Kas jauns Latvijā?

Nr. 539:  2008. g.  10. - 27. jūlijs

 

 

Gribīgo koalīcijā, Eiropā un citur pasaulē...

 

Viedoklis: Lienošā dubultpilsonība

Askolds Rodins,  Diena  07/16/08    Jūnija beigās stājās spēkā Krievijas prezidenta dekrēts, saskaņā ar kuru Latvijas un Igaunijas nepilsoņi drīkst ieceļot šajā valstī bez iebraukšanas vīzām. Pirms tam viņi tika pie tiesībām bez vīzām iebraukt Eiropas Savienības (ES) valstīs. Diskriminēto lomā nonāca Latvijas un Igaunijas pilsoņi — neatkarīgi no nacionālās piederības. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka drīz vien publiskajā telpā parādījās ziņas par Krievijas Domē strādājošu darba grupu, kas gādāšot, lai šī netaisnība tiktu novērsta. Tiesa, ne attiecībā uz visiem Latvijas un Igaunijas pilsoņiem, bet tikai tiem, kurus atzīs par "tautiešiem".

Tās, neapšaubāmi, ir katras valsts tiesības — noteikt kārtību, kādā tajā ierodas un tur uzturas ar šo valsti juridiski nesaistīti cilvēki. Latvijas pilsoņiem, piemēram, dodoties uz Turciju, nav vajadzīgas vīzas, taču turki Latvijā bez vīzas iekšā netiek. Ar ASV ir otrādi, un tā būs vismaz līdz nākamajam gadam.

Jāteic, ka teorētiski tautiešu jautājums, pieņemot speciālu likumu, Krievijā tika atrisināts pirms deviņiem gadiem. Šajā likumā kā tautieši tika definēti faktiski vai visi PSRS teritorijā dzimušie un viņu tiešie pēcnācēji. Tautiešiem bija paredzēts izsniegt īpašas apliecības. Deviņos gados nav izsniegta neviena apliecība, jo Krievijas valdība tā arī nav paveikusi likumā paredzēto — izstrādājusi apliecības formātu. Tas, dabiski, ir iegansts, cēlonis meklējams pārāk stiepjamajā jēdzienā "tautieši".

Par to tad arī tiek diskutēts jau minētajā darba grupā, kur tā arī nav tikuši skaidrībā, vai tautieši būtu iedalāmi "tālajos", no Krievijas emigrējušajos, un "tuvajos", bijušajās padomju republikās palikušajos. Cik zināms, virsroku ņem diferencētas pieejas piekritēji. Tālākais ticamākais scenārijs: būs likumdošanas grozījumi, kas pavērs iespēju bezvīzu režīmā iebraukt Krievijā tiem bijušajiem PSRS pilsoņiem, kuriem ir citu valstu pilsonība, taču kas varēs uzrādīt tautieša apliecību. Teiktais, protams, attieksies arī uz tautiešu pēcnācējiem. Citiem vārdiem sakot, tiks padarīts tas, kas vilkās deviņus gadus.

Taču tāpat vien neizsniedz pat riteņbraucēja apliecību. Otrdien Krievijas vēstniecībai pietuvinātajā laikrakstā Vesti Segodņa lasāms, ka tautieša goda gribētājiem būs jāraksta iesniegums, kurā būšot jāuzsver, ka iesniedzējs "patiešām ciena Krievijas valsti, tās kultūru un tradīcijas, uzskata krievu valodu par dzimto valodu". Tautībai gan nebūšot nozīmes. Vēl nav skaidrs, kam iesniegums jāadresē un vai paredzēti iestājeksāmeni.

Pie apliecības tikušais varēs, gluži kā nepilsonis, iebraukt Krievijā, taču tas nenozīmēšot, ka tautietis tiesību jomā tikšot pielīdzināts Krievijas pilsoņiem. Tāpat kā agrāk, būs jāreģistrējas migrācijas dienestā un dzīvesvietā, jāsaņem atļauja strādāt.

Šoreiz prezidenta dekrēta nebūs, un tas nozīmē, ka likumu grozījumus skatīs gan Dome, gan Federācijas padome. Savu laiciņu tas prasīs, jo grozījumi būs vajadzīgi vairākos likumos, taču Krievijas likumdevēji prot kaut ko pasteidzināt vai pavilkt garumā — atkarībā no tā, kāda ir varas vertikāles smailes griba.

Bezvīzu režīma ieviešana nepilsoņiem patiesībā jūtami ietekmēs tikai naturalizācijas tempus, tie palēnināsies, Krievija pie vajadzēšanas varēs izgāzt bezspēcīgas dusmas un runāt par "nepilsoņu beztiesiskumu". Vienīgais īstais visu nepilsoņu guvums no vīzu atcelšanas ir tas, ka nebūs jāiet uz Krievijas vēstniecības konsulāro daļu, kur palaikam mēdz veidoties padomju varas cienīgas rindas. Nepilsoņu vīzas nebija nekāds dārgais prieks — aptuveni desmit latu par mēnesi derīgu vīzu. Salīdzinājumam: dzelzceļa biļete no Rīgas līdz Maskavai kupeju vagonā maksā 77 latus, līdz Pēterpilij — 70 latu. Nepilsoņi, kuriem desmit latu ir vērā liekama nauda, diezin vai vēsturiskajā dzimtenē ciemosies biežāk nekā līdz šim. Reāli ieguvēji var izrādīties pierobežas sīktirgotāji. Ja reiz bezvīzu režīms, var soļot no vienas valsts uz otru no rīta līdz vakaram. Vai arī braukt palūkoties, vai Krievijā lētais benzīns vēl turas? Braukt ar gandrīz tukšu vai līdz malām pilnu benzīna bāku nevienam neaizliegsi.

Nav īsti skaidrs, vai tautieša apliecība būs vienīgi privilēģiju apliecinošs dokuments vai arī no Krievijas puses sekos mēģinājumi padarīt to par sava veida dubultpilsonības apliecinājumu, kas tiktu izmantots kā "pamats", lai jauktos Latvijas un Igaunijas iekšējās lietās. To varētu sagaidīt. Krievijas jaunais prezidents Dmitrijs Medvedevs Baltijas valstu lietās turpina mīt sava priekšgājēja Vladimira Putina iestaigāto taku. Vakar Krievijas vēstnieku sanāksmē viņš teica uzrunu, kurā izskanēja līdz riebumam pazīstamais "(..) daudzos gadījumos runa ir par krievu un krievvalodīgo iedzīvotāju tiesību ierobežošanu. Viņu aizstāvība, tiesību aizsargāšana ir mūsu kopīgā kompleksā darba elements". Jāsāk domāt, vai tikai vienkāršots etnokrātisks komplicētu procesu redzējums Krievijā nav lipīga slimība: Putins un Medvedevs tomēr pieder pie dažādām paaudzēm

 

 

Laimīgākā valsts pasaulē - Dānija, nelaimīgākās - Latvija, Lietuva, Igaunija

LETA - RBC  07/17/08    ASV valdības finansētajā socioloģisko pētījumu fonda "World Value Survey" (WVS) jaunākajā pētījumā par pasaulē laimīgāko valsti atzīta Dānija, turklāt ar dzīvi apmierināto dāņu skaits ar katru gadu pieaug.

WVS sociologi uzskata, ka Dānijas augstais rezultāts saistīts ar to, ka šī valsts ir miermīlīga un pietiekami bagāta. Otro vietu ieņēmusi Puertoriko, bet trešajā vietā visai negaidīti atrodas Kolumbija - valsts, kur kopš pagājušā gadsimta 60.gadiem turpinās dažādu politisko grupējumu bruņotas sadursmes.

Starp desmit laimīgākajām pasaules valstīm un teritorijām ierindojas arī Īslande, Ziemeļīrija, Īrija, Šveice, Nīderlande, Kanāda un Austrija.

Pētījuma autori pieņem, ka noteicošais laimes faktors ir tas, cik cilvēks ir brīvs savā izvēlē, kā dzīvot. Taču attīstības valstīs svarīgākas ir materiālās vērtības - jo augstāks labklājības līmenis, jo lielāks laimīgo iedzīvotāju īpatsvars.

WVS sastādītā reitinga pēdējās vietās atrodas valstis, kur laimes indekss ir negatīvs, tas ir, iedzīvotāji drīzāk ir nelaimīgi. Pēdējo vietu ieņem Zimbabve, tai seko Armēnija, Moldova, Albānija, Baltkrievija un Ukraina.

Starp nelaimīgajām valstīm ierindojas arī Igaunija, Lietuva un Latvija, kas starp 97 apskatītajām valstīm ieņem attiecīgi 84., 85. un 86. vietu.

WVS sociologi savas aptaujas dažādās pasaules valstīs veic kopš 1981.gada. Pēc viņu datiem, kopumā laimes līmenis pasaulē palielinās. Lai šādu secinājumu izdarītu, tika aptaujāti 350 000 cilvēku 97 pasaules valstīs. Respondentiem bija jāatbild uz diviem jautājumiem: "Vai jūs kopumā esat ļoti laimīgs, laimīgs, pietiekami laimīgs, ne īpaši laimīgs vai nelaimīgs?" un "Cik daudz jūs esat apmierināti ar savu pašreizējo dzīvi?"

 

 

Brisele grib ieviest kino Latvijas lauku apvidos

Eiroziņas.lv  07/18/08    Eiropas Komisija apstiprinājusi Latvijas filmu atbalsta shēmu līdz 2013. gada 31.decembrim, kas paredz atbalstu 43 miljonu eiro apmērā.

Sešu gadu shēmā ir ietverti visi pasākumi kino attīstībai Latvijā – Latvijas un Eiropas filmu ražošanai

Latvijas filmu atbalsta shēmas galvenais mērķis ir atbalstīt un veicināt kino kultūru Latvijā, jo īpaši lauku apvidos.

Latvijas filmu atbalsta shēmā ir paredzētas tiešas dotācijas Latvijas kino attīstībai, filmu ražošanai un izplatīšanai.

Latvijā ir 2,3 miljoni iedzīvotāju un tikai 14 pastāvīgi darbojošies kinoteātri un 46 filmu izrādīšanas vietas visā valstī (salīdzinājumā ar 1103 filmu izrādīšanas vietām 1990. gadā).

Tā kā filmu izrādīšanas vietas galvenokārt atrodas Rīgā, bez shēmā paredzētā atbalsta Latvijas un Eiropas filmas nebūs pieejamas cilvēkiem, kas nedzīvo Rīgā.

 

 

Latvija otra noziedzīgākā?

LETA  07/21/08    Žurnāla "Forbes" sastādītajā noziedzīgāko Eiropas valstu sarakstā Latvija ieņem otro vietu. Žurnāls savas aplēses veicis, balstoties uz Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja "Eurostat" datiem no 2003. līdz 2006. gadam, novērtējot organizētās noziedzības līmeni un pastrādāto noziegumu apjomu. Visnedrošākā valsts Eiropā ir Turcija, kur noziedzības līmenis palielinājies par 18,6%. Latvijā noziedzības līmenis pieaudzis par 4,8%. Turklāt augstā alkoholisma līmeņa dēļ autobraucējiem Latvija esot otrā bīstamākā vieta Eiropā.

Noziedzības līmeņa pieaugums Eiropas valstīs

Dati: "Forbes"

 

 

Aizturēts kārtējais čurātājs Rīgas centrā

BNS, LETA  07/24/08    Valsts policija ceturtdienas naktī atkal aizturējusi kārtējo ārzemnieku, kurš nokārtojies pie Brīvības pieminekļa,  informē Rīgas reģiona policijas pārvaldes pārstāvis Edgars Dudko. 1986.gadā dzimušais Lielbritānijas pilsonis aizturēts ap vieniem naktī. Viņš nokārtojies Rīgas centrā - zālītē netālu no Brīvības pieminekļa.

Par šo rīcību vīrietim piemērots naudassods 200 latu apmērā.

Rīgā jau vairākkārt ārzemnieki, pārsvarā gados jauni cilvēki, urinē pie Brīvības pieminekļa. Daļa ārzemnieku savukārt pieķerti par pozēšanu kailiem pie pieminekļa vai arī tajā centušies uzrāpties.

Šogad čurājošiem ārzemniekiem piepulcējušies arī divi vietējie.

Jau vēstīts, ka iekšlietu ministrs Mareks Segliņš (TP) izteicies, ka no policijas sagaida neiecietīgāku izturēšanos pret ārvalstu tūristiem, kuri “neciena Latviju un uztver to kā vietu, kur ir atļauts dzerstīties, naktīs vazāties un atļauties sist policistiem”. M.Segliņš norādīja, ka policija nereaģē pietiekami, un pret tūristiem, kas atbraukuši uz Latviju “pārdzerties līdz bezjēgai”, jāvēršas asāk.

Jūnija vidū Vecrīgā vairāki ārzemnieki piekāva pašvaldības policijas darbinieku, kurš guva galvas smadzeņu satricinājumu un sasitumus. Policija pēc incidenta paziņoja, ka apsvērs iespēju mainīt taktiku attiecībā uz likumu nepaklausīgiem ārvalstu tūristiem — mazāk ar viņiem vest pārrunas, bet uzreiz stingri vērsties ar visiem likumā atļautajiem līdzekļiem..

 

 

Latvija maksās kompensāciju sarkanajam partizānam Kononovam

NRA  07/24/08    Latvijai būs jāmaksā 30 000 eiro (21 084 lati) kā morāla kompensācija par kara noziegumiem notiesātajam Vasilijam Kononovam, paredz šodien Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) paziņotais spriedums, kas pieņemts tikai ar vienas balss pārsvaru.

ECT atzina, ka Latvija pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 7.pantu, kas noteic, ka nav pieļaujama sodīšana bez tiesas. Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Inga Reine aģentūrai LETA sacīja, ka Latvijas valdība spriedumu var pārsūdzēt, un pastāv liela iespējamība, ka sūdzība tiktu izskatīta vēlreiz, jo šodien lēmums pieņemts ar minimālu pārsvaru - četri tiesneši balsoja "par" un trīs bija "pret".

Tiesa secināja, ka tolaik bijuši tikai trīs starptautiski akti, kas Kononova rīcībā paredzēja pāridarījumus. Divi no tiem stājās spējā tikai pēc 1944.gada, bet trešo - 1907.gada Hāgas konvenciju - nebija parakstījusi ne Latvija, ne Padomju Savienība. Tāpat Hāgas konvencijā atspoguļoti miera laika noteikumi, tādēļ uz Kononovu kā toreizējo karavīru tos nevarot attiecināt. Tāpat tiesa norāda, ka tiesāt Kononovu par viņa rīcību gandrīz pusgadsimtu pēc noilguma laika beigām ir pretrunā ar pārredzamības principu. Tiesa uzskata, ka sūdzības iesniedzējs 1944.gada 27.maijā nevarēja paredzēt, ka viņa rīcība ir kara noziegums.

2008.gada 26. Jūnijā Kononova advokāts Mihails Joffe, kas pārstāv bijušā padomju partizāna Vasilija Kononova intereses, atklājis, ka viņa klients ir uzvarējis lietā pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Jāatgādina, ka 2007.gada decembrī Vasilijs Kononovs Latvijas žurnālistiem paziņoja, ka Strasbūras tiesā izcīnījis „uzvaru”. Turklāt Kononovs atsaucies uz kādu dokumentu, ko viņam esot atsūtījusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa. Taču visai drīz noskaidrojies, ka tiesa tikai paziņojusi, ka Kononova lieta tiks izskatīta, atzīstot, ka viņa prasības ir pamatotas.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa, pie kuras Kononovs vērsās ar prasību, 2007.gada septembrī pieņēma lēmumu lietu pēc būtības izskatīt. Sākotnēji prasībā bija izvirzītas vairākas apsūdzības pret Latvijas valsti, taču tiesa nolēma izskatīt tikai vienu – Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 7.panta pārkāpumu. Vasilijs Kononovs prasībā Eiropas Cilvēktiesību tiesā no Latvijas prasīja piedzīt arī 5,187 miljonus eiro.

Vasīlijs Kononovs Latvijā tika arestēts 1998.gadā. viņam izvirzīja apsūdzību par piedalīšanos soda ekspedīcijā, kuras laikā 1944.gada ziemā tika nogalināti deviņu Mazo Batu ciema iedzīvotāji. Pats Kononovs paziņoja, ka nogalinātie bija nacistu atbalstītāji.

Bijušā padomju partizāna lieta tika pārskatīta vairās reizes. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta 2004.gada 30.aprīlī atzina iesniedzēju par vainīgu kara nozieguma.

 

 

Satversmes tiesu lūdz vērtēt ES Lisabonas līgumu

LETA  07/25/08    Satversmes tiesa (ST) šodien kā pieteikumu reģistrējusi septiņu personu konstitucionālo sūdzību par Eiropas Savienības (ES) Lisabonas līguma ratificēšanu Saeimā.

Kā aģentūru LETA informēja ST preses sekretāre Līna Kovalevska, ST 24.jūlijā saņēmusi pieteikumu, kurā lūgts vērtēt 2008.gada 8.maija likuma «Par Lisabonas līgumu, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību (ES) un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu» atbilstību Satversmes 101.pantam, kas paredz tiesības piedalīties valsts un pašvaldību darbībā.

Pieteikumu ST iesniegušas septiņas fiziskas personas - Edgars Jansons, Raimonds Seņko, Aivars Graikstis, Uldis Vizbulis, Mārīte Teivāne, Kristaps Bergmanis un Raimonds Rutenbergs, kas apvienojušies partijā «Jaunie demokrāti» (JD).

Kovalevska informēja, ka privātpersonas savā pieteikumā paudušas viedokli, ka jautājumā par Lisabonas līgumu bijis nepieciešams rīkot tautas nobalsošanu, jo līguma rezultātā varētu sekot suverenitātes zaudēšana, kā arī sekot izmaiņas nosacījumos par Latvijas dalību ES.

Lisabonas līgumā vērojamas demokrātijas vājināšanās tendences, tam sekos ES faktiskā vai juridiskā statusa izmaiņas un savienība tuvināsies valstiskam veidojumam, kā arī tam sekos jauna līguma - Eiropas Savienības konstitūcijas - pieņemšana, norādījuši sūdzības iesniedzēji.

Tāpat privātpersonas ST paudušas viedokli, ka, Saeimai ratificējot Lisabonas līgumu, aizskartas viņu Satversmes 101.pantā garantētās pamattiesības piedalīties valsts un pašvaldību darbībā.

Iesniegumā tiek pausts viedoklis, ka ES, kas patlaban atrodas krīzes priekšvakarā, kopējā nostāja ir nepieļaut dalībvalstīs tautas nobalsošanu šajā jautājumā.

Kovalevska informēja, ka ST lēmums par to, vai pēc konstitucionālās sūdzības ierosināma lieta, jāpieņem mēneša laikā - līdz 24.augustam.

LETA jau ziņoja, ka, JD skatījumā, pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā «mūsu Satversme zaudētu savu nozīmi un vieglprātīgi tiktu dota zaļā gaisma Eiropas Savienības lielvalstu priekšrocībām pieņemt vitāli nozīmīgus lēmumus».

JD nolēmuši vērsties tiesā «par Latvijas Republikas Satversmes neievērošanu, bez tautas nobalsošanas ratificējot Lisabonas līgumu, kas rada būtiskas izmaiņas nosacījumos par Latvijas dalību ES».

Lisabonas līgums ir tā pati ES konstitūcija, tikai citā «iepakojumā», uzskata JD, norādot, ka Lisabonas līgums maina balsošanas kārtību, kas mazajām ES dalībvalstīm ir neizdevīgāk. Lielās ES dalībvalstis varētu noteikt gandrīz visu, jo Eiropas Padomē balsojumam «par» būtu jābūt 55% (pārstāvot 65% no iedzīvotāju skaita). Savukārt valstis, kas pārstāv 35% ES iedzīvotāju, piemēram, Vācija, Francija, Lielbritānija un Itālija, varētu nobloķēt sev neizdevīgu lēmumu pieņemšanu. Vienlaicīgi lēmumu pieņemšana paliktu krietni nozīmīgāka, jo ES varētu lemt 68 jaunās jomās.

Ar šo līgumu ES iegūtu atsevišķas juridiskās personas statusu. Dalībvalstīm vairs nebūtu tiesību uz vienu ES komisāru katrai, jo tiktu noteikts rotācijas princips. Tāpat saskaņā ar Lisabonas līgumu ES būtu kopēja ārpolitika, drošības politika un enerģētikas politika. Līgumā noteiktais izstāšanās mehānisms nenosaka skaidrus kritērijus - izstāties varētu pēc vienošanās panākšanas par izstāšanās noteikumiem starp ES un konkrēto dalībvalsti un pēc diviem gadiem no brīža, kad dalībvalsts paziņojusi par vēlēšanos izstāties no ES.

ES sākotnējais mērķis bija vienots tirgus un pie tā, pēc JD domām, ir arī jāpaliek.

JD vēlas, lai iesniegumu Satversmes tiesai parakstītu lielākā daļa partijas biedru.

Kā ziņots, 8.maijā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumprojektu «Par Lisabonas līgumu, ar ko groza līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu». Lai Lisabonas līgums stātos spēkā, to nepieciešams ratificēt visās ES dalībvalstīs atbilstoši to nacionālajām procedūrām.

Šo līgumu referendumā noraidījuši Īrijas iedzīvotāji.

 

 

Kononova lietā gatavošot pārsūdzību

Ināra Mūrniece,  Latvijas Avīze    07/26/08    Valdība varētu lemt par pārsūdzību V. Kononova lietā augusta beigās vai septembra sākumā.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) ceturtdien publiskoja spriedumu lietā "V. Kononovs pret Latvijas valsti", kas Latvijas valstij uzliek pienākumu V. Kononovam maksāt ap 30 000 eiro (ap 21 000 latu). Latvijas valstij nelabvēlīgais spriedums pieņemts tikai ar vienas balss pārsvaru, četriem ECT tiesnešiem nosliecoties par labu V. Kononovam. Trīs tiesneši, tajā skaitā tiesnese no Latvijas Ineta Ziemele, vairākumam nepiekrita un spriedumam pievienoja savu viedokli, kurā norādīts uz ECT sprieduma dīvainībām, neatbilstībām un klajām pretrunām. V. Kononovs ECT sūdzējās par to, ka Latvijā viņš notiesāts par nodarījumiem, par kuriem izdarīšanas brīdī it kā nebija paredzēta kriminālatbildība ne nacionālajos, ne starptautiskajos tiesību aktos. ECT spriedumā secinājusi, ka V. Kononovs 1944. gadā "nevarēja paredzēt", ka viņa rīcība uzskatāma par kara noziegumu.

Atgādināšu, ka sarkano partizānu vienība, kuru vadīja V. Kononovs, "atriebības akcijā" nodedzināja vairākas mājas Mazo Batu sādžā un nogalināja deviņus civiliedzīvotājus, to skaitā divas sievietes. Viena no sievietēm pēdējā grūtniecības mēnesī sadedzināta dzīva.

"ECT sprieduma pārsūdzēšana V. Kononova lietā nebūs ne nedēļas, ne divu nedēļu jautājums," teica valdības pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Inga Reine. ECT spriedumu analizēs un par to ziņojumu gatavos viņas vadītais birojs, kurš ECT pārstāvēja Latvijas valsts pozīciju. Ir gadījumi, kad, analizējot ECT spriedumu, tiek pieaicināta prokuratūra un tiesa, teica I. Reine, un šāds lēmums birojā varētu tikt pieņemts, arī analizējot starptautiskās tiesas spriedumu V. Kononova lietā. Par valdības pārstāvja darbu starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās atbildīgs ir ārlietu ministrs un viņš acīmredzot būs pirmais no ministriem, kurš tiks iepazīstināts ar ziņojumu. Pēc tam ziņojums tikšot saskaņots ar citām ministrijām.

Lai gan šobrīd atvaļinājumā atrodas gan ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (Tautas partija), gan I. Reine, viņa ministram savus apsvērumus ECT sprieduma sakarā nosūtījusi pa elektronisko pastu. Vakar Ārlietu ministrija izplatīja M. Riekstiņa viedokli, ka Latvijai ECT spriedums V. Kononova lietā būtu jāpārsūdz ECT Lielajā palātā. Pozitīva lēmuma gadījumā tad lietu izskatītu nevis septiņi, bet jau 17 ECT tiesneši. Ārlietu ministrs norādījis, ka ECT tiesas spriedums lietā "V. Kononovs pret Latviju" nonāk tiešā pretrunā ar citām ECT izskatītajām lietām pret, piemēram, Franciju, Vāciju, Igauniju. Tajās tikuši vērtēti secinājumi un notiesāšanas pamatojums pēc būtības, nepārvērtējot no jauna katru nacionālo tiesu konstatēto faktu. "Eiropas Cilvēktiesību tiesa nav apelācijas instances tiesa, līdz ar to tās rīcībā nav krimināllietas materiālu, un tādējādi ECT kompetencē neietilpst esošo pierādījumu pārvērtēšana," norādījis M. Riekstiņš.

ECT spriedums liecina, ka tiesnešu palāta ir ignorējusi jau 1944. gadā eksistējošās starptautisko humāno tiesību paražas, kā arī mūsdienu starptautisko krimināltiesību un plašāko publisko tiesību nodibināto pieeju, izvērtējot indivīda atbildības pakāpi par starptautiskajiem noziegumiem, uzskata ārlietu ministrs. Piemērojot noilgumu V. Kononova pastrādātajiem noziegumiem, tiesa nav ņēmusi vērā to, ka padomju okupācijas laikā nemaz nebija iespējams izvērtēt V. Kononova noziegumus, norādīts preses paziņojumā. Uzsvērts arī tas, ka tiesnešu viedoklis tik krasi dalījies. "Šāds minimāls balsu pārsvars norāda uz tiesas secinājumu neviennozīmīgumu, tāpat svarīgi pievērst uzmanību arī tam, cik radikāli šajā lietā dalījās tiesnešu viedokļi, kā notiek visai reti," secinājis M. Riekstiņš.

Tieslietu ministram Gaidim Bērziņam ("TB"/LNNK) pēc iepazīšanās ar sprieduma tekstu radies iespaids, ka "taisot spriedumu, tiesa ir strikti pieturējusies pie likuma burta, nevērtējot situāciju plašākā kontekstā un neņemot vērā vispārējos tiesību principus, kā arī ignorējot faktisko situāciju". Viņa ieskatā šis spriedums vēl jāanalizē, izvērtējot tiesas argumentus. Arī viņš pievienojas uzskatam, ka spriedums jāpārsūdz, kā argumentus minot gan tiesnešu uzkrītošo nevienprātību, gan citus ECT spriedumus.

Socioloģisko un tirgus pētījumu kompāniju "Pontus Dati" veikusi ātru aptauju, lai uzzinātu, kā Latvijas iedzīvotāji respondenti vērtē ECT spriedumu V. Kononova lietā. Aptaujā piedalījušies 176 respondenti. Lielākā daļa – vairāk nekā 88 procenti aptaujāto atzinuši, ka šis ECT spriedums ir absurds. Aptuveni deviņi procenti aptaujāto uzskata, ka Latvijai neesot pietiekami profesionāli advokāti, bet 1,7 procenti domā, ka tiesas argumentācija "safabricēta". Viens no aptaujas dalībniekiem sacījis: "Eiropai beidzot ir jāsaprot, ka kara noziegumus pastrādāja ne tikai vācu, bet arī krievu karavīri – arī viņi var būt kara noziedznieki."

Savu paziņojumu izplatījusi arī Krievijas Ārlietu ministrija. "Krievijā ar atzinību uzņemts ilgi gaidītais Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmums lietā par Lielā Tēvijas kara veterāna V. Kononova sūdzību pret Latvijas valsti. Krievijas Federācija šajā procesā iesaistījās kā trešā puse," teikts paziņojumā. "Mēs priecājamies par to, ka taisnība uzvarējusi un 85 gadus vecais kara veterāns, kurš izcietis ieslodzījuma grūtības un morālo un psiholoģisko vajāšanu (..) sagaidījis objektīvu Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu."

Prieku par ECT spriedumu vakar steidza izteikt arī Krievijas Valsts domes priekšsēdētājs Boriss Grizlovs. ECT lēmums tikai "apstiprināja gan juridisko, gan morālo absurdu V. Kononova apsūdzībā", B. Grizlovu citē Krievijas ziņu aģentūra "Regnum". Aģentūra apgalvo, ka B. Grizlovs vakar arī apsveicis V. Kononovu "par šo uzvaru". "Bijušā partizāna Kononova lieta nevar atstāt vienaldzīgus cilvēkus, kas ciena Lielā Tēvijas kara piemiņu un noliec galvu cīnītāju pret fašismu priekšā (..) Esmu pārliecināts, ka šā vīrišķīgā cilvēka liktenim, viņa cīņai līdzi seko un pārdzīvo miljoni viņa tautiešu Krievijā," teicis B. Grizlovs. Viņš uzsvēris, ka V. Kononovs apliecinājis "nesalaužamību un pašcieņu", kā arī "sniedzis milzīgu personīgu ieguldījumu, aizstāvot vēsturisko patiesību no tās rezultātu pārskatīšanas".

Krievu laikraksts "Čas" publicējis Krievijas vēstnieka Latvijā Aleksandra Vešņakova apsveikumu V. Kononovam. A. Vešņakovs sveicis V. Kononovu ar "taisnīgu uzvaru Eiropas Cilvēktiesību tiesā", kas "nostājusies tiesiskuma un cilvēktiesību aizstāvības pusē". "Jums nācās veikt grūtu misiju, atbrīvojot Eiropu no fašisma mēra. Jūs lepni nesat uzvarētāju karogu, vīrišķīgi aizstāvat patiesību par šo grūto cīņu un padomju karavīru atbrīvotāju lomu. Minētais tiesas lēmums vēl vienu reizi apliecinājis to, ka centieni izkropļot Otrā pasaules kara rezultātus un vēsturisko patiesību, ir prettiesiski," uzsvērts apsveikumā.

"Čas", atsaucoties uz V. Kononova advokāta M. Jofes teikto, apgalvojis, ka šobrīd V. Kononovs atrodas kādā no Maskavas slimnīcām. V. Kononovs ļoti priecājoties par šādu lietas iznākumu un esot izteicis cerību, ka spriedums viņa lietā pamudināšot citus veterānus Latvijā uz cīņu par savām tiesībām.

 

 

Viedoklis: Vaina pēc 60 gadiem

Anita Daukšte,  NRA  07/26/08    Latvija ir saņēmusi smagu pliķi no Eiropas Cilvēktiesību tiesas līdz ar tās spriedumu maksāt morālu kompensāciju bijušajam sarkanajam partizānam Vasilijam Kononovam, kurš Latvijā bija sodīts par līdzdalību kara noziegumos.

Civiliedzīvotāju slepkavošana Mazo Batu sādžā Latgalē bija Kononova apsūdzības pamatā, un visās Latvijas tiesas instancēs viņš bija atzīts par vainīgu. Tas bija svarīgs Latvijas tiesu instanču lēmums ne vien ar tiesisku, arī ar vēsturisku nozīmi, proti, Latvija atzīst par noziegumiem arī tādus, kuri padomju laikos bija nesodāmi ideoloģisku apsvērumu dēļ.

Šobrīd ECT ir iesitusi nevis pa jautājuma tiesisko pusi, bet tieši pa ideoloģisko – proti, ar ECT spriedumu tiek uzsvērts, ka liela nozīme ir bijusi tam, vai Kononovs toreiz ir apzinājies, ka izdara noziegumu. Ja tas ir kritērijs, tam lēmumam bija jābūt skaidram jau sen – Kononovs sevi par vainīgu neatzina ne tad, ne arī tagad. Viņam pat uz grūtām kājām esošas sievietes noslepkavošana toreiz un tagad šķita cīņa ar nacistu līdzskrējējiem, un ECT ir šo nostāju ar savu lēmumu, lai arī netieši, bet atbalstījusi.

Šķiet, ka Latvijas amatpersonas bija pārāk ieslīgušas pašpārliecībā par to, ka visi juridiski vēsturiskie jautājumi par situāciju Latvijā ir ECT lieliski saprotami un gan jau tiesneši ir redzējuši filmu Padomju stāsts, un tad jau viņiem ir viss par padomju okupāciju, Otro pasaules karu Latvijas teritorijā, neatkarības atgūšanu pēc 50 gadiem tik skaidrs un saprotams, ka arī lēmums par Vasiliju Kononovu tiks pieņemts tādā pašā garā.

Protams, tas ir ļoti pozitīvi, ka Latvijas valstij būs Kononovam jāsamaksā nevis 3 miljoni, bet gan 30 tūkstoši eiro. Taču runa, kā parasti, nav par naudu. ECT ir noliegusi indivīda atbildību par kara laikā pastrādātajiem noziegumiem, un Latvijas iedzīvotājiem šo lēmumu arī ir pamats uzskatīt par noliegumu viņu vēsturiskajai atmiņai.

Krievijas oficiālā līksmošana par šo ECT spriedumu apliecina, ka šīs valsts lobijs tamlīdzīgos gadījumos ir nozīmīgāks, nekā mēs to iedomājamies. Diemžēl līdz ar Krievijas vēstnieka Latvijā Aleksandra Vešņakova (Krievijas valdības oficiālā pārstāvja tātad) apsveikumu Kononovam un pausto prieku par šo ECT lēmumu ir atkal ar sarkanu zīmuli vēl spilgtāk iezīmēta līnija, ko abu valstu attiecībās nepārkāps nekad – Otrā pasaules kara, padomju okupācijas jautājumi nemitīgi skars starpvalstu attiecības, un šeit nav ne mazāko izredžu, ka Latvija ar Krieviju tā vai citādi nesaskriesies uz kara takas.

Ko nu tagad darīt? Protams, spriedumu pārsūdzēt. Un beigt iedomāties, ka Eiropas institūcijās ir brīnišķīgi izprotama Latvijas vēsturiskā situācija, kuras unikalitāte lielā mērā bija iemesls tam, ka spriedums Kononovam aizkavējās par 60 gadiem pēc nodarījuma.

 

 

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju neapmierināti ar iespējamo eiro ieviešanu

LETA  07/27/08    Vairāk nekā puse jeb 59% Latvijas iedzīvotāju ir neapmierināti ar iespējamo Eiropas Savienības (ES) vienotās valūtas eiro ieviešanu, liecina Eiropas Komisijas socioloģisko pētījumu centra "Eurobarometer" jaunākais pētījums.

Tas ir pats zemākais apmierinātības līmenis ar iespējamo eiro ieviešanu starp tām ES dalībvalstīm, kurās Eiropas vienotā valūta vēl nav ieviesta.

Neapmierinātību ar iespējamo eiro ieviešanu pauž arī 51% Lietuvas iedzīvotāju. Savukārt Igaunijā šādu nostāju pauž 47% iedzīvotāju, Čehijā - 48% un Polijā - 46%. Visoptimistiskākie par iespējamo eiro ieviešanu ir Rumānijas, Bulgārijas un Slovākijas iedzīvotāji.

Vairāk nekā puse jeb 51% Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju iespējamai eiro ieviešanai redz negatīvas sekas nacionālajā līmenī. Savukārt 48% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka eiro ieviešana negatīvi skars arī viņus pašus.

 

 

Valdībā, partijās, NVO un tiesu lietās...

 

 

Dzintars Rasnačs: «Tieslietu sistēma ir trīs četrus gadus priekšā citām Austrumeiropas valstīm»

Māris Krautmanis,  NRA  07/10/08    9. Saeimas sekretāra, TB/LNNK pārstāvja Dzintara Rasnača viedoklis bieži vien nesakrīt ar citu valdošās koalīcijas kolēģu viedokli.

Viņš arī ir uzsācis individuālu, principiālu cīkstiņu pret bijušo KNAB vadītāju Alekseju Loskutovu sava interešu konflikta jautājumā, kur citi deputāti nekašķējas un ir nolaiduši rokas. Kas politiķi motivē to darīt, par to šī Neatkarīgās intervija ar viņu.

– Vēl pirms savas atstādināšanas no KNAB vadītāja amata Aleksejs Loskutovs izteicās, ka jūs neesot tiesīgs vērtēt viņa darbību, jo esot no KNAB puses sodīts par interešu konfliktu. Kas jums būtu sakāms savai aizstāvībai?

– Loskutovs ir cilvēks, kas perfekti strādā sabiedriskajās attiecībās, propagandas jomā, un attiecībās ar parlamentu viņš piekopa tādu politiku, ka, no vienas puses, mēģināja vervēt ķīlniekus, no otras – uzbruka parlamentam. Potenciālie ķīlnieki bija tie, pret kuriem viņš nekādas lietas nerosināja, vēl bija tādi, zem kuriem viņš mēģināja sameklēt formālu interešu konfliktu. Un rezultātā spēja arī pateikt, ka Saeimā esot ļoti daudz tādu deputātu, kas esot interešu konfliktā, ka tādas un tādas partijas viņš esot pārbaudījis un tās visu ko noziegušās. Acīmredzot tas viņam ir bijis vajadzīgs, ejot uz kādu stratēģisku mērķi, viņš ir zinājis, kā būs un kas būs, un ka viņa dienas KNAB priekšnieka amatā agri vai vēlu izbeigsies. Viņš perfekti blefo. Viss, ko viņš mēdza pateikt, visi dokumenti, kādus viņš iesniedza, ir tādi, kuros pateikts A, bet nav pateikts B. Un sabiedrība tiek maldināta. Tā veidojas sabiedriskā doma, kas balstīta uz sagrozītas sākotnējās informācijas pamata. Manā gadījumā viņš paziņoja, ka es esot sodīts, taču patiesībā esmu pārsūdzējis KNAB lēmumu tiesā. Domāju, ka būs labi, ka būs tāds tiesas precedents. Jo ļoti daudzi Latvijā, pat tūkstoši radinieku ir savstarpējās darba attiecībās, arī valsts pārvaldē un pašvaldībās. Un ir konkrēts tiesu nolēmums, ka darba attiecības starp radiniekiem nav interešu konflikts, ja vien starp šiem radiniekiem nepastāv finansiāla un saimnieciska rakstura attiecības. Līdz ar to radinieku kopā strādāšana ir pilnīgi normāla lieta.

Man KNAB kā lielu noziegumu inkriminēja to, ka par manu palīdzi strādā mana sieva. Kopā ir astoņi deputāti, kam vai nu uz pilnu slodzi, vai uz pusslodzi strādā par palīgiem bērni, māsas vai laulātie. Nu un kas tur krimināls? Pamatā šāda izvēle saistīta ar to, ka deputāts nevēlas dalīties informācijā ar svešiem cilvēkiem. Tas ir uzticības jautājums, un loģiski, ka ir deputāti, kas labāk uzticas tuvākiem cilvēkiem.

Pat Satversme aizsargā deputāta tiesības neizpaust no vēlētājiem gūto informāciju. Man šķiet būtiski radīt tiesas precedentu, lai visiem beidzot kļūst skaidrs, par ko ir stāsts.

Protams, būs arī tāda sabiedrības daļa, kas manu tiesāšanos varbūt nepamanīs, nomelnošanas kampaņa pret mani un kolēģiem bez pēdām nepaliks. Taču, ko lai dara – tāda ir politika.

Loskutovu es neuzskatu par profesionālu vai labu KNAB vadītāju. Mans viedoklis ir tāds, ka viņš ir padomju tipa konjunktūrists – nomenklatūrists. Reāli KNAB vadīja citi. Viņš bija tikai izpildītājs, kurš darbojās sabiedrisko attiecību kampaņu ietvaros. Ir redzami arī šā cilvēka turpmākie mērķi, un domāju, ka tā visdrīzāk ir politika, kur viņš nākamībā darbosies. Sākotnēji viņš savu tēlu veidoja ar uzbrūkošu koncepciju, pēc tam to ir nomainījis mocekļa tēls.

Štokenberga Cita politika Loskutova vārdu tagad pamanās iepīt, runājot par jebkuru jautājumu. Štokenbergs un Pabriks pat Saeimas debatēs, izsakoties par pensijām, neaizmirsa pieminēt Loskutovu. Tā ir Loskutova kampaņa, saspēle starp Loskutovu un Citu politiku.

– Vai nevar gadīties pārsteigumi – Loskutovs piepeši parādās nevis kā Citas politikas, bet, piemēram, Saskaņas centra lokomotīve?

– Droši vien savā ideoloģiskajā pārliecībā viņš tiešām ir kaut kur starp Saskaņas centru un PCTVL. Taču viņš nevar iesaistīties kādās no vecajām partijām agrāk par 2010. gadu, jo par šo partiju finansēm KNAB ir veicis pārbaudes. Tāpēc domāju, ka tomēr visticamākā Loskutova kāpšana uz politiskās skatuves varētu būt saistīta ar Citu politiku, kas izveidota nesen. Nebrīnīšos, ja viņš būs jau šīs partijas listē uz Eiroparlamenta vēlēšanām.

– Bet ģenerālprokurors Jānis Maizītis viņam jau piedāvā darbu prokuratūrā.

– Šis manevrs pagaidām ir grūti saprotams. Iespējams, ir kāds motīvs paņemt Loskutovu darbā prokuratūrā, lai viņš nezīmējas un nemaisās pa politiku. Bet varbūt arī ir kādi citi apsvērumi.

– Bet ko tu Loskutovam padarīsi – parlaments ir pilns ar ļauniem, spalvainiem neliešiem, bet Loskutovs ir slavens cīnītājs pret korupciju, gaišais un labais.

– Esmu stingri pārliecināts, ka pret korupciju ir jācīnās. Man atšķirībā no daudziem kolēģiem ir bijusi iespēja redzēt, kā šīs lietas tiek darītas citās valstīs, salīdzināt. Latvijā ir visstingrākais interešu konflikta novēršanas likums. Vienīgā valsts, kur viens punkts ir skarbāks nekā Latvijā vai citur, ir Lietuva, kur valsts amatpersonām aizliegts nodarboties ar mediķa praksi.

Es izlasīju visas 11 lappuses, kurās Jāņa Maizīša vadītā komisija bija vērtējusi Loskutova darbību. Un no šā atzinuma nepārprotami izriet, ka tā ir bijusi spītīga un apzināta darbība un bezdarbība, kuras rezultātā nav nodibināta kārtība KNAB. Trīs likumi viņam lika to darīt, bet viņš, izvelkot no Kriminālprocesa likuma vienu normu par to, ka viņš nedrīkst ietekmēt izmeklēšanas gaitu, piesedzās ar to kā ar vīģes lapu – atrada aizbildinājumu savai nekā nedarīšanai. Trīs gadus no vietas viņš ir spītīgi neklausījis Ģenerālprokuratūras aizrādījumiem, ka kārtībai ir jābūt.

Problēma jau nav tik daudz par pazudušo naudu, kā par to, ka nav pildītas likuma prasības. Un šīs likuma nepildīšanas rezultāts ir pazudusī nauda. Man ir aizdomas, ka arī Maizīti ar to viņš ir pamatīgi nokaitinājis – ka Maizītim bija apnicis atgādināt vienu un to pašu.

– Vai šī Loskutova spītība neatbilst kādiem Krimināllikuma pantiem par noziedzīgu nolaidību, kurai ir smagas sekas?

– To vērtēt ir to cilvēku kompetencē, kas izmeklē naudas pazušanas krimināllietu. Vai tur ir bijis vai nav bijis noziegums, kas ir noziedznieki – tas nav politiķu kompetencē.

Milzu jezga bija iepriekšējā reizē, kad tika meklēts KNAB vadītājs. Tagad šāda jezga var izcelties no jauna. Kur atradīs tādu eņģeli, tādu personu, kas visus apmierinās, bet vienlaikus būs neatkarīga, turklāt spējīgu juristu?

Tur eņģelis nav vajadzīgs, tur vajadzīgs cilvēks ar mugurkaulu, ar konsekventu attieksmi gan pret tiem, kas viņam glaimo, gan pret tiem, kas neglaimo. Taču līdz šim tur strādāja cilvēks – konjunktūrists.

– Vai ir cerības, ka nākamais KNAB priekšnieks būs labāks, ka tas kantoris normāli funkcionēs?

– Tas kantoris funkcionēs tā, kā tam jāfunkcionē. Manuprāt, cilvēks, kam ir izaugsmes iespējas, ir Juta Strīķe. Viņai gan ir divi trūkumi, kas jāpārvar – jāpapildina izglītība un jāizārstējas no revolucionārās pārliecības sindroma. Ja viņa sapratīs, ka pa blēžiem jāšauj precīzi, netrāpot arī nejaušiem garāmgājējiem, tad viss būs kārtībā, un viņa ir perspektīvākā kandidāte.

Bet Loskutovs... nu atvainojiet. Cilvēks, kas starptautiskās sanāksmēs var lielīties, ka konstatējis interešu konfliktus parlamentā, kas turklāt ir šķietami, ir vai nu ne visai prātīgs, vai arī apzināti cenšas diskreditēt šo valsti.

– Vai KNAB nav svešķermenis, lieka, no ārzemēm iedēta institūcija?

– Es nedomāju, ka KNAB būtu lieka institūcija. Šāds birojs ir vajadzīgs vidējā termiņā – kādus piecus līdz piecpadsmit gadus, lai pārvarētu, lauztu sliktās tradīcijas, kuras sabiedrībā ir iesakņojušās. Pēc tam tas vairs nebūs vajadzīgs un korupcijas lietas pāries policijas un citu iestāžu kompetencē.

Bet ar KNAB Loskutova vadībā jau nebija normāla darba – bija politizācija, tika dalītas indulgences, nebija konsekventas attieksmes pret visiem politiskajiem spēkiem.

KNAB nebūs vajadzīgs tad, kad partijas pāries uz valstisko finansējumu, kad būs līdz galam pabeigta privatizācija un kad valsts un pašvaldību pasūtījumos būs tāda atklātība, ka ar koruptīvām darbībām, ja tādas tomēr notiks, tiks galā policija.

– Jūsu viedoklis par tagad jau Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču atšķīrās no Saeimas vairākuma. Kāpēc?

– Kas noticis – noticis. Tā bija tiesnešu izvēle un parlamenta balsojums, ar kuru viņš ir kļuvis par Augstākās tiesas priekšsēdētāju. Tagad viņš strādās un sabiedrība sekos līdzi, kā tas būs.

Mans motīvs balsot pret Bičkoviču bija tas, ka viņam ir tāda korporatīva tendence norobežoties no visa pārējā, kas notiek tālāk par Augstāko tiesu. Ceru, ka viņš šo savu trūkumu pārvarēs un spēs paraudzīties plašāk – uz to, kas notiek visā tiesu sistēmā kopumā. Tā ir galvenā Augstākās tiesas priekšsēdētāja misija, neraugoties uz nosaukumu AT priekšsēdētājs. Tas ir amats, kurā tiek noteikta attīstības stratēģija.

– Daudz diskusiju ir bijis par stukaču likumu jeb grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kas dotu iespēju ģenerālprokuroram tiesas vietā dalīt indulgences. Vai šāds likums ir vajadzīgs?

– Es domāju, ka tas variants, ko ir izstrādājusi Tieslietu ministrijas darba grupa, ir pieņemams. Jā, tas, ko dažs gribēja sākumā, tas ir kas cits. Taču pašlaik pēc otrā lasījuma likumprojekta teksts ir jau tāds, ka indulgence pilnībā netiek dota, ziņotāja, kurš ir arī noziedznieks, manta tiek konfiscēta. Nevar būt arī tā, ka smagāks noziedznieks vai līdzvērtīgs noziedznieks atbrīvojas no soda, ja ziņo.

– Vai netīrās naudas legalizācijas likuma pieņemšanas gaitā tajā nevar iezagties normas, kas apdraud labticīgo ieguvēju – proti, cilvēks, kas būs nopircis māju, piepeši kļūs par noziedznieku, jo izrādījies, ka pārdevēji bijuši netīrās naudas legalizētāji?

– Domāju, ka tik slikti nebūs. Jāatzīst, ka bija kļūda tik būtiskus grozījumus kā deputāta Viļņa Edvīna Breša iesniegtie pieņemt trešajā lasījumā.

Taču noziedzīgi iegūtās naudas legalizācijas novēršanas jomā Latvijai ir starptautiskas saistības – likumos ir jāvēršas pret iespēju legalizēt naudu, kas iegūta ieroču, narkotiku, cilvēku tirdzniecībā, un naudu, kas var tikt izmantota terorisma finansēšanai.

Labticīgo ieguvēju jebkurā gadījumā aizsargā Civillikums. Jautājumu par to, vai cilvēks ir vai nav labticīgais ieguvējs vai kas cits, vērtēs un izšķirs tiesa.

– No TB/LNNK ir aizbēguši politiķi, kas tagad taisa jau citas partijas. Vai pašai TB/LNNK vairs ir niša un nākamība?

– TB/LNNK ir niša un nākamība. Niša arī ir paplašinājusies ar to, ka pirms 9. Saeimas vēlēšanām Roberts Zīle nāca klajā ar savu sociālekonomisko programmu. Lai cik savādi tas šķistu, šo programmu tagad lielā mērā īsteno Ivara Godmaņa valdība.

Bet aizgājēji... tas ir īstermiņa projekts ar domu, ka Ģirts Kristovskis grib atkal Eiropas Parlamenta mandātu. Lai vēlētāji tad spriež, cik tas ir merkantili, cik ideālistiski. Tās ir Kristovska un Sandras Kalnietes privātas vēlmes. Var jau būt – ir kādi naudas maisi, kas aiz viņiem stāv un cer, ka viņi būs kādreiz valdībā. Bet es domāju, ka nebūs un viss beigsies ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

– Kas notiek Rīgas domē?

– Situācija ir vienkārša – tuvojas pašvaldību vēlēšanas, bet domes priekšsēdētājam, labestīgajam pragmatiķim Jānim Birkam ir ļoti augsts reitings. Bet reitings nav augsts dažai labai citai domes valdošajai koalīcijas partijai. Tad nu šīs partijas apkalpojošie sabiedrisko attiecību speciālisti ir satraukušies un taisa visādus manevrus, lai dabūtu saviem klientiem augstākus reitingus. Arī Jaunais laiks ļoti gribēja tikt pie varas. Sākumā jau Birku gribēja noņemt ar mūsu pašu rokām, taču mēs no šāda piedāvājuma laipni atteicāmies.

– Kas notiek tiesu sistēmā?

– Ir sliktas lietas, un ir labas lietas. Slikti ir tas, ka notika opozīcijas un atsevišķu plašsaziņas līdzekļu uzbrukumi tiesnesei Velgai Gailītei, un arī Saeima nobalsoja par to, ka viņa nepārceļas uz Aizkraukli. Kampaņā pret viņu tika stāstīts, ka viņu gatavojas paaugstināt, taču patiesībā viņa grasījās doties projām no Rīgas uz provinci. Iznāk, ka Saeima viņai to nav ļāvusi...

– Bet pret Gailīti balsoja ne tikai opozīcija. Kā to izskaidrot?

– Konkursā bija divi pretendenti. Cik man zināms, tā otra pretendente esot ļoti nopietni strādājusi gan ar opozīciju, gan ar pozīciju.

Bet kopumā Latvijas tieslietu sistēma attīstības ziņā ir trīs četrus gadus priekšā, piemēram, Čehijai. Priekšā Polijai, Ungārijai. Turklāt starta pozīcijas Latvijai bija daudz sliktākas. Tam ir arī izskaidrojums – šajās valstīs attīstību bremzējošs faktors ir izrādījusies cīņa starp kreisiem un labējiem politiskajiem spēkiem, līdz ar to dažbrīd tika pārrauta pēctecība. Latvijā, par laimi, visu laiku ir valdījuši labējie, tāpēc arī ir izdevies iet straujāk uz priekšu.

 

 

Valodu sargāt gatavi jau 15 tūkstoši cilvēku

Ģirts Zvirbulis,  Latvijas Avīze    07/14/08    Akcijas "Sargi savu valodu!" iniciatori ir patīkami pārsteigti par iedzīvotāju atsaucību un sola jaunus pasākumus. Taču politiķi valodas sargu prasības vērtē piesardzīgi.

Akcijas galvenais mērķis ir panākt, lai valsts finansētajās skolās mācības jau no pirmās klases notiktu tikai valsts valodā. Interneta lapā www.sargivalodu.lv ikviens interesents var parakstīties zem Valsts prezidentam, Ministru kabinetam, Saeimai, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijai adresētas vēstules, kurā prasīts ieviest šādu normu dzīvē.

"Sākumā mēs bijām plānojuši ieguldīt kādus līdzekļus arī akcijas reklāmā. Taču cilvēku atsaucība jau pirmajās dienās bija tik liela, ko nolēmām to nedarīt," pastāstīja akcijas koordinators Raivis Dzintars. Jau pirmās nedēļas laikā bija parakstījušies vairāk nekā 10 000 cilvēku. Akcijas organizatori rūpīgi seko tam, lai no vienas IP adreses nesekotu pārāk daudz parakstu, kas varētu radīt šaubas par to autentiskumu. R. Dzintars lēš, ka vismaz 95% no vairāk nekā 15 tūkstošiem parakstu ir patiesi. Politiķi gan līdz šim ir vairījušies paust atbalstu akcijas organizatoru prasībai.

Daudzi no lapas apmeklētājiem izmanto iespēju izteikt savu atbalstu ne tikai ar parakstu, bet arī komentējot akciju interneta vietnes forumā. Šķiet, ka lapu apmeklē arī pretēji domājošie, jo starp neskaitāmiem veiksmes vēlējumiem atrodami arī atsevišķi naidīgi, lielākoties krievu valodā rakstīti, komentāri. "Kad delfi.ru publicēja informāciju par mūsu akciju, lapā parādījās daudz krieviski rakstītu rupjību, lamu un pat naidu kurinoši komentāri. Šos tekstus kopā ar autoru IP adresēm mēs esam iesnieguši drošības policijai, aicinot to rīkoties," teica R. Dzintars.

Parakstīties iespējams vēl līdz 23. augustam. Tad vēstule kopā ar visiem parakstiem un komentāriem tiks iesniegta adresātiem – Valsts prezidentam, Saeimai, Ministru kabinetam, Izglītības un zinātnes ministrijai. Parakstu vākšanas kampaņas beigu datums izvēlēts apzināti – 23. augusts ir Molotova–Ribentropa akta parakstīšanas gadadiena.

Taču ar vēstules nosūtīšanu valodas aizstāvībai veltītās aktivitātes nebeigšoties. Redzot lielo ieinteresētību un atsaucību, akcijas organizatori gatavojas rīkot arī citus pasākumus latviešu valodas pozīciju stiprināšanai – izdot savu avīzi, izplatīt internetā video klipus. "Centīsimies mobilizēt savus domubiedrus arī citām aktivitātēm. Piemēram, atbalstīt Valsts valodas centru, kas par niecīgu atalgojumu un nožēlojamos apstākļos dara ļoti svarīgu darbu," solīja R. Dzintars.

Bijušais izglītības ministrs, šobrīd Saeimas deputāts Kārlis Šadurskis ("Pilsoniskā savienība") domā, ka akcijas organizatoru aktivitātes tikai lej ūdeni uz krievisko partiju dzirnavām. "Tagad "PCTVL" un "SC" varēs attaisnot savu pastāvēšanu, jo krievu bērnu vecāki jutīsies apdraudēti. Manuprāt, mēs 2004. gadā veiksmīgi pabeidzām vidējās izglītības reformu. Šobrīd vajag vienkārši ļaut cittautiešu bērnu vecākiem saprast, ka izglītība latviešu valodā ir kvalitatīvāka un nodrošinās viņu atvasei labākas karjeras iespējas. Ar katru gadu pieaug to cittautiešu skaits, kas izvēlas mācīties latviešu skolās."

Saeimas deputāts Uldis Grava ("Jaunais laiks") šādu akciju nosauca par lieku izaicinājumu: "Protams ir absolūti skaidrs, ka skolu beidzējiem jārunā labā latviešu valodā. Tas, ka mācības no pirmās klases notiktu latviski, ir labs mērķis, bet uz to ir jāiet pamazām un pakāpeniski."

Turpretim Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš pārliecināts, ka latviešu valoda tiešām ir briesmās: "Tieši tādēļ akcijas organizatoru paustā prasība man liekas pamatota. Skolas uztur par nodokļu maksātāju naudu, un tādēļ ir jāieklausās tajā, ko saka 15 tūkstoši nodokļu maksātāju."

Atbalstu šādai akcijai pauda arī "TB"/LNNK frakcijas priekšsēdētājs Māris Grīnblats: "Galvenajos vilcienos akcijas uzstādījums sakrīt ar mūsu partijas nostāju. Savulaik mums pat programmā bija ierakstīts, ka vismaz atsevišķi priekšmeti jau no pirmās klases būtu jāpasniedz latviešu valodā. Šobrīd būtu jādomā par to, kā to iestrādāt likumdošanā. Taču viegli nebūs, jo Saeimā ir liela pretestība pret šiem jautājumiem."

 

 

Paver iespējas tiesnešiem uz augstiem amatiem

Māra Libeka,  Latvijas Avīze   07/14/08    Premjera birojā pēc Ministru prezidenta Ivara Godmaņa iniciatīvas tapuši likuma grozījumi, kas veicinās tiesnešu pieteikšanos uz amatiem, kuros ieceļ vai apstiprina Saeima.

Premjera padomnieks juridiskajos jautājumos Eduards Ikvilds informēja, ka patlaban tiesnešu iespējas pretendēt uz amatiem, kuros, pēc likuma, ieceļ vai apstiprina Saeima, ir ierobežotas, jo pēc amata pilnvaru beigām vairs nevar strādāt par tiesnesi. Izņēmums ir vienīgi tiesībsargs un Satversmes tiesas tiesnesis, kuriem likums garantē tiesības atgriezties tiesneša amatā. Ikvilds uzskata, ka nevar ierobežot tiesnešu tiesības ieņemt amatus un tiesnešiem, lai viņi nesūdzētos Satversmes tiesā, jānoteic līdzīga kārtība kā civildienesta ierēdņiem, kuri pēc pilnvaru beigām ieceltā amatā var atgriezties savā iepriekšējā vai līdzvērtīgā amatā.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs informēja, ka tieneši esot šo jautājumu apsprieduši, un uzskata, ka ir nepieciešami šādi likuma grozījumi.

Ja tie tiks pieņemti, tiesnešus varēs izvirzīt gan Valsts prezidenta, gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka, gan Latvijas Bankas prezidenta, Satversmes aizsardzības biroja, Valsts kontroliera un citiem amatiem.

Likums "Par tiesu varu" noteic tiesneša tiesības ieņemt citus amatus. Tiesnesi ar viņa piekrišanu un tiesas priekšsēdētāja atļauju uz noteiktu laiku var norīkot darbā citā tiesā, Tieslietu ministrijā, Tiesu administrācijā vai starptautiskā organizācijā, bet šāda norīkošana dod tiesības atgriezties tiesneša amatā.

Tieslietu ministrs G. Bērziņš teica, ka ministrija ņēmusi vērā tiesnešu un premjera biroja viedokli, un prognozēja, ka par šiem likuma grozījumiem noteikti būs diskusijas.

Ja likuma grozījumi tiks pieņemti pirms KNAB priekšnieka kandidātu vērtēšanas, uz biroja vadītāja amatu var rasties vēlēšanās pretendēt arī tiesnešiem, jo pēc pilnvaru beigām nebūs jāpaliek bez darba.

Valdība likuma grozījumus pieņēma lielā steigā, turklāt slēgtā sēdē, apejot valsts sekretāru sanāksmi un valdības komiteju. Iespējams, tādēļ, lai kāds politiķu noskatīts tiesnesis varētu pretendēt uz KNAB priekšnieka amatu.

 

 

Intervija ar Vladimiru Vaškeviču: Lieta pret mani safabricēta

Māris Krautmanis,  NRA  07/15/08    Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvaldes vadītājs Vladimirs Vaškevičs dažādu baumu epicentrā ir jau vairākus gadus. Līdz šim gan tās bija tikai iespējams, varētu būt, ka, runā, ka un tādā garā ieturētas ziņas.

Taču tagad ir pirmais gadījums, kad pret Vaškeviču veiktās darbības ir ieguvušas oficiālu raksturu – pagājušajā nedēļā apstiprinājās informācija, ka Vaškevičam ir aizdomās turamā statuss un ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) viņu tur aizdomās par nepatiesu ziņu uzrādīšanu savā amatpersonas deklarācijā, kā arī par neatļautiem mantiskiem darījumiem. Bet ko pats Vaškevičs domā par savu apsūdzību – par to šī intervija ar viņu.

– Kādas ir izjūtas jaunajā statusā?

– Sākumā biju šokēts par aizdomu banalitāti, bet tagad jau esmu nomierinājies. Atkal jau kuro reizi KNAB izrīkojās neētiski, selektīvi palaižot plašsaziņas līdzekļos baumas vēl pirms sava paziņojuma. Bet tas gan sen vairs nepārsteidz.

Vēl pirms es gāju pie izmeklētāja iepazīties, par ko tad mani apsūdz, par to jau zināja plašsaziņas līdzekļi.

Manuprāt, šīs tā saucamās aizdomas tapušas tādēļ, ka KNAB mēģina attaisnot tos milzīgos līdzekļus, kas ir vairāku gadu laikā izšķiesti manis un manu ģimenes locekļu izsekošanai, klausoties telefonsarunas. Droši vien tās ir milzīgas naudas summas un iztērēti cilvēkresursi.

Pirms es tiku atzīts par aizdomās turamo, man netika dota iespēja kaut ko paskaidrot, likt pretī savus argumentus. Visa šī mana lieta man atgādina grinbergiādi – to pasākumu, ko Ģenerālprokuratūra spītīgi izvērsa pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Tur tāpat apsūdzība bija kurla un akla pret jebkādiem argumentiem un turējās pie savas notikumu interpretācijas, līdz beidzot tiesā noskaidrojās, ka taisnība ir bijusi Lembergam.

Bet varēja taču to noskaidrot daudz ātrāk, paši, netērējot nodokļu maksātāju naudu un tiesas laiku.

Es gan centīšos ar KNAB tomēr runāt, pierādīt, lai gan man ir maz ticības, ka manī klausīsies. Ja jau viņi ir uzlikuši šo apsūdzēšanas plati, tad, visticamāk, turpinās to atskaņot līdz nelabumam.

– Par ko īsti jūs tur aizdomās?

– It kā par nepareizu deklarācijas aizpildīšanu un par neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos.

– Tas jau ir zināms. Bet konkrētāk?

– Tā apsūdzība ir neticams, fantastisks absurds. Godīgi sakot, pat tā uzreiz nesaprotu, kā īsti pret to cīnīties. Bet nu būs jāsagatavojas liecību sniegšanai. Vispār jau tas ir grandiozi, ka ilgu gadu operatīvo līdzekļu izmantošana sevišķā veidā ir vainagojusies ar šādu apsūdzību – par nepareizu deklarāciju. Tas tik ir rezultāts! Man šķiet arī, ka KNAB pārāk nesatrauc, cik šajā apsūdzībā reāla juridiska satura. Galvenais ir apsūdzēt. Kā Staļina laikā teica krievi: bijis cilvēks – pantu atradīsim.

– Kas tie par mantiskiem darījumiem?

– Es nevaru jums klāstīt kriminālprocesa materiālus. Man nav atļauts stāstīt par tiem. Vienīgais, ko varu teikt, ir tas, ko KNAB jau ir apstiprinājis – viņi uzskata, ka neesmu norādījis kaut kādus savu ienākumus un piedalījies neatļautos mantiskos darījumos vairāku gadu garumā. Es tā neuzskatu.

– Par ko KNAB jūs tā mīl?

– Tur ir daudzi iemesli, bet galvenokārt tāpēc, ka manas bijušās sievas oponents Raimonds Štālbergs acīmredzot ir ļoti vērtīgs KNAB kadrs – kāds aģents vai kas līdzīgs.

Visi mani it kā noziegumi un Ināras Vilkastes it kā noziegumi nāk no šā avota – viņš apgādā KNAB ar nepatiesu informāciju par mums. KNAB labi saprot: ja Štālberga lieta, kurā viņš tiek apsūdzēts par izspiešanu, nonāks līdz galam, izgaismosies arī paša KNAB saistība ar šo noziegumu.

– Bet KNAB taču ir tik jauka iestāde – cīnās pret korupciju...

– Jau sākot manis vajāšanu, KNAB balstījās uz agrāk tiesātā Štālberga liecībām. Tajā pašā laikā Štālbergs, izrādās, esot saistīts ar manas automašīnas dedzināšanu, kas to lai zina – varbūt arī ar manis noslepkavošanas mēģinājumu. Konkrēti KNAB darbinieki saistīti ar noziedzīgajām aprindām. Viens no šīm aprindām ir Štālbergs.

Tā visatļautība, kādā pēdējos gadus dzīvojis KNAB, tā gaisotne, nekontrolējamība ir novedusi pie tā, ka ir darbinieki, kas jau paši domā kā noziedznieki un arī rīkojas kā noziedznieki.

Jau pirms pusotra gada teicu, ka KNAB tiek zagta nauda, bet tolaik tas izklausījās neticami. Laiks parādīja, ka man bija taisnība, un laiks parādīs, ka man ir taisnība arī tajā, ko saku pašlaik.

– Kā jūs to zināt?

– Manā rīcībā ir tāda informācija.

Aizdomas par to, ka no KNAB zog naudu, bija jau sen. Taču nebija kāda, kas uzdrošinātos to pārbaudīt.

– Ko jums inkriminē – kriminālnoziegumu vai kriminālpārkāpumu?

– Kriminālpārkāpumu.

– Neizbēgami būs daudz ļaužu – politiskā opozīcija, eksperti un tā tālāk, kas vienā balsī un aizvien skaļāk teiks: lūk, nabaga Loskutovu noņēma no amata par sīkumiem, bet, lūk, ir Vaškevičs – kriminālpārkāpējs! Kā tāds var palikt amatā?

– Atšķirībā no Loskutova manis vadītajā iestādē naudu nezog un valstij zaudējumus nenodara. Ja par opozīciju, tad tā jau agrāk parādījusi, ar ko ir kopā – ar noziedzniekiem, ar Gulbi, Štālbergu. Edgars Gulbis viņiem pat bija tik svarīgs, ka viņa dēļ partijas Jaunais laiks frakcija demonstratīvi gāja ārā no plenārsēžu zāles. Nezinu pat, ko teikt – tā sanāk, ka pēdējā laikā viņiem ir bijuši divi īpaši draugi: Gulbis un Loskutovs. Viens ir izrādījies blēdis, otrs – tāds, kas piesedzis zagšanu. Viņi ir opozīcija – viņiem kaut kas jāsaka. Nožēlojami, ka viņi pinas, identificē sevi ar šādiem cilvēkiem. Respektīvi tā situācija ir tāda, ka pret mani tiek safabricēta lieta, un to dara KNAB ciešā sadarbībā ar noziedzīgo pasauli, un to piesedz politiķi.

Bet es neesmu politiķis, es daru savu darbu. Pēdējo četru gadu laikā esmu veicis ļoti nopietnu reorganizāciju – esmu reorganizējis divas VID pakļautības struktūras. Tagad tās ir pavisam citādas struktūras – tās strādā ar modernām metodēm, aizvien labāk un rezultatīvāk.

Esmu pārliecināts, ka šie jaunie mēģinājumi mani apsūdzēt ir tādi paši kā visi līdzšinējie – ko tikai par mani nav centušies izdomāt: ka es esot lobējis Balticovo olas, ka esot iesaistīts kādās naftas kontrabandas shēmās, ka man mājās par daudz kurpju, un tādā garā. Arī tagad ir tas pats – absolūti murgi tiek sabiedrībai pasniegti milzu nopietnībā.

– Vai neesat apsvēris domu iet pašam projām?

– Es mazliet paanalizēju, kādi būtu plusi un mīnusi no manas aiziešanas, un konstatēju, ka palikšanai plusu tomēr ir vairāk. Mans darbs man patīk, un es nevēlos, ka varētu pārtrūkt tās iestrādes, kuras esmu sācis. Paliekot amatā, domāju, varēšu atmaskot tos negodīgos darbiniekus, kas strādā KNAB un izmanto savu amata stāvokli, lai censtos mani diskreditēt, un kas strādā kopā ar bandītiem. Aizejot no darba, es dotu iemeslu priecāties maniem ienaidniekiem, noziedzniekiem, un ļaudīm varbūt rastos iespaids, ka esmu padevies.

Tiesa gan, manai palikšanai ir tāds mīnuss, ka nevaru brīvi runāt par to, kas man ir zināms. Aizgājis no amata, protams, varētu vairāk kaut ko komentēt. Bet nu plusu vienalga ir vairāk nekā mīnusu.

Manuprāt, nelaime ir tā, ka ne visi cilvēki ir psiholoģiski noturīgi – cilvēki, kas daudz kontaktējas ar krimināliem, agri vai vēlu sāk spēlēt viņu spēli. Kur ir tā robeža, aiz kuras sadarbošanās ar krimināliem jau vairs nav noziegumu atklāšana, bet noziegumu piesegšana? KNAB sadarbojas ar kontrabandistiem un slepkavām, lai paraktu kaut ko zem manis, bet reāli ir iznācis tā, ka izmeklētāji ir nokļuvuši noziedznieku pavadā, jau pilda viņu pasūtījumu.

Par KNAB darbinieku morāli jau vairs nav ko runāt – esmu pārliecināts, ka par manas slepkavības mēģinājumu viņi varēja zināt un zināja, jo nepārtraukti izsekoja mani. Es domāju, viņi redzēja, kā zem manas automašīnas paliek spridzekli, kas bija šis spridzekļa palicējs. Bet viņi neko nedarīja... Pieļāva, lai mani uzrauj gaisā. Tā ir nelietība.

– Te uzreiz rodas jautājums, kā tad jums pašam ar tiem kontaktiem? Jums esot bijusi saruna ar Vladimiru Oderovu – ar personu, kura pašlaik pirmajā instancē ir notiesāta par kontrabandu uz pieciem gadiem un vienu mēnesi.

– Tolaik šis Oderovs bija visnotaļ cienījams cilvēks. Neviena slikta vārda par viņu nebiju dzirdējis.

Taču arī pat šajā gadījumā notika manipulācija, samelošana – patiesībā es ar viņu pat nerunāju, bet tur bija īsziņu sūtīšana. Viņš gribēja tikties, es atbildēju, ka man nav laika. Es pat negribu šo lietu plašāk iztirzāt – šis cilvēks tolaik nebija noziedznieks. Man nav laika mašīnas, lai aizbrauktu nākotnē un apskatītos, vai kāds cilvēks kādreiz kaut ko neizdarīs.

Te ir milzīga atšķirība starp mani un KNAB darbiniekiem, kuri kontaktējas ar cilvēkiem, par kuru kriminālo pagātni viņiem ir lieliska informācija, viss ir zināms.

– Bet Balticovo olas? Lobējāt tās?

– Atzīšos, esmu gan lobījis, bet ne lobējis Balticovo olas.

Lai cik absurdi būtu apgalvojumi par manu it kā saistību ar Balticovo, ja es pareizi saprotu, šī man celtā apsūdzība ir kaut kādā mērā saistīta ar tām olām, ka tagadējie notikumi ir tās lietas ietvaros. Acīmredzot KNAB kaut kas jāparāda. Tāpēc uzraka šo deklarāciju, nointerpretēja to, nedeva man iespēju sniegt kādus pretargumentus, noplūdināja to presē.

– Kādu bandītu noklausītās savstarpējās sarunās figurē tādi tagad jau folklorizējušies tēli kā Sports, Futbols no VID augstākā vadības ešelona. Vai tas esat jūs?

– Nudien nezinu, kuru personu viņi ir domājuši. Var jau būt – tā kā jaunībā tiešām esmu spēlējis futbolu, viņi ir runājuši par mani. Nu un tad? Maz ko savā starpā ļaudis mēdz pļāpāt. Ja viņi runātu par Romas pāvestu vai ANO ģenerālsekretāru, tad arī varētu domāt, ka viņi tos pazīst un ar viņiem sadarbojas?

Noklausīto sarunu fragmenti no vienas krimināllietas atkal ir viens no melno sabiedrisko attiecību trikiem, lai laistu smaku. Tipisks gājiens.

Un kas tad no šīs krimināllietas izriet patiesībā? Patiesībā šīs lietas iztiesāšanas gaitā pārliecinoši pierādījās, ka nekādi VID darbinieki nav bijuši iesaistīti kontrabandas shēmās, no šiem materiāliem izriet, ka runa, iespējams, ir par zagtas dīzeļdegvielas no cauruļvadiem realizāciju.

Lieta tika izmeklēta vairāku gadu garumā, mani šajā lietā neaicināja nekādā statusā. Tad jau laikam neesmu ne Sports, ne Futbols.

Manuprāt, tā lieta ir tāda, ka tie ļaudis blefo, lielās viens otram ar savu pazīšanos augstās struktūrās, bet tās tiem īstenībā nemaz nav.

Bet patiesība jau KNAB darbiniekus neinteresē – viņiem ir intereses un metodes, ar kurām censties šīs intereses realizēt. Un viena no metodēm ir baumu izplatīšana un melnās sabiedriskās attiecības.

– Šajā Vasiļjeva–Oderova lietā prokurors Ivars Krauze galvenajam organizatoram prasīja trīs gadus nosacīti, bet otršķirīgai personai – Oderovam – reālu cietumsodu. Tiesa gan izdarījās pa savam un piesprieda Valērijam Vasiļjevam četrus gadus reāla cietumsoda. Kāpēc tāds prokuratūras maigums pret vienu no apsūdzētajiem un skarbums pret otru?

– Ja mani atmiņa neviļ, tas bija tas pats prokurors, kurš gribēja no Oderova izspiest nepatiesas liecības pret mani. Nu tad arī nav brīnums, ka viņš saudzēja to, kurš laikam kaut ko ir liecinājis, bet nežēlīgi vērsās pret to, kurš neliecināja.

Tas ir apbrīnojami, ka izmeklēšanas iestādes jebkādus murgus pret mani ņem tik nopietni. Ka nemulsina tas, ka šo liecību devēji ir personas, kas apsūdzētas noziegumos un kas gatavas glābt savu ādu, liecinot vienalga ko un par ko.

Vēl viena nianse. Dažos laikrakstos tika daudz spekulēts ar to, ka šim Sportam esot milzīga vara. Taču man tajā laika periodā, par kuru ir runa, vara bija niecīga, manā pakļautībā bija neliels darbinieku skaits – tikai vēlāk notika cilvēku resursu pārņemšana, un man parādījās gan kāda vara, gan funkcijas. Viena nianse, otra nianse, un kopā sanāk aina.

– Jūsu bijusī sieva ir nokļuvusi lielās nepatikšanās – it kā esot devusi miljonu eiro kukuli bijušajam Rīgas pilsētas attīstības departamenta vadītājam Vilnim Štramam. Vai jūs kaut ko zināt par šo lietu?

– Tas ir vēl viens gājiens, kā risināt Vaškeviča problēmu – uzrādot apsūdzību Inārai Vilkastei un cenšoties izvilkt savus aģentus no kriminālprocesiem, kuros viņiem draud ilgs cietumsods.

Es domāju, ka tā kombinācija ir iecerēta tāda – Štālbergs liecina, ka Vilkaste devusi kukuli, un par to saņem indulgenci, tas ir, nesaņem sodu par saviem noziegumiem. Vai kaut kas uz to pusi. Apbrīnojami, ka viņa liecībām piešķirta augstākas ticamības pakāpe. Ka izmeklētājus neinteresē, vai šis Štālbergs nav ieinteresēts apmelot Vilkasti, ka viņam ir motīvs to darīt, neinteresē to pārbaudīt.

Bandīti kaut ko liecina, un KNAB un prokurori uzreiz rikšiem steidzas uz šo liecību pamata rakstīt apsūdzības.

Bet visi manis rakstītie iesniegumi tiek noraidīti.

Nedomāju, ka šāda dīvaina rīcība varētu būt bez kādas stimulācijas.

Starp citu, Neatkarīgajā Rīta Avīzē bija interesants raksts par KNAB darbinieku mantisko stāvokli, par algu neatbilstību viņu greznajai dzīvei. Es domāju, tā ir informācija pārdomām un pārbaudei.

Domāju, ja finanšu policija un VID strādās labāk, tad noteikti pacels šīs lietas un konstatēs masveida pārkāpumus – gan nepareizas deklarācijas, gan mantiskus darījumus. Jāķeras tikai klāt. Es domāju, ka tas, ko savulaik sacīja Loskutovs – ka KNAB darbinieku deklarācijas tiekot rūpīgi pārbaudītas –, ir meli.

– Un ko tad tas VID nepārbauda?

– Es domāju, ka gan jau pārbaudīs.

Nav tikai īsti skaidrs rezultāts diskusijai par to, kurš tad kuru pārbauda.

– Kurš kuru pārbaudīs?

– Redzēsim. Gan VID, gan KNAB ir sava kompetence. Ja jau mani pārbaudīja KNAB, tad viņiem ir šāda kompetence. Bet arī VID ir sava kompetence, un tās ietvariem atbilst tāda informācija, kas bija publicēta jūsu laikrakstā.

Man personīgi nav pretenziju pret KNAB kā pret iestādi. Iespējams, tādai iestādei jābūt un pret korupciju jācīnās. Taču mani uztrauc tas, ka KNAB strādā tādi darbinieki, kas risina savas privātās problēmas – materiālās.

Es domāju, KNAB ir tāda iestāde, kurā ir ļoti daudzi lieli korupcijas riski. Es, veicot reorganizāciju divās struktūrās, esmu apzinājis korupcijas riskus tajās, šie riski tagad ir minimizēti.

Es domāju, tas pats būtu jādara arī KNAB – mainot struktūru, ieviešot laikmetīgas vadības metodes.

– Vai jūs novērstu korupcijas riskus KNAB, ja jums to uzticētu?

– Noteikti. Ja uzticētu. Šos riskus jau iespējams redzēt pat no malas, un es zinu, kā tos varētu novērst. KNAB nelaime slēpjas tajā apstāklī, ka tā struktūra nav veidota pēc teorijas kā struktūra, bet gan kā struktūra, kas pakārtota konkrētiem cilvēkiem. Tur nav ņemta vērā citu valstu labākā pieredze - Eiropola vadlīnijas un tamlīdzīgi. Tagad KNAB ir uzbūvēts tā, lai priekšniekiem būtu viegli risināt savas problēmas.

– Kurš būtu labs KNAB jaunais priekšnieks?

– Es nepaudīšu savu viedokli par konkrētiem cilvēkiem, bet tam jābūt labam menedžerim, tādam, kas reāli vada iestādi, nevis kalpo kā kāzu ģenerālis.

– Augstākās valsts amatpersonas tagad bargā balsī cita citai paģēr pārbaudi par jums.

– No pārbaudēm nebaidos.

 

 

Saeima konceptuāli atbalsta grozījumus šā gada valsts budžetā

LETA  07/15/08    Šodien Saeima konceptuāli atbalstīja šā gada valsts budžeta grozījumus, kuros paredzēts pārpalikums 0,05% no iekšzemes kopprodukta jeb astoņu miljonu latu apmērā. Par grozījumu projektu balsoja 51 deputāts, pret bija 42, bet viens balsojumā atturējās.

Priekšlikumi otrajam, galīgajam lasījumam jāiesniedz šodien līdz plkst.16. Galīgajā lasījumā budžeta grozījumus plānots pieņemt ceturtdien, 17.jūlijā.

Debatēs par grozījumiem lielākoties uzstājās opozīcijas deputāti.

Deputāts Krišjānis Kariņš (JL) norādīja, ka budžeta izdevumi ir jāsamazina vēl būtiskāk: "Taču, ja mēs paskatāmies reāli, kas ir ņemts no ministrijām... Paskatieties uz ministru sejām, tur nav neviens saplēsies, tur neviens nav neapmierināts. Es pat neredzu kādu negulējušu, jo tā nav nauda no ministriju budžetiem. Tā nauda ir ņemta no plānotā budžeta pārpalikuma un no ES fondiem."

Deputātei Annai Seilei (PS), analizējot budžeta līdzekļu samazinājumu atsevišķām nozarēm, bažas radot līdzekļu samazinājums Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Valsts kontrolei, Satversmes tiesai, Iekšlietu ministrijai un īpaši Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienestam. "Šie budžeta grozījumi ir nepieciešami, bet termiņš, kādā tie tika sagatavoti, neliecina, ka tie ir ārkārtīgi rūpīgi izstrādāti."

Ārpus frakciju deputāts Visvaldis Lācis no tribīnes paziņoja, ka nevarēs atbalstīt budžeta grozījumus tikai tādēļ, ka Integrācijas lietu sekretariātam piešķirti 2,3 miljoni latu. Lācis arī no Saeimas tribīnes iegrima garās pārdomās par integrāciju, saņemdams no Saeimas priekšsēdētāja aizrādījumu runāt par budžetu, nevis integrāciju. Vēlāk Lācis saņēma Saeimas priekšsēdētāja aizrādījumu par ētikas pārkāpumiem, jo sēdē pauda viedokli: "Nez kādēļ mēs ar lielu nicinājumu runājam par sievietēm, kas pārdod savu miesu, bet negribam redzēt, kā notiek dvēseļu prostitūcija."

Deputāte Silva Bendrāte (JL) sacīja, ka ieviest taupīšanas režīmu situācijā, kad valsts ekonomika pasliktinās, pēc būtības ir pareizs lēmums, tomēr jautājums ir par to, kā šis režīms tiek īstenots.

Deputāts Kārlis Šadurskis (PS) savukārt izteicās, ka, samazinot budžetu, "āzis par dārznieku ir nevis izzāģējis ābeles nokaltušos zarus, bet nograuzis vēl negatavos ābolus".

Savukārt pozīcijas deputāte Aija Barča (TP) debatēs pauda pateicību finanšu ministram par izpratni sociālo jautājumu risināšanā, jo budžeta grozījumi paredz piešķirt 145 000 latu līgumorganizācijām, kuras ir uzņēmušās aprūpi par cilvēkiem ar garīga rakstura veselības traucējumiem, bet 40 000 latu budžeta grozījumos ir paredzēti bērnu rehabilitācijai, kuri cietuši no vardarbības.

Saskaņā ar grozījumu projektu turpmāk valsts budžeta ieņēmumi tiek plānoti 5,264 miljardu latu, bet izdevumi - 5,256 miljardu latu apmērā. Iepriekš apstiprinātajā 2008.gada budžeta likumā bija paredzēti 5,499 miljardu latu lieli ieņēmumi un 5,338 miljardu latu izdevumi.

Budžeta grozījumos veikts plānoto ieņēmumu samazinājums par 235 miljoniem latu, ko ietekmējuši gan mazāk iekasētie nodokļi, īpaši jau pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu samazināšanās pret plānoto, gan arī pārmaiņas nekustamo īpašumu tirgū.

Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajos grozījumos budžetā plānots pārpalikums 0,05% no iekšzemes kopprodukta jeb astoņu miljonu latu apmērā. Šāda bilance veidojusies, palielinot izdevumus atsevišķās budžeta sadaļās un samazinot izdevumus saskaņā ar valsts pārvaldes iestāžu iesniegtajiem plāniem.

Lai nodrošinātu iespēju ikvienam interesentam iepazīties ar budžeta grozījumiem, FM mājaslapas sadaļā "Budžets" ir ievietots grozījumu projekts.

Pirmo reizi Latvijas vēsturē budžeta grozījumi tika izstrādāti Vienotajā valsts budžeta plānošanas un izpildes informācijas sistēmā. Šīs sistēmas izmantošana budžeta grozījumu sagatavošanā nodrošināja ātrāku likuma pielikumu sagatavošanu, vienkāršotu datu konsolidāciju un automatizētu budžeta datu atbilstības kontroli. Tāpat jaunā sistēma palīdzēja paātrināt informācijas apriti starp FM un citām iestādēm, kā arī mazināt potenciālo kļūdu iespēju.

 

 

Šā gada budžeta grozījumiem deputāti iesnieguši 31 priekšlikumu

LETA  07/15/08    Grozījumiem šā gada valsts budžetā Saeimas deputāti ir iesnieguši 31 priekšlikumu, informēja Saeimas Budžeta un finanšu komisijā.

Priekšlikumus galvenokārt iesnieguši opozīcijas deputāti, taču ir arī atsevišķu pozīcijas deputātu ierosinājumi. Deputāti savu ieceru īstenošanai pārsvarā piedāvā veikt budžeta izdevumu pārdali vai arī palielināt nodokļu ieņēmumu prognozes.

Partijas "Jaunais laiks" (JL) Saeimas frakcijas deputāti iesnieguši priekšlikumus grozījumiem likumā "Par valsts budžetu 2008.gadam", rosinot papildu līdzekļus atvēlēt autoceļu attīstībai un pensiju piemaksām.

JL rosina atvēlēt papildu 50 miljonus latu Valsts autoceļu fondam mērķdotācijām pašvaldībām autoceļu un ielu remontiem. "Daudzviet pašvaldībās ceļi ir neizbraucami. Tas ierobežo cilvēku iespējas pārvietoties, ierobežo uzņēmējdarbību un ievērojami bremzē reģionu attīstību," norādījis JL Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis.

Ceļu remontiem nepieciešamos līdzekļus JL rosina gūt no VAS "Latvijas Valsts meži" 92 miljonu latu lielās peļņas. Šā brīža ekonomiskajā situācijā, kad daudzām būtiskām valsts nozarēm līdzekļu trūkst, nav pamata tik apjomīgus valsts akciju sabiedrības līdzekļus neieguldīt valsts attīstībā, uzskata JL.

Savukārt 13,7 miljonus latu valsts sociālā budžeta līdzekļu JL rosina atvēlēt, lai dzēstu valsts parādu par neizmaksātajām pensiju piemaksām. Sociālajā budžetā joprojām saglabājies 246 miljonu latu pārpalikums, taču valsts pensionāriem pat palikusi parādā no šā gada 1.janvāra paredzētās piemaksas. Tādēļ JL aicina atdot pensiju piemaksu parādu, kas bija plānots jau no šā gada 1.janvāra 40 santīmu apmērā par katru līdz 1996. gadam nostrādāto darba stāža gadu.

JL jau iepriekš uzsvēris, ka uzskata, ka šā gada valsts budžeta grozījumi tiek veikti uz valsts attīstības rēķina, jo gandrīz viss budžeta izdevumu samazinājums gūts uz Eiropas Savienības līdzfinansējumu projektu rēķina.

Savukārt ilgstoši vakanto štata vietu likvidācija ir devusi tikai 130 000 latu ietaupījumu valsts budžetā. Laikā, kad valsts ekonomikas attīstība strauji bremzējas, ir bezatbildīgi nepiešķirt finansējumu attīstības projektiem, tādējādi vēl vairāk pastiprinot ekonomisko krīzi. Turklāt budžetā saglabājas jau iepriekšējos gados pieredzētā prakse "lāpīt" iztrūkumu pamatbudžetā ar sociālā budžeta līdzekļiem, norāda JL.

Kā ziņots, šodien Saeima konceptuāli atbalstīja šā gada valsts budžeta grozījumus, kuros paredzēts pārpalikums 0,05% no iekšzemes kopprodukta jeb astoņu miljonu latu apmērā. Saskaņā ar grozījumu projektu turpmāk valsts budžeta ieņēmumi tiek plānoti 5,264 miljardu latu, bet izdevumi - 5,256 miljardu latu apmērā. Iepriekš apstiprinātajā 2008.gada budžeta likumā bija paredzēti 5,499 miljardu latu lieli ieņēmumi un 5,338 miljardu latu izdevumi.

Budžeta grozījumos veikts plānoto ieņēmumu samazinājums par 235 miljoniem latu, ko ietekmējuši gan mazāk iekasētie nodokļi, īpaši jau pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu samazināšanās pret plānoto, gan arī pārmaiņas nekustamo īpašumu tirgū.

Rīt deputātu priekšlikumus vēl izvērtēs valdība, lai galīgajā lasījumā budžeta grozījumus varētu pieņemt 17.jūlijā.

 

 

Pagaidām nevienojas par ieceri paplašināt valdības pilnvaras

TVNET  / LETA  07/15/08    Šodien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti, izskatot ieceri paplašināt valdības pilnvaras, tā arī nespēj rast vienprātību, un šā jautājuma virzība pagaidām ir apstājusies. Sēde, kurā piedalījās arī premjers Ivars Godmanis (LPP/LC), ilga gandrīz pusotru stundu, un tajā notika plašas diskusijas.

Sēdes izskaņā komisijas deputāti par šā jautājuma tālāko virzību lēma balsojot. Balsojumā tika piedāvāti divi varianti - viens par normatīvā akta atbalstīšanu un virzīšanu izskatīšanai Saeimai pirmajā lasījumā, vienlaikus gan nosakot samērā ilgu priekšlikumu iesniegšanas termiņu jautājuma izskatīšanai otrajā lasījumā.

Savukārt otrs variants paredzēja šo jautājumu pagaidām nevirzīt tālāk, sagaidot papildu informāciju no valdības par tām likumdošanas izmaiņām, kur nepieciešams noteikt valdības pilnvaras lēmuma pieņemšanā.

Balsojot par pirmo piedāvāto variantu, deputātu balsis sadalījās līdzīgi - seši pret seši, arī otrais komisijas deputātu balsojums bija līdzīgs, līdz ar to diskusijas par šo jautājumu tiek atliktas līdz rudenim. Pret balsoja opozīcijas deputāti.

Visi deputāti gan bija vienisprātis, ka šis jautājums nav virzāms steidzamības kārtā un tam nepieciešama ļoti rūpīga analīze.

Premjers deputātus informēja, ka sākotnēji valdībā apspriesta ideja rosināt ministriem noteikt pilnvaras, kas ļautu pieņemt atsevišķus sīkus tehniskus jautājumus, tādējādi atvieglojot valdības darbu, kurai vairs nebūtu jālemj, piemēram, par "mīksto ogu aprites kārtību".

Tomēr dēļ pretējiem viedokļiem valdībā šāda iespēja noraidīta un sagatavots dokuments, kas ļautu valdībai pieņemt lēmumus par tiem jautājumiem, par kuriem likumdošanā nav noteikts deleģējums.

Premjers uzsvēra, ka valdība patlaban esot situācijā, kad jāpieņem liels skaits lēmumu, par kuriem praktiski tai nav deleģējuma. Nākotnē šādu lēmumu skaits varētu tikai palielināties, kaut vai ņemot vērā valdības iecerētās sociālās atbalsta programmas saistībā ar gāzes tarifu palielināšanos.

Godmanis arī norādīja, ka valdību apmierinātu pārejas perioda noteikšana, līdz kuram valdība apkopotu visus normatīvus, kuros deleģējums ir nepieciešams, un pēc Saeimas lēmumiem šādu normu varētu atcelt.

Godmanis arī uzsvēra, ka šāda strauja grozījumu virzīšana - tikai 15 dienas, kopš spēkā ir stājies jaunais Ministru kabineta iekārtas likums - nav saistīta ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja izvēli. "Šie grozījumi nav saistīti ar KNAB vadītāja izvēli. Vadītāju mēs varam izvēlēties un arī izvēlēsimies," uzsvēra premjers.

Arī Saeimas juridiskā biroja priekšnieks Gunārs Kusiņš uzsvēra, ka par šo jautājumu diskusijas nevajadzētu sasteigt. Pēc viņa domām, šā jautājuma virzīšanā ir saskatāmi arī vairāki riski.

Piemēram, pie šādas shēmas zustu parlamenta kontrole pār normatīvo aktu izdošanu. Lielāku kontroli nodrošinājis pat savulaik atceltais Satversmes 81.pants. Tāpat šāda shēma varētu būt sarežģītāka cilvēkiem un daudz vairāk ietekmētu viņu dzīvi nekā esošā kārtība. Arī Latvija savā demokrātiskajā izaugsmē ir gājusi daudz tālāk, nekā tas bija deviņdesmito gadu sākumā, kad šādas normas bija nepieciešamas.

LETA jau ziņoja, ka Ministru kabinets (MK) ir iesniedzis Saeimā likumprojektu, kas paredz atjaunot tiesības valdībai izdot normatīvos aktus par jautājumiem, kas nav regulēti ar likumu.

Kopš 1.jūlija spēkā esošais MK iekārtas likums neparedz tiesības MK izdot normatīvos aktus, ja attiecīgais jautājums ar likumu nav noregulēts.

Līdz ar to visi MK noteikumi, kas izdoti uz līdzšinējā, 1993.gadā pieņemtā MK iekārtas likuma 14.panta pirmās daļas 3.punkta pamata, ir spēkā ne ilgāk kā līdz 2010.gada 1.jūlijam.

Kā ziņots, 10.jūlijā izskatīšanai Saeimas komisijām tika nodoti grozījumi MK iekārtas likumā, kuri papildinās likumu ar nosacījumu, kas ļauj valdībai izdot normatīvus aktus - noteikumus, ja attiecīgais jautājums ar likumu nav noregulēts.

Par šā likumprojekta nodošanu komisijām nobalsoja 46 deputāti, pret - 40, bet viens deputāts atturējās.

Iebilstot pret likumprojekta nodošanu komisijām, Artis Kampars (JL) norādīja, ka par priekšlikumu ļaut MK ar saviem noteikumiem lemt to, kas nav paredzēts likumā, Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija diskutēja, jau pieņemot MK iekārtas likumu, un šo priekšlikumu noraidīja.

Valdība rosina arī izteikt jaunā redakcijā likuma pārejas noteikumu 6.punktu, nosakot, ka spēkā esošie MK noteikumi, kas izdoti, pamatojoties uz Saeimas 1993.gada 15.jūlijā pieņemtā MK iekārtas likuma 14.panta pirmās daļas 3.punktu, piemērojami līdz to atzīšanai par spēku zaudējušiem, ciktāl tie nav pretrunā ar citiem likumiem vai MK noteikumiem, bet ne ilgāk kā līdz 2010.gada 1.jūlijam.

Ja minētajos noteikumos nepieciešami grozījumi, tad attiecīgie noteikumi izdodami jaunā redakcijā, pamatojoties uz speciālo likuma normu vai šā likuma 31.panta pirmās daļas 4.punktu.

 

 

Pēc budžeta grozījumiem Godmanis pievērsīšoties gāzes tarifiem

BNS  07/16/08    Pēc šā gada valsts budžeta grozījumu pieņemšanas Saeimā viens no svarīgākajiem jautājumiem, kam premjers pievērsīsies, būs gaidāmais gāzes un siltuma tarifu pieaugums, trešdien žurnālistiem teica Ministru prezidents Ivars Godmanis (LPP/LC).

"Pēc budžeta grozījumiem gāzes jaunie tarifi un no tiem izrietošie siltuma tarifi būs viens no galvenajiem jautājumiem valstī - gan jaunā budžeta izveidošanas ziņā, gan kopējā sociālekonomiskajā vidē," teica premjers.

Godmanis klāstīja, ka gāzes iepirkumu cenas nav iespējams ietekmēt, jo tās saistītas ar pasaules tirgu. "Taču ir viena nianse - ja pieaug cena produktam, tad pieaug cena arī par produkta uzglabāšanu un transportēšanu. Kā likums, tas notiek pilnīgi proporcionāli - ja pieaug cena produktam, pieaug cena pakalpojumam. Piemēram, kuģniecībā - ja pārvadā naftas produktus un naftas cenas iet augšā, tad sadārdzinās arī pakalpojumi," teica valdības vadītājs.

Viņš pastāstīja, ka trešdien nosūtīs vēstuli kompānijai "Latvijas gāze" (LG), kurā lūgs paskaidrot, vai, piemērojot jaunās gāzes iepirkumu cenas, proporcionāli palielinātas arī gāzes uzglabāšanas pakalpojumu cenas, ko LG nosaka tiem, kas glabā gāzi Inčukalnā, - lietuviešiem, igauņiem un Krievijas "Gazprom".

LG preses sekretārs Vinsents Makaris pastāstīja, ka LG no 1.aprīļa par aptuveni 50% paaugstināja gāzes uzglabāšanas pakalpojumu cenas lietuviešiem, igauņiem un "Gazprom" un arī turpmāk uzņēmums plāno paaugstināt pakalpojumu tarifu par gāzes uzglabāšanu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Makaris atzīmēja, ka šos pakalpojumu tarifus regulē atsevišķi līgumi.

LG jaunajā tarifu projektā prasīts 57-71% gāzes tarifu pieaugums mājsaimniecībām un nelielajiem patērētājiem, kā arī 24-36% tarifu pieaugums rūpnieciskajiem dabasgāzes lietotājiem. Tarifi lielajiem patērētājiem mainīsies reizi mēnesī atkarībā no tarifu kotācijas, bet mazajiem - reizi pusgadā. Uzņēmums gāzes tarifus prasa palielināt, jo Krievijas gāzes koncerns "Gazprom" paaugstināja gāzes iepirkuma cenas. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) lēmums par jaunajiem gāzes tarifiem jāpieņem līdz 15.augustam.

"Latvijas gāze" nodarbojas ar gāzes iegādi, transportēšanu, uzglabāšanu un sadali. Uzņēmuma lielākie īpašnieki ir Vācijas "E.ON Ruhrgas", Krievijas "Gazprom" un "Itera Latvija".

 

 

Premjers velta asu kritiku IZM vadībai

LETA  07/16/08    Šodien, valdības sēdē izskatot budžeta grozījumus, premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) veltīja asu kritiku Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vadības darbam budžeta dokumentu izstrādē.

Premjera kritiku saņēma ministre Tatjana Koķe (ZZS), kura pietiekami rūpīgi nelasot dokumentus, kā arī ministrijas valsts sekretārs un parlamentārais sekretārs, kuru "gulēšana" un bezdarbība ļāvusi vakar Saeimas sēdē opozīcijai veltīt pamatotu kritiku valdības darbam.

Godmanis uzsvēra, ka personīgi parūpēsies, lai "neviens nesaņemtu nekādas prēmijas".

Kritiku izpelnījušies ministrijas iesniegtie budžeta grozījumu dokumenti, kuros centrālajam aparātam norādīts finansējums 855 444 latu apmērā, radot pamatotu jautājumu par jaunu štata vietu izveidi. Patiesībā šis finansējums esot Eiropas Savienības projekta līdzekļi, kas tikuši neprecīzi atšifrēti, un nekādu jaunu centrālā aparāta štatu palielinājumu neparedz.

Saeimas sēdē neviens no ministrijas pārstāvjiem šo situāciju nav spējis izskaidrot un argumentēt, dodot iespēju pamatotai opozīcijas kritikai. Tāpēc tagad uz budžeta grozījumu izskatīšanu otrajā lasījumā IZM parlamentārajam sekretāram būs jāiet un "jādzied", skaidrojot situāciju un pamatojot savu lietderību, norādīja premjers.

 

 

Valsts prezidenta Valda Zatlera uzruna Saeimā

NRA  07/17/08    Likumdevēji nedz pietiekami ieklausās sabiedrībā, nedz uztur ar to dialogu, šādus pārmetumus savā uzrunā Saeimai pauda Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamās deputātes, godātie deputāti! Ekselences! Dāmas un kungi!

Ir pagājis mazliet vairāk kā gads, kopš uzrunāju Jūs no šīs tribīnes, dodot prezidenta zvērestu. Toreiz runāju par atbildību, ko Valsts prezidenta ceļa somā ieliek Latvijas Republikas Satversme. Atbildību kā valsts pārvaldes pamatvērtību. Par politiķu atbildību veidot pilsonisko dialogu, veicināt demokrātiju un nodrošināt stabilitāti valstī.

Cienījamās deputātes! Godātie deputāti!

Lai nodrošinātu sabiedrības interešu pārstāvību un tautas izaugsmi, valstī ir nepieciešams atbildīgs, kompetents un izlēmīgs likumdevējs. Saeima ir mūsu demokrātiskās valsts pamatu pamats. Visos šajos gados kopš 4. Maija deklarācijas Saeima ar savu rīcību stiprinājusi Latvijas neatkarību, īstenojusi mūsu tautas izvēli būt Eiropas savienībā un NATO.

Jums rit pēdējais darba cēliens šajā sesijā, kas šoreiz ir garāka kā citus gadus. Vēlētos teikt, ka tas liecina par darba mīlestību. Tomēr dažkārt sev vaicāju, vai runa nav arī par darba efektivitāti...

Pirms gada teicu, ka ceļā uz mērķiem nedrīkst pazaudēt ideālus.

Pēdējā gada laikā mēs esam redzējuši. ka dažkārt mērķu sasniegšanai tiek ziedoti ideāli, vērtības, ko ciena un godā sabiedrība.

Kādēļ? Šis ir viens no pirmajiem jautājumiem, kuru politiķiem jāuzdod pašiem sev.

Pagājušā gada rudenī piedzīvojām demokrātijas mācību stundu, kas Latvijas vēsturē ieies kā lietussargu revolūcija. Valsts vara nespēja sabiedrībai izskaidrot savu rīcību un lēmumus.

Valdības kļūdas radīja politiskās uzticības krīzi, kas kā sniega pika, veļoties no kalna, nogāza pašu valdību. Vai no tā gūta mācība?

Domāju, ka - jā.

Saeima spējusi mobilizēties. Ir mainījies politisko sarunu tonis, viedokļu cīņas no ultimātiem pārtapušas dialogos un diskusijās.

To redzējām daudz atklātākā Ministru prezidenta kandidātu izvirzīšanas procesā. Publisko debašu process bija kā ugunskristības valdības vadītāja amata kandidātiem. Viņiem nācās publiski pamatot savus uzskatus, demonstrēt briedumu un atbilstību Ministru prezidenta amatam.

Pēdējā gada notikumi ir pierādījuši, cik būtiska ir pastāvīga atgriezeniskā saite starp valdību un parlamentu. Tāpēc ļoti atzinīgi vērtēju Saeimas pieņemtos Grozījumu Saeimas Kārtības rullī, kas beidzot paredz iespēju Saeimas sēdē Ministru prezidentam uzstāties ar ziņojumu par valdības darbu.

Esmu gandarīts arī par to, ka Saeima ir atbalstījusi manu iniciatīvu ar šādu ziņojumu Saeimā uzstāties arī Tiesībsargam. Tie ir divi būtiski soļi parlamentāras kontroles nodrošināšanā. Nākošiem vēl jāseko.

Mēs bijām liecinieki arī izaugsmei politiskās atbildības jomā. Vairāku augstu valsts amatpersonu atkāpšanās no amatiem liecina, ka politiķi vairāk nekā iepriekš novērtē sava ieņemamā amata prestižu un rēķinās ar sabiedrības viedokli.

Šie procesi ir vērtējami pozitīvi. Taču man ir trīs jautājumi:

· Kāpēc esam nonākuši divu tautas nobalsošanu priekšvakarā?

· Vai tās būtu nepieciešamas, ja savlaicīgi tiktu uzklausītas dažādu sabiedrības grupu intereses uzsākts dialogs ar sabiedrību?

· Vai tās būtu nepieciešamas, ja Saeima uzņemtos aktīva problēmas risinātāja, nevis problēmas noliedzēja lomu?

2. augustā tautas nobalsošana būs par konkrētu Satversmes grozījumu redakciju. 23. augustā tauta balsos par konkrētiem grozījumiem Pensiju likumā.

Jūs šos tautas iniciētos priekšlikumus noraidījāt. Šodien ikvienam no jums ir uzdevums iet pie vēlētājiem un aizstāvēt savas pozīcijas.

Piedāvāt savus risinājumus, nevis pasīvi gaidīt referendumu rezultātus. Uz jums gulstas atbildība par to, lai izmaiņas pamatlikumā būtu pārdomātas, juridiski korektas un kalpotu tautas interesēm ilgtermiņā.

Cienījamās deputātes!

Godātie deputāti!

Šodien Jums būs jālemj par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu, kuru man šā gada 11. jūnijā nācās nosūtīt Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.

Likuma kvalitāte būs rādītājs tam, kā Latvija pildīs apņemšanos cīnīties pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Likuma pieņemšana ir nepiedodami ilgi vilcināta. Eiropas Savienības direktīvā ir noteikts šī likuma pieņemšanas termiņš: 2007. gada decembris. Šodien ir 2008. gada jūlijs.

Es aicinu Jūs pieņemt šo likumu kvalitatīvi un atbildīgi, ņemot vērā manus iebildumus un ekspertu priekšlikumus. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumam ir jāpaplašina iespējas atklāt noziedzīgu nodarījumu organizētājus un patiesā labuma guvējus.

Šādi Latvija aizsargās savu un Eiropas Savienības ekonomisko telpu pret noziedzīgo pasauli.

Deputāti.

Vēlreiz nopietni aicinu Saeimu izvairīties no negatīvās prakses – pēdējā brīdī atbalstīt pretrunīgus priekšlikumus, kas būtiski ietekmē likuma garu un mērķi.

Cienījamās deputātes!

Godātie deputāti!

Jūsu darba kārtībā ir arī politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums. Šis likums ir nozīmīgs, gan lai atklātu sabiedrībai partiju ienākumu avotus, gan lai nodrošinātu tiesisku un demokrātisku vēlēšanu norisi.

Tas ir svarīgi, lai ikvienam vēlētājam būtu patiesa informācija par politiskajiem procesiem valstī. Es uzskatu, ka vērojamā tendence vairoties apšaubāmiem partiju satelītiem – sabiedriskajām organizācijām – patiesībā ir vēlme izvairīties no atklātības partiju finansēšanā un vienlaikus – no atbildības par konkrētiem politiskajiem procesiem.

Nesen publiskots EUROSTAT pētījums - 90% Latvijas iedzīvotāju neuzticas politiskajām partijām. Tas ir ļoti nopietns signāls, ka vēlētāji partijās nesaskata politisku spēku, kas spētu realizēt pašu partiju uzrakstītās programmas un pārstāvēt vēlētāju intereses.

Tikai atklāta un konsekventa politika veicinās arī politisko aktivitāti sabiedrībā. Jo vairāk tādēļ, ka aizvadītais laiks parādījis: pilsoniskās līdzdalības griba sabiedrībā joprojām ir dzīva. Tas ir milzīgs potenciāls.

Diemžēl, šobrīd Latvijas politikā vērojama sadalīšanās sīkpartijās ar zemu reitingu sabiedrībā. Tas savukārt ir bīstams process. Latvijas vēsturē jau ir rūgta pieredze, kā daudzu mazu partiju nespēja vienoties valstiskiem mērķiem veicināja demokrātiskas valsts iekārtas sagraušanu.

Šodien ir citi laiki, demokrātija Latvijā ir nostiprināta. Taču šāda politiskā vide ir laba augsne populismam un ilūzijām par vadoni-glābēju.

Prakse liecina: nelieli, kaut arī spēcīgi, partiju kodoli nespēj ilgtermiņā ģenerēt politisko jaudu.

Tikai, iesaistot plašu sabiedrības daļu ar vienotām vērtībām, visā Latvijas teritorijā, partijas spēs pastāvēt ilgtermiņā un izmainīt Latviju uz labu. Tikai strādājot plašā komandā partijas varēs kļūt demokrātiskākas un spēcīgākas.

Cienījamās deputātes!

Godātie deputāti!

Latvija būs stipra tik, cik stiprs būs ikviens tās novads. Tādēļ aicinu jūs pabeigt Latvijai tik nozīmīgo administratīvi teritoriālo reformu! Lūdzu uzskatīt ar to saistītos likumprojektus par vienu no Jūsu pirmajiem darbiem Saeimas rudens sesijā.

Nepieciešams arī izstrādāt konkrētus kritērijus un termiņus administratīvi teritoriālās reformas ekonomisko un sociālo rezultātu izvērtēšanai. Īpašu uzmanību aicinu pievērst pašvaldības sniegto pakalpojumu pieejamībai iedzīvotājiem. Sabiedrībai jau šogad jāzina: kad un pēc kādiem kritērijiem reforma tiks novērtēta, un kā tiks labotas iespējamās kļūdas.

Administratīvi teritoriālā reforma un tai sekojošās pašvaldību vēlēšanas jaunajos novados būs šī brīža lielākais izaicinājums visām politiskajām partijām. Daudzām partijām tas var kļūt par jautājumu „būt” vai „nebūt”.

Reformas gaita un pašvaldību vēlēšanas parādīs, vai politiķi spēj strādāt vienoti, tālredzīgi un gudri. Šis var kļūt par pagrieziena punktu Latvijas politikā. Nākošās Saeimas vēlēšanas nav aiz kalniem.

Cienījamās deputātes!

Godātie deputāti!

Pirms sešiem gadiem, izveidojot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju Latvijā tika uzsākta nopietna cīņa pret korupciju. Pienācis laiks izvērtēt šajos gados paveikto. Jāatdzīst veicies ir dažādi.

Korupcijas sekas tiek ārstētas, taču slimībai joprojām netiek veikta pienācīga profilakse. Ir atstādinātas, aizturētas un sodītas virkne korupcijā iesaistīto personu. KNAB iekarojis uzticību Latvijas sabiedrībā. Bet sabiedrībai nav pārliecības, ka tā ir pasargāta no korupcijas.

Es gribētu, lai nākamie sabiedrības uzticības īpašnieki būtu Saeimas deputāti un valdība. Ir jārada un jāpilnveido sistēma, kā novērst korupcijas riskus. Šajā procesā aktīvāk jāiesaistās gan likumdevējam, gan valdībai, gan ikvienam Latvijas pilsonim.

Īpaša uzmanība savās programmās korupcijas apkarošanai būtu jāvelta visām politiskajos procesos aktīvajām partijām. Korupcijas apkarošanai jābūt vienam no tiem ideoloģiskajiem uzdevumiem, ar kuru partijas savā starpā sacenšas, piedaloties cīņā par vēlētāju uzticību.

Cienījamās deputātes!

Augsti godātie deputāti!

Nobeigumā vēlos pateikties Jums par mūsu pirmo sadarbības gadu. Tas nav bijis viegls, bet auglīgs. Es ceru uz Jūsu atbalstu un spēju vienoties par valstiskiem mērķiem un tautas interesēm. Lai ceļā uz mērķi mūs allaž vada ideāli – lepna un laimīga Latvijas tauta!

Novēlu Jums ražīgu darbu pēdējā šīs sesijas cēlienā!

Dievs svētī Latviju!

 

 

Saeima izlabo Naudas atmazgāšanas likumu

LETA  07/17/08    Saeima šodien, galīgajā lasījumā atkārtoti caurlūkojot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas likumu, precizēja atsevišķas tā normas, pret kurām iebilda Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Par likuma pieņemšanu balsoja 90 Saeimas deputāti.

Saeima atbalstīja likuma pantu, kas nosaka, ka līdzekļi ir atzīstami par noziedzīgi iegūtiem, ja personas īpašumā vai valdījumā tie tieši vai netieši iegūti, izdarot noziedzīgu nodarījumu un citos Kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos. Ar terminu "noziedzīgi iegūti līdzekļi" saprot Kriminālprocesa likumā lietoto terminu "noziedzīgi iegūta manta, arī finanšu līdzekļi".

Saeima atbalstīja "Jaunā laika" frakcijas priekšlikumu, kas nosaka, ka kontroles dienestam saņemtais ziņojums par atturēšanos no darījuma veikšanas jāizvērtē 60 dienu laikā, bet izņēmuma gadījumā to varēs veikt ģenerālprokurora vai viņa īpaši pilnvarota prokurora noteiktajā papildu termiņā, kas nepieciešams pieprasītās informācijas saņemšanai no ārzemēm.

Šodien tika atbalstīta arī jauna likuma redakcija, kas noteic, ka Kontroles dienests atsaka informācijas apmaiņu pilnā vai daļējā apjomā vai atsaka dot piekrišanu informācijas tālākai nodošanai, ja šāda rīcība var kaitēt Latvijas suverenitātei, drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai citām valsts interesēm, ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka persona tiks vajāta vai sodīta rases, reliģijas, pilsonības, etniskās izcelsmes vai politisko uzskatu dēļ. Informācija arī netiks sniegta, ja šāda rīcība būtu nepārprotami nesamērīga attiecībā uz Latvijas valsti vai personas likumīgajām interesēm.

Informāciju varēs arī nesniegt, ja persona, kura iekļauta kādā no Ministru kabineta atzītu valstu vai starptautisko organizāciju sastādītajiem to personu sarakstiem, kuras tiek turētas aizdomās par iesaistīšanos teroristiskās darbībās, noziedzīgu nodarījumu ir izdarījusi tās valsts teritorijā, kura ir izteikusi lūgumu par informācijas apmaiņu vai tās tālāku nodošanu, ir šīs valsts pilsonis un Latvijas teritorijā nav izdarījusi krimināli sodāmu noziegumu.

Saeimas deputāti Vilnis Edvīns Bresis (ZZS) un Dagnija Staķe (ZZS) šodien arī atsauca jūlija sākumā iesniegtos priekšlikumus šim likumam.

Jau ziņots, ka likums tika atdots atpakaļ Saeimai, "ņemot vērā iespējamo pieņemtā likuma neatbilstību direktīvām un virknei Latvijas uzņemto starptautisko saistību, kā arī vairāku pretrunīgu priekšlikumu atbalstīšanu, pieņemot likumu galīgajā lasījumā".

Savā pamatojumā Valsts prezidents atgādināja, ka ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma pieņemšanu tiek nodrošināta divu Eiropas Savienības direktīvu prasību ieviešana nacionālajos tiesību aktos. Direktīvu prasības Latvijas valstij bija jāievieš jau līdz 2007.gada 15.decembrim.

Pie tam Latvija ir uzņēmusies arī virkni starptautisko saistību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, gan ratificējot Eiropas Padomes 1990.gada 8.novembra Konvenciju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju, gan ANO 1999.gada 9.decembra Starptautisko konvenciju par cīņu pret terorisma finansēšanu un ANO 2000.gada 13.decembra Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību. Minētās konvencijas Saeima ir pieņēmusi un apstiprinājusi ar likumu.

Kā LETA jau ziņoja, izskatot likumprojektu galīgajā lasījumā, Saeimas vairākums pēkšņi un bez debatēm atbalstīja nevis atbildīgās komisijas, bet deputāta Viļņa Edvīna Breša (ZZS) priekšlikumu, kas sašaurināja jēdzienu "noziedzīgi iegūti līdzekļi", nosakot, ka "līdzekļi ir atzīstami par noziedzīgi iegūtiem, ja personas valdījumā tie nonākuši, tai izdarot noziedzīgu nodarījumu". Ar terminu "noziedzīgi iegūti līdzekļi", piemērojot "mutatis mutandis" (tāpat kā iepriekš), saprot Kriminālprocesa likumā lietoto terminu "noziedzīgi iegūta manta, arī finanšu līdzekļi".

Saeima arī bija atbalstījusi Breša priekšlikumu, kas noteica, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija ir šādu līdzekļu konversija vai nodošana citai personai, lai slēptu vai maskētu šo līdzekļu noziedzīgo izcelsmi vai palīdzētu citai personai izvairīties no savas rīcības juridiskajām sekām, noziedzīgi iegūtu līdzekļu izcelsmes atrašanās vietas vai piederības slēpšana, ja tas darīts ar nodomu un apzinoties līdzekļu noziedzīgo izcelsmi.

Valsts prezidents vērsa Saeimas deputātu uzmanību arī uz to, ka Saeimas vairākuma pieņemtais likuma 32.panta trešajā daļā Kontroles dienestam noteiktais termiņš saņemto ziņojumu par atturēšanos no darījuma veikšanas izvērtēšanai no paredzētajām 60 dienām ir būtiski saīsināts līdz 14 dienām. Tas, pēc prezidenta domām, var apgrūtināt informācijas apmaiņu ar ārvalstu pilnvarotajām iestādēm.

Prezidents vērsa arī deputātu uzmanību uz likuma 62.panta trešās daļas redakciju, kurā pieļauts, ka pilnīga vai daļēja informācijas apmaiņa starp Latvijas un ārvalstu pilnvarotajām iestādēm var notikt pat arī tad, ja šāda rīcība var kaitēt Latvijas suverenitātei, drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai citām valsts interesēm vai, ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka persona tiks vajāta vai sodīta rases, reliģijas, pilsonības, etniskās izcelsmes, politisko uzskatu vai politiski motivētu iemeslu dēļ.

 

 

Gaisā pakārtā pārbaude var ļodzīt ne tikai prezidenta krēslu, bet arī paša KNAB reputāciju

Liene Barisa,  NRA  07/17/08    Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vilcināšanās pabeigt pārbaudi par prezidenta Valda Zatlera kā ārsta darbību, saņemot no pacientiem naudu, nav īsti saprotama, – atzīst sabiedrisko un politisko procesu vērotāji.

Iedzīvotājiem tas neļauj līdz galam būt drošiem, kādā situācijā ir valsts prezidents un vai un kādi varētu būt viņa pārkāpumi, bet pārbaudes veicējiem un kādām ieinteresētām pusēm šī gaisā pakārtā situācija rada labu augsni manipulācijām un tiešai vai netiešai Valsts prezidenta iespaidošanai.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, kuras pārziņā ir arī KNAB darbības pārraudzība, ilgajai prezidenta lietas pārbaudei līdz šim uzmanību nav pievērsusi. "Šinī gadījumā mēs esam centušies atturēties no jautājumiem. Bet jebkurā gadījumā, ja tāda interese parādās, komisija ir tiesīga lūgt, ja tas iespējams, informēt par pārbaudes gaitu," sacīja komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš. Viņš gan arī atzina, ka pārbaude būtu jābeidz, lai tomēr ir skaidra atbilde – ir vai nav konstatēti kādi pārkāpumi V. Zatlera kā ārsta darbībā.

Arī politologs Ivars Ijabs sarunā ar Neatkarīgo norādīja, ka no KNAB puses gribētu sagaidīt ātrāku un efektīvāku darbību šajā sakarā. "Manuprāt, šī KNAB vilcināšanās ar tik politiski jutīgas lietas izmeklēšanu noteikti nenāk par labu paša KNAB reputācijai. Kaut vai tā iemesla dēļ, ka gads tomēr ir gads. Varētu sagaidīt, ka rezultātam jau vajadzētu būt," viņš sacīja.

Pēc I. Ijaba teiktā, tomēr jāņem arī vērā, ka diezin vai KNAB būs tas, kas ļoti ietekmēs un satrauks sabiedrības prātus. "Vieni teiks, ka Zatlers ir korumpēts, neskatoties uz to, ko ziņo tiesībsargājošās instances, citi – viņš ir absolūti nevainojams, ja arī viņam ir bijuši kādi naudas prasīšanas gadījumi," sprieda I. Ijabs. Turklāt reputācija vairāk esot atkarīga no paša prezidenta rīcības un tā, kā viņš pats runā par šīm lietām: vai atzīst vai neatzīst savu kļūdu. Politologs arī apšaubīja, ka KNAB pārbaude varētu šūpot prezidenta krēslu. "Ja KNAB atradīs veselu baru ar nabadzīgiem cilvēkiem, kuriem nekaunīgais Zatlers ir prasījis milzīgas summas, tad tas varētu maksāt viņam prezidenta amatu, bet, ja nekas tamlīdzīgs nenotiek, tad smagākais viņam jau ir pāri," sprieda I. Ijabs.

Noprotams, ka pacientu meklēšana un centieni noskaidrot, vai no kāda pacienta nauda nav tomēr arī prasīta, arī ir viens no galvenajiem KNAB nolūkiem pārbaudē. Jau iepriekš birojā Neatkarīgajai atzina, ka pārbaudes ilgums saistāms ar to, ka ar novēlošanos saņemti dati par pacientiem no V. Zatlera vadītās Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas. Neatkarīgās rīcībā esošās kādam pacientam adresētas vēstules kopija liecina, ka viņiem tiek uzdots jautājums: "Vai V. Zatlers jums pirms vai pēc operācijas veikšanas pieprasīja naudu vai citus mantiskos labumus par operācijas veikšanu, un vai jūs pirms vai pēc operācijas dāvinājāt V. Zatleram pateicības dāvanas (tajā skaitā naudu)." Uzmanību šajā vēstulē piesaista fakts, ka lūgums atbildēt uz biroja jautājumiem ir līdz 2008. gada 7. maijam, lai gan pacientu saraksti saņemti pērnā gada jūlijā. Tāpat norādīts – ja pacients nevēlas atbildēt rakstiski, viņš var ierasties "liecības sniegšanai" birojā. Nav gan skaidrs, vai šādas vēstules sūtītas visiem pacientiem, vai visiem tik vēlu un vai tā ir pacientam obligāti saistoša. Atbildes Neatkarīgajai uz šiem un citiem jautājumiem, arī to, cik ilgi vēl pārbaude varētu ilgt, birojā apņēmās sagatavot līdz nedēļas beigām.

 

 

Deputāti iet atvaļinājumā, vētraini sev aplaudējot

Nadežda Titova,  Diena  07/17/08    Ar balsu vairākumu un vētrainiem aplausiem deputāti ceturtdien nobalsoja par iepriekš frakciju pārstāvju pieņemto lēmumu beigt darbu Saeimas pavasara sesijā. Par ierosinājumu no ceturtdienas doties sesiju pārtraukumā balsoja 78, pret bija 11, bet atturējās trīs tautas kalpi, vēsta BNS.

Beigt darbu vēl nevēlājās vairāki Saskaņas centra (SC) deputāti - Valērijs Agešins, Oļegs Deņisovs, Sergejs Fjodorovs, Aleksandrs Golubovs, Artūrs Rubiks, Jānis Tutins, Jānis Urbanovičs, Nils Ušakovs -, kā arī tēvzemietis Juris Dobelis un Jaunā laika (JL) pārstāvji Ainārs Latvkovskis un Inguna Rībena. Tomēr skaidru nostāju šajā jautājumā nespēja formulēt Sergejs Dolgopolovs (SC), Jānis Dukšinskis (LPP/LC) un Einars Repše (JL).

Darbu parlamenta rudens sesijā deputāti atsāks 5.septembrī. Jau ziņojām, ka šī ir viena no garākajām Saeimas sesijām, jo tradicionāli Saeimas deputāti vasaras atvaļinājumā dodas pirms Jāņiem. Tas nozīmē, ka šogad deputātiem būs īsāks atvaļinājums - vien 7 nedēļas.

Uz atvadām deputāti noraidīja Pilsoniskās savienības (PS) deputātu sagatavotos grozījumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) likumā, kas paredzēja noteikt, ka biroja priekšnieka amatam Ministru kabinetam ir jāizsludina atklāts konkurss laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Īpaši raiti tika apstiprināti arī šī gada budžeta grozījumi ar minimālu pārpalikumu, ko valdība rūpīgi izstrādāja aiz slēgtajām durvīm. Nedēļas laikā jautājums tika izskatīts divos lasījumos gan atbildīgajās komisijās, gan Saeimā, šim mērķim rīkojot ārkārtas sēdes.

Pavasara sesijas laikā Saeimas deputāti balsojot atbrīvoja no amata KNAB vadītāju Alekseju Loskutovu, pieņēma strīdīgo naudas atmazgāšanas likumu, kuru Valsts prezidents Valdis Zatlers gan atdevis atpakaļ otrreizējai caurlūkošanai, kā arī nobalsoja pret tautas rosinātajām izmaiņām Satversmē un Pensiju likumā, kam par rezultātu augustā notiks divi referendumi.

Satversmes referenduma pozitīvu rezultātu gadījumā tauta iegūs tiesības atlaist Saeimu. Bet tautas rosināto Pensiju likuma grozījumu vieta, kas paredz, ka minimālā pensija pašreizējo nepilno Ls 50 vietā strauji pieaug, sasniedzot vismaz Ls 135 mēnesī, Saeima atbalstīja citas izmaiņas – turpmāk straujāk indeksēs pensijas, kuru apmērs nepārsniedz 150 latu, uz trīs gadiem pagarināta iespēja aiziet pensijā priekšlaicīgi, kā arī nolemts piešķirt piemaksas invaliditātes pensijām vidēji par 12 latiem mēnesī, ko saņems ap 62 000 cilvēku ar invaliditāti.

Jūnija beigās Saeima atbalstīja reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministra Edgara Zalāna iniciatīvu noteikt 5% barjeru visās pašvaldību vēlēšanās, kas līdz šim bija par normu tikai Saeimas vēlēšanās. Tāpat Saeima pieņēma grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas nepieciešami, lai atceltu 10% pirmo iemaksu kredīta saņemšanai. Savukārt gada sākumā atbalstīti pretrunīgie Konkurences likuma grozījumi. To mērķis bija aizsargāt sabiedrību no lielveikalu varas, taču Latvijas Darba devēju konfederācija pauda viedokli, ka no grozījumiem cietīs abas tautsaimniecības nozares: gan mazumtirgotāji, gan ražotāji, jo tie nosaka stingrāku regulējumu abu nozaru darbībai. Tāpat deputāti pavasarī atbalstīja grozījumus, kuri paredz, ka no nākamā gada 1.janvāra būs aizliegts smēķēt publiskajās ēkās un būvēs, kā arī visāda veida sabiedriskajās iestādēs.

Ar Saeimas vairākuma balsojumu pavasara sesijā Latvijas iedzīvotājiem kļuva par vienu brīvdienu vairāk, jo deputāti atbalstījuši ieceri atzīt par svētku dienu Starptautisko sieviešu dienu - 8.martu. Pie izšķirošā balsojumā Saeimā tā arī netika plaši apspriežamais "antimafijas" likums un arī administratīvi teritoriālā reforma, pie kuras V.Zatlers rudenī deputātiem ieteica ķerties pirmām kārtām.

Šī gada aprīlī Satversmes aizsardzības biroja amatam Saeima atkārtoti atbalstīja Jāņa Kažociņa kandidatūru. Bet jūnija sākumā deputāti balsojuši par Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča kandidatūru AT priekšsēdētāja amatam. Maijā Saeima apstiprināja Zaļo un Zemnieku savienības nominēto kandidāti Signi Bāliņu e–lietu ministra amatam "zemeņu kūkas skandāla" dēļ atkāpušās Inas Gudeles vietā.

Ar Saeimas vairākuma atbalstu savus krēslus saglabājuši satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC), zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (ZZS) un arī aizsardzības ministrs Vinets Veldre (TP), deputātiem noraidot opozīcijas pieprasījumus par neuzticības izteikšanu. Savukārt ar Saeimas lēmumu darbu zaudējuši Ķekavas pagasta padomes locekļi, kuru atbrīvošanu no amata pieprasīja A.Zalāns par nelikumībām Ķekavas teritoriju plānojuma izstrādē.

Pavasara sesijas laikā savu partejisko piederību nolēmuši mainīt daudzi Saeimas deputāti.  Jau janvāra beigās no partijas Jaunas laiks aizgājuši Sandra Kalniete, Ina Druviete, Ilma Čepāne un Kārlis Šadurskis. Februārī no apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK izstājušies tās ilggadējie biedri Ģirts Valdis Kristovskis, Inese Vaidere, Anna Seile un Gunārs Laicāns. S.Kalniete un Ģ.V.Kristovskis vēlāk izveidoja Pilsonisko savienību, kurai piebiedrojās A.Seile, G.Laicāns un arī JL pametušie I.Druviete, I.Čepāne un K.Šadurskis.

Jūnijā no partijas Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā izstājās deputāts Nikolajs Kabanovs, vēlāk pievienojoties Saskaņas Centra Saeimas frakcijai.

 

 

Viedoklis: Dziļdomātāji

Aivars Ozoliņš,  Diena  07/17/08    Atdodams atpakaļ otrreizējai caurlūkošanai likumu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, ko Saeima ceturtdien skatīs atkārtoti, prezidents Valdis Zatlers jūnijā labticīgi rājās, ka Saeima esot likumu pieņēmusi "ļoti sasteigti, pavirši un nekvalitatīvi" un ka "deputātu kungi pa priekšu sāka balsot un pēc tam domāja". Būtu jau gana traģiski, ja Saeimas vairākuma deputāti būtu dulburi, kas nejēdz, ko dara, un balso par katru bīstamo muļķību, ko viņiem priekšā kāds noliek. Diemžēl ir daudz bēdīgāk.

Automātiskas balsošanas reflekss valdošajai koalīcijai parasti ieslēdzas, kad ir jānoraida opozīcijas priekšlikums. Toties vienprātīgie, bieži vien no skata negaidītie balsojumi par nejēdzīgiem un valstij bīstamiem likumprojektiem vienmēr ir labi "sakārtoti", bet paši likumprojekti pirms tam vajadzīgo ekspertu rūpīgi sagatavoti lēmumu pieņemšanas aizkambaros.

Tikai divi piemēri.

Ceturtdien Saeima skatīs arī Pilsoniskās savienības iesniegtos grozījumus KNAB likumā, kas paredz atklāta konkursa rīkošanu uz KNAB priekšnieka vietu. Droši vien Saeimas vairākums šos priekšlikumus noraidīs pat bez kādas puslīdz nopietnas izvērtēšanas. Ne tikai tāpēc, ka vairākuma diriģenti nevēlas atklātu konkursu, bet pirmām kārtām tāpēc, ka šie priekšlikumi nāk no opozīcijas.

Savukārt "zaļais zemnieks" Vilnis Bresis priekšlikumus likumam par noziedzīgas naudas legalizēšanas novēršanu iesniedza tikai likuma pieņemšanas dienā; tie nebija apspriesti ne Saeimā, ne juristu aprindās, ne plašākā sabiedrībā, tomēr 60 Saeimas deputāti par tiem uzreiz nobalsoja, padarīdami to par noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanas un terorisma finansēšanas veicināšanas, nevis novēršanas likumu. Sasteigti un pavirši? Deputāti nedomāja?

Breša priekšlikumi būtiski sašaurina gan to līdzekļu apjomu, kas būtu atzīstami par noziedzīgi iegūtiem, gan darbību loku, ko varētu kvalificēt kā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, bet leģendārā termina mutatis mutandis iespraušana tekstā padarīja neskaidru likuma piemērošanu. Noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšana pēkšņi no nozieguma tapa par legālu uzņēmējdarbību, ja ar to nodarbojas šādu līdzekļu saņēmējs, nevis pats ieguvējs, taču arī šādu līdzekļu iegūšana un legalizēšana nebūtu noziedzīga, kamēr tiesa visās instancēs nebūtu pateikusi, ka tie iegūti nozieguma rezultātā. Vēl vairāk — naudas legalizēšana būtu noziegums tikai gadījumā, ja tiktu izdarīts "ar nodomu un apzinoties līdzekļu noziedzīgo izcelsmi"; ja noziedznieks to neatzītu, noziegumu pierādīt faktiski nevarētu.

Kādēļ to vajag Bresim? Un kāpēc valdošās koalīcijas deputāti balsoja par likumu, kas ir pretrunā ar Eiropas Savienības direktīvām un ar virkni Latvijas starptautisko saistību, kuras valsts ir uzņēmusies, tā ka prezidentam nācās atzīt, ka tiekot kaitēts valsts interesēm un arī starptautiskajai finanšu sistēmai, un pat piesolīt apturēt likuma stāšanos spēkā ar referenduma procedūras ierosināšanu, ja Saeima to nepieņems "atbildīgi" un "kvalitatīvi"? Kādēļ to vajadzēja Tautas partijai, ja pat atsevišķi tās deputāti iebilda, bet Jānis Lagzdiņš protestēdams pat atkāpās no Saeimas frakcijas vadītāja vietnieka amata?

Prokuratūra ir uzrādījusi ZZS "premjerministra kandidātam" Aivaram Lembergam apsūdzības arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā. Droši vien tāpēc likums, kuru atbilstoši ES direktīvu prasībām valstij bija jāievieš līdz pagājušā gada 15.decembrim, ar tādu novēlošanos notapa līdz Saeimai un tur tika sakropļots.

Šķiet, notika darījums — TP šis likums varbūt arī nebija svarīgs, taču eksistenciāli svarīgi bija atcelt no amata KNAB priekšnieku Loskutovu, kas savukārt nebija akūts jautājums Lemberga "zemniekiem". 5.jūnijā TP nokārtoja balsojumu par naudas atmazgāšanas legalizēšanu; pateicīgā ZZS 29.jūnijā pat atgābelēja uz Saeimu svarcēlāju Ščerbatihu, lai nospiež pogu par Loskutova atlaišanu.

Mafiozais korporatīvisms šai koalīcijai ir galvenais "atbildības" kritērijs. Ja savu īpašnieku drošībai šīs koalīcijas partijas bija gatavas ar drošības likumu grozījumiem apdraudēt valsts pilnvērtīgu dalību NATO, kāpēc nebūtu gatavas pataisīt Latviju par naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas paradīzi?

Ir sliktāk, nekā Zatlers gribētu uzskatīt, — ka Saeimas vairākuma deputāti rīkojas sasteigti un nedomādami. Tāpēc pat atkārtota likuma skatīšana negarantē, ka tas atbildīs valsts un sabiedrības, nevis dažu iespējamo kriminālnoziedznieku interesēm. Bresis — nu jau pārī ar Dagniju Staķi — vēlreiz iesniedzis faktiski tos pašus, kaut arī kosmētiski piekoriģētus (bez mutatis mutandis) priekšlikumus. Juridiskā komisija tos ir noraidījusi. Taču tas neļauj droši apgalvot, ka Saeimas vairākuma partijas nemēģinās vēlreiz iegriezt likumu par labu sprukās nonākušiem "krusttēviem", likdama prezidentam vēlreiz atdot to atpakaļ vai ķerties pie solītā referenduma.

Toties diezgan droši var paredzēt, ka par grozījumiem KNAB likumā un citiem opozīcijas priekšlikumiem šis vairākums gan daudz nedomās un nevilcināsies tos noraidīt.

 

 

Intervija ar Valdi Kalnu: Nacionālais jautājums joprojām aktuāls

Raivis Dzintars, Latvijas Avīze    07/17/08   Valdis Kalns pirms vairākiem gadiem kļuva par vienu no apgāda "Vieda" organizētā domrakstu konkursa "Nevienam mēs Latviju nedodam" uzvarētājiem. Pašreiz 27 gadus vecais Valdis jau ieguvis maģistra grādu tiesību zinātnēs un strādā par juristu. Aicināju uz sarunu, lai pavaicātu, kā jaunais jurists uz nacionāliem jautājumiem un citām sabiedriskām aktualitātēm raugās pašlaik.

Valdis Kalns: – Toreiz rakstīju eseju par nepilsoņu, civilokupantu tēmu, un arī šodien manas domas nav mainījušās. Uzskatu, ka iedzīvotājiem, kas šeit nav dzimuši un kuriem nav šeit vairāku paaudžu saknes, nedrīkst būt nekādu pretenziju pret pastāvošo valsti, valodu un iekārtu. Viņiem šī valsts ir jāciena, tāpat kā to dara jebkurā citā attīstītā valstī. Ja cilvēki ir ieradušies kādā valstī cerībā uz labāku dzīvi, viņi pieņem esošo situāciju, nevis diktē savus noteikumus.

Manuprāt, nedrīkst pārspīlēt dažādus jautājumus, kas runā par minoritāšu tiesību ievērošanu. Ir daudz un dažādi regulējumi, kas liecina par labu mazākumam, bet neaizstāv vairākumu. Piemēram, ir ļoti daudz patērētāju tiesības aizsargājošas normas, bet pārdevēju un ražotāju aizsargājošo normu ir krietni vien mazāk. Minoritāšu jautājumā situācija ir līdzīga.

– Kā tu kā jurists varētu definēt minoritātes jēdzienu?

– Latvijā minoritātes jēdziens normatīvajos aktos ir ļoti nekonkrēts. Juridiskā zinātne ir tāda zinātne, kas ne vienmēr pasaka lietas pēc būtības, jo tā nav atrauta ne no politiskās, ne no ekonomiskās, ne no vēsturiskās situācijas. Līdz ar to minoritātes jēdziens ir jāskata kopsakarībā ar sabiedrisko iekārtu, kā arī politisko, ekonomisko un vēsturisko aspektu. Latvijā mēs nevaram runāt par minoritātēm tādā izpratnē, kā par tām runā lielākajā daļā pasaules valstu, kur minoritātes ir citas etniskas kopienas, kuras vēsturiski ir dzīvojušas konkrētajā zemē. Latvijas gadījumā ir jāņem vērā vēsturiskais aspekts – padomju varas okupācija –, kā rezultātā ar apzinātu politiku tika būtiski mainīts etniskais sastāvs. Tādēļ nevar uzskatīt, ka visi, kas šeit dzīvo, ir etniskās minoritātes pārstāvji klasiskā izpratnē. Katrā ziņā jāapzinās, ka mums šobrīd situācija uzlabojas salīdzinājumā ar citām attīstītajām Eiropas valstīm, kur tā pasliktinās, jo imigrantu skaits palielinās, bet iekšējā demogrāfiskā situācija pasliktinās. Svarīgi ir saprast, ko mēs paši gribam atzīt par minoritātēm, un tad izvirzīt kritērijus, teiksim, kopsakarībā ar Pilsonības likumu, kur ir noteiktas prasības, lai kļūtu par pilsoni.

– Vai Latvijā vajadzētu saglabāt nepilsoņu statusu?

– Šis jautājums vēl ir daudz jāpēta. Taču mēs esam suverēna, neatkarīga republika, un tas nozīmē, ka mums pašiem ir tiesības veidot pilsonības institūtu pēc saviem ieskatiem. Runājot par nākotni, būs grūti atrast tiesisko pamatojumu, lai šo nepilsoņu statusu mainītu. Domāju, ka tas nemaz nebūs nepieciešams, jo neviens negribēs liekus konfliktus un saasinājumus. Ir jāpatur un, iespējams, jāpastiprina pilsonības iegūšanas prasības, un tas tad būs siets, kas izsijās, kas ir kas.

– Nesen Lietuva izteica pretenzijas Krievijai par okupācijas laikā nodarīto zaudējumu kompensāciju. Iespējams, kaut ko līdzīgu varētu darīt arī Latvija. Vai tas ir solis uz priekšu?

– Tas, ka mēs kaut ko tādu darām, noteikti ir labi. Ir svarīgi apzināties, cik liels kaitējums mums ir nodarīts. Šos faktus var izmantot, kad jāaizstāv uzskats, ka komunisms ir ne mazāk nosodāms kā nacistiskais režīms.

– Par ko šodien būtu jāuztraucas nacionāli domājošiem cilvēkiem?

– Šodien mūsu eksistences jautājums nedaudz maina savu seju. Mums noteikti nevajadzētu atkāpties no nospraustajām līnijām pilsonības un valodas jomās, bet jārēķinās arī ar to, ka situācija gan etniski, gan kultūras ziņā var strauji mainīties, tāpēc būs jācenšas Latvijai lojālos cittautiešus integrēt Latvijas sabiedrībā, lai nelojālo imigrantu īpatsvars neveidotos pārlieku liels.

– Cik lielai sabiedrības daļai ir aktuāli valsts valodas aizstāvības jautājumi?

– Skaidrs, ka nacionālās pašapziņas līmenis ir krities, un tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, ir iestājies zināms nogurums, jo nevar visu laiku uzturēt sevi cīņas stāvoklī. Otrkārt, ekonomiskie jautājumi gūst pārsvaru pār visu pārējo, līdz ar to valodas jautājums kļūst mazāk svarīgs.

– Vai Eiropas Savienību varam uzskatīt par vienu no posmiem nacionālo valstu nojaukšanā?

– Mēs īsti nevaram zināt, kādas ir ES idejas un to īstenotāji dzīvē. Skaidrs, ka dažādām korporācijām ir ērtāk runāt ar vienu organizāciju nekā ar divdesmit septiņām. Teiksim, Krievijai, veidojot savu gāzes politiku, un ASV, veidojot tirdzniecības politiku, ir ērtāk runāt ar pārstāvi, kurš reprezentē divdesmit septiņas valstis. Pozitīvi ir tas, ka Eiropas Savienībā nacionālās valstu intereses arī var tikt ņemtas vērā. Jautājums tikai, cik lielā mērā valstis spēj tās aizstāvēt. Mēs nevaram prognozēt, kā izvērtīsies ekonomiskās ietekmes sadale starp pasaules lielvarām, bet iespējams, ka atrašanās ES mums var palīdzēt tādā ziņā, ka Eiropas Savienībā tomēr ir noteikumi, kas pārējām lielvarām jāņem vērā.

Protams, ir piepildījušās bažas par to, ka, iestājoties ES, būs vērojams nesamērīgs cenu kāpums salīdzinājumā ar iedzīvotāju pirktspēju. Grūti pateikt, vai laiks, kad iestājāmies ES, bija mums piemērotākais. Iespējams, nebijām tam īsti gatavi. Šķiet, ka tad nebija speciālistu, kas spētu modelēt nākotnes vīziju, kāda būs situācija pēc iestāšanās ES, taču arī šodien viņu trūkst. Politiķi nodarbojas ar reaģēšanas politiku, bet vajadzētu nodarboties ar veidojošo politiku.

Runājot par nacionāliem jautājumiem, manuprāt, ES šobrīd neizdara nekādu spiedienu uz Latviju, un, ja arī ir bijušas kādas replikas, tad tās starptautisku atsaucību nav guvušas. Mums pašiem ir tiesības veidot savu nacionālo politiku.

– Tiesības mums ir, bet vai sabiedrība tiek gana izglītota šajos jautājumos ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību?

– Sabiedrības izglītošana ar populārāko plašsaziņas līdzekļu starpniecību ar katru gadu pavājinās. Šovi un ziepju operas nav tas, kas bagātina cilvēku apziņu. Un, ja nav bagātas apziņas, tad cilvēki nesaprot, kas notiek pasaulē un kā vajadzētu rīkoties, trūkst arī kritiska savas rīcības izvērtējuma, un šādas tautas masas un līdz ar to arī valstis ir vieglāk pārvaldīt. Skumji, ka skrienam pakaļ lielāko pasaules valstu šovbiznesa tendencēm. Izklaidējošie šovi tiek pārraidīti labākajos raidlaikos, pabīdot malā kultūras un izglītojošus raidījumus. Runājot par presi, cilvēkiem tomēr vairāk patīk šķirstīt bildīšu žurnālus, un piedāvājums atbilst pieprasījumam. Tādā veidā faktiski dzīvojam svešu dzīvi. Ir jābūt kritiskai pieejai un jāprot paņemt vajadzīgais no plašā piedāvājuma.

Esmu pamanījis, ka daudziem nav vienaldzīgs jautājums par filmu demonstrēšanu Latvijas komerckanālos krievu valodā. Nenoliedzot filmu saturisko un māksliniecisko vērtību, pārslēdzot vairākus kanālus, rodas iespaids, ka dzīvojam divkopienu valstī, un tas vēl būtu maigi teikts.

Viens no iemesliem, kāpēc publiskais piedāvājums dažādās jomās kļūst arvien pliekanāks, varētu būt tas, ka sabiedrībai trūkst viena kopīga vienojošā mērķa. Neatkarības atgūšana, iestāšanās ES – tie tomēr bija kopīgi mērķi, bet tagad šāda vienojošā mērķa nav. Arī partijām ir problēmas ar jaunu ideju, mērķu definēšanu. Ģenerēt šīs idejas varētu būt augstākās inteliģences uzdevums, misija. Man pašam personīgi tuva šķiet Baltijas valstu kopības ideja.

– Viena no idejām, ko cenšas iedzīvināt, ir multikulturālā atvērtā sabiedrība. Kā tu to vērtē?

– Dzīvot izolācijā noteikti nav pareizi. Ja ir iespēja iepazīt kultūras civilizētā kārtā, tad noteikti tas ir jādara. Jautājums ir par konkrētām vērtībām. Multikulturālisms Latvijā ir pietiekami izteikts etniskā ziņā, tāpēc šaubos, vai šajā jomā vēl vajadzētu ko mainīt. Pārlieku liberālā attieksme pret dažādiem uzskatiem, minoritātēm, manuprāt, Latvijai nav īsti piemērota.

– Kas ir primārais – indivīds vai sabiedrība?

– Tiesību zinātnē ir princips – indivīda intereses var ierobežot, ja tas tiek darīts sabiedrības interešu labā. Jebkurā citā jomā arī varētu teikt, ka indivīda intereses ir jāatbalsta tiktāl, ciktāl tās nenonāk konfliktā ar sabiedrības interesēm. Savukārt sabiedrības intereses formulē parasti aktīvāko indivīdu kopums. Un te nu būs viena problēma, vai tie nav tikai tie indivīdi, kuriem ir pietiekami lieli resursi.

 

 

Viedoklis: Valdībā nekas nav mainījies

Pēteris Krīgers, LBAS priekšsēdētājs  Apollo  07/17/08    Vakar Ministru kabinetā notika Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēde, kurā arodbiedrības kopā ar valdību un Darba devēju konfederāciju lēma par 2008. gada budžeta grozījumiem. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība saņēma sen prasīto un sen gaidīto uzaicinājumu uz šo sēdi tieši vienu dienu pēc tam, kad šos grozījumus savā ārkārtas sēdē bija skatījusi Saeima. Kārtējo reizi Ministru kabinets spilgti parādīja savu nevēlēšanos budžeta grozījumu izstrādē iesaistīt sociālos partnerus, uzklausīt to domas, iepazīties ar arodbiedrību un darba devēju priekšlikumiem situācijas uzlabošanā, tautsaimniecības stabilizēšanā. Pat vēl vairāk — 10. jūlijā, kad Ministru kabinets skatīja budžeta grozījumu pēdējo versiju, tas notika slēgtā sēdē.

Taču arodbiedrībām jautājumos, kas saistīti ar taupības režīma ieviešanu valstī, bija gan, ko prasīt, un bija arī, ko teikt. Ja atceramies, tad jau pagājušā gada nogalē arodbiedrības ieteica valdībai likvidēt nevajadzīgas ministrijas un īpašos sekretariātus. Nekas nav mainījies, turklāt Eiropas fondu līdzekļu apguves ziņā mēs esam pēdējā vietā tajā pašā Eiropā. Nav jūtams, ka būtu uzlabojusies situācija gan ar elektroniskā paraksta ieviešanu Latvijā, gan identifikācijas karšu izstrādē, ne arī integrācijas jautājumos. Arī bērnu tiesību aizsardzībā diemžēl nav uzlabojumu, pat jūtami palielinājies dažādu pārkāpumu skaits pret bērniem, pieaugusi vardarbība, lai gan par šo jomu atbildīgā ministrija ir ar visaugstāk atalgotajiem ierēdņiem, uz kuru arī īpaši neattiecas valdības izsludinātais taupības režīms.

Pagājušā gada nogalē arodbiedrības ieteica valdībai likvidēt valsts un pašvaldību uzņēmumu, aģentūru un fondu politiskās padomes, bet atbrīvojušos līdzekļus iekļaut valsts pamatbudžetā. Bet joprojām ierēdņi čakli sēž dažādās padomēs, par to saņemot atalgojumu, kas daudzkārt pārsniedz darba samaksu par tiešo pienākumu veikšanu, tāpēc nav brīnums, ka pamatdarbs tiek pildīts pavirši, pa roku galam.

Kā lielu uzvaru valdība pasniedz tautai uz papīra uztaisīto līdzekļu ietaupījumu no vakanto darba vietu likvidācijas dažādās ministrijās un valsts iestādēs. Bet kā ir īstenībā? No publiski pieejamās informācijas var secināt, ka tik tiešām ir samazināti ministriju nevajadzīgie izdevumu, toties papildfinansējumu, un daudz lielākā apmērā, ministrijas saņems par «vajadzīgajiem» darbiem, iepirkumiem, pasākumiem utt. Piemēram, vienai pašai Zemkopības ministrijai budžeta pieaugums ir 94 miljoni latu, un uz šā fona gan Saeima, gan arī Ministru kabinets ar nedaudz vairāk nekā 100 tūkstošu latu budžeta pieaugumu izskatās kā pensionāri pret miljonāriem! Toties attiecībā pret tiem darbiniekiem, kas tik tiešām strādā, godam pilda savus tiešos pienākumus, ministri jau sākuši realizēt taupības režīmu — tiek uzdots vienpusēji pārtraukt darba koplīgumus, ierobežot sociālās garantijas, tādējādi apdraudot tiesības valsts iestāžu darbiniekiem un ierēdņiem veikt sociālo dialogu, aizstāvēt savas tiesības saņemt gan padarītajam darbam adekvātu atalgojumu, gan arī samērīgas sociālās garantijas. Un diemžēl kā «pioniere» darbinieku tiesību neievērošanā šoreiz ir uzstājusies Labklājības ministrija, kam gan pēc nosaukuma, gan arī pēc būtības un veicamajiem pienākumiem būtu stingri jāievēro valstī rakstītie likumi, gan arī jāsaprot, ka darba koplīgums nav vienkāršs papīrītis, ko var ievērot tad, kad patīk, bet pārējā laikā vienkārši ignorēt.

Kā redzams no publiski pieejamās informācijas, jautājumu par valsts budžeta grozījumiem ir vairāk nekā atbilžu, bet tās sociālajiem partneriem nebūs iespējams saņemt, jo kārtējo reizi viss notiek dziļā slepenībā, muļķojot tautu ar vispārējām frāzēm un lozungiem.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība konsultēsies ar dalīborganizācijām par veicamajiem pretpasākumiem darba samaksas pieauguma tempu nodrošināšanā valsts un privātajā sektorā, gan arī inflācijas pieauguma kompensēšanā. Mēs uzskatām, ka apstākļos, kad valdība ignorē sociālos partnerus, nesniedz tiem informāciju un neiesaista produktīvā sadarbībā, mums ir visas tiesības prasīt gan arodbiedrībām doto solījumu pilnu izpildi, gan arī papildu sociālās garantijas.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība neatbalsta valdības slepenības politiku valsts budžeta grozījumu sagatavošanas laikā, iebilst pret kārtējo sociālo partneru interešu neievērošanu un paziņo, ka ļoti nopietni apsvērs iespēju informēt gan Starptautisko Darba organizāciju, gan arī Eiropas Savienības institūcijas par darbinieku interešu neievērošanu, par starptautisko konvenciju un nolīgumu pārkāpšanu Latvijā.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība pieprasa valdībai pildīt starp sociālajiem partneriem un valdību noslēgto vienošanos, kā arī ievērot valdībā apstiprināto NTSP Nolikumu. LBAS aicina Saeimu pieprasīt no valdības informāciju, kā dažādu dokumentu sagatavošanā tiek iesaistīti sociālie partneri, vai darba devējiem un arodbiedrībām tiek sniegta pilna un savlaicīga informācija par izskatāmajiem jautājumiem un sagatavotajiem likumprojektiem.

 

 

Viedoklis: Zatlers un viņa vēlētāji

Askolds Rodins,  Diena  07/18/08    Vakar, Saeimas pavasara sesijas pēdējā dienā, deputātiem uzrunu teica Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Runa bija padevusies labāka, nekā to varēja gaidīt, un tās mērķis arī bija skaidrs: norādīt deputātiem uz draudīgu uzticības krīzi, kas pārņēmusi Latvijas politisko sistēmu. Prezidents pieminēja sabiedriskās domas aptauju, kas uzrādījusi, ka 90% Latvijas iedzīvotāju neuzticas politiskajām partijām un ka tas vērtējams kā "ļoti nopietns signāls, ka vēlētāji partijās nesaskata politisku spēku, kas spētu realizēt pašu partiju uzrakstītās programmas un pārstāvēt vēlētāju intereses".

Zatlers galveno vainu saskata partiju nespējā izskaidrot savus lēmumus. Pagājušā rudens lietussargu revolūciju izsaukusi "valsts varas nespēja sabiedrībai izskaidrot savu rīcību un lēmumus". Šogad deputātu vairākums noraidījis tautas ierosinātas izmaiņas Satversmē un pensiju likumā, tagad "ikvienam no jums ir uzdevums iet pie vēlētājiem un aizstāvēt savas pozīcijas".

Runājot ārstu valodā, varētu teikt, ka Zatlers noteicis precīzu diagnozi, taču var šaubīties, vai tikai ar uzmundrinošiem vārdiem un labāku komunikāciju varēs panākt mūsu politiskās sistēmas atveseļošanos. Tāpēc dažkārt radās iespaids, ka daļa runas rakstīta, sēžot ziloņkaula tornī, daļa — tepat uz grēcīgās zemes.

Runas ievaddaļā prezidents atsauca atmiņā, kā pirms gada stāvējis šajā pašā zālē un teicis, ka ceļā uz mērķiem nedrīkst pazaudēt ideālus.

"Pēdējā gada laikā mēs esam redzējuši, ka dažkārt mērķu sasniegšanai tiek ziedoti ideāli, vērtības, ko ciena un godā sabiedrība. Kādēļ? Šis ir viens no pirmajiem jautājumiem, kuru politiķiem jāuzdod pašiem sev."

Tas ir skatījums no ziloņkaula torņa augstumiem, it īpaši jau par ziedotajiem ideāliem. Visi cilvēki, arī deputāti, var ziedot tikai to, kas viņiem ir. Nevar piekrist prezidentam, ka jārunā tikai par "pēdējo gadu". Tas ir pārāk īss laiks (par maz vilšanos), lai uzkrātos lietussargu revolūcijas potenciāls. Ir runa par jau ilgstoši krātu neuzticēšanos, kas sakņojas nevis deputātu nespējā izskaidrot savus lēmumus, bet gan daudzu partiju pārtapšanā šauru ekonomisko interešu realizējošās balsošanas mašīnās.

Tāpēc mulsinoši izklausījās trīs jautājumi, kurus Zatlers uzdeva saistībā ar augustā paredzētajiem referendumiem. "Kāpēc esam nonākuši divu tautas nobalsošanu priekšvakarā? Vai tās būtu nepieciešamas, ja savlaicīgi tiktu uzklausītas sabiedrības grupu intereses, uzsākts dialogs ar sabiedrību? Vai tās būtu nepieciešamas, ja Saeima uzņemtos aktīva problēmas risinātāja, nevis problēmas noliedzēja lomu?" Tādi jautājumi var rasties, ja nav zināma referendumu priekšvēsture. No prezidenta jau it kā nekas netika slēpts.

Kad runa ir par problēmu, kuru iezīmējot, var iztikt bez konkretizācijas (kādi lēmumi, kuras partijas, kuri politiķi), prezidentam vērtējums padodas precīzs kā skalpeļa cirtiens ķirurgam.

"Diemžēl šobrīd Latvijas politikā vērojama sadalīšanās sīkpartijās ar zemu reitingu sabiedrībā. Tas savukārt ir bīstams process. Latvijas vēsturē jau ir rūgta pieredze, kā daudzu mazu partiju nespēja vienoties valstiskiem mērķiem veicināja demokrātiskas valsts iekārtas sagraušanu".

Tas ir nepārprotams mājiens. Taču "šodien ir citi laiki". Zatleram taisnība, 1934. gada 15. maija otrā, pārstrādātā un papildinātā izdevuma nebūs. Tomēr, kā Zatlers pamatoti norāda, neuzticība partijām "ir laba augsne populismam un ilūzijām par vadoniglābēju".

Par nelaimi, aicinājums veidot plašākas, daudzskaitlīgākas partijas paliks vēlmju līmenī, kamēr vēlēšanu likums un partijas finansēšanas likums veicinās centralizētu, dažu naudīgu saimnieku viegli manipulējamu partiju veidošanos. Ar labu gribu vien šo sistēmu nemainīt, bet izeju Zatlers savā runā nepiedāvā.

Saturiski visvājākā bija korupcijas apkarošanai veltītā runas daļa. Prezidents tā arī nepateica pašlaik aktuālo, vai jauna KNAB vadītāja izvēlei vajadzīgs atklāts konkurss. Būtu, protams, jauki, ja korupcijas apkarošana kļūtu par vienu "no tiem ideoloģiskajiem uzdevumiem, ar kuru partijas savā starpā sacenšas, piedaloties cīņā par vēlētāju uzticību". Tomēr bez neatkarīga, uzticama korupcijas apkarotāja to grūti iedomāties. Zatlers pats atzīst, ka "KNAB iekarojis uzticību Latvijas sabiedrībā", taču par KNAB neatkarības nostiprināšanu un tās iegūtās uzticības pasargāšanu viņš nesaka ne vārdu.

Nevar teikt, ka prezidents par viņu amatā ievēlējušajiem politiķiem būtu runājis tā, kā senie romieši par mirušajiem — vai nu labu, vai neko. Tomēr runas pamatā bija doma, ja vien deputāti labāk paskaidrotu savus lēmumus, uzticības krīze tiktu pārvarēta.

Vai Zatlers pats tam tic? Laikam līdz galam tomēr ne. Pēc runas viņš apsēdās zāle viņam rezervētajā vietā un gaidīja, kad līdz balsošanai nonāks Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršana likums. Likums, kuru Zatlers bija atdevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Sēdes laikā likumu kastrējošie priekšlikumi tika atsaukti, un prezidentam nenāksies izpildīt savus draudus tos nodot iespējamam referendumam. Šajā gadījumā ar skaidrošanu un veselo saprātu acīm redzot nepietika, vajadzēja deputātiem piedraudēt.

 

 

KNAB liek Bojāram atmaksāt 13 300 latu

Matīss Arnicāns,  diena  07/18/08    Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), veicot pārbaudi par bijušo Rīgas mēru Gundaru Bojāru (LPP/LC), atklājis, ka viņš, būdams pilsētas galva, piešķīris sev vairāk nekā desmit prēmijas un vienpersoniski apstiprinājis domes darbinieku algu sarakstu, tādejādi pārkāpjot interešu konflikta likumu.

G.Bojāram lūgts līdz 1.augustam budžetā atmaksāt pilnu prēmijās iegūto naudas summu — 13 300 latu. Lai gan viņš KNAB lēmumu apstrīdējis tiesā, nauda noteiktajā termiņā būs jāatmaksā, saka Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētājas palīdze Evita Elliņa.

G.Bojārs mēra pienākumus pildīja visu iepriekšējo domes sasaukumu, tolaik pārstāvot Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju. No 2002.gada jūnija līdz 2004.gada augustam viņš izdeva 11 rīkojumus, ar kuriem sev piešķīra prēmijas, secināts KNAB pārbaudē. 12.jūnijā KNAB pieņēma lēmumu, kurā lūgts G.Bojāram atlīdzināt sev piešķirtos līdzekļus.

Bijušais mērs šo lēmumu apstrīdējis un lūdz tiesai to atcelt. Tiesa pieteikumu pieņēmusi un ierosinājusi administratīvo lietu, informē E.Elliņa. Kad sēde varētu notikt, nav zināms, jo nav saņemti paskaidrojumi no KNAB.

Taču pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur konkrētā lēmuma darbību, tādēļ, ja 13 300 lati līdz augusta sākumam valsts budžetā netiks atmaksāti, birojam būs jāiesniedz prasība tiesā par šīs summas piespiedu piedziņu. Līdz ceturtdienas vakaram nauda vēl nebija ieskaitīta KNAB norādītajā kontā.

Kā norāda KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs, bez minētajiem 11 rīkojumiem G.Bojārs izdevis vēl divus vienpersoniskus rīkojumus, ar kuriem apstiprināti domes darbinieku algu saraksti un algu samaksas noteikumi, lai gan saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par algām drīkst lemt tikai domes deputāti balsojot. G.Bojāra darbībās tika konstatēti divu likuma Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonas darbībā pantu pārkāpumi, tomēr pie administratīvās atbildības viņš netika saukts, jo lietā bija iestājies noilgums. Proti, pārbaude tika pabeigta ilgāk nekā gadu pēc pēdējā pārkāpuma izdarīšanas brīža.

Noilgums gan attiecas tikai uz administratīvo atbildību - civiltiesiski ir iespējams pieprasīt atlīdzināt valstij radušos zaudējumus, skaidro A.Vitenburgs.

Ar G.Bojāru Dienai pagaidām nav izdevies sazināties.

 

 

Viedoklis: Nevēlēšanu budžets

Dainis Lemešonoks, īpaši "LA"  07/18/08    Latvijas sabiedrība, starptautiskas organizācijas un kredītu reitingu rēķinātāji tagad ir, kā mēdz izteikties varas gaiteņos, "saņēmuši skaidru signālu" par valdības 0,05 procentīgu (tātad pagalam simbolisku) apņēmību cīnīties ar inflāciju, ekonomisko krīzi un saviem reizēm pilnīgi dīvainajiem tēriņiem. Tad jau daudz prātīgāk bija taisīt valsts tēriņu bilanci pilnīgi pa nullēm, nevis šādi ērmoties gluži kā negausim, kurš, atstājis turzā pēdējo bonbongu, domājas izrādījis varen dižu rakstura stingrību. Kā jebkurš politisks process, arī pats galvenais no tiem – budžeta veidošana un pārveidošana – visa cita starpā dod valdībai vērtīgu iespēju krāšņi hipnotiskai spēlei uz publiku, sava politkapitāla pavairošanai. Neskatoties uz akūto vajadzību tieši tagad nodemonstrēt publikai "jostas savilkšanu" un "birokrātijas iegrožošanu", Ivara Godmaņa kabinets sev doto iespēju pat necentās izmantot un izvēlējās pavisam citu taktiku – "miers pakļautības iestādēs un ierēdņiem labs prāts". Varas aparāta komforts un savu padoto lojalitāte patlaban tiek vērtēti augstāk par sabiedrības vilšanos Ministru prezidenta un valdības rīcībspējā un tās arvien neslēptākā atkarībā no ierēdniecības. Acīmredzot partijās tiek uzskatīts, ka vēlēšanas vēl ir pietiekami tālu, nav ko lieki radīt sev problēmas. Toties lielāks sociālo maksājumu vai budžeta kompensāciju piešķīrums apliecina, ka vismaz pensiju referenduma tuvošanos Saeimas vairākums gan nav aizmirsis. Labi, ka vismaz tā. Nu ko lai saka – gan jau 2010. gadā LPP/"LC" kopā ar Tautas partiju varēs kost pirkstos, ka tagad palaidušas garām iespēju izrādīt savu māku un spēku uzlikt valsts iestādes uz pamatīgas finanšu diētas. Jācer, ka tad, kad valdība un Saeima ķersies klāt 2009. gada budžetam, gaisā būs jau sajaušama pašvaldību vēlēšanu kampaņas spriedze, kas mudinās gan valdības vadītāju, gan finanšu ministru (kuri nu mums tajā brīdī būs) rīkoties apņēmīgāk.

Pilnīgi piekrītu "Jaunā laika" deputāta Krišjāņa Kariņa jau otrdien pateiktajam – ministriju rāmā reakcija liecina, ka ekonomēšanas pasākumi tās nemaz tik ļoti neapdraud, slinkums pat pieklājības pēc pačinkstēt. Jo, kā mīl atgādināt gudri cilvēki, kādreizējo finanšu eksministru Gundaru Bērziņu ieskaitot: labs naudas sadalījums ir tad, kad visi saņēmēji ir neapmierināti. Te mēs neko tādu neredzam: nevienam dzīvā miesā netiek griezts, līdzekļu taupīšana ir vien atmirušās ādas noskrāpēšana, smalki izsakoties – pīlings. Esmu pārliecināts, ka katram ierēdņa izdzīvošanas gudrībās rūdītam iestādes vadītājam šie seši procenti un pat vairāk nekā "operatīvā rezerve" būs vienmēr pa rokai, lai liktu tos lietā, kad sāk pūst publiskas neapmierinātības vēji. Turklāt nebrīnīšos, ja gada beigās atklātos, ka taupīšana iestādēm bijusi vien prasmīga žonglēšana ar cipariem un "zaudētie" līdzekļi ir apgūti sākotnējā apmērā.

Arī pats finanšu ministrs Atis Slakteris izteicās skaidri redzējis, ka varējuši jau nu krietni vairāk sataupīt. Bet kāpēc gan ministram lieki saspringt – gan jau nāks tuvāk vēlēšanas, tad varbūt tagad viņa neaiztiktie "tauku podiņi" daudz vairāk noderēs. Gluži tāpat šobrīd varas partiju ignorētās arodbiedrību prasības par ministriju skaita un uzņēmumu padomju "apcirpšanu" pēc kāda gada jau būs pasniegtas kā pašu valdoņu iniciatīvas.

 

 

Saeima pavasara sesijā pieņēmusi 114 likumus

LETA  07/18/08    Saeima pavasara sesijā, kas ilga no šā gada janvāra līdz jūlijam, pieņēmusi 114 likumus, informē Saeimas Preses dienests.

Pavasara sesijā iesniegti 141 likumprojekts. Ministru kabinets iesniedzis 104 likumprojektus, no kuriem sešus Saeima noraidījusi. Saeimas komisijas iesniegušas astoņus, deputāti - 27, bet vēlētāji - divus likumprojektus.

Parlaments pavasara sesijā izskatījis 2682 priekšlikumus, bet, atsākot darbu rudens sesijā, septembrī Saeimas komisijās atradīsies 163 likumprojekti.

Visvairāk pavasara sesijā debatēs uzstājies deputāts Vladimirs Buzajevs (PCTVL) - 45 reizes, bet otrs rekordists ir labējās opozīcijas deputāts Artis Kampars (JL) - 27 reizes. No pozīcijas deputātiem visbiežāk tribīnē kāpis Juris Dobelis (TB/LNNK) - 23 reizes.

 

 

Ēlerte: sabiedrībai bija jāuzzina par eksperimentu ar Kastēnu

Apollo  07/18/08    Bijusī laikraksta «Diena» galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte atzinusi, ka eksperiments, kad laikraksta žurnāliste pavedināja integrācijas lietu ministru Oskaru Kastēnu, sākts vēl laikā, kad viņa bijusi «Dienas» redaktore. Sabiedrībai bijis jāzina par šādu eksperimentu, ir pārliecināta Ēlerte.

«Pirmkārt, gribu teikt, ka šis stāsts sākās vēl tad, kad es biju redaktore, taču līdz publicēšanai tas nonāca jau manas prombūtnes laikā. Gribu uzsvērt: šajā lietā ir divas daļas — principiālā un profesionālā. Iespējams, eksperimenta izpildījums un pasniegšanas veids varēja būt cits, taču tas nemaina lietas būtību. Oskars Kastēns pārstāv partiju, kas no visām tribīnēm, kad vajag un kad nevajag, skandina ģimeniskās vērtības. Bet tas savukārt nozīmē — ja politiķis parakstās zem savas partijas vērtībām, vēlētājam ir tiesības būt pārliecinātam, ka viņš arī savu dzīvi veido pēc šiem pašiem principiem. Un šī prasība nevienā mirklī nav pārspīlēta. Tieši pretēji — Latvijas politiķiem pārāk reti tiek prasīts, lai viņi atbild par saviem vārdiem un lozungiem. Un arī tad, kad šis eksperiments vēl tikko sākās, es teicu — jā, mums tas ir jādara, jo sabiedrībai ir tiesības to zināt,» intervijā laikraksta «Dienas Bizness» pielikumā «Numurs» sacīja Ēlerte.

«Numurs» norāda: interneta komentāri liecina, ka sabiedrībai šis eksperiments licies pārspīlēts, tomēr Ēlerte to saista ar dubultu morāli. «Es šos komentārus gan neesmu lasījusi, taču arī tā ir dubultā morāle. Sabiedrības liekulība visā savā krāšņumā! Vēlreiz gribu teikt, ka mans viedoklis pilnībā sakrīt ar «Dienas» pozīciju — bija jāraksta,» intervijā sacīja Ēlerte.

 

 

Pētījums: grozījumiem Satversmē augsts atbalsts sabiedrībā

LETA  07/19/08    No kopumā 38% iedzīvotāju, kuri paredzējuši piedalīties augustā plānotajā referendumā par Satversmes grozījumiem, kas paredz piešķirt Latvijas Republikas pilsoņiem tiesības ierosināt Saeimas atlaišanu, 85,4% balsotu par šiem grozījumiem, liecina pētījumu centra "Latvijas fakti" veiktā aptauja.

"Latvijas faktu" veiktā aptauja liecina, ka referendumā paredzējuši piedalīties 38,3% iedzīvotāju, vēl 33% atbildējuši, ka drīzāk piedalīsies, noliedzošu atbildi uz jautājumu, vai piedalīsies referendumā, snieguši 9,2% respondentu, 16% atbildējuši, ka drīzāk nepiedalīsies, bet 3,4% aptaujāto atbildējuši, ka nezina.

Uz jautājumu, kā varētu balsot šajā referendumā, 85,4% aptaujāto teikuši, ka balsotu par Satversmes grozījumiem, 7,3% atbildējuši, ka balsotu pret Satversmes grozījumiem, bet 7,3% atbildējuši, ka nezina kā varētu balsot šajā referendumā.

39,7% respondentu, kas intervēti latviešu valodā, atbildējuši, ka referendumā piedalīsies, 28,9% teikuši, ka drīzāk piedalīsies, 16,5% atbildējuši, ka drīzāk nepiedalīsies, 12,4% atbildējuši, ka nepiedalīsies referendumā, bet 2,5% aptaujāto atbildējuši, ka nezina. 85,1% respondentu, kuru intervijas valoda bijusi latviešu, atbildējuši, ka balsotu par Satversmes grozījumiem, 9,9% - balsotu pret Satversmes grozījumiem, bet 5% atbildējuši, ka to vēl nezina.

No personām, kas intervētas krievu valodā 36,5% atbildējuši, ka referendumā piedalīsies, 38,8% atbildējuši, ka drīzāk piedalīsies, 15,3% teikuši, ka drīzāk nepiedalīsies, bet 4,7% aptaujāto teikuši, ka referendumā nepiedalīsies un tik pat liels procents aptaujāto atbildējuši, ka to vēl nezina. 85,9% respondentu, kas intervēti krieviski, atbildējuši, ka balsotu par grozījumiem Satversmē, 3,5% atbildējuši, ka balsotu pret, bet 10,6% atbildējuši, ka nezina.

"Latvijas faktu" aptauja liecina, ka 44,2% vīriešu snieguši pozitīvu atbildi uz jautājumu, vai piedalīsies referendumā, 31,6% vīriešu atbildējuši, ka drīzāk piedalīsies, 15,8% aptaujāto vīriešu atbildējuši, ka drīzāk nepiedalīsies, 6,3% teikuši, ka nepiedalīsies, bet 2,1% atbildējuši, ka nezina. 84,2% vīriešu atbildējuši, ka balsotu par grozījumiem Satversmē, 8,4% vīriešu atbildējuši, ka balsotu pret grozījumiem, bet 7,4% atbildējuši, ka nezina.

33,3% sieviešu atbildējušas, ka referendumā piedalīsies, atbildi, ka drīzāk piedalīsies, sniegušas 34,3% sieviešu, 16,2% atbildējušas, ka drīzāk nepiedalīsies, 11,7% sieviešu sniegušas noliedzošu atbildi, savukārt 4,5% sieviešu atbildējušas, ka nezina. Atbildi, ka balsotu par Satversmes grozījumiem snieguši 86,5% sieviešu, ka balsotu pret Satversmes grozījumiem pieļāvuši 6,3% sieviešu, bet 7,2% sieviešu atbildējušas, ka to vēl nezina.

Ar pamata vai vidējo izglītību 43,5% aptaujāto uz jautājumu, vai piedalīsies referendumā, atbildējuši pozitīvi, 13% atbildējuši, ka drīzāk piedalīsies, 17,4% teikuši, ka drīzāk nepiedalīsies, 21,7% atbildējuši, ka drīzāk nepiedalīsies, 4,3% - atbildējuši, ka nezina. 91,3% aptaujāto, kam ir pamata vai vidējā izglītība, atbildējuši, ka balsotu par Satversmes grozījumiem, 4,3% teikuši, ka balsotu pret, un 4,3% atbildējuši, ka nezina.

Kopumā 34,3% respondentu ar vidējo vai nepabeigtu augstāko izglītību atbildējuši, ka referendumā piedalīsies, 35,2% atbildējuši, ka drīzāk piedalīsies, 17,6% teikuši, ka drīzāk nepiedalīsies, 9,3% snieguši atbildi, ka nepiedalīsies, bet 3,7% atbildējuši, ka nezina. No respondentiem ar vidējo vai nepabeigtu augstāko izglītību 85,2% atbildējuši, ka balsotu par Satversmes grozījumiem, bet 7,4% respondentu atbildējuši, ka balsotu pret grozījumiem, un 7,4% teikuši, ka nezina.

No personām ar augstāko izglītību 42,7% atbildējuši, ka referendumā piedalīsies, 36%, ka drīzāk piedalīsies, 13,3% - ka drīzāk nepiedalīsies, 5,3% atbildējuši, ka nepiedalīsies, bet 2,7% aptaujāto teikuši, ka nezina. No aptaujātajiem ar augstāko izglītību 84% atbildējuši, ka balsotu par Satversmes grozījumiem, bet 8% teikuši, ka balsotu pret, un 8% atbildējuši, ka to vēl nezina.

No Rīgā dzīvojošajiem 42,9% atbildējuši, ka piedalīsies referendumā, 28,6% teikuši, ka drīzāk piedalīsies, 17,5% atbildējuši, ka drīzāk nepiedalīsies, 6,3% - nepiedalīsies, bet 4,8% atbildējuši, ka nezina. 84,1% no respondentiem, kas Rīgā plāno piedalīties referendumā, atbildējuši, ka balsotu par grozījumiem Satversmē, 6,3% atbildējuši, ka balsotu pret, bet 9,5% atbildējuši, ka to nezina.

Vidzemē 36,2% aptaujāto teikuši, ka piedalīsies referendumā, 38,3% atbildējuši, ka drīzāk piedalīsies, 6,4% atbildējuši, ka drīzāk nepiedalīsies, 17%, ka nepiedalīsies, bet 2,1% atbildējuši, ka nezina. 85,1% respondentu Vidzemē atbildējuši, ka varētu balsot par Satversmes grozījumiem, 12,8% atbildējuši, ka balsotu pret grozījumiem, bet 2,1% atbildējuši, ka nezina.

Kurzemē 53,6% respondentu atbildējuši, ka referendumā piedalīsies, ka drīzāk piedalīsies atbildējuši 17,9% aptaujāto, 21,4% atbildējuši, ka drīzāk nepiedalīsies, 3,6% teikuši, ka nepiedalīsies un 3,6% atbildējuši, ka nezina. 78,6% respondentu Kurzemē atbildējuši, ka referendumā balsotu par Satversmes grozījumiem, 3,6% atbildējuši, ka balsotu pret un 17,9% teikuši, ka nezina.

Zemgalē pozitīvu atbildi par to, vai piedalīsies referendumā snieguši 37,9% respondentu, 24,1% atbildējuši, ka drīzāk piedalīsies, 24,1% atbildējuši, ka drīzāk nepiedalīsies un 13,8% atbildējuši, ka referendumā nepiedalīsies. No respondentiem Zemgalē 82,8% atbildējuši, ka balsotu par grozījumiem Satversmē, 10,3% atbildējuši, ka balsotu pret un 6,9% teikuši, ka nezina kā varētu balsot referendumā.

Savukārt Latgalē 23,1% atbildējuši, ka referendumā piedalīsies, 51,3% atbildējuši, ka drīzāk piedalīsies, 15,4% - ka drīzāk nepiedalīsies, 5,1% respondentu atbildējuši, ka nepiedalīsies, un 5,1% snieguši atbildi, ka to vēl nezina. Latgalē 94,9% respondentu atbildējuši, ka balsotu par grozījumiem, 2,6% teikuši, ka balsotu pret un 2,6% atbildējuši, ka nezina kā referendumā varētu balsot.

Vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem 27,6% atbildējuši, ka piedalīsies referendumā, 34,5% atbildējuši, ka drīzāk piedalīsies, 27,6% teikuši, ka drīzāk nepiedalīsies, bet 10,3% atbildējuši, ka referendumā nepiedalīsies. Šajā vecuma grupā 86,2% respondentu atbildējuši, ka balsotu par grozījumiem Satversmē, 10,3% atbildējuši, ka balsotu pret un 3,4% teikuši, ka nezina kā varētu balsot šajā referendumā.

Vecumā no 25 līdz 39 gadiem 27,3% respondentu atbildējuši, ka piedalīsies referendumā, 45,5% atbildējuši, ka drīzāk piedalīsies, 18,2% atbildējuši, ka drīzāk nepiedalīsies, 5,5% atbildējuši, ka nepiedalīsies referendumā un 3,6% teikuši, ka nezina. Šajā vecuma grupā 81,8% atbildējuši, ka balsotu par grozījumiem Satversmē, 9,1% atbildējuši, ka balsotu pret grozījumiem un 9,1% atbildējuši, ka nezina.

Vecumā no 40 līdz 54 gadiem 34% respondentu atbildējuši, ka referendumā piedalīsies, 41,5% atbildējuši, ka drīzāk piedalīsies, 11,3% atbildējuši, ka drīzāk nepiedalīsies, 7,5% snieguši atbildi, ka nepiedalīsies referendumā un 5,7% atbildējuši, ka to vēl nezina. No respondentiem vecumā no 40 līdz 54 gadiem 90,9% atbildējuši, ka balsotu par Satversmes grozījumiem, 3,8% atbildējuši, ka balsotu pret Satversmes grozījumiem, bet 5,7% atbildējuši, ka nezina kā referendumā varētu balsot.

57,1% respondentu vecumā no 55 līdz 64 gadiem atbildējuši, ka piedalīsies referendumā, 25% atbildējuši, ka drīzāk piedalīsies, 10,7% - drīzāk nepiedalīsies, bet 7,1% atbildējuši, ka referendumā nepiedalīsies. Šajā vecuma grupā 82,1% respondentu atbildējuši, ka balsotu par Satversmes grozījumiem, 7,1% atbildējis, ka balsotu pret Satversmes grozījumiem, un 10,7% atbildējuši, ka vēl nezina kā balsotu referendumā.

Vecumā no 65 gadiem un vairāk 53,7% respondentu atbildējuši, ka referendumā piedalīsies, 9,8% - drīzāk piedalīsies, 14,6% respondentu šajā vecuma grupā teikuši, ka drīzāk nepiedalīsies, 17,1% atbildējuši, ka nepiedalīsies referendumā, bet 4,9% teikuši, ka to vēl nezina. 85,4% aptaujāto šajā vecumā atbildējuši, ka balsotu par Satversmes grozījumiem, 7,3% atbildējuši, ka balsotu pret, un 7,3% teikuši, ka nezina kā varētu balsot referendumā.

 

 

Viedoklis: Ardievas referendumam?

Kristians Rozenvalds,  NRA  07/19/08    Pēdējo referendumu pieredze, kā arī augustā ieplānoto referendumu kalendārais plānojums ir paveicis savu – referendums tiek degradēts kā nevajadzīgs un muļķīgs demokrātijas uzturēšanas instruments.

Man nav žēl tās naudas, kas tiks iztērēta par referendumiem, jo, salīdzinot ar citiem Latvijas budžeta naudas nejēdzīgiem tēriņiem, tie pāris miljoni tāds nieks vien ir. Ne par naudas taupīšanu šobrīd ir jārunā, bet gan par to, kā nodrošināt pēc iespējas kvalitatīvāku demokrātiju Latvijā, un te referendumiem ir būtiska un pat noteicoša loma. Taču šķiet, ka viens no argumentiem referendumu neapvienošanai ir partiju vēlme ietaupīt savus, nevis budžeta līdzekļus. Nav grūti prognozēt, ka abi augustā ieplānotie referendumi nenotiks kvoruma dēļ. Izmantojot administratīvo resursu, ir jau iepriekš noteikts rezultāts.

Nosakot vēlētājiem neērtus referendumu datumus, referendumiem tiek piešķirta cita jēga – vairs ne tik būtisks ir referendumā uzdotais jautājums, bet gan vēlētāju vispārējā protesta izrādīšana. Spilgti tas bija redzams pēdējā referendumā, kad dominēja vēlme ieriebt Kalvītim, nevis iedziļināties drošības likumu izmaiņās, kas pēc būtības nemaz nebija tik nepieņemami.

Demokrātijas kvalitātei neatbilstoši ir arī spriedelējumi, ka tie, kam tas būs tik ļoti svarīgi, atradīs par iespējamu nobalsot arī jebkurā laikā.

Taču demokrātijas kvalitātei neatbilstoša ir arī referendumu izmantošana nevis tautas vairākuma viedokļa noskaidrošanai, bet gan kā atsevišķu sabiedrības mazākuma grupu uzmanības pievēršanas un pat sava viedokļa uzspiešanas instruments.

Triju iepriekšminēto referendumu tēmas nav bijušas tik aktuālas, lai pulcētu daudzus balsotājus arī bez administratīvas iejaukšanās. Iespējams, daudzi jau ir piemirsuši, ka Latvijā jau reiz ir nenoticis referendums par Pensiju likuma grozījumu atcelšanu.

Jāatgādina, ka Latvijas jauno laiku vēsturē ir arī trīs notikušie referendumi, par jautājumiem, kas bija aktuāli visai sabiedrībai. 1991. gadā iedzīvotāji pateica "jā" neatkarīgai Latvijai. 1998. gadā vēlētāji izlēma atstāt spēkā Pilsonības likuma grozījumus. 2003. gadā atbalstīta tika valsts dalība Eiropas Savienībā un referendumā piedalījās vairāk cilvēku nekā iepriekšējās 8. Saeimas vēlēšanās.

 

 

Lembergs neesot saticis ne gejus, ne lesbietes

BNS  07/20/08    Ventspils mērs Aivars Lembergs savā vadītāja karjeras laikā neesot saticis ne gejus, ne lesbietes, savukārt ikgadējo ažiotāžu saistībā ar seksuālo minoritāšu gājienu Rīgā viņš nesaprot.

"Atklāti sakot, es šo problēmu īsti nesaprotu. Gandrīz 20 gadu es vadu Ventspils pašvaldību, kurā strādā vairāki tūkstoši cilvēku, un man šī problēma nekad nav bijusi aktuāla. Savā vadītāja praksē es neesmu saticis nevienu lesbieti un nevienu geju. Savā praktiskajā darbībā es neesmu nokļuvis šādā pretrunīgi vērtētā situācijā, nedz arī kāds kaut kādā veidā man ir centies ko demonstrēt - dīvaini uzvesties vai izģērbties. Šāda problēma vadītāja amatā man nav bijusi aktuāla nevienu brīdi," aģentūrai BNS sacīja Lembergs, atbildot uz jautājumu, vai ļautu Ventspilī rīkot praidu.

Lembergs uzskata, ka ikvienam cilvēkam ir tiesības paust savu viedokli, taču nekādā gadījumā nedrīkst līdz ar to aizskart līdzpilsoņus: "No otras puses, ja kāds grib iznesties un zīmēties kaut kādā veidā, turklāt tas notiek likuma ietvaros, nu lai zīmējas! Protams, viņš nedrīkst aizvainot, aizskart citus līdzpilsoņus vai kādas demokrātiskai sabiedrībai svarīgas vērtības, tas gan būtu svarīgs noteikums. Bet citādi - lai demonstrējas!"

Viņš uzsvēra, ka Ventspili veidojis kā pilsētu ģimenei, pilsētu ventspilnieku ģimenei, kurā ir bērni, vecāki, vecvecāki. "Pilsētas attīstības politika ir orientēta uz to, lai šīs ģimenes justos maksimāli komfortabli. Ja vieni rīko praida gājienu, citi rīkos ģimeņu svētkus. Es personīgi esmu par tradicionālās ģimenes vērtībām," klāstīja Lembergs.

Viņš uzskata, ka publiskās varas pārstāvjiem ir jānodrošina, lai, piemēram, seksuālo minoritāšu gājiena laikā nebūtu nekādu nekārtību un ekscesu.

"Savu personisko pozīciju esmu jau izteicis - tā ir ģimene tradicionālā un klasiskā tās izpratnē. Kā ekonomists esmu pragmatisks arī šajā jautājumā - darbaspēka atražošana ir obligāts sabiedrības tālākās attīstības priekšnoteikums. Jo, ja nav darbaspēka, tad nav sabiedrības, ja nav cilvēku, tad nav nekā. Nav pat praidā kam iet! Tāpēc es uzskatu, ka svarīgākais demokrātiskas valsts priekšnoteikums ir cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana," rezumēja Ventspils mērs.

 

 

Sāk svinēt tieslietu sistēmas 90 gadu jubileju

LETA  07/20/08    Svētdien plkst. 14 Jēkabpils rajona Saukas pagasta "Lejas Meirānos" notiks Latvijas tieslietu sistēmas 90 gadu jubilejas ieskaņas pasākums, informēja Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļā.

Pasākuma programmā paredzēts svētbrīdis, Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča uzruna, fragmentu lasījumi no Augstākās tiesas senatora Viļņa Vietnieka dokumentālās monogrāfijas "Un zvaigzne ezerā krīt" Valmieras drāmas teātra aktiera Riharda Rudāka izpildījumā.

Svētkos piedalīsies populārā mūziķu grupa "Zeļļi", kura izpildīs latviskas un patriotiskas dziesmas.

Ieskaņas pasākums notiks bijušā Latvijas Senāta Kriminālās kasācijas departamenta senatora un Latvijas Tiesnešu biedrības priekšsēdētāja Jāņa Skudres dzimtas mājās.

Jānis Skudre ir dzimis 1889. gada 3. maijā, bijis Latgales apgabaltiesas prokurora biedrs, Jelgavas apgabaltiesas loceklis, Latgales apgabaltiesas priekšsēdētājs, bet vēlāk iecelts par Latvijas Senāta Kriminālās kasācijas departamenta senatoru, kur strādājis līdz Latvijas okupācijai.

1941. gada 17. jūnijā Jānis Skudre un viņa ģimene tika apcietināti un izsūtīti uz Krievijas ziemeļu apgabaliem. 1942. gada 8. jūlijā bijušais senators staļinisko nāves nometņu cietumā miris.

Latvijas tieslietu sistēmas izveidošanas 90 gadu jubileja oficiāli tiks svinēta novembrī un decembrī, atceroties 1918. gada 2. decembra Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa ziņojumu Latvijas Tautas padomes sēdē par Tieslietu ministrijas nodibināšanu un pirmā tieslietu ministra Pētera Juraševska iecelšanu amatā, kā arī pagaidu nolikuma par Latvijas tiesām un tiesāšanās kārtību pieņemšanu un Latvijas Senāta, Tiesu palātas izveidošanu un pirmo apgabaltiesu priekšsēdētāju, prokuroru un miertiesnešu iecelšanu.

 

 

54% Latvijas iedzīvotāju optimistiski noskaņoti nākamo 20 gadu perspektīvā

LETA  07/20/08    Vairāk nekā puse jeb 54% Latvijas iedzīvotāju ir pārliecināti, ka nākamo 20 gadu laikā cilvēku dzīve būs labāka nekā šodien, liecina Eiropas Komisijas socioloģisko pētījumu centra "Eurobarometer" jaunākais pētījums.

Tas ir par 16 procentpunktiem augstāks rādītājs nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), kur tikai 38% iedzīvotāju uzskata, ka nākamajos 20 gados cilvēku dzīve kļūs labāka.

19% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka cilvēku dzīve kļūs sliktāka nekā šodien, 21% - nemainīsies, bet 6% nemāk sniegt atbildi uz šo jautājumu.

Visoptimistiskākie ES par cilvēku nākotni ir Igaunijas iedzīvotāji, kuri 78% gadījumu uzskata, ka dzīve tuvākajos 20 gados kļūs labāka. Optimistiskāk par Latvijas iedzīvotājiem noskaņoti ir arī lietuvieši, kuri šādu pārliecību pauž 63% gadījumu.

Savukārt vispesimistiskākie starp ES dalībvalstīm par nākamajiem 20 gadiem un cilvēku dzīvi ir Vācijas iedzīvotāji, kuri tikai 20% gadījumu pauž pārliecību, ka dzīve kļūs labāka.

 

 

Basteja bulvāri pārdēvēs Zigfrīda Annas Meierovica vārdā

NRA  07/21/08    Šodien notikušajā Rīgas domes sēdē pieņemts lēmums Basteja bulvāri pārdēvēt par Zigfrīda Annas Meierovica bulvāri.

Par vēsturiskā Basteja bulvāra pārdēvēšanu Latvijas pirmā ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica vārdā balsoja 34 deputāti.

Rīgas Centra rajona izpilddirekcijai trīs mēnešu laikā jāpaziņo iedzīvotājiem par adreses maiņu un jānomaina adrešu numerācijas plāksnes.Izdevumus par numerācijas plākšņu izvietošanu segs no Rīgas pilsētas Attīstības fonda līdzekļiem.

Kā jau ziņojām,Rīgas Vietvārdu un pilsētvides objektu nosaukumu komisija nav atbalstījusi Basteja bulvāra pārdēvēšanu Z. A. Meierovica vārdā, jo Basteja bulvāra nosaukums esot neatņemama Rīgas vēstures liecība.

Savukārt Valsts prezidents Valdis Zatlers kategoriski iestājas par Basteja bulvāra pārdēvēšanu Latvijas pirmā ārlietu ministra vārdā, izvirzot to par vienu no saviem šā gada mērķiem. Arī ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) atklātā vēstulē Rīgas domes deputātiem aicinājis lemt par Basteja bulvāra pārdēvēšanu Meierovica vārdā.

Savukārt,pret bulvāra pārdēvēšanu iepriekš izteicās arī Rīgas mērs Jānis Birks (TB/LNNK), iesakot Meierovica vārdā nosaukt Rīgas lidostu.

Basteja bulvāri Meierovica vārdā jau sauca no 1929.gada līdz 1941.gadam.

 

 

Vai būs maksas Gaismas pils?

NRA  07/21/08    Sākotnēji ieeja jaunajā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā būšot bez maksas, taču vēlāk, kad to vairāk sāks apmeklēt ārvalstu viesi nekā vietējie iedzīvotāji, iespējams, tiks ieviesta ieejas maksa. Tā apgalvojis Latvijas Nacionālajā bibliotēkas direktors (LNB) Andris Vilks.

A. Vilks intervijā izdevumam „Dienas Bizness“ skaidro arī to, ka garantētajā summā tiek iekļautas visas būvizmaksas, t.i., visas apdares, komunikācijas un ventilācijas sistēmas, grīdas segumi, apgaismes ķermeņi. Atsevišķi vēl būs jārīko konkursi mēbeļu iegādei. Tāpat būšot nepieciešams arī palielināt serveru jaudu, kā arī iegādāties jaunus datorus.

LNB direktors gan uzskata, ka atšķirība starp garantēto summu un līguma summu esot vairāki miljoni latu, kas tad arī varētu tikt novirzīti šī papildus aprīkojuma iegādei. "Protams, nevaru vieglu roku solīt, ka viss paredzēts, jo inflācijas un cenu indeksa kāpuma dēļ veidojas riska zona," tā A. Vilks.

Runājot par Gaismas pils apsaimniekošanas izmaksām, A. Vilks LNB jauno namu salīdzina ar Igaunijas bibliotēku, kuras apsaimniekošana gadā izmaksā aptuveni 650 000 latu. Taču lielāko daļu no apsaimniekošanas maksas, kas esot aptuveni 450 000 latu, sedz ienākumi no konferenču telpu un restorānu īres.

 

 

Intervija ar Andri vilku: Bibliotēka būs Rīgai pašā sirdī

Linda Kusiņa,  Latvijas Avīze    07/21/08    Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunā ēka beidzot sāk iegūt reālu veidolu, tomēr tās direktoram Andrim Vilkam vismaz līdz celtniecības beigām raizes vēl nebeigsies un darba pietiks.

– Vai nu, kad tiek rakta būvbedre, jūtaties, kā Ziemassvētku dāvanu saņēmis?

– Domāju, svinēšana būtu stipri pāragra, jo vēl ļoti daudz jāizdara. Objekts ir liels, sarežģīts un apjomīgs, daudzas lietas Latvijā darām pirmoreiz. Būtu naivi ticēt, ka arhitekts, celtnieks, pasūtītājs un galalietotāji būs vienlīdz laimīgi un viss ies kā pa diedziņu. Ar katru brīdi šis process kļūst arvien atbildīgāks. Mans prāts saka: ļoti labi, ka esam tik tālu tikuši, bet, īpaši ņemot vērā kritisko sabiedrības vidi, visam, ko darīsim, būs jāpieiet ļoti izsvērti.

– Kā jums šķiet, sabiedrība arvien vairāk noskaņota pret Nacionālās bibliotēkas celtniecību tādēļ, ka tai nepatīk kultūras ministre, nedrošās ekonomiskās situācijas dēļ vai arī, iespējams, tādēļ, ka to tiešām maz lietojam?

– Droši vien pa kripatiņai no visa un arī vēl tāpēc, ka ļaudis īsti nevar iztēloties galarezultātu. Tomēr apgalvot, ka sarucis bibliotēkas apmeklētāju skaits, arī nevar. Vēl mazāk tas attiecināms uz apmeklējumu un izsniegumu skaitu. Ārkārtīgi pieaug to lasītāju skaits, kuri izmanto bibliotēkas pakalpojumus ar interneta starpniecību.

Vislielāko atbalstu tādēļ saņemam no tiem, kam bijusi iespēja mācīties ārzemēs un izmantot šādas bibliotēkas – Kopenhāgenas \"Melno dimantu\" vai Miterāna bibliotēku Parīzē. Bibliotēku fiziskā esamība kļuvusi ļoti daudzveidīga kā darbības virzienos, tā funkcionalitātē, salīdzinot ar klasisko virzienu, kur bibliotēku iedomājamies kā telpu, kurā sēž un lasa grāmatu. Pastāv pat informācijas centri, kuros nav nevienas grāmatas, tomēr tā ir bibliotēka, kurā strādā bibliotekāri. Jo ar speciālajām zināšanām un elektroniskajām datu bāzēm ir daudz vieglāk ātri sameklēt apmeklētājam nepieciešamo informāciju.

Bibliotēkas mainās, tās piedāvā vidi komunikācijai, arī LNB būs tendēta uz socializāciju.

– Svarīgi arī atgādināt, ka pat tad, ja kāds tiešām tendēts visu paveikt no mājas, bibliotēka sniegs jaunas iespējas.

– Jā, ir lietas, kuras būs jāpērk vienmēr. Par autortiesībām jāmaksā. Gluži tāpat kā līdz šim, pērkot grāmatu, mēs par to samaksājam, lai citi var nākt un izmantot bez maksas. Tā būs arī ar datu bāzēm, pilntekstu žurnāliem. Eiropā autortiesību ierobežojumi ir ļoti stingri, patlaban notiek pārrunas par pēcnāves aizsardzības perioda pagarināšanu līdz 90 gadiem. Tas nozīmē, ka viss 20. gadsimta kultūras mantojums reāli pieejams tikai par maksu un vienīgi bibliotēka ļauj tam piekļūt bez maksas.

– Šajā brīdī daļa lasītāju nopūšas: ne es maģistra, ne doktora darbu rakstīšu, kam man datu bāzes un vai tad tur ir arī kaut kas normālam cilvēkam?

– Tradīcija uztvert bibliotēku kā mācību procesa sastāvdaļu ir ļoti dabiska un svarīga, jo caur šo posmu iziet katrs. Turklāt arvien vairāk ir profesiju, kurās jāmācās visa mūža garumā. Mūžizglītība, tālākizglītība – izklausās pēc nodrāztas frāzes, bet, piemēram, mūsu nozarē tajā intensīvi iesaistīti vismaz 80 procenti darbinieku. Šis process nenotiek augstākajā izglītībā vien, arvien vairāk profesiju prasa pastāvīgu pilnveidošanos, turklāt daudzi apgūst vairākas izglītības. Taču mēs savās prāta vētrās esam nodefinējuši vairākus resursus un pakalpojumus, kuri būs domāti gan tiem cilvēkiem, kuriem ir nepieciešamība izlemt par savas karjeras nākotni, gan vienkārši pilnveidot sevi jomās, kuras atbilst mūsu bibliotēkas profilam.

– Sarunas sākumā minējāt, ka ir bibliotēkas, kurās vispār nav grāmatu. Daļa sabiedrības nodomāja: \"Aha, tā jau runā, ka jaunajā bibliotēkā tikai desmit procenti telpu būs atvēlēti grāmatām!\"

– Platība jau tieši neparāda grāmatu skaitu un apjomu. Piemēram, brīvpieejas fondi atradīsies lasītāju zonā, arī krātuves kompaktajos plauktos iespējams saglabāt daudz vairāk grāmatu mazākā platībā.

Jaunajā ēkā paredzēts glabāt 6,5 miljonus iespiedvienību (t. i., grāmatas, periodiku, notis, kartes utt.). Kā visām nacionālajām bibliotēkām, mums ir noteikts izdevumu kopums, kas jāglabā mūžīgi – Latvijā vai latviešu valodā izdotās grāmatas, ar Latviju vai tās personībām saistīti izdevumi. Kaut gan strauju izdevējdarbības apjomu tuvākajos 20 gados neprognozē, tomēr grāmatas iznāks un vieta tām būs nepieciešama. Ne velti UNESCO eksperts lūdza, lai pārrēķinām telpu rezervi – mēs to ekonomisku apsvērumu un politisko sarunu dēļ bijām samazinājuši līdz 15 gadiem, rēķinot no 60 000 līdz 90 000 eksemplāriem gadā. Tagad paredzēta rezerve līdz 25 gadus ilgam periodam.

Šobrīd LNB faktiski nav brīvpieejas fonda, tikai daži uzziņu literatūras plaukti. Jaunajā ēkā esam paredzējuši 350 000 brīvpieejas grāmatu – uzziņu literatūru, jaunāko un apritē visvairāk esošo literatūru visās LNB prioritārajās nozarēs – sociālās, humanitārās zinātnes, kultūra un māksla. Tāpat kā līdz šim daudzi materiāli būs sasniedzami dažās minūtēs, saglabāsim Letonikas krātuves principu.

Tā kā speciālisti jau izveidojuši sistēmu brīvpieejas krājumam, krātuvēs varējām atteikties no tiešām ļoti dārgajiem un grūti ekspluatējamiem teleliftiem. Ārpus brīvpieejas nepieciešamo varēs atgādāt ar ratiņiem – ļoti tradicionāli, toties ērti un operatīvi.

– Ir arī citi populāri aizspriedumi. Piemēram, ka par valdības garantētajiem 135 miljoniem latu saņemsim tukšu ēkas karkasu. Kā saka mājokļu celtniecībā – \"ar pelēko apdari\".

– Garantētajā summā iekļautas būvizmaksas ar visām apdarēm, komunikācijas un ventilācijas sistēmas, arī grīdas segumi, apgaismes ķermeņi – viss, kas saistās ar celtniecību. Diemžēl celtniecības konkursos vairs nevar iekļaut mēbeles, taču starpība starp valdības garantijām un līguma summu ir vairāki miljoni latu. Tiks sludināti paralēlie konkursi mēbeļu, īpaši plauktu iegādei. Tādā apjomā, kādā mums vajadzīgi plaukti, tos neviena rūpnīca nevar izgatavot ne nedēļas, ne mēneša laikā.

Protams, nevaru vieglu roku solīt, ka viss paredzēts, jo inflācijas un cenu indeksa kāpuma dēļ veidojas riska zona. Tāpat, kaut mums ir diezgan liela serveru saimniecība, saistībā ar digitālo bibliotēku noteikti būs vajadzīga papildu jauda, arī datori noveco.

Bez šīs rezerves zināmu drošību rada pārliecība, ka nu varam piesaistīt starptautisko palīdzību. Sabiedrība laiku pa laikam jautāja, ko mums devis UNESCO. Jāatgādina, ka eksperti mūs nemitīgi konsultēja, turklāt pilnīgi bez atlīdzības un pat lidoja šurp paši par saviem līdzekļiem. Esam viņiem izmaksājuši tikai plašas debates izsaukušās vakariņas. Taču runa ir par tāda kalibra speciālistiem, kuri citkārt saņem vairākus tūkstošus eiro lielu atlīdzību par dienu!

Pazīstot reālistiskos latviešus, domāju, arī no mūsu uzņēmējiem atbalsts nāks, kad būs vismaz ielikti pamati – kad cilvēki redzēs, ka notiek reāla darbība, nevis tikai virtuālais attēls, kas gadiem rēgojies avīzēs.

– Esam dzirdējuši arī iebildumus pret stikla fasādes tīrīšanas izmaksām un potenciāli augstajiem apsaimniekošanas izdevumiem. Protams, grūti pateikt, cik kas maksās, kamēr ēka nav uzcelta, taču jūs noteikti esat veikuši aprēķinus un varat tos salīdzināt ar pašreizējo LNB ēku īres un apsaimniekošanas izmaksām.

– Patlaban mums ir astoņas ēkas, no kurām īrējam trīs – Mūzikas nodaļas telpas tepat līdzās K. Barona ielā, namu Jēkaba ielā un Baltijas Centrālās bibliotēkas telpas. Nomas maksa, protams, pastāvīgi aug. Paldies Feifera kungam, Hipotēku banka mums ļoti nāk pretī – īres maksa Jēkaba ielas namam nav salīdzināma ar normālām biroja telpu izmaksām Vecrīgā.

Patlaban LNB apsaimniekošana gadā maksā 400 000 latu. Esam mazliet rēķinājuši arī jaunās ēkas izmaksas. Protams, nezinām elektrības cenu 2012. gadā, taču varam aplēst patēriņu. Reāls šķiet salīdzinājums ar Igaunijas Nacionālo bibliotēku – tā ir aptuveni tikpat liela, salīdzināms darbinieku skaits, arī apmeklētājI varētu būt vienādā daudzumā. Turklāt mums būs automātiskā pārvaldes sistēma, kura ļaus ekonomiskāk patērēt elektrību naktī.

Igaunijas Nacionālajā bibliotēkā ir ļoti dzīva tā saucamā pirmā stāva dzīve: ik dienu notiek konferences, atklāj izstādes, rīko pieņemšanas. Viņiem apsaimniekošanas izmaksas ir aptuveni 650 000 latu gadā, bet 450 000 latu igauņi ieņem par konferenču telpu un restorānu īri – par tām bibliotēkas sadaļām, pret kurām mūsu sabiedrība tik ļoti iestājas. Mēs šobrīd vispār neko neieņemam, un, turpinot dzīvi pašreizējās ēkās, stāvoklis neuzlabotos, jo Valsts nekustamo īpašumu aģentūrai taču tāpat nepieciešami līdzekļi to uzturēšanai. Turklāt, pārceļoties uz jaunajām telpām, pašreizējās ēkas paliks valsts īpašumā, tās varēs pārdot vai izīrēt.

– Esmu dzirdējusi arī šādu iebildumu, kuru gan kā dedzīga Pārdaugavas piekritēja nevaru pieņemt: \"Neviens taču nebrauks uz bibliotēku pāri Daugavai!\"

– Pats kā labā krasta iedzīvotājs vienmēr esmu bijis pārsteigts par tā egocentrisko nostāju pret Pārdaugavu. Te gribu atgādināt: kad cēla Rīgas pilsētas 1. teātri, tagadējo Nacionālo operu, Rīgas vācu avīzes rakstīja – ārprāts, pilsētas teātris, šī prestižā iestāde, tiek būvēta pašā nomalē! Kas turp ies no Vecrīgas centra?! Vai, piemēram, Miterāna bibliotēka Parīzē – tā novietota ļoti tālu ārpus centra. Bet uz bibliotēku ved metro līnija, izveidota īpaša pietura \"Nacionālā bibliotēka\".

Mēs uz bibliotēku skatāmies tikai ar šodienas, labākajā gadījumā – ar rītdienas perspektīvu, taču ēka tur būs arī pēc desmit un piecpadsmit gadiem. Ļoti daudzās pasaules pilsētās veidojas t. s. \"jaunās pilsētas\" – arī mums ir šāda iespēja, un tad bibliotēka būs Rīgai pašā sirdī, aptverta no abām pusēm.

– Pieņemsim, ir 2013. gads, bibliotēka pārcēlusies uz jauno ēku. Esmu atbraukusi no Rojas vai Šķilbēniem, Ezeres vai Naujenes, man ir darīšanas Stradiņa slimnīcā un vēlos pie viena aplūkot Nacionālo bibliotēku, kur taču arī mana nauda ielikta. Vai no manis par to prasīs samaksu vai arī varēšu ēku izstaigāt un aplūkot?

– Noteikti varēs iziet ekskursijā. Dānijas Karaliskās bibliotēkas direktors Erlends Nilsens vienmēr ar lepnumu stāsta, ka pirmajā gadā pēc \"Melnā dimanta\" uzcelšanas tam cauri izgājusi visa Dānija – bijis daudz vairāk apmeklētāju nekā lasītāju. Sākumā tas noteikti būs bezmaksas pakalpojums; varbūt vēlāk, kad tas kļūs vairāk ārzemnieku, ne vietējo pieprasīts, iespējams, ņemsim ieejas maksu.

 

 

KNAB Zatleru atzīst par nevainīgu

LETA  07/21/08    Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pašreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera kā bijušā Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca (TOS) valdes priekšsēdētāja un ārsta darbībā nav konstatējis koruptīvu noziedzīgu nodarījumu pazīmes.

KNAB pārbaudīja Zatlera darbības atbilstību interešu konflikta novēršanas likuma normām, pieņemot no pacientiem dāvanas jeb pateicības par ārsta darbu.

Zatlera kā valsts kapitālsabiedrības TOS valdes priekšsēdētājs bija valsts amatpersona un papildus šim amatam pildīja arī ārsta pienākumus.

KNAB Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece aģentūru LETA informēja, ka pārbaudes laikā tika saņemti paskaidrojumi no Zatlera pacientiem, kas ārstējās slimnīcā 2006. un 2007.gadā. Sniegt paskaidrojumus piekrita 377 pacienti, taču neviens no aptaujātajiem nav liecinājis, ka Zatlers pirms vai pēc veiktās operācijas ir prasījis papildu samaksu jeb naudu par operācijas veikšanu. Tādējādi Zatlera kā valsts amatpersonas un kā ārsta darbībā netika konstatētas koruptīvu noziedzīgu nodarījumu pazīmes.

Vienlaikus tika konstatēts, ka Zatlers kā ārsts no pacientiem ir saņēmis dāvanas par operācijas veikšanu.

Ņemot vērā minētos faktus, kā arī nošķirot Zatlera kā valsts kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētāja un kā ārsta darbību, secināts, ka šī pateicība ir vērtējama kā dāvanas, kas saņemtas ārpus valsts amatpersonas pienākumu pildīšanas.

Izvērtējot saņemto dāvanu vērtību, konstatēts, ka neviena nepārsniedza likumā atļauto vērtību, kas bija noteikta ārpus valsts amatpersonas amata pienākumu pildīšanas pieņemamajām dāvanām jeb vienu minimālo mēnešalgu. Pacientu sniegtā informācija liecina, ka divos gadījumos tika dāvināta nauda, citos - ziedi, saldumi, alkohols, pašu pacientu veidotie darbi. Informācija par valsts amatpersonas deklarācijā nenorādītajām dāvanām - naudu - nosūtīta pēc piekritības Valsts ieņēmumu dienestam.

Pārbaudes laikā tika atklāti jauni fakti saistībā ar Zatlera kā slimnīcas valdes priekšsēdētāja atalgojuma noteikšanu, kā arī Zatlera kā indivuduālā komersanta "Ortopēdijas privātprakse" ārsta sniegtajiem pakalpojumiem medicīnas sabiedrībā "ARS". To izvērtēšanai uzsākta cita pārbaude.

LETA jau ziņoja, ka pārbaudi KNAB uzsāka pagājušā gada 25.maijā, kad Zatlers vēl bija tikai prezidenta amata kandidāts. Toreiz birojs skaidroja, ka pārbaude uzsākta, lai noskaidrotu, vai ārsts Zatlers, saņemot pateicību no pacientiem par sniegtajiem medicīniskajiem pakalpojumiem, nav pārkāpis normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus.

Pārbaude tika uzsākta pēc masu medijos publiskotās informācijas par Zatlera teikto, ka viņš šādu pateicību pieņēmis.

Kā ziņots, Zatlers toreiz atzina, ka pateicības formā ir pieņēmis arī naudu no pacientiem, taču viņš ir gatavs zvērēt, ka nekad nav pieprasījis šādus maksājumus.

KNAB iepriekš pieļāva, ka Zatlers, pieņemot šādu pateicību, varētu būt rīkojies neētiski, taču, visticamāk, tas nav likumpārkāpums.

Lai pārbaudi veiktu, KNAB no TOS pieprasīja Zatlera pacientu sarakstus, taču tie birojam tika nodoti tikai pagājušā gada jūlija beigās.

 

 

Loskutovs iesaistās aģitācijā

Barbara Ālīte  Diena  07/21/08    Biedrība Par tautas tiesībām uzsākusi aģitācijas kampaņu, lai aicinātu vēlētājus piedalīties 2.augusta tautas nobalsošanā par Satversmes grozījumiem, kas dotu balsstiesīgajiem tiesības rosināt Saeimas atlaišanu. Tajā iesaistījies arī no amata atbrīvotais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājs Aleksejs Loskutovs.

“Tā nav reklāma, šādā veidā es izmantoju vārda brīvību. Es neesmu politiskajā partijā, es izsakos par aktuālām problēmām,” telefonsarunā Dienai sacīja A.Loskutovs.

Viņš neuzskata, ka tas ietekmēs viņa darba iespējas prokuratūrā. Kā zināms, ģenerālprokurors Jānis Maizītis ir piedāvājis A.Loskutovam darbu, taču bijušais KNAB šefs vēl nav izlēmis, vai piedāvājumu pieņemt. Konkrēti kāds amats A.Loskutovam piedāvāts līdz viņa atbildes sniegšanai atklāts netiek. Pēc A.Loskutova teiktā, “šobrīd neredzu kā tas man varētu traucēt, bet lēmumu vēl neesmu pieņēmis”.

“Es uzskatu, ka viedoklis, ko gribu paust man ne ar vienu nav jāsaskaņo. Neesmu saistīts ne ar darba vietas ētiku, ne partijas disciplīnu. Esmu brīvs cilvēks brīvā valstī,” teica bijusī amatpersona.

A.Loskutovs atbalsta Satversmes grozījumus, jo “uzskatu, ka Seimas deputātiem jābūt atbildīgiem par to, ko viņi dara vai nedara, jo citādi sanāk, ka četru gadu laikā viņi var dzīvot absolūtā bezdarbībā, bez atbildības vēlētāju priekšā”.  

A.Loskutovs pastāstīja, ka turpmākos vismaz divus mēnešus viņš plāno atpūsties, lai “lēnā garā izdomātu, ko darīt tālāk”. J.Maizīša piedāvājumu viņš nesteidzas pieņemt.

Īsajā reklāmas rullītī, ko Latvijas televīzijā bija redzams svētdien pirms un pēc galvenās ziņu programmas, A.Loskutovs saka: “Gribu pateikt paldies visiem tiem, kas atbalstīja mani, kas nāca pie Saeimas, kas sūtīja man vēstules, paldies. Šodien gribu lūgt atbalstīt Satversmes grozījumus,  jo tautai jābūt tiesībām ne tikai ievēlēt Saeimu, bet arī tiesībām to atlaist.”

Reklāmu apmaksā biedrība "Par tautas tiesībām". Tās dibinātāji ir partija Jaunais laiks, Pilsoniskā savienība un biedrība Tautvaldība.

 

 

Satversmes grozījumu atbalsta biedrībai savākti 70 000 latu

BNS  07/21/08   Biedrībai Par tautas tiesībām (PTT) līdz šim visvairāk ziedojusi viena no tās dibinātājorganizācijām - partija Jaunais laiks (JL), kopumā atvēlot PTT mērķiem 35 000 latu, liecina biedrības mājaslapā internetā publicētā informācija.

Kopumā PTT izvirzīto mērķu sasniegšanai ziedojumos saņēmusi 70 912 latus.

Pret biedrību salīdzinoši dāsna bijusi a/s Baltic International Bank, kura ziedojusi 9000 latu, un Andris Kreisleirs - 10 000 latu.

No 5000 latu biedrības labā šķīries Kristaps Škapars, 4000 latu tai atvēlējis eiroparlamentārietis un JL biedrs Aldis Kušķis, bet kopumā 3000 latu - Juris Zvirbulis. Savukārt Demokrātiski patriotiskā biedrība un partija Pilsoniskā savienība PTT atvēlējušas pa 1000 latu.

JL un arī PTT valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa biedrībai ziedojusi 250 latu, viņas partijas biedrs un Saeimas deputāts Jānis Reirs - 500 latu. Pa 500 latiem biedrības mērķiem no saviem līdzekļiem atvēlējuši arī Uldis Martinsons, Solvita Bērziņa, Jānis Patmalnieks un Ēriks Škapars.

Mārtiņš Grants biedrībai ziedojis 100 latu, bet nelielas summas arī Veiko Spolītis, Anatolijs Melnis, Atis Baumanis, Jānis Eduards Ozoliņš un Uldis Šalajevs.

Jau vēstīts, ka biedrību Par tautas tiesībām 20.jūnijā dibināja JL, Pilsoniskā savienība (PS) un biedrība Tautvaldība, lai aicinātu iedzīvotājus piedalīties 2.augusta referendumā un atbalstīt grozījumus Satversmē par tautas tiesībām ierosināt Saeimas atlaišanu.

Pagājušajā nedēļā PTT pievienojās gan partija Visu Latvijai!, gan lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu (LGBT) un viņu draugu apvienība Mozaīka, gan arī Eiropas Parlamenta deputāti Valdis Dombrovskis (JL) un Georgs Andrejevs (LPP/LC). Biedrībā uzņemta arī Sociāldemokrātiskā strādnieku partija.

Referendums par Satversmes grozījumiem, kas dotu vēlētājiem tiesības rosināt Saeimas atlaišanu, notiks 2.augustā. 

 

 

Saeimas priekšsēdētājs grozījumus Satversmē uzskata par antidemokrātiskiem

LETA  07/21/08    Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS) vēlētāju rosinātos grozījumus Satversmē uzskata par antidemokrātiskiem, jo tie grauj demokrātijas pamatus, intervijā sacīja Daudze.

Daudze atbalsta to, ka vēlētājiem jābūt iespējai paust savu viedokli referendumā, taču grozījumi Satversmē esot brāķis, jo paredz tiesības pārāk nelielam cilvēku skaitam atlaist Saeimu.

"Ja Saeimu var atlaist 1/4 daļa, ignorējot 3/4 viedokli, tad tas ir antidemokrātiski, ka vairākumam ir jāpakļaujas mazākumam," norādīja Daudze.

Saeimas priekšsēdētājs arī sacīja, ka grozījumi nav valsts interesēs, un, ja tie tiks pieņemti, šī sasaukuma Saeima tos vairs nevarēs labot.

Jau ziņots, ka 2.augustā notiks referendums, ko iniciējuši vēlētāji, rosinot mainīt Satversmes 78. un 79.pantu un nosakot, ka ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju ir tiesības rosināt Saeimas atlaišanu. Lai Satversmes grozījumi iegūtu likuma spēku, tos jāatbalsta vismaz 750 000 vēlētāju.

 

 

KNAB Valdi Zatleru mierā neliks

Liene Barisa,  NRA  07/22/08    Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nav konstatējis pārkāpumus tā dēvētajā Valsts prezidenta Valda Zatlera pateicību lietā, taču saistībā ar jauniem faktiem sākta cita pārbaude. Līdz ar to prezidenta atbildība likuma priekšā joprojām ir neskaidra.

KNAB paziņojumā presei norāda, ka jaunie fakti saistīti ar V. Zatlera kā valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca (TOS) valdes priekšsēdētāja atalgojuma noteikšanu, kā arī individuālā uzņēmumā Ortopēdijas privātprakse viņa kā ārsta sniegtajiem pakalpojumiem medicīnas sabiedrībā ARS. KNAB preses sekretārs Andris Vitenburgs Neatkarīgajai skaidroja, ka birojs šajā sakarā pārbaudīs, vai V. Zatlers ienākumus nav guvis pretrunā ar likumu un vai samaksai medicīnas sabiedrībā ARS bijis juridisks pamats – varbūt arī tur tikušas saņemtas pateicības; un vēl – vai šajā sakarā V. Zatlers kā amatpersona nav atradies interešu konfliktā.

Ortopēdijas privātprakse, kurā viņš bijis ārsts, saskaņā ar Lursoft datiem piederējusi viņa sievai Lilitai Zatlerei. ARS V. Zatlers pacientus pieņēmis vairākus gadus divas reizes nedēļā, un pie viņa allaž esot bijušas garas rindas. Jāatgādina, ka jau pērnvasar, tāpat kā TOS, arī ARS birojs prasījis datus par V. Zatlera pacientiem.

Pirms prezidentūras, izvērtējot V. Zatlera darbību, mediju uzmanība tika piesaistīta arī tam, ka ziņas par toreizējā prezidenta amata kandidāta darbu ARS nav atspoguļotas viņa amatpersonas deklarācijās. Pērn medijiem V. Zatlers bija skaidrojis, ka amatpersonas deklarācijā šie ieņēmumi neesot parādījušies, jo darba samaksa uz līguma pamata starp slimnīcu un ARS tiekot pārskaitīta TOS, kas tad arī veicot nodokļu maksājumus. A. Vitenburgs vakar gan piebilda, kas šis aspekts drīzāk būtu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kompetence.

Saistībā ar pabeigto pateicību lietu, saņemot paskaidrojumus no 377 V. Zatlera pacientiem, KNAB konstatējis, ka papildus valsts amatpersonas amatam viņš naudu pacientiem nekad nav prasījis, līdz ar to kā ārsta darbībā netika konstatētas koruptīvu noziedzīgu nodarījumu pazīmes. Tiesa, saņemts apstiprinājums jau paša V. Zatlera teiktajam, ka par operācijas veikšanu viņš ir saņēmis dāvanas. KNAB nošķīris viņa kā ārsta un kā slimnīcas vadītāja darbību, līdz ar to secināts, ka saņemtās dāvanas ir vērtējamas kā dāvanas, kas saņemtas ārpus valsts amatpersonas pienākumu pildīšanas. Turklāt neviena saņemtā dāvana, par kuru pacienti sniedza informāciju, neesot pārsniegusi likumā atļauto vērtību (viena minimālā mēnešalga).

Pacientu sniegtā informācija liecinot, ka divos gadījumos tika dāvināta nauda, citos – ziedi, saldumi, alkohols, pašu pacientu veidotie darbi. Informācija par valsts amatpersonas deklarācijā nenorādītajām dāvanām (naudu) pēc piekritības nosūtīta VID.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka pārbaude pateicību lietā KNAB ilga vairāk nekā gadu un tika sākta pēc tam, kad V. Zatlers publiski atzina, ka ir ņēmis pateicības dāvanas no saviem pacientiem. Lai arī sākotnēji KNAB norādīja, ka strādās operatīvi, aizkavēšanos birojā skaidroja ar lielo darba apjomu un TOS vilcināšanos sniegt birojam nepieciešamos datus par pacientiem.

 

 

Straujš pavērsiens Aivara parka lietā

Uldis Dreiblats,  NRA  07/22/08    Kriminālprocess pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu t. s. Aivara parka lietā, kam vakar beidzās pirmstiesas izmeklēšanas termiņš, pagājušajā nedēļā ir apturēts A. Lemberga ilgstošās slimības dēļ, – Neatkarīgā noskaidroja no neoficiāliem, bet kompetentiem avotiem.

Arī A. Lembergs Neatkarīgajai atzina, ka vakar pēcpusdienā advokāti ir paziņojuši viņam šo jaunumu, tomēr pats Ventspils mērs ar prokuratūras lēmumu iepazīstināts nav, līdz ar to oficiālus komentārus šajā sakarā sniegt nevar. Notikušo A. Lembergs vērtēja vien kā "zilus brīnumus". Viņš atgādināja, ka izmeklēšana Aivara parka lietā sākās jau 1999. gadā, kriminālprocess tika ierosināts 2005. gada 3. oktobrī, apsūdzība tika uzrādīta pirms diviem gadiem, tomēr pēdējo divu gadu laikā viņš ticis pratināts tikai vienu reizi. "Līdz šim viņus neinteresēja mans viedoklis," secināja Ventspils mērs. Tas prokuratūru sācis interesēt tikai pirmstiesas izmeklēšanas termiņa pašās beigās, kad veselības problēmu dēļ A. Lembergs nonācis Stradiņa slimnīcas kardioloģijas nodaļā. "Likums atļauj apturēt kriminālprocesu ilgstošas slimības dēļ, bet vai šis ir tas gadījums un vai šis ir likumīgs veids, kā mākslīgi pagarināt izmeklēšanas termiņu?" retoriski vaicāja A. Lembergs. "Tas nav pirmstiesas izmeklēšanas process, bet lietas fabricēšanas process," rezumēja Ventspils mērs.

Turklāt advokāti viņu informējuši – lēmums par kriminālprocesa apturēšanu pieņemts 15. jūlijā, tomēr 16. jūlijā veiktas procesuālās darbības jau apturēta kriminālprocesa ietvaros. "Tādējādi ir pamats izdarīt ticamu pieņēmumu, ka lēmums patiesībā ir pieņemts tikai vakar, tikai tas noformēts ar atpakaļejošu datumu." Par to varētu liecināt arī fakts, ka tikai vakar šis lēmums A. Lemberga advokātei nosūtīts pa faksu, nevis oficiālā vēstulē.

Tāpat Ventspils mērs pastāstīja, ka šodien viņam tiks veikta sirds operācija. "Sirds ārā netiks ņemta, tomēr manipulācijas ar to tiks veiktas," paskaidroja A. Lembergs.

No citiem avotiem Neatkarīgā uzzināja, ka pagājušo ceturtdien pēc pulksten 17 Stradiņa slimnīcas kardioloģijas nodaļā procesuālo darbību veikšanai bija ieradušies pat trīs prokurori – Juris Juriss, Aivis Zalužinskis un Andris Urbāns. Tomēr ārsti prokurorus pie A. Lemberga nav laiduši, līdz ar to nav zināms arī viņu apciemojuma mērķis.

Kriminālprocesa likuma 378. panta 1. daļā teikts, ka "procesa virzītājs aptur kriminālprocesu, ja ir veiktas visas procesuālās darbības, kas iespējamas bez aizdomās turētā vai apsūdzētā un ja aizdomās turētais vai apsūdzētais saslimis ar slimību, kura uz ilgāku laiku ir par šķērsli procesuālo darbību veikšanai ar šīs personas piedalīšanos".

Pēc juristu domām, kriminālprocesa apturēšana nozīmē arī kriminālvajāšanas apturēšanu.

Savukārt Ģenerālprokuratūra arī vakar atteicās sniegt jebkādu informāciju par kriminālprocesa pret A. Lembergu tālāko virzību.

 

 

Rīt darbu sāks tautas nobalsošanas iecirkņi

LETA  07/22/08    Rīt, 23.jūlijā, darbu sāks tautas nobalsošanas iecirkņi, kuros līdz referendumam par grozījumiem Satversmē tiks pieņemti pieteikumi balsošanas organizēšanai vēlētāju atrašanās vietā, aģentūru LETA informēja Centrālā vēlēšanu komisijas (CVK) Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Vēlēšanu iecirkņos vēlētāji varēs iepazīties ar tautas nobalsošanai nodotā likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" tekstu un balsošanas kārtību. Balsot iecirkņos vēl nevarēs.

Lūgt organizēt balsošanu savā atrašanās vietā drīkst vēlētāji, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu iecirknī, šo vēlētāju aprūpētāji, kā arī aizdomās turētās un apsūdzētās personas, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums.

Balsošana vēlētāja atrašanās vietā jāpiesaka rakstveidā. Iesniegumā jānorāda vēlētāja vārds, uzvārds, personas kods un precīza adrese, kur jāierodas vēlēšanu komisijai. Vēlams norādīt arī ēkas ārdurvju kodu, ja tāds ir, un kontakttālruni, pa kuru vēlētājs sazvanāms problēmsituācijās.

Iesniegums jānogādā tuvākajā vēlēšanu iecirknī tā darba laikā. Nogādāt iesniegumu vēlēšanu iecirknī drīkst jebkura vēlētāja uzticības persona. Vēlētāja uzticības persona vēlētāja vārdā iesniegumu drīkst aizpildīt arī uz vietas vēlēšanu iecirknī. Iesniegumu var rakstīt brīvā formā vai aizpildīt veidlapu, kas pieejama CVK interneta mājaslapā "www.cvk.lv".

Tautas nobalsošanā Latvijā darbosies 951 vēlēšanu iecirknis, bet ārvalstīs - 47 vēlēšanu iecirkņi. Tautas nobalsošanas dienā, 2.augustā, vēlēšanu iecirkņi būs atvērti no plkst.7 līdz 22. Balsot drīkst jebkurā vēlēšanu iecirknī neatkarīgi no dzīvesvietas. Lai nobalsotu, nepieciešama derīga Latvijas pilsoņa pase.

Informācija par vēlēšanu iecirkņu adresēm un darba laikiem ir pieejama pašvaldībās, pilsētu, pagastu vai novadu vēlēšanu komisijās, CVK interneta mājaslapā, kā arī visu diennakti šādas izziņas sniedz CVK uzziņu tālrunis.

Kā jau ziņots, tautas nobalsošana 2.augustā notiks no plkst.7 rītā līdz 22 vakarā.

Balsošanas zīmēs būs rakstīts: "Vai jūs esat par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" pieņemšanu?" Vēlētājiem būs jāizvēlas starp atbildēm "par" un "pret".

Lai vēlētāju rosinātais Satversmes grozījumu projekts iegūtu likuma spēku, tautas nobalsošanā tas jāatbalsta vismaz pusei no visiem balsstiesīgajiem pilsoņiem, kuru skaits šā gada februārī bija 1 508 783, tātad - vismaz 750 000 vēlētāju.

Kā ziņots, Satversmes grozījumu projekts paredz grozīt Satversmes 78. un 79.pantu, nosakot, ka ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju ir tiesības rosināt Saeimas atlaišanu.

 

 

Meierovica bulvāra nosaukums neatbilst adresācijas noteikumiem

Līga Rozentāle,  Diena  07/22/08    Iespējams, nule pieņemtais Rīgas Domes lēmums par Basteja bulvāra pārdēvēšanu par Zigfrīda Annas Meierovica bulvāri būs jāpārskata, jo tā nosaukums neatbilst Ministru kabineta noteikumiem - tas ir pārāk garš. Tiesa, var arī lūgt valdībai mainīt noteikumus, kas paredz, ka ielas nosaukums nedrīkst būt garāks par 30 rakstu zīmēm, ieskaitot atstarpes.

Vārdu salikumā "Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris" ir 34 zīmes. Valsts zemes dienesta Adrešu reģistra daļas vadītājs Arvīds Siliņš skaidro, ka līdzko iestāde saņems no Rīgas domes informāciju par šo lēmumu "nāksies rakstīt uz domi, ka lēmums pārkāpj Adresācijas noteikumus, un tai jānovērš neatbilstība". Ja pašvaldība mēneša laikā to neizdarīs, Valsts zemes dienestam saskaņā ar noteikumiem par to jāziņo Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai.

"Skaidrs, ka tik garš nosaukums nevar būt," teic Vietvārdu un pilsētvides objektu komisijas priekšsēdētājs Jānis Krastiņš. Viņaprāt labākais risinājums būtu nosaukt Ziemeļu ievadu par Meierovica gatvi. Mainīt noteikumus īpaši šim gadījumam viņš neuzskata par saprātīgu rīcību.

J. Krastiņš norāda, ka domstarpības jau nav par Z.A.Meierovica nopelniem un nozīmi latviešu nācijas un valsts vēsturē, bet "par veidu un paņēmieniem, kā parādīt pienācīgu cieņu šim valstsvīram un iemūžināt viņa piemiņu". Pieminekļu padome iebilda pret bulvāra pārdēvēšanu, jo tas ir vēsturiskāks nosaukums nekā Meierovica bulvāris. "Kāpēc to nedarīt no jauna un cienīgi, un piedāvāt Meierovica vārdā nosaukt jaunu maģistrāli, kas Rīgā ieņemtu ievērojamu vietu, nevis uz citas vēstures vērtības rēķina?" nesaprot J.Krastiņš. Pieminekļu padomes locekļi pilnīgi vienprātīgi jau bija ieteikuši Z.A.Meierovica vārdā nosaukt jaunveidojamo maģistrāli — ziemeļu ievadu Rīgā. Tomēr Rīgas domes deputāti nobalsoja pretēji padomes ieteikumam.

Lēmums pārdēvēt bulvāri nesīs arī papildus administratīvās izmaksas. Izdevumi par numerācijas plākšņu izvietošanu tiks segti no Rīgas pilsētas attīstības fonda līdzekļiem. Taču izmaksas, kas šajā ielā izvietotajām iestādēm būs saistītas ar dokumentu un vizītkaršu nomaiņu, vajadzēs segt pašiem uzņēmējiem. Restorāna Bastejs direktore Ligita Šteinberga atzīst, ka "izmaksas būs simtos latu mērāmas." Arī uzņēmumā LBS International Conferences teic, ka rekvizītu mainīšana būs diezgan dārga. "Vēl neesam aprēķinājuši. Jāapsēžas un jāsaskaita. Bet mums arī Eiropā ir klienti, kas būs jābrīdina par adreses maiņu," saka uzņēmuma sekretāre Vera Aizikoviča. Internetā adrešu meklētājā uzrādīts, ka Basteja bulvārī kopumā atrodas ap simt uzņēmumu, iestāžu un filiāļu, tostarp valsts un pašvaldības, piemēram, Bērnu un ģimenes lietu ministrija, Rīgas domes vides departaments, SIA Rīgas ūdens.

 

 

Partiju finansēšanas jaunie vaibsti

Baiba Lulle,  NRA  07/23/08    Jautājumi, kas saistījās ar partiju finansēšanu un priekšvēlēšanu reklāmām, starp Tautas partiju un Jauno laiku līdz šim bija asu strīdu objekts, kura cena bija uzlikta valdībā ņemšanas/neņemšanas vērtībā. Nu, pieņemot Partiju finansēšanas likuma grozījumus, abu viedokļi ir tuvinājušies, bet vai tas ir tikai partiju vai arī vēlētāju interesēs, Neatkarīgā taujāja par likumu atbildīgās Valsts pārvaldes komisijas priekšsēdētājam Oskaram Spurdziņam (TP) un komisijas deputātam Artim Kamparam (JL).

– Kam bija vajadzīgi likuma grozījumi – partiju vai vēlētāju ērtībām?

Oskars Spurdziņš: – Šis likums jau neierobežo vēlētājus, tas vairāk ierobežo partijas. Bet partijas nevar pastāvēt pašas no sevis. Nevajag arī skatīties tikai uz partiju finansēšanas griestiem, tas nav svarīgākais. Kopā ar KNAB un ekspertiem komisija ļoti rūpīgi apsprieda arī KNAB priekšlikumus, un nesamazinot KNAB ietekmi. Ļāvām KNAB un partijām tikt vaļā no liekā darba. Mēs ilgi strīdējāmies par to, kādi varētu būt priekšvēlēšanu tēriņu griesti, un izveidojām sistēmu, lai šīs summas nevajadzētu palielināt katru gadu, politiski subjektīvi, bet samērojām to ar vidējo sabiedriskā sektora darba algu, tautsaimniecību. Domas dalījās par koeficienta lielumu. Strīdējāmies arī par to, kā regulēt tēriņus nākamgad, kad vienā laikā ir pašvaldību un Eiroparlamenta (EP) vēlēšanas.

Artis Kampars: – Lai cik nepopulāras šobrīd Latvijā būtu partijas, tomēr visā Eiropā gan vēlētāji, gan mediji, gan nevalstiskās organizācijas ir atzinušas, ka bez tām demokrātija diemžēl nevar pastāvēt. Jā, objektīvi partijas Latvijā šobrīd tiek zemu vērtētas, un tām jādomā, kāpēc tas tā ir. Šis likums, manuprāt, ir viens solis uz priekšu, lai partijas varētu darboties vēlētāju interesēs, lai tām nebūtu šie bezgalīgie izaicinājumi, investējot lielu naudu kampaņās, rīkoties ar varu, kā pašas vēlas. Ierobežojot izdevumus, nebūtu vajadzīgi arī ieņēmumi, ja nav vajadzīgi ieņēmumi, nav cilvēku, kuri motivēti naudu nest un kaut kādā veidā prasīt atpakaļ.

Likuma grozījumi ir izdevīgi Latvijas demokrātijas pilnveidošanai, bet nevar cerēt, ka tie būs panaceja, kas atrisinās visas problēmas.

– Bet priekšvēlēšanu tēriņu griesti taču tiek palielināti, startējot partijām visā Latvijā no apmēram 280 000 uz pusmiljonu latu jeb no 20 uz 32 santīmiem uz vēlētāju! Ko vēlētājs no tā iegūst?

O.S.: – Mēs jau to neskatījām atrauti no dzīves ārpus šā kabineta. Eksperti, mediju pārstāvji viennozīmīgi pateica, ka reklāmu cenas stipri palielināsies, un, protams, diskusija bija, lai partiju limitu pieaugums būtu samērīgs ar to, kas notiek tautsaimniecībā. Šī koeficienta metode, manuprāt, ir pareiza.

– Palielinātais apjoms nodrošinās atklātāku finanšu plūsmu, un nu vairs nebūs motivācijas ko slēpt?

O.S.: – Mēs vienkāršojām tēriņu uzskaiti, tajā pašā laikā pastiprinājām KNAB uzraudzību.

A.K.: – Neatkarīgie eksperti, pētot izdevumus uz vienu vēlētāju Latvijā, bija izskaitļojuši, ka partijām, kurām bija lielā finansējuma iespēja, tie reklāmbudžeti kopumā bija pie diviem trim miljoniem latu. Ja šobrīd saskaitām visus iespējamos izdevumus, vienai partijai tiem vajadzētu būt pie 500–600 tūkstošiem, kas neapšaubāmi ir liels skaitlis. Bet sapratām, ka labāk ir kaut lielāki, bet pārskatāmi izdevumi, tāda sistēma, ko visi ievēro, nevis ļoti zemi limiti, ko neviens neievēro. Tāpēc, mūsuprāt, ir ļoti svarīgi skaidri noteikt trešo personu piedalīšanos gan pozitīvisma, gan negatīvisma kampaņās, ko centīsimies iestrādāt Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, lai gan termiņu ziņā mums to būs ļoti grūti virzīt cauri. Cits svarīgs jautājums ir – ar tiesas lēmumu pierādīto nelikumīgo kampaņu apturēšana kampaņas procesā – tas arī vēl likumā nav, bet cerams, ka izdosies to ierakstīt Krimināllikumā vai vēl šajā likumā.

– Bet kādu jūs redzat risinājumu trešo personu reklāmu ierobežošanai, ņemot vērā jau izskanējušos apsvērumus, ka nevar arī vēlētājiem liegt paust savu viedokli?

A.K.: – Runa ir par laiku 120 dienas pirms vēlēšanām – šajā īsajā periodā nevar aizliegt cilvēkiem izpausties, bet var ierobežot viņu izteikšanās daudzumu, nosakot trešajām personām limitus apmaksātām reklāmām. To atzīst arī visi tiesību eksperti Rietumeiropā.

O.S.: – Kā komisijas vadītājs varu apsolīt un apgalvot, ka nav nekādas intereses speciāli novilcināt vai nevirzīt šos grozījumus. Mēs vienojāmies, ka ir šī pakete, un rudens sesijā šis būs viens no pamatjautājumiem paralēli vēlēšanu regulācijai, kas saistās ar administratīvi teritoriālo reformu. Domāju, mēs to šogad pieņemsim, lai jau uz tuvākajām pašvaldību un EP vēlēšanām būtu skaidra kārtība. Arī TP no šīs nekonsekvences likumdošanā ir cietusi, un mēs arī esam ieinteresēti skaidrībā.

– Sašaurināts ir to pozīciju apjoms, kas iekļauts priekšvēlēšanu tēriņu limitos. Vai tiešām kampaņas plānošanas, organizēšanas izdevumi būs ārpus šā limita?

O.S.: – Tās ir lietas, kas ir ļoti dažādi interpretējamas. Bet principā neko ārā neizņēmām, uzskaitījām un pastiprinājām to, kas saistās ar pārskatiem, lai būtu daudzmaz vienāda sistēma valstī. Partiju pārskatus pielīdzinājām vispārējiem grāmatvedības pārskatiem, plus vēl tās lietas, kas saistītas ar partiju darbību.

A.K.: – Ir, protams, griestos iekļautās pozīcijas nedaudz šaurākas nekā līdz šim, bet arī mēs pilnībā atbalstām šo virzienu, jo ir ļoti relatīvi tas, ko maksā un ko dod daļas radošās kampaņas organizēšana partijas biedru vidū, kas it kā nemaksā neko, vai maksājot nenormālus līdzekļus reklāmas aģentūrām. Tāpēc šī plānošana, reklāmu ražošana nav iekļauta griestos. Jo tur līdz šim reti kura partija tās objektīvi uzrādīja, un arī KNAB atzinis, ka to principā ir neiespējami kontrolēt. Grūti nošķirt arī citus izdevumus, kas ir, piemēram, partijas izdevumi kampaņai un kas ikdienas izdevumi politiskajā priekšvēlēšanu laikā. Ir ļoti grūti partijām ar lielu struktūru to samazināt tieši priekšvēlēšanu laikā. Tāpat atsevišķas citas lietas, mūsuprāt, nav nepieciešams iekļaut griestos, noslogot KNAB ar mazsvarīgām lietām. Svarīgāk, lai tas seko līdzi galvenajam – tiešajai reklāmai, kas atstāj lielāko iespaidu uz cilvēku prātiem.

– Tad varbūt vajag ierobežot reklāmas?

O.S.: – Mums bija diskusijas ar atsevišķiem mediju pārstāvjiem, kuru nosauktās summas bija ļoti astronomiskas. Arī par konkrētiem laikiem ir grūti runāt, jo īpaši par reklāmu internetā. Interneta avīzes ir praktiski visām partijām, un ļoti grūti izdalīt, kas ir reklāma, kas ne.

A.K.: – Tāda ideja tika piedāvāta, bet, mūsuprāt, šobrīd kopējais tēriņu ierobežojums pastarpināti ierobežo arī reklāmas. Konkrētus reklāmu laikus grūti noteikt arī tāpēc, ka efektivitātes ziņā nevar salīdzināt vienas reklāmas stundu Rēzeknes radio un Latvijas radio 2 vai LNT un, piemēram, Liepājas TV. Ir arī normāli, ka partijas atkarībā no savas kampaņas plānošanas var izvēlēties savas stratēģijas.

O.S.: – Pirms iepriekšējām vēlēšanām Zaļo un zemnieku savienības priekšlikums bija politisko reklāmu aizliegt vispār. Domāju, tā diskusija vēl būs, mēs par to vēl runāsim Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā.

– Likumā nav izdevies novērst to, ka Eiroparlamenta vēlēšanas var tikt izmantotas tikai tādēļ, lai kāda partija formāli pieteiktu kandidātus uz EP, kam atvēlēto finansējumu izmantotu savu deputātu kandidātu reklamēšanai, piemēram, Jūrmalā vai Rīgā. EP vēlēšanu tēriņu koeficienta samazināšana nākamgad ir švaks ielāps.

O.S.: – Nekādu ļoti pragmatisku risinājumu atrast nevarējām, viss sanāca diezgan sarežģīti, tāpēc neatlika nekas cits, kā samazināt koeficientu, summējot pašvaldību un EP vēlēšanu limitus. Arī juristi un eksperti nespēja uzrādīt citu risinājumu. Tas ir tāds unikāls gadījums, kad šīs vēlēšanas sakrīt. Komisijas mērķis bija negodīgiem spēlētājiem to apetīti kaut nedaudz mazināt, bet mēs nevaram simtprocentīgi garantēt, ka šo situāciju nemēģinās izmantot.

– Kas un kā to izmantos?

A.K.: – Lielajām partijām, kas reāli pretendē uz EP, tas nekādas priekšrocības nedos, bet situācija var būt par labu kādām reģionālajām partijām, kas var mēģināt šo EP resursu izmantot. Bet neredzu citu iespēju, kā vērtēšanu uzņemties vēlētājiem – ja viņi redz, ka kāda partija šādā veidā šmaucas, tad lai izlemj, vai par šādu partiju balsot. Citus risinājumus tiešām ir grūti atrast.

– Uzzīmējiet savu vīziju, kā izskatīsies un ar ko atšķirsies tuvāko vēlēšanu kampaņas?

O.S.: – Domāju, ka interneta lauks iegūs aizvien lielāku lomu, liela loma paliek un paliks televīzijai.

A.K.: – Mēs ceram, ka varbūt šoreiz partijas ievēros pašu pieņemtos likumus, jo, vienalga kurā virzienā reklāma virzītos, ir jābūt visiem saprotamai kārtībai, kādā partijas sevi parāda pirms vēlēšanām. Līdzšinējā sistēma ne vienmēr strādājusi lietderīgi. Tas, kurā virzienā reklāma virzīsies, ir vairāk reklāmspeciālistu kompetencē, bet mums kā politiķiem jādomā par to, lai vēlētājiem būtu iespēja izdarīt izvēli nevis reklāmu, bet objektīvas informācijas rezultātā.

– Rudenī jūs turpināsiet diskusiju par partiju daļēju finansēšanu no valsts budžeta. Kam jānotiek, lai to akceptētu arī sabiedrība?

O.S.: – Brīdī, kad partiju reitingi ir ļoti zemi, vēl papildu tēriņi partijām no valsts budžeta sabiedrībai varētu šķist nepieņemami, jo īpaši situācijā, kad tautsaimniecība tādos tempos vairs neattīstās. Pieļauju, ka varbūt arī tāpēc šī diskusija starp ekspertiem ir apsīkusi, jo nav tāda atbalsta, vairāk tomēr ir pret viedokļi nekā par. Stadijas demokrātijas attīstībai ir ļoti dažādas, un varbūt mūsu sabiedrība šajā brīdī tam vēl nav nobriedusi.

– Varbūt partijas nav nobriedušas? Varbūt tām vispirms jāievēro reklāmtēriņu limiti, jādemonstrē labāka uzvedība arī vēlēšanu starplaikos, lai vēlētājs varētu teikt: jā, tām var dot arī valsts naudu!

O.S.: – Tas varētu būt arī zināms lineāls, un, ja partijas ievēro pašu piedāvātos noteikumus, tad var iet solīti tālāk un runāt par valsts finansējumu. Šobrīd man ir grūti pierādīt, ka tas ir labi.

A.K.: – Partijām ir jābūt tām, kas sper šo pirmo, saprotamo soli sabiedrībai pretī. Tas varētu būt apaļais galds vai diskusiju klubs, kurā tiktos partijas ar nevalstiskajām organizācijām, redzamākajiem sabiedrības pārstāvjiem, inteliģenci, varbūt Valsts prezidentu, vai vēl kādā citā formā sāktu runāt par sabiedrības uzticības atgūšanu partijām, par tiem nosacījumiem, kā tām jādara. Partijām jābeidz šī savstarpējā apkarošana ar zemjostas metodēm un beidzot jāvienojas par atsevišķām lietām, kas tiek ievērotas kā nerakstīti likumi. Partijām jābūt demokrātijas galvenajai sastāvdaļai. Ja to reitings šobrīd ir tik zems, tad valsts finansējums izskatās ilgtermiņā neiespējami. Jo ātrāk partijas to sapratīs un spers šo soli sabiedrībai pretī, jo lielāka būs sabiedrības atsaucības iespējamība.

– Ja iet uz daļēju partiju finansēšanu no valsts budžeta, vai nebūtu jau pašlaik jāvirzās šajā virzienā, samazinot partiju atkarību no lieliem naudas devējiem, nevis vēl vairāk – kā tas ir jaunajā likumā – no 10 000 līdz 100 minimālajām mēnešalgām jeb 16 000 latu jāpalielina viena ziedotāja limits?

A.K.: – Raugoties ekonomiskās kategorijās, mēs neesam neko palielinājuši, jo, kad 2004. gadā pirmoreiz tika ieviesti šie 10 000 latu, minimālā alga bija 40 latu, un, ja palielinātu ziedojuma apmēru procentuāli algas pieaugumam, tas varētu būt 40 000 vienai personai. Svarīgāk par šo ierobežojumu sabiedrībai ir atklātība, kas ziedo šos 16 000 latu un vai partija rīkojusies viņa interesēs, vai ne. Mēs nevaram nogriezt partijām finansējumu pilnībā.

O.S.: – Mēs izveidojām sistēmu, kas ir ļoti pārskatāma un nav ietekmējama politiski. Labāk nevis mēģināt neuzrādīt ziedotājus, bet tos uzrādīt. Tas ir pirmais solis.

– Pirms Repšes valdības izveides attieksme pret partiju finansēšanu bija dalības valdībā cenā, JL un TP, arī LPP viedokļi bija krasi pretēji. Kas noticis, ka tagad varat daudz konstruktīvāk viens ar otru runāt?

O.S.: – Pirmkārt, tas atkarīgs no pašiem cilvēkiem, otrkārt, viss jau attīstās. Ieklausīšanās partneros, vismaz mūsu komisijā, patiešām notiek. Protams, būs jautājumi, kur mēs nekad nespēsim visi vienoties, bet par lietām, kas skar visus, debatēs nonākam pie sistēmas, kas vairāk vai mazāk pieņemama visām pusēm.

A.K.: – No opozīcijas viedokļa varu teikt, ka Spurdziņa vadībā komisija strādā ļoti kvalitatīvi un opozīcijas idejas netiek nocirstas saknē, kā tas līdz šim nereti bija. Tās vienmēr ar ekspertiem, pat vairāku sēžu garumā, tiek apspriestas, lai gan saturiski bieži vien esam citās pozīcijās – šāda attieksme, process izraisa cieņu.

 

 

Ārlietu ministra ģimene tikusi pie labiekārtota mitekļa kāpu aizsargjoslā

LETA  07/23/08    Ārlietu ministra Māra Riekstiņa (TP) ģimene ir tikusi pie jauna mitekļa jūras kāpu aizsargjoslā, kas juridiski ir noformēts kā palīgceltne - klēts, bet reāli izskatās pēc pilnvērtīgas dzīvojamās mājas, šodien ziņo Latvijas Televīzijas (LTV) ziņu raidījums "Panorāma".

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem jaunas ēkas 300 metru attālumā no jūras krasta ir atļauts būvēt vienīgi tad, ja tās nepieciešamas saimnieciskām vajadzībām kā palīgbūves. Šādos gadījumos ēkas ir atļauts celt neierobežotā daudzumā, turklāt vēlāk tās iespējams arī oficiāli pārveidot, piemēram, par atpūtnieku namiņiem vai ko tamlīdzīgu. Šādas iespējas jūras piekrastē ir izmantojuši daudzi īpašumu saimnieki, atzīmē "Panorāma".

Riekstiņš ar LTV žurnālistiem klātienē par savas jaunās klēts pielietojumu runāt nevēlējās, taču ar preses sekretāra starpniecību ministrs skaidrojis, ka, pirmkārt, minētā būve ir viņa dzīvesbiedres īpašums, bet, otrkārt, politiķa sieva īpašumu iegādājusies jau faktiski pabeigtu ar saskaņotām būvniecības atļaujām. Šādos apstākļos Riekstiņš savu dzīvesbiedri uzskata par īpašuma labticīgu ieguvēju, tāpēc nesaskata savas ģimenes rīcībā ko sliktu.

Valmieras reģionālā vides pārvalde ir veikusi reidu, kurā konstatēts, ka ir daudz zemes īpašnieku, kas, visticamāk, negodprātīgi izmanto būvniecību reglamentējošos normatīvo aktus. Lielākā atbildība šajos gadījumos ir jāuzņemas pašvaldību būvvaldēm, kurām būtu jāseko, lai piejūras īpašumos tiešām taptu tikai palīgbūves, nevis iespaidīgi savrupnami.

 

 

Valsts prezidents neesot informēts

Māra Lībeka,  Latvijas Avīze    07/23/08    Veselības ministrs Ivars Eglītis uzskata, ka Valsts prezidents Valdis Zatlers nepamatoti pārmetis Veselības ministrijai nevēlēšanos risināt jautājumu par neoficiāliem pacientu maksājumiem ārstiem.

Preses konferencē, ko V. Zatlers rīkoja pēc amatā nostrādātā gada, prezidents norādīja, ka ārstu "pateicību" jautājuma risināšanai trūkstot politiskās gribas un tāpēc tas neesot pavirzījies uz priekšu. Prezidents žurnālistiem pauda, ka vispirms ir jāsaprot, kādas ir saknes, iemesli un motivācija šai parādībai. Ja uz šiem jautājumiem tiek atbildēts, tad var meklēt risinājumus un konkrētus soļus, kā to risināt.

"Par nožēlu jāsaka tā, ka patlaban nav izdarīts nekas. Šie iemesli nav apzināti," atzina prezidents. Zatlers arī norādīja, ka personīgi jau 15 gadus ir domājis par šo jautājumu un devis arī konkrētus priekšlikumus, taču tie iesprūduši dažādās organizācijas un biedrībās. Pašlaik, izņemot prezidentu, citu ieinteresēto šī jautājuma risināšanā neesot.

Veselības ministrs ir pārsteigts par šādiem prezidenta izteikumiem. Kaut viņš nav pieminējis Veselības ministriju, tomēr skaidrs, ka pārmetumi ir adresēti tai. Gandrīz gadu priekšlikumus neoficiālo maksājumu jautājumā izstrādāja Finanšu ministrijas un Veselības ministrijas kopīgi veidotā darba grupa, kuru vadīja Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Ruškule. Ministriju speciālisti ir izvērtējuši šīs parādības saknes un izstrādājuši arī priekšlikumus neoficiālo maksājumu ierobežošanai. Viens no tiem – Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozīšana, lai pacientam nebūtu vēlēšanās ārstam maksāt aploksnē, bet ārstam – to pieņemt. Taču, lai grozītu likumu, vispirms ministrijai būtu jāpārskata pacientu iemaksas un to ietekme uz medicīnas pakalpojumu rindu garumu.

I. Eglītis informēja: lai labotu Administratīvo pārkāpumu kodeksu, tātad ar likumu aizliegtu naudu dot un ņemt, vispirms ir jānoskaidro, vai tas vispār ir juridiski iespējams, kā arī jāapzina iespējamie riski, ko varētu radīt šādi likuma grozījumi. I. Eglītis prognozēja, ka tādā gadījumā arvien vairāk ārstu dotos strādāt uz privātajām klīnikām un tukšo mediķu štata vietu valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēs kļūtu arvien vairāk. I. Eglītis vēlas arī noskaidrot, vai ir tāda starptautiskā prakse, kad ar administratīvām metodēm aizliedz pacientiem dot naudu ārstiem. Ministrs ir uzticējis valsts sekretāram Armandam Ploriņam un vietniekam Rinaldam Muciņam divu mēnešu laikā apzināt šos likuma grozījumu riskus un informēt par tiem. I. Eglītis teica, ka ministrijas speciālisti vēlējušies iepazīties arī ar Valsts prezidenta priekšlikumiem, par kuriem viņš izteicies preses konferencē, diemžēl neesot atraduši nevienu sabiedrisko organizāciju, kur tie būtu iesniegti.

Atgādināšu, ka jau veselības ministra Gundara Bērziņa laikā Saeimā tika iesniegti kodeksa grozījumi un deputāti 2005. gadā tos pieņēma pat otrajā lasījumā. Tālāk tie nav virzīti. Likuma grozījumi paredz saukt pie administratīvās atbildības mediķus par materiālās vērtības, mantiska vai cita labuma saņemšanu. Par to paredzēts naudas sods no 50 līdz 500 latiem.

 

 

Viedoklis: Īsa atmiņa

Anita Daukšte,  NRA  07/23/08    "Bet man pilnīgi vienalga, kas to finansē," – tā uz Neatkarīgās žurnālistes jautājumu, vai viņš kā bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks ir painteresējies par to, kas finansē biedrības Par tautas tiesībām kampaņu par referendumu, atbildēja Aleksejs Loskutovs.

Nebija pagājušas ne desmit dienas, kopš viņš bija pametis krēslu, kurā krampējās ar zobiem un nagiem, kurā viņš sev veidoja neiespaidojama un taisnīga korupcijas un visādu citādu interešu konfliktu apkarotāja tēlu, lai pats mestos politiskajā darbībā, kas izskatās apbrīnojami neētiska gan noteikti no bijušā KNAB šefa, gan no topošā (?) prokuratūras darbinieka viedokļa.

Kā tad tā? Vēl tikko Aleksejs Loskutovs, iededzies taisnīgās dusmās, šņāpa savu parakstu zem dokumentiem, kas liek partijām atmaksāt valsts budžetā tos līdzekļus, kas iztērēti dažādās trešo personu pozitīvisma kampaņās, bet nu... tāda vienaldzība pret to, no kurienes naudu ņem viņa tagadējie politiskie domubiedri. Kuri ar pilnīgi skaidru un atklātu nolūku – veikt politisko aģitāciju – dibina biedrību, kuras saistība ar partijām ir pat neslēpta. Turklāt šī biedrība var iztērēt šādās kampaņās neiedomājamas naudas bez jebkādas kontroles no partiju finanšu kontrolētāju, t.i., KNAB, puses. Savulaik pēc Saeimas vēlēšanām KNAB izcēlās ar represijām pret Tautas partijas un LPP/LC pozitīvisma kampaņām, toties pilnīgi nemanīja citu trešo personu negatīvisma kampaņas. Jā, KNAB toreiz (un īstenībā vēl tagad) savu divdomīgo attieksmi pret partijām skaidroja ar dažādu likuma pantu neesamību, nevis savu darbinieku politisko angažētību. Taču Loskutova straujais pikējums no KNAB šefa krēsla Saeimas atlaidēju rindās uz šo lietu liek palūkoties gluži citādi. Vai tikai KNAB apzināti nav vēlējies lūkoties zināmu partiju finanšu kontroles apkārtceļu virzienā un tieši tāpēc, ka šeit ir bijusi vadības neformāla pavēle piemiegt acis uz dažām parādībām, bet uz dažām tās plati atvērt vaļā?

Loskutova kungam tomēr ļoti vajadzēja painteresēties par to, kas ir ziedojis naudu kampaņai, kurā viņš ir nadzīgi meties. Tā dēvētās Belokoņa bankas, tātad juridiskas personas, ziedojums biedrībai Par tautas tiesībām ir gluži acīmredzams likuma gara pārkāpums. Tāds pārkāpums, par kuru vēl nesen Loskutovs varonīgi cīnījās ar to pašu Tautas partiju. Biedrība Par tautas tiesībām izrādījusies varen ņipra tagadējās valdošās koalīcijas tikumu pārņēmēja. Ka tik to pašu nenāktos secināt tautai pēc visiem referendumiem, kad, iespējams, šo referendumu reklāmas kampaņu rezultātā šī vecā, ļaunā Saeima būtu padzīta un būtu ievēlēta tā jaunā un godīgā, kuras uzticamākie trubadūri pat desmit dienas nespēj atcerēties, par ko īsti pirms tam cīnījās.

 

 

Intervija ar Aloizu Blonski: Vajadzīgas acis un ausis. Arī KNAB

Egils Līcītis,  Latvijas Avīze    07/23/08    "Latvijas Avīzes" redakcijā viesojās atvaļinātais policijas ģenerālis ALOIZS BLONSKIS. Ar viņu sarunājās žurnālisti Voldemārs Krustiņs un Egils Līcītis.

V. Krustiņš: – Ģenerāl, pavisam trakas lietas – sākuši taranēt durvis, sit skatlogus un izlaupa lielveikalus. Bankomātus aizvelk un uzlauž! Kas notiek?

A. Blonskis: – "Sadalīsim līdzīgi to, kas pieder tev." Lai to novērstu, pietrūkst divu lietu. Pirmkārt, operatīvās informācijas par šiem "pārdalītājiem", kuri gatavi līst iekšā veikalos. Otrkārt, ir ļoti bezatbildīga apsardze un visas sistēmas, kas uzkārtas apkārt. Vecrīgā salikām videonovērošanas kameras, par ko samaksājām milzu naudu, bet rezultāti ir vāji. Neviens nevar ierasties notikuma vietā pēc pusminūtes, nu kaut vai pēc divām minūtēm. "Šlagbaumu" Vecrīgā neattaisīs 30 sekunžu laikā! Bet policijas Vecrīgā nav.

E. Līcītis: – Esot taču 1000 pašvaldības policistu. Armija!

– Trešā daļa kantoristi, kuri sēž, raksta papīrus, protokolus, vēl ir šoferi, dežūrdaļa.

– Un operatīvo informāciju nevarot zināt, tāpēc policijai ir aizdomas, ka "plosās" iebraucēji no Lietuvas.

– Lietuvā nav labāk kā pie mums. Vācijā nav labāk. Tur taču atkal latvieši laupa bankas. Īrijā mūsējie šo to kriminālu pastrādā, nav jābrīnās, ka vācieši vai lietuvieši pārcēlušies uz šejieni. Apmaiņa! 50. – 60. gados nebija komisijas veikalu, visi, kam bija kas pārdodams, nesa uz tirgu. Šodien tā vienkārši andelēties nevar. Lietuvā kādā privātā veikalā var mēģināt ielikt uz pārdošanu to pašu pulksteni vai gredzenu, kas pievākts Latvijas juvelierveikalā. Rīgā savlaik bija milicijas Mantisko noziegumu apkarošanas grupa, kuras cilvēki uzmanīja vietas, kur mēdza parādīties aizdomīgas mantiņas, – lombardus, komisijas veikalus, tirgus. Operatīvajiem darbiniekiem viņu apkalpes zonā bija palīgi vai tā saucamie aģenti, kuri padalījās ar informāciju. Komisijas veikala pārdevējam vajadzēja ziņot, ja viņš manīja kaut ko "netīru".

– Un padomju tirdzniecības sistēmā strādāja apzinīgi cilvēki, ziņoja.

– Kur viņi liksies, bija jāziņo. Tāda kārtībā. Ņemot vērā, ka veikala vadītājs bija komunistiskās partijas biedrs, nepatikšanas viņam negribējās.

V. Krustiņš: – Nu tagad ir Tautas partijas biedri vai pat Pirmās partijas locekļi, bet neko neziņo.

– Ja veikala vadītājs būtu Pirmās partijas biedrs un aizdomīgas izcelsmes pulksteni atnestu TP biedrs, viņš noteikti paziņotu, kur vajag. Tagad tomēr ir cita demokrātija, cits "tirgus", jāmeklē jaunas metodes, kā strādāt. Lai gan kriminālpolicijas palīgi ir bijuši, sākot no Romas laikiem, un būs uz priekšu. Lai sistēma nerūsētu, ar tiem cilvēkiem ir jāstrādā. Vieni kriminālpolicijas darbinieki gribētu strādāt, bet neprot, otri negrib un nestrādā, bet trešie, augstākās amatu personas, īpaši neprasa padotajiem tā, kā vajadzētu prasīt.

– Nezinu, vai drīkst prasīt – vai šai ministrijā ir aģentūras nodaļa, vai ir aģentu saraksts?

– Saraksts ir un, kad es beidzu strādāt, vēl bija arī nodaļa, kas sastāvēja no trim cilvēkiem, kuri kontrolēja šo darbu, ko valsts policija veica visā valstī.

– Skaidrs, ka informācijas par laupītājiem nepietiek, citādi viņi nekļūtu tik klaji uzbāzīgi un pārdroši. Diez vai Segliņa kungam taisnība, kad viņš teic, ka šīs lietas ceļoties no nabadzības, ekonomiskās situācijas grūtībām.

– Nē, aiz nabadzības neiet laupīt juvelierveikalu. Es saprastu, ja saraktu kartupeļus svešā laukā, ielīstu svešā pagrabā pēc gurķu burkas, kūtiņā vistas palūkotu, bet greznumlietu bodēm klūp virsū gangsteri, kuri tīko iegūt gana lielu pelņu.

E. Līcītis: – Vai šos uzbrukumus izdara vieni un tie paši cilvēki, vai viņiem jau ir pakaļdarinātāji?

– Cik es no savas pieredzes un malas skatos, tā varētu būt viena grupa, ko vada viens cilvēks, kurš savāc nozagto. Protams, uz atsevišķiem "darbiem" ejot, šī grupa var sazaroties, bet viņi kļūst pārāk pārdroši un atklāti – es domāju, ka tuvākā laikā iekritīs un būs rokā. Kriminālpolicijas priekšniekam vienreiz vajadzētu sadusmoties pa īstam.

– Lūka kungam vai Ķuža kungam?

– Nu abiem. Ints Ķuzis ir ļoti labs operatīvais darbinieks. Savulaik bija tāds Kurkovs – nu gan sen zem zemes. Viņš spēja uz ielas pēc fizionomijas atšķirt noziedznieku no godīga cilvēka. Atrada aizdomīgu vecīti tieši uz ielas, teica – iģi sjuda! Aizveda uz kabinetu un stundām runāja par dzīvi, par politiku, visu ko, kamēr beigās Kurkovs saka – nu un tagad pastāsti, kas tev aiz ādas, kā tur bija? Šis nabadziņš, samulsināts un apjucis, izstāsta ar' – kā pēc notīm.

– Tad jau Kurkovs bija ekstrasenss.

– Pēc profesijas jūrnieks. Notetovēts no vienas vietas, varbūt tāpēc "raisīja uzticību" klientūrā. Ļoti ātri uzdienēja līdz kriminālpolicijas priekšniekam Rīgā – viņam bija talants un ķēriens. Tādu cilvēku ir ļoti maz mūsdienās. Ķuzis lai padienē vēl kādu brītiņu, varbūt viņam arī izdosies kas līdzīgs. Par ONAB priekšnieku dienēja Bogdanovs, tagad Lūkam vietnieks. Viņš ir tāds knīpstanga ar labu operatīvā darbinieka degunu. Saož pa gabalu, un Bogdanovam ir neatlaidība strādāt ar palīgiem.

V. Krustiņš: – Filmās rāda, ka visu derīgo informāciju ievāc datorā. Uzklikšķina taustiņus, izlec noziedznieka bildīte, parādās visi personas dati.

– Kamēr nebija datora, strādāja ar kartotēku. No 1945. gada par katru aizturēto, kuram kaut vai liekas runāšanas dēļ bija "kompromats", rakstīja kartīti. To ievietoja informācijas centrā. Ja man vajadzēja pārbaudīt kādu personu, es devos uz centru, uzrakstīju pieprasījumu un dabūju datus. Kad un par ko aizturēts, kur un ar ko "sēdējis" kopā. Otrajos "maisos" glabāja aģentūras kartotēku. Bija iespaidīga izmēra žurnāls, ko regulāri papildināja ar svaigiem ierakstiem par savervētajiem un ar ko viņi atrodas sakaros. Kad pirms gadiem desmit parādījās apbruņojumā datori, visas ziņas centās pārcelt tur. Sakrātā informācija aptvēra simtiem tūkstošu cilvēku un bija šķirojama. Viena daļa jau miruši, citi nezin kur aizbraukuši – "nevajadzīgos" izmeta krāsnī, sadedzināja kartītes. Pārējās ziņas, piemēram, kriminālpolicijas darbinieki, kuri ir vairāk par tūkstoti valstī, tagad tā arī iegūst – ievadot pieejas kodu, uzklikšķinot taustiņus datorā.

– Lai gan nereti policiju uzlūko skeptiski, tomēr cietumi esot pietiekami pilni. Tātad ar visiem trūkumiem daudzus noķer un novieto tur, kur viņiem vieta. Jautājums, kā šī noziedznieku daļa iekritusi – aiz neprofesionalitātes, aiz muļķības, aiz nodevības? Vai dēļ tā, ka policijai ir gan sava acs, gan auss?

– Jā, iekrīt daudzi. Vieni galē nost dzērumā, narkotiku reibumā, un ir tik neuzmanīgi, ka nokrīt blakām vēl kūpošam līķim. Pēc mēneša notiesā un ieliek aiz restēm. Citus patiešām tur uz grauda ziņotāji, bet droši vien tas loks, kas ap viņiem slēdzas, ir nepietiekami ciešs. Šodien vairs nav tik akurāti vērotāji, kā kādreiz bija iecirkņu inspektori. Viņi daudz zināja un daudz varēja izdarīt. Bet tagad pilsoņiem ir brīv dzīvot, kur grib, nevis tur, kur esi pierakstīts. Vēl viena labi informētu ļaužu kategorija visos režīmos bija daudzdzīvokļu namu sētnieki. Arī man, sākot darbu 1953. gadā, stāvot postenī Ziedoņdārzā, uzticēja uzdevumus – cikos iedegas gaisma, lūk, tā nama 5. stāva logos. Vajadzēja no rīta ziņot siščikam Vasiļjevam. Viņu interesēja tāds laupītājs Viļņarags. Savukārt iecirkņa inspektors drīkstēja kurā katrā brīdī ieiet dzīvoklī, pārbaudīt pasu režīmu, pagulti, skapi. Tagad, man liekas, drīkst ieiet tikai līdz 23, un arī tikai ar konkrētu pārliecību, ka dzīvoklī ir likumpārkāpējs. Pamēģini tagad pārkāpt privātu teritoriju, un, no vienas puses, tas ir pamatoti, jo nedrīkst mest ēnu uz nevainīgiem cilvēkiem. No otras puses, ja ir zināms, ka dzīvoklī rīko iedzeršanas, tirgo un lieto narkotikas, šī nelāgā vieta ir jāuzmana.

– Tagad taču ir visādas kameras, mazas austiņas, kuras var ienest iekšā.

– Tas ir sarežģīti, un šīs operatīvās tehnikas ir ļoti maz, lai izkarinātu pa visiem dzīvokļiem, kuri interesētu policiju. Beidzamajos padomju ēras gados, 90. gadu sākumā jau brīvā Latvijā mēs gadā reģistrējām 9000 – 12 000 krimināllietu. Šodien reģistrējam 60 tūkstošus! Policisti lielā mērā slīkst papīru noformēšanā, papildus nopratināšanām, notikumu vietas apskatēm un pārējām darbībām.

– Un ja vēl ir šaubas par darbinieku kvalifikāciju, kādas nereti pauž?

– Krāšņu licējs būs kvalificēts, salicis desmit krāsnis, nevis uzreiz pirmo. Tāpat kriminālmeklēšanā pirmās lietas var sanākt šķībi, greizi. Daudzi atsijājas jau pirmajos gados. Kādam par grūtu, kāds redz, ka kļūdījies profesijas izvēlē, un pēc desmit gadiem dienē varbūt tikai 25 procenti no tiem, kas kādreiz sāka. Nezinu, kurš ministrs izdomāja, ka no 50 gadiem vajag obligāti iet pensijā. Es saprotu, ka ceļu policists vai patruļnieks nestrādās pēc šā vecuma sasniegšanas, jo vairs nevar izskriet pārkāpējiem pakaļ, bet kriminālpolicijā strādā ar galvu, nevis ar kājām, un 50 gadi ir pats briedums!

E. Līcītis: – Kā īsti ir ar drošību uz ielām vai lauku sētās, Blonska kungs, ja salīdzinām ar agrākiem laikiem?

– Ja salīdzina ar globālo pasauli, tad nekur neatpaliekam un īpaši necenšamies citiem aizsteigties pa priekšu. Tanī pašā laikā biežo valdības maiņu dēļ sākto un nepabeigto reorganizāciju dēļ ir pieļautas kļūdas, kas nav nākušas par labu drošības kopīgajai situācijai. Nav bijis sistēmas.

V. Krustiņš: – Ministri nāk un iet, bet teorētiski par Iekšlietu ministrijas pīlāriem paliek valsts sekretārs, Valsts policijas un kriminālpolicijas priekšnieki – viņiem viss jāzina.

– Ir, ir jāzina, bet, rekur, ielikām ģenerāli Lieljuksi par policijas priekšnieku un kādu laiciņu viņš pastrādājis. Tagad gribam likt par KNAB priekšnieku. Varbūt viņš arī piekritīs iet, jo atbildība KNAB ir desmitreiz mazāka nekā Valsts policijā. Desmitreiz vieglāk strādāt. Taču Lieljuksis tikko sācis pēc sava plāna veidot policiju. Paralēli notiek teritoriālā reforma, par kuru politiķiem daudz neskaidrību. Mēs runājam par drošību. Tātad pretī jābūt skaidrībai, kur un cik policistu būs katrā novadā, kā viņi sēdēs, kāda būs pakļautība. Tas absolūti vēl nav izlemts. To Lieljuksis cenšas veidot, jo, kad apstiprinās jauno novadu karti, otrā dienā policistiem jābūt savās vietās. Var jau būt, ka Lieljuksis nav sliktākais kandidāts KNAB amatam, bet no valstiskā viedokļa, ja es būtu Godmanis, es neraustītu un nemētātu Valsts policijas priekšnieku. Redziet, KNAB ir ļoti maza, šauri orientēta vienība no daudzām tiesību sargājošām struktūrvienībām. Jā, savas specifiskās darbības nozares dēļ KNAB plaši izskanējis presē, bet šā biroja vadītāja vēriens ir nesalīdzināmi zemāks nekā Valsts policijas vadītājam. Viss jau ir pareizi, ko raksta, kādam būt KNAB priekšniekam: ar jurista izglītību, operatīvās darbības pieredzi, godīgam un tīram cilvēkam, spējīgam vadīt kolektīvu.

E. Līcītis: – Gandrīz vai tādam, kāds Loskutovs bija.

– Loskutovam piemita daudzas šīs īpašības, bet šā un tā arī pietrūka. Es viņu zinu vēl no tiem laikiem, kad Loskutovs strādāja par izmeklētāju, vēlāk par pasniedzēju Policijas akadēmijā. Jā, godīgs un principiāls cilvēks, bet nav speciālists operatīvajā darbā.

V. Krustiņš: – Ģenerāl, bet šāda mēroga vadītājam taču nav jādzenas pašam pakaļ blēžiem. Priekš tam ir darbinieki. Sakiet, kā gan varēja gadīties, ka Loskutova padotie izrādījās paši blēdīgi un iztīrīja seifus? Kāpēc tas nenotiek Iekšlietu ministrijā?

– Notiek arī Iekšlietu ministrijā. Līdz pat zemākajai struktūrvienībai bija noteikta kārtība, kā glabājami lietiskie pierādījumi. Tiem iekārtoja speciālu glabāšanas kameru, visu iegrāmatoja un pierakstīja. Tādā pašā striktā uzskaitē lietiskos pierādījumus vajadzēja glabāt arī KNAB. Par to kontrole uzlikta izmeklēšanas vadībai – KNAB gadījumā Jutai Strīķei. Bet tad šo funkciju, atbildību par glabāšanu ar Loskutova roku vajadzēja ierakstīt viņas dienesta pienākumos.

A. Blonskis: – Otrkārt, pēc kriminālprocesa lietiskajiem pierādījumiem ir jāiet līdzi krimināllietai, proti, kad tā pārceļo uz prokuratūru, tad pierādījumi tiek iepakoti un pārvesti līdzi. KNAB pazudušo naudu vajadzēja uzraudzīt Veipei un viņas darbiniekam, savukārt viņi abi bija jāuzrauga augstākstāvošai priekšniecībai. Viņu ziņā ir kontrole, disciplīna. Kārtības uzturēšana un atbildība par to. Presē izsaka minējumus, ka, iespējams, bijusi provokācija, bet tas gan izklausās pēc muļķībām, ka piespieda kādu līst seifā, ņemt naudu.

– Kāpēc tā nevarētu būt?

– Tāpēc, ka, tam atklājoties, saceltos milzīgs skandāls.

– Varbūt, ka būs skandāls. Kāds, piemēram, lika izvēlēties – ja jūs neizdarīsiet tā, kā vajag, tad būs lielas nepatikšanas. Bet, ja mums paklausīsiet, tad neviens gailis pakaļ nedziedās un tiksiet cauri sveikā.

– Tad vajag būt ļoti spēcīgiem un iedarbīgiem argumentiem, lai vainīgie ņemtu uz sevi sodu un varbūt pat ietu atsēdēt cietumā.

– Bet tev nebūs jāsēž cietumā! Gādāsim par to!

– Nu, un ja tas "Jaunais laiks" tiek pie varas, bet Tautas partija paliek malā?

E. Līcītis: – Kāda tur daļa, ka varas partijas mainās. Mums taču ir neatkarīga tiesu vara.

– Nekas mums neatkarīgs nav.

– V. Krustiņš: – Par to jums laikam taisnība. Mēs, žurnālisti, arī mēdzam plātīties, cik neatkarīgi esam.

– Es lasu trīs avīzes katru dienu. "Latvijas Avīze", man liekas, ir neitrālākā. Bet, kad paņem Nellijas vadīto pret Daukštes, kur vēl tagad Veidemane klāt – kā diena pret nakti. Viņas sēdējušas pie viena un tā paša "informatīvā" kafijas galdiņa, bet otrā rītā avīzē katra saskatījusi pilnīgi kaut ko citu.

– Tāpēc mēs uzskatām, ka, ieceļot jauno KNAB vadītāju, pirmā un noteicošā prasība ir, lai šim kandidātam būtu sabiedrības uzticība, un viss pārējais tikai pēc tam.

– Jā, to vajadzētu raudzīties, bet tēma par Loskutovu laikam laižama vaļā. Citādi es ceļos sešos no rīta, ieslēdzu radio un uzreiz pēc himnas iet gaisā "Loskutova piedzīvojumi" – vienā gabalā. Par Drošības policijas priekšnieku Reiniku, piemēram, nerunā, kaut gan viņa iestāde no valsts drošības viedokļa ne mazāk svarīga par KNAB. Loskutovs ir "labs priekšmets", par ko partijām savā starpā villoties, un prese skrien pakaļ.

– Nosauciet, ko tad var likt KNAB priekšgalā?

– Es nezinu citus bez Jutas un otrā vietnieka Vilka, kas strādā KNAB, bet es izvēlētos no vietējiem kadriem. Jāskatās, kurš pārzina notiekošo, kuram ir autoritāte kolektīvā, pieredze un šis sabiedrības pieprasītais "caurspīdīgums", godīgums. Slikti, ka, līdzko kandidātus "uzliek uz rentgenu", daudziem ir, kā ir ar caurspīdīgumu. Pat Romas pāvests nav svēts, un Ahillejam bija sašaujams papēdis. Pieņemsim, Godmanis izvirzīs Lieljuksi. Gan jau atcerēsies, ka iecirkņa inspektors Lieljuksis Ādažos pie Kaula strādāja, un Kauls neskaitās pozitīvs tēls – tas būs šausmīgi. Jutu taču tāpat "izmeklēja" – dzimusi, dzīvojusi Maskavā, neskaidra pagātne, nepārliecinoša izcelsme.

E. Līcītis: – Bet jūs labi pazīstat Strīķes kundzi? Viņai var uzticēties.

– Viņa kādreiz policijā strādāja par izmeklētāju, pēc tam Drošības policijā. Jutai ir divas labas īpašības – neatlaidība un teicama operatīvā darba pārzināšana. Par to, ka viņa neņems kukuļus un ka vienādi attieksies pret visiem – varbūt varētu arī galvot. Taču reizēm lieto dažādas intonācijas. Paklausieties radio. Kad runā par Lembergu, tad kā par nolemtu cilvēku, apsūdzēto bez izredzēm. Pavisam cits pacēlums balsī ir, kad radio stāsta par kādu no savām simpātijām. Cik skumjas acis bija LTV diktoriem, kad neizdevās apvērsums Rīgas domē, cik nelaimīgi "Jaunā laika" deputāti par garām palaisto izdevību. Izmeklētājam arī kaudzītē stāv četras vai piecas lietas. Viņa ziņā ir, vai sākt ar pirmo no virsas vai izvilkt, teiksim, ceturto lietu. KNAB arī var sākt kontrolēt lielo partiju izdevumus, bet var pieķerties klāt tādiem, kam tikai 200 vai 300 latu ziedojumos. Strīķes kundzei ir viena traucējoša īpašība, par ko viņa pati zina, – Juta ļoti nervozē, ātri aizsvilstas, pārdzīvo, un tas uz āru uzreiz ir redzams. Priekšniekam nevajadzētu tādam būt.

– Mums premjerministrs arī ir nervozs.

– Nu viņš ir avārijā cietis. Bet kas attiecas uz Jutu, citādā ziņā viņa ir rekomendējama par KNAB priekšnieci.

– V. Krustiņš: – Un ko jūs domājāt par pulkvedi Stara kungu?

– Stara kungs atbilst visiem kritērijiem, bet viņš tur neies. Ja ietu, labāku priekšnieku neatrastu. Starim ir pieredze, bet, galvenais, viņš prot vadīt kolektīvu. Viņš ir diezgan ass priekšnieks, bet cilvēki tomēr viņu mīl. Nezinu, varbūt kādas harismas dēļ vai tamdēļ, ka prot padotos aizstāvēt, kad vajag.

– Bet vai Maizītis drīkst pieņemt Loskutovu darbā prokuratūrā?

– Nekāds zīmogs taču Loskutovam nav uzlikts, krusts nav pāri pārvilkts. Ja viņš var pildīt Maizīša uzdevumus un kvalificējas amatam, lai tik strādā.

 

 

Saeima jūnijā saņēmusi daudz vēstuļu Loskutova aizstāvībai

LETA  07/24/08   Saeima jūnijā saņēmusi 698 iesniegumus, daudzos no kuriem vēlētāji pauduši atbalstu bijušajam Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājam Aleksejam Loskutovam, uzzinājām Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā.

Kāds vēstules autors norādījis, ka Loskutova atbrīvošana no amata rosinās vēlētājus aktīvi piedalīties tautas nobalsošanā par Satversmes grozīšanu, bet kāda rakstītāja no Cēsīm paudusi gatavību ierasties Rīgā uz atkārtotu lietussargu revolūciju.

Vairākās vēstulēs pausts atbalsts Satversmes grozījumiem, kas dos vēlētājiem tiesības iniciēt Saeimas atlaišanu, un pamudinājums arī citiem vēlētājiem atbalstīt tautas tiesības atlaist Saeimu.

Gandrīz pusi no visām vēstulēm - 312 - rakstījuši vēlētāji individuāli, bet 380 - kolektīvi. No tām par politiskajiem procesiem Saeimā saņemti 213 iesniegumi ar priekšlikumiem un atsauksmēm.

Jūnijā Saeimā iesniegti 256 ierosinājumi ar priekšlikumiem likumdošanas jautājumos. Lielākajā daļā no minētajiem iesniegumiem ir lūgumi rast iespēju piešķirt budžeta līdzekļus dažādu dievnamu remontam un samazināt nodokļus.

 

 

Prokuratūra Vaškevičam prasa skaidrot izteikumus par skandālu ap KNAB pazudušo naudu

LETA  07/24/08    Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvaldes vadītājs Vladimirs Vaškevičs šonedēļ aicināts uz Ģenerālprokuratūru, lai sniegtu skaidrojumu par saviem izteikumiem saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) pazudušo naudu.

Jau ziņojām, ka Vaškevičs sarunā ar laikrakstu "Telegraf" sacīja: "Pirms pusotra gada jau brīdināju valsts augstākās amatpersonas, ka KNAB zog naudu." Viņš gan neatklāja, kuras amatpersonas tieši viņš informējis, taču uzsverot, ka nesenais skandāls ar 135 500 latu pazušanu ir tikai "aisberga redzamā daļa". "Varu teikt, ka patlaban likuma sargātāji pamazām kļūst par likuma pārkāpējiem," sacīja Vaškevičs. "Lai tie, kam vajag, izdara secinājumus no maniem vārdiem."

Vaškevičs apliecināja, ka saistībā ar šo publikāciju ticis izsaukts uz nopratināšanu. No sīkākiem komentāriem Muitas kriminālpārvaldes priekšnieks atturējās.

Kā ziņots, KNAB jūlija sākumā Vaškevičam piemēroja aizdomās turamā statusu. Vaškevičs tiek turēts aizdomās pēc Krimināllikuma (KL) 219.panta otrās daļas - par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā ienākumu, īpašuma, darījumu vai cita mantiska rakstura deklarācijā, ja nepatiesas ziņas norādītas par mantu vai citiem ienākumiem lielā apmērā.

"Tā ir iebiedēšanas kampaņa," laikrakstam "Telegraf" pauda Vaškevičs.

"Birojam vienkārši bija nepieciešams attaisnot manu izsekošanu, kā arī manu, manu radu un draugu telefona sarunu noklausīšanos. Četru gadu laikā KNAB, veicot izmeklēšanu par manu darbību, atklājuši tikai pārkāpumus amatpersonas ienākumu deklarācijā."

"Uzskatu, ka KNAB izgājis uz atklātu kauju ar mani viena iemesla dēļ - ja līdz tiesai nonāks kriminālprocesi pret mani, visticamāk, varētu atklāties kādu KNAB darbinieku saistība ar kriminālo aprindu cilvēkiem," pieļāva Vaškevičs, norādot, ka cīnīsies līdz galam, lai "atmaskotu atsevišķu KNAB darbinieku draudzību ar kriminālo aprindu cilvēkiem, kuri jauc savu un valsts kabatu".

 

 

Pateicības grib aizliegt, aktualizējot piemirstu likumprojektu

Liene Barisa,  NRA  07/24/08    Veselības ministrs Ivars Eglītis (TP) uzdevis savas ministrijas valsts sekretāram tuvāko divu mēnešu laikā izvērtēt iespēju iekļaut Administratīvo pārkāpumu kodeksā normu, kas liegtu pacientiem dot ārstiem tā dēvētās pateicības, kā arī ārstiem tādas pieņemt, ziņo aģentūra LETA.

Tiesa, šāds jau kādreizējā veselības ministra Gundara Bērziņa laikā ministrijas iniciēts likumprojekts pāris gadus guļ arī Saeimas Juridiskajā komisijā. Taču parlamentārieši klāt tam neķeras, un tālāk par pirmo lasījumu (no trim) tas nav virzīts.

Tagad ekspertiem vēlreiz būs jāizvērtē, vai šādas normas ieviešana ir iespējama, norādījis veselības ministrs. Grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā bija arī viens no risinājumiem, ko speciāli izveidotā Veselības ministrijas darba grupa ārstu pateicību izskaušanai bija ieteikusi savā gala ziņojumā. Darba grupa bija piedāvājusi arī alternatīvu – uzskaitīt pateicības un maksāt par tām nodokļus. Taču I. Eglītis ir noraidošs pret šādu situācijas risinājumu, sakot, ka tas varētu kropļot tirgu.

Jāatgādina, ka iepriekš izstrādātā Administratīvo pārkāpumu kodeksa redakcija paredzēja, ka sodu par apzināti prettiesisku materiālo vērtību vai citāda rakstura labumu nodošanu vai pieņemšanu – tātad sankcijas – piemērotu gan pacientam, gan ārstam – no 50 līdz 500 latu. Toreizējā iecere paredzēja, ka šī norma attiektos arī uz citām profesijām, piemēram, skolotājiem un skolu direktoriem.

 

 

Arī Zatlers norāda uz trešo personu neskaidro statusu

Liene Barisa,  NRA  07/25/08    Atzīstot, ka sabiedrībai noteikti ir jāskaidro referendumu būtība, arī Valsts prezidents Valdis Zatlers tomēr norāda uz negatīvām tendencēm, kā tas tiek realizēts: aģitācijas kampaņās iesaistās partiju dibinātas trešās personas, kurām nav likumiska regulējuma, līdz ar to – kontroles.

Turklāt šīs trešās personas izveidojuši tie paši politiķi, kas kritizējuši citu partiju rīcību, dibinot trešās personas. "Kāda tad ir konsekvence?" intervijā Latvijas Radio vakar, runājot par šo tematu, retoriski vaicāja prezidents.

Pēc prezidenta domām, "par to ir skaļi jārunā", jo arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs neko nevar pārbaudīt – vienkārši nav attiecīga likuma; bet šī situācija ir jālabo.

Jau pagājušonedēļ, uzstājoties Saeimā, V. Zatlers norādīja, ka, viņaprāt, tendence "vairoties apšaubāmiem partiju satelītiem – sabiedriskajām organizācijām – patiesībā ir vēlme izvairīties no atklātības partiju finansēšanā un vienlaikus no atbildības par konkrētiem politiskajiem procesiem".

Toreiz Jaunā laika (JL) valdes priekšsēdētāja un vienlaikus biedrības Par tautas tiesībām priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa sarunā ar Neatkarīgo gan pauda pārliecību, ka šī frāze neesot attiecināma uz šo biedrību. Arī tagad viņa uzskata, ka organizācijas darbība ir attaisnojama un juridisko personu ziedojumu pieņemšana partiju dibinātā biedrībā nav centieni apiet ierobežojumus partijām.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka biedrību Par tautas tiesībām 20. jūnijā nodibināja partija JL, partija Pilsoniskā savienība un biedrība Tautvaldība, bet vēlāk tajā iesaistījās arī partijas Visu Latvijai! un LSDSP, kā arī biedrība Mozaīka un Eiropas Parlamenta deputāti Valdis Dombrovskis un Georgs Andrejevs. Biedrības valdes sēdes līdz šim notikušas JL birojā, tā reģistrēta Pilsoniskās savienības biroja adresē, bet valdes priekšsēdētāja ir arī JL līdere. Šai ar partijām saistītajai biedrībai 9000 latu ziedojusi juridiska persona Baltic Internatiol Bank. Pašas partijas juridisku personu ziedojumu pieņemt nedrīkstētu, bet, nodibinot šādu biedrību, tāda iespēja ir rasta. Tādējādi tas var būt vērtējams kā centieni apiet partijām uzliktos finansēšanas ierobežojumus.

Jāatgādina, ka līdzīgi KNAB sodīja arī, piemēram, Tautas partiju (TP). KNAB uzskatīja, ka tā ir cieši saistīta ar pirmsvēlēšanu laikā dibināto Sabiedrību par vārda brīvību, un attiecīgi ziedojumus tai pieskaitīja TP ziedojumiem. Arī Sabiedrībai par vārda brīvību bija ziedojusi juridiska persona – Latvijas kuģniecība, un šo ziedojumu KNAB Tautas partijai uzlika par pienākumu atmaksāt valsts budžetā, piemērojot arī administratīvu sodu. Tiesa, tāpat kā Par tautas tiesībām iesaistītās partijas, arī TP savu vainu neatzina un pārsūdzējusi lēmumu tiesā.

***

CITĀTS

Valsts prezidents Valdis Zatlers intervijā Latvijas Radio 20. jūlijā:

– Sabiedrības negatīvā attieksme sākās ar pozitīvisma kampaņu. Šobrīd notiek tā pati kampaņa, un deputāti, kas kritizēja trešās personas, paši tās veido. Kāda tad ir konsekvence? Otra negatīvā parādība ir tā, ka nav, kas šīs kampaņas kontrolē – nav likuma. Un par to ir skaļi jārunā, jo arī KNAB neko nevar pārbaudīt, jo nav likuma. Tā ka šīs divas negatīvās parādības ir steidzami jālabo.

 

 

TP savus vēlētājus aicina nepiedalīties referendumā

Diena  07/25/08    Nedēļu pirms tautas nobalsošanas par Satversmes grozījumiem, kas dotu tiesības vēlētājiem rosināt parlamenta atlaišanu, Tautas partija aicinājusi savus vēlētājus referendumā nepiedalīties. Pēdējās vēlēšanās par TP nobalsoja 19,56% vēlētāju, kas viņiem deva 23 vietas Saeimā. TP 9.Saeimas vēlēšanās ieguva visvairāk balsu.

TP arī aicina pilsoņus „neiespaidoties no dažādas izcelsmes kampaņām“.

“Vēlētāju grupas lielums, kas var lemt par Saeimas atlaišanu, ir pārāk mazs,” uzskata TP. Šobrīd Satversmes grozījumos, lai rosinātu Saeimas atlaišanu vispirms nepieciešams savākt 12,5 % jeb astoto daļu vēlētāju balsu, norāda partija.

Referendums notiks 2.augustā. Lai referendumu uzskatītu par notikušu tajā jāpiedalās 750 tūkstošiem vēlētāju.

 

 

Sabiedrībā pazīstami cilvēki aicina piedalīties referendumā

LETA  07/25/08    Vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki interneta mājaslapā "www.tavabalss.lv" parakstījuši aicinājumu ikvienam vēlētājam piedalīties 2.augusta referendumā par grozījumiem Satversmē.

"Par savu nākotni izšķirošos brīžos mums jāatbild pašiem, lai pēc tam rūpīgi un atbildīgi izraudzītu profesionālus cilvēkus, kam to var uzticēt diendienā," teikts aicinājumā un norādīts, ka 2.augustā "mēs varam uzvarēt kā tauta vai zaudēt kā indivīdi".

Savu apņemšanos piedalīties referendumā apliecinājuši 126 cilvēki, kuri arī pauž gatavību mudināt arī citus piedalīties referendumā.

Parakstītāju vidū ir psihoterapeite Aina Poiša, Latvijas Institūta vadītājs Ojārs Kalniņš, dzejniece Liāna Langa, režisors Alvis Hermanis, uzņēmēja Ingrīda Blūma, Eiropas Parlamenta deputāts Georgs Andrejevs, uzņēmēja Mairita Solima, mūziķis Pits Andersons, modes mākslinieks Atis Artemjevs un citi.

Viens no minētās interneta mājaslapas autoriem ir Saeimas deputāts Aigars Štokenbergs, kurš aģentūrai LETA jau iepriekš sacīja, ka ar interneta palīdzību aicinās cilvēkus piedalīties referendumā.

Jau ziņots, ka 2.augustā notiks referendums, kurā vēlētājiem būs jāpauž savs viedoklis par grozījumiem Satversmē, kas vēlētājiem paredz pilsoņiem plašākas pilnvaras, lai atlaistu Saeimu. Satversmes grozījumu projekts paredz grozīt Satversmes 78. un 79.pantu, nosakot, ka ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju ir tiesības rosināt Saeimas atlaišanu.

 

 

Zatlers neapmierināts ar attieksmi pret himnu konkursā 'Jaunais vilnis'

LETA  07/25/08    Valsts prezidents Valdis Zatlers ir neapmierināts ar attieksmi pret Latvijas himnu starptautiskajā jauno izpildītāju konkursā "Jaunais vilnis 2008".

Vakar, 24.jūlijā, "Jaunā viļņa" koncertā viens no konkursa vadītājiem Vadims Galigins norādīja: ja viņš būtu konkursa dalībnieks, tad katru dienu izpildītu Latvijas himnu, jo tādējādi skatītāji trīs dienas stāvētu kājās un neviens nevarētu likt sliktas atzīmes. Vadītājs arī izpildīja Latvijas himnas fragmentu.

"Himna un karogs ir valsts simboli, kuri prasa pienācīgu attieksmi un izturēšanos. Jāsecina, ka vakardienas koncerta vadītāja nekorektā rīcība ir sabojājusi iespaidu gan par vakardienas koncertu, gan festivālu kopumā," Zatlera domas par šo incidentu pauda prezidenta preses sekretāre Inta Lase.

Zatlers apmeklēja šī gada "Jaunā viļņa" atklāšanas koncertu, kā arī piektdien Rīgas pilī tikās ar konkursa organizatoriem.

Pieņemšanā pie prezidenta bija ieradušies konkursa organizatori Laima Vaikule, Igors Krutojs, Raimonds Pauls, Aleksandrs Šenkmanis, Jeļena Obrazcova, Aleksejs Šeiņins, kā arī Fjodors Bondarčuks.

 

 

 

Eksprezidentes pulkstenīša lietā...

 

 

 

Vīķe-Freiberga nolēmusi neatbildēt ne uz vienu jautājumu par pulksteņiem

Lato Lapsa, Baltic Screen  07/16/08    Bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga nolēmusi nesniegt atbildes ne uz vienu viņai aizvadītajās divās nedēļās uzdoto jautājumu par abiem dārgajiem pulksteņiem un gleznu.

Šie priekšmeti viņai bija uzdāvināti, esot augstajā amatā, bet īsi pirms pilnvaru beigām norakstīti kā "tālākai ekspluatācijai nederīgi" un vismaz oficiāli pazuduši bez pēdām.

"Par cik šis jautājums ir nonācis tiesībsargājošajās iestādēs, lai šīs iestādes tad arī izskata šo lietu," šādu eksprezidentes atbildi uz virkni uzdoto jautājumu aizvadītās nedēļas beigās nodeva viņas sekretāre Karīna Rāviņa-Vimba. Arī šī atbilde tika sniegta tikai pēc tam, kad K. Rāviņai-Vimbai tika atgādināts par Iesniegumu likumu, kas valsts algotām personām nosaka stingru atbilžu sniegšanas kārtību uz saņemtiem iesniegumiem.

Līdz ar to laikā, kamēr pārbaudi par apstākļiem, kādos V. Vīķes-Freibergas saņemtās dāvanas – valsts īpašums – pēkšņi kļuvušas bezvērtīgas un norakstāmas, veic Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, bijusī Valsts prezidente atsakās atbildēt pat uz jautājumu, vai gadījumā tieši viņas rīcībā arī pašlaik neatrodas gandrīz tūkstoš latu vērtais Rado markas rokaspulkstenis, kas oficiāli tika norakstīts dažas dienas pirms viņas pilnvaru beigām.

"Ja atrodas – tad kādā veidā tas nonācis viņas rīcībā, un vai viņa šo veidu uzskata par ētisku un likumīgu? Ja neatrodas – tad ar ko skaidrojama tieši šāda pulksteņa atrašanās uz viņas rokas vairākos šogad un pagājušā gada beigās notikušos pasākumos? Ja tas ir tas pats pulkstenis, tad kā V. Vīķe-Freiberga skaidro tā nēsāšanu, ja reiz šis pulkstenis tika norakstīts kā defektīvs, neatgriezeniski bojāts un ekspluatācijai nederīgs?"" – arī uz šiem jautājumiem V. Vīķe-Freiberga pašlaik nevēloties atbildēt. Tāpat eksprezidente atsakās atbildēt uz līdzīgiem jautājumiem par vēl vienu viņai kā amatpersonai dāvinātu rokaspulksteni un gleznu, kuri pašlaik tāpat "pazuduši bez pēdām".

Kā jau informēts, iepriekš bijusī prezidente un viņas sekretāre par gandrīz tūkstoš latu vērtā pulksteņa likteni izteicās pretrunīgi un stomīgi. K. Rāviņa-Vimba sākotnēji skaidroja, ka rokaspulkstenis esot ticis norakstīts un ka neesot ziņu, kur tas palicis: "Varu vienīgi jums teikt to, par ko esmu droša, – šim Čas dāvinātajam pulkstenim bija neatgriezeniski defekti, tādēļ tas tika norakstīts."

Kad K. Rāviņa-Vimba tika lūgta precizēt, vai viņas skaidrojums nozīmē, ka "Vīķes-Freibergas kundze šo pulksteni ir lietojusi laikā, kad bija amatpersona, taču šo pulksteni kā amatpersonas dāvanu nav izpirkusi, tas oficiāli ticis norakstīts, Vīķes-Freibergas kundzes rīcībā neatrodas, un viņai nav ziņu, kur tas atrodas", bijušās Valsts prezidentes privātsekretāre uz šo jautājumu atbildēja: "Cik man zināms, tas tā ir.""

K. Rāviņa-Vimba apņēmās šo jautājumu precizēt pie pašas eksprezidentes, un pa elektronisko pastu viņai tika nosūtīta arī viena no fotogrāfijām, uz kurām kādā pasākumā jau šogad redzama V. Vīķe-Freiberga ar tieši šādu, pēc īpatnā dizaina viegli atpazīstamu pulksteni uz rokas. Taču vienīgā precizētā eksprezidentes sekretāres atbilde bija šāda: "Vaira Vīķe-Freiberga prezidentūras laikā šo pulksteni lietoja. Pēc prezidentūras to nav izpirkusi, jo tas neatgriezenisku bojājumu dēļ tika norakstīts, ko apliecina 2007. gada 4. jūlija rīkojums."

Uz jautājumu, vai tas nozīmē, ka eksprezidente nesniegs atbildi uz jautājumu, vai šis pulkstenis neatrodas viņas rīcībā un vai viņai nav ziņu, kur tas atrodas, K. Rāviņa-Vimba atbildēja: "Tas ir viss, ko varu sacīt." Savukārt ne uz vienu no sekojošajiem jautājumiem ne K. Rāviņa-Vimba, ne V. Vīķe-Freiberga atbildes vairs nav sniegušas.

Kā jau ziņots, pašlaik visa informācija par V. Vīķes-Freibergas "pulksteņu lietu" ir nodota Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.

 

 

Eksperti neatzina Vīķes-Freibergas pulksteni par bezvērtīgu

Lato Lapsa, Kristīne JANČEVSKA, Baltic Screen  07/17/08

Eksperti neesot devuši slēdzienu, ka bijušās prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas tūkstots latu vērtajam pulkstenim, kas pirms viņas pilnvaru beigām atzīts par norakstāmu un pēc tam bez pēdām pazuda, esot nulles vērtība.

Kā jau ziņots, 2007. gada jūnija nogalē – nedēļu pirms V. Vīķes-Freibergas pilnvaru termiņa beigām – speciāla ekspertu komisija, kuras sastāvā ietilpa Valsts prezidenta kancelejas fondu glabātāja Sarmīte Fogele, kā arī SIA Mākslas un antikvāro priekšmetu eksperti pārstāves Inese Sakne un Liāna Liepa, veica Valsts prezidentes saņemtas dāvanas – Rado markas rokaspulksteņa – novērtējumu.

Vērtējuma rezultāts bija – prezidentes izmantotais oficiāli 950 latu vērtais pulkstenis pēkšņi izrādījies pilnīgi nolietots: "Komisija konstatēja, ka pulkstenis tiek aktīvi izmantots kopš saņemšanas brīža 2000. gada 22. martā. Pārbaude apliecināja, ka objekts ir nolietots, iegūstot sekojošus neatgriezeniskus defektus: keramikas korpusa bojājums, stikla virsmas plīsums, sprādzes aizdares darbības traucējums."

Lai gan ražotāja informācija par konkrētā modeļa īpašībām liek apšaubīt šādu defektu iespējamību, Valsts prezidenta kancelejas vadība pēc šā vērtējuma saņemšanas operatīvi – divas dienas pirms V. Vīķes-Freibergas pilnvaru termiņa beigām – nonāca pie secinājuma, ka "objekts ir tālākai ekspluatācijai nederīgs".

Šo slēdzienu parakstīja kancelejas vadītāja vietnieks Juris Ruško, bet to apstiprināja kancelejas vadītājs Andrejs Pildegovičs. Pēc tam pulkstenis oficiāli "bez pēdām pazuda", savukārt vēl šogad tieši šāds laikrādis publiskos pasākumos ir redzēts uz V. Vīķes-Freibergas rokas, turklāt nav izskatījies ne nolietots, ne defektīvs.

Tagad atklājoties šiem faktiem, eksperte I. Sakne, kas pērn parakstīja slēdzienu par pulksteņa defektiem, skaidro, ka patiesībā eksperti nebūt neesot devuši slēdzienu, ka pulkstenis zaudējis jebkuru vērtību un tāpēc norakstāms: "Mēs noteicām, ka Rado pulksteņa vērtība ir 600–2000 latu. To, ka šis pulkstenis ir norakstāms, mēs nenoteicām. Mēs nosakām tikai pamatvērtību. Tā ir prece, un mēs tik labi neorientējamies cenās. Mēs varam noteikt mākslas priekšmetu cenas. Taču to, ka pulkstenim ir nulles vērtība un tas ir norakstāms, mēs noteikti nenoteicām."

No ekspertes teiktā izriet, ka Valsts prezidenta kancelejas tālaika vadība lēmumu par pulksteņa norakstīšanu pieņēmusi bez to pamatojoša ekspertu slēdziena.

A. Pildegovičs pagaidām notikušo nav komentējis, bet J. Ruško apgalvo, ka par V. Vīķes-Freibergas pulksteņa norakstīšanu un tālāko likteni viņš neko neatceroties – "tas bija tik sen, un šis gads bija ļoti saspringts".

V. Vīķes-Freibergas sekretāre Karīna Rāviņa-Vimba uz uzdotajiem jautājumiem ir sniegusi pretrunīgas atbildes, savukārt pati eksprezidente pēc apgalvojuma, ka šī lieta esot viņas politisko konkurentu pasūtījums, ir paziņojusi, ka ne uz kādiem jautājumiem par šo tēmu neatbildēšot.

Pašlaik visa informācija par V. Vīķes-Freibergas pulksteņu lietu ir nodota Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. KNAB rīcībā ir informācija arī par V. Vīķei-Freibergai valsts vizītē dāvinātu gleznu, kas ar kancelejas vadības palīdzību pārtapusi par "tālākai ekspluatācijai nederīgu" privātu dāvinājumu, kā arī vēl citu pulksteni, kurš norakstīts (un arī "pazudis"), jo "tā korpusu ir skārusi mitruma iedarbība". Par šo pulksteni eksperte I. Sakne tagad saka: "Tiešām neatceros, kā mēs noteicām, ka uz to iedarbojies mitrums. Tur bija tik daudz dāvanu. Acīmredzot bija kādas pazīmes, kas par to liecināja.

 

 

Saņemot jautājumus par Vīķes-Freibergas pulksteņiem, to norakstītājs dodas ilgstošā atvaļinājumā

Lato Lapsa, Kristīne JANČEVSKA, Baltic Screen    07/18/08

Saņemot jautājumus par bijušajai Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai dāvinātajiem un īsi pirms viņas pilnvaru beigām kā "tālākai ekspluatācijai nederīgiem" norakstītajiem dārgajiem pulksteņiem un gleznu, viņas bijušais kancelejas vadītājs, tagadējais Latvijas vēstnieks ASV Andrejs Pildegovičs nekavējoties devies pusotra mēneša atvaļinājumā.

Tieši A. Pildegovičs bija tā amatpersona, kas pagājušā gada jūlija sākumā dažas dienas pirms V. Vīķes-Freibergas pilnvaru beigām ar savu parakstu apstiprināja aktus, ar kuriem divi prezidentei oficiāli dāvināti dārgi pulksteņi tika izslēgti no pamatlīdzekļiem un "norakstīti bez grāmatojumiem". Tāpat tika norakstīta V. Vīķes-Freibergas valsts vizītē saņemta glezna, kas neilgi pirms tam bija pārkvalificēta par "privātu dāvinājumu".

A. Pildegoviča parakstītie akti nebija pat formāli aizpildīti: piemēram, tukšas tajos bija atstātas pat ailes "Komisija konstatēja, ka objekts ir tālākai ekspluatācijai nederīgs šādu apsvērumu dēļ" un "Tehniskais stāvoklis un norakstīšanas iemesls...". Ne par pulksteņiem, ne par gleznu, kas bija novērtēta ar 300 latiem un aktā nosaukta par "gleznu – Vairas Vīķes-Freibergas portretu. Uz po...", oficiālajos norakstīšanas aktos nebija minēts neviens šāds apsvērums.

Tagad oficiālās dāvanu komisijas priekšsēdētājs – bijušais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Juris Ruško apgalvo, ka norises saistībā ar norakstīto dāvanu esot piemirsis, taču "kancelejā nebūs dokuments par šo lietu nodošanu iznīcināšanai". Savukārt A. Pildegovičs, kas pērn ar savu parakstu pielika punktu dārgo dāvanu norakstīšanai, ir izvēlējies citu taktiku.

2. jūlijā A. Pildegovičam, kurš tagad ir Latvijas vēstnieks ASV, tika nosūtīti vairāki jautājumi par notikušo, aicinot viņu arī viest skaidrību, kur tad īsti palika it kā pēkšņi par nederīgiem kļuvušie pulksteņi un glezna, un vai īpatnā dizaina rokaspulkstenis, kas uz V. Vīķes-Freibergas rokas publiskos pasākumos redzēts vēl šogad, nav tas pats norakstītais "nolietotais un defektīvais" laikrādis.

Taču, kā pēc ilgāka klusuma perioda un atgādinājumiem informēja Latvijas vēstniecības ASV pirmais sekretārs Pēteris Podvinskis, vēstnieks trīs dienas pēc jautājumu saņemšanas – 5. jūlijā – devies atvaļinājumā. Esot saprotama "neapmierinātība par nesaņemtām atbildēm", taču kopš atvaļinājumā došanās brīža A. Pildegovičs "diemžēl nevar piekļūt savai epasta kastītei". Turklāt pēkšņais atvaļinājums iecerēts pamatīgs, uz pusotru mēnesi – līdz pat 18. augustam.

Ārlietu ministrijas Preses centra nodaļas vadītāja Diāna Eglīte saistībā ar tā arī nesaņemtajām atbildēm vēl precizēja: "Paredzu, ka tās jums tiks visdrīzāk sniegtas, tiklīdz vēstnieka kungs atgriezīsies no atvaļinājuma." D. Eglītes rīcībā pagaidām neesot atbilžu uz jautājumu, vai A. Pildegoviča atvaļinājums bijis ieplānots jau iepriekš un vai pusotra mēneša ikgadējs atvaļinājums ir ierasts ārlietu resorā. Jāpiebilst, ka, atvadoties no iepriekšējās darbavietas – V. Vīķes-Freibergas kancelejas, A. Pildegovičs pavisam saņēma vairāk nekā 50 tūkstošus latu, no kuriem 26 tūkstoši oficiāli bija tieši kompensācija par neizmantotu atvaļinājumu.

Tikmēr kļuvis skaidrs, ka dārgu dāvanu norakstīšana augstākajās valsts iestādēs tomēr nav vispārpieņemta prakse. Valsts prezidenta kanceleja V. Vīķes-Freibergas prezidentūras pēdējās dienās drīzāk ir bijusi izņēmums. Piemēram, atbildot uz informācijas pieprasījumu par visām premjeru dāvanām, kas 2006. un 2007. gadā norakstītas Valsts kancelejā, tās direktore Gunta Veismane ir sniegusi šādu oficiālu atbildi: "Atbildot uz jūsu pieprasījumu sniegt informāciju par Ministru prezidenta oficiāli saņemtajām un reģistrētajām dāvanām 2006.–2007. gadā, kas izslēgtas no pamatlīdzekļiem un norakstītas, informējam, ka 2006. un 2007. gadā neviena diplomātiskā dāvana nav norakstīta.

 

 

KNAB sāk pārbaudi par Vīķes-Freibergas pazudušajām dāvanām

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Baltic Screen    07/21/08

KNAB sācis kopēju pārbaudi par visām dāvanām, ko bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga bija saņēmusi prezidentūras laikā un kas īsi pirms viņas pilnvaru beigām pēkšņi tika atzītas par "tālākai ekspluatācijai nederīgām".

"Par iesniegumos minētajiem faktiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ir sākta pārbaude un pieprasīta nepieciešamā informācija. Informējam, ka lietderības apsvērumu dēļ iesniegumos norādītie apstākļi tiks pārbaudīti un izvērtēti vienas pārbaudes ietvaros," – tā pašreizējo pārbaudes stāvokli raksturo Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB)priekšnieka vietniece Juta Strīķe.

Līdz ar to KNAB veic pārbaudi par vismaz trim V. Vīķes-Freibergas saņemtām un pagājušā gada jūlija sākumā viņas kancelejas toreizējā vadītāja par "ekspluatācijai nederīgām" atzītām dāvanām. Šīs dāvanas ir 300 latu vērts Šveices prezidenta dāvināts pulkstenis, kurš pirms V. Vīķes-Freibergas pilnvaru beigām pēkšņi izrādījās mitruma skarts un nederīgs, ar tādu pašu summu novērtēts eksprezidentes valsts vizītē Marokā saņemts portrets, kas tajā pašā laikā tika pārkvalificēts par "privātu dāvinājumu", un nepilnus tūkstoš latus vērts Rado markas rokaspulkstenis.

Rado rokaspulkstenis, ko V. Vīķe-Freiberga izmantoja visu prezidentūras laiku, divas dienas pirms viņas pilnvaru beigām pēkšņi tika atzīts par galēji nolietotu un ieguvušu vairākus neatgriezeniskus defektus: keramikas korpusa bojājumu, stikla virsmas plīsumu un sprādzes aizdares darbības traucējumu. Ņemot vērā ražotāja raksturojumu, šādu bojājumu iegūšana šķita ļoti mazticama, turklāt, kā apliecināja arī fotoattēli, vēl šogad V. Vīķe-Freiberga publiskos pasākumos bija redzēta ar tieši šādu laikrādi uz rokas.

Gaidāms, ka tikai KNAB pārbaude varēs viest skaidrību par eksprezidentes saņemto dāvanu norakstīšanas pamatotību un to tālāko likteni, jo oficiāli tās ir pazudušas bez pēdām. Kā jau ziņots, galvenajam norakstītājam – bijušajam Valsts prezidenta kancelejas direktora vietniekam Jurim Ruško – tagad piemeties atmiņas zudums, bet norakstīšanas apstiprinātājs – bijušais kancelejas direktors, tagad Latvijas vēstnieks ASV Andrejs Pildegovičs – pēc jautājumu saņemšanas par pulksteņa norakstīšanu nekavējoties devies ilgstošā atvaļinājumā. Ārlietu ministrijas Preses centra nodaļas vadītāja Diāna Eglīte informēja, ka A. Pildegoviča atvaļinājums esot plānots laikus un izņemts par visu periodu līdz pat nākamā gada jūlijam.

Tikmēr paši eksperti vairs nav tik kategoriski pārliecībā par pulksteņu smagajiem defektiem: kā jau ziņots, eksperte Inese Sakne tagad pavēstījusi – ekspertu atzinumā noteikti neesot bijis teikts, ka "pulkstenim ir nulles vērtība un tas ir norakstāms". Savukārt pati V. Vīķe-Freiberga pēc pretrunīgām viņas sekretāres sniegtām atbildēm un pašas sākotnējā izteikuma, ka "pulksteņu lieta" esot viņas politisko konkurentu sveiciens, tagad paziņojusi, ka nekādas atbildes uz šai saistībā uzdotiem jautājumiem vispār nesniegšot: "Par cik šis jautājums ir nonācis tiesībsargājošajās iestādēs, lai šīs iestādes tad arī izskata šo lietu.

 

 

 

Saimniecībā un celtniecībā...

 

 

Latvijā visstraujāk krītas rūpnieciskā ražošana

eSports.lv  07/14/08    Rūpniecības produkcijas ražošana Latvijā šā gada maijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, samazinājusies par 8,1%, kas ir lielākais kritums visā Eiropas Savienībā (ES), liecina jaunākie Eurostat dati.

Nākamais lielākais rūpniecības bijis Igaunijā - par 6,7%, Grieķijā - par 6,6% un Portugālē - par 6,2%. Lielākais rūpniecības pieaugums maijā bijis Īrijā - par 9,2%, Bulgārijā - par 8,6% un Dānijā - par 7,4%. Lietuvā ražošanas apjoms rūpniecībā pieaudzis par 3,2%.

Visās 27 ES valstīs ražošanas apjomi rūpniecībā maijā samazinājušies par 0,5%, bet eirozonas valstīs (ES13) - par 0,6%.

Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, sezonāli izlīdzinātais rūpniecības apjoms 27 ES valstīs maijā samazinājies par 1,4% un 15 eirozonas valstīs - par 1,9%. Mēnesi iepriekš visu ES valstu rūpniecības apjoms auga par 0,3% un eirozonas valstu - par 1%.

No atsevišķām valstīm lielākais rūpniecības pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, maijā bijis Īrijā - par 13,3%, Bulgārijā - par 3,3% un Rumānijā - par 0,5%. Lielākais ražošanas apjomu kritums fiksēts Lietuvā - par 7,5%, Nīderlandē - par 6%, Portugālē - par 5,7% un Latvijā - par 5,6%.

Igaunijā ražošanas apjoms rūpniecībā maijā, salīdzinot ar aprīli, samazinājies par 4,8%.

 

 

Zemkopības ministrija joprojām cīnās ar latvāņiem

Diena  07/14/08    Valdība pirmdien apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus, lai cīnītos ar latvāņiem. Pašreiz latvāņi Latvijas teritorijā netiekot kontrolēti un ar dažādu izplatības intensitāti ir sastopami gandrīz visos rajonos. Nav zināms, cik liela teritorijā tie ir izplatījušies.

Kā norāda ZM, noteikumi ir nepieciešami, lai notiktu organizēta un koordinēta latvāņa ierobežošana. Normatīvā akta ieviešana veicinās organizētu un koordinētu vides sakārtošanu.

Normatīvais akts nosaka rajona un vietējās pašvaldības pienākumus latvāņu izplatības ierobežošanā, kā arī darba aizsardzības prasības, veicot latvāņa izplatības ierobežošanas pasākumus.

ZM uzsver, ka, apkarojot latvāņus, tiks atbrīvotas uzņēmējdarbībai un cilvēku atpūtai noderīgas teritorijas.

Jau esam ziņojuši, ka latvāņu apkarošana Latvijā ilgst daudzus gadus. Latvija piedalījusies starptautiskos izpētes projektos, meklējot veidu, kā labāk iznīdēt šo augu.

 

 

Dienvidu tilts. Maksā miljonus, bet garantija kā fēnam

Rolands Rumba, speciāli NRA  07/15/08    Būvnieki sola, ka Dienvidu tilts bez nopietna kapitālā remonta stāvēs 100 gadu, bet līgumos vairāk par trīs gadu garantiju Rīgas dome (RD) no firmām nav spējusi panākt.

Šādu garantiju ražotāji dod sulu spiedei, matu fēnam vai, piemēram, datoram, kuri maksā no desmit līdz dažiem simtiem latu.

Atšķirība ir cenā – Dienvidu tilta pirmās kārtas būvniecības darbi pašvaldībai izmaksās vairāk nekā 100 miljonus latu, bet kopā ar otrās kārtas celtniecību, ieskaitot kredītprocentus, kas jāmaksā bankai, izmaksas tiek lēstas pat līdz pusmiljardam latu. Tas ļauj runāt par būvnieku dotās garantijas nesamērīgumu attiecībā pret būves kopējām izmaksām un sabiedrisko nozīmi.

Atbild par darbu, ne materiāliem

"Garantija ir plašs jēdziens – ir garantija materiāliem, ir garantija mūsu darbam, kas ir trīs gadi. Tā kā tilta būvniecībā ir izmantoti dažādi materiāli, tad arī pastāv dažādas garantijas materiāliem," Neatkarīgajai atrunājas Dienvidu tilta projekta vadītājs Dmitrijs Bahmanovs. Savukārt RD Pilsētas attīstības departamenta Būvniecības plānošanas un attīstības nodaļas vadītājs Eduards Raubiško pēc ilgas tincināšanas atzīst, ka trīs gadu garantija esot bijusi lielākā, ko varējuši izspiest no būvfirmām. "Ja mēs prasītu tilta būvniecībai, pieņemsim, 10 gadu garantiju, tad ar mums neviens līgumu neslēgtu," uzskata par projektu atbildīgā pašvaldības amatpersona.

Šobrīd būvnieki izmanto Būvniecības likumā noteikto, ka minimālā garantija ir divi gadi. Valsts un pašvaldību pasūtītājus likums ierobežo vien noteikt īsāku garantijas laiku, bet ne attiecībā uz garantijas termiņa griestiem, kas teorētiski var sasniegt arī desmitus gadu. To, ka līgumos parādās smieklīgi mazais divu un trīs gadu garantijas termiņš, viņi skaidro ar būvfirmu diktātu, kurām vaļu dod izdevīgā likuma norma. Par būvniecības nozari valsts mērogā atbildīgā Ekonomikas ministrija (EM) nespēj izskaidrot, kāpēc spēkā esošā likumdošana rakstīta tā, lai jautājumā par būvju garantijas laiku būtu maksimāli izdevīga celtniekiem, nevis pasūtītājiem, kas miljonu projektos galvenokārt ir valsts un pašvaldības.

Būvfirmām izdevīgs likums

"Būvfirmas izmanto šo minimālo divu gadu termiņu, jo to nav izdevīgi palielināt. Citās valstīs pastāv līdzīga prakse," Neatkarīgajai atzīst EM Būvniecības departamenta Būvnormatīvu nodaļas vadītājs Andris Šteinerts. Viņaprāt, Būvniecības likumā noteiktais plānošanas un arhitektūras uzdevuma divu gadu minimālais derīguma termiņš būtu jādiversificē – darbam jānosaka viens derīguma termiņš, materiāliem cits. Šāds grozījums jau ministrijas kuluāros neoficiāli esot apspriests un, iespējams, nākotnē tiks īstenots. Kad – atbildīgā amatpersona nevar atbildēt, jo konkrētības plānos nav.

Tikmēr biedrības Būvniecības attīstības stratēģiskā partnerība valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs uzskata, ka tik vērienīgai un dārgai būvei kā Dienvidu tilts trīs gadu garantija ir pietiekami liela. "Garantija tiek likta tikai tāpēc, ka pastāv kādi riski, bet tas nenozīmē, ka tiltam pēc trim gadiem uzreiz kaut kas notiks," mierina V. Birkavs. Viņš uzskata, ka celtniecības firmām tiltu nemaz nav izdevīgi būvēt nekvalitatīvi. "Dienvidu tilta un Gaismas pils būvniecībā iesaistīti paši nozīmīgākie būvnieki. Šādiem cilvēkiem darba kvalitāte ir goda lieta. Ja kāds no viņiem izgāžas tik lielā projektā, tad prestižs tiek zaudēts uzreiz. Varu apgalvot droši – šie cilvēki dara savu darbu pēc labākās apziņas, un nekvalitatīvs darbs nav viņu mērķis."

Neatbildēts tomēr paliek jautājums, kādēļ tādā gadījumā būvfirmas gatavas atbildību uzņemties tikai nerakstīti, bet līgumā uzstāj uz garantijas termiņu, kas nav ilgāks par trim gadiem. Plānots, ka Dienvidu tiltu uzturēs RD Satiksmes departamenta struktūrvienība Rīgas tilti. Būvētāji uzskata, ka tilts bez liela kapitālā remonta kalpos līdz pat 100 gadiem. Par spīti negatīvajam kontekstam, kādā Dienvidu tilts tapis, visas būvniecībā iesaistītās puses to nebūt nevēlas dēvēt par dārgāko tiltu un atzīst, ka šis ir bijis lētākais un izdevīgākais tilta būvniecības piedāvājums.

Jau gatavojas asfaltēt

Neatkarīgā aizvadītajā nedēļā novēroja, ka uz tilta un tā estakādēm šobrīd rit pēdējie lielie būvniecības darbi. "Gaidām sausāku laiku, lai pēc iespējas ātrāk varētu sākt veidot hidroizolāciju. Kad tas tiks pabeigts, tiltu varēs noasfaltēt un laist ekspluatācijā," stāsta Dienvidu tilta projekta vadītājs D. Bahmanovs. Runājot par tilta milzīgo sadārdzinājumu, viņš stāsta, ka vainojama ir augstā inflācija, darba algu kāpums būvniecībā, kā arī materiālu izmaksas. "Būvniecībai nepieciešamie metāli vien ir sadārdzinājušies gandrīz divkārt. Tik, cik naudas līgumā prasījām, tik arī saņēmām, un ne par santīmu vairāk. Taču kopumā būvniecības laikā nav radušās lielas problēmas, viss notiek raiti pēc grafika."

E. Raubiško norāda, ka Dienvidu tilta pirmās kārtas izmaksas, kurās ietilpst projektēšana un būvēšana, bija plānotas 85 miljoni latu. "Taču augstā inflācija mainījusi kopējās izmaksas, un pirmās kārtas projekts sadārdzinās par aptuveni 51 miljonu latu. Tilta būvniecības līgumā bija atruna par inflācijas sadārdzinājumu, kas pārsniedz 2%. Ja tā šo robežu pārsniedz, tiek veikti sadārdzinājumu kompensējošie aprēķini," stāsta speciālists. Viņš arī kliedē nesen izskanējušās baumas par to, ka tilts varētu būt maksas.

D. Bahmanovs stāsta, ka Dienvidu tilta otrās būvniecības kārtas līgums praktiski jau noslēgts un darbi tiks sākti augustā. Tiks pārbūvēts Slāvu dzelzceļa tilts, kā arī izveidots Lubānas, Krustpils un Piedrujas ielas šķērsojuma trīslīmeņu transporta mezgls, līdzīgi kā Krasta ielā. "Otrā būvniecības kārta būs ļoti sarežģīta – Slāvu dzelzceļa pārvada vietā būs jāuzbūvē jauns tilts, vienlaikus šajā vietā saglabājot nepārtrauktu transporta plūsmu. Šobrīd esošo četru braukšanas joslu vietā būs astoņas, tiks izbūvēti gājēju un velosipēdistu ceļi, kā arī četri lifti." Otrās kārtas būvniecībai ir atvēlēti trīs gadi.

Tilta būvniecības projekta vadītājs piebilst, ka par Dienvidu tilta trešo kārtu (šajā stadijā iecerēts sakārtot satiksmi no Bauskas ielas līdz Ziepniekkalna ielai) vēl nekas nav zināms, jo nav nedz finansējuma, nedz arī izsludināta konkursa. Rīgas domē cer, ka Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecību izdosies sākt 2009. gadā un pabeigt divu gadu laikā. Taču tas būs atkarīgs no zemju īpašumu atsavināšanas un atklātā konkursa rezultātiem.

***

DIENVIDU TILTS

Pirmās kārtas izmaksas ar PVN – 85,5 miljoni latu (neietverot inflāciju un samaksu par finansējuma piesaisti) + aptuveni 51 miljona latu sadārdzinājums

Otrās kārtas izmaksas ar PVN (neietverot inflāciju un samaksu par finansējuma piesaisti) – 137,7 miljoni latu

Trešās kārtas izmaksas – nav aprēķinātas

 

 

 

Viedoklis: Fēns pār Daugavu

Anita Daukšte,  NRA  07/16/08    Teju pasaulē dārgākā tilta – Dienvidu tilta pār Daugavu – būve rit pilnā sparā. Drīz jau paša tilta būve būs gatava un atspiedusies... nekurienē abās tilta pusēs. Lai tilts arī kur vestu, ir jābūt otrās un trešās kārtas būvniecībai. Par otro ir vēl kāda puslīdz miglaina skaidrība, bet par trešo kārtu šādas nojausmas nav.

Otrās kārtas izbūve – Slāvu tilta pārbūve, pievadceļi utt. – ilgšot trīs gadus. Tad jau tieši būs beigusies garantija paša Dienvidu tilta pirmās kārtas būvei un lieliskais riņķa dancis būs sācies no sākuma – rīdzinieki atkal dabūs vērt vaļā savus maciņus un maksāt atkal. Varbūt, ka tilta kvalitāte būs tik izcila, ka neko nevajadzēs remontēt. Taču līdz šim ir bijis tā, ka gandrīz visās ceļu būves vietās pēc pieciem gadiem remontdarbi tomēr ir vajadzīgi – to nosaka ne tikai būvniecības kvalitāte, bet arī klimatiskie apstākļi.

Taču šajā nožēlojami īsās, pat jāteic, aizdomīgi īsās garantijas lietā nevar vainot tieši Dienvidu tilta būvniekus. Viņiem, protams, situācija ar Būvniecības likumā noteikto un fundamentālām būvēm superīso garantiju ir tikai izdevīga; un kāpēc gan te būtu jāuzstāj, ja jau tilta pasūtītāji nepieprasa garāku garantijas termiņu. Šeit ir likumsakarīgs un nopietns jautājums tilta pasūtītājiem: kā tā varēja gadīties, ka būvei, kas Rīgas pilsētu un tās nodokļu maksātājus ir iegrūdusi parādos vairāku gadu desmitu garumā, nav prasīta garantija, kas tomēr pārsniegtu Būvniecības likumā noteikto smieklīgo minimālo garantijas termiņu. Arguments, ka Dienvidu tilta būvnieki ir nopietnas kompānijas, kas rūpējas par savu prestižu, diemžēl neiztur kritiku. Pirmkārt, viņi rēķinās ar savu monopolstāvokli tilta celtniecības jomā, un tas tā vai citādi nemudina viņus šausmīgi saspringt un sasparoties. Kam ne labāk, kā pašiem domniekiem būtu jāzina, kā ir ar tām garantijām un solīdu būvfirmu celtniecības kvalitāti – vai tad ne rātsnamā no stikla jumta ūdens gāzās teju uzreiz pēc pompozās būves nodošanas ekspluatācijā.

Taču pasūtītāju aizbildināšanās par to, ka garākus par Būvniecības likumā noteiktajiem termiņiem prasīt no būvniekiem nevar, jo tad jau neviens negribēšot to tiltu celt, ir ļoti aizdomīga. Tā vedina uz domām gan par principā nevainīgu lobiju kopējas un ļoti vajadzīgas lietas (tilta) celtniecības labā, taču var aizvest vēl tālāk – līdz pārdomām par to, kur beidzas lobijs un sākas korupcija. Jādomā, ka pasūtītāji ir sapratuši, ka, prasot minimālo garantiju tiltam, viņi ir sagādājuši lielisku iespēju padarīt tiltu pat nevis par zelta bedri, bet briljanta dzīslu ar nepārtrauktiem konkursiem kārtējiem tilta remontdarbiem, kur nevis tie paši būvnieki ar savu labo vārdu un prestižu labos savus brāķus un citā veidā (klimata, intensīvas satiksmes utt.) nodarītos bojājumus, bet gan, iespējams, jau citi būvnieki labos tos pašus brāķus ne jau par savu, bet par nodokļu maksātāju naudu.

Dienvidu tilta dārdzības un garantijas īsuma krasā nesaderība liek uzdot daudz nopietnākus jautājumus: pakļaujoties kādam būvnieku vai citam lobijam, Būvniecības likumā ir iekļauti tik īsi minimālie garantijas termiņi? Ir saprotams, ja divu vai triju gadu garantijas termiņš būtu kādai lapenītei vai suņu būdai. Bet tādām būvēm kā tilti, ceļi un ēkas? Sava mājokļa iegādei jauno projektu ēkās cilvēki ņem kredītus ar līdz pat 40 gadus ilgiem atmaksas termiņiem. Būvju īsie garantijas termiņi ir pilnīgi nesavietojami ar šīm saistībām.

Savādi, kāpēc Ekonomikas ministrija rausta plecus un klusē, kāpēc Saeimā nevienam neienāk palasīt likumu nozarē, kas vēl tikko bija lielākā IKP procenta audzētāja. Šāda bezatbildība Dienvidu tilta gadījumā var ļoti smagi iesist pa rīdzinieku maciņiem. Vai tad tiešām ar pusmiljardu latu par tiltu, par kura lietderību Rīgas satiksmes atslogošanā vēl speciālisti strīdas, jau nepietika, vajag vēl paņirgāties?

 

 

Remontdarbi Valsts prezidenta Jūrmalas rezidences iekštelpās izmaksājuši vairāk nekā miljonu latu

LETA  07/16/08    Valsts prezidenta Jūrmalas rezidences ēkas iekštelpu remonts būs pabeigts 21.jūlijā un tā kopējās izmaksas ir 1 196 000 latu, aģentūru LETA informēja VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) sabiedrisko attiecību speciāliste Daiga Laukšteina.

Vēl līdz nākamajai nedēļai noritēs rezidences iekštelpu remontdarbu noslēdzošais posms, proti, tiek strādāts pie ieejas mezgla pārbūves, kā arī notiek pēdējie darbi pagrabstāvā - virtuvē, kur tiek uzstādītas piegādātās virtuves iekārtas.

Līdz šim ēkā pilnībā tika nomainītas inženierkomunikācijas un tika veikts pilns rezidences iekštelpu remonts.

Tomēr līdz ar iekštelpu remontu darbi Jūrmalas rezidencē vēl nenoslēgsies, jo tuvākajā laikā tiks sākta teritorijas labiekārtošana un ēkas fasādes renovācija.

Rezidences iekštelpu, kuru kopējā platība ir 1195,9 kvadrātmetri, remonts noritēja vairākās kārtās, jo nams nepārtraukti pildīja savas funkcijas un tika apdzīvots. VNĪ skaidro, ka tas palielināja slodzi ar sarežģītu darbu organizāciju un rūpīgu to secības plānošanu.

Tāpat VNĪ uzsver, ka valsts pirmās personas rezidencei ir jābūt reprezentablai, jo arī tā ir viena no Latvijas tēlu veidojošiem elementiem. Darbu veikšanas laikā tika ievērotas Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta prasības un visi nepieciešamie darbi tika saskaņoti ar Valsts prezidenta kanceleju.

 

 

Iedzīvotāji netaupa un par nākotni nedomā

Portāls Eiroziņas.lv  07/16/08    72% aptaujāto katru mēnesi uzkrājumiem novirza tikai līdz 2% no saviem ikmēneša ienākumiem, liecina Hansabankas pētījums par Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu veidošanu.

Savukārt ekspertu aprēķini liecina, ka, lai nodrošinātu ierasto dzīves līmeni vecumdienās, kā arī situācijai, ja pēkšņi būtiski mazinās ienākumi, uzkrājumiem būtu jāatvēl vismaz 5 līdz 10% no ikmēneša ienākumiem.

"Gan mūsu, gan pasaules finanšu ekspertu pieredze liecina, ka minimālais optimālais apjoms ir, sākot ar 5% no ikmēneša algas. Šāds apjoms ir nepieciešams, lai nodrošinātu ierasto dzīves līmeni vecumdienās. Eksperti arī iesaka izveidot "drošības spilvenu" situācijām, kad pēkšņi būtiski mazinās ienākumi vai palielinās izdevumi. Minimālais uzkrājumu apjoms šādu negaidītu grūtību pārvarēšanai parasti tiek rekomendēts 3 līdz 4 mēnešalgu apmērā," skaidro Renārs Karašs, Hansabankas Investīciju produktu daļas vadītājs.

"Kā pozitīvu tendenci noteikti jāmin, ka uzkrājumu veikšana Latvijā arvien pieaug. Piemēram, Hansabankā privātpersonu noguldījumu kopējais apjoms ir pārsniedzis miljardu latu, kas ir labākais rādītājs nozarē. Strauji pieaug arī dalībnieku skaits pensiju 3.līmenī. Taču pētījums apliecina, ka kopējais uzkrājumu apjoms vēl ir nepietiekams, un sabiedrības izglītošana par šo svarīgo finanšu stabilitātes pamatu ir viens no prioritāriem uzdevumiem."

Tikai piektdaļa Latvijas iedzīvotāju uzkrājumiem atvēl vairāk par 5% no saviem ikmēneša ienākumiem. Hansabankas pētījumā noskaidrots, ka 9% respondentu uzkrājumiem atvēl 3-5% no mēnešalgas, bet 13% novirza 6-10% no mēneša ienākumiem. Tikai 2% Latvijas iedzīvotāju uzkrājumiem novirza vairāk par 20% ikmēneša ienākumu.

Vērtējot respondentu uzkrājumu veidošanas paradumus pa vecumu grupām, var secināt, ka visprātīgāk rīkojas cilvēki vecumā no 30 līdz 39 gadiem - gandrīz 35% no šīs vecuma grupas respondentiem uzkrājumiem ik mēnesi atvēl 6 līdz 10% no ikmēneša ienākumiem.

Turpretī jauniešu vidū (vecumā no 20-29 gadiem) šādā apjomā uzkrājumus veido tikai 11%, savukārt gados vecāku cilvēku vidū (vecumā no 40-49 gadiem) tādu ir vēl mazāk - 4%.

Analizējot respondentu sniegtos datus, var arī secināt, ka sievietes salīdzinoši vairāk nekā vīrieši ik mēnesi uzkrājumiem novirza 6-10% no algas (18% sieviešu un tikai 5% vīriešu).

Aptaujā (OMD Snapshots) par Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu veidošanos piedalījās 909 respondenti Rīgā, Latvijas pilsētās un lauku reģionos. Aptauja veikta no 26. jūnija līdz 2. jūlijam.

 

 

Latvieši visvairāk apskauž Lembergu, Šķēli, Vīķi – Freibergu, Lindu Leen

Diena  07/17/08    Latvijā veikts pētījums, kurā noskaidrots, kam latvieši vēlētos līdzināties un ko apskauž. Pārliecinošs topa līderis ir Ventspils mērs Aivars Lembergs. Viņu apskauž bagātības un biznesa veiksmes, gan prāta un sakaru dēļ. Vienīgais, ko aptaujātie viņam nav piedēvējuši ir seksīgums un mūžīgā jaunība.

Šī topa autors ir žurnālists Lato Lapsa. Viņš stāsta, ka cilvēkiem netika doti atbilžu variantu. Virkne gara un domas gigantu tautas acīs vispār nav skaudības vērti, uz iegūtajiem aptaujas datiem Latvijas televīzijai norādīja žurnālists.

Aiz A.Lemberga seko Tautas partijas dibinātājs Andris Šķēle. Viņa dzīvi daļa cilvēku uzskata par nesalīdzināmi labāk izdevušos nekā savējo.

Trešajā vietā prāta spēju un sakaru ziņā ir Vaira Vīķe- Freiberga. Savukārt ceturtajā vietā – kurš tiek apskausts dažādu parametru dēļ – Raimonds Pauls.

Turpmākajās vietās ierindojies – politiķis Ainars Šlesers un finansists Valērijs Kargins, kurus cilvēki apskauž arī par nedabisku veiksmi biznesā.  Topā iekļuvis arī Einars Repše.

Par seksīgumu un mūžīgo jaunību aptaujas dalībnieki apskauž dziedātāju Laimu Vaikuli. Aiz viņas seko valsts prezidents Valdis Zatlers un politiķi Ivars Godmanis un Aigars Kalvītis.

Topu noslēdz un 12.vietā ierindota dziedātāja Linda Leen. Viņu latvieši apskauž par figūru.

 

 

Rimšēvičs: Pretinflācijas plāns ir nesis pirmos augļus

LETA  07/17/08    Pretinflācijas plāns ir nesis pirmos augļus un viencipara inflācijas rādītājs varētu tikt sasniegts nākamā gada vidū, šodien žurnālistus informēja Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Kā uzsver centrālās bankas vadītājs, ir sācies jauns tautsaimniecības attīstības posms.

"Pretinflācijas plāns ir nesis pirmos augļus - sagaidīts neliels inflācijas kritums. LB prognozē, ka decembrī inflācija varētu sasniegt 13%-14% līmeni, šā gada vidējo cenu pieaugumu prognozējot 16% līmenī. Pie viencipara inflācijas Latvija varētu nonākt nākamā gada vidū," sacīja Rimšēvičs.

Rimšēvičs tekošā konta deficītu šā gada beigās prognozē 15%-16% līmenī no iekšzemes kopprodukta (IKP).

"Pie lēnākas ekonomikas attīstības samazinās IKP pieauguma tempi. Šā gada IKP pieaugums būs 2,5%-2,7% līmenī. Prognozējam, ka kreditēšanas tempi varētu sasniegt 15%-16% pieaugumu. Uztrauc apstrādes rūpniecības zemie tempi, kas jau vairākus ceturkšņus rāda kritumu, kā arī zemā darba spēka produktivitāte, ko varētu atrisināt ar kvalificētu strādnieku iesaisti mūsu tautsaimniecībā," norāda Rimšēvičs.

Komentējot pieņemtos valsts budžeta grozījumus, LB prezidents norādīja, ka atkāpe no iepriekš plānotā 1% pārpalikuma padara apšaubāmu valsts politikas veidotāju spēju turēties pie solījumiem.

 

 

Eksperti: Nevar aicināt jauniešus atgriezties Latvijā, ja nav, ko piedāvāt

LETA  07/18/08    Aicinot no Latvijas aizbraukušos jauniešus atgriezties dzimtenē, jāapzinās un jādefinē, ko valsts var piedāvāt, lai viņus motivētu dzīvot un strādāt Latvijā - šī bija viena no atziņām šodien ekspertu diskusijā, kas norisinājās ciklā "Tautiešu mēnesis 2008".

Paneļdiskusijā "Ārpus Latvijas izglītību ieguvušo jauniešu iespējas Latvijas darba tirgū un valsts prioritātes attiecībā uz jaunajiem speciālistiem" Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes speciāliste Ligita Ļūmane atzina, ka ir bijuši gadījumi, kad jaunietis, atgriežoties Latvijā un kādu laiku šeit dzīvojot, vēlāk tomēr atgriežas mītnes zemē. Kā galveno problēmu Ļūmane nosauca nepietiekamu darba samaksu. Tāpat repatrianti bieži saskaras ar dzīvesvietas problēmu - viņi ierodas Latvijā, bet nav, kur dzīvot. Valsts tiem, kas izbraukuši līdz 1990.gada 4.maijam, kādu laiku izmaksā nelielu pabalstu.

Diskusijā izkristalizējās atziņa, ka jaunieši nereti uzreiz vēlas saņemt augstu, bet savai pieredzei neatbilstošu atalgojumu. Personāla atlases uzņēmuma "CV Online" pārstāve Marija Maijere pastāstīja, ka darba devējiem tomēr svarīgāka par diploma prestižu ir potenciālā darbinieka pieredze. Tie, kuri pēc mācībām ārzemēs atgriezušies strādāt Latvijā, uzreiz vēlas saņemt augstu atalgojumu. Savukārt darba devējs raugās skeptiski, jo, pirmkārt, šim cilvēkam nav darba pieredzes, otrkārt, pārbraukušais, iespējams, pietiekami nezina pašreizējo situāciju valstī.

Eksperti norādīja, ka jauniešiem, kuri izskolojušies ārzemēs un atgriežas Latvijā strādāt, uzreiz nevajadzētu izvirzīt augstas prasības - jāsāk ar mazumiņu, bet laika gaitā, parādot un pierādot sevi, ir lielas iespējas karjeras izaugsmei.

Akadēmiskās informācijas centra pārstāve Baiba Ramiņa pastāstīja, ka lielākoties ārzemēs iegūtie diplomi Latvijā tiek atzīti, kārtību nosaka Lisabonas konvencija. Kā skaidroja Ramiņa, galvenais princips ir: ja, piemēram, ar attiecīgu vidusskolas atestātu jaunietis var stāties augstskolā savā mītnes zemē, tad tas būs iespējams arī Latvijā.

Pagaidām nenoregulēta ir kārtība, kā Latvijā mācības var turpināt tie bērni, kuri savā mītnes zemē skolojas latviešu skolās. Kā skaidroja eksperti, visbiežāk šādi gadījumi tiek izskatīti individuāli, vērtējot bērna atzīmes un zināšanas. Tāpat daudzi skolotāji ir pretimnākoši un sniedz privātas konsultācijas, pieredzē dalījās diskusijas dalībnieki.

Diskusijā tika secināts, ka ir ļoti svarīgi, lai paši izbraukušie būtu aktīvi, uzrunātu Latvijas institūcijas un stāstītu par savām vajadzībām. "Kamēr izbraukušie tautieši nerunā, neviens šeit, Latvijā, nevar zināt, kas latviešiem ārzemēs ir vajadzīgs un kā mēs varam palīdzēt. Nedodiet mums mieru un mēs strādāsim un pildīsim savus pienākumus," skaidroja Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Vineta Ernstsone.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāve Ļūmane pastāstīja, ka repatrianti ir ļoti dažādi - kāds Latvijā atgriežas optimistiski noskaņots un gatavs pieņemt situāciju, kāda tā ir, savukārt citi ir ļoti kritiski noskaņoti un apgalvo, ka "šeit viss ir slikti". Tomēr latvieši vienmēr ir atvērti un gatavi palīdzēt, uzsvēra Ļūmane, nepiekrītot tradicionālajam tipiskā latvieša raksturojumam - skops un skaudīgs. "Mana pieredze rāda, ka patiesībā, ja latvieti uzrunā, mēs nesavtīgi esam gatavi palīdzēt," norādīja Ļūmane.

Savukārt Biznesa vadības koledžas pārstāve Ineta Kristovska pauda uzskatu, ka latviešus nevar dalīt ārzemju latviešos un Latvijas latviešos. "Mūsu ir maz, un mēs nedrīkstam šķelt savu nāciju," uzsvēra Kirstovska, norādot, ka ir vērts cīnīties par katru latvieti.

Diskusiju vēroja un tajā iesaistījās arī ārzemju latvieši. Eksperti atbildēja uz viņu jautājumiem, deva vērtīgus padomus, kā arī sniedza nepieciešamo informāciju, lai interesējošais jautājums tiktu atrisināts.

Ekspertu diskusija bija viens no pēdējiem "Tautiešu mēneša 2008" pasākumiem. Šovakar plkst.19 Rīgas Latviešu biedrības namā notiks noslēguma pasākums, kurā uzstāsies arī leģendārā grupa "Čikāgas piecīši".

 

 

Kartupeli pasludina par gada produktu Latvijā

LETA  07/18/08    Šodien zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (ZZS) Ogres rajona Madlienas pagasta zemnieku saimniecībā "Galiņi" pasludināja 2008.gadu par kartupeļu gadu Latvijā un kartupeli - par gada produktu.

ANO šo gadu jau ir pasludinājusi par Starptautisko kartupeļu gadu, tā moto ir "Nenovērtētais dārgums", aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Solveiga Lazovska.

"Ar pirmo kartupeļu jaunās ražas novākšanas dienu "Galiņos" šodien pasludinu arī kartupeļu gadu Latvijā, savukārt kartupeli - par gada produktu. Līdz ar to arī Latvija pievienojas ANO iniciatīvai pievērst sabiedrības uzmanību šim vienkārši audzējamajam un katras ģimenes ikdienas ēdienkartē esošajam pierastajam laukaugam. Ne par velti kartupeli dēvē par otro maizi," savā uzrunā klātesošajiem uzsvēra Roze.

Savukārt zemnieku saimniecības "Galiņi" saimnieks Kārlis Strazdiņš izteica prieku par iespējām izmantot gan valsts, gan Eiropas Savienības atbalstu saimniecības attīstībā. "Vēlos uzsvērt, ka īpaši nozīmīgs ir SAPARD atbalsts, ar ko ieguvām "otro elpu" savā biznesā," norādīja Strazdiņš.

Pasākuma gaitā zemnieku saimniecībā "Galiņi" tika vākta šī gada pirmā kartupeļu raža, kas vēlāk tika arī sagatavota un degustēta. Saimniecības apskatē un kartupeļu novākšanā piedalījās lauksaimnieki - kartupeļu audzētāji no visas Latvijas.

Jau ziņots, ka ANO šo gadu pasludinājusi par Starptautisko kartupeļu gadu, jo ar šo kultūraugu var pabarot daudz pasaules iedzīvotājus, kuri cieš no pārtikas trūkuma. Kartupelim ir liela nozīme lauku cilvēku ikdienā, valstu ekonomikā un veselīgas pārtikas nodrošināšanā pasaules mērogā.

 

 

Eksperti: latvieši vēl nav izdzīvojuši materiālo vērtību kultu

Laura Šupstika, speciāli Dienai   07/18/08    Latvijā veikts pētījums, kurā noskaidrots, kam Latvijas iedzīvotāji vēlētos līdzināties un ko apskauž. Pārliecinošs topa līderis ir Ventspils mērs Aivars Lembergs. Viņu apskauž bagātības un biznesa veiksmes, gan prāta un sakaru dēļ. Vienīgais, ko aptaujātie viņam nav piedēvējuši ir seksīgums un mūžīgā jaunība.

Viens no aptaujas veidotājiem žurnālists Lato Lapsa stāsta, ka cilvēkiem netika doti atbilžu varianti. Virkne gara un domas gigantu tautas acīs vispār nav skaudības vērti, uz iegūtajiem aptaujas datiem Latvijas televīzijai norādīja žurnālists. Pētījumu veicis SKDS.

Aiz A.Lemberga seko Tautas partijas dibinātājs Andris Šķēle. Viņa dzīvi daļa cilvēku uzskata par nesalīdzināmi labāk izdevušos nekā savējo.

Trešajā vietā prāta spēju un sakaru ziņā ir Vaira Vīķe- Freiberga. Savukārt ceturtajā vietā – kurš tiek apskausts dažādu parametru dēļ – Raimonds Pauls.

Turpmākajās vietās ierindojies – politiķis Ainars Šlesers un finansists Valērijs Kargins, kurus cilvēki apskauž arī par nedabisku veiksmi biznesā.  Topā iekļuvis arī Einars Repše.

Par seksīgumu un mūžīgo jaunību aptaujas dalībnieki apskauž dziedātāju Laimu Vaikuli. Aiz viņas topā seko valsts prezidents Valdis Zatlers un politiķi Ivars Godmanis un Aigars Kalvītis.

Topu noslēdz un 12.vietā ierindota dziedātāja Linda Leen. Viņu latvieši apskauž par figūru.

Klāvs Sedlenieks, sociālantropologs

Pirmajās vietās ir politiķi, jo rakstnieki, filozofi un citi intelektuāļi neko no latviešiem būtiskajām vērtībām nav sasnieguši. Līdzko kādam būs māja Puzē vai Mākoņos, tad arī viņi iegūs vērtību.

Vidējā latvieša vērtības ir “uz āru” parādāmās materiālās vērtības. Vīrietim tā ir māja, suns un skaista sieva, sievietei – māja, suns un bagāts vīrs.

Latviešu vērtības ir tie cilvēki, kuri ar vienalga kādiem līdzekļiem nonāk pie ekonomiskās un varas virsotnes, un viņu intelektuālās spējas nav svarīgas. Vienmēr esmu teicis, ka Latvija ir vistālāk uz ziemeļiem novietotā Āfrikas valsts, jo tur šīs vērtības ir līdzīgas.

Lembergs un Šķēle ir Latvijas sabiedrības ideāls, bet šeit ir paradokss. Daudziem latviešiem viņi nepatīk, bet tajā pašā laikā viņi viņus apskauž. Latviešiem ir grūta dzīve - reizē ienīst un apskaust.

Vita Zelče, LU asociētā profesore

Šādi rezultāti ir tādēļ, ka Latvijā ir patērētājsabiedrība. Mēs vēl neesam izdzīvojuši materiālo vērtību kultu, tāpēc sabiedrībā tieši materiālās vērtības tiek kultivētas. Medijos dominē stāsti par cilvēku dzīvi, kur galvenais ir, kas viņiem pieder, kā viņi izskatās. Materiālās vērtības ir iedzīvotāju vērtību mēraukla. Mēs nezinām nevienu latviešu rakstnieku, kurš būtu nopelnījis miljonu honorāru, turpretī mēs zinām daudz bagātu politiķu.

Kopējā tendence šobrīd ir, ka cilvēki strauji vēlas iegūt slavu un mantu. Arī valsts līmenī slava un panākumi nomāc intelektu. To pierāda atšķirīgās prēmijas, ko valsts izmaksā par dažādiem sasniegumiem. Kordiriģentiem izmaksātās prēmijas diemžēl nekonkurē ar sportistiem izmaksātajām, un tas nozīmē, ka intelekts nav tā vērtība, uz kuru tiecamies.

Arnis Kaktiņš, SKDS direktors

Liela daļa aptaujāto nevarēja norādīt konkrētas personas, kam gribētu līdzināties vai ko apskauž, savukārt tā sabiedrības daļa, kas tomēr varēja nosaukt, izcēla ar oligarhiem asociētus simbolus. Tas parāda, ka sabiedrībā svarīgas ir materiālās vērtības, un fiziskā bagātība kotējas augstāk par gara mantām.

Apskaustāko un veiksmīgāko vidū pārsvarā ir tie cilvēki, par kuriem bieži raksta dzeltenajā presē, un tas parāda, cik liela ir šo mediju ietekme uz sabiedrisko domu, sabiedrības vērtībām un ideāliem.

 

 

Laikraksts: Latvijā dārgākā pārtika 11 ES valstu vidū

DELFI  07/22/08    Vienpadsmit Eiropas Savienības (ES) valstu vidū Latvijā ir visdārgākais piens, milti, cukurs un eļļa, atsaucoties uz Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošu informāciju, otrdien raksta "Neatkarīgā Rīta Avīze". Izņēmumi esot kāposti un degvīns, kas Latvijā esot lētāki.

Laikrakstā norādīts, ja Latvijas veikalos jūnija sākumā 3,5% litrs piena maksāja 66 santīmus, tad Prāgā to varēja nopirkt pat divas reizes lētāk. Latvijā piens maksā vairāk arī nekā virknē citu Eiropas pilsētu - Tallinā, Viļņā, Varšavā, Prāgā, Bratislavā, Budapeštā, Helsinkos, Berlīnē, Amsterdamā un Stokholmā.

Tāpat Latvijā visvairāk bijis jāmaksā par divu kilogramu miltu paku - 1,01 lats, kamēr Bratislavā - 67 santīmi. Dārgāks bijis arī cukurs, augu eļļa un pat šokolāde "Snickers".

Salīdzinot ar Tallinu un Viļņu, Rīgā ir arī dārgāks sviests, jogurts, vistas gaļa, burkāni, importēti tomāti, sīpoli, dzeltenā paprika, banāni, apelsīni, laša fileja, "Lipton Yellow Label Tea", "Corn Flakes" un "Marlboro" cigaretes.

Cenu apskati Eiropas pilsētās notiek divas reizes mēnesī.

 

 

Viedoklis: Krīze kā laimes lācis

Juris Paiders,  NRA  07/22/08    Parex indekss, kas ir vienīgais regulārais uzņēmējdarbības konfidences rādītājs un kas tiek apkopots no 2004. gada, uzrādījis vispesimistiskāko uzņēmēju attieksmi, kopš sākti novērojumi. Latvijas biznesu ir pārņēmis pesimisms, un tas dzīvo smagas krīzes gaidās, bet Latvijas ekonomikas nākotne izskatās drūmās krāsās. Kā bēdīgos rezultātus komentēja pašas aptaujas organizētāji, pesimisms tagad ir modē.

Taču, no otras puses, ļoti daudzi ir gaidījuši krīzi ar lielu nepacietību un lielām cerībām. Latvijas bizness jau ir izglītots un apguvis tirgus ekonomikas teoriju. Ekonomikas teorijā – kā dogmās – ir atziņas par to, ka krīzes ir ekonomikas atveseļošanās instruments. Krīzēs izdzīvo dzīvotspējīgie, krīzes piespiež samazināt izmaksas un padarīt efektīvāku ražošanu. Krīzes periodiski ir nepieciešamas, jo to laikā normalizējas uzpūstās darba algas, un deficīto pakalpojumu sniedzēji ir spiesti atkal lūgties klientiem, nevis diktēt klientiem savus noteikumus, kā tas ir parasts ekonomikas augšupejas laikā.

Gaidot krīzi laimes lāča izskatā, daudzi uzņēmēji atlika investīciju projektus, jo cerēja, ka, sākoties krīzei, celtniecības izmaksas samazināsies – celtnieki krīzes laikā pārtrauks pieprasīt lielākas algas un būs ar mieru strādāt par to pašu kā vecajos labajos pirmseiropas laikos.

Krīze tika gaidīta, lai atjaunotu dārdzības dēļ iesaldētos celtniecības projektus, jo šķita, ka krīze pārvērtīsies tādā kā biznesa leiputrijā, cietīs spekulanti, bet reālais sektors atvilks elpu.

Kā trāpīgi norādījis ģeniālais Gēte: "Jebkura teorija pelēka, tik dzīves koks ir vienmēr zaļš."

Lai cik zemi ir konfidences rādītāji Parex vai citos indeksos, celtniecības darbu izmaksas un arī celtnieku algas šogad turpina kāpumu (+27% pēc CSP ziņām) par spīti visām krīzēm gan nozarē, gan nekustamo īpašumu tirgū.

Aiz izmisuma Latvijas bizness ķēries pie pēdējā salmiņa. Tika izlobēts un pat panākts, ka Latvijas valdība pirmoreiz sāka vērienīgu valsts iestāžu darbinieku štatu samazināšanu. Tiek atlaisti 5% darbinieku. Izlutinātajiem ierēdņiem, pēc projekta autoru domām, vajadzēja tūdaļ pat mesties darba tirgū un atgriezties pie virpām un katliem uz Īriju aizbraukušo laimes meklētāju vietā. Taču – ak vai! Atlaisto ierēdņu bari nesteidz sākt mēzt atejas vai slaucīt ielas. Jo atlaišana notiek uz papīra, likvidējot neaizpildītās vakances. Tāpat arī cerības, ka visi atlaistie ierēdņi tagad metīsies pie virpas, ir veltas. Vispirms – valsts iestādes ir nomaksājušas visus nodokļus par atlaistajiem, un tas nozīmē, ka darbu zaudējušajiem līdz ar kompensāciju vēl deviņus mēnešus var tikt maksāts bezdarbnieka pabalsts. Bet pa šo laiku vai nu krīze beigsies, vai atlaistie atradīs saviem talantiem un ambīcijām atbilstošu darbu tīrākās nozarēs.

Lai kāda būtu krīze, bezdarba līmenis vēl nav sasniedzis 2007. gada vidus līmeni. Tas, ko gaidīja no ekonomikas grāmatām, nav iestājies. Oficiālais reģistrētais bezdarbs tik un tā turpina samazināties (5,8% pagājušā gada jūnijā un 4,9% šā gada jūnijā).

Krīze, vismaz pagaidām, neatgādina lielās depresijas laiku ASV 1930. gadā. Laimes lācis, kuru tā gaidīja Latvijas bizness, nav atnācis. Ir tikai problēmas, ka daudziem ienākumi ir par maziem un ražotne ir jāslēdz, bet savukārt nav izstājušies solītie labumi. Celtnieku nekaunība nav mazinājusies, bet celtnieku algas turpina kāpt. Kāpēc ekonomikas likumi nestrādā – man jautāja viens no uzņēmējiem, kas ar eiforiju gaidīja krīzes sākumu. Es atbildēju: vienā ūdenī divreiz iekāpt nevar. Jebkura teorija pelēka, tik dzīves koks ir vienmēr zaļš.

Latvija nav izolēta sala. Vismaz kopš Latvija iestājusies ES. Algas celtniecībā (un vēl daudzās citās internacionalizētās jomās) nosaka nevis iekšējais Latvijas tirgus pieprasījums un piedāvājums, bet gan alternatīvo izmaksu princips. Proti – algu lielums elektriķim, IT speciālistiem utt. tiek noteikts atbilstoši tam, par cik lielu ikmēneša naudas summu speciālists ir ar mieru palikt Latvijā, nevis izvēlas aizbraukt uz Angliju (vai Somiju), lai dzīvotu spartiskos apstākļos, bet pelnītu vairākus tūkstošus mēnesī.

Krīze Latvijas biznesam laimes lāča vietā draud pārvērsties par rūgtu biķeri, kad ienākumi samazināsies, bet gaidītie labumi tā arī neiestāsies.

Latvijas uzņēmējiem ir tikai viena alternatīva – iemācīties strādāt Eiropas konkurences apstākļos, nevis žēloties un nolādēt to brīdi, kad bizness izlēma atbalstīt Latvijas iestāšanos ES.

 

 

Laikraksts: darbaspēks Latvijā ir lētāks nekā Krievijā

DELFI  07/24/08    Galvenā Latvijas tirgus priekšrocība, kas piesaista Krievijas investorus, ir darbaspēks: tas ir lētāks un ar augstāku darba ražīgumu nekā Krievijā, intervijā laikrakstam "Biznes & Baltija" paudis Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīcas (RER) valdes priekšsēdētājs Grigorijs Uspenskis.

"Dīvainā kārtā Latvijas darbaspēks nu jau ir lētāks nekā Krievijā. Turklāt darba ražīgums ir daudz augstāks," laikrakstam paudis Uspenskis, norādot, ka tā ir tāpēc, ka Latvijā darbinieki daudz atbildīgāk izturās pret saviem pienākumiem.

RER valdes priekšsēdētājs gan atzina laikrakstam, ka pastāv problēmas ar darbaspēku, piemēram, vidējais darbinieku vecums RER konstruktoru birojā un tehnoloģiskajās struktūrvienībās pārsniedz 50 gadus. To RER grasās risināt, jau tuvākajā laikā sākot sadarbību ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) jauno inženieru sagatavošanā.

Tāpat Uspenskis laikrakstam norādīja, ka atsevišķu, RER ražošanā nepieciešamu profesiju, speciālisti Latvijā netiek apmācīti, tāpēc tos nākas aicināt no ārvalstīm.

Uspenskis laikrakstam pastāstīja, ka šogad RER modernizācijā ieguldīti trīs miljoni eiro, bet līdz 2011. gadam paredzēts ieguldīt kopumā 30 miljonus eiro. Līdz 2011. gadam RER galvenais uzdevums ir diversificēt ražošanu, sākot asinhrono elektrovilcienu dzinēju ražošanu, kas ļautu uzņēmumam iziet Eiropas tirgū, kur šādi dzinēji tiek izmantoti nevien vilcieniem, bet arī metro un trolejbusiem.

 

 

 

Sadzīvē, kultūrā un izglītībā...

 

 

 

Latvijā izplatītākās narkotikas – amfetamīns un 'zālīte'

DELFI  07/11/08    atvijas nelegālajā narkotisko vielu apritē joprojām visizplatītākie ir amfetamīna tipa stimulanti un kannabis grupas narkotiskās vielas, liecina Valsts policijas apkopotā informācija par pusgadu. VP rīcībā esošā informācija liecina, ka šāda tipa narkotikas izvēlas lielākoties jauni cilvēki un parasti tās ir vielas, ar kurām tiek uzsākta pastāvīga narkotiku lietošana.

Pateicoties tiesībsargājošo iestāžu aktivitātei, nelegālo narkotisko vielu apkarošanas jomā ir palielinājies atsavināto narkotisko vielu apjoms, kā arī tas liecina, ka šīs vielas ir ieņēmušas stabilu pozīciju nelegālajā narkotisko vielu apritē.

Joprojām palielinās atklāto noziedzīgo nodarījumu un fiksēto administratīvo pārkāpumu skaits, kas saistīti ar nelegālu narkotisko vielu apriti, liecina statistika.

Īpaša uzmanība pievērsta narkotisko un psihotropo vielu apkarošanai jauniešu vidū - tiek plānoti un veikti regulāri profilaktiskie reidi jauniešu atpūtas un izklaides vietās. Kopš šā gada sākuma VP darbinieki ir veikusi vairāk nekā 100 profilaktiskos reidus dažādās jauniešu iecienītās atpūtas vietās un dažādos masu izklaides pasākumos.

Tāpat prioritāte narkotiku nelegālās aprites apkarošanā ir cīņa ar narkotiku vairumtirgotājiem. Pastiprināta uzmanība pievērsta ar narkotiku nelegālo apriti saistīto organizēto noziedzīgo grupu un to dalībnieku aktivitāšu apzināšanai un izstrādei, cīņai ar narkotiku kontrabandu un tranzītu.

2008.gadā turpināta sadarbība narkotiku apkarošanas jomā nacionālajā un starptautiskajā līmenī, ka arī sadarbībā ar citu valstu tiesībaizsardzības institūcijām tika veikti pasākumi un vairākas sekmīgas starptautiskās operācijas attiecībā pret starptautiskām noziedzīgām grupām, kas nodarbojas ar narkotiku kontrabandu un tirdzniecību. Kopš šā gada sākuma ir aizturēti vairāki nopietni narkotiku vairumtirgotāji tādējādi pārtraucot vairākus nozīmīgus posmus kopējā narkotiku izplatīšanas ķēdē.

 

 

Šogad pieaudzis ar narkotikām saistīto noziegumu skaits

DELFI  07/11/08    Pirmajā pusgadā, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, valstī ievērojami palielinājies ar narkotisko un psihotropo vielu nelegālo apriti saistīto reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits, kas pēdējo sešu gadu laikā ir sasniedzis visaugstāko atzīmi. Atbilstoši Iekšlietu ministrijas Informācijas centra datiem, valstī reģistrēti 1032 noziedzīgie nodarījumi, kas ir par 52% vairāk nekā pērn pirmajā pusgadā.

No reģistrēto noziegumu skaita 25,4% ir saistīti ar narkotisko un psihotropo vielu realizāciju, 25,5% - ar narkotisko vielu iegādāšanos un glabāšanu un 46,8% - ar iegādāšanos un glabāšanu nelielos apmēros vai atkārtotu lietošanu bez ārsta nozīmējuma, liecina statistika.

Par noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar narkotisko un psihotropo vielu nelegālo apriti pie kriminālatbildības sauktas 546 personas, kas ir par 52% vairāk nekā pērn pirmajā pusgadā. No tām apmērām 2% ir personas vecumā līdz 18 gadiem, 13% - vecumā no 18-20 gadiem, 57 % - no 21-30 gadiem, 20% - no 31-40 gadiem un 8% - vecākas par 41 gadu.

Par dažādiem noziegumiem pie kriminālatbildības sauktas 334 personas, kuras izdarījušas noziegumus narkotisko vai psihotropo vielu reibuma stāvoklī.

Izskatot ar narkotiku nelegālo apriti saistīto noziedzīgo nodarījumu izplatību Latvijas teritorijā, redzams, ka lielākā to daļa ir reģistrēti galvaspilsētā un lielākajās republikas pilsētās.

2008.gadā salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, palielinājies ar narkotiku nelegālo apriti saistīto reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits Rīgas, Daugavpils, Jūrmalas un Liepājas pilsētās, Rēzeknes, Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Gulbenes, Jēkabpils, Krāslavas, Kuldīgas, Limbažum, Madonas, Ogres, Preiļu, Rīgas, Saldus, Talsu, Tukuma, un Valmieras rajonos

Gada pirmajā pusgadā ar narkotikām saistīti noziedzīgie nodarījumi vispār nav reģistrēti tikai Valkas rajonā.

Šā gada sešos mēnešos, salīdzinājumā ar tādu pašu laika posmu 2007.gadā, par 14,3% samazinājies aizturēto personu skaits, kuras vadījušas transporta līdzekļus narkotisko vai psihotropo vielu reibuma stāvoklī.

Gada pirmajā pusgadā Latvijas tiesībsargājošās institūcijas ilgstoša un nopietna izmeklēšanas darba un operatīvo pasākumu rezultātā pārtrauca un ierobežoja vairāku nozīmīgu organizēto noziedzīgo grupu darbību, aizturēja to dalībniekus un veica ievērojamas narkotisko vielu izņemšanas.

Rezultātā, 2008.gada sešos mēnešos pēc Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes sniegtajiem datiem, salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, palielinājies no nelegālās aprites izņemtā hašiša, metamfetamīna un narkotisko un psihotropo vielu saturošo medicīnisko preparātu daudzums. Neskatoties uz to, ka samazinājies izņemtā amfetamīna un "ekstazī" tablešu daudzums, šī tipa narkotikas kā arī marihuāna joprojām ieņem vadošo vietu lietotāju vidū.

 

 

Nacionālajā bibliotēkā vairāk sāk lasīt izdevumus angļu, mazāk - krievu valodā

LETA  07/13/08    Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājumā šā gada sākumā bija 4 072 188 vienības 60 dažādās valodās, pastāstīja LNB sabiedrisko attiecību vadītāja Ilze Egle.

Analizējot kopējo izsniegumu pa valodām pēdējo četru gadu laikā, bibliotēkas darbinieki novērojuši tendenci, ka puse no izsnieguma ir izdevumi latviešu valodā, ceturtā daļa - krievu valodā un piektā daļa - angļu valodā.

Savukārt, ja salīdzina ar 2003.gadu, redzams, ka pakāpeniski samazinājies izsniegums krievu valodā, bet pieaudzis izsniegums angļu valodā, pastāstīja Egle.

2 010 301 jeb 49% LNB krājuma ir grāmatas, 835 354 jeb 20% - periodiskie izdevumi, 20 307 jeb 0,5% - kartes un kartogrāfiskie izdevumi, 216 720 jeb 5% - attēlizdevumi, 23 378 jeb 0,5% - rokraksti, 218 505 jeb 5% - notis, 63 716 jeb 2% - audiovizuālie materiāli, 566 562 jeb 14% - sīkiespieddarbi, bibliotēkas krājumā ir arī 1900 elektroniskie izdevumi un 115 395 mikroafišas un mikrofilmas.

23% no LNB krājuma ir latviešu valodā, 37% - krievu valodā, 9% - angļu, vācu, franču valodā, 2% - citās valodās, bet 29% krājuma vienību pa valodām netiek iedalīti.

2007.gadā LNB krājumu papildinājuši 57 419 jaunieguvumi, no tiem 50% bija latviešu valodā, 12% - krievu valodā, 13% - angļu valodā, 3% - vācu valodā, 0,2% - franču valodā un 1,8% - citās valodās.

Laikā no 1989. līdz 2004.gadam LNB ir norakstītas 2 273 609 krājuma vienības, tajā skaitā 742 012 grāmatas.

Kā apgalvoja Egle, no 1 956 278 norakstītajām krājuma vienībām krievu valodā vairāk nekā 500 000 ir autoreferāti, 56 000 instruktīvo materiālu un tamlīdzīgi sīkiespieddarbi, vairāk nekā 11 000 brošūru, vairāk nekā 400 000 periodikas vienību, pārsvarā bijušo PSRS republiku izdevumi. Starp norakstītajiem izdevumiem liels īpatsvars bijis dubletēm, atkārtotiem izdevumiem, novecojušai mācību, medicīnas un tehniskajai literatūrai. Katrs potenciāli norakstāmais izdevums tiekot vērtēts individuāli. Vidēji pēdējos gados ir norakstīts ap 3000-5000 grāmatu, galvenokārt krievu valodā.

Visi izdevumi, kas varētu būt interesanti citām Latvijas bibliotēkām, tiek novirzīti uz Brīvpieejas apmaiņas fondu. Tas ir apmēram 15 000 vienību liels krājums, kurā ikviens Latvijā reģistrētas bibliotēkas pārstāvis var atnākt un izvēlēties savas bibliotēkas krājumam nepieciešamo bez atlīdzības.

Līdz 2004.gadam tādā veidā Latvijas bibliotēkām vidēji tika nodots ap 10 000 vienībām gadā. Pēdējos gados skaits ir samazinājies līdz 4000 gadā, jo bibliotēku iespējas iegādāties jaunu literatūru kopumā uzlabojas. Pārsvarā šo iespēju izmanto nelielas publiskās bibliotēkas no Latvijas rajoniem.

90.gadu sākumā bija mēģinājums LNB telpās atvērt grāmatu veikaliņu, kur par ļoti simbolisku samaksu varēja iegādāties no bibliotēkas krājuma izslēgtās grāmatas. Interese bijusi ļoti maza, bet veikaliņa uzturēšana prasījusi gan telpas, gan darba spēku, ieguldītie līdzekļi neatmaksājās pat daļēji, apgalvoja LNB pārstāve.

 

 

Šogad slēgtas četras skolas

LETA  07/14/08    Patlaban Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir saskaņojusi trīs pašvaldību lēmumus par četru skolu slēgšanu.

Ar šī gada 1.jūliju tiek slēgta Madonas rajona Ošupes pamatskola, Tukuma rajona Pienavas sākumskola un K.Barona pamatskola, bet ar 30.jūniju - Gulbenes rajona Stradu pamatskola, aģentūru LETA informēja IZM Komunikācijas nodaļā.

IZM saskaņojusi arī Ludzas rajona Lauderu pagasta pirmsskolas izglītības iestādes slēgšanu ar šī gada 1.jūniju.

Saskaņoti arī lēmumi par trīs izglītības iestāžu reorganizāciju - ir apvienota Smiltenes pilsētas pirmsskolas izglītības iestāde "Vālodzīte" un Smiltenes 2.pirmsskolas izglītības iestāde, apvienota Pļaviņu vidusskola un M.Brimmbergas Pļaviņu vidusskola. Savukārt Rojupes sākumskola reorganizēta par Rojupes pirmsskolas izglītības iestādi.

IZM nepieņem lēmumu par izglītības iestāžu reorganizēšanu, likvidēšanu vai dibināšanu. Lēmumu pieņem pašvaldība, izvērtējot esošo situāciju, nākotnes prognozes un budžeta iespējas, uzsver IZM.

Izglītības likums nosaka pašvaldību kompetenci izglītībā. Katrai pašvaldībai ir pienākums savā administratīvajā teritorijā dzīvojošajiem bērniem nodrošināt iespēju iegūt pirmsskolas izglītību un pamatizglītību bērna dzīvesvietai tuvākajā mācību iestādē, nodrošināt jauniešiem iespēju iegūt vidējo izglītību, kā arī nodrošināt iespēju īstenot interešu izglītību un atbalstīt ārpusstundu pasākumus, arī bērnu nometnes.

Lai nodrošinātu savā administratīvajā teritorijā dzīvojošajiem bērniem iespēju apmeklēt izglītības iestādi pēc brīvas izvēles, pašvaldība atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai slēdz līgumus un piedalās to pašvaldību izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumu finansēšanā, kuru pārziņā esošajās izglītības iestādēs mācās tās administratīvajā teritorijā dzīvojošie bērni.

Rajona pašvaldība, saskaņojot ar IZM, dibina, reorganizē un likvidē internātskolas, speciālās izglītības iestādes un klases bērniem ar speciālām vajadzībām, profesionālās izglītības iestādes un interešu izglītības iestādes, izņemot valsts un privātās izglītības iestādes. Rajona pašvaldības dibinātās izglītības iestādes ir tās pārziņā.

Savukārt vietējā pašvaldība, saskaņojot ar IZM, dibina, reorganizē un likvidē pirmsskolas izglītības iestādes, sākumskolas, pamatskolas, vidusskolas, bet, saskaņojot ar IZM vai attiecīgās nozares ministriju un IZM, dibina, reorganizē un likvidē profesionālās ievirzes izglītības iestādes. Tāpat vietējā pašvaldība nodrošina savā administratīvajā teritorijā dzīvojošos izglītības vecumu sasniegušos bērnus ar vietām izglītības iestādēs pirmsskolas izglītības, vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības iegūšanai.

Likumā noteikts, ka valsts izglītības iestādes dibina, reorganizē un likvidē Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra vai citas nozares ministra priekšlikuma. Pašvaldību izglītības iestādes dibina, reorganizē un likvidē pašvaldības, saskaņojot ar IZM vai attiecīgās nozares ministriju un IZM.

Savukārt privātās izglītības iestādes dibina, reorganizē un likvidē juridiskās un fiziskās personas. Valsts un pašvaldības var piedalīties privāto uzņēmumu dibināšanā.

Pagaidām IZM neprognozē, cik skolas varētu tikt likvidētas vai reorganizētas līdz jaunā mācību gada sākumam, jo par skolu tīkla attīstību savā teritorijā lemj katra pašvaldība pati, lēmumu projektu iesniedzot saskaņošanai IZM, pievienojot detalizētu situācijas izklāstu un argumentētu pamatojumu, kāpēc pašvaldība skolu nolēmusi slēgt un kā tiks nodrošināta izglītība pašvaldības teritorijā dzīvojošiem bērniem.

2007.gadā tika slēgtas desmit skolas, 2006.gadā - septiņas, bet 2005.gadā tika slēgtas sešas skolas.

 

 

IZM: Mūzika vidusskolās arī turpmāk nebūs obligāta

Vita Dreijere,  Diena  07/14/08    Valsts prezidenta Valda Zatlera Dziesmu svētku noslēguma koncertā paustais aicinājums jau šogad skolu programmā kā obligātu iekļaut dziedāšanu netiks piepildīts. Par to, ka skolēniem arī turpmāk būšot izvēle — dziedāt vai nē, liecina par valsts vispārējās izglītības jomu atbildīgo amatpersonu Dienai teiktais.

Pašlaik mūzika kā obligāti apgūstams mācību priekšmets noteikta 1.—9.klašu skolēniem, atsevišķas vispārizglītojošās skolas iespēju mācīties mūziku piedāvā arī vidusskolēniem. Taču vairākus gadus laiku pa laikam uzvirmo diskusija par mūziku kā obligātu mācību priekšmetu vidusskolās, kā arī obligātu kora nodarbību noteikšanu pamatskolniekiem.

Vēl pirms gada izglītības politikas veidotāji bija pavisam tuvu iespējai ieviest mūziku kā obligātu mācību priekšmetu arī vidusskolās, taču par to saņēma asu izglītības iestāžu vadītāju kritiku, kuri vērsa uzmanību uz to, ka skolām nav piemērotas materiāltehniskās bāzes, trūkst pedagogu, lai mūziku mācītu arī vidusskolas klasēs. Tāpēc tika pieņemts kompromiss paredzēt vidusskolniekiem izvēli starp mūziku un vizuālo mākslu. Izglītības satura un eksaminācijas centra vadītāja vietnieks izglītības satura jautājumos Imants Vasmanis gan nenoliedz, ka pats uzskata — mūzikai kaut nelielā apjomā jābūt obligātai arī vidusskolās, taču «reālā dzīve ir reālā dzīve».

Atbildīgās amatpersonas gan skeptiski izturas pret obligātām kora nodarbībām. I.Vasmanis norāda, ka vispirms jāsaprot, vai no tā, ka visiem skolēniem būs jādzied korī, tiktu sasniegts kāds labums, jo «koris tomēr ir sava izlase». Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas Vispārējās izglītības departamenta direktora vietnieks Artūrs Skrastiņš uzsver, ka korim nav jābūt obligātam, taču mūzikas stundu metodika jāmaina, lai ik stundu vismaz nedaudz visi skolēni «var padziedāt».

 

 

Pabeigta svētvietas izveide Lestenē

Ausma Viļķina, Latvijas Avīze    07/14/08    Vakar Lestenes Brāļu kapos ar piemiņas un pateicības plāksnes atklāšanu cilvēkiem, kuri ar ziedojumiem un praktisku darbu palīdzēja ierīkot latviešu leģionāru atdusas un piemiņas vietu, noslēdzās šī piemiņas memoriāla būvniecības un labiekārtošanas pēdējais posms.

Memoriāls izveidots pie Lestenes baznīcas. Kapsētas sienu granīta plāksnēs iegravēti ap 18 000 latviešu karavīru vārdi, bet kapsētas svētītajā zemē ir apbedītas vai pārapbedītas 1020 par savu tēvzemi kritušo latviešu karavīru mirstīgās atliekas. No Amerikas Savienotajām Valstīm uz Lesteni atbraukušais Vispasaules organizācijas "Daugavas vanagi" pārstāvis Juris Augusts savā uzrunā aicināja iegaumēt marmora plāksnēs iegravēto kritušo leģionāru biogrāfijas datus: tie galvenokārt bija jaunieši, pat bērni, kuriem tolaik vēl vajadzēja sēdēt augstskolas vai skolas solā.

Pateicības plāksnes atklāšanu, kritušo un vēl dzīvo latviešu leģionāru godināšanu kupli pagodināja augstas Latvijas valsts amatpersonas, tostarp Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze, vairāki Saeimas deputāti un politisko partiju pārstāvji, kā arī Eiropas Parlamenta deputāts Ģirts Valdis Kristovskis. Aizsardzības ministru Vinetu Veldri pārstāvēja Nacionālo bruņoto spēku viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots, bet Bruņotos spēkus – ģenerālis Juris Vectirāns. Savukārt tagadējais Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers savu atzinību apliecināja atsūtītajā telegrammā. Klātesošo vidū bija arī eksprezidents Guntis Ulmanis.

Ar memoriāla ierīkošanu saistītos darbus koordinē un vada jau 1998. gadā nodibinātais Kurzemes Brāļu kapu fonds (KBKF), kura pirmais priekšsēdētājs bija nu jau aizsaulē aizgājušais Latvijas Nacionālo karavīru biedrības (LNKB) vadītājs Nikolajs Romanovskis. Tagadējais LNKB un KBKF priekšsēdētājs Edgars Skreija uzsvēra, ka svētvietas izveidošana gan ir pabeigta, bet tas nenozīmē, ka pabeigta arī kritušo latviešu karavīru pārapbedīšana, tā turpināsies. Uz ļoti daudzām pārapbedīto leģionāru kapu plāksnēm rakstīts "Nezināms", taču arī uz tām gulst ziedi un cilvēki to priekšā noliec galvas. Tieši tā vakar darīja pie nezināma kareivja kapa plāksnes sastaptas divas kundzes – Astrīda Gūte un Ināra Neimane. Viņas stāstīja: "Kad 1945. gada 15. maijā kā pusaugu meitenes no pagaidu dzīves vietas atgriezāmies Lestenē, tepat baznīcas tuvumā uz ceļa gulēja kritušie karavīri. Latviešu leģionārs bija ieķēries zirga krēpēs, blakus viņam gulēja vācieši, un turpat arī krievs. Nekad neaizmirsīsim to drausmīgo skatu. Neatceramies arī citu tik auglīgu pavasari. 15. maijā zāle bija izaugusi līdz ceļiem. Tā bija barojusies no cilvēku asinīm."

 

 

Augšā ceļam Gaismas pili

Dace Kokareviča, Latvijas Avīze    07/14/08    Ar saviļņojošu noslēguma koncertu un grandiozu tautas sadziedāšanos līdz pulksten pieciem rītā Mežaparka lielajā estrādē izskanējuši Dziesmu svētki, kuros spilgti izjutām vienotības apziņu – esmu tautas, dziesmas un gaismas daļa.

Kad sestdien pirms noslēguma koncerta Mežaparkā apjautājos koristiem par noskaņojumu, pieredzējušie dziedātāji uzsvēra: repertuāra izvēle šoreiz ir veiksmīgāka nekā iepriekšējos svētkos. Debitanti vienkārši sajūsminājās: "Jauki itin viss!"

"Dziesmas kļūst arvien sarežģītākas, un tieši tas ir interesanti," vērtēja Cēsu pils kora dalībniece Līga Puriņa, kurai šie ir trešie Dziesmu svētki."Ir labi, ka jaundarbi mijas ar klasiskajām vērtībām. Man patīk saspringt, lai iemācītos ko jaunu, – jo vairāk piestrādā, jo foršāk!"

Kori varēja izvēlēties – mācīties piecas grūtākās dziesmas vai ne un atbilstīgi tam arī izvietoti estrādē – tie, kuri izpilda visas, stāv vidū, bet pārējie malās.

"Svētki tehniski un organizatoriski sarīkoti labi un pārdomāti," atzina vairākums aptaujāto. VEF kultūras nama jauktā kora "Teika" dalībniece Lūcija Rubule gan atzīmēja, ka estrādē dziedātāji jūtas pārāk saspiesti: "Mežaparka estrāde esot paredzēta deviņiem tūkstošiem dziedātāju, bet noslēguma koncertā esam divpadsmit tūkstoši, raženākām sievām grūti elpu ievilkt. Par to jau pirms trim gadiem mūs vajadzēja brīdināt un "nolikt uz diētas"!"

Kad pēcpusdienas stipro lietusgāžu dēļ ar pusstundas kavēšanos sākās Noslēguma koncerts, šķita, ka nosebošanās un varbūt jau dziedātāju paguruma dēļ liriskās, niansētās dziesmas – Jāzepa Mediņa "Vasaras vakars" un Jāzepa Vītola "Ar kristālspodriem stariem" – skanēja klusi, it kā nepārliecinoši, un skatītāju aplausi bija skopi. Taču reizē ar Māra Sirmā diriģēto dziesmu "Lauztās priedes" kori bija mākslinieciskajā sniegumā atraisīti, koncerts arvien pieņēmās spēkā un skatītāji atsaucīgi dzīvoja līdzi, "Bēdu manu, lielu bēdu" sākot dziedāt arī paši. Visi dalībnieki uzgavilēja goda diriģentiem Terēzijai Brokai, Ausmai Derkēvicai, Imantam un Gido Kokariem, Jānim Dūmiņam, Paulam Kveldem un Robertam Zuikam (viņš savu 90 gadu jubileju svinēja jau pēdējos Skolēnu dziesmu svētkos). Programmā sākotnēji nebija iekļauta Ausmas Derkēvicas diriģētā dziesma "Lokaties(i), mežu gali", bet, kad koru mīlētā diriģente uzkāpa tribīnē, bija jo skaidri redzams, ka par diriģentiem nevar sacīt "bijušais", jo viņi koru priekšā arvien ir iedvesmas spārnoti stalti un vareni tūkstošbalsu pavēlnieki.

Viens no koncerta aizkustinošākajiem akcentiem, liecinājums par latviešu atkal satikšanos pēc tautas likteņu pavērsieniem, bija dziesma "Pūt, vējiņi!" Imanta Ramiņa apdarē, ko diriģēja pats no Amerikas atbraukušais autors.

Valsts prezidents Valdis Zatlers savā svētku uzrunā aicināja jau šogad skolās kā obligāto priekšmetu bērniem mācīt dziedāšanu. Uz tādu soli sen ir mudinājuši skolu koru vadītāji, taču īsti nav tikuši sadzirdēti. Priecē tas, ka Mežaparkā kā 11., tā 12. jūlijā bija daudz jauniešu. "Dziesmu svētki ir modē!" secina koriste Līga Puriņa.

"Gadus divdesmit nebiju gājis uz Dziesmu svētkiem, bet nu atnācu, lai kārtīgi izdziedātos," teica skatītājs rīdzinieks Pēteris Silavs. Par to, lai koru un skatītāju sadziedāšanās pēc koncerta būtu jo skanīga, bija gādājusi arī būvkompānija "Merks", izdodot grāmatu "Mūsu dziesmas" un dāvinot to Noslēguma koncerta apmeklētājiem. Dziesmu vārdi bija arī īpašajā koncerta programmā.

"Jārīko Dziesmu svētki biežāk. Tad stiprināsies mūsu pašcieņa un Rīgā dzirdēs latviešu valodu," vakar rakstīja mūsu lasītājs "LA" interneta mājaslapā.

Nākamajos vispārējos Dziesmu svētkos tiksimies 2013. gadā, taču uz Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, cerams, posīsimies jau aiznākamvasar!

  

 

Viedoklis: Mēteļa efekts

Elita Veidemane,  NRA  07/15/08    Izrādās, Latvijā vēl ir lielpilsētas, kurās viena no galvenajām problēmām ir jautājums: kur likt laiku un pacietību nodzīvojušus pieminekļus? Aiztecējuši jau teju divi gadu desmiti, kopš Rīgā tika nokopts galvenais ļeņineklis, tāpat arī daudzās citās Latvijas pilsētās šie mākslas darbi pazuda kā pīļu mēsli slapjā zālē, taču Jēkabpilī vēl arvien notiek diskusijas par tēmu: ko iesākt ar proletariāta vadoņa atlējumu?

Ilgu laiku ļeņineklis esot stutējis gaisu bijušās Lauktehnikas teritorijā, pēc tam pārvietots uz kādas firmas plašajiem laukiem. Taču arī pēdējā atdusas vieta nebija mierpilna: krievu prese esot palaidusi baumas, ka vadoņa metālkalto tēlu jēkabpilieši gatavojoties iztirgot, tāpēc tā aizgādnis, Jēkabpils domes deputāts un pilsētas namu pārvaldes vadītājs Vladimirs Ždanoks, aktualizējis jautājumu par dārgā Iļjiča mūžīgu novietošanu – kaut kur. Ždanoks šo nepārvaramo vēlmi motivējis ar nodomu pievilināt ārzemju tūristus. Pēc viņa vārdiem – šim plāniņam pretojusies Jēkabpils muzeja direktore, jo šis piemineklis varētu būt "Latvijai nevēlamu spēku pulcēšanās vieta", turklāt šādi pieminekļi ir "politiski sensitīvs jautājums", un to esot pierādījusi Tallinas tā saucamā Aļošas piemērs (Neatkarīgā, 2008. gada 12. jūlijs).

Šādi vietēja mēroga ķīviņi par kaut kādu metāla ķēmu tā arī varētu palikt komunistiski noskaņotu lokālpatriotu sarunu tēmu lokā, neizspraucoties līdz visas Latvijas apspriešanai, ja vien... Ja vien tas viss būtu noticis, teiksim, pirms gadiem piecpadsmit. Toreiz vēl bija saprotams, ka par šādām tēmām galvu joprojām snaiksta dažādi interfrontes atbirumi, taču tagad... Tagad Vladimirs Ždanoks aicina uz diskusijām krievu nacionālo biedrību Rodņik, poļu biedrību Rodaci, Politiski represēto apvienības pārstāvjus.

Bet par ko, piedodiet, diskutēt? Diskusijas par padomju laika atribūtiku un mākslas darbiem beigušās jau pirms daudziem gadiem, un šodien ikvienam skaidrs, ka staigāt ar sirpi un āmuru uz bikšdibena vai pilsētas parciņā uzsliet Marksu un Engelsu, rociņās sadevušos, ir ne tikai bezgaumīgi – tas ir arī nelikumīgi. Protams, cita lieta, ja privātā nostūrī kāds īpatnis iekārto padomju laika muzeju, ievietojot tur visādus engelsus, staļinus, ļeņinus un citādus mūdžus, nemaz nerunājot par to laiku gimnastjorkām, graņonkām un bajāniem.

Kaut ko līdzīgu savulaik, 2005. gadā, mēģināja paveikt kuldīdznieks Meinards Mētelis. Viņš uz bijušā kolhoza Cīņa zemes plānoja izveidot padomju laiku muzeju, lai "jaunatne zina vēsturi un nepieļauj mūsu kļūdas" (Vakara Ziņas, 2005. gada 19. oktobris). Vai M. Mēteļa muzejs varētu būt līdzīgs Lietuvas Druskininku muzejam, kurā dižojas desmitiem padomju laika pieminekļu? M. Mētelis pirms trim gadiem uzskatīja, ka viņa muzejā tikšot likts uzsvars uz atceri, nevis komerciju.

Kāds liktenis piemeklējis Meinarda Mēteļa muzeju, mēs nezinām. Taču viņa darbība toreiz nešaubīgi bija efektīva kaut vai tāpēc, ka viņš vienīgais Latvijā mēģināja apkopot padomju rēgu gaitas, nedomājot par to, ko par šādām aktivitātēm teiks tā vai cita biedrība, krievu avīzes, Vladimirs Buzajevs, Tallinas Aļošas aizstāvji vai Krievijas vēstniecība.

Bet īpatnējā piesardzība, kas attiecībā uz ļeņinekli valda Jēkabpilī, liek domāt vēl par kādu lietu. Varbūt tas, ka revolūcijas vadonis netiek izkausēts vai pārdots gribētājiem, norāda uz tālredzību, sak, ja nāks vecie laiki atpakaļ, tad mēs pārmetīsim to mēteli uz otru pusi – uzliksim atpakaļ vadoņa pieminekli! Kamēr citas pilsētas ļeņinus pārkausējušas zvaniņos vai pārdevušas ārzemju biezajiem, tikmēr mēs, būdami pirmrindnieki, uzliksim to pieminekli atpakaļ. Tas tik būs efekts!

 

 

Vairāk nekā puse izceļojušo Latviju apmeklē reizi gadā

LETA  07/15/08    55,3% no Latvijas izceļojušo cilvēku savu tēvzemi apmeklē reizi gadā - tas noskaidrots pētījuma par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu interesi repatriēties uz Latviju aptaujā.

18% Latviju pametušo dzimto zemi apmeklē reizi trīs mēnešos, 13,3% - reizi trīs gados, bet 2,4% kopš aizbraukšanas Latvijā nav bijuši, par aptaujas rezultātiem informēja īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta sabiedrisko attiecību pārstāve Zane Lielķikute.

Atbildot uz jautājumu, kas izceļotājiem saistās ar Latviju un kas veido piederības sajūtu valstij, 84,9% respondentu atzinuši, ka tie ir draugi un ģimene, 63,2% nosaukuši dzimtenes jēdzienu, savukārt 54,3% minējuši Latvijas kultūru un vēsturi. 6% aptaujāto apgalvojuši, ka nejūtas piederīgi Latvijai.

88,9% norādījuši, ka regulāri sazvanās, sarakstās un tiekas ar draugiem un radiem, kas dzīvo Latvijā. 74,8% saikni ar Latviju uztur, lasot presi un informāciju internetā. 2,5% saikni ar Latviju neuztur.

39,8% aptaujāto atzinuši, ka nav domājuši par iespēju pārcelties atpakaļ uz Latviju. 26,1% ir domājis, bet ne tuvāko desmit gadu laikā. Tikai 4,7% aptaujāto apsvēruši iespēju Latvijā atgriezties tuvākā gada laikā. Visskeptiskāk uz iespēju atgriezties Latvijā raugās personas, kas vecākas par 60 gadiem.

Kā galveno šķērsli repatriācijai uz Latviju lielākā daļa respondentu, proti, 91,9% nosauc valsts ekonomisko situāciju. Tāpat respondentus satrauc vecumdienu aprūpe, politiskā vide, darba iespējas, veselības aprūpe, valsts sociālo pabalstu un nodokļu politika, cilvēku savstarpējās attiecības, personīgā drošība. 10,6% aptaujāto par šķērsli nosaukuši arī valodas barjeru.

Minētā pētījuma projekts šodien tika prezentēts diskusijas laikā par aktuāliem dubultpilsonības jautājumiem. Pētījums vēl tiks precizēts, pastāstīja Lielķikute.

Aptaujas metodoloģijā tika izmantota izlases metode, izvēloties ārvalstīs dzīvojošās personas, kurām vismaz viens no vecākiem vai vecvecākiem ir latvietis vai lībietis. Tāpat tika aptaujāti gan organizāciju biedri, gan ārpus organizācijām esošie mērķa grupas pārstāvji. Aptaujā piedalījās arī personas, kurām ir radniecīgas saites ar latviešiem vai lībiešiem pirmajā paaudzē vai otrajā paaudzē. Aptaujāti tika gan ekonomiskie, gan politiskie emigranti.

Aptaujā piedalījās respondenti no Īrijas, Lielbritānijas, Amerikas Savienotajām Valstīm, Krievijas, Vācijas, Kanādas un Austrālijas. Aptaujā piedalījās 1003 respondenti.

 

 

Rīdzinieki neatbalsta Basteja bulvāra nosaukuma maiņu

LETA  07/16/08    Basteja bulvāra pārdēvēšanu Zigfrīda Annas Meierovica vārdā neatbalsta 79,2% rīdzinieku, liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS jūnijā veiktās aptaujas rezultāti.

Savu atbalstu Basteja bulvāra pārdēvēšanai pauda vien 6% respondentu, bet 14,7% pilsētas iedzīvotāju nebija viedokļa šajā jautājumā.

Atbalstu bulvāra pārdēvēšanai par Zigfrīda Annas Meierovica bulvāri biežāk norādīja respondenti, kuri vecāki par 55 gadiem, kā arī aptaujātie ar pamatizglītību un valsts sektorā strādājošie. Tomēr arī minētājās iedzīvotāju grupās Basteja bulvāra pārdēvēšanu atbalsta tikai aptuveni viena desmitā daļa no iedzīvotājiem.

No aptaujātajiem pilsētas iedzīvotājiem, kuri neatbalsta Basteja bulvāra pārdēvēšanu, 84,6% respondentu bija latvieši, savukārt 75,4% - cittautieši.

 

 

Eksaktos priekšmetus mācīs «pa jaunam»

Aisma Orupe, Žurnāls "Nedēļa"   07/17/08    Zinātņu un tehnoloģiju attīstība ir nesusi pārmaiņas tautsaimniecībā. Daudzas rūpniecības nozares vairs nav iedomājamas bez sarežģītu tehnoloģiju izmantošanas. Līdz ar to ļoti būtisks ir izglītots darbaspēks. Diemžēl, kā liecina statistikas dati – dabaszinātņu un matemātikas nozarē trūkst šo profesiju pārstāvju.

Latvijā no kopējā studentu skaita šos priekšmetus augstskolās mācās tikai 16,3% (Somijā šis skaitlis ir 36,8%), un tas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropas Savienības dalībvalstīs (jāteic gan, ka šī problēma ir aktuāla arī citur). Skaidrs, ka tāda situācija sev līdzi nes negatīvas sekas – daudzās nozarēs trūkst kvalificētu darbinieku. Turklāt augstskolu un tehnikumu pasniedzējiem nākas atzīt, ka to skolēnu, kas vēlas studēt "tehniskos priekšmetus", zināšanu līmenis ir neapmierinošs, kam par iemeslu ir jau pirmajā kursā diezgan lielais "atbirušo" skaits. Eksperti cēloņus saskata vidējā izglītībā: nepopulārs zinātnes tēls, nepiemērots mācību process, neatbilstoša skolotāju sagatavošana un tālākizglītība. Lai mainītu situāciju, kardināli jāpārveido mācību sistēma un pieeja šo priekšmetu pasniegšanai (turklāt tie jāapgūst visiem vidusskolēniem – neatkarīgi no izglītības programmas). Šis tas šajā jomā jau ir darīts. Šogad Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības satura un eksaminācijas centrs pabeidza projektu Mācību satura izstrāde un skolotāju tālākizglītība dabaszinātņu, matemātikas un tehnoloģiju priekšmetos, kas tapa ES struktūrfondu nacionālajā programmā Mācību kvalitātes uzlabošana dabaszinātņu, matemātikas un tehnoloģiju priekšmetos vidējā izglītībā. Trīs gadus 50 pilotskolās tika aprobēts jaunais mācību saturs un atbalsta materiāli, un nu jau visas pārējās mācību iestādes (vidusskolas, arodskolas un vakarskolas) ir saņēmušas materiālus, lai jauno mācību gadu sāktu pēc jaunās sistēmas. Jāpiebilst, ka, sākot ar nākamo gadu, matemātikas eksāmens būs jākārto visiem vidusskolas beidzējiem.

Nedēļa skaidroja, kādas izmaiņas skolās nesīs "jaunā pieeja" un kā tā vērtējama.

Šobrīd vidusskolā ir četras izglītības programmas: vispārizglītojošā, eksaktā, humanitārā un profesionāli orientētā. Vairāk nekā puse skolēnu mācās tieši vispārizglītojošo, un šis materiāls pamatā domāts tieši šai "sadaļai", bet kā pamatmateriāls – "matemātikas klasēm" (tām gan vajadzīgs vēl papildu materiāls). Savukārt humanitārajai un profesionāli orientētajai programmai ir paredzēts dabas zinību kurss, kam ir atsevišķs materiālu kopums ar pilnīgi jaunu pieeju – lai sniegtu pamatzināšanas un veidotos kopējs priekšstats, kā daba ir uzbūvēta un kā zinātnieks strādā, skaidro projekta vadītāja Dace Namsone, piebilstot, ka pirms tam šī pieeja bija savādāka – vienu gadu mazliet fizikas, otru – ķīmija un trešo gadu – nedaudz no bioloģijas, tādējādi šīs programmas apguvējiem netika radīts kopējs priekšstats par šo dabaszinātnes jomu. Latvija tagad ir vienīgā Baltijas valsts, kurā pirmo reizi ir izstrādāts šāds projekts, kurā piedalījušies ne tikai mācību spēki, bet arī zinātnieki un uzņēmēji.

"Protams, šāda pieeja bija nepieciešama jau agrāk. Bet mūsu valstī viss notiek kā pa viļņiem – 90. gadu sākumā, kad mainījās visas nostādnes, uzsvars pavērsās uz sociālajām zinībām un valodām, kur aizgāja lieli līdzekļi, taču eksaktajos priekšmetos līdz pat 2005. gadam netika ieguldīts vispār nekas. Varbūt tagad rodas iespaids, ka viss jādod eksaktajiem priekšmetiem, taču tā nav – visam ir jābūt līdzsvarā," uzsver Namsone. Faktiski bija arī pēdējais laiks, lai "atgūtu" skolēnu interesi par šo jomu un tautsaimniecība – jaunus "tehniskos" speciālistus.

Lai visu šo materiālu izveidotu, bija nepieciešams finansējums, ko piešķīra Eiropas struktūrfondi. Pavisam programmas īstenošanai tika iztērēti 8 miljoni latu. Projekta vadītāja piekrīt, ka tā nav maza summa, taču jārēķinās, ka eksakto zinību apguve objektīvi ir dārga.

Projekta aprobēšanā tika iesaistītas 50 pilotskolas: pirmajā kārtā 12, un tās izgāja pilnu trīs gadu mācību ciklu, bet otrajā kārtā vēl 38 – pa vienai no katras izglītības administratīvi teritoriālās vienības (rajona/pilsētas). Šo mācību iestāžu skolotāji un skolēni izmēģināja visu jauno, kas programmā ir iestrādāts. Lai to varētu izdarīt, tām tika iegādāts nepieciešamais aprīkojums. Tagad šīs skolas varēs palīdzēt apgūt jauno programmu pārējām mācību iestādēm.

Namsone skaidro, ka ar pašvaldību atbalstu tika izremontēti kabineti. "Jāteic, ka projekta laikā mainījās pašvaldību attieksme. To sākot – bija visai skeptiska, un mēs centāmies pārliecināt pašvaldības par šī projekta svarīgumu. Bet palēnām, redzot, ka tas tiešām ir ļoti vajadzīgs, attieksme mainījās. Un – ja pašvaldībā bija divas skolas, no kurām viena darbojās projektā (līdz ar to tai tika izremontēts un iekārtots kabinets), arī otra tiek aprīkota ar nepieciešamo."

Nebūšot ne tikai jāuztraucas par kabinetiem un aprīkojumu, bet arī par to, ka materiāli nonāks skolā, taču nebūs kas ar tiem strādā. Gandrīz visi skolotāji (2950) ir izgājuši 72 stundu apmācības kursu. Pedagogiem ir izskaidrots, kā racionāli var izmantot esošos materiālus un kas vēl vajadzīgs, lai nodrošinātu pilnvērtīgāku programmas apguvi.

"Protams, reālais izpildījums būs atkarīgs no cilvēkiem, kas to visu "prezentēs" skolēniem," teic Namsone, atzīstot, ka lielākā problēma ir tā, ka daudzi šo priekšmetu pasniedzēji ir aizgājuši no darba skolā, it sevišķi tas jūtams Rīgā un Rīgas apkārtnē. Savukārt vidusskolu beidzēji nelabprāt izvēlas mācīties par pedagogiem – gan zemā profesijas prestiža, gan atalgojuma dēļ. "Augstskolās tiešām ir problēma ar skolotāju sagatavošanu. Taču arī šajā ziņā "kustība" ir sākusies – Latvijas Universitātē ir izveidota pilnīgi jauna programma, kas elastīgāk tuvojas darba tirgus vajadzībām, dodot iespējas apgūt divas specialitātes," cerīgi uz jauno programmu raugās projekta vadītāja.

Diemžēl līdz šim tradicionāli "nostrādājusi" padomju izglītības sistēma – skolotājs tiek gatavots kā zinātnieks. Un tad ir tā, ka augstskolas absolventam – nākamajam skolotājam, galu galā jāsecina – matemātikas bijis par daudz, bet pedagoģijas un psiholoģijas – par maz. Tā ir mūsu augstskolas tradīcija, un ir ļoti grūti pārorientēties uz darba tirgu, kurš patlaban prasa, lai skolotājs varētu mācīt vairākus priekšmetus. "Runājot par skolotāja profesijas prestižu, labā ziņa ir tā, ka, strādājot jaunajos kabinetos ar jauno aprīkojumu un jaunajām metodēm, paaugstinās pedagoga pašapziņa. Sākumā viņi bija drūmi un šaubījās, kas tagad būs, nu redzam priecīgas sejas. Tas nozīmē, ka cilvēki redz – viņu darba vide ir sakārtota un bērniem patīk mācīties, līdz ar to gandarījums ir patiešām liels, un tas varētu mudināt skolu beidzējus izvēlēties skolotāja profesiju," uzskata Namsone.

Kopumā projekta veidotāji varot būt ļoti apmierināti, jo mērķis, kāpēc tika izveidots šis projekts – lai mainītos skolēnu attieksme – ir sasniegts. "Ir jāpanāk, lai vairāk skolu beidzēju izvēlētos studēt šajās programmās. Un vienīgais veids, kā to var izdarīt – padarīt mācību procesu aizraujošu. Jo – ja cilvēku tas garlaikos, ir ļoti mazas cerības, ka viņš gribēs savu turpmāko dzīvi saistīt ar šo jomu. Aptaujas dati liecina – skolēniem patīk, ka viņiem ir iespēja pašiem novērot un patstāvīgi domāt, tāpat viņi pārliecinās, ka tas būs vajadzīgs dzīvē." Šobrīd vēl nevarot pateikt, vai absolventi vairāk izvēlēsies studēt dabas zinātnes. Taču ISEC noteikti sekos līdzi gan eksāmenu rezultātiem, gan skolēnu studiju izvēlei. Tomēr kopumā novērojumi liecinot, ka šis process mainās. "Vēlreiz gribu uzsvērt – lielā mērā tas ir atkarīgs no skolotāja – cik profesionāli viņš strādā, tik labs ir arī rezultāts. Esam diskutējuši arī ar tiem, kas uzskata, ka pastiprināti jāstrādā ar spējīgākajiem skolēniem, taču mūsu projekts ir virzīts uz to, lai nevienam, kas mācās, nebūtu riebuma pret eksaktajiem priekšmetiem. Mēs gribam mainīt attieksmi un, protams, to uzreiz izdarīt ir grūti. Atceros, pirms divdesmit gadiem veiktajā pētījumā augstskolas 2. kursa studentiem tika vaicāts, ko viņi domā par saviem bijušajiem eksakto priekšmetu skolotājiem. Un tur bija vieni vienīgi šausmu stāsti – ja es tevi pamodinātu nakts vidū, tad tev jāzina tas un tas. Vai tas ir tas, kas mums vajadzīgs?" vaicā Namsone.

Šobrīd ISEC izstrādā nākamo projektu, kas ir turpinājums šim nule pabeigtajam. Jaunajā projektā uzsvars tiks likts uz pamatskolas pēdējām klasēm, kad skolēni sāk apgūt ķīmiju un fiziku. Jo, kā rāda pētījumi – vairākums savu "profesionālo" izvēli izdara tieši šajā vecumā, nevis vidusskolas pēdējā klasē.

Tāpat tiks domāts, kā veidot saikni ar augstskolu skolotāju studiju programmām. Līdztekus iepriekšminētajam ISEC sekos līdzi arī šī projekta ieviešanas procesam un rezultātiem.

Arī citi šajā projektā iesaistītie apliecina, ka metodiskie materiāli ir patiešām labi – gan pedagogi, gan skolēni, kas ar tiem strādājuši, ir apmierināti. Turklāt tie veicina skolēnus pašus strādāt, pētīt, salīdzināt un izdarīt secinājumus. Tāpat izskan viedoklis, ka eksaktie priekšmeti jāmācās visiem vidusskolēniem, un nebija pareiza pieeja, kas ļāva atteikties no to apgūšanas.

Pie problēmām tiek minēts "pedagoga faktors", pieļaujot, ka dažiem cienījamā vecuma dēļ būs grūti mainīt pieeju, kad no gatavu patiesību paudēja jāpārvēršas par konsultantu, mudinot apgūt materiālu "caur uztveri", nevis iezubrot. Būtiska ir arī skolas vide – vai tā motivē bērnus apgūt priekšmetus jaunajā formātā. Tāpat tiek pieļauts, ka daļai krievu skolu varētu rasties grūtības ar latviešu valodā sagatavoto materiālu izmantošanu.

Daugavpils pilsētas centra ģimnāzijas direktora vietniece projekta koordinatore Jevgeņija Ruhmane apgalvo, ka viņas skolā šādu problēmu nav bijis. Vidusskolas pedagogi jau strādā bilingvāli, tāpēc materiāli latviešu valodā nav radījuši grūtības. Mazliet sarežģīti bijis sakopēt visus nepieciešamos materiālus, jo eksperimentā piedalījās vairākas klases, bet komplekts bijis viens. Protams, kā viss jaunais arī šī jaunā programma sākumā izraisījusi bažas. Tāpat uztraucis, vai tikai skolēni tiks galā un vai necietīs mācību rezultāti (taču šī gada matemātikas ieskaite liecina, ka klases, kas piedalījās eksperimentā, tās nokārtojušas labi). Pirmais gads arī bijis grūts, kamēr skolotāji pierada pie jaunās pieejas un metodēm, bet pēc tam jau iestrādājušies un tagad ar prieku strādā ar jaunajām tehnoloģijām. Ne tikai pedagogi, arī skolēnu aptaujas liecina, ka tieši modernā tehnika un vizuālie materiāli, kā arī tas, ka pašiem ir iespēja daudz ko darīt, dod vislielāko gandarījumu. "Sākumā domājām, ka hipotēžu izvirzīšana un pierādīšana ir pa spēkam tikai zinātniekiem. Bet nu redzam, ka arī jaunajai paaudzei tas izdodas ne slikti. Turklāt šādā veidā apgūstamo vielu ir vieglāk saprast un uztvert, nekā dodot jau gatavas patiesības," uzsver Ruhmane. Viņa uzskata, ka problēmu ar jaunās programmas apguvi nebūs, jo tagad tiks saņemts viss atbalsta materiāls, turklāt skolai ir labi izremontēti un aprīkoti kabineti.

Jelgavas Valsts ģimnāzijas matemātikas skolotāja projekta koordinatore Līvija Rāte arī saka atzinīgus vārdus par projektu. "Vajag tikai paskatīties uz skolotājiem – viņi tagad ir iztaisnojuši muguras," teic Rāte. Attiecībā uz skolēniem – pilnīgi apgalvot, ka uzlabojušies mācību rezultāti, nevarot, taču, ka apguves process uzlabojies, to gan (eksperimentā piedalījās visas vidusskolas klases, izņemot ar padziļinātajām programmām). Turklāt skolēni atzinuši, ka sapratuši mācību priekšmeta nepieciešamību dzīvē. Tāpat atklājums viņiem bijis grupu darba mērķis un pienākumu sadale tajā. "Vēroju daudzas stundas, protams, gāja visādi, taču bija daudz pozitīvā. Un – kas galvenais – ne tik daudz vairs ir skolotājs un tāfele, bet skolēnu pašu darbs," rezumē Rāte, piebilstot, ka mainījusies arī vērtēšanas sistēma – tagad apmēram reizi mēnesī ir viens lielais temata noslēguma darbs, uz kuru skolēni apzināti gatavojas. Viņi atzinuši, ka šādi var labāk plānot laiku, jo ik pāris stundas nav mazo pārbaudes darbu un nav "jāmācās" uz katru stundu, bet gan plānveidīgi.

Fakti

 

 

Karstas diskusijas par valodu un identitāti

Uldis Šmits,  Latvijas Avīze    07/18/08    Kā jau iepriekš rakstīts, Francijas Nacionālā asambleja plašāku konstitucionālo grozījumu ietvaros pirmajā lasījumā apstiprināja, ka reģionālās valodas (bretoņu, basku u. c.) ir nacionālā kultūras mantojuma sastāvdaļa. Drīzāk simbolisks lēmums, kas neuzliek nekādas īpašas saistības, ko stingrākie "republikānisko vērtību" aizstāvji tomēr uztvēra ar dziļām aizdomām. Tāpēc senāts šo konstitūcijas papildinājumu noraidīja un līdz izšķirošajam balsojumam abu parlamentu palātu kopsēdē, kura, ja atkal netiks atlikta, varbūt sanāks jūlija beigās, vēl paredzamas krietnas debates paaugstinātos toņos.

Nozīmīgākais šoreiz ir tas, ka pret minēto labojumu visasāk iebilda ne jau kādi ekstrēmi spēki, bet Franču akadēmija. Kardināla Rišeljē ierosmē 1635. gadā dibinātā iestāde, kas, starp citu, uzrauga gan literārās valodas normas, gan valodas politiku kopumā, saskatīja šajā grozījumā, ko vairākums pilsoņu uztvēra itin mierīgi, iespējamu apdraudējumu "nacionālajai identitātei". Jo tā veidojas uz noteiktu ideju un vērtību, tajā skaitā valsts valodas, kopības (nevis etniskās piederības) pamata.

Šajā gadījumā par "apdraudējumu", protams, var strīdēties – tas katrā ziņā nenāk no reģionu valodu vai dialektu puses. Īpaši ņemot vērā, ka Francija nav pievienojusies un negatavojas pievienoties Eiropas minoritāšu valodu hartai. Franču akadēmijai itin bieži pārmet konservatīvismu, taču citāda tā diez vai spēj būt. Un ir saprotama arī akadēmijas locekļu jeb "nemirstīgo" vēlme neatslābināt spiedienu uz politisko varu, kad viņi kritizē valsts televīziju un skolu mācību programmas vai prasa vēl ciešāk piegriezt integrācijas skrūves. Pirms dažiem gadiem rakstnieks Moriss Drions, viens no četrdesmit "nemirstīgajiem", apsūdzēja vienaldzīgo sabiedrību, kriminālkodeksa terminoloģiju pielāgojot, "palīdzības nesniegšanā valodai briesmās" un aicināja uz nacionāla mēroga mobilizāciju. Itin kā vairāki desmiti miljoni cilvēku dažādās pasaules malās pēkšņi būtu pārstājuši runāt franciski un valsts, kura vienmēr ieguldījusi savā kultūrā un valodas izplatībā milzu līdzekļus, nu būtu to atstājusi novārtā. Galu galā varēja pat padomāt, ka sacītais attiecas uz latviešu valodu Latvijā.

 

 

Recenzija: Vai Imants Kalniņš radoši saguris?

Anda Burve-Rozīte,  Diena  07/20/08    Lietussargs, lietusmētelis un rezerves zeķes somā – labi gan, ka apsardze pie Cēsu pilsdrupām to visu mums neatņem! Atspirdzinošu dzērienu pudeles viņi atņem, par ko Imanta Kalniņa mūzikas fani rāda bēdīgu ģīmi. Pēcāk gan izrādās, ka viss varēja notikt otrādi, jo lietussargus laikam pirmo reizi Imantdienu vēsturē brīvās Latvijas laikā nevajadzēja. Toties starpbrīdī padzerties pa dienu saules uzkarsētajā brīvdabas estrādē gan. Vismaz kādu lāsīti ļaut simtiem mazuļu un paprāvāku bērneļu, kas, vecāku nepieskatīti, koncerta laikā ālējās pie skatuves.

Koncerta 1. daļā mūsdienu latviešu hipiju versija: jaunā, daiļā dziedātāja Līga Priede izpildīja Imanta Kalniņa jaunāko veikumu – dziesmas ar dzejnieces un sirmās, viedās latgalietes Broņislavas Mārtuževas vārdiem. Pāris reizes, man ar kaunu jāatzīstas, sevi pieķēru aizmirsušos kādās citās domās – par spīti tam, ka dziesmu vārdos bija vērts ieklausīties, Imants Kalniņš ar mandolīnu rokās izskatījās satriecoši labi un Līga Priede dziedāja skaisti. Viņai līdzās gan tā vien prasījās spēcīga, vīrišķīga balss. Kur gan palicis Uģis Roze? Un vai cienījamais komponists nav radoši saguris?

Skatītāji sajūsmā iespiedzās, kad 2. daļā uz skatuves kāpa Marts Kristians Kalniņš un "Autobuss debesīs". Hiti bira viens aiz otra kā no pārplīsušas konfekšu tūtas. Mēs dziedājām līdzi. Tomēr mani urdīja jautājums: cik gadus var ‘"gulēt uz veciem hītiem’’? Marta Kristiāna maigo balss tembru un dziesmu filigrāno zīmējumu katrā otrajā dziesmā pārrēca muzikālais pavadījums.

Koncerta noslēgumā spēlēja "Menuets", ko ļoti gaidīju kaut tādēļ vien, ka baumo – vairāk viņi nekoncertēs. Viņu uzstāšanos es, tāpat kā vairāki simti citu skatītāju, kuri bija iegādājušies sēdvietas, baudīju, veroties uz svešām pēcpusēm džinsos. Jā, "Menueta" dziesmu filozofija un enerģētika patiešām ir tāda, ka jāļauj cilvēkiem lēkāt un dziedāt līdzi skatuves priekšā! (Pagājušajā gadā apsardze nevienu pie skatuves nelaida). Taču tādā gadījumā rodas iebildums pret koncerta rīkotāju ambīcijām tirgot sēdvietas par prāvu summiņu (es samaksāju Ls 15 par biļeti). Mans ieteikums: visas biļetes par trīnīti un visi vienādi! Lai tiek prieks gan studentiņiem, gan veciem hipijiem, kurus apsardze regulāri pieķer rāpjamies pār Cēsu pilsdrupu sētu, jo naudas koncertam (stāvvietas – Ls 5) viņiem nepietiek.

Iespējams, pastāv dīvaina likumsakarība starp Imantdienu un lietusgāzi, es koncerta noslēgumā nospriedu. Uz Imantdienām braucu jau trīspadsmit gadu. Vienmēr Imantdienās ir lijis. Koncerti bijuši gan lieliski, gan vienkārši labi, bet vēl ne reizi man nebija gadījies mazliet garlaikoties.

Lai vai kā, bija sanācis daudz cilvēku, viņi jutās priecīgi. Domāju, ka koncerta rīkotāji labi nopelnīja. Varbūt tieši tā ir problēma? Kad būtiskas un skaistas lietas pārvērš par tirgošanos, var gadīties kā vīram Andreja Tarkovska filmā "Stalkers": nonākot maģiskajā istabā, kur piepildās visas kvēlākās vēlmes, viņš lūdza svarīgāko, kā dēļ šeit bija ieradies: veselību brālim. Taču viņam uz galvas sāka birt nauda, daudz naudas. Viņš izmisīgi raudāja un prasīja – bet kāpēc? Nauda bija tā, ko viņš sirdī vēlējās visvairāk.

 

 

Nometnē pēc latviskuma

Linda Rumka,  Latvijas Avīze    07/21/08    Pagājušajā nedēļā vairāk nekā 300 latvieši – gan lieli, gan mazi, no tālākiem un tuvākiem Latvijas un pasaules nostūriem – pulcējās uz kārtējo 3 x 3 nometni Dobeles rajona Zaļenieku pagastā.

Šīs nometnes tiek rīkotas visu vecumu latviešiem, lai padziļinātu un paplašinātu latviskās zināšanas, stiprinātu latviskas ģimenes un attīstītu latvisko kultūrvidi. Ar Pasaules brīvo latviešu apvienības dāvinātajām ceļazīmēm nometnē piedalījās arī "Latvijas Avīzes" lasītājas – konkursa "Ģimenes dārgumi" uzvarētājas – Elīze Miezāne no Jēkabpils, Agita Liepiņa no Cēsīm un Vija Dzilna no Rīgas.

Konkursa uzvarētājas satiku Tērvetes dabas parkā, kur nometnieki pulcējas ekskursijas laikā. Iespaidiem bagātākā ir Elīze, kura uz nometni ieradusies kopā ar vecmammu Dainu. "Nometne ir forša! Man jau ir divas draudzenes no Somijas – Gunta un Andra, vēl divas – Emīlija un Ilze – no Mičiganas. Vispārsteidzošākais un neparastākais ir tas, ka visi viens otru uzrunā uz tu, pie tā gan nevaru pierast," stāsta Elīze. Rudenī viņa turpinās mācības Jēkabpils pamatskolas 6. klasē, bet vasarā ir čakla palīdze savai vecmāmiņai Dainai Aknīstē. "Pie vecmammas es ieģērbjos tautastērpā un strādāju par gidi mazajiem skolēniem. Un vēl palīdzu cept maizi. Šie darbi man ļoti patīk, jo ir daudz jārunā." Nometnē Elīze izvēlējusies apgūt kokles spēli, piedalīties keramikas ievirzē un pļavu mācībā. Jau tagad Elīze zina, ka, atgriezusies mājās, viņa turpinās mācīties kokles spēli pie Vitas Talles, kas vada folkloras kopu "Raksti". Bet, kad izaugs liela, Elīze audīs tautastērpus. Kamēr mazmeita apgūst savas izvēlētās ievirzes, vecmamma Daina interesējas par dievturību un novadpētniecību. Par nometni viņa saka: "Šeit ir jūtama draudzība, izjūta, ka visi viens otram uzticas. Kā jaunpienācēji nometnē jutāmies tikai pirmajā dienā, tagad jau esam savējie. Galvenais, ko šī nometne dod, – palīdz uzturēt latvisko garu, jo ikdienā šīs kopības vairs nav, tā mums kļuvusi nesvarīga," teic Daina.

Rīdziniece Vija atzīst, ka regulāri piedalās dažādos konkursos un arī balvas saņēmusi vairākkārt. Piemēram, pirms vairākiem gadiem no "Latvijas Avīzes" laimēts arī ritenis. Jautāta par iespaidiem nometnē, Vija teic: "Te ir kā dziesmā – latvieši no matu galiņiem līdz papēžiem! Esmu uzlādējusies gan fiziski, gan emocionāli. Pa dienu piedalos dievturības un novadpētniecības nodarbībās, bet vakarpusē ļaujos laiskākai atpūtai – baudu dabu, Zaļenieku un Tērvetes skaisto apkārtni. Vakaros esam labi skatītāji un veicinātāji dančos, kur jaunie dejo nepaguruši. Savukārt mēs uz nebēdu dziedam "nīkšanā"."

Cēsniece Agita Liepiņa par savām izjūtām nometnē saka tā: "Man ļoti patīk komforts, bet gulēšana kopmītnēs, protams, to nerada. Tāpat man patīk labi paēst, bet porcijas šeit nav lielas. Taču pamazām viss virzās uz labo pusi. Katru dienu eju uz nodarbībām pie Lailas Kirmuškas, kas mani valdzina ar savu personību. Vēl izzinu Aspazijas noslēpumus un darbojos žurnālistikas ievirzē, jo rakstīt man ļoti patīk, jaunībā pat vēlējos kļūt par žurnālisti. Šodien Tērvetē, ieraugot pilskalnu, sajutos kā bērnībā – īsts dabas bērns! Tieši šeit es sapratu, ka ļoti vēlētos lauku mājas, kurās pavadīt brīvo laiku," stāsta Agita.

Pēc ekskursijas visi Zaļenieku "3 x 3" nometnes dalībnieki ierakstīja savu vēlējumu Latvijas vienotības jostā.

 

 

Pašvaldības vienojas cīņā pret skolu likvidāciju

Imants Vīksne,  NRA  07/25/08    Mazapdzīvotajam Ventspils rajonam Izglītības un zinātnes ministrijas (IEM) plāni uzlabot skolu darba kvalitāti var nozīmēt vismaz puses rajonā esošo skolu slēgšanu.

Kaut gan formāli IZM atteikusies no ieceres palielināt minimālo pieļaujamo skolēnu skaitu skolā, reāli 100 audzēkņi būs tā robeža, zem kuras mazai skolai draudēs likvidācija. 12 Ventspils pagastu vadītāji apņēmušies izjaukt šo scenāriju un līdz brīdim, kad lauki izrāpsies no nacionālās demogrāfijas bedres, pasargāt savas skolas. Šogad 1. septembrī uz Ventspils rajona skolām dosies 1368 skolēni, kas ir par 99 bērniem mazāk nekā pērn. Kā informē rajona padomes priekšsēdētājs Gendrihs Šķesters, kritums, lai gan katru gadu arvien mazāks, turpināsies vēl trīs gadus, un tikai 2012. gadā atkal sagaidāms skolēnu skaita pieaugums. Par astoņiem bērniem.

"Ja tagad visu sagrausim, pēc tam var nākties sākt no nulles," skaidro G. Šķesters. Sagaidāms gan, ka šāds lēmums finansiāli būs smags jaunveidojamajam Ventspils novadam, kas, visticamāk, kopēs tagadējā Ventspils rajona robežas, intereses un politiskās personālijas.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka IZM izgudrojusi veidu, kā likvidēt mazās skolas ar pašu pagastveču rokām, proti, mainot finansējuma shēmu un ieviešot principu – nauda seko skolēnam. Tātad mazā skolā satek maz naudas, un pašvaldībai mācību iestāde vai nu jāslēdz, vai arī jāfinansē no sava budžeta. Galvenās cīņas par to gaidāmas 2009./2010. mācību gadā. Pagastveči nesen saņēmuši solījumu, ka šajā gadā viss vēl palikšot pa vecam.

"Ja nauda sekos bērnam, mūsu rajons būs ļoti lielās nepatikšanās," secina padomes priekšsēdis. Sarunās ar IZM ierosināts, ka izņēmuma kārtā Ventspils rajonam kā mazapdzīvotākajam Latvijā varētu piemērot īpašu koeficientu. Taču no ministrijas puses atsaucība šādai idejai neesot manāma – vienam izņēmumam varot sekot citi.

Ar bažām ziņu par IZM vēršanos pret mazajām skolām uztver triju bērnu māmiņa Baiba Dobele. Ģimene tikai pirms pāris gadiem no Ventspils pārvākusies uz dzimtas mājām Sārnates ciemā pie jūras stāvkrasta – rēķinoties, ka bērnus varēs laist tuvējā Užavas pamatskolā. Tagad nākotne kļuvusi neskaidra.

Skolas direktore Guntra Magonīte retoriski vaicā: "Ja vērtē tikai no ekonomikas viedokļa, tad – jā, mēs esam neizdevīgi. Bet, ja skolu aiztaisīs, kas notiks ar tiem, kas paliks?"

Atbildi uz šo jautājumu Neatkarīgā jau ieskicēja, rakstot par skolas slēgšanu Dainu tēva dzimtajās Viesatās Tukuma rajonā. Pirmā pretimnācēja tur izrādījās triju bērnu māmiņa, kura grasās pārcelties uz vietu, kur ir skola. Visticamāk, uz Tukumu vai Rīgu.

Tieši no tā baidās visi pagastveči – līdz ar skolu slēgšanu aiziet jaunās ģimenes. Vadāt skolēnus ar autobusiem uz tālākām skolām teorētiski var, taču praksē tās ir milzīgas izmaksas pašvaldībai un sistemātisks miega bads – bērniem. Piemēram, Usmas pagastā jau tagad no tālākajām mājām braucošajiem bērniem jāceļas pēc sešiem, bet mājās viņi tiek atvesti tikai pēc 10 stundām. Pagasta autobusa maršruta rādiusu palielinot vien par kādiem

10 kilometriem, klāt nāktu arī vēl pāris stundu. Savulaik Satiksmes ministrija solīja nodrošināt bērnu izvadāšanu pa skolām ar sabiedrisko transportu, taču arī tā izrādījās galvaspilsētnieku iedoma, jo neviens satiksmes autobuss nebrauks kilometriem tālu pakaļ vienam bērnam, kā to mācību gada laikā dara pagastu skolu autobusiņi.

Ventspils rajona padomes priekšsēdis spriež, ka IZM iecerētās izmaiņas Latvijas skolu kartē nevērtē kontekstā ar kopējo situāciju laukos un iespējamajām sociālekonomiskajām sekām.

 

 

Rakstnieku Jāni Klīdzēju kopā ar dzīvesbiedri pārapbedīs Latvijā

LETA  07/25/08    Šī gada 31.jūlijā notiks rakstnieka Jāņa Klīdzēja un viņa dzīvesbiedres Emīlijas Klīdzējas pārapbedīšanas ceremonija Rēzeknes rajona Kantinieku pagasta kapos, aģentūru LETA informēja Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejā.

Klīdzēju pelnu urnas no ASV Kalifornijas štata šovasar ar Austras Ķesteres gādību tika atvestas uz Latviju un saskaņā ar viņu abu vēlēšanos tiks guldītas zemes klēpī Klīdzēja dzimtas kapos.

Jūlija pēdējā dienā plkst.12 notiks dievkalpojums Sakstagala pagasta Ciskādu baznīcā, bet plkst.14 - ziedojums zemes tiesai Kantinieku kapos. Pēc tam paredzēta pulcēšanās Franča Trasuna muzejā «Kolnasāta».

Jānis Klīdzējs dzimis 1914.gadā Viļānu pagasta Kurpniekos, mācījies Rēzeknes komercskolā un Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātē. Pirmā Klīdzēja publikācija datēta ar 1931.gadu, kad latgaliski iznākošajā žurnālā «Sauleite» tika publicēts viņa dzejolis «Vēsture». Pirmo romānu «Jaunieši» Klīdzējs publicēja 1939.gadā.

Kara laikā Klīdzējs emigrēja uz Vāciju, bet 1950.gadā - uz ASV, kur vēlāk Kalifornijas universitātē ieguva maģistra grādu klīniskajā socioloģijā.

Vienu no saviem populārākajiem romāniem «Cilvēka bērns» Klīdzējs izdeva 1956.gadā. Klīdzējs ir 24 grāmatu autors, bijis Rakstnieku savienības biedrs un Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis.

Jānis Klīdzējs aizgāja mūžībā šā gada 2.maijā ASV, Kalifornijas štatā.

 

 

Koķe: Ikvienam izglītībā iesaistītajam ir konkrēta atbildība

LETA  07/27/08    Izglītības procesā visām iesaistītajām pusēm ir sava atbildība un konkrēti uzdevumi, kas jāveic, lai nodrošinātu kvalitatīvu, pieejamu un resursu izmantošanas ziņā pārdomātu izglītības sistēmu.

Tā šonedēļ, apmeklējot skolas un tiekoties ar skolotājiem, skolu direktoriem un pašvaldību vadītājiem Saldus un Preiļu rajonos uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS).

Kā aģentūru LETA informēja ministres padomniece komunikācijas jautājumos Agnese Korbe, pēc ministres teiktā, īpaši svarīgi tas ir administratīvi teritoriālās reformas kontekstā.

Koķe atkārtoti apliecināja savu un kopējo valdības pozīciju: izglītības sākumposmā skolai ir jābūt pēc iespējas tuvāk bērnam, kā arī šajā posmā svarīgs ir labs skolotājs un mācību klase, bet nav pieļaujams, ka tajā mācās trīs līdz četri skolēni.

Pēc ministres domām, šāda situācija nerada bērnu izaugsmes un konkurences iespējas. Savukārt attīstot un koncentrējot vidusskolas, esot jānodrošina izcila materiāli tehniskā bāze, kvalitatīvi sagatavoti pedagogi, kā arī - jārūpējas par skolēnu nogādāšanu skolās.

«Skolotājam jārada skolēnā interese par mācībām un jāliek saprast, ka mācīties nav viegli, ka rezultāts un panākumi būs tikai tad, ja tiks pieliktas pūles un ieguldīts smags darbs,» sacīja Koķe.

Kā ziņots, šonedēļ, lai ar skolu vadītājiem, skolotājiem un pašvaldību vadītājiem spriestu par izglītības aktualitātēm īpaši administratīvās reformas kontekstā, ministre apmeklēja Saldus rajona padomi, Saldus rajona Kalnu vidusskolu un Nīgrandes pamatskolu, kā arī Preiļu arodvidusskolu, Preiļu Valsts ģimnāziju un Preiļu novada dome.

 

 

 

Citādā ziņā...

 

 

Daugavā noķerts milzu sams

Staburags  07/25/08    Piektdienas rītā Daugavā, posmā starp Koknesi un Aizkraukli, neretietis Jānis Kolpakovs noķēra 76,1 kilogramu smagu un 2,25 metrus garu samu. Tas ir jauns Latvijas rekords.

— Makšķerēju 20 gadu, taču samu copēšanā esmu iesācējs. Līdz šim lielākā zivs, ko esmu noķēris, ir 9 kilogramus smaga līdaka, — saka Jānis Kolpakovs. — Kopā ar draugu Pēteri Daugavā nedaudz lejpus Kokneses iebraucām drīz pēc septiņiem no rīta. Iemetām makšķeres, sākām kvokot. Reizes trīs uzsitu pa ūdeni. Eholote rādīja 27 metru dziļumu. Te pēkšņi vairs tikai 11 metru. Tajā pašā mirklī ietirkšķējās makšķeres spole. Draugs sprieda, ka pieķēries vismaz 10 kilogramu smags ūsainis. Taču tad sams laikam aptvēra, kas notiek, un sāka peldēt projām. Laivu ar mums abiem viņš divas stundas vilka lejup pa straumi. Pēc stundas milzīgo zivi izdevās pacelt ūdens virspusē. No redzētā apmulsām. Sams atkal ienira apmēram piecu metru dziļumā un turpināja ceļu. Tikai vēlāk jutu, ka viņš sāk pagurt.

Par to, kā iecelsim lomu laivā, pat nedomājām. Draugs lēnām airēja uz krasta pusi. Sama spēki beidzot bija galā. Ieairējām līcī pie Oļega Ļaha īpašuma, ko makšķernieki iesaukuši par “Ifas pili”. Tikai te pēc 2 stundām un 20 minūtēm izdevās piestāt krastā. Ielēcu ūdenī un milzīgo zivi divatā izvilkām saulītē. Tikai tad sams sāka tā pa īstam pagurt un vairs nepretojās.

Kolpakova kungs samu izvilka ar nelielu makšķerkātu, padomju laika inerces spoli “Ņeva” un 0,45 milimetru resnu monofilo auklu. Uz paliela trijžuburu āķa bija uzsprausts prāvs naktstārps.

— Aukla ir krietni sabojāta, — saka makšķernieks. — Sams noteikti berzās gar dolomīta radzēm. Brīnums, ka tā izturēja.

Kad sams bija nomērīts un nofotografēts, lomu veda uz lielveikalu “Beta” Aizkrauklē, kur liecinieku klātbūtnē nosvēra ar sertificētiem svariem. Svari rādīja 76,1 kilogramu. Tas ir jauns Latvijas rekords. Pašlaik Kolpakova kungs kārto formalitātes, lai to oficiāli reģistrētu.

Vaicāts, ko darīs ar milzu lomu, Kolpakova kungs atbildēja, ka to kūpināšot un cienāšot radus, draugus un paziņas.

— Būs jārīko balle, — teica laimīgais makšķernieks.

Šovasar Daugavā pie Pļaviņām jau noķerts 68,2 kilogramus smags un 2,22 metrus garš ūsainis. Tas izdevās jēkabpilietim Genādijam Maisejevičam. Iepriekšējais rekordsams svēra 58,2 kilogramus.

Kas jauns Latvijā?