Ekonomikā, saimniecībā un stiprā lata lietā...

 

Eksperti nākamgad prognozē būtisku ekonomikas kritumu, strauju bezdarba pieaugumu un inflācijas samazināšanos

NRA  11/19/08     Finansiālā nestabilitāte pasaulē un nīkulīgais pieprasījums gan vietējā, gan ārējos tirgos nākamgad Latvijas ekonomikā izraisīs būtisku kritumu, gaidāms arī straujš bezdarba pieaugums un inflācijas samazināšanās, norāda biznesa informācijas portāla "Nozare.lv" aptaujātie eksperti.

Izsakot iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozes šim un nākamajam gadam, "Parex Asset Management" Tirgus analīzes daļas vadītājs Zigurds Vaikulis norāda, ka Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie provizoriskie dati par IKP izmaiņām gada trešajā ceturksnī, kā arī pēdējo pāris nedēļu laikā īpaši izteikti jūtamā patērētāju un uzņēmēju noskaņojuma pasliktināšanās liek atkal koriģēt uz leju šī gada IKP prognozes - līdz mīnus 1,5%.

"Šī ir vēl tāda samērā optimistiska prognoze," brīdina eksperts. "Nākamgad, visticamāk, redzēsim lielāku IKP kritumu - pat ja gada vidū parādās cerētās atveseļošanās pazīmes, gadā kopumā jārēķinās ar ekonomikas kritumu vismaz 2,5% apmērā."

"Latvijas Krājbankas" Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe Olga Ertuganova akcentē, ka šogad Latvijai bijusi raksturīga strauja ekonomikas attīstības tempu samazināšanās, ko nosaka gan iekšējā patēriņa un uzņēmumu investīciju aktivitātes kritums, gan arī nelabvēlīgie ārējie faktori.

Viņa skaidro, ka pasaule patlaban atrodas pašā finanšu krīzes epicentrā un Latvijas galveno tirdzniecības partneru ekonomiskā attīstība uzrāda palēnināšanās pazīmes - Igaunija jau pieredz IKP kritumu, Lietuvas ekonomika demonstrē strauju attīstības tempu kritumu, eirozonas valstis atrodas uz recesijas sliekšņa.

"Neapšaubāmi, nelabvēlīgā situācija Eiropas ekonomikā un aktivitātes samazināšanās NVS valstīs atstāj negatīvu ietekmi uz Latvijā ražotajām un eksportētajām precēm," uzsver Ertuganova.

Viņa prognozē, ka šogad iespējams IKP kritums 1,1% apmērā, bet 2009.gadā iespējams būtisks samazinājums līdz pat 5%.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis atzīst, ka pašreizējā makroekonomiskā situācija pasliktinās ļoti strauji. Par to liecina trešā ceturkšņa mazumtirdzniecības un rūpniecības dati. Arī citās nozarēs vērojamas līdzīgas tendences. Līdz ar to makroekonomikas vides pasliktināšanās turpināsies gan šā gada ceturtajā ceturksnī un nākamā gada pirmajā pusgadā, pēc kura iespējams, ka lejupslīde varētu rimties un iestāties nosacīts stabilizācijas periods.

"Taču jāņem vērā, ka jebkurš jauns šoks vai satricinājums var šo stabilizāciju atlikt uz ilgāku termiņu. Tādēļ patlaban ir īpaši sarežģīti veikt pat vidēja termiņa prognozes un prognožu amplitūda pieaug. Tomēr tendences ekonomikā būs raksturīgas ar situācijas pasliktināšanos vairumā nozaru, kas nozīmē, ka jau šogad piedzīvosim IKP kritumu, respektīvi, tas samazināsies par 0,8%, bet nākamgad - par 3%. Jāatzīmē, ka izteiktās prognozes ir bāzes prognozes un vērtējamas amplitūdā," skaidro "SEB bankas" pārstāvis.

Komentējot, vai nākamgad ir pamats cerēt uz būtisku inflācijas samazināšanos, Vaikulis atgādina, ka viens no galvenajiem paaugstinātās inflācijas iemesliem Latvijā bija straujais energoresursu un citu izejvielu cenu pieaugums.

"Spriežot pēc pašreizējām globālajām resursu cenu tendencēm, itin drīz viss šis komplekss no inflacioza pārvērtīsies par deflaciozu, un mēs redzēsim tālāku strauju inflācijas līmeņa pazemināšanos. Deflācija jau nākamā gada laikā nav mūsu bāzes scenārijs, jo inflācijas bāze joprojām ir ļoti augsta. Pieļauju, ka šā gada beigās 12 mēnešu inflācijas rādītājs varētu būt ap 13%, bet nākamajā gadā tas varētu sarukt līdz 1%-3%," uzsver "Parex Asset Management" Tirgus analīzes daļas vadītājs.

Ertuganova akcentē, ka straujš patēriņa kritums un ekonomikas aktivitātes bremzēšanās būs galvenie faktori, kas veicinās inflācijas samazinājumu valstī. Patēriņa kritums spiež uzņēmējus aktīvi veikt dažādas cenu akcijas vai samazināt uzcenojumus savām precēm. Tāpēc nebūs pārsteigums, ja nākamgad mēs novērosim deflāciju ne tikai vasaras mēnešos.

"Pasaules ekonomikas recesijas draudi nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas, kā dēļ naftas cenas jau šodien ir dramatiski kritušās, kas arī "atmet" vēl vienu inflāciju veicinošo faktoru. Tādējādi inflācijas līmenis no 14% 2008.gada beigās varētu kristies līdz 7,5% nākamā gada beigās," prognozē eksperte.

"SEB bankas" galvenais ekonomists Andris Vilks skaidro, ka inflācijai nav kur augt, jo patēriņš būs ļoti zems, turklāt nekādi lielie regulētie cenu grozījumi nedraud. Iespējams, ka tie pat varētu būt vērsti cenu samazinājuma virzienā.

"Pasaules ekonomika buksēs, un līdz ar to arī enerģētisko resursu un citu resursu cenas "būs lejā". Mūsu prognoze nākamā gada vidējai inflācijai ir 7,2% pašreizējās augstās bāzes dēļ, bet gada beigās 12 mēnešu inflācija noslīdēs, iespējams, pat līdz kādiem 4%-5%. 2010.gada inflācija būs ļoti zema - 3%-4%," norāda ekonomists.

Izsakot prognozes par bezdarba līmeni, Vaikulis skaidro, ka bezdarbs ir izteikti atpaliekošs makroekonomiskais rādītājs: "Kad bezdarbs beidzot sāk augt, tas nozīmē, ka ekonomika jau sen ir "dziļās ziepēs", - tieši tā jau gadu desmitiem notiek gan ASV, gan Eiropā, gan citur pasaulē. Mūsu novērojumi liecina, ka bezdarbs parasti savu minimumu sasniedz 6-12 mēnešus pēc izaugsmes virsotnes. Turklāt, kad bezdarbs sākt kāpt, tas notiek ļoti strauji - daudz straujākos tempos, nekā pirms bija samazinājies."

Kā atgādina eksperts, izteikta ekonomikas bremzēšanās Latvijā sākās 2007.gada rudenī, tātad šī gada beigas ir laiks, kad varam gaidīt salīdzinoši strauju bezdarba līmeņa pieaugumu. Paredzams, ka šogad bezdarba līmenis varētu pieaugt līdz pat 6,5%, bet nākamajā gadā sasniegt 8,5% atzīmi.

Arī Ertuganova uzsver, ka ekonomikas kritums nevar neietekmēt situāciju darba tirgū. Līdz ar uzņēmumu darbības sašaurināšanos un pat pārtraukšanu pieaugs arī bezdarbs. Ņemot vērā, ka ekonomiskā situācija Lielbritānijā un citās Eiropas valstīs, uz kurieni pēdējos gados tradicionāli plūda Latvijas darbaspēks, arī nav spoža, darba meklētāju īpatsvars 2008. un 2009.gada beigās varētu sasniegt attiecīgi 7,5% un 12%.

Gašpuitis prognozē, ka ekonomiskās aktivitātes krišanās veicinās bezdarba līmeņa pieaugumu, kas šogad sasniegs 7%, bet nākamgad - 9%.

 

Saeimas neoficiālais brīdinājums Latvijas Bankai

Juris Paiders,  NRA  11/19/08    Viena no globālās finanšu sistēmas uzticības krīzes problēmām, kuru rupji atsedza krīze, ir reitingu aģentūru uzticamība. Reitingu aģentūras cieta pilnīgu fiasko šā gada septembrī, dodot augstus reitingus finanšu institūcijām pat bankrota dienas priekšvakarā. Reitingu aģentūras tagad investoru aprindu anekdotēs jau dēvē par melu aģentūrām.

Taču aģentūras, kuru melīgo prognožu dēļ ļaudis visā pasaulē ir zaudējuši simtiem miljardu eiro, tagad ir sasparojušās un metas mazināt reitingus mazo valstu valdībām, kur vien tas iespējams un pēc iespējas ātrāk. Tam par upuri ir kritusi arī Latvija un Latvijas bankas.

Kamēr reitingu aģentūras nopūlas atjaunot savu aptraipīto godu, Eiropas Komisija beidzot piedraudējusi pieprasīt atbildību no reitingu aģentūrām (pamatā nosaucot trīs starptautiski vislielākās) par prognozēm, ko tās izplata. Reitinga aģentūrām jāatbild par savu informāciju un prognozēm, un, kā uzskata EK, jāpieprasa arī finansiāla atbildība par nepareiziem novērtējumiem.

Tomēr par savām prognozēm atbildība ir jāuzņemas ne tikai reitingu aģentūrām, bet arī tām institūcijām, kuras prognozē valsts ekonomikas attīstību. Latvijā šādas funkcijas ir Latvijas Bankai. Tagad ir ar jaunu sparu iekvēlojies konflikts starp Saeimas vairākumu un Latvijas Banku (LB). Strīdus akmens ir dati LB iesniegtajās prognozēs valsts budžeta sastādīšanas laikā. Latvijā un jebkur citur pasaulē budžeta veidošana ir komplicēts darbs, kurā iesaistīti vairāki tūkstoši cilvēku. Bez matemātiskiem aprēķiniem un darbībām ir jāvērtē noslēgtie līgumi, saistības utt. Galvenā un visilgākā procesa sastāvdaļa – jāatrod līdzsvars starp valdošo partiju interesēm. Tieši tāpēc budžeta saskaņošana ilgst vairākus mēnešus, un, ja LB gada sākumā aizsniedz prognozi ar vienu skaitli, tad valdība sāk gatavot budžeta projektu, balstoties uz šo skaitli.

Problēmas rodas, ja LB pēkšņi prognozi maina – tas šogad rudenī jau ir noticis divas reizes. Budžets atbilst vecajai LB prognozei. Tai darbojoties, vismaz morāla atbildība par budžeta deficīta lielumu jāuzņemas arī LB.

LB vadības nostāšanās visu kritizējoša gudrīša pozā un nemitīga Saeimas un valdības kaunināšana var izraisīt pamatotas deputātu dusmas un sašutumu.

Mājienu Ilmāram Rimšēvičam, ka pieklājības robežās LB un Saeimas vairākuma attiecībās ir pārkāptas, pagājušajā nedēļā izteica Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Kārlis Leiškalns. Latvijas Radio tiešraidē viņš paziņoja: "Ir ārkārtīgi viegli sēdēt tepat netālu no Saeimas vai jaunajā skaistajā stikla mājā un nemitīgi mētāties ar prognozēm, kas ir mainīgas no dienas dienā. Es esmu kontaktā un pat draudzībā ar LB prezidentu, un LB prezidents jau zināt zina, ka mēs šobrīd nevaram uzbūvēt citu budžetu, un LB prezidents, tāpat kā daudzi citi, zina, ka budžets ir jāpieņem un ka balsot pret budžetu un nemitīgi apsaukāt to par nekvalitatīvu, lai gan paši nekad nav spējuši radīt neko kvalitatīvāku par pašreizējo situācijas risinājumu, ir pilnīgi tukša politika. Tā vispār nav politika – tā ir vāvuļošana ne par ko un pret visu."

Tas, kas Latvijai pašlaik ir vismazāk vajadzīgs, ir šķelšanās un publiski konflikti starp valdību, Saeimu un LB. Šī brīža ekonomiskā situācija nav tipiska pēdējiem desmit gadiem. Pēdējo desmit gadu pieredze maz ko dod, meklējot izeju no pašreizējā strupceļa. Valdībai kopā ar LB būs jāpieņem nestandarta risinājumi. Tāpēc nostāties augstprātīgā, lietussargu revolucionāram raksturīgā pozā un kritizēt visu citus, izņemot sevi, ir netālredzīgi. LB vadības augstprātība deputātos var tikai radīt vēlmi vairāk ieklausīties tajos finanšu lobijos, kas savu problēmu risinājumu saskata lata devalvācijā nākamgad un jau labu brīdi slepus bīda ideju par LB prezidenta nomaiņu.

LB šā gada sākumā aplami novērtēja valsts ekonomikas izaugsmes perspektīvas. Kļūdas nākotnes izaugsmes novērtējumā pieļāva ne tikai LB, bet arī Finanšu un Ekonomikas ministrija, Starptautiskais valūtas fonds un tūkstošiem komerciāla rakstura institūciju, kuru izplatītās prognozes sagādāja zaudējumus miljoniem cilvēku. Soģa loma šobrīd nepiestāv nevienam no varenajiem! Turklāt LB novembra prognozes, iespējams, ir tikpat aptuvenas kā gada sākumā izteiktās. Globālie tirgi raustās konvulsijās. Izejvielu un naftas tirgū ir vērojama sen neredzēta deflācija. Pārmaiņas ir tik straujas, ka nākamā gada valsts budžets, iespējams, būs jāmaina vēl daudzas reizes.

LB kopīgi ar valdību ir jābūt gatavām saliedētam darbam, jo pārmaiņas Latvijas un globālajā finanšu sistēmā var sasniegt pat neticamus mērogus.

 

Slakteris: notverti baumu izplatītāji par lata devalvāciju

Diena  11/19/08    Kārtējie baumu izplatītāji par iespējamo lata devalvāciju jau notverti, trešdien pavēstījis finanšu ministrs Atis Slakteris. "Skaidrs, ka tās ir kārtējās baumas un īsziņas. Vainīgie ir noskaidroti. Kāds tajā visā atkal ir nopelnījis," aģentūra BNS citē Slaktera teikto.

"Ko var darīt, ka mūsu līdzpilsoņi ir gatavi ticēt baumām? Nu dzīvojam brīvā sabiedrībā, tie, kas vairāk noticējuši, var beigās būs lielāki zaudētāji - būs jāmaina atkal nauda uz latiem atpakaļ. Kā teica Latvijas Bankas prezidents, viņam nodrošinājums latiem ir tāds, ka neviens neko nevar izdarīt," skaidroja Slakteris un piebilda, ka nepieļauj situāciju, ka lats varētu tikt devalvēts.

Pašlaik Drošības policija veic izmeklēšanas darbības divu kriminālprocesu ietvaros, kas ierosināti par mēģinājumiem destabilizēt finanšu sistēmu, apstiprinājusi policija. Viens no kriminālprocesiem ir par kāda laikraksta izplatīto informāciju par lata devalvāciju, kas neatbilst patiesībai.

Drošības policija trešdien izplatītajā paziņojumā īpaši norādīja uz mediju darbību. “Ņemot vērā sarežģīto ekonomisko situāciju arī medijiem vajadzētu pievērst pastiprinātu uzmanību publicējamās informācijas pārbaudei. Nepatiesas, nepārbaudītas un nekorekti interpretētas informācijas izplatīšanai var būt grūti prognozējamas sekas,” uzsvērts paziņojumā.

Latvijas amatpersonas lata devalvācijas iespēju līdz šim ir kategoriski noraidījušas.

Premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) trešdienas rītā LNT apgalvoja, ka lata devalvācijas draudu nav. “Es pietiekami labi zinu, kāda ir finanšu situācija, tāpēc par lata devalvāciju runas nav,” teica valdības vadītājs.

LNT programmas vadītāji atgādināja, ka brīvdienās cilvēki steigā mainījuši latus pret eiro un daudzviet valūtas maiņas punktos Rīgas centrā eiro nebija nopērkami. “Tam nav nekāda pamatam,” komentēja amatpersona. Pēc viņa teiktā, Latvijas Bankai ir ļoti solīdas rezerves, tāpēc šim pasākumam nav nekāda pamata un iemesla.

I.Godmanis informēja, ka finanšu situāciju pārrunājis ar Latvijas Bankas prezidentu un vēlreiz atkārtoja, ka “tāda vajadzība vai draudu nav”.

 

Latvijas ekonomikas pēdējā cerība – būvniecība

Bens Latkovskis, Nedēļa  11/19/08     Būvniecība līdz šim bija viens no galvenajiem augstas Latvijas ekonomiskās izaugsmes nodrošinātājiem. Taču globālās ekonomiskās krīzes kaulainā roka jau snaikstās arī ap šo nozari. Vai būvniecībai izdosies noturēt Latvijas lejupslīdošo ekonomiku arī turpmāk?

Būvniecība pēdējos piecus gadus tika uzskatīta par vienu no stabilāk augošajām tautsaimniecības nozarēm. Turklāt atšķirībā no tirdzniecības, finanšu un citiem pakalpojumiem tajā tika radīts fiziski taustāms galaprodukts. Laikā, kad apjomu kritums vērojams teju vai visās tautsaimniecības nozarēs, īpaši svarīgi ir atrast tās, kuras varētu valsts ekonomiku "izvilkt" šajos ekonomiski grūtajos laikos, kad vērojama lejupslīde visā pasaulē.

Situācija rūpniecībā un tirdzniecībā, kas vēl gada sākumā bija bažīga, vasaras sākumā neiepriecinoša, tagad jau kļuvusi dramatiska. Septembrī apstrādes rūpniecības apjomu kritums, salīdzinot ar 2007. gada septembri, bija par 8,6%, bet gada pirmajos deviņos mēnešos kopā – par 6,2%. Šādas apstrādes rūpniecības apjomu lejupslīdes Latvijā nav bijis kopš Krievijas krīzes laikiem, kad 1999. gada 1. ceturksnī apstrādes rūpniecības apjoms samazinājās par 17,4%. Tirdzniecībā apjomi septembrī, salīdzinot ar 2007. gada septembri, sarukuši par 13,4%, deviņos mēnešos par 5,6%. Nav nekāda pamata domāt, ka tuvākajā nākotnē situācija šajās nozarēs varētu uzlaboties.

Vienīgās nozares, kurās šogad vēl vērojams apjomu pieaugums, ir transports un sakari, kā arī būvniecība. Faktiski tās ir arī vienīgās, kuras nākamajā gadā varētu nodrošināt kaut pašreizējā IKP līmeņa saglabāšanos. Šajā aspektā gluži bērnišķīgs izskatās dažu komentētāju ļaunais prieciņš, ka naftas cenu krituma dēļ sarežģījumi gaidāmi arī Krievijas ekonomikai. Ja ekonomiskā aktivitāte Krievijā kritīsies, un tas ir pat ļoti iespējams, tad uz tranzītpakalpojumu pieaugumu nav ko cerēt. Faktiski atliek vienīgi paļauties uz būvniecību.

Kopš 2000. gada celtniecības ikgadējie apjomi gandrīz trīskāršojušies. Šā gada pirmajā pusē tie, salīdzinot ar iepriekšējā gada rādītājiem, vēl pieauguši, taču tie ir ievērojami niecīgāki nekā iepriekšējos gados. Šā gada 2. ceturksnī būvniecības rādītāji, salīdzinot ar iepriekšējā gada 2. cetrurksni, palielinājušies tikai par 5,7% – iepretim 15,9% pirms gada.

Ja būvniecības apjomi vēl turpina palielināties, tad tas lielā mērā saistīts ar jau iesākto objektu pabeigšanu, jo jauno attīstības projektu pasūtījumu skaits šā gada 2. ceturksnī jau ir samazinājies par 4,3%. Sevišķi dramatiski ir kritušies dzīvojamo māju jauno pasūtījumu rādītāji, sasniedzot 2002. gada līmeni. Diemžēl arī tuvākajā nākotnē būvniecību kopumā negaida vieglas dienas, jo izsniegto būvatļauju skaits arī ir sarucis. Samazinājums vērojams pilnīgi visās būvniecības apakšnozarēs, izņemot ceļu un ielu būvi un remontus. Šī ir vienīgā būvniecības apakšnozare, kurai vismaz tuvākajā nākotnē nedraud krass samazinājums. Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers pat izteicies, ka ceļu būves apjomi jau nākamgad trīskāršosies. Pat, ja šie izteikumi ir pārspīlēti, ņemot vērā jau radītās iestrādnes un Eiropas struktūrfondu resursus, nav pamata domāt, ka apjomi nepieaugs. Tomēr atklāts paliek jautājums – cik lielā mērā arī būvniecību skārusi vispārējā globālā ekonomikas krīze?

Proletariāta diktatūra ir beigusies

Latvijas Būvnieku asociācijas priekšsēdētājs Viktors Puriņš, runājot par krīzi, ironizē: "Krīzes nav, jo krogi vēl pilni, kārkli un alkšņi vēl ceļmalās aug. Ja būtu krīze, cilvēki ar fuksīti šos alkšņus izzāģētu, sagarinātu un pārdotu Zviedrijā kā kamīnmalku." Situāciju būvniecībā viņš par krīzi nevēlas nosaukt. "Ir atsevišķas problēmas, apjomi neapšaubāmi samazinās, un gandrīz droši var prognozēt, ka pieauguma nākamgad nebūs. Bet paies vēl divi trīs gadi, un sinusoīda atkal ies uz augšu," ir pārliecināts Puriņš. Viņš norāda, ka problēmas nav uzcelt – sarežģījumus rada tas, ka nav naudas būvniecībai. Kredīti tiek apgriezti, un nepabeigti būvobjekti iekonservēti. Arī valstij nav naudas, un daudzi objekti, kurus varētu īstenot, atkrīt. Vienlaikus viņš uzsver, ka nav ļaunuma bez labuma.

"Proletariāta diktatūra ir beigusies," teic Puriņš. Viņš atceras, ka vēl pirms gada strādnieki burtiski terorizējuši uzņēmējus, draudot nestrādāt, ja nemaksās prasīto algu. Bet uzņēmējam līgumi noslēgti, termiņi karājas, nekas cits neatliek, kā piekāpties nepamatotajām prasībām. "Vēl pērn nevarēja dabūt večus, kas strādā. Katrs ratiņstūmējs, lielveikalā izdzirdējis, ka celtniecībā var labi pelnīt, nāca un taisījās par flīzētāju. Tas nekas, ka flīzes viņš redzējis tikai savā vannasistabā," sūkstās Puriņš. Tagad šī nenormālā situācija ir beigusies un fakts, ka "aiz sētas" stāv citi strādātgribētāji, stāvokli būvniecības darba tirgū ir normalizējis.

Tajā pašā laikā izveidojusies paradoksāla situācija, kad strādājošo celtnieku darba samaksa reāli samazinās, bet darbaspēka izmaksas palielinās. Tas noticis, jo būvuzņēmēji ir nobijušies no Valsts ieņēmumu dienesta un uzrāda lielākas algas. Rezultātā oficiālā alga, kuru parāda statistika, pieaug, taču strādnieki saņem mazāk, jo "plānāka kļūst aploksne". Tomēr situācijas normalizēšanos darba tirgū Puriņš vērtē kā ļoti svarīgu, jo tas ļauj paaugstināt nozarē strādājošo kopējo kvalifikāciju un uzlabo arī būvdarbu kvalitāti, kas pēdējā laikā tikusi pamatoti pelta.

Būvdarbu nepietiekamu kvalitāti kā nopietnu problēmu redz arī RBSSKALS Būvsabiedrības valdes loceklis Nikolajs Ružanskis. Joprojām sastopami gadījumi, kad celtniecība tiek sākta bez pilnīgi pabeigta, detalizēta projekta. Tas nozīmē, ka jau darbu gaitā tiek precizēti inženierkomunikāciju tīkli, mainīti tehniskie risinājumi, izmantojamie materiāli utt. Visas šīs izmaiņas jauc darba ritmu un rada produktivitātes kritumu. Pasūtītājs darba gaitā gandrīz vienmēr cenšas kaut ko palētināt, bet tas nekādā veidā nepaaugstina būvnieku darba kvalitāti. Bieži vien būvniekiem nākas uzklausīt pārmetumus par zemo kvalitāti, bet pārsvarā vainojami ir pasūtītāji, kuri dažkārt uzspiež celtniekiem izlaist dažus tehnoloģiskos posmus. Piemēram, sienas pirms krāsošanas jānogruntē, bet var arī uzreiz likt virsū krāsu. Tāpat negodprātīgi pasūtītāji cenšas ietaupīt uz hidroizolācijas rēķina. Būvkompānijas, kuras tur godā savu firmas vārdu, šādām pasūtītāju iegribām nepakļaujas, bet firmiņas viendienītes par to īpaši nerūpējas – ka tik par darbu maksā. Bet pēc tam pārmetumi par zemo būvdarbu kvalitāti nāk pār visu nozari.

Konkursu nolikumus dzejo analfabēti

Kā lielu būvniecības problēmu Puriņš min nesakārtotību konkursu rīkošanā un dempingošanu, kas bieži vien šajos konkursos vērojama. Viņš min kādu konkursu Tukuma rajonā, kurā pieteikušies 28 pretendenti un augstākā cena bijusi 96 000 latu, bet zemākā – 24 000: "Tikai aptuveni aplēšot, ir skaidrs, ka materiāli vien maksā ap 30 000 latu. Jautājums – kas notiks, ja šie zemo cenu solītāji uzvarēs konkursā?" Visticamāk, saņems paredzēto 20% apgrozāmo līdzekļu priekšapmaksu un pasludinās maksātnespēju, prognozē Puriņš. Vai arī veiks darbus ar vislētākajiem, normatīviem neatbilstošiem materiāliem, ignorējot jebkādus būvniecības noteikumus un nemaksājot nodokļus. Pasūtītājs saņems, ko gribējis. Tas ir, par lētu naudu nekvalitatīvu produktu, kas galarezultātā izmaksās daudz dārgāk.

"Esmu ierosinājis konkursos augstāko un zemāko cenu atmest, tad izrēķināt vidējo piedāvāto cenu un izskatīt tikai tos piedāvājumus, kuri iekļaujas 10% cenu koridorā uz vienu vai otru pusi. Līdzīga prakse darbojas Kanādā, un tādā veidā tiek atsijāti nenopietni piedāvājumi," skaidro Puriņš. Viņš arī ierosina izstrādāt kaut kādus vispārīgus konkursu nolikumu parametrus: "Tagad katrs dzejo konkursa nolikumu, kā prot. Palasot nolikumus, acīs duras totāls analfabētisms vai gluži otrādi – ir nepārprotams, ka nolikums rakstīts konkrētam pretendentam." Kā raksturīgu punktu, kas parādās kādam noteiktam pretendentam rakstītos konkursa nolikumos, Puriņš min augstus prasītā apgrozījuma apjoma rādītājus: "Tad piesakās divas lielas firmas ar šādiem rādītājiem, kuras jau iepriekš sarunājušas – šoreiz vinnēju es, nākamreiz tu."

Viendienītes pazūd kā kukaiņi pēc salnām

Arī Ružanskis uzskata, ka runas par krīzi būvniecībā ir krietni pārspīlētas: "Jā, apjomi samazinās, bet tā vēl nav krīze. Būvniecība savas pozīcijas nezaudē, un nevar teikt, ka tagad viss ir apstājies. Kamēr ir cilvēki, viņiem ir nepieciešams, kur dzīvot, mācīties, atpūsties utt., tāpēc būvniecība pastāvēs vienmēr. Protams, tagad nav tāda celtniecības buma, kāds bija pirms gada, kad par celtnieku gribēja kļūt ikviens, jo tā bija nozare, kur varēja nopelnīt. Šobrīd situācija ir līdzīga tai, kas bija pirms gadiem diviem, kad stabilas un nopietnas kompānijas varēja mierīgi strādāt. Cita lieta, ka celtniecības buma laikos saradās milzum daudz sīku būvfirmiņu – viendienīšu. Tagad tās vienkārši pazūd kā kukaiņi pēc rudens salnām. Protams, pasūtījumu skaits ir nedaudz sarucis, es uzskatu, ka uztraukumam nav nekāda pamata." Viņš norāda, ka šajos laikos jāaktivizē valsts pasūtījumi, jo privāto investoru pasūtītie būvobjekti tiek iesaldēti un zaudētāji visbiežāk ir tieši būvnieki, kuriem nav samaksāts par jau paveiktajiem darbiem.

Ružanskis atbalsta praksi apturēt jau iesākto objektu būvniecību, ja nav pieprasījuma: "Šobrīd dzīvokļus tikpat kā nepērk, tāpēc attīstītājiem ir izdevīgāk būvniecību apturēt, iekonservēt un atsākt, kad būs labāki laiki. Un tie atnāks pavisam drīz." Cits variants ir projektu pārstrādāt. Piemēram, dzīvojamo ēku pārveidot par biroju ēku vai viesnīcu.

Situācija tirgū, pēc Ružanska domām, tikai palielina konkurenci, un uzņēmējiem vairāk jādomā par jaunu tehnoloģiju ieviešanu, racionālāku resursu izmantošanu. Viņš noraida pieņēmums, ka attīstītajās rietumvalstīs produktivitātes līmenis vai būvniecības kvalitāte būtu augstāka nekā Latvijas vadošajās būvkompānijās. Tiek ļoti aktīvi ieviestas jaunākās ražošanas tehnoloģijas, un vienīgā atšķirība varētu būt darba intensitātē, kaut Latvijā celtnieki strādā vidēji vairāk nekā daudzviet Rietumeiropā. Ružanskis ļoti atzinīgi izsakās gan par Latvijas celtnieku, gan būvinženieru kvalifikāciju. Viņš norāda uz pašreizējo apjomu samazinājuma sanitāro efektu, jo no nozares pazūd mazkvalificētais darbaspēks, kas tikai kropļoja darbaspēka tirgu un grāva nozares prestižu.

Kā norāda Puriņš, vislielākās atšķirības ir darbalaika lietderīgā izmantošanā. Ja attīstītajās valstīs lietderīgā darba ilgums pie astoņu stundu darbdienas ir aptuveni 6,8 līdz 7,2 stundas, tad Latvijā, ja objektā uzstādītu videokameras, atklātos, ka ne vairāk kā piecas stundas. "Tās pīppauzes vēl no krievu laikiem ļoti iesēdušās," atzīst Puriņš.

Vainīga neiegrožotā kreditēšana

Viedokli, ka būvniecību, tāpat kā visu Latvijas tautsaimniecību, skārusi krīze, aizstāv Primekss valdes priekšsēdētājs Jānis Ošlejs. Viņš pat atzīst, ka "krīze šķiet pietiekami dziļa. Domāju, ka tās sekas būs vairāku būvniecības un būvmateriālu tirdzniecības kompāniju bankroti. Īpaši smagi ir skarta dzīvojamo ēku celtniecības nozare. Ja pirms gada bija vērojama pilnīga tās pārkaršana, tad tagad notiek pārlieku strauja atdzišana."

Arī Ošlejs krīzē saskata pozitīvas lietas: "Ceru, ka praktisks labums no tās būs tāds, ka valdība mainīs nodokļu politiku, pārvietojot nodokļu slogu no ražošanas un būvniecības uz patēriņu un nekustamo īpašumu. Savukārt Latvijas Banka cenšoties aktīvāk samazināt naudas daudzumu tās pārliekas ieplūšanas gadījumos, kā arī FKTK, nosakot bargākus noteikumus banku kredītportfeļa pieaugumam, sāks rūpēties, lai nākotnē vēlreiz neveidojas kredītu dzīti nekustamā īpašuma burbuļi, kas varētu atkal radīt nozares pārlieku augšupeju un pēc tam pārlieku lejupslīdi."

Daudzās Eiropas valstīs būvniecība jūtas daudz stabilāk nekā Latvijā un nepiedzīvo tik krasu lejupslīdi, tāpēc ka šajās valstīs nav bijis nekustamā īpašuma burbuļa. Skandināvijā, Čehijā, Polijā šī joma attīstās labos tempos, pat neraugoties uz finanšu krīzi citviet. Pēc Ošleja domām, tas tāpēc, ka šo valstu banku pārraudzības iestādes neatļāva bankām uzsākt bezatbildīgu kreditēšanu, līdz ar to neradīja Latvijai, ASV, Lielbritānijai līdzīgu finanšu burbuli.

Tomēr arī Ošlejs ir pārliecināts, ka ilgtermiņā Latvijas būvniecībā ir gaidāmi daudz lielāki apjomi nekā pagājušajā gadā. Viņaprāt, svarīgi, lai nākotnē pieaugums būtu mērenāks, bet vienmērīgāks, sasniedzot mērķi – lielus būvniecības apjomus – nevis īsā sprinta distancē, bet drošā un vienmērīgā maratonā.

 

Pārtikas eksportā veicas

Iveta Tomsone,  Latvijas Avīze  11/20/08     Šā gada deviņos mēnešos lauksaimniecības un pārtikas produktu eksports sasniedza 508,9 miljonus latu, kas ir par 26,7% vairāk nekā pērn šādā pašā laika posmā, ziņo Centrālā statistikas pārvalde.

Pārtika aizņem aizvien nozīmīgāku vietu kopējā valsts eksportā, konkrēti – 15,1% no kopapjoma. Lauksaimniecības un pārtikas preču eksports būtiski pieaug jau kopš 2004. gada un pagaidām, vērtējot statistiku, nav pierādījumu, ka šo nozari skar globālā finanšu krīze.

CSP informē, ka 2008. gada janvārī – septembrī salīdzinājumā ar 2007. gada tādu pašu laika posmu lauksaimniecības un pārtikas preču eksports faktiskajās cenās pieauga straujāk nekā to imports (eksports – par 26,7%, imports – par 17,8%).

Vislielākie eksporta apjomi nonākuši Lietuvā – 24,5%, bet Igaunijā – 15,6%. Tiesa, arī kaimiņvalstu pārtikas ražotāji nesnauž, jo Lietuvas imports kopējā pārtikas importa īpatsvarā aizņem 24,8% un Igaunijas – 9,5%. Tirdzniecībā ar Lietuvu šo preču izvedums pieauga par 10,5%, bet ievedums – par 8,8%. Tirdzniecībā ar Igauniju eksports samazinājās par 17,8%, bet imports pieauga par 9,7%.

Pārtikas eksportā, kā jau ierasts, dominē piens, krējums un citi skābpiena produkti, kas izvesti par 152,6 miljoniem latu, un eksporta apjoms salīdzinājumā ar pērnā gada deviņiem mēnešiem kāpis par 24,7%. Siers un biezpiens izvesti par 10,1 miljonu latu. Tā kā siera tirgus šogad piedzīvo lejupslīdi iepriekšējā gada augsto cenu dēļ, šogad arī no Latvijas izvests par 7% mazāk šā produkta nekā pērn. Līdzīga situācija ir ar sviestu, kas eksportēts par vienu miljonu latu, kritums ir 53,7%. Tā kā gada sākums augsto cenu dēļ pasaules biržās bija ļoti labs kviešu eksportam, tas šogad pieauga 2,6 reizes un ir 303,6 miljoni latu. Jāpiebilst, ka tieši šī lauksaimniecības produkcija arī bija starp tām, kas pozitīvi ietekmēja nozares kopīgos eksporta rādītājus. Tirgus eksperti norāda, ka nākamgad ar tikpat izcilu devumu kopējā eksportā, ko radīja graudu eksports, nevar rēķināties. Iemesls – šajā ražas sezonā cenas ir samazinājušās vairāk nekā divtik, turklāt tiek gaidīts, ka nākamā gada sākumā biržās graudu deficīta kā šā gada sākumā tomēr nebūs.

CSP dati liecina, ka svaigas un saldētas zivis izvestas par 40,9 miljoniem latu, un tas ir par 9,7% vairāk nekā pērn. Samērā labi veicies arī ar zivju konservu izvešanu.

Kuras valstis tad visvairāk pērk Latvijas preci. Galvenais tirgus ir ES valstis, kur nonāk 83,7% no Latvijā saražotās pārtikas. Tas ir piens, krējums, citi skābpiena produkti, kas galvenokārt nonāk Lietuvā. Nepilna puse eksportētā siera un biezpiena ceļo uz Vāciju un turpat nonāks arī 67% (vairāk nekā puse) sviesta eksporta.

Svaigās un saldētās zivis visvairāk pirkusi Lietuva, Igaunija un Francija – 16,3%. Zivju konservu eksporta galamērķis jau sen vairs nav Krievija, dati liecina, ka lielāko šo preču apjomu izved uz Igauniju, Lietuvu un Vāciju. Tiesa, Latvijas šprotu marka Krievijā joprojām ir pieprasīta, jo piektā daļa no zivju konserviem tomēr tiek vesta arī uz šo kaimiņvalsti.

Kviešu un kviešu un rudzu maisījumu galvenokārt izveda uz Dāniju, Vāciju un Spāniju – 12,8%. CSP dati liecina, ka kviešus pirka arī trešās valstis, jo 15,4% labības nonāca Marokā.

Importa pārtikas produkti ir arī cūkgaļa, mājputnu gaļa, svaigas un saldētas zivis, piens, krējums un citi piena produkti, arī cukurs un bezalkoholiskie dzērieni ar cukura piedevu. Cūkgaļa galvenokārt tika ievesta no Vācijas un Polijas. Mājputnu gaļu ieved no Lietuvas un Nīderlandes.

 

Latvija grib aizņemties no SVF

DELFI  11/20/08    Latvija ir uzsākusi sarunas ar Eiropas Komisiju un Starptautisko Valūtas fondu (SVF) par aizņēmumu Latvijas ekonomikai un finanšu sistēmas stabilizācijai. Premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) un finanšu ministrs Atis Slakteris (TP) gan pagaidām atturējās izpaust, cik lielas summas Latvijai vajadzētu aizņemties. Tāpat nav arī zināmi noteikumi, uz kādiem starptautiskās organizācijas gatavas aizdot naudu.

"Tas izrietēs no sarunu gaitas un rezultāta," atbildot uz jautājumu par aizņēmuma summu sacīja Godmanis. Slakteris atzina, ka runa ir par pietiekami lielām summām, tomēr gan viņš, gan Godmanis uzsvēra, ka konkrētas darījuma aprises taps zināmas tikai sarunu laikā. Sarunu beigu termiņu abi valdības pārstāvji neatklāja. Slakteris gan piebilda, ka tās turpināsies "līdz laimīgai uzvarai."

Ceturtdien valdība pieņēma zināšanai informāciju, ka ir uzsāktas oficiālas sarunas ar Eiropas Komisiju, ka arī pilnvaroja finanšu ministru kopā ar Latvijas Banku uzsākt oficiālas sarunas ar Starptautisko Valūtas fondu, lai izvērtētu Latvijas iespējas sagatavoties pasākumiem, kas nepieciešami, lai mazinātu globālās finanšu krīzes ietekmi uz Latviju, stimulētu tautsaimniecību un nodrošinātu finanšu sistēmas stabilitāti, informēja Finanšu ministrija.

Pēc valdības pārstāvju teiktā, kredīta noteikumi būs atkarīgi no SVF un Eiropas Komisijas (EK), kas vēl izvērtēs Latvijas finanšu situāciju. Premjers atgādināja, ka starptautiskās institūcijas jau labu laiku  novēro Latvijas finanšu sistēmu un ir jau izdarījušas prognozes nākamajam gadam.

Paredzams, ka nauda būs kā papildus atbalsts Latvijas ekonomikai. "Runa ir par zināmu rezerves atbalstu," uzsvēra Godmanis. Līdzīgu viedokli pauda arī Slakteris, kurš norādīja, ka ja krīze būtu bijusi tikai Latvijā, tad aizņēmumu vispār nevajadzētu veikt. Taču tā kā krīze ir globāla, situācija ir nopietnāka.

"Pie pamales pašreiz nerādās nekāda gaišā aina," pauda Slakteris. Viņš uzsvēra, ka sarunu sākšanās ir gatavošanās "visādiem iespējamiem riskiem." Vienlaikus ministrs mierināja, ka SVF jau atzinīgi novērtējis Latvijas nule pieņemto valsts budžetu.

 

Valdība: situācija 'Parex Banka' stabilizējusies

DELFI  11/20/08    Pateicoties savlaicīgai rīcībai, situācija valsts kontrolē nonākušajā "Parex Banka" ir stabilizējusies un finanšu līdzekļu aizplūšana no kredītiestādes bijusi minimāla, ceturtdien atzina premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) un finanšu ministrs Atis Slakteris (TP).

Slakteris norādīja, ka situācija "Parex Banka" ir "pat ļoti stabilizējusies".

Valdība caur valstij piederošo Latvijas Hipotēku un zemes banku nolēma ieiet "Parex Bankā" 8. novembrī, pārņemot otras Latvijā lielākās strādājošās kredītiestādes kontrolpaketi. Tās līdzšinējie galvenie akcionāri, vieni no Latvijā ietekmīgākajiem cilvēkiem Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis, šobrīd vairs ir vien aptuveni 16% akciju īpašnieki katrs. Valsts vairākkārt norādījusi, ka tās mērķis nav iesaistīties banku biznesā, tāpēc iespējams ātri būs piesaistīts investors, kurš pārņemtu banku.

 

Par lata devalvāciju baumojis augstskolas lektors un kāds estrādes mākslinieks

TVNET  / LETA  11/21/08     Aizdomās par baumošanu par lata devalvāciju Drošības policija ir aizturējusi Ventspils augstskolas Finanšu un grāmatvedības katedras lektoru Dmitriju Smirnovu, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, raksta laikraksts "Telegraf". Informāciju par iespējamo lata nestabilitāti izplatījis arī kāds estrādes mākslinieks, no skatuves aicinot no divām Latvijas bankām izņemt naudu.

Augstskolas pasniedzējs aizturēts saistībā ar vietējā laikrakstā "Ventas Balss" ekspertu diskusijā pausto viedokli un prognozēm par Latvijas ekonomikas attīstību, banku un kreditēšanas sistēmas nākotni. Diskusijā piedalījies arī Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Lektors diskusijā, kas laikrakstā publicēta 2.oktobrī, paudis viedokli: "Problēmas ASV ir sīkums salīdzinājumā ar to, kas sagaida mūs. Viņiem tagad dziļums ir sasniegts un sāksies atveseļošanās. Savukārt Eiropas Savienībā problēmas tagad tikai sāksies un mums būs varbūt 10 vai 20 reižu dziļāka krīze nekā ASV. Zviedrijas bankas caur meitas bankām Latvijā lētos kredītus vairs nevarēs piedāvāt. Viņi pateiks: lūdzu, atdodiet vecos kredītus! Bet ar ko mēs atdosim - vai ar nekustamajiem īpašumiem? Nav, ar ko kredītus atdot! (..) Piramīda ir uzbūvēta, un tagad jāgaida, kad tā sabruks. (..) Vienīgais, ko varu ieteikt: pirmkārt, neglabāt naudu bankās, otrkārt, neglabāt naudu latos, jo tagad tas ir ļoti bīstami."

DP par šo informāciju komentārus nesniedz. "Aizturētais nav žurnālists, taču aizturēšana veikta saistībā ar publikāciju kādā Latvijas laikrakstā. (..) Viņš tika aizturēts uz divām diennaktīm," sacījusi DP priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa.

"Ventas Balss" pārstāvji savukārt pastāstījuši, ka DP cilvēki par publikāciju interesi sākuši izrādīt jau dažas dienas pēc tās parādīšanās laikrakstā. Minētajā publikācijā asus un diskutējamus viedokļus izteicis vien Smirnovs.

"Notiekošais ir absurds. Mēs vēlējāmies uzzināt eksperta viedokli. Viņš ir kompetents un drosmīgs, viņam ir zinātniskais grāds, ir zināšanas un pieredze," notikušo komentējis "Ventas Balss" pārstāvis Imants Vīksne.

Informāciju par iespējamo lata nestabilitāti izplatījis arī kāds estrādes mākslinieks, no skatuves aicinot no divām Latvijas bankām izņemt naudu, to var izsecināt no Drošības policijas sniegtās informācijas.

Kā pastāstīja Drošības policijas priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa, Drošības policija turpina izmeklēšanas darbības divu kriminālprocesu izmeklēšanas gaitā, kas ierosināti par mēģinājumiem destabilizēt finanšu sistēmu.

Viens no kriminālprocesiem sākts pēc kādas bankas iesnieguma, ka šā gada 9.novembrī Jelgavas kultūras namā, sākot koncertu, viens no tā dalībniekiem aicināja pēc koncerta doties uz "Parex banku" un "Latvijas Krājbanku" izņemt naudu.

Pamatojoties uz saņemto iesniegumu, Drošības policija 14.novembrī sāka kriminālprocesu par apzināti nepatiesu datu vai ziņu izplatīšanu mutvārdos, rakstveidā vai citādā veidā par Latvijas finanšu sistēmas stāvokli.

Kā liecina interneta vidē pieejamā informācija, šajā dienā Jelgavā uzstājās grupa "Putnu balle".

Apse-Krūmiņa informēja, ka izmeklēšanas laikā tika noskaidrota persona, kas šo uzsaukumu ir izteikusi. Persona ir nopratināta kā persona, pret kuru ir sākts kriminālprocess. Izmeklēšana turpinās.

Drošības policija turpina pārbaudes arī par citiem gadījumiem par nepatiesas informācijas izplatīšanu, tostarp interneta komentāros, kas izskanējuši publiskajā telpā.

Kā ziņots, DP patlaban izmeklē divus kriminālprocesus par iespējamiem mēģinājumu destabilizēt Latvijas finanšu sistēmu. Patlaban tiek veiktas kriminālprocesuālās darbības ar mērķi iegūt pierādījumus personu prettiesiskai rīcībai, tomēr DP atsakās no sīkākiem komentāriem par izmeklēšanas gaitu, norādot, ka pretējā gadījumā izmeklēšana varētu tikt traucēta.

Veicot pastāvīgu pasākumu kompleksu, lai noskaidrotu iespējamos mēģinājumus destabilizēt valsts finanšu sistēmu, DP apzina un identificē personas, kuras publiskajā telpā tieši vai netieši aicinājušas uz darbībām, kas var izraisīt nestabilitāti Latvijas finanšu sistēmā. DP turpina darbu ar identificētajiem nepatieso ziņu izplatītājiem, lai noskaidrotu viņu patiesos mērķus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 194.1. pantu "Nepatiesu datu vai ziņu izplatīšana par Latvijas Republikas finanšu sistēmas stāvokli" personām, kas apzināti izplata nepatiesus datus vai ziņas mutvārdos, rakstveidā vai citādā veidā par Latvijas finanšu sistēmas stāvokli, ir paredzēta kriminālatbildība.

DP aicina iedzīvotājus būt atbildīgiem un atturēties no nepatiesu vai nepamatotu komentāru sniegšanas.

Ņemot vērā sarežģīto ekonomisko situāciju, arī medijiem vajadzētu pievērst pastiprinātu uzmanību publicējamās informācijas pārbaudei. Nepatiesas, nepārbaudītas un nekorekti interpretētas informācijas izplatīšanai var būt grūti prognozējamas sekas, skaidroja Apse-Krūmiņa.

Kā ziņots, baumām par iespējamu lata devalvāciju, kuru rezultātā aizvadītajās brīvdienās bija vērojama iedzīvotāju pastiprināta interese latus mainīt pret eiro, nav nekāda pamata, intervijā telekompānijai LNT uzsvēra premjers Ivars Godmanis (LPP/LC).

Savukārt Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs šorīt intervijā Latvijas Radio pauda viedokli, ka pret baumotājiem nepieciešams vērsties asi. Citās valstīs šāda bezatbildīga baumošana neesot iedomājama.

Latvijas iedzīvotāju reaģēšanu uz šādām baumām Rimšēvičs uzskata par ļoti lielu lētticību, kuras rezultātā cilvēki tiek muļķoti un spekulanti viņiem vienkārši atņem daļu naudu.

Pēc bankas vadītāja vārdiem, baumas lata stabilitāti neietekmē.

 

Krimināltiesību eksperts: Paustās bažas par lata stabilitāti nav krimināli sodāmas

LETA  11/21/08     Paustās bažas par nacionālās valūtas stabilitāti nevar būt krimināli sodāmas, aģentūrai LETA sacīja krimināltiesību eksperts Andrejs Judins.

Pēc iepazīšanās ar medijos izplatīto informāciju par Drošības policijā (DP) sāktajiem kriminālprocesiem saistībā ar iespējamiem mēģinājumiem destabilizēt valsts finanšu sistēmu Judins šajos gadījumos nav saskatījis noziedzīga nodarījuma sastāvu.

Kā ziņots, aizdomās par baumošanu saistībā ar lata devalvāciju DP ir aizturējusi Ventspils augstskolas Finanšu un grāmatvedības katedras lektoru Dmitriju Smirnovu, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, ziņo laikraksts "Telegraf". Pasniedzējs aizturēts saistībā ar vietējā laikrakstā "Ventas Balss" ekspertu diskusijā pausto viedokli un prognozēm par Latvijas ekonomikas attīstību, banku un kreditēšanas sistēmas nākotni.

"Es biju ļoti pārsteigts par to lektoru. Manā skatījumā, tur nekāda [noziedzīga nodarījuma] sastāva nav, un vispār dīvaini, ka kaut kas tāds notiek," sacīja Judins.

Tāpat viņš pauda neizpratni par otru DP sākto kriminālprocesu, kad kāds estrādes mākslinieks, būdams uz skatuves, it kā aicinājis no divām Latvijas bankām izņemt naudu. Savukārt mūziķa menedžere norāda, ka nekāds aicinājums no mākslinieka koncerta laikā nav izskanējis.

"Lai kaut kādu lietu skaitu nodrošinātu, policija uzsāk kriminālprocesu, kaut gan nekādam procesam nav jābūt," pieļauj Judins.

"Ir pants, kas tieši radīts, lai aizsargātu mūsu finanšu sistēmu, un, ja kāds apzināti izplata nepatiesu informāciju, viņu var saukt pie atbildības. Zinot tik daudz, cik es zinu, es šajos gadījumos neredzu noziedzīga nodarījuma sastāvu," aģentūrai LETA norādīja aptaujātais krimināltiesību eksperts.

Judins uzsver, ka "šis pants nav domāts, lai ķertu kaut kādus tantukus uz ielas, kas šaubās par saviem 50 latiem bankas kontā". Tāpat viņš uzskata, ka minētais pants neattiecas arī uz žurnālistiem, kas raksta par finanšu jautājumiem, jo mums esot tiesības kaut ko arī apšaubīt.

Eksperts norāda, ka Krimināllikuma pantam par nepatiesu ziņu izplatīšanu par Latvijas finanšu sistēmas stāvokli "ir pilnīgi cita loģika" un "tas rakstīts ar pavisam citu domu".

"Es saprotu DP loģiku - nekādu šaubu nedrīkst būt. Vienkārši visiem tagad jāslavē, ka mums ir stabila valūta, visas stabilas bankas un tā tālāk. Tikko jūs paziņosiet kādam par šaubām, tā būs kriminālatbildība. Tā ir ļoti aplama likuma idejas interpretācija," uzskata Judins.

Viņa izpratnē "šo pantu var piemērot tad, ja, piemēram, jums ir sava banka un jūs gribat, lai konkurentiem būtu slikti. [..] Jūs sāksiet, teiksim, gatavot kaut kādu kampaņu, lai konkurents būtu zaudējumos".

"Tai jābūt apzinātai darbībai, bet šeit - joki, šaubas, un tad cilvēki uzsāk procesu. Vienkārši kauns par policijas rīcību," norāda Judins, piebilstot, ka Latvijā "ir ļoti daudz procesu, kas ierosināti pēc ļoti nopietniem pantiem saistībā ar ļoti nenopietniem gadījumiem".

Viņaprāt, ja tiek meklēts vainīgais, tad tas ir jādara citur un nevar saukt pie atbildības cilvēku, ka viņam ir bažas un vienkārši pajoko. "Es ceru, ja policija šādas lietas nevar saprast, tad to izpratīs prokuratūra vai tiesa un aizturētajiem sodu nepiemēros," sacīja Judins, bet piebilda, ka līdzīgos gadījumos ir bijuši arī notiesājoši spriedumi.

"Lai notiesātu cilvēku, ir jāpierāda ne tikai tas, ko viņš izdarījis, bet jāpierāda noziedzīgā nodarījuma sastāvs. Taču tas prasa, lai būtu nodoms nevis runāt, bet gan apzināti izplatīt tādu nepatiesu informāciju," skaidroja eksperts.

LETA jau ziņoja, ka DP patlaban izmeklē divus kriminālprocesus saistībā ar iespējamiem mēģinājumiem destabilizēt valsts finanšu sistēmu.

Vienā gadījumā informāciju par iespējamo lata nestabilitāti 9.novembrī Jelgavas kultūras namā izplatījis kāds estrādes mākslinieks. Kā norāda DP, šis mākslinieks, būdams uz skatuves, aicinājis no divām Latvijas bankām izņemt naudu.

Kā liecina interneta vidē pieejamā informācija, šajā dienā Jelgavā uzstājās grupa "Putnu balle".

Kā aģentūrai LETA norādīja grupas menedžere un mūzikas izdevniecības "Antena" direktore Anete Kalniņa, nekāds aicinājums koncertā no grupas dalībniekiem nav izskanējis.

"Kā jau ierasts koncertos, mākslinieki komunicē ar klausītājiem, ar humoru "apceļot" gan sevi, gan visapkārt notiekošo. Grupa nospēlēja divas dziesmas, un pirms trešās dziesmas ar nosaukumu "Ejam tālāk" Kārlim Būmeistaram bija nepieciešams noskaņot ģitāru, tādēļ Valters Frīdenbergs sāka sarunu ar publiku. Tā brīža aktuālā lieta par "Parex banku" un dziesmas teksts uzvedināja viņu ar humoru pateikt, ka visi tagad trakos un skries uz bankomātiem, taču vispirms lai noklausās koncertu. Zālē esošie saprata ar humoru pateikto un smējās. Tas nebija nekāds uzmudinājums," sacīja Kalniņa.

DP priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa informēja, ka izmeklēšanas laikā tika noskaidrota persona, kas šo uzsaukumu ir izteikusi. Persona ir nopratināta kā persona, pret kuru ir sākts kriminālprocess.

Otrā gadījumā kriminālprocess sākts par kādā laikrakstā izplatīto informāciju saistībā ar iespējamu lata devalvāciju.

DP turpina pārbaudes arī par citiem gadījumiem par nepatiesas informācijas izplatīšanu, tostarp interneta komentāros, kas izskanējuši publiskajā telpā.

 

Aizturētais lektors neuzskata, ka ir ko pārkāpis

Vita Dreijere, Barbara Ālīte, Andris Saulītis   Diena  09/21/08     Drošības policija atbrīvojusi uz divām diennaktīm aizturēto Ventspils Augstskolas lektoru Dmitriju Smirnovu pēc viņa publiskajiem izteikumiem par finanšu situāciju Latvijā, vēsta aģentūra BNS, atsaucoties uz policijas pārstāvi. Dienai joprojām nav izdevies sazināties ar Drošības policiju, taču telefonsarunā D.Smirnovs apliecināja, ka aizturēts ticis viņš un pēc divām diennaktīm izolatorā atbrīvots. Drošības policijas publiski sniegtā informācija par notikušo ir skopa.

VĒRTĒ EKSPERTI

Tiesībsarga biroja sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Brance:

"Ikvienam iedzīvotājam jāuzņemas atbildība par publiskajā telpā paustajiem viedokļiem. Par noteiktām darbībām paredzēta kriminālatbildība, tostarp arī par apzināti nepatiesu ziņu izplatīšanu par Latvijas finanšu sistēmas stāvokli. Likums paredz šos vārda brīvības ierobežojumus, un, lai tos piemērotu, ir jāievēro tiesiskuma un samērīguma principi. Gadījumos, kad radušās aizdomas par likumpārkāpumu, attiecīgo institūciju kompetencē ir izmeklēt notikušo. Personu pie atbildības var saukt tad, ja tiek pierādīts Krimināllikumā paredzētais šo nodarījumu sastāvs.

Par procesuālo piespiedu līdzekli, kas var būt arī aizturēšana, lemj procesa virzītājs, balstoties uz viņa rīcībā esošo informāciju. Aizturēšanas nosacījumi ir definēti Kriminālprocesa likuma 264. pantā. Tomēr šis likums vienlaikus nosaka arī to, ka jāizvēlas tāds procesuālais piespiedu līdzeklis, kas pēc iespējas mazāk aizskar personas pamattiesības un ir samērīgs."

Krimināltiesību eksperts Andrejs Judins:

"Es biju ļoti pārsteigts par to lektoru. Manā skatījumā, tur nekāda [noziedzīga nodarījuma] sastāva nav, un vispār dīvaini, ka kaut kas tāds notiek. Es saprotu Drošības policijas loģiku - nekādu šaubu nedrīkst būt. Vienkārši visiem tagad jāslavē, ka mums ir stabila valūta, visas stabilas bankas un tā tālāk. Tikko jūs paziņosiet kādam par šaubām, tā būs kriminālatbildība. Tā ir ļoti aplama likuma idejas interpretācija."

A.Judina teiktais aģentūrai LETA

Rīgas Juridiskās augstskolas lektors Mārtiņš Mits:

"No vienas puses var saprast policijas rīcību šajā ekonomiskajā situācijā, pastiprināti sekojot, vai netiek apzināti izplatīta informācija ar nolūku valsts ekonomisko situāciju. Taču nemazinās arī cita pamatvērtība - vārda brīvības loma. Sperot kriminālprocesuālus soļus, šo tiesību normu piemērotājiem ir jābūt īpaši uzmanīgiem. Ja apstiprinās, ka šajos divos gadījumos tiešām tie ir tie izteikumi, par kuriem šie soļi ir sperti, tad tie ir nesamērīgi. Lektors pauda savu viedokli, kas ir balstīts uz vispārzināmiem, taustāmiem faktiem. Viņa aizturēšana ir klaji nesamērīga attiecībā pret vārda brīvību. Tāda rīcība ir raksturīga nevis tiesiskām valstīm, bet totalitārām valstīm kā Krievija."

Žurnālists un LU lektors Kārlis Streips:

"Ja Latvijas lats ir tik vārgs, ka ar baumām to var sadragāt pavisam, tad mums ir daudz, daudz, daudz lielākas problēmas nekā baumošana. Šajā situācijā jābaidās ekonomikas nozari atspoguļojošajiem žurnālistiem, kas ik dienas publicē dažādus viedokļus. Abi kriminālprocesi ir diskusijas apspiešana. Tā nebūtu problēma, ja Latvijā būtu uzticama valdība, kuras pārstāvji varētu apgāzt Ventspils Augstskolas lektora teikto, bet valdība sevi jau ir tik ļoti diskreditējusi, ka tai pašai nevar ticēt. Apšaubu Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča sacīto, ka jebkurā citā valstī, ja runātu par kādas valūtas devalvāciju vai kādas bankas bankrotu un cilvēki apzināti izplatītu šādas baumas, viņi tiktu aizturēti desmit, piecpadsmit minūtēs. Es jums ieteiktu vērsties pie centrālās bankas un lūgt šo citu valstu sarakstu, kurā baumas kļūst par kriminālnoziegumu. Vismaz manā dzimtajā Amerikā neko tādu neesmu dzirdējis pat nozīmīgos finanšu katastrofu gadījumos."

Žurnālists Juris Kaža:

"Tas, ka globālā un iekšzemes finansu un ekonomiskā krīze varētu ietekmēt Latvijas valūtu ir diskutēts starptautiskajā prese – gan The Economist, gan vairākās zviedru preses publikācijās. Gaidu, ka Latvijas DP tagad prasīs šo laikrakstu redaktoru izdošanu kriminālvajāšanā Latvijā. Jeb varbūt tomēr nav gatavi riskēt ar starptautisku nosodījumu un izsmieklu? Diemžēl notikušais ir kārtējā liecība, ka Latvijai, arī teju 18 gadus pēc neatkarības atgūšanas, nav atkratījusies no čekistiskas vārda brīvības izpratnes un rīkojas tuvāk Zimbabvei nekā modernai Eiropas valstij. Šis notikums prasa asu starptautisku nosodījumu, un cik tas ir manos spēkos, esmu jau par šo gadījumu, atsaucoties uz presē publicētu, aizrakstījis Committee to Protect Journalists (CPJ) ASV un Index on Censorship Londonā."

No J.Kažas bloga nozare.lv

LU profesore Inta Brikše:

Tekstā, ar kuru var iepazīties Ventas Balss interneta lapā, laikraksts "Ventas Balss" uzdod jautājumus un uzaicinātie eksperti uz tiem atbild, viņi arī diskutē par paustajiem uzskatiem. Dmitrijs Smirnovs izsaka  SAVU VIEDOKLI, kas ir VIENS NO VIEDOKĻIEM.  To tā arī ir uztvēruši cilvēki, kas internetā rakstam pievienojuši savus komentārus. Ja tos valsts institūciju un pašvaldību vadītājus, kuri īsi pirms valdības 8.novembra lēmuma pārņemt "Parex bankas" kontrolpaketi deva rīkojumus izņemt naudu no šīs bankas kontiem, iespējams, veselu mēnesi bija ietekmējusi "Ventas Balss" publikācija, tas tomēr nemaina Dmitrija Smirnova un "Ventas Balss" žurnālistu rīcības vērtējumu. Viņi ir sekojuši Satversmes 100.pantam pēc tā būtības un gara - "Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta."

Jaunā laika frakcijas priekšsēdis Dzintars Zaķis:

"Es uzskatu, ka politiķi nedrīkst pārlikt savu neizdarību uz ekspertu vai žurnālistu pleciem. Slakteris [Finanšu ministrs] un Godmanis [premjers]  divas nedēļas stāstīja, pēc tam viņi paziņoja par valsts atbalstu Parex.  Viņi abi skaidroja, ka neviens lats no nodokļu maksātāju naudas necietīs, bet jau tagad ir nācies šķirties no 200 miljoniem un, ja būs jāatdod sindicētie kredīti, šī summa var sasniegt deviņciparu skaitli. Viņi stāstīja, ka Starptautiskajā valūtas fondā (SVF) naudu aizņemties nevajadzēs, tā esot pēdējā vieta, bet vakar Slakteris naudas aizņemšanos no SVF pavēstīja kā lielu sasniegumu. Manuprāt, Slakterim un Godmanim vajadzētu intensīvāk skaidrot, kas notiek, nevis radīt augsni baumām."

LIKUMĀ TEIKTS

194.1 pants. Nepatiesu datu vai ziņu izplatīšana par Latvijas Republikas finanšu sistēmas stāvokli

(1) Par apzināti nepatiesu datu vai ziņu izplatīšanu mutvārdos, rakstveidā vai citādā veidā par Latvijas Republikas finanšu sistēmas stāvokli —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz astoņdesmit minimālajām mēnešalgām.

(2) Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti vai ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai ja ar to radīts būtisks kaitējums valstij vai ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām.

(3) Par šā panta pirmajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas mantkārīgā nolūkā, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem vai bez tā.

"Es neuzskatu, ka esmu kaut ko pārkāpis, jo manis teiktais galīgi nebija vērsts uz to, lai grautu Latvijas finanšu sistēmas stabilitāti, lata stabilitāti. Iepriekšējos mēnešos internetā bija tik daudz rakstu un informācijas par šo tematu, es tos biju apkopojis, ko pateicu vienā teikumā," Dienai teica D.Smirnovs.

Viņš stāstīja, ka policijas galvenais arguments aizturēšanai bija viņa teiktais - neglabāt naudu bankās un neglabāt naudu latos. Policija mani vaino Latvijas finanšu sistēmas stabilitātes graušanā pēc krimināllikuma 194.panta, apstiprināja Ventspils Augstskolas lektors.

"Ziniet, sanāk tā, ka Latvijā ar to [komentēšanu] ir ļoti bīstami nodarboties. Ja es vēl kādu vārdu pateikšu nu…..mani atkal var aizturēt. Negribas atkal nonākt izolatorā. Darbu augstskolā turpināšu, bet komentārus presē droši vien vairs nesniegšu," telefonsarunā ar Dienu sacīja lektors, atbildot uz jautājumu, kā šis notikums ietekmēs viņa karjeru.

Tiesībsargs Romāns Apsītis nevēlas komentēt Drošības policijas rīcību, norādot, ka gribētu atturēties no pārsteidzīgas rīcības, kamēr šajā lietā vēl ir tik daudz neskaidrību, turklāt «mēs neesam nekādi izmeklētāji». Viņš skaidro, ka pagaidām viņa vadītā biroja plānos nav izmeklēt šo lietu, jo neviens vēl birojā ar šādu iesniegumu nav vērsies. Tikmēr Juridiskās augstskolas lektors Mārtiņš Mits vērtēja, ka policija, iespējams, rīkojusies nesamērīgi, aizturot lektoru. "Ja apstiprinās, ka šajos divos gadījumos tiešām tie ir tie izteikumi, par kuriem šie soļi ir sperti, tad tie ir nesamērīgi. Viņa aizturēšana ir klaji nesamērīga attiecībā pret vārda brīvību," Dienai sacīja M.Mits.

Diena jau rakstīja, ka Ventspils Augstskolas rektors profesors Jānis Vucāns pieprasījis no Drošības policijas rakstisku materiālu par augstskolas lektora Dmitrija Smirnova aizturēšanu. Informācijas trūkuma dēļ viņš pagaidām atsakās vērtēt, cik pamatoti rīkojusies policija, tomēr norāda, ka pastāv tāds jēdziens kā akadēmiskā brīvība, kas lektoram dod tiesības izklāstīt savus uzskatus.

Aizturēšana pārsteidz

“Vai tiešām domājat, ka runa ir par to?” telefonsarunā ar Dienu vaicāja rektors. Viņš pieļauj, ka ir vēl kaut kas, ko mēs pagaidām vēl nezinām. J.Vucāns pastāstīja, ka diskusiju [ko organizēja laikraksts Ventas balss] bijis spiests atstāt ātrāk, tomēr “kamēr es biju klāt, nekas tāds, kas grautu mūsu finanšu sistēmu, netika pateikts”.

Augstskolas mācībspēkus pārsteigusi D.Smirnova aizturēšana, tomēr J.Vucāns atsakās vērtēt policijas rīcību, jo šobrīd tam pietrūkst informācijas. “Man nav tiesību vērtēt Drošības policijas rīcību, jo, ja ir likuma pārkāpums, tas ir jāpierāda. Jautājums ir par akadēmisko brīvību, jo viņš vienlaikus ir arī mūsu lektors, kas pauž savu zinātniskos uzskatus, un viņam to ir tiesības darīt brīvi. Lai es varētu vērtēt aizturēšanu, man būtu jāredz precīzi uzrādītā apsūdzība un jāizstudē likuma panti. Esam pieprasījuši no Drošības policijas rakstisku materiālu, ko vēl neesam saņēmuši,” teica J.Vucāns. 

Divas diennaktis pavada izolatorā

Drošības policijas priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa ziņu aģentūrai BNS apstiprināja, ka DP finanšu sistēmas destabilizācijas mēģinājumā vainotajam Ventspils augstskolas pasniedzējam Dmitrijam Smirnovam pēc divu diennakšu pavadīšanas izolatorā piektdien piemēroti divi drošības līdzekļi - sūtījumu saņemšanas adreses paziņošana un aizliegums izbraukt no valsts. Plašāku informāciju DP pagaidām nesniedz. Par Smirnova aizturēšanu, atsaucoties uz neoficiālu informāciju piektdien vēstīja laikraksts Telegraf. Kā raksta Telegraf, Ventspils augstskolas ekonomists aizturēts par saviem izteikumiem saistībā ar Latvijas banku sistēmu un kreditēšanu. Avīzei DP pārstāve K.Apse-Krūmiņa šo informāciju neapstiprināja, taču arī nenoliedza.

Aizdomās turamais - arī Valters

Savukārt otrais kriminālprocess sākts pēc kādas bankas iesnieguma par to, ka 9.novembrī Jelgavas kultūras namā, sākot koncertu, viens no tā dalībniekiem aicinājis pēc pasākuma doties uz Parex banku un Latvijas Krājbanku izņemt naudu. Pamatojoties uz saņemto iesniegumu, DP 14.novembrī sākusi kriminālprocesu par apzināti nepatiesu datu vai ziņu izplatīšanu mutvārdos, rakstveidā vai citādā veidā par Latvijas finanšu sistēmas stāvokli. Putnu balles solists Valters Frīdenbergs Dienai apstiprināja, ka DP viņu nopratinājusi saistībā ar grupas koncertu Jelgavā.

Rimšēvičs brīdina baumotājus

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs piektdien intervijā Latvijas Radio eiro pārdošanas pieaugumu svētku brīvdienās skaidroja ar “ļoti lielo Latvijas iedzīvotāju lētticību”. I. Rimšēvičs uzskata, ka iepriekšējā reizē policija nevērsās pietiekami bargi pret baumu izplatītājiem. “Jebkurā citā valstī, ja runātu par kādas valūtas devalvāciju vai kādas bankas bankrotu un cilvēki apzināti izplatītu šādas baumas, viņi tiktu aizturēti desmit, piecpadsmit minūtēs,” norāda I. Rimšēvičs. D. Smirnovs un citi cilvēki, viņaprāt “lētticīgi ļāvās šai panikai, metās kaut kādas naudas pārdot”, bet lata stabilitāti šādas baumas neietekmējot.

 

SCP: Valdība pati vainīga, ka izplatās baumas

TVNET  11/22/08    Partija „Sabiedrība citai politikai” uzskata, ka baumās, kas pēdējā laikā izplatās sabiedrībā, vainojama Latvijas valdība. SCP līdzpriekšsēdētājs Artis Pabriks uzsver, ka Ventspils augstskolas Finanšu un grāmatvedības katedras lektora Dmitrija Smirnova aizturēšana un kriminālprocesa ierosināšana ir neadekvāta rīcība no tiesībsargājošo iestāžu puses. Šādā veidā klaji tiek pārkāpta vārda brīvība un akadēmiskā brīvība.

Artis Pabriks: ”Diemžēl tiesībsargājošo iestāžu rīcība liecina, ka vēl līdz šim brīdim daudzi likumi tiek interpretēti padomju represīvā garā. Valdības nespēja komunicēt ar sabiedrību un veicināt demokrātisku dialogu, izraisa neuzticību sabiedrībā. Lielā mērā valdība pati ir atbildīga par baumu rašanos un neziņu. Piemēram, pirms neilga brīža valdība apgalvoja, ka Latvijas banku sistēma ir stabila, bet pēc tam izrādās, ka problēmas ir Parex bankai. Tāpat valdība pirms pāris nedēļām mierināja sabiedrību, ka Latvijai nebūs nepieciešama palīdzība no Starptautiskā valūtas fonda (SVF), bet tagad izrādās, ka tiek sāktas sarunas ar SVF.

Šāda valdības rīcība rada labu augsni baumu izplatībai, bet gala rezultātā vainojama ir nevis valdība ar savu nespēju komunicēt, bet gan lektors Dmitrijs Smirnovs. Salīdzinājumam, nez kāpēc pēc Tautas partijas dibinātāja Gundara Bērziņa nereti skandalozajiem un skaļajiem paziņojumiem par valsts drošības apdraudējumiem un visādiem citādiem brīnumiem, neviena tiesībsargājošā iestāde pie viņa nav devusies ar roku dzelžiem.

Lai šādi gadījumi vairs neatkārotos, SCP valde nolēmusi jau tuvākajā laikā izskatīt vairāku likumu atbilstību mūsdienu normām un vai tie nepaver pārlieku lielas interpretācijas iespējas. Nepieciešamības gadījumā SCP Saeimā rosinās grozījumus atsevišķos likumos.

 

Rimšēvičs skopi komentē Drošības policijas aktivitātes

Andris Saulītis,  Diena  11/24/08    Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs skopi komentē Drošības policijas (DP) veiktās aktivitātes, aizturot Ventspils Augstskolas pasniedzēju Dmitriju Smirnovu uz divām diennaktīm un nopratinot Putnu balles solistu Valteru par koncerta laikā izteiktu joku par Latvijas finanšu sistēmu.

"Tautsaimniecības apdomāta virzība, labi pamatoti lēmumi nav iespējami bez ekonomiskas analīzes un diskusijas. Mērķtiecīga, apzināta nepatiesas informācijas izplatīšana ir kas cits - tas ir noziegums, jo zaudē sabiedrība, iespējams, iegūst baumotājs. Nošķirt informāciju no apzinātas nepatiesu ziņu izplatīšanas ir drošības iestāžu kompetence," bija vienīgais LB komentārs pēc septiņām stundām pēc Dienas nosūtītajiem vairākiem jautājumiem.

Jautājumos LB prezidentam Diena lūdza komentēt DP rīcību. Iepriekš intervijā Latvijas Radio viņš DP darbību kritizēja, to saucot par nepietiekami bargām. Tāpat Diena lūdza precizēt LB prezidenta pausto, ka citās valstīs "ja runātu par kādas valūtas devalvāciju vai kādas bankas bankrotu un cilvēki apzināti izplatītu šādas baumas, viņi tiktu aizturēti desmit, piecpadsmit minūtēs", lūdzot norādīt konkrētās valstis.

Jāpiebilst, ka šodien I. Rimšēvičs Rīgas pilī tikās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru, premjeru Ivaru Godmani (LPP/LC) un finanšu ministru Ati Slakteri (TP), lai runātu par turpmāk veicamajiem darbiem ekonomikas stabilizēšanā. Amatpersonu tikšanās ilga aptuveni pusotru stundu, tomēr pēc tās neviens no sarunu dalībniekiem pie žurnālistiem tā arī neiznāca un nesniedza komentārus par sarunu rezultātiem un tālākajām darbībām.

Jau vēstīts, ka augstskolas pasniedzējs tika aizturēts saistībā ar reģionālā laikraksta Ventas Balss ekspertu diskusijā pausto viedokli un prognozēm par Latvijas ekonomikas attīstību, banku un kreditēšanas sistēmas nākotni.

Savukārt otrs kriminālprocess sākts pēc bankas iesnieguma par to, ka 9.novembrī Jelgavas kultūras namā, sākot koncertu, viens no grupas Putnu balle dalībniekiem V.Frīdenbergs it kā aicinājis pēc pasākuma doties uz Parex banku un Latvijas Krājbanku izņemt naudu.

Pamatojoties uz saņemto iesniegumu, DP 14.novembrī sākusi kriminālprocesu par apzināti nepatiesu datu vai ziņu izplatīšanu mutvārdos, rakstveidā vai citādi par Latvijas finanšu sistēmas stāvokli. V.Frīdenbergs ir nopratināts kā persona, pret kuru ir sākts kriminālprocess.

 

Komentārs: Mutes aizveras

Viktors Avotiņš,  NRA  11/24/08    Aizturēts Ventspils augstskolas pasniedzējs saistībā ar "ekspertu diskusijā pausto viedokli un prognozēm par Latvijas ekonomikas attīstību". Lai cik smaga arī valstī nebūtu situācija, ja valsts vara metas cenzēt ekspertu līmeņa viedokļus par šo situāciju un represēt pašus ekspertus, tas nozīmē, ka valsts varai nav skaidru un argumentētu atbilžu saistībā ar šiem viedokļiem.

Valsts vara tādā gadījumā vēlas sabiedrībai uztiept sev vēlamo attieksmi, viedokli, pati lāgā nebūdama pārliecināta par savas pieņemtās pozīcijas patiesumu vai iznākumu (lai tas būtu aizliegums noliegt holokaustu vai okupāciju, vai aizliegums runāt par finanšu sistēmas nestabilitāti). Viena lieta ir, ja valsts vara diskusijā par valsts vai lata stāvokli ierobežo histēriskus ruporus, cita lieta – ja valsts vara šajā diskusijā sāk ierobežot smadzenes, lai cik kritiski nebūtu šo smadzeņu argumentētie uzskati. Nākamais varētu būt aizliegums apstrīdēt valdības vai Latvijas Bankas darbību principā.

Tostarp pašas varas dievošanās līmenī – "viss kārtībā, ak, cienījamā kundze!" – rada nevis drošības sajūtu, bet smaidu. Tiesa, man kā bijušajam komjaunietim patīk Matrosova tipa zēni, kas – vai viņus sauc Godmanis vai Rimšēvičs – ar saviem augumiem un apgalvojumiem metas uz krīzes ambrazūrām, vēlēdamies radīt pārliecību par stabilitāti. Tomēr, kā jau labu laiku iztikušam bez komjaunatnes, man labāk gribētos saņemt nevis dievošanos vai fragmentārus sagrābstījumus, kuru konteksts dod vien acīmredzamu puspatiesību, bet, kā cilvēki saka, skaidri un saprotami pamatotu oficiālu viedokli par valstisku (!) nepieciešamību, piemēram, nacionalizēt Parex. Vai arī par valstisku (!) nepieciešamību risināt krīzes problēmas, aizņemoties no Starptautiskā valūtas fonda. Arī – ja nepieciešams, katru dienu oficiāli skaidrot cilvēkiem, ko valsts viņiem garantē saistībā ar viņu noguldījumiem un šo noguldījumu vērtību jebkura iespējama norišu scenārija sakarā. Manuprāt, latu pārdošana notiek nevis Ventspils augstskolas pasniedzēja un tam līdzīgu dēļ, bet gan tāpēc, ka vara pati nav parūpējusies, lai situācijas uztvere cilvēku vidē būtu stabila. Vai arī varai nav nekā godīga, ko cilvēkiem teikt. Un vara tā ar" nav vīžojusi iemācīties jēdzīgi runāt ar sabiedrību jebkurā situācijā. Taču būtu jāpanāk tāds stāvoklis, lai tie, kas kaut ko no šīm naudas un ekonomikas lietām saprot, turpat, neatejot no kases, varētu droši teikt tiem, kas krīt histērijā, ka mākoņi nav tik melni tāpēc, ka valsts tev sakarā ar tavu naudu garantē to un to... Tā vietā mums tagad jāklausās oficiālie orākuli, nesajēdzot un, vēlams, nedomājot, cik to sprediķi ticami.

Jo sprediķu ticamību paši orākuli tin slepenībā. Piemēram, saistībā ar paredzamo SVF kredītu. Labais brīnumkociņš SVF, naudas tapa visas pasaules vājinieku postam, kuru dažas Latvijas nozares jau redz labāk ejam nekā nākam. Varbūt šis SVF kredīts ir vajadzīgs, bet tad vajadzētu cilvēkiem arī paskaidrot, kāpēc atlicis tikai šis parādu ceļš, kāpēc visi daudzmaz nopietni vērā ņemami budžeta piesātināšanas ceļi ir izsmelti, kāpēc bija daļēji jāatsakās no tāda ārējas naudas avota kā eirofondi u. tml. Raugi, LB vadītājs nupat izteicās, ka SVF kredīts stiprinās lata stabilitāti. Tātad – latam stutes tomēr ir vajadzīgas, un varbūt tieši tas ir galvenais šā kredīta ņemšanas iemesls? Jo tautsaimnieciski patīkamāka, piemēram, šķiet ideja, ko sarunā ar Neatkarīgo par Dienvidu tiltu starp vairākām citām Latvijas ekonomikas attīstības idejām minēja holdinga LNK vadītājs Aleksandrs Milovs. "Var, cik uziet, runāt par ekonomiju. Taču būtiskāk ir runāt par budžeta piepildīšanu. Tāpēc, ka ar vienu pašu ekonomiju budžeta piepildīšanai nebūs līdzēts. Tātad – jāmeklē attīstības, budžeta piepildīšanas avoti. Tādas valsts kā Latvija budžets pats sevī šādus avotus neietver. Tādi reāli attīstības avoti mums būtībā ir tikai divi. Viens – piedāvāt pasaules biznesa kopienai divus, trīs, labāk piecus izdevīgus, saistošus investīciju projektus. Lai šurp nāk nauda. Mēs beidzam Ventspilī celt ogļu termināli. Kopējā investīciju summa – 70 miljoni – nāk no ārpuses. Tas ir pluss Latvijas ekonomikai. Piedāvāta termināļa būve lidostā. Summa – pusmiljards. Jau piecas kompānijas grib šurp. Nevis lai pievāktu, bet lai ienestu pusmiljardu. Liela daļa šīs naudas taču uzreiz paliks šeit, nonāks budžetā. Cik ilgi jau notiek ņemšanās ap konteineru termināli Rīgas ostā, kas ir tāda paša līmeņa projekts. Neaizņemoties no SVF, kas ir ceļš uz nekurieni, bet piedāvājot piecus, sešus tāda līmeņa un stratēģiskas ievirzes projektus, runa var būt par trim četriem miljardiem. Būtiski uzlabosies ekonomiskā situācija. Uzlabosies garastāvoklis. Atdzīvosies nekustamā īpašuma tirgus..."

Neņemos vērtēt, cik reāla ir šī ideja. Toties tas, ka mediju telpā vai visi zvani šobrīd zvana par taupību un mutes pievēršanu situācijas vērtēšanā, bet gandrīz neviens zvans nezvana par tautsaimniecības intensificēšanas, par ienākumu vairošanas iespējām, tas gan ir fakts.

 

Viedoklis: Panika un tā cēlāji

Askolds Rodins,  Diena  11/24/08     Viņnedēļ par sevis pastāvēšanu atgādināja drošības policija (DP), sākot kriminālprocesus pret Ventspils augstskolas mācību spēku Dmitriju Smirnovu un mūziķi Valteru Fridenbergu. Smirnovs pat divas dienas sabija aiz restēm. Izlaida pret apņemšanos norādīt dzīvesvietu un neatstāt valsti. Fridenbergs pagaidām ticis cauri ar nopratināšanu. Abiem "šuj klāt" sazvērēšanos pret Latvijas finanšu sistēmu nolūkā to destabilizēt.

No mūziķa puses tā bija koncerta laikā pateikta "kreisā frāzīte" par naudas izņemšanu no bankām, abet tikai pēc koncerta. Varbūt nav jābrīnās par to, ka kāda banka aizskrēja sūdzēties DP, taču jābrīnās, kā DP šādu sūdzību vispār ņēma pretī. Kārtīga darba par maz, vai?

Fridenberga gadījums vispār būtu vienkārši dīvains DP jociņš, ja vien tas "neēstu" konkrētam cilvēkam nervus. Tikpat labi par finanšu sistēmas destabilizētāju var uzskatīt jebkuru cilvēku, kas atļaujas "ķecerīgus" vārdus, ka par desmit latiem tagad veikalā var nopirkt stipri vien mazāk pārtikas nekā pirms trim četriem gadiem. To var tulkot kā apgalvojumu, ka lats devalvējas.

Vēl satriecošāks ir Ventspils augstskolas pasniedzēja "pārkāpums": apaļā galda diskusijas laikā viņš ieteicis neturēt naudu latos un neglabāt to bankās. Diskusijas tekstu publicēja laikraksts Ventas Balss.

Attiecīgais likuma pants saucas šādi: "Nepatiesu datu vai ziņu izplatīšana par Latvija Republikas finanšu sistēmas stāvokli." Ja vien Smirnovs nav kādas ārvalsts spiegs, viņa secinājuma informatīvais pamats var būt galvenokārt publiskajā telpā pieejamie "dati un ziņas". Ja viņa uz šīs informācijas pamata tapušais viedoklis "par Latvijas Republikas finansu sistēmas stāvokli" un no tā izrietošais ieteikums, atšķiras no valdības un Latvijas Bankas viedokļa, tas vēl nenozīmē, ka viņš sācis iet pa noziedzības taciņu. Nenozīmēs vismaz tikmēr, kamēr Latvijā nebūs atcelta Satversmē ierakstītā vārda brīvība.

No Smirnova teiktā — "neturēt" un "neglabāt" — var secināt, ka viņš ne Latvijas valūtai, ne Latvijas bankām nekādu gaišo nākotni neprognozē. Pesimistiska prognoze, taču tas nenozīmē, ka tai nav tiesību uz eksistenci.

Pagājušajā vasarā prominentais Tautas partijas (TP) vecbiedrs Gundars Bērziņš izteica prognozi, ka visai tuvā nākotnē būs gaidāma lata būtiska devalvācija — ja referendumam par tautas tiesībām atlaist Saeimu būs pozitīvs iznākums. Toreiz DP atzina, ka Bērziņa teiktais esot uzskatāms par viedokli, nevis apzinātu nepatiesu datu vai ziņu izplatīšanu, tāpēc tas neesot vērtējams no krimināltiesiskā aspekta.

Bērziņš savu prognozi izteica LNT raidījumā, un ir skaidrs, ka tā aplidoja visu valsti. Ventas Balss auditorija, dabiski, ir stipri jo stipri šaurāka, un provinces augstskolas pasniedzēja teiktais nudien negūtu nekādu plašo rezonansi valstī. Tāpēc Smirnova prognozes popularizēšanā vislielākie nopelni ir tieši DP.

Mēs nedzīvojam aiz augsta mietu žoga. Nevar teikt, ka bieži, taču palaikam Latvijas finanšu sistēma un tās perspektīvas tiek aplūkotas citās valstīs iznākošajos plašsaziņas līdzekļos. Vai DP ir padomā, ko varētu pasākt, sastopoties tur ar Latvijas finansēm neko labu nesološu prognozi? Vēl ir arī starptautiskās aģentūras, kas pēdējā laikā sākušas pazemināt Latvijas kredītreitingus.

Divi minētie kriminālprocesi mūs bīstami tuvina kaimiņzemei Krievijai. Protams, ir jomas (piemēram, sports), kurās atrasties līdzās Krievijai ir goda lieta. Taču to nevar teikt par vārda brīvību.

Ar finanšu sistēmas stabilizāciju Krievijā iet kā pa celmiem. Nevar teikt, ka Krievijā par to nerunātu un nerakstītu, un tāpat nevar teikt, ka tā būtu viena vienīga "pozitīvisma josla". Tad nu Ģenerālprokuratūra nosūtījusi savām padotības iestādēm rakstveida rīkojumu, ar kuru tām uzdots sākt kampaņu pret plašsaziņas līdzekļiem, kas "publicē pārspīlētu informāciju par ekonomiskās krīzes mērogiem". Ir jau pirmie rezultāti. Jekaterinburgas prokuratūra sākusi pārbaudīt, vai plašsaziņas līdzekļos nav bijis publikāciju, kas "varētu veicināt Jekaterinburgas kredītiestāžu ekonomisko situāciju". "Uz kafiju" tikusi izsaukta vietējās informācijas aģentūras ziņu redaktore.

Galīgi negribētos, lai Krievijā notiekošais mums izrādītos "gaišā nākotne". Krievija nav demokrātiska, mēs sevi par tādu uzskatām. Tāpēc ir svarīgi saglabāt vārda brīvību. Cenzūra, kuru aizliedz Satversmes 100. pants nedrīkstētu atgriezties zagšus — vispirms attiecībā uz vienu svarīgu jomu, tad nākamo. Bet prasme nedogmatizēt likumu, atšķirt viedokli no apzināti izplatītām baumām — tas jau ir DP kompetences jautājums.

 

Students ģenerālprokuratūrā apstrīd drošības policijas rīcību

Diena  11/24/08    Latvijas Universitātes students Andrejs Leijējs ģenerālprokuratūrai lūdz izvērtēt drošības policijas rīcību uz divām diennaktīm aizturot Ventspils augstskolas Finanšu un grāmatvedības katedras lektoru Dmitriju Smirnovu, kā arī vēlāk liedzot viņam izbraukt no valsts. Kā Dienai norāda A.Leijējs, viņš aicina izvērtēt vai drošības policija ar savu rīcību nav pārkāpusi Satversmes pantu, kas paredz, ka ikvienam ir tiesības paust savus uzskatus un cenzūra ir aizliegta. A.Leijējs lūdz arī pārbaudīt, vai nav pārkāpts Satversmes pants, kas nosaka, ka Latvija ir demokrātiska republika.

“Pastāv iespēja, ka manā rīcībā nav visa informācija par drošības policijas motīviem. Taču, ja viņš ir aizturēts un viņam ir aizliegts izbraukt no valsts 2008.gada 2.oktobrī laikrakstā Ventas Balss publicētās intervijas dēļ, tad, manuprāt, tas ir klajš Satversmes pārkāpums,” pamatoja politoloģijas students.

Viņš uzskata, lai nemodinātu šaubas par Latvijas tiesiskumu, ir jāizvērtē policijas rīcība un jādod skaidrs signāls, ka Latvijā netiek pieļauti Satversmes pārkāpumi un ierobežota vārda brīvība.

Iepriekš ģenerālprokuratūra Dienai atteicās vērtēt drošības policijas rīcību. Tā kā lieta ir izmeklēšanas procesā no komentāriem atsakās arī uzraugošais prokurors.

„Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai
Kalpaka bulvārī 6, Rīgā, LV-1801
iesniegums.

Es aicinu Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūru izvērtēt vai Drošības policija (DP), uz divām dienām aizturot Ventspils augstskolas Finanšu un grāmatvedības katedras lektoru Dmitriju Smirnovu, nav pārkāpusi Satversmes 100. pantu un 1.pantu. Tāpat es aicinu izvērtēt vai šie paši Satversmes panti netiek pārkāpti, D. Smirnovam nosakot drošības līdzekli - aizliegumu izbraukt no valsts.

2008.gada 21.novembrī es uzzināju, ka DP uz divām dienām bija aizturējusi Ventspils augstskolas Finanšu un grāmatvedības katedras lektoru D. Smirnovu. Iespējams, manā rīcībā nav visa informācija par DP rīcības motīviem. Taču, kā pieļauj medijii kriminālprocess pret viņu ir sākts, pamatojoties uz  D. Smirnova interviju laikrakstā „Ventas Balss” 2008.gada 2.oktobrīii, pieļaujot, ka tajā viņš pārkāpj Krimināllikuma 194.1 pantu par "Nepatiesu datu vai ziņu izplatīšana par Latvijas Republikas finanšu sistēmas stāvokli"iii. Izlasot D. Smirnova izteikumus laikraksta „Ventas Balss” interneta mājas lapā, es tur nesaskatīju nekādu Krimināllikuma 194.1 panta pārkāpumu. Manā rīcībā nav informācija, ka viņš apzināti izplatītu nepatiesas ziņas. D. Smirnovs izsaka savu viedokli, izmantojot Satversmes 100.pantā paredzētās tiesības, ka „Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.”iv

Ņemot vērā šos faktus es aicinu LR Ģenerālprokuratūru izvērtēt vai Drošības policija, uz divām dienām aizturot D. Smirnovu, un, iespējams, turot izolatorā, kā arī pašlaik liedzot viņam pamest valsti, nav pārkāpusi Satversmes 100.pantu, ierobežojot D. Smirnova tiesības paust savus uzskatus, kā arī Satversmes 1.pantu, kas paredz, ka „Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.”v

Satversmes pantu pārkaāpumu es saskatu faktā, ka cilvēkam, kurš izmanto demokrātiskā valstī pašsaprotamas tiesības – vārda brīvību, tieši šo tiesību izmantošanas dēļ ir ierobežota viņa brīvību, viņu aizturot un tagad arī liedzot izbraukt no valsts.

Ja izmeklēšanas gaitā tiks konstatēts Satversmes vai kāda cita likuma pārkāpums, es aicinu saukt pie atbildības DP vadību un atbildīgos darbiniekus.

Latvijas Republika ir tiesiska valsts, kur likums stāv pāri visam, taču pašreizējā DP rīcība liek apšaubīt, ka šī Latvijas drošībai tik nozīmīgā iestādē izprot vārda brīvības statusu un Satversmē garantētās tiesības. Lai nemodinātu šaubas par Latvijas tiesiskumu, es aicinu manu iesniegumu rūpīgi izvērtēt un dot skaidru signālu, ka Latvijā netiks pieļauti Satversmes pārkāpumi un netiks ierobežota vārda brīvība.

i   http://www.leta.lv/lat/news/?id=9BA36285-B827-49FB-8A10-4032B627C18E
ii  http://www.ventasbalss.lv/articles/zinas/read/4694
iii http://www.likumi.lv/doc.php?id=88966
iv http://www.likumi.lv/doc.php?id=57980
v  http://www.likumi.lv/doc.php?id=57980  „

Ainārs Leijējs,
LU Politikas zinātnes 2. kursa students
Mob. Tel. 27856487
E-pasts: ainars.leijejs@gmail.com

 

Viedoklis: Vēsture atkārtojas 1932 = 2008

Juris Paiders,  NRA  11/24/08    Pirms sākt izgudrot velosipēdu, ir lietderīgi pārbaudīt, vai tāds jau ir izgudrots.

Šī atziņa nāk prātā, vērojot Latvijas valdības konvulsīvās darbības, gudrojot, kā pārvarēt krīzi. Turklāt tikko, gatavojoties Latvijas neatkarības 90. gadadienas svinībām, bija iespējas atcerēties ne tikai brīvības cīņas un okupācijas upurus, bet arī bija lieliska iespēja apgūt Latvijas pirmās republikas pieredzi, izstrādājot krīzes novēršanas plānu un veidojot valsts ekonomisko politiku Lielās depresijas laikā pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados. Šis jautājums ir diezgan plaši aplūkots Riharda Treija grāmatā Latvijas brīvvalsts Ministru prezidenti (1918–1940).

1931. gada rudenī saimnieciskās krīzes izpausmes bija pilnībā pārņēmušas Latviju, jo lauksaimniecības precēm cenas nokritās zem pašizmaksas un sākās zemnieku izputēšana. Lauksaimniecības preču eksports samazinājās, un sākās valūtas krīze. 1931. gada nogalē par Ministru prezidentu kļuva sociāldemokrāts Marģers Skujenieks.

M. Skujenieka valdības pirmais uzdevums bija glābt lata stabilitāti, taču tā laika valdība nevis klāstīja histēriskas runas masu informācijas līdzekļiem, bet sāka realizēt pretkrīzes programmu.

Pirmais solis bija radikāla valsts budžeta izdevumu samazināšana. Galvenais, uz kā valstij izdevās mobilizēt resursus lauksaimniecības un rūpniecības atbalstam, bija Kara ministrija, jo militārie izdevumi tika samazināti līdz nepieredzētam minimumam. Izdevumu samazināšana vismazāk skāra Izglītības un Iekšlietu ministriju.

Otrs M. Skujenieka valdības uzdevums bija izstrādāt pasākumus cūkkopības veicināšanai un sviesta eksporta atbalstam. Saeima pieņēma likumus par sviesta ražošanas veicināšanu un cūkkopības veicināšanu. Iesākumā tika noteikts, ka sviesta ražošanas paplašināšanai no 1932. gada 1. jūlija (uz vienu gadu) valsts garantē cietu cenu – I šķiras eksportsviesta ražotājiem Ls 2,50 kilogramā, bet par II šķiras sviestu Ls 2,40. Ja pasaules tirgū Latvijas eksportētā sviesta cena samazinātos zemāk par garantēto, tad Zemkopības ministrijas pienākums bija izmaksāt starpību piena ražotājiem.

Līdzīgas garantijas valsts noteica bekona eksportētājiem. No 1932. gada 1. jūlija valsts garantēja lauksaimniekiem par eksportkautuvēm pārdotām bekona eksportam derīgām cūkām cietu cenu no Ls 0,75 līdz 0,85 par kilogramu dzīvsvarā. Gadījumā, ja Londonas tirgū I šķiras bekona cenas nokristos zem valsts garantētā cenu līmeņa, tad Zemkopības ministrijas pienākums bija izmaksāt starpību cūku audzētājiem.

1932. gada otrajā pusē draudi lata stabilitātei tika novērsti un Latvijas ārējā tirdzniecība strādāja ar pozitīvu bilanci.

Lielā mērā nopelni par Latvijas sviesta un bekona eksporta uzplaukumu brīvvalsts laikā pienākas nevis K. Ulmanim, bet M. Skujenieka valdībai, jo bez 1932. gada likuma par sviesta un bekona eksporta veicināšanu nebūtu trīsdesmito gadu beigu panākumu.

Gatavojot valsts atbalstu rūpniecībai, tika sakārtota VEF pārvaldes sistēma. Lai rosinātu saimniecisko dzīvi, valdība nevis sāka vienlaicīgu četru koncertzāļu būvniecību, bet meklēja iespēju sākt lielu rūpniecisku projektu celtniecību. 1932. gadā sākās investora piesaistes darbi hidroelektrostaciju celšanai uz Daugavas.

1932.–1933. gada valdības politika, iejaucoties un ietekmējot ekonomiskās krīzes smagākās sekas, bija tik efektīva, ka guva sabiedrības atbalstu. Lielā mērā sabiedrība pieprasīja nacionalizēt vai valstiskot kooperatīvu formā svarīgākās (struktūrveidojošās) nozares. Tālākā K. Ulmaņa valdības rīcība, paplašinot nacionalizācijas un valsts pārvaldes mērogus, tika uztverta kā racionāla rīcība, reaģējot uz Lielās depresijas radīto nabadzību un postu pretstatā privātā kapitāla alkatībai un negausībai.

Lielās krīzes un valsts politikas pārmaiņu cēloņi bija ievērojami. 1928. gadā Latvijā darbojās 28 privātas bankas, taču trīsdesmito gadu beigās vairs tikai 5 privātas bankas, turklāt lielākā daļa valsts finanšu resursu koncentrējās divās valstij piederošās lielbankās – Valsts Zemes bankā un Latvijas Hipotēku bankā. Tika nacionalizēti lielie uzņēmumi – Liepājas Drāšu fabrika un elektrostacijas.

Tieša un netieša valsts kontrole tika ieviesta lielajās akciju sabiedrībās Degviela, Vairogs, Latvijas bērzs utt.

Lai stabilizētu lauksaimniecības cenas, lauksaimniecības produkcijas uzpirkšanu pārņēma valsts monopoli – Cukura monopols, Linu un kaņepāju monopols, Labības birojs.

Savukārt valsts veica milzīgas kapitāla un kredītu injekcijas uzņēmumos Bekona eksports, Latvijas Centrālais sēklu eksports, Latvijas Piensaimnieku centrālajā savienībā u.c.

M. Skujenieka valdības un pēc tam K. Ulmaņa valdības (kurā M. Skujenieks bija Ministru prezidenta vietnieks) ekonomiskās reformas ieskicē arī vadlīnijas jebkuras valdības stratēģijai mazināt krīzes ietekmi.

Valūtas stabilitāti un finanšu sistēmas drošību nodrošina nevis baumotāju aresti, bet gan eksporta veicināšana un importa aizvietošana ar vietējiem ražojumiem. Krīzes laikā ir radikāli jāsamazina militārie izdevumi, bet atbalsts tautsaimniecībai un izglītībai ir jāpalielina.

 

Ekonomisti: SVF varētu Latvijai prasīt devalvēt latu

TVNET  / LETA  11/24/08    Starptautiskais valūtas fonds varētu uzstāt, lai Latvija atsakās no savas valūtas piesaistes piedāvājuma apmaiņā pret ļoti nepieciešamo finansiālo atbalstu, uzskata Francijas bankas "BNP Paribas" ekonomisti, šodien ziņo portāls fxstreet.com, atsaucoties uz "Dow Jones Newswires". Šāda prasība savukārt varētu radīt nopietnus šķēršļus valsts centieniem ieviest eiro un pastiprināt spiedienu uz citām valstīm ar fiksētajiem valūtas režīmiem.

(pievienots Finanšu ministrijas un Latvijas Bankas komentārs)

Latvija pagājušajā nedēļā paziņoja, ka lūgusi palīdzību Starptautiskajam valūtas fondam un Eiropas Savienībai. Sākotnējās norādes liecina, ka lēmums par finansējuma piešķiršanu varētu būt pozitīvs. SVF vadītājs Domeniks Štrauss-Kāns piektdien paziņoja, ka fonds "ir gatavs ātri palīdzēt", savukārt ES pārstāvji nedēļas norādē izteicās, ka Savienība piedalīsies koordinēta glābšanas plāna īstenošanā.

Tomēr vairāki ekonomisti norādījuši, ka Starptautiskais valūtas fonds varētu pieprasīt, lai Latvija apmaiņā pret palīdzību devalvētu savu valūtu, lai šādi dotu stimulu savai eksporta konkurētspējai, ziņo fxstreet.com. Ekonomisti uzsver: ja šādas prognozes piepildītos, tas radītu lielu spiedienu uz Lietuvu, Igauniju un Bulgāriju - jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuru valūtas piesaistītas eiro.

"Fonda palīdzība varētu būt atkarīga no atteikšanās no esošās valūtas sistēmas, atļaujot ātrāku reālā valūtas kursa amortizāciju, lai atjaunotu konkurētspēju," pētījumā norāda Francijas bankas "BNP Paribas" ekonomisti.

"Starptautiskā valūtas fonda paša uzticamību nopietni iedragāja lēmums turpināt atbalstīt Argentīnu līdz 2001. gada decembrim, kad notika tās valūtas devalvācija. Mēs uzskatām par maz ticamu to, ka SVF vēlētos atkārtot to pašu kļūdu," saka "Citigroup inc." ekonomists Deivis Lubins.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktore Diāna Bērziņa aģentūru LETA informēja, ka šobrīd Latvijas valdība, konsultējoties ar SVF un Eiropas Komisiju (EK), izstrādā makroekonomikas stabilizācijas programmu.

"Balstoties uz topošās rīcības programmas nostādnēm, varēs precīzi lemt par to, cik liels un kad finanšu donoru plānveidīgs atbalsts mums būs nepieciešams izvirzīto mērķu sasniegšanai, nevis tagad sasteigti izpaust paviršus spekulatīvus pieļāvumus. Aizdevumi būs vajadzīgi, un plāns tiek veidots ar domu, lai sliktākajā gadījumā nebūtu problēmu aizņemties ātri un pietiekamā apjomā, bet labākajā gadījumā to vispār nevajadzētu darīt. Jebkurš aizdevējs cer nopelnīt, savukārt man ir svarīgi nepalielināt saistību slogu Latvijas nodokļu maksātājiem ne šodien, ne nākotnē," skaidrojis finanšu ministrs Atis Slakteris (TP).

Ministrs uzsver, ka konsultācijas ar SVF un EK ir sāktas ļoti laicīgi, tādēļ šobrīd Latvija nav situācijā, kad tai būtu nepieciešama neatliekama finanšu donoru palīdzība. Patlaban noris plānveida darbs, kura rezultātā taps zināms, kādiem mērķiem līdzekļi būs jāpiesaista, un tikai tad varēs spriest par jelkādiem nosacījumiem.

"Tomēr jāuzsver, ka šā plāna tapšanas procesā Latvijas valdība nav apsvērusi lata devalvācijas iespēju un neplāno to darīt. Monetārā politika ir Latvijas Bankas kompetences joma, tomēr Finanšu ministrija vēlreiz norāda, ka šāds solis nekādā veidā nerisinātu Latvijas ekonomikas problēmas, jo tas negatīvi ietekmētu gan tās daudzās mājsaimniecības, kas kredītus saņēmušas eiro valūtā, gan attālinātu eiro valūtas ieviešanas datumu Latvijā," apliecina Slakteris.

Kā aģentūrai LETA uzsvēra Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis, nekādā gadījumā nav un netiek plānots apspriest lata devalvāciju vai eiro koridora maiņu.

 

Slakteris: No SVF prasīsim līdz pat trim miljardiem eiro

NRA  11/25/08     Latvija Starptautiskajam valūtas fondam (SVF) un Eiropas Savienībai varētu lūgt trīs miljardus eiro (2,1 miljardu latu) Latvijas makroekonomikas stabilizēšanai. To ziņu aģentūrai Bloomberg apstiprinājis Latvijas finanšu ministrs Atis Slakteris.

Iepriekš SEB banka lēsa, ka Latvija varētu prasīt 2,1 miljardus dolāru, tomēr A. Slakteris atzinis, ka tas Latvijai būtu par maz. „Latvija varētu prasīt nedaudz vairāk – divus miljardus eiro, vai divarpus miljardus eiro, vai arī trīs miljardus eiro,” A. Slakteri citē Bloomberg.

Jāatgādina, ka Latvijas valsts budžeta ieņēmumi nākamgad plānoti 5,316 miljardu latu apmērā, izdevumi - 5,564 miljardi latu.

Latvijas Banka uzsver, ka SVF aizdevums neliek par pienākumu devalvēt latu. Nosacījums par lata devalvāciju Latvijai nebūtu pieņemams un Latvijas Banka nekad nepiedalītos sarunās par kāda aizdevuma saņemšanu, kur nauda tiktu apsolīta apmaiņā pret nacionālās valūtas kursa maiņu, paziņojumā presei norāda banka.

 

Viedoklis: Nevajadzīgs kredīts paātrinātā tempā

Juris Paiders,  NRA  11/25/08     Pagājušajā nedēļā Latvijas vārds pasaules plašsaziņas līdzekļos izskanēja kontekstā, ka šī ir nevis zeme, kas dzied, bet nelaimīga valsts, kuras ekonomika globālā mērogā atrodas visdziļākajā tintē.

Tiklīdz kādas valsts ekonomika ir katastrofas priekšā, tā valstij ir jālūdz Starptautiskā valūtas fonda palīdzība. Starptautiskā valūtas fonda palīdzības lūgums ir baltā karoga pacelšana. Tas nozīmē, ka valstij vairs nav finanšu resursu, lai uzturētu savas ekonomikas dzīvotspēju un valūtas stabilitāti. Viss! Tālāk ir tikai valsts bankrots. Ar tādiem tekstiem tikko pie SVF palīdzības tika Pakistāna, Ungārija, Ukraina un Islande. Latvijas lūgums SVF piepulcināja Latviju pasaules apdraudētāko ekonomiku piecniekam. Tas arī izskaidro novembra notikumus, kad starptautiskie investori centās atbrīvoties no latiem un Latvijas Banka bija spiesta veikt vienu valūtas intervenci pēc otras. Taču, ja Latvijas problēmas ir tādā pašā līmenī kā Pakistānai, Ungārijai, Ukrainai un Islandei, tad mūsu ekonomiskā situācija ir daudz tuvāka tam aprakstam, kuru sniedz Drošības policijas aizturētais Ventspils augstskolas pasniedzējs Smirnovs, nevis tām optimisma dzirkstīm, kuras telekameru priekšā sniedz valdības un Latvijas Bankas runasvīri. Islandes un Ungārijas ekonomiskās katastrofas mērogiem ir skaidri apjomi un mērogi, bet par Latviju ir zināms tikai tas, ka palīdzība ir vajadzīga, turklāt nekavējoties (paātrinātā kārtībā). Nedz Ministru prezidents Ivars Godmanis (LPP/LC), nedz finanšu ministrs Ati Slakteris neatklāja, cik lielu finanšu atbalstu Latvija cer saņemt, norādot, ka tas būs atkarīgs no sarunu rezultātiem. Arī Slakteris nekonkretizēja summu, kādu valsts cer iegūt no SVF. Pat partijas Jaunais laiks banku eksperti nav informēti par valstī notiekošo un lūdz ministriem skaidrot, kāpēc pēkšņi un tik strauji ir nepieciešama gan SVF, gan ES palīdzība. Jo arī Eiropas Komisija ir paudusi gatavību aizdot Latvijai nezināmu summu, kas domāta nezināmiem mērķiem.

Taču valūtas fonds zina kaut ko vairāk nekā mēs. Valūtas fonds piektdien izplatīja paziņojumu, kuru parakstījis SVF izpilddirektors Dominiks Štrauss-Kāns:

"Globālās finanšu krīzes laikā Latvija piedzīvo iekšzemes kopprodukta pieauguma strauju kritumu un problēmas ar ārējo finansējumu. Tāpēc Latvijas varas iestādes ir lūgušas Starptautisko valūtas fondu un Eiropas Savienību sniegt tehnisko un finanšu palīdzību. SVF valde ir sākusi lūguma izskatīšanas paātrinātu procedūru..."

Nauda būs. Laiks dzert šampanieti, jo, spriežot pēc LB prezidenta, valdības vadītāja un finanšu ministra atziņām, tiek paņemts nevajadzīgs kredīts, kurš nav nepieciešams, jo valsts finanšu sistēma ir stabila, bet lats tik stiprs kā vēl nekad.

Ir tikai kāda maziņa problēma. Starptautiskajam valūtas fondam nav naudas.

Vēl novembra sākumā SFV deficīts bija 250 miljardi dolāru. Pēc G-20 samita, kurā Japānas valdība apsolīja finansiālu palīdzību, krīze ir nedaudz mazinājusies, taču, kā 17. novembrī Lielbritānijas vadošajam telekanālam BBC apgalvoja tas pats SVF izpilddirektors Dominiks Štrauss-Kāns, kurš 21. novembrī apsolīja Latvijas finanšu palīdzības jautājumu risināt paātrinātā režīmā, tuvāko sešu mēnešu laikā SVF deficīts būšot 100 miljardi dolāru. Tas nozīmē, ka SVF solīt var, bet solījums, iespējams, būs tukša skaņa, jo valstu skaits, kurām tagad ir vajadzība pēc palīdzības, ir lielāks par organizācijas finanšu iespējām.

Kaut kur atrast trūkstošos 100 miljardus SVF vajadzībām būs visai problemātiski.

SVF balsu sadalījuma struktūra neatbilst šodienas realitātei. SVF lēmumu pieņemšana ir ASV, Vācijas, Francijas, Lielbritānijas un Japānas monopols, jo šīs piecas valstis kontrolē gandrīz 40% balsu SVF. Visietekmīgākās ir ASV, kam ir 16,77% no visām balsīm. Taču ASV nav līdzekļu, ar ko finansiāli atbalstīt organizāciju, kurā tām ir noteicošā ietekme. ASV budžeta deficīts pārspēj jebkuras citas SVF dalībvalsts mīnusus. Tikko ASV Kongress izdalījis savām bankām 700 miljardu dolāru, lai atpirktu sliktos kredītus. ASV tūdaļ būs jātērē vēl vismaz 600 miljardi dolāru, lai iepūstu dzīvību autogigantos un reālajā ekonomikā.

Valstis, kurām balsu kvota ir neproporcionāli maza, nevēlas savus līdzekļus atdot, lai ar tiem savu ārpolitiku balstītu ASV un tās NATO satelīti. Ķīnai, kurai ir milzīgas finanšu rezerves, SVF ir tikai 3,66% balsu. Pēc ietekmes lieluma SVF Ķīna ir vienā līmenī ar Kanādu vai Nīderlandi.

Vēl mazāka ir pasaules lielākās valsts Indijas ietekme, kuras balsošanas svars ir tikai 1,89%. Pēc ietekmes apjoma Indija ir pielīdzināta Šveicei (1,57% balsu) un Dienvidkorejai (1,33% balsu).

SVF nav naudas, un valstis, kurām ir iespējas piešķirt lielāku atbalstu SVF, savu atbalstu saista ar prasību reformēt SVF lēmumu pieņemšanas procedūru, lai tā atbilstu nevis 1945.

 

LB: nosacījums par lata devalvāciju nebūtu pieņemams

LETA  11/25/08    Nosacījums par lata devalvāciju Latvijai nebūtu pieņemams un Latvijas Banka (LB) nekad nepiedalītos sarunās par kāda aizdevuma saņemšanu, kur nauda tiktu apsolīta apmaiņā pret nacionālās valūtas kursa maiņu, uzsver Centrālā banka.

LB preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis gan uzsvēra, ka "šāda nosacījuma sarunu dienas kārtībā [nemaz] nav".

"Lata vērtības samazināšanas tēma kopš pērnā pavasara līdz mielēm jau izrunāta. Tikpat labi zināma arī centrālās bankas nemainīgā pozīcija valūtas kursa stabilitātes nodrošināšanā," akcentē Grāvītis.

LB vēlreiz atgādina, cik negatīva ietekme būtu lata devalvācijai. Lata vērtības samazināšana izraisītu jaunu cenu kāpuma vilni. Sadārdzinātos importētās preces, izejvielas, energoresursi. Cerētais atvieglojums eksportējošiem uzņēmējiem līdz ar to būtu vai nu īslaicīgs, vai nekāds. Labklājības celšanos tas attālinātu, jo attiecīgi samazinātu arī latu ietaupījumu vērtību.

Ievērojami pieaugtu kredītņēmēju saistību slogs - lai nopirktu maksājumiem nepieciešamos eiro, būtu jāmaksā vairāk latu. Apmēram 80% no Latvijas mājsaimniecībām un iedzīvotājiem izsniegtajiem kredītiem ir eiro.

Samazinātos uzticība latam kā norēķinu un uzkrāšanas līdzeklim gan Latvijā, gan ārpus tās - sabruktu gadiem celta uzticības ēka.

"Devalvācija ir strupceļš, kas jāapzinās ikvienam, kurš prātuļo, kaut vai teorētiski, par lata devalvāciju," brīdināja Grāvītis.

Kā ziņots, premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) šorīt intervijā Latvijas Televīzijai paziņoja, ka sarunās ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) mūsu valsts norāda, ka lats paliek stabils un arī turpmāk būs piesaistīts eiro ar to koridoru, ko pašlaik paredz likums.

Arī finanšu ministrs Atis Slakteris (TP) iepriekš paziņoja, ka Latvijas valdība nav apsvērusi lata devalvācijas iespēju un neplāno to darīt.

Atbildīgās Latvijas amatpersonas un institūcijas ar šiem paziņojumiem nāk klajā pēc tam, kad kļuva zināms Francijas bankas "BNP Paribas" ekonomistu paustais, ka apmaiņā pret palīdzību SVF varētu pieprasīt Latvijai devalvēt nacionālo valūtu, tādējādi veicinot eksporta konkurētspēju.

 

EK atļauj "Parex bankas" pārņemšanu

FINANCENET  11/25/08     Eiropas Komisija (EK) ir devusi atļauju valstij pārņemt AS "Parex banka" akciju kontrolpaketi, informēja EK pārstāvniecības Latvijā preses sekretārs Ivars Bušmanis.

Komisija konstatēja, ka atbalsts ir saderīgs ar vadlīnijām, kas sniegtas paziņojumā par valsts atbalstu pašreizējās finanšu krīzes pārvarēšanai (skatīt IP/08/1495). Atbalsts ir nepieciešams, lai izvairītos no nopietniem traucējumiem Latvijas tautsaimniecībā. Šos pasākumus īstenos tikai ierobežotā laika posmā, un to apjoms nepārsniegs to, kas ir nepieciešams finansējuma atjaunošanai, par tiem pieprasīs pienācīgu atlīdzību, un tajos ir paredzēti aizsardzības pasākumi konkurences kropļojumu mazināšanai. Tādējādi tie ir saderīgi ar EK līguma 87. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

Konkurences komisāre Nēlī Krusa teica: "Pēc intensīvām sarunām ar Latvijas iestādēm Komisija apstiprināja steidzami nepieciešamos pasākumus, jo paziņotie pasākumi atbilst noteikumiem par valsts atbalstu."

Eiropas Komisjas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Iveta Šulca papildināja: ""Eiropas Komisija pieņēma lēmumu, tikko Latvijas puse bija sniegusi visu nepieciešamo informāciju un garantijas par valsts palīdzības atbilstību godīgas konkurences principiem. Eiropas Komisija dalībvalstīm piedāvā plašu instrumentu klāstu finanšu sistēmas stabilizācijai globālās krīzes apstākļos, piemēram, valsts garantijas un kapitalizāciju. Rīt Eiropas Komisija piedāvās visaptverošu ES atveseļošanas plānu koordinētai rīcībai ekonomikas krīzes pārvarēšanai."

Latvijas iestādes 2008. gada 10.novembrī paziņoja par pasākumu paketi, kas paredzēta, lai risinātu likviditātes problēmas un novērstu iespējamu kapitāla nepietiekamību AS "Parex banka". Pasākumi bija vajadzīgi sakarā ar finanšu tirgu apsīkumu un finanšu instrumentu nepareizu novērtējumu.

Paketi veido valsts garantija, kas sedz noteiktus esošos un jaunos aizdevumus, valsts depozīts uz 1 gadu, lai risinātu bankas tūlītējās likviditātes vajadzības, un subordinēti aizdevumi tās kapitāla bāzes stiprināšanai. Jauno aizdevumu termiņi nepārsniedz trīs gadus, subordinētiem aizdevumiem – piecus gadus.

Pasākumi satur valsts atbalsta elementus, tomēr tajos ir ietverti vairāki noteikumi, ar kuriem nodrošina to atbilstību un samērīgumu saskaņā ar ES valsts atbalsta noteikumiem, kā to paredz Komisijas vadlīnijas (skatīt IP/08/1495 ).

Īpaši jāatzīmē, ka pasākumi tiks atlīdzināti ar ievērojamu maksu. Turklāt AS "Parex banka" būs jāuzņemas vairākas saistības attiecībā uz savu rīcību. Tās ietver ierobežojumu bilances pieaugumam, marketinga ierobežojumus saistībā ar valsts atbalstu un ierobežojumus uzņēmējsabiedrību iegādē laikā, kad banka izmanto valsts atbalstu.

Komisijas lēmums ir spēkā sešus mēnešus, pēc tam Latvijai ir jāpārtrauc valsts atbalsts bankai vai atkārtoti jāziņo Komisijai par jaunu novērtējumu. Tas ļaus Komisijai pārbaudīt to, ka atbalsta pasākumi neturpinās arī pēc finanšu krīzes pārvarēšanas. Komisija patur sev tiesības pārskatīt savu novērtējumu, ja Latvijas iestādes šos pasākumus grozīs.

Šā lēmuma nekonfidenciālā versija būs pieejama Valsts atbalsta reģistrā Konkurences ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē ar numuru NN 68/2008, tiklīdz būs atrisināti ar konfidencialitāti saistītie jautājumi. Jaunās interneta un Oficiālā Vēstneša publikācijas par pieņemtajiem lēmumiem valsts atbalsta jomā ir apkopotas elektroniskajā apkārtrakstā State Aid Weekly e-News.

 

Viedoklis: Vārda brīvība IR visatļautība par 99,99 %

Juris Kaža, brīvs žurnālists, http://nozare.lv   11/26/08     Sakarā ar Drošibas Policijas (DP) rīcību pret mācībspēku Dmitriju Smirnovu un mūziķi Valteru Frīdenbergu aktualizējušies vairāki jautājumi - par DP vadītu autoritāras iekārtas atjaunošanu Latvijā, kā arī par vārda brīvības nozīmi un jēgu. Visai drūmais notikums ar D. Smirnovu, un neapzināta melnā humora pilnā jokojošā (tā raksta prese) jaunieša pratināšana ir jau samērā plaši diskutēta presē un portālos, un ne viens vienīgs ir atkārtojis par sodāmu pasludināto (tā vismaz DP attieksmi pārstāsta avīze "Diena") frāzi, ka DP cenšas atjaunot totalitārismu Latvijā apspiežot vārda brīvību. Un to viņi arī dara!

Vārda un viedokļu brīvība nav tikai saistīta ar tiesībām runāt, rakstīt vai citādā veidā iztiekties. Visticamāk tikai neliela daļa iedzīvotāju kāpj īstās vai elektroniskās tribīnēs paust savus uzskatus. Tostarp ir politiķi, žurnālisti, publicisti, bieži intervētas slavenības, nozaru speciālisti (ekonomisti - par ekonomiku, ārsti par gaidāmo gripu u.tml.), nejauši pārtvertie uz ielas, bļāvēji un dīvaiņi, kas uzrodas publiskos mītiņos un daži citi. Tā tomēr neliela iedzīvotāju daļa un kādēļ citiem raizēties, ja šos aktīvos viedokļu paudējus kāds patramda? Pats jau neko negrasos teikt...

Tomēr vārda brīvībai ir otra puse, proti, tiesības brīvi lasīt, klausīties un citādā veidā iepazīties ar informāciju un viedokļiem. Katra kādas valsts rīcība, tostarp arī Latvijas varas iestāžu, kas ierobežo kādu viedokļa paudēju vai informācijas izplatītāju, arī ierobežo pārējo iedzīvotāju tiesības pašiem brīvi un autonomi iepazīties ar citu viedokļiem. Ja valsts vara, draudot ar cietumu vai citiem sodiem nobļaujas "Klusu!" un daži, vai pat visi runātāji, rakstītāji vai citādā veidā viedokļa paudēji pieklust vai apklust, tad cieš visa viņu auditorija, viss sabiedrības savstarpējais dialogs.

To skaudri redzam D. Smirnova gadījumā, kas televīzija izteicies, ka ekonomisko stāvokli Latvijā vairs nekomentēšot. Iebiedēts un gatavs! Lai gan par D. Smirnova uzskatiem par eiro un Eiropas Savienību varētu sanākt interesantas debates (kaut vai ar paša studentiem - bet ja nu kāds ir kāds mūsu Jaunčekas "stukačs"?). Arī V. Frīdenbergs, kas cer uz politologa vai politiķa karjeru kad dziesmiņu dziedāšana apniks, DP ievadīto kriminālprocesu par saviem jokiem uzskata par normālu. Zēni darījuši savu darbu - bet no kura laika vārda brīvības apspiešana ir valsts varas "darbs"?

Vārda brīvības ierobežošana ir ne tikvien noziegums pret viedokļa paudēju, tas arī ir pārkāpums pret sabiedrību kopumā, pret demokrātijas pamatmehānismiem. Viens piemērs - agrāk šogad cietuma sodu par saviem izteicieniem saņēma neonacists Andris Jordans. Vai valstij ir tiesības ierobežot pārējiem Latvijas iedzīvotājiem uzzināt šī cilvēka visai pretīgos un tumsonīgos uzskatus? Ar kādām tiesībām? Vai šādi uzskati, A. Jordanam sēžot valsts maizē, pazudīs no publiskās telpas? Noteikti ne.

Tas ir "ekstremāls" piemērs, bet, ja pieciešam ekstrēmistu un dīvaiņu represēšanu tikai viņu paustā viedokļa dēļ, kas būs nākamais? Kur novilksim robežu? Un vēl pats svarīgākais - kurš novilks robežu katra un visu iedzīvotāju vārdā?

Varbūt paturam šīs tiesības paši sev? Interesanti, ka runājot dažās aprindās par vārda brīvības lietām, pēkšņi pazūd lielā bravūrīgā latviešu kungofobija (nepakļausimies Briseles kungiem lauksaimniecības vai integrācijas jautājumos! Nevergosim svešiem kungiem ārvalstīs vai ārvalstu uzņēmumos! u.tml.) Izrādās, ka šis pats latvietis tad nočivina "demokrātija/vārda brīvība nav visatļautība" un atdod savu lemtspēju Latvijas neo-čekas, DP, kungiem.

Pakļaušanās valsts de fakto cenzūrai un aizbildniecībai par to, ko drīkstam lasīt, dzirdēt, redzēt un citādi uztvert faktiski ir viens no galvenajiem cēloņiem Latvijas sabiedrības vājai demokrātiskai kultūrai un "virscaurmēra" (teikšu skaidri) tumsonībai daudzos jautājumos. Piecdesmit gadus iedzīvotāju informatīvo telpu gandrīz pilnībā kontrolēja totalitārā padomju valsts. Līdz pat perestrokai (un arī tad, ne visur un vienmēr) nebija iespējams brīvi paust jebkādu atšķirīgu uzskatu. Maigākos pēc-Staļina laikos (bija arī, protams, skarbāki laiki pēc Tautu tēva nāves) Valsts drošības komiteja (VDK) rīkojās līdzīgi Drošības Policijai šodien - aizturēja, pratināja, biedēja. Tas palicis tautas atmiņā un ietekmē reakciju un jaunākajiem notikumiem. Sabiedrībā, šķiet, valda uzskats, ka tautai būtu jābīstas un jāklausa savu valdību (kur nu atkal pazudusi kungofobija?), bet es atļaušos citēt no fantastiskās antiautoritārās filmas V is Vendetta - nevis tautām jābīstas savas valdības, bet valdībām jābīstas savu tautu!

Ilgus gadus Latvijā nemācīja citu svešvalodu kā krievu, kas arī ierobežo lielas daļas iedzīvotāju iespējas iepazīties ar pasaulē notiekošo, jo Krievija jau Latviju apsteigusi autoritāras informācijas regulēšanas jomā (bet ar DP priekšgalā, mēs cītīgi dzenamies pakaļ). Un ja ko atrod Krievijas informatīvajā telpā, tad diez vai mūsdienu krievu demokrātu un "disidentu" versijas, bet drīzāk visādus, kā amerikāņi teiktu, ieplīsuša saprāta "podiņa"(crackpot) murgojumus par sabiedrības un pasaules procesiem. Nav pārsteigums, un faktiski žēl, ka lietas būtību - finanšu un ekonomiskās krīzes cēloņus - "analizē" kā "žīdu" sazvērestības un citus murgus.

Ja pilnībā apzinātos kādu kaitējumu Latvijas sabiedrības izglītības līmenim un spējām sevi, bez policejiskas valsts kungiem, pārvaldīt, ir nodarījusi stingra valsts informācijas telpas regulēšana, tad pēdējais laiks DP nocirst jebkādas iespējas iejaukties brīvas demokrātiskas valsts brīvu iedzīvotāju dialogā. Par spiegu un teroristu ķerstīšanu, protams, nav iebildumu.

Un beidzot, varbūt atmetīsim frāzi "vārda brīvība nav visatļautība" vai vismaz to sapratīsim kā autoritāras domāšanas pazīmi. Un tas nekas, brīvā sabiedrībā arī argumentiem par autoritārismu ir sava vieta ideju un viedokļu tirgū. Tikai samazinot vai slēdzot šo tirgu, apzināmies, ko darām.

 

Valdības sarunas ar SVF sākas ar pesimistiskām ekonomikas izaugsmes prognozēm

LETA  11/27/08    Valdības sarunas ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) sākas, par pamatu ņemot pesimistiskas nākamā gada ekonomikas izaugsmes prognozes - iekšzemes kopprodukta (IKP) kritumu prognozējot 5% apmērā.

To šodien pēc valdības ārkārtas sēdes žurnālistus informēja Ministru prezidents Ivars Godmanis (LPP/LC).

Valdība šodien vienojās par sākotnējo platformu sarunām ar SVF. Sarunas tiks sāktas nākamnedēļ.

Saskaņā ar esošajām prognozēm IKP nākamgad, salīdzot ar šo gadu, kritīs par 5%, tāpat valdības prognozēs nākamā gada budžeta deficīts tiek plānots 3% apmērā, ko līdz gada beigām cer paaugstināt līdz 2,5% deficītam no IKP.

Kā žurnālistiem uzsvēra premjers, valdībai būs nopietni jādomā, kā palielināt ieņēmumus un vēl būtiskāk samazināt izdevumus. Ieņēmumu paaugstināšana tiek saistīta ar akcīzes nodokļa izmaiņām, kā arī izmaiņām pievienotās vērtības nodokļa ar pazeminātām likmēm piemērošanā.

Savukārt izdevumu samazināšana būs jāskata konkrētu resoru griezumā, atzina premjers.

Tiek prognozēts, ka jau nākamā gada martā būs jāveic budžeta grozījumi.

 

Viedoklis: Deflācijas gaidās

Juris Paiders,  NRA  11/27/08     Naftas cenas ir sasniegušas 50 dolāru robežu par vienu barelu (mucu). Dramatisku kritumu piedzīvo tikpat kā visu izejvielu cenas. Pērn novērotais piena un graudu iztrūkums, kas noveda pie pārtikas krīzes un ievērojamas maizes un piena produktu cenu celšanās, ir pārvērties pārpalikumā gan globālajā, gan Eiropa tirgū, un rezultātā cenu spiedienam tagad ir lejupejoša tendence.

Lielā mērā Rietumeiropas ekonomika ir sasniegusi deflācijas slieksni. Tik lielus deflācijas apmērus pasaules tirgi nav piedzīvojuši kopš 20. gadsimta lielās depresijas laika. Pēc tam, kad pasaules tirgus nošausmināja finanšu krīze, tagad pa Eiropu un Ameriku klejo deflācijas rēgs.

No vienkārša cilvēka viedokļa raugoties, deflācija skan pat jauki. Deflācija ir cenu samazinājums – pretēji inflācijai, kas ir cenu palielināšanās. Taču deflācija, ja tā notiek ilgstoši, tik tiešām negatīvi ietekmē ekonomisko izaugsmi. Laikā, kad inflācija ir lielāka par nulli, nav nekādu motīvu atlikt pirkumus. Ja nākamgad mēbeles maksās par 15% dārgāk nekā pašlaik, tad ir izdevīgi ņemt kredītu kaut vai par 12% gadā un pirkt mēbeles tagad, nevis krāt naudu un gaidīt vienu gadu. Inflācija stimulē pirkumus. Mērena inflācija ir labs dzinējspēks ekonomikai. Laikā, kad notiek deflācija, viss ir pilnīgi pretēji. Ja cena krītas un mēbeles pēc gada maksās par 15% lētāk, tad ņemt 12% kredītu, lai ekonomiskās krīzes laikā mēbeles pirktu momentā, var tikai pilnīgi neracionāls pircējs vai cilvēks, kuram dzīvoklī ir tikai kailas sienas un kas mēbeļu vietā līdz šim lietojis dēļu kastes. Nepērkot tagad, vēlāk var labi ietaupīt. Deflācija un deflācijas spirāle darbojas, bremzējot pirkumus un patēriņu.

Turklāt, ja deflācija kādā nozarē padarīs ekonomiski bezjēdzīgu ražošanu tiktāl, ka ražošana jāpārtrauc (piemēram, maizes cepšana), tad tas stimulēs valdības iejaukties, jo nevar ļaudis atstāt bez maizes, un deflācija raisīs nacionalizācijas un valsts kontroles palielināšanos.

No deflācijas ļoti baidās monopoli un monopoli – peļņas guvēji, jo nav racionāla pamatojuma kārtējam monopolu cenu pieaugumam. Tieši pretēji – sabiedrība, kā tagad notiek gadījumā ar Latvijas gāzi, pieprasa tarifus mazināt proporcionāli pasaules tirgus tendencēm.

Lai gan Latvijā vēl ir vērojama augsta inflācija, tomēr daudzos ekonomikas sektoros deflācija ir sākusi savu uzvaras gaitu. Globālo energoresursu cenu deflācija jau izraisīja degvielas cenu samazināšanos. Tagad desmitiem procentu liels samazinājums tiek gaidīts no Latvijas gāzes.

Šeit ir jāatgādina, ka Latvijas gāze ir monopols un būs tikmēr, kamēr netiks iztērēti vairāki miljardi latu, uzceļot alternatīvus gāzes vadus no Norvēģijas vai Grenlandes. Kamēr alternatīvas nav, tikmēr gāzes monopolists var diktēt jebkuru cenu. Nepatīk – nelietojiet gāzi. Latvijas gāzei nepaveicās, jo tās vadība publiski saistīja savu tarifu politiku ar globālo naftas (mazuta) cenu izmaiņām. Tagad, kad notiek dramatisks naftas cenu kritums, Latvijas gāzei nav ko īsti atbildēt. Teikt patiesību, ka Gazprom var diktēt cenu neatkarīgi no mazuta vai naftas cenas, jo Krievijā iegūtā gāze nodrošina 100% visu Latvijas piegāžu? Teorētiski Gazprom apetīte un tarifu paaugstināšanas iespējas būtu jāierobežo jaunajā ES un Krievijas ekonomiskajā nolīgumā. Taču pat ES un Krievijas sarunu sākšanu Polija un Baltijas valstis regulāri bloķēja. Iemesls atrodas vienmēr. Tagad sarunas ar Krieviju netiek sāktas, atbalstot Gruzijas teritoriālo vienotību.

Gāzes cenas tradicionāli tiek noteiktas ilgtermiņa starpvalstu nolīgumos. Ja tādu nav, tad cenu līmeni nosaka tikai monopola īpašnieku labā griba...

Lielajam biznesam ļoti nepatīk deflācija. Deflācijas laikā mazinās peļņas gūšanas iespējas un mazinās izaugsmes perspektīvas. Turklāt rietumvalstis daudzmaz saprot, kā apkarot inflāciju un kā izkļūt no inflācijas spirāles, bet ar deflācijas teorijas izstrādēm ir ļoti vāji. Japānas valdība kopš divdesmitā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem nesekmīgi pūlējās izvest valsti no daudzus gadus ilgas deflācijas, bet bez jūtamiem panākumiem.

No otras puses – deflācija ir lielisks laiks tiem, kas saņem fiksētu un garantētu ienākumu. Viņiem deflācija paaugstina dzīves līmeni un patērēšanas kvalitāti. Savukārt tiem, kam ienākumi ir atkarīgi no pārdoto preču naudas lieluma, deflācija ir lieso gadu sākums.

 

Jo tālāk no Rīgas, jo nabadzīgāki

Iveta Tomsone,  Latvijas Avīze  11/27/08     Kaut valstī zem nabadzības sliekšņa dzīvojošo īpatsvars divu gadu laikā samazinājies par diviem procentiem, tomēr būtiski pieaudzis nabadzības līmenis pensionāru vidū, jo īpaši to, kuri dzīvo vieni.

Vakar publiskotie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina – divu gadu laikā (2005. – 2007. gads) nabadzībā dzīvojošo skaits valstī samazinājies no 23 līdz 21 procentam. Nabadzības riska slieksnis pērn vienas personas mājsaimniecībai bijis Ls 117, bet mājsaimniecībai, ko veido divi pieaugušie un divi bērni, – Ls 245.

CSP skaidro, ka nabadzību mazinājusi iepriekšējo gadu uzplaukums. Konkrēti – 2006. gadā un pērn būtiski pieauga nodarbinātība (vēl pērn oficiāli bez darba bija nedaudz virs 5% no darbspējīgajiem iedzīvotājiem). Vienlaikus vidēji par 23% pieauga arī darba samaksa un līdz ar to arī valsts sociālie pabalsti un pensijas. Strauji – par 42% – pieauga bērnu piedzimšanas pabalsta vidējais apmērs, bet bērnu kopšanas pabalsts līdz bērna divu gadu vecumam kāpa par 35%. Tādējādi no nabadzības sliekšņa riska zonas izkļuva nosacīti daudz to valsts iedzīvotāju mājsaimniecību, kur darbspējīgi vecāki audzināja vairākus bērnus un nepilnās ģimenes.

Vislabāk dzīvo ģimenes, kur divi pieaugušie audzina vienu bērnu – tikai 12% no šādā ģimenēm dzīvo uz nabadzības sliekšņa. Divu gadu laikā nabadzīgo skaits šajā mājsaimniecību grupā samazinājies pat par trim procentiem. Arī tās ģimenes, kur divi darbspējīgie vecāki audzina divus bērnus, dzīvo gana labi un tikai 16% no tām atrodas uz nabadzības sliekšņa.

Krietni nelāgāk klājās ģimenēm, kur darbspējīgie vecāki audzina trīs un vairāk bērnu – 46% no tām dzīvo uz nabadzības sliekšņa, tiesa, tas ir par sešiem procentiem mazāk nekā 2006. gadā.

Citu ainu CSP iezīmē, vērtējot to ļaužu mazturību, kuri spiesti pārtikt tikai no valsts atvēlētās maizes. Vēl 2005. gada dati liecināja, ka zem nabadzības sliekšņa dzīvoja 45% vientuļo pensionāru, bet 2007. gada pētījums rāda – nabadzībā dzīvo jau 75% procentu pensionāru (statistiskā – vienas personas vecumā no 65 gadiem mājsaimniecība). Vērtējot kopējo ainu gados vecāku ļaužu mazturībā, CSP min, ka nabadzības riskam pakļauta katra trešā persona vecumā no 65 gadiem. Slikti klājas arī bezdarbniekiem – no tiem 57%, kā ziņo CSP, pastāv "augsts nabadzības risks".

Jo tālāk no Rīgas, jo lielāka nabadzība. CSP informē, ka nabadzības riska indekss laukos ir divas reizes augstāks nekā pilsētās. Tas ir – laukos nabadzībā dzīvo 33%, bet pilsētās – 16% iedzīvotāju. Latgalē par nabadzīgiem uzskatāma nepilna puse iedzīvotāju, kamēr Rīgā tikai 11%.

CSP norāda, ka nabadzības un sociālās nevienlīdzības apsekojums veikts ES kopējā pētījuma (EU – SILC) ietvaros.

Apsekojums notika pērn, izvērtējot 4471 mājsaimniecības turīgumu.

Jāteic gan, ka pērn situācija ekonomikā un līdz ar to arī iedzīvotāju labklājība bija labāka nekā šogad. Šā gada otrajā pusē pieaug bezdarbnieku skaits, un, kā paredz ekonomisti, tas turpinās pieaugt līdz ar uzņēmumu apgrozījuma samazināšanos. Tādējādi nākamgad nabadzības riska indekss varētu atkal kāpt.

 

Seksīgie vilinājumi ar naudu

Ramons Ratseps,  Latvijas Avīze  11/27/08    Kā Latvijā vervē uz ārzemēm lētas pornoaktrises un prostitūtas

Pēdējos mēnešos uzvirmojušais bezdarba vilnis un ar to saistītie finansiālie spaidi likuši rokas saberzēt pornofilmu uzņēmējiem un prostitūtu vervētājiem, kuri pilnā sparā Latvijā meklē lētu preci – jaunas meitenes, lai tās vēlāk jau dārgi pārdotu Eiropā, Amerikā un pat Japānā. Neatpaliek arī vietējie "uzņēmēji". Internets un daudzas avīzes burtiski mudž no dažādiem piedāvājumiem jaunām meitenēm. Lielākoties tas ir darbs masāžas salonos vai pat privātos dzīvokļos. Tur, kā stāsta šādu dzīvokļu turētāji, prostitūtām dienā saimniekam jāatdod 40 lati. Pārējais paliek pašām.

Cik legāls ir šāds bizness, un kā to organizē?

Raksta "modele", domā "pornoaktrise"

Mēneša sākumā redakcijā vērsās rīdziniece Anete Ozoliņa (uzvārds mainīts), kuras meita, deviņpadsmit gadus vecā Žanete, darbu meklējot, nokļuvusi visai divdomīgā situācijā.

"Lai gan pati strādāju par grāmatvedi, bet vīrs ir drošības dienesta vadītājs bankā, meitu nelutinām. Uzskatām, ka jauniešiem ir jābūt tikai tik daudz naudai, lai kārtīgi paēstu un varētu mācīties. Pārējais jāmācās nopelnīt pašiem, tad sasniegtajam ir pavisam cita cena un vērtība.

Vairākus mēnešus meita, kas šobrīd mācās 12. klasē, strādāja picērijā, kad samazināja algu un daļu darbinieku atlaida, Žanete nolēma meklēt citu darbu – labāk atalgotu."

Žanetes mamma stāsta, ka meita meklējusi darbu gan internetā, gan avīzēs, taču kaut ko piemērotu skolniecei, kas nevar strādāt katru dienu, bet tikai brīvdienās vai vakarpusē, atrast bijis ļoti grūti. Tomēr pēc nedēļas meitene mātei paziņojusi, ka kārotais darbs atrasts – viņa pēc sludinājuma krievu valodā iznākošajā laikrakstā "Reklama" pieteikusies darbā par modeli.

Kad māte sākusi interesēties, cik nopietns ir šis darbs, ko meitenei vajadzēs demonstrēt un kāda būs samaksa, Žanete pateikusi – divsimt eiro par dienu!

"Tikai pēc šī paziņojuma kļuvu ļoti domīga, pat aizdomīga. Sakiet, kāpēc kādam amerikāņu uzņēmējam būtu par veļas demonstrāciju Latvijas modelēm jāmaksā 200 eiro? Vai tad Latvijā modeles ir tik dārgas? Un kādēļ sludinājumā rakstīts, ka modeļu demonstrētājām nav svarīgs izskats, toties jābūt vecumā no 18 līdz 25 gadiem?" jautā Anete.

Lai to noskaidrotu, viņa kopā ar meitu uz sludinājumā norādīto tālruņa numuru zvanījušas vēlreiz. Krievu valodā runājošs vīrietis meitai paskaidrojis, ka, iespējams, viņa varētu demonstrēt veļu, taču pašlaik šim darbam modeļu pietiekot. Esot gan vēl kāds cits darbiņš, un par to maksājot 200 eiro. Ļoti esot vajadzīgas meitenes erotiskajām filmām. Tās rādīšot tikai Amerikā. Par katru filmēšanas dienu "aktrise" jau tūdaļ vakarā saņemšot solīto samaksu. Un tas vēl neesot viss! Tās, kurām esot vēlēšanās darīt kaut ko vairāk, varot nopelnīt vēl papildu bonusus.

"Kad liku meitenei pajautāt, kādi tad ir šie bonusi, saņēmām skaidru atbildi: tā ir filmēšanās seksa ainās ar vairākiem vīriešiem vienlaikus. Vai arī jaunu aktrišu piesaistīšana. Citiem vārdiem sakot, par katru meiteni, ko jau filmējusies pornoaktrise atved filmētājiem, viņa saņem 40 eiro."

Pornofilmas top Salaspilī un Ogrē

Tas, ka šīs joprojām nenoskaidrotās firmas bizness Latvijā ir ļoti nopietns un ienesīgs, taču nenoliedzami arī ļoti slepens, liecina fakti. Kad sāku pārbaudīt firmas atrašanās vietu, izrādījās, ka patstāvīga biroja tai nav. Arī sludinājumā minētais mobilā tālruņa numurs ir bez patstāvīgā pieslēguma, tā ka tā īpašnieku bez policejiskām metodēm noskaidrot nav iespējams.

"Ja jūs vai jūsu paziņas esat gatavi filmēties, varam satikties Rīgā kādā parkā vai kafejnīcā," tā man krievu valodā spēles noteikumus skaidro kāds vīrietis, kurš sarunas laikā sevi nosauc par Aleksandru.

Kad izrādu interesi un jautāju, kur īsti notiek filmēšana un kas no meiteņu puses tai vajadzīgs, vervētājs labprāt paskaidro: "Jums obligāti jābūt līdzi pasei, mums vajadzēs kopiju, jo visām filmām, ko rāda Amerikā, ir jābūt pievienotiem filmējušos personu datiem. Tas nav nekas nopietns, un jūsu tēlam tas nekaitēs. Tas tikai norāda, ka filmu zvaigznēm filmēšanās brīdī ir pilni astoņpadsmit gadi."

Kad jautāju, kur tad īsti notiek filmēšana, ka meitenes gribētu apskatīt minēto vietu, jo baidās par savu drošību, producents Aleksandrs atbild izvairīgi: "Filmēšana notiek Salaspilī un Ogrē. Tās ir plašas savrupmājas ar skaistu interjeru. Mēs tās īrējam, taču šī informācija ir konfidenciāla, mēs jums to izpaust nevaram. Arī atbraukt un paskatīties, kā notiek filmēšana, jūs nevarēsiet. Gan mums, gan aktieriem tas nebūs pieņemami. Jums vienkārši jāizšķiras, vai gribat filmēties vai ne! Neko citu jums piedāvāt nevaru."

Pavisam citādi minētais kungs runā, kad pirms pāris dienām viņam piezvanu un stādos priekšā kā "Latvijas Avīzes" žurnālists. Uzzinājis par manā rīcībā esošo informāciju, krietnu mirkli telefona klausulē valda klusums, un tad Aleksandrs saka:

"Neko kriminālu mēs nedarām! Mums ir visu filmās iesaistīto meiteņu dati un paraksti, ka viņām ir pilni 18 gadi un viņas filmēšanai piekrīt labprātīgi. Nesaprotu, ko jūs vēl no manis gribat?"

Kad sāku interesēties, vai par pornoaktrišu krietnajiem honorāriem tiek maksāti arī nodokļi un kādēļ laikrakstā publicētos sludinājumos netiek norādīts nedz īstais "modeļu" darba lauks, nedz pati firma un tās juridiskā adrese, saruna it kā nejauši pārtrūkst. Turpmākajās nedēļās šis tālruņa numurs izrādās atslēgts.

4500 eiro par darbu Francijā

Līdzīgu biznesu Latvijā izveidojusi arī kāda jauna sieviete, kas sevi interneta portālos dēvē par Jekaterinu Aļohinu. Pēc manā rīcībā esošiem datiem, viņai ir aptuveni 20 līdz 23 gadi un viņa ar šo rūpalu nodarbojoties jau krietnu laiku. Ar sludinājumiem internetā un laikrakstā "Reklama", viņa aicina meitenes strādāt eskorta jeb turīgu vīriešu pavadīšanas biznesā Francijā, jau sludinājumā solot pat līdz 4500 eiro peļņas divās nedēļās. Turklāt, kad darba meklētājas zvana un interesējas par iespējamo darbu, jaunā sieviete nemaz neslēpj, kas īsti būs jādara Francijā.

"Jums ne par ko nav jāuztraucas, jo viss bizness ir legāls. Francijā tas ir atļauts. Es tikai meklēju piemērotas meitenes un piegādāju uz Franciju. Par savu drošību jums nav jābaidās, arī par nokļūšanu Francijā ne. Lidojumu un viesnīcu uz divām nedēļām noīrēsim un samaksāsim mēs. Pie jums brauks klienti, kuri jūsu adresi iegūs caur Francijā esošu mūsu aģentu. Ar viņa starpniecību jau iepriekš tiek stingri atrunāts, kādus pakalpojumus vīrietis vēlas, kā jums jābūt apģērbtai. Pēc šīm vēlmēm tad arī tiek noteikta cena, ko klients pirms tikšanās jums samaksās.

Ja esat gatava strādāt, mums jātiekas! Vispirms man jūs jāredz, tad divās nedēļās jums tiks izgatavots ļoti kvalitatīvs portfolio – tās ir fotogrāfijas, kurās būs redzama gan jūsu seja, gan augums. Mums būs vajadzīgas gan jūsu erotiskās fotogrāfijas veļā, gan kailfoto. Visas šīs fotogrāfijas tiks ievietotas internetā Francijā, un no to kvalitātes un jūsu izskata būs atkarīgs, cik klientu jums izdosies savākt dienā."

Kā sola Jekaterina, ceļojuma beigās tiek saskaitīti visi izdevumi – aviobiļetes, viesnīca. Katra puse – gan tūres organizētāja jeb Jekaterina, gan uz ārzemēm izbraukusī prostitūta – saņem pusi no nopelnītās naudas, atskaitot no tās līdzīgās daļās arī izdevumus.

"Mums ir meitenes, kas atved ļoti labas summas un pēc tam Latvijā var dzīvot bez bēdu. Tie var būt pat vairāk nekā 4000, ja vien pratīsit sevi pasniegt. Domājiet ātri, mums laiks ir nauda," tā sarunas beigās tiek kārdinātas un uzrunātas potenciālās prostitūtas.

Nastja: atvedu 6500 eiro!

Divdesmit piecus gadus vecā Nastja ar Jekaterinas palīdzību Francijā bijusi jau trīs reizes: "Pēc dažām dienām uz Franciju lidoju jau ceturto reizi. Nekāda riska šajā biznesā patiešām nav. Esmu ļoti apmierināta! Man tiek noīrēts numurs labā, taču nelielā viesnīcā. Par katru klientu vidēji stundā saņemu 300 eiro. Ja klients grib seksu bez prezervatīva, tad vēl 100 eiro klāt. Daudzas meitenes baidās no slimībām un atsakās. Taču es riskēju. Kad atbraucu uz Rīgu, regulāri pārbaudos, pagaidām viss ir labi."

Kad taujāju, cik īsti daudz naudas iespējams nopelnīt un vai firma neapkrāps, meitene stāsta: "Viss atkarīgs no pašas! Internetā blakus tavām bildēm ir arī tevi apmeklējušo klientu atsauksmes. Ja tu viņam esi patikusi, viņš to ieraksta saitā un tad rodas jauni ieinteresēti klienti. Mana laimīgākā diena bija pēdējā braucienā, kad vienā dienā apkalpoju astoņus klientus, taču ir dienas, kad meitenes nenopelna neko – ir tikai zaudējumi, jo jāmaksā par viesnīcu. Man gan nav tā bijis.

Pirmajā reizē, kad neko vēl nezināju, no Francijas pārvedu 2000 eiro. Otrajā – mazliet vairāk par 3000 eiro, bet pēdējoreiz man paveicās ar menedžeri un tad jau atvedu 6500 eiro divās nedēļās!"

To, ka līdzīgi, cerot uz vieglu naudu, domā daudzas jaunas sievietes un meitenes, liecina arī Nastjas lidojumi uz Franciju. Ne reizi viņa uz turieni nav devusies viena, vienmēr kopā ar viņu Jekaterina darbam viesnīcās nosūtījusi vēl vismaz divas trīs jaunas sievietes.

"Es jau nezinu, cik meiteņu viņa vēl nosūtīja pa vidu mums, taču domāju, ka skaits varētu būt diezgan iespaidīgs. Parēķiniet, ja tikai no mums trijām viņa nopelna vismaz 12 līdz 15 tūkstošus eiro divās nedēļās, tad nauda patiešām ir liela un nopietna. Turklāt daudzas meitenes, tāpat kā es, brauc strādāt jau otro vai trešo reizi."

Vaišļa: vervētājiem var iznākt sēdēt

Kā man sarunā apliecināja Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes cilvēku tirdzniecības nodaļas priekšnieks Arturs Vaišļa, pornofilmu uzņemšana Latvijā nav uzskatāma par pretlikumīgu, ja vien meitenes ir pilngadīgas, filmētājiem ir visas atļaujas un filmēšanas laikā netiek imitēts sekss ar bērniem un nepilngadīgajiem un netiek filmētas izvarošanas.

A. Vaišļa: "Vienīgais, ko šādiem darboņiem Latvijā var piesiet, ir nodokļu nemaksāšana. Un es stipri šaubos, vai šādi "uzņēmēji", kuru firmām nav nedz ofisa, nedz publiski pieejami kādi citi dati, tos arī godprātīgi maksā. Par otro gadījumu, kad tiek vervētas meitenes darbam Francijā, ir krietni citādi. Pēc jūsu stāstītā tas ir likumpārkāpums, par ko var saņemt reālu cietumsodu, – tā ir cilvēku tirdzniecības organizēšana. Mēs par šo faktu interesēsimies tālāk."

Kā pastāstīja A. Vaišļa un pašas meitenes, šobrīd līdzās vervēšanai uz Franciju lielā cieņā ir arī Anglija un Nīderlande, kur meitenēm iespējams labāk nopelnīt. Vistālākā vieta, no kurienes šobrīd saņemta ziņa par Latvijas prostitūtām, ir Japāna. Viņš arī brīdina, ka ne viss ir tik labi un rožaini, kā to stāsta gan pašas prostitūtas, gan vervētāji.

"Tas, ko jums stāsta šādu braucienu organizētāji, ne vienmēr atbilst patiesībai. Viņus galvenokārt interesē peļņa, un tādēļ viņi jebkādiem līdzekļiem mēģinās pārliecināt braukt un strādāt. Nereti tiek solītas tādas naudas summas un apstākļi, kurus vēlāk no Latvijas izbraukusī sieviete tā arī nekad nepiedzīvo. Protams, ir meitenes, kuras, cerot uz vieglu naudu, aizbrauc un kaut ko arī nopelna. Taču daudz vairāk ir tādu, kas atgriežas piekautas, aplaupītas un vēl ar dažādām slimībām aplipinātas. Viņām vēlāk nevar būt bērni, un tā jaunai sievietei ir traģēdija.

 

Krīzes gaišās puses

Elmārs Barkāns, Žurnāls "Nedēļa"  11/26/08     Ekonomiskās krīzes bubulis ir pārņēmis praktiski visus uzņēmumus un biznesmeņus. Gluži jau histērijā neviens nekrīt, bet auksti sviedri lielākā vai mazākā mērā klāj visu uzņēmēju muguras. Nedēļa centās noskaidrot, kuriem bizniem vismazāk vajadzētu baidīties no ekonomiskās bedres.

Kuras tautsaimniecības nozares, ja ne zels un plauks, tad vismaz stabili noturēsies virs ūdens? Izrādās, ka ekonomiskā/finanšu krīze nemaz nav tik biedējoša, jo daudzi ekonomisti un uzņēmēji pašreizējo situāciju pat izvairās dēvēt par "pilnvērtīgu" krīzi, bet notiekošo vērtē kā "pozitīvu momentu", kas sakārtos uzņēmējdarbības vidi. Protams, daudziem ir pamats satraukumam, bet tāpat ir arī iemesls gandarījumam...

Grūti, bet ne bezcerīgi

Latvijas Banku augstskolas asociētais profesors Uģis Zālītis Nedēļai teica, ka pašlaik ir ļoti grūti prognozēt situāciju un pilnīgi droši pateikt, kuri uzņēmēji pārāk asiņaini neizjutīs recesiju. To diez vai kāds šobrīd varot pateikt, atzīst Zālītis.

Tomēr kā pirmo stabilāko nozari, kurai ir "solīds eksports", profesors nosauca metālapstrādi. Lai arī pašreiz kokrūpniecībā valda problēmas, tā samērā veiksmīgi var izdzīvot. Savukārt pārtikas pārstrādes jomā sīkajiem uzņēmumiem būs jālikvidējas, bet lielie izdzīvos. Neraugoties uz finanšu tirgus satricinājumiem, arī banku sektors būs "diezgan spēcīgs", uzskata Zālītis. Vēl visai stabili varot darboties un attīstīties smalko tehnoloģiju nozares uzņēmumi. Tomēr jāņem vērā apstāklis, ka pašreizējā situācijā visdrošāk var justies lielās, ne mazās komercsabiedrības.

"Vispārzināma patiesība ir tā, ka ekonomiskās svārstības sniedz iespēju nopelnīt un šī reize nav izņēmums. Ja ir pieejami finanšu resursi, šis ir īstais laiks, lai pirktu faktiski jebko, tajā skaitā līdz šim veiksmīgi strādājošus uzņēmumus," Nedēļai skaidro Latvijas Darba devēju konfederācijas tautsaimniecības un finanšu eksperts Mārcis Dzelme. Tomēr, ja runājam par tradicionālajām nozarēm, grūtības piesaistīt finanšu resursus un straujais pieprasījuma kritums kā vietējā, tā starptautiskajā tirgū sāpīgi vai mazāk sāpīgi skars visas nozares, uzskata Dzelme. Klientu skaita palielinājumu var sagaidīt tikai pārtikas mazumtirdzniecībā, kā arī atsevišķās citās uzņēmējdarbības jomās, kuru darbības specifika ir saistīta ar vispārējās ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, piemēram, drošības jomā.

Klientu pieaugums pārtikas mazumtirdzniecībā ir izskaidrojams ar faktu, ka daļa iedzīvotāju atsakās no sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem. Tāpat labs potenciāls attīstībai un klientu skaita palielināšanai ir drošības biznesa nozarē. Lai tautsaimniecība varētu atveseļoties, ir "vitāli nepieciešams iespējami drīz atjaunot piekļuvi finanšu avotiem", – ir pārliecināts Dzelme.

Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs uzskata, ka pirmām kārtām par savu nākotni īpaši nevajadzētu uztraukties tām nozarēm, kas saņem stabilu valsts vai pašvaldību finansējumu un pasūtījumu. Pie tām varētu pieskaitīt gan veselības aprūpi, gan tās, kas ceļ valsts un pašvaldību ceļus un dažādus infrastruktūras objektus, piemēram, Nacionālās bibliotēkas ēku. Par grāmatu krātuves lietderību gan Danusēvičs šaubās un domā, ka tās celtniecība bija jāaptur. Vēl viņš Nedēļai teica: ja ne zels un plauks, tad stabili jutīsies firmas, kas nodarbojas ar parādu piedziņu un dažādu ķīlu un citu nodrošinājumu realizāciju. Jautāts par tirdzniecības sektoru, Danusēvičs norāda, ka pašlaik apgrozījums nav samazinājies plaša patēriņa preču tirgotājiem.

"Šo gadu pabeigsim plusā!"

"Mēs jau nečīkstam, mēs gribam strādāt un arī strādājam," Nedēļai teica Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš. Viņa vadītās asociācijas komercsabiedrības, pēc ekspertu viedokļa, ir vienas no tām, kas, ja ne zeļ un plaukst, tad par savu vietu tirgū jūtas droši. "Protams, šobrīd visiem iet pasmagi, un tas ietekmē arī mūs. Bet jāņem vērā, ka mašīnbūve ir visas rūpniecības mugurkauls, mēs ražojam iekārtas un tehnoloģijas visām nozarēm. Tikko ekonomikā jūtama kāda krīze, tā arī mums samazinās pasūtījums. Tomēr jāatceras, ka Latvijas tirgus ir mazs un 70% mūsu produkcijas tiek eksportēts kopumā uz 116 pasaules valstīm. Tā kā praktiski ir aptverta visa Zemeslodes sauszeme. Turklāt mūsu nozare nodrošina 32% visa valsts eksporta. Mēģinām kritumu Latvijas tirgū kompensēt ar eksportu, bet arī šis tirgus ir mainījies, jo, piemēram, Eiropā sašaurinās autorūpniecība," situāciju raksturo Rantiņš.

Tomēr nozare neiet pagrimumā, bet, varētu teikt, – tieši otrādi. Šā gada pirmajos deviņos mēnešos faktiskajās cenās pieaugums bija plus 19%. "Nevarētu apgalvot, ka gada beigās viss būs brīnišķīgi, bet reāli gadu pabeigsim plusā, salīdzinot ar 2007. gadu," saka Rantiņš. Asociācijas vadītājs nākotnē neskatās rožainām brillēm un uzsver, ka ir sagaidāmi arī "zināmi kreņķi", to arī ar vēsu galvu viņš apzinās. Ir jāmeklē jauni eksporta tirgi (un tas arī tiek darīts), jo pašreizējais sašaurinās. Tā kā visā pasaulē rūpniecība strādā "uz kredīta", tad nozare sagaida reālu atbalstu no valsts eksporta garantēšanas un kredītu ziņā. "Diemžēl pēdējo gadu laikā šajā ziņā nekur tālāk par runāšanu neesam tikuši. Tā galvenā "ziepe" ir tad, ja aptrūkstas finanšu plūsma," konstatē Rantiņš.

Būvniecība kļūs kvalitatīvāka

Pašreizējās krīzes galvenais ieguvums būs tas, ka Latvijas būvniecības tirgus paliks daudz kvalitatīvāks, Nedēļai savu gandarījumu par radušos situāciju pauda Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Viktors Puriņš. Tāpat notiks arī izmaiņas cilvēku domāšanā.

"Jebkurš sliktums rada labumu. Līdz šim bijām pieraduši dzīvot pārāk lielā eiforijā, pirkām ne tikai luksusa preces, bet arī būvējām mājas un tā tālāk. Savulaik valdošā ideoloģija par gaišo komunismu mums pamatīgi ir sajaukusi galvu un domāšanu. Tagad acīmredzot esam sākuši rēķināt. Agrāk, braucot mājās, redzēju, ka apdzīvotajās ēkās visos logos deg ugunis – visās istabās, pat āra apgaismojums, jo viss bija par velti, tagad tā vairs nav. Gan jau pienāks laiks, un mēs iemācīsimies rēķināt, tā būtu normāla parādība. Kas attiecas uz bezdarba rādītāju pieaugumu, man atšķirībā no arodbiedrībām tas patīk. Tas attiecas arī būvniecības nozari.

Agrāk viens būvuzraugs "strādāja" vairāk nekā 20 objektos. Pa kuru laiku viņš visu spēja paveikt?! Līdz ar to radās arī neskaitāmas būvfirmas, no kurām diez vai valsts varēja sagaidīt nodokļus. Tikko nodevām 12 būvuzraugu lietas pārbaudei policijā, domāju, ka viņiem būtu jāatņem sertifikāts. Nezinu, vai būs labāk, jo pašreiz ir pazudušas vai maksātnespēju pasludinājušas apmēram 1000 būvfirmas, kuras tikai izkropļoja būvniecības sektoru kā tādu," stāsta Puriņš.

Krīze – normāla parādība

"Sprāgoņas un miroņus mūsu nozarē nav iemesla gaidīt," Nedēļai bažas par to, ka varētu sagaidīt masveida bankrotus smalko tehnoloģiju nozarē, centās kliedēt Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Ilmārs Osmanis. Viņš ekonomisko krīzi nodēvēja par "normālu parādību", kas palīdzēs nozarei ne tikai izdzīvot, bet arī uzlabos tās darbu un produkcijas kvalitāti. "Protams, pašreizējā situācija atstāj savu iespaidu, piemēram, kredīti kļūst dārgāki, bet neviens mūsdienās nav gatavs atteikties no interneta, mobilajiem sakariem vai televīzijas. Skaidrs, kāds uzņēmums var arī neizdzīvot, bet tas būs saistīts ar to, ka viņam "nenostrādās" mārketings vai tamlīdzīgi. Tagad pie mums nāk strādāt normāli, kvalificēti darbinieki. Palielinās konkurence. Šo krīzi var uzskatīt par pozitīvu momentu, kas nāks par labu industrijai – uzlabosies tās konkurētspēja un kvalitāte," optimismu neslēpa Osmanis.

Nedēļa, aptaujājot nozares ekspertus, konstatēja arī pozitīvos aspektus, ko dos pašreizējā ekonomiskā lejupslīde. Uzlabosies sniegto pakalpojumu un produkcijas kvalitāte, kā, tas, piemēram, tiek prognozēts būvniecības un elektronikas nozarēs. Tāpat Latvijas produkcijai tiks atrasti jauni eksporta tirgi, ko tagad cītīgi meklē un jau atrod metālapstrādes un mašīnbūves nozares uzņēmumi. Savā ziņā sakārtosies arī darba tirgus, jo cilvēki sāks strādāt savā profesijā, nevis meklēt vieglas un ātras peļņas iespējas, kas, protams, neliecina par ekonomikas stabilitāti.

 

Eksperti: Latvijas ekonomika ir smagi piezemējusies un vieglāk nekļūs

DELFI  11/28/08     Pašreizējo ekonomisko situāciju valstī var raksturot kā "smago piezemēšanos" un paredzams, ka vismaz tuvākajos mēnešos labāk nekļūs, paredz portāla "Delfi" aptaujātie ekonomisti. Vienlaikus gan tiek atgādināts, ka "piezemēšanās" spēku precīzi atainos bezdarba pieaugums, kas jau ir sācies un, visticamāk, sasniegs lielākus apmērus.

Eksperti norāda, ka nav tāda aspekta vai rādītāja, kas signalizētu par Latvijas ekonomikas spēju drīzumā atgūties. Turklāt ekonomisko krīzi raksturo ne tikai daudzkārt pieminētais pirktspējas un mazumtirdzniecības apjomu kritums, kā arī bezdarba pieaugums, bet arī ēnu ekonomikas jeb nodokļu nemaksāšanas īpatsvara palielināšanās valsts ekonomikā.

Arī valdība jau ceturtdien noteica pesimistiskāku IKP prognozi nākamajam gadam, nekā to bija ierakstījusi pirms divām nedēļām 14. novembrī Saeimas pieņemtajā nākamā gada budžetā. Proti, Latvijas IKP agrāk paredzēto 1,5% vietā kritīs par 5%. Šī prognoze jau atbilst un pat pārsniedz citu ekspertu izteiktās prognozes. Piemēram, "Ekonomistu apvienība 2010" un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera jau iepriekš pauda, ka Latvijas ekonomika nākamajā gadā kritīs līdz 5%. Valdība ceturtdien pauda arī pesimistiskāku skatu uz iespējām noturēt budžeta deficītu Māstrihtas līgumā noteiktajos rāmjos. Ja valsts budžetā, kurā jau tagad drīz paredz būtiskus grozījumus, tas ir 1,85%, tad tagad jau tiek runāts par 3%, kas ir maksimāli pieļaujamā summa.

Baltijas Starptautiskā Ekonomikas Politikas Studiju centra vadītājs Alfs Vanags portālam "Delfi" norāda, ka ekonomikā par lielu kritumu uzskata faktu, ja IKP sarūk par 3%, taču Latvijā runā jau par 5%. "Parastos apstākļos 5% kritums ir ļoti reti redzams (..) 1%, 2%, 3% ir ļoti reta parādība," skaidro Vanags. "Tā ir smagā [piezemēšanās]. (..) Te par vieglo nevar runāt. Ja IKP kritums būs 5%, tad tas ir ļoti smags," viņš norādīja.

Vanags atceras, ka 1990. gados Somijā ekonomika sarukusi par 6%, savukārt pēc PSRS sabrukuma bijušo padomju valstu ekonomikas triju gadu laikā - par 50%. Otrs no minētajiem piemēriem gan tika piedzīvots īpašā laikā.

Vaicāts, kas licis valdībai pārvērtēt savu IKP prognozi nākamajam gadam, Vanags uzsver, ka viņa rīcībā nav dati, kas ir valdības rokās. Tāpēc ir grūtāk novērtēt valdības rīcības motivāciju. Iespējams, ka tas ir saistīts ar sarunām ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF), teica Vanags. Arī prognozēs Vanags ir atturīgs, jo situācija pasaules ekonomikā ir ļoti dinamiska. Tiesa, kopumā labvēlīgas tendences nav gaidāmas. "Drīzāk, ka viss būs sliktāk (..) Nav redzams nekas tāds, kas varētu apturēt un mainīt virzienu. Nav nekādu plusa punktu," sacīja Vanags.

Līdzīgu viedokli izsaka arī Banku Augstskolas Uzņēmējdarbības un informātikas katedras vadītājs Jānis Grasis, kurš pauž, ka nekādu uzlabojumu vismaz tuvākajā laikā nebūs. Arī viņš atgādina par darbinieku atlaišanu un citām problēmām ekonomikā. Vaicāts par to, vai pašreiz notiekošo Latvijas ekonomikā var saukt par "smagu" vai "vieglu piezemēšanos", Grasis ir lakonisks: "Smaga". Grasis arī piezīmē, ka nav skaidrības par valsts pārziņā nonākušās "Parex bankas" likteni. Proti, nav zināms, kas notiks, ka ja sindicēto kredītu devēji atteiksies pagarināt atmaksas termiņu. Turklāt, pēc Graša vārdiem, "Parex bankā" vajadzēs iepludināt vēl jaunus līdzekļus. "Tas ir tikai sākums," atzīmēja Grasis.

Ekonomikas krišana pēc Vanaga uzskata atstās ietekmi arī uz eiro ieviešanu. "Tā ir diezgan tāla nākotne," viņš uzsver. Ja agrāk esot prognozēts, ka eiro varētu ieviest 2012. gadā, tad tagad, šķiet, tas varētu notikt vēlāk.

Viņš norāda, ka valdības uzdevums tagad ir atrast balansu starp izdevumu nepalielināšanu un ieņēmumu lielāku iegūšanu.

SEB Bankas makroekonomists Dainis Gašpuitis pauž, ka budžeta deficīta pieaugums līdz Māstrihtas līgumā noteiktajiem 3% var neatstāt tik būtiskas sekas, tostarp eiro ieviešanu, kā domāts līdz šim. Viņš atgādina, ka pati Eiropas Komisija, ņemot vērā, globālo krīzi uz 3% pārsniegšanu varētu skatīties ne tik strikti. "Kritēriju īslaicīga mīkstināšana būtu pieņemama," atzīmē Gašpuitis. Tomēr Gašpuitis jau ir tiešāks, atzīstot SVF ietekmi uz IKP prognozes maiņu. Ja fonds aizdod naudu, tad "SVF grib redzēt, kā mēs to naudu atdosim". Tādēļ Latvijai ir jāsagatavo precīza ekonomikas attīstības programma. Viņš atgādina, ka dažkārt SVF pat pieprasa finansiālu pārpalikumu, kas būtu garants naudas atdošanai.

Savukārt attiecībā uz ieceri palielināt akcīzes nodokli Gašpuitis ir piesardzīgs. No vienas puses, Latvijai ir jāsasniedz akcīzes nodokļa zemākā likme Eiropas Savienībā (ES), no otras puses, citās ES valstīs domā par nodokļu samazināšanu. Tāpēc ir svarīgi nepārsteigties ar nodokļu palielināšanu, turklāt - naftas cenas šobrīd turpina samazināties.

Kritiskāks ir Grasis. Viņš uzsver, ka drīzāk ir nepieciešams palielināt iedzīvotāju ienākumu nodokļa bāzi, kas tiešāk skars tās personas, kas veic darījumus lielos apmēros.

Attiecībā uz nākotni Gašpuitis paredz ēnu ekonomikas pieaugumu, kad iedzīvotājiem galvenais būs saglabāt darbu, nevis tas, vai par viņu ir nomaksāti visi nodokļi. Tāpat arī uzņēmumi, pārskatot savus tēriņus, centīsies atrast līdzekļus, kā naudu varētu ietaupīt.

Tomēr to, vai Latviju sagaida smagā piezemēšanās, ir atkarīgs no bezdarba pieauguma apmēriem. Ja agrāk IKP pieaugumu neizjuta visi Latvijas iedzīvotāji, tad bezdarba pieaugums skars lielāku sabiedrības daļu. "Tas, vai būs smagā piezemēšanās, būs saistīts ar darbiniekiem - kā viņi to izjutīs?," pauda Gašpuitis.

Pirmās nopietnās problēmas Latvijas ekonomikā aizsākās vēl ar inflācijas pieaugumu, kas kļuva lielākais Eiropas Savienībā. Tāpat Latvijā bija ievērojamākais tekošā konta deficīts ES. Tomēr situācija krasi pasliktinājās šogad - ja vēl pērn rudenī tika prognozēts, ka Latvijas ekonomika 2009. gadā augs par 6%, tad šobrīd prognoze ir negatīva: Latvijas ekonomika saruks par 5%. Iepriekš minētajām problēmām šobrīd ir pievienojušies fizisku un juridisku personu bankroti, Latvijā otras lielākās strādājošās "Parex bankas" nonākšana grūtībās, ievērojamas problēmas vairākās tautsaimniecības nozarēs, bezdarba pieaugums, pirktspējas samazināšanās un apgrozījuma kritums.

 

Strīķe: ekonomiskā krīze skārusi arī korumpantus

DELFI  11/28/08     Līdz ar ekonomisko krīzi valstī mainījusies arī korupmantu uzvedība – skaidras naudas apgrozījums kļuvis mazāks, bet kukuļu pieprasītāji kļuvuši agresīvāki, biežāk novērojamas kukuļa izspiešanas mēģinājumi, piektdien atzina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietniece Juta Strīķe.

Strīķe piektdien intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja, ka pēdējā laikā korumpantu uzvedībā novērojamas izmaiņas. "Ja agrāk korumpētās personas varēja sēdēt krēslos un gaidīt lielas summas, tad tagad skaidras naudas apgrozījums ir samazinājies,"sacīja Strīķe. Viņa prognozēja, ka ekonomiskās krīzes dēļ varētu pieaugt to uzņēmēju skaits, kas vēršas KNAB par negodīgiem valsts darbiniekiem, kas cenšas izpiest kukuļus.

Tāpat Strīķe prognozēja, ka, samazinoties kukuļu skaitam, varētu pieaugt mēģinājumi nelikumīgi savā īpašumā iegūtu labumu no valsts līdzekļiem.

KNAB priekšnieka vietniece arī piektdien atzina, ka viena no iestādēm, kurā būtiski klibo pretkorupcijas pasākumi, ir Valsts ieņēmumu dienests. "Ir pēdējais laiks pārdomāt, ko darīt Valsts ieņēmu dienestam," sacīja Strīķe.

Tāpat Strīķe neizslēdza, ka gaidāmi jaunumi arī Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lietās.

 

Varētu mainīt normu, kas liedz izplatīt nepatiesas ziņas par finanšu sistēmu

Vita Dreijere,  Diena  11/29/08     Nevar atstāt bez ievērības pagājušajā nedēļā notikušo, kad drošības policija (DP) Krimināllikuma pantu, kas paredz atbildību par apzināti nepatiesu ziņu izplatīšanu par Latvijas finanšu sistēmu, interpretēja veidā, kas radīja bažas par iespējamu vārda brīvības aizskārumu. Šādam viedoklim piekrīt Dienas uzrunāto Saeimas frakciju pārstāvji, kuri uzskata, ka jāizvērtē, vai Krimināllikumā nav jāveic izmaiņas, lai šādu situāciju vairs nepieļautu. PCTVL frakcija Saeimā iesniegusi priekšlikumu 194.pantu no Krimināllikuma izslēgt, savukārt citu frakciju pārstāvji ir mērenāki, pieļaujot iespēju šo pantu precizēt.

Diskutablā norma, uz kuru pamatojoties DP ierosināja kriminālprocesus pret Ventspils augstskolas lektoru Dmitriju Smirnovu un mūziķi Valteru Frīdenbergu saistībā ar viņu izteikumiem par Latvijas Banku un lata iespējamo nestabilitāti, Krimināllikumā nav pat gadu. Tieši šie grozījumi, kurus iniciēja pērnā gada sākumā izplatījušās baumas par iespējamu lata devalvāciju, jau pērnā gada beigās raisīja diskusiju par to, kā tiks nodrošināts balanss starp šo normu un Satversmē garantēto vārda brīvību, jo PCTVL nesekmīgi lūdza Valsts prezidentu Valdi Zatleru atgriezt likumu Saeimā otrreizējai caurlūkošanai.

"Tas būtu neapšaubāmi bīstami, jo pavērtu iespējas uzbrukt finanšu sistēmai gan iekšēji, gan ārēji," panta izslēgšanai iebilst Latvijas Bankas Juridiskās pārvaldes vadītāja vietnieks Edvards Kušners, brīdinot, ka tādā gadījumā likumdošanā vairs nebūtu nekādu mehānismu, kā pasargāt finanšu sistēmu. V.Zatlers un citu Saeimas frakciju pārstāvji skeptiski raugās uz normas izslēgšanu no Krimināllikuma. Valsts prezidenta pārstāve Maija Celmiņa atgādina, ka pērn netika apšaubīta normas nepieciešamība pēc būtības, bet gan paustas bažas par tās interpretāciju un piemērošanu praksē. Arī tagad V.Zatlers neiebilstot pret Krimināllikuma regulējumu, viņaprāt, problēmas meklējamas normas izpratnē. "Šī norma ir ļoti jauna, un, pielietojot to, varbūt šaujam pārāk stipri un ne tajā virzienā," līdzīgi domā LPP/LC Saeimas frakcijas vadītājs Andris Bērziņš.

"Manuprāt, nevar vienu dienu likumā ielikt pantu, bet nākamajā ņemt ārā, tāpēc ka tas nepareizi piemērots," saka Saeimas Juridiskās komisijas pārstāve Solvita Āboltiņa (JL). Viņa uzskata, ka jāizvērtē, vai DP rīcība bija likumsakarība, taču pašam principam aizsargāt valsts finanšu sistēmu likumā ir jābūt. Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēde Vineta Muižniece (TP) pieļauj, ka varētu analizēt, vai normu var padarīt pilnīgāku un saprotamāku, "bet to nevar darīt pārsteidzīgi, vispirms jāuzklausa eksperti".

LU Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras vadītāja Valentija Liholaja piekrīt: "Tas vien, ka šo normu varbūt saprot nepareizi, nevarētu būt iemesls, lai to izslēgtu." Taču 194.panta konstrukcija viņu apmierinot tikai daļēji — ir skaidri noteikts, ka ir jābūt apzināti nepatiesu datu vai ziņu paušanai, taču, viņasprāt, likumā skaidri jāparādās arī nolūkam, kāpēc tas tiek darīts, kas tagad ietverts tikai panta trešajā daļā.

***

194.1 pants.

(1) Par apzināti nepatiesu datu vai ziņu izplatīšanu mutvārdos, rakstveidā vai citādā veidā par Latvijas Republikas finanšu sistēmas stāvokli — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 2 gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 80 minimālajām mēnešalgām.

.. (3) Par šā panta pirmajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas mantkārīgā nolūkā, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem vai bez tā.

 

SVF pieprasa Kargina un Krasovicka izslēgšanu no 'Parex Bankas' valdes

DELFI  11/30/08    Starptautiskais Valūtas Fonds (SVF) pieprasījis no "Parex Bankas" jaunās valdes izslēgt tās agrākos vadītājus Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki, svētdienas vakarā vēsta raidījums "Nekā personīga".

Atsaucoties uz fonda amatpersonām, raidījums norāda, ka SVF uzskatot, ka Kargins un Krasovickis esot vainīgi "Parex Bankas" finanšu problēmās. Kā atbildes gājienu abi baņķieri esot veicinājuši baumas, ka viena no SVF prasībām finansiālas palīdzības sniegšanai Latvijai esot lata devalvācija, tādējādi diskreditējot pašu fondu.

Tiesa, tas neesot vienīgais šķērslis, kas pastāv "Parex Bankai" sniegtajā palīdzības procesā. Tikai pēc līguma parakstīšanas, kuram atbilstoši valsts pārņem 51% bankas akciju, Kargins un Krasovckis uzzinājuši par Tautas partijas plāniem ne tikai iegūt kredītiestādes kontrolpaketi, bet arī iegūt pārējās bankas akcijas un vēlāk tās izdevīgi pārdot. Tādējādi Kargins un Krasovickis pilnībā tiktu atstumti no kredītiestādes vadības. Līdz ar to viņi baidās atdot savas akcijas valstij, kas būtu jādara atbilstoši līgumam.

Lai jaunais līgums un jaunā valde sāktu darbu, ir jāsaņem visas atļaujas no atbilstošā sindicētā kredīta devēja divu trešdaļu apjomā, tā raidījumam skaidrojis Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis.

Taču sindicētā kredīta devēji ir ar mieru pagarināt kredīta termiņa tikai tad, ja savas garantijas dod valsts. Tikai tad Kargina un Krasoviska parakstītais līgums var stāties spēkā. Savukārt valsts savas garantijas nevar dot jau minētā iemesla dēļ - tā vēl nav saņēmusi pilnībā Karginam un Krasovickim agrāk piederējušās akcijas.

Tāpēc Kargins un Krasovickis vēlas, lai valsts vispirms garantē sindicētā kredīta atdošanu un tikai pēc tam viņi ir gatavi nodot savas akcijas valstij. Taču premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) uzskata, ka kredīta atdošanu var galvot tikai valsts bankai, kur kontrolpakate vairs nepieder baņķieriem. Tieši šī jautājuma dēļ pagājušajā ceturtdienā baņķieri slepus apmeklēja Ministru kabinetu, kurā tikās ar Godmani. Abām pusēm pie kopsaucēja gan nav izdevies nonākt.

Raidījums arī norāda, ka vēl viens apgrūtinājums "Parex Bankas" glābšanas procesā ir, pēc SVF uzskata, Finanšu ministrijas vadības - finanšu ministra Ata Slaktera (TP) un Bičevska - nekompetence.Kargins atbildot uz portāla "Delfi" lūgumu komentēt informāciju par šādām SVF prasībām, norādīja, ka, viņaprāt, "izplatīt baumas nav solīdi. Protams, viss būs kā vienmēr - informācijas avotu (patiesi) šīs "ziņas" autoriem nav. SVF nekad nenolaidīsies līdz atsevišķu valsts ierēdņu un atsevišķu banku vadītāju kompetences apspriešanai," pauda Kargins.

Viņš arī uzsvēra, ka SVF memorands vēl nemaz nav atsūtīts uz Latviju. Bankas akcionārs arī pieļāva iespēju vērsties ar iesniegumu policijā.

Jau vēstīts, ka valsts "Parex Bankas" kontrolpaketi nolēma pārņemt 8. novembrī.

Valsts ir apstiprinājusi, ka bankas glābšanai sākotnēji lemts ieguldīt 200 miljonus latu. Tomēr speciālisti min, ka reāli tur vajadzēs ieguldīt vēl vismaz 200 miljonus. Kopumā "Parex Bankai" ir jāatmaksā divi sindiecētie kredīti - kopumā par 725 miljoniem eiro. Paredzams, ka līdz nākamā gada 2. februārim ir jāatmaksā kredīts 225 miljonu eiro (aptuveni 157,5 miljoni latu) apmērā, savukārt lielākā daļa - 500 miljoni eiro (aptuveni 350 miljoni latu) līdz nākamā gada 30. jūnijam.

 

Slakteris: Latvijai nepieciešami pieci miljardi eiro no SVF un ES

LETA  12/01/08    Latvijai no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Savienības (ES) nepieciešami pieci miljardi eiro (3,5 miljardi latu), pirmdien intervijā aģentūrai "Reuters" paziņoja finanšu ministrs Atis Slakteris.

Finanšu ministrijas eksperti uzskata to par iespējamo summu, kas nepieciešama, lai palīdzētu noregulēt ekonomisko krīzi, un ministrs šo informāciju nodos valdībai un pēc tam SVF un Eiropas Savienībai, teica Atis Slakteris.

"Manuprāt, tā ir reālistiska aplēse. Aptuveni trīs miljardi (eiro) ekonomikas atbalstam un aptuveni divus miljardus varētu tieši saistīt ar budžeta deficītu un lielākiem valdības tiešajiem izdevumiem," viņš teica.

Pēc viņa teiktā, valdībai jāsamazina izdevumi, jo pretējā gadījumā budžeta deficīts 2009.gadā varētu sasniegt 10% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Valdība paudusi cerību noturēt budžeta deficītu 3% robežās.

Kā jau LETA ziņo, Slakteris intervijā ASV finanšu telekanālam "Bloomberg Television" pagājušo otrdien paziņoja, ka Latvija no SVF un ES ekonomikas stabilizēšanai varētu prasīt līdz trīs miljardiem eiro (2,10 miljardiem latu).

Premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) trešdien neapstiprināja Slaktera izteikumus par finansējuma apmēriem.

Godmanis atkārtoti uzsvēra, ka sarunas ar SVF turpinās, tāpēc pagaidām vēl ir pāragri izvirzīt kādus konkrētus finansējuma apjomus, kurus valsts varētu aizņemties.

 

Komentārs: Parex bankas nacionalizācija vēl nav notikusi

Juris Paiders,  NRA  12/01/08    Kā jau tas ierasts, pat vienkāršas un saprotamas lietas Latvijā dara kaut kā īpatnēji. Mēs ceļam visdārgākos tiltus. Gaidāmā enerģijas deficīta laikā būvējam nevis elektrostacijas, bet valsts resursi tiek mobilizēti akustiskām koncertzālēm, bibliotēku monstriem vai hokeja hallēm.

Tas pats ar finanšu sistēmas pēkšņo krīzi. Vispirms tiek visai pasaulei paziņots, ka valsts glābj banku no bankrota. Tad tiek pavēstīts, ka banka tiek nacionalizēta. Tagad atklājas, ka ne viens, ne otrs nav bijusi pilnīga taisnība. Bankrota nebija, un nacionalizācija arī faktiski nav notikusi.

Izrādās, ka sindicētie kredīti, kurus paņēmusi Parex banka, ir izsniegti tikai konkrētam bankas īpašnieku lokam un gadījumā, ja īpašnieki mainās, kredīta devējam ir tiesības nekavējoties atprasīt visu kredītu atmaksu. Tie ir aptuveni 800 miljoni eiro.

Ko nozīmē sindicētie kredīti? Banka naudu kredītiem var iegūt divos izplatītākajos veidos. Klasiskais veids ir piesaistīt iedzīvotāju un uzņēmumu depozītus. Otrs veids – aizņemoties naudu no lieliem finanšu kreditoriem. Taču ikviens naudas īpašnieks nevēlas visas olas kraut vienā grozā. Ja kādam pensiju fondam ir 100 miljoni eiro un fonds tos visus aizdos tikai vienai bankai, tas ir liels risks. Tad bankas bankrota gadījumā fonds paliks bez naudas. Taču fonds var aizdot 50 bankām pa 2 miljoniem eiro. Šādā gadījumā risks ir diversificēts. Ja viena banka izputēs, zaudēta tiks tikai viena 50. daļa no visas naudas. Ja nauda tiek aizdota ar 6% gadā, tad, pat vienai bankai bankrotējot, ienesīgums būs 4%.

Sindicētais kredīts rodas, kad daudz kreditoru apvienojas vienā projektā, piemēram, aizdod naudu Parex bankai. Šos daudzos naudas devējus parasti pārstāv viens starpnieks, kurš risina visus juridiskos un tehniskos jautājumus. Parex gadījumā sindicētajā kredītā paju devēji ir 60 dažādas institūcijas, bankas, pensiju fondi utt.

Lai novērstu to, ka bankas īpašnieki piesaistīs simtiem miljonu kredītu un tad pārdos savas akcijas, atstājot sindikātu risināt problēmas ar jaunajiem īpašniekiem un jaunajiem direktoriem, sindikāti parasti nodrošinās pret šādu pārmaiņu risku, iekļaujot līgumos normu, kas aizliedz būtisku akcionāru vai pat vadības maiņu kredīta līguma darbības laikā. Mainoties kredītu paņēmušās bankas akcionāru sastāvam vai vadībai, parasti sindicētā kredīta devējiem ir tiesības nekavējoties pieprasīt kredītu atmaksāt.

Bankas, kuras šādi gādā kredīta resursus, nevar, kad grib, mainīt īpašniekus, tām vispirms ir jāsaņem kredīta devēju atļauja.

Kamēr pasaulē finanses bija stabilas, viss bija kārtībā. Ja vieni vairs nevēlējās aizdot naudu, to aizdeva kāds cits. Tagad ir dziļa krīze un daudziem nauda ir vajadzīga pašiem. Tāpēc Latvijas notikumi, daļēji nacionalizējot Parex banku, ir lieliska iespēja atgūt naudu pirms termiņa. Tagad, nevis nākamā gada februārī vai jūnijā, kad beidzas lielāko kredītu termiņi. Turklāt visai ticami, ka kāds no Parex sindicētā kredīta devējiem jau ir tādā finanšu situācijā, ka finanšu investīcijas vairs netiek veiktas, bet visas pūles ir jāvelta tikai naudas atgūšanai.

Tagad joprojām rit bankas un Finanšu ministrijas sarunas ar ārvalstu finanšu institūcijām, kuras piešķīrušas Parex bankai sindicētos kredītus. Tiek prognozēts, ka sarunas ieilgs vairākas nedēļas. Kamēr netiks panākta sindikāta dalībnieku atļauja, tikmēr līgums par Parex bankas kontrolpaketes pāriešanu valsts īpašumā nestāsies spēkā.

Var tikai paust izbrīnu par to, kāpēc izvēlēta tāda Parex bankas glābšanas shēma, kuras realizācija atkarīga no kreditoriem, kuru intereses šobrīd, iespējams, ir pavisam citas. Neviens ne no Parex bankas vadības, ne Latvijas valdībā nespēj jēdzīgi izskaidrot, kāpēc izvēlēta shēma, kura ir savā ziņā unikāla un kura neatbilst Eiropas un ASV praksei, finansiāli palīdzot banku sektoram.

Neviens ne no Parex bankas vadības, ne Latvijas valdībā nespēj jēdzīgi izskaidrot, kas notiks tālāk, ja sindikāta dalībnieki pieprasīs nekavējošu 800 miljonu eiro atmaksu īpašnieku maiņas gadījumā. Ko tas nozīmēs Latvijas valsts tautsaimniecībai, ja valsts jau tagad ir ieguldījusi palīdzībā Parex bankai 354 miljonus latu?

Taču laiks nav Latvijas sabiedrotais. Parex bankas darbība ir ierobežota, turklāt tai ir tagad jāatlaiž teju vai piektā daļa no strādājošajiem, un tas nozīmē, ka banka lēnām zaudē gan savas pozīcijas Latvijas tirgū, gan līdz ar to savu potenciālo vērtību.

 

LB turpināšot nodrošināt fiksētu lata piesaistes kursu

BNS  12/01/08    Latvijas Banka turpinās nodrošināt fiksētu lata piesaistes kursu, paredz Latvijas makroekonomikas stabilizācijas programma. Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis pirmdien diskusijā par valsts makroekonomikas stabilizācijas programmas izstrādi uzsvēra, ka valdībai un Latvijas Bankai ir stingra pozīcija, ka nedrīkst atļaut atvērt valūtas kursu un pakļaut to devalvācijas riskam.

Latvijas makroekonomiskas stabilizācijas programma arī paredz noteikt eiro ieviešanu 2012.gadā par Latvijas stratēģisko mērķi.

Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmu veido četras sastāvdaļas - monetārā politika, fiskālā politika, finanšu politika, kā arī pasākumi ekonomikas konkurētspējas veicināšanai.

Monetārās politikas sadaļā arī norādīts, ka Latvijas banka turpinās sekot ekonomikas attīstības procesiem un būs gatava lietot obligāto rezervju prasības kā monetārās politikas realizēšanas rīku, kad vien tas būs nepieciešams.

Fiskālās politikas sadaļā ietverti vairāki pasākumi, kas paredz tuvākajā nākotnē Latvijā īstenot stingru fiskālo politiku. Proti, šā gada budžeta deficītu plānots ierobežot līdz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), jo situācija ar katru dienu arvien pasliktinās. Bičevskis norādīja, ka valdībai jārīkojas, lai ierobežotu izdevumus, jo, ja šogad ministrijas un citas valsts pārvaldes iestādes iztērēs visu, kas paredzēts, tad budžeta deficīts būs lielāks par 2% no IKP.

Plānots turpinās samazināt budžeta izdevumus arī 2009.gada pirmajā ceturksnī, balstoties uz pārskatītām prognozēm. Visā gadā iecerēts sekot nākamā gada budžeta faktiskajai izpildei, un, ja būs vajadzīgs, veikt izdevumu papildu samazināšanu. Vienīgais iespējamais iemesls noteiktā budžeta deficīta robežas pārsniegšanai ir Eiropas Savienības fondu projektu apguve virs plānotā apjoma. Vēl arī paredzēts iespējami ātri veikt strukturālās reformas, īpaši valsts pārvaldē, izglītības un veselības aprūpes jomās.

Lai ievērotu stingru fiskālo politiku, Latvijas ekonomikas stabilizācijas programma paredz virzīties uz valsts pamatbudžeta, neieskaitot ar Eiropas Savienības fondu apguvi saistītos ieņēmumu un izdevumus, sabalansēšanu. Galvenie izmaksu optimizēšanas un samazināšanas pasākumi, kas tiks ietverti 2009.gada budžeta grozījumos, ir valsts pārvaldē strādājošo skaita un algu fonda samazināšana, kā arī bezdarbnieku pabalstu sistēmas pilnveidošana ar mērķi stimulēt to ātrāku atgriešanos darba tirgū, kā arī citu sociālās aizsardzības jomu politiku koriģēšana.

Iecerēts likumos iestrādāt arī fiskālo atbildību, un nākotnē Saeimai tādējādi būtu jāapstiprina triju līdz piecu gadu budžets. Tāpat iecerēts veikt novērtējumu par valsts veicamajām funkcijām, lai pēc tam varētu samazināt un optimizēt valsts pārvaldes izdevumus.

Savukārt finanšu politikas jomas pasākumi stabilizācijas programmā paredz garantēt noguldījumus Latvijas bankās līdz 50 tūkstošiem eiro, izveidot valsts galvojumu programmu sindicētajiem kredītiem, sniegt palīdzību globālās finanšu krīzes ietekmē finanšu grūtībās nonākušām finanšu institūcijām, kuru maksātspēja vai likvidācija radītu sistēmnozīmīgas negatīvas sekas. Tāpat plānota finanšu pakalpojumu sniedzēju pastiprināta uzraudzība.

Ekonomikas stabilizācijas programma paredz arī vairākus pasākumus ekonomikas konkurētspējas veicināšanai. Proti, plānots veicināt algu samērīgumu visās nodarbinātības jomās, izlīdzinot atšķirības starp algām un darba produktivitāti, kā arī nepieciešams palielināt darba tirgus elastību un konkurētspēju.

2007.-2013.gadam pieejamos Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus iecerēts koncentrēt, lai palielinātu atbalstu eksportspējīgām nozarēm un infrastruktūras projektiem. Tāpat paredzēts sniegts valsts atbalstu eksportējošiem uzņēmumiem, kā arī izveidot konkurētspējīgu eksporta kredīta apdrošināšanas modeli. Vēl plānots atbalstīt uzņēmumus, kuriem ir grūtības saņemt kredītu ES struktūrfondu projektu realizēšanai, ar īpaši izveidotu finanšu instrumentu starpniecību.

Programma arī paredz samazināt administratīvo slogu, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, vienkāršojot nodokļu administrēšanu, nekustamā īpašuma reģistrēšanu, būvniecības atļauju saņemšanu un maksātnespējas un likvidēšanas procesus. Nākamgad iecerēts pabeigt administratīvi teritoriālo reformu, kā arī panākt būtisku progresu veselības aprūpes un izglītības sistēmas reformēšanā, pamatojoties uz administratīvi teritoriālo reformu.

Latvijas ekonomikas stabilizācijas programma vēl būs jāapstiprina valdībā.

Pēc pēdējo gadu straujās tautsaimniecības izaugsmes Latvijas ekonomikā ir lejupslīde.

Latvija ir sākusi oficiālas sarunas ar Eiropas Komisiju un Starptautisko Valūtas fondu par Latvijai nepieciešamo atbalstu makroekonomiskās un finanšu situācijas stabilizācijai.

Latvija tāpat kā citas valstis pēdējā laikā izjūt būtisku pasaules finanšu krīzes ietekmi. Turklāt finanšu krīzes dēļ problēmas ar likviditātes nodrošināšanu radās Latvijas otrai lielākajai bankai "Parex bankai", kuru situācijas stabilizēšanai Latvijas finanšu sistēmā 8.novembrī nolēma pārņemt valsts kontrolē.

 

Par stabilizācijas plānu būs jālemj Saeimai

Baiba Rulle,  Diena  12/01/08    Valdība pirmdien, turpinot izskatīt ekonomikas stabilizācijas plānu, pie konkrēta lēmuma vēl nenonāca, taču kā presei atzina premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) plāns tiek gatavots tā, lai līdz Ziemassvētkiem to varētu izskatīt Saeima. Šāda nepieciešamība izriet no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vēlmēm, kas vēlas, lai plānā uzņemtajām valdības saistībām būtu parlamentārs apstiprinājums.

Kad ekonomikas stabiliziācijas plāns varētu būt gatavs ne premjers, ne finanšu ministrs Atis Slakters (TP) precīzi nevarēja atbildēt. Iespējams, tas ir tuvākās nedēļas jautājums. Arī precīzu atbildi, kad varētu noslēgties sarunas ar SVF un Eiropas Komisiju (EK) par aizdevumiem, amatpersonas neatbildēja. Komentējot finanšu ministra A.Slaktera ārvalstu presei minēto aizdevuma summu, premjers teica: “Nē, nav pieci miljardi, tie ir ekspertu vērtējumi. viss vēl ir sarunu procesā.”   

Finanšu ministrs A.Slakteris norādīja, ka viņš runājis par provizoriskajiem diviem miljardiem eiro, kas Latvijai būtu nepieciešami, lai stabilizētu finanšu sistēmu, piemēram, finansētu sindicētos kredītus, kā arī finansētu budžeta deficītu. Savukārt vēl trīs miljardus eiro viņš minējis, kā vēlamo naudas apjomu, kas ekspertu skatījumā būtu nepieciešama, lai atdzīvinātu Latvijas ekonomiku. Premjers uzsvēra, ka mērķis nav aizņemties vairāk, jo “ir jāatceras, ka tie visi ir kredīti par kuriem ir jāmaksā, tāpēc mūsu interese nav aizņemties maksimumu”.

Darbu pie makroekonomikas stabilizācijas plāna, kas ir pamatdokuments sarunās ar SVF un EK, valdība turpinās gan vēl pirmdien pēcpusdienā, gan otrdien 16:00. Noprotams, ka ministri mēģina vienoties par risinājumiem, kā vēl vairāk samazināt budžeta izdevumus nākamajā gadā, kā arī par to, kādas reformas varētu veikt, lai to sasniegtu. “Būs daudz reformu, kas būs jāveic un kuras līdz šim bijām atlikuši malā. Samazinājumi būs daudzās jomās, ļoti sāpīgi būs,” teica A.Slakteris. Par konkrētām reformām un izdevumu samazināšanu amatpersonas nerunāja, ļaujot saprast, ka tas būs skaidrs pēc stabilizācijas plāna apstiprināšanas valdībā.

Pēc plāna apstiprināšanas un sarunām ar SVF un EK, valdība sāks darbu pie nākamā gada valsts budžeta grozījumiem, kurus Saeimā plānots iesniegt februāra beigās vai martā. Pēc finanšu ministra teiktā, līdz brīdim, kad tiks pieņemti budžeta grozījumi, ministrijas un valsts pārvaldes iestādes saņems naudu ikmēneša izdevumiem 85% apmērā. Tas nozīmē, ka gada pirmajos mēnešos tēriņi tiks samazināti par vidēji 15%.

Diena jau rakstīja, ka valdība pagājušajā nedēļā konceptuāli vienojās būtiski samazināt nākamā gada iekšzemes kopprodukta (IK) prognozi. Valdība prognozē, ka kritums būs 5% apmērā. Tāpat tiks mainīta budžeta deficīta prognoze, maksimāli pieļaujamā robeža būs 3% no IK. Saeimas apstiprinātajā 2009.gada budžetā valdības prognozes par ekonomikas attīstību bija daudz optimistiskākas.

 

Intervija ar Dzintaru Zaķi: Vai sācies lielais krīzes ieviešanas plāns?

Sallija Benfelde,  Nedēļa  12/01/08    Uz sarunu par pēdējo nedēļu notikumiem Latvijas ekonomikā un politikā Nedēļa aicināja 9. Saeimas Jaunā laika frakcijas priekšsēdētāju Dzintaru Zaķi.

Saruna notika dažas stundas pirms Ivara Godmaņa un Ata Slaktera oficiāli paziņotā, ka Latvijai, iespējams, vajadzēs rezerves naudu ekonomiskajai drošībai, varbūt attīstībai, tāpēc mūsu valsts "stāsies rindā" pēc naudas pie Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) durvīm. Tiesa gan, skaidrojumi par lēmuma motīviem bija neskaidri un aptuveni, tomēr sabiedrību pārsteidza, jo līdz pēdējam brīdim valsts amatpersonas bija apgalvojušas, ka tas nebūs vajadzīgs. Vakarpusē, kad valstsvīru izvēles pamatojums par SVF nebija kļuvis skaidrāks, Nedēļa sazinājās ar Dzintaru Zaķi vēlreiz, lūdzot viņa īsu komentāru par notiekošo. Bet vispirms piedāvājam sarunu ar Jaunā laika frakcijas vadītāju, kas notika 20. novembra rītā.

– Par Parex pārņemšanu valsts kontrolē ir trīs viedokļi: vieni apgalvo, ka tas ir miljonāru elegants plāns, kā ar valsts rokām izglābt savu biznesu, neko daudz patiesībā nezaudējot, otri – ka pasaules finanšu krīzes atbalss Latvijā bija neizbēgama, trešie ir pārliecināti, ka bankai būtu pieticis tikai ar valsts galvojumu, bet ir īstenots kāda cilvēka plāns "palīdzēt" notikumiem, lai varētu pārņemt banku un samazināt tās tirgus vērtību. Kā domājat jūs?

– Pašlaik cilvēki daudz runā par ekonomikas un finanšu krīzi, tomēr gribu teikt, ka krīze varēja būt, bet nenotika, pie mums ir tikai recesija. Jāatzīst, ka valdība līdz šim tuvojošos krīzi ir noturējusi ārpus mūsu durvīm. Tiesa gan, metodes nebija pašas profesionālākās un labākās, bet krīzes nav.

Manuprāt, valdība nedrīkst ļoti nozīmīgas lietas darīt steigā un paslepus. Redzot, ka Parex zaudē noguldītāju naudu, galvenokārt, pateicoties krīzei Krievijas finanšu tirgū, bija skaidrs, ka briest draudīga situācija. Brīdī, kad valdībai tas bija skaidrs, lēmumu vajadzēja pieņemt nekavējoties, nevis divas nedēļas pļāpāt aizkulisēs, tautai stāstot, ka viss ir kārtībā. Lielā problēma ir tā, ka sabiedrībai patiesībā līdz pat šim brīdim tā arī nekas nav pateikts. Mēs nesaprotam, ko īsti valsts par nodokļu maksātāju naudu ir ieguvusi savā īpašumā, kāds turpmāk būs pārvaldes mehānisms un kāpēc joprojām bankā atrodas tie cilvēki, kas varētu būt vainojami neveiksmīgās finanšu operācijās un varbūt pat ļaunprātīgi izmantojuši bankas nodošanu valstij savās interesēs, pārrakstot īpašumus un mantu uz citu vārda. Līgumu par bankas pārņemšanu neviens netaisās publicēt.

Kā zināms, visā pasaulē, ja bija problēmas, valdības lēma, ko tādās situācijās darīt principā. Amerikā divas nedēļas diskutēja un strīdējās par finanšu sistēmas stabilizācijas metodēm un principiem, un dokuments par finanšu sistēmu no 40 lapām papildinājās līdz 400 lappušu biezam dokumentam. Beigās tika nolemts, kādi būs rīcības principi, kas un ko varēs saņemt. Visiem viss bija skaidrs, un pēc tam tika darīts, sekojot publiski apspriestajam un pieņemtajam plānam. Mūsu gadījumā parādījās problēmas, aizkulisēs kaut kas tika sarunāts, un vēl šodien nav skaidrs, kādi ir noteikumi, ar kuriem banka tika pārņemta.

– Vai citās valstīs informācija par banku pārņemšanu tiešām nebija slepena?

– Es zinu vairāku valstu piemērus un faktus par to, kā tas tika izdarīts. Vispirms tika pieņemts plāns, kā vispār to darīt. Tad ātri un zibenīgi, starp citu, arī nedēļas nogalē, viss tika paveikts. Jau pirmdienā sabiedrībai paziņoja, ka valdība rīkojusies saskaņā ar pieņemto plānu, un izstāstīja, kas tika darīts. Rīcība bija apstiprināto atklāta un skaidra, pēc iepriekš pieņemtiem principiem un uzstādījumiem, kas bija vienādi visām bankām. Galu galā tas ir tiesiskuma pamatprincips. Domāju, ka Godmaņa kungs pats sev kārtējo reizi ir "iešāvis kājā". Neapšaubu, ka līdz krīzei situāciju nevajadzēja novest, sistēma bija jāstabilizē, bet metode gan neiztur nekādu kritiku.

– Vai pieļaujat, ka tieši šo divu nedēļu aizkulišu pārrunu dēļ notika informācijas noplūde, kas noveda pie tā, ka valsts un pašvaldību iestādes uzzināja par bankas problēmām un sākās kontu pārvietošana, kas situāciju vēl pasliktināja?

– Protams, tā tas notika, un domāju, ka Drošības policijai nu būtu nevis jātramda viens reģionālais žurnālists, kas palaidis baumas par lata devalvāciju, bet jāpaseko, no kurienes pašvaldībām bija informācija, un tās sāka no bankas izņemt savu naudu. To gan vajadzētu papētīt, vai ministri nesniedz saviem partijas biedriem ziņas, ka jāglābj, ko var.

– Vai, jūsuprāt, kaut kā tika no malas "palīdzēts" destabilizēt bankas situāciju?

– Protams, mēs visi esam aizdomīgi, jo privatizācijas laikmetā esam piedzīvojuši pietiekami daudzas shēmas, kā cilvēki tiek pie labumiem sev, ignorējot sabiedrības un valsts intereses. Man tomēr šķiet, ka medijos izskanējusī informācija, ka Šķēles kungs ir braucis uz Maskavu, lai par kaut kādiem jautājumiem vienotos ar turienes baņķieriem, atbilst patiesībai. Mani, piemēram, bažīgu dara tas, ka Parex ir pārņemts kā Hipotēku un zemes bankas meitasuzņēmums. Manuprāt, šādā veidā lēmumu par tālāko rīcību ar šo banku attālina no Ministru kabineta. Savā ziņā tādā veidā banka it kā tiek "pastumta zem deķīša".

Patiesībā nesaprotu divas lietas: kāpēc bija jāpārņem 51, nevis 100% un kādēļ bija jāpārņem kā meitasuzņēmums? Tagad uz Parex banku attiecas visi Komerclikuma nosacījumi, nevis likums par valsts kapitāla daļām un valsts akciju sabiedrībām. Ja banka nebūtu meitasuzņēmums, regulējums būtu daudz stingrāks un viss notiktu daudz publiskāk. Un Godmanis tā arī nav atbildējis, kādēļ tika izvēlēts šāds bankas pārņemšanas mehānisms.

– Mūsu neilgās sarunas laikā no jūsu puses jau ir izskanējuši vairāki pārmetumi premjeram Godmanim. Vai premjers, jūsuprāt, var vienpersonīgi pieņemt kādu lēmumu?

– Kā saprotu, premjeram šis bankas pārņemšanas plāns nenāca viegli. Nākamajā dienā pēc tam, kad Ministru kabinetā iepriekšējā vakarā līdz vēlai naktij notika sēde, kurā jau bija izlemts, ko un kā darīt, Slaktera kungs mums frakcijas sēdē sacīja, lai neuztraucamies, jo neviens santīms no nodokļu maksātāju kabatas netiks pakļauts nekādam riskam. Tad mēs viņam tieši pajautājām, vai atbilst patiesībai informācija, ka tieši Šķēles kungs ir tas, kas Ministru kabinetā menedžē šo bankas pārņemšanas plānu. Slaktera kungs atbildēja, ka Šķēle dodot ļoti daudz padomu, bet lēmumus gan pieņemot viņš pats, finanšu ministrs. No viņa sacītā varēja saprast, ka informācija par to, ka Šķēles kungs ir bijis tas, kas ļoti aktīvi organizējis Parex glābšanas plānu, ir patiesa.

No dažādos līmeņos izskanējušās informācijas saprotu arī, ka Godmaņa un Šķēles kungam ir bijuši dažādi viedokļi par to, kas un kā jādara. Protams, informācijas trūkuma dēļ notikušo precīzi uzzināt un saprast nevar. Tomēr pieļauju, ka abiem minētajiem kungiem mērķis, kura dēļ banka pārņemta, ir bijis atšķirīgs, dažāds, jo negribētu ticēt, ka pēkšņi Ministru kabinetā ne no kurienes uzrodas "ierindas biedrs" un finanšu sistēmas glābējs Šķēles kungs, iepriekš parunājies Maskavā ar krievu bankām. Domāju, ka Godmaņa kungs rīkojās, cenšoties domāt par valsts stabilitāti, bet noteikti ir cilvēki, kuru galvenā interese ir savtīgs labums.

– Cik stabila, jūsuprāt, šobrīd ir koalīcija?

– Lai ko Saeimā "zaļie" teiktu par "oranžajiem" vai otrādi un lai ko viņi runātu par to, kāda varētu būt cita valdība, domāju, ka Godmanis šobrīd var justies ļoti drošs. Tam ir trīs iemesli.

Pirmkārt, nevajadzētu aizmirst, ka mūsu valstī valdības pārsvarā veido trīs kungi, no kuriem neviens joprojām negrasās no šīs spēlītes izkrist. Visticamākais, divi pret trešo nekādā kombinācijā nesazvērēsies. Koalīcijas partijas ir tik ļoti cieši saistītas ar saviem ģenerālsponsoriem, ka visas vienošanās notiek starp trim kungiem un visas viļņošanās starp frakcijām norims, tikko "ģenerāļi" tās liks pārtraukt. Pirms budžeta pieņemšanas "zaļie zemnieki", protams, rādīja pozas un stāstīja, kā viņi neatbalstīs budžetu, bet beigās, tāpat kā vienmēr, runāja vienu, bet izdarīja pavisam ko citu.

Otrkārt, pēc manām domām, valdība ir stabila arī tāpēc, ka pat pēc Godmaņa gāšanas diez vai Zatlera kungs nosauks kādu citu kandidatūru. Manuprāt, Zatlers un Godmanis pietiekami uzticas viens otram, lai prezidents neizvirzītu premjera amatam citu kandidatūru, pat ja šī valdība nobruktu. Bet diez vai pašlaik varētu nonākt līdz valdības nogāšanai. Pazīmes, kas it kā liecināja par valdības noņemšanu, vairāk bija biedēšana, mēģinājumi piespiest rīkoties. Diez vai kāds Tautas partijā (TP) šobrīd zina, ko un kā vajadzētu mainīt. Līdz šim vienmēr ir bijis tā, ka pēc tam, kad aizkulisēs kāds jau tika nominēts par premjeru, viņš arī ķērās pie sarunām un valdības gāšanas un vāca kopā jaunu valdību. Šobrīd nekas neliecina, ka TP jaunais vadītājs Segliņš būtu gatavs pārsēsties premjera krēslā, lai ko arī brīžiem teiktu. Viņam esošajā situācijā ir pietiekami komfortabli, lai viņš ņemtu to nastu uz saviem pleciem un vilktu. Manuprāt, TP savu resursu jau ir izniekojusi un vairs nevar uzņemties varas pārņemšanu.

Turklāt naudas tiešām ir tik, cik tās ir klasiskās recesijas apstākļos, un tas ir trešais iemesls, lai valdība justos stabili, – neviens pašlaik negrib šo nastu uzņemties. Kurš gribētu būt sliktais? Protams, 10. Saeimas vēlēšanu tuvošanās būs tas apstāklis, kas valdību var sašķobīt, lai gan īsti neredzu, kā te kaut ko varētu samainīt. Neticu, ka TP sadūšosies paņemt klāt Saskaņas centru, tāpat kā neticu, ka mums varētu tikt piedāvāts kaut kas cits kā "piektā tirliņa" loma viņu valdībā. Cita domāšana politikā var nākt vai nu caur jaunu paaudzi politiskajā jomā, vai caur atbrīvošanos no oligarhiem. Vai tas ir iespējams?

– Visu laiku pieminat trīs oligarhus, bet viena no oligarhu pazīmēm ir ļoti liela bagātība, jo nauda rada varu. Ja par diviem no jūsu pieminētajiem vīriem nav šaubu, ka vismaz daži miljoni viņiem ir, tad trešajam ir amats valdībā, bet lielo miljonu it kā nav.

– Diez vai noteicošais ir miljonu daudzums. Turklāt domāju, ka mums oficiāli zināmais miljonu daudzums atšķiras no esošā. Ir ārzonas, radu, draugu firmas, vēl citas iespējas. Tomēr daudz būtiskāki ir reālie darbi un fokusēšanās uz savu mērķu sasniegšanu. Katrai no partijām ir savas darbības jomas, kurās tās dara, ko vien vēlas, un neviens pretī nerunā. Klasisku piemēru netrūkst: dārgākie ceļi, dārgākā bibliotēka un tā tālāk.

– Tika veidots taupības budžets – vai, jūsuprāt, reāli ir iespējams aptvert sazarotās un daudzgalvainās valsts pārvaldes katru "kaktiņu", lai redzētu, kur nauda mazāk vajadzīga?

– Tas neprasītu milzu laiku un ieguldījumus, domāju, ka to nemaz tik sarežģīti nebija izdarīt. Tiesa gan, lai kaut ko tādu paveiktu, ierēdniecībai ir jābūt vienā frontes pusē ar valsts politisko vadību. Nelaime laikam ir tā, ka politiķi kārtējo reizi izbļaustījās par to, ko grasās darīt, bet līdz tam netika. Godmanis solīja samazināt ministriju skaitu, bet pēc divām dienām pārdomāja, tad runāja par prēmiju samazināšanu, bet izrādījās, ka viss jau samaksāts. Vārdi nesakrita ar darbiem, tāpēc rezultāti bija tādi, kādi bija.

Ierēdņi, protams, grib aizsargāties un vienmēr izdomās, kādus pienākumus viņiem it kā vēl vajag veikt un kas vēl par to būtu jāsaņem. Tas nav nekas jauns un nezināms. Bet ar stingru un noteiktu rīcību rezultātus varēja dabūt: ja Godmaņa kungu klausītu ministri, ja ministrus klausītu valsts sekretāri un tā tālāk, tad problēmu būtu mazāk. Izdevumus varēja optimizēt. Bet iznāca tā, ka publiski no Godmaņa skan viena ziņa, bet reālajos darbos notiek kas cits. No vienas puses, recesija un šis budžets ir kā zālītes mums visiem. Protams, zāles ir rūgtas, bet tās ir jānorij. Budžetam būtu jāpanāk tēriņu samazinājums. Vai tā notiks, nezinu, bet ceru. Vajadzīga tikai politiskā griba. Mēs varētu kā Igaunija, kur valsts savām vajadzībām tērē 7, nevis 20%.

– Kur pazudusi politiskā griba?

– Sākot ar Emša valdību, visi ir pieraduši dzīvot režīmā, kurā valsts pārvaldei nav neizpildāmu vēlmju. Redzot, ka katru gadu budžets pieaug, vēlmju saraksts arī katru gadu kāpj ģeometriskā progresijā. Ideja ir bijusi, kā no tā gabala atraut sev lielāku kumosu, nedomājot, vai tas vajadzīgs vai ne sabiedrībai un valstij kopumā.

Kuras, jūsuprāt, ir "nepareizās" budžeta pozīcijas?

Klasisks piemērs ir Zemkopības ministrija. Pie Latvijas zemniekiem nonāk vairāk nekā 300 miljoni latu – gan Latvijas, gan Eiropas nauda. Lai šo naudu administrētu, tiek patērēti vairāk nekā 70 miljoni. Vai tiešām ir jāiztērē gandrīz 20% no šīs summas, lai noadministrētu naudu? Patiesībā tas ir katastrofāli daudz. Vai tiešām ar pārtikas kvalitātes kontroli ir tik lielas problēmas, ka mums vajag tik dārgi uzturamu PVD? Vai tiešām Lauku atbalsta dienestam jābūt tik finanšu ietilpīgam uzturēšanas ziņā?

Redziet, lielākā nelaime ir tā, ka naudu, kas paredzēta kultūrai, "noēd" kultūras jomas ierēdņi, naudu, kas paredzēta zemniekiem, "noēd" zemnieku uzraudzītāji un kontrolētāji un tamlīdzīgi. Tajā pašā laikā, piemēram, medicīnā pacientu dzīve kļūst aizvien dārgāka un sarežģītāka, un ģimenes ārstiem bieži vien dzīve arī nav ne par matu vienkāršāka. Domāju, ka sociālajā nodoklī vajag iezīmēt naudas daļu, kas aiziet medicīnai, tāpat kā tiek iezīmēta pensiju nauda. Ja ar to vien nepietiktu, varbūt ir vajadzīga papildu veselības apdrošināšana, lai īstenotos solidaritātes princips. Turklāt tad tiem, kas nodokļus nemaksā, par medicīniskiem pakalpojumiem būtu jāmaksā pilna cena. Šādu uzskaitījumu mēs varētu turpināt. Tāpēc jau sacīju, ka ir vajadzīga politiskā griba, lai problēmas risinātu.

– Kā vērtējat ideju likvidēt mazās lauku skolas, lai skolotājiem samaksātu lielākas algas?

– Tā ir dramatiska ideja. Bērni laukos uz skolām netiks, jo sabiedriskā transporta daudzviet laukos vairs nav, arī ceļi ir ļoti slikti. Bērniem būs jāiet kājām, un tas apdraud viņu veselību un drošību. Otrs risinājums ir pašvaldību apmaksāti skolas autobusi, kuriem mazajām pašvaldībām naudas nav. Patiesībā tas ir atsevišķs jautājums, kas būtu jāpēta ļoti rūpīgi, nevis jāpieņem ārēji skaists lēmums.

Vai nākamais gads tiešām būs tik smags, kā tiek solīts?

Domāju, ka paši smagākie gadi mums ir aiz muguras, 90. gadi bija daudz smagāki. Ekonomikas attīstība vienmēr ir notikusi pa sinusoīdu, un pašreizējā recesija tajā nozīmē ir normāla parādība. Jā, tā varēja būt vieglāka, bet katrā ziņā ekonomiskas krīzes valstī nav.

P.S. Pēc valdības paziņojuma, ka Latvijai varbūt būs jāaizņemas nauda no SVF, Dzintars Zaķis sacīja, ka notiekošais sākot izskatīties pēc labi apdomāta plāna, kurā bankas pārņemšana bijis tikai pirmais solis. Viņaprāt, valstī nav krīzes, ir tikai klasiska recesija un nav nekādas vajadzības aizņemties naudu no SVF. Iespējams, kāds ir atcerējies klasisko teicienu, ka krīzes apstākļos zaudē valsts un lielākā daļa tās iedzīvotāju, bet daži cilvēki uz tās rēķina var kļūt ļoti bagāti. Tāpēc notiekošais liekot domāt, vai tikai krīze netiek radīta mākslīgi, lai tās aizsegā, izmantojot banku, tiktu organizēta un kabatā likta liela nauda.

"Valdības vīru sacītajam ticēt nevar. Pirms bankas pārņemšanas tika apgalvots, ka nekādu problēmu nav un nebūs. Vēl pirms dienas tika sacīts, ka mums nemūžam nevajadzēs aizņemties no Valūtas fonda, bet tagad... Nesaprotu, vai mums vairs neviens, izņemot šo fondu, naudu neaizdos? Kam šī nauda tiks tērēta? Fonda prasības parasti ir, ka vajadzīgs bezdeficīta budžets, – vai tad mēs paši to nevaram izdarīt bez Fonda pirksta kratīšanas? Vai nevaram samazināt tēriņus un ietaupīto novirzīt attīstībai? Kaut kā jocīgi tas viss izskatās.

 

 

Valdībā, politikā, tiesu lietās...

 

 

Godmanis aizliedz valsts iestādēm ballēties

LETA  11/19/08    Premjers Ivars Godmanis izdevis rīkojumu valsts iestādēm par kolektīvo pasākumu ierobežošanu par valsts budžeta līdzekļiem, informē Valsts kancelejas Komunikācijas departaments.

Premjera rezolūcija attiecas uz visām ministrijām, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, Valsts civildienesta pārvaldi, Informācijas analīzes dienestu un Valsts kanceleju. Minētajām iestādēm uzdots nodrošināt, lai arī to padotības iestādēs netiktu rīkoti kolektīvie svinīgie vai atpūtas pasākumi no valsts budžeta līdzekļiem, ārvalstu finanšu palīdzības vai iestādes ienākumiem.

Lēmums ir pieņemts, ņemot vērā 2008.gada budžeta ieņēmumu izpildes pasliktināšanos.

Ierobežojums neattiecas uz tām valsts iestādēm, kuras svin institūcijas 90 gadu pastāvēšanas gadadienu un ir minētas Ministru kabineta 2008.gada 7.maija rīkojumā "Par Latvijas Republikas proklamēšanas 90.gadadienas pasākumu finansēšanu un finanšu līdzekļu izlietojumu".

Pamatojoties uz Valsts kontroles ieteikumu, Valsts kancelejas vadībā starpinstitūciju darba grupa ir izstrādājusi instrukcijas projektu "Par kārtību, kādā valsts budžeta līdzekļi izmantojami iestādes kolektīvajiem pasākumiem".

Instrukcijas projekta mērķis ir noteikt ierobežojumus, kādos gadījumos un kādā apmērā valsts pārvaldes iestāžu kolektīvajiem pasākumiem ir izmantojami valsts budžeta līdzekļi. Tāpat instrukcijas projekts paredz, ka 2009.gadā kolektīvajiem pasākumiem valsts budžeta līdzekļi nav izmantojami.

Instrukcijas projekts būs pieejams Ministru kabineta mājaslapā 2008.gada 4.decembrī pēc projekta izsludināšanas valsts sekretāru sanāksmē.

 

Latvijas tiesneši un tiesu darbinieki uz valsts svētkiem prēmijās saņēmuši gandrīz pusmiljonu latu

LETA  11/19/08     Kopumā 2077 Latvijas rajonu un pilsētu tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem un darbiniekiem pirms Latvijas 90 gadu jubilejas prēmijās izmaksāti 499 000 latu, aģentūru LETA informēja Tiesu administrācijas (TA) sabiedrisko attiecību speciālists Gatis Tauriņš.

Pagājušajā nedēļā prēmijas saņēmuši 476 tiesneši un 1601 darbinieks, informēja TA pārstāvis.

Vidējais prēmijas apmērs tiesnešiem ir bijis 500 latu, bet tās bijušas robežās no 150 latiem līdz 850 latiem, savukārt darbiniekiem vidējā prēmija bijusi 150 lati. Mazākā darbiniekam izmaksātā prēmija bijusi 50 lati, bet lielākā - 300 lati.

Prēmijas piešķirtas saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" un valdības izdotajiem noteikumiem Nr.960 "Prokuratūras un tiesu darbinieku darba samaksas noteikumiem", kā arī TA "Prēmiju piešķiršanas kārtību tiesnešiem" un "Prēmiju piešķiršanas kārtību tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darbiniekiem".

Tauriņš informēja, ka, individuāli izvērtējot katra tiesneša un tiesu darbinieka darba kvalitāti, prēmijas apmēru noteikuši konkrētās tiesas priekšsēdētājs vai zemesgrāmatu nodaļas priekšnieks.

Prēmijas tiesnešiem un darbiniekiem maksātas no atalgojuma fonda ekonomijas rezultātā iegūtiem līdzekļiem.

Ekonomija radusies saistībā ar lielo darbinieku mainību un neaizpildītajām vakantajām amata vietām tiesās un zemesgrāmatu nodaļās.

Premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) 2008.gada 31.oktobrī izdotā rezolūcija par liegumu izmaksāt prēmijas valsts iestādēs strādājošiem ierēdņiem, darbiniekiem un amatpersonām nav attiecināma uz tiesnešiem un tiesu darbiniekiem.

Tauriņš piebilda, ka tiesnešiem un tiesu darbiniekiem šogad prēmiju izmaksa vairs nav plānota.

Viena rajona un pilsētas tiesneša amatalga, neskaitot piemaksu par kvalifikācijas klasi, ir 1107 lati, savukārt, piemēram, tiesas sēžu sekretārs saņem 340 latus mēnesī pirms nodokļu nomaksas.

 

TP vēlas, lai Zatlers nekoncentrētots tikai uz Satversmes grozījumiem

LETA  11/19/08    Tautas partija (TP) vēlas, lai Valsts prezidents Valdis Zatlers vairāk iesaistītos arī ekonomisko jautājumu risināšanā, aģentūrai LETA sacīja TP Saeimas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis.

Kučinskis norādīja, ka Saeimai drīzumā būs jāatgriežas pie jauniem budžeta grozījumiem, lai vēl vairāk samazinātu valsts budžeta izdevumu daļu, tādēļ partija vēlētos, lai šajā jautājumā savu viedokli paustu arī Zatlers. "Mēs vēlētos, lai prezidents nekoncentrētos tikai uz vieniem Satversmes grozījumiem, bet arī vairāk iesaistītos ekonomisko jautājumu risināšanā," sacīja Kučinskis.

TP, kurai rīt paredzēta tikšanās ar Zatleru, pozitīvi vērtē Valsts prezidenta vēlmi sakārtot jautājumu par tautas tiesībām atlaist Saeimu, taču jautājums vēl būtu diskutējams un būtu jāvienojas, kādi ir nosacījumi, prezidentam piešķirot lielākas pilnvaras atlaist Saeimu.

"Mēs nenoliedzam, ka šādi grozījumi Satversmē būtu vajadzīgi," uzsvēra Kučinskis.

Jau ziņots, ka Valsts prezidentam Valdim Zatleram tuvākajā laikā plānotas tikšanās ar visām Saeimas frakcijām un pie frakcijām nepiederošajiem deputātiem, lai pārrunātu viņa iesniegto likumdošanas iniciatīvu par grozījumiem Satversmē izskatīšanas gaitu parlamentā.

Kā aģentūru LETA informēja prezidenta padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Maija Celmiņa, rīt, 20.novembrī, prezidents tiksies ar Saeimas Tautas partijas frakcijas un Saeimas politisko organizāciju apvienības "Saskaņas centrs" frakcijas pārstāvjiem.

Tikšanās ar pārējām frakcijām un pie frakcijām nepiederošajiem deputātiem plānotas 24.novembrī.

LETA jau ziņoja, ka savā 18.novembra uzrunā pie Brīvības pieminekļa prezidents aicināja Saeimas deputātus būt drosmīgākiem un atbildīgākiem Latvijas tautas priekšā, atbalstot iniciatīvu par Satversmes grozījumiem.

"Liela mūsu tautas daļa un arī es uzskatu, ka demokrātiju varam veicināt ar grozījumiem Satversmē, dodot tautai tiesības lemt par Saeimas atlaišanu. Gausā parlamenta reakcija pēc vasarā notikušā referenduma liecina par politisku augstprātību pret tautas izteikto gribu," sacīja Valsts prezidents.

 

Zatlers: TP ir atbildīga par to, ka Latvija nav sagatavojusies ekonomikas krīzei

LETA  11/20/08    Tautas partija (TP) ir atbildīga par to, ka Latvija nav pienācīgi labi sagatavojusies pašreizējai finanšu un ekonomikas krīzei, aģentūrai LETA norādīja Valsts prezidents Valdis Zatlers.

"Saeimas deputātiem būtu jāzina, ka Latvija ir parlamentāra republika un atbilstoši Satversmei valdība ir atbildīga parlamenta priekšā, tai skaitā par ekonomisku jautājumu risināšanu," uzsver Zatlers.

Valsts prezidents aicina TP un Zaļo un zemnieku savienību strādāt Satversmes pilnveidošanai attiecībā uz parlamenta pirmstermiņa vēlēšanām, kas nepieciešams, lai visas Saeimā pārstāvētās politiskās partijas savu tālāko darbību šajā situācijā varētu koncentrēt uz ekonomisku jautājumu risināšanu.

Ekonomiskās krīzes cēloņus Valsts prezidents tieši saista arī ar TP atbildību - pēdējos trīs gadus valdības vadībā un Finanšu ministrijā bija šīs partijas pārstāvji, taču šajā laikā tā arī netika sabalansēts valsts pamatbudžets un izveidots stabilizācijas fonds. Līdz ar to Latvija nav pienācīgi labi sagatavojusies pašreizējai finanšu un ekonomikas krīzei.

Zatlers norāda: "Ekonomisko jautājumu risināšana ir valdības un atbildīgo ministru kompetencē, tāpēc no valdības un ministriem, pirmkārt, no finanšu ministra, gaidu konkrētu rīcības plānu, tai skaitā valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošanai un tēriņu samazināšanai."

Kā ziņots, TP vēlas, lai Valsts prezidents Valdis Zatlers vairāk iesaistītos arī ekonomisko jautājumu risināšanā, aģentūrai LETA iepriekš sacīja TP Saeimas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis.

Kučinskis norādīja, ka Saeimai drīzumā būs jāatgriežas pie jauniem budžeta grozījumiem, lai vēl vairāk samazinātu valsts budžeta izdevumu daļu, tādēļ partija vēlētos, lai šajā jautājumā savu viedokli paustu arī Zatlers. "Mēs vēlētos, lai prezidents nekoncentrētos tikai uz vieniem Satversmes grozījumiem, bet arī vairāk iesaistītos ekonomisko jautājumu risināšanā," sacīja Kučinskis.

TP pozitīvi vērtē Valsts prezidenta vēlmi sakārtot jautājumu par tautas tiesībām atlaist Saeimu, taču jautājums vēl būtu diskutējams un būtu jāvienojas, kādi ir nosacījumi, prezidentam piešķirot lielākas pilnvaras atlaist Saeimu.

"Mēs nenoliedzam, ka šādi grozījumi Satversmē būtu vajadzīgi," uzsvēra Kučinskis.

 

Ar tīrām goda drānām politikas bedrē

Ģirts Zvirbulis,  Latvijas Avīze  11/20/08     Pēc ilgām pārdomām profesore Janīne Kursīte tomēr devusi "jāvārdu" iespējai kļūt par Saeimas deputāti. Parlamenta vēlēšanās J. Kursīte kandidēja no "TB"/LNNK saraksta, bet pēc apvienības sašķelšanās pievienojās jaunizveidotajai Pilsoniskajai savienībai (PS). Līdz ar to PS frakcijā turpmāk būs septiņi deputāti.

Lēmums kļūt par deputāti J. Kursītei neesot bijis no vieglajiem. Tas radies vairāku dienu pārdomu rezultātā. Šajā laikā profesori uzrunājuši arī daudzi cilvēki, lūdzot viņu atturēties no "netīrās politikas", bet tikpat daudzi mudinājuši viņu izmantot šo iespēju. "Gan sarunās ar cilvēkiem, gan pētot komentārus internetā, man radās iespaids, ka daudziem ir paralizējošas bailes kaut ko mainīt. Tādēļ viņi labāk izvēlas stāvēt maliņā un kritizēt. Jā, politika ir netīra lieta, bet neviens no ārpuses taču nenāks to iztīrīt," sprieda topošā deputāte. J. Kursīte gan nelolojot ilūzijas, ka ar viņas ienākšanu parlamentā sāksies radikālas pārmaiņas, bet ir gatava mēģināt vērst lietas uz labo pusi. Viņa kā folkloriste sevi redz darbojamies ar reģionālās reformas jautājumiem, jo ir sašutusi par ierēdņiem, kas administratīvās robežas velk, ignorējot novadu tradicionālās kultūras atšķirības. Viņas prioritāšu sarakstā būs arī ar valsts valodas aizsardzību saistītie likumprojekti, kuru izmaiņām viņa jau ilgi sekojusi līdzi.

Protams, viņas interešu lokā būšot arī izglītības problēmas, jo jau ilgus gadus viņa ir LU Filoloģijas fakultātes mācībspēks. Došanās politikā gan nozīmē, ka J. Kursītei nāksies atteikties no folkloristikas un etnoloģijas katedras vadīšanas, bet lekciju lasīšanu un pētniecisko darbību viņa sola turpināt.

Likumsakarīgi, ka visvairāk par J. Kursītes lēmumu daļu sava laika atdot politikai priecājas PS priekšsēdētāja Sandra Kalniete. "Līdz ar viņas pievienošanos mēs iegūsim ļoti pieredzējušu speciālistu izglītības un zinātnes jautājumos, bet galvenais – cilvēku ar dziļu izpratni par nacionālas valsts un identitātes nozīmi. Kursītes kundze labi apzinās, cik ļoti pašreizējie notikumi ir svarīgi Latvijas nākotnei, tajā skaitā – arī zinātnes un izglītības attīstībai," teica S. Kalniete.

Viņa arī neslēpa, ka vairākkārt runājusi ar J. Kursīti un mudinājusi viņu pieņemt pareizo lēmumu. Abas dāmas ir personīgi pazīstamas kopš 2004. gada, kad J. Kursīte aicināja S. Kalnieti pastāstīt studentiem par grāmatas "Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos" tapšanu. PS priekšsēdētāja pārliecināta, ka J. Kursīte, strādājot ar smagām vēstures tēmām, ieguvusi prasmi nošķirt mūžīgo no pārejošā un iemācījusies pacietību laika priekšā. Šī īpašība viņai noderēšot arī politikā, kur rezultātu ļoti reti var panākt uzreiz.

J. Kursītes izvēli pilnībā atbalsta arī viņas brālis – Valsts valodas centra (VVC) kontroles daļas vadītājs Antons Kursītis – un pasmejas, ka tagad VVC būšot savs lobijs parlamentā. Kaut arī līdz šim J. Kursīte ir bijis izteikts zinātnes cilvēks – literatūras un folkloras pētniece, nevis politiķe, A. Kursītis pārliecināts, ka viņa māsa tiks galā ar politiķu spēlītēm: "Rūdījuma viņai netrūkst. Dažādas intrigas un spēlītes notiek arī fakultātē un faktiski ikvienā kolektīvā." Viņš arī uzsvēra savai māsai piemītošo pozitīvo spītību, ko viņa pierādījusi jau padomju laikos, kad uzdrošinājās pretoties valdošajam režīmam.

Vēl pusaudzes gados veiktā pretpadomju akcija neapšaubāmi ir viena no spilgtākajām lappusēm J. Kursītes biogrāfijā. Kopā ar saviem domubiedriem no Līvanu vidusskolas viņa naktī izlīmēja lapiņas, protestējot pret pilsētas pārlieku industrializāciju un viesstrādnieku ievešanu. Par to viņa vēlāk tika izslēgta no komjaunatnes un izpelnījās "nacionālistiskā elementa" zīmogu, kas aizcirta durvis uz Latvijas Universitāti. Tādēļ J. Kursīte 1970. gadā iestājās brīvdomīgākajā Tartu universitātē, bet septiņdesmito gadu vidū atgriezās Rīgā un pabeidza LU Filoloģijas fakultātes krievu valodas un literatūras nodaļu. Vēl divdesmit gadu vēlāk viņa šai fakultātē pati kļūst par pasniedzēju.

Politiķa cienīgu uzņēmību un radošu pieeju J. Kursīte nodemonstrēja arī tā sauktajā "Vārdenes" lietā. Lai sastādītu un izdotu oficiālu vārdnīcu, jāievēro virkne noteikumu, jāsaņem speciālistu atzinumi un jāpārvar citi birokrātiskie šķēršļi. J. Kursīte tā vietā aicināja cilvēkus sūtīt viņai dažādus neakadēmiskus terminus, tajā skaitā slengu un atsevišķiem novadiem specifiskus vārdus. Tos visus viņa apkopoja izdevumā "Neakadēmiskā latviešu valodas vārdnīca jeb Novadu vārdene", saglabājot šodienas valodas īpatnības nākamajām paaudzēm. Profesionālus valodniekus šāda "pašdarbība" padarīja vai trakus, bet vienkāršie cilvēki labprāt pērk šo "tautas vārdnīcu" un joprojām sūta J. Kursītei vārdiņus.

Valsts valodas komisijas priekšsēdētāja vietniece, valodniece Daiga Joma pārliecināta, ka J. Kursīte ir sasniegusi to cilvēka brieduma pakāpi, kad ir uzkrājusies pieredze un viedoklis par to, kas un kā būtu jādara, bet zudušas bailes par to, kā šādas inciatīvas uztvers apkārtēji. Viņa arī novērojusi J. Kursītē iedzimtu spēju patikt cilvēkiem – atšķirībā no daudziem citiem zinātniekiem viņa mākot uzrunāt vienkāršo cilvēku. Šīs īpašības dēļ viņa jau iemantojusi filoloģijas studentu uzticību un, ļoti iespējams, iepatiksies arī vēlētājiem. "Esmu pārliecināta, ka no Janīnas, kuras goda drānas vēl ir tīras un spožas, partija iegūs vairāk nekā no tās pašreizējiem politiķiem, kuru uzvalki jau gājuši caur ķīmisko tīrītavu," sprieda D. Joma.

J. Kursīte pati teic, ka ir gatava saņemt ne vienu vien dūrienu un cer tikai uz to, ka dūrējiem pietiks spēka to darīt aci pret aci, nevis aizmuguriski.

 

KNAB priekšnieka atlase prettiesiski pagarināta

NRA  11/21/08    Lēmums pagarināt pretendentu pieteikšanos KNAB priekšnieka amatam līdz 5.decembrim, kas no Ministru prezidenta pārstāvju puses tiek publiski argumentēts ar to, ka Godmanim neesot "fiziski laika" uzrunāt kandidātus, ir pretrunā ar paša Ministru kabineta apstiprināto instrukciju.

Tāda rīcība veicina valstī tiesisku nihilismu, kā arī grauj konkursa norises tiesiskumu un pretendentu līdztiesību atlases procesā, uzskata sabiedrība par atklātību "Delna".

KNAB priekšnieka izvēles process līdz šim sabiedrības uzticību nav veicinājis, Delna jau iepriekš ir kritizējusi Ministru kabineta pieņemto instrukciju, norādot, ka tā neveicina objektīvu un uz profesionāliem kritērijiem balstītu pretendentu atlases kārtību. Jaunā priekšnieka meklēšana ir novilcināta jau kopš Alekseja Loskutova atbrīvošanas no amata jūnijā, taču Ministru kabineta lēmums par pieteikšanās termiņa pagarinājumu, neraugoties uz to, ka vairāki pretendenti uz amatu jau pieteikušies, un šī lēmuma publiskā argumentācija vēl jo vairāk liek apšaubīt Ministru kabineta vēlmi priekšnieka atlasi veikt, balstoties uz profesionāliem kritērijiem, nevis politisko lojalitāti.

Ekonomiskā krīze nedrīkst kļūt par aizsegu tiesiskas valsts sagraušanai, ko esam veidojuši 18 gadus. Turklāt pretkorupcijas iestāde ir īpaši nozīmīga situācijā, kad valsts ekonomiskā stabilitāte ir apdraudēta un tiek pieņemti stratēģiski lēmumi finanšu jomā.

 

Snaipera gaidās

Māris Krautmanis,  NRA  09/21/08     Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja tukšā krēsla problēmu Ministru prezidents Ivars Godmanis uz valsts budžeta pieņemšanas laiku bija veiksmīgi iesaldējis, taču tagad budžets ir pieņemts un svētki arī ir garām. Pagaidām dzirdētie oficiāli pieteikušies un neoficiāli aizkulisēs minētie pretendenti ir sašķirojami divās grupās. Vieni ļoti gribētu, bet viņi nevar un viņiem nespīd, otri varētu, bet viņi negrib.

Jo administratīvi spējīgi un savā vietā jau labi strādājoši ļaudis varētu bīties iesēsties KNAB priekšnieka postenī kā katlā ar verdošu ūdeni un perspektīvā pazaudēt savu karjeru un seju. Jo KNAB – tāds, kāds tas ir pašlaik, par spīti visām šā kantora pēdējā laika publisko attiecību aktivitātēm – jau ir nogājis tik tālu, ka sociologu aptaujās apmēram puse respondentu uz jautājumu, vai KNAB ir politiskās izrēķināšanās instruments, atbild, ka jā, ir. Jo līdzšinējā KNAB darbošanās politiskā angažētība, labo un slikto korumpantu šķirošana ir bijusi tik acīm redzama, ka to nemana tikai to politisko spēku fani, kuru mīluļus KNAB neaiztiek.

Taču vēlamais, ja šāda iestāde vispār nepieciešama, būtu, lai ar jaunā priekšnieka iecelšanu kvalitatīvi mainītos tās darbošanās stils – lai KNAB darbinieki žvadzinātu rokudzelžus un nāktu pakaļ korumpantiem bez selektīvās partijiskās pieejas; lai šis kantoris darbotos tikai savas kompetences un funkciju ietvaros, nevis piestrādātu par sabiedrisko attiecību firmu un priekšvēlēšanu kampaņas izpalīgu atsevišķām partijām; lai šis kantoris vispirms savāktu pierādījumus un tad lietas virzītu uz tiesu, nevis otrādi – sākot ar savu upuru demonizācijas kampaņām, kriminālprocesu un kriminālvajāšanu uzsākšanām, bet neparūpējoties par tādu sīkumu kā pierādījumi.

Un vēl būtu ļoti jauki, ja jaunais KNAB vadītājs būtu vismaz tik administratīvi spējīgs, ka spētu nodrošināt tādu sava kantora grāmatvedību un saimniecību, kurā darbinieki nevarētu izmantot KNAB seifu savu personisko finansiālo vajadzību apmierināšanai.

Nākamajam KNAB šefam derētu izskaidrot saviem apakšniekiem, ka arī viņiem jādeklarē savi īpašumi un nav jāiesaistās šaubīgos mantiskos darījumos, jo neizskatās glīti, ja KNAB darbinieks veic tieši tādus pašus kriminālpārkāpumus, par kādiem no KNAB skarbās rokas cieš valsts un pašvaldību amatpersonas.

Gan partijiskā pieeja, gan naudas zušana, gan informācijas noplūdes, gan KNAB darbinieku morālā izviršana bezkontroles un nesodāmības apstākļos ir saistītas ne tikai ar bijušā priekšnieka Alekseja Loskutova laiku, bet arī ar viņa vietnieci Jutu Strīķi. Loskutovs bija kāzu ģenerālis, kamēr reālās vadības groži lielā mērā bijuši Strīķes rokās. Lai arī premjers Godmanis ir skaidri pateicis, ka negrib KNAB priekšnieka postenī nevienu no līdzšinējiem KNAB darbiniekiem, Strīķei tomēr ir pieticis aknas pieteikt savu kandidatūru. Turklāt viņa ir pirmā, kas šo vēlmi noformēja oficiāli, iesniedzot pieteikumu Valsts kancelejā. Vai Strīķe grib tikai pazīmēties zīmēšanās pēc un atgādināt, ka holivudiskajā sižetā par Latvijas tiesībsargājošo iestāžu un politisko spēku kariem pastāv tāda kā Nikita vai jaunā Bonda meitene, kas izseko un drastiski apšauj ļaunos? Taču dzīve nav filma, un jāievēro arī kādi nebūt likumi. Mūsdienās ne pēc kā neizskatās tiesas spriešana tā, kā to jaunībā esot darījusi komunistiskā plintniece Marta Krustiņsone, – pēc revolucionārās sirdsapziņas.

Strīķes izredzes nerādās rožainas, taču ej nu zini – varbūt Godmanim priekšā noliktas kādas mapītes par kādām jaunām tumšām lietām, no kurām premjeram tā jāpārbīstas, ka jāakceptē viņas kandidatūra? Taču Godmanis nav tā persona, uz kuru būtu iespējams spiest tik brutāli. Diez vai arī uz Godmani var atstāt milzu iespaidu tās publiski zināmās KNAB sabiedrisko attiecību aktivitātes, kuras šis kantoris pēdējā laikā ir izvērsis un kur vienā čupā ir sakrāmēti daudzi un dažādi KNAB labie un ne tik labie darbi – iespējams, ka pamatotā vēršanās pret diviem VID Finanšu policijas darbiniekiem, iespējams, ka nepamatotā vēršanās pret Valsts ieņēmumu dienesta priekšnieka vietnieku Vladimiru Vaškeviču, un kā piedeva – paziņojums par kādu korupcijā pieķertu 40 latu ņēmēju automobiļu tehniskās apskates darbinieku. KNAB funkcijās un pienākumos ar likumu ir teikts, ka tam vajadzētu ķert tikai korumpētas valsts amatpersonas. Ja KNAB nodarbojas ar tehniskās apskates korumpantiem, tad tā ir bijusi šaušana ar lielgabalu pa zvirbuļiem un nozīmīgiem darbiem paredzēta resursa šķiešana niekos.

Bet nu KNAB pašreizējai vadībai laikam ir šķitis, ka kopējai masai un kvantitātei šāds savs sasniegums ir plaši jāreklamē. Proti, KNAB visā savas pastāvēšanas laikā nav ticis vaļā no sindroma, ka nemitīgi jāpierāda savs svarīgums un nepieciešamība. Rezultātā ārišķības, pompozitāte un kampaņošana top svarīgāka par reālu darbu. Taču valstiski būtu labāk, ja KNAB darbotos nevis kā stūrī iedzīts vilks, kas kož pa labi un pa kreisi, bet kā nopietna, nosvērta iestāde, kas iznīcina un novērš korupciju ar precīziem snaipera šāvieniem.

Vēl uz KNAB vadītāja posteni vakar sāka un vēl šodien pieteiksies virkne dažādu kalibru pretendentu, arī politiķis, bijušais iekšlietu ministrs Jānis Ādamsons. Varētu minēt daudz iemeslu, kāpēc viņš nekļūs par KNAB priekšnieku, bet varbūt pietiek tikai ar vienu – viņš nāk no opozīcijas. Vēl pieteikušies vai tiek gaidīti piesakāmies vairāki dažādu tiesībsargājošo struktūru darbinieki, kas saņēmuši drosmi kandidēt uz vienu no vissarežģītākajiem posteņiem valstī, – kārtības policists Aivars Tīrumnieks, drošības policists Artūrs Zvejsalnieks un citi. Vadīt KNAB – tā ir milzu atbildība un arī milzu vara. Kādās rokās nonāks šī vara? Ja nākamais KNAB vadītājs turpinās Loskutova iemīto taku, tad nekas labs nav gaidāms. Tāpat nekas labs nebūs, ja KNAB kļūs par politiskas izrēķināšanās ieroci valdošās elites partiju rokās. Tad KNAB būtība nemainīsies – kā bija monstrs, tā tāds paliks.

 

ZZS iesniedz prezidentam priekšlikumus Satversmes grozījumiem

Ināra Egle,  Diena  11/24/08     Zaļo un Zemnieku savienība, tiekoties ar Valsts prezidentu Valdi Zalteru, kurš pirmdien turpināja sarunas ar Saeimā pārstāvētām partijām, ir iesniegusi savus priekšlikumus Satversmes grozījumiem. ZZS uzskata, ka Satversmes grozījumu sagatavošana ir jāuztic Juridiskajai komisijai un jāpieņem «maksimāli īsā laikā», Dienai teica ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. ZZS arī sarunā ar prezidentu ir izteikusi savu viedokli par administratīvi teritoriālo reformu, kuras īstenošanā iepriekš bija aicinājusi ievērot pašvaldību pieņemtos lēmumus. Valsts prezidents pašvaldības reformas pabeigšanu uzskatījis par svarīgu Saeimas uzdevumu.

ZZS ir informējusi Valsts prezidentu, ka atbalsta grozījumus Satversmē, kas dotu tautai tiesības rosināt pirmstermiņa Saeimas vēlēšanās, taču kvorumam referendumā ir jābūt vairāk nekā pusei no balsstiesīgajiem, informēja A.Brigmanis. ZZS uzskata, ka prezidentam ir jādod tiesības atlaist Saeimu, nerīkojot tautas nobalsošanu. Taču tas būtu iespējams tikai tad, ja Saeima nevar pieņemt valsts budžeta likumu līdz 1.martam, ja trīs mēnešus pēc kārtas nenotiek Saeimas kārtējās sēdes, vai, ja trīs mēnešus parlaments nespēj izteikt uzticību valdībai. ZZS piedāvātās izmaiņas paredz pārejas noteikumos noteikt, ka izmaiņas Satversmē attiecas uz Valsts prezidentu, kurš ievēlēts pēc to stāšanās spēkā un uz nākamo Saeimu.

Iepriekš ZZS tāpat kā Tautas partija bija norādījusi, ka šobrīd valstī ir smaga ekonomiskā situācija un Satversmes grozījumi nav šā brīža prioritāte, aicinot prezidentu pievērsties aktualitātēm. A.Brigmanis sarunā ar V.Zatleru esot precizējis, ka runājis par sabiedrības vēlmi dzirdēt prezidenta viedokli par ekonomisko situāciju, taču viņš neesot domājis, ka valsts pirmajai amatpersonai tagad būtu jārisina ekonomiskās problēmas.

 

Valsts augstākās amatpersonas neatklāj ieceres ekonomikas stabilizēšanai

LETA  11/24/08    Šodien pie Valsts prezidenta Valda Zatlera bija ieradies premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) un finanšu ministrs Atis Slakteris (TP), lai informētu par valdības gaidāmajiem nopietnajiem darbiem ekonomikas stabilizēšanai. Sarunās piedalījās arī Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Amatpersonu tikšanās ilga aptuveni pusotru stundu, tomēr pēc tās neviens no sarunu dalībniekiem pie žurnālistiem tā arī neiznāca un nesniedza komentārus par sarunu rezultātiem un tālākajām darbībām.

Premjera preses sekretārs Edgars Vaikulis informēja, ka Godmanis Valsts prezidentu esot informējis par turpmākajām valdības darbībām ekonomikas stabilizēšanai, gaidāmajiem izaicinājumiem saistībā ar bezdarba pieaugumu, kā arī par kopējo gaidāmo situāciju darba tirgū.

Tāpat Zatlers esot informēts par iecerēm izdevumu samazināšanai valsts pārvaldē, kā arī puses pārrunājušas atbalsta saņemšanu no Starptautiskā Valūtas fonda un nepieciešamo garantiju nodrošināšanu.

Vaikulis arī apliecināja, ka pretēji iepriekš pieļautajam šī gada valsts budžets netiks grozīts, jo valdībai ir pietiekoši likumdošanas instrumenti, kā esošā budžeta likuma ietvaros mazināt valsts izdevumus. Piemēram, pēdējā mēnesī liedzot valsts iestādēm papildu izdevumus, izklaides pasākumu rīkošanu no budžeta līdzekļiem, iepirkumu veikšanu utt.

Savukārt prezidenta padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Maija Celmiņa aģentūrai LETA sacīja, ka tikšanās laikā apspriestas finanšu un ekonomikas situācijas aktualitātes, bet sīkākus komentārus nesniedza.

LETA jau ziņoja, ka valdībai decembrī paredzētas vairākas svarīgas sēdes aktuālo jautājumu risināšanai, šodien ministrus valdības sēdes laikā informēja premjers.

Šā gada 1.decembrī plānota slēgtā valdības sēde, kurā tiks uzklausīti Labklājības ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie ziņojumi. Vadība iepazīsies ar informāciju par situāciju bezdarba jomā, pabalstu aprēķinu un izmaksu apjomiem.

Tāpat valdība uzklausīs informāciju, cik liels bezdarbnieku skaits šogad ir apmācīts citās profesijās. Sēdē arī plānots uzklausīt Izglītības un zinātnes ministrijas ziņojumu par situāciju arodizglītībā.

Kā norādīja Godmanis, pēc viņa domām, viena programma vispār būtu jāslēdz ciet, jo tajā tiek apmācīts desmit reizes vairāk skolēnu, nekā tirgum nepieciešams. Sīkāk premjers gan nekonkretizēja, vien norādot, ka par to tiks runāts slēgtajā sēdē.

8.decembrī plānota valdības sēde, kurā tiks izskatīta situācija valsts pārvaldē, piemēram, tiks izvērtēts atalgojuma apmērs valsts pārvaldē, kas paredzēts nākamā gada valsts budžetā, salīdzinot ar šā gada valsts budžetu. Tāpat esot salīdzinošais pētījums par atalgojumu privātajā un valsts sektorā, un arī šī pētījuma secinājumi tiks vērtēti valdības sēdē. Šajā sēdē valdība arī skatīs jautājumu par valsts funkciju nodošanu privātajam sektoram.

Savukārt 15.decembrī vai 16.decembrī tiek plānota sēde par valdības rīcības plāna izpildi.

 

KNAB vadītāja konkursā piesakās vēl kandidāti

Diena  , 11/25/08     Valsts kanceleja ir saņēmusi divus pieteikumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatam. Konkursam, kas pagarināts līdz 5.decembrim, pieteikušies Sergejs Šutkovs un Armands Stumbergs. Konkursam līdz šim pieteikušies kopumā 7 kandidāti.

Kā informē VK, pieteikumu iesniedzis A/S BMGS projektu vadītājs Dienvidu tilta būvniecībā Sergejs Šutkovs. Viņš ieguvis Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības fakultātē bakalaura grādu būvzinātnē un RTU Transportbūvju fakultātē – maģistra grādu transportbūvēs.

Pieteikumu iesniedzis nodibinājuma „Korporatīvo juridisko risinājumu un pētījumu palāta” valdes priekšsēdētājs un šķīrējtiesas priekšsēdētājs Armands Stumbergs. Viņš Latvijas Universitātē studējis tiesību zinātņu programmā.

Kopumā uz šo brīdi Valsts kancelejā saņemti septiņu pretendentu pieteikumi KNAB priekšnieka amatam.

 

Muižniece: Divas trešdaļas deputātu atbalsta prezidenta tiesību paplašināšanu atlaist Saeimu

LETA  11/26/08     Grozījumiem Satversmē, kas paplašinātu prezidenta tiesības atlaist Saeimu, ir gandrīz divu trešdaļu Saeimas deputātu atbalsts, šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru žurnālistiem apgalvoja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece (TP).

Muižniece stāstīja, ka grozījumiem Satversmē par tautas tiesībām atlaist Saeimu ir iesniegti trīs dažādi priekšlikumi un politiķiem vēl būs nepieciešams vienoties par kādu no tiem.

Valsts prezidents esot rosinājis apsvērt iespēju par Satversmes grozījumiem rīkot arī starppartiju sarunas. Tikšanās laikā prezidents neesot devis nekādus termiņus, kuros būtu jāizstrādā grozījumi, taču norādījis, ka parlamentārā valstī šis jautājums ir jāizlemj parlamentam, taču viņš savus ierosinājumus uztur spēkā.

"Esmu pārliecināts, ka ir iespējams atrast kompromisu visos šobrīd strīdīgajos jautājumos par Satversmes grozījumiem, ja vien politiskās partijas ir gatavas nopietni strādāt. Vēlos atgādināt Saeimā pārstāvētajām partijām, ka tām ir jāpilda pirms un pēc referenduma dotie solījumi, jo pretējā gadījumā tiek grauta sabiedrības uzticība valstij," sacīja Zatlers.

Viņš norādīja, ka nav pieņemama dažu politisko partiju pārstāvju attieksme pret nozīmīgas tautas daļas viedokli un Valsts prezidenta likumdošanas iniciatīvām. "Saeimai un valdībai pašreiz ir jārisina vairāki Latvijai būtiski jautājumi, tai skaitā ekonomiskās krīzes pārvarēšanā, tieši tāpēc ir arī nepieciešams efektīvs instruments, kā atrisināt parlamentāras un valsts krīzes," atzina Valsts prezidents.

Zatlers uzsvēra, ka Saeimai mērķtiecīgi jāturpina darbs pie Satversmes grozījumiem, turklāt - tā ir pozīcijas un opozīcijas kopīga atbildība šim darbam nodrošināt vismaz divas trešdaļas deputātu atbalstu.

Valsts prezidents norāda, ka ir gatavs izmantot visus Satversmē paredzētos mehānismus, lai nodrošinātu Satversmes grozījumu pieņemšanu, tāpēc rūpīgi sekos Saeimas darbam pie Satversmes grozījumu izstrādes.

LETA jau ziņoja, ka savā 18.novembra uzrunā pie Brīvības pieminekļa Valsts prezidents Valdis Zatlers aicināja Saeimas deputātus būt drosmīgākiem un atbildīgākiem Latvijas tautas priekšā, atbalstot iniciatīvu par Satversmes grozījumiem.

"Liela mūsu tautas daļa un arī es uzskatu, ka demokrātiju varam veicināt ar grozījumiem Satversmē, dodot tautai tiesības lemt par Saeimas atlaišanu. Gausā parlamenta reakcija pēc vasarā notikušā referenduma liecina par politisku augstprātību pret tautas izteikto gribu," sacīja Valsts prezidents.

25.novembrī Saeimas Juridiskās komisijas deputāti vienojās likvidēt apakškomisiju Satversmes grozījumu izstrādei un pārņemt grozījumu izstrādāšanu komisijas pārziņā.

Apakškomisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (JL) savā ziņojumā par apakškomisijas darbu atzina, ka nav svarīgas darba formas, bet svarīgi ir sasniegt rezultātu. Pēc viņas domām, apakškomisijas darbības formas ir izsmeltas. Par apakškomisijas likvidēšanu balsoja septiņi koalīcijas, pret bija trīs opozīcijas deputāti, tai skaitā Āboltiņa, bet viens komisijas loceklis balsojumā atturējās.

 

Zatleram nav pieņemama politiķu attieksme pret Satversmes grozījumiem

Diena  11/26/08      Valsts prezidents Valdis Zatlers aicina Saeimas Juridisko komisiju operatīvi izstrādāt Satversmes grozījumu projektu, kas nodrošinātu vēlētājiem tiesības rosināt tautas nobalsošanu, lemjot par priekšlaicīgām Saeimas vēlēšanām. Valsts prezidents norādīja, ka sarunās Rīgas pilī no visām Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām saņēmis apliecinājumu aktīvi strādāt pie Satversmes pilnveidošanas.  

„Esmu pārliecināts, ka ir iespējams atrast kompromisu visos šobrīd strīdīgajos jautājumos par Satversmes grozījumiem, ja vien politiskās partijas ir gatavas nopietni strādāt. Vēlos atgādināt Saeimā pārstāvētajām partijām, ka tām ir jāpilda pirms un pēc referenduma dotie solījumi, jo pretējā gadījumā tiek grauta sabiedrības uzticība valstij. Man nav pieņemama dažu politisko partiju pārstāvju attieksme pret nozīmīgas tautas daļas viedokli un Valsts prezidenta likumdošanas iniciatīvām,’ uzsver V. Zatlers. Efektīvs instruments parlamentāro un valsts krīžu atrisināšanai ir nepieciešams, jo Saeimai un valdībai pašreiz ir jārisina vairāki Latvijai būtiski jautājumi, tai skaitā, ekonomiskās krīzes pārvarēšanā. Prezidents uzskata, ka iegūt divu trešdaļu deputātu atbalstu, lai Satversmes grozījumi stātos spēkā, ir pozīcijas un opozīcijas kopīga atbildība. Valsts prezidents norāda, ka ir gatavs izmantot visus Satversmē paredzētos mehānismus, lai nodrošinātu Satversmes grozījumu pieņemšanu, tāpēc rūpīgi sekos Saeimas darbam pie Satversmes grozījumu izstrādes.

Iepriekšējā Valsts prezidenta tikšanās ar Juridisko komisiju notika Rīgas pilī šā gada 28.oktobrī. Tāpat Valsts prezidents ir izmantojis arī savas Satversmes 20.pantā paredzētās tiesības un šā gada 6.augustā sasaucis Saeimas ārkārtas sēdi par Satversmes pilnveidošanu, iesniedzot Saeimai savu iniciatīvu.

2008.gada 3.jūnija likumdošanas iniciatīvā Valsts prezidents ierosināja papildināt Satversmes 3.nodaļu „Valsts prezidents”, paredzot Valsts prezidentam patstāvīgas tiesības rosināt priekšlaicīgas Saeimas vēlēšanas, nesaistot šīs tiesības ar tautas nobalsošanu un iespējamu amata zaudēšanu.

Savukārt ar 2008.gada 6.augustā iesniegto likumdošanas iniciatīvu Valsts prezidents aicināja Saeimu izdarīt atbilstošus grozījumus Satversmē un paredzēt tiesības patstāvīgi lemt par Saeimas priekšlaicīgu atlaišanu diviem subjektiem: Valsts prezidentam un tautai pēc noteikta skaita vēlētāju ierosinājuma. Uz nepieciešamību veikt šāda veida grozījumus norādījusi arī Valsts prezidenta izveidotā Konstitucionālo tiesību komisija Egila Levita vadībā, kas 2008.gada 30.aprīlī pauda savu viedokli par Saeimas priekšlaicīgu vēlēšanu mehānisma pilnveidošanu.

 

Lembergs iesniedzis otru sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā

TVNET  / LETA  11/26/08     Ventspils mērs Aivars Lembergs iesniedzis otru sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Kā šodien preses konferencē informēja Lembergs, tiesai iesniegts detalizēts faktu izklāsts uz 362 lappusēm par cilvēktiesību pārkāpumiem pret viņu sāktajos kriminālprocesos.

Lembergs iesniegumā sūdzējies par tiesību uz aizstāvību pārkāpšanu sakarā ar pirmstiesas procesa pagarināšanu kriminālprocesā, par atteikumu izskaidrot tiesības kriminālprocesā, par nesamērīgi īsa termiņa noteikšanu aizstāvības sagatavošanai, par atteikumu izskaidrot apsūdzības būtību, par lūguma neizskatīšanu veikt izmeklēšanas darbības, kā arī par sensitīvu datu izpaušanu un krimināllietas materiālu publiskošanu.

Kā ziņots, Lembergs tiek apsūdzēts par dažādiem noziegumiem. Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas tiesnesis Boriss Geimans divas šoruden tiesā saņemtās krimināllietas apvienojis vienā tiesvedībā.

Lembergs tiek apsūdzēts par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un citas mantas legalizēšanu, par dienesta viltojumu, par piedalīšanos mantiskos darījumos, kuri viņam sakarā ar dienesta stāvokli ir aizliegti, kā arī par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un citiem noziegumiem.

Savukārt tā dēvētajā Grinberga lietā, kurā Ventspils mēram bija inkriminēta dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana un nepatiesu ziņu sniegšana, Lembergu attaisnoja visas trīs tiesu instances - Kuldīgas rajona tiesa, Kurzemes apgabaltiesa un Augstākās tiesas Senāts.

 

Komentārs: Vasara nav ziema

Anita Daukšte,  NRA  11/26/08 Valsts prezidents Valdis Zatlers politiskās darba kārtības priekšgalā ļoti aktīvi virza Satversmes grozījumus, kas atvieglotu un vienkāršotu Saeimas atlaišanas procedūru un arī nostiprinātu valsts pirmās personas tiesības lemt par šādu jautājumu. Valsts prezidents ir uzstājīgs, jo labi atceras vasaru, kad 600 tūkstoši bija gatavi nobalsot par šiem grozījumiem valsts pamatlikumā.

Lielākā daļa vēlētāju gan palika citās domās, bet tam šinī gadījumā nav izšķirošā nozīme: izšķirošā nozīme bija tam, ka ļoti liels cilvēku skaits ar savu piedalīšanos referendumā apliecināja nevēlēšanos dzīvot pa vecam. Un šis referendums tad arī bija iespēja šo savu neapmierinātību izteikt.

Vai sabiedrība tiešām gribēja mainīt Satversmi arodbiedrību piedāvātajā redakcijā, kas ļautu parlamenta vēlēšanas padarīt teju par permanentu atrakciju? Diez vai. Atceros, kā savulaik augstākās valsts amatpersonas aizbildināja nevajadzību apstiprināt referendumā Lisabonas līgumu jeb Eiropas Savienības konstitūciju – ak, ko tur, šobrīd inflācija kāpj, cilvēki neapmierināti, visi tak pret nobalsos, labāk nevajag, izpurgās skaistos eirointegrācijas plānus. Protams, sabiezējot ekonomiskās situācijas pasliktināšanās priekšnojautām, protesta elektorāta skaits neizbēgami palielinās. Vasaras referendums bija tam apliecinājums.

Taču šobrīd situācija ir mainījusies – nē, ne uz labo pusi. Bet tādējādi, ka vairs nav nekādas krīzes priekšnojautu – ir pavisam reāla krīze. Apņēmība mainīt kaut ko, nezin ko, kazi, būs labāk – ir zudusi. Ir nepieciešami pavisam reāli un izpildāmi solījumi vai arī pavisam reālas darbības valsts finansiālās situācijas risināšanā, algu, pensiju, pabalstu izmaksu nodrošināšanā. Šobrīd iegrimšana juridiskās finesēs, kādam jābūt kvorumam Saeimas atlaišanai, kas vēl vasarā šķita principiāla lieta, ir mazsvarīga. Pirmkārt, tāpēc, ka šie grozījumi Satversmē neattiektos uz šo Saeimu, tādējādi nemainītu neko esošajā situācijā. Otrkārt, tāpēc, ka pāris mēnešu laikā pēc referenduma ir vēlreiz nostiprinājusies atziņa: šie grozījumi pamatlikumā, lai kādi arī tie būtu, nemaina principiāli politikas kvalitāti un apšaubāmi varētu veicināt politiķu atbildību tautas priekšā. Sabiedrības politiskā aktivitāte, iesaistoties referendumā, bija liekulīga, jo neliecināja par patiesu pilsonisko aktivitāti, proti, vēlēšanos masveidīgi iesaistīties politikā, lai tiešām mainītu to, ko no politikas atsvešinātie dēvē par valdošo kliķi. Nav principiāla jauna, svaiga un uzticību izraisoša politiskā piedāvājuma. Krīzē neviens negrib uzņemties iniciatīvu. Ak, pareizi, piemirsu, mums taču ir Godmanis. Nu ja, un viss.

Valsts prezidenta aktivitātēm, iesaistoties vāji slēptā konfrontācijā ar parlamentu par Satversmes grozījumiem, ir jābūt labi definētam zemtekstam – kādi ir turpmākie plāni. Grozījumi Satversmē nevar būt pašmērķis. Jā, tie ir vēlētājiem doto solījumu izpilde. Bet arī no šā viedokļa tiem jābūt jēgpilniem, saturiskiem un atbildīgiem.

Ja savukārt konfrontāciju ar parlamentu šo grozījumu dēļ Valdis Zatlers izmanto tādēļ, lai paziņotu par Saeimas strādātnespēju un secīgi parlamenta atlaišanu, tad tas ir ļoti pārsteidzīgs solis. Jau iepriekš izklāstīto iemeslu dēļ – droši vien sabiedrība krīzes situācijā meklēs un atrastu vainīgos Saeimā. Bet vai sabiedrība ir gatava atrast glābiņu krīzē Valsts prezidentā Valdī Zatlerā? Jo parlamenta atlaišana ļoti pastiprina Valsts prezidenta lomu valsts pārvaldē, faktiski dodot viņam vadības sviras caur tiesībām sasaukt Saeimas sēdes pēc paša noteiktās darba kārtības.

Šķiet, šeit tā sabiedrības daļa, kas ir gatava atlaist Saeimu, varētu nebūt tā pati, kas gatava atbalstīt Zatleru.

Taču pieņemsim, ka konfrontācija, kuras rezultātā parlamentārieši tika saukti uz tepiķa Valsts prezidenta pilī, ir tikai un vienīgi saistīta ar Valsts prezidenta stingro konsekvenci politisko jautājumu risināšanā, viņa vēlmi mainīt politikā izteicienu solīts makā nekrīt. Visu cieņu, ja izdodas. Taču paralēli iecirtībai par Satversmes grozījumiem gribētos, piemēram, lai Valsts prezidents izmantotu savas tiesības Ministru kabineta sēžu sasaukšanā un veicinātu plašāku atbildības uzņemšanos un risinājumu skaidrošanu sabiedrībai ekonomiskās krīzes jautājumos. Diversificējot savas politiskās aktualitātes.

 

Viedoklis: Pelnīts atbalsts Sudrabai

Askolds Rodins,  Diena  11/27/08    Valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas pilnvaru termiņš beidzas īsi pirms Ziemsvētkiem. Viņa pati iepriekš paudusi, ka vēloties turpināt darbu. Valsts kontrolieri uz četriem gadiem ievēl Saeima.

Vakar pēc frakcijas sēdes, kurā tika uzklausīta Sudraba, Zaļo un zemnieku savienība atkārtoti izvirzīja viņas kandidatūru Valsts kontroles (VK) vadītāja amatam. Savu atbalstu Sudrabai neslēpj arī TP, JL un LPP/LC frakcijas.

Šodien Saeimas frakciju padome noteiks, līdz kuram datumam var izvirzīt arī citus šā amata kandidātus, taču grūti iedomāties, kas Sudrabai varētu kļūt par cienīgu sāncensi. Šis ir no tiem retajiem gadījumiem, kad augsta amata kandidātam Saeimā visai droši paredzams pārliecinošs atbalsts.

Kad viņa pirms četriem gadiem stājās VK vadībā, valsts augstākā revīzijas iestāde atradās visai skumjā stāvoklī. Nomainījušās četras piektdaļas VK darbinieku. Profesionāli veiktas plānotās pārbaudes. Aizstāvot valsts intereses, Sudraba nav baidījusies nonākt konfliktā ar Latvijā visai vareniem vīriem, piemēram, satiksmes ministru Aināru Šleseru. Pērn VK skaidri norādīja uz klaju nesaimnieciskumu ministrijas pakļautības iestādes Latvijas pasts darbā.

Ingunas Sudrabas "valdīšanas" gados VK kļuvusi par institūciju, kas bauda sabiedrības uzticēšanos, un tas ir ļoti svarīgi.

 

Saeimā atkal 100 deputātu

LETA  11/27/08    Šodien Saeima atbalstīja deputāta mandāta apstiprināšanu no apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) saraksta ievēlētājai Janīnai Kursītei-Pakulei, kura deputātes mandātu saņems notiesātā Jura Boldāna vietā.

Lai gan Kursīte-Pakule 9.Saeimas vēlēšanās kandidēja no TB/LNNK saraksta, taču vēlāk viņa no partijas izstājās un ir kļuvusi par "Pilsoniskās savienības" (PS) biedri.

Pēc Kursītes-Pakules mandāta apstiprināšanas PS frakcijā būs septiņi deputāti, bet Saeimas sastāvā būs visi 100 deputāti.

Saeima šodien ievēlēja Kursīti-Pakuli Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.

Saeima šodien atsauca no Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas citu PS deputāti Ilmu Čepāni un ievēlēja viņu Juridiskajā komisijā, kur līdz šim PS nebija pārstāvja.

 

"Pilsoniskā savienība" ņirgājas par jauno deputāti Kursīti

NRA  11/27/08    Tūlīt pēc Janīnas Kursītes-Pakules Saeimas deputāta mandāta apstiprināšanas, viņas pārstāvētās partijas „Pilsoniskā savienība” interneta mājas lapā ielikta savdabīga jaunās deputātes bilde.

„Pilsoniskā savienības” mājaslapas sadaļā „PS frakcija Saeimā” ievietoti visu partijas Saeimā pārstāvēto deputātu portreti. Ja „veco” partijas deputātu fotoportreti ir bildēti fotosalonos, tad J. Kursītes-Pakules foto ir uzņemts pie kāda elektrības skapja ar lielu brīdinājuma zīmi fonā.

Jau ziņots, ka šodien Saeima atbalstīja deputāta mandāta apstiprināšanu no apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) saraksta ievēlētājai Janīnai Kursītei-Pakulei, kura deputātes mandātu saņems notiesātā Jura Boldāna vietā.

 

«Pilsoniskā savienība» kategoriski noraida, ka ņirgājās par Kursīti

Apollo  11/29/08    «Pilsoniskā Savienība» (PS) paziņo, ka Saeimas deputāte Janīna Kursīte ir sveika un vesela, kaut arī savulaik fotografējusies pie augstsprieguma skapja. Tā partija atbild uz iepriekš portālā «nra.lv» publicēto informāciju, ka PS it kā ņirgājas par Kursīti.

PS kategoriski noraida minēto interneta mediju izteikto versiju, ka PS ņirgājas par Kursītes kundzi. PS ļoti augsti vērtē savu kolēģi un viņas personīgo brīvību fotografēties pat tādās vietās, kas atsevišķiem plašsaziņas līdzekļiem liek nodrebēt izbailēs. PS šiem medijiem var piegādāt vēl citas, ne mazāk «drosmīgas» fotogrāfijas – vienā no tām kāds PS biedrs redzams ar milzīgu kaķi, citā – kāds PS valdes loceklis draudīgi tur rokās motorzāģi.

PS informē, ka jau nākošnedēļ partijas mājaslapā www.pilsoniska-savieniba.lv varētu tikt ievietota Kursītes oficiālā bilde, kāda ir katram Saeimas deputātam, ja vien Kursītei pašai šī fotogrāfija patiks.

PS norāda, ka partija nemaz neņirgājas par minētās «nra.lv» publikācijas tiešo autoru, bet atklāti pauž cieņu par žurnālista izdomu un talantu.

 

Intervija ar Gundaru Bērziņu: Zatlers pavasarī atlaidīs Saeimu

Ritums Rozenbergs, Uldis Dreiblats, speciāli NRA  11/28/08     Pirms mēneša pieredzējušais politiķis, Tautas partijas vecbiedrs Gundars Bērziņš atgriezās no ekspedīcijas Himalajos. Intervijā Neatkarīgajai viņš pauž, ka glābiņš no krīzes ir izšķirīgi politiskie lēmumi un jaunu talantīgu personību ienākšana politikā.

G. Bērziņš kritizē dubulto standartu tiesībsargu darbā un norāda uz pašreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera vēlmi ieiet vēsturē, atlaižot Saeimu.

– Tie, kas bijuši Himalajos, bieži ir mainījuši dzīvesveidu un uzskatus. Kā Himalaji mainījuši jūsu dzīves uztveri?

– Kalnos pirmā atziņa – cilvēka dzīvē ir svarīgi nodalīt mirkļa problēmas no globālām, eksistenciālām. Domājot par Latvijas valsti, nevar nepamanīt, ka mums vienā katlā kuļas gan sīkās, viena mirkļa, gan arī fundamentālās problēmas. Kāpjot kalnā, dzīve pati nodala fundamentālās problēmas no tām, kuras saistītas ar kaut kādiem cilvēciskiem vājumiem vai iegribām.

– Kalnos dodas vai nu kopā ar pieredzējušiem instruktoriem, vai arī ar tuviem draugiem. Kādēļ iekarot Himalajus devāties tieši ar Gunti Ulmani un Aigaru Kalvīti?

– Kalnos parasti dodas ar cilvēkiem, ar kuriem vari būt drošs. Mēs grupā bijām desmit cilvēku, pārsvarā tie bija no mediķu aprindām. Galvenais cilvēks, kurš mūs vienoja, bija ārsts Andrejs Ērglis. Mūsu grupā bija labākais kalnu instruktors – Atis Plakans. Bet ar Kalvīti kalnos var droši kāpt, tāpat arī ar Ulmaņa kungu.

– Kādas Latvijai ir fundamentālās un kādas ir mirkļa problēmas?

– Mani satrauc, ka mēs rīkojam dažādus referendumus, piemēram, par pensiju un finanšu sistēmas demontāžu. Ja īstenotos referendumā piedāvātais, tas nešaubīgi izraisītu finanšu sistēmas sabrukumu. Joprojām Latvijā notiek diskusija par Satversmes grozījumiem. Nekur pasaulē nav tā, ka, ja kādam pēkšņi nepatīk parlaments vai prezidents, tad to ņem un atlaiž. Kūdītāji par Satversmes grozījumiem cer Saeimu pārvērst pīpeņu ziedlapiņu raustītājos, kur Saeima to vien darīs kā raustīs zieda lapiņas un skaitīs – tauta mīl, nemīl, atlaidīs, neatlaidīs; mīl, nemīl, atlaidīs, neatlaidīs. Mēs diskutējam par finanšu krīzi. Bet kurš gan izvietos līdzekļus valstī, kurā ik brīdi var mainīt parlamentu un politisko sistēmu? Kurš vēlēsies riskēt, ka viņa nauda pazudīs? Priekšlikums rosināt pirmstermiņa Saeimas atlaišanu ir unikāls. Ja šie grozījumi tiks pieņemti, tad pasaule sapratīs, ka Latvija vairs nav prognozējama; tā ir nestabila ar dziļas krīzes rašanās riskiem.

– Kur saskatāt šos riskus?

– Mēs tērējam vairāk nekā varam atļauties. Lai attīstītos, vajadzīgi resursi. Paši uzkrāt resursus attīstībai tik ātri mēs nevaram. Mums jāizmanto ārējie resursi. Taču finanšu jomā lēmumi tiek pieņemti ļoti ātri. Finanses valstī var ļoti ātri ienākt un ļoti ātri aiziet. Tāpēc svarīga ir valsts prognozējamība, ko nodrošina politiskā stabilitāte. Tāpat Latvijā jau ilgstoši neizdodas sabalansēt pamatbudžetu un arī neizdosies, kamēr mēs neveiksim valsts pārvaldes optimizāciju. Mums ir kantoris kantora galā. Mūsu nodokļu maksātāji to nevar pavilkt. Tik liela, dārga un neelastīga valsts pārvaldes sistēma Latvijai nav pa kabatai.

– Visi runā arī par lata stabilitātes risku. Vai, jūsuprāt, lats ir stabils?

– Domāju, ka īsā termiņā lats ir stabils. Tas, kas rada bažas vidējā termiņā, ir situācija ar Latvijas Bankas ārējām rezervēm. Šajā sakarā publiski pieejamā informācija, manuprāt, neatbilst patiesībai. Bet patiesa informācija netiek sniegta. Ja informāciju slēpj, tad tas rada aizdomas. Otrs riska faktors ir ārējo spēku iejaukšanās. Jāatceras kaut vai 80. gadu piemērs, kad Džordžs Soross ar iejaukšanos no ārienes panāca angļu sterliņu mārciņas devalvāciju.

– Tautas partija ir viena no valdošajām partijām, kura var aktīvi rīkoties. Kur ir problēma?

– Daudz problēmu. Piemēram, Valsts prezidents brīdī, kad valsts risina globālās finanšu krīzes jautājumus, paziņo, ka steidzami jāgroza Satversme. Viņam politiskās nestabilitātes padziļināšana ir svarīgāka nekā krīzes atrisināšana. Tāpat valstij ir ļoti vajadzīgi paši spēcīgākie, gudrākie un talantīgākie cilvēki. Protams, tādi ir, bet kur viņus meklēt? Savulaik ASV tikos ar veselības ministra vietnieku, pēc izglītības juristu, kurš pirms tam bija strādājis privātfirmā. Ja viņš būtu veselības ministra vietnieks Latvijā, pie viņa ierastos KNAB un viņu arestētu, to pamatojot, ka viņš nonācis interešu konfliktā. Tādā veidā mūsu politiskā vide tiek metodiski noplicināta. Politikā vajadzīgas personības, līderi, kuri kaut ko spēj paveikt, un tādi ir privātajā biznesā. Taču, no biznesa ienākot politikā, viņi riskē sagraut savu reputāciju, viņi riskē no KNAB puses tikt nosaukti par likuma pārkāpējiem.

– Varbūt jāatrod tāds KNAB priekšnieks, kurš to saprastu?

– KNAB priekšnieks vispirms lai tiek galā ar noziedzību šajā iestādē. Šajā iestādē ir visaugstākais noziedzības līmenis, ja rēķina procentos uz vienu darbinieku. Iekšējās noziedzības apkarošana šobrīd ir KNAB galvenais uzdevums.

– Bet Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš gan uzskata, ka KNAB nav noziedzības, jo izmeklētājam Jurim Jurašam pielaide valsts noslēpumam tika saglabāta, turpretī VID pārstāvim Vladimiram Vaškevičam to anulēja.

– Noziedzību KNAB radīja un veicināja uzraugošo amatpersonu bezdarbība. Ceru, ka šīs amatpersonas – gan SAB direktors, gan ģenerālprokurors – savas kļūdas apzinās un tās vairs nepieļaus. Šāda bezdarbība, kā arī nevienādu noteikumu piemērošana parasti noved pie smagām sekām. Diemžēl arī dubulto standartu piemērošana kļūst izplatīta. Valstī ieviesies tāds jēdziens kā pašprēmētie. Slavenākie Latvijas pašprēmētie ir bijušais Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns un bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš. Likums par interešu konflikta novēršanu nosaka, ka amatpersonas nedrīkst pieņemt lēmumu, lai gūtu labumu sev. Neraugoties uz likumā teikto, mums tomēr ir amatpersonas, kuras šādus lēmumus ir pieņēmušas un par to nav pat disciplināri sodītas. Viņu prēmijas taču bija valsts nauda, bet to viņiem neviens pat neprasa atdot! Tajā pašā laikā ir sliktie cilvēki, kuriem ne tikai prasa kaut ko atmaksāt, bet viņus vēl sauc pie kriminālatbildības. Piemēram, bijušais Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs, kuram prasa atdot izmaksātās prēmijas, pat neskatoties uz to, ka ir iestājies noilgums. Tāpat tiek mēģināts krimināli sodīt arī pašreizējo Jūrmalas mēru, kurš ar slimnīcas vadītāju noslēdza mierizlīgumu, nepieprasot atpakaļ visu nelikumīgi izmaksāto atalgojumu. Bet jāņem taču vērā, ka liela daļa no atalgojumā izmaksātās summas ir samaksāta nodokļos, tāpat slimnīcas vadītājs varēja arī nepiekrist un nemaksāt neko, un tad būtu piecus gadus jātiesājas, bet tiesāšanās arī maksā naudu. Prokuratūra un KNAB nez kādēļ šajā mierizlīguma procesā saskatīja likuma pārkāpumu. Ja šī lieta nonāks starptautiskā tiesā, tas Latvijai nesīs postu un kaunu. Bet šīs lietas rosinātājiem par kauna radīšanu valstij jau nekas nedraud. Ģenerālprokuroram, kurš uzrauga likuma piemērošanu, būtu jādomā, kā šādas lietas noregulēt, lai tādas nenonāk līdz starptautiskai tiesai. Bet cik vēl šādu bezjēdzīgu sarosinātu lietu atrodas tiesā? Tiesas ar šādām lietām ir burtiski piehlamotas, un kavējas reālu noziegumu iztiesāšana. Tajā pašā laikā pret tādiem kā Endziņš un Guļāns neviens ne tikai nerosina lietas, bet pat nepieprasa atmaksāt valsts naudu!

– Acīmredzot tiesībsargiem ir kāds labo un ļauno personu saraksts, kurā noteikts, ka vieni ir jātiesā, bet citus aiztikt nedrīkst. Kurš, jūsuprāt, sastāda šādu sarakstu?

– Šajā gadījumā šo sarakstu veido ģenerālprokurors, jo viņš jau pieņem lēmumu. Kaut gan viņam būtu jānodrošina, lai likums tiktu piemērots vienādi pret visiem visā Latvijas teritorijā. Tas nozīmē – ja tiešām vēlas piedzīt naudu no Jūrmalas slimnīcas direktora, tad atbilstīgi likumam un tā garam vajadzētu būt vēlmei piedzīt naudu arī no Endziņa un Guļāna. Tas, ka minētais nenotiek, rada neizpratni. Iespējams, jau tuvākajā nākotnē, šiem precedentiem nonākot starptautiskajā tiesā, tas valstij radīs zaudējumus.

– Vai, jūsuprāt, ģenerālprokurors lēmumus pieņem vienpersoniski, vai aiz viņa tomēr kāds stāv un norāda, kā viņam rīkoties?

– Divas lietas: bezdarbība un konjunktūra. Konjunktūra šobrīd saka – tos un tos vajag sist. Mirkļa konjunktūrai ir vieglāk padoties nekā pašam uzņemties atbildību par ilgtermiņa lēmumiem. Kā tad ģenerālprokurors var iet pret Guļānu vai Endziņu? Viņi taču ir savējie. Nav jau tā, ka šie saraksti kaut kur tiek apstiprināti. Vienkārši ir simpātijas un antipātijas.

– Vai politiķi ir gatavi samierināties ar to, ka nav nekāda mehānisma KNAB, SAB un prokuratūras kontrolei?

– Noziedzību var viegli ģenerēt pat ar likuma palīdzību. Piemēram, paraudzīsimies uz pašreizējo interešu konflikta novēršanas likumu – daudzi tā panti mākslīgi rada noziedzīgas situācijas. Tāpat birokrātijas apmēri ir auglīga augsne korupcijai, bet mūsu korupcijas novēršanas un apkarošanas sistēma ir pārlieku birokratizēta un tādējādi kļūst par korupciju ģenerējošu sistēmu. Tāpēc es korupcijas apkarošanas biroju sauktu par korupcijas veicināšanas biroju. Līdzīgi ir ar personu ziedojumiem politiskām partijām. Cik ierobežojumu šai jomā ir pie mums un cik ASV? Vai tad ASV ziedotājus partijām sauc uz KNAB, liek internetā un visādi citādi pazemo? Tur ziedotājus nesauc uz KNAB un nevaicā, kādēļ viņš ziedojis politiskām partijām, nevis, piemēram, Sorosa fondam. Turpretī pie mums faktiski notiek nepamatota iejaukšanās politiskajos procesos. Esam nonākuši pie tā, ka politiskā ietekme ir tam, kura pusē ir mediji.

Var jau teikt, ka oranžie nav gana labi, bet tad šiem teicējiem ir jāizskaidro, kādēļ viņi nav labi, un jāpiedāvā kas labāks. Ja es saku, ka kaut kas nav pareizi, es arī norādu, kā vajadzētu darīt. Lietussargu revolucionāriem es vienmēr esmu teicis – nāciet un rādiet, kā vajag rīkoties, kādus lēmumus pieņemt. Noliegt visu ir daudz vieglāk nekā risināt problēmas. Bet vajadzīgi risinājumi, nevis noliegumi. Diemžēl politiskā vide kļūst arvien sadrumstalotāka, jo latviskajai mentalitātei ir grūti par kaut ko vienoties. Tā ir viena no lielākajām problēmām.

– Ko darīt?

– Padomju laikā dzērumā virtuvē visi lamāja politbiroju. Tagad varu lamā arī skaidrā un pat nedzērāji. Paraudzīsimies, kad notika diskusija par Satversmes grozījumiem. Tā notika brīdī, kad valdība piedāvāja samazināt darba algas, gatavoties krīzei. Tai vietā, lai atbalstītu valdību un palīdzētu tai veidot rezerves fondu, opozicionāri sāka šantāžu par Satversmes grozījumiem, un tika uzspiests referendums par grozījumiem pensiju likumā.

– Runājot par referendumiem, tos var vērtēt kā spilgtākos opozīcijas pasākumus. Vai šobrīd ārpusparlamenta opozīcijas spēks ir mazinājies?

– Par visu šai dzīvē ir jāmaksā. Par to balagānu, ko mēs esam mēģinājuši uzrīkot, mēs reāli arī samaksājām.

– Mēs to nedarījām!

– Bet viņi to rīkoja mūsu vārdā, un tādējādi pasaulē izskanēja, ka mēs tomēr piedalījāmies. Šie divi referendumi mums maksāja ne tikai iztērētos divus miljonus latu, bet arī ne mazāk kā 300 līdz 500 miljonus eiro aizplūdušas naudas. Mums jau nav opozīcijas, kopš Jaunā laika parādīšanās mums ir revanšisms. Viņi nekad neanalizē, kāds ir patiesais problēmas rašanās iemesls, viņi tikai norāda, ka tie un tie ir ļaunie. Kaujoties ar šiem revanšistiem, zūd spēki. Viņi arī nepiedāvā nekādus problēmu risinājumus.

– Štokenberga – Pabrika partijai savulaik pievienojās Parex bankas viceprezidents Gatis Kokins, bet tagad viņš atkal aizgāja atpakaļ uz Parex banku. Tas atkal atjaunoja runas, ka šī partija ir Tautas partijas rezerves variants. Vai šīm runām ir pamats?

– Grūti pateikt – rezerves, ne rezerves. Reizēm bērni no ģimenes aizklīst ar lielāku vai mazāku naidu. Reizēm naids rimst un viņi atkal atgriežas. Visādi notiek. Es atturēšos teikt, ka tas ir kaut kāds oranžo projekts. Dalīšanās jau neko nedod. Jādomā, kā kopā problēmas risināt.

– Valsts prezidentam nomainījās padomnieki un kancelejas vadītājs. Vai šīs izmaiņas stimulēs ražīgāku prezidenta institūcijas darbību?

– Es rūpīgi analizēju prezidenta rīcību un to, kā viņš pieņem lēmumus. Šobrīd izveidojusies problēma, ko nosacīti var nosaukt par krusttēva sindromu. Izrādās, Zatlera kunga mīļākais darbs ir būt krusttēvam. Viņam ir hipertrofēta izpratne par šo krusttēva lomu. Par to liecina viņa trusim izvēlētais vārds Leonardo, vārda Zatlero lietošana. Ar viņu runājot, mani vienmēr ir šokējis viņa seklums. Tas ir tik sūrs, ka tu pilnīgi smoc nost. Piemēram, viņam atrodoties Pekinā, risinājās notikumi Gruzijā. Viņam vajadzēja doties uz Tbilisi, taču viņu Pekinā nespēja sazvanīt pat mūsu valsts augstākās amatpersonas. Iemesls, manuprāt, bija ļoti vienkāršs. Pekinā ir ļoti interesanta iepirkšanās vieta – pērļu tirgus. Visticamāk, viņš izlēma nebraukt uz Tbilisi, jo vienkārši bija jāiepērkas. Var jau par to smieties. Ja neticat, pamēģiniet ar Zatleru parunāt kaut pusstundu, un jūs nosmaksiet no tā sekluma, ko sastapsiet.

Neraugoties uz to, viņš savā prezidentūras laikā, lai ieietu vēsturē, grib izdarīt ko tādu, ko neviens nav darījis, nedomājot par šo darbu sekām. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka laika posmā no februāra līdz aprīlim Zatlers mēģinās pieņemt lēmumu par Saeimas atlaišanu. Tā būs tikai un vienīgi viņa primitīva vēlme izcelties un ieiet vēsturē kā prezidentam, kurš pēc neatkarības atjaunošanas atlaidis Saeimu. Viņš nerēķināsies ar to, ka tādējādi sarežģītajiem ārējiem finanšu apstākļiem nāks klāt nopietna politiska krīze un tas var beigties pavisam bēdīgi. Bet vēsturē paliks tikai rezultāts.

– Kad savulaik apspriedāt Zatlera kandidatūru, jūs taču no šā sekluma nenosmakāt?

– Profesija ārsts – tas taču prasa augstu intelektu. Tā ir aksioma. Es pat nepieļauju iespēju apšaubīt, ka ārsts var būt intelektuāli ļoti viduvējs. Tai laikā, sarunājoties ar Zatleru, man bija ļoti grūti uztvert viņa personību, viņa vērtību sistēmu un rīcības motivāciju. Bet atcerēsimies, ka tajā brīdī izvēles iespējas praktiski nebija. Citas iespējas bija vēl sliktākas. Bet var jau būt, ka manas prognozes ir nepamatotas. Tomēr pats jūtos diezgan neomulīgi. Prezidenta personības seklums – tā ir galvenā problēma.

– Ja prezidents piedāvā Saeimas atlaišanu, viņš pats arī riskē zaudēt amatu.

– Sekojiet rūpīgi viņa piedāvājumam Satversmes grozījumiem. Ne velti viņš savu piedāvājumu nav formulējis. Spriežot pēc Zatlera publiskajiem izteikumiem, viņš vēlas, lai prezidents vienpersoniski var atlaist Saeimu, lai balsošana nebūtu vajadzīga. Tāpēc esmu pārliecināts – Zatlers personīgo ambīciju dēļ ies uz Saeimas atlaišanu nākamā gada pavasarī.

 

Neesot iemeslu atlaist 9. Saeimu

Agnese Margēviča,  NRA  11/29/08    Ja Saeimas atlaišanas iespēju Valdis Zatlers bija izmantojis kā instrumentu politisko partiju ietekmēšanai, kopš piektdienas vakara viņš šo ieroci ir zaudējis, jo atzina, ka šobrīd atlaist Saeimu viņam nav pamata.

"Šodien nav nevienu pazīmju, ka Saeima ir darboties nespējīga vai mums ir parlamentārā krīze. Tādēļ sarunas šodien par šo tēmu ir pilnīgi neadekvātas un, protams, ir tikai spekulatīvas," uz Neatkarīgās lūgumu ieviest skaidrību par saviem plāniem atbildēja V. Zatlers.

Arī prezidenta minētie argumenti, kas pierādot 9. Saeimas darboties spēju, liek domāt, ka arī līdz pavasarim situācija nebūs mainījusies un nepiepildīsies spekulācija par parlamenta ārkārtas vēlēšanām vasarā vienlaikus ar Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām. "Šodien nav nevienas pazīmes, ka mūsu Saeimā ir parlamentārā krīze – Saeima sanāk uz sēdēm, pieņem likumus, gada laikā ir pieņēmusi divus budžetus, apstiprinājusi divas valdības. Mēs nevaram teikt, ka Saeima ir darboties nespējīga. Tā ka šis [Satversmes 48.] pants lai pagaida, kad būs nepieciešams," piektdien teica prezidents.

Tiesa, dienu iepriekš, 27. novembrī, notikusī V. Zatlera neformālā tikšanās ar Latvijas vadošo mediju galvenajiem redaktoriem bija dažos radījusi iespaidu, ka prezidents ja arī nav tuvu lēmumam atlaist 9. Saeimu, tad vismaz viņš mērķtiecīgi mēģina uztaustīt, kāda būtu reakcija uz šādu soli. Rīgas pilī bija izskanējusi ideja par to, ka šādā gadījumā visas trīs vēlēšanas – domātas pašvaldību, Eiropas Parlamenta un ārkārtas Saeimas vēlēšanas – varētu notikt vienā dienā nākamvasar, kas pat būtu izdevīgi no līdzekļu ekonomijas viedokļa.

Arī politiķiem no Rīgas pils jau labu laiku iepriekš bija doti mājieni, ka prezidents varētu spert radikālu soli un atlaist parlamentu, ja deputāti vēl ilgāk bremzēs Satversmes grozījumu izstrādāšanu, kas dotu tiesības noteiktai daļai vēlētāju rosināt Saeimas atlaišanu. Beidzis sarunas ar Saeimā pārstāvētajām partijām, prezidents bija paziņojis, ka izmantos visas Satversmē dotās tiesības, lai panāktu šo konstitūcijas grozījumu pieņemšanu. Šis plašais formulējums, piemeta uguni spekulācijām, ka prezidents apsver Saeimas atlaišanas iespēju. Iespējams, V. Zatleru nākt klajā ar skaidri formulētu noliegumu šādiem plāniem piektdien izprovocēja Neatkarīgajā publicētā intervija ar Tautas partijas stratēģi Gundaru Bērziņu, kurš prezidentam velta nicīgus izteikumus un prognozē, ka "Zatlers personīgo ambīciju dēļ ies uz Saeimas atlaišanu nākamā gada pavasarī". Prezidents žurnālistiem norādīja, ka interviju ir lasījis, bet atteicās komentēt "emocijas un vienkārši pieņēmumus, kas varētu notikt nākotnē".

Prezidenta aizstāvētie Satversmes grozījumi, ja tie stātos spēkā, attiektos jau uz nākamo – 10. – Saeimu. Un no V. Zatleram tuvu stāvošu cilvēku loka dzirdēts, ka īstais iemesls, kādēļ prezidents uzskata par tik nepieciešamu šāda mehānisma ieviešanu Satversmē, ir prognozes, ka nākamās Saeimas sastāvs varētu būt politiski ļoti sadrumstalots, līdz ar to var izveidoties situācija, ka ilgāku laiku neizdodas sastādīt valdību. Šādus pesimistiskus scenārijus apsvērt liekot pašreizējā ekonomiskā krīze, kas turpināsies vēl ilgi un ietekmēs vēlētāju un partiju attiecības.

 

TSP jau gatavojas rakstīt valdības deklarāciju

LETA  11/29/08     Tautas saskaņas partijas (TSP) 16.kongresā izskanēja aicinājums jau tagad sākt darbu pie Ministru kabineta sastāva un valdības deklarācijas veidošanas.

To, ka pasaules ekonomiskā krīze veicinās pievēršanos sociāldemokrātiskajām idejām, kongresā apliecināja gan TSP līderis Jānis Urbanovičs, gan "Saskaņas centra" (SC) vadītājs Nils Ušakovs, gan pārējo SC apvienībā ietilpstošo partiju līderi.

Urbanovičs paziņoja, ka TSP kongresā "grib identificēt valsts problēmas dažādos līmeņos un personificēti prezentēt to risinājumu", dodot vārdu cilvēkiem, kas nākotnē varētu ieņemt amatus valdībā.

Ar aplausiem TSP kongresā tika sveikts Latvijas Sociālistiskās partijas (LSP) priekšsēdētājs Alfrēds Rubiks, kura vadītā partija savā programmā Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanu dēvē par "kontrrevolucionāru apvērsumu" un deklarē, ka pāreja no kapitālisma uz sociālismu ir vēsturiskā neizbēgamība.

Rubiks savā uzrunā apgalvoja: "Mēs vienādi redzam un saprotam problēmas." Viņš piebilda, ka šīs problēmas redz arī tie, kas patlaban ir pie varas, bet viņiem nav instrumentu, kā šīs problēmas risināt.

Ja "aizejošā vara" aizņemsies vēl miljardus no Starptautiskā valūtas fonda, tad, pēc Rubika teiktā, "būs vakars".

Rubiks arī norādīja, ka ekonomiskā krīze patlaban ir gan tajās valstīs, kuras vada labējie politiķi, gan tajās, kur pie varas ir sociāldemokrāti. LSP līderis pauda gandarījumu, ka tagad arī labējie politiķi "ķeras pie Marksa" un velk ārā no grāmatplaukta viņa "Kapitālu". "Kapitālisms patlaban pārdzīvo ne tikai ciklisko, bet arī sistēmas krīzi," teica Rubiks.

LSP līderis, kura vadītā partija arī ietilpst SC sastāvā, pauda pārliecību, ka kopīgais deputātu kandidātu saraksts gūs labus panākumus nākamajās vēlēšanās, bet jau nākamajā dienā tauta gaidīs, lai sociāldemokrāti turētu dotos solījumus. "Bet vai mēs tos spēsim turēt, nonākuši pie tukšas siles," jautāja Rubiks.

TSP kongresā uzrunu teica arī SC ietilpstošās partijas "Jaunais centrs" Sergejs Dolgopolovs. Viņš atgādināja, ka vēlētāju vidū augsts reitings ir tikai apvienībai SC, nevis atsevišķām tās sastāvā ietilpstošām partijām, tāpēc, pēc Dolgopolova domām, ļoti svarīgi ir stiprināt SC organizatorisko un idejisko vienotību.

Viņš arī norādīja, ka SC kopīgajos deputātu kandidātu sarakstos ir jāiekļauj cilvēki, kuriem ir ne tikai ambīcijas, bet arī spēja strādāt komandā. Dolgopolovs aicināja SC ietilpstošās partijas jau tagad deleģēt savus spējīgākos cilvēkus, lai strādātu pie Ministru kabineta sastāva un valdības deklarācijas veidošanas.

Kongresā izskanēja arī ļoti asas valdībai un Rīgas vadībai veltītas frāzes.

Finansists un ekonomists Vadims Jerošenko apgalvoja, ka patlaban valstī pie varas ir "profāni un neveiksminieki". Pēc viņa domām, Latvijas izaugsmi sekmētu ciešāka sadarbība ar Krieviju un Baltkrieviju. Jerošenko arī aicināja neklausīt "Eiropas padomnieku" ieteikumus un piesaistīt Latvijas bankām nerezidentu kapitālu, tādējādi kļūstot par "banku paradīzi".

Jerošenko arī aicināja pelnīt ar izglītību, kā tas notiekot Austrālijā, jaunus uzņēmumus atbrīvot no nodokļu nomaksas vispār, bet pārējiem uzņēmumiem diferencēt nodokļus atkarībā no apgrozījuma apjoma.

Savukārt Saeimas deputāts Boriss Cilēvičs brīdināja TSP biedrus neļauties eiroskepticismam, kas gan varētu vairot vēlētāju atbalstu partijai, bet padarīt to par marginālu malā stāvētāju Eiropas Savienībā.

Savus apsvērumus kongresā izteica arī potenciālais labklājības ministrs Andrejs Klementjevs, bet Aleksandrs Mirskis, kurš desmit gadus bijis izpletņlēcēju instruktors, izgāza žulti par Aizsardzības ministrijas darbiniekiem. Ministrijas darbinieki, pēc viņa teiktā, ir "šaika un idioti".

Mirskis arī sūdzējās, ka viņa telefonu noklausās, bet no mēģinājumiem iekļūst viņa mājā, esot atturējušas tikai videokameras.

 

Jānis Ādamsons: Mēs dzīvojam mafiozā valstī

LETA  11/29/08    Spilgtu runu Tautas saskaņas partijas kongresā šodien teica bijušais iekšlietu ministrs un Saeimas deputāts Jānis Ādamsons.

Viņš apgalvoja, ka «mēs dzīvojam pusmafiozā, pareizāk sakot, mafiozā valstī, kurā, tāpat kā 1937.gadā PSRS, par anekdoti var nokļūt cietumā.»

Ādamsons pauda viedokli, ka valdošajai koalīcijai ekonomiskā krīze ir izdevīga, jo uz to var norakstīt visas savas neveiksmes.

Pēc Ādamsona teiktā, tiek apzināti mazināta policijas spēja reaģēt uz noziegumiem, jo policists, atšķirībā no armijnieka, var atnākt pie politiķa un pateikt: «Beidz zagt un ej pasēdēt cietumā».

Ādamsons atzinās, ka ar šausmām domā par «Saskaņas centra» (SC) iespēju nonākt valdībā, jo nevar iedomāties, kā var tikt galā ar problēmām, kuras ir lielākas nekā 1991.gadā, kad no jauna tika veidota Latvijas neatkarīgā valsts.

Ādamsons arī izstāstīja anekdoti par opozīcijas politiķiem, kuri lamā valdošos politiķus par to, ka tie zog un neko nedara. Kad žurnālists jautā opozīcijas politiķim, kāpēc viņš grib nokļūt tādā valdībā, tas atbild: «Mēs gribam tur piedalīties».

Pēc šiem Ādamsona vārdiem sēdes vadītājs Jānis Urbanovičs steidzīgi paziņoja, ka Ādamsona runai atvēlētais laiks ir beidzies.

LETA jau ziņoja, ka Ādamsons pieteicies konkursā uz vakanto Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja amatu.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Ādamsons ir paspējis būt gan PSKP, gan «Latvijas ceļa», gan Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) biedrs, bet 2005.gada novembrī bijušais LSDSP priekšsēdētāja biedrs iestājās SC ietilpstošajā Tautas saskaņas partijā, paziņojot, ka LSDSP «no internacionālistiskas partijas kļuvusi par politisku spēku, kas pārstāv nacionālistisku nišu».

 

Viedoklis: Disonanses centrs

Askolds Rodins,  Diena  12/01/08    Sen tas nebija pieredzēts. Sestdien Rīgā notikušais Tautas saskaņas partijas (TSP) XVI kongress kļuva par vērā ņemamu notikumu valsts politiskajā dzīvē. TSP visbiežāk asociējas ar tās dibinātāja un ilggadējā līdera, pirms trim gadiem partiju pametušā Jāņa Jurkāna vārdu. Nav vairs politikā Jurkāna, taču tā īsti nav arī TSP. Cīņai par mandātiem 9.Saeimā tika izveidota četru partiju apvienība Saskaņas centrs (SC), kurai pašlaik Saeimā ir 18 deputātu. Vairāk ir tikai Tautas partijai (21). SC Saeimas frakcija, kas pēc vēlēšanām zināja, ka tai lemts opozīcijas sols, pēdējā laikā pozicionē sevi kā valdošās koalīcijas papildspēku — koalīcijas krīzes gadījumam. Tas sākumam.

Kongresā no TSP līdera Jāņa Urbanoviča mutes izskanēja, ka liktenis atvēlējis partijai dažus mēnešus, pirms nākšoties uzņemties atbildību par valsti. Tās ir viņa tiesības — prognozēt, ka pavasarī gaidāma valdības krīze, bet nākamajā valdībā bez SC neiztikt.

Bez kongresa saimnieka Urbanoviča runas teica arī pārējo triju SC ietilpstošo partiju līderi. Kā allaž, iespēju parunāt par "kapitālisma (..) sistēmas krīzi" un sociālisma neizbēgamību nepalaida garām aplausiem sveiktais sociālistu līderis Alfrēds Rubiks. Šī atziņa ir arī sociālistiskās partijas programmā, kurā var arī uzzināt, ka Latvijas valstiskās neatkarības atgūšana bijusi "kontrrevolucionārs apvērsums". Pārējās apvienības partijas negrasās celt sociālismu, taču vairākkārt izskanēja doma, ka ekonomiskā krīze veicinās sociāldemokrātisku ideju izplatīšanos.

Teorētiski vajadzētu būt tā, ka politisko partiju apvienību veido spēki, kuriem līdzīgas politiskās programmas. No Rubika, cik zināms, nav prasīta citas, no sociālisma celtniecības brīvas programmas izstrādāšana. Rubiks pabiedēja ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) — miljardu aizņemšanās būšot "vakars". Un tas nekas, ka Urbanovičs paudis pilnīgu atbalstu kredīta ņemšanai no tā paša SVF. Kamēr apvienība ir opozīcijā, var izlikties, ka pat tik svarīgas domstarpības neko nenozīmē. Taču partijā, kura skaidri pieteikusi vēlmi ieiet valdībā, nesaskaņas tik būtiskā jautājumā nevar saukt citādi kā par bezatbildību.

TSP un sociālistiem ir atpazīstamība, par tādu Jauno centru (SC līdera Nila Ušakova "dzimtā" partija) zinās ļoti retais, ka ir arī Daugavpils pilsētas partija (ceturtā SC sastāvdaļa), to droši vien zina tikai pašā pilsētā, varbūt mazliet arī rajonā. Katrs atsevišķi — diezin kas nav, taču summāri, kā SC, tas ir politiskais spēks, kas ietekmes dilumu izjutis vismazāk.

Kā visas partijas, arī TSP kongresā ļāvās politiķu vidē izplatītajam lielības netikumam — kad tika piesaukti daudzie talantīgie partijas biedri, kas gatavi strādāt valstij. To, ka "rezervistu soliņš" patiesībā ir nepatīkami īss, savulaik nācies atzīt, piemēram, Latvijas ceļam, atsaucot no Rīgas mēra amata Andri Bērziņu, jo nebija, kam iet strādāt par premjeru. Ar līdzīgu problēmu saistīti TP centieni panākt grozījumus likumdošanā, kas atļautu būt vienlaikus Saeimas un pašvaldības deputātam.

Kongresa debates kaut kādā ziņā ir partijas spoguļattēls. Bija savas grimases. Jānis Ādamsons ar savā mūžā ceturtās partijas biedra karti kabatā paziņoja, ka "mēs dzīvojam pusmafiozā, pareizāk sakot, mafiozā valstī, kurā, tāpat, kā 1937.gadā PSRS, par anekdoti var nokļūt cietumā". Kā vienmēr, Ādamsona izteicieni neliecina par mēra izjūtu vai cieņu pret faktiem. Var jau mēģināt saprast Saeimas deputātu Aleksandru Mirski, kas konfliktē ar Aizsardzības ministriju (AM). Sirds pilna, taču pateikt, ka tur strādā "šaika un idioti" — tas tomēr iziet ārpus normālas debašu kultūras ietvariem.

Iespējamais ekonomikas ministra amata kandidāts, partijas vecbiedrs Dainis Zelmenis zināja smalki stāstīt, kā ekonomisko krīzi ASV apkaroja prezidents Franklins Rūzvelts, taču viņam faktiski nebija ieteikumu, ko darīt mūsdienu Latvijā. Eventuālais finanšu ministrs Vadims Jerošenko pie varas esošos raksturoja kā "profānus un neveiksminiekus". Viņa piedāvājums: ciešāka sadarbība ar Krieviju un Baltkrieviju, nerezidentu kapitālu piesaiste Latvijas bankām, tādējādi kļūstot "par banku paradīzi". Sapnis par "banku paradīzi" izsapņots jau pirms laba laika, turklāt paši esam liecinieki tam, kādas sekas var būt lielai nerezidentu kapitālu piesaistei, ja tie kaut kādu apstākļu dēļ pamet banku. Plašāka sadarbība ar Krieviju un Baltkrieviju tagadējos apstākļos ir vienkārši bezatbildīgs priekšlikums — ja pieņemam, ka Jerošenko kungs zina, kāds ir Krievijas un Baltkrievijas ekonomiku stāvoklis. Ja nezina, nu tad, tad cita lieta.

Tapšot ēnu kabinets un rīcības programma, kas tikšot celta priekšā februārī. Taču tas vēl tikai būs — ja būs. Bet no jau notikušā varam minēt kongresā apstiprināto, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanās būtu jāpiedalās nepilsoņiem. SC skaišas, kad to dēvē par "Kremļa projektu". Taču kā vērtēt Jerošenko idejas? Un vēl — Saeimas ārkārtas sēdē SC deputāti pameta zāli, kad bija jābalso par rezolūciju, kurā tika nosodīta Krievijas agresija pret Gruziju.

Kongresā Saskaņas centrs cerēja sevi parādīt kā politisku spēku, kas gatavs piedalīties valdības veidošanā. Neizdevās.

 

Tikai divas partijas pārvar kritisko 5% barjeru

DELFI  11/30/08    Iekļūšanai Saeimā nepieciešamo vismaz 5% vēlētāju atbalstu novembrī iegūtu vien divas partijas, svētdien vakarā vēstīja LTV raidījums "De facto".

Populārākās partijas godu tāpat kā iepriekš saglabā parlamenta opozīcijā esošais "Saskaņas centrs", kuru atbalsta 11,9% respondentu. Savukārt 7,8% vēlētāju savas balsis atdotu par Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), kas arī ir vienīgā koalīcijas partija, kura pārvarējusi 5%.

4,8% balsotu par vēl vienu opozīcijā esošu partiju - "Jaunais laiks", savukārt 4,3% - PCTVL.

Premjera Ivara Godmaņa pārstāvēto LPP/LC atbalsta vien 3,7%, toties salīdzinoši nesen dibināto "Pilsonisko savienību" - 3,4%. Vēl joprojām zems uzticības līmenis ir arī ietekmīgajai un vairākus ministru posteņus pārņēmušajai Tautas partijai (TP). To atbalsta tikai 3,2%. Savukārt no TP aizgājušo Aigara Štokenberga un Arta Pabrika izveidoto "Sabiedrību Citai politikai" atbalsta 2,5%.

Ceturtā valdību veidojošā partija - TB/LNNK - bauda tikai 2,4% vēlētāju atbalstu, savukārt LSDSP - 1,6%.

"De facto" arī norāda, ka trešdaļa vēlētāju nezina par ko balsotu, bet 15% uz vēlēšanām vispār neietu.

 

[SC] Jau sajūt varas garšu

Liene Barisa,  NRA  12/01/08    Saskaņas centru (SC) veidojošās Tautas saskaņas partijas (TSP) kongresā sestdien kārtējo reizi tika apliecināta saskaņiešu tiekšanās pēc varas. Šo politisko spēku pēdējos gados vairāk nekā citus lutinājuši popularitātes reitingi, kas ļāvuši nostiprināt pašapziņu.

Turklāt šā brīža varas partijas SC ne reizi vien piesaukušas kā potenciālo partneri – pagaidām gan vairāk koķetējot.

"Liktenis mums dod vēl dažus mēnešus laika, pirms mēs uzņemsimies atbildību par valsti un kļūsim par varu," uzsvēra TSP partijas līderis Jānis Urbanovičs. Tāpēc šie mēneši, pēc viņa teiktā, jāizmanto, lai būtu tam gatavi. "Vairāk par receptēm", kā atrisināt samilzušās problēmas, pēc J. Urbanoviča sacītā, bija iecerēts runāt jau šajā kongresā. Taču vairāk sanāca koncentrēties uz kritiku līdzšinējai citu partiju rīcībai. Tomēr februārī paredzēts vēl viens kongress, kad TSP svinēs savu 15 gadu pastāvēšanu, un tad arī tikšot izstrādāta priekšvēlēšanu programma pašvaldību, Eiropas Parlamenta, kā arī vēlāk gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Tāpat jau tagad TSP piedāvā sākt rakstīt rīcības programmu valdībā, lai būtu gatavi, ja to veidos SC. Pagaidām vien apstiprināts potenciālais TSP Rīgas mēra kandidāts pašvaldību vēlēšanās – sestdienas kongresā šim amatam izvirzīts Nils Ušakovs, kurš galvaspilsētā pašvaldību vēlēšanās būs saraksta lokomotīve.

Kongresa runās, kas izskanēja gan latviešu, gan krievu valodā, iezīmējās arī potenciālais saskaņiešu ministru loks, ja tiem būs lemta dalība valdībā. Piemēram, ekonomikas ministra kandidāts varētu būt Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzējs ekonomikas zinātņu doktors Dainis Zelmenis, tieslietu ministrs – Saeimas deputāts Valērijs Agešins, labklājības ministrs – Andrejs Klementjevs. Savukārt potenciālais zemkopības ministrs no SC varētu būt madonietis Jānis Garbovskis, kurš kongresa runā gan uzsvēra, ka viņš neatlaistu no darba pašreizējo ministru Mārtiņu Rozi (ZZS), bet liktu viņam atjaunot vismaz vienu cukurfabriku.

Jāatgādina, ka SC bez TSP veido arī Latvijas Sociālistiskā partija, Jaunais centrs un Daugavpils pilsētas partija.

 

 

 

Citādā ziņā...

 

 

 Dienvidu tilts rada sastrēgumus

Diena  11/19/08    Jau pirmajās dienās pēc Dienvidu tilta atvēršanas uzskatāmi redzamas problemātiskās vietas piekļušanai uz un nobraukšanai no tilta Daugavas kreisajā krastā, ko satiksmes eksperti prognozēja jau sen.

Tas, ka Pārdaugavas ieliņas nav pietiekami gatavas tik lielam automašīnu pieplūdumam, var novērot pie tramvaja galapunkta Bišumuizā. Tur autovadītājiem, lai tiktu uz tiltu, jāveic kreisais pagrieziens no Bauskas ielas uz Bukaišu ielu, ko pie zaļā signāla spēj pagūt izdarīt tikai divas līdz piecas mašīnas. Tā kā Bauskas ielai ir viena josla katrā virzienā, rindā nākas gaidīt arī tiem, kas uz tiltu nemaz nebrauc. tajā skaitā 12. un 23.autobusa pasažieriem.

Kā iepriekš prognozēts, nobraucot no tilta Pārdaugavas pusē vakaros nākas iesprūst "pudeles šaurajā kaklā". Šeit trīs joslas pāriet divās, kuras turklāt drīz sadalās — viena ved uz Pārdaugavu, otra — ārā no Rīgas Bauskas virzienā. Autovadītāji zina stāstīt, ka arī krustojumā ar Ziepniekkalna ielu dienas otrjā pusē veidojas sastrēgums.

Tilta būvnieki un Rīgas domes pārstāvji jau iepriekš nav slēpuši, ka pilnu atdevi no tilta varēs gaidīt ne ātrāk kā 2011.gadā, kad plānots pabeigt maģistrālos pievedceļus abpus tiltam — Jāņa Čakstes gatvi kreisajā krastā, kas Bauskas ielu savienos ar Ziepniekkalna ielu un Slāvu dzelzceļa pārvadu un rotācijas apli labajā krastā.  

Satiksmes organizēšanai uz paša tilta  un estakādēm aptaujātie autovadītāji velta atzinīgus vārdus. Norādes ir skaidri saprotamas un izvietotas atkārtoti, tādēļ atrast pareizo nobrauktuvi problēmas nesagādājot.   

Dienvidu tilts, kas uzskatāms par vērienīgāko būvi Latvijā kopš neatkarības atgūšanas, autovadītājiem un gājējiem ir atvērts no otrdienas.  

 

Nepilsoņu naturalizēšanu traucējot Latvijas pilsonības asociēšana ar etniskumu

LETA  11/19/08    Viens no galvenajiem faktoriem, kas kavē nepilsoņus iegūt Latvijas pilsonību, ir Latvijas sabiedrībā izplatītais uzskats, ka nepilsoņi naturalizācijas procesā kļūst par latviešiem un līdz ar to zaudē savu etniskumu, secināts pētījumā par sabiedrības integrācijas un pilsonības aktuālajiem aspektiem, ar ko šodien tika iepazīstināti Saeimas Pilsonības komisijas deputāti.

Pētījuma gaitā rīkotās diskusijas latviešu un krievu plūsmu skolu mācībspēku un skolēnu vidū atklājušas, ka Latvijas iedzīvotāju apziņā Latvija galvenokārt saistās ar teritoriju, etnisko latvietību un dažādiem nacionāliem simboliem, bet ne kā politisks subjekts. Latvijas iedzīvotāji reti skatās uz Latviju kā uz demokrātisku sabiedrību, valsti vai kā politisku vienību, kuras pamati balstās Satversmē ierakstītos pamatprincipos.

Līdz ar to Latvijas iedzīvotājiem ir grūti identificēt pilsoņa īpašās iezīmes, priekšrocības un nozīmi, kas ir vēl viens no iemesliem, kādēļ nepilsoņi nevēlas iegūt Latvijas pilsonību, norādīts pētījumā.

Minēto iemeslu dēļ pētījuma autori mudinājuši valsts politikas izstrādē, veicinot nepilsoņu integrāciju, pievērst lielāku uzmanību pilsonisko vērtību skaidrošanai un izpratnes radīšanai par tām, vienlaikus izvairoties no pilsonības asociēšanas ar etniskumu.

Nepieciešams arī sabiedrībā veidot izpratni par to, ka Latvijas tauta ir vienots veselums, kura pamatā ir Satversmē iestrādātie demokrātijas principi un jāuzsver kopējās pilsoniskās un demokrātiskās vērtības, taču jāizvairās no pasākumiem un rīcības, kas uzsvērtu etnisko latviešu īpašo vai priviliģēto vietu Latvijā.

Kā Saeimas komisijas sēdē norādīja Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta vadītājs Juris Asaris, sekretariāts ir gatavības pilns šos jautājumus risināt, ietverot šos jautājumus arī Sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādņu dokumentā, ko līdz decembra vidum plānots iesniegt valdībā.

Savukārt komisijas deputātu vidū izcēlās debates par prezentētā pētījuma rezultātiem. Saeimas deputāte Anta Rugāte (TP) norādīja, ka, ņemot vērā to, ka izglītības līmenis nosaka valstiskuma izpratnes līmeni, no skolēnu sniegtajām atbildēm izdarītie secinājumi par to, ka Latvija ar spēku uzspiež cittautiešiem gan valodu, gan kultūru, varētu būt neprecīzi.

Turpretim Saeimas deputāte Ina Druviete (JL) pētījumu novērtēja kā korektu, bet uzsvēra, ka šo jautājumu risināšanai būtu jāpiedāvā konkrēta rīcība. Vienlaikus deputāte akcentēja arī to, ka "integrācija nav balts plankums, uz kuru virzās visas etniskās grupas, bet Latvijā tieši latvieši veido kodolu, kurā integrējas citas tautas," un, tieši stiprinot šo kodolu, izdotos novērst daudzas ar sabiedrības integrāciju saistītas problēmas.

Sēdes noslēgumā deputāti vienojās turpināt diskusiju par pētījumu nākamajā komisijas sēdē.

 

Jauna ēra sākusies Bauskas pilī

Aina Ušča, Bauskas dzīve   11/22/08    Bauskas pils jaunās daļas rekonstrukcijas noslēgums ir tāds pats brīnums kā bērna piedzimšana. Tā objekta atklāšanas svētkos 21. novembrī sacīja pils muzeja direktors Māris Skanis.

Projekts par pils iekļaušanu kultūrtūrisma apritē, kam ir piešķirts Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums, beigsies šīgada 15. decembrī, taču visi svarīgākie darbi jau ir paveikti. Pirmo reizi atjaunotajā pilī svētkos pulcējās muzeja speciālisti, čehu restauratori, arhitekti, celtnieki un viesi. Viņu vidū bija Čehijas Republikas vēstnieks Latvijā Tomašs Prčtross, Francijas Republikas vēstnieks Paskāls Fieskī, Eiropas Savienības (ES) fondu apguves ministrs Normunds Broks, politiķe Vaira Paegle un daudzas sabiedrībā pazīstamas personas.

Sarīkojums notika jaunizveidotajā pils zālē austrumu korpusā. Svētku dalībnieki bija pirmie, kas ieraudzīja vēl tapšanas stadijā esošo muzeja pastāvīgo ekspozīciju un vēsturisko tērpu izstādi. Ekspozīcijas koncepcijas autore mākslas zinātniece Ina Līne teic, ka process līdz 15. decembrim būs pabeigts. Jauku pārsteigumu publikai sagādāja Bauskas pils muzeja viduslaiku un renesanses deju grupa muzeja pedagoģes Ilonas Taures vadībā, kas bija iestudējusi koncertprogrammu. Čehijas Republikas vēstniecība svētku viesiem sagādāja dāvanu - čehu folkloras grupas koncertu. Mūziķi izpildīja Morāvijas novada tautas mūziku.

Rundāles pils muzeja direktors, cildinot visu projekta īstenošanā iesaistīto speciālistu veikumu, uzsvēra: «Latvijā nav nevienas Kurzemes un Zemgales hercogu Ketleru pils, izņemot Bauskas pils jauno daļu. Tās rekonstrukcija un restaurācija ir vienīgā iespēja iemiesot Ketleru dinastijas vēsturi, vēlīno renesansi un manierismu. Pils tapusi kā brīnišķīga čaula - viss šķiet ticami un pārliecinoši. Tagad čaula būs jāpiepilda ar saturu un jāatdzīvina.»

Pils muzeja direktors Māris Skanis pateicās projekta vadītājam - Bauskas rajona Padomes priekšsēdētājam Aivaram Okmanim, Latvijas un Čehijas celtniecības un restaurācijas firmu pārstāvjiem, jo īpaši čehu restauratoram Milošam Gavendam. Viņš bija pirmais, kurš pēc muzeja aicinājuma 1997. gadā ieradās Bauskā, lai konsultētu objekta saimniekus par sgrafito fasāžu atjaunošanu. Starptautiskās sadarbības rezultāts ir vēsturiskās celtnes visu fasāžu, sgrafito apmetuma, iekštelpu, logu, durvju, jumta atjaunošana, kā arī pils vecās daļas mūru nostiprināšana un konservācija. Muzeja direktors Milošam Gavendam uzdāvināja speciāli izgatavotu sudraba piemiņas medaļu, kurā iegravēts hercoga Fridriha Ketlera attēls un teksts, kas apliecina līdzdalību pils pastāvēšanas laika vērienīgākajā rekonstrukcijā. Sudraba medaļas un īpašus piemiņas vēstījumus saņēma čehu arhitekti Vaclavs Girsa un Miloslavs Handls, mākslinieki, kā arī citi speciālisti.

Zemgales plānošanas reģiona Atzinības rakstus pils atjaunotājiem pasniedza Aivars Okmanis. «Mums bija liels izaicinājums un milzīga atbildība, uzņemoties tik apjomīga projekta īstenošanu. Rajona Padomei nenācās viegli pieņemt vienotu lēmumu, ka pašvaldība veiks savām funkcijām neraksturīgu darbību - pils rekonstrukciju. Pateicos saviem kolēģiem par drosmi un apņēmību, bet Finanšu, Ekonomikas, Kultūras ministrijai, ES fondu apguves ministram Normundam Brokam - par atbalstu papildu finansējuma saņemšanā,» uzsvēra Aivars Okmanis. Rekonstruētā Bauskas pils apmeklētājiem būs atvērta 2009. gadā.

 

Līdz 2060.gadam Latvijā līdz 30% pieaugs gados vecāko iedzīvotāju skaits

LETA  11/22/08     Laikā līdz 2060.gadam Latvijā līdz 30% pieaugs to iedzīvotāju skaits, kas vecāki par 65 gadiem, liecina Eiropas Komisijas publicētais Eiropas demogrāfiskais ziņojums.

Ja patlaban 18% no visiem Latvijas iedzīvotājiem ir vecāki par 65 gadiem, tad 2060.gadā tie būs 30% no iedzīvotāju kopskaita.

Tai pat laikā samazināsies gados jaunāko iedzīvotāju skaits, un kopumā prognozes liecina, ka no 2,269 miljoniem 2008.gadā iedzīvotāju skaits 2060.gadā Latvijā būs samazinājies līdz 1,682 miljoniem.

Kā liecina ziņojums, demogrāfiskās izmaiņas Latvijā un arī citās Eiropas valstīs galvenokārt ietekmēs migrācija, jo dzimstības koeficients paliks iepriekšējās robežās, tas ir, aptuveni 1,4-1,6 bērni uz vienu sievieti, bet mirstība samazināsies, pateicoties medicīnas iespēju attīstībai.

No Latvijas cilvēki turpinās doties uz citām valstīm, un emigrācija būs augstāka nekā imigrācija. Ziņojums arī liecina, ka Latvijā dzīves ilgums no 66 gadiem vīriešiem un 76,7 gadiem sievietēm, kas tiek prognozēts 2008.gadā, sasniegs attiecīgi 80,5 un 86,8 gadu atzīmi 2060.gadā.

Tai pat laikā pētījuma dati liecina, ka šobrīd Latvijā un citās Austrumeiropas valstīs dzīves ilgums ir salīdzinoši mazāks nekā Rietumeiropas valstīs un novērojama liela atšķirība starp vīriešu un sieviešu vidējo dzīves ilgumu. Pētnieki to skaidro ar nestabilitāti ekonomikā, iedzīvotāju sociālo stāvokli un daudzajiem nelaimes gadījumiem.

Kopumā pētījuma rezultāti liecina, ka visa Eiropa pakāpeniski novecos, jo, ja šobrīd no visiem eiropiešiem 17% ir vecāki par 65 gadiem, tad 2060.gadā šie cilvēki veidos gandrīz 30% no iedzīvotāju kopskaita.

Kā ziņots, tai pat laikā, pēc "Eurostat" datiem, Eiropas Savienības iedzīvotāju skaits līdz 2060.gadam būs palielinājies par 2,1% - no 495,4 miljoniem 2008.gada sākumā līdz 505,7 miljoniem 2060.gadā, bet Latvija šajā laikā būs piedzīvojusi iedzīvotāju skaita kritumu par 25,9%, kas būs otrais lielākais pēc Bulgārijas.

 

Pirmoreiz izdots apjomīgs pētījums par nevardarbīgo pretošanos Latvijā

NRA  11/24/08     Ar dziesmu un kailām rokām stāvot pretī padomju armijas tankiem Latvijas cilvēki atguva savas valsts neatkarību.

Tas bija atmodas laikā, kad Padomju savienība jau bija sākusi grūt. Bet vēl agrāk - jau pēc Otrā Pasaules kara, kad Latviju otrreiz pārņēma padomju vara, zaudētajā valstī ir bijuši cilvēki, kas okupācijas režīmam pretojušies nevardarbīgi. Par nevardarbīgās pretošanās kustību nozīmi Latvijas neatkarības atgūšanā stāsti tikko izdotā grāmata Nevardarbīgā pretošanās: Latvijas neatkarības atgūšanas ceļš (1945-1991),ziņo portāls lv.90.lv

Grāmatas autori ir Latvijas zinātnieki Tālavs Jundzis, Valdis Blūzma, Jānis Riekstiņš, Heinrihs Strods un viņu ārvalstu kolēģis Džīns Šārps. Grāmata izdota par valsts naudu un ir unikāla, jo ir pirmais zinātniskais darbs, kurā apkopota uz dokumentāliem materiāliem balstīta informācija par dažādajām nevardarbīgās pretošanās kustības formām padomju gados.

„Jaunums ir tas, ka mēs visu Latvijas neatkarības atgūšanas ceļu skatām caur nevardarbīgās pretošanās teoriju un pētām praksi," stāsta viens no autoriem Tālavs Jundzis. Pamatīgi izstrādāto teorētisko daļu sarakstījis Džīns Šārps, kas ir nevardarbīgās pretošanās teorijas pamatlicējs pasaulē un pētījis arī Mahatmas Gandija pieredzi. Rakstot par nevardarbīgo pretošanos, zinātnieku uzdevums nebija iet dziļumā, pētot konkrētu grupu aktivitātes, bet gan iezīmēt vispārējo nevardarbīgās pretošanās vēsturisko norisi. Piemēram, Heinrihs Strods kopā ar Jāni Riekstiņu pētījuši laika posmu no 1945.gada līdz pat atmodas sākumam. Profesors Strods piedāvā ieskatu pretošanās kustības dalībnieku sastāvā, kā arī stāsta par kultūras darbinieku un baznīcas pretošanos un par politisko nesadarbošanos ar varu, kas arī uzskatāma par nevardarbīgās pretošanās formu. Turpretī Jānis Riekstiņš piedāvā skatījumu par Latvijas nacionālkomunistu cīņu pret rusifikāciju un kolonizāciju. Savukārt Valdis Blūzma rakstījis par nevardarbīgo pretošanos atmodas sākumā, bet Tālavs Jundzis - par divvaldību periodu Latvijā starp 1990.gada 4.maija Neatkarības deklarāciju un valsts neatkarības pasludināšanu de facto 1991.gada 21.augustā uzreiz pēc Padomju Savienības puča sagrāves.

„Pēc kara jau arī notika bruņotas cīņas, īpaši piecdesmitajos gados. Tie bija mežabrāļi, kas gaidīja palīdzību no Rietumiem, bet viņu cīņas neveda pie rezultāta," saka Tālavs Jundzis. Viņš akcentē, ka vardarbīga pretošanās tad, kad spēku samērs ir asimetrisks, ir neefektīva, jo daži desmiti nacionālo partizānu neko nevarēja izdarīt pret lielo padomju armijas pretspēku. Taču nevardarbīgā pretošanās atmodina un paceļ tautas garu, un bruņotais pretspēks, saskaroties ar kaut ko sev nepazīstamu, salūzt. Tālavs Jundzis atceras puča laiku, kad padomju militārie spēki ieņēma Latvijas Radio ēku. „Kad no ēkas nāca laukā padomju armijas karavīri, pūlis Doma laukumā viņus sagaidīja ar dziesmu. Viņi izskatījās apmulsuši, jo domāja, ka cilvēki viņiem metīsies virsū, bet dziesma bija neierasta militārajam resoram," - tā vēsturnieks.

Publiskajā telpā ir izskanējuši viedokļi, ka nevardarbīgā pretošanās neatkarības augļus nenestu, ja lielā Padomju savienība nebūtu tik izkurtējusi un sabrukšanai gatava. Tomēr Tālavs Jundzis noraida šādu pieticīgu vēstures interpretāciju. Viņš ir pārliecināts, ka Latvija, Lietuva un Igaunija veidoja vēsturi un ļoti būtiski ietekmēja padomju totalitārā režīma likteni.: „Mēs varam būt lepni par to, ko šajā jomā esam izdarījuši, jo mēs taču paši radījām apstākļus un vidi. Bez Baltijas valstu palīdzības diez vai Padomju Savienība būtu sagruvusi."

Zinātnieki cer, ka nākamgad uz 4.maija Neatkarības deklarācijas svinībām varēs ieraudzīt arī savas grāmatas tulkojumu angļu valodā. Ja Latvijas valdība turpinās atbalstīt valsts pētījumu programmu, tad zinātnieki nākamajiem gadiem iecerējuši vēl divas grāmatas. Vienu - dokumentu krājumu par nevardarbīgās pretošanos un otru - tematiskās intervijas ar redzamākajiem un nozīmīgākajiem atmodas laika pārstāvjiem.

 

Domnieki neatbalsta Nacionālā mākslas muzeja rekonstrukciju

LETA  11/26/08     Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejas deputāti šodien neatbalstīja 70 000 latu piešķiršanu starptautiska metu konkursa rīkošanai Latvijas Nacionālā mākslas muzeja vēsturiskās ēkas K.Valdemāra ielā 10a rekonstrukcijai un funkciju uzlabošanai.

Kā norādīja domnieki, ekonomiskās krīzes apstākļos neesot īsti skaidrs, vai pašvaldība varēs atļauties izdevumus ēkas rekonstrukcijai, tādēļ dārga konkursa rīkošana patlaban nebūtu vēlama.

Jau ziņots, ka muzeja rekonstrukcijas gaitā plānota arī jaunu telpu izbūve bēniņu daļā un, iespējams, pazemē, kā arī perspektīvā - muzeja ēkas paplašināšana Esplanādes virzienā.

Pagājušā gada pirmajā pusē pēc Īpašuma departamenta pasūtījuma Latvijas Arhitektu savienība veica muzeja galvenās ēkas K.Valdemāra ielā 10a dokumentu sagatavošanu metu konkursam par ēkas rekonstrukcijas labāko skiču projektu.

Darba uzdevums bija, pamatojoties uz pasaules un vietējās pieredzes piemēriem, izpētīt ēkas iespējamo rekonstrukciju un, izvērtējot apkārtējās teritorijas pilsētbūvniecisko aspektu, sagatavot rakstveida atzinumu par Rīgas pilsētai izdevīgāko un efektīvāko iepirkuma procedūru projektētāja izvēlei.

Pētījuma rezultātā tika sagatavots atzinums par iespēju veikt muzeja ēkas rekonstrukciju-paplašināšanu un to organizēt atklāta, starptautiska konkursa veidā.

Muzeja ēka celta 1903.-1905.gadā. Tā ir 19. un 20.gadsimta mijas akadēmiskās arhitektūras celtne, viena no iespaidīgākajām Rīgas bulvāru lokā. 1905.gada septembrī muzejs pirmo reizi tika atvērts apmeklētājiem.

Simts gados muzeja ēka nav piedzīvojusi kompleksu kapitālo remontu, un patlaban ēkas tehniskā situācija ir kritiska. Ēka ir fiziski un morāli novecojusi, tā neatbilst starptautiskām mākslas darbu eksponēšanas vajadzībām un to prasību nodrošinājumam, ko muzejā vēlas saņemt šodienas apmeklētājs.

Ēkas iekšējās un ārējās inženiertehniskās komunikācijas ir nolietojušās gan fiziski, gan morāli un neatbilst mūsdienu normatīviem un prasībām. Muzejā nav ventilācijas - vēdināšana notiek caur atvērtiem logiem. Ēkā esošie siltuma tīkli, siltuma mezgls, siltumķermeņi ir fiziski un morāli novecojuši un neekonomiski.

Šādā situācijā muzejs arvien vairāk zaudē mākslas aktivitāšu piedāvājuma tirgū, jo tā infrastruktūra neglābjami noveco, jebkura veida uzlabojumi un novitātes ienes tikai nelielas korekcijas kopējā vizuālā tēlā.

Muzeja pašreizējais piedāvājums ir nepietiekams, pārāk šauras ir ekspozīciju un izstāžu telpas, trūkst telpu muzeja veikalam, kafejnīcai, atbilstošai konferenču zālei, bērnu nodarbībām un muzejpedagoģisko programmu norisēm.

Nepieciešams restaurēt Rīgas kultūrvidē vienu no nozīmīgākajiem arhitektūras pieminekļiem, uzlabojot tā vizuālo tēlu, padarot to pievilcīgu pilsētas iedzīvotājiem un Rīgas viesiem, tādējādi saglabājot ēku nākamajām paaudzēm.

Ēkas rekonstrukcijā jāparedz jaunu telpu izbūve ēkas bēniņu daļā, kā arī jārod iespēja ēkas paplašināšanai.

Rekonstrukcijas rezultātā jārada standartiem atbilstoša materiāli tehniskā bāze mākslas darbu eksponēšanai, saglabāšanai un darbam ar tiem, jānodrošina muzeja telpu ekspluatācija saskaņā ar mūsdienu prasībām, tādējādi radot mūsdienīgu vidi muzeja apmeklētājam.

 

Pētījums: internets pieejams pusei mājsaimniecību

DELFI  11/27/08     Šī gada pirmajā ceturksnī internets bijis pieejams 53% mājsaimniecību, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Savukārt vismaz reizi šajā laika periodā internetu ir lietojuši 66% no visiem Latvijas iedzīvotājiem, kas ir par 5 procentpunktiem vairāk nekā 2007. gada pirmajos trijos mēnešos.

Statistiskajos reģionos interneta pieslēgums mājsaimniecībās visvairāk bija Rīgā (60%) un Pierīgā (58%), bet vismazāk Vidzemē (44%) un Latgalē (40%).

Lai piekļūtu internetam, mājsaimniecībās visvairāk tika izmantots galda dators (42%). Ievērojami palielinājies mājsaimniecību skaits, kurās interneta piekļuvei izmantots portatīvais dators (16%), kas ir par 10 procentpunktiem vairāk nekā 2007. gada pirmajos trijos mēnešos. Mobilo tālruni interneta piekļuvei izmantoja 20% no visām mājsaimniecībām. Platjoslas pieslēgumu lietoja 75% no mājsaimniecībām ar interneta pieslēgumu, kas veido 12 procentpunktu pieaugumu, salīdzinot ar 2007. gada pirmajiem trīs mēnešiem.

Apsekojuma rezultāti liecina, ka datora un interneta lietošanas biežums ir apgriezti proporcionāls personu vecumam. Vecuma grupā 16-24 gadi internetu bija lietojuši 94%, 25-34 gadi - 80%, bet vecuma grupā no 65 līdz 74 gadiem - tikai 6% no iedzīvotājiem attiecīgajā grupā.

Puse (50%) no visiem iedzīvotājiem internetu lietoja mājās, kas ir par 7 procentpunktiem vairāk nekā 2007. gada pirmajā ceturksnī. Darba vietā internetu izmantoja 22% no visiem Latvijas iedzīvotājiem, 10% - izglītības iestādēs, taču vecuma grupā no 16 līdz 24 gadiem, tas ir, grupā, kas ietver arī skolēnus un studentus, šis rādītājs bija ievērojami augstāks - 50%, un tas nav pieaudzis, salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo ceturksni.

2008. gada pirmajā ceturksnī gandrīz visi interneta lietotāji (96%) to izmantoja informācijas meklēšanai un tiešsaistes pakalpojumiem, 88% e-pasta sūtīšanai, čatam un tamlīdzīgiem pakalpojumiem. 64% tīmekļa lietotāju kārtoja darījumus caur interneta banku, kas ir par 13 procentpunktiem vairāk nekā šajā pašā periodā 2007. gadā. 44% mēģināja uzzināt informāciju par izglītības un mācību iespējām.

 

LU līdz 2019.gadam vēlas kļūt par vadošo zinātnes universitāti Baltijas jūras reģionā

LETA  11/30/08      Latvijas Universitāte (LU) 2019.gadā būs vadoša zinātnes universitāte Baltijas jūras reģionā un ieņems augstu vietu starp Eiropas universitātēm, paredz LU stratēģijas pamatnostādnes 2009.-2019.gadam, kuras tiks apspriestas 1.decembra universitātes Senāta sēdē.

Pavasarī tika sākts darbs pie stratēģijas aktualizēšanas ar mērķi nodrošināt konkurētspējīgu attīstību un pieskaņot to mainīgajai darbības videi. Stratēģijas aktualizēšanā tika aicināti piedalīties vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki, tostarp Latvijas eksprezidenti Vaira Vīķe-Freiberga un Guntis Ulmanis, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvics, valsts kontroliere Inguna Sudraba un citi.

Pamatnostādnēs galvenais akcents likts uz trim aspektiem - izcilību, jaunradi un atvērtību. Izcilības ziņā LU vēlas kļūt par pasaules nozīmes zinātnes centru, vienlaikus saglabājot klasiskai universitātei raksturīgās pētniecībā balstītas un inovatīvas studijas plašā zinātņu spektrā.

LU jākoncentrē spēki, lai nodrošinātu augstu investēto resursu atdevi un videi draudzīgu resursu izmantošanu, kā arī jāveido partnerība ar Eiropas un pasaules vadošajām universitātēm, attīstot kopīgas studiju programmas un pētījumus, paredz pamatnostādnes.

Universitāte vēlas piesaistīt savām studiju programmām ne tikai Latvijas talantīgākos skolu absolventus, bet arī citu valstu talantīgos studentus un vēlas maģistra un doktora studijās iesaistīt vismaz 40% no studējošo kopskaita, bakalaura studijām veidojot augstākā līmeņa studiju kvalitātes pamatu. LU plānojusi, ka zinātniskā darbība varētu veidot vismaz pusi no universitātes gada budžeta, pēc apjoma tuvojoties Eiropas labāko universitāšu rādītājiem.

Jaunrades jomā LU vēlas sasniegt Eiropas labāko universitāšu vidējos rādītājus publikāciju skaitā recenzētos starptautiskos izdevumos, monogrāfiju, patentu un ekspertu atzinumu skaitā gadā, kā arī attīstīt radošu pieeju jaunu finanšu resursu meklēšanai un piesaistei.

Arī turpmāk universitāte vēlas saglabāt savas pozīcijas Latvijas kultūras mantojuma glabāšanā un attīstīšanā akadēmiskajā vidē un kultūrā. Vienlaikus LU vēlas būt multikulturāla universitāte, sekmējot kultūru daudzveidību un mijiedarbību, kas veicina starptautisko sadarbību un studiju internacionalizāciju.

Ārvalstu studentu un akadēmiskā personāla īpatsvars atbilstoši studējošo un akadēmiskā personāla kopskaitā sasniegs desmito daļu, rakstīts pamatnostādnēs.

Universitāte vēlas arī sadarboties ar citām Latvijas augstākās izglītības institūcijām, attīstot starpnozaru un pārnozaru pētījumus un studiju integrāciju un nodrošināt Latvijas iedzīvotājiem izglītības iespējas profesionālo spēju, nodarbinātības izredžu un personības attīstībai mūža ilgumā.

LU rektors Mārcis Auziņš izteica cerību, ka šīs nostādnes Senāta sēdē arī tiks apstiprinātas. Pēc tam tiks veidotas LU stratēģiskās attīstības programmas un LU stratēģiskais plāns, pēc kuru apstiprināšanas tiks iezīmēta konkrētāka vīzija par LU pamatstruktūrvienību un iestāžu darbības plāniem, kā arī stratēģiskās vadības dokumenti Eiropas Savienības fondu ieviešanai.

 

Doma laukumā iededz Rīgas galveno Ziemassvētku egli

BNS  11/30/08    Rīgas mērs Jānis Birks (TB/LNNK)pirmajā adventes svētdienas vakarā Doma laukumā iededza 15 metrus augsto Rīgas galveno Ziemassvētku egli.

Svinīgajā egles iedegšanā piedalījās arī Māris Sirmais un jauniešu kora "Kamēr" dalībnieki, kuri kopā ar mēru egli izvēlējās pagājušajā nedēļā Olaines mežniecībā.

Birks, iededzot egli, vēlēja visiem pilsētniekiem gaišu Ziemassvētku gaidīšanas laiku un pauda cerību, ka egle, kas ar dziesmām izvēlēta un ar dziesmām iedegta sniegs rīdziniekiem un pilsētas viesiem daudz prieka.

Doma laukumā uz egles iedegšanu bija pulcējies liels skaits cilvēku, tostarp daudz ģimenes ar bērniem, kas baudīja Ziemassvētku atmosfēru vecpilsētā, iepirkās tirdziņā un klausījās koncertos.

Ziemassvētku egli pirmajā adventē iededza arī Rātslaukumā. Jau kopš agra rīta Doma laukumā darbojās Ziemassvētku tirdziņš, muzicēja pūtēju orķestris "Rīga".

Ziemassvētku tirdziņi Doma laukumā un Līvu laukumā darbosies katru dienu no plkst.10 līdz 20 no pirmās adventes līdz 29.decembrim. No svētdienas Rīgā sāksies plaša Ziemassvētku pasākumu programma.

Pakāpeniski ar Ziemassvētku eglītēm un citiem svētku noformējuma elementiem izgreznos visu Rīgu.

 

Latvijā platjoslas internetu izmanto mazāk nekā vidēji Eiropā

LETA  11/30/08    Latvijā platjoslas interneta izplatība sasniedz 16,3%, kas ir par 5,4% mazāk nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), liecina Eiropas Komisijas (EK) ziņojums.

Līderpozīcijas platjoslas pakalpojumu izmantošanas ziņā pasaules mērogā saglabājušas Dānija un Nīderlande. Šajās valstīs platjoslas izplatība ir vairāk nekā 35%. Deviņas ES valstis - Dānija, Nīderlande, Zviedrija, Lielbritānija, Luksemburga, Beļģija, Francija un Vācija - apsteidz ASV, kurās platjoslas izplatība ir 25%.

Kopumā platjoslas izplatība ES turpina pieaugt - no 18,2% 2007.gada jūlijā līdz 21,7% 2008.gada jūlijā.

EK ziņojums liecina arī par to, ka samazinās krasās atšķirības starp ES valstīm. Viena gada laikā ir atvērti 17 miljoni fiksēto platjoslas līniju, kas liecina, ka ātrdarbīgs internets ES ir arvien plašāk izplatīts un ātrāks, kamēr mobilās platjoslas pakalpojumi sāk izplatīties ar 6,9% intensitāti.

Divās trešdaļās no ES platjoslas līnijām lejupielādes ātrums ir divi miljoni bitu sekundē (Mbps) vai pat ātrāks par to, un ar šādu ātrumu ir iespējams, piemēram, skatīties internetā televīziju.

Latvijā internets ar ātrumu divi Mbps un vairāk ir pieejams vairāk nekā pusei platjoslas pakalpojumiem. Tikai 1,4% interneta abonentu Eiropā ir pieejams pieslēgums ar ātrumu līdz pat 100 Mbps vai vairāk.

Neraugoties uz reducētajām ekonomikas izaugsmes perspektīvām kopumā, platjoslas pakalpojumu pieaugums ir turpinājies pēdējā gada laikā visā ES, laika posmā no 2007.gada jūlija līdz 2008.gada jūlijam pieaugot par 19,23%. 2008.gada 1.jūlijā ES bija 107 miljoni fiksētās platjoslas līniju, no kurām 17 miljoni ir izveidoti pēc 2007.gada jūlija.

Visaugstākie izplatības pieauguma rādītāji bija Maltā - 6,7 līnijas uz 100 iedzīvotājiem, Vācijā - 5,1 līnija uz 100 iedzīvotājiem, Kiprā - 4,9 līnijas uz 100 iedzīvotājiem, bet viszemākie rādītāji bija Somijā - 1,9 līnijas uz 100 iedzīvotājiem un Portugālē - viena līnija uz 100 iedzīvotājiem.

Ciparu abonentlīnija jeb DSL ir ES galvenā platjoslas tehnoloģija, kura aptver aptuveni 86 miljonus līniju. Tomēr DSL izplatīšanās turpina apsīkt, salīdzinājumā ar 2007.gada jūliju samazinoties par 10,9%.

 

Virsnieku ballei un instruktoru ballei tērēti Ls 24 000

LETA  11/30/08    Šomēnes Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rīkotās balles - Virsnieku balle un instruktoru balle - izmaksājušas 24 000 latu, šovakar vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga.

Armijas virspavēlniecība uz grezno virsnieku balli bija aicinājusi vairāk nekā 1500 viesu, bet ieradās vien 300. Uz instruktoru balli bija atnākuši simt cilvēku.

"Nekā personīga" rīcībā nonākusī balles iepirkumu tāme liecina, ka tās vajadzībām iepirkti 4000 litri šampanieša. Pirmajā vakarā šampanietim tērēti 10 000 latu, otrajā - vairāk nekā 4000.

No balles tāmes noprotams, ka deju polonēzes skolotājs Valdis Škutāns ar Lauru Kosīti saņēmuši 350 latus.

Kā atzīmē raidījums, pēdējos gados pēc iestāšanās NATO Aizsardzības ministrijas budžets ir audzis ģeometriskā progresijā, tādēļ arī arvien audzis budžets ballēm. Šogad abas armijas balles izmaksāja jau 24 000 latu.

NBS pārstāvis Uldis Davidovs uzsver: "Tradīcija ir runas, apsveikumi, ballē noteikti piedalās Valsts prezidents, piedalās aizsardzības ministrs, komandieri, balli ievada polonēze, ko dejo Valsts prezidents, un obligātā sastāvdaļa, protams, ir tortes griešana ar zobenu, ko dara bruņoto spēku komandieri. Pārējais ir deju mūzika un viegla izklaide, kā jau ballēs."

Pirmajā virsnieku dienā bija grezni tērpi, diplomāti, pašvaldību vadītāji, sabiedriskie darbinieki, Valsts prezidents un aizsardzības ministrs. Otrajā dienā Māmuļa uzņēma armijas instruktorus, kurus dēvē par armijas mugurkaulu. Viņi apmāca jaunos valsts aizstāvjus. Pie viņiem aizsardzības ministrs Vinets Veldre (TP) nebija ieradies, žurnālistiem skaidrojot, ka "tā bija instruktoru balle, viņiem nevajag uzraudzību, lai izklaidējas". Turklāt ministram šajā dienā arī bijis jāglābj Liepāja no vētras.

Virsnieku balles tradīcija radusies divdesmitajos gados. Pirmās brīvvalsts laika prese vēsta, ka bijušas divas prestižas balles - virsnieku un preses balle. Līdz mūsdienām saglabājusies vienīgi virsnieku balle.

 

NBS noliedz, ka šampanietim tērēti 14 tūkstoši latu

Diena  12/01/08    Nacionāli Bruņotie spēki (NBS) noliedz, ka divās ballēs šampanietim būtu tērējuši 14 000 latu, kā to vēstīja raidījums TV3 Nekā personīga. Sižets bija nekorekts pārspīlējums, paziņojumā presei vērtē armijas pārstāvji. Armijniekiem un viņu dzīvesbiedrēm ballē piedāvāta glāze dzirkstošā vīna "Rīgas šampanietis", dzērienus varēja pirkt arī par naudu bārā. Žurnālistiem izsūtītā pasākumu izmaksu tāme liecina, ka vienam cilvēkam ēdieni un dzērieni maksājuši vidēji Ls 8.

Tomēr armijas preses virsnieks nevarēja pateikt, cik plaši bija apmeklēta virsnieku balle un instruktoru balle, jo šāda uzskaite netiekot veikta. Iepriekš raidījums vēstīja, ka pasākumi bijuši maz apmeklēti un uzdeva jautājumu, kāpēc tos taupības dēļ nevarētu apvienot. Kopumā uz Virsnieku balli tika aicināti 1550 un uz Instruktoru balli 900 karavīru un viņu lūgto viesu, informē armija.

Virsnieku ballei tērēti 15 025 latu, bet Instruktoru ballei 8962 latu, paziņojusi armija. Šajās izmaksās ir ietverti: tehniskais nodrošinājums – telpu īre un apskaņošana (LV 800), telpu dekorēšana un balles pasākumu norises vietu noformēšana (LV 632), ziedu (LV 249) un svečturu kompozīcijas (LV 84) izveidošana un uzstādīšana telpu noformēšanai, deju mūzikas programma (LV 1794) un deju priekšnesumi (LV 354), balles vadītāja pakalpojumi balles norišu vadīšanai (LV 898), aktieru priekšnesumi (LV 1274), muzikālo atrakciju vadītāja pakalpojumi (LV 354), kā arī NBS komandiera pieņemšana 1500 personām Virsnieku ballē (LV 11798) un NBS Apvienotā štāba priekšnieka pieņemšana 800 personām Instruktoru ballē (LV 5800).

Abās ballēs tika piedāvāts vienāds klāsts ar sāļajām uzkodām, desertu un dzērieniem par summu vienai personai LV 7,86 Virsnieku ballē un LV 7,25 Instruktoru ballē. Katram viesim bijis ierēķināts 150 ml dzirkstošā vīna „Rīgas šampanietis” (kopā 1500+800 glāzes). Ballē darbojās bāri, kuros dzērienus varēja pirkt par maksu, uzsver armija.

Pēc NBS sniegtās informācijas, abas balles kopumā izmaksāja 24 037 lati.

 

Atklās jaunu dabas vērotāju portālu

NRA  12/01/08    Trešdien, 3. decembrī tiks atklāts jaunais portāls www.dabasdati.lv, kurš tapis Latvijas Dabas fondam un Latvijas Ornitoloģijas biedrībai sadarbojoties ar Swedbank un sniegs iespēju ikkatram kļūt par aktīvu dabas vērotāju un pētnieku.

Dabasdati.lv būs ļoti nozīmīgs projekts ne vien izglītības, bet arī dabas aizsardzības jomā. Saudzēt dabu ir grūti, ja nav informācijas par tajā notiekošajiem procesiem. Organizēti pierakstot savus novērojumus un ar interneta starpniecību nododot tos zinātniekiem, ikviens varēs palīdzēt saglabāt savvaļas skaistumu, laicīgi identificējot iespējamās problēmas.

Iedzīvotāju ziņotie novērojumi tiks precīzi piesaistīti Latvijas kartei. Šeit katrs varēs veidot arī savu dabas bilžu galeriju, tādejādi veidojot savdabīgu dabas dienasgrāmatu.

Dabasdati.lv jeb sabiedriskais monitorings ir jau trešais Latvijas Dabas fonda un Swedbank sadarbības ietvaros tapušais projekts.

Partnerības ietvaros putnu ziņošanas sadaļu pilnā mērā izstrādā Latvijas Ornitoloģijas biedrība ar Īslandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta atbalstu un Latvijas valsts ar Sabiedrības integrācijas fonda starpniecību.

Portāla atklāšanā, kas notiks Swedbank Latvijā Centrālā ēkā piedalīsies vides ministrs Raimonds Vējonis.

Swedbank Klientu apkalpošanas pārvaldes vadītāja un valdes locekle Latvijā Oksana Sivokobiļska un Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvis un Sabiedrības integrācijas fonda atbalstītā projekta "Sabiedrības iesaistīšana putniem nozīmīgo vietu uzraudzībā" vadītājs Rolands Lebuss.

 

Saruna: Integrācija uz šķībiem pamatiem

Ināra Mūrniece,  Latvijas Avīze  12/01/08    Kādai jābūt iestādei, kas turpmāk strādās ar integrācijas jautājumiem, un kādiem principiem jābūt integrācijas politikas pamatā? Par to žurnālistu Voldemāra Krustiņa un Ināras Mūrnieces sarunā ar Dr. philol., ilggadējo Valsts valodas centra vadītāju Dzintru Hiršu, integrācijas sekretariāta valsts sekretāru Juri Asaru, integrācijas ministra Oskara Kastēna padomnieci Andu Ozolu (LPP/"LC") un Saeimas deputātu, bijušo integrācijas ministru Ainaru Latkovski ("Jaunais laiks").

V. Krustiņš: – Šobrīd esam nonākuši pie izvēles: kāda iestāde turpmāk strādās ar integrācijas jautājumiem? Ja integrācija jāturpina, tad – vai tādā pašā veidā un ar tādām pašām metodēm kā līdz šim?

A. Latkovskis: – Saeimā nesen izskatījām grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, kas paredz, ka integrācijas sekretariāts beidz pastāvēt. Arī es par šo jautājumu runāju. Lai arī mēs, partija "Jaunais laiks", uzskatām, ka integrācijas sekretariāts ir jālikvidē, ka tas sevi ir izsmēlis, tomēr iestājamies pret to, kā tas tiek darīts. Mēs esam stingri pret sekretariāta pievienošanu Bērnu un ģimenes lietu ministrijai (BĢLM). Ja nu no visām ministrijām izvēlētos to, kura šādai apvienošanai piemērota vismazāk, tad tā ir BĢLM. Gan no šīs ministrijas profesionālās kvalitātes, gan darbības specifikas viedokļa tas ir pilnīgi ačgārns solis. No valdošās koalīcijas viedokļa – jā, tā taču ir Latvijas Pirmās partijas ministrija!

Savulaik integrācijas sekretariāts jau netapa tukšā vietā. Īpašas nodaļas strādāja gan Kultūras ministrijā, gan Tieslietu ministrijā, un Valsts kanceleja strādāja ar nevalstiskajām organizācijām. Tā ka principā integrācijas organizācijas modelis, pie kura atgriezties, jau ir. Pieļauju, ka arī Kultūras ministrija varētu pārraudzīt Lībiešu programmas īstenošanu un strādāt ar mazākumtautību jautājumiem. Tā ka šis divu LPP pārstāvju vadīto ministriju savienošanas jautājums ir izlemts tīri politiski un diemžēl – neprofesionāli. Vadoties pēc principa: savienot ar ministriju, kurā sēž Šlesera partijas biedrs.

– Arī es uzskatu, ka iecere sekretariātu pievienot Bērnu un ģimenes lietu ministrijai izskatās nepārliecinoša.

A. Ozola: – Es varētu teikt, ka abu ministriju darba lauks ir cilvēks. Ģimene ir sabiedrības pamatšūna.

– Bet cilvēks ir arī Labklājības, Veselības aizsardzības un citu ministriju pārziņā.

– Pilnīgi antagoniski tas nav.

Ļoti labi, ka sabiedrībā izskanēja dažādi viedokļi par to, kā reformēt sekretariātu. Jo bija arī viedoklis – likvidēt, krusts pāri! Tomēr noteicošais viedoklis ir, ka sekretariātam jāpastāv, un konkrētais integrācijas politikas piepildījums būs atkarīgs no cilvēkiem, kas tur strādā.

Dz. Hirša: – Vispirms ir jāizstrādā integrācijas pamatnostādnes, un tikai pēc tam var runāt par to, kā tās īstenot, kurai iestādei vai ministrijai jākoordinē to izpilde. Piemēram, kāpēc iestāde, kas tiks izveidota pēc sekretariāta reformēšanas, lai nepiespiestu Izglītības ministriju Latvijas vēsturi ieviest kā atsevišķu mācību priekšmetu? Un vai nebūtu jādomā arī par to, lai Latvijā nepastāvētu divas tik krasi nodalītas, pretējas informatīvās telpas?

A. Latkovskis: – Nākamais jautājums: kāpēc sekretariāts tik ilgi nespēja uzrakstīt integrācijas pamatnostādnes, kāpēc tik ilgi pinās ar multikulturālismu? Te man ir diezgan krass viedoklis, pie kura esmu nonācis, pildot integrācijas ministra pienākumus. Proti, Latvijā jau arī agrāk, pirms "multikulturālisma koncepcijas" tapšanas, integrāciju pielīdzināja multikulturālismam, kas pat Eiropā ir izmirstoša ideja. Daudzās Rietumeiropas valstīs pastāv etniskie geto – te rajoniņš, kur dzīvo turki, tur rajoniņš, kur dzīvo irāņi, un katram sava valoda, katram sava noslēgta vide, un nav nekādas intereses par saskarsmes veidošanu ar attiecīgās valsts pamattautību. Tomēr šādos apstākļos mierīga līdzāspastāvēšana nav iespējama, jo, dzīvojot šajā šaurajā, noslēgtajā lokā, rūgst. Otra galējība, ko Latvijā parasti uzsver krieviski rakstošā prese: ja integrācija nebūs kā multikulturālisms, tad notiks mazākumtautību latviskošana. Ar to biedē līdzcilvēkus un vēl piemin arī lībiešus – sak, redz, ko latvieši ar viņiem izdarījuši!

Bet, liekot uz multikulturālismu, ļaujot imigrantiem dzīvot savā noslēgtā vidē, no integrācijas nekas nesanāks. To jau sapratuši Eiropā – Nīderlandē, Lielbritānijā un Francijā pēc Parīzes nemieriem. Bet man radies iespaids, ka Latvijā kopš integrācijas sekretariāta izveidošanas un Nila Muižnieka stāšanās integrācijas ministra amatā integrāciju – vairāk vai mazāk atklāti – centušies būvēt uz multikulturālisma idejas pamatiem.

No otras puses, vai integrācija būs sekmīga, ja par tās mērķi tiks pasludināta visu iedzīvotāju latviskošana? Francijā, neraugoties uz cilvēku ādas krāsu vai tautību, visi tiek uzskatīti par frančiem. Bet vai Francijā integrācija bijusi sekmīga? Nez vai. Man apkārt ir daudz cilvēku, kuriem abi vai viens no vecākiem ir krievi, bet pasē rakstīts – "latvietis". Šis cilvēks ir latviskojies, vairākumā gadījumu labprāt pieņēmis latviešu valodu, kultūru un tautību. Bet, ja to vēlētos darīt masveidā, piespiedu kārtā, tas iedzīvotājos radītu pretreakciju.

Manuprāt, zelta vidusceļš būtu abām integrācijas pieejām kaut kur pa vidu, bet kā atrast labāko veidu? Latvijā taču netrūkst integrācijas ekspertu, un, ja integrācijas sekretariāts strādā pie jauna integrācijas pamatdokumenta – integrācijas pamatnostādnēm, tad sapulcējiet labākos, gudrākos ekspertus! Spriežot pēc laikrakstu publikācijām, es neredzu, ka darba grupā būtu saaicināti labākie eksperti, kā arī cilvēki ar pilnīgi atšķirīgu viedokli nekā pašreizējam integrācijas ministram vai viņa pārstāvētajai partijai. Ja gribi panākt labu rezultātu, nav jāaprobežojas tikai ar to ekspertu uzklausīšanu, kas atbalsta "vajadzīgās" partijas viedokli. Tad iznāk, ka ministrs sev apkārt sapulcina tā sauktos "yesmenus", kas saka: "Jā, priekšniek, viss pareizi!" Tagad, kā lasu "Latvijas Avīzē", uz integrācijas pamatnostādņu apspriešanu cilvēki ierodas ļoti nelielā skaitā, tātad viņus tas neinteresē. Varbūt šajā apspriešanas procesā būtu jāizskan pat ekstrēmām idejām, lai sabiedrībā radītu interesi?

– Krievu presē un no noteiktiem politiķiem dzirdam šausmināšanos par to, ka Cēsīs vai kādā citā latviskā pilsētā lielāko daļu cittautiešu bērnu sūta latviešu skolā! Vai tā nav skaidra pozīcija?

– To viņi sauc par latviskošanos… Latviskošanās, ja cilvēks pats to vēlas, uzskatāma par gluži dabisku un, manuprāt, apsveicamu procesu.

– Virkne personu atklāti paziņojušas, ka nemaz nevēlas integrēties, ka tām ir gluži pretējas, politiskas prasības: Latvijā ieviest divas oficiālās valodas, latviešiem un "krievvalodīgajiem" – proporcionālu varas sadalījumu utt. Kāda tur integrācija? Tiek apgalvots, ka mācīšanās latviešu skolās graujot krievu bērnu psihi, nelabvēlīgi ietekmē zināšanu līmeni.

– Patiesību sakot, tās ir prasības, lai radītu divkopienu valsti! Daudzi krievi, kas lieliski runā latviski, ir beiguši latviešu skolas. Tad nu derētu ar viņiem aprunāties, kā tad viņi ir "izcietuši" mācīšanos latviešu skolās.

Jums ir taisnība: jautājums, vai cilvēki paši grib integrēties. Piemēram, Zviedrijā arābi vēlas dzīvot savā noslēgtajā vidē un faktiski vienīgais, ko vēlas, ir panākt, lai viņiem būtu labāki materiālie un sadzīves apstākļi. Bet integrēties sabiedrībā – nebūt ne tik ļoti. Arī Zviedrijā sāk saprast, ka šāda situācija ir neapmierinoša, jo, augot šajā separātajā vidē, cilvēki tiek atrauti no vispārējām vērtībām, kas valda zviedru sabiedrībā. Tur tad arī rodas pamats terorismam un daudzām citām negācijām. Valsts ir ieinteresēta, lai iedzīvotāji nevis norobežotos, bet pieņemtu visai sabiedrībai kopīgas vērtības, lai tādējādi nodrošinātu mieru savā valstī. Ja šīs vērtības nepieņem, tas jau kļūst bīstami.

Zviedrijas integrācijas ministrs man stāstīja par gadījumu Gēteborgā, kur musulmaņu meitu vecāki paziņoja, ka nelaidīs savas meitas uz peldbaseinu tāpēc, ka viņām jāpeld vienā baseinā ar puišiem.

A. Latkovskis: – Labi, bērnus sadalīja meiteņu un zēnu grupās. Nē, atkal pretenzijas, jo pirms tam baseina ūdenī peldējuši puiši… Tiek prasīts, lai ūdens no baseina tiktu nomainīts. Vecākiem skaidro, ka ūdens baseinā tiek attīrīts un mainīts pastāvīgi. Nē, vienalga tas musulmaņu meitenēm būtu zināms apgānījums, atbild vecāki.

Tad nu rodas jautājums, vai vajadzētu ļaut šai sabiedrības daļai dzīvot "multikulturāli" un centīgi pildīt visas tās prasības. Patiesi, nopietnas sekas un terorismu jau tas uzreiz neradīs. Tomēr, ja ilgi necentīsies piejaucēt šos iedzīvotājus valsts vērtībām, sabiedrībā miera nebūs. Austrālijā bija gadījums, kad musulmaņu jaunieši sarīkoja lielus kautiņus pludmalē, jo viņiem, lūk, neesot pieņemams, ka sievietes peldas peldkostīmos! Bet tā ir Austrālija: imigrantiem ir jāzina, kurp viņi brauc un kādā sabiedrībā izvēlas dzīvot, kādas vērtības šajā sabiedrībā valda. Marokas musulmaņu dēļ holandiešiem nav jāatsakās no daudzajām nūdistu pludmalēm.

Visi šie piemēri liecina, ka integrācija ir nepieciešama, ka nedrīkst pieļaut sabiedrības daļas norobežošanos, separātu eksistēšanu. Jautājums: kā to panākt? Vai tikai dodot naudu mazākumtautību kultūras pasākumiem un priecājoties, ka nemitīgi tiek rīkoti mazākumtautību festivāli? Pareizi būtu integrēt, piejaucējot cittautiešus mūsu sabiedrības vērtībām, lai viņi tās pieņemtu, lai iesaistītos Latvijas sabiedrībā.

Dzintra Hirša: – Jūs runājat par visai sabiedrībai kopīgām vērtībām, un tas ir nacionālas politikas pamats. Sabiedrībai ir jāizspriež, uz kādiem pamatiem, uz kādām vērtībām integrācija notiks. Noslēgtas saliņas sabiedrībā valsts nevar atļauties, jo tādās viegli var sākties pretvalstiskās darbības – vispirms, iespējams, kultūras autonomijas formā, pēc tam, iespējams, jau citādā formā.

A. Latkovskis: – Kad biju ministrs, ar prieku braucu uz Cēsīm, Limbažiem, Valmieru un citām pilsētām. Pie ieejas skolā ar krievu mācību valodu mani sagaidīja skolēnu parlaments, un pārliecinājos, ka visi no sagaidītājiem runā brīnišķīgā latviešu valodā. Kā citādi? Skolēni stāsta: viņi iet uz sporta treniņiem, uz citiem brīvā laika pavadīšanas pasākumiem, un tur saziņas valoda ir latviešu; arī bērnu dzīve pagalmos ir latviešu valodā.

Dz. Hirša: – Ir vēl viena problēma, par ko gan mazāk runāts: mononacionālie darba kolektīvi. Tagad, ekonomiskās krīzes laikā, notiek uzņēmumu bankroti, darbinieku atlaišana. Kolektīvos, kur saziņas valoda bija krievu, daudzi darbinieki latviešu valodu profesionālo pienākumu pildīšanai nepieciešamā līmenī, iespējams, nezina. Kāda ir darba devēju atbildība par to, ka šie darbinieki neprot valsts valodu? Latvijas Darba devēju konfederācija asi iestājās pret 296. Ministru kabineta noteikumu pieņemšanu, kuri paplašināja profesiju loku, kur, darba pienākumus pildot, jārunā latviski. Bet ar valsts valodas apmācību darba devējiem bija jānodarbojas jau kopš 1988. un 1989. gada! Darba devējiem bija laikus jāsāk domāt par darbaspēka sagatavošanu savas nozares darba tirgum. Jo tie paši Ministru kabineta noteikumi taču paredzēja, ka darba devēji veido savu institūciju amatu un profesiju sarakstu, kurā norādīti atbilstošie valodas prasmes līmeņi.

Tāpēc, manuprāt, no valstiskā viedokļa nav pieņemami, ka darba kolektīvos saziņas valoda nav valsts valoda. Darba valodai arī privātuzņēmumos ir jābūt latviešu valodai; vienīgi mūsu valsts vēl nav tikusi tik tālu, lai šo principu nostiprinātu likumos.

Antikonstitucionāli ir arī tas, ka šobrīd darba devēji, pieņemot darbā, darbiniekiem pieprasa krievu valodas zināšanas – pat amatos, kur tās nebūtu vajadzīgas. To nedrīkst pieprasīt, jo valsts valoda Latvijā ir tikai latviešu valoda. Tā ir gan juridiska, gan integrācijas problēma.

A. Ozola: – Te nu gribu teikt: jaunajā integrācijas pamatnostādņu projektā, ko izstrādājis sekretariāts, nav ne multikulturālisma, ne asimilācijas koncepta. Tajā iestrādātais koncepts paredz vienotas sabiedrības veidošanu, par tās centrālo asi izvirzot piederību valstij.

Dz. Hirša: – Šobrīd spēkā esošajā integrācijas pamatdokumentā centrālās vērtības ir nacionāla valsts un pretnostāšanās etnofederālisma tendencēm.

A. Ozola: – Tie ir arī topošā integrācijas pamatdokumenta principi.

Es šobrīd rakstu doktora darbu par integrācijas procesiem mūsu valstī. Kas tad vieno cilvēkus un tautības Latvijā? Tas, ka mēs visi dzīvojam šajā valstī! Un visu Latvijā dzīvojošo vienotība iespējama tikai uz kopīgām nacionālas valsts pamatvērtībām. Vērtības, uz kurām valsti būvējam, ir Latvijas vēsture, latviešu valoda un kultūra.

Latvija ir pasaules daļa, nevis izolēta viensēta. Latviju ietekmē visi globālās pasaules procesi, un ikvienā valstī ir jābūt sapratnei, kāds ir integrācijas politikas valstiskais mērķis un kādas institūcijas – integrācijas politikas īstenotājas – ir vajadzīgas, lai šo mērķi sasniegtu.

Jūs teicāt, ka mums ir jāzina "tās otrās puses" griba: vai tā grib integrēties vai ne. Bet man ir jautājums: kas ir "tā otrā puse"? Vai tad integrācija attiecas tikai uz krieviem? Nē, arī uz latviešiem, jo arī latviešus vajag integrēt savā valstī, veicināt viņu piederības sajūtu Latvijai. Arī latviešos vajag izkopt piederības sajūtu valstij. Nekas nav pašsaprotami, un piederības sajūta valstij tāpat vien, pati no sevis, nerodas.

Tagad mēs jautājam, kas ir "tā otrā griba". Latvijas Satversmē ir rakstīts, ka tā Latvijas tauta izsaka gribu pieņemt LR Satversmi, un Latvijas tauta ir balsstiesīgie Latvijas pilsoņi, tātad tie arī ir tā griba, kas lemj par savas valsts pamatlikumu, par to, kā veidot dzīvi savā valstī, un to, kas ir valstiskās vērtības. Tie, kas nav balsstiesīgie pilsoņi, jau ir cita griba. Viņi nāk pie Latvijas pilsoņu gribas, kura pieņēmusi savu Satversmi, pateikusi, ka vienīgā valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda, pateikusi, kas ir Latvijas robežas, kāds ir valsts karogs. Ja tu gribi ienākt šajā zemē, tad tev būs runāt latviešu valodā un pie savas mājas pacelt Latvijas karogu. Tiem citiem ar to citu gribu ir jāciena Latvijas tautas griba. Vienlaikus ir jāuzsver, ka durvis ir atvērtas. Ikviens var iegūt Latvijas pilsonību un kļūt par lemttiesīgu Latvijas iedzīvotāju.

– Vai, zinātnisko darbu rakstot, jūsu izmantoto avotu vidū ir arī krievu prese?

– Mēdz būt. Bet tas nav avots, ko izmantoju vispilnīgāk.

– Tur tiek paziņots, ka latviešiem jāsaprot, ka "šī valsts" nekad vairs nebūs nacionāla, vēsture tiek "interpretēta" tā, ka latvieši esot gandrīz vai iegājuši kādā slāvu teritorijā, jo Latvija esot "sena slāvu zeme". No otras puses, poļu, lietuviešu, igauņu un citu tautību integrācija Latvijā nerada problēmas.

Dz. Hirša: – Tur jau tā lieta! Parasti integrācijas sakarā runā par mazākumtautībām, bet, patiesību sakot, runa jau ir tikai par vienu tautību.

– Nē, tā nav tautība, bet tā sauktie krievvalodīgie.

– Es domāju, vai jaunajā integrācijas pamatdokumentā ir precīzi definēts, kurai īsti sabiedrības daļai ir grūtības ar integrāciju. Vai nebūtu drīzāk jārunā par austrumslāvu vai krievu integrāciju?

Labklājība kā sabiedrību vienojoša vērtība – tas ir ļoti skaisti. Bet Eiropas valstu imigrācijas konceptos, piemēram, tādā kā pārnacionālā pieejā imigrācijai, ko aizstāv Beļģijas amatpersonas, Starptautiskā migrācijas organizācija un citi, uzsvars tiek likts uz labklājību, nevis nacionālas valsts principu aizsardzību. Eiropā vēl runā par labklājības veicināšanu ar brīvā, mobilā darbaspēka palīdzību, nevis par nacionālas valsts saglabāšanu.

A. Ozola: – Man ir pavisam svaigas ziņas par to, kā Eiropā šos jēdzienus izprot. Nesen piedalījos Francijas prezidentūras izstrādātajā imigrantu integrācijas deklarācijas projekta apspriešanā. Šis koncepts manī raisīja gandarījumu, jo pilnībā sakrita ar konceptu, kāds iestrādāts topošajā Latvijas integrācijas pamatdokumentā – integrācijas pamatnostādnēs 2009. – 2013. gadam. Tā pamatā ir tādi jēdzieni kā nacionāla valsts, valsts valoda, kultūra, vēsture. Šajā konceptā ir vēl viens princips: ja cilvēks gatavojas braukt uz kādu citu valsti, tad viņam, vēl dzīvojot savā valstī, jāsāk mācīties jaunās mītnes zemes valoda.

Dz. Hirša: – Tas ir nacionālās pieejas princips imigrācijai, ko pašreiz vairāk piemēro Francija, Vācija, Austrija un Nīderlande. Bet Latvijā nav izstrādāta integrācijas programma imigrantiem.

A. Ozola: – Mobils darbaspēks bez vērtību integrācijas valstij var nest nevis labklājību, bet, tieši pretēji, – problēmas.

V. Krustiņš: – Būtu lietderīgi veikt integrējamo aptauju, noskaidrojot, kādu vērtību dēļ viņi dzīvo Latvijā. Vai tās ir tādas pašas kā latviešiem vai varbūt pilnīgi citādas?

A. Ozola: – Es jums pilnīgi piekrītu, tas būtu jāzina.

Ja Latvijas sabiedrības kopīgās vērtības ir valoda, vēsture, kultūra, tad tām cilvēkā jāienāk jau no maziem gadiem, pirmsskolas mācību iestādēs, skolu jaunākajās klasēs neatkarīgi no tā, vai tā ir latviešu vai mazākumtautību skola. Mācību stundās jāienāk arī patriotisma audzināšanai.

Dz. Hirša: – Tā tam būtu jābūt. Bet šo mācību priekšmetu skolās nav. Kāpēc tik ilgi un bez rezultātiem runājam par Latvijas vēstures stundu ieviešanu?

A. Ozola: – Tā ir Izglītības ministrijas politika!

Dz. Hirša: – Bet šis princips būtu jāieliek integrācijas politikā.

J. Asars: – Daudzi jautājumi, par ko jūs vajadzības izteiksmē runājat, ir iestrādāti integrācijas pamatnostādņu projektā. Kopš augusta multikulturālisms integrācijas sekretariātā ir izčibējis. Šobrīd strādājam pie dokumenta, kurš tiešām būtu augsta līmeņa dokuments, saistošs visām citām ministrijām, un mūsu galvenais uzdevums, lai dažādas programmas un iniciatīvas saskanētu ar šo pamatdokumentu. Ne velti topošo integrācijas pamatnostādņu nosaukums ir "Saliedēta sabiedrība nacionālā valstī". Izglītības un patriotisma audzināšanas jautājumi būtu mūsu koordinējošā funkcija.

Uzsākot darbu sekretariātā, esmu sapratis, ka no sekretariāta izveidošanas sākuma darbs ar mazākumtautībām nebija pareizi uzsākts. Kā ar mazākumtautību organizācijām strādāja integrācijas sekretariāts? Tā pērles – mazākumtautību organizācijas – tika padarītas arvien sfēriskākas, gludākas, cietākas, tās cita no citas tika arvien vairāk norobežotas, nevis saliktas kopā. Būsim atklāti, līdz šim brīdim par valsts naudu tām bija ļauts pašizpausties, saglabāt savas kultūras tradīcijas. Bet nekas vairāk. Man vairāku organizāciju biedri ar neapmierinātību atzina, ka nevienā no savas organizācijas pasākumiem viņi dzīvu latvieti nav redzējuši. Tagad, kad Latvijas reģionos notiek pamatnostādņu projekta apspriešana, man vaicā: kur ir tādi un tādi sekretariāta darbinieki, vai viņi vēl strādā? Vārdus gan te negribu saukt. Izrādās, kad šie bijušie sekretariāta darbinieki braukuši uz pasākumiem reģionos, viņu teiktā vadmotīvs mazākumtautību pārstāvjiem bijis: "Latvieši jūs apspiež, jums jābūt stipriem un jāiztur!" Kāda integrācija tādā gadījumā iespējama?!

Viens no sekretariāta departamentiem nedrīkst strādāt atrauti, pat pretēji sekretariātam! Nedrīkst mazākumtautības atrauti no kopīgās sabiedrības un citām mazākumtautībām strādāt tikai pēc savām programmām. Ir jāmaina pieeja integrācijas jautājumiem un mazākumtautību organizāciju darbs jāvirza tā, lai notiktu kopīgas vēstures izpratnes, valstiskās piederības veidošana, latviešu kultūras un valodas apguve.

Kāda ir šobrīd situācija ar tām mazākumtautību organizāciju pērlēm? Ir aptuveni 300 000 krievu nepilsoņu, baltkrievu un ukraiņu nepilsoņu ir vairāk nekā pilsoņu. Te, lūk, arī ir darbalauks, ar kuru strādāt!

I. Mūrniece: – Droši vien jūs būsiet jaunās ministrijas valsts sekretāra vietnieks, kas atbild par integrācijas politiku?

– Kāpēc es tik negribīgi atsaucos, ja mani uzrunā par jaunās, apvienotās ministrijas valsts sekretāra vietnieku? Vispirms es gribētu skaidri redzēt, vai valdība pieņems jaunās integrācijas pamatnostādnes, tātad to, kādu integrācijas politiku tā apstiprinās. Ja nākotnē būs iespējams īstenot integrācijas pamatnostādnes, kādas tās top sekretariātā, tad uz valsts sekretāra vietnieka uzrunu labprāt atsaukšos. Mums ir ļoti labs pētījums, cik efektīvi ir naturalizācijas procesi, kādi tie šobrīd ir – bez valstiskās piederības izjūtas veicināšanas, bez patriotisma audzināšanas. Tikai mazāk nekā 50 procentu no iedzīvotājiem, kas naturalizējušies, sevi uzskata par Latvijas patriotiem.