Gribīgo koalīcijā, Eiropā un citur pasaulē

 

  

Komentārs: Kādā ES valstelē

Bens Latkovskis,  DELFI  06/25/09    Pirms nedēļas apmeklējot kādu senu un godājamu ES valsti, nācās konstatēt, ka plašajā Eiropas saimē nebūt neesam vienīgā valstele, kā tagad mēdz moderni teikt. Cik noprotams, tad ar vārdu valstele tiek apzīmētas zemes, kurās vērojamas dažādas nebūšanas un to ir pietiekoši daudz. Ceļojumā uz šo valsteli biju kopā ar savu nepilngadīgo meitu, kurai tas bija pirmais brauciens uz tā dēvēto „veco” Eiropu.

Ik dienas pa visiem informatīvajiem kanāliem dzirdot izteikumus, ka Latvijā viss ir vissliktāk un šeit valda totāls „bardaks”, meita piedzīvoja zināmu kultūras šoku. Nē, ne jau par redzēto. Ceļojums bija jauks un pozitīviem iespaidiem pārbagāts. Šoku radīja pārsteidzošā atklāsme, ka Latvija patiesībā ir gluži vai īsta paraugzeme iepretim šai it kā „normālajai” valstij. Uzreiz jāsaka, ka negribu ne par matu noniecināt valsti uz kuru biju devies un no ceļojuma man atmiņā palikušas tikai visjaukākās atmiņas. Ar šīm piezīmēm gribu tikai norādīt, ka nevajag sevi nemitīgi šaustīt, jo arī citur, ja vien grib var saskatīt nebūšanas. Uzsvars šeit jāliek uz vārdiem, ja vien grib, jo, ja vien grib, tad slikto var saskatīt pat „Monā Līzā” – vai cik maziņa!

Runa ir par Itāliju. Izkāpjot no lidmašīnas Romas starptautiskā „Leonardo da Vinči” lidostā devos uz līdzās esošo dzelzceļa staciju, lai ar vilcienu dotos uz Romas centru. Biļešu kasi rotāja uzraksts – Termini stacija 11 eiro. Kalsnējs, inteliģenta izskata kasieris ap gadiem 50 skaidrā un ļoti vienkāršā valodā paskaidroja, ka vilciens iešot tikai pēc pusstundas, taču ir iespēja visu nokārtot ātrāk. Viņš lietišķi ar īkšķi norādīja uz turpat kases telpās sēdošu un sendviču ēdošu vīrieti.

„Viņš jūs pavisam drīz uz pilsētas centru aizvedīs ar busiņu,” inteliģentais kasieris paskaidroja. Manu neizpratni viņš kliedēja atkārtojot piedāvājumu: „Jūs dodat naudiņu, biļete paliek pie manis, bet šis kungs drīz vien aizvedīs.” Man kā padomijā dzīvojušam viss bija skaidrs un piekritu spēles noteikumiem. Līdzīgs priekšlikums tika izteikts arī citiem vilciena biļešu tīkotājiem un tiklīdz busiņa īpašnieks bija savu ēdamo pieveicis un pie kases salasījies pietiekošs haltūristu atbalstošo tūristu skaits varējām doties ceļā. Visas šīs darbības notika tik atklāti un pašsaprotami, ka ne mirkli neradās šaubas, ka tām ir sistēmisks raksturs, kas pierādījās turpmākajās dienās.

Tieši šī pati shēma darbojas, kad Pompejās nopērku ekskursijas biļetes uz Vezuva virsotni. Mēs, neliela grupiņa tūristu uz ielas stūra gaidām autobusu, kurš aizvedīs līdz kalnam, taču tā vietā piebrauc privātais un ir gatavs aizvest, savācot biļetes un acīmredzot pēc tam tās laižot otrreizējā apritē. Interesanti, ka šis pats autovadītājs pa ceļam iebrauca benzīntankā un norēķinājās ar tur esošo kalpotāju skaidrā naudā bez jebkāda čeka turpat pie mašīnas.

Ja Rīgā pat tramvaji kursē pēc saraksta, tad Itālijā vismaz uz piepilsētu vilcienu sarakstiem neviens pat neskatās. Lai gan kopumā par Itālijas dzelzceļu varu teikt atzinīgus vārdus, tomēr itāļu mentalitāte, maigi izsakoties, tur ir krietni jūtama un situācija Latvijā jau izskatās pēc izdaudzinātā vāciskā pedantisma.

No Romas uz Tivoli braucu ar autobusu, kuram bija atskrūvējušās vairākas virs pasažieru galvām esošā bagāžas plaukta stiprinājuma skrūves. Šis plaukts, autobusam uzbraucot uz ikvienas ceļa grambas, neganti grabēja un pasažieri ar roku bija spiesti to pieturēt, baidoties, ka tas varētu uzkrist uz galvas. Latvijā šāds autobuss nekādi nevarētu iziet pat tehnisko apskati, nemaz nerunājot par iespēju pārvadāt pasažierus. Savukārt, braucot no Romas Jūrmalas – Ostijas uz Fiuminčino lidostu ar autobusu, tā vadītājs visu ceļu, par spīti sastrēgumiem, nekautrējās pļāpāt pa mobilo tālruni.

Vēlreiz jāatkārto, ka nevēlos piekasīties vai vēl vairāk citiem norādīt kā jādzīvo, taču dažbrīd šķiet, ka Latvijā valdošā pašnoniecināšanās histērija jau robežojas ar patoloģisku stāvokli un prasības pēc perfektuma iegūst klīniskus vaibstus. Tā vien izskatās, ka Latvijas sabiedrībai nepieciešama kolektīvā psihoterapija, jo uztveres korekcijas nepieciešamība ir nenoliedzama. Vismaz tiem, kuri izjūt kādu īpašu baudījumu savu zemi nosaucot par valsteli.

 

Riekstiņu virza eirokomisāra amatam

LETA  06/25/09    Tautas partijas (TP) valde šodien nolēma piedāvāt ārlietu ministra Māra Riekstiņa (TP) kandidatūru premjerministram Valdim Dombrovskim (JL) virzīšanai eirokomisāra amatam, aģentūrai LETA pēc partijas valdes sēdes apstiprināja Riekstiņš.

Partijas ieteiktais kandidāts apstiprināja, ka viņa stiprā puse būtu ārlietas un, iespējams, ka Eiropas Komisijas (EK) vadītājs, kas, visticamāk, otru termiņu būs Žozē Manuels Barrozu, ņems vērā dalībvalstu kandidātu līdzšinējo pieredzi. Tomēr iespējams arī, ka Eiropas komisāru amati tiek dalīti pēc citiem - politiskiem principiem.

Iespējams, varētu mainīties Eiropas komisāru atbildības jomas. Kādu varētu likvidēt, bet kādu izveidot no jauna. Kā apstiprināja Riekstiņš, Dombrovskis esot paudis vēlmi nākamnedēļ vienoties par eirokomisāra kandidātu no Latvijas.

 

Piebalgs: Es neesmu kandidāts

Gunta Sloga,   Diena  06/26/09    Latvijas eirokomisārs Andris Piebalgs noraida publiski izskanējušo informāciju, ka viņš varētu atkārtoti kandidēt uz komisāra amatu. «Tas ir tīri teorētisks jautājums,» Dienai sacija A.Piebalgs, komentējot Pilsoniskās savienības aicinājumus visām koalīcijas partijām vienoties par A.Piebalga atkārtotu izvirzīšanu komisāra amatam.

Viņš uzsvēra, ka vismaz divām koalīcijas partijām ir savi spēcīgi kandidāti. Tāpēc partijām atliek tikai vienoties un sagaidīt Lisabonas līguma ratifikāciju.

«Es neesmu kandidāts,» Dienai uzsvēra A.Piebalgs.

Ja partijām neizdosies vienoties par ES komisāra amatam virzīto Jaunā laika (JL) līderi Solvitu Āboltiņu vai ārlietu ministru Māri Riekstiņu (TP), premjers Valdis Dombrovskis (JL) var izvirzīt partijām nepiederošu kandidātu, Dienai apstiprināja avoti valdībā. Kā viena no iespējamajām kandidātēm tiek minēta ES Statistikas biroja departamenta direktore Inna Šteinbuka. Citi JL koalīcijas partneri uzskata, ka jālūdz šo amatu atkārtoti ieņemt tagadējam enerģētikas komisāram Andrim Piebalgam.

To, kurš varētu būt Latvijas virzītais kandidāts, plānots apspriest nākamās nedēļas sākumā, sanākot kopā koalīcijā ietilpstošajām partijām. Iespējams, kandidāti tiks apspriesti valdības slēgtajā sēdē otrdien. JL šobrīd kā savu komisāra amata kandidāti izvirzījis S.Āboltiņu. Taču neoficiālās sarunās vairāki JL pārstāvji atzina, ka partijas līderei var traucēt nepietiekami plašās svešvalodu zināšanas, tāpat arī nespēja gūt citu partneru atbalstu. TP valdes ceturtdien oficiāli izvirzītā M.Riekstiņa piederība reitingos aizvien zemāk krītošajai partijai, kas tiek asociēta ar pēdējo gadu neveiksmīgo valsts politiku, var liegt iespēju viņam tikt pie šī amata.

"Mums ir jāvirza profesionāls komisāra amata kandidāts ar svešvalodu zināšanām un pieredzi darbā ar ES institūcijām un likumdošanu," sacīja premjera padomniece Elīna Melngaile. Tāpat svarīga ir nevainojama reputācija, ko neoficiālās sarunās valdībai norādījuši arī EK prezidenta Žozē Manuela Barrozo biroja cilvēki. E.Melngaile atteicās no komentāriem par to, vai V.Dombrovskim ir padomā kāds cits kandidāts, ja nebūs iespējams vienoties par abiem oficiāli izvirzītajiem.

Savukārt Pilsoniskās savienības vadītājs Ģirts Valdis Kristovskis uzskata, ka visām koalīcijas partijām būtu jāvienojas virzīt komisāra amatam A.Piebalgu. "Vajadzētu šinī brīdī, kad Latvijai ir nestabils vērtējums, izvirzīt kādu, kam ir autoritāte un kurš strādā Latvijas interesēs," saka Ģ.V.Kristovskis. Tāpat tas mazinātu politisko spriedzi starp valdības partijām, kas citādi cīnītos par šo amatu. Tiesa, galvenais šķērslis var būt fakts, ka A.Piebalgs ir stingri noraidījis iespēju atkārtoti kandidēt uz komisāra amatu. "Visai koalīcijai jārunā kopīgi un jāpārliecina Piebalgs," uzskata Ģ.V.Kristovskis.

Nogaidīt tikmēr izlēmušas divas pārējās koalīcijas partijas — TB/LNNK un ZZS. Tēvzemiešu līderis Roberts Zīle uzskata, ka būtu nepieciešams meklēt kādu ar politiku saistītu cilvēku, kam būtu daudzpusīgas prasmes, ne tikai ārlietu vai tieslietu pārzināšana, kā tas ir abiem oficiāli virzītajiem kandidātiem. ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis atzīst, ka vēlas, lai ieklausītos zaļo zemnieku viedoklī, taču viņi paši, ņemot vērā epopeju ar Ingrīdas Ūdres virzīšanu komisāra amatam pirms četriem gadiem, savus kandidātus nevirzīs.

Vairāki avoti Dienai apliecināja, ka viena no iespējamajām kandidātēm gadījumā, ja neizdodas vienoties par politiski virzītu personu, varētu būt bijusī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāja I.Šteinbuka. Pašlaik viņa ir viena no augstāko amatu ES institūcijās ieņemošajām latviešu ierēdnēm. I.Šteinbukai par labu varētu runāt viņas zināšanas ES lietās, tekošā angļu, franču un vācu valodas prasme, kā arī labā reputācija. I.Šteinbuka Dienai atzina, ka viņu pagaidām neviens komisāra amatam nav uzrunājis. Taču viņa būtu pagodināta, ja šāds piedāvājums tiktu izteikts, un nopietni to pārdomātu.

Koalīcijas partijas ir vienisprātis, ka par kandidātu vajadzētu vienoties nākamnedēļ. Jo ātrāk tas tikšot izdarīts, jo lielākas iespējas cīnīties par sev tīkamākiem komisāra amata posteņiem. Lietuva komisāra amatam jau izvirzījusi finanšu ministru Aļģirdu Šemetu.

 

Obama nominējis ASV vēstnieci Latvijā

Diena  06/26/09    25.jūnijā ASV prezidents Baraks Obama ir paziņojis vairākas vēstnieku nominācijas, tai skaitā arī ASV vēstnieku Latvijā, ziņo ASV vēstniecības pārstāve Latvijā.

ASV vēstnieka amatam Latvijā tiek nominēta Džūdija Gārbere, kura pašreiz ir Valsts sekretāres vietniece Eiropas un Eirāzijas jautājumos.

Iepriekšējais ASV vēstnieks Latvijā Čārlzs Larsons Rīgu pameta līdz ar jaunā ASV prezidenta B.Obamas ievēlēšanu amatā.

Dž.Gārbere ir karjeras diplomāte. Kā ekonomiskā padomdevēja strādājusi Spānijā, Izraēlā, Čehijā un Meksikā.

2007.gadā Dž.Gārbere kā ASV valsts sekretāres padomniece Eiropas ziemeļvalstu, Baltijas valstu un Viduseiropas valstu jautājumos apmeklēja Latvijas Aizsardzības ministriju, raksta Tēvijas Sargs. Tiekoties ar valsts sekretāra vietnieku aizsardzības plānošanas jautājumos Jāni Sārtu, tika apspriesta Latvijas un ASV sadarbība aizsardzības jomā divpusējo attiecību ietvaros, kā arī NATO kontekstā.

 

Intervija ar Valdi Adamkus: demokrātiju no grāmatām iemācīties nevar

Ģirts Kondrāts,  Latvijas Avīze   06/26/09    Drīzumā beigsies Lietuvas prezidenta Valda Adamkus otrais pilnvaru laiks. "Man vajadzēja ilgus gadus, lai pa īstam saprastu patiesību, kāpēc Mozus savu tautu tik ilgi vadāja pa tuksnesi," intervijā Viesturam Serdānam un Ģirtam Kondrātam sacīja prezidents. Saruna notika 15. jūnijā, dienā, kad Lietuvā pirms 69 gadiem ienāca padomju tanki.

– Pirmās prezidentūras sākumā 1998. gadā žurnālisti jūs bieži izvaicāja par attieksmi pret komunismu, jo biogrāfijā minēts, ka esat cīnījies pret Lietuvas iekarotājiem – īpaši pret padomju okupāciju. Vai tagad, beidzoties otrajam prezidentūras termiņam, varat sacīt, ka cīņa ir bijusi sekmīga?

– Tolaik, kad es beidzu ģimnāziju, Lietuvu bija okupējuši nacisti. Mēs, trīs jauni cilvēki, brīdi pirms vāciešu aiziešanas sākām izdot jauniešiem domātu pagrīdes avīzi. Taču jau tūdaļ, 1944. gadā, Lietuvu no jauna okupēja padomju karaspēks un mēs bijām spiesti doties uz Rietumiem. Arī tur mēs, pārvietotās personas, būdami studenti, domājām, kā atjaunot Lietuvas vārdu un atgriezties mājās. Tas, kā vēlāk izrādījās, vēl ilgi nebija iespējams, un es 1948. gada augustā ierados Amerikas Savienotajās Valstīs. Tur Čikāgā kopš 1945. gada patvērumu bija atraduši vairāki tūkstoši lietuviešu. Kopienai bija sava baznīca, laikraksti un organizācijas, kas jau no paša sākuma apvienoja lietuviešu jauniešus un virzīja studijām Amerikas augstskolās. Es biju viens no viņiem. Mēs runājām ar citiem studentiem, par to, ka Lietuva ir okupēta, angļu valodā par to rakstījām amerikāņu avīzēs, un mūsu balsis, runājot par tēvzemes likteni, kļuva arvien noteiktākas un skaļākas. Kā tas beidzās? Lietuva, Latvija un Igaunija atkal ir brīvas un laiks, ko mēs pavadījām ASV, cīnoties par savas valsts neatkarību, ir attaisnojies.

– Tagad mēs esam brīvi, bet nākas risināt pavisam citas problēmas. Tie visbiežāk ir morālas dabas pārbaudījumi, ko cilvēkiem uzlikusi nauda un vara.

– Visus okupācijas laikus – gandrīz 60 gadus – cilvēkiem Lietuvā bija jāvadās no morāles normām, kas balstījās tikai un vienīgi materiālismā. Neatkarības atgūšana šo pasauli sagrieza kājām gaisām, piedāvājot jaunus izaicinājumus. Bet tas nav iespējams, ka paaudzes, kas dzimušas un dzīvojušas sociālismā, varētu izmanīties vienas nakts laikā. Bet ko mēs varējām darīt: mācīties turēt godā demokrātiskās vērtības, ar cieņu izturēties pret cilvēkiem, atvērties pasaulei. Ar starptautisko organizāciju atbalstu mēs Austrumeiropas zemju iedzīvotājiem – ukraiņiem, baltkrieviem, gruzīniem un moldāviem – palīdzam iepazīties ar demokrātiskajām vērtībām. Tā ir arī mūsu atbildība, lai uz labo pusi mainītos dzīve valstīs, ar kurām vēl nesen bijām saistīti. Ir svarīgi, lai cilvēki pasaulē, kura nu jau mums ir palikusi aiz muguras, arvien vairāk atbrīvotos no komunistiskās domāšanas.

Jaunie cilvēki Lietuvā un citur noteikti ir gatavi pieņemt morālās vērtības, kas Rietumu pasaulē ir pastāvējušas simtiem gadu. Tas ir pats vērtīgākais, kas sasniegts patiesi īsā laika sprīdī – 19 jūsu un mūsu neatkarības gados. Ar to mēs atšķiramies no sava lielā austrumu kaimiņa. Protams, es pavisam negribu likt vienlīdzības zīmi starp Krieviju un Padomju Savienību. Tam nav pamata, lai gan tur daudzi vēl nav tikuši vaļā no atmiņām par komunistisko pagātni un psiholoģiskais lūzums tuvojas ļoti lēni. Diemžēl Krievijā nav mainījusies arī varas filozofija. Taču es vēl savas dzīves laikā ceru pieredzēt labas pārmaiņas, kuras, laikam ritot, veicinās Krievijas sadarbība ar Rietumiem un arī ar saviem tuvākajiem kaimiņiem – Baltijas un Skandināvijas valstīm.

– Ja palūkojamies samērā nesenā pagātnē, atcerēsimies, ka 2005. gadā bija karstas debates, vai Baltijas valstu prezidentiem vajag braukt uz Maskavu svinēt 9. maiju. Latvijas Valsts prezidente aizbrauca, jūs un Igaunijas prezidents Arnolds Rītels palikāt mājās. Kā tapa šāds lēmums un vai tam ir kādas sekas?

– Man pietika tikai ar dažu minūšu pārdomām, lai saprastu, ka es uz Maskavu nebraukšu. Vienkārši bija nepieņemami doties uz svinībām pie cilvēkiem, kas savulaik okupēja manu dzimteni, sagrāva visu to, ko mēs bijām uzcēluši pēc 1918. gada. Arī Otrā pasaules kara beigas 1945. gadā mums nenozīmēja sāpju ceļa galu, jo armija, kas kara beigās ienāca Lietuvā, mums neatnesa brīvību. Turklāt mans lēmums neko daudz attiecībās ar Krieviju nemainīja. Varbūt nedaudz sekas bija jūtamas ekonomikā. Taču no morāles viedokļa – ja jau reiz mēs domājam par savu valsti un tās nākotni – bija tikai viens ceļš, kā rīkoties. Arī pasaules acīs mēs ieguvām vairāk nekā tad, ja piedalītos 9. maija svinībās.

Bet ir arī kāds cits aspekts. Ar šo soli mēs parādījām, ka nekad neesam samierinājušies ar faktu, ka PSRS okupēja Lietuvu, un vienlaikus uzsvērām, ka PSRS un mūsdienu Krievija nav viens un tas pats.

Lietuvā ir brāļu kapi, kuros apglabāti Otrajā pasaules karā kritušie krievu karavīri. Mēs neesam aizmirsuši šos upurus. Viņiem ir uzcelti pieminekļi, un pie tiem notiek piemiņas ceremonijas. Kapavietas rotā ziedi, un tas liecina par cieņu pret karā kritušajiem. Tātad jāatšķir divas fundamentālas lietas – Otrā pasaules kara upuru piemiņa un kara beigas, kas lietuviešiem neatnesa brīvību. Bija vajadzīgs vēl pusgadsimts, lai Baltijas valstis atgrieztos brīvajā pasaulē. Diemžēl ir spēki, kuri, iespējams, pat tīši cenšas šīs lietas – kritušo piemiņu un kara beigas – saistīt, lai gan nedz morāla, nedz loģiska pamata tam nav.

– Par vēsturiskajiem notikumiem mūsu politiķi parasti spēj vienoties, bet reizēm tas neizdodas, risinot gluži praktiskus jautājumus, piemēram, par kopīga Baltijas valstu enerģētikas tirgus izveidošanu. Cik, jūsuprāt, ilgam laikam vēl jāpaiet, lai rastos savstarpēja uzticība arī pieminētajā jomā?

– Beidzot visas trīs Baltijas valstis ir vienojušās par neatkarīga enerģētikas avota radīšanu un, lai arī lēnām, tomēr soli pa solim tuvojamies šāda projekta īstenošanai. Tāpat aprīlī, mūsu valdībām parakstot kopīgu dokumentu, esam vienojušies par enerģētisko savienojumu ar Zviedriju. Būs arī savienojums ar Poliju. Tātad pašlaik mēs cenšamies izveidot elektrolīniju tīklu savienojumu no Skandināvijas uz Baltijas valstīm un tālāk caur Poliju uz Rietumeiropu. Droši vien tas notiks ap 2015. vai 2016. gadu. Ir skaidrs, ka tas viss nenotiek ātri, pastāv arī ekonomiskās grūtības, taču ir pārliecība, ka beidzot runājam vienā balsī. Kopš pagājušā gadsimta 80. gadiem mēs – Lietuva, Latvija un Igaunija – esam bijuši kopā. Tagad mums ir daudz vairāk iespēju kopīgi kaut ko sasniegt nekā 500 miljonu cilvēku lielai ES tirgus daļai. Tikai viss ir mūsu pašu rokās – pēc iespējas ātri tuvoties lielākiem mērķiem vai, bremzējot attīstību, tērēt laiku ķīviņos par sīkām detaļām.

– Jūs, neapšaubāmi, sevi varat uzskatīt par miesu no Lietuvas miesas un kaulu no Lietuvas kaula, bet tajā pašā laikā aptverat pasauli caur Rietumu vērtību skalu.

– Viena lieta ir, kur mēs esam dzimuši, bet cita – kur esam auguši. Tā ir traģēdija, ar kuru saskārās gan tā tautas daļa, kas palika okupētajā Lietuvā, gan tie, kas devās pasaulē. Man nekad nav bijis šaubu, kurai tautai es piederu, jo vienmēr esmu juties kā lietuvietis un sapņojis, ka mani tautieši atkal dzīvos brīvā pasaulē, kas balstās uz Rietumu vērtībām. Diemžēl demokrātijas un brīvības principus nevar iemācīties no grāmatām, tajos ir jāieaug. Man, dzīvojot Rietumos, to nebija grūti izdarīt, bet citi nosacījumi bija ļaudīm, kuri dzīvoja sociālistiskajā iekārtā. Kad 1997. gadā atgriezos Lietuvā, sastapos ar naivu pārliecību, ka mēs tagad esam saimnieki savā zemē, viss kādos piecos gados jau ir izmainījies līdz nepazīšanai, un kā Rietumu sabiedrības daļa varam baudīt visas iespējamās brīvības. Bet, runājot par brīvību, vairāk tika domāts par materiālo pasauli. Tagad, kad mēs, lietuvieši, jau 19 gadus esam dzīvojuši savā valstī, es redzu, ka sociālistiskā pagātne un ar to saistītā domāšana nekur bez pēdām nav pazudusi un to pārstāv cilvēki, kam vēl arvien ir ietekme uz politiku un kultūru. Visticamāk, būs vajadzīgi vēl divdesmit gadi, lai pagātne patiešām aizmirstos.

– Visticamāk, ka izpratnē par brīvību un godīgumu sakņojas arī neuzticības izteikšana prezidentam Rolandam Paksam 2004. gadā, kas tā vai citādi atstāja traipus uz Lietuvas goda mundiera.

– Tā, protams, ir. Taču mūsu rīcībā nāk arvien jauni fakti par šo gadījumu. Piemēram, savā prezidenta priekšvēlēšanu kampaņā es iztērēju trīs miljonus litu, bet Paksa komanda – 22 miljonus. Tagad mēs daudz vairāk zinām, kā un no kurienes nāca šie līdzekļi. Protams, tas ir citas sarunas temats.

– Latvijā var izlasīt grāmatu par jūsu pirmās prezidentūras laiku. Vai būs arī turpinājums?

– Manas prezidenta pilnvaras beigsies 12. jūlijā, kad tās pārņems Grībauskaites kundze. Tad arī būs laiks grāmatai par manu otro prezidentūru. Ja paveiksies, tad tā būs gatava tuvāk Ziemassvētkiem.

– Kas būs pirmais darbs, ko gribētos paveikt, kad aiz sevis aizvērsiet prezidenta pils durvis?

– Vispirms pāris mēnešus atpūtīšos. Rudens pusē strādāšu pie grāmatas, par kuru jūs jautājāt. Mīkstā krēslā pie televizora gan nesēdēšu. Nevienā politiskajā partijā arī nestāšos, taču domāju uzrunāt jaunus cilvēkus un studentus, reizēm uzstāšos kā vieslektors universitātē. Vēl jau es esmu arī UNESCO labas gribas vēstnieks un Madrides kluba loceklis, kas pulcē bijušos valstsvīrus. Bet jāpadomā arī par veselību.

– Kādā intervijā jūs teicāt, ka cenšaties nesaraut saites ar vecajiem draugiem, kas ne vienmēr izdodas, atrodoties politikas Olimpā.

– Diemžēl prezidentūras laikā jaunus patiesus draugus ieguvis neesmu. Kā prezidents biju ierobežots ar dažādiem protokolāriem un drošības noteikumiem. Visur man līdzi nāca septiņi miesassargi. Ja kaut kur kavējos divas stundas, tad zināju, ka trešajā mani pie kabineta durvīm jau gaida vismaz septiņi apmeklētāji. Tas laupa prieku ilgāk uzkavēties kādā kompānijā. Varētu jau sacīt: nu lai viņi pagaida, ja grib, bet tas nekad nav bijis manā dabā.

Ar saviem tuvākajiem skolas, studiju un agrāko gadu draugiem gan saites neesmu sarāvis. Dažkārt ir bijusi iespēja kādu nedēļu izrauties no pienākumu pildīšanas un veltīt laiku tikai sev tuvajiem cilvēkiem. Taču mūsdienās liels ieguvums ir elektroniskie saziņas līdzekļi, piemēram, "skype", kuru izmantošana pavisam neprasa lielus līdzekļus, bet tikai dažas minūtes laika.

 

Palīdzība no SVF varētu iet secen?

LNT  06/27/09    Šaubu mākoņos šobrīd tīta starptautiskās palīdzības piešķiršana Latvijai. Kamēr Eiropas Komisija devusi skaidru signālu, ka tās daļu Latvija jūlijā saņems, Starptautiskais valūtas fonds lēmumu par palīdzības turpināšanu pieņemt vilcinās. Neoficiāli kļuvis zināms, ka Valūtas fonds nav apmierināts ar Latvijas valdības darbu - budžets gan ir samazināts, bet tas arī viss - reformas īstenotas netiek.

Līgums starp valdību un starptautiskajiem aizdevējiem paredz, ka jūlijā Eiropas Komisija Latvijai pārskaitīs 1,2 miljardus eiro, bet Starptautiskais valūtas fonds - 200 miljonus. Fonda lēmumam par naudas piešķiršanu vajadzēja būt jau pirms Jāņiem. Premjers Valdis Dombrovskis atzīst - "sprieduma" pasludināšana pārcelta uz vēlāku laiku, vilcināšanās iemesli viņam zināmi neesot.

Valdis Dombrovskis, premjers: "SVF izvērtē situāciju, pagaidām konkrētais datums, kurā Valūtas fonds pieņems lēmumu, nav zināms."

Tas, ka Eiropas Komisija gatavo lēmumu par aizdevumu, ir ļoti pozitīva ziņa, jo šie līdzekļi ir nepieciešami budžeta deficīta segšanai, taču padarīta darba sajūtas noteikti vēl nav. Kā norāda eksperti, mājas darbs izpildīts neesot, jo reformu īstenošana aizvien ir neskaidra, tāpēc var uzskatīt, ka Eiropas Komisija šo naudu Latvijai dod avansā. Speciālisti uzsver - valdībai jau vasarā jāvienojas par principiem, kā ekonomika tiks pārstrukturizēta, un jāīsteno arī strukturālās reformas. Citādāk rudenī aina būs daudz bēdīgāka.

Mārtiņš Kazāks, Swedbank galvenais ekonomists: "Tā sliktākā lieta varētu būt tāda, ka to Eiropas Komisijas naudu saņemsim un pēc tam mēs atslābsim. Un tad nākošo reizi, kad mums vajadzēs gada nogalē vēl vienu reizi to naudu saņemt, tad mēs atkal kaut ko mēģināsim ļoti ātri izdarīt."

Roberts Idelsons, LNT ekonomikas eksperts: "Mēs būsim noēduši vēl 1,2 miljardus, ja atkal nekas netiks fundamentāli mainīts, nu tad reāli mēs, iespējams, saskarsimies ar diezgan tādu nepatīkamu situāciju rudenī, kad būs jāpieņem kaut kādi radikāli lēmumi, un varbūt tie ārējie aizdevēji vairs nebūs tik griboši mums aizdot to naudu."

Eksperti norāda vēl ko - Valūtas fonda 200 miljonu aizdevums, kas karājas mata galā, Latvijai būtu nepieciešams. Arī šajā ziņā atslābt nedrīkstētu. Vēl trakāk, ja valdības darbības vai bezdarbības rezultātā Valūtas fonds nolemtu no sadarbības ar Latviju vispār izstāties. Tādā gadījumā Latvija atzītu, ka apsolītās reformas īstenot nespēj, solījumus nepilda.

Mārtiņš Kazāks: "Tas būtu ļoti tiešs signāls visiem ekonomikā iesaistītajiem. Tas nozīmētu to, ka ārvalstu investori uz Latviju skatītos krietni skeptiskāk, tas nozīmētu to, ka Latvijas uzņēmumiem un arī valstij finansējums būs krietni dārgāks. Tas nozīmētu to, ka izaugsme pēc tam, kad viņa atsāksies, Latvijas ekonomikā būs krietni lēnāka."

Roberts Idelsons: "Valdībai ir jānodrošina, lai tas memorands ir spēkā. Mēs varbūt nesaņemam to naudu šobrīd no Valūtas fonda, bet ir jānodrošina tas, ka nākamais maksājums tomēr tiek saņemts vai arī šis maksājums tiek saņemts vēlāk un sadarbība ar SVF turpinās. Jo tas ir politisks jautājums, tas nav naudas jautājums šobrīd. Bet vienā brīdī tas var nospēlēt ļoti būtisku lomu mūsu ilgtermiņa attīstībā. Un tas brīdis, starp citu, var pienākt ļoti drīz. Ja SVF paziņo, ka viņi izstājas no memoranda, tas ir ļoti stiprs signāls daudziem investoriem, kas atrodas šeit, ka šajā valstī nav viss kārtībā."

Pasaules finanšu tirgos tiek uzskatīts - ja tev atsaka Valūtas fonds, tad - aizdot tev nedrīkst. Vai arī - aizdot var tikai uz ļoti lieliem procentiem. Jāatzīst, ka Latvijas gadījumā iespējas aizņemties ārējā tirgū ir tuvas nullei.

 

Eirozonas ekonomiskās pārliecības rādītājs turpina paaugstināties; Latvijā - samazinās

LETA  06/30/09    Eirozonas ekonomiskās pārliecības indekss jūnijā palielinājies par 3,1 punktu - līdz 73,3 punktiem, uzrādot straujāku kāpumu, nekā prognozēts, raksta "Financial Times".

Latvijā indekss samazinājies līdz 58,2 punktiem, salīdzinot ar 59,7 punktiem maijā, bet Igaunijā - no 70,3 punktiem līdz 70,2 punktiem. Pieaugums bijis vienīgi Lietuvā - no 58,9 punktiem līdz 62,5 punktiem.

Eiropas Komisijas veidotais ESI indekss jūnijā sasniedzis straujāko kāpumu kopš pagājušā gada novembra, norāda laikraksts. Lielākais uzlabojums bijis patērētāju noskaņojumā un pakalpojumu sektorā, kamēr rūpniecībā pieaugums bijis mazāks.

Jūnijs bijis jau trešais mēnesis pēc kārtas, kad ESI indekss ir palielinājies. Neskatoties uz šo pieaugumu, indekss joprojām ir zemākā līmenī, nekā tas bija iepriekš zemākajā brīdī 1992.gada beigās.

Ja divos iepriekšējos mēnešos līdzīgi kā eirozonā ekonomiskās konfidences rādītāji paaugstinājās arī Baltijas valstīs, jūnijā Latvijā un Igaunijā pieaugums ir apstājies.

 

Latvija saņems 1,2 miljardu eiro aizdevumu

NRA  07/02/09    Eiropas Komisija (EK) šopdien paziņojusi, ka piešķirs Latvijai 1,2 miljardu eiro (703 miljoni latu) aizdevumu. Latvija aizdevumu saņems šomēnes, teikts EK paziņojumā.

Eiropas Savienības ekonomikas un finanšu lietu komisārs Hoakins Almunja šodien parakstīja lēmumu, kas paredz sākt gatavot EK otro aizdevuma daļu Latvijai. Minētā summa tiks izmaksāta jūlija otrajā pusē pēc papildinātā saprašanās memoranda, kas šodien pieņemts, parakstīšanas un pēc naudas aizņemšanās starptautiskajos finanšu tirgos procedūras pabeigšanas.

Tāpat EK rekomendējusi Latvijai līdz 2012. gadam samazināt valsts budžeta deficītu līdz 3% no iekšzemes kopprodukta, ziņo Reuters.

Rekomendētais gala termiņš budžeta deficīta samazināšanai ir saskaņā ar Latvijā notiekošo ekonomikas un budžeta stabilizāciju un vidēja termiņa mērķi ieviest eiro.

Eiropas Komisijas lēmums par otrās aizdevuma daļas piešķiršanu Latvijai apliecina, ka veiktie budžeta grozījumi, par 500 miljoniem latu samazinot budžeta deficītu, kā arī aizsāktās strukturālās reformas un ekonomikas stabilizācijas plāns ir pareizi un nepieciešami pasākumi, kas vērsti uz Latvijas ekonomikas iespējami drīzāku stabilizāciju, norāda premjers Valdis Dombrovskis.

"Vienlaikus mums jāapzinās, ka šis ir tikai viens no posmiem, ko esam veikuši, lai sasniegtu mērķi – budžeta deficītu 3% no IKP 2011. -2012.gadā. Gan darbs pie 2010.gada budžeta, gan nākamajiem budžeta gadiem vēl prasīs virkni nopietnu lēmumu, līdz būsim panākuši to, ka Latvija tērē atbilstoši budžeta ieņēmumiem, bet valsts pārvaldes administratīvais aparāts ir samazināts vismaz par 30%. Tikai tad būsim sasnieguši strukturālo reformu galvenos mērķus – maza, profesionāla un uz iedzīvotāju vērsta valsts pārvalde, Latvijas iedzīvotāju skaitam un apdzīvotībai atbilstoša, kvalitatīva un pieejama veselības aprūpe un izglītība," paziņojumā presei uzsver Ministru prezidents.

 

Arī karavīri savelk jostas

Artis Drēziņš,  Latvijas Avīze    07/02/09    Misija Afganistānā ir nediskutējama cena, ko jāmaksā par dalību NATO.

Arī Latvijas armijas karavīri un militārie darbinieki saņem atalgojumu no valsts budžeta, līdz ar to jārēķinās ar atalgojuma samazinājumu.

Līdz šim finansējums armijai tika samazināts par 23% no 2009. gadam plānotās summas, kas ir aptuveni pieci miljoni latu. Šonedēļ tam klāt nāca vēl 20% algu samazinājums, par ko lēma Ministru kabinets. Šī līdzekļu apcirpšana nozīmē karavīru štata vietu samazināšanu no 5600 līdz 5290, bet civilo darbinieku skaits militārās struktūrās gada laikā jāsamazina no 472 līdz 380. Tiek atceltas naudas balvas un prēmijas, kompensācija par vadības līgumiem, mācību maksa civilajās augstskolās un atlīdzība par briļļu izgatavošanu. Tāpat tiek nogrieztas piemaksas par prombūtnē esoša karavīra, militārā vai civilā darbinieka pienākumu pildīšanu vai vakanta amata pienākumu pildīšanu papildus tiešajiem amata pienākumiem. Bērna piedzimšanas pabalsts ierobežots (no šā gada novembra) divu amatalgu apmērā, bet ne vairāk kā Ls 1000. Darba nespējas lapas apmaksāto dienu skaits samazināts no 14 līdz 10. Pabalsti ārvalstīs dienošajiem karavīriem samazināti par 15%. Uzturdevas kompensācija samazināta no septiņiem līdz četriem latiem dienā.

Papildus no uzturēšanas izdevumiem karavīri vairs nevar cerēt uz vienreizējiem bezprocenta aizdevumiem un sabiedriskā transporta izdevumu kompensāciju. Samazināti mobilo telefonu sarunu limiti, kā arī noteikti limiti sarunu ilgumam stacionārajiem telefoniem. Par 37% samazināts administratīvais transports un mēneša nobraukuma limiti.

Vēl no 14. augusta tiek pārtraukta Latvijas līdzdalība miera uzturēšanas misijā Kosovā (šobrīd tur atrodas 17 mūsu karavīri), bet no 9. oktobra – Bosnijā un Hercegovinā (divi karavīri), kas kopumā ļaus ietaupīt divus miljonus latu.

Par obligātā dienesta atjaunošanu runas bija tikai teorētiskas, jo pagaidām valsts vēl var uzturēt profesionālu armiju, turklāt nav veikti nekādi aprēķini par obligātā dienesta ieviešanas finansiālajiem ieguvumiem. Izskatās, ka Latvija neatteiksies no dalības NATO Reaģēšanas spēkos Baltijas bataljona sastāvā – gan ar mazāku personālsastāvu (bija plānoti 250 cilvēki). Sarkanā līnija novilkta Latvijas dalībai miera uzturēšanas misijā Afganistānā – Aizsardzības ministrijas vadība to uzskata par nediskutējamu cenu, ko Latvija maksā par dalību NATO.

Karavīru atalgojums

 

Maskava «aizklapē» durvis visiem kazino

Valdis Vikmanis,  Dienas Bizness  07/02/09    Krievijas lielākajās pilsētās vairs neredzēsiet kazino, jo 1.jūlijā stājās spēkā jaunais likums, kas azartspēļu biznesu «izsūta» uz nomaļiem Krievijas reģioniem.

Turpmāk Krievijas iedzīvotājiem, lai uzspēlētu kādu azartspēli, būs jādodas uz četriem reģioniem, kas atrodas tūkstošiem kilometru attālumā no Maskavas. Azartspēles būs atļautas Kaļiņingradas apgabalā pie Baltijas jūras, Altaja novadā Sibīrijā, Piejūras novadā pie Klusā okeāna, kā arī pie Krasnodaras novada un Rostovas apgabala robežas.

Jāatzīmē, ka valdības lēmuma dēļ, Krievijas bezdarbnieku rindas papildinās simtiem tūkstošu cilvēku. Taču eksperti nešaubās, ka azartspēļu reforma veicinās šīs nozares aiziešanu pagrīdē un palielinās organizētās noziedzības ienākumus.

 

Gandrīz 1000 sabiedrībā pazīstamu cilvēku apmeklē ASV Neatkarības dienas pikniku Mežaparkā

LETA  07/05/09    Svētdien gandrīz 1000 sabiedrībā pazīstamu cilvēku apmeklēja ASV Neatkarības dienas pikniku Mežaparka Lielajā estrādē.

Pasākumā piedalījās sabiedrībā pazīstami cilvēki no dažādām sfērām, tostarp premjers Valdis Dombrovskis (JL), satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK), ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL), partijas "Jaunais laiks" līdere Solvita Āboltiņa, jaunais Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC), Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis u.c.

Pikniku apmeklēja arī ietekmīgi uzņēmēji - Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs, "Latvijas Krājbankas" prezidents Mārtiņš Bondars u.c.

Plaši bija pārstāvēts Latvijā rezidējošo diplomātu korpuss, tostarp piknikā piedalījās Gruzijas vēstnieks Latvijā Konstantīns Korkelija.

Pasākumā piedalījās arī citi sabiedrībā pazīstami cilvēki, piemēram, mūziķis Arnis Mednis.

Mežaparka Lielās estrādes teritorija izgreznota ASV karoga krāsās - tā rotātas nojumes. Kokiem apsietas speciālas lentas, pieejami ASV karodziņi un arī trauciņi noformēti sarkanā, zilā un baltā krāsā. Daudzi pasākuma apmeklētāji ieradušies apģērbā ar ASV simboliku un karoga krāsās, bet bērni - attiecīgi izkrāsojuši sejas.

Pasākuma viesus uzrunāja pašreizējais ASV vēstniecības Latvijā vadītājs - pilnvarotais lietvedis Brūss Rodžers, kurš uzsvēra, ka Latvijai un ASV ir vienotas vērtības. ASV vēstniecības pārstāvis pauda cerību, ka abu valstu attiecības tikpat sekmīgi attīstīsies arī turpmāk.

"Dievs svētī Latviju!" Rodžers latviski uzrunāja pasākuma dalībniekus, pēc tam piebilstot angliski: "Dievs svētī Ameriku!" Militārais orķestris atskaņoja abu valstu himnas.

Pasākuma vietā skan mūzika, piknika viesi neformālā atmosfērā bauda ēdienu un sarunājas.

Kā ziņots, ASV Neatkarības diena tika svinēta vakar, 4.jūlijā.

Pērn Rīgā ASV Neatkarības diena tika svinēta Brīvdabas muzejā, bet pāris iepriekšējos gadus svinības notikušas Vērmanes dārzā.

 

Par krievu valodas vietu Latvijā

Dzintra Hirša, Valsts valodas centra vadītāja 1992. – 2002. g., Latvijas Avīze      07/05/09    Ko vajadzētu ņemt vērā tieslietu ministram Marekam SegliņamSakarā ar to, ka ir izsludināts konkurss uz Valsts valodas centra direktora amatu, mani kā bijušo Valsts valodas centra vadītāju pārsteidz šim amatam izvirzītās prasības, kas ir pilnīgā pretrunā ar valodas politiku valstī.

Pirmkārt, attiecībā uz konkrēto svešvalodu prasmi. No VVC direktora amata pretendenta tiek prasītas angļu un krievu valodas zināšanas. Kā zināms, likumā par civildienestu ir noteikts, ka pretendentam uz ierēdņa amatu jābūt ar augstāko izglītību, tas nozīmē, ka viņam vismaz divu svešvalodu prasmes ir. Protams, darba devējs var arī precizēt, kādas prasmes vajadzīgas. Tomēr jāatceras, ka Latvijā valsts valoda ir tikai latviešu valoda, tāpēc citu valodu prasmi var prasīt tikai tādos gadījumos, ja amatā šīs valodas ir jālieto. Ja ES aktu tulkošanai, kas būs viens no VVC uzdevumiem, angļu valodas prasme ir nepieciešama, tad, protams, no pretendenta uz direktora amatu to var prasīt. Tomēr tā varētu nebūt obligāta prasība, tāpat kā no pretendenta nevar prasīt grāmatveža vai jurista zināšanas, terminologa vai tulkotāja prasmi un citas, kas nepieciešamas iestādes darbā. Turklāt cilvēks lieliski var prast, piemēram, vācu un franču valodu, bet neprast angļu valodu.

Otrkārt, kāpēc Valsts valodas centra vadītājam būtu jāprot krievu valoda? VVC vadītāja darbs taču nekādā veidā ar krievu valodu nav saistīts. Tātad mēs nonākam pie otras svarīgas valodas politikas problēmas - krievu valodas prasme bieži vien tiek prasīta pat gadījumos, kad tā nav nepieciešama.

Protams, ja labi grib, krievu valodas nepieciešamību šajā amatā var saredzēt, jo sakrālā frāze "tāda ir realitāte" Latvijā ir ļoti dzīvotspējīga, neskatoties uz to, ka šī "realitāte", lai arī lēni, tomēr mainās. Bez šīs sakrālās frāzes ekonomiskās krīzes laikā ir radusies jauna sentence: "valsts valodas prasību ievērošana uzliek papildu administratīvo slogu darba devējam". Tomēr jāvērš uzmanība uz to, ka realitāte ir tāda, ka Latvijā krievu valoda svešvalodas statusā jau eksistē vismaz desmit gadus. Skolu beidz daudzi jauni un izglītoti cilvēki, kas krievu valodu neprot, bet prot citas svešvalodas. Tas nozīmē, ka valsts pati vēršas pret saviem pilsoņiem un desmit gadus īstenoto valodas politiku. Turklāt, manuprāt, politiski apzināti no pretendentu skaita tiek izslēgti bijušie trimdas latvieši un viņu jaunākā paaudze. Tātad nepamatota prasība zināt krievu valodu amatos, kur tā nav nepieciešama, un valsts amatpersonu atbalsts šīm prasībām [skat. arī LR TM Civiltiesību departamenta dokumentu nr. 3-1/85 (09.03.2009)] ir kļuvusi par mūsu valsts nacionālās politikas problēmu.

Ko, manuprāt, varētu un vajadzētu darīt?

1) Pārskatīt prasības Valsts valodas centra direktora amata pretendentam attiecībā uz krievu valodas prasmi.

2) Pārdomāt arī citas viņam izvirzītās prasības.

3) Tieslietu ministrijai jāpalīdz Valsts valodas centram sagatavot normatīvo aktu, kas paredzētu atbildību par nepamatotu svešvalodu zināšanu prasību izvirzīšanu darba ņēmējam.

 

Intervija ar Innu Šteinbuku: "Nevaru stāvēt malā"

Baiba Lulle,  NRA  07/06/09    Lai arī valsts amatpersonas Innu Šteinbuku vismaz līdz pagājušās darba nedēļas beigām nav oficiāli uzrunājušas kandidēt uz eirokomisāra amatu, viņas vārds šajā kontekstā jau izskanējis.

Partiju līdz šim virzīto kandidātu CV un pieredze dažādās amatam būtiskās jomās izskatītos visai bāli salīdzinājumā ar habilitētās ekonomikas doktores, Eiropas Komisijas (EK) Eurostat Sociālās statistikas un informācijas sabiedrības direktorāta direktores, Trīs Zvaigžņu ordeņa kavalieres I. Šteinbukas pieredzi, prasmēm, izglītību un kontaktiem. Zinot, ka I. Šteinbuka piekristu izvirzīšanai, valdībai būtu ļoti grūti argumentēt savu partejisko kandidātu priekšrocības un iestāstīt, ka valsts intereses tai ir augstākas.

Neatkarīgās intervija ar I. Šteinbuku.

– Esat presē minēta kā viena no potenciālajām kandidātēm uz eirokomisāra amatu. Vai kāds bez medijiem par to ar jums ir runājis?

Inna Šteinbuka: – Komisāra amats laikam ir ļoti iekārojams, un ap to Latvijā bija ļoti daudz spekulāciju. Signāli par to, ka es varētu būt kandidāte, nāca jau agrāk – no kolēģiem, draugiem, pat mazpazīstamām personām, bet es tiem neticēju. Noraidīju arī mediju mēģinājumus par to runāt, nemēģināju arī iepriekšējo gadu laikā spodrināt savu tēlu, jo man jāstrādā atbilstoši Eiropas ierēdniecības darba kodeksam, un mums nav ieteicams komentēt kādas valsts iekšējās lietas. Tāpēc, kad man ap Jāņiem zvanīja žurnālisti un vaicāja, vai es piekristu kandidēt, tas man nebija kā sniegs uz galvas. Pirms sniegt intervijas, es palūdzu atļauju savai vadībai, jo negribēju, lai tā to uzzinātu no preses. Bet oficiāli man šo amatu praktiski neviens nav piedāvājis, un, ja tas tiktu darīts, es to nopietni pārdomātu. Es vienkārši gaidu, kas notiks, bet neiesaistos spēlēs.

– Ko nozīmē "praktiski" nav piedāvājis?

– Maijā, piedaloties Ekonomistu apvienības 2010 konferencē, kur bija arī premjers Valdis Dombrovskis, ar kuru mēs tikāmies, par šo tēmu nerunājām.

– Ir kāds cits no politikas spēlētājiem jūs uzrunājis?

– Nē, politiķi mani neuzrunāja.

– Kāpēc jūs nesakāt "nē", un ko uzskatāt par saviem plusiem eirokomisāra amatam?

– Man šobrīd ir ļoti labs un interesants darbs, atrodos diezgan augstu Eiropas Komisijas (EK) hierarhijā, mani darba un dzīves apstākļi ir ļoti labi, alga īpaši neatšķiras no komisāra atalgojuma. Amata piedāvāšanu uztvertu kā lielu pagodinājumu, valsts novērtējumu un vēlmi izmantot manu pieredzi un zināšanas, bet nekādā gadījumā es pati pēc tā nekāroju. Tāpēc negribu būt iesaistīta kādās spēlēs, negribu ne ar vienu konkurēt. Ja mani izvirzīs – labi, ja ne – respektēšu mūsu nākamo komisāru un viņu nekritizēšu.

Šo iespēju apsvērtu arī tāpēc, ka situācija Latvijā ir diezgan smaga un jebkuram ekspertam, profesionālam cilvēkam, kurš varētu spodrināt Latvijas tēlu ne tikai ar skaistiem vārdiem, bet arī darbiem, nebūtu jāstāv malā.

EK strādāju kopš 2005. gada un darba ikdienā saskaros ar daudzām EK lietām – budžetu, personāla vadību, dažādiem projektiem, kas vitāli svarīgi ES. Zinu EK virtuvi. Strādāju multinacionālā kolektīvā. Šobrīd manā pakļautībā ir 150 cilvēku, kuru vidū ir vācieši, beļģi, franči, grieķi... Man jāstrādā ar 27 dalībvalstīm, kas ir liela diplomātija, strādāju vairākās valodās. Mana pamatdarba valoda ir angļu, bet brīvi runāju arī vācu, franču valodās.

– Jūsu esošais darbs ir vairāk administratīvs vai arī lielā mērā saistīts ar ekonomiku, politiku, diplomātiju?

– Protams, esmu menedžere, bet nevar kļūt par menedžeri, nepārzinot to jomu, ko menedžē, lietas būtību. No 2005. gada novembra līdz šā gada maijam vadīju Eurostat Ekonomikas un reģionālās statistikas direkciju, manā pakļautībā bija apmēram 70 cilvēku, atbildēju par rādītājiem, uz kuru pamata tiek izstrādāta ES ekonomikas un monetārā politika – galvenie Eiropas ekonomiskie indikatori, tostarp inflācija, IKP, nodarbinātība. Biju atbildīga arī par indikatoriem, ko izmanto, lai veidotu un novērtētu Eiropas ilgtspējīgās attīstības stratēģijas gaitu. Manā pārziņā bija arī Lisabonas stratēģijas novērtēšana pēc svarīgiem rādītājiem. Reģionālās politikas jomā atbildēju par rādītājiem, uz kuru pamata tiek veidota kohēzijas politika un piešķirti struktūrfondi. Strādāju gan ar Eiropas Centrālo banku, gan ar Ekonomikas un finanšu, kā arī Reģionālās politikas ģenerāldirektorātiem, kas ir mūsu informācijas lietotāji. Man izveidojies savs kontaktu tīkls un ļoti labi sakari ar šo un citu nozīmīgo Eiropas institūciju pārstāvjiem. Pildot savus darba pienākumus un stingri ievērojot Eiropas statistikas biroja neatkarības principus un labo praksi, es netieši veicināju Eiropas ekonomiskās un monetāras politikas veidošanu, piedalījos vairākās diskusijās par reģionālās politikas jautājumiem, ilgtspējīgu attīstību, kā arī Lisabonas un postlisabonas stratēģijas progresu.

Kopš maija vadu Sociālās un informācijas sabiedrības statistikas direkciju ar 150 cilvēkiem. Sociālā politika aptver bezdarbu, darba tirgu, migrāciju, izglītību, veselību – visas šajā laikā aktuālās lietas, jūtīgu nozaru statistiku.

Protams, neesmu tikai menedžere vārda tiešā nozīmē. Sākotnēji, kad man piedāvāja vadīt Ekonomikas un reģionālās politikas statistikas direkciju, tika ņemts vērā mans CV, tas, ka man labākas zināšanas ir tieši ekonomikā un finansēs. Mans jaunais amats lielā mērā saistīts ar manu attiecīgu zinātnisko pieredzi un grādiem, kuri man ir vairāki. Labi saprotu zinātnes un izglītības nozaru problēmu būtību, ne tikai plikus skaitļus.

– Uz kādu eirokomisāra posteni šīs jūsu plašās zināšanas un pieredze Latvijai ļautu pretendēt?

– Domāju, es varētu būt laba Latvijas pārstāve jomās, kas saistītas ar ekonomiku, finansēm. Es sapņotu par iespēju strādāt ekonomikas un finanšu komisāra amatā, bet apzinos, ka tuvāko gadu laikā tas diez vai ir iespējams, jo mēs aizņemamies no ES fondiem naudu, un tādējādi komisārs varētu nonākt interešu konfliktā. Tur nebūtu runa par mani vai kādu citu personu, bet par šo situāciju.

– Oficiāli jau komisārs nepārstāv savu valsti.

– Jā, bet domāju, ka tā ir tāda sensitīva lieta. Tas ir mans personiskais viedoklis, un es gribētu, lai man nebūtu taisnība.

Ir arī citi direktorāti, kas tādā vai citādā mērā ir saistīti ar ekonomiku, – budžets, nodokļi... Man ir uzkrāta liela pieredze arī reģionālās politikas jautājumos, tagad būs arī sociālajos. Bet negribu sevi pozicionēt kā speciālisti visās jomās. Mans pluss ir arī pieredze zinātnē, ar ko nodarbojos vairākus gadus, arī augstākajā izglītībā – esmu makroekonomikas profesore. Tagad gan ar zinātni nodarbojos maz, vien savam priekam, jo bez tiešajiem darba pienākumiem mana otra prioritāte ir svešvalodu, īpaši franču valodas, pilnveidošana, kurā esmu daudz investējusi. Jo bez franču valodas prasmes ir diezgan grūti ne tikai strādāt EK, bet arī veidot kontaktus ar kolēģiem.

– Ja mēs vispār varam nosacīti runāt par EK un Latvijai svarīgākajiem amatiem – kuri tie būtu?

– Jebkurā virzienā var atrast Latvijai svarīgus jautājumus. Komisāram kā tādam ir jāatbild ne tikai par savu tiešo portfeli, bet arī jāiesaistās diskusijā ar kolēģiem par visiem citiem jautājumiem. Jo augstāka ir komisāra reputācija, labākas zināšanas, jo labāk viņš varēs ietekmēt kolēģu viedokli. Un tas ir ļoti svarīgi. Tagadējais mūsu komisārs Andris Piebalgs ļoti izcili pārstāv Latviju, ir tik kompetents! Domāju, apmēram šādā veidā arī turpmāk jārīkojas.

Tagad ļoti svarīgi ir arī iesaistīties diskusijās par ekonomiku, jo uzdevums numur viens ir izķepuroties no krīzes. Tāpēc, manuprāt, komisāram jābūt iespējami labām zināšanām makroekonomikā. Komisārs nedarbojas viens, viņam ir jādarbojas komandā – kabinetā, kuram jābūt spēcīgam, jāstrādā ar izcilām personībām, spilgtiem cilvēkiem, kuri iesaistīti Eiropas politikā – gan ar tajā jau pieredzējušajiem politiķiem, gan mūsu jaunajiem cilvēkiem no Latvijas, kas labi startējuši Eiropas struktūrās, kuri jāatbalsta. Komisāram jāuztur tieša saikne ar Latvijas valdību, ar Ārlietu ministriju, lai nezaudētu saikni ar savu valsti. Protams, komisārs pirmām kārtām ir Eiropas cilvēks, bet tajā pašā laikā viņš nevar strādāt vienpersoniski un pārspīlēt savu personisko pieredzi.

– Vai tas, ka Piebalgs atšķirībā no virknes citu komisāru un EK priekšsēdētāja nekandidē uz otro pilnvaru termiņu, tas, ka Latvija vilcinās ar komisāra izvēli, Latvijai nav mīnuss, un mums var palikt amats pēc pārpalikuma principa?

– Tāds risks pastāv. Piebalgs ir ļoti spēcīgs komisārs. Vilcināties pārāk ilgi nevajadzētu.

– Ja jūs tiešām izvirzītu valdība, vai jūs būtu gatava uzņemties jebkuru portfeli, vai jums būtu svarīgi, kurš tieši tas ir?

– Es varētu labāk izmantot savu pieredzi finanšu, budžeta, nodokļu, pētniecības, izglītības jomā nekā, piemēram, tieslietās, kur nejustos eksperte.

– Minējāt plašo tēmu klāstu, ar kura statistiku nodarbojās jūsu līdz šim un pašlaik vadītie departamenti Eurostat. Jūs pati iedziļināties datos pēc būtības, veidojat kādas kopbildes, secinājumus, savas teorijas par to, ko darīt turpmāk, jo īpaši raugoties uz kopienas un Latvijas ekonomisko attīstību?

– Eurostat, tāpat kā jebkura statistikas pārvalde, darbojas neatkarīgi, un ir jānodala faktu apkopošana un publicēšana no tā, kāda politika un kādas prognozes tiek veidotas uz rādītāju pamata. Statistiķi to nedrīkst darīt. Bet, protams, kā speciāliste es vienmēr analizēju datus. Piemēram, man izdevās ieviest un īstenot dalībvalstu inflācijas rādītāja atbilstības kontroles stratēģiju, un es vienmēr lūdzu savus darbiniekus pārbaudīt inflācijas datu pareizību ne tikai formāli, pēc atbilstības EK regulām, bet arī raudzīt, vai skaitļi atbilst tam, ko novērojam ekonomikā. Tas bija ļoti svarīgi, kad, piemēram, pārbaudījām inflācijas aprēķinu valstīs pirms iestāšanas Eiropas Monetārajā savienībā, tajā skaitā Slovēnijā, Slovākijā, Maltā, Kiprā. Pārbaudījām arī inflācijas aprēķinu Latvijā.

– Vai tad, kad aplūkojāt datus par to, ka Latvija bija līderpozīcijās inflācijā, darba samaksas kāpuma tempa, nekustamo īpašumu cenu kāpuma ziņā, kā arī citus datus, kas varēja signalizēt par to, ko tagad esam sagaidījuši, nevarējāt prognozēt, kas notiks?

– Protams. Es to varēju prognozēt jau 2005. gada beigās un arī pirms tam Latvijas ekonomikas nepārprotamas pārkaršanas riskus. Pasaules finanšu un ekonomiskā krīze ļoti nežēlīgi sita vairākas valstis, un, kaut gan šī globālā krīze netika laikus prognozēta, fakts ir arī tas, ka Latvijā krīzes sekas ir daudz smagākas nekā citās ES dalībvalstīs.

Latvijā diemžēl arī pirms krīzes bija novērojama liela makroekonomiskā nesabalansētība. Augstā inflācija jau bija pārkaršanas sekas. Īstais straujo cenu pieauguma iemesls bija ekspansīva fiskālā politika, budžeta deficīts, kas savienojumā ar to burbuli, kas izveidojās nekustamo īpašumu tirgū, un kredītiem, kas bija pieejami pa labi un pa kreisi, radīja burbuli arī valsts budžeta izdevumos. Neskatoties uz signāliem no SVF un EK par fiskālās disciplīnas ievērošanas nepieciešamību, ko toreiz neviens īpaši nopietni neņēma vērā, 2005., 2006. un 2007. gadā, kad mums vēl nebija vajadzīgs aizdevums un likās, ka ekonomika turpinās attīstīties bez problēmām, turpinājām veidot budžetu ar deficītu. Pasaules ekonomiskā krīze uz Latviju iedarbojās kā papildu katalizators, kā rezultātā esam tur, kur esam.

– Ja varējāt prognozēt, vai nevarējāt kaut vai neoficiāli, piemēram, caur Ekonomistu apvienību 2010 vai kā citādi, brīdināt, ieteikt kādu rīcību? Vai to neviens nevēlējās ņemt vērā?

– Ekonomistu apvienībā darbojas cilvēki ar ļoti dažādiem uzskatiem. Es personīgi mēģināju brīdināt par augstas inflācijas risku, bet tikai kuluāros, jo nevarēju atļauties publiski runāt par devalvāciju. Laikā, kad biju regulatora priekšsēdētāja, inflācija, budžets nebija manas atbildības jautājumi, tāpēc arī atturējos par tiem publiski izteikties. Bet mēģināju izmantot arī medijus, lai vismaz neuzkrītoši norādītu uz riskiem, piemēram, Domburšovā, runājot par inflāciju, mēģināju neuzkrītoši brīdināt par makroekonomiskās nesabalansētības riskiem, neminot tādus vārdus kā devalvācija, dievs pasarg"! Bet to, ka par vienu no Latvijas pamatmērķiem vajadzētu izvirzīt ātrāku iestāšanos eiro zonā, ka ļoti svarīgi inflāciju mēģināt dabūt lejā, teicu gan. Toreiz šī tēma nevienu tā pa īstam neinteresēja. Laikam runāju arī ļoti teorētiski, jo nekad nebūtu atļāvusies publiskajās debatēs lietot vārdu "devalvācija", ko es, protams, paturēju prātā. Tā kopsakarība starp pārkaršanu un iespējamo devalvāciju bija manā galvā.

– Kāpēc "dievs pasarg"" no lata devalvācijas? Jūs šodien arī tāpat domājat, ka devalvācija būtu sliktāka nekā tas, kas notiek tagad, – jau tā mazo pensiju apgriešana, pedagogu, mediķu nolikšana teju uz minimālo algu?

– Viennozīmīgi uzskatu, ka devalvācijas rezultātā ieslēgtos daudz sliktāks scenārijs nekā tas, kas notiek šodien, jo tāpat nauda būtu atņemta gan no pensionāriem, gan citiem, tikai citā veidā. Nesaprotu, kāpēc mēs aizmirstam to, kas notika Latvijā deviņdesmito gadu sākumā, kad cenas auga kosmiskā tempā, vai to, kas notika Polijā astoņdesmito gadu beigās, deviņdesmito sākumā, – nekontrolējama inflācija, algas tika maksātas miljonos zlotu?

Cenas pieaugtu nekontrolējami, un tāpat cilvēkiem tiktu atņemti ienākumi, veidotos inflācijas cenu – algu spirāle. Tā būtu tikai ilūzija, ka algas augtu, bet cenas augtu vēl straujāk.

Un mēs vispār nevarētu tikt pie starptautiskiem aizņēmumiem – Latvijai tāpat ir zems kredītu reitings, un, ja sāktos devalvācija, būtu pavisam drūmi. Tāpēc no visiem sliktajiem scenārijiem šis ir labākais, lai gan arī slikts.

– Kādu ekonomisko izaugsmi var gaidīt Latvija? Uz kā pamata?

– Jebkuram cilvēkam piemīt inerces domāšana. Ja ir izaugsme, tad liekas, ka uz mūžīgiem laikiem, ja ir krīze, liekas, ka arī uz mūžīgiem laikiem. Bet realitātē viss iet kā pa viļņiem.

Es ne tikai kā speciāliste, bet arī kā cilvēks esmu optimiste. Zinot arī ekonomikas teoriju, optimistiski skatos nākotnē. Protams, mums būs izaugsme! Kad, man grūti teikt, jo tagad arī Eiropas un visas pasaules prognozes ir ļoti nenoteiktas. Ir ļoti daudz scenāriju, un mēs zināmā mērā esam atkarīgi no tā, cik ātri atgūsies Eiropa, mūsu kaimiņvalstis, Krievija, mūsu partneri, kuri veido pieprasījumu pēc mūsu precēm un pakalpojumiem. Tas, ka mums tagad krītas algas, ir ļoti nepatīkami katram individuāli, bet, lai arī tas skan nežēlīgi, no ekonomikas, konkurētspējas, produktivitātes viedokļa tas ir pluss, jo mūsu preces un pakalpojumi kļūst lētāki un konkurētspējīgāki. Jo lētāk mēs tos piedāvājam, jo lielāks pēc tiem varētu būt pieprasījums, un tā ir cerība.

Atbalstu var sniegt arī struktūrfondi – jo ātrāk ļausim uzņēmējiem tikt pie tiem, jo taisnīgāk naudu sadalīs, jo labāk. Jāizvirza kādas prioritātes, jābūt ļoti skaidrai, caurspīdīgai procedūrai, kritērijiem. Es aicinātu arī samazināt birokrātiju, kur vien iespējams, un, kad sāksies izaugsme, jābūt ļoti uzmanīgiem, mums arī turpmākajos gados jāievēro ļoti stingra fiskālā disciplīna, prasmīgi jāsadala budžets, lai daļa naudas aizietu attīstībai, daļa – labklājībai. Bet nekādā gadījumā nedrīkstam mētāties no vienas galējības otrā. Latvijai reitings ir zems ne tikai pēc reitingu aģentūras skaitļiem, bet arī reputācijas ziņā, kas nekur nav fiksēta, bet tā ir relatīvi slikta, un visiem jāstrādā, lai to atgūtu. Pazaudēt reputāciju ir viegli, bet to atgūt – sarežģīti.

 

ES finanšu ministri liek Latvijai līdz 2012.gadam samazināt budžeta deficītu līdz 3% no IKP

BNS  / REUTERS  07/07/09     Eiropas Savienības (ES) finanšu ministri, pievienojoties Eiropas Komisijas (EK)izstrādātajām rekomendācijām, otrdien paziņojuši, ka Latvijai līdz 2012.gadam jāsamazina budžeta deficīts līdz 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) vai zemāk.

3% no IKP ir bloka dalībvalstu budžeta deficīta griesti, kurus paredz ES budžeta noteikumi jeb tā sauktais Stabilitātes un izaugsmes pakts.

Budžeta deficīta samazināšanas beigu termiņi ES Ekonomikas un finanšu ministru padomes (ECOFIN) sēdē otrdien noteikti arī vairākām citām bloka dalībvalstīm - Maltai tas jāizdara jau līdz 2010.gadam, Lietuvai, Rumānijai un Ungārijai - līdz 2011.gadam, bet Polijai - līdz 2012.gadam.

"[ECOFIN] ir pieņēmusi rekomendācijas saskaņā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru," paziņoja kāda ES amatpersona.

Šī procedūra paredz, ka tām bloka dalībvalstīm, kuras atrodas eiro zonā un kuru budžeta deficīts pastāvīgi pārsniedz 3% no IKP, var būt jāmaksā soda nauda, savukārt valstis, kurās vienotā ES valūta vēl nav ieviesta, bet budžeta deficīts ilgstoši pārsniedz 3% no IKP, var zaudēt ES fondu finansējumu.

Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamentā aģentūru BNS informēja, ka pārmērīga budžeta deficīta procedūra nenozīmē automātisku naudas soda uzlikšanu dalībvalstij. ECOFIN attiecīgajai dalībvalstij izstrādā pasākumu ieviešanas plānu un sniedz ieteikumus, lai noteiktā termiņā novērstu pārmērīgo budžeta deficītu, kā arī regulāri uzrauga ieteikumu īstenošanu un atceļ lēmumu par pārmērīga deficīta novēršanas procedūru, ja tas tiek novērsts. Ja dalībvalsts neveic pietiekamus pasākumus pārmērīgā budžeta deficīta novēršanai, ECOFIN var lemt pāriet uz nākamo pārmērīga deficīta novēršanas procedūras posmu, tostarp piemērot finansiālas sankcijas, bet šāda prakse ES līmenī līdz šim nav pieredzēta.

Latvijas delegācija ECOFIN informēja, ka sniegtās rekomendācijas atbilst Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmai, kā arī noslēgtajiem līgumiem ar starptautiskajiem donoriem un ka jau pašlaik tiek veikti visi nepieciešamie pasākumi pārmērīgā budžeta deficīta novēršanai.

Pašlaik pārmērīgā budžeta procedūra jau tiek attiecināta uz vairākām valstīm - Franciju, Īriju, Grieķiju, Spāniju, Apvienoto Karalisti, Ungāriju, Maltu, Lietuvu, Poliju un Rumāniju. Līdzšinējā pieredze liecina, ka, sākot pārmērīgā budžeta deficīta procedūru pret kādu dalībvalsti, valsts operatīvi rīkojas un īsteno nepieciešamos pasākumus situācijas uzlabošanai.

Zviedrija, kura no 1.jūlija ir ES prezidējošā valsts, paziņojusi, ka Stabilitātes un izaugsmes pakta prasību izpilde būs viena no tās prezidentūras prioritātēm.

Jau vēstīts, ka EK 2.jūlijā izstrādāja rekomendācijas, kurās ieteica ES Padomei noteikt 2012.gadu kā beigu termiņu, līdz kuram Latvijai jāsamazina budžeta deficīts līdz atļautajiem 3% no IKP.

EK pieņemtajās rekomendācijās saskaņā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru Latvijas varas iestādes tiek aicinātas pilnībā īstenot 16.jūnijā Saeimā pieņemtos budžeta grozījumus, lai budžeta deficīts šogad nepārsniegtu 10% no IKP un samazinātos arī nākamajos gados.

 

Atbalsta 1,2 miljardu eiro aizdevuma piešķiršanu Latvijai

LETA  07/07/09    Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē šodien atbalstīta nākamās aizdevuma daļas piešķiršana Latvijai 1,2 miljardu eiro (0,84 miljardu latu) apmērā, informēja Finanšu ministrijā.

ECOFIN sanāksmē piedalās finanšu ministrs Einars Repše (JL). Tās laikā pašreizējā ES prezidentvalsts Zviedrija prezentēja nākamā pusgada darba programmu, kas vērsta uz ekonomiskās krīzes pārvarēšanu.

ECOFIN sanāksmes dalībnieki tika iepazīstināti ar ziņojumu par šā gada 18.-19.jūnija Eiropadomes rezultātiem. Eiropadome pieņēma vairākus lēmumus par jauna finanšu uzraudzības ietvara izveidošanu, kas nākotnē aizsargātu Eiropas finanšu sistēmu.

Eiropadome arīdzan lēma par jauna ES finanšu uzraudzības ietvara izveidi un nākamās aizdevuma daļas piešķiršanu Latvijai 1,2 miljardu eiro apmērā.

ECOFIN sanāksmes laikā ministri apstiprināja Eiropadomes lēmumus un rekomendācijas par pārmērīgu budžeta deficītu Ungārijā, Latvijā, Lietuvā, Maltā, Polijā un Rumānijā. Tāpat tika pieņemti Padomes viedokļa projekti par Austrijas, Beļģijas, Slovēnijas un Slovākijas atjaunotajām stabilitātes programmām un Rumānijas atjaunoto konverģences programmu.

Latvijas delegācija informēja, ka sniegtās rekomendācijas atbilst Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmai, kā arī noslēgtajiem līgumiem ar starptautiskajiem donoriem un ka jau šobrīd tiek veikti visi nepieciešamie pasākumi pārmērīgā budžeta deficīta novēršanai.

Pārmērīga budžeta deficīta procedūra nenozīmē automātisku naudas soda uzlikšanu dalībvalstij. ECOFIN attiecīgai dalībvalstij izstrādā pasākumu ieviešanas plānu un sniedz ieteikumus, lai noteiktā termiņā novērstu pārmērīgo budžeta deficītu, kā arī regulāri uzrauga ieteikumu īstenošanu un atceļ lēmumu par pārmērīga deficīta novēršanas procedūru, ja tas tiek novērsts.

Ja dalībvalsts neveic pietiekamus pasākumus pārmērīgā budžeta deficīta novēršanai, ECOFIN var lemt pāriet uz nākamo pārmērīga deficīta novēršanas procedūras posmu, tostarp piemērot finansiālas sankcijas, bet šāda prakse ES līmenī līdz šim nav pieredzēta.

Pašlaik pārmērīgā budžeta deficīta procedūra jau tiek attiecināta uz vairākām valstīm - Franciju, Īriju, Grieķiju, Spāniju, Apvienoto Karalisti, Ungāriju, Maltu, Lietuvu, Poliju un Rumāniju. Līdzšinējā pieredze liecina, ka, uzsākot pārmērīgā budžeta deficīta procedūru pret kādu no dalībvalstīm, valsts operatīvi rīkojas un īsteno nepieciešamos pasākumus situācijas uzlabošanai.

Nesen budžeta deficīta procedūra tika ierosināta arī pret Franciju, Grieķiju, Īriju un Spāniju.

Finanšu ministru sanāksmē Latvijai tika dots laiks līdz 2012.gadam, lai panāktu, ka budžeta deficīts nepārsniedz ES noteiktos griestus - trīs procentus no iekšzemes kopprodukta.

Maltai tas jāpanāk jau līdz nākamajam gadam, Lietuvai un Rumānijai - līdz 2011.gadam, bet Polijai, tāpat kā Latvijai, - līdz 2012.gadam.

Kopumā patlaban budžeta deficīta pārsniegšanas procedūra ievadīta jau pret 11 bloka dalībvalstīm, taču tiek prognozēts, ka ES budžeta noteikumus līdz gada beigām būs pārkāpušas jau 20 dalībvalstis.

ECOFIN sanāksmes laikā notiks arī kārtējā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu finanšu ministru sanāksme, kurā Latvijas finanšu ministrs informēs par aktuālo ekonomisko un finanšu situāciju Latvijā. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu finanšu ministru sanāksme notiek ECOFIN sanāksmes ietvaros, lai dalībvalstis regulāri saskaņotu vienotu nostāju kopīgu ekonomisko un finanšu problēmu risināšanai.

 

SVF: Pasaule sāk izķepuroties no ekonomiskās recesijas

LETA  07/08/09    Pasaule sāk izķepuroties no ekonomiskās recesijas, tomēr atlabšana būs lēna un valdībām jāturpina ekonomikas veicināšanas programmas, trešdien paziņoja Starptautiskais Valūtas fonds (SVF).

Jaunā Pasaules ekonomikas pārskatā SVF palielinājis 2010.gada ekonomikas pieauguma prognozes līdz 2,5% iepriekš prognozēto 1,9% vietā.

2009.gadam SVF prognozē 1,4% globālās ekonomikas lejupslīdi, salīdzinot ar iepriekš prognozētajiem 1,3%.

"Globālā ekonomika sāk izķepuroties no recesijas, kāda nebija piedzīvota kopš Otrā pasaules kara, tomēr stabilizācija ir nelīdzena un atlabšana ir sagaidāma lēna," teikts SVF ziņojumā.

"Finanšu apstākļi ir uzlabojušies vairāk, nekā gaidīts, kam galvenokārt var pateikties valdību ekonomikas atbalsta programmām, tomēr starp reģioniem pastāv lielas atšķirības," norāda SVF.

Tomēr fonds brīdina, ka, "neskatoties uz šīm pozitīvajām pazīmēm, globālā recesija nav beigusies un atlabšana vēl joprojām ir gaidām ļoti lēna, jo finanšu sistēmas vēl joprojām ir vājas, valsts atbalsta programmas pamazām mazināsies un mājsaimniecības valstīs, kas piedzīvoja aktīvu cenu kritumu, veidos uzkrājumus".

Fonds arī pauž bažas par pieaugošajiem valdību parādiem, kas rodas saistībā ar ekonomikas veicināšanas programmām, norādot, ka valstīm nepieciešams izstrādāt vidēja termiņa fiskālās programmas.

 

Rubiks pie Eiropas komunistiem

Diena  07/08/09    Latvijas Eiroparlamenta deputāts Alfrēds Rubiks, kas EP ievēlēts no Saskaņas centra, pievienosies kreiso revolucionāru grupai jeb Eiropas ziemeļu zaļajiem un komunistiem, šodien raksta laikraksts Latvijas Avīze.

«Mana grupa ar visai nopietniem ierosinājumiem patiesi cīnās par nabagu, strādnieku un pensionāru interesēm,» tā savu izvēli pamato Alfrēds Rubiks.

Kā ziņo avīze, savulaik par pretvalstisku darbību cietumsodu izcietušajam A.Rubikam simpātiskas ir arī kreiso radikāļu idejas par lielāku valsts iejaukšanos ekonomikas regulēšanā, ģenētiski modificētas pārtikas aizliegšanu un lielražotāju monopolistu ierobežošanu. Viņš ne mirkli neesot apsvēris iespēju pievienoties reģionālistu un zaļo grupai, kurā viņš varētu strādāt tandēmā ar kreisajā flangā radniecīgo Tatjanu Ždanoku, jo «viņa aizstāv neoliberālas ekonomikas principus un vēlas tikai radikalizēt sabiedrību Latvijā un Eiropā. Man tas nav pieņemami».

A.Rubiks uzskata, ka viņa ekonomiskās nostādnes sakrīt ar TB/LNNK deputāta Roberta Zīles uzskatiem: «Ekonomiskajos jautājumos mums vajadzētu apvienot visu Latvijas deputātu spēkus un pārstāvēt valsts, nevis partiju intereses, jo tikai tā mēs varam palīdzēt Latvijas ekonomikai,» raksta avīze.

Laikraksts norāda, ka savā ziņā A.Rubiks atkārtos 2004.gada tēvzemiešu stratēģiju, kuri pievienojās mazai frakcijai, lai uz tās fona iegūtu sev nozīmīgākus amatus Eiropas Parlamenta nozaru komitejās. A.Rubika vēlme un reālas iespējas ir darboties Latvijai nozīmīgajā Lauksaimniecības komitejā (arī tautsaimniecības un transporta jomā).

Laikraksts arī norāda, ka no Saskaņas centra saraksta otrs ievēlētais deputāts Aleksandrs Mirskis vēl nav izvēlējies, vai pievienoties Sociāldemokrātu grupai vai A.Rubika pārstāvētajai Ziemeļu kreiso frakcijai Eiropas Parlamentā.

 

The Wall Street Journal rudenī Latvijai sola sprādzienu

Ilze Zālīte,  NRA  07/09/09    The Wall Street Journal Latviju nosaucis par bumbu ar laika degli, kas apdraud visu Eiropas Savienības finanšu sistēmu.

The Wall Street Journal uzskata, ka izvairīties no "sprādziena" neizdosies, taču SVF finansiālais atbalsts vismaz ļaušot šo "sprādzienu" padarīt kontrolējamu.

Ietekmīgais laikraksts analizē, ka lata devalvācija joprojām nav notikusi tikai pateicoties iedzīvotāju aukstasinībai, jo pagaidām nenotiekot nedz masveida lata konvertācija uz eiro, nedz hipotekāro kredītu, kas paņemti eiro, pārformēšana uz kredītiem latos. Šāda Latvijas iedzīvotāju rīcība The Wall Street Journal nav saprotama, taču izdevums prognozē, ka ilgi tas tā vairs nevarēšot turpināties.

Kritiskais moments, pēc The Wall Street Journal ekspertu domām, pienākšot rudenī, kad tie cilvēki, kuri šobrīd palikuši bez darba, būs izsmēluši bezdarbnieku pabalstus.

 

Intervija: Piebalgs Latvijas politikā varētu atgriezties, bet ne baltā zirgā

Baiba Lulle,  NRA  07/09/09    Par nepilnu piecu gadu laikā paveikto, turpmāko darbību un jauna eirokomisāra meklēšanu Neatkarīgā iztaujā energokomisāru Andri Piebalgu.

Neatkarīgā: – Vai pa šiem gadiem, kopš esat energokomisārs, ir izdevies to enerģētikas ratu būtiski pagriezt? Par ko jums bijis lielākais gandarījums?

Andris Piebalgs: – Darba vērtējums ir diezgan pozitīvs gan eiroparlamentā, kas ir diezgan bargs soģis, gan enerģijas nozarē strādājošo vidū, tāpēc, domāju, paveiktais tiešām ir nozīmīgs. Tīri cilvēciski man svarīgas ir divas lietas: pirmā – ir radīts Eiropas enerģētikas politikas jēdziens un saturs; otrā – ir mainīts uzskats, ka mums visa enerģētikas politika ir tikai attiecības ar Krieviju. Ir radusies paļāvība, ka mēs paši varam ļoti daudz izdarīt enerģētikas jomā. Protams, Krievijai enerģētikas politikā noteikti būs liela loma, bet ir zināma pašpārliecinātība, ka Eiropa arī kaut ko spēj enerģētikas laukā.

Ir jaunas enerģētiskas jaudas parādījušās elektrībā. Ir vēja enerģijas patēriņš būtiski audzis, ir jauni projekti ar saules enerģiju, ar ģeotermijas izmantošanu, ir cita attieksme pret enerģijas efektivitāti. Pirmdien būšu Ankarā un parakstīšu Nabuko līgumu. Ir grūti pateikt, kur nav notikušas būtiskas izmaiņas enerģijā. Ir gan konkrēti projekti, gan politika, gan likumdošana.

Ar EK līdzdalību Baltijas valstīm radīts savienojums ar Somiju, izstrādāts Baltijas tirgus integrācijas plāns, kurā iesaistītas visas valstis, un Baltijas valstis, neapšaubāmi, vairs nebūs enerģijas atstāta saliņa.

– Viens no jūsu sākotnēji izvirzītajiem uzdevumiem bija enerģijas patēriņa samazināšana, kas, jāteic, pēdējā gada laikā izpildīts ar uzviju, bet nez vai tik daudz jūsu pūļu, cik ekonomiskās krīzes dēļ. Vai krīze mainījusi skatījumu uz enerģijas politiku un prioritātēm?

– Protams, krīze atstāj lielāku ietekmi. Bet, ja mēs paskatāmies, kas notiek ar mājokļiem, ar dažādām iekārtām, izmaiņām to tehnoloģijās, ražošanā, lietošanā, redzam, ka ir notikušas kvalitatīvas izmaiņas. Tas, ka krīze ir stipri samazinājusi enerģijas pieprasījumu, ir tikai pagaidu situācija. Mērķis līdz 2013. gadam samazināt esošo enerģijas patēriņu apmēram par 13% ir ļoti nopietns, jo klasiski IKP vienmēr pieaug proporcionāli enerģijas patēriņa pieaugumam. Energoefektivitātes ieviešana nav nekas tāds, kam pietiek ar politisku nosvilpšanos, lai viss aizietu. Tas ir ļoti smags darbs gan ar likumdošanu un regulējošo bāzi, gan dažādu finansiālu ieinteresētību radīšanu uzņēmumiem, mājām, ģimenēm. Energoefektivitāte ir un paliks viena no energopolitikas galvenajām sastāvdaļām.

– Vai atceraties savu runu, stājoties amatā pirms 4,5 gadiem? Vai ir kas tāds, kas no tiem sākotnējiem mērķiem, uzdevumiem nav realizēts vai kas šodien izskatās citādi nekā toreiz?

– Varbūt tas izklausās lielīgi, bet, domāju, viss ir realizēts stipri vairāk, nekā tajā brīdī varēja paredzēt. Tas, protams, nav tikai mans vai mana dienesta nopelns. Daudz kas mainījās pasaulē, vispirms ar augstām naftas cenām, ar ļoti skaidru politisku apziņu, ka ir jācīnās pret klimata izmaiņām – tas ļoti palīdzēja. Starptautiskajā politikā var būt veiksmīgs tikai tad, ja ir vairāku apstākļu sakritība, ja ir politiskā griba valstīm risināt problēmu, un enerģija bija tieši tā sfēra, kurā ES dalībvalstis bija gatavas apvienot pūliņus. Tad darboties ir vienkāršāk nekā tad, ja jālaužas pret dalībvalstu gribu – tad nekas nebūtu panākts.

– Minējāt, ka dosieties uz Ankaru parakstīt gāzes vada projekta Nabuko līgumu. (Krievijai alternatīvs gāzes piegādes projekts, savienojot Kaspijas jūras reģionu, Tuvos Austrumus un Eiropu. Viens no atzariem ietu uz Austriju, bet otrs caur Slovākiju uz Poliju.) Vai uz to brīdi būs arī līgumi par to, kas piegādās gāzi? Cik pustukšs vai pilns vads varētu būt?

– Skaidrība ir tā, ka šis vads būs, ka tā jauda būs 31 miljards kubikmetru gāzes gadā, un tā, ka pirmais avots varētu būt 8–10 miljardi kubikmetru. Tas varbūt nav nekas fantastisks, bet tas dod iespēju ES patērētājiem saņemt gāzi no Kaspijas jūras reģiona un Kaspijas ražotājiem iziet ES tirgū. Gāzes, jo īpaši sašķidrinātā formā, pasaulē ir daudz, un nav problēmu iepirkt gāzi no dažādiem piegādātājiem, un gāzei, kas tiek piegādāta pa gāzes vadiem, ir sava pievilcība. Nabuko tiešām ir ļoti liels sasniegums.

– Vai tas dos arī kādu reālu efektu Latvijai?

– Ja tā godīgi, ļoti minimāli. Ja gāze tiek piegādāta vienā daļā, varētu teikt, ka atbrīvojas iespēja piegādāt gāzi citā. Bet, tā kā šie apjomi nav šausmīgi lieli, nevaru teikt, ka Latvijas gāzes tirgū tas radīs būtiskas izmaiņas. Latvijas gāzes tirgu var izmainīt vai nu sašķidrinātās gāzes terminālis, vai savienojuma radīšana ar Poliju, kurai varētu būt tā pati Krievijas gāze, plūstot atpakaļ no Vācijas caur Lietuvu virzienā uz Latviju, vai arī radot savienojumu no Igaunijas uz Somiju, tādējādi palielinot Inčukalna stratēģisko nozīmi.

– Kādas tad ir Latvijas reālākās iespējas dažādot energopiegādi?

– Vispirms jāizvērtē, vai Latvijai vienai pašai ir vajadzīgs sašķidrinātās gāzes terminālis – uz to es nevaru viennozīmīgi atbildēt, jo piegādes no Gazprom ir stabilas, ar ilgtermiņa līgumu, ko Gazprom vienmēr cenšas pildīt. Ir Inčukalna gāzes krātuve, kas rada sezonālu stabilitāti. Lai arī daudz rakstīts, ka mums ir smaga atkarība no gāzes, tomēr kopējā enerģijas portfelī gāzei nav nemaz tik liela nozīme. Es arvien uzskatu, ka Latvijas enerģētiskā prioritāte numur viens ir energoefektivitāte un numur divi – atjaunojamā enerģija, un tikai tad alternatīvas gāzes piegādes vai kas cits. Jo alternatīvas piegādes vienmēr ir alternatīvas un cena gāzei nekad nebūs zema.

– Gan par pieminēto nepietiekamo rīcību energoefektivitātes celšanā, atjaunojamās enerģijas izmantošanā, gan par citām lietām kā komisārs esat kritizējis Latviju. Vai, atstājot amatu, nebūs nepabeigta darba izjūta, ka tieši Latvijā viss līdz galam nav izdarīts?

– Bet lielā mērā ir mainījusies filozofija, tas jau arī sagādā prieku! Nav jau Latvija nemaz tik slikta, kā liekas. Tā ir stūrgalvīga, tas gan. Bet esošais ministru prezidents ir izteikts energoefektivitātes atbalstītājs, un ceru, ka viņam izdosies struktūrfondus vairāk pagriezt šajā virzienā. Arī par atjaunojamajām enerģijām Latvijā ir arvien vairāk iniciatīvu, un ceru, ka šis potenciāls tiks izmantots pilnībā. Tagad, kad Latvija skatās, kā panākt IKP pieaugumu, es arvien ieteiktu skatīties atjaunojamajās enerģijās, kur biomasas potenciāls ir liels, un energoefektivitātes virzienā, kas varētu radīt nepieciešamo ekonomikas izaugsmi. Protams, ne jau tikai šīs divas sfēras var dzīt Latviju uz priekšu, bet tās ir pietiekami loģiskas, lai tās būtu vienas no galvenajām laikā, kad mums jārāpjas ārā no ekonomiskās bedres.

– Lai gan eirokomisārs nepārstāv valsti, vai tomēr šajā laikā esat domājis par to, lai Latvijai no jūsu darbošanās būtu īpašs labums?

– Protams! Kaut vai pēdējais, pārliecinot manas komisijas kolēģus par to, ka Latvija ir izpildījusi visus nosacījumus, lai saņemtu nākamo starptautiskā aizdevuma daļu. Tas ir viens piemērs, kur es darīju vairāk, nekā formāli energokomisāram pienākas. Un es varētu saukt daudzus citus tādus piemērus, kur esmu mēģinājis palīdzēt Latvijai sasniegt savus mērķus komisijas telpā un ārpus tās, jo arvien nākas sastapties ar nepareiziem uzskatiem ne vien par Latvijas ekonomisko attīstību, bet arī par politisko situāciju. Esmu to darījis kā Latvijas pilsonis, un, domāju, jebkurš cits manā vietā būtu darījis tieši to pašu.

– The Economist 2007. gadā jūs izvēlējās par gada eirokrātu, slavēja jūsu spēju iedziļināties gan tehniskās niansēs, gan saprast politisko laukumu, arī tagad Eiropas struktūras pozitīvi vērtē jūsu veikumu. Kāpēc pēc tik laba novērtējuma nevēlaties turpināt?

– Tas tiešām ir grūti atbildams. Esmu bijis ļoti ilgi prom no Latvijas, un man tiešām ir vēlme atgriezties. Man šobrīd būs 52 gadi, vēl pieci gadi EK – man būs 57. Pensijā es vēl nevaru iet. Ko es tur darīšu? Man liekas pareizi atgriezties mājās. Labi, vēl 13 gadu līdz pensijai, bet es tomēr domāju par vietu, kur gribētu palikt, kad vairs nestrādāšu, un tā, neapšaubāmi, ir Latvija. Vēl piecus gadus paliekot ārpus Latvijas, man būs relatīvi grūti atgriezties. Tas nav tik ļoti pragmatisks, drīzāk emocionāls lēmums. Man darbs patīk, nav par to runa, un daudz ko varētu darīt, bet man vienkārši liekas, ka ir pareizi, ka es eju uz Latviju. Tā ir izjūta, ne loģika.

– Vai jūs par agru sevi nenorakstāt no lielās politikas? Ja, runājot ar Georgu Andrejevu, viņš 76 gadu vecumā teica, ka sava cienījamā vecuma dēļ uz EP vairs nekandidēs, un tomēr kandidēja, tad jūs ar saviem 52 politikā būtu pašā briedumā!

– Es nevaru loģiskāk pamatot; man liekas, ka ir pareizi, ka es beidzu. Es netaisos mirt, es gribu kaut ko darīt, turklāt sakarīgu, bet man šķiet, ka piecus gadus esmu ļoti korekti un smagi strādājis, un man pat liekas – ja labi iet, ir svarīgi, ka tevi kāds nomaina. Pat ja viņš darīs tik labi, kā tev liktos, kā vajadzētu, bet viņš nesīs jaunu dinamiku procesā. Un enerģijas portfelis ir tik interesants, ka daudziem cilvēkiem var būt dažādas idejas. Es nedaru nevienam sliktu un sev daru labu, ja atgriežos Latvijā. Bet tas nav ļoti loģiski un labi pamatots lēmums, tas ir vairāk izjūtu līmenī.

Un ir pietiekami daudz talantīgu cilvēku, kas var tikt galā.

– Piemēram?

– Es drīzāk varētu teikt, kādas kvalitātes būtu svarīgas, lai būtu veiksmīgs. Tās pašas valodas zināšanas ir laba lieta, bet tās nav galvenās. Galvenā ir spēja strādāt vispirms ar valstīm, EP, un tās pamatā ir diplomātija. Jāmēģina intuitīvi atrast, kur ir vairākums, rēķinoties ar to, ka būs daļa, kas tevi šausmīgi kritizēs – gan par lietu, gan formāli. Jāmāk strādāt ar EK dienestu, jābūt ļoti skaidrām politiskām vadlīnijām, vienlaikus nejaucoties administrācijā, jāatrod īstais balanss. Vienmēr palīdz, ja ir bijusi politiskā pieredze valstī. Arī man tā ir palīdzējusi. Tas, ka es biju vēstnieks, nevienu īpaši neinteresēja, bet interesēja tas, ka esmu bijis ministrs, ka esmu saskāries ar vēlētājiem – uz to Eiropa tomēr skatās, jo visu laiku tiek meklēta šī leģitimitāte caur Eiropas vēlētājiem. Tāpēc man liekas, ka cilvēkam būtu jābūt bijušam ministram, premjeram, Saeimas priekšsēdētājam – ar kaut kādu politisko briedumu. Jo ir jāiet runāt dažādās auditorijās, kas ne vienmēr ir draudzīgas. Tomēr es esmu veiksmīgi tām visām izgājis cauri, bet to var izdarīt tikai tad, ja ir iepriekšēja pieredze politikā, aizstāvot kaut ko. Tāpēc, lai būtu veiksmīgs, kā minimums jābūt šīm trim kvalitātēm. Viss pārējais nāk pēc tam.

– Bet, zinot, cik kritiski politiķi tiek vērtēti Latvijā, jo īpaši pašlaik, grūti iedomāties, ka piederība aktīvajai politikai tiktu vērtēta kā liels pluss, vismaz no iekšzemes skatu punkta.

– Neapšaubāmi, valstij jābūt apmierinātai ar savu kandidātu, tas varbūt ir pat galvenais kritērijs. Bet, ja cilvēks nekad nav gājis iekšā auditorijā, kas ir naidīga – un tas tā ir tikai politikā, ja viņam nav šā rūdījuma... Latvijā tomēr var būt pietiekami daudz politiķu, kuru viedoklim sabiedrība varbūt ne vienmēr piekrīt, bet kurus tā tomēr vērtē kā goda vīrus, kas varētu pārstāvēt valsti EK. Vienmēr ir vieglāk meklēt kaut ko malā, kas ir tīrs, skaidrs, bet, ja viņš ir skaidrs kā kristāls, tad viņš nekad nav saskāries ar reālām problēmām. Un politikā ir reālas problēmas, jo politikā tu nekad simtprocentīgi neapmierini cilvēkus. Politikā ir svarīgi parādīt briedumu un spēku, dzīvojot ļoti nekomfortablās situācijās.

– Līdz ar politisko grupu formēšanos un jaunā EP sanākšanu sācies arī politiskais tirgus par amatiem. Kādas kaislības valda ap eirokomisāru amatiem, un vai Latvija jau vilcienu nav nokavējusi, ņemot vērā, ka jūs nekandidējat un ka Latvija savu kandidātu vēl nav izvirzījusi?

– Ir daudz dažādu baumu. Bet es pietiekami labi pazīstu Barrozu, un viņš ir politiķis, kam ir visstingrāk izteikti principi, kādu esmu redzējis. Neviens, arī ne lielākā dalībvalsts, nevar piespiest viņu darīt to, ko viņš negribētu. Viņš ir pietiekami spēcīga persona, un, spiežot viņam ko darīt, varētu panākt drīzāk pretēju efektu. Šobrīd vajag saņemt komisāru kandidātus no dalībvalstīm, un Barrozu būtu jābūt apmierinātam ar šo cilvēku personībām. Un tikai tad viņš var salikt viņus. Viņš nevar iepriekš teikt: Latvija – ņemiet enerģiju, Slovākija – ņemiet to... Tas nav iespējams! Viņš saņems kandidātus un tad skatīsies, kādā veidā viņus izmantot pēc iespējas labāk, lai komisija būtu veiksmīga, lai viņš būtu veiksmīgs. Domas, ka varam aizsist vai rēķināties ar kaut ko, ir pāragras.

Turklāt mēs īstenībā nemaz nezinām, vai Latvijai būs komisārs. Šobrīd ir spēkā Nicas līgums, pēc kura ir jābūt mazāk komisāru nekā dalībvalstu. Tas nozīmē, ka dalībvalstis var vienoties, ka ir tikai 12 komisāru vai 15. Priekšnoteikums, ka Latvijai noteikti ir komisārs, ir veiksmīga Lisabonas līguma ratifikācija, kas ir atkarīga no vairākiem apstākļiem, no kuriem galvenais ir Īrijas referendums. Komisāru izvirzīšana sāksies pēc tam, kad būs skaidrs, uz kura līguma bāzes tas notiek. Bet mēs nezinām, kā Īrijas vēlētāji balsos, nevaram arī simtprocentīgi garantēt, ka līgumu parakstīs Čehijas prezidents, nezinām, ko teiks Vācijas konstitucionālā tiesa. Ceru, ka viss tomēr būs, un domāju, ir pareizi, ka Latvija domā par komisāru, bet formāli nekas vēl nav skaidrs.

– Ja Īrijas referendums varētu notikt oktobrī, komisārus agrāk par oktobri nevētīs un nemainīs?

– Man termiņš formāli beigtos 1. novembrī, bet iepriekš dažādu iemeslu dēļ es sāku 22. novembrī. Mans redzējums ir šāds: ja Īrijas referendums ir pozitīvs, formāla ratifikācija notikusi, vēl jāgaida, kamēr līgums stājas spēkā, pa to laiku notiek komisāru izvirzīšana, noklausīšanās parlamentā un apstiprināšana. Un līdz tam mirklim, kamēr Lisabonas līgums stājas spēkā, šī komisija strādā. Datumu mēs varētu precīzāk paredzēt, kad zināsim Īrijas referenduma rezultātu. Es strādāju no pieņēmuma, ka līdz 2010. gada 1. janvārim es būšu savā amatā, man ir jau darba kārtībā novembris, decembris. Manuprāt, līdz jaunajam gadam šī komisija turpinās strādāt.

– Ja Barrozu vispirms saņems kandidātus un tikai tad skatīsies, kurš portfelis kuram labāk piestāvētu, – kāds cilvēks Latvijai būtu jāizvirza – speciālists vairākās jomās, vai jāizvēlas Latvijai kādas prioritārās jomas, kurās jāmēģina ietrāpīt? Kurā virzienā šaut?

– Ir jābūt stipram kandidātam, un valstij jābūt apmierinātai ar kandidātu, tad viņš saņems labu portfeli. Bet arī portfeļu svars mainās. Šobrīd, piemēram, enerģija ir ļoti svarīga, un kurš to varēja teikt, kad es saņēmu šo portfeli? Man nekāda priekšstata par enerģiju nebija, ja neskaita to, ka esmu studējis fiziku. Uzskatu, ka nākamajā komisijā liela nozīme būs tieši izglītības portfelim, lai arī varētu teikt, ka tur kopienas nozīme ir neliela. Domāju, izglītībai varētu būt ļoti augsts lidojums, jo zināšanu ziņā mums kvalitatīvi jāmainās visā Eiropā – gan profesionālajā, gan vispārējā izglītībā, un, domāju, EK tur varētu spēlēt ļoti lielu lomu.

Turklāt cilvēks jāvērtē pēc viņa darba kvalitātes, nevis pēc formālā portfeļa. Var jau saņemt skaistu portfeli un būt pilnīgs neveiksminieks. Labāk dabūt stipru kandidātu, par kuru esam droši, ka viņš tiks galā ar jebkuru portfeli, vai tas būtu ekonomikas, monetārajā vai jebkurā citā jomā. Es par sevi teiktu, ka nav portfeļa, ar kuru es nevarētu tikt galā, vienalga, kurā sfērā tas būtu. Politiķim jābūt pietiekami profesionālam visās jomās, tajā pašā laikā viņam ir eksperti, kas var zināt detaļas, bet viņš pats nevar pazaudēt to politisko motīvu un uzdevumu, ko grib realizēt, politiskās sekas, kas ir viņa lēmumam. Cilvēka meklēšana vienam portfelim ir ne tikai neiespējama, bet arī neproduktīva.

– Vai, atgriežoties Latvijā, jūs varētu ne tikai atgriezties diplomātiskajā dienestā, kā esat izteicies, bet arī aktīvajā politikā?

– Jā, protams, es pieļauju. Es saku, ka gribu atgriezties diplomātiskajā dienestā, jo tas vismaz kaut kas ir, zinu, ka tur mani ņems pretī, un man arī patīk šis darbs. Bet neizslēdzu iespēju pēc šā darba beigām atgriezties Latvijas politikā, lai gan saprotu, ka Latvijas politika ir sarežģīta, sašķelta un ir šausmīgi grūti tajā ieiet. Es arī neloloju tādas ilūzijas, ka nākšu kā mesija. Bet es neizslēgtu tādu iespēju, nekādā gadījumā. Taču vispirms vajag atgriezties un tad nolemt. Un ārlietu dienests man dod vienu lietu, kas man ir svarīga, – darbu un jumtu virs galvas, kas ir ļoti daudz.

– Ja jūs atgrieztos politikā, jūs atjaunotu darbību līdzšinēja partijā – Latvijas ceļā, kas tagad ir kopā ar LPP, vai varētu lūkoties kāda jauna politiskā spēka virzienā?

– Es nevaru uz to atbildēt, neesmu tādā veidā domājis. Sekoju tam, kas notiek Latvijas politikā, bet ne ar politiskām ambīcijām. Katrā ziņā tās būtu kādas partijas no tās politiskās grupas, ar kuru šodien vairāk sadarbojos EP – ar Eiropas konservatīvo grupu. Bet Latvijā mums šajā nišā ir daudz partiju, un žēl, ka nekāda konsolidācija nenotiek, vājinot visas šīs partijas. Tādējādi tā iešana politikā nav nolemta, tas ir hipotētiski. Dažreiz es gribu to, jo man liekas, ka varu dot kaut ko labu, bet reizē arī saprotu, ka nebūs tā, ka es atjāšu baltā zirgā, aiz kura visi skries. Tas nozīmē, ka jāpievienojas kādai partijai, jāsāk strādāt, jāmēģina iegūt autoritāti, jo viss sākas no jauna. Bet droši varu pateikt, ka nestāšos nevienā partijā, nepievienošos politikai, līdz nebūšu pabeidzis eirokomisāra darbu un nebūšu pilnīgi atgriezies Latvijā.

– Ir kaut kas, kas jūs biedē vai neapmierina Latvijas politiskajā virtuvē, kas varētu atturēt no politiskās darbības?

– Mani ļoti biedē un mulsina šī drausmīgā partiju sadrumstalotība, kas laika gaitā tikai palielinājusies, un tas ir loģiski grūti izskaidrojams. Un iemesls nav tas, ka latviešiem tāds raksturs. Latviešiem, tāpat kā citiem, ir dažādi raksturi. Šis apstāklis neatvieglo ieiešanu politikā. Bet noteikti varu pateikt, ka nekad neiešu dibināt jaunu partiju, tas būtu vēl lielāks vājprāts.

 

"Bank of America": Latvija valūtu devalvēs jau šogad

LETA  07/09/09    Latvija jau šogad varētu devalvēt savu valūtu, jo politiskās izmaksas lēmumam saglabāt fiksētu valūtas kursu varētu kļūt nepanesamas, prognozē ASV banka "Bank of America Corp.".

"Tas galvenokārt ir politisks jautājums, nevis gadījums ar finansējuma beigšanos," norādīja "Bank of America" attīstības tirgu analītiķis Deivids Hauners.

"[Latvijai] nepieciešams īstenot ekonomikas koriģēšanu, ieskaitot [sabiedriskā sektora] algu samazinājumu par 30%. Politiski tas būs grūti pārdzīvojams, tāpēc mēs domājam, ka [Latvijas] valdība varētu pārdomāt savu pozīciju saistībā ar valūtas piesaistes kursa saglabāšanu pašreizējā līmenī," viņš piebilda.

Pēdējā laikā no jauna uzvirmojuši minējumi, ka Latvija varētu būt spiesta atteikties no fiksētā valūtas kursa, tomēr gan Latvijas valdība, gan Latvijas banka šāda soļa iespējamību kategoriski noliedz.

Hauners arī prognozē, ka valūtas devalvācija Latvijā gandrīz neizbēgami varētu izraisīt devalvāciju arī citās Austrumeiropas valstīs, kurās pastāv fiksētā valūtas piesaistes kursa režīms, piemēram, Lietuvā, Igaunijā un Bulgārijā.

Ja lats tiks devalvēts, Eiropas Savienībai un Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) "vajadzēs garantēt uzticamus palīdzības pasākumus citām valstīm", norādīja eksperts.

Viņš uzskata, ka Bulgārijai un Igaunijai, visdrīzāk, izdosies noturēt savus fiksētos valūtas kursus, bet Lietuva ir nākamā reālākā valūtas devalvācijas kandidāte.

Lietuva un Bulgārija, kā arī, iespējams, Igaunija jau līdz gada beigām varētu vērsties SVF ar lūgumu pēc finansiālas palīdzības.

 

Arī jaunie pilsoņi negrib atzīt Latvijas okupāciju

Ināra Mūrniece,  Latvijas Avīze    07/10/09    Kā Latvijā jūtas un ko par norisēm sabiedrībā domā tie gados jaunie cilvēki, kas tikko beiguši skolu un ieguvuši mūsu valsts pilsonību? Uz sarunu aicināju divus Zolitūdes ģimnāzijas absolventus Sergeju Badukinu (19) un Jeļenu Žiguļiču (18), kas nule nokārtojuši naturalizācijas eksāmenus. Abus man ieteica kā mērķtiecīgus un domājošus jaunus cilvēkus.

Piebildīšu, ka šo abu jauniešu uzskati par Latvijas pagātni un šodienu mani nepatīkami pārsteidza un šī saruna mudina atgriezties pie jautājuma: kas un kā māca Latvijas vēsturi neatkarīgās Latvijas valsts uzturētajās skolās?

– Dzirdēju, ka jūs abi drīzumā plānojat studēt Lielbritānijā.

Jeļena: – Man ir iecere studēt uzņēmējdarbības vadību un spāņu valodu Eseksas universitātē. Lai arī jau saņēmu augstskolas sūtītu apstiprinājumu, vēl domāju, vai braukt, jo man žēl šķirties no Latvijas un no draugiem. Lai gan laikam jau būs jābrauc. Kaut vai tāpēc, ka mani vecāki tik daudz nepelna, lai varētu apmaksāt manas studijas Latvijā.

Sergejs: – Es mācīšos sporta menedžmentu Valverhemptonas universitātē. Pats esmu sportists, un šajā augstskolā ir labas treniņu iespējas. Visu mūžu esmu nodarbojies ar sportu: ar boksu, dažādiem cīņas sporta veidiem, spēlējis futbolu, tāpēc arī savu nākotni gribu saistīt ar sportu. Divas reizes esmu ieguvis otro vietu kikboksa sacensībās Latvijas līmenī, pirmo vietu sacensībās ieguvu 2008. gadā. Par labu studijām Lielbritānijā izšķīros studiju augstās kvalitātes dēļ. Otrs iemesls: izdevīgie studiju nosacījumi. Studiju maksa ir ap 3000 britu mārciņu gadā, un studēsim uz kredīta, ņemot bezprocentu aizdevumu, ko varēs atdot 25 gadu laikā.

– Laikam jau plānotās studijas Lielbritānijā arī bija galvenais naturalizācijas iemesls.

Sergejs: – Jā. Tomēr es naturalizētos arī tad, ja studijas ārzemēm neplānotu. Protams, arī nepilsonis var studēt Latvijas Universitātē, bet man nez kāpēc liekas, ka tad uz mani tur raudzītos iešķībi, ar neizpratni. Policijas akadēmijā bez pilsonības vispār neuzņemtu. Kad Lielbritānijas augstskolai nosūtītajos dokumentos rakstīju, ka esmu nepilsonis, viņi nesaprata, kas tas par statusu, un pat domāja, ka es esmu Krievijas pilsonis.

Jeļena: – Var būt, ka Latvijā pēc studiju beigām mēs atgriezīsimies.

Sergejs: – Manis izraudzītajā specialitātē Latvijā nav darba. Darbs būtu Lielbritānijā, Austrālijā vai ASV.

– Vai naturalizācijas eksāmeni nelikās grūti?

Jeļena: – Nē. Mazliet grūtāk gāja ar Latvijas vēsturi, jo tā bija jāmācās papildus. Protams, vēsturi skolā māca, bet visus faktus no vēstures kursa es neatcerējos, tāpēc bija jāatkārto. Latviešu valodas eksāmenam gan nebija īpaši jāgatavojas, jo skolā to pietiekami labi iemācījos.

Sergejs: – Man naturalizācijas eksāmenā gāja viegli, jo jau vairākus gadus man mācībās palīdz privātskolotājs. Pie privātskolotāja vairākus gadus papildus mācījos arī latviešu valodu, galvenokārt gramatiku un rakstītprasmi.

– Ko jūs teiktu tiem, kuri apgalvo, ka naturalizācijas eksāmenu esot grūti nokārtot, ka tas esot pazemojošs?

Sergejs: – Ja es nebūtu mācījies latviešu valodu papildus, man būtu ļoti grūti to nokārtot.

Jeļena: – Naturalizācijas eksāmeni grūti varētu šķist tikai cilvēkiem, kuriem ir ap 50 gadiem un vairāk. Zinu, ka grūtības rodas pensionāriem.

Sergejs: – Ja cilvēki mīlēs savu dzimteni, savu valsti, tad mācīsies valsts valodu un tās vēsturi. Ja cilvēkam pret valsti ir negatīva attieksme, tad viņu arī nevarēs piespiest iemācīties latviešu valodu. Tomēr man šķiet, ka studēt angliski man būs vieglāk nekā latviski, jo zinu, ka studiju laikā es angļu valodu apgūšu par visiem simts procentiem, bet latviešu – nez vai.

– Tie krievu skolu absolventi, kas studē Latvijas Universitātē, gan tā nedomā. Tie, kas studēja ekonomiku LU, man stāstīja: latviešu valodu viņi pilnībā apguvuši tieši augstskolā, lai gan pirmajā kursā gan ar valodas jautājumiem nācies pacīnīties. Tā ka ļoti būtiska ir vēlēšanās valodu iemācīties.

Sergejs: – Jā, bet zinu, ka Lielbritānijā angļu valoda man būs visapkārt – visur, kur vien iešu. Latvijā ar latviešu valodu tā nav. Rīgā daudz kur skan krievu valoda.

– Kāpēc, pēc jūsu domām, tā ir? Par ko tas liecina?

Sergejs: – Rīgā dzīvo ļoti daudz krievu. Manuprāt, visiem ir jāsadzīvo tā, lai tik daudz šodien mēs nedomātu par vēsturi, par to, vai bija okupācija vai nebija. Mums jāsaprotas un kopīgi jārisina problēmas. Ja Saeimā būtu krievi un latvieši kopā… Jā, jā, ir jau krievi Saeimā, bet visi ministri ir latvieši. Amatos jāliek profesionāļi, nevis cilvēki pēc etniskās piederības.

– Piekrītu, ka augstos amatos vajag profesionāļus, bet tos, kas ciena Latviju. Krievs Loskutovs ar saviem darbiem kļuvis par latviešu tautas mīluli. Tā ka cilvēki profesionalitāti novērtē ļoti ātri.

Tomēr nedomāju, ka mūsdienu Latvijā varētu uz vēsturi "neskatīties". Vēsture katrai sevi cienošai nācijai ir svarīga. Un šodien to cenšas izmantot arī politiski: ir cilvēki, kas piekarina sev vai savai automašīnai Georga lentīti, notiek dažādi pret Latvijas valsti vērsti saieti un akcijas. Latvijā vienas noteiktas sabiedrības daļas pasākumos demonstratīvi tiek pacelti bijušās PSRS un Krievijas karogi.

Sergejs: – Arī es Lielbritānijā varēšu staigāt ar Latvijas karogu. Latvija ir ES valsts, un tāpēc nevajag uzstāt, ka demonstrēt drīkst tikai Latvijas valsts simbolus. Lai gan daudzi mani radinieki cīnījušies pret fašismu zem sarkanā karoga, es ar Krievijas karogu nestaigāju. Tāpat neesmu piespraudis Georga lentīti, jo nejūtos, ka būtu to pelnījis.

– Ne jau par kādas citas pastāvošas valsts simbolu demonstrēšanas atļauju te runa – tas nav liegts –, bet gan par to, ka daļa cilvēku šādi vēlas izcelt savu idejisko piederību bijušajai PSRS vai Krievijai – valstij, kas cenšas traucēt vietējās sabiedrības integrāciju un laiku pa laikam nāk klajā ar naidīgiem paziņojumiem. Piemēram, Otrā pasaules kara vēstures izpratnes jomā.

Sergejs: – Es domāju, ka Latvijai vajadzētu plašāk sadarboties ar virkni valstu: gan Krieviju, gan Franciju, Kanādu, ASV un citām.

– Teicāt, ka par vēsturi nebūtu jārunā. Bet vai piekrītat, ka Latvijā bija padomju okupācija?

Sergejs: – Nē, bija aneksija, nevis okupācija.

Jeļena: – Es arī tā domāju. Jo Latvijas iedzīvotāji padomju armijas ienākšanai nepretojās un to sagaidīja ar ziediem. Tā ka tas bija brīvprātīgi. Ir taču saglabājušās fotogrāfijas un dažādi dokumenti, kas par to liecina.

Sergejs: – Padomju armija Latvijā neienāca ar ieročiem, tā nešāva. Galvenā problēma Latvijas un Krievijas vēsturē ir Staļina režīms. Latvija, Lietuva un Igaunija grib uzsvērt, ka padomju laikā bija daudzas represijas, bet daudz represiju notika arī Krievijā. Tās organizēja viena cilvēka vadīts režīms, un mēs par to nevaram justies vainīgi, tāpat par to vainīga nevar justies Krievija. Šādās Staļina režīma darbībās vainojami aptuveni desmit cilvēki. Otrajā pasaules karā krituši daudzi mani radinieki, un mēs pat nezinām, kur viņi palikuši.

Jeļena: – Tāpat man liekas pašsaprotami, ka cilvēki noteiktās dienās pulcējas pie Uzvaras pieminekļa. Man pašai 9. maijs ir vieni no lielākajiem svētkiem. Tas, ka cilvēki tur nāk ar Krievijas karogu, nav nekas briesmīgs.

– Vai patiesi skolā vēstures stundās, stāstot par okupāciju, rādīja vien fotogrāfijas, kur "pūlis priecīgi sveic padomju atbrīvotājus"? Un vairāk nekā?

Jeļena: – Tādas fotogrāfijas ir mūsu vēstures grāmatās.

– Vai Baigā gada fotogrāfijas arī jums rādīja? Vai par to skolā stāstīja?

Sergejs: – Baigā gada? Tas, kas ilga četrus gadus? Tolaik bija grūti visai pasaulei…

– Vai jūs zināt, kas bija Baigais gads? Kāpēc 1941. gadu sauc par Baigo gadu?

Sergejs: – Laikam gan nē…

– Tāpēc, ka tāda nežēlība, ar kādu pret civiliedzīvotājiem Latvijas teritorijā izcēlās padomju spēki, vēl nebija piedzīvota. Un padomju armijas "sveicēji" bija saujiņa vietējo komunistu un tie, kas iesūtīti no Krievijas. Rodas iespaids, ka skolā vēstures stundās stāstīts gluži kas cits…

Sergejs: – Bet kas, jūsuprāt, notiktu, ja padomju armija nebūtu ienākusi Latvijā?

– Padomju un vācu režīmi bija divi milzīgi ļaunumi, kas cīnījās savā starpā. To arvien plašāk atzīst gan Eiropā, gan pasaulē. Bet tie, kas cilvēkus pulcina pie Uzvaras pieminekļa, piemēram, bijušie interfrontisti Rubiks un Ždanoka, to nevēlas atzīt.

Sergejs: – Jā, šie abi režīmi gribēja sadalīt pasauli. Par to liecina Molotova–Ribentropa pakts.

– Vai tādā gadījumā Krievija kā PSRS tiesību pārmantotāja par Latvijas okupāciju var mazgāt rokas nevainībā?

Sergejs: – Neviena valsts par savu vēsturi nevar "nomazgāt rokas", arī Latvija. Bet kad ir karš, tad cīņā visi līdzekļi atļauti.

– Tā nu gan nav. Ir virkne starptautisko konvenciju, kas nosaka, ko okupētājarmija drīkst un nedrīkst okupētajā teritorijā. Tad jau nebūtu arī jēdziena "kara noziegums". Vai, pēc jūsu domām, ir pareizi tiesāt cilvēkus, kas veikuši kara noziegumus? Piemēram, sarkano partizānu Vasiliju Kononovu?

Jeļena: – Tie, kas izdarījuši kara noziegumus, ir jātiesā.

Bet man ir liels brīnums, kā Latvijā pie Brīvības pieminekļa uzdrīkstas iet leģionāri, kas dienējuši fašistu armijā. Ja jau viņi bijuši fašistu armijā, tad arī ir kara noziedznieki. Apsargāja nometnes, piemēram, Salaspilī.

Sergejs: – Varbūt daļai šo cilvēku nebija citas izvēles, un ne jau visi no viņiem tieši naudas dēļ karoja par fašistisko Vāciju.

– Vai, pēc jūsu domām, leģionāri karoja par fašistisko Vāciju? Viņi cīnījās par neatkarīgu Latviju. Daudzus leģionā pamudināja iestāties tieši Baigā gada notikumi.

Jeļena: – Es tam nepiekrītu. Latvieši karoja divās frontes pusēs. Es nesaprotu, kāpēc šodien, kad hitleriskā Vācija ir atzīta par agresoru un karā zaudējusi, leģionāri kā tādi uzvarētāji atļaujas iet pie Brīvības pieminekļa? Kāpēc viņi vienkārši neatzīst, ka karā ir zaudējuši?

– Kas tad uzvarēja?

Sergejs: – Uzvarēja cita pasaules daļa. Latvija arī uzvarēja. Jo, ja Hitlers karā būtu vinnējis, tad Latvija vispār neeksistētu.

– Jūs sakāt, ka padomju armijas veterāniem tiesības pieminēt savus kritušos pie tā sauktā Uzvaras pieminekļa. Kāpēc tad leģionāriem lai nebūtu tiesības pieminēt savus kritušos cīņubiedrus? Turklāt neviens latviešu leģionārs nav apsūdzēts par kara noziegumiem, kas būtu veikti Latviešu leģiona rindās. Arī ASV valdība atzinusi Latviešu leģiona nenacistisko raksturu.

Jeļena: – Man neliekas, ka viņi tur ietu pieminēt savus kritušos.

– Vai tiešām tu domā, ka viņi tur dodas ar vainagiem un ziediem, lai "slavinātu fašismu"? Kāds absurds!

– Man liekas, ka viņiem tas ir kā protests – pret tiem, kas iet pie Uzvaras pieminekļa.

– Otrā pasaules kara beigas visa pasaule svin 8. maijā, arī Latvijas valsts. Bet pie t. s. Uzvaras pieminekļa pulcējas 9. maijā. Latviskā sabiedrības daļa uzskata, ka ar bijušajiem interfrontistiem priekšgalā tur svin Latvijas padomju okupācijas sākšanos.

Sergejs: – Tas ir absurds! Ja mums Latvija liktos tik slikta, tad jau mēs būtu izbraukuši uz Krieviju. Nevajag propagandēt vēsturi vai kādas nacionālistiskas pret krieviem vērstas idejas, vajag mierīgi dzīvot kopā un strādāt.

– Kāpēc saruna par vēsturi, jūsuprāt, jāuztver kā "propaganda pret krieviem"? Mēs vēlētos, lai visi valsts iedzīvotāji un jo sevišķi pilsoņi cienītu Latvijas valsti un tās vēsturi.

Par ko pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanās jūs būtu balsojuši, ja pilsonību būtu ieguvuši kādu nedēļu agrāk?

Jeļena: – Pašvaldību vēlēšanās – par "Saskaņas centru", Eiroparlamenta vēlēšanās – par Tatjanu Ždanoku. Viņa Eiropā jau daudz ir sasniegusi.

Sergejs: – Es – par "Saskaņas centru" – simts procenti. Bet nedomāju, ka Eiropas Parlamentā vēlētu Ždanoku. Par to man vajadzētu padomāt.

 

Viedoklis: Viena no Latvijas attīstības perspektīvām - vai 'Ārzemju latviešu' pienākums?

Kalvis Vītoliņš, uzņēmējs, neatkarīgs konsultant,  DELFI  07/09/09    Nesen pārlasīju Bruno Rubesa un Noras Ikstenas grāmatu „Brīnumainā kārtā", kaut ko līdzīgu (no vēstures) iesaku palasīt visiem, kam šobrīd rodas pārdomas par Latviju krīzes laikā.

Stāsts šajā grāmatā ir par to, ka Rubesa kungam bija lemts pamest Latviju 1944. gadā, vēl skolas vecumā un „izlaist Padomju laikus", tos pavadot pakāpeniskā savas personiskās karjeras veidošanā ārpus Latvijas un sabiedriskajā darbā. Atgriežoties Latvijā viņam bija iespējas kritizēt Godmaņa pirmās valdības kļūdas, PSRS laika RAF un citas lietas, varbūt īsti nezinot, cik toreiz grūta bija pati Latvijas pāreja no PSRS domāšanas un sistēmas uz kapitālismu. Bet ar zināšanas Rubesa kungs, par to, kā tam visam būtu pareizi jānotiek, bija ieguvis lieliskas. Un patiešām - visu cieņu - karjera Rubesa kungam tiešām bija galvu reibinoša un katram latvietim, kas atstāj mūsu valsti - novēlama!

Bet mums šodien Latvijā ir tāda ekonomiskā situācija, kāda ir un šādas situācijas rašanās iemesli ir ne jau tikai „Oligarhu nopelns" (kā to bieži dzird), bet arī „PSRS domāšanas un filozofijas" sekas, kuras vēl ilgi jutīsim. Kā piemēru „PSRS domāšanas" sekām es pieminēšu kaut vai to, ka bērni Latvijas skolās joprojām saskaras ar, to, ka uzsākot 1. klasi (ja neesi rajona bērns) ir problēmas iekļūt „labā skolā" vai bērnudārzā. Bet, piemēram, beidzot 9. klasi jau viennozīmīgi saskaramies ar faktu, ka bērni ar sliktākām atzīmēm „šādās skolās paliek", savukārt bērni ar labām atzīmēm netiek tad, ja viņu vecāki „nesaprot sistēmu". Tad, ja vecāki „neprotas", par spīti normālām atzīmēm, darbi tiek vērtēti zemāk un šo vecāku bērni, tomēr šajā skolā nepaliek. Tādu stāstu Latvijā ir sakrājies ir daudz. Piemēram, par to, kā darbinieki apzog savu darba devēju, par veterināriem, par ugunsdzēsējiem, kas visi „pēc tam ir cienījami cilvēki". Nereti kompāniju vadītāji „noved kompāniju līdz bankrotam", lai paši vai kāds cits to „varētu pievākt" vai „uzkārt uz tās nodokļu parādus". Vai zināt, cik reizes un cik šausmīgos apmēros biznesā ir apzagts kādreiz tik ietekmīgais Gerkena kungs? Ja nē - paprasiet viņam pašam. Bet privatizējamie objekti, uzņēmumi? Un kur tad vēl stāsts par pašvaldību darbiniekiem, kas laikam tomēr ir viskorumpētākās Latvijas varas struktūras un vēl un vēl...  

 Tomēr, nevar noliegt, ka kopumā šie cilvēki un viņu vecāki nav pēdējos gados „tikai visu izzaguši". Patiesībā „šie PSRS domāšanas nesēji" kopā ar visiem tiem godīgajiem cilvēkiem, kas vienkārši darīja savu darbu gan PSRS laikos, gan tagad - visi kopā ir nosargājuši Latviju! Jā - kopā visi tie, kas te ir palikuši (un sevišķi es gribētu pieminēt, ka tas notika kopā ar krieviem, baltkrieviem un ebrejiem, kas te dzīvo vēl no 1920. gada), šie cilvēki ir nosargājuši Latviju, kā teritoriju, kur dzīvot mums - Latvijas pilsoņiem! Šī sargāšana sākās no brīža, kad simtiem latviešu aizbrauca no Latvijas vai pat vēl agrāk, no brīža, kad Kārlis Ulmanis „atdeva Latviju bez neviena šāviena" un gar mana vectēva tikko pabeigto māju Latvijā iebrauca Padomju tanki. Nosargāšana bija grūta, tā nolēma paaudzes izkropļotai izpratnei par to, kas ir labi, tās bija arī izsūtīšanas un nāve Sibīrijā un Kazahstānā. Tā bija pakļaušanās „blata" sistēmai, tā bija stāšanās „pionieros", „komjaunatnē" un „komunistos". Daudziem tie bija „darījumi ar dvēseli", kādu piespieda strādāt KGB, citi nodzērās, bet - mēs kopā nosargājām!

Tagad mums ir dilemma - mazinoties valsts budžetam mēs redzam, ka uzņēmēji nemaksā nodokļus un cilvēkiem mazinās visi ienākumi un jautājums - vai „sargāt vēlreiz"? Patiesībā - mazinās gandrīz visu uzņēmumu apgrozījums, notiek cīņa ar parādniekiem, nemaksātājiem, bet visu jauno (ja to valdība draud aplikt ar paaugstinātiem nodokļiem vai radīt citus papildu izdevumus) uzņēmēji „pārnes uz citām valstīm". Arī es, ja dabūšu kārtējo pasūtījumu Kazahstānā un Baltkrievijā, dibināšu kompānijas tur, jo spēles noteikumi nu jau pat tur paliek labāki. Tas viss samazina atalgojumu vidusšķirai, bet sabiedrības nabadzīgākā daļā pieaug cilvēku skaits, kuri darbu zaudē pavisam. Vairākas reizes es runāju ar dažādiem Finanšu ministrijas un Ekonomikas ministrijas cilvēkiem (ierēdņiem) un mans secinājums - nu nav viņiem no valdības dots precīzs un motivējošs uzstādījums - kā veidot vienotu vīziju valsts tālākajai attīstībai! Nav ne tikai vīzijas, nav pat īstu soļu, kuri tiktu sperti, lai iedrošinātu Latvijas iedzīvotājus un biznesu savu dzīvi turpmāk saistīt ar Latviju! Jāsaprot, ka paši viņi (ierēdņi) to nevar mainīt, es pat teiktu - nedrīkst to paši darīt. Ziniet - tagad darbu ministrijās ir viegli zaudēt un neviens ierēdnis šefam acīs „nebāzīsies". Tātad - process turpināsies - tieši visu ienākumu samazinājuma virzienā. Gan valsts sektorā, gan privātajā visi gaida ko labu „nākam no valdības", bet vēl nav un rīt - arī nebūs ... ko darīt?

Pie šādiem apstākļiem ir skaidrs, ka visi, kas var nopelnīt dosies to darīt un jau to dara tur, kur vēl maksā - uz ārvalstīm. Arī bizness jau „pārceļ to, ko var pārcelt" un seko situācijas tālākajai attīstībai šeit, tikmēr visas aktivitātes samazinot.

Tad nu, man liekas, ka Latviju atkal vajadzēs nosargāt, tikai tagad vairs nav mūsu kārta. Vidējam exPSRS Latvijas iedzīvotājam nav uzkrājumu krīzes pārlaišanai, vai - vēl trakāk - ir kredīts. Pie šādiem apstākļiem palikt teritorijā, kur vēl ilgi nevarēs nopelnīt, nozīmētu neko neuzkrāt pensijai, neatdot kredītus un vergot bez medicīniskās aprūpes.

Izeja ir tāda, ka mēs griežamies pie „Ārzemju latviešiem", kuriem vēl ir uzkrājumi, kuriem ir pensijas un kuru dzīve - arī tur - ārvalstīs pasliktinās. Hei, mēs sakām: „Mums tagad jāparūpējas par sevi, mēs braucam projām! Bet Jūs, cienītie kungi, Jūs tagad „Tēvzeme sauc"!". Jums, kam Tēvzeme piešķīra dubulto pilsonību, bet kas to neizmantoja vairāk, kā tie angļu tūristi, kas te brauca ekskursijās bez vīzām. Jums, kam mēs esam sataisījuši ceļus, uzcēluši tukšus, bet ļoti elegantus un drošus ciematus ap Rīgu! Jūs, kas tagad to visu varat dabūt par pusvelti, tā ietaupot savas pensijas. Jūs, kas te vēl var dabūt nesabojātu, labu un salīdzinoši lētu medicīnas aprūpi, kurai šobrīd vienkārši vajag mazliet bagātākus klientus par tiem, kas dzīvo Latvijā! Jūs, mani dārgie tautieši, Tēvzeme sauc ar vēl nebijušām iespējām, kas ir mūsu visu (nesakiet, ka tikai Oligarhu) kopīgi nosargātas un kas tagad tiek nodotas Jums par pusvelti! Vai zināt, cik būs jāmaksā, lai apkopēja jums uzkoptu 100 kvadrātmetru ekskluzīvo dzīvokli vai divstāvu māju labā rajonā Latvijā? Turklāt māju, kuru jūs būsiet nopirkuši par 1200USD kvadrātmetrā vai izīrējuši par 300USD, plus komunālie? Es pateikšu - viena pilna mājas uzkopšana maksās ap 30USD, bet būs vēl lētāk! Latvijā šobrīd visi runā latviski, turklāt visi jaunieši ir iemācījušies angļu valodu un Latvija ir atzīta par ļoti piemērotu pensijas vecumam! Ja šis process iekustēsies - Latvijā radīsies būtisks vietējais patēriņš, kas tiks pabalstīts ar ārvalstu pensijām, dodot Latvijai vēl vienu iespēju. Bet Latvijas vidusslānis dosies apgūt efektīvākas strādāšanas iespējas ārvalstīs un būs atpakaļ, tiklīdz sasniegs pensijas vecumu, vai atdos kredītus, kas nu kuram šobrīd ir prioritāte! Gaidām, kungi - Tēvzeme sauc! Būsiet godāti un cienīti pilsoņi! 

 

IeM iesaka turpināt dalību civilajās misijās Kosovā un Afganistānā

LETA  07/10/09    Iekšlietu ministrija (IeM) nākamās nedēļas Ministru kabineta sēdē piedāvās turpināt Latvijas policistu dalību civilajās misijās Kosovā un Afganistānā, liecina 14.jūlija valdības sēdei iesniegtie dokumenti.

Šonedēļ valdība nevienojās par policijas pārstāvju dalības pagarināšanu misijās Kosovā un Afganistānā. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) rosināja apsvērt iespēju pārtraukt Latvijas policistu dalību minētajās civilajās misijās, ņemot vērā, "ka naudas 2010.gada budžetā būs maz". Lēmuma pieņemšana tika atlikta uz nedēļu, lai IeM kopā ar Ārlietu ministriju izvērtētu dalību šajās misijās.

Taču arī nākamās nedēļas valdības sēdei IeM sagatavojusi tādu pašu priekšlikumu, proti, 2010.gadā Afganistānā "EUPOL" misijā darbu turpinātu divi Iekšlietu ministrijas sistēmas darbinieki, bet Kosovā "EULEX" misijā trīs līdzšinējo deviņu vietā.

Līdzekļi tam tiktu ņemti no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, un saskaņā ar šīs nedēļas valdības sēdē sniegto informāciju tam būtu nepieciešami 200 000 latu.

Valdība jau iepriekš atbalstīja divu Latvijas pārstāvju dalību Eiropas Savienības (ES) novērotāju misijā Gruzijā līdz 2010.gada 14.septembrim.

ES policijas misijā Afganistānā kopš 2007.gada augusta izvietoti divi Valsts policijas padomnieki, kas nodarbojas ar Afganistānas policijas attīstības veicināšanu. Savukārt no 2007.gada novembra līdz 2008.gada jūnijam dalībai šai pašā misijā Kabulas štābā dienesta pienākumus veica vēl viens Valsts policijas eksperts. Pašreizējais Latvijas policistu mandāts Afganistānā ir līdz 2009.gada 1.augustam, tomēr no misijas komandiera ir saņemts aicinājums to pagarināt.

Līdz šim lielākajā Eiropas drošības un aizsardzības politikas misijā ar aptuveni 1800 starptautisko civilo ekspertu dalību - ES likuma varas misijā Kosovā - no Latvijas piedalās desmit cilvēki. Deviņi no viņiem ir IeM eksperti - četri policisti un pieci robežsargi, no kuriem trīs ir kinologi ar suņiem. Visiem Latvijas ekspertiem mandāti dalībai misijā beidzas 2009.gada otrajā pusē.

 

Latvija saņems 0,8 miljonus eiro ES popularizēšanai

DELFI  07/10/09    Šogad un katrā no nākamajiem trim gadiem Latvija no Eiropas Komisijas saņems 200 000 eiro (140 000 latus), lai veidotu mācību materiālus par Eiropas Savienību skolām, stiprinātu nevalstiskās organizācijas, palīdzētu uzsākt uzņēmējdarbību un realizētu citus ar Eiropas Savienību saistītus projektus.

To paredz piektdien Valsts kancelejas vadītājas Guntas Veismanes, Eiropas Komisijas Komunikācijas ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora vietnieka Panosa Karvoni un EK Pārstāvniecības Latvijā vadītājas Ivetas Šulcas parakstītais līgums, portālu "Delfi" informēja Eiropas Komisija Latvijā.

Noslēgtas sadarbības mērķis ir stiprināt sociālo dialogu, kā arī Latvijas jauniešu interesi par Eiropas Savienības lietām.

Paredzams, ka partnerību pilnībā finansē Eiropas Komisija, savukārt Latvija ir atbildīga par administratīvo nodrošinājumu.

 

Cīnoties par eirokomisāra amatu, JL un TP lauž vienošanos

Ināra Egle,  Diena  07/11/09    Cīnoties par Eiropas komisāra amatu, Jaunais laiks un Tautas partija šīs nedēļas sākumā lauzušas valdības veidošanas laikā panākto mutisko vienošanos par savstarpējo sadzīvošanu. Savukārt piektdien partijas jau bija salabušas, jo jautājums par Latvijas kandidātu eirokomisāra postenim tiekot atlikts, pēc tikšanās ar premjeru Valdi Dombrovski (JL) Dienai apgalvoja TP līderis Mareks Segliņš un norādīja, ka "saruna ar premjeru bija konstruktīva un tai nav sliktas pēcgaršas". Partiju prioritāte tagad esot nākamā gada valsts budžeta projekta sagatavošana, strukturālās reformas valsts pārvaldē, izglītības un veselības nozarē. Jautājums par eirokomisāru aktualizēsies pēc tam, kad būs ievēlēts EK prezidents un zināms, uz kāda līguma — Nicas vai Lisabonas — pamata notiek komisāru izvēle. Pirmais paredz mazāku komisāru skaitu.

Pavasarī Tautas partija (TP) un Jaunais laiks (JL) vienojās veidot V.Dombrovska valdības kodolu, ievērojot toleranci un koleģialitāti savstarpējās attiecībās. TP dibinātājam Andrim Šķēlem gan īsti neesot patikusi TP sadarbība ar JL. Taču valdības veidošanas sarunās liela loma bija bijušajam līderim un ekspremjeram Aigaram Kalvītim — partijas arī vienojās, ka A.Kalvītis varēs strādāt Lattelecom padomē, no kuras jau ir aizgājis, bet Jaunā laika līdere Solvita Āboltiņa būt Saeimas priekšsēdētāja biedre Karinas Pētersones vietā. Šīs nedēļas sākumā JL ir paziņojis, ka vienošanās vairs nepastāv, jo TP neatbalsta V.Dombrovska virzīto eirokomisāri S.Āboltiņu. TP par piemērotāko kandidātu uzskata ārlietu ministru Māri Riekstiņu (TP). Cīņa par eirokomisāra amatu gan nav vienīgais iemesls, kas radīja šaubas par abu partiju sadarbības noturību. Taču kā apstiprinājums, ka TP ir "brīvas rokas", bija arī jaunās veselības ministres Baibas Rozentāles (TP) paziņojumi par kritisko finansiālo situāciju viņas vadītajā nozarē un vajadzīgajiem 90 miljoniem latu. Līdz šim TP vadība tikai kuluāros kurnēja, ka V.Dombrovskis iepriekšējā ministra Ivara Eglīša argumentos nemaz neklausījies un līdzekļus nozarei griezis bez jebkādas diskusijas valdībā.

S.Āboltiņa Dienai atzina, ka "jebkurš strīds par amatiem neveicina partiju attiecības, bet nav tā, ka var runāt par valdības gāšanu". Partijas apzinoties, ka šajā laikā svarīgi saglabāt koalīcijas stabilitāti. Vēl ceturtdien M.Segliņam bija iespaids, ka Jaunais laiks "uztiepj savu viedokli, uzvedas kā princeses un grib, lai visi māj ar galvu,— ja kāds nepiekrīt, tas ir nodevējs". No JL pārstāvju sacītā bija iespaids, ka viņi aizdomīgi raugās uz katru TP aktivitāti neziņā, vai aiz tās nestāv

A.Šķēles intereses, jo "dažbrīd ir iespaids, ka Privatizācijas aģentūras valdes loceklim Mihailam Pietkevičam ir saistošs nevis Segliņa vai [Māra] Kučinska, bet gan Šķēles viedoklis", atzina kāds JL pārstāvis. No A.Šķēles spārna puses izskanējuši pārmetumi, ka TP vadība neko nespēj izdarīt šajā valdībā — pat panākt sava eirokomisāra virzīšanu.

Eirokomisāra amats nozīmē ne tikai labu atalgojumu, tā ir arī iespēja iegūt labu tēlu, kas var būt kā tramplīns tālākai politiskajai karjerai valstī, kā redzams Lietuvā — tur par prezidenti ievēlēja Eiropas finanšu un budžeta komisāri Daļu Grībauskaiti. TP ir cilvēki, kuri uzskata, ka, tieši ilgtermiņa mērķu vadīta, S.Āboltiņa vēlas kļūt par komisāri. Viņa pati savukārt Dienai sacīja: "Tautas partijai ir vitāli svarīgi dabūt eirokomisāru. Māris Riekstiņš nav slikts kandidāts, bet partijai, kas ir līdzvainīga situācijā, kādā atrodas valsts, nevar piešķirt šo amatu." V.Dombrovskis ir uzlūkots kā JL līderis, ja S.Āboltiņa kļūtu eirokomisāre. Viņas pilnvaras priekšsēdes amatā beidzas 2010.gada martā. Ja notiktu valdības maiņa līdz vēlēšanām, kā premjera kandidāts tiek minēts Eiropas komisārs Andris Piebalgs, kurš jau presē ir pateicis, ka līdz gada beigām, kamēr nebūs beigušās viņa pilnvaras amatā, nepieņems jaunus izaicinājumus. Arī A.Kalvītis, kurš uz A.Piebalgu ir raudzījies kā cilvēku, kurš varētu būt labs pienesums arī TP, Dienai teica — viņaprāt, A.Piebalgs varētu būt valdības vadītājs tikai pēc 10.Saeimas vēlēšanām.

 

Tūrismam domātā ES nauda tikusi arī miljonāru mītnēm

Diena  07/11/09    Pārbaudot leģendu, ka par Eiropas Savienības (ES) fondu naudu Latvijas laukos slejas greznas privātmājas, un apzinot vairāk nekā 140 projektu, kam lauku tūrismā piešķirta ES nauda, noskaidrots, ka tādi gadījumi ir skaitāmi uz vienas rokas pirkstiem. Tomēr laikraksta Diena pētījumā noskaidrots, ka daļa naudas ir ieplūdusi Latvijas bagātāko cilvēku īpašumos, kas tos varēja atļauties atjaunot paši.

No 142 pārbaudītajiem lauku viesu namu projektiem lielākās šaubas radās par diviem — atjaunojamo energoresursu magnāta Jāņa Sprinovska ģimenes Augulienas muižu un bijušā Ogres deputāta Pētera Dimanta par viesu namu nosaukto Pie Mazās Juglas—, jo tie nebija atrodami ne izziņās, ne internetā.

Vētījot, kam tikusi tūrismam atvēlētā ES fondu nauda un kāda ir atdeve, no Latvijas lauku ainavas ir redzams, ka tas neapšaubāmi vairojis guļbūves ar pirtīm pie lielākās daļas ezeru, bet piedāvājuma dažādība nav augusi tikpat strauji, raksta Diena. Ir pārāk ambiciozi projekti, kas orientējas uz korporatīvajiem pasākumiem un sporta spēlēm, kuru atpelnīšana nešķiet īstenojama un kuri šovasar daļēji noslogoti tikai nedēļu nogalēs. Un ir krīzes aizcirstie neveiksminieki, piemēram, kafejnīca ar konferenču zāli Līksnas pagastā pie Daugavpils šosejas, kur nākamajā kārtā bija jātop spa un trešajā — viesnīcai ar parku. Projekts ar spa ir apstiprināts, bet bankas līdzfinansējuma nav.  

 

Rēzeknē atklāts piemineklis kritušajiem "afgāņiem"

Anna Rancāne,  Diena  07/11/09     “Man te divu skolēnu vārdi iekalti. Ēriks Adijāns un Valdis Zeņka. Valdi audzināju piecus gadus, jauks, kluss puisis bija. Aizgāja dienēt, nosūtīja uz Afganistānu, bērēs viņa zārku neatvēra,” – klusi saka pensionētā Rēzeknes 5.vidusskolas skolotāja Vilhelmīne Leitāne. “Juris Jasinskis, vienīgais no Balvu rajona, bija mans brālis,” sarkanbaltsarkanu neļķu pušķi rokās sažņaugusi Balvu slimnīcas medmāsa Irēna Sīle.

Daudzi Latgales iedzīvotāji ar ziediem sestdien bija atnākuši uz Brāļu kapu skvēru Rēzeknē, kur blakus obeliskam II Pasaules karā kritušajiem PSRS armijas karavīriem, tika atklāts piemineklis, veltīts sešpadsmit Latgales jauniešu piemiņai, kas zaudēja savu dzīvību no 1979.līdz 1989.gadam, dienot PSRS bruņoto spēku ierobežotā kontingenta sastāvā Afganistānā. Šogad aprit 20 gadi, kopš no Afganistānas tika izvestas PSRS karaspēka daļas. No Latvijas uz  Afganistānas karu tika nosūtīti 3612 karavīri, no tiem 59 gāja bojā, 145 tika ievainoti, 42 kļuva par invalīdiem, 1 pazuda bez vēsts. Pieminekļa atklāšanas ceremonijā ne Krievijas un Baltkrievijas konsulāta pārstāvju, ne arī Rēzeknes un Ludzas pašvaldību vadītāju Aleksandra Bartaševiča un Jevģeņijas Kuščas krievu valodā teiktajās heroiskajās uzrunās ne ar vārdu netika pieminēts, ka nevienam no šiem PSRS obligātā militārā dienesta jauniešiem, kuru vārdi iekalti piemiņas akmenī, netika jautāta viņu piekrišana, vai viņi vēlas piedalīties militārās operācijās un mirt svešā zemē.

Piemineklis, vienkāršs laukakmens, kurā iegravēts Afganistānā dienošā karavīra formā ģērbts puisis ar smagiem zābakiem kājās, tika izveidots, pateicoties bijušā Latvijas Republikas Valsts militārā dienesta pārvaldes Latgales nodaļas vadītāja Franča Kovaļevska, arī bijušā afgāņa, iniciatīvai, par sponsoru ziedojumiem, Krievijas Federācijas un Baltkrievijas konsulātu, kā arī Rēzeknes pilsētas un rajona piešķirtajiem līdzekļiem. Akmens augšdaļā iegravēti arī trīs reliģisko konfesiju simboli – katoļu un pareizticīgo krusti un musulmaņu zīme - pusmēness.

3.Zemessardzes novada nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas rotas virsleitnants Ilmārs Apeins,  kurš no 1986. līdz 1988.gadam pats piedalījās karadarbībā Afganistānā un arī tagad ir piedalījies miera uzturēšanās misijā Afganistānā, pieminekļa atklāšanas ceremonijā teica: “Četrus jaunos gadus, četras dzimšanas dienas man ir nācies nosvinēt Afganistānā. Negribētu, ja šī pieminekļa atklāšanā kāds saskatītu neveselīgu politizēšanu. Karavīrs ir karavīrs, viņš ir devis zvērestu cīnīties līdz galam un aizstāvēt valsts intereses, bet vislielākās sāpes ir tām mātēm un līgavām, kas tā arī nesagaidīja savus mīļos.”

 

TP lūkojas pēc Piebalga

Agnese Margēviča,  NRA  07/13/09    Latvijas politiskajām partijām pārdzīvojot sabiedrības uzticības krīzi un esot ar autoritāti apveltītu līderu badā, dažādi politiskās situācijas attīstības scenāriji tiek saistīti ar eirokomisāra Andra Piebalga tālākajiem plāniem, kad tuvāko mēnešu laikā beigsies viņa piecu gadu pilnvaru termiņš Eiropas Komisijā (EK).

Viņš ticis un tiek aplūkots kā iespējams bezpartejisks premjers, ja līdz vēlēšanām mainītos valdība, gada sākumā A. Piebalga vārds kuluāros tika piesaukts saistībā ar partiju apsvērumiem par Valsts prezidenta priekšlaicīgu nomaiņu amatā.

Tāpat pretrunīgas interpretācijas politiķu un valdības aprindās ir par A. Piebalga gatavību piekrist atkārtotai izvirzīšanai darbam EK, ja strupceļā nonāktu koalīcijas centieni vienoties par jaunu kandidātu, kā pēdējās nedēļās sāk izskatīties. Avoti valdībā šādu piedāvājumu neizslēdz, bet A. Piebalgs, kurš bijis viens no pamanāmākajiem un atzītākajiem eirokomisāriem, vēlmi atgriezties Latvijā vairāk pamato ar cilvēciskiem apsvērumiem, atstājot vietu šaubām, vai viņš noraidītu atkārtotu kandidēšanu.

Tautas partijas (TP) politiķi iepriekš neoficiāli ir atzinuši, ka cer uz A. Piebalga pievienošanos partijai, bet pats eirokomisārs, aizvadītajā nedēļā intervijā Neatkarīgajai skaidri norādot, ka apsver iespēju atgriezties Latvijas politikā, konkrētu partiju neminēja. "Droši varu teikt, ka nestāšos nevienā partijā, nepievienošos politikai, līdz nebūšu pabeidzis eirokomisāra darbu un nebūšu pilnīgi atgriezies Latvijā," uzsvēra A. Piebalgs. Atkarībā no Lisabonas līguma ratifikācijas gaitas jaunā EK, pēc dažādām versijām, var pārņemt pilnvaras no vecās tikai šajā novembrī vai pat 2010. gada janvārī.

A. Piebalgu partijas apsvērušas arī kā personību, kuru varētu atbalstīt Valsts prezidenta amatam, ja šajā postenī kādas pārmaiņas notiktu vēl pirms 2011. gada. Gada sākumā, kad vēl pirms Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdības krišanas TP ar JL runāja par iespējamas sadarbības principiem, viens no sarunu tematiem bijusi Valda Zatlera nomaiņa prezidenta amatā ar A. Piebalgu. Toreiz atšķirībā no šābrīža tam pietiekami plašā politiķu lokā bija atbilstošs noskaņojums, tagad JL neapmierinātību ar Rīgas pili ir remdējusi premjera amata uzticēšana V. Dombrovskim un V. Zatlera palīdzība valdībai panākt vienošanos par budžeta grozījumiem. Kā stāsta informēti avoti, kas bija iesaistīti šajos procesos, V. Zatlera nomaiņas plāns nav iedzīvināts lielā mērā dēļ JL un TP savstarpējās neuzticēšanās, kas izpaudusies arī kā informācijas noplūdināšana Rīgas pilij vienam par otra iecerēm.

Iespējams, tieši šo aizkulišu sarunu dēļ, kuru iniciatīva nāca no TP, kā arī kuluāros izplatoties informācijai, ka TP runā ar A. Piebalgu par viņa iesaistīšanos partijā, viņu citi politiskie spēki jau uzskata par oranži iezīmētu, liecina politiķu izteikumi.

Aizvadītajā nedēļā intervijā Neatkarīgajai A. Piebalgs atzina, ka pieņemt lēmumu par iešanu politikā viņu kavējot labēji konservatīvā spārna partiju "drausmīgā sadrumstalotība" un līdz ar to arī vājums, kas viņu "biedē un mulsina", līdz ar to nepieciešama konsolidācija. "Šis apstāklis neatvieglo ieiešanu politikā," atzina A. Piebalgs. Vienlaikus viņš noliedza iespēju, ka varētu piedalīties vēl kādas jaunas partijas dibināšanā.

 

ASV vēstniecība papildina tūristiem bīstamo izklaides vietu sarakstu

Irita Cirīte, speciāli Dienai   07/13/09    ASV vēstniecība papildinājusi Rīgas centrālo izklaides vietu «melno sarakstu». Kā informē vēstniecība, tas tiek darīts, raizējoties par apkrāpto tūristu skaita pieaugumu Latvijas galvaspilsētā.

Melno sarakstu šogad ir papildinājušas tādas iestādes kā Saxon Laipu ielā 7, Infinity Bars Vāgnera ielā 8, Mary Audēju ielā 13, Pussy Lounge Mārstaļu ielā 14, Mademoiselle Cigar Club Vaļņu ielā, Nobu Sushi Grēcinieku ielā 28, Versace Mazajā Jaunavu ielā, Zephyr Bar Audēju ielā, Cognac Bar Baznīcas ielā 1/3.

Savu vietu «melnajā sarakstā» saglabājušas arī pirms gada nosauktās izklaides iestādes Roxy Klub, Groks Pub, kas tika rekonstruēts un pārsaukts par Lords Pub, Foxy Lounge un Pink Panther.

Šajās vietās bieži tiek apkrāpti ārvalstu tūristi, nesamērīgi paaugstinot alkoholisko dzērienu cenas. Dažkārt arī tiek izmantotas kādas citas tūristu krāpšanas shēmas. Tiek izmantoti draudi, vardarbība un citi paņēmieni, lai piespietu ārzemju klientu samaksāt nesamērīgi lielo rēķinu.

Jau ziņots, ka ASV vēstniecība jūlija sākumā izplatīja paziņojumu, kurā apsveica Latvijas varas iestāžu «nepārtrauktos centienus vērsties pret tām problēmām, ar ko saskārušies tūristi Rīgā, īpaši ar shēmām, kas radītas, lai krāptu vai vardarbīgā veidā pazemotu bāru un klubu apmeklētājus».

Vienlaikus ar šo vēstniecības paziņojumu kļuva zināms, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Akcīzes preču pārvalde anulējusi Vecrīgas kluba Lord Pub īpašniekiem izsniegto licenci darbībām ar akcīzes precēm. VID neatklāja licences anulēšanas iemeslus.

 

Kalniete aicina koalīciju lūgt Piebalgu atkārtoti kandidēt ES komisāra amatam

LETA  07/13/09    Pilsoniskās savienības līdere Sandra Kalniete uzskata, ka valdības koalīcijas partijām vajadzētu kolektīvi aicināt Eiropas Savienības (ES) enerģētikas komisāru Andri Piebalgu piekrist atkārtoti kandidēt ES komisāra amatam.

S.Kalniete pauda viedokli, ka pašreizējā ekonomiski sarežģītajā situācijā Latvijai būtu ļoti noderīga gan Piebalga eirokomisāra pieredze, gan viņa labās attiecības ar Eiropas Komisijas prezidentu Žozē Manuelu Borrozu, kādu patlaban nav nevienai no Latvijas augstākajām amatpersonām.

S.Kalniete esot pirms apmēram divām nedēļām runājusi ar Piebalgu, kurš pagaidām pret ideju par atkārtotu kandidēšanu ES komisāra amatam esot «ļoti atturīgs», bet šī nostāja, pēc Kalnietes domām, varētu mainīties, ja valdības koalīcija vienotos par viņa kandidatūru.

Arī Saeimas Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis atzina, ka A.Piebalgs būtu ļoti piemērots kandidāts ES komisāra amatam. Viņš piebilda, ka koalīcija ir vienojusies līdz septembrim neturpināt diskusijas par Latvijas kandidatūru ES komisāra amatam.

Kā jau ziņots, Tautas partija ES komisāra amatam ir izvirzījusi ārlietu ministru Māri Riekstiņu, bet Jaunais laiks (JL) par piemērotāko kandidāti ES komisāra amatam atzīst JL valdes priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu.

Saskaņā ar likumu Eiropas komisāra vārdu nosauc valsts vadītājs, Latvijas gadījumā tas ir premjers. Ja tam piekrīt Eiropas Komisijas vadītājs, tad kandidātu eksaminē Eiropas Parlamentā. Eiropas Parlaments balso par Eiropas Komisijas sastāvu kopumā.

 

Krievijas «tautieši»: kurss uz Saeimas vēlēšanām

Ināra Mūrniece,  Latvijas Avīze   07/13/09    Pretestība Otrā pasaules kara vēstures "kropļošanai", jauniešu iesaistīšana Krievijas "tautiešu" kustībā, kā arī pašas kustības stiprināšana – tādi ir galvenie uzdevumi, ko izvirzīja Krievijas "tautiešu" otrā konference.

Ja tie tiks īstenoti, tad varot cerēt uz galveno mērķi – labiem krievisko partiju rezultātiem 2010. gada Saeimas vēlēšanās.

Sestdienas konference, kas notika Maskavas namā, ideoloģiski turpināja Krievijas "tautiešu" pirmo konferenci, kas tika rīkota 2008. gada 28. jūnijā. Lai gan Krievijas "tautiešu" kustība kopš tās dibināšanas nākusi klajā ar politiskām prasībām: oficiāla statusa krievu valodai, vēlēšanu tiesību piešķiršanas nepilsoņiem, "proporcionālas" varas sadales valsts pārvaldē, arī šoreiz tās izskanēja, bet – klusinātāk, ne tik tieši. No vairāku runātāju teiktā izrietēja: vispirms Krievijas "tautiešiem" "ideoloģiski un organizatoriski" jānostiprinās, kustībai jākļūst masveidīgai un tad var izvirzīt stingras prasības valdībai. Tāda – spēka audzēšanas – taktika Krievijas "tautiešu" kustībā būs noteicošā vismaz līdz 2010. gada Saeimas vēlēšanām. Konferencē piedalījās ap 250 dalībnieku, kas pārstāvēja 96 organizācijas. Atšķirībā no pirmās – dibināšanas – konferences šoreiz zālē bija daudz mazāk augstu viesu. No uzaicinātajiem vairāku valstu vēstniekiem nebija ieradies neviens. Pasākumu ideoloģiski un finansiāli atbalsta Krievijas vēstniecība Latvijā, un vēstnieka Aleksandra Vešņakova prombūtne tika skaidrota ar komandējumu. Tika nolasīta viņa vēstule, kurā A. Vešņakovs sveica delegātus un izteica gandarījumu, ka līdz ar "Saskaņas centra" nākšanu pie varas Rīgas domē palielinās labas sadarbības iespējas ar Krieviju, un ne tikai Rīgai, bet visai Latvijai.

Uz konferenci bija aicināts arī jaunais Rīgas mērs Nils Ušakovs, tomēr viņa zālē nebija. Toties bija ieradušies vairāki "PCTVL" un "Saskaņas centra" politiķi – eiroparlamentārieši Alfrēds Rubiks un Tatjana Ždanoka, kā arī Vladimirs Buzajevs, Jakovs Pliners, Igors Pimenovs un citi. Piedalījās arī Krievijas vēstniecības Latvijā pārstāvji un Maskavas pilsētas valdības ārējo ekonomisko un starptautisko sakaru departamenta vadītāja vietnieks Vladimirs Ļebedevs, partijas "Vienotā Krievija" Kaļiņingradas apgabala pārstāvis

J. Kuldiševs un no Igaunijas – A. Zarenkovs, kas ir Vispasaules Krievijas "tautiešu" koordinācijas padomes loceklis no Baltijas valstīm.

Lai gan prezidija locekļi laiku pa laikam cits citu nomainīja un tajā paguva pasēdēt gan Artūrs Ņevickis (mazākumtautību asociācijas "Sadraudzība" vadītājs), gan Eduards Gončarovs (Latvijas "antifašistiskā" komiteja) un citi, galvenais konferences vadītājs bija "tautiešu" kustības līderis Viktors Guščins. Viņam arī tika gods nolasīt ievadreferātu, kurā iezīmēti būtiskākie uzdevumi nākamā gada laikā: tālākā konsolidācija, spēcīgāku krievisko organizāciju veidošana un to apvienošana kopējā "tautiešu" organizāciju tīklā. "Latvijas "krievu pasaulē" notiek ideoloģiska un organizatoriska nostiprināšanās," secināja V. Guščins. V. Guščins uzsvēra, ka ciešāk jāsadarbojas ar politiskajām partijām, kas šobrīd īsti nevedoties. "Partijas diemžēl nevēlas īpaši ieklausīties sabiedrisko organizāciju teiktajā", un reti kad sabiedrisko organizāciju pārstāvji nonākot partiju sarakstos uz vēlēšanām. Viņš izteica neapmierinātību, ka "valsts saglabā kursu uz latviskas Latvijas veidošanu", turpina "pārrakstīt Otrā pasaules kara vēsturi", kā arī faktiski "reabilitē" nacismu un fašismu, jo "Valsts prezidents Valdis Zatlers oficiāli pie sevis pieņēma tā sauktos mežabrāļus, no kuriem daudzi karojuši hitleriskās Vācijas pusē". Pēc viņa teiktā, "valsts politika diemžēl ietekmē jauniešus" un "radikāls nacionālisms latviešu jaunatnes vidū iet plašumā".

Meklēs līdzdomātājus "titulnācijā"

"Latvija piedzīvo visdziļāko ekonomisko kritumu ES un pēc būtības ir bankrotējusi valsts," secināja V. Guščins. Bankrotējis, pēc viņa teiktā, arī Latvijas politiskais modelis, kur "krievi izslēgti no politiskās varas", tāpēc radīta "nekompetenta un korumpēta valsts pārvalde". Arī pašvaldību vēlēšanas notikušas "demokrātijas deficīta" apstākļos, jo nepilsoņiem balsot bijis liegts, turpināja V. Guščins, uzsverot, ka "ļoti būtiski ir stiprināt saiknes ar demokrātiski noskaņoto titulnācijas daļu" un tas ļautu izvest valsti no krīzes. Viņš gan nekonkretizēja, vai ar to domāta LPP/"LC".

Viņa "mēreno" referātu dusmīgi kritizēja cits "tautiešu" un "krievu kopienas" (OKROL) aktīvists Aleksandrs Gapoņenko, uzsverot: jārunā atklāta valoda! "Lai kāda būtu mūsu attieksme pret "PCTVL", tā tomēr atspoguļo mūsu problēmas," bet ""Saskaņas centrs" nav pateicis, ka pārstāv krievus", un Ušakovs konferencē nav redzams, norādīja A. Gapoņenko.

Latvija – "normāla valsts"

A. Zarenkovs, kurš Baltijas "tautiešus" pārstāv Vispasaules "tautiešu" koordinācijas padomē un ir viens no "tautiešu" līderiem Igaunijā, atzina, ka uz Latviju skatoties "ar skaudību, jo tomēr te notiekošais vieš optimismu", bet Igaunijā – "saukā par piekto kolonnu". Viņš uzsvēra, ka svarīgi uzturēt prasību par oficiālā statusa piešķiršanu krievu valodai un par "oficiālu divvalodību" veidot pozitīvu sabiedrisko domu.

Tribīnē kāpa arī "PCTVL" politiķis Vladimirs Buzajevs, lai kārtējo reizi sūrotos par "pārāk bargajām" valsts valodas prasībām un krieviski runājošo "diskrimināciju". Bet esot arī pozitīvas tendences. "Krievu skolēnu skaits pieaug straujāk nekā latviešu, un tas nozīmē, ka mūsu aicinājums bērnus vest uz krievu, nevis latviešu skolām ir sadzirdēts," priecājās V. Buzajevs. "Valstī nav vietas ne krievu kultūrai, ne valodai. Aizmigām vienā valstī – PSRS, bet pamodāmies citā," neapmierinātību izteica pārstāve no Jēkabpils krievu biedrības Natālija Čehova. Vjačeslavs Altuhovs pieprasīja, lai krievu tautības uzņēmēji stingrāk iestātos par krievu valodu pakalpojumu sfērā, un jo sevišķi kritizēja krievu uzņēmējus, kas "pakļaujas valsts noteiktajām valodas prasībām", viņu pozīciju raksturojot kā "gļēvu un pakļāvīgu".

Maskavas valdības pārstāvis V. Ļebedevs, kurš neilgi pirms tam Rīgas domē kopā ar maskaviešu delegāciju bija ticies ar N. Ušakovu, priecājās, ka līdz ar saskaņiešu nākšanu pie varas Rīgā "Latvija kļūs par normālu valsti". Pēc viņa teiktā, krīze skārusi arī Maskavu, bet tur neesot neviena "Lielā Tēvijas kara" veterāna, kuram nebūtu savs dzīvoklis, tāpat nauda neesot griezta no izglītības, veselības aprūpes un sociālā budžeta sadaļām.

Vēsture un jaunatne

Tieši "cīņa pret vēstures falsifikāciju" būs viens no lielākajiem Krievijas "tautiešu" uzdevumiem Latvijā. Grigorijs Šadrins (Latvijas "antihitleriskā" koalīcija) norādīja, ka "vēstures kropļošana vairāk esot politiska problēma". Te esot "radīts mīts par Latvijas okupāciju, lai krieviem neļautu piedalīties valsts politiskajā dzīvē", uzskata G. Šadrins, kurš vada komiteju, kuras uzdevums ir pārraudzīt gatavošanos 65. gadadienai, kopš Latvija "atbrīvota no fašisma" un "uzvarai Lielajā Tēvijas karā". Krievijas "tautiešu" kustība, kuras dalībnieki noliedz Latvijas okupāciju, pilnībā pievienojas Krievijas oficiālajai vēstures izpratnei, un viens no mērķiem ir to iepotēt Latvijas jaunatnei. Tas notiks, iesaistot viņus šajā kustībā un "atceres pasākumu" rīkošanā. Jāpiebilst, tieši jaunieši aktīvi līdzdarbojušies padomju veterānu sveikšanā 9. maijā. Un jaunatnes ideoloģisko apstrādi "tautieši" jau izvērsuši… Šā gada aprīlī notikusi Latvijas, Lietuvas un Igaunijas jauniešu organizāciju konference, nākotnē plānots sarīkot jauniešu forumu.

Par "tautiešu" apliecībām

Daudz laika tika pavadīts diskusijās par "tautiešu" apliecībām. Delegāti vienojās, ka tādas ir vajadzīgas un "tautiešiem" jāparedz arī dažādas priekšrocības. Piemēram, iespēja saņemt veselības aprūpi Krievijā par valsts budžeta līdzekļiem, mazākus nodokļus, strādājot Krievijā, un tamlīdzīgi. A. Zarenkovs atzina, ka Krievijas Iekšlietu ministrija vilcinot apliecību jautājumu, jo Krievijā esot bažas par negatīvu reakciju no citu valstu puses. Tās varētu protestēt par šādu to pilsoņu "iezīmēšanu".

Konference apstiprināja priekšā liktos delegātu sarakstus – uz oktobrī paredzēto Baltijas valstīs dzīvojošo Krievijas "tautiešu" 2. kongresu, kas notiks Viļņā, kā arī uz Vispasaules Krievijas "tautiešu" kongresu šā gada decembrī. Uz katru brauks 20 aktīvisti, bet abos sarakstos atrodami V. Guščina, T. Ždanokas, V. Altuhova vārdi. V. Guščins gandrīz vienbalsīgi tika ievēlēts par Baltijas valstu pārstāvi Vispasaules Krievijas "tautiešu" koordinācijas padomē.

 

SVF un ES nesaskaņas par aizdevuma piešķiršanu Latvijai

LETA  07/13/09    Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vilcināšanās piešķirt Latvijai nākamo starptautiskā aizdevuma daļu rada nesaskaņas starp SVF un Eiropas Savienību (ES), kas turpina Latvijai piešķirt finansējumu, norāda "Barclays Capital" eksperti.

SVF delegācija pirmdien Latvijā sāk sarunas par aizdevuma daļas 200 miljonu eiro apmērā piešķiršanu. Šis maksājums tika atlikts martā, jo SVF norādīja uz Latvijas valdības nepietiekamajam centieniem budžeta izdevumu samazināšanā.

Savukārt, reaģējot uz Latvijas valdības lēmumu samazināt budžeta izdevumus par 500 miljoniem latu, ES pieņēma lēmumu pārskatīt Latvijai nākamo aizdevuma daļu 1,2 miljonu eiro apmērā.

"Barclays Capital" Eiropas attīstības ekonomiku analītiķis Kristians Kellers norādīja, ka SVF nevēlēšanās piešķirt Latvijai finansējumu pat pēc Latvijas paziņojuma par apjomīgu izdevumu samazināšanu liecina, ka "domstarpības starp SVF un ES pieņemas spēkā".

Eksperts uzskata, ka abu institūciju domstarpību pamatā ir "ideoloģiskas atšķirības", jo ES galvenokārt koncentrējas uz politiskiem, bet SVF - uz ekonomiskiem jautājumiem.

Kellers arī prognozē, ka, SVF un ES domstarpībām pieņemoties spēkā, radīsies jaunas prognozes un minējumi saistībā ar gaidāmo lata devalvāciju.

Jau ziņots, ka šodien sākusies apvienotā Eiropas Komisijas (EK) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) misija Latvijā.

EK un SVF misijas gaitā plānots apspriest jautājumus par SVF nākamās aizdevuma daļas piešķiršanu Latvijai.

Ar EK un SVF speciālistiem tiekas Finanšu ministrijas pārstāvji no Starptautiskā finanšu politikas departamenta un Eiropas Savienības un Starptautisko lietu departamenta.

SVF valde pērn oficiāli lēma par finanšu atbalsta sniegšanu Latvijai 1,7 miljardu eiro (1,19 miljardi latu) apmērā.

Kā ziņots, SVF šogad Latvijai kopumā jāpiešķir 600 miljoni eiro (ap 420 miljoniem latu) četrās daļās. Pirmajām divām maksājumu daļām Valsts kasē vajadzēja ienākt līdz jūnija beigām. Nevienu no plānotajiem maksājumiem SVF neveica, jo uzskatīja, ka valdība nav pildījusi dotos solījumus par budžeta izdevumu samazināšanu. Šogad plānoti vēl divi aizdevuma maksājumi.

Eiropas Komisija (EK) par aizdevuma tālāku izsniegšanu vienojās pagājušajā nedēļā. Tādējādi sagaidāms, ka jūlija otrajā pusē Valsts kasi papildinās EK aizdevums - 1,2 miljardi eiro (847 miljoni latu). Valdība to izmantos, lai segtu budžeta deficītu, finansētu valsts parādu, kā arī stabilizētu finanšu sektoru.

 

Kreditori turpina pārbaudīt Latviju

Arnis Kluinis,  NRA  07/14/09    Šonedēļ un vajadzības gadījumā arī ilgāk Latvijā strādās apvienotā Eiropas Komisijas (EK) un Starptautiskā valūtas fonda (SVF) (ko)misija, lai izvērtētu Latvijas atbilstību apsolīto aizdevumu saņemšanai.

"Viņu darba uzdevumi ir formulēti pietiekami plaši," par kārtējo Latvijas finanšu sistēmas un pārvaldes aparāta pārbaudi Neatkarīgajai stāstīja Finanšu ministrijas komunikāciju departamenta direktore Diāna Krampe. Pārbaude sakrīt ar brīdi, kad Latvijas ministrijas u. c. iestādes sāk darbu pie valsts 2010. gada budžeta projekta gatavošanas. Latvijas puse centīsies parādīt, kādā veidā tā turpinās samazināt valdības kopējos izdevumus un savlaikus izbrīvēt naudu kredītu atmaksai, jo pretējā gadījumā Latvija kredītus varētu arī nesaņemt. Kreditoru pārstāvjus interesē arī tas, vai 2009. gada budžeta likuma grozīšana un valdības izdevumu samazināšana sāk reāli samazināt iztrūkumu Valsts kasē. Par saviem secinājumiem pārbaudes vadītāji varbūt informēs pēc 20. jūlija. Iepriekšējās reizēs viņi gan izteikušies īsi un aptuveni, atstājot gan EK, gan SVF vadītājiem brīvas rokas kreditēt vai nekreditēt Latviju. Proti, pārbaudes beidzas ar uzslavām Latvijai par nostāšanos uz pareizā ceļa un novēlējumiem spert vēl daudzus soļus kreditoru norādītajā virzienā.

Vakar tika atgādināts, ka kreditori paši nav vienojušies, ko viņi īsti grib no Latvijas. Ar ziņu aģentūru LETA un Bloomberg starpniecību līdz šejienei nonāca Barclays Capital analītiķa Kristiana Kellera apgalvojums, ka SVF nevēlēšanās piešķirt Latvijai finansējumu pat pēc Latvijas paziņojuma par apjomīgu izdevumu samazināšanu liecinot par aizvien lielākām domstarpībām starp SVF un ES. Viņš izskaidroja domstarpības tā, ka ES galvenokārt koncentrējoties uz politiskiem, bet SVF – uz ekonomiskiem jautājumiem. Līdz ar to dienas kārtībā atgriežoties jautājums par lata devalvāciju.

Vadoties pēc iepriekšējā gada beigās noslēgtās vienošanās, Latvijai šogad būtu jāsaņem no SVF 600 miljoni eiro jeb 420 miljoni latu. Pusei šīs naudas jau vajadzēja būt Latvijas Valsts kasē, bet SVF naudu nav devis. Arī Latvija ir atkāpusies no saviem solījumiem noturēt budžeta deficītu noteiktā attiecībā pret iekšzemes kopproduktu u. tml. makroekonomiskajiem rādītājiem. Latvija ir tikusi tikai pie tās SVF aizdevuma daļas, ko tā paspēja saņemt jau 2008. gada beigās. Pēc tam SVF konstatēja, ka Latvija atļāvusies kreditoriem sniegt tādas atskaites par valsts ieņēmumiem un izdevumiem, kas jau robežojas ar krāpšanu.

EK, šķiet, samierinājusies ar visu, kas Latvijā notiek, jo tā nevēlas radīt precedentu Eiropas Savienības dalībvalsts bankrotam. Valsts kases preses pārstāve Zane Šneidere informēja, ka šobrīd nav zināms, kad līdz Latvijai varētu nonākt dažu Ziemeļvalstu un Centrāleiropas valstu solītie aizdevumi.

 

Dombrovskis: SVF nav iebildumu pret Latvijas reformu gaitu

LETA  07/14/09    Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) nav iebildumu pret Latvijas reformu gaitu, šodien žurnālistiem apgalvoja premjers Valdis Dombrovskis (JL).

Pēc viņa teiktā, patlaban svarīgākais sarunu temats esot vidējā termiņa programmas sagatavošana budžeta deficīta samazināšanai.

Rīt, 15.jūlijā, Dombrovskis tiksies ar starptautisko aizdevēju pārstāvjiem, un jau nedēļas beigās viņš būšot gatavs sniegt plašākus komentārus par sarunu rezultātiem.

Vienlaikus premjers gan norādīja, ka "sarunu formāts gan ir tāds, ka man iespējams publiski komentēt sarunu gaitu".

LETA jau ziņoja, ka pirmdien sākās apvienotā Eiropas Komisijas (EK) un SVF misija Latvijā.

EK un SVF misijas gaitā plānots apspriest jautājumus par SVF nākamās aizdevuma daļas piešķiršanu Latvijai.

Ar EK un SVF speciālistiem tiksies Finanšu ministrijas pārstāvji no Starptautiskā finanšu politikas departamenta un Eiropas Savienības un starptautisko lietu departamenta.

SVF valde pērn oficiāli lēma par finanšu atbalsta sniegšanu Latvijai 1,7 miljardu eiro (1,19 miljardi latu) apmērā.

Kā ziņots, SVF šogad Latvijai kopumā jāpiešķir 600 miljoni eiro (ap 420 miljoniem latu) četrās daļās. Pirmajām divām maksājumu daļām Valsts kasē vajadzēja ienākt līdz jūnija beigām. Nevienu no plānotajiem maksājumiem SVF neveica, jo uzskatīja, ka valdība nav pildījusi dotos solījumus par budžeta izdevumu samazināšanu. Šogad plānoti vēl divi aizdevuma maksājumi.

EK nesen vienojās par aizdevuma tālāku izsniegšanu. Tādējādi sagaidāms, ka jūlija otrajā pusē Valsts kasi papildinās EK aizdevums - 1,2 miljardi eiro (847 miljoni latu). Valdība to izmantos, lai segtu budžeta deficītu, finansētu valsts parādu, kā arī stabilizētu finanšu sektoru.

 

Lietuvas prezidente cer, ka Latvija nepieredzēs maksātnespēju

LETA  07/14/09    Lietuvas jaunā prezidente, bijusī Eiropas Savienības (ES) finanšu un budžeta komisāre Daļa Grībauskaite, izteikusi cerību, ka Latvija nepieredzēs maksātnespēju, bet vienlaikus paudusi viedokli, ka tīri teorētiski šāda notikumu gaita Lietuvu īpaši neietekmētu.

Plašā intervijā Krievijas laikrakstam "Delovoj Peterburg" viņa atteikusies izteikt spriedumu par Latvijas lēmumu vērsties pēc palīdzības pie Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), vienīgi atzinusi, ka Latvijai nav bijis citas izejas.

Lūgta komentēt savas valsts ekonomikas galvenās problēmas, Grībauskaite minējusi lielo oligarhu ietekmi, bet, vaicāta par attiecībām ar Maskavu, izteikusi cerību, ka izdosies uzturēt "konstruktīvu dialogu un abpusēji izdevīgas attiecības".

Runājot par saviem svarīgākajiem uzdevumiem jaunajā amatā, Lietuvas valsts vadītāja norādījusi, ka darbs faktiski sācies jau pirms inaugurācijas. Viņasprāt, visupirms nepieciešama finanšu sistēmas stabilizācija un enerģētikas tirgus demonopolizācija, bet tikpat svarīga ir sociālo problēmu risināšana un cīņa ar bezdarbu. Ilgākā laika posmā ir būtiski beidzot veikt strukturālās reformas, turklāt ne tikai ekonomikā, bet arī sociālajā jomā, veselības aizsardzībā, izglītībā un zinātnē.

Atbildot uz intervētāja jautājumu par savas valsts "ekonomikas vājāko posmu", Grībauskaite atzinusi, ka Lietuvas ekonomika ir oligarhizēta. "Tas nav vājākais, bet problemātiskākais posms, jo tiešā veidā ietekmē visas dzīves jomas, ieskaitot politiku," viņa uzsvērusi.

Pēc prezidentes teiktā, politiskā elite un ieinteresētie ekonomiskie grupējumi faktiski uzurpējuši varu Lietuvā. "Nākas vienlaikus cīnīties ar ekonomikas monopolizēšanu un veidot pilsonisko sabiedrību. Nevar būt tā, ka ekonomiskā situācija ir laba, bet politiskā - slikta, un otrādi, tāpēc pievērsīšu uzmanību abām šīm jomām," viņa solījusi.

Grībauskaite atzinusi, ka šobrīd jebkurā valstī var izšķirt "divējādas problēmas" un arī Lietuvu neapšaubāmi ietekmē situācija pasaules ekonomikā, tomēr ekonomiskais stāvoklis valstī saistīts arī ar iekšējiem cēloņiem - "pēdējo gadu bezatbildīgo politiku, arī fiskālajā jomā".

Viņa nav slēpusi, ka "tādām valstīm kā Lietuva, kurām nav savas naudas iespiešanas mašīnas un kuras nevar palielināt savu budžeta deficītu", pretkrīzes soļi būs sāpīgāki nekā lielajām valstīm, kurām netrūkst resursu. "Tā ir izdevumu samazināšana - īpaši valsts sektorā, jālikvidē funkciju dublēšanās un jātaupa visur, kur vien iespējams, vienlaikus veicot strukturālās reformas un samazinot šķēršļus uzņēmējdarbībai, sevišķi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem," uzsvērusi Grībauskaite.

Uz jautājumu, kāpēc viņa nosaukusi par "politiski impotentām" tās valdības, kuras lūdz naudu SVF, Lietuvas prezidente atbildējusi, ka tādi soļi nozīmē tikai vienu - "signālu tirgiem, ka valsts pati nespēj tikt galā". "Tad tirgi pārstāj aizdot naudu un valsts automātiski nonāk tiešā atkarībā no dažu organizāciju konsultantiem. Es nevēlos kritizēt nedz SVF, nedz Pasaules Banku, bet katrai valstij un politiķiem jāsaprot, ka neviens nerisinās problēmas viņu vietā," viņa uzsvērusi.

Lūgta komentēt Latvijas lēmumu vērsties pēc palīdzības pie SVF, Grībauskaite atbildējusi īsi: "Es negribu vērtēt mūsu kaimiņus. Varu vienīgi teikt, ka viņiem nebija citas izejas."

Vaicāta, vai Lietuva ļoti baidās no Latvijas maksātnespējas, prezidente izteikusi cerību, ka Latvija nepieredzēs bankrotu. "Latvijai palīdzēs gan Eiropas Savienība, gan SVF. Galu galā arī valsts valdība sper nepieciešamos soļus. Teorētiski runājot, Latvijas maksātnespējai uz mums nebūtu tiešas ietekmes. Mūsu ekonomikas savstarpēji ir pietiekami neatkarīgas. Ietekme varētu būt citāda - starptautiskie tirgi uztver Baltijas valstis kā vienu reģionu - lūk, kur ir problēma. No stabilitātes viedokļa Lietuvas situācija ir gana laba, un es ceru, ka mēs spēsim tikt galā paši, bet vienīgi tādā gadījumā, ja nesāksies kādi lieli satricinājumi starptautiskajos tirgos," viņa piebildusi.

Grībauskaite noraidījusi pieņēmumu, ka iespējamā lata devalvācija varētu sekmēt arī lita devalvāciju. "Nav nedz ekonomiskās, nedz politiskās saistības. Šobrīd Lietuvai vienīgā aktuālā problēma ir iespēja (vai nespēja) aizņemties un refinansēt savus parādus. Devalvācijai nesaskatu nekādu jēgu. Devalvācija vajadzīga vienīgi tādā gadījumā, ja nepieciešams palielināt valsts konkurētspēju, cenšoties veicināt preču eksportu. Taču pašlaik preces nav kur vest. Visi tirgi guļ - gan Austrumos, gan Rietumos. Devalvācija būtu bezjēdzīga vēl arī tādēļ, ka divas trešdaļas aizdevumu Lietuvā ņemti ārvalstu valūtā, tādēļ pēc lita devalvācijas iedzīvotāju parādi pieaugtu. Argumentu ir vēl daudz. Esmu pārliecināta, ka drīzāk jāgatavojas eiro ievešanai," viņa norādījusi.

Vienlaikus Grībauskaite atteikusies minēt termiņu, kad Lietuvā varētu tikt ievests eiro. "Kad būsim gatavi, tad arī ievedīsim. Eiro - tas nav tikai valūtas nosaukums, tā ir finanšu disciplīnas sistēma. Disciplīna vajadzīga mums visiem. Valūtas nomaiņa vien neko nedos. Ieviesīsim eiro un nodrošināsimies pret politiķu populismu finanšu jomā un ekonomikā. Būtībā tieši tāpēc jau eiro ir vajadzīgs. Tādēļ svarīgs ir nevis termiņš, bet nosacījumi - kad sapratīsim, ka mums nepieciešams stingrs pamats iekšējās finansēs, ekonomikā, pamats turpmākajai valsts attīstībai. Un, protams, daudz kas atkarīgs no ekonomikas lejupslīdes un no tā, cik drīz spēsim samazināt budžeta deficītu," viņa atbildējusi.

Lietuvas jaunā prezidente norādījusi, ka attiecībās ar Krieviju cer uzturēt "konstruktīvu dialogu un abpusēji izdevīgus sakarus".

Lūgta komentēt Krievijas ekonomista Mihaila Hazina izteikumu, ka Baltijas valstu lielākā kļūda esot bijusi izstāšanās no Padomju Savienības, jo pašreizējās krīzes laikā tā "būtu barojusi Baltiju", Grībauskaite atbildējusi, ka tas ir "ļoti interesants viedoklis". "Un ceru, ka tas ir joks," viņa piebildusi.

Jautāta, vai Lietuva vēlas samazināt savu atkarību no Krievijas naftas un gāzes, prezidente nav slēpusi, ka tas ir Lietuvas ilgtermiņa uzdevums. "Atkarības diversifikācija tomēr ir labāka nekā atkarība no viena piegādātāja," sacījusi jaunā Lietuvas vadītāja.

Atbildot uz intervētāja jautājumu par pasaules ekonomisko situāciju, Grībauskaite prognozējusi, ka "šis gads būs ļoti smags, bet 2010.gadā, ja neradīsies nopietni satricinājumi banku sistēmā, būs nedaudz vieglāk".

"Kur problēmas sākās agrāk, tur tās agrāk tiks atrisinātas. Domāju, ka Eiropa sāks iziet no krīzes nākamā gada beigās vai 2011.gada sākumā. Baltijas valstīs situācija uzlabosies nedaudz vēlāk," viņa izteikusies.

Vaicāta par iespējamo sliktāko scenāriju, Lietuvas prezidente atbildējusi, ka grib būt gatava visam. "Skaidri zinu, ka sarežģītā situācijā, kad es runāšu ne tikai par labajām lietām, bet arī par to, ka nāksies kaut ko upurēt, cilvēkiem tas nepatiks. (..) Šobrīd cilvēki saista ar mani lielas cerības, tomēr es pārstāvu tikai vienu institūciju, un ļaudīm jāsaprot, ka tikai kopā mēs varam atrisināt problēmas, vienīgi tad Lietuva spēs nostāties uz kājām un atdzimt," sacījusi Grībauskaite.

 

Dombrovskis: Sarunas ar SVF par aizdevumu norit smagi

LETA  07/15/09    Sarunas ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) par aizdevuma piešķiršanu Latvijai norit smagi, šorīt intervijā Latvijas Radio atzina premjers Valdis Dombrovskis (JL).

Premjers stāstīja, ka Latvijas valsts ar SVF mēģina vienoties par nosacījumiem, uz kādiem fonds būtu gatavs aizdot naudu. SVF prasības, kuras ir lielākas nekā Eiropas Kopienai, esot "pietiekami smagas", taču nosacījumus pašlaik atklāt nevarot.

No Ministru prezidenta teiktā gan bija noprotams, ka SVF cita starpā sagaida valsts redzējumu par ieņēmumu palielināšanu, taču šī palielināšana tiekot skatīta matemātiski, piemēram, palielinot pievienotās vērtības nodokli.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka pusēm ir iespējams vienoties tikai līdz piektdienai, 17.jūlijam, kad SVF pārstāvji dosies prom no Latvijas. Ja līdz tam laikam netiks parakstīts jaunais saprašanās memorands, Latvija turpmāko SVF aizdevumu nesaņemšot.

Tādā gadījumā, iespējams, varētu tikt apdraudēta arī starptautiskā aizdevuma turpmāka saņemšana no citiem starptautiskajiem aizdevējiem. Patlaban notiekošās sarunas gan neapdraudot aizdevuma saņemšanu no Eiropas Komisijas 1,2 miljardu eiro (0,84 miljardu latu) apmērā, kas plānota nākamās nedēļas beigās.

SVF Latvijai esot izvirzījusi vairākus nosacījumus, kas valdībai esot ļoti smagi un sarunas padarot ļoti grūtas.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktore Diāna Krampe aģentūrai LETA gan uzsvēra, ka par atbalsta sniegšanu Latvijai 7,5 miljardu eiro (5,25 miljardu latu) apmērā pērnā gada nogalē vienojās vairāki finanšu donori, tostarp Eiropas Komisija un Starptautiskais Valūtas fonds, tādēļ Latvijas sadarbība ar kādu no finansiālā atbalsta sniedzējiem var ietekmēt citu partneru dalību atbalsta programmā.

Tomēr apgalvojums par to, ka Latvijai šīs nedēļas laikā jāparaksta jauna vienošanās ar SVF, neatbilst patiesībai. Patlaban SVF un EK pārskata misijas ietvaros tiek izvērtēti veiktie grozījumi 2009.gada budžetā un pārrunāts 2010.gada budžeta sagatavošanas grafiks. Tāpat tiek apspriesta pagājušā gada nogalē parakstītā nodomu protokola aktualizācija, ko pilnībā saskaņot plānots vairāku nedēļu laikā, uzsvēra Krampe.

Šodien Dombrovskis tikās ar SVF pārstāvjiem, tomēr pagaidām komentāri par sarunu gaitu netiek sniegti. Savu vērtējumu premjers sniegs piektdien, aģentūrai LETA īsi sacīja valdības vadītāja preses sekretāre Līga Krapāne.

Vēl vakar premjers stāstīja, ka SVF nav iebildumu pret Latvijas reformu gaitu. Pēc viņa teiktā, patlaban svarīgākais sarunu temats esot vidējā termiņa programmas sagatavošana budžeta deficīta samazināšanai.

LETA jau ziņoja, ka pirmdien sākās apvienotā Eiropas Komisijas (EK) un SVF misija Latvijā. EK un SVF misijas gaitā plānots apspriest jautājumus par SVF nākamās aizdevuma daļas piešķiršanu Latvijai.

Ar EK un SVF speciālistiem tiksies Ministru prezidents, finanšu ministrs Einars Repše (JL), Finanšu ministrijas eksperti no Budžeta departamenta, Tautsaimniecības analīzes un fiskālās politikas departamenta un Nodokļu politikas departamenta, kā arī pārstāvji no Valsts kases.

SVF valde pērn oficiāli lēma par finanšu atbalsta sniegšanu Latvijai 1,7 miljardu eiro (1,19 miljardu latu) apmērā.

Kā ziņots, SVF šogad Latvijai kopumā jāpiešķir 600 miljoni eiro (ap 420 miljoniem latu) četrās daļās. Pirmajām divām maksājumu daļām Valsts kasē vajadzēja ienākt līdz jūnija beigām. Nevienu no plānotajiem maksājumiem SVF neveica, jo uzskatīja, ka valdība nav pildījusi dotos solījumus par budžeta izdevumu samazināšanu. Šogad plānoti vēl divi aizdevuma maksājumi.

EK nesen vienojās par aizdevuma tālāku izsniegšanu. Tādējādi sagaidāms, ka jūlija otrajā pusē Valsts kasi papildinās EK aizdevums - 1,2 miljardi eiro (847 miljoni latu). Valdība to izmantos, lai segtu budžeta deficītu, finansētu valsts parādu, kā arī stabilizētu finanšu sektoru.

 

Jaunievēlētie EP deputāti atzīst, ka realitāte izrādās citāda

Gunta Sloga, Strasbūrā,  Diena  07/15/09    Mēs, pieci. Šo teikumu jaunā Eiropas Parlamenta (EP) atklāšanas sesijā ik pa laikam dzird izskanam no vairāku Latvijas eiroparlamentāriešu mutes. Pirmajā brīdī varētu šķist, ka viņi runā par tiem pieciem deputātiem, kuri pirmo reizi iekļuvuši Eiropas Parlamentā. Taču, izrādās, šis dalījums nozīmē ko citu. "Piecīši" ir Jaunā laika (JL), Pilsoniskās savienības (PS), TB/LNNK un LPP/LC deputāti, bet atlikušie trīs — no Saskaņas centra (SC) un PCTVL ievēlētie. Pirmos piecus starplaikos var redzēt draudzīgi tērzējam, bet pārējie trīs turas katrs atsevišķi.

Visvairāk Latvijas deputātu — Krišjānis Kariņš (JL), Sandra Kalniete (PS) un Inese Vaidere (PS) — darbosies lielākajā Eiropas Tautas partijas (ETP) grupā. Latvijas delegācijas vadītājam EP pirmoreiz ievēlētajam K.Kariņam jau pēc pirmajām dienām ir daudz ko domāt. "Latvijā ir satraukums, ka visu laiku dala amatus, taču te tas ir vēl izteiktāk," viņš stāsta īsi pirms došanās uz sanāksmi, kur paredzēta kārtējā diskusija par komiteju sadali.

Politikas ilgdzīvotāji S.Kalniete un I.Godmanis EP pamanījuši daudz paziņu. "Man ir grūti kā premjeram, darba stils te ir krietni atšķirīgs," norādīdams uz sēžu zāles durvīm, pa kurām plūst ārā vairāk nekā 700 galvu lielais pūlis, saka I.?Godmanis. Ierasti detalizētajā stilā viņš stāsta par trīs lielāko EP grupu — ETP, sociālistu un liberāļu — kopīgās sadarbības plāniem.

Jaunā EP grupā nonācis Roberts Zīle (TB/LNNK) — viņš iepriekš strādāja Nāciju Eiropas grupā, tagad pie konservatīvajiem, tādēļ izpelnījies Latvijas eiroparlamentāriešiem neierasti lielu mediju uzmanību. Britu presē viņš tika nodēvēts par neonacistisku partiju pārstāvošu politiķi. Izrādījās, šādu rīcību bija raisījusi iekšpolitiskā cīņa pret britu konservatīvajiem. "Nu jau man to vairs neviens nejautā," satikts EP, smaida R.Zīle. Tikmēr I.Vaidere, kura, tāpat kā R.Zīle, jau otro reizi tikusi pie EP deputāta mandāta, solās turpināt iesākto — darboties ar ārlietu un enerģētikas jautājumiem.

Starpbrīžos ne viens vien Latvijas deputāts pārmij pa vārdam ar Alfrēdu Rubiku (SC), bet Tatjana Ždanoka (PCTVL) tiek ignorēta. Deputātiem joprojām prātā palicis, ka viņa vienīgā no astoņiem deputātiem, tiekoties ar Valsts prezidentu, nebija paudusi gatavību strādāt Latvijas labā. No jebkādas komunikācijas ar citiem atturas arī Aleksandrs Mirskis (SC). Deputātiem neierasti džinsos un svītrotā kreklā tērptais A.Mirskis vairākas reizes pasoļo garām Dienas korespondentei, ignorēdams lūgumu izstāstīt par pirmajiem iespaidiem parlamentā.

Viņš nav pārmijis vārdu arī ar A.Rubiku, lai arī abi ievēlēti no viena saraksta. Abi strādās katrs savā grupā — A.Mirskis pie sociālistiem, bet A.Rubiks pie komunistus apvienojošās kreiso grupas. Neoficiāla informācija liecina, ka A.Rubika nokļūšanu pie sociālistiem nobremzējuši Lietuvas un Igaunijas deputāti. Viņš pats gan uzsver, ka šī arī bijusi lielburžuāzijas pārstāvju grupa un tāpēc izvēlējies tādu, kurā var turpināt cīnīties par lauku cilvēku un strādnieku interesēm.

Ar A.Mirski un T.Ždanoku pārējie negrasās īpaši sadarboties, taču bijušo komunistu līderi dēvē par sakarīgāko. Visticamāk, SC un PCTVL trijnieks EP savu "koalīciju" neizveidos — A.Rubiks un T.Ždanoka ir konfliktā, bet A.Mirskis vispār nav paudis viedokli.

 

Grībauskaite pauž Lietuvas gatavību palīdzēt Latvijai ekonomisko grūtību risināšanā

BNS  07/16/09    Jaunā Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite ceturtdien vakarā Jūrmalā pēc sarunas ar savu Latvijas kolēģi Valdi Zatleru pauda, ka Lietuva ir gatava palīdzēt Latvijai ekonomisko grūtību risināšanā.

D.Grībauskaite sacīja, ka viņai kā bijušajai finanšu ministrei ir pieredze sarunās ar Starptautisko Valūtas fondu, tāpēc viņa var konsultēt Latviju šajā jautājumā.

Abu valstu prezidenti īsā preses brīfingā vairākkārt uzsvēra Baltijas vienotību, savukārt D.Grībauskaite norādīja, ka grib redzēt daudz aktīvāku Baltijas un Ziemeļvalstu iesaistīšanos, risinot Eiropas Savienībā aktuālus jautājumus.

Viņa arī norādīja, ka Latvijai un Lietuvai ir daudz kopīgu iezīmju gan ekonomikā gan politikā.

V.Zatlers savukārt vairākkārt pauda prieku redzēt D.Grībauskaiti Latvijā.

«Latvija un Lietuva ir brāļu tautas, mūsu vēstures ceļi ir bijuši kopīgi un bieži atšķirīgi, bet mēs ejam kopā. Arī šīs dienas ekonomiskās grūtības mums ir kopīgas,» atzīmēja prezidents. Viņš uzsvēra, ka tas, ka D.Grībauskaite jau pirmajā nedēļā pēc stāšanās amatā apmeklē Latviju, liecina par abu valstu vienotību ekonomikas, politikas un militārajā jomā.

Runājot par abām valstīm kopīgiem tematiem, V.Zatlers uzsvēra, ka tās ir enerģētikas intereses.

 

Zatlers: turpināsies Baltijas valstu vienotība

DELFI  ,  LETA  07/16/09     Baltijas vienotība ekonomikas, politikas un militārajā jomā turpināsies, ceturtdien, tiekoties ar Lietuvas jauno prezidenti Daļu Grībauskaiti, teica Valsts prezidents Valdis Zatlers.

"Mēs esam brāļu tautas. Mums ir vienas saknes, ļoti tuvi vēstures ceļi. Tie nav vienādi, bet pēdējos 100 gadus mēs esam pavadījuši kopā. Mēs reizē dibinājām savas valstis un vienmēr esam centušies sadarboties. Mēs esam kopā veikuši ceļu uz Eiropas Savienību un NATO. Arī šī brīža ekonomiskās grūtības mums ir kopīgas," sacīja prezidents.

Viņš atzīmēja, ka Grībauskaite turpina Latvijas un Lietuvas prezidentu uzsākto tradīciju - pirmajās vizītēs ierasties kaimiņvalstīs.

Prezidents norādīja, ka šodien nebūs iespējams izrunāt visas aktuālās tēmas, taču valstu vadītāji tiksies tik pat bieži kā latviešu un lietuviešu tautas tiekas kultūras un izglītības pasākumos.

Viņš piebilda, ka Latvijai un Lietuvai ir kopīgas intereses enerģētikas jautājumos un kopīga Baltijas jūras stratēģija, tādēļ ir būtiska regulāra abu valstu sadarbība ikdienā, tajā skaitā augstāko amatpersonu starpā.

Savukārt Lietuvas prezidente pauda gatavību palīdzēt Latvijai grūtajā ekonomiskajā situācijā. Viņa kā bijusī Eiropas Savienības (ES) finanšu un budžeta komisāre esot gatava palīdzēt ar konsultācijām Latvijas sarunās ar Starptautisko Valūtas fondu.

Kā informē prezidenta preses dienests, tikšanās laikā Lietuvas un Latvijas prezidenti pārrunāja enerģētikas politikas jautājumus, īpaši pievēršoties kopīga Baltijas valstu elektroenerģijas tirgus izveidei un Visaginas AES attīstības gaitai.

Pievēršoties ES aktualitātēm, abu valstu prezidenti atzinīgi vērtēja bijušā Polijas premjerministra ievēlēšanu Eiropas Parlamenta prezidenta amatā, jo tas atspoguļo ģeogrāfiskā balansa ievērošanu kandidātu izvēlē ES augstajiem amatiem. Latvijas un Lietuvas prezidenti pauda atbalstu Zviedrijas prezidentūras prioritātēm ES, jo tās atbilst abu valstu interesēm. Zatlers un Gribuskaite atzīmēja transatlantisko saišu nozīmi, kā arī bija vienisprātis, ka ES ir jābūt vienotai ārpolitikai.

Sarunas gaitā prezidenti arī apmainījās viedokļiem par valstu ekonomisko un finanšu situāciju, pievēršoties katras valsts paveiktajam un iespējamajiem risinājumiem ekonomiskās augšupejas veicināšanai, kā arī vienojās, ka abu valstu sadarbībai ir liela nozīme un tagad Latvijai un Lietuvai ir īpaši jāturas kopā.

Kā ziņots, ceturtdien un piektdien vizītē Latvijā uzturas Lietuvas prezidente Grībauskaite.

Bez tikšanās ar Zatleru viņa paredzēta tikšanās arī ar Saeimas priekšsēdētāju Gundaru Daudzi (ZZS) un Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (JL).

Jau ziņots, ka Grībauskaite pirms viesošanās Latvijā apmeklēja Zviedriju, kas ir Eiropas Savienības prezidējošā valsts. Jau pirms savas inaugurācijas Grībauskaite izteicās, ka ārvalstu vizītēs gatavojas doties vienīgi uz tām valstīm, kur Lietuvai tas būtu noderīgi.

Kā atzīmē Lietuvas ziņu aģentūra ELTA, Lietuvu, Latviju un Zviedriju saista kopīgais Baltijas valstu un Skandināvijas energosistēmu starpsavienojuma projekts. Lietuvā darbojas bankas ar Zviedrijas kapitālu, lielākās no tām - SEB un "Swedbank", turklāt Zviedrija šai pusgadā pārņēmusi Eiropas Savienības prezidentūru.

 

Vīķe-Freiberga kļuvusi par Hamburgas zoodārza ziloņu meitenītes krustmāti

BNS  07/17/09    Eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga ceturtdien kļuvusi par Hagenbeka zooloģiskajā dārzā Hamburgā dzimušās ziloņu meitenītes Rani (Princese) krustmāti.

Eksprezidentes sekretāre Daina Lasmane pavēstīja, ka zilonīte piedzimusi 4.jūlijā. Ziloņu meitenītes kristības notikušas ceturtdien, 16.jūlijā.

Zooloģiskā dārza īpašnieki un vadītāji sestajā paaudzē brālēni Hagenbeki lūguši V.Vīķi-Freibergu kļūt par vēl tikai gaidāmā ziloņu mazuļa krustmāti jau pērn rudenī, uzzinot, ka eksprezidente kā maza meitene bēgļu gaitās pēc kara apmeklējusi izpostīto Hagenbeku zooloģisko dārzu.

Zilonītes vārdu izvēlējās konkursā. Kādas skolotājas piedāvātais vārds Rani nozīmē «princese», un tas izvēlēts tāpēc, ka arī pārējiem ziloņiem šajā zooloģiskajā dārzā ir austrumnieciski vārdi.

 

Intervija ar Daļu Gribauskaiti: «Visvairāk vajadzīga pašapziņa»

07/18/09  Ināra Mūrniece,  Latvijas Avīze 

Lietuvas prezidente sola pragmatisku darbu

"Ikvienā valstī un sabiedrībā, kas attīstās, rodas nepieciešamība pēc līderiem. Šādi līderi agrāk vai vēlāk arī atrodas, un te nav nekā nejauša. Vēlēšanas daudzās valstīs liecina, ka noteiktā laikā atnāk īstais cilvēks. Mierīgākos laikos, kad valda labklājība, ir vajadzīgi viena veida līderi, bet smagākos laikos – citādi. Balsojot cilvēki savu likteni uztic tā kandidāta ideāliem, kura vērtības viņam tuvākas," intervijā "Latvijas Avīzei" uzsver nesen pārliecinoši ievēlētā Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite. Tautā viņas rakstura un neatlaidības dēļ jauno prezidenti jau paguvuši iedēvēt par tērauda magnoliju.

– Jūs savu prezidentūru sākat Lietuvai grūtos laikos. Teicāt, ka augstajā amatā nākat ar misijas apziņu un ka valstij nepieciešami cilvēki, kuri ir gatavi tai daudz dot. Jūsu izteikumi liecina arī, ka tā būs pragmatiska prezidentūra. Kāda loma tajā būs vērtībām? Un par kādām vērtībām jūs esat gatava iestāties?

D. Grībauskaite: – Šajā laikā valstī ir ļoti daudz vajadzību, un tāpēc mums jābūt pragmatiskiem, risinot daudzus jautājumus. Tomēr nevienas valsts prezidents nedrīkst aizmirst, ka jādomā ne vien par ekonomiku, bet arī kultūru, politiku, cilvēkiem.

Runājot par savas prezidentūras tuvākajiem mērķiem, parasti uzsveru, ka jārēķinās ar ekonomisko lejupslīdi. Tomēr gribu arī uzsvērt, ka jārunā ne tikai par krīzi ekonomikā, bet arī politikā un sabiedrības morālē. Tieši ekonomiskās krīzes laikā sabiedrības morāles normu kritums redzams kā uz delnas.

Valdība, protams, galvenokārt cenšas tikt galā ar ekonomisko krīzi, un kā profesionāle es te varu sniegt atbalstu. Par savu uzdevumu uzskatu arī paātrināt reformas izglītībā un sociālajā jomā, par tālāku sabiedrības demokratizāciju.

– Mums ir zināms priekšstats par to, kā izcēlusies ekonomiskā krīze, bet kādi, jūsuprāt, ir morālās krīzes cēloņi?

– Morālā krīze ir ļoti cieši saistīta ar ekonomisko krīzi un ir viena no tās cēloņiem. Alkatība, savtīgums, korupcija, bezatbildība lēmumu pieņemšanā un ekonomikas plānošanā – šīs parādības ir cieši saistītas. Un ekonomiskā krīze sākusies tieši šo iemeslu dēļ – gan pasaulē, gan Lietuvā. Ekonomika nav atrauta ne no politikas, ne no morāles.

– Jūs runājat par morālām kategorijām – savtīgumu, alkatību, egoismu, bet tās pastāvējušas visos laikos un visās pasaules malās. Kāpēc, jūsuprāt, morālās krīzes izpausmes Lietuvā un arī Latvijā ir tik asas?

– Pirms teju divdesmit gadiem mūsu sabiedrība uz lielo mērķi – savas valsts neatkarības atjaunošanu – gāja ar lielu ideālisma devu un ideālistisku pasaules uztveri. Bet, ja šodien cilvēkam uz ielas vaicāsiet, ko viņš gribētu saņemt no valsts, viņš uzskaitīs ļoti daudzas vēlmes. Kad vaicāsiet, ko viņš var dot valstij, savam kaimiņam, jūs redzēsiet daudzas pārsteigtas sejas... Lieta tā, ka, attīstot ekonomiku, ceļot labklājību, vērtību un morāles izpratnes attīstība palika krietni iepakaļ. Šīs abas jomas neattīstījās kopā, un krīze to atklāj īpaši asi.

– Personīgi mani pārsteidz, ka par morālo krīzi esam spiesti runāt sabiedrībās, kuras vēl pirms 20 gadiem nāca ar lielām idejām un skaidrām vērtībām. Šodien daudzi cilvēki vairs nav gatavi iestāties par to, par ko agrāk dega.

– Lietuvā, protams, ir līdzīgi. Ir sabiedrības daļa, kas palikusi uzticīga valstij, saviem ideāliem, vērtībām. Tomēr daļa uzņēmēju kļuvuši uzticīgi tikai savām personiskajām vērtībām; cita sabiedrības daļa kļuvusi par ienaidniekiem… Objektīvi vērtējot, sabiedrībai bija šādi jāsadrumstalojas. Situācija ir līdzīga daudzās postkomunistiskajās valstīs, kuras piedzīvoja strauju ekonomisko attīstību. Žēl, ka tā notika; mēs cerējām, ka iedzīvotājiem radīsies mazliet citāda izpratne par pilsonību.

– Jūs esat uzsvērusi, ka Lietuvā nepieciešams mazināt oligarhu lomu politikā un ekonomikā. Kā to plānojat paveikt?

– Es vispirms gribu uzsvērt, ka pret uzņēmējdarbību un godīgiem uzņēmējiem Lietuvas valsts ir atvērta. Sabiedrības oligarhizācija nozīmē, ka pastāv nevēlama sadarbība, citam cita ietekmi pastiprinot, noteiktu uzņēmēju, politiķu un mediju starpā, un šī grupa aizstāv tikai sava grupējuma intereses. Mazām valstīm šāda oligarhizācija nozīmē ceļu uz nekurieni. Praktiski tas izpaužas tā, ka iedzīvotāji maksā par kaut ko vairāk, nekā brīva tirgus apstākļos viņi maksātu, ka politiskie lēmumi daļēji tiek nopirkti, un šāda veida sabiedrībai nav attīstības stratēģijas. Tāpēc man būtiska šķiet ekonomikas demonopolizācija. Uzskatu, ka gan Lietuvai, gan Latvijai ir būtiski demonopolizēt enerģijas sektoru. Viens no padomju domāšanas mantojumiem ir tas, ka mūsu valstīm nav elektroenerģijas tirgu – ne Lietuvā, ne Latvijā, ne valstu starpā. Tikai ar nākamā gada janvāri plānojam radīt šādu elektroenerģijas tirgu. Tas būs pats pirmais solis šajā tirgus liberalizācijas virzienā: ļaut cilvēkiem izvēlēties, par kādu cenu un no kā elektroenerģiju pirkt. Tas ir liels solis, kura speršanai tiks izmantoti daudzi ekonomikas instrumenti. Piemēram, jādomā par monopolizācijas likuma grozīšanu.

– Latvijā, kur ilgāku laiku runā par plaisu starp varas aprindām un sabiedrību, šogad tas jūtams īpaši krasi. Notiek dažādi protesti un pat nemieri. Lietuvā situācija ir visai līdzīga.

– Virknē postkomunistisko valstu redzam, ka politiskā elite attālinājusies no tautas, notiek politikas monopolizācija, ekonomikas monopolizācija, monopolizācija pilsoniskajā sabiedrībā. Tas redzams arī Latvijā un Lietuvā. Un daļa cilvēku jūtas noguruši no politikas, no tās novēršas un paši arī politikā nevēlas iet. Eiropas Parlamenta vēlēšanas apliecināja, ka cilvēkus patiesi īpaši neinteresē politika un jo sevišķi tas, kas notiek Eiropas Savienības līmenī. Tas arī ir šīs sabiedrības sadrumstalotības rezultāts – pilsoniskā sabiedrība nav attīstīta un iedzīvotāji ir neaktīvi.

Protesti un streiki ir parastie ekonomikas lejupslīdes pavadoņi, un tie acīmredzot ir nenovēršami. To gan nevar teikt par nemieriem, kuri mēdz būt agresīvi un kādu provokatoru iedvesmoti. To mērķis vairs nav panākt pozitīvas pārmaiņas sabiedrībā… Kā dažkārt dzirdēts, par to rīkošanu un kūdīšanu kādam tiekot maksāts. Tas jau ir valsts drošības jautājums.

– Latvijā sabiedrībai visvairāk vajadzīga uzticēšanās, jo socioloģiskās aptaujas liecina, ka sabiedrība vairs nespēj uzticēties nevienam: ne politiķiem, ne ierēdņiem, ne policijai, ne tiesām.

Pieņemu, ka Lietuvā aptaujas droši vien liecina to pašu.

– Es teiktu: pašapziņa – tā ir vēl viena lieta, kuras mums pietrūkst. No padomju laikiem cilvēki pieraduši, ka kādam par viņiem jādomā, jāaizsargā, jāparūpējas, jāpabaro un jāapģērbj. Lai gan mūsu sabiedrība devās tirgus ekonomikas un liberalizācijas virzienā, mentalitāte palika tā pati vecā. Mēs joprojām gribam, lai kāds par mums rūpētos. Piebildīšu, ka ir arī objektīvi apstākļi, kāpēc politiķi garlaiko vairākumu iedzīvotāju un nav diez ko mīlēti.

– Nu Lietuvā ir jauns līderis, kam ticēt, jauns sākums.

– Vismaz cilvēki tā domā. (Smejas.) Redzēsim, kā ies nākotnē. Bet vēlēšanas liecināja, ka cilvēki domā, par ko "ieguldīt" savu balsi.

– Vai Lietuvas vārda tūkstoš gadu svinības var uzskatīt par vienu no sabiedrības vienošanas soļiem?

– Tās notika kopā ar Dziesmu un deju svētkiem. Lietuvā sabiedrības vienotība un lepnums par savu kultūras mantojumu, ko esam iznesuši cauri visiem laikiem, bija veids, ar kuru pretoties svešas varas spiedienam. Mēs turējāmies pie savas tautas dziesmām, dejām, tautas tērpiem. Mums bija gods būt mazas, bet kultūras ziņā ļoti atšķirīgas un lepnas tautas pārstāvjiem. Šāds kultūras mantojums ir arī labs pilsoniskās sabiedrības vienošanas veids, liekot cilvēkiem saprast, ka esam atkarīgi cits no cita un saistīti cits ar citu, ka piederam vienai un tai pašai kultūrai, valodai un vēsturei.

– Nedaudz par ārpolitiku. Jūs likāt noprast, ka Lietuva turpmāk varētu vairāk orientēties uz ES Rietumu valstīm un Baltijas jūras reģiona valstīm, bet varbūt mazāk uzmanības pievērsīs tā dēvētajai kaimiņvalstu politikai, līdz ar to sadarbībai ar tādām valstīm kā Ukraina, Gruzija, Moldova. Vai tas būs īstā un pilnīgā saskaņā ar ES un Latvijas un Igaunijas ārpolitikas ievirzi?

– Ja Lisabonas līgums būtu parakstīts un stātos spēkā, tad ārpolitika ES līmenī tiktu koordinēta un mūsu intereses tiktu saskaņotas. Bet katrai valstij ir savas vēsturiski izveidojušās saites, savi kaimiņi, savas intereses. Es gribētu joprojām paturēt un nodrošināt to labāko, ko Lietuva ir sasniegusi austrumu virzienā un attiecībās ar Gruziju, Ukrainu, kur esam spējīgi dalīties savā pieredzē, lai šīm valstīm palīdzētu. Tomēr, manuprāt, Lietuva vēl nepietiekami izmanto iespēju, ko sniedz dalība ES. Es gribētu censties atrast līdzsvarotāku politiku, turpinot to, kas izdarīts Kaukāzā, Ukrainā un citur. Bet gribu ārpolitiku veidot balansētāku un vairāk ieguldīt attiecību veidošanā ar rietumvalstīm. Lēmumu pieņemšanā ES ir būtiska tāda lieta kā valstu vienošanās, un Baltijas jūras valstu grupai, kurā ir astoņas ES dalībvalstis, tajā skaitā visas trīs Baltijas valstis, ir daudz kopīgu interešu: ekonomikā, vides jomā, migrācijā un citur. Mēs varētu labāk koordinēt savus centienus, un tas ļautu savas intereses ES pārstāvēt efektīvāk. Ne velti mana pirmā vizīte bija uz Zviedriju, kas ir ES prezidējošā valsts, un tad uzreiz – uz Latviju.

– Jūs runājāt par nepieciešamību veidot konstruktīvu dialogu ar Krieviju. Vai, jūsuprāt, līdz šim tas Lietuvai bijis nekonstruktīvs?

– Jā, es domāju, ka ar Krieviju mums nebija konstruktīva dialoga. Iespējams, to noteica vēsturiskās atmiņas un noteikta politiska retorika aizkaitināja mūsu kaimiņu. Bet es esmu gatava sākt un veidot konstruktīvu dialogu ar Krieviju, ja Krievijas attieksme būs līdzīga.

– Kā pieredze liecina, dialogs ar Krieviju nav vienkārša lieta. Kuras ir tās sarkanās līnijas, ko neesat gatava pārkāpt?

– Mūsu valsts neatkarība, vēsture, mūsu kultūras un garīgais mantojums. Arī cilvēktiesības, kuras būtu jāievēro ikvienā demokrātiskā valstī, jo sevišķi Eiropas Padomes dalībvalstī.

– Kādās jomās jūs konstruktivitāti attiecībās ar Krieviju vēlētos pastiprināt? Tirdzniecībā, ekonomiskajā sadarbībā?

– Krievija ir plašs noieta tirgus, un mūsu uzņēmēji tajā ir ieinteresēti. Jā, es gribētu redzēt labākas attiecības – bez to politizācijas – uzņēmēju starpā, risinot ekonomiskos jautājumos.

– Latvijā par visai problemātisku jautājumu izvērtās 23. augusta atzīšana par atceres dienu. Kad par to interesējos, bija politiķi, kuri neoficiāli centās aizrādīt, ka šādu jautājumu cilāšana traucē veidot ekonomisko sadarbību ar Krieviju, kas krīzes laikā vajadzīga jo īpaši.

– Nav pieļaujams, ka tiktu spekulēts ar tādām lietām kā mūsu vēsture, pašcieņa, pašapziņa. Vēsture un vēsturiskā atmiņa ir būtiska, un tas ir jāatceras.

– Lietuvas žurnālisti ziņo, ka jums esot melnā josta karatē.

– Melnā josta ir, tikai ne karatē, bet gan cīņu mākslā, kurā ir karatē, aikido un džiudžitsu elementi. Tas nav klasisks sports, jo būtiska tā daļa ir filozofija. Šai nodarbei pievērsos 40 gadu vecumā. Tā ne vien trenē ķermeni, bet arī uzlabo koncentrēšanās spējas, pašdisciplīnu, attīsta pašapziņu un liek cienīt apkārtējos. Šobrīd ar to nenodarbojos, jo traumas šajā cīņu mākslā nav retums. Turklāt, kopš esmu sākusi prezidenta darbu, ne šim, ne kādam citam vaļaspriekam – lasīšanai, sēņošanai, braukšanai ar auto – laika vairs neatliek.

 

Piebalgs varētu palikt komisāra amatā

Gunta Sloga,  Diena  07/21/09    Lai arī vēl pirms dažām nedēļām stingri tika noraidīta iespēja, ka Eiropas Savienības komisāra amatam atkārtoti varētu tikt izvirzīts Andris Piebalgs, gan viņa paša, gan Eiropas Komisijas (EK) vadībai tuvu stāvošu personu izteikumi ļauj noprast, ka situācija mainījusies. A.Piebalgs Dienai atzīst, ka sācis domāt par iespēju palikt šajā amatā un līdz rudenim pieņems gala lēmumu. Par labu viņa kandidatūrai varētu runāt arī tas, ka Žozē Manuels Barrozo, kurš vēlas otrreiz iegūt EK prezidenta amatu, nolēmis dalībvalstīm prasīt izvirzīt spēcīgus pārstāvjus ar nevainojamu reputāciju.

"Es esmu kļuvis daudz domīgāks par to, jo, protams, tas darbs ir interesants un var jau būt, ka es varu to darīt. Es neesmu tik stiprs [sakot nē], kāds es būtu bijis pirms nedēļas," tā sarunā ar Dienu atzīst A.Piebalgs, jautāts, vai tā ir tiesa, ka viņš varētu mainīt savas domas un atkārtoti kandidēt uz eirokomisāra amatu. Pagājušajā nedēļā viņam arī bijusi telefonsaruna ar premjeru Valdi Dombrovski (JL), kurš apjautājies par viņa nākotnes nodomiem. Kā zināms, vairāki politiķi, jo īpaši no Pilsoniskās savienības, ir mudinājuši koalīciju kopīgi uzrunāt A.Piebalgu un piekrist vēl vienam amata termiņam EK. "Premjers zvanīja, lai pajautātu viņa viedokli par vēl vienu termiņu. Piebalgs pateica, ka apsver šo jautājumu," saka premjera preses sekretāre Līga Krapāne.

Līdz šim stingrā A.Piebalga atteikšanās atkārtoti kandidēt uz komisāra amatu bija mudinājusi valdības vadītāju lūkoties pēc citiem kandidātiem. Kā savu kandidāti viņš ir minējis JL līderi Solvitu Āboltiņu, taču tā kā Eiropas Parlamenta balsojums par Ž.M.Barrozo ir pārcelts uz septembri, galīgo lēmumu premjers solās pieņemt rudenī. Jāatgādina, ka bez S.Āboltiņas komisāra amatam ir izvirzīts arī ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP). Taču Dienas rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka viņa izredzes tikt komisāra krēslā nav lielas. Kā apliecināja Ž.M.Barrozo un viņa biroja vadībai tuvu stāvoši cilvēki, par piemērotāko kandidātu tiek uzskatīts enerģētikas komisārs A.Piebalgs. Viņš, ieņemot vienu no sarežģītākajiem komisāra amatiem, piecu gadu laikā izpelnījies gan kolēģu, gan arī Briseles žurnālistu atzinību.

Ž.M.Barrozo vēlas, lai kandidātiem būtu nevainojama reputācija un viņi izturētu iztaujāšanu EP. Tāpēc, ja A. Piebalgs kā stiprākais kandidāts netiktu virzīts, tad Ž.M.Barrozo labprāt redzētu kandidāti sievieti, jo viņam jānodrošina dzimumu līdzsvars EK vadībā. Jau vēstīts, ka bez S.Āboltiņas kā iespējamā kandidāte šādā gadījumā tikusi minēta ES Statistikas birojā augstu amatu ieņemošā Inna Šteinbuka. Dienas aptaujātie diplomāti kā S.Āboltiņas stipro pusi min politisko pieredzi, taču līdz šim JL līdere nav īpaši specializējusies ES lietās, tāpēc viņai varētu būt grūti izturēt iztaujāšanu EP. Kā I.Šteinbukas vājo vietu min politiskās pieredzes trūkumu. Diplomāti pieļauj, ka labas izredzes izturēt aso izvaicāšanu būtu EP deputātei Sandrai Kalnietei (PS), taču viņas iespējas ir tuvu nullei, jo jaunlaicieši bijušo partijas biedri uztverot kā nodevēju.

 

ASV uzsver, ka Austrumeiropa netiks "pārdota" Krievijai

Ģirts Kasparāns,  Diena  07/21/09    ASV viceprezidents Džozefs Baidens pirmdien ieradās vizītē Ukrainā, lai atkārtoti paustu ASV atbalstu Austrumeiropas valstīm, kas noraizējušās par Krievijas ietekmes palielināšanos šajā reģionā. Dž.Baidens šonedēļ apmeklēs arī Gruziju, kas aicina amerikāņus palīdzēt novērst jaunu karu ar Krieviju. ASV amatpersonas uzsver, ka negrasās atzīt Krievijas atbalstīto reģionu atšķelšanos no Gruzijas.

Dž.Baidena vizīte tiek vērtēta kā Vašingtonas mēģinājums nomierināt austrumeiropiešus, kas ar aizdomām vēro jaunās ASV valdības centienus uzlabot attiecības ar Krieviju. ASV prezidents Baraks Obama nesen viesojās Maskavā, kur aicināja Krievijas līderus atvērt jaunu lappusi abu lielvalstu attiecībās. Austrumeiropas valstis pagaidām īsti nesaprot, ko sagaidīt no B.Obamas, bet skaidrs, ka Austrumeiropas reģionam viņš nepievērsīs tik lielu uzmanību kā viņa priekštecis Džordžs V.Bušs.

Pret ietekmes zonām

B.Obama nolēmis īstenot pragmatisku ārpolitiku, tādēļ mēģina veidot savstarpēji izdevīgas attiecības ar Krieviju. Viņš vilcinās atbalstīt Dž.V.Buša izlolotās idejas par ASV pretraķešu aizsardzības objektu izvietošanu Austrumeiropā un Ukrainas un Gruzijas ātru uzņemšanu NATO, pret ko asi iebilst Krievija.

Pagājušonedēļ vairāki Austrumeiropas līderi, ieskaitot bijušo Latvijas prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, nosūtīja atklātu vēstuli B.Obamam, aicinot nepamest Austrumeiropu novārtā. Viņi pauda satraukumu par to, ka Austrumeiropas valstis vairs nav ASV ārpolitikas uzmanības centrā. Vēstules autori brīdina, ka Krievija vēl nav pilnībā samierinājusies ar Austrumeiropas valstu neatkarību, tādēļ cenšas to ierobežot.

ASV amatpersonas uzsver, ka B.Obamas valdība noraida "ietekmes zonu" jēdzienu, tādēļ atbalstīs Austrumeiropas valstu tiesības pašām pieņemt lēmumus par savu likteni.

Čemodāns bez roktura

Tas attiecas arī uz Ukrainas un Gruzijas tiesībām pievienoties NATO, par spīti Maskavas iebildumiem. Tomēr politikas analītiķi spriež, ka B.Obama nebūt nesteigsies ar abu valstu uzņemšanu NATO, pret ko iebilst arī dažas Eiropas Savienības lielvalstis.

Ukrainas laikraksts Zerkalo ņedeļi secina, ka ASV interese par Ukrainu pēdējo gadu laikā ir ievērojami samazinājusies. "Ģeopolitikas ziņā Ukraina ir kā čemodāns bez roktura. Tas ir pārāk vērtīgs, lai to pamestu, bet pārāk smags, lai turpinātu nest."

ASV viceprezidents trešdien dosies uz Gruziju, kur apstiprinās ASV atbalstu Gruzijas teritoriālās vienotības principam. ASV negrasās atzīt Abhāzijas un Dienvidosetijas atšķelšanos no Gruzijas. Taču pat Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili ir spiests atzīt, ka tuvākajā nākotnē būs grūti atjaunot Tbilisi kontroli pār šiem reģioniem. M.Saakašvili intervijā laikrakstam The Wall Street Journal atzinis, ka Gruzijas cerības pievienoties NATO ir "gandrīz mirušas". "Tas ir traģiski. Tas nozīmē, ka krieviem izdevies sasniegt savus mērķus," teica M.Saakašvili.

 

Sarkanās līnijas sarunās ar SVF – pensijas un nodokļi

Agnese Margēviča,  NRA  07/21/09    Valdības koalīcijas partneriem šodien būs pieejams tas papildu vienošanās projekts, ko pirmdien valdībai piedāvājusi Starptautiskā valūtas fonda (SVF) misija kā nosacījumu aizdevuma tālākai saņemšanai.

Premjers Valdis Dombrovskis (JL), kā iemeslu minot SVF prasību par sarunu konfidencialitāti, pirmdien atteicās komentēt iespējamās vienošanās saturu. Viņš Neatkarīgajai tikai norādīja, ka valdība cenšas vienoties ar SVF par līdzīgiem aizdevuma papildu nosacījumiem, kādi jau panākti ar Eiropas Komisiju. Kāds, kas šo dokumentu bija lasījis, Neatkarīgajai teica, ka "tur ir zināmas pretrunas ar Eiropas Komisijas vienošanos, un tas vēl tiks koriģēts". Koalīcijas partneri pirmdien brīdināti, ka šis dokuments būs jāparaksta valdības partiju priekšsēdētājiem.

Pirmdien tika publiskota valdības 13. jūlijā noslēgtā papildu vienošanās ar lielāko aizdevēju – Eiropas Komisiju, kas 2010. gadam paredz jaunus pasākumus valsts izdevumu samazināšanai, piemēram, ieviešot kapitāla pieauguma nodokli un nodokli par ienākumiem, kas gūti no depozītnoguldījumiem, ieviešot nodokli par mājokli un pilnvarojot pašvaldības palielināt nekustamā īpašuma nodokli līdz 3% no kadastrālās vērtības, kā arī valsts sektorā ieviešot vienotu atalgojuma sistēmu. Valdība arī apņēmusies pārskatīt pensiju un pabalstu sistēmu, apsverot pensionēšanas vecuma paaugstināšanu. Tas, par ko ar valdību gribētu vienoties SVF, varētu ietvert vēl smagākus pasākumus.

Pirms nedēļas, kad bija notikušas pirmās sarunas ar SVF atkārtoto misiju, koalīcijas partneri bija iepazīstināti ar iespējamiem variantiem, kā samazināt budžeta deficītu, un visi no šo risinājuma loka dzelžaini izslēguši atkārtotu pensiju samazināšanu. Jaunajam laikam un Tautas partijai arī ir iebildes pret nodokļu celšanu, kas negatīvi ietekmētu uzņēmējdarbību un izraisītu valsts budžeta ieņēmumu daļas sarukšanu. "Tas būtu katastrofāli, tā mēs ātri vien nonāksim pie jauniem budžeta grozījumiem," saka TP valdes loceklis Māris Kučinskis. Jaunā laika priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa sestdien partijas domes sēdē paziņoja, ka JL kā premjera partijai ir atbildība par valstī notiekošo un tai jāaizstāv savi cilvēki sarunās ar SVF, kas izvirza jautājumu, vai valdība cels nodokļus vai atkal samazinās pensijas.

Konsultācijās, kas SVF pārstāvjiem bijušas ar Latvijas amatpersonām ārpus sarunām ar premjeru, esot dzirdēta arī kritika konkrēti par V. Dombrovski, Neatkarīgajai stāstīja politiķi. Tomēr šādu runu izplatīšana varētu būt JL politisko konkurentu vēlme no sarežģītās situācijas iegūt arī politiskās dividendes. No aprindām, kas ir informētas par citos sarunu formātos apspriesto, dzirdams, ka patiesība ir kaut kur pa vidu. "Tikpat labi tad šo kritiku var attiecināt arī uz iepriekšējo valdību, kurā Jaunā laika nebija," Neatkarīgajai saka kāds informēts avots.

SVF pārstāvji nav pauduši kritiku par premjeru personiski, tomēr kritizēta valdības partiju īstermiņa domāšana un Latvijas puses sarunu vešanas stils, kad tiek gaidīts, lai starptautiskie aizdevēji nosauc skaitli, par kādu jāgriež budžets, bet valdība pati nav spējīga piedāvāt risinājumus, uz kā rēķina šo izdevumu samazināšanu iegūt. JL politiskajiem konkurentiem tas ļauj kuluāros runāt, ka pensiju samazināšana un citi sāpīgie risinājumi nav SVF prasība, bet paša V. Dombrovska piedāvātie risinājumi. Citi par sarunu gaitu informēti avoti uzsver, ka arī tā ir tikai daļēja taisnība, – SVF piedāvā konkrētus samazinājuma variantus, arī sociālajā jomā, bet piekrist tiem vai piedāvāt citu alternatīvu esot valdības brīva izvēle.

 

Repše: SVF joprojām mums netic

Baiba Rulle,  Diena  07/21/09    Lai arī sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem - Starptautisko Valūtas fondu (SVF) un Eiropas Komisiju (EK) - notiek vairāk nekā nedēļu, valdībai joprojām nav izdevies vienoties ar SVF par jauno sadarbības memorandu (t.s. nodomu vēstuli), kas būs pamats turpmākajam SVF atbalstam un aizdevuma tālākajai izsniegšanai.

"Starptautiskie aizdevēji mums joprojām netic, vai mēs spēsim savaldīt budžeta deficītu, ekonomikai turpinot lejupslīdi, un kā mēs to spēsim, kādi būs turpmākie izdevumu samazinājumi," teica finanšu ministrs Einars Repše (JL). Taču vienlaikus viņš uzsvēra, ka valdība aizvien turpina sarunas ar SVF, pārliecinot, ka apņemšanās nākamajos divos gados deficītu samazināt par pusmiljardu latu ik gadu, tiks pildīti.

No ministra teiktā izrietēja, ka patlaban notiek diskusijas par jaunā sadarbības memoranda tekstu. Tajā tiks noteikts, kādus apņemšanās budžeta samazināšanai īstenos valdība, t.sk., kādas būs nodokļu izmaiņas. Finanšu ministrs izvairījās atbildēt, vai jaunajā memorandā ar SVF būs gaidāmi arī kādi jauni "pārsteigumi", par kuriem līdz šim nav diskutēts. Viņš norādīja, ka pamatā memorands ar SVF būs līdzīgs, kādu Latvija pirmdien jau parakstīja ar EK, taču pieļāva, ka atsevišķos punktos SVF prasības var būt stingrākas.

Plānots, ka jauno memorandu varētu parakstīt līdz nākamās nedēļas sākumam. Panākta vienošanās, ka to būs jāparaksta visu valdību veidojošo partiju vadītājiem. E. Repše neatklāja, kas ir strīdīgākie jautājumi, par ko tiek diskutēts ar SVF. Taču no Jaunā Laika priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas, ka karstākais diskusiju objekts ir jautājums par pensiju samazināšanu, uz ko uzstāj SVF, bet neviena no koalīcijas partijām nav gatava to atbalstīt.

SVF ir otrs lielākais starptautiskais aizdevējs Latvijiai. Jaunā memoranda parakstīšana ir būtiska, lai SVF izlemtu par tālāku aizdevuma piešķiršanu. SVF pozitīvam lēmumam ir arī liela starptautiska nozīme.

 

Komentārs: "Jaltas gara izsaukšana"

Uldis Šmits,  Latvijas Avīze    07/21/09    

Krievijas parlaments pārmet "pastāvošās starptautisko attiecību sistēmas graušanu"

Maskavas oficiālajos paziņojumos attiecībā uz vēstures pārskatīšanu, kurā tiek vainotas "dažas Eiropas valstis un starptautiskās parlamentārās struktūras", parādās jaunas vērā ņemamas iezīmes – Krievijas parlamenta augšpalāta jeb Federācijas padome 18. jūlijā, starp citu, deklarēja, ka šī "revīzija" kalpo arī "pastāvošās starptautisko attiecību sistēmas graušanai" un noder "par instrumentu šodienas cīņā par ietekmi pasaulē".

Izplūdušais jēdziens "vēstures revīzija" jeb "pārskatīšana", kāda tomēr vienmēr notikusi un notiks, ir ļoti parocīgs manipulēšanai. Lai gan pavisam konkrēti ir runa par totalitāro režīmu, tajā skaitā staļiniskā režīma, noziegumu nosodījumu Eiropas "parlamentārajās struktūrās", kas Krievijas Federācijas padomes locekļiem, un ne tikai viņiem vien, nepatīk un tiek uzdots par "Otrā pasaules kara rezultātu pārskatīšanu". Sava veida variācija par tēmu "Uzvaras neatzīšana", ko grūti izmantot pret Eiropas organizācijām. Tā galvenokārt bija pielāgota Baltijas valstīm. Šī apsūdzība gan ir viegli apgāžama, kaut vai uzšķirot kalendārā 8. maiju, taču no propagandas viedokļa iedarbīga. Jo vedina salīdzināt "uzvaras noliedzējus", normālās aprindās grūti sameklējamus, ar gluži reāliem holokausta noliedzējiem un antisemītiem. Pašu redzamāko no viņiem Maskava nesen uzņēma viesos un apsveica ar pārvēlēšanu Irānas prezidenta amatā.

Tostarp nekas jauns Eiropā nav pateikts. Savulaik Georgs Andrejevs, būdams Latvijas vēstnieks Eiropas Padomē, presē atgādināja par dažiem Eiropas organizācijās jau agrāk pieņemtiem dokumentiem, tajā skaitā Eiropas Parlamentā 1983. gada janvārī Baltijas valstu sakarā pieņemto rezolūciju, kura "nosoda Padomju Savienības īstenoto šo agrāk neatkarīgo un neitrālo valstu okupāciju, kas iesākās 1940. gadā Molotova–Ribentropa pakta rezultātā". PSRS varai tamlīdzīgi nosodījumi nelikās īpašas atbildes vai atsevišķas kontrpropagandas kampaņas vērti.

Ir savi iemesli, kāpēc tā izvērsta šobrīd, pārdesmit gadus pēc Austrumu bloka sabrukuma un Baltijas valstu neatkarības atgūšanas, ko var uzskatīt par Otrā pasaules kara rezultātu visīstāko pārskatīšanu. Sociālisma nometne vairs nav atpakaļ uzslejama, bet, ja reiz "cīņa par ietekmi" turpinās, arvien ir panākams kāds reālpolitisks izkārtojums. Piemēram, Krievijas uzstājīgi piedāvātā kolektīvās drošības līguma veidā, kura nepieciešamība tagad ir pamatota, velkot vēsturisku paralēli – pirms kara rietumvalstis nespēja izveidot efektīvu drošības sistēmu, jo negribēja tajā iesaistīt PSRS, un redz, kas iznāca... Turpretī "pēc 1945. gada" – Staļinam bija atvēlēta viņa pieprasītā daļa – stājās spēkā "uz demokrātijas un savstarpējās cieņas pamatprincipiem" balstītas attiecības. Šo kārtību gan ieviesa pavisam šaurs lielvaru loks, nevis "cilvēce", kā apgalvo Krievijas KF deklarācijas sacerētāji, un "savstarpējā cieņa" lāgā nepaguva izpausties, jo to aizstāja aukstais karš, ko viņi aizmirsuši pateikt. Tāpat kā daudz ko citu, kas tomēr tiks atgādināts.

 

No Krievijas caur Baltijas valstu bankām uz ārzonām aizplūduši 300 miljardi rubļu

LETA  /Gazeta.ru  07/21/09    Kopš 2009.gada sākuma no Krievijas caur Baltijas valstu bankām, kas kļuvušas par galveno kapitāla izvešanas kanālu, uz ārzonām aizplūduši aptuveni 300 miljardi rubļu (4,68 miljardi latu), pirmdien paziņoja Krievijas finanšu monitoringa dienests "Rosfinmonitoring".

"Pašlaik ir acīmredzami vērojams apjomu pieaugums kapitāla izvešanā no Krievijas, izmantojot ārzonas tranzīta kanālus, jeb finanšu līdzekļu pārskaitīšana no Krievijas uz ārzonas kompāniju kontiem, kas atvērti trešo valstu kredītorganizācijās," teikts paziņojumā.

"Rosfinmonitoring" kā galvenos šāda tranzīta kanālus min Baltijas valstu bankas.

Kopš gada sākuma caur tām no Krievijas izvesti vairāk nekā 295 miljardi rubļu. Finanšu izlūkošanas dienesta šogad veiktajās pārbaudēs konstatēti vairāk nekā 7500 operāciju kopsummā par vairāk nekā 65 miljardiem rubļu, par kurām netika sniegta informācija finanšu monitoringa dienestam.

Turklāt pirmajā pusgadā "Rosfinmonitoring" saņēmis aptuveni trīs miljonus ziņojumu par operācijām ar naudas līdzekļiem un citu īpašumu kopsummā par aptuveni 33 triljoniem rubļu.

 

Viedoklis: Ja vēlas valdīt pa vecam, tad ir jāizstājas no ES

Juris Paiders,  NRA  07/22/09    Latvijas valdība turpina Latvijas ekonomikas sagrāvi, kas tiek saukta par lata iekšēju devalvāciju. Valdības politikas dēļ bez darba jau ir gandrīz 200 000 cilvēku, bet valdība turpina pieņemt normas, kas samazina Latvijas iedzīvotāju konkurētspēju ES vienotajā darba tirgū.

Viskliedzošākais Latvijas pilsoņu diskriminācijas paraugs ir 2009. gada 11. jūnijā valsts sekretāru sanāksmē izsludinātā Kārtība, kādā piešķir un anulē atļauju piedalīties ceļu satiksmē ar ārvalstīs pastāvīgi reģistrētu vieglo automobili.

2003.–2004. gadā, kad lielu Latvijas pilsoņu daļu bija pārņēmusi eiforija par dalību ES, centos atgādināt, ka Latvija nav sagatavota dalībai ES. Ekonomikas krahs to pārliecinoši pierādīja. Latvijas ekonomika nebija gatava konkurencei, kuru radīja pievienošanās kopienai un Šengenas zonai.

Turklāt Latvijas politiskā virsbūve nebija un arī tagad nav mentāli un psiholoģiski gatava dalībai ES. Tiklīdz Latvijas valdošā politiskā kliķe saduras ar problēmu, kuru rada Eiropas starpvalstu konkurence, tā saviem pilsoņiem vienkārši aizliedz izmantot ES radītos labumus un ar sodu sistēmu cenšas piespiest maksāt Latvijas pārāk augstās nodevas un nodokļus. Koalīcijas partijas tam joprojām psiholoģiski nav gatavas.

Latvijas Saeimas vairākums savās galvās joprojām domā, ka Latvija ir neatkarīga valsts, kas var iesprostot savus pilsoņus labi apsargātās robežās, ka Latvijas pilsoņi ir tādi kā vergi, kas nekur nevar likties un klusi pieņems jebko, ko nodiktē valdošā koalīcija.

Nebeidzamais strīds par auto reģistrāciju tikai iezīmē Latvijā valdošās kliķes negatavību ES radītajai konkurencei. Ekonomiskā integrācija starp Baltijas valstīm vēršas plašumā. Tikai integrētos Baltijas uzņēmumos ir bīstami ņemt darbā Latvijas pilsoņus, jo gadījumā, ja Latvijas pilsonis tiks noķerts Latvijas teritorijā, braucot ar Igaunijā vai Lietuvā reģistrētu auto (bez attiecīgas reģistrācijas CSDD), tad no Ceļu policijas būs jāatpērkas ar pārdesmit latu pateicības maksājumu vai jāmaksā 80 latu sods. Igaunijas pilsoņiem šādu problēmu nav. Latvijas valdības lēmumi diskriminē Latvijas pilsoņus.

Trauksmi, vēršoties pie Ministru prezidenta, pagaidām ceļ Latvijas Tirdzniecības palāta Lietuvā.

Latvijas Tirdzniecības palātas Lietuvā biedrs – BTA Draudimas valdes priekšsēdētājs Arnis Zekunde vērš Latvijas valdības uzmanību uz to, ka "Latvijas pilsonim ar Lietuvas pastāvīgo uzturēšanās atļauju būs jāierodas Rīgā CSDD nokārtot atļauju Lietuvā reģistrētas mašīnas vadīšanai. Savukārt, piemēram, Dānijas pilsonis ar tādu pašu Lietuvas uzturēšanās atļauju varēs vadīt šo pašu Lietuvā reģistrēto mašīnu bez CSDD atļaujas".

Jā! Lietuvas valsts radītā konkurence izraisa Latvijas nodevu ieņēmumu samazināšanos. Normāla, bet destruktīva atbilde būtu ieviest tādus apstākļus, kas radītu pretēju procesu, lai Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājiem vai uzņēmumiem būtu izdevīgāk reģistrēt auto Latvijā. Savukārt Latvijas valdība izeju redz tikai savu pilsoņu diskriminācijā. Tomēr ir otrs, konstruktīvāks un Eiropas modelim tuvāks ceļš. Virzīties uz vienotu Baltijas reģistrāciju, unificējot noteikumus visās Baltijas valstīs. Taču tad lielu daļu valdības laika būs jāvelta, runājot un debatējot ar kolēģiem Baltijas valstīs.

Latvijas likumdevējiem beidzot jāsaprot, ka pēc iestāšanās ES Latvija vairs nav neatkarīga. Latvijas valdošajai elitei ir savos nodokļu eksperimentos jāņem vērā tas, ka notiek biznesa un ekonomiku integrācija. Latvijas Saeimas vairākumam jāapjēdz, ka diktāta laiks ir beidzies, ka robeža vairs nav nepārvarama barjera, ka ikviena diskriminācija var izraisīt kapitāla un iedzīvotāju plūsmu, kas ekonomiskos labumus pārvietos uz citām valstīm ar saprātīgākām valdībām. Politiskajai elitei ir jāiemācās ne tikai skaldīt un valdīt, bet vadīt valsti, izmantojot kompromisu mākslu.

Ja pašreizējā kliķe vēlas valdīt pa vecam, tad ir jāstājas laukā no ES.

 

Sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem ieilgst

Diena  07/23/09    Sakarā ar to, ka sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem par Latvijas un SVF Letter of Intent jeb jaunā sadarbības memoranda saturu šodien tiks turpinātas, koalīcijas partiju Sadarbības padomes sanāksme, kas bija plānota 18:30, tiek atcelta. Iepriekš bija plānots, ka sarunas norisināsies vien pēcpusdienā divas stundas, taču tagad nolemts, ka premjera Valda Dombrovska (JL) sarunas ar SVF un EK pārstāvjiem šovakar atsāksies.

SVF misijas vadītājs Marks Grifitss žurnālistiem pēc pēcpusdienas tikšanās sacīja, ka saruna bijusi konstruktīva un produktīva, un diskusijas ar valdību turpināsies vēl nākamās pāris dienas, vēsta aģentūra BNS. Arī premjers neko sīkāk par sarunu gaitu neatklāja.

Jau vēstīts, ka tieši pensiju tālāka samazināšana ir viena no SVF valdībai izvirzītajām prasībām, kas, kā liecina Dienas rīcībā esošā informācija, ietverta SVF sagatavotā jaunā sadarbības memoranda jeb nodomu vēstules projektā. Līdzās pensiju samazināšanai SVF Latvijas valdībai nākamgad prasa īstenot arī sociālo pabalstu un publiskā sektorā strādājošo algu samazināšanu, valsts pārvaldes, veselības aprūpes un izglītības sistēmu reformu turpināšanu, pensionēšanās vecuma palielināšanu un sociālā budžeta izdevumu pārstrukturēšanu, kā arī vairāku nodokļu palielināšanu, tajā skaitā apņemšanos palielināt pievienotās vērtības nodokli (PVN), ja budžeta ieņēmumi turpinās samazināties. SVF arī prasa, lai nākamā gada budžeta deficīts nepārsniegtu 8,5% no iekšzemes kopprodukta, 2011.gadā — 6%. Jaunums starp SVF prasībām, kuru koalīcija līdzīgi kā pensiju tālāku samazināšanu neatbalsta, ir fonda ierosinājums no nākamā gada ieviest progresīvo ienākuma nodokli.

No vairākiem avotiem valdībā un koalīcijā Diena noskaidroja, ka iemesls, kāpēc SVF prasa šos soļus iekļaut jaunajā memorandā, ir neticība valdības spējai nodrošināt nākamā gada budžeta deficīta samazināšanu par 500 miljoniem latu, nemazinot pensijas, pabalstus, algas un, nepalielinot nodokļus.

 

Latvijā jauniešu bezdarba pieaugums pirmajā ceturksnī bijis straujākais ES valstu vidū

BNS  07/23/09    Latvijā ekonomikas krīze jauniešus ir skārusi vairāk nekā citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, jo šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pērnā gada trim pirmajiem mēnešiem mūsu valstī bezdarba līmenis 15 līdz 24 gadus vecu cilvēku vidū pieaudzis straujāk nekā citās bloka zemēs.

ES statistikas biroja "Eurostat" ceturtdien publiskotie dati liecina, ka Latvijā bezdarba līmenis šajā vecuma grupā 2009.gada pirmajā ceturksnī ir uzlēcis līdz 28,2% pretstatā 11% 2008.gada pirmajā ceturksnī.

Otrais un trešais krasākais jauniešu bezdarba kāpums minētajā periodā bija abās pārējās Baltijas valstīs - Igaunijā šis rādītājs pieauga no 7,6% līdz 24,1% un no 9,5% līdz 23,6%.

Vismazāk jauniešu bezdarbs pieauga Vācijā (no 10,2% līdz 10,5%) un Polijā (no 17,8% līdz 18,2%).

Bulgārija bija vienīgā ES valsts, kur jauniešu bezdarbs samazinājās (no 13,9% pērn pirmajā ceturksnī līdz 13,5% šogad pirmajos trijos mēnešos).

Vēl augstāks jauniešu bezdarba līmenis nekā Latvijā bija tikai Spānijā, kur šogad trijos pirmajos mēnešos darba nebija 33,6% jaunu cilvēku.

Eirostatistiķi secina, ka globālās krīzes dēļ bezdarba līmenis Eiropas Savienībā ir strauji cēlies, taču īpaši krasi palielinājies bezdarbs 15-24 vecu cilvēku vidū. Šogad pirmajā ceturksnī bez darba ES bija 18,3% šīs vecuma grupas cilvēku, kamēr vēl pērn janvārī-martā šis rādītājs bija 14,6%. Savukārt kopējais bezdarba līmenis ES šogad trijos pirmajos mēnešos bija daudz mazāks jebšu 8,2%.

 

Viedoklis: Latvijai ir jāvienojas ar SVF

Aigars Štokenbergs, „Sabiedrība citai politikai” valdes priekšsēdētājs

TVNET  07/23/09    Šodien "Diena" iesākas ar A. Ozoliņa rakstu, kurš savukārt noslēdzas ar tekstu: „Būtu visas tās pašas šausmas — defolts, maksātnespēja, lata devalvācija — kuras ir tikai atliktas, nevis novērstas, un šīs šausmas iestātos tieši vēlēšanu gadā, lai arī kādām — šļūkšanas, sišanās, visu lietu garantēšanas, blefošanas vai brīnumu gaidu — kampaņām politiķi tagad dotu startus.”

Te nepieciešams precizējums. Visas pieminētās šausmas iestāsies nevis nākamajā gadā, bet pāris nedēļas pēc tam, kad SVF paziņos par atteikumu piešķirt kredītu Latvijas valdībai.

2009. gadā prognozētais IKP ir 12,98 miljardi latu, prognozētais (patiesais, lietojot ESA 95) budžeta deficīts – 10 procenti no šīs summas. 2009. gada 1. jūlijā Latvijas valsts parāds bija sasniedzis 2,94 miljardus latu.

Raksta komentētāji un iepriekš daži valstsvīri iesaka starptautiskos aizdevējus pasūtīt uz Jēlu un vai nu sajozt pašiem jostas vēl vairāk, vai aizņemties citur. Tas nav iespējams.

Alternatīva nozīmētu bezdeficīta budžetu jau šogad, jo alternatīva deficīta finansējuma nav vai arī tas būtu vēl dārgāks.

15. un 16. jūlijā Latvijas valsts aizņēmās uz 1 mēnesi par 9 procentiem gadā un - uz 3 mēnešiem par 10,5 procentiem. Tas ir vairākas reizes dārgāk nekā SVF piedāvātā aizdevuma likme. Būtu šobrīd pat grūti prognozēt, cik dārga būtu aizņemšanās uz garāku termiņu. Ungārijai 10 gadu parādzīmes maksā 10,02 procentus. Latvijai noteikti būtu vairāk, ja vispār kāds pircējs atrastos. Bez tam atbilstoši valsts parāda termiņa struktūrai tuvākajos trijos gados būtu jāatdod jau esošais parāds. Vienkāršoti runājot, jau nākamā gada budžets būtu jāveido nevis ar 8,5 procentu deficītu, bet ar 5 procentu pārpalikumu. Tas nav iespējams.

Tas nozīmē, ka iestātos Latvijas atteikšanās maksāt savus parādus jeb defolts.

Latvijas valdībai ir jāpanāk vienošanās ar SVF.

 

Dombrovskis: Sarunās ar SVF panākts zināms progress

LETA  07/23/09    Sarunas ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) turpinās, un tajās ir sasniegts zināms progress, šodien žurnālistiem sacīja premjers Valdis Dombrovskis (JL).

Plašākus komentārus viņš gan nesniedza, vien uzsvēra, ka, iespējams, nedēļas beigās būšot vairāk informācijas, ko pastāstīt. Taujāts par sarunu gaitu, premjers vien lakoniski norādīja: "Nekas, ko varētu publiski komentēt."

Arī SVF misijas vadītājs Marks Grifits savās atbildēs bija lakonisks, vien uzsvēra jau iepriekš sacītās frāzes - "šīs dienas tikšanās bija ļoti laba", "diskusijas bija produktīvas", "sarunas turpinās".

Plkst.18.30 Valdim Dombrovskim būtu jāpiedalās koalīcijas partiju Sadarbības padomes sanāksmē, kuras darba kārtībā paredzēts apspriest Latvijas un SVF potenciālo vienošanos. Tomēr Ministru kabineta Komunikāciju departaments vēlā pēcpusdienā izplatīja paziņojumu, kurā norāda, ka šī sanāksme pašlaik jau ir atcelta, jo vēl arvien turpinās sarunas ar Starptautisko Valūtas fondu. Pulksten 18.15 premjeram Valdim Dombrovskim ir kārtējā tikšanās ar SVF un EK pārstāvjiem.

Jau ziņots, ka SVF izvirzījis nosacījumu, ka vienošanās tekstu, kas paredz starptautiskā aizdevuma sniegšanu, ir jāparaksta visām valdības koalīciju veidojošajām partijām, tādējādi apņemoties to īstenot, apstiprināja valdībai tuvu stāvoši avoti.

Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma" vakar ziņoja, ka Starptautiskais Valūtas fonds aicina valdību iesaldēt valstī iesāktos publiskās un privātās partnerības projektus.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktore Diāna Krampe gan informēja: tā kā Latvijā joprojām turpinās SVF un Eiropas Komisijas apvienotā pārskata misija un Latvijas valdība nav uzņēmusies jaunas papildu saistības, jo jaunais nodomu protokols vēl ir izstrādes procesā, patlaban nav pamata uzskatīt, ka tiks apturēta sākto privātās un publiskās partnerības projektu realizācija.

Finanšu ministrs Einars Repše (JL), komentējot valdības un aizdevēju sarunu gaitu, šonedēļ izteicās, ka starptautiskie aizdevēji vēl aizvien netic Latvijai. Pēc viņa teiktā, aizdevēji joprojām neticot, ka Latvija "spēs savaldīt budžeta deficītu, kurš, pasliktinoties ekonomiskajai situācijai, kļūst tikai sliktāks". Tāpat neesot ticības tam, ka Latvija spēs samazināt budžeta deficītu arī turpmākajos gados.

Kā uzsvēra Repše, ļoti svarīgi sarunās būs tas, kāda būs Latvijas valdības argumentācija turpmākajai saimnieciskajai politikai.

Jau ziņots, ka šonedēļ Latvijā turpinās SVF tehniskā misija, pēc kuras beigām arī būs skaidrs, vai fonds Latvijai piešķirs kārtējo starptautiskā aizdevuma daļu 200 miljonus eiro.

 

Mūrniece apšauba vienošanās ar SVF lietderīgumu

LETA   07/24/09    Iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL) apšauba nepieciešamību parakstīt vienošanos ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF), ja šāda apņemšanās nozīmēs vēl lielāku finansējuma samazinājumu iekšlietu dienestiem.

Kā aģentūrai LETA apgalvoja L.Mūrniece, jau patlaban īstenotās reformas iekšlietu sistēmā tika izplānotas tā, lai no nākamā gada dienesti strādātu ar maksimālu ietaupījumu un ekonomiju. Ja no iekšlietu sistēmas tiks prasīti vēl lielāki samazinājumi, tas vienkārši nozīmēs, ka tādi dienesti kā Valsts policija vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests vairs nespēs funkcionēt.

«Ja policijai būs jāpārtrauc strādāt, tad vai ir vērts tāds aizdevums,» sacīja iekšlietu ministre.

Jau ziņots, ka valdību veidojošo partiju sarunas norit smagi, tajās izskanot priekšlikumi pagaidām atteikties no vienošanās parakstīšanas ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF).

Sarunu gaita ar SVF šodien tika pārrunāta valdību veidojošo koalīcijas partiju Sadarbības padomes sanāksmē.

Pēc tikšanās premjers Valdis Dombrovskis (JL) žurnālistus informēja, ka koalīcijas partneri tika informēti par sarunu gaitu ar SVF un tiem nosacījumiem, par kuriem būs jāpanāk vienošanās.

Finanšu ministrija (FM) jau sākusi darbu pie nākamā gada valsts budžeta sagatavošanas, kas paredz tā samazināšanu vēl par 500 miljoniem latu, tāpēc jau tagad varot prognozēt, ka gaidāmas smagas sarunas ne tikai ar starptautiskajiem aizdevējiem, bet arī koalīcijas partiju starpā.

Pēc Dombrovska teiktā, nodokļu politikas jomā vienošanās ar SVF varētu būt līdzīga kā ar Eiropas Komisiju - nodokļu paaugstinājums tiks veikts tikai tādā gadījumā, ja valdībai neizdodas nodrošināt noteiktu ieņēmumu pieaugumu.

Kā uzsvēra premjers, jautājums par iespējamu pensiju samazinājumu par 15% esot pilnībā noņemts no dienaskārtības sarunās ar SVF.

Savukārt Zaļo un zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis žurnālistiem uzsvēra, ka pārējiem koalīcijas partneriem joprojām trūkst informācijas un nav skaidrības par turpmāko sarunu gaitu.

Brigmanis arī pieļāva, ka šajā situācijā varbūt būtu nepieciešams «iepauzēt» sarunas ar SVF un sagaidīt no valdības konkrētus politiskos uzstādījumus, izdiskutēt tos ar sociālajiem partneriem un tikai tad atgriezties pie sarunām ar SVF, tādējādi nepieņemot kādus sasteigtus un nepārdomātus lēmumus.

Pēc Brigmaņa teiktā, premjers brīdinājis, ka jaunas koalīcijas tikšanās var tikt sasauktas jebkurā brīdī, piemēram, arī sestdien vai svētdien.

Kā ziņots, valdības sarunas ar SVF par nākamās aizdevuma daļas piešķiršanu Latvijai turpinās. Latvijai ar aizdevējiem jāvienojas par nodomu vēstuli, kurā, līdzīgi kā Latvijas un Eiropas Komisijas saprašanās memorandā, tiks iekļautas apņemšanās, kuras valdībai jāpilda, lai saņemtu kārtējo aizdevumu.

Lai arī sarunas vēl nav noslēgušās un par to gaitu netiek sniegti komentāri, Dombrovskis iepriekš žurnālistiem apgalvoja, ka «materiāls, par ko runāt» koalīcijas partiju sadarbības padomes sanāksmē, esot.

Tāpat premjers pieļāva, ka nākamās nedēļas sākumā varētu būt zināms valdības un SVF sarunu rezultāts. «Es domāju, nākamās nedēļas sākumā būs rezultāts, ko paziņot,» sacīja Dombrovskis.

Savukārt SVF misijas vadītājs Latvijā Marks Grifits iepriekš bija izvairīgs savos komentāros par sarunu gaitu. Līdzīgi kā iepriekš, arī vakar viņš apgalvoja, ka diskusijas ir ļoti labas un tajās ir panākts progress. Viņš nesniedza skaidru atbildi, cik ilgs laiks ir nepieciešams, lai panāktu vienošanos. No viņa teiktā noprotams, ka sarunas aizņems vēl kādas dienas.

Kā ziņots, šonedēļ Latvijā turpinās SVF tehniskā misija, pēc kuras beigām arī būs skaidrs, vai fonds Latvijai piešķirs kārtējo starptautiskā aizdevuma daļu 200 miljonus eiro (140,4 miljonus latu).

 

Aizstāvot kredītņēmējus, Baltkrievija aizliedz izsniegt kredītus ārvalstu valūtās

Ilze Zālīte,  NRA  07/24/09    Baltkrievijas Nacionālā banka visām valsts komercbankām aizliegusi turpmāk fiziskajām personām izsniegt kredītus ārvalstu valūtā.

Šis nosacījums pagaidām ieviests līdz 2011. gada 1. janvārim.

Pamatojot savu lēmumu, Baltkrievijas Nacionālā banka norāda - Baltkrievijas iedzīvotāji algu saņem nacionālajā valūtā, tādēļ, paņemot hipotekāro kredītu citā valūtā, kredītņēmēji riskē iedzīvoties pamatīgās problēmās, ja Baltkrievijas rubļa vērtība pēkšņi kristos. Jaunie kreditēšanas nosacījmi, pēc Nacionālās bankas domām, ļaus samazināt riskus gan pašām bankām, kam nebūs jāsastopas ar iedzīvotāju masveida nespēju atmaksāt kredītus, gan nāks par labu kredītņēmējiem, kam nebūs jābaidas no valūtu svārstībām.

Tādējādi Baltkrievijas Nacionālā banka par vienu no saviem tuvāko gadu galvenajiem uzdevumiem izvirza valsts "dedolarizāciju" un ārzemju valūtas izskaušanu no iekšzemes norēķiniem.

 

Krievija un Latvija pārrunās sadarbību plašā jautājumu lokā

Ilze Zālīte,  NRA  07/24/09    29. jūlijā Ārlietu ministrijā notiks Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas (SVK) ekonomiskās, zinātniski tehniskās, humanitārās un kultūras sadarbības jomās trešā sēde.

SVK laikā plānots apspriest virkni divpusējo attiecību darba kārtības jautājumu, tajā skaitā ekonomiskās sadarbības veicināšanas, līgumu bāzes papildināšanas iespējas, sadarbības paplašināšanu transporta un tranzīta jomā, Latvijas un Krievijas kopīgās demarkācijas komisijas darbības uzsākšanu, sadarbību pārvietoto kultūrvēsturisko vērtību jomā.

Krievijas transporta ministrs I. Levitins Latvijā ieradīsies 28. jūlijā un darba vizītes ietvaros tiksies arī ar Latvijas Ministru prezidentu Valdi Dombrovski un satiksmes ministru Kasparu Gerhardu.

 

Sociālie partneri prasa tikšanos ar SVF

Diena  07/24/09    Sociālie partneri vērsušies pie Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pastāvīgā pārstāvja Deivida Mora ar vēlmi tikties ar aizdevēju pārstāvjiem un pārrunāt nākamā gada budžetu, kā arī strukturālās reformas.

Organizācijas – Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera – informē, ka 20.jūlijā vērsās pie Reformu vadības grupas vadītāja Ministru prezidenta Valda Dombrovska (JL) par nepieciešamību steidzami sarīkot tikšanos ar SVF pārstāvjiem, lai nodrošinātu kvalitatīvu Reformu vadības grupas darbu un vienotu izpratni par Latvijas starptautiskajām saistībām 2010.-2012.gada valsts budžetu izstrādes ietvaros.

Ņemot vērā, ka līdz 24.jūlijam šāda tikšanās nav notikusi, organizācijas vēršas pie D.Mora ar aicinājumu organizēt kopīgu tikšanos pirms gala lēmuma pieņemšanas sarunās ar valdību par 2010.gada valsts budžetu un strukturālām reformām.

Tikšanos sociālie partneri lūdz organizēt nekavējoties.

Organizācijas piebilst, ka līdz šim ziņas par SVF plāniem un vienošanās būtiskām izmaiņām ir darītas zināmas ar mediju starpniecību un tās ir fragmentāras, pastiprinot neskaidrību un vairojot sociāli ekonomisko nestabilitāti. Partneri cer, ka valdība un SVF turpinās sarunas ne tikai ar koalīciju, bet arī ar organizētās pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem.

 

ERAB šefs nobažījies par Latviju, sola atbalstīt SVF un ES centienus

BNS/REUTERS  07/24/09     Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) ar bažām vēro situācijas attīstību Latvijā, piektdien atzina ERAB vadītājs Tomass Mirovs.

«Nav noslēpums, ka [situācija] Latvijā izraisa bažas,» viņš paziņoja Vīnē notiekošajā konferencē, kas veltīta 20.gadadienai kopš «dzelzs priekškara» krišanas.

T.Mirovs arī solīja, ka viņa vadītā institūcija, kas jau iegādājusies 25% un vienu akciju Parex bankā, atbalstīšot Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Savienības (ES) centienus, lai uzlabotu situāciju Latvijā.

SVF kavējas izsniegt kārtējo aizdevuma daļu Latvijai, pieprasot papildu budžeta izdevumu samazināšanu un izmaiņas nodokļu politikā. Latvijas valdība pretojas šīm prasībām, tāpēc ir atjaunojušās bažas par šīs Baltijas valsts finansēm un spēju nepieļaut lata devalvāciju.

ERAB ir liela pieredze banku restrukturizēšanā un šīs organizācijas iesaiste restrukturējamo banku kapitālā. ERAB tika dibināta 1991.gadā, lai palīdzētu bijušajām padomju bloka valstīm Eiropā un Vidusāzijā pāriet uz tirgus ekonomiku.

ERAB pieder 61 valstij un divām starpvaldību institūcijām. Tā iegulda galvenokārt privātajā sektorā.

 

Baltijas valstu iedzīvotāji pesimistiskākie par turpmāku darbvietu skaita samazināšanu

Diena  07/24/09     Eiropieši baidās, ka ekonomiskās krīzes laikā tiks samazināts vēl vairāk darbvietu. Optimistiskākie šajā jautājumā ir skandināvi, bet visdrūmāk noskaņoti ir Baltijas valstu iedzīvotāji, vēsta Reuters, atsaucoties uz piektdien publicētu Eurobarometer aptauju.

61% aptaujāto iedzīvotāju, kas izvaicāti jūnijā, uzskata, ka krīzes ietekme darba tirgū vēl nav sasniegusi augstāko punktu. Tai pat laikā 28% uzskatīja, ka ļaunākais jau ir aiz muguras.

Pēc analītiķu vārdiem, ja cilvēki ir pesimistiski noskaņoti nodarbinātības jautājumā, viņiem būs mazāka vēlme atvērt savus makus, kā dēļ savukārt smagākā ekonomiskā krīze kopš Otrā pasaules kara var ievilkties.

Lielākās bailes par darbvietām ir Baltijas valstīs, ko recesija skārusi īpaši smagi. 82% Latvijas iedzīvotāju, 76% Igaunijas un 74% Lietuvas iedzīvotāju prognozē, ka viņu valstīs atlaišanas turpināsies.

Savukārt Zviedrijā un Dānija attiecīgi 52% un 58% pauda viedokli, ka ļaunākais vēl ir priekšā.

Lai gan turpmākajos ceturkšņos tiek Eiropā tiek gaidīts mazāks ekonomikas sarukums, bezdarba rādītāji parasti atpaliek no notikumiem ekonomikā, piebilst Reuters.

Aptauja arī rāda, ka 32% eiropiešu raizējas, ka varētu zaudēt savu darbu, bet 47% baidās, ka viņu bērniem nāksies pievienoties bezdarbnieku rindām.

 

 

 

 

 

Saimniecībā...

 

 

 

Nodokļu ieņēmumi par 13,4% atpaliek no plāna

LETA  06/22/09    Nodokļu ieņēmumi par 13,4% atpaliek no iepriekš plānotā apjoma, liecina jaunākā Finanšu ministrijas apkopotā informācija par valsts budžeta izpildi līdz 7.jūnijam.

Šajā laika posmā budžeta nodokļu ieņēmumi bijuši 754,7 miljoni latu, kas ir 86,6% no iepriekš plānotā.

Līdz 7.jūnijam iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi par 8,7% pārsniedz plānoto, uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi par 6,3% pārsniedz plānoto, akcīzes nodokļa ieņēmumi par 14,9% atpaliek no plāna, bet pārējo nodokļu ieņēmumi par 2,9% apsteidz plānoto.

Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi par 20,7% atpaliek no plāna, kas arī izveido kopējo nodokļu ieņēmumu novirzi no plānotā.

Valsts ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi šajā periodā bijuši 34,1 miljona latu apmērā, kas par 3% pārsniedz iepriekš plānoto.

Ārvalstu finanšu palīdzības veidā budžetā nonākuši 285,3 miljoni latu.

LETA jau ziņoja, ka 16.jūnijā Saeima pieņēma šā gada valsts budžeta grozījumus, kuros tiek veikti būtiski izdevumu samazināšanas pasākumi un budžeta deficīts tiek mazināts par 500 miljoniem latu.

 

Šogad valsts pārvaldē atlaisti 5475 strādājošie

LETA  06/24/09    Šogad līdz 30.aprīlim valsts pārvaldē atlaisti 5475 strādājošie, liecina informācija par Valda Dombrovska (JL) vadītā Ministru kabineta 100 dienās paveikto.

Tiek uzsvērts, ka ministrijās un to padotības iestādēs turpinās to reorganizācijas procesi, lai samazinātu valsts pārvaldes izdevumus.

Kopš 2009.gada sākuma valdībā ir pieņemti lēmumi par 24 valsts pārvaldes iestāžu likvidāciju.

LETA jau ziņoja, ka pēc smagām diskusijām valdība šomēnes vienojās par papildu grozījumiem 2009.gada valsts budžetā, izdevumus samazinot vēl par 500 miljoniem latu. Samazinājumi skars arī sociālo jomu un pensijas.

Grozījumi paredz valsts konsolidētā budžeta prognozētos ieņēmumus 4,022 miljardu latu apmērā, savukārt izdevumus - 4,687 miljardus latu.

 

Repše: Latvijas ekonomika sasniegusi bedres dibenu

LETA  06/25/09    Jau šā gada rudenī vai nākamā gada sākumā Latvijas ekonomikā varētu būt redzami uzlabojumi, šodien žurnālistiem sacīja finanšu ministrs Einars Repše (JL).

Repše uzskata, ka šobrīd Latvijas ekonomika sasniegusi "bedres dziļāko posmu" un tūlīt mūsu valsts sāks "ķepuroties laukā no bedres".

Finanšu ministrs sacīja, ka 2009.gada budžeta grozījumi esot bijuši grūtākie, jo, veidojot 2010. un 2011.gada budžetus, tam tiks atvēlēts ilgāks laika posms.

Bet atsevišķās tautsaimniecības nozarēs jau tagad "zemākais punkts" ir aiz muguras, piemēram, kokapstrāde pašlaik reālo apjomu ziņā jau ir atgriezusies aptuveni pagājušā gada līmenī.

"Bedres dziļākais punkts bija janvārī un februārī. Bet, lai visa ekonomika "izrāptos no bedres", ir nepieciešams ātri un pārdomāti ieviest strukturālas pārmaiņas, kas kāpina produktivitāti un efektivitāti pilnīgi visur - sākot ar individuālu iedzīvotāju un beidzot ar valsts budžetu. Tas būs grūti, bet noteikti ir paveicams," uzsver eksperts.

 

Nodokļu slogs Latvijā - ceturtais zemākais ES

LETA  06/25/09    Kopējais nodokļu slogs, ko veido visi nodokļi un sociālās apdrošināšanas maksājumi, Latvijā 2007.gadā veidoja 30,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir ceturtais zemākais rādītājs starp visām 27 Eiropas Savienības (ES) valstīm, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" jaunākie dati.

Vidēji visās 27 ES valstīs kopējais nodokļu slogs 2007.gadā bija 39,8% no IKP, salīdzinot ar 39,7% 2006.gadā. Pēdējo septiņu gadu laikā kopējais nodokļu slogs ES ir nedaudz samazinājies - 2000.gadā tas bija 40,6% no IKP.

Pats zemākais nodokļu slogs 2007.gadā bija Slovākijā un Rumānijā - 29,4%, tālāk sekoja Lietuva - 29,9%, Latvija - 30,5%, Īrija - 21,2%, Grieķija - 32,1% un Igaunija - 33,1% no IKP. Savukārt visaugstākie nodokļi bija Dānijā - 48,7% no IKP, Zviedrijā - 48,3%, Beļģijā - 44% un Francijā un Itālijā - 43,3% no IKP.

Lai gan ES kopumā pēdējo gadu laikā nodokļu slogs nav būtiski mainījies, atsevišķās valstīs notikušas ievērojamas nodokļu līmeņa izmaiņas. Vislielākais nodokļu sloga kritums kopš 2000.gada bijis Slovākijā - no 34,1% līdz 29,4% no IKP un Somijā - no 47,2% līdz 43% no IKP. Savukārt vislielākais nodokļu sloga pieaugums ir bijis Kiprā - no 30% līdz 41,6% un Maltā - no 28,2% līdz 34,7%.

Skatoties pēc atsevišķiem nodokļu veidiem, visaugstākie nodokļi patēriņam Eiropas Savienībā ir Dānijā un Zviedrijā - attiecīgi 33,7% un 27,8% no kopējās šo nodokļu bāzes, bet zemākie - Grieķijā un Spānijā - 15,4% un 15,9%. Latvijā nodokļi patēriņam 2007.gadā bija 19,6% apmērā no kopējās nodokļu bāzes un bija astotie zemākie ES.

Augstākie nodokļi darbaspēkam ir Itālijā un Zviedrijā - 44% un 43,1%, bet zemākie - Maltā un Kiprā - 20,1% un 24%. Latvijā nodokļu līmenis darbaspēkam ir devītais zemākais starp ES valstīm - 31% no nodokļu bāzes.

Savukārt augstākie nodokļi kapitālam ir Kiprā un Dānijā - 50,5% un 44,9%, bet zemākie - Igaunijā, Lietuvā un Latvijā - 10,3%, 12,1% un 14,6%.

 

Latvijā IKP uz iedzīvotāju pērn bijis trešais zemākais ES - 56% no vidējā līmeņa

BNS  06/25/09    Latvijā pagājušajā gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) uz iedzīvotāju bija trešais zemākais Eiropas Savienības (ES) valstu vidū, veidojot 56% no vidējā līmeņa blokā, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" provizoriskie 2008.gada dati.

Vēl zemāks šis rādītājs pērn bija tikai Rumānijā un Bulgārijā, veidojot attiecīgi 46% un 40% no ES vidējā līmeņa.

Lietuvā IKP uz vienu iedzīvotāju pagājušajā gadā bija 61% no vidējā līmeņa blokā, bet Baltijā labākais sniegums bija Igaunijā, kur IKP uz vienu iedzīvotāju sasniedza 67% no ES vidējā rādītāja.

No bloka jaunajām valstīm IKP uz iedzīvotāju pērn visaugstākais bija Kiprā, sasniedzot 95% no vidējā līmeņa ES.

Visas ES mērogā lielākais IKP apmērs uz iedzīvotāju ir Luksemburgā - 253% no ES vidējā līmeņa. Augsti rādītāji pērn reģistrēti arī Īrijā (140%), Nīderlandē (135%), Austrijā (123%), Zviedrijā (121%), Dānijā (119%), Lielbritānijā (117%), Somijā (116%), Vācijā (116%), Beļģijā (115%), Francijā (107%), Spānijā (104%) un Itālijā (100%).

"Eurostat" dati arī ļauj secināt, ka Latvijas tuvināšanās attīstīto ES zemju līmenim ir apstājusies. 2007.gadā mūsu valstī IKP uz vienu iedzīvotāju bija 58%, un tas bija ceturtais zemākais rādītājs blokā, 2006.gadā - 54%, 2005.gadā - 50%, bet 2004.gadā - 46% no vidējā ES līmeņa.

Lietuvā 2007.gadā IKP veidoja 60%, bet Igaunijā - 72% no ES vidējā līmeņa. 2004.gadā Lietuvā šis rādītājs bija 51% un Igaunijā - 57% no vidējā ES līmeņa.

IKP uz iedzīvotāju eirostatistiķi aprēķina, izmantojot mākslīgu naudu PPS, kas izslēdz atšķirīgu valūtu kursu ietekmi.

 

Pētījums: Krīze ievērojami samazinājusi miljonāru skaitu

LETA  --AFP   06/25/09    Finanšu krīzes dēļ miljonāru skaits 2008.gadā samazinājies līdz mazākajam trīs gadu laikā, bet ļoti bagāto cilvēku skaits samazinājies par ceturtdaļu, teikts trešdien publiskotā pētījumā.

Investīciju grupas "Merrill Lynch" un Francijas konsultāciju kompānijas "Capgemini" kopīgajā pētījumā teikts, ka miljonāru skaits visā pasaulē samazinājies par 15% - līdz 8,6 miljoniem.

Par gandrīz 25% sarucis ļoti bagāto bagāto cilvēku skaits, kuru investējamo aktīvu vērtība pārsniedz 30 miljonus dolāru (15,12 miljonus latu).

"Bezprecedenta kritums aizslaucījis divus straujos pieauguma gadus - 2006 un 2007., samazinot gan miljonāru daudzumu, gan bagātību līdzi 2005.gada līmenim," teikts pētījumā. "Pasaules finanšu tirgus ir zaudējis desmitgadē iegūto, un nepastāvība ir sasniegusi rekordlīmeni. Mūsu dati par 2008.gadu rāda, ka ļoti bagātie cilvēki sākuši zaudēt uzticību tirgos, regulatoros un dažos gadījumos savās finanšu konsultāciju firmās."

"Šī lejupslīde skārusi visbagātākos cilvēkus," paziņoja "Capgemini" direktora pirmā vietniece Martina Veimerta.

Vairāk nekā puse pasaules miljonāru dzīvo ASV, Japānā un Vācijā. Ķīna apsteigusi Lielbritāniju un tagad ir ceturtā valsts ar lielāko miljonāru daudzumu.

Kopīgā miljonāru bagātība 2008.gadā samazinājās par piektdaļu līdz 32,8 triljoniem dolāru (16,53 triljoniem latu), salīdzinot ar 40,7 triljoniem (20,5 triljoniem latu) iepriekšējā gadā.

 

Viedoklis: Strukturālās reformas. Bezjēdzīgas?

Juris Paiders,  NRA  06/26/09    Latvijas ekonomiskā krīze (sīkķibele) atsedz Latvijas lielāko problēmu.

Latvijas lielākā problēma nav patēriņa samazinājums. Ja var ticēt skarbākajiem Rietumu ekonomiskajiem analītiķiem, tad cauri skarbam patēriņa samazinājumam nākamajos gados būs jāiziet visām attīstītajām valstīm.

Latvijas lielākā problēma pat nav vietējo nejēgu radīta krīze, kas tiek pastiprināta ar globālo sīkķibeli.

Latvijas galvenā problēma, īstā dižķibele, ir valsts izvēlētais politiskās pārvaldes modelis.

Latvijas partiju struktūra nepārstāv šķiras vai kaut cik skaitliski lielas ļaužu masas. Savulaik Tartu Postimees komentētājs par Igauniju izteicās, ka Igaunijā nav partiju – Igaunijā par partijām sevi dēvē skaitliski nelieli biznesa klubi. Latvijā sākumā izveidojās līdzīgs modelis, tikai tas evolucionēja stipri reģeneratīvā formā. Partijas ir evolucionējušas prom no to izveidotajiem biznesa klubiem un zaudējušas jebkādu saikni ar reālo ekonomikas sektoru. Bijušie partiju biznesa klubi pakāpeniski pārvērtās par augstākās ierēdniecības korporācijām, par pārvaldes (valsts un pašvaldību) vidējā un augstākā hierarhijas līmeņa vadītāju arodbiedrībām. Līdz ar to partiju savstarpējā konkurences izpausme ir labākas darbavietas savas partijas (arodbiedrības) biedriem. Viss pārējais ir makaroni vēlētāju ausīm.

Savukārt ministri no biznesa klubu interešu paudējiem ir pakāpeniski deģenerējušies par savas nozares advokātiņiem, tādiem kā ministrijas darbinieku arodbiedrības līderiem.

Un izrādās, ka tas arī ir tas, ko no ministriem gaida ministrijās strādājošo tūkstoši.

Ministriju darbinieki neaplaudēs par uzupurēšanos un izsvērtu valsts politiku. Ministrijas darbinieki no ministra gaida pēc iespējas lielāku resursu pārdali par labu savai nozarei. Ministri ir gan savu padoto advokāti, gan padoto interešu lobiji. Turklāt ministri pamatā nāk no savas nozares speciālistu vidus un pēc ministrēšanas aizmigrēs atpakaļ uz savu nozari. Ministriem, kuri pēc neilga komandējuma ministra postenī plāno atgriezties savā nozarē, ir svarīgāk demonstrēt lojalitāti pret savu korporāciju, nevis realizēt konsekventu valsts politiku.

Tā tas ir iegājies, un ministri jau labu laiku neveido politiku. Tiklīdz rodas vajadzība pēc plāna vai dokumenta, to sagatavošanu uztic ministriju ierēdņiem. Dokumentus gatavo ierēdņi. Tas taču pazemojoši politiķiem – pašiem sagatavot reformu plānu... Kauns! Kauns! Kauns! Pašiem strādāt pie šādas ierēdņu armijas!

To, ka šāds pārvaldes modelis ir Latvijas problēma, ir sapratuši arī Latvijas draugi citās zemēs. Par Latviju domā ne tikai finanšu vampīri, kuri savu vieglprātīgi aizdoto naudu pūlas aizvietot ar Latvijas pēdējām valsts īpašuma paliekām. Analītiķi, kurus nealgo Latvijas valsts garantijās ieinteresētu banku konsorcijs, norāda, ka Latvijas pārvaldes sistēma ir pārāk dārga un neefektīva. Latvijai ir nepieciešama valsts pārvaldes reforma, lai atteiktos no ministriem kā nozaru arodbiedrību līderiem, jo šāda sistēma traucē realizēt konsekventu valsts politiku jau no valdības līmeņa.

O, jā! Kārtējā kredīta porcijas gaidās saka latvju politiķi, un uztic valsts augstākajai ierēdniecībai sagatavot plānu par augstākās ierēdniecības iznīcināšanu, bet pēc tam mēnešiem brīnās, kāpēc nav nekāda strukturālo reformu plāna.

Tā ir arī atbilde uz jautājumu, kāpēc laiks rit, bet vienīgais, ko spēja izgudrot Godmaņa un Dombrovska valdības, ir izdevumu apcirpšana visiem vienādi vai visiem gandrīz vienādi. Kad ar to nepietika, sāka samazināt pabalstus un pensijas un gudrot par jaunu nodokļu ieviešanu.

Pašreizējā politiskā sistēma nav spējīga pati sevi pārkārtot. Faktiski tā ir izkārusi balto karogu un aicina starptautisko sabiedrību palīdzēt to aizmēzt.

Risinājuma varianti ir dažādi: demokrātiski vai gandrīz demokrātiski izraudzīties vienu līderi, kam ir jāpārvar krīze un kurš realizē vienu konkrētu plānu. Senie grieķi, kas radīja demokrātiju, grūtos laika posmos krīzes situācijās no demokrātijas atteicās un uz laiku valsts pārvaldes pilnvaras uzticēja vienai personai.

Saucieni ieviest prezidentālo pārvaldi liecina, ka publikai ir līdz kaklam apnikusi valdība, kas nespēj rīkoties. Taču Valdis Zatlers ir izaudzis no tās pašas politiskās sistēmas, kuru iznīcināt aicina prezidentālās pārvaldes piekritēji.

 

Aizdevumu birojs Rīgā piedāvā kredītu pret dvēseli

LNT  06/26/09    Kas gan varētu kalpot par ķīlu aizdevumam, ja nekas īpašs jums nepieder? Tad var ieķīlāt pašu vērtīgāko - dvēseli. Vismaz tā apgalvo kāda finanšu kompānija Rīgā, kas mikrokredīta saņemšanai 50 līdz 500 latu robežās kā ķīlu prasa tieši dvēseli.

Lai darījums stātos spēkā ir jānoformē līgums. To var veikt internetā vai ierodoties firmas birojā. Līgumā teikts, ka ķīlas priekšmets ir naudas saņēmēja nemirstīgā dvēsele.

Lai arī daudzi cilvēki jau pauduši aizdomas, ka uzņēmums, visticamāk, saistīts ar dēmonisku sektu, tā pārstāvji apgalvo pretējo. Bizness esot bizness - ja cilvēkam sava dvēsele dārga, viņš parādu noteikti atdošot. Savu dvēseli ķīlā pret naudu esot atdevuši jau ap 200 cilvēku.

Finanšu tirgus un kapitāla uzraudzības komisijas pārstāve LNT ziņām paskaidroja, ka komisija kontrolē tikai tādas institūcijas, kas kredītu izsniegšanai piesaista iedzīvotāju noguldījumus. Uz savu risku aizdot naudu varot jebkurš, kuram tā ir. Piekrist šādiem dīvainiem nosacījumiem - ieķīlāt dvēseli pret naudu, tas esot katra paša ziņā. Taču zināmā mērā piedāvājums atgādina Fausta līgumu ar Mefistofeli, kurš pārņems dvēseli, ja tas jutīsies laimīgs un vēlēsies, kaut mirklis nebeigtos.

 

Miķelsons: Mums ir plāns visiem krīzes scenārijiem

Juris Paiders,  NRA  06/29/09    Intervija ar Latvenergo valdes priekšsēdētāju Kārli Miķelsonu.

– Cilvēku ienākumi virzās uz 2004. gada līmeni. Ekonomika arī. Rodas pamatots jautājums, vai arī tarifiem, tostarp Latvenergo tarifiem, vajadzētu atgriezties 2004. gada līmenī. Arī no ministru puses izskan mājieni, ka tarifi būtu jāsamazina.

– Ja mums jāatgriežas 2004. gadā, jāatgriežas arī pie tāda lata, kāds tas bija 2004. gadā, un tolaik lats bija piesaistīts nevis pie eiro, bet pie valūtas groza... Tad jāatgriežas arī pie tādām naftas cenām, kādas tās bija 2004. gadā. Enerģētikā atgriešanās pie 2004. gada sistēmas nozīmēs atteikšanos no tirgus ekonomikas. Ir jāsaprot, ka kumulatīvā inflācija šajā laikā ir tuvu 50%.

Mēģinām to pagriezt atpakaļ?

– Valsts mērogā tas pašlaik notiek. Ar algām valsts sektorā jau tūdaļ būsim 2004. gadā. Tagad vajadzētu cenām un tarifiem virzīties turpat.

– Ir lietas, ko valsts var iespaidot. Taču, pat darbojoties ar vislabākajām vēlmēm, ir jomas, ko mēs ietekmēt nevaram. Naftas cenas un citu energoresursu cenas mēs nevaram atgriezt atpakaļ. Mēs nevaram arī pārliecināt globālo tirgu, pamatojoties uz savām lokālajām, dažkārt – provinciālajām problēmām.

Mēs tagad esam Eiropas Savienībā. Mēs esam NATO, un arī ar to jārēķinās. Pēc būtības tā ir dalība elitāros klubos, kuros ir arī sava dalības maksa – mums nav iespējas izvēlēties to nemaksāt! Ja esam izvēlējušies tirgus ekonomiku, tad jāsaprot, ka vajadzēs rēķināties ar tirgus cenām.

Turklāt Eiropas Savienība laikā kopš 2004. gada ieviesusi vairākas direktīvas, kuras mums uzliek daudzus pienākumus. Vai kāds mūs tagad atbrīvo no šiem pienākumiem? Tostarp bija jāatver elektroenerģijas tirgus. Un Latvijā elektroenerģijas tirgus tagad ir atvērts. Elektroenerģijas cenu nosaka tirgus, un elektroenerģija tagad ir tāda pati prece kā nafta. Baltijā, Krievijā un Skandināvijā elektrība ir tirgus prece.

Tirgus preces ir arī visi izejmateriāli. Tirgus dalībniekus neuztrauc Latvijas lokālās problēmas. Cenām it kā vajadzētu samazināties itin visam, jo pasaulē taču ir globālā krīze, bet tā nenotiek.

– Aicinot samazināt tarifus, vienlaikus tiek pieņemti lēmumi ieviest trīskāršu tarifu vēja enerģijai, kas spiež tarifu uz augšu...

– Ja salīdzinām 2009. gadu ar 2004. gadu, jāsecina, ka stājušās spēkā direktīvas, kas nosaka noteiktā apjomā ražot elektrību no atjaunojamiem resursiem. Tas viss kaut ko maksā, un tas nonāks elektroenerģijas gala tarifā.

Ikviens lēmums par elektroenerģiju parādās gala tarifā.

Valsts var uzņēmumam pateikt, ka uzņēmums ir sūklis, kas kaut kādā veidā akumulē visas valsts ekonomiskās problēmas un palīdz tās risināt ar visiem uzņēmuma resursiem. Tad tas ir pilnīgi cits uzņēmums, tad tas vairs nav komerciāls uzņēmums. Tad uzņēmums jāpārveido par aģentūru, kas risina valdības problēmas. Tāda lēmuma par Latvenergo nav bijis...

– Vai vispār tā var, ja ES deklarēja tirgus attiecību ieviešanu enerģētikā?

– Latvija, iestājoties ES, uzņēmās saistības. Turklāt kredītus ņēma ne tikai iedzīvotāji. Arī Latvenergo kā uzņēmums ņēma kredītus, un mums ir jānorēķinās ar kreditoriem. Parāda apjoms ir pusmiljards eiro.

– Vai Latvenergo iespējas atdot kredītu atkarīga no tarifa lieluma?

– Protams. Tarifā ir kredītu atmaksa un kredītu procenti.

Savā laikā – 2001., 2002., 2003. gadā – politiski tika izlemts nevis celt tarifus un attīstīties, balstoties uz pašu līdzekļiem, bet nemainīt tarifus un attīstīties, piesaistot kredītu līdzekļus. Tarifus vajadzēja koriģēt katru gadu, bet vienmēr kaut kas to traucēja. Pašvaldību vēlēšanas, tad Saeimas vēlēšanas. Tad atliek vien gads vai pusotrs, kad jāpaspēj pieņemt nepopulāri lēmumi, arī tarifu celšana. Te ir rezultāts...

– Vai redzat iespēju veikt tarifu korekcijas šogad?

– Redzu, bet ar dažiem nosacījumiem, kas nav atkarīgi no mums, bet no globālas cenu izmaiņas, arī gāzes cenas. Mēs Latvenergo varam samazināt atalgojumu kaut vai uz pusi. Mēs darbinieku atalgojumu jau esam samazinājuši vairāk nekā par 20%. Mans atalgojums samazināts par 75%. Taču tas neatrisinātu tarifa problēmu, jo Latvenergo kopējo izdevumu struktūrā atalgojuma proporcija veido tikai 14% izdevumu.

– Vai mazo algu laikā nezaudēsiet labākos kadrus?

– Latvenergo kolektīvs ir lojāls savam arodam, un atbildība sajūta ir liela. Protams, ir grūti pieņemt valstī notiekošās pārmaiņas, tomēr man nav bijis neviena cilvēka, kas nepieņemtu to, ka pašlaik atalgojums tiks samazināts.

– Vai arodbiedrība arī piekrita?

– Ar arodbiedrību mums ļoti ilgi nebija kopējas valodas algu jautājumā, bet šobrīd esam atraduši kopsaucēju un abpusēju pretimnākšanu.

– Jūlijā mazināsies gāzes cena. Vai tas kaut ko mainīs?

– Jā! Ja jūlijā gāzes cena būs 130 lati par tūkstoti kubikmetru, tad iespējams samazināt elektroenerģijas tarifu. Siltuma tarifs samazināsies automātiski, jo ir algoritms, kā rēķina siltuma tarifu.

– IKP krītas par 18%, par cik samazinājās elektroenerģijas patēriņš Latvijā?

– Par 10%. Tas ir kopējais patēriņš visā Latvijā. Latvenergo pakalpojumu patēriņš samazinās par 14%.

Konkurences dēļ tirgū esam zaudējuši 5%.

– Lielo uzņēmumu vadītāji ceļ trauksmi par rēķinu nemaksātājiem un rēķinu kavētājiem, kā ir Latvenergo?

– Debitoru saistības pieaug, bet uz kopējā fona tās nav dramatiskas. Nav tā, ka vairs vispār nemaksā un nekas nenotiek. Jāsaprot, ka lētas enerģijas vairs nekad nebūs. Es nerunāju tikai par elektroenerģiju. Tas attiecas uz degvielu, gāzi, siltumu. Kādreiz bija jāmaksā kādas kapeikas par elektrību un tikpat par siltumu, bet benzīnu, ļaudis domāja, noliesim no kolhoza traktora. Tas laiks ir neatgriezeniski beidzies. Tā vairs nekad nebūs.

Uz kopējā fona elektroenerģijas rēķini nav lielākā problēma. Siltums ir dārgs, galvenokārt tāpēc, ka tas tiek neefektīvi izmantots. Tajā nevar vainot iedzīvotājus – laikā, kad tika būvētas blokmājas, siltums bija lēts, un ar tā zudumiem nerēķinājās.

Latvijā benzīna cena jau ir viens eiro litrā. Nevis tāpēc, ka degviela kļuvusi daudz dārgāka, bet tāpēc, ka pieaug akcīze, kopš esam ES. Tagad akcīzes daļa benzīna cenā ir lielāka par paša produkta cenu.

– Rudenī daudzi prognozē problēmu pieaugumu, kad bez darba palikušie pabalstus vairs nesaņems un rēķinus nemaksās... Vai ir kāds plāns, kā rīkoties tad?

– Mums ir gan plāns A, gan plāns B, gan C un D. Varbūt pateikšu ko ļoti nepopulāru, bet mums ir pat plāni A un B, kas būtu jāīsteno, ja notiktu devalvācija. Mēs strādājam piesardzīgi, jo Latvenergo jāatmaksā kredīti pusmiljarda eiro apjomā.

– Pēc Pasaules Bankas lietotās metodikas, ja legāla ekonomika uzrāda 20% krituma, kā tas ir tagad Latvijā, patiesais kritums jāvērtē pēc elektroenerģijas patēriņa. Ja oficiālais kritums ir 18%, bet elektroenerģijas patēriņa kritums ir 10%, tas liecina par konversiju no legālas ekonomikas sektora uz pelēko sektoru.

– Gluži tā nav. Jāskatās, kādos sektoros ir kritums. Latvijā šogad rūpniecības uzņēmumos elektroenerģijas patēriņa kritums ir 30%. Iedzīvotāju elektrības patēriņā dramatisku kritumu nav. Tirdzniecībā arī kritums nav dramatiski liels.

Turklāt ekonomikā ir lietas, kas mani mulsina. Nesen iekļuvu milzīgā sastrēgumā, jo izrādījās, ka lielveikalā Spice notika izpārdošana, – sastrēgums uz Spici sākās jau no TV torņa Krasta ielā pāri Salu tiltam. Iedzīvotāju rīcībā ir milzīgas rezerves.

Lai saprastu tendences, jāvērtē klientu grupas. Ap 60% Latvenergo klientu vidējais elektrības rēķins ir ap 10 latiem mēnesī, un tikai 3% klientu rēķins ir virs 40 latiem.

– Tad tipisks Latvenergo klients ir pilsētas dzīvokļa saimnieks.

– Turklāt visdisciplinētāk norēķinās tie, kas ir ar vismazākajiem ienākumiem, tie klienti, kas maksā desmit latu lielos rēķinus. Viņi izurbj vēl vienu papildu caurumu siksnā un vispirms samaksā par elektrību, siltumu un komunālajiem pakalpojumiem, tad pāri paliek trim baltmaizes kukuļiem un cerība, ka bērni kaut ko piesviedīs klāt.

– Runas par Latvijas enerģētisko neatkarību, krīzei ejot plašumā, ir pierimušas.

– Mēs varam runāt par enerģētisku neatkarību? Tādām valstīm kā Latvija, Lietuva un Igaunija enerģētiskā neatkarība nevar būt pēc definīcijas. Mums zemes dzīlēs nav viss tas, kas būtu vajadzīgs šādai neatkarībai. Jārunā par drošību, bet tā ir cita kategorija.

Enerģētikai jābūt gatavai katru minūti nodrošināt elektrības piegādes, lai kas arī atgadītos.

Savukārt jautājums par enerģētisko drošību ir atkarīgs no tām jaudām, kas mums pieejamas. Jaudas ir vai arī to nav. Ja jaudu nav, mēs būsim atkarīgi no kāda cita, kurš ir apsolījis piegādāt konkrētus apjomus – elektroenerģiju, naftas produktus vai gāzi. Mums drošība nozīmē, ka jābūt savām jaudām, kas var saražot elektrību jebkurā brīdī, ja rodas nepieciešamība, un gatavībai jābūt jebkuru stundu ikvienu minūti.

Enerģētikā ir tā: ja kādam nav savu ģenerējošo jaudu, piegādātājs var diktēt tādas cenas, kādas grib.

– Kādā stadijā ir redzamākie jaunie projekti – jaunā AES, ogļu stacija, elektrības līnija starp Baltiju un Zviedriju?

– Par jauno Ignalinas AES. Darbs notiek Lietuvā. Ir piesaistīts finanšu konsultants, kam ir jāizvērtē, cik lielas būs izmaksas. Tas ir arī viss redzamais progress. Kaut kādas pārmaiņas Lietuvā varētu būt arī jaunievēlētās prezidentes nostājas dēļ. Ja progress ir, tad tas ir ļoti lēns. Lietuvas premjerministrs saka, ka 2018. gadā viss jau darbosies. Es būtu ļoti laimīgs, ja tieši tā arī būtu, jo no šā projekta lielā mērā atkarīga visa Baltijas reģiona enerģētiskā drošība.

Ogļu stacijas liktenis tagad ir Ekonomikas ministrijas rokās. Jautājums ir novirzīts Eiropas Komisijai, un tiek gaidīta Komisijas atbilde uz jautājumu, vai investora piesaistei ieplānotā subsīdija ir atļaujama no ES standartu skatupunkta. Ja atbilde būs pozitīva, rudenī droši vien ministrija kopā ar regulatoru izsludinās konkursu, un tad process sāksies. Ir vēl viens jautājums, kas nāks klāt jaunajā projektā, – elektrības ražotājiem ir jāveido oglekļa dioksīda neitrāla enerģētika. Tas nozīmē – būvējot jaunu ogļu staciju, jāprojektē oglekļa dioksīda savākšanas un utilizācijas sistēma. Tas nozīmē, ka šādu projektu izmaksas noteikti palielināsies.

Kas attiecas uz vietējiem projektiem, tad TEC–2 jaunais bloks strādā. Elektrība tiek ražota. Pēc mēneša novērtēsim situāciju tirgū. Domāju, ar 2010. gada pirmo janvāri, kad Ignalina tiks slēgta, TEC–2 varēs droši konkurēt tirgū.

– Vai eksports no TEC–2, kas sākas jūnijā, turpināsies arī jūlijā, kad gāzes cenas jau būs ievērojami mazākas?

– Tas būs atkarīgs no tā, kad beigsies remonts Ignalinas AES. Ja mēs varam konkurēt ar citiem ražotājiem, tostarp ar Krieviju ar šādu cenu, tad esam konkurētspējīgi.

TEC–2 nestrādās tikai eksportam. TEC–2 strādās vienotajam tirgum, un no šāda viedokļa nav tik būtiski, vai tas ir eksportam vai iekšējam patēriņam. Eksports ir svarīgs no Latvijas makroekonomiskā viedokļa. Protams, stādāt koģenerācijas režīmā ir izdevīgāk, bet stacija izveidota tā, ka TEC–2 var strādāt arī tikai elektrību ražojošā režīmā.

– Par kabeli uz Zviedriju. Lietuva atkal mums ir priekšā?

– Visi projekti iesniegti ES. Kopumā darbs rit pie diviem starpsavienojumiem – no Lietuvas uz Zviedriju un no Igaunijas uz Somiju.

Tas, ka starpsavienojums uz Zviedriju neies no Latvijas, nav Latvijas valdības zaudējums. Kabelim pieeja būs gan Latvijai, gan Igaunijai. No tirgus viedokļa nav nozīmes, kurā vietā savienojums būs.

– No Latvijas līdz Gotlandei ir daudz tuvāk nekā no Klaipēdas līdz Zviedrijas krastam.

– Gotlande ir izslēgta kā savienojuma punkts. Zviedrijas savienojums ar Gotlandi ir kas cits. Konkrētais maršruts līdz galam vēl nav novilkts, bet Zviedrijas puse ir pateikusi: tā kā jau veikti pētījumi, ātrāk ir iespējams izveidot savienojumu, ja to veido uz Lietuvu. Tā ir Zviedrijas izvēle. Mūsu nosacījums bija: labi, bet tirgum ir jābūt atvērtam!

– Lasītāji pēc rakstiem par TEC–2 rekonstrukciju jautāja, kāpēc pie katras pilsētas nav neliela koģenerācijas stacija, kas ražotu gan siltumu, gan elektrību vienlaikus?

– Tas jau tā notiek. Process turpinās. Ne vienmēr tas ir izdevīgi. Galvenā problēma mazajām koģenerācijas stacijām ir tā, ka vasarā vajadzība pēc siltuma ir nenozīmīga, tad koģenerācijas režīms neatmaksājas. Koģenerācijas sistēma, kas darbojas ar šķeldu, ir pat piecas reizes dārgāka par parastu katlu. Līdz ar to investīcijas ir pietiekami lielas. Latvijā vasarā siltumu nevajag. Vajag tikai silto ūdeni. Piemēram, Rīgā vasaras laikā labā krasta slodze ir 70 megavatu, ziemā – 1200 megavatu. Tā ir milzīga starpība, un ir jāsaprot, ka jebkur koģenerēt neatmaksāsies.

– Attīstās arī Rīgas un Kurzemes maģistrālo loku izveides projekts.

– Lai sagatavotos vienotajam Baltijas tirgum, jāuzlabo pārvades tīkla struktūra.

Viens projekts ir 330 kilovoltu līnija no Liepājas uz Ventspili. Tā ir daļa no Kurzemes loka, kas tālākajā nākotnē varētu savienoties pa kabeli ar Igaunijas Sāremā salu.

Līnijas ekonomiskais pamatojums ir augošais pieprasījums pēc vēja ģeneratoru pieslēgumiem. Liepājas un Ventspils rajons ir teritorijas, kurās vēja enerģijas virziens var vislabāk izpausties.

– Katru gadu, mazinot Rīgas HES līmeni, ir iespēja katoļu svētceļojumā ietvert Sv. Meinarda salas apmeklējumu. Kādi ir Latvenergo plāni šovasar? Vai varēsim kājām aiziet uz Sv. Meinarda salu?

– Rīgas HES līmeņa maiņa tiešā veidā nav saistīta ar reliģiju... Rīgas HES ūdenskrātuvi būvēja padomju laikā no betona, un nomales jārekonstruē un jāatjauno. Līmenis tiek pazemināts, lai labotu piekrasti. Katru gadu notiek rekonstrukcijas darbi.

Nav slikti, ka tā var savienot darbus un reliģiskus svētkus. Tā ir iegājies, un, kamēr vieniem tie ir svētki, mums tas ir darbs.

 

Viedoklis: Dievam nepatīk, ka nabagi trako

Arturs Goba, Ziemeļlatvija   06/27/09    Dievam nepatīk, ka nabagi trako. Šo sentenci der attiecināt uz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri no komercbankām paņēmuši kredītus 16 miljardu kopsummā.

Būtu labi, ja šī milzu nauda tiktu ieguldīta valsts ekonomikā, bet īstenībā krietna trešdaļa ir noēsta, otra trešdaļa varētu būt pazaudēta Ostapa Bendera pasākumos, bet atlikusī daļa būs pārceļojusi aiz Latvijas robežām. Ak, un derētu noskaidrot, cik miljardu veikli darboņi ir pārskaitījuši uz visādām ārzonām.

Tagad valdība un Saeima, samazinot budžetu, visniknāk apcirpusi pensionārus un skolotājus, jo šīs ir pašas daudzskaitlīgākās sociālās grupas. No katra nabaga pa latam, un miljons rokā. Par sekām gan šī valdība nav domājusi, jo pilnīgi skaidrs, ka pensijas ir katra cilvēka īpašums un jebkura tiesa atņemto daļu liks atmaksāt. Dombrovska doma: tad jau būs cita valdība...

Cits aspekts ir budžeta spirāle. Jo mazākas algas un pensijas, jo mazāki ieņēmumi budžetā. Cik tālu var samazināt?

Te nonākam līdz cēlonim, kāpēc Rimševics pieminēja talonu ieviešanas iespēju. Sabiedrības atsauksmes liecina par jautājuma neizpratni.

Daži žurnālisti uzskata, ka runa par preču izsniegšanas taloniem - līdzīgi degvīna un cigarešu taloniem Gorbačova laikā. Mums veikalnieki preces sviež pakaļ bez taloniem. Bet daudzi atcerēsies apkures talonus deviņdesmito gadu sākumā. Tā bija pazemojoša ceremonija.

Cita veida taloni bija vācu okupācijas gados - šeines jeb prēmiju zīmes. Surogātnaudu jeb talonus praktizē arī ASV pašvaldības - tad vajadzīga banka, kas ar mieru šādas pašvaldības kreditēt. Talonus var lietot tikai noteiktiem mērķiem, jo restorānos uzdzīvot par tiem nav iespējams.

Ir cits laikmets

Ļoti īsi par divām valstīm. Mums tuvākā Baltkrievija, kur valda baķka Lukašenko. Valstī daudz sociālisma palieku. Kādreiz PSRS modernākās rūpnīcas krīzes apstākļos kļūst nevarīgas. Valsts budžeta deficīts ir 50 procentu, un baķka milzu iztrūkumu cer segt ar aizņēmumiem. Kad Krievija solīja 500 miljonus rubļos, Lukašenko tā apvainojās, ka pieminēja Kremļa prasību par Abhāzijas un Dienvidosetijas atzīšanu, demonstrējot vēlmi tuvināties Rietumiem.

Kremlis laida darbā smago artilēriju - sanitāro ārstu Aņiščenko, kurš aizliedza baltkrievu piena produktu importu (ap vienu miljardu dolāru gadā). Tad baķka lika atjaunot muitas kontroli uz robežas ar Krieviju, un Putins piekāpās baltkrieviem. Interesants piemērs tam, kā totalitāri režīmi kļūst elastīgāki. Baltkrievijai izeja no strupceļa viena - pārdot daļu rūpnīcu Rietumu investoriem.

Mūsdienu tradīcijai neatbilstošs ir Irānas režīms ar prezidentu Ahmadinedžadu priekšgalā. Mazliet dinozauriskais prezidents ir nabagu valdnieks, kuram vēlēšanās stājās pretī studentu un ar naftas biznesu saistīto aprindu kandidāts Musavi. Nav šaubu, ka balsošanas rezultāti ir viltoti, un studentu naids pret režīmu pāraug revolūcijā. Ir cits laikmets, kurā nevar dominēt ne visvarenībā apreibuši baņķieri, ne politiskie dinozauri.

Svētības dalīšana

Svētība - tas ir ļoti skaists un ietilpīgs vārds, kam radniecība ar svētumu. Indoeiropiešu valodās svētums atvasināms no gaismas (krievu svet). Bet gaisma ir dzīvības devēja un uzturētāja, un būtu tikai dabiski, ja ļaudis gaismā un svētumā ietilpinātu arī tikumības kategorijas.

Viena cilvēka darbam ir svētība, cita darbam tās pietrūkst, un ne vienmēr vainojama darba darītāja prasme. Mūsdienu humānistu mācības akcentē patiesa garīguma dominēšanu pār racionālo un materiālo. Gribu uzsvērt, ka garīguma jēdziens jāsaprot kā kosmiska dimensija, kam nevajadzētu meklēt analoģiju ar divdesmitā gadsimta asiņaino diktatoru sludināto garīgumu (piemēram, Hitlera "Mein Kampf").

Manis tālāk teikto daudzi nevēlēsies uztvert nopietni, bet ar pilnu atbildību varu apgalvot, ka cilvēku dzīvē notiek tieši tā un būtībā tā nav nekāda mistika. Elementārs Augstāko spēku pārvaldīts likums ir tāds, ka neviena apzināta nelietība pret citu cilvēku vai tautu kopumā nenes svētību, jo negodīgums vai ļaundarība nāk atpakaļ līdzīgi bumerangam, un mūsdienu savdabība ir tā, ka šie procesi notiek paātrināti.

Tās ir patiesības, kuras der atcerēties arī jaunievēlētajiem pašvaldību deputātiem. Emocionāli uzjundīts prāts vēlētājiem ne vienmēr bijis labs padomdevējs, tāpēc ik pašvaldībā būs iekļuvuši gan blēži un pašlabuma meklētāji, gan tukšu salmu kulstītāji. Un mēs jau redzam, kādas dīvainas kombinācijas tiek veidotas Rīgas domē. Tas gan nenozīmē, ka uz ilgu laiku, vienīgi reālus darbus tas kavēs.

Ir ziņas, ka daudzās pašvaldībās - no Kuldīgas un Jēkabpils līdz mums tuvākiem novadiem - pret faktiskajiem vēlēšanu uzvarētājiem vai agrākajiem vadītājiem ar sazvērniecisku vērienu tiek munsturētas koalīcijas un bloki, lai kaut uz pāris mēnešiem sagrābtu varas grožus.

Nāk prātā, kā Jeļcina laikā Maskavas ielās piketēja savdabji, nesot lozungu: "Boris, dai poruļitj!" (Boris, ļaut pastūrēt!) Vai arī mums reizēm negūst virsroku vēlme pastūrēt? Ir saprotams, ja iepriekšējie līderi slikti strādājuši, tad izmaiņas vajadzīgas. Bet kāpēc būtu jāmaina tie līderi, kuriem gan prasme un pieredze, gan vēlme strādāt iedzīvotāju labā?

Negodīga izdarīšanās svētību nenesīs - tā ir aksioma. Bet pašvaldības darbība būs izļurkāta. Latvietim patīk kāpt uz labi pārbaudītiem grābekļiem.

 

Satversmes tiesā iesniedz sūdzību par pensiju samazināšanu

TVNET  / LETA  06/29/09    Pensionāri Mārtiņš Draudiņš, Albertu Krols un Daumants Znatnajs ir iesnieguši Satversmes tiesā konstitucionālo sūdzību par Saeimā pieņemto likumu "Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam", kas paredz atņemt nestrādājošajiem pensionāriem 10% un strādājošajiem pensionāriem 70% no aprēķinātās un uz mūžu piešķirtās vecuma pensijas, informēja Tēvzemes nacionālo spēku savienības birojā.

Draudiņš agrāk divas reizes panācis Satversmes tiesā pensionāriem labvēlīgus spriedumus - 2002.gada 19.martā un 2005.gada 6.aprīlī.

Satversmes tiesas pārstāve Alla Spale informēja, ka šodien tiesā ir saņemts Draudiņa, Krola un Znatnaja pieteikums. Saskaņā ar likumu saņemto dokumentu tiesas priekšsēdētājs izskata trīs dienu laikā, un, ja tas atbilst formālajām pieteikumam izvirzītajām prasībām, tad tas iegūst pieteikuma statusu un tiek norīkota tiesas kolēģija, kas lemj par pieteikuma tālāko virzību. Lēmumu par lietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt lietu Satversmes tiesa pieņem viena mēneša laikā.

Konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesai nosūtījis arī strādājošais pensionārs, sertificēts būvniecības eksperts Ilmārs Drēziņš, kurš TVNET informēja, ka lūdzis atzīt par Satversmei un starptautiskajiem tiesību aktiem neatbilstošu normu, kas liedz saņemt 70% pensijas strādājošiem pensionāriem.

Viņš atzīmē, ka pieteikumā lūgts atzīt likuma "Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam" 3. panta pirmās daļas neatbilstību virknei Satversmes pantu, kā arī starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām, starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām atsevišķiem pantiem un arī Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai.

Konstitucionālajā sūdzībā pieteicējs atsaucas uz Vācijas, Ungārijas konstitucionālo tiesu spriedumiem un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru.

Sūdzībā uzsvērts, ka apstrīdētajai normai nav leģitīma mērķa, jo tās mērķis ir izstumt no darba tirgus vecāka gadagājuma cilvēkus. Pieteikumā norādīts, ka strādājošie pensionāri tiek diskriminēti ne tikai pēc vecuma, bet arī attiecībā uz tiem vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuri saņem ienākumus no kapitāla.

Sūdzībā norādīts, ka ne sabiedrības interesēs, ne Eiropas Kopienas interesēs nav un leģitīmi nevar būt gados veco cilvēku mākslīga izstumšana no darba tirgus, gados veco cilvēku segregācija un izstumšana no sabiedriskās aprites, diskriminācija, "ēnu ekonomikas" īpatsvara pieaugums, nodokļu nemaksāšana un sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apjoma samazināšanās, kā arī vecāka gadagājuma cilvēku un no tiem atkarīgo ģimenes locekļu apzināta novešana trūkumā.

Turklāt diskriminācijas aizliegums atspoguļojas arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21.pantā un 2000.gada 27.novembra direktīvā, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, atzīmējis sūdzības iesniedzējs.

Kā jau ziņots, Saeimā ir pieņemts likums "Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam", kā arī veiktas izmaiņas visos sociālo jomu regulējušos likumos.

No 2009.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 31.decembrim tiek samazinātas valsts vecuma un izdienas pensijas par 10%, proti, no šā gada 1.jūlija vecuma un izdienas pensijas tiks izmaksātas 90% apmērā.

Savukārt strādājošie (darba ņēmēji un pašnodarbinātie) vecuma un izdienas pensiju saņēmēji savu pensiju saņems 30% apmērā no aprēķinātās pensijas (vēl papildu 10% samazinājums netiks piemērots).

Tādas personas, kas ir sasniegušas pensijas vecumu un vienlaikus ir zemnieku (zvejnieku) saimniecības īpašnieks, autoratlīdzības saņēmējs, fiziskā persona, kura veic nekustamā īpašuma apsaimniekošanu vai gūst ienākumus no personīgās palīgsaimniecības vai piemājas saimniecības un ir reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja, neveic sociālās iemaksas. Līdz ar to uz minētajām personām neattieksies pensijas samazinājums par 70%. Tāpat minētais pensijas samazinājums neattieksies uz tiem pašvaldību deputātiem, komercsabiedrības valdes, padomes locekļiem un citām personām, kas savus pienākumus veic bez atlīdzības.

Tā kā informācija par personas atrašanos darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusā tiek saņemta no Valsts ieņēmumu dienesta tikai par pagājušo laiku, tad, nosakot izmaksājamo pensijas summu, ņem vērā to informāciju, kas ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras rīcībā izmaksājamās summas aprēķināšanas brīdī, un izmaiņas tiks piemērotas ar viena mēneša nobīdi. Piemēram, ja pensionārs turpinās strādāt arī pēc 1.jūlija, tad pensijas izmaksa tiks ierobežota jau ar jūliju, savukārt, ja darba attiecības tiks sāktas vai izbeigtas ar 1.jūliju, tad izmaiņas tiks piemērotas ar augustu. Ja, ieviešot šos nosacījumus, būs radušās pārmaksas, to atgūšanai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra veiks ieturējumus 10% apmērā.

Iepriekš minētie samazinājumi attieksies tikai uz pamatpensiju, neskarot piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas (darba) stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim.

Invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensijas šie samazinājumi neskars. Tātad invalīds, kurš nav sasniedzis pensijas vecumu un saņem invaliditātes pensiju, saņems pensiju pilnā apmērā. Taču uz invalīdiem, kuri saņem vecuma pensiju, minētie pensiju izmaksas ierobežojumi attieksies.

No 2009.gada 1.jūlija priekšlaicīgi piešķirtā vecuma pensija laika posmā līdz vispārējā pensijas vecuma sasniegšanai kopā ar piemaksu tiks izmaksāta 50% apmērā. Tās personas, kuras pensionējušās priekšlaicīgi līdz 2009.gada 30.jūnijam, līdz vispārējā pensijas vecuma sasniegšanai saņems pensiju kopā ar piemaksu 70% apmērā no aprēķinātās pensijas.

Strādājošiem priekšlaicīgi piešķirto vecuma pensiju saņēmējiem līdz vispārējā pensijas vecuma sasniegšanai, tāpat kā līdz šim, pensija netiks izmaksāta.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamais minimums pensijas saņēmējiem tiek saglabāts 165 lati mēnesī.

 

Vienojas par kārtējo algu samazinājumu

LETA  06/30/09    Valdība šodien nolēma samazināt atalgojumu sabiedriskajā sektorā strādājošiem. Pēc plašām diskusijām tika atbalstīts Finanšu ministrijas ierosinājums algas līdz 300 latiem pirms nodokļu nomaksas samazināt par 15%, bet algas virs 300 latiem - par 20%.

Samazinājumu regulēs jauna kvalifikāciju skala, kurā būs noteikti jauni atalgojuma apmēri.

Izņēmums būs iekšlietu sistēma, kurā uz visiem attieksies 20% atalgojuma samazinājums.

Par konkrētu atalgojuma samazinājumy katram darbiniekam būs atbildīgs iestādes vadītājs, kuram būs jānodrošina algu fonda iekļaušanās budžetā paredzētajā finansējumā.

 

Eksperte: nākamais bezdarba vilnis gaidāms rudenī

LETA  , Diena  06/30/09    Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotā operatīvā informācija liecina, ka jūnijā bezdarba līmenis valstī sasniedzis 11,5% un reģistrēti bija 129 262 bezdarbnieki, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā maijā.

Maijā reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā bija 11,3%.

Kā aģentūrai LETA stāstīja NVA direktores vietniece nodarbinātības politikas jautājumos Vija Račinska, šie dati vēl ir ļoti nosacīti un varētu mainīties, taču kopumā var spriest, ka situācija bezdarba jomā šobrīd ir stabilizējusies.

Račinska lēš, ka pēc oficiālo skaitļu apkopošanas varētu pat izrādīties, ka bezdarba līmenis salīdzinājumā ar šā gada maiju būs nedaudz krities.

NVA pārstāve informēja, ka jūnijā bezdarbnieku skaits visstraujāk ir audzis Talsu rajonā un Rīgas reģionā, bet visstraujāk krities Aizkraukles rajonā.

Operatīvie dati liecina, ka Rīgas reģionā jūnijā bezdarba līmenis sasniedza 9,7%, Kurzemes, Vidzemes un Zemgales reģionos pārsniedza 12% robežu, bet visaugstākais bezdarba līmenis bijis Latgales reģionā, kur tas sasniedzis 15,5%.

Komentējot aktuālo vakanču skaitu, Račinska uzsvēra, ka situācija ir diezgan pesimistiska, jo tās nedaudz pārsniedz 2000. Lielākais brīvo vakanču skaits ir Rīgā - ap 900, ap 200 vakances reģistrētas Liepājā, 150 - Daugavpilī, bet ir vietas, piemēram, Krāslava, Limbaži, kur vakanču skaits nepārsniedz pat desmit vietas.

Pagaidām arī nav zināms, vai ievērojami pieaugs brīvo vakanču skaits, ņemot vērā to, ka no darba aiziet daudz pensijas vecuma darbinieku. "Iespējams, ka vakanču skaits pieaugs, taču tikpat strauji tas arī aizpildīsies," domā Račinska.

NVA pārstāve norādīja, ka šo situāciju, iespējams, būs vieglāk komentēt nākamnedēļ, kad NVA ienāks pēdējie dati par situāciju nodarbinātības jomā valstī jūnijā.

VĒRTĒ EKSPERTE

Lija Strašuna, Swedbank vecākā ekonomiste

Reģistrēta bezdarba līmenis varētu palikt diezgan stabils arī jūlijā–augustā, tomēr ir gaidāms nākamais bezdarba vilnis rudenī. Konjunktūras rādītāji liecina, ka bezdarba gaidas, kas bija samazinājušās martā–maijā, atkal sāka pieaugt jūnijā. Valsts budžeta grozījumi samazinās gan sabiedriskā sektora, gan privātā sektora nodarbinātību gada otrajā pusē. Lai gan privātais sektors jau ir pielāgojies pašreizējai ekonomikas situācijai, tomēr budžeta izdevumu samazināšana iespaidos tos uzņēmumus, kas veic valsts pasūtījumus. Tādējādi arī privātajā sektorā rudenī gaidāms darbinieku skaita samazinājums.

 

Jūnijā bezdarba līmenis palielinājies līdz 11,5%

LETA  06/30/09    Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotā operatīvā informācija liecina, ka jūnijā bezdarba līmenis valstī sasniedzis 11,5% un reģistrēti bija 129 262 bezdarbnieki, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā maijā.

Maijā reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā bija 11,3%.

Kā stāstīja NVA direktores vietniece nodarbinātības politikas jautājumos Vija Račinska, šie dati vēl ir ļoti nosacīti un varētu mainīties, taču kopumā var spriest, ka situācija bezdarba jomā šobrīd ir stabilizējusies.

Račinska lēš, ka pēc oficiālo skaitļu apkopošanas varētu pat izrādīties, ka bezdarba līmenis salīdzinājumā ar šā gada maiju būs nedaudz krities.

NVA pārstāve informēja, ka jūnijā bezdarbnieku skaits visstraujāk ir audzis Talsu rajonā un Rīgas reģionā, bet visstraujāk krities Aizkraukles rajonā.

Operatīvie dati liecina, ka Rīgas reģionā jūnijā bezdarba līmenis sasniedza 9,7%, Kurzemes, Vidzemes un Zemgales reģionos pārsniedza 12% robežu, bet visaugstākais bezdarba līmenis bijis Latgales reģionā, kur tas sasniedzis 15,5%.

Komentējot aktuālo vakanču skaitu, Račinska uzsvēra, ka situācija ir diezgan pesimistiska, jo tās nedaudz pārsniedz 2000. Lielākais brīvo vakanču skaits ir Rīgā - ap 900, ap 200 vakances reģistrētas Liepājā, 150 - Daugavpilī, bet ir vietas, piemēram, Krāslava, Limbaži, kur vakanču skaits nepārsniedz pat desmit vietas.

Pagaidām arī nav zināms, vai ievērojami pieaugs brīvo vakanču skaits, ņemot vērā to, ka no darba aiziet daudz pensijas vecuma darbinieku. "Iespējams, ka vakanču skaits pieaugs, taču tikpat strauji tas arī aizpildīsies," domā Račinska.

NVA pārstāve norādīja, ka šo situāciju, iespējams, būs vieglāk komentēt nākamnedēļ, kad NVA ienāks pēdējie dati par situāciju nodarbinātības jomā valstī jūnijā.

 

Eksperti lielākoties turpmāk neparedz pieaugumu mazumtirdzniecībā

Diena  06/30/09    Šā gada maijā, salīdzinot ar pērnā gada maiju, kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums krities par 26,4%, liecina pēc darba dienu skaita izlīdzinātie Centrālās statistikas pārvaldes dati salīdzināmās cenās. Joprojām lielāks apjoma samazinājums novērojams nepārtikas preču grupā - par 29,9%, mazāks tas bijis pārtikas preču tirdzniecības uzņēmumos - par 18,9%.

Savukārt salīdzinājumā ar aprīli maijā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 0,9%. Nepārtikas preču mazumtirdzniecībā pieaugums bija 1,2%, pārtikas preču uzņēmumos - 0,5%.

DnB NORD Bankas Ekonomisko pētījumu grupas speciāliste Ieva Vēja norāda, ka tas bijis jau otrais mēnesis pēc kārtas, kad mazumtirdzniecībā novērojams pieaugums. Tomēr, lai gan pagaidām dati uzrāda visai patīkamu uzlabojuma tendenci, nākamajos mēnešos tomēr visai reāls ir pavērsiens pretējā virzienā, uzskata bankas pārstāve.

Par to, pēc viņas domām, liecina gan Latvijas biznesa un patērētāju noskaņojuma indeksi, kas pretstatā Eiropas kopējiem rādītājiem jūnijā uzrādījuši pazeminājumu, gan arī DnB NORD Latvijas Barometra dati, kuros pēdējos mēnešos arvien redzamāk atspoguļojas ģimeņu materiālā stāvokļa pasliktināšanās. "Iedzīvotāju noskaņojuma pasliktināšanās jūnijā arī ir saprotama, zinot kādu ažiotāžu izraisīja gatavošanās vēlēšanām un bažas par iespējamo aizdevuma nesaņemšanu no starptautiskajām finanšu organizācijām."

Savukārt gada otrajā pusē situāciju jau reāli sāks ietekmēt algu apgriešana valsts sektorā, pensiju samazināšana un bezdarba pieaugums, prognozē eksperte un piebilst, ka uz mazumtirdzniecības būtisku uzlabošanos gada otrajā pusē tomēr nevar cerēt. Tajā pašā laikā maija mazumtirdzniecības dati vienlaikus ar pēdējo mēnešu rūpniecības datiem ļaujot sagaidīt, ka iekšzemes kopprodukta rādītājs otrajā ceturksnī nebūs daudz sliktāks kā pirmajā ceturksnī, kad tika piedzīvota 18% lejupslīde. Drīzāk tas varētu būt pat labāks.

Arī Swedbank vadošais sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš uzskata, ka pieaugums maijā pret iepriekšējo mēnesi visdrīzāk noslēdz īslaicīgo apgrozījuma stabilizācijas un pieauguma posmu, kas sākās aprīlī. Viņš skaidro, ka jūnijā patērētāju noskaņojums atkal strauji pasliktinājies, nokrītot atpakaļ marta līmenī pēc straujas uzlabošanās aprīlī un šī procesa lēnas turpināšanās maijā. Tāpēc arī mazumtirdzniecības apgrozījums jūnijā visdrīzāk būs krities, prognozē P.Strautiņš. "Noskaņojuma pasliktināšanās iemeslus nav grūti iztēloties, tā ir bijusi atklāsme par to, kādas izmaiņas jāveic valsts budžetā un kā tas iespaidos pensionāru un sabiedriskajā sektorā strādājošo dzīves līmeni."

Viņš norāda, ka nepārtikas apgrozījuma pieaugumu maijā lielā mērā noteicis elektropreču tirdzniecības pārsteidzoši straujais pieaugums par 30,1%. Viņaprāt, to veicināja ļoti enerģiskās izpārdošanas akcijas, pastiprinot tehnoloģijas attīstības virzīto cenu kritumu. Savukārt straujš, bet grūtāk izskaidrojams kritums par 16% noticis sporta preču tirdzniecībā, vēl nedaudz straujāk kritusies tekstilpreču pārdošana - par 17%.

Ja pārtikas tirdzniecības apjomi šķiet stabilizējušies, tie kopš februāra svārstījušies starp 90-95% no 2005.gada līmeņa, tad nepārtikas preču apgrozījums turpmākajos mēnešos visdrīzāk atkal samazināsies. Diez vai būtiski uzlabojumi mazumtirdzniecībā kopumā iespējami pirms nākamā gada beigām, spriež P.Strautiņš.

Turpretī SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis domā, ka, līdzīgi kā maijā, arī jūnijā nozarē kopumā varētu uzrādīt pozitīvus rezultātus, par ko liecina arī atsevišķu tirgotāju ziņas par apgrozījuma palielināšanos Līgo svētku laikā. Viņaprāt, jūnijā mazumtirdzniecības apjomu kritums gada griezumā varētu būt mazāks nekā maijā.

Tomēr eksperts atzīst, ka plānotais valsts pārvaldes iestāžu darbinieku skaita un atalgojuma samazinājums, kā arī pensiju, pabalstu un ar ienākuma nodokli neapliekamā minimuma apjoma samazināšana negatīvi ietekmēs mazumtirdzniecību un pēc stabilizācijas otrajā ceturksnī jau jūlijā nozarē situācija var pasliktināties. Savukārt gada otrajā pusē arvien būtiskāku lomu spēlēs zemākas bāzes efekts, jo, sākot no pērnā gada maija, mazumtirdzniecībā tika piedzīvoti arvien straujāki kritumi, tādējādi mazumtirdzniecības krituma apjomiem procentuāli vairs nevajadzētu strauji palielināties, pat neskatoties uz iedzīvotāju pirktspējas kritumu, spriež E.Rudzītis.

"Kā katru informāciju, arī paziņojumus par mazumtirdzniecības apgrozījuma izmaiņām maijā var aplūkot no divām pusēm," saka Olga Ertuganova, Latvijas krājbankas Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe.

Labā ziņa ir tā, ka mazumtirdzniecības veikalu apgrozījums pieaug jau otro mēnesi pēc kārtas, salīdzinot ar iepriekšējā mēneša datiem. Par spīti augošajam bezdarbam un  joprojām izteikti negatīvu ziņu plūsmai aprīlī un maijā, var teikt, ka cilvēki ir pieraduši pie krīzes situācijas Latvijas ekonomikā un to iedzīvotāju daļa, kurai ienākumi nav krituši vispār vai ir samazinājušies relatīvi nebūtiski, nedaudz palielinājusi savu patēriņu, spriež eksperte.

Tomēr kopumā situācija, viņasprāt, joprojām ir tālu no kādiem ievērojamiem uzlabojumiem. Paskatoties uz mazumtirdzniecības apgrozījumu veikalu veidu dalījumā, var redzēt, ka pieaugums novērojams pārtikas un farmaceitisko/medicīnas preču veikalos, ka arī mazumtirdzniecībā pa pastu un internetu. Pārejās pozīcijās - apģērbi un tekstils, grāmatas un avīzes, datori un iekārtas - ir novērojams mazumtirdzniecības kritums.

"Ņemot vērā šos un citus faktus, diemžēl jāsecina, ka uzlabojumus mazumtirdzniecības rādītājos vēl pāragri saukt par tendenci. Lejupslīdes dzelme vēl nav sasniegta, turklāt atsevišķi valdības piedāvātie pasākumi budžeta deficīta samazinājumam atspoguļosies plaša Latvijas sabiedrības daļas pirktspējas kritumā un paātrinās bezdarba pieaugumu. Kopā ar gaidāmo sasprindzinājumu darba tirgū tas ļauj prognozēt, ka rudenī varētu sekot jauns ekonomisko rādītāju, līdz ar to arī mazumtirdzniecības rādītāju pazemināšanās vilnis," secina O.Ertuganova.

STATISTIKA

Maijā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums bija 317,8 miljoni latu, tai skaitā bez auto degvielas tas sasniedza 262,5 miljonus latu. Piecos mēnešos šie rādītāji bija attiecīgi 1,525 miljardi latu un 1,279 miljardi latu.

Saskaņā ar CSP datiem šogad piecos mēnešos salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo laika periodu mazumtirdzniecības apgrozījums sarucis par 25,9%, lielākais kritums fiksēts datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, telekomunikāciju iekārtu mazumtirdzniecībā, grāmatu, avīžu un rakstāmlietu tirdzniecībā, lietoto preču mazumtirdzniecībā veikalos.

Maijā salīdzinājumā ar attiecīgo mēnesi pērn par 46,6% samazinājies apgrozījums datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, telekomunikāciju iekārtu mazumtirdzniecībā, par 37,9% - grāmatu, avīžu un rakstāmlietu tirdzniecībā, par nepilniem 30% - mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos. Savukārt mazākais kritums bijis farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā, mazumtirdzniecībā nespecializētajos veikalos, kur pārsvarā ir pārtika, kā arī nespecializētajos veikalos, kur pārsvarā ir nepārtika.

Viena mēneša laikā lielākais pieaugums bija farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (2,7%), tirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (2,1%), kā arī mazumtirdzniecībā nespecializētajos veikalos, kur pārsvarā ir pārtika (0,5%). Samazinājums par 5,9% fiksēts lietotu preču tirdzniecībā, par 5,5% - datoru, to perifēro iekārtu u.c. mazumtirdzniecībā, par 3,8% - grāmatu, avīžu u.c. tirdzniecībā.

 

Minimālā alga šogad netiks mainīta

LETA  07/01/09    Minimālā alga šogad netiks mainīta un saglabāsies 180 latu apmērā. Šī jautājuma izskatīšana šodien bija paredzēta Nacionālās trīspusējās padomes sēdē, tomēr labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) šo jautājumu lūdz izņemt no dienaskārtības.

Valdība un sociālie partneri pie šī jautājuma atgriezīsies darbā pie nākamā gada valsts budžeta izstrādes.

Labklājības ministrija (LM) skaidro, ka minimālās darba algas atstāšana pašreizējā apmērā ļaus vēl vairāk nepasliktināt iepriekšējo dzīves līmeni cilvēkiem. "Tas šī brīža ekonomiskajā situācijā īpaši svarīgi ir iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem," uzskata Augulis.

LM norāda, ka šogad par 40 stundu darbu nedēļā minimālā darba alga ir 180 lati, bet minimālā stundas tarifa likme - 1,083 lati.

Tas nozīmē, ka darbinieks, sākot ar 2009.gada 1.jūliju, saņemot minimālo mēneša darba algu 180 latu apmērā, "uz rokas" saņems 134,18 latus par pilnu darba mēnesi.

Pusaudžiem un tiem cilvēkiem, kuri ir pakļauti paaugstinātam riskam, minimālā stundas tarifa likme ir 1,239 lati, jo viņiem saskaņā ar Darba likumu ir atļauts strādāt tikai septiņas stundas dienā un 35 stundas nedēļā.

Saskaņā ar statistikas datiem 2008.gada oktobrī minimālo algu saņēma 69 500 cilvēku jeb 8,9% no strādājošo kopskaita.

 

Tautsaimniecības padome atbalsta Kampara plānu ekonomikas atveseļošanai

Diena  07/02/09    Šodien ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL), iepazīstinot Tautsaimniecības padomes locekļus ar plānu Latvijas ekonomikas atveseļošanai, guvis tās atbalstu plāna iedzīvināšanā, informē ministra preses sekretārs Sandris Sabajevs. Plānu vēl paredzēts detalizēti apspriest ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, Ekonomistu apvienību 2010, Latvijas Pašvaldību savienību, Mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības padomi, Ārvalstu investoru padomi, lauksaimnieku organizācijām, izglītību un zinātni pārstāvošām organizācijām.

Ministrs Tautsaimniecības padomes locekļus iepazīstinājis ar Ekonomikas ministrijas analīzi par Latvijas ekonomisko attīstību vidēja termiņa periodā (līdz 2015.gadam) un politikas prioritātēm tautsaimniecības modeļa maiņai. Mērķis ir panākt, ka Latvijas tautsaimniecības pamatā ir konkurētspēja, produktivitāte un produkcijas ražošana ar augstu pievienoto vērtību.

Pēc ministra teiktā, galvenie instrumenti mērķa sasniegšanai ir konkurētspējai labvēlīgas vides radīšana un mērķtiecīgs, selektīvs valsts atbalsts prioritārajām tautsaimniecības nozarēm, kas ir orientētas uz eksportu.

Ministrs uzsvēra, ka turpmākajā darbā Ekonomikas ministrija uzsvaru liks uz to problēmu atrisināšanu, kas ievērojami vājina mūsu valsts tautsaimniecības, uzņēmēju konkurētspēju salīdzinājumā ar citām valstīm, kā arī līdz gada beigām ieviesīs mikrouzņēmumu atbalsta pasākumus, lai tādā veidā atbalstītu mazos uzņēmējus.

Savukārt valsts mērķtiecīgs un selektīvs atbalsts nozīmē valsts resursu koncentrāciju uz tām eksporta nozarēm, kuras varētu dot vislielāko ieguldījumu 2011. – 2015.gadu izaugsmē un tās ir – pārtikas rūpniecība, kokapstrāde, ķīmiskā rūpniecība un tās saskarnozares, elektrisko un optisko iekārtu ražošana, metāli un metālizstrādājumu ražošana, transports un sakari, augsto tehnoloģiju nozares ar augstu pievienoto vērtību. Ministrs gan uzsver, ka tās vēl nav atzītas par prioritārajām tautsaimniecības nozarēm, bet izriet no ministrijas analīzes par Latvijas ekonomisko attīstību vidēja termiņa periodā. Galīgo lēmumu par prioritārajām tautsaimniecības nozarēm ekonomikas ministrs pieņems pēc apspriešanās ar uzņēmējiem, ekspertiem un citiem nozīmīgiem sabiedrības interešu pārstāvjiem.

Valsts atbalsts izpaudīsies kā nodokļu stimuli, valsts atbalsta programmas, prioritāro nozaru sasaiste ar izglītību un zinātni, kā arī darba tirgus plānošanu un regulēšanu.

 

Melngailis: turpmākie 12 līdz 18 mēneši Latvijai būs ļoti sarežģīti

BNS  07/03/09    Turpmākie 12 līdz 18 mēneši Latvijai būs ļoti sarežģīti, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam "Baltic Business Service" sacīja "Parex bankas" valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

"Vēl ir salīdzinoši ilgs laiks priekšā, un to, kā situācija attīstīsies, patlaban neviens nevar paredzēt. Vienīgais, kas pašlaik ir skaidrs, ka nākamie 12 līdz 18 mēneši būs ļoti sarežģīti. Gan bankas, gan tautsaimniecības gadījumā jautājums ir par to, kā mēs sevi finansēsim līdz brīdim, kad atkal sāks ieplūst investīcijas, atkopties nekustamo īpašumu tirgus, atsāksies ekonomiskā aktivitāte," norādīja Melngailis.

Viņaprāt, investori patlaban redz, ka Latvijā samazinās izmaksas, šeit ir salīdzinoši pievilcīga nodokļu politika, tādēļ Melngailis prognozēja, ka jau rudenī Latvijā sāks ienākt investīcijas. Turklāt rudenī varētu atsākties aktivitāte nekustamo īpašumu tirgū, jo bankas sāks pārdot nekustamos īpašumus un vismaz sākumā cenas būs ļoti zemas, un tas pievērsīs lielu investoru uzmanību.

"Īstermiņā gan tas problēmas neatrisinās, un, kā jau teicu, nākamie 12-18 mēneši būs ļoti grūti. Pozitīvā efekta sajušana ir gadu jautājums," klāstīja Melngailis.

"Parex bankas" valdes priekšsēdētājs arī uzskata - kamēr neatsāksies kreditēšana, ekonomika nesāks atgūties.

 

Baltijas zemkopības ministri iecerējuši veicināt lauksaimniecības produkcijas eksportu uz trešajām valstīm

LETA  07/03/09    Sāremā, Igaunijā, notikušajā Baltijas valstu zemkopības ministru tikšanās laikā amatpersonas vienojušās par ieceri kopīgi veicināt lauksaimniecības produkcijas eksporta apjomu uz trešajām valstīm, aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļā.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs tikšanās laikā ar Igaunijas un Lietuvas zemkopības ministriem, paužot Latvijas nostāju saistībā ar Eiropas Savienības (ES) Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) reformu, norādīja, ka, pārskatot KZP principus un izstrādājot jaunas normas nozares pārvaldībai, liela uzmanība jāpievērš administratīvā sloga samazināšanai uzņēmējiem, kā arī dalībvalstu administrācijām, vienlaicīgi veicinot maksimāli caurskatāmu un vienkāršu pārvaldības sistēmu veidošanu.

"Īpaši atbalstāma ir reģionālā principa pastiprināšana tiesību aktu izstrādē un apspriešanā, kas diskusiju ES institūcijās padarītu viengabalaināku. Šādā veidā diskusijās varētu iesaistīties tikai tās valstis, kuru flotes reāli piedalās zvejā attiecīgajā reģionā, līdz ar to mazinot nacionālo ekspertu noslogojumu," sarunā uzsvēra Dūklavs.

Ņemot vērā, ka ES dalībvalstīm, tostarp arī Latvijai, šobrīd būtiska ir divpusēju un daudzpusēju tirdzniecības līgumu slēgšana, Baltijas valstu pārstāvji tikšanās laikā vienojās, ka ārējās tirdzniecības jomā valstīm ir vienotas intereses un arī turpmāk tās centīsies kopīgi rast iespējas palielināt lauksaimniecības produkcijas eksporta apjomu uz trešajām valstīm.

Jau ziņots, ka no pašlaik notiekošajām divpusējām tirdzniecības sadarbības sarunām Latvijai būtiskākās ir sarunas par brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanu starp ES un Ukrainu, savukārt Latvijas lauksaimniecības produktu eksportā ir jāpatur jau esošie tirgi un jāattīsta jauni.

 

Latvijā saglabājas straujākais mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums ES

LETA  07/03/09    Mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā šā gada maijā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, samazinājies par 26,4%, kas ir lielākais kritums starp visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, liecina piektdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.

Nākamais straujākais mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums maijā bijis Lietuvā - par 19,9%, Slovēnijā - par 13,4%, Slovākijā - par 12,6%, Rumānijā - par 11,7% un Bulgārijā - par 10,4%, bet kopumā visās ES valstīs mazumtirdzniecības apgrozījums maijā, salīdzinot ar 2008.gada maiju, ir samazinājies par 3,1%.

Mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi, maijā bijis tikai Zviedrijā - par 2,2% un Polijā - par 0,4%.

Kā ziņots, 2007.gadā lielāko gada daļu mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums Latvijā bija straujākais ES, bet pēc tam līderpozīcijas tika zaudētas, pieauguma tempi arvien samazinājās un kopš 2008.gada vidus piedzīvots straujš kritums, kas nu jau vairāk nekā pusgadu ir lielākais ES.

Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, mazumtirdzniecības apgrozījums visās 27 ES valstīs maijā ir samazinājies par 0,5%, bet 16 eirozonas valstīs - par 0,4%.

Vislielākais mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, maijā bijis Latvijā - par 0,9%, Beļģijā - par 0,6% un Vācijā un Rumānijā - par 0,4%. Lielākais samazinājums savukārt bijis Lietuvā un Austrijā - par 1,8%, Slovākijā - par 1,7% un Bulgārijā, Dānijā un Zviedrijā - par 1,1%.

"Eurostat" apkopotie dati par maiju ietver 16 ES valstu rādītājus, bet par pārējām ES valstīm informācija vēl nebija pieejama.

 

Nākamgad Latvijā prognozē 60 000 ļoti trūcīgu iedzīvotāju

LETA  07/03/09    Prognozējamais vistrūcīgāko personu skaits Latvijā 2010.gadā - 60 000 personu, liecina Zemkopības ministrijas sagatavotais ziņojums valdības dokumentu sistēmā "e-portfelis".

Lai nodrošinātu šīs personas ar pārtikas produktiem, būs nepieciešamas 324 tonnas ātri vārāmo auzu pārslu, 360 tonnas četrgraudu pārslu, 288 tonnas pankūku miltu, 360 tonnas griķu pārslu, 288 tonnas vājpiena pulvera, teikts ziņojumā.

Kopējā nepieciešamā summa produktu iegādei būtu 2 652 120 lati.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 10.aprīļa rīkojuma "Par Latvijas līdzdalību Eiropas Komisijas programmas vistrūcīgākajām personām īstenošanā un starpinstitūciju atbildības sadalījumu" Zemkopības ministrijai jāiesniedz Ministru kabinetā informatīvais ziņojums par nākamā gada programmas īstenošanu.

Lai izvērtētu 2010.gada programmai nepieciešamo produktu veidu un daudzumu, starpinstitūciju darba grupā, kurā piedalījās Zemkopības ministrijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Labklājības ministrijas, Veselības ministrijas, Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas, Lauku atbalsta dienesta un Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāvji, tika nolemts, ka, īstenojot programmu 2010.gadā, vistrūcīgākajām personām 12 reizes gadā tiks izsniegti vairāki produkti.

Tiks izsniegti 0,45 kilogrami ātri vārāmo auzu pārslu, 0,5 kilogrami četrgraudu pārslu, 0,4 kilogrami pankūku miltu, 0,5 kilogrami griķu pārslu, 0,4 kilogrami vājpiena pulvera.

Kopējais graudu un vājpiena pulvera daudzums, kas nepieciešams 2010.gada vistrūcīgāko personu programmas īstenošanai, ir 24 992 tonnas graudu un 731 tonna vājpiena pulvera.

Saskaņā ar regulu Eiropas Komisija sagatavo ikgadēju plānu par to, kā dalībvalstīm sadalāmi konkrētā budžeta gadā paredzētie līdzekļi pārtikas piegādei no intervences krājumiem vistrūcīgākajām personām, iekļaujot arī papildu līdzekļus labdarības organizācijām administratīvo izmaksu segšanai 1% apmērā no kopējās summas un 4% - transporta izmaksu segšanai.

Pašreiz, pēc Zemkopības ministrijas aprēķiniem, tiek plānots, ka Eiropas Komisijas 2010.gada programmas īstenošanai Latvijai tiks piešķirts finansējums 2 652 120 latu apmērā.

Tā kā Eiropas Komisija nefinansē pievienotās vērtības nodokli, tas 556 945 latu apmērā būs jāfinansē no nacionālā budžeta.

Lai stimulētu aktīvāku vietējo ražotāju piedalīšanos programmā, Zemkopības ministrija ir nolēmusi paredzēt nosacījumus, ka, īstenojot 2010.gada programmu, izsniegtie produkti ir ražoti Pārtikas un veterinārā dienesta atzītos vai reģistrētos uzņēmumos un marķēti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par pārtikas preču marķēšanu.

 

"Gaismas pils" celtniecībai nākamgad vajadzīgi 30 miljoni latu

NRA  07/03/09    Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunās ēkas "Gaismas pils" celtniecībai nākamajam gadam būs vajadzīgi 30 miljoni latu, šodien preses konferencē pastāstīja Kultūras ministrijas jaunizveidotās Kultūras infrastruktūras nodaļas vadītājs Zigurds Magone.

Ja nākamā gada valsts budžetā Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecībai tiks atvēlēti 30 miljoni latu, "Gaismas pils" nesošo karkasu varētu uzcelt trešā vai ceturtā stāva līmenī, skaidroja Magone. Lai laika apstākļi nebojātu jau celtnieku paveikto, svarīgi ir uzbetonēt ēkas karkasu un pārklāt to vismaz ar "melno jumtu", kuram būtu hidroizolācija.

Magone savus apsvērumus esot izklāstījis finanšu ministram Einaram Repšem (JL), kurš vada LNB projekta īstenošanas uzraudzības padomi. Pēc Magones teiktā, "Repše to saprot un solījās padomāt".

Valdība sākotnēji bija apņēmusies 2010.gadā piešķirt "Gaismas pils" projektam 41,248 miljonus latus, 2011.gadā - 49,715 miljonus latu, un turpmākā plānā līdz projekta īstenošanai paredzēti vēl 23, 478 miljoni latu.

Kopumā paredzēts LNB projektam piešķirt 157,504 miljonus latu.

Magone atzina, ka tik lielas summas valdība, visticamāk, nepiešķirs, tāpēc "Gaismas pils" būvniecība ieilgs. Līdz šim tika solīts LNB jauno ēku uzcelt līdz 2012.gada 18.novembrim.

 

Valsts budžeta deficīts pirmajā pusgadā - Ls 456,18 miljoni

LETA  07/03/09    Valsts budžeta deficīts pirmajā pusgadā bijis 456,18 miljoni latu, liecina Valsts kases operatīvie dati. Jūnijā valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 263,79 miljoni latu, bet izdevumi sasniedza 282,35 miljonus latu, finansiālais deficīts bija 18,56 miljoni latu.

Valsts speciālā budžeta jūnija ieņēmumi sasniedza 104,15 miljonus latu, izdevumi - 146,56 miljonus latu, līdz ar to finansiālais deficīts bija 42,41 miljoni latu. Kopējais valsts budžeta deficīts jūnijā bija 60,97 miljoni latu. Pērn šajā pašā periodā finansiālais deficīts bija 35 miljoni latu.

Nodokļu ieņēmumi valsts pamatbudžetā jūnijā sasniedza 129 miljonus latu, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir par aptuveni 39 miljoniem latu jeb 33% mazāk. Samazinājumu veidoja uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi, kas bija par 20 miljoniem latu mazāki nekā iepriekšējā mēnesī, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi par - 13 miljoniem latu mazāk, akcīzes nodokļa ieņēmumi - par pieciem miljoniem latu mazāk.

Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi tika iekasēti aptuveni iepriekšējā mēneša apjomā.

Maijā UIN ieņēmumu pieaugums skaidrojams ar nodokļa deklarāciju iesniegšanu, kas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem bija jāiesniedz līdz 1.maijam. Ieņēmumu pieaugums maijā liecina, ka daļa uzņēmumu bija iesnieguši gada deklarācijas, kas uzrāda peļņas pieaugumu 2008.gadā, kā rezultātā šī gada maijā budžetā tika iemaksāta papildu aprēķinātā UIN summa.

Līdzīga tendence, kad maijā ir UIN pieaugums, bet jūnijā, salīdzinot ar maiju, - kritums, ir vērojama katru gadu. Ekonomikas augšupejas gados šī tendence bija izteiktāka, jo vairāk uzņēmumu strādāja ar peļņas pieaugumu.

Savukārt PVN ieņēmumu samazinājums jūnijā salīdzinājumā ar maiju skaidrojams ar nodokļa atmaksu pieaugumu. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta informāciju PVN atmaksas jūnijā bija 51,3 miljonu latu apmērā, kas salīdzinājumā ar maiju ir par 13,3 miljoniem latu jeb 35% vairāk.

Tai pašā laikā PVN ieņēmumus negatīvi ietekmē arī nodarbināto skaita un darba samaksas samazinājumam tendence, kas nelabvēlīgi ietekmē patēriņa apjomu, par ko liecina mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes informāciju mazumtirdzniecības apgrozījuma apjoms faktiskajās cenās 2009.gada maijā, salīdzinot ar 2008.gada maiju, samazinājies par 26,4%.

Nenodokļu ieņēmumi valsts pamatbudžetā jūnijā bija 44 miljoni latu, kas ir par 10 miljoniem latu jeb 22% mazāk nekā maijā. Tostarp jūnijā tika saņemti ieņēmumi par valsts kapitāla izmantošanu (dividendes) 34,7 miljonu latu apmērā.

Ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi 2009.gada jūnijā veidoja 83 miljonus latu, jo tika saņemti starpposma maksājumi Eiropas Savienības finanšu instrumentu ietvaros.

Ņemot vērā jūnija izpildi, kopējie valsts pamatbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajā pusgadā bija 1,432 miljardi latu, savukārt izdevumi - 1,774 miljardi latu, līdz ar to budžetā izveidojies finansiālais deficīts 341,76 miljonu latu apmērā.

Savukārt speciālā budžeta ieņēmumi bija 639,61 miljoni latu, bet izdevumi - 754,02 miljoni latu, līdz ar to izveidojies finansiālais deficīts 114,42 miljonu latu apmērā. Tādējādi valsts budžeta deficīts pirmajā pusgadā bija 456,18 miljoni latu.

Oficiālie valsts budžeta izpildes rādītāji par jūniju tiks paziņoti 20.jūlijā.

 

Eksperts: rūpniecības nozarē šogad kopumā būs augšupeja

Diena  07/06/09    Ziņa par rūpniecības izlaides samazināšanos maijā neapšaubāmi ir apbēdinoša, taču saglabājam savu prognozi par to, ka šī nozare šogad kopumā pret gada sākumu būs augšupejoša, tā vēsti par rūpniecības produkcijas apjoma kritumu maijā par 4% vērtē Pēteris Strautiņš, Swedbank vadošais sociālekonomikas eksperts.

Par to liecina gan ziņas par to, ka strauji aug jauno pasūtījumu apjoms šajā nozarē, gan vispārējā ekonomisko procesu loģika — labākās iespējas augt un pelnīt ir uzņēmumiem, kas eksportē, bet eksportu galvenokārt rada apstrādes rūpniecība. Savukārt vēsture rāda, ka rūpniecības izlaide pa mēnešiem ir ļoti svārstīga, tā nemēdz uz vienu pusi virzīties vairāk par 2-3 mēnešiem pēc kārtas. Līdz kritumam maijā rūpniecības izlaide bija pieaugusi martā un aprīlī. Kaut arī maijā līkne atkal pavirzījās uz leju, izlaides apjoms saglabājās virs marta līmeņa, skaidro P.Strautiņš. 

Maijā, salīdzinot ar aprīli, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem samazinājās par 4 %, vēsta Centrālā statistikas pārvalde. Tai skaitā apstrādes rūpniecībā – par 3.4%, elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 9%, bet pieaugums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 5.5%. Lielākie rūpniecības produkcijas izlaides kritumi bija datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 19.1%, citu transportlīdzekļu ražošanā (kuģu un laivu būve un dzelzceļa lokomotīvju un to ritošā sastāva ražošana) – par 16.7%, gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas – par 13.3%.

Šā gada maijā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ražošanas apjoma pieaugums bija elektrisko iekārtu ražošanā – par 11.9%, iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā (kuģu un laivu remonts un apkope, visāda veida iekārtu un ierīču remonts un apkope, ražošanas iekārtu un ierīču uzstādīšana) – par 3.1%, automobiļu detaļu, piekabju un puspiekabju ražošanā – par 2.6%, farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā – par 0.4%. Pārtikas nozares apakšnozarēs pieaugums bija graudu malšanas produktu ražošanā – par 1.4%, piena produktu ražošanā – par 0.6%.

Šī gada maijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada maiju, rūpniecības produkcijas izlaide, pēc darba dienu skaita izlīdzinātiem datiem, samazinājās par 19.3%. Tai skaitā apstrādes rūpniecībā – par 21.2%, elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 10.6%, bet pieaugums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 5.9%. Lielākais rūpniecības produkcijas izlaides samazinājums bija automobiļu detaļu, piekabju un puspiekabju ražošanā – par 62.4%, citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā – par 55.8%, tekstilizstrādājumu ražošanā – par 55.3%.

Savukārt farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošana ir palikusi iepriekšējā gada līmenī.

EKSPERTI

Ieva Vēja, DnB Nord bankas analītiķe:

Maija dati apstiprina jau pastāvējušās bažas, ka zemākais punkts rūpniecībā vēl nav aiz muguras, tomēr situāciju nedaudz optimistikāku padara tas, ka apstrādes rūpniecībā kritums ir bijis mazāks – par 3,4%, un lielā mērā kopējo rūpniecības lejusplīdi ietekmējusi apjomu samazināšanās tādā svārstīgā nozarē kā elekroenerģija un gāzes apgāde. Tikmēr kaimiņvalstīs rūpniecībā maijā jau bijis pieaugums – Igaunijā par 1,3% attiecībā pret iepriekšējo mēnesi, bet Lietuvā – pat par 7,3% (atskaitot naftas produktu ražošanu gan bijis 2,5% kritums). Tas tomēr vedina domāt, ka eksporta tirgos konjunktūra kaut nedaudz uzlabojas, Igaunijā maijā izlaides apjomi nedaudz palielinājušies gan pārtikas precēm, gan kokam un koka izstrādājumiem, gan metāliem – preču grupām, kam ir nozīmīga vieta arī Latvijas rūpniecībā. Maijā gan Latvijā šo preču ražošana ir samazinājusies – pārtikas ražošanā bijis 2% kritums, kamēr koka un metālu izstrādājumu ražošana pat samazinājusies par 5,7% un 13,3% attiecībā pret iepriekšējo mēnesi.

Pēteris Strautiņš, Swedbank vadošais sociālekonomikas eksperts:

Ziņa par rūpniecības izlaides samazināšanos maijā neapšaubāmi ir apbēdinoša, taču mēs saglabājam savu prognozi par to, ka šī nozare šogad kopumā pret gada sākumu būs augšupejoša.

Par to liecina gan ziņas par to, ka strauji aug jauno pasūtījumu apjoms šajā nozarē, gan vispārējā ekonomisko procesu loģika — labākās iespējas augt un pelnīt ir uzņēmumiem, kas eksportē, bet eksportu galvenokārt rada apstrādes rūpniecība. Savukārt vēsture rāda, ka rūpniecības izlaide pa mēnešiem ir ļoti svārstīga, tā nemēdz uz vienu pusi virzīties vairāk par 2-3 mēnešiem pēc kārtas. Līdz kritumam maijā rūpniecības izlaide bija pieaugusi martā un aprīlī. Kaut arī maijā līkne atkal pavirzījās uz leju, izlaides apjoms saglabājās virs marta līmeņa. Runājot tieši par apstrādes rūpniecību, tā saruka par 3.4% pēc 5% pieauguma aprīlī.

Īpaši nepatīkami pārsteidza kokapstrādes kritums par 5.7%, tāpēc tai neizdevās sasniegt pērnā gada līmeni, joprojām atpaliekot no tā par 6.1%, kas gan ir pretrunā ar nozares pārstāvju vērtējumiem. Tas izdevās farmācijai, kas turpina stabilu izaugsmi, maijā palielinot izlaidi par 0.4%, tai precīzi sasniedzot 2008.gada līmeni (izmaiņas gada griezumā: 0.0%).

Kārtējo apliecinājumu mēneša datu svārstīgumam mazajā Latvijas ekonomikā sagādājis 11.9% pieaugums elektrisko mašīnu ražošanā, līdzās gandrīz identiskam 11.6% kritumam radniecīgajā iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā. Kritums apģērbu ražošanā nebija tik krass (-4.7%), bet tas spilgti kontrastē ar aprīļa dinamiku (+14.6%). Aizrauties ar loģikas meklēšanu šajos skaitļos būtu lieki, jo nākamajā mēnesī atkal varam piedzīvot pretēju kustību. Kā jau norādīts, uzskatām, ka kopējās tendences šajā nozarē turpmāk būs pozitīvas.

 

Nodokļu ieņēmumi par 15,3% atpaliek no plāna

LETA  07/06/09    Nodokļu ieņēmumi turpinājuši samazināties un par 15,3% atpaliek no iepriekš plānotā apjoma, liecina jaunākā Finanšu ministrijas apkopotā informācija par valsts budžeta izpildi līdz 30.jūnijam.

Šajā laika posmā budžeta nodokļu ieņēmumi bijuši 869,14 miljoni latu, kas ir 84,7% no iepriekš plānotā.

Kā uzsvēra Finanšu ministrijas Komunikāciju departamenta vadītāja Diāna Krampe, šī informācija atbilst tam valsts budžeta izpildes plānam, kurš bija spēkā pirms jauno budžeta grozījumu apstiprināšanas jūnija beigās. Kopš jūlija spēkā ir budžeta grozījumi ar pavisam citām ieņēmumu prognozēm. Kā ziņots, valdība iepriekš vienojās par būtisku izdevumu mazinājumu un valsts budžeta deficīta samazināšanu par 500 miljoniem latu.

Līdz 30.jūnijam iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi par 7,9% pārsniedz plānoto, uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi par 5,7% atpaliek no plānotā, akcīzes nodokļa ieņēmumi par 15,1% atpaliek no plāna, bet pārējo nodokļu ieņēmumi par 4,2% atpaliek no plānotā.

Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi par 20,9% atpaliek no plāna, kas arī izveido kopējo nodokļu ieņēmumu novirzi no plānotā.

Valsts ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi šajā periodā bijuši 39,4 miljonu latu apmērā, kas par 2,8% pārsniedz iepriekš plānoto.

Ārvalstu finanšu palīdzības veidā budžetā nonākuši 338,9 miljoni latu.

Jau ziņots, ka valsts budžeta deficīts pirmajā pusgadā bijis 456,18 miljoni latu, liecina Valsts kases operatīvie dati.

Jūnijā valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 263,79 miljoni latu, bet izdevumi sasniedza 282,35 miljonus latu, finansiālais deficīts bija 18,56 miljoni latu.

Ņemot vērā jūnija izpildi, kopējie valsts pamatbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajā pusgadā bija 1,432 miljardi latu, savukārt izdevumi - 1,774 miljardi latu, līdz ar to budžetā izveidojies finansiālais deficīts 341,76 miljonu latu apmērā.

Savukārt speciālā budžeta ieņēmumi bija 639,61 miljons latu, bet izdevumi - 754,02 miljoni latu, līdz ar to izveidojies finansiālais deficīts 114,42 miljonu latu apmērā. Tādējādi valsts budžeta deficīts pirmajā pusgadā bija 456,18 miljoni latu.

 

LIAA beidzot sāks dalīt 35,2 miljonus latu

Ilze Zālīte,  NRA  07/07/09    7. augustā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāks atklāta konkursa projektu iesniegumu pieņemšanu aktivitātē "Augstas pievienotās vērtības investīcijas". Projektu iesniegumu pieņemšana norisināsies no 7. augusta līdz 7.novembrim un pieejamais kopējais finansējums būs 35,2 miljoni latu.

Programmas mērķis ir stimulēt vietējos komersantus veikt ieguldījumus zināšanu vai tehnoloģiju intensīvajos projektos, kā arī piesaistīt ārvalstu investīcijas jomās ar augstu pievienoto vērtību, tādējādi veicinot jaunāko tehnoloģiju pārnesi no ārvalstīm.

Aktivitātes ietvaros finansējumu piešķir ilgtermiņa ieguldījumiem, kas saistīti ar jaunas saimnieciskās darbības uzsākšanu vai esošās saimnieciskās darbības paplašināšanu, produkcijas dažādošanu ar jauniem produktiem vai ražošanas procesa būtisku maiņu - ieguldījumiem pamatlīdzekļos (jaunu iekārtu (un aprīkojuma) iegādei, ēku un būvju būvniecībai un rekonstrukcijai) un nemateriālajiem ieguldījumiem (patentu un licenču iegādei).

Kopējo attiecināmo izmaksu apjomam vienam projektam ir jābūt vismaz 3 milj. Ls. Maksimāli pieļaujamā finansējuma intensitāte no kopējām attiecināmām izmaksām ir 45%. Vienai projekta iesniedzēja saistīto personu grupai maksimālais publiskā finansējuma apjoms nevar pārsniegt 3 milj. Ls.

 

Vairāki simti ieķīlā dvēseli

Aija Volka,  Latvijas Avīze    07/07/09    Ārvalstu žurnālisti krīzi Latvijā ilustrē ar "Fausta" cienīgu sižetu.

''Vai te ir firma ''Kontora''?'' – ''Nē, par tādu neko nezinu,'' nelaipni atbild kāda sieviete. Apskatot biroja iekārtojumu skaistajā namā jūgendstila rajonā Rīgā, saprotams, ka te patiesi diez vai atrodas firma ''Kontora'', kas internetā piedāvā visai amizantu piedāvājumu – aizņēmuma izsniegšanu, ieķīlājot nemirstīgo dvēseli.

Vēlāk izrādās, ka nelaipnā dāma ir jauna šūšanas ateljē klientu konsultante Baiba Trautmane. Pēc LNT sižeta par dvēseļu ieķīlāšanu te, Rūpniecības ielā 7, firmu ''Kontora'' meklējot daudzi. ''Nāk daudzi piedzērušies, nāk ar saulesbrillēm, zem kurām manāma uzsista acs,'' stāsta B. Trautmane.

Par lielo cilvēku interesi zina stāstīt arī tajā pašā adresē esošās farmaceitiskās firmas ''Mepha'' pārstāvniecības sekretāre. Pirms mēneša daudzi esot uz ielas vaicājuši par dvēseļu ieķīlāšanu. Firmas ''Kontora'' ieeja bijusi turpat blakus pagrabstāvā aiz melnām metāla durvīm. Tagad durvis slēgtas. Firma esot pārcēlusies citur.

Zvanot uz mājaslapā norādīto telefona numuru, atbild vīrieša balss. Biroja adresi viņš neatklāj. Ja ir vēlme saņemt aizdevumu, vispirms esot jāaizsūta elektroniskais pasts, norādot vēlamo aizdevuma summu. Pēc divām dienām tiks nosūtīts uzaicinājums uz biroju parakstīt līgumu un saņemt naudu. Sarunāties ar aizdevuma sniedzēju ir iespējams tikai krievu vai angļu valodā.

Ziņu aģentūra REUTER informē, ka pakalpojumu sniedz 34 gadus vecais Viktors Mirosičenko, kura kompānija ''uzticas cilvēkiem, ka tie atmaksās''. V. Mirosičenko sola, ka parāds netiek piedzīts ar fizisku vardarbību.

Divu mēnešu laikā savu dvēseli ieķīlājuši apmēram 200 cilvēku.

Firma ''Kontora'' savā mājaslapā krievu un angļu valodā raksta, ka izsniedz aizdevumus jebkuram pilngadīgam Latvijas iedzīvotājam skaidrā naudā 50 līdz 500 latu apmērā. Aizņēmējam jāparaksta līgums, kurā viņš apņemas ieķīlāt savu nemirstīgo dvēseli. Līgumā jāuzrāda vārds, dzimšanas gads, jānorāda aizdotā naudas summa un jāparakstās. Līguma noslēgšanai nav jāuzrāda nekādi dokumenti.

Maksimālais termiņš ir 90 dienas. Pirmo trīs dienu laikā aizdevumu var atdot bez procentiem. Procentu likme ir augoša –1% par katru nākamo dienu, kad nav atmaksāta nauda. Tas nozīmē – procenti var sasniegt 354% gadā vai vairāk. Ja 90 dienu laikā nav atmaksāts aizdevums, tad ir jārēķinās ar aizdevēja jebkādu rīcību bez kādiem nosacījumiem.

Internetā pieejamā informācija liecina, ka firma ''Kontora'' agrāk reģistrējusies kā finanšu un ekonomikas konsultāciju firma. Finanšu pakalpojumus sniedzot individuālais komersants.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāve Sanita Gertmane aģentūrai BNS skaidro, ka iejaukties uzņēmuma darbībā var tikai tad, ja tiktu saņemtas kādas sūdzības. Līdz šim nav nevienas sūdzības par aizdevumu, kura saņemšanai tiek ieķīlāta dvēsele.

Lielāko kristīgo konfesiju vadītāji aicina cilvēkus neiesaistīties šādos darījumos. LELB arhibīskaps Jānis Vanags, Latvijas Romas katoļu baznīcas kardināls Jānis Pujats un Latvijas Pareizticīgo baznīcas metropolīts Aleksandrs uzsver, ka naudas aizdevuma piedāvāšana pret cilvēka dvēseles ieķīlāšanu ir neaptverami ciniska un amorāla rīcība, un aicina aizdevējus šādi neizmantot cilvēku nelaimi un izmisumu grūtajā krīzes laikā. "No reliģiskā viedokļa tas ir līdzvērtīgi Dieva noliegšanai, dvēseles svētlaimes iznīcināšanai un mūžīgās dzīvības zaudēšanai," uzsver baznīcu vadītāji.

Ziņa par ''Kontora'' piedāvāto dvēseļu ieķīlāšanu ceļo vairākos ārvalstu medijos, piedāvājumu saistot ar ekonomisko krīzi Latvijā.

 

Pēc pērnā gada nogales zaudējumiem 2. pensiju līmeņa ienesīgums atkal kāpj

Ilze Rūtenberga-Bērziņa,  Latvijas Avīze    07/07/09    Reti kuram darbspējīgajam valsts iedzīvotājam ir pārliecība, ka, sasniedzot pensijas vecumu, varēs saņemt cilvēka cienīgus iztikas līdzekļus. Šo skepsi vairojis arī valdības lēmums samazināt iemaksas no sociālā nodokļa otrajā pensiju līmenī no 8% uz 2%. Arī kaimiņos šīs iemaksas ir samazinātas. Lietuvā – no 5,5% uz 2%, bet Igaunijā – no 6% uz 0%. Taču, neraugoties uz šo skepsi, pensiju otro līmeni pārvaldošās kredītiestādes atzīst – pašlaik 2. pensiju līmeņa plānu ienesīgums ir ļoti labs un pārsvarā strādā ar plusa zīmi, jo akciju tirgi pasaulē, kur uzkrāto naudu izvieto, atdzīvojas. Jāpiebilst, ka uz 1. jūliju otrajā pensiju līmenī kopumā uzkrāti 619,9 miljoni latu.

Ienesīgumu vairojis apdomīgums

Kā liecina SEB bankas Baltijas valstīs veiktais pētījums, visnegatīvāk pret valdības soli samazināt sociālā nodokļa iemaksas pensiju otrajā līmenī, noskaņoti tieši Latvijas iedzīvotāji – 68% ir pret. Lietuvā pret iemaksu samazinājumu ir 64%, bet Igaunijā – 46%. Tikai 31% Latvijas iedzīvotāju zina, cik lielu summu no sociālā nodokļa novirza 2. pensiju līmenī. Lietuvieši un igauņi šajā ziņā ir krietni vien izglītotāki – Lietuvā 43%, bet Igaunijā – 45%. Jāpiebilst gan, ka iemaksas 2% apmērā no sociālā nodokļa būs spēkā šogad un nākamgad. Pēc tam tās plānots paaugstināt – 2011. gadā 2. pensiju līmenī novirzīs jau 4%, bet 2012. gadā – 6% no sociālā nodokļa.

Jānis Rozenfelds, "SEB Wealth Management" pārvaldīšanas nodaļas vadītājs: "SEB Latvijas plāna ienesīgums pēdējos 12 mēnešos sasniedzis 7,08% un pēdējo divu gadu vidējais ienesīgums pat 7,23%, kas ir labākais rezultāts starp visiem pensiju sistēmas pārvaldītājiem un ieguldījumu plāniem visās kategorijās. SEB Latvijas plāna dalībnieku skaits pēdējā pusgada laikā strauji palielinājies no 19 597 dalībniekiem līdz 38 925 jeb par 98,6%."

Banku pārstāvji atzīst – 2. pensiju līmeņa ienesīgumu lielā mērā nosaka tas, kur tiek ieguldīti pārvaldāmie līdzekļi. "Krājbankas otrā līmeņa pensiju plānu ienesīgums sešos mēnešos bijis robežās no 5,25% līdz 6,24%. Tādi rezultāti sasniegti, pateicoties mūsu izvēlētajai stratēģijai – klientu pensiju līdzekļus izvietot obligācijās un depozītos, atturoties no ieguldījumiem akcijās," norāda Krājbankas investīciju pārvaldīšanas daļas vadītājs Aleksandrs Makijenko. Viņš arī uzsver – banka rūpīgi seko pasaules tirgus tendencēm, lai saprastu, kad atkal būs izdevīgi pirkt uzņēmumu akcijas. Tiesa gan, šis brīdis varētu pienākt tikai nākamajā gadā.

Savukārt "Swedbank" atzīst – pasaules akciju tirgi, salīdzinot jūnija beigas ar marta sākumu, ir piedzīvojuši augšupeju, līdz ar to pozitīvi iespaidojot arī pensiju otrā līmeņa plānus.

Harijs Švarcs, "Swedbank" ieguldījumu pārvaldes vadītājs: "Pensiju plānu rezultāti gan būtu jāvērtē ilgākā laika periodā. Tāpēc plāna dalībniekiem svarīgākais ir tas, kāds būs vidējais plānu ienesīgums laika posmā līdz dalībnieku pensionēšanās brīdim. Daudziem šā līmeņa dalībniekiem tie ir 30 gadi un pat vairāk. Mēs sagaidām, ka akciju cenas nākamo gadu desmitu laikā pieaugs, līdz ar to pieaugs arī plāna dalībnieku uzkrātais kapitāls."

Runājot par pensiju otrā līmeņa zaudējumiem, kredītiestādes uzsver – pēdējo četru mēnešu laikā šie plāni sākuši atveseļoties. "Principā zaudējumi vērtējami kā virtuāli, jo, kamēr kāds finanšu instruments ir pensiju fonda portfelī un tā tirgus vērtība svārstās uz leju, zaudējums nav fiksēts. Sagaidot labākus laiku, šā instrumenta tirgus vērtība var augt, rezultātā nesot peļņu," skaidro Hipotēku bankas Finanšu vadības departamenta projektu vadītāja Anželika Berķe-Berga.

Par pensijām jādomā pašiem

SEB bankas trijās Baltijas valstīs veiktais pētījums parāda arī to, kādas sekas bijušas valdību lēmumiem samazināt iemaksas no sociālā nodokļa 2. pensiju līmenī. Igaunijā 42% iedzīvotāju pēc šā valdības soļa uzsvēruši, ka paši ķersies pie savu nākotnes uzkrājumu veidošanas. Lietuvā to ir gatavi darīt 36%, bet Latvijā – 35% iedzīvotāju. Reāli uzkrājumus nākotnei pašlaik veido 14% Latvijas, 17% Igaunijas un 36% Lietuvas iedzīvotāju.

Banku apkopotā informācija liecina, ka uzkrājumus 3. līmenī veido visdažādākie cilvēki – sākot no padsmitgadīgiem līdz 80 gadus veciem. Tomēr uzkrājēju vidējais vecums ir 42 gadi.

Dace Brencēna, SEB pensiju fonda valdes priekšsēdētāja: "Esam gandarīti, ka lielāka daļa darba devēju – aptuveni 80%, jo sevišķi lielie uzņēmumi, pat šajos sarežģītajos apstākļos veido saviem darbiniekiem uzkrājumus pensiju 3. līmenī. Arī privātpersonas turpina veidot šo uzkrājumu. Jāteic, ka viens no dižķibeli raksturojošiem lielumiem ir strauji augušais pieprasījums privāto pensiju izmaksai uzreiz pēc 55 gadu vecuma sasniegšanas. Šā gada piecos mēnešos esam izmaksājuši jau 2,8 miljonus latu. Pērn šis skaitlis bija tikai 0,88 miljoni."

Hipotēku bankā uzsver – lai gan savu 3. pensiju līmeni veidot izvēlas tie, kas sapratuši – valsts krīzes situācijā nespēj aizsargāt sociāli vismaznodrošinātākos, izvēle par labu šim līmenim nozīmē arī uzticēšanos finanšu sistēmai un valūtas stabilitātei.

"Pašreizējos apstākļos klientam ir grūtāk atvēlēt uzkrājumiem lielāku summu. Tomēr tieksme to darīt ir lielāka," norāda Krājbankas investīciju pārvaldes vadītājs Aleksandrs Makijenko.

Uzziņa

Lielāko pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānu ienesīgums

Avots: www.manapensija.lv  (06.07.09.

 

Nākamgad budžetu cirps par vēl pusmiljardu

LNT  07/07/09    500 miljonus latu lielu tēriņu samazinājumu valdība plāno arī nākamgad. Tiesa, šoreiz uzsvars tiks likts nevis uz atalgojuma vai pensiju, bet valsts pārvaldē strādājošo skaita mazināšanu. Darbu pie budžeta izstrādes valdība plāno uzsākt jau laikus.

Nākamā gada budžetu plānos ar 8,5% deficītu. Tādas ir cerības, jo tas lielā mērā būs atkarīgs no ekonomiskās situācijas.

Un tie šobrīd joprojām nav iepriecinoši. Daudzus gadus iekšzemes kopprodukta dzinējspēks galvenokārt bijis iekšējais patēriņš. Iestājoties krīzei, tas brūk. Šobrīd IKP kritums ir 18%. Negatīvs tas tiek gaidīts arī nākamgad.

Oļegs Baranovs, EM Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktors: "Protams, ja pasaulē situācija uzlabosies, un šobrīd mūsu ekonomika ir saistīta ar ārējiem tirgiem, tad situācija varētu būt labāka, bet sobrīd ir tā, kā ir."

Tas nozīmē, ka veidojot budžetu jārēķinās ar visai pieticīgiem ienākumiem. Turklāt, ņemot vērā, nesenos algu samazinājumus cilvēkiem būs arī mazāk ko tērēt.

Šodienas sēdē valdība vienojās par budžeta izstrādes grafiku, lai tās rīcībā būtu aktuālākie skaitļi. Pirmās tēriņu atskaites ministrijām jāiesniedz jau nākamnedēļ. Vilkt jostas nāksies arī nākamgad, un atkal par 500 miljoniem.

Artis Kampars, ekonomikas ministrs, JL: "Šie 500 miljoni tagad jau būs uz gadu, nevis pusgadu kā tagad, un daļa no tiem jau ir pamats aktuālajiem mazinājumiem. Es ļoti ceru, ka tie nebūs tik sāpīgi, kā tas bija šogad."

Par jaunu algu un pensiju mazinājumu politiķi pagaidām nerunā, mazinās darbavietas valsts pārvaldē. Ministrijās par trešdaļu, aģentūrās - uz pusi. Arī šoreiz budžeta tapšanā tiks aicināti sociālie partneri. Par viņu lomu un ietekmi politiķu domas dalās, proti, cik populistisks vai pragmatisks ir to pienesums, jo, piemēram, arodbiedrību līderis arī šodien pret notiekošo bija kritisks.

Pēteris Krīgres, LBAS priekšsēdētājs: "Mēs redzam, ka cenas krīt lēnāk nekā algas, tā kā jau rudenī būs problēmas, un daudzi domās kā izdzīvot."

Katrā ziņā, nākamā gada budžeta izstrāde solās būt smaga, jo jautājums jau nav, kam pielikt, bet – kam atņemt. Darbu pie nākamā gada budžeta izstrādes valdība plāno beigt septembra beigās, tad tas tiks skatīts valdības ārkārtas sēdē.

 

LKA: Latvijas ekonomika cietusi no dubultšoka

LETA  07/08/09    Straujo Latvijas tautsaimniecības kritumu ir izraisījis dubultšoks, ekonomikai ciešot gan no iekšējiem, gan ārējiem faktoriem, kā arī valdot apjukumam un neizpratnei par gaidāmo, teikts Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Makroekonomikas apskatā.

Situācija Latvijas ekonomikā būtiski pasliktinājās kopš gada sākuma, ko parādīja gan brīvais kritiens ekonomikā, gan slikti ārējie signāli eksportētājiem un neskaidrība pasaules ekonomikā un finanšu tirgos, gan Latvijas valdības nespēja būtiski koriģēt budžeta izdevumus un panākt stabilu sadarbību ar starptautiskajiem aizdevējiem.

Latvija saglabā apņemšanos virzīties pa iepriekš izvēlēto daudz efektīvāko, bet grūtāko valsts pārvaldes un tautsaimniecības pārstrukturizēšanas ceļu, un to, cik ātrs un efektīvs būs rezultāts, noteiks visas sabiedrības izpratne un iesaistīšanās. Ļoti būtiski nākamā pusgada ekonomiskos rādītājus ietekmēs tas, kā tiks apgūti pieejamie naudas līdzekļi un veicināta uzņēmējdarbība, teikts apskatā.

Kritums acīmredzami ir pietuvinājis ekonomiku lielākajam iekšzemes kopprodukta (IKP) sarukuma rādītājam šī gada pirmajā pusgadā. Ņemot vērā to, ka pērn otrajā pusgadā IKP jau bija būtiski sarucis, Latvija turpinās veikt strukturālās reformas un saņemt starptautisko aizdevumu, vairs nepasliktinot savu kredītreitingu, kā arī paredzot ārējos tirgu atgūšanos pēc dažiem mēnešiem, LKA prognozē, ka ekonomikas lejupslīde ar trešo ceturksni sāks mazināties.

Tomēr diezin vai izdosies apturēt recesiju vēl 4-5 ceturkšņus, kad arī tiks sasniegts zemākais krituma līmenis.

Kopš pērnā gada sākuma vērotais brīvais kritums ekonomikā turpinājās arī šī gada pirmajā ceturksnī, IKP kritumam sasniedzot 18%. LKA prognozē, ka šogad IKP samazināsies par 18%, nākamgad - par 3,8%, bet 2011.gadā pieaugs par 2%.

Darba tirgū noris būtiskas pārmaiņas jau ilgāku laiku, samazinoties nodarbinātībai, darba samaksai un palielinoties ēnu ekonomikas īpatsvaram šajā segmentā. Privātajā sektorā izmaiņas vērojamas vismaz gadu, bet valsts sektorā galvenie notikumi vēl ir priekšā.

Reģistrētais bezdarbs pusgada laikā pieaudzis no 7% decembrī līdz 11,5% jūnijā, savukārt darba meklētāju īpatsvars pirmajā ceturksnī jau ir sasniedzis 13,9%. Līdz gada beigām abi rādītāji pieaugs vēl par pāris procentpunktiem.

Nodarbinātība strauji atkrīt līdz 2002.-2003.gada līmenim. Līdz ar nodarbinātības kritumu sarūk arī darba samaksa. Pirmajā ceturksnī algas sabiedriskajā sektorā ir kritušās par 16%, privātajā - par 1%, salīdzinot ar pērnā gada ceturto ceturksni.

Jau otrajā ceturksnī algas būs kritušās arī salīdzinājumā ar pērno gadu. Reālā alga pirmajā ceturksnī kritusies par 2,7%, turklāt būtisks mājsaimniecību pirktspējas kritums gaidāms tuvākajos ceturkšņos, ko varētu mazināt lielāka deflācija.

Darba samaksa šogad saruks būtiski un tas būs vērojams arī nākamajā gadā, norāda LKA.

 

Baznīca: Dvēseles ieķīlāšana ir pēdējā degradācijas pakāpe

Latvijas Ziņu kanāls  / LNT    07/08/09    Nesen sabiedrības uzmanību piesaistīja kādas firmas reklāma, kura uz nesamērīgi augstiem procentiem cilvēkiem piedāvā kredītu 50 līdz 500 latu apmērā, kā ķīlu minot vienīgi kredītņēmēja nemirstīgo dvēseli. Latvijas Romas katoļu baznīcas arhibīskaps Jānis Pujats, pareizticīgo baznīcas metropolīts Aleksandrs un politoloģe Ilga Kreituse intervijā Latvijas Ziņu kanāla raidījumā "15 karstās minūtes" savas dvēseles ieķīlāšanu nodēvēja par "pēdējo degradācijas pakāpi".

Kā "15 karsto minūšu" rīkotajā diskusijā skaidroja politoloģe Ilga Kreituse, 1990. gadi bija liekulības gadi, jo šajā laikā cilvēki pēkšņi atcerējās, ka ir ticība, vērtības, baznīcas. Cilvēki attaisnojās, ka padomju laikā tas bija aizliegts. Tomēr tikai tiem, kam ticība ir bijusi, tā arī ir saglabājusies, atzīst politoloģe, neatkarīgi no ekonomiskiem pacēlumiem un kritumiem.

Metropolīts Aleksandrs, runājot par šodienas cilvēku, atzīst, ka mūsdienu cilvēks pārāk daudz aizraujas ar mantām, naudu, komfortu un ārējo laimi kopumā - cilvēks ir aizmirsis par dvēseli. Viņš arī uzsver, ka krīze sākas dvēselē. Ja mēs domātu arī par citiem, ne tikai sevi, tad situācija būtu pilnīgi savādāka, atzīst arhibīskaps Jānis Pujats.

Runājot par pēdējā laikā aktuālo jautājumu/problēmu - drīkst vai nedrīkst ieķīlāt dvēseli pret naudu, Kreituse uzskata, ka savas dvēseles ieķīlāšana esot pēdējā degradācijas pakāpe. Ieķīlāt savu dvēseli, esot apbrīnojama vieglprātība, atzīst Pujats, tā esot savas garīgās dzīves un mūžības atdošana, vārdu sakot, tas ir ceļš uz elli. Pat ja tas būtu cilvēcisks izdomājums, nevis sātanisks, Pujats uzskata, ka policijai šis birojs ir jāslēdz ciet.

Jau ziņots, ka kāda finanšu kompānija Rīgā mikrokredīta saņemšanai 50 līdz 500 latu robežās kā ķīlu prasa dvēseli. Lai darījums stātos spēkā, ir jānoformē līgums. To var veikt internetā vai ierodoties firmas birojā. Līgumā teikts, ka ķīlas priekšmets ir naudas saņēmēja nemirstīgā dvēsele.

Lai arī daudzi cilvēki jau pauduši aizdomas, ka uzņēmums, visticamāk, saistīts ar dēmonisku sektu, tā pārstāvji apgalvo pretējo. Bizness esot bizness - ja cilvēkam sava dvēsele dārga, viņš parādu noteikti atdošot. Savu dvēseli ķīlā pret naudu esot atdevuši jau ap 200 cilvēku.

Finanšu tirgus un kapitāla uzraudzības komisijas pārstāve LNT ziņām paskaidroja, ka komisija kontrolē tikai tādas institūcijas, kas kredītu izsniegšanai piesaista iedzīvotāju noguldījumus. Uz savu risku aizdot naudu varot jebkurš, kuram tā ir. Piekrist šādiem dīvainiem nosacījumiem - ieķīlāt dvēseli pret naudu, tas esot katra paša ziņā. Taču zināmā mērā piedāvājums atgādina Fausta līgumu ar Mefistofeli, kurš pārņems dvēseli, ja tas jutīsies laimīgs un vēlēsies, kaut mirklis nebeigtos.

 

Gada inflācija jūnijā samazinājusies līdz 3,4%

LETA  07/08/09     Šā gada jūnijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūniju, patēriņa cenas Latvijā ir palielinājušās par 3,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Precēm gada inflācija Latvijā jūnijā bija 2%, bet pakalpojumiem - 7,1%.

Šā gada maijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada maiju, patēriņa cenas Latvijā palielinājās par 4,7%. Pērn jūnijā gada inflācija bija 17,7% - precēm gada laikā cenas pieauga par 17,7%, bet pakalpojumiem - par 17,6%.

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2009.gada jūnijā, salīdzinot ar 2009.gada maiju, samazinājās par 0,5%. Precēm cenas samazinājās par 0,6%, bet pakalpojumiem - par 0,4%.

2008.gada jūnijā, salīdzinot ar 2008.gada maiju, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,7%.

Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām šā gada jūnijā bija cenu kritumam siltumenerģijai, dārzeņiem, apģērbam un apaviem, kā arī cenu kāpumam degvielai.

Turpinot samazināties dabasgāzes cenām lielajiem patērētājiem, jūnijā par 9,1% lētāka kļuva siltumenerģija.

Sezonālo svārstību ietekmē vidējais cenu līmenis dārzeņiem samazinājās par 10,8%, savukārt augļi kļuva dārgāki vidēji par 5,4%.

Akciju ietekmē lētāka kļuva maize un graudaugu izstrādājumi par 1%, piens un piena produkti - par 1,4%, augu eļļa un tauki - par 2,7%, kā arī svaiga gaļa - par 0,6%. Noslēdzoties akcijām, cenas pieauga svaigām zivīm - par 1,3% un alum - par 1,5%.

Sezonas izpārdošanu ietekmē cenas kritās apģērbam - par 2,2% un apaviem - par 4,5%.

Atlaižu ietekmē lētākas kļuva mēbeles un mājokļa iekārtas, mājturības piederumi, materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam, mājdzīvnieku barība, grāmatas, mobilie tālruņi un farmaceitiskie produkti. Cenas kritās malkai un sašķidrinātajai gāzei.

Turpināja samazināties mājokļa īres maksa brīvajā tirgū. Lētāki kļuva mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, apģērbu šūšana un tīrīšana, mājas aprūpes pakalpojumi, transportlīdzekļu tehniskā apkope un remonts, autovadītāju kursi, atpūtas un kultūras pakalpojumi, personīgās aprūpes iestāžu pakalpojumi un atsevišķi medicīnas pakalpojumi. Turpināja samazināties cenas ēdināšanas pakalpojumiem, īpaši kafejnīcās, bāros un restorānos.

Vidēji par 5,6% sadārdzinājās degviela, benzīna cenām pieaugot par 6,3%, bet dīzeļdegvielas cenām - par 4%. Turpināja sadārdzināties tabakas izstrādājumi, jūnijā to cenas pieauga par 1,1%.

Noslēdzoties akcijām, dārgākas kļuva galvenās sadzīves ierīces, īslaicīgas lietošanas mājsaimniecības preces, personīgās aprūpes preces, rotaļlietas, kancelejas preces un zīmēšanas materiāli. Cenas pieauga aviobiļetēm. Sadārdzinājās tūrisma pakalpojumi.

12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palielinājies par 10,2%.

Šā gada pirmajā pusgadā - šā gada jūnijā salīdzinājumā ar 2008.gada decembri - patēriņa cenas pieauga par 2,1%. Lielākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija tabakas izstrādājumu - par 28,9%, degvielas - par 21,2%, alkoholisko dzērienu - par 10%, ūdens piegādes un citu ar mājokli saistīto pakalpojumu - par 12,1% - cenu kāpumam, kā arī cenu kritumam siltumenerģijai - par 14,5%. Iepriekšējā gada pirmajā pusgadā patēriņa cenas pieauga par 9,1%.

Kā ziņots, šā gada aprīlī, salīdzinot ar iepriekšējā gada aprīli, patēriņa cenas Latvijā palielinājās par 6,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Precēm gada inflācija bija 4,8%, bet pakalpojumiem - 9,8%.

Šā gada martā, salīdzinot ar iepriekšējā gada martu, patēriņa cenas Latvijā bija palielinājušās par 8,2%. Precēm gada inflācija Latvijā martā bija 7,1%, bet pakalpojumiem - 11,3%.

 

Dombrovskis apstiprina, ka eiro ieviešana tiek plānota 2014.gadā

LETA  07/09/09    Vienotās Eiropas valūtas eiro ieviešana Latvijā tiek plānota 2014.gadā.

Premjers uzsvēra, ka Latvijas Bankas (LB) izteiktās prognozes atbilstot tam, ar ko patlaban rēķinās valdība.

Patlaban tiek plānots, ka 2012.gadā Latvija spēs nodrošināt 3% budžeta deficītu, gadu vēlāk notiktu sagatavošanās, bet 2014.gadā tiktu ieviests eiro, skaidroja Dombrovskis, piebilstot, ka jau tagad tiekot veiktas attiecīgas izmaiņas Latvijas ekonomikas izaugsmes un atjaunošanas programmā.

Premjers pieļāva iespēju, ka valdība varētu arī pieņemt konkrētu lēmumu, ka eiro tiek ieviests 2014.gadā, kaut gan tas izrietēšot no minētās programmas.

Kā ziņots, Latvijā vienoto Eiropas valūtu eiro varēs ieviest, ātrākais, 2014.gadā, teikts šodien izplatītajā LB paziņojumā medijiem.

"Saskaņā ar Tautsaimniecības stabilizācijas programmu, ko 2008.gada decembrī apstiprināja Latvijas valdība un starptautiskie aizdevēji - Eiropas Komisija un Starptautiskais Valūtas fonds -, eiro ieviešana varētu notikt 2012.-2013.gadā. Šī programma saskaņā ar valsts budžeta deficīta samazināšanas plānu, kas šonedēļ apspriests Eiropas Savienības finanšu ministru sanāksmē, diemžēl nav reāla. Kopīgās valūtas ieviešanas kritērijam atbilstošu budžeta deficīta līmeni jeb 3% no iekšzemes kopprodukta šobrīd paredzēts sasniegt vien 2012.gadā, kas ļauj eiro ieviest, ātrākais, 2014.gadā," atzīst centrālā banka.

Iepriekš Latvija plānoja eiro ieviest 2012.gadā.

 

Aptauja: 59% darba ņēmēju atbalsta "aplokšņu" algu saņemšanu

LETA  07/13/09    Pēdējo trīs mēnešu laikā ir būtiski pieaudzis "aplokšņu" algu atbalstītāju skaits - no 45%, kas nodokļu nemaksāšanu par saņemto atalgojumu atbalstīja šā gada martā, līdz 59% respondentu jūnijā veiktajā aptaujā, aģentūru LETA informēja personāla atlases uzņēmumā SIA "WorkingDay", kas veica minēto aptauju.

Marta beigās uzņēmuma veiktajā interneta aptaujā tika noskaidrots, ka 45% darba ņēmēju atbalsta iespēju saņemt algu "aploksnē", bet, veicot identisku aptauju jūlijā, atklājās, ka nodokļu nemaksāšanai ir būtiski pieaudzis atbalstītāju skaits. Jūlijā veiktajā aptaujā nevēlēšanos maksāt nodokļus pauda jau 59% respondentu.

Kā informē aptaujas veicējs - 2009.gada martā uz apgalvojumu "Man ir svarīgi, lai darba devējs par mani maksā nodokļus" apstiprinošu atbildi izvēlējās 55% respondentu, 51% izvēlējās atbildi "Jā, jo rūpējos par savām sociālajām garantijām", bet 4% izvēlējās piekrist apgalvojumam "Jā, īpaši pašreiz, kad valstij trūkst naudas".

Noliedzošu atbildi uz minēto jautājumu izvēlējās 45% aptaujāto. 4% piekrita atbildes variantam "Nē, ka tikai ir darbs, nodokļi nav svarīgi", 15% - "Nē, ja ir iespēja aploksnē saņemt vairāk nekā ar nodokļiem, tad labāk aploksnē", bet 27% izvēlējās atbildes variantu "Nē, neticu, ka nodokļi nonāks, kur tiem paredzēts nonākt".

Savukārt jūnijā veiktajā aptaujā uz apgalvojumu "Man ir svarīgi, lai darba devējs par mani maksā nodokļus" apstiprinošu atbildi izvēlējās 41% respondentu. 38% "Jā, jo rūpējos par savām sociālajām garantijām", bet 3% izvēlējās piekrist apgalvojumam "Jā, īpaši pašreiz, kad valstij trūkst naudas".

Noliedzošu atbildi uz minēto jautājumu izvēlējās 59% aptaujāto. 3% piekrita atbildes variantam "Nē, ka tikai ir darbs, nodokļi nav svarīgi", 16% - "Nē, ja ir iespēja aploksnē saņemt vairāk nekā ar nodokļiem, tad labāk aploksnē", bet 40% izvēlējās atbildes variantu "Nē, neticu, ka nodokļi nonāks, kur tiem paredzēts nonākt".

Kā norāda aptaujas veicēji, nodokļu nemaksāšanas atbalstītāju īpatsvars ir pieaudzis galvenokārt tādēļ, ka aptaujāti šaubās, ka nodokļos maksātā nauda sasniegs tam paredzētos mērķus.

Atbildes variantu "Nē, neticu, ka nodokļi nonāks, kur tiem ir paredzēts nonākt" šā gada martā izvēlējās tikai 27%, bet jūlijā jau 40% respondentu.

Martā aptaujā piedalījās 1005 respondenti, jūnijā – 1115 respondenti.

Aptauja notika personāla atlases uzņēmuma "WorkingDay Latvia" mājaslapā.

                                                          

Komentārs: Pensionāru lati izglāba Parex

Juris Paiders,  NRA  07/13/09    Aritmētika ir vienkārša, ja šobrīd Latvijas valdībai būtu lieki 700 miljoni latu, tad valsts un sociālā budžeta samazinājumi būtu daudz vieglāk izplānojami laikā, un tas dotu daudz lielākas manevra iespējas valdībai, protams, ja krīzes laikā valdība pārvaldītu Latviju daudzmaz racionāli.

Tomēr Latvijai nav lieku 700 miljonu, jo līdzekļi pat valsts faktiskā bankrota brīdī tika iedzīti Parex bankā.

Savulaik, atbildot uz jautājumu, vai var apgalvot, ka Parex lielie īpašnieki ir izglābti par Latvijas pensionāru naudu, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis izteicās: "Lielās depresijas laikā ASV bankas bankrotēja tūkstošiem un neviens tās neglāba. Tas bija viens no iemesliem, kāpēc lielā depresija kļuva par lielo depresiju. Viena mācība no lielās depresijas ir tā, ka jāglābj tās bankas, kas ir sistēmu veidojošas.

Cita lieta, vai ir jāglābj šo banku akcionāri, vai šiem akcionāriem ir jāatstāj daudzmiljonu depozīti? Tas ir cits jautājums. Iepriekšējās valdības izpildījums bija tāds, ka viņi glāba ne tika banku, bet arī akcionārus."

Godmanis ar Slakteri izglāba Parex lielos īpašniekus. Ja mēs tā sadalām uz galviņām, tad ikviens no mums, pensionārus un zīdaiņus ieskaitot, ir ziedojis Parex lielo īpašnieku glābšanai 350 latus.

Lielā mērā, ja nebūtu jāglābj Parex banka, tad pensijas nebūtu jāsamazina!!!

Ikviens, pat pie lielveikala maizes plaukta raudošs pensionārs var būt lepns, ka tieši viņam atņemtie santīmiņi nodrošina turpmāku maibahu tehnisko apkopi un to, ka Parex īpašniekiem joprojām tiek maksāti fantastiski procenti par viņu ieguldījumu bankā.

Latvija ir unikāla zeme – par viena nelielas partijas aktīvista nepieņemšanu darbā kādā ostā desmitiem prokuroru raksta apsūdzības sējumu simtos, bet par Parex gadījumu nenotiek nekas. Politiķi izmeklēšanas komisiju nedibina. KNAB un Ģenerālprokuratūrai nav nekādas intereses par to, kādu motīvu vadīti politiķi iztērēja simtiem miljonu latu valsts naudas, lai nemākulīgiem baņķieriem turpinātu maksāt citiem nepieejami lielus procentus.

Notiekošais izskatās pēc kārtējās klusās valsts nozagšanas. Taču vairs ne tik klusas, jo atšķirībā no citām reizēm, kad ar valsts nozagšanu daudzi samierinājās, jo pašu ienākumi strauji auga, tagad liela sabiedrības daļa virzās uz arvien lielāku trūkumu, bet, kamēr lielāko daļu laužu iedzen trūkumā, politiķu izglābtie Parex lielie īpašnieki peldas naudā.

Var vērot, ka Latvijā tagad veidojas izcila augsne kreisā radikālisma un antisemītisma izaugsmei. Šobrīd ir visi argumenti, lai uztvertu bankas un to īpašniekus kā asinssūcējus vampīrus. Visai draudošas ir pazīmes par antisemītisku noskaņojumu pieaugumu. Parex lielajiem īpašniekiem izveidotās privilēģijas un tas, ka pilnīgi visiem iedzīvotājiem caur nodokļiem ir jāmaksā Parex parādi, rada fundamentālu augsni viedoklim, ka galvenais iemesls Parex privilēģijām ir lielāko īpašnieku etniskā izcelsme.

Līdz šim nebija lielu problēmu ar Latvijas iedzīvotāju nacionālo toleranci. Tomēr šovasar parādās indikācijas, ka atliek tikai saņemt vēl pāris dzirksteles, lai antisemītiska un kreisi radikāla procesu izpratne uzplauktu visā baisumā un tiktu attiecināta uz vienas sociālas (baņķieri) vai etniskas (ebreji) grupas piederīgajiem.

Lielā mērā atbildība par šādām tendencēm ir valdības un bijušo lielo Parex īpašnieku ziņā. Ciniska visatļautības (bijušajiem īpašniekiem piederošā Parex subordinētā kapitāla ienesīguma) demonstrēšana laikā, kad lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju grimst nabadzībā un maksā Parex īpašnieku sataisītos parādus, ir vētras sēšana.

Kreisā radikālisma un antisemītisma procesi ir jāaptur. Es neprasītu, lai bijušie Parex lielie īpašnieki sekotu Dombrovska piemēram un atvainotos mums par to, ka ar mūsu naudu tagad tiek samaksāts par viņu parādiem. Es aicinu Parex bankas bijušos īpašniekus labprātīgi atteikties no visiem procentiem par viņu ieguldījumiem Parex bankā un dot rīkojumu pārskaitīt visus ienākumus uz sociālo budžetu līdz pat brīdim, kad tiks atmaksāts pilnīgi viss kredīts un ieguldījumi, kurus Parex bankas glābšanai ir devusi Latvijas valdība.

Jāsaprot, ka tieši Parex bijušo lielo īpašnieku uzvedība noteiks to, vai Latvijas sabiedrība novirzīsies uz kreiso radikālismu un antisemītisma strupceļu.

 

Saeimas deputāti: ir jārunā atklāti par situāciju Parex bankā

NRA  07/15/09     Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 15.jūlijā, pēc atbildīgo amatpersonu uzklausīšanas aicināja gan AS Parex banka vadību, gan arī Latvijas Banku un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) atklāti runāt ar sabiedrību par situāciju Parex bankā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāte Baiba Rivža (ZZS) norādīja, ka sabiedrība ir neapmierināta ar situāciju un gaida atbildi par notiekošo Parex bankā, taču bankas slepenības plīvurs ir nodarījis daudz ļauna.

„Nevar tā būt, ka Parex ir valsts valstī. Tā ir sabiedrības nauda, kas ir ieguldīta, un sabiedrība ir jāzina, kas notiek,” sēdē uzsvēra deputāte, aicinot gan Parex banku, gan arī uzraugošās institūcijas pārdomāt savu komunikāciju ar sabiedrību. „Informācija kā ar stangām ir jāspiež ārā,” uzsvēra deputāte, norādot, ka sabiedrībai ir jāuzzina sēdē izskanējusī informācija, ka valsts nav zaudējusi savu naudu Parex bankā, ka Valsts kase saņem procentus no saviem ieguldītajiem līdzekļiem un ka jau tuvākajā laikā plānots uzsākt bankas pārdošanas procesu.

Komisijas sēdē FKTK vadītāja Irēna Krūmane deputātiem apliecināja, ka situācija Parex bankā ir stabila un ka tā sasniedz noteiktos uzraudzības rādītājus, tostarp arī likviditātes rādītāju, kas sasniedzis noteiktos 30 procentus. Arī Parex bankas prezidents Nils Melngailis norādīja, ka situācija bankā ir stabila un naudas plūsma patlaban ir vērtējama kā neitrāla. Tāpat N.Melngailis informēja, ka drīzumā plānots noslēgt darījumu ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku par daļas Parex akciju pārdošanu. FKTK vadītāja norādīja, ka ir jāvieš skaidrība par to, kam izmantots starptautiskais aizdevums. No saņemtā 701 miljona latu 305 miljoni latu novirzīti valsts parāda atmaksai, 22,5 miljoni latu – valsts budžeta vajadzībām, savukārt 163 miljoni – finanšu sektora stabilizācijai, tostarp daļas Parex sindicētā kredīta atmaksai.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Guntis Bērziņš uzsvēra, ka galvenais komisijas sēdes sasaukšanas mērķis bija informācijas atklātības veicināšana, jo bieži vien nav skaidrības par masu medijos izskanējušās informācijas patiesumu. Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (ZZS) norādīja, ka septembra beigās tiks sasaukta vēl viena komisijas kopēja sēde, lai skaidrotu aktuālāko informāciju par situāciju Parex bankā.

 

Uzņēmēji netic, ka valdība var izvest Latviju no krīzes

BNS  07/16/09    Latvijas uzņēmējiem nav pārliecības, ka valdībai patlaban ir redzējums, kā iziet no pašreizējās ekonomiskās krīzes, ceturtdien žurnālistiem pēc tikšanās ar valsts augstākajām amatpersonām sacīja Latvijas lielākā alkoholisko dzērienu ražotāja "Latvijas balzams" ģenerāldirektors Kārlis Andersons.

Viņš, raksturojot tikšanos, atzina, ka tā nebija ļoti veiksmīga, jo uzņēmēji nav droši, vai valdībai ir skaidrs strukturēts plāns ar atbildīgiem gan īstermiņa, gan ilgtermiņa risinājumiem, kā iziet no situācijas, kurā Latvija patlaban atrodas.

"Tāpēc vienojāmies arī turpmāk apmainīties ar viedokļiem par šo situāciju un ceram, ka tuvākajā laikā tomēr no valdības šāda plāna parādīšanos sagaidīsim," viņš klāstīja.

Pēc Andersona teiktā, valdība cer priekšlikumus krīzes pārvarēšanai sagaidīt no uzņēmējiem, taču uzņēmēji uzskata, ka "katram ir jādara savs darbs".

Uzņēmējus uztrauc tas, ka pašlaik valstī nav ne īstermiņa, ne ilgtermiņa plāna, kurā būtu definēts, kā pārvarēt krīzi. Andersons pastāstīja, ka pirmie soļi no valdības puses tiek veikti, taču tiem trūkst skaidras strukturālas pieejas.

"Latvijas balzama" vadītājs gan uzsvēra, ka uzņēmējiem radās sajūta, ka Valsts prezidents Valdis Zatlers izpratis viņu uztraukumu pamatu.

Runājot par bažām, kas skar valdības sarunas ar Starptautisko Valūtas fondu, Andersons minēja, ka uzņēmēju kopējais uztraukums ir pašā pamatā, proti, ka aizdevēji prasa celt nodokļus, tostarp pievienotās vērtības nodokli. Pēc viņa paustā, uzņēmēju skatījumā tas nav labākais risinājums, un drīzāk jādomā, kā palielināt uzņēmējdarbības aktivitāti, lai tādējādi radītu lielāku nodokļu masu.

Andersons informēja, ka uzņēmēji ar valsts augstākajām amatpersonām turpinās viedokļu apmaiņu vēl citās tikšanās reizēs.

Arī "Ventspils naftas" padomes priekšsēdētāja Olga Pētersone žurnālistiem atzina, ka pēc tikšanās ir radusies sajūta, ka Valsts prezidents uzņēmējus ir sadzirdējis, adekvāti izprot situāciju un ir gatavs sadarboties.

Viņa sacīja, ka uzņēmējiem ir konkrēti priekšlikumi situācijas uzlabošanai, taču tie būtu jāsagatavo valdībai. "Pēc būtības mēs pastāvam, ka katram profesionāli jādara savs darbs, arī valdībai. Mēs esam uzņēmēji, mēs veicam savu darbu, bet, ņemot vērā, ka ir krīzes situācija, ir jāveic krīzes menedžments, tāpēc visi lielākie uzņēmumi Latvijā arī nāk pie prezidenta un stāsta, ka ir jāieslēdz krīzes menedžmenta vadības principi," paskaidroja uzņēmēja.

Jau vēstīts, ka ceturtdien Valsts prezidents Valdis Zatlers tikās ar Latvijas lielāko uzņēmumu pārstāvjiem, lai runātu par krīzes pārvarēšanu. Ar uzņēmējiem tikās arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un ekonomikas ministrs Artis Kampars.

 

Zatlers grozījumus Publisko iepirkumu likumā apstrīdēs Satversmes tiesā

LETA  07/16/09    Valsts prezidents Valdis Zatlers Satversmes tiesā apstrīdēs šodien Saeimas pieņemtos grozījumus Publisko iepirkumu likumā, informēja prezidenta Preses dienestā.

Zatlers izmantos savas Satversmes tiesas likuma 17.panta pirmajā daļā nostiprinātās tiesības iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā par lietas ierosināšanu par likumu atbilstību Satversmei, apstrīdot Saeimas šodien pieņemtā likuma "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā" regulējuma atbilstību Satversmei.

26.jūnijā Valsts prezidents nosūtīja Saeimai otrreizējai caurlūkošanai 2009.gada 18.jūnijā Saeimā pieņemto likumu "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā". Tomēr šodien Saeima, pretēji atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lēmumam, izšķīrās Valsts prezidenta iebildumus neatbalstīt un likumu negrozīja.

Saskaņā ar Satversmes 71.pantu Valsts prezidents otrreiz ierunas celt nevar. Līdz šim Valsts prezidenta iebildumi tika ņemti vērā.

Zatlers uzskata, ka Saeimas pieņemtajā likumā noteiktais pienākums par vēršanos ar sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā iemaksāt iesnieguma nodrošinājumu nepamatoti ierobežo Satversmes 92.pantā nostiprinātās personas tiesības aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses.

Tiesības apstrīdēt iepirkuma procedūras īpašā uzraudzības iestādē - Iepirkumu uzraudzības birojā - ir būtisks mehānisms, lai novērstu iespējamu valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu nepamatotu izlietošanu, kā arī mazinātu korupcijas riskus valsts budžeta līdzekļu izmantošanā. Iesnieguma iesniegšana Iepirkumu uzraudzības birojā ir vienīgais efektīvais līdzeklis, kuram jābūt iespējami pieejamam bez nesamērīgiem finansiāliem šķēršļiem.

Turklāt likumā ietvertais deleģējums dod Ministru kabinetam visai plašas pilnvaras noteikt iesnieguma nodrošinājuma apmēru, tā samaksas un atbrīvošanas no samaksas kārtību. Līdz ar to nav pat skaidrs, vai iesnieguma nodrošinājuma samaksas apmērs būs samērojams ar valsts nodevu apmēriem, kādi ir noteikti par iestādes lēmuma pārsūdzēšanu administratīvajā tiesā.

Likuma pieņemšanas gaitā atbildīgās Saeimas komisijas un citu institūciju uzmanību uz iesnieguma nodrošinājuma ieviešanas neatbilstību Satversmes 92.pantam un, iespējams, arī citām augstāka juridiskā spēka tiesību normām vairākkārtīgi vērsis arī Saeimas Juridiskais birojs.

Kopš Satversmes tiesas likuma pieņemšanas Valsts prezidents šādas tiesības izmantos pirmo reizi.

Kā ziņots, Saeima šodien, otrreiz caurlūkojot grozījumus Publisko iepirkumu likumā, nolēma to nemainīt, tādējādi noraidot Valsts prezidenta iebildumus.

 

Melngailis: mums jāpilda savas saistības

Ģirts Zvirbulis,  Latvijas Avīze    07/16/09    Saeimas deputāti vakar uzklausīja "Parex bankas" valdes priekšsēdētāja Nila Melngaiļa atskaiti par šajā gadā paveikto un pieprasīja skaidrojumu, kādēļ bijušie bankas akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis turpina saņemt iespaidīgus procentmaksājumus no valstij piederošās bankas.

N. Melngailis informēja deputātus, ka pāris mēnešu laikā kopš bankas pārņemšanas pārfinansētas saistības ar sindicētā kredīta devējiem un panākta vienošanās par atliktajiem maksājumiem. Šobrīd noslēgumam tuvojas sarunas ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB), lai tā kļūtu par "Parex" akcionāru. "Mums šobrīd ir ļoti būtiski atrast spēcīgu finanšu partneri, lai banka atgūtu uzticamību starp klientiem, kas pērnā gada nogalē izņēmuši nopietnas naudas summas," teica N. Melngailis un piebilda, ka šogad bankai izdevies piesaistīt 7000 jaunu klientu.

Gan N. Melngailis, gan Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis prognozēja, ka darījums ar ERAB varētu tikt noslēgts nākamo divu nedēļu laikā.

Pēc tam kopīgi tikšot meklēts investors, lai Latvijas valsts varētu atgūt savus ieguldītos līdzekļus.

"Šobrīd nav nekā svarīgāka, kā pēc iespējas ātrāk pārdot šo banku, lai Latvijas valstij tur nebūtu jāiegulda papildu kapitāls. Valdības vilcināšanās pieņemt lēmumu par bankas pārdošanu un atrunāšanās, ka šis nav īstais laiks to darīt, katru dienu rada arvien lielākus zaudējumus un var novest pie situācijas, ka valstij būs jāturpina tur ieguldīt savus līdzekļus," brīdināja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Pēc viņa domām, pārdošanas rezultātā valstij jāatgūst bankā ieguldītie 640 miljoni latu, kuri nekavējoties jāiegulda tautsaimniecības attīstībā.

Paralēli sarunām ar ERAB "Parex" sācis arī pārskatīt savas izmaksas. N. Melngailis noliedza izskanējušās baumas, ka bankas darbiniekiem būtu palielināts atalgojums. Šā gada laikā kopējais atalgojuma fonds tikšot samazināts par 38% un skars arī uzņēmuma vadību. Pārskatot administratīvās izmaksas, esot jau izdevies samazināt izdevumus par 12 miljoniem latu, bet līdz gada beigām plānots šādā veidā ietaupīt vismaz 30 miljonus latu. Vēl 2,7 miljonus banka ietaupīs, pārceļoties uz jauno kompleksu un atbrīvojot 11 ēkas Rīgā. N. Melngailis prognozēja, ka pie esošās situācijas banka valsts finansējumu varētu atmaksāt piecu gadu laikā, bet gadījumā, ja izdosies piesaistīt ārvalstu investorus, tas varētu notikt arī ātrāk.

Saeimas deputātus īpaši interesēja, kādēļ bankas bijušie akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis turpina saņemt iespaidīgus procentmaksājumus par saviem ieguldījumiem un vai to būtu iespējams pārskatīt. Gan pašreizējā bankas vadība, gan atbildīgie ierēdņi tikai noplātīja rokas. "Šīs ir saistības, kas bankai jau bija pirms jaunās vadības stāšanās amatā, un mums šīs saistības ir jāsedz," taisnojās N. Melngailis. Viņaprāt, ja valsts būtu gribējusi izvairīties no šādām saistībām, par to būtu bijis jārunā pārņemšanas brīdī, nevis tagad. Savukārt M. Bičevskis skaidroja, ka pārņemšanas brīdī bijusi teorētiska iespēja atteikties no bankas subordinētā kapitāla un ar to saistītajiem maksājumiem bijušajiem akcionāriem, bet tad valstij tas būtu jāaizvieto ar saviem līdzekļiem, ko tā tobrīd nevarēja atļauties.

"Parex banka" pagājušajā gadā strādājusi ar 124 miljonu latu zaudējumiem, bet šā gada pirmo ceturksni noslēgusi ar kopējiem neto zaudējumiem 6,9 miljonu latu apmērā.

 

Rimšēvičs aicina nedramatizēt naudas aizplūšanu no Latvijas bankām

Sanita Jemberga,  Diena  07/15/09    Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs trešdien aicināja nedramatizēt naudas aizplūšanu no Latvijas bankām uz ārzemju finanšu institūcijām, taču apliecināja, ka tas izskaidrojams ar pienākumu skandināvu banku "meitām" atdot no mātesbankām ņemtos kredītus.

Jau ziņots, ka LB dati rāda - gada pirmajā ceturksnī uz ārzemju finanšu institūcijām aizplūduši 832 miljoni latu.

"Nauda no Latvijas komercbanku sistēmas izplūst, bet summas iepretim noguldījumiem nav lielas, 4-5% aktīvu," teica LB vadītājs. "Situācija ir skaidra - ārvalstu mātes bankas bija aizdevušas naudu uz 1-2 gadiem, un tagad tā ir jāatdod. Iestājas termiņa beigas, un nauda tiek atmaksāta."

Viņš norādīja, ka kreditēšana salīdzinājumā ar pērnā gada jūniju samazinājusies par 0,2%, lai gan līdz gada beigām atšķirība būšot ievērojami lielāka. Taču nevarot teikt, ka bankas nekreditē vispār. Šobrīd esot svarīgi stabilizēt valsts finanšu sistēmu, noslēgt sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem, un tad arī bankas kļūšot drošākas par situāciju valstī un atsākšot kreditēt lielākā apjomā.

 

"Dvēseļu" pircējs pārliecināts, ka naudu atdos vismaz puse

Anna Novicka,  Diena  07/15/09     Uzņēmējs Viktors Mirošņikovs, kurš kļuva pazīstams ar to, ka aizdod naudu, par ķīlu ņemot aizņēmēja dvēseli, ir pārliecināts, ka vismaz puse no tiem, kuri griezušies pie viņa pēc naudas, to arī atdos — pat neskatoties uz to, ka nekādas citas garantijas viņš saviem klientiem neprasa, V.Mirošņikovs pastāstīja Dienai. Kā vēstījām, V.Mirošņikovs, kurš sava biznesa statusu raksturo kā «individuālu pakalpojumu Kontora», piedāvā aizdot nelielas naudas summas — 50—200 latus ar likmi 1% dienā. Aizdevuma līgumā cita starpā teikts: «Aizņēmos, ieķīlājot savu nemateriālu būtību, proti, nemirstīgo dvēseli».

Pats V.Mirošņikovs atzīst, ka nekāda juridiskā spēka šim dokumentam nav: «Juridiskām normām patlaban vispār nav nekāda spēka, tikai ētiskām». Viņaprāt, nav jēgas no cilvēkiem prasīt kādas garantijas, jo pat banku aizdevumi, kuri izsniegti pret nekustamā īpašuma ķīlu, netiek atmaksāti. Arī V.Mirošņikova pamatbizness esot nekustamais īpašums, savukārt līdzekļus aizdevumu izsniegšanai viņam esot nodrošinājis kāds investors.

«Mēs izlēmām aizdot naudu, nedraudot ne ar kādām sankcijām. Ja cilvēks gribēs atmaksāt naudu, viņš to izdarīs. Ja nē — tad viņš tāpat, arī ar visām ķīlām, neatgriezīs», saka «dvēseļu pircējs». Viņš ticot cilvēkiem, un, pat ja tikai puse no aizņēmējiem parādu atmaksās, viņš jau būs nopelnījis, jo procenti ir augsti, skaidro V.Mirošņikovs. Pagaidām gan atmaksas termiņš nevienam «līgumam» nav iestājies. «90 dienas būs nākamnedēļ, tad arī redzēsim, kas notiks». 

Uzņēmējs atzīst, ka pats šādu līgumu nekad neparakstītu, un viņu izbrīna, cik viegli cilvēki liek savus  parakstus zem «dokumenta», kurš paredz dvēseles nodošanu aizdevējam. Vinš akceptējot tikai apmēram pusi no visiem pieteikumiem, taču stingru kritēriju V.Mirošņikovam neesot. Jautāts, kas pamatā ir viņu klienti, viņš saka, ka ļoti dažādi  cilvēki, reiz pats kāds ir atbraucis pēc naudas «ar dārgu mersedesu».  Iepriekš birojs viņam atradās prestižajā Rūpniecības ielā, taču tagad, lai būtu «tuvāk saviem klientiem», V.Mirošņikovs esot pārcēlies uz Purvciemu.

Neko grēciniecisku savā nodarbē viņš nesaskata: «Kāpēc baznīca neprotestē pret ieroču vai degvīna tirgotājiem? Varbūt, tieši otrādi, mans bizness kādam liks aizdomāties par to, ka ir ne tikai materiālas vērtības, bet arī garīgas, kuras nevar aptaustīt,» spriež V.Mirošņikovs. Daudz bīstamāki, viņaprāt, ir prestižie zīmoli, kuri cilvēkus «iedzen godkārības grēkā».

V.Mirošņikovs arī neuzskata, ka dara kaut ko nelikumīgu: «Es kā privātpersona citām privātpersonām aizdodu naudu. Licence tam nav vajadzīga».

Citās domās gan ir Valsts ieņēmumu dienests (VID). Kā uzsver VID Komunikācijas nodaļā, jebkura darbība, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību, ir klasificējama kā saimnieciskā darbība. «Attiecīgi, ja juridiskā vai fiziskā persona aizdod naudas līdzekļus citām personām ar nolūku gūt ienākumu procentu maksājumu veidā, tad šādas darbības tiek uzskatītas par šo personu saimniecisko darbību,» uzsver VID. Līdz ar to, personai, kura šādu darbību īsteno, ir pienākums mēneša laikā reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējai.

 

Naudas trūkuma dēļ aizkavējas Latvijas pirmā satelīta starts

Diena  07/17/09    Latvijas zinātnieku grupai būs jāatsakās no bezmaksas vietas uz raķetes un jāpārceļ iespējamais pavadoņa Venta-1 starts uz nākamo gadu, jo laikus nav rasts finansējums šim projektam, piektdien ziņo Latvijas Avīze.

Kā laikrakstam teicis satelīta projekta vadītājs zinātnieks Juris Žagars, «šogad satelītu nevarēsim palaist, tas būs jādara nākamgad». Projekta izstrāde ievelkoties, jo finansējums nav piešķirts laikā – maksājumam vajadzēja būt gada vidū, norādījis zinātnieks.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) komunikācijas nodaļas vadītāja Dace Jansone-Klasiņa avīzei skaidrojusi, ka ministrija konceptuāli atbalsta 25 000 latu piešķiršanu Venta–1 projektam no IZM līdzekļiem, taču pirms naudas atvēlēšanas ministrija vēlas vairāk uzzināt par projekta īstenošanas iespējām.

Plānots, ka pēc palaišanas orbītā Venta-1 uztvers un pārraidīs signālus uz Zemi, kā arī fotografēs planētu. Saziņai ar Zemi kā vidutājs tiks izmantots Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs.

Tā kā līdzekļi satelītam netika atrasti līdz gada vidum, pavadoņa starts no šā gada Ziemassvētkiem ir pārcelts uz nākamā gada pavasari, zaudējot vietu uz raķetes, kura bija sarunāta par velti ar indiešu speciālistiem. Vieta uz raķetes maksā 70 000 latu, taču J.Žagars cer uz Indijas Kosmosa aģentūras speciālistu pretimnākšanu un bezmaksas vietu arī uz nākamās raķetes.

Pavadoni bija plānots palaist orbītā no Satiša Dhavana kosmiskā centra Indijā.

 

Dombrovskis: Latvijai SVF nauda nav nepieciešama steidzamības kārtā

BNS  / AFP   07/17/09    Latvijai Starptautiskā Valūtas fonda fonda (SVF) nav nepieciešama steidzamības kārtā, piektdien žurnālistiem apliecināja Latvijas premjers Valdis Dombrovskis.

Pēc viņa teiktā, Latvija spēšot noturēties virs ūdens, neraugoties uz to, ka SVF kavējas ar nākamās aizdevuma daļas piešķiršanu.

"SVF maksājums nav nepieciešams steidzami," teica Latvijas valdības vadītājs, norādot, ka līdz šā mēneša beigām Latvija plāno saņemt 1,2 miljardu eiro aizdevumu, kura piešķiršanu apstiprinājusi Eiropas Komisija (EK).

Dombrovskis arī atzina, ka SVF un EK pozīcijās esot atšķirības aizdevuma piešķiršanas jautājumā.

Pašlaik Rīgā SVF misijas pārstāvji ar Latvijas valdības pārstāvjiem risina sarunas par SVF palīdzības paketes nākamās daļas piešķiršanu Latvijai. SVF kavējas ar aizdevuma piešķiršanu, jo vēlas panākt, ka Latvija īsteno papildu pasākumus budžeta deficīta samazināšanai.

Latvija šogad pirmajā ceturksnī no starptautiskā aizdevuma saņēma vienu miljardu eiro, ko aizdeva Eiropas Komisija. Savukārt pērnā gada nogalē apmēram 600 miljonus eiro Latvijai aizdeva SVF.

Kad SVF valde apstiprinās Latvijas ekonomiskās stabilizācijas programmas pirmās pārskata misijas ziņojumu, Latvijai pavērsies iespēja saņemt otro aizdevuma daļu 200 miljonu eiro apmērā.

Latvija pagājušā gada beigās panāca vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem par 7,5 miljardu eiro aizdevuma saņemšanu.

 

Inese Vaidere: Aicinājums premjeram

Prof. Inese Vaidere, Eiropas Parlamenta deputāte. Atklāta vēstule – aicinājums

DELFI  07/17/09     Kopš Jūsu ievēlēšanas amatā ir pagājuši jau vairāki mēneši. Šajā laikā Jūs galvenokārt esat veltījis uzmanību budžeta izdevumu samazināšanai, kas, protams, bija nepieciešams solis. Tomēr joprojām valstī trūkst galvenā – kopīga skatījuma uz to, kā mēs valstī atjaunosim ekonomiku, kā iziesim no krīzes, kā piepildīsim budžetu un kāda būs tālākā attīstība.

Jau pirms vairākiem mēnešiem šajā sakarā ierosināju Jums aicināt kopā Latvijas ekspertus, arī vadošos politiķus, tajā skaitā Eiropas Parlamenta deputātus - ekonomistus, lai šādu redzējumu bez kavēšanās izstrādātu. Konkrēti piedāvāju Latvijas Ekonomikas attīstības foruma palīdzību, ievērojot tos secinājumus, kas tika izdarīti Foruma organizētajā konferencē šī gada februārī. Šajā laikā pie manis ir vērsušies gan Latvijas redzamāko banku vadītāji, gan arī cienījami uzņēmēji, paužot satraukumu par valsts attīstības perspektīvas neesamību, kā arī to, ka nekādā veidā netiek atbalstīti Latvijas uzņēmēji - galvenie darbavietu un budžeta ieņēmumu veidotāji.

Latvijas ekonomikas atjaunotnes plāna izstrādei ir arī labs pamats - Eiropas Savienības izveidotais Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāns. Tomēr valdība nav ņēmusi vērā šī plāna pamatnostādnes - pretēji tam ir paaugstināti nodokļi, nav nodrošināts, ka tiek atjaunota normāla uzņēmumu kreditēšana, nav novērsti birokrātiskie šķēršļi uzņēmējdarbībai, bet sāpīgās budžeta problēmas galvenokārt tiek risinātas uz maznodrošināto iedzīvotāju un pensionāru rēķina, tādējādi samazinot pieprasījumu ekonomikā un padarot krīzi vēl smagāku.

Godātais Dombrovska kungs! Aicinu Jūs nekavējoties sasaukt darba grupu, kurā ietilptu uzņēmēji, banku pārstāvji, ekonomikas eksperti un vadošie politiķi, lai jau nākošās nedēļas sākumā, līdz budžeta grozījumu pieņemšanai, izstrādātu Latvijas ekonomikas atveseļošanas un darba vietu radīšanas rīcības plānu. Ir nepareizi vainu par sarežģīto situāciju novelt uz starptautiskajām institūcijām- kā atzīst Starptautiskā Valūtas fonda eksperti, tad galvenais šķērslis līdzekļu piešķiršanai ir tieši valsts ekonomikas attīstības kopīgā redzējuma plāna trūkums. Šobrīd kā nekad ir nepieciešama ātra un vienota rīcība.

Ja nākamajā nedēļā šis darbs netiks veikts, uzskatu, ka Jums ir jāuzņemas personīga atbildība par Latvijas ekonomikas turpmākajām problēmām.

Cerot uz Jūsu vēlmi darboties Latvijas labā, kā arī uz Eiropas Savienības kopējo mērķu - labklājīgas sabiedrības veidošanas - izpratni.

 

Repše lūdz Ģenerālprokuratūru izvērtēt "Parex bankas" pārņemšanas procesu

LETA  07/17/09    Finanšu ministrs Einars Repše (JL) lūdz Ģenerālprokuratūru izvērtēt AS "Parex banka" pārņemšanas procesa iespējamās nolaidības un vai tajā maksimāli tika nodrošinātas valsts intereses, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijas Komunikāciju departamenta direktora vietnieks Aleksis Jarockis.

Jarockis min, ka šādu lēmumu ministrs pieņēmis, atsaucoties uz to, ka publiskajā telpā arvien turpina rasties neskaidrības par nepilnībām "Parex bankas" pārņemšanas procesā, kas izraisījis lielu sabiedrības neuzticību un šaubas.

"Ņemot vērā to, ka "Parex banka" tagad ir valsts īpašumā, nepieciešams gūt skaidrību par šiem un arī citiem publiski izskanējušiem jautājumiem, lai sabiedrība gūtu pārliecību, ka bankas pārņemšanas process notika godīgi un netika pieļautas apzinātas ļaunprātības vai nolaidīga rīcība," uzskata Repše.

Ministrs lūdz Ģenerālprokuratūru izvērtēt gadījumus, kuros bankas vadošiem darbiniekiem noteikts nesamērīgi liels atalgojums un paredzētas milzīgas atlaišanas kompensācijas, kas radījis aizdomas par apzinātu mēģinājumu nodrošināt nesamērīgi lielus atlaišanas un bezdarbnieka pabalstus.

Tāpat ministrs lūdz izvērtēt, kāpēc pārņemšanas procesā netika novērsts, ka bijušie "Parex bankas" īpašnieki un vadītāji Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis vai viņu ģimenes locekļi turpināja saņemt lielus ikmēneša procentu maksājumus no ieguldījumiem bankā.

Joprojām neskaidrs ir arī jautājums, ka, neskatoties uz to, ka jau 2008.gada 8.novembrī Ministru kabinets pieņēma lēmumu par "Parex bankas" kontrolpaketes (51%) pārņemšanu un jau 11.novembrī Valsts kase veica pirmo termiņnoguldījumu bankā - 200 miljonu latu apmērā, ierobežojumi saistību izpildei "Parex bankai" tika noteikti tikai 1.decembrī.

Tas esot radījis situāciju, ka arī pēc faktiskās bankas pārņemšanas turpinājās naudas līdzekļu aizplūšana. Šajā sakarā ministrs lūdz izvērtēt, vai atbildīgās amatpersonas veica visu nepieciešamo, lai nodrošinātu pilnīgu līdzekļu kontroli, kā arī to, kam un kādiem mērķiem laika periodā starp akciju kontrolpaketes (51%) iegūšanu un ierobežojumu noteikšanu naudas operācijām tika izmaksāti "Parex bankas" līdzekļi, tajā skaitā valsts ieguldītie, un vai šajos darījumos nav pieļautas krāpnieciskas darbības.

 

Rimšēvičs: viss tiek lemts uz vietas

Bens Latkovskis,  NRA  07/18/09    "Izbeidziet tās runas, ka kāds te mums kaut ko uzspiež. Viss tiek lemts uz vietas," apgalvo Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, noraidot bieži dzirdamos izteikumus, ka palielināt nodokļus vai pieņemt kādus citus nepopulārus lēmumus liekot starptautiskie naudas aizdevēji.

Ceturtdien notikušajā Latvijas Bankas preses konferencē I. Rimšēvičs pievienojās tiem piesardzīgajiem optimistiem, kuri saskata stabilizācijas tendences. "Tie ir pirmie zaļie asni uz kopējās lejupslīdes fona," stāstīja I. Rimšēvičs. Šie zaļie asni ir inflācijas samazinājums, maksājumu bilances tekošā konta un ārējās tirdzniecības bilances uzlabojums. Pēc ilgstoša krituma ir pieaugusi apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide, uzlabojusies patērētāju un ražotāju pārliecība par nākotni, un ir pazīmes, ka stabilizējas mazumtirdzniecība.

Tomēr galvenais ekonomikas atdzīvošanās indikators – kreditēšana – nav atjaunojusies. Jūnijā kopējais jau izsniegto kredītu apjoms pirmo reizi pēc ilgiem gadiem samazinājies gada griezumā. Latvijas Banka uzskata, ka kreditēšanas apsīkumu lielā mērā nosaka nenoteiktība par Latvijas ekonomikas tālāko attīstību. Lai to novērstu, nepieciešama skaidra vienošanās ar SVF par tālāko tautsaimniecības stabilizācijas programmas gaitu, jāpieņem 2010. gada budžets, jāievieš skaidrība par tā veidošanas principiem un jāuzsāk tautsaimniecības sildīšanas programma. "Kamēr šie mājasdarbi nebūs veikti, kredītu piedāvājuma un pieprasījuma kāpums būs maz ticams," uzsvēra I. Rimšēvičs. Viņš arī atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Kāpēc kavējas SVF maksājums?

– Viens no iemesliem, manuprāt, ir tas, ka SVF vēl neredz nākamā gada budžeta aprises un pamatprincipus, uz kura balstīsies nākamā gada budžeta sastādīšana. SVF nevis kaut ko diktē vai saka priekšā, kas jādara, bet gan vēlas redzēt tieši Latvijas valdības aktīvu rīcību un saprast, kā tiks veidots 2010. gada valsts budžets. Kad šie jautājumi tiks atrisināti, tad arī SVF ilgāk nevilcināsies.

Vai vilcināšanās iemesls nav kaut kādas SVF prasības par nodokļu palielināšanu vai valūtas devalvāciju?

– Nē. SVF šobrīd gaida pašas Latvijas valdības pozīciju un tos priekšlikumus, kādus tā liks priekšā Saeimai rudenī.

Kādas būs sekas, ja Latvija šo SVF aizdevumu nesaņems?

– Es domāju, ka tas diezgan nopietni ietekmēs Latvijas tēlu, radīs zināmu nedrošību ārvalstu investoros, mūsu draugos, kas līdz šim mūs atbalstījuši. Naudas summa šoreiz nav tik svarīga, cik principiāla vienošanās ar SVF par sadarbību.

Pašreizējie Parex bankas vadītāji uzskata, ka pašreizējos apstākļos nav iespējams pārdot banku, lai valsts dabūtu atpakaļ savu ieguldījumu. Vai jūs uzstājat uz to, ka banka pēc iespējas ātrāk jāpārdod?

– Protams.

Arī tad, ja valsts nedabū atpakaļ ieguldīto pilnā mērā?

– Šeit ir ļoti svarīgi izstrādāt sarunu vešanas procedūru ar investoriem. Latvijas valsts šajā bankā šobrīd ir ieguldījusi 190 miljonus kapitālā un 650 miljonus noguldījumos. Manuprāt, tas, ka banka strādā ar zaudējumiem, un tas, ka Latvijas valstij tur nākotnē noteikti būs jāliek kapitālu vēl, ir galvenais nosacījums, kāpēc valstij šobrīd būtu jāpārdod zaudējumus nesoša banka. Tas arī ļautu izvairīties no nākotnes zaudējumu kapitalizācijas. Tāpēc tā cena šobrīd nebūtu tik svarīga, svarīgi būtu atgūt šos ieguldījumus 650 miljonu latu apmērā.

Godmanis tagad stāsta, ka tieši pēc Latvijas Bankas ļoti strikta ieteikuma valdība izšķīrusies par Parex bankas pārņemšanu. Vai tas atbilst patiesībai?

– Latvijas valdībai ir vesela virkne konsultantu un padomdevēju. Latvijas Banka ir viens no viņiem. Mūsu atbilde tik tiešām bija, ka šīs bankas sabrukums vai darbības apturēšana nestu ļoti nopietnas sekas tautsaimniecībai.

Vai tagad joprojām uzskatāt, ka šis lēmums bija pareizs? Varbūt tomēr vajadzēja bankas darbību apturēt un sākt sanācijas procesu?

– Es domāju, ka lēmums pārņemt banku bija ļoti pareizs. Sekas mēs nestādāmies priekšā. Tā nebija nekāda sakņu vairumtirdzniecības bāzes slēgšana. Tā bija otra lielākā Latvijas komercbanka, kuras aizvēršana droši vien sekmētu naudas aizplūšanu no visām pārējām Latvijas bankām, un mēs vēl nezinām, cik daudz komercbanku Parex banka būtu sev paņēmusi līdzi. Šo banku aizvēršana, līdzekļu aizplūšana radītu ļoti smagas sekas. Tagad mēs runājam par kreditēšanu, tautsaimniecības sildīšanu, un, cik nu Latvijā šīs naudas ir, tā tomēr uztur kādu dzīvību. Šī nauda arī būtu aizplūdusi, un iespējams, ka iekšzemes kopprodukts (IKP) būtu krities nevis par 18 procentiem, bet vēl daudz vairāk.

Jūs minējāt, ka investori gaida skaidrus spēles nosacījumus, starptautiskie apdrošinātāji novēršas. Vai viņi negaida lata devalvāciju un vai šajā situācijā Latvijas Bankas padome vai valde nav apspriedusi šo jautājumu?

– Nē. Lata devalvācijas jautājums nav apspriests un netiks apspriests. Tas šobrīd ir galvenais stabilitātes nosacījums, un devalvācija šajā situācijā radītu vēl lielāku haosu un nestabilitāti. Tādā gadījumā gaidīt kādas ārvalstu investīcijas un stabilitāti mums vispār nenāktos.

Tātad jūs uzskatāt, ka 18% vai 20% IKP kritums nozīmē stabilitāti?

– Bet jūsu priekšlikums nozīmē tautsaimniecībai krist vēl dziļākā bedrē.

Jūs esat izteicies, ka jāvērtē citu valstu pieredze. Piemēram, Polija devalvēja savu nacionālo valūtu zlotu, un tagad mēs redzam, ka šī ir vienīgā valsts ES, kas pirmajā ceturksnī ir ar pozitīvu IKP pieaugumu.

– Es teicu, pozitīvā pieredze.

Vai tad Polijas pieredze nav pozitīva?

– Ticiet man, vērtējam katru dienu. Ļoti pozitīva, bet viņiem ir cita sistēma. Viņi dzīvo peldoša kursa apstākļos, un noguldītāji, sevišķi tie, kas ņēmuši kredītus Šveices frankos vai eiro, viņiem nav pateicīgi par to soli, kas ir sperts. Aizbrauciet uz Poliju un parunājiet ar šiem cilvēkiem.

Starptautiskā prese daudz apspriež jautājumu par lata devalvāciju...

– ...un jūs to turpināt tiražēt te uz vietas.

Vai Latvijas Bankas sabiedrisko attiecību politika, kas ir vērsta uz starptautiskajiem medijiem, lai skaidrotu situāciju, ir pietiekama?

– Es domāju, ka viņa pārsniedz jebkādas robežas. Mēs esam apbraukājuši valstis individuāli – Vāciju, Angliju, Somiju, Dāniju, Zviedriju neskaitāmas reizes neskaitāmās preses konferencēs, neskaitāmās atsevišķās intervijās visos iespējamos medijos. Cilvēki grib rakstīt to, ko viņi grib rakstīt, un, ja veselai virknei banku analītiķu ir konkrētas pozīcijas un viņi grib savā veidā pelnīt uz Latvijas nestabilitātes rēķina, kas ļauj zināmā mērā iešūpot arī Zviedrijas tirgu, tad ir grūti šim cilvēkam kaut ko citu izstāstīt, jo viņi to negrib sadzirdēt.

Tātad tādi nopietni analītiķi kā [Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Pols] Krūgmens vai [Ņujorkas universitātes profesors Nuriels] Rubinī....

– Krūgmena kungs kaut ko bija sajaucis. Viņš bija iedomājies, ka Latvijā visi ir aizņēmušies Šveices frankos. Viņš vienkārši nebija iedziļinājies Latvijas situācijā.

Tātad šie cilvēki pilda kādu spekulantu uzdevumu?

– Nekādā gadījumā. Katrs gadījums ir jāvērtē atsevišķi. Es runāju par atsevišķiem masu medijiem, kas ir mēģinājuši lata devalvāciju ieteikt kā zāles, un mēs skaidri redzam, ka tas ir saistīts ar vēlmi nopelnīt. Savukārt akadēmiski cilvēki strīdas un profesionāli diskutē par to, kāds būtu labākais risinājums. Ir ļoti interesanti iesaistīties šajā diskusijā, un mēs jau tuvākajā laikā sniegsim atbildi arī Rubinī kungam.

Gada laikā naudas bāze ir samazinājusies gandrīz par miljardu latu. Apgrozībā katastrofāli trūkst naudas, un tieši naudas deficīts smacē ekonomiku. Vai neuzskatāt, ka lata devalvācija šo naudas bāzi varētu palielināt?

– Kādā veidā? Naudas bāze patiesi ir samazinājusies. Cilvēki ir vienkārši nomainījuši latus pret eiro. Bet tā nauda jau nekur no Latvijas nav aizgājusi. To es neminēju savā ziņojumā. Viņa tepat vien ir. Viņa ir vienkārši samainījusies no latiem uz eiro.

Tātad jūs cerat, ka viņa tā arī atmainīsies atpakaļ?

– Viņa jau mainās. Latvijas Banka ir atpirkusi jau kādus 150 miljonus eiro atpakaļ. Ja situācija stabilizēsies, tad turpināsim atpirkt šos eiro un laist latus apgrozībā. Sistēma strādā. Jo būs lielāka stabilitāte, jo vairāk naudas atgriezīsies sistēmā.

Runas par lata devalvāciju turpinās jau vismaz gadu. Jūs esat izteicies, ka eiro tiks ieviests ne ātrāk kā 2012. gadā. Vai tas nozīmē, ka runas nerimsies visus šos gadus? Kad varētu mazināties spriedze?

– Tiklīdz Latvijas valdība un parlaments pieņems šos budžeta grozījumus. Nekādas spriedzes nav. Kad Latvija sāks dzīvot atbilstoši saviem līdzekļiem, kad Latvija pārstās būt lūdzējas lomā un pati spēs finansēt savu budžeta deficītu, tad šī spriedze būs pilnībā pazudusi.

Gada sākumā eiro ieviešana bija paredzēta kā stratēģiskais mērķis 2012. gadā. Tagad šis mērķis ir atbīdīts uz vēlāku laiku. Cik tas ir pamatoti?

– Tā ir vienkārši skaudra realitāte. Paskatoties uz skaitļiem, kas mūs sagaida budžeta deficīta rādītājos nākamajos trijos gados, redzams, ka ātrāk par 2014. gadu eiro ieviešana nav iespējama. Diemžēl, jo biju cerējis, ka varēsim iepriecināt uzņēmējus un visu sabiedrību, ieviešot eiro ātrāk, bet nu būs dažus gadus ilgāk jāpagaida un jādzīvo šajā nenoteiktībā.

Vai tā ir valdības mazspēja vai no ārpuses nākošs spēks, kas neļauj mums sakārtoties?

– Liecieties mierā ar to "no ārpuses", ka te kāds kaut ko diktē, kaut ko nosaka. Viss ir atkarīgs tikai no iekšpuses.

 

Mudina meklēt īstos veidu Latvijas ekonomikas atveseļošanai

LETA  07/18/09    Vakar tiekoties ar ekonomikas ministru Arti Kamparu (JL), "Ekonomistu apvienība 2010" paudusi atbalstu Latvijas ekonomikas atveseļošanas plānam, novēlot rast īstos instrumentus tā realizēšanai, informēja apvienības pārstāve Dace Mence.

Ministrs uzsvēris, ka Latvijas tautsaimniecības modelis ir jāmaina no darbietilpīgas uz zināšanām balstītu ekonomiku - tas nozīmē, ka jāveicina konkurētspēja, īpaši ārējos tirgos, produktivitāte un produktu ražošana ar augstu pievienoto vērtību. Lai to sasniegtu, par valsts ekonomiskās politikas prioritātēm jākļūst konkurētspējai labvēlīgas vides radīšanai, kā arī mērķtiecīgam un selektīvam valsts atbalstam.

Apvienības prezidents Ojārs Kehris atzinis konkurētspējas svarīgo nozīmi, norādot, ka nebūs viegli to apvienot ar valsts plānoto selektīvo atbalstu, kur līdz šim tā vai citādi plaši izplatīts protekcionisms. Turklāt bieži vien valsts atbalstu guvuši labi uzrakstīti, uz fondu apguvi, nevis produktu jaunradi orientēti projekti.

"Mums jāapzinās, kas mēs esam - varas centrs vai platforma," uzsvēris "Latvijas Krājbankas" vadītājs Mārtiņš Bondars, kā piemēru minot finanšu sektoru. "Pakalpojumi, kurus sniedz Latvijas finanšu institūcijas, ir un būs nepieciešami ārējiem tirgiem. Turklāt šeit netiek prasītas nekādas investīcijas - no valsts tiek gaidīts vien likumiskais un tiesiskais nodrošinājums."

Ekonomists Pauls Dzintars Kalniņš atzinīgi novērtējis plāna sadaļu mazās uzņēmējdarbības atbalstam, uzsverot fiksētā nodokļa ieviešanas un lietvedības vienkāršošanas pozitīvo efektu, kā piemēru minot ASV pastāvošo kārtību.

Lai gan dokumentā izvirzītie mērķi nav atklājums, apvienības biedri novērtēja ministra vēlmi uzklausīt ekspertu ieteikumus plāna tapšanas procesā, norādot, ka pašreizējā situācijā izšķiroša nozīme būs spējā atrast pareizos veidus un instrumentus, kā īstenot izvirzītās prioritātes. Tad arī sabiedrība noticēšot plānotajām pārmaiņām.

"Pašlaik varu vien apgalvot, ka man joprojām ir vēlme un enerģija, lai neapstātos pie iesāktā," tikšanās noslēgumā sacījis Kampars, izsakot vēlmi arī turpmāk regulāri uzklausīt apvienības biedru viedokļus.

 

Uzņēmēji: valsts iestādes nav atsaucīgas un neatbalsta uzņēmējdarbību

LETA  07/19/09    Uzņēmēji uzskata, ka valsts iestādes nav atsaucīgas un neatbalsta uzņēmējdarbību, secināts biedrības "Līdere" sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) veiktajā aptaujā, kurā piedalījās vairāk nekā 230 Latvijas mikro un mazo uzņēmumu vadītāji.

No aptaujātajiem vadītājiem 11% Uzņēmumu reģistru (UR) uzskata par iestādi, kas ļoti atbalsta uzņēmējdarbību, vēl 39% aptaujāto uzskata, ka tā drīzāk sniedz atbalstu uzņēmējiem, 33% aptaujāto norādījuši, ka tā ir neitrāla, 9% aptaujāto uzskata, ka tā nesniedz atbalstu, 1% aptaujāto uzskata, ka UR neatbalsta uzņēmējus, bet 7% aptaujas dalībnieki nav varējuši sniegt novērtējumu.

Tikai 2% aptaujāto vadītāju uzskata, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedz atbalstu uzņēmējiem, 20% vadītāju uzskata, ka VID drīzāk sniedz atbalstu, bet 24% aptaujāto uzskata, ka VID ir neitrāla, bet 36% VID uzskata, ka tā drīzāk nesniedz atbalstu, savukārt 15% aptaujāto uzskata, ka VID ļoti nepalīdz uzņēmējiem. Novērtējumu nebija varējuši sniegt 3% aptaujāto vadītāju.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) 8% uzņēmumu vadītāju atzinuši par institūciju, kas palīdz uzņēmējiem, 18% uzskata, ka LIAA drīzāk atbalsta un palīdz uzņēmējiem, 15% aptaujāto vadītāju šo iestādi vērtē kā neitrālu, 14% atzinuši, ka LIAA drīzāk nesniedz atbalstu, bet 2% uzskata, ka tā ļoti neatbalsta uzņēmējus. Savukārt 43% aptaujāto vadītāju nebija viedokļa par LIAA.

Vērtējot Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) darbu, neviens nav atzinis, ka PVD ļoti atbalstītu uzņēmējus. 6% uzņēmēju uzskata, ka PVD drīzāk sniedz atbalstu, 17% uzskata, ka PVD darbība ir neitrāla. 17% uzņēmēju atzīst, ka PVD drīzāk neatbalsta uzņēmējus, bet 10% aptaujāto vadītāju uzskata, ka PVD ļoti neatbalsta uzņēmējus. Pusei no aptaujātajiem vadītājiem nebija atbildes.

Tikai 1% aptaujāto uzskata, ka Latvijas Garantiju aģentūras (LGA) darbinieki sniedz ļoti lielu atbalstu uzņēmējiem, 4% uzskata, ka LGA drīzāk sniedz atbalstu, 12% tās darbību vērtē kā neitrālu, 8% uzskata, ka tā drīzāk nesniedz atbalstu, 4% to novērtējuši kā tādu, kas ļoti neatbalsta uzņēmējus, bet 71% no aptaujātajiem par LGA nebija atbildes.

Tikai 2% aptaujāto vadītāju atzinuši, ka Lauku atbalsta dienests (LAD) uzņēmējiem sniedz ļoti lielu atbalstu, 12% uzskata, ka LAD drīzāk atbalsta uzņēmējus, 16% uzskata, ka tā ir neitrāla institūcija, 9% atzinuši, ka tā drīzāk nesniedz atbalstu, bet 2% aptaujāto LAD atzinuši par tādu, kas ļoti nepalīdz uzņēmējiem. Konkrēta viedokļa par LAD darbību nebija 59% aptaujāto vadītāju.

Aptaujātie uzņēmumu vadītāji par neatsaucīgām uzskata arī Nodarbinātības valsts aģentūru, jo nācies saskarties ar negodīgiem noteikumiem pret licencētajām un nelicencētajām firmām. Valsts darba inspekcijā tikai pāris reizes nedēļā ir iespēja saņemt konsultācijas klātienē.

Uzņēmu vadītāji atzinuši, ka "Mārketinga padome" ir nesaprotams veidojums, kas atbalsta tikai savas intereses kā tērēt valsts naudu. Rīgas Būvvaldes pārvaldē vadītājiem nācies saskarties ar ļoti birokrātisku un subjektīvu projektu saskaņošanas procedūru. Kā negatīvie piemēri tiek minētas arī daudzas Latvijas pašvaldības, īpaši Rīgas dome, Patentu valde, Vidzemes attīstības aģentūra, "Latvijas Hipotēku un zemes banka", Sporta medicīnas valsts aģentūra.

Uzņēmēji kā atsaucīgas institūcijas minējuši Ekonomikas ministriju, Valsts vides dienestu, Jelgavas Pieaugušo izglītības centru, LDDK, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētu, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi un biznesa inkubatorus.

Jau ziņots, ka, balstoties uz veiktās aptaujas rezultātiem, "Līdere" sadarbībā ar LDDK sagatavojusi priekšlikumus valdībai par mikro un mazo uzņēmumu uzsākšanas un attīstības veicināšanu.

Priekšlikumi paredz nekavējoties radīt valsts garantiju sistēmu mikrokredītu līdz 3000 latiem saņemšanai uzņēmējdarbības uzsākšanai, samazināt SIA dibināšanas pamatkapitālu līdz 500 latiem, SIA reģistrēšanas valsts nodevu - līdz 50 latiem, kā arī atcelt obligāto maksājumu par publikāciju "Latvijas Vēstnesī", veicot bezmaksas publikāciju valsts oficiālā interneta portālā un slēdzot drukāto "Latvijas Vēstneša" versiju.

Tiek rosināts atbrīvot no nodokļu maksāšanas jaunos uzņēmumu pirmajos to darbības mēnešos, kā arī noteikt minimālo apgrozījumu. Būtu vēlams risināt jautājumus par valsts un pašvaldību iepirkumu konkursiem, un informācijai par tiem jābūt pieejamai bez maksas.

Lai samazinātu birokrātiju, aptaujas dalībnieki iesaka apvienot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Uzņēmumu reģistra (UR) klientu apkalpošanas daļas, pārskatīt licencēšanai pakļauto komercdarbības veidu pamatotību, saīsināt nodokļu maksātāja reģistrēšanas procesu VID no viena mēneša līdz desmit darba dienām.

Tiek rosināts arī veikt izmaiņas nodokļu jomā, ieviešot fiksēto nodokli 5% apmērā uzņēmumiem, kuru gada apgrozījums ir mazāks par 50 000 latu. Tiek aicināts pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksu veikt pēc saņemtās summas, nevis izrakstītā rēķina pamata, samazināt PVN likmi grāmatām, viesnīcām un tūrisma pakalpojumu sniedzējiem.

Pēc organizāciju pārstāvju domām, tāpat būtu jānosaka "nodokļu moratorijs" uzņēmumiem, kas uzsāk uzņēmējdarbību, vismaz pirmo saimnieciskās darbības gadu.

Priekšlikumu autori arī uzsver mentoringa programmu nozīmi, aicinot palielināt tām atbalstu.

Priekšlikumi tiks iesniegti Ekonomikas ministrijai.

 

Uzņēmēji aicina noteikt prioritāros uzņēmumus

DELFI  07/20/09    Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera iepretim Ekonomikas ministrijai (EM) krīzes laikā aicina noteikt nevis prioritārās nozares, bet gan uzņēmumus, kam būtu vajadzīgs lielāks valsts un Eiropas Savienības fondu finansējums.

Kamera portālam „Delfi” norāda, ka tie būtu uzņēmumi, kas atbilst noteiktiem kritērijiem un kas ražo produktus ar lielāku ieguldījumu tautsaimniecībā.

„LTRK biedri uzskata, ka tautsaimniecības prioritāšu noteikšanai nevajadzētu radīt nevienlīdzību konkurenci nozaru starpā, bet gan sekmēt Latvijas labāko uzņēmumu savstarpēju konkurenci,” pēc tikšanās ar ekonomikas ministru Arti Kamparu, norāda LRTK.

Viņu vidū, piemēram, a/s „Kvadrapak” valdes loceklis Kārlis Šēnhofs uzsvēris, ka „valsts atbalstu, tai skaitā Eiropas Savienības fondu finansējumu prioritāri novirzot ierobežotam tautsaimniecības nozaru lokam, pārējās strādājošie uzņēmumi tiek nepamatoti apdalīti, kādēļ lietderīgi būtu noteikt konkrētus uzņēmumu atlases kritērijus, un, ja uzņēmums spēj pievienot vajadzīgo vērtību tautsaimniecībā, atbalstu tiem sniegt neatkarīgi no nozares, kurā tas darbojas”.

Jau vēstīts, ka gan politiķu, gan uzņēmēju vidū vairākkārt izskanējuši dažādi ierosinājumi par atbalsta veidiem tautsaimniecībai.

 

"The Economist" publisko ikgadējo "Big Mac" indeksu

LETA  , Diena  07/21/09    Biznesa izdevums "The Economist" izveidojis ikgadējo "Big Mac" indeksu, kas, pamatojoties uz pirktspējas paritātes teoriju, novērtē pasaules valūtu vērtību. Atbilstoši šim indeksam Latvijas lats pret ASV dolāru ir par 13% nenovērtēts.

Indekss, kas tiek veidots kopš 1986.gada, pamatojas uz pieņēmumu, ka viena un tā paša produkta cena, pēc attiecīgās valūtas kursa pārrēķinot dolāros, dažādās valstīs būs vienāda. Par bāzi "Economist" pieņēmis ātrās apkalpošanas restorāna "McDonalds" hamburgera "Big Mac" cenu ASV, kas ir 3,57 dolāri.

Pētījumā ir noteikta speciāla "Big Mac" pirktspējas paritāte - katras valsts nacionālās valūtas kurss pret dolāru, pēc kura "Big Mac" cena šajā valstī būtu tāda pati kā ASV. Latvijā "Big Mac" cena ir 3,09 dolāri, un Latvijas latam šis kurss ir 0,43 lati par dolāru.

Lietuvā un Igaunijā "Big Mac", pēc "Economist" datiem, maksā attiecīgi 2,87 un 2,85 dolāru, un šo valstu valūtas pret dolāru arī ir nenovērtētas par 20%.

Eirozonā vidējā "Big Mac" cena ir 4,62 dolāri un eiro kurss pret dolāru ir pārvērtēts par 29%. Pēc šī indeksa atbilstošs eiro kurss būtu 1,08 dolāri par eiro, kamēr pašlaik viens eiro maksā 1,39 dolāru.

No "Economist" apskatītajām valstīm visvairāk "Big Mac" maksā Norvēģijā, Šveicē un Dānijā. Norvēģijā "Big Mac" maksā 6,15 dolārus, kas nozīmē, ka Norvēģijas krona pret ASV dolāru ir pārvērtēta par 72%.

Vismazāk "Big Mac" maksā Honkongā - 1,72 dolārus, kas nozīmē, ka Honkongas dolārs ir nenovērtēts par 52%. Otri lētākie "Big Mac" atrodami Ķīnā, Šrilankā un Ukrainā - 1,83 dolāri, kas nozīmē, ka šo valstu valūtas ir nenovērtētas par 49%.

 

Ražotāju cenas Latvijas rūpniecībā jūnijā sarukušas par 7,8%

Diena  07/21/09    Ražotāju cenas Latvijas rūpniecībā jūnijā, salīdzinot ar maiju, samazinājās par 1,7%, bet gada laikā tās sarukušas par 7,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Mēneša laikā cenas eksportētajai produkcijai sarukušas par 1,6%, vietējā tirgū realizētajai – par 1,8%. Savukārt gada laikā samazinājums bija attiecīgi par 13,1% un 4,6%.

Gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ražotāju cenas kopumā samazinājās par 3,5%. Vislielākais cenu samazinājums šajā laika periodā bija vērojams metālu ražošanā - par 6,5%, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā - par 6,2%, citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā - par 5,8%, atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā, materiālu pārstrādē - par 5,6%, koksnes un koka izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles, - par 5,4%.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni, šogad otrajā ceturksnī ražotāju cenas samazinājās par 5,1%. Vislielākais kritums bija vērojams atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā, materiālu pārstrādē, kā arī metālu ražošanā - attiecīgi par 48,7% un 43,1%, koksnes un koka izstrādājumu ražošanā - par 18%. Elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā tarifi pieauga par 14,5%.

Jūnijā, salīdzinot ar maiju, ražotāju cenu kopējo līmeni visvairāk pazemināja tarifu samazinājums elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā - par 0,8 procentpunktiem, cenu kritums metālu ražošanā - par 0,4 procentpunktiem, pārtikas produktu ražošanā - par 0,3 procentpunktiem, gatavo metālizstrādājumu, izņemot mašīnas un iekārtas, un mēbeļu ražošanā - par 0,1 procentpunktu katrā nozarē. Vienlaikus vislielākā paaugstinošā ietekme bija cenu pieaugumam koksnes un koka izstrādājumu ražošanā -par 0,1 procentpunktu.

Gada laikā vislielākā pazeminošā ietekme uz ražotāju cenu kopējo līmeni bija cenu kritumam metālu ražošanā - par 4,1 procentpunktu, koksnes un koka izstrādājumu ražošanā - par 2,4 procentpunktiem, pārtikas produktu ražošanā - par 1,2 procentpunktiem, atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā, materiālu pārstrādē - par 1,1 procentpunktu. Savukārt vislielāko paaugstinošo ietekmi uz ražotāju cenu kopējo līmeni atstāja tarifu pieaugums elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā - par 1,5 procentpunktiem.

VIEDOKLIS

Dainis Stikuts, Swedbank vecākais ekonomists:

Ražotāju cenu samazinājums ir nepieciešams, lai Latvijas rūpnieki kļūtu konkurētspējīgāki eksporta tirgos. Arī iekšzemes pieprasījuma kritums veicināja konkurences pieaugumu uz cenu kritumu.

Lai arī gala patērētājiem šāda deflācija ir patīkama, tomēr ilgstoša ražotāju cenu deflācija ir nevēlama. Deflācija samazina uzņēmumu ieņēmumus, kas galu galā atsaucas uz darbinieku algām un nomaksātiem nodokļiem. Ja uzņēmumu ieņēmumi samazinās pārāk strauji, tad tas var arī apturēt ražošanu pavisam. Līdz ar to ļoti nozīmīga ir valsts loma – samazinot birokrātisko aparātu, mazināt uzņēmējdarbības izmaksas. Arī efektīva kredītu garantijas fonda darbība šobrīd ir īpaši aktuāla, lai valstī atsāktos eksportspējīgu uzņēmumu kreditēšana brīdī, kad eksporta tirgi sāks atdzīvoties.

 

Latvija kategoriski nepiekrīt pensiju samazināšanai

Ilze Zālīte,  NRA  07/22/09    Latvijas valdība sarunās ar Starptautisko valūtas fondu (SVF) nepiekrīt tālākai pensiju samazināšanai.

Tā šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja premjers Valdis Dombrovskis.

Tāpat SVF Latvijas valdībai prasa īstenot arī sociālo pabalstu un publiskā sektorā strādājošo algu samazināšanu, valsts pārvaldes, veselības aprūpes un izglītības sistēmu reformu turpināšanu, pensionēšanās vecuma palielināšanu un pievienotās vērtības nodokļa paaugstināšanu(PVN), ja budžeta ieņēmumi turpinās samazināties.

SVF arī rosina no nākamā gada ieviest progresīvo ienākuma nodokli, ko koalīcija neatbalsta, līdzīgi kā tā neatbalsta pensiju samazināšanu.

SVF pieprasa, lai nākamā gada budžeta deficīts nepārstniegtu 8,5% no iekšzemes kopprodukta, 2011.gadā - 6%.

 

Viedoklis: Kāpēc Latvijas valdībai aizdevēji netic

Māris Zanders, Radio SWH  07/22/09    Finanšu ministrs Einars Repše publiski izteicies, ka Starptautiskais Valūtas fonds tā īsti neticot, ka Valda Dombrovska valdība spēs solītajā apjomā samazināt budžeta deficītu. Tiktāl skaidrs un it kā loģiski. Un tomēr – kas par lietu? Mūsējie taču i nodokļus ceļ, i pensijas samazina, respektīvi, solīto (cita lieta, ko par šiem solījumiem domā sabiedrība) „lielos vilcienos” pilda.

Man versija par neuzticības iemesliem radās tad, kad iepazinos ar Latvijas un Eiropas Kopienas vienošanās 2.pielikumu „Monitoring and reporting system”. Īsi sakot: aizdevēji prasa daudz un detalizētu informāciju. Un – vai nu šī informācija viņiem nepatīk, vai arī viņus tracina, ka Latvija nespēj īsti šo informāciju piegādāt.

Minēšu dažus piemērus. Nesen premjers paziņoja, ka prasīs, lai ministrijas smalki atskaitās par saviem tēriņiem – telpu, auto nomu utt. Tātad, ja ministrijas Dombrovska vēlmi nesabotēs, tad kaut kad nākotnē mēs šo informāciju ieraudzīsim. Bet – vienošanās ar Eiropu paredz, ka šāda informācija ik mēnesi JAU TIEK SNIEGTA (kopš vienošanās parakstīšanas brīža). Valdība ir apņēmusies arī ik mēnesi sniegt detalizētu informāciju par valsts, pašvaldību un – tas jo sevišķi interesanti – valsts vai pašvaldības uzņēmumu parādsaistībām, jauniem galvojumiem. Aizdevēji prasa informāciju par to, kā IK MĒNESI mainās nodarbināto skaits valsts iestādēs (vienošanās 19.lpp.) O, es arī – un domāju, ka ļoti daudzi -– gribētu šādu informāciju saņemt! Tikai kaut kā tik grūti to sadzirdēt, ka rodas bažas, vai tāda maz apkopota ir. Un tad var saprast, ka aizdevēji noskaišas.

Labi, nebūsim tik aizdomīgi – var jau būt, ka informācija ir. To tikai nedod reņģēdājiem, bet aizdevēju rīcībā tā ir. Tad varbūt tieši tāpēc, ka runa ir par detalizētu informāciju, šamējie sāk skurināties. Jo viena „bilde” ir lieli skaitļi, pavisam cita – kad sākam līst detaļās. Jo, ja aizdevējiem tiešām dod prasīto informāciju, tad viņiem neizbēgami rodas iespaids, ka viena lieta, ko runā, sola, dara Dombrovskis, un pavisam cita – kas notiek varas vertikālē zemāk.

Piemēram, ja runājam par iepirkumiem... Ir diezgan dīvaini, ka ik dienu lasām un dzirdam, ka slimnīcas ir uz bankrota robežas, bet vienlaicīgi burtiski šomēnes Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca izsludina divus iepirkumus: „Inženiertehnisko komunikāciju pārnešanas un ēku demontāžas jaunā korpusa būvlaukuma sagatavošanai tehniskā projekta izstrāde, autoruzraudzība un būvdarbu veikšanas 1.kārta” un „LKC laboratorijas 3.kārtas projektēšana”. Saprotu, ka droši vien vajadzīgi projekti, bet vai tomēr nevar atlikt? Pat ja iepirkumu organizētājiem ir pilnīga taisnība, nebrīnītos, ka šādi projekti nolikti blakus traģiskajai informācijai par operāciju pārtraukšanu vedinātu ārvalstu ekspertus secināt, ka strukturālo reformu vietā veselības aizsardzības sfērā joprojām ir “viena roka nezina, ko otra dara”. Šis, protams, ir tikai viens no desmitiem piemēru par valsts/pašvaldību tēriņiem, bet, ja šī informācija – atbilstoši vienošanās 2.pielikumam – patiešām nonāk aizdevējiem uz galda, tad es viņus mazliet saprotu.

Un nobeigumā cita rakstura jautājums, arī saistīts ar Latvijas aizņemšanos. Šobrīd publiskajā telpā uzmanība centrējas ap šā gada starptautisko aizdevumu. Par tā izlietojumu aptuvena skaidrība ir – cita lieta, ko mēs par šo izlietojumu domājam. Tomēr vai valdībai ir plāns (turklāt sajēdzīgi izskaidrojams publikai), kā tiks tērētas aizdevuma nākamās „porcijas”? Piemēram, šobrīd Eiropas Kopiena ir piekritusi izmaksāt 1 + 1, 2 miljardus eiro, bet kopumā aizdevums apsolīts 3,1 miljarda eiro apmērā. Kas notiek (notiks) ar Ziemeļvalstu apsolītajiem 1,9 miljardiem eiro, Pasaules Bankas 400 miljoniem eiro utt.? Respektīvi, kāds ir plāns par visiem 7,5 miljardiem eiro? Es saprotu, ka vēl jau tikai 2009.gads, nākamās “porcijas” attiecas uz 2010. – 2011.gadu, un tomēr – vajadzētu taču būt skaidrībai, kā šīs naudas tiks tērētas.

 

Nekrize.lv rada plašu interesi

Ilze Zālīte,  NRA  07/23/09    Pirms nedēļas - 15. jūlijā - tika atklāts jauns interneta portāls Nekrize.lv, kura galvenais mērķis ir dot iespēju gūt atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem, dalīties savā pieredzē un saņemt atzītu tautsaimniecības, socioloģijas, finanšu nozares u.c. jomu ekspertu viedokļus par to, kā iespējami veiksmīgāk pārvarēt šo krīzi. Jaunais portāls piesaistījis plašu sabiedrības interesi - aizvadītās nedēļas laikā portālam Nekrize.lv bijis jau vairāk nekā 10 000 unikālo apmeklētāju.

Portāla izveides ideja pieder DnB NORD Bankai, kuras valdes priekšsēdētājs Andris Ozoliņš norāda: "Ar šī portāla palīdzību mēs vēlamies dot pozitīvu iedvesmu ikvienam Latvijas iedzīvotājam, jo, manuprāt, krīzes laikā visbūtiskākais ir atcerēties Vinstona Čērčila teikto: "Ja jūs ejat cauri ellei, vissvarīgāk ir - turpināt iet"."

"Milzīgā interese par jauno portālu, ko esam izjutuši pēdējās nedēļas laikā, skaidri parāda, ka šāds portāls ir bijis nepieciešams un cilvēkiem tiešām pietrūkst uzticamu avotu, kur meklēt viņiem patlaban nepieciešamo informāciju. Esmu gandarīts, ka ar portāla Nekrize.lv palīdzību daudzi Latvijas iedzīvotāji spēs labāk izprast esošo situāciju un atrast risinājumus, kā tikt galā ar savām problēmām un rast jaunas iespējas," piebilst A.Ozoliņš.

Nedēļas laikā portāla redakcija arī saņēmusi vairāk nekā 70 lasītāju jautājumus par darba tiesībām, valsts politiku nozaru finansējuma samazināšanā, kredītatmaksas problēmām un citām tēmām, kas patlaban uztrauc Latvijas sabiedrību. Uz daļu jautājumu eksperti jau snieguši atbildes, un tās publicētas Nekrize.lv. Citiem atbildes vēl tiek gatavotas, informē portāla redaktore Antra Veļķere, taču neviens no jautājumiem nepaliks neatbildēts - tā ir viena no galvenajām portāla funkcijām, ļaut izprast situācijas, par kurām atbildīgajām institūcijām cilvēks, iespējams, kautrējas vai baidās jautāt tieši.

 

Šogad būtiski samazinājies izsaukumu skaits viesstrādniekiem no trešajām valstīm

Diena  07/23/09    Šā gada pirmajos sešos mēnešos Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiālēs apstiprināti 779 darba izsaukumi ārzemniekiem no trešajām valstīm, un tas ir par 949 izsaukumiem mazāk nekā pērnā gada attiecīgajā laikā, kad bija apstiprināti 1728 darba izsaukumi, informēja NVA.

Tas, ka pieprasījums pēc viesstrādniekiem sarūk, izskaidrojams ar pašreizējo ekonomisko situāciju valstī, ar ražošanas, pakalpojumu un it īpaši būvniecības apjomu samazināšanos, piebilst aģentūra.

Piemēram, 2008.gada pirmajā pusgadā darbam būvniecības nozarē bija apstiprināti 587 darba izsaukumi, bet šā gada sešos mēnešos - tikai 55. Savukārt apstiprināto darba izsaukumu skaits apstrādes rūpniecībā tajā pašā periodā ir samazinājies no 652 līdz 348. Darba izsaukumu skaita samazināšanās vērojama arī tirdzniecības, transporta un uzglabāšanas, lauksaimniecības un mežsaimniecības, pakalpojumu nozarēs.

Kā papildu iemesls izsaukumu skaita samazinājumam NVA min arī augstās darbaspēka izmaksas, jo darba samaksa vienam viesstrādniekam mēnesī nevar būt mazāka par 480 latiem pirms nodokļu nomaksas.

Trešo valstu pilsoņi, kas ir uzaicināti strādāt Latvijā, šā gada pirmajā pusgadā ir ieradušies no Ukrainas (531), Krievijas (76), Baltkrievijas (34), Moldovas (28), Indijas  (20), Armēnijas  (18), Ķīnas  (10), Uzbekistānas  (7), Taizemes (4), ASV  (4) un no citām trešajām valstīm  (47).

Lai pasargātu Latvijas darbaspēka intereses un tiesības gadījumos, kad darba devējs ir paredzējis nodarbināt viesstrādnieku, darba izsaukumu var apstiprināt tikai tad, ja NVA filiālē ir reģistrēta brīvā darba vieta un pēc reģistrēšanas tā ir brīva ne mazāk kā mēnesi, atgādina aģentūra.

Tā arī piebilst, ka filiālēs tiek veikta iespējamo vietējo darbinieku atlase tām vakantajām darba vietām, uz kurām var pretendēt viesstrādnieki. Taču, ja pieprasītajās specialitātēs vairāk nekā mēnesi neizdodas atrast vietējos darbiniekus, darba devējs ir tiesīgs nodarbināt ārzemju speciālistus.

Lai sagatavotu darba devējiem nepieciešamos kvalificētos darbiniekus no vietējām darbaspēka rezervēm, NVA īsteno vairākus pasākumus, piemēram, apmācību pie darba devēja. Arī bezdarbnieku profesionālās apmācības programmas cieši sasaistītas ar darba devēju pieprasījumu un situāciju vietējā darba tirgū, norāda NVA.

NVA filiālēs apstiprina darba izsaukumus trešo valstu pilsoņiem, kuri vēlas nodibināt darba tiesiskās attiecības Latvijā, savukārt darba atļaujas viesstrādniekiem izsniedz Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

 

Kargins un Krasovickis: jāatslepeno "Parex bankas" pārņemšanas dokumenti

BNS  07/24/09    Finanšu ministrijai būtu jāatslepeno gan dokumenti, kas saistīti ar "Parex bankas" pārņemšanas procesu, gan arī finanšu un juridisko auditu rezultāti, kas veikti līdz bankas pārņemšanai un pārņemšanas laikā, uzskata abi bijušie "Parex bankas" lielākie akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis.

Bankas bijušie lielākie akcionāri uzskata, ka minētie dokumenti būtu jāatslepeno, lai nepieļautu nepatiesas informācijas sniegšanu sabiedrībai.

Pēc Kargina un Krasovicka sacītā, dokumentu, kas attiecas uz bankas pārņemšanas procesu, kā arī finanšu un juridisko audita pārbaužu, kas veiktas līdz bankas pārņemšanai un tās pārņemšanas procesa laikā, rezultātu publiskošana palīdzēs sabiedrībai objektīvi izvērtēt "Parex bankas" stāvokli, pirms to pārņēma valsts, kā arī pārņemšanas procesa gaitā.

Bijušie "Parex bankas" lielākie akcionāri paziņojumā norāda, ka pēdējā laikā plašsaziņas līdzekļos vairākkārt izskanējušas pret viņiem vērstas apsūdzības, izplatīta tendenciozi pasniegta informācija par bankas pārņemšanas procesu, par bijušo akcionāru lomu šajā procesā un bankas stāvokli brīdī, kad to pārņēma valsts.

"Piekļuve minētajām pārbaudēm, kas tika veiktas valdības uzdevumā, tika liegta sabiedrībai un bankas akcionāriem, kuriem joprojām nav iespēju iepazīties ar tās rezultātiem," norādīja "Parex bankas" iepriekšējie lielākie akcionāri.

Kragins un Krasovikis minēja arī ekspremjera Ivara Godmaņa teikto, ka neviena no audita pārbaudēm neuzrādīja, ka abi bijušie bankas īpašnieki būtu ļaunprātīgi noveduši "Parex banku" līdz bankrotam un, kad valsts pārņēma "Parex banku", banka bija finansiāli stabila un strādāja ar peļņu.

"Turklāt par bankas novešanu līdz bankrotam nevar būt ne runas, jo daudz finanšu un juridisko audita pārbaužu, kuras veica starptautiskie auditoru un advokātu biroji, liecina, ka pirms bankas pārņemšanas, kā arī pēc šī procesa pabeigšanas netika konstatēti nekādi pārkāpumi bankas finanšu darbībā un citi pārkāpumi," klāstīja Kargins un Krasovickis.

"Turklāt šajā saistībā jāmin tas, ka no 2008.gada septembra bankas akcionāri vairākkārt vērsās pie valdības ar lūgumu krīzes apstākļos izstrādāt Latvijas banku atbalsta mehānismu, kā to izdarīja citas Eiropas valstis, tostarp Skandināvijas valstis. Ierosinājums tika nosūtīts arī Latvijas Bankai ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas starpniecību," atzina Kargins un Krasovickis, norādot, ka atbalstu no savām valdībām līdz tam laikam bija saņēmušas daudzas lielas Latvijā strādājošās bankas ar ārvalstu kapitālu, bet Latvijā lielākajai bankai ar Latvijas kapitālu "Parex bankai" šāda iespēja tika liegta, un tā ilgstoši darbojās nevienlīdzības konkurences apstākļos.

Kargins un Krasoviskis arī uzsvēra, ka 2008.gada oktobrī-novembrī saglabājās iespēja, ka valsts "Parex bankai" sniegtā palīdzība varētu aprobežoties nevis ar naudas resursu izsniegšanu, bet garantijām par kopējo summu 200 miljoni latu.

Jau vēstīts, ka Finanšu ministrija aicinājusi Karginu un Krasovicki piekrist "Parex bankas" pārņemšanas līguma publiskošanai.

Ministrijā paskaidroja, ka patlaban "Parex bankas" pārņemšanas līgums paredz, ka tā saturs ir stingri konfidenciāls, izņemot gadījumus, kad to nosaka likums, valdības rīkojums vai jebkuri citi piemērojamie noteikumi. Lai nodrošinātu sabiedrību ar pilnīgu informāciju par "Parex bankas" pārņemšanu, Finanšu ministrija uzskata, ka šis līgums jāpublisko.

Arī ekspremjers Ivars Godmanis uzskata, ka dokumentus, kas saistīti ar "Parex bankas" pārņemšanu, vajadzētu atslepenot, jo krīze ir jau novērsta. Viņš 23.jūlijā žurnālistiem teica, ka atslepenot dokumentus var tikai tā institūcija, kas attiecīgos dokumentus konfidencializējusi, - Latvijas Banka, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Finanšu ministrija un valdība katra savus dokumentus.

Latvijas otra lielākā banka "Parex banka" pērn rudenī vērsās pēc valdības palīdzības, lai izvairītos no finanšu problēmām, kuras bankai draudēja rasties pasaules finanšu krīzes dēļ. Lai atbalstītu banku, valdība pērn 8.novembrī pieņēma lēmumu kļūt par "Parex bankas" kontrolpaketes īpašnieci, iegūstot 51% bankas akciju. Savukārt 3.decembrī valdība ārkārtas sēdē jau nolēma pārņemt 84,83% "Parex bankas" akciju, papildus jau iepriekš pārņemtajam 51% bankas akciju iegūstot arī bankas līdzšinējiem lielākajiem akcionāriem Karginam un Krasovickim atlikušos 34% akciju. Patlaban"Parex bankas" 95,3% akciju turētājs ir Privatizācijas aģentūra.

 

Dombrovskis: visticamāk, kokapstrāde būs viena no prioritārajām nozarēm

Diena 07/24/09     Visticamāk, kokapstrāde būs viena no prioritārajām nozarēm un tādējādi varēs cerēt uz valsts atbalsta instrumentiem un mērķtiecīgu, uz šīm nozarēm orientētu politiku izglītībā un zinātnē un nodarbinātībā, tā piektdien paziņojis Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL), kas piektdien apmeklēja divus no Latvijas lielākajiem kokapstrādes rūpniecības uzņēmumiem - Bolderaja Ltd. un a/s Latvijas finieris rūpnīcu Lignums.

Tiekoties ar uzņēmumu pārstāvjiem, V.Dombrovskis informējis, ka pašlaik Ekonomikas ministrija strādā pie ekonomikas atveseļošanas plāna vidējā termiņā, kas balstās uz prioritāro tautsaimniecības nozaru ar valsts atbalstu noteikšanu. Mērķis ir mainīt tautsaimniecības modeli laikā līdz 2015.gadam no tāda, kas orientēts uz iekšējo patēriņu, uz eksportorientētu ekonomiku, informē premjera preses sekretāre Līga Krapāne.

Savukārt augusta otrajā pusē paredzēta plaša konference, uz kuru tiks aicināti arī pārstāvji no Kokrūpniecības federācijas, lai jau konkrēti diskutētu par valsts atbalsta instrumentiem. Pēc visu priekšlikumu apkopošanas un nepieciešamo dokumentu sagatavošanas normatīvo aktu grozījumi, ar kuriem tiks ieviests ekonomikas atveseļošanas plāns, tiks iesniegti Saeimā kopā ar 2010.gada budžeta paketi.

Premjers arī informējis, ka tiek strādāts pie nodokļu politikas pārskatīšanas, lai izstrādātu piedāvājumu tādai nodokļu politikai, kas stimulētu ekonomiku.

Ar rūpnīcu vadību runats arī par kokapstrādes nozarei nepieciešamo koksnes resursu pieejamību. Premjera pārstāvji atgādina, ka 2008.gada nogalē valdība nolēma palielināt kopējo maksimāli pieļaujamo koku ciršanas apjomu valsts mežos galvenajā cirtē par četriem miljoniem kubikmetru 2009. un 2010.gadā. V.Dombrovskis patlaban neredzot politiskus argumentus pret šāda koksnes ieguves apjoma saglabāšanu arī pēc 2010.gada, "ņemot vērā situāciju, kad privātie mežu īpašnieki kokmateriālus faktiski nepārdot saistībā ar zemajām cenām un tirgū samazinās kokmateriāla piedāvājums". Viņš gan arī uzskata, ka mežu ciršana ir jākontrolē, jo Latvijā meži aizņem vairāk nekā pusi valsts teritorijas un ir nozīmīgākais dabas resurss. "Pret to ir jāattiecas saimnieciski."

V.Dombrovskis, pēc viņa pārstāvju sniegtās informācijas, paudis viedokli, ka Latvijas interesēs ir radīt Latvijā nocirstajam kokam pievienoto vērtību. Lai veiksmīgāk konkurētu starptautiskajos tirgos, turpmāk izšķiroša nozīme, viņaprāt, būs produkcijas produktivitātes palielinājumam un produkcijas ražošanai ar augstāku pievienoto vērtību.”

Kokrūpnieki savukārt saredzot, ka Latvijā mežizstrāde jāsaglabā kā prioritāra nozare, jo ir gan nepieciešamie kokmateriāla resursi, gan arī ražotnes.

Pēc L.Krapānes sniegtās informācijas, kokapstrāde kopējā apstrādes rūpniecības struktūrā veido 14%, savukārt kopējais eksporta apjoms no nozares apgrozījuma 2008.gadā bija 65,3%. Kokapstrādē 2008.gadā vidējais strādājošo skaits bija 15 700 jeb 15,6% no visiem apstrādes rūpniecībā nodarbinātajiem. Maijā, salīdzinot ar aprīli, vērojams koksnes un koksnes izstrādājumu eksporta apjomu pieaugums par 2,1%, un kopējais eksporta apjoms no nozares apgrozījuma veidoja 73%.
 

 

 

 

 

Valdībā, politikā, partijās, tiesu lietās...

 

 

Vecajām partijām klāšoties smagi. Intervija ar Saeimas deputātu Dzintaru Ābiķi

Egils Līcītis,  Latvijas Avīze    06/22/09    "Latvijas Avīzē" viesojās Saeimas deputāts DZINTARS ĀBIĶIS (TP). Ar viņu sarunājās redakcijas žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Egils Līcītis.

V. Krustiņš: – Kā jūs, Tautas partijas veterāns, pēc pašvaldību vēlēšanām skatāties uz iespējamo rīcību, kad TP priekšsēdētājs Mareks Segliņš vairākās intervijās sūrojies, cik latvieši sīkumaini, nesaticīgi, kašķīgi un nevar vienoties?

Dz. Ābiķis: – Vienotība ir tikai aitu varā, kad visas mūk, sabēg barā un vilks tās apēd. Latvieši kritiskos brīžos, starp citu, spējuši vienoties. Šis varētu būt viens no tādiem kritiskiem brīžiem – krīzes periods. Svarīgi latviešiem piedāvāt ko tādu, par ko viņiem būtu pieņemami vēlēt. Tādēļ vai nu jāveido jauns, vai jānostiprina kāds esošais spēks ar stipriem līderiem, kuri būtu arī rietumnieciski orientēti un kuriem sabiedrība uzticētos. Pretējā gadījumā, ja valsts maina kursu uz austrumiem, tad gan būs nepatikšanas.

– Runas vien.

– Taisnošos. Esmu aicinājis TP rīkoties partijas nostiprināšanā jau pirms laba laika. Kad redzēju, ka Aigars Kalvītis vairs nevelk un neieklausās nedz saprāta balsī, nedz savos partijas biedros, aicināju viņu aiziet no Ministru prezidenta posteņa. Jūs atceraties, raisījās konflikts ar prezidenti grozījumu dēļ drošības likumos, nesekmīgi, toreiz pat bez pierādījumiem mēģināja nocelt Loskutovu. Tanī brīdī vajadzēja rast jaunu premjera kandidātu "drošības garanta" vietā vai piedāvāt jaunu valdību. Tā rīkojoties, TP nebūtu tik zemu kritusi kā tagad. Turklāt jauns valdības galva varbūt uzmanīgāk vērotu un ieklausītos padomos, kas vēstīja tuvojošos ekonomikas, finanšu brukšanu pasaulē, lai arī tā vēl bija stipri attālu. Kāpēc zaudējām? Šlesera un Šķēles atšķirīgā rīcība bija, ka pirmais, neraugoties uz daudzām negatīvām lietām, ko viņam pārmet, tomēr palika politikā un sitās uz velna paraušanu. Daļa cilvēku Šleseram pat sāka ticēt. Toties Šķēles kungs, uztverts kā līderis, kā cilvēks, kas visu ietekmē politikā, pagāja nost no varas. Arī par to pirms diviem gadiem sacīju: Šķēle vai nu lai atgriežas politikā, lai viņš ir premjera kandidāts, vai arī aiziet no partijas. Tā nenotika. Šobrīd Šķēle ir uzņēmējs, kurš, kā visi domā, ļoti daudz ko ietekmē Tautas partijā, un šo to noteikti arī ietekmē. Bet ir arī citi konkurējoši uzņēmēji, un tie Andri Šķēli uztver kā biznesa cilvēku, kurš, izmantojot sakarus, ietekmi valsts un pašvaldību iestādēs, vulgāri sakot, "lēti pērk un dārgi pārdod", pie tam daudzreiz gūstot virsroku pār citiem. Tāpēc joprojām palieku pie sava: lai TP atgūtos, Šķēlem ir jāaiziet no partijas. Jā, viņam publikā ir dzelžaini atbalstītāji, taču to palicis ļoti maz. Toties visi, kas Šķēli nemīl, nemīluļos ieraksta arī Tautas partiju – un tādu ir ļoti daudz.

E. Līcītis: – Deputāts Lagzdiņš pagājšruden centās pārliecināt, ka partijā noteikšana joprojām esot no politikas prom aizgājušo A. Šķēles, G. Bērziņa un citu rokās.

– To viņš drusku paspilgtinājis. Lēmumus, kas attiecas uz Saeimu, pieņem frakcijā balsojot. Valde arī lemj, taču taisnība, ka liela daļa biedru savulaik partijā iestājušies Šķēles dēļ, un viņa autoritāte joprojām ir ļoti augsta. Gan zināšanu dēļ, gan tāpēc – un arī es tā domāju –, ka viņš ir labākais premjers, kāds mums pagaidām bijis.

V. Krustiņš: – Ko līdz mums runāt par jauniem vai veciem vadoņiem, ja tie neko labu – ne merkantilisku, ne idejisku – nespēj piedāvāt. "Jaunais laiks" daudz runā par atklātumu, godīgumu, bet tam politikā jākļūst par ikdienas praksi, nevis daudzināmu ideālu. Un, ja partijas līdz vēlēšanām nespēs uzburt nevienu ideju, tad atkal atdursimies pret neuzticības sienu no vēlētāju puses: visi tie paši...

– Neko ekstraordināru Tautas partija piedāvāt nevarēs kā vien konstruktīvu darbu valdībā krīzes pārvarēšanā, konstruktīvus risinājumus, sastādot nākamā gada budžetu, godīgu darbu un cenšanos nodrošināt stabilitāti valstī. Tas tautai ir jāpamana un jāpārliecinās, ka nav cita ceļa kā vien kopā ar NATO, Eiropas Savienību...

– Ābiķa kungs, tas taču borēts neskaitāmas reizes! Visi sakās esam konstruktīvi!

– Ieborēts, bet viens otrs sāk šūpoties un šaubīties.

– Kā jūs tautai pierādīsiet, ka spējat izvest valsti no grūtībām? Citi saka: solidāri jāpaciešas, bet Ābiķis runā par konstruktīvismu – tukšas vārdu rotaļas iet vaļā. Te ierodas kungi un kundzes no Eiropas, konsultē pa savam, un viņiem vienalga, vai latviešu pensionārs cieš badu jau no vakardienas un vai izlaidīs dvašu rītdien. Bet vai mūsu valdība arī uz to var noskatīties aukstasinīgi un sausām acīm?

– Ar konstruktīvismu biju domājis: a) nepieļaut krīzes padziļināšanos, b) nekādā ziņā nepieļaut, ka partijas biedrs, lai cik augstu amatu valstī vai stāvokli partijā viņš ieņemtu, mēģinātu šo situāciju izmantot savās interesēs. Es nezinu, varbūt avīžnieku uzpūsta ir lieta par vēja ģeneratoriem – ka tur it kā radīts privileģēts stāvoklis ar Šķēli saistītiem uzņēmumiem. Bet, ja tur ir kāda druska taisnības, tad šajā valstij tik smagajā situācijā censties pēc labvēlīgākiem apstākļiem uz budžeta, uz nodokļu maksātāju rēķina ir amorāli un šausmīgi. Ja kaut kas tāds tiek TP darbībā konstatēts, tad nākamreiz vēlēšanās mums vispār nav izredžu!

– Uz ko jaunie cilvēki ies partijā, ja tā nepiedāvās idejas? Tikai lai taisītu karjeru? Kārļa Ulmaņa laikā runāja par Latviju, par latviešu tiesībām, kas viņiem gadsimteņiem bija liegtas, un viņam bija ideāls: sauciet viņu kaut par buržuāzisko nacionālistu vai kā citādi nosodiet. Tagad TP priekšsēdētājs saka: mēs neesam nekā slikta darījuši latviešu valodai. Ak tas ir lielais nopelns? Un ko jūs būtu laba darījuši?

– Par latviešu lietām – partijai jāsekmē pragmatisku lēmumu pieņemšana valdībā, pašvaldībās, kas sekmētu latviešu valodas un kultūras nostiprināšanos šajā valstī.

– Un tikai?

– Tās skaistās runas "latvieti, nepadodies!", "krievi tādi un šitādi" – tas viss ir pupu mizas.

– Un kas tad nav mizas?

– Es redzu tikai vienu vērā ņemamu ieroci, kas palīdzētu nostiprināt latviešu valodu – tā ir izglītības sistēma. Otrs – latviska stāja. Pašapziņa. Diemžēl Rīgā vai nu bailēs no kaut kā, vai nevēloties riskēt ar popularitāti, izglītības sistēmas latviskošana ir ļoti ielaista. Tur pastāv nepilnas skolas ar krievu valodas mācību, nepilnas klases, ko varēja vērt ciet, jo nākamā skola ir nevis kā laukos pēc desmit kilometriem, bet tepat aiz stūra. Bet par latviešu stāju runājot, piemēram, Latvijas TV2 ir jauks raidījums par makšķerēšanu. Prīmā raidījums, tikai tas nogalina latvisko pašapziņu, jo raidījuma veidotājs ir latvietis, 99 procenti intervēto makšķernieku ir latvieši, bet savā starpā visi sarunājas krieviski. Es esmu to lūdzis skatīt NRTVP: vai tas ir pareizi? – bet viņi turpina galināt latviešu valodu.

E. Līcītis: – Ēlertes kundze atzīmējusi "JL", PS un "SCP" par tādām kā pozitīvāk vērtējamām partijām. Mēs tik runājam, runājam par vajadzību vienoties, bet ar ko reāli TP varētu apvienoties?

– Jau teicu, ka mums ir atbildība pirmkārt par uznākušo krīzi, jo par to vaino Kalvīša valdību. Tāpēc partijas, kuras it kā stāv nostāk no šīs atbildības dalīšanas, kuras tolaik nebija pie varas, diez vai gribēs īpaši biedroties ar TP. Par to neloloju ilūzijas. Pašiem jāmeklē spēcīgi līderi, kas tautas acīs nav sasmērējušies. Mūsu plusi ir daudzi spēcīgi cilvēki novados – Šķenders, Boķis, Stepānovs un citi.

V. Krustiņš: – Jūs zobojāties par lozungiem "krievi nāk", bet krievi jau ir atnākuši. Taču cita lieta, ka valsti pūlas pakļaut Krievijas ietekmei. Tam būtu jāpretojas. To nevar, ja nepaceļ balsi. Bet tam latviešu politiķi ir par gļēvu.

– Jau minēju, cik bīstami ir krīzes apstākļi, kad cilvēkiem sāk trūkt paša nepieciešamākā. Tad sagrīļojas vērtību sistēmas, sašūpojas līdzšinējās orientācijas un rodas nepārvarama vēlme ticēt solījumiem, lai tos dod, kas devis.

– Tad gan jāsaka – ko valdība liek pretī? Par 70 procentiem samazinot strādājošo pensijas, dabūt ārā no skolas pieredzējušus pedagogus?

– Krīzes laikā ir jāpieņem nepopulāri lēmumi. Arī es balsoju par naudas samazināšanu gan savai sievai skolotājai, gan dēlam skolotājam, gan sievasmātei pensionārei. Tas ir nežēlīgi.

– Un arī netaisnīgi? Papriekš vajadzēja parādīt, kā valdība iztīra nevajadzīgās aģentūras, iestādes, kā pārskata un atbrīvo budžetu no programmu un projektu finansēšanas, kuri diez vai šobrīd ir lietderīgi.

– Piekrītu. Piemēram, lai cik skaista iestāde ir Tiesībsarga birojs, to vajadzētu aizvērt. Arī ministriju skaits jāsamazina, vismaz līdz ciparam, kāds bija pirms Repšes valdības. Diemžēl, pat likvidējot visas ministrijas, aģentūras, mēs ne tuvu neietaupītu 500 miljonus, kas šobrīd mums ļautu cerēt uz aizdevumu. Tāpēc bez šiem ļoti sāpīgajiem lēmumiem neiztikt.

 

Ābiķis: lai TP atgūtos, no tās jāaiziet Šķēlem

Diena  06/22/09    Saeimas deputāts Dzintars Ābiķis (TP) uzskata: lai Tautas partija atgūtos, no tās jāaiziet partijas dibinātajam Andrim Šķēlam. Intervijā Latvijas Avīzē (LA) TP deputāts pauž, ka “visi, kas Šķēli nemīl, nemīluļos ieraksta arī Tautas partiju” un tādu, pēc Dz.Ābiķa teiktā, ir ļoti daudz.

Viņš stāsta, ka ir aicinājis TP rīkoties partijas nostiprināšanā jau pirms laba laika, kad redzējis, ka Aigars Kalvītis vairs “nevelk un neieklausās nedz saprāta balsī, nedz savos partijas biedros”. Dz.Ābiķis uzskatījis, ka viņam bija jāaiziet no Ministru prezidenta posteņa un partijai vajadzējis rast jaunu kandidātu valdības vadīšanai. “Tā rīkojoties, TP nebūtu tik zemu kritusi kā tagad,” uzskata TP biedrs.

“Pirms diviem gadiem sacīju: Šķēle vai nu lai atgriežas politikā, lai viņš ir premjera kandidāts, vai arī aiziet no partijas. Tā nenotika. Šobrīd Šķēle ir uzņēmējs, kurš, kā visi domā, ļoti daudz ko ietekmē Tautas partijā, un šo to noteikti arī ietekmē. Bet ir arī citi konkurējoši uzņēmēji, un tie Andri Šķēli uztver kā biznesa cilvēku, kurš, izmantojot sakarus, ietekmi valsts un pašvaldību iestādēs, vulgāri sakot, "lēti pērk un dārgi pārdod", pie tam daudzreiz gūstot virsroku pār citiem. Tāpēc joprojām palieku pie sava: lai TP atgūtos, Šķēlem ir jāaiziet no partijas. Jā, viņam publikā ir dzelžaini atbalstītāji, taču to palicis ļoti maz. Toties visi, kas Šķēli nemīl, nemīluļos ieraksta arī Tautas partiju – un tādu ir ļoti daudz.”

Viņš atzīst, ka liela daļa biedru savulaik partijā iestājušies tieši Šķēles dēļ, un viņa autoritāte joprojām ir ļoti augsta. Tas esot viņa zināšanu dēļ, gan tāpēc, “ka viņš ir labākais premjers, kāds mums pagaidām bijis”.

Dz.Ābiķis uzskata, ka šobrīd latviešu vēlētājiem jāpiedāvā, kas pieņemams: jāveido vai nu jauna partija, vai jānostiprina esošā ar jauniem līderiem, kuri būtu rietumnieciski orientēti un baudītu sabiedrības uzticību. Uz jautājumu ar ko reāli varētu apvienoties TP, Dz.Ābiķis pauda uzskatu, ka diez vai kāds gribēs biedroties ar TP, jo tās bijušo līderi A.Kalvīti vaino uznākošajā krīzē. Pašiem jāmeklē spēcīgi līderi, kas tautas acīs nav sasmērējušies, mūsu plusi ir daudzi spēcīgi cilvēki novados, uzskata Dz.Ābiķis.

 

Par māksliniekiem vairs nebalso

Ināra Egle,  Diena  06/22/09    Valteru Frīdenbergu no Putnu balles neveiksme neattur no nodoma kļūt par politiķi.

No vairākiem desmitiem mākslinieku un sportistu, kurus partijas arī viņu popularitātes dēļ bija iekļāvušas kandidātu sarakstos, tikai nedaudzi ir ievēlēti pašvaldībās. Rīgas domē no Pilsoniskās savienības saraksta mandātu ieguva dziedātāja Ieva Akuratere, folkloras žanra pārstāvji Dainis un Dāvis Stalti, bet no Jaunā laika — baletdejotāja Lita Beire. Ikšķiles novada domes vēlēšanās ar pieciem mandātiem būs pārstāvēta Kaspara Upaciera (Ufo) pirms vēlēšanām izveidotā partija Apvienība Iedzīvotāji, taču tās līderis darbu Radio SWH nevēlas mainīt pret pašvaldības vadītāja posteni.

Valmieras pilsētas domē strādās Valmieras teātra direktore Evita Sniedze (TP) un BMX treneris Ivo Lakučs (JL), Mālpils novadā — volejbola treneris Valts Mihelsons. Ķekavas domē ir ievēlēts diriģents Arvīds Platpers. Viņš gan vairs nav nacionāli konservatīvās TB/LNNK biedrs un domē ievēlēts no Sociāldemokrātiskās partijas, kas ir viena no Saskaņas centra dalīborganizācijām. Daži mākslinieki ir palikuši pirmie aiz svītras, piemēram, dziedātāja Ira Krauja Dūduma (LPP/LC) Mārupē, Latvijas Avīzes mākslinieks Gatis Šļūka (TB/LNNK) Raunas novadā.

Vairāki populāri cilvēki nav iekļuvuši domē, jo viņu pārstāvētā partija vēlēšanās nav pārsniegusi 5% barjeru. Viņu vidū ir mūziķis Artūrs Duboks, kurš bija Tautas partijas saraksta līderis Daugavpilī, dziedātājs Normunds Rutulis (TP) — Rīgā, Andris Baltacis (LPP/LC) no grupas Baltie lāči — Rēzeknes novadā. Tajā Pilsoniskā savienība būs pārstāvēta, bet ievēlēto vidū nav Borowa MC mūziķa Aigara Runča. Režisoram Harijam Petrockim un tiem četriem viņa kolēģiem no Daugavpils teātra, kuri startēja partijas Sabiedrība citai politikai sarakstā, neizdevās nodrošināt SCP iekļūšanu Daugavpils domē. Ievēlēto vidū nav arī dziedātāju Imanta Vanzoviča (JL), kurš startēja Garkalnē, un Austras Pumpures (TB/LNNK), kura kandidēja Liepājā. Valters Frīdenbergs (LPP/LC), kurš studē politoloģiju, arī nav ievēlēts Rīgas domē. Viņš pieļauj, ka vēlētāji uzticas "pārbaudītām vērtībām" un izvēlas cilvēkus, par kuru kompetenci ir droši, jo primārā ir krīzes pārvarēšana. V.Frīdenbergs nav mainījis plānus un ar politisko darbību gatavojas saistīt savu nākotni. Viņš domā, ka vēl kādreiz kandidēs vēlēšanās.

 

Veselības ministres amatam virza Baibu Rozentāli

LETA  06/25/09    Tautas partija (TP) veselības ministres amatam virzīs Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) direktori Baibu Rozentāli, šodien nolemts partijas valdes sēdē.

TP priekšsēdētājs Mareks Segliņš žurnālistus informēja, ka partija uzklausījusi savās rindās esošo mediķu viedokli un apzinājusi nozares profesionāļus par to, kā viņi vērtē iespējamās kandidatūras, tostarp kādām rakstura īpašībām un zināšanām būtu jāpiemīt topošajam ministram.

"Par Rozentāles kvalifikāciju nevar būt jautājumu. Man personīgi patīk degsme, kas ir kandidātei acīs, kā arī vēlme aiziet prom no drošas, stabilas darba vietas, lai šajā brīdī kļūtu par ministri. Lielākajai daļai politiķu šobrīd acīs neredzam degsmi, bet gan lielu nogurumu," Segliņš pamatoja TP izvēli, gan norādot, ka tikušas izvērtētas iespējamās ministru amata kandidatūras no Veselības ministrijā (VM) strādājošo vidus.

Segliņš arī informēja žurnālistus, ka pret TP izvēli neiebilst premjerministrs Valdis Dombrovskis (JL).

Pati TP nominētā ministra amata kandidāte žurnālistiem apstiprināja, ka pieņemt šo piedāvājumu viņai ir liels izaicinājums un viņa centīsies veikt pienākumus tikpat labi kā iepriekšējā darba vietā.

Rozentāle apliecināja, ka ar šādu veselības nozares budžetu strādāt būs ārkārtīgi grūti, tomēr uzsvēra, ka ir iespējams veikt nozarē nepieciešamās strukturālās reformas, kur normatīvo aktu bāze sagatavota jau iepriekšējā ministra Ivara Eglīša (TP) darbības laikā.

"Veselības nozare nepieder klasiskajai biznesa definīcijai, jo dod lielu pievienoto vērtību - atgriež cilvēku dzīvē, tādēļ pēc iespējas vairāk jāfinansē no valsts budžeta," Rozentāle pauda gandarījumu par Dombrovska sapratni nākamā gada budžetā nepiemērot veselības jomai lielu finansējuma samazinājumu. Tomēr nominētā ministra amata kandidāte arī atzina, ka iespējams meklēt rezerves, lai samazinātu birokrātiju, turpinot reformas.

Kā divas neaizskaramas aģentūras Rozentāle minēja Tuberkulozes un plaušu slimību valsts aģentūru un Latvijas Infektoloģijas centru, pieļaujot iespēju reorganizēt citas valsts aģentūras ar zināmām atšķirībām no tā, kā bija plānojis iepriekšējais ministrs Eglītis. Procesam gan esot jābūt maksimāli atklātam, iesaistot nevalstiskās organizācijas, sacīja Rozentāle.

Rozentāle dzimusi 1955.gadā, ārsta kvalifikāciju ieguvusi 1979.gadā Rīgas Medicīnas institūtā.

LIC vadītājas amatu Rozentāle ieņem kopš 2001.gada, viņa arī ir Rīgas Stradiņa universitātes Infektoloģijas katedras profesore, Latvijas Ārstu biedrības valdes locekle, Latvijas Ārstu biedrības Sertifikācijas padomes priekšsēdētāja, Centrālās medicīnas ētikas komitejas locekle, Starptautiskās Infektologu biedrības un Eiropas Mikrobiologu un infektologu biedrības biedre.

Rozentāle divus sasaukumus pēc kārtas bijusi Rīgas domes deputāte - 2001.gada pašvaldību vēlēšanās ievēlēta kā Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) kandidāte, savukārt 2005.gada vēlēšanās deputātes mandātu vēlēšanās neieguva.

Rozentāle kļuva par domnieci 2007.gadā Māra Tralmaka (LSDSP) vietā, kurš mandātu nolika, lai nerastos interešu konflikts viņa kā "Rīgas ūdens" valdes locekļa darbā un lai nerastos grūtības savienot pienākumus uzņēmumā un Rīgas domē. Šajā laikā Rozentāle bija izstājusies no LSDSP un iestājusies TP.

Rozentāle arī no TP saraksta kandidēja un netika ievēlēta 9.Saeimas sastāvā.

Ministres amata kandidāte 2004.gadā saņēmusi Triju Zvaigžņu ordeņa diplomu par nopelniem Latvijas labā.

Kā ziņots, šodien TP priekšsēdētāja Mareka Segliņa un Ministru prezidenta Valda Dombrovska (JL) tikšanās laikā piedalījās Latvijas Infektoloģijas centra direktore Baiba Rozentāle, Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Rinalds Muciņš, kurš bijis veselības ministrs Induļa Emša vadītajā valdībā, un ķirurgs Jānis Gardovskis.

Lai arī Segliņš uzsvēra, ka šie cilvēki pieaicināti sarunās kā veselības nozares profesionāļi, tika pieļauts, ka viens no viņiem varētu tikt virzīts veselības ministra amatam.

TP izvirzījusi prasības nākamā veselības ministra nominācijai.

TP uzskata, ka veselības aprūpes budžeta samazinājums ir bijis neproporcionāli liels un absolūti nesamērīgs nozares sociālajai atbildībai un, ja tas netiks apturēts, tad nākamā gada finansējums nozarei pirmo reizi noslīdēs zem 3% no iekšzemes kopprodukta.

TP izvirzījusi mērķi 2010.gadā atvēlēt veselības aprūpei finansējumu vismaz 2009.gada līmenī, proti, no 3,4% līdz 3,5% no IKP. Lai to nodrošinātu, TP uzstāj, ka nav pieļaujama turpmāka valsts budžeta samazināšana veselības aprūpei un kā prioritāras saglabājamas tādas pacientu grupas kā bērni, grūtnieces, invalīdi, onkoloģijas, psihiatrijas un infekcijas slimību slimnieki.

Premjers apliecināja, ka TP prasībās minētais 3,4% no iekšzemes kopprodukta finansējums veselības nozarei 2010.gadā "nav nekas neiespējams". Pēc Segliņa teiktā, tā arī esot pati būtiskākā partijas prasība.

Tāpat TP uzstāj, ka nekavējoties jāveic nozares reforma, būtiski samazinot birokrātiju, jāpabeidz vienotā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izveide, jārevidē valsts kompensējamo zāļu saraksts un jāpaplašina veselības veicināšana un slimību profilakse.

TP prasībās iekļauta arī ģimenes ārstu institūcijas un ambulatorās medicīnas stiprināšana, paātrināta slimnīcu apvienību veidošana, sociālās aizsardzības sistēmas maznodrošinātajiem radīšana, pacientu līdzmaksājumu radītā finanšu riska izlīdzināšana u.c.

Jau ziņots, ka iepriekšējais veselības ministrs Ivars Eglītis (TP) 17.jūnijā premjeram iesniedza demisijas rakstu, kurā norādījis, ka nevar uzņemties atbildību par veselības aprūpes nozari situācijā, kad, pēkšņi un būtiski samazinot budžetu, valsts vairs nespēs nodrošināt medicīnas pakalpojumu pieejamību lielai daļai Latvijas iedzīvotāju.

 

"Delna" apšauba Rozentāles atbilstību veselības ministres amatam

TVNET  / LETA  06/26/09    Latvijas Infektoloģijas centra direktores Baibas Rozentāles virzīšana veselības ministres amatam diskreditēs valdības vēlmi godprātīgi reformēt veselības aprūpes sistēmu krīzes apstākļos, kā arī mazinās sabiedrības uzticību valdības spējai atrisināt problēmas veselības aprūpes sistēmā, uzskata sabiedrības par atklātību "Delna" direktore Laura Miķelsone.

"Delnas" direktore uzsver, ka patlaban ministru amata kandidātu labai reputācijai ir īpaši liela nozīme, bet Rozentāles izvirzīšana veselības ministres amatam, brīdī, kad par kandidāti sabiedrībā pastāv pretrunīgs vērtējums, var būtiski palielināt sabiedrības neuzticēšanos valdības godprātīgai vēlmei sakārtot ilgstoši Tautas partijas kontrolē esošo veselības aprūpes nozari.

Miķelsone skaidro, ka pirms 2009.gada pašvaldību vēlēšanām "Delnas" datubāzē Rozentāle tika novērtēta kā kandidāte, kas rada iespaidu par vairākkārt pretēji sabiedriskajam labumam veiktu rīcību.

Pēc viņas teiktā, Rozentāles darbība Infektoloģijas centra direktores amatā vairākkārt tikusi apšaubīta, jo izteiktas aizdomas, ka Rozentāle ar savu darbību veicinājusi vakcīnu un zāļu iegādi no uzņēmumiem, no kuriem saņēmusi atlīdzību par sniegtajiem pakalpojumiem.

Tāpat pēdējā revīzijā Valsts kontrole secinājusi, ka Infektoloģijas centra direktore nelikumīgi izmaksājusi prēmijas centra darbiniekiem, pārmaksājot 153 515 latu lielu summu, kā arī centrā tiekot apzināti sagrozīti grāmatvedības dati.

Vadot Imunizācijas valsts padomi, Rozentāle konsultējusi valsti par vakcīnām un saņēmusi naudu no firmas, kas tās ražo, kā arī vairāku gadu garumā par lekciju vadīšanu saņēmusi naudu no vienas no lielākajām vakcīnu tirgus kompānijām "GlaxoSmithKline".

Miķelsone arī uzsver, ka Infektoloģijas centrs vismaz piecus gadus pārmaksā par zālēm HIV/AIDS pacientu ārstēšanai, ilgstoši ļaujot nopelnīt vienai firmai.

Kā ziņots, Tautas partijas valdes sēdē ceturtdien nolemts veselības ministres amatam virzīt Latvijas Infektoloģijas centra direktori Baibu Rozentāli.

TP priekšsēdētājs Mareks Segliņš žurnālistus informēja, ka partija uzklausījusi savās rindās esošo mediķu viedokli un apzinājusi nozares profesionāļus par to, kā viņi vērtē iespējamās kandidatūras, tostarp kādām rakstura īpašībām un zināšanām būtu jāpiemīt topošajam ministram.

Jau ziņots, ka iepriekšējais veselības ministrs Ivars Eglītis (TP) 17.jūnijā premjeram iesniedza demisijas rakstu, kurā norādījis, ka nevar uzņemties atbildību par veselības aprūpes nozari situācijā, kad, pēkšņi un būtiski samazinot budžetu, valsts vairs nespēs nodrošināt medicīnas pakalpojumu pieejamību lielai daļai Latvijas iedzīvotāju.

 

Rozentāli ievēl par veselības ministri

Diena  06/29/09    Pilsoniskā savienība (PS) pirms balsojama neatklāja, kā balsos par Tautas partijas (TP) veselības ministra kandidāti B. Rozentāli. PS frakcijas deputāts Kārlis Šadurskis Diena.lv pieļauj, ka pārtraukuma izsludināšana pirms šī jautājuma izskatīšanas parlamenta plenārsēdē varētu būt daļēji saistīts ar PS nostāju. Parlamenta sēdē bija ieradušies, bet balsojumā nepiedalījās pieci "Pilsoniskās savienības" deputāti - Ilma Čepāne, Ina Druviete, Janīna Kursīte-Pakule, Anna Seile un K. Šadurskis, vēsta aģentūra LETA.

Pret Rozentāles apstiprināšanu veselības ministres amatā balsoja "Saskaņas centra" un apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakciju deputāti, kā arī neatkarīgais deputāts Aigars Štokenbergs. Balsojumā atturējās pie frakcijām nepiederošais deputāts Visvaldis Lācis, vēsta aģentūra LETA.

Opozīcijas deputāti no Saeimas tribīnes kritizēja gan situāciju veselības nozarē, gan Rozentāles kandidatūru.

Savukārt LPP/LC balsos par B. Rozentāli, no Saeimas tribīnes apliecināja frakcijas vadītājs Andris Bērziņš.

Debatēs par veselības ministra ievēlēšanu TP Saeimas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis norādīja, ka partija nekaunas ne no viena partijas virzīta veselības ministra, kas šo nozari iepriekš vadījis. Viņš uzsvēra, ka kandidāts izvēlēts, konsultējoties ar plašu ārstu sabiedrību. “Mēs nevaram runāt par ministru, kam būtu mēnesis laika iepazīties un sākt kaut ko no jauna. Mēs vēlamies, lai process turpinātos un tāpēc mēs virzām stipru un varošu cilvēku. Mēs esam pārliecināti par viņas spējām, par varēšanu un to, ka ar visiem darbiem, kas ir jāizdara ministram un ministrijai, viņa tiks galā,” uzsvēra M. Kučinskis.

K. Šadurskis norāda, ka koalīcijas sanāksmē jautājums par B. Rozentāles virzīšanu veselības ministra amatam ir izrunāts un politiskajiem partneriem ir zināma PS nostāja. Tajā pašā laikā frakcijas balsojumu viņš atsakās atklāt. "Negribu te taisīt kādam kandidātam vai partijai reklāmu," noteic K. Šadurskis. Arī pārtraukuma izsludināšana, viņaprāt, galvenokārt saistīta ar otru darba kārtībā iekļauto jautājumu - par eirovinjetes ieviešanas atlikšanu līdz 2011. gadam, kur "tehniskas dabas jautājumi" liek izsludināt jau otro pārtraukumu. Parlaments likumprojektu šodien izskata pirmo reizi, bet valdība vēlas, lai to jau šodien pieņemtu galīgajā lasījumā.

Tēvzemei un Brīvībai/LNNK deputāts Juris Dobelis uzskata, ka koalīcijas partija, kura balso pret veselības ministra kandidātu, ir jāizslēdz no valdības. "Viņiem valdībā nav vietas. [..] Ja valdības sastāvā esoši deputāti bailīgi ielien smiltiņās iekšā, tēlodami sterilos kaut kādus, tad tas ir vienkārši nožēlojami," Saeimas sēdē teica J. Dobelis.

LPP/LC Saeimas frakcijas vadītājs Andris Bērziņš norādīja, ka frakcija izsaka apbrīnu ministru kandidātam par drosmi kandidēt un atbalstīs viņas ievēlēšanu. "Franču domātājs Voltērs ir teicis, ka cerība izveseļoties ir apmēram puse no izveseļošanās. Cerība un spēja uzņemties šādā grūtā brīdī šādus grūtus darbus, ar kuriem viņas priekšteči - dažāda mēroga smagsvari - nav tikuši galā, manuprāt, ir ļoti labs sākums, lai mēs varētu domāt, ka pēc kāda laika mēs varētu teikt - jā, veselības aprūpes sistēma ir sakārtota," no tribīnes teica A. Bērziņš.

 

Kalvītis: Nav neviena cilvēka, kas varētu izvest valsti no krīzes

LETA  06/30/09    Latvijā patlaban nav neviena cilvēka, kas varētu un prastu valsti izvest no krīzes, šorīt intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja ekspremjers Aigars Kalvītis (TP).

"Nav neviena politiska līdera, kas spēj valsti izvest no krīzes. Visapkārt ir vienas pelēcības, kas nezina ko darīt," vērtēja Kalvītis.

Viņaprāt, šobrīd ir milzīgs "politiskā līderisma deficīts" Latvijā.

1995.gada krīze Latvijā nebija vieglāka par šo krīzi, taču tajā laikā bija līderis, kas valsti izveda no krīzes, akcentēja Kalvītis. Pēc viņa teiktā, Andris Šķēle toreiz izveda valsti no krīzes, droši vien, pieļaujot arī kļūdas, taču nepazaudējot galveno fokusu un spējot izvest valsti no krīzes.

Kalvītis patlaban arī ārpus politiskajām partijām neredz cilvēkus, kas būtu tik spējīgi vai pilni ar idejām, ka Latvijas sabiedrībai būtu viņiem jānotic.

"Ir jābalstās uz vecām vērtībām, neko jaunu mēs te nedabūsim," savu nostāju pauda Kalvītis.

Kalvītim ir bažas, ka nākamās Saeimas vēlēšanas var nest jaunas un kardinālas pārmaiņas valstī. Ir liela varbūtība, ka sašķeltā latviešu sabiedrība paliks strīdēties savā smilšu kastē, tikmēr varu iegūs krieviskās partijas kopā ar kādu latvisko partiju, kas gribēs būt pie varas, teica ekspremjers.

"Es mazāk baidos par to, kas notiek ekonomikas jomā, jo tā sakārtojas līdz ar ārējiem apstākļiem, bet baidos, ka ir dziļa politiska krīze, kas neļauj pieņemt lēmumus," teica Kalvītis.

Viņaprāt, patlaban politiskām izmaiņām nav nekādas loģikas, jo sabiedriskajā telpā nav nekāda piedāvājuma.

Kalvīti arī tracina, ka mēs patlaban sevi un valsti šausminām, ka tūlīt ir visam beigas, ka iestājies valsts bankrots. Šādā situācijā uzņēmējs secina, ka nav vērts maksāt nodokļus, jo valstī tāpat tūlīt būs bankrots, situāciju no uzņēmēja viedokļa raksturoja Kalvītis.

 

Zalāns: e-paraksta projekts izgāzies; Gudele: to var pilnveidot

Andris Saulītis,  Diena  06/30/09     Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija uzskata, ka droša e-paraksta kā vienota autentifikācijas līdzekļa noteikšana jaunveidojamās Valsts informācijas sistēmās (VIS) šobrīd būtu nelietderīga un pāragra. Iepazīstinot valdību ar ziņojumu par e-paraksta ieviešanu, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP) tā ieviešanu nosauca par izgāzušos, vēsta aģentūra BNS.

"Šis projekts atrodas miršanas stadijā," viņš izteicās un informēja, ka projektā ieguldīti četri miljoni latu, taču joprojām nav panākta e-paraksta plaša lietošana. "Es domāju, ka ir jāatzīst kļūdas un jāveido sistēma, kāda tā ir kaimiņvalstīs, piemēram, Igaunijā. Nevajag ieguldīt naudu vecās sistēmas uzturēšanā, jo tā vairs nestrādā," teica Zalāns, vēsta BNS.

Bijusī e-lietu ministre Ina Gudele ir kritiska pret E. Zalāna izteikumiem. Viņa gan atzīst, ka e-paraksts šobrīd nestrādā ideāli, taču tas ir pilnveidojams projekts, nevis izgāzies. Viņasprāt, valsts institūcijas nav ieinteresētas e-paraksta attīstībā un priecājas, ka līdz ar e-lietu sekretariāta likvidēšanu tās var nedomāt par ērtāku un mūsdienīgāku iedzīvotāju apkalpošanu. "E-paraksts strādā. Ir vienkārši nepieciešams attīstīt elektronisko pakalpojumu piedāvājumu, tad arī parakstu aktīvāk izmantos," uzsver I. Gudele.

E. Zalānu viņa uzskata par bezatbildību ministru, jo e-paraksta ieviešana optimizētu valsts pārvaldes darbību un samazinātu administratīvos resursus. "Varu pilnīgi apgalvot, ka Zalāna kungs nav iepazinies ar e-paraksta projektu," vērtējot ministra izteikumus, ir pārliecināta I. Gudele. Viņa norāda, ka ir iestādes, kas plaši integrējušas e-parakstu savās sistēmās, piemēram, Rīgas Dome, Ceļu satiksmes drošības direkcija, kā arī atsevišķas bankas. Tajā pašā laikā nokārtot vīzu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē kādai paziņai I. Gudelei bijušas "tīrākās šausmas" un tas pierādot, ka e-paraksta attīstībai valsts pārvaldē nav pievērsta nekāda uzmanība.

Ziņojumā valdībai ministrija atgādina, ka līdz šim autentifikācija VIS notiek, administratoriem izmantojot lietotājvārdus un paroles, bet tas nenodrošina iespēju noteikt lietotāja identitāti gadījumā, ja nepieciešams noteikt personu, kura veikusi datu ievadīšanu vai aktualizēšanu VIS. Šobrīd vienīgais mehānisms, kas nodrošina gan autentifikācijas, gan identifikācijas funkcijas ir droša e-paraksta viedkarte, kas pieejama kopš 2006.gada un formāli šobrīd nav šķēršļu tā izmantošanai autentifikācijai VIS.

Tomēr droša e-paraksta viedkartes ieviešanai nepieciešams izstrādāt autentifikācijas moduli. Šāda moduļa izstrāde prasa papildus finanšu līdzekļus, kas nav kā prioritāri paredzēti Eiropas Savienības (ES) fondu programmās.

Tāpat ministrija norāda, ka pirmās droša e-paraksta viedkartes centralizētā publiskā iepirkuma ietvaros valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem tika izsniegtas 2006.gadā un to derīgumu termiņš jau ir beidzies. 2009.gadā derīguma termiņš beigsies 47% no visām publiskā iepirkuma ietvaros iegādātajām droša e-paraksta viedkartēm, bet 2010.gadā – pārējām viedkartēm.  Ņemot vērā, ka jauns centralizētais publiskais iepirkums e-paraksta viedkaršu iegādei nav plānots, paredzams, ka tuvākajos gados droša e-paraksta viedkaršu turētāju loks valsts un pašvaldību darbinieku vidū sašaurināsies.

Līdz ar to valsts pārvaldes iestādēm e-paraksta viedkaršu iegāde būtu jāveic no savas iestādes budžeta līdzekļiem, kas esošajā ekonomiskajā situācijā daudzām iestādēm būtu apgrūtinājums un radītu papildus finansiālo slodzi.

Tā vietā ministrija izskata iespēju ieviest Eiropas Savienības drošības standartiem atbilstošas elektroniskās identifikācijas kartes, kurās būtu ietverts arī e-paraksts. Plānots, ka pirmās kartes varētu izsniegt 2010.gada otrajā pusē.

 

Rozentāle sola darīt visu iespējamo, lai mediķu algas šogad vairs nesamazinātos

LETA  06/30/09    Veselības ministre Baiba Rozentāle (TP) sola meklēt iespējas, lai medicīnas darbinieku darba algas šogad vairs netiktu samazinātas, pēc tikšanās ar Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāju Valdi Keri preses pārstāvjus informēja Rozentāle.

Kā presei uzsvēra Keris, jaunā ministre esot minējusi konkrētus piemērus, kā algu samazinājums varētu netikt piemērots veselības aprūpē strādājošiem, tāpēc "pamatotas cerības ir, taču viss būs atkarīgs no valdības un valdības vadītāja Valda Dombrovska (JL) nostājas".

Keris uzskata, ka ministre lieliski pārzina savu jomu un izprotot situāciju, ka bez cilvēku resursiem medicīnas aprūpe nav iespējama.

Arī ministre stāstīja, ka veselības aprūpes attīstībai ir nepieciešami kvalitatīvi ārsti, kuri par darbu pienācīgi jāatalgo.

Viņa uzsvēra, ka līdzekļus būtu iespējams atrast. Pirmkārt, veicot strukturālās reformas, nozares administrācijas darbinieku skaits varētu tikt samazināts pat par divām trešdaļām. No tā finansiālais ieguvums, iespējams, nebūtu liels, tomēr tas palīdzētu veiksmīgāk administrēt nozari. Turklāt viņa uzsver, ka sarunās ar Dombrovski panākts, ka jau nākamgad veselības aprūpes finansējums varētu veidot 3,4% līdz 3,5% no IKP, un izsaka cerību, ka "kaut ko izdosies izcīnīt jau šogad".

 

Ventspils mēra amatā ievēl Aivaru Lembergu

LETA  07/01/09    Šodien pirmajā jaunievēlētās Ventspils domes sēdē aizklātā balsojumā ar ievērojamu balsu pārsvaru par jauno mēru ievēlēts Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij").

Par Lembergu nobalsojuši 10, pret - viens, divi atturējušies.

Nākamajā domes sēdē lems par mēra vietniekiem.

Lembergs sacīja, ka, protams, ir prieks par ievēlēšanu, bet viņam tas nozīmējot arī lielu atbildību, jo ievēlētie domes deputāti atbild par 44 000 ventspilnieku labklājību un stabilitāti. Tāpat Ventspils kā starptautiska transporta un arī rūpniecības centra stabila attīstība ir būtiska visas valsts attīstības kontekstā.

Lembergs atzīmēja, ka "pašlaik visi pārdzīvojam ļoti grūtu laiku", un aicināja domes struktūrvienību, iestāžu un kapitālsabiedrību vadītājus arī turpmāk būt labai, saliedētai komandai, strādājot ventspilnieku labā.

Pēc sešu Ventspils domes deputātu iesnieguma tika nolemts šodien, 1.jūlijā, plkst.14 sasaukt Ventspils domes ārkārtas sēdi.

Kā aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja Lembergs, Ventspils domes priekšsēdētājam būs divi pirmie vietnieki un vietnieks. Partija "Latvijai un Ventspilij" pirmo vietnieku amatiem izvirzījusi pašreizējā Ventspils vicemēra Jāņa Vītoliņa un līdzšinējā Saeimas deputāta Gunta Blumberga kandidatūras, bet vietnieka amatam – Didža Ošenieka kandidatūru, kurš mēra vietnieka pienākumus pildīja arī iepriekšējā sasaukuma Ventspils domē.

Kā jau ziņots iepriekš, 6.jūnijā notikušajās pašvaldību vēlēšanās Ventspilī vislielāko balsu skaitu - 7685 (59,96%) - ir ieguvusi partija "Latvijai un Ventspilij", aiz sevis atstājot partiju apvienību "Saskaņas centrs" (SC) ar 2421 balsi (18,89%) un sarakstu, kurā bija apvienojušās partijas "Jaunais laiks" (JL), "Sabiedrība citai politikai" (SCP) un "Pilsoniskā savienība" (PS) ar 1452 balsīm (11,33%).

No 13 deputātu vietām domē "Latvijai un Ventspilij" ieguvusi astoņas vietas, SC – trīs vietas, bet apvienotais JL, SCP un PS saraksts - divas vietas.

No "Latvijai un Ventspilij" domē turpmāk strādās Lembergs, Vītoliņš, Blumbergs, Ošenieks, Ilze Buņķe, Jānis Vucāns, Dainis Gīlis un Aigo Gūtmanis. Savukārt SC domē pārstāvēs Vladislavs Šafranskis, Jeļena Garbuzova un Aleksandrs Mirvis, bet apvienoto JL, SCP un PS sarakstu – Ilze Bērziņa un Ivars Landmanis.

Vislielāko vēlētāju atbalstu no visiem ievēlētajiem deputātiem izpelnījies partijas "Latvijai un Ventspilij" saraksta līderis Lembergs - par viņu nodotas 10 985 balsis, otrajā vietā ierindojies Vītoliņš ("Latvijai un Ventspilij") ar 10 551 balsi, bet trešais populārākais bijis Blumbergs ("Latvijai un Ventspilij").

 

Šlesers runā par Rīgas attīstības plāna grozīšanu

Diena  07/02/09    Ainārs Šlesers (LPP/LC) dienu pēc iecelšanas Rīgas vicemēra amatā un ieguvis Rīgas brīvostas valdes locekļa vietu runā par Rīgas attīstības plāna grozīšanu, lai pārskatītu teritoriju statusu, mainot to uz industriālajām teritorijām. To viņš sacīja intervijā Latvijas radio. Par Rīgas attīstības plānu šķēpi tika lauzti gadiem ilgi un tas pieņemts, iezīmējot pilsētas attīstību līdz 2018.gadam.

“Noteikt attīstību līdz 2018.gadam, tas vienkārši nav pareizi, jo tirgus situācija ir mainījusies. Ja esam ieplānojuši, ka kaut kur Rīgas teritorijā ir jābūvē jauns dzīvojamais masīvs, zinām, ka tas ir pilnīgi nereāli. Varbūt ir nepieciešams pagrozīt plānu, padarīt to par industriālu rajonu, lai tur varētu izvietot ražotnes. Ja gadījumā pieteiksies kāds investors vai mēs to piesaistīsim un viņi teiks, ka gribam konkrētā teritorijā darīt kaut ko citu nekā to nosaka attīstības plāns, te neiet runa par Vecrīgas apbūvi, attīstības plānu arī var koriģēt. Jābūt spējīgiem ātri reaģēt uz piedāvājumiem, citādi viņi pasmaidīs un aizies uz Lietuvu vai Igauniju.”

Viņš sacīja, ka attiecībā uz ostas teritoriju plāns ir "koriģējams".

Rīgas vicemērs stāstīja, ka viņa galvenā darbības sfēra būs saistīta ar ekonomiku, arī ārējie ekonomiskie sakari, tostarp sadarbība ar Igauniju, Lietuvu, Krieviju, Baltkrieviju, Skandināvijas valstīm, kā arī citām Eiropas un NVS valstīm. "Ir ārkārtīgi svarīgi aktīvi rīkoties, lai piesaistītu jaunas investīcijas," uzsvēra A.Šlesers.

Viņš arī izteicās, ka nepieciešams apvienot "Pasažieru vilcienu" ar "Rīgas satiksmi", lai no rīta cilvēkus pārvadātu vilcieni, bet dienas laikā autobusi. Tam būtu ekonomisks ieguvums, viņš pauda.

Tuvākajās 100 dienās Rīgas vadība iecerējusi izveidot darba plānu. Runa neesot par vienkāršu tekstu, bet par konkrētiem projektiem, kas tie tiks uzsākti. A.Šlesers šāds plāns jau esot.

“Nebūtu pareizi, ka domes pirmajā darba dienā Šlesera plāns tiktu akceptēts, kā visas domes plāns, jo tas nebūtu demokrātiski. Tas būs jāizvērtē visiem deputātiem un jāpiedāvā savs redzējums.”

Pēc viņa uzsvērtā, viņš ir ieinteresēts ieklausīties visos 60 deputātos. Ja kādam nebūs iespēja vadīt kādu komiteju, tam nav jāietekmē darba ražīgums, kā svarīgāko jaunajā domē A.Šlesers minēja attieksmes maiņu.

Viņš arī izteicās, ka valdības līmenī iecerējis runāt par iedzīvotāju ienākumu nodokļa pārdali. Puse varētu palikt Rīgā, bet puse aizplūst uz pašvaldību, kur strādājošais dzīvo, sacīja vicemērs. Kā zināms, daudzi strādā Rīgā, bet ir pierakstīti citā pašvaldībā.

Komentējot korupcijas riskus Rīgas domē ar ko iezīmīga iepriekšējā dome, Rīgas jaunais vicemērs atbildēja: “47 deputāti no 60 nekad domē nav strādājuši. Ir iespēja ar svaigu skatienu apskatīties uz problēmam, kas ir bijušas.”

 

Mediju eksperts: Valsts joprojām nodarbojas ar melošanu

LETA  07/02/09    Valsts melo, stāstot, ka krīzi var pārdzīvot, ciešāk savelkot jostas, slejā jūlija žurnālā "Kapitāls" norāda mediju eksperts Boriss Epšteins.

"Īpaši aizraujoši no biznesa un ekonomikas redzespunkta izskatās valsts un jauno pašvaldību iniciatīva nodarbinātības nodrošināšanā. Vieni redz vispārēju panaceju māju siltināšanas programmā, citi prognozē, ka sabiedriskajā transportā var atgriezties konduktori, trešie runā par totālu pilsētas ainavas apzaļumošanu. Viss iepriekš minētais labākajā gadījumā ir vienkārši smieklīgi, lai neteiktu vairāk," norāda eksperts.

Kā uzsver Epšteins, valstij vajadzēja godīgi pateikt, ka pagātne vairs neatgriezīsies, ka vajag pārkvalificēties, meklēt sevi jaunās sfērās.

"Valsts spēj palīdzēt iedzīvotājiem ar pārvākšanos, mācībām un darba meklēšanu. Tomēr izskatās - nekas tamlīdzīgs nenotiek: tā joprojām nodarbojas ar protekcionismu un demagoģiju, melo sev un pilsoņiem - vai nu apzināti, vai arī naivuma vadīta - ka krīzi var pārdzīvot nemainoties, bet tikai ciešāk savelkot jostas," norāda mediju eksperts.

Viņš uzskata, ka ar šādām metodēm sasniegt mērķi - civilizētās pasaules dzīves līmeni - nav iespējams. "Pajautājiet biznesam, visu līmeņu deputātu kungi! Gan latviešiem, gan krieviem, ebrejiem, ukraiņiem un poļiem. Un bizness jums vienā balsī atbildēs, ka darbavietu saglabāšana tikai tāpēc, lai būtu nodarbinātība, - tā ir ekonomikas izvarošana, un par to draud kriminālatbildība," akcentē Epšteins.

 

Komentārs: Komunikāciju bezstratēģija

Baiba Lulle,  NRA  07/02/09    Absolūts bardaks un informācijas trūkums – tie ir biežākie apzīmējumi, ko par valstī notiekošo un tā ietekmi uz katru individuāli dzird no cilvēkiem, īpaši laukos.

Neziņa ir daudz postošāka un mokošāka par patiesību, lai arī skaudru. Ja laikus informētu, ka kuģis grims un pensionāriem paliks tikai caurās laivas, viņi varētu iepriekš pamācīties peldēt vai paķert līdzi kādus peldlīdzekļus, kas palielinātu viņu krastā nokļūšanas izredzes. Ar esošo lēmumu pieņemšanas un komunikācijas (bez)stratēģiju viņiem šī iespēja netiek dota. Varbūt apzināti? "Miera laikos" par plašāku sabiedrību skarošām izmaiņām valsts pārvalde nereti tērēja simtus tūkstošus latu informatīvajām kampaņām, toties tagad – par tik strauji ieviestām un tik radikālām izmaiņām no valdības nāk vien tādi informācijas purkšķi, un arī tad tikai tāpēc, ka nesaturēti. Ja būtu notikusi lēmumu skaidrošana, scenāriju apspriešana, nevis to politmotivēta novilcināšana un tad steidzīga uztiepšana, Einaram Repšem nebūtu jāpiedzīvo izsvilpšana arodbiedrību mītiņā – iet satracinātā pūlī un post factum taisnoties vai, kā tagad modē, – atvainoties par citu grēkiem, būtu bezjēdzīga darbības imitēšana.

Pensionāri, skolotāji, mediķi jūtas pazemoti divkārt – par to, kā politiķi viņus vienā dienā padara par nabagiem, un par to, ka lēmumi pieņemti, ne tikai ar viņiem nekonsultējoties, bet arī laikus neinformējot par izmaiņām. Visi sēž kā uz adatām. Rakstīt vai nerakstīt atlūgumu – neziņā mokās tūkstošiem pensijas vecuma strādājošo. Varbūt Satversmes tiesa ko maina, jo reiz jau bijis spriedums par to, ka ir antikonstitucionāli liegt reizē strādāt un saņemt pensiju? Varbūt vēl kas mainās, varbūt politiķi atmaigst, varbūt šo valdību nomet, un cita izrādīsies humānāka? Varbūt pēc aizdevuma saņemšanas tomēr secina, ka pārcentušies...

"Jau uzrakstīju iesniegumu par atbrīvošanu no darba ar 1. jūliju, lai nezaudētu 70% no pensijas, darba devējs aizveda uz sociālajiem, bet tur neņēma pretī, jo VID esot teicis, lai no pensionāriem nepieņem iesniegumus, jo valstij neesot naudas, ko izmaksāt pensijām," stāsta kādā lauku skolā par administratori strādājoša sieviete. Noskatoties ziņu sižetu televīzijā 26. jūnijā par to, ka atsevišķām kategorijām tomēr pensijas par 70% negriezīs nost, viņa sākusi šaubīties, vai vajadzētu pamest darbu, jo tas sniedz ne tikai papildu ieņēmumus, bet arī komunikācijas iespējas.

Diemžēl informācija bija viegli pārprotama un ļāva nepamatoti cerēt ne vienam vien strādājošajam pensionāram, kas jau nopriecājās, ka nebūs jāziedo 70% pensijas valsts glābšanai, ja ikmēneša atalgojums nepārsniegs 180 latu. Neatkarīgās jautāta, Labklājības ministrijas pārstāve precizēja, ka šī 180 latu latiņa attiecas tikai uz pašnodarbināto pensionāru ikmēneša ienākumiem. Bet vai kāds pensionārus bija pabrīdinājis, ka, atsakoties no darba ar 1. jūliju, viņi var palikt ij bez lielas daļas pensijas, ij bez algas, tāpat strādājošās jaunās māmiņas – bez algas un puses bērna kopšanas pabalsta, vien ar cerību, ka nepamatotais ieturējums kaut kad tiks atmaksāts? Ja valstij būs nauda. Būtībā valsts uz mēnesi aizņemsies naudu no jau tā cietušajiem, "piespiedubrīvprātīgi" darbu zaudējušajiem. Un ko nozīmē piebilde – ja šīs nobīdes dēļ būs radusies vecāku pabalsta vai pensijas pārmaksa, "to atgūšanai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra veiks ieturējumus 10% apmērā"? Vēl nodeva par aizturētas naudas atgūšanu? Arī pedagogi, sporta skolu treneri nesaprot, cik īsti liela būs alga, par ko piemaksās, par ko ne, cik ilgam laikam būs finansējums interešu izglītībai, vai pedagogiem pienākas kompensācija, aizejot no darba... Daudzi nākotnei būtiskus lēmumus spiesti pieņemt, balstoties uz komunikāciju – "viena tante teica".

Bailēs no pēkšņiem, nepārdomātiem lēmumiem ir arī uzņēmēji, kas jau domā par to, kā nodrošināties pret potenciālo nodokļu paaugstināšanu, strauju sistēmas maiņu; depozītu īpašnieki, kas domā par naudas pārvietošanu uz drošākām valstīm; zinātnieki, IT un citu pieprasīto profesiju speciālisti – par darbu ārpus Latvijas, tāpat arī labu izglītību iegūt alkstošie jaunieši. Ko darīt nekustamo īpašumu jomā – ieviesīs nodokli par dzīvojamo platību vai ne? Te cels PVN, te griezīs nost māmiņu algas, un, kad jau, kā ziņoja mediķi, izdarīts ne viens vien aborts – tomēr ne. Kādu efektu – ne tikai fiskālo – dod minimālās algas samazināšana? Vai tā palīdzēs uzņēmējdarbībai? Pensionēšanās vecumu paaugstinās, bet varbūt ne. Vai kāds pētījis šāda lēmuma pamatotību un iespējamās sekas ne tikai no budžeta salāpīšanas viedokļa? Un kā tas iet kopā ar vektoru "vecajiem atbrīvot darba vietas priekš jaunajiem"? Kāpēc tieši izglītībai griežam nost visvairāk?

Vienu dienu sabiedrību šokē ziņas par progresīvā ienākuma nodokļa ieviešanu jau no 300 latiem – tad premjers paziņo, ka tomēr vēl rīt uz brokastlaiku tas netiks ieviests, bet pilnīgi noņemts no dienaskārtības jautājums nav, te Finanšu ministrija skopi bilst, ka tā "šobrīd neturpina darbu pie izmaiņām tiesību aktos, lai ieviestu progresīvo nodokli". Vai tā apzināti ļāva izņirgāties par progresīvā ienākumu nodokļa jēdzienu (pamatoti piedāvātajā versijā), vai tomēr izanalizēja un izsprieda tā plusus un mīnusus?

Ar dažu dienu nobīdi Repše paziņo, ka šobrīd Latvijas ekonomika sasniegusi "bedres dziļāko posmu" un tūlīt mūsu valsts sāks "ķepuroties laukā no bedres", bet viņa parteigenosse Artis Kampars teic, ka zemākais

punkts Latvijas ekonomikā tiks sasniegts tikai ziemā un IKP kāpumu varētu gaidīt 2011. gadā. Iespēju sabiedrībai atbildēt vismaz uz daļu no "kāpēc" Repše spītīgi neizmanto jau vairākus mēnešus, kopš marta beigām nespējot rast īsto laiku intervijai Neatkarīgajai. Tādu "kāpēc", uz kuriem neviens nesniedz jēgpilnas atbildes, ir pārpārēm. Ir tikai mētāšanās ar skaitļiem, fiksām idejām, bet ne argumentāciju, ko tās dos vēl bez īslaicīgas tapas iebāšanas budžeta caurumā.

 

Darbinieki pieprasa tiesībsarga Apsīša atkāpšanos

NRA  07/02/09    Lielākā daļa Tiesībsarga biroja darbinieku ir pieprasījuši tiesībsarga Romāna Apsīša atkāpšanos no amata, uzskatot, ka viņa lēmumi ir ietekmējami, šodien ziņo "Latvijas Neatkarīgās Televīzijas" (LNT) ziņu raidījums.

Pats Apsītis patlaban devies atvaļinājumā. Viņa padomniece noliedza iespējas ietekmēt tiesībsarga lēmumus, kā arī atzīmēja, ka pats Apsītis par biroja darbinieku prasību nav informēts.

Pēc LNT vēstītā, Apsīša atstādināšanu vēstulē Valsts prezidentam un premjeram pieprasījuši vairāk nekā 20 darbinieki, kuri iepriekš apvienojušies arodbiedrībā.

Darbinieki savu nostāju pamatoja ar Apsīša it kā nepamatotu rīcību ar budžeta līdzekļiem, represijām pret darbiniekiem, kā arī tiesībsarga lēmumu ietekmējamību, apgalvojot, ka bieži iepriekš saskaņotus lēmumus pirms publiskošanas tiek pieprasīts mainīt, argumentējot, ka ar to "kāds" neesot apmierināts.

Tāpat tiekot nepamatoti novilcināta Tiesībsarga biroja viedokļa sniegšana sabiedrībai būtiskos jautājumos.

Kā ziņo LNT, divas no biroja darbiniecēm, kas pieprasījušas tiesībsarga atkāpšanos, patlaban no saviem amatiem atstādinātas.

 

Šlesers kļūst par Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāju

LETA  07/02/09    Rīgas brīvostas valde šodien par valdes priekšsēdētāju ievēlēja vakar par Rīgas vicemēru kļuvušo Aināru Šleseru (LPP/LC), pastāstīja brīvostas valdes loceklis, Rīgas domes deputāts Olafs Pulks (JL).

Balsojumā pret Šleseru nobalsoja divi ostas valdes locekļi, bet pārējie bija "par", līdz ar to šo amatu zaudē nu jau bijušais vicemērs Andris Ārgalis (TP).

Rīgas dome vakar ievēlēja jaunus Rīgas brīvostas valdes locekļus. Atkārtoti brīvostas valdē tika ievēlēti deputāti Andris Ameriks (LPP/LC) un Mihails Kameņeckis (SC), bet kā jaunos valdes locekļus ievēlēja Aināru Šleseru (LPP/LC) un Vadimu Jerošenko (SC).

Līdz ar jauno valdes locekļu ievēlēšanu darbu ostas valdē zaudēja nu jau bijušais mērs Jānis Birks (TB/LNNK) un Ārgalis (TP), kuri neiekļuva jaunievēlētajā domē.

Rīgas ostas valdē ir astoņi valdes locekļi: četri pašvaldības pārstāvji, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo ar pilsētas domes lēmumu, un četri ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides ministra izvirzīti pārstāvji, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo Ministru kabinets.

Ministru kabineta pārstāvji ostas valdē ir Viesturs Silenieks (ZZS), Jānis Straume (TB/LNNK), Edmunds Krastiņš (TP) un Olafs Pulks (JL).

Rīgas brīvosta izveidojusies Daugavas abos krastos 15 kilometru garumā. Ostas kopējā teritorija ir 6348 hektāri, no tās ostas zeme -1962 hektāri, bet ostas akvatorija - 4386 hektāri. Kopējais piestātņu garums ir 13 818 metri, bet kuģa maksimālā iegrime pie piestātnes - 12,2 metri.

Brīvostas terminālu kravu pārkraušanas jauda ir 45,0 miljoni tonnu gadā. Pārkrauto kravu apjoms 2008. gadā - 29,6 miljoni tonnu - bijis visaugstākais rādītājs ostas 805 gadu pastāvēšanas vēsturē. Kuģu skaits 2008.gadā divpadsmit mēnešu laikā bijis 3894.

Līdz 80% no Rīgas brīvostas kravu apgrozījuma ir tranzītkravas nosūtīšanai uz vai saņemšanai no NVS. Rīgas brīvostā sekmīgi darbojas 32 stividorkompānijas un 35 kuģu aģentu kompānijas.

Galvenās kravas Rīgas brīvostā ir konteineri, dažādi metāli, koks, ogles, minerālmēsli, ķīmiskās kravas un naftas produkti.

Šā gada piecos mēnešos Rīgas brīvostā pārkrauti 12,237 miljoni tonnu kravu, kas ir par 2,2% vairāk nekā 2008.gada pirmajos piecos mēnešos.

 

Saruna ar Andri Kolbergu: Taisnīgas partijas latviešiem nav lemtas. Vai tiešām?...

Viesturs Sprūde,  Latvijas Avīze    07/03/09    Vērojot norises mūsu valstī, rakstnieks Andris Kolbergs saka: ''Propaganda patlaban iet divos virzienos: pirmais – iestāstīt, ka pie tā, kas noticis, mēs visi esam vainīgi un tādēļ arī atbildīgi, bet otrs – ka mums visiem tagad solidāri jāmaksā."

Populārais kriminālromānu autors savus uzskatus plānojis izteikt Latvijas Radošo savienību padomes jūnija sākumā rīkotā plēnuma "Vērtības. Kultūra. Nākotne" dalībniekiem, taču tad, pēc paša teiktā, no nodoma atteicies, jo katram runātājam atvēlētas trīs minūtes, kamēr Kolberga runa prasītu vairāk. ''1988. gadā mums divas dienas bija par maz, bet tagad viņiem pavisam bija sešas stundas."' Ar savu viedokli rakstnieks iepazīstināja ''Latvijas Avīzi'', tiekoties ar žurnālistiem Voldemāru Krustiņu un Viesturu Sprūdi.

– Izlasot runu, ko gatavojāt Radošo savienību plēnumam, bet nenolasījāt, rodas iespaids, ka mūsdienu netaisnības pārdzīvojat citādi nekā jūsu kolēģi. Vai arī rakstniekiem ir par ko atvainoties tautai?

Andris Kolbergs: – Mums nav ar ko lielīties, bet neesam arī atbildīgi par to, kas pēdējos divdesmit gados noticis. Kolēģi? Viss jau atkarīgs no vecuma. Ja tā, tad man Rakstnieku savienībā kolēģu vairs nav. Agrāk būt savienībā bija goda lieta. Tur tomēr rūpējās, lai rakstītu kvalitatīvi, un tad arī pats par to gādāji. Tagad, manuprāt, tur viss galīgi aizgājis šķērsām, un tas, ar ko viņi nodarbojas, ir mantas izpārdošana – nekustamie īpašumi Jūrmalā un Rīgā, mēbeles, gleznas. Līdz 1990. gadam viss savienības īpašums piederēja Literatūras fondam, ne Rakstnieku savienībai. Litfonds dzīvoja no tā, ka no mūsu honorāriem iekasēja 10%. Visu iegādāja par mūsu naudu!

– Būsim nu atklāti – mūsu tā saucamie intelektuāļi nav tie, kas bija 1988. gadā Radošo savienību plēnumā.

– Viņi visi ir nobaidījušies. Kultūrkapitāla fonds, manuprāt, ir pilnīgi politizēta iestāde. Ja tā atbalsta žurnālu ''Karogs'', tad jau vairs neko sliktu par fondu nevar rakstīt.

– Bet jūs savā runā bijāt nodomājis kritizēt, kā saka, pastāvošo iekārtu! Tas jau tagad modē.

– Tūlīt pēc Kārļa Ulmaņa 1934. gada 15. maija apvērsuma visas ietekmīgās poļu avīzes rakstīja, ka galvenais apvērsuma iemesls bijusi ''sliktā politiskā sistēma, kuru latvieši sev bija izveidojuši pēc neatkarības iegūšanas''. Izpildvarai trūka tiesību rīkoties, jo Saeima bija sašķelta 27 politiskās grupās. Pēc apvērsuma Latvijā dzīve tik strauji gāja uz augšu, ka vecās Eiropas valstis mūs skauda. 1935. gadā tika iespiestas 1450 grāmatas. Tauta bija pārtikusi, valsts ekonomiski spēcīga, taču Satversmi nepaspēja labot, un 1991. gadā mēs otrreiz uzkāpām uz tā paša grābekļa. Un nu mums ir izzagta valsts un miljardu parādi, kas būs jāatmaksā desmitiem Latvijā dzīvojošo nākamo paaudžu. Tūkstotis miljonāru, bet neviena vainīgā! Likumdošana mūsu valstī ir uztaisīta tāda, lai nevienam ne par ko nebūtu jāatbild. Augstākās padomes juristi, uz atmodas eiforijas viļņa braukdami, savējo vai, vēl sliktāk, citu interesēs apzināti vai neapzināti ir izstrādājuši valsts izlaupīšanas shēmu, kas izslēdz personisko atbildību, bet kolektīvu – valdes, padomes un līdzīgus veidojumus – tiesāt nevar. Kolektīvam var pateikt tikai ''fui!'', bet tie kungi no ''fui!'' nebaidās. Viņus ietekmēt var tikai mantas konfiskācija vai cietumsods. Neviena politiskā partija vainu neuzņemas, un es neesmu dzirdējis, ka mūsu uz nākotnes paredzēšanu knašie politologi būtu vismaz sev uzdevuši jautājumu: kā tas varēja notikt?

– Savas runas tekstā esat ieteicis ieskatīties dažās pirmskara Latvijas ierēdņu uzturēšanas un algošanas tradīcijās.

– Jā, 1938. gada Valsts civildienesta likumā, ko laboja vēl 1940. gadā. Civildienesta darbinieki tika sadalīti 20 kategorijās. Augstākajā – vislabāk atalgotajā kategorijā ietilpst visu ministriju ministru tehniskie biedri, pēc mūslaiku mēriem laikam valsts sekretāri, 1. šķiras ārkārtēji sūtņi, ārlietu ministrijas ģenerālsekretārs un dzelzceļa galvenais direktors, bet pēdējā, 20. kategorijā – strādnieki, apkalpotāji un sargi, ja tie saņem brīvu uzturu, mežsargi un bāku sargi, kā arī apgabaltiesu tiesu izpildītāji. Maksimālais algu lielums 1. kategorijai pēc 1940. gada 12. jūlijā Ulmaņa parakstītā rīkojuma – 962 lati mēnesī, pēdējai, 20. kategorijai – 121 lats mēnesī, plus nelielas piemaksas par izdienu. Par amata zaudēšanu nevienam 200 tūkstošu kompensācija nebija paredzēta un 25 tūkstošu prēmijas neviens sev izrakstīt nevarēja. Ja tā notiktu, tad turpmākos gadus viņš brokastīs dabūtu rupjmaizes donu, bet pusdienās alumīnija bļodiņu ar plānu zupiņu.

Un tagad es jums pateikšu, kas man šķiet netaisnīgi mūsu laikos – tas, ka Finanšu ministrijas ierēdne bez īpašām zināšanām un izglītības, kura atbild par saimnieciskām lietām un kuru ik dienas ar dienesta mašīnu ved uz Saulkrastiem un atpakaļ, algā gadā saņem 38 tūkstošus latu, no kuriem, nodokļus atskaitot, 30 tūkstoši paliek ''uz rokas''. Un tas notiek Repšes kantorī, kur visiem būtu jāzina, ka nauda jātaupa! Šo sižetu nesen rādīja TV.

Arī 1929. gadā Latvijā bija krīze, bet, izejot tai cauri, tika radīta ne tikai cūkas un kokus eksportspējīga valsts. Mēs nevis aizņēmāmies, bet atstājām glabāšanā vēl zeltu Anglijā, Francijā, Amerikā. Tātad Ulmaņa valsts pārvaldes mehānisms strādāja labi.

– Toreiz civildienesta likumā ļoti laba bija amatu salīdzināmība – tas, kas tagad galīgi sagājis šķērsām. Teiksim, Politiskās pārvaldes priekšniekam pēc amata un algas līdzinājās Kriminālās pārvaldes priekšnieks un Rīgas prefekts. Un pie tās pašas kategorijas amatiem Izglītības ministrijā skaitījās arī vidusskolu, arodskolu, tautskolu departamentu direktori. Skolotājam valstī bija prestižs. Ļoti augsta kategorija pienācās vidusskolu direktoram, ja viņš bija ierēdnis.

– Politpārvaldes priekšniekam bija 500 latu alga.

– Labi. Bet ko, jūsuprāt, mums šajā situācijā vajadzētu darīt?

– Esmu, braucot vilcienā, runājies ar cilvēkiem, kas saka: apšaut! Tad es parasti atbildu, ka patronām nedrīkst tērēties. Domāju, ka partiju sistēma vispār ir jālikvidē.

– Ūja!

– Vietā būs tautas vēlēts prezidents, kas ieceļ ministrus, un tie ieceļ savus padotos. Par katru sfēru ir savs atbildīgais, un tie ir profesionāļi, nevis cilvēki no ielas.

– Vai tad jūs parlamentu pavisam negribētu?

– Parlamentu bīda partijas, bet partijas ir tās, kas noslauc valstij naudu – gan vēlēšanu kampaņām, gan pa taisno. Man ir daži draugi partijās, un es apmēram zinu, kas tur notiek. Godīgi sakot, mani ir nokaitinājis ''Jaunais laiks'' ar to, ka piekrita Aigara Kalvīša virzīšanai par ''Lattelecom'' padomes priekšsēdētāju. Tās ir ''šeptes''. Vienbrīd gan viņi turējās labi. Un vai tad mums ir kāds no bijušām valdībām, kas pa šiem laikiem nav ticis pie kāda īpašuma? Manuprāt, nav pareizi, ja ienākumus nosaka katrai personai, nevis ģimenei. Vienai ģimenei var piederēt kaut 10 īpašumu, ja sadala katram pa vienam. Cik tad gadus runā par to ''nulles deklarāciju''? Nevar tā atstāt, ka cilvēks iztirgo valsti, bet viņam par to nekas nav.

– Jūs pats vēlēšanās piedalāties?

– Jā.

– Par ko pēdējo reizi balsojāt?

– Jūrmalā man nekādas lielās izvēles nebija. Par ''Jauno laiku''. Eiroparlamentā par sociāldemokrātu Ati Lejiņu. Viņš ir kārtīgs cilvēks.

– Tagad gan būtu jāsargās tā par kādu runāt... Vai jūs piekrītat, ka labāks variants būtu Saeimas vēlēšanas ne pēc partiju sarakstiem, bet pēc individualitātēm?

– Tā laikam ir Šveices sistēma, kur no biļetena izsvītro tos, kas nepatīk, bet atstāj tos, kas patīk.

Vajag kādu, uz kuru paļauties, un tāds būtu tautas vēlēts prezidents. Protams, tas būtu grūti, ja uz vienu cilvēku gultos visa atbildība. Diemžēl taisnīgas partijas, vismaz pie latviešiem, nav iespējamas.

– Vai redzat kādu, kas varētu nākt par nākamo Valsts prezidentu, ko jūs cienītu?

– Es cienu akadēmiķi Jāni Stradiņu. Kā cilvēks viņš ir ļoti godīgs, bet cits jautājums, vai viņam kandidēt atļautu veselība. Citu? Nezinu. Tad vajadzētu krietni apdomāt.

 

Viedoklis: "Lecam pa vecam?"

Anda Līce,  Latvijas Avīze    07/02/09     Kad būs saņemts aizdevums, no premjera Dombrovska mēģinās atbrīvoties.

Domājot par Latvijas šodienu, prātā nāk kadri no filmas "Limuzīns jāņunakts krāsā". Mēs savas valsts aizaugušo dārzu pļaujam tikpat nemākulīgi kā filmas varonis Ēriks Tūters – nevis ļaujot izkaptij pašai griezt zāli, bet kapājot tā, kā ar cirvi cērt krūmus vai ar mačeti cukurniedres. Kaut arī esam iepļāvuši sev abās kājās, tas nespēj apturēt to raušanos atpakaļ pie varas, kuru noziedzīgā pašpaļāvība valsti ir iegrūdusi postā.

Kad būs saņemta ES naudas injekcija, lielie valsts izzadzēji mēģinās atbrīvoties no mora darbu padarījušā premjera Dombrovska un atkal aizpildīt visus pozīcijas krēslus, vainu par notikušo uzveļot pašreizējai valdībai. Tā kā neviens no iepriekšējiem valsts vadītājiem savu vainu nav atzinis, mēs turpinām lēkt pa vecam – ar veco domāšanu un pasaules aizdotajiem kruķiem. Lai cik gudru un godīgu premjeru mums atsūtītu kāda ārpuszemes civilizācija, pozitīvas izmaiņas nav iespējamas, ja sabiedrība, no kuras taču nāk visas valdības, nav attīrījusies. To tikko pierādīja pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanas. Ir kāds nepārejošs paradokss – mēs visu laiku ar veco domāšanu gaidām jaunus laikus. Jā, Latvijai klājas grūti un palīgā ir jānāk visiem, tomēr neatstājas sajūta – arī šajā situācijā princips "viens likums un viena taisnība visiem" netiek attiecināts uz visiem. Visvairāk cieš tie, kas vismazāk spēj sevi aizsargāt.

Uz kaut ko tādu kā pensiju atsavināšana spējīgi ir tikai totalitārā sabiedrībā izauguši cilvēki. Izjūtas ir tik līdzīgas jau kādreiz piedzīvotajām – morālais pazemojums jaucas kopā ar eksistenciālo izmisumu un pilnīgu uzticības zudumu jebkādiem varas solījumiem. Tūkstošgadīga cilvēces pieredze teic – zagta manta laimi nenes. Tādā veidā izvilkt valsti no nabadzības nav iespējams, drīzāk gan otrādi – tā pa tik bīstami sašķiebto morālo plakni slīd vēl dziļāk bezdibenī. Apzagti ir ne tikai vecāki un vecvecāki, bet arī viņu bērni un mazbērni, jo viņi redz, kā darbībā izpaužas necieņa pret iepriekšējo paaudzi, kuru tagad apsaukā par penšām un pendžukiem.

Kamēr notiek situācijas "padziļinātas izpētes" imitācija, uzblīdušais ierēdņu slānis, piesedzoties ar "saistošiem noteikumiem", sev izmaksā pasakainus atlaišanas pabalstus un pensijas, bet polittehnologi, aicinādami devalvēt latu, cer nosmelt pēdējo krējuma kārtu. Zīmīgi par mūsdienu sabiedrības garīgo veselību ir sacījusi psiholoģe Antra Krasnā: "No vienas puses ir no visatļautības apstulbušas, zemapziņā nestabilas elites neiroze, no otras – garā panīkušas tautas psihoze. Tās ir saslimšanas dažādas formas, kurām ir atšķirīga izcelsme, ģenēze, bet kuras diemžēl ir sastapušās vienviet un izpaužas krīzē."

Patlaban mēs visi piedalāmies realitātes šovā "Izdzīvošana" ar cerību, ka nākamais varētu būt "Atdzīvošanās". Par šādām situācijām tautā mēdz teikt: "Turies kā miets s…s." Žēl tikai, ka daudziem vienīgi bailes liek apstāties, ieraudzīt dzīves patiesās prioritātes un to, kam ir paskriets garām.

 

Rubiks pie prezidenta jūtas kā atgriezies Pionieru pilī

LETA  07/03/09    Jaunievēlētais Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Alfrēds Rubiks (SC) šodien kopā ar citiem jaunajiem eiroparlamentāriešiem no Latvijas viesojās Rīgas pilī pie Valsts prezidenta Valda Zatlera.

«Jūtos, kā pēc seniem laikam atnācis Pionieru pilī,» savas izjūtas raksturoja A.Rubiks.

Viņš arī norādīja, ka informējis prezidentu par savām bažām, proti, pēc viņa domām, Latvijas valstij neesot skaidra redzējuma un stratēģijas, uz ko tā tiecas.

Tāpat A.Rubiks uzskata, ka Latvijas iedzīvotāji ir vāji informēti par Eiropas Savienību (ES), tādēļ arī viņu attieksme ir tik skeptiska.

Vienlaikus netieši bija noprotams, ka arī pats A.Rubiks ir skeptiski noskaņots pret ES, jo, pēc viņa teiktā, ja jau Latvijas valdība izvēlējās iestāties ES, tad mēs tur esam un ar to ir jāsamierinās.

Kā ziņots, A.Rubiks EP ir ievēlēts no apvienības Saskaņas centrs.

Valsts prezidents Valdis Zatlers šodien tikšanās laikā ar jaunievēlētajiem Eiropas Parlamenta (EP) deputātiem no Latvijas aicināja viņus strādāt kopīgi un aizstāvēt Latvijas intereses, to pēc tikšanās atzina paši deputāti.

Lai arī topošie eiroparlamentārieši žurnālistiem sacīja, ka ir gatavi sanākt Briselē kopā, tomēr tie nenoliedza, ka viņu starpā var valdīt arī pretrunas politiskajos jautājumos.

 

Sarūk valdības koalīcijas partiju reitingi

DELFI  07/04/09    Pēc valsts budžeta grozījumu pieņemšanas „Latvijas faktu” veiktajā sabiedriskās domas aptaujā kritusies valdības koalīciju veidojošo partiju reitingi, sestdien ziņo laikraksts „Diena”.

Reitinga kritumu ir piedzīvojušas visas latviskās partijas, izņemot „Pilsonisko savienību” (PS), kuras atbalstītāju skaits pieaudzis no 2,7% maijā līdz 6,4% jūnijā. PS labi nostartēja arī Rīgas domes vēlēšanās, kur ieguva otru labāko rezultātu. Atšķirībā no „Jaunā laika” (JL), kas ir premjera Valda Dombrovska partija, PS nav iezīmējusi sevi kā valdības koalīcijas dalībnieci un nereti tajā izturas kā iekšējā opozīcija.

Kā atzīst „Latvijas faktu” direktors Aigars Freimanis, aptauju var saistīt gan ar pēcvēlēšanu sindromu, gan ar budžeta grozījumiem, kas paredz ievērojamu finansējuma samazinājumu. Saskaņas centrs (SC), kas uzvarēja Rīgas domes vēlēšanās, ir stabilizējis savu elektorātu "un atņēmis visu, ko varējis atņemt PCTVL", secina sociologs. Par SC noskaņoti balsot 20,2% aptaujāto. Aiz SC reitinga tabulā ir JL, taču tā atbalstītāju skaits ir samazinājies — vēl aprīlī par JL vēlējās balsot 12,5%, bet tagad vairs tikai 8%. Kritusies ir arī pārējo valdības koalīcijas partiju popularitāte — TP un TB/LNNK tā ir jau zem 2% (attiecīgi 1,8% un 1,7%). Zaļo un Zemnieku savienību atbalsta vairs 3,4% respondentu, kaut gan aprīlī ZZS atbalstītāju bija 4,4%.

Gandrīz 30% aptaujāto gan nezināja, par ko balsotu, ja Saeimas vēlēšanas būtu tagad. Savukārt vēl 18,8% nepiedalītos vēlēšanās.

 

TB/LNNK vēlēšanās vēlas startēt kopā ar kādu citu latvisku partiju

LETA  07/04/09    Apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) 10.Saeimas vēlēšanās, visticamāk, veidos kopīgu deputātu kandidātu sarakstu ar kādu citu latvisku partiju.

Šāds viedoklis šodien tika pausts TB/LNNK domes sēdē, kurā tika analizēti pašvaldību vēlēšanu rezultāti.

TB/LNNK aizvadītajās vēlēšanās startēja 50 pašvaldībās, tostarp astoņās - koalīcijā ar kādu citu partiju. Kopumā no TB/LNNK sarakstiem pašvaldībās ir ievēlēti 82 deputāti, bet tikai 32 no viņiem ir TB/LNNK biedri.

TB/LNNK pārstāvji ir kļuvuši par Balvu un Engures domes priekšsēdētājiem un vēl septiņās pašvaldībās ieguvuši vicemēra amatu.

Analizējot vēlēšanu rezultātus, apvienības priekšsēdētāja vietnieks Gaidis Bērziņš atzina, ka kopumā "vēlēšanu rezultāti varēja būt labāki". Pilnīgu neveiksmi "tēvzemieši" cieta Rīgas domes vēlēšanās, kaut arī galvaspilsētas pašvaldību vairāk nekā divus gadus vadīja tās mērs Jānis Birks.

Apvienības domes loceklis Imārs Kiršbaums kritiski vērtēja gan TB/LNNK priekšvēlēšanu kampaņas saturu, gan tās finansēšanu. Pēc viņa teiktā, nesamērīgi lieli līdzekļi tika tērēti priekšvēlēšanu kampaņai Rīgā, kaut arī "tēvzemiešiem" galvaspilsētā bija tikai minimālas izredzes iegūt pāris deputātu mandātu. Līdzekļu pārtēriņa dēļ TB/LNNK nākoties slēgt savus birojus reģionos.

Kiršbaums arī atzina, ka TB/LNNK priekšvēlēšanu aģitācijas klipu saturs bija pārāk agresīvs un vēlētājiem nesaprotams. Pēc viņa domām, nevajadzīgi daudz līdzekļu un spēku TB/LNNK iztērēja cīņai ar Aināru Šleseru (LPP/LC) un viņa "astoņkāji".

Vēl dīvaināks, pēc Kiršbauma teiktā, bija klips par govi, kuru centās slaukt kariķēti politiķi - TB/LNNK pašreizējie un bijušie koalīcijas partneri valdībā. "Aģitēt pret [Alfrēdu] Rubiku un [Tatjanu] Ždanoku "tēvzemiešiem" nebija nekādas vajadzības, jo mūsu vēlētāji par šiem politiķiem nekad nebalsos," norādīja TB/LNNK domnieks.

TB/LNNK domes slēgtajā daļā, jau bez žurnālistu klātbūtnes, vēlēšanu rezultāti tika analizēti detalizētāk, kā arī tika spriests par TB/LNNK sadarbības partneriem nākotnē.

To, ka nākamajās Saeimas vēlēšanās TB/LNNK diez vai spēs visos piecos vēlēšanu apgabalos piedāvāt vēlētājiem deputātu kandidātu sarakstu ar atpazīstamiem līderiem, atzina gan TB/LNNK priekšsēdētājs Roberts Zīle, gan viņa vietnieks Gaidis Bērziņš.

Domes loceklis Ritvars Eglājs kā vispieņemamākos TB/LNNK partnerus nākamajās Saeimas vēlēšanās nosauca partiju "Visu Latvijai!". Šī partija, pēc Eglāja domām, būs arī "lakmusa papīrītis" citām partijām, kas potenciāli varētu veidot ar "tēvzemiešiem" pirmsvēlēšanu apvienību.

Atšķirīgu viedokli pauda TB/LNNK valdes priekšsēdētājs Zīle, kurš atgādināja, ka "runa ir par vismaz 20%, ne 5% vēlētāju atbalstu". Tāpēc, pēc Zīles domām, TB/LNNK jāmeklē iespēja pievienoties kādai spēcīgākai un ietekmīgākai partijai.

Zīle arī pastāstīja, ka viņu kā Eiropas Parlamenta deputātu, kurš strādās vienā grupā ar Lielbritānijas konservatīvajiem, ir intervējuši lielāko šīs valsts laikrakstu žurnālisti.

"Es varēju viņiem stāstīt vienalga ko un rādīt dokumentus, tik un tā rakstu sākumā un beigās tika uzsvērts, ka es pārstāvu partiju, kura Latvijā atzīmē 16.martu kā Vācijas pusē karojušo leģionāru piemiņas dienu," teica Zīle.

Apvienošanās ar nacionāli vēl radikālāk noskaņotu partiju "Visu Latvijai!", pēc Zīles teiktā, var padarīt TB/LNNK par "marginālu partiju Eiropas mērogā, kurai nebūs iespēju ietekmēt politiskos procesus".

Kā pastāstīja TB/LNNK preses sekretārs Rolands Pētersons, apvienības valdes sēdē kā potenciālie "tēvzemiešu" sadarbības partneri pirms 10.Saeimas vēlēšanām ir minēts arī "Jaunais laiks" un Zaļo un zemnieku savienība.

Uz apvienošanos ar "Pilsonisko savienību" "tēvzemieši" patlaban necer, jo, kā izteicās Eglājs, "diez vai [Ģirts Valdis] Kristovskis no saviem 20% augstumiem vēlēsies runāt ar partiju, kuras reitings ir 3%".

 

PS varētu sadarboties ar TB/LNNK, tomēr idejiski tuvāks ir JL

LETA  07/05/09    Partija "Pilsoniskā savienība" (PS) būtu gatava sadarbībai ar apvienību "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK), taču neatkāpjoties no saviem izvirzītajiem mērķiem un rūpīgi izvērtējot TB/LNNK mērķus, atzina PS līderis un Rīgas domes frakcijas vadītājs Ģirts Valdis Kristovskis.

Tai pašā laikā viņš uzsver, ka PS idejiski tuvāks ir "Jaunais laiks" (JL), kā arī partija cer uz sadarbību ar "Sabiedrību citai politikai" (SCP).

Kristovskis norādīja, ka katram politiskajam spēkam ir tiesības veidot sadarbību ar sev idejiski tuvākajām partijām, taču "tēvzemieši" viņam esot pārāk labi pazīstami. Daudzi partijas biedri, tai skaitā arī pats Kristovskis, apvienību atstāja, jo politiskā spēka vadības attieksme pret biedriem ir bijusi aroganta un nekoleģiāla.

"Tas liek būt uzmanīgam, vērtējot TB/LNNK iniciatīvas," norādīja Kristovskis.

PS ir gatava sadarboties, bet ievērojot profesionāli atbildīgas politikas veidošanu un vecinot taisnīgu konkurenci, uzsvēra Kristovskis.

Pēc PS pārstāvja teiktā, partijai idejiski tuvāks ir JL, kā arī PS cer uz sadarbības attīstīšanu ar SCP.

Tāpat Kristovskis pauda gatavību sadarboties ar jaunajiem politiskajiem spēkiem, piemēram, "Libertas.lv" un "Visu Latvijai!".

Kā ziņots 10.Saeimas vēlēšanās TB/LNNK, visticamāk, veidos kopīgu deputātu kandidātu sarakstu ar kādu citu latvisku partiju.

To, ka nākamajās Saeimas vēlēšanās TB/LNNK diez vai spēs visos piecos vēlēšanu apgabalos piedāvāt vēlētājiem deputātu kandidātu sarakstu ar atpazīstamiem līderiem, atzina gan TB/LNNK priekšsēdētājs Roberts Zīle, gan viņa vietnieks Gaidis Bērziņš.

Domes loceklis Ritvars Eglājs kā vispieņemamākos TB/LNNK partnerus nākamajās Saeimas vēlēšanās nosauca partiju "Visu Latvijai!". Šī partija, pēc Eglāja domām, būs arī "lakmusa papīrītis" citām partijām, kas potenciāli varētu veidot ar "tēvzemiešiem" pirmsvēlēšanu apvienību.

Atšķirīgu viedokli pauda TB/LNNK valdes priekšsēdētājs Zīle, kurš atgādināja, ka "runa ir par vismaz 20%, ne 5% vēlētāju atbalstu". Tāpēc, pēc Zīles domām, TB/LNNK jāmeklē iespēja pievienoties kādai spēcīgākai un ietekmīgākai partijai.

Apvienošanās ar nacionāli vēl radikālāk noskaņotu partiju "Visu Latvijai!", pēc Zīles teiktā, var padarīt TB/LNNK par "marginālu partiju Eiropas mērogā, kurai nebūs iespēju ietekmēt politiskos procesus".

Kā aģentūrai LETA pastāstīja TB/LNNK preses sekretārs Rolands Pētersons, apvienības valdes sēdē kā potenciālie "tēvzemiešu" sadarbības partneri pirms 10.Saeimas vēlēšanām ir minēts arī "Jaunais laiks" un Zaļo un zemnieku savienība.

Uz apvienošanos ar PS "tēvzemieši" patlaban necer, jo, kā izteicās Eglājs, "diez vai Kristovskis no saviem 20% augstumiem vēlēsies runāt ar partiju, kuras reitings ir 3%".

 

Rīgas dome plāno iegādāties datortehniku 3,1 miljona latu apmērā

LETA  07/06/09    Rīgas domes Informācijas tehnoloģijas centrs plāno iegādāties datortehniku 3,1 miljona latu apmērā, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) interneta mājaslapā publicētais paziņojums.

Kopumā tika izsludināti trīs atklāti konkursi. Pirmajā konkursā uzvarēja SIA "TCon" un SIA "Capital", kuri bija vieni no diviem pretendentiem pašvaldības izsludinātajā konkursā. Līgumu ar šiem uzņēmumiem plānots slēgt par 703 010 latiem.

Otrajā konkursā uzvarēja piegādātāju apvienība - SIA "Lattelecom Technologies" un SIA "Sonex Technologies Latvia", kuri bija vieni no diviem pretendentiem pašvaldības izsludinātajā konkursā.

Trešajā konkursā uzvarēja SIA "TCon" un SIA "Capital", kuri bija vieni no trijiem pretendentiem izsludinātajā konkursā. Abos konkursos līgums tiks slēgts par 1,21 miljoniem latu.

Iepirkuma priekšmets ir datortehnikas piegāde un garantijas servisa nodrošināšana, iepirkuma priekšmets ir sadalīts trīs daļās. Konkursa uzvarētājam jāpiegādā datortehnika un jānodrošina garantijas serviss atbilstoši nolikuma tehniskajās specifikācijās noteiktajam prasībām.

Visas piedāvātās datortehnikas garantijas termiņam jābūt ne mazākam par trīs gadiem. Piedāvāto iekārtu garantijas un pēcgarantijas serviss jānodrošina vismaz divām ražotāja autorizētām servisa organizācijām. Piegādātājam jānodrošina, lai visas datortehnikas komponentes būtu pilnībā komplektētas ražotāja rūpnīcā, kā arī uz tām visām attiektos ražotāja garantija.

Piegādātājam jānodrošina, lai datortehnika būtu jauna, iepriekš nelietota, tajā nebūtu iebūvētas iepriekš lietotas vai atjaunotas komponentes, kā arī visas iekārtas tiktu piegādātas oriģinālā, neatplēstā rūpnīcas iepakojumā, maksimāli samazinot iespēju sabojāt datortehniku tās transportēšanas laikā. Pretendentam jānodrošina servisa saistību un garantijas apkalpošanas pēctecība gadījumā, ja pretendenta rīcībspēja kļūst ierobežota.

Rīgas domes Informācijas tehnoloģiju centrs Sabiedrisko attiecību konsultants Gunārs Klēģers aģentūrai LETA pastāstīja, ka šī iepirkuma procedūra un tās laikā paredzētās vispārīgas vienošanās ar piegādātājiem paredz, ka Rīgas dome četru gadu laikā, vadoties pēc izvirzītajām prioritātēm un pieejamajiem finanšu līdzekļiem, varēs operatīvāk un izdevīgāk iegādāties datorus.

"Ja būs nepieciešamība un būs arī līdzekļi, tad būs iespēja jebkurā brīdī tehniku iegādāties. Maksimālā summa, kas šim mērķim var tikt novirzīta četru gadu laikā, ir 2,5 miljoni latu, bez pievienotās vērtības nodokļa, bet patieso izmaksu apjomu varēs konstatēt vien tad, kad būs beidzies vispārīgo vienošanos darbības termiņš - pēc četriem gadiem," norādīja Klēģers.

Datori paredzēti gan domes administrācijas vajadzībām, gan visu departamentu un tiem pakļauto iestāžu, piemēram, izglītības iestāžu, Rīgas pilsētas Centrālās bibliotēkas un tās filiālbibliotēku, Rīgas rajonu, priekšpilsētu sociālo dienestu, Rīgas sociālās aprūpes centru, pašvaldības bērnunamu, patversmju un citu vajadzībām.

Tāpat jaunie datori paredzēti īpaša statusa institūciju, piemēram, Rīgas bāriņtiesas, Rīgas Pašvaldības policijas, Rīgas Bērnu tiesību aizsardzības centra, Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļas un citu vajadzībām.

Kopumā Rīgas pašvaldībā un skolās tiek uzturēti apmēram 10 000 datoru. Ņemot vērā to, ka visās domes struktūrvienībās un to pakļautībā esošajās iestādēs datortehnikai ir atšķirīgs nolietojums, tehniskais stāvoklis un to specifikācijas, kā arī to, ka datora mūžs ir aptuveni pieci gadi, nolietojuma un bojājumu dēļ gadā būtu jānomaina aptuveni 2000 datorvienību.

Ja pieņemam, ka četru gadu laikā tiek nomainīti 8000 datori par kopējo summu 3,1 miljons latu, tad viena datora izmaksas veido vidēji 387 latus, liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini.

Datoru iegādei šogad ir ieplānoti aptuveni 50 000 latu. Ievērojot jau iepriekš norādīto nepieciešamo datoru iegādes apjomu - 2000 datori gadā, jāteic, ka cipars, lai nodrošinātu kvalitatīvas darba vietas darbiniekiem, ir kritisks, uzskata Klēģers.

Katram gadam budžets tiek sastādīts atsevišķi, un nav iespējams paredzēt, kādā apjomā finansējums šiem mērķiem tiks atvēlēts nākamajos gados. Kā jau minēts - konkrētā summa nav uztverama kā iztērējama, tā ir robeža. Minimālā robeža ir atkarīga no pieejamā finansējuma un vajadzībām, kur kā galvenais kritērijs ir pakalpojuma nodrošināšana iedzīvotājiem, kas ir atkarīga no datortehnikas.

 

Ušakovs sola atjaunot rīdzinieku ticību pašvaldībai

NRA  07/07/09    Jaunais Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC), atbildot uz bijušā Rīgas mēra Jāņa Birka (TB/LNNK) vēstījumu, nosūtījis viņam vēstuli, kurā apliecina jaunās Rīgas domes gatavību strādās ikviena rīdzinieka labā.

"Vēlos apliecināt, ka jaunā Rīgas dome strādās ikviena rīdzinieka labā. Noteikti darīšu visu, lai īstenotu jūsu padomu - atjaunot rīdzinieku ticību savai pašvaldībai. Bez savstarpējas uzticības ne valstij, ne tās galvaspilsētai neizdosies pārvarēt smago krīzi, kur mūs novedusi iepriekšējo gadu neapdomīgā saimniekošana," teikts vēstulē.

Ušakovs aicinājis Birku atrast laiku sava portreta radīšanai Birka izvēlēta mākslinieka izpildījumā. "Man šķiet, ka šī domes tradīcija, ka mērs aicina sava amata priekšgājēju papildināt mēru portretu galeriju, būtu saglabājama kā cieņas apliecinājums pilsētas vadītāju paveiktajiem labajiem darbiem. Priecāšos, ja par to atgādināsiet arī savam priekštecim Aivaram Aksenokam," teikts vēstījumā.

Jau ziņots, ka bijušais Rīgas mērs Jānis Birks (TB/LNNK) jaunajam Rīgas mēram Nilam Ušakovam (SC) uz darba galda atstājis vēstuli - "politisko testamentu".

Birks vēstulē norādījis, ka ar šo gribētu iedibināt Rīgas domē jaunu tradīciju, kad kopā ar Rīgas mēra krēslu, titula ķēdi un citām lietām nākamais mērs kā ceļamaizi saņem vēstījumu par tām svarīgākajām lietām Rīgā, kuras noteikti būtu jāturpina.

Kā ziņots, Birks nolēmis neievērot tradīciju un nepasniegs simbolisko amata ķēdi savam amata pārņēmējam. Amata ķēdi nākamajam Rīgas mēram uzlika Rīgas pilsētas Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Juris Kokins. Parasti amata ķēdi jaunajam Rīgas mēram nodeva iepriekšējais, svinīgi to apliekot ap kaklu un pēc tam izrādot jauno kabinetu.

 

Lūdz sākt kriminālprocesu par sabiedrības maldināšanu par valsts budžeta patieso stāvokli

Ilze Zālīte,  NRA  07/07/09    "Saskaņas centra" Saeimas frakcijas deputāti Aleksandrs Golubovs un Valērijs Agešins vērsušies ar iesniegumu pie ģenerālprokurora Jāņa Maizīša, lūdzot sākt kriminālprocesu pret atsevišķiem Ministru kabineta locekļiem, "kuri priekšvēlēšanu laikā apzināti maldināja sabiedrību, slēpjot patiesu informāciju par valsts budžeta līdzekļiem".

Kā norāda "Saskaņas Centrs", divas dienas pirms vēlēšanām, 4.j ūnijā, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) paziņoja: "Mēs esam uzsākuši reformas valsts pārvaldē, izglītībā un veselībā, maksimāli aizsargājot iedzīvotājus ar viszemāko ienākuma līmeni. Krīzi nedrīkst pārvarēt uz nabadzīgās sabiedrības daļas rēķina." Taču uzreiz pēc pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanām tika pieņemti grozījumi 2009. gada valsts budžetā, tostarp samazinātas pensijas, valsts iestāžu darbinieku algas un "māmiņu algas".

Krimināllikuma 90.pants "Kavēšana realizēt vēlēšanu tiesības un tiesības piedalīties tautas nobalsošanā" paredz, ka par apzinātu personas kavēšanu brīvi realizēt tiesības vēlēt deputātus un tikt ievēlētam vai brīvi piedalīties saskaņā ar Latvijas likumiem rīkotajā tautas nobalsošanā, lietojot vardarbību, viltu, draudus, uzpirkšanu vai citā prettiesiskā veidā, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām.

 

Rozentāle lūgs valdībai papildu ap 90 miljonus latu

LETA  07/08/09    Jau novembra sākumā vai vidū veselības aprūpei vairs nebūs finansējuma, tādēļ jaunā veselības ministre Baiba Rozentāle lūgs valdībai piešķirt papildu 87-90 miljonus latus nozarei.

Rozentāle šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru žurnālistiem sacīja, ka minētā naudas summa ir tieši tik liela, cik iepriekš veselības nozarei tā tika noņemta. "Viņš [premjers Valdis Dombrovskis] nedos to naudu man, bet Latvijas tautai," pārliecību pauda ministre, uzsverot, ka tikai veseli cilvēki ir spējīgi atdot aizņemto starptautisko aizdevumu.

Rozentāle sacīja, ka, likvidējot absolūti visu Veselības ministriju (VM), tās pakļautībā esošās aģentūras un visas iestādes, pusgadā ietaupījums būtu astoņi miljoni latu.

Ja minētā naudas summa netiks iedota, tad slimnīcas bankrotēs, brīdināja Rozentāle.

Pēc politiķes teiktā, premjers esot informēts par šādu ministres gaidāmo rīcību, jo tad, kad Tautas partija uzņēmusies nozari, premjers solījis veselības aprūpei vismaz 3,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Pēc pieņemtajiem šā gada budžeta grozījumiem veselības nozarei tiekot atvēlēti 2,89% no IKP, kas Latviju ierindojot pēdējā vietā starp Eiropas valstīm.

VM plāno tās centrālajā aprātā un aģentūrās samazināt strādājošo skaitu līdz 500 cilvēkiem līdzšinējo 1500 vietā. Tostarp 90 cilvēki līdzšinējo 155 vietā nodrošinātu ministrijas centrālā aparāta darbu.

Kā ziņots, šodien Valsts prezidents pauda asu kritiku veselības nozarē notiekošajam, nodēvējot to par haosu.

Tāpat Zatlers šodien pauda kritiku iepriekšējiem veselības ministriem, kuri, pēc viņa domām, nav vēlējušies risināt tā dēvēto pateicību problēmu. Prezidents lielas cerības lika uz jauno veselības ministri.

Rozentāle pēc tikšanās ar Zatleru sacīja, ka pateicības patlaban neesot aktuālākais jautājums un tas tikšot risināts pēc strukturālo reformu ieviešanas.

Pēc ministres domām, pateicību izspiešana ir krimināli sodāma, taču jautājumu par pateicību kā vēlmi pateikties ārstam, kuram nav samaksāts no valsts, esot iespējams risināt divos veidos. Viens no tiem paredzētu, ka augsti kvalificētus ārstus iesaistītu ambulatorajās konsultācijās, dodot viņiem iespēju reģistrēt privātu praksi esošajās ārstniecības iestādēs. Savukārt otrs variants būtu palielināt maksas pakalpojumu pieejamību, tādējādi veidojot ārsta līgumattiecības ar ārstniecības iestādi, kura mediķiem, kas visvairāk snieguši maksas pakalpojumus, no tiem izmaksātu noteiktu procentu daļu.

 

Zatlers iesniedz likumdošanas iniciatīvu par ierēdņu politiskās neitralitātes principa nodrošināšanu

LETA  07/08/09    Šodien Valsts prezidents Valdis Zatlers ir nosūtījis Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem (ZZS) likumdošanas iniciatīvas vēstuli, rosinot veikt grozījumus vairākos likumos, lai veicinātu ierēdņu politiskās neitralitātes principa nodrošināšanu civildienesta darbībā.

Prezidenta preses dienestā aģentūru LETA informēja, ka šīs iniciatīvas mērķis ir nodrošināt labu pārvaldību, kas ietver arī tādu ar valsts pārvaldes iekšējo organizāciju un darbību saistītu elementu kā profesionāls, godīgs, kompetents un politiski neitrāls civildienests.

Lai to panāktu, Zatlers rosina noteikt aizliegumu valsts sekretāriem un pārējo tiešās pārvaldes iestāžu vadītājiem ieņemt amatus politiskajās partijās. Minētās amatpersonas spēlē nozīmīgu lomu valsts pārvaldes iestāžu funkciju pildīšanā un to administratīvā darba vadīšanā. Tādējādi šo amatpersonu aktīva darbība politiskajās partijās var radīt pamatotas šaubas par amatpersonu neitralitāti un darbības objektivitāti. Svarīgi, lai šīs amatpersonas, pildot savu amata pienākumu, vadītos vienīgi no profesionālajiem, nevis politiskajiem kritērijiem, uzskata Valsts prezidents.

Tāpat Valsts prezidents rosina liegt valsts sekretāriem un pārējo tiešās pārvaldes iestāžu vadītājiem tiesības apvienot amata pienākumu pildīšanu ar deputāta kandidāta statusu, paredzot, ka, kandidējot vēlēšanās, valsts sekretāriem un pārējo tiešās pārvaldes iestāžu vadītājiem ir pienākums doties atvaļinājumā bez mēnešalgas saglabāšanas.

Pēc prezidenta domām, šādas izmaiņas garantētu arī to, ka deputātu kandidātiem, kas pārstāv dažādus politiskos spēkus, priekšvēlēšanu aģitācijas procesā ir vienādas ietekmes iespējas, jo augstos valsts amatos strādājošajiem pie noteiktiem apstākļiem var būt netaisnīgas priekšrocības attiecībā pret citiem kandidātiem. Turklāt šī norma nodrošinātu vēlētāju aizsardzību no valsts amatpersonu spiediena, jo tās ir tiesīgas pieņemt nozīmīgus lēmumus un tādējādi var celt savu prestižu vēlētāju acīs un ietekmēt viņu izvēli.

Lai novērstu iespējamās pretrunas attiecībā uz valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumiem, kas noteikti likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", prezidents aicina Saeimu izvērtēt nepieciešamību saskaņot iepriekš norādītos priekšlikumus ar citiem likumiem.

Zatlers arī rosina papildināt vēlēšanu norisi regulējošos likumus, paredzot, ka tiešās pārvaldes iestāžu vadītāji, tostarp valsts sekretāri, ievēlēšanas gadījumā automātiski zaudē ieņemamo amatu, kā arī papildināt Valsts civildienesta ierēdņu atbildības likumu ar jaunu 42.pantu, paredzot disciplināratbildību par politiskās neitralitātes pārkāpšanu.

Prezidents rosina mazināt civildienesta rekrutēšanas procesa politizāciju, nosakot ierobežojumus politisko amatpersonu tiesībām un iespējām iejaukties profesionālas un politiski neitrālas ierēdniecības darbā, skaidri nošķirot politisko atbildību no profesionālās. Tādējādi tiktu samazināti tie personāla atlases līmeņi, kuros ir iesaistīti politiķi.

Lai nodrošinātu minēto, Valsts prezidents ir ierosinājis veikt konkrētus grozījumus piecos normatīvajos aktos: Valsts pārvaldes iekārtas likumā, Valsts civildienesta likumā, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā, Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā, kā arī izvērtēt nepieciešamību grozīt likumu "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā".

LETA jau ziņoja, ka iepriekš Zatlers sacījis, ka steidzami jādiskutē un jāizlemj, līdz kuram līmenim ierēdņi nedrīkst būt politisko partiju dalībnieki. Tāpat jāsakārto "amorālais veids", ka ierēdņi saņem vairākas reizes lielāku algu nekā ministrs, jo tieši ministrs ir tas, kurš nes politisko atbildību, akcentēja Valsts prezidents.

Valsts iet valdības virzībā, bet ierēdniecība ne vienmēr iet vienā solī ar valdību, secinājis Zatlers.

Viņš iepriekš norādīja, ka ierēdņu politizēšanās var kaitēt sabiedrības interesēm. Kā piemēru Valsts prezidents minēja Izglītības un zinātnes ministrijā notikušo ministres un valsts sekretāra konfliktu - ierēdnis ir no vienas partijas, ministrs - no otras, bet viņu konflikts kaitē visiem, tostarp arī skolēniem un vecākiem.

Vēlāk Valsts prezidenta kanceleja organizēja diskusiju par ierēdņa amata savietojamību ar piederību politiskai partijai.

 

Politologs: Nav skaidra Zatlera iniciatīva par augstākās ierēdniecības politizācijas aizliegumu

LETA  07/08/09    Nav skaidrs, uz cik cilvēkiem attiektos Valsts prezidenta Valda Zatlera ierosinājumi, kas paredz mazināt ierēdņu politizāciju, aģentūrai LETA sacīja politologs Ivars Ijabs.

Viņam ir arī šaubas par šo priekšlikumu efektivitāti.

"Nav īsti saprotams, uz cik cilvēkiem Latvijā attiektos aizliegums savienot ierēdņu statusu tieši ar amatiem politiskajās partijās. Piemēram, [Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs Mareks] Gruškevics (TP) un [Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš] Bičevskis (TP) amatus partijā neieņem, lai gan ir tās biedri. Prezidentam acīmredzot nepatīk ierēdniecības politizācija, bet nez vai šādiem līdzekļiem ar to var cīnīties," teica politologs, norādot uz nepieciešamību Zatleram sīkāk skaidrot savu ieceri.

Ijabs arī atsaucās uz Satversmes 101.pantu, kas noteic, ka ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu, un 102.pantu, kas savukārt noteic, ka ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās organizācijās.

Tajā pat laikā politologs arī piekrita, ka Valsts civildienesta likumā ir virkne ierobežojumu, kas noteikti ierēdņiem, tāpēc būtu nepieciešama plašāka konstitucionālo tiesību ekspertu diskusija, vai gadījumā, ja Zatlera mērķis ir vispār aizliegt valsts sekretāru un citas augstākās ierēdniecības darbību politiskajās organizācijās, šādi grozījumi likumdošanā nebūtu pretrunā ar Satversmi.

"Ir valstis kā Lielbritānija, kur vienkārši aizliegts ierēdņiem darboties politiskajās partijās. Ir arī valstis kā Somija, kur pat ticis veicināts tas, lai ierēdņi būtu politisko partiju biedri, to motivējot ar viņu ieinteresētības veicināšanu. Situācija Latvijā, ka ierēdniecības augstākās figūras - valsts sekretāri - kalpo par kauliņiem politiskās spēles laukumā starp partijām, sak, ja jūs noņemsiet mūsējo, mēs noņemsim jūsējo, nav normāla. Un, ja Gruškevics ar Bičevski izstātos no TP, - būtu pēkšņi neitrāli?" situācijas neviennozīmīgumu komentēja Ijabs, norādot, ka ar likumdošanu visu regulēt nav iespējams un tas ir arī kultūras jautājums - vai izmantot partijas biedrus, kuri ir valsts sekretāri, politiskajā spēlē.

Arī Latvijā augstas kvalifikācijas profesionālis, ilggadējais Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš pirms oficiālas iestāšanās TP bijis šai partijai pietuvināts cilvēks, atgādināja Ijabs.

Kā ziņots, šodien Valsts prezidents Valdis Zatlers ir nosūtījis Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem (ZZS) likumdošanas iniciatīvas vēstuli, rosinot veikt grozījumus vairākos likumos, lai veicinātu ierēdņu politiskās neitralitātes principa nodrošināšanu civildienesta darbībā.

Prezidenta preses dienestā aģentūru LETA informēja, ka šīs iniciatīvas mērķis ir nodrošināt labu pārvaldību, kas ietver arī tādu ar valsts pārvaldes iekšējo organizāciju un darbību saistītu elementu kā profesionāls, godīgs, kompetents un politiski neitrāls civildienests.

Lai to panāktu, Zatlers rosina noteikt aizliegumu valsts sekretāriem un pārējo tiešās pārvaldes iestāžu vadītājiem ieņemt amatus politiskajās partijās. Minētās amatpersonas spēlē nozīmīgu lomu valsts pārvaldes iestāžu funkciju pildīšanā un to administratīvā darba vadīšanā. Tādējādi šo amatpersonu aktīva darbība politiskajās partijās var radīt pamatotas šaubas par amatpersonu neitralitāti un darbības objektivitāti. Svarīgi, lai šīs amatpersonas, pildot savu amata pienākumu, vadītos vienīgi no profesionālajiem, nevis politiskajiem kritērijiem, uzskata Valsts prezidents.

Tāpat Valsts prezidents rosina liegt valsts sekretāriem un pārējo tiešās pārvaldes iestāžu vadītājiem tiesības apvienot amata pienākumu pildīšanu ar deputāta kandidāta statusu, paredzot, ka, kandidējot vēlēšanās, valsts sekretāriem un pārējo tiešās pārvaldes iestāžu vadītājiem ir pienākums doties atvaļinājumā bez mēnešalgas saglabāšanas.

Pēc prezidenta domām, šādas izmaiņas garantētu arī to, ka deputātu kandidātiem, kas pārstāv dažādus politiskos spēkus, priekšvēlēšanu aģitācijas procesā ir vienādas ietekmes iespējas, jo augstos valsts amatos strādājošajiem pie noteiktiem apstākļiem var būt netaisnīgas priekšrocības attiecībā pret citiem kandidātiem. Turklāt šī norma nodrošinātu vēlētāju aizsardzību no valsts amatpersonu spiediena, jo tās ir tiesīgas pieņemt nozīmīgus lēmumus un tādējādi var celt savu prestižu vēlētāju acīs un ietekmēt viņu izvēli.

Lai novērstu iespējamās pretrunas attiecībā uz valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumiem, kas noteikti likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", prezidents aicina Saeimu izvērtēt nepieciešamību saskaņot iepriekš norādītos priekšlikumus ar citiem likumiem.

Zatlers arī rosina papildināt vēlēšanu norisi regulējošos likumus, paredzot, ka tiešās pārvaldes iestāžu vadītāji, tostarp valsts sekretāri, ievēlēšanas gadījumā automātiski zaudē ieņemamo amatu, kā arī papildināt Valsts civildienesta ierēdņu atbildības likumu ar jaunu 42.pantu, paredzot disciplināratbildību par politiskās neitralitātes pārkāpšanu.

Prezidents rosina mazināt civildienesta rekrutēšanas procesa politizāciju, nosakot ierobežojumus politisko amatpersonu tiesībām un iespējām iejaukties profesionālas un politiski neitrālas ierēdniecības darbā, skaidri nošķirot politisko atbildību no profesionālās. Tādējādi tiktu samazināti tie personāla atlases līmeņi, kuros ir iesaistīti politiķi.

Lai nodrošinātu minēto, Valsts prezidents ir ierosinājis veikt konkrētus grozījumus piecos normatīvajos aktos: Valsts pārvaldes iekārtas likumā, Valsts civildienesta likumā, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā, Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā, kā arī izvērtēt nepieciešamību grozīt likumu "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā".

 

Lembergs: Turēšu Šleseru "pie vārda"

Aivars Lembergs,  NRA  07/09/09    Iepazīstoties ar Rīgas domes vicemēra, Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētāja Aināra Šlesera komentāriem par "nopietno konkurentu" Ventspils ostai, jāatzīst, ka Šlesera kungs nesirgst ar zemu pašnovērtējumu.

Ventspilī par rezultātiem parasti spriež pēc izdarītajiem darbiem – ne pašreklāmas izpausmēm un to biežuma.

Ja jau Šlesera kungs sevī apjautis paša vārdiem runājot „nopietnu konkurentu Lembergam”, tad Šlesera kungam Rīgas ostā būtu jāsasniedz konkrēti rezultāti. Ventspilī pēdējos 4 gados uzbūvēti un ekspluatācijā nodoti 5 jauni termināli ar 300 jaunām darba vietām. Ņemot vērā, ka Rīga iedzīvotāju skaita ziņā ir 20 reizes lielāka nekā Ventspils, tad Šlesera kungam jāpanāk 100 jaunu terminālu darbība Rīgas ostā ar 6000 jaunām darba vietām. Ventspilī pēdējos 7 gados darbu uzsākuši 19 jauni rūpniecības uzņēmumi ar 1500 jaunām darba vietām, sekojoši, būtu tikai korekti, ja Rīga atvērtu 400 jaunas ražotnes ar 30 000 jaunām darba vietām. Kopējais piesaistīto publisko un privāto investīciju apjoms Ventspils ostā ir 360 miljoni latu, Rīgai cienīgs būtu skaitlis – 7,2miljardi latu.

Ja Šlesera kungs šādus rezultātus sasniegs, tad viņš patiesi ir cienīgs savu vārdu krājumu papildināt ar vārdu kopu "nopietns konkurents."

 

Priekšvēlēšanu kampaņa bijusi otrā dārgākā Latvijas vēsturē

LETA  07/10/09    Šā gada pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņas kopā visiem politiskajiem spēkiem izmaksājusi aptuveni četrus miljonus latu, liecina partiju sniegtās ziņas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB).

Pēc sabiedriskās politikas centra "Providus" pētnieces Ivetas Kažokas teiktā, tas šo kampaņu padara par otro dārgāko atjaunotās Latvijas vēsturē, jo vēl dārgāk jeb 5,3 miljonus latu izmaksāja 2002.gada Saeimas vēlēšanu kampaņa.

Saskaņā ar partiju deklarācijās norādīto informāciju iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās, kas notika 2005.gadā, partijas kopumā bija iztērējušas vairāk nekā 1,6 miljonus latus. Tas ir aptuveni divas reizes mazāk nekā šogad.

Kažoka gan atgādina, ka pēc iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām atklājies, ka ne visas partijas savus izdevumus ir atspoguļojušas korekti, un KNAB deviņām partijām uzlika sodus par pārtēriņu. "Nav izslēgts, ka līdzīga situācija atkārtosies arī šogad," uzskata pētniece.

Kažoka secinājusi, ka pēc patlaban pieejamajās pašu partiju norādītājās informācijas savās vēlēšanu izdevumu deklarācijās secināms, ka pārtēriņš ir bijis divām partijām - "Latvijai un Ventspilij" un Sociālā taisnīguma partijai. "Latvijai un Ventspilij" reklāmas, pasta un labdarības pasākumiem pēc KNAB informācijas drīkstēja tērēt 7527 latus, bet iztērēja 8592 latus, bet Sociālā taisnīguma partijai šajās pašās izdevumu kategorijas bija ļauts tērēt 24 272 latus, taču tā iztērēja 63 930 latus.

Savukārt trīs partijas bijušas ļoti tuvu likumā atļautajai robežai - LPP/LC iztērējusi 97% no atļautā, Tautas partija - 96%, bet "demokrāti.lv" - 94%. Dažas no parlamentā pārstāvētajām partijām šīm vēlēšanām tērējušas salīdzinoši mazas summas, piemēram, partija "Pilsoniskā savienība" iztērēja 38%, Zaļo un zemnieku savienība - 25%, bet partija "Sabiedrība citai politikai" - 8,5% no atļautā limita.

"Providus" arī šogad veica atsevišķu monitoringu par partiju izdevumiem reklāmām. Monitoringa rezultāti tiks apkopoti jūlija laikā, un tad tiks rīkota diskusija par nepieciešamajiem uzlabojumiem priekšvēlēšanu regulējumā pirms 2010.gada Saeimas vēlēšanām.

Kā ziņots, partiju iesniegtās deklarācijas liecina, ka LPP/LC iztērējusi vislielāko naudas summu jeb 0,63 miljonus latus priekšvēlēšanu kampaņai. Tautas partija pirmsvēlēšanu laikā iztērējusi 0,56 miljonus latu, bet apvienība "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK - 0,4 miljonus latu.

Politisko partiju apvienība "Saskaņas centrs" priekšvēlēšanu laikā iztērējusi 320 542 latus, bet šajā apvienībā ietilpstošā Tautas saskaņas partija priekšvēlēšanu kampaņai tērējusi 265 267 latus.

Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija priekšvēlēšanu kampaņai tērējusi 225 197 latus, politiskā partija "Pilsoniskā savienība" - 220 638 latus, Zaļo un zemnieku savienība un to veidojošās partijas priekšvēlēšanu kampaņai tērējušas kopumā 184 243 latu, bet politisko organizāciju apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" priekšvēlēšanu laikā iztērējusi 181 923 latus.

Saskaņā ar likumu priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumi ir attiecināmi uz reklāmas izvietošanu, pasta izdevumiem un labdarības pasākumu finansēšanu un sponsorēšanu.

 

Interešu konflikta likuma interpretācija KNAB standartā

Antra Gabre,  NRA  07/11/09    KNAB attiecībā pret amatpersonu interešu konfliktiem piemēro dīvainus standartus. Vai Ēlertei un Rozentālei būs jāatmaksā valstij nauda?

Pārmetumi veselības ministrei Baibai Rozentālei (TP), ka viņa, būdama valsts amatpersona, nonākusi interešu konfliktā, ar vislielāko spēku izskan tieši tagad, pēc stāšanās jaunajā amatā, nevis tad, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veica pārbaudi, – pagājušā gada nogalē.

Ministres pārkāpumu KNAB diemžēl nekonkretizē, jo tas esot saistīts ar ierobežotas pieejamības informāciju, vien informē, ka pārbaudes rezultātā amatpersonas darbībās konstatēts likuma Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā pārkāpums – amatu savienošana un ienākumu gūšana. "Amatpersonai pašai nav liegts atklāt līdz galam informāciju par attiecībā uz to pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar pieļautajiem administratīvajiem pārkāpumiem," uz jautājumu, vai korupcijas apkarotāji, nemetot visas kārtis galdā, tomēr nediskreditē ministri kā politiķi, atbildē Neatkarīgajai vēsta KNAB sabiedrisko attiecību speciālists Andris Vitenburgs. Vēl jo vairāk tāpēc, ka KNAB viņai nepārmet amatu savienošanas ierobežojumus laikā, kad B. Rozentāle bija Rīgas domes deputāte. Proti, pati ministre jau izteikusies, ka pēdējos gados, strādājot par Latvijas Infektoloģijas centra vadītāju, viņa saņēmusi autoratlīdzības no vairākām farmācijas kompānijām un nevalstiskajām organizācijām, kā arī, būdama Rīgas domes deputāte, lasījusi lekcijas mediķiem. Sociologs Aigars Freimanis ironizē, ka likuma nepilnību dēļ interešu konflikts ir pakļauts interpretācijai un ir viena no slidenākajām lietām pasaulē. Starp citu, kad KNAB vadīja Aleksejs Loskutovs, prokuratūra bija secinājusi, ka viņš varētu nonākt interešu konfliktā, jo vienlaikus darbam birojā A. Loskutovs bija lektors sešās augstskolās.

Politologs Ivars Ijabs uzskata, ka "knabam vajadzētu tuvākajā laikā nākt ar paskaidrojumiem, par ko ir runa, jo Rozentāle ir ministre nozarē, kas šobrīd ir visdramatiskākajā stāvoklī. Jebkuram viņu [KNAB] apgalvojumam ir politiskas konsekvences, un vajag pateikt līdz galam". Uz Neatkarīgās precizējošo jautājumu, vai KNAB tomēr neplāno sniegt konkrētāku informāciju par B. Rozentāles pārkāpumiem, atbilde no biroja nesekoja. I. Ijaba vērtējumā "šis nebūs tas mirklis, kad vajadzētu bez pamata bojāt amatpersonas reputāciju, un cilvēki knabā to saprot". Arī A. Freimanis, runājot līdzībās, norādīja, ka "ir bezjēdzīgi uzdot jautājumus par pagātni stūresvīram, kad viņš paņem rokās airi bangojošā jūrā".

Līdzīgā situācijā ne tik sen nonāca arī laikraksta Diena galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte. Neatkarīgā jau rakstīja, ka viņu pie administratīvās atbildības KNAB sauca pērn novembrī par likuma Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonas darbībā pārkāpumiem, uzliekot minimālo sodu – 50 latu (maksimālais būtu 250 latu). Korupcijas apkarotāji uzskata, ka S. Ēlerte, būdama Valsts kultūrkapitāla fonda (KKF) padomes locekle, bija valsts amatpersona, līdz ar to uz viņu attiecināmas iepriekšminētā likuma normas. Viņa savienojusi amatus vairākos fondos un uzņēmumos. Piemēram, laikā, kad S. Ēlerte strādāja KKF, viņas vadītais laikraksts esot saņēmis 82,7 tūkstošus latu lielu līdzfinansējumu Kultūras Dienas izdošanai. 2006. gadā, kad S. Ēlerte kļuva par KKF padomes locekli, Diena no KKF Kultūras Dienas projektam saņēma 35 200 latu, 2007. gadā šī summa bija 20 000 latu, taču pērn no KKF piešķirti 27 500 latu. S. Ēlerte lūgusi tiesu atcelt viņai uzlikto naudas sodu. Lietas izskatīšana gaidāma aptuveni pēc pusotra gada. Tiesa, atšķirībā no B. Rozentāles gadījuma informācija par S. Ēlertes pārkāpumiem tika publiskota pēc tam, kad viņa bija atstājusi vairākumu amatu, tai skaitā laikraksta galvenās redaktores posteni.

 

Intervijas ar Andri Ameriku: Rīgas dzīvības un nāves jautājums

Antra Gabre,  NRA  07/23/09    Intervija ar Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētāju Andri Ameriku (LPP/LC).

– Esat viens no retajiem domes deputātiem, kuram pēc vēlēšanām ir iespēja turpināt iesākto – atkal vadāt Pilsētas īpašuma komiteju un darāmais nav jāsāk no nulles. Ko solīsiet?

– Liekot eksāmenu reizi četros gados, daļa politiķu to nenoliek. Esmu priecīgs, ka es noliku. Iespējams, arī tāpēc, ka man ir tikpat daudz atbalstītāju, cik oponentu. Pašlaik no četrām partijām divas domē veido koalīciju. Tas laikam ir visoptimālākais variants, lai varētu risināt lietas. Mana joma – īpašumi – ir viens no fundamentiem un stabilitātes garantiem. Ja nebūs līdzekļu un īpašumu, nebūs arī, no kā atsperties. Rīga ir valsts valstī un kļūst par nopietnāku varas centru nekā parlaments un valdība. Tas ir saistīts ar ekonomisko potenciālu. Ja mēģinām iziet no dižķibeles, tad to pirmām kārtām var izdarīt Rīgā – šeit ir stimuls ražošanai, jaunu darba vietu radīšanai.

– Runājiet, lūdzu, konkrētāk – uz cik jaunām darba vietām rīdzinieki var cerēt? Un kad?

– Stimuls, kas ir ielikts Latvijas likumdošanā, ir ačgārns, jo pašvaldības nav ieinteresētas radīt pievienoto vērtību darba vietu veidā. Rīga iekasē iedzīvotāju ienākuma nodokli no tiem, kuri šeit strādā, bet 78 miljonus latu no tā pārskaita citām pašvaldībām. Tas tāpēc, ka cilvēks maksā nodokļus pēc deklarētās dzīvesvietas. Latvijā nav neviena rajona (pēc agrākā dalījuma), kam nebūtu pārskaitījuši mazāk par miljonu. 80 procenti no Carnikavas pašvaldības budžeta sastāv no Rīgas pārskaitījumiem. Jūrmalai pārskaitām apmēram 5 miljonus. Esam lielākais darba devējs vairākās jomās, pirmkārt, celtniecībā. Rīgas pašvaldības pasūtījums ir 20 miljoni latu. Vai šajos apstākļos varam darīt vēl vairāk? Es domāju – nē. Mūsu vienīgā iespēja ir atbalstīt privāto iniciatīvu, radot jaunas darba vietas, veidojot kopuzņēmumus pašvaldības funkciju veikšanai. Runa ir par bērnudārzu būvniecību. Tas ir reāli. Bez šaubām, arī osta! Pilsēta tās attīstību var ietekmēt ar skaidriem nosacījumiem pilsētas plānā, ar infrastruktūras nodrošināšanu.

– Re ku", jūsu partijas biedrs Ainārs Šlesers jau izmeta frāzi, ka pilsētas attīstības plāns ir jāgroza investoru interesēs. Vai pašlaik šeit ir pietiekami daudz investoru un vai viņiem trūkst, kur izvērsties?

– Investoru nav daudz. Viņi ir jāvilina un jāmēģina pārliecināt, ka investīcijas Latvijā un Rīgā ir izdevīgas un atpelnīsies. Pasaulē un Eiropā Latvija nav izplatīts un pozitīvs brends. Daudz pozitīvāks nosaukums ir Rīga. Ja atradīsim kopsaucēju ar valsti, tad būs iespēja investīcijas reklamēt Rīgā. Kaut vai tāpēc, ka šeit ir osta, kas aizņem 16–17 procentu no pilsētas teritorijas, un pašlaik tur iespējams saņemt nodokļu atvieglojumus. Ja runājam par attīstības plānu, jāsaprot, ka reizēm jāpieņem vienai vai otrai iedzīvotāju grupai ne tik pozitīvs lēmums. Tagad pusotru divus kilometrus no prezidenta pils Eksporta ostā stāv dēļu un kokmateriālu kaudzes. Vai nu domājam, kā attīstīsimies, ja rūpnieciskās aktivitātes pārnesīsim astoņus deviņus kilometrus tālāk – uz Krievu salu, kur mitinās īpaši retas odu vai kukaiņu sugas, vai nu veidojam Rīgā rezervātus un tāpat kā pirms simt gadiem pilsētas centrā pārkraujam ogles un kokmateriālus! Attīstības plāns paredz ostas teritorijas funkciju precizēšanu, jo tas, kas bija spēkā pirms 16 gadiem, tagad ir kā diena pret nakti.

– Labi, paskaitīsim naudu! Ko rīdziniekam dod osta?

– Ļoti daudz. Šodien. Ja jūs to prasītu pirms diviem vai trim gadiem, varētu atbildēt, ka osta arī kaut ko dod. Šobrīd osta ir vienīgais objekts pilsētā, kurš strādā ar pieaugumu. Katra pārkrautā tonna ienes apmēram vienu eiro, primitīvi rēķinot. Tie ir 30 miljoni eiro, ko reāli varam ieguldīt infrastruktūras attīstībā. Daļa tiek pārskaitīta pilsētas budžetā. Es pat nerunāju, cik darba vietu dod šie 30 miljoni tonnu – ostas teritorijā strādā kuģu remonta rūpnīca un vairāki termināļi. Ir skaidrs, ka, pieņemot attīstības plānu 12 gadiem, kā nosaka likums, mēs nezinām, kas notiks pēc pieciem gadiem, kā būsim spējīgi reaģēt uz pasaules izaicinājumiem. Līdz ar to attīstības plāns ir jāgroza nepārtraukti, reaģējot uz ekonomiskās situācijas izmaiņām. Latvija ir maza valsts, šeit tas jādara operatīvi. Jaunais sasaukums līdz jūlija beigām nobalsos tos attīstības plāna grozījumus, kurus izstrādāja iepriekšējais. Arī par ostas teritoriju, par Ziemeļu šķērsojumu. Vēl pēc mēneša atkal taisīsim vaļā attīstības plānu – atsevišķās teritorijās atbilstoši likumā noteiktai procedūrai uzsāksim publisko apspriešanu.

– Rīgas budžets pašlaik tiek pildīts veiksmīgi...

– Nav!

– Kā?! Vai tad nodokļu nav iekasēts vairāk, nekā bija plānots? Tad jau ir laiks domāt, kādā veidā iespējams ietaupīt vēl vairāk!

– Ja naudas pietiek, varam braukt arī ar mersedesu un helikopteru, ja nepietiek, tad jāizvelk divritenis. Bet tam jābūt pietiekami drošam, lai sasniegtu mērķi. Piemēram, treknajos gados nebija Kultūras departamenta, bet viena Kultūras pārvalde, kas tika galā ar pienākumiem. Nebija Izglītības departamenta, bija skolu valde un sporta pārvalde. Uzņemoties dažādas funkcijas, uzaudzējām departamentus. Šodien apstākļi nosaka – jāpasper trīs četri soļi atpakaļ un jāizvērtē, kas nepieciešams. Tāpēc divas koalīcijas partijas vienojušās par nopietnu reformu pilsētas pārvaldē, samazinot pēdējo 6–8 gadu uzslāņojumu. Arguments ir viens – tolaik Rīgā bija par astoņiem deviņiem procentiem vairāk iedzīvotāju nekā tagad un vienkāršāka pārvalde. Esmu astoņus gadus nostrādājis domē, un man ir iespēja salīdzināt. Ja atnāk izpildvaras pārstāvji un apgalvo – mēs nevaram, tad man ir morālas tiesības pateikt – esam jau gājuši tam cauri, varam gan! Ceru, līdz gada beigām reformu plāns taps, jo jau rudenī jāplāno nākamā gada budžets. Algas tiek samazinātas, katru dienu Rīgā nāk klāt simt bezdarbnieku, tas nozīmē, ka mūsu budžets grabēdams iet uz leju. Jā, šodien tas ir izpildīts atbilstoši prognozei, kuru profesionāli sastādīja Finanšu departamenta speciālisti. Bet ko viņi saka tagad? Viņi saka, ka līdz 31. decembrim Rīgai no plānotā budžeta pietrūks 42 miljoni latu. Tā ir ļoti nopietna summa. Rīgai šodien ir dzīvības un nāves jautājums nošķelt visus uzslāņojumus. Šī koalīcija sāka reformu pareizi – ar politiskās virsbūves reformu. Ja būtu savēlēts tik daudz komiteju kā iepriekšējā domē, tad politiķus dabūt ārā no krēsliem nebūtu iespējams.

– Kas tajos krēslos ir tik vilinošs?

– Nu kā! Atradīsies 22 argumenti – a priekš kam [iet prom]? Šobrīd politiskā virsbūve uzliek par pienākumu veikt reformu izpildstruktūrās. Tas attiecas arī uz aģentūrām, kuras, mēs apzināmies, esam radījuši pēdējos astoņos gados.

– Minējāt, ka astoņus gadus strādājat domē attīstības jomā. Taču tieši tā ir piedzīvojusi pamatīgus korupcijas apkarotāju uzbrukumus. Kāpēc tik smagnēji notika Pilsētas attīstības departamenta reformēšana, lai maksimāli varētu novērst korupcijas risku?

– Sabiedrība uz politiķiem un ierēdņiem skatās ar ļoti lielu aizdomu devu. Starpība starp valdību un domi ir tajā aspektā, ka pašvaldība vienmēr ir tuvāk iedzīvotājiem. Līdz ar to viņiem vienmēr būs pietiekami kritiska attieksme pret politiķiem, ierēdņiem. Rīga ir puse no valsts, te vienas dienas laikā atrodas miljons cilvēku. Rīgas domei funkciju apjoms ir milzīgs. Tāpēc Rīgā šis risks ir vislielākais, jo nevienas citas tik lielas pašvaldības nav. Es uzskatu, ir gūta pietiekami nopietna mācība un Rīgai nav sevi speciāli jāper vēl. Varam jau prasīt, lai katru ierēdni izlaiž caur melu detektoru. Tie, kuri darbu ar iedzīvotājiem neveica godprātīgi, ir tur, kur viņi ir. Es domāju, arī politiķi izdarīja secinājumus, ka nevar uzticēties tikai likumos un normatīvajos aktos noteiktajām procedūrām. Bet neviena papildu procedūra un normatīvais akts nepadarīs cilvēku godīgāku, ja viņš tāds nav.

– Jums droši vien nav noslēpums, ka aizmuguriskās sarunās tiekat saistīts ar iespējamiem koruptīviem darījumiem Rīgas domes kontekstā. Jums pat piešķirta attiecīga iesauka – Misters Divdesmitnieks. Vai esat uz to reaģējis? Jo nav taču patīkami, ka tā aprunā, pat ja tie būtu tikai nelabvēļi...

– Ticiet man – ja būtu kaut procenta tūkstošdaļa taisnības, tad es šeit nesēdētu! Ir konkrēti dienesti, kas visu pārbauda pat tad, kad tas varbūt ir absolūts murgs. Ticiet man, esmu pārbaudīts krustu šķērsu, ņemot vērā arī to jomu, par kuru atbildu, – īpašumus un privatizāciju. Jā, šādas versijas turpinās. Domāju, dažiem ir gēnos uzskatīt, ka politiķis nevar būt godīgs! Varbūt viņi vērtē paši pēc sevis. Latvija ir ļoti maza, Rīga ir salīdzināma ar komunālo dzīvokli. Ja kādam ir argumenti – uz priekšu! Mana sirdsapziņa ir tīra, un netaisos katram sabojātam cilvēkam, kurš uzskata, ka tādi ir arī citi, mēģināt atbildēt.

– Vai jūs bijāt apmierināts ar pretkorupcijas komisijas darbu, kas darbojās iepriekšējā sasaukuma domē?

– Ar korupcijas apkarošanu jānodarbojas tām iestādēm, kuras tai piesaka karu. Novēršana nozīmē profilaksi, un šīs komisijas sasniegums bija tas, ka tika stimulēti korupcijas novēršanas pasākumi. Katram departamentam, izpildinstitūcijai bija uzdots izvērtēt, kur pastāv subjektīvisms un tāpēc iespējams pieņemt ne pārāk skaidrus lēmumus. Šodien par procentiem 95 šīs procedūras ir absolūti skaidras. Piecos procentos pastāv deputātu subjektīvisms lemjot. Lēmums, ka pretkorupcijas komisijas funkcijas jānodod pastāvīgajai domes komisijai, ir pareizs, jo turpināsies virziens uz profilaksi.

– Tomēr vai šīs komitejas vai citas struktūras, lai kā to nosauktu, vadītājam vajadzētu būt politiski neitrālam? Attiecībā uz pretkorupcijas komisijas darbu radās iespaids, ka tās vadītājs – konkrētai politiskajai partijai piederošs – savējos neaiztiek.

– Uzskatu, ka mēs nedaudz pārspīlējam vienu, manuprāt, ļoti svarīgu valsts uzbūves principu. Esam parlamentāra valsts un tautas varu realizējam caur partijām. Šodien nav citas iespējas. Ja apriori uzskatām, ka partijas un politiķi ir nederīgi, ietekmējami, tad apšaubām valsts uzbūves principu. Tad stājamies partijās un meklējam tos labos cilvēkus! No kurienes viņi nāks? No citas dimensijas? Vēlētāji ir izteikuši uzticību konkrētiem politiķiem un ir jāuzticas. Vienalga, vai komisiju vadīja [Einārs] Cilinskis, tēvzemes pārstāvis, vai tagad komiteju vadīs [Dainis] Turlais. Es domāju, ka viņš ar šiem jautājumiem tiks galā!

 

Saeimas deputāti nerosinās tiesībsarga Apsīša atstādināšanu

LETA  , Diena  07/14/09     Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti šodien, uzklausot tiesībsarga Romāna Apsīša un Tiesībsarga biroja darbinieku arodbiedrības pārstāvju viedokļus par birojā radušos konfliktu, nostājās tiesībsarga pusē, izslēdzot jautājumu par iespējamu viņa atstādināšanu no amata.

Kā ziņots, daļa Tiesībsarga biroja darbinieku pieprasīja R.Apsīša atkāpšanos no amata, uzskatot, ka viņa lēmumi ir ietekmējami. Pats R.Apsītis arodbiedrības pārmetumus noraida.

Šodien notikušās sēdes laikā Tiesībsarga biroja darbinieku arodbiedrība atkārtoti pauda neapmierinātību ar ātras un efektīvas Tiesībsarga biroja darbības trūkumu, kā arī pauda šaubas par tiesībsarga lēmumu neitralitāti.

Arodbiedrības pārstāve un tiesībsarga vietniece Diāna Šmite, kas patlaban ir atstādināta no amata par iespējamu interešu konfliktu un Fizisko personu datu aizsardzības likuma nosacījumu pārkāpumiem, arī akcentēja, ka pēdējo trīs gadu laikā finansējums Tiesībsarga biroja darbības nodrošināšanai ir palielinājies aptuveni četras reizes un ir divkāršojies biroja darbinieku skaits, taču iesniegto sūdzību skaits faktiski palicis nemainīgs vai pat tas samazinājies.

Turklāt institūcija, kas ar cilvēktiesību jautājumiem nodarbojās līdz Tiesībsarga biroja izveidei - Valsts cilvēktiesību birojs, aizstāvot cilvēktiesības, Satversmes tiesā vērsās vairākas reizes gadā, kamēr Tiesībsargs divu gadu garajā pastāvēšanas laikā to nav darījis ne reizi, uzsvēra Šmite. Arodbiedrības pārstāvji minēja arī vairākus gadījumus, kad biroja vadība slāpējusi darbinieku iniciatīvu iesaistīties aktīvākā cilvēktiesību aizstāvēšanā.

Uzklausot arodbiedrības pārstāvjus, komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Circene (JL) gan pauda viedokli, ka arodbiedrības pārmetumi ir vairāk balstīti emocijās, nevis konkrētos faktos, kas pierādītu Apsīša kūtrumu cilvēktiesību jautājumu aizstāvībā, jo pēc būtības darbinieku minētie piemēri neietilpst tiesībsarga kompetencē. Viņa arī uzsvēra, ka par biroja darbības efektivitāti nevar būt atbildīgs tikai viens tiesībsargs.

Vienlaikus gan viņa, gan arī vairāki citi deputāti pauda nožēlu par to, ka tiesībsarga un viņa biroja darbinieku konflikta publiskošana mazina Tiesībsarga institūcijas autoritāti sabiedrības acīs, uzsverot, ka konflikts būs jārisina biroja iekšienē.

Tam piekrita arī Apsītis, kurš pēc sēdes žurnālistiem norādīja, ka konflikta risināšanai ir nolēmis aicināt darbiniekus uz kopīgu sarunu. Vienlaikus tiesībsargs atzina, ka viņam būtu žēl zaudēt biroja darbiniekus, kas pauduši gatavību atstāt savu amatu, ja birojā nekas netiks mainīts. Viņš gan atzina, ka finansējuma samazināšanas dēļ birojā būtu nepieciešams samazināt štata vietu skaitu, taču viņš nekad to neesot vēlējies darīt uz biroja speciālistu rēķina.

Viņš arī atkārtoti noliedza, ka viņa atzinumu sniegšana vai nesniegšana un to saturs varētu tikt ietekmēts. "Es nezinu nevienu politisko spēku, kas būtu varējis mani ietekmēt," sacīja Apsītis. "Man nekad neviens nav zvanījis un mēģinājis ietekmēt," teica tiesībsargs.

Tiesībsargs daļēji piekrita viedoklim, kas izskanēja arī komisijas sēdes laikā, proti, ka konfliktu viņa un atsevišķu darbinieku starpā raisījusi atšķirīgā izpratne par cilvēktiesībām.

"Es studēju universitātē 50.gadu beigās, 60.gadu sākumā, kad par kādām cilvēktiesībām šajā valstī vēl praktiski nevarēja runāt, bet tagad šī tiesību nozare ir pacelta ļoti augstā līmenī," skaidroja Apsītis, vienlaikus norādot, ka cenšas cītīgi sekot līdzi visiem jaunumiem nozarē.

Sabiedrība par atklātību Delna atklātā vēstulē Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājai Ingrīdai Circenei (JL) aicina komisiju informēt sabiedrību par pieņemto lēmumu, kā arī sniegt plašāku skaidrojumu par tā pamatojumu. Delna lūdz publiski izskaidrot, kādā veidā ir tikuši izvērtēti Tiesībsarga biroja darbinieku arodbiedrību norādītie pārmetumi Tiesībsarga darbībā. Vēstulē Delna vērš uzmanību, ka jau Valsts kontroles Revīzijas ziņojumā par 2007. gada finanšu pārskatu norādīti fakti, kas liecina par likumpārkāpumiem Tiesībsarga birojā. Arī Valsts kontroles revīzijas ziņojumā par 2008. gadu konstatēts, ka nav nodrošināta finanšu līdzekļu ekonomiska izmantošana. Minētie fakti liecina, ka Tiesībsarga birojā jau ilgstoši pastāv ne vien viedokļu nesaskaņas būtiskos cilvēktiesību jautājumos, bet arī finanšu vadības problēmas, kas nedrīkst tikt atstātas bez ievērības, vērtējot Tiesībsarga darbu, teikts vēstulē.

Vienlaikus Delna pauž  nožēlu, ka sēdes laikā tika pausti asi pārmetumi Tiesībsarga darbiniekiem par trauksmes celšanu un Tiesībsarga autoritātes mazināšanu, nevis norādīto problēmu izvērtēšana pēc būtības. Tiesiskā un demokrātiskā valstī ir svarīgi atbalstīt darbinieku tiesības celt trauksmi par problēmām valsts institūcijās, lai veicinātu to efektīvu darbu. Šāda komisijas attieksme pret trauksmes cēlājiem Tiesībsargā rada iespaidu, ka ikvienam valsts iestādes darbiniekam, pat konstatējot nopietnas problēmas iestādes darbībā, par tām ir jāklusē vai jārisna izmantojot tikai iekšējos mehānismus, kas ne vienmēr ir iespējams. Tas rada nopietnas bažas par tiesiskuma un atklātības principu izpratni no deputātu puses, uzskata Delna.

 

Vīķei-Freibergai piemērotāks esot plaša profila amats, ne partijas veidošana

Diena  07/14/09    “Tur būtu vajadzīga īpaša vēlme realizēt kādu programmu, kuru cilvēks vai viņa domubiedri grib virzīt uz priekšu. Mana pieeja, tā kā esmu bijusi visu mūžu neatkarīga no partijām, ir tāda, ka prezidenta amats ir bijis īpaši labi piemērots manai personībai, jo tas ir plaša profila darbs. Darbs, ko patlaban daru Eiropas Savienības labā, ir arī plaša profila darbs, kur jāinteresējas par visu un jādomā abstraktās kategorijās. Partijas veidošanas darbs – tas ir fiziski grūts darbs, kur jāmeklē savus domubiedrus, jāveido komanda. Nezinu, vai manā vecumā tas vairs ir reāli,” tā bijusī valsts galva Vaira Vīķe-Freiberga intervijā LNT raidījumam “900sekundes” atbildēja uz jautājumu par iesaistīšanos politikā.

Vērtējot sava pēcteča amatā Valda Zatlera darbību, bijusī prezidente sacīja, ka V.Zatlers ir tiešām centies “bieži iekāpt tādā tukšumā, kas bija palicis varas gaiteņos sakarā ar to pašu mūsu partiju nespēju vienoties tādos brīžos, kad bija nepieciešama vienota un asa rīcība”. Ja V.Zatlers “nebūtu papurinājis aiz krāgas valdības locekļus, un, ja viņi būtu vilcinājušies, tam varēja būt ļoti smagas sekas”. “Krīzes situācijā viņš ir izmantojis iespēju iejaukties. Mūsu konstitūcijā nekas tāds nav paredzēts, tāpēc ka arī krīzes nav ierakstītas Satversme,” secināja V.Vīķe-Freiberga.

 

Saeimā mainīsies deputātu sastāvs

Ināra Egle,  Diena  07/14/09    Ceturtdien Saeimas sēdē, kas varētu sākties plkst. 12, mainīsies 10 deputāti. Eiropas Parlamentā un pašvaldībās ievēlēto deputātu vietā nāk nākamie saraksta kandidāti.

Līdz ar ievēlēšanu EP deputāta pilnvaras beidzas Ivaram Godmanim (LPP/LC), Sandrai Kalnietei (PS), Aleksandram Mirskim (SC) un Krišjānim Kariņam (JL). S.Kalniete ir ievēlēta no Jaunā laika un viņas vietā līdz ar to papildus mandātu iegūst JL frakcija.

Savukārt pašvaldībās ir ievēlēti Gunārs Upenieks (ZZS), Leons Līdums (TP), Guntis Blumbergs (ZZS), Sergejs Dolgopolovs (SC), Nils Ušakovs (SC) un Ainārs Šlesers (LPP/LC).

Viņu vietā Saeimā nāks Igors Pimenovs (SC), Inta Feldmane (LPP/LC), Mihails Zemļinskis (SC), Ērika Zommere (TP), Skaidrīte Pilāte (ZZS), Dzintars Jaundžeikars (LPP/LC), Aleksejs Holostovs (SC), Liene Liepiņa (JL).

Saeima lems par pastāvīgā mandāta apstiprināšanu Vilnim Edvīnam Bresim (ZZS) un Igoram Aleksandrovam (JL), kuri jau strādā Saeimā. Viņu vietā pagaidu mandātus iegūst Guntis Eniņš (ZZS) un Alberts Krūmiņš (JL).

 

Apskaužamākie Latvijā - Šlesers, Linda Leen un Šķēle

Ilze Zālīte,  NRA  07/15/09    Vairums Latvijas iedzīvotāju labprāt iejustos politiķa Aināra Šlesera, dziedātājas Lindas Leen, ekspremjera Andra Šķēles un bijušā "Aldara"šefa Vitālija Gavrilova ādā. Par to liecina «Baltic Screen» un žurnāls «ŽZL» veiktais pētījumu par ļaudīm, kurus visvairāk apskauž Latvijas iedzīvotāji.

Apskaužamo sarakstā ierindojusies arī bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Ventspils mērs Aivars Lembergs, dziedātāja Laima Vaikule, komponists Raimonds Pauls un arī šā brīža Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Tāpat apskausts tiek miljonārs Jūlijs Krūmiņš, mūziķe Ella un jaunais Rīgas domes vadītājs Nils Ušakovs, kurš ieņem 13. pozīciju "apskaužamo" cilvēku sarakstā.

Līdzās uzņēmējai Ievai Plaudei šajā topā figurē arī politiķis Einars Repše, aktrises Agnese Zeltiņa, Rēzija Kalniņa, Olga Dreģe un Mirdza Martinsone, arī mūziķi Aisha, Liene Šomase, Renārs Kaupers, Intars Busulis un Andris Ērglis. Tāpat latvieši mēdz apskaust uzņēmējus Raimondu Gerkenu, Gunāru Ķirsonu, basketbolistu Andri Biedriņu un daudzus aktierus, piemēram, Ivaru Kalniņu, Artūru Skrastiņu, Uldi Dumpi, Ģirtu Ķesteri vai Hariju Spanovski.

Topa "piecdesmitnieka" lejas daļā ir atrodams arī Ģirts Valdis Kristovskis.

 

Latvijas iedzīvotāji negribētu būt Slaktera un Kalvīša vietā

Ilze Zālīte,  NRA  07/15/09    «Baltic Screen» un žurnāls «ŽZL» veicis pētījumu, lai noskaidrotu, kuru Latvijā atpazīstamu personu vietā cilvēki nevēlētos atrasties.

Par "visneapskaužamāko" šogad atzīts par "nasing spešal" tautā sauktais Atis Slakteris, kuram seko otrs Tautas partijas pārstāvis, kādreizējais ministru prezidents Aigars Kalvītis, kuram tiek pārmesta neapdomīga rīcība krīzes priekšvakarā.

Trešajā vieta ierindojies šā brīža valdības vadītājs Valdis Dombrovskis.

Valdim Dombrovskim seko Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs, tad - ekspremjers Ivars Godmanis, bet topa sesto vietu ieņem par Latvijas ekonomikas pelēko kardinālu sauktais Andris Šķēle. Septītajā pozīcijā ierindojies Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Astotajā vietā atrodas vadošā desmitnieka vienīgā daiļā dzimuma pārstāve, saviesīgo vakaru karaliene Anete Sončika, viņai seko Mareks Segliņš un "neapskaužamo" personu topu noslēdz Māris Bensons.

 

Eksperti apšauba valsts pārvaldes reformas mērķi

Laura Šupstika, speciāli Dienai  07/15/09    Strukturālā reforma ir nepieciešama, tomēr Diena.lv aptaujātie eksperti pēc otrdien valdības lemtā par kardinālu valsts aģentūru un darbinieku skaita samazināšanu ir bažīgi par reformas mērķi - vai tas ir padarīt efektīvāku darbu pārvaldē, vai vienkārši samazināt pārvaldē strādājošo skaitu.

Jau ziņots, ka otrdien valdība, lai vēl samazinātu valsts pārvaldē strādājošo skaitu, lēma līdz šā gada 1.septembrim uz pusi samazināt valsts aģentūru skaitu. Valdību veidojošās koalīcijas partijas lems arī par iespējamu ministriju apvienošanu. Tiesa gan, premjera Valda Dombrovska (JL) preses sekretāre Līga Krapāne patlaban nevarot nosaukt konkrētus variantus ministriju apvienošanai, jo ministriju apvienošana esot valdības koalīcijas jautājums. «Tiklīdz koalīcija par to vēlēsies runāt, tad arī runās, pagaidām plānā par to runāt tuvākajās koalīcijas padomes sēdēs nav,» teica L.Krapāne.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme-Grende skaidro, ka strukturālās reformas nenozīmē, ka jāreformē struktūra. Viņasprāt, strukturālās reformas nozīmē, ka valstij ir plāns, uz kurieni tā dodas. Savukārt budžets un valsts pārvalde ir līdzeklis, lai šo gājienu atvieglotu. «Šis nav tikai jautājums, par cik procentiem samazināt aģentūru skaitu, jo pēc būtības, izmainot rīcību, var gadīties, ka aģentūras jāsamazina par pusi, par trešdaļu vai pat visas. Tas izriet no mērķa, uz kurieni mēs dodamies un kā lietojam valsts pārvaldi,» teic Ž.Jaunzeme-Grende. Viņa arī norāda, ka reforma jāveic ne tikai, samazinot pa vertikāli, bet arī pa horizontāli, jo, mainot rīcību, daudzas lietas varētu apvienot.

Par valsts aģentūru likvidēšanas un apvienošanas gaitu nobažījies arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers. «Visa šī aģentūru apvienošana izskatās pēc kārtējā publicitātes gājiena, jo reāli ieguvumi no tā visdrīzāk nebūs,» skeptisks ir P.Krīgers. Viņaprāt, vadoties pēc tā, kā tika likvidēta Bērnu un ģimenes lietu ministrija, kad cilvēki tika «sabīdīti» pa citām ministrijām un faktiski neviens darbu nezaudēja, esot skaidrs, ka valsts nekādus finansiālus ieguvumus no tā negūs, izņemot ietaupījumu uz kancelejas piederumu rēķina. «Ar aģentūrām būs tieši tas pats, kas ar Jaunajiem Trīs brāļiem. Izkārtnīti noņēma, bet cilvēkus pārcēla uz ministriju, izveidojot atsevišķu departamentu, kurā viņiem visiem atkal draudzīgi sēdēt,» - tā P.Krīgers. Viņaprāt, reforma ir nepieciešana, bet, lai tā būtu ar pievienoto vērtību, vadības grupā nepieciešams runāt tieši par reformu procesu.

Arī sabiedriskās politikas centra Providus vadītāja Vita Tērauda norāda, ka joprojām ir visas iespējas samazināt valsts pārvaldi, bet jautājums ir, no kādām funkcijām un no kādiem pasākumiem valsts atsakās, respektīvi, ko valsts samazinājuma dēļ vairs nedarīs. Viņasprāt, reformējot sistēmu, svarīgi nepazaudēt būtiskas funkcijas, ko veic aģentūras. «Es pieņemu, ka valsts vairs neuzskatīs par savu funkciju veselības veicināšanu, viņi rūpēsies tikai par medicīnisko palīdzību, bet nevis par veselīgu dzīvesveidu,» V.Tērauda komentē lēmumu likvidēt Sabiedrības veselības aģentūru.

Tāpat V.Tērauda noraida arī ekonomikas ministra Arta Kampara (JL) kritiku par Valsts kancelejas lietderību. Viņasprāt, uzticēt Valsts kancelejas funkcijas premjera birojam nebūtu pareizs solis, jo valstij ir vajadzīga patstāvīgi vieta, kas par valsts politiku spēj domāt neministriju griezumā.

Runājot par ministriju apvienošanu, V.Tērauda ir pārliecināta, ka jāvērtē tās nākotnes funkcijas, ko apvienotās ministrijas veiks un ko no iepriekšējā vairs nedarīs. Viņasprāt, zem vienas lielas administratīvās cepures var sabāzt pilnīgi jebko, tāpēc jāparedz, vai nākotnes veidojums spēs funkcionēt. Pēc V.Tēraudas teiktā, var runāt par Izglītības un Kultūras, Veselības un Labklājības ministriju apvienojumu, kā arī par to, vai Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai ir jābūt atsevišķai institūcijai. Arī P.Krīgers teic, ka jau iepriekš izskanējuši labi varianti, kā apvienot pašreizējās ministrijas, tāpēc esošie piedāvājumi jāanalizē un jāizvēlas labākie. Savukārt Ž.Jaunzeme-Grende pārliecināta, ka svarīgs nav ministriju skaits, bet gan loģiskas sistēmas veidošana, kas palīdzētu sasniegt valsts izvirzītos mērķus.

Valsts prezidents Valdis Zatlers šodien pēc sarunas ar premjeru sarunā ar žurnālistiem par strukturālajām reformām sacīja, ka krīzes situācija prasa arī atbilstošu rīcību. “Jo radikālāka būtu šī rīcība, jo labāks būtu arī efekts. Mēs ilgu laiku veltījām tieši pārrunām par to, kā veicas ar strukturālām reformām. Ir daudz labas lietas iesāktas, bet ir svarīgi būt pietiekami drosmīgam un radikālam šajās reformās. Jo tikai struktūras izmaiņas pēc būtības un nevis tā – lielāka, mazāka - , novedīs pie tā, ka valsts ietaupīs un iedzīvotājs savukārt jutīs valsts atbalstu,” sacīja prezidents.

 

Saeimas priekšsēdētājam nebūs jāatvainojas Gardam un viņa "meitenei"

LETA  07/15/09    Administratīvā rajona tiesa šodien apmierināja labēji radikālā politiķa Aivara Gardas un viņa izdotā laikraksta "Deokupācija. Dekolonizācija. Deboļševizācija" (DDD) galvenās redaktores Līgas Muzikantes prasību saistībā ar 2006.gada parlamenta Prezidija un Preses dienesta lēmumiem atteikt žurnālistu akreditāciju darbam Saeimā.

Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētājas palīdze Evita Elliņa aģentūrai LETA precizēja sprieduma būtību, informējot, ka Administratīvā rajona tiesa šodien neuzlika par pienākumu Saeimas priekšsēdētājam Prezidija vārdā atvainoties žurnālistiem.

Tiesa spriedumā šodien apmierinājusi Gardas un Muzikantes pieteikumu par Saeimas Prezidija 2006.gada 8.jūnija lēmumu "Par Saeimas Preses dienesta lēmumu Nr.12/14-3-n/103 daļā par akreditācijas atteikšanu", taču atstājusi bez izskatīšanas lūgumu piedzīt zaudējumus un uzdot atvainoties žurnālistiem par pienākumu pildīšanas traucēšanu, informēja tiesas pārstāve.

Tādejādi Gardas un Muzikantes lūgums piedzīt no Saeimas kopumā 1500 latu kompensāciju par morālo un personisko kaitējumu, kas "nodarīts viņu godam un cieņai, reputācijai un žurnālistu pienākumu pilnvērtīgas pildīšanas iespējai", atstāts bez izskatīšanas, skaidroja Elliņa.

Bez izskatīšanas atstāts lūgums uzdot Saeimas priekšsēdētājam Saeimas plenārsēdes sākumā atvainoties žurnālistiem ar vārdiem: "Latvijas Republikas Saeimas Prezidija vārdā atvainojos Latvijas Nacionālās frontes laikraksta DDD žurnālistiem Aivaram Gardam un Līgai Muzikantei par nodarīto personisko un morālo kaitējumu, kas radās Saeimas Prezidija pieņemtā 2006.gada 8.jūnija lēmuma rezultātā, liedzot Aivaram Gardam un Līgai Muzikantei pildīt žurnālistu pienākumus Saeimā."

Šodien pieņemto Administratīvās rajona tiesas spriedumu 20 dienu laikā iespējams pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā, informēja Elliņa.

Kā aģentūrai LETA sacīja Saeimas prezidija interešu aizstāve juriste Lelde Krastiņa, par šodien pasludinātā sprieduma pārsūdzēšanu tiks lemts pēc detalizētas iepazīšanās ar sprieduma tekstu.

LETA jau ziņoja, ka Muzikantes un žurnālistes Ilzes Liepas sūdzības lieta par Saeimas prezidija un Saeimas Preses dienesta lēmumu atcelšanu Administratīvajā rajona tiesā tiks skatīta šā gada 25.novembrī, informēja Elliņa.

Saeima savulaik atteikumu izsniegt akreditācijas pamatoja ar Drošības policijā uzsākto kriminālprocesu un prokuratūras sākto kriminālvajāšanu pret Gardu, Muzikanti un Liepu par nacionālā naida kurināšanu DDD lappusēs.

DDD žurnālisti vērsās Administratīvajā rajona tiesā, apstrīdot Saeimas prezidija un Saeimas Preses dienesta toreizējās vadītājas Ineses Auniņas lēmumu neizsniegt akreditāciju darbam Saeimā.

Kā aģentūru LETA informēja DDD pārstāvji, žurnālisti abās administratīvajās lietās prasījuši atzīt Saeimas institūciju pieņemtos diskriminējošos lēmumus par prettiesiskiem.

Tāpat tiek lūgts piedzīt morālo kompensāciju par nodarītajiem cilvēktiesību pārkāpumiem aptuveni 700 latu apjomā katram.

2008.gada 6.oktobrī Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments atstāja negrozītu apelācijas instances tiesas spriedumu, ar kuru Garda, Muzikante un Liepa tika pilnībā attaisnoti apsūdzībās par nacionālā naida kurināšanu. Tādejādi attaisnojošs spriedums tika pieņemts visās trijās tiesu instancēs.

DDD pārstāvji pauda nostāju, ka ne Saeimas Preses dienestam, nedz prezidijam tolaik nav bijis likumiska pamata apturēt un neizsniegt preses akreditācijas konkrētiem žurnālistiem, kuri tikmēr brīvi pildījuši pienākumus Ministru kabinetā un Valsts prezidenta pilī.

Pēc Saeimas vēlēšanām 2006.gadā, mainoties Saeimas prezidija sastāvam, kā arī Preses dienesta vadītājai, "rupjie cilvēktiesību pārkāpumi un represijas pret DDD tika novērsti" - Garda, Muzikante un Liepa atkal varējuši saņemt akreditācijas, lai gan krimināllietas izskatīšana tiesā vēl pat nav bijusi uzsākta, pauda DDD pārstāvji.

Laikraksta pārstāvji atzīmē, ka no Saeimas puses tolaik nav tikusi ievērota nevainīguma prezumpcija un tīši ierobežotas tiesības uz vārda brīvību, diskriminējot laikraksta darbiniekus politisko uzskatu dēļ un liedzot tiem iekļūt Saeimā pirms Saeimas vēlēšanām, "lai atspoguļotu politisko partiju rosīšanos likumdošanas procesā".

 

Par Jūrmalas domes priekšsēdētāju ievēl Munkevicu

LETA  07/16/09    Šodien Jūrmalas domes sēdē mēra amatam tika virzīti divi kandidāti - bijušais Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics (Jūrmala - mūsu mājas) un Juris Visockis (JL). Taču domnieki savā balsojumā lēma par labu Munkevicam

Munkevics jau bijis Jūrmalas domes priekšsēdētājs no 2006.gada septembra līdz 2008.gada oktobrim.

Kā ziņots, līdzšinējais Jūrmalas domes izpilddirektors Gatis Truksnis (LZS; KDS; LPP/LC) aģentūrai LETA iepriekš atzina: ja pirmajā kārtā neviens no minētajiem diviem pretendentiem neiegūs nepieciešamo atbalstu, lai kļūtu par pašvaldības vadītāju, viņš apsvērs iespēju kandidēt uz mēra amatu.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Munkevics dzimis 1962.gadā. 2000.gadā viņš Rīgas Tehniskajā universitātē ieguvis bakalaura grādu būvzinātnē un 2003.gadā - inženierzinātņu maģistra grādu siltuma, gāzes, ūdens inženiersistēmu jomā.

Munkevics bijis SIA "Jūrmalas namsaimnieks" valdes priekšsēdētājs.

Munkevics 2004.gadā kļuva par SIA "Jūrmalas namsaimnieks" valdes priekšsēdētāju. No šī amata viņu 2006.gada februārī atlaida toreizējā Jūrmalas domes priekšsēdētāja Inese Aizstrauta saistībā ar iespējamām nelikumīgām darbībām uzņēmumā.

Munkevics iepriekš darbojies partijas "Jaunais laiks" Jūrmalas nodaļā, bet 2004.gada novembrī viņš ievēlēts par jaundibinātās politiskās organizācijas "Jūrmala - mūsu mājas" priekšsēdētāju.

Jaunais domes priekšsēdētājs bijis arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Mājokļu attīstības konsultatīvās padomes priekšsēdētājs. Munkevics ir Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas prezidents.

Munkevics pagājušajā nedēļā apgalvoja, ka par viņu Jūrmalas mēra amatā būtu gatavs balsot no partijas "Jūrmala - mūsu mājas" ievēlētais Egmonts Krūmiņš, no partijas "Sabiedrība citai politikai" ievēlētā Dzintra Homka, Ilmārs Ančāns ("Mūsu zeme"), Arnis Ābelītis ("Tev, Jūrmalai"), Laris Loskutova (SC), Marija Vorobjova (SC) un Romualds Ražuks (PS), kā arī Vladimirs Maksimovs, kurš izstājies no apvienības "Saskaņas centrs" un pārgājis uz partiju "Jūrmala - mūsu mājas".

Toreiz Munkevics domāja, ka par viņu balsos arī no partijas "Jūrmala - mūsu mājas" ievēlētais deputāts Māris Dzenītis, kurš gan šonedēļ izstājās no minētās partijas, paužot neapmierinātību ar Munkevica darba metodēm.

 

Komentārs: Ērzeļi grimstošā laivā

Māris Krautmanis,  NRA  07/16/09    Politiķiem, kam kādā no iepriekšējām dzīvēm ir bijusi saskare ar mākslu, literatūru un lingvistiku, ir tā milzu priekšrocība, ka viņiem nav jāmeklē kabatā pēc spilgtiem salīdzinājumiem un šarmantām verbālām konstrukcijām, lai raksturotu kādu sociālpolitisku aktualitāti.

To nupat pierādīja eksprezidente, agrākos laikos arī cītīga latvju dainu pētniece Vaira Vīķe-Freiberga, humoristiskā, drīzāk gan karātavu humora garā intervijā telekanālam LNT izsakoties par situāciju valdībā.

Valdība VVF skatījumā pašlaik ir kā vista ar nocirstu galvu, kas skraida pa riņķi, turklāt šī valdība izmisīgi mēģinot smelt ūdeni no laivas, lai gan vispār jau vajadzētu domāt par caurumu aizdrīvēšanu.

Nu viedi vārdi! Lai arī paskats ir tik šķērms, pēc VVF domām, premjeru nevajag mainīt, jo tas neko nedos. Arī taisnība. Jo kāda nozīme, ja lācīti nomainīs pret kādu citu mīļu dzīvnieciņu?

Taču par visiem dzīvniekiem pasaku stāstniece nepateica vai nepaguva pateikt. Vēl ir acīmredzams tāds sižeta pagrieziens, ka pa nožēlojamo laivu, kurā jau tāpat viss izrūsējušais dibens ir vienos caurumos, lēkā, plosās, ar saviem pakaviem izdauzīdams vēl jaunus caurumus, drasē satrakojies ērzelis, kas ar savu sānu, gurnu un purnu cenšas iegrūst putainajā jūrā šajā pašā laivā sēdošos airētājus un ūdens smēlējus. Finanšu ministrs Einars Repše ir nospriedis, ka šis drūmais Starptautiskā valūtas fonda vēsā augsta spiediena apgabala laiks ir visnotaļ piemērots, lai veiktu asas kustības un izsistu pēc iespējas lielāku caurumu valsts iespējās iekasēt vismaz kaut kādus līdzekļus, lai kaut ko ar tiem varētu darīt tālāk. Repšem acīmredzami nepatīk Valsts ieņēmumu dienests (VID), bet ļoti patīk Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), un tad nu viņš ir sadomājis nokaut pirmo, lai otrais varētu turpināt mērgļoties un par mērgļošanos nenest nekādu atbildību.

Tagad nevis vairs pats Repše pašrocīgi, bet finanšu ministra vietā ekonomikas ministrs A. Kampars, grābjot Repšem vajadzīgās ogles ar savām rokām, ir nosūtījis depešu Finanšu ministrijas valsts sekretāram M. Bičevska kungam ar izsaukuma zīmi, kurā lūdz sniegt atzinumu par KNAB darbinieka J. Juraša 29.06.2009. iesniegumā Nr. 18276 un 06.07.2009. iesniegumā Nr. 19091 minētajiem faktiem, izvērtējot VID amatpersonu darbību un pieņemto lēmumu attiecībā pret iesniedzēju tiesiskumu, tajā skaitā tiesību normu piemērošanas pareizību. Otrkārt, Kampars Bičevskim lūdz vērtēt, vai VID amatpersonu darbībās nav saskatāms disciplinārās atbildības pamats. Atzinuma sagatavošanā Kampars lūdz iesaistīt Juridisko, Tiesību aktu un Nodokļu politikas departamentu, kas arī ir saprotami, jo partijai Jaunais laiks šajos departamentos jau iepriekš ir izdevies iefiltrēt dažu labu savu cilvēku. Tas savukārt vieš cerības, ka atzinumi varētu tapt sacerēti pareizi. Termiņš šo atzinumu sacerēšanai bija noteikts vakardiena – 15. jūlijs, taču pagaidām nav zināms, ko tad īsti kura institūcija atzina un vai vispār ko atzina. Nav zināms arī J. Juraša iesniegumu saturs, tāpēc atliek tikai minēt…

Varbūt šiem iesniegumiem varētu būt kāds sakars ar ziņām, kuras pagaidām nav izskanējušas publiski oficiāli, bet par kurām ļaudis jau runā sabiedriskajā transportā, kafejnīcās un pludmalēs. Ļaudis runā, ka VID strādājot kā pulkstenis un bezkaislīgi fiksējot katra pilsoņa, tostarp arī tāda svarīga pilsoņa kā J. Juraša, nodokļu parādus valstij. Bet šie parādi, ak šausmas, KNAB darbinieka brīvajā laikā piekoptajā zirgu biznesā un citās jomās kopumā jau veidojot 116 277 latus un 98 santīmus. Šajā summā ietilpstot viņa nenomaksātais iedzīvotāja ienākuma nodoklis Ls 44 330,85 apmērā, soda nauda Ls 66 496,28 apmērā, nokavējuma nauda Ls 5450,85 apmērā. Lūk, par to pašlaik runā gan pie Saktas puķu tantiņu stendiem, gan 2. autobusā un 15. trolejbusā. Un nevajag brīnīties, ka Saktas puķu tantiņas ir labi informētas, jo turpat pāri ielai ir gan Ministru kabinets, gan citas svarīgas iestādes, no kurienes jo bieži mēdz noplūst interesanta informācija.

Citiem vārdiem izsakoties, finanšu ministrs Repše konsekventi turpina kurināt karus starp valsts institūcijām, konsekventi un klaji neobjektīvi iestājoties frontē savu mīluļu pusē, pavēlot tapt dažādām vēstulēm, pārbaudēm, atzinumiem, turklāt jau pirms kādas iedziļināšanās un izpētes Kampars un Repše, jau uzdodot Bičevskim jautājumu, ir prezumējuši, ka – "vai VID darbībās nav saskatāms disciplinārās atbildības pamats". Dokumentā A. Kampars pat šā teikuma beigās nav lietojis jautājuma zīmi. Otrkārt, ekonomikas ministram finanšu ministra vārdā ir labpaticis atkal jaukties konkrētās juridiskās lietās ar savu politisko šņukuru – jo, ja atzinumu gatavošanā tiek iesaistīts Juridiskais, Tiesību aktu un Nodokļu politikas departaments, tas nozīmē, ka tas ir mēģinājums ar politiskiem instrumentiem ietekmēt kādas konkrētas, profesionālas un juridiskas norises, kuras veic VID. Tas gan arī nepārsteidz, jo finanšu ministrs Repše jau iepriekš ir izcēlies ar savu tieksmi jaukties lietās, gar kurām viņam nav un nekādā gadījumā nevajadzētu būt daļas – draudīgi pavēlošā formā pieprasot VID vadībai informāciju par vēl līdz galam neizmeklētām krimināllietām.

Te tad nu ir interesanti, vai tad nav šajā valdības koalīcijā kādu partneru, kas varētu vismaz mēģināt Repšes trako jādelēšanu apturēt un apsēdināt viņu vietā pie airiem un smeļamajiem sūkņiem? Citādi laiva apgāzīsies.

 

Lemberga lietu tiesa jaunā sastāvā skatīs 20.augustā

Diena  07/17/09    Rīgas apgabaltiesa lietas sarežģītības dēļ noteikusi, ka tā dēvēto Ventspils mēra Aivara Lemberga krimināllietu izskatīs nevis viens, bet gan kopumā četri tiesneši, ziņo LETA.

Līdz šim krimināllietas izskatīšana bija nodota tiesnesim Borisam Geimanam. Tagad kopā ar viņu lietu skatīs tiesneses Ligita Kuzmane un Irīna Jansone, bet par rezerves tiesnesi noteikta Ārija Ždanova, informēja tiesas kancelejas vadītājs Ilvars Tomsons.

Rīgas apgabaltiesa krimināllietu sāks izskatīt no jauna. Tiesas sēde šajā lietā paredzēta 20.augustā.

Krimināllietā apsūdzēts ne tikai Ventspils mērs Aivars Lembergs, bet arī viņa dēls Anrijs Lembergs un uzņēmējs Ansis Sormulis.

Kā NRA skaidrojusi Rīgas apgabaltiesas preses sekretāre Inese Auniņa, tiesas sastāva maiņa notikusi, pamatojoties uz Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas Sandras Strences rīkojumu.

Krimināllietā 140 sējumos ir apvienoti divi procesi, kurus prokuratūra tiesai nodeva pagājušā gada otrajā pusē.

Aivaru Lembergu prokuratūra apsūdz par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un citas mantas legalizēšanu, par dienesta viltojumu, par piedalīšanos mantiskos darījumos, kuri viņam sakarā ar dienesta stāvokli ir aizliegti, kā arī par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un citiem noziegumiem.

 

Satversmes tiesa ierosina lietas par pensijām un vecāku pabalstiem

Inga Paparde,  NRA  07/18/09    Satversmes tiesa ierosinājusi divas lietas par strādājošo pensionāru tiesībām saņemt pilnu pensiju, kā arī lietu par vecāku pabalsta samazinājumu tiem vecākiem, kuri strādā.

Taču Satversmes tiesas spriedums abās sabiedrību ārkārtīgi interesējošajās lietās gaidāms ne agrāk kā rudenī.

Pēc likuma Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009. gada līdz 2012. gadam pieņemšanas Saeimā Satversmes tiesa saņēmusi rekordlielu konstitucionālo sūdzību skaitu – ap 3000 iesniegumu, kuros apstrīdēta dažādu šā likuma pantu atbilstība Satversmei. Lielākā daļa sūdzību saistīta ar likuma pantiem, kuri paredz vecuma pensionāriem pensijas samazināt par 10 procentiem, bet strādājošiem pensionāriem – par 70 procentiem.

Satversmes tiesas priekšsēdētāja palīdze Līna Kovaļevska Neatkarīgo informēja, ka Satversmes tiesa ierosinājusi divas lietas saistībā ar pensijas samazinošā likuma 3. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 91., 105., un 109. pantam. Apstrīdētā norma nosaka: laikā periodā no 2009. gada 1. jūlija līdz 2012. gada 31. decembrim valsts vecuma pensiju saņēmējam, kurš ir obligāti sociāli apdrošinātā persona (darba ņēmējs vai pašnodarbinātais), izmaksā 30 procentu apmērā no piešķirtās pensijas apmēra.

Viena no lietām ir ierosināta pēc strādājošā pensionāra Ilmāra Drēziņa konstitucionālās sūdzības. I. Drēziņš Neatkarīgajai uzsver, ka, viņaprāt, šī likuma norma ir strādājošo pensionāru diskriminācija gan attiecībā pret strādājošām personām darbspējīgā vecumā, gan nestrādājošiem pensionāriem, gan pensionāriem, kuriem ir citi ienākuma avoti. Viņš, iesniedzot sūdzību, arī norāda arī uz apstākli, ka valsts nepilda savus pienākumus sociālās nodrošināšanas jomā un, samazinot pensijas apmēru, ierobežo cilvēka īpašuma tiesības.

L. Kovaļevska norāda, ka arī pārējie pieteikuma iesniedzēji ir minējuši identiskus argumentus. Saeima ir uzaicināta līdz 2009. gada 20. augustam iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir šāgada 17. oktobris. Par lietas izskatīšanas datumu tiesa lemj pēc tam, kad lieta ir sagatavota izskatīšanai.

Parasti Saeimas pozīciju Satversmes tiesā aizstāv Saeimas Juridiskais birojs, taču laikā, kad Saeima pieņēma šo jauno likumu, birojs vairākkārt uzsvēra, ka tajā paredzētās normas nav taisnīgas, ka likums satur daudz pretrunu.

Vienlaikus ar pensionāru lietu Satversmes tiesa ierosinājusi arī lietu par ierobežojumu strādājošiem vecākiem saņemt vecāku pabalstu. Lietu ierosināja par tā paša likuma, kas samazina pensijas, tikai cita – 5. – panta pirmās daļas atbilstību Satversmes 1., 91. un 110. pantam. Apstrīdētā norma paredz, ka laikā no 2009. gada 1. jūlija līdz 2010. gada 2. maijam personai, kura ir darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, noteikto vecāku pabalstu izmaksā 50 procentu apmērā no piešķirtā pabalsta apmēra. Lieta ierosināta

pēc Raimonda Priedes-Baņģiera un Māra Kociņa konstitucionālajām sūdzībām. Sūdzības iesniedzēji norāda, ka, ievērojot tiesiskās paļāvības principu, vecāku pabalstu nevarot samazināt tām personām, kurām tas jau ir piešķirts, un apstrīdētai normai vajadzējis attiekties tikai uz tām personām, kurām tiesības saņemt vecāku pabalstu radās pēc apstrīdētās normas spēkā stāšanās, proti, uz tiem vecākiem, kuru bērni dzimuši pēc šā gada 1. jūlija.

***

UZZIŅAI

• Satversmes tiesa vērtēs, vai likuma pants, kas paredz pensiju samazinājumu, atbilst Latvijas Republikas Satversmes pantiem:

• 1. pants. Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika

• 91. pants. Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas

• 105. pants. Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.

• 109. pants. Ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos.

Avots: Satversmes tiesa

 

Tautas partija, vērtējot kļūdas, atzīst pakļaušanos JL

Ināra Egle,  Diena  07/18/09     Tautas partija ir zaudējusi kaujas spēju, un līdz septembrim katram partijas biedram vajadzētu atbildēt, "vai mēs esam rīcībspējīgi politiķi, kuri ir gatavi sisties par saviem mērķiem, vai tikai ņaudētāji", šonedēļ gadskārtējā TP darbības izvērtēšanas seminārā sacījis partijas līderis Mareks Segliņš. Viņš Dienai kā lielāko kļūdu nosauca aklu sekošanu Jaunā laikā piedāvātajai izdevumu samazināšanas politikai tā vietā, lai TP kā konservatīvs politiskais spēks aicinātu JL diskutēt par citiem risinājumiem un spēt aizstāvēt gan veselības nozari, gan vecāko paaudzi, nepieļaujot pensiju samazināšanu.

Ceturtdien pagāja desmit gadu, kopš Tautas partija (TP) ir pie varas. Pēc uzvaras 7.Saeimas vēlēšanās 1998.gada rudenī līdz nākamā gada vasarai TP atradās opozīcijā. Šo jubileju TP atzīmēja ar semināru kādā atpūtas bāzē Dobeles rajonā, un tajā piedalījās arī bijušie partijas līderi Andris Šķēle un Aigars Kalvītis. Tradicionāli Saeimas frakcija kopā ar valdi un partijas dibinātājiem reizi gadā izvērtē savas kļūdas un domā, kā turpmāk partijai attīstīties. Pēc zaudējuma Rīgas domes un arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās tas šogad bija īpaši aktuāli. Tāpēc sociologa Arņa Kaktiņa tradicionālā ziņojuma vietā šoreiz notikusi vēlēšanu rezultātu analīze, kas, kā Dienai norādīja partijas valdes vadītāja Kristiāna Lībane–Šķēle, "bija stingri iekšēja partijas domu apmaiņa".

M.Segliņš savu runu novērtēja kā diagnozes noteikšanu, uzskatot, ka TP "nevar tā vienkārši aizšļūkt līdz vēlēšanām un ir jātiek skaidrībā, vai kolektīvs morāli ir cīņas spējīgs — ja nav, tad vajag nevis ņaudēt, bet varbūt iet laimi meklēt kaut kur citur". Viņš arī bija neapmierināts, ka publicitātes topa 30 politiķu vidū esot tikai trīs TP Saeimas deputāti — Māris Kučinskis, Kārlis Leiškalns un Raimonds Pauls, kurš, visticamāk, tur esot citu kvalitāšu dēļ. TP līderis uzskata, ka "vajag sisties par savu lietu". Savukārt TP frakcijas vadītājam Mārim Kučinskim "sišanās" nešķiet racionālākais virziens — viņaprāt, ir jābūt skaidram rīcības plānam.

Diagnozi seminārā noteicis arī Dzintars Ābiķis, kurš, pēc M.Segliņa izteikumiem, varētu būt viens no viņa pieminētajiem ņaudētājiem. Dz.Ābiķis TP grūtības saista ar to, ka Aigara Kalvīša valdība daļā sabiedrības asociējas ar krīzi valstī. Tās zīmē paies arī 2010.gada rudenī gaidāmās Saeimas vēlēšanas, tāpēc TP pozīcijas nebūs visai stipras, uzskata Dz.Ābiķis. Viņš piedāvā TP dibinātājam A.Šķēlem izšķirties — vai nu paiet malā, lai nerastos iespaids, ka viņš izmanto TP savās kā uzņēmēja interesēs, vai arī nākt aktīvajā politikā. Dz.?Ābiķis atzīst, ka A.Šķēle palicis atmiņā arī kā premjers, kas spēj valsti izvest no krīzes. Cik zināms Dienai, A.Šķēle teikto vairāk uztvēris kā viedokli, nevis aicinājumu, un nav uz to reaģējis. M.Segliņš atgādināja, ka A.Šķēle jau sen ir pateicis, ka neplāno politikā atgriezties. Dz.Ābiķim bija vēl viens piedāvājums — redzamās pozīcijās aicināt TP vietējos līderus, kuri sabiedrībā neasociējas ar šo krīzi. TP kongress paredzēts rudenī, un M.Segliņš pieļauj, ka tajā varētu pārvēlēt valdi, nosakot reģionu pārstāvju kvotu, jo iepriekšējā kongresā valdē neiekļuva neviens reģionu pārstāvis.

 

Jaunais laiks dod startu Saeimas vēlēšanu kampaņai

Ināra Egle,  Diena  07/18/09    Lai neatkārtotu pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņas lielāko kļūdu, startu vēlēšanām dodot pārāk vēlu, par Saeimas vēlēšanu kampaņas uzsākšanu viens no tās vadītājiem Edgars Jaunups Dienai paziņoja jau sestdien pēc domes sēdes. Saeimas vēlēšanas paredzētas 2010.gada oktobrī.

JL domes sēdes daļa, kurā tika analizēti vēlēšanu rezultāti, bija slēgtā. Taču E.Jaunups, kurš pats 6.jūnijā startēja vēlēšanās kā Rīgas mēra amata kandidāts, atzina, ka gan Rīgas domes, gan Eiropas Parlamenta sarakstu līderu nomaiņa īsi pirms vēlēšanām ir uzskatāma par mīnusu.

Tam gan bija objektīvi iemesli, jo JL kampaņas taktiku nācās mainīt, pēkšņi no opozīcijas partijas kļūstot par premjera partiju. EP saraksta līderis Valdis Dombrovskis martā kļuva par valdības vadītāju, bet Rīgas mēra kandidātei Solvitai Āboltiņai kā premjera partijas priekšsēdētājai nācās uzņemties koalīcijas vadītājas pienākumus. «Mēs ar Krišjāni Kariņu [EP saraksta līderi] nebijām politiskie smagsvari,» Dienai atzina E.Jaunups, norādot, ka tas nenāca par labu partijai vēlēšanās, ja līderu maiņa notiek tik vēlu. Tāpēc starts Saeimas vēlēšanām tiekot dots jau tagad, drīzumā valdē E.Jaunups ziņos par tuvākā laika uzdevumiem.

Jaunais laiks EP vēlēšanās ieguva vienu vietu — K.Kariņam. JL ir pārstāvēts 62 novados ar 171 deputātu, kas ir pat vairāk, nekā pirms četriem gadiem, kad JL ieguva 166 mandātus. JL ir astoņi mēru amati un tā pārstāvji vada Cesvaines, Ikšķiles, Inčukalna, Ķekavas, Līgatnes, Mārupes, Rūjienas un Salaspils domes.

JL domes vadītājs Artis Kampars atzina, ka arī šajās pašvaldību vēlēšanās tāpat kā iepriekš JL labākie rezultāti ir Vidzemē un Rīgas rajonā. Līdz ar jauno novadu izveidošanu, partijā vairs nebūs rajonu nodaļas — tās tagad tiks veidotas jaunajos novados, informēja domes priekšsēdis.

Ilgstoša atrašanās opozīcijā valdībai, kuras partijas aizvadītajos gados dāsni dalīja valsts un ES finansējumu savu pārstāvju vadītajām pašvaldībām, JL jūtami novājināja — tā biedri bija spiesti pāriet uz valdības partijām, daļa pašvaldību vadītāju un deputātu no JL līdz ar Sandru Kalnieti aizgāja uz Pilsonisko savienību. JL arī nevarēja lepoties ar valsts līdzekļu ieguldījumu pašvaldību infrastruktūras attīstībai, nebūdams pie varas.

 

Intervija ar Ilmu Čepāni: katrs puisis grib būt pirmais ciemā (10. Saeimā)

Egils Līcītis,  Latvijas Avīze    07/21/09    "Latvijas Avīzē" viesojās Saeimas deputāte ILMA ČEPĀNE (Pilsoniskā savienība). Ar viņu sarunājās žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Egils Līcītis.

V. Krustiņš: – Notika Rīgas domes vēlēšanas. Pēc tam visi – tā kā nedaudz samulsuši. It kā būtu kaut kas jāsaka, jāatzīst kļūdas un jādod politiskais vērtējums, bet visi izliekas par ļoti gudriem un labāk klusē. Vai politiķei Čepānei nešķiet, ka jāizdara kādi secinājumi? Paklusām rosās arī kādi jaunu partiju konstruētāji…

I. Čepāne: – Domāju, ka ir iemesls bažīties par Rīgas vēlēšanu rezultātiem, bet, no otras puses, ir arī taisnība, ka vēlētāji sodījuši partijas, kuras līdz šim Rīgā bija pie varas. Trīs partijas no koalīcijas nemaz netika iekšā domē, bet iekļuva tikai tā partija, kuras vadonis solīja leiputriju. Latviešu cilvēks tāds ir, ka pieslienas solītājam, tam, kurš izskatās pēc bara vadoņa un kuram ir liela nauda. Droši vien, ka arī Pilsoniskajai savienībai, vēl ļoti jaunai partijai, vajadzēs novērtēt startu vēlēšanās, un tajā būs ne tikai plusa zīmes. Līdz šim mūs sauca par Kristovska un Kalnietes, reizēm arī par "profesoru" partiju, jo PS rindās ir Kursīte, Šadurskis, Druviete, un arī Kalniete par līdz šim paveikto valsts labā pelnījusi, ka viņai piešķir profesora rangu un titulu. Uz priekšu ar esošiem spēkiem būs par maz, politikā jānāk gados jauniem cilvēkiem. Taču tā nebūs panaceja, un dažkārt diemžēl jaunie ir par daudz pašpārliecināti – palūkojieties kaut vai uz notiekošo Tiesībsarga birojā. Bet vēl sliktāk mums klāsies, ja jebkurš Latvijas cilvēks nesapratīs, ka tiesiskā valstī viņam jācīnās par savām tiesībām.

– Jā, ar prokuratūru, tiesu, cietumiem…

– Ar to nepietiek, jo tiesiska valsts nav sastingusi valsts, tajā ļaudis arī paši uzstāj ar savām tiesībām – kā tagad strādājošie pensionāri cīnās par sociālo nodrošinājumu. Tas ir nepieredzēts gadījums, ka par vienu likuma grozījumu Satversmes tiesa saņēmusi jau ap 3000 pieteikumu! Tas liecina, ka viņi negrib būt par cērpamām aitām.

– Nu, cerēsim, ka cilvēki tikpat apņēmīgi un saprātīgi izteiks viedokli 10. Saeimas vēlēšanās. Bet kam uzticēties? Kuram solītājam?

– Partijas skaita atlikušos reitinga procentiņus: kuram tie ir četri, kuram pieci, bet kuram vairs tikai viens komats pieci. Bet no Rīgas domes vēlēšanu uzvarētājiem tiešām var pamācīties to, ka ir jābūt vienotam sarakstam. No PS viedokļa kopēja ceļa gājēji pirmām kārtām var būt "Jaunais laiks" un "Sabiedrība citai politikai", un jāskatās arī uz politiķiem citās partijās, kuri nu nav galīgi sasmērējušies. Jātaisa vienots bloks, jo "pretējie", lai kā viņi to slēptu, tomēr nāks ar prasībām par divvalodību un pilsonību.

– Par Latvijas bīdīšanu Krievijas interesēs. Vārdu sakot, esat par t. s. konsolidāciju. Uz kādas bāzes?

– Uz tādu vērtību bāzes kā demokrātija un atklātība. Ka politiskiem lēmumiem jābūt arī tiesiskiem lēmumiem.

– Bet par to taču visi iestājas – par caurspīdīgumu, par tiesiskumu… Par demokrātiju.

– … praksē to nelietojot. Ziniet, ikkatrs latvietis daļēji vainīgs pie tā, kas valstī noticis, pie visas šīs shēmošanas un ieraušanas. Kad ir svētki vai tautu reāli apdraudošas briesmas, tad visi it kā protam sanākt kopā plecs pie pleca, bet ikdienā arī jāiestājas par tiesiskuma principiem. Šodien katrs nopūlas ar izdzīvošanu, bet daudzi tautieši neslēdz darba līgumus un saņem algas aploksnēs, viņi nereti ielaižas ne visai tīros darījumos, ir ar mieru maksāt kukuļus. Kaut vai tiem pašiem ceļu policistiem.

– Cienījamā deputāte, jūs runājat kā no otrā stāva mākoņiem. Lai cik godīgs cilvēks, viņš apstākļos, kad trūkst naudiņas, darīs visu, lai nopelnītu kādu latu ģimenei.

– Es nedzīvoju vis "otrajā" stāvā. Es pietiekami pārzinu situāciju valstī, tostarp laukos. Jā, cilvēki daudzkārt izlāpās, nekļūdami par blēžiem, bet bieži vien viņi pielāgojas nelikumībai. Arī treknajos gados netrūka tādu, kas piemērojās, pieslējās stiprākajam, kaut kabatas nemaz nebija tik tukšas. Reizēm skatos uz saviem studentiem – cik viņi mēdz ātri piemēroties. Daudzi aizskrēja uz Tautas partiju, treknajos gados sajuzdami, ka tur ir medus pods.

E. Līcītis: – Tas tāds veselīgs karjerisms. Drīz droši vien skries prom no Tautas partijas!

– Politiķi katrā ziņā nebūs tie, kas atnesīs laimi. Tomēr cilvēkiem, lai varētu kontrolēt pie varas esošo politiķu darbu, jāstājas partijās. Diemžēl nereti, uzrunājot savus paziņas un savus izglītotos studentus, saņemu atbildi – ko tad es tur iešu, fui, tās partijas – viss netīrs! Tas ir maldīgs ieskats, ka politikā visi būtu zagļi un blēži. Katrā partijā ir cilvēki, kuri saglabājuši morālo tīrību, bet ir arī daudz vienaldzīgo. Tādi deputāti apstaigā komisijas, kurās pierakstīti, nosēž laiku, saņem aldziņu un, kad jābalso, nobalso pēc paceltā īkšķa rādījuma.

V. Krustiņš: – Stratēģu vadītājs, prof. Ķīlis avīzē izteicies, ka "tautu čakarē". Valsts kontroliere, kura bauda cieņu, intervijās arī mēdz ieminēties, ka nesaprotot, kur "mēs šodien ejam". Tā gandrīz ik dienu dzirdams: "mēs nezinām, mēs nesaprotam". Kam lai prātīgs cilvēks uzticas, uz kādu partiju lai paļaujas? Uz kādiem jauniem karjeristiem, vai?

– Es Ķīļa vietā tā nerunātu. Nolemtība, ka viss ir un būs slikti, ka gaisma tuneļa galā nekad neatspīdēs, liek cilvēkiem nolaist rokas. Čakarēt var to, kas ļaujas čakarēties, un, ja bērnam vai vecam cilvēkam nav spēka iebilst, tad taču darba spējīgiem un īpaši jaunatnei ir gan balss, gan diezgan spēka pretoties čakarēšanai. No bezizejas vienmēr ir izeja, taču arī daļa politiķu labprāt ļaujas savdabīgam "populismam", pasniedzot, ka viss un visi ir slikti, un gandrīz vai velk uz to pusi, ka jāsamierinās – citādi nemaz nevar būt. Mums ir politiskas personas, kuras vaino lielos valsts noziegumos, taču aptaujas rāda, ka daļa vēlētāju labprāt par viņiem balsotu. Tiek uzskatīts, ka viņi ir bagāti, viņiem ir nauda – tamdēļ autoritāte, popularitāte un publikas vērtējums: skat, kādi malači! Un daudzi samierinās ar druskām, ko viņiem atmet no šo bagātnieku dzīru galda. Tas mani tracina. Tā runāšana – paskat, kā viņš pilsētu sakārtojis, paskat, kā viņš lidostu ierīkojis! – bet lielākoties tas panākts ar valsts dotācijām, subsīdijām. Tad "biznesi" izdodas, tad kaut kas atkrīt arī skolotāju vai pensionāru pabalstiem. Politika – lieciet man Dieva mieru, lai man tikai laiku pa laikam kaut ko atmet, – pie laba gala nenoved. Savukārt amatpersonām jābūt tautu uzmundrinošākām. Bija pētījums, ka no krīzes cietušākā valsts ir Latvija, un Igaunijai piešķīra 3. vietu. Igauņu premjers uzreiz noliedza – nē, mēs neesam nekādi "cietušie".

– Paliksim pie galvenā jautājuma, ko jūsu partija piedāvās, lai iekļūtu 10. Saeimā? Redziet, cik labi situāciju izmantoja Šlesers pirms domes vēlēšanām – kaut arī viņam polittehnologi kaut ko pateica priekšā. Cik labi situāciju izmantoja Ušakovs. Tagad viņiem jānoturas līdz Saeimas vēlēšanām, netaisot lielas kļūdas. Ušakovs pieņem skolotājus, nobildējas un paziņo – bez jūsu viedokļa es ar ministriju nerunāšu. Šlesers uzkāpj uz kruīza kuģa klāja, paziņo – turpmāk tūristu Rīgā būs vairāk. Kurš no iepriekšējiem bosiem tikās un fotografējās kopā ar skolotājiem? Jūsu partijai tāpat jābūt ar jēgu, ar platformu, nevis, kā katrs te stāsta, ka paaugstinās IKP par procentiņu un attīstīs mazo, vidējo biznesu…

– Un ikviens piekritīs, ka attīstāma arī ražošana, rūpniecība. Ziniet, Latvijā ir izstrādāts Nacionālais attīstības plāns – tā paša Ķīļa kga vadībā un ar daudzu kompetentu speciālistu līdzdalību. Diemžēl politiskā tradīcija bija dalīt naudu nevis pēc šā plāna uzstādījumiem, bet gan novirzot to galvenokārt tikai tām pašvaldībām, kuras vadīja pie valdošajām partijām piederīgie politiķi. Lai arī tagad dalāmās naudas tik daudz vairs nav, Nacionālās attīstības plānā, izvērtējot prioritātes, palicis daudz kas piemērojams šodienas trūcīgajiem apstākļiem. Jūs teiksiet, ka politiskai partijai vajag solīt tūkstošiem darba vietu, 800 latu algas visiem, zelta ceļu un milzu lidostas būvi, bet tā būtu blefošana, jo jāskatās, cik līdzekļu ir un būs valsts rīcībā. Tiesa gan, budžets jāizstrādā savlaicīgi, nevis pēdējā naktī, pēdējā brīdī. Jūs runājat par Šleseru, bet viņš, tikko pie varas ticis, jau pateica ļoti bīstamu lietu, ko rīdzinieki nemaz lāgā neievēroja. Ziniet, Rīgas attīstības plāns neder, tas ir jāpārtaisa – viņš minēja. Tātad tur, kur paredzēta dzīvojamā rajona būve, Šleseraprāt, pēc investoru gribas varētu ar pašvaldības lēmumu atļaut kādas ražotnes būvniecību. Tas ir atklāts aicinājums uz likuma pārkāpšanu, tā nedrīkst strādāt – nesaskaņojot ar sabiedrību, raut kaut ko citu augšā, nekā plānots, un apkārtdzīvojošajiem būs to pieciest, jo tāda, lūk, ir atsevišķu cilvēku vēlme. Interesanti, ko teiktu viņš pats, ja, teiksim, Jūrmalas dome dabas pamatnes teritorijā, netālu no Šleseru savrupmājas, pieņemtu lēmumu būvēt kādu ražotni.

– Kā tad sauc tādu rīcību?

– Autoritārisms. Nerēķināšanās ar cilvēku interesēm un speciālistu viedokļiem.

– Atvainojiet, profesore. Kā jūs varat teikt, ka tā nebūs rēķināšanās ar kādiem cilvēkiem? Dome ar 38 ušakoviešu varas balsīm atbalstīs plāna pārgrozības – un tas būs likumīgi.

I. Čepāne: – Nē, tāda veida "pārgrozības" aktīvi cilvēki jau ir noprotestējuši, cēluši iebildumus Satversmes tiesā par Jūrmalas un Rīgas pašvaldības rīcību un panākuši voluntāru izmaiņu atcelšanu. Šlesera kungs ir uzņēmīgs, darbīgs, un tāda rakstura cilvēki daudz ko var sasniegt, bet par viņu un viņam līdzīgajiem var teikt, ka, pateicoties lielas naudas un gudru reklāmas speciālistu atbalstam, enerģiskos ļautiņus uztaisa par preci. Ietin skaistā papīrā. Aizkrāso derīguma termiņu. Cilvēks – pircējs glīti iesaiņoto mantiņu nopērk, aiznes mājās, uzliek uz bufetes un tīksminās. Pēc laiciņa viņš attaisa vaļā smalkā papīra paku un apēd produktu. Nu, varbūt nebūs jāsauc "ātrie" kuņģa skalošanai, toties nelabuma sajūta, gremošanas traucējumi būs diezgan pamatīgi. Es domāju, cilvēki drīz vilsies Rīgas domes valdošajā koalīcijā.

– Kas būs bijuši duraki. Nezin gan, vai t. s. latviskajām partijām tik daudz jābēdā, kā klāsies Ušakovam ar Šleseru, ja tās pašas tikai runā par konsolidāciju, bet nav pat izvēlējušās pamatu, uz kura sākt sarunāties, kur nu vēl apvienoties.

– Es jau teicu – ar apņemšanos, ka lēmumus turpmāk pieņem atklāti un demokrātiski. Tagad mēs, piemēram, prasām, lai tādā veidā Latvija izvēlas savu eirokomisāra kandidatūru. Lai nebūtu tā, ka premjers vienatnē vai šaurā lokā nolemj, kuru sūtīt par eirokomisāru. Igaunijā un Lietuvā arī parlaments ir iesaistīts šīs lietas izskatīšanā.

E. Līcītis: – Čepānes kundze, jums vienmēr varēs pavaicāt – vai tad "Jaunajā laikā" nebija gana atklātības un taisnīguma, jo liela daļa tagadējās PS sastāva aizgāja prom no "JL". Vai tagad būs "atpakaļkonsolidēšanās"?

– Nē, tādā veidā, ka iestāsimies atpakaļ "JL", tas nenotiks. Jāveido vienots latviešu nacionālkonservatīvo partiju saraksts.

– Kuras partijas tās ir?

– "Jaunais laiks", "Sabiedrība citai politikai".

– Pagaidiet, "SCP" taču nav ne konservatīva, kur nu vēl "nacionāla", bet samērā kreisa partija.

– Viņi tā izrādās, un mēs viņus nepāraudzināsim, bet tā partiju lielākā nelaime ir pēc krievu sakāmvārda, ka katrs puisis grib būt pirmais ciemā.

V. Krustiņš: – Un vai jūsu Kristovskis arī to negrib?

– Pirms domes vēlēšanām Kristovskis esot mēģinājis vienoties ar Štokenbergu. Bet, šķiet, pašpārliecinātības dēļ viņš negribēja ar mums nākt kopā. Un, manuprāt, vēl izdarīja lielu kļūdu, izlikdami Loskutovu par domes priekšsēdētāja amata kandidātu. Ņemot vērā, ka tā bija personību sacensība, Loskutovs nevarēja vilkt līdzi dēļ tā, ka latviešu valodā viņam neizdodas tik veikli izteikties, dēļ tā, ka viņš nav politiski vēl tik apbružāts un rūdīts, un Loskutovs vairāk uzstājās kā labs jurists, nevis politiska figūra. Ņemot vērā, ka mūsu valstī korupcijas apkarošana daudziem vis neinteresē, Loskutovam nācās zaudēt. Toties tandēmā ar Kristovski, pieplusējot kvalificētos "SCP" ekonomistus, apvienotais saraksts izskatītos ļoti labi un stipri.

E. Līcītis: – Tautas partija un "TB"/LNNK arī būtu iekļaujami nacionāli konservatīvo sarakstā, vai tos jūs izstrīpojāt?

– Nē, saraksts ir atvērts visiem, kas nav sasmērējušies.

V. Krustiņš: – Nu tad viņiem nekā? Bet tad jums papriekšu jāsāk ar "melnā saraksta" sastādīšanu.

– Neba visi "vecajās" partijās sasmērējušies, bet daļa ir.

– Redziet, kā Saeima "sasmērējusies". Vēl pērn Eiroparlaments pieņēma deklarāciju par 23. augusta izsludināšanu par Eiropas staļinisma un nacisma upuru dienu, kurā parlamenti aicināti savās valstīs šo datumu noteikt par atceres dienu. Šogad apritēs 70 gadi kopš mūsu likteni izšķīrušā pakta pieņemšanas, bet jautājums par atceres dienu netika apspriests Saeimā gada laikā. Skaidro: lai nekaitinātu Maskavu.

– Mūsu partijas valdē tas ir apspriests, un Vaideres kundze Saeimas frakcijā un amatpersonām uzrakstījusi vēstuli, ka tādai pieminēšanai jābūt.

– Bet Saeimā – nav bijis laika! Vai jūs esat bijuši aizņemti 48 stundas dienā? Kad es to dzirdu, tad kuru lai es saucu par latvisku partiju? Kas jūs var vienot? Par krievu un krievisko latviešu apvienošanos skaidrs. Tie grib nostiprināt savu varas stāvokli Latvijā. Bet latviešu politiķi atvainosies par sadarīto, pēc tam aizkulisēs konsolidēsies, izvelkot kādu vēl "nesasmērētu" personāžu, sāksies jauna dzīve un – ejam tālāk!

– Ziniet, vienai latviešu jaunatnes daļai Rubiks politikā šķiet eksotika. Viņš tiek pasniegts kā principiāls vīrs, kurš nav metis kažoku uz otru pusi, par principiem sēdējis cietumā, neko nav nozadzis. Un tagad viņš cīnās par nabaga cilvēku aizstāvību. Nezinot vēsturi, jaunie uzķeras uz šādiem āķiem. Kaut kas jau saklaušināts par padomju laikiem. Tur viss esot bijis slikts, un jebkurš padomju gados dzimušais, dzīvojušais un strādājušais arī ir slikts, piedevām neko nesaprot no jaunās dzīves. Tagad nāksim mēs un ieviesīsim kārtību. Lielai daļai jauniešu politikā vairs nav velkama robeža pa nacionālu līniju. Ušakovs? Smuks un smaidīgs puisis, pēc profesijas žurnālists, kurš prot runāt gan latviski, gan angliski, gan krieviski – jebkurā auditorijā. Manuprāt, daļa no latviskā elektorāta par viņu balsoja, lai pārmācītu pie varas esošās partijas. Bet bija arī tādi, kas balsoja par patīkamu jaunu cilvēku, neskatoties, kas nāk aiz viņa.

– Kārlis Ulmanis arī ne zaga, ne iedzīvojās, ko te par Rubiku runāt. Un kur PS ir tie eiropeiskie vai gudrie, kas spēj gudrībā sacensties ar Urbanoviču?

– Valdībā nonācis, Urbanovičs būtu spiests pieņemt arī, kā mēdz teikt, nepopulārus lēmumus. Viens ir gudri runāt un kritizēt, ja esi opozīcijā, bet otra lieta ir strādāt pozīcijā. Ušakovs tagad ticis pie varas Rīgā, un tagad skatīsimies, kādu plati drīzumā viņš būs spiests uzlikt – vai tā skanēs ļaužu ausīm tik tīkami un "eiropeiski".

– Tomēr – ar ko jūs piesaistīsiet, pārliecināsit sabiedrību, ejot uz 10. Saeimas vēlēšanām? Man šķiet, ka partijām vajadzētu vedināt uz diskusijām – kurp iesim, kā dosimies, vajadzētu noturēt publiskas debates, nevis rīkot slēgtus seminārus vien kā TP. Aicināt arī cilvēkus runāt.

– Mums notiek diskusijas par svarīgiem ekonomiskiem un politiskiem jautājumiem. Un cilvēki tās labi apmeklē. Piemēram, viena bija par valodas jautājumiem Latvijas TV un radio likumā, bet otra par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomēm un valdēm. Var teikt, ka reizumis politikā mazi cinīši spēj gāzt lielus vezumus. Pērn septembrī sākām pētīt kalnu ar dokumentiem, dzenot informāciju pēc informācijas. Es publiskoju apkopojumu par visām šīm padomēm, to sastāvu un gigantiskajām, uzpūstajām algām. Jau pēc pāris dienām Godmanis uzdeva valdībai, ka šajās lietās jāveic reorganizācija. Decembrī valdībā tika sagatavoti likuma "grozījumi", kuru jēga bija negrozīt tikpat kā neko. Atsevišķi tā laika koalīcijas partneri teica – Ilma, tu zāģē zaru, uz kura pati drīz sēdēsi. Atbildēju, ka uz "tāda zara" nekad nesēdēšu. Ka partiju padomes ir amorālas un amorāli likt partiju pakalpiņus padomēs un valdēs tikai tāpēc, lai varētu savākt savai partijai naudu. Krītot Godmaņa valdībai, mūsu frakcija bija sagatavojusi likuma grozījumus, paredzot, ka SIA padomes nav, ka lielajās uzņēmumu padomēs paliek trīs locekļi un ka valžu locekļus ieceļ konkursa kārtībā arī īpašām prasībām. Tautsaimniecības komisija daļu labojumu pieņēma, un tagad tā viss aizgājis. Mūsu partija turpina rīkot konferences – par izglītību, par rūpniecību, un esmu pārliecināta, ka politiķiem nav jābrauc pie cilvēkiem, jāparādās laukos tikai tad, kad tuvojas vēlēšanas. Es dodos visur un vienmēr, kur tieku aicināta.

E. Līcītis: – Ap 13. janvāri aktualizējās doma par ārkārtas vēlēšanām, un cilvēki kategoriski pieprasīja – tikai ne pēc vecā vēlēšanu likuma! Dodiet mums iespēju ievēlēt "savus" deputātus no apgabaliem, dodiet tautai tiesības vēlēt Valsts prezidentu. Vai tas būtu aizmirsts un noglabāts? Pagaidām likumdevējs aprobežojies ar labojumu, ka "lokomotīves" drīkst startēt tikai vienā no pieciem vēlēšanu apgabaliem.

– Jā, tas panākts ar mūsu un "JL" atbalstu. PS "groziņā" sen ir piedāvājums, ka būtu vajadzīgs tautas vēlēts prezidents. Bet! Ar ārkārtīgi stingriem un kontrolējošiem noteikumiem par finansēšanas līdzekļiem priekšvēlēšanu kampaņai. Pretējā gadījumā atkārtosies tas pats, kas vienmēr ar "pozitīvisma" un citām kampaņām Saeimas vēlēšanās. Jūs saprotat, ka, grozot kādu likumu vai pieņemot jaunu, ir nepieciešams parlamenta vairākuma atbalsts. Jā, es piekrītu, ka vēlēšanu sistēma ir jāmaina, un Latvijā, iespējams, pareizākā būtu jaukta tipa vēlēšanu sistēma, tomēr PS frakcijai Saeimā pagaidām ir pārāk mazs svars, lai sekmētu pozitīvās izmaiņas. Katrā ziņā vecā vēlēšanu kārtība, kad lokomotīves savilka nulles valsts augstākajā likumdevējā, sevi pilnībā nav attaisnojusi. Es domāju, ka tas būs mūsu priekšvēlēšanu piedāvājumā – grozīt vēlēšanu likumu.

 

Čepāne: Ikkatrs latvietis daļēji vainīgs pie tā, kas valstī noticis

Diena  07/21/09     Ja jebkurš Latvijas cilvēks nesapratīs, ka tiesiskā valstī viņam jācīnās par savām tiesībām, mums klāsies vēl sliktāk, šodien intervijā Latvijas Avīzei saka Saeimas deputāte un bijusī Satversmes tiesnese Ilma Čepāne (PS).

Viņa uzsver, ka tiesiska valsts nav sastingusi valsts, «tajā ļaudis arī paši uzstāj ar savām tiesībām – kā tagad strādājošie pensionāri cīnās par sociālo nodrošinājumu».

Deputāte ir sajūsmināta, uzskatot to par nepieredzētu gadījumu, kad par vienu likuma grozījumu Satversmes tiesa no Latvijas strādājošajiem pensionāriem saņēmusi jau ap 3000 pieteikumu. «Tas liecina, ka viņi negrib būt par cērpamām aitām,» uzskata I.Čepāne.

Taču viņasprāt, «ikkatrs latvietis daļēji vainīgs pie tā, kas valstī noticis, pie visas šīs shēmošanas un ieraušanas». Lai arī svētkos, saka I.Čepāne, visi it kā protam sanākt kopā, bet «ikdienā arī jāiestājas par tiesiskuma principiem».

Viņa ir nesaudzīga: «Šodien katrs nopūlas ar izdzīvošanu, bet daudzi tautieši neslēdz darba līgumus un saņem algas aploksnēs, viņi nereti ielaižas ne visai tīros darījumos, ir ar mieru maksāt kukuļus. Kaut vai tiem pašiem ceļu policistiem.»

Vaicāta, vai daudz Latvijā ir tādu godīgu cilvēku, viņa saka: «Jā, cilvēki daudzkārt izlāpās, nekļūdami par blēžiem, bet bieži vien viņi pielāgojas nelikumībai. Arī treknajos gados netrūka tādu, kas piemērojās, pieslējās stiprākajam, kaut kabatas nemaz nebija tik tukšas.»

I.Čepānei ir skumīgi, skatoties uz studentiem, jauno paaudzi, kuriem būtu jānomaina pašreizējie politiķi: «Cik viņi mēdz ātri piemēroties. Daudzi aizskrēja uz Tautas partiju, treknajos gados sajuzdami, ka tur ir medus pods.» Viņasprāt, ir ir maldīgs ieskats, ka politikā visi būtu zagļi un blēži. «Katrā partijā ir cilvēki, kuri saglabājuši morālo tīrību, bet ir arī daudz vienaldzīgo,» saka deputāte un uzsver - lai varētu kontrolēt pie varas esošo politiķu darbu, jāstājas partijās.

Viņa arī ir pārliecināta, ka «čakarēt var to, kas ļaujas čakarēties». No bezizejas vienmēr ir izeja, lai arī daļa politiķu ļaujas populismam, pasniedzot, ka viss valstī un visi ir slikti. «Mums ir politiskas personas, kuras vaino lielos valsts noziegumos, taču aptaujas rāda, ka daļa vēlētāju labprāt par viņiem balsotu. Tiek uzskatīts, ka viņi ir bagāti, viņiem ir nauda – tamdēļ autoritāte, popularitāte,» teic I.Čepāne intervijā.

I.Čepāni tracina, ka cilvēki ir gatavi samierināties ar druskām no šo bagātnieku galda, tāpat kā runāšana – «paskat, kā viņš pilsētu sakārtojis, paskat, kā viņš lidostu ierīkojis! – bet lielākoties tas panākts ar valsts dotācijām, subsīdijām. Tad «biznesi» izdodas, tad kaut kas atkrīt arī skolotāju vai pensionāru pabalstiem».

Bijusī Satversmes tiesnese atgādina, ka politika – lieciet man Dieva mieru, lai man tikai laiku pa laikam kaut ko atmet, – pie laba gala nenoved. Un, lai arī līdz šim Latvijas politiskā tradīcija, kā norāda I.Čepāne, bija dalīt naudu nevis pēc Nacionālā attīstības plāna uzstādījumiem, bet gan novirzot to galvenokārt tikai tām pašvaldībām, kuras vadīja pie valdošajām partijām piederīgie politiķi, šis plāns arī pašreizējos trūcīgajos apstākļos ir piemērojams, izvērtējot attīstāmās prioritātes.

 

Viedoklis: "Maizītis sit mušas"

Egils Līcītis,  Latvijas Avīze    07/21/09

Ģenerālprokuroram jāizmeklē "Parex" lieta.

Kad lasītāju sajūsma par to, ka finanšu ministrs Einars Repše lūdzis Ģenerālprokuratūru painteresēties, vai "Parex bankas" pārņemšanā viss bijis "čikiniekā", pārgāja, cilvēki viens otram sāka taujāt – pagaidiet, pagaidiet, bet kur tad pazudis un kurā niedru biezoknī paslēpies ģenerālprokurors Maizītis? Protams, ģenerālprokurors ir tāds arods, ka daudzās valstīs viņu nemaz vaigā nepazīst, tikai blēži sajūt ģenerāļa saltās rokas kā knaibles pie sava čupra, tomēr mūsējais, Maizīša kungs, ir zināms gan pēc famīlijas vārda, gan pēc briļļu dzalkstījošā skatiena. Sazvanīts pie klausules, ģenerālprokurors gardi smējās: "Jūs nu vienreiz uztrāpījāt! Patiešām, saskaņā ar plaši veiktajām strukturālajām izmaiņām es biju jau pirmajā atlaišanas vilnī kopā ar Saeimas garderobistu Reksu-Peksu un valdības ēdnīcas oficiantu Dritenštiku. Redziet, mēs pārāk daudz zinājām. Bijām bīstami un neizdevīgi pastāvošajam režīmam!"

Bīstamais bijušais prokurors saldsērīgi atcerējās gan savu neaizmirstamo cīņu pie Reihenbahas ūdenskrituma, gan "rīkļurāvēju četru bandas" nomērdēšanu, kad tie spieda deputātus ņemt naudu kukuļos, gan "melnās odzes" lietas atšķetināšanu, kuras laikā sagāzās varens korupcijas midzenis. Maizīša un viņa justīcijas sargsuņu kontā, protams, ir neskaitāmas tiesās uzvarētas prāvas pār Republikas ienaidniekiem, negausīgiem valsts mantas izšķērdētājiem un citiem noziedzīgās pasaules zirnekļiem. Ja kādu vēl nav paguvuši notvert smalki vērptā zīda cilpā, tad tikai tāpēc, ka kavējas solidāro tiesībsargājošo dienestu atbildes no Luksemburgas, Bolīvijas un Bora-Bora salām, bet, kolīdz Kalpaka bulvārī saņems sūtījumu, tā –žvikts! – aukla ap blēžu kakliem savilksies cieši jo cieši.

– Man patīk darbs ar cilvēkiem, es vienmēr esmu gribējis viņiem palīdzēt, – telefoniski stāstīja Maizīša kungs, – kad biju notērējis, nobraucis karuseļos izsniegto kompensāciju par atlaišanu no dienesta un vēlāk arī bezdarbnieka pabalstu, sajutu, ka pietiek atpūsties, laiks uzsākt pašam savu biznesiņu. Ziniet, esmu Cēsīs atvēris mazu mušu sitamo pletņu ražotnīti. Tas tāds latvisks bizness un, otrkārt, stipri ienīstu šos riebīgos spārnotos lidoņus. Kad biju ģenerālprokurors, viņas, nešķīstenes, vienumēr lidinājās apkārt un traucēja man domāt. Tagad savu preci pa druskai eksportēju. Nodokļus godīgi maksāju.

– Ek, tie stipendiāti! – Maizītis atkal nogremdējās atmiņās, – kā viņi man spirinājās! Akurāt kā tārpiņi uz āķa! Pietika pakratīt roku dzelžus un parādīt, vot, šito pašu pletni, kā tūlīt jau stabulēja visu, ko zināja.

Bet par "Parex" lietas risināšanu bij. ģenerālprokurors sadrūvējās un sarauca pieri akurāt kā Šampolions pie šumeru ķīļraksta plāksnītes. – Nu, nezinu, nezinu, – Šampolions Maizītis nopūtās, – "Parex bankā" mans priekštecis kolēģis ģenerālprokurors Skrastiņš strādāja. Āre, Bičevskītis Repšem pie labās rokas – tas tak bija bankas pārņēmējs, nu, un tas tips Nasingspešals – cieti riekstiņi. Karsts gludeklis – tas manējiem prokuratūrā vienmēr bijis iesprausts tīklā, bet vai ar to pietiks, lai izgludinātu patiesību? Nu, nezinu, nezinu.

Klausulē bija dzirdams, kā Maizīša kungs zvetē ar pletni un pusbalsī noskaita – četri tūkstoši divsimt četrpadsmitā! Notriekta!

 

Intervija ar Arvīdu Dravnieku: Tiesībsarga biroja «dažādie vaibsti»

Egils Līcītis,  Latvijas Avīze    07/22/09    "Latvijas Avīzē" viesojās Tiesībsarga biroja Labas pārvaldības departamenta direktors ARVĪDS DRAVNIEKS. Ar viņu tikās žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Egils Līcītis.

V. Krustiņš: – Jūsu instancei uzdots raudzīties par labu pārvaldību, dot padomus, bet beidzamie notikumi, par ko rakstīja "Latvijas Avīze", Tiesībsarga birojā rāda, ka jums pašiem ar labo pārvaldību laikam neveicas?

A. Dravnieks: – Jebkura iestāde ir iestādes vadītāja spogulis. Varētu teikt, ka Tiesībsarga birojā ir vaibsti gan no iepriekšējā Cilvēktiesību biroja, gan no Apsīša kunga "komandas", un varbūt tik mazai "sejai" tik daudz vaibstu ir par daudz. No klasiskā vadības viedokļa Apsīša galvenā kļūda bija, ka viņš neatnāca ar visu savu komandu, bet centās izmantot iepriekšējo, "mantoto".

– Tāds Apsītis ir – drusku lēns, lai gan reizēm lēnie tiek tālāk nekā steidzīgie.

– Apsītis ir prognozējams. To zināja jau pirms iecelšanas amatā. Es teiktu, ka viņš neko "pārsteidzošu" nav izdarījis.

– Izskatās, ka viņam uzliek parādu sabiedrībai. Apsītis to un to neesot darījis, nav sitis trauksmes zvanu, nav signalizējis. Tas ir, nevis par atsevišķu cilvēku pretenziju neapmierināšanu, bet par kaut kādu kopēju "lielā zvana" nesišanu.

– Mainās laiks, un līdz ar laiku mainās priekšstati par lietu kārtību. Prasīt, lai tiesībsargs katru reizi, kad kādam samazina finansējumu, teiktu "tas nav pareizi!"? Par to, ka "viss ir nepareizi", tiek saukts medijos, internetā nepārtraukti, bet lai kāds atnāk un pasaka, kā būtu taisni un pareizi. Nu – nav naudas. Protams, dīvaini izklausās, ka cilvēkiem, kuri cieš sāpes, sola kompensēt tikai daļu zāļu. Ko viņi – 50 nedēļas samazinās sāpes ar medikamentiem, bet divas nedēļas cietīs, zobus sakoduši? Laikam ne. Bet iedomāties, ka attiecīgie ministri un ierēdņi paši šīs lietas nesaprastu un būtu dumji – būtu vēl dīvaināk. Nav tā, ka kāds sliktais politiķis gribētu atņemt pensionāriem un skolotājiem naudu. Vienkārši valstij nav naudas.

– Kā labas pārvaldības nozares speciālists – lūdzu, pasakiet, vai valdība, kura pēdējo mēnešu laikā nodarbojās ar nepārtrauktu "suņa astes" apgriešanu pa gabalam, to izpilda no labas pārvaldības viedokļa?

– Latviešiem daudz parunu, tajā skaitā "septiņreiz nomērī, pirms nogriez". Šobrīd tas skaidri zināms, ka izdevumi kvantitatīvi jāsamazina, un tad jau ir labi, ja pagūst vienreiz nomērīt. Bet domāt, ka mēs varētu gaidīt, ilgi rēķināt un tad lēnām un prognozējami samazināt izdevumus, ir aplami pašos pamatos, jo tikām saglabāsies visi lielie izdevumi, kurus vienkārši nevaram atļauties.

– Jūs arī piekrītat, ka valdība pietiekami pārliecinoši cilvēkiem pierādījusi, ka citas izejas nav kā tikai cirst?

– Skaidrībai jābūt, un nevar prasīt no cilvēka solidaritāti, jostas ciešāku savilkšanu, ja viņš nesaprot, kādēļ tas neattiecas uz visiem un cik reižu vēl nāksies to jostu vilkt ciešāk. Tajā ziņā labāk skaidrību, kaut nepatīkamu, nevis mūžīgu neskaidrību un bažas par nākotni.

– Neapstrīdēsim valdības centienus ekonomēt, bet – no kura gala sākt? Manā izpratnē – no tā gala, kuru tagad bieži dēvē par "strukturālām reformām", iztīrot un īsinot kantorus, un, kad tur vairs neko nevar samazināt, tikai tad ķerieties pie cilvēku kabatām.

– Ciparus zina finanšu ministrs, premjers, bet es pieņemu – ja tiešām būtu iespējams samazināt ierēdņu un iestāžu skaitu un ar to pietiktu, tad man grūti iedomāties, cik plānprātīgam jābūt finanšu vai labklājības ministram, lai viņš to nedarītu. Ķeršanās pie pensijām ir pats nepatīkamākais ikvienam politiķim.

E. Līcītis: – Bez darba paliek cilvēki! Vai tad jums nesūdzas no darba atlaistie, algu samazinājumu "cietuši", toskait ierēdņi?

– Ierēdņi sūdzas, bet parasti par to, ka iestāde nav veikusi viņu darba novērtējumu. Līdz ar to ierēdnis uzskata – viņam rezultāti bijuši labāki nekā citiem, un viņš atbrīvots nepamatoti. Bet valsts pieņēmusi drusku drastiskākus likumus, kamdēļ šodien atbrīvošana no darba valsts dienestā palikusi krietni vienkāršāka.

– Maršāna un Kraukļa kungs sūdzējās, ka viņu atalgojums apcirpts nesamērīgi zems, kādi 2800 lati, un tamdēļ viņi esot spiesti aiziet no gaisa satiksmes un pasta vadīšanas.

– Tā tāda "joku plēšana", bet "biezākās" sūdzības tagad saņemam no nekustamo īpašumu spekulantiem. Viņi gadiem ar to nodarbojušies, un VID tagad veic viņu ienākumu auditu, prasot nomaksāt nodokļus. Šie īpašumu pārdevēji bieži saslimst, nevar algot pārstāvjus, lai gan sūdzības uzrakstītas ļoti juridiskā valodā, var redzēt, ka par to kāds nopelnījis labu honorāru. Es teiktu, ka šajos gadījumos ieņēmumu dienests dara to, kas viņiem sen bija jādara.

– Bet jums sūdzas "par vajāšanu" no VID puses?

– Jā. Mums viņiem jāatbild, kaut gan runa ir par ilggadējiem nodokļu nemaksātājiem, kuriem "pēkšņi" ir jāmaksā. Summas ir lielas, ir "iemesls" sūdzēties. Tie ir ne tikai desmiti, bet simti tūkstoši. Te ir redzama "spožā" ideja, ka likumu vienmēr var apiet ar līkumu. Ka es nereģistrēšu komercdarbību, nemaksāšu nodokļus, bet saimniekošu vienā mierā. Kamēr budžeta ieņēmumi pietiekami lieli, ar šādām sarežģītām, grūtāk konstatējamām lietām VID, visticamāk, nenodarbojās, bet, ieņēmumiem rūkot, pievērsies arī līdz šim "neieraudzītai" pusei.

– Turpinot par valdības un pašvaldību centieniem samazināt birokrātiju – bija Zalāna un Godmaņa plāni par ministriju skaita samazināšanu un apvienošanu, tagad tie atlikti malā. Jūs esat ilggadējs varas gaiteņu cilvēks. Vai varat izvērtēt, cik šie plāni bija pareizi un kas no tā tagad aktualizējams?

– Kas ir lielākais "nelabuma" avots Latvijā? Teritoriālā reforma, bet tāpēc, ka iekritusi neveiksmīgākajā laikā. Ja kāds būtu domājis, kad visnesekmīgāk īstenot šo reformu, tad viņš "riktīgi" trāpījis. Var runāt, ka reformēt vajadzēja daudz agrāk, un tagad mēs jau būtu apjautuši ieguvumus. Daudz kas būtu lētāk un iedzīvotājiem labāk. Zalāns mēģina lāpīties ar vienas pieturas aģentūrām pagastos. Pagastmājā sēdēs vecais pagastvecis vai cits apmācīts darbinieks un pieņems no iedzīvotājiem iesniegumus. Tad viņš kā pastnieks nogādās iesniegumus pēc piekritības atbildīgajai iestādei. Tad sanāk, ka iedzīvotājs kontaktējas nevis ar atbildīgu, jautājumu risināt spējīgu personu, bet ar pastnieku. Vai cilvēki būs mierā ar to? Man šķiet, ka tādējādi viņi ietaupīs tikai pasta vai ceļa izdevumus. Ērtāka "vienas pieturas aģentūra" ir, ka tev saistībā ar vienu lietu ir jāapstaigā vairāki lodziņi, bet tie visi sakopoti vienuviet, vienā ēkā, kur visur var runāt ar dažādu iestāžu darbiniekiem.

– Ziniet, Dravnieka kungs, mums bija sapņotāji ministri, kuri stāstīja, ka Latvijā tūlīt ieviesīs e–pārvaldi. Iedzīvotāji nemaz nedabūšot redzēt nevienu ierēdni, saziņa ar valsti, visa dokumentu kārtošana notikšot elektroniski.

– Naudiņu visērtāk izņemt no bankomāta, bet vai tas nozīmē, ka cilvēki vairs neiet uz bankām? Tieši otrādi, bankā sēž rinda. Cilvēki ir dažādi. Ideja, ka visi uzticēsies internetam, e–pārvaldei, ir ačgārna. Tie, kas tagad sūta e–vēstulīti, lai pēc tam saņemtu e–atbildi, ir daži procenti, pārsvarā jaunā paaudze. Vienmēr ļoti liels skaits cilvēku vēlēsies satikt ierēdni, jo grib viņam izstāstīt savu lietu un izskaidrot. Jūs jautājāt par ministriju apvienošanu vai skaita samazināšanu – nu, manā skatījumā vismaz e–lietu ministrija darbojas pagalam neefektīvi. Taču ministriju vai iestāžu apvienošana pati par sevi nes tikai izdevumus. Tā nav acumirklīga ekonomika. Apvienošana pati par sevi izraisa jukas, un, ja gaidāmi ietaupījumi, tad tikai tālākā perspektīvā. Cita problēma, ka, izveidojot iestādi, tai uzliek par pienākumu nodarboties ar noteiktu jautājumu loku. Ja daudzas iestādes savieto vienā, tad tā nespēs vienlīdz aktīvi nodarboties ar visiem jautājumiem. Pieņemsim, ministrija pārstāv nozari un iet uz valdību ar savu prioritāti. Šī ir pati svarīgākā, un tā otra svarīgākā prioritāte. Bet ir lietas, kurām budžetā piešķir "piecpadsmitās prioritārākās" kārtas numuru. Saprotiet, tur vairs nav runas nedz jele par kādu prioritāti, nedz par pietiekamiem līdzekļiem jautājuma atrisināšanai. Pat treknajos gados naudu dabūja labi ja pirmajām trim vajadzībām. Tagad piešķirt 15. vietu sarakstā nozīmē pateikt – jūs pagaidām neesat pietiekami svarīgi. Varbūt tur ir jēga strukturālām reformām, proti, ja ir lietas, ko valsts šodien vispār nevar atļauties, tad nevajag iestādes apvienot, vajag iestādes likvidēt. Tikai jātiek skaidrībā, ko likvidējam tikai tāpēc, ka "ir grūti laiki", un ko nogriežam nost, lai pie tā vairāk neatgrieztos, jo valsts ar to vairāk nenodarbosies. Pirmajiem jābūt "saudzējošai likvidācijai", neizdedzinot līdz zemei un ar visām saknēm.

– Daži, piemēram, dep. Ābiķis, domā, ka šodienas apstākļos arī Tiesībsarga biroja uzturēšana esot par dārgu un to varētu aizvērt ciet līdz labākiem laikiem.

– Cilvēki ar savām sūdzībām un neapmierinātību tāpat kaut kur paliks. Es pieņemu, ka tiesībsargs ar vairākiem tūkstošiem sarunu gadā, kad uzklausa neapmierinātos cilvēkus, samazina neuzticības devu, ko saņemtu parlaments un deputāti. Var teikt, ka tajā ziņā esam kā parlamenta "pagarinājums", kur nāk ļaudis sūdzēties, un lielākā puse, gribētos teikt, tomēr saņem kaut kādu risinājumu. Nedomāju, ka uz šo cilvēku vēstulēm deputāti ar palīgu korpusu sniegtu tikpat pilnvērtīgas vai sekmīgas atbildes. Mūsu birojā sakopoti eksperti dažādos jautājumos, turklāt pietiekami labi un zinīgi eksperti, kuri spēj rast risinājumus.

– Atgriežoties pie konflikta birojā – jūs esat arī dienesta pārbaudes komisijas vadītājs. Ko jūs tur īsti pārbaudāt?

– Vairāki darbinieki izplatīja kļūdainu, aplamu informāciju par tiesībsarga darbību, kas turklāt saturēja fizisku personu sensitīvus datus. Šobrīd Apsīša kungs izdevis rīkojumu dažus darbiniekus atstādināt no pienākumu pildīšanas…

V. Krustiņš: – Acīmredzot runa ir par Tiesībsarga vietnieci Diānu Šmiti un darbinieci Anniju Dāci. Neesam gluži neitrāli pie šā konflikta, jo savulaik ieinteresējāmies, kā tapis atzinums, ka valsts karoga izlikšanas prasība itin kā aizskar cilvēktiesības. Tad noskaidrojām, ka Apsīša kungs pats nemaz nav tādā uzskatā, kāds pausts Tiesībsarga vārdā.

– Es saskatu garu pārpratumu virteni. Apsīša kungs mani lūdzis nodarboties arī ar šo karoga lietu. Sākotnējā atzinuma redakcijā, ko parakstīja Šmites kundze, bija pieļautas tādas skolnieciskas kļūdas. Vēlāk tās izlaboja, galējā redakcijā novērsa. Par skolniecisko kļūdu pieļaušanu vajadzētu atbildēt ekspertiem, kas dokumentu vīzēja. Tā nu sanācis, ka šīs personas ir tieši jaundibinātās arodbiedrības valdē.

E. Līcītis: – Kā jūs vērtējat Sorosa fonda organizāciju "Delna", "Providus", pat sieviešu līgas "Marta" interesi par konfliktu Tiesībsarga birojā? Vai uz jums kā izmeklēšanas komisijas vadītāju neizdara spiedienu, pūloties uztiept Apsītim pretimstāvošo pusi ar "padomiem no malas"?

A. Dravnieks: – Te drusciņ sanācis, ka vērtēta sagrozīta informācija, par kuru saprātīgi domājoši cilvēki šaubītos, vai tā ir patiesa. Uz šā pamata nākt klajā ar paziņojumiem neveicina nedz pašu organizāciju, nedz ideju autoritāti, par kurām organizācijas iestājas. "Delnai" nav problēmu atnākt uz biroju, painteresēties, un, ja sūta vēstules, kas, viņuprāt, darāms ar iestādes vadītāju, tad vismaz vienu eksemplāru vajadzētu "atlaist" arī šim vadītājam pašam.

V. Krustiņš: – Sakiet, cik patiesas versijas ir, ka nemieri Tiesībsarga birojā cēlušies tā dēļ, ka draudējusi štatu vai algu samazināšana?

– Ja cilvēks nezina, kāda rīt būs viņa darba alga, vai viņa amata vieta saglabāsies, tas dara tramīgu un nervozu. Bet ideja ir padomiska – dibināt iestādē arodbiedrību, lai noteiktu, kurš paliks darbā un kāds kuram būs atalgojums. Nebiju slinks, painteresējos – jā, dažādās valstīs arodbiedrības ir gan tiesās, gan pat Eiropas cilvēktiesību tiesā. Taču viņi neregulē, cik kurš tiesnesis kvalificēts. Viņi nodarbojas ar darbinieku sociālajiem jautājumiem, teiksim, kā uzlabot darba apstākļus. Ar to, kam arodbiedrība domāta. Diemžēl mūsu likumdošana pieļauj, ka arodbiedrību var dibināt prezidenta kancelejas, Ministru prezidenta vai Tiesībsarga biroja darbinieki, lai cik man tas liktos absurdi. Tas ir nesaprotami, ja vēlas diktēt, kurš atbrīvojams no darba, kurš ne. No arodbiedrības puses nāca ieteikumi Apsītim atbrīvot finansistu, kuram viņš uzticas, bet pieņemt atpakaļ to, kuram viņš vairs neuzticas, proti, "vecā" Cilvēktiesību biroja finansistu.

E. Līcītis: – Citkārt par iemeslu "dumpim uz kuģa" tiek minēta vēlēšanās ieņemt Apsīša vietu?

– Tiesībsargs ir amats, kurā ieceļ Saeima, un tai tomēr izšķiroties godaprātu vajadzētu uztvert par svarīgāko tiesībsarga īpašību.

V. Krustiņš: – Apsīša kunga vietā es tagad nevarētu turpināt darbu, iekams neiztīrīs šo iestādi.

– Domāju, nevajag mocīties, ja, tāpat kā laulībā, nevar sadzīvot kopā. Klasiski valsts pārvaldē – ja tev ir strīds ar priekšnieku, pameklē sev labāku priekšnieku. Ja strīds ir ar Saeimas izraudzītu personu, vienalga, tiesnesi, tiesībsargu vai prezidentu – nu, ko darīt, ej un strādā citur.

E. Līcītis: – Mēs izsakām cerību, ka Apsīša kungs vis nebūs tas, kurš atkāpsies un "ies meklēt laimi" citur?

– Nu, līdz pirmdienai, 20. jūlijam, nebija saņemts vēl neviens atlūgums.

 

Jolkina pēc gada atzīst, ka "Dienai" bija jāieņem stingrāka pozīcija skandālā ar Kastēnu

Ilze Zālīte,  NRA  07/22/09    Laikrakstam "Diena" būtu bijis jāieņem stingrāka pozīcija skandālā, ko aptuveni pirms gada radīja eksperiments ar tā brīža ministra Oskara Kastēna pavedināšanu.

Tā šobrīd uzskata kādreizējā laikraksta "Diena" žurnāliste Aleksandra Jolkina, kura bija šī eksperimenta dalībniece.

Intervijā žurnālam "Lilit" A. Jolkina, kura par tā laika notikumiem ir klusējusi vairāk nekā gadu, norāda: "Tagad uzskatu, ka "Dienai" vajadzēja ieņemt stingrāku pozīciju, piedalīties intervijās. Jo ļoti daudz mediju sūtīja jautājumus, bet redakcijas politika bija, ka mēs uz tiem neatbildam vispār. Varbūt tomēr vajadzēja, jo no tā viena raksta varēja arī pilnībā nesaprast lietas būtību. Un, ja mēs sabiedrībai būtu skaidrojuši, kā raksts bija iecerēts, ka tā nebija provokācija, būtu arī cita attieksme."

Bijusī žurnāliste, kura drīz pēc šī notikuma aizgāja no medija, norāda, ka pēc skandāla viņa saskārusies ar daudzām aizskarošām publikācijām un komentāriem, kuros viņa tikusi dēvēta gan par palaistuvi, gan par transvestītu. "Bet es neko nenožēloju. Man bija 15 minūtes slavas, šoka terapija. Un "Dienai"2008. gada lasītākais raksts. [...} Bija viedoklis, ka viss, ko darīju, bija lielas naudas dēļ. Kā tad... Ja nopietni, tad par šo rakstu es saņēmu algu, un viss."

Jāatgādina, ka pagājušā gada vasarā "Dienas" žurnālisti veica eksperimentu nolūkā pārbaudīt informāciju, ka O. Kastēna rīcība ne vienmēr sakrīt ar paša partijas aktīvi uzsvērtajām ģimenes vērtībām. Eksperimenta laikā norisinājusies gan romantiska sarakste, gan trīs tikšanās, kuru laikā ministrs žurnālistei izteicis seksuāla satura piezīmes, kā arī pieskāries intīmām zonām. Vēlāk šī eksperimenta gaita tika atspoguļota "Dienas" publikācijā.

 

Vairāki pašvaldību deputāti tikai tagad mācīsies latviešu valodu

LNT  07/22/09    Var apšaubīt Rīgas domes deputātu darbotiesspēju. Izrādās, komiteju sēdēs daži deputāti klusē, neizsaka nedz komentārus, nedz arī ko iesaka, jo gluži vienkārši - neprot latviešu valodu. Līdzīga situācija ir arī citās pašvaldībās. Taču šos deputātus pavisam drīz sagaida grūtas dienas. Valsts Valodas centram tiks paplašinātas pilnvaras un viņu spēkos būs situāciju mainīt.

Ir pagājušas tikai trīs nedēļas, kopš darbu sākušas jaunā sasaukuma pilsētu un novadu domes, bet Valsts Valodas centrā jau saņemtas daudzas sūdzības, ka Rīgas, Daugavpils, Rēzeknes un Liepājas domes vairāki krievvalodīgie deputāti ignorē latviešu kā valsts valodas lietojumu un pašvaldībā sarunājas krieviski. Rīgas domes opozīcijā esošais Jaunais Laiks novērojis, ka vairāki Saskaņas Centra deputāti savu neprasmi atbilstošā līmenī runāt latviešu valodā izpauž kā klusēšanu.

Edgars Jaunups, "Jaunais Laiks" Rīgas domes frakcijas vadītājs: "Ir noteikti deputāti, kuriem nekad nav viedokļa. Viņš nekad ne par vienu jautājumu neko nesaka."

Ir neoficiāla informācija, ka atsevišķi no Saskaņas Centra ievēlētie deputāti tiešām nepārvalda latviešu valodu nekādā līmenī. Līdz ar to viņi nespēj veikt pienākumus pēc būtības.

Jaunups situāciju sauc par nožēlojamu un uzdod jautājumu, kāda jēga ir rīdziniekiem no šādiem deputātiem, kuri domes un komiteju sēdēs vienkārši klusē.

Edgars Jaunups: "Risks ir tāds, ka ar šo deputātu var manipulēt. Viņš nevar izlasīt un pēc būtības izprast dokumentu, balsojamo priekšlikumu saturu, un viņiem ir jāpaļaujas un kādu citu viedokli. Viņš nespēj iesniegt, iespējams, kādus ļoti nepieciešamus labojumus."

Opozīcija cer, ka domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs dažus savus partijas biedrus sūtīs latviešu valodas kursos. Ušakovs norāda, ka tas, ka deputāts klusē, nebūt nenozīmēot, ka viņš neko nesaprot. Bet valsts valodas prasmi deputāti uzlabos domes tiešajā ikdienas darbā.

Nils Ušakovs, Rīgas Domes priekšsēdētājs (SC): "Vai, jūsuprāt, Rīgas dome ir kāda laboratorija vai skolas sols, kurā mācās valodu? Nē, to nekādā gadījumā nevar salīdzināt ar laboratoriju. Daudzi cilvēki ir labi speciālisti, bet viņi nav oratori."

Lai kļūtu par deputātu pašvaldībā, līdz šim pietika tikai ar kadidāta pašnovērējumu par latviešu valodas prasmi. Situācija varētu mainīties rūdenī, kad likums ļaus Valsts Valodas centram inspicēt deputātu valodu prasmes. Proti, no pirmā septembra "deputāts" būs atzīts par amatu, kura ieņemšanai ir jāprot latviešu valoda visaugstākajā līmenī – C pakāpē.

Antons Kursītis, Valsts Valodas centra valodas kontroles nodaļas vadītājs: "Pēc 1.septembra mēs varēsim izvērtēt, vai viņam ir attiecīgā valsts valodas līmeņa prasmes apliecība. Tur jau komisija novērtē. Mēs varēsim piedalīties domes sēdēs, komiteju sēdēs vienkārši pavērtēt. Paklausīties, kā viņi runā, kā raksta dokumentus."

Turklāt, ja tagad īsti latviešu valodu neprotošs deputāts klusē, tad no pirmā septembra inspektoriem būšot tiesības viņus individuāli uzrunāt un inspicēt. Sods par neatbilstošām zināšanām – no 25 līdz 50 latiem. Par atkārtotu „uzķeršanos” sods līdz pat simt latiem.

 

Rozentāle slimnīcu izdzīvošanai no valsts budžeta prasīs papildus 45 miljonus

LETA  07/23/09    Nākamnedēļ Veselības ministrija (VM) valdībā gatavojas iesniegt budžeta grozījumus, kas paredzētu papildu 45 miljonus latu veselības aprūpes finansēšana.

Veselības ministre Baiba Rozentāle uzsver, ka bez šiem papildu līdzekļiem vairākas slimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu varētu pārtraukt jau pēc diviem mēnešiem.

Budžeta grozījumi nepieciešami nekavējoties, pretējā gadījumā medicīnas iestādes nonāks uz maksātnespējas robežas, uzsvēra ministre.

Kā ziņots, vakar Rozentāle stāstīja, ka septembra beigās vai oktobra sākumā pie esošā budžeta finansējuma pilnīgi visām slimnīcām aptrūksies finansējuma. Rozentāle jau ir brīdinājusi - ja rudenī valdība nepiešķirs veselības aprūpei papildu 45 miljonus latu, ir apdraudēta akūto pacientu uzņemšana slimnīcās. Tad vienīgās cerības pacientiem būs uz ģimenes ārstiem, ātrās palīdzības brigādēm un ambulatorajiem izmeklējumiem.

Tiesa, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis jau tagad norāda - esošajā situācijā nevar būt runa par papildu 45 miljonu latu atrašanu valsts budžetā.

 

Ministre piedāvā slēgt divas Rīgas slimnīcas

Dainis Lemešonoks, Māra Lībeka,  Latvijas Avīze    07/23/09     Rīgas domes vadība netaupīja asus izteicienus pēc tam, kad veselības ministre Baiba Rozentāle tai negaidīti piedāvāja slēgt Rīgas 1. un 2. slimnīcu (abas pieder pašvaldībai). Pēc vakardienas tikšanās ar ministri, kur bija iecerēts "apspriest medicīniskās aprūpes nākotni Rīgā", domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs un viņa vietnieks Ainārs Šlesers paziņoja, ka rīdziniekiem ir nepieciešamas pašvaldības medicīnas iestādes un dome nevar pieļaut to slēgšanu. Taču pati pašvaldība nevar uzturēt šīs slimnīcas no sava budžeta, tas arī neietilpst vietvaras funkcijās.

Rīgas 1. jeb visvecāko ārstniecības iestādi Latvijā (dibināta 1803. gadā) Veselības ministrija nolēmusi sadalīt starp P. Stradiņa Klīnisko universitātes slimnīcu un Rīgas Austrumu slimnīcu. Domes veselības pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Rempe teica, ka nav zināms, kā tas notiks, kādi stacionāri uz kuru slimnīcu tiks pārcelti, cik speciālistiem būs darbs un cik paliks bezdarbnieki. Ministrija uz visiem pašvaldību interesējošiem jautājumiem sniegšot rakstiskas atbildes. Bet, ja šīs atbildes nesaņēma pašvaldības vadība, tiekoties ar ministrijas amatpersonām, tad jājautā, vai tādas vispār ir.

Patlaban slimnīcai no valsts naudas maka iedots finansējums, lai dienā varētu uzņemt desmit pacientus. Bet šajā diennakts daudzprofilu neatliekamās palīdzības ārstniecības iestādē dienā nokļūst vairāk nekā 80 pacientu. Kur paliks pārējie? Veselības ministrijā apgalvo, ka "pieejamība būs nodrošināta", bet, kā tas notiks, skaidrības nav. Pašvaldība to vēlas zināt, jo ar likumu noteikts, ka vietējai varai ir jārūpējas par savu iedzīvotāju veselības aprūpes pieejamību. Pašvaldībai pieder ēkas un zeme, bet ārstēšanu finansē valsts. "Attiecīgos laika posmos spēki starp Veselības ministriju un Rīgas domi ir bijuši atšķirīgi sabalansēti. Dažkārt ietekmīgāka bijusi ministrija, dažkārt Rīgas dome," atceras slimnīcas valdes priekšsēdētājs Andrejs Pavārs.

Par slimnīcas iekārojamo teritoriju pilsētas centrā rakstīts un runāts ne reizi vien. Vairāki avoti, kas vēlējās palikt anonīmi, pastāstīja, ka Ainārs Šlesers slimnīcas teritoriju pat izrādījis bijušā Krievijas vēstnieka Viktora Kaļužnija dēlam, kuram Latvijā ir īpašumi. Tas, ka pilsētas vicemērs Šlesers patlaban satraucies par slimnīcas nodaļu pārvietošanu, vēl nenozīmējot, ka šis satraukums esot patiess.

M. Rempe uzsvēra, ka slimnīcā uzņemšanas nodaļas rekonstrukcijai ir iztērēti 284 tūkstoši latu Eiropas Savienības struktūrfondu naudas un 71 tūkstotis pašvaldības līdzfinansējuma. Līgumā, kas parakstīts starp Veselības ministriju, slimnīcu un domi par šīs naudas tērēšanas nosacījumiem, ir norādīts, ka piecus gadus nav ļauts slimnīcai mainīt profilu, kā arī izvirzīti citi noteikumi, kuru izpilde ir jāuzrauga ministrijai. Šis līguma punkts ir spēkā līdz 2011. gadam, bet, ja to pārkāpj, var sekot ES institūciju sankcijas. M. Rempe norādīja, ka pašvaldībai būs jāapsver iespēja, kā atgūt iztērēto 71 tūkstoti latu, jo tā nevēlas, ka šī nauda tiek nomesta zemē. Iespējams, būs jātiesājas ar valsti.

2008. gadā slimnīcā ir izveidota "Insulta vienība", kur ārstējas slimnieki ar smadzeņu asinsvadu nosprostojumu un asins izplūdumu galvas smadzenēs, radīta arī augsti kvalificēta kardioloģijas nodaļa, kā arī veikti citi pārkārtojumi, kuru uzturēšanai vairs nav naudas. Tā kā Veselības ministrija slimnīcai ir piešķīrusi tikai 30% no nepieciešamā finansējuma, no septembra būs jāslēdz puse no nodaļām. Pašvaldība lems, kā rīkoties, bet nesola pildīt valsts saistības, jo pašai ir jāsamazina budžets vēl par 40 miljoniem latu.

Pagaidām nav arī nekādu aprēķinu, cik izmaksās šīs ārstniecības iestādes sadalīšana starp divām slimnīcām.

Rīgas 2. jeb traumatoloģijas profila slimnīcu ministrija nolēmusi reorganizēt par aprūpes slimnīcu ar 40 sociālās aprūpes gultām, bet traumatoloģijas bloku pārvietot uz Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcu. Tā sauktais valdībā apstiprinātais masterplāns gan paredzēja ko citu – līdz 2011. gadam Stradiņos uzbūvēt jaunu korpusu, kur simtprocentīgi pārvietot 2. slimnīcu, jo dīvainā kārtā Stradiņa slimnīcā, kur 24 stundas tiek sniegta neatliekamā palīdzība, nav traumatoloģijas nodaļas. Taču plāns ir sagriezies kājām gaisā un daļa no 2. slimnīcas ar 1. septembri tiks pievienota Traumatoloģijas slimnīcai. Bet sīkāk pagaidām skaidrības nav.

Pilsētas galva uzskata, ka dome un pilsētnieki kārtējo reizi ir padarīti par valdības ķīlniekiem. Ministri pieņem neizprotamas motivācijas lēmumus, turklāt nekādi nesaskaņojot tos ar pašvaldību. Nils Ušakovs: "Jaunā dome ir nostrādājusi tikai trīs nedēļas, un tā nevar būt sagadīšanās, ka vienā nedēļā mums Izglītības un zinātnes ministrija piedāvā sarakstu ar trīsdesmit vidusskolām, kas būtu jāslēdz, sākumskolas nemaz neskaitot, bet otrā – Veselības ministrija piedāvā slēgt abas slimnīcas. Turklāt pavisam skaidri pasakot, ka līgumi ar tām netiks slēgti. Skolu saraksts vismaz tika dots kā rekomendācija, bet kopā ar mērķdotācijas samazinājumu skolotāju algām par 60 procentiem." Tomēr Ušakovs nevēlējās atzīt, ka ministriju prasības diktētu valdības partiju vēlme "sodīt" savus politiskos konkurentus, kas atstūmuši tās no varas pār Rīgu: "Man ļoti negribētos tam ticēt. Tik grūtos laikos politiski spēlēties ar skolām un slimnīcām – tas jau būtu pilnīgi nepieņemami." Domes priekšsēdētājs pieļāva, ka, iespējams, kopumā Rīgas slimnīcās ir pārāk daudz gultasvietu, tomēr, reformējot veselības aprūpes iestāžu tīklu, ir jārēķinās ar katras reputāciju, kas 1. slimnīcai ir labākā pilsētā. Ilggadējais domes Sociālo lietu komitejas vadītājs Leonīds Kurdjumovs ("SC") bija piesardzīgāks ministres piedāvājuma vērtējumā, jo patlaban vēl esot diezgan daudz neskaidru jautājumu.

Patlaban steigšus uz domes sēdi tiek virzīts jauns Veselības aprūpes koordinācijas padomes sastāvs, lai vismaz tā spētu kaut kā "saskaņot pašvaldības un ministrijas viedokļus" un lai dome būtu lietas kursā par valdības turpmākām iecerēm veselības politikā. Padomes priekšsēdētājs būs N. Ušakovs, bet līdzpriekšsēdētāja – veselības ministre. Viņa turklāt bija iepriekšējā sasaukuma domniece. Tāpēc Labklājības lietu komitejā cer uz koleģiālām saitēm.

Pieredzējuši domes darbinieki šajā sakarā aizrāda: par 1. slimnīcu ticis runāts katrā sasaukumā – ar vāji maskētu mērķi aizvākt ārstniecības iestādi no kārdinoša nekustamā īpašuma Rīgas centrā. Šī teritorija ir trekns kumoss pat tad, kad plīsis nekustamā tirgus burbulis. Varbūt tagadējai Tautas partijas veselības ministrei uzticēta tā pati "misija", ko veica izglītības ministri Kārlis Greiškalns un Māris Vītols, atdodot privātās rokās Saulesdārzu?

 

Komentārs: Vēlēšanu falšstarts

Aivars Ozoliņš,  Diena  07/23/09    Uzstājīgi daudzinātā partiju konsolidācija un citi šā brīža "priekšvēlēšanu" pasākumi kļūtu bezjēdzīgi, ja valdība nespētu pavilkt nākamā gada budžeta vezumu

Valsts bankrots ir novērsts, ekonomiskā krīze pārvarēta, var sākt gatavošanos Saeimas vēlēšanām? Ja klausās partiju vadoņu paziņojumus, tāds iespaids var rasties. Nāktos secināt, ka politiķi vai nu neredz reālo situāciju, vai nu izvēlas neredzēt un darboties pašu uzburtā virtuālā telpā.

Pagājušo sestdien pēc Jaunā laika domes sēdes partijas Rīgas domes frakcijas vadītājs Edgars Jaunups paziņoja, ka esot dots starts Saeimas vēlēšanu kampaņai.

Arī Tautas partijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš pagājušonedēļ secināja, ka "nevar tā vienkārši aizšļūkt līdz vēlēšanām", un pauda apņemšanos nepakļauties JL un "sisties par savu lietu". Divas nedēļas pirms tam bezkaunīgas priekšvēlēšanu melošanas tīrradni parādīja Aigars Kalvītis, paziņodams, ka 2007.gadā, kad viņš atstājis premjerministra amatu, valsts esot bijusi "vislabākajā stāvoklī". Šis blefošanas recidīvs laikam būs nācis dažus gadus par agru pat Latvijas vēlētāju īsajai atmiņai un diezin vai palīdzēs partijai, kurai pienākas lielākā atbildība par trekno gadu neprātīgo "gāzēšanu grīdā".

Tas gan netraucēja "gāzēšanas" ideologam, Saeimas opozīcijas un Rīgas domes valdošā LPP/LC un Saskaņas centra "tandēma" buldozerraķetei Aināram Šleseram otrdien paziņot, ka "Ušakovs—Šlesers un Šlesers—Ušakovs" arī Saeimas vēlēšanās iegūšot tādu pašu vairākumu kā Rīgas domē, gan neprecizēdams, kuru no abiem Ušakoviem un diviem Šleseriem izšaus Jēkaba ielas virzienā.

Šlesakova ambīciju pieteikums ir papildu arguments "latvisko" (jeb vietējā terminoloģijā arī "labējo") partiju konsolidācijas dziņām, un Šlesers tās vēl pakurbulē — ka "tas amerikāņu modelis lielā mērā tuvojas arī Latvijai". (Tiesa, neprecizē, vai paša promaskaviskā kampēju komanda šādā "amerikāņu" divpartiju modelī tēlotu tā kā demokrātus vai it kā republikāņus.) Taču ne tikai viņš ir apjautis, ka vidējam Latvijas vēlētājam vislielākās politiskās ciešanas sagādā iespēja izvēlēties, tāpēc "nav par ko balsot" un moka ilgas pēc Ulmanīša vai Putina melnbaltās skaidrības.

Tomēr gan uzstājīgi daudzinātā konsolidācija, gan citi šā brīža "priekšvēlēšanu" pasākumi kļūtu bezjēdzīgi, ja valdība nespētu pavilkt un šoruden apgāztu nākamā gada budžeta vezumu kopā ar valsti. Vēl vairāk — jo sparīgāk katra no partijām to vilks savas "kampaņas" virzienā, jo palielinās risku apgāzt.

Protams, Jaunupa paziņojumu var norakstīt uz viņa paša politisko ambīciju rēķina. Turklāt demokrātiskā valstī, metaforiski runājot, priekšvēlēšanu kampaņa norit nemitīgi, kaut gan no otras puses — ir tomēr likumā noteikts termiņš, kurā partijām tērēties priekšvēlēšanu kampaņai, un tas ne tuvu nav sācies. Taču jūnijā ar milzu pūliņiem pēdējā brīdī izplēstie budžeta grozījumi, kuri ļāva izglābt valsti no tūlītējas maksātnespējas iestāšanās, acīmredzot aizdevuši valdības partijām ilūziju par atelpu, ko izmantot parastajām spēlēm.

Tā ir bīstama ilūzija. Diemžēl arī premjerministrs Valdis Dombrovskis (JL) lāgiem atļaujas dīvainus paziņojumus, kā, piemēram, nule par smagajām sarunām ar Starptautisko Valūtas fondu sacīto, ka fonda piešķirtā aizdevuma daļas saņemšana Latvijai vairs neesot tik svarīga, kad jau Eiropas Komisija savu šogad paredzēto miljardu ir piešķīrusi. Jābrīnās, kādai auditorijai tas ir domāts, ja līdz vēlēšanām vēl vairāk nekā gads.

Dombrovskis nevar nesaprast, ka SVF atteikums nozīmētu Latvijas norakstīšanu bezcerīgo valstu kategorijā un, visticamāk, arī pamudinājumu EK, ar kuras atvēlēto naudu pietiks knapi līdz šā gada beigām, nākamo aizdevuma daļu vairs nepiešķirt. Finanšu ministrs Einars Repše (JL) atzīst, ka starptautiskie aizdevēji joprojām neticot, ka Latvija spēs šogad iegrožot un nākamajos gados samazināt budžeta deficītu, SVF to netieši apstiprina, prasīdams, lai vienošanos par aizdevuma nosacījumiem paraksta visas valdības koalīcijas partijas, bet premjerministrs liek noprast, ka — nu, lai tad arī netic? Tikmēr TP cer atgūt vēlētāju uzticēšanos ar atsevišķu "sišanos par savu lietu" kā Sicīlijas Cosa Nostra?

Visas koalīcijas partijas pašlaik diemžēl ir vienisprātis tikai par to, ka pirms Saeimas vēlēšanām turpmāku pensiju samazināšanu tās politiski nevar atļauties. Ko un kā samazināt, lai to nedarītu, vienprātības gan nav. Vairākums atkal — kā tas jau bija ar "sarkanajām līnijām" iepriekšējo budžeta grozījumu gatavošanā — izliekas nesaprotam, ka bez turpmākas izdevumu samazināšanas nākamās aizdevuma daļas Latvija var nesaņemt, un tad nākamgad vispār nebūtu naudas ne algām, ne pensijām. Būtu visas tās pašas šausmas — defolts, maksātnespēja, lata devalvācija — kuras ir tikai atliktas, nevis novērstas, un šīs šausmas iestātos tieši vēlēšanu gadā, lai arī kādām — šļūkšanas, sišanās, visu lietu garantēšanas, blefošanas vai brīnumu gaidu — kampaņām politiķi tagad dotu startus.

 

Āboltiņa: TP izvēlējusies kūdīšanas taktiku

Diena  07/24/09    Runājot par koalīcijas partneru neatsaucību veikt strukturālās reformas, partijas Jaunais laiks (JL) vadītāja Solvita Āboltiņa skarbākos vārdus velta Tautas partijai, kuras ministri, pēc viņas teiktā, izvēlējušies tādu komunikācijas taktiku, ka pret reformām tiek kūdīta sabiedrība.

Intervijā laikrakstam Neatkarīgā S.Āboltiņa atzīst, ka “strukturālās reformas var veikt divos veidos: sagaidīt, kad kāds no malas atnāks un norādīs, vai veidā, ka katrs ministrs atbild par savu sfēru. Ja politika visu laiku ir bijusi dot naudu savām slimnīcām un skolām, nedomājot, vai tā skola un slimnīca šeit ir vajadzīga un vai mūsu valsts mūžam varēs atļauties dot naudu no Eiropas fondiem, tad vienā brīdī atklājas, ka nevaram vairs uzturēt vienu skolotāju uz sešiem bērniem”. Pēc viņas domām reformu īstenošanai traucējot atsevišķu politiķu nevēlēšanās saprast to, ka reformas beidzot ir jāveic. S.Āboltiņa gan atturas vārdā nosaukt konkrētus politiķus,

Runājot par ne īpaši veiksmīgo publisko komunikāciju starp premjeru un ministriem, S.Āboltiņa saka, ka “premjeram jāprasa no ministriem šie uzdevumi. Ja ministriem ir iedots uzdevums, par cik jāsamazina, bet tā vietā, lai skaidri pateiktu, kas reāli notiks un kāds būs redzējums, vienīgā prasība ir papildu nauda, ja tiek kūdīta gan Latvijas sabiedrība un mediķi tikai pret premjeru un finanšu ministru, tad ir grūti teikt, ka tiek realizētas reformas. Šo komunikāciju ir izvēlējusies TP un tās ministri. Protams, ir ļoti grūti, bet ir jāsaprot, ka valdības alternatīvas, citu versiju praktiski nav, nav citu instrumentu, lai ievēlētu citu parlamentu īsā laikā, un jebkura nestabilitāte krīzi padziļina”.

Uz aizrādījumu, ka var iztikt arī bez publiskas vārdu apmaiņas, S.Āboltiņa atbild, ka šādas sarunas notiek arī aiz slēgtām durvīm un ministrei ir dotas konkrētas rezolūcijas, kas darāms. “Cik zinu, arī premjers konsultējas ar citiem cilvēkiem mediķu aprindās, un viņam ir pietiekami daudz informācijas, kā arī darbu, ko gaidīt. Godmanim kā premjeram pārmetām, ka viņš mēģināja izdarīt visu citu ministru vietā, šobrīd katram ministram, kurš uzņēmās darbu šajā valdībā, bija zināms, ka samazinājumi, reformas tomēr būs jāveic, ka ir solidāra valdības atbildība. Ja Rozentāle pieprasa miljonus, tad viņai jāpasaka, no kurienes tos paņemt, vai uz pensionāru vai skolotāju, vai policistu rēķina,” saka JL vadītāja.

 

Intervija ar Andri Jaunsleini: kādēļ mēs klibojam ar abām kājām

Voldemārs Krustiņš, Viesturs Serdāns un Egils Līcītis,  Latvijas Avīze  07/24/09    "Latvijas Avīzē" viesojās Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis ANDRIS JAUNSLEINIS. Ar viņu sarunājās žurnālisti Voldemārs Krustiņš, Viesturs Serdāns un Egils Līcītis.

V. Krustiņš: – Pašvaldības saņēmušas jauno vadību, un no 1. jūlija novadu sistēma darbojas. Kādas kvantitatīvas, kvalitatīvas izmaiņas būs jūsu savienības darbā?

A. Jaunsleinis: – Vēl pāragri par to runāt. 21. augustā nolikts Pašvaldību savienības kongress, ko, cerams, izmantos par tribīni sarunai par ļoti nopietnām tēmām ne tikai novadu, bet arī visas valsts dzīvē. Kvantitatīvās pārmaiņas ir, ka tagad savienību veido divu veidu dalībnieki – 109 novadi, kas izveidoti pēc reformas, un deviņas lielās pilsētas.

– Kad valdība gatavojās un gadiem stiepa administratīvi teritoriālo reformu, vai pa šo laiku pašvaldībniekiem neradās idejas par saturiskām izmaiņām valsts pārvaldē pēc tam, kad reforma beidzot īstenota? Ir dzirdēts, ka pašvaldībām jābūt pārstāvētām pie varas aktīvāk un stiprāk. Nav nekā fantastiska pieprasīt, lai katram novadam būtu pārstāvis Saeimā. Vai – lai vismaz pusi deputātu sastāva veidotu no zemēm ievēlētie, ko pasaules parlamentos pazīst kā augšpalātu, u. tml.?

– Ja runājam par valsts lietu risināšanu, tad ir iemesli, kamdēļ klibojam ar abām kājām. Pats pirmais – netiek sabalansētas intereses, un tad tiešām doma par otru palātu, kur nokļūtu pārstāvji no reģioniem, nešķiet zemē metama, bet drīzāk pozitīva valsts attīstībai. Līdz šim parlamentā pieņemtie lēmumi nereti bijuši ļoti vienpusēji, un reģionu viedoklis tur nav skatīts. Tagad esam nonākuši situācijā – latviski izsakoties, esam nonākuši "bietēs".

– Beigu beigās arī tautas pacietība ir stipri tuvu robežai, un vai nav laiks rīcībai, prasībām?

– Neizslēdzu tādu variantu. Par to lems kongresā mūsu biedri. Esmu par Saeimas pašas un Saeimas vēlēšanu likuma maiņu, jo pagaidām to sīki kosmētiski paremontējuši, lokomotīvēm vairs neļaujot startēt visos piecos vēlēšanu apgabalos. Tas ir pareizs, bet nenopietns solītis uz tās bedres fona, kurā esam ievēlušies. Jāņem vērā, ka ar likumu noteikts arī tas, kā Latvijā veido partijas, kuras vēlāk "ņem" varu un vada valsti. Mans viedoklis ir: beidzamais laiks noteikt, ka tie nevar būt tikai 200 ļautiņi, ar kuriem pietiek, lai izveidotu politisku partiju. Likumā jāparedz, kā partijās atjaunot iekšējo demokrātiju. Tas ir tāpat, kā, nodarbojoties ar uzņēmējdarbību, tu to dari Komerclikuma ietvaros, nevis brīvi, pa savam prātam. Un tā ir viena no nelaimēm, ka politisko partiju biedri nespēj ietekmēt savu organizāciju politisko virzienu, ko pārsvarā noteic šaura cilvēku grupiņa, no kuras nebūt ne visi ir pat attiecīgās partijas sarakstos! Kāds vīrs, piemēram, iestājas kādā partijā, ne merkantilu interešu, bet idejas "patikšanas" vadīts. Nav svarīgi, vai viņš uzskatos liberāls, konservatīvs vai sociālists – bet viņš ir ar pārliecību. Pavisam drīz šim ierindniekam parasti nākas pārliecināties, ka ideja pastāv tikai vakuumā, bet partijas reālajā darbībā nefunkcionē! Visi zina, kāpēc tā notiek. Tomēr esam izvēlējušies ceļu, ka partijas ir ar būtiskāko lomu valsts pārvaldē. To ceļu laikam gan nemainīs. Tātad nekas cits neatliek kā ar likuma varu partijas nostiprināt. Tas – paralēli jūsu jautājumam par Saeimas pārveidošanu.

– Droši vien, ka likumus var un vajag mainīt, pat ja tie skar valsts pārvaldes pamatus. Jādara un jākustina pamati, ja tie izpuvuši! Citādi, kad nāks vēlēšanas, kāda velna pēc tās rīkot, ja gan vēlēšanas, gan viss pēc tam paliks pa vecam! Runāšana par reformām un konsolidāciju būs tukša gaisa apmaisīšana.

– Es piekrītu, un tāpēc saku, ka likumā var paredzēt pat tik kardinālas izmaiņas, ka partiju drīkst veidot no 5000 biedriem. Tad tev ir divi varianti – vai nu tu līdz noliktajam laikam dabū 5000 biedrus, vai taisi savu "piparbodīti" ciet. Un otrs, par ko runāju, – ar likumu noteikt, kā jādarbojas partiju domēm, valdēm, lai tie "augšā" nevarētu ignorēt demokrātijas un plurālisma principus. Līdz Saeimas vēlēšanām laika diezgan, lai par šīm "pārbūves" lietām mūsu politiskajā sistēmā sarīkotu visaptverošu diskusiju un pieņemtu arī lēmumus. Man pat neērti no malas runāt par nekārtībām partijās, jo pats neesmu bijis nevienas šādas organizācijas biedrs…

E. Līcītis: – Nebaidieties, nebaidieties, Jaunsleiņa kungs, partijas pastāvīgi pamāca mūs, kā dzīvot, un vai tad vienreiz bezpartijiskie nevarētu kaut ko viņiem degunā ierīvēt. Un to, ka vēlēšanu sistēmu nevis kosmētiski, bet kapitāli jāremontē, prasa maksimāli daudz vēlētāju, kurus gluži tāpat neņem vērā kā ierindniekus partijās.

– Tieši tā. Pagaidām ir tā, ka viena trešdaļa no ievēlētajiem jauno novadu deputātiem pārstāv vietējās reģionālās vēlētāju apvienības un novadu partijas, kamēr divas trešdaļas nāk no "lielajām" partijām.

– Tas arī ir zīmīgi, ka "lielās" partijas vēlējušās nozvejot maksimāli daudz balsu savos tīklos, tomēr ļoti labi panākumi ir arī "vietējām" partijām – Tukumā, Rīgas rajonā, Ventspilī un daudz kur citur.

– Faktiski tas ir kauns "Rīgas" partijām. Tas parādījis, ka viņi nerespektē vietējās, reģionālās intereses, līdz ar to cilvēki bija vispirms spiesti veidot savas novadu politiskās organizācijas, bet pēc tam vēlētāji pauda tām uzticību, atdodot balsis "pašu cilvēkiem". Tas jau arī diezgan dīvaini, ka noveda pie reģionālo partiju veidošanas – acīmredzot šiem novadu cilvēkiem nelikās pieņemama NEVIENA no esošajām lielajām partijām! Protams, uz zemēm mazliet citādi vēlē nekā par Saeimu. Nevar noliegt ļoti ievērojamu personības lomu katrā listē. To jau valstī skatās, bet novados – vēl vairāk. Saraksta līderis paceļ uz augšu vai nogremdē partiju, lai tā būtu reģionāla vai nacionāla. Autoritātes ir Sesks Liepājā, Šulcs Tukumā, bet ļoti žēl, ka Jūrmalā nevar atrast tādu cilvēku, kas spētu apvienot politiskos spēkus, sabiedrību.

V. Serdāns: – Jaunos deputātus pārbaudīs ar darbiem, un visupirms viņiem priekšā izšķiršanās skolu lietās, kurās sacelti pamatīgi juku putekļi.

– Izpelnījos pārmetumus no Izglītības un Finanšu ministrijām, tomēr viņnedēļ cieti teicu SVF pārstāvjiem – no septembra masveida skolu slēgšana nenotiks! To nevar darīt nepārdomāti, bet cilvēki, kam par to jāpieņem lēmumi novados, būs darbu sākuši tikai no 1. jūlija. Priekšā stāvošie ir ilgtermiņa lēmumi. Lai pēc pusgada nenāktos visu labot, novados jātiek pilnīgā skaidrībā un pārliecībā, kāda tur būs izglītības iestāžu struktūra un kā tā darbosies ilgtermiņā – nākamo, aiznākamo un pēc 10 gadiem. Ja tiešām redzams, ka skola jāslēdz ciet, jo tur nav bērnu, tad jā, lēmumi tiks pieņemti, bet nopietnu reformu varam sagatavot uz 2010. gada 1. septembri. Un vispirms vēl nāksies reformēt izglītības sistēmu: ka jāuzsāk mācības no sešu gadu vecuma utt. Neesmu speciālists izglītības lietās, bet, kad sapratu, ka sistēma salaista dēlī, nācās iedziļināties. Tad konstatējām, ka viņi tur uztaisījuši šauro profilizāciju skolotājiem – gandrīz vai tā, ka matemātikas skolotājs nedrīkst mācīt ģeometriju, bet fiziku noteikti ne. To savā laikā, šķiet, lobējušas augstskolas, tāpat kā pēc to gribas uztaisīja, ka bērnudārzā nevar strādāt bez augstākās izglītības, un cilvēkiem par savu vai pašvaldību naudu nācās "piemācīties" klāt. Arī skolotāji "nospecializēti" tā, kā nekad nav bijis, un skolā viņu ir vesela masa, viens uz sešiem septiņiem skolēniem. Gandrīz visu, par ko mēs kā valsts "ciešam", kāds ir "ielobējis" likumos un lēmumos. Ja pa ķēdīti ietu atpakaļ, katrā gadījumā atrastu, kuram bijusi kāda interese. Lūk, augstskolas domāja par sevi, kā tām labi dzīvot un pelnīt, bet kā šīs intereses ietekmēs situāciju valstī, neņēma vērā. To taču vajadzēja redzēt ministrijai, kurai jālaiž skatiens pār laukumu kopumā. Ministrija nedrīkstēja pieļaut šādu skolotāju pārprodukciju. Tāpēc mums jāatgriežas pie apmācības no sešiem līdz 18 gadiem, tādēļ LPS piedāvā, lai aprēķina visu metodiku un nauda aiziet līdz novadam. Tālāk – liecies mierā! Ir novada pašvaldība, ir skolu direktori, un viņi izlems, ka viens skolotājs pelnījis 600 latu mēnešalgu, bet citam, ne pārāk cienītam, pietiks arī ar 180 latiem. Varbūt no viņa pat nāksies atbrīvoties. Citādi no bedres naudas trūkuma apstākļos netiksim. Jādod cilvēkiem tiesības pašiem izlemt.

– Jā, protams, visvairāk nepārdomātu lēmumu pieņemts tad, kad liekas – no augšas viss labāk redzams.

– Skolā ir daži priekšmeti, kuros vienmēr būs maz stundu, un pensionēts skolotājs, kurš piestrādātu to pasniegšanā, būtu labākā izeja. Taču mēs cērtam ar joni – 70% visiem strādājošiem pensionāriem nost! Tikai pēdējā brīdī valdības sēdē divas lietas paguva izraut. Tieslietu ministrs attapās, ka tiesu piesēdētāju institūcija gan ir likvidēta, taču aizsāktās lietas, kurās viņi piedalījušies, jāpabeidz. Piesēdētājam maksā kādus latiņus, 99% no viņiem ir pensionāri, un, ja Segliņš to nepamanītu, tad viņiem atņemtu 70% no pensijas tikpat kā spaidu kārtā. Otro lietu "saglābu" es, nepakļaujot prasībām pensionārus deputātus, kuriem arī maksā štruntu par sēžu apmeklējumu, bet no pensijas lielās puses nāktos šķirties tamdēļ, ka skaitītos "strādājošs". Tad uzreiz visi nosviestu mandātus un prom no domēm! Un arī vecos skolotājus vajadzēja pasargāt, sakot – ja viņi uz mazu slodzi pasniedz dažas stundas, tad uz viņiem tie 70% neattiecas. Tie ir piemēri, ko nozīmē nepārdomātu lēmumu pieņemšana. Es esmu pateicis Valsts prezidentam – ja būšu savā amatā arī pēc LPS kongresa, tad ar nakts gājieniem trešo reizi vairs manu parakstu "budžeta grozījumiem" vai vienalga kam citam nedabūs. Šādā veidā strādāt kategoriski atsakos. Tāpēc mēģina 2010. gada budžetu izstrādāt laikus un kopā ar sociālajiem partneriem, nevis kaut ko šturmēt divu stundu laikā naktī. Temps ir mierīgāks, bet rezultāts – grūti prognozējams.

Došu vēl vienu piemēru, kur un par ko nākas izšķirties, kāda ir diagnoze slimībai, ar ko vārgstam. Ventspils novadā ir 12 skolas. Ja izpildām Izglītības ministrijas priekšrakstus, astoņas no tām jāslēdz.

Lai tādā situācijā nogādātu bērnus uz tuvāko darbojošos skolu, vienā maršrutā autobusam jāveic 40 kilometri, otrā – 67 km. Slēdziet tik ciet skolas, vediet ik dienu bērnus turp un atpakaļ 120 km un māciet viņus autobusā. Tad ieceliet autobusa šoferi par apkārtbraucošas skolas uz riteņiem direktoru! Lietām ir jābūt loģiskām, nevis uz papīra izfunktierētām.

E. Līcītis: – Jūs mēdz uzaicināt pārrunās ar SVF ļaudīm, kuri tiek uzdoti par tiem, kas te grib apšķērēt pensijas, aizvērt skolas un sastrādāt pārējos tumsas darbus. Kā viņi vērtē situāciju, priekšā likto lēmumu neloģiskumu?

– Iznāca muļķīgi, jo izskatījās, ka viņi man tic vairāk nekā Izglītības ministrijas cilvēkiem. Es teicu – nevajag SVF melot, ka mēs slēgsim simtiem skolu, jo tas nebūs masveidā. Labi, minētajā Ventspils pusē no 12 skolām divas patiešām ir zem lielas jautājuma zīmes, bet astoņas aizvērt ir nereāli.

V. Serdāns: – Bet, ja šīs reformas vai samazinājumi nenotiks, tad vienīgā "otrā" izeja ir vilkt augšā vienu, otru, trešo nodokli…

– … kurš tos maksās? Nav maksātāju bāzes.

– Tad bankrots. Piekrītu jūsu loģikai, bet – kur nauda radīsies, ja nav ražošanas? Tabakas ražotāji arī iešot prom, bet tie ienesa valsts kasē 40 miljonus.

– Nu, būsim iztīrījuši visu šeit no ražošanas. Tagad ir virtuāla nauda "kupi – prodai". Valsts tagad dzīvo pārsvarā no iekšējā patēriņa, un tad vēl ir jautājums, vai Latvijā gūtā peļņa no šā patēriņa paliek vai arī to atdodam uz ārpusi. Mēs tik ļoti sludinājām brīvā tirgus ekonomiku, ka ikviens var pie mums atnākt un kā zilonis izbradāties, bet, kad mūsu uzņēmēji aiziet uz citu valsti, kur arī ir brīv (it kā) visu ko darīt, tad nākas uzvesties klusāk par peli un gandrīz neko lāgā neizdodas izdarīt. Jo – visu ir brīv darīt, bet priekšroka tomēr vietējam.

V. Krustiņš: – Kas mums liedz darīt to pašu?

– Nezinu, varbūt prātiņš par īsu. Jāievēro Eiropas likumi, bet jāliek savi noteikumi – tā vajadzētu. Kam mēs algojam Ekonomikas ministriju? Viņiem tas būtu jāpaveic.

– Jā, runas ir garas, bet realitātē bēdīgs secinājums – šīs valsts nacionālās intereses netiek ievērotas. Tiklab Dombrovska, Godmaņa un tālākos laikos.

– Uzņēmēji dod viņiem zīmes pakaļ zīmēm, teiksim, Ķirsons pārcelšot savu uzņēmumu prom no Latvijas. Dīvaini ir, ka samazinām darbinieku skaitu valsts iestādēs, kur varēja ievākt "drošus", legālus nodokļus, un samazinām kapitālieguldījumus, ar ko taču "pasildīt" ekonomiku. Ka ārzemniekus mūsu bēdīgais liktenis neinteresē, pārliecinājos, kad bija komisārs Almunija. Kad brīnījos, kāpēc mēs no aizņēmuma nedrīkstam ne santīma izmantot, teiksim, infrastruktūrā, ja Vācijā krīzes situācijā atlicina naudiņu un dod pašvaldību pasūtījumos, būvēs, lai bizness nāk un strādā, tad finanšu augstais komisārs atteica strupu "nē". Mums esot strukturālie fondi, un nekas cits. Strukturālo fondu naudu mēs "noflederējām"…

E. Līcītis: – Ko nozīmē "noflederējām"?

– 2007. gadā Latvijai to naudu ieskaitīja, valdība ielaida budžeta ieņēmumos, un sveiki. Kā man citādi to raksturot, ja ne par "noflederēšanu" vai vienas dienas saimnieku rīkošanos?

V. Krustiņš: – Diemžēl mūsu Saeimā acīmredzami nav nedz budžeta izpildes, nedz jele kādas citas kontroles. Kad uzklausīta atskaite, kā tērēts gada budžets?

– Kopā ar sociālajiem partneriem valdībai kārtējā krīzes brīdī piedāvājām – ņemam 2004. gada budžetu, kad valsts pārvalde izmaksāja 1,5 miljardus. Tagad šis cipars ir trīs miljardi. Tālāk – caurskatām katras ministrijas tēriņus, un lai tā pierāda, kāpēc un kur radies sadārdzinājums. Ja tas ir objektīvi – saglabājam. Ja nevar pamatot – svītrojam. Pēc mana piedāvājuma izcēlās tāda panika! Mēs neatstājām to pusratā, un kopā ar sociālajiem partneriem mēģinām tur urbties cauri, bet nav jau arī noslēpums, ka mūsu organizācijām ļauts piedalīties pie budžeta veidošanas, lai pēc tam mūs censtos diskreditēt. Ne jau tur racionāli centīsies sastādīt.

– Protams, tas ir pretēji ierēdņu interesēm. Un kurš tad taisīja tos budžetus ar deficītu – Godmanis, kurš nu jau Briselē, Kalvītis – prom no politikas, un tā var skaitīt vēl. Te bija liels satraukums par algām, kuras dažu pašvaldību vadītāji dzīrās palielināt. Ja viņi netiek uzturēti no pašvaldību izlīdzināšanas fonda, tad, lūdzu, lai rīkojas brīvi. Ja viņus "piebaro", tad gan jārīkojas pēc citiem noteikumiem.

– Jā, interesanta doma. Ja tevi dotē, tad tu nesaņem algā, cik pats noteiksi, un tas skubina strādāt, gādāt un krāt, lai tiktu ārā no dotāciju saņēmēju kārtas. Sagatavots likumprojekts, ar kuru noteiktas visas algu likmes amatos, ko finansē no valsts budžeta. Tas ir, sākot ar Valsts prezidentu un beidzot ar apkopēju. Prezidentam, protams, augstākā alga, zemāk seko Valsts kontroles, valsts banku, FKTK priekšnieki – visi sarindoti pēc attiecīgām kategorijām. Pašvaldību vadītāji un politiķi arī tur bija "iekārtoti". Kādu iemeslu dēļ projektu nepieņēma – nevaru pateikt, bet ar SVF bija norunāts, ka to izdarīs līdz 1. jūlijam. Pēkšņi parādījās pretenzijas, un LB vadītāju paņēma ārā no klasifikatora, FKTK vadītāju – arī ārā. "Vienādus" noteikumus valstī negribēja pieņemt. Te kāds vienmēr grib būt "vienādāks par vienādu".

V. Serdāns: – Tad nemaz neliekas "dīvainas" sarunas ar SVF. Ja šādi nepilda vienu vienošanos, neizšķiras izpildīt otru vienošanos, tad ko viņi citu var teikt, atbraukuši un atraduši, ka no solītā nekas nav izdarīts? Teikt – celiet nodokļus, ja citus ceļus negribat iet, jo pretējā gadījumā aizdevumu nesaņemsiet, naudas nebūs.

– Kad Godmanis pirmoreiz mani paaicināja uz šīm sarunām ar SVF, es biju vienīgais "no malas" – ne no valdības. Neviens cits nevarēja atbildēt par pašvaldībām uz viņu uzdotajiem jautājumiem. Un diemžēl man jāsaka tā, ka tik slikti pārstāvētas Latvijas nacionālās intereses vairs negribu pieredzēt, tomēr tas stils, manuprāt, turpinās. Tādā līmenī, kā mūsu pārstāvji runāja ar SVF ļaudīm – atvainojiet, no Pašvaldību savienības puses es negatavoju mūsu sarunas ar Finanšu vai kādu citu ministriju. Ja es sēdētu galda otrajā, SVF delegācijas pusē, tad es arī ļoti nopietni padomātu, pirms dot te kaut vienu santīmu. To godīgi pasaku, jo mūsu puses pārstāvji izskatās nenopietni ļaudis, kuri katru reizi stāsta savu, kuri neieņem kopīgu Latvijas interešu pozīciju. Valstī pietiek ekspertu. Mēģināju ieteikt Godmanim savākt desmit zinīgus cilvēkus, lai sēž blakus kabinetā un ēd maizītes. Grūtā brīdī premjers lai aptur sarunas ar SVF un saka – pagaidiet, es aiziešu apspriesties par priekšlikumiem. Ir taču valstī cilvēki, kas saprot lietas un spēj uz argumentiem atbildēt ar argumentiem, bet uz jautājumiem sniegt pamatotas, izsvērtas atbildes. Sarunām jābūt profesionālām. Ar skaitļiem un argumentiem. Vismaz man tā liekas.

 

 

 

Presē...

 

 

 

Pārdod "Dienu" un "Dienas Biznesu", finansē igauņi

Gunta Sloga, Sanita Upleja,  Diena  07/03/09    Bijušajam laikraksta Diena direktoram Aleksandram Tralmakam piederošā kompānija Nedela S.A. piektdien pārņēmusi visas zviedru akcionāra Bonnier AB piederošās A/S Diena un laikraksta Dienas Bizness akcijas. Līdzšinējais uzņēmuma īpašnieks Zviedrijas uzņēmums Bonnier Business Press nolēmis aiziet no Latvijas preses tirgus. Pārdot savas akcijas un pamest uzņēmumu nolēmis līdzšinējais A/S Diena prezidents Arvils Ašeradens.

Laikraksta "Diena" galvenā redaktore Anita Brauna norāda, ka jaunais īpašnieks ir apliecinājis, ka augstu vērtē tās žurnālistikas vērtības, kuras ir simbolizējušas laikrakstu “Diena” visu tās pastāvēšanas laiku, un ka viņš neietekmēs redakcijas tiešo darbu – satura veidošanu. "Līdz ar to “Dienas” redaktori un žurnālisti turpinās strādāt pēc tiem principiem, kuri mums ir svarīgi un bez kuriem mēs savu darbu nemaz nespētu darīt – tā ir neatkarīga, augsti ētiska un profesionāla žurnālistika," teic A. Brauna.

Savukārt izdevniecības Dienas Mediji galvenā redaktore ir pārliecināta, ka Bonnier klātbūtnei bija ļoti būtiska pozitīva ietekme Latvijas mediju tirgū, jo šī starptautiskā izdevniecība pārstāv skaidras demokrātiskās un profesionālās ētikas vērtības, kas gadiem veido arī AS Diena kodolu un ir pamats mūsu mediju uzticamībai. "Tāpēc ir žēl par šīs sadarbības beigām. Taču es ceru, ka AS Diena jaunie īpašnieki konsekventi turpinās neatkarīgas un kvalitatīvas žurnālistikas tradīciju, un vienlaikus dos uzņēmumam jaunas attīstības idejas, kas izdevējbiznesā šobrīd tiek kā ar uguni meklētas daudzās valstīs," norāda N. Ločmele.

Igaunijas biznesa portāls Äripäev.ee ziņo, ka laikrakstu Diena un Dienas bizness pirkumu no Bonnier finansējusi grupa igauņu investoru ar investīciju baņķieri Kalli Norbergu priekšgalā. Lai gan darījuma summa netiek publiskota, Äripäev vērtējumā igauņu investīcija Latvijā varētu sasniegt teju miljardu igauņu kronu (44,9 miljoni latu), kas būtu līdz šim lielākā igauņu investīcija Latvijā. Bonnier pavēstījuši, ka pircējs ir mediju firma Nedela S.A, kas pilnībā pieder A.Tralmakam.

Nedela S.A. finansējumu šī darījuma īstenošanai ieguvusi no uzņēmuma LFS (Luxembourg Financial Services). Kā apgalvo jaunie uzņēmuma īpašnieki LFS ir nodibinājusi un tā pieder turīgai igauņu uzņēmēju grupai. Tā pieder vienam no LFS dibinātājiem Kallem Norbergam.

Vienošanās par šo darījumu, kura summa pagaidām netiek izpausta, tika parakstīta piektdien. Bonnier Business Press uzsver, ka pieņemts lēmums pārdot akcijas, jo Nedela S.A. piedāvājums bijis gan izdevīgs, gan pieņemams.

Jaunais īpašnieks A.Tralmaks uzsver, ka, parakstot līgumu, apņēmies saglabāt un nodrošināt neatkarīgās žurnālistikas un vārda brīvības tardīcijas. Tāpat Nedela S.A. vēlas turpināt mediju darbību, taču pagaidām nav sniegusi informāciju, par konkrētu mediju grupā ietilpstošo uzņēmumu nākotni. Tiesa, A.Tralmaks uzsver, ka turpmāk vēlas īpašu uzsvaru likt uz uzņēmumu darbību internetā. A.Ašeradena vietā par A/S Diena valdes priekšsēdētājs būs A. Tralmaks.

EKSPERTI

Anda Rožukalne, mediju eksperte:

Attiecībā uz mediju kvalitātes visiem iespējamajiem riskiem šis ir 21.gs sākuma lielākais notikums. Divdesmit gadus Diena definēja principus kvalitatīvai žurnālistikai, profesionalitātei, mediju vērtībām, liekot arī citiem attīstīties vai sevi definēt pret tām. Šobrīd šāda veida notikums var izmainīt tāda veida virzienā, ka samazināt viedokļu daudzveidību sabiedrībā. Ja pircējs būtu klasisks mediju uzņēmums, kura galvenais darbības veids ir mediji, tad varētu ticēt, ka izmaiņu nebūs. Bet, ņemot vērā līdzīgus piemērus pasaulē, ir zināms risks, ka medija intereses var tikt pakārtotas citām interesēm. Nedomāju, ka nākotne ir ļoti optimistiska. Būs interesanti pētīt, kā mainīsies saturs.

Ainārs Dimants, biznesa augstskolas Turība asociētais profesors:

«Mani pārsteidza, ka tāda šķietami spēcīga mediju grupa kā Bonnier AB paziņo, ka Latvija viņiem biznesā vairs nav prioritāte. Tas diezvai liecina par Bonnier AB grupas spēku, drīzāk par vājumu. Pašlaik drukātajiem medijiem ir krīze, to sajūt arī Bonnier grupa, bet tas, ka Latvija šajā ķēdē izrādījās tās vājākais posms, neliecina par koncerna spēku. D