kas".

Pēc Demakovas teiktā, "signāli bijuši nepārprotami par to, kur katrs ir gājis, kur prasījis naudu". Kā apgalvoja TP pārstāve, jaunas partijas izveidei nauda prasīta cilvēkiem, kuri nav nacionālpatrioti. To, kuri ir šie cilvēki, ministre neatklāja, piebilstot, ka "agri vai vēlu jūs to uzzināsiet".

Zatlers pieprasīs valdības demisiju

Liene Barisa,  NRA  11/01/07    Valsts prezidents Valdis Zatlers uzskata, ka valdībai pēc budžeta pieņemšanas vajadzētu godprātīgi atkāpties, jo pašlaik tā zaudējusi jau trešo daļu no sava sastāva, aģentūrai LETA sacījusi V. Zatlera preses sekretāre Inta Lase.

Proti, pēc labklājības ministres Dagnijas Staķes vakardienas lēmuma atkāpties Aigara Kalvīša valdībā trūkst nu jau četru ministru, dodot kārtējo triecienu tās stabilitātei. Līdz 8. novembrim, kad Saeimā galīgajā lasījumā paredzēts apstiprināt nākamā gada budžetu, valdība izvilkšot, taču vēl pirms V. Zatlera teiktā politiķi parlamentā atzina – šis bijis vēl viens apliecinājums neatgriezeniskajām pārmaiņām, par kurām esot sāktas neoficiālas sarunas.

Valsts prezidents arī iepriekš nav slēpis savu kritisko vērtējumu pašreizējās valdības darbībai un ir licis saprast, ka būtu vajadzīgs ko mainīt. Līdz šim viņš sacīja, ka situācijas stabilizēšana ir Saeimas rokās. bet tagad pirmo reizi, lai gan ar preses sekretāres starpniecību, tieši izteicies, ka atkāpšanās ceļa nebūs un valdībai vajadzētu demisionēt.

To, ka valdības dienas ir skaitītas, labi apzinoties arī demisiju iesniegusī labklājības ministre; viņa nedēļu līdz šā Ministru kabineta pašsaprotamajam galam gan nav gribējusi gaidīt. No politiskās skatuves viņa nedomājot aiziet, lai gan uz šo pašu amatu jaunajā valdībā nepretendēšot. "Es to noteikti nedarīšu. Atgriezīšos Saeimā kā deputāte," uzsvēra D. Staķe. Ministrijā ar ikdienas darbiem saistītos pienākumus viņa gan pildīšot tik ilgi, cik šai valdībai būs vajadzīgs.

Premjers pašlaik uzturas ASV un nekomentēšot D. Staķes lēmumu, pirms nebūšot ar viņu ticies – visticamāk, pirmdien. Arī par valdības situāciju kopumā viņš runāja izvairīgi, vien atzīstot sarežģīto situāciju, priekšplānā virzot nepieciešamību pieņemt budžetu. "Līdz budžeta pieņemšanai valdības demisija nav apspriežama," vakar vakarā telefonintervijā Latvijas Radio sacīja A. Kalvītis. Arī Neatkarīgās uzrunātie koalīcijas politiķi Saeimā sprieda – lai arī visiem ir skaidrs iznākums, fundamentālas izmaiņas gaidāmas tikai pēc budžeta pieņemšanas. "Budžets ir jāpieņem. Lai tā valdība ir ar caurumiem, bet lai viņa ir, jo vajag, lai būtu atbildīgie par budžeta pieņemšanu. Nevar spēlēties ar valsti, un atkāpšanās pirms budžeta, kuru Kalvītis pats ir virzījis, būtu spēlēšanās (..). Tikai pēc budžeta viņam būtu morālas tiesības domāt par atkāpšanos," šādu nostāju pamatoja LPP/LC frakcijas vadītājs Andris Bērziņš. Viņš teica, ka tikai pēc tam varot sākties sarunas par jaunas valdības veidošanu. Atbildību par to LPP/LC gan neuzņemšoties. "Varas centrs neatrodas pie mums. Tas atrodas vai nu Tautas partijā, vai pie Zaļo un zemnieku savienības, vai Jaunajā laikā. Katrā ziņā tur, kur ir vairāk deputātu mandātu," skaidroja A. Bērziņš.

Jau rakstīts, ka kuluāros aktīvi tiek apspriests nākamais premjera amata kandidāts un modelēta koalīcija, piesaucot arī Saskaņas centra vārdu. A. Kalvītis radiointervijā gan uzsvēra, ka neesot informēts, ka patlaban tiktu veidota jauna valdība. Viņa darba vizīte beigsies piektdien, bet darbā atgriezīsies pirmdien.

Viedoklis: Bez lietussargiem

Māris Krautmanis,  NRA  11/01/07    Paredzama sabiedrības šķelšana pēc cita principa – tie, kas ar lietussargiem, un tie, kas bez.

Latviju gaida kaut kas līdzīgs Gruzijas neļķu vai Ukrainas oranžajai revolūcijai. Latvju zemes 4. atmoda ir sākusies ar 5000 ļaužu sanākšanu pie Saeimas nama, turot rokās zilus, zaļus, melnus un arī daudzus skaistus, visu varavīksnes krāsu lietussargus.

Lai tad šī revolūcija saucas par Lietussargu revolūciju! Sestdien droši vien Doma laukumā, paklausot maigo zēnu un skarbo sieviešu aicinājumiem, ar autobusiem sabrauks vēl vairāk protestētāju, kam nepatīk Kalvītis. Un nav jau arī brīnums – divu latviešu raksturīga īpašība ir ne tikai dibināt trīs partijas, bet arī lamāt valdību. Jo valdība, partijas, politiskā elite ir pie visa vainīga – gan pie tā, ka kaimiņam ir lielāka māja, gan pie tā, ka pie lielveikala nav kur nolikt auto.

Vislielākos panākumus reitingu kāpumos pašlaik dabūtu tāda partija, kas aicinātu Doma laukumā uzstādīt ešafotu un tad tur cirst nost galvas visiem oligarhiem – vispirms Šķēlem, Lembergam, Šleseram un pēc tam arī kaimiņam, kurš uzcēlis lielāku māju. Tas tad būtu tas tiesiskums, uz kuru pagaidām vēl bikli aicina sestdienas mītiņa organizētāji, juristu Robespjēra un Uļjanova ideju modernie mantinieki.

Pret lauzni nav paņēmienu, un tāpat arī pret tādiem cēliem lozungiem kā tiesiskums, demokrātija, cīņa pret korupciju nav iespējami kādi iebildumi. Cita lieta, ka šie lozungi ir pacelti liekulīgā, otrādi apvērstā veidā, jo vēl žanra klasiķis doktors Jozefs Gēbelss mācīja, ka jāmelo tik pārliecinoši, lai nerodas šaubas, ka meli ir patiesība.

Protams, Vācijas pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu valdošie politiķi bija paši vainīgi, ka atnāca Hitlers un atņēma viņiem varu. Tāpat nav noliedzams, ka Ukrainas, Gruzijas, Ungārijas mūslaiku jukām iegansti ir bijuši rodami gāzto valdītāju kļūdās, tuvredzībā, blēdībā.

Un arī Latvijas 9. Saeima un Kalvīša valdība ir tāla no ideāla un ir neapšaubāmi pieļāvusi ne vienu vien smagu kļūdu, ir radījusi iespaidu, ka ir nevērīga pret vienkāršo tautu, ka vainīga pie inflācijas, un nav radījusi iespaidu, ka spēj izdarīt, ko lēmusi, pildīt solījumus. Taču šīs noskaņas, mulsums, ļaužu īgnums, neapmierinātība, noriebies Kalvītis tiek nekrietni izmantots, un šie manipulatori, izmantotāji ir desmit reizes lielāks ļaunums Latvijas valstij nekā desmit Kalvīši.

Mūžīgās sāpes un eksistenciālo moku plosīto inteliģenci, dusmīgos pensionārus un darbaļaudis uz spontānām tautas neapmierinātības izpausmēm musina un organizē profesionāli propagandisti no starptautiskā finanšu afērista Džordža Sorosa apmaksātām un apmācītām, ar savstarpējām korporatīvajām saitēm caurvītām struktūrām. Kā redzams no pēdējā laika notikumiem, korporatīvajos tīklos ievilināta arī ASV vēstniece, kas daino tieši to, ko tai priekšā uzrakstījuši latvju sorosīti.

Ar šādu ietekmes masu sabiedrības apziņā var iedēstīt pat visabsurdākās patiesības – piemēram, ka būtu šausmīgi slikti, ja parlamentam būtu iespēja veikt parlamentāro kontroli speciālajos dienestos; ka ir kaut kas ļoti labs, ja izpildvaras vadītājs nedrīkst pieprasīt kārtību un likuma ievērošanu viņa pārraudzībā esošā struktūrā; ka ir dikti labi, ja valstī ir ar milzu represīvo varu apveltīta iestāde, kuru neviens nedrīkst kontrolēt, kura likumus pati interpretē, kā grib; kura drīkst selektīvi vērsties pret vienu virkni partiju, bet Jaunā laika biedru likumpārkāpumus piesegt, pazaudēt un aizmirst.

Normālai, eiropeiskai demokrātijai būtu nepieciešama kāda nebūt politisko spēku konsolidācija, kristalizācija, dalīšanās prognozējamās labējās un kreisās partijās, lai to savstarpējā diskusijā, cīņā un mijiedarbībā notiktu attīstība. Taču diemžēl arī turpmākajos pārskatāmajos gados Latvija līdz tam netiks, jo pa ceļam jāizdzer lieks rūgts biķeris – paredzama sabiedrības šķelšana pēc cita principa – tie, kas ar lietussargiem, un tie, kas bez.

Zem lietussargiem tad paliks tie, kas atbalsta atklātās sabiedrības ideālus, un saskaņā ar tiem Latvija kā nacionāla valsts ir atavisms. Latvijas kā sievietes koruptīvie, neķītrie mīlas sakari ir jākontrolē, un vislabākā kontrole panākama, tos institucionalizējot – ievietojot viņu atklātajā namā, kur ikviens, kam kabatā kāds grasis, var viņu iegūt. Saskaņā ar atklātas sabiedrības ideāliem ir nenormāli, ka kaut kādā Latvijā joprojām ir politiķi un uzņēmēji, kas ir pietiekami turīgi un spītīgi, lai neizpildītu pēc pirmā pasvilpiena to, ko no viņiem prasa globāla mēroga darboņi. Šī – zem lietussargiem – tad būs tā tauta, kuras vārdā runās Diena, Delna, Mozaīka un portāls gay.lv. Šī sabiedrības šķelšana, legāli ievēlētās valsts varas graušana tad būtu tā jaunā atmoda?

Otra, bezlietussargu tauta paliks mājās, neies sist logus valdības un parlamenta ēkām un, cerams, saglabās spēju domāt patstāvīgi, paliekot pie uzskata, ka pilsoņiem jāmazgā savi netīrie bērni politikā un varā, nevis tikai jātaisa aizvien jauni un jauni. Un šī tauta tā viegli negribēs atdot savu suverēno varu, lai kļūtu par kādu aizjūras institūtu politoloģijas zinātnes eksperimenta trusīšiem. Šai tautai nebūs viegli turēties, jo pretinieks ir varens un tas ar saviem instrumentiem jau ir piezadzies tuvu no mugurpuses. Bet, ja jau tauta varēja turēties 1918., 1945. un 1991. gadā, kāpēc gan to nemēģināt arī tagad – 2007. gadā?

LĀB vēlas skaidrojumu Kalvīša izteikumiem par ārstu pietiekamo skaitu Latvijā

LETA  11/01/07    Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim (TP), lūdzot skaidrot viņa izteikumus, ka Latvijā esot pietiekams ārstu un medicīnas māsu skaits, aģentūru LETA informēja LĀB prezidents Pēteris Apinis.

Kalvītis savu viedokli tika pamatojis ar Pasaules Bankas pētījuma datiem, bet LĀB valde norāda, ka visos tai pieejamajos Pasaules Veselības organizācijas (PVO), Eiropas Komisijas un Latvijas Veselības ministrijas (VM) oficiālajos izdevumos par Latviju publicēta pretēja informācija par ārstu un māsu skaitu Latvijā.

Apinis norāda uz Eiropas Savienības (ES) informatīvajā izdevumā "Health Care Systems in Transition" par Latviju apkopotajiem ES un PVO datiem par cilvēkresursiem medicīnā. Izdevumā teikts, ka Latvijā medicīnas māsu skaits attiecībā pret iedzīvotājiem ir uz pusi mazāks nekā vidēji ES valstīs un četras reizes mazāks nekā Skandināvijas valstīs. Šajā izdevumā arī norādīts, ka ES valstīs vidējais ārstu skaits uz 1000 iedzīvotājiem sasniedz 3,4, bet Latvijā - 3.

"VM statistikas gada grāmatā ir minēta vēl kāda satraucoša atziņa - ka ārsti vecumā no 25 līdz 35 gadiem veido tikai 11% no visa ārstu skaita, bet vecumā virs 65 gadiem - 32%, kas liecina par iespējamu cilvēkresursu krīzi tuvākajā nākotnē," vēstulē norāda Apinis.

"Lai nevajadzētu informēt sabiedrību, ka Ministru prezidents apzināti to maldinājis", LĀB valde aicina Kalvīti uzrādīt dokumentus, uz kuriem balstīts viņa apgalvojums.

Valdība atsauc lēmumu par Loskutovu

Ivo Leitāns,  Diena  11/01/07    Saeima uzdos novērst arī VK konstatētās nepilnības likumos

Pēc tam kad Saeimas Juridiskās komisija sēdē vienprātīgi tika nolemts, ka lēmums par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Alekseja Loskutova atbrīvošanu no amata ir jāatdod atpakaļ valdībai, premjera pienākumu izpildītājs, finanšu ministrs Oskars Spurdziņš (TP) trešdienas vakarā to atsauca, nemaz negaidot parlamenta balsojumu. Šāds lēmums pieņemts pēc sazināšanās ar vizītē ASV esošo premjeru Aigaru Kalvīti (TP). Tas esot skaidrojams ar "lietderības apsvērumu un Juridiskās komisijas viedokļa ievērošanu", teica A.Kalvīša juridiskais padomnieks Jānis Dzanuškāns. Saeimas ceturtdienas sēdes darba kārtībā iekļautais Jaunā laika priekšlikums uzdot valdībai pārskatīt savu lēmumu tādējādi zaudē jēgu. Tam piekrīt JL frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis un piebilst, ka JL panācis to, ko vēlējies: "Paldies tautai, kuru tomēr beidzot sadzirdēja koalīcija!"

"Labāk vēlu nekā nekad — prieks, ka valdība to beidzot ir sapratusi," komentē Providus pētniece Iveta Kažoka, kura vairākkārt norādījusi, ka lēmums par A.Loskutova atstādināšanu nav bijis tiesisks "no paša sākuma". A.Kalvītis intervijā Latvijas radio gan norādīja: neviens neapšaubot, ka KNAB darbībās konstatētas nelikumības, tomēr valdība respektēs deputātu tiesības tik politiski sarežģītā jautājumā prasīt papildu informāciju.

"Šobrīd A.Loskutova atstādināšanas jautājums ir noņemts no dienaskārtības," apgalvo Juridiskās komisijas vadītājs Mareks Segliņš (TP). Valsts prezidents Valdis Zatlers gan joprojām uzskata, ka Saeimai par šo jautājumu bija jālemj pašai. "Ja Saeima uzskatītu, ka valdības lēmums nav skaidrs, tas būtu jānoraida un jautājumam jāpieliek punkts," prezidenta viedokli atstāstīja preses sekretāre Inta Lase.

KNAB vadītājs joprojām ir atstādināts no amata pienākumu pildīšanas uz laiku, kamēr darbu turpina disciplinārlietas izskatīšanas komisija. Tai darbs jāpabeidz piektdien, un, kā skaidro J.Dzanuškāns, A.Loskutovs pienākumus pilnvērtīgi varēs sākt pildīt pēc tam, kad komisijas atzinumu būs parakstījis premjers, kurš darbā atgriežas 5.novembrī.

Tomēr Saeimai priekšā vēl ir balsojums par Juridiskās komisijas lēmumu, ar kuru valdībai tiek doti uzdevumi saistībā ar Valsts kontroles konstatētajām nepilnībām KNAB. Komisija ierosina uzdot valdībai līdz 20.novembrim izveidot komisiju papildu pārbaudes veikšanai, lai izvērtētu operatīvo līdzekļu izlietojumu KNAB. Šajā komisijā jāiekļauj arī Ģenerālprokuratūras, Valsts kontroles, Drošības policijas un Satversmes aizsardzības biroja (SAB) pārstāvji, jo iepriekšējās sastāvā bez ģenerālprokurora bija tikai pieci valdošās koalīcijas politiķi.

Lēmumprojekts arī paredz valdībai noteikt kārtību, kas, kā prasa KNAB likums, noteiktu izveidošanas kārtību, sastāvu un darbības principus komisijai, kas var vērtēt KNAB priekšnieka atbrīvošanas iemeslus. I.Kažoku gan bažīgu dara īsais termiņš — līdz 1.decembrim: "Viena mēneša laikā kvalitatīvus Ministru kabineta noteikumus nevar pieņemt, jo īpaši jautājumā, kas būtiski ietekmē KNAB neatkarību."

Līdz nākamā gada 1.maijam valdībai būtu jāizstrādā normatīvie akti, kas noteiktu atklātā un klasificētā budžeta pārskatu konsolidācijas nosacījumus. Jānosaka arī kārtība, kādā veicama operatīvajai darbībai izmantojamo materiālo vērtību realizācija un no tās iegūto naudas līdzekļu atspoguļošana, lai nodrošinātu grāmatvedības prasībām atbilstošu pārskatāmu uzskaiti un valsts noslēpuma aizsardzību.

Viedoklis: Atpakaļgaita

Askolds Rodins,  Diena  11/01/07    Vēlreiz valdībā. No amata atstādinātā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja Alekseja Loskutova lietā jauns pavērsiens. Valdība pārdomājusi. Atsaukusi savu ierosinājumu Saeimai lemt par Loskutovu. Pati spriedīs vēlreiz .

Visticamāk, valdība uzklausīs Saeimas Juridiskās komisijas ieteikumu izveidot speciālu komisiju, kurā ietilptu vairāku drošības struktūru darbinieki, kas pārzina operatīvās darbības specifiku. Paredzēts, ka komisija vēlreiz pētīs, kā KNAB tikuši uzskaitīti un izlietoti operatīvie līdzekļi. Vēl no komisijas tiek gaidīts, ka tā izstrādās visām drošības iestādēm vienotus operatīvo līdzekļu uzskaites normatīvus. Ja komisija patiešām izstrādās šādus normatīvus, no tās izveidošanas būs vismaz kaut kāda jēga. Jo ieteikuma pirmā daļa ir visīstākais jezuītisms. Ja jau juridiskā komisija uzskata, ka šajos normatīvos nav kārtības, tad kāpēc vēlreiz vērtēt, vai Loskutovs tos ievērojis? Kāpēc vispār vajadzēja atstādināt Loskutovu? KNAB "purinājusi" gan Valsts kontrole (VK) gan prokuratūra, un abas institūcijas atzinušas, ka grāmatvedības pārkāpumi (nozagts vai izšķērdēts nav nekas!) nav tik nopietni, lai Loskutovs būtu jāatlaiž no darba.

Pagājis vairāk nekā mēnesis, kopš Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) atstādināja Loskutovu no amata pienākumu pildīšanas. Aplis ir noiets. Ir izdarīts viss iespējamais, lai maksimāli aizkavētu Loskutova atgriešanos pie pienākumu pildīšanas. Vadītāja piespiedu dīkstāve nav paralizējusi KNAB darbu, taču arī par labu tam nenāk.

Palicis neatbildēts jautājums, kāpēc Kalvītis atstādināja Loskutovu no amata turpat četrus mēnešus pēc VK materiālu parādīšanās. Līdzīgos gadījumos pārkāpuma noilgums iestājas jau pēc mēneša.

Oktobra vidū Ģenerālprokuratūra noprotestēja premjera lēmumu atstādināt Loskutovu, uzskatot, ka Kalvītim nebija juridiska pamata atstādināt KNAB priekšnieku. KNAB nav parasta valsts pārvaldes iestāde, tā darbu regulē speciāls likums, un vadītāju ieceļ un atlaiž ar Saeimas balsojumu. Nepagāja ne divas nedēļas, un pienāca valdības atbilde, ka viss noticis atbilstoši normatīvajiem aktiem. Nav pirmā reize, kad normatīvi akti tiek traktēti atšķirīgi.

Ir skaidrs, kāpēc Loskutova gadījumā izpalika parastā "darbību virkne": valdība izdomā — Saeima nobalso. Pastāvēja pārāk liels risks, ka balstiņu pietrūks. Mēģinājums viegli un vienkārši izrēķināties ar Loskutovu bija viens no cēloņiem, kas uz protesta piketu sapulcināja pie Saeimas ēkas aptuveni piecus tūkstošus cilvēku.

Valdības lēmums "izņemt Loskutovu no Saeimas", visticamāk, nozīmē, ka viņa atlaišana zaudēs aktualitāti, būs ar darba zaudēšanu nesaistīts sods. Atpakaļgaita ieslēgta. Tā ir racionāla rīcība, ņemot vērā, ka sestdien Doma laukumā paredzētajā tautas sapulcē Loskutova vajāšana nebūs aizmirsta.

Prokuratūras un valdības domstarpības, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Mareka Segliņa vārdiem runājot, "ir iegājušas tiesvedības fāzē". Citiem vārdiem sakot, tiesa izlems, vai atstādināšana bijusi likumīga. Tiesas pie mums mēdz strādāt pagausi, bet Loskutova pilnvaru termiņš beidzas pēc pusotra gada. Izeja ir viena: tam, kas pieņēma lēmumu par atstādināšanu, šis lēmums jāatsauc, bet juridisko diskusiju par atstādināšanas likumību var turpināt. Tā nebūt nav bezjēdzīga.

Kārtības sargātājus tautas sapulce neuztrauc

Māra Libeka, Latvijas Avīze   11/01/07    Tautas sapulces rīkotāja sabiedrība par atklātību "Delna" plāno, ka sestdien Doma laukumā varētu pulcēties 1000 dalībnieku.

Tā informēja Rīgas domes izpilddirektora Andra Grīnberga preses sekretārs Uģis Vidauskis. Atgādināšu, ka sapulču, gājienu un piketu norise tā organizatoram ir jāsaskaņo ar Rīgas pilsētas izpilddirektoru.

"Delnas" valdes priekšsēdētājs un tautas sapulces vadītājs Roberts Putnis, pašvaldībā oficiāli piesakot 3. novembrī (no pulksten 11.00 līdz 12.00) gaidāmo tautas sapulci "Par tiesisku Latviju! Par godīgu politiku!", norādījis, ka mītiņā varētu piedalīties ap 1000 dalībnieku, tātad piecreiz mazāk nekā 18. oktobra piketā pie Saeimas nama.

U. Vidauskis gan teica, ka pasākuma organizatoram, iesniedzot pieteikumu Rīgas domē, būtu diezgan precīzi jāuzraksta iespējamais pasākuma atbalstītāju skaits, lai varētu laikus saplānot, cik daudz drošībsargu būs vajadzīgs, kur novietot automašīnas utt., tomēr reti kurš organizators to spējot prognozēt. Kaut gan pie parlamenta pulcējās pieci tūkstoši, tomēr pieteikumā "Delna" uzrādīja tikai no 500 līdz 1000 dalībniekiem.

Valsts un pašvaldības policisti kopā ar "Delnas" piesaistītajiem kārtības sargiem rūpēšoties, lai tautas sapulce noritētu pēc visiem drošības un kārtības noteikumiem. U. Vidauskis gan nevarēja nosaukt, cik tad īsti drošībsargu būs Doma laukumā, jo to skaits esot atkarīgs no sapulces dalībnieku daudzuma. Doma laukums varot uzņemt no 10 līdz 12 tūkstošiem aktīvistu, un, ja patiešām tur sapulcēšoties desmitreiz vairāk, nekā "Delna" pieteikusi, tad arī policistu būšot vairāk. Kā teica U. Vidauskis, "Delna" esot uzņēmusies pilnu atbildību par kārtības nodrošināšanu.

Rīgas galvenās kārtības policijas pārvaldē noskaidroju, ka pasākuma kārtība tikšot nodrošināta neatkarīgi no dalībnieku skaita. Tā kā tautas sapulce deklarēta kā mierīgs pasākums, policistiem neesot nepieciešams būt paaugstinātā gatavībā. Viņi pildīšot miera garanta misiju.

Saskaņojot pasākumu, Rīgas pašvaldība ņem vērā ne tikai to, vai netiks apdraudēta sabiedriskā drošība un kārtība, bet arī to, vai tā norises laikā neradīsies būtiski transporta vai gājēju kustības traucējumi. U. Vidauskis informēja, tā kā sapulce notiek brīvdienā, kad Rīga neesot tā pārslogota ar transportu kā darbdienās, katram sapulces dalībniekam pašam būs jārūpējas, kur novietot savu braucamrīku. Policisti ierādīšot stāvvietas tikai tiem autobusiem, kas uz sapulci atvedīs koristus. Pagaidām neesot plānots slēgt ielas pie Vecrīgas, bet, ja dalībnieku būšot ļoti daudz, varot gadīties, ka kādā no ielām autotransporta kustība tomēr būšot aizliegta.

Tautas sapulcei ir ne tikai vadītājs, bet arī režisore – laikraksta "Diena" žurnāliste Laila Pakalniņa, kā arī atbildīgais par koristu līdzdalību – diriģents Ivars Cinkuss. Diriģents pastāstīja, ka esot ne tikai Rīgas koristu interese par līdzdalību tautas sapulcē, bet viņam piesakoties dziedātāji arī no Latvijas novadiem. Cinkuss prognozē, ka sapulcē līdzdalību varētu ņemt ap 1000 koristu. Pirmie 500 dziedātāji tikšot uz skatuves, bet pārējiem rezervētas vietas pie tās.

I. Cinkuss pastāstīja, ka repertuārā būšot tautai labi pazīstamas dziesmas, gan tautas dziesmas, gan arī, piemēram, Mārtiņa Brauna, Raimonda Paula un Imanta Kalniņa skaņdarbi. Pēdējo divu komponistu un Saeimas deputātu Doma laukumā gan nebūšot. Tēvzemietis I. Kalniņš ir skaidri paudis savu nostāju, protestētājus nosaucot par neinteliģentiem un norādot, ka viņš vienmēr esot centies nenostāties nevienā frontes līnijas pusē.

Viedoklis: Politžurku izdzīvošanas mācības

Lato Lapsa,  Apollo,  11/01/07    Iespējams, ikdienišķiem ļaudīm nav izprotams, kā viens ārlietu ministrs vienu dienu var sasaukt vēstniekus, lai viņiem paskaidrotu, kāds riebeklis izrādījies KNAB priekšnieks, otru dienu balsot par šā paša KNAB priekšnieka atstādināšanu, bet trešajā dienā... nē, ne jau paziņot par savu atbildību, paklausīgi ejot svešā pavadā, bet gan vienkārši sākt principiāli un šķīsti protestēt pats pret savu balsojumu.

Iespējams, ikdienišķiem ļaudīm nav arī izprotams, kā viens premjerministrs var salaist dēlī visu, ko vien iespējams, bet, raugoties uz savas darbības un bezdarbības sekām, tikai daudzināt savu — es uzņemos atbildību... nē, ne jau par to, kas ir sastrādāts un kas nav izdarīts, bet par to, ko es vēl gribu sastrādāt un kā dēļ nekur no sava posteņa labprātīgi nekustēšu.

Iespējams, ikdienišķiem ļaudīm nav izprotams tas, kā arī viena labklājības ministre var izrādīties nespējīga kontrolēt kaut jel kādu no viņas it kā vadītās nozares jomām, taču ar visām četrām sekmīgi turēties pie posteņa, skaidrojot, ka viņai taču esot jāpaliek amatā, kamēr problēmas tiek atrisinātas, — tāda, lūk, esot viņas atbildība. Varbūt vēl mazāk izprotama ikdienišķiem ļaudīm ir šādas te ministres pēkšņa atminēšanās par savu atbildību... o, nē, ne jau par pansionātā dzīvi sadegušiem ļaudīm vai milzu neizdarībām labklājības jomā, bet gan par pensiju pieaugumu solītā apmērā, ko, šķiet, atminējās tikai viņa pati.

Un, iespējams, ikdienišķiem ļaudīm nav izprotams arī tas, kā viena gudra un saprātīga kultūras ministre spēj pilnā nopietnībā publiski apgalvot — valdošo partiju un to pārstāvju reitingu baisajā kritumā esot vainojama... o, nē, ne jau pietiekami lielai tautas daļai beidzot apnikušās visas pašreizējās valdības pārstāvju sastrādātās nejēdzības, bet gan vienkārši nepopulārais budžeta projekts...

Jā, visi šie Kalvīša un Co. primitīvie meliņi un savdabīgās versijas daudziem tiešām var radīt pārsteigumu — sak, vai šie cilvēki visā nopietnībā domā, ka viņu izdomājumiem kāds tic? Un kāpēc viņi nav varējuši vai gribējuši saspringt, lai izdomātu kaut jel nedaudz ticamākus skaidrojumus? Vai tiešām viņi savus uzklausītājus uzskata par apaļiem idiotiem — vai arī viņiem vienkārši ir vienalga, tic kāds tam visam vai ne?

Šie jautājumi ir pilnīgi loģiski, bet atminēsimies tikai dažus gadījumus no mūsu pēdējo padsmit gadu pagātnes.

Nāk prātā 1994. gads, kad toreizējais iekšlietu ministrs Ģirts Kristovskis tika publiski vainots par to, ka nemākulīgas apiešanās dēļ ar pirotehniku cieš bērni, taču pats šajos negadījumos nekādu personisku atbildību nesaskatīja — attiecīgie likumu labojumi galu galā esot pieņemti, bet «es neuzskatu, ka esmu vainīgs šo bērnu nelaimē, kas notikusi Krievijas armijas vai citu personu noziedzīgās darbības rezultātā».

Gluži tāpat Ģ. Kristovskis savu politisko atbildību nesaskatīja, kad tā paša gada jūlijā no Jelgavas Pārlielupes cietuma izbēga 89 ieslodzītie. Un arī tad, kad vadzis lūza un vēl 15 rudenī aizbēga jau no Daugavpils Grīvas cietuma, ministrs pirms demisijas vēl mēģināja pameklēt citus vainīgos — piemēram, bēgšana varot būt saistīta ar kampaņu par Ivana Haritonova atbrīvošanu.

Pagāja trīs gadi, un 1997. gadā pēc Talsu traģēdijas izskanēja iekšlietu ministra Daiņa Turlā paziņojums: augstā amatpersona gan negribīgi atminējās savu izbijuša virsnieka godu un atkāpās, taču vienlaikus nāca klajā ar savdabīgu skaidrojumu — par notikušo traģēdiju un bērnu nāvi viņš, lūk, uzņemoties tikai morālu, bet ne politisku atbildību. Saprotiet, kā gribat...

Jau tolaik atradās politiķi, kas šādu atbildību dalīšanu vērtēja visnotaļ atzinīgi — piemēram, kristīgo demokrātu pārstāvis, vēlākais Tautas partijas kases aprūpētājs Māris Vītols paziņoja, ka, lūk, galu galā «Ģirts Kristovskis pats nesargāja cietumu», bet, «ja Dainis Turlais atkāpjas pats, viņa politiskā autoritāte necietīs, tas tikai norādīs, ka viņš ir izpratis situāciju».

Bezgala cildenus un cēlus ieganstus savai bēgšanai no «Latvijas ceļa» uz jaundibināmo Tautas partiju 1998. gadā atrada gan Jānis Lagzdiņš, gan Dzintars Ābiķis, — arī šajā saistībā tika pieminēta gan atbildība sabiedrības priekšā, gan augsti principi. Un kur nu vēl pavisam nesenais 2004. gads, kad «Jauno laiku» pametušie deputāti Māris Gulbis un Ināra Ostrovska izdomāja tā — jā, viņi gan esot kopā ar pārējo «Jauno laiku» devuši zvērestu baznīcā, taču deputātu mandātus nenolikšot, jo «atteikšanās no 8. Saeimas deputāta mandāta būtu šo solījumu nodošana»...

Tas viss, rau, ir noticis aizvadītajos gados — nu un tad? Vai visas šīs žurkas ir iznīkušas? Nekā tamlīdzīga. Ģirts Kristovskis pašlaik uzdodas gandrīz vai par visas «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK sirdsapziņu, Dainis Turlais vietā un nevietā piemin savu virsnieka godu, Dzintars Ābiķis uz nebēdu runā par sirdsapziņu un principiem — un arī Jāni Lagzdiņu no ētikas jautājumu apspriedēju vidus uz brīdi izsitis tikai nejauka fotogrāfa notverts kadrs.

Tā nu, ņemot vērā šo nesenās vēstures mācību, — kāpēc gan kādam vajadzētu brīnīties par pabrikiem un staķēm, kuri pilnīgu bezmugurkaulainību vai mazspēju, mainoties politiskās konjunktūras vējiem, mēģina uzdot par principialitāti? Tad jau labāk sasprindzināt iztēli, mēģinot iedomāties, kādu atbildību un kādus principus nākamās politžurkas piesauks pārliecībā, ka Latvijas publika ir gatava visu sagremot, visam noticēt un visu aizmirst.

Nepietiekamā finansēju dēļ «Delna» vadītājs turpinās darbu bez atalgojuma

Apollo  11/01/07    No ceturtdienas Roberts Putnis turpinās brīvprātīgi pildīt padomes priekšsēdētāja amatu Sabiedrībā par atklātību «Delna», jo līdzekļu trūkuma dēļ «Delna» ir spiesta pārtraukt darba attiecības ar padomes priekšsēdētāju.

Šāds lēmums tika pieņemts, izvērtējot nepietiekamos vietējā finansējuma (ziedojumi, pakalpojumi un projekti) ieņēmumus šajā gadā, kas nenodrošina finansējumu  administratīvu funkciju izpildei. Kopumā Delnas pilnvērtīga darba turpināšanai politiskā sargsuņa, politikas analīzes un projektu līdzekļu piesaistes darba nodrošinājumam ir nepieciešami 45 tūkstoši latu gadā ar projektiem nesaistītu ziedojumu formā.   

NVO finansējuma situācija valstī ir principiāli mainījusies kopš iestāšanās Eiropas Savienībā un to «Delna» izjūt tiešā veidā. Latvijas NVO vairs nav pieejams neviens attīstības sadarbības avots no ārvalstīm darbam Latvijā kā, piemēram, USAID, SIDA, CIDA, Sorosa fonda finansējums uz vietas ārvalstu vēstniecību piešķirtie līdzekļi, kas salīdzinoši lielā apjomā bija pieejami iepriekš.  

Pieejamais valsts finansējums NVO ir minimāls un neatbilst NVO vajadzībām. Ar to saistītie politiskie lēmumi ir ievērojami iekavēti un apdraud organizētās pilsoniskās sabiedrības eksistenci kopumā.

Pasaulē šadas organizācijas finansē vietējā pilsoniskā sabiedrība un sociāli atbildīgs bizness. Šāds modelis arī ir vienīgais iespējamais Latvijai. 

Putnis: «Ar šo lēmumu uzņemos atbildību par ziedojumu trūkumu un ar savu brīvprātīgo darbu ceru motivēt biroja darbiniekus, biedrus un atbalstītājus aktīvai ziedojumu piesaistei. Ziedojumi ir arī apliecinājums «Delnas» un tās vadītāja darba nozīmei Latvijas sabiedrībā. Ir skumji redzēt, cik Latvijas kontekstā salīdzinoši mazi ir iztrūkstošie līdzekļi, lai organizācija varētu pilsoniskas iniciatīvas formā stāties pretī nesalīdzināmi labāk finansiāli «nodrošinātajiem» korupcijas izaicinājumiem mūsu valstī.»  

Turlais sūdzas par netaisnīgu KNAB attieksmi pret Saeimas deputātiem

DELFI  11/01/07    Latvijas Pirmās partijas un "Latvijas ceļa" (LPP/LC) apvienības deputāts Dainis Turlais uzskata, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) Latvijā kļuvis par "pūļa tiesas ieroci", kas netaisnīgi vēršoties pret Saeimas deputātiem, tajā pašā laikā nesaskatot līdzīgus pārkāpumus savulaik Valsts prezidentes Vairas Vīķes -Freibergas darbībā.

Turlais ceturtdien radioraidījumā "Frakciju viedokļi" pauda viedokli, ka Vīķe- Freiberga savulaik pieņēmusi darbā savus bērnus, bet KNAB tajā nekādus pārkāpumus neesot saskatījusi. Savukārt tagad KNAB vēršas pret Saeimas deputātiem, kas pieņēmuši par palīgiem savus radiniekus.

Turlais arī pauda sašutumu, ka diviem bijušās prezidentes kancelejas darbiniekiem izmaksātas kompensācijas, "kas ir lielākas nekā visiem 100 deputātiem algas kopā", lai gan šie darbinieki turpinot darbu prezidenta kancelejā. Arī šajās darbībās KNAB neesot saskatījis pārkāpumus.

Pēc Turlā domām, pēdējā laika notikumi apliecinot, ka KNAB "kā viena ļoti ietekmīga organizācija kļūst par politiskās taisnības vai pūļa tiesas organizētāju". Viņš uzsvēra, ka Saeimai jāveic viss, lai "saglabātu tiesiskumu Latvijā'.

Turlais uzsvēra, ka "ir ļoti bīstami, ja mēs kādu valsts institūciju ar represīvām tiesībām un plašām pilnvarām" pārveidojam par pūļa kontrolētu insitūciju. "Par to, ka tāds process varētu sākties, liecina vairāki fakti," sacīja Turlais.

Pēc Turlā teiktā, "daži juristi un žurnālisti iezīmē KNAB valsts pārvaldē kā iestādi, kas iesūtīta Latvijā no Marsa". Deputāts uzsvēra, ka valsts pārvaldes iestādes Latvijā ir Ministru kabineta pakļautībā, tādēļ no dienaskārtības esot jāizņem jautājums par KNAB vietu valsts pārvaldē.

Turlais arī uzskata, ka jautājums par KNAB vadītāja Alekseja Loskutova atcelšanu ir "pārspīlēts un ir mākslīgi radīta ažiotāža" ap to. "Pārkāpumi KNAB grāmatvedībā ir neapšaubāmi un viņi ir būtiski. Iestādes vadītājam ir jānes par to atbildība," sacīja Turlais.

Jau vēstīts, ka Saeima ceturtdien vienbalsīgi nolēma uzdot valdībai atkārtoti lemt jautājumu par Loskutova atbilstību amatam un veikt papildus pārbaudi šajā jautājumā.

Tiesībsargs veiks pārbaudi par atšķirībām pilsoņu un nepilsoņu tiesībās

DELFI  11/01/07    Apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) deputāts Vladimirs Buzajevs izvērtēšanai Tiesībsarga birojā iesniedzis sarakstu ar 80 atšķirībām starp pilsoņu un nepilsoņu tiesībām Latvijā. Tiesībsargs saistībā ar atšķirību sarakstu ir ierosinājis pārbaudi.

PCTVL informē, ka Buzajeva Tiesībsargam iesniegtajā dokumentā tiek aprakstītas 80 spēkā esošās un 51 atceltās tiesību atšķirības. Speciāli tiek atzīmētas atšķirības, kurām, pēc PCTVL domām, piemīt nepilsoņus apzināti aizvainojošs raksturs (25 no 80), kad konkrētās tiesības līdzās ar nepilsoņiem ir atņemtas arī alkoholiķiem, narkomāniem, psihiski slimiem cilvēkiem, teroristiem un Latvijai naidīgu (pēc likumdevēju viedokļa) organizāciju biedriem no pilsoņu vidus.

Turklāt, tiek atzīmētas tās atšķirības, kad salīdzinājumā ar nepilsoņiem konkrētas priekšrocības ir ne tikai Latvijas pilsoņiem, bet arī ārvalstniekiem – Eiropas Savienības pilsoņiem (17 no 80). Par katru Latvijas pilsoņu un nepilsoņu tiesību atšķirību Buzajevs iesniedzis pierādījumus par to nepamatotību un nesamērīgumu.

Pēc PCTVL sniegtās informācijas, 22 spēkā esošās atšķirības attiecas uz aizliegumiem ieņemt amatus valsts sektorā, 9 – nodarboties ar to vai citu profesiju privātajā sektorā, 16 – sabiedriskajā sfērā. Dokumentā tiek raksturotas arī 19 pilsoņu un nepilsoņu ekonomisko tiesību atšķirības, 8 tiesību atšķirības, kas attiecas uz ieceļošanas – izceļošanas un ģimeņu atkalapvienošanās problēmām, 7 atšķirības, kas attiecas uz citu tiesību un brīvību ierobežojumiem.

Minēti arī 140 spēkā esoši daudzpusējie un divpusējie līgumi, kurus Latvija parakstīja ar 161 valsti, un kuri šo valstu teritorijā diskriminē Latvijas nepilsoņus salīdzinājumā ar pilsoņiem.

Pielikumā dokumentam tiek raksturoti 270 Saeimas ''krievu'' partiju deputātu mēģinājumi atcelt to vai citu atšķirību, no kuriem 12 bija veiksmīgi. 209 mēģinājumiem iniciators bija frakcija PCTVL.

Saskaņā ar Tiesībsarga likumu pārbaudes ierosināšanas fakts neaptur normatīvā akta darbību. Pārbaude notiek trīs mēnešu laikā un ja lieta izrādās sarežģīta, tad Tiesībsargam ir tiesības turpināt pārbaudi laikposmā līdz diviem gadiem.

Uz tiesnešu konferenci pulcējas gandrīz 400 tiesneši

LETA  11/02/07    Tiesnešu ārkārtas konferencē šodien pulcējušies 393 no 520 Latvijas tiesnešiem, šodien konferences atklāšanā sacīja Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Andris Guļāns.

Tiesneši joprojām turpina ierasties, tāpēc kopumā sanāksmē būs ieradušies vairāk tiesnešu.

Konferences viesi ir Valsts prezidents Valdis Zatlers, ģenerālprokurors Jānis Maizītis, tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (TB/LNNK), Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš (TP), Saeimas deputāts Juris Dobelis (TB/LNNK), Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja vietnieks Askolds Broks, Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris un vairāki Satversmes tiesas tiesneši.

Tiesnešu ārkārtas konferencē plānots diskutēt par izveidojušos situāciju pēc materiālu publiskošanas, kuri satur norādes par iespējamiem tiesnešu pieļautiem likumu un ētikas normu pārkāpumiem.

Konferences darba kārtību un rezolūcijas projektu izstrādājusi visu līmeņu tiesu tiesnešu darba grupa AT Administratīvo lietu departamenta senatores Veronikas Krūmiņas vadībā.

Darba grupa aicinājusi savu skatījumu uz tiesu sistēmas un izpratnes par ētiku attīstību sniegt Latgales apgabaltiesas priekšsēdētājam Kārlim Valdemieram.

Izveidojušās situācijas juridisko vērtējumu un iespējamos risinājumus piedāvās Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš, bet pārdomās par tiesnešu ētikas komisiju kā līdzekli tiesnešu ētikas problēmu risināšanai dalīsies Satversmes tiesas priekšsēdētājs Kūtris.

Lai rosinātu debates, sagatavotais rezolūcijas projekts ir izsūtīts tiesnešiem priekšlikumu iesniegšanai.

Konferences otrajā daļā Tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšsēdētājs Guļāns ziņos par nepieciešamību papildināt kolēģiju, jo vienam no tās locekļiem beidzies tiesneša pilnvaru termiņš. Konferences gaitā jāievēl jauns loceklis no zemesgrāmatu tiesnešu vidus.

Tiesnešu konference ir tiesnešu pašpārvaldes institūcija, kuras darbā piedalās visi Latvijas tiesneši.

Bērziņš: Cilvēki ir noguruši no mūsu paaudzes politiķiem

LETA  11/02/07    Cilvēki ir noguruši no vecās paaudzes politiķiem, intervijā laikrakstam "Vesti Segodņa" atzīst Latvijas Pirmās partijas un partijas "Latvijas ceļš" (LPP/LC) apvienības pārstāvis, ekspremjers Andris Bērziņš.

Atbildot uz jautājumu, vai ir iespējama viņa atkārtota kļūšana par premjeru, Bērziņš norāda: "Vēlos turpināt darbu Saeimā. Turklāt sabiedrība psiholoģiski ir nogurusi no mūsu paaudzes politiķiem. Man šķiet, ka Latvijas iedzīvotāji valdībā vēlas redzēt jaunas sejas."

Politiķis skaidro, ka šo gadu laikā Latvijā ir izauguši daudzi jauni un talantīgi politiķi. "Lai viņi iet izpildvarā un mēģina strādāt efektīvāk nekā mēs," uzsver Bērziņš.

Komentējot politisko situāciju valstī, ekspremjers pauž nožēlu par situāciju Saeimā, kur starp koalīciju un opozīciju esot novilkta "frontes līnija".

Pēc Bērziņa domām, šādu situāciju pagājušās Saeimas sākumā radīja "Jaunā laika" līderis Einars Repše, kurš, kļūstot par premjeru, sanaidojis opozīciju un koalīciju. "Tieši viņš radīja apvainojušas retorikas vīrusu attiecībā pret konkurējošām partijām," uzsver LPP/LC pārstāvis.

Kā atzīst ekspremjers, tagad šo praksi pārņēmis Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP).

Viedoklis: Nolemti Kalvītim?

Aivars Ozoliņš,  Diena  11/02/07    Jauna valdības vadītāja meklējumos valdošā koalīcija atdūrusies pret nepārvaramu pretrunu. No vienas puses, tam jābūt cilvēkam, kas uzlabotu pašlaik katastrofālo valdības tēlu jeb "atgūtu tautas uzticību". No otras — nodrošinātu valdošo palikšanu pie varas un viņu dārgo interešu netraucētu apmierināšanu. Abas lietas savienot nav iespējams. Tāpēc neviens, kas to saprot, nevēlas iesēsties Kalvīša pašlaik aizpildītajā krēslā.

No pirmīt minētās izriet vēl viena valdības shēmotājiem risināma problēma. Tā kā var cerēt tikai paturēt varu, taču ne uzlabot valdības tēlu (ņemot vērā ekonomikas stāvokli, tas drīzāk var vēl pasliktināties), Kalvīša pēctecim jārēķinās ar krīzes laika pagaidu premjerministra statusu un jābūt gatavam tuvāk vēlēšanām aiziet no amata, paņemot līdzi uzkrāto pārmetumu nastu un atbrīvojot vietu "svaigai sejai".

Būtu nenopietni iedomāties, ka jebkurš, ko varas kontrolpaketes turētāja Tautas partija tagad pierunātu kļūt par premjerministru, varētu noturēties amatā trīs gadus līdz vēlēšanām. Kaut gan TP pašlaik, šķiet, uzskata premjerministra amatu par sava prestiža atribūtu, raugoties no partijas interešu viedokļa, daudz svarīgāks tai būs aiznākamais, priekšvēlēšanu premjerministrs (ar visiem no tā izrietošajiem administratīvajiem resursiem), kam noteikti būtu jābūt vienam no partijas iekšējā loka. Ja jau tagad Kalvīša vietā nāks pazīstams TP politiķis, nomainīt viņu pēc laika ar citu pazīstamu TP politiķi varētu būt riskanti, sarežģīti un galu galā arī bezjēdzīgi.

Taču to saprot arī citu partiju politiķi un diezin vai vēlas kļūt par kamikadzēm TP nākotnes labklājības vārdā, ja oranžie izdomātu viņiem piedāvāt Kalvīša vietu. Taču šķiet, ka nav kam pat piedāvāt. Godmanis esot atteicies, jo neesot pieklājīgi apiet partijas priekšsēdētāju Šleseru, bet tam šajos juku laikos acīmredzot svarīgāk saglabāt kontroli pār savu pamatbiznesu — Satiksmes ministrijas naudas plūsmām. Savukārt zaļo zemnieku premjerministra amata kandidātam ierobežota pārvietošanās un sazināšanās brīvība.

Koalīcijas politiķu piesauktajām "radikālām pārmaiņām valdībā" vairs nav resursu arī opozīcijā.

TB/LNNK ir jau Kalvīša nolietota manta. Runas par Saskaņas centra aicināšanu ir vai nu blefošana, vai strupceļa izmisums. Gribētos gan redzēt, kurš būtu tas politiķis, kas piekristu ieiet vēsturē kā premjerministrs, kura valdībā pirmo reizi neatkarīgās Latvijas vēsturē uzdarbojas promaskaviska partija, kurā netrūkst pat Rubika. TP pretenzijas uz "nacionāli konservatīvas" partijas tēlu zaudētu segumu. Arī ZZS pamata elektorāts to nepiedotu, lai arī ko Brigmanis tagad runātu par SC "pragmatismu". Un arī lielajam Krievijas draugam Šleseram, kas vienubrīd pat loloja plānu par sava biznesa projekta sapludināšanu ar šo Maskavas polittehnologu projektu, nav vajadzīgs spēcīgs sāncensis cīņā par krievvalodīgo vēlētāju balsīm — SC vēsturiskā darba uzvara padarītu "mācītājus" šajā tirgū konkurēt nespējīgus.

Diemžēl Jaunais laiks, spēlēdams teātri ar "konsultācijām par valdības veidošanu ar SC", atvieglo šai partijai ceļu uz valdību, kurā pašu JL, kas apdraudētu lielo politbiznesa shēmu "stabilitāti", nevienam no valdības trim vaļiem, protams, nevajag. Taču arī JL politiķiem nelon iedzīvoties bankrotējušās koalīcijas reabilitētāju un līdzdalībnieku godā.

Tā ka visas solītās lielās pārmaiņas būs tās pašas vakardienas zupas apmaisīšana tajā pašā trejpartiju koalīcijas katlā. Ministri pamainīsies rotācijas kārtībā, bet visiem publiski un kuluāros līdz šim minētajiem premjerministra amata kandidātiem nav ne svaiguma, ne potenču atgūt valdībai sabiedrības uzticību.

Gundars Bērziņš būtu politisks Šķēles klons, bet nicinājumā pret "kvaukšķiem" pārspētu pat Kalvīti. Vismaz otrajā parametrā daudz neatpaliktu Edmunds Krastiņš, kas, tāpat kā Segliņš, ir lojāls "Šķēles cilvēks". Spurdziņš ir drīzāk birokrāts nekā politiķis. Riekstiņš varbūt gribētu ārlietu ministra portfeli, taču premjerministra čemodānu diezin vai spētu panest. Un ko jaunu, salīdzinot ar Kalvīša meliem, ka Šķēle jau gadiem nepiedaloties lēmumu pieņemšanā, tautai pateiktu Demakova, kas nupat stāsta, ka "ierindas biedrs" esot bijis lielā neizpratnē gan par drošības likumu grozījumiem, gan par valdības lēmumu atlaist Loskutovu un salīdzina viņu ar bijušo Vācijas kancleru Helmutu Kolu, kuram arī esot bijušas "problēmas"? (Jāatgādina, ka Kolu beigu galā notiesāja.) Ka arī zvērudārza politbirojā Šķēle nepiedalījās un nepiedāvāja Zatleru par prezidentu?

Varbūt derētu Liepājas mērs Uldis Sesks — rāms, nav bijis iesaistīts skandālos, nav pat partijas biedrs, tomēr nav arī galīgi svešs —, taču diezin vai viņš riskētu ar sekmīga reģionāla politiķa reputāciju, lai īsu brīdi izpalīdzētu nesekmīgai valdībai. Varbūt piekristu Vinets Veldre, kas turklāt nupat iestājies TP, taču — ko partija no tā iegūtu?

Var iznākt, ka būs vien Kalvītim jāpaliek amatā — vienkārši tāpēc, ka šī koalīcija ir sevi izsmēlusi tukšu un tādā bezcerībā neviens nevēlas nomainīt "stabilitātes garantu". Var gadīties, ka būsim spiesti viņu paciest, līdz kamēr pašam būs pilnīgi vienalga, vai viss jūk un brūk.

LPP/LC pieļauj iespēju valdībā aizlāpīt tikai caurumus

Ināra Egle,  Diena  11/02/07    LPP/LC aicinājums premjeram Aigaram Kalvītim (TP) pirms iespējamās atkāpšanās vispirms piedāvāt tālākās rīcības plānu, kurā varētu būt arī tikai četru brīvo ministru vietu aizpildīšana, atklāj citu koalīcijas partneru vēlmi saglabāt viņiem līdzšinējo ērto situāciju. Visi sabiedrības triecieni tagad skar premjeru un viņa vadīto Tautas partiju, aiz kuras muguras sabiedrotie palikuši mazāk skarti — jebkurā jaunā valdībā viņi riskē zaudēt savas tagadējās pozīcijas. No TP pārstāvju sacītā bija noprotams, ka šoreiz, visticamāk, būs radikālākas pārmaiņas un sabiedrības uzticību valdība nemēģinās atgūt, aizlāpot caurumus.

Kamēr viens LPP/LC līdzpriekšsēdētājs — iekšlietu ministrs Ivars Godmanis — kopā ar A.Kalvīti atrodas vizītē ASV, otrs — satiksmes ministrs Ainārs Šlesers — ceturtdien atgriezās no atvaļinājuma un piedalījās frakcijas sēdē, kurā tika pieņemti vairāki lēmumi. LPP/LC aicinās koalīcijas padomes sēdes turpmāk rīkot Saeimā un Saeimas priekšsēdētāja vadībā, lai varas centrs no valdības tiktu pārnests uz parlamentu. LPP/LC arī līdzīgi kā Valsts prezidents Valdis Zatlers uzskata, ka valdība bez četriem ministriem nav spējīga strādāt, tāpēc pēc budžeta pieņemšanas A.Kalvītim ir jāpiedāvā risinājums, kā normalizēt darbu valdībā, Dienai sacīja A.Šlesers. Viņš redz vairākas iespējas — vai nu tiek nodrošināts šīs valdības darbs pilnā sastāvā, vai arī tā vairs nevar darboties.

"Aigars Kalvītis nevar bezatbildīgi demisionēt, pirms tam nevienojoties ar partneriem par labāku jaunu valdību. Kalvītim ir iespēja piedāvāt uzticības atgūšanas plānu," teica A.Šlesers. Viņaprāt, esot spēki, kas ieinteresēti haosā, tāpēc esot nepieciešams šāds plāns. Premjers A.Kalvītis Dienai ceturtdien atkārtoja jau iepriekš teikto, ka tagad visi spēki koncentrēti uz budžeta pieņemšanu un pēc tam tiks lemts par tālāko, "kad Tautas partija piedāvās tādu risinājumu, kas būs valsts un sabiedrības interesēs". Viņaprāt, nevar pieļaut kādas politiskās spēles pirms budžeta pieņemšanas. "Man spēka pietiks, mani tik viegli nevar izsist no segliem," teica premjers.

No viņa partijas biedru sacītā noprotams, ka TP jau ir noskaņojusies radikālākajam risinājumam, par ko liecina arī nākamo premjera kandidātu apspriešana kuluāros. Līdztekus jau minētajiem pretendentiem Gundaram Bērziņam, Edmundam Krastiņam, Oskaram Spurdziņam, Uldim Pīlēnam, kas neviens gan vēl nav piekritis ieņemt šo amatu, ir nosaukti arī Saeimas deputāti Vineta Muižniece un Mareks Segliņš. Kā kandidāts nosaukts arī premjera biroja vadītājs Māris Riekstiņš, kas, tāpat kā Helēna Demakova, neatklāj attieksmi pret šādu varbūtējo piedāvājumu.

Ir arī izskanējis, ka valdības nomaiņas gadījumā 24.novembrī TP kongresa delegāti jau tiks iepazīstināti ar nākamo premjeru. Iespējams, pārējos koalīcijas partnerus satrauc arī TP frakcijas vadītāja Māra Kučinska paziņotais, ka notiks sarunas arī ar Jauno laiku un Saskaņas centru. Trīs koalīcijas partneriem — TP, LPP/LC, ZZS — kopā ir tikai 49 balsis Saeimā, bet par ceturtā sabiedrotā — tēvzemiešu — visu septiņu deputātu atbalstu TP nejūtas droša, jo vairākos gadījumos trīs deputāti ir balsojuši atšķirīgi. SC un JL ceturtdien sākuši konsultācijas par jaunas valdības veidošanu, ziņo aģentūra LETA. ZZS frakcijas priekšsēdis Augusts Brigmanis iepriekš sacīja, ka tieši šīm opozīcijas partijām būtu jāuzņemas iniciatīva.

Loskutova jautājums atkal valdības rokās

Ģirts Zvirbulis, Latvijas Avīze  11/02/07    Saeima vakar uzdeva Ministru kabinetam līdz 20. novembrim izveidot komisiju papildu pārbaudes veikšanai par operatīvo līdzekļu izlietojumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB).

Komisijā jāiekļauj Ģenerālprokuratūras, Valsts kontroles, Drošības policijas un Satversmes aizsardzības biroja pārstāvji. Tāpat Ministru kabinetam uzdots līdz 1. decembrim noteikt kārtību, kādā tiek veidota komisija. Līdz 2008. gada 1. maijam Ministru kabinetam jāizstrādā normatīvie akti un nepieciešamības gadījumā likumprojekti, kas noteiktu kārtību, kādā veicama operatīvajai darbībai izmantojamo materiālo vērtību realizācija un tās rezultātā iegūto naudas līdzekļu atspoguļošana grāmatvedības uzskaitē.

Lēmuma projektu izstrādāja Saeimas Juridiskā komisija, un Saeimas plenārsēdē tas tika pieņemts vienbalsīgi, visiem deputātiem balsojot "par". Interesanti, ka premjera pienākumu izpildītājs, finanšu ministrs Oskars Spurdziņš jau dienu pirms Saeimas lēmuma pasteidzās paziņot, ka nolēmis pieņemt atkārtotai izskatīšanai valdībā lēmumu par KNAB vadītāja Alekseja Loskutova atbrīvošanu no amata. Taču Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš man paskaidroja, ka šeit neesot juridisku pretrunu.

"Katrā ziņā no juridiskā viedokļa nevar apgalvot, ka Ministru prezidents būtu pieņēmis šo dokumentu pirms Saeimas akcepta," teica G. Kusiņš.

Līdzīgu priekšlikumu bija sagatavojuši arī "Jaunā laika" frakcijas deputāti, taču vēlāk paši to atsauca par labu Juridiskās komisijas sagatavotajam. Pirms balsojuma jaunlaicēni un pie frakcijām nepiederošais deputāts Visvaldis Lācis gan izmantoja iespēju kāpt tribīnē un izteikt savu viedokli par Loskutova lietu. Viņi arī "paknābāja" pozīciju, ka tikai tautas protesti ir piespieduši valdošās partijas pārskatīt savu lēmumu atlaist KNAB priekšnieku. Piemēram, Artis Kampars ("JL") savā uzrunā mudināja premjeru atcerēties paša pausto nostāju "vai nu Loskutovs, vai es" un atkāpties no amata.

Valdošo partiju pārstāvji plašākās diskusijās neiesaistījās, taču vēlāk radioraidījumā "Frakciju viedokļi" Latvijas Pirmās partijas/"Latvijas ceļa" apvienības deputāts Dainis Turlais apgalvoja, ka KNAB kļuvis par "pūļa tiesas ieroci", kas netaisnīgi vēršoties pret Saeimas deputātiem, tajā pašā laikā nesaskatot līdzīgus pārkāpumus bijušās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas darbībā. V. Vīķe-Freiberga savulaik esot pieņēmusi darbā savus bērnus, bet KNAB tajā nekādus pārkāpumus neesot saskatījis. Taču tagad KNAB vēršoties pret Saeimas deputātiem, kas pieņēmuši par palīgiem savus radiniekus.

Pēc Turlā teiktā, "daži juristi un žurnālisti iezīmē KNAB valsts pārvaldē kā iestādi, kas iesūtīta Latvijā no Marsa", un piemirst, ka tā atrodas Ministru kabineta pakļautībā. Viņš uzskata, ka jautājums par KNAB vadītāja Alekseja Loskutova atcelšanu ir "pārspīlēts un ir mākslīgi radīta ažiotāža". "Pārkāpumi KNAB grāmatvedībā ir neapšaubāmi un būtiski. Iestādes vadītājam ir jānes par to atbildība," sacīja Turlais.

Kas tālāk notiks ar A. Loskutovu? Premjera padomnieks juridiskajos jautājumos Jānis Dzanuškāns vakar vēl nebija iepazinies ar konkrētā Saeimas lēmuma tekstu, bet prognozēja, ka par komisijas izveidi varētu tikt spriests kādā no tuvākajām valdības sēdēm. "Pašlaik nav iespējams arī pateikt, kad pārbaude tiks pabeigta. Ministru kabinets tās veikšanai piešķirs laiku, vadoties pēc lietas apstākļiem," skaidroja J. Dzanuškāns.

LPP/"LC" frakcijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš uzskata, ka Loskutovs varētu palikt amatā: "Ņemot vērā līdz šim izskanējušo informāciju, es uzskatu, ka Loskutova atstādināšana ir nesamērīgs sods. Pietiktu ar diviem stingriem rājieniem – vienu premjeram par sliktu pārraudzību un otru KNAB priekšniekam par likuma nepildīšanu."

Arī deputāts Jānis Lagzdiņš Saeimas vakardienas lēmumu uzskata par tiesiski korektu, ko apstiprinājis arī deputātu vienprātīgais balsojums. Viņš arī atzina, ka "pār KNAB un tā vadītāju joprojām krīt ļoti nopietna aizdomu ēna". Lūgts komentēt opozīcijas apgalvojumu, ka bez tautas protesta akcijām šāds lēmums netiktu pieņemts, J. Lagzdiņš atbildēja: "Šoreiz deputāti vadījās no vairākiem apstākļiem. Ja pozīcija ņēma vērā Ģenerālprokuratūras, Valsts kontroles un citu institūciju racionālus argumentus,

Maizītis: 'advokātu sarunas' ir notikušas

DELFI  11/02/07    Ģenerālprokurors Jānis Maizītis piektdien uzrunā ārkārtas tiesnešu konferencē pauda, ka žurnālista Lato Lapsas iesniegtie tiesnešu un advokātu noklausīto sarunu atšifrējumi atspoguļo dzīvē patiešām notikušas telefonsarunas.

Uzrunājot tiesnešus Maizītis norādīja, ka joprojām ir saglabājušas "Lattelecom" sarunu izdrukas, un, salīdzinot tās ar Lapsas iesniegtajiem materiāliem, redzams, ka sarunu laiks sakrīt. Tāpēc ir pamats uzskatīt, ka šādas sarunas ir notikušas.

Prokuratūra, izvērtējot iesniegtos materiālus, arī konstatējusi, ka sarunas ir noklausītas nelikumīgi, bet to ir paveicis kāds profesionālais, jo "amatieri tik apjomīgu darbu nevar veikt".

Uzrunājot tiesnešus, Maizītis norādīja, ka vairāki tiesneši ir atzinuši šādu sarunu autentiskumu. Taču ir arī tādi, kuri apgalvo, ka šādas sarunas neatceras vai tikai pieļauj, ka šādas sazvanīšanās ir notikušas.

Izvērtējot sarunu saturu, ģenerālprokuratūras izveidotā darba grupa secinājusi, ka ir pārkāpts Tiesnešu ētikas kodekss.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns uzrunā konferencē atzinis, ka demokrātiskā valstī ir svarīgi, lai sabiedrība varētu uzticēties tiesu varai un jebkāds pamats runām par tiesu varu ietekmēšanu var graut demokrātiju. "Ētikas kodeksu nedrīkst uztvert kā formālu dokumentu," uzsvēra Guļāns.

Guļāns pauda, ka ētikas komisija, kuru grasās izveidot konferencē, varētu kontrolēt ētikas ievērošanu. "Muļķīgi teikt, ka tiesnešus kritizēt ir aizliegts," pauda Guļāns, aicinot tiesnešus vērtēt vienam otra darbu. Guļāns atzinis, ka sarunu skandāls tiesnešiem ir rūgtā mācība, no kuras jāmācās.

Pēc skandalozās grāmatas "Tiesāšanās kā ķēķis" iznākšanas, tika pieļauts, ka tikušas noklausītas Grūtupa biroja stacionāro tālruņu sarunas laika posmā no 1998. līdz 2000.gadam, un, ka tieši šo sarunu pārveidoti atšifrējumi publicēti grāmatā. Ja sarunu atšifrējumi ir autentiski, proti, ja šādas sarunas tiešām ir notikušas, tās rada aizdomas par iespējamām koruptīvām saitēm, nelikumīgu un neētisku rīcību tieslietu un iekšlietu sistēmā, arī visaugstākajā līmenī.

Grāmatā publicētie sarunu atšifrējumi rada aizdomas par "pareizo" tiesnešu sarunāšanu konkrētām civillietām, "pareizu" spriedumu gatavošanu - pat tādu, kurus tiesnesim nodiktē advokāts, tiesvedības taktikas saskaņošanu starp tiesnešiem un advokātiem un citiem.

Maizītis jau oktobra sākumā Saeimas parlamentārajā izmeklēšanas komisijā paziņoja, ka divās pārbaudītajās lietās pieņemti nelikumīgi spriedumi. Kopumā prokuroru grupa vērtē 20 civillietas, kuras ir minētas grāmatā "Tiesāšanās kā ķēķis" publiskotajās advokāta Andra Grūtupa telefonsarunās.

SKDS: Saeimā iekļūtu JL, SC, ZZS, TB/LNNK un TP

DELFI  11/02/07    Saskaņā ar SKDS oktobrī veikto aptauju 5% barjeru iekļūšanai Saeimā pārvarētu piecas partijas – opozīcijas partijas "Jaunais Laiks" un "Saskaņas centrs"- kuras ir aptaujas līderes, kā arī Zaļo un Zemnieku Savienības, apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un Tautas partija, kuras reitings ir tikai nedaudz virs barjera - 5,7%, liecina laikraksta "Neatkarīgā Rīta Avīze".

SKDS pētījumā par TP gatavi balsot 5,7%. JL un SC aptaujā ieguvušas katra 11,2%.

Par TB/LNNK oktobrī bija gatavi balsot – 5%, par ZZS - 8,3%, bet par LPP/LC - 2,5%.

Jau vēstīts, ka saskaņā ar "Latvijas Fakti" aptauju, oktobrī dramatiski kritušies koalīciju veidojošo partiju – Tautas partijas (TP) un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) reitingi. Iekļūšanai Saeimā nepieciešamo 5% barjeru nepārvarētu TP, par kuru šajā mēnesī balsotu tikai 4,8%. Saeimā iekļūtu ZZS, tomēr gūtu nelielu skaitu mandātu. Oktobrī par šo partiju savas balsis bija gatavi atdot 6,4% iedzīvotāju. Saeimā neiekļūtu arī LPP/LC par kuru balsis atdot gatavi 2,7% vēlētāju.

Savukārt populārākās partijas oktobrī bija "Jaunais laiks" (JL) un "Saskaņas centrs"(SC), par kurām balsotu attiecīgi 11% un 12% vēlētāju.

Reaģējot uz straujo koalīcijas partiju reitingu kritumu oktobrī, Tautas partija (TP) atzīst kļūdas un sola novembra kongresā nākt ar jaunu piedāvājumu sabiedrībai. Līdzīgi arī LPP/LC atzīst kļūdas un sola laboties, savukārt ZZS reitinga kritums neuztrauc, jo tā esot pārejošā parādība.

Štokenbergs sāk domubiedru apzināšanu

LETA   11/02/07    Sākot nevalstiskas organizācijas izveidi, šodien bijušais ministrs Aigars Štokenbergs uz iepazīšanās un domu apmaiņas tikšanos bija aicinājis vairākus sabiedrībā pazīstamus cilvēkus.

Latvijas Universitātes telpās bija pulcējušies bijušais LU rektors Ivars Lācis, bijušais ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP), Konkurences padomes priekšsēdētāja Ieva Jaunzeme, Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors Roberts Ķīlis, advokāts Aldis Gobzems, LU rektora padomnieks Jānis Dzenis un Banku augstskolas rektore Tatjana Volkova.

Uz Štokenberga aicinājumu bija atsaucies arī Bioloģijas fakultātes dekāns Uldis Kondratovičs, Latvijas Bankas pārstāvis Jānis Motivāns, Zemnieku saeimas priekšsēdētājs Valters Bruss, farmācijas jomas uzņēmējs Didzis Šmits, ekonomists Ģirts Rungainis u.c.

Sanāksmē piedalījās, tomēr diskusijās neiesaistījās arī viens no biedrības "Sabiedrība par vārda brīvību" dibinātājiem un "Creative Laboratory" rīkotājdirektors Kaspars Rolšteins.

Telpā, kurā notika apspriede, pie sienām bija novietoti vairāki plakāti ar uzrakstu "Iniciatīva profesionālai valsts pārvaldei un attīstībai". Līdzīgi nelieli bukleti bija novietoti arī uz apaļā galda, ap kuru pulcējās tikšanās dalībnieki.

Štokenbergs klātesošajiem skaidroja, ka mērķis ir izstrādāt kvalitatīvu un profesionālu piedāvājumu valsts turpmākajai attīstībai. Politiķis uzsvēra, ka šeit netiek veidota politiskā partija, bet gan uz apspriedi aicināti nozaru profesionāļi, kuri vēlas pārmaiņas un kuriem ir savs viedoklis par turpmāko valsts attīstību. Par tālākiem soļiem varētu diskutēt tikai pēc kvalitatīva piedāvājuma izstrādes.

Pēc Štokenberga teiktā, līdz šim valstī ir pietrūcis profesionāla attīstības piedāvājuma un sabiedrībā aizvien vairāk ir jūtams vīziju, kā arī ideālu trūkums.

Tieši sabiedriskas organizācijas izveidošana būtu tas formāts, kas turpmāk ļautu paust savu viedokli un redzējumu. "Mēs koncentrējamies uz kvalitatīvu profesionālu ceļa karti, kā mēs redzam Latviju un ko mēs varam piedāvāt kā profesionāļi," sacīja politiķis.

Savukārt Pabriks klātesošajiem neslēpa, ka viņam simpatizē Štokenberga aizsāktais un esošā situācija valstī vērtējama kā kritisks moments, jo sabiedrība patlaban no valsts gaida daudz vairāk, bet valsts cilvēkiem "spēj dot tikai 1995.gada līmenī". Politiķis uzsvēra, ka jaunā paaudze redz, kā dzīvo citviet Eiropā, un grib dzīvot līdzīgos apstākļos.

Apmēram divu stundu ilgās sanāksmes laikā klātesošie pārējos ar sevi iepazīstināja, stāstot par savu nodarbošanos, līdzšinējo profesionālo darbību un viedokli par notiekošo valstī un iespējamiem turpmākajiem risinājumiem.

Kā galvenās atziņas tika uzsvērts valstī valdošais tiesiskais nihilisms, sabiedrības neticība valstij, nepieciešamās pārmaiņas izglītības sistēmā, kā arī sociālās sfēras pilnveidošana. Tāpat nepieciešama skaidru mērķu definēšana medicīnas nozarē, kā arī jārisina pareiza investīciju politika un valdošās problēmas ar ētikas jautājumiem.

Šodienas pirmo tikšanos Štokenbergs novērtēja pozitīvi, uzsverot, ka tuvākajās nedēļās centīsies strukturizēt šodien pārrunāto un sākt tehniskos priekšdarbus organizācijas izveidošanai. Galvenās tēmas, kas tiktu aplūkotas statūtos, varētu būt valsts ekonomikas attīstība, sociālā sfēra, izglītība un lauku attīstība.

Štokenbergs arī jokojot norādīja, ka neatteiksies no viņam pienākošās kompensācijas, atstājot ministra amatu, tāpēc līdzekļu tehniskiem izdevumiem viņam pietikšot.

Politiķis arī aicināja klātesošos piesaistīt līdzīgi domājošos, kuriem būtu savs profesionāls viedoklis par turpmāko valsts attīstību. Pēc viņa teiktā, atbalsts esot arī no spējīgiem cilvēkiem Latvijas reģionos, kuri uz šodienas tikšanos vienkārši nav varējuši ierasties.

Kā ziņots, 19.oktobrī Štokenbergs tika izslēgts no Tautas partijas (TP) un tika pieprasīta viņa demisija.

Lēmumu par Štokenberga izslēgšanu TP valde pieņēmusi teju vienbalsīgi, pret balsojot tikai Pabrikam. Pēc sēdes Kalvītis žurnālistus informēja, ka Štokenbergs tiek izslēgts nevis par viedokļa paušanu, bet gan par atšķirīgu rīcību.

Neuzticību tiesu varai radot paši tiesneši

Agnese Margēviča,  NRA  11/03/07    Ģenerālprokuratūra (ĢP) drīzumā pabeigs pārbaudi par nelikumīgi noklausītajās telefonsarunās iesaistītajām tiesu sistēmas amatpersonām un neizslēdz kriminālprocesu sākšanu, – šis ģenerālprokurora Jāņa Maizīša paziņojums piektdien tiesnešu ārkārtas konferencē atstāja lielāko iespaidu.

Tiesnešu ārkārtas konferencē piektdien tika apspriesta situācija saistībā ar publiskotajām tiesnešu un advokātu telefonsarunām un pieņemta rezolūcija, kurā izteikts nosodījums tādu tiesnešu rīcībai, kas rada neuzticību tiesu varai. Tieši šos faktus pārbaudījusi ĢP, secinot, ka "vairākos gadījumos konkrēti tiesneši nav rīkojušies tā, lai veicinātu sabiedrības uzticību tiesu godīgumam, ar savu rīcību radījuši iespaidu, ka kāda persona atrodas īpašā stāvoklī". Tā atklātos pārkāpumus raksturoja ģenerālprokurors J. Maizītis, neizslēdzot, ka atsevišķās situācijās būs jāpieņem kāds kriminālprocesuāls lēmums. ĢP šo informāciju ir gatava sniegt tuvākajās nedēļās.

Piektdien pieņemtajā rezolūcijā tiesneši aicina katru tiesnesi turēt godā ētiskās vērtības un ievērot tādu uzvedības kultūru, kas apstiprinātu tiesu varas godīgumu. Savukārt izpildvara un likumdevējvara tiek aicinātas nevilcinoties nodrošināt Tiesnešu ētikas komisijas normatīvā regulējuma pieņemšanu. Rezolūcijā tiesneši pauž viedokli, ka neatkarīga un objektīva tiesu vara ir apdraudēta, ja šīs varas nesēji – tiesneši – nav neatkarīgi un objektīvi, bet dažādu iemeslu dēļ kļūst ietekmējami. Tādējādi tiek aizskartas personu tiesības uz taisnīgu tiesu, kas garantētas Satversmes 92. pantā.

Uz tautas sapulci Doma laukumā sanākuši ap 8000 - 9000 cilvēku

LETA  11/03/07    Uz tautas sapulci "Par tiesisku Latviju! Par godīgu politiku!" Rīgā, Doma laukumā un tā apkaimes ielās sapulcējušies aptuveni 8000 - 9000 cilvēku, liecina policijas aprēķini. Cilvēki pulcējas arī Doma laukuma apkārtnes ieliņās. Uz sapulci sanākuši un sabraukuši gan Rīgas, gan arī citu Latvijas pilsētu, piemēram, Cēsu, Dundagas, Daugavpils un citu iedzīvotāji.

Daži iedzīvotāji rokās tur plakātus, piemēram, ar uzrakstiem "Saeimu bez mākoņiem" un "Varu Latvijas tautai".

Pasākumā ar savas partijas karogiem piedalās arī partijas "Jaunais laiks" pārstāvji, piemēram, redzams partijas pārstāvis Rīgas domē Dainis Kalns. Ieradušies arī partijas "Visu Latvijai" pārstāvji, kas plakātos pauž savu pārliecību, piemēram, plakātā aicinot "nepieļaut jaunus imigrantus".

Sanākušo vidū redzams arī Rīgas domes deputāts Vilnis Zariņš (TB/LNNK).

Par pasākumu interesi izrāda arī tūristi.

Pasākuma dalībniekus no slapjā sniega sargā daudzi dažādu krāsu lietussargi.

Pasākuma laikā uzrunas mijās ar Latvijas koru dziesmām.

Kā novēroja aģentūra LETA, pirms sapulces sākuma cilvēki pulcējās Vecrīgas apkaimē, piemēram, pie Laimas pulksteņa un gatavoja plakātus un sarkanbaltsarkanos Latvijas valsts karogus.

Policijas automašīnas novietotas uz ielām, kas ved uz Doma laukumu, tādējādi kavējot gājēju satiksmi, par ko sašutumu pauž pasākuma apmeklētāji.

Valsts prezidents Doma laukumā sanākušos mudina būt politiski aktīvus

LETA  11/03/07    Šodien uz tautas sapulci "Par tiesisku Latviju! Par godīgu politiku!" Doma laukumā sanākušos Latvijas iedzīvotāju tūkstošus uzrunāja arī Valsts prezidents Valdis Zatlers, aicinot iedzīvotājus būt politiski aktīvus.

"Man ir prieks, ka esat sanākuši šeit par jaunām vērtībām - būvēt godīgu valsti, uz tikumību balstītu valsti, uz kultūru balstītu valsti," teica Valsts prezidents.

Viņš teica, ka atnācis, jo redzējis, ka tas nav politisks pasākums.

Zatlers sanākušajiem sacīja, ka negribētu būt ķīlnieks nevienam politiskajam spēkam, bet gan gribētu būt tautas uzticīgs prezidents.

"Es šodien atnācu, lai pildītu savu pienākumu, aicinu, jūs izvirzīt konkrētus lozungus un būt politiski aktīviem. Kādu mēs gribam Latviju, kurp mēs ejam? Mēs nevaram sagraut Latviju, mums tā ir jāuzceļ uz vērtībām," sacīja valsts vadītājs.

"Lai mūsu valsts būtu stipra, un lai neviena sveša vara neietekmētu mūsu tautas likteni, mums ir jāievēro demokrātija, jāizlasa Satversme, un jārīkojas kā tajā ir teikts, jo Satversme ir demokrātijas garants. Vai jūs esat gatavi pildīt Satversmi? Vēlreiz aicinu pārdomāt katru savu soli un kalpot Latvijai," sacīja Zatlers.

Viņš minēja, ka prezidents viens neko nevar izdarīt. "Tikai kopā mēs varam izdarīt," teica Zatlers.

Sanākušie Latvijas iedzīvotāju Valsts prezidentu sagaidīja ar saucieniem "atlaist Saeimu". Šis pats aicinājums vairākkārt pārtrauca Valsts prezidenta uzrunu.

Runājot par šo aicinājumu, Zatlers žurnālistiem sacīja, ka visam ir jānotiek Satversmē noteiktajā veidā un ir jārīkojas, kā teikts Satversmē.

Pēc Zatlera teiktā, patlaban nav nekādu pazīmju, kas liktu atlaist Saeimu. Valsts vadītājs norādīja, ka Saeima spēj atbildīgi rīkoties, piemēram, tā ar 92 balsīm nobalsoja par Latvijas Bankas prezidenta iecelšanu un patlaban partijās notiek diskusijas.

Valsts vadītājs iepriekš bija teicas, ka Doma laukumā sanākušos neapmeklēs.

Viņš žurnālistiem sacīja, ka uz Doma laukuma atnācis, jo sadzirdēja, ka cilvēki runā par valstiskām vērtībām un izskanēja tādas vērtības kā tikumība, godīgums, kultūra un dziesma, "kas ir vērtīgākais, uz kā mēs būvējam savu pašapziņu un valsti".

Zatlers arī žurnālistiem pauda pārliecību, ka Latvija ir demokrātiska valsts, pati brīvākā un demokrātiskākā valsts pasaulē.

Pēc uzrunas sanākušajiem un sarunas ar žurnālistiem Zatlers Doma laukumu atstāja.

Tautas sapulci noslēdz ar aicinājuma īstenot godīgu politiku un tiesisku valsti pieņemšanu

LETA  11/03/07    Šodien tautas sapulces Doma laukumā noslēgumā tika nolasīts aicinājums iedzīvotājiem pieprasīt tiesisku valsti un godīgu politiku, novēroja aģentūra LETA.

"Mēs esam vienoti, bet mēs arī esam dažādi. Mums daudzos jautājumos ir dažādi uzskati, dažādi mērķi, mēs esam balsojuši un balsosim par dažādām partijām. Tas ir dabiski - tā ir demokrātija," teikts aicinājumā.

"Tomēr, par spīti atšķirībām, mūs vieno pārliecība, ka Latvijai ir jābūt tiesiskai valstij, kurā valda likums, nevis atsevišķu cilvēku patvaļa. Mūs vieno pārliecība, ka politikai ir jābūt godīgai un politiķu darba mērķim ir jābūt nevis savu materiālo interešu apmierināšanai, bet savu vēlētāju interešu pārstāvēšanai," teikts aicinājumā.

"Ja tiesas, prokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), policija vai drošības iestādes kļūst politiski ietekmējamas, Latvija nevar būt tiesiska valsts. Tāpēc mūs satrauc valdības centieni politiski iejaukties tiesībsargājošo iestāžu darbā," norādīts aicinājumā.

Aicinājuma autori uzsver: cenšoties atlaist KNAB direktoru Alekseju Loskutovu, valdība pārkāpusi būtisku robežu. "Taču, pateicoties sabiedrības spiedienam, pateicoties katram no mums, katra gatavībai izteikt savu viedokli, valdība bija spiesta atsaukt Loskutova jautājumu no Saeimas," teikts aicinājumā.

"Tāpēc apzināsimies - mēs varam ietekmēt Saeimas un valdības lēmumus. Taču tiesisku valsti un godīgu politiku nevar panākt ar vienu lēmumu vai solījumu. To var panākt, tikai nopietni domājot un ilgstoši strādājot. Nevar būt tiesiskas valsts, ja tiesu lēmumi tiek tirgoti pie tējas tases. Nevar būt godīgas politikas, ja visai tautai svarīgi jautājumi tiek lemti slepenās sanāksmēs zoodārzā. Nevar valstī būt īsta demokrātija, ja partijās valda oligarhi," teikts aicinājumā.

Aicinājumā norādīts, ka iedzīvotāji sanākuši, lai pieprasītu tiesisku valsti un godīgu politiku.

"Lai to panāktu, tieslietu sistēmai ir jāatbrīvojas no neētiskiem darboņiem, tiesībsargātāju neatkarība ir jāstiprina, partijām ir jākļūst iekšēji demokrātiskām un amatpersonām ir jāiesaista sabiedrība lēmumu pieņemšanā," rakstīts aicinājumā.

"Taču ne jau tikai politiķi ir atbildīgi par Latvijas nākotni. Visupirms par Latvijas nākotni esam atbildīgi mēs. Ar savu klātbūtni tautas sapulcē mēs apliecinām, ka katrs apzināmies šo atbildību. Latvija ir mūsu valsts. Valsts - tie esam mēs. Dievs, svētī Latviju!", teikts aicinājumā.

Aicinājumu nolasīja žurnālists Pauls Raudseps. Sanākušie ar atbalsta saucieniem vairākkārt pauda piekrišanu tekstā minētajam.

Latvijas iedzīvotāji tiek aicināti parakstīties zem šī aicinājuma un nosūtīt to valsts augstākajām amatpersonām - Valsts prezidentam Valdim Zatleram, Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem, Ministru prezidentam Aigaram Kalvīti. Aicinājums atrodams portālā "www.vdiena.lv".

Iedzīvotājiem dažādi viedokļi par Doma laukumā notikušo sapulci

LETA  11/03/07    Uz Tautas sapulci Doma laukumā sanākušie iedzīvotāji pauda gan gandarījumu, gan vilšanos par sanāksmē pieredzēto.

Vairāki iedzīvotāji pauda gandarījumu, ka tauta vēlas savā valstī kaut ko mainīt un ka tik sliktā laikā, kad nepārtraukti krīt slapjš sniegs, ieradušies tik daudz cilvēku. Iedzīvotāji atzina, ka sanākuši, jo nav apmierināti ar pašlaik valstī un valdībā notiekošo.

Vairāki iedzīvotāji aģentūrai LETA norādīja, ka gaidījuši no pasākuma vairāk. "Cerēju, ka būs kā 80.gadu beigās, bet šodien Tautas sapulcē nav vairs tās noskaņas," sacīja Tautas sapulces dalībniece no Rīgas.

Vairāki iedzīvotāji arī norādīja, ka pasākumu vajadzēja rīkot 11.novembra krastmalā, jo Doma laukumā bija pārāk maz vietas un daudzi cilvēki pasākumu atstājuši.

Viens Rīgas rajona iedzīvotājs pauda sašutumu par pūļa izturēšanos Valsts prezidenta Valda Zatlera uzstāšanās laikā. Kā ziņots, laikā, kad Zatlers sanākušajiem teica uzrunu, iedzīvotāji sauca "atlaist Saeimu".

Kā novēroja aģentūra LETA, uz sapulci bija ieradušies cilvēki gan no attālākiem Latvijas reģioniem, piemēram, Cesvaines, Daugavpils, Saulkrastiem, gan no Rīgas.

Viedoklis: Tauta un lietus

Māris Krautmanis,  NRA  11/04/07    Pulcēšanās, mītiņošanas, protestēšanas brīvības ir vienas no demokrātiskas sabiedrības pamatvērtībām, un nav ne vainas, ja Saeimas vēlēšanās vairākumu neguvušie un opozīcijā palikušie politiskie spēki aicina ļaudis uz pulcēšanos ar plakātiem un lietussargiem Doma laukumā.

Valdošie politiskie spēki nav darbojušies bez kļūdām, un nav brīnums, ka varu nebaudošie cenšas šīs kļūdas izmantot savā labā.

Jau iezīmējas jaunas, skaistas draudzības aprises – partija Jaunais laiks runā par koalīciju ar Saskaņas centru. Un kas gan var būt burvīgāks par šo divu partiju mīlestību? Ja šodien kādā brīdī saule uzspīdēs starp mākoņiem, uzmanīgs vērotājs varēs ieraudzīt, kā varavīksne met tiltu starp ASV un Krievijas vēstniecību jumtiem! Ir brīži, kad viena latvju zemes plašsaziņas līdzekļu daļa piepeši vairs neatceras pati savas dziesmas par prokrieviskajiem spēkiem, spalvaino roku, zīlēm Kremļa tornī un šausmīgo krievu lāci, kas to vien dara kā asiņainu purnu plāno uzklupt latvju zemītei. Ja vēl pieskaita jauno, pagaidām vēl netapušo liberālo dižpartiju, uz kuras grābekļa noteikti uzkāps visnotaļ paliels skaits pilsoņu, tad kopā jau iznāk tāda masa, no kuras vecajai elitei jāsāk konvulsīvi raustīties un sakumpušu muguriņu jāber sev pelni uz galvas.

Grūti prognozēt, cik daudzskaitlīgas ļaužu masas būs izdevies saaicināt opozīcijai uz šodienas mītiņu Doma laukumā. Pieņemsim, ka tagad atnāks 50 000 vai kāds cits skaits.

Taču ir viena lieta, kas visā šajā padarīšanā uztrauc. Un tie ir vārdi, lozungi, apzīmējumi, kurus liek lietā ļaužu musinātāji uz demonstrācijām. Par tiesisku Latviju, par godīgu politiku!, Tautas sapulce. Pasākums tiek saistīts ar korupciju, kas jāapkaro, ar KNAB priekšnieku Alekseju Loskutovu, kurš esot jāatstāj amatā. Ir skaidrs, pret ko cīnāmies. Bet par ko?

Ko tad – Jaunais laiks un Saskaņas centrs ir tā godīgā politika? Pirmajiem jau bija iespēja pavaldīt gan valsts mērogā, gan Rīgas domē. Un savu godīgumu viņi jau pārliecinoši paguva demonstrēt gan Rēzeknes melno burtnīciņu lietā, gan miljona Eiropas naudas piešķiršanā savam sponsoram, gan pat tādā sīkumā kā Līvu laukuma ledus liešanas pasūtījums apmaiņā pret nepilnu 10 000 latu ieskaitīšanu partijas kasē. Bet pats godīguma iemiesojums zemes virsū – galvenā aicinātāja uz mītiņu Sandra Kalniete savulaik, ne ar vaidziņa maliņu nenosarkdama, par valsts naudu nopirka sev dzīvokli centrā. Par otru skaistās koalīcijas partneri pat runāt nav ko – nav jāmeklē pēc senākiem notikumiem, pietiek ar šīs partijas kadru, Zilupes mēru, kurš pašlaik ir īslaicīgi izolēts aiz restotām rūtīm sakarā ar kontrabandas lietu, kura nupat atklāta netālu no Latvijas robežas ar Krieviju.

Kalvītis kritīs ar vai bez tautas sapulces, taču lietot attiecībā uz šo sapulci jēdzienu tauta tomēr ir diskutējami. Ja kādu jēdzienu lieto tikai plikas propagandas nolūkos, tad no tā kļūst šķērmi. Un ko tad – tā tauta, kas principā neies uz Doma laukumu, kas savus priekšstāvjus ir ievēlējusi vēlēšanās un nevēlas tos priekšlaicīgi gāzt, nav tauta? Tie tad iznāk kādi tautas ienaidnieki – Višinska vārdiem izsakoties, šakāļu un hiēnu krustojums?

Pieņemot, ka starp opozīcijas mītiņu un tautu liekama vienlīdzības zīme, iznāk, ka vēstures grāmatas nav īsti pareizas un taisnība vien ir padomju ideologiem, ka 1940. gadā Latvijā bija sociālistiskā revolūcija... Darbaļaužu masas taču gāja ielās un plakātus vicināja. Iznāk, ka tika ievēlēta, starp citu, nevis kāda nīsta un korumpēta Saeima, bet īstā, Tautas Saeima. Un arī tur ar tautu kopā bija inteliģence – Vilis Lācis, Augusts Kirhenšteins.

Un arī atmodas jēdzienu opozīcijas politikāņiem nevajadzētu nelietīgi valkāt. Atmoda tautu vienoja, kamēr rīt rīkotā sapulce būs vērsta pretējā virzienā – uz ļaužu šķelšanu, mulsināšanu, uzrīdīšanu. Šodien Doma laukumā notiks mītiņš, kuru ir organizējušas un inspirējušas ar Sorosa fondu – Latvija korporatīvi saistītas aprindas.

Tuvākie taktiskie sorosistu mērķi ir ar šādiem mītiņiem destabilizēt ekonomisko un politisko situāciju valstī, taisīt kaut ko līdzīgu Ukrainai, Gruzijai, Ungārijai ar to oranžajām un neļķu revolūcijām. Metodes Latvijas vajadzībām nav sevišķi oriģinālas – te tiek izspēlēti citur redzēti melno sabiedrisko attiecību gājieni, amatpersonu diskreditācija, brutāla angažētu represīvo iestāžu vara, holivudiskas pasakas par labajiem un sliktajiem, spēle ar ļaužu aizspriedumiem un naivu uzticēšanos.

Šo aprindu tālākie mērķi un ideāls ir atklāta sabiedrība Latvijā, kas izslēdz Latvijas kā nacionālas valsts turpmāku, reālu pastāvēšanu. Līdz ar to atkrīt arī nepieciešamība pēc patstāvīgi lemt spējīgiem politiķiem, un lielākais šo aprindu ienaidnieks ir vietējie aborigēnu uzņēmēji, kam ir kāda ietekme savas valsts ekonomikā. Politikā šīm aprindām ir vajadzīgas tikai marionetes, personāži, kas prot tarkšķēt kā šujmašīnas. Ja kāds grib palīdzēt šos mērķus sasniegt, tad steigšus jāķer lietussargs, lai vēl pagūtu uz Doma laukumu!

Saruna ar Alekseju Loskutovu: Uzskatu tiesiskums

Viktors Avotiņš,  NRA  11/03/07

Aleksejs Loskutovs: Klāt laiks, kad mūsu lietas skata nepārtraukti.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Aleksejs LOSKUTOVS sniedz interviju Neatkarīgajai.

– Kā vērtējat to, ka valdība paņēma atpakaļ no Saeimas lēmumu par jūsu atsaukšanu? Vai līdz ar to šī epizode ir izsmelta, kaislības beigušās, vai arī sācies jauns aplis?

– Ceru, ka ar to epizode ir izsmelta, ka nesāksies jauna spēle.

– Ko galu galā nozīmē – "nesamierināmas attiecības starp Loskutovu un premjeru" (I. Godmanis)? Vai nu viņa griba, vai jūsu – citādi nekā? Bez kompromisiem.

– Es neesmu spītīgs, un man nav pret premjeru, teiksim tā, nekādu aizspriedumu. Bet, ja premjers, pēc manām domām, rīkojas pretēji likuma prasībām, tad es nepildīšu viņa teikto tikai tāpēc, ka – viņš tā teica.

– Tomēr publiskā telpā jūs gribot negribot tagad esat politiska figūra.

– Es sevi noteikti neuzskatu par politisku figūru. Ja kāds grib manu vārdu izmantot, lai tas ir uz viņa sirdsapziņas. Es neesmu politiķis, un es arī nespēlēšu politiskas lomas. Par politiskās karjeras iespējām es domāšu tikai tad, kad beigsies mana profesionālā karjera. Tagad es par to nevaru un negribu, un nedrīkstu domāt. Tāpēc, ka mana darba specifika neļauj man ar to spēlēties.

– Loskutovs ir pieļāvis likuma pārkāpumus – par to nešaubās ne Maizītis, ne arī kāds no valdības. Kāpēc jūs tā satrauca pats atstādināšanas fakts – tiesa noskaidros, un viss būs savās vietās?

– Es arī eju tiesisko ceļu. Tiesa būs.

– Ko no jūsu gadījuma būs mācīties likumdevējam? Kas konkrēti nav kārtībā ar KNAB darbību saistītajos, kontroli noteicošajos likumos?

– Sāksim ar to, kas konstatēts gan Valsts kontroles atzinumā, gan Juridiskās komisijas sēdē – nepieciešams normatīvs akts, kas reglamentētu grāmatvedību iestādēs, kur pastāv gan atklātā, gan slepenā grāmatvedība. Bet, runājot par globālām lietām, es domāju, ka pienācis laiks atgriezties pie Lagzdiņa kunga priekšlikuma – nodrošināt patiesu KNAB neatkarību. Proti – statusu, līdzīgu Valsts kontroles statusam. Nez kāpēc neviens nav teicis, ka trūkst pārraudzības pār Valsts kontroli.

– Lasīju ziņu, ka Kalvītis jums atļāvis novērst interešu konfliktu. Vai no tā saprast, ka esat pieļāvis Volfovica kļūdu? Ja tā, tad Volfovicam tas maksāja krēslu. Kāpēc jums atļāva konfliktu novērst?

– Sākšu ar priekšvēsturi. Pirms kāda laika jūsu konkurenti publiskajā telpā, laikraksts Diena, aicināja izvērtēt manu rīcību attiecībās ar kādu manu kolēģi. Prokuratūra izvērtēja, nekonstatēja tiesību pārkāpumus un aicināja Kalvīša kungu paskatīties uz šo problēmu no ētikas viedokļa. Divu gadu laikā Kalvīša kungs skatīja, skatīja, neko nesaskatīja, nekādi lēmumi netika pieņemti. Bet, kad es pats uzskatīju, ka mana rīcība var mani novest interešu konfliktā, tad vērsos ar iesniegumu pie Ministru prezidenta, kurā lūdzu deleģēt lēmuma pieņemšanu attiecībā uz kolēģi kādam no maniem vietniekiem. Lai novērstu iespējamo interešu konfliktu. Tas tika izdarīts, un jau pusgadu šis rīkojums ir spēkā.

– Vai KNAB ir favorīti, kuri ar informāciju tiek nodrošināti prioritāri?

– Nav favorītu. Parasti informācija, kas mums publiski sniedzama, vienlaikus tiek nosūtīta aģentūrām, portāliem un avīzēm.

– Bet Neatkarīgajai netiek sniegta atbilde pat uz oficiālu pieprasījumu sakarā ar pārbaudes gaitu Rēzeknes gaļas kombinātā (RGK). Vakara Ziņām jūs uz līdzīgu jautājumu nesen teicāt, ka tā tikai "žurnālista laime" gadīties pie īstām durvīm pareizā brīdī. Kaut kā laimējas tikai uz vienu pusi pozicionētiem medijiem.

– Es domāju, ka laimes mēdz būt dažādas. Ja kaut kur Privātajā Dzīvē parādās mana fotogrāfija, kur es noteikti nepozēju, tad tā droši vien ir žurnālista laime. Vai arī tad man jādomā, ka Privātā Dzīve sadarbojas ar specdienestiem.

– Privātā Dzīve – tā ir cita lieta. Runa ir par profesionālās informācijas prioritāru nosūtīšanu vai nopludināšanu izredzētiem medijiem.

– Kad bija pamats domāt, ka pastāv informācijas noplūde, mēs veicām attiecīgas pārbaudes, bet neviena pārbaude nevainagojās ar konstatējumu, ka noplūde bijusi.

– Ģenerālprokurors atdevis jums atpakaļ turpmākam darbam KNAB veiktās pārbaudes materiālus RGK. Biroja informācija pirms tam bija, ka prokuratūras lūgtajā pārbaudē nekas krimināls nav konstatēts. Bet pārbaudes lieta nodota arhīvā jau jūlijā. Vai KNAB vispār tur ko pārbaudīja?

– KNAB izdarīja visu, ko bija uz to brīdi spējīgs. Prokuratūra uzskata, ka mēs varam izvērtēt vēl dažus papildu faktus. Pārbaude turpinās. Es nesaskatu nekādu problēmu, ja pārbaudes iniciators atsūta atpakaļ mūsu pieņemtus lēmumus un aicina pārbaudi turpināt.

– Bet ja, šoreiz tiesas vainas dēļ, viens no svarīgiem lietiskiem pierādījumiem tiek atdots uzņēmuma darbiniekam, kurš šo pierādījumu iznīcina – vai tas pastiprina biroja aizdomas konkrētā pārbaudē, vai arī ļauj atviegloti nopūsties – nav pierādījuma, nav darba?

– Tas izskatās vismaz dīvaini. Es justos komfortablāk, ja šie dokumenti nebūtu iznīcināti, bet iesniegti ekspertīzei, ļautu pārbaudi veikt dziļāk un pamatotāk. Neapšaubāmi.

– Vai atklāsmes par Einara Repšes darījumiem parādās tikai tagad tāpēc, ka tagad to atziņas (Repše – bez vainas) labi iekļaujas politiskajā konjunktūrā?

– Šī pārbaude pabeigta samērā nesen, bet laikā, kamēr lēmums par procesa izbeigšanu tika sagatavots un saskaņots ar prokuratūru, sākās ar mani saistītās darbības. Tā ir sakritība. Būtu dīvaini, ja kolēģi mēnešiem ilgi gaidītu mana jautājuma atrisināšanos un nepubliskotu informāciju par pieņemto lēmumu.

– Vai KNAB raksturīgs dubultstandarts? VZ uzrunāts par KNAB darbinieka Savenkova ar darba ienākumiem nesamērojamo īpašumu Jūrmalā, dārgu auto, jūs sakāt, ka jāpagaida, kas būs rakstīts viņa ienākumu deklarācijā. Neatkarīgajai turpretī sakāt, ka KNAB ņem vērā pat publikācijas presē, bet citviet atkal neuzskatāt par uzmanības vērtu apšaubāmu Saeimas lēmumu (sakarā ar Telia Sonera, 2005.).

– Dubultstandartu nav, un jūsu avīzes publikācija (NRA 12.10.2007. – V.A.) par mūsu kolēģi tiek izvērtēta. Bet viegla ziņkārība mani rosina jautāt – kuram tad no jūsu žurnālistiem ir brīva pieeja pie zemesgrāmatas, pie CSDD reģistra? Jo manā rīcībā šādas informācijas nebija. Man tā būtu pieejama nākamā gada aprīļa sākumā, kad kolēģis iesniegtu kārtējo amatpersonas deklarāciju.

– Un līdz tam laikam jūs izliekaties šo faktu neredzam?

– Es saku – uzzināju šo informāciju no medijiem, un tā tiks izvērtēta, tiks pārbaudīts, vai ir pamats kādām bažām.

– Vai dubultstandarts nepastāv attieksmes dažādībā pret tā sauktajām trešajām personām? Pret Pilsētai un pasaulei viens variants, pret Pa saulei un Sabiedrība par vārda brīvību cits.

– Runa ir par antireklāmu?

– Par reklāmu un antireklāmu. Par pozitīvismu un negatīvismu no partijām pastarpinātā izpildījumā.

– Tāpēc, ka reklāmas gadījumā ir skaidri zināms labuma guvējs. Līdz ar to skaidrs, par kā atbildību mums jāspriež. Antireklāmas gadījumā labuma guvējs nav zināms un mēs nevaram sadalīt atbildību starp visām partijām, izņemot to nabagu, pret kuru vērsta antireklāma. Galvenā problēma nav mūsu vaina, bet tas, ka Saeima jau trīs gadus marinē likumu par priekšvēlēšanu aģitāciju.

– Vai varat nosaukt likumu pantus, uz kuru pamata trešo personu nauda priekšvēlēšanu kampaņā iekļaujama partiju tēriņos?

– Sabiedrība par vārda brīvību – tā nebija trešā persona. Pa saulei – pēc mūsu pārbaužu rezultātiem, tas bija ziedojums partijai no juridiskas personas. Mēs uzskatām, ka šo organizāciju gadījumos nav runa par trešajām personām.

– Bet – ne viens vien, piemēram, Tautas partijas biedrs saka – pozitīvisma naudu "nekādi nevar uzrēķināt kādai partijai" (K. Leiškalns). Tam neesot likuma pamata. Augstākā tiesa ir par to lēmusi. Bet ieteikusi vien interpretāciju. Tāpēc jautāju par konkrētiem likumiem un pantiem.

– Jau teicu – mēs uzskatām, ka Sabiedrības par vārda brīvību izdevumi nav trešās personas nauda, tā ir pašas partijas nauda. Mākslīgi veidota situācija, lai aptecētu likumu.

– Te jau ir dubultstandarts. Vienā gadījumā jūs uzskatāt, ka nav konstatēta saikne ar partiju, citā uzskatāt, ka ir. Tātad nav svarīga izpausmes būtība, bet tas, cik dziļi kurš nomaskējis šo saikni. Jūs uzskatāt, es uzskatu... Vai tad šo lietu – aģitācija, slēptā reklāma... – leģitimitāte var pastāvēt uzskatu līmenī, vai nav jābūt tiesiski kvalificētām definīcijām?

– Mēs pamatojamies uz tās informācijas, uz tiem pierādījumiem, kas ir mūsu rīcībā. Lai tiesa mūs izšķir.

– Ko īsti birojs, kurš pats atzīst, ka kontrolēt divus miljonus cilvēku nespēs un reaģēs tikai uz signāliem (Telegraf, 27.02.2006.), grib ar savu sākumdeklarēšanas variantu – īstenot padomju nomenklatūras stilu, piekārt visu sabiedrību kaut kādā atkarības diegā vai arī izskaust nelegālus ienākumus, cik tas iespējams?

– Mēs gribam, cik iespējams, izskaust nelegālus ienākumus. Sākotnēji mūsu mērķis bija – izkontrolēt amatpersonu, viņu radinieku apšaubāmos ienākumus. Kad sākām to aptvert, sapratām, ka tas iespējams tikai tad, kad tiek kontrolēti visu iedzīvotāju ienākumi.

– Bet jūs paši atzīstat, ka nespējat kontrolēt arī tos dažus desmitus tūkstošu amatpersonu.

– Viss atkarīgs no kontroles mehānisma. Mūsu priekšlikums bija vienkāršs un saprotams. Bet to pakļāva apzinātai profanācijai Finanšu ministrijas darba grupa, kura būtiski vienkāršoja valdībā atbalstītus priekšlikumus. Mūsu priekšlikums bija – tiek veidota datu bāzu sistēma, kur viss saiet kopā. Ievadot cilvēka personas kodu, tiek izdrukāta aizpildīta deklarācijas forma ar valstij jau zināmo informāciju. To nosūta cilvēkam, viņš izlasa, ja ir kaut kas, ko valsts par viņu nezina – viņš nopircis nekustamo īpašumu, kas nav reģistrēts zemesgrāmatā u.tml., cilvēks to pieraksta klāt un nosūta atpakaļ. Šī sistēma varētu strādāt automātiskā režīmā, tā pēc noteiktiem parametriem meklētu neatbilstības starp, piemēram, uzrādītajiem ienākumiem un īpašumiem. Vispirms kontrolei pakļaujot lielākās zivis.

– Trīs pirmajos KNAB gados bija iztiesātas tikai septiņas KNAB rosinātās lietas. Cik iztiesātas piecos?

– Notiesājošie spriedumi ir sešdesmit divi. Tagad ir pienācis laiks, kad mūsu lietas skata nepārtraukti.

Viedoklis: Kalvītis, un viss

Aivars Ozoliņš,  Diena  11/03/07    Kalvītis nedzird. Pareizāk, dzird tikai to, ko grib dzirdēt kopā ar valdošo kliķi. ASV vēstniece Ketrīna Toda Beilija 16.oktobrī bezprecedenta runā Latvijas Universitātē pauda savas valsts bažas par demokrātijas un tiesiskuma principu saglabāšanu Latvijā un atsevišķu personu — "mākoņos vai pie jūras" — pārmēru lielo ietekmi uz valstiskiem lēmumiem. Kalvītis attrauca, ka "tas ir stipri pārspīlēti un tā nav". Turklāt runā neesot izskanējuši pārmetumi valdībai, tikai aicinājums kopā ar sabiedrību veicināt tiesiskumu, skaidroja premjerministrs, kas tajā pašā dienā bija nodemonstrējis, kādu "tiesiskumu" mums piedāvā, kopā ar savu valdību nolemdams rosināt pirms tam nelikumīgi no pienākumu pildīšanas atstādinātā KNAB priekšnieka atlaišanu.

Ceturtdien premjerministram jau ASV valsts sekretāre Kondolīza Raisa tikšanās laikā Vašingtonā pateica, ka ir svarīgi apkarot korupciju, lai veicinātu demokrātijas attīstību un labu biznesa un investīciju klimatu. Šo viņas sacīto Valsts kanceleja paziņojumā presei vispār noklusē, bet Kalvītis pats, gan atzīdams, ka Valsts sekretāre korupcijas apkarošanu pieminējusi, apgalvo, ka "sarunā nebija nekādu zīmju un mājienu". "Kondolīza Raisa tikai ieminējās par korupcijas apkarošanu kā prioritāti, un viss," saka premjerministrs, kuram vārds "prioritāte" acīmredzot nozīmē "tikai" nieku, ko ASV ārlietu resora vadītāja — vai sarunas uzturēšanai un laika īsināšanai? — pieminējusi, un viss. Sak, nav devusi mājienu ar sētas mietu pa pieri vai zīmi ar pirkstu acī.

Pirms Beilijas runas valdošās koalīcijas politiķi aizkulisēs sparīgi ņēmās, lai diskreditētu vēstnieci un viņas runu — kā tā esot ar Vašingtonu nesaskaņota "pašdarbība". Kā nu ir nepārprotami redzams, šie ļaudis kārtējo reizi bija izrādījuši savu patoloģisko melīgumu un sīkumaino savtīgumu, kura labad ir gatavi riskēt ar attiecībām ar Latvijas stratēģisko partneri. Diemžēl ASV ļoti nopietnās bažas par Latvijā notiekošo ir pamatotas.

Pēc 18.oktobra piketa pie Saeimas un pirms sestdien paredzētās tautas sapulces Doma laukumā valdošās kliķes politiķi juceklīgi raida viņu ieskatā sabiedrības pieprasītus signālus — ka atzīstot kļūdas un arī atbalstot tiesiskumu un demokrātiju; Tautas partija, kas atšķirīgi no "ierindas biedra" domājošos brutāli izmet, aicina cilvēkus stāties partijās un "ietekmēt procesus".

Diemžēl Kalvītis nevēlas dzirdēt, ko viņam skaidri pasaka Vašingtonā, un to pašu viņš kopā ar savu komandu atsakās un, šķiet, vairs nav spējīgs sadzirdēt Rīgā. Tāpēc viņu "pareizie" paziņojumi laikam gan ir tikai vārdi, un viss.

Kalvītim jālemj, vai piemērot Loskutovam disciplinārlietā noteikto rājienu

Inga Spriņģe,  Diena  11/03/07    Disciplinārlietu komisija piektdien vienbalsīgi nobalsoja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājam Aleksejam Loskutovam par konstatētajiem pārkāpumiem operatīvo līdzekļu izlietojumā jāpiemēro rājiens. Par to Dienu informēja disciplinārlietas komisijas vadītājs Māris Skudra. Savu lēmumu komisija nosūtīja arī premjeram Aigaram Kalvītim (TP), kurš to izvērtējot, izlems, vai rājiens ir adekvāts sods. Premjeram ir tiesības noteikt arī citu sodu — izteikt piezīmi, samazināt algu, vai, piemēram, arī atlaist no amata. Kā Dienai norādīja premjera juridiskais padomnieks Jānis Dzanuškāns, līdz šim gan nav bijuši gadījumi, kad premjers uzliktu bargāku sodu, nekā ieteikusi disciplinārlietas komisija.

Ja A.Kalvītis akceptēs disciplinārlietas komisijas ieteikto rājienu, A.Loskutovs varēs atsākt pildīt savus pienākumus. Tas varētu notikt nākamnedēļ, kad A.Kalvītis būs atgriezies no vizītes ASV. A.Loskutovs Dienai norādīja, ka disciplinārlietas komisijas lēmumu nekomentēs, kamēr nebūs ar to iepazinies. Disciplinārlietas komisijas vadītājs Māris Skudra pieņemto lēmumu par rājiena izteikšanu uzskata par "saprātīgu."

Jāatgādina, ka uz A.Kalvīša ierosinātās disciplinārlietas pamata A.Loskutovs septembra beigās tika atstādināts no amata. Šo premjera lēmumu par nelikumīgu nosaukusi prokuratūra un arī pats A.Loskutovs, norādot, ka A.Kalvītim likumdošana neparedz šādas tiesības. A.Loskutovs lēmumu apstrīdējis Administratīvajā tiesā. Prokuratūra vēl lems ko darīt. Patlaban tā iepazīstas ar premjera sniegtajiem paskaidrojumiem.

No politiskas darba kārtības patlaban svītrots arī jautājums par A.Loskutova atlaišanu no amata, ko oktobra vidū valdība rosināja nodot izlemšanai Saeimā. Trešdien, pēc tam kad Saeimas Juridiskās komisijas sēdē vienprātīgi tika nolemts, ka lēmums par A.Loskutova atbrīvošanu ir jāatdod atpakaļ valdībai, premjera pienākumu izpildītājs, finanšu ministrs Oskars Spurdziņš (TP) to atsauca, nemaz negaidot parlamenta balsojumu. Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Mareks Segliņš skaidro, ka līdz ar to jautājums par A.Loskutova atlaišanu ir izbeigts.

Taču tas nenozīmē, ka beigušās arī diskusijas par KNAB operatīvo līdzekļu izlietojumu. Ceturtdien, Saeima nobalsoja, ka valdībai jāizpilda vairāki uzdevumi, lai sakārtotu šo jautājumu. Tie paredz līdz 20.novembrim izveidot komisiju papildu pārbaudes veikšanai, lai izvērtētu operatīvo līdzekļu izlietojumu KNAB. Šajā komisijā jāiekļauj arī Ģenerālprokuratūras, Valsts kontroles, drošības policijas un Satversmes aizsardzības biroja (SAB) pārstāvji, jo iepriekšējās sastāvā bez ģenerālprokurora bija tikai pieci valdošās koalīcijas politiķi. Taču, kā norāda M.Segliņš, šī komisija nevērtēs A.Loskutova atbilstību ieņemamajam amatam. Līdz 1.decembrim valdībai arī jāizstrādā kārtība, kas noteiktu izveidošanas kārtību, sastāvu un darbības principus komisijai, kas var vērtēt KNAB priekšnieka atbrīvošanas iemeslus. Savukārt līdz nākamā gada 1.maijam valdībai jāizstrādā normatīvie akti, kas sakārtotu operatīvo līdzekļu grāmatvedību.

Augstākās tiesas vadītājs Andris Guļāns uzskata, ka būtu jāiet vēl tālāk. Latvijas Neatkarīgās televīzijas rīta programmā A.Guļāns piektdien norādīja, ka KNAB nevajadzētu atrasties premjera pārraudzībā, kā tas ir patlaban. Lai novērstu iespējamo politiķu ietekmi uz KNAB, pēc A.Guļāna ieskatiem, šis birojs varētu būt, piemēram, viena no Ģenerālprokuratūras struktūrvienībām.

TP nākotni izšķirs premjers

Ināra Egle,  Diena  11/03/07   Mainot lēmumu pieņemšanas stilu un sarunājoties ar ierindas biedriem, cer atgūt uzticību

Tautas partijas nākotne ir tās nākamā premjera rokās. Partijas nākotni noteiks arī tas, vai tās spēcīgajām reģionu nodaļām būs drosme runāt skaidru valodu un likt saviem līderiem mainīties, ieklausīties arī cilvēkos, kas nedzīvo Rīgā un nestrādā valdības vai parlamenta namos. TP spēju atgūt uzticību noteiks arī tās dibinātājs Andris Šķēle — vai viņš tikai atklāti ar partijas pirmā priekšsēdētāja tiesībām sniegs padomus, vai arī slēpti vēlēsies ar TP starpniecību īstenot kādas savas intereses. Tās ir dažas no atbildēm uz Dienas vaicāto TP politiķiem un ekspertiem, kas, popularitātes reitingos nebijuši zemi noslīdējušajai TP, būtu jādara, lai atgūtu sabiedrības uzticību.

"Tautas partijai vajadzētu izlasīt Rēzeknes manifestu (dibināšanas dokumentu). TP kā dzērāji pa purvu klimst no ciņa uz cini tā vietā, lai ielūkotos kartē," Dienai sacīja Mārcis Bendiks, kas noliedz, ka TP pirmajos gados būtu tai bijis pietuvināts, bet strādājis tikai kā premjera A.Šķēles padomnieks. "Valsti grauj un nolaiduši dibenā ir labi cilvēki, kas turklāt vēl man ir labi draugi," piebilda M.Bendiks. TP līderis Aigars Kalvītis, kas atrodas ārvalstu vizītē ASV, uzskata, ka partijai ir vajadzīgs laiks, lai noplok emocijas. Tā esot pierādījusi, ka spēj veikt smagus un grūtus lēmumus, un to parādīs arī turpmāk.

Vienoties atklāti

TP politisko līderu vienošanās ar zaļajiem zemniekiem par nākamo Valsts prezidentu zvēru dārzā ir tikai viens no piemēriem, kā notiek politiķu sarunas šaurā lokā, kuras ir bijušas vēl dažādās vietās Rīgā un ārpus tās, ieskaitot medību saimniecības. Bieži tajās esot piedalījies A.Šķēle, ar laiku loks ir sašaurinājies un uz pasākumiem neesot aicināti arī premjera tuvākie domubiedri, stāsta zinātāji. Tas tāpēc, lai nebūtu informācijas noplūde un šī iemesla dēļ nevarēja svarīgos jautājumus apspriest partijas valdē vai frakcijā, jo no tik plaša personu loka kāds noteikti varēja kādam citam kaut ko pastāstīt. Ir vairāki gadījumi, kad pēc informācijas neplānotas nonākšanas medijos notikusi iekšējā izmeklēšana, lai atrastu vainīgo, kurš dažkārt arī tika sodīts vai vismaz uz laiku turēts pa gabalu no iespējas kaut ko uzzināt. Sodīti tika arī tie, kas uzdrošinājās kaut ko iebilst vai publiski nostāties pret.

Tādā šaurā lokā vai premjera birojā tapuši lēmumi tika atnesti uz Saeimu, kur deputātiem vairs nebija citas izvēles, kā balsot par, lai nenonāktu publiskā konfrontācijā ar partijas vadību. Tad vairs nebija laika arī apspriest saņemto, jo parasti viss notika ļoti strauji. Tā apmēram varētu raksturot fonu un stilu, kādā tika veidota politika. Tas ir pirmais, no kā jāatsakās TP, lai atgūtu uzticību, min vairāki politiķi. "Politiski jūtīgi lēmumi ir jāizrunā valdē, frakcijā un varbūt arī nodaļās un tikai pēc tam jāpublisko, nevis jāpieņem šaurā lokā, jāpublisko un tad jācenšas panākt atbalstu parlamentā, tādējādi pieliekot pie sienas savu frakciju, kas nevar vairs nostāties pret savu valdības vadītāju," sacīja Dzintars Ābiķis. Viņš joprojām uzskata, ka TP būtu jāmaina priekšsēdētājs, kā kandidātus uz šo amatu minot Māri Kučinski un Mareku Segliņu. Šajā nostājā viņu atbalsta arī Jānis Lagzdiņš, pēc kura domām, A.Šķēlem, kas nav valdes loceklis, arī vajadzētu distancēties no lēmumu pieņemšanas.

Nākamās valdības veidošanas sarunas un premjera kandidātu izraudzīšanās jau pavisam drīz parādīs, vai TP ir gatava pāriet uz demokrātiskāku lēmumu pieņemšanas stilu, kas jau būtu solis uz TP dibinātāja ietekmes mazināšanu. Cik liela tā ir bijusi patiesībā, neviens īsti negribēja stāstīt. Vieni spriež, ka "A.Šķēle nogremdēs pats savu bērnu", ar ko domāta partija, jo, cenšoties pielāgot premjera darba kārtību savām interesēm, viņš jau, iespējams, ir pazudinājis A.Kalvīti kā spējīgu premjeru. Cituprāt, A.Šķēle arī pārdzīvojot to, kas notiek ar partiju, un politika viņam esot kā dzīvesveids, bez kuras grūti iztikt. Ja liekot pretim stiprus argumentus, kā tas bijis nenotikušajā Rīgas siltuma privatizācijas gadījumā, tad viņš piekāpjoties.

Aizbraukt uz nodaļām

"Problēma nav Tautas partijā kopumā, bet gan attiecībās starp partijas ilggadējo formālo un neformālo eliti un TP ierindas biedriem, nodaļu līderiem," uzskata sociologs Aigars Freimanis. Viņaprāt, TP iespējas nākotnē noteiks tas, kāds ir pašiniciatīvas potenciāls nodaļās. No vairāku Saeimas deputātu sacītā varēja secināt, ka TP nodaļās valda diezgan liels apjukums, jo tajās nav informācijas par notiekošo. Nodaļas jūtoties pamestas, jo A.Kalvītim kā priekšsēdētājam premjera amata slodze ir liegusi veltīt pietiekami daudz laika šim darbības virzienam. Bija izskanējis, ka pēc premjerēšanas beigām A.Kalvītis varētu pievērsties nodaļām, citi izsaka šaubas, vai viņam būs motivācija to darīt. Taču TP spēks ir tieši tās reģionālās nodaļas un spēcīgie pašvaldību vadītāji. Tieši tāpēc TP joprojām ir spēcīgākā partija un "Latvijā nav otra politiskā spēka ar tādu cilvēku potenciālu", uzskata Saeimas deputāts Vents Armands Krauklis. Viņš tāpat kā Mareks Segliņš par izšķirošu uzskata nākamās valdības veidošanu un to, kas būs nākamais premjers, kuram TP nākotnē būs ļoti izšķiroša loma.

Dz.Ābiķa piedāvājumam mainīt partijas vadītāju nebija liela atbalsta. Jauniešu nodaļas pārstāvis Toms Norde sacīja — arī A.Šķēle kā partijas vadītājs ir piedzīvojis grūtus laikus, taču palicis amatā. "Mainot priekšsēdētāju, partijā var rasties liela nestabilitāte, taču, lai ko arī saka nelabvēļi, Kalvītis ir stabilitātes garants partijā," uzskata T.Norde. TP frakcijas vadītājs Māris Kučinskis domā: "Ja gribam kļūt par eiropeisku partiju, mums ir jāieklausās sabiedrībā un jārunā ar to." Talsu mērs Aivars Lācarus uzskata, ka nav pareizi pretnostatīt sabiedrību vienā pusē un valdību, parlamentu atrauti no tās — otrā. Atmodas laikā cilvēkiem nebija iespējas caur partijām ietekmēt procesus, taču tagad tādas ir. Viņa teiktais sasaucas ar šonedēļ izplatīto Tautas partijas aicinājumu cilvēkiem stāties partijās, jo sabiedrības uzticēšanās politiskajiem procesiem ir cieši saistīta ar cilvēku līdzdalību partijās.

Domu apmaiņā gatavo piedāvājumu valsts turpmākajai attīstībai

Aleksandra Jolkina,  Diena  11/03/07    Uzsākot nevalstiskas organizācijas izveidi, vairākus sabiedrībā pazīstamus cilvēkus uz iepazīšanos un domu apmaiņu piektdien bija uzaicinājis no Tautas partijas izslēgtais bijušais ministrs Aigars Štokenbergs. Viņš klātesošajiem skaidroja, ka mērķis ir izstrādāt kvalitatīvu un profesionālu piedāvājumu valsts turpmākajai attīstībai, ziņo LETA. Politiķis uzsvēra, ka šeit netiek veidota politiskā partija, bet gan uz apspriedi aicināti nozaru profesionāļi, kuri vēlas pārmaiņas un kuriem ir savs redzējums uz turpmāko valsts attīstību. Par tālākiem soļiem varētu diskutēt tikai pēc kvalitatīva piedāvājuma izstrādes.

Sanāksmē klātesošie stāstīja savu redzējumu par notiekošo valstī un iespējamiem turpmākajiem risinājumiem. Kā galvenās atziņas tika uzsvērts valstī valdošais tiesiskais nihilisms, sabiedrības neticība valstij, nepieciešamās pārmaiņas izglītības sistēmā, kā arī sociālās sfēras pilnveidošana. Tāpat nepieciešama skaidru mērķu definēšana medicīnas nozarē, kā arī jārisina pareiza investīciju politika un problēmas ar ētikas jautājumiem.

Saietā piedalījies arī bijušais ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP), kurš klātesošajiem neslēpa, ka viņam simpatizē A,Štokenberga aizsāktais un situācija valstī vērtējama kā kritisks moments, jo sabiedrība patlaban no valsts sagaida daudz vairāk, bet valsts cilvēkiem "spēj dot tikai 1995.gada līmenī", raksta LETA. Dienai viņš sacīja, ka tā bijusi profesionāla saruna par Latvijas nākotni: "Mana līdzdalība Tautas partijā nevar būt šķērslis domu apmaiņai ar cilvēkiem, ar kuriem man nav pretrunu un ir līdzīgi viedokļi. Jautājums par partiju nav dienas kārtībā. Drīzāk jautājums par saturu."

LU telpās bija pulcējušies arī bijušais LU rektors Ivars Lācis, Konkurences padomes priekšsēdētāja Ieva Jaunzeme, Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors Roberts Ķīlis, advokāts Aldis Gobzems, Banku augstskolas rektore Tatjana Volkova, Zemnieku saeimas priekšsēdētājs Valters Bruss, ekonomists Ģirts Rungainis u.c., ziņo LETA. Vairāki no viņiem Dienai teica, ka diskusijā piedalījušies kā profesionāļi un par iešanu politikā nedomā, jo pašlaik neesot uzstādījums izveidot politisko partiju. "Man ir interese sniegt savu ieguldījumu jaunu ideju piedāvāšanā sabiedrībai. Par iespējamo dalību aktīvajā politikā šobrīd grūti spriest, jo pašlaik nav uzstādījums izveidot politisko partiju. Kad jautājums nonāks līdz tam, tad varēs arī runāt," sacīja advokāts A.Gobzems. "Man personīgi ir tuva bezpartejiskuma pieeja, bet, ja mani kā akadēmisku personu uzaicina paust viedokli, esmu gatava dalīties ar zināšanām," sacīja arī Banku augstskolas rektore T.Volkova: "Pietiek gaidīt, kad valdība atrisinās problēmas, pašiem būtu jāgrib mācīties, bet, protams, tajā pašā laikā valdībai ir uzdevums radīt vidi, lai cilvēks justos pasargāts, spētu realizēt savu potenciālu." Ekonomists Ģ.Rungainis uzsver: "Mani neinteresē piedalīšanās politikā, jo lietas jādara profesionāli un es neesmu profesionāls politiķis, bet man nepatīk tas, kas notiek valstī. Notikusi zināma atraušanās starp politisko eliti un valsts iedzīvotāju absolūtā vairākuma vajadzībām un vēlmēm. Šeit kungi ir nolēmuši karot un varētu nākt klajā ar kādām idejām."

Kā jau ziņots, drīzumā gatavojoties nākt klajā ar piedāvājumu par citu politiku, A.Štokenbergs uzsvēris nepieciešamību orientēties uz skandināvu modeli, kas nozīmē ekonomikas attīstību sabalansēt ar prasmīgu sociālo politiku. Izskanējis, ka A.Štokenbergs veidos nevalstisko organizāciju, uz kuras bāzes nākotnē varētu tapt partija.

Kalvīti saudzēšot un vēlreiz amatam nevirzīšot

Ināra Egle,  Diena  11/03/07    Ja valdība atkāpjas, tad nav izslēgts, ka atkārtoti uztic tās veidošanu tam pašam premjeram, tā sacīja viens no Tautas partijas veterāniem Gundars Bērziņš oktobra sākumā LNT raidījumā 900 sekundes. Tagad neviens no TP līderiem vairs nepieļauj šādu notikumu attīstības gaitu, jo partijai tas būtu liels risks ļaut oponentiem turpināt sist vienu no partijas spēcīgākajām personībām premjeru Aigaru Kalvīti. Iespaids, ka šāda varbūtība ir reāla, radies pēc diskusijām par nākamajiem TP premjera kandidātiem, no kuriem neviens neoficiālās sarunās nav piekritis ieņemt amatu.

Sociologs Arnis Kaktiņš uzskata — ja A.Kalvītis turpina vadīt valdību vai arī vēlreiz saņem uzaicinājumu veidot to, tad "nav ne mazāko šaubu, ka būs ārkārtas vēlēšanas sabiedrības spiediena dēļ". Viņa amata brālis sociologs Aigars Freimanis arī neticīgi uzņēma varbūtību, ka valdība varētu arī turpmāk strādāt A.Kalvīša vadībā. Viņaprāt, tas būtu īstermiņa pasākums un TP nabadzības apliecinājums. "Tas, ka neviens īsti negrib šo amatu, liecina, ka ne visas lietas tajā ir labas, lai kāds uzdrīkstētos uzņemties šo pienākumu," uzskata A.Freimanis, to skaidrojot arī ar tā, ka cilvēki apzinās priekšā stāvošās problēmas. No LPP/LC līdzpriekšsēdētāja Aināra Šlesera iepriekš sacītā izrietēja, ka A.Kalvītim ir vairākas iespējas — arī esošās valdības saglabāšana, atrodot kandidātus četriem vakantajiem amatiem. Taču TP līderi iepriekš bija likuši saprast, ka valdība būs jauna un tajā mainīsies lielākā daļa ministru.

TP frakcijas vadītājs Māris Kučinskis norādīja, ka ir pāragri par to spriest, "jo tik tālu mēs neesam tikuši, taču pie esošās koalīcijas tas noteikti nav iespējams, ka A.Kalvītis vēlreiz vada valdību". No viņa sacītā izrietēja, ka tāda iespēja tomēr netiek apspriesta. Neoficiālos minējumus, ka nākamajā koalīcijā varētu būt gan Jaunais laiks, gan Saskaņas centrs, bet nebūt — Zaļo un Zemnieku savienība, kā arī TB/LNNK, viņš uzskata par pilnīgi nepamatotām, jo ZZS esot uzticīgi un lojāli partneri. Par tēvzemiešiem runājot, jātiek skaidrībā, vai koalīcija var rēķināties ar partijas visu septiņu deputātu balsīm. Jau iepriekš M.Kučinskis bija sacījis — ja valdība kritīs, tiks runāts gan ar JL, gan SC. Uz sadarbību ar SC gan vairāki TP biedri raugās rezervēti viņu ideoloģijas dēļ, kas var apgrūtināt valdības darbu, līdz ko tās darba kārtībā būs ar nepilsoņiem, valsts valodu saistīti jautājumi. Tajā pašā laikā SC esot prognozējamāks politiskais spēks nekā JL.

"Ja jaunajā valdībā netiks uzaicināta neviena no tagadējās opozīcijas partijām, tad tā nebūs jauna valdība, bet renovēta vecā, kurai nebūs sabiedrības uzticības," teica JL frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis. Viņš noraidīja medijos izskanējušo informāciju, ka JL un SC būtu vienojušies par jaunās koalīcijas kodolu, jo abas partijas tagad sadarbojoties, lai nogāztu A.Kalvīša valdību, un "šī darbība ir vērsta uz sadarbību opozīcijā". Nevarot runāt par jaunu koalīciju, kamēr A.Kalvītis ir amatā. JL, protams, būtu gatavs uzņemties atbildību arī par jaunas valdības veidošanu, norādīja Dz.Zaķis.

Loskutovs par politiskās karjeras iespējām domās pēc profesionālās karjeras beigām

LETA,  11/03/07    No amata atstādinātais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Aleksejs Loskutovs par politiskās karjeras iespējām domās tikai tad, kad beigsies viņa profesionālā karjera, intervijā laikrakstam «Neatkarīgā Rīta Avīze» atzinis Loksutovs.

«Tagad es par to nevaru un negribu, un nedrīkstu domāt. Tāpēc, ka mana darba specifika neļauj man ar to spēlēties,» laikrakstam sacījis Loskutovs. Viņš atzinis, ka noteikti neuzskata sevi par politisku figūru. «Ja kāds grib manu vārdu izmantot, lai tas ir uz viņa sirdsapziņas. Es neesmu politiķis un es arī nespēlēšu politiskas lomas,» sacījis Loskutovs.

Kā ziņots, valdība 16.oktobrī nolēma rosināt no amata atbrīvot Loskutovu. Šāds lēmums pieņemts pēc iepazīšanās ar ģenerālprokurora Jāņa Maizīša vadītās izmeklēšanas komisijas ziņojumu par Loskutova darbību.

Komisija tika izveidota, lai izvērtētu Valsts kontroles atklātos pārkāpumus KNAB grāmatvedībā. Savukārt Saeimas Juridiskā komisija šonedēļ vienbalsīgi nolēma atdot valdībai lēmumu par Loskutova atbrīvošanu no KNAB priekšnieka amata un uzdot veikt papildu pārbaudi.

Vērtību izpratnes jautājums – valsts būtība un sūtība

Juris Bogdanovs,  Apollo  11/03/07    Lai cilvēki vispār varētu izvērtēt to, cik gudri un taisnīgi rīkojas viņu valsts pieņemot vienu vai citu risinājumu vai uzstādījumu, viņiem, vispirms, būtu padziļintāti jāizprot šī jēdziena «valsts» patiesākā būtība. Uzskatu, ka pirms visa ir jāpastāv filozofiskajai izpratnei par to, kas ir katra vērtību izsakošā jēdziena  dziļākā un pilnīgākā būtība, kur slēpjas tā patiesākais vērtīgums, kā arī vispusīgi jāpamato šis skatījums un jāsniedz tāda pat līmeņa vērtējums par visiem citiem, atšķirīgajiem uzskatiem. Paskaidrošu, kā šo jēdzienu «valsts» saprotu es.

Valsts sūtība.

Vispirms gribētu apgalvot, ka neviena sabiedrība nav spējīga ne tikai uzplaukt, pat ne pastāvēt, ja tās dzīve nav labi sakārtota. Un ar labi sakārtotu es saprotu tādu vidi, kurā pati sabiedrība sev izveido tādu pārvaldes mehānismu, kurš «saprātīgā piespiedu kārtā» nodrošina ikviena cilvēka iesaistīšanos kaut kādos pasākumos, kas uzlabo un notur viņa paša spējas un dzīves kvalitāti, pie kam nodrošinot šīs iespējas ne tikai uz papīra, bet gan tieši dzīvē. 

Ar saprātīgu piespiedu kārtu es saprotu gan nodokļu politiku, gan arī sociālo garantiju vai pat kaut kādu piemaksu pastāvēšanu, ja cilvēks, piemēram, ir aktīvs sabiedriskajā dzīvē, vienlaicīgi gan augot savā vērtību izpratnē, gan palielinot auglīgumu jebkādos sadzīves vai darba līmeņos, gan arī uzlabojot un nostiprinot savu veselību un darbapsējas vispār. Ja tas tiek panākts, tad šāds cilvēks ne tikai rada labākus un vairāk sava darba augļus, bet ir veselāks, dzīvespriecīgāks, jaunradošāks, cilvēcīgāks utt., kopumā sniedzot sev un visai sabiedrībai daudz vairāk labuma, un mazāk no tās ņemot.

Jo vairāk šādu cilvēku ir attiecīgajā sabiedrībā, jo konkurētspējīgāka, izdzīvotspējīgāka sarežģījjumos un patstāvīgāka tā ir. Tieši tāpēc būtu ārkārtīgi svarīgi nodrošināt un visus spēkus veltīt tam, lai šādu cilvēku īpatsvars sabierībā būtu liels.

Ir tā, ka cilvēks ļoti lielā mērā ir psiholoģisks robots, kura «rīcības programmu» veido apkārtējā vide, lai kā katrs no mums to arī negribētu atzīt. Bet šie cilvēka apziņas jautājumi ir pārāk plaši, lai šo apgalvojumu pierādītu šādu tekstu ietvaros.

Tajā pašā laikā cilvēks nav spējīgs viens pats attīstīties, ar ļoti retiem izņēmumiem, nedz garīgi, nedz fiziski. Vēl vairāk. Lielākā daļa cilvēku, vismaz patstāvīgi, nav spējīgi izaugt līdz pietiekoši dziļas izpratnes līmenim tādos jautājumos kā psiholoģija, ekonomika, valsts pārvaldes būtība un loma, vērtību izpratnes jautājumi vispār. Un visi uzskata, ka viņi jau nu ļoti labi to visu pārvalda. Un tieši tas arī ir lielākais klupšanas akmenis.

Sabiedrības ietekmi uz indivīdu vai indivīdu grupu un otrādi ļoti labi var salīdzināt ar «vistas/olas mehānismu». Ir tā, ka sabiedrībā valdošie tikumi un pārliecības «pēc sava ģīmja un līdzības» izveido arī ikvienu no mums, ar retiem izņēmumiem, kuru atšķirīgums arī nerodas ne no kā. Un vēlāk šie cilvēki, kurus vidē valdošie vēstījumi un vērtības ir radījuši sev līdzīgus, turpmāk arī paši turpina veidot šo vidi tieši tādu, par kādu vērtību nesējiem viņi ir radīti. Tā tas notiek visos līmeņos, visās civilizācijās un ir bijis visos laikos.

Protams, katru sabiedrību var mainīt, ja uz to atstāj spēcīgu cita veida vēstījumu ietekmi. Cilvēki to neatzīst, bet viņi atkal ietekmējas. Un visvairāk un vieglāk ir ietekmēt un manipulēt ar sabiedrību, kura ir vāji, tikai virspusēji informēta par vērtībām, par to būtību un to kopšanas vajadzības pamatojumiem, kura ir vāji informēta par cilvēka apziņas būtību, vai pat kuras vidē valda maldīgi priekšstati par to.

Taču viens ir skaidrs. Pirmkārt, cilvēka spēju (garīgo un fizisko) un vērtību izpratnes attīstībā videi ir milzīga nozīme, tāpat kā, otrkārt, milzīga nozīme ir tam, cik liels cilvēku īpatsvars ir ar augstu patstāvības un attīstības līmeni. Trešais, ko zināt ir svarīgi, ir tas, ka izteikti lielākajai daļai cilvēku ir vajadzīgs kaut kāds «saprātīgs piespiedu mehānisms», kurš veicinātu viņa iesaistīšanos savu spēju, arī izpratnes par vērtīgo vairošanā un uzturēšanā, kā arī mazinātu viņu iespējas krist dažādos kārdinājumos, piemēram, alkatībā, slinkumā, baudās.

Tas viss nozīmē, ka īstā valsts loma un būtība ir ārkārtīgi svarīga ikvienam no mums. Jo valsts būtība tad atklājas kā paņēmiens (mehānisms), kādā sabiedrība pati sevi veido, attīsta, ierobežo, ja tas vajadzīgs, nodrošinot taisnīgumu, mieru, attīstību un spēku (garīgo, fizisko, skaitlisko), patstāvību, pārticību, drošību par rītdienu savā vidū, pie kam parūpējoties par ikvienu cilvēku šīs valsts ietvaros.

Tātad, valsts sūtība ir kalpot cilvēkam, nevis kā tagad, kad valsts pārstāvji visu laiku atgādina, ka pilsoņiem ir jākalpo valstij, ka viņiem pašiem vairāk jārūpējas par to, lai mazinātos korupcija, lai mazinātos inflācija, lai viņi būtu pārtikuši, izglītoti, droši par rītdienu utt.  Pie kam visvairāk būtu jāpalīdz tieši tam, kuram tas vissvairāk ir vajadzīgs, un tieši tādās lietās, kādās viņam ir vajadzīgs visvairāk. 

Valstij būtu jādarbojas līdzīgi kā attiecībās ģimenē. Vai kāds pamet savā vaļā kādu no saviem bērniem, ja redz, ka tam kas nepadodas, veltot sevi tikai tiem bērniem, kuriem viss izdodas? Kas tā rīkojas, nav savu bērnu cienīgs, nav cienīgs nēsāt vecāku vārdu. Un kas mēs esam par tautu, ja mēs viens otru neuztveram kā brāļus un māsas, ja mēs dzīvojam katrs pats par sevi, cenšoties viens otru izmantot, viens uz otra nelaimes nopelnīt, un vēl priecājamies, ka nav konkurences. Ja mēs viens par otru nerūpējamies kā ģimenes locekļi, tad mēs neesam tauta, bet «pabiras», kuras vieno runāšana vienā valodā. Un vienīgais reālais veids, kā šīs rūpes nodrošināt, ir valsts jeb pārvaldes mehānisms, kurš gan dara gudrākus un spējīgākus mūs pašus, gan arī piesaista labākos prātus tam, lai palīdzētu izrauties no nejēdzīgā un izaugt garā tiem, kuriem iet ļoti grūti šajā pasaulē.

Mums vairs nav daudz laika, lai izlemtu, būs mūsu tautai un valstij nākotne, vai nebūs.

Kam kalpo šodienas valsts, par to var spriest pēc jebkuriem mums pieejamajiem rezultātiem. Piemēram, iedzīvotāju kopskaits mazinās, tauta izmirst. Ir ļoti liels to cilvēku īpatsvars, kuru ienākumi pat par pilnu darba slodzi ir mazāki par iztikas minimumu, kurš arī mums ir aprēķināts neticami zems, un no šiem ienākumiem vēl tiek atņemti nodokļi. Bagāto cilvēku skaits ir neliels, un to bagātības attiecība pret nabago ienākumiem visu laiku un strauji pieaug. Bērnu attīstības pasākumi ir atstāti pašu cilvēku ziņā, lai gan lielai daļai cilvēku nav nedz naudas, nedz pat vispār iespēju savus bērnus nodrošināt ar attīstību vecinošiem pasākumiem. Daudzu ārvalstu preču ražotājiem un pārdevējiem priekšrocības mūsu valstī ir lielākas nekā vietējo preču ražotājiem un tirgotājiem.

Vai šī ir valsts, kura mums kalpo, kura veicina mūsu iespējas un pamudina ar kaut kādiem paņēmieniem mūs attīstīties un savā attīstībā izaugt līdz patstāvīgam līmenim, kļūt spējīgiem pielāgoties jauniem apstākļiem, būt konkurētspējīgiem ar savu ražīgumu un jaunrades spējām? Vai valsts palīdz mums pasargājot mūs no negodīgas un nevajadzīgs konkurences, veicinot arī izplūstošās naudas samazināšanos un tādu produktu rasšanos, kuri nestu mums ienākumus? Man par to nekas nav zināms. Bet es zinu, ka valsts vadītāji mums regulāri atgādina, ka tas viss ir mūsu pašu rokās un mūsu pašu ziņā.

Varbūt ka kādam ir izdevīgi, ka valsts par mums nedomā, ka mēs esam izveidojuši valsti, kura mūs ir pametusi katru savā vaļā un uz priekšrocības noteikumiem ielaidusi ekonomiskajā un morālajā vidē spēkus, kuriem nemaz nevajag spēcīgu Latviju, spēcīgu Latvijas sabiedrību, plaukstošu un vairumā ejošu latviešu tautu.

Šī valsts nekalpo mums. Tā kalpo interešu grupiņām, kuras savā alkatībā un varas pārņemšanas kārē nespēj pašas valdīt pāri savām tieksmēm, un ar to saslimdina arī tos, kuri viņu vārdā Latviju pārvalda, ievieš «saviem īstajiem darba devējiem» vajadzīgos nosacījumus ekonomikas un tautas noplicināšanā, lai varētu vieglāk un ātrāk gūt peļņu uz tautas rēķina.

Vai mēs gribam te īstu valsti, tāds ir svarīgākais jautājums šobrīd.

Tautas sapulcē mudina būt politiski aktīviem

Ģirts Zvirbulis, Latvijas Avīze  11/05/07    Jau pusstundu pirms pasākuma sākuma Doma laukuma virzienā plūda gandrīz nerimstoša ļaužu straume. Cilvēki nāca gan pa vienam, gan ar ģimenēm, gan organizētos bariņos. Daži nesa karogus un plakātus, kā arī skaļi diskutēja par pēdējiem politiskajiem notikumiem valstī. Uz tautas sapulci bija ieradušies gan rīdzinieki, gan dažādu Latvijas rajonu iedzīvotāji.

Kā novēroju, līdz pasākuma sākumam Doma laukums Vecrīgā jau bija pārpilns un daļa atnākušo vīlušies devās prom. Precīzu pasākuma dalībnieku skaitu noteikt bija grūti, jo viņi no slapjā sniega slēpās zem lietussargiem. Pēc drošībnieku aplēsēm, sestdien Doma laukumā bija pulcējušies 8000 – 9000 cilvēku. Protesta akciju uzraudzīja Valsts policijas un apsardzes uzņēmuma "G4S" darbinieki. Bija manāmi arī vairāki sabiedrības par atklātību "Delna" krekliņos tērpušies jaunieši. Vislielākā drūzma valdīja Doma laukumā izvietotās skatuves priekšā. Bija manāms, ka pasākuma organizatori cenšas pretendēt uz ceturtās atmodas godu. Laukumā bija uzstādīti divi lieli monitori. Viens no tiem demonstrēja kadrus no 4. maija deklarācijas pieņemšanas, Baltijas ceļa un Saeimas plenārsēdēm. Otrs – Doma laukumā tobrīd notiekošo. Turklāt tautas sapulci atklāja apvienotais koris ar vienu no dziesmotās revolūcijas himnām – Mārtiņa Brauna "Saule, Pērkons, Daugava".

Sapulces dalībnieki turēja plakātus ar uzrakstiem "Saeimu bez mākoņiem!", "Latvieti, nepārdodies!", "Zatler, atlaid Saeimu!", "TP – tautas posts", "Paldies Maizītim!" un tamlīdzīgi. To vidū bija manāmi arī karogi un transparenti ar "Jaunā laika", "Saskaņas centra", "Visu Latvijai!" un citu opozīcijas partiju simboliku un saukļiem. Doma laukumā bija ieradušies arī šo partiju biedri, kas sarunājās ar protestētājiem vai dalīja savus reklāmas materiālus. Šķiet, viskuplāk bija pārstāvēts "Jaunais laiks" – no šīs partijas tautas sapulcē bija ieradušies Einars Repše, Uldis Grava, Ausma Kantāne, Sandra Kalniete, Kārlis Šadurskis. Turpat netālu bija redzams arī Aleksejs Loskutovs. Formāli savu atbalstu sapulces mērķiem bija izteikuši arī pozīcijas partiju pārstāvji.

Rakstniece Andra Neiburga, uzrunājot klātesošos, paironizēja par partiju tieksmi izmantot tautas sapulci saviem mērķiem: "Mūs atbalsta Tautas partija un prezidents Zatlers. Mūs atbalsta "Jaunais laiks", kas diezgan nepamatoti sevi jau iztēlojušies par revolūcijas vadoņiem. Mūs atbalsta visi jaunie briestoši politiskie spēki, kuriem es nedošu nekādu uzticības avansu. Atbalsta arī "Saskaņas centrs". Kā gan citādi, jo šobrīd ikviens gatavs ar viņiem sadarboties." Pēc A. Neiburgas domām, pēc 18. oktobra protesta valdošā elite kļuvusi tikai vēl rafinētāka un ciniskāka. Viņas kolēģe Laima Muktupāvela atgādināja, ka 50 000 Latvijas iedzīvotāju spiesti "maizi un pašapziņu meklēt ārpus dzimtenes".

Aktieris Kārlis Sebris uz tautas sapulci pats nebija ieradies, bet sanākušajiem tika nolasīta viņa vēstule. "Tauta šodien nevis lūdz, bet prasa saviem valdītājiem – kur ir jūsu sirdsapziņa, kur ir jūsu godaprāts? Mūsu visu senči reiz krimta cietu garozu, tādēļ arī mēs esam vienādi un nevienam nav tiesību pakāpties uz tautas pleciem. Cilvēks, kas neuzklausa tautas balsi, šodien nedrīkst būt pie varas," tajā teica aktieris.

Valsts prezidents Valdis Zatlers, kaut arī iepriekš bija izteicies, ka neapmeklēs šo pasākumu, tomēr ieradās klātienē uzrunāt protestētājus. Pasākuma dalībnieki viņu sagaidīja ar svilpieniem un saucieniem: "Atlaid Saeimu!" "Man ir prieks, ka esat pulcējušies par jaunām vērtībām – būvēt godīgu, uz tikumību un kultūru balstītu valsti," teica V. Zatlers. "Es negribētu uzstāties, ja šis būtu politisks mītiņš, jo negribu būt ķīlnieks kāda politiska spēka rokās, bet gan tautas uzticīgs prezidents. (No pūļa – "Pierādi!", "Atlaid Saeimu!") Es esmu varas pārstāvis, kam varu deleģējusi tauta. Tauta ielās izsaka savu viedokli, bet tai ir jābūt arī politiski aktīvai." Viņš aicināja cilvēkus izlasīt Satversmi, pārdomāt savu rīcību un kalpot Latvijai, jo "viens prezidents neko nevar izdarīt, izdarīt var tikai visi kopā".

Aktieris Juris Žagars, kurš ir arī Cēsu domes deputāts, ievēlēts no Tautas partijas saraksta, savā runā atzina, ka viņam šobrīd ir kauns par saviem partijas biedriem: "Pirms tam tādas sajūtas nebija. Un domāju, ka daudziem Tautas partijas biedriem pēdējā gada laikā nācies kaunēties par vadības pieņemtiem lēmumiem." Viņš uzsvēra, ka svarīgi, lai partiju biedri aktīvi iesaistītos to darbā, neļaujot atsevišķiem vadītājiem nerēķināties ar biedru viedokli.

Citi runātāji aicināja visus Latvijas iedzīvotājus būt politiski aktīviem. Piemēram, profesore Janīne Kursīte: "Ir lietas, kas stāv virs patikšanas vai nepatikšanas, – un tās ir valstiskums un tiesiskums. Ja par valsti domājot naivi ideālisti, tad nopietnie tikmēr domājot par peļņu. Citi domā, ka labāk klusēt, jo neko nav iespējams mainīt. Taču pretrunas un smagums tikai samilzīs, ja tauta klusēs."

Kādreizējais valsts galvenais notārs Jānis Endziņš norādīja, ka valstij šobrīd ir virkne problēmu: "Problēmas ar drošības iestāžu likumiem, cīņas ap KNAB, pār daudzām augstām amatpersonām krīt kriminālatbildības ēna, inflācija sasniedz divciparu skaitli, cilvēki brauc strādāt uz Īriju. Satversmē ierakstīts, ka valsts vara Latvijā pieder tautai. Šī vara jāizmanto atbildīgi, sekojot politiskajiem notikumiem, un īstenot savas tiesības, apzināti piedaloties vēlēšanās un norādot politiķiem uz viņu kļūdām. Ja mēs būsim aktīvi ikdienā, tad turpmāk varēsim pulcēties Doma laukumā, tikai lai dziedātu un priecātos, nevis runātu par politiku."

SIA "Rīgas piensaimnieks" valdes priekšsēdētājs Edgars Štelmahers runāja gan kā Latvijas pilsonis, gan kā uzņēmējs: "Kā Latvijas pilsonim man šobrīd ir jūtams pozitīvisma deficīts. Pirms gada televīzijas bija pārsātinātas ar pozitīvisma kampaņām, bet pēc Saeimas vēlēšanām iestājies klusums. Tātad, vai nu politiķiem beigušies pozitīvie darbi, vai klusībā tiek veikti negatīvie darbi. Un izskatās, ka tieši negatīvi darbi šobrīd mums krīt uz galvas kā rudens āboli. Kā uzņēmējam man jāatzīst, ka daudzi uzņēmēji, spītējot birokrātijai, sarežģītajai likumdošanai un niecīgajam valsts atbalstam, turpina strādāt un pārstāv Latviju ārzemēs. Tajā pašā laikā negodīgi cilvēki savu labklājību iegūst, ietekmējot politiskos lēmumus. Mūsu ceļi ir divreiz dārgāki nekā kaimiņiem, mūsu jaunais tilts būs viens no dārgākajiem Eiropā un mēs ceļam nesamērīgi dārgu bibliotēku un koncertzāli. Protams, tās visas ir vajadzīgas lietas, bet vai mēs varam uzticēt celtniecību cilvēkiem, kas savās domās un darbos ir stingri aizķērušies pagājušā gadsimta astoņdesmito, deviņdesmito gadu mijā? Tādiem, kas traktora vai auto pirkšanai aizņemas naudu no sev nezināmiem draugu draugiem un pēc tam ar to klīst pa bāriem un ēdnīcām, meklējot iespējamos pārdevējus." Viņaprāt, tieši šādu politiķu dēļ Latvija atrodas korumpētāko valstu starpā blakus Namībijai un Kolumbijai.

Uzrunas teica arī žurnālists Jānis Domburs, organizācijas "Kreisais krasts" pārstāvji un lauksaimnieks Juris Plēsums. Pamīšus runām uzstājās apvienotais koris populāru diriģentu vadībā.

Pasākuma izskaņā tika nolasīts Doma laukuma aicinājums, kurā pausts satraukums par valdības iejaukšanos tiesībsargājošo instanču darbā, tiesu lēmumu "tirgošanu pie tējas tases", sabiedrībai būtisku lēmumu pieņemšanu "slepenās sapulcēs zoodārzā" un oligarhu ietekmi uz partiju darbu. Dokumentā arī aicināts ikvienu pilsoni apzināties, ka viņš ir valsts daļa, un attiecīgi rīkoties.

Pēc pasākuma cilvēki mierīgi izklīda un policija nekādus nopietnus pārkāpumus nav reģistrējusi. Atskaitot dažus sadriskātus plakātus, Doma laukums pat nebija īpaši piegružots. Liela daļa cilvēku uzreiz pēc sapulces beigām devās parakstīties par Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) ierosinātajiem Satversmes grozījumiem, kas dotu tautai tiesības atlaist parlamentu. Kā novēroju pie parakstīšanās vietām Doma laukuma tuvumā (Pēterbaznīcā, kultūras centrā "Vecrīga" un 3. vidusskolā), bija izveidojušās garas rindas. Pēc LBAS aprēķiniem, sestdien pavisam parakstījušies aptuveni 3500 cilvēku.

Tautas sapulces organizatori ar pasākuma norisi bija visnotaļ apmierināti. "Viss notika, kā vajag, un jāsaka paldies tiem cilvēkiem, kas nenobijās no skarbajiem laika apstākļiem un ieradās. Liels prieks, ka pasākums notika bez starpgadījumiem," man telefona sarunā pastāstīja sabiedrības par atklātību "Delna" projektu vadītāja Aiga Grišāne. Vai valdošās partijas šoreiz būs pamanījušas zem lietussargiem stāvošos cilvēkus un sadzirdējušas viņu viedokli, gan viņa neņēmās vēl prognozēt, sakot, ka to rādīs valdības un Saeimas turpmākā rīcība. Jautāta, kā vērtē dažādu opozīcijas politisko organizāciju klātbūtni pasākumā, A. Grišāne norādīja, ka tas bijis prognozējams: "Protams, opozīcijai ir izdevīgi parādīties šādos pasākumos. Taču mēs būtu tikai priecīgi, ja tos ar savu klātbūtni pagodinātu arī valdošo partiju deputāti. Godīga politika paredz, ka politiķu lēmumi tautai ir saprotami un pieņemami. Sestdien Doma laukumā sanākušie apliecināja, ka pagaidām tā vis nav."

Tautas sapulce pieprasa pārmaiņas

Matīss Arnicāns,  Diena  11/05/07    Sestdien Doma laukumā sanākušās ļaužu masas pieņem rezolūciju par tiesisku valsti un godīgu politiku.

Iestājoties pret tiesu lēmumu tirgošanu pie tējas tases, svarīgu jautājumu risināšanu slepenās sanāksmēs zoodārzā un neapmierinātību ar politiķu rīcību daudzos citos gadījumos, sestdien, spītējot slapjdraņķim, uz Tautas sapulci Doma laukumā sabrauca vairāk nekā deviņi tūkstoši cilvēku no visas Latvijas. Zem lietussargiem valdīja pacilāts noskaņojums — cilvēki klausījās runātājos, dziedāja kora dziesmas, dalīja skrejlapas un izkliedza dažādus saukļus. Sapulces noslēgumā tika nolasīta un pieņemta rezolūcija par tiesisku valsti un godīgu politiku, kā arī klātesošie vienojās kopīgā valsts himnas dziedāšanā diriģenta Imanta Kokara vadībā.

"Šajā stundā bija tik liels gaišums, kādu es esmu vēl sajutis tikai Dziesmu svētkos," pēc sapulces prieka asaras nespēja slēpt komponists Pēteris Vasks, norādot, ka beidzot ir sajūtams tautas spēks. "Nav tā, ka mēs neko nevaram mainīt. Mēs varam mainīt. Un šis notikums tam ir pierādījums," piekrīt Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Atis Lejiņš. Viņaprāt, nākamo triju gadu laikā politikā ir gaidāmas lielas pārmaiņas un parijas vairs nevarēs būt tikai "kabatas un biznesa" veidojumi.

Arī politologs Ivars Ījabs uzskata, ka politiķiem ar tautas gribas izpausmi turpmāk nāksies vairāk rēķināties. "Pilsoniskā sabiedrība pamazām sāk saprast, ka tai ir jārealizē sava vara un jāpauž attieksme pret varas lēmumiem," viņš uzsver, gan iesakot nepārvērtēt konkrētā pasākuma nozīmi. Tautas sapulce uz politiķiem, iespējams, atstātu lielāku ietekmi, ja tās mērķi un saukļi būtu konkrētāk formulēti, uzskata politologs Jānis Ikstens, norādot, ka 18.oktobrī notikušais pikets pie Saeimas pret Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja Alekseja Loskutova atlaišanu bija skaidrāks.

Diena jau rakstīja, ka atbalstu pasākuma saukļiem "par tiesisku Latviju" un "par godīgu politiku" pauda gan Valsts prezidents Valdis Zatlers, gan premjers Aigars Kalvītis (TP), taču neviena no augstajām amatpersonām sestdien Doma laukumā nebija plānojusi ierasties.

Tādēļ negaidīta bija Valsts prezidenta Valda Zatlera ierašanās un uzruna. "Skatoties notiekošo pa televizoru, redzot noskaņu, prezidents uzskatīja, ka viņam ir jāierodas," Dienai skaidro viņa preses sekretāre Inta Lase. Klātesošie V.Zatleru sagaidīja, skandējot — "Atlaist Saeimu!", ar līdzīgiem saukļiem, pārtraucot prezidenta runu pat vairākkārt. Savā uzrunā V.Zatlers teica, ka ir ieradies, lai ieklausītos cilvēkos, aicināja iedzīvotājus būt aktīviem. "Viens prezidents neko nevar izdarīt. Izdarīt varam tikai visi kopā," viņš sacīja.

"Iespējams, viņam pašam uzstāšanās noteikti bija drosmes izpausme, taču vajadzēja vairāk padomāt, ko viņš teiks," uzskata I.Ījabs. Viņaprāt, ir dīvaini brīdī, kad sanākušie skandē par Saeimas atlaišanu, prezidentam izteikt prieku par to, kā mobilizējas tauta. Savukārt J.Ikstens norāda, ka V.Zatlera bezpalīdzīgais vēstījums — es neko daudz nevaru izdarīt — neatbilst patiesībai. Satversmē prezidentam ir piešķirtas tiesības ietekmēt, piemēram, likumdošanas procesu.

Ministru prezidents A.Kalvītis uz Tautas sapulci nebija ieradies, jo atradās vizītē Amerikas Savienotajās Valstīs. Viņa pārstāvi Dienai sestdien un svētdien sazvanīt neizdevās. Pasākumā gan bija sastopami vairāki valdošās koalīcijas partiju politiķi.

Sapulces laikā trīs vietās Doma laukuma tuvumā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība turpināja iesākto parakstu vākšanu par grozījumiem Satversmē, kas dotu tiesības tautai rosināt Saeimas atlaišanu. Sestdien par grozījumiem parakstījās 3500 cilvēku, sasniedzot 6000 no nepieciešamajiem 10 000 parakstu. Parakstus iespējams nodot pie ikviena zvērināta notāra visā Latvijā, uzrādot pilsoņa pasi.

Viedoklis: Aijaijā, trallalā

Viktors Avotiņš,  NRA  11/05/07    Šis gabals varētu saukties arī «Rīkotāju bezatbildība» vai «Aicinātāju mazspēja». Manuprāt, nevar ar sabiedrību izdarīties tā, kā rīkotāji izdarījās ar to sestdien.

Jau ceturto (!) reizi šogad (referendums, prezidenta vēlēšanu pikets, pikets Loskutova atbalstam, tautas sapulce) saukuši kopā ļaudis faktiski viena un tā paša iemesla – politikas kvalitātes – dēļ. Varbūt pirmo, varbūt otro reizi sanākušos var uzskatīt par pūli, bet trešajā, ceturtajā reizē tie jātur par sabiedrību un jādod to gribai ne vien šīs gribas pieteikuma iespējas, bet arī rīcības piedāvājums. Vismaz piesauktais garaspēks jādefinē nevis kā poētisms, ar to jāsaista nevis jauka kopīga padziedāšana, bet tas jādefinē kā politikas instruments. Tas, kas notika sestdien, manuprāt, bija vairāk, neteiksim gluži – izklaides, teiksim – pašapziņas uzmundrināšanas pasākums nekā uz varu vērsts koncentrētas gribas un gara lādiņš.

Tautas partijas frakcijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis, varbūt pats negribēdams, bija visai precīzs, teikdams, ka sestdienas sanākšanai "vairāk vai mazāk izdevās nebūt politiskai sapulcei". Padomā tik, viens no sapulces saukļiem ir "Par godīgu politiku!", bet tā aizrit apolitiski. Absurds.

Plakāti sapulcē bija tiešāki un precīzāki par runātajiem. No runātājiem tikai Andra Neiburga, ij tad ar piebildi, ka būs subjektīva, nosauca konkrētu risinājumu pašreizējās politikas un tiesiskuma uzlabošanai – Saeimas atlaišanu. Man šis gājiens, kamēr nav definēts vai nu politisks spēks, vai citādi vienoti cilvēki, kas pamato šā soļa pozitīvu iznākumu un uzņemas atbildību par to, ir kategoriski nepieņemams. Manuprāt, pagaidām cilvēki, kas par to parakstās, pamatā pauž neapmierinātību par esošo, nevis gatavību atbildēt par šī soļa iznākumu. Parakstās kā (politikas) patērētāji. Turklāt viņi prasa mainīt tikai vēlēšanu regularitāti, nevis lietas, kas Satversmē noteiktu lielāku deputātu, partiju atbildību vēlētāju priekšā. Prezidenta atsauce uz Satversmi sestdien šķita vairāk nekā vietā. Jo, manuprāt, Satversme nepastāv ne Kalvīša valdības, ne cita tekošā momenta dēļ. Tā pastāv šīs valsts mūžības dēļ, un tās pamatprincipus grozīt vajadzētu vien epohālu lūzumu, nevis katras pārejošas krīzes gadījumos. Protams, ja mūsu (nevis varas) apziņā ir nobriedis šāds epohāls lūzums, darām, kā Andra saka.

Taču arī tad, ja Andra saka un ja sapulce sauc: "Atlaist Saeimu!", bet citi nesaka neko un runā pa gaisu, šī prasība vismaz ir tas konkrētais mērs, no kura varai vajadzētu saprast, ka tā top uzskatīta par izpuvušu visos varas atzaros. Kaķa lāsti tai nekaitēs. Jo kurš gan ir pret tiesisku valsti vai godīgu politiku. Visi – par. Tātad, ja visi par, bet godīguma kā nav, tā nav, ir jāmeklē politiski (!) instrumenti, kā reāli tikt ar šādu varu galā. Piedāvāt šos instrumentus sapulcē bija rīkotāju, aicinātāju un runātāju pienākums. Tautai sāpīgos brīžos tīt to aptuvenības un daiļlasīšanas vatē, plivināt tās priekšā savas kaunības nēzdodziņus arī ir cinisms. Andra vismaz ieteica kaut ko konkrētu. Un abi "Kreisā krasta" jaunie puiši. Jo viņi runāja par konkrētu efektivitāti, kamēr pārējie vairāk taisīja efektus. Viņi runāja par līmeni, kurā katrs var. Ja grib... Par tēmu, ko vēlāk dziedāja kori – dziesma, ar ko tu sāksies? Sācies ar klusu vārdu, sācies ar klusu zilbi...

Dziesmas bija dikti labas, dziedātāji bija dikti labi, bet – kas bija kori kā sapulces elements? Liepu laipa, kas mīļam mieram tika mesta no sanākušiem uz varu – rāmāk, latvieti, rāmāk? Daile, kas vilka pie zemes, lai pūlis neaizskrien pārliekos politisko kaislību, garaspēka augstumos? Lai ir smuki. Bet atceros palaikam dziedātu arīdzan sapulces saukļiem šo to piemērotāku. Ar Raiņa vārdiem, ar Veidenbauma vārdiem, ar franču vārdiem Allons enfants de la Patrie..., kas tālāk labi rīmējas ar tyrannie... Tā vien likās, ka koru uzdevums ir vēl vairāk "folklorizēt" (J. Domburs) ļaužu atnestās, jau tā nosacītās dakšas.

Vārdu sakot, cilvēki bija kā pienākas, bet rīkotāji, aicinātāji un runātāji to kopumā nejēdza dot sapulcei tās saukļiem atbilstošu svaru un līmeni. Visspilgtāk tas redzams tā sauktajā Doma laukuma aicinājumā. Tas taisīts pa roku galam, autoru sirds pie tā jēgas nav gulējusi. Ļoti īsā, it kā valstiski principiālā tekstā garākā rindkopa veltīta Loskutovam. Frāzes klab bez mērķtiecības, tekstam nav ielikta viena elpa. Tas, ko autori uzskata par panākamu, lai dabūtu tiesisku valsti un godīgu politiku, labi ja spēj sakārtot pāris atsevišķu resoru. Pat galvenais nav nosaukts (reāla tautvaldība, reāla atgriezeniskā saite starp varu un tautu, esošo likumu revīzija, vadoties no tā, ka varas suverēns ir tauta, tiesu pieejamība, esošās saiknes cilvēks–vara–likums vietā saikne cilvēks–likums–vara utt.). Ļaudis gan savu padarīja. Ko padarīja rīkotāji? Rīgu dimdināja? Aijaijā, trallalā.

Intervija : Starp pārpalikumu un nepietiekamību

Baiba Lulle,  NRA  11/05/07    Deputātu kvota iestrādāta valsts investīciju programmā.

Nedēļu pirms Saeimas galīgā balsojuma par 2008. gada valsts budžetu Neatkarīgā iztaujāja Tautas partijas frakcijas vadītāju Māri Kučinski, Tautsaimniecības komisijas priekšsētāju Gunti Blumbergu (ZZS, Latvijai un Ventspilij) un komisijas deputātu Dzintaru Zaķi (Jaunais laiks).

– Kas ir valsts sociālie, ekonomiskie faktori, kas ļauj šajā attīstības stadijā atbalstīt budžetu ar pārpalikumu (1% no IKP, aptuveni 163 miljoni latu)?

Dzintars Zaķis: – To vajadzēja darīt jau agrāk. Valsts budžets aug ļoti strauji, un viens no lielākajiem tā tērētājiem ir pati valsts. Sākot strādāt 7. Saeimā, budžets bija pie diviem miljardiem latu, tagad jau pieci ar pusi. Tēriņi aug ļoti strauji, un tie vairo arī inflāciju. Netaupīšanas rezultāts ir augstā inflācija. Kad strauji attīstās ekonomika, kā tas Latvijā ir pēdējos piecos sešos gadus, papildus aizņemties naudu no ārpuses, lai to uzkarsētu vēl, nav prātīgi.

– Vai naudu, ko novirza pārpalikumam, nav prātīgāk investēt, piemēram, ražošanas, starptautiskās konkurētspējas attīstībā?

D.Z.: – Ražošanai šobrīd vairāk vajadzīgas nevis valsts subsīdijas, bet uzņēmējdarbības vide un infrastruktūra.

Māris Kučinskis: – Piekrītu, ka šis laiks jau ir nokavēts. 2002. gadā JL nāca ar šo piedāvājumu, bet budžetam, ko pieņēmām tikai kaut kad martā, deficīts bija 3%. Negribu neko pārmest, tikai pateikt, ka nav tik vienkārši visu sabalansēt. Nav jau cita avota, kā valsts budžets, lai skolotājiem, ārstiem būtu pienācīgas algas. Kad ekonomika sāka ļoti strauji attīstīties, sabalansēt kaut ko bija vēl grūtāk. Nokavēts ir viens gads. Reāli jau valsts nostrādāja ar budžeta pārpalikumu, tikai tas neparādījās prognozēs. 1% pārpalikums būs signāls tiem, kuri vērtē Latvijas kredītreitingu, investīciju potenciālu. Kaut kas, protams, ir nepadarīts, un tā ir eksporta attīstība. Bet, ja šogad izdodas ar šo 1% šo signālu noraidīt, tad nākamajā gadā var ķerties pie instrumentiem, kas var veicināt produktivitāti.

Guntis Blumbergs: – Es Saeimā strādāju pirmo gadu, un manā iepriekšējā darbavietā – Ventspils domē – nekad iepriekšējos gadus budžets nav bijis ar mīnusa zīmi, un to, ka budžetam ir pārpalikums, vērtēju ļoti pozitīvi. No uzņēmējdarbības attīstīšanas viedokļa, protams, vajadzīgi līdzekļi vides, infrastruktūras sakārtošanai, cilvēku izglītošanai, un te es ceru uz ES fondiem. Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā arī Ventspilī bija jūtams vēl straujāks uzņēmējdarbības uzplaukums, parādījās vairāk ārzemju investoru, kas ieguldīja arī ražošanā.

– Pēc arodbiedrību un sabiedrības protestiem apēšanai paņemta nauda ES projektu līdzfinansējumam. Kā to vērtējat?

G.B.: – Protams, tā nav labākā prakse, un, ja mēs paņemam no Latvijas līdzfinansēšanas naudas projektiem, tas dara uzmanīgu. Bet, ņemot vērā to, ka ES struktūrfondu apguves periods ir no 2007. līdz 2013. gadam, tad 2008. gadā no 435 miljoniem latu par 36 miljoniem latu samazināto Latvijas līdzfinansējumu būs iespēja apgūt turpmākajos gados. Bet valsts budžets jau vispār 91% ir apēšanas nauda, un tikai 8,5% – izdevumi attīstībai.

D.Z.: – Ministru kabinets neizpildīja mājasdarbu. Bija jāmēģina saspiest bāze, savi izdevumi.

– Jāpamodina zvēri?

D.Z.: – Smejaties vai ne, bet zvēra modināšana toreiz (Repšes valdības laikā) deva savus rezultātus. Nauda bija jāaizņemas nevis no attīstības, struktūrfondu līdzfinansējuma, bet bija jātaupa pašām ministrijām. Labs piemērs ir Ekonomikas ministrija, kas, apvienojot Būvinspekciju un Energoinspekciju, ietaupīja diezgan ievērojamas summas. Līdzīgi varēja rīkoties arī citi, bet nebija politiskā uzstādījuma. Tā vietā, lai taupītu, MK palielināja ieņēmumu prognozi un atrada citus variantus, kā rast 1% pārpalikumu. Absurdi, ka pamatbudžets ir ar 90 miljonu latu deficītu un mēs runājam par budžetu ar pārpalikumu.

G.B.: – Bet 2007. gadā bija prognoze, ka deficīts būs 270 miljoni, iepriekšējā gadā bija 250 miljoni, tad tomēr tas solis pamatbudžetā no 270 uz 90 ir ļoti liels.

D.Z.: – Tendence ir pozitīva.

M.K.: – Tieši tā. Nekas jau nenotiek uzreiz, nevaram braukt uzreiz otrā grāvī. Ir sākts strādāt arī pie brīvo štata vietu likvidēšanas valsts pārvaldē, plānojot ietaupīt 3 miljonus latu. Labi, ir 17 miljonu pieaugums visai valsts pārvaldes bāzei. JL piedāvā gandrīz 150 miljonus ņemt no valdības vispārējiem dienestiem. No kā? No 1. janvāra padzīt vēl kādus strādājošos? Tas gan būtu zvērs!

D.Z.: – Bāzi saspiest praksē jau ir izdevies...

M.K.: – Par 150 miljoniem?

D.Z.: – Nu... Bet par cik saspieda 2003. gadā, varētu būt ekvivalents šim. ES līdzekļus, kas tomēr ir 2007.–2013. gadam, visus neaprīs uzreiz pirmajā gadā.

G.B.: – Galvenais šo samazināšanu veikt nevis lieliem lēcieniem, bet sistemātiski. Straujš samazinājums izraisīs vēl lielāku neapmierinātību, jo tad jau būs jāsāk ne tikai ierobežot algu pieaugumu, bet jāatlaiž cilvēki.

– Iepriekšējā Saeimā strādāja komisija, kas tēmēja uz ilgtermiņa vīzijas izstrādi, pie prezidenta – Stratēģiskās analīzes komisija, premjers vada darba grupu, kam nez kāpēc pēc budžeta balsojuma, līdz 18. decembrim, jāizstrādā Latvijas ekonomikas stabilizācijas plāns. Vai ir kaut kāda stratēģiska attīstības vīzija, kas atspoguļojas vai ko deputāti vēlētos iekļaut budžetā?

D.Z.: – Pagājušajā Saeimā mēs izdarījām labu darbu, un tas dokuments, ko mēs pieņēmām par attīstību ar cilvēku centrā, bija laba vadlīnija tam, kurp jāiet.

– Bet vai tas nav palicis tikai papīrs, vai redzat tam atspulgu arī budžetā?

D.Z.: – Ar to budžetu ir zināma problēma, jo manā izpratnē jārunā plašāk, ne tikai par budžetu, bet arī par to, kā veidojas nodokļu sistēma, cik sekmīga ir to iekasēšana, un te ir visvairāk nepadarītā. Mēs tikai pēdējā gada laikā sākām aplikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) nekustamā īpašuma darījumus, ko vajadzēja jau sen. Šā gada budžetā vairāk nekā 20% ienākumu veido algu jeb iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kamēr nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) veido daļu no pārējiem, kas ir tikai 3%. Lielākajā daļā Eiropas šī proporcija ir sabalansētāka.

Šobrīd no iedzīvotāju ienākuma nodokļa 80% dodam pašvaldībām, 20% – valstij. Pareizāk to pilnībā noteikt par pašvaldības nodokli, lai pašvaldība pati lemj, kā to izmantot, nevis ļaut par investīcijām lemt valdībai, kas šo naudu ne vienmēr dala pēc nepieciešamības, bet pēc citiem principiem.

M.K.: – Tik tuvas tās IIN un NĪN proporcijas pasaulē jau arī nav. Arī šobrīd jauno NĪN nodokli neviens nesauc citādi kā par pagaidu. Mums ir ļoti meistarīgi jānobalansē arī šeit, parlamentā, jo tas, no vienas puses, sitīs pa daudzu makiem.

Runājot par Nacionālo attīstības plānu, pateicoties tam un jūsu pieminētajām grupām, šogad pirmo gadu sākas mēģinājums piesiet budžetu kaut kādai Latvijas stratēģijai, bet nevar apgalvot, ka budžets tai jau ir piesiets. Bet ir iestrādes trīs gadu budžetā, kur jau ir apjaušama kaut kāda saite ar šīm mūsu prioritātēm: izglītību, uzņēmējdarbības atbalstu. Kad tapa Finanšu ministrijas pirmais uzmetums trīsgadīgajam budžeta projektam, kas jau pats par sevi ir panākums, parādījās uzsvars arī uz Eiropas naudas nenosegtajām lietām reģionālajā attīstībā, uz lielāku atbalstu zinātnei, izglītībai. Tam ir jāseko turpinājumam.

– No nodokļiem plānots gūt 2,89 miljardus latu – par 34% vairāk nekā šogad. Uz kā rēķina? Tikai uz algu palielināšanās, vai arī prognozēta būtiska ekonomiskā attīstība, vai arī VID aktivizēsies un vietā un nevietā trenkās uzņēmējus?

M.K.: – Gan, gan. Domāju, ka VID savu darbību pilnveidos, uz ko ceram, lai gan algu pieauguma iesaldēšana to varētu apgrūtināt.

D.Z.: – Viena lieta ir VID kapacitātes veicināšana, bet otra – nodokļu sistēmas reformēšana. Mūsu nodokļu sistēma ir bezgalīgi sarežģīta. Pētījumi liecina, ka, neraugoties uz mūsu salīdzinoši zemākiem nodokļiem, mūsu uzņēmējs tērē desmit reizes vairāk laika, lai tos administrētu.

M.K.: – Tā jau ir visas Eiropas slimība, kas lēnām ārstējas, un uz ko iet citi, ir nodokļu vienkāršošana, vienādošana, kas ir arī Latvijas uzdevums, bet neaizejot galējībās. Bet nodokļu samazināšanai šobrīd nav īstais brīdis. Galvenais – jātiek galā ar inflāciju. Mūsu nodokļi nemaz nav tik augsti, lai tagad taisītu kaut kādus eksperimentus.

– Inflācija nākamgad plānota 6,3%. Vai ar šo kārtējo algu pielikumu tas būs reāls skaitlis? Ja Kalvītis par kļūdainu atzina vairāk nekā 250 miljonu latu atvēlēšanu patēriņam pērn priekšvēlēšanu gaisotnē, vai šī nebūs kāpšana uz tā paša grābekļa?

M.K.: – Tā ir gada vidējā inflācija, kas pie normāla darba ir reāla. Lielākā bēda bija, ka nekustamā īpašuma tirgus atvēsināšana tika par kādu gadu nokavēta, tas jāatzīst.

D.Z.: – Valstī ir izveidojusies situācija, kad mums ļoti strauji aug pieprasījums un pretī nav piedāvājuma. Pieprasījuma pusē ir kredīti, ir budžets, ir struktūrfondu nauda, ārzemēs dzīvojošo nauda, kas tiek sūtīta uz Latviju, ir arī Austrumu nauda, kas varbūt ne vienmēr atrod legālus ceļus Latvijas ekonomikā. Tam pretim nestāv pietiekams piedāvājums, eksportspējīga ražošana. Lielā mērā tas ir atkarīgs no nodokļiem un prasmes tos iekasēt no visiem, ne tikai no mazajiem.

– Ja jau labklājības ministre Dagnija Staķe (ZZS) atkāpjas, tai skaitā budžeta dēļ, jo nav panākts pietiekams pielikums pensionāriem, vai ZZS var balsot par šādu budžetu?

G.B.: – Nedomāju, ka budžets ir galvenais iemesls. Ministre bija iesniegusi priekšlikumu par piemaksu pie pensijām no 1. janvāra, bet valdība to piedāvāja veikt tikai no 1. jūlija, ieekonomējot 16 miljonus latu. Saeima, sākot strādāt ar budžetu, cenšas rast kompromisu to sākt jūnijā, kas prasītu papildus aptuveni 2,5 miljonus latu. Domāju, ka tā vairāk ir tāda apstākļu sakritība: Reģu lieta, Tehnisko palīglīdzekļu centrs, manuprāt, ministre ir arī nogurusi, jo ir nostrādājusi piecus gadus, un šī joma nav no tām vieglākajām. Lai gan Labklājības ministrijai ir liels sociālais budžets, tā vienmēr nāk kā lūdzējs budžetā, vienmēr ir opozīcijas pretenzijas. Budžets ir kā pēdējais piliens, bet tas nemaina ZZS nostāju pret budžetu, ko mēs atbalstīsim.

M.K.: – Visi domāja, ka noguris ir Kalvītis, izrādījās, ka nogurusi ir Staķe.

Bet nevar vienlaikus kopā ar arodbiedrībām, kā viens otrs JL biedrs, skandēt: Atlaist Saeimu!, un no otras puses teikt, ka budžetā vajadzīgs vēl lielāks pārpalikums. Tās iespējas, ko Saeima vēl varētu rast, ir mēnesi agrāk piemaksas pie pensijām un izglītībai vēl pusotru miljonu ar mūsu sirdsapziņas solījumu – ja budžets labi pildīsies, septembrī skolotājus neaizmirsīsim.

– Paralēli notiek sarunas par jaunas valdības veidošanu. Vai pieļaujat, ka šā, kādu politisku vai citu apsvērumu dēļ Saeima par budžetu tomēr varētu nenobalsot?

M.K.: – Saeima šobrīd ir ļoti atbildīga, un, neraugoties ne uz kādiem procesiem valdībā, mēs pieņemam budžetu. Tas ir mūsu goda jautājums.

– Iepriekš, kamēr Indulis Emsis, būdams premjers, Romā dzina bārdu, Tautas partija izgāza budžetu un nogāza valdību.

M.K.: – Jūtu koalīcijas noskaņojumu, un nekas tamlīdzīgs nenotiks.

G.B.: – Atbildība pret valsti ir pārāk liela, lai kādu personāliju interešu vārdā nenobalsotu par budžetu.

D.Z.: – Šis budžets tomēr varēja būt labāks, nav izdarīts mājasdarbs, ir arī procedūras pārkāpumi, paketē nav iekšā tas, ko sabiedrība no mums gaida, un JL šādu budžetu atbalstīt nevar.

Gājienu ar budžeta noraušanu Kalvītis jau nodemonstrēja Emša valdības laikā, un neticu, ka scenārijs atkārtosies.

M.K.: – Tas bija pirmais lasījums.

D.Z.: – Tas nav būtiski. Drīzāk izmaiņas valdībā varētu gaidīt pēc TP kongresa novembra nogalē.

G.B.: – 24. novembrī arī TB/LNNK ir partijas kongress, kas var zināmu ietekmi uz koalīciju atstāt. Runājot par procedūras pārkāpumu: tas, ko iepriekš JL minējis, ka tas nav iesniegts Saeimā 1. oktobrī, jāteic, ka budžets ir ļoti saspringts, un sarunas, kas notika ar partneriem, piemēram, Latvijas Pašvaldību savienību (LPS), tika panāktas tikai oktobra sākumā. Labāk tomēr diskutēt ar partneriem, turklāt bez LPS saskaņojuma budžetu nemaz nevar iesniegt.

– Cik un kā dalīs Saeimas kvotu?

M.K.: – Šāda deputātu kvota ir arī citās Eiropas valstīs, un domāju, ka nav nekas slikts, ka kaut kādus nelielus investīciju vai atbalsta līdzekļus Saeima sadala. Bet šobrīd tam nebija laika un īstas vēlēšanās, ir saspringts laiks arī attiecībā uz inflāciju, deputātiem nav laika braukāt apkārt, dalot naudu. Bet ir valsts investīciju programma, kurā ir projekti, kas ir izvērtēti kopā par 88 miljoniem latu, un pamatā šai programmai nākamgad atvēlēti 20 miljoni. Bet Saeima ir Saeima, tāpēc tajā ir izdarītas diezgan ievērojamas korekcijas ar Saeimas deputātu iesniegumu. Domāju, ka nākotnē mēs mēģināsim dabūt investīcijas galīgi apolitiskas, to, ka pie valdības investīciju programmas deputāti neķersies klāt, bet droši vien kaut kādas deputātu kvotas tomēr paliks.

– Nākamgad pirms pašvaldību vēlēšanām?

M.K.: – Nākamgad pirms pašvaldību vēlēšanām vai kaut kad, bet tās būs ierobežotā, mazākā apjomā. Bet no tām pašām deputātu braukāšanām varbūt tiek kādas investīcijas mazajos pagastiņos, kur lielie investīciju projekti varbūt nenonāk.

Saeimas komisija atliek balsojumu par nākamā gada valsts budžetu

LETA  11/05/07    Šodien Saeimas Budžeta un finanšu komisija pirms izskatīšanas galīgajā lasījumā vērtēja 2008.gada budžeta projektu.

Tomēr lēmuma pieņemšana atlikta, jo arodbiedrības lūdz nākamā gada valsts budžetu papildināt ar jaunu pantu, ka pedagogu darba algu paaugstināšana ir prioritāte.

Arodbiedrību pārstāvji Saeimas komisiju sēdē sacīja, ka šāda panta iekļaušana likumā būtu kā zīme pedagogiem, ka parlaments par viņiem domā. Savukārt komisijas deputāts Imants Kalniņš (TB/LNNK) uzsvēra, ka likumu par budžetu nevajadzētu pārvērst "par labo nodomu protokolu".

Saeimas komisija nolēma lūgt Finanšu ministrijas viedokli par minētā panta iekļaušanu likumprojektā.

Arodbiedrību piedāvātais pants neparedz nekādus skaitļus, bet tikai noteic, ka pedagogu algu paaugstināšana ir prioritāte.

Kā ziņots, 30.oktobrī valdība pirms izskatīšanas galīgajā lasījumā Saeimā akceptēja nākamā gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumprojektus. 2008.gada valsts budžeta projektā paredzēts pārpalikums 1% no iekšzemes kopprodukta jeb apmēram 163 miljonu latu apmērā.

Plānots, ka otrajā, galīgajā lasījumā Saeima budžetu pieņems 8.novembrī.

Valdības sēdē panākta vienošanās par līdzekļu pārdali vairāku pasākumu īstenošanai, galvenokārt darba algu palielināšanai, līdzekļus ņemot no Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumam paredzētās naudas.

Saimniecībā...

Audzis bezpajumtnieku skaits Rīgas patversmēs

LETA   10/28/07    Līdz ar aukstā laika iestāšanos ir audzis bezpajumtnieku skaits Rīgas patversmēs, informēja Rīgas pašvaldībā. Oktobrī klientu skaits Rīgas patversmēs un naktspatversmēs palielinājies uz mēneša beigām. 1.oktobrī, kad gaisa temperatūra bija plus 10 grādi, nakts patversmēs kopā uzturējās 337 cilvēki, bet 22.oktobrī, kad gaisa temperatūra jau noslīdēja līdz nullei, patversmēs pa nakti palika 385 cilvēki.

Oktobra pirmajos datumos nakts patversmē "Zilais krusts" Maskavas ielā uzturējušies 66 vīrieši, bet mēneša beigās - 85. Sieviešu nakts patversmē "Dzelzceļa stacija" Bārdziņu ielā mēneša sākumā uzturējās 28 sievietes, bet mēneša beigās jau visas 35 vietas bija aizņemtas.

Jau ziņots, šoruden Rīgas nakts patversmēs vietu skaits ir palielināts par 100 vietām. Tāpat veikti vairāki uzlabojumi, tostarp pagarināts nakts patversmju darba laiks, kas tagad būs no sešiem vakarā līdz astoņiem rītā, zupas virtuvēs ir palielināts Rīgas domes finansēto porciju skaits, šoruden tie būs 2000 bezmaksas porciju nedēļā. Pērn tika nodrošinātas 600 porcijas.

Bez pajumtes palikušie cilvēki, iestājoties aukstākam laikam, bieži uzturas namu bēniņos, pagrabos, kāpņu telpās, norāda Labklājības departamenta speciālisti. Viņi aicina sabiedrību, namu īpašniekus un apsaimniekotājus informēt par šādiem gadījumiem, zvanot Rīgas Pašvaldības policijai vai pa Rīgas domes informatīvo bezmaksas tālruni 8000800 vai informējot sociālos dienestus.

Rīgas nakts patversmēs ir 669 vietas.

Rīgas nakts patversmes darbojas Maskavas ielā 208, kur ir vīriešu un ģimeņu nodaļa, Bārdziņu ielā 2, kurā ir nodaļa sievietēm, kā arī Maskavas ielā 336 un Bebru ielā 16, kur paredzētas vietas vīriešiem.

Īslaicīgās uzturēšanās vieta sievietēm ir atvērta arī Birzes ielā 54, sociālās aprūpes centra "Stella Maris" telpās. Sievietes ar bērniem var uzturēties ģimenes krīzes centrā "Mīlgrāvis", Ezera ielā 21, un Rīgas Samariešu apvienības krīzes centrā "Māras centrs", Cieceres ielā 1.

Kredīti saskaitīti, un to pieaugums gandrīz apturēts

Arnis Kluinis,  10/29/07    Latvijas komercbankas kopā aizdevušas valsts iedzīvotājiem un uzņēmumiem 14,14 miljardus latu, no kuriem 7,5 miljardus latu veido hipotekārie kredīti.

Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) ir saskaitījusi un publiskojusi komercbanku darbības kopējos rādītājus šā gada septembra beigās. Skaitļi rāda, ka visus deviņus mēnešus turpinājusies kredītņemšanas paradīze. Latvijas rezidenti saņēmuši 3,26 miljardus latu, palielinot savu kredītu nastu par nepilnu trešo daļu. Hipotekāro kredītu apjoms šajā laikā audzis nedaudz straujāk – par 33,7% jeb 1,9 miljardiem latu. Tieši mājokļu iegādei privātpersonām izsniegto aizdevumu apjoms tajā pašā laikā pieaudzis proporcionāli vēl straujāk – par 37,8% jeb 1,23 miljardiem latu un septembra beigās sasniedzis gandrīz 4,5 miljardus latu.

Vislielāko tirgus daļu visos trijos kreditēšanas veidos ir sasniegusi Hansabanka. Pavisam tā bija izsniegusi Latvijas rezidentiem 3,8 miljardus latu jeb 26,7% no komercbanku kopējā kredītu apjoma. Hipotekāro kredītu tirgū tā ir aizņēmusi 30% ar izsniegtajiem 2,24 miljardiem latu, bet mājokļu kredītu tirgū – 27,7% ar 1,124 miljardiem latu.

Vislielākie naudas ieguldījumi ir devuši arī vislielāko peļņas masu starp Latvijas komercbankām. Hansabankas deviņu mēnešu peļņa sasniegusi 75,85 miljonus latu, vairāk nekā pusotru reizi pārsniedzot pagājušā gada deviņu mēnešu rādītāju. Šādas peļņas iespējas izskaidro, kāpēc bankas līdz šim ir sacentušās par tiesībām izsniegt visvairāk kredītu.

Tomēr pašā pēdējā brīdī situācija ir kļuvusi pavisam citāda, par ko liecina komercbanku obligāto rezervju pieauguma desmitkārtīgais kritums. Ja augustā banku obligāto rezervju kopapjoms pieauga par 56 miljoniem latu, kas liecināja, ka bankas ir piesaistījušas un aizdevušas tālāk vairāk nekā 800 miljonus latu, tad oktobrī rezervēm bija jāpieaug tikai par 5,7 miljoniem latu. Tādējādi vairs nedrīkstētu būt tā, ka vecie kredīti tiek atdoti uz jaunu un lielāku kredītu rēķina. Iespējams gan, ka bankas ir mīkstinājušas šo iespēju zudumu, sagādājot saviem klientiem iespējas aizņemties citur – vai ārzemēs, vai pie komercbanku uzraudzības sistēmā neietilpstošiem augļotājiem. Latvijas komercbanku pārstāvji ar LKA prezidentu Teodoru Tverijonu priekšgalā gan stingri apgalvo, ka slikto kredītu īpatsvars to kredītportfeļos svārstās starp 0,5 un 1,5% atkarībā no kredītiestādes un kredīta neatdošanas draudu gradācijām, bet iespējams, ka iepriekš izsniegto kredītu dzēšana ir iespējama tikai ar nosacījumu, ka Latvijā turpina ieplūst jauni aizdevumi. Piemēram, mājokļu pircēji tad nopērk mājokļus uz parāda, ar šo pašu naudu dzēšot projektu attīstītāju parādus bankām un būvniekiem, bet izputēšanai tuva mājsaimniecība norēķinās ar banku, pārdodot savu mājokli pietiekami dārgi.

Matemātiski bankas varētu izturēt pat desmitkārtīgu slikto kredītu īpatsvara pieaugumu, jo ārkārtīgi zema ir slikto kredītu bāze. Bagātajās Eiropas valstīs lielākas vai mazākas problēmas mēdzot būt 15–20% kredītņēmēju.

Pie trekno gadu pupa

Andris Grīnbergs, Latvijas Avīze   10/29/07    Par šā gada sakārtotāko pilsētu Latvijā atzīta Saldus, sakārtotāko mazpilsētu – Auce, bet par skaistāko pilsētu – Sigulda.

Gandrīz kā sarunājuši, piektdien šā gada konkursa "Sakārtotākā Latvijas pilsēta" noslēguma pasākumu Gulbenē vārda tiešā un pārnestā nozīmē iebungoja divi populāri vīri: dienā Valsts prezidents Valdis Zatlers, kas, jauniešu pierunāts, sēdās pie bungām un drošināja sapulcējušos Latvijas pilsētu mērus, uzsverot, ka valstī politiskās krīzes nav. Vakarā pie bungām sēdās Gulbenes galva Nikolajs Stepanovs, lai pēc tam kā konkursa iepriekšējā gada uzvarētājs un šā gada konkursa vērtēšanas komisijas priekšsēdētājs uzrunātu šā gada drosmīgākās 20 pilsētas, atgādinot, ka visām nemaz nevajag būt kā Ventspilij, jo mūsu bagātība slēpjas tieši pilsētu dažādībā.

Kā pirmo pilsētu no šā gada uzvarētājām sumināja Siguldu. Konkursam šogad jau 10. jubileja un jaunums – papildu galvenā balva nominācijā "Skaistākā Latvijas pilsēta". Ka Sigulda, viena no spožākajām Latvijas pērlēm, titulu godam pelnījusi, visi sveicēji apliecināja vienā balsī.

Galvenā balva rajonu centru pilsētu vai pilsētu grupā, kurā ir vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju, tika Saldus pilsētai. Un reizē arī uzvara nominācijā par sekmīgu uzņēmējdarbības veicināšanu pilsētvides sakārtošanā, Satiksmes ministrijas balva – 20 000 latu – tranzītielu sakārtošanai, Vides ministrijas balva – 10 000 latu, kā arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas speciālbalva.

Lielo pilsētu grupā dažādās nominācijās atzinību izpelnījās arī Limbaži, Alūksne, Bauska, Ogre, Valka un Ludza.

"Šogad Latvijas pilsētās daudz izrakņātu ielu, velkot paralēles kādreizējai satiksmes ministra spārnotajai frāzei, tagad arī es un ekonomikas ministrs varētu teikt – atvainojamies par sagādātajām neērtībām," ar nelielu ironijas piedevu lepnumu par plašajiem pilsētu sakārtošanas darbu mērogiem pauda vides ministrs Raimonds Vējonis.

Mazo pilsētu grupā šogad labākā bija Auce, kurai tika arī atzinība par pilsētas infrastruktūras sakārtošanu un Satiksmes ministrijas dāvinātie 20 000 lati ceļa darbiem.

Patīkami, ka vērtēšanas komisijas un konkursa noslēguma pasākuma organizētāji bija atraduši labus vārdus katrai mazajai pilsētai, piemēram, Viesītei – par skaisto kultūras pili, mazbānīti un atsaucīgajiem iedzīvotājiem, Ilūkstei – par sakārtotajām skolām, kolorīto sēļu muzeju, skaistajām dabas takām (Ilūkste saņēma arī Pašvaldību lietu ministrijas speciālbalvu), Ainažiem – par ugunsdzēsēju muzeju, jūrskolas muzeju, riteņbraukšanas tradīcijām un sadarbību ar kaimiņiem igauņiem.

Pavisam mazo pilsētu grupā atsevišķās nominācijās labākās bija divpadsmit pilsētas: Ilūkste, Viesīte, Ainaži, Aloja, Rūjiena, Ape, Valdemārpils, Stende, Kandava, Baldone, Auce un Skrunda.

Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis uzsvēra, ka reizē ar pilsētu godināšanu tiek godināta valsts, un teica lielu paldies iedzīvotājiem, kas veicinājuši pilsētu sakārtošanu.

Kūrortpilsētu stratēģiski privatizē

Elmārs Barkāns, Žurnāls "Nedēļa"   10/29/07    Jūrmalā pagājušajā nedēļā deputātiem rekordtempā bija jāizskata lērums privatizācijas pieteikumu uz kūrortpilsētas stratēģiskajiem objektiem, kas pieder pašvaldībai. Satraukumu rada ne jau pats fakts, ka jāizskata pēc būtības absurdas un neloģiskas privatizācijas lietas (viena no pašvaldību funkcijām ir izskatīt visus iedzīvotāju un uzņēmējsabiedrību iesniegumus), bet gan veids, kā tas tika organizēts.

Nav jābrauc uz kaimiņvalsti, lai ieraudzītu teritoriju, kuru "ar prātu nesaprast". Arī Latvijā ir pāris pašvaldību, kuras ar loģisko prātu visai nosacīti draudzējas. Nav jābrīnās, ka mēs pārāk bieži neizprotam Jūrmalas domes lēmumu loģiskumu. Elementārā matemātika apliecina, ka vismaz daļa kūrortpilsētas tautas kalpu pieņemto dokumentu jau a priori būs neadekvāti.

Par to liecina pagājušās nedēļas nogales Jūrmalas domes sēdes darba kārtība, kurā bija iekļauti 128 jautājumi. Pēc birokrātu sastādītā grafika iznāca, ka katra jautājuma izskatīšanai (izklāstam, debatēm, jautājumiem un atbildēm, balsošanai) bija paredzēta tikai viena minūte un 20 sekundes. Problēmu nebūtu tādā gadījumā, ja visi šie būtu tīri tehniski jautājumi, bet starp tiem bija visai pilsētai svarīgi, kā, piemēram, budžeta grozījumi, vairāku detālplānojumu izskatīšana, juridiskas problēmas, kā arī pilsētai nozīmīgu objektu privatizācija.

Kā likumā noteikts, trīs dienas pirms domes sēdes domniekiem izdalīja izskatāmo dokumentu paketi, kas sastāvēja no 3000 A4 formāta lapām sīkā drukā. Ja cilvēks trīs dienas pēc kārtas neko citu nedarītu un tikai lasītu šos dokumentus, viņam katras papīrlapas aplūkošanai būtu jāveltī aptuveni pusotra minūte. Pat ja domnieks būtu pilnīgā lietas kursā par pusi no izskatāmajiem jautājumiem, viņš fiziski nevar iedziļināties atlikušajos. Bet daļai deputātu par to ne silts, ne auksts. Viens domnieks sēž cietumā, divi kreisā spārna domnieki pašvaldībā vienkārši "tusējas", jo komunicēties latviešu valodā viņiem ir vairāk nekā apgrūtinoši – viņi vienkārši skatās uz latviski runājošo koalīcijas deputātu rokām, lai saprastu, kad un kā balsot. Trauksmi ceļ tikai opozīcijas deputātu saujiņa.

Tomēr pagājušajā ceturtdienā Jūrmalas domes sēdi vajadzēja pārtraukt, jo nebija kvoruma un opozīcija noprotestēja, ka tai nav bijis laika iepazīties ar sēdes dokumentiem. Tagad par kūrortpilsētas municipālo objektu privatizāciju spriedīs nākamajā pašvaldības sēdē – 8. novembrī.

Šādā situācijā Jūrmalas domei jāpieņem lēmums par kūrortpilsētai svarīgu uzņēmumu privatizāciju. Pagājušā gada 31. augusts bija pēdējais datums, kad gan fiziskas, gan juridiskas personas varēja iesniegt pieteikumus uz valsts un pašvaldības vēl neprivatizētiem objektiem. Visā valstī pilsoņi un dažādi komersanti pērnās vasaras nogalē iesniedza tūkstošiem privatizācijas pieteikumu, starp tiem arī gaužām absurdus. Piemēram, Rīgas domnieks Igors Pimenovs, kas nevar lepoties ar bagātīgiem bankas rēķiniem, gribēja iegūt savā īpašumā visu, ko vēl pašvaldība nebija nodevusi privatizācijai. Tostarp arī kāds savās rokās vēlējās pārņemt valsts oficiālo laikrakstu Latvijas Vēstnesis. Daudzi privatizācijas pieteikumus iesniedza pēdējā brīdī – 2006. gada 30. un 31. augustā. Tas attiecas arī uz JS Riska vadības grupu un Vidzeme EKO, kas grib privatizēt vairumu kūrortpilsētas stratēģisko uzņēmumu.

Valsts un pašvaldības birokrāti šos privatizācijas dokumentus sāka sijāt apmēram pirms gada un pāris mēnešu laikā to arī izdarīja, un tagad visi jau par dīvainajiem privatizācijas pieteikumiem ir aizmirsuši.

Vienīgi Jūrmalā šis jautājums ir iestrēdzis un līdz šim nav izdevies pieņemt konkrētus lēmumus, kas varētu liecināt, ka kūrortpilsētas gaiteņos privatizācijas dokumenti klīduši mēnešiem ilgi tāpēc, ka kāds nopietni ir apsvēris iespēju, ka pilsētai svarīgu objektu privatizācija tik tiešām varētu notikt. Ka aizdomas ir pamatotas, liecina tas, ka Jūrmalas dome jau iepriekšējās domes priekšsēdētājas Ineses Aizstrautas vadībā noraidīja vairākus privatizācijas pieteikumus, piemēram, Cēsu uzņēmuma CDzP vēlmi iegūt savā īpašumā Jūrmalas namsaimnieku. Tagad atkal Jūrmalas dome atgriežas pie šiem jautājumiem.

Pēdējo pāris mēnešu laikā ir nomainīti vadītāji arī vairākos Jūrmalas pašvaldības uzņēmumos, kā, piemēram, Bulduru slimnīcā, kas varētu nozīmēt to, lai jaunie vadītāji nepretotos privatizācijas nodomiem. Bulduru slimnīcā Nedēļai šādu iespēju ne noliedza, ne apstiprināja.

Ja privatizācijai tiks nodoti vairāki kūrortpilsētas infrastruktūrai nozīmīgi objekti un tie "izslīdēs" no pašvaldības kontroles, tad ar laiku Jūrmalas vietvarai varētu rasties nopietnas grūtības īstenot savas pamatfunkcijas.

Kūrortpilsētā grib "atdot" vairākus stratēģiskus objektus. Visvairāk pretendentu pieteikušies uz Jūrmalas namsaimnieka privatizāciju. Namu apsaimniekošanas firmas nonākšana no pašvaldības "svešās" rokās nozīmētu tikai to, ka iedzīvotājiem celtos apsaimniekošanas maksa, jo privātajam galvenais būtu peļņas gūšanas iespējas. It sevišķi tāpēc, ka šie pretendenti līdz šim nav izvērtuši darbību Jūrmalā (vismaz publiskās datu bāzēs šādas ziņas nav pieejamas).

Iespējams, Jūrmalas namsaimnieka privatizācijā ieinteresēts ir pašreizējais Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics, kam joprojām uzņēmumā pastarpināti varētu būt kādas intereses, viņš vienlaikus ir arī Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas prezidents. Munkevics savulaik bija Jūrmalas namsaimnieka vadītājs, līdz brīdim kad viņu no amata atcēla Aizstrauta. Pēc viņa atstādināšanas no amata uzreiz parādījās iesniegumi par Jūrmalas namsaimnieka privatizāciju.

Otrs "diskutablais" uzņēmums ir Jūrmalas siltums. Ja siltumapgādes uzņēmums nonāk citās rokās, tas nozīmē, ka pilsētnieki paliek kā ķīlnieki. Ja, piemēram, nama apsaimniekotāju var mainīt, tad jaunas centrālapkures caurules dzīvojamās mājās gan nu nekādi nevar ierīkot.

Zīmīgi, ka uz abu uzņēmumu privatizāciju ir pieteicies uzņēmums Vidzemes EKO, kura pamatnodarbe ir finanšu spekulācijas. Jādomā, ka Vidzeme EKO centīsies iegūt maksimālo peļņu, jo uzņēmuma gada pārskatā teikts, ka tā peļņa sarukusi un pie vainas esot tā vēlme savās rokās pārņemt pašvaldības uzņēmumus. Tātad, līdzko šie uzņēmumi nonāks Vidzemes EKO rokās, viens no to mērķiem būs kompensēt radušos zaudējumus.

Tāpat arī vairākiem komersantiem ir vēlme dabūt Jūrmalas veselības iestādes: Kauguru veselības centru, Bulduru slimnīcu, Jūrmalas ātro palīdzību, Slokas slimnīcu. Piemēram, ātro palīdzību būtu visai izdevīgi privatizēt, jo tai pieder arī pludmalēs izvietotās glābšanas stacijas un sezonas laikā saimniekošana pludmalēs varētu nest lielu peļņu.

***

Fakti

Uz Jūrmalas pilsētas stratēģisko objektu privatizāciju pieteikušies:

AS Juridiskais birojs "Specialis" vēlas privatizēt SIA Jūrmalas namsaimnieks. Privatizācijas pretendentam jau ir vairāki namīpašumi un zemes gabali galvaspilsētā, no kuru lietotājiem tas mēģina iekasēt nepamatoti augstu maksu. Tā pērn Specialis pieprasīja no vairāku namu iedzīvotājiem Rīgā – Ūnijas, Krišjāņa Valdemāra, Brīvības un Slokas ielā – samaksu par to, ka viņi pie savām dzīvesvietām ar personisko automašīnu brauc pa Specialis piederošo zemi. Rīdzinieki par AS izrīcībām bija gaužām sašutuši. Kādā sūdzībā par Specialis tika rakstīts: "Juridiskais birojs "Specialis" mēģina iekasēt no Rīgas mikrorajonu iedzīvotājiem maksu par piebraukšanu savām mājām. Tagad šī sērga izpletusies jau pa pusi Rīgas. Var jau būt, ka likumos ir robi. (..) jābrīnās un jāšausminās, cik lielu patvaļu tādi kantori sev piešķir, pēc savas iedomas traktējot likumus, kā vien ienāk prātā un kā pašiem izdevīgāk."

Rīgas dome arī no Specialis ir saņēmusi privatizācijas pieteikumus uz vairākām namu pārvaldēm. Pagājušā gada nogalē rīdzinieku sabiedriskās organizācijas aprēķināja, ka gadījumā, ja namu apsaimniekošanu nodos Specialis pārziņā, tad par 40 kvadrātmetru dzīvokļa apsaimniekošanu, par ko iedzīvotāji tagad maksā apmēram deviņus latus, būs jāšķiras vismaz no 50 latiem mēnesī. Pēc visa spriežot, Specialis par Jūrmalas namsaimnieku interesējas, lai, pārņemot kūrortpilsētas namīpašumus, gūtu peļņu, nevis apsaimniekojot mājas, bet gan iekasējot naudu no īrniekiem vai apsaimniekošanu par zināmu samaksu deleģējot citiem. Citādi grūti iedomāties, kādēļ kompānija, kuras galvenais uzdevums ir sniegt juridiskos pakalpojumus, pēkšņi it naski grib nodarboties ar sētnieku, galdnieku, skursteņslauķu un mūrnieku darbu organizēšanu.

SIA JS Riska vadības grupa iesniegusi privatizācijas ierosinājumus uz lielāko daļu kūrortpilsētas uzņēmumu: Jūrmalas namsaimnieku, Jūrmalas siltumu, Jūrmalas ātro palīdzību, Jūrmalas gaismu, Jūrmalas ūdeni, Jūrmalas kapiem, Jūrmalas attīstības projektiem un Dzintaru koncertzāli. Privatizācijas pretendents ir visai odiozs komersants, jo pagājušā gada nogalē par sevi lika runāt praktiski visai Latvijai. JS Riska vadības grupa izteica vēlmi pārņemt savā īpašumā gandrīz vai pusi valsts. Šīs SIA privatizācijas pieteikumi kā no pārpilnības raga vienā brīdī pārbira pāri desmitiem, ja ne simtiem ierēdņu darba galdiem un kabinetiem. JS Riska vadības grupa gribēja iegūt praktiski visu – sākot no Leļļu teātra, Daugavpils psihoneiroloģiskās slimnīcas un beidzot ar Latvijas valsts oficiozu Latvijas Vēstnesis. Pārsvarā gadījumā šie pieteikumi tika noraidīti, bet... ja nu paveicas, tad uzņēmuma īpašniekiem ir visas iespējas "uzvārīties".

Pēc visa spriežot, JS Riska vadības grupa visus "ķēra uz muļķi", izmantojot nesakārtoto likumdošanu un iespēju privatizēt visus tos valsts un pašvaldības uzņēmumus, kurus neviens nebija pacenties "iekārot". Ja arī kāds no jūrmalnieku uzņēmumiem pēkšņi nonāktu JS Riska vadības grupas īpašumā, diez vai tā tieši to vadītu. Iespējams, JS Riska vadības grupas privatizācijas pieteikumi ir vērtējami kā zinātniski pētnieciskā darbība, lai pierādītu, cik muļķīga ir Latvijas likumdošana, vai arī, izmantojot tās robus, iedzīvotos pasakainā peļņā.

JS Riska vadības grupa pieder Jeļenai Šuškevičai (no viņas iniciāļiem uzņēmuma nosaukumā arī radušies burti JS). Uzņēmīgā un ambiciozā kundze strādā nekustamo īpašumu kompānijā BDO Invest Rīga un Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē studentiem lasa lekciju kursu Riska vadības vērtēšana. Tātad ar risku minētā kundze ir uz "tu".

SIA BMS Tehnoloģijas jau ir izgāzusies Daugavpilī, kur tā vēlējās privatizēt virkni Latvijas otras lielākās pilsētas pašvaldības uzņēmumu. Tagad tā pretendē uz Jūrmalas namsaimnieku un Jūrmalas gaismu. Būtu dīvaini, ja BMS Tehnoloģiju īpašumā nonāktu Jūrmalas namu apsaimniekošanas firma. No tā it kā būtu jāattur jau pirms kāda laika publiskotais Daugavpils domes paziņojums: "Firmas darbības profils saistīts galvenokārt ar nekustamajiem īpašumiem. (..) tai nav pieredzes nedz pilsētas labiekārtošanas darbos, nedz daudzdzīvokļu namu, kuriem ir vairāki īpašnieki, apsaimniekošanā."

Uzņēmums Vidzemes EKO, kas savā īpašumā arī kāro iegūt lērumu kūrortpilsētas uzņēmumu – Jūrmalas namsaimnieku, Kauguru veselības centru, Jūrmalas siltumu, Bulduru slimnīcu, Jūrmalas ūdeni, Slokas slimnīcu –, iespējams, ir salīdzināms ar JS Riska vadības grupu, kura arī savā paspārnē vēlas iegūt pusi Jūrmalas. Tomēr Vidzemes EKO ir daudz konsekventāks – tas cierē tikai uz kūrortpilsētas labumiem.

Ziņas par Vidzemes EKO ir visai skopas. Publiski pieejamā kompānijas pārskatā teikts, ka uzņēmuma galvenais mērķis ir "starpniecība darījumos ar siltumnīcas efektu izraisošās gāzes emisijas kvotām un emisijas kvotu pārdošanu". Kompānijas stratēģiskajos mērķos minēts: "2007. gada laikā uzņēmumam būtu nepieciešams diversificēt darbības veidus, piemēram, iegūstot līdzdalību valsts vai pašvaldību uzņēmumos, kuri iedzīvotājus nodrošina ar siltumapgādi." Te būtu saprotams, kāpēc Vidzemes EKO vēlas privatizēt Jūrmalas siltumu – lai varētu spekulēt ar emisijas kvotām. Tomēr – kāpēc uzņēmums vēlas pārņemt kontroli, piemēram, pār Kauguru veselības centru, nav saprotams.

SIA CDzP arī vēlas privatizēt Jūrmalas namsaimnieku. CDzP ir uzņēmums, kas tieši saistīts ar namu apsaimniekošanu un "izaudzis" no kādreizējā Cēsu pašvaldības uzņēmuma Dzīvokļu pārvalde. It kā jau nekas nebūtu iebilstams, ka Jūrmalas namsaimnieku grib privatizēt aroda speciālisti. Tomēr neatbildēts paliek jautājums – kāpēc tieši Cēsu namu pārvaldnieki tik ļoti ieinteresējušies par jūrmalnieku labklājību? Kāpēc neviens jūrmalnieks nevēlas privatizēt Jūrmalas namsaimnieku? Baumo, ka viss nemaz neesot tik "traki" – kādam augsti stāvošam jūrmalniekam rados esot Cēsu namsaimnieki. Jāteic, ka cēsnieki jau pirms pusotra gada izteica vēlmi iekarot Jūrmalas tirgu. Pirmajā reizē Aizstrautas vadītā dome viņiem to neatļāva. Jau pagājušā gada jūnijā Jūrmalas dome atteica CDzP privatizēt Jūrmalas namsaimnieku. Nu atkal šis jautājums tiek "celts galdā", it kā pirms tam nekas nebūtu noticis.

Tāpat uz Jūrmalas namsaimnieka privatizāciju pretendē arī uzņēmējs Raitis Tumaševskis, kas ir tirdzniecības centra Sky & More apsaimniekotājfirmas Skai Pluss direktors. Arī viņa vēlmi kļūt par vienu no "Jūrmalas privatizētājiem" vairāk nekā pirms gada noraidīja Aizstrautas vadītā dome. Nu atkal viņš "atjaunots" privatizētāju sarakstos.

Varbūt vienīgais privatizācijas pieteikums, par kuru nerodas "lieki"jautājumi, ir Dubultu doktorāta vēlme pārņemt Kauguru veselības centru. Tas, ka vietējie mediķi vēlas privatizēt turpat pilsētā līdzās esošu medicīnas iestādi, ir vairāk nekā loģiski.

Mazpazīstamais uzņēmums BCM 06 ir pieteicies uz sociālās aprūpes nama (respektīvi – nespējnieku nama) Strēlnieku prospektā 38 privatizāciju. Līdz šim par šādu uzņēmumu nekas nav dzirdēts. Runā, ka tas speciāli nodibināts, lai savā īpašumā iegūtu "nabagmāju" un to pārceltu uz "neredzamāku" vietu ārpus Jūrmalas bagāto savrupmāju rajona, kur mīt vairāki turīgi biznesmeņi un arī kāds bijušais ekspremjers.

Ar dažādiem labumiem vilinās strādāt

Līga Rozentāle,  Diena  10/30/07    Nākamā gada budžets daudz jaunumu sola bezdarbniekiem.

Visvairāk par mūsu — nodokļu maksātāju — naudu nākamgad palīdzību, lai iekļautos sabiedrībā un darba tirgū, saņems bezdarbnieki un invalīdi. Bezdarbniekiem valsts budžets 2008.gadam sola dažādus labumus — no ceļa izdevumu apmaksāšanas līdz bērnu pieskatīšana apmācību laikā. Invalīdi savukārt nav tikuši pie sen gaidītajiem asistentiem un citiem sociālajiem pakalpojumiem, taču lielākiem pabalstiem un iespējām strādāt gan. Pie integrējamās grupas nākamā gada budžetā iekļuvuši arī ārzemēs strādājošie Latvijas iedzīvotāji. Taču eksperti aicina neaizmirst arī par tepat dzīvojošajiem imigrantiem.

Apmaksās ceļu

Nākamgad plānota virkne jaunu nodarbinātības pasākumu, kas vērsti uz sociālo risku grupu cilvēkiem, stāsta Labklājības ministrijas (LM) sabiedrisko attiecību speciālists Juris Vīgulis. Jaunums, piemēram, ir programma bezdarbniekiem ar atkarības problēmām, kurai plānoti 100 tūkstošu latu. Nebijis ir arī darbaspēka mobilitātes veicināšanas projekts (130 tūkstošu latu), kas paredz segt ceļa izdevumus uz darbu tiem cilvēkiem, kas nevar to atrast savā dzīvesvietā. Ieplānots arī pilotprojekts, kurā bezdarbniekiem profesionālās apmācības laikā tiks nodrošināta bērnu pieskatīšana.

"Sociālajai sadaļai jābūt tādai, lai pēc iespējas vairāk aktualizētu darbspējīgo cilvēku atgriešanos tirgū," LM piekrīt Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle. Kā vienu no pozitīvākajām izmaiņām viņa uzskata diferencēto bezdarbnieku pabalstu likmi, kas nākamgad tiks rēķināta, balstoties uz nostrādāto laiku. Tādējādi samazināsies sezonas strādnieku skaits un cilvēki atgriezīsies darba tirgū.

Invalīdi bez asistentiem

Teju par pusotru miljonu vairāk nekā pērn nākamā gada budžetā atvēlēti līdzekļi invalīdu iekļaušanai darba tirgū — valsts subsidētajām darbavietām. Cilvēkiem ar invaliditāti budžets sola arī citus jaunumus. Svarīgākais — pabalstu palielināšana, piemēram, par bērna invalīda ar smagiem funkciju traucējumiem kopšanu iepriekšējo 50 latu vietā mēnesī maksās 150. Plānots arī jauns pabalsts 100 latu apmērā invalīdiem, kuriem nepieciešama īpaša kopšana. Tam budžetā paredzēti teju 10 miljonu latu.

"Esam priecīgi, ka pabalsti ir auguši. Taču tā nav lieta, par kuru jāsit pa plecu, jo, ņemot vērā šī brīža inflāciju, tas nav nekas," saka Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas Sustento valdes priekšsēdētāja Gunta Anča. Viņa uzsver, ka svarīgi būtu jauni sociālie pakalpojumi, kas valsts budžetā nav paredzēti. "Ne bezmaksas asistenti, ne alternatīvie aprūpes veidi — grupu dzīvokļi, grupu mājas, ne transporta palīdzība," uzskaita G.Anča. LM iepriekš izteica prognozes, ka iespēja cilvēkiem ar kustību traucējumiem izsaukt palīgus, kas viņus nogādātu nepieciešamajā vietā, būs no 2008.gada otras puses. "Vēl nav pieņemts likums, turklāt paredzēts palielināt pabalstu un vēl ieviest jaunu, tas prasa daudz naudas, tādēļ asistenti iecerēti no 2009.gada," skaidro LM Invalīdu vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļas vadītāja vietnieks Jevgēņijs Strebkovs.

Jāatceras par imigrantiem

Savukārt Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts nākamgad strādās pie izceļojušo iedzīvotāju atgriešanas Latvijas sabiedrībā. Iedzīvotāju reemigrācijas veicināšanai un latviešu diasporas ārzemēs atbalsta programmām budžetā atvēlēti 150 tūkstošu latu. Speciāla programma ir arī čigānu integrēšanai Latvijas sabiedrībā. Tam paredzēti Ls 20 000, ko tērēs informatīvajiem semināriem, čigānu nevalstiskajām organizācijām un citiem pasākumiem.

Lai gan budžetā tas nav minēts, Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūta direktors Nils Muižnieks uzsver, ka vienam no sekretariāta nākamā gada darba virzieniem jābūt imigrantu integrācijai. "Šobrīd esam pēdējā vietā," teic N.Muižnieks, atsaucoties uz pirms pāris nedēļām medijos izskanējušajiem pētījuma datiem, ka viesstrādniekiem vissliktākā dzīve ir Latvijā, kur ierobežo ārvalstu strādnieku tiesības un dod viņiem maz iespēju ietekmēt politiskos procesus. N.Muižnieks arī pauž, ka sekretariātam nāksies darboties minoritāšu stāvokļa uzlabošanā: "Latvijā gada nogalē viesosies Eiropas padomes ekspertu komiteja, kas vērtēs minoritāšu stāvoli Latvijā. Nākamā gada pirmajā pusgadā saņemsim ziņojumu, uz ko sekretariātam noteikti būs jāreaģē — jāveic attiecīgi pasākumi.

***

Sociālā integrācija

- Bezdarbnieki

Kopumā bezdarbnieku apmācības un kvalifikācijas uzlabošanas pasākumiem plānoti 2,5 miljoni latu, kas ir par 727,5 tūkstošiem vairāk nekā 2007.gadā

- Invalīdi

Cilvēku ar īpašām vajadzībām iekļaušanai darba tirgū nākamgad plānoti 4,47 miljoni latu, kas ir par 1,45 miljoniem vairāk nekā 2007.gadā.

Viedoklis: Ievestais darbaspēks – ieguvumi un zaudējumi

Jānis Ošlejs,  DELFI  10/30/07    Pēdējā laikā diezgan bieži var dzirdēt atsevišķu cilvēku runas par steidzamu nepieciešamību atvērt darba tirgu darbaspēkam no Ķīnas, Vjetnamas, Moldovas, Ukrainas vai Baltkrievijas, mainot Latvijas valdības līdzšinējo politiku.

Šādas prasības šķiet savādas, jo Latvija ir iestājusies Eiropas Savienībā — valstu kopībā ar gandrīz 500 miljoniem iedzīvotāju — un plaši atvērusi savas robežas darbaspēka ievešanai, ja vien kādam uzņēmumam būtu izdevīgi to veikt. Daudzi ES valstu pilsoņi jau strādā Rīgā, lielākoties par uzņēmumu vadītājiem, investoriem un speciālistiem.

Pamatojot nepieciešamību atvērt tirgu strādniekiem no bijušās PSRS valstīm, tiek uzsvērts, ka viņi izmaksās daudz lētāk nekā no ES valstīm potenciāli pievilināmie darbinieki.

Tādējādi, nedaudz vienkāršojot, var izšķirt divas potenciālo imigrantu grupas: augsti kvalificētus un labi apmaksātus Rietumu profesionāļus un lētus viesstrādniekus ar ierobežotām prasmēm no bijušās PSRS.

Ekonomikas teorijā tradicionāli ir atbalstīta brīva darbaspēka kustība. Tomēr vairākums bagāto valstu ir izveidojušas barjeras darbaspēkam no mazāk attīstītām valstīm. Esmu darba devējs 180 cilvēkiem, tāpēc man šķita profesionāli svarīgi izprast, kādu ekonomisko iespaidu atstāj imigrantu grupas ar dažādu kvalifikācijas līmeni un vai migrācijas ierobežojumiem ir ekonomisks pamatojums.

Latvijā nav pētījumu par imigrācijas ietekmi uz ekonomiku, bet ASV šis temats apspriests ilgstoši. Arī Amerikā ir divas imigrantu grupas – augsti kvalificēti, labi apmaksāti legālie imigranti un mazkvalificēti, slikti apmaksāti imigranti no Latīņamerikas, kuri lielākoties ieceļo nelegāli.

Nevienam ekonomistam, arī man, nav šaubu, ka augsti kvalificēti imigranti nes labumu ekonomikai. 20. gadsimta sākumā izglītoti imigranti no Eiropas izveidoja Holivudu, 21. gadsimtā ASV ir daudz ieguvusi no augsti kvalificēta imigranta Sergeja Brina idejas par Google dibināšanu. Vai ASV tikpat iegūst no vienkārša meksikāņu melnstrādnieka?

Es iztirzāšu šo problēmu, to analizējot gan no vispārēja valsts jeb makroekonomiskā skatījuma, gan izvērtējot imigrācijas sekas mikroekonomiskā, atsevišķa uzņēmuma līmenī.

Makroekonomikas teorija un imigrācija

Klasiskajā makroekonomikas teorijā uzskata ka, ja krītas pakalpojuma cena un sabiedrība var patērēt vairāk šī pakalpojuma, ir noticis ekonomiskais progress. Gordons Hansons (2007), Kalifornijas Universitātes (Sandjego) profesors savā nesen publicētajā pētījumā izskaidroja, ka viesstrādnieki patiesi pazemina pakalpojumu cenas sektoros ar zemu darba ražību. Lētākas cenas ļauj nodrošināt lielāku patēriņu un šādi paātrina ekonomikas attīstību.

Tomēr viesstrādnieki nozīmē arī izmaksas un zaudējumus. Lielākie zaudētāji ir mazkvalificēti vietējie strādnieki. Džordžs Borjas (2003) no Hārvarda universitātes atklāja, ka ASV rajonos ar lielāku imigrantu īpatsvaru vietējo nekvalificēto strādnieku algas samazinās par 9 procentiem. Zaudētāji ir arī visi tie sabiedrības locekļi, kuri tieši neizmanto lēto viesstrādnieku pakalpojumus. Zemas kvalifikācijas imigrantu nodokļu maksājumi ir nelieli, taču tie patērē sabiedriskos labumus – ugunsdzēsēju un policijas pakalpojumus, ceļus, skolas, sabiedrisko transportu, mājokļus, ūdensapgādi, kanalizāciju, elektrību un valsts pārvaldes pakalpojumus. Amerikas Nacionālās Pētījumu padomes pētījumos (Smits un Edmonstons, 1997) atklājas, ka katru gadu viens amerikānis lētā darbaspēka imigrantu sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanai tērē vidēji par 230 dolāriem vairāk, nekā imigrants samaksā nodokļos. Imigrācijas Pētījumu centra (Kamarota, 2002) aprēķini rāda, ka amerikāņi, lai nodrošinātu sabiedriskos pakalpojumus zemas kvalifikācijas imigrantiem, gadā iztērē 10 miljardus dolāru no nodokļu maksātāju naudas.

Tātad ASV lētie viesstrādnieki nes labumu to nodarbinātājiem, bet ir finansiāls slogs pārējiem sabiedrības locekļiem.

Vienā kausā iesverot labumu dažiem darba devējiem, bet otrā novietojot slogu visai sabiedrībai, Borjas secināja, ka kopējais ASV guvums no zemi kvalificētu strādnieku imigrācijas ir varbūt tikai 0,2 procenti no iekšzemes kopprodukta. Hansons citē vairākus pētījumus, kuros aprēķinātais guvums ir nedaudz negatīvs vai nedaudz pozitīvs, bet vienmēr tuvs nullei.

ASV var izvēlēties piesaistīt papildu cilvēkus, pat ja tie kopumā nenes labumu, jo tā ir plaša, bagāta, ar augsti izglītotu darbaspēku un lielisku infrastruktūru apveltīta valsts. Latvijas infrastruktūra pēdējo gadu straujās izaugsmes rezultātā ir noslogota līdz maksimumam un bieži pat pārslogota – milzīgie sastrēgumi Rīgā, ceļu katastrofālais stāvoklis, iztrūkums enerģijas jaudās, skolotāju un ārstu trūkums ir tikai daži no daudzajiem simptomiem, kuri liecina par nepieciešamību veikt plašus ieguldījumus sabiedriskajā sektorā, tomēr tos liedz veikt nelielie nodokļu ieņēmumi un neefektīvais to izlietojums. Zemu atalgoti, maz nodokļus maksājoši viesstrādnieki, kas papildus izmantos mūsu jau tā nospriegto infrastruktūru, tikai pasliktinās šo situāciju. Latvijā viesstrādnieki palielinās arī jau tā kritisko tekošā konta deficītu, jo ievērojamu daļu algas nosūtīs uz savu dzimteni.

Tātad mazkvalificētie imigranti uzlabos to indivīdu finansiālo stāvokli, kuri izmantos viņu pakalpojumus, bet vienlaikus visas sabiedrības kopējais fiskālais stāvoklis pasliktināsies, kā arī palielināsies tekošā konta deficīts un tiks piebērtas ogles jau tā pārlieku ātrajam Latvijas attīstības tempam.

Un tomēr, kāpēc daudzi Latvijas uzņēmumi vēlas piesaistīt viesstrādniekus? Izpratni par šo jautājumu palīdzēs padziļināt mikroekonomisks skatījums uz ekonomisko progresu kapitālismā. To vislabāk apraksta bijušais Hārvarda universitātes profesors Jozefs Šumpēters (1934). Viņa metafora par "creative destruction" — kapitālismam piemītošo "radošo nojaukšanu", kas ir galvenais attīstības dzinulis — ir mūsdienu mikroekonomikas teorijas mugurkauls. "Radošo", jo kapitālisms ar kredīta palīdzību ļauj radoši izpausties ikvienam, sniedzot iespēju radīt jaunus, labākus darba organizācijas un ražošanas veidus, jaunas preces un pakalpojumus. "Nojaukšanu", jo kapitālismā ir arī zaudētāji. Tie, kuri reiz bija radījuši veiksmīgus uzņēmumus, nu pieredz, ka jaunie konkurenti noved tos līdz bankrotam.

Gluži kā lenšu magnetofonu ražotājus izkonkurēja kasešu magnetofoni, kurus, savukārt, aizstāja CD, bet tagad no tirgus izspiež mp3 ražotāji, tā mazos 90. gadu sākuma Latvijas kioskus izkonkurēja lielāki stūra veikaliņi, kurus tagad no tirgus izspiež mirdzošie lielveikali.

Kā radošā nojaukšana izpaužas ikdienā?

Uzņēmumam, kurā ir slikti noorganizēts darbs vai kurš ražo veca parauga preces, ir lielāka pašizmaksa, un tas nespēj konkurēt ar labāk noorganizētu uzņēmumu. Drīz vien tas vairs nespēj nodrošināt tirgus līmeņa algas, un sākas darbinieku trūkums. Šādam uzņēmumam vai nu ir jāpielāgojas un jāceļ darba ražīgums, vai arī konkurenti to pārspēs. Diemžēl daudzu uzņēmumu spēja adaptēties ir ierobežota. Viginss un Ruefli (2002) pierādīja, ka tikai 5 procenti uzņēmumu spēj būt labāki par konkurentiem ilgāk nekā 10 gadus no vietas, turklāt, mūsdienās konkurence tikai pieaug un laikposms, kurā kāds uzņēmums ir nozarē vadošais, arvien saīsinās (2005). Hannans un Frīmans (1984), kā arī daudzi citi mūsdienu ekonomikas teoriju autori ir pierādījuši: uzņēmumi ir inerti un nepielāgojas izmaiņām vidē. Tāpēc progress Rietumu kapitālismā notiek gluži kā aprakstīts Šumpētera teorijā – jaunpienācēji izspiež vecos uzņēmumus.

Zemu kvalificēti viesstrādnieki bremzē ekonomikas attīstību

Radošā postīšana izklausās laba teorija, ja esi kvalificēts darba ņēmējs, kas var pāriet uz arvien labāk apmaksātu darbu. Taču ko darīt tad, ja biji īpašnieks, "sabiedrības pīlārs", kura bilde uz jahtas rotāja Privātās Dzīves vāku, bet nu tevi izspiež no tirgus cits? Nespējot samaksāt tirgus līmeņa algas saviem darbiniekiem, šāds uzņēmējs runā par "darbaspēka trūkumu" un izlūdzas no valdības subsīdiju – viesstrādniekus par zemāku samaksu nekā konkurentam. Tomēr kapitālisma pieredze rāda:

neveiksminieku mākslīga stutēšana ne pie kā laba nenoved un bankrots sagaida agrāk vai vēlāk. Sabiedrībai ir labāk, ja šādi neveiksmīgi uzņēmumi bankrotē ātrāk. Lēto viesstrādnieku izmantošana nav godīga arī attiecībā pret uzņēmumiem, kas maksā tirgus līmeņa algas Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kamēr konkurents "pa lēto" nodarbina ārvalstniekus.

Ja radies jauns, labāk maksājošs uzņēmums, mums jāļauj kapitālisma radošajam spēkam nojaukt un likvidēt veco.

Tāpēc var teikt, ka lētais darbaspēks ir ekonomiski neizdevīgs, jo paildzina neveiksmīgi organizētu uzņēmumu darbību, uzliek papildu nodokļu slogu sabiedrībai, ekspluatē infrastruktūru un pazemina algu līmeni.

Latvija vēlas kļūt par tehnoloģiski augsti attīstītu un bagātu valsti, kuras rūpju centrā ir cilvēks. Tas var būt nesavienojams ar augstu imigrācijas līmeni. 1980. gadā Fidels Kastro pasludināja Mariellu par brīvostu. Neilgu brīdi katrs potenciālais kapitālistu roklaiža varēja brīvi pamest sociālisma paradīzi un pārcelties uz Maiami. 150 000 kubiešu nekavējoties izmantoja šo iespēju, tādējādi radot pasaulē lielāko eksperimentu par imigrācijas atstāto iespaidu uz ekonomiku. Ītans Lūiss (2004) no Filadelfijas Federālās Rezerves Bankas secināja, ka pēc kubiešu imigrantu ierašanās uzņēmumi pārveidoja savu ražošanas procesu, pielāgojot to mazkvalificētajam darbaspēkam. Maiami apkaimes uzņēmumos samazinājās darba automatizācija un pieauga roku darba apjoms, ražotņu tehniskā izsmalcinātība sāka atpalikt no citiem ASV štatiem un vēl šodien saglabā zemāku līmeni. Līdzīgi arī Latvijā — potenciāli iebraucošo zemas kvalifikācijas migrantu iespaidā palielinātos mazkvalificētu, zemas ražības darbavietu skaits.

Darba devējam vienmēr būs vieglāk nevis investēt inovācijās, apmācībā, IT, motivācijas uzlabošanā, bet pieņemt darbā lētu darbaspēku. Lētu darbaspēku var bez izdomas norīkot; dārgs darbaspēks prasa uzmanību, piepūli un labu sistēmu tā organizācijai. Pateicoties atstrādātām pārvaldības sistēmām, celtniecībā šodien vācu firmas izkonkurē latviešus. Mums vajag vairāk vācu menedžmenta, lai labāk organizētu darba veikšanu, nevis vēl vairāk bikstāmu un apmācāmu strādnieku jau tā pārslogotajiem latviešu būvfirmu vadītājiem.

Tomēr domāt par inovācijām un labāku darba organizāciju ir grūti. Vieglāk ir prasīt vēl vairāk vēl lētākus strādniekus.

Augsti kvalificēti imigranti ir radoši

Tomēr ne visi imigranti ir ekonomiski neizdevīgi. No ES valstīm Latvijā ik dienas iebrauc imigranti — gan firmu īpašnieki, vadītāji, padomdevēji, gan kvalificēti speciālisti. Viņi nodrošina to, ka mūsu uzņēmumi saņem jaunākās menedžmenta un tehnoloģiju idejas, un pārstāv Šumpētera radošās nojaukšanas radošo pusi, veicinot ekonomikas attīstību. Šāda imigrācija ir vēlama. Protams, Latvijā ir jāļauj ierasties arī krievu zinātniekiem, turku būvinženieriem un investoriem, ukraiņu kuģubūves speciālistiem, ķīniešu pavāriem, proti, visiem augsti atalgotiem un kvalificētiem speciālistiem ar īpašām zināšanām arī no valstīm ārpus ES.

Zviedru modelis

Lielākā daļa Eiropas dalībvalstu neatvēra un vēl arvien nav atvērušas savus darba tirgus Austrumeiropas viesstrādniekiem, acīmredzot spriežot, ka liels viesstrādnieku daudzums pasliktinās ekonomisko situāciju. Latvijas brīvā tirgus piekritēji iebilda, ka šāda rīcība mazina konkurenci, tātad nav optimāla.

Šajā sakarā interesants ir Zviedrijas izvēlētais darba tirgus modelis. Zviedri uzreiz atļāva imigrāciju neierobežotā skaitā, bet ar vienu noteikumu — iebraukušajiem strādniekiem jāmaksā vismaz nozares vidējā alga. Šāda pieeja atļauj brīvu konkurenci, vienlaikus ielaižot tirgū tikai tādus uzņēmumus, kas ir vismaz tikpat efektīvi kā zviedru pašu. Rezultātā šodien bezdarbs Zviedrijā (4,8%) ir mazāks nekā Latvijā (5,4%) un ir vērojama strauja un kvalitatīva ekonomikas izaugsme ar lielu ārējās tirdzniecības bilances pārpalikumu. Zviedru modelis atļauj gan brīvu, izaugsmi veicinošu konkurenci, gan novērš nevajadzīgu sociālo un pret atbildīgiem uzņēmējiem vērstu dempingu – patiesa sekošana Šumpētera idejām! Jāsaka gan, ka efektivitātes latiņu ārvalstu uzņēmējiem zviedri ir uzlikuši augstu — pat vienkāršam strādniekam jāvar samaksāt 12 lati stundā. Ja zviedru uzņēmējs izdomātu piedāvāt 2 latus stundā, diezgan droši var paredzēt, ka pie viņa neviens strādāt neietu, — un neviens par to nebrīnītos. Turpretī mēs līdzjūtīgi klanām galvas līdzi atsevišķu Latvijas uzņēmēju vaimanām par nespēju atrast darbaspēku. Protams, ja nevar samaksāt tirgus likmi, arī strādnieku nav.

Vai iespējams, ka kādā nozarē trūkst darbaspēka?

Brīvā tirgus ekonomika ir nepārtraukti mainīga saimnieciskā sistēma. Vieni uzņēmumi nomaina iepriekšējos, vienas nozares vietu drīz jau ieņēmusi cita. Latvija zaudē vienkāršas šūšanas fabrikas, jo mūsu šuvējas citur var nopelnīt labāk. Tas ir tieši tas pats process, kādu jau pieredzējušas šūšanas firmas Amerikā un Anglijā, kuru vietā tagad slejas pakalpojumu vai inovāciju uzņēmumi, nodrošinot daudz augstākus ienākumus visiem.

Es nezinu, kāda būs Latvijas nozaru struktūra nākotnē, bet varu droši paredzēt, ka tā daudzkārt mainīsies. Tāpēc mums ir nevis jāieved lēti viesstrādnieki, tiklīdz kādā no nozarēm sākas grūtības, bet gan jāpalīdz uzņēmumiem paaugstināt darba ražīgumu, jāveicina, lai tiem būtu pieejami augsti kvalificēta darbaspēka resursi. Tāpēc ir vajadzīga elastīga arodizglītības un mūžizglītības sistēma, labas skolas un pasaules klases augstskolas, kas nodrošinātu iespēju nepārtraukti pārkvalificēties un piegādātu arvien labākus darbiniekus atbilstoši mainīgajām tirgus vajadzībām.

Vai labāk uzņemt strādniekus no Kišiņevas vai Rēzeknes?

Latvijā ir pilsētas, kur vērojams zems bezdarba līmenis, tomēr daudzos Latgales rajonos tas vēl arvien ir ārkārtīgi augsts. Vai tad latgalieši ir mazāk kvalificēti būvdarbu veikšanai kā moldāvi? Mums jārada iespējas pārcelt iedzīvotājus no rajoniem ar augstu bezdarbu uz rajoniem ar zemu bezdarba līmeni, vai jāpārceļ darba vietas no Rīgas uz Rēzekni. Ja mēs to neizdarīsim, mēs turpināsim izdot dubultā — maksāsim bezdarbnieka pabalstus latgaliešiem, vienlaikus būvējot infrastruktūru imigrantiem. Skaidrs, ka šādā situācijā viesstrādnieka neto pienesums ekonomikai noteikti ir negatīvs.

Varētu iebilst, ka mums jāieved strādnieki lai aizstātu emigrējušos uz Īriju. Es zinu daudzus, kas strādā ārvalstīs. Zinu arī daudzus, kas atgriezušies. Laika posmā no 1996. līdz 2006. gadam nodarbināto skaits Latvijā pieaudzis no 945 tūkstošiem cilvēku līdz 1 miljonam 88 tūkstošiem jeb par 143 tūkstošiem darbinieku. Iespējams, šāds nodarbinātības pieaugums ir bijis iespējams pateicoties tam, ka daudzi ir atgriezušies no Īrijas, Vācijas vai ASV. Jādomā, ka Latvijas algām kļūstot lielākām plūsma atpakaļ kļūs tikai straujāka. Nebūt nav izsmeltas arī darbaspēka rezerves Latvijā. Latvijas Bankas monetārās pārvaldes galvenais ekonomists Uldis Rutkaste ir aprēķinājis, ka ja Latvija samazinātu bezdarba un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju līmeni līdz piecu veiksmīgāko ES valstu vidējam līmenim, saglabājoties pašreizējam darbspējas vecumā esošo iedzīvotāju skaitam, tas ļautu palielināt nodarbinātību par 167 tūkstošiem cilvēku.

Kritiku neiztur arī virspusējie argumenti, ka darbaspēks nepieciešams, lai samaksātu pensiju izdevumus. Pirmkārt, lētais darbaspēks saņem mazas algas un līdz ar to arī maksā mazus nodokļus. Otrkārt, strādājošo attiecība pret pensionāriem, piemēram, ASV ir kritusies no 16:1 1950. gados līdz 3:1 mūsdienās, vienlaikus spējot sagādāt arvien lielāku labklājību visiem. Domāt, ka tehnoloģijas un labāka darba organizācija mums nedos iespēju arī nākotnē uzlabot dzīves līmeni, vienlaikus palielinot pensionāru relatīvo īpatsvaru, ir pārlieks un nepamatots pesimisms, kas nebalstās vēsturiskajā pieredzē.

Un tomēr, varbūt Latvijas uzņēmēji ir izsmēluši pēdējās iespējas maksāt lielākas algas? Tā nešķiet, pavērojot auto kvalitāti Rīgas ielās, par to arī neliecina Lursoft dati: 2006. gadā uzņēmumu peļņa ir dubultojusies, sasniedzot 1,37 miljardus latu salīdzinājumā ar 617 miljoniem gadu iepriekš. Acīmredzot lielākā daļa uzņēmumu spēj sekmīgi tikt galā ar darba algu palielināšanos.

Varbūt darbaspēka trūkums dzen algas uz augšu pārāk strauji, apsteidzot ekonomikas iespējas?

Ekonomikai kļūstot bagātākai un ražīgākai, ir tikai dabiski, ja arī algas palielinās. Latvijas Centrālā statistikas pārvalde ik gadu aprēķina, kāda daļa no iekšzemes kopprodukta tiek iztērēta strādājošo algām, ietverot visus uz darba samaksu attiecināmos nodokļus, kāda IKP daļa paliek uzņēmumiem kā peļņa, amortizācijas atskaitījumi un ieguldījumi - t.s. kopieņēmums, un kādu daļu saņem valsts kopējais budžets nodokļu ieņēmumu veidā.

Pasaulē ir pieņemts sekot līdz šo triju rādītāju attiecībām. Skaidrs, ka ja pieaug IKP, būtu tikai taisnīgi un ekonomiski pareizi, ja strādājošo algas pieaugtu proporcionāli; gluži tāpat kā ir pareizi, ja nekrītas uzņēmumu kopieņēmumu daļa – no kā gan citādi lai tie veiktu investīcijas, kas nepieciešamas tālākam progresam.

Interesanti, ka neraugoties uz pēdējos gados vērojamo straujo algu pieaugumu, to īpatsvars kopproduktā ir mainījies ļoti maz un, salīdzinot ar 1998. gadu, pat nedaudz krities!

Tiesa, pēdējos gados algu īpatsvars kopproduktā lēnām palielinās, un, ja esošā palielinājuma tendence turpināsies, Latvijas izaugsmes temps patiesi varētu mazināties, jo uzņēmumiem varētu sākt trūkt naudas investīcijām. To nevajag pieļaut. Tomēr tas, ka proporcionāli svārstības ir bijušas nelielas, drīzāk ir pierādījums tam, ka Latvijā tirgus ekonomika labi pašregulējas – algas palielinās samērīgi ar darba ražīguma izmaiņām un uztraukumam pagaidām nav pamata. Runas par darba algām, kas strauji apsteidz darba ražīgumu, šķiet, rodas no latviešu nespējas noticēt, ka viņu darbs patiesi strauji kļūst arvien efektīvāks.

Šeit man iebildīs medmāsas un skolotāji, ka viņu algas jau nu gan ir palielinājušās lēnāk nekā darba ražīgums Latvijā, bet iepriekš minētais algas pieaugums ir vērojams citā, piemēram, nekustamo īpašumu nozarē. Protams, kapitālismā relatīvos ieņēmumus starp dažādām sabiedrības grupām un valsts un privāto sektoru regulē ar nodokļiem. Var izvēlēties, piemēram, paaugstināt neapliekamo minimumu un vienlaikus palielināt gan izņemto dividenžu nodokļu apmēru, gan nekustamā īpašuma nodokli, šādi līdzsvarojot atalgojuma pieaugumu tā, lai tas augtu vienmērīgi visiem un lai nodokļu nasta negultos uz radošajām, bet drīzāk uz patērējošajām nozarēm, arī paredzot nodokļu atlaides reinvestētajai peļņai un palielinot PVN. Citiem vārdiem, nevienmērīgs algu pieaugums ir nodokļu sistēmas, ne ražīguma pieauguma vai tā trūkuma jautājums.

Domājot par valsts budžetu, algām un samērīgu pieaugumu, var piebilst, ka algu īpatsvars ekonomikā nemainīsies, ja to pieaugums būs vienāds ar IKP pieaugumu faktiskajās cenās, tātad, ja valdība prognozē IKP pieaugumu 2008. gadā salīdzināmās cenās par 7,5 procentiem un 6,3 procentu inflāciju, tad algām būtu jāpieaug vidēji par 13,8 procentiem.

Imigrācija un ekoloģija

Neapšaubāmi ir jādomā arī par to, kādu ietekmi iedzīvotāju pieplūdums atstātu uz mūsu dzīves vidi. Latvijas uzdevums nav par katru cenu patērēt arvien lielākus resursus un sabūvēt arvien vairāk māju, bet panākt pēc iespējas lielāku dzīvojamo platību uz cilvēku. Šajā ekoloģiski trauslajā laikmetā uzvarēs tās valstis, kas izveidos videi nekaitīgu ražošanu, kura patērētu pēc iespējas mazāk resursu. Šādas, augsti tehnoloģiskas ražotnes neievieš vietās ar lētu masveida darbaspēku.

Svarīga ir ilgtspējīga attīstība

Latvijai ir jādomā, kā ar esošajiem resursiem maksimizēt visu sabiedrības locekļu labklājību, nodarot minimālu postu apkārtējai videi.

Īstais ceļš nav arvien vairāk un lētāka darbaspēka ievešana; īstais Latvijas ceļš ir esošā darbaspēka nepārtraukta apmācība un reorganizācija arvien labākas, bagātākas un videi draudzīgākas sabiedrības meklējumos.

Labākais risinājums mūsu gadījumā būtu maksimāli ierobežot mazkvalificēta darbaspēka imigrāciju, vienlaikus veicinot un atbalstot augsti kvalificēta, ar idejām bagāta darbaspēka plašu dalību Latvijas ekonomikā.

Es aicinu uzdrošināties izmantot ES priekšrocības — tikko aptrūkstas darbaspēks, tepat blakus ir milzīgs, augsti kvalificētu darbinieku pulks, gatavs par atbilstošu samaksu iemācīt uzturēt drošu, tīru vidi, precīzi plānot grafikus, materiālu patēriņu un nodrošināt labu saziņu. Tas viss celtu darba efektivitāti un atļautu paveikt vairāk ar tiem resursiem, kas mums jau ir. Tas bagātinātu Latviju ar cittautiešu nestajām idejām un kultūru, sniedzot idejas tālākai attīstībai. Šāda imigrācija mums ir vajadzīga un vēlama.

Lētu viesstrādnieku imigrācija nav vēlama, tāpēc Latvijai izdevīgi būtu saglabāt un pat pastiprināt esošās birokrātiskās barjeras imigrācijai no trešajām valstīm, kas nav ES valstis. Vienlaikus ir stingri jānoraida neveiksmīgu latviešu uzņēmēju prasība pēc "pēdējā salmiņa" — lēta darbaspēka. Neveiksminiekiem ir jāļauj bankrotēt, saskaņā ar Šumpētera radošo nojaukšanu šādi paverot patiesi kapitālistisku ceļu labklājības pieaugumam visiem.

Viedoklis: Kā var nedraudēt?

Ansis Pūpols,  DELFI  10/30/07    Ja tūliņ pat pa lēto neprivatizēs "Lattelecom", nebūs naudas "Gaismas pilij". Nekam citam kā darbiniekiem un mīklainam aizdīķa uzņēmumam "Lattelecom" atdot nedrīkst, jo citādi uz kakla būs telijas soneras monopols, kas aprīs visus telefona vadus.

Draudi un šantāža kā poliskas instruments, nav nekas jauns. Ja baznīckungam nebūs desmitās tiesas, neatlaidīs grēkus. Ja neiesim strēlniekos, vācieši mūs aprīs, ja nebūs Kārlis Ulmanis, būs murgainie partiju laiki, ja neiesim kolhozā, aizvedīs uz Sibīriju.

Tas, vai šantāža strādās, maz atkarīgs no apskatāmās tēmas. Būtiska ir tā brīža sabiedriskā doma un situācija. Kamēr bija treknie gadi, reitings brauca kalnā, varēja smaidīt kamerā un kopā ar Ainaru Šleseru spiest gāzi grīdā. Nu ir savādāk.

Latvijas Banka brīdināja – maziniet kreditēšanu! Kļūdījos, vajadzēja klausīt, tagad atzīst Kalvītis. Nu bet par kļūdām jāmaksā. Jebkurš tautsaimnieks skaidri saprot, ka pēc treknajiem gadiem nāk plānie gadi. Bankas par to skaļi nerunā, taču ik dienas kādu kredīta ņēmēju izliek uz ielas - dzīvokļa pircējs spiests atdot bankai atpakaļ īpašumu, jo nespēj segt divreiz augušos mēnešmaksājumus par mainīgo likmi. Jaunos celtniecības projektus vairs nevar pabeigt, jo attīstītājiem pašiem nav naudas, avansu vairs neviens nemaksā un bankas arī vairs nedod. Algas vairs nespēj sekot kredītu inerces iedarbinātajai inflācijai. Īsāk sakot, krīze. Un Aigars Kalvītis no laimīga saimniekpapus kļuvis par dusmīgu politiķi, kuram ar sapuvušu olu iesviest par savu pienākumu uzskata katrs kārtīgs latviešu pilsonis. Tas viss ir novedis pie loģiska valdības gala. Seko jautājums, vai valdība aiziet ar godu vai tomēr mēģina kāda interesēs kaut ko paspēt sakārtot.

"Es nejūtu Šķēles ietekmi," saka aizejošais premjers. Un nemelo. Kā var just to, ar ko kopā ir saaugts ? Viņš taču nav vainīgs pie tā, ka visa šī partija ir būvēta uz viena cilvēka. Bez viņa naudas un kontroles partijai draud haoss un iziršana, saka eksperti. Un tiem, kas domā savādāk, ir jāiet prom, lai "partiju nesašķeltu un nenovestu Jaunā laika līmenī, kas palicis bez Repšes galvgalī". Kā sabiedrības locekļiem mums nav citas izvēles kā pieņemt šo partiju tāda, kāda viņa ir. Cits jautājums, vai mums ir pieņemams, kas notiek.

Var jau būt, ka Kalvītis kopā ar Mākoņtēvu (vai otrādi) Latvijai ir devuši trīs treknus gadus. Piekrītu – Kalvītis ir sasniedzis daudzus valdības deklarācijas uzdevumus, piemēram, kopā ar Štokenbergu līdz galam aizvilcis pašvaldību reformu. Taču pēc kādas kalkulācijas ir aprēķināts, ka pretī jādabū Lattelecom un Rīgas atkritumu bizness?

Arī tas devums tāds miglains. "Treknie gadi" sākās pēc tam, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā. Tautas partija tikko bija iekļuvusi valdībā.

Lai sabiedrības šantāža būtu izcili veiksmīga, vislabāk tajā iesaistīt pašu sabiedrību. Ar ko gan Māra Zālīte, māsas Rubesas, Kārlis Streips un citi cienījamie cilvēki, parakstoties par Nacionālo bibliotēku, būtu pelnījuši iekļauties PR shēmā, kā dabūt "Lattelecom"?

Oranžie nav vienīgie, kas sāk draudēt. "Jo skarbākus izteikumus mēs veltīsim koalīcijas partijām, jo lielākā izolācijā būsim, ja valdībā nebūsim mēs, nāks Saskaņas centrs," biedē Roberts Zīle. Protams, tēvzemiešu Rīgas mēra amats vistiešāk ir saistīts ar pārējās koalīcijas labvēlību. Varbūt arī tādēļ pieveras acis pret notiekošo atkritumu dīķī. Tomēr, vai šī krēsla dēļ būtu ar pieri sienā jāved partija politiskajā bezdibenī, pat nepalūkojoties uz ASV vēstnieci Beiliju, kurai bija jāizkāpj no pieklājīgās diplomātes biksēm, lai valdošajai koalīcijai iedotu sejā mājienu ar mietu ?

Ekonomikā pamazām iestājas rudens vēsums

Anna Novicka, Diena 10/31/07    Iekšējais patēriņš lēnām sarūk, bet jādomā par uzņēmumu konkurētspējas palielināšanu.

Ilgi gaidītais ekonomikas attīstības tempa palēninājums septembrī bija vērojams visos iekšējā patēriņa rādītājos — turpināja kristies gan kreditēšanas apjoma pieaugums, gan nekustamā īpašuma cenas, būtiski samazinājās mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums.

Pēc ekspertu domām, par ekonomikas pakāpenisku atveseļošanos liecinošie simptomi būs vērojami arī turpmāk, un līdz saprotamai robežai iekšējais patēriņš varētu nokristies gada laikā. "Kad pirmās zāles iedzertas, nekļūstam veseli pēc pusstundas — vēl kādu laiku neizbēgami būsim pretrunīgu rādītāju joslā," prognozē Latvijas Bankas pārstāvis Mārtiņš Grāvītis.

Jau divus mēnešus pēc kārtas statistika uzrāda mazumtirdzniecības apgrozījuma pieauguma samazinājumu. Ja jūlijā, salīdzinot ar to pašu mēnesi pagājušajā gadā, mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājās par 24%, tad septembrī pieaugums bija tikai 17%. Mēneša laikā nedaudz sarucis gandrīz visu preču grupu patēriņš, izņemot mēbeles un tekstilizstrādājumus. DnB NORD Bankas analītiķe Ieva Vēja tomēr vērš uzmanību uz to, ka tirdzniecība Latvijā joprojām aug straujāk, nekā Lietuvā un Igaunijā, kur pieaugums pēdējos mēnešos ir stabilizējies 12—13% līmenī. "Taču pozitīvi, ka pieauguma tempi pie mums nekrīt tik strauji, lai liecinātu par ekonomikas strauju atdzišanu." Par zīmīgu Latvijas Krājbankas eksperte Olga Ertuganova uzskata automobiļu mazumtirdzniecības apgrozījuma pieauguma būtisku kritumu — septembrī, salīdzinot ar to pašu mēnesi pērn, tie kāpuši tikai par 2%.

Šo tendenci, kā arī nekustamā īpašuma cenu samazinājumu eksperte uzskata par galvenajiem faktoriem, kuri liecina par patēriņa buma pierimšanu. Pēc Latio pētījuma, septembrī darījumu skaits ar sērijveida dzīvokļiem samazinājās līdz vēsturiski zemākajam līmenim, savukārt Balsts dati liecina, ka kopš maija sērijveida dzīvokļu cenas samazinājušās par 10,6%.

Latvijas Banka savukārt par daudzsološu uzskata kreditēšanas apjoma pieauguma samazinājumu. Septembrī mājsaimniecībām izsniegto hipotekāro aizdevumu apjoms, salīdzinot ar to pašu mēnesi 2006.gadā, pieauga tikai par 53%, kaut gan vēl maijā kāpums bija 84%. Tiesa gan, lēnāk vēsums iestājas patēriņa kreditēšanas segmentā.

Par vienu no rādītājiem, kas liecina par kopējo ekonomiskas situācijas nostiprināšanos, tiek uzskatīta pieaugošā aktivitāte fondu tirgū. Rīgas Fondu biržas valdes priekšsēdētāja Daigas Auziņa—Melalksne gan norāda uz ne visai pozitīvo tendenci: salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, Latvijas uzņēmumi vēl nav pārorientējušies uz finansējuma piesaisti akciju tirgū, bet turpina izmantot aizņēmumus, maksājot arvien augstākus kredītprocentus. Kā uzskata biržas vadītāja, tādā veidā uzņēmēji paši ierobežo savu konkurētspēju un izaugsmi.

Uz nepieciešamību nostiprināt Latvijas uzņēmumu pozīcijas norāda arī O.Ertuganova, kuru uztrauc stagnācija rūpniecības sektorā.

Viņa prognozē, ka ekonomiskā situācija kopumā varētu nostabilizēties gada laikā, par ko liecināšot iekšzemes kopprodukta pieaugums 7—8% apmērā (šā gada otrajā ceturksnī — 11%), savukārt mazumtirdzniecības pieaugumam vajadzētu augt ne vairāk kā par 10—15%.

Vai pārliekam akcentu no patēriņam strādājošām nozarēm uz eksportējošām, redzēsim, analizējot trešā ceturkšņa datus par nozaru attīstību, uzsver M.Grāvītis. Viņaprāt, vēl kādu laiku Latvijas ekonomikas rādītāji būs pretrunīgi. Vieni, piemēram mazumtirdzniecības indikatori, liecinās par virzību gaidītajā virzienā. Citi, inertāki, savukārt varētu reaģēt ar nobīdi laikā — inflācijas piebremzēšanos varam gaidīt vien nākamā gada gaitā.

Atliek 'Gaismas pils' būvniecības uzsākšanu

DELFI 10/31/07    Lai gan sākotnēji solīts, tomēr Valsts svētkos – 18.novembrī netiks likts pamatakmens Latvijas Nacionālās bibliotēkas jeb "Gaismas pils" projektam, jo nav skaidrības par tā finansēšanu.

Valsts aģentūras "Jaunie "Trīs brāļi"" Komunikācijas nodaļas vadītāja Elīna Bīviņa portālam "Delfi" sacīja, ka "uz parāda šo ēku būvēt nevar", tādēļ "Gaismas pils" būvniecība nesāksies, kamēr nebūs skaidrības par projekta finansēšanu – kamēr valdība nebūs pieņēmusi lēmumu par "Lattelecom" privatizāciju un no tās iegūto līdzekļu novirzīšanu projekta īstenošanai.

Bīviņa noraidīja pieņēmumu, ka projekta īstenošana atlikta uz nenoteiktu laiku, pieļaujot, ka jau pavasarī sāksies ēkas būvniecība. Viņa arī apgalvoja, ka līdz 18.novebrim tikšot ieviesta skaidrība par to, kā tiks finansēta "Gaismas pils" būvniecība un kāds līgums tiks slēgts ar būvniekiem.

Jau vēstīts, ka viena būvkompāniju apvienība piedāvā "Gaismas pili" uzcelt par 139,5 miljoniem latu, bet otrā apvienība – par 189,45 miljoniem latu. Kopā ar prognozējamo inflāciju un kredītu "Gaismas pils" būvniecības izmaksas, pēc būvnieku domām, sasniegs attiecīgi 488 un 555 miljonus latu.

Dienvidu tiltam uzstādītas vantis

DELFI  10/31/07    Trešdien pabeigta Dienvidu tilta vanšu montāža visiem sešiem piloniem, tādā veidā tilts pakāpeniski iegūst savu vizuālo veidolu. Darbi ilga aptuveni sešus mēnešus. Šobrīd paveikti aptuveni 65% no Dienvidu tilta pirmās kārtas būvniecības darbu kopējā apjoma, informēja AS "Dienvidu tilts" pārstāve Laima Pļaviņa.

Būvniecības darbus pie Dienvidu tilta var sadalīt trīs nozīmīgās daļās – darbi pie tilta, estakādēm pāri Maskavas un Krasta ielai, kā arī inženierkomunikāciju pārlikšana. Pie tilta būvniecības paveikti aptuveni 60%, pie estakāžu būvniecības 50%, bet pie inženierkomunikāciju pārlikšanas 85%. Dienvidu tilta pirmo kārtu plānots pabeigt līdz 2008.gada beigām.

Ikdienas būvniecības darbos iesaistīti aptuveni 200 cilvēki. Pašreiz turpinās tilta brauktuves monolītās plātnes betonēšana, ko plānots pabeigt 2008. gada janvārī. Tas noslēgtu nozīmīgu būvniecības posmu, un varētu sākt gājēju ietvju un veloceliņu betonēšanu, barjeru, margu un apgaismojuma stabu konstrukciju uzstādīšanu.

Tāpat turpinās estakāžu betonēšana pāri Krasta un Maskavas ielai. Oktobra beigās tika pabeigta 4. estakādes posma asfaltēšana, kas savienos tiltu ar Slāvu dzelzceļa pārvadu. Vienlaicīgi rit darbi pie inženierkomunikāciju pārlikšanas, ko drīzumā plānots noslēgt, kā arī uzbēruma veidošana Daugavas labajā pusē.

Vanšu galvenais uzdevums ir uzņemt tilta laiduma konstrukciju slodzi un vienmērīgi to sadalīt starp balstiem. Šāda sistēma ļauj ievērojami palielināt attālumu starp balstiem, tādējādi tiltam piešķirot daudz lielāku vizuālo izteiksmīgumu. Vanšu montāžu veica franču kompānija "Freyssinet", kas ir pasaules līderis ar vairāk nekā 70 gadu pieredzi šādu darbu nodrošināšanā.

Dienvidu tilts būs 34,28 metrus plats, 803 metrus garš ar sešām kustību joslām, pa trim katrā virzienā, kā arī gājēju ietvi un veloceliņu abās tilta pusēs. Projektētais kustības ātrums ir 70 kilometri stundā.

Dienvidu tilta būvniecību uzsāka 2004. gada novembrī, izbūvējot tilta balstus upes krastā. 2005.gada decembrī pabeidza visu desmit tilta balstu izbūvi, savukārt 2007. gadā noslēdza vienu no svarīgākajiem tilta būvniecības posmiem – metāla laiduma konstrukcijas uzbīdīšanu pāri Daugavai.

Eiropas miljonus dalīs drīz

Indra Auziņa, Žurnāls "Nedēļa"   10/31/07    Līdz gada beigām plānots sākt vairākas Eiropas Savienības struktūrfondu finansētās programmas. Nedēļa skaidro, kādas tās ir un ko tās piedāvā uzņēmējiem.

Šogad uzņēmējus gaida daži jaunumi, taču kopumā, izstrādājot programmas līdz 2013. gadam, tikušas ņemtas vērā un iespēju robežās sabalansētas viņu un valsts intereses. Šobrīd uzņēmējiem esot iespējams izvēlēties to programmu, kurā viņu biznesa projekti vislabāk iederētos, uzskata projektu administrētāji.

Uzņēmēji ir pietiekami ieinteresēti Eiropas naudas iegūšanā. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) Nedēļa noskaidroja, ka socioloģisko pētījumu centra SKDS veiktā aptauja liecina:

• 46% respondentu ir gatavi šogad pieteikties Eiropas Savienības (ES) finansētajām programmām,

• 34% plāno pieteikties vienai vai vairākām ES finansētajām programmām,

• 12%, iespējams, pieteiksies.

Kādas ir bijušas uzņēmēju intereses? 17% no aptaujātajiem plānojuši "mērķēt" uz finansējumu jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei, 14% ir ieinteresēti ārējā tirgus apgūšanā, 11% vēlas saņemt atbalstu nodarbināto apmācībai. Pārējie uzņēmēji atbildējuši, ka nepieteiksies nevienai programmai, jo tās nav aktuālas viņu vadītajam uzņēmumam. Pirmās no 18 administrētajām programmām 262 miljonu latu vērtībā LIAA plāno atvērt novembra beigās. Savukārt, piemēram, Ekonomikas ministrijas (EM) pārziņā ir 26 programmas 514 miljonu latu vērtībā, un arī tur paredzēts līdz šā gada beigām uzsākt Eiropas naudas dalīšanu, precīzākus termiņus gan nenorādot.

Kas slēpjas, piemēram, zem pro-grammas Ārējo tirgu apgūšana, kuru par labu atzinuši pašmāju uzņēmēji? Tātad ES līdzekļi tiek piešķirti, lai varētu piedalīties starptautiskajās izstādēs; tirdzniecības misijās un kontaktbiržās; organizēt seminārus un konferences, kā arī tiešās vizītes pie sadarbības partnera. Maksimālais atbalsta apjoms ir 200 000 eiro, un nauda ārējā tirgus "iekarošanai" tiek dota, lai varētu apmaksāt dalības maksu par piedalīšanos izstādē, misijā, konferencē utt., aprīkot stendu, apmaksāt ceļa, prezentācijas izdevumus u.tml. Programmas kopējais finansējums ir 7,03 miljoni latu.

Šogad uzņēmējus gaida patīkami jaunumi, jo, pirmkārt, būtiski samazināts ES struktūrfondu līdzekļu iegūšanai iesniedzamo dokumentu skaits un vienkāršota to iesniegšanas procedūra, jo projektu izvērtētājiem ir iespējas daudzus dokumentus iegūt tieši no datu bāzēm un reģistriem, nevis likt to darīt uzņēmējiem, otrkārt, vairs nebūs rindu, jo notiks projektu kvalitatīva salīdzināšana. Tāpēc vairs nav būtiski, kurš to iesniedzis pirmais, kurš pēdējais. Visus projektus pieņems un pēc tam izvērtēs.

EM ministrijā uzskata, ka uzņēmējiem ir bijis pietiekami daudz informācijas par projektu iesniegšanas iespējām un arī to vērtēšanas kritērijiem, kuri tiešām vēl nav apstiprināti valdībā. Taču tāpēc neesot jāuztraucas, jo "par visiem 99%" projektu vērtēšanas kritēriji jau esot zināmi un nekas īpaši nemainīšoties, jo tie pārrunāti ar sadarbības partneriem, Nedēļa noskaidroja EM Sabiedrisko attiecību nodaļā. Projektu vērtēšanas kritēriji jāapstiprina novembrī, un gala lēmums jāpieņem Ministru kabinetam. EM atzina, ka, ļoti iespējams, sākotnēji pieteikties uz ES naudu un uzrakstīt projektu mazajam uzņēmējam tiešām ir sarežģīti, bet, kad taciņa iemīta, problēmām nevajadzētu rasties, jo par sīku neprecizitāti projektu "neizbrāķējot", bet gan ļaujot izlabot.

Turklāt uzņēmējiem nevajadzētu sūkstīties par programmu vienveidību, jo vismaz EM speciālisti ar uzņēmējiem tikušies daudzreiz, lai pārrunātu, kur tieši būtu vēlams ieguldīt Eiropas naudu. Kā liecina EM pieredze, laika periodā no 2004. līdz 2006. gadam uzņēmējus galvenokārt interesējusi ražošanas iekārtu modernizācija par ES struktūrfondu naudu. Tagad tās 26 programmas, kuras ir EM pārziņā, uzņēmēji paši atzinuši par prioritārām. Daudzi gan gribējuši līdzekļus prasīt infrastruktūras attīstībai, kas uzņēmēju vidū bija prioritāra vēlme arī pagājušajā gadā, tomēr nauda dalīta tā, lai atbalstītu arī citas programmas, ko valsts uzskata par būtiskām, un lai uzņēmēju interesi rosinātu arī par, piemēram, uzņēmumu skaita un uzņēmējdarbības aktivitātes pieaugumu Latvijas reģionos (netiek atbalstīta Rīga, Rīgas rajons un Jūrmala), kā arī uz atbalstu zinātnei, un šajā gadījumā Rīga netiek "apieta". EM mājaslapā tas formulēts kā plāns izveidot modernu un atbilstošām tehnoloģijām aprīkotu inovatīvās uzņēmējdarbības, izglītības un lietišķo pētījumu infrastruktūru, kas sekmētu sadarbību starp uzņēmējiem un pētniekiem, kā arī veicinātu inovācijas un tehnoloģiju pārnesi. Tiks nodrošināta Latvijas perspektīvo zinātnes virzienu, kuros cilvēkresursu sagatavošanas bāze un pētnieciskā infrastruktūra ir koncentrēta Rīgā, attīstībai nepieciešamās infrastruktūras – piemērotu laboratoriju korpusu ar attiecīgu aprīkojumu – izbūve.

Ko tad valsts saprot ar, piemēram, sev vēlamo programmu Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde? Tās mērķis ir atbalstīt jaunu vai nozīmīgi uzlabotu produktu, pakalpojumu, to ietvaros jaunu tehnoloģisko procesu izstrādi, nodrošinot palīdzību arī veiksmīgi izstrādāto jauno produktu, pakalpojumu ieviešanai ražošanā. Jauns vai nozīmīgi uzlabots produkts ir prece vai pakalpojums, kurš ir pilnīgi

jauns vai būtiski uzlabots attiecībā uz to funkcionālajām īpašībām un paredzamo izmantošanas veidu. Atbalsta programma aptver gandrīz visas jauna produkta izstrādes stadijas līdz ieviešanai ražošanā un tirgū:

1) rūpnieciskie pētījumi;

2) eksperimentālā izstrāde;

3) jauna produkta, pakalpojuma vai tehnoloģiskā procesa ieviešana;

4) rūpnieciskā īpašuma tiesību nostiprināšana u.c.

Īpaši tiek atbalstīti mikro un mazie komersanti. Salīdzinājumam: LIAA sniegtā informācija, ka šajā programmā eksperimentālās izstrādes stadijā atbalsta intensitāte ir:

mikro un mazie komersanti – 45%;

vidējie komersanti – 35%;

lielie komersanti – 25%.

Savukārt rūpniecisko pētījumu stadijā:

mikro un mazie komersanti – 70%;

vidējie komersanti – 60%;

lielie komersanti – 50 %.

Programmas finansējums: 87,98 miljoni latu.

Turklāt iespējas par Eiropas naudu uzsākt uzņēmējdarbību tiek dotas gan biznesmenim iesācējam, gan arī uzņēmējam ar pieredzi, kurš vēlētos, piemēram, piesaistīt augsti kvalificētus speciālistus, modernizēt uzņēmumu un ieviest inovatīvus produktus. Savukārt iedzīvotājiem aktuālas ir programmas, kas saistītas ar mājokļiem un enerģētikas nozari.

***

Fakti

Līdz šā gada beigām paredzēts atvērt pro-grammas:

Atbalsts ieguldījumiem mikro un mazo komersantu attīstībā īpaši atbalstāmās teritorijās;

Atbalsts nodarbināto apmācībām komersantu konkurētspējas veicināšanai;

Tehnoloģiju pārneses kontaktpunkti;

Pasākumi centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanai.

Zemnieki — produktīvāki, bet līdz Eiropai vēl tālu

Anna Novicka,  Diena  11/01/07    Lai darba ražīgums izlīdzinātos ar ES valstīm, jāiegulda miljardi.

Jo labāka ir tehnika, jo vairāk laika, lai ieskatītos gotiņai acīs un saprastu, kā tā jūtas," tā fermas Robežnieki saimniece Klaida Kalniņa raksturo ieguvumus no pēdējos gados notikušās saimniecības modernizācijas. Nav vairs visu dienu jāstaigā ar "lāpstu un tačku", lai iztīrītu kūti, nav jātērē vairākas stundas barības sagatavošanai, nemaz nerunājot par pašu slaukšanas procesu. Arī darbaroku vajag arvien mazāk — tagad ar visām lietām tiek galā trīs cilvēki iepriekšējo piecu vietā.

Pēc Latvijas valsts agrārās ekonomikas institūta (LVAEI) datiem, ievērojams produktivitātes kāpums pēdējos gados bija vērojams visā Latvijas lauksaimniecībā, taču zemnieku ražīgums joprojām būtiski atpaliek no kopējiem tautsaimniecības rādītājiem. Zemkopības ministrija (ZM) ir pārliecināta, ka aktīvā Eiropas naudas ieplūšana Latvijas laukos spēs situāciju ievērojami uzlabot.

Jau līdz šī gada beigām Robežniekos tiks uzbūvēta jauna kūts, kurā varēs mitināties ap 150—200 govju. Visi sagatavošanas darbi jau paveikti, atliek tikai uzcelt. Kā stāsta K.Kalniņa, jaunbūve tiek finansēta no pašu līdzekļiem: "Problēma ar Eiropas naudu ir tā, ka tikko celtnieki uzzina par ES līdzfinansējumu, sarēķina tādus ciparus, ka mūžam nevarēsi atmaksāt". Taču citos zemnieku saimniecības projektos ES nauda tiek aktīvi izmantota. "Lūk, traktors, te barības maisītājs, pļaujmašīna, slaukšanas iekārtas…" saimniece izrāda visu to tehniku, ar kuru pēdējos gados izdevās papildināt saimniecību, pateicoties ES fondu naudas atbalstam. Īpašais prieks Klaidai ir par 25 tūkstošu latu vērtu barības maisītāju, kurš pats vajadzīgās proporcijās samaisa konkrētai dzīvnieku grupai visas nepieciešamās "ēdiena" sastāvdaļas. Agrāk gotiņu barošanai nācās veltīt gandrīz visu dienu, tagad — pāris stundu. Kā atzīst Klaida, tehnoloģijām lauksaimniecībā ir ļoti liela nozīme: jo vairāk smagu cilvēka darbu var aizvietot mašīnas, jo vairāk atliek laika, ko veltīt dzīvniekiem. "Lai piens būtu labs, jāievēro ļoti daudzas nianses. Galvenais — visu laiku jāskatās gotiņai acīs, lai saprastu, kā viņa jūtas," sava darba panākumu atslēgu atklāj K.Kalniņa. Robežniekos gotiņas jūtas tik labi, ka katra vidēji gadā dod 9 tonnas piena, tikmēr Latvijas vidējais rādītājs ir tikai 5—6 tonnas gadā.

Pēc ZM ES un valsts atbalsta departamenta direktora Aivja Reinholda domām, pēdējos gados, lauksaimniecībā ienākot Eiropas naudai, šajā nozarē strauji kāpusi produktivitāte, par ko liecinot kaut vai graudu platību ražības pieaugums par 10% šogad attiecībā pret pēdējo trīs gadu vidējo ražību. "Šī rādītāja kāpums galvenokārt skaidrojams ar tehnoloģijas nomaiņu zemnieku saimniecībās," uzsver A.Reinholds. Par produktivitātes pieaugumu varot spriest arī pēc tik šķietami vienkāršiem rādītājiem kā, piemēram, jaunu traktoru skaits saimniecībās — 2005.gadā to bija 537, bet šogad — jau 915.

Viņaprāt, lielāko ieguldījumu Latvijas lauku modernizācijā un ražīguma celšanā dos tieši ES fondu nauda — septiņu gadu laikā zemnieku modernizācijas un konkurētspējas palielināšanas projektiem būs pieejami 648 miljoni eiro. Paši zemnieki gan gribētu sagaidīt no valsts lielāku elastību, pieņemot un izskatot pieteikumus uz šiem miljoniem. "Pārāk daudz formalitāšu jākārto. Bieži gadās, ka dažās instancēs prasa dokumentus, kuri, izrādās, vispār nebija vajadzīgi. Šim procesam jābūt vienkāršākam," par savu ES naudas apgūšanas pieredzi stāsta Robežnieku saimniece. Viņas neizpratni izraisa arī ilgie projektu izskatīšanas termiņi. "Ja rudenī mēs piesakāmies uz traktora pirkšanu, tad pavasarī mašīnai jau jāstrādā, bet ap to laiku mēs tikai uzzināsim, vai mums vispār piešķirs naudu," brīnās K.Kalniņa.

Kā liecina SKDS pētījuma dati, Latvijas birokrātisko sistēmu par apgrūtinošu un modernizācijai traucējošu atzīst 65% zemnieku. Nedaudz labāks vērtējums izteikts attiecībā uz ES regulējumu. Kā apgalvo ZM valsts sekretāres vietniece Rigonda Lerhe, ministrija pētīšot, kā zemniekiem var atvieglot dzīvi un samazināt birokrātisko slogu. "Taču nevajadzētu lidot mākoņos un domāt, ka šis process ir iespējams bez jebkādas dokumentu kārtošanas," viņa nosaka.

No nākamā gada lauku modernizācijas programmā būs arī ieviestas dažas izmaiņas — veicot tehnoloģiju nomaiņu, lielāko līdzfinansējumu varēs saņemt tie zemnieki, kuru projekts ir virzīts uz dabas nelaimju seku mazināšanu saimniecībā — piemēram, ja dārzkopis plāno iegādāties jaunas laistīšanas iekārtas. Tas saistīts ar to, ka jau no nākamā gada pavasara ZM beidzot cer iedarbināt risku apdrošināšanas sistēmu. Kā skaidro A.Reinholds, tā ļaus samazināt budžeta izdevumus, maksājot zemniekiem subsīdijas par dabas apstākļu rādītiem zaudējumiem, jo lauksaimnieki pret tiem būs apdrošināti. Pagaidām tiek plānots, ka iemaksas fondā uz pusēm veiks gan zemnieki, gan valsts. Prēmijas apjoms būs atkarīgs no zemnieka specializācijas un atrašanās vietas. Savukārt kompensāciju par sala, sausuma vai citiem laika apstākļu rādītiem zaudējumiem zemnieks varēs saņemt tikai tad, ja nelaime ir skārusi 30% reģiona saimniecību.

Saskaņā ar LVAEI datiem kopš 2004.gada darba ražīgums lauksaimniecībā pieaudzis par gandrīz 40% — un pašreiz tas veido 3870,4 latus no viena strādājošā. Tas ir dramatiski mazāk, nekā vidēji ES, kur lauksaimniecības produktivitāte veido pāri 12 tūkst. latu no viena strādājošā. Arī vidējais produktivitātes rādītājs Latvijas tautsaimniecībā kopumā — 6509 lati — ir ievērojami lielāks. LVAEI speciāliste Guna Salputra zemo darba ražīgumu nozarē skaidro ar lauksaimniecības struktūru: naturālo un mazo saimniecību pārāk daudz, to, kas reāli strādā ar peļņu — pamaz.

Ekonomists Andris Miglas uzsver, ka produktivitāte lauksaimniecībā vienmēr būs zemāka nekā citās nozarēs un ekonomikā kopumā, taču Latvijā šī starpība ir pārāk liela. Tas skaidrojams gan ar dabas apstākļiem, gan ar nepietiekamo investīciju apjomu. Pēc A.Miglava vārdiem, lai darba ražīgums Latvijas laukos izlīdzinātos ar Eiropu, uz katru strādājošo vajadzīgi kapitālieguldījumi vismaz 150—200 tūkst. latu apjomā. Ņemot vērā, ka 2006.gadā lauksaimniecībā strādājošo skaits bija ap 130 tūkstošiem, investīcijām jāveido pāri par 10 miljardiem latu. Jādomā arī ne tikai par investīcijām, bet arī par jaunu darba vietu rādīšanu laukos, lai roku darba īpatsvars lauksaimniecībā samazinātos un bijuši laucinieki spētu nopelnīt iztiku citā veidā.

Spīdolas balvu ekonomikā saņems Vīķe-Freiberga

LETA   11/01/07    "Ekonomistu apvienības 2010" rosināto Spīdolas balvu ekonomikā šogad saņems bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, šodien žurnālistus informēja "Ekonomistu apvienības 2010" prezidents Ojārs Kehris.

Balva tiks piešķirta par konsekventu un mērķtiecīgu darbu, veicinot Latvijas atpazīstamību potenciālo investoru vidē, Latvijas eksportspēju un atbalstot Latvijas uzņēmējus.

Šogad "Ekonomistu apvienība 2010" pirmo reizi aicināja kandidātu izvirzīšanā Spīdolas balvai ekonomikā piedalīties arī plašākai sabiedrībai, tostarp valsts amatpersonām, zinātniekiem, speciālistiem ekonomikā un mediju pārstāvjiem.

Kopumā balvas saņemšanai tika izvirzīti 43 kandidāti, bet finālā tika izvirzītas trīs kandidatūras, par kurām lēma "Ekonomistu apvienības 2010" valde.

Konkursa finālā tika iekļauts bijušais ministrs Aigars Štokenbergs un Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs.

Kā Štokebnega ieguldījums tiek uzsvērts ekonomikai aktuālās valsts teritoriālās reformas iekustināšana, tomēr, lai arī process ir uzsākts, tas vēl ir jāīsteno. Savukārt Rimšēvičam priekšā vēl ir daudz veicamo darbu, piemēram, veiksmīga pievienošanās eiro.

Spīdolas balva ekonomikā tiks pasniegta 22.novembrī. Pirms balvas pasniegšanas tiks nolasīta tradicionālā gada lekcija ekonomikā.

To šogad nolasīs ekspremjers Andris Šķēle (TP). Viņa lekcijas tēma būs "Latvijas izaugsmes sāpe" un tajā tiks aplūkotas Latvijas tautsaimniecības attīstība šogad un perspektīvas nākotnē.

Gada lekcijas priekšlasījumā tiks apskatīta tautsaimniecības attīstība Latvijā 2007.gadā un turpmākās perspektīvas saistībā ar valsts kopējo izaugsmi. Šķēle norādījis, ka "ir pamats domāt, ka virkne aspektu politiķa vidū nav analizēti no nākotnes riska viedokļa. Labas valsts pārvaldības izpratnē nepelnīti maza loma ir ierādīta tās sastāvdaļai - ar laba saimnieka rūpību".

Lekcijas nobeigumā tikšot pieteikti arī daži risinājumi un ieteikumi.

Savukārt aizvadītā gada lektors ekonomikas eksperts Uldis Osis "Ekonomistu apvienības 2010" vārdā sniedza analīzi par pašreizējo Latvijas ekonomisko stabilitāti un tās iespējamajiem apdraudējumiem.

"Gada lekcijā ekonomikā minēju, ka viens no būtiskākajiem ekonomikas attīstības bremzējošiem faktoriem ir ilgtspējīgs ekonomiskās attīstības dzinējspēku trūkums. Tā kā pašlaik ekonomiskā izaugsme balstās uz samērā nestabiliem faktoriem, kā tirdzniecība, darījumi ar nekustamo īpašumu un citiem, inovācija, jaunas tehnoloģijas, eksportspējīga produkcija un pakalpojumi spēlē nepietiekami atraktīvu lomu," sacīja Osis.

"Ņemot vērā šo faktoru, kā esmu jau minējis, tuvākajos gados Latvijā var saasināties iekšējās ekonomiskās nesabalansētības problēmas, kas var izpausties tālākās ekonomiskās attīstības tempos. Tas jau vairs nav izaicinājums, bet nopietns drauds," norādīja eksperts.

Osis uzsvēra, ka drauds ir iespējamā Latvijas ekonomikas stagflācija tuvākajos gados, citiem vārdiem, lēni ekonomiskās attīstības tempi pie samazinātas, taču joprojām samērā augstas inflācijas, kas var izraisīt bankrotu ķēdi uzņēmējdarbības sektorā un spriedzi valsts un privāto finanšu jomā. Tādējādi, paskaidroja ekonomists, pašreizējā darbaroku trūkuma vietā var iestāties to pārpalikums, precīzāk - bezdarbs, kas varētu veicināt vēl lielāku iedzīvotāju emigrāciju.

Kā ziņots, nosakot šā gada Spīdolas balvas ekonomikā laureātu, tika ņemts vērā personas ieguldījums brīvās iniciatīvas un brīvā tirgus attiecību paplašināšanā Latvijas tautsaimniecībā, izveidojot jaunas tirgus saimniecības institūcijas un uzlabojot esošo institūciju darbību, konkurences nodrošināšanā un paplašināšanā noteiktā tirgus sektorā un tautsaimniecībā kopumā, ienākot ar jauniem produktiem un pakalpojumiem tirgū, kā arī palielinot indivīda brīvību ekonomikā, paaugstinot izglītības, zināšanu un prasmju līmeni.

Spīdolas balvas ekonomikā simbols ir ābeles statuete, kas simbolizē radošo spēku, bagātību, ražību un labklājību. Statuetes autore ir māksliniece Ligita Ulmane-Franckeviča. Šo prestižo balvu iepriekšējos gadus ir saņēmuši Einars Repše, Andris Šķēle, Bertolds Martins Fliks un Ingrīda Blūma.

"Ekonomistu apvienība 2010" ir dibināta 1994.gadā ar mērķi veicināt ekonomisko domu un tautsaimniecības ilgtermiņa attīstību Latvijā. Tā ir viena no vecākajām sabiedriskajām organizācijām atjaunotajā Latvijā, kuras biedri ir valstī pazīstami ekonomisti - Aina Bataraga, Mārtiņš Bondars, Dairis Cālītis, Juris Cebulis, Eižens Cepurnieks, Kārlis Cerbulis, Ingūna Dobrāja, Kaspars Gerhards, Andris Liepiņš, Pauls Dzintars Kalniņš, Ojārs Kehris, Aleksandrs Kiršteins, Edmunds Krastiņš, Uldis Kriķis, Uldis Osis, Ilmārs Rimšēvičs, Arvils Sautiņš, Inna Šteinbuka, Juris Vīksniņš, Uldis Vītoliņš, Roberts Zīle un asociētais biedrs Pēteris Strautiņš.

Melngailis cer, ka "Lattelecom" līdz gada beigām tomēr izdosies privatizēt

LETA   11/03/07    Telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēja "Lattelecom" valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis cer, ka uzņēmumu līdz gada beigām tomēr izdosies privatizēt, šādu apņemšanos pauda Melngailis.

Kā ziņots, tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (TB/LNNK), kuram ir uzticēta arī ekonomikas ministra pienākumu pildīšana, jautājumu par SIA "Lattelecom" privatizāciju uz valdības sēdi nevirzīs. "Pagaidām nekādu oficiālu informāciju par šo lēmumu neesam saņēmuši," sacīja Melngailis, piebilstot, ka par Bērziņa lēmumu uzzinājis no mediju pārstāvjiem. "Vispirms sagaidīsim, kad Latvijā atgriezīsies [Ministru prezidents Aigars] Kalvītis un paudīs savu viedokli šajā jautājumā."

Melngailis nevēlējās prognozēt, kā varētu attīstīties situācija, norādot, ka "šajā jautājumā ir ļoti daudz spekulāciju un līdzšinējā pieredze liecina, ka viedoklis pēc dažām dienām varētu arī mainīties". "Mēs esam gatavi pildīt panākto vienošanos," sacīja Melngailis.

Kā ziņots, Bērziņš uzskata, ka lēmums par "Lattelecom" privatizāciju ir jāpieņem pilntiesīgam ekonomikas ministram stabilā valdībā, pretējā gadījumā šī uzņēmuma privatizācijas process var tikt nevajadzīgi sasteigts un tas valstij var izraisīt negatīvas sekas. "Lattelecom privatizācija jāveic valstij maksimāli izdevīgā veidā," uzskata ministrs.

Jau ziņots, ka Tieslietu ministrija ir norādījusi uz vairākām būtiskām juridiska rakstura nepilnībām pašreizējā uzņēmuma privatizācijas plānā, kuras ir jānovērš. Arī citas ministrijas ir norādījušas uz trūkumiem plānā. Bērziņš uzsver, ka "Lattelecom" privatizācijai jānorit saskaņā ar Latvijas tiesību aktiem.

"Man kā apvienības TB/LNNK biedram un valdes loceklim ir saistošs partijas valdes 22.oktobra lēmums, kas nosaka, ka sasteigta uzņēmuma privatizācija nav pieļaujama un nepieciešams veikt uzņēmuma attīstības variantu tehniski ekonomisko izvērtējumu un privatizācijas procesa tiesisko izvērtējumu," informē Bērziņš.

Ministrs uzskata, ka valdībai ir jābūt skaidriem plāniem, kā ieguldīt "Lattelecom" privatizācijas procesā iegūtos līdzekļus tā, lai tie nākotnē valstij nestu stabilu ilgtermiņa peļņu, taču šobrīd diemžēl šādu plānu neesot.

LETA jau ziņoja, ka valdība iepriekš vienojās, ka gala lēmums par "Lattelecom" privatizāciju, ko rosinājusi uzņēmuma vadība un darbinieki, tiks pieņemts 6.novembrī.

Līdz tam laikam valdība sagaidīs visus nepieciešamos dokumentus, līgumus un lēmumus par iespējamo darījumu, un, ar tiem iepazīstoties, arī tiks pieņemts gala lēmums.

Par "Lattelecom" izpirkšanas darījuma finansētāju izvēlēta ASV investīciju kompānija "Blackstone".

Plānots, ka pēc privatizācijas uzņēmuma akciju kopējais apjoms būs 100 miljoni latu, no kuriem akcijas 90 miljonu latu vērtībā piederēs "Blackstone", turklāt šīs būs akcijas bez balsstiesībām. Kā skaidrojis Melngailis, tas ir līdzīgi kā aizdevums, par kuru nav jāmaksā procenti un kas tiek apmaksāts tikai gadījumā, ja uzņēmums saglabā vai palielina savu vērtību. Iespējamā "Lattelecom" pārdošanas gadījumā šis ieguldījums tiks apmaksāts tikai pēc tam, kad darbinieki būs saņēmuši savu atlīdzību par darbinieku akcijām.

Pārējā akciju pakete, kas ir 10 miljoni latu, tiks dalīta divos piegājienos. Akcijas 1 miljona latu vērtībā darbiniekiem tiks izdalītas bez maksas, un 4 miljonu latu vērtībā akcijas tiek plānots piedāvāt darbiniekiem kā papildus nopērkamas. Vēl tiek plānota arī akciju rezerve jaunajiem darbiniekiem. Atlikušos 5 miljonus latu plānots sadalīt starp "Blackstone" un "Lattelecom" augstāko vadību, kas ir akcijas ar balsstiesībām, dala attiecīgi 50,1% un 49,9%. Te nav runa par tik lielām darbinieku un vadības īpašumtiesībām uz LT kapitālu, bet gan tikai par attiecīgu 5% balsstiesīgo akciju sadalījumu. Līdz ar to "Lattelecom" vadība privatizācijas rezultātā faktiski iegūtu 2,49% kapitāla, darbinieki ar visu rezervi - 5%, bet "Blackstone" - 92,51%.

Plānots, ka kopējie valsts ieņēmumi no šī darījuma varētu sasniegt 435 miljonus latu.

"Blackstone" darījumā ieguldīs 90 miljonus latu, bet vēl 200 miljoni latu tiks piesaistīti ar četru banku - "Unicredit", "DnB Nord", "Nordea" un "Parex bankas" - starpniecību. Vēl desmit miljonus latu darījumā ieguldīs "Lattelecom" vadība, kas naudu plāno iegūt ar kredītu palīdzību no vietējām bankām.

Kā ziņots, pērn "Lattelecom" peļņa bija 36,054 miljoni latu, kas ir par 11,2% vairāk nekā 2005.gadā, kad uzņēmums strādāja ar 32,418 latu peļņu. Kompānijas apgrozījums pērn sasniedza 128,767 miljonus latu, kas ir par 0,02% vairāk nekā 2005.gadā, kad uzņēmuma apgrozījums bija 128,738 miljoni latu.

Kopējais "Lattelecom" grupas apgrozījums 2006.gadā sasniedza 143,712 miljonus latu, kas ir par 7,7% vairāk nekā 2005.gadā, kad koncerna apgrozījums bija 133,382 miljoni latu. Pērn "Lattelecom" grupas peļņa sasniedza 39,024 miljonus latu, kas ir par 12,8% lielāka nekā gadu iepriekš, kad grupa strādāja ar 34,650 miljonu latu peļņu.

"Lattelecom" grupā ietilpst SIA "Lattelecom", SIA "Citrus Solutions", SIA "Lattelecom Technology", SIA "Baltijas Datoru akadēmija", SIA "LSS" un SIA "Lattelecom BPO".

Izglītībā, kultūrā un zinātnē...

Skolās norisinās pedagogu darba kvalitātes novērtēšana

LETA   10/28/07    Patlaban skolās norisinās pedagogu darba kvalitātes novērtēšana. Tiek izstrādāti ieteikumi pedagogu profesionālās karjeras attīstības modelim atbilstīgi izveidotajai pedagogu tālākizglītības sistēmai.

Aprobācijas laiks ir četri mēneši. Projektā iesaistītas 200 skolas - gan pamatskolu, gan vidusskolu pedagogi.

Projekta gaitā tiek rīkoti informatīvie semināri, informācija pedagogiem tiek nodota arī skolās. Skolās tiek veidotas novērtēšanas komisijas. Pedagogi veido savu portfolio un rasta pašnovērtējumu. Novērtēšanas komisijas atbildīgais loceklis vēro skolotāja divas vadītās mācību stundas.

Projektā iesaistīti arī skolēni - notiek viņu aptaujāšana. Anketas aizpilda arī skolēnu vecāki. Projekta beigu posmā anketu rezultāti tiks apkopoti un tiks ņemti vērā pedagoga kopējā vērtējuma veidošanā.

Novērtēšanas komisija projekta beigās veiks pedagogu darba kvalitātes novērtējumu un apkopos visus datus.

Nākamā gada aprīlī Rīgā notiks konference, kurā tiks veikts aprobācijas rezultātu izvērtējums. Konferencē piedalīsies arī viens pārstāvis no projektā iesaistītās skolas.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nosaka kārtību, kādā veicama tā pedagoga darba kvalitātes novērtēšana, kura pienākumos ietilpst tieša mācību un audzināšanas darbības veikšana izglītības iestādē.

Pedagoga darba kvalitātes novērtēšanas procedūra tiek veikta pēc vienotiem kritērijiem. Novērtēšanas gaitā tiek noteikts diapazons starp zemāko un iespējami augstāko pedagoga darba kvalitātes līmeni.

Darba kvalitātes novērtēšanas mērķis ieviešanas periodā ir novērtēt pedagoga darba kvalitāti, aprobējot un izvērtējot projektā izstrādātos materiālus, kā arī apzinot un izvērtējot pedagogu darba kvalitātes līmeni valstī.

Darba kvalitātes novērtēšanas mērķis īstenošanas periodā ir veicināt pedagogu karjeras izaugsmes iespējas, novērtējot viņu darba kvalitāti, piešķirot kvalifikācijas pakāpi un nosakot darba samaksu atbilstoši darba kvalitātei.

Pedagogu darba kvalitātes novērtēšanas rezultātā piešķiramās kvalifikācijas pakāpes ir jaunākais pedagogs, pedagogs, vecākais pedagogs, rajona eksperts, valsts eksperts.

Kvalifikācijas pakāpe "jaunākais pedagogs" tiek piešķirta pedagogam, kurš iegūst profesionālo augstāko izglītību un skolotāja kvalifikāciju un kurš izpilda kvalifikācijas pakāpei noteiktos obligātos kritērijus.

Kvalifikācijas pakāpe "pedagogs" tiek piešķirta, ja personai ir atbilstoša izglītība un profesionālā kvalifikācija, vismaz divu gadu darba stāžs un kurš izpilda kvalitātes pakāpei noteiktos obligātos kritērijus.

Pakāpe "vecākais pedagogs" tiek piešķirta pedagogam, kuram ir normatīvo aktu prasībām atbilstoša izglītība un profesionālā kvalifikācija, vismaz piecu gadu darba stāžs un kurš izpilda kvalifikācijas pakāpei noteiktos obligātos kritērijus.

Kvalifikācijas pakāpe "rajona eksperts" tiek piešķirta pedagogam, kuram ir atbilstoša izglītība, vismaz astoņu gadu darba stāžs un kurš izpilda kvalifikācijas pakāpei atbilstošos obligātos kritērijus.

Kvalifikācijas pakāpe "valsts eksperts" tiek piešķirta, ja pedagogam ir atbilstoša izglītība, ne mazāk kā 11 gadu darba stāžs un kurš izpilda kvalifikācijas pakāpei atbilstošus obligātos kritērijus.

Tā kā skolotāja darbs ietekmē daudzu cilvēku prātu, gribu, jūtas un viņu likteņus, tas balstās arī uz vairākiem ētikas pamatprincipiem: profesionalitāte un koleģialitāte, brīvība un atbildība, taisnīgums un patiesums, cieņa un pašcieņa, smalkjūtība.

Jau ziņots, ka IZM strādā pie izglītības sistēmas sakārtošanas ilgtermiņā - gan pilnveidojot pedagogu atalgojuma sistēmu un ieviešot pedagogu kvalifikācijas pakāpes, gan pilnveidojot izglītības finansēšanas struktūru, gan sadarbībā ar pašvaldībām strādājot pie izglītības iestāžu tīkla sakārtošanas.

 Rebeka triumfē konkursā Jaunās balsis

Inese Lūsiņa,  Diena  10/29/07    Divdesmit septiņus gadus vecā Latvijas dziedātāja, — soprāns Marina Rebeka guvusi spožu uzvaru 12.starptautiskajā dziedātāju konkursā Neue Stimmen (Jaunās balsis), kas Gīterslo Vācijā noslēdzās 28.oktobrī. "Pati esmu samulsusi: visi šie fotogrāfi, televīzija, intervijas… Pilnīgi liekas, ka tas nav reāli, ka vinnēju bingo loteriju," Marina Rebeka atsaucās ap trijiem naktī uz svētdienu pēc apbalvošanas ceremonijas, kas sekoja konkursa fināla kārtai. Tajā viņa simfoniskā orķestra pavadījumā izcili nodziedājusi Nedas āriju no R.Leonkavallo operas Pajaci un Violetas āriju E strano no Dž.Verdi operas Traviata. Jaunā dziedātāja līdz ar pirmo vietu saņēma 15 000 eiro naudas prēmiju.

Marinas Rebekas uzvara ir gūta ļoti nopietnā un vērienīgā konkurencē, kas sākās ar vairāk nekā 1100 pretendentu atlasi 66 valstīs. Sacensībai klātienē pagājušajā nedēļā nelielajā Vācijas pilsētiņā Gīterslo kvalificēja tikai 47 dalībniekus no 19 valstīm. Viņu vidū līdz ar M.Rebeku, kura atlasi izturēja Berlīnē, bija arī Latvijas Nacionālās operas soliste Kristīne Opolais, kuru izvirzīja pēc atlases Rīgā. Pēc pirmās kārtas abas Latvijas dziedātājas tika izvirzītas pusfinālam, kurā sacentās 16 labākie dziedātāji. Finālistu astoņniekā Latviju pārstāvēja jau tikai M.Rebeka, kura pārspēja otrās vietas ieguvēju 21 gadu veco argentīniešu basu Fernardo Havjeru Rado un savu vienaudzi meksikāņu tenoru Djego Torri, kurš ieguva 3.vietu.

Konkurss, ko kopš 1987.gada Vācijā rīko Bertelsmana fonds sadarbībā ar Rietumvācijas radio, Vācijas radio un televīziju, ir viens no nozīmīgākajiem talantu atklājējiem pasaules operas mākslai. Piedalīšanās Neue Stimmen vērienīgi sekmē jauno dziedātāju starptautisko karjeru. Šogad starptautiskajā žūrijā strādāja Parīzes, Čikāgas un Frankfurtes operu direktori, ievērojami mūziķi. Konkursa prezidente Liza Mona priecājās, ka 20 gadu jubilejā konkursa līmenis bijis augstāks nekā jelkad līdz šim.

M.Rebekai šī šogad ir jau otrā nozīmīgā konkursa uzvara pēc janvārī Barselonā iegūtās trešās vietas Starptautiskajā Fransisko Vinjas dziedoņu konkursā.

Izstādes

Līvija Dūmiņa,  10/30/07

- SPĒĻU ZEME. Šodien galerijā Bastejs atklāj Janas Briķes personālizstādi Spēļu zeme. Tā būs apskatāma līdz 17. novembrim.

- ŠARŪNA SAUKAS GLEZNU DAŽĀDĪBA. Šodien Ārzemju mākslas muzejā pulksten 17 atklāj Lietuvas mākslinieka Šarūna Saukas personālizstādi. Šarūns Sauka (1958) ir viens no savdabīgākajiem Lietuvas mūsdienu māksliniekiem. Viņa daiļradei raksturīgas šausminošas un neķītras vīzijas, kurās iesaistās dažādas vēsturiskas personas, politiķi un kultūras jomas pārstāvji, baudkāras skaistules un bieži arī pats gleznotājs. Saukas gleznās atbaidoši objekti – atvērtas cilvēka iekšas, izvemts kuņģa saturs, pūstošas organiskās vielas – iluzori atgādina greznus un pievilcīgus materiālus: mirdzošus dārgakmeņus, juvelierizstrādājumus, marmoru, zīdu un samtu. Šādā traktējumā Saukas gleznotās ainas gūst metafizisku vispārinājumu, vienlaikus rosinot skatītājā gan baudu, gan riebumu un aicinot pārskatīt vērtību kritērijus. Šajā izstādē eksponēta plaša Šarūna Saukas gleznu dažādība – klusās dabas, ilustrācijas, gleznashalucinācijas, orģiju vai spīdzināšanas ainas, Krusta ceļa gleznu cikls, mākslinieka radošo un idejisko māksliniecisko sistēmu apkopojums – glezna Elle, kā arī diptihs Grīnvaldes kauja, skulptūras un grāmatu ilustrācijas.

- KARALIENES FABIOLAS GRAND PRIX. Līdz 2. decembrim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (DMDM) aplūkojama unikāla izstāde – 12. Starptautiskās laikmetīgās mežģīņmākslas biennāles Laikmetīgā māksla – Karalienes Fabiolas Grand Prix. 12. biennāle tika atklāta Briselē 2006. gada novembrī. Šī izstāde ir prestižs Beļģijas mākslas dzīves notikums, kas notiek ar beļģu karalienes Fabiolas svētību, un atklāšanas ceremonijas laikā izstādes galveno balvu – Queen Fabiola"s Grand Prix – piešķir pati karaliene. Kompetenta žūrija no biennālei iesūtītajiem 130 pieteikumiem izvēlējās 21 mākslinieka darbu. Starp izstādes dalībniekiem no Beļģijas, Nīderlandes, Japānas, Taivānas, Somijas, Francijas u.c. valstīm ir arī trīs Latvijas mākslinieki – Ieva Krūmiņa, Atis Lūsis, Ilze Egle. Turklāt Atis Lūsis saņēmis arī vienu no godalgām – Kristāla Bobīnu. Pirms ceļošanas uz Rīgu izstāde bija skatāma Vācijā un Francijā, bet no Rīgas tālāk dosies uz Šveici.

- CEĻOJUMI LAIKĀ UN TELPĀ. Līdz 9. novembrim Latvijas Arhitektu namā apskatāma Maijas Elizabetes Meņģeles un Džeimsa Krogzema izstāde Ceļojumi laikā un telpā.

Kultūrziņas

Voldemārs Hermanis,  NRA  10/30/07

- MAZOWSZE ATKAL KONCERTĒ LATVIJĀ. Tautas dziesmu un deju ansamblis Mazowsze (Polija) savas pastāvēšanas 57 gados sniedzis vairāk nekā sešus tūkstošus koncertu visā pasaulē. Pēdējā gada laikā tas jau otru reizi viesojās Latvijā – Rīgā un Daugavpilī (26. un 27. oktobrī). Koncertā VEF Kultūras pilī divas stundas valdīja nepārtrauktas ritmu, krāsu un melodiju mainības prieks. Gan graciozais krakovjaks un plūstošā polonēze, gan straujais obereks un ugunīgās poļu kalniešu dejas. Pie diriģenta pults – Boguslavs Kreglevskis. Skatītājus priecēja dažādu Polijas novadu – Viļanovas, Mazovijas, Kurpijas un citu – krāšņie tautas tērpi, kā arī pilsētu, kalnu un dārzu skati, ziedi un etnogrāfiskie raksti uz ekrāna skatuves dibenplānā. Zālē dzīvu atbalsi rada Skaista visa mūsu poļu zeme, Kukulečka, katra poļu tautas dziesma, bet izjusti un latviski tīri nodziedātā Pūt, vējiņi! raisīja vispārējas ovācijas. Tāpat kā pēc iepriekšējā Mazowsze koncerta Rīgā bija ilgi aplausi, publikai kājās stāvot. Bija ziedi un pateicības vārdi no nama saimniekiem, no Latvijas Poļu savienības, no I. Kozakevičas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas. Diemžēl sveicēju vidū nebija Kultūras ministrijas pārstāvju, lai apliecinātu cieņu mākslinieciskai kopai, kas ceļo no valsts uz valsti, līdzvedot apmēram 1000 kostīmu un pastāvīgi atjaunojot savu repertuāru.

Līvija Dūmiņa,  NRA  10/31/07

- Show Your Face. Latvijas Jaunā teātra institūta un Bunker (Slovēnija) producētā izrāde Show Your Face, kurā piedalās apvienības umka.lv aktieri un mūziķis Uģis Vītiņš, atgriezusies no viesizrādēm Slovēnijā, kur arī piedalījusies šīs valsts teātra dzīves galvenajā notikumā – ikgadējā sezonas labāko izrāžu konkursa skatē Borštnikovo srečanje. Show Your Face kopā ar 11 citām izrādēm tika rādīta konkursa galvenajā programmā. Žūrija augstu novērtējusi latviešuslovēņu grupas radošo darbu, izceļot "kolektīvo animācijas, spēles, kustības un mūzikālo virtuozitāti", un piešķīra izrādei balvu par "labāko kolektīvo māksliniecisko sniegumu". Pēc Slovēnijas Show Your Face devās uz Vāciju, kur 21. oktobrī piedalījās teātra festivālā Theater fūr alle Brēmenē.

Līvija Dūmiņa,  11/01/07

- ZINĀMI GADA BALVAS FOTOGRĀFIJĀ LAUREĀTI. Izvērtējot 273 pieteikumus un 1109 darbus, Latvijas Gada balvas fotogrāfijā konkursa žūrija – astoņi Latvijas un ārzemju eksperti – par laureātiem atzinuši Uldi Daugaviņu, Āri Kundziņu, Aivi Šmulderu, Leonīdu Tugaļevu, Jāni Piparu, Kasparu Kraftu, Māri Ločmeli, Ivetu Vaivodi, Māri Zemgalieti, Romanu Korovinu un biedrību Orbīta, Baibu Teteri un biedrību Biba&māsas, Ilmāru Znotiņu, Jāni Medni un Andreju Grantu. Vēl viens laureāts kļūs zināms 15. novembrī, noslēdzoties balsojumam par Skatītāju balvas nomināciju mājas lapā www.latio.lv. Latvijas Gada balvas fotogrāfijā apbalvošanas ceremonija notiks 29. novembrī, bet 23. novembrī izstāžu zālē Arsenāls tiks atklāta Latvijas Gada balvas fotogrāfijā 2007 laureātu izstāde.

- JĀNIM KALMĪTEM 100. Šīs nedēļas nogalē klasiskās mākslas galerijā Antonija tiks atvērta izstāde Jānim Kalmītem 100. Jāņa Kalmītes liktenis saistīts ar Otrā pasaules kara emigrāciju un nonākšanu uz dzīvi ASV, kur, cenšoties norobežoties no amerikāniskās kultūras, iedziļinoties savā stilā un izpratnē, izveidojies viņam raksturīgais mākslinieciskais rokraksts. Jāņa Kalmītes māksla sakņojas dziļi latviskajā – sižetiski pievēršoties rijas, arkla, žēpura motīvam –, kā arī personīgi izveidotajā, simboliskajā glezniecības valodā. Iespējams viņa glezniecībai bez Latvijas patriotisma aizvien piemistu izteiksmīgi pastozie triepieni un piesātinātais kolorīts, taču diez vai tā būtu apveltīta ar to īpašo atcerēšanos, pietuvināšanos caur mākslas pasauli savām saknēm – Latvijai, tās kultūrai, tradīcijām –, pārvarot trimdas attālumu, kas spējīga saviļņot ne tikai emigrējušos, bet arī pašmājniekus.

- JĀŅA TĪDEMAŅA GLEZNAS. No pagājušās nedēļas nogales līdz 20. novembrim galerijā Birkenfelds būs iespēja apskatīt Jāņa Tīdemaņa gleznu izstādi, kas veltīta mākslinieka 110 gadu jubilejai. Galerija sola izrādīt līdz šim publiski neizstādītos darbus no privātkolekcijām, pavisam eksponējot 25 dažādus žanrus un daiļrades attīstības posmus atspoguļojošas gleznas. Jāņa Ferdinanda Tīdemaņa (1897–1964) daiļrade saistāma ar nozīmīgu vietu Latviešu mākslas vēsturē (20. gs. 30. gados), kas inspirējusies no beļģu mākslas kāpinātās emocionalitātes, izmantojot krāsu attiecības un ekspresiju par galveno izteiksmes līdzekli glezniecībā. Aktuālā tematika, atšķirīga no pārējo mākslinieku tā laika risinājumiem, savienojumā ar izteiksmīgo gleznas virsmas apdari ienesa novatoriskas vēsmas Latvijas mākslas dzīvē 30. gados, kā arī vielu žurnāliem un rakstniekiem, kurus Jāņa Tīdemaņa personība rosināja uz leģendu veidošanu un mākslinieka ekstravagantā tēla atspoguļošanu.

- ALVIM HERMANIM – TRIJU ZVAIGŽŅU ORDENIS. Vakar kļuva zināmi tie kultūras un zinātnes darbinieki, kuriem piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis. Ordeņa kapituls ar otrās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni apbalvot lēmis Latvijas vēstnieku Vācijā Mārtiņu Virsi. Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs un režisors Alvis Hermanis saņems Triju Zvaigžņu ordeņa trešo šķiru, bet aktrisei Vijai Artmanei, J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (LMA) profesoram Tālivaldim Deksnim, Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) lektorei Tamārai Ēķei, Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta pētniecei Dzintrai Hiršai, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktoram Arnim Radiņam, LMA Stīgu instrumentu katedras profesorei Ellionorai Testeļecai, Rīgas Stradiņa universitātes rektoram Jānim Vētram un LU Medicīnas fakultātes profesoram Arnim Vīksnam piešķirta Triju Zvaigžņu ordeņa ceturtā šķira. Piektās škiras ordeni saņems Jāņa Jaunsudrabiņa muzeja Riekstiņi vadītāja Ilze Līduma, LKA Teātra un audiovizuālās mākslas katedras asociētā profesore Aina Matīsa un Aizkraukles rajona Mazzalves pamatskolas vēstures skolotāja un novadpētniece Emīlija Varkale.

Līvija Dūmiņa,  NRA  11/02/07

- DZIESMU UN DEJU SVĒTKU TRADĪCIJAS ILGTSPĒJA BALTIJĀ. Ievadot valsts neatkarības svētku nedēļu, no 8. līdz 10. novembrim Rīgā notiks starptautiska konference Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspēja Baltijā. Nākamgad, kad apritēs 90 gadu kopš Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valstiskuma proklamēšanas, Dziesmu svētkiem Latvijā būs 135. gadskārta, savukārt Deju svētku rīkošanas tradīcijai – 60. Konferencē Rīgā pulcēsies Baltijas valstu Dziesmu un deju svētku rīkotāji, valdību, kā arī nevalstiskās un akadēmiskās jomas pārstāvji, lai dalītos pieredzē par Dziesmu un deju svētku tradīciju kā nozīmīgu nemateriālā kultūras mantojuma sastāvdaļu un izvērtētu vairākus Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspējas faktorus.

- IZSLUDINĀTS KONKURSS GADA BALVAI KULTŪRĀ. Lai novērtētu sasniegumus Latvijas kultūras dzīvē 2007. gadā, Kultūras ministrija (KM) jau trešo gadu izsludina konkursu – gada balva kultūrā Trīs brāļi. Balva tiek piešķirta par īstenotām iniciatīvām un norisēm kultūrā aizvadītā gada laikā, kas atstājušas pozitīvu ietekmi uz sabiedrību un valsti, kā arī veicinājušas ilgtspējīgu valsts izaugsmi. Balvai pretendentus var pieteikt juridiskas, fiziskas personas un radošās apvienības, kā arī paši pretendenti trijās kategorijās – kultūra valsts izaugsmei; kultūra sabiedrības izaugsmei; kultūra indivīda izaugsmei. Speciālās balvas kultūras mecenātismā un par mūža ieguldījumu nacionālās kultūras kopšanā izvēlas konkursa komisija. Pretendentus balvai var pieteikt līdz 23. novembrim pulksten 16, iesniedzot aizpildītu pieteikumu anketu un pretendenta projekta vai radošā darba aprakstu Kultūras ministrijas Dokumentu pārvaldības un kontroles nodaļā Rīgā, K. Valdemāra ielā 11a, vai pa pastu (pasta zīmogs 21.11.2007.). Konkursa nolikums un pieteikuma anketa atrodami KM mājas lapā www.km.gov.lv.

- LIEPĀJAS TEĀTRA VĒSTURE VIDEOVERSIJĀ. Otrdien Liepājas teātrī notiks pirmizrāde Latvijas televīzijas seriālam par Latvijas vecākā teātra vēsturi. Tā autori – televīzijas redaktore Mārīte Balode un Latvijas Kultūras akadēmijas rektors profesors Jānis Siliņš, kas veidoja vizuālo teātra vēsturi arī par Nacionālo un Dailes teātri – izsekojuši teātra darbam no pirmsākumiem līdz gadsimtu mijai. Atsevišķa sērija veltīta teātra pirmajām desmitgadēm, vairākās sērijās atspoguļoti Nikolaja Mūrnieka, Irmgardes Mitrēvices, Oļģerta Krodera, Andreja Miglas radošās darbības gadi. Pēdējā sērija veltīta teātra jaunāko laiku vēsturei. Seriālu LTV1 demonstrēs, sākot ar 9. decembri.

- PA SUŅU TAKĀM. Šodien mākslas galerijā Māja Liepājā, dizaina viesnīcas Promenade Hotel telpās, atklāj gleznotāja, grafiķa, pedagoga Egila Jāņa Brūna personālizstādi Pa suņu takām. Eksponētie darbi galvenokārt tapuši dabā – vasaras plenēros Liepājā, Pāvilostā, Kurzemes piekrastē un citur. Mākslinieks savos darbos cenšos uztvert un atainot noskaņu dabā, savā darbībā pārejot no zīmējuma un grafikas uz eļļas glezniecību. Egils Jānis Brūns Latvijas Mākslas akadēmijas Pedagoģijas nodaļu beidzis 1971. gadā ar specialitāti – mākslinieks grafiķis un zīmēšanas – rasēšanas skolotājs. Strādājis par skolotāju Liepājas Mākslas vidusskolā (burtu mācība, pielietojamā grafika, zīmēšana un gleznošana), bet no 2000. gada Liepājas Pedagoģijas akadēmijā Mākslas un darbmācības katedrā pasniedz zīmēšanu un gleznošanu. Gadskārtējās Liepājas Mākslinieku savienības nodaļas izstādēs (Liepājā, Rīgā, Klaipēdā) mākslinieks piedalās no 1972. gada. Izstāde būs apskatāma līdz 30. novembrim viesnīcas Promenade Hotel semināru zālē Spīķeris.

Datorspēle izglīto literatūrā

Inese Lūsiņa,  Diena  10/30/07    Latvijā tapusi pirmā lielā datorspēle Uzcel Gaismas pili!

Pirmā lielā Latvijā tapusī izglītojošā datorspēle bērniem Uzcel Gaismas pili! savus pirmos adresātus sasniedza preses konferencē Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Saulaino dienu bibliotēkā, kur spēli izmēģināja seši slimnīcas pacienti. Spēles galvenie varoņi ir modernizēti latviešu literatūras tēli un autori — Lāčplēsis, Princese, Rainis, Čaks un citi, savukārt darbība notiek virtuālā Gaismas pilī — iecerētajā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkā. Spēlējot jāliek lietā gan zināšanas latviešu folklorā un literatūrā, gan arī pašu spēlētāju atjautība. Par to nu jau var pārliecināties ikviens, jo datorspēle bez maksas ir pieejama portāla Apollo spēļu sadaļā http://netgames.apollo. Spēle nav komercprodukts un netiks tirgota. Drīzumā to dāvinās vismaz pussimt skolām Latvijā, savukārt portāls Apollo piedāvā jautājumu konkursu bērniem par datorspēles sižetu un varoņiem, bet novembrī pat datorspēles sacensības uz laiku, — informēja LNB Atbalsta biedrības direktore Kārina Pētersone. Viņa priecājās, ka LNB Atbalsta biedrības "trakajai idejai" radīt šādu spēli pirms diviem gadiem noticēja gan tās veidotāji, gan atbalstītāji. Radošajā komandā producenta Bruno Aščuka vadībā strādāja scenārija autore rakstniece Nora Ikstena, programmētājs Raimonds Ūdris, mākslinieks Harijs Brants un viņa kolēģi Egils Mednis un Indulis Gailāns. Spēle tapa ar SIA Lattelecom, Valsts kultūrkapitāla fonda, UNESCO, Kultūras ministrijas un Pasaules Brīvo latviešu apvienības atbalstu. Savukārt Adam Auto atvēlēs automašīnu plānotajai Latvijas skolu apbraukāšanai.

"Bibliotēka ir pasaule, kurai ir savi noslēpumi. Spēle ir pirmais mēģinājums interaktīvi, saprotami un saistoši, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, iepazīstināt bērnus — nākamos jaunās LNB lietotājus ar bibliotēkas projektu — Gaismas pili un Gaismas tīklu. Datorspēles mērķis ir izglītot un ieinteresēt jauno paaudzi par latviešu folkloru un latviešu literatūru bērniem," stāsta K.Pētersone. Spēle paredzēta pamatskolas bērniem no 6 līdz 15 gadiem, taču būs interesanta jebkura vecuma spēlētājiem. Tā ir gana āķīga: pat pieaugušajiem LNB Atbalsta biedrībā pilna spēles izspēlēšanai prasījusi divas dienas!

Spēles sižeta pamatā ir ļauno un labo spēku cīņa. Tikai šoreiz cīņa notiek bibliotēkā — iecerētajā Gaismas pilī, kur spēles galvenais varonis — Skolnieks — ierodas pēc obligātās literatūras. Taču bibliotēku ir apsēduši mošķi. Tie uzlauzuši Dainu skapi un izmētājuši lapiņas ar tautasdziesmu pierakstiem. Tās jāatrod, ejot cauri bibliotēkai un satiekot latviešu literatūras varoņus Lāčplēsi, Sīkstuli, Gudro Ansi, kā arī dzejniekus Raini un Čaku. Jāveic arī dažādi atjautības uzdevumi: pat jāsalabo ūdens caurules, jāregulē klimata kontrole, jāsalīmē saplēstās grāmatas. Bet ļaunie spēki ir nogriezuši ūdeni, kas nepieciešams līmes pagatavošanai. Par laimi, ir iespēja lūgt palīdzību labajai Princesei — uzziņu dienesta 1188 operatorei.

"Mans personiskais spēles izspēlēšanas rekords ir 40 minūšu, taču es visu zinu — kur un kā jāiet," palepojās Raimonds Ūdris, kurš pats šo spēli ir programmējis ļāvis izmēģināt paša 11 gadu vecajai meitai. Viņš pauda prieku par atbalstītāju iespēju "beidzot radīt bērniem aizraujošu izglītojošu spēli ierasto šaušanas un kaušanās spēļu vietā. Retums un vērtība ir arī tas, ka tā ir latviešu valodā. Sākumā bija paredzēta maza spēlīte ar pāris istabiņām, taču tā izauga līdz lielai spēlei ar 38 istabām un 50 uzdevumiem," priecājās R.Ūdris, kurš ir arī viens no Latvijas datorspēļu veidotāju konkursa Indago rīkotājiem.

"Datorspēles jau kļuvušas par bērnu ikdienu, tāpēc svarīgi veidot tādas spēles, kuras sniedz bērniem noderīgas zināšanas, nevis tikai izklaidē. Ceram, ka šis projekts iedrošinās arī citus veidot izglītojošas datorspēles latviešu valodā," uzsvēra Lattelecom Satura biznesa daļas direktors Gints Kiršteins. Pagaidām šī ir otrā datorspēle, kas Apollo portālā pieejama latviešu valodā.

Prezentēs Vēsturnieku komisijas rakstu 21.sējumu

LETA  11/02/07    Pirmdien, 5.novembrī, plkst.10 Valsts prezidenta kancelejā notiks Vēsturnieku komisijas sēde, kuras laikā tiks prezentēts komisijas rakstu 21.sējums "Latvijas vēsture 20.gadsimta 40.-90.gados", aģentūru LETA informēja Prezidenta preses dienestā.

Grāmatā apkopoti 2006.gadā veiktie svarīgākie vēsturnieku pētījumi par aplūkojamo problemātiku.

Darbam ir trīs daļas: padomju okupācija Latvijā (1940-1941), nacistiskās Vācijas okupācija Latvijā (1941-1945), padomju okupācija Latvijā (1944-1990), grāmatā iekļauts arī novadpētnieka vākums par Viļakas jauniešu nevardarbīgo pretošanos 1945.gadā.

Kopumā grāmatā ir iekļauti 16 raksti par dažādām tēmām: nacistu okupācijas Baltijā salīdzinošs vērtējums, latviešu pretestības kustība nacistu režīmam, Salaspils nometne nacionālsociālistiskās Vācijas administrācijas plānos, Latvijas PSR Valsts drošības ministrijas iznīcinātāju bataljoni, trimdas izdevumu cenzūra Latvijas PSR, Baltijas jautājums un Rietumvalstis pēckara perioda sākumā.

Šajā grāmatā iekļautajos rakstos daudzi pētnieki ir plaši izmantojuši dažādu valstu arhīvos atrastos agrāk nepublicētos materiālus, nonākot pie interesantiem secinājumiem.

Piemēram, vēsturnieks Ainārs Bambals konstatē, ka padomju režīma izveidotajos iznīcinātāju bataljonos latviešu bija mazāk nekā viena trešdaļa. Profesors Inesis Feldmanis savukārt atzīmē, ka pastāvēja liela atšķirība starp nacistu režīma plāniem attiecībā pret okupētajām Baltijas valstīm un to reālu īstenošanu.

Praksē nenorisinājās ne baltiešu "pārvācošana", ne nederīgo iedzīvotāju izsūtīšana, ne arī vāciešu masveida nometināšana Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, secina Feldmanis.

Vēsturnieku komisijas rakstu 21.sējums ir pirmā komisijas grāmata, kas publicēta Valsts prezidenta Valda Zatlera prezidentūras laikā. Līdz ar dalību grāmatas atvēršanā Valsts prezidents apliecina Vēsturnieku komisijas nozīmīgo un sekmīgo darbu pie Latvijas jaunāko laiku vēstures problēmām.

Šogad studiju un studējošo kredīti piešķirti vairāk nekā 6000 studentu

DELFI  11/02/07    Šobrīd augstskolu kredītu piešķiršanas komisijas ir piešķīrušas studiju kredītus 4235 studentiem par kopējo kredītu summu vairāk kā 12,29 miljoni latu, savukārt studējošā kredīts ir piešķirts 2040 studentiem, rezervējot kredīta izmaksām vairāk kā 6,92 miljonus latu.

Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) informē, ka atbilstoši kopējam studentu skaitam vislielākais piešķirto studiju kredītu skaits ir Latvijas Universitātē – 1271 par kopējo summu vairāk kā 3,96 miljoni latu, Rīgas Tehniskajā universitātē – 347 par kopējo summu vairāk kā 2,03 miljoni latu.

Aktīvi studiju kredītu ņēmēji ir arī privātpersonu dibinātu augstskolu studenti, piemēram, biznesa augstskolā "Turība" studiju kredīts ir piešķirts 625 studentiem par kopējo summu vairāk kā 1,99 miljoni latu, Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā – 198 studentiem par kopējo summu 534 tūkstoši latu.

Kopējais pieprasījums pēc studējošo kredītiem šobrīd ir mazāks, nekā pēc studiju kredītiem. Tā Latvijas Universitātē studējošo kredīti ir piešķirti 460 studentiem - apstiprināto kredītu kopējā summa ir 1,52 miljoni latu, bet Rīgas Tehniskajā universitātē – 331 studentam par kopējo summu - 1,16 miljoni latu.

Grāmatas

Arno Jundze,  NRA  11/03/07   

Stīvens Lezers. Personiskā dejotāja. Tulkojusi Diāna Smilga. AGB, 2007.

Pīts no Londonas ierodas Taizemē, lai rakstītu par šo zemi ceļvedi, bet sastop savu lielo mīlu. Viņu neuztrauc, ka sirdsdāma kaila dejo gogo bārā sarkano lukturu rajonā, ka love story risinās pasaules sekstūrisma citadelē, jo šis gadījums noteikti taču ir kas īpašs! Vai gan jāpiebilst, ka īpaši labi šis pasākums tomēr nebeigsies.

Veronika Henrija. Vasara nebeidzas. Tulkojusi Anna Frīdenberga. Kontinents, 2007

Līza Džonsa un viņas draugs pārņem panīkušu viesnīciņu, jo cer no tās izveidot elegantu atpūtas vietu pie jūras. Tomēr izrādās – šis bizness ir ļoti neparedzams un neprognozējams pasākums. Starp viļņiem, vējdēļiem un smilšu pilīm kaislības sit augstu vilni.

Mihails Gasparovs. Aizraujošā Grieķija. Tulkojusi Māra Poļakova. Jāņa Rozes apgāds, 2007

Aizraujoši, interesanti un, galvenais, saprotami uzrakstīt par senās Grieķijas kultūru ir mēģinājuši daudzi – nevarētu apgalvot, ka visiem tas izdevies. Mihails Gasparovs šai ziņā, iespējams, ir izņēmums, jo ne vien prot izstāstīt, bet arī dara to ar savdabīgu humora izjūtu.

Nīls Geimens. Zvaigžņu putekļi. Tulkojusi Ieva Zālīte. AGB, 2007

Nīls Geimens ir viens no neparastākajiem apgāda AGB piedāvātajiem angliski rakstošajiem autoriem – pirms kāda laika latviski tika izdota viņa Nekadiene, kuras fantāzijas lidojums bija vienkārši neapturams – kā jau tas pieklājas literātam, kas mitinās Adamsu stila mājā. Zvaigžņu putekļi šogad pārtapuši par filmu – cienītājiem tā ir iespēja salīdzināt, kas labāks – literārais pirmavots vai ekranizācija.

Reinholds Mesners. Baltā vientulība. Tulkojis Jānis Krūmiņš. AGB, 2007

Leģendārā alpīnista Reinholda Mesnera grāmata par Nangaparbatu jeb Kailo kalnu noderēs visiem, kas jūsmo par kalniem. Gan tāpēc, ka autors pats piedzīvojis to, par ko raksta, gan tāpēc, ka stāstītais ir labi uzrakstīts. Grāmata izdota sērijā Tik un tā.

Linda Grīnlo. Izsalkušais okeāns. Tulkojis Toms Zoss. AGB, 2007

Vēl viens jaunums apgāda AGB sērijā Tik un tā. Tā autore Linda Grīnlo ir pasaulē vienīgā sieviete, kas strādājusi par zobenzivju zvejas kuģa kapteini. Cīņa pret stihiju un apstākļu sakritībām Izsalkušo okeānu padara par lielisku lasāmvielu.

Interaktīvie latvieši

Arno Jundze,  NRA  11/03/07     Pieļauju, ka vairākumam lasītāju jēdziens autortiesības ir tukša skaņa. Parasti tas tā ir līdz brīdim, kamēr šis jēdziens sāpīgi neiebelž pa maciņu vai vēlmi baudīt ar autortiesībām aizsargātus kultūras produktus.

Tieši tālab šajā nedēļā, ko valstī var nosaukt par klusumu pēc (varbūt pirms?) vētras, viena no aizraujošākajām ziņām kultūrā ir pastāsts par uzliesmojušo kariņu starp Kultūras ministriju un Rīgas kinostudiju. Ķildas cēlonis ir "aģenta līgums ar Dānijas Karalistes sabiedrību Voxell Aps par a/s Rīgas kinostudija autortiesību realizāciju laika posmā līdz 2009. gada 30. jūnijam". Ministrija lūdz prokuratūrai izvērtēt, cik tas likumīgi. Savukārt kinostudija apgalvo – viss esot kārtībā. Neredzējis dokumentus, protams, neņemos spriest par strīda niansēm, gribu tikai piebilst, ka Austrumeiropā vērojama slikta pieredze ar līdzīgu līgumu slēgšanu. Piemēram, lielajā kaimiņzemē Krievijā laiku pa laikam notiek šūmēšanās par autortiesībām. Te pēkšņi izrādās, lai rādītu Sojuzmultfilm multenītes, jāmaksā amerikāņiem, te populārs padomju kino šedevrs iedzīvojas apšaubāmā turpinājumā tikai tālab, ka reiz deviņdesmito gadu sākumā režisors par sviestmaizi pārdevis tiesības šo turpinājumu uzņemt, jo divus gadus sēdējis bez darba un dzīvojis pusbadā. Parasti gan mēģinājumi kaut ko attiesāt vai sūdzēties prokuratūrā nav vainagojušies panākumiem. Tie, kas savulaik piedāvājuši līgumus slēgt, atšķirībā no parakstītājiem labi pastrādājuši ar juridiskajiem tekstiem, kuri, vai gan kādam tas jāsaka, noformēti vienos vārtos. Atliek vien cerēt, ka Latvijā šoreiz nav kā Krievijā un viss ir tieši tā, kā apgalvo Rīgas kinostudija – bažām nav pamata. Jo palikt bez vecajām labajām būtu diezgan skumīgi. Kaut gan problēmu ar tām ne mazums. Kaut vai tas, ka virkne filmu, kas Rīgas kinostudijā tapušas pēc Maskavas pasūtījuma, pēc neatkarības atgūšanas Latvijā netiek demonstrētas, jo nav dublētas latviešu valodā. Pašam šoruden gadījās tulkot latviski dažas epizodes no filmas Liktenim spītējot, kas savulaik tapusi pēc Ilzes Indrānes romāna Ūdensnesējs motīviem, lai varētu nelielos fragmentus izmantot rakstniecei veltītajā portretraidījumā. Savādi iznāk – filmas ar lieliskiem aktierdarbiem it kā ir, bet to nav, jo nevar rādīt.

Arī otra nedēļas ziņa kultūrā ir slikta. 18. novembrī Nacionālās bibliotēkas pamatakmens iemūrēts netiks. Žēl, bet Gaismas pils celtniecība ir atlikta, "jo pagaidām nav zināms, kā tiks finansēta bibliotēkas būvniecība". Valstī, kas tik ļoti un aktīvi rūpējas par savu prestižu, vismaz pēdējo trīs valdību starptautiski apsolītā projekta īstenošana, šķiet, draud iesprūst.

Ja nav, tad nav – liksim mierā to nelaimīgo starptautisko prestižu, lai dus. Tomēr kā mūsmājās ir ar tā dēvēto nacionālo pašlepnumu? Vai arī tas kļuvis par importējamu deficītu? Skatoties uz LNB ķibelēm, iemesls satraukumam tā kā būtu gan. Galu galā, ja jau pat Latvijas plašsaziņas līdzekļos par diktatoru dēvētais Baltkrievijas prezidents Aleksejs Lukašenko nacionālo bibliotēku uzcēla pāris gadu laikā, bet demokrātiskie latvieši nu gadus padsmit ar savām runām sēž dziļi aizkrāsnē – vai te nav jāuztraucas?

Trešā sliktā ziņa šonedēļ ir tā, ka Konkurences padome nolēmusi iztirpināt izdevniecību Zvaigzne ABC un grāmatu namu Valters un Rapa, vai tik kāds no tiem nav "ļaunprātīgi izmantojis savu dominējošo stāvokli", lai "uzspiestu netaisnīgas mācību grāmatu pārdošanas cenas". Tie, kas pēdējās nedēļās aktīvi cīnās par taisnīgumu šajā valstī, droši var saukt: mēs jau sen zinājām – te kaut kas nav kārtībā! Interesanti tomēr, kāpēc Konkurences padomei brīdī, kad mazumtirdzniecības cenas aug vājprātīgos tempos un kā pēc burvju nūjiņas mājiena, pēkšņi tik visnotaļ svarīga kļuvusi tieši mācību grāmatu problēma. Un kāpēc neviens nepiketē, piemēram, par to, ka šogad valsts mācību grāmatu iegādei piešķīrusi vidēji tikai 3,6 latus vienam skolēnam! Protams, mācību grāmatas, tāpat kā grāmatas vispār, mums šķiet ļoti dārgas (līdz brīdim, kamēr nav bijusi saskarsme ar to cenām Rietumeiropā), tomēr nezin kāpēc problēma šķiet, ja ne sadomāta, tad vismaz ne no īstā gala šķetināta. Uzkraut vainu izdevējiem nav īsti godīgi, jo diezin vai valsts pati zina, kā atrisināt sasāpējušo mācību grāmatu jautājumu.

Kaut kā šoreiz par negatīvo vien. Laikam jau tumšais gadalaiks vainojams. Bet varbūt tas nemaz nav peļami – galu galā sliktās vēstis plašsaziņas līdzekļos esot pieprasītākās. Turklāt laikam jau pat kultūrā bez darvas karotes neiztikt. Tomēr nevajadzētu darvas piegaršā vainot kultūru. Problēmas rodas kultūras sadurē ar pliekano realitāti, bet tajā šobrīd tik ļoti negribas uzturēties, un ir tik šķietami ērti deleģēt pilnvaras domāt un lemt citiem. Neviens tomēr mūs nav atbrīvojis no pienākuma dzīvot savu dzīvi un kopt pašlepnumu. Vien iedomājieties to absolūti debilo situāciju – latvietim pie lielās svēršanas nonākot, Svētais Pēteris jautā: ko esi paveicis? Un latvietis atbild: biju interaktīvs – katru vakaru skatījos realitātes šovus un piedalījos telefonbalsojumā.

Zinātnieku darbu nenovērtē

Elmārs Barkāns, Žurnāls "Nedēļa"   11/05/07    Latvijas izgudrotāju īpašums jeb patenti ir daudz mazāk aizsargāti nekā radošo profesiju pārstāvju garadarbi – mūzika, literārie darbi un tamlīdzīgi. Tāpēc nodibināta Latvijas individuālo izgudrotāju apvienība, kuras pamatmērķi būs gan izgudrojumu aizsardzība, gan popularizēšana.

Pagājušā gadsimta 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā līdz ar ekonomisko lejupslīdi, ko izraisīja PSRS sabrukums un tam sekojošā krīze, grūti laiki pienāca arī Latvijas zinātniekiem. Zinātniskajām iestādēm, kā, piemēram, Rīgas Tehniskajai universitātei un zinātniski pētnieciskajiem institūtiem, kuros strādāja zinātnieki, vienkārši nebija naudas, lai tās varētu pārstāvēt izgudrotāju intereses – patentēt viņu jaunatradumus un veikt to pārraudzību. Tad arī valstī radās virkne tā saukto individuālo izgudrotāju, kuri strādāja zinātniskajās iestādēs, bet savus garadarbus patentēja individuāli.

Te arī jāteic, ka izgudrojumiem ne vienmēr ir vajadzīga pētnieciskā bāze, kādas ir institūtiem vai uzņēmumiem. Piemēram, jaunu garšvielu var izstrādāt mājas virtuvē, bet jahtas modeli – Daugavas krastā.

Pārmaiņu laikos daudzi zinātnieki arī atteicās no izgudrotāja rūpala un pārgāja strādāt ražošanā vai arī devās uz ārzemēm. Tagad izgudrotāji atkal sarosījušies un vēlas aizstāvēt savus jaunatradumus. Pagājušajā nedēļā tika izveidota Latvijas individuālo izgudrotāju apvienība. Viens no apvienības dibināšanas iniciatoriem – firmas Connect Latvija menedžeris Elmārs Baltiņš – uzsver: "Latvijā pēdējā privatizācijai atvēlētā manta tiek sadalīta. Valsts ieiet jaunā attīstības posmā ar akcentu uz jaunu vērtību radīšanu. Mums ir izcili gleznotāji, mūziķi un komponisti, bet industriālā kultūra ir atpalikusi. Bez inovācijas un jauna rūpnieciskā intelektuālā īpašuma radīšanas valsts tālāka ekonomiskā attīstība ir apgrūtināta.

Komerciāli izmantojami izgudrojumi kā inovācijas lielākā vērtība nav tikai lielo pētniecisko un ražošanas uzņēmumu darbības joma. Civilizētajās valstīs skaitliski liela izgudrojumu daļa ir atsevišķa indivīda radīta un ir autora īpašums. Individuālie izgudrojumi bieži ieliek pamatu jauna biznesa uzsākšanai. Sekmīgi realizējot to komerciālo potenciālu, mazais uzņēmums pāraug lielā, inovatīvā, konkurences spējīgu produkciju ražojošā firmā. Un tieši šie uzņēmumi veido valsts ekonomikas vērtīgāko inovatīvo daļu.

Lai kopējiem spēkiem pieņemtu šo izaicinājumu, ir nolemts izveidot Latvijas individuālo izgudrotāju apvienību. Apvienības darbu paredzēts orientēt trijos galvenajos virzienos. Vispirms tas būs izgudrotāju savstarpējais atbalsts, ar pieredzes apmaiņu sniedzot palīdzību savu izgudrojumu izstrādāšanai, patentēšanai un realizācijai. Kā otrais darbības virziens minami ieteikumi un eksperta vērtējumi valsts institūcijām, kuru atbildībā nodota ekonomiskā attīstība un ražošanas inovācija. Visbeidzot – atbalsts izgudrojumu praktiskai realizācijai, veidojot kontaktus un sadarbību ar iespējamiem izgudrojumu izmantotājiem un investoriem."

Kā saka jaundibinātās apvienības vadītājs Aldis Eglājs, Latvijā izgudrotājiem ir "radīta" katastrofāla situācija – neviens Ekonomikas ministrijā neaizstāv viņu intereses, tāpat arī nav iespējams gūt peļņu par saviem izgudrojumiem. Daudzi tāpēc izgudrošanai atmet ar roku. Ja arī kaut ko jaunu rada, tad no tā peļņu gūt nevar – neviens nav pasargāts no ideju zādzības, bet uzņēmējiem nav intereses ieviest jaunos produktus.

Rīgas Tehniskās universitātes Dr. inž. Videvuda Ārija Lapsas pētniecības objekts jau vairākus gadu desmitus ir betons, un saistībā ar šo materiālu viņš ir veicis vairākus desmitus izgudrojumu. Sākumā viņš tos "laida" cauri RTU, bet pagājušā gadsimta beigās, kad RTU vairs nevarēja nodrošināt patentēšanu, Lapsa kļuva par individuālo izgudrotāju un patentēšanu apmaksāja no sava ģimenes budžeta. Viņš, piemēram, ir izstrādājis tehnoloģiju, kā skaldīt plēstu mākslīgo akmeni, piemēram, silikātķieģeli. Parasti to skalda pa mazāko plakni, bet ekonomiskāk to ir darīt pa lielāko – pa šā ķieģeļa presēšanas virzienu, jo presēšanas laikā ķieģelī rodas anizotropija (īpašību neviendabība dažādos virzienos ķermeņa iekšienē), kas vieglāk pakļaujas šķelšanai. Tādā veidā ar vienu un to pašu ķieģeli var noklāt divreiz lielāku apdares platību nekā ierasts.

Tāpat tikko pabeigta kādas savrupmājas būve Babītē, kurā izmantota īpaša siltumizolācijas materiālu ieklāšana, kas pašu celtni padara daudzkārt ekonomiskāku. Izgudrojumu apraksts ir gana komplicēts, lai to iekļautu nelielā žurnāla rakstā, bet katrā ziņā tas ir oriģināli un efektīvi. Lapsa par tiem ir saņēmis arī patentu, un izgudrojumu sīki izklāsti ir publicēti žurnālā Māja. Dzīvoklis un Latvijas Būvniecība. Tas nozīmē, ka jebkurš var tos izlasīt un vienkārši bez jebkādas patenta pirkšanas izmantot būvniecībā.

Lapsa teic: viņam jau sen ir zudušas ilūzijas, ka par saviem izgudrojumiem varētu saņemt pienācīgu atalgojumu. "Nav tādas patentu policijas, kas aizsargās jūsu autortiesības, pašam vien viss "jāķer". Par saviem patentiem jau kaut kādu naudiņu esmu saņēmis, bet bagāts no tā nekļūsi. Man tagad galvenais šķiet izgudrojumu nopublicēt, lai no tā būtu vismaz kāds labums," atzīst Lapsa.

Katrā ziņā tagad izgudrotāji ir sasparojušies, lai sāktu savu tiesību aizstāvēšanu. Līdz šim viņu izstrādājumi nebija pietiekamā cieņā. Bet tas, ka izgudrotāji Latvijā nav izmiruši, apliecina gan to vēsture, gan arī šodiena.

Starp šodienas veiksmīgākajiem izgudrotājiem var minēt:

- Aldi Eglāju, kas nodarbojas ar jahtu konstrukciju un ir izstrādājis katamarānus un trimerānus ar oriģinālu zemūdens daļu, kuri pat sasnieguši pasaules ātruma rekordus;

- Rimu Vaitkus, kas pēta ekoloģiskās enerģijas iegūšanas paņēmienus, kā, piemēram, viļņu enerģiju pārvērst mehāniskā enerģijā;

- Vilhelmu Klincānu, kas izgudrojis automašīnu tālās gaismas, kuras neapžilbina pretimbraucējus.

F a k t i

Latvijas izgudrotāju nozīmīgākie sasniegumi

Citronskābes biosintēze

Citronskābi plaši izmanto daudzās tautsaimniecības nozarēs, it īpaši pārtikas ražošanā (konditorejas izstrādājumos, bezalkoholiskos dzērienos, vīnu dzidrināšanai; medicīnā; šampūnu un kosmētisko preparātu ražošanā; ādu miecēšanā; gaismas jutīgās emulsijās u.c.). Līdz šā gadsimta 30. gadiem citronskābi ieguva no citroniem. Latvijas zinātnieki bija pirmie bijušajā PSRS, kuri 1948. gadā uzsāka to gatavot no cukura ražošanas blakusprodukta – melases. Viņi to ieguva mikrobioloģiskās biosintēzes ceļā ar mikroorganisma Aspergillus niger palīdzību.

Rīgas citronskābes rūpnīcā tika izstrādāta ekonomiska tehnoloģija kristāliskas citronskābes ieguvei un veikts liels selekcijas darbs augstražīgu Aspergillus niger celmu ieguvei. Mikrobioloģiskajā rūpniecībā ieviestais citronskābes producenta Aspergillus niger celms R-5 ir pats produktīvākais pasaulē. Licences par izstrādāto tehnoloģiju un selekcionētajiem Aspergillus niger producentiem tika pārdotas ārvalstu firmām Bulgārijā, Francijā, Slovēnijā, Slovākijā, Turcijā, Indijā. Balstoties uz Rīgā izstrādāto citronskābes ražošanas tehnoloģiju, tika uzceltas vairākas rūpnīcas ārpus Latvijas robežām.

Latvijā radītās zāles

Ķīmijai un farmācijai Latvijā ir sena vēsture. To attīstības rezultāts tagad ir vairākas starptautiski pazīstamas firmas (Grindeks, Olainfarm u.c.), kuru ražoto zāļu produkcija savukārt lielā mērā balstās uz Latvijas Organiskās sintēzes institūtā izstrādātām preparātu sintēzes metodēm. PSRS laikā ceturtā daļa jauno medicīnisko preparātu tika radīti Latvijā un ražoti visam PSRS tirgum.

Lizīna biotehnoloģija

Lizīns ir viena no 20 dabā eksistējošām aminoskābēm, kuru molekulas veido olbaltumvielas. Olbaltumvielas ietilpst jebkuras dzīvas šūnas sastāvā. Lizīnu sintezēt spēj tikai augi un mikroorganismi. Cilvēka un dzīvnieka organisms to nespēj. Organismam šīs nepieciešamās olbaltumvielas jāuzņem ar barību.

Tāpēc zinātnieki mēģināja selekcionēt tādas baktērijas, kuras spētu sintezēt daudz lieka, pašām baktērijām nevajadzīga lizīna. Šāda baktērija uzņemtās barības vielas (cukurus, minerālo slāpekli u.c.) izlieto galvenokārt lizīna sintēzei, kuru tā kopā ar vielmaiņas atkritumu produktiem izdala ārējā vidē, barotnē. Kopš 1963. gada ar šādu baktēriju selekciju sāka nodarboties arī Latvijā. Rezultātā pie mums tika izstrādāta oriģināla lizīna sintēzes biotehnoloģija. Licences realizētas Ungārijas, Dienvidslāvijas un Somijas uzņēmumiem. Sadarbības līgumi pēc 1990. gada noslēgti ar Dānijas, Nīderlandes, Dienvidāfrikas pētniecības iestādēm.

Magnetohidrodinamiskās tehnoloģijas MAHYD un EMAGO

Magnētiskā hidrodinamika (MHD) – zinātnes nozare, kas pēta elektrību vadošu šķidrumu, gāzu un plazmas mijiedarbību ar magnētisko lauku. Gan dabā, gan modernajā tehnikā novērojamas daudzas parādības, kuras ir MHD pētījumu objekti.

Latvijas MHD zinātniski tehniskā skola ir spilgts piemērs tam, kā, pateicoties izciliem teorētiska rakstura darbiem, tiek radītas jaunas tehnoloģijas un mašīnas. MHD tehnoloģiju izgudrojumu komplekss satur vairākus simtus risinājumu, par kuriem kopumā tika saņemti vairāk nekā 500 patenti. Daudzi no šiem risinājumiem lietoti bijušās PSRS rūpniecībā, licences to izmantošanai tika pārdotas vairākām Rietumu valstu firmām.

Radiācijas kontūrs

Latvija no 1961. līdz 1998. gadam, kā teica akadēmiķis Jānis Stradiņš, bija kodolvalsts, jo mums bija Salaspils pētnieciskais kodolreaktors. Tā būvēšana un ekspluatācija bija saistīta ar daudziem oriģināliem risinājumiem, un viens no izcilākajiem bija gamma radiācijas kontūra radīšana. Kodolreaktora gamma radiācijas kontūrs (saīsināti: gamma kontūrs) – ierīce, kas neitronu enerģiju pārveido gamma staros, – iemontēts reaktora korpusā. Radiācijas kontūru izmantoja, lai veiktu pētījumus radiācijas fizikā, radiācijas ķīmijā un radiobioloģijā, kā arī praktisku uzdevumu risināšanā, piemēram:

• medicīnisko instrumentu un materiālu sterilizācijai;

• pārtikas produktu apstrādei;

• koksnes, polimēr- un betona materiālu modificēšanai u.c.

Ripors

Kopš pagājušā gadsimta 60. gadu vidus plašāk izvērsās pētījumi jaunā nozarē – polimēru ķīmijā, izveidojot jauna tipa putupolimērus kā ļoti efektīvus siltumizolācijas materiālus; sākumā tos ieguva no naftas savienojumiem, vēlāk arī no koksnes pārstrādes produktiem. Tā tapis slavenais un visai efektīvais siltumizolācijas materiāls RIPORS, kas izmantots arī padomju kosmosa retūrkuģu Enerģija-Buran konstruēšanā un kosmiskajos lidaparātos uz Marsu. Riporu lieto kā siltuma un skaņas izolācijas materiālu: celtniecībā, kuģu būvē, cauruļvadiem, cisternām u.c.

Paralēli ripora tehnoloģijas izstrādei Koksnes ķīmijas institūta birojā tika radītas speciālas iekārtas – putu ģenerators un tā vairākas modifikācijas, kuras turpina ražot uzņēmums Koksne.

Neorganisko savienojumu plazmas tehnoloģija

Kopš pagājušā gadsimta otrās puses Latvijas Zinātņu akadēmijas Neorganiskās ķīmijas institūts veic plašus pētījumus plazmas ķīmijā un plazmas tehnoloģijā. Pētījumu rezultāti deva iespēju izstrādāt virkni jaunu tehnoloģisku paņēmienu dažādu grūti kūstošu savienojumu iegūšanai ultradisperu pulveru veidā. Vispusīga šādi iegūto nanoizmēru pulveru īpašību izpēte savukārt ļāva radīt materiālus un pārklājumus, kuri raksturojas ar ļoti augstām ekspluatācijas īpašībām (cietību, mehānisko stiprību, ķīmisko-, termisko- un nodilumizturību, īpašām elektrofizikālajām un optiskajām īpašībām u.c.).

Izstrādātā tehnoloģija atšķiras no tradicionālajām ar to, ka savienojumu sintēze notiek no vielas molekulārā, atomārā vai jonu stāvokļa un kondensētai fāzei veidojoties ļoti īsā laika periodā pie ļoti augstas temperatūras. Līdz ar to veidojas daļiņas ar pavisam nelieliem izmēriem un ar specifiskām īpašībām.

F a k t i  

Fotorafūrs, pretvēža preparāts

50. gados līdzās ķirurģiskajai ārstēšanai un radiācijas terapijai ļaundabīgo audzēju ārstēšanai sāka izmantot arī ķīmijterapiju. Zinātnieki visā pasaulē meklēja iespējas radīt maz toksiskus pretvēža preparātus, kas neizraisītu nevēlamus blakusefektus. 1962. gadā akadēmiķis S. Hillers izvirzīja ideju jauna, maztoksiska 5-fluoruracila atvasinājuma meklējumiem starp FUdR analogiem, kuri būtu stabilāki pret nukleozīdfosforilāžu iedarbību. Šim nolūkam nolēma FUdR molekulā apmainīt dezoksiribozi pret tetrahidrofurānu. Sākot ar 1964. gadu, Organiskās sintēzes institūtā sākās nukleozīdu dezoksianalogu sintēzes un bioloģiskās pārbaudes. Ftorafūra klīniskās pārbaudes notika vienlaikus 26 PSRS klīnikās un Latvijā. Tās parādīja, ka preparātam ir augsta pretvēža aktivitāte, tas ir maztoksisks un neietekmē asinsrades sistēmu.

Ftorafūrs tiek lietots gremošanas trakta ļaundabīgo audzēju ārstēšanā, krūts vēža, olnīcu, dažu galvas smadzeņu audzēju formu un aknu vēža ārstēšanā, to lieto kombinācijās ar citiem ķīmiskajiem pretvēža preparātiem, izmantojot arī ķirurģisko metodi un staru terapiju. Tas ļauj palielināt operēto vēža slimnieku dzīves ilgumu, novērš metastāžu veidošanās varbūtību.

VEF Minox fotoaparāts

1937. gadā Valsts elektrotehniskā fabrika (VEF) sāka ražot pasaulē pirmo miniatūro fotoaparātu VEF Minox. To izgudroja rīdzinieks Valters Caps.

VEF Minox bija pilnīgi jauna veida fotoaparāts, kas, pateicoties tā vienkāršībai un lietošanas ērtībai, ne tikai veicināja amatieru fotogrāfiju attīstību, bet pavēra pilnīgi jaunas iespējas. Ar šo miniatūro aparātu bez jebkādām papildu palīgierīcēm var iegūt attēlu, kas ir ass un dod labu kontrastu 20 centimetru attālumā. Tas padarīja to pievilcīgu arī slepeno dienestu aģentiem, kas jo īpaši slavina to par spēju nofotografēt dokumentus ātri, bez īpašām tehniskām grūtībām un ar pirmšķirīgu kvalitāti.

Minox radīšana un ražošana bija notikums ne tikai Latvijā, bet arī apvērsums pasaules fotorūpniecībā.

Jaunā fotokamera atbilda visaug-stākajām ērtības prasībām. Pirmām kārtām tā ir tik maza, lai vienmēr to varētu nēsāt bez apgrūtinājuma līdzi. Lietošanā šī kamera ir tik vispusīga un vienlaikus tik vienkārša, ka tās izmantošana neprasīja nekādas tehniskas zināšanas. Šīs īpašības atspoguļojas jau VEF Minox izpildījumā.

1945. gada rudenī, pusgadu pēc kara beigām, Veclārā (Vācija) tika nodibināts uzņēmums Minox GmbHb. Tas joprojām sekmīgi darbojas un attīstās, tādējādi padarot Valtera Capa izgudrojumu aktuālu vēl arī šodien dažādu Minox modeļu formā, uzsverot šā unikālā izgudrojuma diženumu. Neraugoties uz tehnoloģisko revolūciju, kāda notikusi kopš tiem laikiem, Minox fotoaparātam joprojām ir tas pats tehniskais un stilistiskais dizains, kāds bija pirmajam VEF Minox.

Citādā ziņā...

Freids Rīgas ielās

TVNET lasītājs,  10/29/07    Jau sen man prātā ienāca doma - ja Freids būtu dzīvs, tad viņam nevajadzētu kušeti un diskrētu kabinetu. Viņam atliktu vien sākt braukt pa Rīgas ielām ar auto. Drīz vien viņš varētu sarakstīt izsmeļošu pētījumu par cilvēku zemapziņas vistumšākajām dzīlēm, agresiju, bērnības traumām un visdziļākajām personības deformācijām.

Auto satiksmes ieradumi ir ārkārtīgi pateicīga vide šādam pētījumam. Ja nopietni, tad Rīgās ielās valda vienkārši prasta agresija un kretīni. Pilsētās vadība un Ceļu Policija ir apliecinājusi savu profesionālo impotenci. Viņi acīmredzami netiek ar to galā. Ir ļaudis, kuriem nagi niez kārtību ievest pašiem ar beisbola nūjām vai šaujamiem. Neslēpšu, ka pieķeru arī sevi pie vistumšākajām domām. Par laimi esmu spējis atturēties no kārdinājuma turēt savā auto kādu auksto vai šaujamo ieroci. Ja tāds būtu pa rokai, tad, iespējams, rakstītu savas pārdomas kādā citā vietā. Šodien pat kāda lielveikala stāvvietā aplūkoju kādu eksemplāru, kurš savu sporta auto bija novietojis invalīdu vietā. Tuvumā netrūka brīvu parasto vietu, bet viņa sportiskums acīmredzot izpaužas tikai jaudīga motora gāzes pedāļa masēšanā nevis staigāšanas spējā.

Stāvēju un skatījos uz šo auto un domāju, vai man pietiktu dūšas ar beisbola nūju izdauzīt viņa mašīnai logu...? Izklausās ekstrēmi, bet zinu, ka pat ļoti iecietīgās sabiedrībās šādos gadījumos apkārtējie pazaudē jebkuru pieklājību.

Mazliet brīnos kā lielveikalu vadība līdz šim nav neko darījusi, lai novērstu šādus pārkāpumus. Tiem apsargiem, kas slīpē veikalu parketu nudien nebūtu grūti reizēm pārbaudīt, kas notiek stāvvietās.

Vēl pie invalīdu stāvvietām vajadzētu izvietot plākātus, kuri aicinātu visiem spļaut uz mašīnām, kuras tur stāv nelikumīgi. Tiem, kuriem iesnas, vajadzētu spļaut vismaz divreiz. Ja nopietni, tad reizēm šķiet, ka vadītāju savstarpējās attiecības patiesi nav tālu no emocionāliem sprādzieniem, kas var pāraugt arī fiziskos. Esmu jau lasījis par šaudīšanos ar gāzes pistoli uz Jūrmalas šosejas un kautiņiem krustojumos. Par laimi sabiedrība ir mēģinājusi rast daudz, tā teikt, pilsonīgāku risinājumu. Portāls TVNET sācis publicēt agresīvo kretīnu bildes (redzamas šeit). http://www.tvnet.lv/zinas/agresivs/

Tas, protams, izraisījis zināmu reakciju, kuru var aplūkot komentāros. Pilnīgi noteikti klīniskajiem psihiatriem arī šī būtu laba pētījumu vieta. Es pilnīgi pievienojos šai akcijai un ierosinātu tai piešķirt kādu prēmiju. Jācer, ka tā tiks pamanīta arī tajās iestādēs, kuras ir tieši atbildīgās par kārtību Rīgas ielās.

Situācija liecina, ka ar steigu ir jāmaina atbildīgās amatpersonas. Sākot jau ar CP vadītāju Zivtiņu.

Mārtiņš Barkovskis

P.S. Rakstu ilustrēju ar fotogrāfiju, kurā redzams kāds idiots, kurš apbrauca rindu pa labo pusi- sabiedriskā transporta pieturu. Tas ir pie Preses nama pirms pagrieziena uz centrālo Hansabankas ofisu. Kāpēc idiots? Tādēļ, ka šāda rīcība bija absolūti bezjēdzīga. Viņš nonāca pie bankas divas sekundes ātrāk nekā es, kurš korekti stāvēja rindā. Tātad manevrs bija ne tikai galēji nepieklājīgs, bet arī vienkārši bezjēdzīgs.

Komentāri internetā… Tu esi atrodams

Daiga Lutere, Kurzemes vārds   11/02/07    Saziņa, viedokļu apmaiņa, izmantojot internetu, daudziem ir ikdiena. Dažādi Latvijas interneta portāli šo iespēju piedāvā 24 stundas diennaktī un 7 dienas nedēļā. Vēlies čatot, izteikt savas domas par kādu foruma tēmu vai uzrakstīt komentāru par portālā ievietoto rakstu, – nekādu problēmu! Nav noslēpums, ka daļa komentāru ir visai indīgi un pat nepieklājīgi – godu, cieņu aizskaroši. Slēpjoties aiz izdomāta segvārda un savas domas anonīmi izsakot ar pārliecību, ka "varu rakstīt, ko gribu, tik un tā mani neviens neatpazīs" ne viens vien jūtas neaizskarams. Taču tā nav. Rakstītāju var atrast.

Iveta Eglija bija gatava runāt atklāti, neslēpjot ne savu vārdu, ne uzvārdu. Viņa portāla liepājniekiem.lv foruma komentāros tika nepamatoti apvainota un aizskarta. Kad Iveta uzzināja, ka foruma komentārā nepārprotami pieminēts viņas vārds, darbavieta un par viņu uzrakstīts aizskarošs teksts, sieviete nolēma noskaidrot, kas bijis rakstītājs, un viņai, iesaistot policiju, tas izdevās.

I.Eglija pastāstīja: "Uzzināju, ka 28.septembrī esmu pieminēta portāla liepājniekiem.lv forumā, temats bija uzņēmums "Jūrnieku ligzda", kurā strādāju. Rakstītājs bija izvēlējies segvārdu Solvita. Komentārā teikts, ka es mētājoties pa pasauli kā veca nauda un tikai meklējot savu izdevīgumu. Un vēl krietns gabals aizskaroša teksta. 2.oktobrī parādījās vēl viens Solvitas rakstīts komentārs, kas arī bija pret mani vērsts un vēl aizskarošāks. Par Solvitu sauc manu labāko draudzeni. Varbūt nemaz nebūtu nolēmusi tālāk risināt šo lietu, bet uzmanīgu darīja draudzenes vārds. Sazinājos ar viņu. Solvita nebija rakstītāja. Nolēmu tomēr tā šo lietu neatstāt un sameklēt īsto rakstītāju. Atzīšos, visvairāk baidījos uzzināt, ka rakstījis cilvēks, no kura vismazāk to esmu gaidījusi. Tā arī notika."

Iveta uzrakstīja iesniegumu policijai, un pie lietas apstākļu noskaidrošanas ķērās Grobiņas policijas iecirkņa inspektors. Iesniegumā jaunā sieviete lūdza noskaidrot, no kādas reģistrētas IP adreses veikts aizskarošais komentārs. Kas ir adreses īpašnieks – fiziska vai juridiska persona? Pēc trim dienām I.Eglijai zvanīja no policijas un nosauca mājas adresi, kur reģistrēta meklētā IP adrese. Uzzinājusi, kur dzīvo rakstītāja (tā izrādījās sieviete) – sauksim viņu par T –, Iveta devusies pie viņas. "Visa iekšēji trīcēju, dodoties turp, bet gribējās viņai paskatīties acīs un pajautāt, kādēļ tā darījusi," atcerējās stāstītāja. "Neko ļaunu šai sievietei neesmu darījusi, esam tikai paziņas. Kad mājās satiku T., viņa ļoti mierīgi apgalvoja, ka neko par mani nav rakstījusi, tas tikai kaut kāds pārpratums. Tā kā IP adrese atrodas privātmājā, tur nevarēja piekļūt neviens svešs, bet par T. vīru vai bērniem aizdomu man nav. Kad satikāmies vēl pēc dažām dienām, sarunā atklājās, ka T. konsultējusies ar advokātu, un, pēc viņas teiktā, IP adreses mainoties vai ik pēc pusstundas, tādēļ neviens neko konkrēti pierādīt nevarot. Manu pārliecību par T. vainu nostiprināja vēl tas, ka viņa atzina, ka bijusi pie advokāta."

Iveta mēģināja saprast, ko T. vēlējusies ar saviem komentāriem panākt. Sanaidot viņu ar draudzeni? Nomelnot darba devēju acīs, publiski pasludinot par neuzticamu? Atklājot privātās dzīves faktus, padarīt ievainojamu? "Iespējams," viņa sacīja, "bet tagad man ir konkrēta attieksme pret šo sievieti, un zinu, ka no viņas turpmāk jāuzmanās. Domāju, ka tālāk neko nedarīšu, nebojājot dzīvi ne sev, ne viņai. Katrs jau tāpat saņem pēc nopelniem. Tikai sevi cienošs cilvēks, manuprāt, tomēr uzņemas atbildību par saviem vārdiem, komentāriem, nevis izklaidējas internetā, citus anonīmi noķengājot." Katram datoram unikāla adrese

Lai noskaidrotu, vai tiešām anonīmie komentāru rakstītāji var justies absolūti droši un nenotverami, "Kurzemes Vārds" sazinājās ar interneta risinājumu aģentūras "Media Parks" projektu vadītāju Ernestu Štālu. Neiedziļinoties niansēs un tehnoloģiju nosaukumos, viņš pastāstīja, ka naivi ir izmantot segvārdu, t.i., niku, un cerēt, ka nebūsi atrodams. E.Štāls paskaidroja: "Lai interneta vidē nevaldītu absolūts bardaks, katram datoram ir sava unikāla IP (interneta protokols) adrese. Lietojot konkrētu datoru, tas atstāj savas pēdas internetā. Parasti valsts iestādei ir viena IP adrese, bet tīklā datori vairāki. Taču arī tas nenozīmē, ka nevar noskaidrot, no kura datora, cikos un kas rakstīts. Ir būtiskas nianses, kas palīdz atrast konkrēto personu. Zinu gadījumu, kad par aizskarošu komentāru rakstīšanu Rīgā no skolas izslēdza jaunieti." Uz jautājumu, vai tiesa, ka IP adreses var mainīties ik pēc pusstundas, E.Štāls atbildēja: "Jā, tā notiek, bet arī tas nenozīmē, ka anonīmais rakstītājs nav atrodams. Tehnoloģijas visu izskaitļo."

Projektu vadītājs uzskata, ka ļoti daudzu anonīmo rakstītāju dūšu stiprina apziņa, ka viņš var komentārus rakstīt, būdams neatpazīstams, neredzams. "Komentēšanas kultūra, manuprāt, liecina par sabiedrības inteliģenci," viedokli pauda E.Štāls. "Cilvēks, kurš gānās internetā, runājot, piemēram, pa tālruni vai rakstot epastu, tādus pašus vārdus, izteicienus utt. nekad neatļaujas paust atklāti. Ir labs teiciens, kas pārfrāzēts no sakāmvārda: "Ar muti Rīgā, ar darbiem aizkrāsnē." Un tas skan: "Ar muti delfos (portāls delfi.lv), ar darbiem aizkrāsnē." Var teikt arī tā – ja tev iedots šaujamierocis (šajā gadījumā iespēja rakstīt komentārus), tas nenozīmē, ka ar to jāšauj." Jāraksta iesniegums policijai

Vai aizskarošo komentāru rakstītāji tiešām var justies tik neaizskarami? Nē. Bet varbūt labāk, lai viņi dzīvo šajās ilūzijās? Kas sakāms policijai? Liepājas Pilsētas un rajona policijas pārvaldes preses sekretāre Jolanta Knīse pastāstīja: "Jāraksta iesniegums policijai, ja komentāri, viedokļi vai arī ievietotās fotogrāfijas kādā interneta vietnē liekas aizskarošas, pazemojošas. Iesniegumam jābūt obligāti, lai policija būtu tiesīga rīkoties, sākot administratīvo lietvedību vai pat kriminālprocesu. Iesniegumā jānorāda pēc iespējas konkrētāki fakti – gan vieta, kurā par personu rakstīts, gan tas, kas tieši šķiet aizskarošs, nepieņemams."

Tad policijas darbinieks iepazīstas ar rakstītā saturu, pieprasa visu informāciju par iespējamo rakstītāju, līdz tiek atrasta konkrēta vieta, persona. Esot gadījumi, kad tas notiek vienkāršāk, reizēm tas ir sarežģītāk. Viss atkarīgs no dažādiem apstākļiem.

Vai policija saņem cietušo iesniegumus? J.Knīse sacīja, ka šādi iesniegumi policijā tiek saņemti un ir arī atrasti cilvēki, kas rakstījuši aizskarošus komentārus. Nereti šīs personas tiek meklētas saistībā ar citiem uzsāktiem procesiem un iegūtās ziņas izmanto kā pierādījumu bāzi.

Kā uzskata policijas darbinieki, tas ir diezgan šaurs cilvēku loks, kas komentāros internetā gan raksta žultainus komentārus, gan apvaino konkrētus cilvēkus. J.Knīse: "Es domāju, ka šiem rakstītājiem pietiek laika, bet nepietiek prāta izprast, iedziļināties dažādās lietās. Viņiem nav drosmes pateikt savu patiesību acīs. Anonīmi komentāri ir veids, kā izgāzt žulti, sabojāt kādu līdzcilvēku attiecības, atriebties u.tml. Diemžēl tas liecina par vērtībām sabiedrībā, kurā dzīvojam. Pievērsiet uzmanību kaut vai komentāru skaitam rakstiem, kuros pausts kas negatīvs, un rakstiem, kuros ir pozitīvas, gaišas, vienkāršas lietas. Policijas darbā tas īpaši vērojams. Vairumā gadījumu, kad ķengāšanās ir vispārīga, to nav vērts ņemt vērā. Ja tā aizskar dziļi personīgi, vēl vairāk – pat apdraud kādu –, tad, iespējams, jārīkojas nekavējoties. Vainīgos vajag un var sodīt. Vienkārši paskatīties acīs un pajautāt, kāpēc. Bet reizēm arī sodīt ar administratīvo atbildību par goda un cieņas aizskaršanu, emocionālu vardarbību. Ja pausti konkrēti draudi, naida kurināšana u.tml., var iestāties kriminālatbildība."

Liepājas tiesas tiesnesis Didzis Aktumanis paskaidroja: "Krimināllikumā ir nodaļa "Noziedzīgi nodarījumi pret personas brīvību, godu un cieņu". 156.,157.,158.pantā paredzēta kriminālatbildība par tīšu personas goda aizskaršanu, pazemošanu mutvārdiem, rakstveidā vai ar darbību; par apzināti nepatiesu, otru personu apkaunojošu izdomājumu tīšu izplatīšanu iespiestā vai citādā veidā, kā arī mutvārdos, ja tas izdarīts publiski; kā arī par goda aizskaršanu vai neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī. Cietusī persona tad raksta pieteikumu tiesai par kriminālprocesa uzsākšanu privātās apsūdzības lietā. Pieteikumā jābūt norādītiem lietas apstākļiem, norādītai konkrētai personai, kas atzīstama par vainīgo, un vēl virknei citu nosacījumu. Ieteikums – privātās apsūdzības lietā, rakstot pieteikumu tiesai, lūgt zinoša jurista palīdzību, jo, ja šis dokuments nebūs noformēts pareizi, atbilstoši likuma prasībām, tiesnesis var pieņemt lēmumu atteikt uzsākt kriminālprocesu."

Kad tiesnesis saņem personas pieteikumu privātās apsūdzības lietā, viņam dienas laikā jāpieņem lēmums sākt kriminālprocesu vai arī atteikt. Privātās apsūdzības lietā cietušajam pašam ir pienākums pierādīt apsūdzību. Prokurors šādā lietā nepiedalās.

Par goda un cieņas aizskaršanu gadījumiem tiesā ar iesniegumu var vērsties arī Civilprocesa kārtībā. Tas nozīmē, ka cietusī persona neprasa vainīgo sodīt ar kriminālsodu, bet grib saņemt tikai materiālu kompensāciju. Arī šajā gadījumā jāievēro virkne likumu nosacījumu. Kā teica tiesnesis, viegls šis process nav, bet – iespējams.

Portāla liepājniekiem.lv redaktors Pauls Kaufmanis pastāstīja, ka spilgts gānīšanās piemērs ir stāsts par kādu rakstītāju, kurš portālā regulāri izsaka aizskarošus, indīgus komentārus par Liepājas basketbola kluba darbu. Šī persona slēpjas aiz tādiem nikiem kā basis, maikls, nauris, ā jā, olgalvis, mk, skolotājs, beks, tanks, petuhs, kalniņš utt. Gan portāla administrācijai, gan sportistiem, gan citiem Liepājas basketbola dzīvē iesaistītajiem jau ir konkrētas aizdomas, kas ir rakstītājs. Kas notiks, kad šī persona būs atklāta?

Diemžēl neesot reti gadījumi, kad kāds pajoko, ievietojot iepazīšanās sludinājumus, norādot tā cilvēka telefona numuru, kuram vēlas ieriebt.

Interneta mediji paši atzīst, ka likumdošana šajā jomā nav sakārtota, un savulaik izstrādājuši arī savus priekšlikumus. To īstenošana ir tikai laika jautājums.

Zatlers: Latvijā dzīvo pasaulē labākie krievi

LETA   11/05/07    Latvijā dzīvo pasaulē labākie krievi, intervijā laikrakstam "Vesti Segodņa" atzinis Valsts prezidents Valdis Zatlers. "Esmu vienmēr teicis: krievi Latvijā - tie ir vislabākie krievi pasaulē! Lai neapvainojas lielā Krievija, bet mūsu krievi man ir daudz tuvāki," intervijā saka Zatlers.

Valsts prezidents gan piebilst, ka divkopienu valsts esot slikta visiem, kas tajā dzīvo. Tajās valstīs, kur patiešām eksistē divkopienu sabiedrība, pastāvīgi notiekot nopietni satricinājumi, un problēmas ievelkas ne gadiem, bet gadsimtiem.

"Mūsu mērķis ir draudzīgi dzīvot kopā. Latvijā mūsu nācijas viena otru ir ļoti nopietni ietekmējušas," laikrakstam norāda Zatlers.

Jautāts par iespēju nepilsoņiem atļaut piedalīties pašvaldību vēlēšanās, Valsts prezidents norāda, ka to īsti nevajadzētu darīt. "Ja mēs kādam dodam tiesības pa pusei, piemēram, nepilsoņi varēs balsot pašvaldību vēlēšanās, bet nebalsos par kandidātiem parlamentā, tad, ticiet man, nebūs daudzi, kas pēc tā paliks pa īstam apmierināti," sacīja Zatlers.

Š o n e d ē ļ
laiks ir diezgan mainīgs –

brīžiem apmācies, brīžiem spīd saulīte.

Taču atkal ir kļuvis siltāks – dienā ir ap +10^oC,

naktī – ap +2^oC. Dienas ir vējainas, taču ja arī
ir apmācies, tad vējš ātri mākoņus izdzenā.
Bet nedēļas nogalē atkal tiek
solīts sniegs...

Anda Jansone,  trešdien, 31. oktobrī