Gribīgo koalīcijā, Eiropā un citur pasaulē...

 

 

 

Latvijas iedzīvotāji balsotu par Klintoni

Vikija Valdmane,  Diena  06/02/08    Ja Latvijas iedzīvotājiem būtu jābalso ASV prezidenta vēlēšanās, viņu vidū vislielāko atbalstu gūtu Ņujorkas štata senatore, ASV eksprezidenta Bila Klintona dzīvesbiedre Hilerija Klintone. Gadījumā, ja viņa ASV prezidenta vēlēšanās sacenstos ar republikāni Džonu Makeinu, viņa saņemtu 41,9% Latvijas iedzīvotāju atbalstu. Par Džonu Makeinu balsotu tikai 16,8%. Par to liecina Latvijas faktu maijā veikta aptauja.

Savukārt, ja par demokrātu kandidātu tiktu izvirzīts Ilinoisas štata senators Baraks Obama, par viņu balsotu 22,2% Latvijas iedzīvotāju, bet par Džonu Makeinu — 18,9%.

"Aptaujas rezultāti liek domāt, ka Latvijas iedzīvotāji ir konservatīvi īstermiņā, jo Klintonu uzvārda maģija joprojām ir spēcīga. Noteikti daudzi atceras Bila Klintona 1994.gada vasarā sacīto runu Rīgā, Brīvības pieminekļa pakājē, kurā viņš pieminēja gan baltiešu alkas pēc brīvības, gan mežabrāļus. Viņam līdzās bija viņa kundze Hilerija. Obama uz šī fona daudziem šķiet veiksmīgs, tāls, bet neticams," saka Latvijas faktu vadītājs Aigars Freimanis. "Uz ASV demokrātu partijas kandidātu nervozās (īstās vai mediju sacerētās) cīņas fona republikānis Makeins šķiet jau noguris uz vēl neiegūtās uzvaras robežas," viņš piebilst.

Savukārt piecu lielāko Eiropas valstu vēlētāji nešaubīgi par labāko ASV prezidenta amatam uzskata Baraku Obamu, ziņoja Latvijas radio. Aptauja veikta Lielbritānijā, Francijā, Vācijā, Itālijā un Krievijā.

 

Krievijas vēsturnieks pauž vēlmi nogalināt „Padomju stāsta” režisoru

Diena  06/06/08    Latvijas dokumentālā filma „Padomju stāsts” (The Soviet Story) atkal izsaukusi asu Krievijas reakciju. Krievijas vēsturnieks Aleksandrs Djukovs piektdien savā blogā publicējis filmas recenziju, kuru nobeidz ar vārdiem „pēc tam, kad noskatījos filmas divas trešdaļas man bija tikai viena vēlme – personīgi nogalināt filmas režisoru un nodedzināt Latvijas vēstniecību”.

A.Djukovs apsūdz melos ne vien filmas autoru, bet arī filmā runājošo Kembridžas universitātes profesoru Normanu Deivisu un Sorbonas Universitātes profesori Fransuāzu Tommu.

Vienlaicīgi Djukovs atzīst, ka „no tehniskā viedokļa filma uzņemta ļoti labi, izmantojot datorgrafiku un atzīstamu montāžu”.

Jau vēstīts, ka š.g. 17. maijā prokremliskā jauniešu organizācija „Jaunā Krievija” organizēja filmas režisora, Edvīna Šnores publisku lelles dedzināšanu pie Latvijas vēstniecības. Tajā piedalījās arī vēsturnieks A.Djukovs.

Filmu „Padomju stāsts” recenzējis ietekmīgais britu žurnāls „The Economist” un tā izraisījusi ar vien pieaugošu interesi Eiropā. Televīzijas un kinoteātri no Igaunijas, Lietuvas, Ukrainas, Gruzijas, Slovēnijas un Horvātijas jau pauduši vēlmi filmu demonstrēt.

Filmas galvenie pieturas punkti ir 1932. un 1933.gada mākslīgi izraisītais bads Ukrainā jeb "golodomors", poļu virsnieku noslepkavošana Katiņā 1940.gadā, SS un čekistu sadarbība, masu deportācijas Padomju Savienībā un medicīniskie eksperimenti, kas tika veikti ar gulaga sistēmā ieslodzītajiem.

Filma „Padomju stāsts” līdz 10. jūnijam skatāma kinoteātrī „Rīga”.

 

Economist.com kritiska publikācija par Latviju

Ilze Zariņa, speciāli Dienai  06/06/08    Vienā no lielākajiem ekonomikas portāliem economist.com viedokļu sadaļā atrodams kritisks raksts par Latvijas politiku.

Latvijas politisko situāciju autors salīdzina ar “virtuvi, kur ēst gatavošanu nepārtraukti pavada dūmu detektors, kas novērš katastrofu, bet nav garantijas, ka ēdiens būs ēdams”.

Valda Zatlera ievēlēšanu prezidenta amatā raksturo tas, ka viņš “tika izvirzīts amatam caur dažādām politiskām fikcijām, kuras vadīja vadošo partiju baroni”. Taču uzteikta jaunā prezidenta darbība. «Kopš veiklais dakteris ir apmulsinājis tos, kuri teica, ka viņš ir pārāk naivs un politikā vājš, viņš kļuvis par efektīvu prezidentu. NATO samitā Bukarestē, gandrīz vienīgais starp Austrumeiropas līderiem, publiski pārmeta Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, negatīvo izturēšanos pret Ukrainu.»

Rakstā autors vērtē bijušo premjeru Aigaru Kalvīti, minot viņa hokeja intereses un iesaistīšanos jaunas hokeja komandas veidošanā, kas nesen vēl likās ir skandāls, bet tagad, šķiet, sabiedrība to jau pieņēmusi.

 

The Latvian puzzle

06/05/07 Economist.com    Strong institutions and weak politics make a rum mixture.

LOOK just at the politics, and it is easy to be concerned about Latvia. Under the previous prime minister, Aigars Kalvitis, the government seemed particularly set on cosying up to Russia and castrating troublesome public bodies. “Government depends on business and business depends on Russia” seemed to be Latvia's philosophy in a nutshell. That worried its neighbours.

Yet there is a paradox: Latvia's strong public institutions proved able to defend themselves, thanks also to a vocal bunch of do-gooding bodies, and a citizenry that protests in the streets when politicians get out of line. Although a government propagandist refers to them as the “axis of evil”, organisations such as the KNAB anti-corruption bureau, the SAB intelligence and security service, the central bank, the prosecutors' office, the supreme court, and the bodies dealing with competition and public auditing all function commendably well by the standards of the region.

Even the departure from office of the steely Vaira Vike-Freiberga, who as president helped quash some of Mr Kalvitis's plans, has not tipped the balance much. True, the new president, Valdis Zatlers, was manoeuvred into office in a startlingly crude political fix by the party barons from the ruling coalition.

But since then the “dodgy doctor” (as his detractors dubbed him) has confounded those who said he was too personally naïve and politically weak to be an effective president. At the NATO summit in Bucharest, almost alone among east European leaders, he publicly rebuked the Russian president, Vladimir Putin, for threatening to dismember Ukraine.

The same may be true of Ivars Godmanis, who took over from Mr Kalvitis in December. As the leader of the government during Latvia’s struggle to regain independence, Mr Godmanis has the personal standing to face down the country's Berlusconi-like powerbrokers if they demand something too outrageous.

Yet avoiding disaster is nothing to cheer about. Drift is quite bad enough. The central bank alone cannot steer Latvia's economy through the coming downturn: that will need a government firmly committed to fiscal restraint in next year’s budget.

While Estonia and Lithuania are trying hard to diversify energy supplies, Latvia seems intent on increasing its dependence on Russia by building a gas-fired power station. The integration ministry, which is supposed to help the non-citizen population become Latvian, has been hijacked by monomaniac gay-bashers. Naturalisation applications have dwindled. If Latvia's previously apathetic russophone population starts looking east for leadership, the social and political costs will be huge.

Latvia's politics looks like a kitchen where the cooking is guided by the smoke alarm. It prevents catastrophe—but is no guarantee of edible food. Two groups of new cooks are trying to get to the stove.

One, led by two ex-ministers, Aigars Stokenbergs and Artis Pabriks, is not yet a political party. The “Society for Different Politics” hopes to attract new faces from business and elsewhere who have been repelled by the seamy cronyism of politics in recent years. That's a good idea—it was the genesis of Civic Platform, which now runs Poland—but it sits oddly with the cynical populism of the leadership's policy on pensions.

The other is led by the heavyweight Sandra Kalniete. She was nominated as a European commissioner only to be recalled because of political feuding at home. Together with allies from the ultra-patriot wing of Latvian politics, her Civic Union so far has also failed to enthuse the voters.

Meanwhile, Mr Kalvitis is setting up a new ice-hockey club in Riga, with some eyebrow-raising shareholders from the energy business. It will play in the Russian league. That would have seemed scandalous until recently. Now, apparently, it is acceptable

 

ASV vēstniecība noraida saistību ar Lemberga aizturēšanu

LETA  06/06/08    ASV vēstniecība Latvijā noraida Ventspils mēra Aivara Lemberga iepriekš teikto, ka tā bijusi iesaistīta viņa aizturēšanā, kas notika pērn martā.

ASV vēstniecības Latvijā Preses un kultūras nodaļā, atbildot uz jautājumu, vai vēstniecība bijusi iesaistīta Lemberga aizturēšanā, sniedza atbildi - "nē".

Laikrakstā "Neatkarīgā" un mājaslapā "www.nra.lv" publicētajā intervijā Lembergs apgalvo, ka par viņa aizturēšanu iepriekš zinājusi arī toreizējā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un tajā bijusi iesaistīta arī ASV vēstniecība.

Uz žurnālistu jautājumu "Tātad par jūsu aizturēšanu jau iepriekš zināja pietiekami plašs cilvēku loks?" Lembergs atbild: "Tā kā šo lēmumu pieņēma Vīķe-Freiberga, kurai ir padomnieki, ASV vēstniece [Ketrīna Toda Beilija], kurai arī ir padomnieki, [Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs Aleksejs] Loskutovs, [ģenerālprokurors Jānis] Maizītis -, tad loģiski, ka par to zināja daudzi cilvēki."

Ventspils mērs klāsta, ka esot ticis brīdināts par gaidāmo aizturēšanu un mudināts bēgt no Latvijas.

Taču, viņaprāt, cilvēkam, kurš nav vainīgs, nav jābēg. "Ja es patiesi būtu vainīgs un kaut kādā veidā pretlikumīgi rīkojies, tad būtu jēga šādu jautājumu izvērtēt. Bet es neesmu vainīgs. Viņiem jau tikai to vien vajadzēja, lai es aizmuktu. Ar savu rīcību sabiedrībai pierādu, ka neesmu vainīgs. Kādēļ man mukt, ja neesmu vainīgs?"

Savukārt Vīķes-Freibergas viedokli par Lemberga apgalvoto neizdevās iegūt, jo ar eksprezidenti pašlaik neesot iespējams sazināties, informēja Vīķes-Freibergas sekretāre Karīna Rāviņa-Vimba.

KNAB darbinieki Lembergu aizturēja pērn martā uz Rīgas-Ventspils šosejas.

 

Piemin Irākā bojā gājušo Latvijas karavīru Baumani

LETA 06/06/08    Piektdien Valmieras Kocēnu kapos notika piemiņas pasākums Irākā bojā gājušā Latvijas kontingenta Nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas nodaļas komandiera vietnieka virsleitnanta Olafa Baumaņa atcerei, informēja Zemessardzes štāba sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Rukšāne.

Pasākumā piedalījās Baumaņa ģimene, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) virskapelāns Elmārs Pļaviņš, Zemessardzes komandieris pulkvedis Juris Zeibārts, kā arī pārstāvji no NBS Apvienotā štāba, 3.Zemessardzes novada štāba, Zemessardzes 22.kājnieku un 54.inženiertehniskā bataljona, Nodrošinājuma pavēlniecības 3.Reģionālā nodrošinājuma centra un NBS Nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas nodaļas.

Šādu pasākumu tradicionāli nu jau ceturto gadu organizē Zemessardzes 22.kājnieku bataljons, kurā no 2002. līdz 2003.gadam savus dienesta uzdevumus veicis Baumanis. Ar klusuma brīdi karavīri godināja savu bojā gājušo biedru, kurš, pašaizliedzīgi pildot savus dienesta pienākumus, ziedojis pašu dārgāko - savu dzīvību.

Četru gadu laikā Latvija nemiera postītajā Irākā zaudējusi trīs karavīrus. 2004.gada 8.jūnijā sprādzienā Vāsitas provincē netālu no Suvārijas nogalināti seši koalīcijas spēku karavīri, starp kuriem bija arī Baumanis, bet 2006.gada 27.decembrī nemiernieku uzstādīta spridzekļa eksplozijā netālu no Divānijas bojā gāja divi karavīri - dižkareivji Gints Bleija un Vitālijs Vasiļjevs.

Dažāda smaguma ievainojumus un traumas Irākā guvuši vēl vairāki Latvijas karavīri.

 

 

Valdībā, partijās, NVO un tiesu lietās...

 

 

Kastēns rosinās pārskatīt normu, kuras dēļ Īrijas latviešiem jāatmaksā IIN starpība

Diena  05/31/08    Integrācijas lietu ministrs Oskars Kastēns (LPP/LC) aicinās finanšu ministru izveidot darba grupu, lai pārskatītu patlaban spēkā esošo normu, saskaņā ar kuru Īrijas latviešiem, atgriežoties Latvijā, atšķirīgās iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes dēļ jāmaksā 5% no saviem ikmēneša ienākumiem.

Ministrs sestdien publicētā intervijā laikrakstam Neatkarīgā Rīta Avīze skaidro, ka viņaprāt, valstij stratēģiski svarīgāk atgriezt šos cilvēkus, nevis iekasēt 5% no viņiem. “Ir gan veidi, kā to apiet, bet negribu arī, pirms šis jautājums ir atrisināts, aģitēt nemaksāt šo nodokli, uzskatu, ka tas jāatrisina valstiskā līmenī,” stāsta O.Kastēns.

Esot Īrijā, viņš secinājis, ka galvenais, kas mūsu cilvēkus interesē, runājot par atgriešanos Latvijā, ir 5% ienākuma nodokļa atmaksa.

Ministrs zināja stāstīt, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izsūtījis tām ES valstīm, kur strādā latvieši, lūgumu sniegt informāciju par tur strādājošajiem tautiešiem.

Diena jau ir rakstījusi, ka tiem, kas strādā Īrijā, bet nav to deklarējuši kā savu dzīvesvietu, atgriežoties Latvijā ir jāmaksā 5% no saviem ikmēneša ienākumiem jeb starpība starp ienākuma nodokli Īrijā, kas ir 20%, un ienākuma nodokli Latvijā, kas ir 25%. Ja cilvēks, piemēram, strādājis Īrijā gadu, mēnesī pelnījis 1000 latu, tad šī nesamaksātā nodokļa summa var sasniegt pat 1050 latu. VID gan uzsver, ka katrs gadījums jāskata individuāli, jāņem vērā dažādi atvieglojumi un summa var būt ievērojami mazāka. VID arī min, ka starpība nav jāmaksā, ja cilvēks deklarējies Īrijā.

Vairāki aptaujātie latvieši Īrijā šo prasību nosaukuši kā atgriešanās biedu.

 

Intervija ar Aigaru Kalvīti: Par KNAB piesedzējiem, baumām un principiem

Sallija Benfelde, Žurnāls "Nedēļa"  06/02/08    LPP/LC Saeimas frakcijas priekšsēdētājs intervijā mūsu žurnālam pieļāva, ka valdība tiks šūpota rudenī, jo koalīcijas partneris – Tautas partija – grib vairāk varas. Šoreiz Nedēļa aicināja uz sarunu TP priekšsēdētāju Aigaru Kalvīti, lai noskaidrotu partijas viedokli šajā un citos jautājumos.

Tautas partijas (TP) biedrs Dzintars Ābiķis intervijā, kura publicēta partijas mājaslapā, par Aigaru Kalvīti saka: "Aigars ir mans skolnieks. Viņš bija labs skolnieks, viņam ir jauka ģimene. Man pret viņu ir īpaša attieksme. Taču diemžēl kādu laiku pirms pilnvaru nolikšanas šī spēja uzklausīt un ieklausīties gāja mazumā. Viņa darbībā parādījās augstprātības pazīmes, lai arī pēc dabas viņš nav augstprātīgs. Tieši tas, ka viņš neuzklausīja sabiedrības autoritātes, neieklausījās cilvēku viedoklī un neizvērtēja tos riskus, kas būs, ja viņš paliks pie sava, arī noveda pie viņa valdības krišanas. Viņš pieļāva rupjas kļūdas, un zināmā mērā par to viņš arī ir samaksājis. Es pat uzskatu, ka, iespējams, mums tuvākajā nākotnē varētu būt jauns partijas priekšsēdētājs. Tas jautājums gan nav vēl diskutēts. (..) Ja tēlaini salīdzina Tautas partiju ar lāpstu, tad tā lāpsta ir kļuvusi neasa. Tā vēl nav salūzusi. Un tā lāpsta ir jāuzasina, un izmaiņām ir jābūt."

- Kā vērtējat pašreizējās valdības koalīcijas darbu? Kādas ir valdības lielākās problēmas, ja tādas ir?

- Kopumā valdības darbs sokas labi, varbūt mēs vēl neesam nonākuši pie rezultātiem. Ir pagājis pusgads, kopš šī valdība strādā, un gribētos atsevišķos jautājumos panākt konkrētus rezultātus. Bet iesāktie darbi ir pozitīvi vērtējami, un ceru, ka rezultāti būs. Piemēram, pusgada laikā nekļuva skaidrs, ar ko beigsies Lattelecom privatizācija; nav pilnīgi skaidrs, kāda izskatīsies Latvijas karte pēc administratīvi teritoriālā sadalījuma, lai gan vēlēšanas būs pēc gada; nav īsti skaidrs, kādas būs ekonomiskās reformas, lai atdzīvinātu ekonomisko attīstību. Varētu teikt, ka ir iesāktas lietas, bet nav atskaites punkta, līdz ar to nevar pateikt, kas padarīts. Var jau būt, ka pusgads ir pārāk īss laiks.

- Par administratīvi teritoriālo reformu atbild jūsu partijas biedrs Zalāns… Premjers jau viņam kāju priekšā neliek.

- Jūs jautājāt par koalīciju, nevis par Godmani. Protams, ja koalīcijā būtu vienprātība administratīvi teritoriālās reformas jautājumā, ministrs to varētu veiksmīgi īstenot. Tā kā koalīcijā ir pretrunas un tā nav vienota šajā jautājumā, rezultātu nav.

- Vai koalīcija "zaļos zemniekus" nekādi nevar pārliecināt?

- Pilnībā tas nav iespējams, jo viņi iebilst pret reformu ne jau pēc būtības – viņu rindās ir cilvēki, kurus šī reforma skar personīgi un kuri nav gatavi piekāpties ne par kripatiņu, teiksim, savu personīgo interešu vadīti. Tāpēc ir tik grūti. Esam ar viņiem vairākas reizes runājuši, kad es vēl biju premjers. Esam paspieduši viens otram roku, esam vienojušies par pēdējiem astoņiem kompromisiem, un viss ir kārtībā. Paiet nedēļa, un viņiem vajag vēl trīsdesmit trīs kompromisus. Tāpēc domāju, ka ar viņiem nav iespējams vienoties un tas būs visa parlamenta jautājums – kam piesliesies opozīcija un kurā pusē būs vairākums?

Arī pēdējā tikšanās ar "zaļajiem zemniekiem" neko nedeva, jo viņiem ir pilnīgi pretēji viedokļi – no pavisam radikāliem līdz tādiem, kas reformu vispār negrib pieļaut. Manas valdības laikā mēs mazliet pavirzījāmies uz priekšu – ar spēku pa karti, bet netikām pāri vairākiem likumiem. Ar šiem likumiem nu vajadzētu tikt galā, ja reformu grib pabeigt.

- Kāpēc, jūsuprāt, apstājās Lattelecom privatizācija, kura jau bija izlemta?

- Manas valdības laikā tika pieņemts lēmums, ka mēs nepieļausim skandināvu monopolu. Meklējām iespējamo investoru, kas varētu aizvietot TeliaSonera. Investors tika atrasts, un mēs ar viņu parakstījām vienošanās protokolu. Tad nomainījās valdība, un, protams, tai bija vēlme vēlreiz šo procesu rūpīgi izanalizēt. Trīs mēneši tika patērēti, lai atgrieztos atpakaļ tieši pie tā paša, pie kā bijām nonākuši, – atkal ir Blackstone, cik zinu, neviens cits nav pieteicies, lai gan tas bija iespējams. Var teikt, ka valdības maiņa procesu ir palēninājusi, bet beigās tas nonācis atpakaļ turpat, kur bija.

- Runājot par ekonomiku – kādiem, jūsuprāt, jābūt pasākumiem ekonomikā, kas padarītu vieglāku recesijas procesu?

- Situāciju ekonomikā viennozīmīgi nevar vērtēt. Lietojam tēlainus apzīmējumus "mīksta piezemēšanās" un "cieta piezemēšanās", bet tas lielā mērā būtu attiecināms uz indivīdiem, nevis tik daudz uz ekonomiku. Visā pasaulē vērojama ekonomikas palēnināšanās, un tur mēs nekādu Ameriku neatklāsim. ASV ir krīze, Lielbritānijā krītas mārciņas vērtība, bet kokmateriālu eksports mums galvenokārt ir uz turieni. Eiropas Savienībā arī ekonomikas attīstība palēninās, bet Igaunijā tā ir apstājusies. Tas nav nekāds pārsteigums. Ir skaidrs, ka ekonomika vienmēr ir attīstījusies viļņveidīgi, un naftas un vispār enerģētikas cenu lielais kāpums ir radījis pasaules tirgū apjukumu, kas novedis pie ekonomikas attīstības palēnināšanās. Tas ir normāls process, un par to Latvijai nebūtu jāuztraucas. Visu laiku IKP kāpums nevar būt 10% gadā.

Ja runājam, kāda būs piezemēšanās, tad tā vairāk attiecas uz katru indivīdu – kāda šī piezemēšanās katram ir gaidāma. Protams, ka tie, kas plaukstoša nekustamā īpašuma tirgus apstākļos ņēma kredītus un pirka visdārgākos dzīvokļus un mājas, tagad, kad šis tirgus atgriežas pie saprātīgām robežām, atsitīsies pret zemi ļoti cieti, viņi būs finansiāli zaudētāji. Tie, kas pēdējos divos gados vieglprātīgi ņēma kredītus, cerot, ka dzīve ir Leiputrija, piedzīvos īstu "cieto piezemēšanos".

Par uzņēmumiem runājot – tur situācija ir nedaudz cita: viņiem būs jāpārskata savas ražošanas izmaksas, grib viņi to vai ne. Un būs jādomā, kā palielināt darba ražīgumu. Tā ir normāla ekonomiskās attīstības parādība, un to nevar saukt ne par vieglu, ne par smagu piezemēšanos.

Valdībai jāpadomā, kā var palīdzēt iedzīvotājiem, kas nonākuši grūtībās, – lai gan pirmām kārtām tā ir viņu pašu atbildība, jo citi nevar atbildēt par to, ka kāds grib braukt jaunā mašīnā un dzīvot labākā dzīvoklī. Vispirms valdībai jādomā, kā sekmēt ražojošos uzņēmumus, kā palielināt iekšējo patēriņu. To var stimulēt, panākot, ka mums solītā Eiropas nauda tomēr ienāks mūsu tirgū. Katrs lats vai eiro, kas ienācis mūsu ekonomikā, rada apgrozījumu trīs vai četras reizes. Ar patēriņa stimulēšanu valdība diemžēl nav tikusi galā.

- Kāpēc valdībai tas neizdodas?

- Ir gan subjektīvi, gan objektīvi iemesli. Subjektīvais ir tas, ka mēs esam pārāk apzinīgi un pārāk birokratizējušies, tā radot sev mākslīgus šķēršļus Eiropas naudas saņemšanai. Brisele ir birokratizējusies vēl vairāk, tāpēc šīs lietas nav izdevies saskaņot. Objektīvā lieta ir tāda, ka ir jāpārskata valsts budžets un jāmaina proporcijas, jo pēdējos gados mums ir bijis nevis attīstības, bet izdevumu budžets. Nav pareizs apgalvojums, ka ekonomiskās krīzes laikā nevajag stimulēt patēriņu. Ir jāceļ Nacionālā bibliotēka, ir jāiegulda nauda valsts investīcijās.

Jāatceras arī, ko varam darīt likumdošanas jomā. Eiropas Savienība ļoti strikti definē, ko valsts drīkst darīt un ko ne. Mums būtu jāpadomā, kā atmaksāt tās investīcijas, kas ir virzītas darba ražīguma kāpināšanai, – jebkurām jaunām tehnoloģijām būtu jāpiemēro paātrinātā amortizācija. Godmanis šo jautājumu pēta un ir nonācis pie tādas pašas atziņas, kā es – paātrinātā amortizācija dod lielāku efektu nekā reinvestētās peļņas atbrīvošana no nodokļa. Vēl ir programma mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, lai biznesā varētu ieguldīt atvieglotus kredītus. Tāpat arī Garantiju aģentūras nostiprināšana, jo Latvijas uzņēmējiem vienmēr ir trūcis nodrošinājums kredītu saņemšanai.

Bet vispār jau nav daudz to instrumentu, ar kuriem valdība var rīkoties. No mana viedokļa, bīstamākais, kas var notikt, ir darba vietu skaita samazināšanās. Ja bezdarbs pārsniegs 10% robežu, gan valstij, gan pašvaldībām mazināsies nodokļu ieņēmumi. Pagaidām šī robeža vēl nav pārkāpta, tomēr pašvaldībām vajadzētu rūpēties par saviem ražojošajiem uzņēmumiem, piemēram, atbrīvojot ražošanas telpas no nodokļiem. Es šogad atceltu arī visus pretinflācijas apkarošanas plāna ierobežojošos pasākumus, jo tie samazina ekonomikas attīstības tempu. To mums ieteica Latvijas Banka, jo tā mazināšoties inflācija. Tas nav attaisnojies, jo to ietekmē arī ārēji faktori – nafta, elektrība, siltums, pārtika. Attīstība vairākos sektoros ir apturēta, bet inflācija ir dubultojusies.

- Pieminējāt indivīdus – lielākās problēmas jau ir pensionāriem un tai sabiedrības daļai, kura nav turīga. Viņiem inflācija nozīmē cīņu par fizisko izdzīvošanu. Vai viņiem valdība nevar palīdzēt?

- Bankroti, kuri skars tos, kas dzīvo pāri saviem līdzekļiem, ir viena lieta. Otra – ir dzīves dārdzības palielināšanās. Tikai pieaugoša un konkurētspējīga ekonomika var nodrošināt lielākus ienākumus. Inflācija uz katru iedzīvotāju attiecas citādi. Protams, mazturīgos tā skar visvairāk. Ko var darīt valdība? Tā var rīkoties budžeta ietvaros. Gan manas valdības laikā, gan tagad tiek palielinātas mazās pensijas.

- Andris Bērziņš no LPP/LC paredz, ka valdību mēģinās gāzt rudenī un budžets tiks izmantots kā iegansts. Vai tā var notikt?

- To neviens nevar prognozēt. Valdības krīt tajā brīdī, kad tās vairs nespēj funkcionēt. Neviena nenokrīt mākslīgi. Ja kāds grib iestāstīt, ka kaut viena Latvijas valdība ir kritusi tāpēc, ka kādam citam tajā brīdī ir slikts garastāvoklis, tad tā nav taisnība. Emsis nespēja pieņemt budžetu, viņam nebija balsu Saeimā.

- Bet jūsu partija jau arī bija valdības koalīcijā.

- Mēs bijām mazākuma valdība, un opozīcija bija ļoti kareivīgi noskaņota.

- Jūs jau nebijāt mazāk kareivīgi noskaņoti kā opozīcija.

- Jā, bet mēs paņēmām savu valdību un pieņēmām "cietu" budžetu, nepieļāvām nekādas svārstības, jo mums bija vairākuma valdība.

- Vai šoruden nenotiks tas pats?

- To tā nevar paredzēt. Tas, ko šobrīd dara Andris Bērziņš, ir tipiskā Latvijas ceļa stilā – pakāpties uz citu mugurām. Tā tas ir bijis jau agrākos laikos – brīdināt par to, kas ir iespējams tikai teorētiski. Valdība teorētiski var nokrist arī līdz Jāņiem, bet to taču neviens tagad nevar pateikt. Es domāju, ka šī valdība nostrādās ilgi – neredzu šobrīd aizmetņus problēmām. Biedēt, ka te ir kādi ļaunie, kas tūlīt valdību gāzīs, un tādā veidā pastaigāties uz citu mugurām, – tas gan nav pieņemams stils. Ja kāds domā, ka tā varēs ilgi, tad tā nevarēs vis! Andrim Bērziņam vajadzētu padomāt, pirms viņš kaut ko runā, un pašam parūpēties, lai viņa frakcijā Godmanim būtu visas balsis. Mums vienmēr visos balsojumos ir bijušas visas balsis, bet Latvijas ceļam tā nav bijis. Es personīgi uzskatu, ka Godmaņa valdība pārvarēs rudeni, bet nevaru par to simtprocentīgi galvot. Atcerieties, cik ļoti ātri nobrieda situācija ar manu valdību. Dažās nedēļās.

- Vai koalīcija ir noskaņota atbalstīt Augstākās tiesas priekšsēdētāja kandidatūru?

- Mums nav iemesla viņu neatbalstīt, tiesneši viņu ir izvirzījuši. Nav pamata neuzticēties.

- Vai domājat, ka šādu amatu vajadzētu ieņemt cilvēkam, pār kuru krīt nepatīkamas ēnas?

- Atvainojiet, tad jau ēna krīt arī pār premjeru! Situācija bija ļoti līdzīga – vai esat jau aizmirsuši? Nevajag dubultmorāli! Ja esam akceptējuši Godmani kā premjeru, tad mēs varam arī akceptēt Bičkoviču kā Augstākās tiesas priekšsēdētāju. Neredzu principiālas atšķirības, jo tiesa abos gadījumos nolēma, ka sadarbība nav pierādīta. Kaut kas var patikt vai nepatikt, bet man nav pamata neuzticēties tiesnešiem. Un, ja es neuzticos Bičkovičam, tad jājautā, kāpēc es uzticos Godmanim?

- Un ko domājat par Bičkoviča pilsonības lietu?

- Uz to neko nevaru atbildēt, jo par to neko nezinu. Es neinteresējos par dzeltenām ziņām, jo baumas ir dažādas – par kuru gan nebaumo? Par mani, piemēram, filmu uzņem. Saprotiet, es nepiesārņoju smadzenes ar tādām lietām.

- Tātad baumas ir arī Jaunā laika sacītais, ka Bičkovičs tiks apstiprināts, lai viņš pēc tam izvirzītu jums tīkamāku ģenerālprokuroru?

- Ja opozīcija izsaka tādus apgalvojumus, tas nav nekas pārsteidzošs. Koalīcijas dienas kārtībā nav jautājuma par Maizīti. Tāpēc par to nav vērts runāt. Ja kāds uzskata, ka zina, ko es domāšu pēc gada, man nav pieņemami. Tā atkal ir tautas biedēšana.

- Ja runājam par izteikumiem – Kalvīša kungs, kā jūs pagājušajā gadā zinājāt nosaukt to summu, kura, izrādījās, ir nozagta KNAB?

- Man par to ziņoja valsts kontroliere, ka par kādām summām ir runa.

- Toreiz bija runa par operatīvo līdzekļu uzskaiti, un, kad atklājās, ka tie netiek uzskatīti atbilstoši normatīvajiem aktiem, radās aizdomas, ka varbūt kaut kas pazudis. Pēc tam pārbaudē noskaidrojās, ka nekas nav pazudis. Pazudusī nauda ir pavisam no cita "plaukta", un par to pagājušajā gadā runas nebija.

- Tās nav divas dažādas lietas, tur jau slēpjas jūsu kļūdīšanās un māņi. Operatīvās darbības līdzekļi, tāpat kā konfiscētā nauda, glabājās vienā seifā, un par to atbild vieni un tie paši cilvēki. Grāmatvedis ir viens un tas pats. Ja prokuratūrai ir izdevīgi stāstīt, ka rudenī runa bija par citu naudu, tad tas ir cits jautājums.

- Valsts kontroliere arī apgalvo, ka viņas pārbaude neskāra konfiscēto naudu.

- Jā, viņa apsekoja tikai to, ko likums atļauj. Konfiscēto naudu var pārbaudīt tikai prokuratūra, bet tā to nezin kādēļ negribēja skatīties, viņi izkontrolēja tikai to, ko bija skatījusi valsts kontroliere Sudraba.

- Tāpēc jau es jums vaicāju, kā jūs zinājāt, ka nepārbaudītajā "plauktā" trūkst aptuveni 100 tūkstoši?

- Tāpēc, ka man kā premjeram bija divas sūdzības no iedzīvotājiem par to, ka viņiem kratīšanās izņemta nauda, bet viņi par to nav saņēmuši nevienu dokumentu. Savukārt Sudraba man sacīja, ka nav nekādas uzskaites. Kad jautāju, par kādām summām varētu būt runa, viņa atbildēja, ka tie varētu būt aptuveni 100 tūkstoši – līdz pat 400 tūkstošiem. Par to, vai izkontrolētajā daļā viss ir kārtībā, es neesmu pārliecināts. Ja prokuratūra nepildīja to, ko viņiem par pienākumu uzliek likums, nepārbaudīja konfiscēto naudu un par šo "naudas plauktiņu" vispār klusēja, kāds pamats man uzticēties, ka viņi godprātīgi ir pārbaudījuši operatīvo izdevumu naudas daļu? Es taču nevaru zināt, ka pārbaudīta tikai daļa naudas – ja runa ir par finanšu pārbaudi, biju domājis, ka prokuratūra ir apsekojusi visu, jo atšķirība ir tikai tur, ka viena daļa naudas ir no budžeta, bet otra – konfiscētā. Piecus gadus nav veikta finanšu revīzija, bet prokuratūrai tas bija jādara pēc likuma, viņi vienīgie to drīkstēja darīt. Kā var būt, ka valdība izveido visaugstāko šajā jautājumā iespējamo komisiju, bet prokuratūra piever acis un par daļu naudas neliekas ne zinis? Mans viedoklis ir, ka tajā brīdī KNAB tika piesegts.

- Kas īsti, pēc jūsu domām, to darīja?

- To darīja vai nu ģenerālprokurors, vai prokuroru grupa, kas toreiz to izmeklēja. Un KNAB šīm lietām ir pieeja tikai četriem cilvēkiem. Kā var notikt tā, ka divi varēja zagt, bet otri divi neko nezināja? Jūs varat mani te pie sienas piesist, bet tie ugunskuri un lietussargi bija pavisam "garām". Nevar dzīvot no emocijām vien tāpēc, ka populāra televīzijas zvaigzne kaut ko saka! Tā taču valsts nevar funkcionēt!

Politiskās varas realitāte ir tāda: ja Amerikā Bušs paziņotu, ka vairs neuzticas kādas iestādes vadītājam, nākamajā dienā šis cilvēks tur vairs nestrādātu. Pie mums tika upurēta valdība, premjers padarīts par idiotu, bet pēc pusgada izrādās, ka premjeram bija taisnība! Mēs nemaz vēl nezinām, cik naudas pazudis, tāpat kā nezinām, cik lietisko pierādījumu ir pazuduši. Cik krimināllietu tagad nevarēs iztiesāt? Vai tās nav smagas sekas? Par to ir jāatbild Loskutovam un prokuroriem, kas šo lietu skatīja. Vai arī Maizītim, kas nespēja kontrolēt savus prokurorus, kuri piecus gadus nedarīja to, kas bija jādara. Mani "uz ugunskuriem sadedzināja" tikai par uzdrīkstēšanos pateikt.

- Jūs neievērojāt nekādus standartus un nekādus "rāmjus".

- Tā bija politiska cīņa, tur nebija ne standartu, ne "rāmju". Es šo cīņu rudenī zaudēju, jo nespēju pierādīt savu taisnību. Prokuratūra pat nekonstatēja, ka revīzija par konfiscēto naudu nav veikta piecus gadus, to tagad uzgāja valdība.

- Vai piekrītat Jaundžeikara kunga idejai, ka KNAB jālikvidē un jāpievieno ONAP?

- Nē, KNAB tika izveidots konkrētam mērķim. Kad Latvijā korupcijas risks būs mazāks un šis jautājums vairs nebūs tik aktuāls, varēs veikt dažādas reformas. Šobrīd tas nav aktuāli.

- Vai nepieļaujat domu, ka naudas pazušana ir provokācija, lai tiktu vaļā no neērtā KNAB?

- Kā jūs to domājat – tika nolīgti darbinieki, lai viņi apzogas, naudu iztērē sev un pēc tam lai sēž cietumā? Absurda teātris!

 

Andris Grūtups: Par man celtajām «apsūdzībām»

Andris Grūtups,  NRA  06/02/08     Vairākos krievvalodīgajos medijos man tiek izteikti absurdi, nepamatoti un pretenciozi apvainojumi: man pārmet, ka cilvēkus šķirojot pēc nacionalitātes, apvainojot krievus un sludinot nacionālo naidu.

Kā īpašs pārmetums izskan manis teiktais, ka Latvija ir latviešu valsts! Visa sāktā kampaņa, manā skatījumā, ir tikai sīka atriebība par manu literāro darbību un nostāju atsevišķu likumprojektu pieņemšanā.

Man nevar piedot strikto nostāju ebreju kompensāciju jautājumā. Man vēlas atriebties par Ešafotu un tur atklāto vēsturisko patiesību. Bet atgriezīsimies pie jēdziena "Latvija ir latviešu valsts". Jā, es stingri pastāvu uz šādu apzīmējumu. Latvija ir mūsu – latviešu – mājas un zeme. Un ikvienam, kas te dzīvo, jāciena mūsu tradīcijas un valoda. Protams, kā zemes saimnieki mēs nesam atbildību par visām nācijām, kas šeit dzīvo. Tā es saprotu Latviju kā latviešu valsti. Un nevajag jaukt šo jēdzienu ar divdesmito un trīsdesmito gadu lozungu – Latviju latviešiem! Nekur neesmu (kā man to pārmet) aicinājis krieviem noteikt vienu, bet latviešiem citu tiesību apjomu. Intervijā ir uzsvērta lojalitāte pret valsti. Es dalu cilvēkus nevis pēc nacionalitātes, bet lojalitātes. "Visiem krieviem, kas ir lojāli pret Latvijas valsti, ir jāatdara plaši jebkuras durvis" – tā ir teikts intervijā. Es neaicinu diskriminēt cittautiešus, kā to man piedēvē.

Attiecībā uz piekto kolonu. Stingri palieku pie sava viedokļa. Redzot cariskās Krievijas ordeņu lentes un izaicinošo pulcēšanos 9. maijā, citu secinājumu izdarīt nevaru!

Uzvaras svētkus svin Parīzē, Londonā un Maskavā. Rīgā tiek svinēta Latvijas otrreizējā okupācija. Ar pompu un pretenziju. Tieši, nekaunīgi un atklāti. Šāda attieksme rada draudus gan valstij, gan tās pilsoņiem. Intervijas mērķis bija rosināt latviešus (tai skaitā ministrus) runāt latviski. Arī brīdināt valsti un tās pilsoņus no piektās kolonas rosīšanās.

Kas attiecas uz konkrēto cilvēku pagātnes izvērtēšanu, tad domāju, ka tādai nostādnei ir savs pamats. Mēs visi dzīvojam vienā valstī – bijušie okupanti un okupētie. Bijušie varmākas un upuri. Kā tādā sabiedrībā var apiet konkrēta cilvēka pagātni? Piecdesmit gadus vētīja katra latvieša biogrāfiju un radurakstus. Mērīja viņa lojalitāti pret Padomju valsti. Kāpēc tad lai mūsu valsts kompetentās iestādes nedarītu to pašu? Ne jau nacionalitāti viņi vērtēs, bet lojalitāti.

Ir jāvērtē, vai konkrētais amata pretendents kritiskā brīdī nepavērsīs ieroci pret savu valsti. Kāpēc lai mēs dalītu valsts amatus un posteņus bez izšķirības un sajēgas?! Neviena sevi cienoša valsts tā nedara. Arī Latvijai nav jābūt izņēmumam.

Man tiek pārmests, ka esmu aizmirsis savus radurakstus – savas mātes tautību. Jā, viņa bija krieviete! Ne brīdi nenoniecinot savus senčus, esmu un palikšu uzticīgs Latvijas valstij.

 

Viedoklis: Dr. Šņukurs, Djuks Nukems un citi mutanti

Arno Jundze,  NRA  06/02/08    Raidījumā Nekā personīga piesaukts, dr. Šņukura vārds šonedēļ tika locīts dažādās toņkārtās. Loģiskā virtene – mazpazīstams režisors Jānis Vingris – finansējuma atteikums īsfilmai Pēdējais Lāčplēsis, jo tajā esot izsmiets ekspremjers Aigars Kalvītis – politiskā cenzūra, kas realizēta kinocentrā – būvējās tik skaudra, ka, to vērojot, zemapziņā ieslēdzās brīdinājuma signāls. Nu pārāk jau sirsnīgi un paredzami.

Svarīgākais, protams, ir jautājums par politisko cenzūru. Apmēram zinot to, kā tiek virzīti eksperti kultūrā, respektējot to, ka daudzi nereti atsakās kļūt par ekspertiem, jo tas traucē viņu radošos plānus, ļoti apšaubu, ka Tautas partija un to pārstāvošā kultūras ministre Helēna Demakova spētu ielikt visās frontēs savus aģentus un nobloķēt filmas veidošanu. Nu pārāk jau raiba ir šī ekspertu masa! Teorētiski var pieļaut, ka starp ekspertiem iemaldās pa negadījumam, kas ierobežotās kompetences un lielās centības dēļ vāra ziepes, bet apgalvot, ka VKKF filmu padome noraidījusi Jāņa Vingra projektu vairākos projektu konkursos pēc kārtas politiskas angažētības dēļ, es neņemtos. Gan jau te slēpjas kādi profesionāli argumenti.

Protams, Saeimā sēž krietnie tēvi, kas šādos gadījumos labprāt mēdz izpausties. Biežāk nevietā nekā vietā, turklāt demonstrējot komunistisku un nedemokrātisku domāšanu. Filmas aizliedzējiem jāņem vērā tas, ka pasaules vecajās demokrātijās politiķu parodēšana ir svēta norma. (Pat Krievijā, starp citu!) Latvijas presē pēdējās dienās tiek piesaukta vācu pieredze – nešpetnās un reizēm pastulbās parodijas par bijušo kancleru Gerhardu Šrēderu, kādreizējo ārlietu ministru Jošku Fišeru, arī tagadējo valsts vadītāju Angelu Merkeli. Tāpat mūsu televīzijas skatītājiem noteikti ir pazīstama producentu trijotnes Zucker, Abrahams&Zucker studijas Paramont Pictures paspārnē producētā filmu sērija Naked Gun (Kailais ierocis) ar Lesliju Nīlsenu galvenajā lomā. Kāds ar kino saistīts eksperts šīs filmas žanru Latvijā reiz trāpīgi nodēvēja par pirduļkomēdiju, tomēr tā ir visnotaļ politiski nekorekta un sīva pirduļkomēdija. Vadoties pēc mūsu viedo papu loģikas, Bušam senioram un viņa kundzei, to skatoties, vajadzētu nošauties. Tāpat kā Anglijas karalienei, Gorbačovam un citiem visnotaļ nešpetni izsmietiem 20. gadsimta 90. gadu pasaules varenajiem. Tikai nezin kāpēc neviens nešaujas!

Ar mūsu politiķu parodēšanu viss ir kārtībā – ja pelnījuši, vajag tikai rakt. Arī arguments, ka tādas filmas nedrīkstot taisīt par valsts naudu, ir nožēlojams. Par kādu naudu tad Latvijas politiķi vāra inflācijas, degvielas akcīzes un korupcijas ziepes – vai par savējo?

Cita lieta ir konkrētais produkts, ko raidījumā Nekā personīga un portālā TVNET demonstrē Jānis Vingris. Tā nu ir skandāla visvājākā puse. Par sevi varu teikt, ja šajā fragmentā saskatītu kaut ko no Naked Gun vai Hot Shots līmeņa, tad personiski ziedotu Vingrim un aicinātu to darīt arī citus. Diemžēl fragments galīgi nevelk! Ilgi domāju, ko tas atgādina, un tad atcerējos leģendāro datorspēli Duck Nukem. Manhattan Project. Tā, šķiet, tapa kaut kad ap gadu tūkstošu miju un bija viena no pirmajām revolucionārajām streļalkām, kas lika pamatu mūsdienu datorspēļu industrijai. Spēles varoņa Djuka uzdevums ir gauži vienkāršs – iet un šaut stulbos mutantus. Tad, lūk, Pēdējais Lāčplēsis atgādina miksli no spēles ievadmultenes un mutantu šaušanas Čainataunas naktsklubā. Tikai krietni vien šķidrāku.

Ir vēl kāda lieta, kas aizvainotajam režisoram, kašķi sākot, droši vien neienāca prātā, un tā saistīta ar kinonozares finansējumu. Katrs aizkaitināts pilsonis tagad var saukt – dod puisim par skaistām acīm automātiskos 45 000 latu, un ragi sūnās! Atbildības par nodokļu maksātāju naudu nekādas! Te nu, pirms celt skandālu medijos, derēja drusciņ padomāt. Kādas varētu būt sekas, negribu zīlēt, bet labi atceros kino ļaužu sāpi tobrīd, kad Einars Repše samaitāja ilūziju par sevi kā par kultūras cilvēku, cenšoties atņemt finansējumu kino nozarei, argumentējot to ar populistiska, marksistiski noskaņota ekonomista saukļiem.

No jautājuma par naudas dalīšanas principiem izriet jautājums par tās aprites kontroli un summu lielumu. Ja daža laba konkursos godalgota pilnmetrāžas spēlfilma ir uzņemta par nieka simt tūkstošiem, ja pilnmetrāžas spēlfilma Amatieris radīta par sponsoru naudu, kādu valsts atbalstu vajag, lai uzņemtu trīsreiz mazāku īsfilmu? Varbūt, pirms sākt filmēt, ir vērts parēķināt, kā iekļauties budžetā, vai meklēt līdzekļus tā, kā to darīja Amatiera producenti. Nešaubos arī, ja uzfilmētais materiāls būtu līmenī, nostrādātu melnais pīārs un Tautas partijas pretinieki tagad labprāt uzsauktu atmaskojošu parodiju par Kalvīti.

Kā būs, redzēsim, bet pagaidām atliek minēt, kurš no diviem mutantu šāvēja Djuka Nukema spārnotajiem teicieniem gūs virsroku "I hate pigs!" (Neieredzu cūkas!) vai "Rest in pieces" (pārfrāzēta idioma no Rest in peace! – Lai vieglas smiltis!). Baidos, ka Pēdējam Lāčplēsim saceltās brēkas dēļ ir lemts dusēt gabalos, līdz galam neuzfilmētam un par filmu netapušam.

 

Luterāņu baznīcās tuvojas pārmaiņas

Dina Poriņa, Kurzemnieks   06/03/08    Kārtīgi atalgot mācītājus un pilnvērtīgāk garīgi aprūpēt ikvienu draudzes cilvēku – ar šādu nolūku Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB) ievieš būtiskas pārmaiņas savā darbībā.

Pērn 23. sinode (augstākās garīdzniecības sapulce) apstiprināja garīdznieku atalgojuma un sociālās nodrošināšanas sistēmas stratēģisko plānu. Konkrētāk par to, kā tas ietekmēs arī baznīcēnu dzīvi, tiks lemts 24. ārkārtas sinodē 7. jūnijā Rīgā.

Ilgtermiņa variants

Paredzēts, ka ar jūliju mācītājus centralizēti darbā pieņems un algos LELB Virsvalde, nevis vairs katra draudze atsevišķi. Pamatalga par pilna laika kalpošanu jeb slodzi būs 300 – 400 latu uz rokas, bet varēs saņemt piemaksu pēc vairākiem kritērijiem: pieredzes, izglītības, kalpošanas kvalitātes, draudžu skaita utt.

Lai sistēma darbotos ilgtermiņā, ikviena draudze tika aicināta ziedot 30% īpašumu, jo secināts, ka netrūkst tādu, no kuriem ir mazi ienākumi vai kuri nes zaudējumus. Ziedotā daļa tiks vai nu ienesīgi apsaimniekota, vai piecos gados pārdota, plānojot iegūt 20 miljonu latu, ko ieguldīt starptautiskos investīciju fondos. Stratēģiskā plāna izpilde uzticēta LELB izveidotam uzņēmumam Pastorāts, kas atbildīgs par īpašumu novērtēšanu, attīstīšanu un pārdošanu. Ap 80% ieguldījumu LELB piedāvās pārvaldīt partnerbaznīcas – Misūri sinodes (ASV) – fondu pārvaldes organizācijai, sagaidot 8% atdevi.

Draudzes maksās arī turpmāk

Ieguldījumu procenti būs galvenais avots, no kura tiks algoti garīdznieki. Draudžu līdzdalība turpināsies tādējādi, ka nauda, ko iepriekš tās maksājušas tieši mācītājam, tagad tiks ieskaitīta Virsvaldei, kas to tālāk sadalīs. Lai jauno algu saņemtu jau ar 1. jūliju, no Misūri sinodes tiks ņemts trīs miljonu dolāru kredīts septiņiem gadiem.

Iemaksa LELB kopīgajām vajadzībām šogad vēl būs Ls 3,50 gadā par katru draudzes locekli un lats bīskapa Kārļa Irbes fondā, no kura mācītājiem līdz šim tika piemaksāts. Tā vietā draudze var nolemt dot arī 10% ienākumu jeb desmito tiesu.

"Varēju tikai mīļi lūgt"

Prāvests Viesturs Pirro skaidro, ka Kuldīgas iecirknī pēc draudžu skaita (26, kas ietver arī daļu Saldus rajona) esot vismazāk mācītāju – septiņi (vēl ir seši evaņģēlisti). Grobiņas iecirknī, kurā draudžu tikpat, strādājot desmit. Mācītājam jābūt sastopamam biežāk nekā dažas reizes mēnesī, ir pārliecināts V.Pirro. Vēl sliktāk, ja trūkuma dēļ kāds spiests strādāt arī citu algotu darbu.

Svarīgi beidzot patiešām izveidot t.s. draudžu komplektus, lai garīdzniekiem vienmērīgi sadalītu slodzi, savukārt visi baznīcēni saņemtu līdzvērtīgu garīgu aprūpi. "Līdz šim varējām mācītājus tikai mīļi lūgt, tagad būsim tiesīgi prasīt, lai viņi dzīvo savu draudžu teritorijā, apkalpo no vienas līdz trim baznīcām un dzīvi aktivizē: biežāk notur dievkalpojumus, organizē svētdienas skolu, darbu ar jauniešiem, Bībeles stundas, iesvētāmo mācības utt.," stāsta V.Pirro. Ir izstrādāts kalpošanas noteikumu projekts, paredzēts uzlabot pašu garīdznieku dvēseļu kopšanu un izglītību. Vēl jādomā par to, lai mācītāji saņemtu arī pienācīgu pensiju un viņiem būtu mājoklis, kad dienesta dzīvoklis jāatbrīvo, norāda prāvests.

Lai nav soda komplektu

Virsvaldes pārstāvji nepilna gada laikā tikušies ar visām 296 luterāņu draudzēm, līdz šim noslēgti 272 ziedojuma nodomu līgumi, kuros solīts ziedot īpašumus par vairāk nekā 25 miljoniem latu. Ar 24 draudzēm sarunas turpinās līdz sinodei. Gan mācītājos, gan draudzēs jaunā sistēma raisījusi atšķirīgu attieksmi. Vieni bažījas par riskantām investīcijām vai precizējamiem mācītāju darba noteikumiem, citi iecerei uzticas un labprāt to atbalsta.

"Ir tādas draudzes, kuru īpašumi ir miljonu vērti, un tādas kā Alsungā, kurām nepieder nekas. Bet katra ziedos to, ko būs ierakstījusi nodomu līgumā, kaut vai pārdesmit vai dažus latus. Jāsaprot – vajadzīga koleģialitāte un kristīga palīdzība mazākajam. Tad iegūs gan neliela lauku draudze, gan mācītājs, kas tur kalpos," uzskata V.Pirro, kurš ir arī Virsvaldes loceklis. "Rietumu baznīcās ir profesionāli finansisti ar citu pieredzi un iespējām. Man kā brālim Kristū ir pienākums uzticēties zinātājiem, lūgt Dievu par izdošanos, nevis tikai apšaubīt un vaimanāt, jo man žēl skatīties uz nabadzīgiem mācītājiem un evaņģēlistiem. Kāds kolēģis reiz teica, ka ir viegli izveidot soda komplektu – trīs mazas lauku draudzes, kuras pat kopā nespēj mācītāju pienācīgi atalgot. Bet arī šo baznīcu cilvēkiem nevajadzētu būt nosodītiem ar to, ka pie viņiem neviens īsti negrib braukt."

Vieni vēl domā, citi priecājas

Kuldīgas Sv. Annas draudze ziedojumu nodomu līgumu vēl nav parakstījusi, saka padomes priekšniece Aleta Jonele. Pirms dažiem gaiem bija nolemts dzīvojamo namu Skrundas ielā pārdot, lai remontētu ēku Kalna ielā un lauku mājās Tomsoni ierīkotu vietu nometnēm. Tagad izveidota draudzes komiteja, kas sagatavo priekšlikumus, kā labāk rīkoties. Sv. Katrīnas draudze apņēmusies ziedot daļu mežizstrādes peļņas nākotnē.

Rendas draudze piedāvājumu atdāvināt 30% īpašumu uzņēmusi pat ar aplausiem – zemes un ēku tai tik daudz, ka ar baznīcēnu ziedojumiem grūti samaksāt nekustamā īpašuma nodokli un saimniecisku darbību nevar izvērst, stāsta draudzes priekšniece Dace Bergmane. Rendenieki ziedos mācītājmāju avārijas stāvoklī, zemi gar Īvandes upīti un mazliet meža. "Labi, ja kāds to varēs likt lietā, turklāt mēs vēlamies pilnas slodzes mācītāju. Draudzei vēl paliek daudz. Juridiski mums pieder arī baznīca un zeme Usmā. Ja notiks, kā iecerēts, ka draudžu komplektā viena būs centrālā, būsim soli priekšā citiem. Dažs jau baida, ka pārāk uzticamies, bet mēs paļaujamies arī uz Dieva gudrību," saka D.Bergmane.

Turlavas, Īvandes un Ēdoles draudze ziedojumu nodomu līgumu parakstījušas, sacīja mācītājs Didzis Skuška, taču konkrētāk viņš solīja informēt pēc sinodes, kad būšot lielāka skaidrība. ***

LELB ārkārtas 24. sinodē 7. jūnijā:

- dievkalpojums Rīgas Domā,

- ziņojumi par auditu LELB un par tās saimniecisko darbību,

- garīdznieku atalgojuma un sociālā nodrošinājuma finanšu plāns,

- mācītāju kalpošanas noteikumi,

- draudzes nolikums,

- draudžu iemaksas,

- ziņojums par misiju Īrijā.

 

Prokuratūra secina, ka Loskutovs nav brīdinājis Lembergu par aizturēšanu

LETA  06/03/08    Prokuratūra secinājusi, ka nav apstiprinājušies Ventspils mēra Aivara Lemberga atsevišķos medijos atspoguļotie izteikumi, ka kāds Ļoša viņu brīdinājis par gaidāmo aizturēšanu. Ļoša medijos tika identificēts kā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Aleksejs Loskutovs.

Pēc šo izteikumu publiskošanas Loskutovs vērsās Ģenerālprokuratūrā, lūdzot vērtēt šos Lemberga izteikumus. Loskutovs iepriekš sacīja, ka vēstulē Ģenerālprokuratūrai viņš lūdz vērtēt Lemberga izteikumus, jo tie norādot uz iespējamu prettiesisku rīcību no KNAB priekšnieka puses, proti, iespējams, Lembergs ar Ļošu domājis tieši Loskutovu.

Patlaban Loksutovs ir saņēmis atbildi no prokuratūras, kurā norādīts: tā kā Lembergs nav apstiprinājis, ka ar Ļošu domāts Loskutovs, un pats Loskutovs noraida šāda veida izteikumus, nav nepieciešams veikt padziļinātu pārbaudi, šodien pastāstīja KNAB priekšnieks.

Kā ziņots, KNAB darbinieki Lembergu aizturēja pērn martā uz Rīgas-Ventspils šosejas.

 

Bičkovičs neredz šķēršļus kļūt par AT priekšsēdētāju

BNS  06/04/08    Sarunas ar deputātiem Ivaram Bičkovičam esot pagājušas diezgan pozitīvā gaisotnē, un viņš neredz šķēršļus, kas traucētu viņam kļūt par Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāju, tomēr aicina Saeimu respektēt tiesnešu plēnuma lēmumu. Saeimas balsojums par I.Bičkoviču notiks ceturtdienas parlamenta sēdē.

Trešdien pēc tikšanās ar Tautas partijas (TP) Saeimas frakcijas deputātiem I.Bičkovičs žurnālistiem atzina, ka līdz šim sarunas pagājušas pietiekami pozitīvā gaisotnē un viņš atbildējis uz visiem deputātus interesējošiem jautājumiem.

"Esmu mēģinājis būt atklāts, tiešs, nelavierējošs," uzsvēra Bičkovičs. Viņš arī piebilda, ka respektēs jebkādu Saeimas balsojumu un noraidījuma gadījumā ir gatavs turpināt savu līdzšinējo darbu, tomēr būtu gandarīts, ja tiktu ņemts vērā AT tiesnešu lēmums augstajam amatam izvirzīt tieši viņu.

AT priekšsēdētāja amata kandidāts atzina, ka jebkurš jurists, tiesnesis būtu gandarīts par kolēģu atbalstu un to, ka viņā saskatītas visas vajadzīgās īpašības tik augsta krēsla ieņemšanai.

Kļūšanai par AT priekšsēdētāju I.Bičkovičs šķēršļus neredzot, arī ne sabiedrībā izskanējušajos jautājumos saistībā ar pilsonības saņemšanu un viņa atrašanos tā saucamajos čekas maisos.

I.Bičkovičs pauda izbrīnu, kādēļ iesniegums saistībā ar viņa pilsonības saņemšanu izmeklētājiem iesniegts tikai tagad, kad tas vairs var radīt tikai šaubas. Ja iesniegums būtu izmeklētājiem nodots ātrāk, tagad varētu būt zināmi jau pārbaudes rezultāti.

Bičkovičs arī pauda pārliecību - ja patlaban AT plēnums balsotu par viņa kandidatūru, balsojums "būtu ne vairs divas trešdaļas pret vienu, bet krietni lielāks".

Tautas partija trešdien nolēma atbalstīt I.Bičkoviču. TP Saeimas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis norādīja, ka kopš I.Bičkoviča izvirzīšanas nav radušies nekādi pretargumenti, kādēļ viņa kandidatūru neatbalstīt, bet taisni otrādi, jo I.Bičkovičs ir izturējis diezgan nežēlīgu un neobjektīvu kritiku.

M.Kučinskis arī izteica cerību, ka I.Bičkovičs ceturtdien tiks apstiprināts augstajā amatā.

Bičkovičam atbalstu jau iepriekš paudusi Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija, savukārt "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un LPP/LC frakcijām par šo jautājumu būšot brīvais balsojums. Asu kritiku Bičkovičs izpelnījies no opozīcijas partijas "Jaunais laiks" (JL). Pret viņa kandidatūru balsos arī Pilsoniskās savienības (PS) pārstāvji.

Ja parlaments Bičkoviča kandidatūrai paudīs atbalstu, viņam 2010.gadā būs jāizvirza ģenerālprokurora amata kandidāts.

 

Viedoklis: Bičkoviča radziņi, spārniņi

Māris Krautmanis,  NRA  06/04/08    Ceturtdien Saeimas darba kārtībā ir balsojums par Augstākās tiesas priekšsēdētāja iecelšanu. Tiesneši ir izvirzījuši un Saeimas Juridiskā komisija atbalstījusi tikai vienu kandidātu – Ivaru Bičkoviču, kurš, kā jau tas latvju zemē parasts, plašsaziņas līdzekļos ir skarbi izlustrēts skapja skeletu meklējumos, kas arī ir saprotami, jo Augstākās tiesas priekšsēdētāja postenis ir tāds, kurā esošo personu visnotaļ lapbrāt gribētu iekārt striķīšos un raustīt kā lelli ne viens vien politiķu, biznesmeņu, noziedznieku un juristu grupējums.

Vērojot norises ap Bičkoviču, jāsecina, ka vienam no Latvijas valstij bīstamākajiem grupējumiem – sorosistu kvazipartijai – kaut kas ir nogājis greizi inženiertehniskos aprēķinos. Bičkovičs varbūt ir bijis labi iekārts atsaitēs sākumā, taču, kad viņa virzīšanas process sāk iegūt paātrinājumu un spēkā ir vairs ne statikas, bet kinemātikas un dinamikas likumi, ir izrādījies, ka kandidāta masa ir par lielu, un saitītes ir sākušas strinkšķēdamas satrūkt. Proti, mazliet ir cerības, ka Bičkovičs spriedīs un domās pats, nevis darīs to, ko viņam liek viņa priekšgājējs Andris Guļāns, respektīvi, Anita Kehre, Sorosa skolas mediju eksperte.

Tas, pēc kā brēkdams brēc Latvijas valsts tiesiskums, ir tāds Augstākās tiesas priekšsēdētājs, kurš spēs pasūtīt divas mājas tālāk ikvienu politizēta AT viedokļa vai sprieduma gribētāju, lai kādas partijas vai NVO krekliņā tas tērptos un lai kādus glaimus vai draudus tas izteiktu. Dodi, Dievs, kaut nu Bičkovičs tāds būtu! Likums un tikai likums lai ir Augstākās tiesas priekšsēdētāja vadzvaigzne!

Būt likuma, nevis politikas, kalpam ir grūts uzdevums, par to tiesneši nereti ir smagi sisti un viens otrs pat šķīries no mantijas par pūļa viedokļa un politiskā pasūtījuma ignorēšanu. Taču tiesnesim, ja viņš ciena pats sevi un savu profesionālo godu, nav citas izejas.

Skeleti skapī, ko par Bičkoviču ir sarūpējis un caur saviem ģimeniskām, draudzības un naudiskām saitēm saistītajiem plašsaziņas līdzekļiem tautā palaidis viens advokātu kantoris, ir izrādījušies bleķis. Īpaši jau sāga par Bičkoviča it kā sadarbību ar čeku un pilsonības iegūšana arīdzan. Lai gan viss ir skaidrāks par skaidru, propagandisti, kam uzdots mēģināt Bičkoviču norakt, atkal un atkal maļ un apviļā, izliekas, ka neko nav dzirdējuši un atkal nesaprot, ko tad ar Bičkoviču kādreiz ir darījušas tādas iestādes kā VDK un PID. Bet abos gadījumos AT priekšsēdētāja amata kandidāts ir bijis upuris. Pirmajā gadījumā Valsts drošības komiteja ir gribējusi jauno juristu par savu darbinieku, bet, tā kā Bičkovičs nav gājis, viņš ir aizsūtīts kuvaldu deržatj padomju armijā par tankistu.

Pilsonības un imigrācijas departaments savulaik caur un cauri sastāvēja no ļaudīm, kam krūšu kabatiņā blakus LR pilsoņa pasei glabājās arī Pilsoņu kongresa izdotās pilsoņu apliecības. Tie bija sūri kadri, kas juridisko zināšanu trūkumu kompensēja ar mugurkaulainu pārliecību par to, ka birokrāta amata stāvoklis jāizmanto krievu čakarēšanai. Nu un poļu čakarēšanai, ja tādi pagadījās pa rokai.

Lai nu kā tur būtu bijis, Bičkovičam ir tiesas spriedumi par to, ka nav konstatēta viņa sadarbība ar VDK un ka viņš ir LR pilsonis. Te jautājumiem vairs nebūtu jābūt.

Drīzāk bažas raisa kas cits – laipojot starp Scillām un Haribdām pirms savas iebalsošanas, Bičkovičs ir tā interesanti runājis par ģenerālprokuroru Jāni Maizīti. Dienā esot bijusi intervija, kurā viņš saka tā: "Neesmu iedziļinājies, bet tik, cik esmu saskāries darba darīšanās… Konkrēti viņš gan nevienu apsūdzību neuztur tiesā… Informācija ir saistībā ar masu medijiem, un šajā mirklī redzu, ka Maizīša kungs visai veiksmīgi tiek galā ar pienākumiem. Neesmu dzirdējis vai lasījis par īpašām problēmām viņa darbā. Loģiski, ja viņš šobrīd tiek galā, tad acīmredzot viņš arī rīt varētu tikt galā."

Nu, labrīt, kandidāta kungs! Maizītis tiek galā? Nezin kur Bičkovičs ir skatījies un ko klausījies, ja nav pamanījis, ka Maizīša kantorī ir čakli darbinieki, kas veic nevis tikai represīvus darbus, bet ir arī čakli juridiskās palīdzības sniedzēji. Neatsveramu juridisko palīdzību pēdējos gados ir saņēmusi virkne Ventspils tranzītuzņēmēju, kuriem nav vēlmes tērēt laiku un naudu sarežģītos civiltiesiskos strīdos pie mantas un ietekmes pārdalīšanas. Šī juridiskā palīdzība izpaužas kā krimināllietu fabricēšana pret citiem tranzīta uzņēmējiem un vienu pazīstamu pašvaldības amatpersonu.

Vēl viens prokuratūras hobijs ir izpalīdzēšana politisko partiju savstarpējos strīdos, klaji politisku krimināllietu veidošana. Prokuratūras āva neskar tikai tās partijas, kas korporatīvi saistītas ar Sorosa fondu, un šo partiju līderi laikam netiktu kriminālvajāti pat tad, ja atklātos, ka viņi ēduši mazus bērnus.

Nav pagaidām zināms, vai par šo darbu prokuratūrā kāds saņem arī iepriecinājuma dāvanas, bet ir zināms, ka tranzīta karos kā vienas strīdnieku puses smacētājs otras puses interesēs jeb oficiāli procesa virzītājs ir prokurors Andis Mežsargs, kurš paralēli darbam ar tranzītu ir strādājis arī citās jomās. Piemēram, vienai automoto mīļotāju biedrībai ir juridiski palīdzējis jau kopš 1996. gada, bet no 2001. gada līdz 2006. gadam ar šo biedrību saistīta firma ir apmaksājusi prokurora mobilā tālruņa sarunas. Maizītim šķiet, ka te viss ir kārtībā un ka šāds prokurors var turpināt virzīt procesus. Līdz ar to agrāk vai vēlāk vajadzētu rasties jautājumam, vai ģenerālprokurors, kam apakšnieki ir tādi, pats arī nav tāds, kam nevajadzētu turpināt būt ģenerālprokuroram?

Cerams, ka gadījumā, ja Bičkovičs tiks iebalsots par AT priekšsēdētāju un kad viņam būs jāizvirza kandidatūra ģenerālprokurora amatam, viņa nelielais dzirdes un redzes defekts būs tiktāl apārstēts, ka viņš dīvainības ģenerālprokurora darbos būs jau spējīgs pamanīt.

 

Prezidents iesniedz Saeimā savus Satversmes grozījumus

Barbara Ālīte,  Diena  06/04/08    Valsts prezidents Valdis Zatlers Saeimā iesniedzis Satversmes grozījumus, Dienai apstiprināja prezidenta preses sekretāre Inta Lase. Prezidents lūdz Saeimai grozīt Satversmi un paredzēt prezidentam tiesības rosināt Saeimas atlaišanu, nebaidoties, ka viņš var zaudēt amatu pats.

“Prezidents ir nācis klajā ar likumdošanas iniciatīvu, kas dotu valsts prezidentam patstāvīgas tiesības rosināt Saeimas atlaišanu, nesaistot to ar tautas nobalsošanu un sava amata zaudēšanu,” paskaidroja I.Lase. Šobrīd Satversme paredz valsts prezidentam tiesības rosināt Saeimas atlaišanu, taču, ja vēlētāji referendumā to noraida, prezidents automātiski zaudē savu amatu.

Prezidents balstījies uz Konstitucionālās tiesību komisijas gala secinājumiem, kas analizēja iespējas grozīt Satversmi.

Prezidents ir izteicis likumdošanas iniciatīvu un turpmāk darbs jāveic Saeimā, norādīja I.Lase.

Jau rīt, 5.jūnijā, Saeima pirmajā lasījumā balsos par vēlētāju rosinātajiem grozījumiem Satversmē, ko izstrādāja arodbiedrības. Šie grozījumi paredz vēlētājiem rosināt Saeimas atlaišanu. Arodbiedrības un valsts prezidenta iesniegtie grozījumi savā starpā nav saistīti un tie katrs “ies savu ceļu.”

 

Prokuratūras darbu "Ļošas" lietā grūti nosaukt par pārbaudi, uzskata Lembergs

Nadežda Titova,  Diena  06/04/08    Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāju Alekseju Loskutovu apmierina Ģenerālprokuratūras veiktās pārbaudes secinājumi attiecībā uz Ventspils mēra Aivara izteikumiem par to, ka kāds 'Ļoša' viņu brīdinājis par gaidāmo aizturēšanu.

Kā Dienai stāstīja KNAB preses sekretārs Andris Vitenburgs, Ģenerālprokuratūra A.Loskutovam atsūtījusi ļoti īsu atbildi, kurā secināts, ka A.Lembergs nav apstiprinājis, ka ar saviem izteikumiem būtu norādījis uz A.Loskutovu, arī pats KNAB vadītājs šo informāciju noliedz. Tāpēc Ģenerālprokuratūra uzskata, ka nav nepieciešams veikt padziļinātu pārbaudi.

Pēc A.Vitenburga vārdiem, atbildē Ģenerālprokuratūra neinformē, uz kādiem faktiem šāds slēdziens balstīts, kā arī nav minēts, vai pārbaudes nolūkos uz pratināšanu tika izsaukts pats A.Lembergs. Tomēr A.Loskutovu šāda atbilde apmierina, jo “tas ir prokuratūras ziņā, kādā līmeni pārbaudīt informāciju”, KNAB vadītāja viedokli darīja zināmu A.Vitenburgs.

Ģenerālprokuratūras pārstāve Dzintra Vītoliņa Dienai nevarēja sniegt plašāku informāciju par veikto pārbaudi, norādot, ka tas attiecas uz konkrētās personas iesniegumu un tikai pats A.Loskutovs varot to publiskot.

Jau ziņots, ka atsevišķos medijos Ļoša tika identificēts kā KNAB priekšnieks A.Loskutovs. Pēc šādas informācijas publiskošanas A.Loskutovs vērsās Ģenerālprokuratūrā, lūdzot vērtēt šos A.Lemberga izteikumus, jo tie norādot uz iespējamu prettiesisku rīcību no KNAB priekšnieka puses.

Prokuratūras pārbaudē par ''Ļošu'' neesmu nedz aicināts, nedz taujāts, šādu paziņojumu trešdien izplatījis A.Lembergs.

''Es šaubos par jebkādas pārbaudes veikšanas esamību, jo kā šajā dialogā iesaistīta persona neesmu aicināts nedz ierasties prokuratūrā, lai sniegtu paskaidrojumus, nedz arī kāds no tiesībsargājošās institūcijas pārstāvjiem man kaut ko ir jautājis šajā sakarā. Līdz ar to grūti šādu darbību kvalificēt kā pārbaudi. Vēlos arī piebilst, ka mana intervija žurnālam Klubs' nebija pat nopublicēta, kā atradās cilvēks, kurš pieteicās sevi atpazīstam ar vārdu "Ļoša"."

Preses relīze parakstīta: Aivars Lembergs, smagos noziegumos attaisnotais.

 

Viedoklis: Vai pašreizējā valdība ir likumīga

Nils Konstantinovs, Apollo  06/04/08    Ja salīdzina pēdējo vēlēšanu uzvarētāju sarakstu un Saeimas pašreizējo sastāvu, var secināt vienu no diviem variantiem: vai nu pa starpai notikušas kādas ārpuskārtas vēlēšanas, vai arī klusi un nemanāmi norisinājies tāds kā miniapvērsums. Jo citādāk ir teju vai neiespējami loģiski izskaidrot apstākli, ka par tautas vēlētiem pārstāvjiem Saeimā kļuvuši grupējumi un politiskie spēki, kuri vēlēšanās nemaz nav piedalījušies.

Kliedzošākais piemērs tam ir politiskā partija «Pilsoniskā savienība». Šī partija reģistrēta 20. maijā, un jau pēc divām dienām tā ar savu frakciju ieguva pārstāvniecību pašreizējā Saeimā. Ja šobrīd caurskatītu Saeimas frakciju sarakstu, tur būtu atrodami Tautas partijas, «Jaunā laika», «Saskaņas centra» un pārējo iepriekšējās vēlēšanās vēlētāju atbalstu ieguvušo partiju nosaukumi, vēl daži pie frakcijām nepiederošie deputāti un «Pilsoniskā savienība» — politisks spēks ar savu programmu un mērķiem, kas radīts tikai pirms pāris nedēļām un nekādās vēlēšanās, saprotams, nav piedalījies.

Līdzīgā veidā, tikai nedaudz mazāk uzkrītoši, Saeimā patlaban ar savu politisko partiju darbojas arī Tautas partijas ideju reformators pensionāru svētā aizbildņa Aigara Štokenberga personā. Viņam atšķirībā, piemēram, no Sandras Kalnietes, pieticis takta izjūtas un apdomības vismaz atklāti nereģistrēt savu atbalstītāju un domubiedru grupu kā partiju, un pagaidām tā darbojas sabiedriskās organizācijas statusa aizsegā. Lai arī nevienam nav nekādu šaubu, ka patiesībā tā ir vienkārši politiskā partija kūniņas stāvoklī, turklāt masīvas reklāmas kampaņas jau tagad rūpējas, lai brīdī, kad šķietami miermīlīgā kūniņa pārsprāgs un no tās izrāpos rijīgais kāpurs, tā nākamajam četru gadu attīstības posmam barība būtu jau nodrošināta.

Un vēl jau arī savādais notikums ar Latvijas Pirmo partiju/«Latvijas ceļu». Ja jau šīs organizācijas vadība apgalvo, ka tā vairs nav tā pati partija, kura tikusi reklamēta pirms iepriekšējām vēlēšanām, būtu tikai loģiski secināt, ka tā arī nav tā pati partija, par kuru vēlētāji atdeva savas balsis. Turklāt drošības dienestiem tad vajadzētu izmeklēt, kur īsti palikusi partija ar nosaukumu LPP/LC, kas gandrīz vai histēriskā izmisumā lūdzās pēc ievēlēšanas. Tas būtu tikai godīgi pret vēlētājiem, kurus šie uzmācīgie lūgumi pierunāja izvēlēties biļetenu tieši ar šādu nosaukumu, jo līdz Saeimai tāda partija acīmredzot nav tikusi. Savukārt grupējumu, kas Jēkaba ielas rajonā manāms zem LPP/LC izkārtnes, vajadzētu nekavējoties izmest pa sētas durvīm kā šaubīgus elementus, kuri klubiņā iekļuvuši ar viltotām personas apliecībām. Tāpat kā ne mazāk šaubīgos «Pilsoniskās savienības» un Godīgās politikas tipāžus.      

Protams, ka tīri no likumiskā viedokļa viss ir kārtībā — deputātiem ir visas tiesības izstāties no partijas, ar kuru tie tika ievēlēti, apvienoties ar saviem domubiedriem un arī dibināt jaunas frakcijas. Tomēr demokrātiskās idejas pamatprincipi, kurus likumu ierobežotajā valodā definēt reizēm var būt pagrūti, šeit gan ir klaji pārkāpti. Vispirms jau tāpēc, ka mūsu valstī pilsoņi deleģē savus pārstāvjus, galvenokārt atdodot balsi nevis par konkrētām personām, bet gan par noteiktu partiju. To apliecina tas, ka, lai arī ir iespējams ievilkt krustiņus saviem favorītiem, tomēr nobalsot var arī vienkārši par visu partiju kopumā. Savukārt tikai par atsevišķu kandidātu balsot nav iespējams. Tas nozīmē, ka partija ir svarīgākais faktors, un tikai pēc tam nāk ar krustiņiem un mīnusiņiem sabīdītais deputātu tops. Praksē tas nozīmē, ka vēlētājs, kurš ievēlējis, piemēram, Aigaru Štokenbergu, ir balsojis par labējo Tautas partijas politiku. Bet Štokenbergs, ieticis Saeimā labējās politikas aizsegā, pēkšņi ņem un nodibina jaunu grupējumu, kas šajā pašā Saeimā pārstāv gluži pretējo kreiso flangu. Turklāt šis jaunais grupējums, kā tas ir Sandras Kalnietes un domubiedru gadījumā, var pavisam atklāti darboties Saeimā līdzvērtīgi pārējiem, demokrātiski ievēlētajiem politiskajiem spēkiem.

Ir pavisam viegli redzēt, ka tas nav godīgi pret citām partijām, kuras savai ievēlēšanai izgrūdušas pamatīgus līdzekļus. Bet vispirmām kārtām jau tas nav godīgi pret vēlētājiem. Šāda prakse ir pilnībā nedemokrātiska. Neviens pats Latvijas pilsonis nav deleģējis tādu politisko spēku kā «Pilsoniskā savienība» un tā izvirzīto programmu. Un tomēr tāda partija pastāv un pārstāv — nu pilnīgi kā ievēlēta.

Tādēļ, lai nodrošinātos pret personām, kuras nav spējīgas pat četrus gadus nosēdēt, nenodibinot kādu jaunu partiju vai nepievēršoties kādai jaunai, radikālai ideoloģijai, nepieciešams ieviest likuma normu, ar kuru no partijas izslēgtam vai aizgājušam deputātam jānoliek savs mandāts.

Nav nekas pārāk traks, ja cilvēks, kā tas gadījās A. Štokenbergam, atklāj sevī kreisās noslieces. Bet ko darītu tad, ja kāds deputāts pēkšņi saņems kādu radikālāku aicinājumu? Tā mēs varam attapties pie demokrātiski ievēlētas Saeimas, kurā paši savām rokām it kā taču būtu sabalsojuši, piemēram, rozenkreiceriešu, Gredzenu brālības vai kaut Tibetas tīģeru politiskās partijas. Deputāti tomēr mums gadās visādi, tāpēc politiskās partijas platformai jābūt kā pavadai, kas tos notur kaut daļēji paredzamā orientācijā un kursā. Lai vēlētājam, metot urnā biļetenu, ir pārliecība, ka viņš balso, piemēram, par labēju politiku uz četriem gadiem. Nevis par labēju uz diviem un tad kaut par Saules pilsētas ieviešanu uz pārējiem diviem.    

 

«Cita politika»: Roze ir atbildīgs par bezdarbību sešu gadu garumā

Valters Bruss, ''Sabiedrības citai politikai'' Lauksaimniecības darba grupas vadītājs

Apollo 06/05/08    Es nemēģināšu stāstīt, ka no piena cenu pazeminājuma Latvijā varēja izbēgt pavisam, bet tā sekas varēja būt daudz maigākas, ja vien Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, kā nozares vadītājs un ZZS, kā atbildīgā par lauksaimniecības politiku Latvijā pēdējo sešu gadu laikā, būtu laicīgi domājuši un veikuši pasākumus piena ražošanas un arī pārstrādes sektora konkurētspējas paaugstināšanā un pārstrukturēšanā.

Taču ZZS un viņu balstītā ministra Rozes līdzšinējā lauksaimniecības politika ir bijusi vienkārša - sadalīt ES un Latvijas atbalsta līdzekļus laukiem tā, lai būtu pēc iespējas mazāk neapmierināto un būtu nodrošināts labs rezultāts nākamajās Saeimas vēlēšanās.

Krīze lauksaimniecībā pierāda, ka tā ir bijusi tuvredzīga un Latvijas lauksaimniecībai kaitniecīga politika, jo nerisina strukturālos jautājumus. Sešu gadu laikā nav notikusi praktiski nekāda pārstrādājošās rūpniecības konsolidācija un konkurētspējas paaugstināšana, kā rezultātā pašreiz piena pārstrādē ir būtiskas problēmas.

Lauksaimnieciskās ražošanas sektorā joprojām dramatiski liels īpatsvars ir nelielām saimniecībām, kuras izjūt nemitīgu spiedienu gan no pārstrādes uzņēmumu , gan kontrolējošo dienestu puses, bet no valsts puses nav nekāda piedāvājuma alternatīviem ienākumiem. Tikai tukši priekšvēlēšanu saukļi par vienādu atbalstu visiem ražotājiem neatkarīgi no viņu lieluma. Bet instrumenti ir vajadzīgi dažādi, jo arī galvassāpes un caureju nevar izārstēt ar vienu aspirīnu.

Problēmas piena sektorā nav izņēmums, tās jau sen ir gaļas ražošanas nozarē, zivsaimniecībā un citur. Tās rudenī var skart graudaudzētājus un citas nozares.

Galvenā Latvijas lauksaimniecības problēma - tās attīstības vīzijas trūkums. Joprojām nav nodefinēts, uz kādu lauksaimniecības modeli orientēsies Latvijas lauku ražošana.

Latvijai faktiski nav citas izvēles, kā orientēt savu lauksaimniecību uz efektīvu ražošanu, vienlaikus ar pilnu atbildību rūpējoties par cilvēkiem, kuriem lauksaimnieciskā ražošana būs jāaizstāj ar citiem ienākumu gūšanas veidiem.

Pretējā gadījumā krīzes sektorā sekos cita citai, kā rezultātā vairs nebūs iespējams saglabāt lauksaimniecību Latvijas laukus kopumā.

 

Attaisno Giļmanu, kurš gribētu likvidēt Latviju

LETA  06/05/08    Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu tiesu palāta šodien nolēma atstāt negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru tika pilnībā attaisnots nacionālā naida kurināšanā un aicinājumā gāzt valsts varu apsūdzētais Aleksandrs Giļmans (PCTVL).

Pilns spriedums šajā krimināllietā AT būs pieejams 21.jūlijā, un pēc šī datuma desmit dienu laikā to būs iespējams pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

Šodien uz tiesu uzaicinātie Latvijas Neatkarīgo ekspertu asociācijas pārstāvji tiesai skaidroja, ka Giļmana izteikumos "nav nekas tik ļoti bīstams, lai tas kaut kādā veidā varētu draudēt sabiedrībai vai valstij."

Savukārt prokurors Andrejs Andrejevs tiesas debatēs uzturēja valsts apsūdzības iesniegto apelācijas protestu par Giļmanu attaisnojošo spriedumu un lūdza atzīt tiesājamo par vainīgu pēc Krimināllikuma 81.panta. Prokurors lūdza apsūdzētajam piemērot 25 minimālo mēnešalgu naudassodu.

Giļmana advokāts Oskars Rode tiesai norādīja, ka viņa aizstāvamais, komentējot internetā atrodamās publikācijas, gan esot "sapinies pats savos izteikumos", tomēr tādējādi, pēc advokāta domām, apsūdzētais neesot pārkāpis likuma normas. "Savos izteikumos Giļmans nav pārkāpis vārda brīvības robežu," tiesai sacīja Rode.

Pats Giļmans, izmantojot savas tiesības uz pēdējo vārdu, šodien tiesai norādīja, ka ar saviem izteikumiem viņš neesot gribējis nodarboties ar propagandu vai kaut ko aģitēt.

Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesa jau iepriekš attaisnoja Giļmanu, taču par šo spriedumu tika iesniegts prokurora apelācijas protests.

Giļmans krievu skolu aizstāvības štāba interneta mājaslapā, komentējot rakstu, bija paziņojis, ka "latviešu valsts ir tāds pats absolūts ļaunums kā nacistu valsts, bet, par laimi, daudz vājāks un gļēvulīgāks". Pēc viņa teiktā, Latvijas valsts uzskatāma par "saknē apkaunojošu". Giļmans uzsvēris: ja būs iespēja, Latvijas valsti vislabāk būtu likvidēt.

Giļmans iepriekš tiesā pavēstīja, ka diskusijā piedalījies bez vēlmes aģitēt vai gāzt valsts varu, viņš tikai izteicis savu viedokli. "Varat darīt ar mani, ko gribat, bet viss citātā minētais atbilst manai pārliecībai," teica Giļmans.

Savus izteikumus apsūdzētais uzskata par "filozofiskām pārdomām abstraktā diskusijā". Viņš tomēr ir atzinis, ka tā bijusi polemika, bet vēlāk kaut ko, iespējams, būtu pateicis citādi.

Valsts valodas aģentūras eksperti pirmās instances tiesā norādīja, ka Giļmana teksts ir atklāti naidīgs, taču tas nesatur norādes uz aicinājumu vardarbīgi gāzt valsts varu.

 

Saeima ieceļ Bičkoviču AT priekšsēdētāja amatā

LETA  05/06/08    Saeima šodien Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja amatā ievēlēja līdzšinējo AT Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču. Par viņu balsoja 63, bet pret bija 35 deputāti.

Kā ziņots, Bičkoviču minētajam amatam izvirzīja AT tiesnešu plēnumā 9.maijā.

AT plēnumā trīs no četriem izvirzītajiem priekšsēdētāja amata kandidātiem oficiāli atteicās pretendēt uz augsto amatu. No pretendēšanas uz atbildīgo amatu atteicās pašreizējais AT priekšsēdētājs Andris Guļāns, AT Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs Valerijans Jonikāns un AT Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pāvels Gruziņš.

Bičkovičs iepriekš solījis ar savu darbu turpināt Guļāna aizsākto un nostiprinot tiesā labas pārvaldības principus. "Ja man tiks uzticēts šīs stafetes kociņš, es distanci neizmainīšu un neskriešu grāvja virzienā," solījis Bičkovičs.

Kā vienu no savas darbības pamatprincipiem Bičkovičs izvēlējies neiejaukšanos tiesas skatīto lietu spriešanā, iekšējās komunikācijas attīstīšanu, tiesas tēla pilnveidošanu, kā arī tiesas telpu problēmu risināšanu. Tāpat Bičkovičs uzskata, ka būtu jāpalielina tiesneša palīgu darba nozīmīgums un atalgojums.

Bičkovičs ir viens no AT attīstības un darbības stratēģijas plāna 2007. līdz 2010.gadam līdzautoriem.

Pašreizējā AT priekšsēdētāja Guļāna pilnvaru termiņš beidzas šā gada 13.jūnijā. Guļāns AT priekšsēdētāja amatā strādā jau 14 gadus. Lai gan likums precīzi nenosaka, cik gadus viena persona var strādāt šajā amatā, Guļāns paudis uzskatu, ka jādod iespēja kandidēt jauniem cilvēkiem.

Pēc pilnvaru termiņa beigām Guļāns, visticamāk, strādāšot par AT tiesnesi krimināltiesību jomā.

Pirms balsojuma Saeimā par Bičkoviča kandidatūru atsevišķi deputāti piedalījās debatēs. Deputāte Ilma Čepāne (PS) norādīja, ka viņas pārstāvētā partija nevar atbalstīt Bičkoviču, jo viņš "vieglā ceļā ticis pie pilsonības". Čepāne arī aicināja pašu Bičkoviču apsvērt iespējamību publiskot Ogres tiesas spriedumu par pilsonības piešķiršanu viņa mātei.

Deputāte Sandra Kalniete (PS) norādīja, ka viņai šaubas radot tas, ka AT priekšsēdētāja amata kandidāts nav saņēmis augstāko pielaidi darbam ar valsts noslēpumu saturošu informāciju.

Pret Bičkoviču bija arī Jakovs Pliners (PCTVL), kurš pārmeta, ka Bičkovičs ir pieņēmis "mīkstu" spriedumu reketieru lietā, kā arī klīstot baumas par viņa sadarbību ar VDK un nelikumīgu pilsonības iegūšanu. "Pat, ja desmitā daļa no šīm baumām atbilst patiesībai, viņš nevar būt brīvs savos spriedumos," sacīja Pliners.

Pats Bičkovičs pēc ievēlēšanas žurnālistiem sacīja, ka, visticamāk, nākamos septiņus gadus, kāds ir viņa pilnvaru termiņš, viņš personīgi lietas AT vairs neizskatīs.

Jaunievēlētais AT priekšsēdētājs arī sacīja, ka neesot tiesā ieplānojis "nekādu revolūciju".

Pēc balsojuma Bičkovičs atzina, ka balsojums par viņa ievēlēšanu ir bijis pārliecinošs un viņš ir gandarīts, ka deputāti ir viņam uzticējušies.

Bičkovičs žurnālistiem noraidīja Čepānes aicinājumu publiskot tiesas spriedumu par pilsonības iegūšanu, jo "tās ir pietiekami intīmas un ģimeniskas lietas, un man ir jārespektē mirušie tuvinieki.''

 

Viedoklis: Bičkovičs un personas

Aivars Ozoliņš,  Diena  06/05/08    Ivars Bičkovičs, par kura iecelšanu Augstākās Tiesas priekšsēdētāja amatā Saeima balsos ceturtdien, nav labākais iespējamais kandidāts. Un diezin vai jāapšauba iepriekšējā AT priekšsēdētāja Andra Guļāna sacītais, ka jaunā AT priekšsēdētāja kandidatūras apspriešanu un izvērtēšanu cenšas kontrolēt un vadīt ietekmīgas personas. Cenšas, protams, un tas vien, ka šīs "personas" cer, ka viņš varētu būt gana perspektīvs "lielākais kretīns", no vienas puses, rada šaubas un aizdomas, no otras — uzliek kandidātam pašam īpašu atbildības nastu. Izvēle, vai iecelšanas gadījumā attaisnot šo personu cerības vai sagādāt tām kārtējo vilšanos, būs pirmām kārtām paša ziņā.

Risks ir nopietns. Paklausīgs ampelmanis AT priekšsēdētāja amatā šīm "personām" vajadzīgs gan tiesu varas vispārējai degradēšanai un pakļaušanai, gan — un tas pirmām kārtām — kā lauznis pret ģenerālprokuroru Jāni Maizīti, kura pilnvaras beigsies 2010.gadā. Tieši AP priekšsēdētājs ne tikai izvirza kandidātu šim amatam, bet arī var uzsākt viņa atcelšanas procesu.

Valdošās koalīcijas īpašnieki ir atsākuši pērnruden pret lietussargiem aplūzušos tiesiskuma iznīdēšanas pasākumus. Tautas partijas sāpes, naida un vēlmju izpūtējs Gundars Bērziņš pirmdien Neatkarīgajā Rīta Avīzē nosauca parasto partijas un valdošās koalīcijas ienaidnieku jeb "noziedznieku" komplektu — SAB, KNAB, Ģenerālprokuratūra. Šajās iestādēs "veidojas ļaundabīga audzēja pazīmes" un no tām "nāk izteikta puvuma smaka", diagnosticējis ošņātājs Bērziņš. "Šīs pieminētās trīs iestādes vajadzētu patīrīt," viņš programmatiski paziņo un piebilst, ka "patlaban izveidojušies labvēlīgi apstākļi mēšanai".

TP acīmredzot cer atvēlēt Bičkovičam slotas lomu prokuratūras "mēšanā".

Jāatzīst, ka šādas cerības baro gan kandidāta biogrāfija, gan līdzšinējā darbība, gan izteikumi.

Ir gan pilsonības iegūšanas lieta, gan čekas aģenta kartiņa, kuras izcelsmes skaidrojums gan varētu būt arī patiess — viņam piedāvāja nevis aģenta, bet gan VDK virsnieka karjeru; viņš atteicās, taču darba piedāvātājs bija "rezervējis" sev potenciālo "kadru", aizpildīdams par viņu aģenta kartiņu. Tā tas laikam mēdza notikt. Katrā ziņā SAB ir viņam piešķīris pielaidi valsts noslēpumam. (Tiesa, otrās, nevis augstākās kategorijas, kāda bija Guļānam). Un tad vēl attaisnojošs spriedums pirmajā instancē notiesātiem reketieriem, kuru pēc tam AT citā sastāvā atcēla un atzina, ka bandīti notiesāti pamatoti. Vēl — salekšanās pret prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas kritiku tiesām 2002.gadā.

Taču svarīgākais — mulsina Bičkoviča stūrgalvīgā vēlme tikt amatā par spīti kaut vai tikai šķietami aptraipītai reputācijai. Sabiedrības jau tāpat zemo uzticēšanos tiesām nevairos tās neuzticēšanās AT priekšsēdētājam, un ko tad īsti sabiedrības uzticības iegūšanai Bičkovičs apņēmies paveikt, ka grib amatu, lai tur vai kas? Kur ir reformu un tiesu prestiža celšanas programma, kuras labad būtu vērts riskēt ar tiesu prestiža turpmāku lejupslīdi?

AT vides pazinēji teic, ka Krimināllietu palātas vadītājs Bičkovičs piederot pie tiesas konservatīvā vairākuma, kuram pirmajā vietā ir likuma burts, taču vāja nojauta, ka likumam ir arī gars. Ja tā, tad būtiskas pārmaiņas uz labo pusi tiesu darbā Bičkoviča iecelšanas diezgan prognozējamajā gadījumā diezin vai sagaidīsim.

Taču tas nenozīmē, ka viņam lemts kļūt par trulu bozi valdošo krusttēvu atriebīgajās rokās. Pašieceltajiem "šīs zemes saimniekiem" iznācis izgāzties pat ar šķietami droši "sakārtotiem" amatiem. Ar KNAB vadītāju Loskutovu pirms apstiprināšanas amatā runāja gan Lembergs, gan Šķēle. Taču KNAB pērn martā Lembergam uzlika roku dzelžus, bet Šķēles partijai ir aprēķinājis vairāk nekā pusmiljona latu priekšvēlēšanu izdevumu pārtēriņu. Līdzīgi izgāja ar zoodārzā lielā slepenībā sameklēto prezidentu. Kamēr TP ļaudis ar naidā pret "kvaukšķiem" zvērojošām acīm viņu vēlēja Saeimas namā, ārpusē viņam atbalstu izbļāva Ļedjajeva homofobu trieciennieku vienība. Taču prezidents Zatlers pērn decembrī uzticēja veidot valdību Ivaram Godmanim, nevis TP kandidātam (par ko izpelnījās tā paša TP Bērziņa lamu izvirdumu), bet nupat ir paziņojis, ka jārisina viena dzimuma ģimeņu sociālie aspekti.

Salīdzinājumā ar abiem minētajiem Bičkovičam pat ir būtiska priekšrocība patstāvīgai rīcībai — viņu izvirzīja AT plēnuma vairākums, aizklāti balsojot, nevis daži onkas pēc slepenām sarunām. Jā, tiesu reformēšanai un reputācijas celšanai Bičkovičs izskatās par sūnainu. Taču viņš neatstāj nelieša vai marionetes iespaidu. Protams, ka aizkulišu manipulētāji mēģinās viņu par tādu pataisīt. Taču Bičkovičs, runādams par korupciju, ir pateicis, ka tas ir nopietns noziegums, kas grauj uzticību valstij. Bet par ģenerālprokuroru — ka "Maizīša kungs visai veiksmīgi tiek galā ar pienākumiem" un "loģiski, ja viņš šodien tiek galā, tad acīmredzot viņš arī rīt varētu tikt galā".

 

Lagzdiņš protestē pret normām, kas apgrūtinās cīņu ar naudas atmazgāšanu

Ināra Egle, Baiba Rulle,  Diena  06/05/08    Protestējot pret Saeimas pieņemto likumu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kurā, pēc Saeimas deputāta Jāņa Lagzdiņa (TP) domām, ir iebalsotas normas, kas ierobežo tiesībsargājošo iestāžu iespējas cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, J.Lagzdiņš sagatavojis iesniegumu frakcijas vadītājam Mārim Kučinskim par atkāpšanos no Saeimas frakcijas vadītāja vietnieka pienākumiem. No plašākiem komentāriem sarunā ar Dienu J.Lagzdiņš atteicās.

Saeimas deputāte Ilma Čepāne (Pilsoniskā savienība) sēdē norādīja, ka strīdīgo ierosinājumu autors Vilnis Edvīns Bresis (ZZS) varētu būt izpildījis pastnieka lomu, jo pats neesot spējis deputātei paskaidrot savu priekšlikumu būtību. Viņa pieļāva, ka, iespējams, šo ierosinājumu patiesie autori varētu būt saistīti ar smagos noziegumos apsūdzēto Aivaru Lembergu.

Jaunais laiks (JL) Saeimas frakcijas deputāti jau izteikuši aicinājumu Valsts prezidentam neizsludināt „Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu”, jo likumā atbalstīti priekšlikumi, kas sašaurina nelikumīgi iegūtu līdzekļu definīciju un apgrūtina tiesībsargājošo iestāžu darbu naudas atmazgāšanas noziegumu atklāšanā.

„Likums, manuprāt, pieņemts dažu cilvēku interesē, kuri grib izvairīties no kriminālatbildības par naudas atmazgāšanu lielos apmēros,” norādīja JL Saeimas deputāte Linda Mūrniece.

Arī prokuratūras Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests iebilst pret atsevišķām šodien Saeimā pieņemtām šī likuma normām, ziņo LETA. Dienesta priekšnieks Viesturs Burkāns sacīja, ka viņam nav izprotama deputātu rīcība, atbalstot vairākus V.E. Breša priekšlikumus, kas sašaurina nelikumīgi iegūtu līdzekļu definīciju, kā arī banku darbinieku apmācību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanu saistīto risku atpazīšanā. Aģentūrai LETA Burkāns pauda neizpratni, ka Saeimas vairākums šodien nav atbalstījis iepriekš atbildīgās komisijas pieņemtos priekšlikumus, kuru apspriešanā piedalījušies dažādu nozaru speciālisti, panākot vienošanos.

ZZS deputāta V. E. Breša vairāki iesniegtie priekšlikumi sašaurina noziedzīgi iegūtu līdzekļu definīciju un kādas darbības ir uzskatāmas par noziedzīgu līdzekļu iegūšanu. Breša iesniegtie un Saeimas atbalstītie priekšlikumi var būtiski samazināt tiesībsargājošo institūciju iespējas cīnīties gan ar naudas legalizēšanu, gan ar šo darbību organizatoriem.

Kopumā par likumprojektu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums nobalsoja 64 deputāti, pret bija 20, bet atturējās 6.

Iepriekš noziedzīgu līdzekļu definīcijas pirmā daļa paredzēja, ka par noziedzīgi iegūtiem tie atzīstami, “ja personas īpašumā vai valdījumā tie tieši vai netieši nonākuši noziedzīga nodarījuma rezultātā, kā arī citos Kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos”. Breša priekšlikums ir stipri īsāks: “Līdzekļi ir atzīstami par noziedzīgi iegūtiem, ja personas valdījumā tie nonākuši tai izdarot noziedzīgu nodarījumu.”

Savukārt panta otrā daļa iepriekš paredzēja, ka “ar terminu “noziedzīgi iegūti līdzekļi” saprot Kriminālprocesa likumā lietoto terminu “noziedzīgi iegūta manta, arī finanšu līdzekļi””. Breša priekšlikums to papildina, sakot, ka šis termins jāpielieto, piemērojot “mutatis mutandis” (latīņu – izdarot vajadzīgos grozījumus). V.E. Bresis iesniedza arī citus priekšlikumus šim likumprojektam. Lai tie stātos spēkā, tie vēl jāparaksta prezidentam, kuram ir tiesības to nosūtīt atpakaļ Saeimai otreizējai caurlūkošanai.

 

Prokuratūra neizpratnē par "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas" likumu

LETA    06/05/08    Arī prokuratūras Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests iebilst pret atsevišķām šodien Saeimā pieņemtām Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma normām.

Kā sacīja dienesta priekšnieks Viesturs Burkāns, viņam nav izprotama deputātu šodienas rīcība, atbalstot vairākus Viļņa Edvīna Breša (ZZS) priekšlikumus, kas sašaurina nelikumīgi iegūtu līdzekļu definīciju, kā arī banku darbinieku apmācību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanu saistīto risku atpazīšanā.

Burkāns pauda neizpratni, ka Saeimas vairākums šodien nav atbalstījis iepriekš atbildīgās komisijas pieņemtos priekšlikumus, kuru apspriešanā piedalījušies dažādu nozaru speciālisti, panākot vienošanos.

Jau ziņojām, ka šodien Saeima trešajā, galīgajā lasījumā pieņēma likumu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu.

Likuma mērķis ir nepieļaut finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un terorisma finansēšanai. Tāpat tiks apspriesti attiecīgi grozījumi Kriminālprocesa likumā.

Saskaņā ar Eiropas Savienības likumdošanu izstrādātais likums definē to personu loku, uz ko attieksies likuma prasības, klienta identifikāciju un izpēti, ziņošanas kārtību par neparastiem un aizdomīgiem darījumiem, atturēšanos no darījuma veikšanas un tā apturēšanu, uzraudzības un kontroles institūciju tiesības un pienākumus, kā arī īpašās prasības attiecībā uz kredītiestādēm un finanšu iestādēm.

Likuma subjekti ir personas, kuras veic saimniecisko vai profesionālo darbību: kredītiestādes, finanšu iestādes, nodokļu konsultanti, ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti un zvērinātu revidentu komercsabiedrības, zvērināti notāri, zvērināti advokāti, komercsabiedrību reģistrācijas pakalpojumu sniedzēji, personas, kas darbojas kā aģenti vai starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu, izložu un azartspēļu organizētāji, personas, kas sniedz inkasācijas pakalpojumus.

Tāpat likuma prasības attieksies arī uz citām fiziskām vai juridiskām personām, kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma, transportlīdzekļu, mākslas un kultūras vērtību, dārgmetālu, dārgakmeņu, to izstrādājumu vai citu preču tirdzniecību, kā arī starpniecību minētajos darījumos vai pakalpojumu sniegšanu, ja maksājums notiek skaidrā naudā latos vai citā valūtā, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa darījuma veikšanas dienā ir ekvivalenta 15 000 eiro (10 500 latiem) vai lielākam apmēram.

Likuma subjektiem būs pienākums atsevišķos darījumos veikt klienta identifikāciju un klienta izpēti, noskaidrojot patieso labuma guvēju, iegūstot informāciju par klienta saimniecisko vai personisko darbību un līdzekļu izcelsmi, kā arī veikt klienta veikto darījumu uzraudzību pēc darījuma attiecību sākšanas un, identificējot neparastu vai aizdomīgu darījumu, ziņot par to Kontroles dienestam.

Saeima atbalstīja deputāta Breša priekšlikumu un noteica, ka līdzekļi ir atzīstami par noziedzīgi iegūtiem, ja personas valdījumā tie nonākuši, tai izdarot noziedzīgu nodarījumi. Ar terminu "noziedzīgi iegūti līdzekļi", piemērojot "mutatis mutandis", saprot Kriminālprocesa likumā lietoto terminu "noziedzīgi iegūta manta, arī finanšu līdzekļi".

Pēc Burkāna teiktā, minētais priekšlikums nonāk pretrunā ar vispārējām krimināltiesībām. Kā piemēru viņš minēja "killeru", kurš par "darbu" saņēmis samaksu no slepkavības organizētāja un šo iegūto naudu izmanto saviem mērķiem, piemēram, nopērkot jaunu auto. Šodien likuma pieņemtās redakcijas izpratnē šie iegūtie naudas līdzekļi netiks atzīti par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem. Par tādiem tie varētu būt atzīstami tikai tad, ja "killers", izdarot noziegumu, citādā veidā tos piesavinājies no cietušās personas.

Šī norma ne tikai ietekmēs tiesībsargājošo iestāžu darbu, bet visu valsts krimināltiesību politiku, uzskata Burkāns.

Deputāti arī atbalstīja Breša priekšlikumu un noteica, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija ir šādu līdzekļu konversija vai nodošana citai personai, lai slēptu vai maskētu šo līdzekļu noziedzīgo izcelsmi vai palīdzētu citai personai izvairīties no savas rīcības juridiskajām sekām, noziedzīgi iegūtu līdzekļu izcelsmes atrašanās vietas vai piederības slēpšanas, ja tas darīts ar nodomu un apzinoties līdzekļu noziedzīgo izcelsmi.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija par tādu atzīstama arī tad, ja noziedzīgais nodarījums, kurā līdzekļi iegūti, ticis izdarīts ārpus Latvijas teritorijas un nozieguma izdarīšanās vietā par to ir paredzēta kriminālatbildība.

Terorisma finansēšana ir darbības, kas par tādām noteiktas Krimināllikumā.

Likuma subjektam būs jānoskaidro patiesais labuma guvējs juridiskām personām, kurām veic padziļināto izpēti, un visiem klientiem, ja ir zināms vai rodas aizdomas, ka darījums tiek veikts citas personas interesēs vai uzdevumā.

Ja likuma subjektiem ir pamatotas aizdomas vai ir informācija par to, ka darījums tiek veikts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai vai terorisma finansēšanai, tiem būs pienākums atturēties no darījuma veikšanas, ziņojot Kontroles dienestam.

Atšķirībā no līdz šim spēkā esošā likuma Kontroles dienestam 14 dienu laikā būs jāpieņem lēmums par to, vai ir pamats uzsākt pārbaudi par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas faktu. Ja šāds lēmums tiek pieņemts, Kontroles dienests būs tiesīgs apturēt darījuma izpildi uz laiku līdz 30 dienām. Minētajā termiņā Kontroles dienests iegūs papildu informāciju par darījumu un tajā iesaistītajām personām, un, ja iegūtā informācija liecinās, ka varētu būt pamats kriminālprocesa uzsākšanai, tiks pieņemts lēmums par darījuma apturēšanu uz laiku līdz 45 dienām un materiālu nodošanu procesa virzītājiem.

Latvijā būs aizliegta čaulas banku dibināšana un darbība. Čaulas banka ir kredītiestāde, kuras vadības, personāla vai finanšu pakalpojumu sniegšanas vieta neatrodas valstī, kurā tā ir reģistrēta, un kurai nav tās darbību uzraugošās institūcijas. Par čaulas banku uzskatāma arī persona, kura sniedz kredītiestādes pakalpojumiem līdzīgus pakalpojumus, veicot bezskaidras naudas pārskaitījumus trešās personas uzdevumā, izņemot gadījumus, kad šādus pārskaitījumus veic elektroniskās naudas institūcijas vai tie tiek veikti starp vienas grupas komercsabiedrībām, kas tādas ir Finanšu konglomerātu likuma izpratnē, vai starp komercsabiedrībām, kurām ir viens un tas pats patiesais labuma guvējs.

LETA jau ziņoja, ka partijas "Jaunais laiks" (JL) Saeimas frakcijas deputāti aicina Valsts prezidentu Valdi Zatleru neizsludināt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu, jo tajā esot likumā atbalstīti priekšlikumi, kas "nepārprotami sašaurina nelikumīgi iegūtu līdzekļu definīciju un apgrūtina tiesībsargājošo iestāžu darbu naudas atmazgāšanas noziegumu atklāšanā".

JL uzskata, ka galīgā likuma redakcija ir klajā pretrunā gan Eiropas Komisijas (EK) direktīvai, gan tiesībsargu interesēm un veicinās nelikumīgu līdzekļu apriti valstī, aģentūru LETA informēja JL Saeimas frakcijas sabiedrisko attiecību konsultante Laila Timrota.

Viņa norādīja, ka šim likumam saskaņā ar EK direktīvu bija jābūt pieņemtam līdz pagājušā gada 15.decembrim. JL uzskata, ka Saeima apzināti vilcināja likuma izskatīšanu un galīgajā lasījumā nav ņēmusi vērā ne prokuratūras, ne Finanšu un kapitāla tirgus komisijas argumentus, bet atbalstījusi vairākus politiski motivētus deputāta Viļņa Edvīna Breša (ZZS) priekšlikumus.

"Likums, manuprāt, pieņemts dažu cilvēku interesēs, kuri grib izvairīties no kriminālatbildības par naudas atmazgāšanu lielos apmēros," savu viedokli pauž JL Saeimas deputāte Linda Mūrniece.

 

Satversmes grozījumu pieņemšanai nepieciešams 750 tūkstošu atbalsts

Matīss Arnicāns,  Diena  06/05/08    Tautas nobalsošanai nodotie Satversmes grozījumi, kas piešķirtu tai tiesības iniciēt Saeimas atlaišanu, būs pieņemti tikai tad, ja tos atbalstīs vismaz puse no visiem balsstiesīgajiem, kas ir aptuveni 750 tūkstoši. Precīzs balsstiesīgo skaits tiks noteikts, nākot tuvāk referenduma dienai, kas būs kādā no sestdienām jūlijā vai augusta sākumā. Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars kā iespējamo datumu nosauc 2.augustu. Tikmēr politikas komentētāju domas dalās, vai atvaļinājumu laikā izdosies savākt tik lielu balsotāju skaitu par grozījumiem.

"Izklausās gandrīz vai neticami," komentējot nepieciešamo balsotāju skaitu saka Latvijas faktu direktors Aigars Freimanis. Viņš kā negatīvu precedentu min pērn jūlijā notikušo tautas nobalsošanu par grozījumiem drošības likumos, kad atnāca 338,3 vēlētāju, kas bija nepietiekami. Viņaprāt, atturēt balsotājus no piedalīšanās referendumā varētu tas, ka trūkst politiskās alternatīvas, kas iespējamu vēlēšanu gadījumā varētu nomainīt pašreizējos politiķus.

Tam, ka skepsei ir pamats, piekrīt arī politologs Ivars Ījabs, norādot, ka no koalīcijas puses tiks izvērsta darbība, lai pārliecinātu vēlētājus neatbalstīt grozījumus. Turklāt Valsts prezidents Valdis Zatlers ir veicis "uzmanības novēršanas manevru", iesniedzot Saeimai savu piedāvājumu par Satversmes grozījumiem. "Kāds no politiķiem tagad sāks vicināties ar tiem sakot – re kur ir pareizie grozījumi!". Tomēr neraugoties uz to, I.Ījabs uzskata, ka savākt nepieciešamās balsis nav neiespējami: "Tas ir mazāk nekā piedalījās pagājušajās Saeimas vēlēšanās." Tajā piedalījās 909 tūkstoši. Jāņem vērā arī sabiedrības lielā neapmierinātība ar pašreizējās Saeimas darbu.

Savukārt pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš uzskata, ka pašlaik fons ir ļoti pateicīgs, lai iedzīvotāji atbalstītu šos Satversmes grozījumus. Kā piemēru viņš min sabiedrības vērtējumu parlamentam, proti, Saeima šī gada maijā ieguva zemāko uzticības rādītāju kopš 1996.gada, kad SKDS sāka veidot šādu ikmēneša mērījumu. „Tikai 16% iedzīvotāju maijā apgalvoja, ka uzticas Saeimai. Tas ir zemāks rādītājs nekā lietussargu revolūcijas laikā,” Dienai atklāj A.Kaktiņš.

Tiesa, viņš atzīst, ka sabiedrība Latvijā ir kūtra un bez vērienīgām reklāmas kampaņām tik lielu vēlētāju skaitu grozījumu iniciatoriem neizdosies pārliecināt iedzīvotājus balsot par grozījumiem.

Jāatzīmē, ka Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) izstrādāto Satversmes grozījumu iesniegšanu Saeimā jau atbalstīja 217,6 tūkstoši vēlētāju. LBAS grozījumu projekts paredz grozīt Satversmes 78. un 79.pantu, nosakot, ka ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju ir tiesības rosināt Saeimas atlaišanu. Šodien Saeima tos noraidīja, tāpēc tagad ne ātrāk kā mēneša un ne vēlāk kā divu mēnešu laikā CVK būs jārīko tautas nobalsošana par minētajiem grozījumiem.

A.Cimdars uzskata, ka referenduma datums jānosaka pēc iespējas vēlāk, lai varētu sagatavoties. Vislaikietilpīgākā ir balsošanas nodrošināšana ārzemēs, jo tur vēl jānoorganizē pieteikšanās referendumam. Tādēļ kā piemērotāko datumu viņš min 2.augusta sestdienu.

Nākošās nedēļas sākumā CVK iesniegs Ministru kabinetam aprēķinu, cik referendums izmaksās. "Apmēram tik pat daudz kā Saeimas vēlēšanas. 2-2,5 miljonus latu," ceturtdien prognozēja A.Cimdars.

 

Svētā Pētera baznīcu nodos Luteriskās baznīcas īpašumā

Ināra Egle,  Diena  06/05/08    Konceptuāli atbalstot likumprojektu par Rīgas Svētā Pētera baznīcu, Saeima nodeva Pētera baznīcu — ēku un zemi zem tās — Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas īpašumā. Svētā Pētera baznīca šobrīd ir Rīgas domes īpašums.

Pret īpašuma tiesību maiņu Saeimas sēdē iebilda kreiso frakciju deputāti Juris Sokolovskis (PCTVL) un Sergejs Dolgopolovs (SC). Izglītības un zinātnes komisijas sekretārs Dzintars Ābiķis (TP) sēdē atgādināja, ka Luteriskajai baznīcai būs pienākums rūpēties par īpašuma saglabāšanu, funkcionēšanu, to varēs izmantot arī kā tūrisma objektu. Pašvaldība varēs bez atlīdzības izmantot Svētā Pētera baznīcu. Likumprojekts par baznīcas īpašuma tiesību maiņu ir sagatavots pirms gandrīz diviem gadiem.

 

Vai Grūtups iesūdzēs tiesā krievu avīzes?

Elita Veidemane,  NRA  06/06/08    Advokāts un rakstnieks Andris Grūtups domāja un pateica to, ko šajā apnicīgi politkorektajā laikā daudzi uzskata par nepieklājīgu izlēcienu, proti, viņš Latviju nosauca par latviešu valsti. Ar to vēl nepietika: Grūtups, pavērojis «uzvaras dienas» svinētājus un viņu melndzeltenās cariskā Georga lentītes, nosauca šos barus par piekto kolonnu.

Nekas cits — ne viņa grāmatas «Beilisāde» un «Ešafots», ne konsekventā nostāja pret «ebreju kompensāciju jautājumu» — nespēja izsaukt tādu kreiso spēku reakciju kā pāris viņa izteicienu kādā laikrakstā. Politiskā apvienība «Saskaņas centrs» (SC), nostājusies «aizvainoto krievvalodīgo» pusē, nu lūdz prokuratūru izvērtēt «Grūtupa izteicienus».

Kaut gan jau gadiem ilgi patriotiski un latviski domājošie cilvēki zina par piektās kolonnas «līdzstrādniekiem», kas ne tikai reizi gadā dzerstās pie «uzvaras pieminekļa», bet darbojas arī ikdienā, SC dodas uz prokuratūru un pasniedz tai šos atzinumus kā izcili jaunus un pagaidām nevienam vēl nezināmus, turklāt, izrādās, arī bezgala apvainojošus tiem pašiem «uščemļonnijiem» (apdalītajiem — krievu val.) krievvalodīgajiem. Mazliet smieklīgi, bet nu...

Šos kreiso spēku murgus varētu arī atstāt neievērotus, taču krievu preses uzbraucieni jau kļūst ne tikai bezgaumīgi, bet arī prettiesiski. Tad nu jālūkojas, vai Andris Grūtups vērsīsies tiesā, lai atspēkotu nepatiesos apvainojumus. Tāpēc uz sarunu aicinājām pašu «vaininieku».

Grūtupa kungs, vairākās krievu avīzēs jūs esat it kā citēts. Lūk, ko krievu žurnālisti it kā «izcēluši» no jūsu teiktā. «Čas»: «Pazīstamais advokāts Andris Grūtups uzskata: «Krievu vairākums noskaņots naidīgi»»; «Telegrāfs»: «Grūtups ierosina (..) veikt etnisko tīrīšanu»; «Vesti segodņa»: «Krievi — mūsu ienaidnieki». Ļoti uzmanīgi izlasīju jūsu interviju, bet nekur neatradu šādus tekstus. Kas notiek?

Protams, neko tādu neesmu teicis.

Vai negrasāties sūdzēt šos laikrakstus tiesā par šādiem apgalvojumiem?

Žēl tērēt enerģiju, tomēr šo jautājumu apdomāšu. Kamēr vēl nevienu neesmu iesūdzējis, paudīšu savu pozīciju. Ar laikraksta «Telegraf» žurnālisti Aleksandru Gluhihu, kas intervēja integrācijas ministru Oskaru Kastēnu un apgalvoja, ka esmu izteicies par «etnisko tīrīšanu», šī, šķiet, nav pirmā saķeršanās. Pērn iznāca mana grāmata «Ešafots», un es visām latviešu skolām uzdāvināju pa grāmatai — tās bija gandrīz 500 grāmatas. Bet neesmu pārliecināts, ka visas grāmatas nonākušas līdz adresātam... Ja nemaldos, tieši Gluhiha bija tā, kas zvanīja uz LR Izglītības ministriju un biedēja ierēdņus ar nepatikšanām, ja šī grāmata tiks izplatīta skolās. Kad ministrijā notika svinīgais grāmatu dāvināšanas pasākums, viens otrs ierēdnis bija tā satraucies par šiem zvaniem, ka viņam rokas trīcēja... Protams, nedomāju, ka ministrijas ierēdņi ir piesavinājušies grāmatas, bet, iespējams, kādas rajona izglītības pārvaldes darbinieks ir noraustījies un nobāzis tās kaut kur tālāk. Spiediens uz ministriju bija milzīgs: uz turieni esot gājis pat Izraēlas vēstnieks, lai apturētu grāmatas izplatīšanu skolās.

Oskars Kastēns savā intervijā saka: «Eiropā 21. gadsimtā runāt — «Latvija latviešiem» — ir vismaz nevietā. (..) runāt par to, ka vajadzētu veikt kādas tīrīšanas pēc nacionālā principa (..)» utt. Komentējiet, lūdzu, šo tekstu.

Kastēnam pēc amata gan pienāktos vismaz izlasīt manu interviju, lai nevajadzētu runāt niekus. Viņš jau pirmajā žurnālistes jautājumā uzķērās uz provokācijas, jo saukli «Latviju latviešiem!» izvirzīja Pērkoņkrusta organizācijas biedri 20.—30. gados. Savukārt es teicu pilnīgi ko citu: Latvija ir latviešu valsts. Tas nav juridisks, bet gan sociālpsiholoģisks skaidrojums. Tāpat kā Izraēla ir ebreju valsts, Krievija — krievu valsts. Un tas ir normāli. Un nevar būt arī tā, kā Boriss Cilēvičs teica: pilsonim jāpakļaujas tikai likumam. Ir taču vēl arī nacionālās tradīcijas un ētiskās vērtības, kas ir tikpat svarīgas kā likums. Likums ir jāievēro arī tiem, kas atbraukuši uz Latviju ekskursijā. Un kādas vēl «etniskās tīrīšanas»?! Es runāju tikai par to, ka šeit dzīvo visi kopā — gan varmākas, gan upuri, tāpēc katrā ziņā ir jāpārbauda cilvēka pagātne. Atcerēsimies, kā 50 gadus tika vētīts katrs latvietis, lai noskaidrotu, cik ļoti viņš «mīl» Padomju valsti. Kāpēc lai mēs tagad bez sajēgas un pārbaudēm piešķirtu amatus ikvienam? Tā ka Oskars Kastēns lai nelokās, labāk lai iestājas par kaut ko konkrētu. Par ko tad tu īsti esi? Par latviešu nāciju, vai par ko citu? Latvija var eksistēt tikai kā nacionāla valsts. Tā jau nav ASV, kas ir emigrantu valsts. Skaidrs, ka mums pirmām kārtām jāaizstāv sava tauta un tās intereses. Tāpēc jau esmu tik nikns par to runāšanu krieviski: tas demonstrē katra ministra rusifikācijas pakāpi, inteliģences līmeni un milzīgos kompleksus. Tādi kaunīgie latvietīši...

Jūs savulaik bijāt prezidenta Gunta Ulmaņa padomnieks. Viņš nesen izteicās: «Esmu priecīgs, ka krievu valoda Latvijā gūst arvien lielāku ietekmi, un runas par to, ka tā nav nepieciešama, palikušas pagātnē.»

Biju nosolījies nekomentēt viņa izteicienus, bet... Man ļoti žēl, ka viņš tā izteicies, jo tas liecina par principu būtisku neizpratni. Tādas runas piederētos Augustam Kirhenšteinam 1940. gadā, kad Latviju okupēja Padomju Svienība, taču, ja to saka atjaunotās Latvijas valsts pirmais prezidents...

Kāpēc kreisie spēki pēkšņi jums tā «uzbrauc»? Jūsu intervija «Latvijas Avīzē» nebija no tām ekstrēmākajām, bet okupantus par okupantiem mēs dēvējam jau sen.

Domāju, ka mani pretinieki gaidīja izdevīgu mirkli. Gan «Beilisādi», gan «Ešafotu» apcerēja dažādos veidos, taču īsti nebija, kur pieķerties, — tās taču grāmatas! Bet tad, kad es daļu krievu nodēvēju par piekto kolonnu, viņi saprata: nu ir īstais brīdis! Neesmu gan lasījis to raksta galu, ko viņi iesniedza prokuratūrā, taču saprotu, ka viņiem nav paticis, ka Latviju nodēvēju par latviešu valsti. Un tagad turpinu apgalvot, ka daļa krievu ir reāla piektā kolonna Latvijā: kā gan citādi dēvēt tos, kuri 9. maijā Latvijā nēsājas apkārt ar Georga lentītēm? «Uzvaras svētkus» var svinēt Maskavā, Londonā vai Parīzē, bet ne Latvijā — šis datums ir mūsu otrreizējās okupācijas «svētki», kas tiek svinēti ar pompozu un atklātu bezkaunību. Tas ir drauds Latvijas valstij.

Daudzi gan to nesaprot. Varbūt tāpēc, ka par maz patriotisma?

Jautājums ir par to, kā to ieaudzināt. Daudzām valstīm ir vēsturiskais kino, kas lielā mērā audzina jauno paaudzi. Mums nav vizuālā redzes priekšstata par Latvijas vēsturi. Būtu labi, ja valsts finansētu desmit mākslas filmas, kas atspoguļotu būtiskākos vēstures mezgla punktus. Andreja Ēķa producētās filmas «Baiga vasara» un «Rīgas sargi» ir tikai sākums. Vajadzētu vēl par okupāciju, par deportācijām, par to, kā cīnījās varonīgie latviešu karavīri, aizstāvot Kurzemes cietoksni, kas, starp citu, krita vienlaikus ar Berlīni. Tēli un idejas iespiežas prātā tieši no filmām. Patriotiska nācija veidojas, skatoties šādas vēsturiskas filmas. Krieviem tādas ir. Un filmas, kas parāda šo vēstures mitoloģiju, iedarbojas uz skatītāju fascinējoši.

 

Intervija ar Jāni Peteru: pirmais oficiālais pretpadomju protests

Baiba Lulle,  NRA  06/06/08    1., 2. jūnijā apritēja 20 gadu kopš Radošo savienību (RS) un ekspertu plēnuma, kurā savu slaveno runu par Ribentropa – Molotova pakta traģiskajām sekām teica Mavriks Vulfsons. Taču arī bez tās plēnumā netrūka runu un lēmumu, kas atstāja jūtamas pēdas ilgtermiņā. Par to Neatkarīgā sarunājās ar RS vadītāju Jāni Peteru.

– RS plēnumu 1988. gadā dēvē par atmodas sākumu. Bet vai tas bija sākums, ņemot vērā iepriekšējās Helsinki "86 aktivitātes, Daiņa Īvāna rakstus par Daugavu, Rakstnieku savienības Staļinisma ļaundarību apzināšanas komisiju 1988. gada martā. Vai plēnums bija loģisks turpinājums perestroikas ietvaros, vai arī varēja būt savādāk?

– Tādu Atmodas sākumu pilnīgi noteikt neviens nevar, daudzās runās tiek izteikti dažādi viedokļi, viens kinorežisors domā tā, viens rokmūzikas ansamblis citādi, un katram ir sava taisnība. Bet RS valdes un pārējo radošo savienību un ekspertu plēnums ir iezīmējams ar vienu ļoti striktu pazīmi: tas bija pirmais protests pret latviešu pārtautošanu un republikas pazemošanu piecdesmit gadu laikā, pirmais pasākums, kur tas tika teikts oficiāli no tribīnes. Bija neformālās kustības, un visu cieņu tām, bet tās īsti nedzirdēja pasaulē. Mūsu plēnumu speciāli rīkojām tā, lai tas nebūtu izolēts, un to arī sadzirdēja tālu pasaulē, tas radīja eksploziju, pirmām kārtām jau Mavrika Vulfsona runa par to, ka 1940. gadā nenotika sociālistiskā revolūcija, bet gan Ribentropa – Molotova pakta inspirēts pasākums. Par to cilvēki runāja daudz mājās, neformālās tikšanās, bet pirmo reizi to pateica no oficiālas, legālas tribīnes. Ne velti pāris mēnešus vēlāk, augustā, ASV senatoru grupa paziņoja, ka viņi atbalsta Vulfsona paziņojumu par 1940. gada notikumiem.

– Kā tas nācās, ka jūs nezinājāt, ka Vulfsons paziņos par Ribentropa – Molotova paktu? Esat teicis, ka zinājāt, ka runās asi, bet, ka tieši to...

– Neviens nevarēja nedomāt, ka, runājot asi, tiks apiets pakts. Kā par to var nerunāt, kad gaisā bija Gorbačova aicinājums apgūt baltos plankumus vēsturē! Nu, kurš ir vēl baltāks plankums Baltijas valstu vēsturē par Ribentropa – Molotova paktu? Tieši kādā veidā to izteiks, man liekas, nezināja arī Vulfsons pats. Viņš to ilgi pārlika. Viņš 1. jūnijā nerunāja, bet noklausījās, izanalizēja asuma un drosmes pakāpi, tikās vakarā ar saviem draugiem, tagad mēs zinām, ka tie bija vietējie liberālie padomju ārpolitikas ierēdņi, kam bija sakari ar augstiem ārpolitikas un politoloģijas speciālistiem Maskavā, kuri jau līdz tam viņam kā valodas zinātājam bija piespēlējuši lielos Rietumu un ASV laikrakstus, kurus mēs nelasījām, bet kurus viņš bija lasījis. Vulfsons bija tālāk ticis analīzē par to, kādas ir PSRS un ASV attiecības. Mēs nezinājām, ka tās ir tik tuvas, ka Gorbačovs Reiganam un vēlāk Bušam sūdz bēdas par to, ka nezina, ko darīt ar ģenerāļiem, melnsimtniekiem Kremlī. Vulfsons zināja daudz.

– Jūs sakāt par tikšanos ar augstiem ārpolitikas ierēdņiem, citi teic, ka viss plēnums bija čekas vai kompartijas inspirēts, lai nolaistu tvaiku šīm iepriekšējām aktivitātēm?

– Jā, tā runā teju par katru Atmodas, pārbūves pasākumu un tā runās mūžam, jo skaudība ir bezgalīga. Tik liela mīlestība, kāda bija pret mūsu māksliniekiem, dzejniekiem, zinātniekiem pēc plēnuma, nav tā vienkārši uztverama un izsauc nedabisku skaudību. Par plēnumu īsti nezināja ne tikai čeka, bet pat ceka, kas to uzzināja tad, kad mēs to ielūdzām. Nekas nebija saskaņots. Neaizmirsīsim, kas bija 1988. gads! Tas ir viens no vislabākajiem gadiem Padomju Savienības dzīvē. 1988. gadā Gorbačovs jau ir tuvu Rietumu idejām un pilda savus solījumus par demokratizāciju Rietumiem, ka pat Rietumi brīnās. Valsts gatavojas PSKP 19. konferencei 27 dienas pēc plēnuma, kas lika pamatus visām pārmaiņām. Jau iepriekš bija publicētas tēzes, ka tajā jāpieņem likums par alternatīviem vēlēšanu sarakstiem – sensacionāls notikums! Tajā pieņēma rezolūciju par atklātumu, kas nozīmē cenzūras likvidēšanu, par vēstures balto plankumu likvidēšanu. Ārkārtīgi tālu bija aizgājusi ideja par demokrātiju. Latvijā – RS plēnums, Baltijas folkloras festivāls ar sarkanbaltsarkano karogu, ko paceļ Skandenieki, Vides aizsardzības kluba mītiņš par sarkanbaltsarkanā karoga reabilitēšanu, augustā ierodas perestroikas arhitekts Aleksandrs Jakovļevs, kurš izturas tik liberāli un nevienu sliktu vārdu nesaka par plēnumu, runā par tautu pašnoteikšanos. Tad seko Tautas frontes (TF) dibināšana, tad sarkanbaltsarkanā karoga pacelšana Svētā Gara tornī, tad 18. novembra oficiāla svinēšana, ko arī RS organizēja. Redziet, kāds bagāts 1988. gads!

– Kāpēc plēnumā atteicāties pieņemt projektu par TF dibināšanu, kurā pāris mēnešus vēlāk pats iesaistījāties? Kas pa šiem mēnešiem mainījās?

– Viktors Avotiņš ierosināja, ka RS vajag dibināt TF. Man radās jautājums – kāpēc RS? Tāpēc, ka mums izdevās? Tagad no mums visu pumpēs ārā? Kā PSRS – ja kādam kaut ko uzticēja, tad visu Brežņevam, un te līdzīgi – atkal lai Peters dara!

– Bet jūs jau tāpat vēlāk darījāt.

– Tajā naktī, kad Avotiņš ierosināja tūlīt dibināt TF, nezināju, kas tā TF tāda ir. Kaut kādi apkārt riņķī rakstiņi bija, cits to sauca par kustību, cits vēl par ko. Avotiņš, laikam, aktīvi lasīja Maskavas avīzes, kur šādi ierosinājumi no sociologiem, ne no valsts oficiāliem ideologiem, jau bija. Es tikai no blāvām vēstures atmiņām zināju to, ka TF ir 30. gadu un II pasaules kara komunistu vadītas apvienības Spānijā, Francijā, Itālijā cīņā pret fašismu. Es arī biju tik gandarīts par 1., 2. jūniju un tik noguris, lai nedomātu vēl par kādām TF. Arī pēc plēnuma iestājās psiholoģiskais terors. Vulfsonam kāpnes uz dzīvokli bija vienos ziedos, vienlaikus viņam telefoniski draudēja izlaist zarnas; manai sekretārei RS katru rītu bija saraudātas acis, jo zvanīja un draudēja ar mani izrēķināties, klausulē dzirdēju elles smiekliņus, manai sievai piezvanīja, sakot, ka guļu medmāsiņas rokās, noasiņoju, esmu sabraukts. Paņēmu atvaļinājumu un aizbraucu uz laukiem Vītrupē, biju nolēmis, ka nekādās TF nelīdīšu, gribēju, lai to organizē tas, kas to izdomāja – Viktors Avotiņš. Bet mani nelika mierā, atbrauca Labvakar televīzijas grupa, pierunāja un uz manas mājas kāpnēm ierakstīja, ka es aicinu pulcēties visu TF grupu atbalsta delegācijas 30. augustā. Līdz tam TF atbalsta grupas sapulcēties nespēja, visur notika atbalsta grupu sanākšanas, bet pēc brīža cilvēki jau bija sastrīdējušies. Ekstrēmi uzskati jaucās ar stipri prosovjetiskiem, viss bija vienā putrā. Redz, es lielos, bet pēc manas uzrunas TV sapulcējās kopā visi, zaļie, Helsinku "86 abas grupas, kas karoja savā starpā, liberālie komunisti, un vienojās, ka rīkosim TF dibināšanas kongresu.

– Vai šodien, pieminot plēnumu, vairākas citas svarīgas runas un lēmumi ar tālejošām sekām, piemēram, attiecībā uz latviešu valodu vai pilsonību, nepelnīti nepaliek Vulfsona runas ēnā?

– Negribu mazināt Vulfsona lomu, bet aizēno gan. Toronto tautiešu izdotajā RS plēnuma krājumā skaidri redzam, ka jau divi iepriekšējie runātāji – muzikologs Arnolds Klotiņš un mākslinieks Juris Dimiters – tieši pirms Vulfsona pieminēja Ribentropa – Molotova paktu un jau pieteica Latvijas neatkarības ideju.

Vulfsons paktu pieminēja tikai kā trešais, bet viņš iespiedies atmiņā tāpēc, ka viņš to izvērsa jau kā politologs, kā profesionālis, kurš izanalizēja vēsturi un neapgāžamiem faktiem to pierādīja.

– Ir kaut kas tāds, kas no plēnuma lēmumiem nav izpildīts vēl šodien?

– Valsts valoda. Ir jomas, kur tā strādā, ir, kur nestrādā. Padomju laikos nebija tik piesārņota latviešu valoda ar krievu valodu, kāda tā ir šodien. Toreiz latviešu valodu uzmanīja. Valodnieki pat partijas avīzēs bija ieviesuši valodas stūrīti, kurā rakstīja, tikko pamanīja kādus rusicismus, arī satīriskais žurnāls Dadzis vajāja rusicismus sabiedriskās vietās un, balstoties uz novērojumiem veikalā, ieviesa rubriku Gimalajiešu lācīši. Šodien skolēni, studenti un jaunie ierēdņi runā vienā bļin valodā, pat tie latvieši, kuri krievu valodu nesaprot. Ja viens Ārlietu ministrijas ierēdnis – patriots – var teikt: "Es vakar, bļin, nedabūju biļetes uz dziesmusvētkiem", tad tā jau ir traģēdija.

– Pieminējāt suverēnas valsts ideju plēnumā, tajā pašā laikā jūs pats runājāt "par Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas nacionālā valstiskuma attīstīšanu principiāli jaunā pakāpē" "ciešā kontekstā ar visa padomju federālisma izkopšanu un pilnveidošanu". Arī rezolūcijā runāts par "suverēnu un nacionālu valsti padomju federācijā". Tā bija tikai piesardzība, bet doma par pilnīgu neatkarību jau bija vai tā dzima vēlāk?

– Tā bija piesardzība un diplomātija, taktisks solis. Mēs jau nezinājām, cik tālu ies Gorbačovs, mūsu uzdevums bija viņu virzīt iespējams tālu.

– Tolaik šo notikumu kodols bija inteliģence, bet kāpēc šodien nejūt tās politisko svaru? Uzdot vairākus "kāpēc" gan par ekonomisko situāciju, gan par latviešu valodas stāvokli, gan par kapitāla sadali u. c. radošie saņēmās pirms diviem gadiem plēnumā, bet citādi nevarētu teikt, ka būtu aktīvi atbilžu pieprasītāji?

– Mēs tos jautājumus uzdevām principiāli citai varai. Tā nebija vara, kas atbilst latviešu nācijas interesēm, jo nācija to nebija ievēlējusi brīvprātīgi, kā tagad to dara. Kāpēc lai mēs tikpat aktīvi un ar to pašu kapacitāti vērstos pret savas tautas ievēlētiem deputātiem?

– Tajā pašā laikā viņi tiek arī daudz kritizēti. Varbūt inteliģence jūtas lieka šajā politiskajā tirgū, no otras puses, varbūt tieši viņas pietrūkst?

– Jūs domājat, ka politiķus jelkad kritizēs mazāk? Tā nebūs.

– Inteliģencei bail no kritikas? Tā gatava būt tikai varoņi? Jūs arī Neatkarīgajai esat teicis, ka "iekšpolitika mieralaika apstākļos" jūs neinteresē.

– Nu, ko es varētu tagad darīt? Mēģināt ar kādas partijas palīdzību gremdēt citu partiju? Tas mani neinteresē. Nekā cita jau nav.

– Kad jūs stājāties LPP, jums bija citas ilūzijas?

– Es biju beidzis darbu Maskavā, atbraucu un nolēmu, ka tikai rakstīšu. Bet līdzīgi, kā veidojot TF, mani pierunāja. LPP bija mans draugs Raimonds Pauls, man simpatizējošais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns, kurš gan bija citā partijā, mani mudināja, mani iepazīstināja ar jaunu, īpaši enerģisku cilvēku Aināru Šleseru, un mani viņš aizrāva. Bet, salīdzinot to, ko es darīju ārpolitikā Maskavā, un to, ko es darīju iekšpolitikā, sapratu, ka iekšpolitika nav mans aicinājums – tā ir nemitīgas intrigas, un es tajās negribu piedalīties. Kad mēs taisījām plēnumu, mēs apspēlējām mūsu oficiālās varas iestādes ar dažādiem paņēmieniem, tas bija interesanti, es biju tipisks tā laika cilvēks, zināju, kā tajā jāuzvedas, biju pārsteigts un priecīgs par to, ka Gorbačovs nāk ar jaunu politiku, redzēju tai tālejošas sekas, Vulfsons redzēja vēl desmit gājienu uz priekšu.

Jau laikā, kad biju vēstnieks Maskavā, un pēc atgriešanās Latvijā satiku citu sabiedrību, citu valsti ar man nesaprotamām cilvēku attiecībām. Tie, ar kuriem mēs bijām vienos ratos, jau bija tiktāl sašķēlušies, ka bija grūti sarunāties.

– Ja tagad sasauktu radošo savienību plēnumu – par ko tam būtu jārunā, kādi uzdevumi jāizvirza?

– Jāaktualizē būtu latviešu valodas glābšana latviešos, otrajā plānā atstājot latviešu valodas apguvi cittautiešos. Latviešos latviešu valoda iet tik strauji uz leju kā nekad. Mediji operatīvi nepiedalās latviešu valodas glābšanā.

Mēs te plosāmies par Latvijas tēlu pasaulē, bet uzskatu, ka to mēs esam iznīcinājuši līdz ar elektroniskās rūpniecības iznīcināšanu. VEF bija tā zīme, ar kuru Latvijas vārds bija pazīstams.

Par demogrāfisko situāciju varētu runāt, kas ir tikpat asa kā padomju laikā, izbraukšana no Latvijas no demokrātijas viedokļa ir brīnišķīga, bet latviskā iznīkšana ir acīmredzot nenovēršama. Par to jau Daugavmalās dziedājām, plēnumos runājām.

Ja es būtu ļoti populistiski noskaņots, es teiktu, ka jāsamazina birokrātiskais aparāts. Bet, ja mēs, radošie, šodien par to plēnumā runātu, pragmatiķi no tehniskajām zinātnēm un valsts aparāta uz mums uzkliegtu asāk nekā padomju laikā. Padomju laikā jau 1988. gadā ar mums rēķinājās un zemākie centrālkomitejas ierēdņi baidījās, jautāja, ko par to teiks Imants Ziedonis. Tādi laiki kā 70.–80. gadi, kad latviešu inteliģence baudīja milzīgu tautas uzticību, vēl nebūs ilgi.

 

Loskutovs: KNAB grib likvidēt Tautas partija un vēl daži

Eiroziņas.lv  06/06/08    Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju grib likvidēt Tautas partija un vēl dažas personas, norādījis biroja vadītājs Aleksejs Loskutovs.

“Ja kāds izsakās par to, ka birojs ir sašmucējies un tāpēc likvidējams, viņš runā par saviem sapņiem.. Es pieļauju, ka Tautas partijai ir nepārvarama vēlme nemaksāt valsts budžetā miljonu latu, kas partiju varētu nostādīt uz bankrota robežas. Ir jau arī tādi, kuriem ir tīri subjektīva nepatika pret biroju. Piemēram, Jaundžeikara kungam, kurš izteicās par biroja reorganizācijas iespēju,” saka Loskutovs intervijā Latvijas Avīzei piektdien, 6.jūnijā.

Visas citas puses esot labi pamanāmas, jo darbojas publiskajā telpā, uzskata Loskutovs.

“Jau vairākas reizes ir paspējis izteikties gan Lemberga kungs, gan [Gundars] Bērziņa kungs, gan tie, kas aktīvi pūš šo abu personu stabulēs. Tas ir pietiekami spilgti pamanāms, jo tādējādi viņi vēlas panākt manu atkāpšanos. Viņi taču apzinās, ka noziegums iestādē nebūt ne vienmēr nozīmē iestādes vadītāja atkāpšanos, tāpēc notiek nepārtraukts spiediens,” skaidro Loskutovs.

Viņaprāt, arī notiek mēģinājumi ietekmēt prokuratūru.

“Man nav pamata domāt, ka prokuratūra ir ietekmēta, bet mēģinājums ietekmēt prokuratūru ir acīmredzams. Atgādināšu par bijušā premjera Kalvīša kunga interviju "NRA", kur viņš divas, ja ne trīs reizes atkārto vienu un to pašu: ja Maizītis panāks Loskutova noņemšanu, viņš būs labs prokurors, bet, ja nepanāks, tad jādomā par Maizīša paša noņemšanu. Kas gan cits tas ir, ja ne spiediens uz prokuratūras vadītāju!” saka Loskutovs.

Viņš domā, ka biroja likvidēšana nodarītu milzīgu kaitējumu valstij.

“Intereses pēc paskatījos no partijām valsts budžetā ieskaitītos prettiesiskos ziedojumus un arī naudas sodu summas, kā arī to, cik daudz reižu Valsts ieņēmumu dienests uz biroja informācijas pamata fiziskām personām, t. sk. ziedotājiem, noteicis nodokļu uzrēķinus un uzlicis naudas sodus. Summa sniedzas pie pusotra miljona latu,” informē Loskutovs.

Jau ziņots, ka runas par KNAB reorganizāciju vai likvidēšanu sākās pēc atklājuma, ka biroja darbinieki piesavinājušies aptuveni 130 tūkst. latu no atsavinātās naudas.

KNAB arī ir paziņojis, ka Tautas partijai jāatmaksā valsts budžetā vairāk kā miljons latu, kas ir priekšvēlēšanu aģitācijas perioda līdzekļu pārtēriņš.

 

Ēlerte pamet laikraksta "Diena" galvenās redaktores amatu

LETA  06/06/08    Sarmīte Ēlerte nolēmusi atstāt laikraksta "Diena" galvenās redaktores amatu, kuru ieņēma kopš 1992.gada.

Kā aģentūru LETA informēja AS "Diena" valdes priekšsēdētājs Arvils Ašeradens, pēc Ēlertes aiziešanas par izdevniecības mediju satura attīstību atbildēs Nellija Ločmele.

Lai izveidotu spēcīgāko multimediālo izdevniecību Latvijā, AS "Diena" valde ir pieņēmusi lēmumu konsolidēt savu ziņu mediju biznesu, apvienojot nacionālo un reģionālo mediju izdevniecības SIA "Laikraksts Diena" un SIA "Reģionālā prese Diena".

Jaunā uzņēmuma SIA "Dienas Mediji" biznesa attīstību vadīs direktore Liene Vilnīte, pašreizējā SIA "Laikraksts Diena" direktore, savukārt par visu izdevniecības mediju satura attīstību atbildēs izdevniecības galvenā redaktore Ločmele, kas patlaban ir SIA "Reģionālā prese Diena" direktore-galvenā redaktore.

Uzņēmumu apvienošanas process sāksies nekavējoties un noslēgsies gada beigās.

"Apvienojot laikraksta "Diena" nacionālās pārdošanas kompetenci ar fokusētām reģionālām pārdošanas komandām, mēs varam strādāt pavisam jaunā kvalitātē, turpinot nostiprināt savas pozīcijas dažādās platformās," uzskata Vilnīte.

"Zinot AS "Diena" redakciju pieredzi un sinerģiju potenciālu, esmu pārliecināta, ka uzņēmumu apvienošana ļaus mums vislabākajā veidā izmantot iespējas, ko rada digitālo platformu attīstība un mediju patēriņa izmaiņas. Lasītāji noteikti būs ieguvēji," sola Ločmele.

Kā norāda Ēlerte, viņa bijusi kopā ar "Dienu" vairāk nekā 18 gadus. "Tie ir bijuši lieliski un vienlaikus ļoti smaga darba gadi. Šobrīd vēlos atvilkt elpu. "Dienas" pāreja kompaktajā formātā un "Dienas" portāla uzsākšana bija divi lielie projekti, kuriem man bija svarīgi būt klāt. Tagad "Dienai" sākas nākamais enerģiskas un stabilas attīstības posms un es esmu droša, ka Nellija Ločmele ir īstais vadītājs. Viņai ir tuvas "Dienas" vērtības, viņai ne mazāk kā man rūp Latvijas demokrātijas kvalitāte un ne mazāk stingri kā es viņa iestāsies par vārda brīvību," uzsver Ēlerte.

AS "Diena" lielākā akcionāra "Bonnier AB" valdes priekšsēdētājs Karls Johans Boniers pauž pateicību Ēlertei par viņas ieguldījumu "Dienas" attīstībā, kam bijusi svarīga loma, arī aizstāvot preses brīvību un demokrātiskās vērtības Latvijā.

"Sarmīte ir ne tikai definējusi laikraksta "Diena" vērtības un labas žurnālistikas standartus Latvijā, bet arī ikdienā iemiesojusi tos laikrakstā. Šos principus "Diena" noteikti saglabās arī turpmāk, būtiski ietekmējot sabiedriskos procesus un kalpojot kā forums saviem lasītājiem. Esmu pārliecināts, ka, pateicoties uzņēmumu apvienošanai, AS "Diena" ziņu organizācijas spēs izcili darboties dažādās mediju platformās un nostiprināt dominējošo tirgus pozīciju," uzskata Ašeradens.

SIA "Dienas Mediji" apvienos 13 laikrakstus ar 870 tūkstošu kopējo auditoriju un 11 portālus ar 220 tūkstošiem unikālo lietotāju mēnesī, savukārt uzņēmuma plānotais apgrozījums 2008.gada nogalē sasniegs 12,6 miljonus latu.

Ilggadējā "Dienas" redakcijas vadītāja iepriekš bieži iekļauta dažādos Latvijas ietekmīgāko cilvēku sarakstos. Galvenokārt tas noticis, pateicoties tieši Ēlertes ieņemamajam amatam, jo laikraksts "Diena" tiek uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem Latvijas masu medijiem.

Ēlerte un viņas vadītais izdevums pērn bija vieni no iniciatoriem tā dēvētajai lietussargu revolūcijai, kuras ietekmē politiķiem neizdevās no amata atbrīvot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieku Alekseju Loskutovu, bet amatu nācās atstāt toreizējam premjeram Aigaram Kalvītim (TP).

Saskaņā ar aģentūras LETA arhīva datiem 1957.gadā dzimusī Ēlerte žurnālistikā darbojas kopš 1978.gada, kad sāka strādāt laikrakstā "Literatūra un Māksla". Atmodas laikā - no 1988. līdz 1990.gadam - Ēlerte bija Latvijas Tautas frontes (LTF) informācijas centra vadītāja, vēlāk vadīja arī Augstākās Padomes preses centru un sāka strādāt jaunizveidotajā, toreiz valstij piederošajā laikrakstā "Diena".

Kad Augstākā Padome 1992.gada 1.aprīlī pieņēma lēmumu par laikraksta privatizāciju, Ēlerte bija viena no privātās AS "Diena" dibināšanas iniciatorēm. AS "Diena" tika izveidota kā slēgta akciju sabiedrība ar ārzemju kapitālu. Par akcionāriem kļuva Zviedrijas izdevniecība "Expressen" un "Dienas" darbinieki. Tolaik Ēlertei kopā ar pašreizējo AS "Diena" prezidentu Ašeradenu, laikraksta komentāru lapas redaktoru Paulu Raudsepu un darbību "Dienā" patlaban jau pārtraukušo ilggadējo uzņēmuma viceprezidentu Zigurdu Drafenu piederēja 31% no AS "Diena" pamatkapitāla.

Pēc privatizācijas Ēlerte kļuva par laikraksta galveno redaktori.

Ēlerte augstāko izglītību ieguvusi Latvijas Valsts universitātes (tagad - Latvijas Universitāte) žurnālistikas nodaļā, neklātienē beigusi arī Vissavienības valsts kinematogrāfijas institūtu Maskavā, kur ieguva kino kritiķes kvalifikāciju.

Ēlerte kopš 1989.gada ir Latvijas Kinematogrāfistu savienības biedre, no 1998. līdz 2007.gadam bija "Sorosa fonda Latvija" valdes priekšsēdētāja. Ēlerte ir arī Nacionālā kino centra spēlfilmu ekspertu komisijas locekle un Valsts Kultūrkapitāla fonda padomes locekle.

Pagājušā gada oktobrī Ēlerte piedalījās domnīcas jeb "think tank" - Eiropas Starptautisko attiecību padomes (European Council on Foreign Relations) dibināšanā. Starp padomes 50 dibinātājiem ir bijušie premjeri, bijušie un esošie parlamentārieši un ministri, intelektuāļi, biznesa līderi, žurnālisti un citi gan no Eiropas Savienības dalībvalstīm, gan kandidātvalstīm.

Vienīgais Latvijas pārstāvis padomē ir Ēlerte. Starp padomes dibinātājiem ir arī bijušais Igaunijas premjerministrs Marts Lārs, bijušais Somijas prezidents un ANO īpašais vēstnieks Kosovas jautājumā Marti Ahtisāri, bijušais Vācijas ārlietu ministrs Joška Fišers, amerikāņu miljardieris un "Atvērtās sabiedrības institūta" priekšsēdētājs Džordžs Soross u.c.

AS "Diena" ir lielākais mediju koncerns Latvijā, tas izdod nacionālos un reģionālos laikrakstus, žurnālus un sniedz preses drukāšanas un izplatīšanas pakalpojumus. Laikraksts "Diena" ir pazīstamākais uzņēmuma izdevums. Kompānijas akciju kontrolpakete patlaban pieder Zviedrijas mediju koncernam "Bonnier AB".

 

VID par "algu aploksnē" informējuši 1245 zvanītāji

LETA  06/06/08    Pirms nepilna mēneša sāktās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kampaņas "Stulbi. Alga aploksnē" laikā pa VID uzticības tālruni kopumā saņemti 1245 zvani, aģentūru LETA informēja VID Komunikācijas nodaļā.

Kā ziņots, VID aicināja ikvienu, kurš pamana "stulbumu - algu aploksnē", zvanīt pa bezmaksas uzticības tālruni 80 009 070.

Kopš kampaņas sākuma līdz 5.jūlijam ieskaitot kampaņas mājas lapu ir apmeklējuši 25195 unikālie lietotāji. Iedzīvotāji ir snieguši vērtīgu informāciju un parādījuši savu ieinteresētību cīnīties ar aplokšņu algām. Pārsvarā zvani bija tieši par nodokļu nemaksāšanas tēmu, informē VID.

VID uzsver, ka uzticības tālruņa darbība turpināsies arī pēc kampaņas beigām un, ja iedzīvotāji ir nonākuši situācijā, kad par viņiem netiek maksāti nodokļi, vēl arvien būs iespēja par to ziņot.

VID aicina iedzīvotājus cīnīties par savām tiesībām uz sociālajām garantijām un dialoga ceļā ar savu darba devēju panākt nodokļu nomaksu, bet, ja tas neizdodas, ziņot VID, nosaucot uzņēmuma nosaukumu, adresi un, lai būtu iespējams operatīvi reaģēt, arī algu izmaksāšanas datumu un laiku.

Kampaņas mērķis bija raisīt diskusiju sabiedrībā par aplokšņu algām un veicināt negatīvu nostāju pret šo parādību, kas liedz saņemt sociālās garantijas un ir pretlikumīga, kā arī popularizēt jauno bezmaksas uzticības tālruni, atgādināja VID.

Lai sasniegtu šos mērķus un nodrošinātu to, ka kampaņa ir pamanāma, tika izvēlēta diezgan agresīva uzrunas forma. Plašās mērķauditorijas sasniegšanai tika demonstrētas reklāmas televīzijā, radio un kinoteātros, kā arī publicētas drukātajos medijos un internetā, tika izvietotas reklāmas sabiedriskā transporta pieturvietās un uz autobusiem, kā arī tika izveidota kampaņas mājaslapa "www.stulbi.lv", kurā ievietota gados jaunai mērķauditorijai domāta spēle par aplokšņu algu tematiku.

VID norāda, ka, spriežot pēc saņemto zvanu un mājaslapas apmeklējumu skaita, lielā komentāru skaita interneta portālos, kā arī elektroniski saņemtās informācijas, kampaņa ir pamanīta un ir aktualizēta diskusija sabiedrībā, tādējādi veicinot iedzīvotāju iesaistīšanos aplokšņu algu problēmas risināšanā. Līdz ar to ir īstenoti iepriekš izvirzītie kampaņas mērķi.

VID atzīst, ka, lai izglītotu un mainītu iedzīvotāju negatīvos paradumus, nepietiek ar vienu sociālo kampaņu. Tas ir ilgstošs process.

VID sola turpināt sabiedrības izglītošanu un paralēli tam, tāpat kā līdz šim, turpinās cīnīties ar aplokšņu algām, veicot gan preventīvus, gan represīvus pasākumus, tostarp auditus un tematiskās pārbaudes.

Kā ziņots, šodien noslēdzas VID rīkotā kampaņa "Stulbi. Alga aploksnē", kuras īstenošanai veiktos iepirkumus apšaubījusi partijas "Jaunais laiks" Saeimas frakcija.

 

Viedoklis: Referendums — protams

Laila Pakalniņa,  Diena  06/06/08    Ja Latvijā patlaban būtu tādi Saeimas deputāti, kas, piemēram, vakar Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā nebūtu iebalsojuši ietekmīgām personām vajadzīgo Ivaru Bičkoviču un nebūtu noraidījuši 217 567 vēlētāju atbalstītos Satversmes grozījumus, tad šādi Satversmes grozījumi, kas liktu Saeimai biežāk nekā reizi četros gados atcerēties par vēlētājiem, visticamāk, nemaz nebūtu rosināti.

Nepieciešamība grozīt Satversmi radās un guva atsaucību tieši tāpēc, ka Saeimas mehānisms tika noregulēts tā, lai koalīcijas deputātu saimnieki regulāri varētu svinēt uzvaras pār Latvijas vēlētājiem. Turklāt deputāti paši līdz šim nav arī īpaši kautrējušies savu pārākuma sajūtu izpaust pat pirkstu kombinācijās - nav grūti atcerēties, ka pirms gada, kad koalīcija par Latvijas prezidentu iecēla Zatleru, deputāts Lagzdiņš nebūt nebija vienīgais, kurš pasveicināja tautu. Vismaz "V" zīmes, spītējot vēlētājiem un uzmundrinot sevi, no Saeimas ēkas nesa ārā daudzi koalīcijas deputāti, tādējādi radot vissmagāko karikatūru par 1990.gada 4.maija emocijām šajā pašā vietā.

"Taisnība vienmēr uzvar!" - vēl šonedēļ ir teicis mūslaiku Žils Verns - Gundars Bērziņš no lauku saimniecības ("Manas, pat visneticamākās, versijas līdz šim ir piepildījušās"). Ja pieņem, ka taisnība ir Šķēle, Lembergs, viņu sabiedrotie un viņu padotie, bet, piemēram, Valda Zatlera padarīšana par prezidentu, Guntara Daudzes - par Saeimas priekšsēdētāju, Ivara Bičkoviča - par AT priekšsēdētāju utt. ir uzvaras, tad pašreiz ar gaišredzību nodarboties tiešām varētu nebūt grūti. Taču, lai šādas "taisnības uzvaras" varētu prognozēt vienmēr, vēlētājiem noteikti nedrīkst ļaut dabūt to, ko viņi tagad vēlas - iespēju ietekmēt ievēlētos.

Lai gan paša Zatlera kļūšana par Valsts prezidentu un, piemēram, Bičkoviča tapšana par AT priekšsēdētāju varētu vairāk iedvesmot cilvēkus piedalīties referendumā nekā prezidenta aicinājums to darīt, tomēr taisnības un uzvaras attiecību kontekstā Zatlera rīcība pašlaik ir ļoti zīmīga. 29.maijā intervijā Latvijas Radio prezidents ne vien sacīja, ka gadījumā, ja LBAS sagatavotie Satversmes grozījumi Saeimā tiks noraidīti, tad iedzīvotājus jāmudina piedalīties referendumā par šo jautājumu, bet arī teica, ka Konstitucionālo tiesību komisijas izstrādātos priekšlikumus par Satversmes grozījumiem nevajag iesniegt parlamentā, kamēr referendums nav noticis, lai netiktu traucēta tautas nobalsošanas gaita. Taču jau 4.jūnijā kļuva zināms, ka prezidents ir iesniedzis Saeimā Satversmes grozījumus, kas paredz prezidentam tiesības rosināt Saeimas atlaišanu, nebaidoties, ka viņš var zaudēt amatu. Prezidents esot balstījies uz Konstitucionālo tiesību komisijas gala secinājumiem, kas analizēja iespējas grozīt Satversmi - tā prezidenta preses sekretāre.

Tādējādi, lai gan tiek apgalvots, ka LBAS un prezidenta iesniegtie grozījumi savā starpā nav saistīti un katrs "ies savu ceļu", Zatlers pāris dienās ir nonācis pretrunās ar sevis sacīto (politologs Ivars Ījabs saka - prezidents veicis "uzmanības novēršanas manevru"). Kā viņš ar šīm pretrunām tiks galā jeb kādu ceļu ies pats, rādīs tas, vai prezidenta darbi vismaz daļēji saskanēs ar vārdiem - vai viņš tagad tik tiešām mudinās iedzīvotājus pat vasarā nepārstāt domāt par to, uz ko ir spējīga no vēlētāju gribas atsvešināta Saeima, un piedalīties referendumā.

Taču pat tad (un arī tā dēļ), ja prezidents būs spiests atstrādāt savu ievēlēšanu un izlikties, ka ir aizmirsis radio sarunāto, iedzīvotāji arī atvaļinājuma laikā varētu neaizmirst, ka dzīvo valstī, kur taisnība cīnās par uzvaru tā, ka pat līgava savā kāzu dienā ir spiesta domāt par to, kas notiks ar viņas vēl sapņos mītošajiem bērniem, ja drošības likumi tiks grozīti dažu cilvēku, nevis visas valsts interesēs, un ar visu līgavaini un kāzu viesiem piedalīties referendumā par to, lai šos likumus liek mierā. Bet vakar deputāti nobalsoja par to, ka šovasar mums būs par vieniem Dziesmu svētkiem vairāk. Centrālā Vēlēšanu komisija šodien lems, kad notiks tie otrie. Cita starpā vakardienas balsojuma prognozējamība ir attiecināma ne tikai uz vēlētāju gribas ignorēšanu, bet arī uz to, ka valsts ekonomiskā situācija pie varas esošajiem nekad nav kalpojusi par iemeslu rīkoties tā, lai reāli taupītu budžeta līdzekļus. Koalīcijai taču nav noslēpums, ka ar savu balsojumu tā šovasar plāno sākt nevis viena, bet divu referendumu procedūras - par Satversmes grozījumiem un par Pensijas likuma grozījumiem. Viens referendums izmaksā apmēram tik, cik puse Dziesmu svētku (pēc CVK priekšsēdētāja Arņa Cimdara prognozēm - 2-2,5 miljoni latu). Un varas pārstāvji ir izdarījuši visu, lai abi referendumi nenotiktu vienā dienā, t.i., lai šovasar par referendumiem tiktu iztērēts pat vairāk nekā par Dziesmu svētkiem. Mums atliek vien izmantot šo iespēju - būsim atkal kopā!

 

30 pašvaldības iesniedz prasību Satversmes tiesā par novadu reformu

LETA   06/06/08    Šodien 30 pašvaldības Satversmes tiesā (ST) iesniegušas pieteikumu, ar kuru lūgts izvērtēt Ministru kabineta (MK) 2007.gada 4.septembra noteikumu par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo iedalījumu atbilstību augstāka juridiska spēka normatīviem aktiem.

Kā aģentūru LETA informēja pieteikuma sagatavotāju zvērinātu advokātu birojā "Liepa, Skopiņa/BORENIUS", pieteikums iesniegts, jo pašvaldības nepiekrīt izmaiņām pagastu (novadu) administratīvi teritoriālajās robežās, kas noteiktas ar apstrīdētajiem noteikumiem.

Pašvaldības uzskata, ka demokrātiskā un atklātā procesā pēc konsultācijām vairāku gadu garumā tika izstrādāts un ar MK 2006.gada 28.jūnija rīkojumu apstiprināts vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma projekts.

Ar ST apstrīdētajiem MK 2007.gada 4.septembra noteikumiem projektā tika veiktas negaidītas un sasteigtas izmaiņas, par kurām pašvaldības netika informētas un kuras neatbilst arī pašvaldība iedzīvotāju interesēm, uzskata pieteikumu iesniedzēji.

Grozījumi vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma projektā ir izstrādāti, neuzklausot pašvaldību viedokli un neņemot vērā pašvaldību iebildumus pret minētajiem grozījumiem.

Pašvaldības uzskata, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) nav pamatojusi izmaiņu projekta nepieciešamību un nav konsultējusies ar pašvaldībām par minētajiem grozījumiem, kā to prasa likums.

Pašvaldības ar precīzu grozījumu saturu iepazīstinātas tikai Ministru kabineta 2007.gada 4. septembra sēdē, kad izdoti apstrīdētie noteikumi. Tādējādi būtībā bez pamatojuma un konsultēšanās ar pašvaldībām ir notikusi varas centralizācija, samazinot novadu skaitu no 167 uz 96 novadiem, uzskata pašvaldības.

Pašvaldības uzskata, ka tik būtiska novadu skaita samazināšanas dēļ nevarēs tikt nodrošināta pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem, jo lielai daļai iedzīvotāju veselības problēmu, finansiālo ierobežojumu, satiksmes infrastruktūras sliktās kvalitātes, attāluma līdz pakalpojumu sniedzējam vai citu apsvērumu dēļ nebūs iespējams nokļūt līdz pakalpojumu sniedzējam tādēļ, ka izveidotās novadu teritorijas ir pārāk plašas.

Pašvaldību ieskatā, novadu skaita samazināšana arī apdraud pašvaldības kultūrvēsturisko īpatnību saglabāšanu un attīstību.

RAPLM, izstrādājot grozījumus vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma projektā, nav izvērtējusi minētos apsvērumus un nav ņēmusi vērā pašvaldību iebildumus. Turklāt ministrija nav norādījusi uz sociāliem vai ekonomiskiem ieguvumiem, kurus radīs novadu skaita samazināšana, norāda pieteikuma iesniedzēji.

Pašvaldības uzskata, ka apstrīdēto MK noteikumu izstrāde un pieņemšana nav notikusi demokrātiskā un tiesiskā procesā, jo minētie noteikumi ir izdoti, neuzklausot pašvaldības jautājumā par to teritoriju robežu izmaiņām, kā to paredz Latvijas un starptautiskie normatīvie akti.

ST preses sekretāre Līna Kovalevska aģentūru LETA informēja, ka pieteikums šodien saņemts ST kancelejā. ST triju dienu laikā jāizvērtē, vai tas reģistrējams kā pieteikums. Ja iesniegtais pieteikums atbildīs visām prasībām un tiks reģistrēts, tad tas tiks nodots kolēģijai, kas viena mēneša laikā lems par to, vai ierosināt lietu.

 

LSDSP 40.kongresa delegātiem dāvina sarkanu rožu stādus

LETA  06/07/08    Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) 40.kongresa delegāti šodien, ierodoties viesnīcā "Islande", saņēma sarkanu rožu stādus.

"Mūsu mērķis - sociāldemokrātiska Latvija, lai tā plaukst un zeļ kā sarkanā roze". Tāds uzraksta rotāja katru stāda iepakojumu.

LSDSP 40.kongresā paredzēts pieņemt partijas politisko deklarāciju. Šajā dokumentā tiek solīts, ka LSDSP strādās un cīnīsies, lai Latvija kļūtu par valsti, kurā politiķi un ierēdņi īsteno sabiedrības vairākuma un nevis oligarhu un to domubiedru gribu.

Politiskās partijas LSDSP sola finansēt no valsts budžeta, kā arī tautai dot tiesības atlaist Saeimu.

Minimālajai algai pēc LSDSP ieskatiem jābūt 60% apmērā no vidējā atalgojuma valstī, pensijām - ne mazākām par minimālo algu, turklāt tās nedrīkst aplikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Jaunajām ģimenēm un speciālistiem LSDSP sola valsts garantētu iespēju iegūt pirmo mājokli ar atvieglojumiem.

"Māmiņu algas" LSDSP sola maksāt trīs gadus 75% apmērā no iepriekšējās algas.

Līdzās konkrētiem solījumiem LSDSP politiskajā deklarācijā ir arī vairāki vispārīgi solījumi, piemēram, "tiesībsargājošās iestādes var strādāt un un strādā efektīvi", "valsts budžeta līdzekļi tiek izmantoti efektīvi".

Kā ziņots, šodien viesnīcā "Islande" notiek LSDSP 40.kongress. Tā galvenās tēmas būs gatavošanās nākamajām Latvijas pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

"Šis kongress būs ļoti nozīmīgs, jo LSDSP nāks klajā ar jaunu piedāvājumu - Politisko principu deklarāciju, kurā Latvijas sabiedrībai tiks piedāvāts risinājums pēdējos gados samilzušajām sociālekonomiskajām problēmām," norādīja LSDSP priekšsēdētājs Jānis Dinevičs.

Līdz ar šī dokumenta apstiprināšanu kongresā tas kļūs par LSDSP rīcības virzītājspēku un atskaites punktu.

LSDSP sola cīnīties par Skandināvijas labklājības valstu modeļa ieviešanu Latvijā, par sociāli atbildīgu valsts politiku, kas balstās solidārās attiecībās starp visiem sabiedrības locekļiem.

Sociāldemokrāti uzsver, ka Latvijai jābūt tiesiskai valstij, kurā neatkarīgi no mantiskā vai varas stāvokļa visiem cilvēkiem ir vieni likumi. LSDSP redz Latvijas politiku, ekonomiku un sabiedrību tādu, kurā dominē brīvība, solidaritāte un vienlīdzīgas iespējas visiem. Šo vērtību īstenošana ļaus Latvijai uzplaukt un katram tās iedzīvotājam būt materiāli nodrošinātam.

Uz LSDSP kongresu paredzējuši ierasties vairāku Eiropas valstu sociāldemokrātisko partiju pārstāvji, lai klātienē runātu par kopīgo sociāldemokrātu startu Eiropas Parlamenta vēlēšanās un dalītos pieredzē labklājības valsts veidošanā.

 

 

 

Saimniecībā...

 

 

Latvija var apsteigt Igauniju informācijas tehnoloģiju jomā

LETA  05/31/08    Šādu pārliecību intervijā pauda īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Signe Bāliņa.

Ministre norādīja, ka Latvijas un Igaunijas salīdzināšana IT jomā jau kļuvusi par tradicionālu, jo nenoliedzami mūsu ziemeļu kaimiņi ir labs piemērs, kā jāattīsta šī joma.

Viņa uzskata, ka mērķis, uz kuru jāieiet, ir panākt un apsteigt Igauniju. "Es neredzu iemeslu, kāpēc lai tā nebūtu," sacīja Bāliņa.

Ministre atzina, ka bieži vien informācijas sabiedrību asociē tikai ar infrastruktūru, bet ne pārvaldi, kas nav pareizi. Informācijas sabiedrībā iekļaujas veselība, izglītība un citas jomas. "Ja mēs mērķtiecīgi attīstīsim visas šīs komponentes, es neredzu iemeslu, kādēļ lai mēs nebūtu labāki," uzskata Bāliņa.

Bāliņa piebilda, ka latviešiem raksturīgi ir nedaudz noniecināt sevi un savus sasniegumus. "Protams, Igaunija ir mums priekšā, taču situācija pie mums, Latvijā, nav nemaz tik slikta," apgalvoja ministre.

 

VID atklāj vēl vienu vērienīgu "naudas atmazgāšanas" shēmu

LETA  06/02/08    Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvalde atklājusi vēl viena organizēta noziedzīga grupējuma darbību, kas nodarbojies ar "naudas atmazgāšanas" pakalpojumu sniegšanu un pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanas mēģinājumu.

Saskaņā ar sākotnējās analīzes rezultātiem noziedzīgais grupējums 2008.gada pirmajos četros mēnešos, iespējams, legalizējis aptuveni piecus miljonus latu.

Noziedzīgais grupējums nonāca VID Finanšu policijas redzeslokā, kad 2008.gada februārī un aprīlī no VID Rīgas reģionālās iestādes tika saņemti materiāli par kāda uzņēmuma iespējamo pievienotās vērtības nodokļa 79 842 latu apmērā izkrāpšanas mēģinājumu.

Veiktās analīzes rezultāti liecināja par vairāku uzņēmumu izveidotu darījumu ķēdi, kuras ietvaros darījumu shēmā iesaistītie uzņēmumi veica pievienotās vērtības nodokļa priekšnodokļa atskaitījumus vairākiem tā saucamajiem "bufera" uzņēmumiem. Rezultātā shēmas augšdaļā esošais uzņēmums, izmantojot "bufera" uzņēmumus, ieguva tiesības saņemt it kā pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa atmaksu, kas reāli valstij nebija samaksāts.

Veicot turpmāku analīzi, tika atklāts, ka finanšu shēma tiek izmantota ne tikai pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanai, bet arī šajos noziegumos iegūto līdzekļu legalizēšanai.

Uzņēmumu skaits, kas izmantoja attiecīgā noziedzīgā grupējuma sniegtos pakalpojumus, šobrīd tiek precizēts, bet, pēc sākotnējiem datiem, tas pārsniedz 70. VID Finanšu policijas pārvaldes izmeklētāji izmeklēšanas ietvaros pārbauda, vai ar šīs shēmas palīdzību citi uzņēmumi ir pieprasījuši un saņēmuši pievienotās vērtības nodokļa atmaksu.

14.maijā VID Finanšu policijas pārvaldē tika uzsākts kriminālprocess par pievienotās vērtības nodokļa krāpšanas mēģinājumu, iespējamo izvairīšanos no nodokļu nomaksas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Kriminālprocesa ietvaros 28.maijā veiktas 30 kratīšanas. Personām piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis. Kratīšanas laikā izņemti iesaistīto uzņēmumu grāmatvedības dokumenti, zīmogi, kredītiestāžu kodu kalkulatori, datori, kā arī skaidrā nauda gandrīz 60 000 eiro (42 000 latu). Kredītiestādēm un Latvijas Pastam dots rīkojums par norēķinu operāciju apturēšanu 40 shēmā iesaistīto uzņēmumu kontos, iesaldēto līdzekļu apjoms tiks precizēts.

VID Finanšu policijas pārvaldes izmeklētāji, veicot kratīšanas, novērsa virkni jaunu "fiktīvu" uzņēmumu reģistrēšanu, jo kratīšanas laikā tika arī izņemti dokumenti, kas bija sagatavoti jaunu "fiktīvu" firmu reģistrācijai, kuriem bija jau pievienotas pases kopijas un citi nepieciešamie dokumenti uzņēmumu reģistrācijai Uzņēmumu reģistrā.

Finanšu ministrs Atis Slakteris (TP) atzinīgi novērtēja VID darbu, uzsverot, ka šī ir jau ceturtā vērienīgā no šogad sešām atklātajām naudas atmazgāšanas shēmām, kuras darbību pārtraucis VID.

Ministrs aicinājis VID Finanšu policijas pārvaldi tās jaunā direktora Jāņa Kalugina vadībā turpināt aktīvi un neatlaidīgi strādāt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas shēmu atklāšana. "Šajās shēmās iesaistītie uzņēmumi rada būtisku zaudējumu valsts budžetam, gan nemaksājot nodokļus, gan izkrāpjot līdzekļus no valsts budžeta priekšnodokļa veidā, gan arī nereti maksājot darbiniekiem "algas aploksnēs", tādēļ to darbības apturēšana ir īpaši nozīmīga," sacījis ministrs.

VID ģenerāldirektors Dzintars Jakāns uzsvēris, ka daudzas ar "naudas atmazgāšanas" biznesu saistītās personas VID Finanšu policijas pārvaldes veiktās aktivitātes ir uztvēruši kā nepārprotamu signālu savas noziedzīgās darbības pārtraukšanai, - šajā nelegālajā biznesā iesaistītās personas kļūst daudz rafinētākas, izmanto daudz sarežģītākas darījumu shēmas, tajās iesaistot ne tikai Eiropas valstu, bet pat Ķīnas un citu pasaules valstu uzņēmumus.

"Tas nozīmē, ka šo noziegumu atklāšana kļūs arvien sarežģītāka. Kā mani informēja Finanšu policijas pārvaldes vadība, šī konkrētā grupējuma organizatoriem bija izdevies pārliecināt savus klientus, ka izmantot viņu pakalpojumus ir droši. Tomēr vēlos atzīmēt, ka šādas "uzņēmējdarbības" veicēji ir VID Finanšu policijas pārvaldes redzeslokā un tas ir laika jautājums, kad Finanšu policijas pārvaldes darbinieki ieradīsies pie pārējiem," sacījis Jakāns.

Jau ziņots, pirmo noziedzīgo grupējumu VID Finanšu policijas pārvalde atklāja marta sākumā. Grupējums nodarbojās ar nodokļu izkrāpšanu un 2007.gada nogalē pēc VID aplēsēm legalizēja ap 6,5 miljoniem latu noziedzīgā ceļā iegūtu līdzekļu.

Otru shēmu VID atklāja marta vidū, pārtraucot grupējuma darbību, kas, izvairoties no nodokļu nomaksas, 2007.gadā no oktobra līdz decembrim galvenokārt Madonas rajonā bija legalizējis trīs miljonus latu noziedzīgā ceļā iegūtu līdzekļu.

Savukārt trešā noziedzīgā grupējuma darbību VID Finanšu policijas pārvalde pārtrauca aprīļa sākumā. Šī shēma, pēc VID Finanšu policijas pārvaldes aplēsēm, tiek raksturota kā vissarežģītākā no iepriekšminētajiem noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanas veidiem, un tajā pērnā gada pēdējos četros mēnešos legalizēti ap 13,6 miljoniem latu. Šajās shēmās VID iesaldēto līdzekļu summa, pārrēķinot no dažādām valūtām, sasniedza aptuveni 1,5 miljonus latu.

 

Pārtikas cenu kāpums pēdējā gada laikā Latvijā bijis otrais straujākais ES

LETA  06/02/08    Pārtikas cenas Eiropas Savienībā (ES) pēdējā gada laikā līdz 2008.gada aprīlim palielinājušās par 7,1%, bet Latvijā tās augušas par 21,7%, kas ir otrais straujākais kāpums starp visām ES valstīm.

Par to liecina pirmdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati. Vislielākais pārtikas cenu pieaugums aprīlī, salīdzinot ar pagājušā gada aprīli, bijis Bulgārijā - par 25,4%. Pēc Latvijas nākamais straujākais cenu kāpums bijis Igaunijā - par 18,3% un Lietuvā - 18,1%. Savukārt vismazāk pārtika sadārdzinājusies Portugālē - par 3,2%, Nīderlandē - par 5,4%, Francijā - par 5,5%, Kiprā - par 5,8% un Itālijā - par 5,9%.

Pārtikas cenas gan visā ES, gan Latvijā palielinājušās daudz straujāk nekā kopējā inflācija, kas ES aprīlī bija 3,6% un Latvijā - 17,4%.

No galvenajām preču grupām piena, siera un olu cenas ES pēdējā gada laikā palielinājušās par 14,9%, maizes un graudaugu cenas - par 10,7% un gaļas cenas - par 4,1%.

Lielākais piena cenu kāpums bijis Igaunijā - 35,5%, bet mazākais - Kiprā - 3,4%. Maize visvairāk sadārdzinājusies Bulgārijā - par 38,4%, bet vismazāk - Nīderlandē - par 6,3%. Savukārt gaļas cenas visvairāk augušas Lietuvā - par 19,1%, bet vismazāk Portugālē - par 0,7%.

Latvijā, pēc "Eurostat" datiem, piens gada laikā kļuvis par 34,3% dārgāks, maizes cena augusi par 31,9%, bet gaļas cena - par 16,1%.

 

Intervija ar Andri Ozolu: Kā apsaimniekot uzticības kapitālu

Arnis Kluinis  06/03/08    Visai drīz pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas nodibinātā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) cenšas parādīt Latviju kā ļoti pievilcīgu valsti investīcijām, bet Latvijas uzņēmējus – kā uzticamus preču piegādātājus un pakalpojumu sniedzējus.

Ekonomiskās konjunktūras pasliktināšanās pasaulē un Latvijā bija viens no iemesliem, kāpēc Latvija izlēma papildināt Rīgā notiekošo Baltijas jūras valstu valdību vadītāju tikšanos ar īpašu pasākumu – Baltijas jūras reģiona valstu biznesa konferenci, kuru organizēt tika uzdots LIAA. Par šo konferenci kopējā LIAA darbības kontekstā Neatkarīgajai stāsta LIAA direktors Andris Ozols.

"Lai gan iekšzemes kopprodukta pieaugums palēninās, ārvalstu investīvas pieaug," uzsver A. Ozols. "Tas darbs, ko mēs veicam, ir drīzāk krīzes profilakse, kas vēl jo vairāk jāveic tad, kad visapkārt plosās recesijas infekcija. Pagaidām mēs Latvijā nerunājam par IKP kritumu, bet par IKP pieauguma samazināšanos. Mēs ražojam un pārdodam vairāk nekā iepriekš, bet pieauguma tempa samazināšanās traumē tautsaimniecību."

– Vai kāds ieguldīs naudu traumētā tautsaimniecībā?

– Jā, jo attiecības starp darba ņēmējiem un investoriem tagad sāk veidoties par labu investoriem. To es jūtu arī LIAA darbā, kad jāpieņem jauni darbinieki. Pirms pavisam neilga laika – pirms dažiem mēnešiem – cilvēki nāca ar ultimatīvām prasībām, kuras varētu nosaukt arī par nepieklājīgām. Tagad vairs tā nav, tagad cilvēki ir norūpējušies, lai tik viņus vispār pieņemtu darbā. Privāto uzņēmumu vadītāji stāsta, ka viņi var atlaist darbiniekus par pārkāpumiem, jo viņi var dabūt vietā labākus darbiniekus.

– Bet ko tad, ja šīs tendences turpināsies līdz IKP samazinājumam?

– Diez vai līdz tam nonāksim, bet bankrota riski atsevišķiem uzņēmumiem pastāv. No otras puses, arī tas palīdzēs pārstrukturēt tautsaimniecību un apturēt IKP pieauguma kritumu. Apdraudēti ir tie uzņēmumi, kuri ņēmuši kredītus, rēķinoties ar tādu izaugsmi un tādiem ieņēmumiem, kādi šodien vairs nav Latvijā sasniedzami.

– LIAA izveidošana nozīmē arī to, ka tautsaimniecības pārstrukturēšanās nevar notikt viegli un ātri pati no sevis. Ko LIAA dara tieši tagad, lai pārstrukturēšanos atvieglotu?

– Tie ir divi darba virzieni. Pirmais ir eksporta veicināšana, otrais – investīciju piesaistīšana. Pirmajā gadījumā mūsu klienti ir Latvijas uzņēmumu kopums, kam patiešām ir problēmas. Turpretī ar investīciju piesaisti viss ir kārtībā. Ārzemnieki salīdzina apstākļus Latvijā ar savu mītnes zemi un konstatē, ka attiecībā, piemēram, pret Norvēģiju mēs būsim lētāka valsts vēl 5–10 gadus uz priekšu. Tātad ar investīciju piesaisti viss būs kārtībā. Papildu ieguvums ir tāds, ka darbaspēka sadārdzināšanās liek izvietot Latvijā ražotnes, kuru produkcijai ir augstāka pievienotā vērtība. Par to visu laiku ir runāts, bet tagad tā būs jādara, jo ārzemnieki vairs nenāks uz Latviju izmantot lētu darbaspēku.

– Vai tad investīcijas un eksportprodukcijas ražošana nav viens un tas pats? Vai ārzemnieki iegulda naudu Latvijā, lai ražotu tik nelielam vietējam tirgum, kādu var piedāvāt Latvija?

– Jā, iegulda! Arī slavenais stāsts par Isover akmens vates ražotājiem ir par to pašu. Neatmaksājas vest uz Latviju dzelzsbetona blokus no Ķīnas, pat ja tur šos blokus saražot būtu lētāk. Ir daudz tādu tirgus segmentu, kuros preces tikai 2,2 miljoniem cilvēku ir izdevīgi ražot šo cilvēku tuvumā.

– Vai varbūt tikai būtu izdevīgi ražot šo cilvēku tuvumā, ja pastāvētu nosacījumi, kuru Latvijā, izrādās, nav. Tas bija stāsts par celulozes kombinātu, tagad par akmens vati u. tml.

– Ir investīcijas, kuru nokavēšana nozīmē, ka tās uz Latviju neatnāks vairs nekad, jo tas pats uzņēmējs ir uzcēlis savu uzņēmumu Lietuvā, Igaunijā vai Čehijā, kur ražo produkciju arī Latvijas tirgum. Isover akmens vates ražotājs Saint-Gobain turpretī var nākt šodien, rīt vai pēc gada, jo Latvijā taču vienmēr kaut ko cels, un vest šurp celtniecības materiālus vienmēr būs dārgi. Ar to es negribu teikt, ka šādas investīcijas mums ir mazāk nozīmīgas. Ražošana vietējam tirgum nepalielinās valsts eksporta sadaļu, bet tomēr uzlabo tirdzniecības bilanci, jo aizvieto Latvijas importu un arī tā samazina tekošā konta deficītu. Iebildumi tad rodas tikai pret to, ka ārzemnieki izņems naudu no Latvijas tirgus kā dividendes, kuras viņi aizvedīs uz savu mītnes zemi. Tikai nevajadzētu domāt, ka mēs esam vienīgie, kuri izlems, kam Latvijā strādāt ļausim, bet kam – neļausim. Arī viņi taču lemj, vai iet uz Latviju, vai tomēr uz citurieni. Arī Saint-Gobain par to domā, nevis vairs tikai mēs.

– Arī Ikšķiles iedzīvotāji domā, vai viņiem arī turpmāk noteikti būs darbs Rīgā un vai vispār būs darbs.

– Attieksme pret darbu Latvijā patiešām mainījās ārkārtīgi strauji – pāris mēnešu laikā. Protams, par tām ražotnēm, kuras tagad tiek no jauna atvērtas Latvijā, lēmumi tika pieņemti kādu laiku iepriekš, kad bija cita situācija gan makroekonomikā, gan cilvēku prātos. No tā, kur tagad tiek uzsākta ražošana, nosaukšu Nīderlandes firmas Brabantia gludināmo dēļu ražošanu Talsu rajona Ģibuļu pagastā. Norvēģijas Heimdal Byggsystem International meitasuzņēmums Latvijā HBSI Production ražos moduļu mājas Ventspilī, Zviedrijas LEAX Baltic pašlaik ražo Volvo un Scania automobiļu detaļas Piņķos pie Rīgas, bet attīsta nākamo ražotni Rēzeknē.

– Kādu palielinājumu vai paātrinājumu šiem procesiem dos šodien un rīt Rīgā notiekošā Baltijas jūras reģiona valstu biznesa konference, kuras organizēšana ir uzdota LIAA?

– Forums nebūtu jāuztver kā biznesmeņu tikšanās tūlītējai līgumu noslēgšanai. Rīga šajā gadījumā ir vieta, kurā tiks izvērsta diskusija par trijām uzņēmumam nozīmīgām tēmām: par energoapgādes drošumu, par finansēm un par transportu. Enerģētikas sadaļā ir gaidāmas divas sarunas. Attiecībā uz energoapgādi dominēs Krievija, bet būtu taču interesanti dzirdēt, piemēram, Zviedrijas premjera komentārus par šo tēmu, cik nu viņš gribēs izteikties. Savukārt otrajā sarunā – par energoefektivitāti – dominēs tieši skandināvi. Zviedri taču ir tikuši ļoti tālu atjaunojamo energoresursu ražošanā, un dāņi ir pratuši palielināt savu kopproduktu, samazinot enerģijas patēriņu. No tā ir daudz, ko mācīties, runājot daudz plašāk nekā tikai par ēku siltināšanu. Par finanšu tēmu esmu dzirdējis, ka to taču varot apspriest arī Davosā. Tomēr Baltijas jūras reģionā finanšu plūsmām ir pašām sava specifika. Šeit ir izteikta skandināvu banku dominance, tāpēc daudziem uzņēmējiem Latvijā būs svarīgi uzzināt, ko par turpmākā finansējuma pieejamību saka SEB banka un Swedbank, nevis šo banku Latvijas uzņēmumu vadītāji. Par transporta sadaļu jāpiebilst, ka Baltijas jūra taču padara ap jūru esošo valstu kopējās intereses acīmredzamas. Šajā panelī piedalīsies gan viens no lielākajiem jūras pārvadātājiem pasaulē Maersk Line, gan visu valstu dzelzceļu augstākie vadītāji, gan Baltijas jūras ostu un ostas pilsētu vadītāji.

– Tomēr šīs tēmas nav arī unikālas pasaulē... Vai nebūtu vienkāršāk un lētāk interesentiem aizbraukt tās paklausīties citur?

– Nē, ja iedomājamies izdevumus visiem Latvijas uzņēmumiem, kuru vadītājiem un īpašniekiem tagad būs iespēja redzēt un dzirdēt cilvēkus, kuri pieņem arī Latvijai svarīgus lēmumus. Latvijas privilēģija saistībā ar forumu ir parādīt sevi kā labu saimnieci un izveicīgu organizētāju, bet arī vadīt sarunas un, uzturot kvalitatīvu un visām pusēm interesantu diskusiju, tomēr prasīt skaidras atbildes par Latvijai svarīgajiem jautājumiem.

– Kas pārstāvēs Latviju konferences sarunu vadīšanā?

– Premjerministru sarunu, protams, vadīs Latvijas premjers Ivars Godmanis. Tajā tiks pārrunāti visi trīs jautājumi, t.i., par enerģētiku, finansēm, kā arī par transportu un loģistiku. Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards būs moderators ekonomikas panelim, satiksmes ministrs Ainārs Šlesers – transporta panelim un Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs – finanšu panelim.

– Pēc kādām mērvienībām varētu spriest par foruma sekmēm?

– Ja Rīgas forums sevi pieteiks patiešām trāpīgi, tas varētu pretendēt uz ilgadēja pasākuma statusu arī tad, kad Rīgā nepulcējas Baltijas jūras valstu vadītāji.

– Vai Latvija būtu ar mieru šādu pasākumu katru gadu arī apmaksāt?

– Nē, tas notiktu uz pasākuma dalībnieku rēķina, bet neviens no forumiem nevar sākties ar to, ka mēs prasām naudu no citiem. Šeit mēs varējām izmantot valstu vadītāju satikšanās faktu, lai iegūtu uzticības kapitālu, ko nevar nopirkt par naudu.

 

Atvieglo nosacījumus viesstrādnieku iebraukšanai

DELFI  06/03/08     Valdība otrdien apstiprināja Labklājības ministrijas piedāvātos grozījumus noteikumos par darba atļaujām ārzemniekiem, kas paredz no 533 latiem gadā līdz 148 latiem samazināt samaksu par darba atļaujām vienam viesstrādniekam gadā.

Premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) uzsvēra, ka summas samazināšana nepieciešama, lai Latvijas uzņēmumiem būtu vienlīdzīgas iespējas piesaistīt ārvalstniekus salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm. Patlaban Igaunijā par ārvalstnieku piesaistīšanu jāmaksā 67, 55 lati, savukārt Lietuvā šī samaksa nesen palielināta līdz 198 latiem gadā.

Godmanis arī sacīja, ka uzmanība jāpievērš tam, kādās nozarēs attiecīgie viesstrādnieki tiek aicināti, kā arī izteica cerību, ka līdz ar darba samaksas samazināšanu palielināsies uzņēmumu darba produktivitāte.

Atzinību valdības lēmumam izteica Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītāja Elīna Egle. Viņa atzīmēja, ka šis solis sekmēs nelegālās nodarbinātības samazināšanos.

Savukārt tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (TB/LNNK) kritizē lēmumu samazināt nodevu par darba atļaujas pieprasīšanu ārzemniekiem. Pēc Bērziņa domām, tas "nenoliedzami novedīs pie darbaspēka ievešanas, it īpaši no trešajām valstīm," kā arī apgrūtinās Latvijas iedzīvotāju konkurētspēju darba tirgū, kurā ieplūdīs lētāks darbaspēks no ārzemēm. Ministrs uzskata, ka valdībai nevajadzēja steigties un pirms lēmuma pieņemšanas bija jāizvērtē gan darbaspēka izmaiņu prognozes, gan valsts nodevas apmērs Igaunijā un Lietuvā.

 

Pētījums: Ekonomikas jautājumos iedzīvotāji visvairāk uzticas medijiem; vismazāk - politiķiem

LETA  06/04/08    Ekonomikas jautājumos Latvijas iedzīvotāji visvairāk uzticas mediju sniegtajai informācijai, bet vismazāk - politiķiem un valsts institūcijām, secināts Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS un sabiedrisko attiecību aģentūras "Hill and Knowlton Latvia" pētījumā.

Pētījumā pēc uzticības līmeņa sabiedrībā pirmās trīs vietas ieņem mediji - televīzija, radio un laikraksti.

Ceturtajā vietā vislielāko sabiedrības uzticību, komentējot ekonomikas jautājumus, ieguvis Valsts prezidents Valdis Zatlers, kuram seko Latvijas Banka un premjers Ivars Godmanis (LPP/LC). Tiesa, pētījums atklājis, ka Zatleram un Godmanim ir arī ļoti liels sabiedrības neuzticības rādītājs, īpaši premjeram.

Septītajā vietā uzticības reitingā ierindojusies partija Saskaņas centrs un tās līderis Nils Ušakovs. Tālāk seko AS "Hansabanka" un AS "SEB banka" ar to vadošajiem ekonomikas ekspertiem.

Pirmo desmitnieku noslēdz Latvijas brīvo arodbiedrību savienība.

Starp pazīstamiem ekonomikas un nozaru ekspertiem lielāko uzticību sabiedrībā guvusi ekonomiste Raita Karnīte.

Lielākā neuzticība ekonomikas jautājumos sabiedrībā ir pret Tautas partiju, partiju LPP/LC, kā arī Andri Šķēli (TP). Tālāk seko apvienība TB/LNNK, Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Godmanis, partija "Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā", Zaļo un zemnieku savienība, bet desmitajā vietā ierindojies Ventspils mēra Aivars Lembergs.

Pētījumā šā gada aprīlī tika aptaujāti 1020 Latvijas iedzīvotāji.

 

 

 

 

Kultūrā un izglītībā un praidā...

 

 

 

 

Viedoklis: Pastarītis aizrok digitālo plaisu

Dainis Lemešonoks, Žurnāls "Nedēļa"   05/30/08    Tiek pielikts punkts Latvijā līdz šim vērienīgākajam un sociāli nozīmīgākajam informācijas tehnoloģiju projektam Trešais tēva dēls (3TD) publisko bibliotēku tīkla modernizācijai.

Nedēļa jau rakstīja par šo projektu, kas ir gluži vai visaptverošs risinājums: grāmatu krātuves saņēma gan jaunu datortehniku, programmatūru un stabilu interneta savienojumu, gan arī iespēju apmeklētājiem piedāvāt bez maksas piekļūt vērtīgām tīmekļa uzziņu krātuvēm; savukārt to darbinieki tiek mācīti jaunieguvumus veiksmīgāk izmantot. Tiek cerēts, ka projekts radīs labvēlīgas izmaiņas Latvijas sabiedrībā, tāpēc modernizācijas radītās ietekmes pētīšana tiks turpināta, lai noskaidrotu, vai tiešām tā palīdz aizbērt "digitālo plaisu", ko rada laukos dzīvojošo vai trūcīgu ģimeņu nošķirtība no mūsdienu komunikāciju piedāvājuma. Šoreiz Nedēļa skaidroja ar 3TD saistīto pārstāvju viedokli – ko projekts dos ne tikai bibliotēkai, bet arī plašākā kontekstā.

3TD konsultatīvās padomes dalībnieki, kuri projekta realizēšanā bija aicināti pārstāvēt sabiedrības intereses, jau ir optimistiski savās prognozēs un vērtējumos. Aiju Priedīti, Latvijas Pieaugušo izglītības apvienības valdes priekšsēdētāju, gandarī tas, ka iecere ir strikti īstenota, rūpējoties par bibliotēku iespēju garantētu pieejamību katram interesentam ? lai "nevarētu aparatūru nobāzt kāda direktora kabinetā". Viņa piebilst, ka sākotnēji esot dzirdēti ierosinājumi vērtīgos ieguvums izvietot pašvaldībās.

"Mani šis projekts ļoti iepriecina tieši tāpēc, ka tā pamatideja ir sniegt pakalpojumus bez maksas un, cik vien iespējams, padarīt tos publiski pieejamus. Daudzi šodien ir izolēti no informācijas ? nerunājot nemaz par datoru nepieejamību, viņi pat nesaprot apkārt skanošo valodu: visas šīs "ibankas", "epastus ", "zibatmiņas "... Tāpēc bibliotēkai ir jāveidojas kā pulcēšanās vietai pieaugušajiem un bērniem, veciem un jauniem ? lai viņiem ir, kur iegūt informāciju un, piemēram, iemācīties sazināties ar ārzemēs strādājošajiem radiniekiem. Tas viss palīdz pārvarēt nošķirtību un bezcerību."

Priedīte ir pārliecināta, ka bibliotēku modernizācija veiksmīgi turpināsies un to darbiniekiem būs nozīmīga loma nācijas izglītošanā. "Cilvēkus vajag iekustināt, lai viņi tiktu pāri depresijai un sāktu mācīties. Arī bibliotekāri tagad būs šādi iekustinātāji."

Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktora vietniece Anna Mauliņa cita starpā norāda, ka saistībā ar bibliotēku modernizāciju ir atrisināta problēma ar autortiesību aizsardzību virtuālajā telpā. Saeima pieņēma Autortiesību likuma grozījumus, kas tā aizsargātos objektus ļauj ievietot digitālās krātuvēs, kurām var piekļūt no bibliotēku tīkliem, un autori par savu darbu izmantošanu saņem atlīdzību par publisko patapinājumu ? gluži tāpat kā par bibliotēkā pieejamajām grāmatām. Šajā ziņā Latvija jau kalpo par paraugu citām valstīm.

"Pateicoties 3TD, mēs esam apsteiguši savus Itālijas vai Luksemburgas kolēģus. Esam jau Skandināvijas līmenī, turklāt mums tagad ir vairāk ideju, kurās ar viņiem dalīties, ne vairs kā agrāk, kad paši tikai uzklausījām."

Bibliotekāru mācības notiekot ļoti intensīvi, turklāt projekts ir ļāvis šim arodam svarīgos materiālus sagatavot latviešu valodā, kas līdz šim bija problemātiski. Mauliņa gan piebilst, ka publisko bibliotēku modernizācija un to darbinieku apmācība tagad rada disonansi ar stāvokli zinātniskajās un speciālajās bibliotēkās, kuru darbinieki šajā programmā netika iekļauti.

"Pats esmu par to jau pirms dažiem gadiem runājis bibliotekāru kongresos ? grāmatu krātuvēm ir jātop par informācijas centru. Turpmāk uz šīs IT bāzes varētu attīstīt, piemēram, arī uzņēmējdarbības konsultāciju sniegšanu. Bibliotēka neaizies projām no cilvēkiem, neraugoties ne uz kādām reformām. Visus ieguvumus novērtēt varēsim tikai pēc kāda laika, bet šis tiešām ir viens no veiksmīgākajiem projektiem, ar ko esmu saskāries, paveikts visaugstākajā līmenī," ar gandarījumu saka konsultatīvās padomes vadītājs Andris Jaunsleinis, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs. "Geitsu fonda pārstāvji visu pārbaudīja, brauca uz rajoniem, arī mani sīki izprašņāja. Savukārt KIS cilvēki, kuri ieviesa projektu, bija pozitīvi orientēti, nekad neesmu izjutis formālu pieeju: padarām, nopelnām un ejam tālāk. Mēs projekta konsultatīvajā padomē vienmēr tikām cītīgi izvaicāti ? vai viss notiek pareizi, ko, jūsuprāt, vajadzētu vēl darīt? Paldies Dievam, šādas attiecības saglabājās visu laiku, jo bieži gadās saskarties ar citu attieksmi: es pats zinu, kā ir labāk."

Jaunsleinis uzskata, ka 3TD veiksmi nodrošināja tas, ka vēl pirms projekta uzsākšanas notika lietišķas un līdzvērtīgas sarunas starp valsti un vietvaru. "Mums bija divi nosacījumi. Pirmais ? nevar visu finanšu nastu uzkraut uz pašvaldību pleciem. Vienojāmies ar Kultūras ministriju, ka valdība lems par speciālu mērķdotāciju interneta pakalpojumu apmaksai. Otrais ? reģionos jārīko tikšanās, lai projekta īstenošanu izrunātu ar cilvēkiem. Tas 3TD ieviesējiem prasīja milzīgu darbu, bet pats pēc tam pārliecinājos par atdevi: visur bija skaidrība, kas notiek, kā projektu finansē ? un cilvēki par to atsaucās pozitīvi."

Anatolijs Zabašta, Īpašo uzdevumu ministra epārvaldes lietās sekretariāta E-pārvaldes departamenta direktors, apgalvo, ka tagad cilvēkiem visur Latvijā ir atrodams kaut mazs, tomēr vaļā pavērts logs uz visu pasauli. Viņš atgādina, ka 3TD netapa pilnīgi tukšā vietā ? lai saņemtu Geitsu fonda atbalstu, bija vajadzīgs pamats, kas tika ielikts ar bibliotēku informatizācijas projektu. Arī sekretariāts 2005.?2007. gadā ar apmēram 1,5 miljonu latu finansējumu nodrošināja, lai bibliotēkām būtu interneta pieslēgums, bibliotekāriem ? datorizētas darba vietas, lai bibliotēkas darbotos vienotā informatīvā sistēmā un spētu apmainīties ar datiem.

3TD ir nākamais solis, kas nodrošina pieeju internetam arī bibliotēku apmeklētājiem un sagatavo bibliotekārus, lai viņi var mācīt datorprasmēs gan bērnus, gan pieaugušos. Kā liecina Latvijas komercbanku apkopotā informācija, to internetā piedāvātos pakalpojumus izmanto apmēram 900 tūkstoši cilvēku, turklāt viņu vidū manāmi pieaug pensijas vecuma klientu īpatsvars ? tas apliecina 3TD iedarbību.

Tāpat projekta gaitā ir radīti veiksmīgi materiāli, kam jākļūst par paraugu citiem līdzīga vēriena pasākumiem ? piemēram, unikāli efektīva rokasgrāmata iesācēju apmācībai: kā strādāt ar datorprogrammām, ar internetu un datu bāzēm. E-pārvaldes departamenta speciālists atzīst, ka idejas izmantot 3TD radīto infrastruktūru citu sociālu vai pārvaldes uzdevumu veikšanai šķiet apsveramas, tomēr tas nedrīkst radīt papildu izdevumus pašvaldībām.

Sarunās tika atzīts, ka vienīgā īsti nopietnā problēma 3TD īstenošanā bija atvēlētais laiks ? 18 mēnešos grūti apgūt tik lielus līdzekļus, veicot konkursu un iepirkumu procedūras. Pat domāts lūgt Geitsu fondu paildzināt projekta īstenošanu, bet ieviesēji sasparojušies, un šī neērtība palika nepiedzīvota.

Pagājušā gada beigās sabiedrības neizpratni izraisīja ievērojamā summa, kas bija atvēlēta projekta reklamēšanai, ? 700 tūkstoši latu. Tā šķita pārmērīga līdz brīdim, kad tika uzzināts, ka šādu apjomu noteica naudas piešķīrējs ? Geitsu fonds. Arī Pašvaldību savienības vadītājs atceras, ka tobrīd pašam šķitis, ka te vajag ekonomēt: "Mums vēl ir psiholoģiski grūti to pieņemt ? ieraugām lielo summu, kas ir jāiztērē, un domājam, ko gan citu par to varētu paveikt."

Savukārt Mauliņa reklāmas kampaņu uzskata par bibliotēkām ļoti svarīgu ieguvumu: "Agrāk arhīvi, muzeji un bibliotēkas bija atmiņas institūcijas, kam piederēja informācijas monopols. Tagad ir milzīgs informācijas piedāvājums ? gluži kā brīvais tirgus, kurā valda konkurence un bez reklāmas neiztikt. Tāda informatīva kampaņa bibliotēkām vispār ir pirmo reizi, un cilvēki uzzina, kā tās ir mainījušās.".

***

Fakti

Projekts aptver visas 874 publiskās bibliotēkas. Tajā piedalās visas 527 pašvaldības. Tās nodrošina bibliotēku remontu, iegādājas mēbeles datortehnikai, finansē un atbalsta turpmāko bibliotēku attīstību pēc projekta beigām. Valsts aģentūra Kultūras informācijas sistēmas, kas ir galvenais projekta īstenotājs, piegādā bibliotēkām datortehniku, uzlabo internetpieslēgumu (17 bibliotēkas tīmeklim tika pieslēgtas pirmo reizi), organizē bezmaksas apmācību bibliotekāriem un lasītājiem. Bibliotēkas saņem 3809 datorus, vajadzīgo programmatūru un 956 multifunkcionālās iekārtas (printeris ? skeneris ? kopētājs) papildu iepriekšējos gados uzstādītajiem trim tūkstošiem datoru. Īpašu datortehniku un programmatūru, kas domāta neredzīgiem un vājredzīgiem lasītājiem, tai skaitā iekārtas, kas izdrukā tekstus Braila rakstā, saņēma Latvijas Neredzīgo bibliotēka, septiņas tās filiāles un 28 reģionu galvenās bibliotēkas. Ir izveidoti desmit mācību centri, ikkatram ir viena stacionāra un viena pārvietojama mācību klase ar darba vietām 12 apmācāmajiem.

Latvijā vidēji uz katru 1121 iedzīvotāju ir viena bibliotēka, un 45,98% Latvijas iemītnieku izmanto bibliotēku pakalpojumus. Apmeklējumu skaits gadā vienam lasītājam ? vidēji 16,82 reizes. Aptaujā, kas noskaidroja projekta ietekmes novērtēšanai nepieciešamos sākumdatus, tika konstatēts, ka 48% aptaujāto zina par bezmaksas interneta iespēju bibliotēkā. Galvenais iemesls, kāpēc cilvēki bibliotēku neapmeklē, ? "nav vajadzības" (78,7% atbilžu). Par 3TD bija informēti tikai 13% respondentu (2008. gada februāris). Izrādās, tieši pašvaldību vadītāji ir aktīvi bibliotēku interneta iespēju izmantotāji ? 49,1% aptaujāto vietvaras pārstāvju teicās to lietojam.

 

"Mozaīka" prasa Latvijā pieņemt partnerattiecību likumu

LETA  05/31/08    Draudzības dienu gājiena noslēgumā Lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienības "Mozaīka" valdes priekšsēdētāja Linda Freimane savā uzrunā prasīja Latvijā pieņemt divus likumus - partnerattiecību likumu un likumu par kopdzīvi.

Freimane rosināja, ka likums par kopdzīvi attiektos uz jebkuriem diviem pieaugušiem cilvēkiem, kuri dzīvo kopā, lai veidotu ģimeni, bet savas attiecības nav reģistrējuši ar laulību vai savādāk. "Šāds likums Latvijā ir nepieciešams gan heteroseksuāliem, gan arī homoseksuāliem pāriem. Daudzi jo daudzi tūkstoši dzīvo likuma neaizsargāti tikai tāpēc, ka viņiem nav pirkstā šī zelta gredzena," teica Freimane.

"Mozaīkas" valdes locekle pieprasīja arī partnerattiecību likumu, kas divām pieaugušām personām neatkarīgi no viņu dzimuma ļautu reģistrēt savas attiecības. "Šāds likums ir gan formalitāte, kas nodrošina līdzīgas juridiskās sekas, kādas izriet no laulības, gan arī skaidra valsts pozīcija tam, ka ikkatram indivīdam mūsu valstī ir vienādas tiesības veidot savu ģimeni pēc savas sirdsbalss un pārliecības. Šāds likums ļauj rīkot svētkus par godu mīlestībai un divu cilvēku laimei," teica Freimane.

"Ja Latvijā būtu šādi likumi, tie neko nevienam neatņemtu. Sievietes un vīrieši turpinātu iemīlēties, laulāties un, ja viņi to vēlas, ģimenē audzināt bērnus. Tikai - ja mums būtu šādi likumi, tad Latvijā būtu vairāk cilvēku, kas justos droši un aizsargāti savās attiecībās, būtu gatavi uzņemties atbildību par bērnu audzināšanu un veidotu stabilas ģimenes. Bet stabilas ģimenes veido to kvalitatīvais saturs, nevis formālais ietvars pēc kaut kādiem "tradicionāliem" modeļiem," gājiena dalībniekiem teica Freimane.

Pēc viņas teiktā, valstij šādi likumi būtu tikai ieguvums, jo valsts attīstības plāna centrā jābūt gan cilvēkam, gan stiprām ģimenēm - cilvēku kopām, kuras mīl un respektē viena otru un jūtas piederīgi šai valstij.

"Kamēr viena daļa Latvijas pilsoņu un iedzīvotāju nejutīs šo piederību, kamēr daudzi tūkstoši jutīsies spiesti slēpt savu patieso identitāti, kamēr tūkstoši stāsies butaforiskās laulībās, lai tikai pakļautos kaut kādai pieņemtai normai, kamēr simtiem sieviešu un vīriešu tiks pazemoti darba vietās savas seksuālās orientācijas dēļ - tikmēr mūsu izredzes uzcelt plaukstošu labklājības valsti būs gaužam niecīgas," teica Freimane.

Viņa uzsvēra, ka to pašu var teikt par tiem, kas izjūt pret sevi vērstu naidu un diskriminējošu attieksmi kādas citas pazīmes dēļ - ādas krāsas, etniskās izcelsmes, vecuma, dzimuma vai invaliditātes.

"Mozaīkas" valdes priekšsēdētāja uzsvēra: "Mēs esam par stiprām ģimenēm. Mēs esam par vērtībām, kas vieno mūsu eiropeisko piederību un uz kuras ir celta mūsu demokrātija. Mēs esam par katra indivīda tiesībām attīstīt un parādīt savu unikālo "es". Mēs esam par daudzveidību un atvērtu sabiedrību. Mēs nebaidāmies šīs dažādības, jo mēs esam pārliecināti, ka cilvēkam, kas ir drošs savā pārliecībā, ir savas valsts patriots un ciena un mīl savu ģimeni, nav no kā baidīties."

 

Intervija ar Oskaru Kastēnu: Par praidu, diskrimināciju un integrācijas sekretariāta nepieciešamību

Baiba Lulle,  NRA  05/31/08    Neatkarīgā iztaujāja integrācijas lietu ministru Oskaru Kastēnu (LPP/LC).Oskars Kastēns: «Neuzskatu, ka Latvijā saistībā ar homoseksuālistu dzīvesveidu būtu kādas problēmas»

Neatkarīgā: – Ilgu laiku jūs atturējāties paust savu attieksmi pret praidu un to, vai būsiet tur klāt vai ne, līdz nāca glābējnūjiņa – bērna bērnudārza izlaidums. Kāpēc skaidri nevarat pateikt, kāda īsti ir jūsu attieksme, ka piedalāties vai nepiedalāties praidā tāpēc un tāpēc, nevis meklēt attaisnojumus?

Oskars Kastēns: – Es jau no sākuma zināju, ka izlaiduma dēļ nebūšu, vienkārši negribēju to presei teikt, jo rastos iespaids, ka es bezmaz vai esmu šo izlaidumu speciāli noorganizējis, lai tikai neietu uz praidu. Bet darbs ir darbs, ģimene un bērns ir kas cits.

– Bet tā jau atkal nav attieksme pret praidu! Ja nebūtu izlaiduma, ierašanos praidā jūs uztvertu kā darba pienākumu?

– Mums ir Eiropas Savienības (ES) direktīva par 40 stundu darba nedēļu, es varētu teikt, ka tas ir ārpus oficiālā darba laika un manos pienākumos nav nākt uz šiem pasākumiem. Bet realitātē mana darba diena bieži vien ir 12, nevis 8 stundas, nesaņemot atalgojumu par virsstundām. Tāpēc cenšos vismaz sestdienās, svētdienās apmeklējamos pasākumus samazināt līdz minimumam.

– Bet kāda ir jūsu attieksme pret pašu pasākumu un jūsu klātbūtnes nepieciešamību?

– Uzskatu, ka praids neveicina sabiedrības izpratni un iecietību. Pieļauju, ka vajadzētu veikt aptauju par to, vai tas veicina iecietību vai tieši otrādi – provocē.

– Praida dēļ atceļ citas aktivitātes – šonedēļ zemnieku piena akciju, pērn – tūkstošiem cilvēku iemīļotu velobraucienu. Kāpēc priekšroka tiek dota praidam?

– Bet tā jau vienmēr ir, ka tam, kurš agrāk paziņo par savām aktivitātēm, ir priekšroka. Domāju, nekas piensaimniekiem netraucē viņu akcijas rīkot tajā pašā dienā, bet citviet Rīgā. Tie jau nav ideoloģiski pretrunīgi pasākumi. Praids beigsies ap pulksten vieniem, un piensaimnieki pēc tam var īstenot savas aktivitātes. Rīgā ir pietiekami daudz vietas. Nesaprotu arī Rīgas domes motivāciju, kāpēc bērnu svētkus nevarētu pārnest uz Esplanādi – praids nenotiek Vērmaņdārzā, jo šajā dienā tur notiek bērnu pasākumi. Domāju, veiksmīgāks risinājums domei būtu atļaut praidu tur, kur tiešām var ļoti labi nodrošināt kārtību. Domāju, ka pozitīvā pieredze pērn, kad bija tikai viens incidents ar petardes mešanu un metējs turklāt tika aizturēts, arī šogad Vērmaņdārzā varētu atkārtoties. Bet, kā zinām, šogad pasākums jau notiks krastmalā.

– Novembra krastmala tomēr ir nozīmīgs satiksmes mezgls, satiksme te tiks slēgta, vajadzīga arī policijas uzraudzība. Vai, jūsuprāt, taisnīgi ir tas, ka šādam minoritāšu pasākumam šie pakalpojumi ir bez maksas, kamēr, piemēram, tiem pašiem velomaratona vai kādu citu miesai un garam veselīgu aktivitāšu organizētājiem tie jāpērk par bargu naudu?

– Nezinu, neesmu nekad iedziļinājies, kas pasākumu un demonstrāciju rīkotājiem jāpērk un kas ir par brīvu, bet uzskatu, ka vispareizāk būtu visām demonstrācijām, manifestācijām un publiskiem pasākumiem piemērot vienotus kritērijus. Bet, ja jau tiešām ir bažas, ka varētu notikt kādi incidenti, tad tādi gadījumi jāskata atsevišķi.

– Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags Latvijas Avīzē izteicies, ka "praids nav nevainīga cilvēku pastaiga pa krastmalu vienlīdzības un iecietības vārdā – tā ir ideoloģiska darbība ar mērķi pārveidot sabiedrības pamatstruktūras. ...Tādu eksperimentu augļus Eiropā jau var nogaršot – vecais kontinents noveco, un nezinām, kas manai paaudzei maksās pensijas." Vai jūs tam arī redzat kādus ideoloģiskos, tālejošos mērķus, vai vēlmi pievērst uzmanību problēmām?

– Neuzskatu, ka Latvijā saistībā ar homoseksuālistu dzīvesveidu būtu kādas problēmas. Pērn tiesībsarga birojā ir saņemtas divas rakstveida sūdzības par diskrimināciju darbā seksuālās orientācijas dēļ, šogad nav saņemta neviena. Apgalvojumi, ka ir bijuši gadījumi, kad gejiem ir uzbrukts, nav korekti, jo jebkuram sabiedrības loceklim var pienākt reize, kad viņš var tikt apdraudēts no cita sabiedrības grupas locekļa puses.

– Kurš gan skolā nav iekaustīts! (O. Kastēna izteikums – B.L.)

– Jā, kurš skolā nav iekaustīts? Pusaudža gados agresijas izpausme ir daļa no pusaudža pārejas perioda. Jebkurš Latvijas iedzīvotājs, aizbraucot, piemēram, uz Īriju, neatkarīgi no seksuālās orientācijas var nonākt upura lomā. Nupat parādījās pētījums, ka 24% no Austrumeiropas iebraucējiem Īrijā jutuši pret sevi diskriminējošu attieksmi.

Nedomāju, ka mums šobrīd būtu faktoloģisks pamats runāt par milzīgu homoseksuāļu diskrimināciju un neiecietību pret viņiem.

– Labi, Amsterdamas līgums liedz diskriminēt darbā uz seksuālās orientācijas pamata, ko arī Latvijā cenšas ievērot, bet varbūt citās jomās ir kādas problēmas ar attieksmi, neizpratni, ko šīs seksuālās minoritātes vēlas panākt, vai arī tomēr ir tālejošāks mērķis, lai panāktu, kā ir dažviet citur, piemēram, atļauju un atbalstu bērnu adoptēšanai?

– Eiropā pret to ir neviennozīmīga attieksme. Piemēram, bija Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums, kas norādīja, ka ir pretlikumīgs Francijas tiesas lēmums divām lesbietēm adoptēt bērnu. No otras puses, seksuālā orientācija tika izņemta no Eiropas pretdiskriminācijas direktīvas, kur galvenais palika invaliditātes jautājums.

Par to, kādi ir mērķi, jājautā Mozaīkas pārstāvjiem, bet, cik noprotu no organizācijas vadītāja izteikumiem, motivācijas ir vairākas: viena – sabiedrībai demonstrēt, ka ir iespējami ne tikai tradicionālie, bet arī citi ģimenes modeļi, sākt diskusiju par partnerattiecību jautājumu, bet tas ir tīri Tieslietu ministrijas kompetencē, tas ir civillikuma jautājums.

– Jūsuprāt, tas ir tikai juridisks jautājums, nevis morāles, sabiedrības kultūras, tradīciju jautājums?

– Partnerattiecības ir tīri juridisks jautājums, bet ģimenes modelis ir jau sabiedrības establišmenta jautājums.

– Dzirdēts, ka daudzi homoseksuāli cilvēki praidu neatbalsta, uzskatot, ka šāda seksualitātes ekscibiciēšana nav nepieciešama un var tikai izsaukt naidu pret šo sabiedrības grupu. Turklāt homoseksuāļu organizācija ILGA Latvija par praida neatbalstīšanu pat izmesta no starptautiskās ILGA. Ko jūs esat darījis, lai palīdzētu izskanēt arī šīm balsīm?

– Es negribētu jaukties šo organizāciju iekšējās attiecībās. ILGA Latvija arī pērn prezentēja aptauju, kuras rezultāti rādīja, ka 82% seksuālo minoritāšu pārstāvji ir pārliecināti, ka šis gājiens nevairo iecietību, nepalīdz viņu stāvoklim sabiedrībā. No tās izskanēja arī apgalvojumi, ka Mozaīka šos jautājumus pacēlusi tikai tāpēc, lai varētu piesaistīt finansiālus līdzekļus. Es to nekomentēšu. Nedomāju, ka tie daži simti cilvēku ielās sestdien, starp kuriem būs arī heteroseksuāli šīs organizācijas atbalstītāji, atspoguļos visu Latvijas geju, lesbiešu un transpersonu viedokli.

– Vai jūs ar Mozaīku, vienalga, pēc kura iniciatīvas, starplaikā starp praidiem esat tikušies un runājuši par viņiem sāpīgajām lietām, ir mēģināts ko risināt arī iekštelpās, diskusijās, civilizēti?

– Nē. Uzskatu arī, ka veids caur presi aicināt mani demisionēt tāpēc, ka neiešu praidā, kā to dara Mozaīka, arī neveicina nekādu dialogu, un pēc šādiem paziņojumiem man arī nav īpaša vēlme viņus aicināt uz sarunām pie sevis. Ja viņi uzskata, ka neesmu piemērots savam amatam, tad par ko tad mēs te runāsim? Bet Mozaīka ir aktīva projektu rakstītāja, tā ir piedalījusies dažos projektos, dabūjusi finansējumu Eiropas vienādu iespēju gada ietvaros, tā arī ir aicināta uz mūsu pasākumiem, konferencēm, semināriem, tā ka nav tā, ka mēs būtu viņus pilnīgi izolējuši, vienkārši mums nav bijusi vadītāja līmeņa tikšanās ar šo organizāciju.

– Mozaīka apgalvo, ka geji un lesbietes ir viena no vairāk diskriminētajām grupām. Tā ir? Vai ir kādas grupas, kuru integrācija jūs satrauc vairāk?

– Divas sūdzības pērn salīdzinoši ar tām sūdzībām, kas ir par invalīdu, jauno māmiņu diskrimināciju darba tirgū, ir nesalīdzināmi dati, un es teiktu, ka šī diskriminācija uz seksuālās orientācijas pamata ir pseidoproblēma.

– Vai nedomājat, ka saspringtās ekonomiskās situācijas laikā etniskā spriedze var krasi pieaugt un izvirst? Vai kaut ko darāt, lai novērstu potenciālos konfliktus?

– Rūpīgi sekoju līdzi gan latviešu, gan krievu presei, kas zināmā mērā ir sabiedrības noskaņojuma indikators. Pagaidām neesmu redzējis rakstus, kuros tiktu apgalvots, ka krievi dzīvo sliktāk nekā latvieši tāpēc, ka latviešu politiskā elite valsti novedusi līdz bankrotam, vai ko tamlīdzīgu. Viss būs atkarīgs no tā, kāda būs situācija gada beigās – ja izdosies samazināt inflāciju līdz viencipara skaitlim, kas ir samērā reāli, tad, domāju, etniskā konflikta saasināšanās riska faktiski nebūs. Ja situācija turpinās pasliktināties, tad tas būs visas valdības uzdevums runāt ar medijiem un izskaidrot, ka situācijas pasliktināšanās vienādi skar gan latviešus, gan krievus, gan pārējās etniskās grupas.

– Šāda veida raksti ir vienīgā vai galvenā liecība tam, kas notiek vai var notikt? Jūsuprāt, piemēram, Jaungada salūts pēc Maskavas laika, lentītes gan pie krievu, gan latviešu mašīnām Uzvaras dienā ne par ko neliecina?

– Tas liecina par to, ka cilvēki šādā veidā uzsver savu etnisko identitāti – daudzas sabiedrības grupas, tostarp latgaļi, iegūst lielāku pašapziņu.

Bet viens ir piesiet lentīti un otrs – tiešām tiek rīkotas kādas mērķtiecīgas aktivitātes, lai veicinātu latviešu un krievu konfliktus.

Daudzi cilvēki ir pametuši Latviju ne jau tikai labākas dzīves meklējumos, bet arī tāpēc, ka nejutās piederīgi šai valstij.

– Valdības 100 dienu darbos jums dots uzdevums pārstrādāt informatīvo ziņojumu, lai veicinātu izbraukušo atgriešanos. Kādā veidā cerat panākt rezultātu? Vai tas nav vairāk citu ministriju kompetencē un sekretariāts te var darboties tikai kā tāda PR aģentūra? Kastēns var braukt uz Īriju un teikt: brauciet atpakaļ, bet darbu vai dzīvokli jau viņš neiedos!

– Protams, labāku algu neiedošu, to var iedot darba devējs, kuram valsts var nodrošināt labākus apstākļus darbam.

Esot Īrijā, secināju, ka galvenais, kas mūsu cilvēkus interesē, runājot par atgriešanos Latvijā, ir 5% ienākuma nodokļa atmaksa. Latvijas likumdošana paredz, ja cilvēks strādājis ārpus Latvijas vismaz pusgadu un nodokļos samaksājis mazāk nekā Latvijas ieņēmumu nodoklis, viņam jāatmaksā starpība, kas būtu 5%. Zinu, ka VID ir izsūtījis tām ES valstīm, kur strādā latvieši, lūgumu sniegt informāciju par tur strādājošajiem tautiešiem. Es aicināšu finanšu ministru izveidot mazu darba grupu, lai pārskatītu šo normu, jo uzskatu, ka valstij stratēģiski svarīgāk atgriezt šos cilvēkus, nevis iekasēt šos 5% no viņiem. Ir gan veidi, kā to apiet, bet negribu arī, pirms šis jautājums ir atrisināts, aģitēt nemaksāt šo nodokli, uzskatu, ka tas jāatrisina valstiskā līmenī.

– Arvien skaļāk no Tautas partijas puses izskan viedoklis par sekretariāta likvidēšanu. Kāds ir pamatojums tā nepieciešamībai? Varbūt tiešām var iztikt – daļu lietu var veikt citas ministrijas, daļu – nevalstiskās organizācijas, tas pats integrācijas fonds, kuru tagad nezināt, kur institucionāli pabāzt apakšā, daļu – tiesībsargs?

– Arguments, ka lielais skaits jauniešu 9. maijā pie Uzvaras pieminekļa liecina par to, ka mums ar integrāciju nesokas, nav rādītājs. Tad jau, ja 70% sabiedrības ir pret Nacionālo bibliotēku, tad necelsim to? Tur ietaupīsies krietni vairāk naudas, nekā likvidējot visus sekretariātus! Ja mediķi streiko, tas nozīmē, ka Veselības ministrija nav vajadzīga? Tā varam atrast argumentus par jebkuru ministriju, kāpēc tā nebūtu nepieciešama.

Mums ir astoņas valsts programmas, kuras paredzētas ilgākam laika periodam, un darbs tiks dezorganizēts, ja visas struktūras izmētās pa citām ministrijām. Turklāt visā Eiropā aktuālāki kļūst migrācijas, arī nelegālās, jautājumi, citās valstīs situācija jau kļuvusi katastrofāla. Kaut vai fakts, ka pēdējā pusotra gada laikā tādās valstīs kā Somija, Īrija, Francija ir tieši nodibinātas sabiedrības integrācijas ministrijas, liecina, ka jautājums ir aktuāls visā Eiropā, un, tā kā mēs esam ES, arī mēs nākotnē no šīs problēmas nekur nespruksim. Ja gribam izveidot harmonisku sabiedrību, būs jāstrādā arī ar tiem cilvēkiem, kas iebrauc Latvijā. Piemēram, grasās Līvānos ievest 30 strādniekus no Uzbekistānas.

– Un jūs viņus integrēsiet? Varbūt nemaz nevajag – atbrauca, uzcēla, aizbrauca.

– Jā, to sauc par cirkulāro migrāciju. Bet, ja, piemēram, atbrauc cilvēki no ES valstīm, piemēram, Rumānijas, Bulgārijas? Latvijas kūdras purvos jau strādā daudz bulgāru, un varam gaidīt, ka pēc nākamās ES paplašināšanās Latvija jau būs labākā finansiālā situācijā un pievilcīgāka viesstrādniekiem. Ja gribam, lai kāda institūcija ar tiem strādā, tad tam jābūt tieši integrācijas sekretariātam. Paredzu nākotnē ciešāk sadarboties ar Tieslietu, Izglītības ministriju, jo tagad katra institūcija kaut ko dara, bet vajadzīga ciešāka koordinācija.

– Varbūt jūs savu nepieciešamību varat pamatot ar kādām panāktām reālām izmaiņām sabiedrībā, nevis aprakstītiem papīriem, koncepcijām?

– Sabiedrības viedoklis integrācijas jautājumos nav viena, divu un pat trīs gadu laiks. Esmu gandarīts par to, ka kopīgi ar Iekšlietu ministriju ir izdevies nodrošināt praida mierīgu norisi pērn, un ceru, ka tā būs arī šogad, par to, ka esam iesaistījušies Eiropas fondu apguvē, veicam pētījumu par to, kā jauno iebraucēju integrācija notiek piecās citās ES valstīs, lai izstrādātu Latvijai derīgāko modeli, esmu aktivizējis ārējo sadarbību, un savu pieredzi nodosim Gruzijai, ir izstrādāts reemigrācijas ziņojums un rīcības plāns, izstrādāta jauna iecietības programma.

 

 

Latvijas augstskolu reitingā pirmajā vietā Latvijas Universitāte

Andris Saulītis, Nadežda Titova,  Diena  06/02/08    Latvijas augstskolu reitingā vislielāko punktu skaitu saņēmusi Latvijas Universitāte (LU), otrajā vietā - Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), bet trešajā vietā ierindota Rīgas Stradiņa Universitāte (RSU). Reitingu izveidoja laikraksts Latvijas Avīze sadarbībā ar LU.

Metodiku augstskolu reitingam izstrādāja Evija Rūsīte - LU Ekonomikas un vadības fakultātes absolvente, kura rakstījusi maģistra darbu Indikatoru sistēmas izstrāde universitāšu darbīas izvērtējumam. Reitingā ņemti vērā deviņi kritēriji attiecībā pret studējošajiem, personālu, starptautisko un zinātnisko sadarbību.

Reitinga pirmo vietu ieņem LU ar 689,5 punktiem. Nākamās augstskolas - RTU un RSU būtiski no tās atpaliek, iegūstot attiecīgi 497,5 un 415 punktus. Ceturtajā vietā ir Daugavpils universitāte (402), piektajā - Rīgas Ekonomikas augstskola (387,5). Pēdējā vietu reitingā ieņem Latvijas Jūras akadēmija, saņemot vien 119 punktus. Kopumā izvērtētas 37 Latvijas augstskolas.

Reitinga veidotāji gan aicina kritiski vērtēt rezultātus, jo "Latvijas augstskolas ir ļoti dažādas gan pēc savas misijas un dar'bibas mērķiem, gan pēc speciālizācijas, studējošo un personāla skaita, finansēšanas mehānismiem un apmēra utt., līdz ar to ir tās ir grūti savstarpēji salīdzināt pēc vieniem un tiem pašiem kritērijiem", norāda laikraksts. Nākotnē iecerēts reitinga kvantitatīvos datus papildināt ar kvalitatīvajiem mērījumiem, piemēram, ekspertu un darba devēju vērtējumu, kā arī studējošo un personāla aptaujas.

Savukārt Dienas aptaujātie augstskolu pārstāvji pilnībā nepiekrīt reitingam, ko izveidoja laikraksts Latvijas Avīze (LA) sadarbībā ar Latvijas Universitāti.

Visu augstskolu reitingu iespējams apskatīt šeit!

Latvijas lielākās privātās Biznesa augstskolas Turība valdes priekšsēdētāja vietnieks Aldis Baumanis uzskata, ka Turības atrašanās LA publicētā reitinga 16.vietā ir atkarīga no pētījuma izvēlētajiem kritērijiem. Pēc viņa vārdiem, ja tiktu vērtēta absolventu samaksa darba tirgū, tad Turība ieņemtu vienu no vadošajām vietām.

Turības valdes priekšsēdētāja vietnieks ir pārliecināts, ka visi pārējie vērtēšanas kritēriji ir pakārtoti absolventu veiksmes rādītājam darba tirgū. A.Baumanis, piemēram, uzskata, ka akadēmiskā personāla īpatsvars, kam ir doktora grāds, “nav augstskolas mērķis”. “Nedomāju, ka mēs būtu priecīgi par kādu doktorantu, kas aizķēries 80.-tajos gados,” teic A.Baumanis, piebilstot, ka vairāk uzmanības jāpievērš tam, kādas zināšanas doktors var sniegt studentiem.

A.Baumanis uzsver, ka Nodarbinātības valsts aģentūras veiktajā pētījumā par bezdarbnieku skaitu absolventu vidū, Turībai bijis viens no zemākajiem rādītājiem. Viņš arī atgādināja, ka iepriekš laikraksta Dienas Bizness publicētajā augstskolu reitingā Turība esot iekļuvusi pirmajā pieciniekā.

Viņaprāt, LU absolventes pētījuma rezultātus varēja prognozēt arī bez paša pētījuma, “Viņi paši sevi nomērīja 1.vietā”, saka A.Baumanis, piebilstot, ka, “ja Turība veiktu pētījumu, tad tā sevi arī nomērītu 1.vietā”.

Savukārt Latvijas Policijas akadēmijas prorektors Pāvils Kundziņš uzzinot, ka akadēmija ievietota 28.vietā, teicis: “Nevar būt, vienmēr esam bijuši augstajās vietās.” Plašāk komentēt reitingu viņš gan nevarēja, norādot, ka ir tuvāk jāiepazīstas ar kritērijiem un pētījuma veicēju.

Rēzeknes augstskolas rektora vietniece, Mācību daļas vadītāja Alvīne Kazinika Dienai nevarēja komentēt LA publicēto augstskolu reitingu, jo vēl nav iepazinusies ar vērtējuma kritērijiem. Lūgta komentēt Daugavpils universitātes krietni augstāko pozīciju, A.Kazinika sacīja: “Ja mēs būtu tik veca un nostabilizējusies augstskola, tad arī mēs ieņemtu augstu pozīciju.”

 

Darbaspēka nodrošinājumam aicina koriģēt izglītības sistēmu

DELFI  06/03/08    Lai 2013. gadā Latvijā pilnībā būtu apmierināts pieprasījums pēc darbaspēka, Ekonomikas ministrija (EM) aicina veikt korekcijas izglītības sistēmā un sekmēt aizbraukušo Latvijas iedzīvotāju reemigrāciju.

Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktors Oļegs Barānovs otrdien valdībai norādīja, ka laikā līdz 2013. gadam lielākais darbinieku iztrūkums paredzams būvniecībā un vidēji kvalificēto darbinieku vidū. Tāpat ir gaidāms darbinieku trūkums medicīnā un transportā, savukārt neliels profesionāļu pārpalikums gaidāms pedagogu vidū, jo nelabvēlīgās situācijas dēļ samazināsies skolēnu un studentu skaits.

Kopumā pieprasījums pēc darbaspēka ir atkarīgs no ekonomikas attīstības. Ja ekonomika augs dinamiski - 7% - gadā, tad pieprasījums pēc darbaspēka pieaugs par 1% gadā. Savukārt, ja notiks mērenais vai lēnais IKP pieaugums, kas ir attiecīgi 5% un 3%, tad pieprasījums pēc darbaspēka būs zemāks.

Būtiska loma darbaspēka pieprasījumā būs arī demogrāfiskajai situācijai.

Valdība EM ziņojumu pieņēma zināšanai un nekādus jaunus mērus nepieņēma.

 

Akceptē grozījumus Izglītības likumā

LETA  06/03/08    Ministru kabinets šodien akceptēja grozījumus Izglītības likumā, kurā papildināti un konkretizēti izglītojamo pienākumi. Likumprojektā papildināti izglītojamo pienākumi, īpaši uzsverot pienākumu neapdraudēt savu un citu personu veselību un dzīvību, ievērot pedagogu, izglītojamo un citu personu likumiskās tiesības un intereses, piedalīties izglītības iestādes vides sakopšanā un saglabāšanā.

Tas palielinātu izglītojamo atbildību un līdzdalības iespējas, kā arī pilnveidotu dzīves prasmes un nodrošinātu pilnvērtīgāku izglītības procesa, kurš ietver gan mācību, gan audzināšanas darbu, īstenošanu, skaidroja grozījumu autori.

Grozījumos sistematizētas un precizētas izglītojamo tiesības, izvairoties no normu dažādas skaidrošanas, dublēšanās un liekvārdības, bet saglabājot būtību. Lai pastiprinātu bērna vecāku vai personu, kas realizē aizgādību, līdzatbildību par bērna izglītošanu izglītības iestādē, likumā ir iestrādāti jauni pienākumi.

Lai celtu pedagoga darba prestižu un lomu izglītības iestādes darbībā, Izglītības likumā plānots paplašināt pedagoga tiesības, nosakot tiesības piedalīties izglītības procesa pilnveidē, kā arī tiesības saņemt ne tikai materiālo, bet arī informatīvo nodrošinājumu. Papildus tiks noteiktas tiesības saņemt sabiedrības atbalstu izglītības procesa īstenošanā.

Likumprojektā noteikta iespēja saņemt valsts atbalstu privātajām profesionālās ievirzes izglītības iestādēm. Profesionālās ievirzes izglītību plānots finansēt no katra gada valsts budžeta līdzekļiem.

Grozījumos Izglītības likumā precizēta Ministru kabineta un Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence izglītībā, deleģējot tiesības Ministru kabinetam noteikt pedagogu izglītības ieguves un profesionālās pilnveides kārtību un noteikt valsts pārbaudījumu kārtību akreditētām izglītības programmām, kā arī deleģējot tiesības noteikt Valsts izglītības informācijas sistēmas saturu un uzturēšanas kārtību.

Likuma 14.pantā plānots precizēt Ministru kabineta kompetenci, iekļaujot deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā izvērtē un apstiprina mācību grāmatu atbilstību valsts standartam pamatizglītībā un vispārējā izglītībā.

Lai nodrošinātu administratīvi teritoriālās reformas ieviešanu un izglītības funkciju pārdomātu nodošanu jaunajām pašvaldībām, vienlaikus nosakot valsts un pašvaldību atbildību pieaugušo izglītībā un nodrošinātu efektīvāku valsts un pašvaldību finansējuma sadali un izlietošanu, likumprojektā iekļauts papildinājums, deleģējot tiesības Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā valsts finansē pieaugušo neformālās izglītības programmas, un kritērijus, lai varētu pretendēt uz šādu finansējumu, kā arī kārtību, kādā tiks finansēti atbalsta pasākumi darba devējiem darbinieku papildu izglītošanā, un kritērijus, lai varētu pretendēt uz šādu finansējumu.

Izglītības likuma 21.panta trešās daļas redakciju plānots precizēt atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma normām, nosakot, ka valsts un pašvaldības atsevišķu tām noteikto izglītības pārvaldes un izglītības atbalsta funkcijas nodrošināšanai noteiktu uzdevumu veikšanu, tai skaitā izglītības programmu un izglītības iestāžu akreditācijas organizēšanu, var deleģēt privātpersonai vai citai publiskai personai, slēdzot deleģēšanas līgumu, kas var ietvert arī tiesības izdot administratīvos aktus, vai līdzdarbības līgumu.

Grozījumi paredz konkrētāku regulējumu par izglītības iestāžu nosaukumiem un turpmāk paredzēs, ka izglītības iestāžu reģistrā netiks reģistrētas divas vai vairākas izglītības iestādes ar identiskiem nosaukumiem.

Plānots konkretizēt noteiktos pedagogu vispārīgos pienākumus, akcentējot to, ka pedagogi īpašu vērību velta izglītojamo attieksmju veidošanai.

Grozījumu mērķis ir nodrošināt Izglītības likuma atbilstību pašreizējai situācijai izglītības procesā, Administratīvā procesa likumam, Augstskolu likumam, Profesionālās izglītības likumam, kā arī precizēt atsevišķas Izglītības likuma nepilnības.

Likuma grozījumi vēl jāpieņem Saeimā.

 

Augstskolu reitingu nodēvē par neobjektīvu

LETA  06/04/08    Publiskojot Latvijas augstskolu reitingu, ko veidoja laikraksts "Latvijas Avīze" sadarbībā ar Latvijas Universitāti (LU), nav ievērota koleģiāla attieksme pret Latvijas augstskolām, uzskata vairāku augstskolu pārstāvji.

Kā informēja Banku augstskolā, pirmo Latvijas augstskolu reitingu, kura veidošanu koordinējusi LU Ekonomikas un vadības fakultātes absolvente Evija Rūsīte, balstoties uz savā maģistra darbā "Indikatoru sistēmas izstrāde universitāšu darbības izvērtēšanai" veiktajiem pētījumiem, nevar uzskatīt par objektīvu instrumentu sabiedrības informēšanai. Izvēloties neatbilstošus kritērijus, tika vērtētas augstskolas, kas ir atšķirīgas pēc studiju profila un funkcijām. Šī reitinga rezultāti nevar kalpot par objektīvu orientieri studiju virzienu un augstskolu izvēlē, uzskata Banku augstskola.

Banku augstskolas zinātņu prorektore Velta Vikmane uzskata, ka visaptveroša augstskolu reitinga veidošana varētu būt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) uzdevums vai arī IZM šo uzdevumu deleģētu Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centram. Ja reitinga izstrādi iniciē un uzņemas viena atsevišķa augstskola, tad tai ir jāvēršas pie citām, saskaņojot gan augstskolu iekļaušanu reitingā, gan tā pielietošanas mērķi un publiskošanas laiku.

"Šādi un līdzīgi reitingi varētu kalpot kā līdzeklis katras augstskolas kapacitātes izvērtēšanai, bet šo datu publiskošana plašākai auditorijai neliecina par koleģiālu attieksmi. Maģistra darba pētījuma autores Evijas Rūsītes izvēlētā tēma "Indikatoru sistēmas izstrāde universitāšu darbības izvērtēšana" norāda, ka reitinga izstrādes metodoloģija ir piemērota tikai universitātēm, bet praksē atbilstoši šiem kritērijiem tika vērtētas ļoti dažāda profila augstskolas, kas rada pretrunas," skaidro Vikmane.

Vikmane norāda, ka, izmantojot vienotus kritērijus, nav iespējams objektīvi salīdzināt plašas daudzprofila universitātes, kurām Augstākās izglītības likumā ir noteiktas specifiskas funkcijas, ar tādām vienprofila augstskolām, kā, piemēram, Banku augstskolu, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, Latvijas Mākslas akadēmiju, Latvijas Jūras akadēmiju un citām, kuru funkcijas un mērķi ir atšķirīgi. Banku augstskola sniedz augstāko profesionālo izglītību, sagatavo speciālistus noteiktām tautsaimniecības nozarēm, un šīs augstskolas darbību nav iespējams salīdzināt ar akadēmiskajām daudzprofila universitātēm, skaidro Vikmane.

Latvijas Kultūras akadēmijas rektors Jānis Siliņš uzskata: "Latvijas augstskolu reitingu nevar uzskatīt par objektīvu, jo nesaprotama ir izvēlētā vērtēšanas metodoloģija. Pieņemot, ka reitinga veidošana ir LU iniciatīva, tajā vajadzēja ietvert tikai piecas universitātes, jo tad vērtēšanas nosacījumi būtu līdzīgi. Mākslas augstskolas nekad nav pretendējušas kļūt par universitātēm, tāpat kā vairākas citas specializētās augstākās izglītības institūcijas. Nav saprotams, kāpēc Latvijas Kultūras akadēmija ir iekļauta šajā reitingā. Biju pārliecināts, ka akadēmiskajā vidē zinātne un māksla tiek uztvertas kā suverēnas vienības, bet tomēr izrādās, ka nē. Kā var salīdzināt dejas mākslu un uzņēmējdarbību, bet aktiermākslu ar inženierzinātnēm? Ne no ētiskā, ne akadēmiskā viedokļa tas nav pareizi."

Līdzīgi uzskata arī Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors studiju un zinātniskajā darbā Andris Teikmanis: ""Latvijas Avīzē" publicētais pirmais Latvijas augstskolu reitings objektīvi neatspoguļo situāciju augstākajā izglītībā valstī un var radīt vidusskolu absolventiem izkropļotu priekšstatu. Tajā izmantotā datu vākšanas un to apstrādes metodika ļauj labākajā gadījumā iegūt noteiktu statistisku informāciju, kura šajā gadījumā ir kļūdaina, tomēr neļauj spriest par to, kā augstskolās tiek īstenots studiju process atbilstoši studējošo interesēm, kādi ir studiju kvalitātes novērtēšanas kritēriji un kā augstskola iekļaujas kopējā Eiropas augstākās izglītības telpā."

Paužot Latvijas Mākslas akadēmijas viedokli, Teikmanis norāda, ka pētījumā iespēja novērtēt iegūstamās izglītības atbilstību nozares laikmetīgajiem procesiem tiek aizvietota ar augstskolu apmēru un personāla struktūras salīdzinājumu. Problemātiska ir arī pētījumā izmantoto datu ieguves metodika - tā, piemēram, "www.scopus.com", kurš tiek izmantots kā vienīgais starptautiski citējamo izdevumu avots, praktiski neindeksē mākslas zinātnes un vizuālās kultūras teorijas jautājumiem veltītus izdevumus.

"Latvijas Mākslas akadēmija, salīdzinot ar LU, ir maza augstskola, tomēr tajā pašā laikā, salīdzinot ar citām Baltijas un Skandināvijas reģiona mākslas augstskolām, Latvijas Mākslas akadēmija ir pietiekami liela, kas spēj nodrošināt studentiem daudzpusīgu izglītību," uzsver Teikmanis.

Jau ziņots, ka "Latvijas Avīzē" publicētajā Latvijas augstskolu reitingā LU ieņem pirmo vietu. Reitingu veidojis laikraksts sadarbībā ar LU. Veidojot reitingu tabulu, esot vērtētas visas Latvijas augstskolas, norāda "Latvijas Avīze".

Reitinga otrajā vietā ierindojusies Rīgas Tehniskā universitāte, tai seko Rīgas Stradiņa universitāte. No reģionālajām augstskolām visaugstāk novērtēta Daugavpils universitāte, kas ierindojusies reitinga tabulas ceturtajā pozīcijā. Tai seko Rīgas Ekonomikas augstskola un Rīgas Juridiskā augstskola.

 

Šā gada Dziesmu svētkos piedalīsies 38 233 dalībnieki

LETA 06/04/08    Uz XXIV Vispārējiem latviešu Dziesmu un XIV Deju svētkiem, kas no 5.jūlija līdz 12.jūlijam notiks Rīgā, ieradīsies 38 233 dalībnieki, aģentūru LETA informēja Dziesmu un deju svētku preses sekretāre Aiva Rozenberga.

Uz svētkiem pošas 18 464 koristi, 13 317 dejotāji un 6452 pārējie mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu dalībnieki.

XXIV Vispārējo latviešu Dziesmu un XIV Deju svētku koncerti, izstādes un citi pasākumi Rīgā notiks Mežaparka Lielajā estrādē, Daugavas stadionā, Rīgas Latviešu biedrības namā, Doma baznīcā, Doma laukumā, Sv.Jāņa baznīcā, Dziesmu svētku parkā, Vērmanes dārzā, Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, Mazajā ģildē, Lielajā ģildē, Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā, "Arēnā Rīga", Latvijas Universitātē, Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā, Latvijas Nacionālajā operā, koncertzālē "Ave Sol" un Rīgas Kongresu namā.

Svētku norises vietas tika izvēlētas, lai varētu saturiski un scenogrāfiski pilnvērtīgi parādīt Dziesmu un deju svētku procesā sasniegto un skatītāji un svētku dalībnieki varētu baudīt profesionāli rīkotus, mūsdienīgus, krāšņus un emocionāli bagātus svētkus.

 

Rundāles pils jaunie vaibsti

Kuprijenko Anna,  NRA  06/05/08    272. dzimšanas dienā Rundāles pils saviem apmeklētājiem dāvina jaunumus: restaurētu strūklaku un dārza baseinus, Kurzemes hercoga atjaunoto ģērbistabu un divas jaunas starptautiskas izstādes - „19. gadsimta portrets Latvijā” un „Kur reiz bija mana rezidence, kur es biju valdniece...”, kā arī mūziku pilī.

Portretu skate

Muzeja direktors Imants Lancmanis aicina visus uz jauno izstādi „19. gadsimta portrets Latvijā”.

Skatoties uz portretiem, pārņem neparasta sajūta par tajos redzamajiem cilvēkiem, jo daudzi noteikuši Latvijas likteni, un viņu darbības sekas jūtam arī tagad. Lūk, uz mums noraugās imperators Nikolajs I, Krievijas imperatore Marija Fjodorovna sēru tērpā, feldmaršals Barklajs de Tolli, Krišjānis Valdemārs, Anna Ģertrūde Vērmane... Līdzās aristokrātiem redzami arī pilsonisko aprindu pārstāvji. Vairums izstādē eksponēto ģīmetņu darinātas muižnieku un turīgo pilsoņu portretu galerijām, valsts pārvaldes un pašvaldības iestādēm, ģildēm, baznīcām, biedrību namiem un publiskām telpām. Taču netrūkst arī intīmāka rakstura portretu, kuri rotājuši atmiņu albumus vai dāvināti tuvam cilvēkam.

Šī izstāde turpina 1986. gadā sākto tradīciju - veidot plašas un izvērstas ekspozīcijas par nozīmīgām Latvijas mākslas un kultūrvēstures parādībām. Tajā iekļauti darbi, kuru autori dzimuši, dzīvojuši vai darbojušies tagadējās Latvijas teritorijā, kā arī citu zemju autoru darbi, kuros attēlotas ar Latviju saistītas personas. Šī ir unikāla iespēja redzēt tos visus vienkopus.

Hercoga ģērbistaba

Ģērbkambara restaurācija ilgusi ar pārtraukumiem gandrīz 30 gadu, līdz, pateicoties sponsoriem Inesei un Borisam Terehoviem, atguvusi savu bijušo greznību. Šī ir neliela, bet ārkārtīgi grezna telpa. Tajā hercogs „pucējās”, tur pie viņa ieradās frizieris, kurš noskuva bārdu un uzlika parūku. Starp citu, kambarī atrodas divi svarīgi priekšmeti, bez kuriem nu nekādi nevarēja iztikt: friziera galdiņš un tualetes krēsls, kurā savulaik ievietoja naktspodiņu... Protams, žēl, ka ūtrupē Francijā neizdevās iegūt speciālu bļodiņu, ko frizieris novietojis hercogam zem zoda bārdas skūšanas laikā.

Dorotejas mūžs izstādē

Ekspozīcija „Kur reiz bija mana rezidence, kur es biju valdniece...” ir veltīta Kurzemes hercogienes Annas Šarlotes Dorotejas dzīves pieturvietām. Viņa dzimusi 1761. gadā Kurzemē, Mežotnē, Johana Frīdriha fon Mēdema ģimenē. 1779. gadā Ernsta Johana Bīrona vecākais dēls, Kurzemes hercogs Pēteris Bīrons salaulājās ar skaisto Annu Šarloti Doroteju. Viņai cita pēc citas piedzima trīs meitas, bet hercogs gaidīja, ka Doroteja dāvās viņam dēlu - zemes mantinieku. Dēls piedzima, bet nomira pavisam maziņš.

Drīz vien hercogiste tika ierauta politiskajās cīņās starp lielvalstīm Krieviju, Austriju un Prūsiju. Hercogs Pēteris esot teicami pārvaldījis finanšu jomu, bet bijis vājš politiķis. Politiskajās batālijās viņš iesaistījis savu pievilcīgo sievu. 1790. gadā Doroteja parādās Eiropas slavenākajos namos. Var teikt, ka viņa kļūst par Latvijas pirmo sievieti - diplomāti Polijā, Vācijā un Francijā. Savu rezidenci Doroteja iekārto Lēbihavas pilī Vācijā, kur viņa pavada arī savas pēdējās mūža dienas.

Dorotejai veltītā izstāde ir atvesta no Posteršteinas pils muzeja, kas atrodas netālu no Lēbihavas. Tā ceļo pa vietām, kurās ir apmetusies Doroteja. No Latvijas izstāde dosies uz Poliju.

Lancmanis pārspēj Rastrelli

Ja garlaiko muzeji un izstādes, tad Rundāles pilī ir vēl kāds jaunums - strūklaka un baseini. To atklāšanas laikā Ernsta Johana Bīrona mazdēls piektajā paaudzē, princis Ernsts Johans Bīrons teicis, ka Imantam Lancmanim izdevies tas, ar ko Rastrelli nav varējis tikt galā. Proti - strūklaka beidzot darbojas. Kas var būt labāks par šo - krītošu ūdens pilienu veldzi karstā vasaras dienā! Aiz strūklakas savos apskāvienos aicina liepu aleja, kas ir krietni sakuplojusi un ieskāvusi pastaigu taciņas. Nav aiz kalniem arī rožu svētki. Romantiķu oāze, kur gribas klaiņot ilgi jo ilgi.

Mūzika pilī

Pils dzimšanas dienas svinībās aizsākās kāds muzikāls projekts - orķestris „Sinfonietta Rīga” muzicē Rundālē. Lai šis unikālais kultūras notikums būtu pieejams visplašākajai auditorijai, tas tiks rādīts LTV1 14. jūnijā pulksten 22.00. Koncertā iekļautie skaņdarbi ataino 19. gadsimta muzikālo daudzveidību. Programmā ir Jozefa Haidna simfonija „Pulkstenis” un Pētera Čaikovska „Variācijas par rokoko tēmu”.

Cikla idejas iniciators ir kamerorķestra „Sinfonietta Rīga” mākslinieciskais vadītājs Normunds Šnē sadarbībā ar I. Lancmani un SEB banku.

Vizuāli un mākslinieciski vienotās programmas, dēvētas arī par koncertceļojumiem, paredzētas Rundāles pils Baltajā un Zelta zālē divas reizes gadā. Otro koncertceļojumu no Rundāles pils Zelta zāles LTV1 varēsim vērot Ziemassvētku laikā, kad „Sinfonietta Rīga” kopā ar solisti Ingu Kalnu atskaņos baroka mūzikas programmu.

„Pateicoties Latvijas Televīzijai, Rundālē varēs ienākt visi - interesenti, skeptiķi, gardēži, aristokrāti un vienkārši ziņkārīgie. Uzmanības centrā būs skaņdarbi, kas pils sienās jutīsies sevišķi omulīgi, jo ir to laikabiedri,” saka N. Šnē.

Der zināt!

Rundāles pils atrodas Bauskas rajona Pilsrundālē. No Rīgas uz turieni var braukt caur Bausku (79 kilometri) vai Jelgavu (90 kilometru). Vērīgi sekojiet ceļa zīmēm: tās izvietotas, kā jau tas mūsu valstī ierasts, tā, ka pamanāmas vien tad, kad jau kādu sprīdi pašauts garām.

Rundāles pils: tikai fakti

> Rundāles pils bijusi Kurzemes hercoga Ernsta Johana Bīrona vasaras rezidence.

> Celta ar pārtraukumiem no 1736. līdz 1768. gadam.

Arhitekts: Frančesko Bartolomeo Rastrelli, tēlnieks Johans Mihaels Grafs, gleznotāji Frančesko Martini un Karlo Cuki.

> Rundāles pils ir viens no Latvijas izcilākajiem arhitektūras pieminekļiem. Tas ir nozīmīgs baroka laikmeta ansamblis ar pili, staļļiem, parku un tā saucamo franču dārzu, kas ar vienojošām alejām pāriet meža (bijušajā medību) parkā. Visa ansambļa teritorija ir 72 ha liela un ietver arī daļu no bijušās muižas teritorijas ar kroga ēku un dīķi.

> Kopš 1972. gada pilī darbojas muzejs. Togad uzsākta arī restaurācija un parka atjaunošana, kas joprojām turpinās.

> No 43 telpām vairākas ir paredzēts restaurēt kā interjerus ar atbilstošiem iekārtas priekšmetiem. Apskatei jau atvērtas 11 - pils austrumu korpusā.

> Meža parkā apmeklētājus gaida pastaigu celiņi, bet kopš 2005. gada tiek veidots Rožu dārzs.

 

Demakova: jāstiprina latviešu valodas pozīcijas

DELFI  06/07/08    Kultūras ministre Helēna Demakova (Tautas partija) iestājas par to, ka valsts valodas pozīcijas ir jāstiprina, jo valsts valoda ir viens no nacionālas valsts pamatelementiem, sestdien raksta "Latvijas Avīze".

Demakova uzsver, ka "ir viennozīmīgi skaidrs, ka valsts valodas pozīcijas Latvijā šodien nav pietiekami stipras. To, kas grauts vairāk nekā 50 okupācijas gados, nav iespējams pilnībā atjaunot 15 gadu laikā. Līdz ar to mums jādomā, kā paplašināt valsts valodas lietošanas jomu, un Ministru kabineta noteikumi, kas to nodrošinātu, ir jāpieņem bez liekas kavēšanās".

"Man arī grūti iedomāties, ka kādā ES valstī ieceļojušās minoritātes pēkšņi iedomātos, ka apkalpojošajā jomā saziņā ar klientiem var brīvi pāriet uz savu valodu – par spīti tam, ka pircējs vai klients uzdevis jautājumu valsts valodā," laikrakstam atzinusi ministre.

 

 

 

Citādā ziņā...

 

 

 

Rīgas kanālā mītošie bebri kokus negrauž

LETA  06/04/08    Rīgas kanālā mītošie bebri peldas, bet kokus negrauž, informēja pašvaldības aģentūras "Rīgas dārzi un parki" direktors Agnis Kalnkaziņš (TP).

Kā pastāstīja Kalnkaziņš, pagaidām neko pasākt nav plānots, jo atšķirībā no rudens neviens koks nav nograuzts. "Kamēr mums nekādu skādi nerada, mēs nesatraucamies," viņš piebilda.

Kā ziņots, Rīgas kanālmalas kokus rudenī apsmidzināja ar speciālu no liellopu asinīm gatavotu preparātu, lai aizsargātu tos no bebriem.

Rīgas domes Vides komiteja iepriekš atzina, ka Rīgai būs jāmācās sadzīvot ar bebriem, kuri iemitinājušies Rīgas kanālā Kronvalda parkā. Pēc Kalnkaziņa iepriekš stāstītā, novērots, ka no jūras puses kanālā atnācis un iemitinājies ne tikai viens bebrs, bet, iespējams, vesela ģimene. Līdz ar to laika gaitā Rīgas kanāls var veidoties par bebru iecienītu dzīves vietu.

Kā iepriekš stāstīja Rīgas meža aģentūras vadītājs Jānis Vazdiķis, katru gadu tiek izšauti apmēram 70 bebri, bet, tā kā bebru medības nav vairs tik populāras kā agrāk, šie dzīvnieki ir ārkārtīgi savairojušies un meklē jaunas dzīves vietas, piemēram, pilsētas. "Mums būs jāmācas sadzīvot ar tiem," teica Vazdiķis.

Rīgā uzskaitīti vairāk nekā 120 bebri. Dzīvnieki dzīvo pilsētā un tās rajonā. Bebri "saimnieko" arī vairākās citās vietās Rīgā, piemēram, Ķīšezera apkārtnē un Sarkandaugavā.