Gribīgo koalīcijā, Eiropā un citur pasaulē...

 

 

80% izbraukušo svārstās sajūtās par Latviju un atgriešanos valstī

LETA  06/10/08    80% izbraucēju svārstās savās sajūtās par Latviju un atgriešanos valstī, interesējas par notiekošo Latvijā, uztur kontaktus, palīdz citiem latviešiem izbraukt no Latvijas un iedzīvoties ārvalstīs. Tas secināts SIA "Baltic Consulting" analīzē par iedzīvotāju reemigrācijas jautājumiem.

Analīze iekļauta Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta izstrādātajā ziņojumā "Par nepieciešamo rīcību, lai veicinātu darba meklējumos izbraukušo Latvijas iedzīvotāju atgriešanos Latvijā", kuru šodien skatīja valdībā.

Pašreizējā situācija iedzīvotāju attieksmē pret iespēju atgriezties, pēc provizoriskiem aprēķiniem, liecina, ka no visiem izbraukušajiem 10% izbraucēju domā, ka noteikti atgriezīsies Latvijā, interesējas par Latvijas notikumiem, uztur ciešas saiknes ar Latvijā dzīvojošiem iedzīvotājiem, daļai Latvijā palikusi ģimene, daļa finansē nekustamā īpašuma iegādi, piemēram, dzēš kredītus.

Savukārt 10% izbraucēju dažādu apstākļu dēļ nevēlas atgriezties Latvijā, norobežojas, vēlas iegūt citu valstu pilsonību, izvairās no kontaktēšanās ar Latviju, teikts ziņojumā.

Motivācija atgriezties visbiežāk saistīta ar to, lai strādātu savā profesijā, sāktu savu, kaut nelielu biznesu. Turklāt vairums vēlas atgriezties vietā, no kuras nākuši, secināts vairākās aptaujās, kas izmantotas ziņojuma sagatavošanai, piemēram, "Latvijas imigrācijas politika: problēmas un perspektīvas", "Latvija un brīvā darbaspēka kustība: Īrijas piemērs", "Sabiedrības attieksme pret darbaspēka migrāciju: Latvijas iedzīvotāju aptauja", "Darbaspēka ģeogrāfiskā mobilitāte".

Analizējot migrācijas un sociālo situāciju kopumā, secināts, ka masveidīgas iedzīvotāju izbraukšanas un atgriešanas veicināšanas problēmu nevajadzētu risināt vienpusīgi, tikai radot atgriešanos motivējošus apstākļus, bet arī preventīvi, mazinot izbraukšanu darba meklējumos, izglītojot sabiedrību par problēmām, kas var rasties tuviniekiem, jo īpaši bērniem, kā arī atvieglojot iekļaušanos sabiedrības dzīvē - darbā, izglītības iestādēs, kontaktos ar valsts iestādēm, tiem iedzīvotājiem, kas atgriezušies Latvijā.

Lai veicinātu darba meklējumos izbraukušo skaita samazināšanos, būtiski aplūkot problēmu loku, ar kuru saskaras iedzīvotāji, ne vien no indivīda, bet arī viņa ģimenes perspektīvas - kvalitatīvas izglītības iespējas, darbs, mājoklis ir īpaši būtiski "iesakņošanās" priekšnoteikumi, teikts ziņojumā.

Latvijas iedzīvotāju izbraukšanas darba meklējumos mazināšanai un atgriešanās veicināšanai ilgtermiņa prioritātes ir mājokļu pieejamības nodrošināšana iedzīvotājiem, jo īpaši ģimenēm ar bērniem, reģionu attīstība, nodrošinot infrastruktūru, kas nepieciešama iedzīvotāju nodarbinātībai un bērnu, ģimenes vajadzībām, darba tiesisko attiecību kultūras attīstība, nodokļu un pabalstu sistēmas pārskatīšana nolūkā stiprināt ģimeņu ar bērniem labklājības līmeni, kā arī birokrātisku šķēršļu mazināšana pozitīvām komercdarbības, lauksaimniecības, pilsoniskās sabiedrības iniciatīvām, kā arī indivīdu un to ģimenes locekļu sociālo problēmu risināšanā.

Ziņojumu sagatavoja darba grupa, kurā tika iekļauti Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta pārstāvji, Pasaules Brīvo latviešu apvienības, Eiropas Latviešu apvienības, Valstiskās-privātās partnerības asociācijas, Latviešu apvienības latviešiem Īrijā, Labklājības ministrijas, Nodarbinātības valsts aģentūras, Ekonomikas ministrijas, Ārlietu ministrijas, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji.

Vienlaikus tika organizētas trīs diskusiju grupas ar iedzīvotājiem, kuri paši strādājuši, plāno strādāt ārzemēs un kuru radinieki strādā ārzemēs, ar zinātniekiem un ekspertiem, kā arī ar dažādu nozaru uzņēmējiem, valsts un pašvaldības institūciju pārstāvjiem.

 

 Latvija nodibina diplomātiskās attiecības ar Kosovu

TVNET   06/11/08    10.jūnijā notu apmaiņas ceļā Latvija ir nodibinājusi diplomātiskās attiecības ar Kosovu. Latvijas valdība atzina Kosovas neatkarību 20.februārī, balstoties uz ES Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomē pieņemtajiem secinājumiem un Kosovas neatkarības deklarāciju.

„Diplomātisko attiecību nodibināšana ir būtisks solis Latvijas un Kosovas sadarbības veicināšanā. Latvija ir gatava dalīties savā pieredzē atbilstoši Kosovas identificētajām vajadzībām, lai veicinātu šīs valsts eiropeisku attīstību,” norāda ārlietu ministrs Māris Riekstiņš.

Ārlietu ministrs uzsver arī Latvijas dalības nozīmi Eiropas Savienības Tiesiskuma varas misijā Kosovā, kuras pamatuzdevums ir palīdzēt Kosovas valsts pārvaldes, tiesu un tiesībaizsardzības iestādēm, kā arī Starptautiskajā Kosovas pārraudzības grupā, kur Latvija tika uzņemta 19.maijā.

Ārlietu ministrija pauž nostāju, ka mierīga un demokrātiska Kosovas attīstība ir drošības un stabilitātes garants Rietumbalkānu reģionā.

Ārlietu ministrijas darba kārtībā ir arī jautājums par Latvijas vēstnieka nominēšanu Kosovā.

 

Starp Latvijas un Lietuvas Valsts kontroli izveidojusies cieša un produktīva sadarbība

LETA   06/11/08    Šodien Saeimu apmeklēja Lietuvas valsts kontroliere Rasa Budbergīte, kura, tiekoties ar Saeimas priekšsēdētāja biedri Karinu Pētersoni (LPP/LC), informēja, ka augstāko revīzijas iestāžu darbs abās valstīs ir ļoti līdzīgs un starp Latvijas un Lietuvas Valsts kontroli izveidojusies cieša un produktīva sadarbība, informēja Saeimas Preses dienests.

Tikšanās dalībnieces bija vienisprātis, ka augstākā valsts audita institūcija Latvijā pēdējos gados ir piedzīvojusi pozitīvas pārmaiņas un tās darbs kļuvis efektīvāks un pamanāmāks.

Pētersone norādīja, ka Valsts kontrole (VK) Latvijā dara nozīmīgu un vērtīgu darbu, auditējot nodokļu maksātāju naudas efektīvu izmantošanu valsts iestādēs. Ir būtiski, ka VK auditori ne tikai pārbauda un konstatē trūkumus, bet arī sniedz ieteikumus, kā uzlabot iestāžu darbu, un dalās savās atziņās ar sabiedrību.

Saeimas priekšsēdētāja biedre informēja, ka Saeimai ar Valsts kontroli (VK) izveidojusies laba sadarbība. VK un atbildīgo iestāžu pārstāvji ir bieži aicināti ziņot par revīziju rezultātiem un auditoru sniegto ieteikumu izpildi. VK pārbaudes ir labs pamats, lai Saeimas komisijas varētu gūt priekšstatu par valsts pārvaldes darba efektivitāti un tēriņu pamatotību visās nozarēs.

Tiekoties ar Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētāju Andri Bērziņu (ZZS) un komisijas deputātiem, Budbergīte pastāstīja, ka viņas vadītajā institūcijā strādā 350 darbinieki un Lietuvas VK kompetencē ietilpst finanšu, likumības un efektivitātes auditu veikšana. Atšķirībā no Latvijas, kur VK ir koleģiāla iestāde, Lietuvā iestādes vadītājs lēmumus pieņem vienpersoniski. Lietuvas parlamentā ir izveidota īpaša audita komiteja, kas seko līdzi VK veiktajām revīzijām un sniegto ieteikumu izpildei valsts pārvaldes iestādēs.

 

Īru laikraksts ziņo, ka rīdziniekiem apnikuši "piedzērušies un čurājošie" īru tūristi

TVNET   06/12/08     Īru laikraksts "Herald Evening" šonedēļ ziņo, ka Latvijas galvaspilsētas Rīgas iedzīvotājiem apnikušas "piedzērušos tūristu dīvainības" un viņi apņēmušies šādu uzvedību vairs neciest. Laikraksts vēsta, ka skaistās Baltijas pilsētas iedzīvotāji ir sašutuši par īru un britu tūristu uzvedību, kuri "apkauno Rīgu un tai uzčurā" - gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.

Tiek atstāstīts gadījums, kā nesen pie Brīvības pieminekļa tika arestēti divi īri, kad viens no tiem atkailinājās un otrs šo mirkli pie pieminekļa vēlējās iemūžināt fotouzņēmumā.

Rīgu esot "apsēduši" dzēruši tūristi, kuri mēdz urinēt uz nacionālajiem pieminekļiem. Situācija esot kļuvusi tik saspringta, ka Latvijas iekšlietu ministrs Mareks Segliņš īru un britu tūristus nodēvējis par cūkām.

"Jautājums, ko visi šeit uzdod, ir - kas britu un īru tūristos ir tāds, kas viņiem brīvdienu laikā liek uzvesties sliktāk nekā citu tautību pārstāvjiem," laikraksts citē kādu komentētāju.

Laikrakstā arī publicēts kāda īra viedoklis: "Viņi [latvieši, igauņi un lietuvieši] ieņēmuši mūsu valsti un to "apčurājuši". Mēs tikai atdodam parādu."

Cits īru ceļotājs laikrakstam stāsta, ka visa vaina esot lielajā alkohola patēriņā: "Ja pilsētā ir alus, īri to dzers."

Rīga notiekošajam atbildot, izvēršot kampaņu "atbildīgais tūrisms". Jau lidostā tūristi tiekot iepriekš informēti, kāda uzvedība pilsētā ir pieļaujama. Esot sākta cīņa arī pret vecpuišu ballītēm, kuru laikā tiek nodarīts lielākais posts - daudzos Rīgas klubos parādījušies uzraksti, ka šādi pasākumi šeit nav atļauti.

Striktāko ierobežojumu atbalstītājs esot arī iekšlietu ministrs Mareks Segliņš: "Es aicinu policijas darbiniekus būs bargākiem un mazāk iecietīgiem likuma normu ietvaros."

"Herald Evening" atstāsta arī gadījumu novembrī, kad diviem britu tūristiem tika aizliegts pamest valsti līdz tiesas spriedumam, kas viņiem lika šķirties no 700 eiro lielas soda naudas. Tomēr tagad par šādu uzvedību draudot daudz lielāka atbildība - tai skaitā arī ieslodzījums par huligānismu. Februārī aiz restēm par urinēšanu pie pieminekļa nonāca pirmais ārvalstnieks, ziņo laikraksts.

 

Oficiālie rezultāti: īri noraida ES konstitucionālo līgumu

TVNET/Reuters  06/13/08      Oficiālie balsu skaitīšanas rezultāti pēc Īrijā notikušā referenduma par Eiropas Savienības konstitucionālo jeb Lisabonas līgumu liecina, ka līguma pretinieki ar 53,4% balsu guvuši pārsvaru pār līguma atbalstītājiem - 46,6%.

Jau ziņots, ka Īrija riskē apturēt Eiropas Savienības attīstības procesu, ja referendumā tā nobalsotu pret Lisabonas līguma ratifikāciju. Šādu viedokli iepriekš paudis valsts premjerministrs Braians Kovens.

Īrijas trīs miljonu rokās būtībā bija nonākusi visas ES nākotne, jo līgumu apstiprināt nepieciešams visām 27 ES dalībvalstīm.

Lisabonas vienošanās iecerēta Eiropas Savienības institūciju darbības optimizēšanai, un Īrija ir vienīgā tās dalībvalsts, kur konstitūcija pieprasa veikt referendumu par šo jautājumu.

Negatīvs iznākums pārvilktu svītru Lisabonas līgumam, kas tika panākts, lai aizstātu Eiropas Savienības konstitūcijas projektu, ko 2005.gadā noraidīja Nīderlandes un Francijas iedzīvotāji.

Pozitīva balsojuma gadījumā dalībvalstis atviegloti varētu sākt konsultācijas par jauno ES augstāko amatu sadali, turpretī negatīvs rezultāts ES radīs jaunu institucionālo krīzi.

Ja īri atbalstītu līguma ratifikāciju, ES nākamā prezidējošā valsts Francija jau šā gada otrajā pusē varētu sākt aktīvas konsultācijas par piemērotākajiem kandidātiem uz Lisabonas līgumā paredzētajiem jaunajiem - Eiropadomes prezidenta un ES ārlietu ministra - amatiem.

Savukārt negatīva balsojuma rezultātā ir iespējami divi reālākie darbības scenāriji. Vai nu ES turpina ratifikācijas procesu pārējās astoņās Lisabonas līgumu vēl neapstiprinājušas dalībvalstīs un cer, ka atkārtotā referendumā īri līgumu tomēr atbalstīs, vai arī spēkā paliek smagnējais un neefektīvais Nicas līgums, bet atsevišķas ES valstis sāk padziļinātu integrāciju. Pavisam teorētiski iespējama arī Īrijas dalības ES daļēja apstiprināšana.

 

Scenāriji pēc Lisabonas līguma noraidīšanas

LETA   06/13/08     Pēc iespējamās Lisabonas līguma noraidīšanas Īrijas referendumā pastāv vairāki iespējamie tālākās rīcības scenāriji, sacīja politoloģe, Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētāja Žaneta Ozoliņa.

Eksperte uzsvēra, ka Lisabonas līguma ratifikācijas noraidīšana Īrijā nenozīmē, ka "Eiropas nākotne ir briesmās". Pirmais no iespējamiem rīcības scenārijiem ir, ka Eiropas Savienība (ES) turpina darboties tāpat kā līdz šim.

Tāpat ES var meklēt veidu, kā pēc kāda laika Īrijā rīkot vēl vienu referendumu par Lisabonas līgumu. Līdzīga situācija jau bija ar Nicas līgumu, kurš sākotnēji referendumā Īrijā tika noraidīts, bet pēc tam apstiprināts.

ES dalībvalstis var arī turpināt Lisabonas līguma ratifikāciju, vēlāk vienojoties, ko ar līgumu darīt tālāk. Šis rīcības scenārijs paredz iespēju vēlāk atgriezties pie Lisabonas līguma, tikai jau jaunā redakcijā.

Eksperte arī neizslēdz iespēju, ka Lisabonas līgums, ja to ratificē arī pārējās ES valstis, stājas spēkā, tikai tam nepievienojas Īrija. Īrija šādā gadījumā līgumam varētu pievienoties vēlāk.

Ozoliņa apšaubīja, ka ES ierēdņiem līguma noraidīšanas gadījumā neesot plāna "B", "jo, kā rāda pieredze, tad viņiem ir gan plāni "B", gan "C", gan "E"".

Kā ziņots, sākotnējie rezultāti liecina, ka Īrijas iedzīvotāji referendumā noraidījuši Lisabonas līgumu, ziņo politiķi un mediji.

Politisko partiju novērotāji, kas uzrauga balsu skaitīšanu, pavēstīja, ka no Dublinas vēlēšanu iecirkņiem, kuros skaitīšana jau veikta, piecos apgabalos uzvarējusi "nē" nometne, trīs apgabalos rezultāts ir neizšķirts, bet līgums apstiprināts tikai vienā apgabalā.

Dublina veido aptuveni ceturto daļu no Īrijas vēlētājiem.

Īrijas Eiropas lietu ministrs Diks Rošs aģentūrai AFP sacīja, ka sākotnējie rezultāti izskatās par sliktu "jā" kampaņai.

Arī Lisabonas līgumu atbalstošās Īrijas Leiboristu partijas vadītāja vietniece Džoana Bērtone atzina, ka līgums referendumā varētu būt noraidīts.

Referendumā nobalsojuši aptuveni 40% īru vēlētāju, dažiem politiskajiem komentētājiem norādot, ka zemā vēlētāju aktivitāte ir labvēlīga Lisabonas likuma pretiniekiem.

 

Barrozu : Lisabonas līgums nav miris

TVNET  06/13/08    Lai arī Īrijas vēlētāji referendumā 12.jūnijā ar 53,4% „pret” un 46,6 % „par” noraidīja Lisabonas līgumu, Eiropas Komisija aicina neapturēt līguma ratifikācijas procesu dalībvalstīs, TVNET informēja Saeimas ES informācijas centrā.

Īru negatīvais balsojums sagādājis milzu galvassāpes ne vien Briselei, bet arī dalībvalstu valdībām. Savukārt ar skaļām ovācijām referenduma rezultātus Dublinā, kā arī citviet Eiropā sagaidīja eiroskeptiķi un tālākas ES integrācijas pretinieki.

Kā rast izeju no ES nepatīkamās situācijas, jau nākamās nedēļas sākumā spriedīs dalībvalstu ārlietu ministri, bet 19.-20. jūnijā Briselē - ES valstu vadītāji.

Patlaban Lisabonas līgumu parlamentos ratificējušas 18 dalībvalstis. Īrija ir vienīgā dalībvalsts, kas rīkoja tautas nobalsošanu par jauno ES līgumu.

„Lisabonas līgums nav miris,” atbildot uz žurnālistu jautājumu, Briselē apgalvoja Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu. „Negatīvais balsojums Īrijā neatrisina tās problēmas, kas Eiropas Savienībai radīsies, ja nebūs jauna līguma. (...) Lisabonas līgums ir kopīga atbildība.”

Barrozu pauda viedokli, ka līguma ratifikācijas jānoved līdz galam un tad jāizšķiras, ko darīt ar Īrijas „nē” Lisabonas līgumam.

 

Par Īrijas referenduma rezultātiem pauž gan sajūsmu, gan satraukumu

LETA/AFP  06/14/08    Daudzos Eiropas laikrakstos sestdien izskan apsveikumi Īrijai par Lisabonas līguma noraidīšanu, kamēr citi izdevumi pauž satraukumu par iespējamo krīzi, kas var novest pat līdz Eiropas Savienības (ES) sabrukumam. Londonas "The Times" tā sauktā ES reformu līguma noraidīšanu dēvē par uzvaru, kas apturējusi "procesu, kuru līdz šim aizklāja žargons un kuru uz priekšu virzīja civilierēdņi, kas to izdomājuši".

Kā jau ziņots, Īrijas vēlētāji ceturtdien notikušajā referendumā noraidījuši Lisabonas līgumu, tādējādi izsaucot bažas par jaunu bloka institucionālo krīzi.

Oficiālie referenduma rezultāti liecina, ka 53,4% Īrijas vēlētāju balsojuši pret Lisabonas līgumu, kamēr tam atbalstu izteikuši tikai 46,6% īru.

Laikraksts uzskata, ka referenduma rezultāts daļēji ir arī pašas Īrijas interesēs, jo Lisabonas līguma apstiprināšana mazinātu Dublinas ietekmi ES, ierobežojot nacionālo valstu veto tiesības un lēmumu pieņemšanā vienbalsības vietā plašāk izmantojot tā sauktā vairākuma balsošanas sistēmu.

Vienlaikus īru balsojums novērsis 2005.gadā nīderlandiešu un francūžu noraidītā ES konstitucionālā līguma atdzimšanu citā formā, kas bloka dalībvalstīm slēptā formā atņemtu suverenitāti.

"The Times" prognozē, ka starp ES līderiem, tiem nākamnedēļ tiekoties Briselē, valdīs akūta spriedze, taču vienlaikus brīdina no tā sauktās zirgu mīšanas, mēģinot noraidītā Lisabonas līguma normas pārfasēt citā iepakojumā. Laikraksts aicina ņemt vērā Īrijas tautas pausto gribu.

Līdzīgu viedokli pauž arī "The Financial Times", aicinot Lisabonas līgumu vismaz uz laiku nolikt malā, nevis censties Īrijā rīkot atkārtotu referendumu, kamēr netiks panākts vienots visu 27 ES dalībvalstu viedoklis.

"Balsojums pret [līgumu] bija balstīts dažādos iemeslos, uz kuriem nav acīmredzamas atbildes. [Vēlētāju] aktivitāte bija vērā ņemama. Tādējādi atkārtots Īrijas referendums, iespējams, lemts neveiksmei," savā ievadrakstā norāda ietekmīgais biznesa laikraksts.

"Saprātīgāk būtu Lisabonas līgumu uz vairākiem gadiem iesaldēt un mēģināt glābt tās sadaļas, kas ir svarīgas, nav pretrunīgas un var tikt īstenotas bez [ES] līgumu grozīšanas," uzskata "The Financial Times". "Tas neattiecas uz Eiropadomes pastāvīga prezidenta [posteņa] radīšanu, taču nozīmē ES diplomātiskā dienesta nostiprināšanu un lielāku resursu piešķiršanu ES augstākajam ārlietu pārstāvim."

Savukārt tabloīds "The Sun", kas kopīgi ar laikrakstu "Daily Telegraph" arī Lielbritānijas premjerministram Gordonam Braunam pieprasa rīkot referendumu, raksta: "Īrija pierādījusi, ka, ja viņiem tik dots vārds, vairums cilvēkiem nepatīk veids, kādā Eiropa tiek vadīta."

Lielbritānijā visvairāk lasītais laikraksts norāda, ka Braunam "vēlreiz jāpārdomā" mēģinājums panākt līguma ratificēšanu parlamentā. Pašlaik apakšpalātas jau apstiprinātais Lisabonas līgums tiek debatēts Lordu palātā.

Kamēr "The Sun" uzskata, ka Īrijas referendums Lisabonas līgumam bijis "letāls", "The Financial Times" uzsver, ka īru balsojumam nevajadzētu novest pie vispārējas uzticības krīzes.

Tā vietā ES līderiem vajadzētu strādāt pie bloka institūciju darbības uzlabošanas, īstenojot praktisku rīcībpolitiku tādās jomās kā klimata izmaiņas un enerģētiskā drošība.

"Nicas līgums nav ideāls, taču Lisabonas līguma zaudējums nav uztverams kā pasaules gals," norāda "The Financial Times".

Arī vācu konservatīvais laikraksts "Frankfurter Allgemaine Zeitung", lai gan pauž nožēlu par īru balsojuma rezultātu, uzsver, ka tas nav "pasaules gals".

Savukārt "Die Welt" pauž sajūsmu par Īrijas referenduma iznākumu.

"Īri ir noraidījuši ES reformas, un tas ir lieliski. Kāpēc lai viņi apstiprinātu līgumu, kura ieguvumus neviens nav izskaidrojis?" raksta "Die Welt".

Vienlaikus konservatīvais laikraksts noraida "Eiropas elites" mēģinājumus sagrozīt īru balsojuma nozīmi, apgalvojot, ka vēlētāji neesot līgumu sapratuši.

"Ja Eiropas elites politiķi ir tik gudri, tie nebūtu īriem ļāvuši balsot, kamēr [nebūtu garantēts] viņus apmierinošs rezultāts," norāda "Die Welt". "Eiropai ir ko darīt" tādās jomās kā enerģētika, lauksaimniecības politika, izglītība, un "tam visam nav vajadzīgi līgumi, bet gan politiskā griba."

Tajā pašā laikā kreisi centriski noskaņotais izdevums "Sueddeutsche Zeitung", kurš savam ievadrakstam devis nosaukumu "Eiropas murgs", īru vēlētāju izvēli uzskata par "lielāko politisko kļūdu" un "aizvainojumu", kas liecinot, ka "Eiropas Savienību sākusi izirt".

Tikmēr Francijā, kura jūlijā rotācijas kārtībā uz sešiem mēnešiem kļūs par ES prezidējošo valsti, laikraksti norāda, ka prezidentu Nikolā Sarkozī sagaida grūts darbs.

"Francija bieži bijusi Eiropas veidošanas dzinējspēks. Tagad bumba ir tās laukumā," raksta kreisi orientētais "Liberation".

Laikraksts tomēr iesaka mainīt stratēģiju, jo Īrijas referendums parādījis, ka Eiropai "nepieciešama demokrātija un izglītība. Tai nepieciešams savas konstitūcijas [izstrādē] iesaistīt tautu."

Savukārt labēji centriskais izdevums "Le Figaro" atzīst, ka referendums pierādījis - "Diez vai Eiropas līderi ir mācījušies no krīzes, kuru pirms trim gadiem izraisīja referendumi Francijā un Nīderlandē."

Arī Spānijas kreisi centriskais laikraksts "El Pais" uzskata, ka Eiropu "atkal bloķējusi jauna krīze", kamēr liberāli orientētais "El Mundo" iesaka pārējām 26 dalībvalstīm pabeigt Lisabonas līguma ratifikācijas procesu un pēc tam Īrijai būs jāstājas izvēles priekšā, vai "grozīt savu konstitūciju", kas pieprasa rīkot tautas balsojumu, vai arī "rīkot jaunu referendumu".

Tikmēr Itālijas "La Repubblica" norāda, ka valdošā centriski labējā koalīcija savā attieksmē pret Īrijas referenduma rezultātu ir sašķelta - Ziemeļu līga uzskata, ka "sakauti Eiropas birokrāti", kamēr ārlietu ministrs Franko Fratīni izteicies, ka referendums ir "spēcīgs trieciens Eiropas struktūrai".

 

Simtiem cilvēku noliek ziedus pie Brīvības pieminekļa

LETA  06/14/08    Valsts prezidents Valdis Zatlers, Ministru prezidents Ivars Godmanis (LPP/LC), vairāki ministri, Rīgas domes vadība un simtiem cilvēku šodien nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa, godinot 1941.gada 14.jūnijā politiski represētos.

Piemiņas gājiens sākās pie Okupācijas muzeja, kur šodien notika konference, kas veltīta 1941.gadā vardarbīgi uz Sibīriju aizvestajiem bērniem. Gājiena dalībnieki - Rīgas Politiski represēto biedrības pārstāvji - gājiena priekšgalā devās ar lielu ozolzaru vainagu un dzeloņstiepļu vainagu uz balta krusta pamatnes, aiz viņiem sekoja partijas "Visu Latvijai" biedri ar saviem karogiem, kā arī vairāki desmiti politiski represēto un viņu tuvinieku ar ziediem rokās.

Gājiens norisinājās mierīgi. Arī pie Brīvības pieminekļa bija sapulcējušies vairāki simti politiski represēto, ārzemju latvieši, studentu korporāciju pārstāvju, ārvalstu vēstniecību darbinieku. Pēc īsas Valsts prezidenta uzrunas, kurā viņš aicināja turēt sirdī un prātā Latvijas mīlestību, valsts augstākās amatpersonas, Latvijas Politiski represēto biedrības pārstāvji un iedzīvotāji pie pieminekļa nolika ziedus.

Pēc ziedu nolikšanas Valsts prezidents ar kundzi devās sasveicināties ar iedzīvotājiem, kuri vēlēja prezidentam izturību un pateicās par viņa darbu.

Komunistiskā genocīda upuru piemiņai veltīti atceres pasākumi šodien notika arī Gulbenē un Litenē, un tajos piedalījās arī aizsardzības ministrs Vinets Veldre (TP).

"Ikviena spilgta pagātnes epizode, attālinoties no mūsu tiešās pieredzes, kļūst par simbolu. Litene šajā ziņā nav izņēmums - tā simbolizē padomju režīma zvēriskumu, un to vienmēr vajag atcerēties, kad kāds apmāts prāts atsāk pļāpāt par Padomju Savienības humānismu," uzrunājot klātesošos Litenes traģēdijas atceres pasākumā, teica aizsardzības ministrs.

Pirms 67 gadiem 14.jūnijā Litenē, sarīkojot fiktīvu vasaras treniņu nometni, padomju vara izrēķinājās ar vairākiem simtiem latviešu virsnieku, daļu no viņiem nogalinot, bet daļai piespriežot ilgtermiņa cietumsodus.

Jau ziņots, ka šodien Rīgā un visā Latvijā notiek pasākumi, kurā piemin 1941.gada 14.jūnijā uz Sibīriju izvestos Latvijas iedzīvotājus.

1941.gada 14.jūnija deportāciju rezultātā cieta 15 425 Latvijas iedzīvotāji (latvieši, ebreji, krievi, poļi), tajā skaitā 3751 bērns vecumā līdz 16 gadiem. Izsūtīšanas laikā vīriešus atšķīra no ģimenēm un aizdzina uz gulaga nometnēm, kur daudziem piesprieda augstāko soda mēru, bet citus sodīja ar ieslodzījumu nometnēs.

1946. un 1947.gadā, pateicoties Latvijas Izglītības ministrijas Bērnu nama daļas darbinieku uzņēmībai un pūlēm, vairāk nekā tūkstotis 1941.gada 14.jūnijā aizvesto bērnu - galvenokārt bāreņi un pusbāreņi vecumā līdz 16 gadiem - tika pārvesti uz Latviju, atdoti audzināšanā viņu radinieku ģimenēs vai ievietoti bērnunamos. Taču ar to viņu moku ceļi nebeidzās. Daudzus no viņiem varas orgāni vēlāk pa etapu atkal nosūtīja uz agrākajām nometinājuma vietām, no kurām dzimtenē varēja atgriezties tikai 50.gadu vidū. Arī tagad Sibīrijā dzīvo 1941.gadā izsūtīto pēcteči.

 

No misijas Afganistānā šodien atgriežas 93 Latvijas karavīri

TVNET   06/17/08    Šodien, 17.jūnijā, no starptautiskās operācijas Afganistānā mājās atgriezīsies 93 Latvijas kontingenta karavīri, kuri iepriekšējos sešus mēnešus dienesta pienākumus pildīja NATO vadītajos Starptautiskajos drošības atbalsta spēkos (ISAF).

Plānots, ka Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Ādažu bāzē Latvijas kontingenta karavīri ieradīsies ap plkst. 24, kur viņus sagaidīs aizsardzības ministrs Vinets Veldre, NBS komandieris ģenerālmajors Juris Maklakovs, kā arī karavīru radinieki. Jāpiebilst, ka dažu iepriekšējā kontingenta karavīru atgriešanās Latvijā plānota arī 9.jūlijā.

Jau ziņots, ka Latvijas kontingenta personālsastāva maiņa notiek no 2.jūnija līdz 9.jūlijam, uz operāciju rajonu dodoties vairākās grupās. 2.jūnijā uz Afganistānu devās 22 karavīri, 10.jūnijā – 92 karavīri, bet 1.jūlijā turp dosies vēl trīs karavīri. Pēc maiņas dienesta pienākumus ISAF sastāvā Afganistānas pilsētā Kabulā, Mazarišarīfā un Meimenā pildīs 117 karavīri.

Lielāka daļa nākamā Latvijas kontingenta karavīru jau ir ieradušies operāciju rajonā un veiksmīgi sākuši dienestu. Ar viņu dienesta gaitu turpmākos sešus mēnešus ikviens interesents varēs iepazīties Aizsardzības ministrijas interneta vietnes ”www.mod.gov.lv” sadaļā „Karavīrs misijā”, apskatot pašu karavīru sagatavotos fotomateriālus.

 

Amerikāņu ziņu portāls MSNBC slavina Rīgu kā tūrisma galamērķi

LETA   06/18/08    Amerikāņu ziņu portāls MSNBC slavina Rīgu kā lielisku tūrisma galamērķi.

Šajā portālā publicēts raksts par Latvijas galvaspilsētas piedāvātajām kultūras baudīšanas un izklaides iespējām, kurā teikts, ka, skatoties uz Rīgas dzīvīgo centru, ir viegli aizmirst, ka, ņemot vērā Padomju Savienības uzspiesto izolācijas politiku, pirms 20 gadiem šī pilsēta bija slēgta ārvalstu tūristiem, tomēr tagad tā ir kļuvusi par vienu no modīgākajiem nedēļas nogaļu galamērķiem.

Rakstā cildināts Rīgas arhitektūras mantojums un atzīmēts, ka vecpilsēta ir iekļauta UNESCO vēstures matojumu sarakstā. Informācija sniegta arī par dažādiem Rīgas muzejiem, baznīcām un citām kultūras baudīšanas iespējām.

Kā savdabīgs apskates objekts atzīmēts Rīgas Centrāltirgus ar saviem angāriem, kā arī akcentētas Rīgas naktsdzīves - bāru un naktsklubu - piedāvātās izklaides iespējas. Tāpat norādīts uz Rīgas daudzajiem parkiem, kuros var atpūsties tuvāk dabai.

Rakstā arī atzīmēts, ka daļa tūristu Rīgā ierodas, lai apmeklētu striptīzklubus un svinētu vecpuišu ballītes, nereti rupji uzvedoties un tādējādi traucējot vietējiem iedzīvotājiem.

Raksta turpinājumā sniegta informācija par lidostu "Rīga" un tās pieaugošo apkalpoto tūristu skaitu, kā arī uzskaitītas aviokompānijas, kuru reisi ved uz Latvijas galvaspilsētu. Tāpat teikts, ka lidosta "Rīga" turpina attīstīties un plāno būvēt jaunu termināli, lai spētu apkalpot vēl vairāk ceļotāju un kļūtu par starptautisku tranzīta punktu.

MSNBC ir korporācijas "Microsoft" un korporācijai "General Electric Co." piederošās raidsabiedrības "NBC Universal News" kopuzņēmums. ASV ziņu organizācijas MSNBC sastāvā ietilpst ziņu portāls "msnbc.com" un televīzija MSNBC.

 

"Reuters" stāsta par Jāņiem un "Skroderdienām Silmačos"

LETA-Reuters   06/20/08     Ziņu dienests "Reuters" sagatavojis plašu videosižetu par Jāņu svinībām Latvijā, īpašu uzmanību pievēršot Rūdolfa Blaumaņa lugas "Skroderdienas Silmačos" ilggadīgajai popularitātei.

Laikā, kad Latvijas iedzīvotāji gatavojas gadskārtējām vasaras saulgriežu svinībām, lēkt pāri ugunskuriem un sagaidīt saullēktu, svētkiem ir vēl viens būtisks elements - Rūdolfa Blaumaņa lugas "Skroderdienas Silmačos" izrāde, norāda "Reuters".

Rūdolfs Blaumanis uzrakstīja šo lugu 1902.gadā, tā pārdzīvoja 50 padomju valdīšanas gadus un ir kļuvusi par valstī visbiežāk izrādīto lugu. Uz Nacionālā teātra izrādi Rīgā biļetes ir izpārdotas, un simtiem cilvēku drūzmējas pie bērzu zariem rotātās teātra ēkas.

"Es nāku skatīties šo lugu katru gadu kopā ar draugu. Es domāju, ka šī luga ir tuva un vērtīga ikvienam latvietim," pie ieejas teātrī teica Birute Birzleja.

Viņai piekrīt Janīna Kursīte. "Manuprāt, pat mums kā pieaugušajiem ir vajadzīgas pasakas. Un luga "Skroderdienas Silmačos" ir visskaistākais mūsdienu stāsts," viņa teica.

Lugas plašo popularitāti nosaka nostalģiskā pagātnes lauku atmosfēra, tās darbība vasaras saulgriežu svinību laikā, spilgtie nacionālie raksturi un tas, ka luga pārdzīvojusi komunisma gadus.

Lugā ir gan mīlestība, gan tautas tradīcijas, dziesmas un Jāņu svinības. Neparasti ir tas, ka komēdijā svarīga vieta piešķirta trim ebreju raksturlomām un galvenā mājas saimniece ir sieviete, nevis vīrietis. Ar vasaras saulgriežiem saistītās dziesmas un dejas daudziem ir centrālais svētku notikums.

"Luga iemieso gan humoru un dāsnumu, gan sāpes un ilgas. Šī luga ir latviešu raksturu galerija - vienkāršie zemnieki, kuru gēnus mēs visi esam mantojuši," teica teātra zinātniece Rita Melnace.

Šī luga 100 gados iestudēta vairāk nekā 50 reizes un ir visbiežāk uzvestā luga Latvijas vēsturē. Šā gada izrādes režisors Edmunds Freibergs saka, ka luga pati par sevi ir fenomens.

"Tā atgādina operu. Mēs zinām tādas operas kā "Aīda" un "Traviata", mēs zinām sižetu no galvas. Tas pats ir ar šo lugu - skatītāji to zina no galvas. Un, tāpat kā cilvēki nāk skatīties operu, piemēram, kā Amnerisu, Amonasro vai Aīdu izpilda dažādi dziedātāji, tā arī skatītāji nāk vērot dažādus aktierus, kuri spēlē Antoniju, Aleksi, Dūdaru. Jā, tas ir fenomens," viņš teica.

Freibergs teica, ka luga bija aizliegta pēc Otrā pasaules kara, kad Latvija bija iekļauta Padomju Savienībā. Tā netika izrādīta līdz padomju diktatora Josifa Staļina nāvei 1953.gadā, kad cenzori tai pieprasīja sociālistiskāku ievirzi, uzsverot saimnieka varu pār kalpiem.

Pat toreiz latvieši mīlēja šo lugu un uzskatīja to par savas identitātes atgādinājumu Maskavas valdīšanas gados.

Gandrīz visi Nacionālā teātra aktieri kaut kad savas karjeras laikā ir piedalījušies lugas izrādēs, izpildot dažādas lomas.

Aktieris Ivars Puga sāka savu karjeru 1986.gadā, dziedot korī, daudzus gadus viņš spēlēja līgavaini un tagad spēlē skroderi Dūdaru.

"Ir jauki būt daļai no "Silmaču" gaisotnes," saka Puga. "Sajūtu rada ne tikai aktieri uz skatuve vien. Šajā lugā atšķirībā no citām lugām var just aktieru un skatītāju vienoto elpu. Tie ir īsti svētki, vasaras saulgrieži," viņš piebilda.

"Reuters" stāsta, kā 23.jūnija naktī, kas ir svētku kulminācija, cilvēki visu nakti pulcējas ap ugunskuriem, meitenes pin vainagus, bet vīrus, kuriem vārdā Jānis, rotā ar milzīgiem ozollapu vainagiem. Latvieši dzied īpašās līgodziesmas, kuru ir tūkstošiem, un dzer daudz alus. Daudzi sāk līgoties vārda pilnā nozīmē.

Pēc tradīcijas cilvēkiem jāsagaida saullēkts un jāmazgā seja rīta rasā. Pagānu laikos saulgrieži bija auglības svētki, un par tiem laikiem atgādina pāri, kas dodas mežā meklēt papardes ziedu, kas uzzied tikai Jāņu naktī.

 

Viedoklis: «The Soviet story» – opijs tautai

Zemgales ziņas  06/20/08     Ne tik sen esmu noskatījies pazīstamu filmu par tā saucamo padomju vēsturi un moderno Krieviju. Kāpēc tā saucamo? Atbilde ir vienkārša - filmas pretendēšana uz vēsturisko patiesību ir nepamatota.

Reālie fakti tika izmantoti lai izdarītu pavisam citus, nepareizus secinājumus. Vieni fakti tika pārspīlēti, par otrajiem vispār nav ne vārda. Redzams, ka šo filmu centās radīt profesionāļi, tāpēc no vienas puses, ir žēl desmit minūšu laikā noraidīt visu, ko viņi ir panākuši. Bet vēsturiskās patiesības labad tas ir jādara.

Uzreiz jāteic, ka padomju režīma noziegumus nevar noliegt. Ir oficiāli dokumenti, kas liecina par to, ka miljoniem cilvēku tika nogalināti, nomira badā, strādāja nometnēs vai kā citādi cieta no boļševiku darbības. Varbūt filmas autori cerēja, ka tos, kuri pamēģinās apspriest un noliegt to, kas ir parādīts filmā, kritizēs citi skatītāji. «Kā Jūs varat?» - droši vien pateiks tie, kuri uzticējās visam, kas tika rādīts filmā.

Kritiskā attieksme pret visu ir zinātnes pamats. Mums vajag izmantot šo principu, ja runājam par vēstures zinātni, nevis par tās populāro daļu, kuru izmanto politiķi - tajā skaitā arī TB/LNNK Eiroparlamenta deputāti. Tāpēc uzreiz lūgsim «izslēgt» visas emocijas un padarīt mierīgo faktu vērtēšanu par savu vienīgo instrumentu. Citādi šī raksta lasīšana būs vienkārši zaudēts laiks.

Pamēģināsim atbildēt uz jautājumiem, kurus apsprieduši filmas autori. Pirmkārt, tika apspriests jautājums par ukraiņu iznīcināšanu Ukrainā trīsdesmito gadu sākumā. Uzreiz jāpasaka, ka nekādas tieši pret ukraiņiem vērstas politikas nebija. Bija bads, ko izraisīja komunistu nepārdomāta agrārā politika. Bet kā var nodalīt nomirušos cilvēkus pēc tautības? Ja no bada ir cietuši ukraiņi, krievi, ebreji, baltkrievi un citi Ukrainas teritorijā vai tad ir pieņemams runāt tikai par ukraiņu genocīdu? Bet bija vēl viens, tikpat drausmīgs bads - Krievijā, pie lielas upes Volgas dzīvojošie arī mira no bada. Viņiem arī tika atņemta pēdēja pārtika, viņus arī represēja. Kāpēc tad autori nerunā par krievu tautas genocīdu?

Naivi ir domāt, ka visā, kas notika, ir Maskavas un Staļina personīgā vaina. Protams, ļoti daudz bija atkarīgs no centrālas varas, bet dažus lēmumus pieņēma arī vietējo republiku varas orgāni. Tieši krievu un ukraiņu tautības «biedri» pieņēma lēmumus par to, kā un kad tikt galā ar «tautas ienaidniekiem». Visas represijas taču veica vietējie orgāni, nevis augstākie valstsvīri patstāvīgi.

Runājot par to, ka Ukrainas robeža bija slēgta un neviens vienkāršs iedzīvotājs nevarēja aizbraukt, var atcerēties faktu, ka Ukraina visu laiku ir bijusi PSRS visauglīgākā teritorija, un tās iedzīvotāji bija ekonomiski svarīgi Maskavas un Kijevas varām. Tas, protams, neattaisno robežas slēgšanu, bet noraida to, ka Ukrainas iedzīvotājus apzināti iznīcināja.

Kad Krievijas impērijā 1917.gada februārī notika revolūcija, valsts pamazām sāka irt - parādījās milzīgs skaits politisko spēku, kuri gribēja tikt pie varas. Vieni no tiem bija Ukrainas nacionālisti, jeb, pareizāk sākot, fašisti Petļuras vadībā. Apvienoti pēc nacionālas piederības, karavīri ar ieročiem rokās nogalināja vienkāršos cilvēkus un nodarbojās ar aplaupīšanu. Skaidrs, ka galu galā viņus sāka ienīst paši Ukrainas iedzīvotāji, pievienojoties sarkanajiem. Tā nebija vienkāršās tautas iznīcināšana, tā bija cīņa pret haosu un noziedzību.

Ļoti daudz bija runas par Marksa un Engelsa mācību un par to, ka Eiropai vajag izvairīties no viņu idejām. Bet, lai to izdarītu, vispirms vajag iznīcināt pieminekļus. Loģika ir gluži tāda, kas bijusi Tautas frontes pārstāvjiem. Kas ir mainījies, kad Latvijā iznīcināja visus pieminekļus Ļeņinam? Vai tad cilvēki uzreiz sāka domāt citādi, sāka rīkoties un uzvesties citādi? Nebūt nē. Eiropieši saprot, ka vēsture ir tāda, kāda tā ir, un katrā no laikiem bija kas labs un slikts. Marksam bija daudz utopisku un radikālu ideju, bet, tieši pateicoties viņam, mums šodien ir modernā Eiropa - tāda, kāda tā ir. Jo stipras arodbiedrības, strādnieku un maznodrošināto aizsardzība, labdarība no uzņēmēju puses, cīņa par savām tiesībām - tas viss ir marksisma ideju rezultāts. Tieši tāpēc, ka Rietumeiropas valstis ieklausījās strādnieku vēlmēs un sāka realizēt sociālās programmas, viņiem nebija sarkano revolūciju, ko tik gaidīja Ļeņins.

Tas, ka PSRS bija marksistiska valsts pēc savas būtības, ir nenoliedzami. Bet komunisma oficiāli nebija. Pastāvēja sociālisms. PSRS nebija vienīgā valsts, kur bija šī sociāli ekonomiskā iekārta. Daudzās valstīs, tajā skaitā arī Eiropā, tagad ir sociālisms. Atšķirība ir tāda, ka tur izvēlēti citādi, kapitālistiskie modeļi.

Vēl viens vēsturisks jautājums - vai komunisms un nacionālsociālisms bija viens un tas pats? Filmā ir mēģinājums pierādīt to, ka abi totalitārie režīmi bija gandrīz identiski. Tas tā, protams, nebija.

Padomju sociālisms kategoriski noliedza jebkuru privātīpašumu un uzņēmējdarbību. «Jaunā ekonomiskā politika», kas tika aizsākta Ļeņina laikā un kas paredzēja tirgus ekonomiku vienlaikus ar valsts ekonomiku, Staļina laikos bija aizliegta. Nacistiskajā Vācijā bija ietekmīgākie rūpnīcu un banku īpašnieki, kuri atbalstīja Hitleru cīņā par varu un arī pēc tam kad viņš kļuva par reiha kancleru. Kara laikā viņi saņēma valsts pasūtījumus, viņu uzņēmumos strādāja koncentrācijas nometņu ieslodzītie.

Jā, katrs no režīmiem centās radīt jaunu cilvēku. Bet jautājums bija ne tikai, no kurienes viņš nāks - no bioloģijas vai sociālas vides. Galvenais jautājums bija - ar kādiem paņēmieniem panākt šī cilvēka tapšanu.

Vāciešu ideāls - ārietis, bija ne tikai bioloģiskā mašīna. Viņam bija arī savas sociālās īpašības - pārliecības, principi, īpašs domāšanas veids, kas atbilst nacistu ideoloģijai. Lai radītu jaunu cilvēku, vāciešu nacisti nolēma nogalināt visus, kuri varēja traucēt jaunās rasas veidošanai - invalīdus, slimos, citus tautas pārstāvjus.

Lai radītu jaunu cilvēku, PSRS cīnījās ne tikai ar citu šķiru pārstāvjiem. Valstī sākās izglītības un kultūras attīstība. Liels skaits analfabētu sāka lasīt. Cilvēki sāka masveidā apmeklēt teātrus, skatīties kino. Plaša bija cīņa ar noziedzību. Par cilvēkiem, it īpaši maznodrošinātiem un slimiem, rūpējās valsts. Tika risināti dzīvokļu jautājumi. Radīt pilnīgi jaunu, kvalitatīvi atšķirīgu vidi ir pavisam cits, nekā vienkārši nošaut tūkstošus cilvēku, kā tas bija Vācijā.

Protams, padomju un vācu plakātiem bija zināma ārēja līdzība, kā to parādīja filmā. Bet tādā veidā var pierādīt ļoti daudz. Pat to, ko pierādīt nevar. Tas ir vienkārši mēģinājums izmantot cilvēku emocijas. Paskatoties uz šiem plakātiem, var redzēt, ka pēc satura tie ir diezgan atšķirīgi.

Ļoti ilgi tiek salīdzināts tas, kas pēc Marksa ideoloģijas vajadzēja iznīcināt atsevišķas šķiras, bet pēc Hitlera mācības vajadzēja tikt galā ar citām nācijām. Ir viens viedoklis, kas atšķiras no tā, kas tika atspoguļots filmā. Markss negribēja cilvēku fizisko iznīcināšanu. Atsevišķas šķiras patiešām vairs neeksistēs, jo cilvēki pāries no vienas šķiras uz otru - domāja Markss. Rodas iespaids, ka Marksa vārdi tika izrauti no konkrēta konteksta un izmantoti lielo secinājumu formulēšanai.

Modernās Krievijas un Uzvaras Dienas tematikas izmantošana ir līdzīga labi sagatavotai provokācijai. Nedaudz paskaidrosim, kas ir Uzvaras diena mūsdienīgo krievu apziņā.

9.maijs ir diena, kad krievu tauta kopā ar citām tautām ir uzvarējusi ienaidnieku. Vienkāršais cilvēks, kas nebija tieši saistīts ar politiku un sistēmu, ir uzvarējis ienaidnieku, kurš gribēja nogalināt viņu, viņa ģimeni un nodedzināt viņa māju. Tā ir taisnības un labuma uzvara pār melnajiem spēkiem. Uzvaras diena ir svēts datums jebkuram normālam krievu cilvēkam, un jebkurš mēģinājums kaut kā nomelnot šo vēstures notikumu izraisa ļoti negatīvu reakciju. Droši vien, ka filmas autori to labi zināja. Zināja viņi arī to, ka šīs darbs var izraisīt strīdus presē un vienkāršo cilvēku līmenī. Kāpēc tad cilvēku starpā jāizraisa strīdi?

Cilvēki, kuri strādāja Sibīrijas nometnēs, veica represijas un strādāja represīvajos orgānos, nekad nebija krievu tautas varoņi. Attieksme pret viņiem vienmēr bija ļoti negatīva. Staļina un Ļeņina režīmus daudzi krievi ienīst tieši represiju dēļ. Pavisam cita lieta ir tie, kas aizstāvēja savu zemi. Vai tā ir noziedzība - cīnīties par savu, savu radinieku un savas tautas dzīvi?! Tieši šos cilvēkus katru gadu godina visā bijušajā Padomju Savienībā.

1942.gadā situācija frontē bija grūta, dažreiz pat līdzīga 1941.gadam. Vācu armija cīnījās par Kaukāzu un ar kaujām gāja uz Staļingradu. Staļins pasludināja savu slaveno pavēli „Nevienu soli atpakaļ". Tas tika darīts, lai noturētu fronti un neļautu vāciešiem nonākt līdz svarīgajam transporta ceļam - Volgai. Lai to nodrošinātu, tika izmantotas NKVD daļas, par kurām ir runa filmā. Bet autori aizmirst: ja NKVD nebūtu noturējusi Sarkanās Armijas daļas tajos asiņainos 1942.gada mēnešos, viņi varētu nedzīvot tagad. Nebūtu ne viņu, ne arī šīs filmas, kur daži nelaipni vārdi teikti par fašisma uzvarētājiem.

Tas, ka Krievijā ir neofašistu organizācijas, ir negatīvs fakts. Bet Krievijas Federācijā arī cīņās pret šīm strāvām. Noziedzīgā darbība tiek apspiesta ar milicijas un drošības dienestu palīdzību. Presē regulāri notiek antifašistu akcijas. Ar valdības atbalstu darbojas antifašistu jauniešu kustības - «Naši» («Mūsējie») un «Rossija Molodaja» («Jaunā Krievija»), kā arī citas organizācijas. Krievijā ļoti labi atceras kara gadus, un tāpēc attieksme pret fašistiem ir negatīva.

4.novembris patiešām ir Tautas vienotības diena. Šos svētkus ieviesa ne tik sen dažādu iemeslu dēļ. Pirmais ir tāds, ka vajadzēja atradināt cilvēkus no 7.novembra - Oktobra revolūcijas dienas - svinēšanas. Otrais - cilvēkiem ir vajadzīgi svētki, kas apvienos visus, neskatoties uz nacionālo piederību vai sociālo statusu. 1612.gadā no Maskavas tika padzīta poļu armija. Lai to paveiktu, visa tauta apvienojās un palīdzēja savam karaspēkam. Nekādas izteikti nacionālas noskaņas šeit nav un nevar būt.

Pats pa sevi fašisms nevar būt Krievijas ideoloģija, jo krievi visu savu mūžu ir dzīvojuši kopā ar citām tautām. Normāls krievs vienmēr atbalsta draudzību un savstarpējo saprašanos. Īpašu prieku sagādā citu tautu pārstāvju interese par krievu valodu un kultūru.

Tie, kuri filozofē par fašismu Krievijā, neskatās uz to, kas notiek pie mums, Latvijā. 16.marts jau sen ir kļuvis par vissaspringtāko dienu Latvijas notikumu kalendārā, kas īpašu «prieku» sagādā policijas darbiniekiem. Presē bieži parādās naidīgi raksti, kas neizraisa neko citu, kā nesaprašanos starp cilvēkiem.

Tas, ka Krievija diezgan agresīvi reaģē uz kritizējošām runām par Padomju Savienību, nav īsti taisnība, bet tas pats par sevi ir saprotams - jo līdzās šīm runām vienmēr nāk visādas pretenzijas un secinājumi par visu krievu tautu. To jau labi var redzēt arī šajā filmā - sāka ar boļševikiem un beidza ar Uzvaras dienas krāsošanu melnā krāsā un Krievijas kritizēšanu.

Un vēl viens jautājums laikam tā arī paliks neskaidrs - kāda ir jēga radīt filmas, kas cilvēku galvās neko citu, kā ienaidu un strīdus neatstāj?

Antons Buhvalovs

 

Ar Līgo dziesmām uz ārzemēm

Ilze Šteinfelde,  NRA  06/22/08     Līgo svētkus svin ne tikai Latvijā. Ar dziesmām, dejām, Skroderdienu Silmačos spēlēšanu šos svētkus atzīmē arī citviet pasaulē, kur ir latviešu kopienas. Savukārt daļa Latvijas iedzīvotāju pirms Jāņiem dodas prom no Latvijas, lai izbēgtu no svētku burzmas.

Tautiska svinēšana

Vakar Jāņus ielīgoja jau Tokijā(Japāna), Pekinā(Ķīna), Amsterdamā(Nīderlande) un Berlīnē(Vācija).

Šovakar Līgo dziesmas skanēs Briselē, pļavā netālu no Vavres. Būšot alus, siers, dziesmas un liels ugunskurs. Savukārt iesildīšanos svinībām nodrošinās Briseles latviešu teātris, kas pēcpusdienā Latvijas pārstāvniecības ES telpās rādīs Rūdolfa Blaumaņa lugas Skroderdienas Silmačos iestudējumu. Briseles latviešu teātris režisora Uģa Skujas vadībā darbojas kopš 2005.?gada rudens.

Mūk no burzmas

Ja ārpus Latvijas dzīvojošie vismaz Līgo dienā lielākoties vēlas kopīgu svētku svinēšanu, tad Latvijā pamazām parādās pretēja tendence– daļa cilvēku bēg no šiem svētkiem uz ārzemēm. Iemesli tam ir dažādi. Vieni nevēlas piedalīties kopīgā iedzeršanā ar visām no tā izrietošajām sekām, citi izmanto brīvās dienas, lai ar ģimeni aizbrauktu kaut kur atpūsties. Savukārt tie, kuriem ir lauku mājas un kurus ik gadus apciemo radi un draugi, aiz sevis atstājot izmītus zālienus un sabojātas dārza mēbeles, labāk izvēlas atpūtu, nevis viesu uzņemšanu. Par to, ka cilvēki izmanto iespēju Jāņos izbraukt no Latvijas, liecina tūrisma firmu piedāvājums. Tiesa gan, lielākoties Līgo piedāvājumi ne ar ko neatšķiras no tāda paša ceļojuma jūnija sākumā vai jūlijā.

Jāņi kalnos vai pie jūras

Firma LUTK aicina Jāņus svinēt Skotijā. Līgo vakarā paredzētas pastaigas Bennevisa kalna apkārtnē, bet Jāņu rītā došanās divu dienu pārgājienā. Vienpadsmit kilometru garais pārgājiens notiek augstāko klinšu apvidū, ar elpu aizraujošiem skatiem visos virzienos, teikts LUTK reklāmā. Savukārt 27.jūnijā varēs apskatīt Lohnesa ezeru un apmeklēt viskija ražotnes. Aviobiļete, transports, kempinga vietu apmaksa un pavadoņu algošana izmaskā 450?latu vienai personai.

Rīgas tūrisma aģentūra aicina uzzināt, kā Jāņus svin kaimiņi igauņi Laulasmā. Trīs dienas(no 22. līdz 24.jūnijam) divām personām maksā 125 latus. Nakšņošana trīs zvaigžņu viesnīcā Laulasmaa Resort, kas atrodas pie jūras un smilšainas pludmales, priežu mežu ieskauta. Līgo vakarā paredzētas īpašās bārbekjū vakariņas terasē, Līgo svētku balle un ugunskurs.

Lielākas eksotikas cienītāji var izmantot Rekreo tour piedāvājumu Līgo svētkus pavadīt Krētā, vai Rīgas tūristu piedāvājumu?– šajā laikā atpūsties Tūnisijā vai Turcijā. Tikai par Jāņu svinēšanu un Līgo izklaidēm gan pašiem jārūpējas. Arī Jāņu siers ir jāņem pašiem līdzi. Alus gan, visticamāk, būs jāpērk uz vietas un jāiztiek bez ugunskura.

Arī izmantojot NIKOS Travel un Astra tūre aicinājumu Līgo svētkus svinēt Katalonijā, par Jāņu noskaņu jārūpējas būs pašiem.

Līgot Austrijā piedāvā firma Rīgas tūristi un Viesturdārzs. Firma Rīgas tūristi Līgo vakarā ieplānojuši ekskursiju un naksnīgu pastaigu pa Zalcburgu.

Ceļojuma operators Relaks tūre iesaka Jāņu nedēļā atpūsties Ungārijā. Līgo dienā paredzēta atpūta pie Balatona ezera, bet vakarā izbrauciens ar kuģīti pa ezeru vai vīna degustācija kādā no šā reģiona vīndarītavām.

***

IEMESLI

JĀŅU SVINĒŠANAI ĀRPUS LATVIJAS

• Vēlēšanās izvairīties no kolektīvās piedzeršanās

• Nevēlēšanās stāvēt satiksmes sastrēgumos, izbraucot no Rīgas un iebraucot Rīgā

• Iespēja aizbēgt no radu un draugu masveida apciemojumiem

• Nepatika pret svētku burzmu veikalos

• Atvaļinājuma laikam ieplānots ceļojums, kas ir sakritis ar Līgo svētkiem

• Iespēja aizbraukt īsā ceļojumā

 

Vaidere un Kristovskis EP deputātiem dāvina filmu "Padomju stāsts"

TVNET   06/24/08     Šonedēļ Eiropas Parlamenta deputāti saņēma dāvanu no saviem Latvijas kolēģiem Ineses Vaideres un Ģirta Valda Kristovska (Pilsoniskā savienība) - Edvīna Šnores dokumentālo filmu "Padomju stāsts" ("The Soviet Story") DVD formātā. Abi deputāti ir šīs filmas tapšanas atbalstītāji, bet viņu pārstāvētā Nāciju Eiropas grupa - tās sponsors.

Kopā ar "Padomju stāstu" katrs EP deputāts saņēma arī Vaideres un Kristovska vēstuli. Tajā bija sacīts: "Šā gada aprīļa sākumā Eiropas Parlamentā notika filmas "The Soviet Story" pirmizrāde. Tā guva plašu ievērību kā Eiropas Parlamenta deputātu, tā arī darbinieku vidū. Ietekmīgais žurnāls "The Economist" filmai veltījis komentāru: ""Padomju stāsts" ir līdz šim tapušais labākais pretlīdzeklis, ar ko novērst pagātnes notikumu nogludināšanu un apslēpšanu. Filma ir aizraujoša, drosmīga un bez kompromisiem." Taču Maskavā pie Latvijas vēstniecības tika pakārta un sadedzināta filmas veidotāju Edvīnu Šnori simbolizējoša lelle... Kāpēc? Lai rastu atbildi, nepieciešams noskatīties šo skaudro filmu. "The Soviet Story" nesaudzīgi uzrāda ne tikai nacistiskā un staļiniskā totalitārā režīma līdzīgo būtību un noziegumu apmērus, bet arī atklāj šokējošus vēsturiskus faktus par šo divu necilvēcīgo režīmu sadarbību vairāku gadu garumā. Tā ir filma par patiesības skaidrošanas nepieciešamību Eiropas nākotnes, tās kopīgo vērtību vārdā. Mūsdienu demokrātiskas Eiropas sabiedrībai beidzot ir jāspēj vienlīdzīgi vērtēt kā nacisma, tā arī komunistu režīma upurus un cietušos. Ir laiks runāt par Patiesību, Taisnīgumu un Samierinājumu godīgi un atklāti."

Eiropas Parlamentā patlaban ir 783 deputāti, kuri pārstāv 27 valstis un darbojas septiņās politiskajās grupās. No Latvijas EP šajā sasaukumā ievēlēti deviņi deputāti.

 

Ārlietu ministrija nosoda Latvijas vēstnieka Krievijā apliešanu ar "asinīm"

TVNET/LNT   06/25/08    Ārlietu ministrija nosoda radikālo grupējumu, kuri darbojas Krievijā, pārstāvju neizprotamo rīcību 25.jūnijā pret Latvijas vēstnieku Krievijā Andri Teikmani vēstnieka preses konferences laikā.

Par nacionālboļševiku partijas pārstāvju necienīgo rīcību Latvijas vēstniecība Maskavā ir iesniegusi notu Krievijas Ārlietu ministrijai, kurā lūdz Krievijas pusi informēt par šā incidenta izmeklēšanas gaitu, rezultātiem un vainīgo personu sodīšanu.

Jau ziņots, ka Latvijas vēstniekam Krievijā Andrim Teikmanim uzbrukuši nacionālboļševiki. Protestējot pret to līdera Vladimira Lindermana tiesāšanu Latvijā, šodien preses konferences laikā Maskavā Teikmanis tika apliets ar šķidrumu. Tiklīdz vēstnieks apsēdās, divi jaunieši viņam meta ar maisiņiem, kuros atradās sarkans šķidrums.

Andris Teikmanis intervijā LNT izteica nožēlu par kultūras trūkumu dažiem Krievijas grupējumiem: "Šis incidents notika pašā preses konferences sākumā. Faktiski cieta tikai manas drēbes, jo preses konference pēc tam turpinājās. Es tikai varu izteikt nožēlu, ka dažām kustībām Krievijā pietrūkst politiskās kultūras vai vienkārši kultūras, lai saprastu, ar kādiem līdzekļiem viņi vēlas sasniegt savus mērķus. Pretenzijas pret šiem jaunajiem cilvēkiem, domāju, neizvirzīšu - vienkārši nebūtu vērts. Viņi tika aizturēti un, es pieņemu, nogādāti milicijā."

 

Latvijas tūrisma firmām vilšanās un zaudējumu laiks

Eiroziņas.lv  06/27/08     Latvijas tūrisma firmām vasara kļuvusi par vilšanās un zaudējumu laiku, piektdien, 27.jūnijā, ziņo Telegraf.

Šāda situācija vērojama, jo firmas inflācijas dēļ vairs nespēj izmantot iecienītos tūrisma maršrutus, un ir spiestas pazemināt cenas zem pašizmaksas. Daudzi tūrisma maršruti tiek vienkārši slēgti.

Teztour vadītājs Konstantīns Paļgovs laikrakstam sacījis, ka viņa firmas pakalpojumi kļuvuši par 15% dārgāki. Viņš arī neprognozē, ka cenas samazināsies, jo nafta un naftas produkti pasaulē kļūst arvien dārgāki.

Lai gan Maskavas firmas patlaban klientiem pieprasa piemaksāt par jau agrāk iegādātiem tūrisma braucieniem, Latvijā šāda prakse vēl nav vērojama.

Novatour vadītājs Leonīds Močenovs skaidro, ka maksa par degvielu no tūristiem tiek iekasēta atsevišķi, kas būtībā nozīmējot, ka tūrisma ceļazīmes cena netiek paaugstināta. Lai gan tūrisma firmu pakalpojumi kļūst dārgāki, to pakalpojumu apjoms nesamazinās.

Tomēr klienti, izvēloties ceļazīmi, rīkojas apdomīgāk, jo cenšas iegādāties lētāku pakalpojumu un biežāk izmanto kredītu. Arvien vairāk kļūst pieprasīti lēti tūrisma braucieni, piemēram, čārterreisi, kuri ilgst ne vairāk kā 3 stundas.

Savukārt tūrisma firmas, kas izmanto autobusu pakalpojumus, pēdējā laikā bijušas spiestas atcelt reisus. Laimtūre direktore Tatjana Daukste informējusi, ka jūnija beigās tikuši atcelti 12 braucieni.

Arī kompānija Fortūna Travel gaužas par tūristu skaita samazināšanos – patlaban braucienos dodas tikai aptuveni 20 cilvēki, lai gan agrāk ar autobusu ceļoja aptuveni 35.

 

Viedoklis: Savdabīgie kara un politikas taisīšanas ieroči

Baiba Lulle,  NRA  06/28/08     Pārsteidzoši: 20. jūnijā ANO Drošības padome vienbalsīgi pieņēma rezolūciju, kurā par kara ieroci, tas ir, par nepieņemamu noziegumu, atzīta izvarošana. Pārsteidzoši nav tas, ka to pieņēma, nedz tas, ka pieņēma vienbalsīgi, bet gan tas, ka tas notiek tikai tagad, 2008. gadā!

ASV izstrādātajā tekstā pausts aicinājums konkrēti vērsties "pret izvarošanu un citām seksuālas vardarbības formām visās to izpausmēs, tostarp tādām, kad tā tiek izmantota kā politisko mērķu sasniegšanas līdzeklis". Pārsteidzoši nav tas, ka to pieņēma, nedz tas, ka pieņēma vienbalsīgi, bet gan tas, ka tas notiek tikai tagad, 2008. gadā!

Atskatoties vēsturē, mēs šausmināmies par rasismu, fašismu, bet 21. gadsimtā mierīgi, tehniski runājam par seksuālo vardarbību kā politisko mērķu sasniegšanas līdzekli, pret ko tikai tagad iedomājamies vērsties augstākajā līmenī! Izskatās, ka no šo ideoloģiju izpausmēm slikti esam mācījušies, ja starptautiskā sabiedrība joprojām atļāvusies pievērt acis uz "ienaidnieku", lai arī civilo un bieži vēl nepieaugušo, seksuālu "pārmācīšanu"!

To, ka ne viss karā ir pieļaujams, jo īpaši attiecībā pret civiliedzīvotājiem, definēja jau pirms mūsu ēras – ķīnieši, grieķi, senindieši, bet vēlāk kara noziegumu jēdzienu iekļāva romiešu tiesībās, no kurām atvasināta likumdošana Eiropā un arī mūsdienu Hāgas, Ženēvas un Romas konvencijas, kas veidojās gan pirms, gan pēc Otrā pasaules kara, kas bija viens no bēdīgi slavenākajiem šajā ziņā. Atsevišķos vēstures avotos lēsts, ka par izvarošanas upuriem kļuva pāri par diviem miljoniem vācu sieviešu nacistiskās Vācijas kapitulēšanas un padomju karaspēka ienākšanas laikā Berlīnē, no kurām vismaz 10 000 mirušas, lielākoties izdarot pašnāvību.

Un šodien situācija nav daudz labāka! Kā atzinis ANO ģenerālsekretārs Bāns Gimūns, vardarbība pret sievietēm sasniegusi nebijušus apmērus, bet ANO Attīstības fonda sievietēm izpilddirektore Noelīna Heizere paudusi: "Konfliktu laikā izvarošana lielā mērā tiek izmantota kā kara ierocis. Sieviešu un meiteņu ķermeņi kļuvuši par kaujas lauku." 104 no 192 pasaules valstīm pasludinājušas izvarošanu par noziegumu, taču šie likumi tiekot lietoti nepietiekami.

Pasaules skati pašlaik vērsti uz Kongo, kur seksuāla vardarbība pret sievietēm esot lielākā pasaulē – 2007. gadā reģistrēti 32 535 izvarošanas gadījumi, kas, visticamāk, esot tikai neliela aisberga daļa. 30% karavīru izvaroto sieviešu esot inficētas ar AIDS, ar to inficējušies arī 60% karotāju. Ar izvarošanu īpaši aizraujoties gan bruņotās nemiernieku grupas, gan valdības armijas un policijas spēki.

Nav gan tā, ka pasaulē karavīri vai tā sauktie miera uzturētāji, drošības spēki šodien varētu absolūti nesodīti apmierināt savu seksuālo un varas tieksmi pret katru, kas kust. Pastāv virkne konvenciju un dažādu to protokolu, kas, citastarp, izvarošanu, seksuālu uzmākšanos vai cita veida rīcību, kas vērsta pret upuru veselību, uzskata par smagu noziegumu. Ja atsevišķos gadījumos konvencijas pieļauj kādu vēršanos pret civiliedzīvotājiem, tad tā parasti ir vēršanās pret viņu mantu, lai liegtu atbalstīt karadarbību. Bet atšķirībā no ANO, kas apvieno 192, teju visas pasaules valstis, šīs konvencijas, kas uzskaita kara noziegumus un par to nepieciešamo sodīšanu, kā arī noilguma neiestāšanos, ratificējis mazāks valstu skaits.

Otrs jautājums saistīts arī ar Starptautisko krimināltiesu (SKT), kas tiesā arī kara noziedzniekus, – tai pievienoties nesteidzās tādas lielvalstis kā Krievija, Ķīna, Irāna, savukārt ASV jau kopš tiesas izveides 2002. gadā apšaubīja tās lietderību un darbojās pret to, slēdzot divpusējos līgumus par ASV pilsoņu neizdošanu SKT. Eiropas Savienība gan nav atmetusi cerības šo institūciju pārvērst par efektīvu līdzekli konfliktu civilizēšanai un šā gada rezolūcijā par ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmi aicinājusi ASV "pievērsties jautājumam par SKT kā starptautisko tiesību fundamentālu balstu; sagaida no nākamās ASV valdības konstruktīvāku attieksmi pret SKT statūtu ratifikāciju".

Vēl ir cits jautājums – kas notiek uz papīra un praksē? Cik daudz ziņu par izvarošanām upuru tiesību nezināšanas, baiļu, kauna dēļ vai militārpolitiskās konjunktūras dēļ, kas pret šādām lietām piever acis, nemaz nenonāk līdz publiskajai telpai, nemaz nerunājot par pierādījumiem, tiesām un reāliem sodiem? To varētu vien nojaust no nesenā britu labdarības organizācijas Save the Children pētījuma, kurā runāts par to, ka ANO miera uzturētāji Kotdivuārā, Sudānā un Haiti pēdējos gados nav noniecinājuši pat mazu bērnu seksuālu izmantošanu. Dažam pēc apkaunojošā akta atmests kāds dolārs vai maizes gabals, bet bieži vien karavīri nav sevi apgrūtinājuši ar šādu "sirdsapziņas nomierināšanu". Neraugoties uz šīs kaites izplatību, pēc CNN datiem, pēdējos piecos gados par vietējo bērnu seksuālu izmantošanu apcietināti tikai seši karavīri. BBC savukārt pievērsusi uzmanību ANO pārstāvja Nika Birnbeka solījumam lielāku uzmanību pievērst vainīgo karavīru sodīšanai, nevis bērnu izvarošanas izskaušanai: starp 200 000 ANO karavīru esot dažādi cilvēki.

Protams, spriedze karadarbības zonās ir liela, bet tā neattaisno rīcību, kas degradē visas miera uzturēšanas misijas un to jēgu, miera vairošanas organizācijas, lielvaras un pat liek apšaubīt cilvēka un sabiedrības evolūciju. Un, ja reiz ir zināmas cilvēka seksuālās vajadzības, tad kāpēc vismaz starptautiskās sabiedrības sūtītajiem karavīriem nenodrošināt šos maksas pakalpojumus, ierīkojot bordeļus?

Problēma vēl ir tāda, ka tradicionālie likumi par kara noziegumiem attiecas tikai uz starpvalstu, nevis iekšējiem konfliktiem. Tāpēc, manuprāt, ANO vajadzēja iet vēl tālāk un par kara noziegumiem atzīt arī izvarošanu un cita veida vardarbību valstīs, kur to valdību aizsegā ar šīm lietām nodarbojas dažādi savas valsts oficiālie un ārpus armijas esošie militarizētie formējumi, kā tas notika, piemēram, bijušajā Dienvidslāvijā, Sudānā, Mjanmā.

Varam tikai minēt, cik sieviešu un bērnu būtu paglābti no pazemojošās izvarošanas un nereti tai sekojošās izstumšanas no sociuma, ja ANO nebūtu tik ilgi mocījusies ar savu mazspēju un to risinošām reformām. Jau 2005. gadā viena no reformu priekšlikumu paketēm pievērsās cilvēktiesībām globālā mērogā, bet ANO ģenerālsekretārs Kofi Annans bija spiests atzīt, ka dalībvalstis nav spējušas vienoties par reformām un panākt vienprātību par pienākumu iejaukties, lai pasargātu civiliedzīvotājus no kara noziegumiem vai, kā atzīts ANO rezolūcijā, no "karā lietotām taktikām", vai "politisko mērķu sasniegšanas līdzekļiem", par kādu kalpojusi iepriekš plānota izvarošana. Var tikai jautāt – kādi ir tie karavīri, kas pilda šādus kaujas uzdevumus, un kādas ir tās valstis, kas līdz šim pievērušas acis pret šādiem politikas taisīšanas līdzekļiem?

 

ASV Senātā iesniedz rezolūciju, kurā aicina prasīt Krievijai atzīt Baltijas valstu okupāciju

LETA  06/28/08     ASV Republikāņu partijas senators Gordons Smits un Demokrātu partijas senators Ričards Derbins iesnieguši apstiprināšanai ASV Senātā divpartiju rezolūciju, ar kuru Latviju sveiks neatkarības proklamēšanas dienā šā gada 18.novembrī.

Rezolūcija aicina ASV prezidentu 18.novembrī laist klajā uzsaukumu, kurā tiktu prasīts, lai Krievijas valdība publiski atzīst Baltijas valstu nelegālo okupāciju un uzņemas atbildību par šo okupāciju, par to aģentūru LETA informēja "Pilsoniskās savienības" preses sekretāre Dace Balode.

Rezolūcija no jauna apliecina stiprās saites starp Latviju un ASV, kas balstās uz kopējiem brīvības, demokrātijas un cilvēktiesību ideāliem. Rezolūcijā vienlaikus tiks uzsvērti Krievijas mēģinājumi Latviju un citas Baltijas valstis atspiest atpakaļ Krievijas ietekmes sfērā, atšķelt tās no rietumiem.

"Pilsoniskā savienība" pauž gandarījumu par šo ASV senāta iniciatīvu, uzsverot, ka šāds ASV prezidenta solis būtiski palīdzētu Latvijai tās attīstības ceļā.

 

Kaunīgie latvieši

Elita Veidemane,  NRA  06/28/08    Viendien gadījās runāt kādā krievu radiostacijā: man kā raidījuma viešņai nācās atbildēt uz dažādiem jautājumiem, no kuriem viens, protams, bija par to, kāpēc man kā žurnālistei un cilvēkam ir tādi uzskati par 9. maija svētkiem – tik krasi pretēji, salīdzinot ar krievu presē paustajiem.

"Mēs – krievi un latvieši – taču tik labi sarunājamies, mums ir gandrīz ideālas attiecības sadzīviskā līmenī, bet kāpēc mēs nevaram vienoties ideoloģiskajā plāksnē?" gandrīz retorisku jautājumu uzdeva viens no diviem raidījuma vadītājiem.

Tā kā raidījuma laika limits nebija piemērots garām lekcijām, īsumā paskaidroju, ka mani krieviski runājošie kaimiņi pārsvarā ir normāli ļaudis, bet 9. maijs lielākajai daļai latviešu ir otrreizējās okupācijas diena, kas var izsaukt vienīgi riebumu, nevis aizkustinājumu vai lepnumu, un šī laika šķirtne nesusi šausmas, pazemojumus un nāvi, savukārt vēlākajos gados ir notikusi tikai nacisma, nevis komunisma ideoloģijas nosodīšana, turklāt 9. maiju var svinēt jebkur – Parīzē, Londonā vai Berlīnē, nevis kādā no Baltijas valstīm, kuras pēc Otrā pasaules kara tika vēlreiz okupētas.

Pēc maniem tekstiem sākās zvanu lietus, kuros visādi citādi pieklājīgie krievu valodā runājošie klausītāji, mēģinādami izpaust emocijas, uzdeva jautājumus, ar vai bez nodoma jaukdami faktus, piemēram, nosaucot bēdīgi slaveno slepkavnieku Arāju par latviešu leģionāru un piedēvējot tiem pašiem leģionāriem ebreju masveida slepkavības un saukli Latviju latviešiem!. Labojot šos faktus, vien nodomāju: ar kādiem gan propagandas meliem tiek barots krievu lasītājs un klausītājs, ja šie vispārzināmie fakti tiek apmuļļāti kā pašas par sevi saprotamas aksiomas?

Šo jautājumu pēc raidījuma varēju apdomāt krustu šķērsu, un vienīgais attaisnojums tam, ka nespēju pārliecināt daudzgalvaino krievu klausītāju auditoriju par savu pārliecību, bija tas, ka, piemēram, laika bija par maz. Taču daudz dziļākas pārdomas izraisīja gluži kas cits, proti, krievus pārliecināt, iespējams, varētu būt krietni vienkāršāk nekā... latviešus. Kāpēc man tā šķita? Tāda skumja un gadiem gara pieredze: ne jau vienā dienā nonācu pie tāda bēdīga secinājuma. Tas sāka formulēties jau pirms pāris gadiem, kad kārtējo reizi tika pieminētas barikādes, to varoņi un nevaroņi. Tīmekļa atsauksmēs, kuras par sabiedrības barometru dēvēt nebūtu pamatoti – ja nu vienīgi par kādas indivīdu grupas termometru, bija lasāms vesels lērums naidīgu vārdu par 1991. gada janvāra notikumiem. Barikādes esot bijušas "teātris tautas apmuļķošanai", "ja tagad mani aicinātu uz barikādēm, lai aizstāvētu Latviju, es visus pasūtītu uz poda ar visu jūsu Latviju", bet labāk mēs sākšot dzīvot tikai tad, kad "barikāžu dalībnieki sāks kaunēties par savu nodarījumu". Un tā tālāk. Toreiz nodomāju: ir taču ļautiņi, kas savus tā laika ideālus prasmīgi iemācījušies sajaukt kopā ar personiskajiem izvadorgānu produktiem, lai pēc mirkļa ar šo brūvējumu iepazīstinātu vismaz pāris tūkstošus interneta portāla apmeklētāju... Tā gadās, kā būtu teicis Kurts Voneguts.

Varbūt izmantot dzeju

Taču tad, kad turpmākajās reizēs tas gadījās arvien lielākā intensitātē, naida un nicinājuma apogeju sasniedzot šā gada janvārī, gribot vai negribot nācās secināt, ka latvieši patiešām jau sākuši kaunēties par savu nodarījumu, bet tas savukārt nozīmē, ka pavisam tuvs tas laiks, kad sāksim dzīvot labāk...

Un latviešiem joprojām ir iespēja sakaunēties par daudz ko. Kā pēdējo kauna traipu varam minēt Edvīna Šnores filmu Padomju stāsts. Kaut arī man kā skatītājai (šo dokumentālo lenti noskatījos gan kinoteātrī, gan tālrādē) filma šķita pārliecinoša, faktoloģiski bagāta un emocionāla, laikam biju smagi kļūdījusies vērtējumos: kāds Gustavs Strenga (diemžēl nezinu šā kunga amata nosaukumu un partijas piederību) vispirms tālrādē, pēc tam interneta vidē par minēto filmu izteicās gandrīz tikpat nicinoši kā anonīmie komentētāji par 1991. gada janvāra notikumiem...

"Soli pa solim filmas režisors mani no aizkustinājuma aizveda līdz apjausmai, ka filma ļauj nevis man pašam vērtēt vēsturi, bet gan grūž mani tajā virzienā, kurā vēlas autors," savā rakstā Propaganda The Soviet Story gaumē pauž Gustavs Strenga. "Filma lieto tieši tādas pašas propagandas klišejas kā tās nosodītais padomju režīms un mūsdienu Krievijas politiskā propaganda. Mats matā. Padomju stāsts šokē skatītāju ar boļševiku noziegumu brutalitāti un nežēlību, bet neļauj skatītājam domāt pašam," saka Strenga. Atklāti sakot, neizpratu, ko autors domāja ar "vēstures vērtēšanu pašam" un "domāšanu pašam". Šnore kārtīgi un rūpīgi mums priekšā nolika šokējošus faktus (kurus gan daudzi jau zināja) un patiešām ļāva mums pašiem (!) izvilkt kopsakarības. Ja Strengas kungs to neprata, laikam viņam jāizsaka līdzjūtība: dīvaini, ka filmā redzētie kadri viņam nav ļāvušu domāt pašam. Nez kas tad ir viņa domāšanas katalizators?

"Iespējams, tā ir mūsu, austrumeiropiešu, trauma – nespēja par vēsturi diskutēt, uzspiežot ar varu savas versijas, nevis ļaujot citiem pašiem brīvi domāt par mūsu pagātni," turpina Strenga. Gandrīz palēcos: kas un ko uzspiež? Un kuram uzspiež? Un kas ir "citi paši"? Vai tikai tie nebūs padomju vēsturnieki, tādi kā, piemēram, Jānis Dzintars, kurš aizbēga uz Maskavu tūlīt pēc 1991. gada augusta puča? Šādi vēstures kaldinātāji gana ilgi "domājuši par mūsu pagātni". Tikai – savā vīzē. Piemēram, nodēvējot deportācijas par "vēsturisku nepieciešamību". Un, starp citu, es arī nejūtu nekādu Strengas pieminēto "traumu", jo par vēsturi ir jārunā, un tieši tādā veidā, kā to darīja Šnore, kaut arī Strenga viņa filmu nosauca par propagandu. Bet, piedodiet, kā tad runāt ar politiskajiem pretiniekiem vai apmātajiem – izmantojot liriskas dzejas rindas?

Uz raksta beigām Strengas kungs sašūt par to, ka Šnore filmā ielicis šovinistu Rogozinu, krievu neonacistus un diktatoru Putinu, nosaucot to visu par lētu populismu. Savādi gan, ka Strenga nespēj sasaistīt vakardienu ar šodienu, vēl jo vairāk tāpēc, ka šodienas Krievijas šovinisti, neonacisti un visādi citādi salašņas ir vakardienas staļinistu vistiešākie pēcteči. Un vēl piedevām tā iecepties par to, ka filmu sponsorējusi Eiropas Parlamenta Nāciju līgas deputātu grupa, nu, Strengas kungs, kāpēc tā vajadzēja? Vai tad nav prieks par to, ka šis veidojums vismaz vienreiz izdara kaut ko paliekošu? Un nav arī dzirdēts, ka Šnores filmā parādīto vēsturi kāds būtu pasūtījis un apmaksājis. Vēstures faktus, kas ir pierādīti ar dokumentiem, var, protams, interpretēt, bet ne jau tādā mērā, kādā to vēlas saskatīt G. Strenga.

Apspiestās mušas

Tā vien izskatās, ka Strengas kungs ir ļoti sakaunējies par politiskā neprašas Edvīna Šnores filmu. Tā vietā, lai lepotos ar faktu, ka vismaz viens jauns cilvēks ir spēcīgi realizējis grūti sasniedzamu mērķi, Strenga šo filmu noliek gluži vai ar Kremļa rakstnieka centību. Ja viņš tāds būtu viens pats, nu, jupis ar viņu. Bet šādu kritiķu ir saradies steriem vien. Tādi, kuriem ir kauns pacelt acis, iztaisnot muguru, tādi, kuriem daudz ērtāk pieslieties rupjam pārspēkam, jo – kā gan citādi izdzīvosi? Jaunlatviešu ideologs un jēdziena kaunīgie latvieši ieviesējs Krišjānis Valdemārs savā mūžamājā droši vien apgrieztos otrādi, ja uzzinātu, kādu jaunu jēgu un saturu šajā vārdkopā ielikuši mūsu bāleliņi.

Tāpēc, mazliet oponējot juristam Andrim Grūtupam, kurš nesen pauda bažas par krieviski runājošo piekto kolonnu, kas ieviesusies un nostiprinājusies Latvijā un ko var pazīt pēc oranži melnajām Svētā Jura lentītēm, kas sienamas tuvāk 9. maija svētkiem, uzdrošināšos apgalvot, ka šī kaunīgo latviešu piektā kolonna ir daudz bīstamāka par analogo krieviski runājošo veidojumu. Kāpēc? Tāpēc, ka grūtāk uzreiz pieķert. Tāpēc, ka nav zināms, kurā brīdī nodos.

...Nule tālrādē bija sižets par to, ka, gaidot Latvijas Republikas 90. gadskārtu, tiek uzņemta filma par vienīgo fotogrāfiju, kurā iemūžināts valsts dzimšanas mirklis. Nešaubos, tā būs laba filma. Bet kādā interneta portālā tikko ieraudzīju saturīgu atsauksmi: "Tiešām nav par ko citu uzņemt filmas, kā par vienu un to pašu debilo tēmu? Tā kā tādas apspiestas sūdu mušas. Labāk naudu izglītībā būtu devuši, lai neaug atsaldeņi." Nu re, nevajag pat melni oranžu vai citas krāsas lentīti, lai pazītu kaunīgo latvieti, kurš turklāt atklāti sevi nodēvē par atsaldeni. Varbūt nebūs nemaz tik grūti ar to pazīšanu.

 

Simtiem amerikāņu un viņu draugu Brīvdabas muzejā svin ASV neatkarības dienu

LETA   06/28/08    Simtiem ASV pilsoņu un viņu draugu šodien Rīgā, Brīvdabas muzejā svin ASV neatkarības dienu.

Uz pasākumu ieradušās daudzas Latvijas amatpersonas, piemēram, ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP), ģenerālprokurors Jānis Maizītis, Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks, Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Jānis Kažociņš, Ekonomikas policijas pārvaldes priekšnieks Rauls Kviesītis, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Edgars Rinkēvičs, novēroja aģentūra LETA.

Kopā ar amerikāņiem šo dienu atzīmē arī citu Latvijā strādājošo vēstniecību pārstāvji, kā arī Latvijas valsts iestāžu un privātā sektora pārstāvji. Pasākumā piedalās arī vairāki politologi.

Svētku viesiem ir iespēja ne tikai baudīt hamburgerus un kokakolu, bet arī malkot "Lāčplēša alu" un ēst šašliku.

Amerikāņi svētkus svin kopā ar ģimenēm un bērniem, kuriem ir paredzētas dažādas nodarbes.

Klātesošos uzrunāja ASV vēstnieks Latvijā Čārlzs Larsons, pēc tam tika svinīgi sagriezta un izdalīta lielā svētku kūka.

Muzikālo noformējumu pasākumā nodrošina NBS orķestris.

ASV neatkarības diena tiek svinēta 4.jūlijā.

 

 

 

Loskutova lietā...

 

 

 

Loskutovs atzīst morālu atbildību par notikušo

LETA   06/13/08     Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājs Aleksejs Loskutovs pēc šodien prokuratūrā notikušās komisijas sēdes žurnālistiem atklāja, ka jūt morālu atbildību par birojā notikušo, taču izveidotā komisija lems par juridiskiem jautājumiem.

Loskutovs pauda cerību, ka komisijas lēmums būs balstīts uz juridiskiem argumentiem.

Viņš arī norādīja, ka komisijas locekļu uzdotie jautājumi bijuši labi sagatavoti, nopietni un konkrēti un viņam nav pamata šaubīties par komisijas darbību kopumā.

Valdība par komisijas izveidošanu Loskutova darba izvērtēšanai lēmumu pieņēma 10.jūnijā. Pēc valdības sēdes Ministru prezidents bija skeptisks par Loskutova spēju saglabāt KNAB priekšnieka amatu. Ministru prezidents Ivars Godmanis (LPP/LC) žurnālistiem norādīja, ka pēc pārbaužu rezultātiem var secināt, ka darba organizācija un pienākumu sadale lēmumu pieņemšanā KNAB ir viszemākajā līmenī.

Šodien plkst. 14 sasaukta valdības ārkārtas sēde, kurā izvērtēs Loskutova iesniegumu par noraidījuma pieprasījumu aizsardzības ministram Vinetam Veldrem (TP), aģentūru LETA informēja premjera preses sekretārs Edgars Vaikulis.

Veldre strādā komisijā, kura izvērtē Loskutova atbildību saistībā ar KNAB pazudušajiem naudas līdzekļiem.

Sēde būs slēgta. Uz sēdi aicināts ierasties arī Loskutovs.

Kā ziņots, Loskutovs vakar saistībā ar Veldres medijos paustajiem izteikumiem vērsies Ministru kabinetā (MK), lai pieprasītu Veldres noraidījumu darbam šajā komisijā un ieceltu viņa vietā citu ministru. Loskutovs aģentūrai LETA sacīja, ka, viņaprāt, Veldre ar izteikumiem, ka lēmums par viņa atcelšanu jau ir pieņemts un komisijas darbs ir tikai formāls, ir paudis klaju necieņu gan pret valdību, gan komisiju, kuru izveidoja MK.

Komisiju vada ģenerālprokurors Jānis Maizītis, tajā darbojas arī Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Jānis Kažociņš, Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks, Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Dzintars Jaundžeikars (LPP/LC) un Veldre.

Jau ziņots, ka KNAB pazuduši 135 500 latu. Šī summa pazudusi 11 lietās, no kurām lielākā daļa jau izskatītas. To, kur nauda palikusi, pētīs īpaši izveidotā prokuroru darba grupa.

Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Velta Zaļūksne sākotnēji atstādinātajai, bet tagad jau no darba atbrīvotajai KNAB Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļas vadītājai Indrai Veipai un šīs pašas nodaļas bijušajam galvenajam speciālistam Jānim Imšam uzrādījusi apsūdzības par piesavināšanos un bezdarbību.

Loskutovs iepriekš vairākkārt ir uzsvēris, ka gan Veipa, gan Imša bija atbildīgi par operatīvo pasākumu laikā izņemtās naudas attiecīgu uzglabāšanu un viņi bija parakstījušies par to, ka var iestāties kriminālatbildība gadījumā, ja ar šo naudu notiek kādas nelikumīgas darbības - tā pazūd, tiek izšķērdēta.

 

Valdība rosina Saeimu atbrīvot Loskutovu no amata

LETA  06/18/08     Šodien valdība ārkārtas sēdē pēc iepazīšanās ar speciāli izveidotās komisijas atzinumu nolēma rosināt Saeimu atbrīvot no amata Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieku Alekseju Loskutovu.

Valdības sēdē šodien nepiedalījās finanšu ministrs Atis Slakteris (TP) un izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS). Abi ministri atrodas komandējumā.

Valdības lēmums rosināt Loskutova atbrīvošanu no amata tika pieņemts atklātā valdības sēdē, piedaloties arī masu mediju pārstāvjiem. Ar komisijas ziņojumu, kas ir publiski pieejams, valdības locekļus iepazīstināja komisijas vadītājs, ģenerālprokurors Jānis Maizītis. Vārds tika dots arī pašam Loskutovam.

Ministriem tika dota iespēja uzdot jautājumus gan Maizītim, gan KNAB priekšniekam. Kopumā valdības sēde ilga nepilnu stundu.

Par Loskutova atbilstību amatam Saeima varētu lemt vai nu 3.jūlija parlamenta sēdē, vai ātrāk, taču nekādā gadījumā rīt, 19.jūnijā, jo politiķi neoficiāli vienojušies, ka šī jautājuma izskatīšanā nevajadzētu būt steigai.

"Atsevišķo domu nav," teica Maizītis. Viņš arī iepriekš uzsvēra, ka komisijas lēmumam ir rekomendējošs raksturs un par tālāko rīcību "politiķiem ir brīvas rokas".

Komisija vērtēja KNAB vadītāja darbu tikai no ļoti šaura sektora, kas attiecas uz izņemtās naudas glabāšanu, bet citas lietas, ko ir vai nav darījis Loskutovs, komisija nevērtēja, uzsvēra Maizītis.

Komisijā bez tās vadītāja ģenerālprokurora darbojās arī Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Jānis Kažociņš, Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks, Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Dzintars Jaundžeikars (LPP/LC) un aizsardzības ministrs Vinets Veldre (TP).

Gala lēmums par Loskutova atbilstību ieņemamajam amatam būs jāpieņem Saeimai.

Loskutovs KNAB priekšnieka amatā uz pieciem gadiem tika iecelts 2004.gada maijā.

Kā ziņots, pērn oktobrī tā brīža Ministru prezidenta Aigara Kalvīša (TP) vadītā valdība nolēma Saeimu rosināt atbrīvot Loskutovu no amata. Protestējot pret šo valdības lēmumu, pie Saeimas piketā pulcējās ap 5000 cilvēku, bet Saeima lēmumprojektu atdeva atpakaļ skatīšanai valdībai. Novembrī Loskutovs tika atjaunots KNAB priekšnieka amatā.

Toreiz jautājums par Loskutova atbilstību KNAB priekšnieka amatam kļuva aktuāls, jo Valsts kontroles revīzijā par KNAB darbu 2006.gadā tika konstatēti ilgstoši pārkāpumi operatīvajai darbībai paredzēto līdzekļu uzskaitē un izlietošanā

Jau ziņots, ka šopavasar savukārt klajā nāca informācija, ka no KNAB pazuduši 135 500 latu. Šī summa pazudusi 11 lietās, no kurām lielākā daļa jau izskatītas. To, kur nauda palikusi, pētīs īpaši izveidotā prokuroru darba grupa.

Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Velta Zaļūksne sākotnēji atstādinātajai, bet tagad jau no darba atbrīvotajai KNAB Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļas vadītājai Indrai Veipai un šīs pašas nodaļas bijušajam galvenajam speciālistam Jānim Imšam uzrādījusi apsūdzības par piesavināšanos un bezdarbību.

Loskutovs iepriekš vairākkārt ir uzsvēris, ka gan Veipa, gan Imša bija atbildīgi par operatīvo pasākumu laikā izņemtās naudas attiecīgu uzglabāšanu un viņi bija parakstījušies par to, ka var iestāties kriminālatbildība gadījumā, ja ar šo naudu notiek kādas nelikumīgas darbības - tā pazūd, tiek izšķērdēta.

 

Eksperts: Loskutova jautājumā TP politiķi iziet no rāmjiem un sāk nervozēt

LETA   06/18/08     Politologs Ivars Ījabs uzskata, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Alekseja Loskutova jautājumā Tautas partijas (TP) politiķi "iziet no rāmjiem un acīmredzot visi sāk nervozēt". Šādu viedokli Ījabs paudis laikrakstam "Diena", komentējot iekšlietu ministra Mareka Segliņa (TP) "Dienas" žurnālistei Baibai Rullei nosūtīto īsziņu.

"Jūs savā naidā un žultī pret TP esat sajukuši prātā. Varbūt Tev Tavs raksts šķiet asprātīgs, bet lieta ir bīstama, jo, nīstot TP, jūs sedzat kriminālnoziegumu un visatļautību KNAB. Jums būtu mēlei jānokalst, kad sakāt "tiesiskums". Ja ne tikai žultaini mūs nīstat, bet arī vēl spējat vērtēt, padomājiet, ko dariet. Mareks Segliņš," īsziņā rakstījis Segliņš.

Avīzes tās dienas numurā bija publicēts Rulles raksts, kurā tika aplūkota iespēja, ka naudas pazušana KNAB, kuras kontekstā tiek skatīta iespēja atstādināt biroja vadītāju Loskutovu, varētu būt provokācija, ar kuru, iespējams, saistīti Tautas partijas spēki, raksta "Diena", norādot, ka šādu versiju kā vienu no iespējamajām laikrakstam apstiprinājuši vairāki avoti, bet kategoriski savu saikni ar to noliegusi TP.

"Pirmā reakcija ir tāda, ka ministram ir steidzami nepieciešams atvaļinājums, ja viņš sāk žurnālistei šādas īsziņas sūtīt," laikrakstam sacīja Ījabs, piebilstot, ka Segliņa īsziņā trūkstot argumentu un šāda veida taisnošanās un lāsts par mēles nokalšanu "neceļ valdības prestižu". Viņaprāt, šādā situācijā TP vajadzētu saglabāt mieru, pat ja partija uzskata, ka tiek apmelota, jo līdz tiesiskam iznākumam vairs nav tālu.

TP sava ministra izteikumus nevēlas kritizēt. "Uzskatām, ka Mareks Segliņš kā pilsonis un kā cilvēks ir tiesīgs uz šādu, lai arī emocionālu reakciju, saskaroties ar klaji nepatiesu, cinisku baumu kampaņu, kuras mērķis acīmredzami ir novērst uzmanību no noziedzīgiem nodarījumiem, kas notikuši KNAB, un atbildības par tiem," šādu TP vadītāja Aigara Kalvīša viedokli "Dienai" pauda TP preses sekretārs Arno Pjatkins.

Arī Ministru prezidents Ivars Godmanis (LPP/LC) norāda, ka ministram būtu "jānoturas rāmjos, taču saprotu, ka tas ir grūti". Šādu viedokli premjers šorīt pauda intervijā Latvijas Radio.

"Es saprotu šīs reakcijas, katram cilvēkam ir savi nervi," sacīja Godmanis.

Šodien plkst. 12 tiks sasaukta valdības ārkārtas sēde, kurā tiks skatīts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Alekseja Loskutova darbības izvērtēšanas komisijas atzinums. Kā informēja premjera preses sekretārs Edgars Vaikulis, ja ministri neizlems citādi, valdības sēde būs atklāta.

Ja valdības lēmums būs Loskutovam nelabvēlīgs, gala lēmums par viņa atbilstību ieņemamajam amatam būs jāpieņem Saeimai. Visticamāk, lēmumprojekta sagatavošana tiks uzticēta Saeimas Juridiskajai komisijai. Savukārt Saeima par KNAB vadītāja Loskutova atbilstību amatam varētu lemt 3.jūlija plenārsēdē.

Jau ziņots, ka KNAB pazuduši 135 500 latu. Šī summa pazudusi 11 lietās, no kurām lielākā daļa jau izskatītas. To, kur nauda palikusi, pētīs īpaši izveidotā prokuroru darba grupa.

Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Velta Zaļūksne sākotnēji atstādinātajai, bet tagad jau no darba atbrīvotajai KNAB Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļas vadītājai Indrai Veipai un šīs pašas nodaļas bijušajam galvenajam speciālistam Jānim Imšam uzrādījusi apsūdzības par piesavināšanos un bezdarbību.

Loskutovs iepriekš vairākkārt ir uzsvēris, ka gan Veipa, gan Imša bija atbildīgi par operatīvo pasākumu laikā izņemtās naudas attiecīgu uzglabāšanu un viņi bija parakstījušies par to, ka var iestāties kriminālatbildība gadījumā, ja ar šo naudu notiek kādas nelikumīgas darbības - tā pazūd, tiek izšķērdēta.

Jau ziņots, ka saistībā ar 2006.gadā priekšvēlēšanu aģitācijas periodā konstatētajiem partiju finansēšanas noteikumu pārkāpumiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uzdevis piecām partijām atmaksāt valsts budžetā finanšu līdzekļus 1,055 miljonu latu apmērā.

TP uzdots pārskaitīt valsts budžetā pretlikumīgi saņemtos un iztērētos finanšu līdzekļus 1,027 miljonu latu apmērā, savukārt LPP/LC, veicot reorganizāciju, no KNAB pretenzijām izdevies izvairīties.

 

Iespējams, no KNAB seifiem pazudušas daudz lielākas summas

Gundars Bērziņš, Speciāli TVNET  06/19/08    Vakar prokuratūra man lūdza atbildēt uz jautājumu, kuru jau kādu laiku ar lielu labpatiku apzelē daži mediji: kā Gundars Bērziņš zināja, ka no KNAB seifa nozagti simts tūkstoši? Šodien mans viedoklis ir nedaudz mainījies – domāju, ka īstenībā no KNAB seifiem pazudušas daudz lielākas summas par visiem zināmajiem 135 tūkstošiem.

Mūsu sabiedrībai ir savas svētās govis vai svētie ziloņi. Uz mirkli iedomāsimies, ka mums pa pļavu pretim nāk tāds zilonis. Mēs viņu skaidri redzam un varam pat aptaustīt. Daudz grūtāk ir tad, kad tu redzi tikai daļu, bet spēj izanalizēt un saprast to, kas nav redzams virspusē. Redzi tikai krokodila acis un saproti: zem ūdens slēpjas briesmīgs dzīvnieks... Līdzīgi ir ar KNAB pazudušo naudu – pēc publiski pieejamās informācijas zināms, ka nauda KNAB zagta, jau sākot no 2005. gada, bet analizēt un domāt negribam.

Zagļi pie seifa un skapīša

Prokuratūrā man prasīja – kā jūs zinājāt, ka KNAB pazuduši vairāk nekā simts tūkstoši? Prokuratūra tādu skaitli nezināja, Loskutovs nezināja, bet jūs jau zinājāt! Atbilde ir vienkārša. Līdzīgi, kā mērot attālumu – metros, kilometros vai centimetros, arī šeit runa ir par mērogu. Par zagšanas mērogu. Mans viedoklis balstās pagājušajā gadā Valsts kontroles izteiktajā atzinumā: KNAB ir milzīgi zagšanas riski.

Valsts kontrole runāja par operatīvajiem līdzekļiem, bet es nepiekrītu ne prokuratūras, ne KNAB viedoklim – operatīvā nauda ir viena nauda, bet kratīšanās izņemtā nauda ir pilnīgi cita nauda. Ja kāds bāž kabatā sev nepiederošu naudu, to vienalga citādi kā par zagšanu nenosauksi. Turklāt nozagto naudu nāksies atmaksāt no budžeta, tātad no tās pašas nodokļu maksātāju naudas, par kuru tā patīk satraukties Alekseja Loskutova aizstāvjiem.

Pieņemu, ka zagšana nebūt nav sākusies ar kratīšanās izņemto līdzekļu piesavināšanos. Pēc manām domām, sākums visai šai lietai bija šķietami nevainīgs. Ar labiem nodomiem bruģēts ceļš uz noziegumu.

KNAB, tāpat kā visās budžeta iestādēs, ir stingri reglamentēta valsts naudas izlietošanas kārtība, to nevar paņemt un izlietot, kā ienāk prātā. Iedomāsimies, ka operatīvajam darbiniekam steigšus jāveic kādas operācijas, bet pietrūkst tāda sīkuma kā nauda degvielai vai vēl kaut kam. No savas kabatas neviens par kroņa darbu nemaksās, un kas tādā gadījumā ir vienkāršāk, kā paņemt vajadzīgo summu no tās pašas operatīvās naudas un norakstīt to kā, teiksim, izmaksātu aģentam Kurmim? Kad šādas lietas sākas, robeža, kura ved pie nozieguma, var izzust ļoti ātri. Mans viedoklis ir, ka zagšana KNAB sākās tieši šādā veidā un pēc tam guva paplašinājumu. Kā tas varēja notikt?

Ja vienā telpā atrodas vaļējs naudas skapītis un ar visām drošības sistēmām aprīkots seifs, pie kā dosies kramplauzis? Vai mēģinās atmūķēt seifu, vai tomēr ķersies pie vaļējā skapīša? Ticamāks ir otrs variants.

No šā viedokļa operatīvie līdzekļi, kuri parasti zem slepenības režīma minēti kā neatšifrēti izdevumi, naudas aizlienēšanai savas kabatas virzienā ir ievērojami pateicīgāki. Šo naudu var gluži vienkārši ņemt un norakstīt.

Savukārt ar kratīšanās izņemtiem līdzekļiem situācija ir neskaitāmas reizes sarežģītāka – jābūt skrupulozi uzskaitītām visām izņemtajām naudaszīmēm, to numuriem, un tas nozīmē, ka naudas pazušanu agrāk vai vēlāk neizbēgami atklās. Tātad, ja operatīvos līdzekļus mēs varam salīdzināt ar naudu vaļējā skapītī, tad kratīšanā atsavinātie līdzekļi jau līdzinās seifam, kuru sargā drošības sistēmas.

Bet, tā kā KNAB pazuda tieši kratīšanās izņemtā nauda, mums atliek secināt tikai vienu – operatīvo līdzekļu barotne šajā laikā jau bija tukša. Domāju, varam secināt – jo vairāk zagļi ņēma, jo vairāk vajadzēja, un piesavinātās naudas apjoms turpināja augt.

Bagātie KNABisti un neredzošie prokurori

Ja paskatāmies biroja darbinieku amatpersonu deklarācijas, atklājas interesantas lietas. Un proti, KNAB amatpersonu materiālās labklājības pieaugums. Ja individuālu darbinieku labklājības pieaugums mērāms desmitos tūkstošu, tad summējot sanāk jau visi simts tūkstoši. Grūti noticēt, ka naudas pazušanā bijuši iesaistīti tikai divi publiski minētie cilvēki, un pieņemu, ka iesaiste bijusi daudz plašāka. Viens no iemesliem, kas liek man tā domāt, ir, maigi sakot, divdomīgais likuma traktējums.

Intervijā Latvijas Avīzē lasīju, ka Indra Veipa aizgājusi no darba pēc pašas vēlēšanās. Taču, ja pret darbinieku sākts kriminālprocess, viņš saskaņā ar likumu (kurš, jādomā, zināms arī Loskutovam) nevar aiziet no darba pēc paša vēlēšanās! Vai tā nav paradoksāla situācija? Cilvēkus ved rokudzelžos, pat īsti neuzrādot apsūdzības, bet KNAB nozagtās naudas lietā apsūdzēta amatpersona aiziet no darba pēc pašas vēlēšanās! Vienkārši prātam neaptverama sirsnība. Bet varbūt mīlestība uz savu tuvāko bāzējas gluži prastās zemes lietās?

Neviens neliedz man domāt - ja šie cilvēki sāks stāstīt visu sev zināmo, tad diezin vai svētā jumprava Anna un svētais erceņģelis Ļoša paliks tīri, bezgrēcīgi, neko nezinājuši un neredzējuši. Tad var gadīties arī tā, ka nimbs nobrūk un parādās gan radziņi, gan aste.

Pieļauju, ka gadiem neredzēt iestādē notiekošo zagšanu var tikai aklais vai iesaistītais. Tāds ir mans viedoklis, un, kamēr man nepierādīs pretējo, es no tā neatkāpšos. Nesaku, ka KNAB vadība no zagšanas guva personīgu labumu. Tomēr neizslēdzu iespēju, ka krīzes brīdī varēja skanēt iebilde: „Bet, Ļoša, toreiz jau mēs arī no tā paša apmaksājām...”

Diezgan grūti iedomāties, ka divi cilvēki gadiem ilgi varēja piesavināties līdzekļus un neviens to ne redzēja, ne dzirdēja. Esmu jau paudis viedokli, ka šis noziegums noticis organizēti un grupā. Par to liek domāt arī jau minētais straujais virknes KNAB darbinieku labklājības pieaugums. Gribētu atgādināt, ka jau teju pirms gada Valsts kontrole pateica: šajā iestādē nav nekādas uzskaites. Tāpat jāatgādina, ka pirmās pārbaudes KNAB veica divi Ģenerālprokuratūras prokurori, kuru verdikts pēc divu dienu rosīšanās bija: KNAB viss ir kārtībā, pazudis nav nekas. Šodienas notikumi liek domāt, ka toreiz notika vai nu savējo piesegšana, vai arī pārbaude gluži vienkārši netika veikta. Kaut vai tā iemesla dēļ, ka divās dienās veikt pilnu pārbaudi gluži vienkārši nav iespējams. Vai pārbaudītāji zināja, vai nojauta, kas patiesībā notiek aiz KNAB izkārtnes, mēs varam tikai minēt. Ceru, ka vismaz tagad KNAB tiks veikta detalizēta un visaptveroša pārbaude. Pirms gada notikušās izmeklēšanas faktiskā neesamība tikai veicināja līdzekļu tālāku izlaupīšanu.

Cik īsti KNABā nozaga?

Pieļauju, ka tā summa, par kuras pazušanu esam informēti, nebūt nav visa KNAB nozagtā nauda. Manuprāt, noteikti jāpārbauda, vai visos gadījumos ievērotas naudas izņemšanas procedūras, un domāju, tad atklātos interesantas lietas. Proti, šīs procedūras ne tuvu nav vienmēr ievērotas un kratīšanās izņemtā neiegrāmatotā nauda aizgājusi garu ceļu.

Man var oponēt, sakot, ka ir taču pretējā puse, tā, kurai naudu izņem, un šie cilvēki neļaus savai naudai pazust. Bet ir gadījumi, kuros, nosacīti runājot, šīs pretējās puses nemaz nav. Piemēram, ar kukuļdošanu saistītās lietas, kurās KNAB darbinieki naudu izņem nevis no kāda kabineta vai kabatas, bet aiztur kādā starpposmā. Un kas tad notiek? Ne kukuļa devējs, ne ņēmējs neatzīst šo naudu par savu, rezultātā var iegrāmatot tikai daļu izņemtās naudiņas, bet pārējā gluži vienkārši pazūd. Domāju, arī šāda versija noteikti jāpārbauda. Manuprāt, ir jākonstatē, kurās lietās nav ievērotas visas procedūras prasības, un šādas lietas padziļināti jāizpēta. Protams, tas prasīs laiku, bet domāju, ka šīs sadaļas kontekstā nozagtā nauda vēl nav atklāta.

Mans viedoklis ir, ka sistēma nestrādā un prokuratūra ar saviem uzraudzības pienākumiem netiek galā. Ar šo uzraudzību vispār veidojas paradoksāla situācija – tiek runāts, ka Valsts pārvaldes iekārtas likuma kontekstā uzraudzība ir Ministru prezidentam. Bet, kad Aigars Kalvītis šā likuma ietvaros savulaik mēģināja realizēt Alekseja Loskutova atstādināšanu, tā pati prokuratūra paziņoja: to darīt nevar, jo Loskutova gadījumā šis likums nedarbojas! Manuprāt, nefunkcionē pati sistēma. Nevajag liekuļot – tām iestādēm, kuras saistītas ar izpildvaru, vadība jāieceļ nevis Saeimā, bet Ministru kabinetā. Citādi mēs nonākam traģikomiskā situācijā.

KNABā ir atklāta zagšana, un mēs mēnešiem ilgi skaidrojam – var zagt vai nevar? Varbūt tad labāk ieviest alternatīvu risinājumu un valsts iestādēs apstiprināt zagšanas limitus, pēc kuru nepārsniegšanas valsts amatpersonas saglabā amatus. Tā sakot, ne pārāk lielā iestādē nozaga simts trīsdesmit piecus tūkstošus, bet cik tad drīkst zagt sociālā aģentūra ar simtiem miljonu lielu apgrozījumu, lai iestādes vadītājam nebūtu jāzaudē amats? Šajā gadījumā vienādi principi visiem prasītu apstiprināt zagšanas limitus. Morāle ir vienkārša – vai nu Loskutovs, kura vadītajā iestādē atklājās prasta zagšana, neatbilst ieņemamajam amatam, vai arī apstiprinām zagšanas limitus, līdz kuriem iestādes vadītājs neatbild par nodarīto. Par laimi, saprāts uzvarēja.

 

KNAB darbiniekiem aug algas un aug parādi

Agnese Margēviča, NRA   06/19/08     KNAB darbinieku iesniegtās valsts amatpersonu deklarācijas rāda, ka daudziem 2007. gadā bijis ievērojams algu lēciens. Daudzi, kuriem atalgojums savukārt pieaudzis ne tik ievērojami, tomēr bijuši tik drosmīgi, ka būtiski palielinājuši kredītsaistības.

Ļoti ievērojami atalgojums 2007. gadā pieaudzis KNAB Valsts amatpersonu interešu konflikta novēršanas nodaļas vadītājai Ilzei Jurčai. Ja 2006. gadā viņa kopumā pirms nodokļu nomaksas algā saņēma 16 727 latus, tad pērngad jau 25 506 latus, tātad kopumā par gandrīz 9000 latiem vairāk. Viņa bankā spējusi uzkrāt 7415 latus, bet nekādas parādsaistības savā deklarācijā nenorāda. Līdzīgs atalgojuma lēciens bijis vēl vienai KNAB nodaļas vadītājai Kristīnei Ūpei, kura 2006. gadā kopumā algā saņēma 14 249 latus pirms nodokļu nomaksas, bet 2007. gadā jau 24 522 latus, kas ir par 10 273 latiem vairāk. Kā parādsaistības K. Ūpe norādījusi 6500 latu, tās pieaugušas, jo gadu iepriekš bija 2893 eiro. Alga ievērojami augusi arī KNAB nodaļas vadītāja vietniecei Ilzei Krastiņai, kura pērn nopelnījusi 20 417 latu, bet gadu iepriekš par 7000 latu mazāk – 13 374 latus.

KNAB Valsts amatpersonu interešu konflikta novēršanas nodaļas galvenā speciāliste Inga Zarāne 2005. gadā iegādājusies Rīgā dzīvokli par 30 000 latu, tādu summu norādot arī pie parādsaistībām līdztekus 43 500 eiro kredītam. Bet jau gadu vēlāk viņa savā amatpersonas deklarācijā 30 000 latu parādu nenorāda, lai gan netiek sniegtas arī ziņas, kas to ļāvis izdarīt. 2007. gadā I. Zarāne kopumā par darbu KNAB saņēmusi 15 182 latus pirms nodokļu nomaksas.

Iespaidīgas parādsaistības ir KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājam Jurim Jurašam – 133 430 Šveices franku (aptuveni 57 374 lati), bet algā viņš pirms nodokļu nomaksas saņēmis 26 326 latus, kas ir gandrīz par 9000 latu vairāk nekā 2006. gadā. Spriežot pēc amatpersonas deklarācijas, minētās parādsaistības viņam ir solidāras ar sievu, arī KNAB darbinieci, izmeklētāju Allu Jurašu. Viņa pērn algā kopumā saņēmusi 15 891 latu.

Vērienīgus pirkumus, iegādājoties māju Ikšķilē par 142 500 latiem 2006. gadā, veica KNAB Juridiskās nodaļas galvenā speciāliste Ilze Draveniece, bet, spriežot pēc amatpersonas deklarācijas, tas bijis iespējams, pateicoties dāvinājumam no mātes Annas Dravenieces 96 000 latu apmērā. Tomēr pašas I. Dravenieces parādsaistības 2007. gadā sasniegušas 93 070 eiro, kas ir visai daudz pie 15 892 latu liela gada atalgojuma pirms nodokļu nomaksas.

Atalgojums 15 000 latu robežās ir vairākiem KNAB galvenajiem speciālistiem, tostarp Nataļjai Titovai, kura tomēr spējusi bankā uzkrāt aptuveni 2000 latu un 6121 eiro, arī Ilgvaram Brakovskim, kuram ir nelielas 18 180 eiro parādsaistības, kā arī Jānim Uzulēnam, kura alga pa gadu pieaugusi par 4000 latu, bet parādsaistības sarukušas par 3630 latiem (no 7880 latiem 2006. gadā uz 4250 latiem pērn). Cits KNAB galvenais speciālists Uģis Upenieks pērn nopelnījis nedaudz vairāk – 17 757 latus pirms nodokļu nomaksas, bet parādsaistības gada laikā palielinājis no 14 848 uz 52 000 eiro. Šīs parādsaistības viņš norādījis kā solidāras ar sievu, Finanšu ministrijas nodaļas vadītāja vietnieci, Janu Upenieci, kura, neskatoties uz parādiem, spējusi uzkrāt 5000 latu, bet algā saņēmusi 14 429 latus.

KNAB izmeklētāja Signe Bole pērn algā pirms nodokļu nomaksas saņēmusi 16 211 latu, bet parādsaistībās norāda vien 3700 latu. Cits KNAB izmeklētājs Kārlis Ragže algā saņēmis līdzīgi – 16 784 latus, bet parādsaistības gada laikā palielinājis no 59 366 eiro uz 79 687 eiro. Vēl viens KNAB izmeklētājs Aleksandrs Berezins algā pērn saņēmis 15 287 latus pirms nodokļu nomaksas un tas ir par vairāk nekā 5000 latu vairāk nekā 2006. gadā. Pie parādsaistībām viņš norāda 42 457 eiro. Neskatoties uz šo parādu, viņa sieva, bijusī Ekonomikas ministrijas vecākā referente, Nataļja Berezina, bezskaidrā naudā bankā uzkrājusi 12 715 eiro.

Vairāku KNAB darbinieku amatpersonas deklarācijas par 2007. gadu VID elektroniskajā datubāzē vēl nav ievietotas. Tā tas ir, piemēram, ar KNAB galveno speciālistu Modra Briškas un Mārtiņa Niķa, kā arī izmeklētāja Kaspara Dreimaņa deklarācijām. 2006. gadā M. Briška izcēlās ar prāvas naudas summas – 9000 eiro – uzkrājumu skaidrā naudā. Savukārt M. Niķa amatpersonas deklarācija par 2006. gadu rādīja ievērojamas parādsaistības 125 950 eiro apmērā, lai gan viņa alga pirms nodokļu nomaksas bija tikai 11 211 latu. Arī M. Niķis, neskatoties uz lielajām parādsaistībām, prāvu summu – 5000 eiro – glabāja skaidrā naudā. Tāpat, lai arī KNAB izmeklētājam K. Dreimanim gada atalgojums bija pieaudzis tikai no 10 396 līdz 12 523 latiem –, viņš pērngad bija atļāvies būtiski palielināt savas parādsaistības kopumā par 63 300 eiro, un 2006. gadā tās kopumā sasniedza 75 015 eiro un 884 latus.

 

Iemūrē Latvijas Nacionālās bibliotēkas pamatakmeni

LETA   06/20/08     Šodien svinīgi iemūrēts Latvijas Nacionālās bibliotēkas pamatakmens. Līdz ar to sākti "Gaismas pils" būvdarbi. Pamatakmenī iemūrēta kapsula ar vēstījumu, kuru parakstīja kultūras ministre Helēna Demakova (TP), arhitekti Gunārs Birkerts un Modris Ģelzis, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks, valsts aģentūras "Jaunie trīs brāļi" direktors Zigurds Magone un SIA "RE&RE" valdes priekšsēdētājs Ainārs Pauniņš.

Vēstījuma autore ir dzejniece Inese Zandere. Vēstījumā teikts - "jaunās bibliotēkas ēka ir paaudzēs spēka sajūta" un tajā "mēs paši lasām savu nākotni".

Līdz ar vēstījumu kapsulā tika ievietota šodienas "Latvijas Avīze", naudas zīme un Jāzepa Vītola skaņdarba "Gaismas pils" notis.

Demakova izteica labas veselības novēlējumu Ministru prezidentam Ivaram Godmanim (LPP/LC), kurš esot vēlējies, bet nav varējis piedalīties svinīgajā pasākumā.

Viņa pieminēja bijušo premjerministru Andri Šķēli (TP), norādot uz viņa nopelniem "Gaismas pils" projekta virzības sekmēšanā.

Kā ziņots, uz svinīgo ceremoniju aicināti vairāki simti cilvēku, kuri kopš 80.gadu beigām atbalstījuši un veicinājuši Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta virzību. Ielūgto personu vidū ir politiķi, kultūras un mākslas cilvēki, ekonomisti un finansisti, akadēmiskās vides un nevalstiskā sektora pārstāvji.

Bibliotēku paredzēts uzbūvēt trīs gados, un celtniecība notiks divos posmos - līdz 2009.gada septembrim tiks izbūvēts ēkas nulles cikls, bet 2011.gadā tiks pabeigts būvdarbu virszemes cikls. Vēl aptuveni gads būs nepieciešams, lai Latvijas Nacionālā bibliotēka varētu pārcelties uz jaunajām telpām. Līgums, kas regulē "Gaismas pils" būvniecību, paredz nodot no inženiertehniskā viedokļa pilnībā pabeigtu, pie siltumapgādes, ūdensapgādes, elektroapgādes, kanalizācijas un citām komunikācijām pieslēgtu ēku, kurā Latvijas Nacionālā bibliotēka varēs strādāt un apkalpot apmeklētājus.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvdarbus veiks "Nacionālā būvkompāniju apvienība", kurā ietilpst trīs lielākie Latvijas būvuzņēmēji - SIA "Re&Re", AS "RBSSKALS" un SIA "Skonto Būve".

Saskaņā ar līgumu, ko valsts aģentūra "Jaunie trīs brāļi" ar būvuzņēmējiem parakstīja šā gada 15.maijā, bibliotēkas būvniecība izmaksās 114,6 miljonus latu.

 

Saeimas komisija atbalsta Loskutova atbrīvošanu no KNAB priekšnieka amata

LETA   06/20/08    Saeimas Juridiskā komisija šodien sēdes turpinājumā, kas sākās plkst.19, ar septiņām koalīcijas deputātu balsīm atbalstīja lēmumprojektu par Alekseja Loskutova atbrīvošanu no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amata.

Jau ziņots, ka Juridiskās komisijas sēde šodien tika pārtraukta, jo to bez sēdes vadītāja Dzintara Rasnača (TB/LNNK) piekrišanas atstāja četri opozīcijas deputāti. Līdz ar to nebija kvoruma, lai gandrīz pēc stundu ilgām debatēm nobalsotu par lēmumprojektu.

Uz komisijas sēdes turpinājumu neviens no opozīcijas deputātiem nebija ieradies. No 13 Juridiskās komisijas locekļiem sēdē piedalījās tikai septiņi, kuri vienprātīgi atbalstīja Loskutova atbrīvošanu no KNAB priekšnieka amata.

Deputāts Vilnis Edvīns Bresis (ZZS) teica, ka viņš ir rūpīgi iepazinies ar ģenerālprokurora Jāņa Maizīša vadītās komisijas 11 lappušu garo atzinumu un tas viņu pārliecina. Bresis arī atgādināja, ka nesen īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Ina Gudele demisionēja, kad atklājās, ka viņas dzimšanas dienas svinībām nelietderīgi izlietoti nepilni 800 lati. "Te pazūd 135 000 latu, bet ir nesaprotama pieeja, ka nekas nav noticis," teica Bresis. Viņaprāt, sabiedrībai ir jābūt pārliecībai, "ka mēs strādājam pēc vieniem principiem".

Rasnačs pauda viedokli, ka Loskutva vadītajā KNAB peles danco pa galdu, bet kaķis guļ. Rasnačs norādīja, ka KNAB jāvada cilvēkam, kas spēj nodrošināt iekšējo normatīvo aktu izdošanu un ievērošanu.

Pēc sēdes Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece (TP) uzsvēra, ka Juridiskā komisija "vērtē Loskutovu kā vadītāju, nevis kā cilvēku, kuram ir nopelni korupcijas apkarošanā".

Muižniece arī teica, ka Juridiskās komisijas atbalstītais lēmums par Loskutova atbrīvošanu no amata tiks iesniegts Saeimas prezidijam, kurš to iekļaus Saeimas kārtējās plenārsēdes darba kārtībā.

Kā ziņots, valdība 18.jūnijā ārkārtas sēdē pēc iepazīšanās ar speciāli izveidotās komisijas atzinumu nolēma rosināt Saeimu atbrīvot no amata KNAB priekšnieku.

Šopavasar klajā nāca informācija, ka no KNAB pazuduši 135 500 latu. Šī summa pazudusi 11 lietās, no kurām lielākā daļa jau izskatītas. To, kur nauda palikusi, pētīs īpaši izveidotā prokuroru darba grupa.

Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Velta Zaļūksne sākotnēji atstādinātajai, bet tagad jau no darba atbrīvotajai KNAB Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļas vadītājai Indrai Veipai un šīs pašas nodaļas bijušajam galvenajam speciālistam Jānim Imšam uzrādījusi apsūdzības par piesavināšanos un bezdarbību.

Ministru kabineta izveidotā komisija Loskutova darbības izvērtēšanai vienbalsīgi pieņēma savu gala lēmumu, aicinot atbalstīt Loskutova atbrīvošanu no KNAB priekšnieka amata.

Loskutovs KNAB priekšnieka amatā uz pieciem gadiem tika iecelts 2004.gada maijā.

 

Opozīcijas politiķi cer uz cilvēku atsaucību Loskutova atbalstam

LETA  07/25/08    Pagaidām neviena no Saeimā pārstāvētajām partijām neplāno aicināt cilvēkus ierasties pie Saeimas nama, lai atbalstītu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieku Alekseju Loskutovu dienā, kad tiks skatīts jautājums par viņa atbilstību šim amatam. Tomēr politiķi cer uz cilvēku atsaucību.

''Es ļoti ceru, ka cilvēki ieradīsies, lai pateiktu Loskutovam paldies par to, ka viņš ir parādījis, ka visiem cilvēkiem ir viens likums,'' sacīja ''Pilsoniskās savienības'' priekšsēdētāja Sandra Kalniete.

Līdzīgu viedokli pauda arī partijas ''Jaunais laiks'' (JL) deputāte Linda Mūrniece, kura norādīja, ka partija pagaidām vēl nav izlēmusi, vai oficiāli aicināt cilvēkus ierasties pie Saeimas nama. Taču deputāte pauda cerību, ka cilvēku atsaucība būs.

Arī partija ''Saskaņas centrs'' labprāt gribētu pateikties Loskutovam par paveikto, taču vēl nav izlemts, kā to izdarīt, aģentūrai LETA sacīja partijas priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Jau ziņots, ka lēmums par Loskutova tālāko atrašanos amatā būs jāpieņem Saeimai, visticamāk, jau šosvētdien, 29.jūnijā, kad Saeimas prezidijs ir sasaucis kārtējo plenārsēdi.

Kā ziņots, JL nosūtījusi lūgumu Saeimas Mandātu, iesniegumu un ētikas komisijai pārbaudīt, vai Juridiskās komisijas priekšsēdētāja biedrs Dzintars Rasnačs (TB/LNNK), vadot sēdi par Loskutova atsaukšanu no amata, nav pārkāpis likumu par interešu konfliktu.

JL lūdz noskaidrot, vai Rasnačs ir bijis tiesīgs vadīt un pats piedalīties komisijas sēdēs, jo KNAB ir lūdzis sodīt deputātu par to, ka viņa sieva ir bijusi deputāta palīdze.

Savukārt cits Juridiskās komisijas deputāts Aigars Štokenbergs informēja, ka, iespējams, jau rīt, 26.jūnijā, viņš varētu rosināt atsaukt Rasnaču no komisijas priekšsēdētāja biedra amata.

Kā ziņots, 20.jūnijā Saeimas Juridiskā komisija ar septiņām koalīcijas deputātu balsīm atbalstīja lēmumprojektu par Loskutova atbrīvošanu no KNAB priekšnieka amata.

Valdība 18.jūnijā ārkārtas sēdē pēc iepazīšanās ar speciāli izveidotās komisijas atzinumu nolēma rosināt Saeimu atbrīvot no amata KNAB priekšnieku. Pirms tam Ministru kabineta izveidotā komisija Loskutova darbības izvērtēšanai vienbalsīgi pieņēma savu gala lēmumu, aicinot atbalstīt Loskutova atbrīvošanu no KNAB priekšnieka amata.

Šopavasar klajā nāca informācija, ka no KNAB pazuduši 135 500 latu. Šī summa pazudusi 11 lietās, no kurām lielākā daļa jau izskatītas. To, kur nauda palikusi, pētīs īpaši izveidotā prokuroru darba grupa.

Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Velta Zaļūksne sākotnēji atstādinātajai, bet tagad jau no darba atbrīvotajai KNAB Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļas vadītājai Indrai Veipai un šīs pašas nodaļas bijušajam galvenajam speciālistam Jānim Imšam uzrādījusi apsūdzības par piesavināšanos un bezdarbību.

Loskutovs KNAB priekšnieka amatā uz pieciem gadiem tika iecelts 2004.gada maijā.

 

Andris Grūtups: Tiesiskumu grauj uzplečoti vilkači...

Māris Krautmanis,  NRA  06/27/08     Pēdējā laikā tiesu varas jomā ir notikušas vairākas pārmaiņas, ir bijis daudz skandalozas kņadas. Kā situāciju vērtē zvērināts advokāts Andris Grūtups? Par to – šī intervija ar viņu.

– Kā jums šķiet, vai no KNAB seifa izzagtā nauda tiešām varētu būt Tautas partijas provokācija?

– Šī sazvērestības teorija ir dīvaina, smieklīga. Manuprāt, tie, kas runā par provokāciju, visus Latvijas iedzīvotājus taisa par muļķiem. Skaidrs, ka naudas pazušanai pamatā ir mantkārība, naudas kāre, nevis kāda provokācija. Interesanti gan, kur tautpartijieši būtu atraduši tādus kamikadzes, kas būtu gatavi zagt naudu, lai pēc tam desmit gadus ietu sēdēt cietumā?

– Pēdējā laikā tiesiskuma frontē ir bijušas vairākas lielas jezgas, no tām viena – ar Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča apstiprināšanu jau ir beigusies, toties otra – ar KNAB vadītāja Alekseja Loskutova padzīšanu – šonedēļ vēl rit pilnā sparā, un vēl nevar zināt, kā beigsies.

– Bičkoviča jezgas laikā viena daļa plašsaziņas līdzekļu viņam burtiski uzmācās ar jautājumu, ko viņš domā par Jāni Maizīti, vai virzīs viņu nākamajam termiņam ģenerālprokurora amatā. Es domāju, pati tā nostādne ir ārkārtīgi tumsonīga – vērtēt amata kandidātu pēc tā, kā viņš vērtē to vai citu cilvēku. Daudzām tautām, kas ir uzkrājušas vēsturisku gudrību, ir tāds teiciens: "Neceliet sev elkus!" Tas gan nāk no Bībeles un ir domāts, lai ļaudis pielūgtu Dievu, nevis elkus. Bet vienlaikus tā ir arī liela dzīves gudrība – nevajag sev uztaisīt lielas autoritātes, neapstrīdamus elkus, lai pēcāk nesanāktu vilties.

Pirms pusgada bija mītiņš Loskutova aizstāvībai, bet, kas no tā ir sanācis? Ir tikai panākts, ka Loskutovs lieku pusgadu ir turpinājis nolaidīgi bezdarboties.

Pirms kāda gada zinātņu doktors Loskutovs atļāvās izteikties apmēram šādi: "Nu jā, Grūtups. Tam ir tumša pagātne." Es pie sevis domāju: "Nu, nu. Un, ko tad tu pats par sevi teiksi? Tev pašam būs tumša pagātne. Jau ir tumša un būs tumša." Mani tik tiešām ļoti izbrīnīja, kā cilvēks ar zinātņu grādu var tā mētāties ar vārdiem. Interesanti, kura vieta manā pagātnē viņam šķiet tik tumša? Vai varbūt tas, ka es 1990. gada 4. maijā, būdams Augstākās padomes deputāts, balsoju par neatkarības deklarāciju?

KNAB – tas ir orgāns, kas nepakļaujas nekādai kontrolei un kuru atsevišķi plašsaziņas līdzekļi ceļ debesīs un ceļ histērijas, kad kāds uz to šķībāk paskatās. Dabiski, ka tur strādājošiem cilvēkiem ar laiku rodas pilnīga bezkontroles un visatļautības sajūta, un naudas pazušana ir likumsakarīgs rezultāts. Pareizāk sakot, visatļautība un mantkārība kopā rada šo rezultātu.

Nevajag pārmest Gundaram Bērziņam, ka viņš asi izsakās par KNAB. Viņam ir milzīga politiskā pieredze un zināšanas. Vispār jau visi, kas daudzmaz zina vēsturi, zina, ar ko beidzas šādu orgānu radīšana. Lai KNAB vadība nestāsta, ka triju gadu laikā nezināja, nenojauta par situāciju ar naudas glabāšanu. Savukārt, ja tiešām nezināja un nenojauta, tad tā nav nekāda vadība. Tad cilvēks nevar pretendēt uz vadītāja statusu.

Pirms necik liela laika Krievijā bija kampaņa, kurā cēla gaismā tiesībsargājošo iestāžu darbiniekus, kas bija piesavinājušies aizturēto, apsūdzēto, tiesājamo naudu. Krievi viņiem iedeva trāpīgu apzīmējumu – vilkači uzplečos. Un tiešām tie arī ir uzplečoti vilkači, jo grauj tiesiskas iekārtas pamatus, uzticību tiesībsargājošām iestādēm. Tādā valstī, kur apkārt siro uzplečoti vilkači, cilvēks nevar būt drošs, vai viņam ir darīšana ar valsts varas pārstāvjiem vai ar laupītājiem, kas, izmantojot savas varas pilnvaras, piesavinās nelaimē nonākušu cilvēku mantu. Pat marodieri tad ir labāki – tie aplaupa tikai mirušos.

Šādā situācijā, kad KNAB darbiniekiem ir pilnīga nesodāmības apziņa un aptrūktos nauda, ko apgrozīt, viņi taču var sākt skatīties apkārt, kam ir nauda, un sākt fabricēt kriminālprocesus, lai veiktu kratīšanu un pie naudas tiktu.

Kā pretmets KNAB, manuprāt, ir valsts kontroliere Ingūna Sudraba – valstiski domājošs cilvēks. Bet, savulaik, tiklīdz viņa nāca klajā ar konstatējumu, ka KNAB nav kārtības ar operatīvo līdzekļu uzskaiti, tā uzreiz KNAB sāka pret viņu pārbaudi. Sakritība?

Tāpat tagad – kad jautājums jau ir nonācis līdz Loskutova padzīšanai, kaut kā sagadās, ka KNAB veic kratīšanu Tautas partijas politiķa Edmunda Krastiņa kabinetā. Tas rāda, ka KNAB nemaz nekautrējas savas akcijas pielāgot kādām vajadzībām – vakar vajadzēja paspodrināt savu tēlu, tāpēc tiek sākta pārbaude, šodien jāatriebjas Tautas partijai – kratīšana, rīt pietrūks naudas personīgiem pirkumiem – būs arests un naudas atņemšana. Es gan ceru, ka nekādas rītdienas šim kantorim Loskutova vadībā vairs nebūs.

Jau veselu gadu KNAB veic kaut kādu pārbaudi par Valsts prezidentu. Es nezinu, kāpēc tik milzīgā laika posmā tas jādara. Kādi ir rezultāti, kad tie būs? Tas acīmredzot ir tāpēc, lai Valsts prezidentu varētu turēt uz āķa. Manuprāt, tā ir valsts pamatu graušana. Ja jau par pašu Valsts prezidentu, kurš ir pirmais valsts varas reprezentants, var veselu gadu ņirgāties, tad kā lai to sauc citādi, ja ne par valsts pamatu graušanu? Veselu gadu meklē noziegumu – nevis izmeklē notikušu noziegumu, bet meklē to.

Ja jau KNAB ir tik varens, ka ir varenāks par visiem citiem, tad lai arī uzņemas atbildību par budžetu, par pensijām, par ārpolitiku. Un dīvaina ir Loskutova reakcija – acīm redzams, ka viņš nejūt sevī nekādu vainu. Tas ir bīstami.

Pat PSRS čeka nebija nekontrolēta – to vismaz Staļins kontrolēja. Šeit un tagad vairs nevar saprast, par ko ir kļuvis KNAB.

– Jūs teicāt – "nelaimē nonākušie". Bet varbūt tie, kurus izkrata, tiešām ir zagļi un korumpanti?

– Es vienmēr spriežu kā advokāts. Prokurori vienmēr spriež, ka vajag nosodīt, nošaut, bet mans ētiskais princips ir tāds, ka jebkuram nelaimē nonākušam ir jāpalīdz – arī cietumniekam. Manā uztverē arī cietumnieks ir nelaimē nonākušais.

– Saeima neapstiprināja Velgu Gailīti par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi, jo par viņu savulaik runāja, ka it kā viņa esot viena no grāmatas Tiesāšanās kā ķēķis varonēm. Viņa pati gan sacījusi, ka neatpazīst sevi kādā no noklausītajām sarunām. Kā vērtējat šādu notikumu?

– Man tas radīja lielu izbrīnu. Tas histēriskas ķēdes paraugs. Gailīte ir ļoti profesionāla juriste, kārtīgs cilvēks. Es uztveru to kā zaudējumu tiesu sistēmai, ka viņu nevirza augstākā amatā. Es domāju, ka pēc kāda laika, kad putas noskries un kaislības būs norimušas, viņu vajadzētu virzīt otrreiz.

– Priekšstāvji varbūt nesaprata, par ko ir runa?

– Droši vien. Man šķiet, tā ir emocionāli sakāpināta reakcija, kas nav taisnīga.

– Varbūt tāda tiesnešu represēšana ir iegājusies no agrākiem laikiem. Deputāti pirms balsošanas atceras kādas lietas, kas ir bijušas pret straumi: pēc likuma spriedums ir bijis loģisks, bet politiski nav bijis populārs. Piemēram, 1997. gadā Saeima neapstiprināja tiesnešus, kas iepriekš bija lēmuši Alekseja Vidavska lietā, ka viņa būšana vai nebūšana kompartijā pēc 1991. gada 13. janvāra nav skatāma civiltiesiskā kārtībā, jo šādam procesam nav pieņemts speciālais likums. Iznāk, ka tiesnešiem likuma dēļ jāliek galva uz bluķa?

– Tiesai nav jāseko politiskai konjunktūrai. Tas taču nekur neder, ja tiesa sāks lemt pēc tā, ko avīzes raksta. Tad būsim atgriezušies pie tā, ka tiesai jātaisa tāds spriedums, kādu priekšā uzrakstījusi avīze Pravda. Mani dziļi sarūgtināja tas, kā tika ķidāts Bičkovičs. Neķidāja viņa atbilstību vai neatbilstību, ne viņu kā juristu, bet ķidāja viņa personu, skatījās, kādā laulībā viņš ir dzimis, ka ir poļu izcelsmes. Tas jau ir vājprāts. Cik tālu var nonākt!

Es ar krimināllietām nenodarbojos un neesmu piedalījies kādā lietā, kur viņš ir tiesnesis, taču no kolēģu atsauksmēm zinu, ka viņš ir ļoti solīds, kompetents cilvēks. Ne tāds kā viņa priekšgājējs Andris Guļāns. Diemžēl Latvijā par modi kļuvuši tādi vadītāji, kas, lai sevi noturētu amatā, ir gatavi norakt jebkuru, tādi, kas neaizstāv savējos. Cik zinu, Bičkovičs savus darbiniekus ir aizstāvējis.

Es te nedomāju kādu piesegšanu, bet vienkārši savu kolēģu aizstāvēšanu pret nepamatotiem uzbrukumiem.

– Guļāns gribot turpmāk strādāt Augstākās tiesas Senātā...

– Jā, bet kāpēc viņš negrib pamēģināt advokatūrā? Viņš agrāk jau to ir darījis. Es nezinu, kā viņš varēs strādāt Augstākajā tiesā, kā skatīsies acīs tiesnešiem pēc visa tā labā, ko ir darījis kā Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Vēl vakar viņš tiesnešus sauca uz paklāja, ieviesa policejisku uzraudzību, novērošanas kameras tiesu gaiteņos un tamlīdzīgi.

– Vai Guļāns bija īstais Augstākās tiesas vadītājs? Runā, ka tas bijis cits cilvēks...

– Nuja, to jau visi zina. Viņš kā jurists ir vājš, tāds, kas nejūtas drošs. Nebūdams drošs, viņš meklēja sev kādu autoritāti, kam klausīt. Un tāda atradās mediju ekspertes Anitas Kehres personā.

– Guļāns, būdams Augstākās tiesas priekšsēdētājs, cildināja ideju par stukaču likuma vajadzību. Tad jau varbūt vajag šo likumu?

– Nu, lūk, un tas jau arī ir augstākajā mērā dīvaini: tiesnesis iestājas par to, lai tiesai tiktu atņemtas tai piekritīgas funkcijas un atdotas ģenerālprokuroram. Kur tas redzēts, ka kāds labprātīgi atsakās no savām pilnvarām? Bet Guļāns – labprāt. Tātad iznāk, ka viņš kā tiesnesis negrib darbu, bet ļauj, lai viņa vietā strādā, lai tiesu spriež prokurors.

Par stukaču likumu man ir vēsturiski iebildumi. Mums ir gājušas tik daudzas okupācijas varas pāri. Katra ir radījusi virkni nodevēju un stukaču. Vai mums vajag vēl paspilgtināt šo negatīvo īpašību – nodevību? Kur garantija, ka šie KNAB ziņotāji nepārvērtīsies par FSB ziņotājiem?

Viens ministrs bija bijušais VDK aģents. Viņam bija vienalga, kam rakstīt ziņojumu. Viņam bija vajadzīgs saimnieks, kam rakstīt. Tā viņš attiecīgi arī mūsu laikos ir rakstījis attiecīgiem orgāniem, ko spriež un domā valdības locekļi. Es domāju, ka mums būtu jāatturas no tādiem likumiem, kas veicina šo stukačību.

– Kurā valdībā? Kurš ministrs?

– Es to negribu precizēt.

– Kurā laikā?

– Laika periodā pēc 1990. gada.

– Bet vienā otrā valstī ir tādi likumi, ka par liecināšanu atbrīvo no soda.

– Mums mazāk vajag skatīties un lēkāt pakaļ citām valstīm. Mums ir sava vēsturiskā pieredze. Un stučīšana var beigties slikti un vērsties pret pašu valsti. Mums vajadzētu vadīties no savas pieredzes un nepieļaut mūsu valstij kaitīgu likumu pieņemšanu.

– Valsts prezidents ir atdevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai likumu par nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu. Kādam tad gala beigās būtu jābūt šim likumam?

– Mums visiem jābūt saprātīgiem: te jāsaprot, ka nevar iet tādu ceļu, ka var sodīt to cilvēku, kas, neko nezinādams, ir iegādājies kādu mantu, kur viņš ir labticīgs ieguvējs. Un tagad pataisīsim par naudas atmazgātāju? Tas ir nesaprātīgs ceļš, tas vērsīsies arī pret tiem pašiem bļāvējiem, kas pārmet Saeimai, ka tā esot pieņēmusi nepareizu likumu.

Pieņemto likumprojektu bija iesniedzis Vilnis Edvīns Bresis. Es zinu, ka viņš ir godājams cilvēks, viņš bija Ministru padomes priekšsēdētājs ļoti sarežģītā laikā, saprātīgs un racionāls. Domāju, ka viņam bija pietiekami daudz argumentu, kāpēc viņa piedāvātā likuma redakcija ir nepieciešama. Bet Saeima ir kā tāds stiebriņš vējā – šodien likumu pieņem, nākamajā dienā jau gatava to labot.

Nevajag dzīvot no ārvalstīm uzspiestu ideju varā. Mēs labi zinām, ka par teroristiem bieži vien nosauc ne tikai bandītus, bet nereti arī tos, kas ir brīvības cīnītāji. Tagad šos ārvalstīs aktuālos drakoniskos noteikumus attiecināt uz normālu saimniecisko dzīvi? Nu kāda atbildība jānes tam cilvēkam, kas iegādājas, piemēram, māju? Labticīgi. Mums civiltiesībās ir vesela teorija par labticīgu ieguvēju, kurš maksimāli būtu jāaizsargā. Nevajag mētāties, skriet pakaļ un izpatikt kuram katram ārzemju padomdevējam.

Saeimai jāpieņem sakarīgs likums, ievērojot principu, ka labticīgs ieguvējs nevar ciest. Pretējā gadījumā iznāks, ka katram, kas kaut ko pērk, būs jāskrien uz KNAB un SAB prasīt izziņu, vai pārdevējs nav terorists. Un arī tas vēl neglābs, jo SAB un KNAB jau arī nezina visus teroristus. Nevajag zaudēt galvu moderno ideju vārdā.

Protams, Saeimai vajadzēja pastāvēt uz savu – bija jāsaka, ka mēs pareizu likumu pieņēmām.

Nesaprātīgs likums var vērsties pret katru cilvēku, arī pret opozīciju. Var atgadīties, ka, piemēram, Repše nopērk lidmašīnu, bet vēlāk izrādās, ka pārdevēji bijuši ieroču tirgoņi un Osāmas bin Lādena radinieki. Kā gan viņš raudās, kad viņam šo lidmašīnu atņems un pašu vēl ieliks cietumā.

– Plašā advokātu saime dzīvoja Dieva mierā, līdz vienā jaukā dienā izrādījās, ka tā ir teju vai pilsoņu kara priekšvakarā. Ka pastāv "labie, jaunie" advokāti un "vecie, sliktie". Ka "jaunie" grib izslēgt no advokatūras advokātu Viktoru Tihonovu, un, ja paveicas, tad vēl vienu advokātu... Nu un vēl – savākt parakstus, lai sasauktu ārkārtas pilnsapulci, un pārvēlēt vēlreiz Zvērināto advokātu padomi, kura nupat kā svaigi ievēlēta. Kā jūs, advokāti, līdz kam tādam esat varējuši nodzīvoties? Gudri cilvēki taču...

– Jā, bija mēģinājums ar Tihonovu un varbūt ar vēl vienu otru...

Skaidrs, ka tā izrēķināšanās bija mēģināta tīri pragmatisku mērķu labad. Tihonovs ir ieskaitīts virknē lietu, kur viņam pretī ir tie advokāti, kuri mēģināja ar viņu izrēķināties. Bankas Baltija lieta, piemēram. Parakstu vācējs Aldis Gobzems ir no Vonsoviča biroja, un Romualds Vonsovičs Tihonovam ir pretinieks Bankas Baltija lietā.

Bet, cik zinu, nekas prātīgs viņiem nav sanācis – ir samusināti kādi 25 jauni advokāti, advokātu palīgi, bet, lai sasauktu ārkārtas pilnsapulci, vajag 85 parakstus. Ja runājam par procesu kopumā, tad, protams, advokatūrā notiek paaudžu maiņa, nāk jauni advokāti ar ambīcijām. Tas ir dabisks, objektīvs process. Un ir otrs nedabisks process, ka personas, kas grib izrēķināties ar pretinieku, mēģina saviem mērķiem izmantot šo objektīvo procesu un uzsēsties uz šā viļņa. Manuprāt, tas nav glīti – jācīnās ir tiesas zālē, nevis pa kaktiem, novācot pretinieku pie malas.

Cik zinu, advokātu padome ir kompromisu padome, kur ir gan jaunie, gan vecie. Nekādas revolūcijas nebūs. Bet situācija tiešām atgādina to pašu procesu, ko kurina valsts mērogā, – ir ievēlēta Saeima, bet ar lietussargu mītiņiem tiek mēģināts panākt tās atlaišanu. Šī paralēle ar norisēm advokatūrā ir acīm redzama.

– Bet varbūt vajag tautai dot tiesības atlaist Saeimu, un visi būs laimīgi?

– Arodbiedrību vadonis Pēteris Krīgers ņemas par tautas tiesībām, bet palaiž garām tik svarīgu lietu kā migrācijas nodevas desmitkārtīga samazināšana. Lūk, te gan arodbiedrībai bija iemesls celt troksni, cīnīties pret. Kā Zviedrijā arodbiedrības cīnījās pret mūsu celtniekiem! Arodbiedrībām būtu pirmām kārtām jācīnās pret kvotu samazinājumu viesstrādniekiem. Tas būtu to īstais, galvenais uzdevums. Bet viņi ņemas ar politiku, ar konstitucionālajām tiesībām.

– Aizrāvušies?

– Jā, aizrāvušies, bet vajadzēja aizrauties ar to, lai Latvijā netiktu atvērti plaši vārti lētajam ārzemju darbaspēkam.

Es domāju, ka varai nepieciešamas strukturālas izmaiņas – varbūt divpalātu parlaments. Līdzīgi kā Lielbritānijā, kur ir Lordu palāta, kurai rūp tikai valsts intereses. Varbūt mums arī vajag tādu augšpalātu, kurā būtu, piemēram, pašvaldību vadītāji un akadēmiķi, kuriem rūp tikai valsts intereses? Otra palāta tad varētu veidoties kā Saeima, kur trīs četras personības ievelk parlamentā veselu baru viduvējību. Un šīs viduvējības ir ļoti tuvredzīgas. Katrs likums jāvērtē tieši no latviešu nācijas interešu viedokļa. Tā ir jāskatās likumi par viesstrādniekiem, par valsts valodu, par citu valodu, krievu valodas izplatību.

– Jūs nesen izteicāties, ka Latvija ir latviešu valsts, bet par to Saskaņas centra politiķi jums pārmet naida kurināšanu. Kurinājāt?

– Jā, Jakovs Pliners ir iesniedzis prokuratūrā un Drošības policijā sūdzību, ka es ceļot naidu, jo es runāju par piekto kolonnu Latvijā un vērsos pret to, ka 9. maiju pārvērš par politisku akciju, vērsos pret to, ka šeit Latvijā tiek lietotas impēriskās un Staļina laikā atjaunotās krāsas.

Lūk, tas gan kurina naidu. Tā ka prokuratūrai un Drošības policijai derētu painteresēties, vai pats Pliners nekurina naidu.

Latvija ir latviešu valsts, jo latviešiem vienīgajiem ir tiesības uz šo valsti – tā ir mūsu vēsturiskā teritorija, un mēs esam šo valsti nodibinājuši. Un mēs kā šīs valsts saimnieki atbildam arī par visām citām tautām, kas te dzīvo. To vajag kalt no rīta līdz vakaram skolā un armijā – ka Latvija ir latviešu valsts, nevis kāda teritorija, daudzkultūru teritorija, kurā notiek nezin kas.

Visiem, kas šeit dzīvo, jārespektē mūsu tradīcijas, valoda un, pats par sevi saprotams, likumi. Ja tik ļoti gribas staigāt apkārt ar Krievijas impērijas karogiem, tad jābrauc to darīt uz Krieviju.

 

KNAB priekšnieka pienākumu izpildi plāno uzticēt Strīķei

Andris Saulītis, BNS   07/28/08    Ja Saeima svētdien no amata atbrīvos Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieku Alekseju Loskutovu, viņa pienākumus uz laiku varētu uzticēt vietniecei Jutai Strīķei.

Lai arī premjers Ivars Godmanis iepriekš kā iespējamo priekšnieka vietas izpildītāju nosauca Loskutova vietnieku Alvi Vilku, aģentūras BNS rīcībā esošā informācija liecina, ka uz laiku šos pienākumus pildīs Strīķe.

Šādam lēmumam neesot nekāda politiskā pamata, jo Vilks līdz jūlija vidum būs atvaļinājumā.

Arī KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs BNS apstiprināja, ka patlaban Vilks atrodas atvaļinājumā, jo viņam ar KNAB priekšnieka rīkojumu piešķirts kārtējais atvaļinājums no 25. jūnija līdz 15.jūlijam. Juta Strīķe joprojām pildot pienākumus un pagaidām nav plānojusi doties atvaļinājumā.

Ja svētdien Saeima nobalsos par Loskutova atlaišanu, uzreiz tikšot iecelts KNAB priekšnieka vietas izpildītājs. Tā, visticamāk, būs Strīķe.

Sestdien intervijā laikrakstam Latvijas Avīze J. Strīķe norāda, ka ikvienā iestādē atradīsies kāda joma, kas nav pilnīgi sakārtota. Turklāt arī valdība un Tieslietu ministrija gluži kā KNAB ir "sapratis, ka varēja izdarīt vairāk, jo šobrīd izveidota darba grupa, kurai jāizstrādā jauni Ministru kabineta noteikumi par lietisko pierādījumu glabāšanu.

Intervijā viņa pauž izbrīnu par motivāciju zagt operatīvos naudas līdzekļus un noraida versiju, ka naudu zadzēji 'aizņēmās', lai to vēlāk atliktu atpakaļ. Viņa uzsver, ka visi naudas līdzekļi bija nodoti, fiksējot konkrēto banknošu numuru zīmes un izmeklētājam, prokuroram vai citai personai izsniegt varēja tikai konkrētas banknotes. "Tāpēc versija par aizņemšanos un nolikšanu atpakaļ beigtos ar to, ka atklātos, ka numuru zīmes ir citas. Mēs ļoti ceram, ka tiks atklāts, kur ir nauda, un ka izdosies noskaidrot visus apstākļus," teic J. Strīķe. Viņa nekomentēja versiju par iespējamo provokāciju, vien paužot, ka "birojs ir ieinteresēts, lai tiktu noskaidroti visi apstākļi". Viņa arī teic, ka gadījumā, ja administratīvu pārkāpumu dēļ no priekšnieka amata tiks atbrīvots A. Loskutovs, radīsies jautājums, pie kādi būs tie kritēriji "pie kuriem būtu jāatkāpjas nākamajam biroja priekšniekam, ja administrēšanā tiks atklātas kādas nepilnības".

Vairākkārt norādot uz KNAB priekšnieka nozīmi korupcijas apkarošanas jomā, viņa teic, ka birojā ir profesionāla komanda, uzkrāta pieredze un iesāktas daudzas lietas, kuras darbinieki negatavojas pamest. "Liela nozīme ir personai, kas vada biroju, jo korupcijas apkarošana ir atkarīga arī no priekšnieka sadarbības ar mani kā vietnieci korupcijas apkarošanas jautājumos. Tā ir atkarīga no tā, vai biroja priekšnieks ieklausās vai neieklausās korupcijas apkarotāju ziņojumos, vajadzībās, veicot izmeklēšanu," laikrakstam pauž J. Strīķe.

Jau vēstīts, ka valdība pagājušā nedēļā, balstoties uz komisijas atzinumu, atbalstīja Loskutova atbrīvošanu no amata. Galīgais lēmums jāpieņem Saeimai, bet Juridiskā komisija jau atbalstījusi Loskutova atlaišanu.

 

KNAB vadītāja atlaišanā saskata dubultstandartus

Zane Zālīte-Kļaviņa,  Diena  07/28/08    Politiķu rosība ap Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Alekseja Loskutova atlaišanu un vienaldzība citās līdzīgās situācijās, kad kādā iestādē atklājušies kriminālnoziegumi, liecina par dubultstandartiem attieksmē pret pārkāpumiem. "Gribētos, lai ar vienādu olekti mērītu visus," saka sabiedrības par atklātību Delna valdes priekšsēdētāja Lolita Čigāne. Politiķi atšķirīgo attieksmi pret KNAB skaidrojuši ar tās augsto prestižu sabiedrībā un teju vai paraugiestādes statusu.

Jau rakstīts, ka KNAB tika atklāta kratīšanās izņemtās un arestētās naudas zādzība - kopumā virs Ls 135 000. Par notikušo sākts kriminālprocess, divām amatpersonām izvirzītas apsūdzības par piesavināšanos un citiem pārkāpumiem. Izvērtējot A.Loskutova atbildību, atklājās, ka trūcis naudas kontroles sistēmas. Valdības izveidotā komisija A.Loskutova piemērotības vērtēšanai vienbalsīgi pieņēma rekomendējošu lēmumu, ka KNAB pašreizējais priekšnieks amatam nav piemērots. Vairāki politiķi jau pirms tam steidza izteikties, ka A.Loskutova vadībā KNAB nevar turpināt strādāt.

Citos līdzīgos gadījumos politiķi tik principiāli nav bijuši, piemēram, par spīti pasu tirgošanas skandāls amatu saglabājis Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vadītājs Vilnis Jēkabsons. Kriminālprocesi par kukuļošanu muitas dienestā, par nodokļu atcelšanu, kā arī par žurnālistes Ilzes Jaunalksnes telefonsarunu noklausīšanos, ko veica Valsts ieņēmumu dienesta (VID) finanšu policija, nav bijuši pietiekams iemesls, lai apšaubītu Dzintara Jakāna piemērotību Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatam. Nav bijuši apdraudēti arī Valsts policijas, Nacionālo bruņoto spēku vai drošības policijas vadītāju amati, kaut gan arī ar šīm iestādēm saistīti skaļi kriminālprocesi.

"Problēma, ka politiķi paši nosaka, cik lielu svaru piešķirt notikumiem - kurus saasināt, kurus atstāt neievērotus," secina sabiedriskās politikas centra Providus politoloģe Iveta Kažoka. Šādā kontekstā dubultmorāli valdošās koalīcijas politiķiem pārmetuši arī Saeimas mazākuma partiju pārstāvji. "Kā juriste piekrītu [komisijas slēdzienam par A.Loskutovu, bet tas, ko redzu jau kopš oktobra, ir vēlme izrēķināties ar neērtu vadītāju," Saeimas Juridiskās komisijas sēdē, kurā tika vērtēts lēmumprojekts par A.Loskutova atlaišanu, pagājušajā nedēļā sacīja deputāte Solvita Āboltiņa (JL), uzskaitot daudzus gadījumus, kad citu iestāžu vadītāji tikuši saudzēti. "Ar tiem, kuri pie "savējo" sistēmas nepieder vai - kas vēl bīstamāk - cīnās ar šo sistēmu likuma vārdā, ir vienkārši jāizrēķinās," Dienas slejās šo parādību, kad vieni tiek saudzēti, bet citus atlaiž, komentējušas Saeimas deputātes Ilma Čepāne un Sandra Kalniete (PS). Šādi dubulti standarti "diskreditē Latvijas valsti un parāda Latvijas politikas degradēšanos, pienākuma un politiskās atbildības trūkumu". L.Čigāne uzskata, ka Latvijas politikā atbildības trūkumu, pirmkārt, demonstrē paši politiķi - ļoti reti bijuši tie gadījumi, kad ministri demisionējuši kādas nozarē konstatētas būtiskas problēmas dēļ (tiesa, arī A.Loskutovs noraidīja iespēju atstāt amatu, uzņemoties atbildību par notikušo, skaidrojot, ka ir nobažījies par KNAB iespēju turpināt iesāktās lietas).

Jau ziņots, ka lielākajām koalīcijas partijām - Tautas partijai un LPP/LC - KNAB liek samaksāt valsts budžetā simtos tūkstošu un pat miljonos latu mērāmas summas, kas nelikumīgi iztērētas priekšvēlēšanu kampaņā vai saņemtas kā ziedojumi. "Tā ir politiska izrēķināšanās, kad izmanto KNAB vājās vietas," secina L.Čigāne. "Ja vienā gadījumā pārkāpumus izceļ, bet citā - ignorē, var redzēt, vai politķi patiešām situāciju saasina, godprātīgu mērķu vadīti, vai ne," teic I.Kažoka.

 

Viedokļi: Vai iespēja nosargāt vērtības nav palaista garām?

Diena   06/28/08    Svētdien, kad Saeimas sēdes darba kārtībā varētu iekļaut lēmuma projektu par KNAB vadītāja Alekseja Loskutova atbrīvošanu no amata, par ko valdošās partijas plānojot izšķirties tikai svētdienas rītā, sabiedrībā pazīstami cilvēki aicina ļaudis pulcēties piketā pie parlamenta ēkas. Tā mērķis ir nepieļaut KNAB kā nozīmīgas korupcijas apkarošanas iestādes vājināšanu. Paziņojumā pausts aicinājums ar ziediem apliecināt pateicību, jo KNAB A.Loskutova vadībā "ir kļuvusi par institūciju, kas pierādīja, ka korupcija Latvijā tiek apkarota mūsu interesēs".

Janīna Kursīte, literatūrzinātniece

Es neesmu ne par Loskutovu, ne pret Loskutovu. Parakstīju aicinājumu, jo esmu par KNAB kā vienu no demokrātijas nodrošināšanas instrumentiem. Man ir bailes par to, redzot, kā vienu segmentu izrauj no kopējā konteksta. Vajadzētu vērtēt gan KNAB darba mīnusus, kas varētu būt objektīvi izdarīts, gan plusus, kas nav noticis. Nav izvērtēta KNAB loma mūsdienu Latvijā. Man ir iekšējas bailes, ka, noņemot Loskutovu, ieliks mierīgāku cilvēku un korupcija valstī nemazināsies. Ir jāskatās lietas sistēmā. Loskutovs kā iestādes vadītājs ir atbildīgs par KNAB, bet tad vajadzētu runāt arī par citām jomām. Piemēram, kāda ir satiksmes ministra atbildība par situāciju Latvijas pastā, kur man jāstāv stundu rindā, lai saņemtu vienu paciņu. Iešana pie parlamenta ir kā atbildes reakcijas uzturēšana starp tautu un politiķiem.

Andris Gobiņš, Eiropas kustības Latvijā prezidents

Manuprāt, Aleksejam Loskutovam ir lieli nopelni, jo korupcijas apkarošanā valstī ir panākti būtiski uzlabojumi. Vēršanās pret KNAB ir vērtējama kā apdraudējums šai demokrātijas vērtību sistēmai — tiesiskai valstij. Tikai ar savu klātbūtni mēs varam cīnīties ar spēkiem, kas ir pret šīm vērtībām, bet kuriem ir milzīga nauda un kas izmanto prātam neaptveramas metodes visdažādākajos līmeņos, lai kaitētu demokrātijas attīstībai Latvijā. Ja mēs paši kā sabiedrība nesauksim valdošos pie atbildības, mēs šīs vērtības nenosargāsim. Tautai pieder vara un, kad ir grūti laiki, tad tai tā ir jāīsteno. Tie grūtie laiki šobrīd ir. To nevar izdarīt ne viens, ne divi vai trīs cilvēki, bet tikai ar plašu sabiedrības līdzdalību. Ir jāprasa kvalitatīvs darbs no mūsu valdošajiem, lai gan lielu ilūziju par to man nav. Šī Saeima ir bankrotējusi.

Jānis Ikstens, LU asociētais profesors

Piedalīšanās vai nepiedalīšanās piketā pie Saeimas ir atkarīga no tā, cik lielā mērā cilvēks tic simboliem un to nozīmei politikā. Šī rīcība ir simboliska un diez vai var kaut ko ietekmēt. Ja koalīcijā ir stingra vienošanās, ka Loskutovs ir jānoņem, neba jau deputāti sāks baidīties no tautas dusmām. Šis ir tikai viens no jautājumiem. Neesmu parakstījis aicinājumu, jo uzskatu to par simbolisku rīcību. To, ko domāju par KNAB darbību un Loskutovu, esmu dažādos forumos paudis. Man nav tādas sajūtas, ka ir jāiet mītiņot. Iespēja nosargāt vērtības ir palaista garām. Pēdējā reize, kad to varēja izdarīt, bija pirms pusotra gada, kad vajadzēja stāvēt pie Augstākās tiesas Senāta, kad tajā tika izskatīta lieta par Saeimas vēlēšanu rezultātu likumību. To es arī norādīju pagājušajā rudenī, kad mans paraksts kļūdaini bija pievienots līdzīga satura aicinājumam.

Aigars Freimanis, Latvijas faktu direktors

Nevēlos izteikties par šo jautājumu, jo tas ir pārsālīts ar politiku gan no vienas, gan no otras puses — gan no tiem, kuri grib noņemt Loskutovu, gan no tiem, kuri cīnās par viņa atstāšanu. Cīņa ar korupciju šajā situācijā paliek par situācijas ķīlnieku. Tas ir politiski angažēts process, kur tiesiskais pamats ir noslīcis politisko mērķu un interešu sadursmē. Neesmu jurists un nevaru izvērtēt tiesisko pamatu.

 

Intervija ar Jutu Strīķi: Viņi tomēr projām neies

Māra Libeka, Latvijas Avīze  06/28/08     Svētdien Saeima izšķirsies par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka Alekseja Loskutova atbrīvošanu no amata vai palikšanu tajā. Pirms šī politiskā lēmuma redakcijā iztaujājām KNAB biroja priekšnieka vietnieci korupcijas apkarošanas lietās Jutu Strīķi. Jautāja žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Māra Libeka.

– Lielākā daļa "LA" lasītāju, kas sazinās ar redakciju pa telefonu vai rakstiski, joprojām pauž savu uzticību Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Viņus nav mulsinājuši politiķu izteikumi par KNAB priekšnieku Alekseju Loskutovu un biroju kopumā. "LA" lasītāji nenorāda, ka KNAB karogs būtu aptraipīts. Birojs viņiem joprojām simbolizē godīgumu un cīņu pret korupciju. Nospriedām, ka mūsu laikraksta lasītājiem būtu jāzina, kā notikumus KNAB un ap to vērtē tie, kas birojā strādā, ne tikai pats Loskutova kungs. Kāds noskaņojums pie jums valda?

J. Strīķe: – Kad uzzinājām par nozagto naudu, bijām šokēti. Viens otram uzdevām jautājumu: kā un kāpēc tas varēja notikt? Ko varēja darīt labāk, un kāpēc mēs neko nenojautām agrāk, ja vispār to bija iespējams nojaust? Protams, biroja darbinieki domā par to, vai viņiem būs iespēja turpināt iesāktos darbus, daudzos iesāktos kriminālprocesus, gan sabiedrībai zināmos, gan nezināmos.

Strādājot policijā un vēl jo vairāk KNAB, izmeklētāji un operatīvie darbinieki ir pārliecinājušies, ka darba terapija ir vislabākās zāles pret jebkuru depresiju. Pret skumjām noskaņām vislabāk palīdz iedziļināšanās izmeklēšanas lietās, tad emocijas netraucē.

– Ja Saeima lems Alekseju Loskutovu atbrīvot no amata, vai tāds lēmums varētu radikāli mainīt noskaņojumu, mērķtiecību iestādē?

– Tas ir jautājums par to, kas notiks ar biroju kopumā, jo izskan diezgan skaidri mājieni, arī no politiķiem, ka KNAB nav nepieciešams. Tādēļ rodas bažas, vai, stāstot tikai negatīvo par biroju, nemazināsies sabiedrības uzticēšanās birojam un kādiem neradīsies vēlme un reāla juridiska iespēja likvidēt to, piemēram, it kā reorganizējot.

Korupcijas apkarošanas iestādēm viegli neklājas arī citās valstīs. Tām ir diezgan saspīlētas attiecības ar politiķiem, gandrīz vai visām kontrolējamām amatpersonām šīs iestādes izraisa nepatiku. Argumentācija, kāpēc pretkorupcijas iestādes nav vajadzīgas, daudzās valstīs ir līdzīga – tās demonstrējot spēku un darbojoties kāda interesēs. Arvien vairāk arī Rietumu valstīs tiek runāts par nepieciešamību korupcijas apkarošanas iestādēm dot lielāku neatkarību. Arvien vairāk šīs iestādes tiek norobežotas no valsts pārvaldes un politiķu ietekmes. Mēs arvien vairāk apzināmies, ka ir ļoti grūti strādāt, ja dienests pieņem lēmumus par tiem, kas pieņem lēmumus par mums pašiem.

– Mūsu laikraksta lasītājiem tomēr nav skaidrs, ko īsti atklājusi valdības izveidotā un ģenerālprokurora vadītā komisija. Vai birojs un jūs kā biroja priekšnieka vietniece esat iepazīstināta ar komisijas izmeklēšanas rezultātiem un secinājumiem?

– Esmu izlasījusi komisijas publiskoto slēdzienu, bet ar citādiem dokumentiem vai norādījumiem no ģenerālprokuratūras gan neesmu iepazīstināta.

– Vai komisijas slēdziens jūs personiski pārliecina?

– Vienmēr, vērtējot paveikto, rodas pārliecība, ka varēja izdarīt vairāk. Ikviens vadītājs, kuram ir plaša atbildība, var atrast jomu, kur vajadzēja izdarīt vairāk un ātrāk. Ikvienā iestādē atradīsies kāda joma, kas nav pilnīgi sakārtota. Ņemot vērā, ka ir izveidota darba grupa, kurai jāizstrādā jauni Ministru kabineta noteikumi par lietisko pierādījumu glabāšanu, var secināt, ka arī Ministru kabinets un Tieslietu ministrija ir sapratusi, ka varēja izdarīt vairāk.

– Kad Loskutova kungs informēja par naudas pazušanas faktu, daudzi jautā, vai tad birojs pats neveica iekšējo izmeklēšanu, bet tikai gaidīja, ka visu izdarīs prokuratūra? Vai paši neko nemēģinājāt noskaidrot un izdarīt kādus secinājumus?

– Izmeklētāji, pieņemot lēmumu, ka izņemtā nauda ir atzīstama par lietisku pierādījumu, to nodod atbildīgajai glabātājai personai, kura parakstās par naudas saņemšanu un atbildību par tās saglabāšanu. Pēc tam ar lietiskajiem pierādījumiem var veikt dažādas darbības, piemēram, ekspertīzes. Kopš birojā konstatēja naudas zādzību, daudzi sākuši sūdzēties par mūsu iestādi. Pirms tam gan nebija nevienas sūdzības – pat ne no tām personām, pie kurām atrada naudu un izņēma to kā lietisko pierādījumu. Tiklīdz atskanēja pirmais signāls, ka notiek vilcināšanās ar līdzekļu saņemšanu, tā nekavējoties pārbaudījām lietisko pierādījumu glabāšanu un konstatējām, ka nauda ir nozagta.

– Jūs teicāt nozagta, nevis pazudusi…

– Pazušana būtu tad, ja nebūtu skaidrs, kas par naudu bija atbildīgs, kur tā atradās, no kuras personas pārziņas nauda ir izņemta… Tūdaļ pēc naudas iztrūkuma konstatēšanas ierosinājām kriminālprocesu, ziņojām par to ģenerālprokuratūrai un Ministru prezidentam. Tātad šajā konkrētajā situācijā pirmais rīkojās pats birojs.

Patlaban mēs izstrādājam tādus biroja normatīvos aktus, tādu kārtību, kas novērstu iespēju atkārtoties tamlīdzīgiem gadījumam. Esam ļoti detalizēti sakārtojuši lietisko pierādījumu uzskaiti, arī naudas virzības uzskaiti un patlaban izskatām arī citas iespējas, kā kontrolēt to personu rīcību, kuru glabāšanā tiek nodoti lietiskie pierādījumi.

– Kāpēc jūs agrāk nevarējāt atklāt, ka nauda pazudusi? Vai tad inventarizācijas par seifa saturu nenotika?

– Lietiskie pierādījumi nav inventarizējamo lietu sarakstā, jo tā nav iestādes manta, tie nav valsts budžeta līdzekļi. Persona, kas pieņem no izmeklētāja lietiskos pierādījumus, rīkojas tā, kā noteikts kriminālprocesa likumā.

– Bet jums ir tiesības pieprasīt uzrādīt lietiskos pierādījumus?

– Jā, kad to pieprasa procesa virzītājs – izmeklētājs vai prokurors. Ir atsevišķi gadījumi, kad atrasto mantu nodod glabāšanā tai pašai personai, pie kuras tā atrasta. Arī šī persona ar parakstu apliecina, ka ir informēta par kriminālatbildību, ja mantas glabāšana netiks veikta pienācīgi. Nav tādu normatīvo aktu, kas uzliktu par pienākumu birojam noteiktos laika intervālos pārbaudīt, vai mašīna atrodas tur, kur tai jāatrodas. Tas saistīts arī ar apstākli, ka lēmumā par lietisko pierādījumu nodošanu glabāšanā ir aprakstīti krimināllietas fakti, kas nereti ir izmeklēšanas noslēpums, piemēram, kādos apstākļos un kādā procesā nauda ir izņemta. Runājot par inventarizācijas komisiju, rodas jautājums, ar kādām procesuālām tiesībām inventarizācijas veicēji drīkst lasīt šos lēmumus. Vai viņi visu drīkst zināt? Faktiski inventarizēt drīkst tikai konkrētā kriminālprocesa virzītājs. Tikai viņš drīkst nodot naudu kādam glabāšanā un to pārbaudīt. Tāpēc inventarizācijas komisijas izveidošana ir gana problemātiska. Birojs nedrīkst veidot komisiju, kas būtu prettiesiska no kriminālprocesa viedokļa. Es pieļauju arī tādu situāciju, ka prokurors varētu norādīt KNAB, ka ar lēmumu par lietisko pierādījumu nodošanu glabāšanā ir iepazinušās personas, kurām nebija tiesības to zināt.

Birojs vairākām iestādēm, arī Tieslietu ministrijai un ģenerālprokuratūrai, ir lūdzis skaidrojumu, kādus jautājumus inventarizācijas komisija drīkst noskaidrot, bet atbildi vēl neesam saņēmuši.

– Vai arī jūs nedrīkstat iepazīties ar lēmumu par lietisko pierādījumu glabāšanu?

– Man ir tiesības pārbaudīt tos lietiskos pierādījumus tajās krimināllietās, kas atrodas KNAB izmeklēšanā. Ja krimināllieta ir nodota prokuroram, bet lietiskie pierādījumi joprojām glabājas birojā, tad man nav juridisku tiesību uzraudzīt šos procesus un iepazīties ar lēmumiem. Strādājot ar izmeklētājiem, man bija pilna informācija, kādi lietiskie pierādījumi pie viņiem atrodas, kuri ir atdoti cilvēkiem atpakaļ, un problēmu līdz šim nav bijis.

– Vai bija arī tāda nauda, par kuru jūs vispār nedrīkstējāt zināt?

– Tieši tā. Ja lieta atrodas ārpus biroja, tad procesa virzītājs – prokurors vai tiesnesis – ir noteicējs par lietiskajiem pierādījumiem, un birojam ar tiem nav nekādas juridiskas saiknes, kaut gan manta fiziski atrodas pie mums. Man nav tiesību prasīt prokuroram vai tiesai, kādi lēmumi ir pieņemti par izņemto naudu.

– Par naudu atbildīgās amatpersonas Veipa un Imša patlaban ir apsūdzēto statusā. Par nebūtiskākām lietām apsūdzētos nereti apcietina, lai viņi netraucētu izmeklēšanā, bet šajā gadījumā tas nav noticis. Kāpēc?

– Procesa virzītājs, ņemot vērā daudzus apstākļus, lemj, kādu drošības līdzekli izmantot. Šajā gadījumā procesu virza prokurors. Acīmredzot, izvērtējot visus apstākļus, viņš izvēlējies lietderīgāko, saprātīgāko un samērojamāko drošības līdzekli…

– Tas ir, atstāšanu mājās uz brīvām kājām…

– Šoreiz tas nav apcietinājums. Svarīgākais šajā lietā ir noskaidrot nozieguma motivāciju – ar kādu mērķi noziegums veikts. Birojs sniedz visu iespējamo informāciju.

– Vai jums kā juristei ir savs viedoklis par nozieguma motīviem?

– Esmu par to domājusi, bet apsūdzētās personas pratina prokurors, un tikai viņam ir pieejama daudz plašāka informācija. Protams, mēs pazīstam abas apsūdzētās personas un nekad neesam nojautuši, ka tām būtu bijusi pastiprināta interese par naudu vai piemistu mantiskas tieksmes.

– Vai versija par provokāciju joprojām ir spēkā?

– Birojs ir ieinteresēts, lai tiktu noskaidroti visi apstākļi.

– Kur tad galu galā tā nauda varētu atrasties?

– Man kā juristei ir pilnīgi nesaprotami, kādai motivācijai ir jābūt piesavināties naudu, par kuras glabāšanu ir dots personīgs paraksts un kuru agri vai vēlu vajadzēs atdot, ieskaitīt vai pārskaitīt valsts budžetā.

– Varbūt bija jāpalīdz vecākiem vai radiniekiem, bija kāda slimība?

– Visi naudas līdzekļi bija nodoti, fiksējot konkrēto banknošu numuru zīmes. Izmeklētājam, prokuroram vai citai personai izsniegt varēja tikai konkrētas banknotes. Tāpēc versija par aizņemšanos un nolikšanu atpakaļ beigtos ar to, ka atklātos, ka numuru zīmes ir citas. Mēs ļoti ceram, ka tiks atklāts, kur ir nauda, un ka izdosies noskaidrot visus apstākļus.

– Birojs taču ir izmeklēšanas iestāde, un vai tam nav maza vēlēšanās arī pašam to naudu pameklēt? Izskatās, ka prokuratūra tā kā par ilgu meklē.

– Birojs ir izmeklēšanas iestāde un saprot prokurora pilnvaras un biroja vietu šajā kriminālprocesā. Birojs var operatīvi atbildēt uz visiem pieprasījumiem, veikt visas darbības, ko prokurors uzdod, bet nedrīkst darīt to, ko nedrīkst, un to mēs skaidri apzināmies.

– Tātad birojs paļaujas tikai uz to, ko atklās un secinās prokuratūra?

– Mēs pārbaudām un pilnveidojam lietisko pierādījumu uzskaiti, bet nedrīkstam jaukties prokuroru darbā. Visus savus pārbaužu rezultātus un secinājumus mēs nosūtām ģenerālprokuratūrai.

Es labi saprotu, kāpēc prokuratūras darbs ieilgst. Zinot, ka persona ir apsūdzēta par naudas piesavināšanos, neapšaubāmi, ir jāpārbauda arī uzskaites atbilstība visu kriminālprocesu materiāliem. Nevar paļauties tikai uz to uzskaiti, ko veica persona, kas pieņēma glabāšanā naudas līdzekļus.

– Daļa sabiedrības uzskata, ka korupcijas apkarošana ir daudz vērtīgāka par 135 tūkstošiem latu. Vai lēmuma projekts par iestādes vadītāja atcelšanu ir pamatoti argumentēts, lai pieņemtu bargu lēmumu?

– Man ļoti gribētos kliedēt mītu, ka šie līdzekļi ir nozagti no valsts naudas maka. Nauda, kas atradās glabātavā, bija izņemta KNAB darbības rezultātā. Lielākā daļa naudas pēc sprieduma būtu jāieskaita valsts budžetā. Tātad tā ir valsts neiegūtā nauda. Ja būs notiesātie, tad no vainīgajiem nauda tiks piedzīta.

J. Strīķe: – Pēc KNAB likuma, biroja priekšnieka svarīgākais uzdevums ir organizēt darbu tā, lai birojs veiktu likumā noteiktos uzdevumus – korupcijas novēršanu, sabiedrības izglītošanu, politisko partiju finansēšanas kontroli, noziegumu atklāšanu. Biroja struktūra un kadru politika ir pakārtota tam, lai iestāde varētu pildīt savus uzdevumus. Šķiet, ka biroja darba rezultāti paši par sevi liecina, ka neviens KNAB uzdevums nav atstāts novārtā.

Lai sekmīgi varētu veikt korupcijas apkarošanu, biroja priekšnieka pienākums ir nodrošināt nepieciešamos resursus, piemēram, speciālo tehniku, autotransportu, telpas… Tas bija nodrošināts.

Tīri cilvēciski rodas jautājums, kādi tad ir tie kritēriji, pie kuriem būtu jāatkāpjas nākamajam biroja priekšniekam, ja administrēšanā tiks atklātas kādas nepilnības. Šis jautājums joprojām ir atklāts.

– Uz to jums atbildēs pavisam vienkārši – biroja priekšnieks nedrīkst ļaut aiznest naudu! Tāpēc tā ir politiska izšķiršanās starp 135 tūkstošiem un Loskutova personas nepieciešamību atrasties biroja vadībā. Izskanējis viedoklis, ka to iestādi jau nevadot Loskutovs, bet gan Strīķe! Tagad mums ir iespēja jums aci pret aci jautāt – vai jūs jūtaties tā īstā noteicēja?

– Iestādē ir precīzi sadalītas funkcijas, un varētu teikt, ka es šo iestādi vadu tik tālu, cik es vadu korupcijas apkarošanas darbu. Organizēju izmeklētāju un operatīvo darbinieku darbu, proti, pierādījumu vākšanu. Otrs priekšnieka vietnieks Alvis Vilks vada politisko partiju finansēšanas kontroles pārbaudes, atbild par sabiedrības izglītošanu un informēšanu. Bet biroja priekšnieks Aleksejs Loskutovs ir atbildīgs par iestādes darbības organizēšanu, kompetences sadali un kadru politiku. Sabiedrība visvairāk pamana tieši korupcijas apkarošanu.

– Vai KNAB operatīvajiem darbiniekiem bija pamatots iemesls iet Rīgas domnieka Krastiņa kabinetā?

– Paldies par iespēju atbildēt uz šo jautājumu, jo pirms tam man nav radusies tāda situācija, lai uz to atbildētu. Izmeklētājs ir tas, kurš pieņem lēmumu kādu kratīt. Bet kratīšana ir obligāti sankcionējama pie izmeklēšanas tiesneša. Kratīšanas pamats vienmēr ir procesuāli nostiprinātas ziņas, ka šajā vietā var atrasties lietiskie pierādījumi. Bet nekādā gadījumā kratīšanas pamats nevar būt viedoklis, ka attiecīgajā vietā varētu kaut kas būt vai varbūt mēs tur varētu pameklēt un kaut ko atrast. Obligāti jābūt precīzi fiksētām juridiskām ziņām kriminālprocesā, ka tur var atrasties lietiskie pierādījumi, un tam ir jābūt procesuāli nostiprinātam.

– Tātad birojam ir liecības, kas vedināja iet uz Krastiņa kunga kabinetu un pārliecināties, vai tur ir tas, ko teicis, piemēram, liecinieks A.

– Tās var būt gan liecības, gan citi tehniski fiksēti pierādījumi, kas norāda, ka tur var atrasties kriminālprocesā nozīmīgi lietiskie pierādījumi.

– Vai KNAB darbinieku gājiens uz Krastiņa kunga kabinetu attaisnojās?

– Izmeklētāja un tās personas viedoklis, pie kuras veikta kratīšana, parasti atšķiras jautājumā, ir vai nav atrasts kas būtisks. Biroja darbinieki nemeklē narkotikas vai ieročus, to dara policija. Mēs pārsvarā meklējam dokumentus un elektroniskās ierīces, kas var saturēt pierādījumus.

– Tātad jūs kategoriski noraidāt apgalvojumu, ka biroja darbinieki Krastiņa kunga kabinetā gāja, atriebības jūtu vadīti?

– Es kategoriski apgalvoju, ka nekādas politiskās norises nekad nav ietekmējušas biroja izmeklētāju lēmumus. Es ļoti ceru, ka arī nākotnē politiķiem nebūs iespējas ietekmēt izmeklētāju lēmumus. Izmeklētāji vadās no kriminālprocesu materiāliem, nevis politiķu iegribām. Pašus svarīgākos lēmumus sankcionē tiesnesis, nepārtraukti uzrauga uzraugošais prokurors, nevar būt runas par atriebības jūtām.

– Pieņemot, ka Loskutova kungs pāriet citā darbā, vai no viņa aiziešanas ir atkarīga kaut kādu lietu atlikšana, pārtraukšana, aizbīdīšana, neuzsākšana…?

– Iestādes vadītājs var daudz ko ietekmēt. Vadītājs var nodrošināt izmeklēšanu ar nepieciešamo tehniku, bet var arī nenodrošināt. Tiesa, biroja priekšnieks nevar tiešā veidā ietekmēt izmeklēšanu. Lēmumu ierosināt kriminālprocesu paraksta izmeklētājs, un es uzraugu šī lēmuma tiesiskumu. Es varu reaģēt, ja izmeklētājs rīkojas pretrunā ar likumu.

Ja birojs saņem iesniegumu vai anonīmu sūdzību vai paziņojumu, tad, protams, iestādes vadītājam ir tiesības lemt, vai šīs informācijas pārbaude notiks birojā vai, piemēram, to sūtīs uz ekonomikas policiju vai citur, vai vispār nesāks pārbaudi.

– Tātad Strīķe tomēr nav tik visvarena. Priekšnieks ir varenāks, jo viņš var vispār līdz Strīķei informāciju neaizlaist.

– Jā, tāda iespēja pastāv. Runājot par politisko partiju finansēšanas kontroli, priekšnieka lēmumam ir vistiešākā nozīme, jo partijas var pārsūdzēt biroja nodaļu lēmumus biroja priekšniekam, kurš, izskatot sūdzību un lēmumu par to, var to atcelt. Ja, piemēram, tiesā notiek strīda izskatīšana starp biroju un politisko partiju vai amatpersonu (vairākas lietas par partijām jau ir tiesās), tad biroja priekšnieks ir tā persona, kas pilnvaro noteiktu cilvēku iet uz tiesu un pārstāvēt biroju. Priekšnieks paraksta arī paskaidrojumus tiesai un kopā ar biroja pārstāvi formulē pozīciju gan rakstiski, gan mutiski. Biroja priekšniekam ir tiesības veikt arī iekšējo biroja reorganizāciju.

– Vai jūs kā otra augstākā biroja amatpersona nejūtaties apdraudēta šajā situācijā? Mēs nedomājam – ar šaujamieročiem.

– Birojā ir profesionāla komanda, uzkrāta pieredze un iesāktas daudzas lietas, kuras mēs negatavojamies pamest. Es saprotu, ka ir svarīgi nodrošināt šī darba turpinājumu, pēctecību, tāpēc liela nozīme ir personai, kas vada biroju, jo korupcijas apkarošana ir atkarīga arī no priekšnieka sadarbības ar mani kā vietnieci korupcijas apkarošanas jautājumos. Tā ir atkarīga no tā, vai biroja priekšnieks ieklausās vai neieklausās korupcijas apkarotāju ziņojumos, vajadzībās, veicot izmeklēšanu.

Izmeklētāji nestrādā tikai ar papīriem kabinetos, tāpēc ir nepieciešama gan speciālā tehnika, gan autotransports un sadarbība ar citām iestādēm. Ja biroja priekšnieks nesadzird, ka birojam nepieciešams, piemēram, autotransports, tad izmeklēšana nesekmēsies.

 

Saeima lems par Loskutova atcelšanu; izskatīs Veldres un Rozes demisijas pieprasījumu

DELFI  06/28/08     Pirmoreiz Saeimas vēsturē svētdienā deputāti pulcēsies uz divām parlamenta sēdēm, kurās lems par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Alekseja Loskutova atcelšanu no amata, kā arī izskatīs opozīcijas partiju pieprasījumu atcelt no amata aizsardzības ministru Vinetu Veldri (TP) un zemkopības ministru Mārtiņu Rozi (ZZS).

Saeimas ārkārtas sēdē plkst. 9. 00 plānots izskatīt opozīcijas partiju ierosinātos likumprojektus par neuzticības izteikšanu Veldrem un Rozem. Opozīcijas partiju deputāti Veldrem pārmet darbību Loskutova atbilstības amatam izvērtēšanas komisijā, uzstājību zirgu Godasardzes veidošanā, kā arī nepārliecinošu nostāju Latvijas karavīru darbības jautājumos ārvalstīs.

Savukārt Rozem tiek pārmesta Latvijas zivsaimniecības un cukura nozaru sagraušana, kā arī nespēja risināt piesaimnieku problēmas.

Pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes notiks parastā parlamenta sēde, kurā deputāti iecerējuši skatīt jautājumu par Loskutova atbrīvošanu no amata. Partija "Jaunais laiks" , kā arī virkne sabiedrībā zināmu cilvēku iepriekš izplatīja aicinājumu Latvijas iedzīvotājiem svētdien no rīta pulcēties pie Saeimas nama, lai pateiktos Loskutovam par viņa darbu KNAB un aicinātu deputātus neatbalstīt viņa atcelšanu.

"Delfi" jau vēstīja, ka koalīcija rosina atcelt Loskutovu no amata, pārmetot viņam nespēju nodrošināt kārtību KNAB, kā rezultātā divi KNAB darbinieki no biroja nozaguši vairāk nekā 130 000 latu iezīmētās naudaszīmēs. Par notikušo ierosināts kriminālprocess pret KNAB darbiniekiem Indru Veipu un Jāni Imšu.

 

Vairāki simti cilvēku protestē pret Loskutova atbrīvošanu; Loskutovs neapmeklēs Saeimas sēdi

DELFI  06/29/08     Atsaucoties Saeimas opozīcijas un inteliģences pārstāvju aicinājumam pateikties par darbu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājam Aleksejam Loskutovam, svētdien pie Saeimas pulcējās vairāki simti iedzīvotāju. Loskutovs bija atnācis pie iedzīvotājiem, pateicies par atbalstu un ziediem, un devās prom, norādot, ka nepiedalīsies Saeimas sēdē.

Kā novēroja portāls "Delfi", no agra rīta pie Saeimas pulcējās aptuveni 200 cilvēku, taču jau ap plkst. 10 viņu skaits pieaudzis līdz pustūkstotim. Ar ovācijām iedzīvotāji sagaidīja Loskutova ierašanos uz balsojumu Saeimā. Tomēr Loskutovs iedzīvotājiem sacījis, ka nepiedalīsies sēdē, viņš esot atnācis tikai iedzīvotājiem pateikties par atbalstu.

Loskutovs portālam "Delfi" sacīja, ka seko līdzi sēdē notiekošajam, taču neredz jēgu to apmeklēt.

Simtiem iedzīvotāju Loskutovam dāvāja ziedus, viņš ar milzīgu ziedu klēpi devās prom, taču iedzīvotāji turpina pulcēties pie Saeimas nama, veltot asus vārdus koalīcijas deputātiem, bet sveicot opozīciju.

Iedzīvotāji, kuru vidū daļa bija "Pilsoniskās savienības" un partijas "Jaunais laiks" atbalstītāji, turēja rokās plakātus "Loskutova noņemšana - Tautas partijas beigu sākums", "Naudas nozagšana - Tautas partijas provokācija", "Tauta pret mafiju", "Kam bail no KNAb - tas balsos par atlaišanu".

Iedzīvotāji ar saukļiem "Atlaist Saeimu!" sagaidīja koalīcijas deputātus, kas pirms 9.00 devās uz sēdi, daži aktīvāki iedzīvotāji viņiem māja ar nātrēm un aicināja apdomāties, savukārt opozīcijas deputātus iedzīvotāji sagaidīja ar ziediem.

Protestētāju vidū bija manāmi JL deputāti, eiroparlamentārietis Ģirts Valdis Kristovskis ("Pilsoniskā savienība", kā arī bijušais Valsts prezidenta amata kandidāts Aivars Endziņš. Viņš portālam "Delfi" sacīja, ka atnācis paust atbalstu Loskutova palikšanai amatā. "Valdošā koalīcija vēlas izrēķināties," skaidroja Endziņš.

 

Arī Roze paliek amatā; balsojumā atturas trīs koalīcijas deputāti

DELFI  06/29/08     Saeima svētdien noraidīja opozīcijas partiju ierosinājumu izteikt neuzticību zemkopības ministram Mārtiņam Rozem (ZZS). Balsojumā atturējās trīs koalīcijas deputāti - Dzintars Ābiķis (TP), Pēteris Tabūns (TB/LNNK) un Imants Kalniņš (TB/LNNK).

Par Rozes demisijas pieprasīšanu balsoja 41 "Jaunais laika", "Saskaņas centra", "Citas politikas", "Pilsoniskās savienības', "Saskaņas centra" un apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" deputāti, pret 49 koalīcijas deputāti no Tautas partijas, TB/LNNK, LPP/LC un Zaļo un zemnieku savienības, bet atturējās 2 parlamentārieši - Imants Kalniņš (TB/LNNK) un Pēteris Tabūns (TB/LNNK).

Tabūns portālam "Delfi" sacīja, ka nav ar daudz ko apmierinārs Rozes darbā. "Vairs jau neviens pat nerunā par aitkopību, ar ko Latvija varētu stāvus bagāta kļūt, tāpat linkopību," skaidroja Tabūns.

Opozīcijas partiju deputāti Ainārs Latkovskis (JL), Aigars Štokenbergs ("Cita politika"), Anna Seile (PS) un citi svētdien aicināja deputātus balsot par Rozes atcelšanu no amata, norādot uz Latvijas Zivrūpnieku asociācijas aicinājumu, kā arī paužot pārmetumus par cukura rūpniecības likvidēšanu, kokrūpniecības graušanu un piena nozares problēmu nerisināšanu.

Savukārt Rozes paliksānu amatā aizstāvēja koalīcijas deputāti. Deputāti Baiba Rivža (ZZS) un Ingmārs Līdaka (ZZS) uzsvēra, ka problēmas Latvijas lauksaimniecībā "ir objektīvs process", kurā ministra nomaiņa neko neatrisinās.

"Zemkopības ministrs laukos ir kļuvis arī par labklājības ministru," uzsvēra Līdaka, norādot, ka Rozem rūpot ne vien "lauksaimnieciskā lieražošana, bet arī lauku cilvēks un lauku vides saglabāšana."

Roze svētdien noraidīja pārmetumus, uzskaitot padarīto.

"Laikam kādam ir īpašs naids pret latvijas lauku iedzīvotājiem, ja ir noliegts tas, kas ir panākts," pauda Roze.

 

Kalvītis: Loskutovs mūs cilvēku acīs padarījis par potenciāliem noziedzniekiem

DELFI  06/29/08    Tautas partijas (TP) priekšsēdētājs Aigars Kalvītis svētdien Saeimas sēdē, kurā tika izskatīts jautājums par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja atcelšanu no amata, emocionālā uzrunā deputātiem pauda viedokli, ka Loskutovs daudzu gadu garumā "mūs visu cilvēku acīs pataisījis par potenciāliem noziedzniekiem".

Ekspremjers, vairākkārt paaugstinātos toņos, asi kritizēja Loskutovu, norādot, ka "šis [Loskutovs] nebija pats vieglākais uzraugāmais"

"Patiesībā viņš visu laiku stāvējis virs mums," sacīja Kalvītis, uzsverot, ka Loskutovs "mūs visu cilvēku acīs pataisījis par potenciāliem noziedzniekiem". Ekspremjers atgādināja par vairākām KNAB veiktām aizturēšanas operācijām, uzsverot nevienlīdzīgo attieksmi un ar partijām saistītu cilvēku nomelnošanu.

Kalvītis pauda nožēlu, ka pagājušā rudenī neizdevās KNAB konstatēt pārkāpumus.

"Kamēr Tautas partija būs parlamentā, tādi vadītāji nestrādās KNAB vadībā," emocionāli sacīja ekspremjers.

 

Loskutovu atceļ no amata

DELFI  06/29/08    Saeima svētdien slēgtā balsojumā nolēma atcelt no amata Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāju Alekseju Loskutovu, kas šos pienākumus pildījis vairāk nekā četrus gadus. Simtiem iedzīvotāju sagaidīja Saeimas lēmumu ar saukli "Atlaist Saeimu!", savukārt bijušais premjers Aigars Kalvītis septiņu policistu apsargāts tūlīt pēc lēmuma pieņemšanas pameta Saeimas ēku, novēroja portāls "Delfi".

Par Loskutova atbrīvošanu no amata balsoja 52 deputāti, pret 40.

Simtiem iedzīvotāju, kas svētdien vairāk nekā deviņas stundas dežūrēja pie Saeimas ēkas, jaunumus par KNAB vadītāja atcelšanu uzzināja no partijas "Pilsoniskā savienība" deputātes Sandras Kalnietes. Informāciju par Loskutova atcelšanu piketētāji sagaidīja skandējot "Atlaist Saeimu!" un svilpjot.

Lai arī Saeimas sēde turpinājās, tūlīt pēc balsojuma par KNAB vadītāja atcelšanu, parlamentu apsardzes pavadībā pameta arī ekspremjers Aigars Kalvītis. Viņu pavadīja septiņi policisti, taču divas vecāka gadagājuma sievietes pamanījušas premjera aiziešanu. Abas sievietes, kuras vēlējās palikt anonīmas, portālam "Delfi" pastāstīja, ka bijušo premjeru pie durvīm gaidījusi automašīna un viņas tik vien paspējušas, kā vien nokliegties "Cūka!" pirms auto durvis aizcirtās ciet un mašīna pametusi notikumu vietu. Abas piketētājas pauda nožēlu, ka politiķis tā mūkot no iedzīvotājiem.

Jau ziņots, ka iepriekš, Kalvītim ierodoties Saeimā pa sānu durvīm, protestētāji bija viņam sagatavojuši nātru pušķi, kas viņu sagaidīja arī promejot.

Partijas "Jaunais laiks" (JL) līderis Einārs Repše svētdien debatēs norādīja, ka JL sākotnēji neatbalstīja Loskutova iecelšanu, taču Loskutovs ar savu darbu izpelnījies lielas tautas daļas cieņu. "Tas [KNAB] ir izveidojies par vienīgo spēku Latvijā, kas reāli cīnās pret korupciju," pauda Repše

"Nav runa par Alekseju Loskutovu, bet gan par KNAB neatkarību un darba turpināšanu," sacīja Repše.

"Pilsoniskās sabiedrības' deputāts Kārlis Šadurskis norādīja, ka savulaik bija kļūdījies, asi kritizējot Loskutova iecelšanu amatā, taču "par cilvēku esot jāspriež pēc viņa darbiem," tādēļ viņš atvainojās Loskutovam.

Šadurskis uzsvēra, ka lēmumprojekts par Loskutova atcelšanu ir prettiesisks, jo tas iesniegts tikai svētdienā un deputātiem nav bijusi iespēja ar to iepazīties, turklāt tajā arī neesot norādīts Loskutova pārkāpums. Tāpat Šadurskis pauda viedokli, ka interešu konflikta dēļ par šo lēmumprojektu nevar balsot vairāki Saeimas deputāti, par kuriem Loskutovs pieņēmis lēmumu administratīvo pārkāpumu lietā.

Arī apvienības "Saskaņas centrs" deputāts Valērijs Agešins pauda viedokli, ka Loskutova darbu vajadzēja vērtēt kopumā. "Cilvēks, kas ar panākumiem strādājis korpucijas apkarošanā, nevar tikt atbrīvots no amata, turklāt pirms vēl nav līdz galam izmeklēti naudas pazušanas apstākļi," pauda Agešins.

"KNAB ir institūcija, kurai Latvijas iedzīvotāji uzticas. KNAB priekšnieka atbrīvošana ir politisks lēmums," sacīja Agešins.

Savukārt Tautas partijas deputāts Māris Kučinskis svētdien Saeimas sēdē uzskaitīja vairākas Loskutova neizdarības: Valsts kontroles aizrādījumu neievērošanu, iekšējās kontroles sistēmas neizveidošanu un citas.

"Kas vēl bija jāizdara birojā, lai šī biroja vai citas iestādes vadītājs būtu atbildīgs par notikušo?" vaicāja Kučinskis.

"Ja mēs šodien par šādiem pārkāpumiem nenobalsotu par iestādes vadītāja atbrīvošanu, kā mēs varēsim līdzīgos gadījumos vērsties pret jebkuriem šādiem pārkāpumiem?" pauda Kučinskis, norādot, ka "šobrīd Loskutova jautājums pacelts simbola līmenī", atgādinot, ka "revolūcijas vārdā var darīt visu".

Kučinskis aicināja nepolitizēt šo jautājumu un skatīt to pēc būtības. "Mēs kopā domāsim par jaunu vadītāju, neviens nevēršas pret biroju vai cīņu pret korupciju," pauda Kučinskis.

"Viņš ir kā pašapmierināts runcis," raksturojot Loskutovu, svētdien sacīja TP deputāts Vents Armands Krauklis, kurš kritizēja Loskutovu par bezdarbību. Viņš arī pārmeta ne vien komisijas iepriekš atklātos pārkāpumus KNAB, bet arī kopumā negatīvi vērtēja Loskutova paveikto, norādot uz pretrunīgiem lēmumiem un piekasīšanos sīkumiem, bet nevis "reālai korupcijas apkarošanai".

TB/LNNK deputāts Dzintars Rasnačs svētdien norādīja, ka Loskutovs deputātus izmantojis "kā sava blefa ķīlniekus", pārmetot viņiem prettiesku lēmumu pieņemšanu. Rasnačs skaidroja, ka uz deputātiem neattiecoties ierobežojumi par interešu konflikta novēršanu šādu lēmumu pieņemšanā, līdz ar to pārmetumi esot nepamatoti.

Tāpat Rasnačs uzskata, ka Loskutovs "blefo par neiešanu politikā vismaz divus gadus", jo viņam esot iespēja iestāties partijā, kuras finanšu datus KNAB viņa vadības laikā nav pārbaudījis, un šādas partijas esot - "Pilsoniskā savienība" un "Cita politika".

Jau vēstīts, ka valdība 18. jūnijā ārkārtas sēdē, iepazīstoties ar speciāli izveidotās komisijas atzinumu, bez ilgām debatēm, atturoties tikai vienam ministram, nolēma ieteikt Saeimai atlaist Loskutovu.

Loskutova atbilstības amatam izvērtēšanas komisija iepriekš secinājusi, ka Loskutovs, neievērojot pērnā gada Valsts kontroles aizrādījumus un iepriekšējās komisijas ieteikumus, ar savu bezdarbību pieļāvis naudas pazušanu. Pēc komisijas domām Loskutovs pieļāvis KNAB likuma un Valsts pārvaldes iekārtas likuma pārkāpumus. Pats Loskutovs komisijas secinājumiem nepiekrīt un joprojām neuzskata, ka būtu pelnījis atlaišanu.

Vēl pirms komisijas darba pabeigšanas aizsardzības ministrs Vinets Veldre (TP) paziņoja, ka komisijas darbs ir formāls, konceptuāls lēmums par Loskutova atcelšanu esot jau pieņemts. Tas, kā arī KNAB naudas pazušanas apstākļi medijos izraisījuši minējumus par iespējamo provokāciju, jo TP vecbiedrs Gundars Bērziņš par KNAB pazudušās naudas apjomiem presē izteicās krietni ātrāk, nekā to konstatēja Ģenerālprokuratūra.

Nepilna gada laikā šis bija otrais, šoreiz veiksmīgs mēģinājums atcelt Loskutovu.

Pirmo reizi vēl Aigara Kalvīša (TP) vadītā valdība vēlējās atbrīvot Loskutovu no amata pērnā gada rudenī. Toreiz par iemeslu kalpoja Valsts kontroles atzinums par nepilnībām grāmatvedībā un operatīvo līdzekļu uzskaite. Toreiz gan pati valsts kontroliere Inguna Sudraba paudusi, ka Loskutovam jādod iespēja atklātos pārkāpumus novērst. Taču valdība izveidoja Maizīša vadītu komisiju, ko uzskatīja par pirmo soli Loskutova atlaišanai. Lai gan komisija toreiz nedeva skaidru atbildi, valdība lēma Loskutovu atlaist.Gala lēmums par Loskutova atlaišanu bija jāpieņem Saeimai, taču notikumi ap KNAB izraisīja sašutumu sabiedrība un kļuva par vienu no iemesliem tā dēvētajai "lietussargu revolūcijai", pēc kuras Kalvītis atkāpās no amata.

Savukārt lēmumu par Loskutova atlaišanu Saeima tā arī nepieņēma, priekšlikums aizceļoja atpakaļ uz valdību, kur vairs netika aktualizēts.

Loskutovs amatā iecelts 2004. gada maija beigās, līdz ar to viņa pilnvaras beigtos nākamā gada maijā.

 

Maizītis piedāvājis Loskutovam darbu prokuratūrā

LETA  06/29/08    Ģenerālprokurors Jānis Maizītis svētdien ar Saeimas balsojumu no amata atbrīvotajam līdzšinējam Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšniekam Aleksejam Loskutovam piedāvājis darbu prokuratūrā, pastāstīja ģenerālprokuratūras preses sekretāre Dzintra Vītoliņa.

Maizītis ar Loskutovu vienojušies, ka abi satiksies pēc nedēļas un pārrunās minēto darbu piedāvājumu.

Pagaidām gan netiek atklāts, konkrēti kāds amats Loskutovam prokuratūrā ir piedāvāts.

Kā ziņots, Saeima šodien nobalsoja par līdzšinēja KNAB priekšnieka Loskutova atbrīvošanu no amata. Par Loskutova atbrīvošanu no amata balsoja 52 deputāti, pret bija 40.

Saeimas deputātu debates par Loskutova atlaišanu notika vairāk nekā trīs stundas.

Loskutovs atkārtoti sola izmantot visus tiesiskos līdzekļus savas pozīcijas aizstāvībai. "Balsojums bija prognozējams, jo jau pirms laba laika koalīcijas partijas bija izteikušas, ka lēmums faktiski ir pieņemts," sacīja Loskutovs. Vaicāts, vai viņš plāno vērsties tiesā, līdzšinējais KNAB vadītājs sacīja: "Visdrīzāk."

Pēc Loskutova teiktā, viņa pilnvaras beidzas šodien. Tā kā viens no viņa vietniekiem Alvis Vilks atrodas atvaļinājumā, tad pašlaik viņa pienākumus pildīs otra KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe.

Savukārt pēc Vilka atgriešanās no atvaļinājumu premjers varēs lemt par to, kurš no vietniekiem būs KNAB priekšnieka pienākumu izpildītājs.

 

Saeima nobalso par 5% barjeru visu pašvaldību vēlēšanās

LETA  06/29/08    Saeima, svētdien otrajā lasījumā atbalstot grozījumus Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā, nobalsoja par 5% barjeras noteikšanu visu pašvaldību vēlēšanās.

Izskatot likumprojektu otrajā lasījumā, Saeima pretēji atbildīgās komisijas lemtajam atbalstīja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna (TP) priekšlikumu no likumprojekta svītrot normu, kas paredz 5% vēlēšanu barjeras noteikšanu pašvaldībās, kuru administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā Iedzīvotāju reģistrā ir reģistrēti ne mazāk kā 20 000 iedzīvotāju.

Deputāti nobalsoja par likuma normu, kas nosaka, ka deputātu vietu sadalē pašvaldībā nepiedalās tie kandidātu saraksti, kuri šīs pašvaldības vēlēšanās saņēmuši mazāk nekā 5% no vēlētāju kopskaita.

Izskatot likumprojektu otrajā lasījumā, tika svītrota norma, kas paredzēja, ka pašvaldību vēlēšanas notiek nevis "marta otrajā sestdienā", bet gan "jūnija otrajā sestdienā".

Likumā tiek ierakstīts: ja Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas un domes (padomes) vēlēšanas notiek vienlaikus, kandidāts var kandidēt tikai vienās vēlēšanās.

Savukārt ja ievēlētais pašvaldības deputāts ir EP deputāts, viņš zaudē EP deputāta statusu ar jaunievēlētās domes (padomes) pirmās sēdes dienu. Par EP deputāta ievēlēšanu pašvaldības sastāvā attiecīgās pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisija vienas darbdienas laikā paziņo Centrālajai vēlēšanu komisijai, kura triju darbdienu laikā dara to zināmu EP.

Saeima atbalstīja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra priekšlikumu noteikt, ka domē ievēlējamo deputātu skaitu nosaka atbilstoši iedzīvotāju skaitam, kāds attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā: līdz 5000 iedzīvotāju - 13 deputāti, no 5001 līdz 20 000 iedzīvotāju - 15 deputāti, no 20 001 līdz 50 000 iedzīvotāju - 17 deputāti, vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju - 19 deputāti.

Likumprojektā paredzēts, ka sarakstā pieteikto kandidātu skaits drīkst par sešiem kandidātiem pārsniegt attiecīgajā domē (padomē) ievēlamo deputātu skaitu. Persona drīkst dot piekrišanu sevi pieteikt par kandidātu tikai vienā kandidātu sarakstā. Ja kāds kandidāts pieteikts vairākos sarakstos, viņa kandidatūra svītrojama visos sarakstos.

Saeima neatbalstīja apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas priekšlikumu dot tiesības pašvaldību vēlēšanās balsot un kandidēt arī Latvijas nepilsoņiem.

Netika atbalstīts arī apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK deputātu priekšlikums - aizliegt kandidēt pašvaldību vēlēšanās personām, kuras neprot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai.

Netika atbalstīts arī partijas "Jaunais laiks" Saeimas frakcijas deputātu priekšlikums noteikt: katras republikas pilsētas un novada administratīvā teritorija veido atsevišķu vēlēšanu apgabalu.

 

 

 

Citur valdībā, partijās, pašvaldībās, presē, tiesu lietās un NVO...

 

 

 

Eksperti atzīst, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likumā ir nepilnības

LETA  06/10/08    Eksperti, kuri šodien Rīgas pilī pulcējās, lai vērtētu un skaidrotu Saeimas pagājušonedēļ pieņemto Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likumu, atzīst, ka tajā ir nepilnības.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks Viesturs Burkāns žurnālistiem uzsvēra, ka likumā nevajadzēja sašaurināt tiesībsargājošo iestāžu tiesības, kā arī, ja likums stātos spēkā pašreizējā redakcijā, tas būtu pretrunā ar Krimināllikumu.

Zaļo un zemnieku savienības deputāts Vilnis Edvīns Bresis (ZZS), kurš iesniedzis pretrunīgākos priekšlikumus, ekspertu sanāksmē sapratis, ka likumu Valsts prezidents Valdis Zatlers atdos parlamentam.

Bresis sacīja, ka presē par viņa priekšlikumu izskanējis tik daudz muļķību, ka viņam "no kauna jālien zemē".

Prezidenta padomniece likumdošanas jautājumos Sandra Kukule žurnālistus informēja, ka prezidents nekavēsies ar likuma tālāko virzību.

"Pašreizējā likuma redakcijā ir strīdīgi un interpretējamie jautājumi, kas var radīt problēmas likuma piemērošanā, taču tas, vai likums tiks atgriezts Saeimai, ir prezidenta lēmums, kuru es nevaru komentēt," sacīja Kukule.

Uz tikšanos Rīgas pilī šodien pulcējās atbildīgās komisijas par likuma izskatīšanu - Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un pretkorupcijas komisijas vadītājs Juris Dalbiņš (TP) un deputāti, kuru priekšlikumi radījuši vislielāko rezonansi, - Bresis un Kārlis Leiškalns (TP). Tāpat uz sanāksmi bija aicināti Ģenerālprokuratūras, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvji.

Saskaņā ar Satversmi Valsts prezidentam desmit dienu laikā ir jāizlemj, vai likums publicējams vai arī nododams otrreizējai caurlūkošanai Saeimā. Par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likuma izsludināšanu vai atdošanu parlamentam otrreizējai caurlūkošanai prezidentam lēmums jāpieņem līdz 14.jūnijam.

LETA jau ziņoja, ka 5.jūnijā, trešajā, galīgajā lasījumā izskatot likumu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, tajā tika iekļautas normas, kas sašaurina nelikumīgi iegūtu līdzekļu definīciju.

Kā aģentūrai LETA iepriekš sacīja Burkāns, viņam nav izprotama deputātu rīcība, atbalstot vairākus Breša priekšlikumus, kas sašaurina nelikumīgi iegūtu līdzekļu definīciju, kā arī banku darbinieku apmācību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanu saistīto risku atpazīšanā.

Burkāns pauda neizpratni, ka Saeimas vairākums nav atbalstījis iepriekš atbildīgās komisijas pieņemtos priekšlikumus, kuru apspriešanā piedalījušies dažādu nozaru speciālisti, panākot vienošanos.

Zaļo un zemnieku frakcijas konsultants un jurists Māris Grudulis, kurš palīdzēja deputātam Bresim sagatavot priekšlikumus, kas pēkšņi tika iekļauti Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, iepriekš skaidroja, ka priekšlikumi ir radīti ar mērķi viennozīmīgi un atbilstoši Eiropas Savienības direktīvu un Latvijai saistošo starptautisko konvenciju prasībām precizēt likuma normas.

Partija "Jaunais laiks" (JL) lūgusi Valsts prezidentu neizsludināt minēto likumu.

Tāpat JL sākusi vākt nepieciešamos 34 Saeimas deputātu parakstus, lai Valsts prezidents Satversmes 72.panta kārtībā apturētu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likuma publicēšanu. Saskaņā ar Satversmes 72.pantu, ja tiks savākti nepieciešamie paraksti un ja likuma publicēšana tiks apturēta, tad tiks sākta parakstu vākšana par apturētā likuma atcelšanu un, ja tiks savākta desmitā daļa visu vēlētāju parakstu, notiks tautas nobalsošana.

JL vēl lems, kurā brīdī iesniegt Valsts prezidentam sagatavotos parakstus. Ja prezidents atdos minēto likumu otrreizējai caurlūkošanai, tiks lemts, vai vispār paraksti būtu jāiesniedz valsts vadītājam.

 

Godmanis: Budžeta izdevumi tiks samazināti par Ls 100 miljoniem

LETA   06/10/08     Šā gada valsts budžeta grozījumos tiks lemts par budžeta izdevumu samazināšanu vismaz par 100 miljoniem latu, šodien žurnālistiem paziņoja premjers Ivars Godmanis (LPP/LC). Tēriņu samazināšana pamatā attieksies uz valsts pārvaldi, kur tiks likvidētas ilgstoši brīvās štata vietas kopā ar budžeta finansējumu, kā arī tiks samazināti valsts iepirkumu apjomi.

Godmanis uzsvēra, ka "tādus iepirkumu apjomus" valsts nevarēs atļauties, tiesa, samazināti gan netiks tie segmenti, kuri stimulē ekonomiku.

Bbudžeta grozījumu izstrāde aktīvi turpinās, un šovakar visi valdības ministri pulcējas pie premjera uz īpašu semināru.

Iepriekš premjers norādījis, ka šā gada budžeta grozījumi un nākamā gada budžets tiks skatīti kopā septembrī.

Godmanis uzsvēra, ka valdība neatkāpsies no principa nodrošināt valsts budžetu bez deficīta, bet, runājot par nākamā gada valsts budžetu, premjers norādīja, ka tas "nebūs paplašināšanās gads". Grūti valdībai būšot pildīt arī iepriekš noslēgtās vienošanās ar sociālajiem partneriem par atalgojuma palielināšanu.

Paralēli valdība lems par atsevišķu nodokļu izmaiņām, kas saistītas ar reinvestētās peļņas neaplikšanu ar nodokļiem, nekustamā īpašuma nodokļa pieauguma apturēšanu gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem, kā arī nodokļu pārskatīšanu auto tirdzniecībā, tos piesaistot CO2 izmešu prasībām, kādas ir lielākajā daļā Eiropas Savienības.

Godmanis arī rūpīgi sola sekot līdzi "Latvijas gāzes" plānotajam tarifu pieaugumam un tā iespējamiem kompensācijas mehānismiem iedzīvotājiem. Lai arī valdība nevar ietekmēt tarifu pieaugumu, tā pastāvēs uz uzņēmuma peļņas rādītāju minimizēšanos, norādīja premjers.

Komentējot ekonomikas situāciju, premjers uzsvēra, ka tajā notiek straujas izmaiņas un kopprodukts samazinās, tomēr novērojama arī tendence, ka ne visās nozarēs notiek iekšzemes kopprodukta (IKP) samazināšanās.

LETA jau ziņoja, ka maijā inflācijas kāpums nav apturēts - salīdzinot ar iepriekšējā gada maiju, patēriņa cenas pieauga par 17,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Precēm cenas pieaugušas par 18%, bet pakalpojumiem - par 17,6%.

Šā gada aprīlī, salīdzinot ar iepriekšējā gada aprīli, patēriņa cenas pieauga par 17,5%, tai skaitā precēm - par 17,6%, bet pakalpojumiem - par 17,3%.

Kā ziņots, šā gada pirmajā ceturksnī IKP apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, pieaudzis par 3,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Savukārt, salīdzinot ar pagājušā gada ceturto ceturksni, vērojams IKP kritums par 4,5%.

IKP pieaugums šā gada sākumā ir būtiski samazinājies pēc vairāku gadu straujas izaugsmes.

 

Deputāti sanāks uz ārkārtas sēdi par ekonomiskās krīzes pārvarēšanu

LETA   06/11/08     Saeimas deputāti pēc opozīcijas partiju ierosinājuma šodien sanāks uz ārkārtas sēdi, lai lemtu par ekonomiskās krīzes pārvarēšanu.

Ārkārtas sēdi rosināja sasaukt 34 opozīcijas deputāti no partijām "Jaunais laiks", "Pilsoniskā savienība" un "Saskaņas centrs", kā arī ārpusfrakciju deputāti.

Minētā sēde tika sasaukta jau pirms nedēļas, taču vēlāk tā tika pārcelta, jo uz sēdi nevarēja ierasties premjers Ivars Godmanis (LPP/LC), kurš bija lūdzis deputātus sēdi atlikt. Pēc deputātu ierosinājuma sēdē līdz šodienai tika izsludināts pārtraukums.

Opozīcijas deputāti ir sagatavojuši lēmumprojektu, kas paredz uzdot Ministru kabinetam līdz šā gada 1.jūlijam iesniegt Saeimai detalizētu ziņojumu par valsts budžeta izpildi šā gada pirmajos piecos mēnešos un rīcības plānu inflācijas ietekmes samazināšanai uz sociāli neaizsargātajām iedzīvotāju grupām.

Deputāti arī rosina līdz šā gada 10.jūlijam sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi, kurā valdībai būtu jāsniedz ziņojums par plānotajiem pasākumiem ekonomiskās krīzes pārvarēšanai.

Kā ziņots, Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka maijā inflācijas kāpums nav apturēts - salīdzinot ar iepriekšējā gada maiju, patēriņa cenas pieauga par 17,9%.

Savukārt iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, pieaudzis par 3,3%. Salīdzinot ar pagājušā gada ceturto ceturksni, vērojams IKP kritums par 4,5%.

 

Latvijā publiski paust politiskos uzskatus vairās 42% iedzīvotāju

LETA  06/11/08     Latvijā publiski paust politiskos uzskatus vairās 42% iedzīvotāju, atsaucoties uz "Gallup" veikto aptauju, raksta interneta izdevums "Washington Profile".

"Gallup" pētījumu veicis postpadomju valstīs, un tas esot atklājis, ka visai daudz cilvēku vairās publiski runāt par politiku un paust savus politiskos uzskatus.

Vissliktākā situācija esot Tadžikijā un Armēnijā, kur publiski paust savus politiskos uzskatus vairoties 68% aptaujāto, Moldāvijā - 63%, Azerbaidžānā - 60%, Uzbekistānā - 57%, Lietuvā - 55%, Gruzijā - 54%, Baltkrievijā - 50%, Igaunijā - 45%, Kazahstānā - 43%, Latvijā - 42%, Krievijā - 40%, Ukrainā - 37%, bet Kirgizstānā - 33%.

Salīdzinājumā ar 2006.gadu situācija esot uzlabojusies tikai Kazahstānā un Kirgizstānā, savukārt visvairāk tā esot pasliktinājusies Lietuvā un Gruzijā.

 

Amata, Rauna un Priekuļi pret valsti

Sarmīte Feldmane, Druva  06/11/08    Satversmes tiesā 30 pašvaldības iesniegušas pieteikumu, ar kuru lūgts izvērtēt Ministru kabineta 2007.gada 4.septembra noteikumu par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo iedalījumu atbilstību augstāka juridiska spēka normatīviem aktiem. Pašvaldības nepiekrīt izmaiņām pagastu (novadu) administratīvi teritoriālajās robežās, kas noteiktas ar apstrīdētajiem noteikumiem.

Pašvaldības uzskata, ka apstrīdētā normatīvā akta izstrāde un pieņemšana nav notikusi demokrātiskā un tiesiskā procesā, jo minētie MK noteikumi ir izdoti, neuzklausot pašvaldības par to teritoriju robežu izmaiņām, kā to paredz Latvijas un starptautiskie normatīvie akti.

22 pašvaldības Satversmes tiesā iesniegušas kopīgu pieteikumu.To vidū arī Raunas un Priekuļu pagasta padomes.

"Ceram, ka Satversmes tiesa ņems vērā iedzīvotāju un deputātu lemto, ka Raunas pagastā dzīvo cilvēki, kam nav mazsvarīgi, kurā teritorijā viņi dzīvo, un kas lemj par tās attīstību," "Druvai" sacīja Raunas pagasta padomes priekšsēdētājs Andris Neimanis.

Vēl astoņas pašvaldības iesniegušas katra savu pieteikumu. Arī Amatas novada dome. Pašvaldības vadītāja Elita Eglīte pastāstīja, ka grozījumi vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma projektā izstrādāti, neuzklausot pašvaldības viedokli un neievērojot iebildumus. "Mēs uzskatām, ka ministrija nav pamatojusi izmaiņu nepieciešamību un nav konsultējusies ar pašvaldību, kā to prasa likums. Ar precīzu grozījumu saturu pašvaldība varēja iepazīties tikai 4.septembra Ministru kabineta sēdē, kad arī tika izdoti apstrīdētie grozījumi. Būtībā bez pamatojuma un konsultēšanās ar pašvaldībām ir notikusi varas centralizācija, samazinot novadu skaitu no 167 uz 96," viedokli pauž pašvaldības vadītāja un uzsver, ka MK noteikumu izstrāde un pieņemšana nav notikusi demokrātiskā un tiesiskā procesā, jo nav uzklausīts pašvaldības viedoklis par tās teritorijas robežu izmaiņām, kā to paredz likums un arī starptautiskās tiesību normas.

Satversmes tiesai triju dienu laikā (prasība iesniegta piektdien) jāizvērtē, vai tas reģistrējams kā pieteikums. Ja iesniegtais pieteikums atbildīs visām prasībām un tiks reģistrēts, tad tas tiks nodots kolēģijai, kas mēneša laikā lems, vai ierosināt lietu. Alsungas pagasta padome pieteikumu iesniedza agrāk, Satversmes tiesa to pieņēma un ierosināja lietu.

 

Šlesers: Vispirms jāizveido tiesību aktu bāze reģionālajai reformai, tad - novadu karte

LETA  06/11/08    Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC) uzskata, ka vispirms jāizveido tiesību aktu bāze reģionālajai reformai, tad - novadu karte, informēja ministra padomnieks Ģirts Dripe.

Tiekoties ar Cēsu rajona pašvaldību vadītājiem, ministrs norādījis, ka valdības koalīcija vienojusies vispirms izveidot tiesību aktu bāzi reģionālajai reformai un tikai tad lemt par novadu karti.

Ministrs ir pārliecināts, ka reģionālā reforma ir ļoti būtiska, lai ekonomiskā aktivitāte nekoncentrētos tikai ap dažām lielajām pilsētām, bet izveidotos vairāki spēcīgi novadi ar attīstītiem centriem. Reģionālās reformas laikā Satiksmes ministrijas galvenā atbildība būs ceļu sakārtošana.

Šlesers Cēsu rajona pašvaldību vadītājus informēja, ka galvenokārt valsts atbalsts ceļu būvniecībai un remontiem tiks sniegts tieši ekonomiski pamatotāk izveidotajiem novadiem.

"Finansējums ceļiem vēl ilgi nebūs pietiekami liels, tādējādi ir jānosaka prioritātes. Mēs rūpīgi pētīsim jauno novadu nākotnes plānus. Ceļi vispirms tiks sakārtoti tajās pašvaldībās, kuras spēs piesaistīt investīcijas un nodrošināt cilvēkiem darba vietas," uzsvēris satiksmes ministrs.

Vienlaikus ministrs norādīja, ka naudas apjoms ceļiem turpinās pieaugt. Šogad vien pašvaldības no Valsts autoceļu fonda saņems 70 miljonus latu, bet 2-3 gadu laikā šī summa sasniegs jau 100 miljonus. Turklāt pašvaldības no nākamā gada papildus vēl saņems 35 miljonus latu otrās šķiras ceļu sakārtošanai. Patlaban šim mērķim tiek atvēlēti 12 miljoni latu.

 

Cicerona balvu nacionālajā politikā iegūst Jānis Peters un Ligita Strazda

LETA  06/11/08    Šogad Cicerona balvu nacionālajā politikā ieguvis dzejnieks Jānis Peters par Atmodas laika idejas attīstīšanu un Daugavpils bāriņtiesas priekšsēdētāja Ligita Strazda par neatlaidību, bērna tiesības aizstāvot.

Strazda balvas saņemšanā atzina, ka viņas paveiktajam darbam lieti noder latviešu sakāmvārds "mazs cinītis gāž lielu vezumu". "Es ar savu darbu un arī Daugavpils bāriņtiesas kolektīvs ar savu darbu parādīja, ka ikviens spēj darīt labas lietas. Mēs katrs, esot savā vietā, varam palīdzēt nosargāt bērnus," sacīja Strazda.

Par radiožurnālista meistarību ar Cicerona balvu šogad žurnālistikā tika apbalvots žurnālists Haralds Burkovskis, kurš atzina, ka viņam ir svarīgi saņemt balvu, kas ir nodēvēta ne tikai prasmīga filozofa, bet arī laba oratora vārdā.

Cicerona balva sabiedriskajās attiecībās tika piešķirta festivālam "O! Vācija". Kā atzina kultūras ministre Helēna Demakova (TP), šogad festivāls "O! Vācija" iezīmēja jaunu lappusi Latvijas un Vācijas kultūras attiecībās.

"Cicerona balva ir vislabākā balva, kas radīta Latvijā, jo šajā valstī biežāk mēdz runāt par dažādām sliktām lietām. Ar festivālu "O! Vācija" mēs parādījām, ka neiespējamas lietas ir iespējams realizēt. Ja pirms četriem gadiem šķita neiespējami, ka uz Latviju atbrauks tāds augstas klases orķestris, kāds ir "Berlīnes filharmoniķi", tad mēs padarījām to iespējamu un uz Latviju maijā atvedām "Berlīnes filharmoniķus"," sacīja Demakova.

Par festivāla "O! Vācija" rīkošanu Cicerona Goda nosaukuma diplomu šodien saņēma gan Latvijas Kultūras ministrija, gan Vācijas vēstniecība Latvijā.

Ar Cicerona Goda diplomu šodien apbalvota tika arī valsts kontroliere Inguna Sudraba par augstu ētisku pieprasījumu valsts pārvaldei. Savukārt par Latvijas kultūras sasniegumu starptautisku veicināšanu Cicerona Goda diploms tika piešķirts Ukrainas vēstniekam Latvijā Raulam Čilačavam un Lietuvas vēstniekam Latvijā Antanam Vinkum.

Lietuvas vēstnieks Latvijā, saņemot balvu, atzina, ka publiska godināšana ir dārga katram cilvēkam. "Es šo apbalvojumu uztveru kā cieņas izteikšanu visai Lietuvai par aizvien labo kaimiņu attiecību stiprināšanu," sacīja Vinkus.

Savukārt Čilačava sacīja, ka šīs balvas piešķiršana liecina par latviešu atbalstu un labvēlību pret to valsti, kuru viņš pārstāv Latvijā.

Tāpat Cicerona Goda diploms tika pasniegts reklāmas nominācijā, kuru saņēma kampaņa "Mītavas alus" par veiksmīgu sadarbību ar grupu "Prāta vētra".

Jau tradicionāli kopā ar Cicerona balvas pasniegšanu, kuras mērķis ir atzīt un veicināt mediju, politisko partiju, reklāmas un sabiedrisko attiecību aģentūru efektīvu, sabiedriski nozīmīgu komunikāciju ar dažādām auditorijām, tiek pasniegta arī Mērfija balva, ar kuru tiek atzīmēta attiecīgā laika posma ievērojamākā neveiksme žurnālistikas, politikas, reklāmas vai sabiedrisko attiecību jomā, norādīja žūrijas loceklis Miervaldis Mozers.

Šogad Mērfija balvu nacionālajā politikā saņēma īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Oskars Kastēns (LPP/LC) "par integrācijas problēmu skaidrojumu ar personiskiem un sekliem argumentiem".

Savukārt "Rīgas ūdens" tika pie Mērfija balvas sabiedriskajās attiecībās par to, ka sabiedrība netika informēta par ūdens piegādes pārtraukšanu.

Mērfija balvu reklāmā saņēma "Melnā un baltā datora" reklāmas kampaņa.

Presē publicētājā reklāmā zem virsraksta "Kamēr baltie atpūšas, melnie strādā" bija redzami divi portatīvie datori - balts uz melna fona un melns - uz balta. Vārdu salikums "kamēr baltie atpūšas, melnie strādā" norāda uz to, ka cilvēki ar melnu ādu krāsas joprojām tiek uzskatīti par tādiem, kam jāstrādā, kamēr baltādainie cilvēku atpūšas uz viņu darba rēķina, šodien norādīja "Afrolat" priekšsēdētāja vietnieks Džordžs Stīls. "Medijiem ir jāstrādā tādā veidā, lai neviens netiktu aizskarts. Diemžēl, veidojot šo reklāmu, neviens nedomāja tik dziļi, kā to vajadzēja darīt," sacīja Stīls.

Šogad tika izvirzīta arī Mērfija balva žurnālistikā, kurā tika nominēti LNT žurnālisti Inese Supe un Kārlis Seržants par raidījuma "Degpunktā" neprofesionālu vadīšanu, informēja pasākuma rīkotāji.

Mozers informēja, ka šajā nominācijā balva šogad netiek pasniegta, jo netika iegūts pietiekami liels balsu skaits, lai balvu varētu piešķirt.

Cicerona balva tiek pasniegta jau desmito gadu.

Cicerona balvas žūrijas priekšsēdētājs Jānis Stradiņš atzina, ka ir liels prieks par to, ka pirms desmit gadiem iedibinātā balva vēl aizvien tiek pasniegta.

Cicerona balvu piešķiršanu organizē Zinātņu akadēmija, Latvijas Universitāte, piedaloties Latvijas Reklāmas un Latvijas Sabiedrisko attiecību kompāniju asociācijām un Žurnālistu savienībai.

 

Lagzdiņš: Tautas partija savu kļūdu limitu ir izsmēlusi

LETA   06/11/08    "Tautas partija savu kļūdu limitu ir izsmēlusi, taču joprojām mana pārliecība ir, ka partija spēs saņemties,'' šādu viedokli pēc partijas Saeimas frakcijas sēdes pauda deputāts Jānis Lagzdiņš.

Frakcijas sēdē šodien tika analizēta Lagzdiņa un viņa kolēģa Dzintara Ābiķa rīcība, atbalstot opozīcijas pieprasījumu Valsts prezidentam apturēt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma publicēšanu.

''Ja mēs turpmāk partijā nepieļausim kļūdas un saņemsimies, tad spēsim mainīt situāciju. Protams, es joprojām palieku partijā, kura nav izsmēlusi iespējas ietekmēt politiskos procesus,'' sacīja Lagzdiņš.

Tautas partijas frakcijas vadītājs Māris Kučinksis sacīja, ka partija turpmāk centīsies jautājumus vairāk izrunāt savā starpā, lai nonāktu pie vienota viedokļa.

''Frakcijā neviens nevēlas Lagzdiņa un Ābiķa nosodīšanu vai, nedod Dievs, viņu izslēgšanu. Turpmāk mēs noteikti spēsim izrunāties un rast vienotu viedokli," teica Kučinskis.

Jau ziņots, ka Lagzdiņš un Ābiķis sākotnēji parakstīja "Jaunā laika" (JL) vēstuli prezidentam Valdim Zatleram, aicinot apturēt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likuma grozījumu publicēšanu. Šādā gadījumā divu mēnešu laikā saskaņā ar Satversmi būtu jārīko parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai.

Tagad abi deputāti apgalvo, ka JL viņus ir maldinājis un viņi neatbalsta parakstu vākšanas rīkošanu, tādēļ savus parakstus atsauca. Abi deputāti arī norādīja, ka atbalsta likuma atdošanu Saeimai otrreizējai caurskatīšanai, bet ne tautas nobalsošanas rīkošanu.

Kā ziņots, Zatlers šodien nolēma nodot otrreizējai caurlūkošanai Saeimā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likumu.

 

Godmanis: Ja inflācija nemazināsies, jāmeklē atbalsta pasākumi trūcīgajiem

LETA   06/11/08     Ja gada otrajā pusē citu iemeslu dēļ nemazināsies inflācija, valdībai nāksies papildus pensiju indeksācijai veikt citus atbalsta pasākumus valsts trūcīgajiem iedzīvotājiem, šovakar raidījumā "Kas notiek Latvijā" atzina Ministru prezidents Ivars Godmanis (LPP/LC).

Pēc Godmaņa teiktā, nedrīkst pieļaut, ka Latvijai kā "inflācijas čempioniem" Eiropā izveidotos arī valsts budžeta deficīts.

Rīt finanšu ministrs Atis Slakteris (TP) nāks klajā ar kritērijiem, saskaņā ar kuriem valsts izdevumi tiks samazināti par 100 miljoniem latu.

Pēc Slaktera teiktā, ja Latvija pieļaus lielu budžeta deficītu, mūsu valsts starptautiskā reputācija tiks iedragāta. Turklāt, lai nosegtu deficītu, būs ļoti dārgi jāaizņemas. Pēc Godmaņa domām, šāds kredīts izmaksātu valstij ļoti dārgi un galarezultātā kredītu izmaksu pieaugumu izjustu ikviens.

Savukārt ekonomists Andris Strazds prognozēja negatīvu Latvijas ekonomikas izaugsmi, atzīstot, ka gada trešajā ceturksnī, visticamāk, "būsim mīnusos".

Premjers turpmākajā darbā izvirzījis trīs mērķus: "bez lieliem satricinājumiem spert pēdējo soli pasaules enerģētikas cenās", panākt, lai Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugums "nenonāk mīnusā" un vidējā termiņā saglabājas 3-5% līmenī, un pēc tam uzdevums ir Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeni un atalgojumu "vilkt klāt" pie Eiropas Savienības vidējā līmeņa.

 

Maizītis: Pēdējā laikā ar likumiem nevis palīdz, bet kavē noziegumu atklāšanu

LETA  06/12/08    Pēdējā laikā Latvijā tiek pieņemts gana daudz tādu likumdošanas normu, kas nevis palīdz, bet gan traucē noziegumu atklāšanu, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja ģenerālprokurors Jānis Maizītis. Turklāt nereti šīs normas traucē nevis cīnīties ar sīkiem noziegumiem, bet gan atklāt būtiskus likumpārkāpumus.

Kā viens no šādiem piemēriem tika minēts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likums, kurā tika iestrādāti Zaļo un zemnieku savienības deputāta Viļņa Edvīna Breša priekšlikumi, kas prokuratūras vērtējumā var apgrūtināt izmeklēšanu.

Maizītis atzīmēja, ka sākotnēji komisiju līmenī likums bijis izstrādāts precīzi, taču tad nākuši neapspriesti Breša priekšlikumi, kuri guvuši parlamenta vairākuma atbalstu.

Pēc Maizīša vārdiem, starptautiskās tiesībsargu organizācijas jau Latvijas prokuratūru esot brīdinājušas, ka šādas likuma redakcijas variantā mūsu valsts varot tikt izslēgta no informācijas aprites sistēmas, kas būtiski ietekmētu potenciālās sekmes noziegumu novēršanā. Reakcija bija tūlītēja, piebilda ģenerālprokurors.

Kā ziņots, Valsts prezidents Valdis Zatlers ir nodevis otrreizējai caurlūkošanai Saeimā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likumu. Pēc tikšanās ar premjeru Ivaru Godmani (LPP/LC) Zatlers veltīja asu kritiku Saeimā pagājušajā nedēļā pieņemtajam likumam.

"Man ir ļoti nepatīkami atzīt, ka Saeima šo likumu pieņēma ļoti sasteigti, pavirši un nekvalitatīvi," sacīja Valsts prezidents. Latvijas starptautiskie partneri ir ļoti ilgi gaidījuši šā likuma pieņemšanu, un tā pašreizējā redakcija var kaitēt starptautiskajai finanšu sistēmai. "Deputātu kungi papriekš sāka balsot un pēc tam domāja," politisko partiju viedokļa maiņu par šā likuma redakciju skaidroja Valsts prezidents.

Kā ziņots, eksperti, kuri 10.jūnijā Rīgas pilī pulcējās, lai sniegtu savu vērtējumu un skaidrojumus Saeimas pagājušonedēļ pieņemtajam Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likumam, atzīst, ka tajā ir nepilnības.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks Viesturs Burkāns uzsvēra, ka likumā nevajadzēja sašaurināt tiesībsargājošo iestāžu tiesības, kā arī, ja likums stātos spēkā tagadējā redakcijā, tas būtu pretrunā ar Krimināllikumu.

Savukārt Bresis, kurš iesniedzis pretrunīgākos priekšlikumus, ekspertu sanāksmē sapratis, ka likumu Zatlers atdos parlamentam. Bresis sacīja, ka presē par viņa priekšlikumu izskanējis "tik daudz muļķību", ka viņam "no kauna jālien zemē".

Jau ziņots, ka 5.jūnijā, trešajā, galīgajā lasījumā izskatot likumu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, tajā tika iekļautas normas, kas sašaurina nelikumīgi iegūtu līdzekļu definīciju.

Kā iepriekš sacīja Burkāns, viņam nav izprotama deputātu rīcība, atbalstot vairākus Breša priekšlikumus, kas sašaurina nelikumīgi iegūtu līdzekļu definīciju, kā arī banku darbinieku apmācību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanu saistīto risku atpazīšanā.

Burkāns pauda neizpratni, ka Saeimas vairākums nav atbalstījis iepriekš atbildīgās komisijas pieņemtos priekšlikumus, kuru apspriešanā piedalījušies dažādu nozaru speciālisti, panākot vienošanos.

Zaļo un zemnieku frakcijas konsultants un jurists Māris Grudulis, kurš palīdzēja deputātam Bresim sagatavot priekšlikumus, kas pēkšņi tika iekļauti Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, iepriekš skaidroja, ka priekšlikumi ir radīti ar mērķi skaidri un atbilstoši Eiropas Savienības direktīvu un Latvijai saistošo starptautisko konvenciju prasībām precizēt likuma normas.

 

Segliņš: Reģionālā reforma nodrošinās sabiedrisko kārtību un drošību

LETA   06/13/08     Gaidāmā administratīvi teritoriālā reforma un līdz ar to arī policijas reforma nodrošinās sabiedrisko kārtību un drošību, šodien žurnālistiem sacīja iekšlietu ministrs Mareks Segliņš (TP) pēc iepazīšanās ar Valsts policijas (VP) izstrādāto attīstības jeb reformas plānu turpmākajiem pieciem gadiem.

Segliņš pastāstīja, ka policijas galvenie reģionālie centri atradīsies Jelgavā, Daugavpilī, Valmierā un Kuldīgā. Savukārt Rīgā būs policijas centrālais aparāts, kā arī reģionālais centrs.

Tieši šodien ir pieņemts lēmums, ka Kurzemes reģionālais centrs atradīsies Kuldīgā, lai gan pilsēta ir mazāka nekā Liepāja, tomēr tā esot ģeogrāfiski izdevīgākā vietā un arī tās pašvaldība ir daudz pretimnākošāka, piemēram, Kuldīgas pilsētas dome solījusi uzcelt dzīvojamo ēku ar 50 dzīvokļiem policistiem, kuri dotos strādāt uz Kuldīgu.

Segliņš arī informēja, ka minētajos reģionālajos centros tiks uzbūvētas četras jaunas policijas pārvalžu ēkas un pirmo no tām, visticamāk, cels Daugavpilī. Būvniecību varētu uzsākt jau nākamgad.

Ministrs arī policijas vadībai norādīja, ka šobrīd aktuāli ir domāt par to, cik daudz policistu no Rīgas centrālā aparāta varētu tikt nosūtīti darbam reģionos. Ierobežoto budžeta līdzekļu dēļ štata vietas policijā nav plānots palielināt.

Kā žurnālistiem sacīja ministra padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Normunds Beļskis, šodien tikšanās laikā Segliņš arī norādījis uz gauso Iekšlietu īpašumu aģentūras darbu. Beļskis norādīja, ka aģentūra ļoti lēni saskaņo ar citām valsts institūcijām nepieciešamos dokumentus, tādējādi būtiski kavējot jauno policijas ēku būvniecību. Segliņš uzskatot, - ja aģentūra strādātu ātrāk, jau šogad būtu iespējams uzsākt policijas ēkas būvniecību Daugavpilī.

Ministrs atzina, ka kopumā Valsts policijas piedāvātais reformas modelis rada pozitīvu iespaidu, tomēr tajā, iespējams, vēl tiks veiktas korekcijas. Ministrs uzsvēra, ka reformas rezultātā nedrīkst pazemināties kopējais drošības un sabiedriskās kārtības līmenis, policijai jābūt sasniedzamai ikvienam iedzīvotājam, nav pieļaujama štatu palielināšana un jānovērš funkciju pārklāšanās.

Valsts policijas priekšnieka Alda Lieljukša prezentētais policijas reformas plāns paredz veidot trīs līmeņu sistēmu, kas sastāv no Valsts policijas centrālā aparāta, reģionālajām pārvaldēm un policijas iecirkņiem, kas apkalpos attiecīgos novadus, aģentūru LETA informēja Iekšlietu ministrijas Preses centra vadītāja Laura Karnīte.

Centrālā aparāta funkcijās ietilps darbības Kriminālpolicijas, Kārtības policijas un administratīvajā jomā starpreģionālā un starptautiskā līmenī, kā arī Valsts policijas darba administratīvā vadība un informācijas apkopošana un analīze.

Reģionālās pārvaldes risinās jautājumus reģionu līmenī, un tajās tiks koncentrēti galvenie policijas finanšu, materiāli tehniskie un speciālistu resursi. Reģionālās pārvaldes sniegs atbalstu zemākā līmeņa struktūrvienībām savā reģionā, kā arī koordinēs to darbību un sadarbību.

Reģionālās pārvaldes tiks veidotas atbilstoši tiesu apgabaliem un atradīsies Rīgā, Valmierā, Jelgavā, Daugavpilī un Kuldīgā. Rīgas reģiona pārvalde ietvers Rīgu, Rīgas rajonu, Jūrmalu un Ogri, Valmieras reģiona pārvaldē ietilps Valmiera, Alūksne, Cēsis, Gulbene, Madona, Limbaži un Valka, Zemgales reģiona pārvaldē - Jelgava, Dobele, Bauska, Tukums un Aizkraukle, Latgales reģiona pārvaldē - Daugavpils, Rēzekne, Balvi, Krāslava, Jēkabpils, Ludza un Preiļi, bet Kurzemes reģiona pārvaldē - Liepāja, Ventspils, Kuldīga, Talsi un Saldus.

Reformas īstenošanas termiņi ir cieši saistīti ar jaunu policijas ēku būvniecību plānotajos reģionu centros. Iepazīstoties ar būvju projektēšanas norisi, iekšlietu ministrs asi kritizēja Iekšlietu īpašumu valsts aģentūru, kuras dēļ aizkavējusies vairāku projektu virzība. Ministrs arī plāno nākamnedēļ tikties ar VAS "Valsts nekustamie īpašumi" vadību, lai pārrunātu sadarbību policijai nepieciešamo ēku būvniecībā.

Ministrs pateicās Kuldīgas pašvaldībai, kas izrādījusi lielu pretimnākšanu, gan piešķirot zemi jaunas policijas ēkas būvniecībai, gan solot par saviem līdzekļiem uzcelt jaunu daudzdzīvokļu ēku policijas darbinieku vajadzībām. Pašvaldības pozitīvā attieksme, kā arī izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis ir iemesls, kāpēc Kuldīga, nevis Liepāja šodien tika izvēlēta par Kurzemes reģiona pārvaldes atrašanās vietu.

Jau ziņots, ka iekšlietu ministrs Mareks Segliņš (TP) šodien plkst.9.45 tikās ar Valsts policijas (VP) vadību, lai pārrunātu policijas attīstības vīziju tuvāko piecu gadu perspektīvā administratīvi teritoriālās reformas kontekstā.

Kā aģentūru LETA informēja Iekšlietu ministrijas (IeM) Preses centra vadītāja Laura Karnīte, uz tikšanos ar ministru bija uzaicināti VP priekšnieks Aldis Lieljuksis, Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Dailis Lūks, Galvenās administratīvās pārvaldes priekšnieks Jānis Vonda un Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Valdis Voins.

 

Ločmele «locīs» Dienu

Elmārs Barkāns, Žurnāls "Nedēļa"  06/16/08     Par valsts ietekmīgākā dienas laikraksta galveno redaktori pagājušajā nedēļā kļuva Reģionālās Preses Diena galvenā redaktore–direktore Nellija Ločmele. Šāds pavērsiens daudziem bija negaidīts, bet – vai tas arī ienesīs jaunas vēsmas pašā laikrakstā, kas pēdējā gada laikā ir pazaudējis vairāk nekā 4200 abonentu?

Jau ar pirmo dienu, kad Dienas pasītē parādījās Ločmeles uzvārds, laikraksts mainīja savu rubriku izvietojumu un izskatījās vizuāli citāds. Tas nozīmē, ka "Ločmeles valdīšanas" sākumam jau bija gatavojušies kādu laiku iepriekš. Saturiski gan nekas nemainījās. Un, pēc visa spriežot, laikrakstam būs arī tā pati pozīcija, ko aktīvi deklarē gan pašreizējā, gan arī bijusī galvenā redaktore.

Līdz šim Ločmele žurnālistikas katliņā ir "vārījusies" 15 gadu, un ne bez zināmām sekmēm – sākusi kā parasta reportiere, viņa ir paspējusi gan internetā nodibināt ietekmīgu politikas resursu, gan arī vadīt trešdaļu Latvijas reģionālo izdevumu. Četrus gadus Ločmeles vadībā iznāca 11 rajonu laikraksti – Kurzemē, Vidzemē un Zemgalē. Nedēļa vaicāja reģionālajiem žurnālistiem, kā tad viņi vērtē savu priekšnieci.

Jelgavas laikraksta Zemgales Ziņas žurnālists Edgars Sauka Ločmeles darbību un profesionalitāti vērtē pozitīvi: "Nelliju neklātienē jau iepazinu, kad viņa strādāja kā reportiere Dienā. Pēc tam viņa izveidoja portālu politika.lv, kas, manuprāt, pēc Nellijas aiziešanas ir daudz zaudējis. Par viņas darbību reģionālās preses vadībā varu teikt tikai to labāko. Nellija pazīst "žurnālistikas drēbi", un tas ir ļoti svarīgi. Viņa panāca to, lai mēs strādātu normālā darba vidē – lai būtu normāli krēsli, datori, normāls sadzīviskais komforts. Nozīmīgi ir tas, ka beidzot sakārtoja arī žurnālistu atalgojuma sistēmu, kad gan ienākuma, gan sociālais nodoklis tiek maksāts kā no pamatalgas, tā no honorāriem. Esmu runājis ar daudziem kolēģiem, un visi atzinuši, ka tas ir pozitīvi vērtējams.

Nu, kā jau žurnālistikā pieņemts, jāpasaka arī kaut kas negatīvs. (Smejas.) Jāteic, Nellija dažreiz ir pārāk paštaisna – ja viņai tā liekas, tad tā jābūt. Kaut gan jāteic, ka nezinu, kāds būtu es, ja atrastos viņas amatā. Varbūt šī viņas rakstura īpašība arī ir vajadzīga vadošā amatā. Bet nav jau viss tik traģiski. Es jebkurā momentā viņai varu piezvanīt un pateikt: "Tas, ko tu esi izfunktierējusi, jau nu gluži pareizi nav" un tad kopīgi izdiskutēt problēmu."

Arī avīzes Bauskas Dzīve žurnālists Vilnis Auzāns neskopojas ar uzslavām: "Pazīstot Nelliju jau pāris gadu, varu uzsvērt viņas vēlmi darboties. Domāju, ka viņu uztur nemitīgais lielas enerģijas daudzums, ko viņa gūst, manuprāt, tieši strādājot. Kārtojot dažādus ar darba lietām saistītus jautājumus, esmu konstatējis, ka Nellija spēj ātri sakomunicēt dažādas vajadzīgās personas. Nevar noliegt, dažreiz viņas rīcībā iezogas haotisms, bet man tam ir pavisam vienkāršs izskaidrojums – radošai personībai radoša nesakārtotība ir jo raksturīga.

Vēl man šķiet, ka Nellijas šābrīža ārējais tēls īsti atbilst viņas būtībai, varbūt arī raksturam. Vienīgi varu piebilst, ja Nellija kādam pirmajā brīdī šķiet tāda skarba, varbūt arī nedaudz sevī vērsta, tad viņas īstā būtība tāda nav. Ir gadījies dzirdēt viņu jokojam, sabiedrībā uzturam omulīgu noskaņu. Protams, darba procesā – stingrība un noteiktība, tās ir viņas rakstura iezīmes. Liekot kopā šos trīs jēdzienus Diena, Sarmīte Ēlerte un Nellija Ločmele, man šķiet, viss turpinās tālāk. Ja nu vienīgi nedaudz iezagsies kāda gaisīga nots. Es tā vismaz ceru."

***

FAKTI

Nellija Ločmele

Dzimusi: 1973. gada 7. augustā.

Ģimenes stāvoklis: precējusies; vīrs – bijušais LTV ģenerāldirektors Rolands Tjarve.

Izglītība:

1991. – beigusi Madonas 1. vidusskolu;

1995. – ieguvusi bakalaura grādu komunikācijas zinātnē Latvijas Universitātes (LU) Filoloģijas fakultātē;

1997. – ieguvusi maģistra grādu politikas zinātnē LU Vēstures un filozofijas fakultātē;

2004. – ieguvusi bakalaura grādu filozofijā LU Vēstures un filozofijas fakultātē;

2006. – Komercizglītības centra Profesionālās izglītības programmā apguvusi Biznesa vadības kursu;

2007. – studējusi Bonnier Media University Stokholmā (Zviedrija).

Karjera:

1992.–1994. – politikas reportiere un ziņu redaktore laikrakstā Neatkarīgā Cīņa, laikraksta pielikuma Cietumnieku Avīze redaktore;

1996. – U.S.–Baltic foundation devis iespēju sešas nedēļas uzturēties ASV, Oklahomas štata Talsas pilsētā, un stažēties avīzē Tulsa World;

1994.–2000. – politikas ziņu reportiere laikrakstā Diena;

2001.–2006. – interneta portāla politika.lv galvenā redaktore;

2006. – kļuvusi par SIA Reģionālā Prese Diena galveno redaktori–direktori;

2008.06. – kļuvusi par AS Diena galveno redaktori.

Politiskā un sabiedriskā darbība:

1997. – konkursa Žurnālistikas jaunā cerība 97 uzvarētāja;

biedrības Sabiedriskās politikas centrs "Providus" līdzdibinātāja.

 

Elita Veidemane strādās "Neatkarīgajā Rīta Avīzē"

TVNET  06/16/08     Viena no Latvijas pieredzes bagātākajām politiskajām žurnālistēm Elita Veidemane turpmāk strādās laikrakstā Neatkarīgā Rīta Avīze, ieņemot šī izdevuma galvenās redaktores vietnieces amatu.

SIA "Mediju nams" valdes priekšsēdētājs Armands Puče šīs pārmaiņas skaidro ar mediju vides patērētāju prasību izmaiņām: ''Dienas avīzes jau sen vairs neražo ziņas – tās skaidro procesus, palīdz cilvēkiem atrast atbildes uz jautājumiem un izprast sakarības. Tēmu piesātinājums noteiks šo izdevumu dzīvotspēju nākotnē, tāpēc priekšplānā laikrakstos izvirzīsies spēcīgas un profesionālas personības, kas spēj šīs kvalitātes nodrošināt. Par Elitas Veidemanes radošajām prasmēm nav pamats šaubīties, viņas pievienošanās Neatkarīgās kolektīvam dos laikrakstam un lasītājiem spilgtu profesionāli, kas izprot sabiedrībā notiekošos sociālpolitiskos procesus. Savu zīmolu Elita savulaik izveidoja dienas laikrakstā un tāpēc ir tikai loģiski, ka viņa atgriežas vidē, kur viņa iederas vislabāk. Viņa ir atgriezusies tajā apritē, kurā viņu iemīlēja lasītāju tūkstoši jau Atmodas laikā.''

Neatkarīgās galvenā redaktore Anita Daukšte uzskata, ka Elitas Veidemanes pievienošanās Neatkarīgās komandai ir liels ieguvums avīzes profesionalitātes un ietekmes nostiprināšanai. ''Elita Veidemane ir Atmodas laiku leģenda, kura savu profesionālo un nacionālo stāju nav zaudējusi vai iztērējusi. Viņas uzskati un vārdi par sociālpolitiskajām norisēm valstī ir tieši un asi, viņas pieredze žurnālistikā ir bagāta. Viņa spēs ar savu neordināro un aso skatījumu piepildīt to vēstījumu, ko, mediju vides transformācijas laikā, lasītāji gaida no laikraksta '', uzsver A.Daukšte.

Elita Veidemane popularitāti kā žurnāliste ieguva Latvijas neatkarības atjaunošanas laikā, kad vadīja laikrakstu Atmoda (1988 – 1992) un bija Latvijas Tautas frontes domes locekle, viņa ir sešu grāmatu autore un sarakstījusi scenārijus trīs filmām. Kopš 2007. gada viņa bija žurnāla Vakara Ziņas redaktore.

 

Zalāns aptur infrastruktūras attīstības maksas iekasēšanu

TVNET  06/16/08    Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns, pamatojoties uz Rīgas tiesas apgabala prokuratūras iesniegumu, apturējis Rīgas pilsētas domes noteikumu par vienreizēju maksu pilsētas infrastruktūras attīstībai darbību, vienlaikus aicinot valdību rast risinājumu, lai pašvaldības varētu efektīvi iesaistīt privātpersonas sociālās un ekonomiskās infrastruktūras plānošanas un attīstības finansēšanas nodrošināšanā.

Rīgas pilsētas dome 2005.gada 20.decembrī pieņēmusi „Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus''. Saskaņā ar saistošajiem noteikumiem ikvienai personai, kura Rīgas pilsētas teritorijā paredzējusi īstenot būvniecības ieceri, saskaņots būvprojekts jāiesniedz Rīgas pilsētas domes Pilsētas attīstības departamenta Ekonomikas pārvaldē vienreizējās maksas un iemaksas termiņu noteikšanai Rīgas pilsētas infrastruktūras attīstībai.

Vienreizējās maksas apjoms tiek noteikts saskaņā ar Rīgas pilsētas domes 1995.gada 7.marta noteikumiem „Vienreizējās maksas pilsētas infrastruktūras attīstībai aprēķināšanas noteikumi''. Pēc vienreizējās maksas samaksas pilsētas infrastruktūras attīstībai Rīgas pilsētas domes Pilsētas attīstības departamenta Rīgas pilsētas Būvvalde personai izsniedz būvatļauju. Minētais maksājums noteikts kā obligāts, pārkāpjot likumā „Par nodokļiem un nodevām'' noteikto, jo minētais likums pašreizējā redakcijā neparedz vietējai pašvaldībai tiesības iekasēt šāda veida maksājumu. Uz to norādījusi gan Valsts kontrole, gan Rīgas tiesas apgabala prokuratūra, kas aicināja apturēt Rīgas pilsētas domes saistošo noteikumu darbību.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) atbalsta iespēju pašvaldībām efektīvi iesaistīt privātpersonas infrastruktūras, tai skaitā, inženierinfrastruktūras un visu veidu sociālās un ekonomiskās infrastruktūras plānošanas, uzturēšanas un attīstības finansēšanas nodrošināšanā. Ņemot vērā līdzšinējos straujos tautsaimniecības, tai skaitā būvniecības nozares attīstības tempus, pašvaldības saviem spēkiem nespēj nodrošināt situācijai atbilstošu infrastruktūru.

Minētās situācijas risināšanai RAPLM bija izstrādājusi priekšlikumus grozījumiem Ministru kabineta noteikumos par kārtību, kādā pašvaldības var uzlikt pašvaldības nodevas, kas paredzēja infrastruktūras maksājumu noteikt kā pašvaldības nodevas par būvatļaujas saņemšanu likmes daļu. Ministru kabineta noteikumu projekts tika izsludināts valsts sekretāru sanāksmē, tomēr Ekonomikas ministrijas iebildumu dēļ netika atbalstīts.

Tāpat arī šā gada februārī RAPLM parlamentārais sekretārs Māris Krastiņš aicināja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju izdarīt grozījumu likumā „Par nodokļiem un nodevām'' un papildināt likumu ar jaunu punktu, kas paredz vietējās pašvaldības domei (padomei) tiesības valdības noteikumos noteiktajā kārtībā savā administratīvajā teritorijā uzlikt pašvaldības nodevu par pašvaldības infrastruktūras uzturēšanu un attīstību. Saeimas komisija priekšlikumu noraidīja, norādot, ka maksājums infrastruktūras attīstībai nav atzīstams par pašvaldību nodevas objektu.

Ministrs E.Zalāns par iespējām pašvaldībām iesaistīt privātpersonas un investorus infrastruktūras attīstībā diskutēja ar Ārvalstu investoru padomes Latvijā pārstāvjiem. Investori aicināja ministriju šo jautājumu sakārtot, paužot atbalstu pašvaldību tiesībām noteikt maksājumu infrastruktūras attīstībai.

Lai nodrošinātu ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, kas ietver sabiedrības interesēm atbilstošas infrastruktūras nodrošinājumu, ministrs E.Zalāns vēstulē Ministru prezidentam Ivaram Godmanim lūdz rast iespēju uzdot Ekonomikas ministrijai kā kompetentajai valsts pārvaldes iestādei tautsaimniecības struktūrpolitikas jomā risināt jautājumu saistībā ar pašvaldību tiesībām noteikt privātpersonu iesaisti infrastruktūras sakārtošanā un attīstības nodrošināšanā.

Kā informēja Ministru prezidenta preses sekretārs Edgars Vaikulis, premjers vēl nav iepazinies ar Zalāna vēstuli, taču viņš paļaujas, ka iesaistītajām pusēm izdosies profesionāli saskaņot savu viedokli, piedāvājot valdībai lemt par iespējamo situācijas risinājumu.

Savukārt Rīgas mēru Jāni Birku (TB/LNNK) izbrīnot, ka ministrs lūdz Ministru prezidentam uzdot no likuma grozījumiem izrietošus noteikumus izstrādāt citai ministrijai, lai arī RAPLM jau bija izstrādājusi priekšlikumus grozījumiem Ministru kabineta noteikumiem par kārtību, kādā pašvaldības var uzlikt pašvaldību nodevas.

"Vai publiski paustā aicinājuma valdībai rast risinājumu vietā vienkāršāk un ātrāk nebija iesniegt Ministru kabineta noteikumu projektu, protams, ir atklāts jautājums," sacīja Birks.

 

Godmanis avārijā guvis deniņu kaula plīsumu

LETA   06/18/08     Ministru prezidents Ivars Godmanis (LPP/LC) šopēcpusdien avārijā Rīgas centrā guvis galvas traumu - deniņu kaula plīsumu, šodien žurnālistiem atzina Rīgas 1. slimnīcas direktors Andrejs Pavārs. Katastrofu medicīnas centra direktors Mārtiņš Šics pastāstīja, ka tā nav dzīvībai bīstama trauma. Tās izārstēšana var prasīt 7-10 dienas ilgu gultas režīmu un atbilstošu medikamentu lietošanu.

Godmanis pēc avārijas nogādāts Rīgas 1. slimnīcā, kur viņam tiek sniegta medicīniskā palīdzība.

Pēc mediķa teiktā, visticamāk, premjers avārijā guvis arī smadzeņu satricinājumu. Godmaņa ārstēšanās nebūšot "dažu dienu jautājums", bet ilgāka, prognozē 1. slimnīcas speciālisti.

Pēc Katastrofu medicīnas centra direktora Mārtiņa Šica teiktā, deniņu kaula plīsums rodas atsišanās rezultātā un nav atkarīgs no tā, vai pasažieris ir bijis piesprādzējies vai nē, jo atsisties var gan pret priekšējā krēsla atzveltni, gan pret durvīm vai durvju rokturi.

Situācija varētu izvērsties pavisam citādāka, ja trauma būtu deniņu rajonā vai arī tas būtu bijis deniņu kaula lūzums. Šāda veida traumas varētu izraisīt papildu sarežģījumus, jo ir dzīvībai bīstamas.

Pie Godmaņa slimnīcā atrodas ne tikai viņa miesassargi, bet arī premjera biroja darbinieki, kuri pastāstīja, ka no avārijas vietas slimnīcā viņu nogādājuši apsardzes dienesta darbinieki.

Premjera dienesta automašīna "Audi A8" Rīgas centrā, Brīvības un Kalpaka bulvāra krustojumā, ap plkst. 15 saskrējās ar pasažieru pārvadātāju kompānijai "CATA" piederošo mikroautobusu "Mercedes Benz", kas kursēja maršrutā Nr. 6255 Sigulda-Rīga.

Avarējušā mikroautobusa šoferis aģentūrai LETA pastāstīja, ka negadījumā cietusi arī kāda viņa vadītā spēkrata pasažiere. Par viņas veselības stāvokli ziņu pagaidām nav. Arī viņa nogādāta slimnīcā.

Mikroautobuss braucis pa Brīvības bulvāri virzienā uz Brīvības pieminekli, bet premjera auto pa Kalpaka bulvāri devies virzienā uz K.Valdemāra ielu. Godmaņa galamērķis bija Rīgas pils, kur viņam bija paredzēta tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru.

Mikroautobusa šoferis aģentūrai LETA teica, ka nav dzirdējis sirēnas vai redzējis iedegtas bākugunis, tādēļ pie zaļā luksofora signāla droši šķērsojis krustojumu, un tad notika "neizbēgama sadursme". Mikroautobuss ietriecās premjera spēkrata sānos.

Pēc mikroautobusa vadītāja teiktā, sadursmes brīdī viņa vadītā mikroautobusa ātrums bijis atļautā robežās - ap 50 kilometriem stundā.

Godmaņa automašīnai bojāts labais aizmugurējais spārns un durvis, kā arī salauzta pusass. Savukārt mikroautobusam sadragāta priekšpuse. Mikroautobusam nostrādājuši gaisa spilveni.

Premjera automašīnā brauca četri cilvēki - bez valdības vadītāja arī viņa biroja vadītājs, šoferis un miesassargs.

Policijai par notikušo paziņoja mediķi.

Negadījuma dēļ šodien atcelta Godmaņa un Zatlera tikšanās.

 

Kastēns ielaižas sakaros ar jaunu meiteni; apgalvo, ka zinājis par lamatām papildināta

TVNET  06/19/08     Ministrs Oskars Kastēns pēc it kā nejauši nosūtītas īsziņas sācis flirtēt un pusotru mēnesi ielaidies sakaros ar jaunu meiteni Helēnu, kura patiesībā bijusi laikraksta "Diena" žurnāliste. Pēc vairākām intīmām tikšanās reizēm ministrs, kura partija LPP/LC sludina ģimenes vērtības un kuram pašam ir sieva un divi bērni, apgalvo, ka jau no paša sākuma zinājis, ka tās ir žurnālistu lamatas, tomēr gribējis pārbaudīt, cik tālu žurnālisti gatavi iet.

"1200 skūpstu freidiskās literatūras cienītājai ;PPPP, pietiktu 7 dienām un naktīm. Bye, honey ;****," "Dienas" žurnāliste Aleksandra Jolkina atklāj vienu no vairāk nekā 40 no īpašu uzdevumu ministra integrācijas lietās saņemtām sms. Intīmā sarakste un vairākas tikšanās notikušas vairāk nekā pusotra mēneša garumā.

Eksperimentu laikraksts veicis, lai pārbaudītu tā rīcībā esošu informāciju, ka Kastēna rīcība ne vienmēr sakrīt ar paša un partijas publiski paustajām ģimenes vērtībām. Žurnāliste apgalvo, ka Kastēns, kurš ir precējies divu bērnu tēvs, kopā ar viņu apmeklējis publiskas vietas, izteicis seksuāla rakstura piezīmes, kā arī pieskāries intīmām zonām.

Oskars Kastēns pēc vakar laikrakstam sniegtās intervijas apgalvo, ka jau no paša sākuma zinājis, ka tiekas ar laikraksta žurnālisti, un apzināti esot iesaistījies eksperimentā. Laikraksts šo versiju gan apšauba.

Žurnāliste stādījusies priekšā kā starptautisko attiecību studente Helēna, kura meklē darbu. Eksperimenta sākumā uz ministra numuru šķietami kļūdas pēc tika nosūtīta īsziņa: "Hehe, mīļumiņ, Tu jau mani apber ar komplimentiem… Šodien bija ļoti jauki, kā jau vnm ? gribu Tevi pēc iespējas ātrāk satikt, ceru, ka neviens neko nenojauš;) saulainas bučiņas :*"

Ministrs atbildējis nākamajā dienā: "Hmm, izlasīju sms vakar vakarā un visu dienu domāju, vai biju pareizais adresāts :PPPP". Žurnāliste atvainojusies par "kļūdu". Sarakstei attīstoties tālāk, ministrs esot stādījies priekšā kā Oskars, jurists ar plašu sakaru loku, un ierosinājis palīdzēt darba meklējumos.

Pirmajā tikšanās reizē, kad Kastēns tikko bija atgriezies no kādas konferences Stambulā, viņš ierosinājis doties uz Vecrīgu, apgalvodams, ka žurnālistes sūtītā īsziņa bijusi labākā, kādu viņš saņēmis pēdējo gadu laikā. Ministram bijis brīvs viss vakars, jo sieva ar abiem bērniem patlaban atrodoties laukos. Pasēdēšana notikusi Alberta viesnīcas bārā. Ministrs runājis par politiku, vēlāk ceļojumiem un rādījis mobilajā telefonā uzņemtus foto no Gruzijas, kur viesojies pavasarī. Foto bijusi redzama arī kāda gaišmataina sieviete. Uz jautājumu, vai tā ir viņa sieva, Kastēns atbildējis izvairīgi, sakot, ka tas nav svarīgi. Kad "Helēna" vaicājusi par ģimenes vērtībām, Kastēns atbildējis, ka "sievām karma tāda". Pēc tikšanās ministrs vedis meiteni mājās un kļuvis arvien uzmācīgāks. Viņš masējis meitenes kājas un ķermeņa augšdaļu, norādot, ka viņai ir skaistas krūtis. Sekojuši arī skūpsti un ierosinājums doties pie meitenes uz dzīvokli. Saņēmis atteikumu, ministrs aizbrauca, solot nākamajā dienā piezvanīt.

Pēc ilgstošas sarakstes un zvaniem, ministrs kādā no nākamajām tikšanās reizēm atklāja, ka zinot, ka "Helēna" ir "Dienas" žurnāliste. Tomēr viņš bija gatavs tikšanās turpināt, vien izsakot bažas, vai viņu kontakts netiks aprakstīts.

Pēdējā tikšanās reizē ministru sagaidījusi ne vien "Helēna", bet arī žurnālistes nodaļas vadītājs un eksperiments tika atklāts. Uz jautājumu, vai pēc notikušā Kastēns arī turpmāk vēlas palikt ministra amatā, viņš atbildējis, ka par to jālemj partijas valdei.

Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts šodien izplatījis arī paša Kastēna viedokli par notikušo. Paziņojumā viņš raksta, ka, ņemot vērā šīsdienas publikāciju laikrakstā „Diena”, vēlas uzrunāt savu ģimeni, kolēģus, sabiedrību. Viņš atzīst, ka viņa rīcība ir bijusi divdomīga un sabiedrībā radījusi šaubas. Viņš vēlētos uzsvērt, ka ģimenes vērtības vēl joprojām viņam ir svarīgas, un viņš cer uz sabiedrības izpratni.

Pirmkārt, ministrs no sirds vēloties atvainoties savai ģimenei – sievai un bērniem. Otrkārt, atvainojas savai pārstāvētajai politiskajai partijai LPP/LC. Šis, kā pati „Diena” atzīst, bija neētisks eksperiments, viņiem izdevās apliecināt, cik neētiski spēj rīkoties laikraksts, lai tik atrastu veidu, kā kādu no politiķiem parādīt negatīvā gaismā, raksta Kastēns. Ministrs norāda, ka „Diena” pēdējā laikā ne vienu reizi vien esot publicējusi arī citu politiķu sūtītās neformālās īsziņas. Treškārt, viņš gribot skaidri un konkrēti norādīt, ka viņu un „Dienas” žurnālisti Aleksandru Jolkinu nesaista nekāda veida attiecības.

 

Purne: dzimumu līdztiesības pasākumu finansēšana ir pamatota

TVNET   06/20/08    Labklājības ministre Iveta Purne (ZZS) noraida šodien laikrakstā „Dienas Bizness” paustos aizsardzības ministra Vineta Veldres izteikumus, ka Labklājības ministrija, iespējams, nelietderīgi plāno tērēt valsts budžeta līdzekļus, īstenojot Programmu dzimumu līdztiesības īstenošanai 2007.-2010.gadam.

„Esmu neizpratnē par aizsardzības ministra pausto viedokli, jo visi izdevumi paredzēti tādu mērķu sasniegšanai, kas ir svarīgi pat visstingrākās taupības apstākļos. Līdz 2010.gadam plānots būvēt un renovēt bērnudārzus, palielināt pabalstus vecākiem, nodrošināt vardarbības upuru rehabilitāciju, kā arī veicināt nodarbinātību.”

No visiem programmas līdzekļiem 65% jeb 14,4 miljonus latu apgūs Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, lai uzceltu vai rekonstruētu 26 bērnudārzus, kā arī renovētu 13 alternatīvās aprūpes centrus.

Labklājības ministrija Programmas ietvaros no 2009.gada palielinās paternitātes pabalsta apmēru, lai bērnu tēvi, atrodoties kopā ar mazuļiem, saņemtu pabalstu 100% apmērā no algas. Tāpat, ar 2009.gadu tiks uzlabota no vardarbības ģimenē cietušo bērnu sociālā rehabilitācija. Šiem un citiem pasākumiem Labklājības ministrija izlietos 26% jeb 5,8 miljonus latu.

Programmas ietvaros tiek īstenoti četri pētījumi, lai ministriju īstenotās nozaru politikas atbilstu reālajām sabiedrības vajadzībām. Labklājības ministrija plāno novērtēt valstī īstenoto politiku ietekmi uz sieviešu un vīriešu stāvokli, kā arī iestāžu sadarbību vardarbības ģimenē novēršanai. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija izvērtēs šķēršļus sieviešu iesaistei zinātnē, bet Veselības ministrija – atšķirības sieviešu un vīriešu dzīvesveidā, kas izskaidrotu būtiskās atšķirības abu dzimumu veselības rādītājos. Šo pētījumu kopsumma sastāda mazāk nekā vienu procentu (0,71 % jeb 157 700 latu) no Programmas budžeta.

Ne mazāk kā 63% Programmas līdzekļu ir ES struktūrfondu atbalsts.

Pārējos Programmā paredzētos pasākumus īstenos Bērnu un ģimenes lietu ministrija, Finanšu ministrija, Tiesībsargs un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība. Visu minēto iestāžu plānotie pasākumi ir iekļauti Programmā, lai būtu iespējams koordinēti risināt šādu starpsektorālu jautājumu, kā arī ļautu ikvienam interesentam gūt pārskatu par Latvijas plānoto vienlīdzīgu tiesību un iespēju nodrošināšanā sievietēm un vīriešiem.

 

Intervija ar Imantu Kalniņu: Afrodīte neradās no peļķes

Viktors Avotiņš,  NRA  06/25/08    Komponists, Saeimas deputāts (TB/LNNK) Imants KALNIŅŠ sarunājas ar Neatkarīgo par cilvēkiem un nacionālo politiku.

– Man šķiet, politika nav tevi padarījusi dumjāku.

– Es esmu suverēna persona. Politikā neesmu ne no kādiem parametriem atkarīgs. Līdz ar to esmu varējis būt pats.

– Bet nevar arī teikt, ka tu būtu gājis Saeimā zīmēties un pavadīt laiku kā liels mākslinieks. Nez vai Ceturtajai simfonijai bija kāda loma, ka tu tiki Budžeta un finanšu komisijā.

– Tā bija liela aizrautība. Tad, kad tas sākās. Mēs visi bijām ar to pārņemti. Pēc tam tā jau bija vairāk vai mazāk inerce, kas mani noturēja.

– Kādā ziņā inerce?

– Esmu saistīts ar savu organizāciju, savu apvienību. Es nevaru vienā brīdī pateikt: viss, nē, es tinos. Ja esmu kādā organizācijā, tad, es vismaz tā domāju, jābūt atbildībai. Ja es paceļu asti un pazūdu krūmos, tad es visiem tiem cilvēkiem esmu darījis pāri.

– Tu to attiecini arī uz TB/LNNK neseno pašķiršanos?

– Arī uz to. Ja es stājos politiskā organizācijā, tad dodu piekrišanu, dodu solījumu tiem pārējiem. Man patīk salīdzināt politisku partiju ar armiju. Armija soļo pa ielu. Kā tas izskatīsies, ja viens pēkšņi teiks: man te sestajā rindā starp otro un ceturto nav labi, es labāk iešu blakus, es iešu pa trotuāru. Organizācijā apmēram tas pats. Es turklāt saprotu, ka mani tam vēlēšanu sarakstam nosauc lielā mērā tāpēc, ka esmu populārs cilvēks. Bet, ja esmu tam devis piekrišanu, ja tieku ievēlēts reizi un atkal, tad man no reizes reizē ir jāatbilst. Tā ir tā inerce.

– Ko šī pieredze tev devusi?

– Tā man atvēra acis uz cilvēkiem. Uz cilvēku pasauli. Līdz tam es tomēr vairāk vai mazāk dzīvoju savā ziloņkaula tornī. Jo mana profesija ir tāda, kas nav saistīta ar darbošanos starp cilvēkiem. Bet, kad es tiku iekšā šeit, šajā politikā – tā man atvēra acis. Es sāku redzēt lietas, sāku redzēt cilvēkus tādus, kādi viņi ir. Ne tādi, kādus es viņus biju iedomājies.

– Kāda ir cilvēku pasaule?

– Nekvalitatīva. Es biju iedomājies citādāk. Tas, kas saistās ar reālo cilvēku pasauli, ar viņu attiecībām, ar to, ko viņi dara, ir tik nekvalitatīvs, tik ļoti nepietiekams.

– Vai tu cerēji, ka tad, kad katliņam nocels svešo vāciņu, laukā lidos vieni eņģeļi? Tavas dziesmas, tava mūzika tādu naivumu nevēsta.

– Tu runā pilnīgi nepareizi. Paklausies tās dziesmas. Tās, kurās izmantoti dzejnieku vārdi. Dziesmas – tā ir mana publicistika. Tas ir tas, ko es arī būtu vēlējies pateikt, bet, ņemdams dzejnieku tekstus, es to pasaku viņu vārdiem. Bet, ja runājam par manu mūziku, tad – aizmirsti vārdus, un tu redzēsi, ka tā ir gaiša, harmoniska un vispār – ne no šīs pasaules.

– Pats runā aplam. Jo nedomāju vis, ka politiskā pieredze tā mainījusi tavu dabu, ka tu tagad savai publicistikai meklē nīgrus dzejoļus.

– Tas, ko es teicu, ir manas pieredzes rezultāts politikā. Es nerunāju par citām dimensijām. Es neteicu, ka cilvēki ir nekvalitatīvi. Neesmu tik augstprātīgs. Mana pieredze politikā ir mani mācījusi, ka tas, ko cilvēki dara, ir ļoti nepietiekams, ļoti nekvalitatīvs. Darbs tiek darīts nekvalitatīvi. Un tiks darīts. Tas nav labojams. Tas atkarīgs no fenomena, kas saucas raksturs.

– Vai pastāv alternatīvi piemēri?

– Nepastāv. Piemēri noteikti nepastāv. Ir tikai vēlēšanās. Atkal iedomas un sapņi. Mūžsenais sapnis par apgaismotu monarhu. Šī ideja te nav sveša.

– Bet, ja tu esi politiķis, tad labi zini, ka no realitātes pilnību nevar cerēt.

– Varbūt tur strādā pavisam vienkāršs mehānisms. Sevis saglabāšanas un pašaizsardzības mehānisms. Kam man lieka piepūle? Un tad viņš sēž un neko nedara.

– Tad iznāk, ka brīvība paliek neizmantota.

– Jā. Iznāk tā. Galvenā brīvība ir tā, ka nav jāmelo. Var nemelot. Bet mana pieredze rāda, ka tas notiek ārkārtīgi reti. Kad nemelo. Kad nav jāmelo. Es domāju melošanu pa visu cilvēka klaviatūru. Nevis tikai kaut kādās atsevišķās lietās.

– Bet kur tad paliek dižais politikas vārds "apstākļi"? To dēļ ij brīvība jāierobežo, ij melošana jāstumj uz klaviatūras. Uz baltiem taustiņiem nemelo, uz melniem – var...

– Šo attaisnojumu un iemeslu piemeklēšanā cilvēki ir visčaklākie saistībā paši ar sevi. Man tas nav bijis vajadzīgs. Varbūt bērnībā, kad kādas palaidnības darītas. Bet – mēs runājam par ko citu. Valsts ir neatkarīga divdesmit gadus. Būtībā mēs runājam par to, ko cilvēki dara ar šo valsti un ko dara tie cilvēki, kurus sabiedrība, tauta ir pilnvarojusi. Nepārtraukti būtu jāsauc lietas īstajos vārdos. Mana pieredze rāda, ka tas netiek darīts.

– Un ko tu pats teiktu par šiem divdesmit gadiem?

– Būtībā vienīgais, par ko visi (es nerunāju par valsts ienaidniekiem) varam vienoties, ka tas noticis pozitīvi, ir – neatkarības atgūšana. Tas ir tas, par ko visi var sacīt – tas ir labi, tas ir pozitīvi. Bet, ja runājam tālāk par ko citu, tad vērtējumi būs ļoti dažādi. Tad jādomā, kas ir parlamenta un valdības prioritārie uzdevumi. Es atrodu tikai divus. Pirmais un galvenais – kontrolēt valsts ekonomiku tā, lai izvairītos no lielām svārstībām. Otrs – daudzas, simt un tūkstoš darbības, kas vērstas uz to, lai valsts pilsoņiem padarītu vieglāku dzīvi.

Mēs kā sabiedrība, kā valsts, kā tauta? Neatkarību esam atguvuši. Turklāt domāju, ka vēl nav pagājis tik ilgs laiks, lai varētu vērtēt, ko esam kā sabiedrība, kā valsts, kā tauta šajos divdesmit gados ieguvuši. Tam, kas ar mums šajos gados noticis, ir bijis epizožu raksturs.

– Dažam šie gadi bijuši visa dzīve.

– Ir faktors, kas visu laiku jātur prātā. Mums mainījās ekonomiskā sistēma. No komandekonomikas pārejam uz tirgus ekonomiku. Šī ir fāze, kurā par nelaimi mums lemts dzīvot. Es saku "par nelaimi" tādēļ, ka tā vēl nav beigusies, un, runājot par labklājību, tā ir ļoti grūta.

– Nez vai tas attaisno pilnvaroto cilvēku rīcības kvalitāti.

– Vai varēja būt labāk? Noteikti varēja būt labāk. Straujo inflācijas kāpumu varēja paredzēt. Gudrs ekonomists varēja paredzēt, ka, tik nekontrolēti atraujot slūžas vaļā nekustamam īpašumam, tas var beigties bēdīgi. Domāju, ka šīs lietas gudri ekonomisti un gudri valstsvīri varēja padarīt ne tik sāpīgas.

– Tu saki: cilvēki rīkojas nekvalitatīvi. Ja viņi rīkojas nekvalitatīvi valstiski, sabiedriski, tad kuram gan, ja ne tautas pilnvarotajiem, būtu jādod motīvi labākai rīcībai. Iemesli ir. Piemēram – Latvija. Domā, latviešiem patīk sevi identificēt ar nekvalitatīvu valsti, saimniecību, sabiedrību, pašrocīgi padarīt tās nekvalitatīvas?

– Neesmu šobrīd pārliecināts, ka lielākai daļai to cilvēku, kuri dzīvo Latvijā, latviskā identitāte, Latvijas valstiskuma saglabāšana ir kaut kas būtisks, būtisks viņu sirds un dzīves elements.

– Tev ir?

– Man tas ir ļoti svarīgi. Nav citu lietu pasaulē, izņemot, protams, Dievu, kuras man kā subjektam, kā cilvēciskai būtnei būtu ar tādu nozīmi kā Latvija, Latvijas valsts, latvieši, latviskā identitāte. Tās manā vērtību hierarhijā ir nākamās pēc Dieva.

– Bet vai mēs, viens – politiķis, otrs – avīžu pierakstītājs, varam atļauties būt skeptiski pret cilvēkiem, kuri tiecas uz Latviju, bet kuri šai savai tieksmei neatrod stiprinošas atspēriena vietas tagadnē. Vecākās paaudzes atsperas savās atmiņās. Jaunākās ne varā, ne ar sabiedrības vērtību uztverē neatrod piemēru, ka, jā – Latvija ir visprioritārākā vērtība.

– Es tev piekrītu. No vienas puses, ir brīvība, no otras – cilvēks ikdienā ir attālināts no kopējā un dzīvo savu dzīvi. Varbūt tas ir pareizi un nav cilvēkam katru dienu jāmācas virsū ar jautājumiem par latvisko identitāti. Lai dzīvo savu dzīvi tālāk. Bet – ko tomēr neredzu? Ja ir tā, ka šī latviskā pasaules izjūta, latviskā identitāte ir mums svarīgas, ja tas, kas izsaka latvisko – mūsu dainas, kultūra, mūzika, literatūra –, ir mums svarīgs, tad kāpēc es, piemēram, skolās redzu, ka bērniem, tātad nākamajai sabiedrībai, nākamajiem latviešiem netiek šīs lietas pasniegtas tik vērtīgas kā bauslības galdiņi. Lūk, tie ir mūsu orientieri. Kā mēs līdz tiem esam nonākuši. Protams, cilvēks brīvā sabiedrībā dzīvo savu dzīvi. Bet – šie orientieri, šie bauslības galdiņi ir jāiemāca. Zvēri jau ar māca savus mazuļus. Ja zvēri mazuļus nemācīs, tie nobeigsies nākamajā dienā.

– Taču arī TB/LNNK nacionālās lietās, manuprāt, pieskārusies vien atsevišķajam – valodai, pilsonībai, vēl kaut kam. Kompleksu nacionālo politiku, kā tu saki, uz visas klaviatūras, neredzu.

– Jā, es arī neredzu. Jā, mūsdienu Latvijā ir jābūt nacionālai partijai. Kas šai nacionālajai partijai būtu jādara? Būt politikā – tas ir viens. Bet pamatdarbā, ikdienā tai būtu jāpēta šie jautājumi, jāraksta par tiem. Kas ir nacionālisms? Kāda var būt moderna nacionāla ideoloģija? Vai tāda var būt? Vai arī ir tā, ka saturam, kas slēpjas tā saucamajā globalizācijā, jāpaliek par vienīgo dominējošo pasaulē. Vai var būt nacionālas sabiedrības, nacionālas valstis vai nevar būt? Šis ideoloģiskais jautājums ir tas, ar kuru būtu jāstrādā diendienā. Es neticu, ka šie jautājumi ir mazsvarīgi. Es neticu. Vismaz Eiropas tradīcija liecina, ka Eiropa ir izteikti nacionālu valstu fenomens. Ar to būtu jānodarbojas TB/LNNK. Savā laikā šīs abas organizācijas ir ar to nodarbojušās, ir definējušas, ka tas ir vajadzīgs. Un ir definējušas nacionālās vērtības, ideju. Bet – vairāk arī neko. Nacionālas idejas nav. Pie tās nav strādāts. Nav meklēti domubiedri.

– Kā skaties uz tēvzemiešu izredzēm turpmāk? Bez aizgājējiem.

– Gājējus un mirējus nevajag turēt. Katram, kas aizgāja, bija savi iemesli. Taču tie nebija ideoloģiski iemesli. Savukārt par TB/LNNK es varu runāt vēlējuma izteiksmē. Es iztēlojos, ka cilvēku, kuri grib nodarboties ar nacionālām lietām politikā, drēbēm ir jābūt baltām. Baltām... Man bij" vieni balti svārki, Tie apskrēja asinīm... Ja vienu brīdi tās drēbes vairs nebūs baltas, bet cilvēks turpinās runāt par nacionālajām lietām, tad viņš šīs nacionālās lietas diskreditēs. Ar TB/LNNK tas tā ir noticis. Cilvēki, būdami šajā organizācijā, nav varējuši atturēties no dažādiem cilvēciski saprotamiem vilinājumiem. Nav varējuši atturēties no attiecībām ar cilvēkiem, kuru vārdi nekādā veidā nevar piešķirt spožumu nacionālajai idejai. Es neredzu citu iemeslu, kāpēc šī partija šobrīd ir tur, kur tā ir. Autoritāte lielā mērā ir zaudēta. Protams, tā ir labojama lieta. Bet tas prasīs ārkārtīgi lielu piepūli.

– Ne tikai Latvija, arī Eiropas Savienība izvairās polemizēt par šīs kopienas idejisko, garīgo pusi. Kā Havels teica: ES nav idejas. Bet ar ko citu šīs tomēr dažādās sabiedrības noturēt kopā? Ar naudu un varu var noturēt pūli. Ne sabiedrību.

– Tieši tā. Un es no sirds apsveicu Īriju ar tās referendumu par Lisabonas līgumu. Jo šis ir tas gadījums, kad lietas nosauktas īstajos vārdos. Bet saistībā ar to, ka netiek strādāts, es metu akmeni latviešu inteliģences dārziņā. Tam, ka latviešu gaišie prāti nenodarbojas ar nacionālās valsts ideoloģijas attīstīšanu, ir ļoti sliktas sekas. Šīs idejas tiek izteiktas nepievilcīgi, vulgāri, primitīvi, bet tas diskreditē šo ideju nacionālo saturu. Zaudējums ir tas, ka neviens vairs lāgā negrib par šīm lietām runāt.

– Inteliģences pārstāvjiem tagad patīk šaurāki, margināli aplociņi. Labākajā gadījumā tie pažēlo tautu uz kāda laukuma. Bet tālāk par laukumu neaicina. Kā tu skaties uz lietussargu aktivitātēm?

– Es skatos tā, ka Kriminālkodeksā vajadzīgs jauns pants, kas paredzētu bargus sodus par ļaužu musināšanu.

– Bet varbūt tieši no šitādām peļķēm rodas pozitīvas kustības?

– Nezinu. Afrodīte no peļķes neradās... Tomēr nē. Ar ko klasiski nodarbojas arodbiedrības? Ar darba devēju tiesību aizsardzību pret darba ņēmējiem. Bet, ja arodbiedrības var izmantot politiski, tad tas man liekas savādi. Varbūt brīvā sabiedrībā tā vajag. Bet, piemēram, ja uzstādījums referendumam par pensijām noved pie tā, ka divos gados sociālais fonds tiek izsmelts līdz apakšai, tad tā ir muļķība. Ja tā nav muļķība, tad tā ir darbība ar konkrētu mērķi. Tāpat neprātīgi ir piedāvātie Satversmes grozījumi. Saeimas atlaišanas mehānisms Latvijas Konstitūcijā ir. Un visām pusēm, kas Saeimas atlaišanas procesā piedalās, ir uzlikta zināma atbildība. Faktiski tās ir aktivitātes pret varas kvalitāti. Tas ir tas īstais saturs. Varas kvalitātes nav.

– Ko tu kā varas pārstāvis ieteiktu?

– Kā sabiedrības mūsdienu apstākļos kustas uz priekšu? Tās nav apturamas. Kā viņas iet, tā viņas iet. Es neko nevaru ieteikt.

– Un tas tā fatāli ies, kamēr atdursies?

– Jā. Un mēs savu likteni esam padarījuši vēl fatālāku caur iestāšanos ES.

– Tāpēc, ka mums atkal ir ārēji noteicēji?

– Tieši tā. Turpmāk mēs tikai kustēsimies. Mums ir atvēlētas zināmas kustības, zināma rīcības brīvība. Mēs vēl varam te plosīties. Mainīt vēlēšanu likumu, ja tas nepatīk. Izdomāt mehānismus, kā atlaist Saeimu, kuras ievēlēšanas rezultāti man nepatīk. To visu mēs te uz vietas varēsim darīt. Paliks viena nopietna lieta, kura allaž prasīs kvalitāti. Tas ir jautājums par valsts ekonomikas noturēšanu un stabilitāti. Tas paliks.

– Arī ilūzija. Ja paskatāmies, cik tad stabili mēs turam un aizstāvam kaut vai lokālā tirgus intereses.

– Jā, es līdz pat šai dienai nezinu, kāpēc esam tik vārīgi, aizstāvot savu, teiksim, zvejniecību. Tā bijusi viena no Latvijas pamatnozarēm.

– Šīs nozares Latvijai varbūt ir tikpat svarīgas kā dziesmu svētki.

– Tās ir vēl svarīgākas. Ja cilvēkam kāds saka, ka viņam vairāk nav, ko darīt, ja viņš vairāk nezina, ko darīt, ar viņu nevar runāt par latvisko pasaules izjūtu. Kā sākumā teicu – tas darīts netalantīgi un nekvalitatīvi. Daudzās lietās. Ne tikai zvejniecībā, cukurrūpniecībā vai saistībā ar piena iepirkuma cenām.

Taču tad, kad es saku "nekvalitatīvi", es tam nepiešķiru depresīvu raksturu. Absolūti ne. Drīzāk otrādi. Drīzāk es mudinu uz kaut ko. Bet – tas viss ir atkarīgs no tā, kāds ir viens latvietis, kāds ir otrs latvietis, kāds ir trešais... Un vēl tas ir atkarīgs no tā, kādu valsts sistēmu mēs ieviešam. Es esmu par ļoti stingru kārtību valstī.

– Kāpēc Latvijas nacionālās organizācijas runā par vienotu Latviju, bet pašas nevar vienoties?

– Es nezinu, kāpēc tas tā ir, ka katram latvietim vajag savu partiju. Vai tā ir šī politiskā konkurence, vai tas ir lepnības gars.... Baltijas ceļā bija visi roku rokā. Bet līdzko neatkarība, tā es vairs neesmu ar tevi roku rokā. No tā brīža tu esi man konkurents. Vienota tauta atkal paliek tikai ideālos un sapņos.

– Varbūt tas tiešām tāpēc, ka inteliģence, vidusslānis nav padarījuši savu darbu? Nevar vienoties ap vulgāru piedāvājumu.

– Kas tad ir latviešu kultūra? Protams, ir dainas. Pārējo, ko varam identificēt kā latvisku – latviešu literatūru, latviešu mākslu kopumā... – radījuši indivīdi. Neliela ļaužu grupa, kas sarūpējusi to, kas man ir ļoti svarīgi. Pārējie... Pārējie ir tam visam apkārt. Tā tas ir, ja saucam lietas īstajos vārdos. Krišjānis Valdemārs ar savām idejām. Andrejs Pumpurs, Auseklis... Cik tad viņu tur ir? Pieci? Desmit sanāk?

– Varbūt, bet tie pieci vai desmit ir tādi, kas piešķir motivāciju lielai daļai pārējo. Un tad nāk vēl kādi pieci un desmit, kas atkal motivē. Un tikai tad, kad tas viss kopā, var runāt par kultūru. Ja kāds ar savu darbu motivē tikai pats sevi un divus fanus, atmoda nez vai sanāks. Gan jau pats jūti, kā tavas dziesmas motivē latviešus.

– Taisnība, viņi piešķir motivāciju. Ar savu darbu. Tie ir tautas garīgie vadoņi, kuri motivē tautu šīm lietām.

– Kāpēc tad uz lietu gaitu jāskatās fatāli? Ja mēs neredzam risinājumus esošajam, tas nenozīmē, ka tauta neradīs, kas tos redzēs un īstenos.

– Droši vien. Tomēr tas nepasargāja valdnieku Montesumu, inkus, maijus... Vai viņiem nebija gaišu cilvēku? Es baidos no tās ideoloģijas, kas tiek pasaulē kultivēta un kura nojauc to vērtību sistēmu, kas man ir svarīga. Es baidos no tā. Manā vērtību sistēmā ir nācija kā vērtība. Tauta kā vērtība.

– Tostarp pats droši vien redzi, ka tavā, proti, politikas, vidē nav konsekvences. Tas, no kā tu baidies, un tas, par ko tu baidies, tiek piesaukts, slavēts vai kritizēts, kā nu kuro reizi ievajagas. Viens uzvalciņš, teiksim, represēto pasākumos, cits – eirobirokrātu saietos.

– Tā jau arī ir tā nekvalitāte. Ja cilvēks ir tāds, kā tu viņu pašlaik notēlo, tad tā ir ļoti nekvalitatīva būtne. Tādai es nevaru uzticēties. Tā nevar būt mana autoritāte.

Fatālisms tam visam tomēr piemīt. Mēs esam maza valsts. Laika gaita mierīgā tecējumā, bez kariem un citām lielām kolīzijām, var šo mūsu identitāti pilnīgi noēst. Ja klāt nāk vēl globālā ideoloģija, cilvēktiesības mūsdienu izpratnē, jauni orientieri...

– Tā ir reālā situācija. Ja cilvēks negrib padoties, viņš neļaujas. Nedomāju, ka jāļaujas.

– Es neļaujos. Galīgi neļaujos. Es izveidoju pats savu pasauli un dzīvoju tajā. Pasaule manās iedomās atšķiras un vienmēr atšķirsies no tās, kas ir. Es savādāk nevaru šajā pasaulē noturēties. Tikai atrodoties savā pasaulē.

 

Veldre: Lai par mani runā paveiktie darbi

Vinets Veldre, aizsardzības ministrs,  NRA  07/28/08    Saeimas opozīcijas deputāti ir sadūšojušies pieprasīt manu demisiju. Uz šī fona dažs čakli strādā, lai Veldri pataisītu par totālu sliņķi, kas, atrodoties aizsardzības ministra amatā, neko citu bez jātnieku godasardzes reanimēšanas nav bijis spējīgs izdarīt.

Kopš manas stāšanās aizsardzības ministra amatā ir pagājis pusgads, kas Latvijas politikā ir relatīvi ilgs laiks. Kļūstot par aizsardzības ministru, es izvirzīju 15 hierarhiski sakārtotas prioritātes, kuras noformulēju pēc konsultācijām ar daudziem aizsardzības politikas ekspertiem. Tās skar gan armijas ekipējuma pilnveidošanu un karavīru sociālo apstākļu uzlabošanu, gan armijas tuvināšanu sabiedrībai. Pusgada laikā darbs ir devis jau acīmredzamus rezultātus.

Viens no virzieniem, kuram esmu veltījis daudz uzmanības, ir karavīru sociālo apstākļu uzlabošana. Nacionālajos bruņotajos spēkos dienošie cilvēki nav atrauti no tiem straujajiem sociālekonomiskajiem procesiem, kas notiek valstī, tādēļ manā vadībā daudz pūļu ir ielikts pasākumos, kas mazinātu kārdinājumu nomainīt militāro dienestu pret labāk apmaksātu darbu civilajā dzīvē. Jau aprīļa sākumā valsts sekretāru sanāksmē tika izskatīta Nacionālo bruņoto spēku karavīru un nacionālās pretošanās kustības dalībnieku rehabilitācijas (rekreācijas) centra izveides koncepcija. Pašlaik ir apzināta centra iespējamā atrašanās vieta, kā arī finansēšanas modelis. Līdztekus šai iecerei jāpiemin arī koncepcijas projekts Nacionālo bruņoto spēku personālsastāva nodrošināšanai ar dienesta dzīvojamajām telpām. Lai maksimāli ierobežotu ietekmi uz valsts budžetu, uzskatu, ka dzīvojamo platību jautājumā pareizākais būtu izmantot kādu no publiskās privātās partnerības modeļiem. Tāpat daudz laika ir paņēmusi t. s. mehanizācijas projekta izstrāde, kas turpmāko desmit gadu laikā paredz sistemātisku bruņotās tehnikas arsenāla papildināšanu. Projekts pašreiz atrodas Ministru kabinetā, un tā īstenošanai būs nepieciešams liels finansējums, taču esmu pārliecināts, ka tas būs nozīmīgs atspēriena punkts armijas ekipējuma uzlabošanā.

Jāpiemin arī ilgtermiņa projekti kā, piemēram, Lielvārdes militārā lidlauka būvniecība un militāro bāžu infrastruktūras pilnveidošana, kur notikusi redzama virzība uz priekšu. Starp citu, maija beigās ar Igaunijas un Lietuvas aizsardzības ministriem Jaunmokās vienojāmies par konkrētiem termiņiem, kad jābūt skaidrībai, kā tiks apsargāta Baltijas valstu gaisa telpa pēc 2018. gada. Šīs un citas mazāk pamanāmas aktivitātes, saprotams, nedos tūlītēju rezultātu, un ikvienam no maniem priekšgājējiem ir zināmi nopelni atsevišķu projektu realizācijā.

Stājoties jaunajā amatā, viena no pirmajām Aizsardzības ministrijas padotības iestādēm, kuru apmeklēju, bija Jaunsardzes centrs.

Tieši Jaunsardzes tālāku attīstīšanu esmu pasludinājis kā vienu no prioritātēm. Jaunsardzē vēl ir daudz neizmantotu iespēju, lai tā kļūtu par efektīvu patriotisma audzināšanas līdzekli. Nesen jaunsargiem esam pasūtījuši jaunas formas, nopietni domājam par to, kā plānveidīgi palielināt 7000 dalībnieku lielo organizāciju. Tādēļ jo īpašs prieks, ka arī Valsts prezidents Valdis Zatlers ir atsaucies manam aicinājumam kļūt par jaunsargu patronu.

Oponentu sofistiskā loģika

Neņemot vērā šos dažādos darbības virzienus, Saeimas opozīcijas pārstāvji ir pārliecināti par nopietniem iemesliem, lai pieprasītu manu demisiju. Ko tad viņi pārmet?

Pirmām kārtām es tieku kritizēts par darbību komisijā, kas izvērtēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja Alekseja Loskutova atbilstību ieņemamajam amatam. Par kritikas pamatu kalpo it kā mans izteikums (nevis komisijas ziņojums) par komisijas formālumu. Šajā gadījumā absolūti tiek ignorēts fakts, ka nevienā vietā, nedz elektroniskajos, nedz drukātajos medijos, nav iespējams atrast šādu izteikumu kā precīzu, manis sacītā citātu, respektīvi, tas visur parādās kā žurnālistu pārstāsts. Man ir pilnīgi skaidrs, kurā brīdī un no kurienes ir sākusies šī āža kājas un ragu piedomāšana Veldrem, bet uzskatu zem sava goda vērpt sazvērestības teorijas, kuras jau tā ir nosmacējušas Latvijas publisko telpu. Taču es ne mirkli neesmu šaubījies par savu nostāju, ka jebkuras iestādes vadītājs, t.sk. A. Loskutovs, ir vistiešākajā veidā atbildīgs par iestādē notikušajiem likumpārkāpumiem.

Tālāk oponentu sofistiskā loģika iemiesojas apgalvojumā, ka es, lūk, kompromitējot NBS ar saviem izteikumiem un lēmumiem. Uz konkrētākiem pārmetumiem demisijas pieprasītāji gan nav sevišķi dāsni un kā vienīgo neapšaubāmi izšķirošo faktu min lēmumu par jātnieku godasardzes atjaunošanu (!) – ideju, kuras realizācijai praktiski vēl nav iztērēts neviens santīms. Jā, jātnieku godasardze medijos tiek asociēta ar mani, šķiet, kopš pašiem pirmsākumiem, tādējādi sabiedrībā radot maldīgu iespaidu, ka tas ir vienīgais jautājums, kas man kā aizsardzības ministram rūp. Jā, piekrītu, iespējams, ka sākotnēji ideja netika pietiekami izskaidrota. Taču mani tik tiešām pārsteidz izteiksmīgais kontrasts starp kritiku, ko vairo daži mediji un politiķi, un pārliecinošais sabiedrības atbalsts. Tas gan nenozīmē, ka es tagad parazitēšu uz šī atbalsta rēķina. Nē, tā tas nenotiks. Es neminstinoties varu pateikt: ja budžeta situācija būs pārāk saspringta un tas iespaidos kādu no daudz svarīgākām prioritātēm, tad šīs idejas ieviešana tiks iesaldēta.

Visbeidzot demisijas pieprasītāji pārmet izvairīšanos no savu tiešo pienākumu veikšanas – es, viņuprāt, neapmeklējot svarīgas starptautiskas sanāksmes un tajās mani aizstājot Aizsardzības ministrijas ierēdņi. Man tiešām pusgada laikā ir sanācis izlaist laikam divus starptautiskus pasākumus, bet abās reizēs bija nopietni attaisnojoši iemesli. Taču nozīmīgākajās sanāksmēs es esmu bijis un – esmu aktīvi aizstāvējis Latvijas pozīcijas (Minhenes drošības politikas konference, NATO Bukarestes samits, ES aizsardzības ministru tikšanās u. c.). Līdz ar to pārmetums par pienākumu nepildīšanu ir vistīrākais izgudrojums, un nevilšus gribas domāt: ja es būtu apmeklējis visas plānotās starptautiskās sanāksmes, tad oponenti droši vien Veldrem pārmestu nelietderīgu valsts līdzekļu izmantošanu, pārāk bieži dodoties ārzemju vizītēs...

No vienas puses, ļoti žēl, ka Saeimas opozīcijas deputāti izšķiež savu radošo enerģiju komisku demisiju organizēšanā. Taču, no otras puses, vienmēr esmu bijis pārliecināts, ka ikviens cilvēks Latvijai ir vajadzīgs, un pat tie, kas vēlas manu atstādināšanu, atradīs dzīvē īsto vietu, lai patiešām varētu veicināt savas valsts attīstību. To arī viņiem novēlu!

 

Top likuma grozījumi, kas paredz obligāti rīkot konkursu KNAB priekšnieka amatam

LETA  06/28/08    Premjera birojā tapis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) likumu grozījumu uzmetums, kurā paredzēts, ka konkurss KNAB priekšnieka amatam jārīko obligāti, vērtējot ne vien līdz šim likumā uzskaitītās nepieciešamās kandidātu kvalitātes, bet arī reputāciju, atsaucoties uz tās rīcībā nonākušu likuma grozījumu uzmetumu.

Nākamnedēļ to varētu sākt virzīt apspriešanai valdībā.

Lai arī pati nostāja, ka KNAB šefs jāizvēlas atklātā procedūrā, ir apsveicama, eksperti grozījumu darba variantam velta arī kritiskus vārdus un norāda uz kļūdām, no kurām vajadzētu izvairīties,šodien raksta "Diena".

"Lai tas pretendents, ko komisija izvēlas, tiešām tiek virzīts uz Saeimu," uzsver sabiedriskās politikas centra "Providus" eksperte Iveta Kažoka, atgādinot, ka 2004.gadā konkursā visvairāk punktu ieguva Juta Strīķe, kas tagad ir KNAB priekšnieka vietniece, bet apstiprināšanai Saeimā valdība tomēr izvēlējās virzīt Alekseju Loskutovu, par kuru bija nobalsojis mazāks skaits komisijas locekļu. Kā vēlāk atklāja pats Loskutovs, pirms apstiprināšanas amatā viņu "testējuši" arī politikā ietekmīgi oligarhi.

Pašlaik KNAB likumā paredzēts, ka priekšnieka atlasei var rīkot konkursu, taču tas nav obligāti. Uz šo nepilnību jau agrāk norādījis ģenerālprokurors Jānis Maizītis, tomēr attiecīgi grozījumi caurspīdīgas priekšnieka izvēles procedūras ieviešanai vēl nav veikti.

Grozījumiem, kas paredz obligāti rīkot konkursu, atzinīgu vērtējumu devusi Tieslietu ministrija (TM). Arī tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (TB/LNNK) iepriekš izteicies, ka šāda atlases kārtība, kas būtu pēc iespējas mazāk politizēta, būtu vēlama. Premjera birojā sagatavotajā versijā konkursa organizēšana iztirzāta detalizēti, nosakot - pretendentu atbilstību izvērtē valdības izveidota komisija. Tajā darbojas tikai nepolitiskas personas: visu triju valsts drošības iestāžu vadība - Drošības policijas (DP) priekšnieks, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta (MIDD) priekšnieks un Satversmes aizsardzības biroja (SAB) priekšnieks, kā arī Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs un Valsts policijas priekšnieks.

Atsevišķs likuma pants paredzēts ģenerālprokurora lomai pretendentu atlasē - viņam jāpārbauda, vai pretendenti atbilst likumam. Kā skaidro premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) ārštata padomnieks juridiskajos jautājumos Eduards Ikvilds (LPP/LC), valdībai neizdosies iegūt sabiedrības uzticību, ja pretendentu atlase notiks nevis pēc profesionālas atbilstības, bet pēc politiskām interesēm.

Kažoka aizrāda, ka šāda konkursa komisija kvalitatīvi atšķiras no 2004.gada komisijas, kad tajā darbojušies arī nevalstisko organizāciju pārstāvji. Šajā redakcijas variantā balsstiesības nav paredzētas arī ģenerālprokuroram. Tieslietu ministrs Bērziņš gan darīja zināmu, ka TM sagatavojusi grozījumus, kuros ģenerālprokuroram paredzēts jautāt viedokli par pretendenta atbilstību.

Kažoka norāda: nav saprotams, kāds sakars ar KNAB darbību būtu MIDD vai pat SAB - drīzāk komisijā vajadzētu iekļaut, piemēram, Tiesībsargu vai valsts kontrolieri. Savukārt sabiedrības par atklātību "Delna" padomes priekšsēdētāja Lolita Čigāne aizrāda, ka konkursa rīkošana pati par sevi nenodrošina, ka tajā piedalīsies labākie un kvalitatīvākie kandidāti, tāpēc vajadzētu būt mehānismam, kā "uzrunāt" piemērotākos pretendentus. Pretējā gadījumā arī konkurss neizslēdz "lielākā kretīna" izvirzīšanās iespēju - lai to novērstu, komisijas sastāvam jābūt tik pārliecinošam, lai iedrošinātu arī tos, kurus no kandidēšanas varētu atturēt KNAB jautājuma īpašais jutīgums un gaidāmā sīkā izvētīšana.

Grozījumu projekts vēl jāapspriež valdībā, kā arī Saeimā, līdz ar to pašlaik grūti prognozēt, pēc cik ilga laika tas varētu iegūt likuma spēku.

Tomēr ātrāku risinājumu piedāvāt nav iespējams, jo 1.jūlijā stājas spēkā jaunais Ministru kabineta iekārtas likums - tajā valdībai vairs nav paredzētas pilnvaras izdot normatīvos aktus (tātad arī noteikumus KNAB priekšnieka atlases konkursa rīkošanai), ja attiecīgais jautājums ar likumu nav noregulēts, skaidroja Ikvilds.

Gadījumā, ja jau drīzumā izšķirtos Loskutova liktenis un viņš amatu nesaglabātu, būtu vēlams nogaidīt, līdz tiek izstrādāta kvalitatīva pretendentu atlases procedūra - lai radītu pārliecību, ka tiek izraudzīts labākais no iespējamajiem, nevis kādam vajadzīgais vai ērtais KNAB priekšnieks, akcentēja Kažoka.

 

Jauns stils, kā cīnīties ar garlaicību, vai liekulība?

Mārtiņš Roze, Zemkopības ministrs,  Latvijas Avīze  06/28/08    Ar plaši ieplestām acīm un atvērtu muti nācās iepazīties ar Latvijas Zivrūpnieku savienības (LZS) nosūtīto vēstuli Ministru prezidentam Ivaram Godmanim, kurā izklāstītas sūdzības par Zemkopības ministrijas (ZM) it kā bezdarbību Latvijas, konkrēti – zivsaimniecības nozares interešu aizstāvībā ES. Patiesi, jāsāk domāt, kas kaiš LZS? Vai tas ir veids, kā cīnīties ar garlaicību? Vai liekulība?

Vēl pirms mēneša es saņēmu epasta vēstuli no LZS pārstāvja, kura paraksts rotā šo pašu vēstuli Ministru prezidentam. Vēstulē viņš saka paldies par atbalstu un norāda, ka sadarbība starp nozari un ministrijas struktūrām attīstās ļoti veiksmīgi, atzinīgi novērtējot virzību gan analīžu sagatavošanas, gan lobija jautājumos, gan attiecībā uz atbalstu produkcijas popularizēšanai ārvalstu tirgos.

Un tad nāk 13. jūnija vēstule Ivaram Godmanim...

Vēstulē pausts pārmetums, ka ZM pārstāvju nolaidības dēļ Latvijas puse laikus neesot sagatavojusi argumentētu pozīciju un nespēja pienācīgi aizstāvēt savas intereses ES jautājumā, kas skar policiklisko aromātisko ogļūdeņražu (PAO) piesārņojumu pārtikas produktos. Tomēr ZM jau pērnā gada februārī vērsās Eiropas Komisijā (EK) un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādē (EFSA) ar ziņojumu par nepieciešamību noteikt atsevišķu benzopirēna normu kūpinātu zivju konserviem. ZM ierosināja papildināt attiecīgo regulu, kas nosaka konkrētu piesārņotāju maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos, nosakot maksimāli pieļaujamo koncentrāciju (MPL) kūpinātu zivju konservos 10,0 ?g/kg. Dokumentā bija apkopota situācijas analīze, kūpinātu zivju konservu ražošanas tehnoloģiskie aspekti, Latvijā veikto pētniecības projektu rezultāti, uzņēmumu paškontroles rezultāti un MPL ietekme uz sabiedrības veselību.

Šā ziņojuma sagatavošanā ZM iesaistīja plašu ekspertu loku no Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD), Pārtikas centra, Nacionālā diagnostikas centra, kā arī no pašas LZS! Turklāt informācijas iesniegšanas laiks tika saskaņots ar EK, vienojoties par iespēju Latvijas pusei iekļaut tajā jaunākos zinātniskos un pārtikas oficiālās kontroles datus par 2006. gadu.

Atgādināšu, ka šis jautājums EK tika aktualizēts pēc tam, kad Latvijas zivrūpnieki saskārās ar nopietnām problēmām sakarā ar produkcijas noietu Krievijā tās prasību dēļ.

ZM pārstāvji pagājušā gada jūlijā prezentēja Latvijas problēmu piesārņojuma jautājumā arī EK Ekspertu komitejai "Vides un industriālais piesārņojums". Pēc tās EK pieprasīja EFSA veikt pētījumu par benzopirēna atbilstību PAO marķiera funkcijai. To plānots pabeigt šā gada jūnijā.

EFSA pētījuma laikā šā gada februārī ZM pārstāvji piedalījās komitejas sēdē ar prezentāciju par Latvijas iesniegto ziņojumu par nepieciešamību noteikt atsevišķu benzopirēna normu kūpinātu zivju konserviem. Tās mērķis bija sniegt ES dalībvalstu ekspertiem padziļinātu informāciju par kūpinātu zivju konservu ražošanu Latvijā, un ZM organizēja arī LZS pārstāvja dalību šajā prezentācijā.

Prezentācijā EK eksperti tika iepazīstināti gan ar 2003. gada datiem, gan ar jaunākajiem, vēl nepublicētiem pētījumu rezultātiem. Līdz ar to pārmetumi ZM, ka tā Latvijas pozīciju būtu balstījusi uz novecojušiem datiem, nav pamatota. Un to ļoti labi zina arī pats LZS pārstāvis, kurš piedalījās sanāksmē, kuras ietvaros ZM sadarbībā ar LZS organizēja arī Latvijas kūpinātu zivju konservu degustāciju, lai iepazīstinātu dalībvalstu ekspertus ar Latvijas produkcijas kvalitatīvajām īpašībām.

Neiedziļināšos vēl detalizētākās nozarei specifiskajās niansēs, kuru būtību ne visi šī komentāra lasītāji izpratīs, bet ļoti ceru, ka vismaz tie, kuri ir nozarē, nopietni pārdomās LZS aktivitātes un to pamatotību. Problēmas lauksaimniecības jomā ar nevalstisko organizāciju pārstāvniecību novēroju jau kādu laiku. Visās nozarēs. Organizāciju ir daudz, atsevišķām no tām ir neskaidri mērķi un haotiska darbība. To pārstāvji komunikācijā "aci pret aci" ar mani un citiem ZM speciālistiem runā vienu, publiskajā telpā pavisam ko citu. Vai tas ir jauns stils?! Vai tas veicina konstruktīvu jautājumu un problēmu virzību?! Jo man ļoti negribētos izteikt pieņēmumu, ka te patiesībā atkal slēpjas vien kādu personu vai grupu politiskās intereses vai intrigas.

 

Veldre no Saeimas tribīnes pateicas Latvijas zirgiem par darbu

DELFI  06/29/08     Aizsardzības ministrs Vinets Veldre (TP) svētdien no Saeimas tribīnes pateicās visiem Latvijas zirgiem par darbu saimnieku un karavīru labā, kā arī atkārtoti uzsvēra, ka "zirgs nav dzīvnieks".

Atbildot uz Saeimas deputātu kritiku par zirgu Godasardzes izveidi, Veldre svētdien Saeimas ārkārtas sēdē izmantoja iespēju no Saeimas tribīnes pateikties visiem Latvijas zirgiem par kalpošanu zemniekiem, saimniekiem un karavīriem visu gadsimtu garumā, atkārtoti uzsverot, ka "zirgs nav dzīvnieks, zirgs nav cilvēks, zirgs ir simbols".

Savukārt TP deputāts Dzintars Ābiķis ceturtdien aicināja Veldri atteikties no idejas par zirgu Godasardzes izveidi. Viņš norādīja, ka lūdzis veikt telefonisku aptauju, lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli par šo jautājumu.

Uz jautājumu, vai atbalstat zirgu Godasardzes izveidi, 11% atbildēja apstiprinoši, 7,5% atbildēja, ka nezina, bet 71,1% - kategoriski neatbalsta, informēja Ābiķis, uzsverot, ka aptaujā daudzi, īpaši pensionāri, uzsvēruši, ka valsts pašreizējos apstākļos nevarot atļauties "tik ārišķīgas lietas".

"Tāpēc respektējot visu labo, aicinu ministru respektēt sabiedrības viedokli un nolikt plauktā ideju par Godasardzes izveidi," sacīja Ābiķis.

Jau vēstīts, ka Veldre nav atteicies no idejas par zirgu Godasardzes izveidi arī pēc tam, kad bija jāatrod iespēja būtiski samazināt valsts budžeta izdevumus. Zirgu Godassardzes izveide izmaksās aptuveni 120 000 latu.

 

Veldre paliek amatā; trīs koalīcijas deputāti balsojumā atturas

DELFI  06/29/08     Saeima svētdien ārkārtas sēdē noraidīja opozīcijas partiju aicinājumu izteikt neuzticību aizsardzības ministram Vinetam Veldrem (TP). Trīs koalīcijas deputāti - Dzintars Ābiķis (TP), Imants Kalniņš (TB/LNNK) un Pēteris Tabūns (TB/LNNK) balsojumā atturējās.

Par Veldres atcelšanu no amata balsoja 41 deputāts no "Jaunā laika", "Pilsoniskās savienības", "Citas politikas", "Saskaņas centra", apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā", pret bija 47 koalīcijas deputāti no Tautas partijas, Zaļo un zemnieku savienības, LPP/LC, kā arī apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

Tabūns porālam "Delfi", skaidrojot savu lēmumu atturēties balsojumā par Veldres demisiju, norādīja: "Āzis par dārznieku!". Tomēr Veldres neprofesionālitāte neesot tik leila, lai viņš atbalstītu demisijas pieprasījumu.

PS deputāte Sandra Kalniete, aicinot deputātus atbalstīt Veldres atcelšanu no amata, norādīja uz ministra izteikumiem par kukuļņēmējiem, atgādināja, ka Veldre paziņojis par KNAB vadītāja Alekseja Loskutova atcelšanu vēl pirms komisija bija pieņēmusi šādu lēmumu. Tāpat Veldrem pārmesta uzstājība zirgu Godasardzes izveidē.

Veldres atbalstam svētdien no Saeimas tribīnes runu teikt bija atnācis deputāts Juris Dobelis (TB/LNNK), kurš pauda viedokli, ka neesot neviena argumenta par labu Veldres atcelšanai, bet opozīcija, kas kritizē zirgu Godasardzes izveidi, esot "dzīvnieknīdēji".

Arī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Porietis (TP) svētdien norādīja, ka Veldre ir "rīcības cilvēks", atgādinot par "Šprotu karu" ar Krieviju, kuru viņš atrisinājis, arī kuģa "Mona Lisa" avārijas seku veiksmīgo likvidēšanu.

"Es esmu sajutis Veldri tikai kā rīcības cilvēku," sacīja Porietis, uzskaitot Veldres paveikto aizsardzības ministra amatā. Viņš arī noraidīja kritiku par jātnieku Godasardzes izveidi, norādot, ka latviešiem pietrūkstot pašapziņas, lai to izveidotu, taču ik viens priecājoties par līdzīgām Godasardzēm citās valstīs.

TP deputāts Dzintars Ābiķis pauda neizpratni par pārmetumiem Veldrem, jo esot apsveicamas ministra rūpes par karavīriem, par sportu, tāpat "man nav skaidrs, kāpēc ministrs nevar tikties ar augsta ranga amatpersonu - Vaškēviča kungu, kas joprojām ir augsta ranga amatpersona".

Savukārt deputāts Artis Pabriks ("Citai politikai") svētdien norādīja, ka pašreizējās valdības un Veldres darbība kopumā atgādina "to laiku, kad Romas impērija bija pagrimuma etapā", visvairāk Kaligulas laiku.

"Šis laiks zināms ar vienu būtisku principu - varas visatļautības principu (...) Kaligula iecēla par senatoru savu zirgu, " tādejādi paārdot, ka viņam vienalga sabiedrības viedoklis, pauda Pabriks.

Savukārt Veldre pārmetumus noraidīja, uzskaitīja savas prioritātes un pateicās Latvijas zirgiem par darbu.

 

 

 

Izglītībā un saimniecībā...

 

 

 

Plāno sākt publiskas diskusijas par mācību gada pagarināšanu

LETA  06/09/08    Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno sākt publiskas diskusijas par mācību gada garumu un tā pagarināšanu, informēja IZM Komunikācijas nodaļā. Mācību gada pagarināšana ir temats, kas tiek aktualizēts katra mācību gada beigās.

IZM ir saņēmusi uzdevumu izvērtēt iespējas un nepieciešamību veikt izmaiņas mācību gada garumā, tāpēc drīzumā plānots sākt publiskas diskusijas sabiedrībā, lai noskaidrotu skolotāju, skolēnu, vecāku, skolu administrācijas viedokli.

Kā norāda IZM, mācību gada izmaiņu rezultātā daudz kas mainītos izglītības procesa organizēšanā un nodrošināšanā, tāpēc izmaiņu ieviešana jāplāno ļoti rūpīgi. Ir jāņem vērā vairāki fakti, kas jāizdiskutē, ja tiktu nolemts veikt izmaiņas mācību gada garumā. IZM uzsver, ka Latvijas izglītības iestāžu ēkas nav piemērotas mācībām vasaras sezonā - kad laiks ir silts vai pat karsts, skolēniem atrasties telpās ir apgrūtinoši.

Jūnijā notiek eksāmenu kārtošana, konsultācijas un, sākot ar šo mācību gadu, arī papildu nodarbības un pēcpārbaudījumi skolēniem, kuri kādā priekšmetā saņēmuši vērtējumu, kas zemāks par četri. Tas nozīmē, ka skolotāji un daļa skolēnu jūnijā ir noslogoti, un jādomā, kā šādā situācijā būtu iespējams organizēt mācību procesu pārējām klasēm. Turklāt mācību gada garums, eksāmenu organizācija un eksāmenu dokumentācijas sagatavošana ir saskaņota ar iestāšanās laiku augstākās izglītības iestādēs Latvijā un ārvalstīs, uzsver IZM.

Ja mācību procesu organizētu vasarā, īpašu uzmanību būtu jāpievērš mācību metodēm - skolas vecuma, īpaši jaunāko klašu bērni siltā laikā nelabprāt vēlas uzturēties telpās, un tas ietekmē viņu koncentrēšanās spējas un mācību motivāciju, radot papildu slodzi skolotājam, skaidro IZM.

 

Pagarinot mācību gadu, mainītos arī skolotāju mācību gada darba organizācija. Jūnijā liela daļa skolotāju jau ir nodarbināti eksāmenu norises nodrošināšanā, darbā ar skolēniem, kuriem ir zemi mācību sasniegumi, tāpat skolotājam vasarā jāveic virkne citu pienākumu, kas pārsvarā saistīti ar metodisko materiālu izstrādi, mācību programmu, stundu plānu izstrādi.

IZM norāda - apsverot iespēju jauno mācību gadu sākt augustā, jārēķinās arī ar to, ka Latvijas sabiedrībā ir dziļi iesakņojusies tradīcija, ka 1.septembris ir pirmā skolas diena, Zinību diena, kas daudzās ģimenēs ir svētki.

Ņemot vērā minētos argumentus, plašās diskusijās ar sabiedrību IZM vēlas noskaidrot iespējamā mācību gada pagarināšanas mērķi. Pēc tam rūpīgi jāstrādā pie pārējiem jautājumiem, piemēram, kas strādās ar bērniem vasarā, kā sabalansēt mācību saturu, kā nodrošināt bērna veselībai atbilstošus mācību apstākļus izglītības iestādēs, kā jūnijā nodrošināt eksāmenu norisi un darbu ar skolēniem, kuriem ir mācību grūtības.

Sākot diskusijas, ikvienam interesentam būs iespēja izteikt savu viedokli un priekšlikumus īpaši izveidotā sadaļā IZM mājaslapā.

 

Vairākums Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka nav ne bagāti, ne nabadzīgi

LETA   06/12/08     Vairākums Latvijas iedzīvotāju - 62,7% - uzskata, ka nav ne bagāti, ne nabadzīgi, liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktā mājsaimniecību budžetu pētījuma provizoriskie dati par mājsaimniecību materiālā stāvokļa pašnovērtējumu pagājušajā gadā.

2006.gadā šādu viedokli pauda 62,2% Latvijas mājsaimniecību.

Tāpat nemainīgs un pavisam nenozīmīgs - 0,1% - ir tādu mājsaimniecību īpatsvars, kas uzskata sevi par turīgām.

Salīdzinot pētījuma rezultātus pēdējo piecu gadu laikā, var novērot pozitīvu tendenci - pakāpeniski palielinās to respondentu īpatsvars, kuri domā, ka nav bagāti, bet dzīvo labi. Tajā pašā laikā samazinās to respondentu īpatsvars, kuri uzskata, ka ir uz nabadzības sliekšņa vai ir nabadzīgi. Tomēr salīdzinājumā ar iepriekšējiem periodiem pagājušajā gadā pozitīvo vērtējumu pieaugums pret iepriekšējo gadu ir bijis vismazākais.

Materiālā stāvokļa pašnovērtējums dažādos Latvijas reģionos ir atšķirīgs. Vislielākais mājsaimniecību īpatsvars, kuras sniedz atbildi "neesam bagāti, bet dzīvojam labi", dzīvo Rīgā - 17,4%, kā arī Pierīgā - 15,6%.

Turpretī atbildes "esam uz nabadzības sliekšņa" vai "esam nabadzīgas" visvairāk izsaka Latgalē - attiecīgi 26,2% un 4,9%. Tomēr salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem Latgalē dzīvojošo mājsaimniecību materiālā stāvokļa pašnovērtējums uzlabojas.

Salīdzinot ar 2006.gadu, pagājušajā gadā par 2,5% ir palielinājies to mājsaimniecību skaits Latgalē, kuras savu materiālo stāvokli vērtē "mēs neesam bagāti, bet dzīvojam labi". Savukārt par 3% ir samazinājies to mājsaimniecību skaits, kuras savu materiālo stāvokli novērtē "mēs esam nabadzīgi".

Analizējot materiālā stāvokļa pašnovērtējumu dažādās sociālekonomiskajās grupās, var secināt, ka pagājušajā gadā viskritiskāk savu materiālo stāvokli vērtē pensionāru mājsaimniecības, no kurām 8,9% uzskata, ka ir nabadzīgas.

Vērtējot, kā mājsaimniecības ekonomiskā situācija ir mainījusies pēdējā gada laikā, 23% atzīst, ka tā ir kļuvusi labāka, 47% mājsaimniecību uzskata, ka viņu mājsaimniecības ekonomiskā situācija ir tāda pati, bet 30% pauda viedokli, ka tā ir pasliktinājusies.

Inflācijas pieaugums izsauca ekonomiskās situācijas negatīvā pašvērtējuma pieaugumu pagājušā gada pēdējā ceturksnī.

 

Premjers noteicis turpmāk veicamos darbus ekonomikas stabilizēšanai

LETA   06/12/08     Premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) izvirzījis turpmāk veicamos darbus ekonomikas stabilizēšanai, informēja premjera preses sekretārs Edgars Vaikulis.

Izstrādājot 2009.gada valsts budžetu, tiks paredzēta valsts pārvaldes iestāžu vadītāju un vietnieku konsultatīvo amatpersonu amatu likvidācija, kā arī valsts pārvaldes iestādēs strādājošo skaita samazināšana.

Tiks noteikta vadības līgumu ierobežošana 50% apmērā no mēnešalgas, kā arī valsts uzņēmumu vadītāju mēnešalgas ierobežošana.

Plānotas arī nodokļu politikas izmaiņas no 2009.gada 1.janvāra - nekustamā īpašuma nodokļa nepalielināšana, iedzīvotāju ienākuma nodokļa apliekamās bāzes paplašināšana uz ne-algas ienākumiem.

Tāpat plānota reinvestētās peļņas neaplikšana ar uzņēmumu ienākuma nodokli, tostarp palielināta amortizācijas koeficienta piemērošanas termiņa pagarināšana un uzņēmumu ienākuma nodokļa apliekamās bāzes samazināšana par to ieguldījumu daļu, kāda būtu jānovirza kredītprocentu apmaksai, ja ieguldījumi veikti nevis no kredīta, bet pašu līdzekļiem.

2008.gada valsts budžeta grozījumos tiks veikta valsts pārvaldes izdevumu samazināšana, tostarp neaizpildīto štata vietu likvidācija un valsts pasūtījumu realizācijai plānoto izdevumu samazināšana. Tāpat plānota šogad nerealizējamo Eiropas Savienības fondu projektu līdzfinansējuma samazināšana.

Godmaņa valdība jau ir veikusi virkni pasākumu valsts ekonomiskās attīstības stimulēšanai.

Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas jomā atcelta 10% obligātā pirmā iemaksa kredīta saņemšanai. Valdībā pieņemta Finanšu ministrijas Uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanas atbalsta programma par atbalstu un kredītu saņemšanas nosacījumu atvieglošanu uzņēmumiem no "Latvijas Hipotēku un zemes bankas" 100 miljonu latu apmērā, no tiem 85 miljoni latu riska aizdevumiem, 15 miljoni latu - kapitāla aizdevumiem.

Samazināts darba devēja apmaksāto darbinieka slimošanas dienu skaits no 14 līdz desmit dienām. Savukārt valsts nodevas ārzemnieku nodarbināšanai Latvijā samazināta no 533 līdz 148 latiem gadā.

Sociāli mazaizsargāto grupu atbalsta pasākumos ar mērķi mazināt inflācijas ietekmi veikta pensiju indeksēšana un indeksēšanai pakļauto pensiju robežas paaugstināšana no 135 līdz 150 latiem 2008.gada aprīlī. Pensijas palielinājās vidēji par 11,51 latiem.

Oktobrī notiks šā gada otrā pensiju indeksācija. Plānots veikt nepieciešamos grozījumus likumā "Par valsts pensijām", lai pensijas, kuru apmērs nepārsniedz 170 latus, indeksētu, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 50% no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem. Savukārt valsts pensijas, kuru apmērs pārsniedz 170 latus, bet nepārsniedz 225 latus, indeksēs, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu.

Paaugstināta piemaksa pie vecuma pensijas. No 1.jūnija piemaksa pie vecuma pensijas par katru līdz 1996.gadam nostrādāto gadu ir 40 santīmi līdzšinējo 19 santīmu vietā. Paplašināts arī piemaksas pie vecuma pensijas saņēmēju loks, atceļot 30 gadu sociālās apdrošināšanas stāža slieksni.

Konkurētspējas paaugstināšanai Saeima pieņēmusi valdības sagatavotos grozījumus Konkurences likumā. Likuma grozījumi sekmēs godīgu konkurenci, tādējādi novēršot draudus sevišķi mazo un vidējo uzņēmumu turpmākai attīstībai un rentablai darbībai.

Izstrādāts projekts par noteikumu "Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības organizēšanas kārtība" atcelšanu. Mērķis ir atvieglot tirdzniecības organizēšanas kārtības prasības vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā un sekmēt konkurences turpmāku attīstību tirdzniecības nozarē. Grozījumos paredzēta vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības organizatoriskās nošķiršanas ierobežojumu atcelšana.

Lai samazinātu gaļas un piena ražošanas izmaksas, valdība piešķīrusi 4,314 miljonus latu vaislas sivēnmāšu un slaucamo govju sagatavošanai ierakstīšanai ciltsgrāmatā un produktivitātes datu izvērtēšanai, no tiem 1,814 miljoni latu piešķirti cūkkopības atbalstam, bet 2,5 miljoni latu - piensaimniecības atbalstam.

Savukārt degvielas cenas samazināšanai tiks veiktas izmaiņas degvielas rezervju uzglabāšanas kārtībā, ļaujot degvielas tirgotājiem degvielas rezerves uzglabāt arī ārpus Latvijas, Eiropas Savienības teritorijā, kā arī paplašinot degvielas rezervēs ieskaitāmo bāzi.

Tāpat tiks veiktas degvielas aprites noteikumu izmaiņas, ļaujot vairumtirdzniecībā iepirkto degvielu nogādāt tieši uz degvielas uzpildes staciju.

 

Latvijas iedzīvotājiem vecumdienās nāksies mācīties un strādāt

LETA   06/13/08    Latvijas iedzīvotājiem vecumdienās nāksies mācīties un strādāt, ieguldot lielāku devumu valsts attīstībā, secināts pētījumā "Demogrāfija, sabiedrība, izglītība - nolemtība vai iespējas".

Kā šodien pētnieku diskusijā norādīja sociālantropologs Roberts Ķīlis, nevienam tā īsti nav skaidrs, kā uzlabot demogrāfisko situāciju Latvijā - vai to mainīt migrācijas rezultātā, vai arī atbalstīt dzimstību. "Visi lēmumi ir saistīti ar izmaiņām vai būtiskiem izaicinājumiem," teica pētnieks.

Viņš uzsvēra, ka pensionāru kļūst arvien vairāk un ir jāapzinās, ka no tā nav jābēg, bet jārod iespējas, kā to izmantot.

"Vecuma jēga mainīsies, jo šobrīd novecojis cilvēks sabiedrībai ir kā nolietojies resurss, taču šo resursu var izmantot arī šajā vecumā, jo šim cilvēkam piemīt zināšanas un dzīves pieredze, kura vienam ir lielāka, otram - mazāka," teica Ķīlis.

"Augstskolām ir jādomā par "veco" auditoriju, jo darba tirgus mainīsies un nāksies pārkāpt stereotipiem par vecuma diskrimināciju, jo cilvēki gados būs spiesti mācīties, sākot jaunu ceļu augstskolā, lai sevi pilnīgotu," norādīja Ķīlis.

Pēc pētnieka teiktā, cilvēkiem nākotnē būs jāzina vairāki amati, jo konkurence palielināsies un darbaspēks sadārdzināsies. "Tas attiecināms uz visām vecuma grupām, jo visiem būs nepieciešams pilnīgoties, lai spētu konkurēt darba tirgū un būt produktīvākiem," sacīja Ķīlis.

Latvijas Bankas prezidenta padomnieks Edvards Kušners uzsvēra, ka jādomā, ko darīt, ja pienāks brīdis, kad jauno būs pārāk maz, lai uzturētu vecāka gadagājuma cilvēkus. "Šim brīdim ir arī jāgatavo ekonomika," teica Kušners.

Viņaprāt, šodien jāsaredz iespējas, kā izvairīties no grūtībām nākotnē un nodrošināt pilnvērtīgas vecumdienas.

Kā norādīja "Hansabankas" vadošais sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, demogrāfiskā situācija un tās perspektīvas liek pārdomāt Latvijas sabiedrības un ekonomikas ilgtermiņa attīstības iespējas.

"Dzimstību var ietekmēt, un dati rāda, ka politika tika veidota labi, tika likti pareizie uzsvari, jo dzimušo pieaugums ir pieaudzis katru gadu," teica Strautiņš.

Tomēr eksperti norādīja, ka valstij ir jāuzsver prioritārie mācību bloki, jāsaskata valsts nākotnes perspektīvas, kā arī jāveic pārdomātas investīcijas izglītībā, liekot lielu uzsvaru uz pamatizglītību un mācību tehnisko nodrošinājumu.

Kušners uzsvēra: "Nevar būt visur labi, tik daudz resursu mums nav, tādēļ nepieciešams likt pārdomātus uzsvarus."

Kā ziņots, pētījumā "Demogrāfija, sabiedrība, izglītība - nolemtība vai iespējas" secināts, ka 2025.gadā vidusskolēnu un studentu skaits Latvijā varētu sarukt par 40%.

Ķīlis norāda, ka Latvijā pašlaik dzīvo 2,3 miljoni iedzīvotāju. Vidējais vecums ir 40 gadu. Uz 100 strādājošiem ir 44 nestrādājoši. Savukārt 2030.gadā Latvijā dzīvos 1,9 miljoni iedzīvotāju ar vidējo vecumu 44 gadi un demogrāfisko slodzi - 57 nestrādājošie uz 100 strādājošiem.

"Latvija, līdzīgi vairumam Eiropas valstu, piedzīvo nozīmīgas demogrāfiskas pārmaiņas sabiedrībā, ko parasti apzīmē vienkārši - novecošana un skaitliska samazināšanās," skaidro Ķīlis.

"Diemžēl daudzu valstu izmantotās samērā dārgās dzimstības veicināšanas programmas nespēj būtiski mainīt tendenci. Lai cik daudz vairāk dzimtu jaunā paaudze, mēs, pateicoties labklājībai un relatīvi labākai veselībai, dzīvojam ilgāk un sabiedrība neizbēgami noveco," norādījis Ķīlis.

 

Vidusskolās mainīs mācību sistēmu dabaszinātņu un matemātikas priekšmetos

LETA   06/17/08    Latvijas vidusskolās kardināli tiks mainīta izglītības filozofija un mācību sistēma dabaszinātņu un matemātikas priekšmetos, informēja Izglītības satura un eksaminācijas centra (ISEC) Informācijas daļas vadītāja Kristīne Ilgaža.

Ceturtdien, 19.jūnijā, plkst. 12 Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas telpās notiks projekta "Mācību satura izstrāde un skolotāju tālākizglītība dabaszinātņu, matemātikas un tehnoloģiju priekšmetos" noslēguma pasākums.

Projekta gaitā tika izstrādāts mūsdienīgs mācību saturs, modernizēta tā pasniegšanas forma un izstrādāti skolotāju atbalsta materiāli dabaszinātņu un matemātikas priekšmetos vidusskolai. Jaunās mācību sistēmas īstenošanai tika nodrošināta visu 2950 skolotāju tālākizglītība un pilnveidotas dabaszinātņu un matemātikas skolotāju prasmes darbā ar jauno mācību saturu un filozofiju.

ISEC uzsver, ka Latvija ir vienīgā Baltijas valsts, kurā pirmo reizi ir izstrādāts šāds unikāls un apjomīgs projekts, kura izstrādē piedalījušies ne tikai mācību spēki, bet arī zinātnieki un uzņēmēji. Nacionālās programmas projektu īstenojis ISEC ar Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu.

Trīs gadu laikā, no 2005. līdz 2008. gadam, tika izstrādāts skolotāju atbalsta materiālu komplekts bioloģijā, fizikā, ķīmijā un dabaszinātnēs 10.-12.klasei, kuros ietilpst metodiski izdevumi skolotājiem un darba materiālu komplekti skolēniem, kā arī materiāli elektroniskā formātā. Projektā izstrādātais mācību saturs un skolotāju atbalsta materiāli ir aprobēti 50 pilotskolās, un vairāk nekā 6000 skolēnu jau ir apguvuši modernizētu mācību saturu.

Pēc jaunās sistēmas mācības notiks, sākot ar nākamo 2008./2009.mācību gadu. Projekta materiālu komplekts izstrādāts valsts valodā, bet ar to tiks nodrošinātas visas 508 vidusskolas, arodskolas un vakarskolas gan ar latviešu, gan krievu mācību valodu. Skolas materiālus saņems jau jūnijā.

Ceturtdien pasākumā piedalīsies īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības finanšu pārvaldes lietās Normunds Broks, projekta vadītāja Dace Namsone, projekta īstenošanas atbalsta komponenta vadītājs Uldis Dzērve, kā arī Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas direktors Māris Brasla.

Pasākumā svinīgi tiks pasniegts pirmais skolotāja atbalsta materiālu komplekts. Tāpat pasākuma laikā notiks izstāde 13 "darba stacijās" fizikā, ķīmijā, bioloģijā, dabaszinātnes un matemātikā - interaktīvā formā ar jauno mācību aprīkojumu tiks demonstrētas materiālu izmantošanas iespējas.

 

Piedalies valodas kuriozu fotokonkursā „Domā, kā runā!”

Latvieši.com  07/20/08     Lai pievērstu iedzīvotāju uzmanību ikdienā lietotajai valodai, Valsts valodas aģentūra no 9. līdz 30. jūnijam organizē latviešu valodas kuriozu fotokonkursu „Domā, kā runā!”.

Valsts valodas aģentūras sabiedrisko attiecību speciālists Mārtiņš Pučka atzina: lai gan lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ir ieguvuši vidējo izglītību un, protams, arī mācījušies latviešu valodas gramatiku, nereti veikalā, uz ielas vai kādā preses izdevumā ir iespējams redzēt reklāmas tekstus, preču nosaukumus, cenu zīmes un citus uzrakstus, kas rakstīti kuriozā latviešu valodā.

Konkursa laikā ikviens Latvijas iedzīvotājs tiek aicināts nofotografēt un augšupielādēt Valsts valodas aģentūras mājaslapā www.valoda.lv attēlus ar nepareizu un kuriozu valodas lietojumu izkārtnēs, cenu zīmēs, preču zīmēs, reklāmās un citviet. Aktīvākie konkursa dalībnieki saņems balvas, bet no interesantākajiem kurioziem tiks veidota izstāde, kura būs apskatāma visiem interesentiem.

M. Pučka norādīja, ka akcijas mērķis ir pievērst Latvijas iedzīvotāju uzmanību nepareizam valodas lietojumam, kā arī popularizēt un sekmēt pareizas latviešu literārās valodas lietojumu gan publiskajā informācijā, gan individuālajā saziņā.

Valsts valodas aģentūras uzdevums ir valsts valodas statusa nostiprināšana un ilgtspējīgas attīstības veicināšana. Aģentūra veicina latviešu valodas attīstību, organizējot projektus un atbalstot pasākumus, kas saistīti ar valodas aktualitātēm, kā arī sniedz konsultācijas par dažādiem latviešu valodas jautājumiem.

 

Jāņu nakts aizvadīta ar šiem svētkiem raksturīgām traumām

LETA  06/24/08    Pagājušā nakts aizvadīta ar Līgosvētkiem raksturīgām traumām - apdegumiem, alkohola intoksikāciju un kāju izmežģījumiem, aģentūru LETA informēja Katastrofu medicīnas centra direktors Mārtiņš Šics.

Līgosvētkiem raksturīgākā trauma ir apdegumi, šogad šādu gadījumu bijis diezgan daudz, taču laimīgā kārtā nav cietušo ar smagiem apdegumiem, stāstīja mediķis.

Pēc Šica teiktā, Dobelē, Aizkrauklē un Jelgavā apdegumus guvuši divi cilvēki katrā pilsētā. Viens cilvēks apdegumu guvis Balvos, viens pusaudzis vecumā līdz 16 gadiem guvis apdegumus Jēkabpilī, savukārt Rīgas zonas neatliekamās palīdzības mediķi palīdzību snieguši četriem cilvēkiem ar apdegumiem.

Slimnīcā nogādāti arī bērni, kas lietojuši pārāk daudz alkohola. "Vecāki nav pietiekami labi uzraudzījuši savus bērnus, un Rēzeknes slimnīcā ar alkohola intoksikāciju nonācis 12 gadus vecs bērns, bet Talsos - 14 gadus vecs pusaudzis," stāstīja Šics.

Savukārt Daugavpils rajona Silenē, peldoties tumsā, noslīcis cilvēks, kura mirstīgās atliekas vēl nav atrastas. Izsaukums uz ūdenskrātuvi saņemts plkst. 21.17. Patlaban ūdenslīdēji turpina darbu, pārmeklējot ūdenskrātuvi, aģentūru LETA informēja Daugavpils Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā.

Ventspilī Jāņu naktī reģistrēta krimināla rakstura trauma ar durtu brūci.

Savukārt Saulkrastos, kur notika vērienīgs Jāņu pasākums, nav reģistrēti nopietni nelaimes gadījumi.

Šics atzīmēja, ka visbīstamākā situācija gaidāma šodien, kad cilvēki dosies mājup no svētku vietām. "Ja ir dzerts alkohols, tad vajadzētu diennakti izgulēties un tikai tad sēsties pie auto stūres. Daudz labāk ir izgulēties lauku šķūnī vai mašīnā, nekā gulēt zārkā," brīdināja Katastrofu medicīnas centra direktors.

 

Barontēva dzimtajos Viesatos likvidē izglītību

Imants Vīksne,  NRA  06/28/08     Slavenākā latviešu skolotāja Krišjāņa Barona vārdā nosauktā Viesatu pamatskola tiek slēgta – Izglītības ministrija izgudrojusi veidu, kā ar pašvaldību rokām atbrīvot valsti no mazajām lauku skolām un – varbūt pēc laika – arī mazajām pašvaldībām.

Pēdējā Viesatu izlaidumā nekādi lielie asaru plūdi netecēja, tomēr skaļi pateikt, ka nākamā izlaiduma vairs nebūs, ka nebūs 1. septembra un vecāku sapulču, un starpbrīžu, ka nebūs pašas skolas, runātāji ilgi kavējās. Arī skolas attīstības plānu, ko ik gadu mācību iestāžu vadītājiem paģēr sacerēt ministrija, Viesatu skolas direktore Ilze Rasa nav uzrakstījusi: "Vienkārši necēlās roka."

Ceturtdien pagastvecis Guntis Gulbis skolas dokumentus aizveda uz Tukuma arhīvu. Vairākums kabinetu jau aizzīmogoti. Skolotājai Aijai Zonbergai pirmdien vēl jānodod datori, un tad arī skolai ar 150 gadu seno vēsturi būs pielikts punkts.

"Mēs ilgi mēģinājām un cerējām, ka varēs... bet nevarējām salasīt bērnus," Neatkarīgajai stāsta Gulbis. Mācību kvalitāte apvienotajās klases arvien vairāk vecāku nav apmierinājusi, tāpēc skolēnu skaits sarucis līdz kritiskajam. Aizpērn skolā mācījās 75 bērni, šogad vien 40.

Izglītības ministrija uzsver, ka tai ar šīs un citu skolu slēgšanu formāli nav nekādas saistības:

"IZM nepieņem lēmumu par izglītības iestāžu reorganizēšanu, likvidēšanu vai dibināšanu. Lēmumu pieņem pašvaldība, izvērtējot esošo situāciju, nākotnes prognozes un budžeta iespējas."

No ieceres palielināt minimālo skolēnu skaitu klasē, kas arī daudzu citu pagastu skoliņām nozīmētu nāvesspriedumu, ministrija patiešām atteikusies... pilnvarojot parakstīt šo nāvesspriedumu pagastvečus. Skolu direktoriem piesūtītajā 5. jūnija apkārtrakstā ciniski paziņots, ka attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos "negrozīs minimālo un maksimālo skolēnu skaitu klasē, jo šo jautājumu automātiski atrisinās plānotie līdzekļi uz vienu skolēnu ar 2009./2010. m. g.".

Tātad, jo mazāk būs skolēnu, jo mazāk naudas, un nākamgad tas izraisīs lauku skolu slēgšanas vilni visā valstī. "Slēgšana draud visām skolām, kur skolēnu skaits ir zem simta," atklāj Viesatu pamatskolas direktore.

Pagastā kopš padomju gadiem ļaužu skaits sarucis uz pusi – atlicis aptuveni 420 iedzīvotāju, un sagaidāms, ka tagad, pēc skolas slēgšanas, liela daļa vēl atlikušo jauno ģimeņu dosies projām. Pirmā pretimnācēja, ko Neatkarīgā sastop pagastā, šīs bažas apstiprina. Viņai ir trīs bērni, un viņa pametīs dzimto vietu.

"Tā mums visiem ir liela bēda. Man ir jādomā par pārvākšanos un jāiet, kur bērnam skola būs. Viesati vienā mirklī būs izslaucīti."

Arī vecmāmuļu, kura strādā vienīgajā Viesatu veikalā, skolas slēgšana skar personīgi. Mazbērna vecāki strādā Rīgā, tādu blatu, lai iekārtotu meitu bērnudārzā, viņiem nav. "Meitene tūlīt jālaiž sagatavošanas klasītē, bet joprojām nesaprotu, kā spēšu viņu izvadāt uz Zantes skolu," pārdzīvo vecmamma.

Pagasta drīzo nākotni ciema ļaudīm iezīmējis kāds jaunzēlandietis – viņš nopircis veco Viesatu muižu, pārsimt hektāru zemes, saņem hektārmaksājumus, pats nebūdams Latvijā, un tas arī viss. Pat zāli nevīžojot nopļaut.

Ciematnieki pārliecināti, ka arī iekļaušanās jaunveidojamajā Jaunpils novadā Viesatu pagrimumu nenovērsīs. "Viesati būs piedēklis," skarbi noteic sākumskolas skolotāja Rita Gulbe.

Šādi domāt viņu mudina vietējā mēroga pieredze. Tālāk aiz Viesatiem atrodas Rāvu ciems. Kādreiz tur bija cilvēki, satiksme, notika dažādi pasākumi. Tagad dažus atlikušos Rāvu iemītniekus pat uz koncertiem vairs neatved. Un arī vajadzība tāda laikam nebūs, jo kultūras namu, visticamākais, slēgs nākamo. "Te ir koncertējuši Credo, Yana Kay, Ozols, Bumbiere un Lapčenoks, brāļi Ziemeļi – kultūra mums bija augstā līmenī," spriež direktores kabinetā sapulcējušās pedagoģes, bet arī atzīstot, ka tā jau ir pagājība. Darbu citos pagastos vai Tukumā viņas jau atradušas. Grūtāk būs kolēģēm no skolām, ko masveidā slēgs nākamgad. Tad darba tirgū būs milzīgs pedagogu–bezdarbnieku pieplūdums, un nez vai atlikušās skolas viņus visus spēs noalgot. Palūkojoties uz Barona skolas likvidēšanu plašākā kontekstā, direktore Ilze Rasa ir pārliecināta:

"Kaut kas te notiek aplam. Pie mums latviešu skolas slēdz, Īrijā ver vaļā. Un kas tad te laukos paliek – pensionāri, daži zemnieki un dzērāji. Vai tad tā ir pareizā valsts politika?"

Viesatu pagasta mājaslapā, sadaļā Izglītība un kultūra, joprojām atrodams mānīgs solījums, ka "pamatskola tuvākajos 12 gados varētu nodrošināt pamatizglītības iegūšanu pagasta iedzīvotājiem". Valsts piekoptā politika vedina domāt, ka nedz Viesatu, nedz arī citu mazu Latvijas pagastu mājaslapām sadaļa Izglītība un kultūra vispār nav vajadzīga.

Šīs skolas slēdz

1. jūnijā tiek slēgta Ludzas rajona Lauderu pagasta pirmsskolas izglītības iestāde

30. jūnijā tiek slēgta Gulbenes rajona Stradu pamatskola

1. jūlijā tiek slēgta Madonas rajona Ošupes pamatskola

Tukuma rajona Pienavas sākumskola

Viesatu pagasta K. Barona pamatskola

Šīs skolas REORGANIZĒ

Smiltenes pilsētas pirmsskolas izglītības iestāde Vālodzīte tiks apvienota ar Smiltenes 2. pirmsskolas izglītības iestādi

Pļaviņu vidusskola tiks apvienota ar M. Brimmbergas Pļaviņu vidusskolu

Rojupes sākumskola tiek reorganizēta par Rojupes pirmsskolas izglītības iestādi

Avots: Izglītības ministrija

 

«Skoliņām būs grūti, taču tās neslēgsim...»

Daiga Kalniņa,  NRA  06/28/08     Pret ierosināto ekonomiski neizdevīgo apmēram 150 Latvijas mazo skolu (līdz 50 audzēkņiem) slēgšanu asi iebilst visi aptaujātie izglītības pārvalžu un pašvaldību vadītāji, diemžēl realitātē mazo lauku skoliņu skaits pamazām rūk un cita aiz citas tās tiek slēgtas, kas attālākos lauku apvidos sociālajā un kultūrvidē izraisa negatīvas sekas.

"Ieteikumu slēgt mazās lauku skolas vērtēju ļoti negatīvi, jo visi iedzīvotāji nedzīvo vienā vietā, lai ap to veidotu lielas skolas. Jāuztur arī mazās, lai mazie bērni no 1. līdz 6. klasītei varētu mācīties uz vietas savā pagastā, nevis rautu viņus pa pasauli. To pašu saka arī bērnu vecāki, kuri nesaprot, kādēļ mazās skolas jāslēdz, iesakot veidot apvienotās klases. Savukārt, ja skolas slēdz, pašvaldības būtu jānodrošina ar autobusiem, lai tās savus bērnus varētu pārvadāt. Nav labāk, ja bērni dzīvo internātos, viņiem jādzīvo kopā ar ģimenēm," uzskata Krāslavas rajona izglītības pārvaldes vadītāja Lidija Ostrovska, piebilstot: "Aizvērt skolas ir viegli, bet kas notiks ar skolu ēkām, ar cilvēkiem laukos, kur skolās strādājošie atradīs atbilstošu darbu? Ja skolotājam pāri 50, sava māja pagastā, vai viņu pilsētā gaida, vai viņš tur varēs iegādāties dzīvokli? Ja mazās skolas slēgs, pamestība laukos tikai pieaugs un vairosies to ģimeņu skaits, kurās ir vienalga, vai bērni mācās vai ne. Katrā pašvaldībā tādas ir jau tagad."

"Šodien Rēzeknes rajona Sokolku pagasta Vilmaņu pamatskolā visi 10 skolotāji un pieci tehniskie darbinieki strādā pēdējo darbadienu. Tā tiek slēgta, jo pēdējos gados ļoti saruka skolēnu skaits. Uz 9. klasēm bija tikai 35 audzēkņi," Neatkarīgajai stāsta Rēzeknes rajona izglītības pārvaldes vadītāja Lilija Žukovska. "Ieteikumu slēgt mazās lauku skolas neuztveru nopietni, jo mūsu rajonā katra pašvaldība ļoti rūpīgi, pat vairākus gadus ilgās pārdomās izvērtē – slēgt vai neslēgt mazo skoliņu, un tas arī būtu jāatstāj katras pašvaldības ziņā. Ir vietas, kur skolu uzturēt ir ļoti grūti, taču mācību kvalitāte ir ļoti laba. Tā no rajona centra un citām apdzīvotām vietām attālajā Pušas pagastā ir vienīgā skola, kurā bērnu nedaudz un skolotājiem slodžu nepietiek, angļu un vācu valodu skolotāji brauc mācīt no 35 kilometrus attālās pilsētas, situācija kļūst aizvien kritiskāka, tajā pašā laikā izglītības kvalitāte ir ļoti laba. Līdzko apsīkst ekonomiskā attīstība, viss sāk apkārt nīkuļot," bilst L. Žukovska.

Rēzeknes rajona izglītības pārvalde pašlaik strādā, lai Vilmaņu pamatskolas skolotājiem palīdzētu atrast darbu citās mācību iestādēs. Pusei pedagogu to jau izdevies atrast. Bērni turpināšot mācības Ciskādu un Viļānu vidusskolā, kurp pagasta transports vecākos skolasbērnus vedis jau iepriekš. Slēdzamajā skoliņā 1., 2., 4., un 6. klases nebija vispār, savukārt 9. klasē mācījās tikai 10 audzēkņi. Dažus skolēnus bijis grūti dabūt uz skolu, jo bija pārauguši un jau strādāja.

Rēzeknes rajonā viena skola – Upesciema pamatskola Čornajas pagastā – slēgta arī 2007. gada vasarā. Tajā mācījušies nedaudz vairāk kā 40 bērnu. Gada laikā bijušajai skolas ēkai, kas joprojām ir ļoti labā stāvoklī, cits pielietojums rasts netika. Par to pagaidām rūpējas vienīgi sargs un kurinātājs. Liela daļa skolā strādājušo stājušies bezdarbnieku uzskaitē un ar izglītības pārvaldes palīdzību cenšas iekārtoties darbā citās skolās.

Krāslavas rajona padomes sēdē, kā arī skolu direktoru sanāksmē nolemts neslēgt rajonā nevienu skolu vismaz līdz reģionālajai reformai nākamgad. Kā stāsta rajona izglītības pārvaldes vadītāja L. Ostrovska, te pašvaldības dara visu iespējamo, lai būtu labāk bērniem, – lai viņi nebūtu jāved uz 15 kilometrus attālām kaimiņu pagasta skolām, lai mazajiem skolnieciņiem nebūtu jāgaida trīs līdz četras stundas, līdz lielie beidz mācības un varētu tikt mājās. Tā Labiešu sākumskolā divas pašvaldības – Bērziņu un Svariņu pagasts – izveidojuši atsevišķu piecgadīgo–sešgadīgo bērnu grupiņu. "Pagasti nav tik bagāti, lai, šurpu turpu pārvadājot bērnus, segtu transporta izdevumus. Arī autobusi veci. Tā Svariņu pagasts jau tagad savus bērnus vadā gan uz Dagdas, gan Ezernieku vidusskolu," saka L. Ostrovska.

Sarežģīta situācija arī Piedrujas pagastā, kura skolā mazāk nekā pussimts bērnu, bet telpas lielas. Dažas klases apvienotas, citu nav vispār, taču pašvaldība gatava skolu uzturēt arī nākamgad. Grūti esot paredzēt, kas notiks vasarā, kad dažas ģimenes no Piedrujas var aizbraukt un bērnu skaits vietējā skolā var sarukt vēl vairāk.

"Grūti būs mazajām skoliņām, bet nav plānots vēl kādu slēgt. Taču, kā būs turpmāk, rādīs laiks," Neatkarīgajai bilda Jēkabpils rajona izglītības pārvaldes vadītāja Elga Ūbele. Minētajā rajonā līdz šim slēgtas divas skolas, un abas vienā Rubenes pagastā. "Jau 2002. gadā aizvēra vienu no rajona visattālākajām – Kaldabruņas sākumskolu, bet kā pēdējo 2006. gadā slēdza Slates pamatskolu. Abos gadījumos kā slēgšanas iemesls tika minēts mazais skolēnu skaits. Par laimi, labi uzturētā Slates pamatskolas akmens mūra ēka, kas jau vēsturiski celta skolas vajadzībām, nav pamesta un tiek izmantota kā Slates sabiedriskais centrs, kurā notiek dažādi sarīkojumi. Tajā izveidots bibliotēku sabiedriskais interneta pieejas punkts, darbojas vokālais jauktais ansamblis un lauku sieviešu interešu klubiņš. Beidzot atdzīvojusies arī Kaldabruņas skolas ēka, ko izīrē biedrībai Ūdenszīmes," stāsta Rubenes pagasta padomes priekšsēdētājs Edvīns Meņķis. Diemžēl abu minēto mācību iestāžu slēgšanai ir arī negatīvas sekas. Tā daudzi no abās skolās strādājušajiem tehniskajiem darbiniekiem nav varējuši tuvākā apkārtnē atrast darbu, līdz atlicis doties strādāt uz Jēkabpili. Skolotāji strādā turpat, kurp devušies mācīties slēgto skolu audzēkņi, – Aknīstes un Zasas mācību iestādēs. Kā mācību spēkus, tā skolasbērnus pārvadā vietējie SIA Rubenītis autobusi.

Daugavpils rajona izglītības pārvaldes speciāliste Silvija Safina informē, ka arī Daugavpils rajonā šogad nav plānots slēgt nevienu skolu un arī tur pēdējā skola beigusi lauku bērnu izglītošanu 2006. gadā, kad Naujenes pagastā slēgta Vecpils pamatskola. Šosejas malā esošā ēka tūlīt tika likta lietā, un tajā tagad itin aktīvi un saistoši darbojas Naujenes Novadpētniecības muzejs. Prāvajā Daugavpils pievārtes pagastā darbojas vēl divas mācību iestādes – Naujenes un Lāču pamatskola, kurp no slēgtās skolas devušies bērni un skolotāji.

"Nevar domāt tikai ekonomiskās kategorijās. Katram bērnam ir tiesības iegūt izglītību, un mums jārūpējas, lai sagādātu optimālus apstākļus, lai katram bērnam būtu prieks iet uz skolu. Žēl redzēt lauku bērnus, kuri brauc tumšos ziemas vakaros lielus attālumus uz mājām, saguruši, nosaluši, nogaidījušies autobusus, jo laukos vēl jānokļūst līdz pieturai un sabiedriskais transports kursē reti," norāda Krāslavas rajona izglītības pārvaldes vadītāja.

 

 

Citādā ziņā...

 

 

Šogad četros mēnešos gājuši bojā 20 NBS karavīri

LETA   06/09/08    Šogad četros mēnešos gājuši bojā 20 Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīri. Pildot dienesta pienākumus, bojā gājis viens zemessargs, kurš bijis ārrindas dienestā, bet ārpus dienesta pienākumu izpildes gājuši bojā 19 karavīri - divi profesionālā dienesta karavīri un 17 zemessargi, kuri arī bijuši ārrindas dienestā, informēja NBS komandiera Personīgā štāba Preses daļas virsnieks kapteinis Normunds Stafeckis.

2007.gadā kopumā gāja bojā 24 karavīri. Visiem nāve iestājusies ārpus dienesta pienākumu izpildes. No šiem 24 bojā gājušajiem seši bija profesionālā dienesta karavīri, bet 18 - ārrindas zemessargi.

Savukārt 2006.gadā bojā gāja 26 karavīri, tai skaitā pildot dienesta pienākumus - pieci profesionālā dienesta karavīri, bet ārpus dienesta pienākumu izpildes - 21, no kuriem viens bija obligātā dienesta karavīrs, divi profesionālā dienesta karavīri un 18 ārrindas zemessargi.

Jau ziņojām, ka šorīt dzīvojamā telpā NBS Instruktoru skolā Cēsīs atrasts miris karavīrs.

Sākotnējais novērtējums liecina, ka 1976.gadā dzimušais seržants Ēriks M. izdarījis pašnāvību, visticamāk, ģimenes apstākļu dēļ, informēja Stafeckis, piebilstot, ka dienesta ierocis šajā negadījumā nav izmantots.

Kā liecina ziņu aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, karavīrs izdarījis pašnāvību pakaroties.

Par notikušo nekavējoties tika informēta Valsts policija, kā arī Militārā policija, kas ir sākusi kriminālprocesu, lai noskaidrotu notikušā apstākļus.

Piektdien, 6.jūnijā, pēc Instruktoru skolas vadības lūguma ar tagad bojā gājušo karavīru tikās NBS virskapelāns un pārrunāja ar viņu dienesta gaitas un personīgās dzīves jautājumus. Sarunas gaitā nekas neliecināja par šādu traģisku situācijas risinājumu, sacīja Stafeckis.

Seržants Ēriks M. Bruņotajos spēkos dienēja no 1996. līdz 2000. gadam, kad atvaļinājās rezervē. Savukārt 2004.gadā to atsāka no jauna. Par godprātīgu dienestu viņš saņēmis vairākus apbalvojumus.

NBS komandiera ģenerālmajora Jura Maklakova uzdevumā NBS Kapelānu un Psihologu dienesta speciālisti ir devušies uz Sauszemes spēku 1.kājnieku bataljonu un NBS Instruktoru skolu, lai ar vienību vadību un personālsastāvu pārrunātu notikušo un nepieciešamības gadījumā sniegtu morālo un psiholoģisko atbalstu.

Jau ziņojām, ka sestdien, 7.jūnijā, vienā no Ādažu bāzes dzīvojamām telpām tika atrastas kāda karavīra mirstīgās atliekas. Tiek pieļauts, ka 1975.gadā dzimušais kaprālis izdarījis pašnāvību.

Arī par šo faktu nekavējoties tika informēta Valsts policija, kā arī Militārā policija. Sākts kriminālprocess, lai noskaidrotu notikušā apstākļus.

Bruņotajos spēkos kaprālis dienēja kopš 1994.gada un tika raksturots pozitīvi. Par teicamu dienesta pienākumu pildīšanu viņš ir saņēmis vairākus apbalvojumus.

 

Viedoklis: Pēcjāņu sindroms un darbaholisms

Arno Jundze,  NRA  06/28/08     Es pilnīgi piekrītu – šai valstī lamāt politiķus jau sen ir kļuvis par sliktu stilu. To dara katrs, kam nav slinkums, vietā vai nevietā. Arī tad, ja kāds no rīta atklāj, ka viņa kāpņu telpā kaimiņu žūpa čurājis tieši zem pastkastītēm, vainīga ir valdība, pērkamie politiķi un Saeimā sēdošie bandīti.

Ir tomēr lietas, kas šajā zemē nav kārtībā jau sen un hroniski. Un tās bez politiķu līdzdalības atrisināt neizdosies.

Jāņu dienā pēc ļoti samērīgi un mēreni nosvinētas saulgriežu nakts braucu mājup no laukiem. Sēžot pie stūres, jutos pagalam neomulīgi. Un, visticamāk, neba es viens tāds. Nē, tas nudien nav tas, kas šādā situācijā pirmais nāk prātā – vismazāk kreņķīgu mani darīja iespēja uzrauties uz ceļu policijas patruļas un pūst trubiņā. Braukt nebija patīkami. Dīvaini lēni un apbrīnojami piesardzīgi šoferīši, kas kusli čunčināja uz 70. Brašuļi, kas rādīja labo pagriezienu, bet grieza pa kreisi. Daži atklāti idioti, visticamāk, krietnā ķēmā – viņu nākamo manevru nespētu prognozēt pat Centrālās izlūkošanas pārvaldes analītiķi – tas viss piederas pie lietas.

Labi jau, ka viss šai dienā beidzās labi. Statistiķi tagad var priecāties par statistiskiem uzlabojumiem, ceļu policija sist sev uz pleca – beidzot bijām uzdevumu augstumos. Ja būtu šajās dienās bijis ārzemēs, tad tagad varētu domāt, ka brīnums noticis un latvieši ir jāņojuši ar prātu. Tomēr es biju šeit, un tā nelāgā sajūta, ka nezini, vai no sānceļa ārā braucošais pamanīs zīmi, ka viņam nav galvenais ceļš, un nedrāzīsies sānos, ir stiprāka par optimistiskajām atskaitēm.

Kopš atmodas laikiem jau sen pazuduši visi šķēršļi, lai beidzot godam varētu svinēt mūsu tautas galvenos svētkus – Jāņus. Visi, izņemot vienu. Mūsu labējie politiķi, kas labākajā gadījumā reprezentē darba devējus un kapitālistus šā vārda marksistiskajā 19. gadsimta izpratnē, nav sapratuši elementāru patiesību. Ja valsts visu nakti svin kaut kur Latvijas ārēs pie ugunskuriem – nevajag tās pilsoņus, negulējušus, paģirainus un piekusušus, 24. jūnijā sēdināt automobiļos un triekt atpakaļ uz pilsētu, lai 25. jūnijā imitētu darba rosību. Normālas privātfirmas, kuru īpašnieki saprot, ka piekusis un nakti negulējis darbinieks nav strādātājs, šonedēļ vienkārši nestrādā vai dara to minimālā režīmā.

Pārējie 25. jūnijā vai nu imitēja darbību, vai zūdījās, ka viss notiek kaut kā ļoti gausi un ar aizķeršanos. Es jau saprotu – izslavētais latviešu strādīgums, kas liek vilkties uz darbu slimiem, kusliem un pusmirušiem. Bet es, goda vārds, nevaru paciest šos ikziemas puņķiem un gripas baciļiem apsēstos darbaholiķus, kas tā vietā, lai mājās ārstētos, izplata savus baciļus visās iespējamajās sabiedriskajās vietās ar šķērdīgi dāsnas namamātes vēlību.

Bet ko gan lai dara nabaga vidusmēra latvietis, ja pats Ministru prezidents Ivars Godmanis viņam rāda piemēru. Kā vēsta plašsaziņas līdzekļi, pēc avārijas "ārsti ieteikuši Godmanim ārstēties mājās aptuveni mēnesi, taču viņš jau nākamnedēļ plāno atsākt aktīvi strādāt, pirmdien apmeklējot valdības sēdi". Īstenībā man būtu dziļi nospļauties par Ivaru Godmani kā neapzinīgu, ārstus neklausošu privātpersonu. Tā būtu viņa personiskā darīšana, tomēr, ja premjers neklausa ārstu ieteikumiem, tas nudien nav priekšzīmes vērts solis.

Protams, uz šāda darbaholisma fona vispārēja saprāta vārdā aicināt pārvērst 25. jūniju par brīvdienu ir nepopulārs gājiens. Un tomēr es riskēšu. Galu galā pat tāds darbaholiķis kā Vladimirs Putins saprata, ka viņa valsts no Jaungada līdz pareizticīgo Ziemassvētkiem vienkārši imitē darbu un ekonomiski izdevīgāk ir laist tautu brīvdienās.

 

Pret ko līgosim nākamgad?

Kristians Rozenvalds,  NRA  06/28/08     Es atceros vēl tos padomju laika Līgo svētkus, kad latvieši pulcējās pie ugunskuriem, lai, kopīgi dziedot, sagaidītu saules lēktu, tādējādi izbaudot gada īsāko nakti.

Saullēkta sagaidīšana bija mērķis, savukārt ugunskurs, dziesmas, alus, siers bija līdzeklis, lai šo mērķi sasniegtu. Bija arī upurēšanās – tie bija darbadienu vakari un darbadienu rīti, un pārpildīti rīta autobusi un vilcieni, kuros cilvēki turpināja dziedāt. Un bija lepnums, ka mēs latvieši, vēl turamies kopā. Bija pret ko būt vienotiem...

Nav vairs pret ko izrādīties, attiecīgi nav jēgas domāt par to, ar ko izrādīties. Diemžēl nākas secināt, ka joprojām neesam saimnieki savā mājā – to kārtojam tāpēc, ka citi liek, tāpēc, lai atrādītos citiem, bet ne tāpēc, ka pašiem tā liktos, ka sakārtotā mājā dzīvot ir pareizi. Kā ikviena tradīcija, lai arī cik sena tā būtu, arī Līgo svētki ir konkrētu cilvēku veidota un adaptēta. Bija gan baznīcas loma, šos svētkus adaptējot un piešķirot Jāņa Kristītāja vārdu, taču īpašs nopelns ir tiem pagājušo gadsimtu mijas latviešu kultūras līderiem, kuri palīdzēja strukturēt Līgo svētkus kā vienotu tradīciju, saturā iekļaujot gan ģimeniskas vērtības, gan darba un citu tikumu slavēšanu.

Taču, lai tradīcija un tās saturs būtu aktuāls, arī šodienas līderiem jādod savs pienesums. Ja es būtu kādas pilsētas mērs, es aizliegtu publiskos Līgo pasākumus savā pilsētā, jo tie būtiski degradē šo svētku tradīciju, nonivelējot tos kā prastas zaļumballes, kur pieklājības pēc saturā tiek iekļauti arī Līgo svētku elementi – banāli joki, ugunskurs fonā un prieks par iespēju lietot alu publiskā pasākumā.

Un kādu piemēru rāda valsts vadītāji, kuri svētkus svin nevis kopā ar ģimenēm un saskaņā ar tradīcijām, bet gan pasākumos, kur gaidāma pēc iespējas lielāka publika un mediju uzmanība?

Un kas mūsdienās ir Līgo svētki? Kāds ir Kultūras ministrijas pienesums? Kā svētku būtībā palīdzēja integrēties īpašo uzdevumu ministra sekretariāts? Kā svētku ideoloģiju palīdzēja izprast un svinēt Latvijas TV un Latvijas Radio?

Latvijas Radio 2 svētku naktī atskaņoja nepazīstamas dziesmas, kuras tika iekļautas programmā tikai tāpēc, ka piedziedājumā iekļauti vārdi "līgo", "Jānītis", "papardes zieds" u. c. Vai bija grūti izplānot tādu repertuāru, kuram arī līgotāji varētu pievienoties nakts garumā? Iespējams, tad būtu mazāk to cilvēku, kuri nevar vairāk kā vienu pantiņu no katras dziesmas nodziedāt.