Gribīgo koalīcijā, Eiropā un citur pasaulē...

Prasa krievu valodu Latvijā

Ināra Mūrniece, Latvijas Avīze  11/08/07     Krievija centīsies panākt, lai krievu valoda Latvijā tiktu atzīta par valsts valodu, paziņojis Krievijas Ārlietu ministrijas tautiešu sadarbības departamenta vadītājs Aleksandrs Čepurins.

Zīmīgi, ka tas paziņots laikā, kad Latvijā runā par abu valstu attiecību uzlabošanos un tuvākajā laikā plānots noslēgt Latvijas un Krievijas robežlīguma ratifikāciju.

"Mēs uzskatām, ka mums ir tiesības cīnīties par krievu valodas statusa paaugstināšanu Latvijā līdz valsts valodas statusam," izteicies A. Čepurins. Viņš solījis, ka Krievija šo jautājumu virzīšot gan valstu divpusējās attiecībās, gan visos starptautiskos forumos, kas veltīti valodu jautājumiem.

"Pastāv krievu valodas statusa gradācijas sešas pakāpes. Visaugstākā ir valsts valoda, viszemākā ir svešvaloda. Latvija, kurā 30 procentu iedzīvotāju ir krievvalodīgie, ir vienīgā valsts bijušajā padomju telpā, kur krievu valodai ir svešvalodas statuss," teicis A. Čepurins. "Mums ir apņēmīgi un aktīvi jāpievēršas jautājumam par krievu valodas statusa maiņu uz tādu, kas atbilstu starptautiskajām normām. Mēs strādāsim visos virzienos, lai krievvalodīgo iedzīvotāju tiesības tiktu aktīvi aizsargātas," sacījis A. Čepurins.

Pēc LETA ziņotā, oficiālās valodas statuss krievu valodai ir tikai četrās bijušajās republikās no piecpadsmit: Krievijā, Baltkrievijā, Kirgizstānā un Kazahstānā. Turkmenistānā, divos Moldovas reģionos un Ukrainas Krimas apgabalā krievu valoda ir atzīta par reģionālo valodu.

Jāpiebilst, ka ne Latvijas Ārlietu ministrija, ne Valsts prezidents Valdis Zatlers pagaidām nav reaģējuši uz šo Krievijas amatpersonas paziņojumu.

Pēc šādiem paziņojumiem nekas neesot jādara, uzskata H. Demakova

Ko par Krievijas vēlmi panākt krievu valodai valsts valodas statusu saka Latvijas ārpolitikas veidotāji un speciālisti.

Helēna Demakova, kultūras ministre, pilda ārlietu ministra pienākumus (Tautas partija):

"Šāds paziņojums liecina par dažu oficiālu Maskavas pārstāvju nespēju samierināties ar politiskās ietekmes zaudēšanu Eiropas Savienībā un NATO dalībvalstī Latvijā. Latvijai šajā situācijā nav jādara nekas, vienīgi var paust nožēlu par citas valsts pārstāvju vēlēšanos nediplomātiski iejaukties Latvijas valsts iekšējās lietās. Latvija atbilst visiem augstākajiem Eiropas standartiem minoritāšu tiesību aizsardzības jomā un jebkādi mēģinājumi revidēt, piemēram, Latvijas Satversmi un Valodas likumu būtu vērtējami kā mēģinājums mainīt Latvijas valsts attieksmi pret 50 gadu okupāciju un tās sekām."

Artis Pabriks (Tautas partija):

"Atsevišķas aprindas Krievijā turpina līdzšinējo nostādņu klāstīšanu tautiešu jautājumā… Krievijas ārlietu ministrs man apliecināja, ka šīs nostādnes nemainīsies, neraugoties uz progresu valstu attiecībās citos jautājumos. Iespējams, šis paziņojums tīši izteikts laikā, kad Latvijas iekšpolitikā valda nestabilitāte, lai vēl pielietu eļļu ugunij, un šo izteikumu mērķis ir veicināt nestabilitāti valstī.

Šis paziņojums vērtējams kā iejaukšanās Latvijas iekšējās lietās. Iespējams, Krievijā tieši tiek gaidīts, lai mēs par to skaļi paustu satraukumu, lai publiski izskanētu dažādi paziņojumi. To nevajadzētu darīt. Tomēr Latvijas Ārlietu ministrijai pa diplomātiskajiem kanāliem mūsu valsts nostāju Krievijai vajadzētu paziņot. Esmu pārliecināts, ka Latvijas Ārlietu ministrija uz šiem izteikumiem jau ir reaģējusi. Tajā pašā laikā ar šiem izteikumiem Krievija starptautiskā līmenī sevi nostādījusi nepatīkamā situācijā.

Krievijas diplomātija vienmēr bijusi agresīva, un ticams, ka Krievija šādi cenšas panākt, lai tai izrādītu lielāku cieņu, lai ar to pasaulē vairāk rēķinātos. Bet Krievijai pašai sev jāuzdod jautājums, vai šā mērķa sasniegšanai tā izvēlējusies pareizos līdzekļus."

Jānis Urbanovičs, "Saskaņas centra" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs:

"Latvijai šie izteikumi nav jāņem vērā un uz tiem nav jāreaģē. Šos izteikumus, manuprāt, radījis vēlēšanu tuvums Krievijā, un tā ir retorika, kas vērsta uz valsts iekšieni, tā teikt, "iekšējas lietošanas teksti". Iespējams, lai izprovocētu kādus Latvijas politiķus izteikties un lai viņu vārdus pēc tam varētu izmantot vēlēšanu cīņā. Tam, ko teicis šis Krievijas Ārlietu ministrijas ierēdnis, nav nekāda seguma, un es uz šo cīņu par krievu valodas statusu Latvijā raugos skeptiski."

Andis Kudors, Austrumeiropas politisko pētījumu centra izpilddirektors:

"Krievijā turpinās tendences, kas iezīmējās jau 2004. gadā, proti, retorika par tautiešu situāciju ārvalstīs. Krievijas iedzīvotāju apziņā Latvijai vairākus gadus tika mākslīgi veidots negatīvs tēls. Un, kad brieda Latvijas un Krievijas robežlīguma un Abrenes jautājums, Krievijas politiķi iedzīvotājus mierināja: labi, slēgsim robežlīgumu, jo tas ir izdevīgi gan Krievijai, gan Latvijai, bet pēc tam darīsim visu, lai "aizstāvētu tautiešus Latvijā". Tagad Krievija šo tautiešu jautājumu turpina uzturēt un attīstīt.

Krievijas attiecībām ar Latviju ir it kā divas puses. Runājot par praktisko sadarbību, jāsaka: tā notiek – rit starpvaldību komisijas darbs, notiek kultūras apmaiņa. Tajā pašā laikā Krievija teica, ka nemainīs nostāju tautiešu jautājumā, un šie izteikumi to apliecina.

Krievija ir sapratusi, ka tautiešu jautājumu tā var izmantot politiskajā spēlē ar Eiropas institūcijām, lai panāktu sev vēlamo, un ka tā var būt "maināmā kārts" politiskajam tirgum ar Eiropas Savienību. Proti, vispirms mākslīgi izveidot noteiktu situāciju, tad izvirzīt savas prasības un pēc tam, it kā piekāpjoties Eiropas Savienībai, Krievija var kaut ko prasīt pretim. Ne velti pirms kāda laika Krievijā notika grupēšanās, lai tautiešu taktiku varētu īstenot: tika mākslīgi veidoti dažādi institūti, pieņemtas programmas nacionālās identitātes saglabāšanai tautiešiem ārzemēs un tamlīdzīgi. Lai gan būtu tikai apsveicami, ja Krievija patiesi censtos saglabāt tautiešu nacionālo identitāti, tomēr arī Krievijā nav īstas ticības, ka valsts ieguldītu milzīgus resursus un pūles, ja šai iecerei nebūtu arī kāds lielāks politisks mērķis.

Kā šajā situācijā rīkoties Latvijai? Latvijai Eiropas institūcijās un starptautiskajā līmenī jāturpina skaidrot, kāda patiesībā ir cittautiešu situācija Latvijā. Tā kā Krievija paziņojusi, ka tēmēšot uz Eiropas institūcijām, var paredzēt, ka valstu starpā var izvērsies savdabīga sacensība: kurš "tautiešu jautājumu" labāk izskaidros Eiropai. Krievijai te ir lielas iespējas: nesalīdzināmi vairāk žurnālistu, lielāks diplomātu korpuss. Taču Eiropas Parlamenta Tautas partijas un Demokrātu frakcija ir sapratušas, ka Latvijā krievus neapspiež. Latvijai jādomā, kā mērķtiecīgi skaidrot situāciju, citādi mūsu vietā skaidros citi. Bet šo jautājumu, manuprāt, nevajadzētu saistīt ar robežlīguma slēgšanu. Robežlīguma noslēgšanas procedūra ir jāpabeidz."

Atis Lejiņš, Latvijas Ārpolitikas institūta direktors:

"Lai ko Krievija runā, Eiropas institūcijas zina, kāda patiesībā ir krievu situācija Latvijā un ka runām par viņu apspiešanu nav pamata. Starptautiski var runāt par pilsonības un cilvēktiesību jautājumiem, bet valoda – tā ir katras valsts kompetence. Turklāt visā Eiropā pakāpeniski tiek celts valsts valodas statuss un tiek izvirzīta prasība, ka arī imigrantiem ir jāprot valsts valoda.

Šie izteikumi piederas pie aukstā kara retorikas. Krievija kļūst par arvien autoritārāku valsti, un ne velti pasaulē arvien noteiktāk runā par auksto karu starp ES, ASV un Krieviju.

Ar šo pieprasījumu, lai Latvija krievu valodai piešķirtu valsts valodas statusu, Krievija pati sev iešauj kājā. Tā sev veido sliktu tēlu, un tieši pret Krieviju vērsīsies Eiropas valstu sašutums. Tomēr šiem izteikumiem nevajadzētu ietekmēt robežlīguma ratifikāciju; robežlīguma noslēgšanā ieinteresēta ir arī Latvija. Ar šādiem un līdzīgiem paziņojumiem Krievija cenšas iebiedēt Baltijas valstis, Eiropas Savienību un arī ASV. Latvijai no šādiem paziņojumiem baidīties nevajag, vairāk jābaidās no kā cita – no Latvijas politiķu iespējamās šrēderizācijas, uzpirkšanas."

ES iekšlietu ministri apstiprina jauno valstu iekļaušanu Šengenas zonā

LETA  11/08/07    Eiropas Savienības (ES) iekšlietu ministri ceturtdien apstiprināja deviņu jauno dalībvalstu iekļaušanu Šengenas zonā 21.decembrī, nokārtojot pēdējo formalitāti Eiropas robežu atvēršanai.

Plānots, ka, sākot Šengenas zonas paplašināšanu, 21.decembrī pirmās tiks atvērtas Baltijas valstu robežas. Pēc tam pakāpeniski Šengenas zonā tiks iekļautas pārējās valstis, robežu atvēršanu noslēdzot ar Slovēniju 22.decembrī.

Vispirms tiks atvērtas sauszemes un jūras robežas, bet pārbaudes lidostās turpināsies līdz nākamā gada martam.

Pēc robežu atvēršanas cilvēki no Čehijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Maltas, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas un Ungārijas uz Šengenas zonas 15 pašreizējām valstīm varēs ceļot bez robežpārbaudēm.

Deviņas no desmit ES dalībvalstīm, kas blokā iestājās 2004.gadā, septembra sākumā veica būtisku soli ceļā uz robežkontroles atcelšanu, pievienojoties Šengenas informācijas sistēmai «SISone4All», kas šo valstu tiesībsargājošajām institūcijām dod piekļuvi vienotajai Šengenas dalībvalstu datubāzei par meklējamām un pazudušām personām, zagtiem transportlīdzekļiem, nozaudētiem un nederīgiem dokumentiem un ieročiem.

ES eksperti oktobra beigās atzina deviņas jaunās dalībvalstis par gatavām pievienošanai Šengenas zonai.

Kaut arī ekspertu gala ziņojumā, kas tiks publiskots novembrī, ir iekļauti ieteikumi, neviens no tiem nenozīmē, ka valstis nav paveikušas savu mājasdarbu.

Šengenas līgums, kas paredz robežkontroles atcelšanu uz iekšzemes robežām attiecībā uz dalībvalstu pilsoņiem, pašlaik apvieno 15 valstis - visas «vecās» ES dalībvalstis, izņemot Lielbritāniju un Īriju, kā arī Norvēģiju un Īslandi.

Kipra, kas ES iestājās 2004.gada maijā kopā ar pārējām deviņām valstīm, ir lūgusi uz gadu atlikt tās uzņemšanu Šengenas zonā.

ES 2007.gada sākumā uzņemtajai Rumānijai un Bulgārijai vēl jāizpilda daudzi drošības kritēriji, lai pievienotos bezrobežu Eiropai.

EK mudina stingrāk vērsties pret inflāciju

Gunta Sloga Briselē,  Diena  11/10/07     ES valstīm būtu jāpievērš daudz lielāka uzmanība nepieciešamībai mazināt inflāciju, piektdien uzsvēra ES monetāro lietu komisārs Hoakins Almunija, uzsverot, ka bažas raisa straujais tās kāpums Latvijā, kas sasniegusi augstāko līmeni visu ES valstu vidū, citās Baltijas valstīs un Bulgārijā.

Komisārs, kurš piektdien nāca klajā ar kārtējām ES ekonomiskās attīstības prognozēm, arī atzina, ka nākamo divu gadu laikā ES izaugsmes temps samazināsies no 2,9% līdz 2,4% 2009.gadā.

Eiropas Komisija (EK) prognozē, ka inflācijas līmenis Latvijā varētu sākt mazināties tikai nākamā gada otrā pusē, un valstī ekonomikas pārkaršanas sekas tādēļ būs jūtamas vēl labu brīdi. Nokrist zemāk par divciparu skaitli inflācija varētu vien, sākot no 2008.gada vidus.

Kā trīs galvenos iemeslus tam, kādēļ inflācijas līmeņa pieaugums konstatēts visā ES, EK min aizvien augstākās pārtikas un naftas cenas, kā arī situāciju darba tirgū. Taču Latvijā, tāpat kā dažās citās valstīs, inflācija "pieaug tādā līmenī, kas izraisa bažas", uzsvēra H.Almunija. Viņš arī sacīja, ka pamatu papildu satraukumam rada uzvirmojušās problēmas Latvijas valdībā. Tāpat tika atgādināts, ka Latvijai ES valstu vidū ir arī lielākais tekošā konta deficīts — pēc EK aplēsēm, šobrīd 24%.

Polītikā...

Spurdziņš aptur ar Šķēli saistīto Rīgas atkritumu apsaimniekošanas reformu

TVNET  11/06/07    Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš (TP), kurš patlaban pilda arī reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra pienākumus, nolēmis tomēr apturēt Rīgas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas reformu.

Izvērtējot saistošo noteikumu atbilstību normatīvajiem aktiem, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) konstatējusi, ka tie ir prettiesiski. Saskaņā ar likumu „Par pašvaldībām”, nelikumīgu domes (padomes) izdoto saistošo noteikumu darbību ar motivētu rīkojumu aptur reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs. Pretēji Atkritumu apsaimniekošanas likumā noteiktajam, Rīgas domes saistošie noteikumi paredz pienākumu maksātājam noslēgt ar Rīgas pilsētas pašvaldību līgumu par atkritumu savākšanu, izvešanu un norēķinu kārtību. Likums paredz, ka sadzīves atkritumu radītājam ir pienākums piedalīties pašvaldības organizētajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanā, noslēdzot līgumu ar sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas uzņēmumu, kuram savukārt ir noslēgts līgums ar pašvaldību. Ar saistošajiem noteikumiem Rīgas dome paredz sev tiesības noteikt sadzīves atkritumu savākšanas, apglabāšanas un apsaimniekošanas administrēšanas izmaksas jeb tarifu. Atbilstoši likumam „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” pašvaldību regulējamās nozarēs sabiedriskos pakalpojumus (tai skaitā arī attiecībā uz atkritumu apglabāšanu poligonos uz izgāztuvēs) regulē attiecīgās pašvaldības izveidota iestāde – regulators, kas savu funkciju pildīšanā, lēmumu pieņemšanā vai administratīvo aktu izdošanā nav pakļauts pašvaldības vai tās institūciju lēmumiem. Vienlaikus saistošajos noteikumos Rīgas dome nav paredzējusi skaidru mehānismu, kā tiks aprēķināta maksa iedzīvotājiem par sadzīves atkritumu savākšanu. Noteikumos norādīts, ka maksa tiks rēķināta atbilstoši faktiski radītajam sadzīves atkritumu daudzumam, precīzi nenosakot, kā savākto atkritumu daudzumu konstatēs. Neskaidri definējot paredzētā pienākuma nosacījumus, var tikt aizskartas privātpersonu subjektīvās tiesības. RAPLM arī konstatējusi, ka Rīgas domes saistošie noteikumi, paredzot atkritumu poligona „Getliņi” paātrinātu aizpildīšanu, apdraud Pierīgas reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna 2007.-2013.gadam realizāciju. Plāns uzliek pienākumu pašvaldībām veicināt atkritumu dalītu savākšanu, šķirošanu un pārstrādi. Pieņemot saistošos noteikumus, Rīgas pilsētas pašvaldība noteikusi pienākumu komersantiem, kuriem bija tiesības nodarboties ar atkritumu apsaimniekošanu galvaspilsētas teritorijā, ar 2008.gada 1.janvāri lauzt ar atkritumu radītājiem noslēgtos līgumus par atkritumu savākšanu. RAPLM norāda, ka līgums par atkritumu savākšanu ir noslēgts starp diviem privāto tiesību subjektiem – atkritumu radītāju un atkritumu apsaimniekotāju - līdz ar to atzīstams par līgumu privāto tiesību jomā. Pašvaldībai kā trešajai personai nav tiesību ar saistošajiem noteikumiem uzlikt par pienākumu vienai no līguma pusēm lauzt spēkā esošu un tiesīgi noslēgtu līgumu. Izvērtējot saistošos noteikumus par atkritumu apsaimniekošanu Rīgas administratīvajā teritorijā, RAPLM ir konsultējusies ar Vides ministriju un uzklausījusi Rīgas domes viedokli. Par noteikumiem ministrija ir saņēmusi arī vairākas pamatotas sūdzības, tai skaitā, no Latvijas Darba devēju konfederācijas. Apturot saistošo noteikumu darbību, RAPLM aicina Rīgas pašvaldību pārskatīt un pilnveidot atkritumu apsaimniekošanas jomas regulējumu, tai skaitā noteikt skaidru kārtību maksas noteikšanai par sadzīves atkritumu savākšanu un veicināt atkritumu dalītu savākšanu, šķirošanu un pārstrādi.  Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra rīkojums triju dienu laikā pēc tā izdošanas publicējams laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un tiks nosūtīts Rīgas domes priekšsēdētājam Jānim Birkam, kurš, saskaņā ar likumu, ir atbildīgs par tā izpildi.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas vicemērs Jānis Dinevičs (LSDSP), pēc oficiālu dokumentu saņemšanas viņš uzdos domes Vides departamentam divu nedēļu laikā izstrādāt plānu tālākai rīcībai.

Departamenta direktors Askolds Kļaviņš aģentūrai LETA komentārus sniegt nevēlējās, norādot, ka to varēšot tikai pēc iepazīšanās ar oficiālu ministrijas viedokli.

Kā ziņots, Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrija (RAPLM) jau iepriekš gatavojās apturēt Rīgas domes saistošo noteikumu darbību, jo tajos ietvertās normas var būtiski ierobežot gan galvaspilsētas iedzīvotāju, gan atkritumu apsaimniekošanas jomā darbojošos uzņēmumu tiesības.

Bijušais reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs uzskata, ka tieši plāns apturēt reformu bijis galvenais iemesls viņa izslēgšanai no Tautas partijas (TP) un demisijas pieprasīšanai. Štokenbergs norādījis uz TP dibinātāja Andra Šķēles ieinteresētību atkritumu reformā.

Starp pašvaldībai piederošo atkritumu poligona apsaimniekotāju uzņēmumu "Getliņi Eko" un Šķēles ģimenei pastarpināti piederošo SIA "Ekodoktrīna" noslēgts līgums, kas paredz, ka "Ekodoktrīna" iegūs ekskluzīvas tiesības rīkoties ar visiem Getliņos ievestajiem atkritumiem.

Arī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicinājusi atcelt Rīgas domes saistošos noteikumus par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.

Reforma paredz Rīgas domei kļūt par apsaimniekošanas maksājumu administratoru, pārņemot privātā sektora funkcijas. Tas, pēc LDDK domām, apdraud Eiropas Savienības noteiktās šķirošanas kvalitātes prasības un palielina administratīvo slogu pašvaldībai, kas kopumā sadārdzinās pakalpojumu gan iedzīvotājiem, gan juridiskajām personām, izdarot papildus spiedienu uz inflāciju.

Sūdzības par Rīgas atkritumu apsaimniekošanas reformu Eiropas Komisijas (EK) Vides ģenerāldirektorātam un Konkurences ģenerāldirektorātam nosūtījis zvērinātu advokātu birojs "Liepa, Skopiņa/Borenius" kāda sava klienta interesēs.

Neskatoties uz iebildumiem, Rīgas domes amatpersonas iepriekš pauda apņēmību turpināt darbu pie noteikumu ieviešanas.

Liepnieks prognozē, ka Tautas partija vairs "neatdzīvosies"

LETA  11/06/07    Tautas partija (TP) vairs "neatdzīvosies", intervijā žurnālam "Privātā Dzīve" prognozē bijušais premjera Aigara Kalvīša (TP) biroja un TP priekšvēlēšanu reklāmas kampaņas vadītājs Jurģis Liepnieks.

"Paredzu, ka TP vairs neatdzīvosies. Tai trūkst gan jaunu ideju, gan spilgtu personu. Ideju groziņš ir tukšs. Es pat teiktu - bezcerīgi tukšs. Un arī personu soliņš ir tukšs," norāda Liepnieks.

Runājot par nākamo premjeru, Liepnieks TP rindās neredzot nevienu piemērotu cilvēku. Esot skaidrs, ka Helēna Demakova šim amatam nav piemērota, arī Gundars Bērziņš vairs nav gatavs premjera darbam.

Piemēram, Uldis Pīlēns varētu būt premjers, bet viņš nekad nav vēlējies aktīvi iesaistīties politikā un nav bijis pat deputāts. Pīlēns, pēc Liepnieka domām, nav reāls kandidāts. "Tas ir liels risks - iet uz premjera amatu bez pieredzes," norāda Liepnieks.

Savukārt Edmunda Krastiņa īpašības, pēc Liepnieka domām, ievērojami apgrūtinātu viņa iespējas pildīt premjera pienākumus.

TP ir izsmelta, vairs nav cilvēku, nav arī ideoloģisko un kreatīvo resursu, tāpēc tur nekas nevar sanākt, secina Liepnieks. Pēc viņa domām, TP vislielākā problēma ir aplami, stulbi lēmumi, kurus "neviens jurists vai reklāmas speciālists nepadarīs par gudriem un pareiziem". Te vietā esot vecais teiciens: "No sūda pīrādziņu neuzcepsi."

Liepniekam vairs neesot nekādu attiecību ar TP dibinātāju Andri Šķēli, ar kuru lielas pretrunas radušās, jau vadot premjera biroju. "Tagad esam tiktāl nodzīvojušies, ka mani izslēdz no TP par tās šķelšanu un mēģinājumu pārņemt varu," secina Liepnieks.

Ziņas par viņa sadarbību ar Aigaru Štokenbergu jaunas partijas veidošanā esot tikai "viltīgs TP sabiedrisko attiecību gājiens". Patiesībā TP ļoti baidoties no Štokenberga iniciatīvas, tāpēc vēloties viņu diskreditēt.

Liepnieks tagad strādājot izdevniecībā "Liepnieks un Rītups", esot žurnāla "Rīgas Laiks" valdes loceklis. Brīvajā laikā viņš lasot grāmatas, sportojot, praktizējot ķīniešu psihofiziskos cigun vingrojumus.

Runājot par viņam izvirzīto apsūdzību tā saucamajā digitālās televīzijas lietā, Liepnieks atzīst, ka "apsūdzība - tas ir smagi, nepatīkami un biedējoši". "Kamēr vilksies šī lieta, mana dzīve būs saindēta," saka Liepnieks.

 Viedoklis: Saeimas atlaišana – bīstama avantūra

Baiba Lulle,  NRA  11/06/07     To, kur nonākušas uz urrā nomestas vecās un radītas revolucionārās varas, mēs redzam Ukrainā un Gruzijā.

Tautas sapulcē izskanējušo musinājumu atlaist Saeimu nosaukt par populistisku būtu pārāk maigi. Pašreizējā situācijā tā būtu bīstama avantūra, kas vietā neko labāku neradītu. Pat ja jaunie politiskie spēki, kas rastos uz esošās plašo tautas masu neapmierinātības bāzes, nāktu ar vislabākajiem nodomiem.

Pirmkārt, ko būtisku mainīt varētu tikai, ja tiktu īstenota virkne rakstīto un nerakstīto likumu, reformu pakete, politiskās kultūras maiņa. Gan valsts pārvaldē, gan pašu partiju darbības regulācijā, gan šķietami ar lielo politiku tieši nesaistītos priekšnoteikumos, kas saistīti ar dažādu atļauju saņemšanu, pilnvaru piešķiršanu, rindās gaidīšanu, – visā, kas rada augsni koruptīvām darbībām, politiski motivētai pilnvarnieku, padomnieku, darbinieku, atbalstāmo investīciju projektu atlasei u. c. Lasāmo utu, kas sakrājušās vairāku gadu laikā, būtu bezgala daudz. Bet utainība ir ļoti lipīga slimība. Katrai partijai nāksies cīnīties par vietu zem saules, un naivi būtu domāt, ka bez ievērojamām naudas summām var sanākt arī politiski ietekmīgs rezultāts. Bet redzējām jau, kā tautas samestā naudiņa Jaunā laika dibinātājam izkusa personīgajā jahtā un citās rotaļlietās, bet Rēzeknes burtnīciņu lieta parādījās kā apliecinājums partijas melnajai kasei. Virknē partiju par to, ka partijas cilvēks ir saņēmis kādu ienesīgu padomnieka, pilnvarnieka vai kādu citu valsts amatu, ir pienākums regulāri zināmu summu ziedot partijai, būtībā partijas netieši saņem valsts finansējumu. Taču arī vispārēja pāreja uz valsts finansētām partijām nelīdzēs. Kamēr būs visi pārējie kārdinājumi tam, ko ar varas palīdzību var izdarīt pašu vai draugu labumam, nauda tēriņiem atradīs dažādus ceļus un neceļus, un valsts nauda būs tikai maza piešprice.

Otrkārt, ja tautas nobalsošanas ceļā, kā to vēlas panākt arodbiedrības un aiz tām stāvošas atsevišķas nevalstiskās organizācijas, tiktu atlaista Saeima, viss turpmāko Saeimu darbs kļūtu vēl populistiskāks, destruktīvāks un manipulatīvāks, jo katrs, kas nebūs apmierināts ar vēlēšanu vai koalīcijas veidošanas rezultātiem, musinās tautu atlaist Saeimu. Vietā un nevietā. Bet reāli risināmo problēmu vezums stāvēs uz vietas.

Treškārt, ir aptuveni (un tikai aptuveni) skaidrs, PRET ko plašajās protesta akcijās sanāca ļaudis. Bet PAR ko vienoties gadījumā, ja kādi veikli darboņi, izmantojot situāciju, uz šīs bāzes cenšas izveidot politisku spēku? Zem vispārīgām frāzēm – par tiesiskumu, demokrātiju u. tml. – var parakstīties jebkurš, bet politiskam spēkam ar to ir par maz. Jābūt ekonomiskai platformai, ideoloģijai. Partija nevar būt reizē sociāla vai sociāldemokrātiska un reizē liberāla vai konservatīva, lai cik attālinātas no teorijas Latvijas partiju ideoloģijas būtu. Bet zem lietussargiem pulcējās gan tie, kas labprāt gribētu, lai bagātākie vairāk maksā par nabagajiem jeb progresīvo ienākuma nodokli, gan tie, kas pret to iebilst, uzskatot, ka tas nemotivēs strādāt, pelnīt. Zem lietussargiem bija gan nacionālradikāļi, gan cittautieši, gan darba ņēmēji, gan darba devēji, kuru politiskās intereses, piemēram, nodokļu, sociālās aizsardzības joma, nereti nesaskan. Ko grib protestētāji – esošo, proporcionālo vai varbūt jaukto vai vienmandāta apgabala vēlēšanu sistēmu, par kādas nepieciešamību daudz runāja īsi pēc Saeimas vēlēšanām kontekstā ar deputātu atbildības palielināšanu pret vēlētāju? Pat ja, traucoties uz viļņa muguras, izdotos šos visus neapmierinātos apvienot vienā partijā, tā būtu kārtējā viendienīte, ko saēstu iekšējie konflikti. Neskaitāmi piemēri gan Latvijas, gan citu valstu vēsturē liecina, ka vienot pret kaut ko nav grūti, un mākslīga ienaidnieka, jo īpaši ārējā, meklēšana joprojām ir plaši lietota polittehnoloģija. Bet tā ir manipulācija. Un arī šajā brīdī visi neapmierinātie itin viegli var kļūt par manipulatoru upuriem. Kur garantija, piemēram, tam, ka jaunas partijas veidotāji patiesībā nav kādas jau esošas, grimstošas partijas klonētāji? Plus, mīnus ar to pašu biznesa aizmuguri, bet tautiskāku, svaigāku, neapmierinātāku izkārtni, ar kādām jau diezgan startējuši visādi jaunuļi? Ja uz vienām vēlēšanām sabiedrības tieksme pēc "jaunajiem, tīrajiem" bija nedaudz pierimusi, turklāt vairāk – sakarīga piedāvājuma trūkuma dēļ, tas nenozīmē, ka tā ir mirusi.

Bet to, kur nonākušas uz urrā nomestas vecās un satapinātas revolucionārās varas, mēs labi redzam Ukrainā un Gruzijā: Rožu revolūcijas un Oranžās revolūcijas varoņi nu ir ļaunprātīgi varas izmantotāji, pret kuriem atkal pulcējas tautas masas, kurām mītiņošana jau kļūst par dzīvesveidu, daudziem arī – partiju sponsoru apmaksātu. Varbūt pamācīties no citu kļūdām ir lētāk?

Viedoklis: Kurš grib kļūt par mironi visās bērēs?

Anita Daukšte,  NRA  11/07/07    Jā, Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim tomēr izrādījušies stiprāki nervi, nekā demokrātiskā sabiedrībā pienāktos.

Viņš nolēmis turpināt spēli, gaidot, kuriem pirmajiem apniks – tiem, kuri stāv piketos, vai tiem, kuri uz tādiem izprovocē. Bet velti cer Kalvītis. Kliedzējam sajūtot popularitātes garšu, tā vis tik drīz no mēles nepagaisīs. Turklāt pats Kalvītis savas cerības uz apnikumu nebalsta vis konstruktīvā diskusijā ar tiem, kuri viņam iebilst, bet gan uz bērnišķīgā spītībā balstītiem "te nav nekāds skaistumkonkurss" (runājot par premjeru izvēli) vai arī psihofiziskiem konstatējumiem "man ir stipri nervi". Pēdējais vairāk izklausās pēc pašsuģestijas, bet tas nav šā stāsta saturs.

Tātad – Kalvītim ir taisnība tiktāl, ka šobrīd, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī, valdības atkāpšanās būtu destabilizējošs solis. Tajā pašā laikā jāpiekrīt tam, ka valdības iecirtīgā nevēlēšanās reaģēt uz tautas noskaņojumu kaut diskusijas veidā arī kalpo kā situāciju destabilizējošs faktors un tieši tāpat nelabvēlīgi ietekmē politekonomisko stāvokli valstī.

Otrkārt – taisnība tiem, kuri saka – nākamās valdības vadīšanu neuzņemsies neviens, kam kaut cik dārga sava popularitāte, jo, pat ja nebūs jāpieņem sāpīgi lēmumi, tad arī to nepieņemšana var beigties sāpīgi. Tad jau labāk tas pats Kalvītis kļūst par mironi visās bērēs. Taču jau atkal – vai citu gļēvums uzņemties atbildību var būt par iemeslu uzņemties atbildību, nebaudot uzticību.

Treškārt – ne no esošās valdības, ne no opozīcijas (ne no tās, kas parlamentā, ne no tās, kas ārpus Saeimas) nav saņemta nekāda politiskās krīzes atrisinājuma programma.

Jo opozīcijas piedāvātā programma – atlaist Saeimu – nav nekāda programma. Tā ir galēja destrukcija bez daudzmaz iezīmētas atrisinājuma perspektīvas. Un, ja lielai daļai cilvēku, kuri atbalsta šo lozungu, tās ir vien izmisuma diktētas iedomas, tad politiskajai opozīcijai un Saeimas atlaidēju kūdītājiem tas ir vien instruments kritiskā noskaņojuma uzturēšanai un mēģinājums saputrot līdzekļus ar mērķiem.

Tajā pašā laikā nevar noliegt – jo ilgāk un nemotivētāk Kalvītis turēsies pie krēsla, jo lielāks spiediens būs uz destruktīvo rīcību – Saeimas atlaišanu. Kalvīša atkāpšanās vismaz uz neilgu laiku noņemtu spiedienu uz Valsts prezidentu Valdi Zatleru, kurš, lai arī nav gribējis kļūt par kādu politisko spēku ķīlnieku, tomēr ir kļuvis par sava amata ķīlnieku. Vēl pagaidām viņš varonīgi turas pie Satversmes, demonstrējot tās uzstādīto tiesiskuma kanonu izpratni parlamenta atlaišanas jautājumā. Taču vai viņam būs pietiekams politiskais briedums, lai neiekristu un netiktu samalts popularitātes dzirnavās? Par to vēl jāšaubās. Lai arī viņš (vismaz pagaidām) stingri uzstāj uz Kalvīša atkāpšanos, likumsakarīgi vēloties novelt no sevis publiskā spiediena akmeni, toties tālāko perspektīvu iezīmē arī visai miglainu – par nez kādu publisku diskusiju par premjera kandidātiem un ministriem profesionāļiem. It kā būtu piemirsis (vai tiešām?), ka Latvijā par Ministru prezidentu izvirza to, kurš var saņemt Saeimas, nevis nez kādu korporatīvo, ekonomisko, pseidotautisko utt. aprindu uzticību. Un ministru profesionalitāte vai neprofesionalitāte ir premjera un tos izvirzījušo partiju politiskā atbildība.

Grūti priekšstatīt, ar kādiem argumentiem par kādu pagaidām neizsmeltu valdības resursu esamību šodien Ministru prezidents Aigars Kalvītis pārliecinās Valsts prezidentu par savas valdības darba turpināšanas nepieciešamību. Nenoliedzami, koalīcijas partneru uzticība ir ļoti svarīgs faktors, un tādu šobrīd bauda arī Kalvītis. Vai tas būtu tikai baiļu dēļ dies, pas, no tādas atbildības? Droši vien. Jo tie, kas ārpus Saeimas un opozīcijā atbildību piesaukuši, arī nesteidz nākt klajā ar konkrētu piedāvājumu. Vien dauza bungas aizkulisēs, radot troksni uz politiskās skatuves.

Kalvītim jāpārliecina Zatlers un paša Tautas partija

Agnes Margēviča,  NRA  11/07/07     «Mēs neesam ar mieru, ka mūsu premjers asiņo.» Šie Tautas partijas Saeimas frakcijas vadītāja Māra Kučinska teiktie vārdi lielā mērā raksturo to attieksmi, ar kādu frakcija šodien varētu runāt ar Aigaru Kalvīti.m drīzā TP kongresa gaidās esot partijas biedru pilnīga uzticība kā partijas priekšsēdētājam, bet kā premjers ar šādu uzticību viņš vairs īsti nevarot rēķināties, Neatkarīgajai atzina politiķis.

"Ja tuvākajās dienās Saeimā būtu balsojums par uzticību Kalvīša valdībai, tad viņš nedabūtu pat visas Tautas partijas balsis," sarunā ar aģentūru LETA noskaņojumu TP raksturojis kāds šīs partijas valdes loceklis. TP frakcija no A. Kalvīša šodien sagaida atbildes, vai iecerētā darba turpināšana ir īstermiņa plāns situācijas stabilizēšanai, vai ar šādu valdību plānots turpināt ceļu cauri ekonomiskajai krīzei, kuras drīzo kritisko stadiju sabiedrības vairākums pat vēl īsti nenojaušot.

Nevēlēšanās "palikt zem āmura sitiena, kas neizbēgami nāks", jaunu premjeru un valdību, ir viens no iemesliem, kādēļ pirms šī krīzes saasinājuma nebūtu loģiska valdības maiņa, spriež Saeimas deputāts Vents Armands Krauklis (TP). Viņš ir pārliecināts, ka plāns, ko premjers šodien klāstīs Valsts prezidentam un vēlāk saviem partijas biedriem frakcijā, būs īstermiņa un jaunā gada pirmajā pusē Latvijā būs jauna valdība: "Visi saprot, ka pārmaiņas ir nepieciešamas, bet loģiski, ja tās notiks janvārī." Vēl viens iemesls, kas tiek minēts no daudzu, arī A. Kalvīša lēmuma samulsināto, puses, ir politiskās taktikas aspekts – sarunas par jaunu valdību ir racionālākas un mierīgākas, ja nav kritusi vecā un koalīcijas partneri vēl nav kļuvuši par svešiniekiem bez savstarpējas lojalitātes.

No TP cilvēkiem dzirdēts arī par cilvēcisko faktoru – daudziem ir grūti iedomāties pie varas vairāku gadu garumā pieradušo A. Kalvīti kā Saeimas ierindas deputātu. Ir viedoklis, ka tas baida arī pašu premjeru, kurš 41 gada vecumā, sabiedrības kritikas un spiediena rezultātā aizejot no valdības vadītāja amata, riskē no politikas virsotnēm aiziet uz visiem laikiem.

Nav mazsvarīgi, ka TP grib zināt skaidrību par A. Kalvīša tālejošiem plāniem, arī gaidot partijas kongresu 24. novembrī. Lai gan diskusija par priekšsēdētāja maiņu kongresā varētu rasties un tiek saukti iespējamie kandidāti, kurus varētu nominēt šim amatam, piemēram, Saeimas deputāti un TP valdes locekļi Mareks Segliņš, Vineta Muižniece un M. Kučinskis, esot diezgan droši, ka amatā paliks A. Kalvītis. Tomēr no daudziem partijas biedriem dzirdēts viedoklis, ka viens no nelaimju cēloņiem ir labi gribētais, bet slikti kalpojušais lēmums vienās rokās sakoncentrēt gan partijas priekšsēdētāja, gan valdības vadītāja amatu.

Aizņemtības dēļ A. Kalvītis sevi kā partijas vadītājs praktiski neesot parādījis, turklāt lēmumu pieņemšana no partijas struktūrām lielā mērā pārnesta uz premjeram pietuvināto cilvēku loku. "Tie, kas deva padomus premjeram, kļuva par Tautas partijas vadītāja padomdevējiem," vērtē TP Saeimas deputāts Imants Valers. "Piekrītu, ka vienās rokās visu nevar koncentrēt, bet, ja pirms kongresa no Kalvīša būs skaidra vēsts, ka nākamgad viņš vairs nebūs premjers, līdz tam brīdim viņš var palikt abos amatos," spriež V. A. Krauklis.

No vienas puses, tiek atzīts, ka "ir daudz valstisku iemeslu, kādēļ valdība šajās dienas nedrīkst krist", no otras – ja reiz A. Kalvītim esot plāns aizlāpīt četras demisionējušo ministru vietas, jābūt pārliecībai, ka tie būs ministri uz ilgu laiku, nevis pārejas periodu. "Demisijas agonēšana" – notiekošo raksturo TP deputāts Jānis Lagzdiņš, uzsverot, ka neviens nopietns kandidāts nepiekritīs kļūt par ministru uz pārejas laiku. Bet tieši par valdības stiprināšanas nepieciešamību iepriekš vairākus mēnešus bija runājis A. Kalvītis, koalīcijas partneriem piedraudot ar viņu deleģēto ministru darba vētīšanu, un vēl pagājušajā nedēļā TP frakcijas vadītājs M. Kučinskis stāstīja, ka nākamās valdības sastāvs tiks veidots ar "cilvēku nežēlīgu atlasi".

Šodien, pirms doties pie savas partijas frakcijas un vēl vēlāk – pie koalīcijas partneriem, premjeram būs saruna arī ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru, kurš pēdējo dienu laikā skaidri pateicis, ka šoceturtdien pēc Saeimas balsojuma par valsts budžetu gaida bez četriem ministriem palikušās valdības demisiju pilnā sastāvā. Un tādējādi prezidents sevi ir iedzinis stūrī, jo izskatās, ka A. Kalvītis demisionēt negrasās, vakar izskanēja viedoklis no kāda politiķa.

Premjera pirmdienas paziņojums, ka par atkāpšanos no amata nevar būt runas, vismaz kamēr nav pabeigti trīs svarīgi darbi – budžets, robežlīgums ar Krieviju un pašvaldību reforma –, samulsināja ne tikai dažus koalīcijas partnerus, bet arī daudzus pašas TP politiķus. "Apjukums" ir vārds, ko neoficiālās sarunās daudzi politiķi piesauc, lai raksturotu sajūtas pēc A. Kalvīša pēdējā lēmuma.

Saeimas deputāte Paegle Šķēles vietā atstātu Tautas partiju

Ināra Egle,  Diena  11/07/07     Ne tikai Dzintars Ābiķis, Jānis Lagzdiņš un Artis Pabriks domā, ka partijai par labu nāktu tās vadības maiņa, bet arī Saeimas deputāte Vaira Paegle ir tādos pašos uzskatos. Turklāt Tautas partijas dibinātāja un pirmā priekšsēdētāja Andra Šķēles vietā viņa partiju atstātu. "Ja man būtu svarīga partijas nākotne, es tā darītu, lai nemestu ēnu uz partiju," Dienai sacīja V.Paegle, pēc kuras domām, nevar lēmumu pieņemšanā piedalīties cilvēki, kas par tiem neatbild.

Kolēģus, kas rosināja nomainīt premjeru Aigaru Kalvīti arī TP vadībā, V.Paegle atbalsta, jo — "lai kādu labo ziņu arī mēs mēģinātu sniegt, tai neticēs, ja šis ziņas nesējs ir zaudējis uzticību".

A.Kalvītis neplāno atkāpties no TP priekšsēža amata, kurā viņu pērn ievēlēja uz četriem gadiem. "Katram ir tiesības uz savu viedokli. Kongresa darba kārtībā nav jautājums par vadības maiņu. Ja kāds tādu grib iekļaut, lai nāk uz valdi un rosina tajā diskusiju," Dienai sacīja A.Kalvītis.

Tiesa, jaunais partiju likums nosaka, ka partiju vada valdes priekšsēdētājs, bet TP valdes vadītāja tagad ir Kristiāna Lībane–Šķēle, kura gan tikai priekšsēža prombūtnē pilnvarota pārņemt TP vadību. A.Kalvītis arī uzskata, ka par A.Šķēles ietekmi nepamatoti tiek izplatīti mīti. "Ko Šķēle dara? Vai kāds var nosaukt, kādus lēmumus viņš ir ietekmējis? Pietiek dzīvot mītos," teica A.Kalvītis.

Vairāki TP jaunieši, piemēram, Didzis Dejus, Sarmīte Kolāte oktobrī parakstīja arī aicinājumu uz piketu pie Saeimas. S.Kolāte Dienai gan to skaidroja tikai kā pievienošanos inteliģences aicinājumam. Tam, ka tā bija inteliģences rosināta parakstīšanās, būtiska nozīme bijusi arī D.Dejus rīcībā, liecina viņa ieraksts draugiem.lv dienasgrāmatā, kurā teikts: "…parakstījos Dienas organizētajai akcijai par piketu un tagad jūtos kā pilntiesīgs inteliģences pārstāvis". S.Kolāte sacīja, ka varot piekrist — Tautas partijai ir jāmainās, un ir jānāk jaunai politiķu paaudzei. Viņa arī atzīst, ka TP ir bijušas kļūdas, taču nedomā, ka vajadzētu mainīt partijas priekšsēdētāju.

Drīzāk tagad vajadzētu visu, kas sakrājies, izrunāt partijas iekšienē un "tad sākt jaunu, skaistu dzīvi", uzskata S.Kolāte, pēc kuras domām, no šīs krīzes gan A.Kalvītis, gan partija kopumā varētu būt tikai ieguvēji.

Urķējas arī premjera lietās

Baiba Rulle  11/07/07     Oficiāli un neoficiāli izskanējušo argumentu grozā, šie fakti, visticamāk, ir tikai sīki fona iemesli premjera Aigara Kalvīša (TP) nepatikai un mēģinājumam no amata padzīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) šefu Alekseju Loskutovu. Tomēr nejauši sakritis fakts ir, ka pēc KNAB veiktās gadskārtējās amatpersonu deklarāciju pārbaudes, Valsts ieņēmumu dienests (VID) septembrī un oktobrī četrus A.Kalvīša biroja darbiniekus saucis pie administratīvās atbildības un par deklarācijā pieļautajiem pārkāpumiem piemērojis brīdinājumus vai naudas sodus. Vēl cits nejauši sakritis A.Kalvītim, iespējams, netīkams fakts ir arī tas, ka tiesībsargu sāktā premjera biroja amatpersonu deklarāciju pārbaude ar VID lēmumu nav aprobežojusies un likumā noteiktās KNAB kompetences ietvaros aizvien tiek turpināta.

Līdzās šim, A.Kalvīša patiku pret KNAB, visdrīzāk, nevairo arī tas, ka tiesībsargi joprojām turpina pētīt arī «slepeni izmaksāto» ministru prēmiju lietu. Šo pārbaudi KNAB sāka pērn oktobrī, pēc tam, kad atklājās, ka slēgtā valdības sēdē premjers un ministri nolēmuši sev piešķirt prēmijas mēnešalgas apmērā. Prēmiju piešķiršanu A.Kalvītis skaidroja ar valdības ministru labo darbu. KNAB pēta, vai premjers un valdības locekļi, piedaloties lēmuma pieņemšanā par ministru prēmēšanu, ievērojuši likumā par interešu konflikta ievērošanu valsts amatpersonu darbībā noteiktos ierobežojumus un aizliegumus. Pārbaude vēl nav pabeigta. Termiņu, kad tas tiks izdarīts, KNAB atsakās prognozēt.

Senāka ar A.Kalvīti tieši saistīta lieta, kuru KNAB pētījis un izbeidzis par labu premjeram, secinot, ka viņa darbībā interešu konfliktu likuma pārkāpums nav konstatēts, saistīta ar viņa sievai pastarpināti piederošo Cirīšu HES. Tās ietvaros KNAB pētīja, vai savulaik kā ekonomikas ministrs izsniedzot atļauju ūdens spēkstacijas darbībai, A.Kalvītis nav atradies interešu konfliktā. Dienas vērojumi liecina, ka A.Kalvītim netīk, ja norāda uz viņa sievas un viņa kādreizējo biznesa partneru interesēm dabas aizstāvju kritizētajā mazo HES biznesā.

Lai arī ir noprotams, ka četru VID sodīto A.Kalvīša birojā nodarbināto amatpersonu pārkāpumi saistīti ar formālām neprecizitātēm deklarācijās, oficiālā ceļā informāciju par šiem darbiniekiem Dienai iegūt neizdevās.

Informācijas sniegšanu, aizbildinoties ar likumiem, atteica gan KNAB, gan VID. Savukārt premjers gan pagājušajā nedēļā, gan jau pirms pāris nedēļām, atbildot uz Dienas jautājumu par deklarāciju pārbaudē konstatēto, atzina, ka «neko par to nezinu» un «tur nekā nav.»

Pētot lietu, Diena noskaidroja, ka aizvadīto divu mēnešu laikā pie administratīvās atbildības sauktas divas Valsts kancelejas štata darbinieces —  premjera protokola vadītāja Dace Krieviņa un konsultante Vita Žindika. Tāpat arī divi ārštata darbinieki —  premjera ārštata padomnieks dzelzceļa jautājumos, valsts a/s Latvijas dzelzceļš šefs Uģis Magonis un ārštata padomnieks reģionālās attīstības jautājumos, Tautas partijas sadarbības partneres Liepājas partijas priekšsēdis, Liepājas mērs Uldis Sesks.

Ņemot vērā likumdošanā noteikto par VID kompetenci deklarāciju pārbaudē, var spriest, ka sodīto amatpersonu pārkāpumi bijuši saistīti ar deklarācijā sniegto ziņu patiesumu vai arī mantiskā stāvokļa atbilstību deklarētajiem ienākumiem. Visticamāk, tas nozīmē, ka minētās četras amatpersonas deklarāciju aizpildē pieļāvušas neprecizitātes, aizmirstot norādīt ar saviem ienākumiem saistītas ziņas. Šobrīd visi četri savas attiecības ar VID ir sakārtojuši. D.Krieviņa un V.Žindika atzina, ka deklarācijā bija pieļāvušas sīkas neprecizitātes, par kurām saņemts brīdinājums un kuras izlabotas. U.Sesks teica, ka neprecizitātes deklarācijā VID konstatējis, jo  «iekšēji ģimenē nebijām pareizi sadalījuši savus ienākumus. Savukārt U.Magone atzina, ka, aizpildot deklarāciju, «šis tas bija palaists garām, bet nekā krimināla nebija.» Viņu vienīgo VID bija sodījis ar 100 latu naudas sodu, pārējie no VID izteica brīdinājumus.

Kaut arī ir noprotams, ka vispārējo pārbaužu ietvaros, tiesībsargi turpina vēl atsevišķu premjera birojā nodarbināto deklarāciju pārbaudes, vērtējot gan tajās norādītos datus, gan amatu savienošanas atbilstību likumam, konkrētu informāciju KNAB Dienai atteicās sniegt. Ja tikšot konstatēti pārkāpumi, informāciju birojs sniegšot likumā noteiktajā kārtībā

Kopumā valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudes ir viena no KNAB ar likumu noteiktajām funkcijām. Tās ietvaros KNAB pārbauda vai nu konkrētus faktus, vai amatpersonas darbību kopumā, vai arī to, kā amatpersonas ievērojušas likumos noteiktos ierobežojumus. Pārbaudes KNAB veic pēc dažādiem kritērijiem (izlases kārtība, iesniegums, KNAB rīcībā esoša informācija) par iepriekšējo gada ieņēmumu deklarāciju. Pavisam šogad, pēc KNAB preses pārstāvja Andra Vitenburga ziņām, birojs jau pārbaudījis gandrīz 1100 amatpersonu deklarācijas, pērn —  1581.

Kalvītis grib pabeigt darbus un sameklēt pēcteci

Ināra Egle,  Diena  11/07/07    Vēl palikušas divas dienas līdz valsts budžeta pieņemšanai, un tad sabiedrība varētu uzzināt arī skaidru premjera Aigara Kalvīša (TP) viedokli par šīs valdības turpmāko darbību. Viss liecina, ka notikumi attīstīsies saskaņā ar premjera pirmdien izklāstīto plānu — šī valdība var aiziet tikai tad, kad būs pabeigts Latvijas un Krievijas robežlīguma noslēgšanas process un veiktas pēdējās korekcijas novadu kartē. Tas nozīmē, ka valdības maiņa varētu notikt pēc aptuveni mēneša — tā laikā, visticamāk, jau tiks izveidota jauna valdība un atrasts nākamais tās vadītājs.

Premjers A.Kalvītis pagaidām neatbild uz jautājumiem par viņa iecerēto rīcības plānu, aicinot gaidīt ceturtdien, 8.novembrī, paredzēto valsts budžeta pieņemšanu. Sarunas politiskajos kuluāros liecina, ka valdības atkāpšanās šonedēļ iespējama vienīgi tad, ja rodas sarežģījumi valsts budžeta izskatīšanas gaitā, taču tādi netiek prognozēti. Koalīcijas kopsēdi pirms budžeta pieņemšanas plānojis rīkot arī Saeimas priekšsēdis Gundars Daudze (ZZS), uz to uzaicinot arī premjeru. Valsts prezidents Valdis Zatlers šīs nedēļas sākumā atkārtoja, ka valdībai ir jāatkāpjas jau pēc budžeta pieņemšanas. Valsts prezidents V.Zatlers, kuram trešdien paredzēta tikšanās ar premjeru, savu viedokli nemainīs, Dienai sacija viņa preses sekretāre Inta Lase. Prezidents arī ir izteicies, ka par nākamo premjera amata kandidātu nepieciešamas publiskas diskusijas un ka jūtīgās jomas, kā izglītība un veselības aprūpe, būtu jāpārrauga ministriem nevis pēc partiju piederības, bet gan "skaidriem kandidātiem ar skaidrām programmām".

Premjers arī solīja tuvākās nedēļas vai divu laikā aizpildīt četru vakanto ministru posteņus valdībā, ja tā nolems vēl kādu mēnesi pastrādāt. Tādā gadījumā visi četri uz šo īso laiku ieceltie ministri, visticamāk, amatus saglabās arī nākamajā valdībā. Ārlietu ministra kandidātu ir visvieglāk prognozēt, jo jau pirms Arta Pabrika (TP) atkāpšanās kā viņa pēctecis tika uzlūkots premjera biroja vadītājs Māris Riekstiņš. Kā nākamā labklājības ministre aģentūrā LETA minēta ministrijas parlamentārā sekretāre Iveta Purne. ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis Dienai teica: "Mēs uzskatām, ka visa tā konstrukcija ir jābūvē no jauna, taču, ja būs jāvirza kandidāte, mēs neatstāsim šo atbildīgo ministriju bez vadības un parlamentāro sekretāri varētu virzīt uz valdību." TB/LNNK vēl nav nosaukusi iespējamo ekonomikas ministra kandidātu, taču viena no iespējām ir, ka šo posteni ieņem tagadējais īpašo uzdevumu ministrs ES līdzekļu apguves lietās Normunds Broks.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas vadība arī turpmāk, visticamāk, būs Tautas partijas rokās un nākamais ministrs varētu būt kāds no TP pašvaldību vadītājiem. Kā reālākais kandidāts minēts Kuldīgas mērs Edgars Zalāns. Viņš Dienai atzina — ja šāds piedāvājums tiks izteikts un tas nebūs tikai uz vienu mēnesi, tad viņš to pieņemšot. E.Zalāns esot daudz strādājis novadu reformas īstenošanā un vēlētos, lai tā tiktu pabeigta. Viņš teica: "Es varētu censties to izdarīt un pabeigt reformu, kurā Aigars Štokenbergs jau lielu darbu ir padarījis."

TP frakcijas vadītājs Māris Kučinskis uzskata, ka tieši pašvaldību ministrijā "laiks deg, jo ir palikuši Aigara Štokenberga neizdarītie darbi, kas bija jāveic vienlaikus ar novadu kartes sagatavošanu". Koalīcija tuvāko nedēļu laikā plāno izvērtēt priekšlikumus par pēdējām izmaiņām 4.septembrī apstiprinātajā novadu kartē. Tās valdībā var iesniegt tikai atbildīgā ministrija. Ministru kabinetā būtu jāizvērtē arī jaunais pašvaldību likums, taču, lai to apspriestu, ir jābūt skaidrībai par rajonu pašvaldību likteni.

Būs jauni ministri?

Iespējamie ministru kandidāti

• Māris Riekstiņš, premjera biroja vadītājs — ārlietu ministrs

• Edgars Zalāns, Kuldīgas mērs — reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs

• Normunds Broks, īpašo uzdevumu ministrs ES līdzekļu apguves lietās — ekonomikas ministrs

• Iveta Purne, LM parlamentārā sekretāre — labklājības ministre

Kalvītis paziņo, ka atkāpsies 5.decembrī

TVNET/LETA  11/07/07    Premjers Aigars Kalvītis (TP) šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru paziņoja, ka 5.decembrī atkāpsies no amata. Pēc nākamā gada valsts budžeta pieņemšanas būs aktīvi jāsāk darbs pie jaunas valdības veidošanas, uzsvēra Kalvītis.

Par šo datumu politiķis ir informējis arī koalīcijas partnerus.

Saeimai nekavējoties jāsāk darbs pie jaunas valdības veidošanas, šodien pēc tikšanās paziņoja Zatlers. Viņa kategoriska prasība ir, lai tiktu aizpildītas trūkstošo ministru vietas un valdība būtu rīkoties spējīga, tādēļ jau rīt Saeimā notiks balsojums par ārlietu, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu un labklājības ministru iecelšanu amatā.

"Būtiskākais ir tas, ka Saeimai ir jāsāk darbs pie jaunas vadības sastādīšanas un procesam jābūt pietiekami atklātam, izvēloties valdības sastāvu," uzsvēra Valsts prezidents, piebilstot, ka premjera amata kandidāts tiks nosaukts pēc ilgstošām konsultācijām.

Kalvītis šodien žurnālistiem norādīja, ka viņa vadītā valdība ir pieņēmusi daudzus ļoti svarīgus lēmumus, piemēram, par Latvijas un Krievijas robežlīguma ratifikāciju un algu pieaugumu.

Taču "labākais, ko var darīt šajā brīdī, ir atkāpties un veidot jaunu valdību, kura varētu uzņemties jaunus izaicinājumus".

Kā ziņots, Zatlers nav mainījis savas domas un uzskata, ka pēc nākamā gada budžeta projekta skatīšanas Saeimā Kalvīša vadītajai valdībai ir jāatkāpjas.

Kalvītis Latvijā līdz šim bija vienīgais premjers, kurš savu amatu saglabāja arī pēc Saeimas vēlēšanām. Valdības vadītāja postenī viņš bija vairāk nekā 1000 dienas.

Kalvītis valdību vada kopš 2004.gada 2.decembra.

Līdz šim valdības vadīšanas ilguma rekords piederēja Andrim Bērziņam (LPP/LC), un tas bija aptuveni 2,5 gadi.

Kā ziņots, pērn 7.novembrī Saeima ar balsu vairākumu apstiprināja Kalvīša veidoto jauno valdību, kurā premjera vadībā strādā 18 ministri.

Kalvīša vadīto valdību veido četri politiskie spēki - Tautas partija, Zaļo un zemnieku savienība, Latvijas Pirmās partijas un partijas "Latvijas ceļš" vēlēšanu apvienība un apvienība "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK.

Šī Kalvīša valdība ir 32.Ministru kabinets neatkarīgas Latvijas Republikas laikā. Līdz 1940.gadam kopumā bijušas 19 valdības, astoņas no tām vadījis Kārlis Ulmanis. Laikā no 1990.gada Latvijā bijušas 12 valdības, no kurām trīs vadīja Andris Šķēle (TP).

Staķes un Kalvīša ceļi šķiras

Latvijas Avīze,  11/07/07    Demisionējusī labklājības ministre Dagnija Staķe ministres pienākumus pildīšot vēl pāris dienu, kamēr premjers Aigars Kalvītis atradīs jaunu ministru.

Ministru prezidentam vakar bija 20 minūšu gara saruna ar labklājības ministri, kura valdības vadītājam iesniedza demisijas rakstu. A. Kalvītis to pieņēma, jo D. Staķei izdevies viņu pārliecināt, ka ministre esot nogurusi. Šis gads viņai bijis īpaši bagāts nepatīkamiem pārdzīvojumiem. D. Staķe informēja, ka amatu turpināt viņa nespēšot arī veselības stāvokļa dēļ, un, ja kāds viņai pārmet par kompensācijas saņemšanu trīs mēnešalgu apmērā, tad viņa vēloties paskaidrot, ka kompensāciju ministre saņemšot likumīgi un tā nepieciešama ārstnieciskam nolūkam.

D. Staķe uzskata, ka viņas vietu varētu ieņemt Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Iveta Purne (ZZS), kurai esot diploms sociālajās zinātnēs un kura lasot lekcijas arī augstskolā.

Pēc sarunas ar A. Kalvīti demisionējusī ministre tomēr devās uz valdības sēžu Zaļo zāli, lai piedalītos Ministru kabineta sanāksmē, jo valdības vadītājs sarunājis ar Staķi turpināt pildīt pienākumus līdz brīdim, kamēr ministrei atradīšot pēcteci. Nebūšot ilgi jāgaida – visticamāk, tikai pāris dienu. Atgādināšu, ka premjers līdzīgai sarunai gatavojās ar ārlietu ministru Arti Pabriku, kurš pieņēma lēmumu demisionēt pēc tam, kad bija nobalsojis par KNAB priekšnieka Alekseja Loskutova atstādināšanu no amata. Pirms demisijas pieņemšanas A. Kalvītis teica, ka centīšoties Pabriku pierunāt palikt amatā, bet, kad saruna notika, tomēr no Kalvīša puses šāds lūgums neizskanēja. Politiķu aizkulisēs tika runāts, ka savu roku te pielicis arī premjera biroja vadītājs Māris Riekstiņš, kurš bijis stipri ieinteresēts, lai Pabriks ātrāk aizietu. Turklāt ārlietu ministra pienākumu izpildītāju bija iespējams atrast pāris stundu laikā – premjers uzskatīja, ka tam vispiemērotākā ir kultūras ministre Helēna Demakova. Iespējams, ka pēc plānotajām pārmaiņām valdībā ārlietu ministra portfelis tiks uzticēts premjera biroja vadītājam Mārim Riekstiņam. Jāteic gan, ka par viņa vadīto biroju pēdējā laikā ne visai glaimojoši izteikušies Tautas partijas vadošie politiķi. Bet diezin vai tas būs šķērslis, lai Riekstiņš beidzot dabūtu amatu, uz kuru tik ilgi gaidīts. Kā rāda augšminētais, labklājības ministra amats nav tik iekārojams kā ārlietu ministra portfelis, tāpēc Staķe tomēr nākusi pretim Kalvītim, kuram acīmredzot nav izdevies pierunāt nevienu ministru uzņemties nepatīkamo labklājības uzdevumu slogu.

Bet premjers žurnālistiem paziņoja, ka valdība turpināšot strādāt un par pārmaiņām Ministru kabinetā koalīcija spriedīšot pēc 8. novembra jeb valsts budžeta pieņemšanas Saeimā.

Bet tikmēr no Apvienotajiem Arābu Emirātiem ir atgriezies Latvijas Pirmās partijas priekšsēdētājs un satiksmes ministrs Ainars Šlesers. Viņš pirmdien tikās ar A. Kalvīti un pārliecinoši pauda, ka LPP/"LC" stingri stāvot aiz Kalvīša muguras un negrasās viņu nodot ar aicinājumu atkāpties, nezinot, kas ar valsti notiks tālāk.

A. Šlesers: "Ja mēs vēlamies mainīt šo valdību, mums skaidri jāzina, kāda būs nākamā valdība un kādas būs tās prioritātes. Ja valdība patlaban atkāpsies, valstī radīsies haoss, no kura neiegūs ne skolotāji, ne mediķi, ne policisti, ne arī vietējie un ārvalstu investori, kam svarīga valsts ekonomiskā izaugsme. Tie, kas runā, ka premjeram un valdībai ir jāatkāpjas, laikam ir aizmirsuši, kāda situācija bija Ukrainā vairāk nekā gada garumā, kad parlaments nevarēja normāli strādāt un kad pozīcijas pieņemtie lēmumi tika bloķēti visdažādākajos veidos. Mums nevajadzētu iet arī Gruzijas ceļu, kur vēršas plašumā nemieri pret Saakašvili. Latvijas valdības uzdevums ir nepieļaut šādu haosu valstī un atgūt sabiedrības uzticību, labojot pieļautās kļūdas."

A. Šlesers uzsvēra, ka par premjera maiņu esot pāragri runāt un viņš nevēloties nodarboties ar dažādām politiskām spekulācijām. Viņš noraidīja viedokli, ka pie valdības vadītāja stūres varētu stāties pats Šlesers vai ekspremjers un iekšlietu ministrs Ivars Godmanis, jo LPP/"LC" pārstāvniecība Saeimā neesot tik liela, lai apvienība varētu pretendēt uz valdības vadīšanu. Šle-sers solīja, ka abi ar Godmani strādāšot tik labi, lai pie šā uzdevuma varētu ķerties pēc nākamās Saeimas vēlēšanām.

LPP/LC, ZZS nevēlas premjera portfeli; TB/LNNK šim amatam varētu virzīt Robertu Zīli

DELFI  11/07/07    Pašreizējo koalīciju veidojošās partijas - Latvijas Pirmās partijas/Latvijas ceļa apvienība (LPP/LC) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) nevēlas virzīt premjera amata kandidātu, savukārt apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK šim amatam varētu virzīt partijas priekšsēdētāju Robertu Zīli.

Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK Saeimas frakcijas vadītājs Māris Grīnblats portālam "Delfi" sacīja, ka "tēvzemieši" ir gatavi piedalīties jaunas valdības veidošanā, kas varētu būt "uzlabots pašreizējās koalīcijas variants". Pēc Grīnblata teiktā, premjera amata kandidātus var virzīt jebkurš koalīcijas partneris, bet izšķirošā loma būs Valsts prezidenta lēmumam.

Grīnblats arī norādīja, ka "tēvzemiešiem" joprojām ir premjera amata kandidāts - Roberts Zīle. "Lai prezidents izvērtē, kāpēc ne, " sacīja Grīnblats, atzīstot gan, ka "tēvzemiešiem" ar septiņiem mandātiem Saeimā ir maz cerību saņemt premjera portfeli.

Latvijas Pirmās partijas/Latvijas ceļa apvienība gatava aktīvi iesaistīties sarunās par jaunās valdības veidošanu un gatava par to runāt ar visām Saeimā pārstāvētajām partijām, izņemot apvienību "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā", portālam "Delfi" pauda LPP/LC pārstāvis Edgars Vaikulis. LPP/LC norāda, ka nav notikušas sarunas ar koalīcijas partijām par to, kura partija uzņemsies Ministru Kabineta vadību, taču LPP/LC uzskata, ka, ja tai tiktu izteikts šāds piedāvājums, LPP/LC ar desmit mandātiem Saeimā nevajadzētu to uzņemties.

ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis portālam "Delfi" sacīja, ka ZZS koalīcijā runāts par to, ka nākamā valdība jāveidot esošās koalīcijas ietvaros. ZZS arī nevēlas uzņemties premjera amata pienākumus. Pēc Brigmaņa teiktā, premjera amata kandodāts ir jāvirza kādai citai no koalīciju veidojošajām partijām un apvienība tad vērtēšot šo kandidatūru. "Mēs izvērtēsim kandidātus," sacīja Brigmanis.

Savukārt premjers Aigars Kalvītis (TP) trešdien žurnālistiem atzina, ka nevēlētos uzņemties atkārtoti premjera pienākumus, savukārt TP esot ar lielu pieredzi, lai varētu rast jaunu kandodātu šim amatam.

Visi ministru amatu kandidāti ir gatavi pieņemt piedāvātos darbus

LETA  11/07/07     Visi izvirzītie kandidāti uz trim vakantajām ministru vietām ir paziņojuši par gatavību uzņemties šos pienākumus. Atgādināsim, ka premjers Aigars Kalvītis (TP) ceturtdien, 8.novembrī, lūgs Saeimu apstiprināt labklājības ministres amatā Labklājības ministrijas parlamentāro sekretāri Ivetu Purni (ZZS), reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra amatā – Kuldīgas mēru Edgaru Zalānu (TP), bet ārlietu ministra amatā – premjera biroja vadītāju Māri Riekstiņu.

Līdzšinējā Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Iveta Purne (ZZS), piekrītot kandidēt uz labklājības ministra amatu, uzsvērusi, ka sevi uzskata par profesionāli sociālajā jomā, kurā arī iepriekš ir strādājusi.

Darba joma, kuru viņa ļoti labi pārzinot un kas varētu būt viena no prioritātēm, ir alternatīvo sociālo pakalpojumu attīstība. Svarīgi būšot nodrošināt gan valsts, gan pašvaldību atbalstu profesionāļiem, kas darbojas šajā jomā. Viņas darbā svarīgas būšot arī pārējās "jūtīgās jomas".

Pēc Purnes teiktā, līdzšinējās labklājības ministres Dagnijas Staķes (ZZS) laikā esot ielikti "labi pamati" un nu būšot jāturpina darbs sistēmas pilnveidošanai. Turpmāk jāatbalsta un jāpilnveido arī pašvaldību un valsts sadarbība sociālajā jomā, kā arī jāuzlabo starpministriju sadarbība.

Zalāns sacīja, ka lēmums piekrist ieņemt ministra vietu tapis tāpēc, ka esot jāpabeidz administratīvi teritoriālās reformas likumu pakete, ko bez ministra izdarīt būtu sarežģīti.

Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Andris Jaunsleinis Zalāna kandidatūru vērtēja atzinīgi, uzsverot, ka viņš ir vadījis pašvaldību, tātad nozares problēmas viņam noteikti nebūšot svešas. 2005.gadā Zalāns kandidēja Kuldīgas domes vēlēšanās no Tautas partijas saraksta, tika ievēlēts par pašvaldības deputātu un Kuldīgas domes priekšsēdētāju. Kā liecina viņa amatpersonas ienākumu deklarācija, viņš ieņem 16 dažādus amatus: Zalāns ir padomes loceklis Kurzemes plānošanas reģionā, Kuldīgas pilsētas un rajona padomes priekšsēdētājs, kapitāldaļu turētāja pārstāvis SIA "Kuldīgas siltumtīkli", "Kuldīgas komunālie pakalpojumi", "Kuldīgas ūdens" SIA "Informācijas un tūrisma koordinācijas centrs", Kuldīgas televīzijas sabiedrība".

Zalāns joprojām ir valdes loceklis Kurzemes reģionālās attīstības fondā, Tautas partijas Kuldīgas nodaļas valdes loceklis, dalībnieku sapulces loceklis "Kurzemes reģiona attīstības aģentūrā", kapitāldaļu turētāja pārstāvis SIA "Pārventas parks", "Kuldīgas sporta klubs ELVI", valdes priekšsēdētājs Lauku un reģionu attīstības biedrībā, kapitāldaļu turētāja pārstāvis SIA "Kuldīgas transporta un loģistikas centrs", SIA "Kuldīgas īpašumi".

Riekstiņš savu lēmumu pamato ar daudzām nozīmīgām ārpolitiskajām lietām, kas valstī jāveic līdz 5.decembrim. Kā šādas lietas Riekstiņš min Latvijas-Krievijas robežlīgumu un tā saucamo Eiropas Savienības reformu līgumu.

Riekstiņš atzinis, ka viņš būtu gatavs strādāt par ārlietu ministru arī nākamajā valdībā. "Nekādas garantijas politikā jau nekad nevienam netiek dotas. To, kāda būs jaunā valdība, parādīs sarunas starp partijām, kas ir pārstāvētas Saeimā," sacīja Riekstiņš, norādot, ka, ja Tautas partija (TP) saglabātu ārlietu ministra amatu un Saeima akceptētu viņa kandidatūru, viņš būtu gatavs pildīt ārlietu ministra pienākumus arī nākamajā valdībā.

Atgādināsim, ka Riekstiņš TP iestājās pērnā gada februārī, un šā gada aprīlī TP viņu virzīja kā savu Valsts prezidenta amata kandidātu. Nespējot gūt koalīcijas partneru atbalstu Riekstiņa kandidatūrai Valsts prezidenta amatam, TP atsauca Riekstiņa izvirzīšanu par labu bezpartejiskā un pašreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera kandidatūrai.

«...var tikt vērsts pret jums»

Dainis Lemešonoks, īpaši «Latvijas Avīzei>>  11/07/07    «Ķēķim» veltītā tiesnešu ārkārtas konference esot beigusies ar pavisam pamatīgu čiku – tā nu mēs visi tagad varam droši spriest, dzirdējuši tos nožēlas vārdus, ko pēc šī pasākuma saviem pasīvajiem kolēģiem veltīja latvju Temīdas kalpu virsvadītāji, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns vai Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja p. i. Juris Stukāns. Viņi ir ļoti neapmierināti, ka četru simtu tiesnešu sanāksmē pieņemtā rezolūcija dažiem tiesnešiem bijusi tukša formalitāte, par kuru nobalsots «tikai balsošanas pēc» – dalībnieki neesot sapratuši dokumenta svarīgumu pašu darbam un sabiedrībai.

Es domāju, ka īpaši Guļānam šāda aroda biedru pasivitāte dziļi koda kaulā kaut vai tāpēc vien, ka viņš pats ar personīgu piemēru ir visiem viņiem uzskatāmi rādījis, kā vajag šausmināties un kvēlot dusmās par «atsevišķi ņemtu» tiesnešu negodprātības trūkumu un pārmērīgu familiaritāti attiecībās ar kādreizējo advokatūras autoritāti Andri Grūtupu vai viņa ieroču nesējiem. Dažiem cilvēkiem, mani ieskaitot, varbūt joprojām šķiet, ka viņa uzvedība, pieprasot kolēģiem pamest amatu tikai uz tobrīd vēl nekādi nepierādītas denunciācijas pamata, ir autoritatīva jurista necienīga un drīzāk populistiskam politiķim piedienīga. Tomēr ar saviem kategoriskajiem paziņojumiem Augstākās tiesas priekšsēdētājs panāca vismaz vienu – sabiedrības apziņā viņš pats pilnībā ir norobežojies no grēkāžiem. Nevienam nav vairs īstas intereses palūkoties: varbūt tomēr cilvēkam, kurš šajā amatā strādā kopš 1994. gada jūnija, arī pašam ir savi aktīvi vai pasīvi nopelni pie kādreizējā «tiesu ķēķa» tapšanas?

Tāpēc, spriežot pēc viņa neslēptās vilšanās, Guļāns droši vien cerēja, ka citi kolēģi tagad aizrautīgi sekos viņa iemītajās pēdās. Jo īpaši tāpēc, ka prokuratūras izmeklēšana jau apliecina, ka tiešām ir pieņemti nelikumīgi tiesas spriedumi un daži tiesneši ir pārkāpuši sava amata kanonu. Līdz ar to konference varēja (tai vajadzēja) kļūt par publisku «avju nošķiršanu no āžiem», uzskatāmi apliecinot sabiedrībai, cik patiesi sašutusi ir latvju Temīdas kalpu pamatmasa un ka Grūtupa kafijas cienītāji ir bijuši varbūt visai kolorīti, bet netipiski sava aroda pārstāvji. Turklāt šādam «attīrīšanās» rituālam tiešām bija lielas iespējas izdoties, jo mūsu tautai ļoti patīk ticēt, ka pie visa vienmēr ir vainojami vien daži pavisam konkrēti ļaundari. Vajag tikai tos iespundēt cietumā vai padzīt no amata, un viss nokārtosies. Tieši tāpat tagad uz to cer arī valdošā koalīcija, būdama pārliecināta, ka viena paša Aigara Kalvīša demisija sabiedrības apziņā uzreiz anulēs visus Saeimas vairākuma grēciņus, kas sastrādāti šā gada laikā.

Iespējams, tieši arodā iegūtā profesionālā piesardzība neļāva tiesnešiem iepriecināt Augstākās tiesas priekšsēdētāju – lauzties tribīnē, lai no tās teiktu kvēlas runas, pilnas ar paškritiku un atmaskojumiem, Lato Lapsas grāmatā pieminēto kolēģu nosodījumu un solījumiem «vairs nemūžam». Kam nu vēl labāk kā likuma kalpiem ir zināms, cik viegli ir katru karstumā pasprukušu vaļīgāku vārdu «piešūt pie lietas», vērst pret pašu tā sacītāju. Tā nu lepni kāpsi kancelē kā atmaskotājs, lieks vārds kā zvirbulis paspruks, nokāpsi kā atmaskotais. Bet tikpat lielā mērā ir iespējams, ka skandāla šokētā Latvijas tiesnešu «cunfte» šobrīd ir kā automašīnas uguņu pārbiedēts zvēriņš, kurš pieplok pie lielceļa asfalta, tā arī nespējot izšķirties, uz kuru pusi mukt. Temīdas kalpi, tāpat kā dažu citu arodu pārstāvji, līdz šim bija pārāk pieraduši pie sabiedrības automātiski izrādītā respekta, un tāpēc ir tik grūti pieņemt, ka tagad no viņiem ne tikai sagaida, bet pat pieprasa savas «netīrās veļas» publisku mazgāšanu. Tāpēc viņi cenšas ignorēt šo spiedienu, cerot, ka viss nokārtosies pats no sevis un drīz vien katrs sarunu biedrs atkal steigsies viņus uzrunāt – «Labdien, Jūsu godība!»

Arodbiedrības neredz alternatīvu Kalvīša valdībai

Māra Libeka, Latvijas Avīze  11/07/07     Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) nav pieprasījusi Aigara Kalvīša valdības demisiju, jo neredzot alternatīvu pašreizējai valdībai. To varot vienīgi uzlabot.

Pēdējā laikā nav tādas dienas, kad nerunātu vai nerakstītu par iespējamo Ministru prezidenta Aigara Kalvīša demisiju. Bet pats premjers ir apņēmības pilns panākt 2008. gada valsts budžeta pieņemšanu, pielikt punktu Latvijas un Krievijas robežlīgumam un administratīvi teritoriālajai reformai.

Kā informēja valdības vadītāja preses sekretārs Arno Pjatkins, pēc budžeta pieņemšanas Saeimā (8. novembrī) premjers ar koalīcijas partneriem spriedīšot, kā būtu īstenojami pēdējie divi uzdevumi un vai pats Kalvītis vairs aktīvi piedalīsies to risināšanā.

Bet tikmēr arodbiedrības gatavojas nākamajam 8. novembra piketam pie Saeimas. Arodbiedrības ir kritiski izteikušās par šo valdību, bet nav piedāvājušas savu versiju par labāku valdību. Vai tādas nav?

LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns uzsvēra, ka arodbiedrības uzdevums neesot rūpēties par koalīcijas veidošanu vai prognozēt, kādai jābūt valdībai, tomēr viņš savu viedokli atsevišķos jautājumos neslēpa. Jā, Kalvīša valdība daudziem ir nepieņemama, jo taupot uz darba samaksu un sociālā budžeta rēķina.

Bet vienlaikus Baldzēns atzina, ka arodbiedrība neesot oficiāli pieprasījusi Kalvīša valdības demisiju, jo pagaidām tai neredzot alternatīvu. Ņemot vērā Saeimā ievēlēto politisko partiju samēru un personālijas, valdību varot vienīgi uzlabot, nevis gaidīt no tās radikālus pagriezienus līdzšinējā darbībā. Šāda iespēja pastāvot tikai tad, ja gadījumā koalīcijā ienākšot "Jaunais laiks", kas, viņaprāt, esot maz ticams.

Baldzēns uzskata, ka sabiedrība no valdošajām partijām gaida radikālas idejas un programmu, bet stipri jāšaubās, vai tie, kas veidos nākamo valdību, mainīs kursu, samazinot kaut daļu no tām ekonomiskajām grūtībām, ko uz sabiedrības pleciem uzlikusi Kalvīša valdība. "Es neticu, ka Kalvīša kungs būtu spējīgs uz tik radikālām izmaiņām. Kaut gan nevar noliegt to, ka premjeram ir stingrs raksturs. Ja viņa vietā nāks cits politiķis, būs ļoti būtiski, kādu programmu koalīcija viņam uzticēs," teica E. Baldzēns. Viņš ir pārliecināts, ka šo posteni vajadzētu uzticēt personai ārpus politiskajām aprindām. Kaut vai, piemēram, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājam Andrim Jaunsleinim.

Tikko beigusies tautas sapulce, kuru gan nerīkoja arodbiedrības, taču tās tur piedalījās, kā arī sākusies gatavošanās LBAS organizētajam 8. novembra piketam pie Saeimas nama. LBAS pat vāc parakstus par grozījumiem Satversmē, kas dotu tiesības tautai rosināt Saeimas atlaišanu. Arī LBAS priekšsēdētājam Pēterim Krīgeram vaicāju, ko viņš piedāvā daudziem nepatīkamās Kalvīša valdības vietā?

P. Krīgers atbildēja, ka arodbiedrību uzdevums nav prognozēt nākamo valdību vai spēku samēru tajā, spriest par īsto premjeru, bet gan kalpot valsts pilsoņiem un turpināt cīņu par darba algas paaugstināšanu. Ar politikas veidošanu lai nodarbojoties politiķi! Tā vietā viņš daudz labprātāk pastāstīja par vakar atlikto Saeimas Budžeta un finanšu komisijas balsojumu par 2008. gada valsts budžeta projektu, jo LBAS lūdza budžeta likumprojektu papildināt ar jaunu pantu, kas noteiktu, ka skolotāju algu paaugstināšana ir prioritāra. Atgādināšu, ka pedagogiem nav stingri apstiprināta valdības grafika, kā ceļamas algas, tāpēc šāds pants būtu kā drošības garants – ja budžetā ir nauda, tā vispirms jānovirza pedagogu atalgojumam.

Kaut gan Latvijas Veselības un sociālo darbinieku arodbiedrības (LVSDA) priekšsēdētājs Valdis Keris nelolo cerības, ka Kalvīša valdība būs tik pretimnākoša mediķiem, ka izpildīs solīto, tomēr viņš uzskata, ka koalīcija nav sevi pilnībā norakstījusi sabiedrības acīs, jo, kā teica V. Keris, katrā valdošajā partijā noteikti esot politiķi, kuriem ir sirdsapziņa, goda jūtas, kas mudina viņus strādāt sabiedrības labā. V. Keris: "Nenoliedzami, valstī izveidojusies diezgan sarežģīta situācija. Ir jābūt ļoti lielai neapmierinātībai ar politiķu darbu, lai sabiedrība izietu ielās. Vai pašreizējā Saeima spēs atgūt tautas uzticību? Tas ir jautājums, kuram patlaban nav atbildes, bet ir cerība, ka ikvienā partijā taču ir tādi politiķi, kuri spētu strādāt sabiedrības interesēs, tikai vajag viņiem ļaut to darīt."

Arodbiedrības vadītājs nevēlējās nosaukt nevienu uzvārdu, bet piebilda, ka tieši no šādu politiķu iesaistīšanas nākamās valdības darbā būs daudz kas atkarīgs. V. Keris vairs necerot uz A. Kalvīti, jo LVSDA līdzšinējā sadarbība ar valdības vadītāju ir nonākusi uz pesimistiskas nots, un, visticamāk, arodbiedrībai būs jāsūdz Ministru kabinets tiesā par savu lēmumu nepildīšanu.

Kalvīša aiziešana ieilgs

Agnese Margēviča,  11/08/07     Pēc mēneša, 5. decembrī, trīs dienas pēc tam, kad būs apritējuši trīs gadi, kopš atrašanās premjera amatā, Aigars Kalvītis (TP) pametīs valdības vadītāja amatu un kļūs par Saeimas deputātu, visticamāk, turpinot vadīt arī Tautas partiju.

Līdz šim Latvijā premjeri krituši vai tikuši gāzti negaidīti un šāds pārejas periods ir netipisks, turklāt šobrīd valstī vērojams gan politisks, gan ekonomisks samezglojums.

Valsts prezidents Valdis Zatlers ar savu stingro nostāju pirmajā tik drīz pēc ievēlēšanas amatā piedzīvotajā politiskajā krīzē vakar bija soli no tā, lai A. Kalvīša demisiju pasteidzinātu. Trešdienas pusdienlaikā pēc A. Kalvīša un V. Zatlera pirmās tikšanās, abiem iznākot pie žurnālistiem, ķermeņa valodā bija jūtama spriedze un prezidents lakoniski paziņoja, ka paliek pie sava iepriekšējā viedokļa, pagriezās un devās prom. Prezidenta preses sekretāre Inta Lase pēc brīža žurnālistiem skaidroja – ar to saprotams, ka V. Zatlers premjera demisiju gaida jau šodien tūlīt pēc budžeta balsojuma Saeimā.

Pusdienlaikā no prezidenta cilvēkiem izskanēja, ka pirmās abu amatpersonu vakardienas sarunas emocionālā toņkārta bijusi "dusmīga" un valsts galvu neapmierinājis premjera piedāvātais plāns.

"Teiksim tā – prezidents nevairījās paust savu neapmierinātību," nedaudz mīkstinātā formā sarunas gaisotni vakarpusē Neatkarīgajai raksturoja avots Valsts prezidenta kancelejā, kas bija informēts par abu amatpersonu sarunas saturu un atmosfēru.

Vēlāk tapa zināms, ka prezidents nav uzstājis uz A. Kalvīša demisiju jau šodien, bet nav piekritis, ka valdība šo mēnesi turpina strādāt bez četriem svarīgiem ministriem. Šo informāciju vēlāk apstiprināja arī premjera preses sekretārs Arno Pjatkins: uzstādījums par to, ka jau šodien Saeimai jānobalso par trūkstošajiem ministriem, nācis no prezidenta. Esot tiesa, ka prezidents piekritis tai A. Kalvīša plāna daļai, kas attiecas uz demisijas atlikšanu līdz 5. decembrim, bet plāns turpināt darbu bez četriem ministriem V. Zatleru nav pārliecinājis par valdības darbotiesspēju. Pēc nekavējošām sarunām ar koalīcijas partneriem premjers bija guvis pārliecību, ka šodien iespējams gūt uzticības balsojumu trim no četriem šobrīd trūkstošajiem ministriem.

Brīdī, kad beidzās premjera un prezidenta pirmā tikšanās, A. Kalvīša tālākās rīcības plāns vēl tika turēts slepenībā un no viņa rīta pusē izskanējušās intervijas Latvijas Radio bija zināms vien tas, ka plāns attiecas uz tuvāko sešu nedēļu laikposmu. Pēc A. Kalvīša pirmajām pārrunām Saeimā neoficiāli tapa zināms, ka premjera plāns ir paziņot par demisijas datumu jau šobrīd, bet no amata aiziet 5. decembrī. Tad šim plānam tika pievienots nodoms jau šodien pēc budžeta pieņemšanas virzīt apstiprināšanai trīs ministrus. Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Eduards Stiprais pēc abu amatpersonu otrās tikšanās trešdienas vakarā Neatkarīgajai teica, ka prezidents neiebilstot, ka Saeima šodien balsos tikai par trim, nevis visiem četriem ministriem, jo respektējot koalīcijas partneru TB/LNNK īpašo laikietilpīgo kandidātu apstiprināšanas procedūru.

Iepriekš izvirzītais ekonomikas ministra kandidāts Einārs Cilinskis (TB/LNNK) atkārtotai izvirzīšanai nav piekritis, un tēvzemiešu lēmumu pieņemšanas kārtība neļauj jau līdz šodienai izvirzīt jaunu kandidātu, skaidroja TB/LNNK Saeimas frakcijas vadītājs Māris Grīnblats. Tas gan nenozīmējot, ka tēvzemieši nevēlas piedalīties jaunajā valdībā.

Šodien, kāda koalīcijas politiķa vārdiem runājot, jau faktiski demisionējušajam A. Kalvītim gaidāmi divi uzticības balsojumi – pirmais par šīs valdības veidoto budžetu, otrs par trim jauniem ministriem: ārlietu – Māri Riekstiņu (TP), pašvaldību – Edgaru Zalānu (TP) un labklājības – Ivetu Purni (ZZS).

Sarunas par jaunas valdības izveidi, kas neoficiālā līmenī jau atsevišķās apspriedēs sākušās labu laiku iepriekš, visticamāk, iesākumā noritēs vēl pirms jaunā premjera kandidāta nosaukšanas.

Nākamais premjers, visticamāk, arī varētu nākt no Tautas partijas, jo ne ZZS, ne LPP/LC, ne TB/LNNK uz to nepretendē – vai nu piemērota kandidāta neesamības, vai nepietiekamas ietekmes dēļ. Politiskajā vidē apspriestā iespēja par bezpartijisku premjeru no malas nav gluži atmesta, bet šobrīd netiek apspriesta kā prioritāra, liecina politiķu stāstītais. Prezidents kā kritēriju nākamā valdības vadītāja izraudzīšanai noteiks, vai aiz viņa būs Saeimas vairākums. Iepriekš V. Zatlers minēja arī tādu apsvērumu – vai šī persona baudīs sabiedrības uzticību. Starp TP iespējamiem premjera kandidātiem minēti Mareks Segliņš, Vineta Muižniece, Helēna Demakova, Uldis Pīlēns.

Savukārt jaunās valdības un koalīcijas gala aprises taps pilnīgi skaidras tikai pēc 24. novembra, kad izšķirsies, vai TB/LNNK kongress nesīs šīs partijas šķelšanos un vai tā paliks kā ceturtais koalīcijas partneris arī jaunajā valdībā. Lai gan nav atmesta cerība, ka valdību veidos jau esošie četri koalīcijas partneri, sarunas notikšot arī ar Jauno laiku un Saskaņas centru.

Viedoklis: Zatlers un ķirurģija politikā

Anita Daukšte,  NRA  11/08/07    Vakar dienas pirmajā pusē šķita, ka Valsts prezidenta institūcija Latvijā ir nopietni apdraudēta.

Spēkošanās starp Valsts prezidentu Valdi Zatleru un Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti šķita notiekam mājā bez izejas, jo izejas nebija arī faktiski ļoti nopietnajam konfliktam starp premjeru un prezidentu. Ne kā personībām, jo diez vai tas bija izteikts personību konflikts, lai gan arī šeit nevarētu izslēgt personību momentu – domstarpības par valdības atkāpšanos bija starp vēl zaļu prezidentu un politiskajās vētrās rūdījušos premjeru.

Zatlers ar iepriekš izteikto prasību kategoriskumu bija iedzinis sevi stūrī. Pat ja prasība atkāpties Kalvītim bija pamatota un valdības rīcībspēja kliba, tomēr Zatlers nebija uzzinājis divas būtiskas lietas – koalīcijas attieksmi pret šo valdību un Kalvīša spējas šo koalīciju pārliecināt par savas valdības darbotiesspēju.

Stingrā prasība – ej tūliņ, uz kuru uzstāja Valsts prezidents, varēja diskreditēt viņu pašu mirklī, ja Kalvītis, piemēram, būtu licis tūliņ sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi un lūdzis uzticības balsojumu. Un to arī būtu saņēmis. Valsts prezidenta institūcija būtu neglābjami diskreditēta, un šeit nevarētu vainot tikai Kalvīti. Arī Zatleram, vai nu šī tūlītējā atkāpšanās prasība bija viņa komandas vai paša izdomāta, vajadzēja tomēr izskaitļot diplomātiskās atkāpšanās ceļus, nevis pašapzinīgi un kaut kur iekšēji gruzdošu revolucionāru dzirksti "neesmu nekāds koalīcijas, bet gan Valsts prezidents", prasīt politiskus lēmumus bez stratēģiska tālākās rīcības plānojuma.

Šķiet, ka Valsts prezidents tomēr nebija uz svariem uzlicis kopējo sociālpolitiskās situācijas vērtējumu valdības atkāpšanās gadījumā, vien vēlējās novelt no sevis Saeimas atlaišanas akmeni, kurš likumsakarīgi gūlās viņam virsū aizvien smagāk, jo ilgāk Kalvītis palika amatā. Tas ir – situācijā, ja Zatlers tiešām negrib atlaist Saeimu. Jo pēc hipotētiskā uzticības balsojuma Kalvītim Saeimā, lai vismaz šķietami glābtu prezidenta institūcijas godu, būtu iespējams arī pateikt – ahā, deputāti, jūs mani neklausījāt, nu es jūs atlaižu. Faktiski Zatlers būtu veicis ārkārtīgi bīstamu darbību, ieveļot valsti pilnīgā nestabilitātes muklājā, liekot visiem atjēgties sūrās realitātes priekšā: zaļš prezidents, vāja valdība un atlaista Saeima. Lieliska kombinācija, lai tiešām jebkuram no ārvalstīm būtu iemesls mūs pamācīt demokrātijā un iejaukties iekšējās lietās. Nu jau, iespējams, pat pamatoti.

Iespējams, ka Zatlers bija nolēmis darboties ar ķirurga metodēm, lai noņemtu no sevis koalīcijas prezidenta tēla nospiedumu. Nogriezt, un viss. Bet politika nav ķirurģija – reizēm, lai glābtu slimnieku, vajadzīga ilgstošāka ārstēšana, nevis viens, kaut meistarīgi un ar pārliecību izdarīts grieziens. Politikā ir pat vēl trakāk – te vispār jebkura iziešana uz asumiem vienā gadījumā noved pie epidēmijas. Zatleram gribējās ar vienu griezienu gan pārtraukt valdības agoniju, gan uzlabot savu tēlu. Bet šis grieziens nebūtu novedis pie atveseļošanās. Ir vērts pagaidīt. To, ka Valsts prezidents ir uzsācis godājamu virzību uz patstāvīgu un nopietnu lēmumu pieņemšanu, visi taču novērtēs tāpat. Un novērtēs arī to, cik meistarīgi būs pieņemti šie lēmumi, lai veidotu valstisko stabilitāti.

Jādomā, ka visa Saeima, ne vien koalīcija, apzināsies to, ka viņu svarīgākais uzdevums ir ne tikai domāt par savu politisko nākotni, bet arī par to, kā izskatās un ko nozīmē Valsts prezidenta institūcija. Gan Guntis Ulmanis, gan Vaira Vīķe-Freiberga viņiem to prata norādīt ļoti spēcīgi. Zatlers strauji mācās.

Noraida SC priekšlikumu mainīt KNAB statusu

LETA  11/08/07    Saeima šodien noraidīja "Saskaņas centra" (SC) frakcijas deputātu sagatavotos grozījumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā.

SC deputāti rosināja noteikt, ka KNAB "ir neatkarīga valsts pārvaldes iestāde, kas pilda šajā likumā noteiktās funkcijas korupcijas novēršanā un apkarošanā, kā arī politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu un vēlētāju apvienību finansēšanas noteikumu izpildes kontrolē".

Patlaban spēkā esošā likuma redakcija nosaka, ka KNAB ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas pilda šajā likumā noteiktās funkcijas korupcijas novēršanā un apkarošanā, kā arī politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildes kontrolē.

Pie Saeimas ēkas sapulcējušies ap 600 piketētāju

LETA  11/08/07    Šodien ap plkst.9 pie Saeimas ēkas sapulcējušies vairāk nekā 600 piketētāju.

To vidū ir ap 500 Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) biedru. Viņi visskaļāk pauž savu neapmierinātību ar pašreizējo budžeta pieņemšanas procesu.

Pensionāri nepārtraukti izkliedz saukļus "Staķe, iznāc ārā". Viņi tur rokās plakātus "Pensionāri grib ēst", "Nost ar pabalstiem, pieprasām pensijas".

LPF vadītāja Aina Verze sacīja, ka ir neapmierināta ar līdzšinējās labklājības ministres Dagnijas Staķes (ZZS) politisko darbību. Neapmierinātību pensionāru vidū radīja fakts, ka viņa nepildīja solījumu palielināt pensiju piemaksas ar 1.janvāri, bet vēlāk. Līdz ar to, pēc Verzes teiktā, cilvēki līdz 1.aprīlim grims nabadzībā.

Verze informēja, ka LPF piedāvājusi kompromisu, ka pensiju piemaksas par gada pirmajiem mēnešiem tiek izmaksātas gada beigās, bet valdībā neakceptēja šo variantu.

Viena no LPF biedrēm sacīja: "Kurā valstī vēl pasaulē redzēts, ka budžets tiek veidots uz vecu cilvēku kauliem. Uzskatāms, ka tas ir nihilisms pret tautu."

Piketētāju vidū ir gan pensionāri, gan mediķi, gan arī izglītības iestāžu pārstāvji. Piketētāji rokās tur plakātus ar uzrakstiem "Pieprasām pildīt dotos solījumus", "Nost ar nabadzību", "Pragmatisms Saeimas politikā - drauds demokrātijai".

Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers, piketētāju skaits palielināsies, un dienas laikā piketētāji mainīsies.

Pie Saeimas nama pirmie piketētāji parādījās jau ap plkst.7.50, un tie bija LPF biedri, kas atbraukuši no Cēsu, Salacgrīvas, Rīgas, Ogres un Mārupes rajoniem.

Pie Saeimas nama ieradušies arī Liepājas izglītības iestāžu pārstāvji, kas no Liepājas izbrauca jau plkst.4.

Jau ziņots, ka pikets tiek rīkots, jo Saeimā šodien plānots pieņemt 2008.gada valsts budžetu.

LBAS protesta sapulci sola rīkot no plkst.8 līdz 12.

Protesta sapulces laikā turpināsies parakstu vākšana par grozījumiem Satversmē.

LBAS protests ir "pret valdības un Saeimas mēģinājumiem spodrināt savu tēlu uz strādājošo algu rēķina un neieklausīšanos savos sociālajos partneros".

Protesta akcijā pieteikts 1000 dalībnieku, tai skaitā Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) pārstāvju. LVSADA aicina visus, kuriem nav vienaldzīgs veselības aprūpes liktenis, ierasties pie Saeimas nama, lai kopā ar LBAS panāktu "valsts politikas kļūdu labošanu".

Parakstus par grozījumiem Satversmē, uzrādot derīgu pilsoņa pasi, šodien varēs nodot Arhitektu namā, Torņa ielā 11. Laika posmā no plkst.9 līdz 13 tiks ierīkots īpašs parakstu vākšanas punkts, kur ikviens balsstiesīgais pilsonis notāra klātbūtnē varēs parakstīties, lai turpmāk Satversme pieļautu iespēju tautai rosināt Saeimas atlaišanu.

Lai tiktu uzsākta oficiāla parakstu vākšana par šo grozījumu iesniegšanu Valsts prezidentam, ir jāsavāc 10 000 notariāli apstiprinātu parakstu. Šo iniciatīvu ir uzņēmusies LBAS sadarbībā ar Latvijas Notāru padomi, nodrošinot iespēju parakstīties visos Latvijas notariātos.

Līdz 7.novembrim ir savākti vairāk nekā 6500 parakstu, taču akcija turpināsies, līdz nepieciešamais parakstu skaits tiks savākts.

Viedoklis: Labi vadāmie

Aivars Ozoliņš,  Diena  11/08/07    Valsts prezidents ir tas, kas aicina kādu personu veidot valdību, taču Latvijas pašreizējā farsā ar valdības "promatnākt, šurpaiziet" prezidents Zatlers — otrādi — aicina valdību atkāpties. Valdība parasti atkāpjas, kad tai vairs nav Saeimas vairākuma atbalsta, taču Latvijā pašlaik ir otrādi — Kalvītis atkāpšoties, kad Saeima būs apstiprinājusi valsts budžetu un četrus jaunus ministrus. Uzticības balsojumā Saeimā valdība nesaņemtu pat visu Tautas partijas frakcijas deputātu balsis, tomēr koalīcijas partijas balsošot gan par budžetu, gan par bankrotējušās valdības vakanto ministru vietu aizpildīšanu, kaut gan valdības vadītājs paziņojis pat datumu, kurā atkāpšoties, — nezin kāpēc tieši 5.decembrī. Atkāpšoties, kaut gan pats uzskata, ka strādājis labi, un arī citi koalīcijā ir "gandarīti" par valdības darbu.

Absurda teātrim, ko valdošā kliķe pašlaik spēlē, ir viens mērķis — saglabāt visu, kā ir, pamainot premjerministru un pārdalot savējiem amatus cerībā, ka saniknojusies sabiedrība būs paēdusi un Šķēle ar Šleseru dzīvi. Tāpēc — atkal absurds — vispirms uztaisīs jaunu valdību, tad vecā atkāpsies. Kalvītis to nosauc "par stabilitāti un prognozējamu politiku", un ka šim procesam esot jābūt "labi vadītam". Protams, vadītāji būs tie paši, kas līdz šim.

"Valdībai ir noteikti uzdevumi, kas ir jāizpilda," Kalvītis stāsta, tikai neatklāj, kas un kādus uzdevumus viņam noteicis. Administratīvi teritoriālās reformas pabeigšana, kur nu vēl robežlīguma ar Krieviju ratifikācijas rakstu apmaiņa, ko viņš nemitīgi piesauc, ir butaforiski aizbildinājumi. Tad jau varētu uzskaitīt visu valdības deklarācijā un partijas programmā rakstīto un paziņot, ka paliks līdz pastardienai.

Ne Kalvītis, ne citi varas turētāji nav sapratuši, ka sabiedrība, kuras uzticību šī valdība un valdošā koalīcija pati sagrāvusi, vēlas nevis "jaunu" valdību, oligarhu "ekonomisko stabilitāti" un "labi vadītu procesu", bet gan citādus valdības veidošanas un lēmumu pieņemšanas principus. Prezidents Zatlers ir pateicis, ka, veidojot jauno valdību, jānodrošina publiskas debates. Taču ar to vien nekas nebūs mainījies, ja atkal notiks debates, bet valdības sastāvs jau būs atrasts zoodārzā, cirkā vai citur Latvijas politikas panoptikumā. Vai ir notikušas diskusijas par uzreiz trim ministriem, kurus Kalvītis prasīs Saeimai jau ceturtdien apstiprināt?

Nekas nebūs mainījies, ja ministru kompetences kritērijs paliks partijiskā piederība. Nekas nemainīsies, ja lēmumu pieņemšanā, tajā skaitā arī par valdības sastāvu un iecerēto darbību, netiks iesaistīta sabiedrība — darba devēji, darba ņēmēji, nozaru apvienības un organizācijas, eksperti un visi ieinteresētie, kuri diskusijās pie viena galda ar attiecīgajiem ministru amatu kandidātiem izvērtētu viņu piedāvāto politiku un novērtētu tās īstenošanas iespējas.

Taču tā nenotiks, kamēr valdošās koalīcijas partiju, pirmām kārtām TP vadībā paliks tie paši ļaudis ar tiem pašiem uzskatiem, ka ir politiski bankrotējuši tāpēc, ka neesot pratuši savus nejēdzīgos un valstij bīstamos lēmumus "izskaidrot sabiedrībai", nevis tāpēc, ka tos pieņēmuši.

Vēlmi mainīties TP apliecinātu, ja sāktu ar savu "galvu" — nomainītu partijas priekšsēdētāju un valdi. Bet tā īsti šīs partijas gatavībai kļūt citādai varētu noticēt, kad tā izlemtu izslēgt no savām rindām "ierindas biedru" — par partijas un tās tēla graušanu. Dekoratīvās piruetes, ko Kalvītis tagad demonstrē, sabiedrības uzticību neatjaunos un ved partiju tajā pašā — politisko Getliņu — virzienā.

Šmits, iespējams, pārkāpis ētikas kodeksu

Ivo Leitāns,  Diena  11/08/07    "Vēlreiz saku: es patiešām dzeltenai presei komentārus nesniedzu, it īpaši, un to jūs varat pierakstīt, jo jūs pārstāvat zviedru koncerna intereses, un nevajag atsaukties uz sabiedrību! Uz redzēšanos!" pēc šiem vārdiem Saeimas deputāts, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājs Jānis Šmits (LPP/LC) pārtrauca sarunu, tā arī neatbildējis uz viņam uzdotajiem jautājumiem par kompensācijas saņemšanu. Iepriekšējā sarunā deputāts pēc jautājuma, kāpēc desmit mēnešu garumā saņēmis ikmēneša kompensāciju 70 Ls apmērā par telefonsarunām, ja viņam piešķirts Saeimas apmaksāts numurs, paziņoja, ka neko nekomentēs un moralizēja par to, ka "žurnālisti tikai mēģina meklēt sensācijas".

J.Šmits arī paziņoja, ka tā esot pēdēja reize, kad viņš runā ar Dienu, un lika to nodot visai redakcijai: "Tagad varēsiet manis teikto lasīt aģentūrā LETA." Tomēr, kā Dienai norādīja Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vadītājs Sergejs Dolgopolovs (SC), deputāta nepatika pret kādu mediju nav pamats nesniegt informāciju, jo sevišķi — par nodokļu maksātāju naudas izlietošanu.

Šāda J.Šmita izturēšanās varētu būt pretrunā gan ar Saeimas deputātu ētikas kodeksu, kas deputātam liek būt atsaucīgam attieksmē pret žurnālistiem, gan ar likumu "Par presi", kur minēts, ka valsts amatpersona var atteikties sniegt informāciju tikai tad, ja tā ir nepublicējama. Lai pārbaudītu šīs aizdomas, Diena trešdien ar iesniegumu vērsās Saeimas Prezidijā.

***

No ētikas kodeksa

- Deputāts ir atsaucīgs attieksmē pret sabiedrību un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem.

- Deputāts neizvairās no atbildēšanas uz jautājumiem, izņemot jautājumus, kuri skar konfidenciālu informāciju vai viņa privāto dzīvi.

Tiesu administrācijā neatbilstības par miljoniem

Zane Zālīte-Kļaviņa,  Diena  11/08/07    Iestādē, kurai jāgādā par tiesu sistēmas raitu darbu, VK atklājusi haosu dokumentos.

Pilnīgs haoss. Šāds priekšstats rodas, iepazīstoties ar Valsts kontroles (VK) revīzijas ziņojumu par Tieslietu ministrijas (TM) paspārnē esošās Tiesu administrācijas (TA) finanšu uzskaiti un grāmatvedību iepriekšējos gados. Nesakārtotība institūcijā, kurai vajadzētu nodrošināt raitu darbu visā tiesu sistēmā, kļuvusi par iemeslu līdz šim vienīgajam gadījumam, kad VK izlēmusi atteikties sniegt atzinumu — ne tikai par naudas plūsmu TA, bet TM kopumā. Administrācijas pārskata ietveršana ministrijas konsolidētajā pārskatā sabiedrībai sniegtu nepareizu informāciju par visas ministrijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu, uzsver valsts kontroliere Inguna Sudraba.

Revīzijas materiālus VK iesniegusi Ģenerālprokuratūrā aizdomās par krāpšanas risku, savukārt TA jaunajai vadībai izstrādāts grafiks, kā tikt galā ar nekārtībām naudas lietās.

Vēl nesen diskusijās par to, vai VK atklātie pārkāpumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) bijuši pietiekams pamats KNAB priekšnieka Alekseja Loskutova atstādināšanai, premjers Aigars Kalvītis (TP) TA piesaucis kā gadījumu, kad VK konstatēto pārkāpumu dēļ sodīts iestādes vadītājs. Proti, VK uzskaitītās nebūšanas bija iemesls, kādēļ TM toreizējā ministra Guntara Grīnvalda (LPP) vadībā uzsāka disciplinārlietu pret TA iepriekšējo vadītāju Ilonu Beierbahu un pērnvasar viņu atlaida no darba. Tomēr abi gadījumi ir stipri atšķirīgi kaut vai iestāžu finansējuma dēļ vien: TA budžets mērāms desmitos miljonos latu (šogad — gandrīz Ls 30 000), bet KNAB — vien nepilni 3,5 miljoni. Arī TA atklātie finanšu pārkāpumi ir par miljoniem latu.

Turklāt vēlāk A.Kalvītis pats izdevis rīkojumu par I.Beierbahas atjaunošanu amatā, balstīdamies uz Valsts civildienesta pārvaldes (VCP) vērtējumu, ka viņas atlaišana notikusi nepamatoti — tā veikta, kad VK revīzija vēl nebija pabeigta. Tā kā TM A.Kalvīša rīkojumu nav pildījusi (tāpēc, ka TA jau vadīja jaunais iestādes vadītājs Gints Karlsons), I.Beierbaha to apstrīdējusi administratīvajā tiesā. Arī tiesa uzdevusi TM pildīt premjera rīkojumu, taču TM to pārsūdzējusi, informēja TM pārstāve Jana Saulīte. Lēmumu tiesa paredzējusi darīt zināmu ceturtdien, 8.novembrī. Paralēli I.Beierbaha tiesā iesūdzējusi arī G.Grīnvaldu un TM par goda un cieņas izskārumu. Tagadējais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (TB/LNNK) gan nepiekrīt, ka TA pārkāpumi būtu lielāki nekā KNAB: viņaprāt, nekvalitatīvas grāmatvedības datorprogrammas dēļ TA gluži vienkārši "skaitļi nav sarindoti pareizajās ailītēs".

2004.gada sākumā izveidotā TA atbild par visas Latvijas tiesu sistēmas "saimniecību" — tā risina organizatoriskos, finanšu, saimnieciskos un personāla jautājumus, piemēram, maksā algas ap 2000 tiesu darbiniekiem, apkopo statistiku. "Lai tiesnesim ne par ko citu, kā vienīgi par tiesas spriešanu nebūtu jādomā," TA funkcijas raksturo tās pārstāvis Gatis Tauriņš.

Pārkāpumi TA atklājušies, VK sākot revidēt 2006.gada finanšu plūsmu TM pakļautības iestādēs. TA nav pārbaudīta "no a līdz z", bet tikai atsevišķas grāmatvedības pozīcijas izlases veidā — ieņēmumi, norēķini par prasībām, pašu kapitāls un izdevumi atalgojumam. TA pārbaudei iesniegusi arī labotas un papildinātas grāmatvedības virsgrāmatas par 2004.un 2005.gadu, ļaujot secināt — jau iestādes sākuma bilance bijusi nepilnīga, turpmāk apaugot ar arvien jaunām kļūdām, kas daudzkārt izriet no iepriekš pieļautajām. Pēc tā, kā grāmatvedības uzskaite organizēta TA, "nevar izsekot nekam", un rodas pamats "apšaubīt visu, kas tur notiek," vērtē I.Sudraba.

Nepieminot tādus "sīkumus", ka virsgrāmatā var nebūt iekļauti grāmatvedības dati par veselu apgabaltiesu vai to aizmirsuši parakstīt tās sagatavotāji, VK konstatējusi arī, piemēram, virsgrāmatās uzrādītas neesošas pamatlīdzekļu izveidošanas un nepabeigtu celtniecības objektu izmaksas virs Ls 40 000, inventarizācijā konstatētus iztrūkumus virs Ls 157 000 bez attaisnojošiem dokumentiem, bet neatbilstības 2006.gada algu izmaksas dokumentos tuvojas astoņiem miljoniem latu.

Sīkāk analizējot algu izmaksas, VK atklāj — kādas apgabaltiesas priekšsēdētājai izmaksāts par gandrīz Ls 750 vairāk nekā aprēķināts, bet kādai citai tiesas darbiniecei — par Ls 200 mazāk. Citkārt atvaļinājuma pabalsti un prēmijas izmaksāti dubultā apmērā, bet citiem darbiniekiem no atalgojuma ieturēts. Vairākkārt uz privātiem kontiem nauda pārskaitīta bez jebkādiem paskaidrojošiem dokumentiem, turklāt atklājies — pēc galvenās grāmatvedes nomaiņas kāds turpinājis lietot viņas paroli pieejai TA grāmatvedības sistēmai. Tas licis VK izšķirties vērsties Ģenerālprokuratūrā, uzsver I.Sudraba.

Kā informē G.Tauriņš, izstrādāts un VK apstiprināts plāns par grāmatvedības sakārtošanu līdz 2008.gada 1.februārim. Nule pabeigta 2004.gada grāmatvedības sakārtošana. Izstrādāta arī instrukcija, kādā veic inventarizāciju tiesās un pašā TA. I.Sudraba aizrāda — par pārkāpumu novēršanu varēs spriest vien tad, kad VK būs veikusi 2007.gada finanšu revīziju TA.

***

Kas notiek ar Tiesu Administrāciju?

Solvita Āboltiņa (JL), bijusī tieslietu ministre

TA ir iestāde, kas groza milzu naudu. Tomēr tā darbojas absolūti neapmierinoši. Iestādes vadītājs pirmajos mēnešos varētu taisnoties, ka ir kaut kādas grūtības, kas apgrūtina sistēmas izveidi, bet tas turpinājās. Vadītājai bija ļoti attālināta izpratne par to, kā iestādei jādarbojas. Taču izrādījās, ka atbrīvoties no ierēdņa, kas neizpilda savus pienākumus, ir ļoti sarežģīti.

Guntars Grīnvalds (LPP), bijušais tieslietu ministrs

Ja divu gadu garumā nav kārtībā grāmatvedība, tad es uzskatīju, ka vadītāja ir jāatlaiž. Bet tiesāšanās ir par kaut ko citu — par darba tiesiskajām attiecībām. Varbūt tur viss netika izdarīts atbilstoši no procedūras viedokļa. Bet neviens jau nekad nav teicis, ka TA problēmu nav. VK atzinumu neviens nav apstrīdējis, tas joprojām ir spēkā.

Gaidis Bērziņš (TB/LNNK), tieslietu ministrs

TM ir informēta, ka vienas no TM padotībā esošajām iestādēm — TA — grāmatvedībā un finanšu uzskaitē konstatētas nepilnības, taču tās patlaban tiek novērstas saskaņā ar grafiku. Nepilnības TA grāmatvedībā un finanšu uzskaitē radās grāmatvedības datorprogrammatūras kļūdu dēļ. VK nevarēja sniegt atzinumu, jo skaitļi nebija sarindoti pareizajās ailītēs, tāpēc es nevarētu piekrist, ka šie pārkāpumi būtu lielāki nekā KNAB konstatētie.

***

Tiesu administrācijas budžets (milj. Ls)

2004.gadā 14,39 (ap 37% no TM kopējā budžeta)

2005.gadā 16,81 (ap 25%)

2006.gadā 21,59 (ap 28%)

2007.gadā 29,26 (ap 27%)

Dati: TM, TA

Tiesa patur Gulbi apcietinājumā

Ivo Leitāns,  Diena  11/08/07    Kriminālprocesi par iespējamo spīdzināšanu un bēgšanu turpinās.

Atstādinātā Saeimas un Valsts prezidenta Drošības dienesta virsnieka Edgara Gulbja izskats, kas trešdien šokēja klātesošos, tomēr neiespaidoja tiesu, kas viņu paturēja apcietinājumā. Drošībnieks, kas tiek turēts aizdomās par līdzdalību augstas muitas amatpersonas Vladimira Vaškeviča automašīnas spridzināšanā, kā arī par krāpšanu, solot un, iespējams, pieņemot naudu par kāda narkodīlera atbrīvošanu, uz tiesas sēdi bija ieradies ar kakla skriemeļu fiksatoru un kruķiem, pārvietojās ļoti lēni un runāja drebelīgā balsī. Tas saraudināja E.Gulbja māti, bet viņa civilsieva Iveta Šteina skaļi pauda sašutumu par to, "ko var nodarīt vienam cilvēkam".

"Tuvākajā laikā mēs iegūsim vēl kādu informāciju par jauniem rosinātiem kriminālprocesiem un aizdomās turamajiem saistībā ar Gulbi," stāstīja iekšlietu ministrs Ivars Godmanis (LPP/LC). Ministrs pavēstīja, ka drīzumā varētu tikt pabeigta izmeklēšana divos kriminālprocesos, ko joprojām veic Valsts policijas iekšējās drošības birojs. Viens sākts, lai pārbaudītu E.Gulbja advokātu un I.Šteinas izteiktās bažas par viņa spīdzināšanu, atrodoties īslaicīgās aizturēšanas izolatorā, un varētu tikt pabeigts novembra vidū, prognozēja I.Godmanis. Iepriekš ministrs gan kategorisks, noliedza, ka E.Gulbis jelkā tiktu fiziski ietekmēts.

Otrais kriminālprocess ir par mīklainajiem notikumiem uz Salu tilta, kad E.Gulbis pagaidām nezināmā veidā izkļuva no braucošas konvoja automašīnas un ielēca Daugavā un tā guva smagus miesas bojājumus. Pirms dažām nedēļām dienesta pārbaudi saistībā ar incidentu pabeidza Iekšlietu ministrijas galvenā inspekcija. Tā netika publiskota pilnībā, jo to liedza procesa virzītājs, taču tika paziņots, ka E.Gulbis konvojēšanas laikā mēģināja bēgt.

Pārbaudē atzīts, ka Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes darbinieki, kas E.Gulbi konvojēja, pārkāpa instrukcijas, tāpēc rosināts viņus disciplināri sodīt. Procesā par notikumiem uz Salu tilta nepieciešama vēl viena ekspertīze, kuru varēs veikt tikai pēc tam, kad būs ārsta atzinums — E.Gulbis ir "praktiski vesels", sacīja I.Godmanis.

Viedoklis: Katrs viens vai tauta?

Normunds Naumanis, kritiķis,  Diena  11/08/07     Pēdējā laika sabiedriskās viļņošanās sakarā (mediķu, policistu un arodbiedrību pārstāvju grupu pulcēšanās pie Saeimas un Ministru kabineta, spontānais ceturtdienas pikets pie Saeimas Loskutova lietā, jau organizētākā Tautas sapulce svētdien Doma laukumā...) dažādi tiek komentēts protestētāju daudzums: vai līdz šim nosauktie cipari — 5 000 piketā, ap 10 000 cilvēkiem Doma laukumā — ir daudz, maz, pietiekami, lai savu gribu paust sanākušos sauktu par tautu.

Komponists Raimonds Pauls intervijā Kas jauns ir tiešs kā allaž: "Pieci tūkstoši nav tauta." (Bet vai līdzīgs tūkstošu cipars skatītāju ziņģu koncertā ir "tikai" maksātspējīgā publika vai tomēr tauta?), bet Dailes teātra aktrise Rēzija Kalniņa televīzijas intervijā vispār nesaprot "kādēļ mums kaut kur būtu jāiet pulcēties?", un abas publiskās personas īpaši neizpratnē ir par to, kādēļ "priviliģētā un labi atalgotā" Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs un aktieri "cepas" pret valdību (jo viņu labklājību taču sarūpējusi šīs valdības kultūras ministre; jā, jāatzīst — vislabākā no pēdējās desmitgades KM amatpersonām, ja ar labumu galvenokārt saprot naudas izsišanas spējas savu ieceru un vīzijas realizēšanai).

Tā kā Pauls un Kalniņa ir valdībai pietuvinātas personas, jo R.P. — Saeimas deputāts no TP, R.K. tēvs strādā Saeimā un viņa pati ir KM padomniece, "pozitīvisma kampaņā" aģitēja par H. Demakovu, no cilvēciskā viedokļa šī latviešiem raksturīgā kalpu loģika ir saprotama: nekod rokā, kura tevi baro. Tomēr kā brīvus māksliniekus es abus cienījamos sava aroda profesionāļus neizprotu: ja tu kā mūziķis vai aktieris redzi, ka tavs kolēģis muzicē vai spēlē galīgi šķērsām, vai tiešām tu klusēsi tikai tāpēc vien, ka šis kolēģis ir priekšnieks? Vēl — teātri un kultūru vispār uztur nevis par ministrijas naudu, bet gan par visu mūsu, nodokļu maksātāju, naudiņu, un vai tad tieši Helēna Demakova savulaik neiestājās par to, lai pēc iespējas mazinātos atkarība no kāda abstrakta ministrijas ierēdņa labvēlības finanšu resursu sadalīšanā kultūrai (der atcerēties Kultūrkapitāla fonda vēsturi)? Likās, tie autoritārisma laiki, kad vara brutāli pirka kultūras un mākslas ļaužu klusēšanu (citiem vārdiem — ar algu aizbāza šī ietekmīgā sabiedrības rupora muti), pagājuši. Tak nē — un tādas kā iztapoņa Rēzija Kalniņa ir pierādījums: kā maizi ēd, tā dziesmiņu dziedi! Vēl jau arī paliek jautājums par aktieri (klavierētāju) kā pilsoni — vēlams, brīvu pilsoni brīvā, ne Tautas partijas ideoloģisko cenzoru uzraudzītā, valstī.

Un arī jautājumā par "priviliģēto" un pārbagāto JRT (jo, lūk, vidējā alga tur esot Ls 800) atļaušos palikt pie uzskata, ka šis teātris ar tā ieguldījumu — darbu un talantu! — kaut vai Latvijas tēla spodrināšanā ārzemēs ir pelnījis vēl daudzkārt lielāku finansiālo un cita veida atlīdzību no valsts: jo pateicoties JRT un Hermanim, Eiropā vispār ir parādījusies tāda teātra zeme kā Latvija; līdzīgi ir ar LNO un Žagaru — kopš viņš ir mūsu Operas priekšgalā, tā ir nopietns spēlētājs Eiropas opernamu līgā. Un tāpēc pavisam dīvaini, ka tieši Raimonds Pauls "uzbrūk" JRT, jo Maestro taču nu gan zina, ko nozīmē ar savu talantu, vārdu un darbu gadu garumā izcīnīt atzīšanu un stāvokli tik pārsātinātajā mākslas tirgū — vienalga, PSRS vai Eiropā.

Taču jautājums nav par Kalniņas vai Paula privātajām domām — viņi vienkārši līdz šim izrādījušies spilgtākie no mākslas/inteliģences aprindām, kas publiski iebilduši tiem apšaubītājiem, kas noliedz pašreizējās varas cinisko "skaldi un valdi" kārtību. Jautājums tātad ir par ciparu.

Kā krievi teiktu, vstal vopros rebrom/ ir izslējies kā riba jautājums, kādu cilvēku daudzumu, skaitu, masu var uzskatīt par tautu. Kāds cipars ir pietiekams, lai varētu teikt — te runā tauta? Likumdevēji teic — lai sarīkotu referendumu par grozījumiem Satversmē, vajadzīgi 10 000 parakstu. Tātad sanāk, ka tie desmit tūkstoši, kas Doma laukumā sauca apmulsušajam Zatleram "Atlaist Saeimu!", tomēr bija tauta?

Bet varbūt vietā ir gluži cits jautājums — kas ir tie simts pilsoņi, kas sēž Saeimā un lemj šīs tautas juridiskos likteņus — pati tauta vai simts "balsošanas mašīnas"? Likumīgi (KNAB uzrēķini teju visām partijām gan spiež par to šaubīties) ievēlētie tautas priekšstāvji, ērti iekārtojušās partiju disciplīnai pakļautas marionetes vai tomēr spilgtas personības, nu, labi — vismaz individualitātes, kurām pašām ir savas domas un arī spēja šīs domas paust un aizstāvēt, ja nepieciešams? Atbilde paliek karājamies gaisā jeb, kā to lieliski un gudri reiz Domburšovā pauda Baiba Sipeniece: skatoties uz šīm sejām, katrs taču redz, ka viņi melo. Un šai ziņā, protams, Saeimas treknajā maizē esošajiem pamatīgi jātrīc par savu pakaļu— ne visi, oi, pat pārāk daudzi no viņiem nav ar Paula talantu, kas labi dzīvos arī bez budžeta algas. Ja pieņem, ka Doma laukumā tomēr bija pulcējusies tauta un, jā, pat ja tur sanākušos klaigātājus par tautu neuzskata. Jo pavisam drīz jau referendumam par Saeimas atlaišanu nepieciešamais tautas balsu cipars būs savākts. Kaut gan patiesībā jau Saeima, kura eksistē vienās bailēs ,— kaut tik nebūtu jāzaudē darbavieta un stabila alga, ir nožēlojama. Un bīstama, jo absolūti manipulējama jeb šantažējama

Saeima apstiprina trīs jaunus ministrus

TVNET/LETA   11/08/07     Šodien Saeima apstiprināja labklājības ministres amatā līdzšinējo Labklājības ministrijas parlamentāro sekretāri Ivetu Purni (ZZS), ārlietu ministra amatā līdzšinējo Ministru prezidenta biroja vadītāju Māri Riekstiņu (TP), savukārt reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra amatā līdzšinējo Kuldīgas mēru Edgaru Zalānu (TP).

Balsojumā par jauno labklājūbas ministri "Par" balsoja 52 deputāti, "pret" bija 23, bet 15 balsojumā atturējās.

Purne piekrita kandidēt uz vakanto labklājības ministra amatu, iepriekš uzsverot, ka sevi uzskata par profesionāli sociālajā jomā, kurā arī iepriekš ir strādājusi.

Darba joma, kuru viņa ļoti labi pārzinot un kas varētu būt viena no prioritātēm, ir alternatīvo sociālo pakalpojumu attīstība. Svarīgi būšot nodrošināt gan valsts, gan pašvaldību atbalstu profesionāļiem, kas darbojas šajā jomā.

Viņas darbā svarīgas būšot arī pārējās "jūtīgās jomas".

Pēc Purnes teiktā, līdzšinējās labklājības ministres Dagnijas Staķes (ZZS) laikā esot ielikti "labi pamati" un nu būšot jāturpina darbs sistēmas pilnveidošanai. Turpmāk jāatbalsta un jāpilnveido arī pašvaldību un valsts sadarbība sociālajā jomā, kā arī jāuzlabo starpministriju sadarbība.

Aģentūras LETA arhīva dati liecina, ka Purne ir dzimusi 1963.gadā Rīgā. 2003.gadā beigusi sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskolu "Attīstība".

2005.gadā viņa bijusi Rīgas sociālās aprūpes centra "Gaiļezers" vecākā sociālā darbiniece, kā arī Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas padomes locekle.

Vēlāk Purne apstiprināta par Labklājības ministrijas parlamentāro sekretāri.

Šodien Saeima apstiprināja ārlietu ministra amatā līdzšinējo Ministru prezidenta biroja vadītāju Māri Riekstiņu (TP).

"Par" balsoja 52 deputāti, "pret" bija 23, bet 15 balsojumā atturējās.

Riekstiņš piekrita kandidēt uz vakanto ārlietu ministra amatu, šādu lēmumu iepriekš pamatojot ar daudzām nozīmīgām ārpolitiskajām lietām, kas valstī jāveic līdz 5.decembrim, kad atkāpsies Ministru prezidenta Aigara Kalvīša (TP) vadītā valdība. Kā šādas lietas Riekstiņš minēja Latvijas-Krievijas robežlīgumu un tā saucamo Eiropas Savienības reformu līgumu.

Riekstiņš atzina, ka viņš būtu gatavs strādāt par ārlietu ministru arī nākamajā valdībā. "Nekādas garantijas politikā jau nekad nevienam netiek dotas. To, kāda būs jaunā valdība, parādīs sarunas starp partijām, kas ir pārstāvētas Saeimā," sacīja Riekstiņš, norādot: ja Tautas partija (TP) saglabātu ārlietu ministra amatu un Saeima akceptētu viņa kandidatūru, viņš būtu gatavs pildīt ārlietu ministra pienākumus arī nākamajā valdībā.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Riekstiņš dzimis 1963.gada 8.aprīlī. 1985.gadā viņš beidzis Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu (LVFKI) kā sporta pedagogs, bet 1993.gadā absolvējis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti.

1985.gadā Riekstiņš sācis strādāt LVFKI Sporta spēļu katedrā, no 1983. līdz 1985.gadam bijis Fizkultūras institūta Komjaunatnes komitejas sekretārs un no 1987. līdz 1991.gadam bijis Jaunatnes organizāciju komitejas priekšsēdētāja vietnieks.

No 1991.gada decembra līdz 1993.gadam Riekstiņš bijis Ārlietu ministrijas sakaru referents ar Vāciju, Austriju un Šveici, bet 1993.gada augustā iecelts par Ārlietu ministrijas valsts sekretāru.

2002.gada novembrī Riekstiņš iecelts par Latvijas delegācijas iestāšanās sarunām ar NATO vadītāju, bet no 2004.gada novembra kļuvis par Latvijas vēstnieku ASV. Šā gada janvārī Riekstiņš sāka pildīt Ministru prezidenta Kalvīša biroja vadītāja pienākumus.

Riekstiņš TP iestājās pērnā gada februārī, un šā gada aprīlī TP viņu virzīja kā savu Valsts prezidenta amata kandidātu.

Nespējot gūt koalīcijas partneru atbalstu Riekstiņa kandidatūrai Valsts prezidenta amatam, TP atsauca Riekstiņa izvirzīšanu par labu bezpartejiskā un pašreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera kandidatūrai.

Ārlietu ministra amats kļuva vakants pēc tam, kad demisionēja Artis Pabriks (TP).

Savukārt reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra amatā šodien Saeima apstiprināja līdzšinējo Kuldīgas mēru Edgaru Zalānu (TP).

"Par" balsoja 52 deputāti, "pret" bija 23, bet 15 balsojumā atturējās.

Zalāns piekrita kandidēt uz vakanto reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra amatu, norādot, ka ir gatavs ministra posteni ieņemt arī tikai līdz 5.decembrim, kad atkāpsies Ministru prezidenta Aigara Kalvīša (TP) vadītā valdība.

Zalāns iepriekš sacīja, ka lēmums piekrist ieņemt ministra vietu tapis tāpēc, ka jāpabeidz administratīvi teritoriālās reformas likumu pakete, ko bez ministra izdarīt būtu sarežģīti.

Zalāns dzimis 1967.gada 3.septembrī Kuldīgā, kur dzīvo joprojām, precējies, ģimenē ir divi bērni.

Viņam ir augstākā izglītība, pēc specialitātes viņš ir arhitekts. 1992.gadā Zalāns beidzis Rīgas Tehnisko universitāti, papildinājis zināšanas ārzemēs: 1993.gadā beidzis kursus par pilsētplānošanu Zviedrijā, bet 1994.gadā beidzis Kvīnslendes universitāti ASV, zināšanas papildinājis arī Austrālijā.

Zalāns strādājis Kuldīgas rajona padomē par galveno arhitektu, bijis "RBAC Kurzeme" pārstāvis Kuldīgas domē un Kuldīgas rajona padomē, bijis Reģionālās attīstības departamenta direktors Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

1998.gadā Zalāns sāka darbu Kuldīgas rajona padomē kā Reģionālās attīstības nodaļas vadītājs.

1998.gada oktobrī Zalāns kandidējis 7.Saeimas vēlēšanās no Tautas partijas saraksta, 1999.gada jūlijā kļuvis par 7.Saeimas deputātu un 2000.gada februārī nolicis 7.Saeimas deputāta mandātu un iecelts par Ministru prezidenta Andra Šķēles biroja vadītāju.

2000.gada maijā viņš iecelts par Valsts kancelejas Ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāru.

2001.gada martā viņš kandidējis Kuldīgas domes vēlēšanās no Tautas partijas saraksta, ievēlēts par Kuldīgas domes deputātu un domes priekšsēdētāju. Tā paša gada aprīlī viņš ievēlēts arī par Kuldīgas rajona padomes priekšsēdētāja vietnieku.

Pēc četriem gadiem Zalāns atkal kandidēja Kuldīgas domes vēlēšanās no Tautas partijas saraksta, tika ievēlēts par pašvaldības deputātu un Kuldīgas domes priekšsēdētāju.

Kā liecina viņa amatpersonas ienākumu deklarācija, viņš ieņem 16 dažādus amatus: Zalāns ir padomes loceklis Kurzemes plānošanas reģionā, Kuldīgas pilsētas un rajona padomes priekšsēdētājs, kapitāldaļu turētāja pārstāvis SIA "Kuldīgas siltumtīkli", SIA "Kuldīgas komunālie pakalpojumi", SIA "Kuldīgas ūdens" SIA "Informācijas un tūrisma koordinācijas centrs", bezpeļņas organizācijā "Kuldīgas televīzijas sabiedrība".

Zalāns joprojām ir valdes loceklis Kurzemes reģionālās attīstības fondā, Tautas partijas Kuldīgas nodaļas valdes loceklis, dalībnieku sapulces loceklis "Kurzemes reģiona attīstības aģentūrā", kapitāldaļu turētāja pārstāvis SIA "Pārventas parks", "Kuldīgas sporta klubā ELVI", valdes priekšsēdētājs Lauku un reģionu attīstības biedrībā, kapitāldaļu turētāja pārstāvis SIA "Kuldīgas transporta un loģistikas centrs”, SIA "Kuldīgas īpašumi".

Viņam pieder dzīvojamā ēka Kuldīgā, lietošanā nodota zeme Kuldīgas rajona Vārmes pagastā, viņš nomā vasarnīcu Jūrmalā.

Viņam ir 100 AS "Ventspils nafta" akcijas.

Kalvītis nevar pieņemt kritiku, ka bijis slikts valdības vadītājs

LETA  11/08/07    Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) uzskata, ka nav iemesla runām par iespējamu Tautas partijas (TP) norietu līdz ar pašreizējiem sarežģījumiem politiskajā situācijā.

Kā Latvijas Televīzijas raidījumā "100.pants" teica Kalvītis, TP vairākkārt esot piedzīvojusi grūtus laikus - pedofilijas skandālu, Ventspils uzņēmēju spiedienu un citas negācijas. "Tomēr TP ir spēcīgākais organisms valstī, un mums ir daudz cilvēku, kas gatavi turpināt strādāt."

Kalvītis ir pārliecināts, ka premjera amatā ir labi strādājis, tāpēc nevar pieņemt kritiku, ka bijis slikts valdības vadītājs. "Mēs varbūt esam kļūdījušies, taču kļūdas nepieļauj tikai tie, kas neko nedara," sacīja Kalvītis, piebilstot, ka viņa kļūda bijusi tā, ka nav mācējis sabiedrībai izskaidrot atsevišķu likumu grozījumu nepieciešamību, piemēram, grozījumus valsts drošības iestāžu likumos.

"Katra partija piedzīvo kritikas vilni," sacīja Kalvītis, "tikai tad, kad emocijas noplaks, būs skaidrs, kas patiesībā noticis."

Kalvītis uzskata, ka valdības darbu kritizēt var tikai "kristāltīri" cilvēki. "Pirms kāds vēlas kritizēt valdības darbu, šim cilvēkam pašam jāatbild uz jautājumu, ko viņš ir darījis valdības labā - cik daudz naudas nomaksājis nodokļos," sacīja Kalvītis. "Viņiem neviens nav devis tiesības būt soģiem," sacīja Kalvītis, norādot, ka valdības kritizētāji ir tikai politiskie oponenti "un nekas vairāk".

Politiķis norādīja, ka pēc premjera amata atstāšanas atgriezīsies Saeimā, lai uzlabotu tur politisko diskusiju. Kalvītis uzskata, ka arī vairākiem pašreizējās valdības ministriem vajadzētu atgriezties parlamentā, lai "uzlabotu politisko debašu līmeni".

Kalvītis izslēdza iespēju, ka varētu būt ministrs nākamajā valdībā, jo trīs gadus ir kārtīgi strādājis valdībā un "Latvijai nekad nebūs tik labi gadi ekonomikā kā pēdējos trīs gados".

Kā ziņots, 7.novembrī Kalvītis pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru paziņoja, ka decembra sākumā atkāpsies no amata.

Saeima pieņem nākamā gada valsts budžetu

TVNET/LETA  11/08/07    Šodien Saeima galīgajā lasījumā pieņēma nākamā gada valsts budžetu. Par balsoja 54 deputāti, pret - 39. Par budžetu nobalsoja visi koalīcijas partiju deputāti. Balsojumā par nākamā gada budžetu nepiedalījās Tautas partijas deputāts Artis Pabriks un divi bijušie koalīcijas, tagad ārpusfrakciju deputāti Visvaldis Lācis un Aigars Štokenbergs.

2008.gada valsts budžetā paredzēts pārpalikums 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb apmēram 163 miljonu latu apmērā.

Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi ir prognozēti 5,498 miljardu latu apmērā, bet izdevumi - 5,335 miljardi latu.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi prognozēti 4,127 miljardi latu, izdevumi - 4,218 miljardi latu, bet valsts speciālā budžeta ieņēmumi prognozēti 1,387 miljardi latu, izdevumi - 1,133 miljardi latu.

2008.gadā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi palielināsies par 22,5% salīdzinājumā ar 2007.gadu, bet izdevumi - par 20,3%. Valsts pamatbudžeta ieņēmumi prognozēti par 26,7% vairāk, nekā prognozēts 2007.gadā, un izdevumi - par 19,6% vairāk nekā 2007.gadā.

2008.gadā valsts speciālā budžeta ieņēmumi prognozēti par 11,2% vairāk nekā 2007.gadā, bet izdevumi - par 22,5% vairāk. Valsts konsolidētā budžeta finansiālais pārpalikums tiek prognozēts 1% apmērā no IKP.

No valsts konsolidētā budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2008.gadā ir izslēgts valsts pamatbudžeta pārskaitījums valsts speciālajam budžetam 16,7 miljonu latu apmērā.

Plānots, ka 2008.gadā, salīdzinot ar 2007.gada novērtējumu, konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi faktiskajās cenās palielināsies par 21%, bet izdevumi palielināsies par 19,2%.

Nākamgad valsts paredzējusi aizņemties 81 miljonu latu, bet aizdevumiem plānoti 134 miljoni latu.

Ārvalstu finanšu palīdzības naudas līdzekļu samazinājuma starpības segšanai paredzēti 7,8 miljoni latu, bet naudas līdzekļu aizdevumiem - samazinājums 134 miljonu latu apmērā.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi plānoti 4,127 miljardu latu apmērā, bet izdevumi - 4,218 miljardu latu apmērā. No nodokļiem plānots gūt ieņēmumus 2,89 miljardu latu apmērā, kas ir par 34% vairāk nekā šogad, savukārt dotācija no vispārējiem ieņēmumiem plānota 3,94 miljardu latu apmērā, kas ir par 25% vairāk nekā šogad.

Valsts speciālā budžeta ieņēmumi no sociālās apdrošināšanas iemaksām plānoti 1,35 miljardu latu apmērā.

Budžetā ir arī precizētais vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvara 2008.-2010. gadam projekts.

2009.gadā valsts budžeta pārpalikums plānots 1,2% apmērā, 2010.gadā - 1,5% apmērā.

Precizējot pirmajā lasījumā atbalstīto budžeta projektu, valdība iepriekš vienojās un Saeima šodien atbalstīja priekšlikumu ugunsdzēsēju un policistu atalgojumam papildus atvēlēt 9,556 miljonus latu, savukārt mediķiem - 11,077 miljonus latu. Šos līdzekļus iegūs, pārdalot ES fondu līdzfinansējumam paredzēto naudu.

Skolotājiem atvēlēs papildu 14 miljonus latu, puse nepieciešamo līdzekļu tiks iegūti, pārdalot ES līdzfinansējumu, otra puse - no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta. Skolotāju atalgojumam vēl papildus tiek piešķirti 1,5 miljoni latu.

Līdz ar to pedagogu atalgojuma palielināšanai no nākamā gada budžeta tiek piešķirti gan 14 miljoni latu, lai nodrošinātu pedagogu atalgojuma palielinājumu atbilstoši valdības apstiprinātajai "Pedagogu darba samaksas programmai 2005.- 2010.gadam" no 2008.gada 1.septembra iepriekš paredzēto 10% paaugstinājuma vietā, gan 1,5 miljoni latu, lai no 2008.gada 1.septembra turpinātu pedagogu iekļaušanu vienotajā darba samaksas sistēmā, apmaksājot darbu par gatavošanos stundām.

Kultūras darbinieku atalgojumam no Aizsardzības ministrijas budžeta plānoti papildu trīs miljoni latu, Nacionālās radio un televīzijas padomes atalgojumam - 25 000 latu.

Ārlietu ministrijai attīstības sadarbības programmu finansēšanai paredzēti papildu 100 000 latu, pārdalot neparedzētiem gadījumiem plānoto naudu.

213 301 lats tiks atvēlēts Cesvaines skolas būvniecības izmaksu segšanai. Līdzekļi tiks iegūti, nepalielinot Saeimas deputātu atalgojumu. Ar šādu priekšlikumu klajā nāca visas koalīcijas partijas.

374 450 lati no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem tiks atvēlēti policijai, lai nodrošinātu dažādu objektu, tostarp ārvalstu vēstniecību un jaunās Ārlietu ministrijas ēkas apsardzi.

Kopumā no ES līdzfinansējumam paredzētajiem līdzekļiem par labu atalgojuma palielināšanai pārdalīti ap 30 miljoniem latu.

Kopējais ES līdzfinansējumam paredzētais finansējums ir ap 500 miljoniem latu.

Šodien Saeima neatbalstīja nevienu Saeimas opozīcijas partiju priekšlikumu budžetā.

Atbalstīti netika arī vairāki ministriju iesniegtie priekšlikumi pārdalīt finansējumu ministriju iekšienē starp programmām, lai būtu iespējams palielināt darbinieku atalgojumu. Izņēmums bija tikai atbalsts Vides ministrijai priekšlikumam piešķirt 25 000 latu Latvijas Dabas muzeja darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Finansējums tiks piešķirts arī lidostai "Rīga" skenera iegādei, kā arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai samaksai atsevišķiem speciālistiem.

Mazo pensiju saņēmēji piemaksas nākamgad saņems no 1.jūnija 40 santīmu apmērā par katru nostrādāto gadu. Pensiju palielināšanai mēnesi ātrāk, nekā iepriekš plānots, būs nepieciešami 2,7 miljoni latu, kuri tiks ņemti no nodarbinātības speciālā budžeta un novirzīti valsts pensiju speciālajam budžetam.

Minētā norma paredz, ka mazo pensiju saņēmēji par katru gadu saņem 40 santīmu piemaksu, piemēram, persona ar 30 gadu darba stāžu pie pensijas katru mēnesi saņems 12 latus. Minēto priekšlikumu nebija atbalstījis Ministru kabinets.

Pabriks paziņo par izstāšanos no TP

LETA  11/08/07    Bijušais ārlietu ministrs, patlaban Saeimas deputāts Artis Pabriks, kurš šodien nepiedalījās balsošanā par nākamā gada valsts budžetu un trīs jaunu ministru iecelšanu amatos, nolēmis atstāt Tautas partiju (TP).

Par to Pabriks šodien Saeimas sēdes laikā informēja žurnālistus.

Politiķis paziņoja, ka no šā brīža viņš esot gatavs aktīvi piedalīties jaunas politikas veidošanā Latvijā gan nevalstisko organizāciju jomā, gan kopā ar nesen no TP izslēgto Aigaru Štokenbergu.

Pabriks pēc Štokenberga ir otrais politiķis un TP valdes loceklis, kurš pēdējā laikā pamet TP. Pēc Pabrika aiziešanas TP frakcijā paliks 21 deputāts.

TP Saeimas frakcijas deputāts Jānis Lagzdiņš žurnālistiem pauda viedokli, ka Pabriks nav ticis galā ar aizvainojumu, ka viņam tik ātri bija jāatstāj ministra postenis.

Lagzdiņš arī aicināja Pabriku nesteigties un tālāko darbību pārrunāt TP valdē.

Viedoklis: Jauna Kalvīša gaidīšana

Māris Krautmanis,  NRA  11/09/07     Valstī vajadzīga varoša vara, nevis ļengana, ļumīga ļerpata vai pie sienas pienaglots galerts.

Beigu beigās vismaz viena lieta šajā valstī ir atrisinājusies – Ministru prezidents Aigars Kalvītis ir paziņojis par savas valdības eitanāziju un tā notiks 5. decembrī pēc budžeta pieņemšanas un trim pie valsts stūres pavadītiem gadiem.

Ievainojumi, kas bija pēdējā laikā skāruši Kalvīša valdību, praktiski nebija vairs savienojami ar turpmāku pastāvēšanu, tāpēc visnotaļ loģisks bija ķirurga un Valsts prezidenta Valda Zatlera verdikts, ka nu jau gan viss – jāatslēdz šim pasākumam skābeklis.

Ja Ministru prezidentam vairs nav atbalsta valdošajā koalīcijā un pat ne arī savā dzimtajā Tautas partijā, tad tā vairs nav nekāda valdīšana, bet mocīšanās. Trīs ministri jau bija pametuši valdības kuģi, katrs savu mazliet atšķirīgu iemeslu dēļ. Tad vēl arī labklājības ministre Dagnija Staķe. Un tas jau ir tā kā par daudz. Mazliet komiski, ka tukšās ministru vietas aizpildīs citas personas, kurām līdz Kalvīša demisijai palicis vien tik daudz laika, lai pārvestu uz jaunajiem kabinetiem savus puķupodus. Cita lieta – ja šie jaunie ministri paliks ministri arī pie jaunā Ministru prezidenta, tad vismaz jurģošana nebūs bijusi pa tukšo.

Saprotams, ka jauna valdība taps taisīta aptuveni no tiem pašiem māliem kā iepriekšējā, jo – kā teikts kādā dziesmā: "Citu variantu nav." Tas, ka ir viena tāda partija Jaunais laiks, kura ar izriestu krūti paziņo, ka gatava uzņemties atbildību veidot valdību, nav ņemams nopietni, jo, lietojot futbola terminoloģiju, jaunlaicēni atrodas aizmugurē – nekorekta, destruktīva ir bijusi šīs partijas spēle, un ar tādiem diezin vai kāds gribēs par sadarbību nopietni runāt.

Tiesa gan, visai sarežģīta ir arī situācija pāris līdzšinējās koalīcijas partiju iekšpusē – īpaši TB/LNNK, kura pēdējā laikā plīst pušu pa visām vīlēm. Uzmetēji, aizgājēji un jaunas partijas dzemdināšanas gaidās trinušies ir sastopami arī tautpartijiešu vidū, līdz ar to jauns premjers ar pietiekamu Saeimas vairākuma atbalstu tagad būs rūpīgi jāpameklē. Kaut kādas nojausmas par šo kandidatūru jau tā kā ir, taču pa vidu maisās daudz viltus zaķu, kuri laikam palaisti pļavā saplosīšanai. Ej nu zini, kurš no šiem būs īstais – Gundars Bērziņš, Helēna Demakova, Māris Riekstiņš, Uldis Pīlēns, Uldis Sesks, Edmunds Krastiņš vai kāds cits?

Aizvadot Kalvīti pelnītā pensijā, nopakaļ jāteic, ka viņa lejuplidojumā kopā jaucas daudzi dažādi faktori, objektīvi un subjektīvi vektori, reāli un arī pagalam sameloti iemesli un iegansti. Kalvīša krišanas pelnītā sadaļa sastāv, pirmkārt, no viņa paša kļūdas bez redzama pamatojuma sākt valdības reorganizāciju, kurā tapa apskādētas koalīcijas partiju intereses, kas savukārt radīja īgnumu pret valdības vadītāju. Otra nelaime ir tas, ka Kalvītis par daudz mētājās, nespējot novest līdz galam iesāktus darbus, tostarp, arī KNAB priekšnieka Alekseja Loskutova padzīšanu, kur pēc pateikta A, nesekoja vēl arī B un Z – proti, sabiedrībai joprojām nav atklāts viss problēmu komplekss, kāds ir radies sakarā ar KNAB īpaši dīvaino darbošanos un šīs iestādes apdraudējumu tiesiskumam. Tikmēr pretiniekam ar bļaušanu un lozungošanu ir izdevies iebļaut lielas publikas daļas apziņā, ka drauds tiesiskumam nav Loskutovs, bet pats Kalvītis.

Milzu problēma ir inflācija, kur atkal pastāv gan objektīvi, gan subjektīvi faktori. Latvija ar milzu gavilēm iestājās Eiropas Savienībā, un bija zināms, ka visādu resursu, priekšmetu un pakalpojumu cenas ES ir augstākas nekā Latvijā, tāpēc tām būs augt arī pie mums. Un visnotaļ naivi bija domāt, ka arī algas tikpat ātri spēs skriet pakaļ. Šajā inflācijas rašanās aspektā neviens nav vainīgs, bet, ja kāds ir vainīgs, tad tās ir visas partijas, kas veicināja eiroiešanu, un pats pilsoņu vairākums – jo nobalsoja par iestāšanos ES.

Tajā pašā laikā ir acīm redzams, ka pastāv vēl citi, ne tik negrozāmi faktori, kas veicina inflāciju, – kreditēšanas bums, kas nu jau ir beidzies, un sākusies otra galējība – kredītu nepieejamība vai ļoti apgrūtināta pieejamība. Vēl var nojaust, ka daudzās latvju zemes ekonomikas jomās pastāv konkurences trūkums – degvielas, pārtikas preču un apģērbu tirdzniecībā, pakalpojumos utt. Pastāv, iespējams, kādas karteļu vienošanās, jaunu konkurentu mākslīga nelaišana tirgū, kamdēļ piedāvājumam nav īpaši jāuztraucas par to, ka pieprasījums atvērs maku un maksās augstu cenu. Sazin kāpēc, bet pagalam augsta cena ir arī celtniecībā, kur ķelle un špaktele par saviem pakalpojumiem prasa pat augstāku samaksu nekā Rietumeiropā. Klāt vēl nāk arī prāva pelēkās un puspelēkās ekonomikas ēna, kas neļauj valstij iekasēt adekvātu daļu tai pienākošos nodokļu, līdz ar to tās rīcībā ir par maz līdzekļu, lai segtu sociālās vajadzības un pašai savus izdevumus. Šīs jomas ir tādas, kur, lai arī mums ir varen atvērta un tirgus ekonomika, valdībai tomēr ir bijušas iespējas šur tur iejaukties un kaut ko darīt. Nevar jau arī teikt, ka nekas nav darīts, tomēr varētu gribēt vairāk.

Kā Kalvīša krišanas paātrinātājs ir opozīcijas spēku naidpilnā trakošana, lietussargu revolūcija, ļaužu musināšana uz iziešanu ielās. Tā gan nav tautas revolūcija, kādu to gribētu iztēloties valdošās koalīcijas konkurenti, bet tikai šo konkurentu pašu angažētu plašsaziņas līdzekļu saceltas histērijas ietekmēts pūlis, kas tendēts visās valsts un personiskajās nelaimēs vainot Kalvīti.

Tagad Kalvītis aizies. Dažs to pasniegs kā savu diženu uzvaru, sasniegs orgasmu, redzot sevi televizora ekrānā un nopelnīs kādu Eiropas institūciju grasi, lai segtu savus iepriekš sakrātus parādus neveiksmīgākās demokrātijas un caurspīdības veicināšanas akcijās. Taču pagaidām no šādām ļaužu masu protesta akcijām valdošajiem vēl nav ko bīties, jo konkurenti ir spējuši tikt tikai līdz pusei – viņi prot uzkurināt un saaicināt laukumā ļaudis. Taču, kad ļaudis ir atnākuši, viņiem nav, ko tiem teikt.

Tas, ka nav labi, tāpat bija zināms, bet kur ir alternatīva, pozitīvā programma? Ko pie varas neesošie piedāvā darīt labāk? Ar muti braukt un kritizēt ir viena lieta, bet strādāt un uzņemties atbildību ir sarežģītāk. Un vienreiz jau bija tādi jaunie laiki, kad pie stūres tika pielaists no Marsa plakankalnēm nākušais vibrējošās partijas līderis, un arī Rīgas domē bija šīs partijas pārgudrā, bet neko nedarošā vadība. Vai tad bija laime?

Taisnība, ka pašreizējā vara dzīvo mazliet tā kā aiz automašīnu stikliem un īsti nezina, ko ikdienā dara, ēd un domā tauta. Ja jau trīs gadus ir šajās automašīnas un kabinetos dzīvots, tad nav par skādi mazliet paieties arī kājām. Tagad pienācis laiks meklēt citu Kalvīti, kuram gan, ak un vai, neklāsies daudz vieglāk.

Taču arī šīs varas pašreizējā alternatīva – snobiski pseidoeksperti, citvalstu fondu maizē izlaidusies un ārzemju lieluzņēmumu interesēm pakalpot naska publika dzīvo tāpat kabinetos un pārtijās un par ļaužu vajadzībām zina pat mazāk. Varbūt viņi vairāk ko zina tikai par seksuālo minoritāšu problēmām likumdošanā. Taču vai šīs problēmas pašlaik ir pašas aktuālākās?

Neviļus nāk prātā vienas partijas bārdainā ierindas biedra pirms daudziem gadiem sacītais, ka valstī vajadzīga varoša vara, nevis ļengana, ļumīga ļerpata vai pie sienas pienaglots galerts. Tolaik šīm metaforām bija mazliet cits konteksts, toties pašlaik tās skan tik ļoti atbilstīgi situācijai.

Rājiens par Lemberga drošības līdzekli

BNS  11/09/07    Tiesnešu disciplinārkolēģija trešdien piemērojusi disciplinārsodu — rājienu — Rīgas apgabaltiesas (RAT) tiesnesei Tamārai Brodai, kura tikai divas dienas pēc lēmuma par drošības līdzekļa maiņu noteica skaidrus ierobežojumus smagos noziegumos apsūdzētajam Ventspils mēram Aivaram Lembergam, ziņo BNS. Pret tiesnesi bija ierosināta disciplinārlieta. T.Broda jūlija sākumā nolēma atbrīvot no apcietinājuma smagos noziegumos apsūdzēto A.Lembergu, kā drošības līdzekli nosakot mājas arestu. Tiesa gandrīz divas dienas viņam nenoteica ierobežojumus, līdz ar to A.Lembergs varēja brīvi tikties vai sazināties ar cilvēkiem.

Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja vietas izpildītājs Juris Stukāns disciplinārkolēģijas sēdē vērsa uzmanību, ka apgabaltiesa šādos drošības līdzekļa noteikšanas gadījumos ir pēdējā tiesas instance, kuras lēmums nav pārsūdzams, līdz ar to apgabaltiesas tiesnešu lēmumi veido tiesu praksi jeb judikatūru. Tādēļ šie lēmumi jāvērtē ļoti rūpīgi. Plašākās debates disciplinārlietas izskatīšanas gaitā raisījās par to, vai lietās par drošības līdzekļa piemērošanu vispār var būt saīsinātais lēmums, jo Kriminālprocesa likumā tas nav skaidri pateikts.

T.Broda atzina, ka pārkāpusi Kriminālprocesa likuma 287. panta 4. daļā noteikto 24 stundu termiņu pilna lēmuma sagatvošanai. Taču skaidroja to nevis ar tīšu likuma pārkāpumu vai nolaidību, bet gan ar lēmuma motivācijas sarežģītību. Tiesnese uzskata, ka, izskatot sūdzību par drošības līdzekļa grozīšanu, drīkstējusi nolasīt saīsināto lēmumu, jo Kriminālprocesa likums nenosaka drīkst vai nedrīkst to darīt, tāpēc viņa piemērojusi analoģijas principu ar Kriminālprocesa likuma 530. pantu, kas ļauj to darīt.

Pēc Kalvīša rīkojuma šodien Loskutovs atsācis pildīt KNAB priekšnieka pienākumus

LETA  11/09/07    Saskaņā ar Ministru prezidenta Aigara Kalvīša (TP) vakar izdoto rīkojumu Aleksejs Loskutovs no šodienas ir atsācis pildīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka pienākumus, informēja KNAB Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļas pārstāve Ilze Leimane.

Premjers, pamatojoties uz disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas ierosinājumu, Loskutovam izteicis rājienu.

Loskutovs sacīja, ka viņš komisijas pieņemto lēmumu par rājiena izteikšanu pārsūdzēs Administratīvajā rajona tiesā.

KNAB priekšnieks joprojām uzskata, ka Valsts kontroles atklātie pārkāpumi biroja grāmatvedības uzskaitē nebija tik nopietni, lai viņš zaudētu amatu. Loskutovs jau iepriekš bijis pārliecināts, ka varēs turpināt strādāt un vadīt biroju.

Kalvītis iepriekš pauda viedokli, ka viņš neesot kļūdījies, pieņemot lēmumus saistībā ar Loskutovu, taču tos, iespējams, vajadzējis vairāk izskaidrot sabiedrībai. "Viņš [Loskutovs] ir pieļāvis trīs ļoti nopietnus pārkāpumus," savu viedokli pamatoja Kalvītis, uzsverot, ka neplāno Loskutovam atvainoties.

Kā ziņots, disciplinārlietas izmeklēšanas komisija rosināja piemērot rājienu Loskutovam.

Komisija konstatēja, ka Loskutovs ir pieļāvis trīs tiesību normu neievērošanu likumdošanā saistībā ar kārtību, kādā kārto grāmatvedību, likumu par grāmatvedību, kā arī likumu par valsts un pašvaldības finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu.

Saskaņā ar likumu iestādes vadītājs ir atbildīgs par iestādes finanšu plūsmas uzraudzīšanu, tāpēc komisija vienbalsīgi nolēmusi rosināt disciplinārsoda - rājiena piemērošanu Loskutovam.

Kā ziņots, 16.oktobrī valdība nolēma rosināt no amata atbrīvot Loskutovu. Šāds lēmums tika pieņemts pēc iepazīšanās ar ģenerālprokurora Jāņa Maizīša vadītās izmeklēšanas komisijas ziņojumu par Loskutova darbību. Protestējot pret šo valdības lēmumu, pie Saeimas piketā pulcējās ap 5000 cilvēku.

Savukārt Saeima lēmumprojektu atdeva atpakaļ skatīšanai valdībai un uzdeva Ministru kabinetam līdz 20.novembrim izveidot komisiju papildu pārbaudes veikšanai par operatīvo līdzekļu izlietojumu KNAB. Šajā komisijā jāiekļauj arī Ģenerālprokuratūras, Valsts kontroles, Drošības policijas un Satversmes aizsardzības biroja pārstāvji.

Ģenerālprokurors iepriekš Ministru prezidentam Kalvītim nosūtīja protestu par viņa septembrī izdotajiem rīkojumiem atstādināt no amata KNAB priekšnieku Loskutovu un šajā saistībā veidot disciplinārlietas izmeklēšanas komisiju.

Loskutovs Administratīvajā rajona tiesā ir apstrīdējis premjera lēmumu par viņa atstādināšanu no amata, kas izriet no Kalvīša rezolūcijā Valsts kancelejas vadītājai Guntai Veismanei teiktā. Tiesā par to ierosināta lieta.

Tāpat Loskutovs arī vērsies pie ģenerālprokurora Maizīša ar lūgumu izvērtēt Kalvīša rīcības atbilstību likumam "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā". Loskutovs uzskata, ka Kalvītis atradies interešu konflikta situācijā, jo uzdevumu viņu atstādināt no amata devis, vienlaikus būdams Tautas partijas (TP) priekšsēdētājs. KNAB vadītājs ir pārliecināts, ka Kalvītis kā TP priekšsēdētājs ir personiski ieinteresēts, lai šī politiskā organizācija netiktu sodīta par pārkāpumiem saistībā ar priekšvēlēšanu izdevumiem.

Viedoklis «Smadzeņu skalošana» ir valsts pienākums

Jānis Riņķis, SIA «Public Relations Holding» valdes priekšsēdētājs  11/09/07     Man atrakstīja žurnāliste Ilze Vainovska no laikraksta «Kursas Laiks», kas bija noraizējusies, ka 18. novembris un citi Latvijas svētki ir kļuvuši gandrīz vai par tādu kā katra iedzīvotāja privātu darīšanu. Neesot vairs tās kopības izjūtas, kas bija pirmajos atjaunotās neatkarības gados, un tās izpratnes par svētkiem, kas bija vēl padomju laikos. Viņa savā vēstulē jautāja: «Kāpēc Lāčplēša diena un Latvijas dzimšanas diena neienāk veikalos tikpat strauji kā Helloween, Valentīna diena vai citi līksmi svētki, kuriem nav nekāda sakara ar mūsu valsti?» Un tiešām, šis jautājums man lika aizdomāties — kāpēc bezmaz vienīgais mūsu valsts patriots ir Raivis Dzintars?

Manuprāt, politiķi Latvijā vēl nav sapratuši, ka «smadzeņu skalošana» nācijai ir valsts, nevis sabiedrības pienākums. Patriotisms nerodas pats no sevis. Ja tāds ir vajadzīgs, tas ir jāiekaļ. Cits jautājums: vai patriotisms tiešām ir vajadzīgs?

Paskatīsimies. Kas ir valsts klients? Tas ir iedzīvotājs, kas dzīvo valsts teritorijā, strādā un maksā nodokļus. No tā veidojas valsts peļņa. Un kā ikvienā normālā biznesā klienta lojalitāte ir ieinteresētās puses (peļņas guvēja) problēma. Cilvēki saka: mūsu nodokļi ir pārāk lieli, tāpēc mēs tos nemaksājam. Bet nodokļi ASV un Zviedrijā, iespējams, ir daudz lielāki, un tur tos maksā!

Negribu strīdēties ar cilvēkiem, kas par ekonomiku saprot vairāk nekā es. Taču, manuprāt, problēma nav vis tikai nodokļu lielumā. Problēma ir mūsu attieksmē pret valsti. Mēs negribam maksāt nodokļus, jo valsts nav spējusi radīt pārliecību, ka tas jādara mūsu pašu labā. Tās pāris nožēlojamās reklāmas, kur autobuss apstājas noasfaltēta ceļa galā, lai izlaistu pasažierus, kuriem tālāk jādodas ar kājām vai ēzelīti, jo nav pieticis naudas ceļu izveidošanai, nav risinājums. Valsts nav diedelniece, kas stāv pie centrālās stacijas tuneļa. Un tāpēc tai nav jādiedelē nauda no iedzīvotājiem. Cilvēkiem ir jābūt lepniem, ka viņi dzīvo šajā valstī un ka viņiem ir iespēja te maksāt nodokļus. Jautājums ir, kā to panākt. Visi zina, ka Zviedrijā ir milzīgi nodokļi, bet visi arī zina, ka tur ir milzīgas sociālās garantijas, bezmaksas izglītība un iespēja saņemt adekvātu algu.

Mēs runājam par Latvijas tēlu pasaulē. Bet galvenie Latvijas tēla veidotāji ir mūsu pašu cilvēki. Šie cilvēki bēg no Latvijas uz Īriju, Lielbritāniju un citām valstīm un stāsta, ka viņi negrib te dzīvot. Savukārt dzīvot viņi te negrib, jo neredz šajā valstī nekā vērtīga, pie kā būtu vērts turēties.

Taču vienīgā vērtība, ko kāda valsts vispār var «pārdot» saviem iedzīvotājiem — tas ir «patriotisms», kas pie mums jau kļuvis gandrīz vai par katra personisko darīšanu.

Jūs jautāsiet, kāds tam ir sakars ar sabiedriskajām attiecībām? Vistiešākais.

Ar patriotisma ieaudzināšanu nav jānodarbojas vis sabiedriskām organizācijām vai politiskām partijām. Ar to pat nav jānodarbojas pašai valstij. Patriotisma ieaudzināšana ir profesionāļu, PR kompāniju, kā arī citu līdzīgu speciālistu kompetence. Ar to jānodarbojas cilvēkiem, kuri izprot masu psiholoģijas mehānismus un zina, kas ir kvalitatīva propaganda. Jā, tā nav mana pārskatīšanās vai neuzmanības kļūda. Es nosaucu vārdu «propaganda». Tas ir tieši tas, kā patlaban pietrūkst Latvijas valstij. Propaganda ir instruments, ar kuru ieaudzina patriotismu. To jau divdesmitā gadsimta sākumā atzina «sabiedrisko attiecību» (public relations) izgudrotājs Edvards Bernejs (Edward Bernays), kas ar šo jēdzienu aizstāja vārdu «propaganda», lai «smadzeņu skalošanu» padarītu pieņemamu tā laika ASV sabiedrībai.

Mums ir vajadzīgs tieši tas pats. Skaisti pārsaukta propaganda, kas Latvijas iedzīvotājiem stāsta, kāpēc viņiem jābūt mūsu valsts patriotiem. Kas ir tās vērtības, par kurām mums vajadzētu stāvēt un krist. Un stāstīt to vajag tieši mums, nevis taisīt reklāmas, kurās par Latviju varēs uzzināt tikai tad, ja atbrauks un apskatīsies. Uz ko tad te skatīsies? Uz cilvēkiem, kuri bēg no Latvijas?

Patiesībā mums pat ir skaisti nosaukta institūcija, kurai ar to vajadzētu nodarboties. Tas ir Latvijas Institūts. Jautājums ir, kāpēc šis «institūts» ar to nenodarbojas? Ja «nevar pavilkt», varbūt uzdevums jāuztic kādai kompetentākai institūcijai. Iespējams, to varētu nodot pat privātajam sektoram. Piemēram, sabiedrisko attiecību kompānijām, kuru piedāvājumus tad arī «institūts» varētu izvērtēt. Ja ne kā citādi, tad vismaz tā to jautājumu varētu risināt.

Dziedāt Kalniņa dziesmu esot nelietība

Vita Dreijere,  Diena  11/09/07    Tā ir nelietība, ka viņi ir ņēmuši un izmantojuši dziesmu priekš saviem mērķiem," intervijā Latvijas radio ceturtdienas rītā bija sašutis komponists un Saeimas deputāts no koalīcijas partijas TB/LNNK Imants Kalniņš, paužot neapmierinātību ar to, ka Tautas sapulcē Doma laukumā izpildīta viņa sacerētā, ilgus gadus tautā populārā Dziesma, ar ko tu sācies?. Lai arī aptuveni 10 000 cilvēku sapulcē sestdien pauda atbalstu godīgai politikai un tiesiskai valstij, komponistam neesot pieņemams, ka tur tika atskaņota viņa dziesma, jo, viņaprāt, sapulces mērķi bijuši pretrunā ar to, par ko runā dziesma. Par dziesmas izmantošanu gan organizatoriem autora atļauju nav jālūdz, vien jāsamaksā autoratlīdzība.

"Kāpēc man nepatika? Pirmkārt, tas ar mani nebija saskaņots. Otrkārt, man kā autoram bija nepatīkami, ka mana dziesma tiek izmantota pasākumā, kas tika organizēts ar mērķi radīt cilvēkos apjukumu, nemieru un bailes. Viss," pēc šiem vārdiem I.Kalniņš sarunu ar Dienas žurnālisti parlamentā turpināt nevēlējās. Pirms sarunas ar Dienu viņš jau radio bija atzinis, ka "droši vien liela daļa no cilvēkiem, kas bija atnākuši uz šo sapulci, nav iedziļinājušies, kas ar viņiem tiek darīts, kurā virzienā tiek pagrieztas viņu domas, kurā virzienā pagriezti viņu prāti".

"Tas ir nonsenss. Kāds apjukums? Kādas bailes?" par I.Kalniņa izteikumiem pārsteigumu pauž diriģents Ivars Cinkuss, kurš piedalījās tautas sapulces dziesmu repertuāra sastādīšanā. Viņam, tāpat kā daudziem citiem Doma laukumā sanākušajiem, tas esot bijis "pilsoniskās apziņas stiprināšanas pasākums". Diriģents gan nenoliedz, ka, iekļaujot šo dziesmu repertuārā, apzinājās, ka tās komponists ir Saeimas deputāts, un, tā kā pasākumā daudzkārt tika skandēts, ka Saeima ir jāatlaiž, sanāk, ka komponista dziesma savā ziņā ir vērsta pret viņu pašu. Turklāt tautas sapulcē tika dziedāta arī cita Saeimas deputāta, valdības vadītāja partijas biedra Raimonda Paula (TP) dziesma Manai dzimtenei. Taču, kā uzskata I.Cinkuss, leģendāras dziesmas dzīvo savu dzīvi un, viņaprāt, šī dziesma vairs neasociējas ar komponistu.

Tam piekrīt arī komponists Juris Kulakovs, kura kompozīcija Gandrīz tautasdziesma ar nedaudz mainītu tekstu, vārdu "krauklīt"s" aizstājot ar "Kalvīt"s", arī skanēja tautas sapulcē. "Šajā gadījumā visas dziesmas, kas skanēja, bija tādi tautas vienotības simboli un gandrīz tautasdziesmas. Tās stāv pāri politikai," saka J.Kulakovs, kurš sapulcē esot manījis nevis bailes, bet gan saviļņojumu.

"Man tiešām jājautā, vai darbs politikā komponistu ir tik ļoti izmainījis, ka viņš vairs nesaprot pats savas dziesmas jēgu? Vai ir iespējams izmantot šo dziesmu, lai darītu kaut ko ļaunu? Imant Kalniņ, cilvēki, kas dzied jūsu dziesmas, nav bīstami," norāda viena no tautas sapulces organizatorēm, kinorežisore Laila Pakalniņa. Viņa apstrīd komponista teikto par sapulces organizatoru mērķiem sēt cilvēkos bailes un apjukumu, sakot, ka pasākums, gluži otrādi — ticis organizēts, lai radītu cilvēkos drošības sajūtu un cerību. Kāpēc mērķu īstenošanai tika izvēlēta tieši konkrētā dziesma? "Lai mēs noticētu sev un citiem. Lai mūs sadzirdētu. Dziesma taču ir kliedziens, vai ne? Jā. Tāpēc arī šī dziesma," saka L.Pakalniņa.

Nav pirmā reize, ka I.Kalniņš kritizējis protestus pret varas politiku. Pēc 18.oktobra piketa pie Saeimas LTV raidījumā 100.pants viņš par cilvēkiem, kas piketēja pie parlamenta, sacīja: "Es piedzīvoju lielu vilšanos, jo, ja runājam par inteliģences līmeni attiecībā uz cilvēkiem, kas piedalījās šajā piketā, tas bija gaužām nepietiekošs.

Loskutovs atsācis pildīt KNAB vadītāja pienākumus

BNS  11/10/07    Premjers Aigars Kalvītis (TP) izteicis rājienu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājam Aleksejam Loskutovam, kurš piektdien varēja atsākt pildīt savus pienākumus. KNAB šefs disciplinārsodu noteikti pārsūdzēšot Administratīvajā apgabaltiesā, jo uzskata to par nepamatotu. Viņš arī neatsauks prasību par atstādināšanu, jo pusotra mēneša nav saņēmis algu — aptuveni 2500 latu.

Nepilnības KNAB grāmatvedībā, ko atklāja Valsts kontrole un kas bija pamatā A.Kalvīša lēmumam atstādināt A.Loskutovu, birojs novērsīs līdz gada beigām. KNAB cer, ka politiķi pieņems citus normatīvos aktus, kas pilnvērtīgāk regulēs līdzekļu izlietošanu un grāmatvedības uzraudzīšanu tādā ie-stādē kā KNAB.

A.Kalvītis KNAB šefu atstādināja 24.septembrī, bet A.Loskutovs turpināja iet uz darbu, taču neparakstīja dokumentus. Pēc tam īpaša komisija vērtēja A.Loskutova atbilstību amatam. Valdība nolēma viņu atbrīvot no amata, taču galīgais lēmums bija jāpieņem Saeimai. Valdība atsauca lēmumu par A.Loskutova atbrīvošanu un ņems vērā Saeimas ieteikumu izveidot komisiju no ekspertiem, kas pārbaudītu, vai KNAB savā darbībā pieļāvis kādas kļūdas.

Viedoklis: Prezidenta atkarība no neatkarības

Kristiāns Rozenvalds,  NRA  11/10/07    Es nezinu, no kā ir atkarīgs savdabīgi ievēlētais Valsts prezidents Valdis Zatlers. Iespējams, ka viņš ne ar vienu nav spiests saskaņot viedokļus un savu rīcību.

Taču, atceroties, kādos apstākļos un kā viņš tika ievēlēts, pieļauju, ka īsti neatkarīgs viņš nav joprojām.

Jau laikā, kad V. Zatlers tika ievēlēts, bija paredzams, ka, lai uzlabotu reputāciju, viņš būs spiests rīkot cirku ar savas neatkarības izrādīšanu. Uz citu polittehnoloģisko spēļu fona visā pasaulē tas nav nekas nosodāms. Taču, iespējams, valstij tomēr būtu bijis labāk, ja tās vadītājs jau no pirmās dienas būtu bijis vairāk atbildīgs par valsts lietām, nevis par sava imidža veidošanu un koriģēšanu. Žēl, jo ne jau V. Zatlers viens pats vainojams pie tā, kā viņš tika ievēlēts, kaut arī, paredzot notikumus, viņam bija iespēja no šā izaicinājuma atteikties.

Jāatzīmē, ka ar tēla spodrināšanu V. Zatlers ticis galā labi. Tiek atzīmēta viņa lielā enerģija, biežā notikumu komentēšana, spilgtais brauciens uz Afganistānu. Pretēji pareģotajam, viņš neizgāzās. Tas, protams, labi, taču maz tiek runāts par to, ko viņš paveicis, kādus procesus sabiedrībā iekustinājis, kādus mērķus noteicis, kā tos realizējis. Iespējams, citkārt ir vieta diskusijai par to, kāds ir Valsts prezidenta uzdevums. Un diskutēt par to būtu jēga tagad, nevis neilgi pirms vēlēšanām, kad šāda diskusija negribot ievirzās par labu vai sliktu kādam no kandidātiem.

Savos politiskajos spriedumos, kuru gan, kā zināms, nav īpaši daudz, V. Zatlers izskatījies patiess, un tas šābrīža samākslotās politikas laikmetā ir ļoti daudz. Ar to viņš būtiski izceļas uz citu Latvijas politiķu fona.

Tomēr ir bijušas arī epizodes, kad V. Zatlera neatkarīgie spriedumi bijuši laikus ieplānoti lielās politikas scenārijos. Laikā, kad plānoja izglītības un zinātnes ministres Baibas Rivžas atlaišanu, starta šāviens tika uzticēts Valsts prezidentam, kurš, kā izrādījās, ir ļoti norūpējies par situāciju izglītības jomā. Tad vajadzēja sekot diskusijai, premjera vēlākai rīcībai un ministres nomaiņai. Izskatījās, ka prezidentam bija piemirsuši pateikt, ka scenārijā līdz ar Emša un Stroda demisiju ieviesušās izmaiņas. Prezidents savu pateica, bet valdības rīcība nesekoja.

Ļaudis zina teikt, ka līdzīgi esot plānoti arī neatkarīgie secinājumi par situāciju labklājības jomā.

Politikā scenārijs un teātris ir jau pierasta lieta. Arī citu valstu prezidenti izmanto publiskas tikšanās, lai anonsētu sen izlemtas lietas, aktualizētu plānotās u. c. Bet ir svarīgi zināt, kas un kādas intereses pārstāvošs piedalās šo scenāriju veidošanā.

Vai A. Kalvīša demisijas pieprasīšana ir V. Zatlera viedoklis? Varbūt tas ir kopīgi ar A. Kalvīti izplānots notikumu pavērsiens, jo, iedzīvinot atlikto demisiju, premjeram ir dota iespēja aiziet ar cieņu? Bet var būt, ka V. Zatlers nemaz vairs nav A. Kalvītim tik lojāls, bet vairāk klausa citus Tautas partijas biedrus, kas vēlas tikt no A. Kalvīša vaļā? Cik daudz jautājumu un arī iespējamo scenāriju.

Urbanovičs skeptisks par SC iesaistīšanos jaunās valdības veidošanā

LETA  11/10/07    Apvienībai «Saskaņas centrs» (SC) līdz šim nav piedāvāts iesaistīties jaunas valdības veidošanā, un šāda iespēja ir maz ticama, aģentūrai LETA sacīja SC līderis Jānis Urbanovičs.

Politiķis norādīja, ka gan premjers Aigars Kalvītis (TP), gan partija «Jaunais laiks» (JL) publiski uzsvēruši, ka tiks veidota jauna labēja valdība.

Tāpēc esošajā situācijā, viņaprāt, ir tikai divi varianti - vai nu jaunā valdība tiek veidota ar vai bez apvienības «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK, vai arī ar vai bez JL.

«Mums nav nekāda iemesla būt par kaut ko satrauktiem, jo nedz mums ir piedāvājumi, nedz tādi arī būs. Mēs cītīgi gatavosimies pašvaldību vēlēšanām,» sacīja Urbanovičs.

Pēc viņa domām, pamatā jauno valdību veidos tie paši partneri uz tiem pašiem vecajiem principiem, tāpēc sabiedrības uzticību atgūt būs ļoti grūti vai pat neiespējami.

Kā ziņots, SC ietilpstošās Latvijas Sociālistiskās partijas deputāti būtu gatavi iesaistīties jaunās valdības veidošanā, aģentūrai LETA sacīja partijas pārstāvis Artūrs Rubiks. Viņš gan uzsvēra, ka iesaistīšanās valdībā varētu notikt tikai kopā ar SC, jo šī apvienība vienoti tika ievēlēta Seimā un politiķi ir vienoti savos uzstādījumos. Ar Rubika pārstāvēto partiju sarunas par iesaistīšanos valdības veidošanā līdz šim gan neesot bijušas.

LETA jau ziņoja, ka citas opozīcijas partijas - JL dome vakar vienbalsīgi atbalstījusi partijas līdzdalību pārejas perioda jeb pagaidu valdības izveidošanā līdz Saeimas ārkārtas vēlēšanām.

Politiķis norādīja, ka JL vēl strādās pie priekšnosacījumiem jaunas valdības izveidošanai.

Galvenie principi būšot neiejaukšanās tieslietu sfērā, ministriju izdevumu samazināšana, godīga valsts pārvalde un maznodrošināto interešu ievērošana budžetā.

JL tuvākajā laikā precizēs pamatnostādnes, taču sarunas ar citām Saeimā pārstāvētajām partijām plāno sākt nākamnedēļ.

Arī Latvijas Sociālistiskā partija būtu gatava iesaistīties jaunas valdības izveidē

LETA  11/10/07    Apvienībā "Saskaņas centrs" (SC) ietilpstošās Latvijas Sociālistiskās partijas deputāti būtu gatavi iesaistīties jaunās valdības veidošanā, sacīja partijas pārstāvis Artūrs Rubiks.

Rubiks gan uzsvēra, ka iesaistīšanās valdībā varētu notikt tikai kopā ar SC, jo šī apvienība vienoti tika ievēlēta Seimā un politiķi ir vienoti savos uzstādījumos. Ar Rubika pārstāvēto partiju sarunas par iesaistīšanos valdības veidošanā līdz šim gan neesot bijušas.

SC savā pozīcijā ir vienota, un nav pamata bažām, ka SC varētu atteikties no sadarbības ar Latvijas Sociālistisko partiju par labu iespējamai nokļūšanai jaunajā valdībā, sacīja Rubiks.

Pēc deputāta domām, esošajai valdošajai koalīcijai valdības veidošanā ir jāpiesaista jauni politiskie spēki, jo līdzšinējā darbība, kaut vai pieaugošās inflācijas kontekstā, parāda, ka ir nepieciešamas pārmaiņas.

Citas opozīcijas partijas "Jaunais laiks" (JL) dome piektdien vienbalsīgi atbalstījusi partijas līdzdalību pārejas perioda jeb pagaidu valdības izveidošanā līdz Saeimas ārkārtas vēlēšanām.

Politiķis norādīja, ka JL vēl strādās pie priekšnosacījumiem jaunas valdības izveidošanai.

Galvenie principi būšot neiejaukšanās tieslietu sfērā, ministriju izdevumu samazināšana, godīga valsts pārvalde un maznodrošināto interešu ievērošana budžetā.

JL tuvākajā laikā precizēs pamatnostādnes, taču sarunas ar citām Saeimā pārstāvētajām partijām plāno sākt nākamnedēļ.

Koalīcijā esošās Tautas partijas Saeimas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis JL priekšlikumu novērtēja kā "visai dīvainu" un norādīja, ka, iespējams, tikai politisko organizāciju apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" varētu piekrist darboties šādā pagaidu valdībā.

Saimniecībā...

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšanas līkloči

Aisma Orupe, Žurnāls "Nedēļa"   11/06/07     Nodokļi ir viens no vaļiem, uz kuriem balstās valsts finanšu politika. To iekasēšana it bieži saskaras ar vieglāk vai grūtāk pārvaramiem šķēršļiem. Lai tos likvidētu, tiek izmantotas dažādas gan kontrolējošas, gan represīvas metodes. Viena no tām – fizisko personu audits, kas ir viens no "avotiem" iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšanai.

Kā liecina aptaujas, aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju jūtas nedroši attiecībā uz nodokļu administrēšanas jautājumu. Diemžēl arī pēdējo gadu jauninājumi – tādi kā nulles deklarācija (šobrīd gan valdība lēmumu par to ir apstādinājusi), kā arī pērn 19. septembrī pieņemtie Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 780 (stājās spēkā 26. septembrī) Noteikumi par papildu deklarācijas par ienākumiem, ieņēmumiem, naudas un citiem uzkrājumiem, īpašumiem un to vērtības maiņu veidlapu un kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests uz aprēķinu pamata nosaka iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja apliekamo ienākumu – šo drošības izjūtu nav stiprinājuši.

Jāteic, nereti ir diezgan liela neskaidrība, kā un kādos gadījumos ir aizpildāmas šīs deklarācijas un citi dokumenti. Taču nezināšana neatbrīvo no atbildības. Par to liecina arī summas, kas aprēķinātas, "auditējot" fiziskās personas, – tās nav mazas, līdz ar to jāsecina, ka likumu ar līkumu vēlējušies apiet it daudzi Latvijas uzņēmēji – nodokļu maksātāji. Vai tā ir, Nedēļa skaidroja ne tikai Valsts ieņēmumu dienestā (VID), bet arī pie nodokļu konsultantiem.

VID uzsver, ka viena no tā prioritātēm ir kontroles darbs ar fiziskajām personām, kuru izdevumi pārsniedz deklarētos ienākumus. Ja VID rīcībā ir informācija, ka fiziskā persona iegādājusies kustamos vai nekustamos īpašumus vai veikusi citus darījumus, tērējot tiem lielus naudas līdzekļus, VID veic konkrētās fiziskās personas izdevumu un ienākumu analīzi par katru taksācijas gadu. Ja maksātāja deklarētie ienākumi vai VID rīcībā esošajos pārskatos (paziņojumos) uzrādītie maksātāja ienākumi neatbilst viņa izdevumiem taksācijas gadā, VID pieprasa fiziskajai personai iesniegt papildu deklarāciju un ienākumu deklarāciju, ja tā nav iesniegta likumā noteiktajā kārtībā. Pēc tam, ja VID, izvērtējot šajos abos dokumentos uzrādītos datus, negūst apstiprinājumu, ka no deklarētajiem ienākumiem persona spēja segt savus izdevumus, t.i., joprojām konstatē fiziskās personas izdevumu pārsniegumu pār ienākumiem, tiek lemts par fiziskās personas nodokļu audita veikšanu, jo likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli 22. panta 2. daļā teikts, ka šādā gadījumā VID nosaka ar nodokli apliekamo ienākumu un nodokļa summu uz aprēķinu pamata atbilstoši maksātāja īpašuma vērtības pieaugumam un VID rīcībā esošajām ziņām par maksātāja darbību (arī maksātāja darījumiem un ieņēmumiem no saimnieciskās darbības).

VID skaidro, ka nulles deklarācija tiek pieprasīta tad, ja maksātāja deklarētie ienākumi vai VID rīcībā esošajos pārskatos (paziņojumos) uzrādītie maksātāja ienākumi neatbilst viņa izdevumiem taksācijas gadā. Tādā gadījumā noteiktajā termiņā jāiesniedz VID papildu deklarācija par ienākumiem, ieņēmumiem, naudas un citiem uzkrājumiem, īpašumiem un to vērtības maiņu. Papildu deklarācijas tiek pieprasītas līdz lēmuma pieņemšanai par nodokļu audita uzsākšanu.

Saskaņā ar likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli 22. pantu VID 2007. gada deviņos mēnešos papildu deklarācijas ir pieprasījis 392 fiziskajām personām. Apliekamais ienākums un nodokļa summa uz aprēķina pamata ir noteikta 196 fiziskajām personām, papildus aprēķinot iedzīvotāju ienākuma nodokli un soda naudu 5,4 miljonu latu apmērā. Nodokļu auditu rezultātā 71 fiziskai personai netika atzīti skaidras naudas uzkrājumi par 11,8 miljoniem latu. 2007. gada deviņos mēnešos VID fizisko personu nodokļu auditos papildus ir aprēķinājis 9,7 miljonus latu (2006. gadā – 7,8 miljoni latu). Taču, cik ir iekasēts, VID atbildi nespēja sniegt.

Ja persona nepiekrīt šīm uzrēķinātajām summām, tai ir tiesības vērsties tiesā. Tā no 2004. gada 1. februāra līdz 2006. gada 31. decembrim no VID ģenerāldirektora pieņemtajiem lēmumiem audita uzrēķinu lietās tiesā iesniegti 1256 pieteikumi, no kuriem 207 – fiziskās personas sakarā ar iedzīvotāju nodokļa, akcīzes nodokļu uzrēķiniem, kā arī pēcmuitošanas pārbaudes rezultātā veiktajiem uzrēķiniem. No 207 lietām tiesā ir izskatītas 102. VID labvēlīgs rezultāts ir bijis 87, daļēji labvēlīgs – 5, nelabvēlīgs – 10. No izskatītajām lietām 69 ir bijis strīds par iedzīvotāju nodokļa uzrēķinu, no tām VID zaudējis tikai vienā (trīs lietās pārsūdzētais lēmums tika atcelts procesuālo pārkāpumu dēļ). Savukārt 2007. gada deviņos mēnešos tiesā iesniegti 282 pieteikumi (73 sakarā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli).

Attiecībā uz iespēju pilnveidot šo sistēmu VID amatpersonas teic, ka MK noteikumi Nr. 780 Noteikumi par papildu deklarācijas par ienākumiem, ieņēmumiem, naudas un citiem uzkrājumiem, īpašumiem un to vērtības maiņu veidlapu un kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests uz aprēķinu pamata nosaka iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja apliekamo ienākumu ir spēkā neilgu laiku, tas ir, kopš 2006. gada 27. septembra. Kā liecina nodokļu auditu rezultāti un apstrīdēto nodokļu auditu skaits un summas, spēkā esošā sistēma sevi attaisno. Protams, ja tiks konstatēts, ka to ir iespējams uzlabot, VID to pilnveidos.

Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes priekšsēdētājs Ainis Dābols teic, ka minētie noteikumi "ir reglamentēts fizisku personu audits, kas attiecas ne tikai uz pašnodarbinātām personām, bet uz jebkuru uzņēmēju. Šie dokumenti, ko VID var prasīt, pat vēl nesākot auditu, ir ļoti sarežģīti, un tiem šobrīd nav nekāda sakara ar nulles deklarāciju". Lūk, iespējamie jautājumi: kādi jums bija naudas uzkrājumi 2005. gadā? Vai arī – kam jūs pārdevāt mašīnu, vai – no kā jūs nopirkāt (precīzi nosaucot visus datus)? Tas pats attiecas uz kustamo mantu – cik jums ir tāda virs 2000 latu (viens labs televizors jau var maksāt šādu summu)?

Runājot par to, kā tiek izvēlēta pārbaudāmā persona, nodokļu konsultants skaidro šādi: "Pirmām kārtām VID ir iekšēja informācija par to, ka jūs neesat kaut ko deklarējis. Esat pārdevis mašīnu, bet neesat "ziņojis", un CSDD datu bāzē parādās informācija, ka īpašnieks ir nomainījies. Taču vēl bez visa tā esat nopircis māju. Pēc algas aprēķiniem un dividendēm, ko esat deklarējis, iznāk, ka alga bijusi 10 000 latu. Tālākie rēķini – mersedesu pārdevāt par 20 000 latu, bet māju iegādājāties par 100 000. Kur tad radās tā "liekā" nauda? Tad nu VID nolemj paprasīt papildu deklarāciju un aizsūta personai rakstisku pieprasījumu, kas jāaizpilda. Jūs to aizpildāt un iesniedzat, bet VID atkal vērtē, pārbaudot datus, ko jūs pats esat sarakstījis. Un tad VID saka: mēs tomēr nepiekrītam, jo jums nav līguma un vēl kā tur cita, tāpēc mēs jums veiksim auditu. Un tā laikā tiek pieprasīti ne tikai līgumi, kas jāpievieno papildu deklarācijai, bet jau konta izdrukas – vai bijuši aizdevumi u.tml. Ja kontus nedosiet, VID ir tiesības tos iegūt no Latvijas Bankas. Un tad VID sāk pats lasīt kontu – re, aizdevāt. Bet kāpēc deklarācijā nenorādījāt? Jūs nomu saņēmāt – un par ko tā ir? Aizdevumu saņēmāt atpakaļ – kāpēc nekas nav ziņots? Par ko nopirkāt šo datoru – par skaidru naudu? Bet jums tik liela summa nebija uzrādīta utt."

"Ir jau reālas lietas, ko var izdarīt, – aiziet uz CSDD un saņemt izziņu, dabūt no Zemesgrāmatas izrakstu. Taču ir arī nereālas lietas, ko nav iespējams pierādīt. Piemēram, atbildēt uz jautājumu – cik naudas jums bija 2005. gada 1. janvārī? Jūs saskaitīsiet summu un nosauksiet, uzsverot, ka saņēmāt mantojumu u.tml. VID paskatās: jā, tiešām. Taču jūs nosaucāt lielāku summu, bet iznāk, ka jums varēja būt tikai puse no tās. Jūs nekad nevarēsiet skaidras naudas pamatojumu juridiski korekti veikt. Ir bijuši gadījumi, kad cilvēki strādājuši kādu laiku ārzemēs, bet nevar to pierādīt."

Kamēr VID nav uzrēķinājis papildu nodokļus, neviens īpaši par to nesatraucoties (ja arī tā notiek, protams, nevienam nav vēlēšanās par to pastāstīt citiem), tāpēc nereti plašākai sabiedrībai par to nekā daudz nav zināms. Viņaprāt, mudināt kārtot šīs lietas vajadzētu pašam VID, nevis nodokļu konsultantiem. "Tas jau nav nekas slepens – kāpēc valsts dienests nevarētu tā rīkoties?" Dābols pauž neizpratni, piebilstot, ka viņam nedaudz kremt, ka ir tādas lietas, par kurām nevienu neinformē. "Es jau nesaku, ka viss ir slikti, taču uzsveru, ka ir bumba ar laika degli, kas var sprāgt mūsu uzņēmēju kabatā. VID būtu pienākums atgādināt – skatieties uzmanīgi, sekojiet līdzi savām finansēm. Mēs jūs pārbaudīsim."

Attiecībā uz pašu "procesu" nodokļu konsultants ir visai skeptisks, jo "nav jau garantijas, ka inspektors, kas ieradies pie jums auditā un paprasīs šo papildu deklarāciju, sapratīs, par ko ir runa". Jo inspektoram esot metodika, kuru viņš pilda, veicot uzskaiti uzņēmēja aktīvos pēc noteiktām tabulām, no kurām izejot var tikt aprēķināti papildu nodokļi, turklāt dažkārt arī nepamatoti. Iemesls tam, kā uzskata Dābols, – nevar jau no amatpersonas prasīt, lai tā iedziļinātos uzņēmēja biznesā. Runājot par šiem pārsūdzētajiem, nepamatoti aprēķinātajiem nodokļiem – vairākas lietas ir it kā vinnētas nosacīti, taču liela daļa ne, jo tās esot ļoti "zaļas".

"Ja juridiskajām personām vēl ir kur piesieties – ka nav pareizi aizpildīts pārskats vai deklarācija, nav pareizi sastādīts preču pavadzīmju rēķins, PVN vai uzņēmēju ienākumu nodoklis. Tad fiziskajām personām jau nav kur piesieties, jo aprēķins tiek veikts netieši. Tur nav nekādu reglamentu," teic nodokļu konsultants.

Viņaprāt, lietuviešiem šie pasākumi esot vairāk uzlaboti – izveidota speciāla struktūra: instruktori, kas nodarbojas ar šīm audita lietām. "Viņi zina, ko pieprasīt, un prot pamatot, kāpēc uzrādītā summa aprēķināta nepareizi. Mums ir otrādi – jāpamato, kāpēc ir pareizi. Mums trūkst apmācītu inspektoru, kas būtu profesionāli sagatavoti un spētu par šiem jautājumiem diskutēt. Viņi nepārzina konkrētā cilvēka biznesu. Kā var veikt auditu, ja neko par to nezina – ne kuros SIA man ir kapitāldaļas, ne visu pārējo. Uzrēķināt tikai matemātiski, izmantojot metodikas, ir muļķīgi. Audits jau it kā tiek pareizi veikts, bet pati tā metodoloģija, kas tapusi "augšā", neiztur nekādu kritiku. Esmu pārliecināts, ka šo sistēmu var izveidot daudz labāk – ja pieeja būtu elastīgāka un demokrātiskāka," spriež Dābols, gan atzīstot, ka, salīdzinot 2000. gada noteikumus ar pašreizējiem, uzlabojumi ir. Tikai atkal – no VID viedokļa, ne no sabiedrības. Faktiski jau sistēmu izveidot nav izdevīgi, jo, kā rādot reālā dzīve, – jo lielāks juceklis, jo labāk: nulles deklarācijas, nodokļa audits, amata deklarācijas – vismaz vairākas formas iznāk. Šādas formas ievieš, lai cilvēkus kontrolētu, motivējot maksāt nodokļus. Jāīsteno ir kādas konkrētas deklarāciju formas, nevis papildu uzrēķinātas.

Citur tas tiek ieviests ar pamatojumu – deklaratīvās formas ievieš, lai būtu kārtība. "Attiecībā uz šīm deklarācijām – jābūt kaut kādai jēgai. Vai nu pārbaudāmā persona ir noziedznieks un ko nelegāli ieguvis, vai arī viss ir kārtībā, un, ja tā ir, tad ir tikai jautājums – vai viņš ir samaksājis nodokli vai nav?" uzsver Dābols, piebilstot, ka jābūt kādai hierarhijai. Kas valstij ir svarīgi – korupcija, nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācija un nodokļu nemaksāšana? Katrai valdībai jāizvirza prioritātes – vai cīnāmies ar naudas atmazgātājiem, vai korumpantiem. Vai mums vajag nulles deklarācijas, vai mums vajag cīņu pret naudas atmazgātājiem. Nevar visu uzreiz. Citādi katrs cīnās par ko savu – prokuratūra ar naudas atmazgātājiem, KNAB – pret korupciju, VID – pret nodokļu nemaksātājiem. Galu galā jēgas nav nekādas – viss ir tā, kā bijis: korupcija zeļ tāpat, nodokļu nemaksātāji arī. Rezultāts būtu tad, ja mums būtu maz šādu nemaksātāju, nevis garu garie viņu saraksti. Nodokļi ir vajadzīgi, lai sabiedrību radinātu pie kārtības, bet pārējās metodes – represijas, kontrole – ir tikai papildu efekti.

***

Fakti

Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarācija jāiesniedz:

ja ārvalstīs īpašumā vai kopīpašumā ir nekustamais īpašums;

ja Latvijā vai ārvalstīs veikts darījums, kura rezultātā ir iegūtas vai mainījušās tās īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu, bet kas vēl nav nostiprinātas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

ja īpašumā vai kopīpašumā ir sauszemes, ūdens vai gaisa transportlīdzeklis vai arī veikta transportlīdzekļa iegāde uz nomas līguma pamata;

ja īpašumā Latvijā vai ārvalstīs ir akcijas, kapitāla daļas komercsabiedrībās, vērtspapīri;

ja skaidras vai bezskaidras naudas uzkrājumu, aizņēmumu vai aizdevumu kopējā summa pārsniedz 100 minimālās mēnešalgas nacionālajā valūtā vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā;

ja īpašumā Latvijā vai ārvalstīs ir cits vērtīgs īpašums, kura vērtība pēc fiziskās personas ieskatiem pārsniedz 100 minimālās mēnešalgas vai to ekvivalentu valūtā;

ja gada laikā gūto ienākumu kopējais apjoms pārsniedz 100 minimālās mēnešalgas nacionālajā valūtā vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā.

Viedoklis: Latvijas likumu bardzība pārspēj Hamurapi likumus

Juris Paiders,  NRA  11/06/07     Latvijas ekonomika virzās uz pārmaiņu pusi. Kamēr politiķi un eksperti debatē par to, vai ekonomika piezemēsies lēni vai smagi, tikmēr nekustamo īpašumu cenas samazinās, bet RIGIBOR kredītu likmes spītīgi turas virs 12% gadā.

Turpinoties īpašumu cenu lejupslīdei un augot kredītu procentu līmenim, arvien vairāk Latviju skars cilvēciskas traģēdijas, kad darba zaudējuma gadījumā cilvēki nespēs samaksāt par kredītā pirkto mājokli un mājokli savāks kredītdevējs, bet, pārdodot ieķīlāto dzīvokli par jaunajām, jau daudz zemākajām cenām, ķīlas vērtība nesegs kredīta vērtību, un cilvēks paliks bez mājokļa ar parādu nastu atlikušajam mūžam.

ASV un citās civilizētās valstīs šādos gadījumos cilvēkam ir iespējams pasludināt personisko bankrotu. Sperot šādu soli, kredītdevēji iegūs visu vērtīgāko šādas privātpersonas mantu, bet kredītņēmējs, pasludinājis privātu bankrotu, izvairīsies no parādu saistībām uz atlikušo dzīves laiku. Iespēja realizēt personisko bankrotu līdzsvaro kredītdevēju. Zemēs, kurās privātpersona var pieteikt personisku bankrotu, kredītdevēji atbildīgāk izsniedz aizdevumus un izvairās aizdot naudu cilvēkiem ar sliktu kredītu vēsturi. 2007. gadā ASV hipotekāro kredītu krīze izcēlās tāpēc, ka kredītņēmēji, kuri, nespēdami samaksāt kredītu procentus par mājokļu kredītiem, ievērojuši, ka nekustamo īpašumu cenas samazinājušās, izvēlējās labāk pasludināt personisku bankrotu, nevis bez mājokļa turpināt maksāt kredītu atlikumus visu atlikušo mūžu. Miljoniem cilvēku piesakot personisko bankrotu, visi zaudējumi bija jāsedz kredītdevējiem, kuri peļņas apmātībā pazemināja kredītu izsniegšanas standartus. Latvijā kredītdevēju un ņēmēju attiecības nav nolīdzsvarotas. Likumdošanā noteiktā kredītņēmēja atbildība ir uz mūžu. Neko principiālu nemaina arī 1. novembrī Saeimas galīgajā lasījumā pieņemtais Maksātnespējas likums. Šā likuma ietvaros nav pat apskatīts jautājums par kredītdevēju atbildību (risku izsvēršanas pienākumu), dāsni dalot kredītus, kuri nekad nevar tikt atmaksāti. Likuma mērķis ir veicināt maksātnespējas subjekta maksātspējas atjaunošanu un aizsargāt kreditoru kopuma intereses parādnieka ierobežotas maksātspējas vai maksātnespējas gadījumā.

Likums ir formāli pieņemts, ķeksītis ES domātai atskaitei tiks ielikts, taču šis likums nelīdzsvaro kredītņēmēju un kedītdevēju attiecības. Gluži otrādi – tas ir orientēts pamatā uz kredītdevēju tiesību nodrošināšanu. Maksātnespējas administrācijas runassievas slavē likumu, jo septiņu gadu laikā personai pēc maksātnespējas atzīšanas būs jādara viss parādu segšanai, tostarp novirzot algu un pārdodot mantu. Ja privātpersona sekmīgi maksās, tad pēc septiņiem gadiem tā no maksātnespējas tiks atbrīvota. Šādā veidā kreditoriem būšot iespējams saņemt atpakaļ kaut daļu līdzekļu.

Maksātnespējas likuma sadaļa, kas attiecas uz privātpersonām, ir kredītiestāžu diktāts, tā ir veidota kredītdevēju interesēs. Maksātnespējas likumu izmantos tikai gadījumos, kad kredītiestādes vadībā būs nesaprātīgi vai no varas apdulluši cilvēki, kuri nolems vēl vairāk paņirgāties par nelaimīgajiem, kas nevar izkļūt no kredītu slazda.

To labi saprot pat likuma pildītāji. Ja ASV analoga likuma aizstāvību lūdz miljoni, tad Latvijā tādu nebūšot pat divi desmiti. Maksātnespējas administrācijas pārstāve Dace Mihaļska (Diena, 02.11.2007.) prognozē, ka gada laikā Latvijā šīs likuma iespējas varētu izmantot 15 cilvēku.

Paradoksālā kārtā Maksātnespējas likuma (nemaz nerunājot par Civillikumu) normas ir vēl nežēlīgākas par slavenajiem Hamurapi (manā laikā tos bija jāapgūst 5. klasē, kurš ir gudrāks par piektklasnieku?) likumiem (Mezopotāmija, 18. gadsimts pirms mūsu ēras).

Hamurapi likumi bija klaji nežēlīgi. Tie ieviesa principu – aci pret aci un zobu pret zobu. Ja sabruka nekvalitatīvi celts nams un sabrūkot nogalināja namatēvu, tad nāves sods bija jāpiemēro nekvalitatīvajam celtniekam. Taču vienlaikus Hamurapi definēja, ka likums ir vajadzīgs, lai vājākos aizsargātu no stiprākajiem. Ja likuma nav, tad pārsvars būs tam, kurš ir stiprāks.

Kredīta ņēmējiem ir nepieciešama lielāka likuma aizstāvība nekā kredīta devējiem. Kredīta devēji ir labāk juridiski sagatavoti, tie piedāvā parakstīt pašu sagatavotus (juridiski noslīpētus kredītdevēju interešu aizsardzībai) standarta līgumus. Kredīta devējiem ir lielāki līdzekļi, lai noalgotu labākus advokātus utt.

Privātpersonu bankrots Hamurapi likumos tika noteikts visnotaļ humāni. Lai atturētu kredītdevējus izsniegt nesamērīgi lielus aizdevumus, kredītdevēju tiesības tika ierobežotas. Privātpersonai bankrotējot, tā zaudēja īpašumu, bet atbrīvojās no visiem parādiem, trīs gadus strādājot (vergojot) kredītdevēja labā. Latvijas Maksātnespējas likums nosaka septiņus gadus ilgu kredītu verdzības laiku.

Likums nav līdzsvarots. Turklāt, kamēr divdesmit privātpersonas gadā lūgs tiesu noteikt maksātnespējas aizstāvību, tikmēr par likuma pārmērīgo bardzību neviens nerunās. Ja ekonomiskā situācija saasināsies un šā likuma aizstāvību centīsies izmantot vairāki tūkstoši katru mēnesi, tad likums paralizēs jau tā lēno tiesu sistēmas darbu un liegs gan kredītņēmējiem, gan kredītdevējiem tiesības uz ātru un taisnīgu tiesu.

Preses nama jaunās ražotnes piedāvās pasaules līmeņa pakalpojumus

Ilze Šteinfelde,  NRA  11/06/07    Tuvojoties akciju sabiedrības Ventspils nafta meitas uzņēmuma akciju sabiedrības Preses nams topošo ražotņu – žurnālu, laikrakstu un grāmatu tipogrāfiju pārprojektēšanas darbu izpildei, patlaban ir konkrēti definēti to būvdarbu pabeigšanas termiņi.

Preses nama poligrāfijas kompleksa modernizētā grāmatu ražotne Ropažu pagasta Silakroga Jāņsilos darbu sāks jau 2008. gada vasarā, bet jaunā laikrakstu un žurnālu ražotne starptautiskās lidostas Rīga tehnoloģiskā parka teritorijā – 2008. gada nogalē.

Vienlaikus Preses nams jau tagad izmanto nesen piegādātās visjaunākās un modernākās tehnoloģiskās iekārtas grāmatu ražošanā, kas ļauj gan palielināt ražošanas efektivitāti, gan arī samazināt izmaksas, tādējādi piedāvājot maksimāli izdevīgākos pakalpojumus saviem klientiem.

A/s Preses nams attīstības plānu realizāciju un akcionāru izvirzīto ilgtermiņa mērķu sasniegšanu uzņēmums turpmāk īstenos jaunā a/s Preses nams prezidenta, ilggadēja a/s Preses nams darbinieka Imanta Kaņepa vadībā. Šādu lēmumu pieņēmusi akciju sabiedrības Preses nams padome. Jaunā a/s Preses nams vadītāja galvenais uzdevums tuvākajā laikā būs poligrāfijas kompleksa izvietošana jaunajās ražotnēs ārpus Rīgas centrālās daļas, optimizējot ražošanas procesu un turpinot Preses nama veidošanu par Baltijas valstu lielāko poligrāfijas koncernu. I. Kaņeps, kurš dažādos amatos Preses namā strādā jau kopš 2000. gada un šogad – arī par līdzšinējo prezidenta pienākumu izpildītāju, uzsver: "Mūsu biznesa veiksmīgas attīstības pamats ir mūsu klienti, un mūsu uzdevums ir piedāvāt viņiem vislabāko. Preses nama tipogrāfijā nesen uzstādītās iekārtas un jau esošās augstas klases iespiedmašīnas mūsu uzņēmumam ļauj ražot poligrāfisko produkciju, kas atbilst visaugstākajiem kvalitātes rādītājiem, turklāt ievērojami samazina tās pašizmaksu, vienlaikus paaugstinot uzņēmuma konkurētspēju tirgū." I. Kaņeps norāda, ka, ņemot vērā jauno iekārtu uzstādīšanu un jauno ražotņu plānoto nodošanu ekspluatācijā nākamgad, poligrāfijas koncernam tiks piesaistīts papildu darbaspēks, tāpat kā līdz šim piedāvājot tam konkurētspējīgu atalgojumu un, protams, ietverot visas sociālās garantijas.

Korekcijas a/s Preses nams jauno ražotņu projektos un būvniecības termiņos bija ārēju apstākļu diktēta nepieciešamība, ko nācās ņemt vērā inflācijas un šajā kontekstā jo īpaši celtniecības izmaksu krasa pieauguma dēļ, skaidroja Ventspils naftas sabiedrisko attiecību un reklāmas vadītāja Gundega Vārpa. Pašlaik līdz ar būvdarbu termiņu konkrētu noteikšanu šis nosacītais pārejas periods ir beidzies. Plānots, ka a/s Preses nams poligrāfijas kompleksa modernizētā grāmatu ražotne Ropažu pagasta Silakroga Jāņsilos darbu sāks jau 2008. gada vasarā, bet jaunā laikrakstu un žurnālu ražotne starptautiskās lidostas Rīga tehnoloģiskā parka teritorijā – 2008. gada nogalē. Taču jau patlaban a/s Preses nams intensīvi strādā, ieviešot visjaunākos un mūsdienu prasībām atbilstošākos tehniskos un tehnoloģiskos risinājumus klientu pasūtījumu izpildei. Kopš šā gada rudens a/s Preses nams tipogrāfijā tiek izmantotas vairākas modernākās grāmatu poligrāfijas iekārtas, piemēram, īpaši precīzai cieto sējumu kartona vāku un integrēto sējumu izgatavošanai, kā arī ofseta lokšņu drukāšanai.

Pēc Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas datiem, a/s Preses nams ir lielākais poligrāfijas uzņēmums Latvijā un Baltijas valstīs. 2006. gadā a/s Preses nams ražotā produkcija veidoja ceturto daļu no Latvijas kopējās poligrāfijas produkcijas apjoma. "Preses nams gan kvalitatīvā, gan kvantitatīvā ziņā ir nepārspēts grāmatu ražošanas līderis Baltijas valstīs, un tas ir ļoti svarīgi visai Latvijas poligrāfijas nozarei kopumā. Arī uzņēmuma nākotnes plānos ietilpst mērķtiecīga spēcīgāko ražošanas segmentu akcentēšana – žurnālu, avīžu un grāmatu drukāšana. Tieši šajos segmentos Preses namam ir lielas iespējas eksporta ražošanas attīstībai," norāda asociācijas izpilddirektore Ieva Bečere.

Līdz ar jaunās grāmatu ražotnes nodošanu ekspluatācijā 2008. gada vasarā būs pilnībā atjaunots to ražošanas tehnoloģiskais parks, uzturot līderpozīcijas Baltijas valstīs augstākās kvalitātes grāmatu izgatavošanā. Jaunu iekārtu iegāde nodrošinās divu jaunu produktu ražošanu, ko patlaban nepiedāvā neviena no Baltijas valstu tipogrāfijām, – integrālā sējuma grāmatu automātisko izgatavošanu un cietā sējuma grāmatu izgatavošanu ar bezšuves tehnoloģiju, tādējādi nodrošinot gan izgatavošanas termiņu, gan pašizmaksas samazinājumu. Jaunās iekārtas dos iespēju ražot arī ļoti plānas grāmatas 2,8–3 mm biezumā pašreizējo 4,5 mm vietā.

Savukārt lidostas Rīga tehnoloģiskā parka teritorijā paredzētā laikrakstu un žurnālu ražotne ietvers vairākas Baltijas mēroga novitātes, piemēram, divu savstarpēji savienotu iespiedmašīnu kombināciju vienā iekārtā, kas ļaus vienlaikus nodrukāt žurnāla 32 A4 formāta lappuses. Žurnālu drukas jauno iekārtu pēcapstrādes aprīkojums nodrošinās gatavās produkcijas klāsta paplašināšanu bukletu, brošūru, ielikumu u.c. veidā.

Laikrakstu jaunās iespiedmašīnas spēs vienlaikus nodrukāt 64 pilnkrāsu lappuses A3 formātā patlaban iespējamo 32 pilnkrāsu lappušu vietā vai divas atsevišķas ar skavām sastiprinātas avīzes 32 lappušu apjomā. Vienmērīgi stabilu augstu drukas kvalitāti nodrošinās modernākā digitālā krāsas padeves sistēma. Jauno iekārtu papildaprīkojums sniegs locījuma iespējas no A3 uz A4 formātu – Latvijā līdz šim nepiedāvātu, bet Rietumu tirgū ļoti pieprasītu pakalpojumu.

Visas poligrāfiskā kompleksa tehnoloģiskās drukas iekārtas tiks apvienotas kopējā datu vadības sistēmā, optimizējot ražošanas procesus un iegūstot pilnīgu šo procesu uzraudzību reālajā laika režīmā.

«Pārtaisīs» lauku saimniecības, likvidēs individuālos uzņēmumus

Elmārs Barkāns, Žurnāls "Nedēļa"  11/07/07    Desmitiem tūkstošu Latvijas zemnieku, zvejnieku un individuālā darba veicēju pēc nedaudz vairāk kā gada būs spiesti mainīt savu statusu un reorganizēt vai likvidēt savas saimniecības vai individuālos uzņēmumus. Jauno prasību (likumu) izstrādātāji apgalvo, ka tas atvieglošot gan zemnieku un zvejnieku, gan arī pašnodarbināto situāciju.

Piemēram, turpmāk zemnieks tiesiski vairs neatbildēs par savas saimniecības saistībām ar visu savu mantu, bet tikai ar to, kas būs piekritīga vien zemnieku vai zvejnieku saimniecībai kā juridiskajai personai. Pašlaik zemnieku un zvejnieku saimniecību īpašnieki par saimniecības darbību atbild ar visu savu mantu. Tas nozīmē, ka turpmāk lauku saimniecības pārveidosies par sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) paveidu. Tāpat pēc pāris gadiem no Latvijas saimnieciskās darbības leksikas izzudīs tāds jēdziens kā "individuālais uzņēmums", jo šāda uzņēmējdarbības forma vairs nepastāvēs. Individuālā darba veicējiem, tāpat kā zemniekiem, būs jāpārreģistrējas, bet par to viņiem sola arī zināmu labumu – pašnodarbinātajiem tiks atvieglotas birokrātiskās procedūras. Viņiem, piemēram, nebūs jāizprasa atļaujas no pašvaldības saimnieciskās darbības veikšanai noteiktā teritorijā un par licenci jāmaksā nauda. Jaunā likumdošana vismaz teorētiski vairāku grupu uzņēmējiem sola atvieglojumus. Protams, sarežģījumi un bardaks varētu rasties, kad desmitiem tūkstošiem cilvēku vajadzēs veikt pārreģistrāciju Komercreģistrā.

Īstenībā šādus likumus jau gaidījām kopš 2000. gada, kad pieņēma Komerclikumu, kurā tika skaidri norādīts, ka zemnieku un zvejnieku saimniecību, kā arī individuālo uzņēmumu darbību ar laiku regulēs atsevišķi likumi. Nu neziņas laiks ir pagājis un skaidri iezīmējušās šo uzņēmējdarbības formu nākotnes aprises. Likumprojekti tikko kā izskatīti Ministru kabinetā un nodoti apspriešanai Saeimas komisijās. Tiek plānots, ka pēc valsts budžeta pieņemšanas likumprojektus izskatīs parlamentā 1. lasījumā. Paredzēts, ka tie kā likumi stāsies spēkā 2009. gada 1. janvārī.

Pagaidām sabiedrībai ir bijuši pieejami šo likumprojektu teksti un izklāsts stipri vien "nesaprotamā", birokrātiski juridiskā valodā, tāpēc Nedēļa lūdza Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieci likumdošanas jautājumos Inesi Nikuļcevu jaunās normas izskaidrot "tautai saprotamā valodā".

Zemnieku vai zvejnieku saimniecības turpmāk būs ļoti līdzīgas SIA – tas nozīmē, ka īpašnieks par saimniecības saistībām vairs neatbildēs ar visu savu personisko mantu, bet atbildība būs tikai ierobežota, respektīvi, maksātnespējas gadījumā viņš varēs zaudēt vien juridiskās personas mantu. Tas nozīmē, ka zemnieks bankrota gadījumā vairs nezaudēs, piemēram, arī televizoru un personisko automašīnu, bet tikai to mantu, kas būs reģistrēta kā saimniecības īpašums, piemēram, traktoru vai govi.

Tomēr zemnieku vai zvejnieku saimniecība no tradicionālās SIA, kuras statuss definēts Komerclikumā, atšķirsies divos būtiskos aspektos. Šajā ziņā lauciniekus var uzskatīt par ieguvējiem, jo viņi tiks atbrīvoti no birokrātiskām procedūrām. Pirmkārt, saimniecības piereģistrēšanai Uzņēmumu reģistrā obligāti nevajadzēs ne statūtus, ne dibināšanas līgumu. Pietiks vienīgi ar to, ka saimnieks reģistrā iesniegs pieteikumu. Otrkārt, saimniecībās nepieprasīs izveidot lēmējinstitūciju – valdi, kas nepieciešama SIA gadījumā. Gan zemnieks, gan zvejnieks pats vienpersoniski varēs veikt gan izpildinstitūcijas, gan valdes pienākumus.

Atšķirībā no SIA, ko var dibināt gan fiziskas, gan juridiskas personas, zemnieku vai zvejnieku saimniecības varēs izveidot tikai fiziskas personas. Pašreizējām saimniecībām no 2009. gada sākuma līdz 2010. gada 31. jūnijam vajadzēs pārreģistrēties atbilstoši jaunā likuma prasībām vai arī jāveic citas darbības, kas paredzētas Komerclikumā, – likvidēties, pārtapt par "pilnvērtīgu" SIA, akciju sabiedrību un tamlīdzīgi. Tas attiecas uz tām zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuras arī pašlaik tā ir reģistrētas Uzņēmumu reģistrā, bet ne uz tām, kuras jau ir pārtapušas par SIA.

Tas nozīmē, ka šī norma galvenokārt attieksies uz mazajām un vidējām saimniecībām, jo lielās, kuras inerces pēc dēvējam par "zemnieku saimniecībām", jau tagad praktiski visas juridiski ir kļuvušas par SIA, jo tām nav bijis izdevīgi par savu darbību atbildēt ar visu mantu.

Tiks likvidēta tāda uzņēmējdarbības forma kā individuālais uzņēmums. Tiesiskā sistēmā šī forma, kā tā definēta Latvijas likumdošanā, ir dīvaina un pat neloģiska. Individuālie uzņēmumi pārsvarā radās pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā. Toreiz, kad pieņēma likumus par uzņēmējdarbību, tika noteiktas 13 tās formas, tostarp arī individuālais uzņēmums, paju sabiedrība, kooperatīvi un tamlīdzīgi. No daudzām saimnieciskās darbības formām laika gaitā Latvijā jau ir atteikušies, lai vienkāršotu un sakārtotu saimniecisko vidi. Par vienu no lielākajiem vēl palikušajiem "klupšanas akmeņiem" var uzskatīt individuālos uzņēmumus.

Individuālais uzņēmums no tiesiskā un juridiskā viedokļa ir kaut kas "ļoti interesants", faktiski no juridiskā viedokļa tas nav iespējams – tā ir juridiskā persona, bet tajā pašā laikā individuālais uzņēmējs kā fiziskā persona atbild par visām uzņēmuma saistībām ar visu savu personisko mantu. Teorētiski no juridiskā viedokļa tas nav iespējams, jo juridiskā persona pēc definīcijas atbild tikai ar savu nošķirto mantu.

Līdz ar to individuālo uzņēmumu pastāvēšanai Tieslietu ministrija neredz perspektīvu, un šo nostāju atbalstījis arī Ministru kabinets. Būtībā šāda veida uzņēmumi Eiropā ir anahronisms, nevienā ES valstī nav analoga šādam uzņēmējdarbības veidam.

Tiem individuālajiem uzņēmumiem, kas šobrīd strādā, līdz 2010. gada 31. jūnijam vajadzēs izvēlēties citu eksistences formu vai arī likvidēties, piemēram, pārtapt par SIA vai kādu citu komercsabiedrību, kas par savu darbību atbildēs ar juridiskās personas mantu, vai arī kļūt par individuālo komersantu, kas par savām saistībām atbildēs ar visu savu personisko mantu.

Fizisko personu saimnieciskās darbības likums ir izstrādāts divu iemeslu dēļ.

Pirmkārt, pašlaik individuālo darbu, kas ir viens no fizisko personu saimnieciskās darbības veidiem, regulē likums Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un individuālo darbu, kas pieņemts pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā. Līdz ar augstākminēto jauno likumu stāšanos spēkā šis normatīvais akts zaudēs spēku un individuālie uzņēmumi paliks "karājoties gaisā". Tādējādi arī radās vajadzība izstrādāt jaunu likumu. Līdz ar to tiks likvidēti uzņēmumi, kuriem savas darbības uzsākšanai no pašvaldības vajadzēja izprasīt maksas patentu jeb licenci. Tas nozīmē, ka, piemēram, šuvējai, kura grib darboties kādas pašvaldības teritorijā, vairs nevajadzēs par to informēt vietvaru un no tās pirkt atļauju.

Otrkārt, līdz šim nevienā likumā nav strikti definēts pašnodarbinātā statuss. Fizisko personu saimnieciskās darbības likums to tad arī skaidri paredzēs. Un jāteic, ka atšķirībā no citu "lielo likumu" kalambūriem minētais likums ir vairāk nekā kompakts. Likumprojekts sastāv tikai no sešiem pantiem.

Šā likumprojekta otrais pants skan šādi: "Fizisko personu saimnieciskā darbība ir jebkura sistemātiska, pastāvīga darbība, kuru fiziskā persona veic Latvijas Republikā." Tālāk noteikts, ka pašnodarbinātām personām, izņemot individuālos komersantus, ir jāreģistrējas Komercreģistrā un Valsts ieņēmumu dienestā, kā arī jāmaksā nodokļi. Savukārt individuālajam komersantam ir jāreģistrējas tikai Komercreģistrā.

Pārtika par 17,2% dārgāka

Ilze Šteinfelde,  NRA  11/09/07     Banku analītiķi paaugstina gada vidējo inflācijas prognozi.

Gada laikā patēriņa cenas pieaugušas par 13,2%, pārtika kļuvusi pat par 17,2% dārgāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Uz inflācijas mazināšanos tuvākajā laikā cerību maz, jo jau ar pirmajām novembra dienām dārgāki kļuvuši atsevišķi pārtikas produkti un nākotnē gaidāms kārtējais piena produktu cenu lēciens. Ar 1. janvāri vairāk būs jāmaksā par braukšanu Rīgas sabiedriskajā transportā. Vēlmi vēl paaugstināt tarifus ir pauduši Latvenergo, Latvijas gāze un Rīgas siltums. Visticamāk, tas nav vienīgais cenu pieaugums tuvākā pusgada laikā.

Inflācijas rādītāji Latvijā sasnieguši augstāko līmeni pēdējo 11 gadu laikā, apgalvo banku analītiķi. Gada laikā precēm cenas pieauga par 12,2%, bet pakalpojumiem – par 16%. Vislielākais cenu kāpums gada laikā bijis mājokļiem – tie gada laikā kļuvuši par 22% dārgāki. Viesnīcu un restorānu pakalpojumi sadārdzinājušies par 20,9%, bet alkohols un tabaka – par 18,9%. Savukārt pārtika gada laikā kļuvusi pat par 17,3% dārgāka. Maizes cenas pieauga pat par 28,6%, piena – par 24%, transporta pakalpojumu cenas – par 18%.

"Līdz ar to rodas jautājums, vai pašreizējā pensiju indeksācijas sistēma, kas balstās uz kopējo patēriņa cenu indeksu un vidējās algas pieaugumu valstī, spēj kompensēt šādu pieaugumu un vai sociālās apdrošināšanas budžeta pārpalikums tomēr nebūtu izmantojams tiešajiem mērķiem, nevis pamatbudžeta deficīta rādītāju uzlabošanai," jautā DnB NORD Bankas ekonomisko pētījumu grupas analītiķe Ieva Vēja. Savukārt premjers Aigars Kalvītis (TP) aicina domāt par nepieciešamību ievērot vēl stingrākus taupības apstākļus. "Tas ir ļoti nopietns signāls un liek domāt par daudz ciešākiem taupības apstākļiem," sacīja A. Kalvītis, uzsverot, ka nekādā gadījumā nedrīkst atkāpties no iecerētā 1% budžeta pārpalikuma nākamgad.

Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām oktobrī bija cenu kāpumam komunālajiem pakalpojumiem, pienam un piena produktiem, maizei, dārzeņiem, kā arī gaļai un gaļas izstrādājumiem. Cenu kāpumu pārtikas produktiem galvenokārt noteica ražošanas izmaksu pieaugums. Pēc CSP datiem, visvairāk cenas palielinājās pienam un piena produktiem – par 8%, maizei un graudaugu izstrādājumiem – par 3,4%, dārzeņiem – par 7,2%, gaļai un tās izstrādājumiem – par 1,7%, sieram – par 12,6%, olām – par 6,2%, augu eļļai un taukiem – par 6,2%.

Pārtikas cenas turpina kāpt. Tā ar 1. novembri par aptuveni 25% dārgāka kļuvusi rupjmaize, liecina Ekonomikas ministrijas veiktais cenu monitorings. 25. oktobrī Hanzas maiznīcas Klasiskās rudzu maizes kukulis (800 g) Elvi un Maximas veikalos maksāja attiecīgi 63 un 62 santīmus, bet 1. novembrī jau attiecīgi 79 un 78 santīmus.

Savukārt piena pārstrādātāji ir nobažījušies, ka, neuzlabojoties situācijai piena tirgū, tas ir, piena nekontrolētai izvešanai uz Lietuvu, jaunajā gadā piena produkti veikalos varētu maksāt vēl dārgāk. Pēc Preiļu siera valdes priekšsēdētāja Jāzepa Šņepsta aplēsēm, litrs piena veikalos varētu maksāt pat 70–80 santīmus, bet 200 gramu sviesta paciņa – 1 latu.

"Latvijā satraucoša ir pārtikas cenu augšana. Lai gan sezonāli šajos mēnešos parasti ir vērojams cenu kāpums, tempi, kādi sasniegti šoruden, nav labi, uzskata Nordea Markets finanšu produktu eksperts Andris Lāriņš.

Oktobrī, salīdzinot ar septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,2%. Precēm cenas pieauga par 2,5%, bet pakalpojumiem – par 1,4%. Oktobrī palielinājās maksa par siltumenerģiju – par 11,5%, atkritumu savākšanu – par 12,7%, ūdens piegādi – par 10,1%, kanalizācijas pakalpojumiem – par 8,8% un mājokļa uzturēšanu – par 1%. Cenas palielinājās degvielai – par 1,3%, cietajam kurināmajam – par 4,3% un sašķidrinātajai gāzei balonos – par 10,1%. Dārgākas kļuva mēbeles un mājokļa iekārtas – par 1,4%, apģērbi un apavi – par 1,8%, medikamenti un citas medicīnas preces – par 1,8%, kā arī ziedi un grāmatas.

Sadārdzinājās mājas aprūpes pakalpojumi – par 3,4%, ēdināšanas pakalpojumi – par 1,8%, ambulatorie pakalpojumi – par 1%, atsevišķi privātā transporta pakalpojumi – par 0,5%, atpūtas un kultūras pakalpojumi – par 3,1%, personīgās aprūpes iestāžu pakalpojumi – par 1,2%, apdrošināšana – par 5,5%.

Oktobrī lētākas kļuva aviobiļetes, telefona aparāti un datu apstrādes iekārtas. Atlaižu ietekmē cenas kritās sadzīves ierīcēm, mājas darbarīkiem, velosipēdiem, TV, audio, video un foto tehnikai. Noslēdzoties vasaras sezonai, lētāki kļuva viesnīcu pakalpojumi.

Ar nākamā gada janvāri braukšanas maksa Rīgas sabiedriskajā transportā būs 40 santīmu, bet pie transportlīdzekļu, kuros uzstādīti kompostieri, vadītājiem biļetes maksās par desmit santīmiem dārgāk – 50 santīmu. Līdz ar to dārgākas būs arī braukšanas kartītes Rīgas sabiedriskajā transportā. Visvairāk – par 9,10 latiem – pieaugs braukšanas kartītes cena visām mēneša dienām trijos transporta veidos. Pašlaik šāda kartīte maksā 27,60 latu, bet no 1. janvāra tā maksās 36,70 latu. Latvenergo Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) iesniegusi jaunu elektroenerģijas gala tarifu projektu 2008. gadam, kas paredz cenu pieaugumu vidēji par 25–27%.

Apmēram 50% elektrības lietotāju, kuru vidējais ikmēneša rēķins ir līdz 5,60 latiem, vidējais rēķina pieaugums būs līdz 1,41 latam, bet apmēram 32% lietotāju, kuru vidējais ikmēneša rēķins ir no 5,60 līdz 11,30 latiem, rēķina pieaugums būs no 1,41 līdz 2,80 latiem.

Savukārt 15% lietotāju, kuru vidējais ikmēneša rēķins ir no 11,30 līdz 28,50 latiem, rēķins pieaugs no 2,80 līdz 7,10 latiem, bet ap 3% lietotāju, kuru rēķins līdz šim bija vairāk nekā 28,50 latu, rēķins pieaugs par vairāk nekā 7,10 latiem.

Iesniegumā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai Latvenergo no 2008. gada 1. janvāra lūdz paaugstināt maksu par elektroenerģiju iedzīvotājiem no līdzšinējā 5,1 santīma par kilovatstundu (kWh) līdz 6,8 santīmiem par kWh. Savukārt juridiskajām personām tarifa izmaiņas būs atkarīgas no vairākiem faktoriem – no pieslēguma sprieguma pakāpes, izvēlētā tarifa, tāpēc vidējais pieaugums būs aptuveni 26%.

Arī Latvijas gāze vēlas nākamgad panākt 40–50% lielu dabasgāzes tarifu palielinājumu, kas varētu stāties spēkā maijā. Regulatoram šādu tarifu projektu paredzēts iesniegt līdz šā gada beigām, kad būs noslēgts līgums ar Krievijas gāzes monopolu Gazprom par dabasgāzes piegādēm nākamajam gadam.

Lai gan oktobrī jau paaugstinājās maksa par siltumu, par apkures tarifu iespējamo kāpumu nākamajam gadam paziņoja arī Rīgas siltums.

Inflācijas procents drīz pietuvosies trešajam desmitam

Juris Paiders,  NRA  11/09/07     Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka vidējais patēriņa cenu līmenis viena mēneša laikā jau palielinās par 2,2%. Daudzu preču un pakalpojumu cenas mēneša laikā pieauga vairāk nekā par 8%.

Maksa par siltumenerģiju, atkritumu utilizāciju, ūdens piegādi, piena produktu cenas un kanalizācijas pakalpojumi mēneša laikā pieauga par lielāku skaitli nekā vidēja gada inflācija vasaras laikā.

Tas viss neuzlabo jau tā nepopulāro valdības tēlu, jo atbildība par situāciju tiks pieprasīta no tiem, kuri vadīja valsti pēdējos gadus.

Protams, ir objektīvi apstākļi. Eiropas Komisijas nemākulīgā politika attiecībā uz piena un graudu tirgu regulējumu ir izraisījusi piena un graudu iztrūkumu Eiropas iekšējā tirgū, un sekas ir piena un graudu izstrādājumu cenas pieaugums. Liela daļa no Latvijas inflācijas procenta ir ES vadības atbildība, un Latvija kā vienotā tirgus dalībvalsts var tikai vīstīt dūres un lamāt Briseles birokrātus, kuri ņirgājas par ES nabadzīgāko tautu vajadzībām.

Tomēr visu atbildību nevar novelt tikai uz ES birokrātiem un tiem kretīniem, kuri plānoja 2008. gada piena kvotas un graudaugu sējumu platību apjomus ES mērogā. Liela daļa atbildības par ekonomisko situāciju ir jāuzņemas valdībai, Ministru prezidentam un finanšu ministram.

Goldman Sachs analītiķi Ištvāns Žoldošs, Tomass Štolpers un Anna Zadornova (Global Viewpoint 6. novembris) prognozē, ka korekcija Baltijas tirgū būs sāpīga un ir sagaidāma jau tūdaļ (start soon – angl.). Analītiķi velta nesaudzīgus vārdus Latvijas ekonomiskās politikas kritikai. Deklarētā taupības politika ar budžeta pārpalikumu 2008. gadā 1% apmērā tiek novērtēta kā pārāk nenozīmīga un novēlota (3. lpp.).

Goldman Sachs analītiķi, kritiski izvērtējot Latvijas ekonomisko attīstību, faktiski veic to darbu, no kura atteicās Saeima un valdība, un arī tā sauktā opozīcija. Latvijas tradīciju garā klusi, klusi, bez liekām debatēm un bez publiskas ekonomikas kursa apspriešanas, neanalizējot iespējamo pretinflācijas pasākumu kompleksu, urrā izkliedzot gan koalīcistiem, gan opozicionāriem, tika pārvēlēts Latvijas Bankas prezidents. Ilmāram Rimšēvičam bija publiski jāapzvēr nedevalvēt latu, bet politiķi apmaiņā (saskanīgi sadziedoties labējiem ar kreisajiem, izlīgstot jaunlaicēniem un tautpartijniekiem) aizmirsa, ka, pēc ES pamatprincipiem, tieši valsts centrālā banka ir atbildīga par cenu stabilitāti.

Taču kritisks valsts ekonomiskās politikas izvērtējums ir nepieciešams. Tagad Latvijas ekonomiskās prognozes atgādina vecu anekdoti par atšķirībām starp optimistu un pesimistu. Pesimists, ieraudzījis Latvijas inflācijas skaitļus, saka: "Viss – sliktāk vairs nevar būt!" Savukārt optimists piebilst: "Būs! Būs!" Diemžēl esmu kļuvis optimists. Jau tagad var prognozēt, ka kļūs vēl trakāk. Jau ir publiskoti plāni no nākamā gada palielināt gāzes cenas par 40%, bet elektrības cenu par gandrīz trešo daļu. Faktiski tas nozīmē, ka inflācijas procentam nākamā gada februārī būs jāšķērso padsmit procentu viduslīnija un jāpietuvojas trešajam desmitam.

Par kādu algu pieauguma iesaldēšanu šādos apstākļos var runāt valdība, kuru neveido politisku pašnāvnieku kompānija. Kalvīša ietiepība neatkāpties, pirms nav pieņemts 2008. gada valsts budžets, lielā mērā ir izskaidrojama ar vēlmi apgriezt spārnus nākamajai valdībai. Lai nākamajiem nebūtu iespējams manevrēt un stabilizēt sociālo situāciju. 2008. gada budžeta pieņemšana ir lamatas nākamai valdībai. Lai kāds cilvēku sastāvs tiktu ievēlēts valdībā, jaunajiem budžeta dēļ būs jāturpina Kalvīša kompānijas politiski pašnāvnieciskā un nepopulārā līnija un jābalansē uz sociāla sprādziena robežas.

Tad gan jaunais spēks, "kurš šalkās trīc", iebrauks Saeimā ar 40% vēlētāju atbalstu.

Latvijas Nacionālās biliotēkas jauno ēku būvēs kārtās

Zane Radzobe,  Diena  11/09/07    Tā kā kļuvis skaidrs, ka Lattelecom privatizācija, no kuras Kultūras ministrija plānoja iegūt nepieciešamos līdzekļus Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecībai, ievilksies, pieņemts lēmums LNB jauno ēku būvēt vairākās kārtās, Dienai ceturtdien apstiprināja valsts aģentūras Jaunie Trīs brāļi vadītājs Zigurds Magone. Īstenojot projektu pakāpeniski, iespējams samazināt celtniecības izmaksas, un tas ļaus sākt būvniecību ar salīdzinoši nelielu nokavēšanos — pārliecināti aģentūras pārstāvji. Ar šo paziņojumu publiskā telpā izskanējis iepriekš pusvārdos minētais "cits variants" bibliotēkas finansēšanai. 2008.gada valsts budžetā LNB projektam paredzēti gandrīz 7 miljoni latu. Kopā ar aģentūras uzkrātajiem līdzekļiem būšot pietiekami, lai īstenotu nulles ciklu, respektīvi, "tiktu laukā no zemes" (piemēram, ieliktu pamatus).

Pēc rudenī notikušā konkursa par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunās ēkas celtniecību rezultātu paziņošanas kļuva skaidrs, ka nepieciešams meklēt jaunus projekta finansēšanas modeļus. Gan aģentūra, gan Kultūras ministrija (KM) un valdība atzina, ka celt ēku, uzņemoties aptuveni pusmiljardu latu lielas saistības, nav iespējams. KM ierosināja, ka apmēram 140 miljonus latu projektam varētu piešķirt no Lattelecom privatizācijā iegūtajiem līdzekļiem. Pēc projekta attīstītāja aprēķiniem, aptuveni šādu summu izmaksās LNB ēka bez būvnieku tāmēs iekļautā sadārdzinājuma. Tomēr līdz šim premjerministrs Aigars Kalvītis (TP) nav paudis skaidru atbalstu idejai par privatizācijā iegūto līdzekļu piesaisti projektam, savukārt ieplānotā svinīgā pamatakmens ielikšana šā gada 18.novembrī pārcelta uz nenoteiktu laiku. Kā uzsver Z.Magone, Iepirkumu komisijai jāsniedz atzinums par iepriekšējo konkursu. Pēc atzinuma saņemšanas to līdzekļu trūkuma dēļ iespējams slēgt. 2008.gada pavasarī tiktu izsludināts jauns konkurss par nulles ciklu. Projekta pirmā posma celtniecība turpinātos apmēram gadu, un Z.Magone cer, ka līdz 2009.gada sākumam jautājums par LNB finansējumu tiks atrisināts — vai lemjot par Lattelecom privatizācijas līdzekļu piešķiršanu, vai valstij uzņemoties lielākas saistības. "Nav noslēpums, ka būvniecības apjomi strauji samazinās. Ceru, ka iegūsim arī labāku cenu," viņš uzsver.

Eksperti: sabalansēts, bet ne izteikti ilgtermiņa budžets

Zane Zālīte,  Diena  11/09/07    Salīdzinoši raiti, vienu pēc otra noraidot desmitus opozīcijas partiju priekšlikumus un iestrādājot pēdējos pie varas esošo politisko spēku labojumus, Saeima ar 54 deputātu balsīm ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma valsts galveno dokumentu — nākamā gada budžetu. Īpašs tas ir ar to, ka valsts ieņēmumi nākamgad atšķirībā no iepriekšējiem 10 gadiem plānoti lielāki par izdevumiem — budžetā paredzēts Ls 163 milj. pārpalikums jeb 1% no iekšzemes kopprodukta (IK). To palīdzēs nodrošināt iecerētā stabilizācijas rezerve — tur ieskaitīs visus pamatbudžetā pārsniegtos un privatizācijas ieņēmumus, bet par to iespējamo tērēšanu varēs lemt valdība, iepriekš saņemot Saeimas akceptu. "Sabiedrībai budžets ar pārpalikumu jāprasa tāpēc, ka šāds budžets ir nepieciešams ekonomikas stabilizācijai, ne tikai cīņai pret inflāciju, bet arī eksporta—importa nesabalansētības mazināšanai," skaidro Hansabankas vadošais sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Tiesa, pārpalikums budžetā, iespējams, nebūtu tāds, ja papildu naudu skolotāju, mediķu un amatpersonu ar uzplečiem algu straujākai celšanai nevarētu paņemt no ES fondu apguvei paredzētā avota. Šāda rīcība neapmierina ekspertus, kas tādēļ apšauba budžeta saskaņu ar valsts ilgtermiņa prioritātēm.

"Tas man nebija pārsteigums," tā raito budžeta pieņemšanu Saeimā vērtēja finanšu ministrs Oskars Spurdziņš (TP), liekot noprast, ka koalīcija jau iepriekš vienojusies par atbalstu valsts galvenajam dokumentam. Tas paredz, ka konsolidētie ieņēmumi nākamgad būs Ls 5,498 mljrd. jeb aptuveni par 22,5% lielāki nekā šogad, bet izdevumi — attiecīgi Ls 5,335 mljrd. un 20,3%. Par aptuveni 17% vairāk nākamgad tērēs algu paaugstināšanai.

Minimālā alga tiks celta no Ls 120 līdz Ls 160. Vairāk tērēs algu celšanai tajās valsts iestādēs, kur bruto alga nepārsniedz Ls 400. Papildus Ls 2,7 milj. teju pēdējā brīdī iedoti, lai varētu palielināt pensiju mēnesi ātrāk, nekā iepriekš cerēts — no 1.jūnija. Savukārt daži desmiti miljoni aizies pedagogu, ārstniecībā strādājošo, kultūras darbinieku, policistu algas paaugstināšanai, ko pēc arodbiedrību protestiem cels straujāk par iepriekš iecerētajiem ne vairāk kā 10%.

Par spīti tam, skolotāji un mediķi prasa vēl vairāk, tāpēc opozīcijā sēdošie tautas kalpi viens pēc otra daudz uzstājīgāk mudināja apmierināt šo profesiju pārstāvju prasību — kreisie tam nepieciešamo naudu mudināja rast, paaugstinot nodokļu ieņēmumu prognozi, bet labējais Jaunais laiks (JL) — ievērojami samazinot valsts iestāžu tēriņus. "Lai arī pretinflācijas plānā ir apņemšanās samazināt valsts tēriņus, tie nav mazināti pat par 1%," apņemšanās nepildīšanu koalīcijai pārmeta deputāts Krišjānis Kariņš (JL).

Aptaujātie eksperti piekrīt, ka algas skolotājiem un mediķiem ir jāceļ, taču apšauba, vai vienīgais avots tam ir ES fondu apguvei paredzētā nauda. "ES finansēšanai paredzēto resursu pārdale algu izmaksu vajadzībām drīzāk vērtējama negatīvi un arī izskatās nepārliecinoši, ka tas ir vienīgais iespējamais līdzekļu avots," budžeta nesaskaņotību ar valsts ilgtermiņa prioritātēm Dienai akcentē Banku augstskolas biznesa un finanšu pētniecības centra direktors Andris Nātriņš. Arī P.Strautiņš uzskata, ka budžets "ne pārāk labi" saskan ar valsts ilgtermiņa prioritātēm, par ko liecina jau tā nelielā sākotnēji plānotā investīciju īpatsvara apcirpšana par nepilniem 10%. "Tātad tas nav izteikts ilgtermiņa attīstības budžets, kaut arī pārpalikuma ieviešana no ilgtspējīgas attīstības viedokļa ir vērtējama pozitīvi," vērtē Hansabankas eksperts.

Nākotnē gaidāmi vairāki cenu lēcieni

Ilze Šteinfelde,  NRA  11/10/07    Ņemot vērā inflācijas kāpumu pēdējos mēnešos un prognozes tuvākajam pusgadam, bankas būtiski koriģējušas inflācijas prognozes.

Vēl nesen baņķieri rēķināja, ka gada vidējā inflācija varētu būt 8%, savukārt tagad lielākā daļa ekspertu prognozē 10% gada vidējo inflāciju, uzsverot, ka nākotnē gaidāmi vēl vairāki cenu lēcieni.

Pēc SEB Unibankas prognozēm, gada vidējā inflācija šogad sasniegs 9,8–10%, bet nākamgad 8–9%. "Ja ekonomikas stabilizācijas pasākumi būs sekmīgi un mainīsies patērētāju un uzņēmēju attieksme pret notiekošo, cenu pieaugums būtiski sāks mazināties jau pēc pusgada, dodot cerības uz krietni zemāku inflācijas līmeni 2009. gadā," uzsvēra SEB Unibankas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Agnese Gribuste.

Nordea eksperti pieļauj, ka novembrī inflācijas gada rādītājs saglabāsies 13%–13,5% līmenī, bet gada inflācija varētu būt 10%. Arī Ekonomikas ministrija prognozē, ka kopumā 2007. gada vidējā inflācija var sasniegt 10%.

Savukārt Parex Asset Management tirgus analīzes daļas vadītājs Zigurds Vaikulis uzskata, ka ir neliela cerība, ka novembrī un decembrī mēneša inflācijas rādītāji nebūs augstāki kā pērn un gada noslēgumā 12 mēnešu inflācijas cipars stabilizēsies pašreizējā līmenī – nedaudz virs 13%. Tas ir saistīts ar faktu, ka pērn siltuma cenas Rīgā tika pārskatītas novembra vidū, nevis oktobra sākumā kā šogad. Tomēr arī Parex Asset Management prognozē, ka gada vidējā inflācija šogad būs 9,9% līdz 10%.

Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš (TP) pieļauj, ka inflācijas samazināšanās Latvijā gaidāma tikai nākamā gada vidū.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka pārtikas cenu kāpums vēl nav apstājies, piemēram, novembrī par aptuveni 25% pieauga rupjmaizes cena. Par iespējamo cenu kāpumu piena produktiem ir paziņojuši arī lielākie Latvijas piena pārstrādātāji.

No nākamā gada janvāra braukšanas maksa Rīgas sabiedriskajā transportā būs 40 santīmu, bet pie to transportlīdzekļu vadītājiem, kuros uzstādīti kompostieri, biļetes maksās vairāk – 50 santīmu. Līdz ar to dārgākas būs arī braukšanas kartītes.

Visvairāk – par 9–10 latiem – pieaugs braukšanas kartītes cena visām mēneša dienām trijos transporta veidos. Pašlaik šāda kartīte maksā Ls 27,60 latus, bet no 1. janvāra tā maksās Ls 36,70.

Latvenergo Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) iesniegusi jaunu elektroenerģijas gala tarifu projektu 2008. gadam, kas paredz cenu pieaugumu vidēji par 25–27%.

Aptuveni 50% elektrības lietotāju, kuru ikmēneša rēķins ir līdz Ls 5,60, vidējais rēķina pieaugums būs līdz 1,41 latam, bet apmēram 32% iedzīvotāju, kuru ikmēneša rēķins ir no Ls 5,60 līdz 11,30, rēķina pieaugums būs no 1,41 līdz 2,80 latiem.

Savukārt 15% elektrības lietotāju, kuruikmēneša rēķins ir no Ls 11,30 līdz 28,50, tas pieaugs par 2,80–7,10 latiem, bet aptuveni 3%, kuri līdz par elektroenerģiju mēnesī maksāja vairāk nekā Ls 28,50, rēķins pieaugs par vairāk nekā 7,10 latiem.

Iesniegumā SPRK Latvenergo no 2008. gada 1. janvāra lūdz paaugstināt maksu par elektroenerģiju iedzīvotājiem no līdzšinējā 5,1 santīma par kilovatstundu (kWh) līdz 6,8 santīmiem par kWh. Savukārt juridiskajām personām tarifa izmaiņas būs atkarīgas no vairākiem faktoriem: pieslēguma sprieguma pakāpes, izvēlētā tarifa. Vidējais pieaugums būs aptuven 26%.

Arī Latvijas gāze vēlas nākamgad panākt dabasgāzes tarifu palielinājumu par 40–50%, kas varētu stāties spēkā maijā. Regulatorā šādu tarifu projektu paredzēts iesniegt līdz šā gada beigām, kad būs noslēgts līgums ar Krievijas gāzes monopolu Gazprom par dabasgāzes piegādēm nākamajam gadam.

Lai gan oktobrī jau paaugstinājās maksa par siltumu, par apkures tarifu iespējamo kāpumu nākamgad ir paziņojis arī Rīgas siltums.

***

Viedokļi

Agnese Gribuste, SEB Latvijas Unibanka Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja:

– Augstajā inflācijas lēcienā savijas gan regulēto tarifu lēciens, gan iedzīvotāju un uzņēmumu vīzijas par ekonomikas attīstības gaitu un paredzamo cenu kāpumu. Bez jau iepriekš prognozētā cenu kāpuma siltumenerģijai un nojaušamā, taču atkal visai iespaidīgā pieauguma pārtikas precēm nāca klāt arī citas preces un pakalpojumi, kas ļaujas vispārējai cenu pieauguma tendencei.

Acīmredzot patērētāji ir vai nu bezizejas stāvoklī, kad ir spiesti preces un pakalpojumus pirkt par esošajām cenām, vai arī ir spējīgi pieņemt šo cenu pieaugumu. Taču, tā kā virknei preču cenas Latvijā ir jau virs vidējām Eiropā, mazinoties ekonomikas un algu pieauguma tempam, parādīsies cita attieksme, bremzējoties patēriņam un notiekot cenu korekcijām uz leju. Šis brīdis ir jau tuvu, un tas liek domāt, ka, neraugoties uz paredzētajiem regulēto cenu kāpumiem, citās grupās to pieaugums būs neredzēti mērens, kā arī vērosim kritumu.

Olga Ertuganova, Latvijas Krājbankas galvenā analītiķe:

– Diemžēl inflācijas perspektīvas ir pesimistiskas – tuvākajos mēnešos cenas augs vēl par 1–3% procentiem mēnesī, ko galvenokārt veicinās energoresursu sadārdzinājums, tradicionālais cenu pieauguma vilnis janvārī un inflācijas gaidas. Pēdējo faktoru pastiprina šīs nedēļas paziņojums par to, ka nākamgad dabasgāzes un elektroenerģijas tarifu pieaugums būs lielāks, nekā bija gaidīts. Administratīvi regulējamo cenu pieaugums veido apmēram 15% no inflācijas, tādējādi vēl lielāks gāzes un elektrības tarifu pieaugums ierobežo iespējas inflāciju samazināt. Turklāt tarifu pieaugumam ir arī netieša ietekme, kuru aprēķināt gandrīz nav iespējams. Uzņēmējs, saņemot rēķinus ar jaunajiem tarifiem, lielāko daļu no tiem ieliks savu preču un pakalpojumu cenās, un tas nozīmē vēl lielāku spiedienu uz šīm cenām.

Jāatzīst, ka ziņas par gāzes un elektrības tarifu palielinājumu ir diezgan negaidītas, un tas vērtējams negatīvi. Tieši nenoteiktība ir tā, kas veicina inflācijas gaidas. Savukārt inflācijas gaidas Latvijā ir visai svarīgs cenu pieaugumu vecinošs faktors. Tādējādi, lai ierobežotu inflāciju, būtu jāpanāk tarifu pieauguma prognozējamība.

teorijā var atrast ļoti atšķirīgus viedokļus par valsts tiešu iejaukšanos ekonomikas procesos, tomēr šķiet, ka Latvijas gadījumā tas ir pat nepieciešams.

Ieva Vēja, DnB NORD bankas ekonomisko pētījumu grupas analītiķe:

– Atšķirībā no iepriekšējiem mēnešiem, kad nozīmīgs inflācijas dzinējspēks bija pieprasījuma spiediens, pēdējos mēnešos arvien lielāku nozīmi iegūst tāds faktors kā pārtikas, energoresursu un degvielas cenu kāpums pasaules tirgū, kas skar ne tikai Latviju, bet lielākā vai mazākā mērā ietekmē visas pasaules valstis. Piemēram, Igaunijā cenas oktobrī augušas par 1%, bet gada inflācija sasniegusi 8,5%. Cenu kāpums skāris arī eirozonu, kur, pēc provizoriskām aplēsēm, gada inflācija oktobrī sasniegusi 2,6%, kas ir būtiski augstāks rādītājs nekā iepriekšējā mēnesī un jūtami pārsniedz Eiropas Centrālās bankas izvirzīto vēlamo inflācijas līmeni, kas ir nedaudz zem 2%. Atsevišķas valstis, tostarp Krievija un Ukraina, pret inflāciju jau sākušas cīnīties ar administratīvām metodēm, iesaldējot mazumtirdzniecības cenas un ierobežojot eksportu.

Kopprodukts seko inflācijai

Arnis Kluinis,  NRA  11/10/07    Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) tieši tāpat kā inflācija nevis pazeminās pēc Latvijas augstāko amatpersonu prasības, bet palielina pieauguma tempu.

Centrālā statistikas pārvalde vakar paziņoja, ka IKP šā gada 3. ceturksnī pārsniedzis pērnā gada 3. cetukšņa līmerni par 11,1%. Tādējādi šā gada 3. ceturkšņa pieaugums par 0,1% pārsniedz 2. ceturkšņa pieaugumu, kas savukārt bija par 0,2% zemāks nekā 1. ceturksnī.

Vasarā optimisti bija tie, kuri IKP pieauguma tempa kritumā par 0,2% saskatīja tagad kā Latvijas ekonomikas glābiņu piesaukto IKP pakāpenisko sarukumu. "Jāraugās, lai tas notiek pakāpeniski, nevis ar sāpīgu kritienu," IKP pazemināšanās nepieciešamību šā gada 19. februāra Neatkarīgajā pamatoja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. "Viena iespēja ir lēzens tempa palēninājums no 11,9% līdz 10–8–7%, bet cita – ar rāvienu nonākt līdz vienam procentam vai nullei," viņš paskaidroja.

Ar pirmo divu ceturkšņu IKP pieauguma rādītājiem varēja pamatot divas pretējas versijas – gan apsveikt ar nevis vienkārši lēnu, bet izcili lēnu pazeminājumu no IKP pieauguma par 11,9% pagājušajā gadā līdz 11,0% šā gada 2. ceturksnī vai 11,1% šā gada pirmajos sešos mēnešos vidēji, gan šausmināties par IKP palikšanu tādā līmenī, no kura tas gāzīsies līdz nullei un tālāk līdz negatīvām vērtībām, īpaši tad, ja IKP nāksies pārrēķināt no devalvētiem latiem uz valūtu. Neatkarīgā 8. septembrī šaubījās, vai divciparu skaitļa korekciju par vienu procenta desmitdaļu vispār varētu nosaukt par kaut kādu tendenci. 3. ceturkšņa dati apstiprina, ka IKP pieauguma temps samazinās vai paātrinās drīzāk nejaušību dēļ, paliekot vienā un tajā pašā līmenī.

CSP Nacionālo kontu daļas vadītāja Elita Kalniņa Neatkarīgajai solīja, ka precizēta un plašāka informācija par 2007. gada 3. ceturkšņa IKP pieauguma tempu un vērtību tiks publiskota decembra sākumā. Tad arī tiks parādīts dažādu nozaru devums IKP pieauguma nodrošināšanā. E. Kalniņa norādīja, ka IKP pieaugums nav pretrunā ar neseno ziņu par apstrādājošās rūpniecības sarukumu šā gada septembrī, t.i., 3. ceturkšņa pēdējā mēnesī. Viņa atgādināja, ka rūpniecības īpatsvara samazināšanās IKP struktūrā ir gadu gaitā nostiprinājusies tendence, tāpēc IKP kopējo pieaugumu varētu mazināt tikai mazumtirdzniecības un būvniecības apsīkums.

IKP pieauguma provizoriskie rezultāti tika paziņoti vienlaikus ar Latvijas ārējās tirdzniecības septembra datiem. Tie apstiprināja importa pāsvaru pār eksportu gan pēc apgoma, gan pēc pieauguma tempa. Šogad deviņos mēnešos Latvijas eksporta apjoms pieaudzis par 21,2%, salīdzinot ar 2006. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem, bet importa apjoms tajā pašā laikā palielinājies par 26,6%. Importēto preču realizācija Latvijā turpina parādīties kā Latvijas IKP pieaugums.

Šā gada septembris iezīmējas ar izmaiņām eksporta un importa pieauguma tempu salīdzinājumā, taču tās atstāj minimālu ietekmi uz eksporta un importa kopapjomu. Septembrī Latvijas eksporta vērtība bijusi par 0,3% jeb vienu miljonu latu lielāka nekā augustā, kamēr importa kopapjoms sarucis par 8,4 miljoniem latu jeb 1,3%.Šim samazinājumam vajadzētu parādīties kā tirdzniecības apjoma sarukumam šā gada 4. ceturksnī, tomēr tik minimāls importa sarukums nesola gada IKP sarukumu zem 10%. Hansabankas galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks gan pieļauj, ka CSP turpmāk vēl precizēs IKP 3. ceturkšņa datus samazinājuma virzienā, jo statistiķi izmantojot tādu datu apkopošanas veidu, kas ekonomisko tendenču virziena izmaiņas parādot novēloti.

Imports pierimis, taču IK pieaugums — satraucoši augsts

Anna Novicka,  Diena  11/10/07    Iekšzemes kopprodukta (IK) pieaugums trešajā ceturksnī par 11,1% ir satraucošs un neliecina par ekonomiskās attīstības tempa palēnināšanos, uzsver eksperti.

Vienlaikus pārmaiņas uz labo pusi vērojamas ārējā tirdzniecībā, jo septembrī, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, eksports audzis divreiz straujāk nekā imports, un, pēc ekonomistu domām, tā nav nejaušība, bet gan tendence, kas saglabāsies arī turpmākos mēnešus.

"Dati ir pārsteidzoši, jo bija jābūt mērenākam pieaugumam, katrā ziņā — zem 10%," par IK pieaugumu tempu 3.ceturksnī spriež SEB Unibankas galvenais ekonomists Andris Vilks.

Jau vēstīts,ka šā gada pirmajā ceturksnī IK audzis par 11,2%, savukārt otrajā — 11,3%. To, ka, neskatoties uz patēriņa samazinājumu, IK palielinājums tomēr stabili turas virs 11% atzīmes, A.Vilks skaidro ar "pelēkās" ekonomikas legalizāciju. Kopumā šogad, pēc viņa prognozēm, IK pieaugums pārliecinoši pārsniegs 10%. "Šis straujais kāpums neliek mieru, domājot par tiem skaitļiem, kas būs vērojami nākamajā gadā. Var būt arī tāds scenārijs — jo augstāk kāpj, jo zemāk krīt," brīdina ekonomists.

Arī Latvijas Krājbankas analītiķe Olga Ertuganova pēdējos IK pieauguma datus uzskata par satraucošiem, jo attīstība notiek galvenokārt uz pakalpojumu sektoru rēķina, bet vairākas rūpniecības nozares vairs neturpina attīstību vai pat regresē, viņa uzsver.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, septembrī Latvijas apstrādes rūpniecība, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi, ir kritusies par 1,5%. Pirmajos trijos ceturkšņos, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, tā augusi tikai par 0,6%, kamēr pagājušajā gadā palielinājās par 6,2%.

Kā norāda DnB Nord bankas analītiķe Ieva Vēja, šie rādītāji palielina bažas, ka, bremzējoties tādām līdz šim visstraujāk augušajām nozarēm kā nekustamie īpašumi, būvniecība un mazumtirdzniecība, kopējā ekonomikas attīstība var būtiski palēnināties.

A.Vilks tomēr ir pārliecināts, ka grūtākie brīži rūpniecībai ir aiz muguras un "sliktāk nebūs". Grūdienu ražošanas uzņēmumu attīstībai nodrošināšot pēc valdības iniciatīvas veidotā ekonomikas stabilizācijas plānā iestrādātie pasākumi. Pēc ekonomista stāstītā, šajā plānā tikšot piedāvāti konkrēti rūpniecības atbalsta risinājumi — piemēram, atviegloti kredītu saņemšanas nosacījumi.

Tikmēr statistikas dati par ārējo tirdzniecību septembrī atnesuši priecīgas ziņas. Salīdzinot ar pagājušā gada septembri, imports pieaudzis tikai par 8,5%, bet eksports — par 16,2%. "Tas, ka patēriņš atslābst, ir svarīgākā ziņa," pārliecināts ir A.Vilks. Viņaprāt, šī būs ilgtermiņa tendence, un no pašreizējiem 24% līdz pieņemamajiem 10% tekošā konta deficīts var nonākt 3—4 gadu laikā.

Šāds importa tempu sarukums vienlaikus ar mazumtirdzniecības bremzēšanos liek domāt, ka uz vietējo pieprasījumu balstītā ekonomiskā izaugsme gada pēdējos mēnešos kļūs lēnāka, savukārt norāda I.Vēja.

Drosmīgais Edgars

Zaiga Dūmiņa,  Diena  11/10/07    Eksperti: uzņēmēju klusēšana — drauds demokrātijai.

Daudzi uzņēmēji nevēlas publiski paust savu viedokli par politiskajām norisēm, jo valsts sistēma — nodokļu politika ir tāda, ka mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) spiesti dzīvot ar "skeletiem skapī" — nenomaksātiem nodokļiem, kas attur viņus no publiskas savas pozīcijas paušanas, saka Edgars Štelmahers, kurš patlaban vada savas pēdējās dienas Rīgas piensaimnieka (RP) valdes priekšsēdētāja amatā. Viņa teikto apliecina arī citi uzņēmēji, kas savu vārdu tomēr publiskot nevēlas.

"Nodokļu politika šobrīd nav uzņēmējdarbību atbalstoša. Tā vairāk atbalsta nekustamā īpašuma darījumus, jo joprojām nodoklis par nekustamo īpašumu darījumiem, salīdzinot ar pasaules līmeni, ir ļoti mazs. Nodokļi tiek likti uz tiem, kas ražo, kas rada papildu vērtību. MVU — būsim atklāti — ļoti daudziem glabājas skapī kāds "skelets" saistībā nevis ar negribēšanu maksāt visus nodokļus, bet, visticamāk, ar nespēju maksāt visus nodokļus, jo, samaksājot visus nodokļus, viņu uzņēmums izbeigtos," saka E.Štelmahers. "Tā kā nodokļu sistēma netiek mainīta un netiek pildīti pirmsvēlēšanu solījumi, tad es varētu pieļaut, ka cilvēkiem, kuri patlaban ir pie varas, ir izdevīga situācija, kad MVU atrodas tā saucamie skeleti skapjos un līdz ar to viņi nav gatavi publiski paust savu pozīciju," saka pieredzējušais uzņēmējs.

Kā uzsver politikas eksperti Ivars Ījabs un Valts Kalniņš, situācija, kad uzņēmēji baidās paust viedokli, nav savienojama ar demokrātiju. "Demokrātija paredz, ka ir daudz varas centri — politiskais, ekonomiskais, kultūras—inteliģences, kas savā starpā konkurē. Ja tie sakoncentrējas, par īstu demokrātiju runāt nav iespējams," norāda I.Ījabs. Eksperti uzsver, ka uzņēmēju nevēlēšanās izteikties par politiskajām norisēm nozīmē, ka politiskā un ekonomiskā vara valstī nav šķirtas.

"Protams, es to būtu teicis," saka E.Štelmahers, kurš par aiziešanu no amata RP paziņoja dienā, kad viņa viedoklis par to, kā būtu jārīkojas partijām, lai atgūtu sabiedrības uzticību, tika publicēts laikraksta Diena pirmajā lapā. Viņš pēdējā laikā aktīvi iesaistījies arī piketos un diskusijās, kurās kritizēta valdošā elite. Viņa aiziešana daudziem raisīja jautājumu — vai tā saistīta ar viņa kritiskajiem izteikumiem. E.Štelmahers to noliedz. "RP akcionāri ir Igaunijas investīciju kompānija Alta Capital, viņi līdz šim bijuši ļoti rezervēti jebkuros politiskos procesos, nevarētu runāt ne par kādām domstarpībām — mana darbība publiskā telpā nekad nav izsaukusi diskusijas vai domstarpības," saka E.Štelmahers. Par aiziešanas iemesliem viņš saka: "Tā ir mūsu savstarpējā vienošanās ar akcionāriem. Man ir daži plāni, kā citādāk veikt savu karjeru, un tie mazliet atšķiras no tā, kā patlaban iet uzņēmums. Es savu attīstību redzu mazliet citā sfērā, citos projektos." Par tālāko viņš runā atturīgi — pēc desmit gadiem, kas aizvadīti intensīvā darbā, tai skaitā — vadot tādus uzņēmumus kā Cēsu alus un Lauma, kur viņš izpelnījās sabiedrības uzmanību ar spēju īsā laikā tos pacelt, jūtoties gatavs atļauties pāris mēnešu atpūtas. Apliecinot savu kādreiz pausto interesi par darbu kāda starptautiska uzņēmuma vadībā ārpus Latvijas, viņš saka, ka šai jomā pāris piedāvājumu saņēmis un tā ir viena no iespējām.

Pēc Rīgas industriālā politehnikuma beigšanas E.Štelmahers pāris mēnešu strādājis Rīgas lauksaimniecības aparātu rūpnīcā, tad sekojis dienests armijā — desantniekos. Pēc armijas strādājis izdevniecībās un poligrāfijas uzņēmumos, tad tirdzniecības uzņēmumā Koblenz un Kraft Jacobs Latvijas pārstāvniecībā. Pēdējās divas darbavietas — Lauma un Rīgas piensaimnieks abas ir Alta Capital piederoši uzņēmumi. "Pēdējie divi uzņēmumi pieder vieniem un tiem pašiem īpašniekiem. Paralēli darbojos arī iepriekšējā uzņēmumā — tā nebija tipiska aiziešana. Vēl ilgstoši pēc tam, kad uzsāku darbu šeit, turpināju darboties Laumā," stāsta E.Štelmahers.

Vērtējot darbu RP, E.Štelmahers apgalvo, ka RP ir sākti vairāki jauni projekti gan vietējā, gan eksporta tirgū, izstrādāti vairāki jauni produkti un uzņēmums veiksmīgi turpinājis savu attīstību, neskatoties uz inflāciju, milzīgu izmaksu pieaugumu visās pozīcijās, sākot ar pašu galveno — pienu.

"Viena no problēmām ir, ka Latvijā viena daļa uzņēmēju baidās no iespējamām sankcijām, ko ar valsts pārvaldes struktūru palīdzību var īstenot pret viņu uzņēmuma darbību. Tā ir ļoti negatīva parādība, jo tā ir brīvas politiskās debates slāpēšana," saka V.Kalniņš. "Ja viņi nevēlas izteikties, tas nozīmē, ka viņu bizness ir atkarīgs no politikas. Tas nozīmē, ka viņi ir pakļauti politisku amatpersonu patvaļai — ka tās neizsniegs licenci, neiedos būvatļauju," saka I.Ījabs. Kā neoficiāli stāsta uzņēmēji, izplatītākais veids, kā norisinās uzņēmēju ietekmēšana no patlaban pie varas esošo partiju puses — kritiskiem izteikumiem sekojošas VID kontroles, zaudējumi konkursos par valsts un pašvaldību iepirkumiem. Esot arī gadījumi, kad parādās negatīvas ziņas "dzeltenajā presē" par kritizētāju privāto dzīvi.

"Pēc dabas esmu diezgan paštaisns, to daudzi mani padotie un darbinieki varētu apstiprināt — vienmēr lēmumos esmu centies būt godīgs pret visiem, nekad tajos nav bijusi ietverta mana personīgā izdevība vai merkantili mērķi — tie bijuši tikai vieni — uzņēmuma attīstība. Kad situācija sarežģīta, saņemot atbalstu no daudziem uzņēmējiem, paužu ne tikai savu, bet arī viņu viedokli," saka E.Štelmahers. Sekojot likumsakarīgam jautājumam, vai viņš varētu iesaistīties politikā, E.Štelmahers atbild: "Tādu ideju neesmu apsvēris. Visa mana viedokļa paušana ir šī brīža situācijas radīta, nevis paša iniciēta," saka E.Štelmahers.

Viņš uzskata, ka situāciju bez jaunām Saeimas vēlēšanām nevarēs risināt. "Jebkura vēžu kustināšana pa to pašu kuli nekādu būtisku rezultātu nedos," saka E.Štelmahers. "Nezinu, vai man kā uzņēmējam par to vajadzētu runāt, bet es apzinos, ka katrs mūsu sabiedrībā pazīst vai ir cieši saistīts ar pāris pensionāriem, jo mums visiem ir vecāki un vecvecāki, tie, kas nav sevi no viņiem kaut kā mēģinājuši norobežot. Acīmredzot politiķi ir mēģinājuši to izdarīt," saka E.Štelmahers, uzsverot, ka 570 000 valstī dzīvojošie pensionāri, no kuriem lielākajai daļai ienākumi nesasniedz iztikas minimumu — 130 latus —, jau patlaban ir krīzes situācijā.

Viņš norāda, ka RP ir gana spēcīgs un politikai nepakļauts uzņēmums. "Mēs visus nodokļus maksājam, tāpēc varu brīvi paust savu viedokli," RP nepiedaloties nevienā valsts iepirkumā. "Mums nav, ko slēpt, ja kāds grib mūs pārbaudīt, likumā noteiktajā kārtībā, tas ir iespējams," saka E.Štelmahers.

Kultūrā...

Kultūrziņas

Arno Jundze,  NRA  11/07/07

- DAILES AKTIERI DEVUŠIES UZ BRODVEJU. Divu nedēļu ilgā pieredzes apmaiņas braucienā uz Ņujorku devusies aktieru, dziedātāju un teātra profesionāļu grupa no Latvijas. Aktieri piedalīsies mēģinājumos un meistarklasēs, kā arī tiksies ar ievērojamiem muzikālā teātra profesionāļiem. Uz ASV devušies Aija Dzērve un Artis Robežnieks, dziedātāji Gunārs Kalniņs, Linda Leen un Anna Krauja, Dailes teātra tehniskais direktors Andris Vītols, skaņu režisors un operators Juris Strapcāns. Grupu pavada Dailes teātra direktors Aivars Līnis.

- RITUMS IVANOVS ŠVEICĒ. Sadarbībā ar galeriju Bastejs līdz 24. novembrim Cīrihē, galerijā Siemer (Heinrichstrasse 221), apskatāma Rituma Ivanova darbu izstāde Awakening.

- JŪ NESBĒ RĪGĀ. Vakar Rīgā viesojās šā brīža pazīstamais norvēģu detektīvromānu autors Jū Nesbē. Rakstnieks piedalījās sava romāna Sarkankrūtītis latviešu izdevuma atvēršanas svētkos, kas notika grāmatu namā Valters un Rapa.

Līvija Dūmiņa,  NRA  11/08/07

- CĪRUĻA BALVAS LAUREĀTI. Otrdien Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā notika Anša Cīruļa balvas par labāko figurālo kompozīciju tekstilmākslā 2005./2006. gadā laureātu paziņošana un apbalvošana. Žūrija par labākajiem 2005. gada darbiem atzinusi Rolanda Krutova Ecce Homo un Jolantas Skuteles Par daudz. 2006. gada laureāti ir Signe Žeļezņaka un Ceļš, Ieva Prāne un Sievišķīgais noslēpums.

- NEZINĀMAIS GUNĀRS BĒRZIŅŠ. Piektdien Latvijas Okupācijas muzejā (LOM) atklās pazīstamā latviešu karikatūrista Gunāra Bērziņa (1927–1999) 80. dzimšanas dienai veltītu izstādi Nezināmais Gunārs Bērziņš. Latviešu karavīrs padomju gūstā. Gunārs Bērziņš zināms galvenokārt ar sociāli asajām padomju okupācijas gados un arī vēlāk zīmētajām karikatūrām, bet mazāk zināmi mākslinieka agrīnie darbi, kas tapuši pagājušā gadsimta 40. gados, Otrā pasaules kara laikā un pirmajos pēckara gados. Gunārs Bērziņš 1944. gadā brīvprātīgi iestājās Latviešu leģionā, kopā ar savu karaspēka daļu nokļuva Berlīnē, kur 1945. gada 2. maijā padevās gūstā Sarkanajai armijai. No 1945. gada maija līdz 1946. gada augustam viņš bija ieslodzīts karagūstekņu filtrācijas nometnēs, sākumā Vācijā, vēlāk – Polijā un PSRS. Latvijas Okupācijas muzeja krājumos glabājas vairāk nekā 180 Gunāra Bērziņa gūsta laikā zīmēto karikatūru. Lielākā daļa no tām nav iepriekš publicētas, un šī LOM vēsturnieka Ojāra Stepena un mākslinieka Rolanda Vegnera veidotā izstāde ļauj iepazīt šos maz zināmos Gunāra Bērziņa darbus.

- GROUPA MEISTARKLASE. Pasaules mūzikas festivālam Porta sadarbojoties ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) Etnomuzikoloģijas klasi, piektdien pulksten 11 Mūzikas akadēmijā notiks zviedru mūsdienu tautas mūzikas grupas Groupa meistarklase. Groupa dibināta 1980. gadā, tās pieredzes un panākumu pamatā ir dziļas zināšanas par tradicionālo mūziku un virtuoza instrumentu pārvaldīšana, radoši interpretējot tradicionālo mūziku un uz tās pamata veidojot ko jaunu, ko viņi mēdz dēvēt par nordic folk fusion. Groupa meistarklase atvērta visiem interesentiem, notiks 120. telpā un būs bez maksas.

- DRAMATURGU TEĀTRA JAUNIESTUDĒJUMI. Decembra sākumā Jaunajā Rīgas teātrī tiks rādīti jaunākie Dramaturgu teātra iestudējumi. 1. un 2. decembrī būs iespējams noskatīties divus Hermaņa Paukša veiktos Andra Zeibota lugu uzvedumus – Kīntairas rags un Mutabor. "Kīntairas rags risina jautājumus, kam ar varu sakars no talanta skatu punkta... Te daudz parodiju, pašparodiju un vienkārši daudz spēļu, jo talants pirmkārt ir bērns, kas spēlējas. Mutabor jautājums ir vienkāršs: kā es izturos pret varu? Kāpēc man šī sabiedriskā parādība ir vai nav svarīga? Kas vispār ar cilvēkiem notiek varas diktāta apstākļos, kā viņi karo cits ar citu, kā viņi mainās?" – tā savas lugas raksturo Andris Zeibots.

- IESPĒJA JAUNAJIEM. Rīgas Latviešu biedrības namā divus vakarus pēc kārtas koncertēja jaunie talanti no Rīgas, Latvijas novadiem un arī kaimiņvalstīm. Aizritēja kārtējais konkurss festivāls programmā Iespēja jaunajiem. Dāsnus aplausus izpelnījās ne tikai šovasar starptautiskajā festivālā Austrumu melodijas Samarkandā ar labiem panākumiem startējusī dziedātāja Baiba Adlere. Tautas dejas izpildīja bērnu ansamblis no Baltkrievijas, bet klasiskās – Čipolino kolektīvs no Rīgas. Dziesmas skanēja latviešu, krievu, angļu, slovāku, lietuviešu un citās Eiropas tautu valodās. Tas ir biedrības Zoja un Ko nopelns, ka ik rudeni sadejo, sadzied un kopīgi priecājas gan pirmsskolas vecuma bērni, gan skolu jaunieši no dažādu tautību gimenēm. Vasaras sākumā Iespēja jaunajiem dalībnieki jau tradicionāli piedalās līdzīgos pasākumos Slovākijā.

Līvija Dūmiņa,  NRA  11/09/07

- NACIONĀLAJAM TEĀTRIM BŪS TITRU MAŠĪNA. GE MONEY Latvijas Nacionālajam teātrim (NT) sestdien, 10. novembrī, dāvinās titru mašīnu, tādējādi NT kļūs par pirmo Latvijas dramatisko teātri, kura izrādes būs pieejamākas cilvēkiem ar dzirdes problēmām, krievvalodīgo auditorijai un ārzemju tūristiem. Titrēšanas iekārtas atklāšana arī notiks sestdien, kad izrāde Pepija tiks titrēta latviešu valodā, jo to skatīsies vājdzirdīgie bērni.

- ULMAŅA VASKA FIGŪRA. No 11. novembra Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā būs apskatāma pirmskara Latvijas Republikas Valsts un Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa vaska figūra dabiskā lielumā. Muzejs, modernizējot pamatekspozīciju Latvija. 1939.–1940. gads, to papildinājis ar vaska figūru, kas speciālā caurspīdīga materiāla vitrīnā novietota pie Kārlim Ulmanim 60. dzimšanas dienā dāvinātā rakstāmgalda, kas atradās viņa vasaras rezidencē Dauderos. Kārļa Ulmaņa atveidojums vaskā darināts, apzinot LU Vēstures institūta vadošās pētnieces, antropoloģes Dr. hist. Ritas Grāveres pētījumu, izmantojot muzeja krājumā esošo vizuālo materiālu, kā arī Kārlim Ulmanim piederējušo žaketi un uzvalka bikses, kas uzglabātas muzeja krājumā. Vaska figūras stāvu, galvu un rokas izgatavojis tēlnieks Ivars Miķelsons, apģērbu pēc oriģināliem muzeja krājumā izgatavojusi muzeja Izpētes un atdarinājumu nodaļas speciāliste Edīte Boikova.

- PAULA DZIEDĀŠANAS SVĒTKI. Nākamgad 24. februārī Arēnā Rīga atkal notiks Raimonda Paula Dziedāšanas svētki. Iecerēts, ka to pirmajā daļā tiks izpildītas R. Paula dzimtenes mīlestību apliecinošās dziesmas, bet otrajā daļā būs kopīga jau par tradīciju kļuvusī sadziedāšanās, atskaņojot visās paaudzēs iemīļotās Maestro dziesmas. Dziedāšanas svētki ir daļa no SIA Merks sāktās Dziesmu svētku radošā procesa atbalsta programmas, kas tiek īstenota sadarbībā ar valsts aģentūru Tautas mākslas centrs. Šā pasākumu kopuma ietvaros pagājušajā gadā tika organizēta aptauja Mūsu dziesmas, kuras laikā noskaidrotas visu laiku mīļākās un nozīmīgākās latviešu dziesmas – sešas no tām šā gada sākumā tika no jauna aranžētas kordziedāšanai, un drīzumā Latvijas kori saņems disku ar šiem skaņdarbiem Arvīda Platpera vadītā Latvijas Mūzikas akadēmijas studentu kora izpildījumā. Tāpat šoruden Merks un Tautas mākslas centrs organizē tautasdziesmu apdaru konkursu un seno mūzikas instrumentu apzināšanas akciju.

- SADZIRDĒSIM VIENS OTRU. Ar koncertiem Ventspilī, Liepājā un Rīgā veiksmīgi beigusies labdarības akcija Sadzirdēsim viens otru, kuras laikā Hansabankas koris sadarbībā ar portālu www.ziedot.lv vāca līdzekļus divu vājdzirdīgu meiteņu – Kristīnes Jadlauskienes un Helēnas Sergejevas – dzirdes iespēju paplašināšanai nepieciešamo digitālo dzirdes aparātu iegādei. Organizētāji ar prieku informē, ka akcijas laikā savākti nepieciešamie 5650 lati, un Kristīnes Jadlauskienes un Helēnas Sergejevas ģimeņu vārdā saka lielu paldies ziedotājiem un atbalstītājiem.

- BŪS ALBUMS. Šodien pulksten 19 ar koncertu Ventspils Rakstnieku un tulkotāju mājā beigsies Imanta Dakša teātru tūre, kuras laikā notika septiņi koncerti dažādās Latvijas pilsētās. Katrs no tiem bija īpašs un veltīts kādai Imantam aktuālai tēmai – pasaules gaismai, kailumam, saules civilizācijai. Arī Ventspilī viņš iecerējis izpildīt ne tikai vecās un labi zināmās dziesmas, bet arī skaņdarbus no gaidāmiem albumiem. Jau novembra beigās gaidāms arī Imanta Dakša jaunais albums.Ieeja koncertā par ziedojumiem, vietu skaits ierobežots.

Vēstures stundas

Voldmārs Hermanis,  NRA  11/08/07    Aleksandrs Jakovļevs 1989. gadā baltiešiem klusībā iededza «zaļo gaismu neatkarībai».

Pirmavotiem – nepārvērtējama nozīme. Tie ir katra pētnieka maize un sātīgākais aizdars. Tāda bija viena no oktobra nogalē notikušā Letonikas otrā kongresa atziņām. Tūlīt pēc tam līdzīgā gultnē notika pasākumi, kurus vienoja tādi jēdzieni kā dokumenti, demokrātija un Jakovļevs.

Runa vispirms ir par apjomīgu dāvinājumu mūsu grāmatu un citu garamantu krātuvēm Rīgā – Akadēmiskajai bibliotēkai un Tautas frontes muzejam –, ko tās saņēma no Maskavas fonda Demokrātija. Tie ir 54 sējumi Krievija. 20. gadsimts. Dokumenti divos eksemplāros. Fondu dibinājis un līdz mūža pēdējām dienām vadījis viens no erudītākajiem un godprātīgākajiem Mihaila Gorbačova līdzgaitniekiem Aleksandrs Jakovļevs. Tagad to dara viņa meita Natālija Ušacka, kura Rīgā bija ieradusies kopā ar grupu krievu inteliģences sūtņu. Reizē ar unikālo iespieddarbu nodošanu Latvijas pētnieku un lasītāju pieejai vēlreiz tika atvērta A. Jakovļeva grāmata Krēsla latviešu tulkojumā. Tās bija savdabīgas vēstures stundas, lielā mērā pateicoties Latvijas vēstnieka Krievijā Andra Teikmaņa iniciatīvai un izkārtojumam. Liecības, atmiņu mozaīkas un apceres no jauna savijās kamolā, kuru līdz galam attīt ne pārāk vēlas nedz Krievija, nedz

arī Latvija. KF vēstniecības pārstāvjus un mūsu priekšstāvjus no 9. Saeimas – atskaitot kāda atreferējuma autoru, bet par to mazliet vēlāk – Akadēmiskās bibliotēkas zālē nemanīja. Kam tad neērta perestroikas galvenā arhitekta Jakovļeva augšupvērstā vēsturiskā patiesība? Kā dokumetalitāte, nevis interpretācijas. Kā robežstabiņi atcerēm, nevis naida milnas vicināšanai.

Par tematisko diapazonu liecina materiālu kopojums vairāk nekā pussimt sējumos. Tajos ir tādi padomiskā genocīda, represiju un cilvēku pazemojumu simboli kā Katiņa, Lubjanka, gulags. Tajos atskats uz varmācīgi aprauto jauno ekonomisko politiku (NEP), PSRS un ASV attiecībām, vāciešu vietu Krievijas vēsturē, deportēto tautu likteņiem. Un līdzīgā garā līdz grūti saskaitāmiem Kremļa, čekas, NKVD un visas komunistu kamariljas dziļajos kambaros glabātajiem materiāliem. Vienvārdsakot – pirmavotiem.

Milzu darbu bijušās PSRS arhīvos paveikuši cilvēki, kuri ticēja un aizvien tic demokrātiskām vērtībām, nevis šovinistiski iekrāsotam nacionālpatriotismam. Diezgan saprotami, paši par to nesaņemot nekādas valsts prēmijas un varas gratulācijas. "Krievija aizgājusi no 20. gadsimta neatvadījusies," Rīgā pavēstīja Jurijs Afanasjevs. Arī viņš savulaik akadēmiķa A. Jakovļeva vadībā kopā ar brīvdomīgajiem deputātiem no Baltijas republikām PSRS Tautas deputātu kongresā stingri iestājās par Molotova–Ribentropa pakta slepeno protokolu atslepenošanu.

Pirms četriem gadiem Maskavā klajā nāca A. Jakovļeva atmiņu grāmata Krēsla, kas savā atklātībā un tiešumā sabalsojas ar dokumentāli sakārtoto vēsturi. Kā šo rindu autoram pastāstīja N. Ušackas kundze, viņas tēva memuāri tulkoti arī japāņu, ķīniešu, spāņu, angļu, vācu, bulgāru valodā. Tomēr šodien Krievijā daudz lielāks pieprasījums ir pēc heroizētās vēstures, pēc "kaujas slavas" apvītiem varoņiem, nevis grēksūdzes seansu rīkotājiem. Latvijā vīrs, ko Dainis Īvāns nodēvējis par "mūsu sabiedroto un gudrības sienu Kremlī", nav aizmirsts; A. Jakovļevs saņēmis Triju Zvaigņu ordeni un atzinības vārdus par vīrišķību un izpratni. Kādā citā grāmatā – zviedru diplomāta Larsa Fredēna darbā Baltijas brīvības ceļš un Zviedrijas diplomātija 1989-1991– viņam veltīts viens teikums. Toties paša augstākā komplimenta vērts. Proti, atsaucoties uz vienu no VDK augstākajām amatpersonām L. Šerbašinu, secināts, ka "Aleksandrs Jakovļevs savas 1989. gada viesošanās laikā Baltijā baltiešiem klusībā iededza "zaļo gaismu neatkarībai". Toreiz viņš bija PSKP politbiroja loceklis. Tad vēl visādi pavērsieni bija iespējami gan Maskavā, gan Rīgā. Zīmīgi, ka šodien augstāk nekā oficiālajā – un varbūt arī neoficiālajā – Krievijā Jakovļeva vārds kotējas citā ziemeļnieciskā zemē Kanādā. Tur viņš aizvadīja savu pailgo, bet godpilno trimdu padomju vēstnieka postenī. Nu ko, kamēr kanādieši raksta grāmatu par Gorbačova "smadzeņu grozītāju", mums viņa mantinieku sarūpētie sējumi jau rokās.

Kā pirmajā tikšanās reizē apstiprināja biedrības Memoriāls valdes priekšsēdis Arsenijs Roginskis, saistībā ar vēsturiskajiem pagrieziena punktiem, Otro pasaules karu un citām kolīzijām Krievijā grūti pavērst sabiedrisko domu no pieņemta standarta uz faktos balstītu skatījumu. Tāpēc ir valdošā vairākuma viedoklis un krievu inteliģences mazākuma mēģinājums kaut ko likt tam iepretim. J. Afanasjevs, piemēram, ķēries pie parāda nolīdzināšanas par Krievijā "nesaprasto un neapzināto 20.gadsimtu" un raksta grāmatu Uzvarējušā vairākuma traģēdija. Muļķīgi būtu apgalvot, ka tādā nozīmē mūsu kaimiņvalstī valda totāls sastingums. Arī prezidents V. Putins oktobra beigās bija devies uz Butovu Piemaskavā, kas 1937. gada masveida represiju kontekstā iezīmēta kā "Krievijas Golgāta".

Cits jautājums, kādu ievirzi atskatam uz smagās un daudziem kopīgās pagātnes lappusēm dodam tepat Latvijā. Rādās, ka baltās lapas koncepcija nevienam īsti neder. Var visu vainu novelt un uzmanību koncentrēt uz krievu demokrātu taustīšanos un mazspēju 90. gados, kā to avīzē Vesti segodņa darījis Nikolajs Kabanovs. Tikai līdz ar to dibenplānā paliek gan sarkanais terors, gan kolektivizācijas cena miljonos cilvēku upuru Ukrainā, gan arī visas "uzvarētāju orģijas". Turklāt Saeimas deputātam akadēmiķu, starptautiski respektētu pētnieku un bijušo politieslodzīto kopā sanākšanu diezin piestāv dēvēt par "demokrātu tusiņu".

Katram mums ir savs redzesleņķis. Domāju, ka vēstures stundā pietāti pret apgūstamo vielu šoreiz prasa arī asins krāsa, kas izvēlēta izdevuma Krievija. 20. gadsimts. Dokumenti apvākojumam.

Cēsīs izdevies atjaunot vandaļu nogāzto Skolnieku rotas pieminekli

LETA  11/09/07     Cēsīs izdevies atjaunot vasarā vandaļu nogāzto Skolnieku rotas pieminekli - šim nolūkam izmantots pašvaldības finansējums 1500 latu apjomā, aģentūrai LETA pastāstīja Cēsu pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Zauere.

Atjaunoto pieminekli atklās svētdien, 11.novembrī, Lāčplēša dienā.

Šai dienā plkst.17 ikviens cēsnieks aicināts pulcēties pie Cēsu pulka Skolnieku rotai veltītā pieminekļa Palasta un L.Katrīnas ielu krustojumā, kur plkst.17.15 sāksies atjaunotā pieminekļa atklāšanas un iesvētīšanas ceremonija. Paredzēts, ka to vadīs Cēsu Sv.Jāņa evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Didzis Kreicbergs.

Izsaknēs svinīgas uzrunas gan no Cēsu domes un Cēsu rajona padomes, gan no Cēsu skolēnu puses.

Pēc ceremonijas plkst.17.30 kopā ar Nacionālo bruņoto spēku pārstāvjiem un Cēsu skolēniem sāksies lāpu gājiens pa pilsētu. Gājiena maršruts - L.Katrīnas iela - Rīgas iela - Vienības laukums - Lenču iela - Lejas kapi, kur plkst.18 notiks atceres brīdis Pirmā pasaules karā un Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušo karavīru piemiņai veltītajam piemineklim.

Cēsu pulka Skolnieku rotai veltītā pieminekļa atjaunošanas darbus veica Ivars Pavlovičs un Vitauts Straupe, informēja Zauere.

Kā jau ziņots, augustā Cēsīs tika nogāzts Cēsu pulka Skolnieku rotai veltītais piemineklis un par šo nodarījumu aizdomās tiek turēti trīs vīrieši.

Vēsturē piemineklis vairākkārt ticis nogāzts, bojāts un pat aizvests. Pēdējo reizi atjaunotais Cēsu pulka Skolnieku rotas piemineklis Cēsīs uzstādīts 1999.gada 23.jūnijā.

Cēsu pulka Skolnieku rotai veltītais piemineklis ir veidots no bronzas un pirmoreiz tika uzstādīts Cēsīs, Palasta un Dārzu ielas krustojumā pie toreizējā Cēsu valdes nama, 1938.gada 26. maijā. Uz plāksnes bija teksts: "Pa šo ceļu 1919.gada 6.jūnijā Cēsu pulka brīvprātīgo Skolnieku rota aizgāja cīņās par Latviju."

Piemineklis veidots kā bronzā lieta skolnieka figūra, kas novietota virs granīta pakājes. Pie kājām tai atrodas grāmatas un zinību simbols - pūce.

Latvisko simbolu spēks glezniecībā

Sniedze Sofija,  NRA  11/09/07    Dzimtenes nozīmība Jāņa Kalmītes daiļradē nekļūst par raudulīgu sentimentu.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) jau kādu laiku ir sācis trimdā aizdzīto latviešu mākslinieku daiļrades izstādīšanu Latvijā, kas ļauj iepazīties un apzināt trimdinieku paveikto. Arī tagad LNMM mazajā zālē līdz 2. decembrim apskatāma gleznotājam Jānim Kalmītem veltītā 100. gadu jubilejas izstāde.

Līdz 1944. gadam pavadītais laiks Latvijā bija pietiekams, lai iemīlētu apkārtējo vidi un iegūtu Latvijas Mākslas akadēmijā pilntiesīgu mākslinieka diplomu Ģederta Eliasa Figurālās glezniecības meistardarbnīcā, kā arī pamanītos aktīvi iesaistīties mākslas dzīvē, darbojoties Mūksaliešu biedrībā.

Atslēgas vārds, kas ved pie Jāņa Kalmītes mākslas, ir latviskais. Būdams fiziski tālu no savas dzimtenes, viņš savā iekšējā pasaulē ne mirkli no tās nenovērsās. Par to liecina glezniecības motīvi, kuros dominē latviešu tautas vēstures, gara un spēka simboli. Dzimtenes nozīmība, kas nereti trimdinieku darbos iegūst zudušās paradīzes veidolu, Jāņa Kalmītes daiļradē nekļūst pat raudulīgu sentimentu. Drīzāk viņa gleznās caur latviskās kultūras manifestiem (rijas, arkli, plakanie horizonti) iezogas tāda kā lūgšana, kas, koncentrējoties uz būtisko, sasniedz simbolisku saturu ar skaudru personiski izsāpētu emocionālu uzslāņojumu par dzimtenes smago likteni – okupāciju.

Ekspozīcijas ievadā var gūt priekšstatu par mākslinieka daiļradi vēl Latvijas posmā. Tā uzrāda krāsu spēkā caurstrāvotas ainavas (Gauja. 1938, Lauku ainava. 30. gadu beigas) tvērumu salīdzinoši brīvā un ekspresīvā gleznojumā. Tomēr izstādes dominante ir vēlākie darbi, kas tapuši no 60. līdz 80. gadiem, kuros atspoguļojas savdabīgas refleksijas un veltījumi dzimtenei. Visvairāk variētais motīvs izstādes kontekstā ir rija (latviešu sētas nozīmīgā būve, kurā tika apstrādāta un žāvēta labība un kas nereti tika izmantota kā dzīvojamā platība). Rijas vitālās modifikācijas dažādos laika apstākļos un apgaismojumos vienkāršajās, taču monolīti iespaidīgajās kompozīcijās veido asociatīvas noskaņas. Vai tā būtu krēslainā, miglas pilnā ainava, kurā bāliņam pazuda kumeliņš, ar drūmām noskaņām un smagu zemes krāsu piesātinājumu, vai arī rija, kas iecentrēta kā visas pasaules centrs – naba; vai – gluži pretēji – tikko manāma horizonta sastāvdaļa, vai kā melna ogle uz degošas debess fona.

Otrs motīvs ir ne mazāk daiļrunīgs. Proti, Latvijas plakanais ainavas kārtojums, kā tas redzams darbā Mātes lakats – tumši sarkanbrūns zemes strēles savienojums ar mežu un debesīm tādā nosacītības pakāpē, ka dažbrīd var tapt pielīdzināma abstraktās glezniecības vienmērīgi klātajiem krāsu laukumiem. Šis rimtais, krāsās piezemētais ainavas risinājums trīsdaļīgā kārtojumā rosina asociācijas un pietāti, kādu sevī ietver Svētā Trīsvienība, kamēr Jāņa Kalmītes dažbrīd jutekliski apstrādātā faktūra (Tīrums. 1981), imitējot kukuržņaina lauka rievas, liek atgriezties realitātē.

Trešais ne mazāk nozīmīgais, pilnasinīgais motīvs ir arkls, iemiesodams lauksaimniecības un latviešu tautiskās apziņas kvintesenci, Jāņa Kalmītes gleznās tas atklājas ne mazāk vitāli kā rija. Sevišķi gleznā Arkls tas gleznots kā piķa melns simbols uz nokaitēti sarkanas, faktūrainas zemes fona – vīrišķīgi špakteļa vilcieni un ekspresīvs kopiespaids. Vēl divi mazāki darbiņi (Etīde. 1986), kuru traktējumā redzama saplūšana ar impresionistiski traktētu lauku, veidojot vienotu iespaidu: latviskās kultūras elements – zemkopības simbols – arkls saplūst kopībā ar dabu.

Salīdzinoši lakoniskie, piesātinātie krāsuizmantojumi, kas var būt reducēti līdz trim, vienkāršās kompozīcijas, ekspresīvi brašie otas vilcieni attīra Jāņa Kalmītes gleznas no detalizācijas, ļaujot skatītājam pietuvoties universālajam caur personīgi izveidotajiem simboliem, kas dzen dziļas saknes latvietībā, liekot aizdomāties, ka patiesā dzimtene mīt sirdī.

Grāmatas

Arno Jundze,  11/10/07

Frederiks Beigbeders. Romantiskais egoists. Tulkojusi Inta Šmite. Zvaigzne ABC, 2007. Rakstniekam Oskaram Difrēnam ir 34 gadi. Lai dzīve kļūtu jautrāka, viņš nolemj publicēt presē savu dienasgrāmatu.

Difrēns ir ar seksu apsēsts gļēvulis, egoists, ciniķis – Frederiks Beigbeders šajā romānā turpina rakstīt sev ierastajā manierē, saglabājot skandālista reputāciju.

Bents Jensens. Lielais gulags. Tulkojusi Inga Bērziņa. Atēna, 2007

Dāņu vēsturnieks Bents Jensens boļševisma vēsturi Krievijā dokumentē, balstoties uz jaunākajiem publiski pieejamajiem dokumentiem, savā monogrāfijā pētot ne vien komunistu režīma zvērību tehnoloģijas, bet arī to, kā un kāpēc Rietumi noraudzījās uz PSRS notiekošo ar miermīlīgu pasivitāti, nereti pat palīdzot slēpt noziegumus no pārējās pasaules.

Ieva Rupenheite. Melnas krelles. Neputns, 2007

Apgāds Neputns sola, ka simt šīs grāmatas eksemplāri ir apgādāti ar autores parakstu un Guntara Sietiņa oriģinālgrafiku, savukārt Ievas Rupenheites dzejas pasauli varēs iepazīt katrs, kam nebūs slinkums izlasīt: "Vīrs uzdāvina melnas krelles/ Var skaitīt no rīta un vakarā/ Tās ir mellenes manas/ Bēgums un sirds beržas/ gar vilnas jaciņas malu/ cilvēks te ir, te nav/ divas vientuļas salas."

Arvīds Grigulis. Cilvēki dārzā. Zvaigzne ABC, 2007

Labākais Arvīda Griguļa darbs – romāns, kas rakstīts nepārprotamā un produktīvā Eiropas modernisma ietekmē vēl pirms latviešu tautai liktenīgā 1940. gada. Atliek vien nožēlot, ka autora turpmākā daiļrade attīstījusies, kalpojot socreālismam, jo agrīnais Grigulis uz vēlāko opusu fona ir aizraujošs intrigu un dēku vērpējs – latviešu literatūrā nav daudz šādu darbu.

Andris Rūtiņš. Gara un prāta kopējs. Atēna, 2007

Grāmata veltīta vienam no pirmās nacionālās atmodas vadītājiem Vidzemes pusē – skolotājam, kordiriģentam, laikrakstu redakciju darbiniekam Jurim Kalniņam (1847–1919), kurš daudz darījis latvietības kopšanā Vietalvas novadā. Šis izdevums ir goda atdošana bieži pieminētam, bet maz pētītam jaunlatvietim.

Zorans Drvenkars. Dienvidslāvu žigolo. Tulkojusi A. Daine. Pētergailis, 2007

Horvātu izcelsmes rakstnieks Zorans Drvenkars no trīs gadu vecuma dzīvo Vācijā, tomēr tas viņam neliedz rakstīt par cilvēkiem bijušajā Dienvidslāvijā. Kāds jauns žigolo izmanto sieviešu vientulību savu mērķu sasniegšanas vārdā, tomēr tas viņu aizvien vairāk un vairāk tuvina bezdibenim.

B e i d z o t

ziema ir klāt – ar aukstumu

un pirmo sniegu... Sniedziņš gan ilgi

neturēsies, jo zeme vēl nav pilnībā sasalusi,

pirmā sniega sega nebija arī diez cik bieza...

Gaisa temperatūra gan dienā, gan naktī ir ap

- 2^oC –  - 4^oC....Un mazie putniņi jau sāk

klauvēt pie logu rūtīm, prasīdami

graudiņus un speķi...

Anda Jansone, trešdien, 8. novembrī