Gribīgo koalīcijā, Eiropā un citur pasaulē...

 

 

 

Lidosta "Rīga" pēc atjaunošanas būs otra lielākā Ziemeļeiropā

TVNET  07/03/08    Pabeidzot plānotās attīstības kārtas, starptautiskā lidosta „Rīga” kļūs par otru lielāko lidostu reģionā aiz Kopenhāgenas, apsteidzot Helsinku un Gardemoenas (Oslo) lidostu. Pēc 5. un 6. attīstības kārtu īstenošanas starptautiskās lidostas „Rīga” platība būs vairāk nekā 4 reizes lielāka par esošo un tā spēs apkalpot līdz 12 miljoniem pasažieru gadā.

Šobrīd starptautiskās lidostas „Rīga” platība – 37 000 kvadrātmetri, un infrastruktūras kapacitāte spēj apkalpot līdz 5 miljoniem pasažieru gadā. Pēc attīstības projekta pabeigšanas tā spēs apkalpot 10 – 12 miljonus pasažieru gadā. Kopējā starptautiskās lidostas „Rīga” attīstības vīzija ir izstrādāta tā, lai ilgtermiņā būtu iespējams attīstīt infrastruktūru, kas apkalpotu līdz 20 miljoniem pasažieru gadā.

”Starptautiskās lidostas „Rīga” 5. un 6. attīstības kārtas faktiski nozīmē jaunas lidostas celtniecību. Šis projekts iemieso mūsu ambīcijas – tās zināšanas, radošos risinājumus un darbspējas, lai nostātos līdzvērtīgās pozīcijās ar Ziemeļvalstu un Eiropas lidostām. Starptautiskās lidostas „Rīga” projekts akcentē valsts tēlu. Tas Latviju raksturo kā modernu valsti, kur ciena apkārtējo vidi, kur ir atvērta un radoša telpa,” saka VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes priekšsēdētājs Krišjānis Peters.

”Šis projekts veido vienotu lidostas arhitektūras ansambli, iegūstot jaunu arhitektonisku formu un stila kopainu. To raksturo vienkāršas, lakoniskas formas, pārdomāta funkcionalitāte un saspēle ar Latvijas ainavu un vides raksturu,” norāda projektēšanas biroja „Arhis” vadītājs Andris Kronbergs.

Starptautiskās lidostas „Rīga” attīstības projektu realizēs divās kārtās: 5. kārta paredz 510 metru gaisa kuģu piestātnes ēkas celtniecību ziemeļu virzienā no esošā termināļa ar 23 piestātnēm dažādiem gaisa kuģu tipiem. Attīstības 6. kārta paredz jaunu termināļa ēkas būvniecību ar izlidošanas un ielidošanas zāles pamatfunkcijām.

Jaunās starptautiskās lidostas „Rīga” attīstības skiču projektu ir izstrādājis projektēšanas birojs "Arhis" sadarbībā ar konsultantiem – arhitektu, lidostu plānotāju un inženieru biroju „Aviaplan” no Norvēģijas.

 

Provinciālā tūrisma citadele Latvija

Agnese Voika,  NRA  07/03/08    Jēdzienu „lētā Austrumeiropa” uz Latviju kā tūrisma galamērķi vairs nevar attiecināt. Taču savā ziņā Rīga vēl joprojām ir lēto izpriecu karaļvalsts. RB pēta, kādas ir jaunākās tūrisma industrijas tendences un kas kavē ceļotājus uzturēsies Latvijā ilgāk nekā vienu dienu.

Dārga, skaista zeme. Gandrīz varētu domāt, ka teiktais attiecināts, piemēram, uz Šveici, taču tas ir citāts no ārzemju tūristu sacītā, kad viņiem vaicāju, kā patīk Latvija. Tik tiešām - Latvija vairs nav tūristiem lēta valsts, atzīst gan profesionāļi, gan „ierindas” ceļotāji. „Šīs izmaiņas pirmo skāra Igauniju, tagad ir Latvijas kārta. Nekad neesam izcēlušies ar zemām cenām. Tagad esam sasnieguši Eiropas līmeni. Lietuva un Polija bijušas agrāras valstis un jau tradicionāli nodarbojušās ar lauksaimniecību, turpretim Latvijas lauciņš bija un ir pakalpojumu sniegšana, tāpēc arī pie mums ceļot ir dārgāk nekā minētajās valstīs,” tendenci skaidro augstskolas skolas "Turība" Tūrisma un viesmīlības katedras lektors Ainārs Brencis. Taču diez vai cenas uzkāps līdz Parīzes vai Londonas līmenim, viņš mierina.

Ko īsti nozīmē tūrismam dārga valsts? Pirmkārt, tā ir pārtikas un līdz ar to arī sabiedriskās ēdināšanas sadārdzināšanās, ko uz savas ādas izjūtam arī mēs, vietējie.

Hrestomātisks piemērs, ko mana gan vietējie, gan tūristi, ir alus cenas, kuru pieaugumu īpaši jutām hokeja čempionāta laikā. Agrāk Rīgas centra krogos kausu alus varēja baudīt par vienu eiro, tad tagad tas maksā 3 vai 3,5 eiro, kas atbilst attīstītajām Rietumu valstīm. Izņēmums ir Lielbritānija un Skandināvija, kur alus maksā vairāk nekā pie mums. (Iespējams, arī tas ir viens no iemesliem, kāpēc stag parties jeb britu vecpuišu ballīšu dalībnieku Rīgā mazāk nekļūst.) Turpinot salīdzinājumu - Londonā alus kauss vidēji maksā 3 mārciņas (aptuveni tikpat latus), Islandē aptuveni 6 latus, bet Itālijā alus cenas neatšķiras no Latvijas vai ir pat zemākas, līdzīgi ir arī Vācijā.

Tomēr alus cienītājus var mierināt ar to, ka miestiņa cena atkarīga no vietas, kur to pārdod. Tirgus un sabiedriskās domas izpētes aģentūras “A.W.Olsen & Partners” veiktajā pētījumā secināts, ka ir vietas, kur alu Vecrīgā var baudīt arī par „latu kausā”! Tajā pašā laikā Līvu laukumā visi „Aldara” ražojumi maksā 2,20 latus. Ir skaidrs, ka tirgotāji Vecrīgā izmantos iespēju nopelnīt uz izslāpušo ārvalstu tūristu rēķina, taču šāda tendence ir novērojama ikvienā Eiropas valstī, kur cenas stratēģiski nozīmīgās vietās vienmēr ir augstākas, - teikts pētījumā. Cena atkarīga arī no tā, vai alus ir pašmāju vai ārzemju ražojums.

Otrkārt, dārgu tūrisma valsti definē maksa par naktsmītni. Vispārējā cenu celšanās nav atstājusi bez izmaiņām arī viesnīcu un lauku tūrisma biznesu. „Cenās kāpušas vidēji par desmit procentiem, taču tas pat nenosedz inflāciju,” norāda asociācijas „Lauku ceļotājs” prezidente Asnāte Ziemele. Kopumā Latvijas naktsmītņu cenu līmenis atbilst vidējām Eiropas cenām, taču tas noteikti nav „lētais gals”. Latvijā un Igaunijā maksa par lauku tūrisma mītnēm ir aptuveni vienāda, Lietuvā ir nedaudz lētāk. Skandināvija, Spānija un Francija ir šajā ziņā krietni dārgākas nekā Latvija, savukārt lētāk nekā pie mums ir Vācijā, kuras lauku tūrismam nav konkurences arī kvalitātes ziņā.

Rezumējot var teikt, ka Latvijā ir lētāk nekā Eiropas tūrisma lielvalstīs, bet cenās pārspēj Čehiju, Poliju, Rumāniju, Bulgāriju un citas jaunās ES dalībvalstis. Tā Latvijas vietu Eiropas lauku tūrisma kontekstā raksturo A. Ziemele. „Tūristi mēdz dažkārt pārmest, ka pie mums jūras krastā naktsmītnes ir dārgākas nekā Somijā. Tas ir likumsakarīgi, jo labu vietu jūrmalā vēl joprojām pietrūkst, taču tas savukārt ir skaidrojams ar izteikto sezonalitāti – pieprasījums pēc jūras mājām ir trīs mēnešus gadā, citā laikā tikpat kā neko nevar nopelnīt,” skaidro A. Ziemele.

Tomēr situācijas ir dažādas, un viesnīcu segmentā savu lomu spēlē arī konkurences cīņa, kas šogad parāda interesantu tendenci. Viesnīcas „Maritim Park Hotel Riga” korporatīvās pārdošanas daļas menedžere Ieva Ozola stāsta, ka cenas šosezon ir tūristiem izdevīgākas nekā pērn, proti – zemākas. Tā esot lielās viesnīcu tirgus konkurences diktēts solis. Klientu skaits šovasar esot mazāks, taču I. Ozola neuzskata, ka tas būtu tikai tāpēc, ka Latviju apmeklē mazāk tūristu – „Maritim” izīrē konferenču telpas arī Latvijas klientiem, uz to rēķina arī viesnīcas apmeklētāju skaits ir samazinājies. Arī viesnīcas „Eufrosine” direktore Dace Virza laikrakstam „Neatkarīgā Rīta Avīze” atzinusi, ka cenas viesnīcu numuriem un par telpu īri ir pazeminātas pat par 20%.

Par apmeklētāju skaita samazināšanos runā visi RB aptaujātie speciālisti. Ceļošana ir tā ekstra, uz kuras rēķina spiedīgos apstākļos naudu var ietaupīt. „Lauku naktsmītņu noslogojums ir samazinājies vismaz par desmit procentiem,” atzīst A. Ziemele. Taču Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste teic, ka pagaidām nav pamata runāt par krīzi, arī statistikas dati liecina, ka šogad pirmajā ceturksnī palielinājusies viesnīcu būvniecība.

Latviju visbiežāk apmeklējuši tūristi no Krievijas, Skandināvijas, Baltijas valstīm, Vācijas, Lielbritānijas, Īrijas. Arvien vairāk redzam tūristus no Āzijas valstīm, visvairāk no Japānas, Korejas un Ķīnas. Taču šo grupu vēl joprojām varam dēvēt par potenciālo tirgu. Viens no iemesliem, kas ierobežo lielāku apmeklējumu, ir tas, ka Rīgas lidostā nav iespējas nosēsties lieliem aviolaineriem. Runājot par tāliem ceļotājiem, tas parāda vispārēju tendenci. „Latvija tālām zemēm no satiksmes ceļu viedokļa ir faktiski izolēta – mūs grūti sasniegt pa ceļu, dzelzceļu un arī jūras transporta iespējas nav plašas,” uzsver Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) direktora vietnieks Ģirts Mazais. Tās pašas nokļūšanas iespēju problēmas attiecas arī uz ASV pasažieriem. Pagaidām Latvijā darbojas viena aviokompānija, kas nodrošina pārlidojumus no ASV, un šie reizi ir pārslogoti. Taču A. Brencis ir visai skeptiski noskaņots pret to, ka uz Latviju pēc kāda laika varētu plūst amerikāņi: „Viņiem visa Eiropas Savienība ir kā viena valsts, un Latvija ir un vienmēr paliks šīs valsts province.”

No gada uz gadu tūristu skaitam ir bijusi tendence palielināties. Salīdzinot ar Rietumeiropas valstīm, kur pieaugums ir 3 līdz 5%, bet atsevišķās valstīs šis rādītājs pat sarūk, Latvija līdz šim ir iekarojusi tūrisma tirgu ar tīģera lēcieniem – pat ar 12% pieaugumu gadā, līdz ar to pēdējā laikā tūristu skaits ir krasi pieaudzis. Pastiprinātā interese skaidrojama ar to, ka postpadomju bloka valstis bija un vēl arvien ir „svaigs produkts”, citiem vārdiem sakot, neredzētas, neizjustas un neizbaudītas zemes, kur vietējās kultūras daile sajaukusies ar īpatnējo komunisma laiku zīmogu.

Taču viss nebūt nav tiks spoži, kā varētu likties. Šis straujais pieplūdums ir kļuvis ievērojami rāmāks. Kāpēc? Speciālisti uzsver, ka pirmais intereses vilnis, kas sākās, kad Latvija iestājās ES, ir pārgājis. Turklāt te vairs nav daudz lētāk kā citviet Eiropā.

Pēdējā laikā vērojama vēl kāda šķietami negatīva tendence. Dramatiski samazinās laiks, ko ceļotāji pavada Latvijā. Ja 2003. gadā vidējais skaits bija divas dienas, tad 2007. gadā tā vidēji bija viena diena. Tas skaidrojams ar to, ka Latvija aviotransporta attīstības rezultātā kļūst arvien atvērtāka un ērtāk ir no rīta atlidot, dienu pavadīt Rīgā un vakarā doties atpakaļ. Īsāk sakot, pieaugot tūristu skaitam, palielinās īstermiņa ceļotāju skaits.

Populārākie apskates objekti ir Rīga un tās tuvā apkārtne Sigulda, Jūrmala, ko īpaši iecienījuši krievi un arī vācieši. Latvijas tūrismam raksturīgs izteikts periodiskums. Vasara – no maija līdz septembrim – ir laiks, kas viesu ir visvairāk. Taču tas arī atkarīgs no nacionālajām brīvdienām, kas katrai valstij var būt atšķirīgas. Agrāk dominēja darījumu, izziņas un kultūras tūrisms, šobrīd visvairāk uz Latvijas brauc pilsētu un izklaides tūrisma piekritēji, stāsta Ģ. Mazais. Arī tās ir sekas plašajām avioceļošanas iespējām, kuras nevar viennozīmīgi vērtēt ar „labi” vai „slikti”. Galvenais uzdevums – noturēt tūristu pēc iespējas ilgāk Latvijā, uzlabojot tūrisma produktu kvalitāti. TAVA pārstāvis uzsver, ka tas ir ļoti būtiski, jo, kā rāda pētījumi, gandrīz puse tūristu uzvēlās nākamo ceļojumu, pamatojoties uz draugu ieteikumiem un rekomendācijām.

Pretrunā ar pieaugošajām cenām vēl joprojām ir Rīgas kā sekstūrisma pilsētas tēls. Stag ballīšu jeb, ļoti toleranti izsakoties, vīru izpriecu vakaru uzplaukums, par kuru publiskajā telpā runāts vismaz pēdējos trīs četrus gadus, šķiet, nav gājis mazumā. Vēl joprojām Rīgas ielās redzam skaļus, iedzērušus britus (pārsvarā), kas nereti pamanās nokārtot dabiskās vajadzības pie Brīvības pieminekļa. Iespējams, ka pilsētas tēlam par labu nenāca pavisam nesen Francijas televīzijā rādīta dokumentālā filma par Rīgu kā sekstūrisma citadeli. Kā viens no intīmpakalpojumu patērētāju magnētiem filmā tika minēts šo pakalpojumu zemās cenas. Tātad šajā ziņā nevaram pat runāt par Rīgu kā tūristam „nedraudzīgi dārgu”. Taču Ģ. Mazais uzsver, ka Latvijas situācija uz vispārējā fona nav traģiska - viss ir relatīvs un atkarīgs, ar ko salīdzina. Spānijas kūrortu Ibizas un Maljorkas tūrisma pamatā ir intensīva uzdzīve, bet Amsterdamā atļauts pīpēt „zālīti”! Arī A. Brencis uzskata, ka Latvija ar šādu slavu nebūt nav unikāla, taču saprotams, ka iedzīvotāji nav pieraduši pie šādām sociālajām parādībām, tāpēc asi reaģē uz dažādām tūristu izdarībām, kas citviet izraisītu tikai smīnu.

Lai vai kā – nevienam nav patīkami dzirdēt, ka Latvijā ir vislieliskākā lēta seksa iegūšanas vieta Eiropā. Šis piemērs vedina uzdot jautājumu: vai valstij ir izdevīgāk būt lētu vai dārgu tūrisma pakalpojumu sniedzējai? No vienas puses, zemas cenas piesaista zemas maksātspējas patērētājus, no otras puses, augstas cenas atbaida nosacītas vidusšķiras ceļotājus. Ja nav runa par intīmpakalpojumiem, tad atbilde ir gauži vienkārša – dārdzība ir pieļaujama tikai tad, ja tā atbilst piedāvātā pakalpojuma kvalitātei.

Lai arī Latvijas viesus mūsu daba un arhitektūra neatstāj vienaldzīgus, būtiski trūkumi infrastruktūrā prieku var mazināt. Visupirms – pietrūkst ceļu norāžu, atzīst tūrisma nozares speciālisti. „Rīgas apmeklētāji bieži jautā, kā vislabāk izbraukt no pilsētas, kā nokļūt lidostā, ostā, lielākajās pilsētās. Noteikti šādu zīmju, kas, iebraucot pilsētā, norādītu uz centru, un pēc tam – kā no tā izbraukt, ir pārāk maz. Tāpat mums pietrūkst plaša plānojuma karšu pilsētas centrā un arī ārpus tā, kur būtu norādīts, kur tūrists pašlaik atrodas,” vadoties no pieredzes, stāsta Rīgas Tūrisma koordinācijas un informācijas centra darbiniece Anita Priedīte.

Šo zīmju nepieciešamība netiek valstiski reglamentēta – par to atbild pašvaldības. Vācijā ielu nosaukumi ir uzskatāmi izvietoti uz stabiem ielu krustojumā, taču Latvijā pat uz māju stūriem šos nosaukumus reizēm nevar atrast, bet tā jau ir problēma citam rakstam ...

Domājot par tūristu ērtībām, šobrīd Rīgā uzstādītas astoņas informatīvas kartes, kas ietver norādes uz tuvākajiem apskates objektiem, tūrisma informācijas centru un norādi „jūs atrodaties šeit”. Astoņas kartes tik lielai pilsētai kā Rīga?! Katrs var izdarīt secinājumus pats - tas ir daudz vai maz.

Arī Lauku tūrisma asociācijas prezidente uzskata, ka infrastruktūra ir viena no lielākajām lauku tūrisma problēmām – trūkst autostāvvietu, tualešu, veloceliņu, ūdenstūrisma apmetņu, ceļa norāžu.

Kā nelielu, bet nozīmīgu tūrisma pakalpojumu Rīgā var uzteikt palīdzības un atbalsta tālruni, kas domāts, lai atbildētu uz tūristu jautājumiem, palīdzētu risināt problēmas, ja tādas radušās. Kad tālruņa operatorei jautāju, kādas ir biežākās sūdzības, ko nākas saņemt no ceļotājiem, atbildes nepārsteidz: tūristi sūdzas par servisa problēmām, piemēram, par nepamatoti augtām cenām bāros, kas daudzkārt pārsniedz „normālās”, par taksometru firmām, kas, pēc tūristu domām, cenšas viņus apkrāpt.

Otrkārt, jebkuram Rīgas tūristam aktuāls senais jautājums par tualetēm vai, pareizāk sakot, to trūkumu centrā. Varbūt „čurājošie puisēni” pie Brīvības pieminekļa nav atklāta nicinājuma izrādīšana, kā to traktē daži mediji, bet gan labierīcību trūkums? Un iereibušais prāts ķeras pie jebkuriem līdzekļiem, lai atvieglotos. Šobrīd Vecrīgā darbojas tualetes Līvu laukumā, taču vēl joprojām nav ierīkotas labierīcības (kas tika solītas līdz 1. jūnijam) 11. novembra krastmalā, zaļajā zonā pie krustojuma ar Poļu gāti, Kungu ielā pie Svaru ielas un 11. novembra krastmalā, zaļajā zonā pie krustojuma ar Bīskapa gāti. Ņemot vērā ievērojamo summu, kas paredzēta trim tualetēm (287 519 lati, neskaitot pievienotās vērtības nodokli!), jācer, ka tās tomēr parādīsies, kamēr tūrisma sezona vēl nebūs beigusies.

Treškārt, strīdīgs jautājums ir viesnīcu pakalpojumu kvalitāte, pareizāk sakot – tās standartu ievērošana. Ģ. Mazais uzsver, ka, piemēram, Polijā viesnīca nedrīkst izmantot zvaigznītes un vārdu “hotel” nosaukumā, ja nav izgājusi kvalitātes novērtējumu, bet šo kvalitātes sistēmu definē Polijas valdība. Turpretim Latvijā valsts standarta par tūrisma mītnēm ievērošana nav obligāta. Tas nozīmē, ka viesnīcu īpašnieki var izvēlēties – iziet šo sertifikāciju vai ne, bet neatkarīgi no tā nav aizliegts nosaukuma pievienot, cik vien zvaigznīšu vēlas.

Jāattīsta esošie resursi

Lielākais izaicinājums nākotnei ir jaunu tūrisma produktu ieviešana, jo esošais piedāvājums jau ir pārsātināts, uzskata Ģ. Mazais. Un iespējas vēl nav izsmeltas. Latvijā par maz tiek izmantots padomju mantojums, ko mēs uzskatām par ļoti negatīvām atmiņām, taču Rietumu tūristam varētu būt ļoti interesanti uzzināt, kā dzīvoja dzelzs priekškara otrajā pusē. Šāda veida ekskursijas piedāvā Karosta Liepājā un arī Līgatnes sanatorijas slepenie bunkuri, taču tas nav viss, ko varētu izmantot. Piemēram, „milzīgs potenciāls ir Daugavpils cietoksnim, kurš ir unikāls veidojums visā Eiropā, taču šobrīd tas brūk kopā. Tūrisma potenciāls ir vecticībnieku kultūras mantojums, jo Latvijā savulaik bija viena no lielākajām vecticībnieku kustībām.”

„Mums nav pārapdzīvotības, bet ir skaista daba. Lauku sētas ir salīdzinoši autentiskas un savrupas. Ja būtu labāks infrastruktūras piedāvājums, tad būtu visas aktīvā tūrisma iespējas,” Latvijas kā tūrisma galamērķa priekšrocības uzskaita A. Ziemele.

Šobrīd ārvalstīs darbojas piecas TAVA pārstāvniecības – Krievijā, Somijā, Zviedrijā, Lielbritānijā, Vācijā, kuru uzdevums ir popularizēt Latviju kā tūrisma galamērķi. Mārketinga pasākumi un šo biroju uzturēšana ir 700 000 latu gadā, ko pati aģentūra vērtē kā nepietiekamu finansējumu, ja tas nepalielināsies, nākamgad vienu no pārstāvniecībām nāksies slēgt. Latvijai nekaitētu lielāka reklāma un mārketings ārzemēs, piekrīt A. Brencis, taču mūsu tūrisma resursi nekad nespēs konkurēt ar tūrisma lielvalstīm. Viņš uzsver, ka galvenais ir prast efektīvi izmantot tos resursus, kas ir pieejami.

 

Igaunija plāno legalizēt viendzimuma laulības

LETA   07/03/08    Igaunijas Tieslietu ministrija ir sākusi likumprojekta izstrādi, kurš paredz sniegt homoseksuāliem cilvēkiem tiesības likumīgi reģistrēt savu kopdzīvi. Darbs ir tikai tikko sācies, taču, kā apstiprināja tieslietu ministrs Reins Langs, likumprojektam vajadzētu būt gatavam jau nākamgad, raksta laikraksts "Eesti Paevaleht".

Ministrijas darba grupa vēl neatklāj, ar kādiem nosacījumiem jaunais likums ļautu likumīgi reģistrēt homoseksuāļu kopdzīvi, jo vēl nav izlemti tādi būtiski jautājumi kā mantošanas kārtība, mantas iegādes un dalīšanas kārtība, kā arī pilsonības jautājums.

Geju un lesbiešu informācijas centra koordinators Jāns Krons apliecināja, ka viendzimuma pāri vēlas, lai tiem būtu tādas pašas tiesības kā citiem pāriem, piebilzdams, ka ministrija pretēji saviem solījumiem likuma izstrādes jautājumā ar centru vēl nav sazinājusies. Krons apstiprināja, ka homoseksuālie pāri negaida tiesības laulāties baznīcā, jo šis jautājums jāizlemj pašām baznīcām, tomēr tie vēlas iegūt, piemēram, tiesības adoptēt bērnus.

Laikraksta "Eesti Paevlahet" aptauja parlamentārajās frakcijās liecina, ka vairums partiju atbalsta homoseksuālo pāru tiesības likumīgi reģistrēt laulību, lai ieviestu skaidrību jautājumos, kuri saistīti, piemēram, ar mantas dalīšanu, taču pret adoptēšanas tiesību piešķiršanu tās ir noskaņotas drīzāk negatīvi.

 

Komisārs: lēmums par mācībām augstskolās krievu valodā jāpieņem Latvijai

Laura Šupstika, speciāli Dienai   07/03/08    “Eiropas Savienībā (ES) krievu valoda tiek uzskatīta par vērtību, un kā tāda tā arī ir jāvērtē,” situāciju par vēlmi aizliegt krievu valodu izmantot kā mācībvalodu Latvijas valsts augstskolās komentē ES daudzvalodu komisārs Leonards Orbans. Viņš uzskata, ka krievu valoda palīdz darboties starptautiskā līmenī, tomēr lēmums par mācību valodu Latvijas augstskolās ir valsts iestāžu kompetence.

“Katra dalībvalsts pieņem lēmumus un izlemj, kas ir labākais, piemērotākais savai valstij. Kopienas līmenī tiek piedāvātas rekomendācijas, idejas, bet šajā situācijā Latvijas varas iestādes ir tās, kas pieņem galīgo lēmumu,” uzsvēra L.Orbans. Tomēr viņš ir pārliecināts, ka lielās trešo valstu valodas ir nozīmīgas ES, ja savienība vēlas uzstāties kā globāls spēlētājs starptautiskā līmenī. Tāpēc topošajā ES daudzvalodības stratēģijā būšot iekļauta arī ES valodu popularizēšanu ārpus ES, kā arī trešo valstu valodu (krievu, ķīniešu) apguve ES.

Ceturtdien izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe, tiekoties ar komisāru L.Orbanu, apsprieda arī virkni citu jautājumu, kas saistīti ar pieredzi, kādā Latvijas izglītības sistēma stiprina latviešu valodas kā valsts valodas pozīciju, kā skolēniem tiek piedāvāts apgūt svešvalodu un kā paplašināt interesi par latviešu valodu.

L.Orbans pārliecināts, ka latviešu valodai kļūstot par vienu no 23 oficiālajām ES valodām, tās pozīcija ne vien stiprinās, bet tai ir dota iespēja attīstīties. To pierādot tūkstošiem rakstu, likumdošanas dokumentu un informatīvo materiālu, kas tiek tulkoti latviešu valodā, turklāt lielākajā daļā sanāksmju tiek nodrošināti tulki latviešu valodā.

T.Koķe gan norādīja, ka latvieši ir “apbrīnojami kūtri” strādāšanai starptautiskajās institūcijās, un tādējādi “mēs paši mazinām iespēju demonstrēt sevi pasaulei”. Paplašinot valodu loku, varētu vairāk strādāt Eiropas institūcijās, tas savukārt paaugstinātu kompetenci, vairotu atpazīstamību, atvērtības pieredzi un padarītu valodu atpazīstamāku.

Jau esam ziņojuši, ka Augstākās izglītības likumprojekts valdībā izraisīja asas debates, jo Izglītības ministrija sākotnēji piedāvāja iekļaut tajā pantu, ka mācības augstskolās pieļaujamas ne tikai ES oficiālajās valodās, kas pavērtu iespējas ienākt augstskolās arī krievu valodai. Tomēr šāda iespēja tika izslēgta un Saeimā nonācis likumprojekta variants ar redakciju, ka valsts finansētās augstskolās mācībām jānorit latviešu valodā vai kādā no oficiālajām ES valodām - angļu vai franču. Savukārt privātās augstskolas var brīvi izvēlēties apmācību valodu.

 

Latviešu karavīri apmācīs afgāņus

LETA  07/07/08    Aizsardzības ministrs Vinets Veldre (TP) pēc darba vizītes Afganistānā pieņēmis lēmumu, ka Latvijas karavīri darbosies ASV pavēlniecības vadītajā Afganistānas armijas vienību apmācības grupā šīs valsts austrumu daļā

Par to ziņu aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijas (AM) valsts sekretārs Edgars Rinkēvičs. Patlaban vēl tiek precizēta konkrēta apmācības grupu izvietošanas vieta, notiek operacionālā plānošana.

Plānots, ka papildus jau esošajam Latvijas kontingenta karavīru skaitam Afganistānā oktobrī vai novembrī šajā apmācības grupā dienesta pienākumus varētu sākt pildīt 30-50 Latvijas karavīru. Šīs grupas uzdevums ir skaidrs - palīdzēt Afganistānas bruņoto spēku izveidē, taču pārējās detaļas vēl tiek precizētas.

Lūgts komentēt, kāda situācija drošības jomā ir valsts austrumos, Rinkēvičs bija atturīgs, norādot, ka Afganistānā ik pa laikam notiek nemieri. Arī valsts austrumu daļā situācija drošības ziņā esot mainīga. Amatpersona norādīja, ka Afganistānā neviens reģions nav kūrorta zona.

Rudenī mūsu karavīri arī būs nodrošināti ar bruņu mašīnām, sola AM.

Kā ziņots, sākotnēji bija plānots, ka mūsu karavīri Afganistānas armijas apmācībā varētu darboties valsts dienvidos, kas tiek uzskatīti par visbīstamākajiem drošības ziņā. Vēl jūnijā Veldre Kabulā tikās ar NATO vadīto Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) Feniksas bāzes vadību, kas atbildīga par Afganistānas nacionālo bataljonu sagatavošanu, lai pārrunātu drošības situāciju Afganistānas dienvidos, kā arī iespējamo Latvijas kontingenta karavīru izvietošanu un dienesta apstākļus šajā reģionā.

 

Rīgas vēsturiskais centrs netiks iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma apdraudēto vietu sarakstā

LETA  07/09/08    Rīgas vēsturiskajam centram šobrīd nedraud iekļaušana UNESCO Pasaules mantojuma apdraudēto vietu sarakstā, aģentūru LETA informēja UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas (LNK) konsultante Liene Krīvena.

UNESCO Pasaules mantojuma komitejas 32.sesijā, kas no šā gada 2. līdz 10.jūlijam notiek Kvebekā, Kanādā, pieņemtajā lēmumā uzsvērts, ka Pasaules mantojuma vietas saglabāšanas stāvoklis Rīgā ir pietiekami labs, lai šis jautājums šobrīd nebūtu aktuāls. Tāpat, pateicoties Latvijas puses aktīvai rīcībai, ir pievērsta pasaules mantojuma ekspertu uzmanība kopējām vietu saglabāšanas iezīmēm mūsu reģionā un panākta izpratne, ka Rīgas vēsturiskā centra attīstības jautājumi jāskata Baltijas un citu Eiropas galvaspilsētu kontekstā.

Vienlaikus UNESCO Pasaules mantojuma komiteja neatsakās no jau agrāk paustās negatīvās nostājas pret augstceltnēm Rīgā un aicina Latvijas atbildīgās institūcijas turpināt darbu pie Daugavas Kreisā krasta silueta attīstības koncepcijas, kā arī pievērst lielāku uzmanību plānotajām jaunbūvēm ar Rīgas vēsturiskajam centram neraksturīgu augstumu vai būvapjomu.

"Tikai veicot plānoto jaunbūvju visaptverošu vizuālās ietekmes analīzi un rūpīgu izvērtēšanu un pēc plašām konsultācijām, tai skaitā arī ar UNESCO Pasaules mantojuma centru, būs iespējams rast risinājumu, kas būs pieņemams visām pusēm," norādīja UNESCO LNK ģenerālsekretārs Rolands Ozols.

Pēdējos gados UNESCO arvien aktīvāk vēršas pret Pasaules mantojuma vietu kultūrvēsturisko vidi apdraudošiem pārveidojumiem, augstceltnēm un infrastruktūras objektiem Pasaules mantojuma vietu tuvumā, īpaši uzsverot šo vietu integritātes nozīmību.

Vairāki objekti jau ir iekļauti Pasaules mantojuma apdraudēto vietu sarakstā, piemēram, 2006.gadā iekļautā Elbas ieleja Drēzdenē saistībā ar jauna tilta būvniecību, kuru nolēma izslēgt no Pasaules mantojuma saraksta, ja būvniecība netiks apturēta līdz 2009.gadam un atjaunots vietas agrākais stāvoklis. Šajā sarakstā draud iekļaušana arī Bordo pilsētai, jo te nojaukts Mēness tilts pār Garonas upi, un arī Tallinai, kur pilsēta jau ir apturējusi saskaņoto augstceltnes projektu.

Latviju Pasaules mantojuma komitejas 32.sesijā pārstāv UNESCO LNK Kultūras, komunikāciju un informācijas sektora vadītāja Anita Vaivade, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis, Rīgas pilsētas arhitekts Jānis Dripe un Rīgas pilsētas Būvvaldes vadītājs Andis Cinis.

 

Pētījums: Latvijas iedzīvotāji visskeptiskākie par valsts dalību ES

LETA  07/09/08    Tikai trešā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka mūsu valsts dalība Eiropas Savienībā (ES) ir laba lieta, un Latvijas iedzīvotāju viedoklis šajā jautājumā ir visskeptiskākais ES dalībvalstu vidū, liecina jaunākais "Eirobarometra 69" ziņojums par Latviju.

Vienlaikus pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka Latvija nav ieguvusi no dalības ES un ka lietas ES virzās nepareizajā virzienā, aģentūru LETA informēja Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļā.

Pētījums rāda, ka ES uzticas 46% Latvijas iedzīvotāju, un šis rādītājs krietni pārsniedz uzticību pašu valsts iestādēm. Vienlaikus tikai 22% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ES ņem vērā Latvijas intereses.

Latvijā 65% iedzīvotāju uzskata, ka ES institūciju darbība ir "ne pārāk caurredzama" vai "nepavisam nav caurredzama", savukārt Latvijas institūcijas tiek vērtētas vēl kritiskāk - 85% Latvijas iedzīvotāju institūciju darbību uzskata par necaurredzamu.

Absolūtais vairākums Latvijas iedzīvotāju atbalstītu Norvēģijas, Šveices un Īslandes pievienošanos ES nākotnē, bet salīdzinoši mazāks skaits - trešā daļa Latvijas iedzīvotāju - atbalstītu Turcijas, Kosovas un Albānijas pievienošanos.

Ar pilnu "Eirobarometra 69" ziņojumu par Latviju masu mediju pārstāvji tiks iepazīstināti rīt, 10.jūnijā, kad EK pārstāvniecībā Latvijā plkst.12 notiks preses brīfings. Ar pētījumu iepazīstinās ziņojuma par Latviju atbildīgās redaktores - "TNS Latvia" projektu vadītājas Revita Logina un Inta Priedola.

Pēc EK Komunikāciju ģenerāldirektorāta pasūtījuma veiktais "Eurobarometer Standard" pētījums Latvijā tika veikts devīto reizi kopš iestāšanās ES.

 

Ziņojums: Latvijas drošību sargā ES un NATO; drauds - Krievija

Nadežda Titova, Zane Zālīte-Kļaviņa,  Diena  07/09/08    Latvijas lielākie starptautiskie partneri drošības jomā ir Eiropas Savienība (ES) un NATO, tomēr mūsu valsts līdzdalība miera uzturēšanas operācijas var izraisīt teroristisko grupējumu neapmierinātību. Savukārt Latvijas ārpolitiskās drošības sfērā piesardzību rada Krievijas vēlme saglabāt savu ietekmi postpadomju telpā. Šādi ir galvenie secinājumi par Latvijas nacionālo drošību, ar kuriem ceturtdien Saeimu iepazīstinās premjers Ivars Godmanis (LPP/LC). Kaut  gan Valsts prezidents Valdis Zatlers iepriekš uzsvēris, ka valsts drošība ir viņa galvenā ārpolitikas prioritāte prezidenta amatā, Saeimas sēdi viņš nav ieplānojis apmeklēt, lai noklausītos detalizētu I.Godmaņa ziņojumu un deputātu debates par šo jautājumu.

"Rītā manā darba kārtībā tāds jautājums nav. (..) Jā, valsts drošība ir prioritāte, bet tā ir nepārtraukta prioritāte, tā ir katru dienu prioritāte, un tā nav raksturojama ar kādu īpašu vienu pasākumu," Dienai norādīja V. Zatlers.  

Ziņojumā secināts, ka Latvijas ārpolitiskā drošības situācija vērtējama kontekstā ar pasaulē pieaugoši Krievijas ģeopolitisko lomu. Tiek prognozēts, ka nākamo četru gadu laikā būtiski palielināsies Krievijas potenciāls ārējās tirdzniecības, enerģētikas, militārajā un izlūkošanas jomā. Šīs valsts aktivitātes kontroles saglabāšanai Austrumu-Rietumu enerģētikas koridorā norāda uz Krievijas enerģētikas politikas ciešu saistību ar ārpolitiku un vēlmi atjaunot ietekmi ne tikai postpadomju telpā, bet arī globāli.

Kaut gan pozitīvi vērtējama Latvijas un Krievijas robežlīguma noslēgšanas ietekme uz abpusējām attiecībām, ziņojumā tomēr atzīts, ka “joprojām saglabājas vairāki politiskie jautājumi, kas apgrūtina brīva un netraucēta dialoga veidošanos”.

Tiek atzīts, ka terorisma draudu līmenis Latvijā saglabājas relatīvi zems, taču mūsu valsts arvien plašāk iesaistās starptautiskos pretterorisma sadarbības projektos. 2007.gadā Latvijas Nacionālie bruņotie spēki (NBS) (kopumā 344 karavīri) turpināja dalību NATO operācijā Afganistānā, Kosovā, daudznacionālo spēku operācijā Irākā, kā arī ES operācijā Bosnijā un Hercegovinā. Ziņojumā arī uzsvērts, ka šī Latvijas aktīvā iesaistīšanās starptautiskajās pretterorisma un miera nodrošināšanas operācijās var izraisīt atsevišķu teroristu grupu neapmierinātība un līdz ar to radīt ārējo teroristisko apdraudējumu valstij. Tomēr pārskata periodā apdraudējuma līmenis neesot mainījies un vērtējams kā relatīvi zems un netiešs.

Izvērtējot iespējamos apdraudējumus un jaunākās tendences starptautisko teroristisko organizāciju darbībā, valdības prioritāte ir valsts transporta, informācijas un sakaru sistēmas aizsardzība, jo ar to cieši saistīta ir valsts pārvalde un ekonomika. Šobrīd valstī jau pastāv datoru drošības incidentu reaģēšanas vienība, bet tuvākajā laikā Latvija deleģēs pārstāvi jaunizveidotajā NATO kiberaizsardzības vadības centrā, kas atrodas Igaunijā. Arī Latvijas Republikas Krimināllikumā papildus atrunāta atbildība par teroristiskajiem noziegumiem.

Attiecībā uz valsts militāro aizsardzību tiek uzsvērts, ka Latvijas ieguldījums NATO spēkos nozīmē gan lielākas drošības garantijas, gan lielākas pieredzes iegūšanu. Savukārt profesionālā dienesta sistēma valstī ieviesta, lai nodrošinātu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku atbilstību jaunajai drošības situācijas un spēju reaģēt uz mūsdienu draudiem. Turklāt pieaugošais aizsardzības nozares budžets ļauj veikt vērienīgu NBS modernizāciju. NBS šobrīd ir gandrīz pilnībā nokomplektēti, trūkst tikai 6% personāla. Tas esot apmierinošs rādītājs, ipaši ņemot vērā konkurenci darba tirgū un nelabvēlīgo demogrāfisko situāciju valstī.

Kā būtisks nacionālo drošību raksturojošs elements tiek minēta arī ekonomiskā drošība. Ziņojumā uzsvērti augsti tautsaimniecības izaugsmes tempi, taču to negatīvā parādība ir augsta inflācija, kas var apdraudēt gan ekonomisko, gan politisko stabilitāti valstī.

Ziņojumā atzīts, ka Latvijas, tāpat kā pārējo Baltijas valstu, ģeogrāfiskais izvietojums rada labvēlīgus apstākļus nelegālo migrantu tranzītam no izcelsmes valstīm uz mērķa valstīm. Turklāt pievienošanās Šengenas līguma telpai Baltijas valstis var padarīt par pievilcīgu tranzīta ceļu tiem migrantiem, kas uzturas Neatkarīgo valstu savienības teritorijā. Palielinās nelegālās migrācijas risks arī no Rietumeiropas valstīm, jo uz Eiropas Savienības iekšējām robežām ir atcelta robežkontrole. Pievienošanās Šengenas līguma telpai var veicināt arī pārrobežu noziedzības līmeņa paaugstināšanos.

Lai cīnītos ar šīm problēmām, Latvija atbildīgās iestādes izmanto efektīvu informācijas apmaiņas sistēmu, kā arī kompensējošos mehānismus, piemēram, nostiprinot ES ārējās robežas uzraudzību, kā arī robežsargu un policistu sadarbību. Tāpat pie iekšējām robežām darbojas imigrācijas mobilās patruļas, kuras veic aizdomīgu personu un transportlīdzekļu pārbaudes.

 

 

 

Valdībā, partijās, NVO un tiesu lietās...

 

 

 

Dārga dāvana Vīķei-Freibergai – uz valsts rēķina?

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Irēna Saatčiane, Baltic Screen  06/30/08    Atklātībā nonākuši dokumenti rāda, ka, atvadoties no Valsts prezidentes posteņa, Vaira Vīķe-Freiberga, iespējams, nepamatoti un nelikumīgi tikusi pie gandrīz tūkstoš latu vērtas „dāvanas” uz valsts rēķina.

Šādu summu vērts V. Vīķei-Freibergai savulaik uzdāvināts un viņas lietots ekskluzīvs rokaspulkstenis ar ekspertu un Valsts prezidenta kancelejas bijušās vadības gādību pagājušā gada 5. jūlijā, divas dienas pirms V. Vīķes-Freibergas pilnvaru beigām, oficiāli izslēgts no pamatlīdzekļiem un, pēc visa spriežot, palicis pulksteni līdz tam bieži lietojušās eksprezidentes rīcībā.

Taču, neraugoties uz oficiālo atzinumu, saskaņā ar kuru pulkstenis pēkšņi bija kļuvis sabojāts un tālākai ekspluatācijai nederīgs, uz V. Vīķes-Freibergas rokas asimetriskā dizaina dēļ viegli atpazīstamais pulkstenis pat svinīgos pasākumos redzams arī šogad – un nav šķitis ne sabojāts, ne defektīvs, ne galēji nolietots.

Gandrīz tūkstoš latus vērtais pulkstenis V. Vīķei-Freibergai tika uzdāvināts 2000. gadā kā laikraksta Čas velte lasītāju aptaujas Gada cilvēks uzvarētājai.

Nezināmu iemeslu dēļ pulkstenis Valsts prezidenta kancelejā netika oficiāli iereģistrēts kā saņemta dāvana, un tikai pēc prokuratūras veiktas pārbaudes tika paziņots, ka dārgā dāvana esot tikusi oficiāli iereģistrēta atsevišķā – prezidentes Jūrmalas rezidences dāvanu sarakstā.

Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietnieks Juris Ruško tobrīd izteica savu gandarījumu par šo prokuratūras atzinumu, savukārt toreizējā Valsts prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga apgalvoja, ka „šāda dāvana ir un tā ir mūsu uzskaitē, bet nav novērtēta kā ļoti vērtīga dāvana - tāda kā valstu vadītāju un starptautisko organizāciju vadītāju sniegtās dāvanas”.

Kā rāda Valsts prezidenta kancelejas uzskaites dokumenti, Rado rokaspulkstenis, kura vērtība šajos dokumentos tika norādīta no 600 līdz 2000 latiem, kopš 2000. gada „tika izmantots”. Kā zināms no avotiem kancelejā, valsts vadītājai šis laikrādis bijis īpaši mīļš, un viņa to bieži valkājusi – tostarp arī oficiālos pasākumos.

Ministru kabineta noteikumi paredz iespēju amatpersonām, pametot posteni, iepatikušās dāvanas par saviem līdzekļiem izpirkt, - to ir izmantojuši gan valdību vadītāji, gan arī prezidenti. Taču attiecībā uz pietiekami dārgo pulksteni V. Vīķe-Freiberga (kuras 2006. gada ienākumi bija vairāk nekā 170 tūkstoši latu un kurai, amatu atstājot, dažādos kontos bija aptuveni 35 tūkstoši latu) šo iespēju neizmantoja.

Tā vietā tika īstenota cita, privātus naudas līdzekļus neprasoša shēma. Īsi pirms prezidentes pilnvaru termiņa beigām Valsts prezidenta kanceleja, kuru tolaik vadīja Andrejs Pildegovičs un J. Ruško, ar speciālu iesniegumu lūdza ekspertus novērtēt V. Vīķes-Freibergas iemīļotā rokaspulksteņa stāvokli.

2007. gada jūnija beigās – nedēļu pirms V. Vīķes-Freibergas pilnvaru termiņa beigām – speciāla ekspertu komisija, kuras sastāvā ietilpa Valsts prezidenta kancelejas fondu glabātāja Sarmīte Fogele, kā arī SIA Mākslas un antikvāro priekšmetu eksperti pārstāves Inese Sakne un Liāna Liepa, šādu vērtējumu arī veica.

Vērtējuma rezultāts bija – pulkstenis ir baisi nolietots: „Komisija konstatēja, ka pulkstenis tiek aktīvi izmantots kopš saņemšanas brīža 2000. gada 22. martā. Pārbaude apliecināja, ka objekts ir nolietots, iegūstot sekojošus neatgriezeniskus defektus: keramikas korpusa bojājums, stikla virsmas plīsums, sprādzes aizdares darbības traucējums.”

Balstoties uz šo vērtējumu (kurā gan nebija teikts, ka pulkstenis pēkšņi būtu kļuvis pilnīgi nevērtīgs), Valsts prezidenta kancelejas vadība operatīvi – divas dienas pirms V. Vīķes-Freibergas pilnvaru termiņa beigām – nonāca pie secinājuma, ka „objekts ir tālākai ekspluatācijai nederīgs”.

Nekādi apsvērumi, kuru dēļ līdz šim brīdim prezidentes aktīvi lietotais pulkstenis pēkšņi būtu kļuvis nederīgs, netika pieminēti, taču lēmums vienalga bija – pulksteni izslēgt no pamatlīdzekļiem.

Šo lēmumu valstij atteikties no savas mantas gandrīz tūkstoš latu vērtībā parakstīja komisija, kuru vadīja tas pats J. Ruško un kurā bija arī kancelejas saimniecības daļas vadītājs, viņa vietniece un finanšu uzskaites daļas vadītāja vietniece. Savukārt šo aktu apstiprināja kancelejas vadītājs A. Pildegovičs.

J. Ruško savulaik bija tā amatpersona, kas presei paziņoja, ka Valsts prezidenta kancelejas izdevumi neesot publiskojami, jo saskaņā ar likumdošanu esot uzskatāmi par komercnoslēpumu. Turklāt tieši A. Pildegovičs un J. Ruško pēc V. Vīķes-Freibergas pilnvaru beigām un savu posteņu atstāšanas saņēma vismilzīgākās kompensācijas: J. Ruško – vairāk nekā 56 tūkstošus latu, A. Pildegovičs – vairāk nekā 50 tūkstošus latu.

Interesanti, ka pēkšņi nederīgs un nolietojies izrādījās no īpaši izturīgiem un augstu tehnoloģiju materiāliem izgatavots pulkstenis: kā rāda Rado oficiālā informācija un aptaujāto izplatītāju – veikalu Ženēva tīkla – ziņas, pulkstenis aprīkots ar skrāpējumdrošu safīra stiklu un skrāpējumu noturīgu augsto tehnoloģiju keramikas korpusu, kam bojājumi varot rasties tikai ekstremālos apstākļos, savukārt tā it kā salūzusī sprādze bija izgatavota no īpaši izturīgā titāna.

Pērn vērtēšanā piedalījusies eksperte I. Sakne tagad savos spriedumos vairs nav tik kategoriska: „Mēs vērtējam visas prezidentes dāvanas, un to ir ļoti daudz, tādēļ mūsu uzdevums ir novērtēt to nolietojumu. Nodiluma pakāpe bija pietiekami liela, lai varētu redzēt, ka pulkstenis ir krietni nēsāts, nolietojies. Turklāt vēl ieplīsis stikls. Sprādze bija salūzusi...”

Taču vēl interesantāks ir pēkšņi par nederīgu atzītā, bet līdz tam 950 latus vērtā rokaspulksteņa tālākais liktenis. Jaunajai Valsts prezidenta kancelejas vadībai par to nekas nav zināms – kancelejas pārziņā pulksteņa neesot, to norakstījusi iepriekšējā vadība, tā ka par dārgā laikrāža likteni tai arī būtu jājautā.

Valsts prezidenta kancelejā teic: loģiski būtu, ja no pamatlīdzekļiem izslēgti priekšmeti tiktu iznīcināti vai arī nodoti realizācijai, taču, vai tas tā noticis ar dārgo V. Vīķes-Freibergas pulksteni, ziņu neesot, - arī tas esot jāprasa iepriekšējai kancelejas vadībai. Katrā ziņā kancelejā neesot datu, ka pulkstenis būtu iznīcināts vai nodots realizācijai.

Bijušās Valsts prezidentes privātsekretāres Karīnas Rāviņas-Vimbas sākotnējais skaidrojums bija: rokaspulkstenis esot ticis norakstīts, un neesot ziņu, kur tas palicis: „Varu vienīgi jums teikt to, par ko esmu droša, – šim Čas dāvinātajam pulkstenim bija neatgriezeniski defekti, un tādēļ tas tika norakstīts.”

Tikmēr fotogrāfijas rāda, ka vismaz divos pasākumos šogad – tātad vairāk nekā pusgadu pēc tam, kad dārgais pulkstenis oficiāli tika atzīts par sabojātu, defektīvu un ekspluatācijai nederīgu, - V. Vīķe-Freiberga piedalījusies, valkājot tieši šādu rokaspulksteni, kas, pēc visa spriežot, ir tas pats „ekspluatācijai nederīgais” (eksprezidentes amatpersonas deklarācijās šādi pirkumi vismaz pagaidām nav minēti).

Kad K. Rāviņa-Vimba tika lūgta precizēt, vai viņas skaidrojums nozīmē, ka „Vīķes-Freibergas kundze šo pulksteni ir lietojusi laikā, kad bija amatpersona, taču šo pulksteni kā amatpersonas dāvanu nav izpirkusi, tas oficiāli ticis norakstīts, Vīķes-Freibergas kundzes rīcībā neatrodas, un viņai nav ziņu, kur tas atrodas”, bijušās Valsts prezidentes privātsekretāre uz šo jautājumu atbildēja: „Cik man zināms, tas tā ir.”

K. Rāviņa-Vimba apņēmās šo jautājumu precizēt pie pašas eksprezidentes, un pa elektronisko pastu viņai tika nosūtīta arī viena no fotogrāfijām, uz kurām kādā pasākumā jau šogad redzama V. Vīķe-Freiberga ar tieši šādu, pēc īpatnā dizaina viegli atpazīstamu pulksteni uz rokas.

Taču vienīgā precizētā eksprezidentes sekretāres atbilde bija: „Vaira Vīķe-Freiberga prezidentūras laikā šo pulksteni lietoja. Pēc prezidentūras to nav izpirkusi, jo tas neatgriezenisku bojājumu dēļ tika norakstīts, ko apliecina 2007. gada 4. jūlija rīkojums.”

Uz jautājumu, vai tas nozīmē, ka eksprezidente nesniegs atbildi uz jautājumu, vai šis pulkstenis neatrodas viņas rīcībā un vai viņai nav ziņu, kur tas atrodas, K. Rāviņa-Vimba atbildēja: „Tas ir viss, ko varu sacīt.” Ne uz kādiem jautājumiem par dārgā pulksteņa norakstīšanas apstākļiem neatbildēja arī J. Ruško.

Pašlaik visa informācija par „pulksteņa shēmu” ir iesniegta LR Ģenerālprokuratūrai. Tā iesniegumu saņēmusi, un tas nodots prokuroram, lai lemtu par tālāko rīcību, informēja Ģenerālprokuratūras preses pārstāvis Andrejs Vasks.

 

Vīķei-Freibergai uzdāvināts vēl viens pulkstenis?

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Irēna Saatčiane, Baltic Screen  07/02/08    Izrādās, ka 950 latu vērtais Vairas Vīķes-Freibergas lietotais pulkstenis, kas divas dienas pirms Valsts prezidentes pilnvaru beigām pēkšņi izrādījās nolietots un oficiāli norakstāms, nav vienīgais viņai, iespējams, uz valsts rēķina uzdāvinātais laikrādis.

Dokumenti rāda, ka pērn vienlaikus norakstīts un bez oficiālām pēdām pazudis vēl viens tikai 300 latu vērts V. Vīķei-Freibergai dāvināts pulkstenis.

Jau ziņots, ka 950 latu vērts V. Vīķei-Freibergai savulaik uzdāvināts un viņas lietots ekskluzīvs rokaspulkstenis ar ekspertu un Valsts prezidenta kancelejas bijušās vadības gādību pagājušā gada 5. jūlijā, divas dienas pirms V. Vīķes-Freibergas pilnvaru beigām, tika oficiāli izslēgts no pamatlīdzekļiem un, iespējams, palicis šo laikrādi līdz tam bieži lietojušās eksprezidentes rīcībā. Uz viņas rokas asimetriskā dizaina dēļ viegli pazīstamais dārgais pulkstenis pat svinīgos pasākumos redzams arī šogad; tas nav šķitis ne sabojāts, ne defektīvs, ne galēji nolietots.

Šo informāciju Ģenerālprokuratūra nosūtījusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, bet pati bijusī Valsts prezidente uz jautājumiem par dārgā pulksteņa likteni nevēlas atbildēt. Vienīgi vakar telekompānijai LNT viņa šīs lietas nākšanu gaismā saistīja ar politisko pasūtījumu, taču neatbildēja ne uz vienu jautājumu par dārgā pulksteņa norakstīšanu un iespējamu nonākšanu viņas rīcībā. Savukārt viņas bijušo kancelejas vadītāja vietnieku Juri Ruško, kā jau ziņots, esot piemeklējis atmiņas zudums.

Tikmēr kļuvis zināms, ka šis nav bijis vienīgais rokaspulkstenis, kas savulaik oficiāli dāvināts Valsts prezidentei un neilgi pirms viņas pilnvaru termiņa beigām izrādījies valstij vairs nederīgs un tāpēc norakstāms. Izrādās, divas dienas pirms V. Vīķes-Freibergas pilnvaru termiņa beigām, pagājušā gada 5. jūlijā, toreizējais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andrejs Pildegovičs apstiprinājis aktu, ar kuru no pamatlīdzekļiem tiek izslēgts cits rokaspulkstenis, 300 latu vērts, ko V. Vīķei-Freibergai 2005. gada jūnijā dāvinājis Šveices Konfederācijas prezidents Zamuels Šmids un viņa dzīvesbiedre.

Dokumenti rāda, ka tāpat kā iepriekšminēto pulksteni arī šo, pēc pieaicināto ekspertu domām, pēkšņi bija piemeklējusi nopietna ķibele, kuras dēļ tas V. Vīķes-Freibergas kancelejas darbinieku skatījumā zaudēja jebkuru vērtību. Ekspertu atzinumā teikts: "Komisija konstatēja, ka rokas pulksteņa izmantošanas procesā kopš saņemšanas brīža 2005. gada 20. jūnijā tā korpusu ir skārusi mitruma iedarbība. Pārbaude apliecināja, ka ārējās vides apstākļu ietekmes rezultātā ir traucēta pulksteņa mehāniskā darbība."

Jau dažas dienas pēc šā atzinuma saņemšanas Valsts prezidenta kancelejas komisija, kuru vadījis tagad norakstīšanas procesus aizmirsušais J. Ruško, pieņēmusi lēmumu pulksteni izslēgt no pamatlīdzekļiem, un pēc tam tas "norakstīts bez grāmatojumiem". Komisijas sastādītajā aktā, ailē Komisija konstatēja, ka objekts ir tālākai ekspluatācijai nederīgs šādu apsvērumu dēļ, nav minēts neviens šāds apsvērums, un zīmīgi, ka jaunajai Valsts prezidenta kancelejas vadībai pulksteņa norakstītāji neesot atstājuši nekādus dokumentus par šī valsts īpašuma tālāko likteni.

Kā jau ziņots, par pirmo nederīgo pulksteni eksperti bija konstatējuši, ka tam it kā esot keramikas korpusa bojājums, stikla virsmas plīsums, sprādzes aizdares darbības traucējums, lai gan pulksteņa ražotājkompānija īpaši uzsver, ka tas ir apgādāts ar īpaši izturīgu titāna sprādzi, skrāpējumdrošu safīra stiklu un skrāpējumu noturīgu augsto tehnoloģiju keramikas korpusu.

Savukārt par jaunatklāto norakstīto V. Vīķes-Freibergas pulksteni aptaujātie laikrāžu eksperti saka – modernie pulksteņu korpusi netiek izgatavoti no rūsējošiem metāliem, līdz ar to no ārpuses mitruma iedarbība uz pulksteni vispār neesot konstatējama, savukārt mitruma iedarbība uz pulksteņa mehānismu parasti nozīmējot tikai nepieciešamību veikt lielāku vai mazāku remontu, tā ka ekspertu viedoklis neesot uztverams kā īpaši nopietns un adekvāts.

 

CVK vadītājs: referendums ir jārīko

Nadežda Titova,  Diena  07/03/08    Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) rīt paziņos, vai tiks izsludināts referendums Par pensiju likuma grozījumiem. Ja tas tiks atbalstīts, referendums varētu tikt sarīkots 23.augustā.

Pēc balsojuma Saeimā A.Cimdars Dienai sacīja, ka viņa personīgais viedoklis ir, ka pensiju likums var tikt nodots tautas nobalsošanai. CVK priekšsēdētājs gan pieļauj, ka referendums varētu izraisīt plašas diskusijas sabiedrībā.

Pēc A.Cimdara teiktā, lēmumu par jautājuma nodošanu vai nenodošanu referendumam CVK pieņems piektdien no rīta komisijas sēdē. “Es neesmu saņēmis neviena eksperta priekšlikumu, kas argumentētu viedokli, ka likumprojektu nevar nodot referendumam,” sacīja A.Cimdars.

Saeimas deputāti ceturtdien noraidīja tautas rosinātos pensiju likuma grozījumus, kas paredz noteikt minimālo pensijas apjomu, ne mazāku kā valstī noteiktais iztikas minimums. Par balsoja 44 deputāti, pret bija 6, bet lielākā daļa - 46 deputāti - atturējās.

Tas nozīmē, ka likuma grozījumus jānodod tautas nobalsošanai. Var prognozēt, ka referendums notiks 23.augustā. Tomēr tiesību eksperti apšaubījuši, vai šo jautājumu var nodot tautas nobalsošanai, jo Satversmē minēts, ka tautas nobalsošanai nevar nodot "budžeta" jautājumus, bet pensiju likuma grozījumus varētu uzskatīt par cieši saistītiem ar budžeta izdevumiem.

Saeimas deputāts Aigars Štokenbergs debatēs vēl pirms balsojuma atzina, ka viņam nav ilūziju par balsošanas negatīvu iznākumu. A.Štokenbergs Saeimas deputātiem citēja pensionāru sūtītās vēstules.

Vairākas likumprojekta nepilnības uzsvēra opozīcijas pārstāvis Vladimirs Buzajevs (PCTVL), norādot, ka “tas ir projekts uz vienu gadu” un tajā nav iekļautas citas pabalstu grupas. Taču uzstāšanās noslēguma V.Buzajevs sacīja, ka grozījumi ir jāatbalsta, jo šobrīd tā ir vienīgā piedāvātā iespēja, kā uzlabot pensionāru dzīvi.

Debatēs uzstājās arī labklājības ministre Iveta Purne (ZZS). Viņa uzsvēra, ka “ir svarīgi saglabāt cieņu pret veciem cilvēkiem, taču jādomā arī par tiem, kas pensionēsies nākotnē”. Pēc viņas vārdiem, Labklājības ministrija jau šogad veikusi virkni pasākumu pensionāru labā. Piemēram, nolemts straujāk indeksēt pensijas, kuru apmērs nepārsniedz 150 latu, kā arī uz trīs gadiem pagarināta iespēja aiziet pensijā priekšlaicīgi. Kā īpaši svarīgu uzlabojumu I.Purne minēja piemaksas piešķiršanu invaliditātes pensijām vidēji par 12 latiem mēnesī, ko saņems ap 62 000 cilvēku ar invaliditāti.

Labklājības ministre pauda viedokli, ka ar minēto likumprojektu tiks diskriminētas citas sociālās grupas valstī, piemēram, bezdarbnieki, cilvēki ar invaliditāti, ģimenes ar maziem bērniem un citu pabalstu saņēmēji.

Šo likumprojektu iepriekš nav atbalstījusi Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, kā arī Budžeta un finanšu komisija.

Diena jau rakstīja, ka līdz šim visbiežāk izskanējusi iespēja vērsties Satversmes tiesā (ST), grozījumus apstrīdot kā neatbilstošus pamatlikumam. Proti, Satversmes 73.pantā teikts, ka "tautas nobalsošanai nevar nodot budžetu". Lai gan šajā gadījumā runa nav tieši par budžeta likumu, kā to uzsver projekta iniciatori, organizācija Sabiedrība citai politikai (turklāt referendumi par pensijām notikuši jau agrāk), virkne ekspertu Dienai pauduši – visticamāk, Satversmes autori, rakstot šo pantu, domājuši par situācijām, kas būtiski ietekmētu valsts izdevumus.

Minētais priekšlikums skartu 98% vecuma pensionāru, un tā finansēšanai 2009.gadā būtu nepieciešami papildu 370,3 miljoni latu. Tas būtiski samazinātu sociālās apdrošināšanas budžeta uzkrājumu, tādējādi apdraudot pensijas sistēmas finansiālo stabilitāti ilgtermiņā, uzskata valdošā koalīcija.

Saeima 19.jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma citus, būtiskus grozījumus Pensiju likumā, kas paredz piemaksas invaliditātes pensijas saņēmējiem un nosaka minimālo piemaksas apmēru par darba stāža gadu. Tāpat grozījumi paredz pagarināt priekšlaicīgās pensionēšanās iespēju, kā arī atcelt ierobežojumus pensiju indeksācijai un darba stāža piemaksām.

 

Referendumus varēs rīkot arī pašvaldības

TVNET   07/03/08    Pašvaldības par savas kompetences jautājumiem varēs rīkot referendumus, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi likumā „Par pašvaldībām”.

Likumprojektu par referendumu rīkošanas un norises kārtību, kā arī tajos izlemjamie jautājumi Ministru kabinetam jāizstrādā līdz nākamā gada beigām. Patlaban pašvaldībām par administratīvās teritorijas robežu grozīšanu, pašvaldības attīstības programmu un teritorijas plānojumu jāorganizē publiskās apspriešanas.

Pašvaldības no to funkcijām izrietošus pārvaldes uzdevumus, piemēram, sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanu, varēs deleģēt privātpersonām vai citām publiskām personām.

Likumprojekts paredz veidot pašvaldību teritoriālās komitejas un novadu valdes. Teritoriālā komiteja izskatīšanai domē varēs sagatavot lēmuma projektus par atsevišķu novada teritoriālo vienību pārdali, pagastu vai pilsētu pārvalžu darbības jautājumiem, pašvaldības pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu un citiem jautājumiem. Savukārt novada valdes uzdevums būs saskaņot pašvaldības komiteju viedokļus un sagatavot priekšlikumus domes lēmumu pieņemšanai. Novada valdē, kuru vadīs domes priekšsēdētājs, strādās priekšsēdētāja vietnieki un komiteju priekšsēdētāji.

Kopīgu uzdevumu risināšanai pašvaldības, savstarpēji vienojoties, varēs izveidot arī kopīgas iestādes, kuru kompetenci noteiks attiecīgo domju nolikums. Iestāžu darbības pārraudzībai paredzēts izveidot uzraudzības padomi.

Likumprojekts nosaka, ka jaunizveidotajai novada domei gada laikā jāizvērtē novadu veidojošo bijušo pašvaldību saistošie noteikumi un jāpieņem jauni. Līdz jauno noteikumu pieņemšanai spēkā būs iepriekšējie. Jaunie saistošie noteikumi pašvaldībai būs jāsaskaņo ar Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministriju. Grozījumi likumā „Par pašvaldībām” nepieciešami saistībā ar pašvaldību reformu, kas noslēgsies līdz ar nākamā gada pašvaldību vēlēšanām. Latvijā no 2009.gada 1.jūlija būs divu veidu vietējās pašvaldības - novadi un republikas pilsētas. Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pašvaldībām”” trešajā, galīgajā lasījumā vēl jālemj Saeimai.

 

Lembergam noteikta otrās grupas invaliditāte

LETA  07/02/08    Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisija šonedēļ piešķīrusi Ventspils mēram Aivaram Lembergam otrās grupas invaliditāti, aģentūrai LETA apstiprināja Lemberga advokāts Aivo Leimanis.

"Tās ir tikai sekas tam visam, par ko jau ilgāku laiku runāts," teica Leimanis, norādot uz Lemberga jau ilgstošajām sūdzībām par veselības problēmām.

Šā gada janvārī Lembergs ārstējās Rīgā, slimnīcā "Gaiļezers", bet jūnijā Lembergs bija devies uz Vāciju veselības pārbaužu veikšanai.

Otrās invaliditātes grupu nosaka, ja cilvēkam ir izteikts fizisko vai psihisko spēju ierobežojums, integrācija sabiedrībā bez atbilstošas palīdzības nav iespējama un darba un sevis apkopšanas spējas ir ierobežotas.

Lai nokārtotu invaliditāti, cilvēkam vispirms ir jādodas pie sava ģimenes vai ārstējoša ārsta, kurš, ņemot vērā vispusīgas medicīniskās izmeklēšanas un atbilstošas ārstēšanas rezultātus, izlemj jautājumu par cilvēka nosūtīšanu uz Veselības darbaspēju ekspertīzes ārstu komisiju invaliditātes ekspertīzes veikšanai. Balstoties uz ekspertīzes rezultātiem, komisija lemj, vai cilvēkam noteikt invaliditāti.

Par invaliditātes noteikšanas datumu tiek atzīta diena, kad pieņemts lēmums par invaliditātes noteikšanu, bet invaliditātes termiņš beidzas tajā datumā, līdz kuram noteikta invaliditāte.

 

Grūtups: balsošu par amerikāņu karabāzēm Alūksnē

Elita Veidemane,  NRA  07/04/08    ... Nelielajā Inčukalna skolas zālītē cilvēku bija tik daudz, ka sērkociņam nebūtu, kur nokrist. Ļaudis pat stāvēja pie atvērtajiem logiem ārpusē un kāri klausījās katrā vārdā, kas nāca no telpas. Gaisā jautās kaut kas draudīgs un priecīgs reizē – kā pirms negaisa. Bija 1988. gada 8. septembris.

Latvijas Tautas fronte vēl nebija nodibināta, taču brīvības nojausmas vairs nevarēja aizgaiņāt pat ar čekistu un komunistu draudzīgiem brīdinājumiem. Inčukalna skolā toreiz notika Kārļa Zāles pieminekļa reabilitācijas akcija.

Vispirms – uz Tartu

1988. gadā advokāts Andris Grūtups laikrakstā Literatūra un Māksla publicēja rakstu Piemiņa. Atgūt aizmirsto, kurā bija visai skarbas pārdomas par vēstures un kultūras pieminekļu stāvokli Latvijā, kā arī par cilvēku attieksmi pret tiem. Grūtups mazliet ironiski vēstīja, ka pieminekļu bēdīgajā stāvoklī diez vai būtu vainojami tikai varas orgāni vai iestādes, kas atbildīgas par šiem pieminekļiem un to sakopšanu: galvenais vaininieks ir līdzšinējā attieksme pret tiem, "kas uzspieduši savu zīmogu gan izglītības sistēmai, gan ļaužu prātiem, radot "ķecerības pieskaņu" jebkuram neformālam centienam".

1988. gada pavasarī "neformālie centieni" kļuva iespējami, pateicoties ne tikai jūtami manāmajam politiskajam atkusnim, bet arī konkrētas ļaužu kopas aktivitātei. Šajā kopā ietilpa nule minētais advokāts Andris Grūtups, tiesnesis Voldemārs Šubrovskis, ķīmiķis Juris Dobelis, arhitekts Eižens Upmanis, fotogrāfi Pēteris Korsaks un Gunārs Birkmanis. Tas bija pieminekļu atjaunošanas grupas kodols, visi – tautfrontieši. Vēl piedalījās ļoti daudz cilvēku, un baidoties, ka neatcerēšos visus, tomēr atturēšos šos cilvēkus nosaukt. Minētā grupa nodarbojās ar iznīcināto vai daļēji iznīcināto pieminekļu reabilitāciju un atjaunošanu. Tas nebija viegls darbs: tā laika politiskā situācija neļāva brīvi atjaunot šos mākslas darbus, jo tie lielākoties bija Latvijas brīvības cīņu pieminekļi, bet šī tēma toreizējās padomju Latvijas apstākļos tika svītrota no ikdienas leksikas.

Pirmais pasākums bija Tartu Jāņa draudzes kapsētas apkopšana. Tur atdusējās ļoti daudzi latviešu strēlnieki, kas Pirmā pasaules kara laikā bija nomiruši Tartu hospitālī. "Uz Tartu kapu uzkopšanas talku aizbrauca aptuveni 90 cilvēku no Latvijas. Mēs toreiz atjaunojām arī vairākas šūnakmens un metāla detaļas kapu ansamblī, un tas bija nopietns darbs," stāsta Andris Grūtups. Šodien grūti iedomāties, cik daudz vajadzēja pūļu, lai noorganizētu šādu pasākumu: bija jāraksta skaidrojošas vēstules gan Tartu izpildkomitejai, gan partijas komitejai, gan universitātes rektoram, visas darbības bija jāsaskaņo ar miliciju un tamlīdzīgi.

Sacirta gabalos...

Pēc šīs akcijas sekoja nākamās. Bija Ķekavas Butleru kapu sakopšana, kas ilga gandrīz divas nedēļas. Kad atklāja atjaunoto Eižena Laubes kapu pieminekli, pie tā bija nolikts svečturis ar sarkanbaltsarkanām svecēm. Par to Grūtups un Šubrovskis tika nosūdzēti kompartijas Rīgas rajona komitejā, un tur spriedums bija bargs: abi tika nodēvēti par nacionālistiem...

Pēc tam dramatiskā notikumu gaitā tika atrasts Kārļa Jansona monumentālais Lāčplēša piemineklis Jelgavā, veltīts latviešu cīņām pret Bermontu. Gan ne viss piemineklis – tam bija nocirsta galva. 1949. gada 17. maijā Jelgavā notika Latvijas PSR Ministru padomes izbraukuma sēde, kurā nolēma "atjaunot pilsētu". "Atjaunošana" izpaudās lēmumā "noņemt pieminekli, kuru uzstādījuši baltgvardi". Tas, protams, bija Lāčplēša piemineklis, ko saskaldīja gabalos un izmeta mēslainē. Taču tad, kad cilvēki ieraudzīja augšāmcēlušos tautas varoni, sajūsmai nebija gala: pieminekļa daļa tika apbērta ar ziediem. To atnāca apraudzīt tēlnieka dēls – arī tēlnieks – Andrejs Jansons. Viņš pieliecās, lai noskūpstītu tēva darbu gluži kā dzīvu cilvēku...

Tālāk – Dobeles piemineklis Latvijas brīvības cīņu varoņiem. Tā autors – Kārlis Zemdega. Dobelē notika sīva cīņa par to, ka piemineklim jāstāv vietā, kur savu tanku bija uzstūmuši padomju armijnieki. Protams, sarkanie turējās pretim, cik spēja, pat sargāja savu pieminekli, taču kādā 1991. gada naktī tas veiksmīgi tika novākts. Tagad tā vietā atkal stalts ir Kārļa Zemdegas piemineklis, kura pakājē rakstīts:

"No zemes šīs mēs izauguši esam,

Par zemi šo mums galvas jānoliek."

Piemineklis būs vienmēr

Taču visskaļākās diskusijas izraisījās par Inčukalna akciju. Skaļuma cēlonis bija Inčukalna kapos savulaik uzstādītais Kārļa Zāles piemineklis astoņiem Raganas kaujā bojā gājušajiem latviešu brīvības cīnītājiem, kuri krita nevienlīdzīgā cīņā ar lielinieku pārspēku. Tas notika 1941. gada 4. jūlijā, kad sarkanā armija bēgšus atkāpās vācu pārspēka priekšā. Šodien – pēc divdesmit gadiem – Inčukalnā tiksies tie cilvēki, kuri piedalījās pieminekļa atjaunošanā.

Piemineklis tika uzspridzināts 1949. vai 1950. gadā, un šo darbiņu paveica mūsu pašu latvju bāleliņi: Inčukalna MRS kompartijas sekretārs Kārlis Briedis un DOSAAF priekšnieks Pampe (viņa vārdu neviens neatceras).

Pēc 1988. gada 8. septembra sanāksmes pagāja tikai divas nedēļas, līdz piemineklis tika atjaunots – kā velte Kārlim Zālem viņa simt gadu atcerei. 21. septembrī laikrakstā Padomju Jaunatne tika nopublicēts mans raksts Bez pašcieņas nav tautas. Tas sacēla sašutuma vētru kompartijas laikraksta Cīņa pastāvīgā vēstures pētnieka Jāņa Dzintara sirdī, un viņš uzšķīla dusmīgu atbildes rakstu minētajā orgānā – Nejauksim asaras kopā. Tajā viņš stāstu par astoņiem Raganas kaujas dalībniekiem – brīvības cīnītājiem – nodēvēja par "vēsturiskās patiesības tendenciozu falsificēšanu un nepamatotām emocijām". Dzintars aizmirsa atklāt tikai vienu faktu: viņš pats bija to slepkavu vidū, kas vajāja, deportēja un nogalināja Latvijas iedzīvotājus 1949. gadā. Sevišķi labi to atceras Talsu apriņķa iedzīvotāji.

Pēc tam – 1988. gada oktobrī – šo rindu autore kopā ar vēstures pieminekļu atjaunotāju un advokātu Andri Grūtupu uzrakstīja atklātu vēstuli Dzintaram. Tā tika nopublicēta Padomju Jaunatnē, un tajā tika neapstrīdami atspēkoti vēsturnieka melīgie izgudrojumi. Viņš nepalika parādā: Cīņā tapa raksts Vai hitlerisko diversantu kaps ir tautas svētvieta? Toreiz nebija daudz gribētāju saķerties atklātā cīņā ar Dzintaru, un komentēt Raganas kaujas faktus atteicās pat Mārtiņš Virsis, bet drosmīgi izrādījās vēsturnieki Ojārs Niedre un Valdis Blūzma. Vēsturisko tēmu divkauja beidzās līdz ar Latvijas Tautas frontes nodibināšanu. Savukārt Jānis Dzintars aizbēga uz Maskavu 1991. gadā, jo saprata, ka tiks tiesāts par okupācijas laikā paveiktajiem varoņdarbiem.

Taču paša pieminekļa liktenis Atmodas sākumā bija visai dramatisks. "Turaidas muzeja direktore Anna Jurkāne ierosināja Zāles pieminekli neatjaunot, bet gan vest uz Rīgu – "restaurēt", kā viņa teica. "Mums bija skaidrs: viņa un pārējie grib šo pieminekli novākt," atceras Grūtups, "mēs, protams, nepiekritām. Tad, kad MRS vīri lika betona plāksnes uz kapu celiņa, VDK veči viņus fotografēja un draudēja viņiem. Uz kapiem atbrauca šī pati Jurkāne kopā ar kaut kādiem māksliniekiem un, kā man šķita, grasījās jau vākt pieminekli prom. Es to uzzināju, ierados kapos un diezgan paaugstinātā tonī pateicu, ka piemineklis te stāvēja un stāvēs vienmēr."

***

Rituāli un vēsture

– Mēs bijām tā paaudze, kas nebaidījās ne no kā, mēs bijām ideālisti un dzīvojām agrajā Atmodas eiforijā, kad atjaunojām pieminekļus. Tagad... Tagad ir milzum daudz šo kaunīgo latviešu, kuri nolād un izsmej paši savus ideālus, pakļaujoties jaunajai ideoloģijai – kaut kādam proletāriskajam internacionālismam. Esam atkāpušies no nacionālajiem ideāliem, esam aizgājuši pa maldu ceļu. Ja ir kaut kas pastāvīgs, tad tā ir nacionālā ideja. Taču tagad jaunajiem cilvēkiem tiek borēts kaut kāds multikulturālisms, – tā Grūtups.

– Bet no saviem ideāliem atteikušies tie, kuri savulaik bija Atmodā.

– Tie ir uz īsu laiku nomaldījušies un apmulsuši cilvēki. Protams, dzīve nav bijusi tik rožaina, kā gribētos. Un par sevi vienmēr bijis jācīnās daudz vairāk, nekā savulaik domāts. Kapitālisms tāds ir... Daudzi tam nav gatavi. Taču nacionālās valsts ideja eksistē neatkarīgi no tā, kāda ir iekārta. Valsts var būt tikai nacionāla, un ne citādi. Paskatieties uz Krieviju! Mēs par to varam domāt, ko gribam, bet krievi atkal ir panākuši nacionālo pacēlumu, un tas ir viņu enerģijas avots. Ko tad cilvēkam vajag? Nacionālo ideju, reliģiju un normālus dzīves apstākļus. Bet pie mums pēdējos gados propagandē tikai mantu kultu.

– Kurš to būtu domājis, ka 20 gadus pēc Atmodas mums būs jāpierāda, ka nacionālā ideja ir vissvarīgākais?

– Cilvēki neprot novērtēt savu valsti. Ir tik daudz tautu, kurām nav savas valsts. 20 miljoniem kurdu nav savas valsts, mums – pusotram miljonam latviešu – tā ir. Pirmā Latvijas valsts bija faktiski nepabeigta – lielā mērā pateicoties Kārļa Ulmaņa gļēvumam. Viņš sludināja labklājību, bet visai maz domāja par valsts un nācijas aizstāvību, par militāri patriotiskām lietām. Viņam lielākoties rūpēja tikai vara. Tāpat ir arī ar tagadējiem vadoņiem.

– Nevienam Latvijā nav vīzijas par nacionālās valsts attīstību. Nav arī ideju, kā par to runāt.

– Ko vajag mācīt cilvēkiem? Rituālus un vēsturi. No mazām dienām. Tad radīsies arī patriotisms. Taču pagaidām neesmu pārliecināts, ka mēs būtu gatavi aizstāvēt savu valsti. Nekautrēšos lietot padomju laiku jēdzienu – toreiz bija militāri patriotiskā audzināšana. Tagad tādas nav. Nebūtu nekas slikts, ja mēs no krieviem paņemtu labu piemēru: viņiem ir suvoroviešu un nahimoviešu skolas, mums varētu būt Kalpaka skolas, kur pilnīgā valsts apgādībā mācītos zēni, vienlaikus ar vispārējo izglītību apgūstot arī militāro.

– Atmodas sākumā nacionālā ideja tiešām bija spēcīga, arī jūsu izglābtie pieminekļi bija tās elements. Kas šodien varētu būt nāciju vienojoša ideja?

– Valsts aizsardzības ideja. Mūsu valsts aizsardzībai tērē divus procentus no valsts budžeta. Izraēla tērē 60 procentus! Viņi zina, ka apkārt ir naidīgas valstis. Esmu pārliecināts, ka arī mums vajag lielāku armiju: mēs dzīvojam blakus lielam un agresīvam kaimiņam. Ja mēs stiprināsim savu valsti, NATO varēs tikai priecāties, jo mēs jau esam priekšpostenis... Ja runājam par amerikāņiem, es nekad nepiekritīšu tam, ka Amerikas vēstnieks bāžas mūsu valsts iekšējās lietās, bet būšu pirmais, kurš balsos par to, lai, piemēram, Alūksnē būtu amerikāņu karabāzes.

 

Ulmanis aicina Vīķi-Freibergu uz sarunām par jaunas partijas veidošanu

Andris Saulītis,  Diena  07/04/08     "Varbūt mums ar Vīķes-Freibergas kundzi vajadzētu satikties un pārrunāt. Varbūt mēs par abiem kopīgi varam vienu kārtīgu partiju taisīt un redzēt, kas no tā iznāk," bijušais Valsts prezidents Guntis Ulmanis LTV raidījumā 100. pants aicināja klātesošo bijušo prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, kura to uztvēra pozitīvi.

V. Vīķe-Freiberga neizslēdza šādas partijas veidošanu. "Ir intriga vai ne? Un tā kā latviešu tautai patīk teātris, mums patlaban drāmas šeit netrūkst," teica bijusī prezidente.

Savukārt pašreizējais prezidents Valdis Zatlers izteica cerību, ka nākamais prezidents viņam uzdos "kādu lielu, prezidentālu uzdevumu, kuru es varēšu veikt vai nu Latvijā, vai aizstāvot Latvijas intereses starptautiski pasaulē, un turpināt to, ko es esmu iesācis un palīdzēt tai brīdī tam, kurš ir prezidents".

 

Guntis Ulmanis uz referendumiem neies

Andris Saulītis,  Diena  07/04/08     Bijušais valsts prezidents Guntis Ulmanis nepiedalīsies nevienā no šā gada augustā gaidāmajiem referendumiem. LTV raidījumam 100. pants viņš atzina, ka referendums drīzāk ir signāls politiķiem, nevis reāls darbības instruments.

G. Ulmanis atzina, ka nav liels referendumu piekritējs. Viņš uzskata, ka "šī metode ir drīzāk politiķu bezspēcības apliecinājums nekā praktisks risinājums". Viņš cer, ka politiķi izdarīs secinājumus, ka tas "ir pārmetums mūsu bezdarbībai politiskājā un saimnieciskās darbības jomā, kuras sakārtošana arī veicinātu pieprasījumu mazināšanos pēc referenduma no sabiedrības puses.

Savukārt bijusī prezidente Vaira Vīķe-Freiberga raidījumā norādīja, ka referendums ir neatņemama daļa no demokrātiskām tiesībām. "Man ļoti žēl, ka abi referendumi netika apvienoti vienā datumā, tad būtu bijis gan vieglāk tautai piedalīties un lētāk izmaksājis" norādīja bijusī prezidente, paužot, ka tādējādi varēja ietaupīt valsts līdzekļus. Viņa aicināja būt atbildīgiem pilsoņiem un izteikt savu pozīciju referendumos.

Arī pašreizējais prezidents Valdis Zatlers apliecināja, ka piedalīsies referendumā. "Protams, tas mums maksās piecus miljonus latu, bet tā ir tā maksa par demokrātiju," teica V. Zatlers, sakot, ka nevajag šajā gadījumā domāt par naudu. Viņš būtu ļoti gandarīts, ja tie, kuri ir pret referendumā pausto priekšlikumu, arī dotos pie urnām.

 

Viedoklis: Prezidentes partijai iezīmējas kontūras

Bens Latkovskis,  NRA  07/04/08    Vairas Vīķes-Freibergas pulksteņu skandāls izraisījis savdabīgu viļņošanos Latvijas politiskajā pīļu dīķi. Sabiedrība vairāk satraukusies par morālo relatīvismu, kas jau noslīdējis līdz gluži vai atbaidoši zemam līmenim, bet politiķi daudz lielāku vērību pievērsuši frāzei: "Tas man tāds sveiciens kā cilvēkam, kurš kādu dienu varētu iet politikā. Laikam jau no tā mazliet baidās."

Kur nu vēl nepārprotamāku mājienu par nodomu atgriezties politikā! Reakcija uz žurnālistu jautājumu par "dārgajiem pulksteņiem" bija labāko (bēdīgāko) Latvijas politisko tradīciju garā un liecina, ka viņa ir pilnīgi nobriedusi iekļauties Latvijas politiķu rūdītajās rindās. "Nav svarīgi, ko esmu nodarījis, jo tas taču ir politiskais pasūtījums. Ko pie manis vēršaties, labāk būtu meklējuši pasūtītāju."

Uz laiku pieklusušās runas par jauna "īstā" politiskā spēka izveidi atsākušās ar vēl nebijušu spēku. Šoreiz par jauno prezidentes partiju runā gluži kā par jau notikušu faktu. Priekšplānā izvirzās jautājumi par iespējamām personālijām un citu politisko spēku perspektīvām jaunajos apstākļos. Šajā kontekstā loģiska kļūst ilggadējās laikraksta Diena galvenās redaktores Sarmītes Ēlertes nesenā aiziešana no sava amata. Lai arī jau toreiz bija daudzmaz skaidrs viņas nākamais darbības lauciņš, tagad tas iezīmējies nepārprotami.

Pagājušā gada nogalē pašreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers, meklējot premjera kandidātu, veica dīvainu un no politiskās loģikas viedokļa grūti izskaidrojamu dreifu. Uz Rīgas pili nez kādos nolūkos tika aicināti – Amerikas finanšu foruma priekšsēdis Aivis Ronis, Latvijas Krājbankas prezidents Mārtiņš Bondars un Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Andris Bērziņš. Toreiz šis prezidenta solis izraisīja visdažādākās spekulācijas. Ņemot vērā, ka Zatleram jauna premjera izvirzīšana bija pirmās politiskās ugunskristības, jādomā, ka viņš konsultējās ar savu priekšteci, un viņa rekomendēja šīs konsultācijas. Tagad izgaismojas šīs VVF rekomendācijas būtība, jo tieši šīs personas tiek minētas kā vienas no reālākajām jaunās partijas balsta figūrām. Dažādos sieviešu forumos un ne tikai VVF labi iepazītā bijusī Hansabankas prezidente Ingrīda Blūma arī tiek minēta jaunveidojamās partijas galvgalī.

Pieminot Blūmu, jāatceras, ka viņa jau ir viena no redzamākajām figūrām sabiedrībā Cita politika. Šobrīd visas pazīmes liecina, ka šī sabiedrība pilnībā iekļausies jaunajā prezidentes partijā, taču tās pašreizējie līderi Artis Pabriks un Aigars Štokenbergs tur vairs nebūs pirmie starp līdzīgajiem. To pašu var teikt par uzņēmēju Edgaru Štelmaheru. Klīst runas, ka jaunajam veidojumam varētu nākotnē piebiedroties arī pašreizējais ārlietu ministrs Māris Riekstiņš. Taču tās ir tikai spekulācijas, jo, kā redzams, galvenā ārlietu eksperta niša jau ir aizņemta (Aivis Ronis). Vēl jo vairāk tāpēc, ka par iespējamo jaunās partijas dibinātāju tiek nosaukts arī Stradiņa universitātes politologs ārlietu speciālists Andris Sprūds. Kā redzams, jaunās partijas sastāvs ir izteikti proamerikānisks.

Ja jaunā prezidentes partija nodibināsies – ar prezidenti kā pilntiesīgu partijas biedri vai tikai kā goda biedri –, atsevišķiem politiskajiem spēkiem tas nesola neko labu. Runa vispirms ir par Jauno laiku un tās klonu – Kalnietes un Kristovska Pilsonisko savienību. Jau šobrīd to reitingi ir zem 5% barjeras. Gandrīz droši var pateikt, ka nākotnē tiem ir pavisam niecīgas iespējas piesaistīt papildus elektorātu no vēl neizlēmušajiem, jo, lai kā VVF prestižu iedragātu "pulksteņu skandāls", bijušās prezidentes politiskais svars ir nesalīdzināms ar intrigantes slavu ieguvušās Sandras Kalnietes vai kādreizējā šķēpmetēja Ģirta Valda Kristovska svaru.

Protams, arī pašreizējās koalīcijas partijām jauna politiskā spēka parādīšanās nav nekāda medus maize, jo viena lieta ir Štokijs un Kristkalniete, bet pavisam cita – VVF kombinācijā ar Ēlerti un daudzajām Latvijas (?) establišmentu apkalpojošajām nevalstiskajām organizācijām. Šeit nedomāju vienīgi Delnu un Providus, bet arī dažādus institūtus, stratēģiskās padomes utt. Tāpat diez vai kāda no "vecajām" partijām varēs sacensties ar jaunā veidojuma finanšu iespējām. Katrā ziņā nākotnē uz Latvijas politiskās skatuves būs vērojami jauni, interesanti pavērsieni. Jājautā, vai tie būs Latvijas vai kādu citu – ārpus Latvijas spēku interesēs.

Ja bijusī prezidente grib pilnībā sagraut savu gaišo tēlu, kāds tas vēl joprojām ir lielas tautas daļas acīs, tad – laipni lūdzu mūsu sirdsšķīsto politiķu pulciņā!

 

Viedoklis: Uzmestie uzmetēji

Aivars Ozoliņš,  Diena  07/04/08    Partiju ārkārtas spēlēs Rīgas domē zaudētājos strauji nonākuši divi spēlmaņi, kuri bija cerējuši iegūt visvairāk. Pēc Tautas partijas smagsvara Edmunda Krastiņa atkāpšanās no attīstības komitejas vadītāja amata un viņa aprādījuma mēram Jānim Birkam (TB/LNNK) sekot piemēram uz augsto krēslu bija sacerējies Jānis Dinevičs (LSDSP), kuru TP būtu atbalstījusi kā pagaidu pakāpienu uz savu domes priekšsēdētāju kaut kad ap rudeni. Taču Jaunais laiks negaidīti savāca gana parakstu Birka atstādināšanai un, vēl interesantāk, vienojās ar TB un LPP/LC, ka veidošot jaunās koalīcijas "kodolu"; ārpusē būtu jāpaliek vai nu sociķiem, vai TP. Dots devējiem atdodas — diktēt noteikumus gribētāji nonākuši mazo brāļu lomā jeb uzmetamie uzmetuši uzmetējus.

TP dabūjusi kārtējo "punu", kā to dēvē "mācītāju" Andris Bērziņš. Šlesera partija labi zina, ka TP gatavojas gāzt premjerministru Godmani, TB bažījas, ka valdības koalīcijā varētu tikt aizstāta ar JL (laikam tāpēc TB, kam "kodols" uzticējis izvēlēties ceturto partneri, dotu priekšroku TP; LSDSP nevar ietekmēt spēku salikumu valdībā). TP var puslīdz rēķināties vienīgi ar apātiskajiem visēdājiem ZZS, taču tiem ir vienalga, ar ko, ka tik pie varas, turklāt viņi nav domē.

Lai arī kā tas beigtos, TP profesionālie uzmetēji bija tā aizrāvušies ar KNAB likvidēšanu, ka pat nepamanīja, kā tika apspēlēti domē un vājināti valdībā. Nav šaubu, ka mēģinās pārņemt iniciatīvu. Taču TP acīmredzami nespēj vairs pacelt visu, ko gribētu nest.

 

Kur latvietis, tur biedrības, politika un svētki

Dace Kokareviča, Latvijas Avīze  07/04/08    62 biedrību pārstāvji no 22 valstīm vakar sanāca kopā Pasaules latviešu biedrību 6. konferencē Rīgas Latviešu biedrības namā. Šodien konference darbu turpina.

Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Valdis Rūmnieks ir gandarīts, ka izpildīts pirms trim gadiem 5.konferencē nolemtais – izdot enciklopēdisku uzziņu krājumu par biedrībām. Vakar svinīgi tika atvērta apgādā "Madris" izdotā grāmata "Latviešu biedrības pasaulē. Uzziņu krājums", kuru saņēma ikviens konferences delegāts. Krājums ataino 87 latviešu biedrību vēsturi, politiskās un kultūras aktualitātes tā, kā paši dalībnieki to uzrakstījuši.

Savulaik deviņdesmito gadu pirmajā pusē domu par biedrību konferenču rīkošanu rosināja žurnālists un sabiedriskais darbinieks Ojārs Celle. Vakar viņš savā referātā "Trimdas latviešu organizācijas un Latvijas valstiskuma stiprināšana 1945. – 1991. gadā" atcerējās, kā bēgļu gaitās uz Rietumiem devušies cilvēki visā pasaulē izplatīja traģisko vēsti par Latvijas okupāciju un teroru, un katrs apzinīgais tautietis kļuva par okupācijas apsūdzētāju un Latvijas brīvības pieprasītāju.

Latvijas institūta direktors Ojārs Kalniņš cildināja biedrību veikumu tautas diplomātijas jomā. Viņš uzsvēra: ļoti svarīgi, ka Pasaules brīvo latviešu apvienība tagad palīdz nodrošināt līdzekļus, lai filmu "Padomju stāsts" rādītu plašā pasaulē.

Ojāram Kalniņam vienubrīd bijušas bažas, vai tajās zemēs, kur līdz šim latvieši rīkojuši savus dziesmu un deju svētkus un kultūras dienas, šīs tradīcijas saglabāsies, jo tagad visi interesenti var atbraukt uz Latviju. Taču svētki joprojām notiek, un viņš secinājis: "Dziesmusvētki nav Latvijas, bet latviešu fenomens. Kur latvieši, tur svētki!"

RLB priekšsēdētājs Valdis Rūmnieks referātā "Latviešu biedrības vēstures krustcelēs" rezumēja, ka biedrības ir bijušas gan stiprs garīgais balsts latviešu garīgajai dzīvotspējai, gan spožas tautas diplomātijas veicējas. Taču tagad jādomā arī par jauniem mērķiem, lai neiznāk kā viņa minētajā piemērā – Liepājā ir SIA "Liepājas latviešu biedrības nams", bet pašas biedrības nav...

...Tālu ceļu mērojušajiem Rietumaustrālijas latviešu biedrības pārstāvjiem Jūlijam un Maigutai Bernšteiniem pajautāju, kas pēdējā laikā bijis galvenais viņu organizācijas darbā Pērtā.

Jūlijs Bernšteins stāsta, ka biedrībā ir 68 cilvēki, un lielākā daļa pulcējas divas reizes mēnesī rīkotajās video pēcpusdienās: "Tajās izrādām latviešu filmas, ko mums atsūta draugi." Maiguta piemetina, ka spilgtus iespaidus devusi dokumentālā filma par 18. novembri – "Svētku anatomija".

 

Intervija ar Jāni Jurkānu: «Latvijā valda otršķirīgums un blatņiki.»

Māris Antonevičs,  Latvijas Avīze  07/04/08    Jānis Jurkāns – bijušais ārlietu ministrs, Saeimas deputāts un Tautas saskaņas partijas priekšsēdētājs – šobrīd uz politikā notiekošo it kā noskatās no malas. Joprojām viņa skatījums ir ļoti bargs. Lai raksturotu valstī notiekošo, J. Jurkāns lieto vārdu "debilizācija". Ar viņu sarunājas "Latvijas Avīzes" žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Māris Antonevičs.

J. Jurkāns: – Esmu liktenim pateicīgs, ka man ir nācies dzīvot tik notikumiem bagātā laikmetā, piedzīvot Tautas frontes laikus un ticēt, cerēt, ka tautas vienotība, godaprāts, zināšanas sagraus padomju laiku mentalitāti, attieksmi pret valsti. Bet diemžēl! Pakāpeniski varu valstī sagrāba, kā es viņus saucu, – blatņiki. Šis vārds, starp citu, nāk no Pētera I laikiem Krievijā – galma cilvēkiem tolaik bija īpašs dokuments, kuru sauca vācu vārdā "das Blatt", kas nozīmēja, ka, braucot valsts lietās, zirgu maiņas punktos viņus apkalpo bez rindas. No tā radās izteiciens – dabūt "par blatu". Blatņiku īss raksturojums: tie piekopj cinismu visaugstākā pakāpē saskaņā ar savu vērtību skalu. Viņi ir iemācījušies diezgan veikli imitēt demokrātiju. Blatņiki neieredz tos, kuriem ir principi. Blatņiki par principiem ņirgājas asprātīgi un radoši. Un te viņiem palīdz daļa inteliģences, kas pārdevusi tiem savu statusu un reputāciju. Tā izstrādā blatņikiem jaunas koncepcijas, palīdz vēlēšanu kampaņās un gatavo tiem traktātus par brīvību. Jo blatņiki dievina brīvību. Brīvība blatņikiem ir bezprincipialitātes triumfs. Tie radīja savu vērtību skalu, zem kuras pabāza valsts pārvaldi. Saskaņā ar šo skalu valsts pārvaldē pieprasīti blēži un neprašas, politiskie ieliktnīši. Godīgiem ieeja aizliegta. Tie lai nodarbojas ar zinātni, kultūru, filozofiju. Tikai lai neaizraujas, jo blatņikiem bail, ka pārāk intensīva inteliģence var sagraut to vērtību skalu. Tāpēc varai izdevīgi regulēt un bremzēt šo procesu. Blatņiku karogs –otršķirīgums. Tāpēc to produkts arī ir otršķirīgs. Sākot ar valsts pārvaldi, beidzot ar... žurnālistiku. Blatņiki ir izveidojuši stabilus pašsaglabāšanās mehānismus ar godīgo inteliģenci pagrīdē.

Brīžiem tie atgādina okupantus, kas iekarojuši svešu cilti, kurai pienākas viss otršķirīgs – dzīves līmenis, izglītība, medicīna... Tiklīdz kāds iedrošinās izteikt savu neapmierinātību pie Saeimas nama vai Doma laukumā, seko nikna reakcija, kuru uzpirkta inteliģence iekrāso patriotiskās krāsās.

Vai ir izredzes, ka kaut kas varētu mainīties? Manuprāt, ir vajadzīgas trīs lietas: 1) "okupētai ciltij" būtu vajadzīgs viens kārtīgs "smadzeņu satricinājums" – lai acis atveras, smaga ekonomiskā piezemēšanās; 2) inteliģences un kultūras elites izstrādāta vērtību skala ; 3) politisks spēks, kas varētu tautu, valsti izvest no otršķirīguma.

Dzīvojot otršķirīgā vidē, rodas neomulīgs kauns par savu valsti. Es nesaprotu, kāpēc mēs negribam to mainīt...

– Kurš teica, ka negribam?

– Tautas frontes laikā sabiedrībā bija pieprasījums pēc visaugstākās vērtības – neatkarības. Tas vienoja un pacēla. Kas sabiedrību vieno šodien? Kas dod pacilātību un lepnumu par savu valsti? Kur ir šodien pieprasījums pēc patiesām vērtībām? Tie, kas nevēlas pakļauties otršķirībai, brauc projām, palikušie lēnām nodzeras un izmirst. Blatņikiem patiesībā daudz neinteresē, kas notiek Latvijā. Savus bērnus viņi sūta labās skolās ārzemēs, paši atpūšas ne jau Jūrmalā vai Latgalē, bet Dubajā, Grieķijas salās, spēlē golfu, sūta sievas uz Eiropu taisīt plastiskās operācijas vai prec bezkaunīgi jaunas, jau gataviem pareiza izmēra pupiem un visu pārējo. Latvija viņiem ir kā cehs, kur taisīt naudu vai zagt. Un tas viss pašpieņemto likumu kārtībā, jo likumos iestrādātas plaisas, kurās vajadzības gadījumā blatņiks var paslēpties. Augstākā labuma likumdošana paredz caurspīdīgumu, bet tāda šeit nav modē. Vajadzētu aprēķināt, cik nodokļu maksātājam izmaksā plaisa likumos.

– Opozīcija taču grib caurspīdīgumu!

– Kur tad ir tā opozīcija? Nav ne labējās, ne kreisās opozīcijas, ir apakšu naids pret augšu. Un ir vēl sabiedroto interese par notiekošo valstī. Tāpēc blatņiku rindās valda neparasta rosība, ja ir apdraudēta to personiskā drošība un pašsaglabāšanās struktūras. Otršķirība briesmās! Tāpēc, kungi sorosieši un pārējie, nebāziet savus "netīros degunus" mūsu "tīrajās pēcpusēs".

– Kalnieti, Kristovski vai Štokenbergu un Pabriku jūs kā opozīciju neuztverat?

– Izņemot Kalnieti, pārējie ir varas partiju produkti. Es pieņemu, ka pār tiem ir nākusi apskaidrība un viņi grib lietas mainīt. Tajā pašā laikā – kāda garantija, ka šie kungi nesāks kārtot personiskos rēķinus un atriebties par politiskiem pāridarījumiem. Politiskā situācija Latvijā prasa liela kalibra personības, kas viņi, protams, nav. Tāpēc nav arī liela kalibra ideju. Ir piedāvājumi, kas nesedz problēmas ilgtermiņā. Viņi runā frāzes, cerot, ka populisms tos ievedīs saulītē. Mazizgītotais vēlētājs nereti arī notic šīm frāzēm, bet vēlāk izrādās, ka frazeoloģija situāciju nemaina. Tāpēc 17 neatkarības gadi būtībā atgādina pēckara periodu. Nav vienotības, nav kolektīvas gudrības, valda neticība un skepse pret visu, kas saistās ar blatņikiem. Pat diskusijas par problēmām valstī kļūst aizvien otršķirīgākas.

17 gadus neatkarīga valsts, bet joprojām nav vīzijas – kā mēs attīstīsimies, kā pelnīsim naudu. Vai sabiedrība diskutē par nozarēm, kuras būtu perspektīvas, un ka izglītība būtu jāpakārto šīm perspektīvajām nozarēm? Līdz šim nav nācies dzirdēt, ka jūsu minētie kungi daudz runātu par perspektīvu.

Paldies Dievam, vēl nav sākusies masveida intelekta un uzņēmēju aizplūšana no valsts. Daudzi uzņēmēji nu ir sapratuši, ka, ja tā turpināsies, blatņiki tos iedzīs bankrotā. Slīcēju glābšana ir pašu slīcēju roku darbs. Šī atziņa liek tiem politiski sarosīties. Taču, lai kaut ko mainītu, ar ekonomisko faktoru vien nepietiek. Vajag vairāk garīguma, sabiedrībai vajag motivāciju! Labs piemērs ir Krievijas futbola izlase, kas šogad lieliski nospēlēja Eiropas čempionātā. Holandiešu treneris kā labs menedžeris savāca kopā jaunus puikas un spēja viņus motivēt. Un tas darbojas!

– Ar vienu piebildi – ir kāds, kas samaksā šim trenerim labu algu. Šajā gadījumā oligarhs Abramovičs...

– Nav tik svarīgi... Būtībā maksā skatītājs – politiku apmaksā iedzīvotājs. Krievija ir ļoti bagāta valsts. Abramovičs ir tikai viens no bagātajiem, kas kā pumpa izlīdis uz valsts miesas, bet tādu tur ir daudz. Tādā ziņā Krievija ir ļoti pumpaina valsts.

– Jūs kā ārsts uzzīmējāt Latvijas asinsainu. Bet kā rīkoties tālāk? Kritiķu mums pietiek.

– Virsuzdevums būtu: saglabāt savu valstiskumu. Blatņikiem nav atbildības par tās saglabāšanu. Es savā politiskās darbības laikā piedāvāju receptes, bet tās bija rūgtas, tāpēc nepatriotiskas. Politiski gudri tajā laikā skaitījās slimību dzīt arvien dziļāk valsts miesā. Ir vajadzīgs satricinājums, lai kaut kas mainītos. Ir vajadzīga "paklīdusī avs", es gan nedomāju to "avi" par kuru kardināls Pujats stāsta...

– Jūs taču piederat pie Pujata baznīcas.

– Es piederēju,.. bet vairs nepiederu un negribu piederēt. Šlesers ir nopircis gan baznīcu, gan pujatus. Baznīca tautai ir nozagta, tā vairs nav autoritāte, kādai tai vajadzētu būt. Komunistu laikos mācītājus neredzēja sēžam partiju kongresos un slavējam partiju vadoņus. Tagad es dzirdu, ka luterāņu baznīca grib pārdod savus īpašumus, lai samaksātu algu mācītājiem. Man tas šķiet noziedzīgi. Ja kāda draudze nespēj uzturēt baznīcu, tad tā draudzei nav vajadzīga.

Bet par pazudušo avi. Ir tāds pastāsts. Skolā Jānītim prasa: ja aplokā ir desmit aitas un viena pārlec pāri aplokam, cik aitu paliek aplokā? Jānītis atbild – nevienas. Kā tad tā? Bet aitām ir tāds instinkts – ja viena pārlec, tad visas lēks pāri. Arī mēs šodien dzīvojam barā. Būtu labi, ja barā trāpītos kāda progresīva aita, kas lēks pāri blatņiku uzceltajam žogam un mēs viņai sekotu, tad varbūt kaut kas mainītos.

– Vajadzīgs jauns Kārlis Ulmanis?

– Ziniet, es būtu priecīgs, ja Latvijā parādītos tāda kalibra politiķis (tie, kas imitē demokrātiju, izlasot šo, skaļi brēks, ka valsts briesmās). Ir vajadzīga jauna politiska figūra, kas dotu tautai cerību. Tāds var parādīties tikai tad, ja sabiedrībai pēc viņa būs pieprasījums. Latvijai nenāktu par sliktu viens labs diktators. Piemēram, tāds kā bija Taivānā vai Dienvidkorejā. Šie diktatori nebija asinskāri valdnieki, bet valstsvīri ar izpratni par ekonomiski politiskiem procesiem pasaulē. Latvijā nekad nebūs pārmaiņu uz labu, ja mēs nesapratīsim pasauli.

– Kā jūs vērtējat pēdējā laika kņadu ap KNAB?

– Kā blatņiku bailes par personisko drošību. Mēs jau runājām par otršķirīgumu, kas valda visapkārt. Arī tiesībsargājošās iestādes no tā nav pasargātas. Ja KNAB strādājošs cilvēks var zagt, vienalga kas viņu uz to mudinājis, tad tā ir otrā šķira. Nav cieņas pret valsti. Nav godaprāta, nav apziņas, ka tu strādā iestādē, kurai jārāda priekšzīme. Es negribu teikt, ka KNAB visi ir otršķirīgi cilvēki, bet kopumā līmenis ir tāds. Daudzu acīs blatņiku noteiktai vērtību skalai, ir zināma pievilcība. Kas gan negribētu bērnus skolot ārzemēs, atvaļinājumos brūnināt miesas emirātos un braukāt luksusa autiņos. Ja avīze raksta, ka dzīvojam apzagtā valstī, tad es arī gribu un, ja varu, zogu. Vērtību skala to pieļauj, nav jākaunas.

– Un tomēr Aleksejam Loskutovam izsaka atbalstu, arī uz "Latvijas Avīzes" redakciju daudzi cilvēki zvana. Varbūt tāpēc, ka viņš ir simbols nelielam izrāvienam no šīs otrās šķiras?

– Cilvēkiem vajag simbolus, gribas kaut kam ticēt. Ja ierastajā otršķirīgajā vidē parādās kāds, kas it kā mēģina graut šo sistēmu, cilvēkiem tas patīk. Tie, kas zvana un izsaka atbalstu, ir aktīvākā sabiedrības daļa, bet diemžēl ne lielākā. Blatņiku izveidotā pašaizsardzības sistēmā loskutoviem ieeja aizliegta. Balsojums Saeimā to apliecina.

– Jūsu politiskais pesimisms mudina uz domu, ka vajadzīgs kaut kas radikāls.

– Politiskais reālisms. Rudenī, kad pensionāri saņems rēķinus par apkuri, par elektrību un redzēs, ka reāli tos vairs nevar samaksāt, varbūt tas palīdzēs cilvēkiem atjēgties. Būtu labi izmērīt, cik augsts ir cilvēku pacietības slieksnis. Es nemudinu cilvēkus uz revolūciju ar mietiem...

– Nu vismaz lietussargiem...

– Lietussargus aprēja. Patiesībā tas ļoti labi parādīja, kas ir kas – kura ir tā inteliģences daļa, kas piedalās valsts debilizācijā – atvainojos, ka atkārtoju šo vārdu, bet man tas liekas ļoti labs raksturojums procesam valstī.

– Un kā jūs redzat savu lomu šajā situācijā?

– Es gribēju iemācīties dzīvot garām valstij. Tādā nozīmē, ka es strādāju, maksāju nodokļus, baudu kultūru. Piekopju tādu vienmērīgu, varētu pat teikt – mietpilsonisku dzīvi. Bet man tā nesanāk. Šī pelējuma smaka, kas virmo gaisā, skar arī mani. Tāpēc gribētos pēc iespējas ātrāk saskatīt jaunas politiskas sejas. Un iespēju robežās palīdzēt jaunajiem.

– Latvijā pēdējā laikā bieži tiek pieminēts Sorosa vārds.

– Es viņu pats personīgi pazīstu, atceros, kā viņš sāka darbību Latvijā. Katrā ziņā es tajā neko sliktu nesaskatīju. Drīzāk pozitīvu. Viss, ko viņš gribēja, bija valsts demokratizācija. Arī Sorosa piesaistītie cilvēki pārsvarā bija jauni, zinoši, godīgi, kas mēģināja būt sabiedrības spogulis. Taču spogulī skatīties ne vienmēr ir patīkami. Tagad Latvijā Soross ir kļuvis par lamu vārdu.

– Cilvēki, kas Latvijā darbojas, nereti atzīstas, ka viņi nemaz nepārzina Sorosa uzskatus. Bet viņš pats ir diezgan kritiski izteicies par savas atbalstītās "atvērtās sabiedrības" idejām. Pat tur, kur tās izdodas ieviest, izrādās, ir daudz trūkumu. Piemēram, pārspīlētā cīņa par cilvēktiesībām, kuras rezultātā indivīds tiek nostatīts pret sabiedrību.

J. Jurkāns: – Klasiķis ir teicis apmēram tā, ka demokrātija ir viena riebīga lieta, taču nekā labāka par to nav. Ja paskatās, kādi cilvēki darbojušies "Sorosa fondā – Latvija", es tur neredzu nevienu blēdi. Tie visi ir samērā progresīvi cilvēki. Vai tad Sarmīte Ēlerte, Vita Tērauda un citi ir centušies valstij nodarīt kādu ļaunumu? Vai viņu darbība būtu bijusi regresīva vai amorāla? Man šķiet, ka runas par Sorosa ļaunumu Latvijā ir stipri pārspīlētas. Vismaz pagaidām man neviens nav iedevis faktus, kas to apstiprinātu. Bet cilvēktiesības... tas ir moderni Eiropā.

– Jūs bieži tā sakāt – tas politiski "ir modē" vai "nav modē". Sakiet, kas tagad Latvijā ir modē?

– Otrās šķiras prece. Modē ir kazino uz katra stūra, uzpumpēti pupi, seksīga pēcpuse, skaistumkopšanas saloni, smuks ķermenis. Tā ir prece, ko bagātie veči nopērk. Un pat nekautrējas – ne viņi, ne viņas. Tas viss ir vērtību skalā. Kurš man iestāstīs, ka divdesmitgadīga meitene var mīlēt trīsdesmit gadus vecāku veci? Tāpēc man nepatīk iet uz sabiedriskiem pasākumiem, jo es redzu apkārt šo bezprincipialitātes triumfu. Tas šodien ir modē gan politiski, gan sadzīviski.

– Tā jau nav tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē.

– Diemžēl visā pasaulē valda zemiskie instinkti un derdzīgi tipi. Bet, ja mēs pievēršamies pasaulei un Latvijas ārpolitikai, tad jāsecina, ka Latvijai sen nav savas ārpolitikas. Ārpolitikas lielais uzdevums būtu palīdzēt valstij risināt sakrātos mājasdarbus. Kas ir izdarīts? Manuprāt, mēs diezgan straujiem soļiem tuvojamies Eiropas savienotajām valstīm. Eiropai nav cita varianta šajā globalizācijas procesā. Vai valstī dzird sakarīgas debates par šo un citām Eiropas problēmām? Vai mēs esam proeiropiski vai proamerikāniski? Daudzi domā, ka esam prokrieviski. Kā vērtējam reģionalizācijas procesus Eiropas Savienībā?

– Tas jau vairāk liecina par šķelšanos ES iekšienē, nevis savienotajām valstīm.

– Tas sabrucinās pašreizējos ES rāmjus, lai pēc tam uztaisītu Eiropas savienotās valstis.

– Tas ir viens no variantiem. Bet vai jūs spējat iedomāties, ka, piemēram, Lielbritānija gribēs būt tikai viens no Eiropas štatiem?

– Es jau nesaku, ka tas notiks rīt, bet šis process ir ekonomiski nenovēršams. Kaut vai mazs piemērs – Eiropas futbola čempionāts šogad notiek nevis vienā valstī, bet vienlaikus Šveicē un Austrijā. Tiem, kas brauc uz spēlēm vai skatās tās TV, robeža starp šīm valstīm ir tikpat kā nojaukta – kurā brīdī kaut kas notiek Šveices pilsētās, kurā brīdī – Austrijā? Arī nākamais čempionāts vienlaikus notiks Polijā un Ukrainā. Paskatieties uz lielajiem uzņēmumiem, kā tie ir izpletušies.

– Tā tas viss notiek, bet vai nebūtu jāskatās dziļāk? Zinot poļu tautas mentalitāti, nav iespējams iedomāties, ka tā varētu kaut kur iekļauties un kļūt par guberņu.

– Kaliforniju ASV neviens par guberņu nesauc. Polijai 200 gadus nebija savas valsts. Izdzīvoja. Šodien Polija ir citādāka. Skat, cik poļu klīst pa Eiropu, kādus darbus viņi tur strādā. Un ne jau tikai poļi vien! Drīz mēs redzēsim arī Latvijā dažādu tautību cilvēkus, kuriem mēs mēģināsim mācīt latviešu valodu augstākajā pakāpē...

– Augstākā vai zemākā, taču kaut kādā pakāpē viņiem latviešu valoda būtu jāmāk.

– Svēta lieta. Taču 17 gadus to vien darām kā "rūpējamies", tā vietā, lai kārtīgi mācītu. Pateicoties blatņikiem, mums ir izaugusi vēl viena paaudze, kas neprot vai slikti prot latviešu valodu. Tas tāpēc, ka mums ir bijuši lozungi par latviešu valodas aizstāvēšanu, bet atbilstošā līmenī mācīta tā netika. Ja Latvijā būtu sistēma, ka nevar beigt vidusskolu, nezinot latviešu valodu, tad situācija šodien būtu citādāka.

– Es saprotu, ka par valdības integrācijas politiku ar ministru Kastēnu priekšgalā jums arī nekas labs nav sakāms.

– Tieši Kastēns ir labs piemērs, ka valdība ir otršķirīga. Pirmās šķiras ministrs pēc tiem nesmukumiem ar jaunu meiteni uzreiz būtu atzinis, ka viņš kļūdījās, un atkāptos no amata. Bet Kastēns gaida partijas valdes lēmumu. Kur ir viņa vīrišķība? Kur ir atbildības latiņa?

Bet, runājot par integrāciju, mums ir jārunā par nāciju. Vai mēs esam izveidojuši nāciju, vai esam par to domājuši? Nevis latviešu, bet Latvijas valsts nāciju. Kad redzēju, kā Rīgā tika svinēta Krievijas uzvara hokeja čempionātā, domāju – kur tad ir šī integrācija? Mēs daudzus gadus Latvijas krievus dēvējam par svešiem, un tādi viņi ir kļuvuši. Integrācija būs veiksmīga tad, kad visi, kas te dzīvo un nēsā šīs valsts pasi, būs lepni par to. Šobrīd tas vairāk ir tāds dežūrvārds, ko lieto, jo pieprasa sabiedrotie.

– Nupat avīzē "Telegraf" pazibēja rakstiņš, ka Latvijas krieviem būs jauna partija. Kā jūs uz to skatāties?

– Latvijas krievi nekad neatrisinās savas problēmas bez latviešiem. Krievu problēmas var atrisināt tikai latvieši, kad tie sapratīs, ka jāveido vienota Latvijas nācija. Patīk vai nepatīk, bet to gaisu, ko krievs izelpo, latvietis ieelpo. Pat ja kādam liekas, ka krievam mute smird. Tā ir, kad dzīvo kopā.

– Ir taču tāda partija, kas saka, ka apvieno krievus un latviešus un neesot balstīta uz etniskiem pamatiem – "Saskaņas centrs". Jūs to, jādomā, ļoti labi pazīstat!

– Pazīstu gan. Diemžēl latviešiem un nu jau daudziem krieviem vārds "saskaņa" uzdzen šermuļus. Cik saskanīgu latviešu ir Saeimā? Būtībā jau šī partija daudz neatšķiras no citām Saeimas partijām. Tās visas apkalpo blatņikus. Vai tad "Saskaņas centru" var dēvēt par īstu opozīciju? Paskatieties uz viņu balsojumiem!

– Tie esot "atsevišķi darījumi", saka Urbanoviča kungs.

– Un no atsevišķiem darījumiem veidojas kopaina. Kaut kāda jauna krievu partija var izveidoties, ja esošās pašķeļas. Varbūt uz pašvaldībām kāds baņķieris izdomās, ka labāk iet divās kolonnās, jo tā var dabūt vairāk savu "apkopēju" iekšā. Bet tas jau neatrisina problēmas, tikai padziļina slimību.

– Kā vērtējat Latvijas pašreizējās attiecības ar Krieviju? Tās taču it kā ir aktivizētas – noslēgts robežlīgums, vēl daudzi citi līgumi tiekot gatavoti.

– Lielākā problēma, ka mums nav ārpolitikas, tajā skaitā attiecībās ar Krieviju. Visus šos gadus Krievija Latvijai bija tāda kā ideoloģiska lelle, nevis reāls kaimiņš, kura sānu Latvija jutīs ar NATO un bez NATO. Vienu brīdi Latvija nikni kritizē Krievijas vēlmi būvēt gāzesvadu Baltijas jūrā, pēc brīža jau ir gatava šim vadam "piezīsties". Valdība cenšas veidot draudzīgas attiecības, bet prezidents no starptautiskās tribīnes kritizē Putinu. Vērojot prezidenta ārpolitiskās aktivitātes, jāsecina, ka prezidents tur sabiedroto kanti. Valdība šobrīd – biznesa kanti. Kā pareizi? Vai dzirdam diskusijas?

Vai prezidenta politika bremzēs attiecību normalizēšanu ar Krieviju, laiks rādīs. Bet tas, ka mazajā Latvijā nav sinhronas ārpolitikas, – tā ir problēma.

– Jūs esat "Baltijas asociācijas – transports un loģistika" prezidents. Kāds ir šīs organizācijas biedru viedoklis par Latvijā notiekošo?

– Otršķirīgums ir skāris visas tautsaimniecības nozares, arī tranzītu. Asociācijas biedriem būtu izdevīgi, ja valstī būtu skaidra tranzītpolitika. Lai valsts saprastu, ka tranzīts dod apmēram 15 procentus no kopprodukta, ka tā ir svarīga nozare, ka ir jāveido sistēma, kas būtu konkurētspējīga vismaz Baltijas reģionā. Lai dzelzceļš būtu sakārtots un tā virsuzdevums būtu apkalpot tranzītu, nevis pelnīt naudu, kā es to šodien dzirdu no "LDZ" vadītājiem. Lai Latvija būtu tranzītam pievilcīga!

– Vai Šlesera kungs saprot to, par ko jūs runājat?

– Sen neesmu ar viņu runājis... Redziet, ir tā, ka Latvijas tranzīts ir sašķēlies. Ir tādi jēdzieni "Lemberga grupējums" un "Lemberga pretinieku grupējums". Tā ir diezgan liela tautsaimnieciska katastrofa. Es zinu, cik liela nauda iet Latvijai garām šo nesaskaņu dēļ.

Ja es būtu valsts direktors, tad pirmais, ko es izdarītu, būtu... Es izsludinātu amnestiju visiem blatņikiem ar noteikumu, ka tie nejaucas valsts pārvaldē un lai naudu no ofšoriem investē Latvijas tautsaimniecībā. Skan paradoksāli, vai ne? Bet iedomājieties, ja tos visus mēģinātu tiesāt, vai tad nebūtu jātiesā viss politiskais jumts, kurš piesedza? Un vēl viens jautājums: vai Latvija izturētu, ja pēkšņi parādītos daudz gudro un godīgo? Jo tad kļūtu acīm redzams tas, par ko visus šos gadus bezkaunīgi klusējām.

 

Jaunajā Rīgas domes koalīcijā radušās pirmās domstarpības mēra amata jautājumā

LETA  07/04/08    Jaunajā Rīgas domes koalīcijā varētu būt radušās pirmās domstarpības saistībā ar Rīgas mēra amata kandidatūru.

Partija "Jaunais laiks" (JL) naktī, kad vienojās ar apvienību "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) un LPP/LC par jaunas koalīcijas veidošanu, uzsvēra, ka vēlas jaunu mēru, nomainot pašreizējo domes priekšsēdētāju Jāni Birku (TB/LNNK).

TB/LNNK priekšsēdētājs Roberts Zīle pēc tikšanās ar Tautas partiju (TP) un Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju (LSDSP) sacīja, ka "līdz ar jauno koalīciju jebkurā gadījumā būs arī jauns mērs, tomēr nevar izslēgt iespēju, ka tas var būt arī līdzšinējais mērs Birks".

"Manuprāt, šobrīd ir izveidojusies neliela neskaidrība par naktī parakstīto vienošanos. Ja mūsu uzstādījums bija, ka vēlamies jaunu mēru, tad vecā mēra atstāšana amatā nav jauns mērs," norādīja JL frakcijas vadītājs Olafs Pulks.

"Esam izbrīnīti, ka no frakcijas TB/LNNK ir tikai viens zinošs un spēcīgs kandidāts uz mēra amatu, un tas ir esošais. Vērts aizdomāties, cik tad vispār šī frakcija ir spēcīga," uzsvēra Pulks.

Pulks norādīja, ka nenoliedza iespēju, ka var atlikušo gadu līdz pašvaldības vēlēšanām palikt arī opozīcijā. "Zem tramvaja jau nemetīsimies," sacīja Pulks.

Plānots, ka pirmdien notiks TB/LNNK, LPP/LC un JL tikšanās, lai pārrunātu un iepazītos ar TP un LSDSP nolemto jautājumā par piedāvājumu nākt koalīcijā.

TP un LSDSP līdz pirmdienai, 7. jūlijam, izlems par iespēju pievienoties jaunajai Rīgas domes koalīcijai.

Rīgas vicemērs Andris Ārgalis (TP) tuvākajā laikā iepazīstinās TP valdi ar TB/LNNK Rīgas domes frakcijas piedāvājumu pievienoties jaunajai koalīcijai.

Ārgalis uzskata, ka līdzšinējā Rīgas domes koalīcija joprojām darbojas, kaut arī ir savākti paraksti Birka atstādināšanai.

Patlaban koalīciju veido TB/LNNK, TP, LSDSP un LPP/LC. To stiprina arī atsevišķi noslēgti sadarbības līgumi.

Ka jau ziņots, JL, TB/LNNK un LPP/LC ir noslēgušas vienošanos par jaunas koalīcijas veidošanu Rīgas domē.

LPP/LC Rīgas domē ir astoņi deputāti, TB/LNNK - septiņi, bet JL - deviņi deputāti. Nesen noslēgts arī TB/LNNK frakcijas sadarbības līgums ar bijušo JL deputātu Aivaru Aksenoku. Līdz ar to jaunajai koalīcijai Rīgas domē varētu būt 25 deputātu balsis. Lai izveidotu vairākuma koalīciju, nepieciešama 31 balss, jo kopumā Rīgas domē ir 60 deputāti.

TP Rīgas domē ir deviņi deputāti, bet LSDSP ir seši deputāti.

 

KNAB: pieaug noziegumu skaits, kuru izdarīšanā iesaistītas augstas valsts amatpersonas

LETA  07/05/08    Pieaugot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētāju profesionalitātei un apkarošanas bloka kapacitātei, tiek atklāti arvien sarežģītāki noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā.

Tāpat pieaug to atklāto noziedzīgo nodarījumu skaits, kuru izdarīšanā iesaistītas augstas valsts amatpersonas. Kukuļa nodošana notikusi komplicēti, pēc vairāku gadu garumā pastāvošas shēmas, izmantojot vairākus starpniekus, norādīts KNAB publiskajā gada pārskatā par 2007.gadu.

Noziegumu izdarīšanā bieži iesaistītas personas, kuras ir ilgstoši un tuvu pazīstamas, savukārt noziegumu plānošanā un izdarīšanā tiek iesaistītas vairākas personas, kurām raksturīgs augsts izglītības un speciālo profesionālo iemaņu līmenis, kuru izmantošana noziedzīga nodarījuma slēpšanā maksimāli apgrūtina to atklāšanu.

KNAB sagatavotajā dokumentā arī norādīts, ka arvien biežāk tiek konstatētas un atklātas vienu un to pašu personu izdarītas vairākas noziedzīgo nodarījumu epizodes. Biroja izmeklētās krimināllietas ir apjomīgas un prasa lielus laika un cilvēku resursus pieradījumu bāzes savākšanai un nostiprināšanai.

Salīdzinot ar 2006.gadu, kura laikā nācās pielāgot izmeklēšanu jaunā Kriminālprocesa likuma prasībām, 2007.gada galvenie likumā konstatētie trūkumi tikuši novērsti un vairs nav neskaidrību tā piemērošanā. Biroja izmeklējamās lietas kļuvušas apjomīgākas, un līdz ar to pagarinās to izmeklēšanas ilgums, ko ietekmē arī vairāki ārējie faktori.

Ņemot vērā korupcijas lietu komplicēto dabu, tādi procesi kā globalizācija un plašāka integrācija Eiropas Savienībā ietekmē to, ka arī izmeklēšanas darbības nepieciešams veikt starpnacionālā līmenī. Atbildes uz tiesiskās palīdzības lūgumiem nākoties gaidīt no pusotra līdz diviem gadiem, kas līdz ar to ietekmē arī lietas izskatīšanas ilgumu. Tāpat jāievēro arī Valsts tiesu ekspertīžu biroja un Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes noslogotība, kas ietekmē dažādu nepieciešamo ekspertīžu rezultātu saņemšanas laiku. Piemēram, fonoskopiskā ekspertīze var ilgt sešus mēnešus, rokraksta ekspertīze - līdz trim mēnešiem.

Pagājušajā gadā KNAB Izmeklēšanas nodaļa uzsākusi 30 kriminālprocesus. Kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtīti 18 kriminālprocesi pret 46 personām, izbeigti 14 kriminālprocesi. Pēc piekritības citām izmeklēšanas iestādēm nosūtīti pieci kriminālprocesi. No citām izmeklēšanas iestādēm saņemti seši kriminālprocesi. Pieņemti 56 lēmumi rezolūcijas veidā atteikt uzsākt kriminālprocesu.

 

Viedoklis: Zvēru modināšanas otrais mēģinājums

Arnis Kluinis,  NRA  07/05/08    Ministriju u.c. valsts pārvaldes augstāko iestāžu darbinieki pabeidza pagājušo nedēļu pārliecībā, ka valdības vārdā izdarītais finanšu ministra Ata Slaktera paziņojums par katra divdesmitā darbinieka atlaišanu ir tukši draudi un pļāpas.

Kā radīts asprātību sacerēšanai ir A. Slaktera paziņojuma atstāstījums aģentūras LETA versijā: "Visām ministrijām līdz 15. augustam būs jāiesniedz Finanšu ministrijai plāni par reāli strādājošo skaita samazināšanu vismaz par 5%." Vai ministrijas un ap tām ciešāk aplipušās iestādes šādā gadījumā nevarēs tikt vaļā no A. Slaktera ar visiem tāpat zināmā noslēpuma atklāšanu, ka tajās nemaz nav reāli strādājošo, bet ir tikai algas saņemošie atbilstoši viņu partijiskajai un ģimeniskajai piederībai? Vai, mīkstāk sakot, tikai šādi cilvēki nepaliks valsts pārvaldes iestādēs pēc tam, kad reāli strādājošie tiks atlaisti atbilstoši A. Slaktera prasībai? Vai A. Slakteris ir gatavs uzņemties politisko un visādu citādu atbildību par briesmām, kādas valstij radītu viņa prasību izpilde?

Iztrūkums valsts budžetā tomēr ir pietiekami nopietna lieta, lai ierēdņi ne tikai smietos par valdības solījumiem segt šo iztrūkumu uz viņu atlaišanas rēķina. Vajadzēja atrast arī nopietnākas pazīmes tam, ka šie solījumi netiks pildīti. Kāpēc, piemēram, tik svarīgu paziņojumu sniedza ministrs, nevis par pilnīgi visu uz pasaules izteikties kārais Ministru prezidents Ivars Godmanis? Vai tik ne tāpēc, ka I. Godmanis it kā mēģinājis prasīt kaut ko līdzīgu jau pavasarī, bet darbinieku skaita samazināšanas plānu vietā saņēmis no saviem ministriem solījumus par šādu plānu sastādīšanas darba grupu veidošanas paredzēšanu labākajā gadījumā nākamgad? Kāpēc lai ministri klausītu ministram, ka jau neklausīja Ministru prezidentam? Un kas mums vispār tāds Ministru prezidents!? Bija mums Ministru prezidents Aigars Kalvītis, kurš pazuda no zemes virsas, t.i., no Ministru kabineta ļoti drīz pēc tam, kad bija uzdrošinājies iepīkstēties par ilgstoši vakanto ierēdņu darba vietu likvidāciju, tādējādi atņemot ierēdņiem 13 miljonus latu, kurus ierēdņi sadalīja prēmijās, piemaksās un pabalstos savu neesošo kolēģu vietā. Vēl pirms tam bija arī Ministru prezidents Einars Repše, par kuru viņa vadītajā koalīcijā ietilpstošās mācītāju partijas toreizējais priekšnieks, mācītājs Ēriks Jēkabsons liecinājis, ka "pēc Einara Repšes aicinājuma ministros cilvēka vietā modināt zvēru budžeta apspriešana no sadarbības pārvēršas par cīņu uz dzīvību un nāvi". Vai tad I. Godmanis tiešām gribētu kļūt par vēl vienu tādu repši, no kura rokas godīgs suns tagad vairs gaļu neņem? Tikai milzīgas nepatikšanas pašam sev, nevis iecerēto 5% valsts budžeta bāzes izdevumu ietaupījumu reāli dabūja E. Repše. Jau iepriekšminētajam A. Kalvītim atļāva pretinflācijas plānā ierakstīt budžeta bāzes izdevumu samazināšanu par 1–3% – tikai ar tādu nosacījumu, ka viņa atrašanās Ministru prezidenta amatā bija garantija šā plāna nepildīšanai un inflācijas kāpināšanai, lai kaut vai mazvērtīgi lati piepildītu Valsts kasi un ļautu algot aizvien vairāk ierēdņu.

Savu neatlaižamību ierēdņi ir juridiski nodrošinājuši ar to, ka katra ierēdņa atlaišana liek pierādīt vai nu konkrētus pārkāpumus viņa darbā, vai arī ar valsts atteikšanos no funkcijām, kuras šis ierēdnis valsts vārdā veic. Otrajā gadījumā jāgroza likumi un Ministru kabineta noteikumi, par ko valdošā koalīcija ne(pa)spētu vienoties, pat ja pastāvētu līdz 9. Saeimas pilnvaru beigām. Vēl jo ilgāk risinātos tiesāšanās par darbinieku atlaišanas likumību.

Ierēdņu finansiālā neaizskaramība ir panākta ar jebkuras kaut cik pamanāmas iestādes un iestādītes nosaukuma ierakstīšanu Eiropas Savienības palīdzības naudas tērēšanas shēmās. Šo iestāžu likvidēšana liktu shēmas vismaz pārrakstīt, aizvietojot likvidēto iestāžu nosaukumus, bet pārāk ilgs laiks paietu šo rakstu darbu saskaņošanai ar ES. Tādā gadījumā vismaz 2007. gadam rezervētā palīdzības nauda būtu jāatdod atpakaļ ES un valdošās aprindas nespētu paskaidrot vispirms jau pašas sev, kāpēc Latvija vispār stājās ES, ja pat palīdzības naudu iztērēt nejēdz. Tieši tāpēc valdība runā tikai par darbinieku skaita samazināšanu, saglabājot pilnīgi visu iestāžu tagadējos nosaukumus, bet jebkura darbinieka atlaišana no it kā valstij vajadzīgas iestādes ir nesamērīgi dārga vai nu atlaišanas kompensācijas, vai tiesāšanās izdevumu dēļ.

Tomēr muļķība ir ierēdņu iedoma nodrošināt savu neaizskaramību ar pašu sacerētiem papīriem. Ja tas vispār būtu iespējams, tad joprojām savās vietās tagadējās Irākas teritorijā sēdētu piktu un hetu ierēdņi uz māla plāksnītēm ar noteikumiem, pēc kuriem viņus neviens nedrīkst atlaist. Tomēr viņu vietā sen sēž pavisam citi ierēdņi, kuru skaits tiek regulēts ar

valsts iestāžu uzspridzināšanas metodi. Līdzīgi un vairākkārt ir darīts arī Latvijā pagājušajā gadsimtā. Eiropeiskās civilizācijas pazīme ir ierēdņu skaita regulēšana ar inflācijas palielināšanu līdz līmenim, kad par naudu vispār neko nevar nopirkt un iestādes pārtrauc savu darbību, jo visi ierēdņi aiziet uz laukiem meklēt kartupeļus un malkas pagales.

 

Jūnijā lielākos ziedojumus saņēmis 'Jaunais laiks' - 10 445 latus

LETA  07/06/08    Šā gada jūnijā vislielākos ziedojumus saņēmusi partija "Jaunais laiks", kurai ziedoti 10 445 lati, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) apkopotā informācija.

Vislielākais ziedojums jūnijā partijai bijis no tās ģenerālsekretāra Ērika Škapara - 5 000 latu. Vēl 1500 latu ziedojis Raitis Jirgensons un 1400 latu - Jānis Vilgerts.

Apvienībai "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK jūnijā bijis viens ziedojums, taču gana liels - 9839,26 lati, kas saņemts no Gunas Eglītes.

Tautas partijai, kura gandrīz ik mēnesi ziedojumu ziņā ir līdere, jūnijā ziedoti vien 5000 latu. Jānis Āboliņš partijai ziedojis 2000 latu, bet katrs pa 1000 latiem - Vents Armands Krauklis, Māris Krastiņš un Jānis Eglītis.

Saeimas deputātes Sandras Kalnietes un Eiropas parlamenta deputāta Ģirta Valda Kristovska vadītā partija "Pilsoniskā savienība" jūnijā ziedojumos saņēmusi 5700 latus. Vislielāko ziedojumu - 5000 latu - ziedojis Vilis Vītols, bet 500 latus - Didzis Konuševskis.

4480 latus jūnijā saņēmusi Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija. Lielāko ziedojumu - 3200 latu - partija saņēmusi no Rīgas domes deputāta Jāņa Karpoviča.

Zaļo un zemnieku savienība jūnijā saņēmusi 1994 latu ziedojumus. Savienībā ietilpstošajām Latvijas Zaļajai partijai un Latviešu zemnieku savienībai jūnijā nav bijuši ziedojumi.

Ziedojumu pagājušajā mēnesī nav bijuši arī partijai LPP/LC un apvienībai "Saskaņas centrs".

Savukārt Tautas saskaņas partija jūnijā ziedojumos saņēmusi 320 latus, no kuriem vislielāko naudas summu - 200 latu - atvēlējusi Gunta Šagbazjana.

Apvienībai "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" jūnijā ziedoti 1992 lati. Lielāko summu - 500 latus - ziedojusi Eiropas Parlamenta deputāte Tatjana Ždanoka, bet 400 latu - Saeimas deputāts Jakovs Pliners.

 

Viedoklis: Par karaļiem un ambīcijām

Anita Daukšte,  NRA  07/07/08    Rīt aprit gads, kopš prezidenta zvērestu devis Valsts prezidents Valdis Zatlers. Šā gada laikā Zatleram nav izdevies kļūt par Latvijas karali, proti, panākt to pašu, kas lai arī ne viena gada laikā, bet pēc pirmās prezidentūras noteikti bija izdevies Vairai Vīķei-Freibergai. Izskatās gan, ka viņš arī nav centies par tādu kļūt un diez vai to ir izvirzījis par savas prezidentūras mērķi, kaut vai tāpēc, ka būtu nelietderīgi izvirzīt mērķus, kurus var neizdoties sasniegt.

Taču – vai Latvijas sabiedrībai ir vajadzīgs karalis un karaliene, karaliskā dzimta? No to morāles, ģimenes, tradīciju pārmantojamības un patriotisma viedokļa – jā. No elkdievību radīšanas un mesiju kulta piekopšanas viedokļa – nē. Diemžēl posttotalitārā sabiedrībā, kāda, nu jau pat neskatoties uz lielo laika atstarpi kopš neatkarības atgūšanas, joprojām ir Latvijā, pēdējās minētās prasības un to piepildījums šeit dominē biežāk. Lielā mērā to diktē vērtību krīze, kas valda sabiedrībā, kas saskaras ar tādiem ekonomiskiem un politiskiem procesiem, kuri tālu pārsniedz vienkāršus melnbaltus priekšstatus par labo un ļauno. Pagrūtā orientēšanās šajos procesos izraisa vēlmi pēc vienkāršas ticības, paļaušanās uz ja ne elku, tad vismaz karali, kuram var piedot, piemēram, tieksmi uz greznību, paļaujoties uz to, ka citās jomās viņš ātri saliks lietas un parādības pa melnbaltiem plauktiem un, visbeidzot, pieņems pareizos lēmumus, kuri pareizi būs tāpēc, ka viņš tos ir pieņēmis.

Zatlers gada laikā ir centies maksimāli izvairīties no situācijām, kur viņš varētu tikt salīdzināts ar Vairu Vīķi-Freibergu – sākot no publiskām aktivitātēm un beidzot ar ārvalstu vizītēm. Minimums publisku uzstāšanos lielas auditorijas priekšā, kur Vīķe-Freiberga runāja bez papīra un aizķeršanās, Valdim Zatleram joprojām šķietas esam liels pārbaudījums. Taču viņa ārpolitiskās aktivitātes, kur tika gaidīts milzu kritums, pat izgāšanās, izrādījās ne būt ne vājākā Zatlera prezidentūras daļa. Protams, tur liels nopelns ir ne tikai pašam Zatleram, bet arī Ārlietu ministrijai un viņa kancelejas cilvēkiem, kuri, aptekājot prezidentu, šajā lauciņā pratuši izmantot tās viņa īpašības, kuras, reprezentējot valsti, var paradoksāli izrādīties ļoti noderīgas, – atvērtību un vienkāršību, un zināmu stūrgalvību. Izrādās, ka ar pat teju skolniecisku frāzi "nav rīcības plāna, nav rīcības", ar kuru Zatlers paspīdēja NATO Bukarestes samitā, var iekļūt pasaules vareno acīs labvēlīgā gaismā. Tajā pašā laikā pārāk vienkāršoti spriedumi par starptautisko situāciju un konteksta nepārzināšana reizēm ļoti var traucēt Latvijas reprezentācijai. Arī tā ir gadījies.

Vai Valdim Zatleram ir izdevies pieņemt pareizos lēmumus prezidentūras gada laikā? Tas ir viens no būtiskākajiem jautājumiem, lai varētu novērtēt viņa darbību.

Kaut kā negribīgi pat lielākajiem Valsts prezidenta kritiķiem nācies atzīt, ka ir. Pirmkārt, iekšpolitiski šādu būtisku lēmumu nav bijis pārāk daudz. Lielākā izšķiršanās ir bijusi Ivara Godmaņa izvirzīšana premjera amatam, un Godmaņa stabilās pozīcijas šajā amatā patlaban dod pamatu apgalvot, ka šis lēmums ir bijis pareizs. Cits jautājums, vai Zatlera uzstājība, liekot pamest amatu premjeram Aigaram Kalvītim, ir bijusi tikai personiskās iecirtības un tēla veidošanas pazīme vai objektīvās politiskās situācijas novērtējums. Ņemot vērā arī otro faktoru, tomēr šķiet, ka nedrošība, kādā tika turēts Zatlers pirmos prezidentūras mēnešus, vēlme tikt vaļā no "koalīcijas prezidenta" tēla, bija būtiskāki apsvērumi par draudošās ekonomiskās krīzes gaidām, sabiedrības uzticēšanos vai neuzticēšanos Kalvītim. Taču tā bija efektīva, lai arī mehāniska metode, kā saraut attiecības ar Tautas partiju. Visādā gadījumā tas bija veids, kā likt politiķiem tomēr atskatīties uz Rīgas pili, pieņemot nozīmīgus politiskus lēmumus.

Vai Valsts prezidents spēj būt krīzes prezidents, par ko vēl pirms mēneša bija runa intervijā Neatkarīgajai? Uz šo jautājumu nav viennozīmīgas atbildes, jo, pirmkārt, lai pildītu krīzes prezidenta funkcijas, prezidenta rīcībā ir jābūt vairāk ietekmes svirām, nekā pēc Satversmes viņam pienākas. Otrkārt, politiskās krīzes valstī nav. Ja topošie referendumi tādu spēs izraisīt (vispārējās politiskās apātijas apstākļos par to jāšaubās), diez vai prezidents viens pats spēs to novērst. Arī pagaidām trauslās autoritātes dēļ un karalisko ambīciju trūkuma dēļ.

 

Maizītis piedāvā Loskutovam darbu

LETA  07/07/08    Ģenerālprokurors Jānis Maizītis šodien tikās ar no amata atbrīvoto līdzšinējo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieku Alekseju Loskutovu, kuram izteicis konkrētu darba piedāvājumu, aģentūrai LETA apliecināja Loskutovs.

Līdz brīdim, kamēr Loskutovs nebūs izlēmis, pieņemt to vai noraidīt, viņš neatklās, kādu amatu ģenerālprokurors piedāvājis.

Loskutovs nedomā tik drīz pieņemt lēmumu par izteikto darba piedāvājumu, tam būs nepieciešamas aptuveni divas nedēļas. Patlaban Loskutovs grib tikai atpūsties.

Kā ziņots, Saeima 29.jūnijā nobalsoja par Loskutova atbrīvošanu no KNAB priekšnieka amata. Par Loskutova atbrīvošanu no amata balsoja 52 deputāti, pret bija 40.

Loskutovs solījis izmantot visus tiesiskos līdzekļus savas pozīcijas aizstāvībai.

Patlaban KNAB vadītāja pienākumus pilda priekšnieka vietniece Juta Strīķe.

 

RD strādās līdzšinējā koalīcija, JL paliks opozīcijā

Matīss Arnicāns,  Diena  07/07/08    Pēc pirmdienas Rīgas domes četru partiju koalīcijas tikšanās panākta vienošanās, ka līdzšinējā koalīcija turpina strādāt līdz nākamajām vēlēšanām, un Jānis Birks (TB?LNNK) paliek savā amatā. To apstiprināja pats mērs Jānis Birks. Koalīcija turpinās strādāt tēvzemieši, Tautas partija, LSDSP, LPP/LC, bet Jaunais laiks paliks opozīcijā, tāpat kā līdz šim.

“Mūsu vienošanās rada pārliecību, ka apņemšanās ir iespējama un mēs strādāsim kopā," sacīja mērs.

Mēģinājumi Jauno laiku iesaistīt koalīcijā neesot izdevušies, jo nav izdevies savākt nepieciešamo balsu skaitu koalīcijas izveidošanai, turklāt Jaunais laiks pirmdien iesniedza savāktos parakstus par mēra demisiju. “Kā jūs redzat arī šodien viņi iesniedza savas prasības un šīs prasības ir pietiekoši augstas,” teica J.Birks.

Četras partijas parakstīja koalīcijas līguma pielikumu, kas paredz atbalstīt J.Birku mēra amatā un partijām vairāk savā starpā "komunicēt".

Vicemērs Jānis Dinēvičs (LSDSP) ir gandarīts par panākto vienošanos un viņš ir pārliecināts, ka komunikācija partiju starpā tiks uzlabota. Viņš gan norādīja, ka tas nebija vienīgais faktors, kas radīja nesaprašanos partneru starpā, bija arī vairāki jautājumi, kas netika risināti.

“Esmu dziļi pārliecināts, ka ar to noskaņojumu, ar kuru mēs izgājām pa šīm durvīm, ir iespēja sakārtot iestrēgušos jautājumus.”

“Vienojāmies, ka nelielās kļūdas, kas ir bijušas domes priekšsēdētāja darbībā, nekomunicējot ar koalīcijas partneriem, ir novēršamas un, mēs atgriežamies pie iepriekšējā koalīcijas līguma, “ žurnālistiem apliecināja arī vicemērs A.Ārgalis (TP).

Visi strīdi ir beigušies un varam mierīgi svinēt dziesmusvētkus, piebilda A.Ārgalis.

Tāpat A.Ārgalis norādīja, ka stabilitāti Rīgas domē esot bijis svarīgi panākt, jo Jaunais laiks (JL) vēlējies ne tikai iekļūt pozīcijā, bet arī ar šo soli gāzt Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdību.

Jaunā laika priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa Dienai sacīja, ka dokuments, kas paredz rosināt J.Birka atlaišanu ir iesniegts ar visiem parakstiem un, lai tas nenokļūtu līdz balsojumam, TP un LSDSP ir jāatsauc savi paraksti. Ja pagājušajā nedēļā gan PCTVL, gan Saskaņas Centrs esot bijuši gatavi to parakstīt, pēc viņas rīcībā esošās informācijas, viņi to vairs nedarīs.

“Katrā ziņā mani sajūsmināja Tautas partijas argumentācija savas vēlmes uzdot par opozīcijas darbībām,” teica S.Āboltiņa norādot, ka Ārgalis mēra nomaiņu nodēvēja par valdības gāšanas mēģinājumu.

 

LPP/LC: Kastēnam jādod iespēja laboties

Laura Dzērve, Barbara Ālīte,  Diena  07/07/08    Pirmdien LPP/LC valdes sēdē nolems dot Oskaram Kastēnam pārbaudes laiku un iespēju pierādīt savu nožēlu dzīvē. Partija uzskata, ka svarīgākais ir darīt visu, lai saglabātu Kastēna ģimeni. Neviens no valdes locekļiem nav rosinājis izslēgt O.Kastēnu no partijas. Viņš būtu gatavs to darīt, ja šāds ierosinājums būtu, Dienu informēja LPP/LC valdes loceklis, ģimenes un bērnu lietu ministrs Ainars Baštiks.

“Valde pieņēma viņa nožēlu un mūsu viedoklis – ne tik daudz jāsatraucas par ministra amatu vai palikšanu partijā, kā par ģimenes saglabāšanu. Mūsu interesēs ir darīt visu iespējamo, lai palīdzētu ģimenei. Uzticības kredīts ir jāatgūst,” par valdē lemto stāstīja A.Baštiks. Pēc A.Baštika teiktā, ja cilvēks atzīst savu kļūdu, viņam ir jādod iespēja laboties, jo “tas ir ceļš uz jaunu dzīvi”.

Pirmdienas valdes sēdē, O.Kastēns izstāstījis savu versiju par notikušo Dienas eksperimenta laikā un atkārtoti paudis nožēlu par notikušo, kā arī atvainojies partijai un ģimenei. Ja premjers I.Godmanis būtu rosinājis viņu izslēgt no partijas, viņš tam būtu pakļāvies, stāsta A.Baštiks. Taču neviens no partijas valdes locekļiem nav rosinājis izslēgt O.Kastēnu no partijas par statūtu pārkāpšanu un programmas neievērošanu.

Statūti esot balstīti uz kristīgām vērtībām – cilvēks nožēlo un to vairāk neturpina, stāstīja LPP/LC pārstāvis. “Ir tikai kristīgi ļaut to pierādīt dzīvē,” uzsvēra A.Baštiks, tomēr, ja būšot signāli, ka kaut kas līdzīgs atkārtojas, tad nebūšot pamata domāt, ka O.Kastēna solis ir bijis nepārdomāts.

Jau rakstīts, ka Dienas veiktajā eksperimentā O.Kastēns, kuram ir sieva un bērni, žurnālistei sūtīja romantiska rakstura īsziņas, bet, kamēr dzīvesbiedre atradās laukos, uzaicināja žurnālisti uz naktsklubu, kā arī savā mašīnā viņu aizskāra. O.Kastēns publiski atvainojies par savu rīcību gan sievai, gan partijai, bet neuzskata, ka būtu pārkāpis pārstāvētas partijas deklarētās vērtības. LPP/LC statūtos rakstīts, ka tā "apvieno pilsoņus un nepilsoņus, kuri atzīst ģimeni par nozīmīgāko vērtību, personību veidojošu vidi, kurā tiek iedibinātas garīgas un morālas vērtības, turpinātas dzimtas un tradīcijas." Par statūtu pārkāpšanu draud izslēgšana no partijas.

Kā Dienai pirms LPP/LC valdes sēdes atzina partijas preses sekretārs Edgars Vaikulis, O.Kastēns pats esot pieteicies valdes sēdē skaidrot savu rīcību saistībā ar Dienas veikto eksperimentu. Pēc valdes sēdes, kurā par O.Kastēna rīcību partijas biedri runājuši slēgtā sēdes daļā, LPP/LC līdzpriekšsēdētāji premjers Ivars Godmanis un satiksmes ministrs Ainārs Šlesers partijas paust viedokli Dienai deleģējā partijas biedram, bērnu un ģimenes lietu ministram Ainaram Baštikam.

 

Zatlers kritizē Saeimu, KNAB šefu aicina izraudzīties caurspīdīgi

Zane Zālīte - Kļaviņa, Laura Šupstika, speciāli Dienai   07/08/08    Valsts prezidents Valdis Zatlers, kuram apritējis gads Valsts prezidenta amatā, otrdien gada preses konferencē kritizēja Saeimas darbu. ”Saeima pašlaik strādā intensīvāk nekā pagājušā gada rudenī, bet ne vienmēr kvalitatīvi." Viņš atgādināja, ka ir atdevis otrriezējai caurlūkošanai trīs likumus, tostarp Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likumu.

Ja Saeima nebūs spējīga veikt korektas izmaiņas, viņam varētu nākties izmantot Satversmes 72.pantā deliģētās tiesības, sacīja V.Zatlers. Minētais pants dod tiesības prezidentam apturēt likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem. Likums nododams tautas nobalsošanai, ja to atbalsta desmitā daļa vēlētāju.

Savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amata kandidāts jāizraugās caurspīdīgā, sabiedrībai saprotamā procesā, atzina Valsts prezidents.

«Pirmais nosacījums — visam jānotiek tā likuma ietvaros, kas šodien ir spēkā,» sacīja V.Zatlers. Pašlaik KNAB likums paredz, ka uz KNAB priekšnieka amatu var rīkot konkursu (bet var arī nerīkot). Premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) uzskata, ka kandidātu varētu izraudzīties arī bez konkursa — tādu, kuram ir pieredze iestādes vadīšanā, pielaide valsts noslēpumam, kā arī zināšanas par izmeklētāju darbu, Ministru prezidents atzina intervijā Latvijas Radio. Prezidents savukārt pauda viedokli — pašlaik nebūtu saprātīgi steigā mainīt likumu, to pielāgojot konkrētajai situācijai. Signāls, ka izraudzīts politiski neietekmējams KNAB vadītājs, pēc V.Zatlera domām, būtu Saeimas balsojums, kurā 75 deputāti nobalsotu par konkrēto kandidātu.

Atbildot uz Dienas jautājumu, kā V.Zatlers reaģētu, ja KNAB vadītājs tiktu izraudzīts līdzīgi kā viņš pats pirms nu jau vairāk nekā pirms gada, prezidents atbildēja vispārīgi, aizrādot, ka daudzu augstu amatpersonu iecelšanai nav noteikta stingra kārtība. «Pēc katras šādas augstākās amatpersonas ievēlēšanas — vai tas būtu Augstākās tiesas priekšsēdētājs, ģenerālprokurors vai Satversmes aizsardzības biroja direktors — būtu jāizdara analīze, kā šis process ir noticis,» ieteica V.Zatlers. Viņaprāt, pēc šādas analīzes likumos varētu veikt izmaiņas, nevis otrādi — grozīt likumu, kad amats vakants. «Diemžēl līdzšinējā politiskā kultūra ir tāda, ka mēs sākam kaut ko raustīt likumos pēdējā brīdī, pirms tas notiek, un nākamreiz atkal sastopamies ar tām pašām grūtībām.»

V.Zatlera kandidatūru Valsts prezidenta amatam valdošās koalīcijas partijas nosauca pēdējā brīdī pirms kandidātu pieteikšanas beigām. Kā noskaidrojās vēlāk, V.Zatleru izvēlējās ļoti šaurā politiķu lokā sanāksmē Zooloģiskajā dārzā, par ko bija informēta tika varas partiju elite.

 

Viedoklis: Jēru klusēšana par pensiju referendumu

Baiba Lulle,  NRA  07/09/08    Labi sākto pretošanos referendumu rosinātājiem ar Pensiju likuma grozīšanu, paaugstinot zemās pensijas un solot nākamgad palielināt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu un ar to saistītās pensijas, kā arī atsevišķu koalīcijas politiķu priekšlikumiem mainīt arī smagnējo Saeimas atlaišanas kārtību, politiskā vara diemžēl turpina ar nekorektiem līdzekļiem.

Par tādiem, manuprāt, uzskatāma abu – Pensiju likuma un Saeimas atlaišanas – referendumu noteikšana dažādos datumos. Jau nākamajā dienā pēc tam, kad Saeima noraidīja 177 012 pilsoņu parakstītos grozījumus Pensiju likumā, Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) noteica šā referenduma datumu: 23. augusts. Tādējādi notiks divi referendumi tikai ar trīs nedēļu starplaiku (otrs – 2. augustā), par katru tērējot vairāk par diviem miljoniem latu no valsts jeb no tā paša nodokļu maksātāju maka. CVK argumentē, ka vienā dienā sarīkot abus referendumus nevarēja, jo vēlētāju atbalstītie likumi Saeimā noraidīti un CVK aprūpē nonākuši dažādos laikos. Savukārt nevar teikt, ka Saeimai nebija iespējas šos likumus virzīt tā, lai abus referendumus varētu apvienot. Bet kas ir nieka divi miljoni latu salīdzinājumā ar 220 miljoniem, ko vajadzētu pielikumiem pensijām, un vēl nez cik miljoniem potenciālu jaunu vēlēšanu organizēšanai gan no valsts, gan partiju makiem, un vēl cik miljonu zustu līdz ar amatu un varas zaudēšanu gadījumā, ja referendumos grozījumi tiktu pieņemti! Un risks izmaiņu pieņemšanai ir lielāks, ja abi referendumi notiek vienā dienā, jo tādējādi prognozējams, ka referendumos piedalās lielāks skaits vēlētāju nekā tad, ja tie notiek atsevišķi. Ne visi, kas atbalsta Saeimas atlaišanu, gatavi atbalstīt Pensiju likuma grozīšanu un otrādi. Bet, ja reiz cilvēks atnācis uz iecirkni, lai nobalsotu par vienu grozījumu, kādēļ gan pie viena neizteikt savu attieksmi arī pret otru, kaut vai balsojot pret. Bet līdzšinējā referendumu rīkošanas vēsture rāda, ka lielākais to drauds ir nevis pret balsotāji, bet tieši kvoruma trūkums. Līdzīgi arī 1999. gadā, kad notika referendums par Pensiju likuma grozījumiem par strādājošo pensionāru tiesībām saņemt algu un pensiju vienlaikus, tas izgāzās, jo tajā piedalījās tikai 70,5% no nepieciešamā balsstiesīgo skaita. Savukārt ar kvorumu problēmu nebija referendumā par Pilsonības likuma grozīšanu 1998. gadā, kad tas notika reizē ar Saeimas vēlēšanām: referenduma dalībnieku skaits bija gandrīz tāds pats kā Saeimas vēlētāju skaits.

Iespējams, ka tieši referendums par pensijām koalīciju satrauc vairāk, jo tas rosinātājiem pozitīva iznākuma gadījumā iecērt robu budžetā un sajauc visus plānus uzreiz, bet Satversmes grozījumu pieņemšana tikai dod tiesības Saeimas atlaišanu rosināt kaut kad nākotnē. Tāpēc izbrīna koalīcijas slinkums skaidrot savu pozīciju un likuma pieņemšanas riskus tieši sabiedrībai tai saprotamā valodā, bet ne primitīvā un abstraktā saturiskā veidolā. Gan parakstu vākšanas laikā, gan tagad. Tik vien kā laiskas atbildes uz žurnālistu iniciatīvām un minimāli nepieciešami skaidrojumi Saeimai, skatot likumprojektu. Tajā pašā laikā grozījumu atbalstītāji nesnauž, dibina biedrības, vāc naudu, plāno kampaņas, uz kuru bāzes vienlaikus cer celt arī partiju paplukušos reitingus. Var jau būt, ka koalīcija pataupījusi pulveri izšķirošajai kaujai neilgi pirms referenduma, bet kas teicis, ka pretiniekiem pulvera nebūs vairāk?

Vai ir bijis bez politiskās un propagandas mērces pasniegts bezkaislīgs, faktoloģisks skaidrojums un analīze par to, kas patiešām ko un cik ilgi saņems, no kurienes var tikt ņemta nauda un kā šie lielie papildu izdevumi var ietekmēt citas valsts izdevumu pozīcijas? Kādi trūkumi ir esošajai pensiju aprēķināšanas kārtībai, un kādi būtu konstruktīvie ieteikumi tās uzlabošanai? Kur ir aprēķini, kāda ir valsts demogrāfiskā struktūra un kā tā varētu ietekmēt strādājošos un valsts ekonomiku, vai nebūs tā, ka, lai nodrošinātu šo vai vienalga kādu palielināto pensiju arvien pieaugošās sabiedrības novecošanas dēļ, nāksies ievērojami palielināt pensionēšanās vecumu un nodokļus strādājošajiem, bet tas savukārt varētu negatīvi ietekmēt jau buksējošo ekonomikas izaugsmi? Vai, palielinoties sociālā budžeta maksājumiem, ar laiku necietīs citi pensionāri, kuri saņem lielākas pensijas? Kādi ir cipari – esošās budžeta pildīšanās prognozes un aprēķini, cik vajadzīgs pensiju paaugstināšanai un cik ilgi šādu piedāvāto līmeni varēs turēt? Gala beigās, vai tie pilnīgi nesašķels sabiedrību? Vai pensionāriem un strādājošajiem jostas jāsavelk tikai uz neilgu laiku, vai jārēķinās ar šmaugāka vidukļa permanentu stāvokli? Vai varai ir kas nopietns padomā, kā mazināt finansiālo spriedzi ne tikai pensionāriem, bet arī ģimenēm ar bērniem, kam ienākumi, rēķinot uz vienu ģimenes locekli, nereti ir mazāki nekā pensionāriem? Atsevišķu politiķu tik nodrāztās frāzes par Džini indeksa paaugstināšanos, kas raksturo sabiedrības noslāņošanos, nav gluži no gaisa grābtas – ir nopietni jādomā, kā mazināt šo starpību.

Pensiju sistēma, tās korelācija ar ekonomiku, valsts budžetu, ir pietiekami sarežģīta, lai to izprastu frāžainos politiskos uzsaukumos mītiņos vai īsos reklāmas rullīšos. Un tā ir jāskaidro, ja vara negrib, lai cilvēki referendumā balso nevis "apgaroti", kā savulaik Neatkarīgajai sacīja politologs Juris Rozenvalds, bet atriebj tai par nekorektajām Saeimas priekšvēlēšanu kampaņām, par Alekseju Loskutovu, par to, ka Jauno laiku nepaņēma valdībā, par augsto inflāciju, par algas nepaaugstināšanu, par to, ka visi apnikuši, un par visām nebūšanām, kurās objektīvi vainojama vara un ar kurām tai nav nekāda sakara. Par lēmumu neskaidrošanu visspilgtāk – grozot drošības likumus – vara jau dabūja trūkties. Vai nebija mācība?

Un vēl – tā arī nav celts galdā solītais ekspertu skaidrojums par to, vai šie pensiju likuma grozījumi ir vai nav budžeta jautājums, par ko saskaņā ar Satversmi nav lemjams tautas nobalsošanā. Klusēšana šajā sakarā arī izskatās aizdomīga.

 

Jaundžeikars kritizē ģenerālprokuroru, piedāvājot darbu Loskutovam

BNS   07/09/09    Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Dzintars Jaundžeikars ir neizpratnē par ģenerālprokurora Jāņa Maizīša rīcību, izsakot darba piedāvājumu bijušajam Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšniekam Aleksejam Loskutovam.

"Kāda tur vairs var būt runa par objektīvu izmeklēšanu, kas ir prokuratūras pienākums," sarunā ar aģentūru BNS teica Jaundžeikars un nosauca izveidojušos situāciju par interešu konfliktu.

Savukārt uz jautājumu par A.Loskutova iespējamo pēcteci KNAB vadītāja amatā deputāts vairījās atbildēt, norādot uz Ministru prezidenta kompetenci šajā jautājumā.

Jau vēstīts, ka ģenerālprokurors pirmdien A.Loskutovam izteicis darba piedāvājumu, taču pagaidām netiek atklāts, kādu amatu.

A.Loskutovs pēc pirmdienas tikšanās ar J.Maizīti sacīja, ka viņam vajadzīgs laiks, lai apdomātos. Bijušais KNAB priekšnieks nevēlējās atklāt, kāds amats viņam prokuratūrā piedāvāts, taču tas nav jaunizveidots.

Ziņots arī, ka J.Maizītis jau tūliņ pēc Saeimas balsojuma, ar kuru A.Loskutovs atbrīvots no KNAB vadītāja amata, piedāvāja viņam nākt strādāt Ģenerālprokuratūrā, tobrīd vēl nekonkretizējot iespējamo amatu.

Saeima A.Loskutovu jūnija beigās atbrīvoja slēgtā balsojumā ar vēlēšanu zīmēm. Par viņa atlaišanu balsoja 52 tautas kalpi, bet viņa palikšanu amatā atbalstīja 40 deputātu. Viena vēlēšanu zīme tika atzīta par nederīgu.

 

KNAB: VID Muitas Kriminālpārvaldes direktors atzīts par aizdomās turēto

DELFI  07/09/08    Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas Kriminālpārvaldes direktoru Vladimiru Vaškeviču atzinis par aizdomās turēto saistībā ar nepatiesu ziņu sniegšanu valsts amatpersonas deklarācijās un neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos, portālu "Delfi" informēja KNAB Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece.

Kriminālprocesa ietvaros iegūtā informācija dod pietiekamu pamatu uzskatīt, ka Vaskevičs nav ievērojis likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktās prasības un Ministru kabineta noteikumos noteikto kārtību, teikts KNAB izsūtītajā paziņojumā medijiem. Proti, laika posmā no 2002.gada līdz 2007.gadam Vaškevičs neatļauti piedalījies mantiskos darījumos, kas tam sakarā ar dienesta stāvokli ar likumu aizliegts, kā arī attiecīgo periodu valsts amatpersonas deklarācijās sniedzis nepatiesas ziņas par ienākumiem lielā apmērā.

KNAB izmeklētājs uzskata, ka iegūto pierādījumu kopums ir pietiekams, lai VID amatpersonu atzītu par aizdomās turēto par neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos un par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā ienākumu, īpašuma, darījumu vai cita mantiska rakstura deklarācijā, ja nepatiesas ziņas norādītas par mantu vai citiem ienākumiem lielā apmērā.

Lēmums pieņemts 26.maijā un par to tika paziņots amatpersonas izvēlētajam aizstāvim, lūdzot informēt viņa aizstāvamo par nepieciešamību ierasties KNAB, lai iepazītos ar lēmumu un paustu attieksmi par izteiktajām aizdomām. Ar pieņemto lēmumu VID amatpersona iepazinās otrdien, norāda KNAB.

Aizdomās turētajam piemērots drošības līdzeklis - sūtījuma saņemšanas adreses paziņošana un aizliegums izbraukt no valsts.

Informācija par VID Muitas Kriminālpārvaldes direktora atzīšanu par aizdomās turēto un viņam piemērotajiem drošības līdzekļiem nosūtīta finanšu ministram un VID ģenerāldirektoram.

 

Vaškevičs: KNAB mēģina mani iebiedēt

DELFI  07/09/08    Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvaldes vadītājs Vladimirs Vaškevičs uzskata, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lēmumu, piemērot viņam aizdomās turamā statusu, pieņēmis iebiedēšanas nolūkos. Intervijā laikrakstam "Telegraf" Vaškevičs viņam piemēroto statusu nosauc par teroru un iebiedēšanu.

Otrdien Vaškevičs apmeklēja KNAB, kur viņu informēja par aizdomās turamā statusa piemērošanu. KNAB Vaškeviču tur aizdomās par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā ienākumu, īpašuma, darījumu vai cita mantiska rakstura deklarācijā, ja nepatiesas ziņas norādītas par mantu vai citiem ienākumiem lielā apmērā.

"Četru gadu laikā, KNAB, veicot izmeklēšanu par manu darbību, atklājuši tikai pārkāpumus amatpersonas ienākumu deklarācijā," intervijā laikrakstam norāda Vaškevičs. Valsts galvenais kontrabandas apkarotājs uzskata, ka KNAB mēģina attaisnot "manu izsekošanu, manu radu, draugu un meitas telefona sarunu noklausīšanos."

Intervijā Vaškevičs norāda, ka "cīnīsies līdz galam lai atmaskotu atsevišķu KNAB darbinieku draudzību ar kriminālo aprindu cilvēkiem, kuri jauc savu un valsts kabatu".

 

Atkārtoti pieļauj dubultpilsonību ārzemēs dzimušajiem Latvijas pilsoņu bērniem

DELFI  07/09/08    Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (TB/LNNK) pieļauj, ka ārvalstīs dzimušajiem Latvijas pilsoņu bērniem varētu tikt piešķirta dubultpilsonība.

Tiesa, šo priekšlikumu jau agrāk ierosināja LPP/LC, un pērn jūlijā šis piedāvājums pat tika atbalstīts toreizējā premjera Aigara Kalvīša (TP) valdībā, tomēr grozījumi Pilsonības likumā nav sekojuši. Pirms gada Bērziņš norādīja, ka šajā jautājumā nepieciešamas plašākas diskusijas.

Tomēr, kā tagad portālu "Delfi" informēja ministra pārstāve Inga Saleniece, līdzīgi kā iepriekšējās diskusijās līdz ar pilngadības sasniegšanu jauniešiem būs jāizvēlas, kuru pavalstniecību pieņemt - Latvijas vai tās valsts, kurā tie ir dzimuši

Viņa norādīja, ka trešdien Bērziņa un Pasaules brīvo latviešu apvienības valdes priekšsēdētāja Mārtiņa Sausiņa tikšanās laikā organizācijas vadītājs akcentēja, ka ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas pilsoņu bērniem ir vēlēšanās, taču nav iespēju, saņemt Latvijas pavalstniecību. Tādējādi Latvija zaudē lojālus pilsoņus, teicis Sausiņš.

Ministrs, pieļaujot dubultpilsonības piešķiršanu, atzinis, ka Pilsonības likuma grozījumi Latvijā ir sarežģīts uzdevums. "Grozījumu veikšana Pilsonības likumā ir ļoti jutīgs jautājums, tāpēc jāgūst visu koalīcijas partneru viennozīmīgs atbalsts," paudis Bērziņš. Iespējams, ka labāk būtu nepieciešams izstrādāt jaunu Pilsonības likumu, nevis kārtējo reizi grozīt pašlaik spēkā esošo, piebildis ministrs.

Jau vēstīts, ka pēdējos gados galvenokārt uz Lielbritāniju un Īriju labākas dzīves un labāk atalgota darba meklējumos devušies desmitiem tūkstošu, pēc neoficiāliem aplēsēm pat vairāk nekā 100 000 Latvijas iedzīvotāji, kuru vidū ir gan pilsoņi, gan nepilsoņi. Arvien vairāk ārzemēs mītošajās ģimenēs dzimst arī bērni, tādējādi aktualizējot jautājumu par viņu piederību kādai no valstīm.

 

 

 

 

Saimniecībā...

 

 

 

Finanšu ministrijas atbilde Īrijas latviešiem par ienākuma nodokļa nomaksu

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments 06/30/08   

Finanšu ministrija (FM) sagatavojusi oficiālu atbildi uz Īrijas latviešu atklāto vēstuli par iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksu, kurā jautāts, kāpēc Īrijā strādājošajiem latviešiem ir jāsedz 5% starpība starp iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmēm Īrijā un Latvijā.

Finanšu ministrs Atis Slakteris skaidro: "Tā ir pasaules pieredze, tā notiek visās valstīs - jebkuram cilvēkam no jebkuriem ienākumiem ir jāmaksā ienākuma nodoklis. Ja cilvēks ir strādājis ārvalstīs, tad viņam atbilstoši likumdošanai nodokļa likmju atšķirības radītā starpība ir jāatlīdzina savai valstij. Tā ir ne tikai starptautiska prakse, bet arī taisnīga un pareiza kārtība gadījumā, ja cilvēks turpina baudīt sociālas garantijas savā valstī, piemēram, ja viņš Latvijā apmeklē ģimenes ārstu vai viņa bērni Latvijā mācās skolā. Tā ir arī godīga kārtība, jo pretējā gadījumā šo starpību viņa vietā sedz pārējie Latvijas nodokļu maksātāji."

Saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" persona tiek uzskatīta par Latvijas rezidentu, ja tās pastāvīgā dzīves vieta ir Latvijā vai arī šī persona gada laikā uzturas Latvijā ilgāk par pusgadu (183 dienām). Savukārt, ja persona Latvijā uzturas mazāk par pusgadu jebkurā 12 mēnešu periodā, bet pēc Iedzīvotāju reģistra datiem tās pastāvīgā dzīvesvieta joprojām ir Latvijā, nodokļu normatīvo aktu izpratnē šī persona tiks uzskatīta par Latvijas rezidentu.

Līdz ar to latviešiem, kas uzturas Īrijā vai jebkurā citā valstī ilgāk par sešiem mēnešiem, šajā valstī ir jādeklarē sava pastāvīgā dzīves vieta un Iedzīvotāju reģistra likumā noteiktajā kārtībā par to jāpaziņo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei. Pēc šo likumā paredzēto pienākumu izpildīšanas par to jāinformē arī Latvijas Republikā deklarētajai dzīves vietai atbilstošā Valsts ieņēmumu dienesta reģionālās iestādes nodaļa. Tiem latviešiem Īrijā, kas izpildījuši šīs prasības, starpība starp iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmēm jāsedz nav.

Attiecībā uz Īrijas latviešu vēstulē minēto Latvijas-Īrijas nodokļu konvencijas noteikumu piemērošanu, atbildes vēstulē ir norādīts, ka saskaņā ar konvencijas noteikumiem fizisko personu rezidence tiek noteikta saskaņā ar katras līgumslēdzējas valsts normatīvajiem aktiem. Savukārt Īrijas latviešu vēstulē citētais konvencijas teksts "persona tiek uzskatīta par rezidentu tikai tajā valstī, kurā atrodas tās pastāvīgā dzīvesvieta un ar kuru tai ir ciešākas personiskās un ekonomiskās attiecības" ir piemērojams tikai situācijā, kad konkrēta fiziskā persona saskaņā ar konvencijas noteikumiem tiek uzskatīta par rezidentu abās valstīs un ir nepieciešams novērst nodokļu dubulto uzlikšanu šīs personas ienākumiem.

"Šobrīd Finanšu ministrija strādā pie jaunas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma redakcijas un, ņemot vērā šī jautājuma aktualitāti, tiek izvērtētas iespējas pārskatīt nodokļu uzlikšanas kārtību Latvijas rezidentu ārvalstīs gūtajiem ienākumiem. Taču uzskatu, ka latviešu stimulēšanai atgriezties atpakaļ dzimtenē noteikti jāmeklē arī citi, krietni motivējošāki un efektīvāki risinājumi," piebilst finanšu ministrs Slakteris.

 

Mazo darba devēju konfederācija: Katastrofāli krītas ražošanas apjomi Latvijā

Henriks Danusēvičs, MDDK līdzpriekšsēdis  07/03/08    Latvijas Mazo darba devēju un amatniecības konfederācija (MDDK) ir neapmierināta ar valdības pasīvo rīcību ražošanas apjomu katastrofālā krituma apturēšanai. Atgādināsim, ka gada laikā ražošanas apjoms krities ādas izstrādājumu ražošanā par 43%, mēbeļu ražošanā par 22%, gumijas un plastmasu ražošanā par 21%, metālu ražošanā par 16%, apģērbu ražošanā par 12%. Kopējo situāciju kaut cik glābj tikai otrreizējo izejvielu pārstrāde (pieaugums 33%), kas notur kopējo kritumu 5 procentu ietvaros.

Mūs visvairāk satrauc bezdarbība darba izmaksu samazināšanā. Uzskatām, ka tas ir šobrīd galvenais iemesls rūpnieciskās ražošanas apjomu kritumam.

Jau pagājušā gadā Ekonomikas ministrijas veidotā nodokļu politikas darba grupa vienojās, ka samazināmi ar darba algu saistītie nodokļi, vienlaikus palielinot ar kapitālu saistītos nodokļus. Diemžēl gada laikā valdība šai jomā spējusi tikai samazināt darba devēju apmaksāto darbinieku slimības laiku no 14 līdz 11 dienām. Vienlaikus valdība nav spējusi pieņemt koncepciju par tālākām izmaiņām slimības naudas apmaksas finansēšanā.

Nekas nav darīts neapliekamā minimuma palielināšanai. Šobrīd tas (80 lati) ir daudz mazāks gan par minimālo algu (160, uz rokas 140), gan par iztikas minimumu (160). Vienlaikus Finanšu ministrija atsakās iesaistīt sarunās par neapliekamā minimuma palielināšanu MDDK, kas pārstāv darba devējus 200 tūkstošiem strādājošo Latvijā. Pat plāni par neapliekamā minimuma izmaiņām tiek slēpti no sabiedrības.

Tai pat laikā valdība nespēj būtiski samazināt no nodokļiem uzturamo darbinieku (valsts pārvaldē strādājošie) skaitu. Pretēji, pēdējo piecu gadu laikā to skaits pieaudzis par 10 procentiem. Tāpat, laikā kad iedzīvotāju skaits valstī samazinās (5 gados par 3 procentiem), strādājošo skaits arī izglītības, veselības un sociālās aprūpes sfērā (neskaitot nevalstisko sektoru, kā piemēram, Pestīšanas armija, Sarkanais krusts, baznīcu draudzes) pieaudzis par 10 procentiem. Tādējādi kopumā šai sfērā un valsts pārvaldē strādā 288 tūkstoši strādājošo. Pie kam daļai tiek maksāts nesamērīgs atalgojums. Tā piemēram, no "blēžu nodevas", ko maksā uzņēmēji un nevalstiskās organizācijas par katru strādājošo, tiek uzturēta vesela administratoru "kasta", kuriem par trīs vēstuļu sastādīšanu nedēļā tiek aprēķināts atalgojums 800 latu apmērā (skatīt administratīvo tiesu lēmumus ierosināto maksātnespēju lietās pret likvidējamiem uzņēmumiem).

Aicinām Ekonomikas ministriju un it sevišķi tās kontrolējamo MVU padomi aizstāvēt uzņēmēju intereses un panākt pozitīvas izmaiņas rūpniecībā. Ceram, ka pozitīvu stimulu varētu dot arī nākamtrešdienas (9.jūlija) Eiropas Komisijas rīkotā apspriede par Lisabonas stratēģijas realizāciju valstī.

 

Latvijas eksports meklē jaunus tirgus

Aisma Orupe, Žurnāls "Nedēļa"   07/04/08    Eksports ir viens no balstiem, kas tur Latvijas ekonomiku. Šīs jomas veicināšanas virzienā darbojas arī Latvijas investīciju un attīstības aģentūra. Nedēļa skaidroja, kā veicas tās ārzemju pārstāvniecībām, kuras palīdz mūsu uzņēmējiem iziet aiz Latvijas robežām un dibināt kontaktus ar ārvalstīm.

Pirms svētkiem Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) ārvalstu pārstāvniecības atskaitījās par darbu ekonomikas ministram un aģentūras vadībai, ieskicējot gan veiksmes, gan neveiksmes, gan problēmas, kā arī raksturojot eksporta/importa tendences.

Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards atzīmēja: lai gan Latvija tiek minēta kā biznesam labvēlīga valsts, tomēr šajā jomā ir daudz darāmā – arī attiecībā uz LIAA, kuras "pārstāvniecības nespēj nosegt visas mūsu intereses, jo nav pilnīga pārklājuma", un vajadzētu atvērt jaunas, teiksim – Lietuvā un Ukrainā. Viņš gan norādīja, ka ir pārstāvniecības, kuru darbības nepieciešamību vajadzētu izvērtēt, – piemēram, Kazahstānā.

Ekonomikas ministrs uzsvēra sabalansētā budžeta "sekas", kam gan nevajadzētu skart ekonomikas stimulēšanas pasākumus. Taču nākamie divi gadi, kā brīdināja ministrs, būšot pārbaudījums, jo līdzekļi aģentūrai netikšot samazināti, bet palielināti arī ne. Runājot par ārvalstu investīciju piesaisti, Gerhards kā vienu no trumpjiem minēja mūsu valsts ģeogrāfisko piesaisti. Savukārt darbaspēka lētuma ziņā vairs nespējam interesēt ārvalstu uzņēmumus, tāpat problēma ir kvalificētu strādājošo trūkums – kamēr nebūs atrisināts šis jautājums, liels lēciens ārvalstu investīciju jomā nav gaidāms.

Aģentūras ārvalstu pārstāvji izakcentēja galvenās tirgus nozares, kas gan dažādās valstīs ir atšķirīgas, tomēr ir arī kopējās jomas, kurās mūsu uzņēmumi atrod savu nišu ārzemju tirgū, – mēbeles, koka mājas, koka kurināmais, ekoloģiskā un ekskluzīvā pārtika, būvniecības pakalpojumi (sākot no projekta līdz būvēšanai), dzelzs konstrukcijas, loģistika, IT pakalpojumi, Austrumu tirgū – arī zivis un tekstilizstrādājumi. Vairākums pārstāvju atzina, ka abās jomās – gan investoru piesaistē (ik gadu Latvijā ienāk jaunas ārzemju ražotnes), gan eksporta – ir pietiekami daudz darāmā.

"Attiecībā uz šo atskaiti – varbūt pārstāvji "nelika galdā" kopīgo kritiku, kas vērsta uz uzņēmējdarbības vidi, bet komentēja savu darbu, kura netrūkst ne pie investīciju, ne eksporta projektiem. Tas, protams, nav tā, ka šodien gribam un šodien pārdodam. Tomēr Latvijā joprojām ienāk investīcijas un to apjoms pieaug, jo rezultējas tie projekti, pie kuriem esam strādājuši jau ilgāku laiku (ar dažiem jau trīs gadus)," analizējot pārstāvniecību darbu, uzsver LIAA direktors Andris Ozols, piebilstot, ka tas var notikt tāpēc, ka salīdzinošās priekšrocības ir saglabājušās un nav ārkārtīgi krasu pavērsienu mūsu valsts ekonomikā, kas liegtu investēt.

Runājot par investoriem, Ozols norāda, ka pilnībā mainās to struktūra – te vairs neienāk tie, "kas mēģina šūt ar rokām vai lobīt zivis vai garneles, jo te to var darīt lētāk (lai gan joprojām darbaspēka izmaksas ir zemākas nekā citviet Eiropā), bet izejot no citiem Latvijas "trumpjiem". Tos gan esot arvien grūtāk identificēt, bet tie, nenoliedzami, ir. Ekonomika Latvijā nav beigusies, taču ir svarīgi to kvalitatīvi stimulēt. Pārstāvniecību ieguldījums šajā jomā ir vērā ņemams, tāpēc Ozolam šķiet neloģiski samazināt ekonomikas stimulējošos pasākumus, apcērpot aģentūrai budžetu šādā brīdī, – tas esot kā slimniekam neiedot zāles: "Vajadzētu tieši nodemonstrēt tālredzību un šādā budžetam un ekonomikai grūtā laikā atvērt jaunas pārstāvniecības, jo tās ir tieši vērstas uz smagāku seku profilaksi. (Pērn tika atklātas divas pārstāvniecības.)"

Ekonomikas straujā bremzēšanās ir jūtama, jo pieprasījumu skaits aģentūras pārstāvniecībām tieši eksporta jomā strauji pieaugot. Sakarā ar to, ka IKP vairs nepalielinās, jo pirktspēja mazinājusies un tirgus ir piesātināts, uzņēmumi savas optimistiskās programmas vairs nevar piepildīt un meklē jaunus tirgus. Ja Latvijas uzņēmēji piedāvātu ārvalstu tirgum konkurētspējīgu produkciju – tas būtu ļoti labi, taču, kā atzīst LIAA direktors, liela daļa no tās nav kvalitatīva: "Diemžēl pat Latvijā šos produktus nepērk – tai skaitā arī cenas dēļ, jo tā ir lielāka nekā importa precei. Un mēģinājums šādā veidā ar LIAA pārstāvniecības palīdzību kādam ieskapēt savu preci ir lemts neveiksmei."

LIAA ik pa laikam dzirdot uzņēmēju pārmetumus, ka aģentūra strādā par nodokļu maksātāju, t.i., arī uzņēmēju, naudu un tai būs darīt visu, ko viņi grib. Aģentūra arī to cenšoties darīt, tostarp strādāt ar vēl eksportam negataviem uzņēmumiem un skaidrot, kādi priekšdarbi veicami, "lai vispār varētu cerēt, ka viņiem izdosies eksportēt". LIAA strādājot gan ar pieredzējušiem uzņēmējiem (tieši viņi eksportam ir visgatavākie – zina, kuru tirgu apgūt, kā arī zina savas preces vietu), gan ar tiem, kas uzsāk eksportu, – un tiem aģentūras palīdzība ir visvērtīgākā. "Tomēr jāatceras, ka mēs neesam bezmaksas pārdošanas iestādes ārvalstīs, mēs esam to durvju atvērēji un pirmo kontaktu dibinātāji. Tad, kad tas ir izdarīts, gan rēķinvedība, gan loģistika, gan piegāde notiek bez mūsu klātbūtnes. Protams, gan pēc izstādēm, gan mārketinga pasākumiem mēs veicam aptaujas un mēģinām noteikt, kuri tieši projekti ir realizēti, pateicoties LIAA pārstāvniecībām," teic Ozols.

Katram tirgum sava specifika

Interese aug par jebkuru tirgu, taču daļu preču to specifiskums ļauj labāk pārdot Krievijas tirgū – teiksim, zivis. Savukārt pakalpojumu joma un banku sektors veiksmīgi strādā Rietumeiropas tirgū. Un mūsu iekšzemes kopproduktā dominē tieši šis sektors, tāpēc tā eksportspēja ir ļoti svarīga. Tam, ka liela daļa uzņēmumu vairāk raugās Austrumu virzienā, ir savs pamats, jo Krievijā tagad vērojams ekonomikas uzplaukums un diezgan liela pirktspēja, vēl nepiesātināts tirgus, vienlaikus augot prasībām pret kvalitāti. Ja pirms dažiem gadiem bija stereotips, ka Eiropa prasa kvalitatīvāku produkciju, tad pašlaik tas tā vairs nav, tirgus īpatnības skaidro LIAA direktors.

Attiecībā uz Krieviju: lielu lomu spēlē mūsu atšķirīgais no citām kaimiņvalstīm – mēs esam krieviski vislabāk runājošā un arī krievu mentalitāti visvairāk izprotošā ES dalībvalsts. Un, ja mēs spētu novilkt robežu starp ekonomiskajām interesēm un iekšpolitiku un koncentrētos uz saimnieciskajiem plusiem, tad šis trumpis noteikti ir jāizmanto, ir pārliecināts Ozols.

Runājot par Austrumu tirgu: zināma "aizķeršanās" ir ar pārstāvniecību Kazahstānā. "Piekrītu, ka vai nu tai ir jāstrādā labi, vai tā jāslēdz. Ir jāpierāda, ka šī valsts ir ļoti laba vieta Latvijas biznesam un tranzītam. Skaidrs, ja tagad šāda vēstniecība tiktu atvērta, es pret to iebilstu, taču tā pastāv jau daudzus gadus, līdz ar to slēgšana ir slikts žests, atzīstot savu nespēju (arī politiski tas nebūtu pareizi), turklāt – ieiet ir daudz dārgāk nekā jau uzturēt esošu. Nu mums ir izdevies atrast jaunu pārstāvi, un ceram, ka pārstāvniecība sevi pierādīs kā veiksmīgi strādājošu," savu cerību pauž Ozols, piebilstot – ko nu runāt par slēgšanu, ir vesels saraksts ar pārstāvniecībām, kuras vajadzētu atvērt, piemēram, Lietuvā. Esot gan dzirdami pretargumenti, ka tā ir pietiekami tuvu, taču fiziskais tuvums ne vienmēr ir kritērijs sistēmiskam darbam.

LIAA direktors uzsver, ka katrai pārstāvniecībai ir divi darba virzieni – investīciju piesaiste un eksporta veicināšana. "Investīciju piesaistē mūsu klienti ir ārvalstīs, tie nav Latvijas uzņēmumi, līdz ar to konsultēties ar mūsu uzņēmumiem šajā ziņā ir ļoti grūti. Dažkārt uzņēmumu asociācijas saskata pat zināmu konkurenci, ka ārzemnieki, šeit ienākot, piesaista darbaspēku un paceļ cenas atalgojumam, maksājot vairāk un pārmānot darbiniekus no Latvijas uzņēmumiem. Lai gan jāteic, ka tautsaimniecībai kopumā tā ir veselīga tendence, jo ārvalstu uzņēmumi demonstrē caurskatāmu grāmatvedību un principus, palīdz izskaust aplokšņu algas arī citos uzņēmumos."

Savukārt eksporta jomā mērķauditorija ir tikai Latvijā strādājoši uzņēmumi. Arvien vairāk iezīmējas tendence, ka valstu ekonomiskās pārstāvniecības tiek apvienotas un tiek pildītas abas funkcijas. Citur gan pastāv atsevišķas eksporta veicināšanas aģentūras, kas pakalpojumus piedāvā par naudu (uz investīciju pasākumiem tas neattiecas, jo notiek sīva konkurence ar citām valstīm). "Ir jāatrod līdzsvars abās šajās jomās. Taču ne visur tas ir iespējams. Piemēram, pērn atvērām pārstāvniecību Polijā. Un domāju, ka mūsu darba uzdevums ir tieši eksporta veicināšana uz šo valsti, nevis investīciju piesaiste. Savukārt Japānā īstenosies abas funkcijas (jau tagad veiksmīgi savu produkciju uz šo valsti pārdod Grindex, Latvijas finieris)," uzskata Ozols.

Attiecībā uz premjera nosauktajām prioritārajām nozarēm – LIAA redzējums ir citāds. "Ko dod nosaukšana? Manuprāt, viens tās aspekts ir: kā stiprināt noteiktu nozaru spēju ražot vērtīgāku produkciju un to dārgāk pārdot, kā arī – veicināt izglītību šajās nozarēs. Bet nekādā gadījumā nedrīkstētu būt ierobežojumi un diskriminācija nenosauktajām nozarēm. Pretējā gadījumā iznāk, ka kokrūpniecība, kas ir svarīga ieņēmumu daļa, bet nav prioritārā nozare un tātad nav sadaļa ar augstu pievienoto vērtību, nav atbalstāma. Taču arī šis var būt sektors ar "augstu pievienoto vērtību" – teiksim, pārstrādājot skujas, no tām varētu ražot ekstraktus, šampūnus u.tml.

Protams, nosaucot visu par prioritāru, mēs neko nerisinām – tas ir tāpat kā nenosaukt neko. Tajā pašā laikā nosaucot ir jāsaprot, ko tas nozīmē, kādas tam ir sekas. Jo, vienkārši minot, piemēram, farmāciju kā prioritāru, jo tai ir augsta pievienotā vērtība (kam es arī piekrītu), ir skaidrs, ka tajā nestrādās 800 000 cilvēku. Jārunā ir par sabalansētu ekonomiku, tāpēc mani izbrīna atsevišķu nozaru nenosaukšana," LIAA direktors izsakās kritiski.

 

Pētījums: Latvijā bijis lielākais mājokļu cenu kritums pasaulē

LETA  07/07/08    Mājokļu cenas Latvijā šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, pazeminājušās par 27,15%, kas ir lielākais kritums starp "Global Property Guide" apskatītajām 34 pasaules valstīm.

Nākamais lielākais dzīvojamo platību cenu samazinājums nominālajā izteiksmē fiksēts ASV - par 14,8% un Īrijā - par 8,87%. Cenas samazinājušās arī Luksemburgā, Portugālē, Maltā un Japānā.

Savukārt visstraujākais mājokļu cenu kāpums bijis Ķīnas pilsētā Šanhajā - par 40,47%. Nākamajās vietās ierindojas Slovākija - 34,53%, Bulgārija - 31,55%, Honkonga - 31,14% un Singapūra - 29,82%.

Ziņojumā norādīts, ka kredītu krīzes un augstās inflācijas ietekmē līdzšinējais mājokļu cenu straujais kāpums pasaulē ir beidzies. No visām apskatītajām 34 valstīm tikai 13 valstīs mājokļu cenas, ņemot vērā inflāciju, pirmajā ceturksnī ir palielinājušās, kamēr 21 valstī tās ir kritušās.

Tāpat kā faktiskajās cenās, arī ņemot vērā inflāciju, lielākais cenu pazeminājums pirmajā ceturksnī bijis Latvijā - par 38,22%. ASV cenas samazinājušās par 18,07%, Īrijā - par 13,24%, Lietuvā - par 7,5% un Igaunijā - par 6,5%. Savukārt lielākais pieaugums bijis Slovākijā - par 29,30%.

Analītiķi norāda, ka nekustamā īpašuma buma beigas izraisījuši vairāki faktori. Starp tiem ir iegādes un īres cenas attiecība, kas daudzās valstīs bija kļuvusi izdevīgāka īrei. Vēl viens apstāklis ir inflācijas kāpums, kas izraisījis procentu likmju pieaugumu, īpaši Eiropas valstīs, un būtisku ietekmi atstājusi arī ASV augstā riska hipotekāro kredītu krīze.

Kamēr pasaules finanšu sistēmā nebūs skaidras pārliecības, ka visas problēmas jau ir aiz muguras, kreditēšanas apjomi samazināsies, atstājot ietekmi arī uz mājokļu cenām, teikts ziņojumā.

 

Kā joprojām viegli nopelnīt ar nekustamo īpašumu?

Andrejs Veide, Žurnāls "Nedēļa"  07/07/08     Nedz Krievijā, nedz ārzemēs nevienam nav jāskaidro, kas ir greenmail jeb reideru shēma. Šo vārdu jēga ir plaši zināma un izskaidrota gan likumos, gan arī presē. Pēdējo gadu laikā tie sāk parādīties arī pie mums. Kas tas ir un kā izpaužas Latvijas apstākļos?

Tradicionāli "grīnmeileram" ir iespēja ar valsts iestāžu palīdzību – nepārtraukti rakstot sūdzības un pretenzijas dažādām valsts iestādēm – kādai maksātspējīgai kompānijai–"upurim", iesaistot to tiesas prāvās, panākt savu pretenziju atsaukšanu, liekot kompānijai samaksāt atkāpšanās naudu. Visizplatītākā shēma: "grīnmeilers" iegādājas kādas slavenas kompānijas akciju, lai šādā veidā nodibinātu ar to juridiskas attiecības, un – aiziet! ASV šādā veidā saņemtie ienākumi tiek aplikti ar 80% nodokli, lai šo "biznesu" padarītu par neizdevīgu un ierobežotu šādu viegli pelnošo uzbrucēju – cilvēku–grafomānu – skaitu.

Krievijā, pakārtojoties vietējiem apstākļiem, reketieru pēcnācēji, kas laikus pārvērtušies par biznesmeņiem, šo shēmu pielāgoja tirgus un mentalitātes īpatnībām un ir radījuši vēl vienu brīvā tirgus būtni – melno reideru. Šis mūslaiku "briesmonis" bija ne tik pieklājīgs kā amerikāņu un lietoja arī uzbrukuma stratēģiju – vairākiem uzņēmumiem piespiedu kārtā bija jāmaina īpašnieki, izmantojot gan tiesas spriedumus uz safabricētu dokumentu pamata, gan vienkāršas spēka metodes. Arī mēs ik pa laikam grasāmies pārņemt kaimiņu iedibinātās tradīcijas. Protams, mūsu dzīvei un valstij ir savas tendences, un pērn mēs laidām pasaulē vietējo produkciju – apkopojot "kaimiņu–mācītāju" pieredzi un radot jaunu zīmolu vieglās pelnīšanas tirgū.

Vietējās īpatnības pārsvarā saistītas ar mūsu ekonomikas īpatnībām – tās balstās uz spekulācijām ar nekustamo īpašumu, ar kredītu ņemšanu, uz tautiešu gadiem audzināto bailīgumu no valsts iestādēm, sociālo slāņu daudzveidību un īpašnieku/neīpašnieku dzīves pozīcijas atšķirību ar vieglu nacionāla jautājuma piegaršu. Standarta upuris – kompānija, kam pieder dārgs nekustamais īpašums ar terminētu bankas kredītu.

Shēma ir vienkārša. Tiek piemeklēts šā īpašuma neapmierināts nomnieks/īrnieks vai arī kāds no bijušajiem saimniekiem, kas iebilst pret objekta pārdošanu pirms strauja cenu kāpuma "pa lēto" (vai abi divi reizē – tā sauktās lellītes), un, neaizraujoties ar taisnības meklēšanu, tiek sarakstītas vairākas prasības tiesās, sūdzības policijā, prokuratūrā, valsts ieņēmumu dienestā – vārdu sakot viss, kas var sagādāt rūpes uzbrukuma upurim. Protams, organizators un "leļļu vadītājs" – juridiskā struktūra ar sakariem, kas ļauj prasības un sūdzības bīdīt vajadzīgiem cilvēkiem un panākt tiesā iesniegto prasību nodrošināšanu, apķīlājot upura aktīvus un naudas līdzekļus. Šādā veidā "pārgriežot skābekli" – atstājot kompāniju bez līdzekļiem pat uz tiesāšanās brīdi un vienlaikus izprovocējot kreditējošo banku pieprasīt kredīta pirmstermiņa atdošanu, "upuris" ātri kļūst viegli runājams. Parasti tiek pieprasīti 10–25% no upura aktīvu vērtības, lai tiesas ceļā noslēgtu "izlīgumu" un saņemtu atkāpšanās naudu. Kompānijai gan ir neliela izvēle – vai nu vismaz piecu gadu ilga tiesvedība un taisnības meklēšana, kamēr tiek izšķērdēti tās aktīvi (jo banka diez vai gaidīs tiesāšanās beigas), un galu galā vāja cerība uz zaudējumu atmaksāšanu no uzbrucēja (vēl kādi pieci tiesāšanās gadi, un arī tikai tad, ja uzbrucēja "lellītei" vismaz kaut kas pieder), vai piekāpšanās un iespēja glābt vismaz kādu daļu aktīvu.

Cerēt uz policijas palīdzību – bezjēdzīgi, jo viss notiek likuma ietvaros. Prasības ir sniegtas tiesā – nu un, ka tās ir nepatiesas un neatbilst lietas faktiskajiem apstākļiem, likums pieļauj iespēju prasību vairākkārt grozīt un papildināt, un tas nav aizliegts. Sūdzības policijā arī nekad nepavēršas uzbrucējam par sliktu, jo par nepatiesa ziņojuma sniegšanu reāli neviens un nekad netiek saukts pie atbildības – pārāk grūti pierādīt. Nodrošinājumu uzliek tiesa, bet Civilprocesa likumā nav paredzēta iespēja šādu lēmumu pārsūdzēt, bet gan tikai lūgt to pašu tiesu, kas nodrošinājumu uzlika, to atcelt, kas notiek samērā reti. Tas, ka tiesāšanās mums ilgst vairākus gadus, nav nekāds pārsteigums – visi zina, cik tiesas ir pārslogotas.

Viens no spilgtiem šāda uzbrukuma piemēriem ir situācija ar ēku Rīgā, Brīvības ielā. 2005. gada jūlijā šo grezno namu iegādājās mazpazīstami biznesmeņi X, Y un Z. Pirkuma cenas samaksa līgumā tika pielīgta triju mēnešu laikā, t.i., līdz 2005. gada oktobrim. Ja tā netiktu samaksāta termiņā, darījums tiktu atcelts un biznesmeņiem draudēja ievērojamas soda sankcijas vairāk nekā miljons latu apmērā. Ar šo pirkuma līgumu un Zemesgrāmatas apliecību rokās uzņēmēji devušies ekskursijā pa Latvijas bankām. Par izbrīnu viņiem – izrādījās, ka tobrīd bankas trīs miljonu kredītu nedeva bez ienākumiem un kredītreputācijas. Gājiens bija neveiksmīgs, un 2005. gada septembrī, nebūdami spējīgi paši samaksāt par pirkumu, uzņēmēji nolēmuši pārdot to tālāk SIA XY, lai paspētu samaksāt par īpašumu bez soda sankcijām un kaut vai nedaudz nopelnītu.

Ar SIA XY dibinātājiem biznesmeņus saistīja ilgstošas draudzīgas attiecības. Pagāja divi gadi. XY pa šo laiku ēku atbrīvoja no īrniekiem/nomniekiem, izstrādāja rekonstrukcijas projektu, ieguldīja līdzekļus nama remontā, iztērējot tam gandrīz trīs miljonus latu no bankas izsniegtā kredīta. 2007. gada sākumā tika iesāktas pārrunas ar ārzemju investoriem par ēkas pārveidošanu par četrzvaigžņu viesnīcu un investīciju piesaisti.

Tad arī bijušajiem īpašniekiem X, Y un Z radušās aizdomas – vai tikai īpašuma pārdošana nav bijis nepareizs solis, varbūt pastāv iespēja nopelnīt ar to lielāku naudas summu? Ar šādu jautājumu viņi devušies pie praktizējoša jurista. Rezultātā pret SIA XY 2007. gada martā tika celta prasība par pirkuma līguma atcelšanu un ēkas atdošanu bijušajiem īpašniekiem. Prasību nodrošināja, un namam uzlika aizliegumus. Lai arī 2005. gadā, slēdzot pirkuma līgumu ar SIA XY, tika atvērts darījuma konts bankā un visa pirkuma līguma atrunāto cenu pati banka ieskaitīja kontos pēc pārdevēju norādījumiem, tas netraucēja prasītājiem apgalvot, ka nauda par pirkumu joprojām nav samaksāta.

Pat negrasoties lietu skatīt pēc būtības, šāda "sacerējuma" vienīgais mērķis bija mākslīgi izveidot īpašuma prasību un panākt tās nodrošināšanu. Mērķi izdevās sasniegt, un nepatīkams bija pārsteigums, kad SIA XY dibinātājiem tika piedāvāts samaksāt atkāpšanas naudu 1 000 000 eiro apmērā, lai netērētu laiku tiesāšanās procesā, nesarežģītu attiecības ar banku un investoriem un neapdraudētu savus aktīvus.

Par spīti reideriem, emociju pārņemtie biznesmeņi no "izdevīgā" piedāvājuma atteicās, un ātri nopelnīt neizdevās. Tad tika iesniegtas vēl divas prasības – abās bija izteikts lūgums par prasības nodrošināšanu, arestējot SIA XY kapitāla daļas un citus dibinātāju aktīvus. Šo prasību versija bija jau cita, X, Y un Z mainīja viedokli un tiesai vēstīja, ka pārdeva ēku SIA XY nevis, lai saņemtu pirkuma maksu, bet vienīgi cerot, ka kļūs par tās dibinātājiem. No prasībām īsti nebija saprotams, kas kam taisījās maksāt un par ko: vai paši X, Y un Z gribēja maksāt SIA XY dalībniekiem miljonu par viņu kapitāla daļām un pirkt ēku kopā ar viņiem (no sevis), vai par šo te pašu miljonu gribēja iegādāties no SIA XY dalībniekiem citu kompāniju kapitāla daļas, vai, gluži otrādi, šo miljonu cerēja saņemt no SIA XY par ēkas pārdošanu. Arī šīs prasības tiesneši nodrošināja, apgrūtinot citus SIA XY dibinātāju aktīvus.

Diemžēl ar to bija par maz. 2007. gada jūnijā prasītāji atcerējās, ka Ekonomiskajā policijā vienam no viņiem ir pazīšanās, un uzrakstīja iesniegumu par iespējamu krāpšanas faktu. Policijā "cietušie" izklāstīja vēl vienu notikumu versiju. Pēc "nejaušas" sakritības iesniegumu izskatīja policijas darbinieks, kas tobrīd bija vairāk nekā divus gadus personīgi pazīstams ar vienu no iesniedzējiem (ko vēlāk, veicot pārbaudi, konstatēja Iekšējās drošības dienests). Jau četras dienas pēc iesnieguma pieņemšanas viņš uzlika arestu SIA XY aktīviem. Par šādu policijas apbrīnojami operatīvu darbību SIA XY pat netika paziņots, un tās valdes loceklis par to uzzināja no Uzņēmumu reģistra tikai pēc četriem mēnešiem. Visu šo četru mēnešu laikā policija pat neizsauca nevienu no iesniegumā minētām personām, lai noskaidrotu patiesību, un tikai pēc SIA XY dalībnieku un amatpersonu vairākām sūdzībām lieta tika nodota citam izmeklētājam, un process sāka virzīties uz priekšu.

Vairāk nekā gadu īpašumi ir arestēti, bet SIA XY ik mēnesi maksā procentus bankai vairāk nekā 20 000 eiro apmērā. SIA XY dalībnieki 2007. gada augustā vērsās policijā ar iesniegumu par draudiem, šantāžu un izspiešanu un lūdza pārbaudīt visus augstākminētos faktus. Bet policijas viedoklis bija: neraugoties uz klaji melīgām prasībām, ar ko tiek nodarīts reāls zaudējums, strīds izšķirams civiltiesiskā kārtībā, un policija šādās lietās neiejaucas, bet izteiktie draudi tai šķiet nereāli.

"Nereālo draudu" rezultātā 2008. gada janvārī pie SIA XY dalībnieku mājas tika atrasta sprāgstviela (trotils – 240 gramu), bet arī šo faktu policija nesteidzās izmeklēt. Jau sešus mēnešus cietušajiem tiek skaidrots, ka spridzeklis ir aizsūtīts uz ekspertīzi un rezultātu joprojām nav. Iesniegumā arī ir minēts par aizdomām, ka, lai turpmāk viņus šantažētu, uzbrucēji apvienosies ar Brīvības ielas nama iespējamajiem neapmierinātajiem nomniekiem.

Šobrīd ir piepildījies sliktākais. X, Y un Z, kā tas arī bija paredzams, jau apvienojušies ar dažiem neapmierinātiem ēkas īrniekiem/nomniekiem, lai ar preses palīdzību organizētu vēl lielāku spiedienu uz ēkas īpašniekiem. Jāpiebilst, SIA XY uzreiz pēc nama iegādes izmaksāja kompensācijas visiem tā "denacionalizētajiem" īrniekiem par telpu atbrīvošanu, kā arī apakšnomniekiem – par līgumu pirmstermiņa laušanu. Šim nolūkam bija atvēlēti vidēji trīsdesmit tūkstoši latu par dzīvokli. Bez savstarpējām pretenzijām tika atbrīvoti septiņi dzīvokļi, taču, kā vienmēr, ēkā bija arī nomnieki, kas atteicās, saņemot samērīgo kompensāciju, kas ir atrunāta viņu līgumos un likumā, telpas atstāt. Par trim istabām komunālajā dzīvoklī no īpašnieka tiek prasīti 160 000 latu, bet par remontu, ko veica viens no apakšnomniekiem 2002. gadā, – 1600 latu par kvadrātmetru. Lai arī "kompensācijas" tiesās ir apzīmētas kā morālā kaitējuma atlīdzība, reāli tās tiek prasītas par telpu atbrīvošanu.

 

Godmanis un Slakteris: Inflācijas kāpums ir apstājies

Diena   07/08/08    Inflācijas kāpums jūnijā ir apstājies, otrdien valdības sēdē pirms oficiālo statistikas datu publicēšanas paziņojis premjers Ivars Godmanis (LPP/LC), vēsta LETA. Arī finanšu ministrs Atis Slakteris (TP) uzskata, ka ir sākusies lejupejoša tendence, vienlaikus prognozējot, ka kritums nebūs straujš, Dienai skaidroja Finanšu ministrijā.

Kā norāda ministrs, inflācijas kāpuma bremzēšanās bija sagaidāma, tomēr šobrīd nav pamata uzskatīt, ka inflācijas kritums notiks strauji. Viņš piebilst, ka līdz šī gada beigām inflācijas rādītājs vēl nebūs viencipara skaitlis.

"Cenu kāpumu rudenī ietekmēs gāzes tarifu pieaugums un no tā izrietošais cenu palielinājums siltumapgādei, kā arī citiem saistītiem pakalpojumiem un precēm," norāda A.Slakteris.

Ministru prezidents vēl pirms oficiālo statistikas datu publicēšanas atklāja, ka, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, gada inflācija jūnijā bijusi 17,7%, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāka nekā gada inflācija maijā.

Pēc valdības sēdes premjers žurnālistiem uzsvēris, ka beidzot sāk piepildīties viņa jau agrāk izteiktās prognozes par inflācijas kāpuma mazināšanos pēc Jāņiem un "trakais cenu kāpums beidzot ir apstājies", ziņo LETA. Tiesa situācija pasaules degvielas tirgū, kā arī rudenī gaidāmais gāzes un siltumenerģijas tarifu kāpums nākotnē vēl neļaujot skatīties ar optimismu un izteikt kādas prognozes otrajam pusgadam. Saistībā ar tarifu kāpumu valdībā tiekot gatavots atbalsta mehānismu plāns rudenim, kuru premjers pagaidām gan sīkāk nepaskaidroja.

Komentējot jaunākos inflācijas rādītājus, I.Godmanis arī norādījis, ka viņam vēl neesot īsti skaidrs, kāpēc jūnijā pieaugušas enerģijas cenas, tāpat viņš esot cerējis, ka pārtikas cenu kāpums būs zem vidējā patēriņa cenu pieauguma.

 

Viedoklis: Valsts izšķērdēs 68 miljonus latu, pārmaksājot par LNB celtniecību

Kristaps Bergmanis, ekonomists,  Apollo  07/08/08    Ievērojams laiks pagājis no sākotnējās ieceres līdz tam, kā «Gaismas pils» projekts izskatās šodien. Apjomīgs laiks veltīts, izklāstot projekta būtību gan kā par grāmatu krātuvi, gan kā par risinājumu visu Latvijas bibliotēku apvienošanai, gan kā par simbolu, kas tautu izvedis no pagrimuma un uzrunās pārējās nācijas. Ne vienu vien mulsina summas, kas tiek lēstas saistībā ar projekta realizāciju, un, jo lielākas summas tiek sauktas, jo abstraktākas lietas tiek minētas: «Tā taču ir Gaismas pils», «Tas taču ir arī gaismas tīkls».

Lai viestu skaidrību: 12 miljoni latu paredzēti vienota kataloga izveidei ar interneta pieslēgumu un pieejas nodrošināšanai Latvijas bibliotēkās, par kura realizāciju atbild valsts aģentūra «Kultūras informācijas sistēmas» un kura nozīme nav diskutabla.

Savukārt valsts aģentūra «Jaunie «Trīs brāļi»» veic ēkas celtniecības realizāciju, kuras izmaksas veido 135 miljonus latu jeb 3,337 latus kvadrātmetrā. Salīdzinājumam — 2007. gadā vidējās jaunu bibliotēku ēku celtniecības izmaksas ASV veidoja 1683 latus kvadrātmetrā.

Ja mēs Latvijā velētos uzcelt vidēja līmeņa ASV bibliotēku, mēs maksātu par 68 miljoniem latu mazāk. Var secināt, ka 68 miljoni latu tiek pārmaksāti. Šeit būtu grūti spriest, par ko šī summa tiek pārmaksāta, vai tas ir arhitektoniskais risinājums vai arī šauru interešu vadītas projekta specifikācijas, vai tas ir tāpēc, ka neprotam vadīt šāda līmeņa projektus, vai arī tās ir klajas personiskās ambīcijas, kas būtiskākas par tautas interesēm.

Latvijas Nacionālajai bibliotēkai jaunu ēku noteikti vajag, bet kādēļ pārmaksāt? Par šiem 68 miljoniem latu būtu iespējams sakopt visu pagastu kultūras namus, lai tur varētu pulcēties cilvēki un organizēt pasākumus, dziedāt, dejot, zīmēt. Pieļauju iespēju, ka, būvējot jaunus bērnudārzus vai risinot ar mājokļiem saistītus jautājumus, pat vēl efektīvāk tiktu stimulēta ekonomika, par ko iestājas Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvics. Diemžēl mūsu valstī prioritātes ir tik šauras, ka visas tautas intereses šajās prioritātēs ietvert nemaz nevēlas. Vērtējot būvniecību valsts konkurētspējas kontekstā, jāsecina, ka bibliotēku celtniecības elementā mēs konkurēt nespējam.

Ar iztērētiem 135 miljoniem latu valsts aģentūras «Jaunie «Trīs brāļi»» izšķērdība nebeigsies, jo vēl plānoti teritorijas labiekārtošanas darbi, kas paredz gājēju celiņu, gājēju pārejas izbūvi un pazemes autostāvvietas izbūvi 270 automašīnām, kā arī paredzēta vēl viena daudzfunkcionāla ēka ar papildu 250 pazemes automašīnu stāvvietām.

Celtniecības objektu un patiesu kultūras vērtību kontekstā prātā nāk Krišjāņa Barona (1835–1923) vārdi: «Man klintsakmeni neveļat,/ Man pieminekli neceļat:/ No latvju dainām tas jau celts,/ Un nerūsēs šis tautas zelts.» Tādēļ aicinājums mūsu kultūras jomas kūrētājiem vairāk domāt par cilvēkiem, nevis betona un stikla monstriem.

 

Slakteris: budžeta pārpalikums būs astoņi miljoni latu

DELFI  07/09/08    Dienu pirms ceturtdien paredzētās Ministru kabineta (MK) ārkārtas sēdes par šī gada budžeta grozījumiem, finanšu ministrs Atis Slakteris (TP) paziņojis, ka, samazinot budžeta izdevumus par vairāk nekā 200 miljoniem latu, tiks saglabāts budžeta pārpalikums 0,05% no IKP jeb astoņu miljonu latu apmērā.

"Šāda bilance veidojusies, palielinot izdevumus atsevišķās budžeta sadaļās un samazinot izdevumus saskaņā ar valsts pārvaldes iestāžu iesniegtajiem plāniem," skaidrojis Slakteris. Finanšu ministrija portālu "Delfi" informēja, ka šādu bilanci iecerēts veidot nelielu īslaicīgu tautsaimniecības svārstību kompensēšanai.

Tomēr līdz ar budžeta grozījumiem ir domāts sniegt atbalstu vairākām nozarēm. Plānots piešķirt 88 miljonus latu pensiju indeksācijai un piemaksām pie vecuma pensijām, 10 miljonus - dotācijām sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem, bet vēl 1,5 miljoni latu paredzēti akcīzes nodokļa par izlietoto dīzeļdegvielu atmaksām lauksaimniekiem.

Attiecībā uz izdevumiem ministrs skaidrojis, ka netiks izdarīti valsts iepirkumi, kam nav pievienotās vērtības un kas nav tiešā veidā saistīti ar valsts pārvaldes pamatfunkciju veikšanu.

Kopumā grozījumos valsts budžeta ieņēmumi tiek plānoti 5,264 miljardu latu apmērā, bet izdevumi - 5,256 miljardu latu apmērā. Iepriekš apstiprinātajā budžetā ieņēmumi bija plānoti 5,499 miljardu latu, savukārt - izdevumi 5,338 miljardu latu apmērā. Atbilstoši valdības lemtajam katrai valsts iestādei savi tēriņi bija jāsamazina par 5,91%.

Saeima budžeta grozījumus pirmajā lasījumā varētu skatīt 15. jūlijā.

Jau vēstīts, ka šis nav vienīgais solis valdības realizētajā taupības politikā. Pēc iepriekš veiktiem portāla "Delfi" aprēķiniem varētu tikt atlaisti ap 1370 valsts tiešās pārvaldes iestādēs strādājošie.

 

Trīs viedokļi: Vai straujais cenu pieaugums tiešām pierims?

Ieva Vēja, Dainis Gašpuitis, Mārtiņš Kazāks,  Apollo  07/09/08

Ieva Vēja, DnB NORD bankas Ekonomisko pētījumu grupas speciāliste:

«Jūnijā beidzot sasniegts ilgi gaidītais rezultāts un gada inflācija no 17,9% maijā samazinājusies līdz 17,7%. Paradoksālā kārtā tas sakrīt ar brīdi, kad arvien satraucošāka situācija pasaules tirgos liek secināt, ka prognozes par inflācijas līmeņa būtisku pazemināšanos šā gada beigās, tuvojoties viencipara skaitlim, visticamāk, nepiepildīsies. Naftas cenu kāpums, pietuvojoties 150 dolāriem par barelu, jau kļuvis nekontrolējams, jau izskanējis Krievijas gāzes koncerna «Gazprom» paziņojums par dabasgāzes cenas palielinājumu Eiropai par piektdaļu, kas nozīmē gan tālāku gāzes un siltumenerģijas cenu pieaugumu Latvijai, gan sekojošu citu preču un pakalpojumu sadārdzināšanos.

Uz šā fona diezgan bezcerīgi izskatās Eiropas Centrālās bankas mēģinājumi ierobežot inflāciju eirozonā ar procentu likmju paaugstināšanu, kas nozīmē kredītu maksājumu pieaugumu ne tikai eirozonas valstīm, bet arī lielai daļai Latvijas iedzīvotāju.

Tieši pretēji — eiro likmju kāpums patlaban reāli nozīmē vēl tālāku dolāra vērtības samazināšanos, investoru vēl aktīvāku pievēršanos preču tirgiem un vēl tālāku energoresursu cenu kāpumu. Eirozonas pašreizējā situācija arī rada jautājumu par vienas valūtas un monetārās politikas atbilstību vairāku valstu interesēm, no kurām dažas jau tuvojas recesijai, un tām, tieši pretēji, patlaban būtu nepieciešams likmju pazeminājums, padarot lētākus kredītresursus un stimulējot ekonomisko aktivitāti. Starp šīm valstīm ir Īrija, Spānija, un šeit var minēt arī eirozonā neietilpstošo Latviju, kas labākajā gadījumā piedzīvo ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos un kur lielākā daļa kredītu ir eiro valūtā.

Inflācijas līmeņa pazemināšanās Latvijā jūnijā bija saistīta galvenokārt ar apavu, automašīnu, sadzīves tehnikas, audio, video un datortehnikas cenu samazināšanos un pārtikas cenu palielināšanos nedaudz lēnākā tempā nekā pirms gada. Būtiskāku inflācijas līmeņa pazemināšanos nav pieļāvušas arvien augošās degvielas cenas, kas kopējo inflācijas rādītāju palielinājušas par 0,24 procentpunktiem.

Sagaidāms, ka nākamajos mēnešos šīs arī būs dominējošās tendences, kad, no vienas puses, iekšzemes pieprasījuma vājināšanās dēļ pieaugs spiediens uz nepārtikas preču cenām, kam, no otras puses, pretim darbosies izmaksu pieauguma faktori, arvien sadārdzinoties energoresursiem, un būtiska inflācijas līmeņa pazemināšanās iespējama, tikai stabilizējoties situācijai pasaules energoresursu tirgū.»

Dainis Gašpuitis, SEB bankas makroekonomikas eksperts:

«Beidzot ar viena mēneša kavēšanos sagaidījām to, ko jau prognozējām ziemā. Proti, inflācijas pieauguma atslābumu vasaras sākumā. Šā gada jūnijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūniju, patēriņa cenas pieauga par 17,7%, bet 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palielinājies par 14,6%.

Lai arī pagaidām ir priekšlaicīgi izdarīt secinājumus, dati par jūniju atbilst līdz šim izteiktajām prognozēm, ka ilgi gaidītais cenu pieaugums otrajā gada pusē varētu pierimt. Tam pamatā ir iekšējie faktori, respektīvi krītošais iedzīvotāju un uzņēmēju ekonomikas vērtējums un tirgū valdošā piesardzība. Krītošā pirktspēja beidzot ievieš korekcijas apģērbam un apaviem, kā arī mājokļa iekārtu cenās. Cenu pazemināšanas ir neizbēgams pasākums, lai kaut cik iekustinātu patēriņu. Arī turpmāk tirgotājiem vajadzēs pārdomāt turpmāko cenu politiku, lai patēriņš nekristu tālākos mīnusos.

Joprojām uz notiekošajiem procesiem ekonomikā pasīvi reaģē viesnīcas un restorānu sektors. Tūristu skaits varētu mazināties, bet, ja arī izdosies to noturēt, vidējie tēriņi kritīsies noteikti, saskaroties ar Latvijas cenām. Līdz ar to agri vai vēlu arī šajā segmentā krītošais patēriņš ieviesīs savas korekcijas. Joprojām cenas pieauga alkoholam un tabakai. Par to lielā mērā jāpateicas cenu pieaugumam alum.

Sagaidāms, ka jūlijā un augustā valdīs līdzīgas tendences un gada inflācija skaitlis kritīsies vēl vairāk. Jaunu cenu pieaugumu varam sagaidīt rudenī, kad tiks paceltas gāzes cenas, līdz ar to redzēsim lielākus rēķinus par mājokli, taču jācer, ka tas nesasniegs to maksimumu gada inflācijas izpratnē, kāds tika sasniegts pavasara beigās. Pagaidām ir grūti prognozēt, par cik un kad tieši tas tiks veikts. Tendences pasaulē, kas saistītas ar pārtiku, joprojām liecina, ka cenas šiem resursiem būtiski nesamazināsies. Daudz noteiks graudaugu ražas un turpmākās naftas cenas. Ja tās turpinās pieaugt, arī pieprasījums pēc graudaugiem bioetanola ražošanai augs.

Savukārt naftas cenām, pēc starptautisko institūciju aplēsēm, ja arī ir iespējas samazināties, tad pavisam nedaudz. Savukārt ne-OPEC valstu spējas palielināt naftas ieguvi turpmākos piecus gadus ir izsmeltas, bet OPEC valstis naftas ieguvi palielināt neplāno. Līdz ar to ir visas iespējas, ka naftas un līdz ar to saistītās izmaksas turpinās augt, tādējādi kurinot globālo inflāciju. Nu jau kādu laiku var runāt par globālās inflācijas ēru, ko rada naftas cenu spiediens. Vissmagāk tos izjūt jaunattīstības un strauji augošās valstis, īpaši Āzijā. Tas nozīmē, ka pasaules fabrika — Āzija — eksportēs arvien lielāku inflāciju. To veicina arī vājais dolārs un zemās dolāra likmes. Tātad ārējo faktoru ietekme uz pašmāju inflāciju saglabāsies ļoti augsta, un jāatliek cerības par strauju un drīzu inflācijas būtisku samazināšanos. Turpmāka inflācijas samazināšanās lielā mērā būs atkarīga no šo faktoru turpmākās attīstības pasaulē.»

Mārtiņš Kazāks, Hansabankas galvenais ekonomists:

«Dati par patēriņa cenu inflāciju jūnijā iepriecināja un apstiprināja mūsu prognozes. Mēneša griezumā cenas pieauga par 0,7%, un patēriņa cenu gada inflācija jūnijā mazinājās līdz 17,7% (maijā 17,9%). Tas ir zemākais mēneša cenu kāpums šogad un pirmais gada inflācijas līmeņa kritums kopš pērnā gada maija. Tātad beidzot laba ziņa! Visticamāk, inflācijas «kalna virsotnei» jau esam pāri un turpmāk sekos pakāpeniska inflācijas tempu mazināšanās.

Kā gaidījām, lielāko ietekmi uz cenu kāpumu radīja degvielas sadārdzināšanās, kas mēneša inflāciju paaugstināja par 0,24 procentpunktiem. Diemžēl pasaules naftas cenu kāpuma dēļ degvielas sadārdzināšanās ir gaidāma arī turpmākajos mēnešos, kas radīs otrās kārtas efektu, sadārdzinot cenas citām precēm un pakalpojumiem. Kamēr energoresursu cenu attīstību Latvija ietekmēt nevar un mums jārēķinās ar samērā strauju šo cenu kāpumu, citu cenu dinamika atspoguļoja iekšzemes pieprasījuma pavājināšanos, kas norāda uz turpmāku inflācijas mazināšanos. Piemēram, pārtikas cenas mēneša laikā pieauga par 1,4%, no kurām vislielāko ietekmi (0,3 procentpunkti) uz kopējo mēneša inflāciju radīja gaļas un kartupeļu sadārdzināšanās. Kopējais pārtikas cenu pieaugums maijā bija zem vēsturiskā līmeņa (jo īpaši, ņemot vērā straujo degvielas cenu kāpumu iepriekš), kas skaidri apliecina, ka pieprasījuma mazināšanās dēļ (pārtikas mazumtirdzniecības reālais apgrozījums maijā samazinājās par 5,6% salīdzinot ar 2007. gada maiju) cenu kāpums ir bijis zemāks. Līdzīga situācija vērojama apaviem un apģērbiem, kam cenas mēneša laikā samazinājās par 1,8%, turklāt apģērbu cenu kritums bija vērojams jau maijā, kas ir netipiski agri (t. i., mazinoties pieprasījumam, tirgotāji samazinājuši cenas).

Kā galvenie faktori, kas liek prognozēt inflācijas mazināšanos, ir turpmāka iekšzemes pieprasījuma un inflācijas gaidu mazināšanās. Pieprasījuma spiediena mazināšanās ir vērojama jau kopš februāra, ko parāda stabilā pamatinflācija (inflācija, neiekļaujot administratīvo, degvielas un neapstrādātās pārtikas cenu kāpumu). Kā rāda patērētāju noskaņojuma pētījuma dati, inflācijas gaidas kopš gada sākuma ir būtiski mazinājušās.

Rudenī paredzētais gāzes un, visticamāk, arī siltumenerģijas tarifu kāpums gan neļaus gada inflācijai strauji nokristies, taču citi būtiski lēcieni nav gaidāmi. Atsevišķās produktu grupās deflācijas varbūtība šogad ir lielāka gan sezonālu faktoru (piemēram, pārtikai), gan arī vājāka pieprasījuma dēļ. Prognozējam, ka gada vidējā inflācija šogad sasniegs 16%, gada beigās gada inflācijai samazinoties līdz aptuveni 12%.»

 

 

 

Izglītībā un sadzīvē...

 

 

 

Profesors Rolfs Ekmanis grib pārcelties uz Latviju

Egīls Zirnis,  Diena  06/27/08    Tālajā Arizonā, kur vasaras ir neciešami karstas, jau ilgus gadus dzīvo, lekcijas lasa un latvju rakstniekus apcer profesors Rolfs Ekmanis. Nule viņš ar ģimeni bija iegriezies Latvijā.

Ekmaņa enerģiskā balss, gan ar pseidonīmu Māris Rauda ir labā atmiņā ikvienam, kas 70. un 80.gados klausījies Radio Brīvā Eiropa, tolaik būtiskāko brīvas informācijas nesēju latviešu valodā. Ekmanis gan te, gan trimdas žurnālā Jaunā Gaita un almanahā Latvija šodien bija ražīgs politiskās un kultūras dzīves komentētājs. Kolēģi no Brīvās Eiropas laikiem viņu raksturo kā brīnišķīgu cilvēku, kam svešas jelkādas birokrātisma izpausmes. Garmatainajam profesoram izskats savulaik uz Meksikas robežas radījis problēmas, jo robežsargiem šķitis, ka tādam noteikti jāizskatās narkotiku kontrabandistam. Arī šodien viņa izskats maldina: uzšķirot Latviešu rakstniecības enciklopēdijā Ekmaņa biogrāfiju, negribas ticēt, ka viņš dzimis 1929.gadā...

Rīgas centrs jau var stāties līdzās jebkurai Rietumeiropas pilsētai, saka Ekmanis: «Latviešu valodu uz ielas dzird vairāk vai arī nelatvieši ir kļuvuši klusāki. No otras puses, centrā, it īpaši pie valdības iestādēm ir sargs pie sarga.» Rolfa bērnības vietas mainījušās līdz nepazīšanai, turklāt bērnībā viss licies lielāks. Ekmanis gatavojas pārcelties uz Latviju. «Ja būtu kur normāli apmesties, būtu to jau izdarījis. Esmu mantojis īpašumu Jūrmalā, bet tas ir pilnīgs grausts. Latvijas birokrātija ir vienkārši neticama. Iesākām kārtot īpašuma lietas 1992.gada sākumā, tagad esam nonākuši tuvu pie zemesgrāmatas, bet pēdējā brīdī tiek pateikts, ka vēl tādi un tādi dokumenti vajadzīgi, jāpierāda asinsradniecība un tā tālāk. Tas īpašums nav nekāda Benjamiņa villa, pilsētas domei vajadzētu ar prieku tikt no tā vaļā, lai kāds sāk par to rūpēties un mazliet uzlabot - bet tur ir viens šķērslis pēc otra. Pēc pieciem sešiem gadiem tur viss sabruks.»

Krieviski kopš bērnības Arizonas valsts universitātē Ekmanis pasniedz vairākus kursus: literatūru, krievu literatūru, Austrumeiropas literatūru, literatūras un kultūras bijušās PSRS nekrievu reģionos. «Šos kursus izvēlas cilvēki, kas vēlas kļūt par pasniedzējiem, bet lielākoties tie, kas gatavojas nodarboties ar biznesu Austrumeiropā un Krievijā.» Lekcijas Ekmanis lasa angļu un krievu valodā. To drusciņ zinājis jau Latvijā: «Mūsu ģimenē par bērniem rūpējās Ozoliņa kundze. Ļoti latvisks vārds, bet viņa bija tīra krieviete un ar mani un māsu sarunājās krieviski. Kad veda mūs pastaigāties, vienmēr nonācām vai nu kādā krievu baznīcā, vai kapsētā, pa tām pastaigāties viņai patika.»

Ekmanis, grāmatas Latviešu literatūra zem padomēm (Latvian literature under the Soviets. 1940-1975) autors, turpina sekot latviešu literatūras jaunumiem, lai gan atzīst, ka tagad viņam tos dabūt ir grūtāk. «Agrāk Arizonas universitātē ar Latvijas Valsts bibliotēkas starpniecību pienāca gandrīz visi izdevumi, kas iznāca Latvijā. 50., 60.gados vairākiem pazīstamiem trimdas kultūras darbiniekiem Kultūras sakaru komiteja tos piesūtīja, gribi vai negribi, pat paši uzzināja, ja saņēmējs bija mainījis adresi.» Pašlaik Ekmanis raksta apceres par latviešu rakstniekiem enciklopēdijai Dictionary of Literary Biography. «Kad pienāca vadlīnijas, ieraudzīju, ka no manis gaida 40 lappuses par katru rakstnieku. Man pagāja pusgads, meklējot materiālus. Uzrakstīju 40 lappuses par Brigaderi un tikpat par Belševicu.»

Par Latvijas attīstību Ekmanis ir samērā labi informēts: «Man pienāk Diena, NRA, Baltic Times. Amerikāņu avīzēs tagad Baltija parādās ļoti reti. Nesen The New York Times bija ievadraksts, kurā bija pārmests amerikāņu valdībai un kongresam, ka NATO lietu sakarā viņi attiecībā pret Baltijas valstīm ir pilnīgi bez sirdsapziņas. Nupat Berlīnē tikos ar ģenerālkonsulu Medni, viņš sašutis rādīja krāsainu Ziemeļaustrumeiropas karti, kas bija parādījusies lielā Berlīnes avīzē un kurā bija skaidri un gaiši teikts, ka Baltijas valstis ir Krievijas interešu zonā.»

Ar savu kundzi Šelliju profesors iepazinies lekcijās. Reiz pirmajā lekcijā viņš bāris jaunu studenti, kāpēc viņa nav iegādājusies mācībām nepieciešamo krievu literatūras grāmatu, un dabūjis pretī: «Šī grāmata ir samērā dārga, es to nevaru atļauties.» Tad studente sākusi nākt uz privātstundām... Tagad Šellija mācās maģistratūrā un strādā skolā. Ekmaņu meita pabeigusi otro klasi. «Mājās ar viņu runāju tikai latviski. Ja kādreiz viņai kaut ko pasaku angliski, domādams, ka viņa latviski nesapratīs, viņa domā, ka kaut kas nav kārtībā, un atgādina man: «Saki latviski!».

 

Viedoklis: Kāpēc vēlas braukt projām no Latvijas?

Diāna Odumiņa, Dzirkstele   07/03/08    Meitene kā modele – slaida, skaista, kopta, inteliģenta. Pieci ārzemēs pavadītie gadi Lanu ir pārveidojuši no meitēna par dāmu. Senāk viņai bija latviski gaiši mati, tagad – ogļu melni, senāk acīs dzirkstēja humors, bet tagad tās ir nopietnas, sapņainas, reizēm skumjas. Kāpēc viņa no pārtikušas dzīves ārzemēs ir atgriezusies dzimtenē? Turklāt atgriezusies it kā uz palikšanu, bet tajā pašā laikā nejūtas te piederīga, laimīga. Kāpēc viņa domā par atgriešanos savās otrajās mājās – Austrijā?

"Visi, kas atgriežas mājās no ārzemēm, to dara tāpēc, ka skumst pēc radiem un draugiem. Esmu atgriezusies. Vainīgs ir portāls "www.draugiem.lv". Tas mani ļoti saskumdināja. Tur visi tik skaisti raksta par to, kas notiek Latvijā. Tur draugi ir kopā, svin dzimšanas dienas. Saskumu pēc saviem draugiem. Pēdējo pusotru gadu Austrijā es strādāju kādā zāļu ražošanas firmā par sekretāres asistenti. Ar šiem cilvēkiem man bija patīkami komunicēt, daudz mācījos no viņiem. Nebija viegli doties prom. Ilgi domāju, vai man braukt mājās vai palikt ārzemēs. Vienas dienas laikā sakrāmēju mantas un nolēmu: viss, vai nu tagad, vai nekad. Tieši tāpat – vienas dienas laikā – es 19 gadu vecumā pieņēmu lēmumu un sakravāju mantas, lai brauktu uz ārzemēm," saka Lana. Šī sajūta ir vairāk emocionāla, mazāk pakļaujas racionālam skaidrojumam.

Lana bilst: "Jā, man bija draugi Austrijā, tomēr es jutos viena. Tagad, atbraucot uz Latviju, man ir sajūta, ka es te esmu viena. Un man gribas atpakaļ. Šeit, Latvijā, ir jācīnās par eksistenci, dzīvi, nodrošinājumu. Austrijā ir jūtams pamats zem kājām, ko var nosaukt vienā vārdā – labklājība." Lana atgriezās Latvijā janvāra beigās. Tagad viņa ir meklējumos. Meitene Rīgā apmeklē manikīra un pedikīra kursus, vienlaikus viņa visu laiku domā, ko darīt tālāk. "Apstāties negrasos. Visticamāk, agri vai vēlu es atgriezīšos Vīnē, savā sapņu pilsētā. Tur es gribētu palikt un dzīvot," atzīst Lana. Kāpēc? Vai cer tur satikt savu princi?

Lana smej par jaunu meiteņu tiekšanos uz ārzemēm, lai apprecētos ar miljonāru. "Man nekad nav bijusi doma aizbraukt uz ārzemēm, lai tur apprecētos. Es paļaujos uz likteni, kā ir lemts, tā notiks. Bija, protams, arī Austrijā brīži, kad sirds iepukstējās straujāk. Tomēr šodien jūtos tā, ka neviens mani netur ne te, ne tur. Varu palikt tepat, varu braukt atpakaļ uz Austriju. Es neesmu tas cilvēks, kas par dzīves mērķi uzskata mīlestību. Laiks ir jāpavada tā, lai nekas nebūtu jānožēlo," saka Lana.

Viņa var salīdzināt darba tirgu, darba devēju un ņēmēju attiecības tur un te, jo pirms aizbraukšanas no Latvijas jau kopš 18 gadu vecuma bija sākusi patstāvīgas dzīves un darba gaitas, strādājot ziedu veikalā par pārdevēju.

"Latvijā darba devējs sevi pozicionē kā šefu, kas maksā algu un diktē noteikumus, kuriem jāpakļaujas bez ierunām. Austrijā ir citādāk. Tur liela nozīme ir personiskajām simpātijām vai antipātijām. Ja cilvēks patīk, viņu patur darbā, ja nepatīk, pēc trīs mēnešiem pasaka: tev ir jāiet projām. Latvijā turpretim darbinieku patur, bet visu laiku aiz muguras aprunā. Un tad ir sajūta: ko darīt?! Latvijā nevari aiziet pie darba devēja, lai pastāstītu par savu problēmu un lūgtu padomu, atbalstu. Austrijā tas ir pašsaprotami. Tur uzreiz domā, kā palīdzēt," saka Lana.

Austrijā ir ne tikai normēts darba laiks un pietiekams atalgojums. Patīkami, ka tur seko, lai ikviens būtu pienācīgi atpūties, lai tam nepietrūktu laika. "Austrijā mani darba devēji uzskatīja, ka cilvēkam ir labi jāatpūšas, jo tad viņš strādā ar atdevi, ar jauniem spēkiem. Tur redzēju tik daudz iespēju brīvā laika pavadīšanai! Es apmeklēju angļu valodas, moderno deju kursus, sāku mācīties klavierspēli. Neatceros, ka, Gulbenē dzīvodama, es tik īsā laika posmā būtu paspējusi tik daudz. Un Gulbenē man arī negribējās brīvajā laikā neko tādu darīt. Nejutu tam motivāciju, stimulu," saka Lana.

Austrijā ne tikai strādā ar mēru, bet arī ar mēru izklaidējas. "Sākumā man likās jocīgi, ka Austrijā cilvēki izklaidējas tikai līdz pusnaktij, jo pēc tam – beigta balle, jāiet gulēt. Visi pa mājām! No sākuma tas man nebija pieņemami, jo Latvijā tā nav. Tagad man liekas nepieņemami, ka šeit cilvēki izklaidējas visu nakti - līdz pat četriem vai pieciem rītā. Tādas izklaides man vairs nav svarīgas," bilst Lana. Kas vēl viņai patīk austriešos? Tā ir viņu sadzīves kultūra, attiecību kultūra! Austrijā cilvēki neapvainojas par kritiku.

"Latvijā mēdz notikt tā, ka cilvēki vienas dienas laikā pārtrauc attiecības, pārstāj kontaktēties, nepaskaidrojot savas rīcības iemeslu. Austrijā cilvēki vispirms atklāti izrunājas par savām jūtām un sajūtām, domām un tikai tad rīkojas," saka Lana.

"Austrijā es visbeidzot vairs nejutos kā ārzemniece. Jutos piederīga. Atgriežoties Latvijā... es vairs nevaru iejusties šajā sabiedrībā. Iepriekš piecu gadu laikā, protams, palaikam apciemoju savējos Latvijā, bet tas ir citādāk nekā atgriezties pavisam. Toreiz bija tā: kamēr visus apciemoju, nebija laika domāt par to, kā es pati te, Latvijā, jūtos. Tagad ir tā, ka vairs nesaprotu, ko pati gribu. Esmu arī sapratusi, ka Latvijā cilvēkam ir ļoti grūti patstāvīgi nostāties uz kājām," atzīst Lana.

Viņa domā, ka varbūt vēl vasaru pavadīs šeit, bet rudenī, iespējams, brauks prom.

"Aizbraucu no Gulbenes pirms pieciem gadiem brīdī, kad Latvija vēl nebija Eiropas Savienībā. Tad nebija nemaz tik viegli uzturēties ārzemēs. Vēlāk, kad Latvija pievienojās Eiropas Savienībai, vairs nebija problēmu legāli būt Austrijā un strādāt. Turklāt Austrijā sāku mācīties, apgūstot firmas vadību. Tā ieguvu darba atļauju. Tagad man tā vēl ir, tāpēc jebkurā brīdī varu atgriezties tur. No darbavietas, kur strādāju pēdējā laikā, es epastā saņemu jaukas vēstules. Man zvana uz mobilo tālruni un aicina atgriezties Austrijā. Ir sajūta, ka tur mani gaida," saka Lana.

Taču nebūt nav tā, ka dzīve ārzemēs viņai visu laiku bijusi kā medusmaize. Bija tāds brīdis, kad vienas dienas laikā Lana, akli uzticoties cilvēkiem, zaudēja darbu un atradās uz ielas bez naudas. Un atkal jau cilvēki bija tie, kas palīdzēja rast izeju no šķietamās bezizejas. "Tad es nezināju, kurp man doties un ko man darīt. Palīdzēja jauniegūta paziņa. Apmeklējot angļu valodas kursus, biju iepazinusies ar kādu kundzi. Izmisumā piezvanīju viņai, pastāstīju par savu problēmu un lūdzu naktsmājas līdz brīdim, kad varēšu braukt atpakaļ uz Latviju. Sieviete deva man pajumti un pierunāja meklēt citu darbu. Tā es atkal nostājos uz kājām, jo cilvēki, ar kuriem iepazinos Austrijā, nebija pret mani vienaldzīgi," saka Lana.

Kāds Austrijā ir latvieša tēls?

"Interesanti, ka austriešiem ir izveidojies priekšstats par latviešiem kā par depresīviem pesimistiem. Savā ziņā piekrītu. Man savukārt ļoti patīk austriešu pieeja dzīvei. Tur es iemācījos neizlikties, neslēpt savas emocijas, atklāti par to izrunāties un atbrīvoties no negatīvā. Piemēram, ja man ir slikts garastāvoklis, ja es šodien slikti jūtos, tad tas ir dabisks stāvoklis, par kuru nav jākaunas. Viss pāriet. Nav jāizrāda, ka man iet labi, ja patiesībā tā nav. Tas man ļoti patika," saka Lana.

Viņa atzīst, ka piecu gadu laikā, ko pavadījusi ārzemēs, ir mainījusies. "Manuprāt, esmu pārvērtusies pozitīvajā virzienā. Katrs cilvēks laika gaitā mainās, aug, attīstās. Var jau arī stāvēt uz vietas un palikt, kāda esi. Par sevi domāju, ka mani uzskati par dzīvi ir mainījušies," prāto meitene.

 

Prestižāko pasaules universitāšu šiks

Guntis Kokars, Žurnāls "Nedēļa"   07/03/08    Mūsdienās nevienu nepārsteidz, ja potenciālais students dodas nevis uz kādu no Latvijas augstskolām, bet uz ārvalstīm. Padomju varas gados to varēja tikai izredzētie, turklāt galvenokārt tādi, kas augstāko izglītību jau bija ieguvuši PSRS. Parasti to sauca par kvalifikācijas paaugstināšanu. Mūsdienās starp tā sauktajām G-8 valstīm notiek īsta sāncensība par ārvalstu studentu piesaistīšanu.

Bija laiks, kad Padomju Savienība lepojās ar savu Patrisa Lubumbas vārdā nosaukto starptautisko universitāti. Ārvalstnieki – pārsvarā no Āzijas un Āfrikas – lielā skaitā mācījās arī Rīgas Aviācijas institūtā. Tomēr šīs mācību iestādes ir beigušas eksistēt vai arī zaudējušas popularitāti. Piemēram, no Krievijas atbaida pastāvīgās rasisma izpausmes no vietējo iedzīvotāju puses. Tāpēc konkurence par ārvalstu studentu piesaistīšanu galvenokārt ir starp pārējām lielā astoņnieka valstīm. Līderi un galvenie konkurenti, protams, ir ASV un Lielbritānija. Jāpiebilst, ka no 2,7 miljoniem studentu, kas izglītību iegūst ārzemēs, 90% to dara G-8 valstīs.

ASV vēl saglabā līderpozīcijas

ASV universitātes joprojām ir pašas vilinošākās ārzemju studentiem un pagaidām ieņem pirmo vietu viņu mācīšanā. Tomēr vairākos rādītājos Lielbritānijā iegūstamā izglītība ir perspektīvāka. Tam ir vairāki iemesli. Pēc 2001. gadā notikušajiem terora aktiem ASV tika veikti stingri drošības pasākumi. Tas skāra arī ārzemju studentus, un viņu skaits krietni samazinājās. 2004. gadā studentu daudzuma kritums bija 28, bet 2005. gadā – 5%.

Agrākās masveidības atjaunošana nenotiek tik viegli, kā gribētos. Amerikāņu Izglītības padome, kas konsultē pēc diploma iegūšanas, konstatējusi, ka iesniegumu maģistra grāda iegūšanai šogad ir par 8% vairāk, bet 2007. gadā bija par 12% vairāk nekā 2006. gadā. Tomēr mācību iestādes, kas jau četrus gadus piedalās aptaujās par studentu skaitu un viņu sastāvu, atzinušas, ka, salīdzinot ar 2003. gadu, kopējais ārzemju studentu apjoma kritums joprojām ir 27%. Tomēr arī 2002.–2003. gadā, apkopojot jebkuras mācību programmas apgūstošos, ārvalstnieki bija vien 0,6% no studentu kopskaita. Tikai 2006./2007. mācību gadā šis skaitlis sasniedza 3,2%.

Lielbritānijas unikālā reforma

Britu salās augstāko izglītību iegūst gandrīz divreiz mazāk ārvalstu studentu – 12% jeb 330 tūkstoši. Tomēr ASV krietni zaudē citā rādītājā – Apvienotajā Karalistē izglītību iegūst 16% ārvalstnieku un 84% vietējo. Amerikā attiecīgi 3% un 97%. Ņemot vērā šīs skaitliskās attiecības, Lielbritānijas pozīcijas ir labākas. Tās liecina par to, ka britu salās lielākam skaitam augstskolu ir pieredze darbā ar ārvalstu studentiem. Tās savstarpēji konkurē par viņu piesaistīšanu, tātad ir ieinteresētas mācību procesa uzlabošanā un labāku sadzīves apstākļu radīšanā. Regulāri notiek ārzemju studentu aptaujas par to, vai viņus apmierina mācību priekšmetu pasniegšanas līmenis un mācību kursu saturs.

Šogad laikraksta The Times pielikums, kas veltīts augstākās izglītības problēmām, pētniecības kompānijai I-Graduate pasūtīja pētījumu, kurā tika aptaujāti 40 tūkstoši ārvalstu studentu dažādās valsts augstskolās. Respondenti atbildēja, ka izglītības līmenis, ko sniedz Apvienotajā Karalistē, ir ļoti augsts. Lielbritānijas valdība universitātes izglītībai pievērš lielu uzmanību. 1992. gadā sākās reforma – valsts universitātes tipa koledžas un politehniskos institūtus masveidā pārveidoja par universitātēm. Tās ieguva tiesības piešķirt izglītības pakāpes, tāpat kā gadsimtiem vecās mācību iestādes. Līdz 1992. gadam valstī bija 52 universitātes, bet no 1997. līdz 2007. gadam tām pievienojās vēl 54.

Šos pārveidojumus britu valdība bija spiesta izdarīt pēc rūpīgas situācijas analīzes nacionālajā un starptautiskajā darba un izglītības tirgū. Ir zināmi secinājumi, kādus izdarīja 1997. gadā izveidotā Komiteja augstākās izglītības jautājumos. Pirmkārt, darba tirgū ar katru gadu vajadzēs vairāk speciālistu ar augstāko izglītību. Otrkārt, palielinās pieaugušo skaits, kuri savulaik neieguva augstāko izglītību, bet pašlaik ir nobrieduši tās iegūšanai. Treškārt, Lielbritānijai jāņem vērā fakts, ka starptautiskajā tirgū pieaug konkurence. Izdzīvošanai, bet vēl vairāk panākumu gūšanai ir nepieciešams lielāks skaits izglītotu cilvēku, kuri pārvalda progresīvākās ražošanas un informatīvās tehnoloģijas. Tādēļ ir nepieciešama izglītošanās nepārtrauktība, ko ieteicams īstenot pēc iespējas tuvāk patērētājam. Ceturtkārt, nacionālās ekonomikas attīstība nav iespējama bez augstāko skolu attīstības, bez ekonomikas, kas balstīta uz zināšanām, izveidošanas. Rietumos to dēvē par knowledge based economy. Piektkārt, augstākā izglītība galu galā veicina visas sabiedrības kopējo progresu un tās potenciāla izvēršanu.

Der pieminēt, ka universitāšu skaita palielināšanās nav tikai viena statusa maiņa pret citu. Jaunākajām augstskolām valdība piešķir ievērojamus līdzekļus, kas rēķināmi miljonos sterliņu mārciņu. Tos izmanto veco mācību korpusu rekonstrukcijai, jaunu korpusu, laboratoriju un studentu kopmītņu celtniecībai. Ļoti bieži jaunās universitātes kļūst par galvenajiem darba devējiem savā reģionā. Tās kārtīgi atstrādā tajās ieguldīto naudu, izpildot savu galveno misiju – sagatavo izglītotus cilvēkus un veic zinātniskos pētījumus. Par spīti neilgajam pastāvēšanas laikam – viena otra no tām jau kvalitatīvi apdzen vecās augstskolas. Izdevuma The Guardian reitingā Plimutas un Roberta Gordona vārdā nosauktā universitāte, kas savu statusu ieguva 1992. gadā, jau tiek uzskatīta par labāku nekā Liverpūles (dibināta 1903. gadā) un Ņūkāslas (1963). Iespējams, drīz reitingā parādīsies arī Vusteras vai Vinčesteras universitātes, kas jauno nosaukumu ieguva tikai 2005. gadā.

Konkurence reitingos

Par Lielbritānijas izglītības sistēmas panākumiem liecina fakts, ka šogad publicētajā labāko pasaules augstskolu reitinga THES/QS pirmajā desmitniekā ir sešas amerikāņu un četras britu universitātes. Pirmo vietu jau otro gadu pēc kārtas ieguva Hārvarda universitāte, bet otro dalīja Kembridža, Oksforda un Jēla. Londonas Universitātes koledža apdzina Masačūsetsas tehnoloģisko institūtu, bet Londonas imperiālā koledža – Prinstonu. Tomēr būtiskākais ir fakts, ka vairākas no jaunajām britu universitātēm manāmi uzlaboja savu pozīciju reitingā. Bristoles universitāte pakāpās no 64. uz 37. vietu, Londonas Karaliskā koledža no 46. uz 24., Birmingemas universitāte no 90. uz 65, Šefīldas augstskola no 102. uz 68. vietu. Par vairākiem desmitiem vietu pieauga reitings arī Jorkas un Sauthemptonas universitātēm.

Bristoles universitātes marketinga un komunikāciju direktors Berijs Teilors uzskata, ka Lielbritānijas augstskolu panākumi izskaidrojami ar jaunu reitinga sastādīšanas metodoloģiju. Agrākajos divos gados augstskolu pasniedzēju zinātnisko darbu citēšanas indekss galvenokārt tika aprēķināts pēc publikācijām angļu valodā iznākošajos izdevumos. Šogad tika ņemtas vērā publikācijas arī citās valodās. Tāpat pasniedzējiem, kuri vērtēja citu universitāšu darbu, aizliedza izteikties par paša pārstāvēto augstskolu. Starp 200 vispopulārākajām augstskolām ASV ieguva 57 vietas, bet Lielbritānija – 32. Jāņem vērā fakts, ka ASV ir apmēram 300 tūkstoši iedzīvotāju, bet Apvienotajā Karalistē nedaudz vairāk par 60 tūkstošiem. Amerikā viena no attīstītākajām universitātēm ir apmēram uz 526,3 tūkstošiem, bet Lielbritānijā uz 187,5 tūkstošiem iedzīvotāju.

Specializācija un izglītības cena

Augstākās izglītības politikas institūta dati liecina, ka ASV zaudē Apvienotajai Karalistei bakalauru, kuri apgūst zinātnes un inženieru specialitātes, skaita ziņā. Lielākā daļa amerikāņu studentu (42%) specializējas biznesā sociālās un tiesību zinātnēs. Precīzās zinātnes, inženieru un matemātikas zinību apguves jomā – 17, mākslas un citās humanitārajās zinātnēs – 15, pedagoģijā – 8 un citās disciplīnās – 16%. Lielbritānijā viss ir sabalansētāks: sociālās zinātnēs, biznesā un tiesībās – 32, precīzajās zinātnēs inženiera vai matemātiķa specialitātē – 27, mākslā un citos humanitārajos priekšmetos – 22, pedagoģijā – 3 un citās nozarēs – 16%. Tātad ASV zaudē britiem to zinību apgūšanā augstskolās, kuras ir pieprasītākās mūsdienu ekonomikas attīstīšanai.

Izglītība ir arī liels finanšu tirgus. The Economist dati liecina, ka starptautiskā izglītības tirgus gada apgrozījums 2007. gadā bija 30 miljardi dolāru. ASV, apmācot ārvalstu studentus, nopelnīja 13,3 miljardus, bet Lielbritānija – 17,5 miljardus. Iegūt izglītību šajās valstīs ir dārgs prieks, jo mācības pirmā reitinga desmitnieka augstskolās ASV gadā maksā 34–35 tūkstošus dolāru, bet Lielbritānijā – 17,5 tūkstošus sterliņu mārciņas. Amerikāņiem ir lielākas iespējas sniegt saviem talantīgākajiem studentiem materiālo atbalstu. Pārējo valstu augstskolas atpaliek no līderiem, un tur ir sava specifika. Piemēram, Francijā studenti galvenokārt nāk no bijušajām kolonijām – Alžīrijas, Marokas un dažām citām Āfrikas valstīm. Labu izglītību var iegūt Kanādā, tomēr turienes universitātes nav tik populāras. Savukārt vācu valodai pasaulē nav tādas izplatības kā angļu.

FaktI:

Pasaules 10 labākās universitātes 2007. gadā (THES/QS versijā)

- Hārvarda universitāte – ASV

- Kembridžas universitāte – AK

- Oksfordas universitāte – AK

- Jēlas universitāte – ASV

- Londonas Impēriskā koledža – AK

- Prinstonas universitāte – ASV

- Kalifornijas Tehnoloģiskais institūts

- Čikāgas universitāte

- Londonas Universitātes koledža

Masačūsetsas Tehnoloģiskais institūts

 

 

 

 

 

 

Dziesmu un deju  svētkos...

 

 

Dziesmu un deju svētku norise

Diena   07/03/08

Datums	Laiks	Pasākums	Norises vieta
4. jūlijs, piektdiena	12.00	Vokālo ansambļu konkursa fināls	Mazajā ģildē
5. jūlijs, sestdiena	14.00	Tautas lietišķās mākslas izstādes Es vidū atklāšana	Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā
	19.30	Dziesmu svētku virsvadītāju un virsdiriģentu godināšana	Dziesmu svētku parkā
	21.00	Sakrālās mūzikas koncerts	Doma baznīcā
6. jūlijs, svētdiena	11.00	Gājiens	11.novembra krastmala — Rātslaukums — Brīvības piemineklis — Dailes teātris
	12.00	Dziesmu svētku gadatirgus atklāšana	Vērmanes dārzā
	12.30	Tautas mūzikas ansambļu un lauku kapelu maratons	Vērmanes dārzā
	17.00	Koncerts Deju svētkiem — 60	Arēna Rīga
	21.00	Atklāšanas koncerts Dziedot dzimu, dziedot augu	Mežaparka Lielajā estrādē
7. jūlijs, pirmdiena	12.00	Koklētāju ansambļu konkurss	Rīgas Latviešu biedrības namā
8. jūlijs, otrdiena	10.00	Pūtēju orķestru konkurss	Lielajā ģildē
	10.00	Koru konkurss	LU Lielajā aulā
	18.00	Senioru koru un deju kolektīvu koncerts	Doma laukumā
	19.00	Simfoniskās mūzikas koncerts	Latvijas Nacionalajā operā
	22.00	Deju svētku koncertuzvedums No sirsniņas sirsniņai	Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsala
9. jūlijs, trešdiena	12.00	Teātra dziesmuspēles	Vērmanes dārzā
	17.00	Ārzemju viesu kolektīvu koncerts	Doma laukumā
	21.00	Vokālo ansambļu garīgās mūzikas koncerts	Rīgas Sv.Jāņa baznīcā
	23.00	Vokālo ansambļu koncerts Mīlestības dziesmas	Doma dārzā
10. jūlijs, ceturdiena	12.00	Mazākumtautību festivāls Latvijas vainags	Vērmanes dārzā
	12.00	Deju svētku koncertuzvedums No sirsniņas sirsniņai	Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsala
	18.00	Mazākumtautību festivāla Latvijas vainags koru koncerts	Koncertzālē Ave sol
	19.00	Tautas mūzikas koncerts	LU Lielajā aulā
	20.00	Koncerts Veltījums tautasdziesmai	Rīgas Kongresu namā
	22.00	Deju svētku lieluzvedums Izdejot laiku	Daugavas stadionā
11. jūlijs, piektdiena	12.00	Pūtēju orķestru dižkoncerts	Doma laukumā
	20.00	Z.Liepiņa un M.Zālītes rokopera Lāčplēsis	Arēnā Rīga
	22.00	Deju svētku lieluzvedums Izdejot laiku	Daugavas stadionā
	0.00	Svētku dalībnieku balle	Daugavas stadionā
12. jūlijs, sestdiena	11.00	Folkloras diena	Latvijas Etnografiskajā brīvdabas muzejā
	12.00	Bērnu vokālo ansambļu koncerts Rīgas kalnu noslēpumi	Vērmanes dārzā
	15.00	Kokļu mūzikas koncerts	Lielajā ģildē
	17.00	Tautas tērpu laureātu skate	Rīgas Latviešu biedrības namā
	17.30	Dziesmu svētku gadatirgus slēgšana	Vērmanes dārzā
	21.00	Noslēguma koncerts Latvija — Saules zeme	Mežaparka Lielajā estrādē

 

 

Dziesmu svētkus plāno apmeklēt 44% rīdzinieku

DELFI  07/01/08    Šogad Dziesmu un deju svētkus apmeklēs 44% ekonomiski aktīvo rīdzinieku - kā skatītāji Dziesmu un deju svētkus apmeklēs 35% iedzīvotāju, bet kā dalībnieki - 9%. Svētkus vispār neapmeklēs 40% no aptaujātajiem iedzīvotājiem, bet 16% vēl nav skaidrības par dalību svētkos, liecina mārketinga pētījumu kompānijas "Factum" jūnijā veiktā aptauja.

Kādos no iepriekšējiem Dziesmu un deju svētkiem ir piedalījušies vairāk nekā 80% no aptaujātajiem rīdziniekiem, kuri šogad svētkos piedalīsies gan kā skatītāji, gan kā dalībnieki.

Aptuveni 60% iedzīvotāju vecumā no 45 līdz 64 gadiem pasākumus noteikti apmeklēs gan kā skatītāji, gan kā dalībnieki. Vislielākā iedzīvotāju daļa jeb vairāk nekā divas trešdaļas, kas plāno apmeklēt Dziesmu un deju svētkus, ir vecumā pēc 65 gadiem. Aptaujāto jauniešu vidū tikai nepilni 40% plāno apmeklēt Dziesmu un deju svētkus gan kā skatītāji, gan kā dalībnieki.

No tiem Rīgas iedzīvotājiem, kuri svētkos piedalīsies kā skatītāji, 65% gatavojas apmeklēt kādu no koncertiem. 47% atbildēja, ka apmeklēs svētku gājienu, savukārt 23% apmeklēs citus ar svētkiem saistītus pasākumus. 

Aptaujā tika noskaidrots arī tas, ko cilvēki šogad sagaida no Dziesmu un deju svētkiem. Kopumā cilvēku gaidas saistās ar saviļņojošām emocijām un patīkamiem pārdzīvojumiem (46%), kopības izjūtu un skaistiem priekšnesumiem (45%). Vairāk nekā trešdaļa Rīgas iedzīvotāju no svētkiem sagaida izdziedāšanos un izdejošanos, kā arī daudz smaidīgu cilvēku Rīgas ielās. Ceturtā daļa aptaujāto sagaida grandiozu šovu un saturīgus pasākumus.

Daudz mazāk ir tādu cilvēku, kuriem šī gada Dziesmu un deju svētki saistās ar ne tik pozitīvām emocijām. 14% rīdzinieku no šiem svētkiem sagaida satiksmes ierobežojumus, un 17% sagaida drūzmu un daudz cilvēku. Tikai nepilni 4% no šī gada Dziesmu un deju svētkiem neko negaida.

Pētījumā tika uzdots jautājums arī par to, cik svarīgi Dziesmu un deju svētki ir cilvēkiem Latvijā. Vairums aptaujāto rīdzinieku, no tiem, kuri piedalīsies vai apmeklēs kādu no Dziesmu un deju svētkus pasākumiem, svētkus vērtē kā svarīgus vai ļoti svarīgus latviešu tautai (89%). Svētkus par vienlīdz svarīgiem atzīst dažādu vecuma un citu grupu cilvēki (vērtējot skalā no 1 līdz 5, kur 1 ir "ļoti mazsvarīgi" un 5 ir "ļoti svarīgi", atbilžu vidējais vērtējums svārstījās no 4,3 līdz pat 5).

 

Dziesmu svētku mājas lapā atskaņos tiešraides no koncertiem

DELFI  07/04/08    Dziesm usvētku mājas lapā līdztekus visai svarīgākajai un aktuālākajai informācijai par svētku rīkošanu, pasākumiem, fotogrāfijām ir ievietotas ziņas par visām tiešraidēm no svētku koncertiem, kas tiks raidīti gan svētku mājas lapā, gan LTV, Latvijas radio 1 un Latvijas radio 3 Klasika.

Oficiālajā mājas lapā www.dziesmusvetki2008.lv tiešraides tiks raidītas ar stereo skaņu, informē pasākumu organizētāji.

Doma laukumā uz lielā ekrāna tiks raidītas visas LTV tiešraides, izņemot Deju lieluzvedumu un koncertus, kuri laukumā tiks rādīti nākamajā svētku dienā, tādējādi pārklājoties ar tobrīd Doma laukumā noritošajiem pasākumiem.

Uz ekrāna svētku laikā arī varēs skatīt emocionālākos brīžus no iepriekš notikušiem Dziesmu un deju svētkiem, kā arī LTV veidotos sižetus par svētku vēsturi.

Tiešraides varēs skatīt arī viesnīcas "Konventa sēta" teritorijā Jāņa sētā. Koncertu "Veltījums tautasdziesmai" 10. jūlijā varēs vērot uz ekrāna arī pie Kongresu nama.

 

Zināmi Dziesmu un deju svētku vokālo ansambļu konkursa uzvarētāji

DELFI  07/05/08    Piektdien, 4.jūlijā, Dziesmu un deju svētku priekšvakarā Rīgā noslēdzās vokālo ansambļu konkurss, kas noteica labākos vokālos ansambļus bērnu, sieviešu, vīru, senioru, jaukto un pusprofesionālo vokālo ansambļu grupās.

Vokālie ansambļi pirmo reizi Dziesmusvētku vēsturē ir pilntiesīgi svētku dalībnieki un piedalās svētkos ar 3 koncertiem - bērnu vokālo ansambļu koncerti "Rīgas kalnu noslēpumi" Vērmanes dārzā, koncertu Jāņa baznīcā un koncertu "Mīlestības dziesmas" Doma baznīcas dārzā.

Konkursa rezultāti:

Bērnu ansambļu grupā:

1.vieta  -Baldones pilsētas domes vokālā grupa Spuldzītes vējā

2vieta   -Liepājas mākslinieciskās jaunrades centra Vaduguns bērnu vokālais ansamblis Gaismiņa

2.vieta - Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra Mazā ģilde bērnu vokālais ansamblis Palāsītes

3.vieta  - Bērzgales k/n meiteņu vokālais ansamblis Knifs

Sieviešu vokālo ansambļu grupā:

1.vieta - Ogres k/c vokālā grupa Anima Solla (arī balva par labāko  tautasdziesmas a capella unisonā izpildījumu)

2.vieta - Vecumnieku Mūzikas un mākslas skolas meiteņu vokālais ansamblis Lirium (arī balva par labāko latviešu orģinālmūzikas atskaņojumu)

2.vieta - Liepājas Mākslinieciskās jaunrades centra Vaduguns sieviešu vokālais ansamblis Gaismiņa

3.vieta - Lielvārdes k/n vokālā grupa

3.vieta - Lēdmanes t/n sieviešu vokālais ansamblis Stari

Vīru vokālo ansambļu grupā (1.vieta netika noteikta);

2.vieta -Ķeguma t/n vīru vokālā grupa

3.vieta - Skrīveru pagasta k/n vīru vokālais ansamblis

Jaukto vokālo ansambļu grupā:

1.vieta - Jaunpils vokālā grupa Vocalica

2.vieta - Dekšāres pagasta padomes jauktais vokālais ansamblis  Ieklausies

2.vieta - Rēzeknes pilsētas k/n vokālā grupa (arī balva par stilistiski labāko programmas izpildījumu)

2.vieta - Ilūkstes k/c jauktais vokālais ansamblis The Sharks

3.vieta - Jelgavas pilsētas pašvaldības aģentūras jauktais vokālais ansamblis Da Capo

Senioru vokālo ansambļu grupā (1.vieta netika noteikta):

2.vieta - Aizkraukles pilsētas k/n sieviešu vokālais ansamblis Maļinovij zvon

3.vieta - Madlienas k/n senioru vokālais ansamblis Tik un tā

3.vieta - Tukuma pensionāru biedrības sieviešu vokālais ansamblis Sidrabrasa

Pusprofesionālo vokālo ansambļu grupā:

1.vieta - Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra Mazā ģilde vokālā grupa Teria par labāko programmas dramaturģiju

1.vieta - RDKD vokālā grupa Putni

2.vieta - Daugavpils mūzikas vidusskolas vokālistu ansamblis

3.vieta - Imantas k/c vīru vokālais ansamblis Harmonija Rīgai

 

Tūkstošiem cilvēku Rīgas ielās sveic Dziesmu un deju svētku gājiena dalībniekus

DELFI  07/06/08    Ar muzikālu signālu no Rīgas rātsnama torņa un pūšamo instrumentu kvarteta spēlētu "Rīga dimd!" svētdien, 6.jūlijā, svinīgi tika atklāts XXIV Vispārējo latviešu Dziesmu un XIV Deju svētku gājiens.

Rātslaukumā svētku dalībniekus sveica valsts augstakās amatpersonas, bet visa gājiena maršrutā gar malām bija izvietojušies tūkstošiem skatītāju. Kuplākais skatītāju pulks manāms bija pie Brīvības pieminekļa, kas ir gājiena viena no centrālajām vietām.

Gājiena priekšgalā tika nesti 26 Latvijas karogi, simbolizējot visus Latvijas rajonus. Tiem sekoja, kā jau katros Dziesmu un deju svētkos ierasts, vēsturiskais „Līgo" karogs, kurš saglabājies kopš pirmajiem svētkiem. „Līgo" karogam sekos šī gada svētku karogs, kurš gājienā piedzīvos savu pirmo parādīšanos . Karoga idejas autors ir Aigars Ozoliņš, to darinājusi māksliniece    Grasberga.  2008.gada Dziesmu un deju svētku karogā izrakstītā svētku simbola zīme - ir saule kā gaismas un mūžības simbols, kas kalpos kā vienojošais motīvs XXIV Vispārējos latviešu Dziesmu un XIV Deju svētkos. Zīmē ir attēlota saule, veidota no nevienāda lieluma punktiem. Punkti simbolizē katru no dalībniekiem, kas visi kopā rada īpašo Dziesmu un deju svētku gaisotni, emocijas, vienotības sajūtu.  

Aiz Dziesmusvētku karoga tika nests Deju svētku karogs, un tam sekoja orķestris. Pirmie pēc karogiem tika sveikti svētku goda virsdiriģenti  - Terēzija Broka, Ausma Derkēvica, Jānis Dūmiņš, Imants Kokars, Gido Kokars, Pauls Kvelde, Roberts Zuika un XIV Deju svētku goda virsvadītāji - Marga Apsīte, Aija Baumane, Ojārs Grasis, Imants Magone, Zigurds Miezītis, Vilis Ozols, Ingrīda Saulīte, Uldis Šteins, Osvalds Štrauss un Uldis Žagata. Viņiem sekoja XXIV Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģenti - Aira Birziņa, Ivars Cinkuss, Jānis Erenštreits, Agita Ikauniece, Mārtiņš Klišāns, Sigvards Kļava, Jēkabs Ozoliņš, Arvīds Platpers, Edgars Račevskis, Māris Sirmais, Ints Teterovskis, Romāns Vanags, Jānis Zirnis, XIV Deju svētku virsvadītāji ir Jānis Ērglis, Taiga Ludborža, Jānis Marcinkevičs, Ilze Mažāne, Arta Melnalksne, Iluta Mistre, Zanda Mūrniece, Jānis Purviņš un Gunta Skuja, pūtēju orķestru virsdiriģenti ir Raitis Ašmanis, Haralds Bārzdiņš, Artūrs Maculēvičs, Jānis Puriņš, Egons Salmanis un Pēteris Vilks.

Visi Dziesmu un deju svētku Goda virsvadītāji gājienā brauca astoņos kabrioletos.

Gājienā tika sveicināti arī kora „Kamēr..." vestie „Saules dziesmu" komponisti no visas pasaules. Aiz Mākslinieciskās un Dziesmu svētku padomes gājienā gāja svētku Lieldraugi atbalstītāji, rīkotāji, un koncerta „Deju svētkiem - 60" dalībnieki, kuriem jau plkst. 17.00 sakās koncerts Arēnā Rīga. Kā ierasts, pēc visiem novadiem gājienu noslēgs Rīgas pilsētas dalībniekiem. Pirms Rīgas pilsētas gāja arī trimdas tautiešu kolektīvi, savukārt viesu kolektīvu pārstāvji gāja kopā ar saviem Latvijas draugu kolektīviem. 

Sākotnēji bija plānots, ka gājiens ilgs 5-5,5 stundas, taču, kā tas bijis iepriekšējos Dziesmu svētkos, gājiens ieilga. Gājiena maršruts bija Daugavas krastmala - Rātsnams - Kaļķu iela - Brīvības piemineklis - Dailes teātris. Dalībniekiem jānoiet gājienā aptuveni 2 kilometri.

 

Rīdzinieki sašutuši par Dziesmusvētku 'ieskandināšanu' tehno ritmos visas nakts garumā

DELFI  07/06/08    Daudzi rīdzinieki sašutuši par Dziesmusvētku "ieskandināšanu" tehno ritmos visas nakts garumā.

Pagājušajā naktī Rīgā, Zaķusalā notika gadskārtējais "Essential KnockOUT" elektroniskās deju mūzikas brīvdabas festivāls. Kā stāstīja vairāki sašutuši pilsētnieki, pasākums bija ļoti skaļš, un visu nakti tuvā un tālā apkārtnē cilvēki nav varējuši doties pie miera.

Pasākums bijis tik skaļš, ka cilvēki tā masīvos ritmus izbaudījuši pat Mārupē, Šampēterī, nepieminot tuvo Pārdaugavu, kur iedzīvotāji naktī nav varējuši normāli atpūsties.

Kā klāstīja kāda Mārupes iedzīvotāja, plkst.2 naktī viņai bijis pa gultu jālēkā "Essential" pasākuma ritmos. "Var naktīs rīkot pasākumus, bet kaut kādām robežām ir jābūt," pauda sašutusī Mārupes iedzīvotāja.

Sašutumu pauda arī Eiropas parlamenta deputāts Ģirts Valdis Kristovskis, kurš notikušajā vainoja Rīgas mēru Jāni Birku.

„Gan Rīgas pilsētas Kārtības policijas dežūrdaļa, gan Valsts policijas palīdzības tālrunis naktī uz 6.jūniju atbild vienu un to pašu - „Neko nevaram darīt! Zinām! Jūs esat jau vismaz piectūkstošais zvanītājs! Pasākuma Essential Knock OUT rīkotāji ir saņēmuši Rīgas Domes atļauju līdz pieciem rītā Zaķusalā rīkot savu nakts pasākumu ar atļauju pārsniegt pieļaujamo trokšņu līmeni līdz pieciem rītā!" savā paziņojumā saka Kristovskis.

„Dzīvoju Pārdaugavā, kilometrus piecus no Zaķusalas. Tātad simtiem tūkstošu Rīgas iedzīvotāju vismaz šādā rādiusā jūtas līdzīgi. „Zvana pat no Imantas Mēs nevaram doties un mērīt trokšņu līmeni, atbild Rīgas pilsētas kārtības policijas dežūrdaļa. Pasākuma rīkotājiem ir Birka atļauja. Mums nav tiesību iejaukties", trokšņa mērogu un savu attieksmi raksturo policijas dežūrdaļa," aizvadītās nakts notikumus raksturoja Eiropas parlamenta deputāts.

Šis nav pirmais gadījums, kad vērienīga izklaides pasākuma dēļ rīdziniekiem plašā apkārtnē ticis traucēts naktsmiers. 2006.gada augustā Andrejsalā notika "Extreem" un "House" mūzikas pasākums, kas notika Rīgas pilsētas svētku laikā. Amatpersonas un pasākuma rīkotāji vēlāk taisnojās, ka pieļaujamie decibeli pasākumā neesot tikuši pārsniegti.

Kā  pastāstīja Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību biroja priekšniece Ieva Rekšņa, minētā pasākuma laikā Valsts policijas darbinieki veikuši reidu, pārbaudot vai "Essential KnockOUT" apmeklētāji nelieto narkotikas. Precīzu informāciju par aizturētajiem policijas pārstāve solīja sniegt pirmdien.

 

Vieni aizgāja apgaroti, citi – garlaicības mākti

Kristaps Kārkliņš,  NRA  07/08/08    No sajūsmas pilnas pacilātības līdz vilšanās pilniem iespaidiem, ka bijis garlaicīgi un jāmieg vai ciet, – tik diametrāli pretēji paši dziedātāji, skatītāji un speciālisti vērtē svētdienas vakarā Mežaparka Lielajā estrādē notikušo dziesmu un deju svētku atklāšanas koncertu.

Svētku dalībnieki ir gandarīti, ka tiem bija iespēja pēc piecu gadu pārtraukuma atkal kāpt uz skatuves un izdziedāt tiem domāto repertuāru, taču diriģenti un horeogrāfi to vērtē pretrunīgi.

Vairāki aptaujātie speciālisti norāda uz līdz galam nepārdomāto programmu. Tā daudzi par programmā nevietā iekļautu uzskata Jura Karlsona komponēto Dziesmu svētku uvertīru. Tā atklāšanas koncertā skanēja pirmā. Teju desmit minūtes spēlēja simfoniskais orķestris, un to laikā nekas nenotika. Televīzijas operatori bija spiesti rādīt klusējošo dziedātāju sejas un čalojošos apmeklētājus.

Tie, kas rūpīgi sekoja programmā nodrukātajam saturam, pamanīja, ka četras dziesmas koncertā neskanēja. Izrādās, tās iepriekšējā naktī izņemtas no repertuāra divu iemeslu dēļ – lai koncerts neievilktos vēl par kādu stundu un klausītāji aiz garlaicības gluži neaizmigtu, visai atklāti Neatkarīgajai pastāstīja viens no koncerta organizatoriem, kurš negribēja, lai min viņa vārdu. "Bija dažas dziesmas, kuras ģenerālmēģinājumā neizdevās, tāpēc izņēmām no repertuāra," oficiālo versiju stāsta svētku virsdiriģents Edgars Račevskis. Viņa apdarē veidotās precību dziesmas speciāli izvēlētas tā, lai dziedātājiem un skatītājiem būtu jautri – varētu dungot vai dziedāt līdzi. Tas visa koncerta laikā bija viens no retajiem sadziedāšanās brīžiem, citkārt dziesmu grāmatās bija jādur deguni pašiem dziedātājiem, par publikas līdzi dziedāšanu nemaz nerunājot.

Dziesmu un deju svētku noslēguma pasākumu Latvija – Saules zeme organizatori sola daudz interesantāku, atraktīvāku un, galvenais, lai visiem būtu iespēja sadziedāties. Iespējams, tieši daudzo nezināmo dziesmu skandēšana atklāšanas koncertā bija pie vainas tam, ka daļai skatītāju nebija emocionālās pacilātības sajūtas.

Tikmēr dziesmu un deju svētku atklāšanas koncerta mākslinieciskā vadītāja Aira Birziņa uzskata, ka trīsarpus stundas ilgais koncerts, kas iestiepās vēl pēc pusnakts, bijis pietiekama garuma un tajā atskaņotie darbi bijuši atbilstoši. "Dziesmu svētkus nedrīkstētu uztvert kā šovam līdzīgu koncertu, kur jāmēra viss pēc dinamiskuma līdzīgi citiem koncertiem. Tas notiek reizi piecos gados, un visiem cilvēkiem, kas amatiermākslā iegulda daudz sava laika un enerģijas, šie svētki ir liels notikums. Arī skatītājiem tas ir notikums," Neatkarīgajai saka virsdiriģente, kura pati svētdienas vakarā piecas reizes kāpa diriģentu tribīnē.

Tam īsti nepiekrīt dzejniece Māra Zālīte, kurai pietrūcis citkārt izjustās kopkora un publikas "kopīgās elpošanas". "Es principā ļoti izvairos kritizēt dziesmu svētkus, jo tie paši par sevi tiešām ir fenomens, ko mēs visi mīlam. Un ļoti grūti kritizēt to, ko mīl. Bet tomēr, domājot par nākotni, rīkotājiem ļoti nopietni jāizanalizē koncerta struktūra, lai neatkārtotu tādu kļūdu, kāda šogad tomēr bija. Bija daudzas sīkas kļūdas, kas summējās un koncertu faktiski padarīja neefektīvu," spriež dzejniece.

Jau pusotru mēnesi pirms dziesmu svētkiem maestro Raimonds Pauls sarunā ar Neatkarīgo pauda bažas, ka atklāšanas koncerta koncepcija nav īsti pārdomāta un tā arī īsti nav saprotams, kas visā programmā būšot galvenais. Maestro atklāšanas koncerta vietā labāk būtu gājis uz deju lieluzvedumu Arēnā Rīga, kas notika pāris stundas ātrāk.

Bet dziesmu un deju svētku biroja vadītājs Romāns Vanags paļāvās, ka koncerta režija, kuru uzticēja Mirdzai Zīverei, būs iespaidīga. Viņam izrādījās taisnība tiktāl, cik tas attiecas par māksliniecisko daļu – muzikālais noformējums bungu un dūdu ansambļa Auļi izpildījumā, attēlu projicēšana uz akustiskā vairoga, ja vien neskaita to mirkli, kad vairāki projektori uzkārās, gaismu spēles –, vispārējā vērtējumā tas viss bija izcili. Toties lielai daļai apmeklētāju tā arī netapa skaidrs, kāpēc dalībnieku uziešanai uz estrādes un pēc tam prom aiziešanai bija nepieciešami gari pārtraukumi, ko televīzijā aizpildīja ar daudzām reklāmas pauzēm, bet klātienē cilvēkiem zuda pacilātība. "Atklāšanas koncertā dalībnieku vidū bija redzamas ļoti daudzas vienaldzīgas sejas, dziesmu grāmatās ieurbušies skati. To emocionālo lādiņu, ko varēja dot, koncerts nedeva," uzskata R. Pauls.

Tikmēr A. Birziņa aicina pārdomāt, kādu mērķu vadīti apmeklētāji dodas uz šiem svētkiem. "Galvenā problēma ir tieši tajā – daudzi, kas atrodas ļoti tuvu skatītāju zonai vai skatuvei, tur nav īsti tādēļ, ka grib klausīties. Troksnis un sadzīve apkārt estrādei, manuprāt, nepiederas tāda veida koncertiem, kādi ir dziesmu svētki," uzsver kordiriģente.

Viena no kļūdām, ko pamanīja ikviens apmeklētājs, bija alus tirdzniecība Mežaparka Lielajā estrādē. Iepriekš plaši izziņotais aizliegums tirgot alkoholiskos dzērienus, tostarp alu, beigās neatbilda realitātei. Rīgas izpilddirektora Andra Grīnberga izdotais rīkojums aizliedza alus tirgošanu alejā, nevis estrādes teritorijā, tāpēc puslitru miestiņa par pusotru latu pēc pulksten septiņiem vakarā varēja brīvi iegādāties, un to daudzi arī darīja.

KĀ VĒRTĒJAT DZIESMU UN DEJU SVĒTKU ATKLĀŠANAS KONCERTU?

Dzejniece, filoloģe Māra ZĀLĪTE:

– Man koncerts jāsadala divās daļās, ņemot vērā to, ka fināls bija Zigmara Liepiņa un mans jaundarbs, spriedīšu par to koncerta daļu, kas bija līdz šim. Diemžēl man jāsaka, pietrūka koncertam iekšējās dramaturģijas, tas ir pārāk stilistiski saraibināts un sastāvēja no pārmērīgi daudziem elementiem, kas traucēja iegūt tādu dziļu vienmērīgu elpošanu, kas nepieciešama tādam lielam korim. Es domāju, tādu kopīgu elpošanu ar publiku. Šo vienmērīgo kopīgo elpošanu nevarēja sasniegt ar šādu repertuāra sastādījumu. Arī ar stilistiski galīgi nesaderīgiem elementiem, kas tur bija. Es principā ļoti izvairos kritizēt dziesmu svētkus, jo tie paši par sevi tiešām ir fenomens, ko mēs visi mīlam. Un ļoti grūti kritizēt to, ko mīli. Bet tomēr, domājot par nākotni, rīkotājiem ļoti nopietni jāizanalizē šā koncerta struktūra, lai neatkārto tādu kļūdu, kāda tā tomēr bija šogad. Bija daudz sīku kļūdu, kas summējās un koncertu faktiski padarīja neefektīvu. Fināla daļu atturēšos vērtēt.

Komponists Raimonds PAULS:

– Vai var neizteikties? Droši vien katrs – gan mākslinieciskais vadītājs, gan režisors – būtu veidojis citādi. Te bija izdomāts tāds variants. Lai jau tauta reaģē uz to. Līdzko es kaut ko pateikšu, to izskaidros savādāk. Mani nedraugi metīsies virsū. Žēl, ka es neaizgāju uz deju koncertu, jo tas esot bijis daudz temperamentīgāks, jautrāks. Mēs esam nonākuši pie tā, pie kā nonākam pēc katriem dziesmu svētkiem. Runājam gari un plaši – gājiens par garu, jāmaina programma, taisīsim tā, taču rezultāts ir tāds, ka gājiens esot bijis garākais svētku vēsturē. Žēl, ka cilvēki tiek izmocīti. Programma varēja būt uz pusi īsāka. Pirmkārt, tas ir atklāšanas koncerts, kurā daudzas dziesmas arī visādā ziņā varēja atstāt citiem pasākumiem. Kas ir dziedāšanas svētki? To parāda koristu sejas, attieksme pret to. Tur bija redzamas ļoti daudzas vienaldzīgas sejas, dziesmu grāmatās ieurbušies skati. To emocionālo lādiņu, ko varēja dot, koncerts nedeva. Cerēsim uz Māri Sirmo noslēguma koncertā.

Koncerta mākslinieciskā vadītāja, virsdiriģente Aira BIRZIŅA:

– Es esmu gandarīta pēc koncerta izskaņas, jo koncerta beigās dziedātāji grib dziedāt vēl. Tās ir labas beigas. Man šķiet, mēs redzam, ka tas ir tradicionāls dziesmu svētku koncerts ar ļoti daudz a capella dziesmām. Bija ļoti daudz skaistu brīžu, kopā ar gaismām, bildēm, kas videoekrānā vijās cauri koncertam ar jauku domu, stāstu. Es negribu teikt, ka koncerts bija par garu. Dziesmu svētki ir reizi piecos gados. Dziesmu svētkus nedrīkstētu uztvert kā šovam līdzīgu koncertu, kur jāmēra viss pēc dinamiskuma līdzīgi citiem koncertiem. Tas notiek reizi piecos gados, kad visi šie cilvēki amatiermākslā darbojas un iegulda daudz sava laika un enerģijas, viņiem šie svētki ir liels notikums. Arī skatītājiem tas ir notikums. Ja skatītājs, kurš iet uz svētkiem, iet svinēt, tad tas nav par garu. Ja cilvēks nāk izklaidēties, tad dziesmu svētki nav tā vieta, kur jāiet. Galvenā problēma ir tieši tajā – daudzi, kas atrodas ļoti tuvu skatītāju zonai vai skatuvei, nav te īsti tādēļ, ka viņi grib klausīties. Dzīve, kas notiek blakus mežā un pie celiņiem, – tur troksnis un sadzīve ir ārkārtīgi plaša un daudzveidīga. Manuprāt, tas nepiederas tāda veida koncertiem, kādi ir dziesmu svētki. Tas ir kopējs manifestējošs laiks.

Virsdiriģents Edgars RAČEVSKIS:

– Es domāju, bija ļoti jauki. Bija publikas interese. Koncerts bija pārpildīts. Estrāde ar dziedātājiem bija pilna. Dziedāja ar ļoti labu noskaņojumu. Man atsauksmes ienāk no klausītājiem un skatītājiem, kas skatījušies televīziju. Dziedātāju vidū bija daudzas skaisti apgarotas seja. Jāsaka, man tiešām daudzas lietas patika. Protams, ir tādas, kuras kritiski jāpārvērtē. Bija dažas dziesmas, kuras ģenerālmēģinājumā neizdevās, tāpēc samazinājām un izņēmām no repertuāra. Gatavojot precību dziesmas, ņēmu vērā latviešu tautasdziesmas, kuras ir tik bagātas – skumjas, bēdīgas, drastiskas. Tāpēc saliku kopā, lai dziedātājiem un skatītājiem būtu interesanti. Dziesmu svētku kustība ir iesākusies atbilstoši mūsu domām un iecerēm. Bija jūtama dziedātāju sajūsma. Pavēroju no malas – pāris meitenes ar asarām acīs atvadījās no publikas. Tā ka pārdzīvojums bija aizgājis līdz sirdij.

Latvijas Ārstu biedrības prezidents, ārsts Pēteris APINIS:

– Man pa īstam iepatikās tikai pēc puses koncerta, tad, kad atgriezāmies pie latviešu tautasdziesmām. Sākums bija mazliet par lēnu. Man ļoti patika Renārs Kaupers, bet zināma daļa no jaunajiem darbiem, kas bija iekļauti programmā, mani neaizrāva. Un vēl mani šausmīgi satrauc, ka neļāva fotografēt, jo vienmēr fotografēju ar profesionālo kameru. Man absolūti nav nekāda muzikālā izglītība un zināšanu, man šajā pasākumā patīk būt kopā ar citiem skatītājiem.

 

Viedoklis: Dziesmu svētki uz Kamēr... viļņa

Arno Jundze,  NRA  07/07/08    Dziesmu svētki šogad pienākuši uz Pasaules saules dziesmu viļņa. Jauniešu koris Kamēr... un diriģents Māris Sirmais ceturtdienas vakarā sarīkoja tādu uguņošanu Latvijas Universitātes Lielajā aulā, ka pēc tās Rīgai nedimdēt ir vienkārši neiespējami.

Pasaules saules dziesmas ausīs skan vēl šobrīd, komentāru rakstot. Galvenais tikai neieslīgt letiņiem raksturīgajā lielībā – esam labākie un lielākie dziedātāji, jo mūsu talanti būtībā balstās uz mūsu nevarības skrandām. Var tikai piekrist Raimondam Paulam, kas ceturtdien tiešraidē no Pasaules saules dziesmām Latvijas Televīzijas pirmajā kanālā diezgan skarbi pateica – nu cik var vest tādas zvaigznes kā Kančelli vai Desjatņikovu un rādīt, kā Māris Sirmais taisa brīnumus Universitātes aulā. Koncertzāles trūkums ir kauns visai valstij.

Šajā nedēļā viss pamatā virzījās tikai uz to, lai Rīga varētu dimdēt – filma un romāns par brāļiem Kokariem, pēdējie mēģinājumi un uztraukumi pirms ilgi gaidītā sākuma. Kā būs, to vērosim turpmākajās dienās, un atliek vien cerēt, ka svētki nepārvērtīsies mielēs nevienam šīs valsts pilsonim. Būtu arī labi, ja mūsu attieksmi nevarētu definēt ar pārfrāzētu prātulu – pēc dziesmu svētkiem kaut vai ūdens plūdi. Tiklīdz rīkotāji būs atvilkuši elpu, Neatkarīgās kultūras lappuses pēc svētkiem aicinās uz notikušā analīzi. Ir pietiekami daudz lietu – gan mākslinieciskas, gan organizatoriskas (estrāde, stadions, biļetes) ko nevar atlikt uz pēdējo brīdi. Kāpēc gan šie dziesmu svētki, pārmaiņas pēc, nevarētu kļūt par pēdējiem, pirms kuriem laikrakstus rotāja koši virsraksti – Lielā estrāde var sabrukt, svētki apdraudēti. Nākamie svētki jāsāk rīkot jau šoruden.

Bet tas viss vēl būs. Baudīsim vasaru, svētkus, atvaļinājumus un neaizmirsīsim, ka bez dziesmām Rīgā un citur Latvijā notiek visnotaļ aizraujošas lietas. Muzeji jaunnedēļ vērs vaļā vairākas izstādes – otrdien igaunis Andruss Jonass Rīgas mākslas telpā piedāvās lietas, kas noteikti piesaistīs laikmetīgās mākslas fanus, bet ceturtdien francūža Žana Lirsā daiļrade Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā pulcēs gobelēnu cienītājus. Abiem šiem notikumiem pa vidu kas pavisam savdabīgs. Trešdien grāmatu namā Valters un Rapa tiks spēlēts teātris – Vecpilsētas teātris piedāvās jauniestudējumu Spēle ar brāļiem pēc Anšlava Eglīša darbu motīviem.

Gribētu cerēt, ka dziesmu svētku laiks ar savu pacēlumu varētu kļūt latviešiem par tādu kā savdabīgu klikšķi smadzenēs. Lai nāktu atskārsme, ka tas, kas šajās dienās mutuļos Rīgā, nudien nav vajadzīgs kādiem šmurgulīgiem pipļukiem no Britu salām, kas savā valstī veido bomziskā lumpenproletariāta svēto un nesatricināmo bāzi, bet te atbrauc lēti piedzerties un izkauties, vai solīdiem kultūrtūristiem. Nevajag klanīties ne vieniem, ne otriem, jo dziesmu svētki vajadzīgi mums pašiem. Pēc identitātes un pašapziņas izslāpušajiem tā ir lieliska iespēja atrast latviskās atslēgas. Tāpēc nepārvērtīsim svētkus par klanīšanos vai žēlu vaimanāšanu, par etnogrāfisku indiāņu rezervātu. Nepļāpāsim par identitāti, darīsim tā, lai pēc tās izslāpušajiem rodas vēlme šai identitātei pievienoties, nevis novērsties kā no kaut kā gluma, lišķīga un visiem vējiem iztapīga.

Leģendārs ir nostāsts par Krišjāni Valdemāru, kurš savulaik Pēterburgā pie savām kopmītnes durvīm piesprauda uzrakstu "latvietis". Iztiksim šobrīd bez teiksmām. Cik latviešu tagad pie savām durvīm varētu piespraust šādu uzrakstu? Un cik latviešu firmu rīkosies tikpat nesavtīgi kā tie Rīgas latviešu uzņēmēji, kas pirmajos dziesmu svētkos par velti guldināja un baroja koristus no visas Latvijas? Ja spēsim pieiet dziesmu svētku lietai ar sirdi nevis ar kalkulatoru, klusībā lēšot iespējamo varku, Latvija nepazudīs.

 

Gavilē paši par savu naudu

Aija Kaukule,  Latvijas Avīze  07/08/08    Šogad pirmoreiz Dziesmu un deju svētku gājienā lepni sevi izrādīja arī Īrijas latviešu kora "eLVe" daudzkrāsu karogs.

Kora krāšņajā karogā ieausts gan īru zemes simbols – gleznainās Mohēras klintis, gan Latvijas zaļās pļavas, saulriets un daudzkrāsu varavīksne. Gar malām kā lentes aizvijas gan Latvijas, gan Īrijas karogu krāsas.

Par skaistā karoga auduma tapšanas finansiālo atbalstu kora dalībnieki ir pateicīgi Latvijas valstij. Tomēr pirms diviem gadiem Dublinā dibinātā jauktā kora divdesmit dalībnieki uz Dziesmu un deju svētkiem ceļojuši uz Latviju par pašu līdzekļiem – tāpat kā pērn uz ārzemju latviešu dziesmu svētkiem Indianopolisā.

Kā stāsta kora diriģente Inguna Grietiņa, kura pēc izturēta konkursa no septembra būs Īrijas Nacionālā televīzijas un radio filharmonijas kora pirmais soprāns, – gada sākumā saņemtā ziņa par iespēju piedalīties svētkos sagaidīta ar neviltotu prieku. Par pašu līdzekļiem iegādāti arī tautas tērpi – latviešu audējas gan bijušas pārāk aizņemtas, lai darinātu jaunus, visiem vienādus. Tā nu korim ne vien raibi krāšņs karogs, bet katru Latvijas novadu pārstāvošs atšķirīgs tautas tērps. "Centāmies iegūt pilnu tautas tērpa komplektu. Tas gandrīz arī izdevās – paliku vien bez ņiebura," smej Inguna Grietiņa.

Arī kora dalībnieku uzturēšanās izdevumus Latvijā dziedoņi daļēji sedz no pašu sapelnītā. Nelielu ieguldījumu devusi Īrijas latviešu biedrība. Tomēr arī tā tiek uzturēta no pašu iemaksātajām biedru naudām.

Tieši finansiālu apsvērumu dēļ apciemot dzimteni izdodas visai reti. Tālab Dziesmu svētki ir iespēja satikties ar draugiem, radiem un paziņām. Liela daļa nopelnīto līdzekļu ieguldīti kora koncertturneju finansēšanā.

Lai gan ar saknēm daudzi dziedātāji turas pie Latvijas, Dziesmu svētku birojā "eLVe" ir ārvalstu kolektīvu sarakstos. "Savā ziņā pareizi – atbraucot uz dzimteni, tomēr jau jūtamies savādāk nekā Latvijas latvieši. Starp ārvalstu kolektīviem – esam bijuši gan Anglijā, gan Amerikā – savukārt esam Latvijas latvieši," tāds ir kora vadītājas secinājums. Toties dziedātāji secinājuši, ka, ārpus Latvijas dzīvojot, esot pat kļuvuši patriotiskāki. Dziesmu svētku gājienā izdzirdot pazīstamās tautasdziesmas, grūti bijis novaldīt asaras.

Korī satikušies gan latvieši, kas Īrijā ieradušies jau pirms astoņiem gadiem, gan tādi, kas iebraukuši pavisam nesen. Īrijā dziedātāji tiekas reizi nedēļā Īrijas Latviešu biedrības sarūpētajās telpās. Dziedātāji ierodas gan turpat no Dublinas, gan mēro ievērojamu ceļa gabalu no attālās Belfāstas valsts ziemeļos.

Tikšanās allaž izvēršoties ne tikai par mēģinājumu, bet arī draugu sarunām un jaunāko aktualitāšu apspriešanu. Patiesībā kora mēģinājumi ir vienīgā satikšanās reize pēc darbā pavadītas nedēļas. Sarunu tēma – arī ikdienas dzīve. Visi kora dalībnieki, pateicoties labajai angļu valodas prasmei, lielākoties strādā savā specialitātē. Viņu vidū gan žurnāliste, gan datoru firmas speciālisti un pat Indijas vēstniecības darbinieki. Pati kora vadītāja patlaban strādā Īrijas Latviešu biedrības skolā "Saulgriezītis". Šeit nesen sadarbībā ar slavenajiem "Čikāgas piecīšiem" tapusi bērnu vokālā grupa "Mazais letiņš", – ar lepnumu piebilst I. Grietiņa.

Tomēr nav tā, ka latviešu dziedātāji dzīvo noslēgtā komūnā. Koris ar koncertiem viesojies Eiropā un citur pasaulē. Turklāt nodibināta draudzība ar Īrijas Maijo karalistes kori. Starp citu, īru draugu koris arī ir šo Dziesmu un deju svētku viesu kolektīvu skaitā.

Īrijas latviešu koris "eLVe" daudzbalsīgajam svētku kopkorim pievienosies Dziesmu svētku lielajā noslēguma koncertā. Bet pirms tam koristus gaida pieņemšana "integrācijas ministra" Oskara Kastēna birojā.

 

Dziesmu jeb koru karos noskaidroti labākie Latvijas kori

LETA  07/09/08    Vakar, 8.jūlijā, Latvijas Universitātē visas dienas garumā XXIV Vispārējo latviešu Dziesmu svētku laikā notika dziesmu jeb koru kari, kura laikā tika noskaidroti labākie Latvijas kori.

Jaukto koru grupā pirmo vietu ieguvis koncertorganizācijas "Ave Sol" jauniešu koris "Kamēr", otro vietu - Rīgas Latviešu biedrības jauktais koris "Austrums", savukārt trešajā vietā ierindojušies divi kori - Latvijas Kultūras akadēmijas jauniešu koris "Sola" un Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra Mazā ģilde jauniešu koris "Balsis".

Sieviešu koru grupā pirmo vietu izcīnījis Jelgavas 4.vidusskolas meiteņu koris "Spīgo". Otrajā vietā palicis Latvijas Universitātes sieviešu koris "Minjona", savukārt trešo vietu dala Rīgas domes Kultūras departamenta un Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas sieviešu koris "Sapnis" un Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas sieviešu koris "Balta".

Vīriešu koru grupā koru sacensībās notikusi sīva konkurence par uzvarētājiem, līdz ar to vienādi augstu punktu skaitu ieguvis Rīgas Tehniskās universitātes vīru koris "Gaudeamus" un Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra Mazā ģilde vīru koris "Frachori", dalot pirmo un otro vietu. Trešajā vietā vīru koru grupā ierindojies Rīgas domes Kultūras departamenta Jaunais Rīgas vīru koris.

Kopumā dziesmu karos piedalījās 36 kori, kas dziedāja starptautiskas žūrijas priekšā obligāto un izvēles repertuāru, aģentūru LETA informēja Dziesmu un deju svētku preses sekretāre Aiva Rozenberga.

Dziesmu jeb koru kari norit jau kopš svētku pirmsākuma. Šogad koru sniegumu izvērtēja starptautiska žūrija, ko vadīja Latvijas radio kora diriģents Kaspars Putniņš, tajā bez Latvijas pārstāvjiem bija arī pieredzes bagāti mūzikas speciālisti no Norvēģijas, Šveices, Lietuvas, Igaunijas.

 

Koru karu žūrija balsoja par "Kamēr" diskvalifikāciju

Andris Saulītis, Laura Šupstika, speciāli Dienai   07/09/08    Koru karu žūrija otrdien balsoja par to, vai neizslēgt no konkursa kori Kamēr, kas plūca lielākos laurus savā grupā, jo kora priekšnesums neatbilda konkursa nolikumam. To Dienai apstiprināja žūrijas priekšsēdētājs Kaspars Putniņš. Septiņiem žūrijas locekļiem balsojot, divi bija par izslēgšanu, savukārt pieci, ka korim jāatļauj piedalīties karos.

“Koris Kamēr dziesmu karos pārkāpa divus nolikuma punktus, bet žūrijas balsošanas rezultātā tomēr netika diskvalificēts,” atklāja K.Putniņš. Kamēr priekšnesums pārsniedzis noteikto metrāžu, turklāt priekšnesumā tika izmantots mūzikas instruments ar fiksētu skaņas augstumu, kas nav atļauts.

Žūrijas loceklis Orests Silabriedis Dienai norādīja uz vēl vienu pārkāpumu, kas bijis vairākiem koriem -  dziesmu hronometrāžas pārsniegšanu.  Laika limitu pārsnieguši vairāki kori, tomēr Kamēr izcēlies ar to, ka hronometrāža pārsniegta “radikāli”. “Žūrijā neviens ar hronometru nesēž, tāpēc uzreiz nefiksējām pārkāpumus,” stāsta O.Silabriedis un norāda, ka žūrija uz skaņdarbu ilgumu nedaudz “pievērusi acis”.

“Galvenais, ko citi kori pārmeta Kamēr, ka viņi izvēles dziesmā izmantoja mūzikas instrumentu, lai gan nolikums paredz a capella dziedājumu,” skaidro O.Silabriedis. Tieši par šo pārkāpumu žūrijā izvērtušās nopietnākās diskusijas, kas noslēdzās ar balsojumu.

Lēmumu neizslēgt kori no dalības konkursā žūrija pieņēma balsojot. Žūrija bija septiņi locekļi, tostarp Kaspars Putniņš, Orests Silabriedis un vēl pieci ārvalstu speciālisti. Divi no žūrijas locekļiem balsoja par to, ka kori Kamēr jādiskvalificē, savukārt pieci bija pret. Kurš balsoja pret nav zināms.

K.Putniņš savu balsojumu neatklāja, vien noteica: “Ja reiz ir noteikumi, tad ir.” Arī O.Silabriedis savu izvēli paturēja noslēpumā, uzsverot, ka lēmums tika pieņemts koleģiāli un tāpēc nav apstrīdams.

Jau ziņojām, ka Dziesmu svētku koru karos jaukto koru grupā uzvarēja koris Kamēr, savukārt sieviešo koru grupā – Spīgo, bet vīru koru grupā pirmo vietu nepiešķīra, savukārt otro vietu dala kori Gaudeamus un Frachori.

Jaukto koru grupā otro vietu ieguva Austrums, savukārt trešo vietu dala Kultūras akadēmijas koris Sola un jauniešu koris Balsis.

Sieviešu koru grupā otro vietu ieguva Romāna Vanaga vadītais koris Minjona, bet trešo vietu dala kori Sapnis un Balta. Vīru koru grupā trešo vietu ieguva Jaunais Rīgas vīru koris.

Kopumā Dziesmu karos visas dienas garumā piedalījās 36 kori, kas dziedāja starptautiskas žūrijas priekšā obligāto un izvēles repertuāru.

Tika pasniegtas arī speciālbalvas. Kordiriģents Jāniz Zirnis to ieguva par muzikalitāti un par to, ka trīs viņa vadītie kori piedalījās koru karu finālā. Par debiju speciālbalvas ieguva Līga Celma un Kaspars Ādamsons, savukārt obligāto dziesmu vērtējumā par labāko izpildīto dziesmu vīru koru grupā nosaukta "Mūžu mūžos būs dziesma" I(V.Kaminskis, I.Ziedonis) kora Frachori izpildījumā; sieviešu koru grupā - "Aunu aunu balti kajas" (latviešu tautas dziesma I.Ramiņa apdarē) kora Minjona izpildījumā; jaukto koru grupā - "Pūt, vējiņi" (latviesu tautas dziesma I.Ramiņa apdarē) kora Kamēr... izpildījumā.

 

 

 

 

 

 

 

Š o n e d ē ļ

laiks vairāk ir apmācies un
lietains, saulīte uzspīd pavisam reti...

Arī gaiss ir kļuvis nedaudz vēsāks – dienā

termometra stabiņš uzkāpj līdz +1 9 ^oC. Bet

ūdens gan ar katru dienu paliek arvien siltāks

un peldēt gribētāju skaits aug. Nenopļau-

tās pļavas joprojām ir ziedošas, bet dār-

zi mirkst ūdenī. Savukārt mežos

parādījušās pirmās

s ē n e s ...

 

Anda Jansone, trešdien, 9. jūlijā