Saeimas komisija atbalsta solidāru pieeju Gvantanamo ieslodzīto izmitināšanai ES

LETA  06/03/09   

Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti trešdien pauda atbalstu solidārai Eiropas Savienības (ES) valstu pieejai attiecībā uz bijušo ieslodzīto uzņemšanu pēc Gvantanamo aizturēšanas centra slēgšanas ASV.

11 deputātiem balsojot "par", diviem - "pret", savukārt četriem - "atturoties", komisijas deputāti atbalstīja nacionālo pozīciju 4.jūnija un 5.jūnija ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomei par koordinētu rīcību Gvantanamo ieslodzīto izmitināšanai ES teritorijā, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.

"Latvija, iestājoties Eiropas Savienībā un NATO, piekrita būt par daļu no kolektīvās drošības sistēmas, tādēļ ir ļoti svarīgi kopā arī citām Eiropas Savienības dalībvalstīm atbalstīt ASV, vienlaikus domājot arī par informācijas apmaiņu Eiropas Savienībā un tās iekšējās drošības sistēmu stiprināšanu," norādīja komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle (TP).

Savukārt komisijas deputāte Vineta Muižniece (TP) uzsvēra, ka, atbalstot šo pozīciju, "mēs neizsakām vēlmi būt pirmajiem, kas uzņems no ieslodzījuma atbrīvotos, un, debatējot par drošības jautājumiem ES padomē, jāuzsver datu aizsardzības drošības un informācijas apmaiņas nozīme".

Deputāte Sandra Kalniete (PS) norādīja, ka, pastāvot Šengenas zonai, kas atcēla pasu kontroli uz robežām, "mēs nevaram būt pilnīgi droši un pārliecināti par to, ka ieslodzītie, kurus uzņems citas ES dalībvalstis, neieradīsies Latvijā". Kalniete arī uzsvēra, ka ir ļoti būtiski, lai visas ES dalībvalstis vienotos par skaidriem drošības un kontroles mehānismiem.

Paegle savukārt skaidroja, ka Latvija nevar būt divkosīga un būt solidāra tikai tad, kad tas mums ir izdevīgi. Enerģētikas jautājumos Latvija vienmēr iestājusies par solidaritātes principu ievērošanu, un šoreiz pienākusi Latvijas kārta būt atbildīgai un atbalstīt ASV.

Ņemot vērā ASV prezidenta Baraka Obamas pieņemto lēmumu slēgt Gvantanamo aizturēšanas centru, ASV vērsušās pie ES ar lūgumu uzņemt daļu bijušo nometnes ieslodzīto. Lai gan Latvija pagaidām nav saņēmusi oficiālu ASV aicinājumu savā teritorijā izmitināt no Gvantanamo atbrīvotās personas, arī Latvijas valdības nostāja šajā jautājumā ir atbalstoša, informēja Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone.

Ja tiks pieņemts lēmumus Latvijā uzņemt Gvantanamo ieslodzītos, pastāv četri modeļi šo personu uzņemšanai - izsniegt ilgtermiņa vīzu, termiņa uzturēšanās atļauju, pastāvīgo uzturēšanas atļauju vai piešķirt kādu no starptautiskās aizsardzības statusiem. Latvija atbalsta to Gvantanamo ieslodzīto uzņemšanu, kuri tiek atbrīvoti bez apsūdzības izvirzīšanas un izteikuši vēlmi apmesties tieši Latvijā, skaidroja Pētersone.

 

Aicinājumu vēlēt Eiroparlamentu sūta pat no kosmosa

Inga Paparde,  NRA  06/03/09    Eiropas Kosmiskās aģentūras astronauts Franks De Vinne (Frank De Winne) šodien no Starptautiskās kosmiskās stacijas pārraidīja eiropiešiem aicinājumu piedalīties Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, kas 4. - 7. junijā notiks 27 dalībvalstīs.

Astronauta sešu mēnešu ilgā misija Starptautiskajā kosmiskajā stacijā, pēc beļģu kosmonauta domām, parāda, „ko eiropieši spēj panākt, ja strādā kopā.”

Šāda Eiropas astronauta vēlēšanu ziņa tiek pārraidīta pirmo reizi Eiropas vēsturē. Tā ir Eiropas Parlamenta, Eiropas Kosmosa aģentūras un paša F. De Vinnes kopīga iniciatīva. F. De Vinne ir pirmais Eiropas Kosmosa aģentūras astronauts, kas vadīs pastāvīgo Starptautisko kosmisko staciju no oktobra līdz novembrim. Astronauts atgriezīsies uz Zemes novembra beigās.

”Es balsošu ar pilnvarojumu - tā es nezaudēju iespēju piedalīties Eiropas vēlēšanās, kamēr esmu šeit, augšā. Es ceru, ka arī jūs balsosiet neatkarīgi no tā, kur jūs atrastos un no tā, kādi ir jūsu politiskie uzskati,” aicināja F. De Vinne, kas pagājušā nedēļā startēja kosmosā no Baikanuras kosmodroma Kazahstānā. Sešu mēnešu laikā, atrodoties orbītā, F. De Vinne vadīs tālejošu Eiropas zinātnes projektu ar eksperimentiem, kam jāļauj paplašināt zināšanu robežas dažādās jomās.

„Tas ka, es kļūšu par pirmo Starptautiskās kosmiskās stacijas vadītāju no Eiropas, ir ideāls paraugs tam, ko eiropieši var panākt, ja strādā kopā,” teica F. De Vinne. Astronauta aicinājumu iespējams noskatīties YouTube video: http://www.youtube.com/watch?v=aVHU1DZFkgc

 

Latvijas un starptautisko aizdevēju sarunu rezultāti joprojām neskaidri

LETA  06/05/09    Joprojām nav skaidrības par Latvijas un starptautisko aizdevēju sarunu rezultātiem.

Premjeram Valdim Dombrovskim (JL) šodien notika vairāku stundu ilga saruna ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas pārstāvjiem, tomēr pēc tikšanās puses nesniedza žurnālistiem skaidru informāciju par iespējamajiem sarunu rezultātiem.

Joprojām nav zināms, cik lielu papildu izdevumu samazinājumu valdība vēl veiks šā gada budžeta grozījumos un nav zināms arī budžeta deficīta apmērs, kāds tiks paredzēts budžeta grozījumos.

Dombrovskis žurnālistiem uzsvēra, ka šodien pārrunāti starptautisko aizdevēju misijas rezultāti, uzklausīts viņu redzējums par tālākajām darbībām.

Kā uzsvēra Dombrovskis, saņemtā informācija tiks apkopota un nākamās nedēļas sākumā tikšot pieņemti konkrēti lēmumi.

SVF pārstāvis Marks Grifits norādīja, ka, sākot veikt budžeta grozījumus, Latvija ir spērusi soli pareizajā virzienā, taču situācija vēl joprojām ir pārbaudījumu pilna.

Grifits sacīja, ka sarunas bijušas produktīvas un Latvijas valdība strādājot smagi.

Arī Eiropas Komisijas pārstāve Elena Floresa sacīja, ka Latvija spērusi soli pareizajā virzienā, taču darbs ir jāturpina.

Viņa nesniedza skaidru atbildi, vai Latvija varēs saņemt otro starptautiskā aizdevuma daļu jūlijā, vien norādīja, ka misija šeit strādā, lai tas notiktu.

Visi tikšanās dalībnieki, ieskaitot Latvijas Bankas vadītāju Ilmāru Rimšēviču, uzsvēra, ka šodien nekas nav runāts par iespējamajām izmaiņām nacionālās valūtas kursā.

Kā ziņots, līdz šodienai Latvijā strādās Eiropas Komisijas un SVF pārskata misija, kuras laikā plānots vērtēt pārskata periodā paveiktos uzdevumus visos programmas virzienos, tostarp fiskālajā politikā, finanšu sektora stabilizācijā un ekonomikas konkurētspējas uzlabošanā.

Tas nozīmē, ka, analizējot paveiktos fiskālās politikas uzdevumus, tiks skatīti arī 2009.gada budžeta grozījumi un nozaru sagatavotās strukturālās reformas.

Misijas laikā plānotas tikšanās ar Latvijas Bankas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, atbildīgo nozaru ministriju pārstāvjiem un citiem.

Pagājušā gada decembrī Eiropas Komisija, SVF, Pasaules Banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka un vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās par finanšu atbalsta sniegšanu Latvijai 7,5 miljardu eiro (5,27 miljardu latu) apmērā. Aizdevumam par pamatu kalpo Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas, nodomu vēstules SVF, kā arī saprašanās memoranda ar Eiropas Komisiju mērķtiecīga īstenošana.

 

"Financial Times": Eiropa nedrīkst pieļaut Latvijas kritienu

LETA  06/05/09    Latvija un tās Baltijas kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva piedzīvo smagāko krīzi kopš Padomju Savienības sabrukuma. Šo valstu problēmas jau izplešas ārpus to robežām un var izraisīt jaunu finanšu problēmu vilni visā Eiropā, kam var būt politiski bīstamas sekas, savā komentārā raksta laikraksts "Financial Times".

Latvijas traģēdija ir tā, ka valsts kļuvusi pati par savu panākumu upuri. Tiecoties pievienoties Eiropas Monetārajai savienībai, valdība ierobežoja deficītu, kad tā būtu varējusi brīvi aizņemties, - 2008.gada beigās valdības parāds nepārsniedza 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP), taču tagad tai ir nepieciešamība aizņemties, lai pārvarētu Eiropā smagāko recesiju, bet tā saņem noraidošu attieksmi, raksta "Financial Times".

Trešdienas neveiksmīgā vērtspapīru izsole rāda, ka tirgus soda valdību par privātā sektora grēkiem, kas, iedrošināts no lata kursa piesaistes eiro, kas nepieciešama, lai pievienotos eirozonai, pārmērīgi ņēma lētos kredītus eiro vai Šveices frankos. Pasaules finanšu tirgus krīze pagājušā gada rudenī pēkšņi pārtrauca kreditēšanas izraisīto straujo izaugsmi. Privātā sektora refinansēšanas vajadzības, kas ierobežoto finanšu resursu apstākļos ir biedējoši lielas, vēl draudīgākas ir straujā IKP krituma dēļ, kas pastiprina bailes no devalvācijas.

"Vai Latvijai ir reāli un vēlami turpināt tiekties uz dalību eirozonā, kad no visām pusēm uzbrūk krīze? Devalvācija šo virzību uz nenoteiktu laiku apturētu, taču veicinātu eksportu un mīkstinātu ekonomikas kritumu - kā to valūtas vērtības samazināšanās ir izdarījusi valstīs ar peldošo valūtas kursu," norāda "Financial Times".

Žurnāls gan norāda, ka devalvācijas izmaksas būtu lielākas par tās ieguvumiem. Atsakoties no pašreizējās piesaistes, neliels izlīdzinājums nenovērstu spiedienu uz latu, bet lielākam kritumam būtu postoša ietekme uz privātā sektora finansiālo stāvokli.

Lata piesaistes atcelšana radītu vērā ņemamas izmaksas arī pārējai Eiropai. Devalvācija sabiedētu tirgu tiktāl, lai arī citas valūtas ar piesaistīto kursu, pirmkārt Igaunijas un Lietuvas valūtas, piedzīvotu kritienu, un problēmas būtu arī šo valstu kreditoriem, piemēram, Zviedrijas bankām.

Eiropas Savienība (ES) ir atbalstījusi Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) koordinētās palīdzības programmas, izdalot līdz 50 miljardiem eiro (35 miljardiem latu) maksājumu bilanču atbalstam. Tas var būt nepietiekami, šī summa ir maza salīdzinājumā ar reģiona ārējās refinansēšanās vajadzībām. Lai atvairītu spekulatīvo uzbrukumu vilni, ir nepieciešams daudz lielāks atbalsts.

Ir viens drošs veids, kā izvairīties no šāda iznākuma, - paātrināt Baltijas valstu uzņemšanu eirozonā. Līdz krīzes iestāšanās brīdim Baltijas valstis izpildīja Māstrihtas kritērijus labāk nekā lielākā daļa eirozonas valstu. Krīzes apstākļiem šie kritēriji ir slikta recepte. Latvija demonstrē, ka ir gatava veikt sāpīgas korekcijas, kas saistītas ar eiro ieviešanu, kā krasu algu samazināšanu, lai nodrošinātu, ka valsts dzīvo atbilstoši sava budžeta līdzekļiem.

Pašas augstākās likmes ir politiskas. Jaunās dalībvalstis rēķinās ar ES solidaritāti apstākļos, kad Krievija cīnās par savām interesēm Eiropas pierobežā, un lielākā zaudētāja Baltijas valstu sabrukuma gadījumā būtu Eiropas vienotība.

 

Almunija: Piesaistītais lata kurss ir Latvijas stabilitātes enkurs

LETA  06/06/09    Eiropas Savienība (ES) atbalsta Latvijas vēlmi saglabāt savu eiro piesaistīto lata kursu, jo tas nodrošina stabilitātes enkuru pašreizējās ekonomiskās krīzes laikā, sestdien paziņoja ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunija.

"Latvijas ekonomikai un politiskām interesēm pašreizējais valūtas režīms - piesaistītais kurss - ir ekonomiskās un politiskās stabilitātes enkurs," žurnālistiem sacīja Almunija, kurš ieradies Sanktpēterburgas ekonomiskajā forumā.

"Mēs atbalstām Latvijas amatpersonas viņu centienos saglabāt piesaistīto kursu un ap šo stabilitātes enkuru veidot vidēja termiņa stratēģiju, lai uzlabotu Latvijas ekonomikas nākotni," viņš sacīja.

Almunija norādīja, ka galvenais nosacījums, lai šāda stratēģija būtu veiksmīga, ir reformu veikšana visās jomās, sākot no veselības aprūpes un izglītības sistēmas līdz budžeta sistēmai.

Jautāts, kas notiks lata devalvācijas gadījumā, Almunija, ļoti uzmanīgi izvairoties pieminēt vārdu "devalvācija", sacīja: "Es nevēlos apspriest sliktāko scenāriju. Mēs strādājam pie A plāna - vidēja termiņa pielāgošanas programmas, kur piesaistītais kurss ir viens no elementiem - veiksmīga iznākuma."

 

Vēlētāju aptauja: Eiroparlamenta vēlēšanās Latvijā lielāko atbalstu guvusi PS un SC

LETA  06/06/09    Eiropas Parlamenta vēlēšanās lielāko vēlētāju atbalstu ir guvušas partijas "Pilsoniskā savienība" (PS) un "Saskaņas centrs" (SC), liecina ziņu aģentūra LETA un izdevniecības "Dienas mediji" veiktā vēlētāju aptauju pie iecirkņiem.

Par PS nobalsojuši 24,29% vēlētāju, bet par SC - 16,68% vēlētāju.

Par partiju "Par cilvēku tiesībām vienotā Latvijā" nobalsojuši 8,2% vēlētāju, par partiju LPP/LC - 8% vēlētāju, par apvienību "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK - 7,96% vēlētāju, par partiju "Jaunais laiks" nobalsojuši 7,43% vēlētāju, bet par Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju - 5,38% aptaujāto vēlētāju.

Mazāk balsis ieguvusi "Libertas.lv" - 4,75%, Tautas partija - 4,58% vēlētāju, par Zaļo un zemnieku savienību nobalsojuši 4,14% vēlētāju, "Sabiedrību citai politikai" - 3,95%, "Visu Latvijai!" - 2,4%, Rīcības partiju - 0,76%, "Osipova partiju" - 0,57%,"Par dzimteni!" - 0,57%, Kristīgo demokrātu savienību - 0,24%, Latvijas atdzimšanas partiju - 0,11%.

Kopumā tika aptaujāti 6088 vēlētāji, no kuriem derīgas atbildes sniedza 4587 vēlētāji, bet neatbildēja 1356 vēlētāju. Metodoloģisko atbalstu aptaujas veikšanā sniedz socioloģisko un tirgus pētījumu centrs SKDS.

 

Almunija: Latvija saņems nākamo starptautiskās palīdzības maksājumu

LETA  06/09/09    Krīzes skartā Latvija nākamo starptautiskās palīdzības maksājumu saņems jūnija beigās vai jūlija sākuma, ja tā apstiprinās ierosinātos papildus budžeta samazinājumus.

Par to šodien paziņoja Eiropas Savienības monetāro lietu komisārs Hoakins Almunija.

Latvijas finanšu ministrs Einars Repše (JL) komisāram apliecinājis, ka budžeta samazināšanas programma parlamentā tiks apstiprināta jūnija vidū.

Kā ziņots, šodien paplašinātajā Ministru kabineta ārkārtas sēdē ar Valsts prezidenta Valda Zatlera, sociālo partneru un koalīcijas partneru līdzdalību panākta vienošanās par budžeta samazināšanu par 500 miljoniem latu.

Budžeta labojumu apstiprināšana otrajā lasījumā ļautu Latvijai pārskaitīt otro maksājuma daļu 1,2 miljardu eiro (843,36 miljonu latu) apmērā no Starptautiskā Valūtas fonda un ES izstrādātā 7,5 miljardu eiro palīdzības plāna.

 

Latvija vai Latvistāna?

Tatjana Verjē,  Diena  06/09/09    Pirms dažiem gadiem Pasaules Banka savā ziņojumā par Latviju rakstīja, ka daudzās lietās tā ir tuva Eiropai, tomēr ir lietas, kuru dēļ Latvijas vārdam gribētos lietot izskaņu "stan" - Latvistan - jo korupcijas un zagšanas līmenis valsts pārvaldē un politikā Latvijā ir līdzīgs tādām valstīm kā Kirgizstāna vai Kazahstāna. Centrālās Āzijas valstis pasaulē asociējas tieši ar lielo korupciju un tādu politiku, kas ir cieši saistīta ar biznesu.

Tagad, 6. jūnijā, iespējams, ka vēlēšanās tika sasniegts lūzuma punkts, kad Latvijai galu galā radās iespēja atkal kļūt par Latviju. Latvistānas gadi noveda Latviju gandrīz līdz sabrukumam, un tā vairs nevar turpināties.

Zīles kungs (TB/LNNK) vēlēšanu naktī televīzijā teica, ka rezultāti (fakts, ka trekno gadu partijas gandrīz pilnībā pazaudēja tautas atbalstu) liecina, ka tas bija protesta balsojums. Varbūt. Tomēr es domāju, ka tas lielā mērā bija cerību balsojums. Balsojums, kas deva Latvijai cerību sākt virzīties prom no Latvistānas.

Kāpēc?

1. Tauta pateica, ka tikai ar naudu un greznām reklāmām to vairs nevar nopirkt. Pašlaik Latvijā redzam svaigu ideju, profesionālisma, tīras eiropeiskas politikas un politiķu pieprasījumu;

2. Tauta atbalstīja to, ka politikai jābūt atdalītai no biznesa (Rietumeiropas variants), un nevis to, ka politiķi nodarbojas ar biznesu (Āfrikas un Centrālāzijas variants).

Atbilstoši Rietumeiropas ideāliem (un realitātei), politiķu uzdevums ir radīt uzņēmējdarbību veicinošu vidi, kas palīdz uzņēmumiem augt un attīstīties. Kad politiķi sāk nodarboties ar biznesu, tas ne tikai veicina korupciju, bet arī ļoti nopietni bojā tirgus struktūru, iznīcina brīvo konkurenci (jo priekšroka uzņēmumiem un idejām tiek dota ne pēc tirgus principa, bet pēc citiem - neobjektīviem, politiķim vien zināmiem principiem un/vai politiķa personīgajām interesēm). Ja daži politiķi apgalvo, ka viņš un viņa politika ir radījusi darba vietas, tad jebkurš ārzemju ekonomists, zinot tādu politiķu attieksmi pret brīvo konkurenci, uzreiz prasīs, cik darba vietas tāds politiķis ir iznīcinājis, īstenojot savu politiku?

Ekonomikā ir vispārzināms, ka tad, kad politiķi sāk nodarboties ar uzņēmējdarbību un biznesu, darbavietas vienkārši tiek pārdalītas no vienas nozares vai uzņēmumiem uz citiem, kuros šiem politiķiem ir personīgas intereses.

Balsošanas rezultāti vieš cerību, ka pārmaiņas ir iespējamas. Tomēr tagad tām partijām, kuras tauta atbalstīja, jāsāk nopietni strādāt, lai tautai pierādītu, ka pārmaiņas politiskajā vidē var notikt, un ka tīra politika Latvijā ir realizējama.

Jautājums tikai, vai tagad būtu pareizi atstāt to pašu Saeimas sastāvu, kurā dominē tās partijas, kas ir atbildīgas par krīzi un Latvistānu un kas pat nepārvarēja 5% barjeru? Jo pastāv risks, ka tāds Saeimas sastāvs vienkārši bremzēs visas jaunās idejas un reformas, un tās pārmaiņas, cerības uz kurām radās 6. jūnijā, vienkārši nenotiks. Vai mēs gribam Saeimu un valdību, kurā dominē Latvistānas cilvēki?

 

Afganistānā kritušo Latvijas karavīru ASV varētu apbalvot

DELFI  06/10/09   

Vienu no Afganistānā kritušajiem Latvijas karavīriem pēc nāves ASV varētu apbalvot ar augstu apbalvojumu, trešdien raksta laikraksts “Neatkarīgā”.

Laikraksts norāda, ka neoficiāli zināms, ka vienam no kritušajiem ASV plāno piešķirt augstu apbalvojumu, jo viņš, zaudēdams savu dzīvību, paglābis daudzus amerikāņu karavīrus.

Latvijas Nacionālo bruņoto spēku speciāli izveidotā dienesta izmeklēšanas komisija ir sagatavojusi ļoti apjomīgu un detalizētu ziņojumu par Afganistānā, Kunāras provincē, 1.maijā kritušo Latvijas karavīru bojāejas apstākļiem, laikrakstam pastāstīja aizsardzības ministra Imanta Liega biroja vadītājs Airis Rikveilis. Pagaidām gan ministrs ar apjomīgo ziņojumu vēl nav iepazinies.

Kompensācijas apmērs bojāgājušo ģimenēm tiek piešķirts, pamatojoties uz dienesta izmeklēšanas rezultātiem, kā arī uz Militāra dienesta likumu. Tajā noteikta karavīra apdrošināšana un kompensācija gan par veselības traucējumu, gan karavīra nāves gadījumā. Bojā gājuša karavīra mantiniekiem var izmaksāt kompensāciju līdz 50 000 latu, bet ne mazāk par karavīra pēdējā mēneša 120 algu apmēru. Rikveilis laikrakstam pieļāva, ka summa varētu būt 50 000 latu.

Rikveilis laikrakstam neapstiprināja un nenoliedza, ka ASV vienu no kritušajiem karavīriem izvirzīs balvai - vismaz pagaidām neesot ne konkrētu dokumentu, ne informācijas par to.

 

G8 grib nostiprināt zaļos asnus

Rita Ruduša Londonā, Diena  06/12/09    Tirgu interesē līderu domas par atkopšanos un banku pārbaudēm.

Tā dēvētie zaļie asni pasaules ekonomikā, šķiet, mazinājuši spiedienu uz pasaules attīstītāko valstu līderiem — dažāda līmeņa tikšanos darba kārtībā it kā vairs nav jāiekļauj strauji un vērienīgi soļi ekonomikas stimulēšanai. Taču tirgus joprojām gaida atbildes uz aktuālajiem jautājumiem, un zaļie asni ir viens no tiem. No piektdien un sestdien notiekošās Lielā astoņnieka (G8) finanšu ministru tikšanās Itālijā tirgus sagaida apstiprinājumu pirmajām atkopšanās pazīmēm, apņēmību tās stiprināt un skaidras norādes par nodomiem banku pārbaužu jomā.

Tas joprojām ir G8 darba kārtības svarīgākais punkts — panākt, lai zaļie asni nostiprinātos, saka ASV finanšu ministrs Timotijs Geitners. Preses brīfingā sanāksmes ievadā viņš solīja, ka ministri veltīs "daudzpusīgus" pūliņus tam, lai stimulētu ekonomiku un stabilizētu finanšu sistēmas.

Finanšu līderu sajūtas saskan ar tirgus vēlmēm — kā ziņo Reuters, tirgotāji no līderiem sagaida apstiprinājumu tam, ka pirmās atkopšanās pazīmes ir realitāte un valdības darīs visu, lai asnus nostiprinātu un izaudzētu lielākus.

Tirgus ar nepacietību gaida arī finanšu ministru diskusijas par banku pārbaudēm. ASV šopavasar veica 19 lielāko finanšu institūciju finanšu veselības pārbaudi, bet Kongresa Uzraudzības grupa šonedēļ paziņoja, ka pārbaudes būtu regulāri jāatkārto, jo banku darbību joprojām apgrūtina toksiskie aktīvi. T.Geitnera padomnieks starptautiskajos jautājumos, Petersona institūta vadošais pētnieks Edvīns Trūmens uzskata, ka ASV pārbaudes "bija vērtīgas un mēs no tām guvām daudz mācību". Viņš domā, ka G8 sanāksmē vajadzētu pārrunāt ASV pieredzi un to, kā tā varētu būtu pielietojama Eiropas valstīs. Arī tirgu interesē pārbaužu ģeogrāfija, taču vēl vairāk — to kritēriji un tālākie lēmumi par banku regulējumu.

T.Geitners apstiprina, ka "apetīte ieviest regulējuma reformas" G8 līderu vidū nav mazinājusies. Baraka Obamas administrācija 17.jūnijā plāno nākt klajā ar likumprojektu par jaunu finanšu sistēmas regulējumu, kura uzdevums ir novērst nākotnes krīzes. "Viens no iemesliem, kādēļ mēs to gribam darīt ātri, ir vēlme nezaudēt motivāciju," skaidro ministrs.

Lai gan tirgus joprojām rēķinās ar G8 kā ietekmīgu apvienību un reaģē uz tās lēmumiem, pieaug kritiķu skaits, kuri uzskata, ka šāds forums neatbilst šodienas pasaules ekonomiskajai realitātei un ir zaudējis jēgu.

Kritiķu vidū ir arī Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, kurš izteicies, ka G8 formāts ir novecojis un daudz lielāka nozīme ir forumam, kas iekļauj Ķīnu, Indiju un Brazīliju. Citiem vārdiem, Lielajam divdesmitniekam.

 

Lietuvas premjers piedāvā izmantot krīzi, lai apvienotu Baltijas ekonomikas

Antra Ērgle,  Diena  06/12/09    Lietuvas premjerministrs Andrjus Kubiļus piektdien Rīgā notiekošajā 10.Baltijas ekonomikas forumā izteica piedāvājumu izmantot krīzi, lai apvienotu Baltijas ekonomikas ar vienādiem vienkāršiem likumiem un nodokļu regulām, un pievienoties eirozonai ar vienotu ekonomiku, nevis trīs mazāk atvērtām. Viņš gan atzina, ka vienota Baltijas ekonomika ir sapnis, tālāks mērķis, uz ko iet. Viņš pagaidām nezinot, kā to īstenot.

Lietuvas un Latvijas premjeri pauda viedokli, ka jāsāk ar nodokļu sistēmu harmonizēšanu un pakāpeniskai ilgtermiņa attīstībai nepieciešams vienādot uzņēmējdarbības noteikumus. Latvijas premjers Valdis Dombrovskis (JL) piebilda, ka pirmais solis ir atvieglot preču plūsmu pār mūsu robežām. Savukārt ekonomikas likumdošanu var realizēt pakāpeniski, sākot ar procedūru, atļauju, sertifikātu noformēšanas un izsniegšanas vienādošanu.

Pēc viņa vārdiem, Baltijas valstis varētu izpildīt Māstrihtas kritērijus jau 2011.gadā.

V.Dombrovskis, piektdien uzstājoties 10.Baltijas ekonomikas forumā, arī rosināja Latvijai pieņemt fiskālās disciplīnas likumu līdzīgi Vācijai un Igaunija, lai mazinātu plašo politisko koalīciju spiedienu uz valdību tērēt. Tad būtu noteikts budžeta deficīts, ko valdība drīkst pieļaut, un tas mazinātu burbuļa risku nākamajos izaugsmes gados.

V.Dombrovskis arī norādīja uz, viņaprāt, galvenajām kļūdām ekonomikas augšupejas laikā, proti, nesabalansētu budžetu pie divciparu iekšzemes kopprodukta pieauguma rādītājiem, kā arī pārāk vieglu un bezkritēriju kredītu pieejamību. Valsts neveidoja uzkrājumus un šis ceļš nebija ilgtspējīgs, uzskata premjers.

Straujais algu pieaugums, viņaprāt, bija zināmā mērā objektīvs, jo cilvēki pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) brauca strādāt uz ārzemēm, tādējādi algas nācās celt, lai viņus noturētu. 

Lattelecom vadītājs Juris Gulbis forumā pauda viedokli, ka no 800 valsts funkcijām ir jāsaglabā divas, proti, palīdzība tiem, kam tā ir nepieciešama un kas paši nevar sev palīdzēt, un otra – netraucēt tiem, kas var pelnīt un maksāt nodokļus. Tas mazinātu valdības izdevumus. Viņaprāt, tagad ir svarīgi ātri revidēt funkcijas un nodot daļu no tām biznesam,

Viņš arī vērsa uzmanību uz to, ka vairāk nekā 700 valsts ierēdņi administrē ES fondus un faktiski šogad nav apstiprināts neviens nozīmīgs projekts šajā jomā. Pēc viņa vārdiem, birokrātija ir ļoti liela un tas kavē procesus.

Latvijas Ministru prezidents gan atzina, ka skolas un slimnīcas tiks optimizētas jau šogad, bet auditi, lai samazinātu aģentūru un iestāžu skaitu, ir paredzēti vien trīs gadu laikā.

Piektdien, 12.jūnijā, Rīgā norisinās Baltijas ekonomikas forums, kurā par Baltijas un Eiropas ekonomiskās krīzes risinājumiem spriež Eiropas Komisijas, Starptautiskā Valūtas fonda, Pasaules Bankas, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas, kā arī Baltijas lielāko uzņēmumu un nozaru asociāciju pārstāvji.

 

Dombrovskis apstiprina, ka Āboltiņa ir JL kandidāte ES komisāra amatam

Diena  06/14/09    Premjers Valdis Dombrovskis publiski apstiprinājis iepriekš izskanējušo informāciju, ka viņa pārstāvētās partijas Jaunais laiks (JL) kandidāte Eiropas Savienības (ES) komisāra amatam ir Solvita Āboltiņa. Maija beigās V.Dombrovskis, kuram formāli jāiesaka kandidāts, norādīja, ka pagaidām pretendentus neapsver. Jāatgādina, ka Latvijas pārstāvja Andra Piebalga termiņš ES enerģētikas komisāra amatā tuvojas beigām, un Latvijai būs jāizvirza jauns kandidāts.

Vaicāts, vai ir vērts apspriest citas kandidatūras, izņemot S.Āboltiņu, V.Dombrovskis raidījumam Nekā personīga paudis viedokli, ka nevar noliegt citu kandidatūru apspriešanu, taču jebkurā gadījumā S.Āboltiņa ir JL kandidāte.

Raidījums atgādina, ka viņa ir JL priekšsēdētāja, Saeimas prezidija locekle, kā arī patlaban vienīgā pretendente no JL. Lai gan pats to noliedz, bet par komisāru vēlējies kļūt arī pats V.Dombrovskis, taču partijas vadošie biedri secinājuši, ka S.Āboltiņai kā sievietei varētu būt lielākas priekšrocības.

Ja S.Āboltiņa kļūtu par ES komisāri, JL pusgadu pirms Saeimas vēlēšanām būtu jālemj par citu partijas priekšsēdētāju. Vaicāta, vai tas varētu būt pašreizējais finanšu ministrs Einars Repše, S.Āboltiņa norādījusi, ka viņš nav izteicis vēlmi atgriezties vadīt partiju.

Valdošās koalīcijas otrs reālākais kandidāts esot ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP). Viņš pats saka, ka šādu piedāvājumu rūpīgi apsvērtu. Savukārt Pilsoniskā savienība šajā amatā labprāt vēlreiz redzētu A.Piebalgu.

 

Viedoklis: Latvija kā reformu izmēģinājuma poligons

Juris Paiders,  NRA  06/18/09    2006. gada 25. maijā man bija iespēja Rīgā apmeklēt profesora, zinātņu doktora Maikla Hadsona lekciju. Maikls Hadsons, kas ir profesors Misūri universitātē Kanzassitijā, tolaik lekcijās un savos rakstos Latvijas presē (Kultūras Dienā) izteica vairākus skarbus brīdinājumus Latvijas sabiedrībai un valsts pārvaldei, kas no šodienas skatupunkta izskatās patiesi pravietiski.

"Japānas desmit gadus ilgo ekonomisko krīzi deviņdesmito gadu vidū izraisīja Japānas valdības un centrālās bankas pakļaušanās ASV spiedienam un atteikšanās no jenas devalvācijas, kad ekonomiski apstākļi to prasīja.

Visi īpašumu burbuļi ir finanšu burbuļi. Tos gandrīz aizvien veicina valdības politika, it īpaši nodokļu politika. Latvijas augstie nodokļi strādājošajiem ir slēpta īpašumu subsīdija.

...Latvijas pašreizējie augstie nodokļi strādājošajiem un ienākumiem spiež daudzus jaunus cilvēkus darba meklējumos emigrēt. Šādi darbaspēka un uzņēmumu nodokļi ir inflāciju veicinošas izmaksas, taču tādi nav nodokļi, ar kuriem tiek aplikti īpašumi, jo gan ienākumus no īpašumiem, gan spēju par tiem maksāt nodokļus nosaka tirgus. ...Raugoties nākotnē, viena no problēmām ir tā, ka Latvijā nav ieviesta spēcīga patērētāju aizsardzība, tāda kā, piemēram, likums par patiesību kreditējot, kas liek skaidri izklāstīt tos riskus, kurus uzņemas kredīta ņēmējs. Pašlaik banku klienti netiek informēti, cik lieli procenti viņiem, iespējams, būs jāmaksā, ņemot hipotekāro kredītu ar mainīgu likmi. Procentu likmes pieaugums varētu jūtami palielināt viņu ikmēneša maksājumu slogu. Ja īpašuma ķīlas vērtība ir tuva kredīta apjomam, tas varētu novest pie saistību neizpildes un īpašuma pārdošanas izsolē. Ir arī zināmi valūtas riski atkarībā no nosacījumiem, ar kādiem Latvija pievienosies Eiropas monetārajai sistēmai.

Dažu banku kredītos noteiktas ārkārtīgi smagas soda sankcijas par maksājumu kavēšanu: daudzās citās valstīs šādi maksājumi tiktu uzskatīti par pārlieku augstiem. Liela daļa Latvijas iedzīvotāju pakļauti daudz bargākiem kredītu nosacījumiem nekā tie, kādus mātesuzņēmumu valstu lielākās bankas piedāvā savu valstu pilsoņiem. Latvieši ir pelnījuši labāku klientu aizsardzību, līdzīgu tai, kādu bauda ASV banku klienti. ...Amerikas Savienotās Valstis jau sen ieviesušas soda sankcijas bankām, kas piešķir nesamērīgus kredītus, nepietiekami pārbaudot kreditora iespējas aizdevumu atmaksāt. Piemēram, Ņujorkas štata likums par krāpniecisku īpašumtiesību nodošanu pat iet tik tālu, ka nosaka – ja aizdevējs piešķir kredītu, nezinot, kādā veidā kreditors varētu to atmaksāt, tad šāds aizdevums tiek anulēts...

Latvijai un citām valstīm ir jābūt modrām attiecībā uz likumiem un regulējumu, kas mudina bankas izsniegt aizdevumus atbildīgi, tā, lai arī tās pašas uzņemtos daļu riska, nevis to pilnībā uzliktu aizdevumu ņēmējiem."

Tagad pasaulē plašu polemiku radīja Maikla Hadsona raksts Jekaterinburga: pagrieziena punkts (The Yekaterinburg Turning Point, De-Dollarization: Dismantling America"s Financial-Military Empire, Global Research, June 13th).

Raksts ir veltīts Šanhajas alianses samitam, kas šonedēļ notika Krievijā. Šajā samitā Krievija, Ķīna un Indija vienojās sākt pakāpenisku atteikšanos no dolāra dominējošās lomas starptautiskajos norēķinos.

Hadsons modelēja konsekvences, kuras šāds pavērsiens izraisīs ASV ekonomikai. Hadsona vīzija, pēc stāstītā RINF News korespondentam, izskatās šāda:

ASV dolāra vērtība dramatiski samazinās. Tiklīdz tas notiek, ASV nav iespēju iepirkt tik liela apjoma resursu kā līdz šim. ASV ir dramatiski jāsamazina patēriņš, un tad lielākajai daļai amerikāņu būs nopietnas grūtības rast līdzekļus ikdienas tēriņiem, kaut vai pārtikas iegādei, nemaz nerunājot, ka veselības aprūpe nebūs pieejama.

Valsts un municipālie pensiju fondi būs jāslēdz, jo tajos nebūs līdzekļu. Lai segtu savas izmaksas, štatu valdībām būs jāsāk pārdot komunālie dienesti, ceļi, tilti un cita infrastruktūra. Kad tie nonāks privātās rokās, sāksies bezgalīgi tarifu un cenu palielinājumi kā "Enron" gadījumā. Nekustamo īpašumu cena kritīsies uz pusi pret pašreizējo līmeni. Ja pašlaik 25% ASV namīpašumu cena ir zemāka par to kredītu ķīlas vērtību, tad pēc šādām pārmaiņām gandrīz visu ASV mājokļu kredītu vērtība būs zemāka par to ķīlas vērtību. Kredīta saņemšana būs ļoti apgrūtināta, bet mājokļa pārdošana – praktiski neiespējama. Pilsētu kvartālos ierasta aina būs slēgti veikali un aiznaglotas mājokļu durvis...

Maikla Hadsona attēlotais modelis ASV ekonomikai ir tik fatāli līdzīgs Latvijas šodienai (pat ar latvju politiķu alkatīgo entuziasmu atdot ārvalstu vampīriem, piedodiet, investoriem, īpašumā noslogotākos ceļus, ciniski ieplānoto sabiedrības apzagšanu dēvējot par publiski privāto partnerību), ka jāsāk ticēt Latvijas lielāko komercbanku analītiķu atklāsmēm, ka Latvija tagad ir poligons ekonomisko reformu realizācijai. Latvijas ekonomisko eksperimentu mēs paši nedrīkstam pārtraukt, jo esam starptautiska ekonomiska eksperimenta izmēģinājuma trusīši. "Uz Latviju tagad raugās visa civilizētā pasaule." Valūtas fonda un Eiropas Komisijas nauda mums tiek aizdota ar noteikumu, ka mēs nepieņemsim racionālus, Latvijas interesēm atbilstošus lēmumus, bet vienas nelielas valsts mērogā veiksim reformu, eksperimentāli pārbaudot, kā bez kara samazināt patēriņu par 50% tikai reformu ceļā. Uz eksperimentu raugās visa pasaule, nevis tāpēc, ka justu mums līdzi, bet tāpēc, ka kaut kad līdzīgas strukturālas reformas būs jāveic ASV un, iespējams, arī Eiropas ekonomikai. Latvija atkal kļuvusi par perestroikas poligonu. Tikai pirms divdesmit gadiem PSRS kompartijas reformatori, pirms sākt pārmaiņas PSRS mērogā, tās vispirms izmēģināja Latvijas un Baltijas mērogā. Tad, ņemot vērā pieļautās kļūdas un korekcijas, programma jau tika realizēta PSRS mērogā. Latvija atkal ir eksperimenta poligons, tikai citām lielvarām, uz kuras var atstrādāt reformu scenārijus tam gadījumam, ja ASV un Eiropai būs jāsamazina pašu patēriņš par 50%.

 

Kalnietei un Rubikam visvarāk plusu EP vēlēšanās

LETA  06/18/09    Centrālā vēlēšanu komisija šodien paziņoja tos deputātus, kuri no Latvijas ievēlēti darbam Eiropas Parlamentā.

No "Pilsoniskās savienības" (PS) Eiropas Parlamentā strādās Saeimas deputāte Sandra Kalniete un Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere, no "Saskaņas centra" (SC) - Alfrēds Rubiks un Saeimas deputāts Aleksandrs Mirskis.

Apvienību "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) pārstāvēs Eiropas Parlamenta deputāte Tatjana Ždanoka, LPP/LC - bijušais Ministru prezidents Ivars Godmanis, apvienību "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) - Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle un "Jauno laiku" (JL) - Saeimas deputāts Krišjānis Kariņš.

Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā tika reģistrēti un vēlētāju sarakstos iekļauti 1 484 717 Latvijas un Eiropas Savienības dalībvalstīs balsstiesīgie pilsoņi, no kuriem vēlēšanās piedalījās 797 219 jeb 53,7% vēlētāju.

Eiropas Parlamenta vēlēšanās bija reģistrēti 186 deputātu kandidāti no 17 partiju un partiju apvienību deputātu kandidātu sarakstiem.

EP vēlēšanās tika saņemtas 791 597 derīgas vēlēšanu aploksnes, kurās bija 777 084 derīgas vēlēšanu zīmes.

Vēlēšanu kastēs atrastas 14 513 vēlēšanu aploksnes bez derīgām vēlēšanu zīmēm.

Lielāko plusu skaitu šajās vēlēšanās saņēmusi Kalniete - 142 641, otrs lielākais plusiņu skaits reģistrēts Rubikam - 66 603, viņam seko Ždanoka - 57 759, Mirskis - 53 699 un Vaidere - 44 962.

Savukārt visvairāk svītrotā EP deputāta kandidāte bijusi Tatjana Verjē, saņemot 24 431 svītrojumus. Starp visvairāk svītrotajiem ir arī Aivars Sinka, Kārlis Šadurskis (PS), Rolands Irklis un Inese Šubēvica.

No Latvijas Eiropas Parlamentā bija jāievēl astoņi deputāti.

Kā ziņots, Latvijā Eiropas Parlamenta vēlēšanas notika 6.jūnijā, vienlaikus ar pašvaldību vēlēšanām.

Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus Latvijā nosaka Centrālā vēlēšanu komisija pēc tam, kad ir saņēmusi un pārbaudījusi visu vēlēšanu iecirkņu balsu skaitīšanas protokolus, apkopojusi tajos iekļautās ziņas un saskaitījusi par katru deputātu kandidātu izdarītās atzīmes "+" un svītrojumus.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumu katra deputātu kandidāta saņemto balsu skaits tiek aprēķināts no balsu skaita, kas nodots par kandidātu sarakstu, kurā attiecīgais kandidāts reģistrēts, atņemot par kandidātu izdarītos svītrojumus un pieskaitot par kandidātu saņemtās atzīmes "+".

 

Eiropas Komisija aicina uz atklātu, neatkarīgu un atbildīgu interneta pārvaldību

NRA  06/19/09    Eiropas Komisija — Eiropas Savienības izpildinstitūcija — 18.jūnijā nāca klajā ar stratēģisku dokumentu, kurā aicināja panākt lielāku pārredzamību un daudzpusēju atbildību interneta pārvaldības jomā, vēstī Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Patlaban pasaulē ir 1,5 miljardi interneta lietotāju, un no tiem 300 miljoni mīt ES 27 dalībvalstīs. Pašlaik par interneta nozīmīgāko resursu koordināciju ir atbildīga privāta, ASV reģistrēta organizācija — Piešķirto nosaukumu un numuru Interneta korporācija (ICANN). Komisija uzskata, ka arī turpmāk galvenā loma interneta dienišķās darbības nodrošināšanā būtu jāpiešķir privātajiem uzņēmumiem, tomēr šiem uzņēmumiem jābūt neatkarīgiem un jāuzņemas atbildība. Komisija uzskata, ka lēmumi par internetu, sevišķi par atvērtību un drošību, ir jāpieņem pārredzami un atbildīgi, jo tie skar ikvienu pasaules iedzīvotāju. Pašlaik ICANN darbojas saskaņā ar Kopējo projekta nolīgumu, ko uzņēmums noslēdzis ar ASV Tirdzniecības ministriju, tomēr šā līguma darbības termiņš ir 2009. gada 30. septembris. Eiropas Komisija uzskata, ka interneta pārvaldībai nākotnē jāatspoguļo tas, cik nozīmīgs globālais tīmeklis ir kļuvis visām valstīm.

ES informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu komisāre Viviāna Redinga sacīja: "Piešķirto nosaukumu un numuru Interneta korporācija tuvojas vēsturiskam attīstības punktam. Vai tā kļūs par pilnībā neatkarīgu organizāciju, kas uzņemas atbildību pasaules interneta lietotāju priekšā? To vēlas Eiropa, par to Eiropa cīnīsies. Es aicinu ASV sadarboties ar Eiropas Savienību, lai to panāktu."

2009. gada septembrī pienāks beigu termiņš divpusējam Kopējam projekta nolīgumam starp ICANN un ASV valdību. Komisija šodien paziņoja, ka privātajam sektoram arī turpmāk būtu jāuzņemas vadošā loma, tomēr darbībā jāievēro skaidri norādījumi, kas sagatavoti starptautiskā dialogā. Piemēram, ja ICANN pārraudzīs personalizētu domēna nosaukumu ieviešanu (piemēram, vietne ".com" vietā varēs izvēlēties nosaukumu ".vienalgakāds"), tai ir jānosaka skaidras vadlīnijas un jādarbojas atklāti. Tāpat ES uzskata, ka interneta pārvaldībai nākotnē ir jāatbilst svarīgākajiem principiem (piem., cilvēktiesību ievērošana, vārda brīvība) un nepieciešamībai nodrošināt interneta stabilitāti un drošību.

Komisijas priekšlikumā "Interneta pārvaldība — turpmāk veicamie pasākumi" iekļauti priekšlikumi, kā interneta pārvaldību padarīt atklātāku, pārredzamāku un atvērtāku. Galvenais mērķis ir atbildība — gan iekšējā (tā jāuzņemas ICANN un tās lēmumu pieņemšanas struktūrām), gan ārējā (atbildība daudzu pušu — visu pasaules valstu — priekšā). Tas arīdzan nozīmē to, ka tiem, ko skar pārvaldības struktūru lēmumi, jābūt iespējai tos pārsūdzēt neatkarīgā tribunālā. Tāpat Komisija ierosināja, ka tīkla vadība jāuzņemas privātām struktūrām, ievērojot principus, par ko vienojušās valsts pārvaldes iestādes, taču bez valdības iejaukšanās ikdienas darbā.

Kopš ICANN izveidošanas 1998. gadā ASV valdība ir vienīgā struktūra, kam ir oficiālas tiesības pārraudzīt ICANN politiku un darbības. Tā kā Kopējā projekta nolīguma termiņš tuvojas beigām, Komisija uzskata, ka ICANN būtu jāuzņemas vispārēja atbildība — ne tikai vienas valdības, bet arī visu interneta lietotāju priekšā. Tam ir sevišķi liela nozīme tāpēc, ka nākamais miljards lietotāju būs galvenokārt no jaunattīstības valstīm. Komisija šodien paziņoja, ka ES ar starptautiskajiem partneriem jāuzsāk diskusijas par šiem jautājumiem, jo īpaši par to, kā palielināt interneta izturību pret nejaušu atteici vai tīšu uzbrukumu.

Komisijas politikas priekšlikumi sagatavoti ar domu, ka privātajai iniciatīvai joprojām ir izšķirīga nozīme un ka ir jānodrošina, lai internets arī turpmāk būtu inovāciju, vārda brīvības un ekonomiskās attīstības dzinējspēks.

ES jau no paša sākuma ir stājusies priekšgalā starptautiskajām debatēm par interneta pārvaldību, piemēram, tā iesaistījās ICANN izveidē 1998. gadā. Valdības, privātais sektors un pilsoniskā sabiedrība Pasaules sammitā par informācijas sabiedrību (2003.–2005. g.) vienojās par vairākiem būtiskiem principiem, kā sabiedrības interesēs pārvaldāms un koordinējams internets. Galvenās ES izvirzītās prioritātes bija šādas: jānodrošina nepārtraukta interneta drošība un stabilitāte, privātajam sektoram jāuzņemas vadošā loma, politikas veidošanas procesam jābūt daudzpusējam.

 

Ekonomikas pārzinātāji: Latvija krīzes pārvarēšanā var mācīties no Somijas

Olga Procevska,  Diena  06/19/09    Somija prioritāšu izvēlē spēja vienoties starp valdību un biznesu.

Vai arī Latvija var kļūt par vienu no konkurētspējīgākajām valstīm pasaulē? Somi smagajā 90.gadu krīzē spēja sasēsties pie viena galda un saredzēt nozari ar spožu nākotni, kā arī nodrošināt to ar smadzenēm un naudu attīstībai. Latvija var ne tikai nepieļaut Somijas krīzes kļūdas, bet arī pārņemt tās pozitīvo pieredzi, lai no šīs krīzes izietu stiprāka un konkurētspējīgāka, uzskata Dienas aptaujātie Somijas un arī Latvijas ekonomikas pārzinātāji.

Somijas krīze 90.gadu sākumā pēc Padomju Savienības sabrukuma tiek uzskatīta par vienu no smagākajām visā Eiropas vēsturē. To vēl vairāk saasināja somu valūtas devalvācija, ko ekonomisti tagad atzīst par lielāko politisko kļūdu. Taču atkopšanās no krīzes Somijas biznesam bijusi strauja, un tās ekonomika ātri kļuva par etalonu citām valstīm. Piemēram, žurnāls Forbes savā 2009.gada pasaules valstu reitingā Somiju atzinis par 13. biznesam labāko valsti pasaulē. Kā Somija to panāca? Pirmām kārtām — Somijai jau bija vairāki priekšnoteikumi: laba izglītības sistēma un uz saprašanos un kopību orientēta mentalitāte.

70.gados sāka veidoties mūsdienu Somijas izglītības politika ar stratēģiju — iespējami labāk izglītot visu tautu, nevis tikai nelielu tās daļu. Visos izglītības līmeņos Somijā iespējams mācīties bez maksas, turklāt valsts paplašinājusi universitāšu un pētniecisko centru tīklu tā, lai tas nekoncentrētos tikai lielākajās pilsētās. Tagad Somijas finansējums zinātnei ir apmēram septiņas reizes lielāks nekā Latvijā, un izglītība mums ir tikai daļēji par brīvu. Taču arī Latvijā ir attīstīti reģionālie izglītības un pētniecības centri — neskaitot Rīgu, aktīvs pētnieciskais darbs notiek arī Jelgavā, Daugavpilī, Valmierā un citviet.

Latvijas goda konsuls Somijā un Somijas un Latvijas Tirdzniecības savienības vadītājs Tapio Aho uzsver, ka tas ir padoms Latvijai — apzināties, ka labas biznesa idejas rodas tikai izglītotā tautā, tāpēc īpaši tagad, kad cilvēki ir gatavi pieņemt izaicinājumus un mācīties, viņi ir jāapgādā ar zināšanām. Viņaprāt, nozares nav jāšķiro, jo "jebkurš bizness ir labs valstij". Tomēr krīzes laikā Somijā inženiertehniskās un matemātikas zināšanas tika atzītas par prioritāti, tas vēlāk atspoguļojās Somijas pazīstamākā uzņēmuma — telekomunikāciju giganta Nokia — uzplaukumā.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras budžets 2007.gadā bija 49 miljoni latu, 2008.gadā — nepilni 48, un 2009.gada budžets vēl nav zināms. Savukārt Somijas galvenajai stratēģisko investīciju kūrētājai Tehnoloģiju un inovāciju kapitālieguldījumu aģentūrai jeb Tekes 2007.gadā veltīti 512 miljoni eiro un pēdējos divos gados — par 5% gadā vairāk. Tās vadītājs Veli Peka Sārnivāra atceras, ka aģentūras darbs 80.gados sākās ar valdības konsultācijām ar uzņēmumiem, lai izvirzītu prioritārās nozares. 90.gadu krīzes laikā valdība kopā ar ražotājiem nolēma, ka viena no perspektīvākajām nozarēm ir telekomunikācijas, jo tā neprasa pārāk daudz resursu un tobrīd šis tirgus pasaulē sāka ievērojami augt. Viņš piebilst, ka Somijas politiskajai kultūrai ir raksturīga orientācija uz saprašanos, tāpēc strīdu šajā jautājumā nav bijis. Šai prioritātei tika pakārtota arī augstākās izglītības sistēma, radot jaunas mācību programmas inženierzinātnēs. Tādējādi vadošajam mobilo telefonu ražotājam Nokia bija gan augošs tirgus, gan pieejami izglītoti darbinieki, lai sāktu strauji augt.

Vēlāk Somija sāka prioritāšu loka paplašināšanu, lai ekonomika nebūtu atkarīga tikai no vienas nozares un eksporta. Viena no pēdējā laika prioritātēm ir pakalpojumu sektora attīstība veselības, ekomercijas un sociālo tīklu jomā, kas vērsta uz vietējo tirgu.

Latvijas prioritātes ir ilgi diskutēta tēma, un tagad Ekonomikas ministrija tās sola divu nedēļu laikā. "Neapšaubāmi mums nāksies definēt prioritātes. Pārējās nozares teiks, kāpēc mēs esam sliktāki? Bet skaitļi rāda, ka 80% no eksporta veido sešas nozares, kas dabiskā veidā līdz šim izveidojušās kā eksporta vilcējnozres jeb motornozares. Šis ir tas brīdis, analizējot plašāk un dziļāk, diezgan skaidri pateikt, ka šīs nozares būs tās, kuras mēs diezgan tiešā veidā stimulēsim," izteicies ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL), kurš sola procesā konsultēties arī ar uzņēmējiem, sociālajiem partneriem un sabiedrību. Iepriekš Stratēģiskās analīzes komisijas pētnieki par prioritārajām nozarēm Latvijai piedāvāja izvirzīt farmāciju, ķīmiju un mašīnbūvi.

 

Netieši pierādījumi, ka uzbrukumā latviešu karavīriem afgāņi atbalstīja nemierniekus

Gunta Sloga, Diena  06/20/09    Šāvienu un blīkšķu troksnis ieskāva tumsā slīgstošo Bari Alai novērošanas posteni. Bunkuru, kurā atradās latviešu un amerikāņu karavīri, apšaudīja no visām pusēm. Nemiernieki mēģināja iekļūt posteņa teritorijā. Tā 1.maija naktī sākās uzbrukums postenim Afganistānas austrumu provincē Kunārā, paņemot divu latviešu karavīru dzīvību. Notikumus pie Pakistānas pierobežas izvietotajā postenī Diena restaurēja pēc Aizsardzības ministrijas pārbaudes par notikušā apstākļiem. Bija iespējams iepazīties ar fragmentāru šī ziņojuma saturu, jo lielākā daļa ir slepena.

Saprotot, ka pašu spēkiem nevarēs atsist nemiernieku uzbrukumu, karavīri lūdza koalīcijas spēku atbalstu. ASV uz kaujas vietu nosūtīja helikopterus un lidmašīnas, kā arī ātrās reaģēšanas vienību. Kamēr vieni mēģināja sazināties ar koalīcijas karavīriem, citiem bija jāpieliek visi spēki, lai atraidītu uzbrukumu. Viņu vidū bija arī seržants Voldemārs Anševics, kurš kaujas laikā gāja bojā. Par izrādīto varonību viņš ieteikts augstākajam ārzemju karavīriem piešķiramajam ASV apbalvojumam — Bronzas zvaigznei.

Iespējams, pie posteņa ārējās sienas bija piestiprinātas sprāgstvielas. Tās izraisīja bunkurā esošās munīcijas eksploziju un pilnībā sagrāva to. Vēlāk, ierodoties papildspēkiem, bunkura drupās atrada bojāgājušos. Viņu vidū bija V.Anševics un dižkareivis Andrejs Merkuševs, trīs amerikāņu un trīs afgāņu karavīri. Vēl divi latviešu karavīri, kas šobrīd jau atgriezušies mājās, bija ievainoti. Apskatot posteni, nocietinājumā tika atrasti vismaz 15 granātmetēju šāviņu trāpījumi.

Operācija ilga deviņas stundas — daļa no uzbrucējiem nepaguva laikā atkāpties un kalnos tika pakļauti spēcīgam ASV gaisa spēku aviācijas uzlidojumam. Tiek lēsts, ka kopumā postenim uzbrukuši 30 kaujinieki, neskaitot tos, kuri nodrošināja atbalstu kaujā. Bez četriem Latvijas un trim ASV karavīriem postenī atradās arī 18 Afganistānas Nacionālās armijas karavīri. Vienpadsmit afgāņu karavīrus un viņu tulku sagūstīja nemiernieki.

Postenī gāja bojā astoņi nemiernieki, turpmāko piecu dienu laikā reģionā tika izvērsta plaša militārā operācija. Tajā, pēc amerikāņu mediju ziņām, piedalījās 400 amerikāņu, latviešu un afgāņu karavīru. Vēlākajā kaujas gaitā sabiedroto papildspēki iznīcināja vēl vismaz 20 uzbrucēju. Kad nemiernieki atbrīvoja sagūstītos afgāņus, operācija tika pārtraukta.

Atbrīvotos afgāņu karavīrus amerikāņi pratināja vairākas dienas. Viens no iemesliem bija aizdomas par to, ka viņi sadarbojušies ar nemierniekiem. Arī Latvijas militāristi centušies noskaidrot, cik patiesa ir informācija, ka karavīri, kuru apmācīšanā šajā reģionā iesaistījušies latvieši, ir slepeni pavērsušies pret viņiem. Pagaidām tam iegūti tikai netieši pierādījumi — atsevišķu afgāņu neskaidra prombūtne, kā arī aizsardzības uzdevumu neizpildīšana.

Gan amerikāņu, gan latviešu militārpersonas atzinušas, ka iespējamā afgāņu karavīru sadarbošanās ar aizvien aktīvākajiem Taliban nemierniekiem var kļūt par būtisku šķērsli situācijas uzlabošanā. Līdz šim uzskatīts, ka labi apmācīti afgāņu policisti un karavīri ir viens no stūrakmeņiem situācijas stabilizēšanai šajā valstī. Tagad neoficiālās sarunās tiek pieļauts, ka uzbrukumi, kurus, iespējams, tieši vai netieši atbalsta afgāņi, turpināsies.

Kunāra atrodas vienā no bīstamākajām Afganistānas daļām — Pakistānas pierobežā. Te afgāņu karavīru mācību misijā atrodas vairāk nekā 20 Latvijas karavīru. No Pakistānas Afganistānā ierodas liela daļa islāma nemiernieku. Bari Alai postenim ir svarīga loma koalīcijas spēku kontrolē pār nemiernieku aktivitātēm šajā reģionā, jo tas nodrošina iespējas plašai pārvietošanās koridoru novērošanai.

 

 

 

Pašvaldību vēlēšanās...

 

 

Komentārs: Uz kaiju skatoties

Laila Pakalniņa,  NRA  05/28/09    Es nepiedalītos vēlēšanās, ja šobrīd drīkstētu ļauties aizvainojumam par to, ka tiek aizskartas manas estētiskās jūtas un gaume. Vēl vairāk — ja uzskatītu, ka tā ir vispareizākā reakcija uz to, ka sabiedrisko attiecību speciālistu sadarbība ar Latvijas politiskajām partijām arī pirms šīm vēlēšanām ir beigusies ar to pašu, ko pirms katrām iepriekšējām — lēmumu uzskatīt mani un manus līdzpilsoņus par muļķiem. Proti, domāt, ka, jo primitīvāk mūs uzrunā, jo labāk būs. Un neuzrādīt pilnīgi nekādas ilūzijas par to, ka latviešu tauta varētu lasīt labas grāmatas, klausīties labu mūziku utt., bet galvenais — būtu spējīga domāt.

Nu nav jau tā, ka kolas, veļas pulveru, prostamol uno, pamperu, your life vitamīnu utt. reklāmas būtu labākas (savu patērētāju nevērtētu tik zemu), taču tās viegli, neaizķerdamās slīd gar acīm un ausīm. Vārdi "Latvija" un "Rīga" uz mani attiecas daudz vairāk nekā viss iepriekšminētais, tāpēc ausis ir spiestas ieklausīties, acis — ieskatīties.

Un redzēt un dzirdēt, ka principā nekas nav mainījies (kā saka LPP/LC: "Laiki mainās, darbi paliek"). Neskatoties uz to, ka laiki tiešām ir mainījušies (ja būtu jānosauc tikai divi pierādījumi, es minētu vienu labu — to, ka pagājušajā vasarā vairāk nekā 600 000 cilvēku piecēlās un aizgāja uz balsošanas iecirkņiem prasīt sev tiesības atlaist Saeimu, un vienu sliktu — to, ka pagājušajā ziemā Jēkaba ielā lidoja bruģakmeņi).

Var jau būt, ka politiskās reklāmas princips ir mūžīgs: "Balsojiet par labajiem (proti, par mums), jo labie (kā pasakā) uzvarēs sliktos." Bet arī tādā gadījumā ir vismaz viens konkrēts jautājums — kas ir sliktie? Divas partijas vienā balsī saka: sliktie ir birokrāti. Pilsoniskā savienība sola "Rīgas birokrātiem armijas disciplīnu", bet Jaunais laiks parāda, ka birokrāti ir vīri melnos uzvalkos, kas atņem bērniem pīrādziņus.

TB/LNNK reklāma — multenīte, kuras finālā Rubiks un Ždanoka aizved govi Latviju — ir vienkārša un saprotama: sliktie ir visi, jo visi — Lembergs, Šķēle, Kalvītis utt. (arī melnos uzvalkos) — plēšas gar govs pupiem, slauc to, sakaujas, kamēr pavisam sliktie kreisie lopu savāc. Vienīgais, ko nevar saprast — kur visa šī pasākuma laikā atrodas tēvzemieši? Vai neviens no viņiem nekad to govi nav slaucis, vai neviens no viņiem pat nav gribējis to darīt? Un, ja arī pieņem, ka Latvijā nevienu par Batjku nesauc un TB/LNNK nevienā uzņēmumu padomē neko nav slaukuši, tad pēc bildītes sanāk, ka viņi ir visu laiku sēdējuši krūmos un mierīgi noskatījušies gan kautiņos, gan govs aizvešanā, bet tagad saka: "Balsojiet par tiem, kam jūs varat uzticēties."

Protams, nav jau arī tā, ka labie nemaz necenstos pierādīt, kāpēc viņi ir labi. Un viņi pavisam noteikti ir labi tāpēc, ka ir strādājuši, strādā un strādās. Tā LSDSP: "Mēs zinām, kā jāstrādā (kas darāms)", "Mums ir cilvēki, kas prot strādāt". Tautas partija: "Darbi vispirms!" (Reklāmā gan šiem vārdiem izraudzīts visai ironisks fons — balti mākonīši zilās debesīs.) Šlesers: "Prasiet smagu darbu." Utt.

Darbi tiek arī konkretizēti. Lūk, sociāldemokrāti esot uzbūvējuši dzīvokļus. Taču ar dzīvokļu būvniecību lepojas arī Birks (TB/LNNK). Kaut gan ne viena, ne otra partija tos dzīvokļus nav cēlusi par savu naudu. Un tas, ka nodokļu maksātāju nauda tiek ieguldīta, lai cilvēkiem būtu, kur dzīvot, un nevis, piemēram, nodzerta, ir tikai normāli. Un, protams, tikai normāli ir tas, ka pašvaldību un Eiroparlamenta deputātiem, tāpat kā visiem pieaugušajiem un veselajiem cilvēkiem, kas nav sasnieguši pensijas vecumu, ir jāstrādā un būs jāstrādā. Viņiem taču par to algu maksā.

Bet tad, kad apnīk skatīties un klausīties, kā normālība tiek pasniegta kā izcilība, atliek vēl atvērt LPP/LC mājaslapu. Nē, ne Šlesers, šoreiz patiešām cits. Zem uzraksta "Eiropas Parlamenta vēlēšanu informatīvā lapa" tur atrodams kaijas attēls. Uz tā var uzklikšķināt un skatīties tiešraidi no sudrabkaijas ligzdas. Putns ne vienmēr ir ligzdā, taču tad, kad atlido, mēdz iekārtoties ar dibenu pret kameru. Tad rodas iespēja reklāmu vērošanu aizstāt ar skatīšanos kaijas dibenā. Pēc tam turpat, noklikšķinot peli, var atbildēt uz jautājumu: "Vai aiziesiet jūs uz vēlēšanām?"

Jā, aiziešu es uz vēlēšanām. Neskatoties uz to, ka mana balss varētu vairot kāda sabiedrisko attiecību speciālista pārliecību, ka viņa veidotā kampaņa ir bijusi veiksmīga. Es nevaru atļauties protestēt pret to, ka mani uzrunā primitīvi. Izvēloties, par ko balsot, es nevaru atļauties skatīties uz reklāmām. Un ne jau tāpēc, ka partijas ir labākas vai sliktākas par savām reklāmām. Latvijā tāpat kā jebkurā normālā valstī katram ir jādara savs darbs. Man ir savējais (mūsdienās, to sakot, laikam ir arī jāpasaka tputputpu), bet, galvenais, es negribu darīt to darbu, kam ir piekrituši deputātu kandidāti. Bet bez šī darba Latvija nevar pastāvēt. Tāpēc man ir pienākums izvēlēties sev un savai valstij deputātus no tiem, kas ir pieteikušies par tādiem būt. Lai nebūtu sliktāk, bet lai būtu labāk. Un tam, ka man nepatīk neviena reklāma, ar šo izvēles nepieciešamību (un iespēju) nav nekāda sakara.

 

Viedoklis: Rīgas sepuku

Aivars Ozoliņš,  Diena  06/03/09    Rīgā pie varas ilgi bijušajām partijām ir vētraina degsme apkarot pašām sevi.

Jo vairāk klausās politiķu priekšvēlēšanu solījumus, pamīšus lasot arī kandidātu sarakstus, jo saprotamāka kļūst daudzu vēlētāju vēlme klausīties tikai solījumus. Cerības un optimisms, ko tie elso, uzlabo omu un garīgo veselību. Bet, līdzko sāk pievērst uzmanību arī solītājiem, sajūta vēršas bēdīgi depresīva, jo Latvijas pašvaldības, bet it īpaši Rīga, sāk izskatīties pēc kaujas lauka, kurā sakauti samuraji satupušies izdarīt kolektīvu sepuku jeb harakiri, proti, pašnāvību.

Pirmām kārtām šāda nolemtības un pašiznīcināšanās noskaņa dveš no partijām, kuras gadu gadiem ir bijušas pie varas Rīgā, bet nu cita pār citu sola iznīcināt, apkarot, mazināt vai vēl kā pazemot "birokrātiju" jeb pašas sevi.

"Tautas partija vēlas atjaunot iedzīvotāju uzticību savai valstij," un to darīt nāk ar dihlofosa baloniņu Andris Ārgalis, kas tātad indēs nost vispirms savas partijas uzblīdušo valsti Rīgas domē, priekšpilsētās, pašvaldības uzņēmumos un kantoros. Pēc tam droši vien arī pats sevi kā vienu no rūdītākajiem domes "birokrātiem", kas sabijis pat mēra amatā, bet pašlaik izplājies pa mēra vietnieka un Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja krēsliem. Ja Ārgalim izdotos, nebūtu vairs arī TP valsts, kurai atjaunot iedzīvotāju uzticību. Dažu tas nobiedējis ne pa jokam — partijas lietu dižbīdītājs Edmunds Krastiņš vispār vairs nekandidē, bet biedrs numur viens Gundars Bērziņš saraksta astē iekārtojies kā biedrs numur 63.

Tiesa, TP atstāj cerību vismaz dažiem no savējiem — solīdama radīt jaunas darbavietas, sarakstā pa vidu birokrātu birumam iemetusi arī divus bezdarbniekus kā sēklu nākotnes valstij, kurā pašas vairs nebūtu. Toties LPP/LC ir ekstātiski apokaliptiska pret savējiem, kuru pašlaik ir vismaz padsmit dažādos domes amatos, ieskaitot tik svarīgi birokrātiskus kā vicemērs (Almers Ludviks) un Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komitejas priekšsēdētājs (Andris Ameriks, kam šī ir jau ceturtā partija un nezin kurais "birokrāta" amats). Par nodomu nopietnību liecina arī partijas sarukšana līdz vienskaitlim. "Es piesaku karu birokrātijai," rakstīts tās programmā, taču, iespējams, to rakstījis terminators Ainārs Šlesers pats. Tomēr birokrātijas dinozauri, no kuriem pārsvarā sastāv partijas saraksts, ne tikai labprāt dodas krist šajā karā, bet ņem līdzi arī radiniekus — gan minētais Ameriks, gan dabiska cilvēka etalons Jānis Šmits. Jo ir apsolīts, ka viņi atdzims labākā pasaulē, kurā pēc vēlēšanām Šlesers apņēmies amatos salikt "savus cilvēkus".

Toties TB/LNNK, kam plašs un tautisks birokrātu tīkls, sākot no pašas galotnītes — mēra amata —, šķiet esam piesardzīgāka un nesola vērsties pret sevi, pirms nav iznīdēta ļaunuma sakne — krieviski runājošie partneri domē. Varētu rasties iespaids, ka šī partija mēģinās ne tikai saglabāties, bet arī izplesties, kad jau tās politikas pamatprincips ir Atbalsti savējos! Tomēr nē, tā ir izvēlējusies vēl rafinētāku pašlikvidēšanos, kurā neizdzīvos neviens: "Būsim nelokāmi un turpināsim mūsu iesākto darbu pretkorupcijas jomā!"

Taču tam acīmredzot jānotiek simetriski — redz, PCTVL apgalvo, ka tās deputāti "konsekventi atmaskoja zagšanu", kaut gan runā par to pagātnes izteiksmē un atzīst, ka nākamajam domes sastāvam būšot jādarbojas ekonomiskās krīzes apstākļos. Tikpat samērīgi nacionālā politika izpaužas skaidras naudas uzkrājumos. Kā redzams Delnas sagatavotajā datubāzē par Rīgas un Jūrmalas pašvaldību vēlēšanu sarakstos iekļautajiem kandidātiem ( http://www.delna.lv/lat/velesanas-2009 ), vislielākie skaidras naudas uzkrājumi ir Saskaņas centra kandidātam un birokrātam domes prezidijā un arī brīvostas valdē Mihailam Kameņeckim (179 173 lati) un Tēvzemes Batjkam Jānim Straumem (110 421 lats). Triecot šos vienu pret otru kā elementārdaļiņas, savstarpējās anihilēšanās rezultāts pat sanāktu mazliet par labu SC, bet to jau arī vēlētāju aptaujas uzrāda.

Nekur triekties gan netaisās LSDSP, kam arī ir bijis savs mērs Gundars Bojārs (tagad būvēs tiltus Šleseram), netrūkst milzu naudas izsaimniekošanas pieredzes un arī visvisādu birokrātu ar mēra vietnieku Jāni Dineviču priekšgalā. "Samazināsim uzņēmējdarbību kavējošo birokrātiju," bikli bilst sociķu birokrāti. Arī "zaļo zemnieku" birokrātiem svarīgākais ir "vide", kurā labi justies, — "sakārtot meliorāciju", "paplašināt sabiedrisko tualešu tīklu", bet, ja cirvis tomēr trāpītu arī šiem, drošs paliek drošs, "izveidot savvaļas un mājas dzīvnieku patversmi".

Tomēr kopumā Rīgā pie varas ilgi bijušo partiju degsme apkarot tagad pašām sevi ir tik vētraina, ka Jaunā laika solījumi — par 40 procentiem samazināt domes administratīvos izdevumus, atcelt visas liekās birokrātiskās procedūras, padarīt atklātu pieteikšanos uz jebkuru iepirkumu — var izrādīties lieki. Arī Pilsoniskās savienības Ģirts Valdis Kristovskis ar solīto "armijas disciplīnu birokrātijai" un Sabiedrības citai politikai Aleksejs Loskutovs ar pieteikto cīņu pret korupciju domē var izrādīties nākuši par vēlu. Viņiem jau nebūs ko darīt, dome būs viena vienīga no pašu zobeniem kritušu samuraju ieleja!

Tiesa, noslēpums paliek laika izvēle — kāpēc tieši tagad, acīmredzot nākamajā dienā pēc vēlēšanām, notiks šis Armagedons, birokrāti un korumpanti saspraudīs sev vēderā zobenus, un uzreiz piepildīsies arī visi pārējie viņu solījumi — būvēt, radīt, veidot, attīstīt, rūpēties un gādāt —, ja viņi to it kā varēja izdarīt jebkurā citā dienā iepriekšējos vismaz četros gados?

 

Viedoklis: Godam esam nopelnījuši krievu Rīgu

Elita Veidemane,  NRA  06/05/09    Tas, ka Latvijas pārmaiņu vilnis sāksies tieši Rīgā, ir pat žāvētai plekstei skaidrs. Un varbūt tikai Latviskāko gurķu partijai nav aizgājis līdz apziņai, ka Rīgas dome, kas, visticamāk, kļūs izteikti prokrieviska, nesīs šo krieviskuma vilni tālāk Latvijā.

Un nebūs ilgi jāgaida – tikai līdz 2010. gada Saeimas vēlēšanām – lai jūtīgais nacionālais jautājums uz visiem laikiem tiktu aizskalots vēstures tīri izberztajā podā: arī Saeima kļūs prokrieviska. Zdrastvuiķe, prijehaļi!*

Rīgas rātē grib iekļūt 778 deputāti no 16 partiju sarakstiem; 13 no tiem ir latviešu saraksti (viens otrs gan tikai nosacīti, un tomēr), un tikai trīs ir prokrieviskie – Saskaņas centrs (SC), PCTVL un t.s. Žuravļova partija Par dzimteni (PDz). Dzimtenistus no eventuālā varas katla varētu atmest uzreiz, jo diez vai rīdzinieki tiešām būtu tik ilgstoši sisti ar putekļainu maisu, lai balsotu par V. Putinu – bezdarbnieku, N. Medvedevu – kūģu korpusnieku, kā arī redzu korekcijas direktoru, dažām viesmīlēm, bārmenēm, prikšsēdētāju un ūdens operatoru (rakstības īpatnības saglabātas pilnībā – E. V.).

Kaut gan... Iepriekšējās vēlēšanās odiozā Jura Žuravļova izperētais saraksts ieguva cienījamu skaitu sēdvietu Rīgas domē – astoņus mandātus.

Attiecība 13 : 3 liecina par to, ka latviešu spēki ir sadrumstaloti, prokrieviskie – konsolidēti. Tas pats attiecas arī uz vēlētājiem. Turklāt, pateicoties latvisko partiju savstarpējiem ķīviņiem un regulārajiem politiskajiem skandāliem, kā dēļ saimnieciskie jautājumi nevilšus atbīdījušies otrajā plānā, vēlētājs sajutās tik saguris, ka viņam apnika gaidīt pirms vēlēšanām solītos labos laikus, un viņš izdomāja balsot par tik ļoti solīdo, latviski runājošo, izskatīgo un – galvenais! – vēl nesasmērējušos Nilu Ušakovu no SC. Un tas jau nekas, ka no tā paša SC uz Eiroparlamentu balotējas arī Latvijas neatkarības pretinieks Alfrēds Rubiks, deguna šņaucējs valsts karogā Nikolajs Kabanovs un citi mazie meža dīvainīši.

Ja latviešu vēlētāji joprojām domā, ka SC deputāta amata kandidāti ir balti, pūkaini un nevainīgi, tāpēc cienīgi, lai par viņiem balsotu, būs vien jāapbēdina urnā metēji: tie paši SC kandidāti, kuri tagad pretendē uz Rīgas domi, godīgi (?) sēdēja jau iepriekšējā domē: Kurdjumovs, Zaļetajevs, Zujevs, Gluhovs, Ivanovs, Kameņeckis, Pimenovs... Tādi latviski uzvārdi, kuru īpašnieki balsoja par t.s. Zelta tilta (Dienvidu šķērsojums) bezgalīgi dārgo celtniecību, par pilsētas zemju atdošanu privatizācijai, par vienas otras ķēmīgas celtnes būvēšanu Rīgā un tā tālāk. Sajūsminātajām rīdziniecēm vajadzētu parunāt ar kādu no šiem kungiem, nevis ar "tik simpātisko" Ušakovu, kas ar atklātu un siltu smaidu apbūris vientiesīgās vēlētājas...

Ja vēl ar to nepietiek, derētu ielūkoties arī PCTVL sarakstā, ar ko SC varētu vienoties kopīgā dziesmā: Tatjanas Ždanokas uzticamā draudzene un līdzgaitniece Natālija Jolkina, kas sola, ka PCTVL arī visā valstī drīz būs pie varas un tad varēs lemt par Pētera I pieminekļa novietošanu "vēsturiskajā vietā" – pāris metru attālumā no Brīvības pieminekļa; Vladislavs Rafaļskis, nesamierināms antifašists, kas līdz nabas trūcei ienīst latviešu leģionārus un izglītības reformu; Aleksandrs Giļmans, kas pirms dažiem gadiem ierosināja likvidēt Latvijas valsti kā "saknē apkaunojošu", Genādijs Kotovs, kurš kopā ar huligānisku baru, kas tērpušies cietumnieku paltrakos, sarīkoja nekārtības, mēģinot nelaist pie Brīvības pieminekļa leģionāru gājienu 2005. gadā; Vjačeslavs Altuhovs, kaismīgs divvalodības pieprasītājs utt. Tāda jauka kompānija, ar kuru SC nav gandrīz nekādu ideoloģisku pretrunu. Vienīgā atšķirība – SC gudrinieki ir viltīgi un tālredzīgi lienošās diplomātijas pārstāvji.

Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās Rīgā piedalījās ap 200 000 cilvēku, tas ir – kādi 40 procenti no visiem balsstiesīgajiem. Andris Ārgalis, izpētījis vēlēšanu iecirkņos reģistrēto iedzīvotāju nacionālo sastāvu, secināja, ka 2005. gada vēlēšanās piedalījās ap 70% krievvalodīgo, attiecīgi – tikai 30% latviešu. "Rīgā pa šiem četriem gadiem pienākuši klāt simtiem naturalizēto pilsoņu, un krievvalodīgo aktivitāte tagad ir gaidāma daudz augstāka: mēs taču redzējām, kāda bija viņu "atmoda" 9. maijā," teic Andris Ārgalis.

Var piekrist tiem, kuri uztraucas par latviešu kūtrumu pašvaldību vēlēšanās, sevišķi – Rīgas vēlēšanās, jo var gadīties, ka, pateicoties vēlētāju dusmām uz nacionālo partiju bezdarbību un sašķeltību, lauvas kumosu šajā reizē pakamps SC, kuram atliks pieaicināt, piemēram, PCTVL un PDz, lai paņemtu 51% no deputātu vietām.

Konsekvences? Nils Ušakovs nesen nekautrējās paziņot, ka domē vajadzēs ieviest divvalodību. Kas notiks pēc vēlēšanām, ja pirms tām biedrs Ušakovs ierosina šādas lietas? Varbūt pēc dažādām lienošām reformām un slēptām pārbīdēm Rīga beidzot kļūs nevis par pilsētu ar rītdienu – kā viena otra rietumkrasta citadele –, bet gan par Krievijas eiropeiskā gala vakardienu?

Arī Andris Ārgalis domā, ka prokrievisko spēku uzvara galvaspilsētas domē būtiski pagrieztu Rīgu un pēc tam arī visu Latviju uz Krievijas pusi. Savukārt Aigars Štokenbergs (SCP) vispirms uzsver latviešu vēlētāju mazaktivitāti, kuras dēļ tiešām var uzvarēt SC un PCTVL, savācot pat vairāk nekā pusi no deputātu vietām. Mārtiņš Kossovičs (LSDSP) cer uz politiskām nesaskaņām pašā SC, kas varētu izjaukt šīs partijas šķietamo monolītumu, taču, visdrīzāk, viņaprāt, ir iespējama kombinācija SC + LPP/LC. Ir arī tāds scenārijs, ka pilsētas mēra amatu dabū Ainārs Šlesers (LPP/LC), savukārt SC saglabā ietekmi domei piederīgo darbības lauku lielākajā daļā.

Jāpieņem, ka ir salīdzinoši vienkārši vadīt domi ekonomiskās augšupejas gados (2001. gads), bet neko tādu nevar teikt par ekonomiskās recesijas gadiem. Taču arī šādu laiku un tā specifiku var pavērst sev par labu, proti, ja domes priekšsēdētājs sakārtos vismaz daļu sociālo jautājumu, ja nokārtos iedzīvotājiem, piemēram, atlikto maksājumu par siltumu, tad drīz vien cilvēki viņu sāks uzskatīt par eņģeli. Un tad līdz Saeimas vēlēšanām arī vairs nebūs tālu – domes priekšsēdētāja partijai īpaši daudz vairs nevajadzēs strādāt, lai iekļūtu Saeimā. Taču tad šī partija noteikti būs jau ar citiem, daudz spēcīgākiem žokļiem.

Ir saprotams, ka vienā koalīcijā varētu vienoties SC un PCTVL vai SC un LPP/LC. Taču daudz interesantāka un apspriežamāka ir aktīvā jaunlaiku puisēna Edgara Jaunupa tiekšanās Nila Ušakova virzienā. Rīgas mēra amata kandidāts no Jaunā laika (JL) Jaunupa jaunskungs ar lepnumu atzinis, ka viņi abi ar Ušakovu esot tik jauni, lai nevajadzētu uztraukties par padomju domāšanu, kas raksturīga gados senākiem kandidātiem. Acīmredzot sportiskais basketbola fans, juzdams, ka JL nevelk līdz smukuma aptauju līderim Nilam, nolēmis jau laikus sastiķēt koalīciju ar SC, vēl likdams vēlētājiem saprast, ka pie Rīgas domes rasola bļodas vajadzētu sēdēt vien divām (nu, labi, viņš piebilst – trim!) partijām, jo vairāk jau veido "putru, ne koalīciju". Tāda putra savārītos arī tad, ja pie varas tiktu "Šlesera faktors", kas "pēc būtības bīstams Rīgai" – laikam jau tāpēc, ka "burbuļpūtēju politikas laiks ir pagājis", kādam medijam apgalvo ārkārtīgi pragmatiskās un Latvijai daudz laba izdarījušās partijas ģenerālsekretārs, kuru šīs, šķiet, par labēju un latvisku uzskatītās partijas spice acīmredzot deleģējusi kārtīgi sačomoties ar prokrievisko SC.

Kāds JL atbalstītājs droši vien iesauksies "Nodevējs!", taču nevajag tā uzreiz klaigāt, ja nav zināmi patiesi cēlie Jaunupa nodomi. Raugi, viņš zina, ka Saskaņas centram ir ļoti liels vēlētāju loks, tāpēc neesot pareizi Nilam nedot pārstāvniecību domē (tikai kopā ar JL, protams!), jo pretējā gadījumā pie lielās karotes, nedod, dies, tiks Šlesers! Tāpēc Jaunups ir gatavs uzņemties iniciatīvu saskanīgas koalīcijas veidošanā kopā ar SC, kaut gan vēl neviens viņam to nav prasījis darīt. Skaidrība par JL un SC ideoloģisko saskaņu varētu ieviesties tad, kad apstiprinātos vai izgaistu baumas par šo abu partiju iespējamiem kopīgiem finansētājiem, kuri, iespējams, dod finansiālu piešprici arī Pilsoniskajai savienībai (PS).

Ja pieminam PS, nevar klusēt par gaišo nākotni. Viens no TB/LNNK līderiem Jānis Straume pieļāva domu, ka koalīciju varētu veidot JL, SC un PS, kā kompromisa figūru mēra amatam virzot spēka un dailes pārstāvi – sirdī militāristu un realitātē dzejnieku Ģirtu Valdi Kristovski. Kaut arī TB/LNNK (tāpat kā TP) šobrīd balansē uz piecu procentu robežas, Straume tomēr liek cerības uz rīdzinieku pragmatismu un tālredzību, ievēlot Rīgas domē nacionālus spēkus. Lai vai kā, tēvzemieši un tautpartijieši tomēr ir pieņemamāki par PCTVL un SC prokrieviskajiem varas gribētājiem.

Optimismu nevieš arī sociologs Aigars Freimanis. "Šobrīd no Rīgā reģistrētajiem iedzīvotājiem vēlēšanu tiesības ir 58 procentiem. Atbalsts kreisajām partijām ir audzis nemitīgi. Te nepieskaitu sociāldemokrātus, jo viņu pirmā interese vienmēr ir veidot bloku ar labējām vai t.s. latviešu partijām. 1997. gadā par kreisajām partijām balsoja 15% balsstiesīgo. 2001. gadā par kreisajiem balsoja 26%, savukārt 2005. gadā balsoja jau 36% balsstiesīgo rīdzinieku! Loģiski spriežot, divas prokrieviskās partijas – SC un PCTVL – šogad var savākt jau kādus 46% balsu. Tad Rīga mierīgi aiziet. Un mums vēl ir Ainārs Šlesers, kas dramatiski ir iegrābies krievu elektorātā, paķerot līdzi arī latviešus. Bet par to, ka domē būs pārstāvēts SC, nav absolūti nekādu šaubu."

Uz jautājumu, vai tā būs krievu Rīga, Aigars Freimanis atbild: "Simboliskā nozīmē – jā. Jautājums tikai: kādi varas resursi būs valdošo deputātu rokās, kāda tipa un kāda mēroga lēmumus viņi pieņems. Taču varam nešaubīties, ka daļa lēmumu būs attiecībā uz jūtīgajiem nacionālajiem jautājumiem. Ušakovs uz to jau delikāti norādīja. Un latviešu frakcijas varēs tikai noraudzīties, jo tās būs (ja būs) vienīgi piedeva koalīcijai. Domāju, kreisie liks uzsvaru uz simboliskām norisēm, piemēram, pieminekļu uzstādīšana, līdzekļu sadale dažādiem kultūras un izglītības projektiem, lielo pasākumu rīkošana – 9. maijs, 13. oktobris (Rīgas "atbrīvošana"). Iespējams, kaut kādā kombinācijā varētu būt mikroskopisks labējo partiju pārsvars, bet tikai tad, ja zināsim, kurā pusē nostāsies LPP/LC."

Un tomēr Freimanis neparedz īpaši krasas SC kustības nacionālajā frontē: "SC ir ieinteresēts labi startēt nākamgad Saeimas vēlēšanās, tāpēc centīsies latviešus pārāk nekaitināt. Tas ir principiāls SC jautājums: iekļūt valdošajā koalīcijā pēc 2010. gada Saeimas vēlēšanām. Tā ka nacionālo jautājumu aktualizēšana gaidāma nākamgad. Šobrīd tie latviešu vēlētāji, kas balsos par SC, uztvers to kā protesta balsojumu, savukārt SC, uzvarot vēlēšanās, sajutīs šo uzvaru kā revanšu par visiem opozīcijā nosēdētajiem gadiem."

Acīmredzot esam godam nopelnījuši krievu Rīgu. "Nešaubīgi!" piekrīt Freimanis. "Latviešiem ir raksturīga infantila ķēmošanās ar mazajām partijām, kurās sēž mazais līderītis, kas nezināmu iemeslu dēļ nav varējis saprasties ar lielo partiju līderiem. Diemžēl tā saucamā Latvijas politiskā elite ir vienkārši kropla. Ja līdz 2010. gada Saeimas vēlēšanām latviešu partijas turpinās nodarboties ar to, ar ko tās patlaban nodarbojas, situācija kļūs vēl dramatiskāka." Citiem vārdiem runājot – mēs dabūsim ne tikai krievu Rīgu, bet arī krievu Latviju.

*Sveiki, atbraucām! (krievu val.

 

Eksperte: Priekšvēlēšanu kampaņā bija izteikta vienas partijas dominēšana publiskajā telpā

LETA  06/05/09    Šā gada priekšvēlēšanu kampaņas būtiskākā atšķirība no 2005.gada pašvaldību vēlēšanām bija izteikta vienas partijas, LPP/LC, dominēšana publiskajā telpā, uzskata sabiedriskās politikas centra "Providus" pētniece Iveta Kažoka.

Eksperte aģentūrai LETA norādīja, ka Tautas partijas (TP) un apvienības "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) piemērs parāda, ka ne vienmēr lieli priekšvēlēšanu izdevumi, ja tie veltīti gandrīz tikai politiskajai reklāmai, nes proporcionālu atdevi popularitātes reitingu izpausmē.

Vienlaikus vienīgi LPP/LC popularitātes reitingi kampaņas laikā būtiski mainījās. "Tas skaidrojams ar to, ka LPP/LC bija izvērsusi nepieredzēti visaptverošu sabiedrisko attiecību kampaņu, kas bija fokusēta ne tikai uz tradicionālajām reklāmām, bet arī uz sava personalizēta imidža veidošanu un brutālu tā propagandu," uzskata Kažoka.

Savukārt atšķirībā no 2006.gada Saeimas vēlēšanu kampaņas šogad partiju tēriņu ziņā kampaņā "kliedzošu pārkāpumu" neesot bijis, lai gan par trīs partiju - TP, LPP/LC, TB/LNNK - izdevumu atbilstību likumā noteiktajiem tēriņu griestiem joprojām esot šaubas.

Interesantākā kampaņas daļa, Kažokas vērtējumā, noritēja internetā, proti, šogad pierādījies, ka vēlētāji, ja viņiem ir tam atbilstoši apstākļi, labprāt komentē politiskās norises, savstarpēji dalās ar informāciju un iesaistās diskusijās ar kandidātiem.

"Tas liecina, ka partiju kampaņu veidotāji aizvien vairāk zaudē iespējas kontrolēt kampaņas norisi. Vēlētājiem katrs kandidāts kļūst aizvien vieglāk sasniedzams, turklāt cilvēki savstarpējās diskusijās arī izglīto viens otru, piemēram, par dažādu partiju pagātnes darbiem un nedarbiem," teica "Providus" pētniece.

Tāpat šā gada priekšvēlēšanu kampaņa bijusi zīmīga ar slēpto reklāmu atgriešanos, proti, gadījumiem, kad partijai pietuvināta persona maksā par pozitīvas informācijas parādīšanos medijā, bet netiek norādīts, ka tā ir reklāma.

"Neskatoties uz to, ka daudzi mediji publicēja tiešām labus analītiskus materiālus vai organizēja politiķu diskusijas, slēptā reklāma diemžēl met ēnu uz visu žurnālistikas vidi," vērtēja Kažoka.

Tāpat eksperte kā "klaji ksenofobiskas" minēja TB/LNNK politiskās reklāmas, kas neesot bijušas tālu no naida kurināšanas.

Kā ziņots, šodien un rīt, 6.jūnijā, ir aizliegta partiju, kuras kandidē pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās, priekšvēlēšanu aģitācija. Partijas šodien un rīt nedrīkst aģitēt radio, televīzijā, valsts un pašvaldību iestādēs, kā arī publiskās vietās un preses izdevumos.

 

Aptauja: Rīgas domes vēlēšanās visvairāk balsu ieguvis "Saskaņas centrs"

LETA    06/06/09    Rīgas domes vēlēšanās visvairāk balsu - aptuveni ceturto daļu jeb 25,56% - ieguvusi apvienība "Saskaņas centrs" (SC), liecina ziņu aģentūras LETA un "Dienas mediju" veiktā vēlētāju aptauja pie iecirkņiem.

Aptaujas rezultāti liecina, ka otro vietu vēlēšanās ieņēmusi partija "Pilsoniskā savienība" (PS) ar 18,83% balsu, bet trešo un ceturto vietu - partijas LPP/LC un "Jaunais laiks" (JL) ar attiecīgi 13,38% un 11,96% balsu.

Pārvarēt 5% barjeru un iekļūt Rīgas domē varētu arī partija "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) un Tautas partija, kuras, spriežot pēc vēlētāju aptaujas, ieguvušas attiecīgi 6,28% un 6,05% balsotāju atbalstu.

Kā liecina aptaujas dati, Rīgas domē varētu neiekļūt Zaļo un zemnieku savienība, kas ieguvusi 3,89% balsu, apvienība "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK ar 3,21% balsu, partija "Sabiedrība citai politikai" ar 2,99%, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP) ar 2,69%, partija "Visu Latvijai!" ar 2,32% un Rīcības partija ar 1,27% balsu.

Pēc aptaujas datiem vairākas partijas ieguvušas mazāk nekā 1% balsu - "Libertas.lv", "Jaunlatvija", "Kristīgi demokrātiskā savienība" un partija "Par dzimteni", par kurām balsojuši attiecīgi 0,52%, 0,45%, 0,37% un 0,22% aptaujāto vēlētāju.

Kopā tika aptaujāti 1777 vēlētāji, no kuriem atbildēt atteicās 427, bet 12 norādīja, ka nebalso. Tādējādi tika iegūtas 1338 derīgas atbildes. Metodoloģisko atbalstu aptaujas veikšanā sniedz socioloģisko un tirgus pētījumu centrs SKDS.

 

Eksperti: Cilvēkiem nav motivācijas iet balsot

LETA  06/06/09    Cilvēkiem nav motivācijas piedalīties vēlēšanās, tā vēlētāju aktivitāti šodienas pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās komentēja sociologs Arnis Kaktiņš un politologs Ivars Ījabs.

Aktivitāte šajās pašvaldību vēlēšanās ir zemāka nekā iepriekš. Jau priekšvēlēšanu laikā veiktās aptaujas liecināja par to, ka lielai daļai sabiedrības nebija pārāk izteikts entuziasms tajās piedalīties, teica Kaktiņš. Savukārt attiecībā uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām maija vidū vispār tikai mazliet vairāk par vienu trešdaļu no visiem balsstiesīgajiem aptaujās atbildējuši, ka ies nobalsot.

Kaktiņš gan norādīja, ka cilvēku aktivitāte pašvaldību vēlēšanās katrā novadā un pilsētā jāvērtē atsevišķi.

Sociologs arī atzina, ka cilvēku neapmierinātība, kas sasniegusi rekordaugstu līmeni, kāds iepriekš nav novērots, tomēr nav veicinājusi lielāku vēlētāju aktivitāti.

"Tam iemesls ir politiskais piedāvājums. Ja vēlētāji partiju piedāvājumā būtu saskatījuši pārliecinošus līdzekļus, kādā veidā panākt pārmaiņas valstī, tad aktivitāte pašvaldību vēlēšanās būtu lielāka," Kaktiņš skaidroja cilvēku neieinteresētību.

Turklāt jāņem vērā arī tas, ka šīs pašvaldību vēlēšanas notiek saskaņā ar jaunu administratīvi teritoriālo dalījumu, uzskata Kaktiņš.

"Liela daļa iedzīvotāju bija neapmierināta ar jauno dalījumu un to, kādā veidā ar vēlēšanu palīdzību varētu ko ietekmēt, kas arī bija demotivējošs faktors [piedalīties vēlēšanās]," teica Kaktiņš.

Politologs Ivars Ījabs domā, ka, visdrīzāk, kopumā vēlētāju aktivitāte būs tikpat zema kā iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās.

"Domāju, ka vēlēšanās piedalīsies vairāk cilvēku, bet, paldies Dievam, ka nav arī radikāli mazāk. Tas liecinātu, ka cilvēki galīgi nekam vairs netic," Ījabs komentēja cilvēku dalību vēlēšanās.

"[Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam Arnim] Cimdaram ir tāds labs teiciens - jāņem vērā, ka ir aptuveni 25% vēlētāju, kuri ne pie kādiem noteikumiem nav dabūjami ārā no mājām uz vēlēšanām pēdējo 10 gadu laikā. Par jaunu politisko spēku izveidi - šādas norises Latvijā diemžēl interesē ļoti nelielu iedzīvotāju daļu - latviešu vidusšķiru, kas dzīvo pilsētās. Maz ir to, kas aptaujās apstiprina, ka interesējas par politiku, ka skatās TV pārraides - kādi 200 līdz 300 tūkstoši cilvēku," teica Ījabs, paužot uzskatu, ka sabiedrība ir vienaldzīga un neieinteresēta politiskajos procesos, neskatoties uz ekonomisko krīzi.

Kā iepriekš ziņots, šodien līdz plkst.20 pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās nobalsojuši 591 074 jeb 39,64% balsstiesīgo Latvijas iedzīvotāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati par visiem 950 iecirkņiem visā Latvijā.

Līdz ar to kopumā, sākot no 3.jūnija, vēlēšanās ir piedalījušies 737 916 jeb 49,49% vēlētāju.

Kā ziņots, Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās no trešdienas līdz piektdienai, izmantojot iepriekšējās balsošanas iespēju, bija nobalsojuši 146 785 cilvēki jeb 9,85% vēlētāju.

 

Pašvaldību vēlēšanās piedalījušies vairāk nekā 52% balsstiesīgo

LETA  06/07/09    Pašvaldību vēlēšanās nobalsojuši 776 120, jeb 52,06% balsstiesīgo Latvijas iedzīvotāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati par 801 no 950 iecirkņiem visā Latvijā.

Pašvaldību vēlēšanās varēja piedalīties 1 490 923 iedzīvotāji.

Patlaban ir apkopota informācija par vēlētāju aktivitāti pašvaldību vēlēšanās reģionos - Vidzemē vēlēšanās piedalījušies 52,72% balsstiesīgo, Latgalē - 53,19%, Kurzemē - 48,40%, bet Zemgalē - 48,34% no visiem balsstiesīgajiem.

Rīgā vēlēšanu rezultātu apkopošana joprojām turpinās un patlaban apkopotie dati liecina, ka vēlētāju aktivitāte bijusi 54,66%.

Savukārt Eiropas Parlamenta vēlēšanās varēja piedalīties 1 480 184 balsstiesīgo.

Patlaban apkopotā informācija liecina, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanās piedalījušies 581 878 iedzīvotāji, jeb 39,3% balsstiesīgo.

Kā ziņots, Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās no trešdienas līdz piektdienai, izmantojot iepriekšējās balsošanas iespēju, bija nobalsojuši 146 785 cilvēki jeb 9,85% vēlētāju.

 

Vīķe-Freiberga: kā vēlētājs jūtos mazliet apvainojusies

LETA  06/08/09   

Ministru attieksme pirms vēlēšanām, izliekoties, ka nezina par krasu budžeta samazinājumu, bet nākamajā dienā pēc vēlēšanām paziņojot par pusmiljarda latu samazinājumu eksprezidentei kā vēlētājai liek justies apvainotai, pirmdienas vakarā Latvijas Televīzijas raidījumā "100.pants" sacīja bijusi valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Viņasprāt, ministri par situāciju zināja jau kopš janvāra, un par to liecinājis ieņēmumu apjoma samazinājums.

"Gribētos zināt, kur valdība bija šo laiku, vai gulēja aizkrāsnē? Ko ļaudis šos mēnešu darījuši?" vaicāja Vīķe-Freiberga. "Lai nemēģina iestāstīt, ka no rīta uzmodās un pusmiljards latu uzkrita uz galvas kā parāds, un sešus mēnešus nezināja kas notiek. Domāju, iedzīvotājiem tāda attieksme ir apvainojoša," sacīja Vīķe-Freiberga.

Eksprezidente stāstīja, ka, vakar viesojoties Briselē, viņai nācies dzirdēt par Latvijas valdības nepietiekamo politisko gribu ķerties pie strukturālajām reformām.

"Pieņemu, tas notika, domājot par pašvaldību vēlēšanām, bet tās jau nebija Saeimas vēlēšanas, kas būtu iespaidojušas valdības eksistenci vai neeksistenci," sacīja eksprezidente.

Pēc vēlēšanām politiķiem tagad ir aptuveni divas nedēļas laika, lai izdarītu to, ko trīs mēnešos nav izdarījuši.

"Ja viņiem bija grūtības to darīt trīs mēnešos, ļoti bail par to, ko viņi pagūs paveikt divās nedēļās. Man par to tiešām ir bail," uzvēra Vīķe-Freiberga, paužot uzskatu, ka politiķu attieksme pret starptautiskajiem aizdevējiem ir "bērnišķīga", un tā "nav politiķu cienīga".

"Ja kāds neredz sevī to drosmi un spēju darīt, viņam vajadzētu atlūgties un sacīt, piedodiet, man tās rokas pietrūkst, lai nāk kāds cits manā vietā," sacīja Vīķe-Freiberga, uzsverot, ka nedrīkst aizņemt vietu un neko nedarīt.

Kā ziņots, koalīcijas partijas šodien atbalstīja valsts budžeta samazinājumu par 500 miljoniem latu.

Sanāksmē, kurā bez koalīcijas partneriem piedalījās arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Pašvaldību savienība, panākta konceptuāla vienošanās atbalstīt nepieciešamo budžeta samazinājumu, šodien pēc tikšanās teica Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Rīt plkst.9 plānota sanāksme, kurā piedalīsies valdības locekļi, sociālie partneri un koalīcijas partiju vadītāji, lai spriestu par konkrētām jomām, kurās izdevumi tiks samazināti.

 

Politiskais eksāmens

Baiba Lulle,  NRA  06/06/09    Ja sekotu visiem Neatkarīgās aptaujāto savu jomu ekspertu ieteikumiem, kā izvērtēt, par ko balsot vēlēšanās, sanāktu kā gatavošanās grūtam eksāmenam, ko pēdējā brīdī nemaz nevar izdarīt.

Jāstudē programmas, kandidātu oficiālie un neoficiālie CV, partiju un cilvēku līdzšinējie darbi un nedarbi, jāpārzina pašvaldību un Eiroparlamenta funkcijas, atbildība, novadu jaunā struktūra un to pārvaldība, jāizvērtē savas intereses un jāsamēro ar potenciālo to paudēju spējām tās aizstāvēt, jāaptaujā kolēģi, lai saprastu, vai balss neaizies vējā...

Izvēli, tāpat kā eksāmenu, ir vieglāk nokārtot, ja mācīšanās nav atlikta uz pēdējo brīdi. Bet pēdējie divi gadi bija intensīvs mācīšanās laiks: notikuši trīs referendumi, vairākas protesta demonstrācijas un mītiņi, 13. janvāra grautiņš, jaunu partiju un nepolitisko pilsonisko apvienību veidošanās, valdības maiņas, reformas izglītības sistēmā, veselības aprūpē, administratīvi teritoriālā reforma, kas neatstāja vienaldzīgus daudzus, līdzīgi kā satricinājumi ekonomikā un finansēs ar to daudzveidīgo iedarbību uz katru no mums. Tas viss licis veltīt politikai lielāku uzmanību nekā citkārt, tādējādi uzkrājot pasīvajā vai aktīvajā atmiņā informāciju, izjūtas, attieksmes. Tādēļ arī realitātē izvēle tiek izdarīta vairāk "ar muguras smadzenēm". Gan Neatkarīgā jaunā – video – formātā, gan rakstos un intervijās, gan citi mediji deva arī iespēju pārbaudīt šo savu izjūtu pareizību ar daudzām deputātu kandidātu diskusijām, bet partijas uz lielo neizlēmušo daļu mēģināja iedarboties ar reklāmām. Tās gan būtu vairāk jāuztver kā reklāmas speciālistu, nevis kā pašu kandidātu sacensības.

Kā jau bilda eksperti, izvēle vēlēšanās ir individuāls, intīms process, un nevar iedot vienu pareizo recepti. Katra izvēles motivācija var būt sava, nav vienas – pareizās. Cik dažādi esam mēs paši, tik dažādas arī var būt mūsu izvēles, galvenais, lai tā katram ir motivēta.

Ar visu mūsu dažādību tomēr mums visiem ir kopīga šī dižķibele. Lai arī tā vienu jau skārusi smagāk, citu vieglāk, cits sakās to nejūtam, mēs visi tomēr esam vienā laivā. Pat, ja kāds uzkrājis taukumiņu tīri finansiāli, viņš nevarēs justies droši, ja apkārt pletīsies postaža, nabadzība un ar to saistītā noziedzība, bezcerība, nejutīsies komfortabli, ja būs pamirusi kultūras, sporta dzīve, izglītība. Tāpēc šoreiz vairāk nekā citkārt jāvērtē kandidātu spējas ne tikai runāt, bet arī izdarīt konkrētus darbus, pārredzēt laukumu kopumā, izprast savienoto trauku principu, arī to, ka tūkstošiem atlaisto ierēdņu kļūst par bezdarbniekiem, kuri jāuztur, kuri rada spriedzi, riskus; to, ka sociālo labumu palielināšanai pretī jābūt konkrētiem ekonomikas balstīšanas plāniem. Tajā pašā laikā jāpatur prātā arī garīdznieku teiktais, ka krīzei nav tikai ekonomiski iemesli, tādējādi tikai ar tehnokrātiskiem instrumentiem no tās arī neizķepurosimies, – jāmaina arī domāšana, attieksme, vērtības.

Spilgtāk nekā līdz šim šajās vēlēšanās iezīmējas personību cīņa, otrajā plānā atstājot partijas. No demokrātijas ilgtermiņa attīstības viedokļa partiju nonivelēšana nav laba lieta, taču pašas partijas to laika gaitā ir veicinājušas, un pārmest vēlētājam personāliju izcelšanu būtu nevietā. Grūtie uzdevumi, kas šajā laikā būs gan EP un jo īpaši pašvaldībās, deputātu personības kritēriju liek nolikt jo augstāk. Tādēļ jāizmanto grozāmo sarakstu priekšrocības un aktīvi jāsvītro ārā netīkamie vai pat vienaldzīgie kandidāti un jāvelk krustiņi favorītiem. Tas var mazināt arī biļetenu viltošanas risku, par ko bažījas vienas otras pašvaldības kandidāti: pašu biļetenu apmainīt esot grūtāk, bet pievilkt krustiņu neskartam kandidātam – vienkāršāk, un nereti listēs esot cilvēki, kam nesagādā problēmas pēc ievēlēšanas vienoties ar konkurentiem, ar ko arī izskaidrojama deputātu migrācija pa partijām. Pārspīlēti vai ne, bet svītrošana neskādē.

Runājot par novadu domēm, nereti dzirdēta mazo pašvaldību pārstāvju gaušanās, ka to iedzīvotāju skaits negarantē pat viena deputāta ievēlēšanu no tās jaunajā domē. Bet varbūt šoreiz tomēr būtu vērts pārcilāt prioritātes – vai primāri, lai viņš būtu savējais vai cilvēks, kas spēs pacelt novada ekonomiku neatkarīgi no tā, no kuras pašvaldības viņš kandidē, cerot, ka labums atlēks visiem, nevis priecāties par to, ka būs savējais, ar kuru kopā pavaimanāt.

Būtībā jau arī EP deputāti pārstāv nevis teritoriālu vienību – Latviju, bet konkrētu filozofiju, uzskatu sistēmu, tāpēc arī viņi darbojas politiskajās, nevis nacionālajās grupās. Tāpēc primāri būtu jāraugās, vai kandidātos redzat savas profesionālās nozares pārstāvi, kam, profilējoties vienā jomā, Eiropā ir lielas iespējas. Ja ne, tad gan par intelektuālu, spēcīgu personību, kas nepazudīs kā pelēka pele Briseles labirintos un kam Latvija nebūs "nasing spešal".

 

Viedoklis: Divi vairāk nekā četri

Viktors Avotiņš,  NRA  06/09/09   Vairs nevienu nopietnu cilvēku neinteresē tas, ka visvairāk rīdzinieku par mēru gribētu redzēt Aināru Šleseru. Ar to, protams, var plātīties medijos, taču rīdziniekiem, izņemot dažus desmitus, gar to, kas būs Rīgas mērs, vairs nav nekādas daļas.

Jo – domājam Šlesers – dabūjam apmēram 15% teikšanas, domājam partija – dabūjam tikpat. No vēlētājiem Šlesers saņēma visu, ko bija spējīgs dabūt. Vai viņš spēj dabūt vēl ko vairāk, rādīs politiskais tirgus Rīgas domē.

Šlesera ideja strādās visi konkrētā situācijā liekas bezperspektīva. Nav lielas jēgas veidot nestabilu koalīciju no četriem, ja var izveidot stabilu no diviem. Un – lai arī pašvaldības dome bez opozīcijas nav nekas neredzēts un dīvains, Rīgas gadījumā opozīcijai vēlams būt. Pirmkārt, tāpēc, ka četru populistu koalīcija bez elpošanas pakausī var pārmēru aizdziedāties. Bet SC, LPP/LC, PS un JL, manuprāt, nav ne politiski jaunas, ne arī saimnieciski mērķtiecīgas organizācijas. Neviena no šīm organizācijām pat savos priekšvēlēšanu papīros nespēja paskatīties uz Rīgu sistēmorganizējoši. Lai spriestu par šo partiju spējām, to uzpūstajam priekšvēlēšanu tēlam vispirms jāiedur ar adatu. Lai noplūst kampaņas gaiss. PS ir JL atvasinājums ar dzeltenumu. Tur, kur SC bijusi teikšana vietējā varā, apvienība it labi laidusi burbuļus kopā ar citiem. JL valdība nopakaļ LPP/LC valdībai tur par pieņemamu krīzes situācijā uzskatīt cilvēkus par valsts īpašumu. Utt. Otrkārt, bez opozīcijas pašā domē pašvaldības un rīdzinieku dialogs var izvērsties daudz asāks. Tai nozīmē, ka var izrādīties – domē nav neviena, kam nemest ar akmeni. Opozīcija daļēji absorbē gan pozīcijas muļķību (izceļot to pašas domes ietvaros), gan kalpo kā starpnieks domes attiecībās ar sociāli satrauktajiem. Vārdu sakot – šo četru partiju politiskā kultūra nav tik augsta, lai iztiktu bez alter ego.

PS, LPP/LC un JL koalīcija būtu vien gandarījuma koalīcija. Nestabils tā saukto labējo spēku veidojums, kura iekšienē notiktu sacensība nevis par to, ko labāku darīt Rīgai, bet kurš tur lielāks patriots un latvietis. Taču Rīgā labējām, respektīvi – latviešu partijām būtu veselīgi saņemt nevis gandarījumu, bet vēl kārtīgu pērienu no pašiem latviešiem. Jo šajā aspektā ne jau SC Rīgā uzvarēja, bet latviešu partijas zaudēja. Turklāt iemesli tika diagnosticēti un situācija paredzēta vairāk nekā laikus. Pēc iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām (I. Ostrovska, I. Godmanis, J. Ikstens...). Bet notika gandrīz kā rakstīts: krievu kopienas politiska mobilizācija, latviešu kopienas politiska demobilizācija. Krievu partijas, ja ne kas cits, tad atrašanās opozīcijā piespiedusi nodarboties ar savu kopienu, kura ne tuvu nav viendabīga un kuru abas krievu partijas nepārklāj. Latviešu partijas devušas priekšroku nodarboties ar varu kā tādu vairāk nekā ar savu kopienu. Pat ļaužu sociālo protestu tās vīžojušas izmantot vien katra savas miesas pašsaglabāšanai. Savai kopienai, līdzko tā sākusi satraukties, latviešu partijas fiksi stūmušas mutē knupīti Krievi nāk!. Nav brīnums, ka ar laiku, turklāt pastāvot izteikti etniski komplektētai pārvaldei, dalībai ES un NATO, idiotismi "Mūs pievienos Maskavai...", "Atjaunos PSRS..." vairs nenostrādā, nespēj mobilizēt. Šis resurss ir izvirtis. Šajās vēlēšanās tā sauktās nacionālās organizācijas vēlētāji turējuši marginālākas nekā iepriekš. Tāpēc, ka savas tautas spēka vairošanas vietā tās devušas priekšroku virtuālu draudu fantoma uzturēšanai tās apziņā. Tāpēc nacionālais šajās vēlēšanās vēl lielākā mērā ir tikai radikālisma, nevis rezultatīvas nacionālas politikas elements. Tas ir labi, ka, atrautām no Rīgas varas vai no domes koalīcijas pupa, latviešu partijām būs laiks padomāt, kas tām vēl ir ko savai tautai dot. Izņemot krievus. Jo nākamās pašvaldību vēlēšanas, ja etniskais faktors politiķiem aizvien liksies tajās izceļams, būs vēl sarežģītākas. Kaut vai tāpēc, ka nepilsoņi caur ES spiedienu būs dabūjuši tiesības vēlēt vietējo varu.

Turklāt laiks, apstākļi nepieļauj uzvesties kā netramdītiem idiotiem. Etniskie kašķi šobrīd var tikt izmantoti, provocēti daudz svarīgāku problēmu notušēšanai. Pilnīgi piekrītu Godmanim, ka ir būtiski atrast "stabilu konsolidējošu momentu". Netramdīti idioti turpina svērt, ar kādiem kaķiem labāk ielaisties – ar baltiem vai melniem. Tie, kuri nav tik lieli idioti, skatās, kuri kaķi ķer peles (pārfrāzēts Dens Sjaopins). SC un LPP/LC koalīciju es šajā ziņā redzu stabilāku. Tai, manuprāt, būs vairāk ja ne prasmes, tad laika peļu ķeršanai. Kurmet pārējo kombināciju locekļi, ņemot vērā viņu līdz šim kopto stilu, daudz laika varētu veltīt kaķu krāsojuma apcerēšanai, slēpt savu saimniecisko atbildību politizētā muldēšanā. Citās kombinācijās ij SC, ij LPP/LC būtu piepirkuma kategorijā.

Tiesa, ir bažas, ka arī šīs abas var nesaprast, kādas izredzes politiskā perspektīvā tām piedāvā situācija, un ķerties pie Rīgas apetītes aizmiglotām actiņām. Bet, ja šīs abas partijas vismaz Rīgā spēs apliecināt ne virtuālu, bet reālu attieksmes maiņu pret cilvēkiem, tad līdz ar to būs apliecināts, ka solidāri izmantots varas resurss spēj būt produktīvāks nekā etniski savrups. Līdz ar to iespējams, ka politisko spektru valstī vairs neraksturos tik etniski iezīmēta pozīcija–opozīcija. Bet iespējams arī, ka šāda koalīcija sarežģīs valdības un RD attiecības. Taču tas atkarīgs vienīgi no valdības vai domes, vai abu stulbuma pakāpes. No pieejas, ka valsts un pilsēta pastāv tikai tad, ja ir sadalītas starp savējo partijām. Kurš gabals nav savējo, tas degradējams.

 

Šlesers: viens no mums būs Rīgas mērs

Ināra Egle,  Diena  06/10/09    LPP/LC Rīgas mēra amata kandidāts Ainārs Šlesers pēc divpusējās tikšanās ar Saskaņas centra līderi Nilu Ušakovu žurnālistiem paziņoja, ka sabiedrība pirmdien uzzinās, “kurš no mums abiem diviem būs Rīgas mērs”. Viņš nepieļāva domu, ka šo amatu varētu ieņemt vēl kāds cits.

Līdz pirmdienai sarunas nenotikšot ne ar vienu citu politisko spēku, taču A.Šlesers atzina, ka, par spīti Pilsoniskās savienības (PS) līdera Ģirta Valda Kristovska asajiem izteikumiem, viņš kā tuvākos sabiedrotos redz tieši Pilsonisko savienību un nevis Jauno laiku. JL esot maldinājis sabiedrību līdz vēlēšanām slēpjot patieso valsts finanšu situāciju un A.Šleseram būtu grūti sadarboties ar partiju, kas ir melojusi vēlētājiem.

Piektdien notiks SC un LPP/LC Rīgas domē ievēlēto deputātu frakciju sēdes un tiks sagatavoti frakciju nolikumi, bet pirmdien sarunas par Rīgas vadību notiks jau plašākā sastāvā.

N.Ušakovs, atbildot uz jautājumu, vai viņam nebūs kauns skatīties vēlētājiem acīs, ja par mēru kļūs A.Šlesers, atbildēja, ka viņam būtu kauns, ja pašvaldībā neizdotos izveidot rīcībspējīgu komandu. Lūgts izteikt savu viedokli par attieksmi pret JL, viņš teica, ka varot tikai piekrist A.Šleseram.

G.V.Kristovskis vakar paziņoja, ka Rīgas domē “tradicionālo latvisko partiju koalīciju izveidot nav iespējams, jo LPP/LC līderis Ainārs Šlesers par savu galveno mērķi joprojām uzskata Rīgas mēra amata iegūšanu par katru cenu un tandēmā ar partiju Saskaņas centrs".

JL neatbalstīs potenciālo Rīgas domes koalīciju, ja par mēru tiks virzīts A.Šlesers, vēsta BNS. Solvita Āboltiņa žurnālistiem sacīja, ka JL uzskata, ka šajā situācijā, kad Rīgas domē iekļuvušas četras partijas, būtu tikai godīgi, ja tās visas četras strādātu kopā. Taču viņa arī vienlaikus atzina, ka Saskaņas centrs un LPP/LC kopā spēj nodrošināt stabilu vairākumu, līdz ar to var nebūt nepieciešamības pēc citu partiju iesaistīšanas.

Āboltiņa uzsvēra, ka JL iepriekš ir deklarējis, ka neatbalsta Šleseru un viņa izmantotās metodes "jau kopš Jūrmalgeitas laikiem", un, viņasprāt, patlaban nekas neesot mainījies. JL pieļauj, ka jaunā koalīcija varētu mēģināt panākt strīdīgu lēmumu pieņemšanu, par ko JL nevēlas būt līdzatbildīgs.

PS savukārt uzskata, ka nevar atbalstīt ne A.Šleseru, ne N.Ušakovu Rīgas mēra amatā. PS pārstāvji būšot vienlīdz aktīvi, gan esot opozīcijā LPP/LC un SC apvienoto spēku pārsvaram, gan arī pašvaldībā ieviešot citādu praksi, vēsta BNS. "Joprojām spēkā ir piedāvājums, ieteikums nelikt Rīgā visu uz vienas kārts - dot iespēju strādāt visiem," atgādināja PS mēra amata kandidāts, skaidrojot, ka tādējādi visi ievēlētie spēki būtu vienlīdz iesaistīti un līdzatbildīgi par katru jomu.

 

Šleseru pāragri pasludināt par mēru

Ināra Egle,  Diena  06/13/09    LPP/LC Rīgas mēra amata kandidātu Aināru Šleseru vēl pāragri pasludināt par Rīgas mēru, liecina viņa partijas biedru un arī politisko procesu vērotāju sacītais. A.Šleseram ir ambīcijas ieņemt šo amatu, taču viņš arī būšot gatavs respektēt to 60 000 rīdzinieku atbalstu, kas vēlēšanās ir izteikts Saskaņas centra (SC) līderim Nilam Ušakovam. Tāpat A.Šleseram nedrīkst būt šaubu, ka amatā viņš tiek ievēlēts pārliecinoši, taču, ja Saskaņas centra domes frakcijā, kurā ir trīs partiju pārstāvji, visi 26 deputāti nebūtu gatavi par viņu balsot, tas varētu kļūt par vēl vienu argumentu, lai LPP/LC saraksta līderis piekāptos N.Ušakova kā vēlēšanu uzvarētāja priekšā. Mēra vēlēšanas ir aizklātas un paredzētas tikai 1.jūlijā.

A.Šlesers un arī N.Ušakovs paši joprojām Dienai nesniedz nekādus komentārus, aicinot gaidīt līdz pirmdienai, kad viņi paziņošot, kurš no abiem tiks virzīts mēra amatam. "Rīgai būs nopietna vadība, un Rīga attīstīsies," teica A.Šlesers. Trešo iespēju viņi nepieļauj. SC domnieku tikšanās gan ir paredzēta tikai otrdien, Dienai atzina viens no ievēlētajiem Leonīds Kurdjumovs, kurš līdzšinējās sarunās neesot piedalījies. Viņaprāt, ir svarīgi, lai par Rīgas mēru kļūtu cilvēks, kurš ir spējīgs runāt ar valdību, kas nebūtu viegli ne vienam, ne otram kandidātam, jo abi pārstāv opozīciju. A.Šleseram ir liela pieredze, kuras savukārt saimnieciskos jautājumos neesot N.Ušakovam. Taču viņam savukārt ir liels rīdzinieku atbalsts, norāda L.Kurdjumovs, kurš pārstāv Jauno centru.

Zināms, ka SC frakcijā ir ļoti dažādi viedokļi par to, vai SC ir iespējams atteikties no mēra amata pēc tik pārliecinošas uzvaras vēlēšanās. Ja daļa ievēlēto SC deputātu nepiekritīs Rīgas vadības atdošanai LPP/LC, A.Šlesers šī spiediena iespaidā varētu arī neuzstāt uz to. No tā viņam būtu arī savas ieguvums — no A.Šlesera nevarētu prasīt atbildību par visu doto solījumu izpildi. Taču partijas tēls zaudētu, ja tā ar varu būtu iekarojusi Rīgas mēra krēslu.

Abi kandidāti apsolījuši, ka iesaistīs domes darbā visus ievēlētos politiskos spēkus. Pilsoniskās savienības līderis Ģirts Valdis Kristovskis Dienai sacīja, ka, neejot koalīcijā, partija varētu pieņemt amatu piedāvājumus. "Neatkarīgi no tā, ko mēs viens par otru domājām, procesā ir jāpiedalās visiem. Viņi paši ir izteikušies par plašu strādāšanu visiem kopā, un es viņus turēšu pie vārda," teica Ģ.V.Kristovskis.

 

Vēlēšanas nes izmaiņas Saeimā

Ināra Egle,  Diena  06/13/09    Pēc pašvaldību un Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu rezultātu paziņošanas mandātu zaudēs vairāki Saeimas deputāti, kas ievēlēti pašvaldībās un EP. Viņu vietā parlamentā nāks nākamie kandidāti. Vairāki no viņiem jau Saeimā ir strādājuši ministru pilnvaru laikā — arī Ērika Zommere, kas Tautas partijas frakcijā varētu atgriezties Aizkraukles novada domē ievēlētā Leona Līduma vietā. Ja EP ir ievēlēts Ivars Godmanis (LPP/LC), viņa vietā varētu atgriezties Dzintars Jaundžeikars, bet Rīgas domē ievēlētā Aināra Šlesera (LPP/LC) vietā — Inta Feldmane.

Guntis Eniņš (ZZS) varētu atgriezties Viļņa Edvīna Breša vietā — viņš iegūs patstāvīgo mandātu Kurzemes apgabalā Ventspils domē ievēlētā Gunta Blumberga vietā. Skaidrīte Pilāte (ZZS) ir nākamā kandidāte pēc Gunāra Upenieka, kurš, visticamāk, būs Krāslavas novada mērs. Jaunā laika (JL) frakcija iegūs vienu mandātu vairāk, jo no JL Saeimā ir ievēlēts ne tikai EP vēlēšanu saraksta līderis Krišjānis Kariņš, bet arī Pilsoniskās savienības EP kandidāte Sandra Kalniete, kuru vietā varētu būt Liene Liepiņa un Pēteris Ontužāns. Saskaņas centra frakcijā varētu nākt Mihails Zemļinskis, Aleksejs Holostovs un Anita Jēkabsone, nomainītu Nilu Ušakovu, Sergeju Dolgopolovu, Borisu Cileviču vai citu EP ievēlēto.

 

Ušakovs un Šlesers prognozē, ka valdība kritīs rudenī

Diena  06/15/09    Ministru prezidents Valdis Dombrovskis asi reaģējis uz Rīgas mēra kandidāta Nila Ušakova (SC) un vicemēra kandidāta Aināra Šlesera (LPP/LC) izteikumiem, ka valdība varētu noturēties vien līdz rudenim.

Premjers uzskata, ka pirms izteikt prognozes par valdības darba ilglaicīgumu un stabilitāti, nākamajiem Rīgas vadītājiem – Nilam Ušakovam un Aināram Šleseram  - vispirms būtu pašiem darbos jāapliecina spēja vadīt Latvijas galvaspilsētu krīzes situācijā un tikai pēc tam jāizsaka minējumi par to, kad kritīs valdība. "Te arī der atgādināt, ka valdība šobrīd dara visu, lai glābtu valsti no bankrota, par kuru politiskā atbildība jāuzņemas Šleseram, kurš ir strādājis iepriekšējās valdībās un bijis viens no tiem, kas bezatbildīgi aicinājis ekonomiku „gāzēt līdz grīdai”. Rezultātā šobrīd mēs esam tur, kur esam. Diemžēl nav dzirdēts, ka nākamais Rīgas vicemērs būtu atzinis arī savu līdzatbildību valsts ekonomikas graušanā,” teic V. Dombrovskis.

Pirmdien preses konferencē, kur SC un LPP/LC līderi paziņoja par N. Ušakova virzīšanu par Rīgas mēru, politiķi komentēja arī politisko situāciju valstī un prognozēja valdības darbu. A. Šlesers atzina, ka RD topošās koalīcijas partneru loma politikā ir pieaugusi, taču valdību gāzt viņi negrasoties - tomēr pati valdība neizturēšot ilgāk par rudeni. Tam piebalsoja arī N. Ušakovs, sakot, ka valdība "līdz rudenim davilks".

 

Rīgas mēra amatam virzīs Ušakovu

LETA  06/15/09    Apvienība "Saskaņas centrs" (SC) un partija LPP/LC vienojušās, ka Rīgas mēra amata kandidāts būs SC līderis Nils Ušakovs, šodien preses konferencē paziņoja LPP/LC līderis Ainārs Šlesers. Par Ušakova kandidatūru jaunievēlētā dome lems 1.jūlijā, kad sanāks kopā savā pirmajā sēdē. Savukārt Šlesers tiks virzīts vicemēra amatam.

Rīgas vicemēru skaitu plānots samazināt no trijiem līdz vienam. Līdz ar to Šlesers būs vienīgais vicemērs.

Par pilsētas izpilddirektoru plānots iecelt bijušo premjera biroja vadītāju Juri Radzeviču.

Pagaidām nav paredzēts opozīcijas partijām piešķirt kādus amatus komiteju vadībā.

Plānots samazināt prezidija locekļu skaitu no 15 līdz sešiem locekļiem, kur būtu pa vienam pārstāvim no katras frakcijas, kā arī mērs un vicemērs.

Brīvostas valdei varētu virzīt pa diviem pārstāvjiem no SC un LPP/LC.

Kā pirmo darbu partijas plāno veikt ievērojamu administratīvā aparāta samazināšanu.

SC jaunievēlētajā domē ieguvusi visvairāk - 26 vietas - no 60, bet tās sadarbības partnere LPP/LC ievērojami mazāk - 12 vietas. Tādējādi abas partijas var nodrošināt stabilu vairākumu ar 38 deputātu balsīm.

SC izvirzītais mēra amata kandidāts Ušakovs Rīgas pašvaldības vēlēšanās ieguvis visvairāk "plusiņu" - viņu īpaši atbalstījuši 62 784 vēlētāji.

Iepretim partijas "Pilsoniskā savienība" (PS) Rīgas mēra amata kandidātam Ģirtam Valdim Kristovskim "+" bija atzīmējuši 36 595 rīdzinieki, bet LPP/LC līderis Šlesers ieguvis tikai trešo vietu ar 27 801 "plusiņu".

Potenciālajā opozīcijā jaunievēlētajā domē atradīsies partiju PS un "Jaunais laiks" (JL) frakcijas, kurās būs attiecīgi pa 14 un astoņiem deputātiem.

Kā ziņots, līdz ar jaunā sasaukuma Rīgas domes sanākšanu amatu vajadzēs atstāt vairāk nekā trīs ceturtdaļām jeb 47 pašreizējiem deputātiem, liecina vēlēšanu rezultāti.

Rīgas domes deputāta amatu saglabās mazāk nekā ceturtā daļa jeb 13 deputāti. Kopā domē ir 60 deputātu vietas.

Rīgas domes vēlēšanās 5% barjeru izdevies pārvarēt tikai četriem sarakstiem, līdz ar to jaunajā sasaukumā darbosies SC, PS, LPP/LC un JL, kuras attiecīgi ieguvušas 26, 14, 12 un astoņus deputātu mandātus.

No SC saraksta domē iekļuvuši visi septiņi pašreizējie un 19 jauni deputāti, no PS - viens pašreizējais un 13 jauni deputāti, no LPP/LC - trīs pašreizējie un deviņi jauni deputāti, bet no JL - divi pašreizējie un seši jauni deputāti.

Domē neiekļuva trīs no pašreizējām četrām koalīcijas partijām - vicemēra Andra Ārgaļa pārstāvētā Tautas partija (TP) ar deviņiem deputātiem, līdzšinējā mēra Jāņa Birka pārstāvētā apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) ar astoņiem deputātiem un vicemēra Jāņa Dineviča pārstāvētā Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP) ar pieciem deputātiem.

Domē nav iekļuvusi arī apvienības "Dzimtene/Latvijas Sociālistiskā partija" deputātu frakcija, kurā ir trīs deputāti, kā arī partijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) frakcija ar astoņiem deputātiem.

No četriem frakcijām nepiederošajiem deputātiem jaunievēlētajā domē iekļuvis tikai viens - no PS saraksta.

Iepriekšējās Rīgas domes vēlēšanās JL ieguva 13 deputāta mandātus, PCTVL - deviņus, TP - astoņus, apvienības "Dzimtene" un Latvijas Sociālistiskās partijas apvienotais saraksts - astoņus, LSDSP - septiņus, TB/LNNK - sešus, partija "Jaunais centrs" - piecus, LPP - četrus, tomēr sasaukuma laikā vairāki deputāti mainīja savu piederību frakcijām.

 

Viedoklis: Sakām Ušakovs, domājam Šlesers

Agnese Margēviča,  NRA  06/16/09     Ja nākamo četru gadu laikā abu politiķu attiecībās nekas nemainīsies un jaunais Saskaņas centra līderis nepārņems iniciatīvu, tad tieši vicemērs Ainārs Šlesers, nevis Rīgas mērs Nils Ušakovs, būs patiesais galvaspilsētas saimnieks, kā to pareģo politikas kuluāros.

Pirmdienas preses konferencē tieši A. Šlesers bija tas, kurš uzņēmās paziņot par jaunievēlētās Rīgas domes koalīcijas SC un LPP/LC vienošanos mēra amatam virzīt N. Ušakovu, viņš arī runāja lielāko preses konferences daļu, uzņemoties atbildēt uz jautājumiem, kas pēc būtības ir nākamā mēra kompetencē. Tas tādēļ, lai paziņotu par uzticību N. Ušakovam kā mēram, pēc tam Neatkarīgajai to pamatoja A. Šlesers.

N. Ušakovs vēlēšanās saņēmis visvairāk vēlētāju ievilktu plusiņu – 62 784, bet A. Šlesers ir trešais pēc iegūto plusiņu skaita ar 27 801. Jaunā Rīgas mēra oficiālās vēlēšanas galvaspilsētas domē plānotas 1. jūlijā, bet LPP/LC un SC politiskā vienošanās N. Ušakovam jau tagad garantē amatu, jo abām partijām kopā ir 38 no 60 deputātu vietām.

SC nekavējoties vēlas ķerties pie Rīgas domes administrācijas mazināšanas, piemēram, paredzot, ka galvaspilsētas mēram būs tikai viens vietnieks, nevis trīs, kā bija iepriekš, kad šie amati tika doti koalīcijas partijām politiskās stabilitātes nodrošināšanai. Šo vicemēra amatu jau garantēti ieguvis A. Šlesers. Tāpat LPP/LC ieguvusi arī galvaspilsētas izpilddirektora amatu, kuram abas partijas vienojušās virzīt bijušo premjera Ivara Godmaņa biroja vadītāju Juri Radzeviču, kurš kandidēja uz Rīgas domi, bet netika ievēlēts. Pretēji iepriekš teiktajam, koalīcija negrasās dalīties amatos ar opozīcijas partijām Pilsonisko savienību un Jauno laiku, kurām iepriekš tika solīti komiteju vadītāju amati. N. Ušakovs pirmdien runāja par nodomu iesaistīt opozīciju lēmumu pieņemšanā, bet tas notikšot tikai caur amatiem Rīgas domes prezidijā, kur katrs politiskais spēks būs pārstāvēts ar vienu deputātu, ja neskaita mēru un vicemēru. Tāpat LPP/LC un SC negrasās abām opozīcijas partijām atvēlēt amatus Rīgas brīvostas valdē, kur pašvaldībai ir tiesības deleģēt savus pārstāvjus. Gan LPP/LC, gan SC dabūšot katra pa diviem pārstāvjiem brīvostā, teica A. Šlesers.

Pirmdien vismaz ārēji nekas neliecināja, ka A. Šlesers nejūtas labi dēļ tā, ka nav ieguvis amatu, par kuru kā par savu runāja vismaz pēdējo pusgadu. Iepriekš no SC politiķiem bija nojaušams, ka partija pat uzskatītu par izdevīgāku mēra amatu atdot A. Šleseram, jo nākamie gadi Rīgā būs smagi, jo ekonomisko krīzi kaut vai kā sociālās spriedzes vairošanos izjutīs arī valsts bagātākā pašvaldība, tādēļ šo smago laiku būtu ērtāk pārlaist aiz LPP/LC līdera muguras. N. Ušakovs teica, ka apzinās, cik smaga ir situācija valstī, tādēļ Rīgas domē "diez vai varēsim rēķināties ar atbalstu no valdības". Vienlaikus abi politiķi pareģoja īsu mūžu centrālajai valdībai, kura "labi, ja davilks līdz rudenim", kā izteicās N. Ušakovs.

Tādēļ, ja valdība kristu, SC un LPP/LC "stipri iespējams vienoti runās par valdību", uz Neatkarīgās jautājumu, vai abu partiju deklarētā stratēģiskā sadarbība attiektos arī uz plāniem veidot koalīciju valstī, atbildēja N. Ušakovs. Tautas partijas Saeimas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis prognozēja, ka, tiklīdz SC un LPP/LC "aklimatizēsies Rīgas domē, pieaugs viņu prasības par līdzdalību valdībā". Lai gan divas pārējās Rīgas domē iekļuvušās labējās partijas Jaunais laiks un Pilsoniskā savienība iepriekš skaidrāk vai netiešāk norādīja, ka labprāt darbotos koalīcijā, kuru vadītu N. Ušakovs, un kā galveno sarunu principu izvirzīja, lai par mēru nekļūst A. Šlesers, tagad tās palikušas ārpus vadības domē, lai gan mērs būs N. Ušakovs. Vairāki JL politiķi Neatkarīgajai norādīja, ka atbildīgs par sarunām Rīgā ir partijas mēra kandidāts Edgars Jaunups, vienlaikus viņi pagaidām nesaredzot apdraudējumu, kas no SC un LPP/LC koalīcijas Rīgā nāktu Valda Dombrovska (JL) valdībai.

 

Ušakovs: mūsu tandēmā Šlesers pelnīs, Ušakovs ar Šlesera palīdzību tērēs

TVNET  06/16/09    Ušakovs šorīt intervijā LNT atklāja, ka Šlesera un Ušakova tandēms izveidots jau pirms vēlēšanām. Viņi esot vienojušies, ka viņi un viņu partijas uzņemsies kopēju, solidāru atbildību par visu RD notiekošo. Šlesers un Ušakovs arī esot vienojušies, kā sadalīs galvenos pienākumus. Pēc Ušakova teiktā, Šlesers pelnīšot Rīgai naudu, savukārt Ušakovs to ar Šlesera palīdzību tērēšot, uzņemoties rūpes par sociālo sfēru.

Nils Ušakovs, kurš tiek virzīts Rīgas mēra amatam, šorīt intervijā, komentējot savu sadarbību ar vicemēra krēslam virzīto Aināru Šleseru, teica, ka abiem politiķiem izveidots tandēms. Tas izveidots jau pirms vēlēšanām, un, kamēr citos gadījumos mēra amata kandidāts nav zināms, pirms nav sākta balsu skaitīšana, "Saskaņas centram" un LPP/LC jau iespējamā sadarbība tika apspriesta. Pēc Ušakova teiktā, abas partijas nedēļas laikā izlēmušas, kā kopīgi strādās turpmākos četrus gadus. Būšot kopēja, solidāra atbildība par visu notiekošo - gan mēram un vicemēram, gan abām viņus pārstāvošajām partijām.

Par to, kā abi politiķi grasās sadalīt pienākumus, Ušakovs atklāj, ka, vienkārši sakot, Šlesers rūpēšoties par to, kā pelnīt Rīgai naudu, savukārt Ušakova atbildībā būs vairāk sociālā joma. "Šlesers pelnīs, Ušakovs ar Šlesera palīdzību tērēs," pārfrāzējot iepriekš teikto, saka Ušakovs.

Nilam Ušakovam iepriekš pārmests pieredzes trūkums tik augstā amatā, taču pats politiķis par savām spējām ir pārliecināts. Ušakovs norāda, ka viņam ir spējas ārkārtīgi ātri, efektīvi mācīties, apgūt jaunas iemaņas. To viņš jau pierādījis savās iepriekšējās darba vietās un pierādīšot arī Rīgas domē.

Komentējot amatu sadalījumu Rīgas domē, Ušakovs neslēpj, ka abas partijas amatos liks "cilvēkus, kurus uzskatīs par vajadzīgiem", piebilstot, ka tie būs profesionāļi.

Runājot par pirmajiem gaidāmajiem darbiem un taupību, Ušakovs skaidro, ka tiks samazināts prezidijs, vicemēru skaits, administratīvais aparāts kopumā. Piemēram, Rīgas mēram turpmāk būs tikai viens vicemērs.

Savas priekšvēlēšanu kampaņas laikā Ušakovs solīja nākt klajā ar jauniem valdīšanas principiem. Politiķis apgalvo, ka tā arī būšot - viņa vadībā notikšot nepārtraukta sadarbība arī ar opozīciju. Prezidijā turpmāk būšot tikai seši cilvēki - pa vienam no četrām Rīgas domē ievēlētajām partijām, kā arī mērs Ušakovs un vicemērs Šlesers. Ušakovs noraida kritiku, ka pārējām partijām nebūs iespējas neko ietekmēt, ja galvenajos amatos atradīsies Šlesera un Ušakova cilvēki, savukārt prezidijā tikai viens pārstāvis katrai partijai. Ušakovs skaidro, ka, piemēram, "Saskaņas centram" ir trīs reizes vairāk deputātu nekā "Jaunajam laikam", tāpēc prezidijā varētu strādāt kaut vai tikai SC un LPP/LC pārstāvji, taču tā vietā izlemts izveidot sastāvu, kurā būtu pārstāvēti visi.

Stāstot, kāda turpmāk būs Rīgas brīvostas valde, Ušakovs skaidro, ka tajā būs četri valdības pārstāvji un četri Rīgas domes pārstāvji. Tas, ka uz valdi ar labām algām tiek virzīti cilvēki, partiju pārstāvji, kuri nav ieguvuši vēlēšanās labākus amatus, protams, esot nepareizi. Taču Rīgas brīvosta esot Rīgas brīvosta, tāpēc tikai loģiski, ka tās darbību ietekmē arī valsts un Rīgas dome.

Iepriekš Rīgas dome nereti kritizēta saistībā ar korupcijas skandāliem. Ušakovs sola, ka turpmāk viss mainīsies. Korupcijas apkarošana, pirmkārt, sākas ar attieksmes maiņu, un, tā kā jaunajā Rīgas domē aptuveni trīs ceturtdaļas ir līdz šim RD deputātu amatos nebijušie, tad Ušakovs gaida arī jaunu, godīgu pieeju darbam. Taču pagaidām šādi solījumi esot tikai vārdi - politiķis aicina tādu pašu jautājumu par korupcijas apkarošanu viņam uzdot pēc gada, un tad būšot skaidri redzams, ka korupcija tiešām ir gājusi mazumā. Topošie Rīgas domes vadītāji Šlesers un Ušakovs iepriekš izteikušies, ka valdības mūžs būšot īss. Ušakovs saka, ka tas esot tādēļ, ka valdībai trūkst vīzijas par tālāko darbu un sabiedrības uzticības. Viņš kritizē to, ka valdība samazinājusi pensijas. "Kā var runāt par stabilitāti, ja redz, ko viņi dara," viņš nosaka. Ja valdība kritīšot, valdības darbā gatavs esot iesaistīties arī "Saskaņas centrs", kurš esot gatavs uzņemties atbildību par visiem procesiem, kas notiek valstī.

Jau ziņots, ka "Saskaņas centrs" un LPP/LC vakar preses konferencē paziņoja, ka to Rīgas mēra amata kandidāts būs Nils Ušakovs, savukārt Ainārs Šlesers plāno ieņemt vicemēra krēslu.

 

 

Citādā ziņā, politikā...

 

 

‘NoPride’ turpmāk vadīs Šmits

DELFI  06/02/09   

Biedrību „NoPride” turpmāk vadīs bijušais Saeimas Cilvēktiesību komisijas vadītājs, mācītājs Jānis Šmits, portālu „Delfi” informēja biedrības pārstāvis Igors Masļakovs.

Paziņojumā presei teiks:” ņemot vērā to, ka Latviešu geju, biseksuālu un transpersonu kustības aktīvistu mērķis ir sev vēlamā veidā izmainīt likumdošanu un ka cīņai par jau esošās likumdošanas nosargāšanu jākļūst profesionālākai, biedrības "NoPride" vadību pārņem mācītājs, politiķis, bijušais Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājs Jānis Šmits.”

Masļakovs norāda, ka Šmits par biedrības vadītāju izraudzīts, jo viņa viedoklī ieklausās gan ārvalstu mediji , gan Eiropas Padomes pārstāvji. „Rēķinoties ar viņa lielo pieredzi cilvēktiesību un politikas laukā, es ticu, ka viņš spēs biedrības darbību pacelt augstākā un kvalitatīvākā līmenī, sargājot apdraudētās tradicionālās ģimenes un kristīgās vērtības mūsu valstī, kas ar katru gadu mūsu valstī tiek apdraudētas aizvien agresīvāk,” uzver Masļakovs.

 

Saeimas komisija konceptuāli atbalsta Krīzes likuma pieņemšanu

DELFI  06/02/09   

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien pauda konceptuālu atbalstu arodbiedrību idejai par īpašu likumu, kurā būtu apkopotas krīzes situācijas diktētās atkāpes no spēkā esošajiem likumiem, informē Saeimā.

Komisijas priekšsēdētāja biedre Silva Bendrāte (JL) atzina, ka šajā priekšlikumā ir „racionālais grauds”, taču ir būtiski izšķirties, vai krīzes laika likums tiktu attiecināts tikai uz darba un sociālo jomu, vai arī tas aptvertu daudz plašāku nozaru kopumu.

Priekšlikuma autori norādīja, ka tas varētu padarīt darbu produktīvāku laikā, kad izmaiņas jāveic ļoti daudzās jomās. Tas novērstu situāciju, ka līdz ar ekonomikas izmaiņām nepārtraukti tiek grozīta virkne likumu un reizē atvieglotu izmaiņu saskaņošanu ar sociālajiem partneriem. Turklāt šāds risinājums būtu uztveramāks arī iedzīvotājiem, jo visas būtiskās izmaiņas būtu apkopotas vienuviet.

Taču klātesošie bija vienisprātis, ka šādā „krīzes jumta likumā” vairs nav iespējams ietvert likumu izmaiņas, kas jau iesniegtas Saeimā budžeta grozījumu paketē. „Vai ir vērts pirkt lietussargu, ja lietus iet uz beigām?” retoriski vaicāja deputāts Māris Grīnblats (TB/LNNK), secinot, ka būtiska daļa grozījumu jau ir sagatavota.

Komisija vienojās aicināt Ministru kabinetu rūpīgi izvērtēt šādas prakses iespēju nākotnē, norādot, ka tā ir metode, kā operatīvi un produktīvi strādāt gadījumā, ja rodas nepieciešamība pēc jaunām izmaiņām.

Deputāte Ausma Ziedone – Kantāne (JL) interesējās, cik ātrā laikā šādu likumu iespējams sagatavot un kas būtu tā izstrādātājs. Viņa pauda bažas, ka likums varētu būt novēlots un stātos spēkā laikā, kad krīze jau beigusies.

Situāciju, kad pamatdokuments paliek spēkā, bet uz laiku tiek piemēroti īpaši krīzes laika noteikumi, par saprātīgu atzina arī deputāts Aigars Štokenbergs (SCP). Tomēr viņš pauda uzskatu, ka tādējādi nevar pilnībā atrisināt problēmas, kas saistītas ar tiesiskās paļāvības principu.

Jau vēstīts, ka Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība aicina Saeimu pieņemt īpašu Krīzes likumu.

 

Viedoklis: Neiespējamā vienošanās

Pauls Raudseps,  Diena  06/02/09    Krēslainā istabā garš sarkankoka galds. Vienā pusē sēž valstsvīri. Otrā — oligarhi. Viņi vēro cits citu dzelžainiem skatiem, līdz ierunājas galvenais tiesībsargātājs, mierīgi, bet stingri: "Kungi, mēs jums piedāvājam darījumu. Aizbrauciet no Latvijas, un jūs netiksiet tiesāti. Tikai atcerieties — mēs zinām jūsu apģērbu izmērus, un strīpainās pidžamas jau tiek šūtas."

Dramatiska, skarba, "taisnīga", nedaudz bērnišķīga fantāzija, kurā Holivudas asie sižeti, sazvērestības teoriju iekrāsots pasaules skats un kaut kur dzirdēta un slikti izprasta informācija par Īrijas "sabiedrisko izlīgumu" sajaucas vienā putrā, kuru tad ielej mūsu valsts greizajā politekonomiskajā traukā.

Par to pat nebūtu vērts diskutēt, ja vien par šādu "izlīgumu ar oligarhiem" pēdējā laikā nenāktos dzirdēt no dažādiem redzamiem cilvēkiem. Sestdien Latvijas forumā žurnālists Jānis Domburs aicināja prezidentu Zatleru sasaukt Nacionālās drošības padomes sēdi, lai panāktu šādu vienošanos.

Kā kino tas būtu baigi iespaidīgi. Bet reālajā dzīvē rodas daži jautājumi. Kaut vai elementārais — kur paliek princips "viens likums, viena taisnība visiem"? Bet, pat ja mēs kaut kā akceptējam, ka lielās lietas vārdā daži zagļi būs vienlīdzīgāki par citiem, rodas arī virkne ļoti konkrētu jautājumu. Piemēram — tieši cik cilvēku sēdēs galda "oligarhu" galā? Trīs, četri, desmit? Vai kāds viņus atlasīs, vai varēs atnākt katrs, kas sevi uzskatīs par oligarhu? Tad jau atskries viss Centrālcietums. Bet ja tomēr trīs vai pieci, kāpēc lai viņi piekristu šādam darījumam? Ja viņu sapnis būtu sūkt kokteiļus, gozējoties mazas tropiskas salas smiltīs, viņi jau sen tur būtu. Šiem cilvēkiem neinteresē tikai nauda, bet naudas un varas sakausējums, kas viņiem ir pieejams tikai Latvijā.Bet, no otras puses, kurš tiesībsargātājs var piedāvāt tādu grēku atlaišanu, pats nepakļaujot sevi tiesāšanai par šādas pretlikumīgas vienošanās organizēšanu?

Slavenais sociologs Makss Vēbers rakstīja, ka īsta politika ir kā spēcīga, lēna urbšana cietos dēļos. Holivudas sižeti mums nepalīdzēs atrisināt savas problēmas.

 

Šmits un Pujats prasa aizliegt jau notikušo Praidu

DELFI  06/03/09   

Romas katoļu baznīcas Latvijā kardināls Jānis Pujats un bijušais Saeimas deputāts Jānis Šmits (LPP/LC) trešdien pārsūdzējuši Administratīvās rajona tiesas 15. maija lēmumu, kurā bija atļauts geju, biseksuālu un transeksuāļu apvienībai „Mozaīka” rīkot seksuālo minoritāšu pasākumu „Rīgas Praids”.

Šmits portālam „Delfi” norādīja, ka prasība iesniegta Augstākās tiesas senāta Administratīvo lietu departamentam. Prasībā skaidrots, ka praida norise ir pretrunā gan Latvijas likumiem, gan starptautiskajām tiesību normām.

15. maija Administratīvās rajona tiesas sēdē Pujats norādīja, ka baznīca saņēmusi 7000 parakstus, kurā iedzīvotāji lūguši aizstāvēt viņu cilvēku tiesības. Pēc Pujata teiktā, seksuālo minoritāšu gājiens varētu graut ģimenes institūtu un „radīt problēmas lielai sabiedrības daļai”.

15. maijā tiesa atcēla Rīgas domes iepriekš noteikto seksuālo minoritāšu gājiena aizliegumu. Pašvaldība pauda, ka pastāv varbūtība, ka pret gājiena dalībniekiem varētu tikt vērsta vardarbība, ko gan pašvaldība ar oficiālu informāciju nespēja apstiprināt. Toties „Mozaīka” argumentēja, ka pašvaldības lēmums ir politisks, pieņemts priekšvēlēšanu gaisotnē un pašvaldība nav spējusi oficiāli pierādīt draudu pastāvēšanu gājiena dalībniekiem.

Sestdien 16. maijā notikušai “Praida” pasākums noritējis mierīgi.

 

Viedoklis: Pīrādziņu bizness

Aivars Ozoliņš,  Diena  06/04/09    Uzreiz pēc pašvaldību vēlēšanām un valdības sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem, kuru pārstāvji pašlaik ir Rīgā, acīmredzot var notikt nopietnāki mēģinājumi nomainīt Valda Dombrovska (JL) valdību, kas pašlaik taustīšanās līmenī notiek kā Tautas partijas sīkas provokācijas un šīs valdības abižoto oligarhu uzstājīgā dīkšana par lata devalvēšanu — TP tēva Andra Šķēles dziesmai par aplami stipro latu nupat pievienojies smagos kriminālnoziegumos apsūdzētais Aivars Lembergs. Tikmēr LPP/LC īpašnieks Ainārs Šlesers piebalso TP vecbiedram Gundaram Bērziņam un paziņo, ka "pēc pašvaldību vēlēšanām reāli rīcības vara tiks iedota pašvaldībām" un "prezidents būs fakta priekšā, lai atlaistu Saeimu".

Skaidrs, ka Šķēles un Šlesera "biznesa" modelis nav savienojams ar valdību, kuru tie nekontrolē. Jo tuvāk nāks Saeimas vēlēšanas, jo grūtāk būs šādu kontroli atgūt, neriskējot tajās piedzīvot pilnīgu sakāvi. Turklāt ekonomikas atlabšana no krīzes var sākties jau šogad, iekšzemes kopprodukta kritums var gada beigās izrādīties esam bijis mazāks, nekā pašlaik tiek prognozēts; ja sarunas ar Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Komisiju būs sekmīgas un Latvija saņems kārtējo aizdevuma daļu, algām un pensijām šogad pietiks. Tas nozīmētu, ka Dombrovska valdība ir sekmīga, spēj novērst valsts bankrotu un pat akūta finanšu trūkuma apstākļos saglābt liesajos laikos to, ko "darītāji" salaida pilnīgā grīstē treknajos, kad nauda plūda pāri malām. Jo ilgāk šī valdība strādās, jo tas kļūs acīm redzamāks, un to šie sadarītāji nevēlas.

Šķēles un Šlesera piedāvātā alternatīva — ekonomisks un politisks haoss, ko izraisītu valdības krišana, lata devalvācija un Saeimas atlaišana, — valstij būtu katastrofāli postoša, kaut arī "oligarhiem" pašiem (un arī viņu draugiem austrumos) droši vien finansiāli un katrā ziņā politiski izdevīga. Taču diezin vai to grib pat TP, tā ka Šķēle arī šajā reizē var palikt gribot.

Tomēr jābrīnās, vai šie kungi tiešām cerētu valsts iedzīšanu vēl dziļākā bedrē, nekā to izdarīja ar trekno gadu politiku, pārdot vēlētājiem kā savu partiju izcilu sasniegumu. Šķiet, ka viņi ir pārmēru iedvesmojušies no Šlesera panākumiem pašvaldību vēlēšanu kampaņā, kurā ar trulu, bet masīvu reklāmu "gāzi grīdā" ideologs, kas iedzina Latviju nothing special krīzē, trīs mēnešu laikā pataisīts par valsts glābēju no paša izraktās bedres, apgāžot kādreizējā Šķēles ieroču nesēja Jurģa Liepnieka tēzi, ka "no sūda pīrādziņu neuztaisīsi". Tiesa, tad būtu jāsecina, ka, viņuprāt, vēlētājus var atkal un atkal barot ar tiem pašiem pīrādziņiem.

 

Āboltiņa: Dombrovskis bija pārāk demokrātisks

Diena  06/11/09    Neviens lēmums pašreiz nav pieņemts, jo katrs saprot, cik tas ir sāpīgi, situāciju astoņos vakarā Latvijas televīzijas 100.pantā raksturoja Jaunā laika līdere un premjera partijas biedre Solvita Āboltiņa. Tiekot runāts arī par ministru nomaiņu. Runa esot par veselības ministru Ivaru Eglīti (TP), kurš teicis, ka nevar pieņemt tādus samazinājumus savai nozarei, stāstīja S.Āboltiņa.

"Cilvēkiem ir jārēķinās, ka valdība sapratīs šībrīža atbildīgo situāciju, sēdēs līdz naktij vai līdz rītam, lai pieņemtu lēmumu, kādā veidā atrast 500 miljonus. Labā ziņa, kas izskanēja no Briseles, ka mums jūnija beigās būs nauda, ja to spēsim izpildīt".

Viņa uzskata, ka publiskajā telpā ir radies iespaids, ka viss notiek haotiski, jo atklātībā nākuši darba dokumenti. Neviens lēmums vēl nav pieņemts, uzsvēra S.Āboltiņa. Viņa arī atkārtoja, ka valdība jau janvārī zināja par cik būs jāsamazina izdevumi. "Premjers, būdams pārlieku demokrātisks, uzdeva katram no ministriem atrast strukturālās reformas un atteikties no visa liekā. (..) Es gribētu teikt, ka ir notikusi negodprātīga ministru attieksme pret viņiem veicamo uzdevumu." Viņa sacīja, ka tādēļ Finanšu ministrija ir piegājusi nevis ar domu, kā attīstīt valsts ekonomiku, bet gan kā fiskāli atrast to vietu, kur ietaupīt.

Ar skaidru "nē" viņa atbildēja, ka vilcināšanās nav notikusi pašvaldību vēlēšanās dēļ.

Komentējot progresīvā nodokļa slieksni – 300 latus, S.Āboltiņa pauda, ka tā ir "pilnīgi aplama ideja" un uzņēmēji pret to protestēs nemaksājot nodokļus. Viņa ieteiktu slieksni noteikt sākot no 500 – 1000 latiem.

Viņa atzina, ka viena no versijām ir skolotājiem par likmi maksāt vien 170 latu. Lēmumiem jābūt solidāriem, ir svarīgs šis princips, uzsvēra S.Āboltiņa. Pēc pašreizējiem aprēķiniem, ja pieņem visu, ko šodien piedāvāja Finanšu ministrija, ministra alga uz rokas nepārsniegšot 300 latus.

Pensijas netikšot "grieztas no abiem galiem". Tiek izskatīta versija par visu pensiju procentuālu samazinājumu 15%, stāstīja S.Āboltiņa.

Šodien koalīcijas padomē pieņemts lēmums likvidēt visas padomes, informēja S.Āboltiņa.

 

Knuts Skujenieks. Kāpēc es nebalsoju par plēnuma rezolūciju?

Knuts Skujenieks, dzejnieks,  Diena  06/12/09    Tā bija riskanta iecere — rīkot Radošo savienību plēnumu 1988.gada plēnuma divdesmitgadē. Šajā laikā notikušas tik neatgriezeniskas pārmaiņas, ka cerēt uz šā brīža plēnuma vēsturisko nozīmi būtu naivi. Taču es biju solījies tajā piedalīties un runāju par latviskās grāmatas nesamērīgi augsto PVN. Es neprasīju papildu dotācijas, tikai iespēju literatūrai kaut cik sevi atpelnīt.

Paldies Valsts prezidentam un kultūras ministram par līdzdalību, taču pasākums nespēja ievirzīties lietderīgā gultnē. Tika meklēti vainīgie, kaldināti utopiski projekti, aģitēts par vēlēšanām, aicināts Latvijā atjaunot autoritāru režīmu. Es diemžēl nedzirdēju visas runas, jo piedalījos arī radiointervijā. Taču no tā, ko dzirdēju, man radās sajūta, ka notiek kaut kas līdzīgs 13.janvāra mītiņam Doma laukumā. Rezolūcija šo līdzību apstiprināja. Tajā tika tradicionāli nogānīta valsts vara, prasīts saukt pie atbildības krīzes cēlājus, kategoriski pieprasīts realizēt pasākumus (kuri krīzes apstākļos diezin vai būtu realizējami), pausts aicinājums uz sadarbību tai pašai nogānītajai valsts varai un visbeidzot piedraudēts: radošo savienību biedri patur tiesības rīkot pilsoniskas nepakļaušanās akcijas. Punkts.

Es sapratu, ka esmu nokļuvis sakaitētā pūlī, kaut arī tas sastāvēja no cilvēkiem, kurus es cienu. Rezolūcija pat netika apspriesta kā projekts, balsis netika skaitītas. Kā jau mītiņā. Es nepacēlu roku, savācu savus papīrus un devos mājup. Pēc tam runājos ar cilvēkiem, kuri sekoja plēnuma gaitai un kuriem bija radies līdzīgs iespaids. Man radās divi secinājumi. Pirmais — radošo savienību un radošo personu juridiskais stāvoklis nav valstiski noregulēts. Otrais — šīs organizācijas nav integrējušās neatkarīgas valsts apstākļos, tām nav ietekmes uz likumdošanu, uz valstiski stratēģiskiem mērķiem, un tām nav pienācīga atbalsta sabiedrībā.

Kārtējais budžeta samazinājums padara rezolūciju vēl ironiskāku. Gribētu piebilst, ka vārds "plēnums" latviski nozīmē pilnsapulce. Kam mums šis sovetisms?

 

Vai valsti šobrīd kāds vada?

Kristians Rozenvalds,  NRA  06/13/09   No valsts augstākajām amatpersonām šobrīd neredzu nevienu, kas iedrošinātu rītdienai. Gluži pretēji, redzu daudzus, kas tieši vai netieši vairo neuzticību un nedrošību.

Valsts prezidents arī šajā situācijā joprojām atrodas sevis meklējumos, lai cik tas arī banāli jau izklausītos. Nožēlojami, ka pēc Ministru kabineta ārkārtas sēdes ceturtdien premjers un ministri bija spiesti izteikt pateicību prezidentam par atbalstu, taču pārfrāzējot – pateicība bija par to, ka prezidents neizmantoja iepriekš piekopto praksi līdzīgās situācijās izcelties ar kādu populistisku paziņojumu it kā tautas interešu vārdā.

Un kurš cits, ja ne Valdis Zatlers pats ir atbildīgs par to, kāda ir šābrīža valdība? V. Zatlers savulaik izteica neuzticību premjeram Ivaram Godmanim un pēcāk nominēja šim amatam acīm redzami nepiemēroto Valdi Dombrovski.

Premjers V. Dombrovskis kopā ar finanšu ministru Einaru Repši ir apzināti vilcinājuši lēmumu pieņemšanu par pusmiljarda ietaupīšanu pēc vēlēšanām, tādējādi maldinot gan sabiedrību, gan arī vēlētājus, kuriem, manuprāt, ir pat tiesības prasīt vēlēšanu rezultātu anulēšanu. Turklāt katra atliktā diena bija arī papildu izdevumi – ja budžeta griešana būtu notikusi daudz ātrāk, tad attiecīgi arī jāgriež būtu bijis ievērojami mazāk. Nu kā lai es viņiem vēl ticu?

Manuprāt, pilnībā netiek izmantots LR Saeimas priekšsēdētāja potenciāls. Patlaban Saeimai vajadzētu būt tai vietai, kur tiek profesionāli un atbildīgi izdiskutēts par šim brīdim atbilstošākajiem mērķiem, taktiku un konkrētajiem uzdevumiem. Tas nav normāli, ka sabiedrībā debates tiek monopolizētas tikai trešdienu vakaros TV raidījumā Kas notiek Latvijā?.

Ar ko nodarbojas ekonomikas ministrs? Pēc trakās valdības ārkārtas sēdes viņš nevis nāk klajā ar paziņojumiem par uzņēmējdarbības stimulēšanu, bet gan cenšas novērst uzmanību, pieprasot paskaidrojumus par internetā publicēto video melnrakstu. Ministram bija iespēja lietas būtību noskaidrot telefoniski minūtes laikā.

No šīs ministrijas neesmu dzirdējis iniciatīvas ekonomikas atveseļošanai, jo par tādu nevar uzskatīt tās pionierisko gatavību būt aktīvākajiem savu izdevumu samazināšanā. Ekonomikas ministrijai ir jābūt atbildīgai par pelnīšanu, jo par taupīšanu atbild citas.

Cerības neattaisno arī Latvijas Bankas prezidents, jo tā vietā, lai uzņemtos iniciatīvu par sabiedrības dienas kārtību, Ilmārs Rimšēvičs ir samierinājies ar valdības un politiskās elites viņam ierādīto opozicionāra un vientieša lomu.

Lai kā arī gribētos, citu atbildīgo mums valstī nav, un no visiem iepriekš minētajiem es joprojām ceru uz V. Zatlera spēju apgūt vīziju, kā arī uz I. Rimšēviča drosmi un atbildību. Šiem diviem cilvēkiem vēl ir potenciāls vairot un atgūt manu uzticību valsts nākotnei, un jācer, ka viņi šo vēsturisko iespēju mācēs izmantot.

 

Kalvītis atkāpsies no "Lattelecom" padomes priekšsēdētāja amata

LETA  06/15/09    Ekspremjers Aigars Kalvītis (TP) pieņēmis lēmumu ar 1.jūliju atkāpties no SIA "Lattelecom" padomes priekšsēdētāja amata.

Medijiem izplatītā paziņojumā Kalvītis norāda, ka ar šādu rīcību viņš vēlas pievērst valdošo politiķu uzmanību tam, ka ir jālikvidē visu valstij pilnīgi vai daļēji piederošu uzņēmumu padomes.

Kalvītis arī aicina ekonomikas ministru Arti Kamparu (JL) vienoties ar SIA "Lattelecom" otru uzņēmuma akcionāru - "Telia Sonera" - par "Lattelecom" padomes likvidēšanu.

Kā paziņojumā medijiem norādījis Kalvītis, laikā, kad valstī tiek meklēta ikviena taupības iespēja, ir pilnīgi skaidrs, ka valsts vairs nevar atļauties tik dārgus uzņēmumu darbības uzraudzības mehānismus kā iepriekš. Kalvītis uzskata valdības lēmumus par valstij pilnīgi piederošu uzņēmumu padomju likvidēšanu par pareiziem.

Vienlaikus viņš norāda, ka valdība ir spērusi tikai pussoli, likvidējot padomes tikai tajos uzņēmumos, kuri pilnībā pieder valstij, ļaujot padomēm turpināt darbu tajos uzņēmumos, kur valsts ir tikai viens no akcionāriem, kā, piemēram, "Lattelecom".

Pēc Kalvīša domām, šāds lēmums nav pareizs un padomes ir jālikvidē visos uzņēmumos, kuru akcionāre ir Latvijas valsts. "Lai viss iepriekš teiktais nepaliktu tikai tukšu diskusiju līmenī, esmu nolēmis atkāpties no SIA "Lattelecom" padomes priekšsēdētāja amata 1.jūlijā - tas ir, ar brīdi, kad tiek likvidētas padomes valstij pilnībā piederošajos uzņēmumos," viņš norāda.

Kā ziņots, Kalvītis šopavasar nolika Saeimas deputāta mandātu.

 

Viedoklis: Laupītāju valsts

Elita Veidemane,  NRA  06/15/09    Kopš sākta gala nesaprotu vienu lietu – kāpēc, piemēram, auto, lidaparāta vai kuģa vadītāja apliecības iegūšanas procesā ir nepieciešama izziņa, ka potenciālais šoferis nav traks, tas ir, ka šoferis nav psihdispansera uzskaitē, savukārt, ķeroties pie valsts vadīšanas stūres, šāda izziņa nav vajadzīga?

Man šķiet, šāda izziņa, stājoties atbildīgā valsts amatā, būtu nepieciešama daudz vairāk, jo valsts vadīšana, piedodiet, nav sēdēšana ne pie zapiņa un pat ne pie mersedesa stūres.

Domāju, ka Finanšu ministrija ir valsts svarīgākā – atslēgas – ministrija, taču tās šoferēšana, izskatās, atdota tāda cilvēka rokās, kura mīļākā nodarbe, šķiet, ir lēnām un mierīgi šņikāt pirkstiņus, rociņas un kājiņas ar gaļas cirtnīti. Protams, ne savas rociņas un kājiņas, bet mūsējās. Un ja vēl šim cilvēkam parlaments dāsni iedevis paplašinātas pilnvaras, ar kurām viņš faktiski var rīkoties, kā vien viņam ienāk prātā, tad varam atvadīties ne tikai no savām rociņām un kājiņām, bet arī no galviņas.

Saeimas sēdē, kurā lēma par pilnvaru piešķiršanu šim cilvēkam, pret šo priekšlikumu iestājās tikai daži cilvēki. Viens no viņiem – LPP/LC frakcijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš – pieļāva, ka ar šādu lēmumu sākas "jauna vadonisma ēra", un viņam nebija pieņemams arī Krišjāņa Kariņa (JL) arguments, ka "papildu pilnvaras ministram dos iespēju vērsties pret birokrātu patvaļu". Andris Bērziņš skeptiski piebilda, ka tas dod iespējas vērsties ne tikai pret birokrātiem, bet pret iedzīvotājiem. Diemžēl sanāca tikai otrais variants...

Runa, protams, bija par mūsu nepārvarami ģeniālo finanšu ministru Einaru Repši. Viņa konģeniālais piedāvājums ieviest progresīvo ienākuma nodokli LIELO ALGU SAŅĒMĒJIEM, tas ir, cilvēkiem, kuri saņem vairāk par 300 latiem, izsauca teju pirmsdumpja situāciju – Ministru kabineta logus ar ķirbuļiem dauzīt bija gatavi pat tie, kuri pirms pusgada, 13. janvārī, nosodīja Saeimas stiklu nīcinātājus. Piedodiet, vai 300 latu – tā ir liela alga? Laikā, kad ar mokām, ar Dievu uz pusēm sāka veidoties pagaidām vārga vidusšķira, finanšu ministrs izdomāja, ka ir nepieciešams to iznīcināt jau saknē, drošības labad atceļot arī ar nodokļiem neapliekamo minimumu. Centrālās statistikas pārvaldes mājaslapā redzam, ka pērn rudenī lielās algas sadalījās šādi: no 160 līdz 300 latu saņēma 42,3% strādājošo, no 300 līdz 800 latu – 45,1% strādājošo, savukārt no 800 līdz 1000 latu – jau tikai 4%, bet vairāk par 1000 latu saņēma tikai 6,7% laimīgo. Bet vidējā bruto alga šā gada janvārī bija 469 lati, iztikas minimums – 170 latu. Tiešām, daudz vērtīgāk ir aplikt ar progresīvo nodokli šo visai nožēlojamā algu līmeņa, toties skaitliski lielo vidusslāni, nevis dažus procentus relatīvo bagātnieku. Kaut arī valdība ceturtdienas naktī izdomāja, ka progresīvais nodoklis tomēr ir fui, nevar zināt, ko tā izdomās kādā citā dienā.

Izskatās, ka Latvijai uzlikts lāsts. Nekā citādi nevar skaidrot pilnīgi absurdos lēmumus, kurus regulāri pieņem vai mēģina pieņemt tā saucamā valdība. Pavisam nesen tā nāca klajā ar ierosinājumu uzlikt nodokli mājām un dzīvokļiem. Ja pareizi esmu apguvusi informāciju par šāda nodokļa ieviešanu pasaulē, tas tiek piemērots tādiem īpašumiem, kurus nekļūdīgi var uzskatīt par ļoti dārgiem un grezniem. Savukārt Latvijā šo nodokli valdība cer izmantot, lai aplaupītu to pašu vidusslāni. Absurdais priekšlikums var kļūt par kārtējo slogu jau tā līdz izmisumam novestajai tautai, kur nu vēl runāt par nekustamā īpašuma biznesa attīstību. Kas tas viss ir? Ciniska ņirgāšanās vai pārdabisks stulbums?

Latvija ir kļuvusi par kāda sarežģīta plāna izpildes placdarmu. Izskatās, ka ir dota pavēle atbrīvot bijušās valsts – Latvijas Republikas – teritoriju no iedzīvotājiem, lai tajā izvietotu... pagaidām nav zināms, ko. Bet gan jau uzzināsim. Tad, kad sabiedrības vidusslānis, kurā ietilpst cilvēki, kas saņem vidējo algu, skolotāji, pensionāri, jaunas ģimenes, kas ar lielu piesardzību ņēmušas kredītus jaunas dzīves sākšanai, invalīdi, mediķi un policisti būs spiesti vai nu bēgt no valsts, vai arī palikt šeit un nomirt badā, pārpalikušie ieraudzīs tos laupītājus, kas būs iekārojuši šo teritoriju.

Bet līdz šim brīdim vēl mazdrusciņ jāpaciešas. Vēl jau mēs, visi Latvijas iedzīvotāji, neesam nedz sajukuši prātā, nedz aizbēguši, nedz nomiruši. Mēs tagad aci pret aci tiekamies ar vietējiem laupītājiem, kuri, savā slimīgajā svarīgumā piepūtušies, spriež par to, cik liels būs nodoklis striķim un ziepēm, ko, patiesību sakot, viņiem vajadzētu mums pasniegt gluži bez maksas.

 

ZZS neiebilst pret ‘latvisko partiju’ konsolidāciju

LETA  06/15/09      Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) neiebilst pret ideju konsolidēties tā dēvētajiem latviskajiem politiskajiem spēkiem, taču ZZS neplāno īstenot šādu ieceri.

Saeimas deputāts Mārtiņš Roze (ZZS) pirmdien pēc partijas Saeimas frakcijas pārstāvju tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru žurnālistiem sacīja, ka uz krievu elektorātu mērķētās partijas līdz šim bijušas aktīvākas, tādēļ tām izdevies apvienoties ātrāk. Šī situācija, pēc politiķa domām, provocē "latviskās partijas" meklēt savā starpā kopīgo, nevis ķildoties.

ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis gan norādīja, ka ZZS nav nepieciešams domāt par konsolidāciju ar citām latviskajām partijām, jo apvienība ir pietiekami liela. Šādas idejas drīzāk varētu būt aktuālas Tautas partijai (TP) un apvienībai "Tēvzeme un Brīvība"/LNNK (TB/LNNK).

TB/LNNK Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Grīnblats pēc tikšanās ar prezidentu žurnālistiem sacīja, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks par šo jautājumu vēl nav spriedis, taču viņš pats uzskata, ka šāda konsolidācija nav izslēgta un varētu notikt.

Savukārt partijas "Jaunais laiks" (JL) līdere Solvita Āboltiņa pēc tikšanās ar Zatleru žurnālistiem sacīja, ka JL jau iepriekš paudis aicinājumu "latviskajām partijām" konsolidēties, bet pašlaik šis jautājums aktualizējies tieši pēc pašvaldību vēlēšanām.

Partijas LPP/LC pārstāvis Andris Bērziņš sacīja, ka viņa politiskais spēks jau ir labs piemērs konsolidācijai. Pēc politiķa domām, tāda var notikt tikai uz kopīgu vērtību pamata.

Pirmdien Rīgas pilī Valsts prezidentam tiekoties ar Saeimas TP frakcijas deputātiem, runāts arī par iespējamu tā dēvēto latvisko partiju konsolidāciju, pēc tikšanās žurnālistiem sacīja TP priekšsēdētājs Mareks Segliņš.

Segliņš gan uzsvēra, ka viņš pats šajā jautājumā nevēlas nākt klajā ar kādiem paziņojumiem, jo tas varētu traucēt šai iespējai realizēties. Pēc politiķa teiktā, "latvisko partiju" vidū bijušas nesaskaņas pietiekami ilgi, tāpēc tagad "nevar uzsist knipi, apķerties un bučāties". Segliņš uzsvēra: pie idejas par "latvisko partiju" konsolidāciju katram politiskajam spēkam jānonāk pēc pārdomām.

Savukārt apvienības "Saskaņas centrs" līderis Nils Ušakovs pēc šīs dienas tikšanās ar prezidentu, komentējot ideju par "latvisko partiju" konsolidāciju, žurnālistiem sacīja, ka šāda ideja ir pilnībā apsveicama, jo neļaus atslābināties nevienam politiskajam spēkam.

 

Protestētāji izsvilpj Repši

NRA  06/18/09    Šodien uz mītiņu Esplanādē bija ieradies arī finanšu ministrs Einārs Repše, bet pie vārda viņš gan netika. Arobiedrību līderis Pēteris Krīgers jautāja mītiņotājiem, vai viņi vēlas dzirdēt Repši, bet pūli vienbalsīgi kliedza „Nē”, un pavadīja ar svilpieniem.

To redzot Einars Repše steidzīgi pameta mītiņa vietu. Klātesošie sauca "blēdis, blēdis", bet kāda kundzīte draudēja ministru nošaut. Viņam pakaļ skrēja žurnālisti un operatori. Repše apstājās, lai runātu ar žurnālistiem, bet drīz ministru aplenca arī mītiņotāji.

Uz arodbiedrību rīkoto manifestu šodien Rīgā, Esplanādē pie Raiņa pieminekļa, pulcējušies vairāki tūkstoši cilvēku. Precīzs cilvēku skaits pagaidām gan nav apzināts, turklāt uz pasākumu turpina pulcēties akcijas dalībnieki no dažādām Latvijas vietām.

 
 

Vilnīša 100 dienas KNAB: bez revolūcijām

Ivo Leitāns,  Diena  06/18/09    Korupcijas pētnieki Normundu Vilnīti pagaidām vērtē atturīgi.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieku Normundu Vilnīti Saeima amatā apstiprināja 12.martā dažas stundas pirms balsojuma par Valda Dombrovska (JL) valdību. Šonedēļ N.Vilnītim aprit simtā diena KNAB šefa amatā, un gluži kā valdībai tās aizritēja budžeta grozījumu zīmē. Kā labu administratoru N.Vilnīti slavē gan viņu amatā izvirzījušās Saeimas komisijas vadītājs Juris Dalbiņš (TP), gan vietnieki birojā. To atzīst arī korupcijas pētnieki, taču skepse par to, vai N.Vilnīša zināšanas par korupciju ir atbilstošas nozīmīgajam amatam, vēl nav kliedēta.

Intervijās pirms Saeimas balsojuma N.Vilnītis par savu prioritāti sauca KNAB reģionālo nodaļu izveidošanu. Tagad viņš atzīst, ka jostas savilkšanas apstākļos to realizēt nav iespējams. Budžeta izdevumu griešana nozīmē to, ka KNAB uzsvaru vairāk liks uz apkarošanu, mazāk naudas tērējot izglītošanas pasākumiem. "Nav citu variantu. Galvenais, lai birojs paliek rīcības spējīgs un algas samazinājuma dēļ spējīgākie cilvēki neaiziet prom, piemēram, uz ārzemju pretkorupcijas iestādēm," skaidro KNAB šefs.

Par N.Vilnīša būtiskāko panākumu viņa vietnieks Alvis Vilks sauc biroja struktūras optimizāciju. Līdzšinējo 18 KNAB nodaļu vietā izveidotas desmit, kas dod iespēju ietaupīt, "un šobrīd tas ir ļoti svarīgi", saka A.Vilks. Par apkarošanas bloku atbildīgā vietniece Juta Strīķe atzinīgi vērtē to, ka restrukturizācija notikusi uz administratīvā aparāta rēķina, pēc iespējas nesāpīgāk ietekmējot biroja pamatfunkcijas.

J.Strīķe arī pozitīvi vērtē no N.Vilnīša puses nākušo iniciatīvu, ka visi lēmumi saistībā ar KNAB budžeta grozīšanu pieņemti, priekšniekam apspriežoties ar vietniekiem. "Kā priekšnieks viņš varēja pieņemt visu vienpersoniski, taču lēmumu pieņemšanā piedalāmies mēs trijatā. Tas ir ļoti labi, ka svarīgie lēmumi tiek pieņemti kolektīvi, uzklausot arī manu un Vilka viedokli," uzsver J.Strīķe.

"Grūti pateikt gan ko sliktu, gan ko labu. Ļoti maz bijis pie kā piesiet acis," par N.Vilnīša pirmo darba cēlienu teic KNAB Sabiedriskās konsultatīvās padomes loceklis Valts Kalniņš no Providus. Viņa kolēģe Linda Austere, kura pēta pretkorupcijas jautājumus, ir kritiskāka. "Jauns cilvēks, enerģiski rīkojas, ātri mācās. Taču man ir ļoti pretrunīgs viedoklis, jo izpratne par korupcijas jautājumiem vēl nav manāma," teic L.Austere, ko pārsteigušas dažas N.Vilnīša idejas, kurām nav sekojis izvērsts skaidrojums.

"Piemēram, krimināltiesisku problēmu risināšana civiltiesiskā ceļā. Man īsti nav skaidrs — kā, un, cik jautāju kolēģiem juristiem, tie arī nesaprot," bilst L.Austere. "Man savā vecumā lietas patīk darīt, ne īpaši sasteidzot. Par civiltiesiskajiem risinājumiem mums izveidota darba grupa, kas apkopo ārvalstu praksi, tad strādāsim pie koncepcijas," pārmetumiem nepiekrīt N.Vilnītis.

Savukārt Providus partiju finansēšanas eksperte Iveta Kažoka uzslavē KNAB par to, ka priekšvēlēšanu kampaņas laikā birojs nāca klajā ar paziņojumu par partijām, kas pietuvojušās atļauto tēriņu maksimālajai robežai. Limitu pārsniedzot, KNAB kampaņu var apturēt. "Jaunā sistēma tika pārbaudīta pirmo reizi, un, manuprāt, birojs ar to tika galā veiksmīgi. Nezinu, cik liels te personīgi Vilnīša nopelns," saka I.Kažoka.

Pats KNAB šefs uzskata, ka nevienam traucējis nav, visi biroja sāktie procesi un likumdošanas iniciatīvas virzās uz priekšu, arī konflikti ar darbiniekiem nav bijuši. Ilgtermiņā viņš vēlas panākt, lai tiktu apstiprināta koncepcija par partiju finansēšanu no budžeta.

 

Konceptuāli atbalsta pienākumu pašvaldībām veicināt jauniešu patriotismu

DELFI  06/18/09   

Saeima ceturtdien konceptuāli atbalstīja grozījumus Jaunatnes likumu, tajā paredzot uzdevumu pašvaldībām veicināt jauniešu darba tikumu un patriotismu.

TB/LNNK rosinātie grozījumi nosaka, ka likuma mērķis ir uzlabot jauniešu – personu vecumā no 13 līdz 25 gadiem – dzīves kvalitāti, veicinot viņu iniciatīvas, darba tikumu un patriotismu, līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī atbalstot darbu ar jaunatni.

Tāpat grozījumi likumā paredz uzdot pašvaldībām veicināt jauniešu darba tikumu un patriotismu.

Pašlaik kā prioritātes Jaunatnes likumā ir minētas – jauniešu dzīves kvalitāte, iniciatīvas, līdzdalība lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, neformālā izglītība, brīvprātīgais darbs, fiziskās aktivitātes, iesaistīšanās kultūras dzīvē, lietderīga brīvā laika izmantošana.

 

Šlesers nekandidēšot Saeimas vēlēšanās

DELFI  06/18/09    Partijas LPP/LC līderis, topošais Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers neplānojot nākamgad startēt Saeimas vēlēšanās, intervijā laikrakstam “Diena” atzinis Šlesers.

“Partija nav lēmusi, bet izskatās, ka nākamos četrus gadus strādāšu Rīgā. [..] Man ir plāns nākamos četrus gadus strādāt Rīgā,” laikrakstam paudis Šlesers.

Viņš arī paudis, ka LPP/LC pašvaldību vēlēšanās Rīgā ir sasniegusi labu rezultātu. “Tas, ka “Saskaņas centram” šis atbalsts bija tika liels, manuprāt, bija pārsteigums ļoti daudziem. Visi rēķinājās, ka viņiem būs 20 — 25%, bet tas, ka bija 34%, tas tikai parādīja to, ka daudzi vēlētāji ir konsolidējušies ap šo partiju. Arī mums nav pamata bēdāties par rezultātiem, jo ir vairāk kā 15% un man ir 27 800 plusiņi, kas ir ielikti — tas ir par 2,7 reizēm vairāk nekā man iepriekšējās vēlēšanās Rīgā”.

Šlesers arī atklājis, ka SC bija gatavs atbalstīt viņu kā mēru, taču viņš pats esot izlēmis nekandidēt uz šo amatu, “lai nerastos kādas bažas un pārmetumi, kāpēc Šlesers neļāva vadīt Rīgu “Saskaņas centram”, kuram bija tik liels atbalsts”.

 

Bijušie opozicionāri neredz nepieciešamību pēc visu deputātu atvainošanās sabiedrībai

BNS  06/19/09    Bijušo opozīcijas partiju pārstāvji neuzskata, ka visiem deputātiem būtu jāatvainojas sabiedrībai par līdz šim pieņemtajiem lēmumiem un komunikāciju, kā to uzrunā pavasara sesijas pēdējā plenārsēdē aicināja darīt Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Par to liecina aģentūras BNS veiktā aptauja tautas kalpu vidū.

Ilgstošo opozicionāru un tagadējās valdības vadītāju - partijas "Jaunais laiks" (JL) - Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis gan pauda gatavību atvainoties, ja būtu skaidrs, ka tas ko mainītu. Tomēr politiķis atzina, ka patlaban neredz sava pārstāvētā politiskā spēka saistību ar lietām, par kurām valsts pirmā persona rosināja sabiedrībai lūgt piedošanu.

"Nejūtu, kam man būtu jāatvainojas par "treknajiem gadiem" un "gāzi grīdā" politiku... Ja mana atvainošanās ko dotu, protams, esmu gatavs," sacīja tautas kalps, vienlaikus atgādinot, ka JL, esot opozīcijā, visu laiku esot runājuši un aicinājuši uz valsts līdzekļu taupīgu tērēšanu.

Komentējot pārmetumus par lēmumiem un komunikāciju, jau esot valdības vadībā, viņš norādīja, ka nav iespējams novērst tik neilgā laikā to, kas bijis nepareizi izdarīts jau vairāku gadu garumā.

"Trīs gadus bijām ārpus [koalīcijas] un pa tiem trim mēnešiem, ko esam pie varas... Vai kāds cerēja sagaidīt brīnumu, ka JL pirmajos mēnešos izdarīs to, ko Godmanis nevarēja izdarīt gada laikā?" retorisks bija politiķis, vienlaikus sūkstoties, ka efektīvas reformas īstenot traucē arī valdībai nelojālu ierēdņu rīcība.

Arī partijas "Pilsoniskā savienība" (PS) Saeimas frakcijas vadītāja Anna Seile atzina, ka īsti neredz nepieciešamību katram parlamentārietim vēl individuāli atvainoties sabiedrībai, tomēr viņa atzinīgi novērtēja valdības vadītāja premjera Valda Dombrovska (JL) žestu, iedzīvotājiem izsakot atvainošanos.

"Domāju, šāda atvainošanās ļoti labā formā ir izteicis Valdis Dombrovskis. (...) Mani tas aizkustināja," sacīja Seile.

"Mēs visi jutāmies līdzīgi," pārdomās dalījās pieredzējusī parlamentāriete, norādot uz smagajiem lēmumiem, "kas bija īsā laikā jāpieņem". Viņa uzsvēra, ka deputāti apzinās šo lēmumu ietekmi uz savu reputāciju, un arī atzina, ka noskaņojumu pirmssvētku laikā šie notikumi krietni gandējot. Tomēr deputāte šaubījās, vai ir vēl nepieciešami simboliski apliecināt sabiedrībai savu nožēlu par situāciju valstī.

Komentējot Valsts prezidenta aicinājumu, Seile kopumā pauda atzinīgu vērtējumu Zatlera teiktajam, sakot, ka uzruna bijus "sakarīga un pārdomāta". Tā gan vairāk bijusi vērsta uz tautu, nevis parlamentāriešiem, kam tā teikta.

"Mēs neesam pelnījuši nekādu līdzjūtību," vēl piebilda parlamentāriete, atklājot, ka pēc grūtajiem budžeta grozījumiem viņai tomēr "ir sarūgtinājums", un tas attiecas uz lēmumu par pensiju samazināšanu, jo īpaši strādājošajiem pensionāriem.

"Es uzskatu, ka tas ir jālabo," cieti noteica deputāte. Viņasprāt, vēl vairāk varēja samazināt izdevumus Izglītības un zinātnes ministrijas centrālajā aparātā, "ne pēdējo elpu atņemt skolotājiem".

"Ne visos gadījumos tie ministriju piedāvājumi bija tie optimālākie, bet Starptautiskais Valūtas fonds negaida. (..) [Grozījumus] varēja sagatavot labāk, ja agrāk sāktu diskutēt," sacīja Seile, prognozējot, ka rudens pusē tomēr vēl būs iespēja vēl ko par labu vērst. Viņa skaidroja, ka speciālajā likumā par pensiju un valsts pabalstu izmaksu ir iestrādāts nosacījums, ka divas reizes gadā iespējams pārskatīt šos izmaksas apjomus, ja tie "nedod gaidīto efektu".

"Nevar, protams, atteikties no tā, ka izdevumi samazināti par 500 miljoniem un varbūt vēlāk vēl vairāk," gatavību neatkāpties no kopējiem budžeta uzstādījumiem apliecināja PS pārstāve. Seile uzsvēra - pozitīvais šajos grozījumos ir tas, ka netika palielināti nodokļi, kas vistiešāk skar uzņēmējus - ne pievienotās vērtības nodoklis, ne nekustamā īpašuma nodoklis -, jo "kas cits dos ieguldījumu budžetā un tautsaimniecības attīstībā".

Arī pašreizējie opozicionāri nejūt vajadzību atvainoties, gan uzsvērtāk aicinot meklēt vainīgos un veltot kritiku ne tikai bijušajām, bet arī pašreizējām varas partijām. Partijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" līderis Jakovs Pliners arī vairākkārt uzsvēra, ka valsts ekonomiskajā krīzē un arī neefektīvajā pārvaldē lielākā mērā vainojami pašmāju politiķu rīcība.

"Es uzskatīju un uzskatu, ka tā nav tik daudz globāla mēroga ietekme, cik daudz vietējā ražojuma rezultāts. (...) Vainīga ir valdība. PCTVL nav par ko atvainoties, jo neesam bijuši valdībā," noteica deputāts. Viņš vērsa uzmanību, ka joprojām grūtajos apstākļos ierēdņu skaits ir sešas reizes lielāks nekā tas bijis Padomju Savienības laikā.

"Valsts nevar atļauties uzturēt ierēdņus, kuri turklāt ielikti pēc partiju principiem," sacīja Pliners, atgādinot, ka jau pērn jūlijā PCTVL rosinājis par 30% samazināt ierēdņu skaitu, kā arī likvidēt valsts un pašvaldību uzņēmumu padomes un valsts aģentūras. Tāpat partija aicinājusi samazināt finansējumu aizsardzībai.

"Mums nebija ko darīt Irākā, un tur ir iztērēti miljoni. Afganistānā ne tikai zaudējām cilvēkus, bet arī 12 miljonus latu," uz iespējām taupīt līdzekļus norādīja tautas kalps, atkārtoti uzsverot, ka "nekādā gadījumā nedrīkstēja aizskart pensionārus". PCTVL arī rosinājis valsts un pašvaldību uzņēmumus uz diviem, trim gadiem noteikt par bezpeļņas uzņēmumiem un šos līdzekļus valsts budžeta vajadzībām novirzīt.

"No vienas puses prezidenta runa bija pareiza. Viņš runāja no galvas - tā bija no sirds, bet par to, ka jāatvainojas un jāstrādā...viņš pats bija tajā sēdē, kuras laikā parakstīja vienošanos par pensionāru aplaupīšanu. Manuprāt, viņš varētu atvainoties kopā ar pārējiem politiķiem," pārdomās dalījās tautas priekšstāvis.

SC Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs turpretī pauda uzskatu, ka "vaina gulstas uz visiem - arī tiem, kas bija pret visām muļķībām". Viņaprāt, atvainošanās aktam gan nav nozīmes, ja netiek konkrēti vērtēti cēloņi un nodarītais.

"Atvainošanās bez vainīgajiem nav pieņemama. (..) Ja nav konkrēti lielumi, tāds formāts neko nedod," sacīja deputāts.

"Ir konkrēti cilvēki, kas ir atbildīgi. Par to, ka grozījumi bija tagad jūnijā nevis aprīlī... Un nodarījumam ir konkrēts apmērs miljonos, tāpat kā "Parex" izcūkotajiem miljoniem," nožēlu par notikušo pauda tautas kalps, atkārtoti uzsverot, ka atvainoties un skaidrot kļūdas ir nozīme tad, ja ir kāds, kas tās atzīst un uzņemas.

"Ja [vainīgi] ir visi, tad tāds nav neviens. (..) Tad tā ir tikai tukša parunāšana, un nav svarīgi, vai to saka Valsts prezidents vai es," secinājumos dalījās Urbanovičs.

Koalīcijas pārstāvji gan atzina, ka politiķiem ir, par ko atvainoties, tomēr nesaistīja pārmetumus ar tiešu līdzdalību lēmumos, kas būtu vainojami krīzes padziļināšanā. Tautas partijas līderis Māris Kučinskis nepieciešamību atvainoties sabiedrībai par kaut kādām kļūdām skaidroja kā pašsaprotamu rīcību, jo nevainojami strādāt esot teju neiespējami.

"Jebkuram, kas ir bijis politikā 20 un vairāk gadus, par rezultātu ir jāatbild. Cilvēki, kas nekļūdās, nemēdz būt. Tāpat kā ir vajadzīga saruna ar sabiedrību, ir nepieciešama arī šī atvainošanās," norādīja tautas kalps.

"Tāpat kā pateikt paldies par kopīgi paveikto darbu, ir nepieciešams arī atvainoties...tā nav pazemošanās, tur nav nekas slikts," sacīja deputāts.

Arī Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis apliecināja, ka nepieciešamību atvainoties par kļūdām uztvēris visai nopietni.

"Atvainoties par to, ko katrs redz un uzskata par kļūdu," savu izpratni par aicinājumu pauda parlamentārietis. Pēc Brigmaņa domām, viņa pārstāvētajam politiskajam spēkam būtu jāatvainojas par to, ka tas nav bijis pietiekami uzstājīgs un stingrāks pie tiem, kas atrodas valsts vadībā. Viņš arī norādīja, ka ZZS pie varas bijis vien ekspremjera Induļa Emša laikā. Otra lieta, par kuru būtu jāatvainojas, ir nepietiekamā solidaritātes izjūta, ko politiķi nav spējuši demonstrēt.

"Tā nav iedomība vai lepnums, tā drīzāk ir reālās situācijas neapzināšanās," norādīja Brigmanis, atzīstot, ka politiķiem no tā ir jāizdara nopietni secinājumi.

Tomēr simbolisko atvainošanos, uz kuru aicinājis Zatlers, ZZS līderis uztver skeptiski.

"Ir cilvēki, kas tāpat neticēs, jo daļa sabiedrības jau ir zaudējusi jebkādu ticību... To uzskatīs kā locīšanos un melošanu. Ar reālu darbu, tālāko rīcību jāparāda sava nostāja - tas var būt arguments," noslēgumā piebilda Brigmanis.

Jau vēstīts, ka Valsts prezidents Valdis Zatlers ceturtdien Saeimas pavasara sesijas pēdējā plenārsēdē teica uzrunu parlamentāriešiem, aicinot tautas kalpus katru atvainoties sabiedrībai un atzīt savas kļūdas, kā arī nekavējoties sākt darbu pie 2010.gada budžeta.

 

Viedoklis: Dombrovska atvainošanās nepārliecina

Juris Paiders,  NRA  06/19/09    Ir noticis neticamais – Ministru prezidents rakstiski vērsies pie sabiedrības un rakstiski atvainojies par citu valdību sastrādāto.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis pirms aizlidošanas uz Briseli atsūtīja vēstījumu latvju tautai. Vēstījumā Ministru prezidents raksta: "Kaut arī tā saucamajos treknajos gados neesmu strādājis valdības koalīcijā, šajā mirklī vēlos atvainoties Latvijas tautai par to situāciju un par tiem pārbaudījumiem, kas mums visiem kopā būs jāiztur."

Tā nav pilnīga patiesība. Tālajā treknajā 2004. gadā Valdis Dombrovskis bija finanšu ministrs un uz viņa sirdsapziņas ir pirmais treknais – 2004. gada – valsts budžets. Tieši Repšes un Dombrovska pirmajā tandēmā (Repše – Ministru prezidents, Dombrovskis – finanšu ministrs) tika ielikts pamats lielā burbuļa izaugsmei. Pamats bija tik labs, ka nākamajām valdībām nebija īpaši jāpiepūlas, lai to piepūstu.

Tāpēc Dombrovska atvainošanās nepārliecina. Turklāt neatbildēts jautājums: vai tā ir individuāla nožēla? Vai zem atvainošanās vārdiem ir gatavi parakstīties arī visi pārējie ministri? Vai ministri, kuri rullēja visu trekno laiku, kuri izrullēja Parex afēru un tagad turpina rullēt, arī ir nožēlas pilni?

Ko domā pārējie valdības locekļi par atvainošanos? Vai viņi tai piekrīt vai klusi smejas par tiem neveiksminiekiem, kas neprata vai nevēlējas pietiekami daudz sazagties treknajos un tagad aiz izmisuma mītiņos ir spiesti skandināt tukšus kastroļus?

Dombrovska atvainošanās nepārliecina. Nepārliecina arī tāpēc, ka Dombrovskis savas taktiskās problēmas izvirza kā visas tautas kopējos nacionālos mērķus: "(..) mans galvenais dienas kārtības jautājums būs – aizdevuma saņemšana Latvijai. Mums ir jāapzinās, ka šobrīd tas ir izšķiroši, jo bez aizdevuma mēs nevarēsim izmaksāt ne algas, ne pensijas, ne citus valsts maksājumus jau augustā. Šī ir ļoti nopietna situācija, un sabiedrības konfrontācija to neatrisinās. Nostāšanās vienam pret otru nepiepildīs Valsts kases kontus un neatgriezīs mūs dažus gadus nesenajā pagātnē."

Latvijas līderi jau kuru reizi un tagad arī Dombrovskis izvirza pilnīgi falšu mērķi sabiedrībai un savu ikdienas darbu uzdod par visu kopējo mērķi. Aizdevuma saņemšana nav valsts mērķis. Aizdevuma saņemšana nedrīkst tikt formulēta kā valsts uzdevums. Aizdevums var būt tikai līdzeklis kāda cita kopēja mērķa sasniegšanai.

Ministru prezidentam galvā ir pilnīgs jūklis. V. Dombrovskis: "Es kā valdības vadītājs darīšu visu, lai solītais par valsts aparāta tēriņu ievērojamu samazināšanu tiktu izpildīts visīsākajā termiņā..."

Apžēliņ! Dombrovski, paceliet galvu no skaitļu tabulām! Kādi ir svarīgākie noteikumi, ar kādiem Valūtas fonds un Eiropas Komisija piekrīt aizdot naudu Latvijai? Nedaudz distancējamies no banku lobiju izcīnītajām ietekmes sfērām. Kādus motīvus atbalstam izvirza valstis, kur komercbankas nav pārkreditējušās Austrumeiropā?

Aizdevuma noteikumi Latvijai ir formulējami vienā teikumā. Iemācieties dzīvot par saviem līdzekļiem. Šogad un nākamgad donori palīdz segt budžeta deficītu, lai palīdzētu Latvijas vadītājiem iemācīties dzīvot par saviem līdzekļiem. Eiropas Komisija pieprasa valdībai saimniekot valstī ilgtermiņā tā, lai izdevumi nebūtu lielāki par ienākumiem. Ar šādiem noteikumiem nauda tiek aizdota. Lielā mērā pārējais ir detaļas. Ir norādīti lielākie izdevumu bloki, kuros var meklēt risinājumu. Nav uzdevuma par valsts aparāta tēriņu ievērojamu samazināšanu, ir uzdevums radīt tādu valsts aparātu un tādu pārvaldes sistēmu, kas spēj funkcionēt ar tiem ienākumiem, kādus spēj ģenerēt Latvijas ekonomika. Taču gan Godmaņa valdība, gan Dombrovska valdība spēj tikai apgriezt algas un pabalstus. Nav pat politisku debašu par neefektīvās pārvaldes reformu. Tajā darāmā ir atliku likām. Kaut vai Latvijas superdārgā iepirkuma procedūra, kad par kapeiku lieluma (pat dažiem simtiem latu) valsts iepirkumiem juristu pakalpojumu apmaksai un nolikumu gatavošanai tiek tērēti tūkstoši...

Lielākā Dombrovska problēma ir nespēja vai nevēlēšanās publiski aizstāvēt valsts reformu kursu. Ja tu izvēlējies šādu skarbus pasākumus, tad esi vīrs un saki taisnību.

Kaut vai smagais 70% pensiju samazinājums strādājošajiem pensionāriem. Šī norma nav taisnīga. Tā tiek uztverta kā diskriminējoša, kā pazemojums. Dombrovskim vajadzēja nevis mētāties ar jauniem nodokļiem un krist histērijā, bet, atklāti acīs skatoties, visiem aizstāvēt valdības politiku. Bet bija jāpasaka: "Latvijas ļaudis, rudenī mums būs 200 000 bezdarbnieku. Vairāk nekā simt piecdesmit tūkstoši darbaspējīga vecuma cilvēku decembrī nesaņems darba algu un nesaņems normālu bezdarbnieka pabalstu. Valdībai nav citas izvēles, kā piespiest atbrīvot darba vietas tos, kuriem ir kaut kādi stabili ikmēneša ienākumi. Strādājošie pensionāri, jums ir jāatbrīvo darba vietas bez darba palikušajiem, jūsu bērniem, mazbērniem vai krustbērniem. Mums nav lielas izvēles, ko darīt."

Nekā tāda nav. Ministru prezidents izvēlas slepus ar finanšu ministru sacerēt aritmētiskas tabulas jauniem nodokļiem.

Pašlaik Ministru prezidenta uzdevums ir katru stundu, katru dienu skaidrot un pārliecināt.

Ja Dombrovskis to nespēj, tad ir vajadzīgs cits Ministru prezidents.

 

Vīķe-Freiberga: ministrijas Latvijā tiek uztvertas kā vienas partijas "medību lauki"

BNS  06/19/09    Latvijā rezerves nav uzkrātas, jo politiķiem svarīgākais ir bijis izpatikt elektorātam, turklāt amati ministrijās tiek uztverti kā vienas partijas "medību lauki", norāda eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Laikrakstā "Dienas bizness" piektdien publicētā intervijā viņa uzsvērusi, ka krīze nav skārusi tikai Latviju, taču tieši Latvijā to izjūt ļoti smagi, jo nav domāts par "drošības spilventiņu" šādiem gadījumiem.

"(..) Latvijā mēs konstatējam, ka pamati nav bijuši pietiekami stingri ierakti un arī sijas ir, piedodiet, ķirmju izēstas. Reālās ekonomikas efekts nav pagājis garām ne lietuviešiem, ne igauņiem, ne zviedriem. Tātad ideja par to, ka mēs kaut kādā veidā būtu privileģēti, sisti vai pasargāti... Tā pasargātība var būt tikai tādā līmenī, kādā stāvoklī mēs bijām jau agrāk. Tagad mēs sev par lielām šausmām atklājam, ka šī valsts nav bijusi uz drošiem pamatiem," eksprezidente minējusi, uzsverot, ka, viņasprāt, pie šīs situācijas vainojama valdošā politiskā elite.

"Mūsu gadījumā vadošais princips ir bijis izpatikt elektorātam," viņa norādījusi, piebilstot, ka "tas ir faktors Nr. 1, bet tas nav vienīgais".

"Te ir arī dažādi sekundāri faktori, tajā skaitā mūsu valsts pārvaldes sistēmas spēja rīkoties tā, lai ar minimāliem līdzekļiem tiktu panākts maksimāls efekts - tas mums pietrūkst. Latvija ir spējīga uzbūvēt piecas dažādas jaunas institūcijas, kas darītu darbu, ko principā varētu paveikt viena. Pie mums netiek domāts, kā to visu varētu konsolidēt, kā daudzās institūcijas salikt vienā, un, manuprāt, tam ir savi politiski iemesli. Man šķiet, ka viens no šķēršļiem mūsu politiskās gribas realizēšanai ir saistīts ar spēju būt efektīviem," Vīķe-Freiberga uzsvērusi.

"Mums vienmēr ir bijušas koalīcijas valdības, turklāt reti kura no tām kādreiz pasēž opozīcijā taču principā jau viņi visi kā ķiļķens ar klimpu tur vārās vienā katlā. Tādējādi ir zināmas ministrijas, kas ir noliktas kā vienas partijas medību lauki. Turklāt attiecīgā partija to tiešām tik ļoti uzskata par savu medību lauku, ka tai ir kļuvis būtiski, lai konkrētā ministrija būtu tāda un ne citāda. Šeit varētu rasties jautājums - interesanti, kāpēc gan tā ir? Kāpēc šiem politiķiem tik ļoti attiecīgā ministrija ir pieaugusi pie sirds?" eksprezidenta bildusi, minot, ka "iemesli tam nav tādi, kas valsts pārvaldei būtu paši labākie un svētīgākie".

"Mums ministrijas ir saaugušas ar politiskajiem procesiem un zināmām politiskajām partijām, bet tas ļoti kavē mums nepieciešamo reformu veikšanu - to esmu dzirdējusi arī no starptautiskajiem naudas aizdevējiem," viņa vēl uzsvērusi.

"Varu pateikt - starptautiskajiem aizdevējiem ir iespaids, ka mums amatpersonas ar zobiem un nagiem, katra partija ir ieķērusies savā ministrijā un ir gatava pieļaut kaut vai grēku plūdus, lai tikai nebūtu jālaižas no tās vaļā," eksprezidente piebildusi.

Viņa arī norādījusi, ka Valsts prezidents, lai arī viņam ir iespējas savā ziņā iespaidot politiskos procesus, neatrodas "politiskajā katlā" iekšā.

"Tad jau ir jāiet ar tiem kungiem medībās, jāsēž ar viņiem pirtīs, jāspēlē kārtis un kāda drapīte jāuzdzer. Tādā veidā es tajā politiskajā katlā neesmu bijusi," Vīķe-Freiberga uzsvērusi. "Attiecībā uz politiskajiem procesiem Latvijā diemžēl ir izveidojusies situācija, kad mūsu minioligarhi ļoti nopietni ir sākuši ieņemt savu oligarhu pozīciju, kas valstij kopumā, protams, nepavisam nenāk par labu."

Runājot par oligarhiem Latvijā, eksprezidente arī norādījusi, ka "mūsējie nav spēlētāji starptautiskajā pasaulē - tas būtu jāpatur prātā. Mūsējiem vietējais pīļu dīķis ir pietiekami ierobežots. Tomēr šis pīļu dīķis ir vienīgais, kas mums - visiem Latvijas iedzīvotājiem - ir. Ja pār to planē trīs, četri vai pieci vanagi, tas kaitē tam, lai mums politiskie procesi būtu pilnīgi caurspīdīgi, demokrātiski bez korumpētības pazīmēm". Tāpat viņa uzsvērusi, ka šī situācija un korumpētība Latvijā traucē gan ienākt lielām investīcijām, gan mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, jo uzņēmējdarbības vide Latvijā tiek uzskatīta par nepietiekami draudzīgu.

"Turklāt te jau vairs nav runa par oligarhiem, bet gan noteiktu sistēmiskumu, paražām visdažādākajos līmeņos. Katrs, no kā ir atkarīga kāda "štempelīša" uzlikšana, to, atbilstoši padomju laika paražām, uzskata, par privileģētu situāciju," Vīķe-Freiberga norādījusi.

Eksprezidente arī uzsvērusi, ka patlaban Latvijā nav neviena politiķa, "par kuru man varētu šķist - viņš ir piedzimis, lai varētu kļūt mums par vadoni, un viņam es varētu būt uzticīga uz mūžu". "Mana pieeja ir tāda - politika ir process, kurā ļaudis demokrātiskā sabiedrībā var iesaistīties. Simpātijas pret viņiem man veidojas, balstoties uz to, kādus principus viņi aizstāv un kā viņi darbojas. Tādējādi šīs simpātijas man ir ļoti nosacītas un mainīgas. Ja es redzu, ka kāds "brauc auzās", man kļūst ļoti skumji," viņa vēl piebildusi, atzīstot arī, ka šaubās, "vai sava mūža galā kādā no tām [partijām] iestāšos".

 

Ziņo par kukuļa izspiešanu saistībā ar sūdzību CVK

DELFI  06/19/09    Apvienības “Tēvzemei un brīvībai”/LNNK Liepājas nodaļas vadītājs Gunārs Silakaktiņš apgalvojis, ka viņam kāds it kā Osipova partijas pārstāvis prasījis kukuli, Centrālās vēlēšanu komisijai sūdzības lietā netiktu sniegtas liecības pret TB/LNNK. Kukulis nav maksāts, bet CVK sūdzību par iespējamiem pārkāpumiem Liepājā noraidījusi.

Silakaktiņš laikrakstam “Kurzemes vārds” stāstījis, ka otrdien kāda persona piezvanījusi partijas pārstāvim Ivaram Kesenfeldam un aicinājusi uz tikšanos ļoti svarīgā lietā. Kesenfelds tobrīd bijis Rīgā, tāpēc piedāvājis satikties ar Silakaktiņu.

"Man trešdien piezvanīja cilvēks, kurš stādījās priekšā kā Vladimirs Morozovs, aicināja satikties un pārrunāt svarīgu lietu, kas jau tajā dienā jānokārto. Viņš atbrauca pie manis uz mājām – tāds būdīga paskata vīrs – un teica, ka esot Osipova partijas valdes loceklis. Esot šis tas runājams par rītdienas CVK sēdi," laikrakstam stāstījis Silakaktiņš.

Vīrs apgalvoja, ka pie viņa esot vērsies "Saskaņas centra" pārstāvis un lūdzis uz CVK sēdi sūtīt liecināt tos Osipova partijas cilvēkus, kas bijuši novērotāji minētajā vēlēšanu iecirknī un arī fiksējuši pārkāpumus. Persona, kas uzdevusies par Morozovu, teikusi, ka viņi varot šos novērotājus arī nesūtīt. Tikai jāsamaksā tikpat liela summa, ko par novērotāju sūtīšanu osipoviešiem esot apsolījis "Saskaņas centrs". “Osipoviešiem esot „pa barabanu” – varot sūtīt un varot nesūtīt. Taču, ja novērotājus nosūtīšot, tad tēvzemiešiem iznākums būšot bēdīgs,” sarunu atstāstījis Silakaktiņš.

Silakaktiņš atbildējis, ka viņus šis piedāvājums neinteresējot, un viņu saruna beigusies. Silakaktiņš pat nav jautājis, cik lielu summu šī persona vēlas, jo bažījies, ka tā varētu būt provokācija un interesi par summas lielumu varētu uztvert kā vēlmi sadarboties.

"Saskaņas centra" Saeimas deputāts no Liepājas Valērijs Agešins, noklausoties šo stāstu, laikrakstam sacījis, ka viņam par to nākot smiekli. Viņam neesot ne jausmas, ko nozīmē “tēvzemiešu” un “osipoviešu” satikšanās, īpaši tādēļ, ka jau pirms vēlēšanām "Saskaņas centrs" deklarējis, ka ar šīm abām partijām nesadarbosies.

Agešins pastāstīja, ka pirmdien CVK secinājusi, ka minētās sūdzības izskatīšanai nepieciešams uzklausīt citu partiju novērotājus, un lūgusi sniegt informāciju, kā sazināties ar osipoviešiem. Bet SC paziņojuši, ka viņiem ar šīs partijas pārstāvjiem neesot nekādu kontaktu, tāpēc lai CVK meklējot pati.

Jau ziņots, ka Liepājā politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” deputātu kandidāti Sergejs Dikterjovs un Indulis Jankovskis CVK lūdza izvērtēt balsu skaitīšanas rezultātus Liepājas pilsētas 221.vēlēšanu iecirknī. Sūdzība tika pamatota ar politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” novērotāja Valērija Kuzņecova iesniegumu, kurā viņš norāda uz atšķirībām nodoto balsu skaitā par kandidātu sarakstiem, kuras 221.vēlēšanu iecirkņa amatpersonas sniegušas vēlēšanu novērotājiem un ziņām, kuras ierakstītas šī vēlēšanu iecirkņa balsu skaitīšanas protokolā. CVK sūdzību noraidīja.

 

Komentārs: lielā ūtrupe

Sallija Benfelde,  Apollo  06/19/09    Pēdējās dienās notiekošais liek domāt, ka vismaz saujiņai ļaužu, kurus mēs dēvējam par politiķiem un Latvijas vadītājiem, gribas, lai valstī iestātos izmisums un haoss. Protams, jautājums ir: kāpēc to kādam vajag?

Manuprāt, īstā atbilde skan: ir cilvēki, kuri cerēja, ka aizdevumu nesaņemsim, un joprojām cer, ka nāksies devalvēt latu, lai pēc tam par santīmiem nopirktu visu, kas mūsu zemītē vēl pērkams, cilvēkus ieskaitot. Izsalcis un izmisis cilvēks lielāko tiesu par maizes gabalu ir gatavs darīt visu, ko viņam liek. Patiesībā ne tikai pēdējo dienu, bet pēdējo mēnešu notikumi rāda, kā cilvēki tiek tracināti, mānīti jeb, īsāk sakot, to visu varētu nosaukt par sabiedrības dezinformēšanu. Kaut vai tie pretrunīgie, aptuvenie un nepatiesie apgalvojumi par skolām un skolotājiem vien ir ko vērti! Ideja par progresīvo nodokli 300 latu algai bija tik absurda, ka to pat grūti komentēt. Šo absurdu un muļķību uzskaitījumu varētu turpināt, katrs var atcerēties kaut ko no pēdējo mēnešu «ziediņiem» politiķu lauciņā.

Jā, šobrīd situācija ir tāda, ka atliek izvēlēties: vai nu samazina skolotāju skaitu vai algu par darba slodzi. Jā, arodbiedrības, lai saglabātu kaut mazu, bet tomēr algu, piekrita, ka skolotāju skaits netiks samazināts — tātad jāsamazina atalgojums par vienu slodzi. Visa atbildība tiek novelta uz pašvaldību pleciem, bet pretēji ministres apgalvojumiem, ka tagad jāvaicā pašvaldībām, kuras zina, cik naudas izglītībai būs un izdomās, ko un kā darīt, patiesībā vēl vakar pašvaldības pat nenojauta, kāds būs reālais finansējums nākamajam mācību gadam. Tāpat arī par 70% pensijas samazinājumu strādājošiem pensionāriem — ir acīm redzama politiķu lielā cerība, ka pensionāri uzrakstīs atlūgumus (un daudzviet tā arī notiek), atbrīvosies darba vietas un samazināsies bezdarbs. Tomēr šajos aprēķinos tiek aizmirsts, ka par skolotāju vai medicīnas māsu nevar strādāt kurš katrs, bet vajadzīga izglītība un zināšanas. Vai kāds ir skaitījis, piemēram, cik fizikas skolotāju varētu aiziet no darba? Nu nevar latviešu valodas skolotāja mācīt fiziku! Un, pat ja varētu, normatīvie akti to neļauj.

Turklāt izskatās, ka nākamie, kuru algas apcirps nevis par divdesmit, bet par piecdesmit procentiem, būs medicīnas darbinieki. Un atkal — var jau sacīt, ka mums nav citas izejas, ka vajadzīgi skarbi samazinājumi, ja gribam saņemt aizdevumu, bez kura iestāsies sabrukums. Tāpat kā var atgādināt, ka skolotāju ir par daudz un ka medicīnā nauda bieži vien gāzta iekšā bez apdoma. Bet tas, ka bērnu skaits skolās samazināsies, bija zināms jau sen, tāpat kā tas, ka izglītības un veselības sistēmā vajadzīga nopietna reorganizācija. Krīzes laikā sākt nežēlīgu reorganizāciju, vienas vai dažu profesiju cilvēkus atstājot ar bada maizi, ir absolūta muļķība, neprofesionalitāte un cinisms. Vai algas nevarēja samazināt visiem un varbūt pat par 25 procentiem? Turklāt nosakot apakšējo robežu, kura netiek aiztikta, un augšējo robežu, līdz kurai algas tiek samazinātas, ja pēc pirmā samazinājuma tās tomēr šo robežu pārsniedz. Piemēram, apakšējā robeža varētu būt 250, bet augšējā 800 latu «uz papīra». Ministriem algas esot samazinātas par 20%, bet kāpēc ne par visiem 50? Galu galā, pat noņemot pusi no algas, viņiem bada nāve nedraud.

Kādēļ par visu to rakstu? Tāpēc, ka ar muļķību un atrautību no reālās dzīves vien notiekošo ir grūti izskaidrot. Nekompetence, muļķība un cinisms varas gaiteņos Latvijā gan sasniedzis astronomiskus apjomus, tomēr nav ticams, ka pilnīgi visi politiķi un amatpersonas pelnījuši diagnozi «idiotija» vai «infantilisms». Izskatās, visam tam haosam pa vidu ir cilvēki, kuri skaidri zina, ko viņiem vajag: iedzīvotājus, kuri savā izmisumā novesti līdz apātijai un vairs nedara neko, piemēram, neiet uz vēlēšanām vai arī uzklausa jebkurus neticamus solījumus un ir gatavi klanīties līdz zemei un bučot roku katram gaišās nākotnes solītājam. Pilnīgu ekonomikas sastingumu, lata devalvāciju, lai jebkuru nekustamo īpašumu varētu nopirkt par dažiem latiem. Citiem vārdiem sakot, tiek gaidīta lielā ūtrupe, lai kļūtu par lielajiem miljonāriem uz laiku laikiem.

Domāju, ka mums atlikusi nevardarbīgā pretošanās visos tās veidos, lai piespiestu politiķus rīkoties saprātīgi un solidāri un darīt visu, lai ekonomika atgūtu elpu. Un cerēt uz «darbīgajiem, izdarīgajiem» politiķiem, kas sevi dēvē par veiksmīgiem uzņēmējiem, ir neprāts, jo šie cilvēki vēl ne reizi nav pierādījuši, ka ir talantīgi uzņēmēji. Viņu nauda nāk no tā, ka viņi izmantoja sava dienesta stāvokļa iespējas, pamatā darbojās kā starpnieki vai arī panāca attīstību, nepārtraukti ņemot naudu no valsts jeb mūsu visu kabatām.

 

 

Saimniecībā un budžetā...

 

 

Viedoklis: Inflācijas tēvs

Pauls Raudseps,  Diena  05/29/09     1936.gadā, vērojot autoritārisma atdzimšanu Eiropā, Ernests Hemingvejs rakstīja, ka "pirmā panaceja slikti vadītai valstij ir inflācija (..) [Tā] ir politisko un ekonomisko oportūnistu patvērums".

Lielākajā ekonomiskajā krīzē, kas piemeklējusi pasauli kopš tiem pašiem trīsdesmitajiem gadiem, atkal parādās apvārdotāji, kuri piedāvā inflāciju kā atrisinājumu visām mūsu ekonomiskajām problēmām. Ceturtdien Latvijas Avīzē publicēts Tautas partijas dibinātāja Andra Šķēles raksts, kurš noteikti vislielāko uzmanību piesaistīs tāpēc, ka viņš atkal aģitē par lata devalvāciju. Tomēr daudz svarīgāk ir pievērst uzmanību šāda soļa pamatojumam: iespējai segt budžeta deficītu, drukājot naudu, vai, kā Šķēle to koķeti dēvē, "iekšējo tēriņu un vajadzību apmierināšanu pie citas naudas masas ekonomikā".

Vērīgs Šķēles raksta lasītājs pamanīs, ka tajā nekur nav minēta nepieciešamība panākt budžeta tēriņu atbilstību mūsu tautsaimniecības pašreizējai spējai ģenerēt nodokļu ienākumus. Tieši otrādi, Šķēle aicina uz milzīgu budžeta tēriņu un līdz ar to deficīta palielinājumu. Tātad devalvācija ir nepieciešama, lai atraisītu rokas naudas drukātājiem, kuri segtu budžeta deficītu, piezvanot uz tipogrāfiju.

Šis scenārijs pasaules vēsturē izspēlēts jau pārāk bieži, un iznākums vienmēr ir tas pats: pēc īslaicīgas eiforijas sākas vēl lielākas mokas, kuru pakāpe mērāma nuļļu rindas garumā uz apgrozībā laistajām banknotēm. Tautsaimniecībā slimība tiek ielaista vēl dziļāk, tās ārstēšana iznāk vēl dārgāka un sāpīgāka.

Grūti spriest, ciktāl Šķēles piedāvājums saistīts ar vēlmi izmantot inflācijas panaceju, lai celtu Tautas partijas reitingus, kuri Rīgā jau devalvējušies līdz 1,5%, ciktāl — ar citām interesēm. Taču tas noteikti nav Latvijas tautsaimniecības interesēs.

Uz simt latu zīmes cienījamu vietu ieņem Dainu tēvs — Krišjānis Barons. Ja kāds politiķis vājuma brīdī nolemtu uzkraut Latvijai "citu naudas masu", tad, godājot Inflācijas tēvu — miljonāru, uz latu banknotēm ar sešām nullēm lepni varēsim drukāt Andra Šķēles seju.

 

Latvijas Forums: Slīcēji, naivie un apmierināts prezidents

Jānis Domburs, Kas notiek Latvijā?   DELFI  06/01/09   

Latvijas Forums, kas sestdien notika Rīgā un vēl 11 Latvijas pilsētās, bija izsludināts kā sabiedrības pašorganizēšanās iniciatīva, lai iniciētu pārmaiņas Latvijā krīzes laikā. Protams, pašiniciatīva ir noderīga lieta, un lokāli tā var daudz palīdzēt, tomēr kopumā tā nevar aizstāt valsts pamatfunkcijas un pārvaldes sistēmu. Jautājums par to, vai šī foruma iniciatori un citi, kuriem it kā rūp krīzes pārvarēšana, ir gatavi fundamentālām pārmaiņām valstī, un kādām tieši, arī pēc foruma paliek neatbildēts.

Kā foruma idejas autors tiek deklarēts Valsts prezidents Valdis Zatlers. Šo ideju realizēja Stratēģiskās analīzes komisijas (SAK) virsvadībā, piedaloties vēl vairākām organizācijām. SAK vadītājs profesors Roberts Ķīlis trešdien „Kas notiek Latvijā?" debatēs, runājot par forumu, kā vienu no versijām pieminēja nepieciešamību pēc jaunas vienošanās starp sabiedrību un varu jeb „new deal", izmantojot kādreizējā ASV prezidenta Rūzvelta radīto terminu.

Šī raksta autors savulaik, pirms vairākiem mēnešiem, ir piedalījies „ideju vētrās" par iespējamu jaunu forumu vai citiem krīzes pārvarēšanas pasākumiem nestandarta jeb ārkārtas formās. Domājot par to, kas noticis Latvijas politekonomikā, ar savu versiju uzstājos arī sestdien Rīgas forumā. Šī versija vai vismaz daži citāti no tās ir guvuši plašu rezonansi medijos, tāpēc šajā rakstā gribu precizēt šo redzējumu, lai nerastos neadekvāti interpretējumi.

Sabiedrības iniciatīvas un pašorganizēšanās var būt gan būtiska „tautas balss", kurā varai prasa ieklausīties, gan tikai „salmiņš" slīcējiem, kuru glābšanās tomēr paliek pašu ierobežoto iespēju robežās. Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi ar dažādām publiskām runāšanām un apspriešanām dažādos foruma tipa pasākumos, kuros sanākuši desmiti un simti cilvēki ar labu gribu un priekšlikumiem, kas tā arī palikuši, labākajā gadījumā, uz papīra, Latvijas Forumam ir un paliek risks palikt vienam no šādiem „tvaika nolaišanas" pasākumiem. Par kuru ietekmīgi valsts politekonomisko procesu veidotāji labākajā gadījumā diez ko neliekas ne zinis, bet sliktākajā gadījumā, izmantojot „latvijiešu" vientiesību un lētticību, izmanto to savā labā kā piemēru, cik ļoti demokrātiski esam.

Iespējams, ka ilgā politiskās evolūcijas un ekonomikas pārstrukturēšanas ceļā Latvija varētu veiksmīgi pārvarēt visas tās problēmas, ko raksturo totālā uzticības krīze, netaisnīguma sajūta pēc „mežonīgā kapitālisma" gadiem, hroniska etniskā pretīmstāvēšana, par valsts nozagšanu nosauktā augstākā līmeņa korupcija un oligarhijas bubulis gan politikā, gan ekonomikā, gan tiesu sistēmā, dažāda līmeņa kvalitāte medijos, un tamlīdzīgi. Iespējams, sabiedrības vairākums tiktu galā ar savu naidu, pašcenzūru vai tuvredzību. Taču šībrīža krīze nedod šādu laika handikapu, tā rada nepieciešamība pieņemt ātrus un kardinālus lēmumus, bet to neļauj konfrontācija starp dažādām politiskajām, sociālajām un interešu grupām.

Jāatgādina, ka starptautiskā aizdevuma viens no nosacījumiem bija tas pats, par ko daudz runāts, kritizējot varu - plašs atbalsts krīzes pārvarēšanas plāniem un reformām. Atbalsts gan politiķiem, gan atbalsts no tā saucamo sociālo partneru puses. Sagaidot daudz piesaukto uzticības krīzes mazināšanu. Gada sākumā, īsu brīdi izskanējusi, noplaka ideja par izlīguma valdību, un turpmāk tas, kas praksē notiek, nekādi nav nosaucams par ceļu plašas vienprātības virzienā. Saskaņas nav pat valdības ietvaros, kur nu vēl attiecībās ar opozīciju un sabiedriskajām organizācijām. Uzņēmēji runā par nespēju attīstīt biznesu, tauta runā par prombraukšanu no Latvijas. Savukārt par oligarhiem dēvētie, starp kuriem odiozākie vienlaikus vēl arvien ir parlamentā visplašāk pārstāvēto un valdību veidojošo partiju dibinātājs vai premjera kandidāts, uzstājas ar tekstiem, kas būtiski atšķiras no viņu partijas vai apvienības plāniem - lata devalvāciju un citiem. Mediji šo visu pretīmstāvēšanu vēl paspilgtina. Haoss, maigi izsakoties.

Uz šī fona piedāvātā risinājuma versija ir vismaz lielākās daļas augšminēto - politiķu, dažādu sabiedrisko grupu un organizāciju, dažāda ranga uzņēmēju, oligarhu, akadēmiķu, mediju, un tamlīdzīgi - kopēja publiska vienošanās deklarācijas jeb memoranda formā, par valsts un sabiedrības līdzšinējām kļūdām un turpmākajiem mērķiem, pārvarot krīzi. Šāda vienošanās, kuras iniciatori, piemēram, varētu būt trīs aizvadīto divu gadu desmitu Latvijas prezidenti, ļautu sabiedrībai mazināt šaubas par dubultstandartiem, kas valda valstī. Šāda vienošanās, necenšoties novērst nenovēršamo - domstarpības starp dažādu problēmu risināšanas risinājumu detaļām, dotu novērtējumu tam, kas ir noticis „mežonīgā kapitālisma" gados, definētu, ciktāl tas ir novēršams vai norakstāms, kā arī dotu atskaites punktus vismaz dažiem turpmākajiem pamatpostulātiem - par nacionālo un demogrāfisko mērķi, par ekonomisko un sociālo sistēmu, par tiesiskumu un taisnīgumu.

Protams, ir pamatīgs risks, ka šāda vienošanās arī būtu tikai deklaratīvs papīrs. Lai vienošanās iegūtu pietiekamu „svaru", to būtu jāakceptē gan tiem, kam ir politiskā un ekonomiskā vara un ietekme, gan formāla, gan neformāla, gan arī tiem, kam ir dažādu plašu sabiedrības slāņu un grupu pārstāvības mandāts, popularitāte vai uzticība tautā. Skaidrs arī, ka šādas vienošanās jeb izlīguma motivācija nez vai būtu tikai labā griba. Tāpēc šī priekšlikuma ilustrācijā, uzstājoties Latvijas Forumā, bija arī tā versija, kas guva īpaši lielu mediju uzmanību, ka viens no risinājumiem, lai nonāktu līdz šādam pasākumam, proti, „burkāna un pātagas" princips attiecībā pret tiem, par kuru nepublisko lomu un ietekmi politisko lēmumu pieņemšanā, valsts īpašumu dalīšanā un tamlīdzīgi, balansējot uz likuma un demokrātijas robežas, ir šaubas gan sabiedrībā, gan drošības un tiesībsargājošajās iestādēs.

Ir iespējama dilemma. Viena alternatīva - gan konkrēti ar politisko un ekonomisko ietekmi apveltīti cilvēki, gan sabiedrība un valsts struktūras izrāda savstarpēju pretimnākšanu un vienojas par spēles noteikumu maiņu, tostarp ar materiālā formā izmērāmu kompromisu noslēdz sākotnējā kapitāla uzkrāšanas posmu, piemēram, nodokļu amnestijas formā legalizējot kapitālu, ieviešot nulles deklarācijas un darbotiesspējīgu legālās prezumpcijas principu. Otra alternatīva - tie, kuriem ir šaubas, sabiedrībā un varā, koncentrē visus to rīcībā esošos līdzekļus, lai kontrolētu „pelēko kardinālu" vai „krusttēvu" līdzšinējo un turpmāko darbību un par jebkuru sīkumu sauktu pie atbildības un, vienkāršoti runājot, ieliktu cietumā. Te varētu būt runa ne tikai par diviem vai trim cilvēkiem, bet vismaz vairākiem desmitiem jaunāko laiku miljonāru, valsts pasūtījumu dalītāju, lielākos partiju sponsoru un tamlīdzīgi, ko gan tautas, gan arī politologu leksikā dēvē par oligarhiju. Vienošanās nenozīmētu amnestiju par visiem grēkiem, tomēr tas būtu sava veida darījums, kas ļautu nedzīvot paralēlās realitātēs. Un nevajag pārsteigties ar nosodījumu par prettiesiskumu - drošības iestādes daudzviet demokrātijas ietvaros īsteno nerakstītas vienošanās un darījumus ne tikai ar ekstrēmistiem un noziedzniekiem, bet arī ar biznesmeņiem un citu nozaru darboņiem, lai panāktu valsts stratēģisko interešu realizāciju. Ne saskaņā ar kriminālprocesu, krimināllikumu vai komerclikumu, bet ar, tā teikt, operatīvām metodēm. Bet, kas būtiski - likuma ietvaros.

Protams, šāds viens solis nav panaceja un nav vienīgais pareizais ceļš. Bet, ja ne šis, kāds tad? Gan šajā, gan citos variantos, Latvijā ir nepieciešamas neskaitāmas gan likumdošanas, gan politiķu sastāva, gan valsts budžeta un citu lietu maiņas un reformas. Tikai līdz šim šādām būtiskām pārmaiņām līdzšinējā lietu kārtībā atkal un atkal pietrūkst vienojošs pamats.

Diemžēl Valsts prezidents Latvijas forumā gan ievada, gan noslēguma runās meta līkumu jautājumiem par fundamentālu aizvadītās divdesmitgades pārvērtēšanu un turpmākajiem mērķiem. Lai gan viņa ievadā izteiktais apgalvojums, ka aizvadīto divdesmit gadu laikā visi šeit cēluši valsti pēc labākās sirdsapziņas, tika pāris reizes apšaubīts un diskusiju laikā arī vairākkārt izskanēja aicinājums formulēt valsts ideoloģiju un mērķus, Valdis Zatlers neuzskatīja par vajadzīgu uz to atbildēt. Neskatoties uz visiem šaubīgajiem apsvērumiem, savu noslēguma runu viņš sāka ar paziņojumu, ka viņš ir apmierināts ar notikušo, lai gan nez vai viņa apmierinātība būtu galvenais kritērijs. Turpinājumā Valdis Zatlers runāja vairāk kā politiskais komentētājs, vispārīgas jābūtības aprakstot pirmās personas daudzskaitlī, starp kurām viens no nedaudzajiem personiskajiem novērtējumiem bija ļoti aizvainojošs apgalvojums, ka tie, kuri ir aizbraukuši no Latvijas, ir patērētāji. Savukārt tā arī palika nepateikts, vai Valsts prezidents pats personiski tuvākajā laikā, neskaitot forumu idejas, grasās vēl kaut ko darīt, lai pēc būtības panāktu krīzes pārvarēšanu Latvijā. Tas, protams, neizslēdz versijas, ka risinājumu iniciatori var būt arī citi.

Debates un citi raksti par valsts attīstību un sabiedrību - http://www.knl.lv

 

Rimšēvičs: Latvijas Banka neveiks Šķēles ieteiktos eksperimentus

DELFI  06/01/09    Latvijas Banka neveiks Tautas partijas ierindas biedra Andra Šķēles “ieteiktos eksperimentus ar latu”, atklātā vēstulē “Latvija Avīzei” norāda bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

“Devalvācijas dēļ sapnis par eiro ieviešanu 2012., vēlākais, 2013. gadā būtu izsapņots uz ilgiem gadiem. Tāpēc, apzinoties savu atbildību, Šķēles ieteiktos eksperimentus ar latu Latvijas Banka neveiks, “ norāda Rimšēvičs.

Viņš arī vaicā Šķēlem kā lata devalvācijas ieteicējam: vai viņš būtu gatavs kalna galā iekustināt akmeni, zinot, ka pakājē mīt cilvēki? “Devalvācijas raisīts uzticības kritums latam, Latvijai, bankām, inflācijas kāpums būtu līdzvērtīgs lavīnas nogruvumam kalnos – viens iekustināts akmens līdzi nestu daudzus, mazus un lielus. No šī otrā, uzreiz nepamanāmā efekta beigu beigās zaudētāji būtu visi – uzņēmēji, darba ņēmēji, bankas, budžets un pensionāri,” pauž Rimšēvičs.

 

Radošo savienību plēnums norāda uz apdraudējumu Latvijas valsts pastāvēšanai

LETA  06/01/09    Ir pienācis laiks atklāti un skaļi runāt par apdraudējumu Latvijas valsts pastāvēšanai, teikts rezolūcijas projektā, par kuru pirmdien Latvijas Nacionālajā teātrī tika diskutēts Latvijas Radošo savienību padomes rīkotajā plēnumā "Vērtības. Kultūra. Nākotne".

Pašreizējā situācija kultūrizglītības un mākslinieciskās pašdarbības jomā, pēc plēnuma dalībnieku domām, apdraud latviešu kultūras lepnuma - Dziesmu un deju svētku, grāmatniecības un amatniecības tradīciju turpināšanu, tautas radošā potenciāla atraisīšanu un jaunas, mākslu izprotošas auditorijas izglītošanu. Krīzes apstākļos pieņemot pārsteidzīgus lēmumus, apdraudēta ir arī profesionālās mākslas - teātra, kino, mūzikas, vizuālās mākslas – procesu nepārtrauktība.

Dramatiska ir situācija Latvijas zinātnē, notiek zinātnieku, īpaši jauno, aizplūšana uz ārvalstīm vai citām darbības jomām. Tiek zaudēts valsts intelektuālais potenciāls, kas nav atgūstams. Studiju maksa pieaug neadekvāti Latvijas iedzīvotāju ekonomiskajai situācijai, padarot augstākās izglītības ieguvi atkarīgu no ģimenes materiālajām iespējām

"Mūsu valsts tiek pārvaldīta, ignorējot ilgtermiņa stratēģiju, bez tautsaimniecības programmas, bez atbildības par pieņemtajiem lēmumiem," pauda plēnuma dalībnieki. "Varas partiju attieksme pret Latvijas pilsoņiem ir neētiska, ciniska un divkosīga. Valsts izzagšana ļāvusi šaurai cilvēku grupiņai iedzīvoties, liedzot Latvijā veidoties vidusslānim, kas ir demokrātiskas sabiedrības pamats. Valsts aizņēmums no Starptautiskā Valūtas fonda ir lielāks nekā Latvijas gada budžets. Latvijas ekonomiskā neatkarība "de facto" ir zaudēta."

Rezolūcijā arī tiek uzsvērts, ka kultūrai ir ne tikai mākslinieciska, bet arī izglītojoša, ekonomiska un sociāla loma, tā veicina sabiedrības integrāciju, mazina sociālo spriedzi un nostiprina pašapziņu.

Plēnuma dalībnieki uzskata, ka nepieciešams pieņemt likumus un normatīvos aktus par radošo profesiju pārstāvju darbības nodrošinājumu un sociālajām garantijām, nodrošināt likumā noteikto finansējumu zinātnei - 1,5% no iekšzemes kopprodukta. Rezolūcijā tiek arī pieprasīts "radīt pieejamu bezmaksas augstāko izglītību Latvijas valsts augstskolās, kā arī veicināt jauno speciālistu atgriešanos Latvijā".

Plēnuma dalībnieki arī prasa, sākot ar 2010.gadu, atgriezties pie agrākā Valsts kultūrkapitāla fonda finansējuma modeļa - 3% no tabakas, 3% no alkohola akcīzes nodokļa un 50% no azartspēļu nodevas.

Lai izvairītos no Latvijas grāmatniecības iznīcināšanas, pēc plēnuma dalībnieku domām, steidzamības kārtā grāmatniecības nozarē jāatjauno 5% pievienotās vērtības nodokļa likme. Radošo savienību pārstāvji arī uzskata, ka arī krīzes apstākļos nedrīkst pieļaut valsts un pašvaldības kultūras iestāžu likvidāciju un ēku izpārdošanu bez sabiedriskas apspriešanas.

Rezolūcijā arī ir prasība Saeimai un Ministru kabinetam "izrādīt politisko gribu, reāli saucot pie atbildības tos, kas Latvijas valsti noveduši bankrota priekšā".

"Ir jāpanāk lūzums valdības apziņā - no totālas taupības uz inovatīvām stratēģijām. Suverēnā vara pieder tautai. Mēs nedrīkstam izniekot vēsturisko iespēju veidot un nosargāt pašiem savu valsti," teikts rezolūcijā.

Ja rezolūcijas prasības un valsts noteiktās prioritātes - radoša personība, latviešu valoda un kultūra - netiks respektētas līdz nākamai budžeta izskatīšanai, radošo savienību biedri patur tiesības rīkot pilsoniskās nepakļaušanās akcijas.

Uzrunājot plēnuma dalībniekus, Valsts prezidents Valdis Zatlers atzina, ka "daļa sabiedrības ir morāli degradējusies", aiz mantiskām vērtībām ir pazaudētas garīgās vērtības. Tas, ka arī tagad ir skatītāju pilnas teātru, koncertu un izstāžu zāles, pēc prezidenta domām, liecina par cilvēku vēlmi rast garīgo līdzsvaru, garīgi kompensēt krīzes radītās negācijas.

Prezidents prognozēja, ka arī radošo savienību plēnumu, tāpat kā citus līdzīgus pasākumus, daļa sabiedrības nosauks par "tukšu salmu kulšanu ar rezolūcijas pieņemšanu noslēgumā", kura turklāt ir "slepena spēka interesēs".

Kultūras ministrs Ints Dālderis (TP) aicināja radošo profesiju pārstāvjus nepretstatīt sevi valstij, nemeklēt "grēkāžus" un atstāt prokuratūras ziņā to blēžu izķeršanu, kuri kaut ko ir nelikumīgi privatizējuši.

Dālderis atgādināja, ka pēdējo piecu gadu laikā kultūras budžets ir trīskāršojies, bet vidējā alga kultūras nozarē ir izaugusi no 157 latiem 2004.gadā līdz 438 latiem 2008.gadā.

Ministrs norādīja, ka Kultūras ministrijas prioritātes ir nacionālo vērtību saglabāšana un nacionālas nozīmes kultūras institūciju darbības nodrošināšana, kultūras pieejamības nodrošināšana visā Latvijā, kultūras budžeta izlietošanas efektivitātes palielināšana, nemateriālās kultūras, tostarp Dziesmu svētku tradīcijas, saglabāšana, Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizācija un vispārējs kultūras nozares audits.

Dālderis arī atgādināja, ka Valsts kultūrkapitāla fonds tiek finansēts no valsts budžeta, kuru veido nodokļi. Tāpēc kultūras ministrs aicināja padomāt, vai mākslinieki vienmēr godīgi samaksā nodokļus par pārdotajām gleznām, novadītajiem pasākumiem un citiem honorāriem.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme aicināja veidot Latvijas nākotni, balstoties uz piecām pamatvērtībām - cieņu, bērniem, zinātkāri, izcilību un iesakņotību.

Pasākumā bija aicināts piedalīties ikviens, kam ir idejas, spēks un varēšana darboties, un tie, kas nav mierā ar to, ka tiek izsaimniekota Latvijas ekonomika, iznīcināta kultūra, izniekota vēsturiskā iespēja veidot pašiem savu valsti.

Latvijas Radošo savienību padome tika dibināta 1988.gadā Rakstnieku savienības paplašinātajā plēnumā kā Radošo savienību Kultūras padome, savukārt 1995.gadā reģistrēta kā profesionālo radošo organizāciju apvienība - Latvijas Radošo savienību padome.

Padomē ietilpst Latvijas Komponistu savienība, Latvijas Dizaineru savienība, Latvijas Zinātnieku savienība, Mākslinieku savienība, Rakstnieku savienība, Latvijas Kinematogrāfistu savienība, Latvijas Teātra darbinieku savienība, Latvijas fotogrāfijas mākslas savienība FIAP, Latvijas Dramaturgu ģilde un Latvijas Arhitektu savienība.

 

Valsts budžeta deficīts – 395,21 miljons latu

DELFI  06/03/09     Gada pirmajos piecos mēnešos valsts konsolidētā budžeta deficīts sasniedzis 395,21 miljonu latu, portālu „Delfi” informēja Finanšu ministrijā.

Kopš gada sākuma valsts pamatbudžeta ieņēmumi bijuši 1,168 miljardi latu, izdevumi - 1,491 miljardi, veidojot finansiālo deficītu 323,2 miljonu latu apjomā. Toties speciālā budžeta ieņēmumi bijuši 535,45 miljoni latu, bet izdevumi - 607,46 miljoni latu, veidojot 72 miljonus latu deficītu.

Ministrija norāda, ka maijā budžeta deficīts kļuvis vēl lielāks. Kamēr pamatbudžeta ieņēmumi bijuši 230,97 miljoni latu, izdevumi - 240, 36 miljoni, radot deficītu 9,39 miljonu latu apmēru. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi maijā sasniedza 104,82 miljonus latu, toties izdevumi - 102,87 miljoni latu. Tādējādi kopumā valsts budžeta deficīts maijā bija 7,43 miljoni latu.

Ministrija arī uzsver, ka, salīdzinot šī gada pirmos piecus mēnešus ar to pašu laika periodu pērn, ir samazinājušies visu nodokļu ieņēmumi. Proti, no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) iekasēts par 137 miljoniem mazāk, no uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) - par 106 miljoniem latu, iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) - par 26 miljoniem latu, akcīzes nodokļa (AN) - par 10 miljoniem latu, savukārt muitas nodokļa - par četriem miljoniem latu mazāk.

Attiecībā uz nodokļu izpildi maijā, ieņēmumi valsts pamatbudžetā sasnieguši 157 miljonus latu, kas ir par 36 miljoniem jeb 23% vairāk nekā aprīlī. Pieaugumu veidojuši gan ienākumi no UIN, kas bija par 18 miljoniem lielāki nekā aprīlī, gan akcīzes nodokļa un PVN ieņēmumi, kas pieauguši par 12 un astoņiem miljoniem latu. Tiesa, mazākā apjomā kā aprīlī iekasēti ieņēmumi no IIN un citiem nodokļiem.

Tāpat maijā ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi bija 13 miljonu latu apmērā, jo bija saņemti Kohēzijas fonda, Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda un citu programmu un fondu maksājumi.

Jau vēstīts, ka recesijas laikā valsts ieņēmumi ik mēnesi ir ievērojami mazāki kā izdevumi.

 

Viedoklis: Devalvācija – vienīgais ceļš, kā stimulēt ekonomiku

Diena  06/03/09     Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra (BICEPS) izpilddirektors Alfs Vanags uzskata, ka pašreizējā situācijā devalvācija ir vienīgais ceļš, kā stimulēt ekonomiku.

"Mūsu apstākļos nav vairs iespējas stimulēt ekonomiku ar citiem instrumentiem. Devalvācija stimulēs pieprasījumu pēc Latvijā ražotajām precēm un pakalpojumiem. Tā arī bremzēs turpmāku iekšzemes kopprodukta (IK) straujo kritumu un bezdarba pieaugumu. Budžeta ieņēmumi būs lielāki un izdevumi mazāki," A.Vanaga teikto citē BNS.

Viņš gan esot atzinis, ka devalvācija "nav brīnumnūjiņa", kas atrisinātu visas problēmas, bet gan īstermiņa risinājums, kas pašreizējā situācijā ir vienīgais ceļš, kā stimulēt ekonomiku.

Ekonomistam arī esot radies iespaids, ka pēdējās nedēļās sabiedrība tiek sagatavota devalvācijai. "Tā ir bijis vienmēr - visas atbildīgās iestādes valūtas devalvāciju ir noliegušas līdz pat pēdējam brīdim," teicis BICEPS vadītājs.

Runājot par mājsaimniecībām, kas ņēmušas kredītus eiro un kurām devalvācijas gadījumā būs grūtības nomaksāt kredītus, A.Vanags uzsvēris, ka Latvijā kopumā ir apmēram 900 000 mājsaimniecību un apmēram 250 000 ir hipotekārie kredīti. "650 000 mājsaimniecību kredītu nav, un patlaban cieš ikviens no mums," teicis ekonomists.

Viņaprāt, pašreizējā situācija Latvijā ir līdzīga Ukrainai un arī nacionālās valūtas devalvācijas scenāriji abās valstīs būtu līdzīgi - Latvijas lats tiktu devalvēts par 35-50%.

Ekonomists arī uzskata, ka valūtu devalvācija būtu jākoordinē starp Baltijas valstīm, jo arī kaimiņi nespētu iztikt bez savas valūtas devalvācijas.

Pēc A.Vanaga domām, lats patlaban mākslīgi tiek uzturēts un tā vērtība pārvērtēta. Pie peldošā valūtas maiņas kursa lata vērtība, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, patlaban būtu samazinājusies par vairāk nekā 30%, eksperta viedokli citē LETA.

Ekonomists paudis neizpratni, kāpēc Latvija spītīgi neizvēlas citu valstu "pārbaudītās metodes", kā arī uzskata, ka mūsu gadījumus ir kaut kas unikāls un ekonomikas likumi šeit darbojas citādāk.

Pēc BNS vēstītā, A.Vanags pilnībā piekrīt Latvijas valdības padomnieka un bijušā Zviedrijas centrālās bankas prezidenta Bengta Dennisa nesen paustajiem apgalvojumiem, ka Latvijas lats agrāk vai vēlāk būs jādevalvē un pašlaik ir jautājums par to, kad un kā tas notiks. "Neviens nezina, vai devalvācija [Latvijā] notiks rītdien vai pēc pāris mēnešiem, taču jautājums vairs nav par to, vai devalvācija būs - tā vietā jāfokusējas uz to, kā devalvācija tiks īstenota," saskaņā ar aģentūras Bloomberg vēstīto klāstījis B.Denniss, kurš vadīja Zviedrijas centrālo banku Riksbank, kad 1992.gadā krīzes pārvarēšanas nolūkā tika devalvēta zviedru krona.

Valsts augstākās amatpersonas lata devalvācijas iespējamību līdz šim ir kategoriski noraidījušas. Premjers Valdis Dombrovskis (JL) norādījis, ka B.Dennisa teiktais uzskatāms par viņa personisko viedokli un nav saistīts ar Augsta līmeņa darba grupas pirmajā sēdē izskatītajiem jautājumiem, kā arī ar Latvijas valdības pozīciju ekonomiskās krīzes pārvarēšanā.

A.Vanags arī uzskata, ka esošajā situācijā Latvijai nevajadzētu izvirzīt prioritārās atbalstāmās nozares, ļaujot ekonomikai attīstīties vienmērīgi. Pēc viņa domām, politikai vajadzētu būt vērstai "horizontāli", paralēli domājot par jauniem atbalsta pasākumiem, piemēram, interneta pieejas tīklu attīstīšanu, līdzīgi kā to patlaban dara attīstītās valstis, ziņo LETA. Tāpat jau tagad vajadzētu sākt domāt, kā pienācīgi sagatavoties uz pēcrecesijas laiku.

 

Laikraksts: Šķēle ieinteresēts lata devalvācijā, jo pārņēmis milzīgas parādsaistības latos

LETA  06/05/09    Ietekmīgais uzņēmējs, ekspremjers Andris Šķēle (TP), kurš publiski paudis atbalstu lata piesaistes kursa izmaiņām, būtu ieinteresēts Latvijas nacionālās valūtas devalvācijā, piektdien raksta laikraksts „Bizness&Baltija”.

Kā laikrakstam skaidrojis kāds koalīcijas politiķis, Šķēle devalvācijā būtu ieinteresēts, jo no advokāta Jāņa Lozes pārņēmis aptuveni astoņu miljonu latu parādsaistības.

„Viņam devalvācija ir ļoti nepieciešama, lai samazinātu parāda apmēru,” sacījis vārdā neminētais politiķis.

Asu kritiku politiķiem, kuri publiski iestājušies par lata devalvāciju, izsaka partijas „Jaunais laiks” Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis. Viņš norāda, ka nav informēts par Šķēles parādiem, tomēr Tautas partijas dibinātāja un viņa domubiedra - partijas priekšsēdētāja, tieslietu ministra Mareka Segliņa - rīcība nav nejauša.

„Partijas ierindas biedrs ļoti nopietni izmanto vadītāju, lai apmierinātu savas intereses. Viņi dara to speciāli. Tas ir acīmredzams. To, kas ir viņu mērķis, varēs redzēt pēc kāda laika,” uzsver Zaķis.

Tai pašā laikā viņš Ventspils mēra Aivara Lemberga līdzīgus izteikumus par nacionālās valūtas kursu nesaista ar Šķēles un Segliņa aktivitātēm.

Kā ziņots, Latvijas Banka ceturtdien kārtējo reizi paziņoja, ka lata stabilitāte tiks saglabāta, līdz latu aizstās eiro, noslēdzot pašreizējo makroekonomiskās stabilizācijas programmu.

 

Bezdarba līmenis maijā – 11,3%

DELFI  06/05/09    Oficiālais bezdarba līmenis maijā Latvijā bija 11,3%, kas ir par 0,3% vairāk nekā aprīlī, portālu „Delfi” informē Nodarbinātības valsts aģentūra. Tādējādi turpinās iepriekšējā mēnesī aizsāktā tendence bezdarba līmenim pieaugt.

Aģentūra norāda, ka maija sākumā Latvijā bezdarbnieku skaits bija 123 127, kamēr maija beigās – 126 595. Tādējādi bez darba palikušo skaits ir palielinājies par 3468 jeb 2,8%, kamēr bezdarbnieka statuss piešķirts 13 463 cilvēkiem, kas ir par 2457 jeb 15,4% vairāk nekā iepriekšējā mēnesī.

Vienlaikus 3392 aģentūras reģistrētie bezdarbnieki bija iekārtojušies darbā.

Augstākais bezdarba līmenis maijā reģistrēts Rēzeknes rajonā – 24,3% un Ludzas rajonā – 20,3%. Kamēr Rēzeknē un Balvu rajonā, tas bijis nedaudz mazāks - attiecīgi 18,9% un 16,7%, toties Dobeles rajonā un Preiļu rajonā – abos 16,4%.

Savukārt zemākais bezdarba līmenis reģistrēts Tukuma rajonā – 7,2%, Ventspils rajonā – 8%, kā arī Rīgā un Daugavpilī – attiecīgi 9,1% un 9,4%.

 

Ilmāra Rimšēviča replikas atspēkojums

Juris Paiders,  NRA  06/05/09    Latvijas Bankas mājaslapā ir publiskota Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča garāka replika uz Andra Šķēles rakstu Latvijas Avīzes 28. maija numurā par latu un ekonomikas atveseļošanu Ko varēja un ko vajag darīt citādi?.

Lielā mērā Latvijas problēma nav jautājums par to, vai pieņemt voluntāru lēmumu devalvēt vai revalvēt latu. LB prezidents nedod atbildi uz jautājumu – kāpēc Latvijā valūtas kursu nenosaka tirgus, pieprasījums un piedāvājums?

Vispirms atcerēsimies, kā tirgus ekonomikas klasiķi atbildēja uz jautājumu, kā veidojas tautas bagātība? Kāpēc viena tauta ir bagātāka par otru? Vai bagātība ir apslēpta zelta monētu krājumos vai naudas daudzumā valsts kasē? Ekonomikas klasiķis Ādams Smits atbild – "nē!" Un piebilst: "Tautu bagātību veido preču un pakalpojumu apjoms, kas tiek saražots attiecīgajā teritorijā." No šā definējuma izriet, ka nav no svara, cik lieli tiek ievākti nodokļi un vai visas ekonomiskās darbības tiek apliktas ar nodokli.

Valsts bagātība ir preču un pakalpojumu apjoms, bet nauda ir tikai instruments preču un pakalpojumu apmaiņai un krājumu (kredītu) iespējamībai, Valsts bagātību nosaka kopējais preču un pakalpojumu apjoms, nevis šo pakalpojumu cena.

ANO, salīdzinot dažādas valstis, IKP aprēķina pēc pirktspējas paritātes principa. Nevis vienkārši saskaitot preču un pakalpojumu summu naudas izteiksmē, bet novienādojot vienādas kvalitātes preču un pakalpojumu summu.

Kad notiek labklājības pieaugums? Ja šogad ir alga bijusi 500 latu, bet nākamgad 550, vai labklājība ir augusi par 10%? To nav iespējams pateikt, ja zināms, kā gada laikā auga kopējā preču un pakalpojumu cena. Ja kopējā preču un pakalpojumu cena pieauga mazāk par 10%, tad ir labklājības pieaugums. Savukārt, ja preču un pakalpojumu cena pieaug par 20%, tad ir noticis pretējais. Par 550 latiem šogad var nopirkt par 10% mazāk preču un pakalpojumu nekā pērn. Tas nozīmē, ka ir noticis nevis labklājības pieaugums, bet pat – palielinoties naudas apjomam, ir pazeminājies dzīves līmenis.

Kā veidojas valūtas kurss? Naudas daudzumam ir jābūt proporcionālam preču un pakalpojumu maksai, kas tiek radīta attiecīgajā valstī. Ja naudas ir vairāk, tad sāk kāpt cenas, ja naudas kļūst mazāk – cenas samazinās.

Ja mēs runājam par tirgus ekonomiku, tad tirgus ekonomikā valūtas kurss ir instruments, kas regulē importa un eksporta līdzsvaru.

Ir tirgus ekonomikas aksioma. Ārpus savas valsts mēs varam nopirkt tieši tik daudz, cik esam pārdevuši savas preces un pakalpojumu (vai savu darbaspēku) citām valstīm.

Aplūkosim piemēru iedomātā pasaulē, kurā ir tikai divas valstis – Polija un Latvija. Kādā brīdī Polija pārdeva Latvijai vairāk preču, nekā Latvija pārdeva uz Poliju.

Latvijai, lai turpinātu iepirkt poļu preces, ir jāaizņemas Polijas zloti. Savukārt Polijas preču pārdevējam parādās lieli Latvijas latu krājumi, kurus tie Latvijas tirgū mēģina apmainīt pret zlotiem. Ja valūtas apmaiņas tirgus mehānisms funkcionē, tad latu piedāvājums palielinās, bet zlotu piedāvājums samazinās un aug pieprasījums pēc zlotiem.

Sāksies Polijas zlota kursa kāpums pret Latvijas latu. Šis kāpums turpināsies līdz brīdim, kad tirgū iestāsies līdzsvars. Kāpumam turpinoties, Polijas preces Latvijā kļūs arvien dārgākas un dārgākas un tās sāks pirkt mazāk, savukārt Latvijas preces Polijas zlotos paliks lētākas un tās pirks arvien vairāk. Tā process turpināsies, līdz iestāsies līdzsvars un valūtas kursi izlīdzināsies.

Svārstīgais valūtas kurss ļauj sabalansēt importu un eksportu, ja imports strauji pieaug, tikpat strauji samazinās valūtas kurss, bet valūtas kursa samazināšanās aptur importu, jo tas sadārdzinās. Klasiskajā tirgus ekonomikā valūtas tirgus noregulē bilanci starp eksportu un importu. Diemžēl nav izgudrots labāks instruments importa-eksporta balansa regulēšanai par valūtas kursa maiņu pret citām valūtām. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc, lai pievienotos Ekonomikas un monetārajai savienībai, valstīm vispirms ir jāiesaistās Valūtas kursa mehānismā II, kurā vietējās valūtas kurss attiecībā pret eiro drīkst svārstīties ne vairāk kā +/–15% robežās. Latvija pievienojās Ekonomikas un monetārās savienības Valūtas kursa mehānismam II 2005. gada 2. maijā. Tikai Latvijas Banka atteicās no tirgus mehānisma izmantošanas un garantēja piecpadsmit reižu stingrākas prasības attiecībā uz lata svārstību robežu pret eiro nekā ir maksimāli pieļaujamā Eiropas Savienībā.

Ciets kurss bija iedarbīgas zāles hiperinflācijas apstākļos, lai atjaunotu ticību vietējai valūtai. Taču cieta valūtas piesaiste neatļauj ekonomikā pilnībā darboties tirgus likumiem un cieta piesaiste neļauj tirgum izlīdzināt eksporta-importa bilanci.

Pamēģināsim dot atbildi uz Ilmāra Rimšēviča jautājumu: ko varēja un ko vajag darīt citādi? Kā izskatītos Latvijas ekonomiskā situācija 2004.–2008. gadā, ja ļautu tirgus mehānismam noteikt lata patieso vērtību?

Pieņemsim, ka 2004. gada 31. decembrī lats kurss attiecībā pret eiro drīkstētu svārstīties ne vairāk kā +/–15% robežās (nevis +/–1% robežās, kā to noteica Latvijas Banka).

2005. gadā sākās milzīga kapitāla plūsma uz Latviju; ja netiktu papildus emitēti lati, tad pieprasījums pēc tiem izraisītu lata revalvāciju. (To veiktu tirgus. Latu revalvētu tirgus, nevis Latvijas Banka!)

Lata revalvācija apturētu kapitāla plūsmu, spekulatīvā kapitāla ieplūstu mazāk. Lata revalvācijas dēļ preces no ES kļūtu Latvijas tirgū lētākas (80% preču mēs ievedam no ES).

Lata revalvācija izraisītu nulles inflāciju, jo importa preču cenu kritums apslāpētu energoresursu cenu kāpumu. Iespējams, sāktos deflācija. Lai apturētu deflāciju, Latvijas Bankai būtu jāpalielina naudas piedāvājums, tas 2005.–2006. gadā izraisītu latu procentu likmju kritumu. Latu procentu likmes būtu zemākas par eiro procentu likmēm vai līdzīgas tām, un 2005. un 2006. gadā ļaudis pamatā ņemtu kredītus nevis eiro, bet latos!!!

Aizsākoties krīzei, ja kapitāls sāktu evakuēties, tad sāktos pretējs process: lats devalvētos par 30% un sasniegtu mīnus 15% intervences slieksni.

Viss kapitāls, kas šajā laikā evakuētos no Latvijas, šeit atstātu 30% komisiju par to, ka kapitāls šeit pelnīja ar nekustamo īpašumu spekulācijām. Visticamāk, lielas kapitāla bēgšanas nebūtu un arī krīzes amplitūda nebūtu tik liela, kā tagad.

No tā visa izriet, ka Latvijas krīzes dziļumā, Latvijas parādu nastas lielumā vislielākā atbildība ir Latvijas Bankas monetārajai politikai un tiem, kas šo politiku noteica.

Vēl par vienu Latvijas Bankas prezidenta argumentu. Ilmārs Rimšēvičs: "Eksportētājam būtu jāprasa: vai es tiešām iegūšu no devalvācijas? Vai ir ieguvuši kaimiņi ES un citviet – tie, kuru valūtas vērtības pazeminātas vai kritušas finanšu tirgos? Krievijā eksports gada laikā kritis par 25%, Lielbritānijā par 12%, Čehijā par 18%, Ungārijā par 16%, kritums bijis arī Polijā un Ukrainā. Nav gaidītā eksporta kāpuma pēc šo valūtu krituma, kaut pagājuši vairāki mēneši, pusgads."

Valsts var ietekmēt ekonomisko attīstību.

Ikvienai valstij ir trīs lieli instrumenti, lai sekmētu vai bremzētu ekonomisko izaugsmi.

Pirmais. Tie ir budžeta izdevumi un ienākumi, tos palielinot vai samazinot, tiek ietekmēta preču un pakalpojumu ražošana, jo valsts ir pats lielākais pircējs jebkurā mūsdienu valstī.

Otrs instruments ir naudas cena, kas izpaužas aizdevumu procentu likmē.

Trešais instruments ir valūtas kurss, kuram var ļaut brīvi svārstīties vai kuru var, veicot intervences, noturēt pie kāda līmeņa.

Sākoties krīzei un deflācijai, valdībai, kuras mērķis ir apturēt krīzi, ir jāveic trīs darbības, kas izriet no šiem instrumentiem:

1) valstij jāpalielina izdevumi;

2) valstij jāsamaina naudas cena, deflācijas draudu laikā naudas cenai jābūt tuvu nullei;

3) valstij ir jāsamazina valūtas kurss (vai neiejaucoties ir jāveicina valūtas kursa kritums).

Visu triju instrumentu darbība nedod garantiju, ka krīzes nebūs. Taču instrumentu darbība minimizē iespējamās negatīvās sekas.

Krīzes laikā eksports kritīsies praktiski visiem. Jautājums ir par krituma lielumu.

Latvijas Banka, izslēdzot instrumentu par valūtas kursu tirgus regulāciju diemžēl, izslēdz arī instrumentu, kas saucas naudas cena. Latvijas Banka nevar masveidā aizdot latus par nulles likmi, lai nosistu zemu naudas cenu un stimulētu ražošanu, jo aizdotā nauda, visticamāk, momentā tiks samainīta pret eiro, un Latvijas Banka, pie pārāk augsta lata kursa darbinot instrumentu, kas saucas naudas cena (turot ļoti zemu likmi līdzīgi kā ASV, Lielbritānija vai eirozona), riskē pazaudēt valūtas rezerves.

Cieta un tirgus apstākļiem pārāk augsta valūtas kursa uzturēšana no trim iespējamiem pretkrīzes instrumentiem izslēdz divus. Taču tai pašai Latvijas Bankai, piedabūjot valsti visas rezerves iepumpēt Parex bankā, ir izslēgts arī instruments – valsts izdevumi. Ir budžeta krahs, un valsts izdevumi nevis jāpalielina, bet jāsamazina.

Tāpēc krīzes pārvarēšanai paliek tikai divi iespējami instrumenti, kas abi ir Latvijas Bankas rokās un abi ir cieši saistīti. Ja vēlamies mazināt krīzes sekas, tad Latvijas Bankai ir nekavējoties jāsamazina lata procentu likmes un, lai lata zemā naudas cena neapdraudētu pārpalikumus no valūtas rezervēm, ir jāatver lata piesaistes koridors.

Cita ceļa, lai minimizētu krīzi, pašlaik vienkārši nav.

Latvijas Bankai nav jādevalvē lats. Latvijas Bankai ir jāļauj tirgum novērtēt lata patieso vērtību. Pamatproblēma ir tā, ka Latvijas Bankas vadība labi saprot, ka tirgus novērtēs latu daudz zemāk par mākslīgi uzturēto kursu, tāpēc Latvijas Banka aizstāj tirgus mehānismu ar voluntāru un no realitātes atrautu monetāro politiku.

Pēdējā problēma ir tā, ka, sākot ar Godmaņa valdību, netiek izvirzīts mērķis apturēt ekonomisko krīzi. Valdība un Latvijas Banka, nerēķinoties ar upuriem, izvirzīja mērķi 2012. gadā iestāties eiro zonā.

Vai tiešām viss ir jāupurē šā mērķa sasniegšanai?

 

Modeļu aģentūra sagādā nelāgu slavu Rimšēviča meitai

Gita Liepiņa,  NRA  06/05/09    Tiesībsargu uzmanības lokā nonākušas divas Latvijas modeļu aģentūras, kuru aizsegā nepilngadīgas latviešu meitenes vervētas un nosūtītas uz dažādām Eiropas valstīm seksuālai izmantošanai. Vienā no tām "www.management" savulaik strādājusi arī Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča meita Dana.

Policijas redzeslokā nonācis modeļu aģentūras "Modeles.lv" īpašnieks, Latvijas pilsonis Ruslans, kā arī "www.management" īpašniece, arī Latvijas pilsone Olga. Viņu tur aizdomās par nepilngadīgu meiteņu nosūtīšanu uz Itāliju seksuālai izmantošanai. Šajā aģentūrā savulaik strādāja arī Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča meita. "Mēs Danai visur braucām līdzi – arī uz Milānu, iepriekš rūpīgi izpētot katru līguma punktu, ko viņa noslēdza," atceras meitenes māte Līga Rimšēviča, bijusī Latvijas Bankas prezidenta sieva, kas šobrīd strādā Rīgas Piena kombinātā par sabiedrisko attiecību vadītāju. Viņa uzsver, ka redzot, cik nopietni katram meitenes solim līdzi sekoja vecāki, Rimšēviču atvasei divos Milānā pavadītajos gados nevienā brīdī netika piedāvāts kaut kas aizdomīgs.

Noskaidrot Ilmāra Rimšēviča viedokli "VZ" neizdevās – uz nosūtītajiem jautājumiem atbildes netika saņemtas.

Aģentūru izvēlējušies paši vecāki

"Dana pie mums atnāca kā mazs, apaļš pīlēns," atminas modeles pirmais skolotājs, modeļu aģentūras "Gints Bude Model Management" vadītājs Gints Bude, kura kuros Rimšēviču meita skolojās astoņpadsmit mēnešus. "Šaubos, vai, ieraugot viņu pašā sākumā kāds būtu iesaucies – lūk, nāk perspektīva modele! Taču tieši par tādu viņa bija kļuvusi, beidzot mūsu modeļu kursus," piebilst Bude. Taču Dana vēlāk noslēgusi līgumu ar jau minēto "www.management". "Šī modeļu aģentūra Danai piedāvāja daudz plašākas darba iespējas nekā Bude, tādēļ tika izlemts par labu "www.management"," skaidro Līga Rimšēviča.

"Acīmredzot vecāki bija ieinteresēti tajā, ko toreiz viņu meitai piedāvāja "www.management", jo arī mēs izteicām Danai piedāvājumu palikt un turpināt savu izaugsmi. Diemžēl Dana no piedāvājuma atteicās, kam izskaidrojumu neesmu atradis vēl joprojām. Pavisam aizgāja divpadsmit meitenes," atzīst Bude. "Jā, mēs nesolījām meitenēm milzīgu slavu un lielas naudas summas jau uzreiz pēc pāris mēnešiem. Vecums, kurā modele var sākt labi pelnīt, ir vidēji divdesmit gadu – līdz tam gan ir jāveic nopietni priekšdarbi, turklāt vairāku gadu garumā. Turpretī manas meitenes Danu satika modeļu kastingos Milānā nepilnus piecus mēnešus pēc tam, kad viņa bija beigusi mūsu kursus – toreiz šī meitene bija tikai nepilnus 16 gadus veca," atceras Bude. Pēc viņa domām, meitenes vecāki toreiz izdarījuši nepareizo izvēli.

Ar nepieņemamām darba metodēm

Par modeļu aģentūras "www.management" īpašnieci Olgu ziņas ir skopas: it kā savulaik viņas uzvārds bijis Košikeviča, bet tagad – it kā Mauri. Vai šī Košikeviča vai Mauri ir tā pati aizdomās turētā Olga, nav oficiālas informācijas.

Gints Bude stāsta, ka šī Olga darbojusies visai zemiski: "Tieši viņa manas aģentūras cilvēkiem sūtīja īsziņas: "Tu degsi elles liesmās, ja nepateiksi man Budes meiteņu telefonu numurus!" Tieši Olga bija tā, kas dažādās modes skatēs pirms manu modeļu uznāciena gāja viņām klāt un "skaloja smadzenes", cik Bude esot slikts, ka pie manis viņām neesot izaugsmes iespēju, ka obligāti jānākot strādāt uz "www.management" utt. Zinu, ka no Olgas siles barojušies ļoti daudzi, tieši tādēļ par to, ka ar aģentūru kaut kas nav kārtībā, tik ilgi tika noklusēts. Mūsu pēdējā telefonsarunā Olga man skaidri un gaiši pateica: "Mēs ar jums nekad nebūsim vienā līmenī, jo jūs nekad neinteresēs patiešām profesionāls darbs." Ar vārdu "profesionāls" laikam saprotot "darbs caur gultu"... Skumji, ka tā visa rezultātā daudzas perspektīvas modeles, kas šobrīd varētu atrasties labāko Top 3, sevi ir norakušas "www.management"."

Dana pametusi modeles darbu

Ko šobrīd dara perspektīvā modele Dana? "Divu gadu laikā, ko Dana pavadīja Milānā, viņai gana daudz nācās kavēt skolu, tādēļ vienā jaukā dienā mēs visi apsēdāmies pie apaļā galda un, nopietni apspriežoties, izlēmām no modeļu darba atteikties," informē Līga Rimšēviča. "Šobrīd Dana jau otro gadu dzīvo Francijā, kur Sorbonas universitātē studē starptautiskās tiesības.".

 

Viedoklis: Pareizais kurss

Pauls Raudseps,  Diena  06/05/09    Latvijas ekonomika sāk stabilizēties — daži steidz vēl nopelnīt ar baumām.

Parādās aizvien vairāk pazīmju, ka Latvijā tautsaimniecības "brīvais kritiens" ir beidzies un mēs jau tagad atrodamies trauslā, tomēr relatīvi stabilākā situācijā.

Trešdien uzzinājām, ka aprīlī rūpniecības produkcijas izlaide pieaugusi par 4,8%, salīdzinot ar martu. Tas ir lielākais procentuālais pieaugums mēneša laikā kopš vismaz 2007.gada sākuma, un šis ir jau otrais mēnesis pēc kārtas, kad šis rādītājs ir pozitīvs — martā produkcijas izlaide, salīdzinot ar februāri, pieauga par 2,8%. (Te jāpiebilst, ka sākotnēji tika ziņots par 0,8% kritumu martā, taču, saņemot papilddatus, Centrālā statistikas pārvalde šo rādītāju pārrēķinājusi.) Ziņu virsrakstos gan dominēja aprīļa rādītāja salīdzinājums ar pagājušā gada datiem, taču mūsu situācijā tas vairs nav svarīgākais. Visi jau zina, ka šogad ekonomiskā aktivitāte būs mazāka nekā pērn, svarīgākais ir pašreizējā tendence — vai ejam uz leju vai uz augšu. Jaunākie dati rāda, ka virzība tomēr ir atkal pozitīva, turklāt tieši nozarēs, kuras vērstas uz eksportu: lielākais pieaugums ir vērojams apģērbu (par 14,6%), farmaceitisko vielu un preparātu (11,6%) un ķīmisko vielu un produktu ražošanā (9,7%). Turklāt, kā norāda Swedbank eksperts Pēteris Strautiņš, trešo mēnesi pēc kārtas aug koksnes apstrāde, kura jau maijā varētu atgriezties pagājušā gada līmenī. Šajā ziņā mums arī iet labāk nekā Igaunijā un Lietuvā, kur aprīlī vēl aizvien rūpniecības produkcijas izlaidē bija kritums, salīdzinot ar martu.

Arī mazumtirdziecības apgrozījums, kas pusgadu bija ļoti strauji kritis, janvārī, salīdzinot ar decembri, pat samazinoties par 8,5%, ir nostabilizējies, un aprīlī, salīdzinot ar martu, pat nedaudz pieauga. Līdzīgas tendences ir manāmas arī bezdarba dinamikā. Reģistrēto bezdarbnieku skaits sāka strauji augt pagājušā gada oktobrī, un no janvāra līdz martam katru mēnesi uz Nodarbinātības valsts aģentūru devās pierakstīties vairāk nekā 13 000 cilvēku. Taču aprīlī aizgāja nedaudz vairāk par 6000 un maijā — tikai 3 475. Acīmredzot uzņēmēji ir pielāgojušies jaunajai ekonomiskai situācijai un nav vairs spiesti masveidā atlaist darbiniekus. (Protams, pēc dažiem mēnešiem reģistrēto bezdarbnieku skaits atkal pieaugs, kad sāksies ar budžeta grozījumiem saistītā ierēdņu atlaišana, tomēr jācer, ka lielās atlaišanas privātajā sektorā mums tagad jau ir garām.)

Visbeidzot — Latvijai gada pirmajā ceturksnī pirmo reizi kopš 1995.gada bija tekošā konta pārpalikums, kas (nedaudz vienkāršojot) nozīmē, ka mēs par importētajām precēm un pakalpojumiem maksājām mazāk, nekā saņēmām par eksportētajām precēm un pakalpojumiem. Turklāt pārpalikums katru mēnesi no janvāra līdz martam pieauga.

Sāk arī parādīties ekonomisti, kuri Latvijai pareģo ātrāku iziešanu no krīzes, nekā līdz šim ticis prognozēts. Respektētā Peterson Institute for International Economics vecākais līdzstrādnieks, viens no vadošajiem postpadomju ekonomiku pētniekiem Anderss Oslunds šonedēļ Dienai teica, ka jaunākās prognozes, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts šogad kritīs par 18%, ir stipri pārspīlētas. Viņaprāt, jau šā gada beigās atkal sāksies izaugsme. Pat ja šī prognoze izrādīsies pārāk optimistiska, ir zīmīgi, ka tik redzams Austrumeiropas ekonomikas eksperts ir gatavs tādu izteikt.

Šīs pozitīvās tendences ļauj cerēt, ka nav tālu tas brīdis, kad tirgi vairs nebūs tik nervozi par lata kursu, kā tie ir bijuši pēdējās dienās. Jo stabilāka būs Latvijas ekonomika, jo mazāk iespēju būs cilvēkus satracināt ar kārtējām baumām par devalvāciju, kuras, kā jau vienmēr, izrādīsies nepamatotas.

Protams, būtisks priekšnoteikums šādai stabilitātei ir budžeta grozījumu pieņemšana un vienošanās ar Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Komisiju par nākamās aizdevuma daļas saņemšanu. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka ceturtdien gan Eiropas Savienības ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunija, gan Eiropas Centrālas bankas prezidents Žans Klods Trišē izteica atbalstu Latvijas valdības politikai un Saeima pieņēma budžeta grozījumus pirmajā lasījumā. Rezultātā spiediens uz latu atslāba. Ja Rīgas vēlētāji neievēlēs domi, kura destabilizē pašreizējo valdību, Latvijai ir visas izredzes šomēnes vienoties ar starptautiskajiem donoriem un sākt tautsaimniecības sakopšanu.

Šajā sakarā ir svarīgi atcerēties, ka tieši pašmāju oligarhi ievadīja pēdējo nedēļu ažiotāžu ar savu lata devalvācijas propagandu. Uz šādas nestabilitātes rēķina kāds vienmēr nopelna gan Latvijā, gan aiz tās robežām. Nav pat jāsamazinās lata kursam, lai to izdarītu. Tagad jau krietnu laiku ir vērojama likumsakarība — kā pastiprinās baumas par lata devalvāciju, tā Zviedrijas kronas un Ziemeļvalstu banku akciju vērtība krīt. Vai kādam tiešām šķiet, ka dažādi finanšu spekulanti šo kopsakarību nav pamanījuši un neizmanto, lai "uzvārītos"? Uz to šonedēļ norādīja arī Zviedrijas avīze Dagens industri. Žēl, ka par šīm spēlēm jāmaksā gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem, kuri mētājas no latiem pie eiro un atpakaļ, katru reizi atstājot kādu daļu savas naudas citu cilvēku kabatā.

 

Gada inflācija maijā – 4,7%; cenu kāpums sasniedz 2004. gada līmeni

DELFI  06/08/09    Gada inflācija maijā bijusi 4,7%, savukārt attiecībā pret šī gada aprīli patēriņa cenu līmenis ir sarucis par 0,5%, vēsta Centrālā Statistikas pārvalde. Tādējādi maijā turpinājies jau gadu novērotais inflācijas tempu samazinājums, un pašreiz patēriņa cenu kāpuma līmenis ir samazinājies līdz 2004. gada marta pieauguma līmenim.

Pārvalde uzsver, ka gada griezumā patlaban uztur galvenokārt pērn, rudenī strauji pieaugušās energoresursu cenas un patēriņa nodokļu palielinājums šī gada sākumā lielākajai daļai preču un pakalpojumu. Kopumā precēm cenas ir pieaugušas par 3,3%, savukārt pakalpojumiem – 8,4%.

Gada laikā cenas visvairāk ir pieaugušas izglītībā (22,3%), veselībā (21,8%), par alkohola un tabakas precēm (18,3%), kā arī izdevumos par mājokli (11,5%). Savukārt visvairāk cenas kritušas par apaviem un apģērbu (- 4,5%) un transportu (- 3,9%).

Toties mēneša griezumā, salīdzinot ar aprīli, cenu līmenis saruka par 0,5%. Cenas par precēm saruka par 0,6%, savukārt pakalpojumiem – 0,4%.

Pārvalde norāda, ka lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām bijusi to kritumam siltumenerģijas (- 8,9%), īres maksas (- 4,9%) un autotransporta (1,9%) sektoros. Tāpat mazāk bijis jāmaksā par augļiem un piena produktiem, toties vairāk – par degvielu (4,2%), tabakas izstrādājumiem (1,2) un dārzeņiem (1,6%).

Attiecībā uz patēriņu cenu izmaiņām nākotnē eksperti ir vienisprātis. Tie portālam „Delfi” norāda, ka mēneša griezumā tā būs negatīva, jo, kā atzīmē „Swedbank” eksperte Lija Strašuna, vienīgais faktors, kas patlaban bremzē patēriņa cenu kritumu ir degvielas cenas. „Kopumā inflācijas tendences Latvijā saglabājas nemainīgas – cenu samazināšanās tuvākajos mēnešos turpināsies un var kļūt vēl straujāka (..) To ietekmēs gan krītošā iedzīvotāju pirktspēja, samazinoties algām un pieaugot bezdarbam, gan gāzes un siltumenerģijas cenu kritums, atspoguļojot pēdējā gada laikā piedzīvoto energoresursu cenu kritumu pasaules tirgū,” uzsver „DnB Nord” bankas analītiķe Ieva Vēja.

Tiesa, SEB Bankas makroekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka deflācija gada nogalē būs mazāka un īsāku laika posmu nekā iepriekš prognozēts. „Rudenī un ziemā, kad gada izteiksmē Latvijā būs deflācija, varam sagaidīt arī nodokļu paaugstinājumu, energoresursu cenu kāpumu, kas ar laika nobīdi atkal parādīsies tarifu izmaiņās, kā arī strukturālo reformu rezultātā atsevišķu pakalpojumu, piemēram, veselības pakalpojumu, cenu pieaugums. Tā rezultātā nākamgad prognozētā deflācija var būt mazāka un daudz īsāku laika posmu,” viņš atzīmē.

Savu augstāko punktu gada inflācija sasniedza tieši 2008. gada maijā, kad tā bija 17,9%. Pēc tam tā nepārtraukti samazinājās, un šobrīd gada nogalē speciālisti paredz deflāciju.

 

Repše paredz skarbus budžeta samazinājumus līdz 2011.gadam

LETA  06/08/09    Finanšu ministrs Einars Repše (JL) pirmdien valdības komitejas sēdē prognozēja, ka valdībai gan šogad, gan arī turpmākajos gados būs jāveic skarbi budžeta izdevumu samazināšanas pasākumi.

Pēc ministra teiktā, neskatoties uz „varonīgo Ivara Godmaņa (LPP/LC) un Valda Dombrovska (JL) valdību darbu”, līdz šim neesot izdarīts „pilnīgi nekas”, lai reaģētu uz ekonomikas krīzi, un Latvijas budžeta izdevumi joprojām esot aptuveni 5 miljardu latu apmērā.

Pēc Repšes vārdiem, citas valstis šādā gadījumā izdevumus mazina par aptuveni 10% no iekšzemes kopprodukta, kas Latvijas gadījumā būtu 1,4 miljardi latu.

Repše uzsvēra, ka tāpēc valdības izdevumi šogad jāmazina vismaz par 500 miljoniem latu, turklāt šāds pat izdevumu samazinājums būšot jāpanāk gan nākamgad, gan arī 2011.gadā.

 

Valdība vērtēs skarbus soļus izdevumu samazināšanai

LETA  06/08/09    Valdība izdevumu samazināšanai varētu apsvērt skarbus soļus, piemēram, algu fonda samazinājumus valsts pārvaldē, pensiju un minimālās algas samazinājumu, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) palielināšanu 2011.gadā, jaunus tēriņu samazinājumus un citus pasākumus, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Valdība varētu apsvērt iespēju palielināt PVN par diviem procentpunktiem - līdz 23% - 2011.gadā, bet no 2010.gada palielināt nekustamā īpašuma nodokli, kas dotu papildu 70 miljonus latu.

Rosināta ar nodokli neapliekamā minimuma atcelšana, bet pensijām šī robeža tiks samazināta līdz 90 latiem.

Tāpat rosināta kapitāla ienākuma aplikšana ar ienākuma nodokli pēc 10% likmes, kā arī progresīvās likmes ieviešana un bāzes paplašināšana, atceļot augoša meža un kokmateriālu pārdošanas ienākumu neaplikšanu.

Varētu tikt apsvērta nodokļa no saimnieciskās darbības ienākuma paaugstināšana līdz 23% no 2010.gada.

Plānota vieglo automašīnu nodokļa pārskatīšana, kā arī akcīzes nodokļa paaugstināšana alum šogad.

Savukārt no nākamā gada varētu tikt ieviestas izmaiņas uzņēmumu ienākumu nodokļa politikā, veicot izmaiņas ziedojumu aplikšanā ar nodokli.

Varētu tikt vērtēta iespēja no 2011.gada par četriem procentpunktiem paaugstināt valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas, bet no nākamā gada - maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu palielināšana no 50% uz 75%.

Tāpat tiek piedāvāts izskatīt divus variantus par atlīdzības kopējā fonda samazināšanu par 15% vai par 20%, kā arī minimālās algas samazināšanu no 180 uz 140 latiem.

Izdevumus precēm un pakalpojumiem plānots samazināt vēl par 2,5% jeb 9,21 miljonu latu.

Izdevumu samazinājums Eiropas Savienības fondu apguvei varētu būt par 76,2 miljoniem latu.

Izdevumu samazinājumi plānoti arī izglītības nozarē - finansējuma samazinājums pašvaldību mākslas, mūzikas un sporta skolām, kā arī kultūras namu vadītājiem gaidāms no šā gada 1.septembra.

Finansējums varētu tikt mazināts pašvaldību sporta skolām, mūzikas un mākslas skolām, kā arī mērķdotācijai pašvaldībām - pašvaldību izglītības iestādēs piecgadīgo un sešgadīgo apmācībā nodarbināto pedagogu darba samaksai.

Tiks atceltas arī iepriekš noteiktās prioritārās ministrijas, uz kurām neattiecās izdevumu samazinājums.

Veselības ministrijai izdevumus var nākties mazināt par 45 miljoniem latu, Izglītības un zinātnes ministrijai izdevumi jāmazina vēl par desmit miljoniem latu, Iekšlietu ministrijai - par deviņiem miljoniem latu, radio un televīzijai - par diviem miljoniem latu, Aizsardzības ministrijai iepirkumus var nākties samazināt par 15 miljoniem latu, bet valsts parāda vadība Finanšu ministrijai jāmazina par 30 miljoniem latu.

Tāpat rosināti izdevumu samazinājumi atsevišķu ministriju budžetu programmās par 15,5 miljoniem latu.

Speciālā budžeta izdevumu samazinājums, izņemot samazinājumu atlīdzībai un precēm un pakalpojumiem, šogad varētu būt par 108 miljoniem latu.

Plānots samazināt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izdevumus, kas saistīti ar pensiju, pabalstu bezmaksas piegādi klientu dzīvesvietā. Šogad plānots samazināt priekšlaicīgās pensionēšanās pensijas apmēru, kā arī tiek rosināts mainīt piemaksas apmēru no 0,70 uz 0,40 latiem par vienu apdrošināšanas stāžu līdz 1996.gadam.

Rosināts samazināt visas pensijas par 15%, ņemot vērā piemaksas. Tas budžetam šogad dotu 75 miljonus latu, nākamgad - 155 miljonus latu, bet gadu vēlāk - 159 miljonus latu.

No 2010.gada tiek rosināts ģimenes valsts pabalstu bērniem administrēšanu nodot pašvaldībām un to varēs saņemt tikai trūcīgās ģimenes.

Valdībai būs jāvērtē arī alternatīvie pasākumi, piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokļa palielināšana šogad.

Šie soļi šogad budžetā varētu dot papildu 96,3 miljonus latu, bet izdevumus samazinātu par 463,4 vai 506 miljoniem latu atkarībā no tā, vai atlīdzība valsts pārvaldē tiek samazināta par 15% vai 20%.

Koalīcijas partijas šodien pauda atbalstu izdevumu samazināšanai par 500 miljoniem latu.

Kā apliecināja partijas "Jaunais laiks" priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, arī iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL), kuras vadītā ministrija līdz šim bijusi viena no tām, kuru izdevumu samazinājumi skāruši mazāk, ir gatava tālākai izdevumu samazināšanai.

Āboltiņa atzina, ka citām partijām, piemēram, Tautas partijai, varētu būt pretenzijas pret plānotajiem "griešanas" pasākumiem veselības jomā, tomēr Veselības ministrija ir viena no tām, par kuras veiktajiem taupības pasākumiem kā nepietiekamiem iebilduši starptautiskie aizdevēji.

Tautas partija varētu iebilst arī par izdevumu samazinājumu mākslas, mūzikas un sporta skolām, kur kopējais izdevumu samazinājums dod relatīvi mazu ietaupījumu, sacīja Āboltiņa.

Savukārt samazinājums ES fondu apguvē neradītu nepārvaramas grūtības, atzina kāds JL pārstāvis.

 

Krīgers: budžets jāgriež citā virzienā

LETA  06/08/09    Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) piekrīt, ka budžeta samazinājumam ir jābūt, taču "ir jāgriež citā virzienā", pauda LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.

Runājot par koalīcijas partijas atbalstīto valsts budžeta samazinājumu par 500 miljoniem latu, Krīgers uzsvēra, ka jau sen bija zināms, ka būs nepieciešami papildu samazinājumi. "Mēs teicām gan iepriekšējam premjeram Ivaram Godmanim (LPP/LC), gan Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (JL), ka būs vēl jāmazina, taču ne jau pabalsti, pensijas, algas," norādīja Krīgers.

Pēc viņa teiktā, ir jānosaka minimāli valsts pārvaldes standarti, visu šobrīd nepieciešamo likvidējot un no tā atsakoties. Citiem samazinājumiem, piemēram, veselības sfērā vai izglītībā, LBAS piekrist nevarot. "Jānosaka, kas šobrīd ir nepieciešams, bez kā nevar dzīvot, bet pēc iespējas jālikvidē visas kontrolējošās institūcijas," stāstīja LBAS vadītājs. Pēc viņa teiktā, veicot šādas reformas, varētu atrast pat vairāk nekā 500 miljonus latu.

Otrdien plānota sanāksme, kurā piedalīsies valdības locekļi, sociālie partneri un koalīcijas partiju vadītāji, lai spriestu par konkrētām jomām, kurās izdevumi tiks samazināti, jo sociālie partneri nevēlas, lai grozījumi pārnestu slogu uz pašvaldībām, turklāt arī uzskata, ka jāveicina ekonomikas sildīšana.

Premjers Valdis Dombrovskis (JL) vēl aizvien norādīja, ka izdevumu samazinājumi var skart visas jomas, bet vairāk tiks sargāta sociālā sfēra.

Valdības vadītājs uzsvēra, ka "netiek izslēgti nekādi pasākumi", piemēram, netiek arī pilnībā izslēgta iespēja, ka būtu jālikvidē kāda no ministrijām.

Dombrovskis žurnālistiem gan norādīja, ka pašlaik koalīcijā nav panākta vienošanās par izmaiņām ministriju skaitā.

Vēl aizvien paredzēts, ka budžeta grozījumus otrajā lasījumā Saeima sāks skatīt 12.jūnijā un pabeigs 17.jūnijā.

Savukārt finanšu ministrs Einars Repše (JL) atzina, ka līdz šim nav veikts pietiekami daudz, lai samazinātu budžeta izdevumus. Pēc viņa teiktā, ja Latvija jūlijā nesaņems otro starptautiskā aizdevuma daļu, tad "situācija sāk veidoties mazliet nestabila".

Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimševics, lai arī apsveica politisko vienošanos par budžeta izdevumu samazinājumu, tomēr uzsvēra, ka tas nāk trīs mēnešus par vēlu. Rimševičs cer redzēt "izšķirīgu un konkrētu" politiķu rīcību, jo vilcinoties Latvija zaudējusi starptautisko reitingu, valūtu rezerves, kā arī katru dienu tērējusi 40 miljonus latu no nenopelnītas naudas.

Premjers arī noliedza Rimševica pārmetumus, ka politiķi pilnībā neesot apzinājušies situācijas nopietnību. Dombrovskis uzsvēra, ka valdība turpina darbu un jau rīt finanšu ministrs Einars Repše budžeta grozījumus pārrunās ar Eiropas Savienības ekonomikas un monetārās politikas komisāru Hoakimu Almunju, savukārt pats Dombrovskis trešdien runās ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Žozē Manuelu Barrozu.

No premjera teiktā noprotams, ka gala vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem nav panākta. Proti, pagaidām ir noteikts indikatīvs skaitlis jeb izdevumu samazinājums par 500 miljoniem latu, taču vēl ir jāpanāk vienošanās par pieļaujamo budžeta deficīta apmēru.

Solvita Āboltiņa (JL) apliecināja, ka koalīcija ir vienota par nepieciešamību samazināt budžeta izdevumus par 500 miljoniem latu šogad, kopumā par 1,5 miljardiem latu līdz 2012.gadam.

"Valdība atliek visus regulāros pasākumus un skata tikai neatliekamos," Āboltiņa komentēja darbu pie turpmākajiem budžeta grozījumiem.

Valdības plānos neietilpst samazināt līdzfinansējumu Eiropas Savienības struktūrfondiem, bet pagaidām vēl nav panākta vienošanās par pensiju nesamazināšanu. Tiek pieļauta iespēja, ka tiek likvidēta piemaksa par darba stāžu, kas tika ieviesta šogad, sacīja Āboltiņa.

Arī visām ministrijām, kurām iepriekš bija atļauti mazāki budžeta samazinājumi, būs jāatgriežas pie sākotnējā uzstādījuma - samazināt finansējumu par 40%.

"Dažos gadījumos starptautiskie aizdevēji ir klaji mānīti un atsevišķās ministrijās algas nav samazinātas," Āboltiņa informēja par Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas izteiktajiem pārmetumiem tikšanās laikā pie prezidenta Rīgas pilī.

No neoficiāliem avotiem aģentūrai LETA zināms, ka tiks veikta arī tālāka algu samazināšana, neveicot matemātisku samazināšanu, bet gan samazinot kopējo algu fondu, kas nozīmē darbinieku atlaišanu, lielo algu samazināšanu, kā arī būtiskas strukturālas reformas.

 

Samazinās minimālo algu, neapliekamo minimumu, ieviesīs progresīvo nodokli, par pensijām vēl diskutēs

Baiba Rulle,  Diena  06/09/09    Valdības paplašinātajā sēdē kopā ar sociālajiem partneriem, piedaloties Valsts prezidentam Valdim Zatleram, pēc piecu stundu ilgām debatēm panākta galīgā vienošanās, ka budžeta deficīts šogad tiks samazināts par 500 miljoniem latu. Nolemts atteikties no idejas par visu pensiju samazināšanu par 15%, tomēr skaidra lēmuma par sociālā budžeta izdevumu samazināšanu vēl nav. Līdz ceturtdienai, kad notiks ārkārtas valdības sēde, Labklājības ministrijai jānāk klajā ar priekšlikumu, kā sociālajā budžeta izdevumus samazināt par 34 miljoniem latu. Ticamākais priekšlikums būs jau iepriekš apspriestā ideja atteikties no gada sākumā ieviestās piemaksas pie pensijām 30 santīmu apmērā par darba stāžu. 

Paplašinātajā valdības sēdē panākta vienošanās, ka minimālā alga līdz ar budžeta grozījumiem 1.jūlijā tiks samazināta par 20% - tas ir līdz 140 latiem, šobrīd tie ir 180 lati. Uz pusi plānots samazināt ar nodokli neapliekamo minimumu, kas būs 45 lati līdzšinējo 90 latu vietā. Tas ir zināms kompromiss salīdzinājumā ar Finanšu ministrijas vēl pirmdien partneriem piedāvāto atteikties vispār no neapliekamā minimuma. Saglabājot neapliekamā minimuma slieksni, lai nodrošinātu papildus ieņēmumus budžetā, tiks ieviests progresīvais nodoklis, kas paredzēs augstāku ienākuma nodokļa likmi cilvēkiem ar lielākiem ienākumiem. Pēc premjera Valda Dombrovska teiktā, paaugstinātās likmes lielumus un ienākumus, uz kuriem tas attieksies, Finanšu ministrija sagatavos uz ceturtdienas valdības sēdi.

Papildus izdevumu ietaupījums tiks panākts arī uz valsts budžeta iestādēs strādājošo algu fonda rēķina, to samazinot par 15%. Tas nozīmē, ka kopā ar minimālās algas samazināšanu atalgojuma fondus 1.jūlijā plānots samazināt kopumā par 35%. Valsts budžeta izdevumus tādējādi iecerēts samazināt par 126 miljoniem latu. Pēc V.Dombrovska teiktā, algu samazināšana skars visus valsts budžeta finansētajās iestādēs strādājošos, ne tikai valsts pārvaldē strādājošos.

No 1.jūlija tiks arī palielināts akcīzes nodoklis alum. 

Valdības vadītājs V.Dombrovskis uzsvēra, ka valdībai vēl jāatrod veids uz kā rēķina samazināt 40 miljonus latu, lai iekļautos pašas nospraustajā mērķī samazināt deficītu par 500 miljoniem. Sēdes laikā panākta vienošanās, ka premjera vadībā tiks izveidota sociālo partneru krīzes pārvarēšanas darba grupa, kura tiksies jau šovakar un analizēs valsts pārvaldes, ministriju budžetus, meklēs iespējas vēl vairāk samazināt izdevumus. Jautāts, vai apspriesta arī ministriju skaita samazināšana, viņš atzina, ka šajās divās dienās par to nav diskutēts, taču tas neesot izslēgts.

Sociālie partneri un arī premjers atzina, ka visi lēmumi ir smagi, bet valdībai šajā situācijā, lai nodrošinātu Latvijas valsts maksātspēju, nav lielas izvēles un ja izdevumi netiks samazināti, sekas varot būt vēl daudz smagākas. Ceturtdien valdības ārkārtas sēdē tiek plānots sagatavot jau konkrētu jauno izdevumu rāmi, kuru valdība virzīs uz Saeimu budžeta grozījumu 2.lasījumam.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) līderis Pēteris Krīgers pēc sanāksmes atzina, ka viņu īsti neapmierina veidi, ko valdība ir izvēlējusies deficīta samazināšanai. Viņa skatījumā algu samazināšana un sociālā budžeta "griešana" nav apmierinoša, tas neesot variants, kas varētu "sēt sociālo mieru", viņaprāt, lielāks akcents bija jāliek uz valsts pārvaldi. P.Krīgers vēl nav runājis ar nozares arodbiedrībām par minimālās algas samazināšanu un neapliekamo minimumu, tāpēc nezina, kāda būs LBAS reakcija. "Vai viņi to pieņems saprātīgi ar domu, ka piedalās valsts glābšanā, vai iebildīs, es nezinu," teica P.Krīgers. No viņa teiktā izrietēja, ka tuvākajās dienās varētu tapt skaidrs, kāda būs arodbiedrību un darba ņēmēju reakcija.

Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāve Elīna Egle potenciālu lielākai valsts budžeta izdevumu samazināšanai redz valsts pārvaldē.

 

Karnīte: valdības plānotie budžeta samazinājumi ir tautsaimniecības slepkavība

LETA  906/09/09      Valdības plānotie budžeta samazinājumi, kas paredz vēl par 500 miljoniem latu samazināt budžeta tēriņus, nozīmēs tautsaimniecības slepkavību, sacīja ekonomiste Raita Karnīte.

Ekonomiste norādīja, ka nav izprotams, kāpēc nepieciešami tik dramatiski samazinājumi, ņemot vērā, ka budžeta situācija nav tik traģiska. "Sabiedrībai būtu jāpieprasa no valstsvīriem skaidrojums, kādas būs sekas šiem ekonomiku bremzējošiem pasākumiem. Tas gan nozīmē, ka tiks atrisinātas valdības problēmas ar budžetu, toties netiks atrisināta situācija Latvijas ekonomikā," viņa pauda.

Ja valdībai jau ir jāķeras klāt pensionāriem, kas ir tās galvenā atbildība, būtu jāapsver, vai tāda valdība vispār ir vajadzīga. "Ja viņi ne ar ko netiek galā, tad kāpēc mums viņi ir jāuztur?" vaicāja Karnīte, uzsverot, ka tieši uz valsts pārvaldes, nevis skolotāju, mediķu un iekšlietu darbinieku atalgojuma rēķina būtu veicami lielākie tēriņu samazinājumi.

Valsts pārvaldes institūciju tēriņu griešana, pēc Karnītes domām, joprojām ir nepietiekama, savukārt tālāka nodokļu paaugstināšana iznīcināšot uzņēmējdarbību. "Tas, ko valdība pašlaik dara, ir Latvijas tautsaimniecības slepkavība, jo aizbaidīs vēl pēdējos uzņēmējus un cilvēkus no Latvijas. Ja tas ir valdības mērķis, tā realizācija norit sekmīgi," valdības centienus komentēja ekonomiste.

Plānotie samazinājumi Latvijas iedzīvotājiem nozīmēs gan algas samazinājumu, gan darba zudumu, gan arī attiecīgi dzīves līmeņa pasliktināšanos, sacīja Karnīte.

Kā ziņots, otrdien paplašinātajā Ministru kabineta ārkārtas sēdē ar Valsts prezidenta Valda Zatlera, sociālo partneru un koalīcijas partneru līdzdalību panākta vienošanās par budžeta samazināšanu par 500 miljoniem latu.

Valdība nolēmusi no nākamā gada pāriet uz progresīvo ienākumu nodokli, bet līdz tam darbošoties pārejas modelis. Līdz ceturtdienai Finanšu ministrija (FM) sagatavos priekšlikumus par papildus nodokļu likmes piemērošanu augstākiem ienākumiem.

Vēl šogad ar nodokli neapliekamais ienākumu minimums tiks samazināts no 90 līdz 45 latiem, bet minimālo algu samazinās no 180 uz 140 latiem.

Premjers Valdis Dombrovskis (JL) noraidīja izskanējušo informāciju, ka pensijas varētu tikt samazinātas par 15%, tomēr Labklājības ministrijai sadarbībā ar Pensionāru federāciju līdz ceturtdienai būs jāsagatavo priekšlikumi sociālā budžeta samazināšanai par 35 miljoniem latu.

Ministru prezidents solīja, ka pensijas pašas netiks samazinātas, bet samazinājums var skart piemaksas pensijām. Neoficiāla informācija liecina, ka, iespējams, varētu notikt izšķiršanās starp diviem variantiem - vai nu samazināt piemaksas apmēru no 0,70 uz 0,40 latiem par vienu apdrošināšanas stāžu līdz 1996.gadam, vai arī strādājošajiem pensionāriem noteikt pensiju apmēra ierobežojumus līdz 100 latiem.

Līdzfinansējums Eiropas Savienības fondu apgūšanai netiks mazināts, solīja premjers.

Savukārt par vairāk nekā 120 miljoniem latu tiks samazināts atalgojuma fonds valsts pārvaldē.

Otrdien nolemts izveidot krīzes darba grupu, kas meklēs, kur valsts pārvaldē ietaupīt vēl 40 miljonus latu. Noprotams, ka šī ir summa, kuru ietaupot izdosies panākt budžeta izdevumu samazināšanu par iecerētajiem 500 miljoniem latu.

 

Eksperti kritiski vērtē valdības jaunās iniciatīvas

LETA  06/09/09      Valdības jaunās iniciatīvas budžeta situācijas uzlabošanai ir vērtējamas kritiski, norāda finanšu eksperti.

"Parex Asset Management" Tirgus analīzes daļas vadītājs Zigurds Vaikulis uzsver, ka valdība uzvedas vairāk nekā dīvaini.

"Pēc mēnešiem ilgas rosīšanās pirms pāris nedēļām tā nāca klajā ar budžeta piedāvājumu, kas paredzēja 9,2% deficītu, kas praktiski nozīmēja tik vien kā šī gada izdevumu samazinājumu par aptuveni 1% no iekšzemes kopprodukta, salīdzinot ar to budžeta plānu, ko iepriekšējā valdība pieņēma pagājušā gada beigās," norāda Vaikulis. "Tomēr tagad, uzreiz pēc vēlēšanām, tēriņi tiks samazināti vēl par 500 miljoniem latu, ko valdība turklāt vēlas panākt, atkal palielinot nodokļus. Samazināt tēriņus, palielinot ieņēmumus - skan nedaudz dīvaini."

Piemēram, neapliekamā minimuma samazināšana par 45 latiem nozīmē, ka katrs nodarbinātais katru mēnesi maksās ienākuma nodoklī par 11 latiem vairāk, kas pie viena miljona nodarbināto pārvēršas papildu nodokļu ieņēmumos 11 miljonu latu mēnesī jeb 130 miljonu latu gadā.

"Kāds ir pamatojums šādam solim, kādas sekas tas nesīs vidējā un ilgtermiņā - par to, šķiet, nevienam nav īstas nojausmas," uzsver Vaikulis.

Eksperts akcentē, ka valdība strādā ugunsgrēka dzēšanas režīmā - "mēģina izdzīvot, prasti savilkt kopā galus, atņemot, kam izdodas atņemt, un pagrābjot, kur izdodas tajā brīdī pagrābties".

Diemžēl līdz šim tā arī nav redzēti solītie izdevumu strukturālās samazināšanas pasākumi. "Ekstrēmākajā variantā tas nozīmētu izmest pašreizējo budžetu ar visām tā gadiem mantotajām pārmērīgu izdevumu astēm pa taisno miskastē un rakstīt jaunu uz baltas lapas. Saprotams, vieglāk pateikt nekā izdarīt, bet par to galu galā valdība saņem algu," uzsver Vaikulis.

"DnB Nord bankas" Ekonomisko pētījumu grupas vadītāja Ieva Vēja prognozē, ka ar nodokli neapliekamā minimuma samazināšana visvairāk ietekmēs cilvēkus ar mazākiem ienākumiem, jo tas nozīmē, ka katra cilvēka maksājamais iedzīvotāju ienākuma nodoklis mēnesī palielinās par 10,35 latiem, neatkarīgi no ienākuma apmēra.

"Lielo algu saņēmēji šo desmit latu samazinājumu vispār nesajutīs, kamēr cilvēkam, kas saņem, piemēram, minimālo algu, šāds ienākumu samazinājums ir pat ļoti būtisks," akcentēja Vēja.

Šī pasākuma "sociāli netaisnīgo ietekmi" varētu kompensēt ar progresīvo ienākuma nodokli, tomēr tad īsti nesakrīt pasākumu laiki - ja neapliekamo minimumu plānots samazināt jau šogad, progresīvās nodokļu likmes plānots piemērot tikai no nākamā gada.

"Tāpat arī netiek ziņots, ka mazāku ienākumu saņēmējiem likmes tiks samazinātas, informācija ir tikai par papildu likmes piemērošanu augstākiem ienākumiem," norāda Vēja. "Tomēr, neskatoties uz to, kopumā progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieviešana principā būtu pozitīvi vērtējams pasākums, kaut arī tā varētu nedot gaidīto fiskālo efektu, palielinot izvairīšanos no nodokļu nomaksas."

Viņa uzsver, ka minimālās algas samazināšanas lietderību budžeta deficīta samazināšanas kontekstā ir grūti saprast. "Lielākā daļa oficiālās minimālās algas saņēmēju strādā privātajā sektorā, tā kā būtisks valsts izdevumu samazinājums šeit diez vai būtu iespējams, bet no ieņēmumu puses tas var tikai samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālā nodokļa ieņēmumus, jo nav noslēpums, ka daļa uzņēmumu nodokļus joprojām maksā no minimālās algas, kamēr pārējo darba samaksu veido tā sauktās aplokšņu algas," norāda Vēja.

Otrdien paplašinātajā Ministru kabineta ārkārtas sēdē ar Valsts prezidenta Valda Zatlera, sociālo partneru un koalīcijas partneru līdzdalību panākta vienošanās par budžeta samazināšanu par 500 miljoniem latu.

Valdība ir nolēmusi no nākamā gada pāriet uz progresīvo ienākumu nodokli, bet līdz tam darbošoties pārejas modelis. Līdz ceturtdienai Finanšu ministrija (FM) sagatavos priekšlikumus par papildus nodokļu likmes piemērošanu augstākiem ienākumiem.

Vēl šogad ar nodokli neapliekamais ienākumu minimums tiks samazināts no 90 līdz 45 latiem, bet minimālo algu samazinās no 180 uz 140 latiem.

Premjers Valdis Dombrovskis (JL) noraidīja izskanējušo informāciju, ka pensijas varētu tikt samazinātas par 15%, tomēr Labklājības ministrijai sadarbībā ar Pensionāru federāciju līdz ceturtdienai būs jāsagatavo priekšlikumi sociālā budžeta samazināšanai par 35 miljoniem latu.

Ministru prezidents solīja, ka pensijas pašas netiks samazinātas, bet samazinājums var skart piemaksas pensijām. Neoficiāla informācija liecina, ka, iespējams, varētu notikt izšķiršanās starp diviem variantiem - vai nu samazināt piemaksas apmēru no 0,70 uz 0,40 latiem par vienu apdrošināšanas stāžu līdz 1996.gadam, vai arī strādājošajiem pensionāriem noteikt pensiju apmēra ierobežojumus līdz 100 latiem.

Līdzfinansējums Eiropas Savienības fondu apgūšanai netiks mazināts, solīja premjers.

Savukārt par vairāk nekā 120 miljoniem latu tiks samazināts atalgojuma fonds valsts pārvaldē.

Nolemts izveidot krīzes darba grupu, kas meklēs, kur valsts pārvaldē ietaupīt vēl 40 miljonus latu. Noprotams, ka šī ir summa, kuru ietaupot izdosies panākt budžeta izdevumu samazināšanu par iecerētajiem 500 miljoniem latu.

Kā uzsvēra premjers, valdība paralēli strādā pie vidēja termiņa stratēģijas, lai gala rezultātā panāktu budžeta deficītu 3% apmērā.

Valdības darba kārtībā ir iespējama pievienotās vērtības nodokļa palielināšana no 21% līdz 23% no 2011.gada.

Savukārt no nākamā gada plānots palielināt nekustamā īpašuma nodokli. FM vēl sniegs priekšlikumus, vai palielināt nekustamā īpašuma nodokļa bāzi vai arī tā likmi. Valdība šādi cer valsts kasi papildināt ar 70 miljoniem latu.

 

Repše sev nevar piedot, ka jau sākumā neuzstāja uz 500 miljonu samazinājumu

BNS  06/10/09    Finanšu ministrs Einars Repše sev nevar piedot, ka jau sākot gatavot grozījumus šā gada budžetā pirms vairākiem mēnešiem, viņš nav kategoriski uzstājis uz izdevumu samazinājumu 500 miljonu latu apmērā.

"Valdība mānija pati sevi, ka vieglāk tiksim cauri un kaut kadā veidā kāds onkulis iedos naudiņu mums aiz žēluma. Tā bija valdības takstiska kļūda, un mēs zaudējām laiku," trešdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Kas notiek Latvijā?" atzina Repše.

"Es sev nevaru piedot, ka, lai gan es sapratu situāciju, taču es uz 500 miljonu latu samazinājumu kategoriski neuzstāju. Es sevi vainoju, ka kategoriskāk valdībā neuzstāju uz samazinājuma īstenošanu," teica finanšu ministrs.

Viņš atzina, ka, ja valdība jau pirms vairākiem mēnešiem būtu apzinājusies patieso situāciju, nebūtu cerējuši uz "tikšanu vieglāk cauri" un samazinājusi izdevumus par 500 miljoniem latu, situācija būtu krasi atšķirīga.

Repše arī uzsvēra, ka Latvijā ir ļoti dārga izglītības un sociālā sistēma. Latvija sociālajām vajadzībām tērē 13,5% no IKP, lai gan pat bagātākās valstis šīm vajadzībām tērē vien 10% no IKP. Tāpat Latvija vairs nevar atļauties uzturēt vienu skolotāju uz septiņiem skolēniem.

Viņaprāt, šobrīd Latvija ir "dziļakājā krīzes punktā", taču Repše esot optimistisks par Latvijas izredzēm izkļūt no krīzes. Priekšnoteikumi tam ir šogad izdevumu samazinājums par 500 miljoniem latu un tāds pats samazinājums nākamajos gados.

Valdība 8.jūnijā panāca vienošanos ar sociālajiem partneriem un koalīcijas partijām, ka, iesniedzot priekšlikumus budžeta izdevumu samazinājumam otrajam lasījumam Saeimā, kopumā samazinās valsts tēriņus par 500 miljoniem latu. Pirmdien arī panākta vienošanās, ka visas koalīcijas partijas atbalstīs budžeta grozījumus otrajā lasījumā.

Saeima 4.jūnijā pirmajā lasījumā apstiprināja grozījumus šā gada budžetā, kas paredz deficītu 9,2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), paredzot, ka Latvijas tautsaimniecības kritums šogad būs 18%. Saeima budžeta grozījumus otrajā lasījumā plāno apstiprināt 17.jūnijā, bet sākt skatīt sēdē 12.jūnijā.

 

Keris: ir laiks iziet ielās

DELFI  06/10/09    Arodbiedrības ir sašutušas par valdības lēmumu ievērojami samazināt budžetu izglītībai un medicīnai. Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris intervijā Latvijas radio sacīja, ka „ir laiks iziet ielās. Visiem. Mēs pie tā jau strādājam.”

Arodbiedrības vadītājs norādīja, ka jau strādā pie jautājuma par protestu organizēšanu.

Kā ziņo radio, arī izglītības darbinieku arodbiedrībai nav arī skaidrības, kā un par cik valdība grasās samazināt skolotāju algas, jo no Izglītības ministrijas nav saņemti nekādi skaidrojumi. Arī oficiālos dokumentos šobrīd nav izskaidrots, kam ministrija gatavojas atņemt finansējumu.

Keris pašlaik atrodas Briselē Eiropas sabiedrisko pakalpojumu darbinieku arodbiedrību kongresā. Viņš intervijā radio norāda, ka ir informējis Briseles kolēģus par to, ka Latvijas valdība faktiski gatavojas iznīcināt sabiedriskos pakalpojumus valstī. „Visi Eiropas valstu kolēģi ir sašutumā un sola mums morālu atbalstu,” saka Keris.

 

Eksperti: progresīvā nodokļa ieviešana būtu grūti vadāma

Antra Ērgle,  Diena  06/11/09    Priekšlikums, kas tapis tikai tādēļ, lai saņemtu kārtējo aizdevuma daļu, nedomājot, kā tas viss strādās dzīvē — šāds ir ekspertu vērtējums par valdības piedāvājumu progresīvā nodokļa ieviešanai Latvijā. Ekonomisti uzskata: ierosināto shēmu Latvijas iestādes nespēs vadīt un kontrolēt, tādējādi ekonomika ieslīdēs vēl dziļāk pelēkajā zonā. Galīgā valdības izšķiršanās par šo jautājumu gaidāma ceturtdien ārkārtas sēdē.

Šī nav saprātīga sistēma, Dienai kritiski teic Gunta Kauliņa, KPMG Baltics nodokļu menedžere. Viņa pētījusi nodokļus daudzās valstīs, taču neko līdzīgu neatminas. Parasti progresīvajam nodoklim ir trīs likmes — pazeminātā maziem ienākumiem, standarta likme vidējiem un palielinātā lieliem ienākumiem. Saskaņā ar Dienas rīcībā esošo neoficiālo informāciju Finanšu ministrija valdībai gatavo priekšlikumu, kas nākamgad paredz iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) atkal palielināt no 23% līdz 25%. To piemērotu algai līdz Ls 400 (uz papīra), pēc tam par katriem Ls 100 pieliekot vēl 2%. "Tas nevar normāli strādāt, jo likmju skaits pārsniegs 10," skaidro eksperte. Valsts ieņēmumu dienests (VID) netiek galā ar minimālās algas administrēšanu, bet šāda sistēma prasītu milzīgus resursus gan nodokļu maksātājiem, gan VID ar jaunām programmām, ienākumu deklarācijām, kontroli u.c. Jāatgādina, ka plānots no Ls 90 uz Ls 45 samazināt arī ar nodokļiem neapliekamo minimumu.

"Acīmredzot situācija ir tik kritiska, ka esam gatavi ieviest vienalga ko, lai tikai dabūtu naudu," domā G.Kauliņa. Jaunie priekšlikumi "varbūt ir labi, taču, ja tie nav smalki izsvērti, tie nestrādās, piekrīt Latvijas krājbankas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars. Viņš uzskata, ka šāda valdības rīcība neiekļautos ne valsts un sabiedrības, ne reģiona situācijas kontekstā, jo nesaskan ar realitāti, kur vairākums cilvēku ar grūtībām pilda savas finanšu saistības.

Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra (BICEPS) direktors Alfs Vanags stāsta, ka progresīvā nodokļu sistēma ir gandrīz visur pasaulē, izņemot daļu Austrumeiropas, taču Latvijā jāņem vērā "padomju mantojums" — nepatika maksāt nodokļus, tāpēc daudzi varētu mēģināt jauno sistēmu apiet. To grūti mainīt, jo neatkarības gados politiķu un valsts aparāta darbošanās nav pārliecinājusi iedzīvotājus, ka nodokļi tiek tērēti viņu labā.

Arī valdības pārstāvis — ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) — Dienai atzīst, ka progresīvais nodoklis pašlaik "būtu kā sociālais instruments bez lielām cerībām uz fiskālo pienesumu budžetā, lai dotu signālu sabiedrībai, ka labumi tiek pārdalīti". Finanšu ministrs un premjers trešdien atradās Briselē un šo priekšlikumu Dienai nevarēja izskaidrot.

Progresīvā nodokļa sistēma ir sarežģīta, tāpēc pieņemšana pāris dienās rada bažas, ka tā būs nekvalitatīva, teic Latvijas Hipotēku un zemes bankas Atbalsta programmu pārvaldes Altum vadītājs Juris Cebulis. Viņaprāt, nodokļu sistēma politiķiem bija jāmaina tad, kad valsts ekonomika bija stabila. Tagad tā ir haotiska un drudžaina rīcība, kurai sekas nav paredzamas.

Vērtējot alternatīvas, eksperti par līdzvērtīgu budžeta ieņēmumu papildinājumu neuzskata ne nekustamā īpašuma nodokļu palielināšanu, ne alkohola un cigarešu akcīzes pacelšanu vai azartspēļu nodevu palielināšanu, jo tad strauji augot nelegālais tirgus. Savukārt pret kapitāla pieauguma nodokļa tūlītēju ieviešanu iebilst VID, jo varot to aprēķināt tikai gada beigās, skaidro A.Kampars.

VID netiktu galā

Izmaiņas

Kā neapliekamā minimuma (NM) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) iespējamās izmaiņas ietekmētu cilvēkus*

Tagad: NM — Ls 90, IIN — 23%, darba ņēmēja maksātais sociālais nodoklis — 9%
 

Alga uz papīra	Alga uz rokas
Ls 400	Ls 300,98
Ls 600	Ls 441,12
Ls 100	Ls 721,40

Ja pieņems plānotās izmaiņas**: NM — Ls 45, IIN — 25% līdz

Ls 400, virs tā +2% par katriem

Ls 100, darba ņēmēja maksātais sociālais nodoklis —9%
 

Alga uz papīra	Alga uz rokas
Ls 400	Ls 284,25
Ls 600	(IIN 29%) Ls 400,71
Ls 1000	(IIN 37%) Ls 589,95

* Piemēri aprēķināti personām bez apgādājamajiem

** Diena aprēķinus veica pēc pagaidām neapstiprināta valdības nodoma samazināt neapliekamo minimumu līdz Ls 45 un iekasēt progresīvo IIN virs bruto algas 400 lati, par katriem 100 latiem likmi palielinot par 2%

 

Repše neatbalsta paša parakstītos priekšlikumus

Baiba Rulle,  Diena  06/11/09    Finanšu ministrija (FM) dažas minūtes pirms valdības sēdes nākusi klajā ar jauniem būtiskajiem priekšlikumiem deficīta samazināšanai. Finanšu ministrs Einārs Repše (JL) atzina, ka neatbalsta paša parakstītos priekšlikumus, bet mērķis ir viens – samazināt deficītu par 500 miljoniem. PVN likmes celšana par 2% vēl tikšot diskutēta un lēmums būšot atkarīgs no tā, kā ministrijas būs gatavas samazināt izdevumus. E-portfelī ir redzams, ka uz valdības sēdi ir sagatavots protokollēmums, kas paredz visas izmaiņas.

Lai palielinātu ieņēmumus FM rosina jau no 1.jūlija par 2% paaugstināt PVN likmi – līdz 23%. Tāpat FM rosina vispār atteikties no neapliekamā minimuma, kas nozīmē, ka FM piedāvā ar iedzīvotāju ienākumu nodokli aplikt visus ienākumus, sākot no  pirmā lata. Tas visvairāk skartu maznodrošinātos iedzīvotājus. Līdz šim ar nodokli neapliekamais minimums bija 90 latu. Vēl otrdien valdība ar sociālajiem partneriem vienojās, ka mimimumu samazinās līdz 45 latiem. FM aprēķini liecina ka veicot abas izmaiņas, budžeta ieņēmumus šogad varētu papildināt par nepilniem 70 miljoniem latu.

Ar premjeru diskusija par jaunajiem FM priekšlikumiem nav bijusi. Pēc premjera preses sekretāres Līgas Krapānes teiktā, premjers priekšlikumus ieraudzījis tikai šodien pirms sēdes sākuma. Viņš piedāvājumu neatbalsta. Par jaunajiem priekšlikumiem nav diskutēts arī ar sociālajiem partneriem. Sagaidāms, ka valdības sēdē par tiem būs plaša diskusija.

Tāpat FM piedāvājusi ļoti būtiskas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN), lai ieviestu tā saukto progresīvā nodokļa likmi. FM rosina jau no 1.jūlija papildus esošajai 23% likmei noteikt papildlikmi ienākumiem.

Piedāvāti četri varianti. Valdības rokās ir izvēlēties, kādu no variantiem, to noraidīt vai sagatavot citu.

Ja ar nodokli apliekamie ienākumi pārsniedz 300 latu mēnesī papildlikme būtu 6%, kas nozīmē, ka kopējā IIN likme būtu 29%.

Otrs variants paredz - ja ienākumi pārsniedz 500 latus mēnesī, papildlikme būtu 10%, bet kopējā IIN likme – 33%.

Trešais variants – ja ienākumi virs 600 latiem, FM papildlikme veido 12%, bet kopējais nodoklis sasniegs – 35%.

Savukārt, ja ienākumi ir virs 800 latiem, piedāvātā papildlikme 17%, tādējādi nodokļu kopējā likme šādiem ienākumiem veidotu 40%. 

FM lēsusi, ka šādas nodokļa izmaiņas šā gada budžetā dotu ieņēmumu pieaugumu par 35 miljoniem latu. FM gan atzīst, ka izvēloties 12% un 17% augstas papildlikmes pastāv risks, ka iedzīvotāji ar šādiem ienākumiem savu atalgojumu noformēs citā veidā, piemēram, saimnieciskās darbības ienākumā vai ienākumus neuzrādīs vispār.

Papildus tam FM ierosina arī atjaunot un ar iedzīvotāju ienākumu nodokli aplikt ienākumus, kurus gūst no savu dzīvokļu pārdošanas. Arī šo normu iecerēts ieviest no 1.jūlija.

FM arī rosina pensionāru neapliekamā minimuma samazināšanu attiecināt uz visiem pensionāriem neatkarīgi no pensionēšanās laika. Līdz šim pensionāriem, kuriem pensiju piešķīra līdz 1996.gadam un kuru pensija bija lielāka par 160 latiem, nodoklis netika piemērots.

Papildus tam FM ierosinājusi jau no 1.jūlija pilnībā pārtraukt ģimenes valsts pabalsta izmaksu bērniem, kas šobrīd ir 8 - 12 latu mēnesī. Tomēr ministrija atzinusi, ka vispirms ir jāatrisina tiesiskās paļāvības princips. Tādējādi cerēts iegūt vēl 18 miljonus latu.

FM ierosinājusi atteikties no brīvpusdienām 1.klases skolēniem, kuras tika ieviestas salīdzinoši nesen.

FM par 10% rosina samazināt plānoto finansējumu Latvijas Nacionālajai operai, teātriem un filmu nozarei, cerot iegūt 1,7 miljonus.

Tāpat ir ierosinājums no 1.septembra likvidēt stipendiju fondu, paredzot valsts augstskolās studentiem vairs nemaksāt stipendijas un transporta kompensācijas. Turklāt augstskolās būs jāsamazina arī izdevumi pedagogu atlīdzībām, kā arī precēm un pakalpojumiem. Atsakoties no stipendijām, FM cer iegūt 1,7 miljonus latu, bet samazinot izdevumus pasniedzēju atalgojumiem un iepirkumiem, lēsts, ka budžetā varēs ietaupīt nepilnus 5,5 miljonus.

Jaunie FM priekšlikumi paredz par 3 miljoniem latu samazināt ES fondu finansējumu lauksaimnieku un zivsaimnieku attīstībai.

Valsts Prezidenta kancelejas izdevumus FM piedāvā samazināt par 127 000 latu, Valsts Kontroles par 279 000, NRTV par 22 000 latu, Tiesībsarga biroja – par 76 000, bet Centrālās Vēlēšanu komisijas izdevumus šogad par 22 000 latu. FM priekšlikums arī paredz  1.septembrī likvidēt Valsts Administrācijas skolu. Par 1,5 miljoniem latu plānots samazināt finansējumu Pārtikas un veterinārajam dienestam, Valsts mežu dienestam, Meža attīstības fondam un citām Zemkopības ministrijas iestādēm.

Vienos dienā valdība vēl nebija sākusi izskatīt priekšikumus budžeta grozījumiem 2. lasījumam. Valdībās zālē ir arī sociālie partneri, ministru sejās jūtams nemiers. Kuluāros dzirdama kritika par to, ka tik būtiski lēmumi ir jāpieņem dažu dienu laikā un ka valdībai vajadzējis pie izdevumu samazināšanas ķerties savlaicīgi.

Premjers un finanšu ministrs ir solījis ārvalstu aizdevējiem - Eiropas Komisijai un Starptautiskajam Valūtas fondam budžeta deficītu samazināt par 500 miljoniem latu. Par tik lielu samazinājumu abas amatpersonas paziņoja dienu pēc vēlēšanām. EK vadītāji vakar pauda atbalstu premjera apņēmībai ierobežot deficītu. Budžeta grozījumu pieņemšanu Saeimā ir piekšnoteikums, lai Latvija varētu jūlijā saņemt aizdevumu.

 

Vairāki uzņēmēji prasa atdzīvināt tautsaimniecību, ne tikai domāt par budžetu

Diena  06/12/09    Vairāki uzņēmumu vadītāji vērsušies pie augstākajām valsts amatpersonām, prasot rīcību tautsaimniecības atdzīvināšanai. Ir pienācis pēdējais brīdis - valdībai, tās institūcijām, parlamentam, valsts prezidentam jāuzņemas politiskā atbildība, jārīkojas izlēmīgi un jāglābj Latvijas tautsaimniecība, teikts uzņēmēju atklātajā vēstulē. Uzņēmēji uzskata, ka nav pareizi domāt tikai par valsts budžetu, ja “valdība vēlas novērst ilgstošu deflāciju un lata devalvācijas draudus Latvijā”.  

Vēstuli parakstījuši airBaltic Bertolts Fliks, Baltkom vadītājs Pēteris Šmidre, ELKO Grupa vadītājs Egons Mednis, Kolonna īpašniece Ieva Plaude, Kārlis Andersons no Latvijas Balzāma, Olga Pētersone no Ventspils nafta un Kirovs Lipmans, kas pārstāv Grindeks un Liepājas Metalurgu.

Draudošās briesmas tautsaimniecībai, viņuprāt, var novērst sperot vairākus soļus.

Jāveic īsta valsts pārvaldes reforma, saka uzņēmēji. Jāveic administratīvā aparāta audits, jāatsakās no funkcijām, kuras privātais sektors spēj realizēt efektīvāk. Jāsamazina administratīvie un birokrātiskie šķēršļi, kas nepamatoti kavē un apgrūtina attīstību.

Valdībai jānodrošina labvēlīgi apstākļi investīciju ieplūšanai Latvijas tautsaimniecībā. Uzņēmējiem nav reālu iespēju saņemt bankā kredītu latos, jo likmes ir pārāk augstas. Latvijas Bankai jārada apstākļi kredītu pieejamībai un saprātīgām likmēm nacionālajā valūtā, uzskata uzņēmēji. Valdībai būtu arī jāstimulē valsts pasūtījums, jo tas šobrīd, pēc viņu teiktā, ir vienīgais instruments deflācijas mazināšanai un tautsaimniecības atdzīvināšanai. Nedrīkst samazināt valsts izdevumus ES struktūrfondu līdzekļu apguves atbalstā, uzsver uzņēmēji.

Viņi arī uzsver, ka nedrīkst pieļaut nodokļu palielināšanu, kas novedīs pie uzņēmumu nespējas attīstīties un pie maksātnespējas. Nodokļu likmei ir jāveicina lielo, mazo un vidējo uzņēmumu spēja radīt pievienoto vērtību un ienākumus budžetam, viņi uzsvēruši.

Atklātās vēstules parakstītāji arī uzskata, ka jāizstrādā konkrēts, pamatots un skaidrs tautsaimniecības attīstības plāns. Ja netiks sperti šie soļi, uzņēmēji prognozē, ka Latvijas valsts nespēs pārraut “apburto loku” un būs spiesta aizņemties atkal un atkal, neradot pati savus resursus.

Viņi atzīst, ka viņu ierosinājumi nav jauni, taču pēdējo valdību lēmumi un rīcība esot bijusi pilnīgā pretrunā ar programmās un plānos rakstīto.

 

Valsts uzņēmumiem budžetā būs jāiemaksā 80% peļņas

LETA  06/14/09    Valsts uzņēmumiem budžetā būs jāiemaksā 80% no savas peļņas, paredz šodien valdībā pieņemtais lēmums.

Grozījumi noteikumos noteiks minimālo dividendēs izmaksājamo peļņas daļu valsts kapitālsabiedrībām par 2008.gada pārskata gadu 80% apmērā no attiecīgās kapitālsabiedrības rīcībā palikušās tīrās peļņas.

Savukārt attiecībā uz AS "Latvenergo" valdība nolēma, ka uzņēmumam dividendēs valstij būs jāizmaksā visa pērnā gada peļņa.

Iepriekš valsts uzņēmumiem valsts budžetā bija jāieskaita 50% peļņas.

 

Pētījums: Iedzīvotāji šobrīd apzināti atbalsta vietējos ražotājus

BNA Latvia  06/15/09    Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju patlaban apzināti izvēlas vietējā ražojuma produktus, tādējādi atbalstot pašmāju ražotājus un ekonomikas lejupslīde nav ietekmējusi uzticību Latvijas produktiem, pat neraugoties uz to, ka tie reizēm ir mazliet dārgāki, liecina Euro Data veikts pētījums.

Pētījumā, vērtējot Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret mūsu valstī ražotām precēm, noskaidrots, ka lielākā daļa iedzīvotāju jeb 43% pērk pārsvarā Latvijā ražotos produktus, savukārt aptuveni trešdaļa jeb 34% vienlīdz daudz pērk gan Latvijā ražotus, gan importa produktus. Par labu tikai ārvalstīs ražotiem produktiem savu izvēli izdara 0,3% aptaujāto, savukārt tikai Latvijā ražotas preces pērk 3% respondentu. Uzmanību tam, kurā valstī ražoti ikdienā iegādātie pārtikas produkti, nepievērš 15% aptaujas dalībnieku.

Minot iemeslus tam, kādēļ savu izvēli varētu izdarīt par labu vietējiem ražojumiem, gandrīz puse jeb 48% aptaujas respondentu norāda, ka Latvijā ražotie produkti ir uzticamāki un kvalitatīvāki. Savukārt 35% uzsver, ka, pērk Latvijā ražotos produktus, jo apzinās, ka tādējādi tiek atbalstīta Latvijas ekonomika. Gandrīz viena piektā daļa jeb 17% aptaujāto izvēlas iegādāties Latvijā ražotos produktus, jo tie ir izdevīgāki cenas ziņā.

Gandrīz divas trešdaļas iedzīvotāju atzīst, ka ekonomikas lejupslīde nav negatīvi ietekmējusi attieksmi pret Latvijā ražotiem produktiem. Pie tam viena ceturtā daļa iedzīvotāju atzīst, ka patlaban apzināti pērk pat vairāk Latvijā ražotos produktus, lai atbalstītu vietējos ražotājus. Tomēr tajā pašā laikā iedzīvotāji plāno, kā ietaupīt un Tomēr tajā pašā laikā 14% respondentu norāda, ka pērk vairāk importa produktus, jo tie ir lētāki.

 

No nodokļu paradīzes uz nodokļu elli

Juris Paiders, NRA  06/15/09    Iedomāsimies ainu. Uz operāciju galda novietots pacients, kuram steidzami ir jāveic operācija. Problēmu tik daudz, ka vajadzētu vienlaikus operēt visas, bet, ja tā darīs, pacients tik tiešām nomirs.

Tāpēc vajag operēt tikai pašas bīstamākās kaites. Pirms pacientam iedot narkozi, dakteri nolemj paskaidrot slimniekam, kas tiks darīts. Galvenais ķirurgs jau paceļ roku, lai dotu komandu, te pēkšņi viena no medmāsām sāk kliegt, ka jaunais rentgena uzņēmums ir pavisam cits un nav tas, kas bija izdalīts iepriekšējā dienā.

Sākas neiedomājams haoss, dakteri sāk skraidīt ap pacientu kliegdami. Viens dakteris ar skalpeli baksta pacientu, saukdams, ka jāgriež te, ja griezīs citā vietā, pacients mirs. Otrs kliedz, ka pacients pirms operācijas ir jānosmacē, citādi tas pretosies. Ķirurgu brigāde kliedz cits par citu skaļāk. Galvenais ķirurgs sabrūk pie galda, dvesdams, ka patiesībā jaunais rentgens ir tikai tāda darba skice, kas viņam atnesta pirms pusstundas. Slimnieks to visu klausās, vīsta dūres un gudro, vai izmantot mirkli un bēgt no operāciju zāles, vai izraut vēnās saspraustās caurulītes, kamēr vēl inde nav iesūkusies, vai, pirms viņu nosmacēs, ar no vēnas izrautu adatu pagūt iedurt kādam no slepkavām baltajos halātos.

Pēkšņi atskrien slimnīcas galvenais ārsts, sapurina saprāta paliekas zaudējošo ķirurgu un piedabū ārstu komandu sākt kaut ko izgriezt.

Tā alegoriski izskatījās valdības un Latvijas Valsts prezidenta darba diena 11. jūnijā, bet pacienta lomā bija visi Latvijas iedzīvotāji.

Kamēr valdības vīri un sievas vēl tikai kaļ plānus, kā Latvijas nodokļu paradīzi pārvērst par nodokļu elli, tikmēr, pateicoties Eiropas Savienībai, jau rit alternatīvu shēmu izstrāde. Valūtfondisti un Latvijas Banka, kas rīko šo eksperimentu ar ekonomiku, ietiepīgi atsakās ņemt vērā to, ka mēs esam iestājušies ES, kurā ir brīva kapitāla un preču kustība. Ikviens ES uzņēmējs var momentā pārreģistrēt uzņēmumus uz Igauniju, Maltu vai Kipru. Noslēpjoties aiz citas ES valsts karoga, var amortizēt šoku, kuru mums ir sagatavojuši Valūtas fonda pārvaldnieki... Savukārt tie, kas ir par mazu, lai slēptos zem svešiem karogiem, izvēlas jau piemirstās pelēkās shēmas.

Kad pirms mēneša nedaudzi Latvijas ekonomiski domājoši cilvēki (Andris Šķēle, Aivars Lembergs un citi) aicināja debatēt par iespēju pašreizējo krahu atrisināt ar devalvācijas palīdzību, Dombrovskis sāka klaigāt par oligarhu sazvērestību. Latvijas Bankas vadība uzbūra šausmu ainu, kādu devalvatori ir sagatavojuši nelaimīgajai latvju tautai. No devalvācijas cietīs pensionāri, no devalvācijas cietīs kredītņēmēju tūkstoši, kas ar Latvijas Bankas svētību hipotekāros kredītus ņēma eiro. Devalvācijai nē! Ļaudis, noklausījušies Dombrovski, Repši un Rimšēviču, sāka pret devalvācijas idejas paudējiem izturēties kā pret vampīriem, asinssūcējiem, kas alkst latvju tautas asiņu. Bet ir varoņi Rimšēvičs, Dombrovskis un Repše, kas novērsa devalvāciju, atmaskoja un apturēja oligarhu sazvērestību, un tagad mēs dzīvosim laimīgi un 2013. gadā skaitīsim eiro savos makos.

Taču notika pilnīgi klaja un ciniska manipulācija.

Idejas devalvēt latu tika izteiktas nevis tādēļ, lai devalvētu devalvēšanas pēc, bet tāpēc, ka devalvācija ir vieglāks ceļš pret to pasākumu kopumu, kuri būtu jārealizē bez devalvācijas.

No nedevalvācijas cietīs pilnīgi visi. Pensionāru pensijas samazināsies par 20–25%, bet eiro kredītņēmēju algas nodokļu pieauguma dēļ kļūs par 20–25% mazākas. Kad kredītņēmējs sāka rēķināt algas pēc nodokļiem, tad sanāca, ka pēc valdības eksperimenta 100 000 Latvijas iedzīvotāju kļūs maksātnespējīgi.

Debašu laikā Latvijas Bankas un valdības vīriem bija jāsaka patiesība. Lai novērstu devalvāciju, visas pensijas ir jāsamazina par 20–25%, mums ir jāievieš jauni nodokļi, kas patēriņa līdzekļus samazinās par 20%, utt. Tad varētu jautāt: vai jūs vēlaties devalvāciju vai šādu risinājumu? Latvija no diviem ļaunumiem izvēlējās vissliktāko. Pašlaik, nedevalvējot latu, ir iezīmēts ceļš tikai lejup trīs gadu garumā bez jebkādām cerībām.

 

Laikraksts atsauc informāciju par Šķēles ieinteresētību lata devalvācijā parādu dēļ

LETA  06/15/09    Laikraksts "Biznes&Baltija" atsauc jūnija sākumā publicēto informāciju, ka ietekmīgais uzņēmējs, ekspremjers Andris Šķēle (TP), kurš publiski paudis atbalstu lata piesaistes kursa izmaiņām, ir ieinteresēts Latvijas nacionālās valūtas devalvācijā.

Iepriekš laikrakstam kāds koalīcijas politiķis apgalvoja, ka Šķēle devalvācijā būtu ieinteresēts, jo no advokāta Jāņa Lozes pārņēmis aptuveni astoņu miljonu latu parādsaistības. "Viņam devalvācija ir ļoti nepieciešama, lai samazinātu parāda apmēru," toreiz sacīja vārdā neminētais politiķis.

Tagad laikraksts atsauc šo informāciju, norādot, ka anonīmā avota teiktais par Šķēles parādsaistībām nav apstiprinājies. "Biznes&Baltija" arī atvainojas Šķēlem.

Kā ziņots, valdības pārstāvji un Latvijas Banka jau vairākkārt paziņojuši, ka lata stabilitāte tiks saglabāta, līdz latu aizstās eiro, noslēdzot pašreizējo makroekonomiskās stabilizācijas programmu.

 

Prezidenta iejaukšanos uztver drīzāk kā atbalstu

Agnese Margēviča,  NRA  06/16/09    Brīdī, kad valdībai jāpieņem smagi lēmumi, radies iespaids, ka to uz priekšu grūž nevis valdības vadītāja, bet Valsts prezidenta izlēmība, ko atzinīgi novērtējušas arī partijas, kas iepriekš kritizējušas Valdi Zatleru.

Ceturtdien, kad tika panākta valdības partiju un sociālo partneru vienošanās par sāpīgajiem budžeta samazinājumiem, arī radās iespaids, ka bez prezidenta iejaukšanās Valdis Dombrovskis nespēj saņemties dūšu. No premjeram tuvu stāvošiem cilvēkiem gan izskan, ka valdības vadītājs ir augstu novērtējis prezidenta iejaukšanos un starp pili un valdības māju valda partneru, nevis konfrontējoša gaisotne, abas amatpersonas regulāri sazinoties pa tālruni, premjera telefonā arī esot kāda V. Zatlera sūtīta īsziņa. Informācija, kas ir Neatkarīgās rīcībā, arī liecina, ka V. Zatlers nav mainījis savu attieksmi pret V. Dombrovski, kopš viņam uzticēja valdības vadīšanu. Arī to politisko partiju pārstāvji, kuri pirmdien paguva apspriesties ar prezidentu, stāstīja, ka V. Zatlera jautājumos, kad viņš prasījis viedokli par valdības darbu, nav nolasāma kritiska attieksme, lai gan ir vēlme pēc uzlabojumiem, piemēram, strukturālo reformu, struktūrfondu apguves un sociālā atbalsta pasākumu virzībā. Tomēr ceturtdien Rīgas pils un Brīvības bulvāra konfrontācijas iespaidu nekavējoties izmantoja Jaunā laika koalīcijas partneris Tautas partija, Marekam Segliņam iznākot pie žurnālistiem un tēlaini salīdzinot valdības vadītāju ar sevi kā mazu zēnu, kuram reiz trūcis drosmes atzīties nedarbā. Kad M. Segliņš pateica jau leģendāro V. Zatleram veltīto frāzi "mēs jūs ievēlējām pirms diviem gadiem, bet par prezidentu jūs kļuvāt šodien", tā drīzāk bija domāta kā dzēliens premjeram, nevis uzslava prezidentam.

8. jūnijā Valsts prezidents pie sevis aicināja Saeimas priekšsēdētāju, premjeru, Latvijas Bankas prezidentu, koalīcijas partiju frakciju vadītājus un sociālos partnerus – uzņēmējus pārstāvošās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Latvijas Darba devēju konfederāciju, darba ņēmējus pārstāvošo Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un Latvijas Pašvaldību savienību. Ar situāciju visas puses iepazīstināja arī Starptautiskā valūtas fonda pārstāvji. Nākamajā dienā prezidents piedalījās valdības sanāksmē ar sociālo partneru un koalīcijas partiju pārstāvju piedalīšanos, kuras beigās premjers un sociālo partneru pārstāvji parakstīja vienošanos, kurā puses konceptuāli piekrīt budžeta izdevumu samazinājumam par 500 miljoniem latu. Tieši Rīgas pilī dzimusi doma par sociālo partneru iesaistīšanu lēmuma pieņemšanā, kas, pēc daudzu domām, mazina sociālo nemieru iespēju, jo sasien rokas tiem, kas uz to varētu aicināt.

Premjera aprindu cilvēki nenoliedz, ka pensiju jautājums nav ticis atklāti izdiskutēts koalīcijas partneru savstarpējās neuzticēšanās dēļ, baidoties, ka, sarunai beidzoties, kāda no pusēm aiz durvīm žurnālistiem šīs tēmas izkustinātāju tūlīt uzrādīs kā pensionāriem pāri darītāju. Arī V. Dombrovskis šā vai cita iemesla dēļ nav pensiju jautājumu ar valdības partneriem pietiekami laikus apspriedis, lai gan dzirdēts arī viedoklis, ka premjers šo jautājumu novilcinājis, nespēdams pārkāpt saviem vairākkārtējiem solījumiem, ka pensijas netiks grieztas. Pirmā patiesi atklātā diskusija par to, vai griezt un pēc kādiem iespējamiem principiem, tiešām notikusi tikai ceturtdienas vakarā, un, kā atzīst V. Dombrovskim tuvu stāvoši cilvēki, tas noticis, lielā mērā pateicoties prezidentam kā ārpus partiju interesēm stāvošam cilvēkam. Ceturtdienas pusnaktī no kāda politikas vērotāja izskanēja sarkastiska piezīme, ka Latvijas pensionāri gaišā piemiņā paturēs V. Zatlera iejaukšanos, kas palīdzēja noslēgt vienošanos, tostarp par pensiju samazināšanu. Tomēr kāds no pusnakts apspriedē klāt bijušajiem politiķiem Neatkarīgajai stāstīja, ka V. Zatlers nav nācis ar kādām jaunām iniciatīvām, vienkārši uzstājies kā mezgla pārcirtējs brīžos, kad sarunas iebuksējušas. Jautājums, kuru prezidents ceturtdienas vēlā vakarā uzstādījis partijām un valdībai, neesot bijis izšķirties par pensiju griešanu, drīzāk viņš "uzlicis uz galda" izskanējušās versijas un teicis, ka starp tām jāizvēlas, ja reiz citu iespēju nav.

 

Pensionāri aktivizējas Satversmes tiesai

Inga Paparde,  NRA  06/16/09    Es strādāju tāpēc, lai man kā ubagam nevajadzētu valdībai prasīt pabalstu, jo ar pensiju nav iespējams izdzīvot, Neatkarīgajai saka pagaidām vēl strādājoša pensionāre Sabīne Isate no Rīgas. Līdzīgi viņai domā daudzi jo daudzi strādājošie pensionāri, kuri ir dziļi neapmierināti ar valdības lēmumu.

Strādājošie pensionāri gan no algām, gan no pensijām, kuras pārsniedz 165 latus, maksā nodokļus. Tagad viņi ir izvēles priekšā. Izvēles priekšā ir arī Saeima, kas vakar 1. lasījumā pēc karstām debatēm tomēr pieņēma likumprojektu par pensiju un pabalstu samazināšanu, taču uz šodienas sēdi ir iespējams iesniegt jaunus priekšlikumus, kuri noteikti būs.

Valdība svētdienas vakarā pieņēma jaunu likumu par pensiju un pabalstu izmaksu laikā no šāgada 1. jūlija līdz 2012. gada beigām, saskaņā ar ko būtiski samazinās pensijas strādājošiem pensionāriem. Visiem pārējiem pensionāriem tās tiktu samazinātas par 10 procentiem. Labklājības ministrijā Neatkarīgā noskaidroja, ka samazinājumu plānots aprēķināt no vecuma pamata pensijas, tas ir, lai noteiktu, cik liels pensiju samazinājums būs, no pensijas jānoņem piemaksa par darba stāžu un tad jāaprēķina 10 procenti. Tāpat 70 procentu samazinājums attieksies uz pilnīgi visiem strādājošiem pensionāriem neatkarīgi no tā, cik viņi saņem mēnesī. Latvijā pašlaik ir 81 366 strādājošo pensionāru.

"Samazinājums strādājošajiem pensionāriem nav godīgs, nav solidārs ar sabiedrības grupām, jo tikai mums atņem 70 procentus, kamēr citiem – 10 vai 20," uzskata strādājošs pensionārs, sertificēts būvniecības eksperts Ilmārs Drēziņš. Viņš aicina visus pensionārus apvienoties cīņai par savām tiesībām un vērsties Satversmes tiesā vai Administratīvajā tiesā. I. Drēziņš uzskata, ka Satversmes tiesā jāapstrīd likuma 3. panta pirmā daļa, kas paredz pensiju samazināšanu strādājošiem pensionāriem par 70 procentiem, pārbaudot Saeimas rīcības atbilstību Satversmes 1., 91. un 109. pantam, tajā skaitā no Satversmes 1. panta izrietošajiem tiesiskās paļāvības un tiesiskās noteiktības principiem, kā arī cilvēktiesībām. Pensionārs arī skaidro, ka jaunā likuma autori paši anotācijā uzsver – likumprojekta 3. panta normas ir pretrunā ar Satversmi un var radīt pamatu vērsties Satversmes tiesā.

Tiesībsargs Romāns Apsītis uzskata, ka valdības piedāvātie grozījumi ir nesamērīgi un neatbilstoši Satversmei. Viņš atgādina, ka Satversmes tiesa jau 2002. gadā pasludināja spriedumu attiecībā uz pensiju nepiešķiršanu strādājošajiem pensionāriem. Tajā Satversmes tiesa konstatēja divus būtiskus trūkumus: regulējums nav samērīgs, jo netiek ņemts vērā strādājošā pensionāra gūto ienākumu apjoms un ierobežojums tiek piemērots attiecībā uz visiem strādājošajiem pensionāriem, kā arī tiek pārkāpts tiesiskās paļāvības princips, jo pensija tiek piešķirta uz mūžu un pensionārs paļaujas uz to, ka viņš katru mēnesi līdz mūža galam saņems noteiktus ienākumus. Šo tiesisko paļāvību īpaši stiprina pasludinātais Satversmes tiesas spriedums, jo norādīja uz spēkā esošā regulējuma nepieļaujamību.

Pensionāres Isates kundzes pensija ir 185 lati, bet alga uz rokas 173 lati. Abi ar vīru, arī pensionāru, strādā, lai paši varētu samaksāt par dzīvokli, pārtiku, nelūdzot pašvaldībai sociālo palīdzību. "Strādājošie pensionāri nav nekādi miljonāri, tie ir, piemēram, sanitāri, medmāsas, skolotāji, ārsti, zinātnieki un daudzi citi, kas saņem algas iztikas minimuma līmenī. Kāpēc tāda netaisnība?" pensionāres sirds ir pilna. Viņa atklāj, ka dzīvo denacionalizētā namā, un līdz šim viņu neuzņēma rindā, lai saņemtu pārcelšanās pabalstu. "Varbūt tagad mani kā ubagu uzņems?" jautā S. Isate. Tajā pašā laikā neviens nav rēķinājis, ka šie pensionāri daudz lielāku ieguvumu dod, ja strādā un maksā nodokļus.

Saeimas deputāts Aigars Štokenbergs (SCP) norādīja, ka saskaņā ar likuma autoru rakstīto, ka strādājošo pensionāru skaits samazināsies par 70 000, līdz ar to sociālās iemaksas, pat ja visi pensionāri strādātu tikai par minimālo algu, samazināsies gadā par 26 miljoniem latu. A. Štokenbergs, šoreiz pats atkāpjoties no sava iepriekš paustā atbalsta 2. pensiju līmenim, rosināja tam novirzīt 0 procentu plānoto divu procentu vietā, tas papildus dotu 42 miljonus latu. "Domāju, gados jaunākie neiebildīs, ja mūsu vecākiem tāpēc samazinātu pensijas," sacīja A. Štokenbergs.

 

Latvijas iespēja: īpaši nišas produkti ar pievienoto vērtību, ko pārdot citur

Olga Procevska,  Diena  06/18/09    "Tirgojām ziepes trijos mazos veikaliņos Latvijā un tad pēc pieprasījuma sapratām, ka mēs varam vairāk," par savu produktu ceļu uz eksportu saka Stendera ziepju fabrikas vadītājs Jānis Bērziņš. Viņa un citu ražotāju nišas produktu veiksmes stāsti apliecina ekonomistu Alfa Vanaga un Mortena Hansena pētījuma secinājumu — katrai valstij jāražo tas, kas tai sanāk vislabāk, bet pārējais jāimportē, nevis jāmēģina saražot viss sev nepieciešamais.

Nīderlande saražo tikai 16% no tās iedzīvotājiem nepieciešamās pārtikas un ir viena no bagātākajām valstīm Eiropā. Rumānija dažās produktu grupās sevi apgādā pat ar 93% nepieciešamā un ir viena no nabadzīgākajām. Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra izpilddirektors A.Vanags un Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas nodaļas vadītājs M.Hansens savā pētījumā pierādījuši, ka daudz izdevīgāka ir specializēšanās atsevišķos produktos un aktīva savstarpēja tirgošanās ar citām valstīm. Taču pastāv arī pretējs viedoklis — investīciju kompānijas Axio Capital vadītājs Andis Riekstiņš žurnālā Lietišķā Diena rakstījis: "Ja gribam valsti dabūt laukā no krīzes, par precēm un pakalpojumiem tērētā nauda nedrīkst aizplūst ārvalstu uzņēmēju kabatās."

Latvijas salīdzinošās priekšrocības produktu ražošanā ir vidējas uz citu Eiropas valstu fona, taču tās nemākam izmantot. Piemēram, Latvijā ir izdevīgi ražot graudus, taču tie netiek pārstrādāti produktos ar pievienoto vērtību, piemēram, brokastu pārslās. Taču arī Latvijā ir specializēti un konkurētspējīgi produkti ar pievienoto vērtību.

Atšķirībā no Stendera produktiem Rīgas piena kombināta meitasuzņēmuma Limbažu piens ražotais Monterigo siers jau sākotnēji tika iecerēts kā eksporta produkts. Tagad tā eksporta apjomi ir 20 reizes lielāki, nekā pārdošanas apjomi Latvijā. Siers tiek vests uz Itāliju, Krieviju un Japānu. Rīgas piena kombināta sabiedrisko attiecību vadītāja Līga Rimšēviča pauž, ka ražot nišas produktus ir izdevīgi, taču tiem ir jābūt kvalitatīviem un ar stabilu ilgtermiņa noieta tirgu. J.?Bērziņš piebilst, ka nišas produktu priekšrocība Latvijas gadījumā ir arī tā, ka "tajos jāiegulda vairāk izdomas, nevis materiālo resursu".

Lielākā Latvijas pārtikas nozares problēma ir zemā produktivitāte ražošanā, kas ir apmēram 50% no Eiropas Savienības vidējā līmeņa, kamēr produktīvākajās valstīs tās ir apmēram 150—270% no vidējā rādītāja. Pētnieki atzina, ka ražīgumam un produktu konkurētspējai visvairāk traucē investīciju trūkums, taču arī patērētāju patriotiskums to neveicina. Ja pircēji ir gatavi pirkt produktus tikai tāpēc, ka tie ir vietējie, ražotāji nav ieinteresēti padarīt tos maksimāli konkurētspējīgus. Vairākas aptaujas apliecinājušas, ka Latvijas pircēji apzināti dod priekšroku vietējiem produktiem kvalitātes un ekonomikas atbalstīšanas dēļ.

 

Aptauja: arvien vairāk cilvēku plāno savu budžetu

Diena  06/19/09   Iedzīvotāju attieksme naudas jautājumos ir kļuvusi atbildīgāka un savu budžetu tagad plāno teju puse jeb 48% Latvijas iedzīvotāju pretstatā 17% 2008.gadā, par šādiem aptaujas datiem informē Naudas plānošanas centrs (NPC), kas šādus rezultātus saista ar savām divu gadu laikā īstenotajām aktivitātēm iedzīvotāju izglītošanā.

NCP gan norāda arī uz ekonomiskās situācijas izmaiņu nozīmi - jauno apstākļu dēļ vairāk tiek sekots līdzi tēriņiem, cilvēki ieklausās padomos un meklē palīdzību ekonomiskākam dzīvesveidam.

Centrs, vērtējot tam uzdotos iedzīvotāju jautājumus, ir fiksējis sabiedrības prioritāšu izmaiņas. 2007.gadā cilvēkus visvairāk interesēja tas, kādu kredītu vai līzingu ņemt, kreditēšanas pakalpojumu atšķirības, aizdevuma ātrāka atmaksa u.tml. Savukārt 2008.gadā novērota jau cita tendence – iedzīvotājus sāka nodarbināt jautājums, ko darīt, kad kredītsaistības kļuvušas pārāk lielas, un kā iespējams efektīvi plānot savu budžetu.

Arī šogad pārmērīgo kredītsaistību tendence turpinās, taču sabiedrībai daudz vairāk interesē budžeta plānošana - tiek jautāts, kā sākt budžeta plānošanu, kādas metodes izmantot un kā plānošanu padarīt produktīvāku. Tāpat cilvēki interesējas arī par uzkrāšanu.

NCP secina, ka salīdzinājumā ar vīriešiem sievietes ir aktīvākas un atvērtākas finanšu problēmu risināšanā, kā arī citu finanšu jautājumu noskaidrošanā. Tāpat var redzēt, ka caurmērā tieši sievietes (52%) biežāk plāno ģimenes budžetu nekā vīrieši (44%). Lai gan NPC mājaslapu biežāk apmeklē sievietes, tomēr biežāk palīdzību budžeta plānošanā internetā meklējot tieši vīrieši. Sievietes biežāk šādu palīdzību meklē grāmatās, jautā draugiem vai paziņām, vēl 11% sieviešu atbild, ka palīdzību budžeta plānošanas jautājumos nemeklējot, jo nezinot, kur tādu var iegūt.

 

Valsts prezidents aicina ārstus piedalīties veselības sistēmas reformās

Diena    06/19/09    Valsts prezidents Valdis Zatlers, piedaloties 6.Latvijas ārstu kongresa atklāšanā, aicināja ārstus piedalīties veselības sistēmas reformās, lai ar sabiedrības un cilvēku izjūtu veidotu sev un pacientiem gandarījumu sniedzošu sistēmu. Tāpat viņš apsolīja šajā reformu procesā sekot līdzi tam, lai konsultatīvo padomi veidotu tieši speciālisti no ārstu vidus, Diena.lv informēja prezidenta Preses dienests.

Uzrunājot klātesošos un īpaši ārstus, Valsts prezidents atzīmēja, ka viņam ir prieks piedalīties šajā nu jau par 20 gadu ilgu tradīciju kļuvušajā pasākumā. Valdis Zatlers uzsvēra, ka, kopš viņš ir Valsts prezidents, uz medicīnu viņam ir iespēja raudzīties no malas. „Visaugstākā atbildības pakāpe pret cilvēku ir tieši ārstam, vislielākie riski, ko cilvēks veic otra cilvēka labā, ir tieši saistīti ar ārsta darbu,” teica Valdis Zatlers.

Tāpat Valsts prezidents uzsvēra, ka ārstiem tāpat kā ikvienam citam ir būtiski darīt to darbu, kas patīk, sniedz gandarījumu un laimes sajūtu. Valdis Zatlers aicināja ārstus: „Neliekuļosim, būsim atklāti gan pret sevi, gan citiem, paužot savu viedokli kādā no jautājumiem, jo neviena cita inteliģences grupa tik precīzi un reizē arī emocionāli nepauž visas sabiedrības viedokli.” Viņš novēlēja ārstiem to vienmēr atcerēties un ikdienā attiecīgi rīkoties.

Tāpat Valsts prezidents novēlēja ārstiem priecīgus Jāņus un aicināja arī turpmāk aktīvi sniegt savus priekšlikumus un aktīvi palīdzēt tos īstenot. Valdis Zatlers izteica cerību, ka šis kongress dos vismaz 100 ideju, kuras īstenosies.

Latvijas ārstu kongress ir lielākais Latvijas ārstu forums, kas notiek reizi četros gados Rīgā kopš 1989.gada. Šī kongresa mērķis ir runāt par Latvijas medicīnas un Latvijas veselības aprūpes situāciju un problēmām, kā arī ārstu, medicīnas māsu un citu medicīnas profesionāļu tiesībām un pienākumiem, viņu vietu sabiedrībā, profesionālās izaugsmes sarežģījumiem un darba kvalitātes rādītājiem.

 

Latvija - saimnieciskākā valsts pasaulē

TVNET  06/19/09    Uzcēla tiltu. Bērni apzīmē margas, kāds izsit lukturus. Nolēma noalgot sargu. Pieņēma darbā.

Bet nav neviena, kas sastādītu sarga darba grafiku, rūpētos par viņa specapģērbu, pieskatītu, lai sargs nedzer. Noalgoja sargam priekšnieku. Bet nav neviena, kas nodarbotos ar grāmatvedību. Noalgoja grāmatvedi. Bet nav kam nodarboties ar kadriem. Pieņēma personāla vadības speciālisti, bet pēc tam - lai būtu, kas visus uzrauga, - pieņēma direktoru.

Uzcēla administratīvo ēku, viss it kā labi, bet organizācijai nav nosaukuma. Vērsās ar iesniegumu ministrijā, tā šo jautājumu izvirzīja skatīšanai valdībā un piešķīra nosaukumu - "Tilta drošības departaments".

Viss labi, bet te pēkšņi - krīze! Atgriežas direktors no ministrijas un saka: "Lika samazināt izdevumus, ko darīsim?" Savācās visa administrācija, apsprieda taupīšanas iespējas, nobalsoja un atlaida no darba sargu.

 

 

Izglītībā, veselībā un demogrāfijā...

 

 

Dzimstības rādītāji Latvijā varētu uzlaboties tikai pēc 30 gadiem

LETA  06/01/09    Tikai apmēram pēc 30 gadiem Latvijā varētu līdzsvaroties dzimstības un mirstības līkne un mirstība varētu nepārsniegt dzimstības rādītājus, pirmdien notikušajā diskusijā "Kālab latvietim dzimt?" norādīja Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Pēteris Zvidriņš.

Kā stāstīja Zvidriņš, šogad Latvijā miruši 17 125 latvieši, turpretī dzimuši 16 065. Šogad tā ir īpaša situācija, jo visos neatkarības gados mirušo skaitam Latvijā bija tendence pakāpeniski pieaugt un ievērojami pārsniegt dzimušo skaitu.

Kopumā no 1993.gada Latvijā par 3000-8000 cilvēku gadā sarucis latviešu skaits dabiskā veidā, taču etnisko minoritāšu skaits samazinājies vēl straujāk, stāstīja Zvidriņš. Līdz ar to kopumā procentuāli latviešu skaits Latvijā ir pieaudzis un šobrīd sasniedz 59% no kopējā iedzīvotāju skaita. Tajā pašā laikā zinātnieks norādīja, ka citās Eiropas valstīs pamattautības īpatsvars ir augstāks nekā Latvijā. Piemēram, Baltijas valstīs - Lietuvā ir 85% lietuviešu, bet Igaunijā - 65% igauņu.

Runājot par vidējo vecumu, Zvidriņš stāstīja, ka tas strauji pieaug. Ja šobrīd vidējais iedzīvotāju vecums Latvijā ir 40 gadi, tad jau 2030.gadā vairums iedzīvotāju būs vecāki par 45 gadiem, turklāt pensionāru skaits jau no 2020.gada ievērojami pārsniegs bērnu un jauniešu skaitu.

Tāpat Zvidriņš norādīja, ka pagaidām dzimstības rādītāji ir diezgan zemi, jo vidēji uz vienu sievieti dzimst 1,4 bērni.

Šo faktu arī apstiprināja Latvijas Dzimstības veicināšanas fonda vadītājs Voldemārs Lejiņš, piebilstot, ka 2008.gadā Latvijā ir veikts 14 941 aborts. Tas nozīmē, ka valstī būtu jāiegulda vairāk līdzekļu dzimstības veicināšanā, kaut vai, piemēram, valsts varētu apmaksāt neauglības ārstēšanu tiem vecākiem, kuri dabiskā ceļā bērniņu ieņemt nav spējīgi, norādīja Lejiņš.

Diskusijas vadītājs režisors un pedagogs Ingmārs Čaklais uzsvēra, ka cilvēki ir raduši meklēt tūkstoš un vienu iemeslu, kura dēļ nevar atļauties bērnus, bet šīs diskusijas mērķis ir aicināt cilvēkus atrast vismaz vienu "jā" jaunas dzīvības nākšanai pasaulē.

 

LSA: ar stipendijām jāmudina iegūt jaunas akadēmiskās zināšanas

DELFI  06/04/09      Lai gan Latvijas Studentu apvienība (LSA) novērtē Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iniciatīvu veicināt valsts atbalsta sistēmu tiem studentiem, kuriem sociālu apstākļu dēļ būtu neiespējami vai grūti pilnvērtīgi apgūt augstāko izglītību, tomēr uzsverot, ka stipendiju pamatmērķim ir jāpaliek izcilību veicinošam un jākļūst par studentu motivāciju augstāku sasniegumu ieguvei akadēmiskajās zināšanās.

Ministru kabinets (MK) otrdien apstiprināja grozījumus noteikumos par stipendijām, kas stāsies spēkā 1. jūlijā. MK noteikumi paredz mainīt stipendijas no valsts budžeta līdzekļiem piešķiršanas prioritāti, kā galveno papildu kritēriju sekmīgiem studentiem izvirzot sociālos apstākļus.

LSA uzskata, ka ir nepieciešams mehānisms, kā nodrošināt izglītības pieejamību arī mazāk nodrošinātajiem studentiem, tādēļ šādi grozījumi pēc būtības ir atbalstāmi. „Tomēr LSA uzsver, ka noteikumos ietvertie kritēriji ir pārāk plaši, jo pēc tiem netiek identificēti cilvēki, kuriem patiešām ir nepieciešama palīdzība, lai varētu studēt. Piemēram, tas, ka studējošais ir no ģimenes, kurā audzina trīs vai vairāk bērnu, vēl nav priekšnoteikums tam, lai būtu nepieciešams finansiāls atbalsts, lai cilvēks varētu studēt,” norāda LSA prezidente Anna Cīrule.

2009. gada maijā LSA Dome pieņēma lēmumu, ka stipendiju fonda pārdale katrā augstskolā ir pilnībā nododama augstskolās esošajai stipendiju piešķiršanas komisijai, pilnvarojot to lemt par stipendiju fonda sadali - cik lielu stipendiju fonda daļu sadalīt pēc sociāliem kritērijiem un cik lielu daļu - balstoties uz akadēmiskiem sasniegumiem.

Konkrētas proporcijas noteikšana, pēc LSA domām, saglabātu stipendijas kā akadēmiska maksājuma mērķi un ļaus risināt IZM izvirzītos sociāla rakstura jautājumus.

„Lai veicinātu izglītības kvalitāti ir jānosaka konkrēta proporcija, piem., šie 5 – 10%, kas pēc studējošo pašpārvalžu aprēķiniem ir tas procents, kam ir nepieciešamas sociālās stipendijas. Šādā veidā valstij, IZM personā, ir jāpasaka, ka mums, ir vajadzīgi augsti motivēti studenti, kas tiecās pēc akadēmiskajiem sasniegumiem un veicina valsts inteliģences un tautsaimniecības attīstību, ne tikai jālāpa labklājības caurums,” uzsver LSA Sociālā virziena vadītājs Rinalds Gulbis.

 

Valdība plāno skolotājiem maksāt minimālo algu

LETA  06/09/09   Valdība, šodien slēgtā sēdē lemjot par šā gada budžeta grozījumiem, plāno būtiski samazināt skolotāju atalgojumu, līdz minimālajai algai par vienu likmi.

Tāpat līdzekļu taupīšanas nolūkos paredzēts likvidēt piecus un sešus gadus veco bērnu apmācību, kā arī būtiski samazināt finansējumu sporta skolām.

Kā ziņots, šodien paplašinātajā Ministru kabineta ārkārtas sēdē ar Valsts prezidenta Valda Zatlera, sociālo partneru un koalīcijas partneru līdzdalību jau panāca vienošanos par budžeta samazināšanu par 500 miljoniem latu.

Atalgojuma fondu valsts pārvaldē paredzēts samazināt par vairāk nekā 120 miljoniem latu, un šodien tika nolemts izveidot krīzes darba grupu, kas meklēs, kur valsts pārvaldē ietaupīt vēl 40 miljonus latu. Noprotams, ka šī ir summa, kuru ietaupot izdosies panākt budžeta izdevumu samazināšanu par iecerētajiem 500 miljoniem latu.

Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka joprojām notiekošajā valdības sēdē aiz slēgtām durvīm plānots būtiski samazināt skolotāju atalgojumu.

Valdība arī ir nolēmusi no nākamā gada pāriet uz progresīvo ienākumu nodokli, bet līdz tam darbošoties pārejas modelis. Līdz ceturtdienai Finanšu ministrija (FM) sagatavos priekšlikumus par papildus nodokļu likmes piemērošanu augstākiem ienākumiem.

Vēl šogad ar nodokli neapliekamais ienākumu minimums tiks samazināts no 90 līdz 45 latiem, bet minimālo algu samazinās no 180 uz 140 latiem.

Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) pēc valdības sēdes netieši atzina, ka šāda iespēja tiek apsvērta.

Šodien Ministru kabinets gan vēl nav vienojies par šādu lēmumu. Rīt tas tiks apspriests ar Finanšu ministriju un ceturtdien skatīts Ministru kabineta ārkārtas sēdē.

"Ja sociālie partneri piekritīs, es kā izpildvara izpildīšu," sacīja Koķe.

 

Vasarā slēgs astoņas skolas

LETA  06/09/09    Pašvaldības ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) saskaņojušas astoņu skolu slēgšanu šīs vasaras laikā, aģentūru LETA informēja Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļā.

Kā ziņots, līdz marta beigām pašvaldības ar IZM bija saskaņojušas četru skolu - Alūksnes rajona Annas un Veclaicenes pamatskolu, Tukuma rajona Zentenes pamatskolas un Aizkraukles rajona Zalves pamatskolas slēgšanu.

Tobrīd ministrijā bija arī iesniegts saskaņojums par Cēsu rajona Stalbes pagasta Rozulas pamatskolas slēgšanu, un pašlaik tas jau ir saskaņots. Papildus tai tiks slēgta Krāslavas rajona Piedrujas pamatskola, Krāslavas Vakara vidusskola un Rēzeknes rajona Strūžānu pamatskola.

Kā pamatojums visu šo skolu slēgšanai minēts nepietiekamais skolēnu skaits. Annas pamatskolā mācās 27 skolēni, Veclaicenes pamatskolā - 34 skolēni, Zentenes pamatskolu apmeklē 26, bet Zalves pamatskolu - 46 skolēni. Rozulas pamatskolā mācās 33 bērni, Piedrujas pamatskolā - 19, Krāslavas vakara vidusskolā kopā ar filiāli ir 52 skolēni, no kuriem 10 mācās pašā Krāslavā. Strūžānu pamatskolu apmeklē 34 bērni.

Abas Alūksnes rajona skolas tiks slēgtas ar 30.jūniju, bet Zentenes, Zalves, Rozulas pamatskolas - ar 1.jūliju. Ar 15.jūniju paredzēts likvidēt Strūžānu pamatskolu, ar 19.jūniju - Piedrujas pamatskolu, bet ar 20.jūliju - Krāslavas vakara vidusskolu.

Jau ziņots, ka Aizkraukles rajonā tiek nopietni apsvērta arī Vīgantes pamatskolas slēgšana, jo pašvaldība uzskata, ka skolai nav nākotnes. Kā liecina IZM apkopotie dati, skolā mācās 40 audzēkņi.

Dobeles rajona Īles pagasta pašvaldība jau pieņēmusi lēmumu slēgt vienīgo skolu pagastā - Īles pamatskolu. Kā norāda pašvaldības priekšsēdētājas vietnieks Valdis Bergmanis, skolā mācās 24 skolēni un trīs klašu neesot vispār.

Savukārt Ludzas novada līmenī pieņemts lēmums par Blontu sākumskolas slēgšanu. Šogad skolā mācās 16 skolēni, un, kā norāda Ludzas rajona izglītības pārvaldes vadītāja Anastasija Sergejeva, nākamgad tajā mācītos tikai deviņi bērni. Skolas audzēkņi, visticamāk, tiks vesti uz Pušmucovas pamatskolu, kas ir vairāku kilometru attālumā.

Kā atzīst Sergejeva, Ludzas rajonā katru gadu nākas slēgt pa kādai skolai un, ja netiks piemēroti papildus koeficienti, aprēķinot summu, ko Kārsavas novads saņems pēc finansēšanas "nauda seko skolēnam" ieviešanas, tajā optimistiskākajā gadījumā varētu nākties slēgt vismaz trīs no septiņām novada skolām, bet pārējās skolās būšot no ļoti daudz kā jāatsakās, tostarp audzināšanas stundām, fakultatīvajiem pulciņiem un citām papildus nodarbībām.

Vismazākais skolēnu skaits topošajā Kārsavas novadā ir Goliševas pagasta Aizgāršas pamatskolā, kur patlaban mācās 28 skolēni, Mežvidu 2.pamatskolā, kur mācās 32 skolēni, un Vītolu pamatskolā, kur mācās 46 skolēni.

 

VM šogad Latvijā prognozē zemāku dzimstību

LETA  06/09/09      Šogad jaundzimušo skaits samazināsies, Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē prognozēja Veselības ministrijas (VM) Sabiedrības veselības departamenta direktore Inga Šmate.

VM pārstāve informēja, ka 2007.gadā Latvijā dzimstība sasniedza augstāko līmeni pēdējo desmit gadu laikā - gadā piedzimuši vairāk nekā 23 000 jaundzimušo jeb 10,2 dzimušie uz 1000 iedzīvotājiem.

Dzimstības rādītājs Latvijā 2007.gadā pietuvojās Eiropas Savienības (ES) vidējam dzimstības rādītājam, taču tas joprojām ir viens no zemākajiem ES.

Šogad tiek prognozēti apmēram 22 000 jaundzimušo, tomēr varētu arī pieaugt mirstība traumatisma faktoru ietekmē, norādīja Šmate.

Iedzīvotāju vecuma un dzimuma struktūra liecina, ka cilvēku skaits reproduktīvā vecumā ir pietiekams, tomēr Šmate norādīja, ka Latvijā ieplūst arī šīs vecuma kategorijas cilvēki no ES un citām valstīm.

Abortu skaits nav palielinājies, tomēr dzimstība būs mazāka sociālo faktoru dēļ ekonomiskās situācijas lejupslīdes laikā, prognozēja Šmate.

Saskaņā ar Jaundzimušo reģistra datiem aptuveni 10% no dzemdētājām ir smēķējušas grūtniecības laikā, 0,5% ir lietojušas alkoholu, bet 0,5% - narkotikas, teikts VM prezentācijā.

VM pārstāve arī atzina, ka šogad palielinājies vardarbības gadījumu pret bērniem skaits.

"Šī analīze apliecina sabiedrības kvalitāti. Tā ir postpadomju žūpība. Tā kā Latvijā, nekur citur nav," lakonisks komentāros bija deputāts Dzintars Ābiķis (TP).

VM īpaši uzsvēra, ka sievietes agrīna stāšanās grūtniecības uzskaitē samazina risku piedzimt bērnam ar veselības problēmām, jo savlaicīgi tiek atklāti un novērsti iespējamie riska faktori gan bērna, gan mātes veselībai. Piedzimstot ar nenovērstām kaitēm, ir daudz lielāks risks, ka tās novērst vairs nav iespējams.

"Ja sievietes netiks materiāli stimulētas, tad bez valsts atbalsta agri grūtniecības uzskaitē nestāsies. To nedara bezdarbnieces, kam to neatļauj materiālie apstākļi, un strādājošās grūtnieces, kurām nav laika iet pie ārsta," skaidroja VM pārstāve.

Latvijā ir lielākais bojāgājušo bērnu skaits vecumā līdz 14 gadiem visā Eiropas Savienībā - 23,51 nāves gadījums uz 100 000 bērnu.

Šmate informēja, ka traumatisms maziem bērniem galvenokārt rodas krītot, iedzerot bīstamus šķidrumus, kā arī noslīkstot. Lielākā daļa negadījumu notiek mājās vai transporta zonā, tomēr lielā daļā gadījumu arī nav iespējams konstatēt, kur negadījums noticis.

"Uzlika etiķa esences pudelēm grūtāk atveramus korķus, bet vecmāmiņai grūti attaisīt - pārlēja minerālūdens pudelē," Šmate ilustrēja gadījumus, kad noteikti ierobežojumi nepasargā no negadījumiem.

Lai arī veselības mācības kā atsevišķa priekšmeta ieviešana skolās iekļauta valdības deklarācijā, tā būs pieejama tikai no šī gada rudens un kā izvēles priekšmets. Kopš 2007.gada Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) esot integrējusi veselības mācību sociālo priekšmetu blokā.

"Pētījums [par šādas politikas efektivitāti] būs tikai 2010.gadā, kad noskaidros, vai šis eksperiments - sadalīt veselības mācību dažādos priekšmetos - ir izdevies," noteica Šmate.

"Jāiesaistās arī izglītībai, transporta sektoram, jo veselības nozare tikai redz un cīnās ar sekām," skaidroja Šmate, atzīstot, ka dzimstība gados, kad ir tā sauktās "māmiņu algas", ir lielāka.

Lai veicinātu sabiedrības veselību, VM informēja, ka ir izstrādāta jauna Sabiedrības veselības stratēģija 2010.-2020.gadam, kas tiks prezentēta 19.jūnijā Latvijas Ārstu kongresā.

 

Latvijā arvien vairāk cilvēku veic mākslīgo apaugļošanu

LETA  06/12/09    Pēdējo gadu laikā arvien vairāk cilvēku Latvijā sākuši veikt mākslīgās apaugļošanas procedūras, šodien preses konferencē pastāstīja starptautiskā tīkla "AVA Clinic" klīnikas Latvijā direktore Violeta Fodina.

Kā liecina "AVA Clinic" apkopotie dati par četrām klīnikām Latvijā, kurās tiek veikta mākslīgā apaugļošana, pērn tajās veiktas aptuveni 1200 šādu procedūru, kas ir aptuveni par 200 vairāk nekā 2007.gadā un divas reizes vairāk nekā 2005.gadā, kad klīnikas veica ap 600 ārstēšanās ciklu.

Klīnikas direktore gan neizslēdz iespēju, ka materiālo apstākļu sarežģīšanās dēļ mākslīgās apaugļošanas procedūru skaits Latvijā varētu arī sarukt, jo arī patlaban daudziem galvenais šķērslis procedūru veikšanai ir materiālie apstākļi.

Mākslīgā apaugļošana ir dārgs prieks, atzīst "AVA Clinic" direktore - vienas procedūras vidējās izmaksas ir ap 1500-2000 latu un tās ir atkarīgas gan no pacientu vecuma, ārstēšanās metodes un citiem faktoriem.

Viņas vadītā klīnika pirmā no Baltijas valstu klīnikām, kas veic mākslīgo apaugļošanu, ir saņēmusi Starptautiskās Standartizācijas organizācijas izstrādātu sertifikātu, kas apliecina klīnikas atbilstību augstākajiem Eiropā atzītajiem standartiem neauglības ārstēšanā.

Kā norādīja Fodina, izsekot medicīnisko procesu kvalitātei ir ļoti grūti, jo jāņem vērā arī tīri cilvēciskais faktors, taču to ļauj izdarīt tieši šādi vienoti kvalitātes standarti. Arī "AVA Clinic" iegūtais sertifikāts tiks pārbaudīts reizi gadā, lai pārliecinātos par klīnikas atbilstību kvalitātes standartiem.

Patlaban klīnika piedāvā tādus pakalpojumus kā ginekologa-reproduktologa konsultācijas, neauglības izmeklēšanu un ārstēšanu, grūtniecības novērošanas programmu, četru dimensiju ultrasonogrāfiju ar DVD ierakstu līdzņemšanai, topošo māmiņu apmācību un citus. "AVA Clinic" ir vienīgā laboratorija Latvijā, kurai ir iespēja veikt partneru imunoloģiskās saderības novērtējumu (MAR-testu).

 

Slēdz vienu no vecākajām skolām Latgalē

Anna Rancāne,  Diena   06/15/09    Uz Rēzeknes rajona Strūžānu pamatskolas direktores Leonginas Latkovskas rakstāmgalda kārtīgā kaudzītē sagūlušas skolotāju darba grāmatiņas. 12.jūnijā nosvinēts pēdējais 9.klases absolventu izlaidums, bet vakar skolas darbinieki saņēma rīkojumus par atbrīvošanu no darba, pēdējās algas un kompensācijas. Viena no vecākajām Latgales skolām tā arī nesagaidīs nākamo septembri, kad tā svinētu 170 gadu jubileju.

1840.gadā Ludzas apriņķa Domopoles pagasta Strūžānu muižas īpašnieks Benislavskis uzcēla skolu muižas kalpu bērniem, kuru toreiz vadīja viena no pirmajām izglītotajām Latgales sievietēm, Sofija Prentniece. No 1920.līdz 1944.gadam Strūžānu pamatskolas direktore bijusi mākslas zinātnieka Jāņa Pujāta māmuļa, ar literārām dotībām apveltītā Anna Kārkliniece –Pujāte. Tagad skolas vēsture ir beigusies. Kaut arī Gaigalavas pagasta padome skolas ēku nolēmusi saglabāt kā pagasta aktivitāšu centru, klusā cerībā tam atstājot Strūžānu skolas nosaukumu, L.Latkovska, kas šeit nostrādājusi visu savu darba mūžu, 29 gadus, skumji atzīst, ka netic, ka te vēl kādreiz varētu skanēt skolas zvans.  

Pēdējā izlaidumā pagasta padome visiem skolas darbiniekiem uzdāvināja pa rožu krūmam, lai skolas piemiņa simboliski saglabātos viņu dārzos.

“Izlaidumā centāmies nebūt pārāk skumji, jo mūsu bērniem tie ir svētki, taču otrajā daļā, atvadu stundā, neviens neiztika bez asarām. Diemžēl, valsts politika ir tāda, ka lauki paliek tukši,” saka Leongina Latkovska.

Jaunajā mācību gadā Strūžānu pamatskolā mācītos trīsdesmit četri  audzēkņi, kā stāsta direktore, lielākā daļa no tiem tagad ar pagasta autobusu tiks vadāti uz 10 kilometrus attālo Gaigalavas pamatskolu, daži bērni mācīsies arī Nautrēnu vai Bērzpils vidusskolā. No divpadsmit skolotājiem un sešiem tehniskajiem darbiniekiem, pagaidām darbu izdevies atrast tikai trim, vēl divas darba vietas piedāvās jaunais aktivitāšu centrs. Pārējie ir neziņā par savu nākotni, jo darbu tepat uz vietas atrast ir ļoti grūti.

Rēzeknes rajona padomes un Gaigalavas pagasta padomes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs atzīst, ka lēmums par Strūžānu skolas slēgšanu pašvaldībai bijis ļoti smags, jo, neraugoties uz mazo skolēnu skaitu, šī ir bijusi spēcīga skola ar savu vēsturi un tradīcijām, skolēni sasnieguši labus rezultātus pat valsts līmeņa mācību olimpiādēs, pie tam, skola ir bijis vienīgais kultūras centrs ciematā. Tomēr valstī ieviestais pedagoģiskā darba finansēšanas modelis Nauda seko skolēnam šādu lauku skolu pastāvēšanu neparedz. Līdzīgu lēmumu Rēzeknes rajonā nācies pieņemt Mākoņkalna un Silmalas pagasta pašvaldībai, kur pamatskolas tiek reorganizētas par pirmskolas mācību iestādēm, savukārt Nagļu pamatskolā paliek tikai sešu klašu komplekts. Ja valstī netiks mainīts finansēšanas princips, liktenīga situācija var būt arī pārējām Rēzeknes rajona 18 pamatskolām un deviņām vidusskolām.

“Es tagad nožēloju, ka uz Strūžānu pamatskolas pēdējo izlaidumu neuzaicināju kādu Saeimas deputātu vai izglītības ministri, bet viņiem parasti patīk būt klāt tikai priecīgos notikumos. Ministrija parasti uzsver, ka visu izlemj  pašvaldība, bet, ja tas būtu bijis mūsu spēkos, mēs nekad nebūtu pieņēmuši šādu lēmumu. Vai tiešām tie izdevumi, kas  nepieciešami šādu kvalitatīvu mazo skolu saglabāšanai, ir tik lieli, ka atsvērtu vērtības, kas šādā veidā tiek pazaudētas?” saka Monvīds Švarcs. Pagājušajā gadā pagasts ieguldījis 42 000 latu, lai renovētu skolas ēku, kur tagad tiks pārvietota bibliotēka, ģimenes ārstes privātprakse, telpas tiks izmantotas skolēnu ārpusklases nodarbībām.

Kā ziņo aģentūra LETA, pašvaldības ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) saskaņojušas astoņu skolu slēgšanu šīs vasaras laikā. Bez Strūžānu pamatskolas, ar 19.jūniju tiks slēgta Krāslavas rajona Piedrujas pamatskola, no 30.jūnija Annas un Veclaicenes pamatskolas Alūksnes rajonā. 1.jūlijs būs pēdējā darba diena Cēsu rajona Rozulas pamatskolā, Tukuma rajona Zentenes pamatskolā un Aizkraukles rajona Zalves pamatskolā, ar 20.jūliju darbu beigs Krāslavas Vakara vidusskola.

Kā pamatojums visu šo skolu slēgšanai minēts nepietiekamais skolēnu skaits.

 

Skolotāju algas samazinās uz pusi

NRA  06/15/09    Saskaņā ar budžeta grozījumiem ar šī gada 1.septembri skolotāju darba alga samazināsies par pusi, noslīdot līdz 172 latiem par vienu darba likmi,informē Izglītības un zinātnes ministrijā.

Patlaban samaksa par likmi ir 345 lati pirms nodokļu nomaksas.

Šāds samazinājums gaidāms, ievērojot gan plānoto pedagogu darba samaksas samazinājumu par 20%, kā arī to, ka pedagogiem vasarā atvaļinājuma nauda tiks izmaksāta nesamazinātā apmērā.

Tā rezultātā kopējā samazinājuma summa, kas skars pedagogu darba algas fondu, būs jāsadala uz četriem atlikušajiem gada mēnešiem atšķirībā no citām iestādēm, kur alga tiek maksāta no valsts budžeta līdzekļiem un kur atalgojums tiks samazināts ar budžeta grozījumu stāšanos spēkā - 1.jūliju.

Kopumā mērķdotācijas pedagogu darba samaksai samazināsies par 95 miljoniem latu.

 

Latvijas ārsti sanāk uz vērienīgu kongresu

Inga Paparde,  NRA  06/19/09    Ar gājienu un ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa šodien svinīgi atklāts 6. Latvijas Ārstu kongress, kas turpināsies līdz pat Līgo dienai.

Latvijas ārsti un medicīnas māsas vienojās kopīgā gājienā līdz Brīvības piemineklim, novēroja nra.lv. Kongresa svinīgā atklāšana notika pēc gājiena Kongresu namā, Rīgā. Atklāšanas sēdē uzstājās Valsts prezidents Valdis Zatlers, Pasaules Ārstu asociācijas ģenerālsekretārs Otmārs Kloibers, profesors Bertrams Zariņš no Bostonas, Krievijas, Lietuvas un Igaunijas ārstu biedrību prezidenti.

Latvijas ārsti, neskatoties uz visām ķibelēm un valsts varas finansiālo mazspēju, tika aicināti piedalīties ārstu kongresā ar pārliecību: „Mēs bijām, mēs esam un mēs būsim, mēs strādāsim Latvijas tautas veselībai!”

Latvijas Ārstu kongress ir lielākais Latvijas ārstu forums, kas notiek reizi četros gados Rīgā. Ārstu kongress atjaunotajā Latvijas Republikā notiek kopš 1989.gada. Šogad

Latvijas Ārstu kongress notiek jubilejas gadā - ir pagājuši 20 gadi, kopš mediķi pirmoreiz satikās savā profesionālajā, zinātniskajā un sabiedriski sociālajā forumā. Tas dod iespēju skatīt profesionālo attīstību ilglaicīgā kontekstā un izvērtēt sasniegto un izdarīto.

Kongresa mērķis ir runāt par Latvijas medicīnas un Latvijas veselības aprūpes situāciju un problēmām, kā arī ārstu, medicīnas māsu un citu medicīnas profesionāļu tiesībām un pienākumiem, viņu vietu sabiedrībā, profesionālās izaugsmes sarežģījumiem, darba kvalitātes rādītājiem un citām situāciju problēmām, vienlaikus skatīt to visu Eiropas Savienības kontekstā, risināt aktuālus jautājumus un dot priekšlikumus.

 

Daugavpils un Jelgavas rajonos zīdaiņu mirstība trīsreiz lielāka par vidējo

Diena   06/20/09    Dažos Latvijas rajonos neizpētītu iemeslu dēļ zīdaiņu mirstība pat trīs reizes pārsniedz vidējo valstī. Vissliktākā situācija ir Daugavpils un Jelgavas rajonos,bet vislabākā - Rēzeknes un Rīgas, sestdien pētījumā vēsta laikraksts Diena.

Datus Diena atradusi nesen veiktā, apjomīgā valsts pasūtītā pētījumā, kur zīdaiņu mirstība pirmo reizi parādīta arī reģionālā griezumā. Par zīdaiņiem uzskata bērnus līdz gada vecumam un datos ietverti gan tie, kas miruši iedzimtu anomāliju, gan grūtniecības un dzemdību problēmu dēļ, gan bērni, kuri varēja dzīvot un kurus nogalināja noslīkšana,nosmakšana, saindēšanās, avārijas, apdegumi, vardarbība un citi ārēji apstākļi.

Kā norādīts laikrakstā, par spīti gadiem ilgstošai Latvijas esamībai starp trim ES valstīm ar lielāko zīdaiņu mirstību (kopā ar Rumāniju un Bulgāriju), neviens tās iemeslus nacionāli vai reģionāli nepēta un nemēģina centralizēti novērst ar, piemēram, valsts programmas palīdzību.

Labā ziņa esot tā, ka pērn zīdaiņu mirstība nokritusi līdz zemākajam līmenim kopš neatkarības atjaunošanas.

 

 

Citādā ziņā...

 

 

Tāpat kā Amazon pārdod grāmatas, divi latvieši piedāvā molekulu tirgotavu

Ieva Nora Fīrere,  Diena   06/11/09   Divas nelielas telpas, aiz loga Šmerļa priedes. Nezinātājam šķistu, ka dārgākais MolPort birojā ir atpūtas krēsli, kuros cilvēks var sacelt kājas gaisā un šūpoties sev vēlamos ritmos. Tomēr lauvas tiesu no investētajiem 500 tūkstošiem eiro "apēdusi" programmēšana. Divos gados šeit tapis bizness, kas sola strādāt un pelnīt globālajā tirgū, apvienojot vienā datubāzē informāciju par 6,5 miljoniem molekulu un piedāvājot pasaules zinātnieku komūnai vēl nebijušu servisu — molekulu meklēšanu un vielu tirdzniecību internetā.

Internets ir daudz dziļāka lieta nekā pasaulē populārākais meklētājs Google mums to parāda. Tas ir viens no interneta klupšanas akmeņiem, un šopavasar cilvēki sākuši to jo īpaši novērtēt. Mēneša laikā vien dzimuši vairāki meklētāji, piemēram, wolframalpha.com un deepdyve.com, kam izdevies izgaismot tos trūkumus, kas piemīt Google.

Aprēķini ir dažādi. Daži saka, ka Google atrodot 30% no interneta resursiem, bet citi — ka meklētāja roboti indeksē vien pašas augšējās lapas nepilna procenta apmērā no interneta kopējā apjoma. "Lielais datu daudzums un vispārīgums ir Google priekšrocība, bet vienlaikus — arī trūkums. Viņiem ir izdomāts labs algoritms, pēc kura robots atrod populārākās lapas un vidējām vajadzībām ar to pietiek, bet specifiskākām var būt par maz," saka uzņēmējs, MolPort līdzīpašnieks, betona grīdu ražotāja Primekss šefs Jānis Ošlejs. Viņš pretnostatī virkni nesen dzimušu meklētāju, kur papildus robotiem informāciju rediģē cilvēki, kas gādā par nokļūšanu pie kvalitatīvākā, nevis populārākā. "Arī MolPort iet šajā virzienā," viņš saka.

Pasakiet ķīmiķim "benzols", un viņa acu priekšā nostāsies sešstūris un tajā iezīmēts aplis, vielas struktūrformula. Ķīmiķi visu redz struktūrās un vairāk par gariem nosaukumiem mīl zīmējumus. Lai gan teorētiski jebkuru molekulu iespējams aprakstīt vārdiski, par ķīmiķu ikdienu to tomēr nevarētu saukt. "5-amino-1,2,3,4-tetrahydrophthalazine-1,4-dione — nu, kurš to spētu atcerēties?" par luminolu vaicā MolPort direktors ķīmijas doktors Imants Zudāns, kurš pirms vairākiem gadiem atgriezies no studijām ASV.

Tas, ka meklēšana nav iespējama pēc attēla, ir otrs no interneta klupšanas akmeņiem. Pastāv atslēgvārdi, pēc kā meklēt, bet nav "atslēgbilžu", lai kaut ko atrastu. Pēdējos vismaz piecos gados tam pievērsusies Eiropas Savienība, kas investē, lai programmētu uz attēliem bāzētu meklētāju. "Kad tas izdosies, tā būs revolūcija," vērtē Jānis.

Par revolūciju viņi abi ar Imantu dēvē arī savu vietni. Pasaules ķīmiķiem un zinātniekiem tā būšot nebijusi iespēja centralizēti pēc struktūrformulas attēla meklēt ziņas par vielām. Otra daļa, tā, kas gādās par MolPort ienākumiem, būs šo vielu tirdzniecība, savedot kopā pircēju ar pārdevēju un par šo pakalpojumu prasot 15% no darījuma summas.

Pagaidām ziņas par svaigi pirms nedēļas palaisto vietni ceļo no mutes mutē, bet ķīmiķu komūna ir "visai saliedēta" un Imants tic, ka MolPort divu trīs gadu laikā varētu kļūt par nozares ikdienas resursu. Vietne oficiāli darbojas no jūnija sākuma, pirmais klients iepircies vēl pirms tam.

Interesi par sevi Šmerlī bāzētais MolPort jau izjutis gan no eiropiešiem, gan japāņiem. Tie novērtējuši iespēju uzzīmēt vielu, uzklikšķināt un salīdzināt, kādas piegādātājiem cenas. Sarežģītākajām vielām summas, starp citu, pārsniedz zelta un dārgakmeņu cenas, stiepjoties līdz tūkstošiem eiro par pāris miligramiem.

Blakus dižpārdokļiem tādā biznesā kā grāmatu tirdzniecība vienmēr ir pastāvējuši produkti ar nelielu tirāžu. Tos autors Kriss Andersons pirms vairākiem gadiem nosaucis par nevienam neizdevīgo "garo asti". Tomēr, ja agrāk šī aste bija plāna, tad, sākoties Amazon.com ērai, tā strauji saresnēja un tapa īsāka. "Tas viss tāpēc, ka pēkšņi internetā parādījās vieta, kur vienuviet izliktas grāmatas un kur visi cilvēki ar savādajām, atšķirīgajām gaumēm tās var nopirkt. Izrādās, ka tādu nav maz un pelnīt var arī, tirgojot daudz nosaukumu nelielā apjomā," saka Jānis. Viņš iecerējis, ka MolPort nostrādās līdzīgi kā Amazon, padarot vielu tirdzniecības garo asti izdevīgu.

 

Rīgā arvien vairāk pārvietojas ar velosipēdiem

Apollo    06/19/09    Rīgā arvien vairāk pieaug to cilvēku skaits, kuri kā pārvietošanās līdzekli izmanto velosipēdu, liecina velosipēdistu vortāla «veloriga.lv» un «Dahon» pārstāvniecības Latvijā jūnija vidū veiktais pētījums.

Mērījuma veikšanas dienā jūnija vidū, laikā no plkst. 8.00 līdz 9.00, kad cilvēki pārsvarā dodas uz darbu vai mācību iestādi, Vanšu tiltu šķērsoja 246 velosipēdisti jeb 4,1 minūtē (tas ir 2,7 reizes vairāk nekā jūlija vidū pirms gada). No tiem centra virzienā brauca 178, bet Pārdaugavas — 68 velosipēdisti. Salīdzinājumam šajā pašā laikā maijā tiltu abos virzienos šķērsoja 226 velosipēdisti jeb 3,77 minūtē, aprīlī —130 velosipēdisti jeb 2,2 minūtē, pagājušā gada oktobrī — 120 velosipēdisti (2 minūtē), septembrī — 118 (1,97), augustā — 127 (2,12), bet jūlijā — 91 (1,52).

Jūnijā dienas vidū, laikā no plkst. 12.00 līdz 13.00, Vanšu tiltu šķērsoja 138 velosipēdisti jeb 2,3 braucēji minūtē. Salīdzinājumam: šajā pašā laikā maijā — 127 velosipēdisti jeb 2,12 minūtē, aprīlī — 58 velosipēdisti (0,97 minūtē), pagājušā gada oktobrī — 71 (1,18), septembrī — 45 (0,75), augustā — 98 (1,63), jūlijā — 92 (1,53).

Noskaidrots arī, ka jūnijā, salīdzinot ar maiju, mainījusies velosipēdistu plūsma pēcpusdienā, laikā no plkst. 17.00 līdz 18.00. Braucēju skaita pieaugums vērojams virzienā uz Pārdaugavu, bet centra virzienā šajā laikā brauca mazāk velosipēdistu, kas skaidrojams ar mācību gada noslēgumu Rīgas Tehniskajā universitātē Ķīpsalā. Jūnijā veiktā mērījuma dienā Vanšu tiltu šķērsoja 279 velosipēdisti jeb 4,65 minūtē. Centra virzienā brauca 86, bet Pārdaugavas — 193 velosipēdisti. Maijā šajā laikā tiltu kopumā šķērsoja tikai nedaudz vairāk — 298 velosipēdisti jeb 4,97 minūtē, no tiem centra virzienā — 110, bet Pārdaugavas — 188. Aprīlī kopējais Vanšu tiltu šķērsojošo velosipēdistu skaits šajā laikā bija ievērojami mazāks — 102 jeb 1,7 minūtē, pagājušā gada oktobrī — 132 (2,2), septembrī — 125 (2,08), augustā — 198 (3,3), jūlijā — 206 (3,43).

«Pētījuma mērķis ir nevis fiksēt kopējo velosipēdistu skaitu Rīgā, bet gan mērīt velosipēdistu skaita pieauguma tendences. Šajā ziņā Vanšu tilts ir ideāls, jo savieno divas blīvi apdzīvotas pilsētas daļas, un iespēja, ka kāda daļa no ikdienas velosipēdistiem pēkšņi izvēlēsies citu maršrutu, ir minimāla. Vadoties no izmaiņu dinamikas, būs iespējams formulēt pieprasījuma pieaugumu pēc velosatiksmes infrastruktūras objektiem,» stāsta «veloriga.lv» veidotājs Romāns Meļņiks.

Novērots arī, ka iedzīvotāji pārvietošanās līdzekļus kombinē. Ja ir tādi, kuri tikai pārvietojas ar velosipēdu, tad ir arī tādi, kuri atstāj automašīnu centra tuvumā, kur nav jāmaksā par stāvvietu, un tālāko ceļu mēro ar velosipēdu.

 

Virtuves iekārtas sāk ražot Latvijā

Arnis Kluinis, NRA  06/20/09    Līdz ar tirdzniecības iekārtu noieta samazināšanos šo preču ražotājam Kompānija Vitrum atbrīvojās jauda profesionālo virtuves iekārtu ražošanai.

"Pateicoties krīzei, cilvēki sāk domāt par izdzīvošanu un mainīt savu uzvedību," atzīmē SIA Kompānija Vitrum īpašnieks un vadītājs Jurijs Baskakovs. Proti, sabiedriskā un privātā sektora uzņēmumi varētu sākt iepirkt tās preces, kuras ir lētākas, nevis tās, kuras nodrošina lielāku naudas apgrozījumu uzņēmumu un to vadītāju kontos un kabatās. Vitrum šādā situācijā nāk ar profesionālo virtuves iekārtu piedāvājumu, kas ir par trešdaļu lētākas nekā ārzemju analogi. Lēmumu pievērsties virtuves iekārtu ražošanai uzņēmuma vadītāji pieņēmuši pagājušā gada beigās, redzot, ka sarūk tirdzniecības iekārtu noiets un ka kompānijai Vitrum atbrīvojas gan ražošanas iekārtas, gan darbaspēks. Tagad Vitrum piedāvā elektriskās plītis ar dažādu sildelementu skaitu, pannas, virtuves gaisa nosūcējus un atvēsinātu produktu glabāšanas letes, kā arī Narvesen tīklā jau plaši izmantotās desu u.c. produktu cepināšanas iekārtas. Vitrum jaunā un vecā produkcija aplūkojama tā biroja un tirdzniecības ēkā Rīgā, Gunāra Astras ielā 3a.

Vitrum pirmsākums ir J. Baskakova darbs pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, kādā garāžā montējot plauktus nepārtikas veikaliem. Pēc tam ražošana tika aizvien paplašināta un pārdislocēta, līdz nonāca Garkalnes pagastā. Tur aptuveni 15 tūkstošu kvadrātmetru platībā ir uzņēmuma ražotne – vairāki koka, metāla un stikla apstrādes cehi. To produkcija tiek piedāvāta arī Latvijas tirdzniecības uzņēmumiem, bet lielāko daļu darba Vitrum pēdējos gados nodrošināja starptautiskie pasūtītāji. No Vitrum kopējā 20 miljonu latu apgrozījuma eksports 2008. gadā deva 70 procentus. Vitrum bija ieguvis tiesības aprīkot kompānijas Microsoft klientu apkalpošanas vietas Eiropā un nodrošināt lielveikalu iekārtošanas bumu Rumānijā. Ekonomiskā krīze pasaulē lika arī Vitrum mainīt darbības virzienus. Piemēram, Vitrum pārstāvniecība Rumānijā ir slēgta.

Latvijas tirgū Vitrum piedalījās ar plašāku piedāvājumu, līdzās saviem ražojumiem izplatot arī importa mantas, lai tirdzniecības un ēdināšanas uzņēmumi varētu sev nepieciešamo aprīkojumu sakomplektēt vienā vietā. Vitrum lieliski pārzina gan visdažādāko paveidu ēdināšanas uzņēmumu vajadzības, gan to ārzemju ražojumu īpašības, ar kuriem Vitrum tagad ir nolēmis konkurēt.

 

 

Jāņos...

 

 

Aptauja: Iedzīvotāji Jāņus svinēs ekonomiski un kopā ar ģimeni

Diena   06/19/09    Gandrīz 40% Latvijas iedzīvotāju svētkus svinēs mājās kopā ar ģimeni un centīsies mazināt tēriņus, tos sadalot uz dalībnieku skaitu, liecina naudas plānošanas centra un GE Money Bank.

Spītējot krīzei, 22% iedzīvotāju vasaras saulgriežu svētkos tērēs vairāk nekā 50 latu, 40% - no 30 līdz 50 latiem, 26% plāno iekļauties 30 latos, savukārt 12% naudu netērēs vispār.

Pētījums liecina, ka 36% līgos mājās kopā ar ģimeni, 30% iecerējuši svinības plašā draugu kompānijā, 4% - kādā no publiskajiem pasākumiem, bet Jāņus neplāno svinēt gandrīz trešā daļa jeb 30% Latvijas iedzīvotāju.

Aptaujas respondentiem tika uzdots arī jautājums par to, kā plānots gādāt svinību cienastu. Lielākā daļa jeb 35% aptaujāto kopējo svētkiem iztērēto naudas summu dalīs savā starpā, dodoties ciemos vai svinot draugu lokā, 33% pirks to, ko paši vēlēsies, savukārt 28% iepriekš vienosies, ko no nepieciešamajām lietām katrs iegādāsies. Tikai 4% nav veikuši savlaicīgu svētku plānošanu.

„Pētījumā novērojām tendenci – palielinās to iedzīvotāju daļa, kas svētkus nesvinēs. Ja pērnā gada nogalē šīs sabiedrības daļas īpatsvars bija tikai 10%, tad šobrīd tas sasniedzis jau 30%,” secina pētījuma veicēji, Naudas plānošanas centra vadītāja Signe Bierande.

 

Dombrovskis aicina pie ugunskura padomāt par valsti

Diena   06/19/09    Premjers Valdis Dombrovskis (JL), sveicot iedzīvotājus Līgo svētkos, aicina pie Jāņu ugunskura padomāt par valsti un vēlēt, lai tā ātrāk atgūstas.

“Es novēlu, lai šajos Līgo svētkos, ikviens no mums vērojot Jāņuguni, domās novēl Latvijai pēc iespējas ātrāk atgūties un kļūt stiprai. Lai mūsu kopīgais domu spēks ir tā enerģijas deva, kas palīdz mūsu valstij un arī mums pašiem,” teikts premjera apsveikumā.

Aspveikumā iedzīvotājiem viņš norāda, ka šis pavasaris Latvijā ir aizvadīts saspringtā gaisotnē, jo īpaši pēdējās divas nedēļas, kas lielā mērā bijušas izšķirošas valsts nākotnei. Tas ir pārbaudījums, kas no mums visiem ir prasījis daudz spēka un izturības, atzīst valdības vadītājs.

“Latvija ir zeme, kur Vasaras saulgriežu svinēšanai ir senas saknes un gadsimtos koptas tradīcijas. Jāņu ugunskurs, ozolu vainags, Līgo dziesmas ir tie simboli un vērtības, kas šiem svētkiem piešķir īpašu noskaņu. Un tāda tā ir tikai Latvijā,” teikts V.Dombrovska Jāņu apsveikumā.

Diena.lv jau rakstīja, ka šonedēļ V.Dombrovskis rakstiskā paziņojumā presei atvainojās Latvijas tautai "par to situāciju un par tiem pārbaudījumiem, kas mums visiem kopā būs jāiztur". Viņa piemēram sekoja arī citi politiķi.

 

Kā ekonomiski grūtie laiki ietekmēs Jāņu svinēšanu?

LNT  06/19/09    Doma laukums kā ik gadu šajā laikā smaržo pēc jāņu zālēm un dažādām gardām lietām. Taču atšķirībā no iepriekšējiem svētkiem, šogad cilvēki pērk krietni mazāku siera gabalu un izvēlas pieticīgāku vainagu.

Reizi gadā pirmsjāņu laikā Doma laukums pārvēršas par smaržīgāko vietu Rīgā. Te vienuviet ir viss Līgo svētku svinēšanai nepieciešamais - gan sevis rotāšanai, gan galda klāšanai.

Jāņu vainagu cenas šogad pazeminātas vidēji līdz diviem latiem. Arī jāņu sieru cilvēki pērk mazākos apjomos. Paši tirgotāji saka, ka tirdziņu vajadzēja organizēt dažas dienas vēlāk.

Dzintra Krūtainis, siera pārdevēja: "Pareizā diena būtu 21.vai 22., bet tagad parasts tirgus. Darba diena, cilvēki vienkārši nenāk."

Tomēr ir lietas, bez kurām Jāņu svinēšana nav iedomājama. Cilvēki vasaras saulgriežus atzīmēšot jebkurā gadījumā.

Frīdrihs Labanovs, pensionārs: "Tradicionālajam alum, varbūt kādam grādīgajm, varbūt tagad - bez grādiem. Sieram ar jābūt, jā."

Jānis, dejotājs: "Krīziski - tā skumīgi un ar dziesmu."

Zāļu tirgus Doma laukumā notiek jau četrpadsmito gadu, un te cilvēki var nopirkt ne tikai svētku galdam nepieciešamo un jāņu zāles, bet arī klausīties Līgo dziesmas.

Jānis, kordziedātājs: "Es te dziedāju pirms tam, esmu sarunājis ar priekšniecību, ka palaiž no darba, lai stiprinātu kultūru."

Zāļu tirgum cauri izgāja arī Valsts prezidents Valdis Zatlers, kurš svētkus pavadīšot ar ģimeni.

Valdis Zatlers: "Alus, siers un aplīgot kaimiņus, un cerēt, ka kāds atnāks aplīgot pašus."

Zāļu tirgū šogad piedalījās ap 100 tirgotāju un bez gaļas un siera pārdeva arī citas gardas un noderīgas lietas - zāļu tējas, lauku maizi, medu un pirts slotas.

 

Policisti Jāņos pārtaps par bārmeņiem

Edgars Gertners,  NRA  06/20/09    Policija Līgo brīvdienu laikā darīs visu iespējamo, lai šie būtu mierīgākie gadu desmita svētki, tāpēc palīdzību lūdz arī no iedzīvotājiem.

Jau vakar ielās devās lielāks patruļu skaits, nekā ierasts, jo pēdējā nedēļas darba dienā kolektīvi parasti sāk iesildīties garajām brīvdienām, saka Ceļu policijas biroja priekšnieks Edmunds Zivtiņš: "Labā ziņa ir tā, ka Latvija šogad saņems balvu par straujākajiem drošības uzlabojumiem uz ceļiem. Portugāle, Latvija un Spānija šajā rādītājā ir pirmajā vietā Eiropā – ik gadu autonegadījumos bojā gājušo skaits Latvijā samazinās par 25 procentiem. Tomēr ne tik laba ziņa ir tā, ka pavisam bez cilvēku upuriem Jāņos neiztiekam."

Pēc E. Zivtiņa aprēķiniem, pēdējos desmit gados visbīstamākie datumi ir 22. jūnijs, 24. jūnija vakars un nākamās dienas rīts, kad visi domā, ka policija devusies pelnītā atpūtā. Kārtību valstī šogad nodrošinās vairāki simti ekipāžu, atpūsties varēs tikai tie, kuri dežurējuši nakts maiņā. Turklāt likuma sargiem talkā nāks arī palīgi – brīvprātīgie, kuri strādās entuziasma vārdā.

"Piecās dienās pārbaudīsim apmēram 50 000 autobraucējus, tāpēc jau iepriekš atvainojos kārtīgajiem šoferiem, ka nedaudz viņus aizkavēsim," saka E. Zivtiņš.

Televīzijā jau tiek raidītas reklāmas, kurās policisti dzied biedējošas līgo dziesmas, kurās brīdina, kādas sekas ir braukšanai dzērumā. Ceļu satiksmes drošības direkcijas direktors Andris Lukstiņš uzsver, ka atbildīgiem par drošību uz ceļiem jābūt ne tikai šoferiem, bet arī pasažieriem, tāpēc arī šogad tiks rādīta reklāma Izglāb draugu. "Sapratām, ka nav jēgas runāt ar piedzērušu šoferi, jo viņš tāpat neko nesaprot. Labāk lai dzērājšofera draudzene, kura ir skaidrā, atņem atslēgas un abi iet meklēt papardes ziedu, nevis brauc pie stūres," saka A. Lukstiņš un piebilst, ka Latvijā pie stūres dzērumā visbiežāk sēžas 18 līdz 24 gadus veci jaunieši, vīrieši, un īpaši bieži tas notiek Latgalē. Tur trešdaļa autovadītāju brauc ar zaporožecu, otrajā vietā ir žiguļi. Pēc A. Lukstiņa sacītā, tie ir lēti spēkrati, kurus nav žēl sadauzīt.

Reidu laikā autovadītājiem dalīs speciālu Svētku dzērienkarti, kurā norādīts, kādas sekas var būt, ja pie stūres brauc šoferis, kurš dzēris, piemēram, alu vai kādu ņiprāku kokteili. Piemēram, par kokteili Longinjail (ilgi cietumā), būs jāmaksā 8000 latu (ja alkohola daudzums pārsniedz 1,5 promiles). Cenā ietilpst 500 latu sods, vadītāja apliecības atņemšana uz diviem gadiem, 15 diennakšu arests un jauna auto iegāde. Viens no bukleta idejas autoriem Baltijas Izklaides aģentūras direktors Andris Jēkabsons uzsver, ka šīs cenas nevajadzētu uzskatīt par utopiskām: "Cilvēkiem varbūt šķitīs, ka šīs cenas ir pārāk lielas, taču, piemēram, regresa maksājumi par nodarītajiem zaudējumiem Latvijā var sasniegt pat 70 000 latu!"

E. Zivtiņš uzsver, ka problēma ir ne tikai šoferi, kuri niekojas ar sīvo, bet arī tie, kuri pie stūres brauc noguruši: "Vācijā šobrīd jau izmanto speciālus aparātus, kuri precīzi pēc acu zīlītēm nosaka, cik noguris ir vadītājs. Domāju, ka arī mēs nopirksim kādu aparātu, jo pēdējā laikā saņemam ziņas par traģiskām avārijām, kas radušās, kad šoferis pie stūres aizmidzis.