TP valde pilnvaro Segliņu parakstīt vienošanos ar SVF

LETA  07/27/09    Tautas partijas (TP) valde un partijas Saeimas frakcija pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (JL) un fiananšu ministru Einaru Repši pilnvaroja partijas priekšsēdētāju Mareku Segliņu parakstīt nodomu vēstuli ar Starptautisko valūtas fondu (SVF).

Pēc tikšanās ar valdības vadītāju un finanšu ministru un partijas pārstāvju apspriedes Segliņš apliecināja žurnālistiem, ka viņš parakstīs vienošanos ar SVF jau šovakar.

"Nodomu vēstule ar SVF ir konfidenciāls dokuments, kuru nedrīkst publiskot, bet valdība var izstāstīt sabiedrībai, kādus pasākumus tā veiks, lai nākamā gada valsts budžeta tēriņus samazinātu par SVF apsolītajiem 500 miljoniem latu," teica TP līderis.

Sarunā ar premjeru Dombrovski TP arī esot panākusi vienošanos, ka jau nākamnedēļ valdība sāks darbu pie 2010.gada budžeta. "Jo ātrāk sāksim, jo skaidrāka būs situācija sabiedrībai," teica Segliņš.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, Segliņš teica, ka arī tikšanās laikā ar TP pārstāvjiem finanšu ministrs Repše nav varējis atbildēt, kādas būs nākamā gada valsts budžeta prioritātes. "Nevar visas nozares lineāri vienādi nogriezt," uzskata Segliņš.

Segliņš arī pauda viedokli, ka TP, uzreiz neparakstot nodomu vēstuli ar SVF, bet pieprasot tikšanos ar premjeru un finanšu ministru, ir rīkojusies pareizi.

Kā ziņots, šodien dienas vidū TP paziņoja, ka partija pagaidām neparakstīs valdības vienošanos ar SVF par aizdevuma saņemšanu. Kā tobrīd argumentēja Segliņš, partija uzskata, ka vienošanās vēstulē paredzēto nopietno reformu veikšanai ir nepieciešams plašs sabiedrības un sociālo partneru atbalsts.

Šodien pēc apmēram pusotru stundu ilgas tikšanās ar Tautas partijas (TP) valdi un Saeimas deputātiem Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) pauda cerību, ka "TP pieņems atbildīgu lēmumu".

"Pretējā gadījumā vienas pozitīvas vēsts vietā būtu vairākas negatīvas ziņas, kas var atstāt iespaidu uz starptautisko finanšu tirgu, graut Latvijas reputāciju un traucēt pārstrukturēt mūsu valsts ekonomiku puslīdz normāli," piebilda finanšu ministrs Einars Repše (JL).

Repše atzina, ka viņam joprojām nav skaidrs, kāpēc TP šodien veica tādu demaršu.

Premjers Dombrovskis apgalvoja, ka jau svētdien notikušajā koalīcijas sēdē ir izskaidrojis visus ar Starptautiskā valūtas fonda (SVF) nodomu vēstules saistītos aspektus.

Arī šodien, tiekoties ar TP pārstāvjiem, Dombrovskis un Repše esot ļoti plaši izskaidrojuši gan ar 2010.gada valsts budžeta veidošanu saistītos jautājumus, gan stāstījuši par sarunām ar SVF.

Atbildot uz žurnālistu jautājumu, Dombrovskis uzsvēra, ka "jaunu prasību TP nebija".

 

Visu koalīcijas partiju parakstīto nodomu vēstuli jau šovakar nodos SVF misijas pārstāvjiem

LETA  07/27/09    Visu piecu valdības koalīciju veidojošo partiju parakstītā nodomu vēstule ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) jau šovakar tiks nodota SVF misijas pārstāvjiem, kuri patlaban atrodas Latvijā.

Tālāk vēstule tiks nogādāta uz SVF mītni Vašingtonā, kur SVF lems par tālāko rīcību.

Premjers Valdis Dombrovskis (JL) Tautas partijas (TP) valdes šī vakara lēmumu parakstīt nodomu vēstuli ar SVF vērtē kā politiski atbildīgu lēmumu, aģentūru LETA informēja premjera preses sekretāre Līga Krapāne.

Dombrovskis uzsvēris, ka bija svarīgi lēmumu pieņemt un vēstuli parakstīt jau šodien, nevis parīt, kā to sākotnēji piedāvāja TP. Premjers norāda, ka tādā gadījumā šīs divas dienas būtu jāpavada neziņā, kuru pavadītu arī dažādas baumas un spekulācijas, kuras kaitētu Latvijas reputācijai finanšu tirgos.

Kā ziņots, TP valde un partijas Saeimas frakcija šodien pēc tikšanās ar Ministru prezidentu un finanšu ministru Einaru Repši (JL) pilnvaroja partijas priekšsēdētāju Mareku Segliņu parakstīt nodomu vēstuli ar SVF, ko viņš parakstīja jau šovakar.

Kā ziņots, šodien dienas vidū TP paziņoja, ka partija pagaidām neparakstīs valdības vienošanos ar SVF par aizdevuma saņemšanu. Kā tobrīd argumentēja Segliņš, partija uzskata, ka vienošanās vēstulē paredzēto nopietno reformu veikšanai ir nepieciešams plašs sabiedrības un sociālo partneru atbalsts.

Pārējās četras valdības koalīciju veidojošās partijas jau ir parakstījušas Latvijas valdības un SVF nodomu vēstuli, kas nepieciešama, lai Latvija varētu saņemt SVF aizdevumu. Vienošanos parakstījusi partija "Jaunais laiks", "Pilsoniskā savienība", Zaļo un zemnieku savienība, kā arī apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

  

Politiķi taustās ap SVF nodomiem

Māra Libeka,  Latvijas Avīze  09/28/09    Repše: budžeta veidošana ir mūsu, nevis aizdevēja rokās!

Starptautiskā valūtas fonda (SVF) vēstule nenosakot konkrētu rīcības plānu, bet gan tikai iespējamību un varbūtību, piemēram, celt nodokļus, ja nebūs cita ceļa, kā gūt ienākumus budžetā. Tomēr ne visi koalīcijas partneri piekrīt šādam sarunu dalībnieku apgalvojumam, jo uzskata, ka sabiedrību tomēr sagaida nepatīkami pārsteigumi.

SVF uzlicis nodomu vēstulei slepenības plīvuru, kurš, kā teica premjers Valdis Dombrovskis, tikšot noņemts pēc valdības lūguma un vēstule publiskota. Vispirms gan tā būs jāpārtulko valsts valodā, jo līdz šim tas nav izdarīts un koalīcijas partneriem aizvadītās nedēļas nogalē izsniegts tikai angliskais teksts, kas lasīts steigā un, iespējams, arī līdz galam nesaprasts.

"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK partijas priekšsēdētājs Roberts Zīle, runājot par valsts valodā nepieejamo valstij tik svarīgas vienošanās tekstu, atzina, "ja nav pašcieņas pašiem pret sevi, to nevar sagaidīt no citiem".

SVF prasa, lai nodomu vēstuli parakstītu visu četru koalīcijas partiju vadītāji, jo pretējā gadījumā mums gar degunu aizies 140 miljoni latu. Tāpēc Zīle, lai gan ar pretenzijām, tomēr šo pienākumu izpildījis un cerot, ka partijas valde viņu sapratīs. Bet turpat arī norādīja, ka šī vēstule saturiski neapmierinot nevienu politiķi, jo tajā paustie nodomi nelabvēlīgi skaršot ikvienu Latvijas iedzīvotāju un Valsts prezidentam Valdim Zatleram neesot taisnība, sakot, ka tā nesagādāšot sabiedrībai pārsteigumus. R. Zīle neslēpa, ka ir nobažījies par pārāk zemo progresīvā ienākumu nodokļa slieksni (Ls 500). Krīzes laikā Eiropas Savienības valstīs un arī ASV šis varētu būt mēneša ienākumu līmenis, no kura, gluži pretēji, pazemina nodokļus, lai cilvēkiem kabatās paliktu vairāk naudas, uzsvēra tēvzemietis un piebilda, ka tajā pašā laikā nodomu vēstulē neesot nekas pieminēts, piemēram, par uzņēmuma ienākumu nodokli, tā progresīvo likmi. Zīle uzskata, ka vēstulē neesot iestrādātas visas tās iespējas, kas skar mājsaimniecību hipotekāros kredītus. Viņaprāt, banku agresīvā kreditēšanas politika pēdējā laikā nesusi zināmus zaudējumus, tāpēc fonds bija jāizmanto, lai uzlabotu attiecības starp kredītņēmējiem, valsti un bankām.

Neapmierināta ar SVF un valdības pārstāvju slepenajām sarunām ir arī Tautas partija, kuras valde pirms vēstules parakstīšanas izplatīja paziņojumu, ka valdei neesot pieņemams veids un ultimatīva steiga, ar kādu Ministru prezidents un finanšu ministrs vēlas iegūt piekrišanu ļoti nopietnajai un svarīgajai Ministru kabinetā akceptējamai nodomu vēstulei. Partijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš bija sašutis, ka ne partija, ne sabiedrība netiekot izsmeļoši informēta, kas to sagaida 2010. gadā, tāpēc pirms vēstules parakstīšanas Ministru prezidentam un finanšu ministram esot jāveic plašas konsultācijas un izskaidrošanas darbs visdažādākajās sabiedrības grupās. TP vēlas saņemt precīzu atskaiti par līdz šim saņemto aizdevumu izlietojumu, nodokļu izmaiņām un to fiskālo efektu, valsts pārvaldes efektīvu optimizāciju, samazinot ministriju skaitu, "Parex banku" un citiem jautājumiem.

M. Segliņš uz brīdi bija ieradies koalīcijas sēdē, lai paziņotu savas partijas valdes apņemšanos neparakstīt vēstuli, kamēr žurnālisti un sabiedrība netikšot informēta par to, ko valdība gatavojas darīt.

Pēc koalīcijas sēdes uz TP biroja telpām pēc pašu iniciatīvas aizsteidzās valdības vadītājs Valdis Dombrovskis, finanšu ministrs Einars Repše kopā ar valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski (TP), lai pārliecinātu tautpartijiešus, ka vēstules neparakstīšana nogriezīs ceļu SVF solītajiem miljoniem, un paskaidrotu lielākajiem koalīcijas partneriem, ka vienošanās ar SVF ir "maksimāli vispārīga". Kā sacīja V. Dombrovskis, par samazinājumu 500 miljonu latu robežās lemšot bez steigas, izvērtējot un apsverot visas iespējas. SVF neesot prasījis, lai Latvijas puse atklājot sīki un pamatīgi, kā tieši šis samazinājums tiks nodrošināts. Pie nodokļu palielināšanas ķeršoties tikai tad, ja valdība nespēšot atrast citus budžeta samazinājuma un ienākumu palielinājuma ceļus. Arī progresīvā nodokļa likme no 500 latiem varētu tikt ieviesta tikai tad, ja nebūs citu iespēju. "Fiskālā konsolidācija ir mūsu pašu rokās," atzina finanšu ministrs Repše. Finanšu ministrijai līdz jūlija beigām ir jāsagatavo makroekonomiskās attīstības prognoze un no tās izrietošā ieņēmumu prognoze un izdevumu mērķa griestu aprēķins. Šis būs pamats, lai sagatavotu priekšlikumus izdevumu samazināšanai.

Piebildīšu, ka mājokļu nodoklis un nekustamā īpašuma nodokļa palielināšana nav atcelta, jo ir ierakstīta 2009. gada budžeta grozījumiem pievienotajos pārejas noteikumos. V. Dombrovskis un E. Repše sacīja, ka pensijas netiks samazinātas, bet tiks pārskatīts pensionēšanās vecums. Labklājības ministrs Uldis Augulis pastāstīja, ka ministrija piedāvāšot palielināt pensionēšanās vecumu, sākot no 2016. gada.

 

Soross gatavs sniegt atbalstu Latvijai Dižķibeles pārvarēšanā

DELFI  07/27/09    Dažādas organizācijas Latvijā varētu pretendēt uz finansiālu atbalstu no 100 miljonu ASV dolāru lielā Džordža Sorosa Ārkārtas palīdzības fonda, kas izveidots, lai mazinātu krīzes sekas 20 Austrumeiropas un Vidusāzijas reģiona valstīs, portālu “Delfi” informē Sorosa fonds.

„Džordžs Soross jau līdz šim pastiprināti sekojis līdzi situācijas attīstībai Latvijā un ir labi informēts par to, tāpēc izteicis gatavību sniegt atbalstu krīzes risināšanā. Sorosa fonds – Latvija jau ir iesniedzis programmu pieteikumus Atvērtās sabiedribas institūtam un pašlaik notiek sarunas par programmu iespējamo ieviešanu Latvijā. Ir saņemts pirmais apstiprinājums piešķirt finansējumu projektam „Paēdušai Latvijai”, ko īsteno ziedot.lv sadarbībā ar uzņēmējiem un individuāliem ziedotājiem. Ja apstiprināto programmu ietvaros būs paredzēti atvērti konkursi, tad izplatīsim paziņojumus par iespējām organizācijām pieteikties uz finansējumu,” stāsta Sorosa fonda – Latvija izpilddirektors Andris Aukmanis.

Kā informē fonds, Soross piešķīris vienreizēju atbalstu 100 miljonu dolāru apmērā divarpus gadu periodā valstīm, kuras krīze skārusi vissmagāk. Lēmumu par atbalstāmajām programmām un piešķiramo finanšu apjomu pieņems Atvērtās sabiedrības institūta konsultatīvā padome.

Kopējo finansiālo apmēru atsevišķām valstīm noteiks krīzes apmēri valstī, iedzīvotāju skaits, programmu ilgtspējība arī pēc finansējuma piešķiršanas beigām, un to, kādas ir iespējas šīs programmas saistīt ar citiem finansējuma avotiem un fondiem. Ņemot vērā, ka daudzās valstīs konkrēti risinājumi krīzes seku mazināšanai ir nepieciešami tagad un tūlīt, priekšroka tiks dota arī tādiem projektiem, kuru ieviešanu var sākt nekavējoties.

Uz finansiālo atbalstu no Džordža Sorosa Ārkārtas palīdzības fonda var pretendēt: Albānija, Armēnija, Bosnija un Hercegovina, Bulgārija, Čehija, Igaunija, Ungārija, Kosova, Kirgizstāna, Latvija, Lietuva, Maķedonija, Moldova, Melnkalne, Polija, Rumānija, Serbija, Slovākija, Tadžikistāna un Ukraina.

 

Komentārs: Rotaļas ar sprāgstvielām

Pauls Raudseps,  Diena  07/28/09     Visbiedējošākā ir iespēja, ka TP apzināti virza Latviju pretī bankrotam.

Tautas partijas spēlēšanās ar valsts likteni kļūst jo dienas, jo biedējošāka. Vakar ap diviem pēcpusdienā tās priekšsēdētājs Mareks Segliņš pēc partijas valdes sēdes paziņoja, ka TP nav gatava atbalstīt valdības un Starptautiskā Valūtas fonda nodomu vēstuli. Pusastoņos pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski un finanšu ministru Einaru Repši šī pati valde nodzēsa pašas aizdedzināto degauklu, pilnvarojot Segliņu vēstuli tomēr parakstīt, taču starplaikā pasaules ziņu aģentūras bija apskrējusi vēsts, ka Latvija gatavojas atteikties no vienošanās ar SVF, un mūsu valsts tēlam uzkrita kārtējais kauna traips.

Kāpēc TP svārstīšanās rada tādu satraukumu? Paskatīsimies, kas notiktu, ja TP tiešām izgāztu sarunas ar SVF.

Jaunā nodomu vēstule, ar kuru TP pirmdien tik bezatbildīgi rotaļājās, ne tikai ļautu Latvijai saņemt 200 miljonus eiro no SVF, bet, kas ir vēl daudz svarīgāk, dotu šīs organizācijas akceptu Latvijas budžeta plāniem un tādējādi nostiprinātu starptautiskās sabiedrības uzticēšanos gan valdībai, gan mūsu tautsaimniecības nākotnes izredzēm kopumā. Ja Latvija nespētu panākt vienošanos ar SVF, mums vistuvākajā laikā atkal atsāktos jau maijā un jūnijā piedzīvotā ekonomiskā nestabilitāte — centieni šūpot latu, straujš procentu likmju pieaugums,— kā arī Latvijas kredītreitinga pazemināšana, kas turpinātu gremdēt ne tikai valsts izredzes aizņemties naudu, bet arī privātuzņēmēju iespējas saņemt kredītus vai pat iegādāties preci ar pēcapmaksu. Nespēja vienoties ar SVF dotu smagu un tūlītēju triecienu jau tā novājinātajai Latvijas tautsaimniecībai — "darītāju partija" būtu iebradājusi mūsu uzņēmējus vēl dziļāk dubļos.

TP mētāšanās ir vēl jo pārsteidzošāka tāpēc, ka, cik var saprast, vēstulē ietvertās apņemšanās norāda ne tikai uz SVF izpratni par mūsu ekonomiskajām grūtībām, bet arī uz tā negaidīto iecietību pret valdības jau hronisko nespēju vienoties par konkrētiem soļiem, kā samazināt budžeta deficītu. Pēc neoficiālās informācijas var spriest, ka SVF, kurš vēl pirms dažiem mēnešiem negribēja atkāpties no decembrī vienošanās memorandā noteiktajiem budžeta deficīta mērķiem, tomēr būs gatavs pieļaut nākamajos gados ievērojami lielāku budžeta deficītu, nekā sākotnēji bija plānots. Proti, 2010.gadā Latvijai 4,9% no iekšzemes kopprodukta liela deficīta vietā būtu atļauts veidot 8,5% lielu deficītu. Turklāt, un tas ir jo sevišķi pārsteidzoši, SVF šķiet gatavs paļauties uz Latvijas valdības veidojošo partiju godavārdu, ka nākamā gada budžets tiks samazināts par 500 miljoniem latu, un atstāt valdībai diezgan lielu rīcības brīvību noteikt, kā šis samazinājums tiks panākts. Tāpēc Segliņa apgalvojums, ka pirmdienas demaršs bija nepieciešams, jo TP nav skaidrs, kādas būs budžeta prioritātes 2010.gadā, tikai pierāda, ka tas nav īstais šā izlēciena iemesls. Gan no Dombrovska publiski teiktā, gan no neoficiāli zināmā ir skaidrs, ka šīs prioritātes nav detalizēti iezīmētas vēstulē, bet tiks noteiktas budžeta izstrādes gaitā.

SVF vēstulē noteiktais budžeta rāmis ir tāds pats kā tas, kurš noteikts memorandā, kuru Latvija jūnijā parakstīja ar Eiropas Komisiju par aizdevuma saņemšanu. Toreiz TP pret šiem noteikumiem nebija iebildumu. Par ko tad TP tagad ir tik satraukusies? Vai viņi tikai pirmdien saprata, ka budžeta tēriņu samazināšana nozīmē, ka būs arī jāsamazina konkrēti izdevumu posteņi? Kā jau daudzreiz teikts un kā gan svētdien, gan pirmdien atkārtoti uzsvēra Valsts prezidents Valdis Zatlers, alternatīva nodomu vēstulē paredzētajam griezienam ir samazināt budžetu par 1,5 miljardiem. Ir grūti iedomāties, ka TP kalkulētāji nespētu izrēķināt, ka tas ir trīsreiz vairāk nekā 500 miljonu.

Varbūt TP ir satraucies, ka turpmākā budžeta samazināšana varētu skart partijas "sarkanās līnijas" — nodomu vēstulē esot paredzēts, ka 2009.gadā netiks sākts neviens jauns nozīmīgs publiskās un privātās partnerības projekts un 2010.gadā valdība ķersies pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas līguma noteikumu maiņas. Bet vai tiešām TP ir tik tuvredzīga, ka būtu gatava iedzīt valsti postā šādu salīdzinoši sīku merkantilu iemeslu dēļ?

Visbiedējošākā iespēja ir, ka TP ļoti labi apzinās, ko dara, un apzināti dzen Latviju bankrotā. Jau kopš pagājušā gada rudens daži TP politiķi ir ļāvuši saprast, ka vēlētos panākt lata devalvāciju, par šādu soli arī skaidri iestājies partijas tēvs Andris Šķēle. Līdz šim no aktīvi destruktīvas rīcības partiju ir atturējušas bailes no vēlētāju nosodījuma, taču pašvaldību vēlēšanu rezultāti un TP aizvien krītošais reitings partijas saimniekiem noteikti liek saprast, ka TP kā politiskās ietekmes instruments var pēc 2010.gada Saeimas vēlēšanām būt sevi izsmēlis. Varbūt viņi nākuši pie secinājuma, ka pēdējais pakalpojums, ko TP var sniegt saimniekam, ir kā teroristam pašnāvniekam apjozt trotila jostu un uzspridzināt gan vienošanos ar SVF, gan valdību, gan Latvijas tautsaimniecību. Saimniekiem zaudējums būtu niecīgs — viena jau norakstīta partija —, bet ieguvums liels — iespēja pelnīt uz devalvācijas rēķina, ne tikai spekulējot ar valūtu, bet arī uzpērkot uzņēmumus un īpašumus pa lēto. Jau dažas stundas pēc TP paziņojuma parādījās ziņa, ka rezultātā zviedru banku akciju vērtība ir strauji kritusies. Nav šaubu, ka paziņojums radīja efektu arī valūtas tirgos. Tātad ar savu pēcpusdienas paziņojumu TP kārtējo reizi pasniedza dāvanu spekulantiem. Vakarā nolemjot tomēr parakstīt vēstuli SVF, TP it kā novērsa pašas radīto krīzi, tomēr bažas par tās īstajiem nodomiem un mērķiem šīs pirmdienas rotaļas ar sprāgstvielām tikai padziļināja.

 

Kalniete un Zīle aicina Dombrovski nopietnāk izturēties pret pārējo partiju līdzdalību būtiskās pārrunās

LETA  07/28/09    Eiropas Parlamenta deputāti Sandra Kalniete un Roberts Zīle aicina Ministru prezidentu Valdi Dombrovski un finanšu ministru Einaru Repši sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem vai citās valstij būtiskās konsultācijās daudz nopietnāk iesaistīt politiskos partnerus, jo līdzšinējā pieeja, savlaicīgas informācijas un konsultāciju trūkums neveicina politisko līdzatbildību un spēju izskaidrot lēmumus sabiedrībai.

"Stils, kādā veidā notika sarunas ar SVF un nodomu vēstules sastādīšana, man kā neatkarīgas valsts politiskas partijas priekšsēdētājam ir nepieņemams," atzīst "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) priekšsēdētājs Zīle. Dokuments, kas nosaka Latvijas makroekonomisko virzību tuvākajos gados, ir ticis gatavots ļoti šaurā lokā, neļaujot ar to iepazīties nedz valdošo politisko partiju, nedz valdības sociālo partneru pārstāvjiem.

"Vēl vairāk - Latvijas valdošo politisko partiju līderiem kopš sestdienas vakara pieejamais nodomu vēstules ar SVF projekts ir tikai angļu valodā, un tikai šādā versijā tas arī tika parakstīts. Mēs nevaram iegūt cieņu citu acīs, ja necienām paši sevi un savu valodu," uzsver TB/LNNK priekšsēdētājs.

TB/LNNK valdei nav pieņemama publiski izskanējusī nodomu vēstulē paustā ideja par progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieviešanu jau no 500 latiem, kas daudzās valstīs ir kā slieksnis tieši pretējai attieksmei - proti, to iedzīvotāju atbrīvošanai no ienākuma nodokļa, kuru ienākumi nesasniedz šo summu. Vēl jo vairāk nepieņemami tas ir, ievērojot faktu, ka netiek plānota progresīvā uzņēmumu ienākuma nodokļa ieviešana, turpinot piemērot vienādu 15% likmi gan maziem Latvijas ģimenes uzņēmumiem, gan milzīgiem ārvalstu korporāciju meitasuzņēmumiem, kas iepriekšējos gados Latvijā guvuši nesamērīgu peļņu.

TB/LNNK valdei nav pieņemams arī fakts, ka nodomu vēstules projektā nav pienācīgi atspoguļots pasākumu plāns to Latvijas kredītņēmēju atbalstam, kuri ne savas vainas dēļ ir kļuvuši par banku agresīvās kredītpolitikas upuriem. Tieši otrādi, ir noprotams, ka valsts gatavojas dažādos veidos atbalstīt privātās komercbankas, no tām neprasot solidāru atbildību par vieglprātīgi izsniegtajiem kredītiem. Tas liecina, ka starptautiskais aizdevums neproporcionālā apmērā varētu tikt izmantots tieši to institūciju atbalstam, kuru piekoptā kredītpolitika izraisīja tirgus pārkaršanu, uzskata TB/LNNK valdes locekļi.

Arī "Pilsoniskās savienības" līdere Kalniete aicina Latvijas politiķus rīkoties atbildīgi, gan vienojoties par tālāku sadarbību ar SVF, gan turpmāk, pildot saistības ar starptautiskajiem aizdevējiem un veidojot nākamā gada budžetu.

"Šajā laikā politiķiem ir īpaši svarīgi rīkoties kā valstsvīriem. Vienošanās bija jāparaksta, jo alternatīva ir haoss. Īpaša atbildība gulstas uz Tautas partiju, kuras vadībā valsts ir novesta tik nožēlojamā stāvoklī," uzskata Kalniete.

"Mums visiem jāsaprot, ka ir tikai divas alternatīvas. Vienā gadījumā budžets nākamajā gadā būs jāsamazina par 500 miljoniem latu, bet, ja vienošanās ar SVF netiku panākta, tad būtu jāveic trīskārt lielāks samazinājums. Šobrīd nav jāstrīdas par to, cik lietderīga ir sadarbība ar SVF, bet gan jāstrādā pie 2010. un tālāko gadu budžetiem. Tieši spēja pieņemt budžetu un grūtas reformas noteiks, vai spēsim izvairīties no kraha," norāda EP deputāte Kalniete.

 

Komentārs: No stila pie būtības

Anita Daukšte,  NRA  07/29/09    Kamēr Eiropas Parlamenta deputāti Roberts Zīle un Sandra Kalniete pauž bažas par valdības stilu, neinformējot sabiedrību, valdošās koalīcijas partnerus un neapspriežot ar sociālajiem partneriem plānotos pasākumus izdevumu samazināšanas jomā, tikmēr šķiet, ka stilam vairs nav nozīmes, kā reklāmā teikts. Šajā gadījumā visu izšķir politiķu pilnīgā bezcerība, kurā viņi aizmirst gan stilu, gan kaunu.

Pretēji priekšstatiem, ka Tautas partijas vakardienas laušanās bija saistīta ar kādiem priekšvēlēšanu apsvērumiem, šķiet, tā būtu vismazāk ticamā versija. TP vienkārši vēl vārgi mēģināja demonstrēt pēdējās mugurkaula paliekas, kuras izšķīdušas vispārējā politiskās bezcerības dūksnājā. Dūksnājā, kurā nevar vis gūt kādu ļaunu prieku par to, ka Latvija varētu nedabūt SVF aizdevumu, vai par to, ka, draudot neparakstīt vienošanos ar SVF, tādējādi nokritušās zviedru banku akcijas pasaules tirgos. Sekas no starptautisko aizņēmumu nesaņemšanas taču varētu iestāties tieši pirms vēlēšanām, un kas varētu būt jaukāks par šo, ja tajā varētu vainot kādreiz spītīgo Tautas partiju.

Taču bezcerības dūksnājā politiķi iegrimuši tik dziļi, ka varbūt vēl vispārīgi uztver ekonomikas vispārējās nianses, taču pilnīgi neaptver individuālo sabiedrības locekļu traģēdijas, kuras iestāsies viņu parakstīto papīru dēļ.

Labējo – Tautas partijas un TB/LNNK – publiskā iekliegšanās, ka progresīvajam ienākumu nodoklim no 500 latiem viņi nepiekritīs nekad, nekad, nekad, atgādina maza puišeļa iecirtīgo ņerkstēšanu, ka viņš nekad neēdīs vecmāmiņas vārīto auzu pārslu putru. Jo puišelis pret vecmāmiņu neko iesākt nevar, tāpat arī labējās partijas ar savām sarkanajām līnijām, kuras ik pa brīdim tiek pārbīdītas aizvien tālāk un tālāk no sabiedrības interesēm. Vienreiz jau dzirdējām šito nekad, kad bija runa par pensiju samazināšanas perspektīvām.

Progresīvā ienākumu nodokļa pieminēšana ir fakts, kas atgādina: fronte pret tautu ir atvērta visās līnijās. Cietīs ne vien pensionāri un sociālo pabalstu saņēmēji, cietīs arī tie, kuru ienākumi vēl kaut cik turējās virs nabadzības ūdens. Bankām sliktos kredītus, kurus vairs nevarēs atdot progresīvā ienākumu nodokļa maksātāji, nosegs Eiropas Komisija ar SVF, bet ļautiņi kā bija, tā paliks starptautisko parādu jūgā. Lieki atgādināt, ka progresīvā ienākumu nodokļa ieviešana krasi pazeminās vietējā biznesa uzticību valstij un kapitāla pārbēgšana uz kaimiņvalstīm jau ir un kļūs par vēl akūtāku problēmu.

Vēstule SVF liecina, ka valdība joprojām uztur tik ļoti kritizēto kursu uz ienākumu nodokļa celšanu (arī pašnodarbinātajām personām), kā arī uz nekustamā īpašuma nodokļa sloga celšanu. Ja vien uzbrukums nodokļu frontē nebūtu tik masveidīgs, šķistu, ka nekustamā īpašuma nodokļa celšana vēl būtu atspaids pašvaldībām, kuras tā jau spiestas samierināties ar krietnu ieņēmumu sarukumu. Taču nu jau ir diezgan skaidrs, ka lielākā daļa sabiedrības, ne cilvēki, ne bizness, neizturēs tik būtisku kopējā nodokļa sloga palielinājumu un fiskālais ieguvums no bargajiem pasākumiem būs niecīgs. Tas tikai pastiprinās valsts ceļu pa lejupejošajām kāpnēm.

Vai valdībai ir vēl kas darāms, izņemot politiski pašnāvniecisku saistību uzņemšanos starptautisko aizdevēju priekšā? Jā, ir. Piemēram, ministriju apvienošana. No šā plāna neizvairīties. Kāpēc Valdis Dombrovskis izvēlējies kūtru režīmu ministriju reorganizācijas plānu realizācijā? Varbūt negrib sasteigt.

Bet tad nav motivācijas, kāpēc dokumentus ar ārkārtīgi nopietnu, skarbu saistību uzņemšanos starptautisko aizdevēju priekšā vajag parakstīt, pat netulkojot latviešu valodā, neinformējot lāgā pat tiem formālu akceptu devušos politiķus, bet ar ministriju reorganizāciju vajag nodarboties kā ar baltiem cimdiem.

 

Komentārs: Lojālā opozīcija

Pauls Raudseps,  Diena  07/29/09     Tautas partijas pirmdienas draudi torpedēt Latvijas vienošanos ar Starptautisko Valūtas fondu piešķīra rūgtu piegaršu labajai ziņai, ka Latvija ir vienojusies ar SVF un tādējādi nodrošinājusies ar pietiekamām naudas rezervēm visam 2009.gadam. TP rotaļas ar sprāgstvielām Latvijas notikumu vērotājos radīja bažas, vai valdība tiešām būs gatava izpildīt apņemšanos un 2010.gada budžetā samazināt izdevumus par 500 miljoniem latu.

Taču, kamēr koalīcijas "partneri" nodarbojas ar savām bīstamajām spēlēm, bijušais premjers un pašreizējais eiroparlamentārietis Ivars Godmanis (LPP/LC) pilnīgi pamatoti norāda, kādas briesmas rada ministru tieksme kļūt par savas nozares arodbiedrības pārstāvjiem un neskatīties uz valsts vajadzībām kopumā. Otrdien intervijā LNT Godmanis teica: "Vakar Brigmaņa kungs saka: "Mūsu partijas pārraudzībā ir šīs ministrijas," no rīta es klausos Zalāna kungu, viņš saka: "Mūsu pārraudzībā ir veselība, pašvaldības." Tā ir kļūda. (..) Tā sistēma nestrādā. Tad tā valdība nepārtraukti būs uz brukšanas robežas. Ir kaut kādā veidā jānodefinē, ka (..) jebkurš ministrs, jebkura partija, kas ir valdībā, atbild par visām sfērām."

Protams, kā pats Godmanis labi zina, resoriskais lokālpatriotisms nav tikai Dombrovska Ministru kabineta problēma, tas jau sen vajā mūsu valdības. Tomēr pašlaik šī budžeta deķa plosīšana ir kļuvusi sevišķi bīstama Latvijai, jo tā var apdraudēt valsts maksātspēju, un Godmanis pareizi saka — šī "sistēma" ir jāizbeidz.

Taču savā ziņā pat pārsteidzošāks par Godmaņa konstruktīvo kritiku ir viņa izteiktais atbalsts Ministru prezidentam Dombrovskim un finanšu ministram Repšem, kuriem, viņaprāt, nevar pārmest neko, ja nu vienīgi nepietiekamu pārējo ministru iesaisti sarunu procesā ar SVF. Bijušais premjers, kuru Jaunais laiks martā atteicās pieņemt valdībā un kuru tas vēl aizvien ik pa brīdim izmanto kā politisko peramo zēnu, izrādās esam lojālāks pret Dombrovska valdību nekā dažs labs koalīcijas loceklis.

Ne vienam vien politiķim tai būtu jābūt vielai nopietnām pārdomām par atbildīgu politiku un valstisku domāšanu.

 

Intervija ar Krievijas satiksmes ministru: "Krīze jāizmanto"

Juris Paiders,  NRA  07/29/09    Uz Neatkarīgās un laikraksta Čas jautājumiem lūdzām atbildēt Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētāju un Krievijas satiksmes ministru Igoru Levitinu.

– Kādi ir Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas galvenie uzdevumi šobrīd?

– Galvenie komisijas sasniegumi un mūsu uzdevums ir ātri atrisināt tos jautājumus, kas skar tiesiski normatīvo dokumentu bāzi. Galvenais uzdevums ir vienošanās par dubulto nodokļu neaplikšanu. Tas ir arī tas, uz ko aicina biznesa aprindas. Svarīgs ir jautājums par investīciju aizsardzību. Uzkrātās Latvijas investīcijas Krievijā ir ar pieaugošu tendenci, un Latvijas biznesa aprindas aicina, lai tiktu paātrināta šā līguma parakstīšana. Svarīgs uzdevums ir īstenot līgumu par sociālo aizsardzību. Tas ir aktuāls jautājums pensijas vecuma cilvēkiem, un īpaši krīzes laikā šī problēma daudziem kļūst pati svarīgākā.

Attiecīgās valsts institūcijas gatavojas parakstīt līgumu par sadarbību ārkārtas situāciju gadījumā. Par sadarbību tūrisma jomā esam saņēmuši ierosinājumus no Latvijas, un mēs šos jautājumus risināsim. Komisijas uzmanības lokā ir arī jautājumi par dabas aizsardzību, par vīzu režīma atvieglojumiem izglītības un zinātnes jomā.

Latvijas un Krievijas tiesiskā bāze atšķiras. Latvija pilnībā ir saistīta ar to tiesiski normatīvo bāzi, kāda veidojas Eiropas Savienībā. Neraugoties uz to, kas sasniedzams divpusējās sarunās, mums nepieciešams ņemt vērā, ka Latvija ir Eiropas Savienībā. Mums tas ir jāņem vērā, un līdz ar to ne vienmēr ir iespējama tikai divpusēja vienošanās, jo tā dažkārt ir atkarīga no Eiropas Savienības nostājas. Mēs to saprotam.

– Ir izteikti priekšlikumi starpvaldību komisijā veidot reģionālās sadarbības grupas. Ar ko tām būs jānodarbojas?

– Krievijas federālās valdības līmenī daudzus reģionālus projektus nav iespējams operatīvi risināt. Reģionālā darba grupa ļaus pieņemt lēmumus par nelieliem projektiem starp Latviju un Krievijas apgabaliem. Starp Latviju un Maskavu, Sanktpēterburgu vai Jekaterinburgu, vai citām pilsētām. Manuprāt, šāda darba grupa būs ļoti efektīva.

– Gandrīz tieši pirms diviem gadiem jūs sniedzāt interviju Neatkarīgajai (27.07.2007.), un toreiz tika iezīmētas galvenās sadarbības jomas. Tie ir cauruļvadi, autopārvadājumi, dzelzceļa tarifi. Autopārvadājumu asumus lielā mērā samazināja ekonomiskā krīze. Ar cauruļvadiem situācija nav uzlabojusies. Pat vairāk – šovasar apturēts arī dīzeļdegvielas cauruļvads...

– Bija īslaicīga apturēšana, jo bija problēmas cauruļvada darbībā. Manuprāt, šis nav politisks, bet tīri tehnisks jautājums. Tur nav politikas.

Par sauszemes robežu. Problēma ir, jo importa apjoms uz Krieviju līdz krīzei bija ļoti liels. Lielais importa apjoms bija jāapstrādā un jāizlaiž cauri robežkontroles punktiem. Sastrēgumi uz robežas liecināja tikai par to, ka pilnībā netika izmantots citu transporta veidu potenciāls. Pirmskrīzes laikā puse kravu Krievijā nonāca ar autopārvadājumiem. Mūsuprāt, tas bija par daudz. Ir dzelzceļa, ir jūras pārvadājumu potenciāls, kuriem konkurencē jācīnās ar autopārvadājumiem. Jā! Ekonomiskā krīze uz laiku noņēma asumus uz robežas, bet ekonomika attīstas pa spirāli, un ekonomiskā krīze mums jāizmanto, lai pa šo laiku sagatavotu infrastruktūru. Lai gan pasažieri, gan kravas uz robežas nekavētos ilgi. Krīze rada iespēju pielāgot mūsu infrastruktūru nākotnes izaicinājumiem.

– Krievija attīsta savas ziemeļrietumu ostas. Vai tas nozīmē, ka Krievijas biznesam nākotnē mazināsies interese par Latvijas ostām?

– Krievijai ilgstoši nebija iespējams mūsu biznesam piedāvāt tādus pašus vai līdzīgus kravu pārkraušanas apstākļus, kādi tika izveidoti PSRS laikā Baltijā un Ukrainā. Mums vispirms bija jārada alternatīvi projekti, kas ļautu biznesam izvēlieties, kur ir labāk, kur ērtāk, kur lētāk. Lai bizness izvēlas!

Piemēram. Patlaban piecu mēnešu laikā Baltijas virzienā pārkrauti 150 miljoni tonnu Krievijas kravu. No tām 90 miljoni ir pārkrautas Krievijas teritorijā. No atlikušā apjoma 27 miljoni tonnu pārkrautas Latvijā. Tas liecina par Latvijas transporta infrastruktūras konkurētspēju, un mēs ar to rēķināmies. Mēs saprotam, ka krīzes laikā bizness izvēlēsies lētākos maršrutus.

– Kādas ir Latvijas iespējas panākt, ka kāds transporta koridora Rietumķīna – Eiropas Savienība atzars novirzīsies uz Latviju?

– Šis jautājums ir atklāts. Mēs piedāvājam Eiropas Savienībai jaunu transporta koridoru, kas to savienotu ar Ķīnu. Tik tiešām – Rietumķīna cauri Kazahstānas teritorijai tiks savienota ar Sanktpēterburgu. Tālāk tā ir konkurence starp dzelzceļa, auto un jūras transportu. Ja Latvija spēs ar savu infrastruktūru būt konkurētspējīga, tad bizness virzīsies šurp. Pagaidām koridoru plānots noslēgt Sanktpēterburgā. Mēs sekosim, kā attīstās un mainās robežu infrastruktūra, un tad lemsim, bet tas notiks nedaudz vēlāk.

– Vai Latvijai ir iespējas pieslēgties Ziemeļeiropas gāzes vadam, t.s. Ziemeļu plūsmai?

– Šis jautājums tieši neattiecas uz manu darbības jomu, bet Ziemeļu plūsmas maršruts ir noteikts, un tagad tiek risināti tehniski un ekoloģiski jautājumi. Jautājums par maršruta izmaiņām vairāk netiek apskatīts.

– Vai ir cerības, ka tiks atjaunota naftas tranzīta plūsma pa cauruļvadu Ventspils virzienā?

– Krievija ir pieņēmusi lēmumu un jau sācies darbs, lai pārvietotu naftas un naftas produktu tranzītu caur Ustjlugas ostu. Šogad Krievija no Ustjlugas nosūtīs pirmo tankkuģi ar naftas produktiem. Jau 2012. gadā tur tiks pārstrādāta nafta. Attiecībā uz Ventspili – Ventspils savulaik zaudēja izdevību, lai Krievijas kravas tiktu pārkrautas tieši šeit. Mēs savulaik izteicām priekšlikumus, bet mēs nevarējām tik ilgi gaidīt. Domāju, ka šis jautājums vairs nav tik aktuāls kā agrāk.

– Cik liela ir Krievijas politisko procesu ietekme uz starpvaldību komisijas darbu?

– Starpvaldību komisijas darbā piedalās Krievijas federālā izpildvara. Protams, politiskās attiecības starp Latviju un Krieviju mums ir svarīgas, bet komisijas noteicošais vektors ir ekonomika, jo komisija risina ekonomiskās sadarbības jautājumus. Mūs lielā mērā atbalsta biznesa padome, kas arī pašlaik sanākusi Rīgā. Mēs strādājam, lai mūsu valstu ekonomikas atbalstītu viena otru, lai plauktu bizness, kas maksā nodokļus un uztur mūsu valstis. Galvenā prioritāte ir ekonomiskā sadarbība, bet ļoti svarīgi ir arī humanitārie jautājumi, par kultūras apmaiņu, festivāliem un citiem līdzīgiem pasākumiem. Kultūras sakari stiprina uzticību.

– Jūsu vizītes laikā notiek zīmīgs ikgadējais pasākums Jaunais vilnis. Vai varēsiet apmeklēt kādu no koncertiem?

– Brīva laika ir ļoti maz, jo vizītes grafiks ir saspringts. Rīgas ostu jau esmu apmeklējis, lidostu Šlesera kungs man izrādīja iepriekšējā vizītē. Apmeklēšu transporta muzeju. Mani ļoti interesē Rīgas pieredze sabiedriskā transporta sistēmas izveidē. Krievijai šāda pieredze ir ļoti aktuāla. Ja paliks laiks, varbūt paspēšu apmeklēt kādu kultūras pasākumu, bet varbūt tas nebūs iespējams.

– Kādi ir jūsu pirmie iespaidi par Rīgu?

– Lidojuma laikā pirms nosēšanās ievēroju – Rīgas līcī ir ļoti maz kuģu. Vienmēr mēdzu no augšas novērtēt ostu darbu. No augšas tas ir labi redzams. Diemžēl kuģu ir maz. Tā ir lielākā atšķirība, salīdzinot ar tām reizēm, kad es te ciemojos laikā pirms krīzes.

 

Lembergs: SVF Latvijai uzspiež no sociālā viedokļa kriminālu politiku

LETA  07/29/09    Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) Latvijai uzspiež no sociālā viedokļa kriminālu politiku, kas izdevīga vakareiropai un ASV, laikrakstā "Dienas Bizness" uzsver pilsētas mērs Aivars Lembergs.

Viņš pauž sašutumu par SVF izvirzītajām prasībām, kas kavē investīciju piesaisti un rosina nodokļu palielināšanu.

"Valsts amatpersonas arī nemitīgi bazūnē, ka tūlīt palielinās nodokļus. Kāds tas ir signāls investoriem? Nenāciet te! Ja investori te nenāks, tad mēs pēdējiem spēkiem turpināsim gatavot savu jaunatni darbam vecajās dalībvalstīs. Tas arī bija mērķis, kādēļ mūs uzņēma Eiropas Savienībā," uzsver Lembergs.

Viņš jautā, kā Latvijai krīzes laikā ir palīdzējis "tā dēvētais stratēģiskais partneris" - ASV. "Ja ārlietu ministrs krīzes laikā aizbrauc pie mūsu stratēģiskā partnera, viņam ir jāatved miljardi. Jāvienojas par ASV investīciju stimulēšanu Latvijas rūpniecībā. Bet par ko viņi runā? Par to, kā karosim Afganistānā! Latvijas politiskās vadības uzvedība ir absolūti sulainiska," norāda Lembergs.

Kā akcentē Ventspils mērs, Latvijas nacionālo drošību var garantēt vienīgi stabila sociālekonomiskā attīstība, nevis dalība NATO vai Eiropas Savienībā. Dalība kādā organizācijā var būt tikai instruments tautas labklājības sasniegšanā.

Lembergs aicina aktīvāk pievērsties valsts pārvaldes optimizācijai, par kuru patlaban esot atbildīgs tikai premjers. Nepieciešams izveidot jaunu struktūru - Krīzes pārvarēšanas un valsts pārvaldes reformēšanas vadības centru, kas būtu tieši pakļauts premjeram un būtu "ministrija virs visām pārējām ministrijām".

Šajā institūcijā koncentrē labākie pieejamie intelektuālie un organizatoriskie cilvēkresursi, kuri nodarbotos ar pārvaldes pilnveidošanu, finansēm, nodokļiem, monopoliem, reformu koordināciju u.c.

 

Bēgot no krīzes, Latvijas darbaspēks izvēlas jaunus virzienus

Diena  07/29/09    Latvijas iedzīvotāji, kas krīzes dēļ apsver viesstrādnieka ceļa izvēli, vairāk raugās līdz šim netradicionālos virzienos - uz Skandināviju, Nīderlandi, ASV, Kanādu, Austrāliju, trešdien vēsta laikraksts Diena.

Anglija un Īrija, kas vēl nesen bija populārākie Latvijas darbaspēka galamērķi, tagad tādi vairs nav - arī tur krīze un bezdarbs nekādas spožās iespējas vairs nesola.

Diena vēsta par vairākiem piemēriem. Gatis (vārds mainīts), kas Latvijā ir jurista palīgs, devies uz mēnesi pastrādāt uz zvejas kuģa Norvēģijā, jo dzīvoklis paņemts kredītā, sieva darbu bija zaudējusi, bērns dārziņā nebija ticis, bet paša divi papildu darbi, no kuriem viens bijis parādu piedziņā, bija apsīkuši. Darbu atradis caur paziņām - citiem latviešiem. Viņš stāsta, ka uz Norvēģiju vieglas peļņas tīkotāji var nebraukt - jāstrādā daudz un smagi.

Pēc Gata novērojumiem, tagad brauc prom trīsdesmitgadnieki un ne tik daudz izmisuma dzītie vai neizglītotie, bet tieši "pelnītāji, kas ir galvenie Latvijas ekonomikas cēlāji". 

Kristaps Ceplis, kas iepriekš darbojies žurnālistikā un interneta vidē, savukārt ir viens no tiem, kam izdevies iekļūt Kanādas darba tirgū. Viņa uzmanību piesaistījusi informācija par Latvijas-Kanādas jauniešu apmaiņas programmu, caur kuru interesenti līdz 35 gadu vecumam viegli var iegūt Kanādas darba vīzu uz gadu. Kristaps izsūtījis neskaitāmus CV, un pēc kāda laika kļuvis par tirdzniecības aģentu enerģētikas kompānijā, kas laužas Kanādas īres boileru tirgū. "Nu klauvēju pie kanādiešu durvīm," stāsta Kristaps, kuram jāstrādā no 8.30 līdz 23 un kurš saņem komisiju no noslēgtajiem darījumiem.

Latvijas-Kanādas jauniešu apmaiņas programmu izmantojusi arī Evita Bredovska, tiesa, viņas iegūtā darba vīza pagaidām vēl ir rezerves plāns gadījumam, ja Latvijā ies slikti. Jūnijā viņa atgriezusies no Jaunzēlandes, kur lasījusi ābolus, šķirojusi ķiršus, kādu laiku pastrādājusi kā brīvprātīgā kristīgajā nometnē, daudz ceļojusi. Šī iemesla dēļ viņa neko daudz nav iekrājusi, lai gan nopelnīt tur varot. Latvijā viņa atgriezās, jo beidzās vīza un ražas sezona.

Laikraksts vēsta arī par Ivonnu, kuras vīrs Ivo uz Nīderlandi devās pirms pusgada. Ivonna ar abiem bērniem viņam piebiedrojās pirms pusotra mēneša, taču nevis lai meklētu darbu, bet lai attīstītu savu, ar Latvijas precēm saistītu biznesu. Nīderlande izvēlēta, jo "galīgi negribējām braukt uz Angliju, nācās atrast valsti, kurā sākotnēji var izlīdzēties ar angļu valodu". Lai nodrošinātos ar ienākumiem biznesa iekustināšanas stadijā, Ivo atradis darbu, taču viegli nav gājis - konkurence ir sīva, turklāt darbam jāpiesakās caur personāla atlases firmām, daļu algas atdodot tām. Šīs firmas gatavas runāt tikai ar tiem darba meklētājiem, kas jau ieradušies Nīderlandē un nokārtojuši visas atļaujas, gandrīz visiem augstāk kvalificētiem darbiniekiem tiek prasīti atbilstoši sertifikāti, bet vissvarīgākais nosacījums ir valsts valodas zināšanas - vismaz pamati.

 

Eiropas Komisija sākusi izmeklēšanu par Latvijas valsts sniegto atbalstu "Parex bankai"

BNS  07/29/09    Eiropas Komisija (EK) saskaņā ar Eiropas Kopienas līguma noteikumiem par valsts atbalstu trešdien sākusi padziļinātu izmeklēšanu par Latvijas valsts sniegto atbalstu "Parex bankai", teikts Komisijas paziņojumā.

Komisija norāda, ka šī izmeklēšana ir pirmais solis, lai sadarbībā ar Latvijas varas iestādēm rastu dzīvotspējīgu ilgtermiņa risinājumu šai bankai.

EK galveno uzmanību pievērsīs tam, vai 11.maijā iesniegtais "Parex bankas" pārstrukturēšanas plāns ļaus tai atgūt ilgtermiņa dzīvotspēju, vai valsts atbalsts nepārsniedz vajadzīgo minimumu un vai pasākumi, kas ierosināti iespējamo konkurences izkropļojumu ierobežošanai, ir samērojami ar atbalsta traucējošo ietekmi.

Pārstrukturēšanas plānā paredzēts īstenot jaunu uzņēmējdarbības stratēģiju, kā arī vairākus pārstrukturēšanas atbalsta pasākumus, kas ietver likviditātes atbalstu, valsts garantiju termiņa pagarinājumu, iespējamas jaunas valsts garantijas, lai nodrošinātu bankai turpmāku finansējumu, un kapitāla ieguldījumus.

Komisijas paziņojumā uzsvērts, ka izmeklēšanas uzsākšana ir parasta parādība valsts intervences gadījumā banku nozarē. Tā neietekmē attiecīgo pasākumu atbilstību ES valsts atbalsta noteikumiem, taču nodrošina juridisko noteiktību iesaistītajiem tirgus dalībniekiem - atbalsta saņēmējiem un to uzņēmējdarbības partneriem.

Eiropas Savienības (ES) konkurences komisāre Nēli Krūsa norādīja: "Komisijai ir jāveic padziļināta izmeklēšana par atbalsta pasākumu paketi "Parex bankai", lai noteiktu, vai papildus tai ir izstrādāts reālistisks projekts, lai atrisinātu problēmas, kuru dēļ izveidojusies pašreizējā situācija. Tādējādi mēs nodrošinām juridisko noteiktību visiem iesaistītajiem dalībniekiem un dodam iespēju ieinteresētajām trešajām personām paust savu viedokli."

Latvijas otra lielākā banka "Parex banka" pērn rudenī vērsās pēc valdības palīdzības, lai izvairītos no finanšu problēmām, kuras bankai draudēja rasties pasaules finanšu krīzes dēļ. Lai atbalstītu banku, valdība pērn 8.novembrī pieņēma lēmumu kļūt par "Parex bankas" kontrolpaketes īpašnieci, iegūstot 51% bankas akciju. Savukārt 3.decembrī valdība ārkārtas sēdē jau nolēma pārņemt 84,83% "Parex bankas" akciju, papildus jau iepriekš pārņemtajam 51% bankas akciju iegūstot arī bankas līdzšinējiem lielākajiem akcionāriem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim atlikušos 34% akciju. Patlaban "Parex bankas" 95,3% akciju turētājs ir Privatizācijas aģentūra.

 

Iespēju runāt ar SVF izmantojuši tikai daži ministri

Māra Libeka,  Latvijas Avīze  07/29/09    Ministriem bijusi dažāda attieksme pret sarunām ar Starptautisko valūtas fondu (SVF). Daži uzstājuši, ka vēlas paši runāt ar fonda pārstāvjiem, nevis akli uzticēties finanšu ministram, un savu ir panākuši. Tomēr vairākums ministru šādu iespēju nav pieļāvuši.

Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) uzskata, ka ministri bijuši "par maz iesaistīti šajā sarunu procesā". Pamatā sarunās piedalījās valdības vadītājs Valdis Dombrovskis un finanšu ministrs Einars Repše, kā arī ministriju ierēdņi. T. Koķe uzstājusi, ka vēlas tikties ar fonda pārstāvjiem, jo manījusi, ka viņiem trūkst izsmeļošas informācijas par nozarē notiekošo, un pēc savas iniciatīvas panākusi, ka šāda iespēja viņai tika dota aizvadītajā trešdienā. Ministre neslēpa, ka "valūtas fonds izskatījās diezgan apjucis, ieraugot, ka esmu ieradusies uz šīm sarunām". Koķei šķiet nepieņemami, ka politiķiem ir jāpieņem lēmumi, kaut gan sarunās viņi nav iesaistīti, bet tur piedalās ierēdņi, un politiķi ne vienmēr ir informēti par lemto. T. Koķe pastāstīja, ka viņa runājusi un pieskatījusi vairākas izglītības pozīcijas, kur nedrīkstētu pieļaut līdzekļu samazinājumu, un, lai izglītība, kas jau tā ir smagāk cietusī nozare, neciestu vēl vairāk.

T. Koķe pēc savas iniciatīvas ne tikai piedalījās sarunās ar SVF, bet arī sarunāja tikšanos pat ar Eiropas Savienības nodarbinātības, sociālo lietu un vienlīdzīgu iespēju komisāru Vladimiru Špidlu. Viņai neveicās sarunas ar Finanšu ministriju par Eiropas sociālā fonda dotajām iespējām izglītības kvalitātes un efektivitātes uzlabošanai, tāpēc nekas cits neatlika kā meklēt Špidlas atbalstu, ko arī saņēma. Ap 10 tūkstošiem pedagogu būs iespēja celt savu kvalifikāciju par 20 miljoniem latu fonda finansējuma.

Arī labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) personīgi piedalījies sarunās ar SVF. Viņa vadītās ministrijas ierēdņi pastāstīja, ka, tieši pateicoties ministram, no vēstules projekta tika izņemts teikums, ka pensijas ir jāsamazina vēl par 15 procentiem. U. Augulis panācis arī to, ka pensionēšanās vecums netiek palielināts, sākot no 2010. gada, bet gan 2016. gada.

 

Kā Buzajevs pārraksta vēsturi

Rihards Treijs, profesors,  Latvijas Avīze  07/29/09     Maskavā izdota grāmata "Nacionālo minoritāšu tiesību pārkāpumi Igaunijā un Latvijā"

Ļaudis, kas regulāri klausās Saeimas sēžu translāciju Latvijas radiofonā, būs ievērojuši, ka viens no rosmīgākajiem debatētājiem par jebkuru jautājumu, tiesa, kroplā, gandrīz nesaprotamā latviešu valodā, ir "PCTVL" deputāts Vladimirs Buzajevs.

"Kultūrtrēģeris" no Brjanskas

Daži vārdi, moderni runājot, par viņa CV. "Brālīgajā" Brjanskas apgabalā desmit klases beigušais Volodja nolēma doties studēt nevis uz Maskavu vai toreizējo vēl Ļeņingradu, bet tolaik vēl ne vienam vien krievam eksotisko "Pribaļtiku" – Rīgas Politehnisko institūtu, kuru beidzis viņš vēl pēc kāda laika pat aizstāvēja kandidāta disertāciju. Būtu varējis mierīgi strādāt, ja ne šī nolāpītā atmoda un nevienam nevajadzīgā valsts valoda. To nu jaunais "kultūrtrēģeris" nevarēja paciest un tālab ar visu joni metās politikā – Rīgas Domē un tā saucamajā Latvijas cilvēktiesību komitejā, kustībā "Līdztiesība" un partijā "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā". Augstākā pilotāža nezin kā par pilsoni pārtapušajam migrantam bija iekļūšana 8. un 9. Saeimā. Kāda tur vairs elektrodinamika jebšu hidroģeoloģija, ja vajadzēja vai bez pārtraukuma runāt un organizēt, organizēt un runāt, bet brīvbrīdī arī rakstīt. Esot sacerējis vairāk nekā 100 publikāciju pusotram desmitam avīžu un žurnālu.

Buzajevam 2007. gadā Rīgā iznāca krievu mēlē grāmatele "Latvijas nepilsoņi". Bet, kas tur kaut kāda province, ja viņš šopavasar kopā ar savu domubiedru kaimiņzemē, Urālu Valsts universitāti beigušo Iļju Ņikiforovu, varēja izdot Maskavā grāmatu par Eiropas etnokrātiju ar trāpīgu apakšvirsrakstu "Nacionālo minoritāšu tiesību pārkāpumi Igaunijā un Latvijā". Un, kā jūs domājat, kas ir uzrakstījis priekšvārdu šim izdevumam, kuru iegādājos nesen, atrazdamies zinātniskā braucienā Krievijas galvaspilsētā. Neviens cits kā Tatjana Ždanoka, kas nu jau atkal aiztraukusies uz Briseli. Viņasprāt, kas nebūt neatbilst patiesībai, Baltijas valstu politiskās elites "jau sen, atklāti vai slēpti īsteno kursu uz krievvalodīgo iedzīvotāju asimilāciju. [..] Pretošanās šai stratēģijai – Latvijas krievu galvenais uzdevums".

V. Buzajevs jau savas daļas pirmo paragrāfu ar nosaukumu "Okupācija un kolonizācija" liek pēdiņās, ar to nepārprotami izsakot autora attieksmi pret šiem procesiem. Par okupāciju viņš sauc tikai nacistu kundzību latvju zemē, padomju iebrukuma sekām Latvijā 1940. gadā vien atvēlot vārdu "inkorporācija". Buzajevam nepatīk, ka vara mūsdienu Latvijā un latviešu emigrantu organizācijas dēvē 1949. gada marta izsūtīšanu par padomju genocīda virsotni.

Grāmatā apgalvots, ka PSRS CK politbiroja arhīvā nav atrasts neviens dokuments, kas liecinātu, ka pieņemti lēmumi sūtīt pēc kara uz Latviju ieceļotājus (????????????), lai izmainītu etnodemogrāfisko situāciju. Katram ir skaidrs, ka Buzajevs nav strādājis šajā ar septiņiem zieģeļiem aizslēgtajā glabātavā (tad būtu zemsvītrā atsauce, kuru izdevumā netrūkst). Ja viņš būtu ielūkojies kaut vai tikai dažos Latvijas arhīvu izdotajos dokumentu krājumos, nemaz nerunājot par Vēsturnieku komisijas Rakstu 24 sējumiem, tad pārliecinātos, ka ar politbiroja ziņu vai bez tās uz Latviju un Igauniju plūda migrantu tūkstošu tūkstoši, kuri, ja vien nebija atsevišķos gadījumos kā padomijas augstskolu un tehnikumu absolventi īpaši norīkoti uz Baltiju, gribot vai negribot kļuva par kolonistiem. Jādomā, ka tādēļ viņš arī jēdzienu "deokupācija" liek ķepiņās.

Tās ir izpelnījies arīdzan apzīmējums "bezpilsonība", kas ir viens no iecienītākajiem V. Buzajeva jājamzirdziņiem. Tagadējo Latviju viņš aplami dēvē par otro republiku (ko tur slēpt, tā raksta arī ne viens vien latvju žurnālists, "LA" autorus ieskaitot…), kurā esot tik daudz "nepilsoņu" (arī, protams, visur pēdiņās), ka vai galva griežas riņķī. Buzajevs, kā jau dubultdeputāts, labi orientējas likumdošanā, Saeimas pieņemtajos aktos, Ministru kabineta noteikumos un Eiropas rekomendācijās, citējot un sunījot tās pa labi un kreisi. Viņam nekas nav pa prātam – ne naturalizācija, ne ierobežojumi nepilsoņiem atsevišķās profesijās un jaunās prasības šajā laukā, ne stingrā kontrole valsts valodas lietošanā utt., u. tjpr. Naturalizācijas eksāmeni notiekot latviešu mēlē, un tur, ak jēziņ, prasot arī par Latvijas okupāciju un pārkrievošanu. Ja var ticēt Buzajevam, kura apgalvojumam gan nav uzrādīts nekāds avots, tad iesniegumu skaits par naturalizāciju 2008. gadā salīdzinājumā ar 2003. gadu samazinājies vairāk nekā četras reizes. Šķiet, ka tas ir, ja ir, viņam tīri pa prātam.

Saprotams, ka visnotaļ svarīgs grāmatas autora apskatāmais objekts ir valoda. Patiesībā raudas par krievu mēles "grūto" stāvokli Latvijā un tās aizstāvēšana atļautiem un neatļautiem līdzekļiem. Šo tēmu viņš sāk ar melīgu apgalvojumu, it kā līdz 1932. gadam Latvijas ministriju un pašvaldību darbiniekiem prasīta krievu valodas zināšana. Buzajevs labprāt atceras, ka pēc latviešu valodas kā valsts valodas fiksēšanas Konstitūcijā 1988. gada oktobrī 200 (tikai! – R. T.) cilvēki esot ieteikuši ieviest Latvijā divas valodas. Viņu priecē fakts, ka 2000. gadā krievu valodu par dzimto valodu atzinuši 79,1% Latvijas ebreju, 72,8% baltkrievu, 67,8% ukraiņu un 57,7% poļu, gan "aizmirstot" piemetināt, ka viņus ar retiem izņēmumiem rusificējuši tie paši lielkrievi. Žēl, ka viņiem sekojuši arī 4,4% latviešu. Pieticīgos mēģinājumus latviskot Latvijas skolu sistēmu Buzajevs nicinoši sauc par "2004. gada reformu" un liek pēdiņās. Toties ar prieku atceras savu līdzbiedru organizētās skolēnu demonstrācijas un mītiņus. Bet viņš ir dusmīgs uz Rīgas Domi, kura nav atļāvusi (un pamatoti! – R. T.) 2007. gadā organizēt "krievu maršu" ar tādiem šovinistiskiem lozungiem kā "Latvija – mūsu valsts", "Pilsonību visiem!", "Krievu valoda – valsts valoda" u. c. Taču pavisam V. B. nav pieņemama krievu mēles oficiālā dēvēšana par svešvalodu. Tālab viena grāmatas iedaļa ironiski nosaukta "Mūsu valoda – svešvaloda". Šoreiz kā par brīnumu bez ķepiņām.

Īpašs paragrāfs izdevumā ir ziedots atšķirību parādīšanai Latvijā attieksmē pret 20. gadsimta vēsturi. V. Buzajevs vispirms korekti citē attiecīgās Saeimas deklarācijas par valsts okupāciju un leģionu, bet pēc tam cenšas pierādīt, ka tās tomēr ir nepareizas, sevišķi par latviešu karavīriem, kuriem viņš pat atvēlējis veselu iedaļu "16. marta diena". Kas tur rakstīts, nav vērts atkārtot. Ja nu vienīgi pieminēt, ka, pēc biedra deputāta apšaubāmiem aprēķiniem, pēdējos desmit gados sarīkojumos pie Uzvaras pieminekļa Pārdaugavā piedaloties ne mazāk kā 100 tūkstoši cilvēku.

Buzajeva "pētījums", lai gan tas balstās uz plašu literatūras klāstu vairākās valodās, tajā ir daudz atsauču un tabulu, savā būtībā ir kvazizinātnisks, antilatvisks un antiigaunisks. Tā mērķis ir, kā teikts grāmatas priekšvārdā, "kompleksi novērtēt lietu stāvokli cilvēktiesību laukā Latvijā un Igaunijā un saprast reālās perspektīvas objektīvi vajadzīgajā darbā šo valstu demokrātiskajā sanācijā". Atveseļošana? Paldies, b. Buzajev. Iztiksim bez tās.

Šā apskata sākumā rakstīju par V. Buzajeva tizlo latviešu valodu. Diemžēl tāda pati tā ir bieži vien pat neizlasāmās izdevuma parindēs. Statistiķis un politiķis M. Skujenieks tur ir kļuvis par K. Skujenieku, Ģ. Kristovskis par Ē. Kristovski, N. Muižnieks par N. Muitnieku utt., u. tml. Bēdīgi, lai neteiktu, nožēlojami. Par kādu autora cieņu pret Latviju un latviešu valodu te var runāt. Nekādu.

 

SVF ieteikumi vēl vairāk "atdzesēs" ekonomiku

Ilze Zālīte,  NRA  07/30/09    Kā atzīst prognožu portāla "Triobet.com" ekonomisko procesu analītiķis Kims Ruds Petersens, Latvijas valdības un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vienošanās teksts rada pamatotas bažas, ka Latvijas ekonomika turpinās atdzist, radot apdraudējumu turpmākai uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā.

Neoficiāli publiskotā vienošanās paredz gan valsts atbalsta samazinājumu lauksaimniekiem, gan nekustamā īpašuma nodokļa paaugstināšanu, kā arī paredzēts celt ienākumu nodokļa likmi pašnodarbinātām personām, nemaz nerunājot par PVN paaugstināšanu un progresīvā nodokļa ieviešanu nepieciešamības gadījumā. Lai gan valdības amatpersonas publiski paudušas atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai, pēc eksperta domām nodokļu paaugstināšana varētu to sagraut.

Latvijas amatpersonas norāda, ka PVN paaugstināšana līdz 23% likmei un progresīvā nodokļa ieviešana jau no 500 latiem notiks tikai tad, ja pārējie pasākumi neradīs pietiekami lielu ietaupījumu. Tomēr publiskotā vienošanās rada bažas par to vai ministri spēs vienoties par noteikumiem, kas tik ļoti sāpīgi skar katru nozari atsevišķi.

Eksperts uzsver, ka līdz šim vērojot Latvijas valdības darbu, diemžēl nav radusies pārliecība, ka šie cilvēki darbojas vienota mērķa – Latvijas ekonomiskās atveseļošanās – labā. Sarunas par budžetu būs ļoti smagas, jo ikviens centīsies pasargāt savu nozari. PVN paaugstināšana skar visus iedzīvotājus, nevis tikai kādu nozari specifiski, tādēļ ministriem tas var izrādīties vieglākais ceļš. Savukārt progresīvā nodokļa ieviešana ir mazāk ticama, jo atšķirībā no PVN šī nodokļa nemaksāšanu ir vieglāk apiet un nākamo Saeimas vēlēšanu tuvums liegs valdībai vienlaikus ieviest divus visām iedzīvotāju grupām tik jūtīgus nodokļus.

Kims Ruds Petersens, "Triobet.com" analītiķis: "PVN paaugstināšana uz 23% būtu milzīgs trieciens Latvijas uzņēmējiem, tomēr šobrīd iespējams prognozēt, ka tas notiks. Neoficiālais vienošanās teksts neatbild uz jautājumu – kā izdosies ietaupīt nepieciešamos 500 miljonus latu. SVF savu prasību ieviest 23% PVN mīkstināja, ļaujot Latvijas valdībai mēģināt panākt ietaupījumu ar dažādiem citiem pasākumiem. Tomēr tas vien, ka sākotnēji SVF izvirzīja šādu prasību, ir ļoti nopietns signāls. Rodas sajūta, ka fonds devis iespēju Latvijai "mēģināt", lieliski apzinoties, ka tas praktiski nav iespējams."

Eksperts norāda, ka neoficiāli izpaustajā vienošanās daļā minētie punkti nekādi nesaskan ar valdības pausto atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai. Dažādu nodokļu palielināšanai jau tā smagajos ekonomiskajos apstākļos var būt ļoti smagas sekas ilgtermiņā.

Kims Ruds Petersens, "Triobet.com" analītiķis: "Nodokļi tiek paaugstināti, bet par uzņēmējdarbības veicināšanu vispār nav runas. Tiek radīti apstākļi, kas samazina uzņēmumu konkurētspēju un apgrūtina jaunas uzņēmējdarbības uzsākšanu. Būtībā jau atkal tiek veicināta ēnu ekonomikas attīstība, piespiežot uzņēmējus meklēt veidus kā izvairīties no nodokļu maksāšanas. Tas nozīmē, ka visi šie pasākumi jau atkal radīs pretēju efektu un Latvijai nāksies meklēt arvien jaunas budžeta samazinājuma iespējas. Ir skaidrs, ka ilgtermiņa ekonomikas attīstības plāna nav, jo nekur netiek runāts par konkrētu situāciju modelēšanu, pieņemot kādu no lēmumiem."

 

ES komisārs Andris Piebalgs saņem Cicerona balvu

DELFI  07/30/09    Prestižās Cicerona balvas pasniegšanas žūrija, kuru vada Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta priekšsēdētājs Jānis Stradiņš piešķīrusi šo balvu Eiropas komisāram Andrim Piebalgam, portālu "Delfi" informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa.

Prestižā balva Piebalgam piešķirta "par viņa māku argumentēt un izskaidrot problēmas enerģētikas jomā, stiprinot redzējumu par vienotu un stabilu Eiropu".

Latvijas Zinātņu akadēmija sadarbībā ar Latvijas Universitāti vērtē sabiedriskās domas līderus, kuri, pamatojoties uz demokrātiskām un cilvēciskām vērtībām, ir sekmīgi darbojušies savā profesionālajā jomā starptautiskā līmenī un veicinājuši saprašanos starp valstīm un tautām, vienlaikus darot godu Latvijai.

Iepriekšējos gados šo balvu saņēmuši Islandes prezidente Vigdisa Finnbogadottira, Čehijas prezidents Vāclavs Havels, Somijas prezidente Tarja Halonena, bijušie Latvijas prezidenti Guntis Ulmanis un Vaira Vīķe-Freiberga un citi.

Cicerona balvas saņēmēju vārdi Latvijas mērogā tiks nosaukti nākamnedēļ.

 

SVF pārstāvis: Turieties pie darba privātajā sektorā

Diena  07/31/09    Ja strādājat privātajā sektorā, tas ir labi – palieciet tur un turieties pie sava darba. Bet valsts sektorā situācija ir tāda kā ir. Tā intervijā studentiem šodien saka Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) misijas vadītājs Marks Grifits, raksta laikraksts Telegraf.

Viņš Latvijas iedzīvotājus mierina, ka te neatkārtosies 90.gadu situācija pēc Padomju savienības sabrukšanas, jo Latvija tagad ir Eiropas Savienības dalībvalsts. «Jūsu valsts ekonomikas stāvoklis ir ļoti atkarīgs no Eiropas Savienības ekonomikas stāvokļa. Kad Eiropa nostiprināsies un ekonomika sāks augt, tā aiz sevis izvilks arī jūs,» saka M.Grifits.

Viņš domā, ka Eiropas ekonomikas atdzīvošanās notiks jau šā gada beigās vai nākamā gada sākumā, jo esot jau manāmas pirmās ekonomikas stabilizācijas pazīmes. Turklāt, pēc M.Grifita domām, Latvijas aizņēmums nemaz nav tik liels, arī mūsu valsts nav vienīgā, kura vērsusies SVF pēc palīdzības. No Austrumeiropas valstīm palīdzību SVF lūgušas arī Ungārija, Ukraina, Rumānija, Serbija.

Viņš ir pārliecināts – ja SVF palīdzību būtu sniedzis Latvijai gadu pusotru ātrāk, tad problēmas būtu atrisinājušās ātrāk un situācija valsts ekonomikā nebūtu tik tālu nonākusi.

Viens no risinājumiem, ko saredz M.Grifits, ir nodokļu paaugstināšana, jo «Latvijā nodokļi nav paši augstākie, tie, varētu pat teikt, ir zemi». M.Grifits piekrīt, ka patlaban valstī nav ražošanas, taču «atliek nedaudz pagaidīt, un šurp nāks uzņēmēji, kas attīstīs ražošanu».

SVF pārstāvis intervijā ir optimists un uzskata, ka uztraukties neesot, par ko.

 

Komentārs: Tiešā runa

Aivars Ozoliņš,  Diena  07/31/09    ASV viceprezidents Baidens atklāti runā par Krievijas vadoņu dzīvošanu impēriskajā pagātnē.

Tikai pirms trim nedēļām ASV prezidents Baraks Obama Maskavā "pārlādēja" abu valstu attiecības un vēstīja, ka vēlas Krieviju redzēt kā partneri un stipru, pārtikušu un miermīlīgu valsti. Bet sestdien attiecību "pārlādēšanas" metaforas autors ASV viceprezidents Džo Baidens intervijā The Wall Street Journal pateica, ka Krievija ir ekonomiski un iekšpolitiski tik vāja, ka nevar tikt uzskatīta par līdzvērtīgu globālu spēlētāju un būs spiesta piekāpties Rietumiem daudzos starptautisko attiecību un drošības jautājumos. Saprotams, Maskavā nīgra neizpratne un taujāšana — kurš tad ir galvenais priekšnieks Vašingtonā un nosaka ASV ārpolitiku, un kāda tad īsti ir šī politika attiecībā uz Krieviju?

Taču Baidena pamata tēzes nav pretrunā ar Obamas vēstījumu, bet viņa vērtējums par Krievijas globālo ambīciju neatbilstību tās ekonomiskajām iespējām lielā mērā atbilst arī pašā Krievijā diskutētajam. Tāpēc jautājums varētu būt pirmām kārtām par to, kāpēc Baidens izvēlējās runāt tik nediplomātiski, kaut arī viņa teiktajam daudzi piekristu gan Vašingtonā, gan Maskavā.

Acīmredzot Obamas un Baidena vēstījumi ir domāti dažādām auditorijām. Obama uzrunā Krieviju, taču Krievija noteikti nav pašreizējā Baltā nama saimnieka prioritāte, ja salīdzina ar problēmām, kuras ASV nākas risināt citur pasaulē. Savukārt Baidena runātais droši vien jāuzskata par atbildi uz Austrumeiropā pieaugošajām bažām, ka Savienotajām Valstīm šis reģions pašlaik varētu nebūt tik svarīgs kā iepriekš, tāpēc Krievijai paveras iespējas atgūt ietekmi bijušās PSRS un padomju bloka valstīs.

Šīs bažas paustas 16.jūlijā publiskotajā divdesmit divu Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu ietekmīgu politiķu un intelektuāļu atklātā vēstulē Obamas administrācijai ar aicinājumu neatstāt šo reģionu novārtā, jo Krievija vēl arvien nav pilnībā pieņēmusi šo valstu suverenitāti, un "pārāk šaura Rietumu interešu izpratne varētu novest pie nepareiza veida piekāpšanās Krievijai".

Šī vēstule radījusi apmulsumu Vašingtonā, neoficiāli atzīst ārlietu resora pārstāvji. Šis reģions tiešām nav ASV valdības uzmanības degpunktā, taču pat domās netiekot pieļauta iespēja slēgt kādus darījumus ar Krieviju uz austrumeiropiešu rēķina. Baidena intervija, ko viņš sniedza uzreiz pēc brauciena uz Gruziju un Ukrainu, acīmredzot ir atbilde uz vēstulē paustajām bažām.

Tiesa, to, ka Amerika neiztirgos Austrumeiropu Krievijai, Baidens izvēlējās pavēstīt savdabīgi — ka Krievija īsti nespēj ne pieprasīt, ne piedāvāt neko tādu, par ko Amerikai vispār būtu jātirgojas. Ja Maskava iedomājas, ka Vašingtona varētu piekrist kādiem darījumiem cerībā saņemt kaut ko pretī, tad "mēs to nedarīsim", saka Baidens, "to darīt nav vajadzības". Un arī samazināt kodolieroču arsenālu, par ko Obamas vizītes laikā tika parakstīta vienošanās, Krievija piekritusi nevis tāpēc, ka tās vadoņi būtu pēkšņi piedzīvojuši atklāsmi, ka vairs negrib apdraudēt savus kaimiņus, bet gan tāpēc, ka nevar atļauties to uzturēt.

"Domāju, ka mēs stipri par zemu novērtējam tās kārtis, kuras mums ir rokās," viņš paziņo un arī uzskaita Krievijas vājuma faktorus — gan arvien sliktāko demogrāfisko stāvokli, gan iznīkstošo ekonomiku, gan vājo banku sektoru — "viņi ir situācijā, ka pasaule viņu acu priekšā mainās, un viņi turas pie kaut kā pagātnē, ko nav iespējams noturēt".

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs Baidena teikto raksturoja kā no iepriekšējā ASV prezidenta Džordža Buša administrācijas pārstāvju runām nokopētu un mēģinājumu "ievilkt mūs atpakaļ pagātnē".

Taču Lavrova pieminētā "pagātne" iestājās pēc tam, kad Krievijas rīcība lika Bušam vilties par prezidenta Putina acīs ieraudzīto dvēseli, it īpaši pēc Krievijas iebrukuma Gruzijā pērnvasar. Savukārt Baidens runā par Krievijas vadoņu dzīvošanu impēriskajā pagātnē. Arī Obama pirms došanās uz Krieviju bija pārmetis Putinam palikšanu ar vienu kāju aukstā kara pagātnē, bet savā runā Maskavā pateica, ka diemžēl virsroku reizēm gūstot "XIX gadsimta priekšstati" par ietekmes sfērām. Arī austrumeiropiešu vēstulē paustas bažas, ka Krievija cenšas panākt "XIX gadsimta mērķus ar XXI gadsimta metodēm". Baidens pasaka: "Es negaidu, ka Krievija — īpaši šī valdība, īpaši Putins — pieņems domu, ka viņiem jāatsakās no ietekmes sfēras. Taču es sagaidu, ka viņi sapratīs, ka mēs nepieņemam ietekmes sfēru."

Obamas vēlme redzēt Krieviju kā stipru, plaukstošu un miermīlīgu valsti un ASV partneri nav pretrunā ar Baidena vērtējumu, ka Krievijas vadītāji tā vietā cenšas uzvesties kā aizpagājušā gadsimta lielvaras valdnieki, kaut gan nevar to atļauties. Taču arī Baidens ir savā ziņā optimists: "Šie puiši nav absolūtas intelektuālas viduvējības, kas turas pie kaut kā, kam neviens netic. Viņi ir galu galā pragmatiski." Tiesa, tas nenozīmējot, ka tie nevarot izdarīt arī kaut ko "stulbu". Tomēr "nekad nevajag iedzīt kādu stūrī un aizšķērsot viņam vienīgo izeju no tā", Baidens brīdina.

Baidena sacītais konstatē atšķirības Vašingtonas un Maskavas skatījumā uz pasauli, taču neiedzen Krieviju stūrī un būtiski nemainīs abu valstu vēsi pragmatiskās attiecības. Jācer, ka austrumeiropiešu vēstule Obamam liks ASV valdībai gan rūpīgāk sekot, lai Krievija neatļaujas šeit neko "stulbu", un stiprināt NATO militārās spējas, gan kopā ar šejienes valdībām meklēt efektīvākos risinājumus pret tajā uzsvērtajām XXI gadsimta neoimperiālisma metodēm.

 

Komentārs: Globalizācijas dižķibele

Pauls Raudseps,  Diena  08/01/09     Pasaules finanšu krīze ir nopietni iedragājusi uzticību globālā tirgus spējām pašam sevi noregulēt.

Finanšu krīze, kura pārņēma pasauli pēc investīciju bankas Lehman Bros. bankrota pagājušā gada septembrī, lika daudziem atcerēties 1929.gadu, kad pēc Ņujorkas akciju tirgus sabrukuma sākās Lielā depresija. Sekas bija katastrofālas — ekonomiskās krīzes izplatīšanās visā pasaulē, milzīgs bezdarbs, sociāla neapmierinātība, agresīvu autoritāru režīmu nākšana pie varas un visbeidzot Otrais pasaules karš. Pēdējos deviņos mēnešos bailes no šīs baisās vēstures atkārtošanās ir vadījušas lielvalstu ekonomiskās politikas veidotāju rīcību, un komentētāji bieži ar atvieglojumu piemin, ka pasaules svarīgākās finanšu institūcijas — ASV Centrālās bankas — priekšsēdētājs Bens Bernanke ir arī viens no pasaules atzītākajiem Lielās depresijas cēloņu pētniekiem.

Tomēr vēsture nekad precīzi neatkārtojas, un dažkārt, vadoties pēc pagātnes pieredzes, mēs steidzam novērst vienas briesmas, bet nepamanām citas, kuras mūs apdraud. Piektdien Rīgā viesojās ietekmīgā britu laikraksta The Financial Times galvenais ārpolitikas komentētājs Gideons Rakmans un grāmatnīcā Robert"s Books pavadīja stundu, stāstīdams pulciņam žurnālistu, akadēmiķu un ārpolitikas ekspertu par savu skatījumu uz būtisko jautājumu: kāda būs pasaules dižķibeles ietekme uz pasaules politiku?

Rakmans ir viens no retajiem žurnālistiem, kuriem vēl aizvien ir iespēja bieži ceļot pa visu pasauli un tikties ar lēmumu pieņēmējiem. Viņa skatienā Rietumos sociālo nemieru un sekojošo politisko satricinājumu draudi nav tik lieli, kā pagājušā rudens finanšu panikā varēja šķist. Tomēr tas nenozīmē, ka mēs visi varam gulēt mierīgi, jo krīze ir nopietni iedragājusi politisko un ekonomisko konsensu, kurš pēdējos trīsdesmit gados pasaulē auga un nostiprinājās zem globalizācijas karoga.

Rakmana skatījumā 1978.gads, kad Dens Sjaopins Ķīnā sāka ekonomiskās liberalizācijas programmu, iezīmē XX gadsimta otrās puses globalizācijas ēras sākumu. Tam sekoja Tečeres un Reigana politikas uzvara Lielbritānijā un ASV, Latīņamerikas tautsaimniecību liberalizācija astoņdesmitajos gados, Berlīnes mūra krišana 1989.gadā, PSRS sabrukums 1991.gadā un drīz pēc tam Indijas ekonomikas atvēršana pasaulei. Aizvien vairāk pasaules valstu pievērsās demokrātijai, militārie konflikti starp valstīm gāja mazumā un pieauga labklājība (kā 2008.gadā rēķināja Pasaules Banka, no 1983.gada absolūtā nabadzībā dzīvojošu cilvēku skaits samazinājās no 50% pasaules iedzīvotāju līdz 25%, kaut gan pasaules iedzīvotāju skaits šajā laikā pieauga par kādiem diviem miljardiem jeb gandrīz par 50%). Turklāt tas viss notika bez kādas "pasaules valdības" noteiktajiem rāmjiem vai uzspiestajiem noteikumiem. Šķita, ka globalizētā tirgus "neredzamā roka" lielā mērā pati atrisina nopietnākās problēmas un virza pasauli uz situāciju, kurā brīvprātīga sadarbošanās veicina visu valstu kopējo labklājības pieaugumu.

Rakmans uzskata, ka pasaules finanšu krīze ir nopietni iedragājusi uzticību globālā tirgus spējām pašam sevi noregulēt un atklājusi vairākas jomas, kurās nepieciešami globāli risinājumi, bet kuros paļaušanās uz brīvprātīgu sadarbību nedos vajadzīgos rezultātus.

No Latvijas viedokļa skatoties, svarīgākās apdraudētās jomas ir brīvā kapitāla un preču plūsma.

Kā pagājušā gada rudenī esot teicis Lielbritānijas finanšu ministrs, krīze atklājusi, ka pasaules lielākās bankas dzīvo starptautiski, bet mirst nacionāli, proti, tām ir saistības un intereses visā pasaulē, bet, kad tām rodas problēmas, tās ir jārisina to mītņu zemēm. Līdz šim kapitāla brīvā plūsma tikusi uzskatīta par vienu no globalizācijas lielākajām veiksmēm. Nauda tiek virzīta uz tām vietām pasaulē, kur tā ir visvairāk vajadzīga, un tādējādi dzen izaugsmi. Tomēr daudzu banku un citu finanšu spēlētāju globālo ambīciju radītie riski tagad visiem ir pat pārāk skaidri redzami. Grūtībās nonākušās bankas ir jāglābj to mītnes valstu valdībām, un jājautā, vai šīs valdības priecāsies, ja palīdzībā sniegtos līdzekļus bankas aizdos citu valstu pilsoņiem un uzņēmumiem? Šo problēmu daži domā atrisināt, radot pārnacionālu finanšu regulatoru, bet, ja pat Eiropas Savienībā šīs funkcijas greizsirdīgi aizsargā dalībvalstu valdības, kādas izredzes ir šādu regulatoru izveidot vēl plašākam valstu lokam?

Tāpat nepieciešamība atrisināt ekonomisko grūtību izraisītās sociālās problēmas var radīt vilinājumu valstīm ieviest aizvien protekcionistiskāku tirdzniecības politiku, tā graujot otru globalizācijas pīlāru — brīvo preču kustību.

Šo draudu novēršanai vairs nepietiek ar paļaušanos uz tirgus mehānismiem, šos globalizācijas sasniegumus var pasargāt tikai stingras politiskas vienošanās. Par nelaimi, nav daudz institūciju, kurās varētu šādu vienošanos panākt. Patlaban visticamākais kandidāts ir pasaules lielāko tautsaimniecību forums G20, taču tam pašam nav ne skaidras institucionālas formas, ne pilnvaru.

Pat ja Rakmana iezīmētais globalizācijas laikmeta noriets nedraud ar jauniem kariem, tas ir gana biedējošs gan Latvijai, gan jebkurai citai mazai valstij. Mums nepietiek kapitāla, lai finansētu savu uzņēmumu izaugsmi, un mūsu iekšējais tirgus ir pārāk sīks, lai mēs sevi varētu nodrošināt ar visu, ko "normāla" moderna dzīve prasa — ar automobiļiem, televizoriem un datoriem. Paši tos saražot nevaram, bet nopirkt varēsim tikai tad, ja citu valstu tirgi būs atvērti mūsu produkcijai un pakalpojumiem. Mūsu labklājība var augt tikai atvērtā pasaulē.

 

Viedoklis: Ekonomiskās paverdzināšanas pakts

Bens Latkovskis,  NRA  08/03/09    Pavisam drīz visa pasaule atzīmēs 70. gadadienu, kopš divi cilvēces vēsturē lielākie tirāni – Hitlers un Staļins – 1939. gada 23. augustā noslēdza Eiropas sadalīšanas paktu, kas pavēra ceļu 2. pasaules karam. Latvijai šis pakts nozīmēja sagandētu dzīvi vairākām paaudzēm un nonākšanu Eiropas atpalikušas nomales statusā uz gadu desmitiem, ja ne simtiem.

Tagad dažādos pasaules forumos tiek skandēts, ka nekas tāds vairs nevar atkārtoties. Baidos, ka šādi apgalvojumi ir pārlieku optimistiski. Tiesa, laiks, kad pāri robežām maršēja kareivju miljoni un žvadzēja tanku kāpurķēdes, patiesi ir aizgājis nebūtībā, jo ir citi, daudz humānāki veidi, kā iegūt varu un pārņemt savā valdījumā teritorijas ar visiem tur esošajiem iedzīvotājiem. Tagad pāri robežām plūst nauda un informācija. Mentālie ieroči ir izrādījušies daudzkārt efektīvāki par brutālu spēku. Dāvida viltība ir uzvarējusi Goliāta akmens lingu.

Īsi pirms Staļina-Hitlera pakta noslēgšanas 1939. gada augustā uz Maskavu tika uzaicināti Francijas un Anglijas pārstāvji it kā runāt par miera nodrošināšanu Eiropā. Centrālais jautājums bija par drošības garantijām Polijai. Taču Poliju uz šīm sarunām pat neaicināja. Kā lai šeit nevelk paralēles ar pirmdien steigā visu partiju parakstīto SVF memorandu angļu valodā. Nosacījums, ka dokuments obligāti jāparaksta līdz noteiktai stundai, nepatīkami atgādināja draudīgu ultimātu.

Varētu teikt – parakstīja, ko nu vairs par to runāt. Diemžēl par to ir jārunā, jo ir jāizvērtē Latvijas sabiedrības reakcija uz pirmdienas notikumiem. TP atteikšanos to nekavējoties, bez apspriešanas parakstīt daži eksperti nodēvēja bezmaz par Latvijai kaitniecisku aktu, sabotāžu ar mērķi sagraut Latvijas ekonomiku. Jārunā par šo suniski padevīgo ekspertu un politologu riešanu uz katru, kas kaut ar pušplēstu vārdu bikli iebilst pret kādu mūsu Rietumu draugu norādījumu. Ja kāds saka, ka Latviju pašreizējā bedrē ir iedzinusi esošā politiskā elite, tad tam var tikai pievienoties. Taču nevajag aizmirst arī to, ka visus šos gadus Latvijas politiskā elite rīkojusies atbilstoši neoliberālās skolas ekonomistu izstrādātajam konceptam, kas pazīstams arī kā Vašingtonas konsenss. Atcerēsimies cik dedzīgi deviņdesmito gadu sākumā šodienas eksperti ar Raudsepu un Streipu priekšgalā stāvēja un krita par Latvijas valstij ārkārtīgi neizdevīgo Lattelekom privatizācijas modeli. Arī tagad katram, kurš atļaujas izteikt no SVF atšķirīgu viedokli, draud krievmīļa vai oligarhu pakalpiņa birkas piekāršana. Šīs birkas gan ir krietni grūtāk piekārt, ja līdzīgas atziņas izsaka Misūri universitātes profesors Maikls Hadsons un Rīgas Ekonomikas augstskolas vieslektors Džefrijs Somerss, kuri žurnālā Rīgas Laiks rakstā Kā tas notika un ko darīt pilnībā atmasko mītu par Rietumu draugu nesavtību un cilvēkmīlestību.

Vietējie SVF informatīvie apkalpotāji zīmē apokaliptiskas ainas, ja SVF ultimāts noteiktajā laikā netiktu parakstīts. Starptautiskajai sabiedrībai tiktu nodots signāls, ka Latvija nav nopietns sarunu partneris, nav uzticams sabiedrotais. Paga, paga! Vai tikai nav pilnīgi otrādi? Kāds vēstījums tika nodots tagad? SVF brīvdienas vakarā nodod valdības vadītājam memorandu un pieprasa, lai tas jau pirmajā darbadienā bez jebkādiem labojumiem tiktu no visām koalīcijas partijām parakstīts. Runa ir par fantastisku budžeta izdevumu samazinājumu pusmiljarda latu apmērā, desmitiem tūkstošu darba vietu likvidāciju un algu samazinājumu, par nodokļu sloga palielinājumu. Šāda mēroga jautājumus parasti sabiedrība apspriež gadiem ilgi. Piekrītu, situācija neļauj tik ilgas debates. Taču arī bezierunu pakļaušanās dod ne to pozitīvāko signālu. Tāpat kā 1940. gada K. Ulmaņa bezdarbība deva noteiktu signālu mūsu draugiem dažus gadus vēlāk Jaltas konferencē.

Signāls, kuru Latvija ir devusi starptautiskajai sabiedrībai, ir pagalam neglaimojošs. Latvija ir valsts, kuras valdībai nav nekādas sabiedrības uzticības un kur bez apspriešanas tiek akceptēts jebkurš no malas nākošs piedāvājums, jo tas apriori ir labāks nekā tas, ko var piedāvāt uz konkrētu rīcību nespējīgā valdība. Latvijas sabiedrība ir pieņēmusi upura lomu un padevīgi ļaujas liktenim. Latvijas valsts ir neiedomājami vāja, bet tās tauta neticami gļēva. Ar šādu valsti un šādu tautu noteikti var nerēķināties.

Un kāds būtu vēstījums, ja memorandu Latvijas puse nebūtu parakstījusi? Ak, tad SVF būtu lepni aizcirtis durvis un neatvadījies aizgājis? Uz priekšu, saulainu taciņu! Nekur jau tālu nebūtu aizgājuši. Pašu bankas jau vien būtu jāglābj. Un nevajag nodalīt SVF un EK. Patiesībā jau vienas un tās pašas intereses abi aizdevēji aizstāv. Pēc brīža jau būtu atpakaļ ar kādu saldāku burkānu. Atcerēsimies Īrijas referendumu par Lisabonas līgumu.

 

Piebalgs domā, ka Latvijā vieglāk ir tikt pie Mērfija balvas

Diena  08/05/09    Eiropas Savienības (ES) enerģētikas komisārs Andris Piebalgs, kurš šodien kļuva par pirmo no ES komisāriem, kas saņēmis Cicerona balvu, apbalvošanas laikā pauda viedokli, ka savā valstī ir krietni vieglāk izpelnīties nevis Cicerona, bet viņam pretstatītā Mērfija titulu, ziņo LETA.

«Sabiedriskajā telpā aktīvajiem cilvēkiem no Cicerona līdz Mērfijam ir tikai viens solis,» sacīja A.Piebalgs, vienlaikus atzīstot, ka savu darbu ES komisāra amatā centies veikt godprātīgi un pēc labākās sirdsapziņas.

Komisāra skatījumā, zīmīga bija arī Senās Romas filozofa Cicerona izteiktā doma - «Laime ir akla», ko balvas saņemšanas brīdī viņš izvilka no kausa ar Cicerona un Edvarda Mērfija aforismiem. «Laime ir akla, bet tikai ar smagu darbu var panākt, lai viņa atdara acis un ierauga tevi,» piebilda A.Piebalgs.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) nosūtījis apsveikuma vēstuli Eiropas komisāram A.Piebalgam saistībā ar Cicerona balvas saņemšanu, ziņo Ministru prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne.

Ministru prezidenta apsveikuma vēstulē teikts, ka īpašu gandarījumu rada Latvijas Zinātņu akadēmijas žūrijas spēja šogad izcēlt A.Piebalga ieguldījumu Eiropas un starptautiskās politikas jomā. «A.Piebalgs Eiropas komisāra amatā ir bijis enerģisks un iniciatīvas pilns meklēt risinājumus sarežģītās situācijās un virzīt uz priekšu tādas liela apjoma Eiropas Savienības iniciatīvas kā klimata un enerģētikas pakete. Komisārs arī veicinājis atbalstu Baltijas vienotā enerģētikas tirgus izveidei un finansējuma piešķiršanai šim mērķim,» teikts V.Dombrovska vēstulē.

Balvu šodien saņēma arī Latvijas Zinātņu akadēmijas priekšsēdētājs Jānis Stradiņš par tautas pašapziņas celšanu.

Savukārt Cicerona Goda nosaukumu šogad ieguvis Jēkabpils domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs (LPP/LC) par spēju vienot cilvēkus, Vītolu fonds par projektu Likteņdārzs un izglītības atbalstu.

Goda nosaukums piešķirts arī Valsts kancelejas direktorei Guntai Veismanei un Valsts prezidenta kancelejas vadītājam Edgaram Rinkēvičam par izcilu ieguldījumu, vienojot cilvēkus Latvijas 90.gadadienas svinēšanā, īpaši - organizējot Lielo talku, Gaismas tiltus un Ginesa rekorda skrējienu.

Pie Cicerona Goda nosaukuma tikusi arī dokumentālā seriāla Atgriešanās Eiropā komanda: seriāla vadītājs un producents Ēriks Niedra, režisore Maija Birzniece un galvenais redaktors Sandris Metuzāls.

Cicerona «antibalvu» - Mērfija balvu, ar kuru tiek pieminēta gada ievērojamākā neveiksme žurnālistikas, politikas, reklāmas vai sabiedrisko attiecību jomā, - konkursa žūrija šogad nolēmusi nepasniegt, jo, kā uzskata žūrijas priekšsēdētājs Jānis Stradiņš, šī gada Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanas Latvijā jau iedeva Mērfija balvas tiem, kas to bija pelnījuši.

 

Vācijā miris Afganistānā smagi saslimušais karavīrs

Ilze Zālīte,  LETA  080609    Vakar pēcpusdienā Koblencas militārajā hospitālī Vācijā miris kaprālis Dāvis Baltābols, kurš pildīja dienesta pienākumus Afganistānā NATO vadīto Starptautisko drošības atbalsta spēku Latvijas kontingenta sastāvā.

Afganistānā 25. jūlijā Latvijas kontingenta vienība patrulēšanas laikā sastapās ar nemierniekiem, kā rezultātā izraisījās apšaude. Tās laikā kaprālim D. Baltābolam pasliktinājās veselības stāvoklis un viņš tika evakuēts uz lauka kara hospitāli, lai sniegtu neatliekamo medicīnisko palīdzību. 26. jūlijā karavīru nogādāja Vācijas bruņoto spēku hospitālī Vācijā, Koblencā.

Kā aģentūru LETA informēja NBS komandiera personīgā štāba Preses daļas vecākais virsnieks majors Māris Kārkliņš, par notikušo bruņotajos spēkos tiks sākta dienesta izmeklēšana, pēc kuras pabeigšanas tiks lemts par kompensācijas izmaksu mirušā tuviniekiem.

Pie mirušā karavīra Vācijā bijusi arī viņa sieva. Bez tēva paliks meita.

NBS sociālā atbalsta speciāliste Aija Staņus aģentūrai LETA pastāstīja, ka mirušajam Vācijas hospitālī tiks veikta ekspertīze, lai noteiktu precīzus nāves iemeslus, taču mediķi par vienu no iespējamiem iemesliem min dehidrāciju jeb ūdens trūkumu organismā. Kā skaidroja Staņus, Afganistānā gaisa temperatūra ir ļoti augsta, tādēļ dehidrācija var iestāties salīdzinoši ātri. Pie kam stresa situācijā šis process paātrinās vēl vairāk.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka karavīru vidū klīst baumas, - karavīrs miris no šoka pēc psiholoģiskas traumas. Staņus gandrīz izslēdz šādu iespēju. "Ekspertīze pateiks visu, un mums, tāpat kā tuviniekiem, šī atbilde ir ļoti svarīga," sacīja psiholoģe. Arī tas esot saprotams, ka karavīram nebija nekādas lipīgas infekcijas, jo viņš atradās parastā hospitālī, turklāt pie viņa bija sieva.

Jau vakar vakarā ar mirušā karavīra vecākiem tikās kapelāns, mediķis-psihologs un NBS komandieris, bet šodien Staņus sagaidīs mirušā karavīra sievu no Vācijas, lai nepieciešamības gadījumā sniegtu psiholoģisko atbalstu.

Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir informējuši mirušā karavīra piederīgos. Aizsardzības ministrs Imants Lieģis un NBS komandieris ģenerālmajors Juris Maklakovs izsaka visdziļāko līdzjūtību kaprāļa D.Baltābola ģimenei.

NBS Kapelānu un psihologu dienesta speciālisti ir sazinājušies ar karavīra piederīgajiem, lai sniegtu morālo un psiholoģisko atbalstu.

1979. gadā Limbažos dzimušais kaprālis D.Baltābols NBS dienēja no 2003.gada. Viņš starptautiskajā operācijā piedalījās otro reizi un par godprātīgu dienestu 2005.gadā saņēmis NBS piemiņas medaļu "Par piedalīšanos starptautiskajās operācijās", kā arī vairākus citus apbalvojumus.

 

Intervija ar Andri Piebalgu: «Tagad mani vairs neizsmej.»

Ilze Rūtenberga–Bērziņa,  Latvijas Avīze  08/06/09     Par izcilu argumentācijas prasmi starptautiskās diskusijās Latvijas pārstāvis Eiropas Komisijā – enerģētikas komisārs Andris Piebalgs – vakar Latvijas Zinātņu akadēmijā saņēma Cicerona balvu. Turot rokās izcilā Romas politiķa atveidojumu, A. Piebalgs atzina – Ciceronam būt ne vienmēr ir viegli. Visvienkāršākais ir kļūt par Mērfiju. Pēc svinīgās ceremonijas enerģētikas komisārs intervijā "LA" dalījās savos nākotnes plānos un vērtēja Latvijas tālākās attīstības iespējas.

– Balvu saņemot, jūs lasījāt Cicerona teikto: "Laime ir akla." Vai posms, ko aizvadījāt komisāra krēslā, arī bija šādas aklas laimes rezultāts?

– Man šķiet, ka Cicerons laimi vērtēja nedaudz citādi nekā es. Man liekas, ka laime pamatā ir saistīta ar ģimeni. Tā ir lieta, kas nav akla. Tādēļ savu darbu es vairāk sauktu par panākumiem, nevis laimi. Tas ir smags darbs, kas var izgāzties jebkurā mirklī, to ietekmē daudzi un dažādi faktori. Tas atkarīgs lielā mērā no paša un arī citiem cilvēkiem. Labs piemērs šeit varētu būt Ginters Ferhoigens, kurš ir ļoti spējīgs cilvēks. Viņam ļoti labi izdevās paplašināšanas politika, bet industrijas politika – ne tik labi. Un ne jau tāpēc, ka viņš būtu kļuvis mazāk spējīgs. Politiskie apstākļi un cilvēki, kas bija ap viņu, veidoja citādu kombināciju. Līdz ar to vienā brīdī tu vari būt briljants, bet jau nākamajā – vienkārši labs. Tad nu pārējie, kas redzējuši to briljantu izpausmi, saka – nu jā, šis vairs nav tik labi. Tā ka visam pamatā ir smags darbs un laba komunikācija, jo Eiropas Savienībā ir 27 valstis un parlaments. Lēmumu pieņemšanā visiem jābūt iespējami tuvu konsensam (vienotam viedoklim) – balsojumiem jau principā ir otršķirīga nozīme. Vajag, lai jau pirms balsojuma visi būtu daudzmaz vienā laivā, jo tad izšķiroša nozīme ir pārliecināšanai.

– Kas šajos četros gados enerģētikas komisāra amatā jums izdevies, kā minējāt – briljanti – un kas labi? Un vai nupat pieminētā laiva peld stabili?

Andris Piebalgs: – Visu laiku problēmas šajā laivā rada sūces. Protams, lielākā sūce ir gāzes tranzīts no Krievijas caur Ukrainu uz Eiropas Savienību. Tur ūdens aizvien vēl nāk iekšā – mēs visi trīs to smeļam ārā. Nezinu gan, vai šī smelšana ir saskaņota, bet mēs vismaz smeļam. Ļoti labs sasniegums, protams, ir "Nabucco" gāzes vads – no nulles esam tikuši līdz tam, ka projekts ir gatavs un noteikti virzās uz priekšu. Arī savienojumi iekšējos tirgos un nauda tiem ir pieskaitāma pie sasniegumiem. Tāpat kā fakts, ka filozofija enerģētikā sākusi lēnām mainīties. Nevis – daudz un lēta enerģija, bet – mazāk un tīra enerģija. Tas izdevies tāpēc, ka visu šo gadu garumā šāda politika tika konsekventi aizstāvēta. Ir daudz lietu, par kurām varu būt lepns, jo pirms to īstenošanas tās šķita neiespējamas.

Runājot par zaudējumiem. Brīžiem es nīstu savu balsi. Jo – tu atkārto vienu un to pašu, lai pārliecinātu, līdz beigās tev liekas, ka esi muļķis. Šī nemitīgā, bieži neauglīgā atkārtošana rada sajūtu, ka tu nemāki pārliecināt cilvēkus, kaut kas nav kārtībā ar tevi pašu. Tomēr izdarīts ir daudz. Un tieši tāpēc domāju – nākamajam enerģētikas komisāram būs daudz grūtāk, jo jāmēģina noturēt visu procesu tādu, kāds tas ir – ļoti vārīgs. Jaunais komisārs arī nevarēs iet atpakaļ – viņam jāvirzās uz priekšu.

– Varbūt šā iemesla dēļ jums pašam arī jāturpina šis darbs?

– Godīgi sakot, es nekad nebiju rēķinājies ar tādu varbūtību. Tāpēc tagad man rūpīgi jāapsver un pēc nepilnām divām nedēļām jādod atbilde – vai es varu turpināt šo darbu vai ne. Ir salīdzinoši vienkārši kādā periodā ko tādu pabeigt. Taču ir diezgan grūti uzsākt pašam to visu otrajā mandātā. Tā nav acīmredzama vienkāršība. Vienmēr ir labi, ja cilvēki mainās, jo tad ir svaigāks un citāds skatījums uz lietām, kas ļauj virzīties uz priekšu. Tas attiecas uz politiku, jo nedomāju, ka galdniekam pēkšņi būtu jāmācās par miesnieku. Ja politikā ilgstoši ir vieni un tie paši cilvēki, tad ilgākā laika posmā viņiem kļūst aizvien grūtāk ko jaunu dabūt no sevis ārā.

Neapšaubāmi, ir arī pozitīvas lietas tādā otrajā mandātā – dienests jau ir saliedēts ap komisāru. Viņi ir profesionāli, gudri, kas atvieglo darbu. Taču – ne to politisko Cicerona darbību, kad tev jāpanāk, ka tavs redzējums ir svarīgs un būtisks arī visiem citiem.

– Situācija Latvijā pēdējā laikā mainījusies visai strauji. Jums bijusi iespēja to vērot no malas. Kas jūs pārsteidzis visvairāk šeit notiekošajā?

– Pirmkārt – politiskā līmenī šeit tiek veiktas ļoti īsa termiņa darbības. Tās, ko sauc par stratēģijām, tādas nebūt nav, jo nav paredzētas ilgam laika posmam. Latvijas valsts pamati – likumdošana un skaidri mērķi, kas valstij jānodrošina, ir. Atlikušas ir realizācijas programmas atbilstoši valsts turībai. Otrs – šausmīgā sadrumstalotība, visupirms jau politiskajā līmenī. Ja ir ļoti daudz partiju, tad parasti nonāk līdz tām grūtībām, kas pašlaik piemeklējušas Latvijas Ministru prezidentu. Viņš pašlaik ir tāds kā runasvīrs visiem un visu vietā, kuri ir valdībā, lai gan viņam būtu jāuzņemas atbildība par visas valdības veikumu. Tas nav normāli, jo premjeram valdība būtu pilnībā jākontrolē. Pat tad, ja tā ir koalīcijas valdība. Premjeram jānes atbildība par visām sfērām, bet šobrīd kaut vai cīņa par Veselības ministriju neko labu neliecina.

Vēl arī sadrumstalotība struktūrfondos. Nu kam mums vajag ntās aģentūras, ja es atnesu vienu projektu? Vēl es vēlētos, lai Latvija beidzot pieķertos pat ne pie vidēja termiņa, bet gan pie ilgtermiņa stratēģijas. Tā ir atjaunojamie energoresursi. Pilnīga mistika man liekas kvotu sistēma šajā jautājumā. Kvota – tā ir lāpīšanās. Vai nu mēs ejam tajā virzienā, vai ne. Es saprotu, ka pašlaik valstij ir problēmas. Bet tad vajag iezīmēt to ceļu, kādu iesim, kad problēmas būs beigušās, un konsekventi tam sekot. Taču, ja mēs lecam no gada uz gadu – 2009. gada atjaunojamo enerģiju kvota – ko tas īsti nozīmē? Iedzīvotāji to nesaprot. Es savukārt saprotu, ka tas ir sakarā ar to, ka ierobežotas iespējas to finansēt. Labi, bet kas tad notiks 2010. gadā? Šo jautājumu sakārtošana prasa ne vien administratīvo kapacitāti, bet arī politisko gribu. Ir viens lēmums, kas pagaidām man rada neizpratni, bet es runāšu ar Rīgas mēru par Rīgas Enerģētikas aģentūru. Neticu savām ausīm, ka to grasās likvidēt! To dibināja noteiktiem mērķiem ar ES līdzfinansējumu. Var mainīt programmu, bet – ne jau slēgt ciet pašas Rīgas domes gribētu aģentūru. Ja tas notiks, mēs zaudēsim laiku, bet nekur nav teikts, ka no tā iegūs pats process. Tāpat mani mulsina fakts, ka nu tik visiem, arī ES naudu apgūšanai, griezīsim nost līdzfinansējumu. Jums dod naudu attīstībai, bet tu saki – man to nevajag, es negribu attīstīties, jo man tagad ir jāgriež... Taču valstij ir jāattīstās! Var griezt strukturāli, bet ne tur, kur paredzama izaugsme.

– Vai jums nerodas sajūta, ka visi labie padomi, virziena ierādīšana Latvijā atduras kā pret sienu? Jūs taču jau ilgstoši esat skandējis – Latvijai jāizmanto biomasa, jāstiprina sava enerģētiskā neatkarība...

– Ziniet, kaut kad tomēr iestājas kritiskā masa. Kādu laiku Latvijas valdības mani pat izsmēja par atjaunojamiem enerģijas resursiem vai efektivitāti. Jāatzīst, tad es tiešām jutos kā muļķis. Tagad gan mani neviens vairs neizsmej. Tas jāskatās politiskā procesa ietvaros. Diemžēl viedokļa maiņa nav ātri panākama. Situācija gan ir tāda, ka šī viedokļa maiņa būtu jāpanāk.

Zinu, ka šeit ir daudzas diskusijas kaut vai par "Parex banku". Es uzskatu, ka vienkāršāk tajā laikā būtu bijis pieņemt likumu, atrunājot visu, lai sabiedrībai ir skaidrība. Tas būtu bijis demokrātisks solis. Lai gan jāatzīst, arī es, ja būtu tobrīd valdībā, būtu piekritis "Parex" pārņemšanai. Lai gan šodien es teiktu: "Njā, tas bija drosmīgs lēmums..." Tobrīd visā Eiropā varonīgi tika pārņemtas un atbalstītas daudzas bankas. Tikai pie mums aizmirsa vienu lietu – ticība valdībai Latvijā ir krietni vien zemāka nekā citās ES valstīs. Piemēram, Beļģijā banku glābšanā ir ieguldītas nežēlīgas naudas summas, bet ticība tam, ka šīs programmas būs efektīvākas, ir lielāka. Esmu arī pārliecināts, ka visām trim Baltijas valstīm, kas pašlaik ir neapskaužamā situācijā, kopīgi jāanalizē tās cēloņi – kas bija tas strukturālais vājums, kas noveda pie tik dramatiska IKP krituma.

– Jūs esat minēts arī kā potenciālais premjera amata kandidāts. Ja neaizbrauksit uz Briseli, vai varētu kam tādam piekrist?

– Es domāju, ka pašlaik tas ir pilnībā izslēgts, jo tad ir jāiet un jāuzvar vēlēšanās. Turklāt bezpartijisks premjers, manuprāt, nekad nebūs īsti spēcīgs. Ja parlamentā nav vairākuma, kas apstiprinātu lēmumus, tad kādas cerības šādam premjeram varētu dot? Tādēļ šāds scenārijs varētu darboties vien pilnīga sabrukuma apstākļos – kad prezidents nolemj atlaist Saeimu. Taču tas nav labs scenārijs valstij, kurai aktīva rīcība vajadzīga jau tagad.

 

Soross – jaunais Latvijas glābējs?

Bens Latkovskis,  NRA  08/05/09    Sorosa fonds – Latvija iesniedzis pieteikumu saņemt savu daļu no 100 miljonu ASV dolāru lielā Džordža Sorosa Ārkārtas palīdzības fonda, kas izveidots, lai globālās krīzes ietekmē nemazinātos atbalsts Sorosa idejām.

Lai gan Latvijas politiskajā vidē Sorosa vārds tiek pieminēts samērā bieži, politiķi ļoti nelabprāt šo vārdu izrunā publiski. Tas izskaidrojams ar to, ka visi ar Sorosu saistītie jautājumi ļoti bieži apzināti tiek pārvietoti mitoloģiskā plāksnē, it kā runa būtu par kaut ko dabā neeksistējošu. Kas īsti ir Dž. Soross, kādas ir viņa idejas un kas jāsaprot ar vārdu – sorosieši?

Ģierģs Švarcs (Gyorgy Schwartz) ir dzimis 1930. gadā Ungārijā. 1936. gadā viņa tēvs Tividars Švarcs – dedzīgs internacionālists un esperanto valodas popularizētājs – mainīja uzvārdu uz Soross. Kara gados Dž. Sorosam bija jāpārcieš antisemītisma trakošana Eiropā un pēc Ungārijas okupācijas 1944. gada maijā pat dzīvības apdraudējums. Viņš bija aculiecinieks ebreju tautas traģēdijai nacisma laikā. Nav šaubu, ka bērnības pārdzīvojumi būtiski iespaidojuši Sorosa tālākos uzskatus. Pēc kara jaunais Soross ievingrināja roku spekulācijās ar valūtu Budapeštas melnajā tirgū. Vēlāk šīs iemaņas viņam lieti noderēja. Kā finansists zvaigžņu stundu Dž. Soross piedzīvoja 1992. gadā, kad, spekulējot uz angļu mārciņas devalvāciju, viņš dienas laikā nopelnīja vairāk nekā miljardu dolāru.

1947. gadā Dž. Soross no komunistiskās Ungārijas aizbēga uz Lielbritāniju. Pēc vairākiem nesekmīgiem mēģinājumiem viņš iestājās Londonas Ekonomikas skolā, kur viens no pasniedzējiem bija Karls Popers. Tieši Popera atvērtās sabiedrības idejas iespaidā noformējas galīgais Sorosa pasaules uzskats. Lai gan Dž. Soross izvairās tieši vērsties pret kādas tautas nacionālajām jūtām, visos viņa rakstos un runās jaušama nepatika pat pret visnevainīgākajām nacionālisma izpausmēm. Līdzīga attieksme Dž. Sorosam ir pret reliģiskām jūtām. Sorosa ideālajā pasaulē visi cilvēki būtu vienlīdzīgi kā brāļi neatkarīgi no tautības, ādas krāsas, seksuālās orientācijas, reliģiskās pārliecības. Tiesa, atšķirībā no komunisma šajā pasaulē tomēr pastāvētu arī nauda un ar to saistītās blaknes. Ideoloģiski sorosismam tuvākais apzīmējums ir jaunie kreisie.

Šoreiz abstrahēsimies no sorosisma ideoloģiskās analīzes, pievērsīsimies tā praktiskajai darbībai. Viena lieta ir kā Ļeņinam Cīrihē filozofēt par jaunas pasaules celšanu, bet pavisam cita – kā Staļinam nodarboties ar praktisko marksismu, proti, banku ekspropriāciju. Sorosa gadījumā viss ir pilnīgi otrādi. Sorosisma ideoloģiskais tēvs ar finanšu spekulācijām ir nopelnījis miljardus un ir gatavs par šo naudu apmaksāt praktiķus – ideoloģijas ieviesējus. Tieši šajā vietā viss arī sāk buksēt, kā mēdz gadīties, kad it kā cēlas idejas saskaras ar zemisko praksi.

Grāmatā Soross par Sorosu, Dž. Soross jau spiests atzīt, ka viņa Austrumeiropā izveidotie fondi pamazām degradējas, attālinās no sākotnējiem mērķiem un arvien vairāk rūpējas par savām savtīgajām interesēm. Tajā pašā laikā Soross, atzīstot šo struktūru neatbilstību misijas ideāliem, ir gatavs turpināt to finansēšanu, lai vajadzības gadījumā būtu nepieciešamie instrumenti noteiktu mērķu sasniegšanai.

Šie instrumenti tiek radīti pavisam vienkārši. Vispirms tiek radīta jumta organizācija. 1993. gadā tika izveidots Sorosa fonds – Latvija, kurš sākotnēji piešķīra naudu dažādiem projektiem. Vēlāk projektu skaits auga un to realizācijai jau tika radītas jaunas tā sauktās nevalstiskās organizācijas, kuras pamazām pārņēma kontroli pār arvien jauniem un jauniem sektoriem. Šīs ar Sorosa svētību radītās nevalstiskās organizācijas savijās vienotā tīklā ar valsts un citām nevalstiskajām struktūrām, uzņemoties morālā virsgana lomu. Viss šis tīkls parazitē uz valsts budžeta, ES un citu, tai skaitā Sorosa, fondu rēķina. Nevar teikt, ka to darbība būtu pilnīgi bezmērķīga vai kaitīga. Taču viss šis mehānisms gluži kā tramvajs kustas tikai pa noteiktām sliedēm. Pa tām, kuras izliek Sorosa fonda cilvēki.

Liela nozīme tiek piešķirta jaunu cilvēku apmācībai un šo cilvēku domāšanas ieprogrammēšanai pareizi reaģēt uz atsevišķiem atslēgvārdiem. Šie atslēgvārdi tiek dēvēti par vērtībām, taču šīs vērtības tiek piesauktas vienīgi tad, kad tas izdevīgi. Piemēram, viens no atslēgvārdiem ir tolerance, bet pietiktu kādam no visiem šiem elitārajiem ekspertiem mazdrusciņ novirzīties no ģenerālās līnijas un viņi ātri vien zaudētu savas siltās vietiņas stratēģiskajās padomēs, universitāšu katedrās, zaudētu grantus, un iespēju izteikties medijos kā nopietniem ekspertiem. Šādi zombiji tiek klonēti, kā neatkarīgi eksperti tie pārpilda publisko telpu, veido sabiedrisko domu un paši sev rada iluzoru piederības izjūtu sabiedrības elitei. Pēc būtības mēs esam atgriezušies turpat, kur bijām pirms divdesmit gadiem. Ir labi apmaksāts pareizais viedoklis un nīdējams nepareizais. Ir radīta īpaša valoda, kura piebārstīta pareiziem atslēgvārdiem (tiesiskums, korupcija, tolerance) un noteiktām frāzēm (pilsoniskā sabiedrība, nevalstiskās organizācijas) līdzīgi kā padomju laikā Ļeņina citātiem un atsaucēm uz PSKP kongresa materiāliem.

Sorosa fonda – Latvija valdes priekšsēdētāja ilgus gadus bija laikraksta Diena galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte. Nav brīnums, ka tieši šis izdevums kļuva par sorosiešu centrālo ruporu. Taču Diena ir tikai aisberga redzamā daļa. Tā kā sociālo zinātņu sektoru gandrīz pilnībā kontrolē sorosiešu pārvaldītas struktūras, arī citos medijos pārsvarā dzirdama un lasāma tieši tāda realitātes interpretācija, kāda tiek radīta sorosiešu ideoloģisko klišeju fabrikās. Šeit uzsvars jāliek uz vārdu klišeja, jo, kā savā grāmatā Maldu varbūtības laikmets māca pats Dž. Soross: "Cilvēki ir vieglāk ietekmējami, ja vēršas pie viņu emocijām, nevis izmanto racionālus argumentus, taču, lai šāda stratēģija būtu efektīva, emocionālā vēsts nedrīkst būt pārāk acīmredzama." Ja sorosiešu darbība aprobežotos vienīgi ar sabiedrības audzināšanu kaut kādu ideālu garā, varētu arī neuztraukties. Diemžēl sorosiešu ambīcijas ir krietni lielākas. Viņu mērķis ir ekonomiskā un politiskā vara. Ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē. Sorosa ideju praktisko būtību visspilgtāk pauž viņa izteikums 2002. gadā: "Senajā Romā balsošanā piedalījās tikai romieši. Mūsdienu kapitālismā balso tikai amerikāņi. Brazīlieši nebalso." No sevis piebildīsim, ka latvieši ne tik! Balso tikai izredzētie.

Nav šaubu, ka Sorosa fonda – Latvija lūgums pēc finanšu palīdzības piešķiršanas būs noformēts atbilstoši sorosiešu jaunvalodai, taču, to pārtulkojot latviešu valodā, mēs varētu lasīt šādu vēstījumu: "Pastāv bažas, ka latvieši nākamajās vēlēšanās varētu nenobalsot tā, kā vēlas atsevišķi izredzētie amerikāņi, tāpēc steidzami piešķiriet 100 miljonus intensīvai smadzeņu skalošanai. Pasteidzieties, jo draud ārkārtas vēlēšanas!"

 

Latvija veikusi kārtējo procentmaksājumu par SVF aizdevumu

LETA  08/06/09     Latvija šodien veikusi kārtējo procentmaksājumu 3,27 miljonu eiro (2,3 miljonu latu) apmērā par jau saņemto Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) aizdevumu, informēja Valsts kasē.

SVF aizņēmumam procentu maksājums ir 3 000 656 XDR apjomā, kas aptuveni atbilst 3,273 miljoniem eiro pēc 4.augusta SVF noteiktā XDR kursa.

Jau ziņots, ka februārī Latvija pārskaitīja vienu miljonu latu, samaksājot pirmo procentmaksājumu, bet maijā - 3,488 miljonu eiro (2,44 miljonus latu).

Latvija pagājušā gada nogalē saņēma Starptautiskā Valūtas fonda finansējumu 415,396 miljonu latu apmērā. Šī summa jau iztērēta parāda atmaksai - 361,811 miljoni latu, aizdevumiem - 832 000 latu un budžeta deficīta segšanai - 53,670 miljoni latu.

Februārī Eiropas Komisija Latvijai pārskaitīja vienu miljardu eiro, bet jūlijā - 1,2 miljardus eiro (840 miljonus latus).

Kopumā Latvijai būs pieejami 7,5 miljardi eiro.

 

Sorosieši tīra rindas

Ritums ROZENBERGS, Uldis DREIBLATS, speciāli NRA  08/06/09

Sorosa fonda finansēto Sabiedrību par atklātību "Delna" ir atstājuši vairāki tās dibinātāji un daudzi agrākie biedri, toties organizācijas rindas papildinājuši citi ilggadējie Sorosa ideju atbalstītāji – liecina pavisam nesen publicētais Delnas biedru jaunais saraksts.

Kopš 2006. gada beigām Delna pārstāja publiskot savu biedru sarakstu, interneta mājaslapā ilgstoši norādot, ka attiecīgā sadaļa "tiek pilnveidota". Šāgada maijā parādījās Delnas interneta mājaslapas jaunā versija, un nu jau vairākas dienas tajā var atrast arī organizācijas biedru sarakstu.

Atbilstīgi publicētajam Delnai šobrīd ir 37 biedri. Savukārt Uzņēmumu reģistra dati liecina, ka šo organizāciju 1998. gada augustā dibinājušas 13 fiziskas personas. Dibināšanas protokolā īpaši uzsvērts, ka Delnas dibināšanas sapulce notiek Sorosa fonds–Latvija telpās.

Salīdzinot dibinātāju sarakstu ar pašreizējo biedru sarakstu, var konstatēt, ka Delnu atstājuši setiņi organizācijas dibinātāji – akadēmiķe Raita Karnīte, kriminologs, Stradiņa Universitātes Juridiskās fakultātes dekāna vietas izpildītājs un vadošais pētnieks Andrejs Vilks, Mārtiņš Hildebrants, Marija Zeltiņa u.c.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka šāgada pavasarī no Delnas izstājās šīs organizācijas ilggadējais līderis Roberts Putnis. Tas tika skaidrots ar to, ka R. Putnis netika ievēlēts Delnas padomē, turpretī tur iekļuva vairākas personas, kuras tobrīd pat nebija šīs organizācijas biedri un nebija pat uzsākuši statūtos paredzēto pārbaudes laiku jaunbiedra statusā (Aivars Endziņš, Lotte Tisenkopfa).

Salīdzinot dažādos laikos publicētos biedru sarakstus, var konstatēt, ka R. Putnis un septiņi organizācijas dibinātāji nav vienīgie, kuri atstājuši Delnas rindas. Delnas biedru pulkā vairs nav atrodami Dmitrija Aļehina, Jāņa Beļusova, Kristīnas Blumbergas u.c. vārdi.

Toties Delnas rindas papildinājuši Sorosa fonds–Latvija bijušais izpilddirektora vietnieks Pēteris Viņķelis, vairākkārtējais Sorosa fonda stipendiāts, Sorosa fonds–Latvija sadarbības partnera sabiedriskās organizācijas Latvijas ārpolitikas institūts direktors Atis Lejiņš, ilggadējā Sorosa fonds–Latvija valdes locekļa Tāļa Tisenkopfa meita Lotte Tisenkopfa, Delnas aktīvi atbalstītais Valsts prezidenta kandidāts Aivars Endziņš, kā arī vairāki ārzemju latvieši, kuri pēdējā laikā regulāri parakstījuši dažādas petīcijas – Alekseja Loskutova, Aivara Endziņa aizstāvībai u. tml.

Zīmīgi, ka šā gada pavasarī notikušas izmaiņas arī paša Sorosa fonds–Latvija vadībā. Šīs organizācijas valdē iekļauta ziņu aģentūras LETA izpilddirektore Una Klapkalne un pazīstamā uzņēmēja Jāņa Nagļa dzīvesbiedre, Tiesībsarga biroja Diskriminācijas novēršanas departamenta vadītāja Kristīne Dupate.

Sorosa fonds–Latvija izpilddirektors Andris Aukmanis Neatkarīgo informēja, ka pērn Delna no Sorosa fonds–Latvija saņēmusi 74 500 eiro, kā arī vairāk nekā 19 000 dolāru no Baltijas–Amerikas partnerattiecību programmas. Savukārt šā gada pirmajā pusgadā Delnai atvēlēti jau 60 000 eiro.

Delnas direktore Laura Miķelsone atturējās komentēt, kāpēc konkrētie cilvēki izstājušies no organizācijas, un aicināja to pajautāt pašiem aizgājušajiem.

Kriminologs Andrejs Vilks, lūgts atklāt Delnas pamešanas iemeslus, skaidroja, ka sākotnēji Delna darbojusies kā sabiedriska organizācija, kuras mērķis bijis veikt padziļinātus pētījumus par korupciju valstī, veikt analīzi un sniegt konkrētas rekomendācijas, kā šo negatīvo parādību ierobežot. Arī viņu pašu interesējis tieši pētnieciskais darbs. Laikam ejot, izrādījies, ka Delnas pētnieku darbus nav atbalstījis pat Transparency International dibinātājs – profesors doktors grāfs Johans Lambsdorfs. "Korupcijas uztvere, kā to saprot Transparency International, vienkārši iezīmē to, kā mēs uztveram, piemēram, augli konkrētā laika periodā, kurš varētu būt garšīgs vai negaršīgs. Uzskatu, ka tā nav objektīva minētās patiesības izziņa. Jautājums nav vis par to, kā mēs ko uztveram, bet par to, kā mēs saskaramies ar konkrēto parādību un kādas sekas tā izraisa. Tā ir citādāka pieeja, nekā to proponē Lambsdorfs," skaidro A. Vilks.

Runājot par to, vai aiziešana no Delnas nav saistīta ar izmaiņām šīs sabiedrības vadībā, A. Vilks uzsver, ka izšķirošais faktors viņa aiziešanai nav vis tā vai cita Delnas vadītāja personība, bet gan kopējais šīs organizācijas darba stils un šā darba saturs. Pēc viņa teiktā, sākotnēji Delna centusies veikt fundamentālus pētījumus korupcijas novēršanas jomā. Pamazām pētījumi kļuvuši formālāki, bez praktiskā pielietojuma iespējām. "Negribētu teikt, ka mans aiziešanas iemesls saistīts ar vadības stilu, drīzāk ar to, ka mainījās Delnas darbības raksturs. Tas kļuva ne tik produktīvs, ne tik rezultatīvs. Tas arī noteica manu attieksmi pret šo organizāciju. Tomēr uzskatu, ka tādām sabiedriskajām organizācijām kā Delna noteikti vajadzētu būt un vērot valstī notiekošos sociālos un politiskos procesus. Tām jāvērtē korupcijas riska faktori. Šajās organizācijās jāstrādā atbildīgiem un mērķtiecīgiem, labi sagatavotiem cilvēkiem, lai šādu organizāciju darbība būtu nevis demagoģiska un populistiska, bet gan ar atbilstošu atdevi. Daudzos gadījumos Delnai tā pietrūkst. Vajadzētu nākt klajā nevis ar populistisku kritiku, bet gan ar reāliem konstruktīviem ieteikumiem un priekšlikumiem, kā mainīt nelabvēlīgos procesus valstī. Parasti ieteikumi bez atbilstošas analīzes nav pietiekoši rezultatīvi," – tā A. Vilks.

 

"«Spravkas» un politika"

Uldis Šmits,  Latvijas Avīze  08/07/09    Latvija saņēmusi kārtējās izziņas par Krievijas Federālā drošības dienesta centrālajā arhīvā esošajām represēto lietām, proti, dokumentiem, kas attiecas uz ievērojamiem Latvijas pilsoņiem, tostarp Kārli Ulmani. Tikmēr Latvijas puse starpvaldību sarunās ar Krieviju prasa nevis izziņas, bet vismaz apstiprinātas lietu kopijas.

Maskavas pārstāvji līdz šim aizbildinājušies ar Krievijas likumiem, saskaņā ar kuriem minētie dokumenti pieejami vienīgi represēto radiniekiem vai mantiniekiem. Protams, ikvienā valstī ir savi arhīvu izmantošanu regulējoši normatīvie akti un tie – ne jau tikai Krievijā vien – mēdz būt ļoti stingri. Bet šajā gadījumā strīdīgi jautājumi tomēr pastāv. Teiksim, vai uz Krieviju nelikumīgi aizvestā Kārļa Ulmaņa vai diplomāta Ludviga Sējas (un visu pārējo prettiesiski represēto) gadījumā ir pamats vadīties pēc tās pašas procedūras, kas tiek piemērota, lemjot par pieeju padomju zeku lietām. Varētu jau minēt vēl citus jautājumus, uz kuriem drīzāk būtu jāatbild starptautisko tiesību speciālistiem.

Taču problēma pirmām kārtām ir politiska. Un tā ir nepieļaujami ievilkusies, kaut gan piesaukta jau neskaitāmas reizes. Piemēram, Baltijas asamblejas sesijā 1999. gada 4. decembrī pieņemtajā rezolūcijā "par politiski ieslodzīto un izsūtīto personu lietu atdošanu", kurā starp citu atgādināts: "Katram represētajam bija iekārtota personiskā lieta, kas šo personu pavadīja visu laiku, kamēr tā atradās cietumā, nometnē vai izsūtījumā. Šajās lietās tika fiksēti visi ar izsūtījumu saistītie fakti: sodi, pārvešana no vienas nometnes uz citu, represēto raksturojumi utt. Ja būtu šīs lietas vai to kopijas, tas tagad ļautu labāk izzināt represēto cilvēku apcietinājuma un smagā darba apstākļus, un tās kļūtu par nozīmīgu padomju režīma īstenoto represiju izpētes avotu." Šīs rezolūcijas pieņemšanas brīdī Kremlī vēl pēdējo mēnesi atradās Boriss Jeļcins, kura valdīšanas ērā Krievijas arhīvi tomēr bija atvērtāki, un Staļina noziegumus izgaismojošus pētniekus vara gluži nepielīdzināja valsts ienaidniekiem. Bet ir pagājuši desmit gadi un daudz kas mainījies.

Latvijas, tāpat kā Igaunijas un Lietuvas, prasībai tomēr jāpaliek nemainīgai, jo iegūt dokumentus par totalitāras varas upuriem ir valsts un, pat varētu diezgan skaļi sacīt, mūsdienu sabiedrības (un jau tikai Latvijas vai Baltijas sabiedrības) pienākums. Maskava arī esot apliecinājusi, ka Latvijai represēto lietu kopijas esot "iespēja pieprasīt". Gan "norādot, kādiem mērķiem šo informāciju paredzēts izmantot". Jā, interesanti, kādiem.

 

Igaunijas ĀM: Mūsu drošība nekad nav bijusi tik labi aizsargāta kā patlaban

LETA  08/11/09    NATO ir Baltijas militārās aizsardzības plāns un tā atjaunošana ir starp alianses pastāvīgi veiktajiem darbiem, apliecināja Igaunijas Aizsardzības ministrijas amatpersonas.

Ierodoties atvadu vizītē Igaunijā, NATO ģenerālsekretārs Jāps de Hops Shēfers atzina, ka darbs pie aizsardzības plāna ir jāturpina. Tomēr Igaunijas sabiedrībā šad tad dzirdamas šaubas, vai šāds plāns tiešām eksistē un vai kolektīvās drošības princips, kā tas formulēts NATO līguma ceturtajā punktā, nav vien tukša deklarācija, atgādina Igaunijas interneta medijs EPL Online.

Dažādu aizsardzības plānu izstrādāšana un pilnveidošana ir starp NATO pastāvīgi veicamajiem darbiem, norādīja Igaunijas Aizsardzības ministrijas preses sekretārs Pēters Kuimets. "Ar attiecīgo procesu gaitu NATO šajā jomā Igaunija ir pilnā mērā gandarīta. Mūsu drošība nekad nav bijusi tik labi aizsargāta kā patlaban."

Arī Igaunijas aizsardzības spēku virspavēlnieks ģenerālleitnants Antss Lāneots uzsvēra, ka NATO nav dubultstandartu un aliansei attiecībā uz Igaunijas aizstāvēšanu nav nekādu atkāpju.

NATO militārā vadība atzinusi, ka patlaban Igaunijā pastāvošais pašaizsardzības modelis valstij ir vislabākais - līdzās karadienestam pastāv arī profesionālās armijas vienības un brīvprātīgo Aizsardzības līga, norādīja Lāneots.

Vienlaikus rezerves pulkvežleitnants, literāts Leo Kunnass atzīst - kad viņš 2007.gadā aizgājis no armijas, šāda plāna nav bijis. Lielbritānijas parlamenta Aizsardzības komisija 10.jūlijā apliecināja, ka Baltijas valstu aizsardzības plānā noteikti ir jābūt garantijām attiecībā uz aizsardzību pret potenciālu Krievijas uzbrukumu. Kunnasa vērtējumā, šis ir vērā ņemams paziņojums.

 

Latvijai ir manevra iespējas. Intervija ar Valdi Dombrovski

DELFI  08/12/09    Latvija, vienojoties ar Starptautisko valūtas fondu (SVF) par to, kādi nosacījumi izpildāmi, lai saņemtu nākamoaizdevuma daļu, centusies to "paturēt maksimāli atvērtu", kas nozīmē manevra iespējas, piemērojot dažādus pasākumus ekonomikas sildīšanai un biznesa stimulēšanai.

Intervijā portālam "Delfi" tādējādi premjers gaisina mītu, ka Latvija apņēmusies SVF neattīstīt eksportspējīgu ekonomiku, jo tas neesot starptautisko aizdevēju interesēs. Vēl intervijā - valdības galvas viedoklis par vienošanās slepenības lietderību, ekonomikas atveseļošanas ritmu un koalīcijas vienotību kārtējās budžeta samazināšanas priekšvakarā.

- Līdz SVF valdes sēdei augusta beigās vienošanās ar Latvijas valdību ir slepena. Kāds ir pamatojums šim slepenības statusam.

-Tas ir formāts, kādā notiek SVF sarunas. Un līdzīgi bijis arī ar iepriekšējo nodomu vēstuli.

- Bet kāds ir racionālais pamatojums, kāpēc tas būtu jāpatur slepenībā?

- Tas būtu jājautā SVF. Mēs arī šo jautājumu Valūtas fondam sarunu gaitā uzdevām, jautājam vai viņi piekrīt, ka mēs šo vēstuli pirms apstiprināšanas publiskojam, bet viņi tam nepiekrīt. Līdz ar to vēstulē ir punkts, kas autorizē Valūtas fondu šo vēstuli publiskot pēc gala lēmuma pieņemšanas.

- Bet kāda motivācija? Vai SVF pieredze ar citām valstīm liecina, ka  jūtīgas informācijas publiskošana var rādīt nemierus tautā?

-Man grūti teikt. Tas jājautā viņiem. Tas nav mūsu uzstādījums, mēs no savas puses nekādus šķēršļus tam neredzam.

- Vai jums nav sajūta, ka paturot slepenības statusu, tas palielina spekulācijas riskus, "kas nu tagad būs"?

- Nē, nu, protams, tas rada kaut kādas spekulācijas. Tai pašā laika, šīs vienošanās būtība ir zināma, publiski izrunāta. Šī vienošanās kaut kādā veidā pārapstiprina iepriekšējās vienošanās ar Eiropas Komisiju, un 2009.gada budžeta grozījumu pārejas noteikumu punktus. Un vienošanās būtība, ka jāveic budžeta fiskālās konsolidācijas pasākumus 500 miljonu latu apmērā, ir zināma. Tāpat ir zināmas vienošanas daļas, kas atteicās uz sociālās drošības  spilvenu - minimālā ienākuma līmeņa palielināšanu, veselības pakalpojumu pieejamības uzlabošanu maznodrošinātiem utt.

- Taču pēc vienošanās parakstīšanas gan jūs, gan vairāki ministri norādījuši, ka par konkrētiem soļiem valdība vēl tikai lems. Vai tas nozīmē, ka vienošanās ļoti konkrētu rīcību neparedz un atstāj valdībai manevra iespējas?

 - Tā ir šīs vienošanās priekšrocība, ka budžeta gatavošanu mēs veiksim atbilstoši mūsu procedūrai, mums nenācās pēkšņi vienošanās laikā atkal pieņemt lēmumus, ka kaut kas tiek mazināts vai kādi nodokļi tiek celti. Par konkrētām sfērām mēs esam centušies paturēt šo vienošanos maksimāli atvērtu, lai, diskutējot par 2010.gada budžetu, mēs paši šos lēmumus varētu pieņemt.  

-Vai, parakstot vienošanos ar SVF, valdībai bija precīzi skaidrs, kā tiks panākta šī 500 miljonu latu liela konsolidācija? Vai tas bija aptuveni tā "apsolīsim, un tad skatīsimies" ?

-Tieši tāpēc mums ir budžeta procedūra, kuras ietvaros mēs šos lēmumus pieņemsim.

- Tā ir procedūra, bet vai parakstīšanas brīdī jums bija zināmi konkrēti soļi, kā tos 500 miljonus "sakonsolidēt"?

- Konkrētie soļi tiks pieņemti tad, kad mēs veidosim 2010.gada budžetu. Un es uzskatu, ka tā ir pareiza pieeja, nevis mēģināt atrauti no budžeta izdomāt kaut kādus konkrētus soļus un tad atrauti veidot budžetu. Tas ir budžeta veidošanas process, ir pietiekoši skaidra metode, kā tas tiek darīts. Ir noteikta ieņēmumu daļa, aprēķināti bāzes izdevumi, un, izejot no ieņēmumu daļas un bāzes izdevumiem, tiek noteikti mērķa griesti visām ministrijām.  Tā ir procedūra, kurai mēs arī šoreiz iesim cauri.

- Vai tie cipari - 500 miljonu konsolidācija, 260 miljonu latu ietaupījums - ir elastīgi maināmi pēc reālās situācijas tautsaimniecībā? Ja situācija nedaudz labāka, tad var prognozēt labākus budžeta ieņēmumus, tad nav tik liels budžeta deficīts, un savādāki taupības pasākumi?

- Tieši tā, ieņēmumu prognoze, uz kuru mēs balstām budžeta veidošanu, mums ar starptautiskajiem aizdevējiem vēl būs jāsaskaņo. Provizoriski septembra otrajā pusē ir gaidāma nākamā EK un SVF misija Latvijā, un mēs pārrunāsim budžeta veidošanu.

- Kas būtu labāk, labāka dzīve briesmīgajos laikos sabiedrībai, vai sažņaugt jostu un  ātrāk izkārpīties cauri drakoniskākajiem taupības pasākumiem?

- Manuprāt, tā dilemma nav tāda. Problēma, ka jostu sažņaugšana arī bremzē ekonomiku. Tieši tāpēc valdība runāja ar starptautiskajiem aizdevējiem par šī gada atļautā budžeta deficīta palielināšanu. Vecajā programmā griesti bija 5% no IKP, pašreiz ir 10%. Daudzas valstis to arī dara - krīzes laikā palielina budžeta deficītu, lai fiskāli stimulētu ekonomiku. Cita lieta, ka mums arī treknajos gados budžets nebija sabalansēts, un arī pēc visu izdevumu mazināšanas mums budžeta deficīts ir liels. Mums neloģisks starta punkts diemžēl, kas rada citas problēmas.

Bet šeit nav tā dilemma - jo vairāk sažņaugsim jostas, jo ātrāk izkļūsim no krīzes. Šeit lietas ir jāsabalansē. Budžeta deficīta maksimālo līmeni jebkurā gadījumā noteiks tas, cik starptautiskie aizdevēji būs gatavi kreditēt šo deficītu. Pašlaik viņi gatavi kreditēt pietiekoši lielus deficītus - šogad 10% no IKP, nākamgad - 8,5%. Bet nevar aiziet arī otrā galējībā un teikt - "jo lielāks deficīts, jo labāk". Ja vienlaicīgi ar to strauji pieaug valdības ārējais parāds. Ja līdz šim tas bijis samērā zems, zem 20% no IKP, tad tagad ir diskusijas, kā līdz programmas beigām iekļauties Māstrihtas kritērijos, kas ir 60% no IKP.

- Finanšu sektora stabilitātei atvēlēti 600 miljoni eiro no aizdevuma. Faktiski tā ir "iesaldēta" nauda, par kuru jāmaksā procenti. Kam tā ir domāta, ja jūs sakāt, ka finanšu sektoram draudi nepastāv?

- Brīdī, kad vienošanas ar starptautiskajiem aizdevējiem tika slēgta, tika iezīmētas noteiktās summas, kas paredzētas finanšu sektora stabilizācijai, budžeta deficīta finansēšanai, valsts parāda pārkreditēšanai un tamlīdzīgi. Pašreiz es pieļauju, ka mums būs jāatver sarunas par to, ka daļa no šīs summas būs jānovirza budžeta deficīta segšanai. Pašreiz mēs redzam, ka lielākās problēmas ir ar budžeta deficīta segšanu, nevis ar finanšu sektora stabilitāti.

- Šis finanšu sektora stabilitātes naudas mērķis ir, rezerve, ja nu kāda banka bankrotēs?

- Pašreiz vienīgie līdzekļi, kas šiem mērķim praktiski ir ieguldīti, ir saistīti ar "Parex" banku. Bet pati šīs rezerves esamība noņem kaut kādu  nervozitāti un spekulācijas no Latvijas finanšu sistēmas. Potenciāli mums būs jāatver sarunas par šo līdzekļu novirzīšanu budžeta deficīta segšanai.

- Vienlaikus pierādot, ka to var darīt, jo neviena banka netaisās aiziet pa burbuli?

-Tieši tā.

- Publiskā telpā izskan skepse, ka starptautiskie aizdevēji nav ieinteresēti plaukstošā un eksportspējīgā Latvijas ekonomikā, un visi nosacījumi sarunās uzliek sociālos žņaugus, bet nekādā gadījumā to naudu nedrīkst izmantot ekonomikas atveseļošanai vai biznesa vides stimulēšanai. Cik lielā mērā tas ir mīts, cik tur ir patiesības grauds?

- Kas attiecās uz starptautisko aizdevumu - tas paredzēts tikai trīs mērķiem: finanšu sektora stabilizācijai, budžeta deficīta segšanai un valsts parāda pārkreditēšanai. Gada sākumā bija saņemta EK vēstule, kurā bija skaidri norādīts, ka tie ir mērķi, kam piešķirts aizdevums. Kas attiecās uz spekulācijām, ir jāsaprot, ka SVF ir "pēdējās instances aizdevējs" tām valstīm, kurām neviens vairs neaizdod. Mums starptautiskie finanšu tirgi vairs neaizdod un arī iekšēji mēs nevaram finansēt tādu budžeta deficītu. Brīdī, kad valsts nonāk līdz "pēdējās instances aizdevējam", ir jārēķinās, ka šie nosacījumi ir pietiekoši skarbi. Viena no SVF standarta prasībām ir pēc iespējas ātrāk mazināt budžeta deficītu.

- Jā, bet lai mazinātu budžeta deficītu, ir arī jāstimulē ekonomika. Kaut kā jāpanāk, lai IKP augtu, lai kaut kas šajā valstī notiktu... Tas būtu arī aizdevēju interesēs, citādi jau nespēsim neko atdot.

- Mēs esam daudz par šiem jautājumiem ar SVF runājuši. SVF arī publiskojis pētījumus par fiskālo politiku krīzes apstākļos, kuros izvērtējis dažādus ekonomikas fiskālās stimulēšanas iespējas. Bet SVF pieeja te ir pietiekoši skaidra - budžeta deficīts ir jāmazina "tūlīt un ātri". SVF parasti nepaļaujas uz solījumiem un teorijām, ka "mēs te tagad pastimulēsim ekonomiku, jūs mums dodiet naudu, un tas varbūt pēc tam kaut kad tur augsim".

- Un šajos SVF pētījumos teikts "lieli nodokļi krīzes laikā - tas ir labi"?

- Pētījumā ir apskatīti fiskālās stimulēšanas pasākumi, un budžeta izdevumu samazināšana un nodokļu celšana, protams, nav fiskālais stimuls. Arī par to mums ir bijušas sarunas ar SVF. Taču realitāte ir tāda, ka SVF gatavs finansēt kaut kādu budžeta deficīta apjomu, un, ja pēc visu izdevumu samazinājuma, mums plānotais budžeta deficīts ir līdz 10% - praksē, es domāju tas būs mazāks, bet tāpat pietiekoši liels -, bet nākamgad jau pēc nākamajiem samazinājumiem tas būs 8,5%, tie vienalga ir lieli budžeta deficīti.  Mums tad pašiem arī jādomā, ka mēs šo parādu nespēsim apkalpot, mums ļoti strauji pieaug valsts parāds...

- Respektīvi, SVF nav nekādas daļas gar ekonomikas stimulēšanu, ja iekļaujamies apsolītajā valsts budžeta deficītā. Bet vai valsts valdībai, domājot uz priekšu kā atmaksāt parādu, ir skaidrība par ekonomikas stimulēšanu?

- Ekonomikas stimulēšanai ir daudzi pasākumi. Reāls fiskālais instruments ir ES fondi. Mēs piešķīrām šī gada budžeta grozījumos, neskatoties uz kopējiem samazinājumiem, papildus 66 miljonus latu. Par šo jautājumu, protams, vairāk uztraucās Eiropas Komisija. Nākamgad mēs esam iezīmējuši pietiekoši lielu finansējumu ES fondiem, jo tie ir līdzekļi, kurus vajag apgūt, un kuri stimulē ekonomiku.

- Un SVF neuztraucas, nesaka, ka paralēli fiskālajai disciplīnai jūs te mētājaties ar miljoniem?

- Nē, SVF šim prasībām piekrīt, bet ES fondu jautājums ir EK prioritāte.

- Kādas ir mūsu manevra iespējas aiz SVF muguras? Vai drīkstam pildīt SVF prasības, bet paralēli nosaukt kādas piecas prioritārās nozares, vienā atrast trīs "Latvijas Nokijas", atlaist viņiem visus nodokļus... Cik tālu mēs drīkstam iet, pieņemot saprātīgus, veselīgus ilgtermiņa lēmumus?

- Esošā budžeta rāmja ietvaros mums ir brīva lēmumu pieņemšana. Ir gan atsevišķas problēmas, piemēram, ar publiskās un privātas partnerības projektiem, kuri pēc SVF metodikas diezgan automātiski tiek rēķināti iekšā budžeta deficītā. Ir atsevišķi punkti, par kuriem bija diskusijas, tas ir viens piemērs. Bet kuras nozares atbalstīt caur tiem ekonomikas stimulēšanas pasākumiem, kurus mēs īstenojām, tas ir mūsu pašu rokās.

- Cik šobrīd uzņēmēji saņēmuši caur dažādām valsts atbalsta programmām?

- Jaunākie skaitļi man jāpārbauda. [Latvijas Garantijas aģentūrā kopā gan konkurētspējas uzlabošanai, gan eksportkredītiem ir saņemti iesniegumi par 60 miljoniem latu. LGA ir apstiprinājusi garantijas 26,84 miljonu latu apjomā, kas ir vairāk nekā pēdējos trīs gados kopā. Latvijas Hipotēku un zemes banka uzņēmējiem piešķirti 120 miljon latu, no tiem 90 miloni. - Komersantu konkurētspējas uzlabošanas programmas ietvaros - portālu "Delfi" pēc intervijas informēja premjera birojs].

Kad mēs šo naudu atgūsim no EK, tad atgūto naudu, kas būs vēl kādi desmit miljoni, atkal varēsim novirzīt LGA. Tur tā nauda griežas. 

- Cik liela ir šo atbalsta pasākumu atdeve ekonomikas atveseļošanai?

- Protams, ja šie līdzekļi tiek ieguldīti perspektīvos uzņēmumos vai vienkārši stabilajos uzņēmumos, kas ļauj viņiem palielināt eksporta apjomu, tad šie līdzekļi dod atdevi. Būtu vairāk līdzekļu, būtu lielākā atdeve.

- Vai pats process ir ātrāks, efektīvāks un uzņēmējiem draudzīgāks?

- Nu, eksporta garantiju sistēma iepriekšējo valdību laikā tā arī netika ieviesta. ES fondu apguvi mēs esam vienkāršojuši, otrdien apstiprinājām FM piedāvājumus attiecībā uz tālāk veicamajiem pasākumiem sistēmas vienkāršošanai. Ir pietiekoši daudz lietas izdarītas, lai paātrinātu šīs naudas apriti un atgūšanu no EK. Jo ātrāk šie izdevumi tiek deklarēti EK, jo ātrāk mēs tos atgūsim, jo ātrāk atkal varēsim novirzīt tiem pašiem ES fondiem. 

- Kā precīzi var izpausties atbalsts prioritārajās nozarēs?

- Ekonomikas ministrija stādā pie atbalsta mehānisma prioritārajām nozarēm..

- Jā, vispārīgi teikts, ka būs atbalsts, ka būs kaut kādi finanšu instrumenti, bet atkal konkrētības nav...

- Līdz šim mēs esam koncentrējušies uz uzņēmējdarbības vides uzlabošanu kopumā, un pat, ja kādas prioritārās nozares bija definētas, tas bija diezgan mākslīgi. Ja paskatās, kāds reālais atbalsts šai nozarei, to prioritāti bija grūti saprast. Līdz ar to pašreiz prioritārās nozares atkal ir definētas un Ekonomikas ministrija strādā, lai reāli piedāvātu atbalsta instrumentus.

- Un atkal, kamēr izstrādās, kamēr sapratīs ko un kā, tas nenotiks šogad?

- Tas varētu notikt arī šogad. EM savu darbu ir paātrinājusi. Tās pašas eksporta garantijas, par kurām gadiem tika runāts, tika ieviestas pietiekoši īsā termiņā. Jautājums, pie kā tiek strādāts, ir mikrouzņēmumu  atbalsta programma. Es domāju, ka daudzas no šīm lietām mēs ieviesīsim vēl šogad.

- Vai nav risks, ka izmaiņas nodokļu politikā, jaunie nodokļi, kas plānoti nākamgad, neliks cilvēkiem lavierēt un mēģināt nodokļus nemaksāt, stimulējot "pelēko zonu"?

- Protams, tā ir problēma, kas vērojama kopš krīzes sākumā, ir tendence uzņēmējiem aiziet "pelēkajā zonā".

- Tad tā ir lejupejošā spirāle, jo vairāk celti nodokļi, jo vairāk aug "pelēkā zona"?

- Tieši tā ir tā problēma. Tāpēc mums no vienas puses jādomā par ekonomikas stimulēšanas pasākumiem, no otras puses - par represīvajiem pasākumiem. Valsts ieņēmumu dienestam un Valsts darba inspekcijai ir dots uzdevums pastiprināti vērsties pret aplokšņu algām un nelegālo nodarbinātību.

- Vai šobrīd ir vērts ieguldīt darbu un naudu "represijās', vai varbūt vienošanās ar SVF pieļauj manevra iespējas un nodokļu pazemināšanu?

- Budžeta grozījumos tika pazemināts PVN atsevišķām grupām. Nodokļus pazemināt kopumā mēs pašreiz nevarēsim.

(no 1. augusta piemēro samazināto - 10% - likmi mācību literatūrai, kā arī oriģinālliteratūras izdevumiem, malkas un koksnes kurināmā piegādēm iedzīvotājiem. Samazinātās PVN likmes piemērošanu avīzēm un žurnāliem pagarināja līdz 2010. gada 31. decembrim)

- Jūs atzīstat "pelēkās zonas" risku, bet..

- Par šiem jautājumiem mēs esam daudz runājuši ar SVF. Es pieļauju, ka tas ir viens no argumentiem, kas palīdzēja mīkstināt iepriekšējās nodomu vēstules formulējumu, kas paredzēja - ja PVN plāns nepildās, tad PVN tiks palielināts līdz 24%. Pašreiz mums šo formulējumu izdevies krietni mīkstināt, un, iespējams, no šī PVN paaugstināšanas izdosies izvairīties. 

- Cik procentuāli jūs pieļaujat iespēju, ka Latvijai būs jāšķērso "sarkano" līniju, un, nespējot veikt budžeta konsolidāciju par 500 miljoniem latu, nāksies celt PVN, ieviest progresīvo nodokli utt.?

- Tas būs atkarīgs no tā, kā mums veiksies ar budžeta izdevumu samazināšanu. Pašreiz budžets ir izstrādes procesā, pie ieņēmumu daļas vēl tikai būs jāķeras klāt, un tajā brīdī mēs to redzēsim, cik lielā mērā ministrijas un koalīcijas partijas ir gatavas samazināt izdevumus.

- Cik liela ir pārliecība par koalīcijas partneru apņemšanos un gatavību samazināt šos izdevumus?

- Uz budžeta grozījumiem mēs redzējām, ka šī apņemšanās un gatavība bija. Es ļoti ceru, ka tā būs arī uz 2010.gada budžetu.

- Paredzot iespējamo stīvēšanos, jūs vairāk esat vērsts uz kompromisu, vai uz pārliecināšanu? 

- Te ir divi aspekti. Ir kaut kāds konsolidācijas apmērs, kurš mums vienkārši būs jāpaveic, lielā mērā neatkarīgi no tā, vai koalīcijas partijām tas patiks vai nepatiks. Ja kādai partijai tas ļoti nepatiks, un tie lēmumi netiks pieņemti, tas problēmu neatrisinās. Vienkārši mēs to problēmu atkal risināsim ugunsdzēsēju režīmā, brīdī kad smelsies ūdens mutē un draudēs valsts bankrots. Vai nu mēs to pieņemsim kaut kādā normālā režīmā, vai nepieņemsim šos lēmumus, un pēc tam ar to nāksies  nodarboties jau krietni kritiskākos apstākļos.

- Vairāki ministri pēc vienošanās parakstīšanās ar SVF paziņojuši, ka viņiem nav zināms, ko nozīmē tajā ietvertie punkti, kas skar viņu nozares. Vai jums ar finanšu ministru ir skaidrs? Jūs varat nolikt papīru uz galda un "viss - balsojām!"? 

- Budžeta sagatavošanas procesā mēs iesaistīsim arī koalīcijas partijas. Pašreiz es domāju, ka tā ir vairāk izlikšanās, ka nesaprot, ka ir jāmazina izdevumi, nekā reāla nesaprašana. Drīzāk, tā ir nevēlēšanās. Bet tieši tāpēc ir izveidota koalīcijas darba grupa, kas strādās pie budžeta jautājumiem, lai koalīcijas partijas būtu iesaistītas visos budžeta izstrādes posmos un nebūtu šo argumentu, ka kāds kaut ko nesaprot. Tad arguments var būt vienīgi, ka kāds kaut ko negrib darīt.

 

Kronvalda parkā uzstādīs Maskavas nama dāvināto pieminekli Puškinam

DELFI  08/12/09    Rīgas domes (RD) Finanšu un administrācijas lietu komitejas deputāti trešdien nolēma piešķirt 2067 latus no rezerves fonda Maskavas nama dāvinājuma - dzejnieka Aleksandra Puškina pieminekļa montāžas darbiem, kā arī apkārtnes labiekārtošanai, portālu “Delfi” informēja RD.

Piemineklis tiks uzstādīts Kronvalda parkā Rīgas svētku ietvaros. Pusi no montāžas izdevumiem sedz SIA „Mīts”, bet pats piemineklis ir Maskavas nama dāvinājums. Pieminekļa izvietojums, kā arī mākslinieciskais veidols ir apspriests Rīgas Pieminekļu padomē.

Pieminekļa montāžu un labiekārtošanas darbus veiks pašvaldības aģentūra „Rīgas dārzi un parki”.

Ierosinājumu Rīgā veidot dzejnieka pieminekli izteica Latvijas Puškina biedrība.

 

Visstraujāk brūk Lietuvas ekonomika

Ilze Zālīte,  NRA  08/13/09    Eiropas Savienības valstu iekšzemes kopprodukts šī gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pirms gada, vidēji sarucis par 4.8%. Straujākais kritums reģistrēts Lietuvā, kur IKP sarucis par 22.6%.

Tā, atsaucoties uz Eiropas statistikas biroja Eurostat datiem, vēsta portāls db.lv.

Vismazāko IKP kritumu gada griezumā ES piedzīvojušas Grieķija (-0.2%), Francija (-2.6%) un Portugāle (-3.7% no IKP).

Straujākais kritums tāpat kā pirmajā ceturksnī atkal bijis Baltijas valstīs – Lietuvā (-22.6%), Latvijā (18.2%) un Igaunijā (16.6% no IKP).

 

 

 

Saimniecībā...

 

 

Piedāvā jaunu finansējuma grafiku "Gaismas pils" realizācijai

LETA  07/27/09    Nacionālās būvkompāniju apvienības (NBA) speciālisti sadarbībā ar Kultūras ministriju (KM) izstrādājuši vairākus finansējuma variantus Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunās ēkas "Gaismas pils" finansējuma nodrošināšanai.

Finansējuma varianti paredzēti tā, lai neciestu LNB ēkas kvalitāte un valstij nebūtu jātērē līdzekļi dīkstāvju un soda naudu apmaksai, aģentūru LETA informēja būvkompāniju apvienībā.

Saskaņā ar līgumu, kas noslēgts starp NBA un KM, kas ir valsts aģentūras "Jaunie trīs brāļi" (J3B) saistību pārņēmēja, nākamajam gadam bibliotēkas būvniecībai nepieciešami 39,6 miljoni latu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN). Kā uzskata būvnieki, šis ir pats optimālākais variants gan pasūtītājam, gan būvniekiem, jo darbi ir plānoti tā, lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu gan esošo tehniku, gan darbaspēku.

Ja ir nepieciešams veikt finansējuma samazinājumu 2010.gadā, NBA speciālisti ir aprēķinājuši, ka mazākais iespējamais budžets, kas ļautu pabeigt projektu laikā un mākslīgi to nesadārdzinātu, ir 30 miljoni latu. Tas ir 25% samazinājums no iepriekš plānotā budžeta. Ja finansējums tiek samazināts vēl vairāk, valstij un nodokļu maksātājiem tiek radīti zaudējumi. 2010.gadā LNB projektam piešķirot, piemēram, tikai 20 miljonus latu, ir jāmaina līguma nosacījumi, un tas kopumā projektu sadārdzina par desmit miljoniem latu, norāda NBA.

"Mākslīgi kavējot būvniecības gaitu, rodas virkne papildu izdevumu, kurus pie pašreizējā finansējuma grafika būtu iespējams nepieļaut. Būvlaukuma apsardzi, atsevišķas tehnikas nomu, strādnieku vagoniņu uzturēšanu u.c. darbus nepieciešams turpināt neatkarīgi no būvdarbu ātruma. Ikviens profesionāls būvnieks saprot - jo ilgāk tiek veikti būvdarbi, jo dārgāk tie izmaksā. Ja valsts vēlas nepārdomāti samazināt būvdarbu finansējuma apmēru, to var dēvēt arī par valsts līdzekļu izšķērdēšanu," norādīja NBA padomes priekšsēdētājs Māris Saukāns.

Pašreizējā brīdī LNB projektu apturēt nevar, jo tas radīs valstij zaudējumus, maksājot par dīkstāvēm, kā arī kompensācijās projekta apakšuzņēmējiem un materiālu piegādātājiem, kuri ir uzsākuši LNB ēkai nepieciešamo materiālu ražošanu. Ja pēc kāda laika būvdarbus uzticētu citam uzņēmumam, nebūtu nevienas kompānijas, kas sniegtu būvniecības garantijas, skaidroja uzņēmējs.

"Valstij šis ir pats izdevīgākais laiks būvdarbu veikšanai, jo būvniecības izmaksas Latvijā kļuvušas ievērojami lētākas. Saskaņā ar līgumu, kas noslēgts starp NBA un J3B, noteikts, ka cenu indeksācija tiek veikta reizi ceturksnī atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem par izmaksu izmaiņām trīs pamatkategorijās - darbaspēka, materiālu un mehānismu izmaksas. CSP dati rāda, ka būvdarbu izmaksas samazinās jau otro ceturksni pēc kārtas, līdz ar to attiecīgi samazinās arī būvdarbu izmaksas," norādīja Saukāns.

"LNB ēkas projekts ir labs paraugs, kā valsts ekonomiskās krīzes apstākļos var attīstīt publisko infrastruktūru un sildīt ekonomiku. Pavisam projektā tiek nodarbināti apmēram 2000 cilvēki un valstij nodokļos kopumā plānots samaksāt vairāk nekā 30 miljonus latu," atzīmēja būvnieks.

Kā ziņots, kultūras ministrs Ints Dālderis (TP) un LNB jaunās ēkas projekta autors Gunārs Birkerts pauduši pārliecību par "Gaismas pils" nozīmi latviešu nacionālās pašapziņas celšanā, kas, viņu skatījumā, ir jāizvirza kā viens no būtiskākajiem Latvijas tālākās attīstības mērķiem.

Saskaņā ar KM jaunizveidotās Kultūras infrastruktūras nodaļas vadītāja Zigurda Magones teikto LNB jaunās ēkas celtniecībai nākamajam gadam būs vajadzīgi 30 miljoni latu.

Ja nākamā gada valsts budžetā bibliotēkas būvniecībai tiks atvēlēti 30 miljoni latu, "Gaismas pils" nesošo karkasu varētu uzcelt trešā vai ceturtā stāva līmenī, skaidroja Magone. Lai laika apstākļi nebojātu jau celtnieku paveikto, svarīgi ir uzbetonēt ēkas karkasu un pārklāt to vismaz ar "melno jumtu", kuram būtu hidroizolācija.

Magone savus apsvērumus esot izklāstījis finanšu ministram Einaram Repšem (JL), kurš vada LNB projekta īstenošanas uzraudzības padomi. Pēc Magones teiktā, "Repše to saprot un solījās padomāt".

Kā LETA jau ziņoja, šā gada maijā sabiedrības par atklātību "Delna" organizētajā publiskajā diskusijā "Kāda būs "Gaismas pils" patiesā cena?" Magone pieļāva, ka nepietiekamā finansējuma dēļ celtniecība var ieilgt līdz 2013.gadam.

"Gaismas pils" projektā līdz 2008.gadam iztērēts jau 26,061 miljons latu. 2003.gadā no privatizācijas līdzekļiem "Gaismas pils" projektam izlietoti 2,44 miljoni latu, 2004.gadā - 6,901 miljons latu un no Latvijas Bankas maksājumiem - 4,049 miljoni latu, 2005.gadā - 0,987 miljoni lati, 2006.gadā - 2,918 miljoni latu. 2007.gadā, kad LNB projektu sāka finansēt no valsts budžeta, tika piešķirti 9,605 miljoni latu, 2008.gadā - 6,97 miljoni latu, 2009.gadā - 26,488 miljoni latu.

Valdība sākotnēji bija apņēmusies 2010.gadā piešķirt "Gaismas pils" projektam 41,248 miljonus latus, 2011.gadā - 49,715 miljonus latu, un turpmākā plānā līdz projekta īstenošanai paredzēti vēl 23, 478 miljoni latu.

Kopumā paredzēts LNB projektam piešķirt 157,504 miljonus latu.

Magone atzina, ka tik lielas summas valdība, visticamāk, nepiešķirs, tāpēc "Gaismas pils" būvniecība ieilgs. Līdz šim tika solīts LNB jauno ēku uzcelt līdz 2012.gada 18.novembrim.

LNB ēkas aprīkojumam būs nepieciešami 20,174 miljoni latu, no šīs summas grāmatu plauktu iegādei paredzēts atvēlēt 3,37 miljonus latu, mēbelēm, aprīkojumam un iekārtām - 8,314 miljonus latu, informācijas un komunikācijas tehniskajām iekārtām - 8,491 miljonu latu.

 

Šaubās par "Gaismas pils" projekta devumu ekonomikas sildīšanā

Anna Novicka,  Diena  07/29/09     "Mums tam sen vairs nav naudas," par iespēju turpināt finansēt Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) celtniecību saka ekonomists Ojārs Kehris, kurš ir pārliecināts: projekts ir jāaptur. Celtnieki savukārt oponē, ka projekta iesaldēšana valstij izmaksās vēl dārgāk: bez darba paliks ap diviem tūkstošiem cilvēku, miljonos latu būs mērāmas kompensācijas apakšuzņēmējiem un piegādātājiem. Tikmēr valdība, kura nodomu vēstulē Starptautiskajam Valūtas fondam apņemas "atsākt sarunas par būvniecības līgumu", projektu tomēr turpinās, taču pieprasīs būvniekiem samazināt izmaksas.

Izmaksās lētāk

Līdz šim Gaismaspils būvniecībā jau ir ieguldīti vairāk nekā 26 milj. latu, nākamgad šim mērķim iepriekš bija plānots novirzīt 39,6 milj. latu, taču šis skaitlis, visticamāk, mainīsies. Otrdien valdība, izskatot informatīvo ziņojumu par projekta gaitu, uzdeva Kultūras ministrijai (KM) sākt pārrunas ar celtniekiem par izmaksu samazināšanu. Jautājums par projekta iekonservēšanu nav darba kārtībā, Dienai apliecināja premjera Valda Dombrovska (JL) preses sekretāre Līga Krapāne.

Kā vienu no galvenajiem argumentiem, kādēļ LNB celtniecība jāturpina, KM min to, ka patlaban projekts ir teju vienīgā valsts aktivitāte ekonomikas sildīšanā. Taču neatbildēts paliek jautājums par šo "sildīšanas" maksu — vai tā nav pārāk augsta un vai par ieguldīto naudu sabiedrība saņems maksimāli iespējamo labumu, saka SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis. Viņaprāt, projekts ir jāturpina tikai tajā gadījumā, ja tā apturēšana izmaksātu dārgāk.

Pēc KM sniegtās informācijas, projekta iekonservēšanas cena būtu 27—30 milj. latu, kas veido 20% no kopējā būvdarbu finansējuma.

"Tas būtu tas pats, kā pārtraukt ķirurģisko operāciju. Neviens nevar paredzēt sekas," uzsver darbu veicēja — Nacionālās būvkompāniju apvienības — priekšsēdētājs Māris Saukāns.

Var mainīt projektu

Celtnieki jau aprēķinājuši, ka nākamgad tāmi varētu samazināt par aptuveni 10 milj. latu — gan uz izmaksu samazinājuma rēķina, gan daļēji atliekot maksājumus, kas valstij jāveic. Vēl viens veids, kā ietaupīt, būtu ieviest izmaiņas pašā projektā, spriež M.Saukāns, taču šis jautājums ir nevis celtnieku, bet gan pasūtītāja kompetencē. Tiesa, jo vēlāk, jo grūtāk to būs izdarīt. No KM teiktā savukārt noprotams, ka veikt izmaiņas ēkas projektā nav plānots — tas, viņuprāt, pazeminātu darba kvalitāti. Arī būvniecības termiņa pagarināšana, pēc KM viedokļa, nebūtu vēlama, jo patlaban būvniecības izmaksu sarukuma dēļ ir izdevīgs brīdis darbu veikšanai.

Līgumā ar celtniekiem nav paredzēta iespēja projektu iesaldēt — tas līdzinātos līguma laušanai ar visām izrietošajām sekām, kā kompensācijas, soda sankcijas utt. Celtnieki arī vērš uzmanību uz to, ka gadījumā, ja būvniecība tiek apturēta un pēc diviem gadiem to atsāk cita firma, neviens būvei nedos garantiju

 

Avens: "Parex banka" mūs vairs neinteresē, varbūt labi, ka nenopirkām

Diena  07/29/09     Alfa grupu patlaban vairs neinteresē Parex bankas pirkšana, trešdien intervijā LNT raidījumam 900 sekundes teica grupas prezidents Pjotrs Avens, kas arī norādīja: iespējams, labi, ka savulaik šis pirkums neizdevās.

Viņš stāstīja, ka savulaik Alfa grupa centusies nopirkt lielu banku - Parex banku, bet nav sanācis. "Par laimi, kā noskaidrojies." Viņš norāda, ka "bijām ļoti tuvu, izteicām konkrētu piedāvājumu, bet tas nesanāca un vairs konkrētu priekšlikumu nav bijis".

Vaicāts par piedāvāto summu, P.Avens norāda, ka nezin, vai drīkst to teikt, bet runa esot par daudziem simtiem miljonu dolāru. Summa nav apmierinājusi pārdevējus. "Kā tagad šķiet, Parex ir lielākas problēmas, nekā visi domāja. Iespējams, labi vien ir, ka neveicām šo pirkumu," norādīja uzņēmējs.

Tagad Parex banka viņa pārstāvēto kompāniju vairs neintersējot, jo īpaši tāpēc, ka banka atrodas valdības rokās un "tur ir ļoti lielas problēmas".

Pēc P.Avena teiktā, Krievijas uzņēmējus interesē Latvija. Piemēram, Alfa grupai ir banka Amsterdamā, bet dažādu iemeslu dēļ būtu ērtāk, ja būtu banka Latvijā. "Mēs izprotam Latvijas sabiedrību, mentalitāti, tā ir tuvāka nekā Holandē. Mēs labi saprotam valdību, runājam krievu valodā. Mentāli tas ir daudz vienkāršāk," skaidroja uzņēmējs. Viņaprāt, Latvija var būt tilts starp Rietumiem un Austrumiem. Tiesa, viņš arī uzskata, ka Latvija pilnībā neizmanto savas iespējas.

 

Analītiķi: ekonomikas kritums stabilizējies; samazinājums 2.ceturksnī būs 17-20%

BNS  ,  07/29/09     Latvijas ekonomikas kritums stabilizējies, un iekšzemes kopprodukts (IKP) otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni varētu būt samazinājies par 17-20%, prognozēja banku analītiķi.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis atzina, ka otrajā ceturksnī Latvijas ekonomikā turpinājās lejupslīde, bet salīdzinājumā ar pirmo ceturksni vairākās nozarēs, par kurām ir pieejami dati, bija novērojama krituma stabilizācija.

"Arī gada griezumā lejupslīdes apmēri stabilizējas. Krituma apmēri nedaudz pieauga mazumtirdzniecībā, savukārt rūpniecībā kritums samazinājās. Samērā labu veikumu turpina uzrādīt tranzīta nozare. Sarežģīti novērtēt, kā būs veicies individuālajos un citos pakalpojumos, lauksaimniecībā. Tūrismā un būvniecībā kritums varētu būt aptuveni pirmā ceturkšņa apmērā. Situācija pasliktinājusies finanšu sektorā, kura ietekmi uz IKP nevar novērtēt. Pozitīvu ietekmi uz IKP rādītājiem atstās ārējās tirdzniecības bilances uzlabošanās," pastāstīja Gašpuitis.

Pēc viņa teiktā, ņemot vērā, ka pērn otrajā ceturksnī IKP jau samazinājās, "SEB banka" prognozē, ka IKP Latvijā otrajā ceturksnī samazināsies par 17-19%. "Kritumu var koriģēt pelēkās ekonomikas pieaugums. Pilnībā arī nevar izslēgt, ka kritums būs mazāks par prognozēto," sacīja Gašpuitis.

Viņš arī uzsvēra - ja skatāmies uz notikumiem Latvijas kaimiņvalstī Lietuvā, IKP samazinājums šajā valstī otrajā ceturksnī 22,4% apmērā nav vērtējams kā liels pārsteigums, lai gan skaitlis, protams, ir iespaidīgs.

"Lietuva ekonomikas ciklā seko Igaunijai un Latvijai. Tādēļ ir skaidrs, ka nedienas abās kaimiņvalstīs Lietuvu neapies. Lielais kritums ir skaidrojams ar bāzes efektu. Pērn otrajā ceturksnī Lietuva piedzīvoja pieaugumu 5,2% apmērā, kad Latvijas IKP jau piedzīvoja kritumu (-1,9%). Protams, tas signalizē, ka kritumam būs ietekme arī uz Latvijas ekonomiku. Uzņēmējiem situācija kaimiņvalsts tirgū kļūs sarežģītāka, kā arī sagaidāms, ka pieaugs arī Lietuvas preču spiediens mūsu tirgū," pavēstīja Gašpuitis.

"Swedbank" galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks pauda - banka sagaida, ka Latvijas ekonomikas "saraušanās" otrajā ceturksnī būs kļuvusi lēnāka. "Šķiet, ka straujākais kritums ekonomikā, visticamāk, ir jau aiz muguras, bet tas, protams, atkarīgs no valdības spējas organizēti un pārdomāti samazināt budžeta deficītu, kā saskaņots ar ārvalstu aizdevējiem," viņš klāstīja.

Pēc Kazāka prognozētā, IKP kritums 2009.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn, visticamāk, būs 18-20% robežās, kas atbilstu aptuveni 5% kritumam salīdzinājumā ar 2009.gada pirmo ceturksni.

"Tas nozīmētu, ka sabremzēšanās ātrums ir piebremzējies un saskanētu ar relatīvu konjunktūras stabilizēšanos pavasarī un vasaras sākumā, piemēram, īslaicīgi uzlabojās patēriņa konjunktūra, atsevišķās jomās sāk atgūties eksports," paskaidroja Kazāks.

Viņš arī akcentēja, ka Lietuvā šogad otrajā ceturksnī ekonomikas krituma ātrums pieauga, par spīti konjunktūras stabilizācijai, kas, visticamāk, bija tādēļ, ka Lietuvas ekonomikas sabremzēšanās sākās vien pērnā gada nogalē un krituma dziļuma potenciāls vēl arvien ir ļoti liels.

"Latvijas ekonomika "saraujas" jau turpat divus gadus, un šī liekā kapacitāte jeb krituma dziļuma potenciāls jau ir kļuvis krietni mazāks, tādēļ sabremzēšanās ātruma palielināšanās, kā tas bija Lietuvā, Latvijā otrajā ceturksnī, visticamāk, nebūs. Mazliet sarkastiski sakot, Latvija to ir paspējusi izdarīt jau iepriekš. Gada otrajā pusē, jo īpaši līdz ar rudens un ziemas iestāšanos, recesijas straujums ceturkšņu griezumā tomēr padziļināsies gan valdības izdevumu samazināšanas dēļ, gan jauna bezdarba pieauguma viļņa dēļ. Straujākie kritumi būs tajās pašās nozarēs, kur iepriekš, tas ir, iekšzemes patēriņā (būvniecība, finanšu sektors utt). Atsevišķās eksporta nozarēs, piemēram, kokrūpniecība būs vērojama stabilizācija vai pat neliela izaugsme," teica Kazāks.

Latvijas Centrālā statistikas pārvalde 10.augustā informēs par IKP ātro novērtējumu 2009.gada otrajā ceturksnī.

Jau vēstīts, ka, strauji samazinoties ekonomiskajai aktivitātei teju visās nozarēs, Latvijas kaimiņvalsts Lietuvas IKP šogad pirmajos sešos mēnešos salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri-jūnijā sarucis par 18,1%, kas bija daudz krasāks sarukums nekā šogad pirmajā ceturksnī. Tostarp otrajā ceturksnī vien salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni Lietuvas IKP samazinājās par 22,4%.

Latvijas IKP šogad pirmajā ceturksnī samazinājies par 18%, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo laika periodu. IKP lejupslīdi noteica apmēru kritums tirdzniecībā - par 25,8%, transporta un sakaru nozarē - par 15,4%, apstrādes rūpniecībā - par 25,8% un būvniecībā - par 28,2%.

 

"Moody’s" "Parex bankai" piešķir stabilu reitinga attīstības prognozi

LETA  07/30/09    Reitingu aģentūra "Moody’s Investors Service" ("Moody’s") šodien apstiprināja "Parex bankas" ilgtermiņa reitingu iepriekšējā līmenī, reitinga prognozi nosakot kā stabilu.

Tādējādi noslēgta "Moody’s" 2008.gada decembrī sāktā pārbaude, kurā sākotnēji tika pieļauts reitinga samazinājums.

Kā aģentūru LETA informēja "Parex bankas" Korporatīvo komunikāciju un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas pienākumu izpildītāja Inga Saleniece, "Moody’s" stabilo prognozi ilgtermiņa reitingam pamato ar nostiprināto bankas kapitāla bāzi un jauno akcionāru struktūru, kā arī sagaidāmo turpmāko atbalstu no akcionāru, tostarp Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB), puses.

"Moody’s" ir apstiprinājis arī iepriekš bankai piešķirto finansiālās drošības reitingu "E", nosakot tam stabilu prognozi, kā arī īstermiņa reitingu "Not-Prime".

Reitingu aģentūra pozitīvi vērtē bankā līdz šim padarīto, stabilizējot darbību kopš satricinājumiem 2008.gada rudenī, paveikto darbu izmaksu samazināšanas jomā, kā arī ERAB kļūšanu par bankas akcionāru. Bez tam tiek atzīts, ka pozitīvi vērtējams arī valsts atbalsts bankas darbībai, piebilda Saleniece.

"Parex bankas" valdes loceklis, Finanšu un resursu direkcijas vadītājs Roberts Stuģis, komentējot "Moody’s" paziņojumu, uzsvēra, ka ir gandarīts par starptautiski atzītu ekspertu pozitīvo vērtējumu. "Piekrītam "Moody’s", ka bankas rādītājus ietekmē sarežģītā ekonomiskā situācija valstī. Taču, veicot izmaksu optimizāciju un būtisku reorganizāciju, banka var sekmīgi pārvarēt ekonomisko krīzi, kā arī atjaunot pelnītspēju un nodrošināt valsts sniegtā atbalsta atmaksu iespējami ātrā laika periodā," sacīja Stuģis.

Kā ziņots, pagaidām bankas 95,3% akciju īpašnieks ir Privatizācijas aģentūra. Plānots, ka augustā noslēgsies darījums ar ERAB un ERAB kļūs par 25% plus vienas "Parex bankas" akcijas īpašnieku.

 

Vienojas par pirmajiem atbalsta pasākumiem iedzīvotājiem

LETA  07/30/09    Šodien premjera Valda Dombrovska tikšanās laikā ar Latvijas Lielo pilsētu asociācijas pārstāvjiem panāktas pirmās vienošanās par atbalsta pasākumiem iedzīvotājiem, tomēr daudzi svarīgi jautājumi joprojām ir tikai nākamo sarunu dienas kārtībā.

Kā pēc tikšanās žurnālistiem sacīja premjers, šodien panākta vienprātība, ka garantētais minimālais ienākums tiks palielināts no patlaban esošajiem 37 latiem uz 40 latiem pieaugušajiem un 45 latiem bērniem.

Pagaidām vēl neesot zināms, cik lielus budžeta līdzekļus šī paaugstināšana prasīs, jo nepieciešamos aprēķinus vēl tikai veicot Finanšu ministrija. Tomēr esot skaidrs, ka valdība šo papildus atbalstu nodrošināšot.

Arī Jelgavas mērs Andris Rāviņš (ZZS) žurnālistiem uzsvēra, ka garantētā minimālā ienākuma palielināšana būs kaut arī neliels, tomēr ļoti labs atbalsta solis iedzīvotājiem.

Vēl gan valdības un lielo pilsētu pārstāvju darba kārtībā būs jautājums par papildus atbalsta pasākumiem tiem iedzīvotājiem, kuri ilgstoši ir bez darba, kā arī citi jautājumi, kas saistīti ar sociālās spriedzes mazināšanu.

Rāviņš norādīja, ka šīsdienas tikšanās laikā pilsētu vadība pamatā saņēmusi valdības vadītāja vēlmi un apliecinājumu kopīgi strādāt problēmu risināšanā, tāpēc lielās pilsētas iespējami ātrāk sagaidot valdības lēmumus par konkrētiem atbalsta pasākumiem, lai būtu iespējams saprast, ar ko pilsētas var rēķināties un kas būs jānodrošina pašu spēkiem.

Svarīgs sarunu temats šīsdienas tikšanās laikā bijusi situācija veselības nozarē un slimnīcām pieejamais finansējuma apjoms.

Kā uzsvēra premjers, joprojām ir pārāk daudz neatbildētu jautājumu par finansējuma sadali un lielāka skaidrība varētu būt pēc pirmdien plānotās koalīcijas sanāksmes, kurā plānots runāt par izveidojušos situāciju.

 

Kā pārvarēt lejupslīdes apburto loku

Juris Paiders,  NRA  07/30/09    Latvijas dižķibeli pastiprina apburtais loks, kas izveidojies starp biznesu un privātajām komercbankām. Bizness nevar pilnvērtīgi strādāt, jo tam pietrūkst apgrozāmo līdzekļu un komercbankas nekreditē biznesu uz tādiem pašiem noteikumiem kā agrāk.

Apgrozāmo līdzekļu trūkums parādās kā IKP samazinājums un pastiprina jau tā uz ES līmeņa rekordlielo lejupslīdi. Pēc katras jaunākās informācijas par lejupslīdes dziļumu bankas vēl vairāk pastiprina kredīta izsniegšanas noteikumus, jo risks pieaug... Lejupejoša spirāle.

Šis process atgādina bērnības pasaku – Antuāna de Sent–Ekziperī Mazā prinča tikšanos ar dzērāju. Mazais princis: – Ko tu tur dari? – vaicāja dzērājam, kas klusēdams sēdēja pie veselas kolekcijas tukšu un tādas pašas kolekcijas pilnu pudeļu.

– Es dzeru, – drūmi atbildēja dzērājs.

– Kādēļ tu dzer? – jautāja Mazais princis.

– Lai aizmirstu, – atbildēja dzērājs.

– Ko aizmirstu? – apvaicājās Mazais princis, kuram jau bija sameties dzērāja žēl.

– Lai aizmirstu, ka man ir kauns, – atzinās dzērājs, galvu nodūris.

– Kauns? Par ko? – apjautājās Mazais princis, kas vēlējās viņu glābt.

– Kauns par to, ka dzeru! – atzinās dzērājs un pilnīgi apklusa.

Jautājums ir, kā pārraut apburto loku. Lejupslīdi izraisa kreditēšanas apsīkums, bet, jo lielāka lejupslīde, jo lielāks kreditēšanas apsīkums.

Pirms piedāvāt apburtā loka risinājumu, jāsaprot lejupslīdes spirāles cēloņi. Nostājamies banku pozīcijās. Banku īpašnieki un vadītāji, atjēgušies no tās bezatbildības un vieglprātības, ar kādu tika dalīti kredīti pēdējos piecos gados, metās otrā grāvī, nosakot ļoti stingrus kreditēšanas normatīvus.

Tā ir viena problēma. Ir arī otra. Kurš ir tas, kas drīkst aizņemties līdzekļus, lai glābtu uzņēmumus? Ieejam Uzņēmuma reģistra datubāzē un paskatāmies īpašnieku? Tik vienkārši vairs nav. Pašlaik ar to vairs nepietiek, jo tagad ir svarīgi, vai uzņēmumam vēl ir pašu kapitāls vai vairs nav. Ja uzņēmumam patiesībā ir negatīvs pašu kapitāls, tad tas patiesībā jau pieder kreditoriem. Ja uzņēmums faktiski vairs nepieder vecajiem īpašniekiem, tas, pēc civilizētām normām, pieder tām bankām, kas deva lielākos kredītus. Tām arī jālemj, vai uzticēties vecajiem pārvaldniekiem vai meklēt jaunus, kad sākt oficiālo pārņemšanas procedūru, vai turpināt darbu vai izpārdot ķīlas utt.

Tomēr ir uzņēmumi, kas vēl ir virs ūdens. Taču kredītu apsīkums skar arī šo grupu. Kāpēc netiek kreditēti uzņēmumi, kam vēl ir pašu kapitāls? Atbildes, kas neoficiāli izskan no banku sektora, ir divas: uzņēmumi, kas sāk zaudēt pašu kapitālu, ieskicē virzienu, kur tie nonāks tādā pašā stadijā kā maksātnespējīgie, tikai pēc pusgada vai gada. Otrs apstāklis: gan Latvijas, gan Eiropas banku kredītu nodaļu analītiķi netic Latvijas izvēlētajam tā sauktajam ekonomikas atveseļošanas ceļam. Netic, un viss. Kurš uzņēmums izturēs visu pircēju maksātspējas pazemināšanos triju gadu periodā par 30% kopumā? Lai tiktu pie kredītiem, bez jauniem kredītiem jāiztur viss iekšējās devalvācijas laiks!!! Tikai tas padziļina ekonomisko lejupslīdi un palielina procentu, par kādu jāveic iekšējā devalvācija. Signāli, kas nāk no banku sektora, liecina, ka, lejupslīdei beidzoties, kreditēšana atsāksies. Ir arī otrs scenārijs: kreditēšana var atsākties, ja tiks devalvēts lats un Latvijas ekonomikas atveseļošanas ceļam noticēs bankas. Lai pārrautu lejupejošo spirāli, Latvijas ekonomikai ir vai nu jāuzrāda augšupejas pazīmes, vai, nevelkot trīs gadus, jānosēžas krīzes dziļākajā līmenī – jādevalvē lats.

 

Uzņēmēji no valdības pieprasa skaidru plānu

Juris Paiders,  NRA  07/31/09    Jūnijā Latvijas lielāko uzņēmumu vadītāji vērsās ar vēstuli pie Latvijas valsts augstākās vadības, paužot bažas un satraukumu par Latvijas ekonomikas attīstības ceļu. Par lielāko uzņēmumu vadītāju skatījumu uz procesiem un Latvijas attīstības galvenajām problēmām Neatkarīgā uz diskusiju aicināja Latvijas balzama valdes priekšsēdētāju Kārli Andersonu, airBaltic valdes priekšsēdētāju Bertoldu Fliku un Ventspils naftas valdes priekšsēdētāju Olgu Pētersoni.

Uzņēmēji valsts plānu nerakstīs

Juris Paiders (J.P.): – Kādas ir galvenās problēmas, uz kurām vērsāt valdības uzmanību?

Kārlis Andersons (K.A.): – Vadības darbs pašlaik nenotiek, objektīvi izvērtējot to, kādas ir pieņemto lēmumu sekas tautsaimniecībā, bet gan nepārtraukti reaģējot uz vienu, otru vai kādu citu spiedienu, īpaši starptautisko kreditoru spiedienu.

Man ir sajūta, ka mūsu valdība pašlaik strādā, ieklausoties ārvalstu ekspertos, taču tai nav sava skatījuma, kādā veidā Latvijai ilgtermiņā iziet no krīzes. Nav plāna nedz ilgtermiņa, nedz īstermiņa valsts attīstībai.

Bertolds Fliks (B.F.): – Es domāju, ka valdība izprot situācijas nopietnību, bet katrs uzņēmējs uz situāciju raugās no sava redzes punkta. Valdība pirmām kārtām raugās uz fiskālo situāciju, bet uzņēmēji vērtē tirgu. Ko mēs gribējām panākt? Mums ir zināma informācija par situāciju nozarēs, kurās strādājam, un mēs piedāvājām valdībai dalīties ar šo informāciju. Cilvēki ir neapmierināti ar virzienu, kurp dodas valsts, un tagad uzņēmējiem tiek piedāvāta loma izgudrot alternatīvu ekonomikas atveseļošanas plānu. Tam es nepiekrītu. Mēs kā uzņēmēji nevaram to izdarīt. Mums nav resursu, lai izstrādātu alternatīvu ekonomikas atveseļošanas plānu.

J.P.: – Vai jums ir pārliecība, ka valdībai kaut kāds plāns ir?

B.F.: – Grūti pateikt – šāds plāns nav komunicēts plašākai sabiedrībai. Neapšaubāmi – tikai valstij ir resursi, lai izstrādātu šādu plānu. Šādu resursu nav sociālajiem partneriem – arodbiedrībām u.c. Resursi ir Ekonomikas un Finanšu ministrijā, un tām plāns ir jārada. Ir administratīvie resursi, kas ir pieejami valstij un tikai valstij. Šogad situācija mainās uz slikto pusi. Tie risinājumi, kas šķita efektīvi vēl pirms 5–6 mēnešiem, tagad vairs nav efektīvi.

Nodokļu palielināšanai – slikts laiks

J.P.: – Papildinātajā memorandā ar Eiropas Komisiju ir iezīmēts fiskālais trīsgadu plāns, bet nav plāna par to, kā pārvarēt krīzi.

Olga Pētersone (O.P.): Sarunās ar valsts vadību piedalījās dažādu uzņēmumu vadītāji, un mēs neskaldījām matus un netērējām laiku, lai analizētu pārdarījumus vai sīkas detaļas. Mēs sanācām kopā, izteicām savas bažas un uzdevām jautājumu, vai valsts vadītāji zina, kas un kādā laikā jāizdara, lai atveseļotu ekonomiku, kad mēs varēsim redzēt konkrētu darbību un kurš par to atbildēs. Ar ko mums būtu jākomunicē, piedāvājot savu palīdzību. Diemžēl mēs nesadzirdējām atbildes uz konkrētiem jautājumiem. Gluži pretēji – jautājumus, ko darīt, sāka uzdot mums. Taču mēs uzskatām, ka katram ir jādara savs darbs. Valsts vadītājiem vispirms ir jāzina, kurā virzienā viņi stūrē valsti. Mēs nevēlamies nodarboties ar politiskām cīņām un negrasāmies vērtēt, kurš un kāpēc vainīgs. Mēs gribam saprast, kad un ko sāks darīt vadītāji, lai sāktos izeja no krīzes.

Turklāt vienošanās dokumentos ar starptautiskajiem aizdevējiem ir absolūts tukšums sadaļā par to, kā izraisīt investoru interesi par Latvijas biznesa vidi. Bez tā atdzīvināt ekonomiku nevar. Latvijas uzņēmumi iet bojā apgrozāmo līdzekļu deficīta dēļ. Apgrozāmo līdzekļu trūkuma sekas var redzēt IKP kritumā. Turklāt, ja iepriekš algu kāpums apsteidza produktivitāti, tagad Latvijā produktivitāte krīt daudz straujāk, nekā tiek samazinātas algas. Šādos apstākļos runāt par nodokļu palielināšanu nevar, neraugoties uz citu valdību solījumiem memorandos. Mēs labi saprotam: ja Igaunijā un Lietuvā nodokļu slogs ir mazāks nekā Latvijā, kāpēc gan investoram būtu jāizvēlas ieguldīt Latvijā?!

B.F.: – Ja mēs pirms trim gadiem būtu paaugstinājuši PVN par 2%, tad tas neatstātu lielu ietekmi uz biznesu. Šā gada izmaiņas vairākās nozarēs bija ļoti kaitīgas. Tūrismā PVN palielinājums no 5% uz 21% bija ļoti sāpīgs. Citās nozarēs tas nebija tik sāpīgi. Taču nodokļu pieaugumam ir psiholoģiska ietekme. Pie kopējā negatīvā noskaņojuma tas dot papildu sitienu biznesam. Ko varētu izdarīt? Valstij ir jāiet pretējs ceļš. Latvijai ir jāsacenšas par labāku investīciju vidi ar savām kaimiņvalstīm un jāpiedāvā labāki nosacījumi.

Tagad ekonomiskas problēmas ir praktiski visās valstīs un visās valstīs tiek uzdoti jautājumi, kā finansēt

valsts budžeta deficītu. Idejas, kas izskan citās valstīs, ir – jāķeras pie bagātajiem. Varbūt tas ir brīdis, lai bagātos dabūtu uz Latviju. Lai bagātie maksā mazākus nodokļus, bet dara to Latvijā. Ar zemākiem nodokļiem varētu pievilināt tos, kurus tagad aizbiedē citas valstis. Tādu politiku piekopj Šveice. Ieviešot zemus nodokļus bagātajiem, var atrisināt budžeta problēmas.

J.P.: – Savulaik Latvijā jau bija ļoti zems iedzīvotāju ienākuma nodoklis (10%) par ienākumiem, kas pārsniedza simt tūkstošus, bet tas neizraisīja lielu maksātāju pieplūdumu.

B.F.: – Tolaik Latvija nebija Eiropas Savienībā. Turklāt šādas izmaiņas ir jāreklamē un potenciālajiem interesentiem jārada stabilitātes izjūta, ka šāda sistēma nemainīsies vairākus gadus.

Uzņēmējdarbībai pietrūkst finanšu resursu

J.P.: – Lielākā mazā biznesa problēma ir finanšu resursu nepietiekamība. Kā to risināt, ja privātais banku sektors izvirza neizpildāmus nosacījumus? Veidojam valsts banku? Latvijas valdība nevar pavēlēt Swedbank dot kredītus tam, tam un tam.

O.P.: – Vislielākais kaitējums tiek nodarīts, nespēlējot pēc vienotiem noteikumiem. Ja ir tirgus ekonomika, tad arī jābūt tirgus ekonomikai. Tirgus apstākļos mākslīgi uzturēts regulējums nodara kaitējumu. Fiksējot valūtas kursu, ekonomikai netiek ļauts reaģēt uz brīvā tirgus procesiem. Tas nav brīvais tirgus. Nevajag ļaudis mānīt. Tirgu visu laiku izkropļoja politisks lēmums par valūtas piesaisti. Tā tika apturēta biznesa dabiskā asinsrite. Jo nauda ir biznesa asinis. Bez apgrozāmiem līdzekļiem uzņēmumi mirst.

Man nav saprotama lata eksistences būtība. Mēs esam kopējā Eiropas tirgus daļa, un mums jau sen būtu jālieto viena kopēja valūta. Vienīgās dabiskās asinis ekonomikai ir eiro. Jebkura cita valūta, arī devalvēts lats, tēlaini izsakoties, būs tikai fizioloģiskais šķīdums.

K.A.: – Raugoties pagātnē, lēmums šādi piesaistīt lata kursu nebija tas pats labākais, ko bija iespējams izdarīt. Mēs tagad daudzus jautājumus atrisinātu vieglāk, ja lata kurss būtu mainīgs. Taču pašlaik nav pareizi atbrīvot latu no piesaistes noteiktajam eiro kursam. Neuzskatu, ka lata devalvācija vai svārstīgā koridora izveide būtu pareizs lēmums, jo izmaksas, kas ir saistītas ar lata kursa nestabilitāti, būs lielākas nekā potenciālie ieguvumi.

Runājot par naudas pieejamību. Pašlaik nav tā, ka sistēmā pietrūktu naudas. Nav arī problēmu to aizņemties. Problēma ir naudas cenā un problēmās, kas rodas plānotajos investīciju projektos, kuri nav iespējami un neatmaksājas pie šādas naudas cenas.

B.F.: – Par to, kā pārvarēt kredītresursu trūkumu, tiek plaši debatēts visā pasaulē. Šajā jautājumā liela loma ir Latvijas Bankai. Daudzās valstīs centrālās bankas meklē iespējas, kā šo problēmu risināt. Izskatās, ka pat ar refinansēšanas likmi ar 0 procentiem gadā nav problēmas risinājuma. Latvijas Bankai (LB) trūkst redzējuma par pozitīvu risinājumu tagad, nevis pēc eiro ieviešanas kaut kad pēc sešiem gadiem. Viens no risinājumiem ir tāds, ka valsts ieiet banku kapitālā. Lielbritānijā tas notika, Vācijā par to norisinās diskusijas, Zviedrijā agrāk tas ir darīts. Vai Latvijas valstij ir šādi resursi? Es nezinu. LB ir noteikti jāpiedalās šādā diskusijā un jādod atbilde uz to, kā uzņēmumi iegūs kredītresursus šogad un nākamgad. Otrs sāpīgākais jautājums pēc bezdarba būs kredītresursu trūkums biznesam.

O.P.: – Nevar pateikt, kas bija pirmais – vista vai ola. Vai nav investīciju projektu tāpēc, ka naudas cena ir dārga, vai arī naudas cena ir dārga tāpēc, ka nav projektu.

Bankas neredz nodrošinājumu, un biznesa vide tiek iznīcināta. Kurš izies no spirāles pirmais?

Velkot laiku, krīzes fāze var tikai padziļināties. Un krīzes grafiks būs nevis kā U burts – vispirms lejup, tad augšup, bet kā lielais L burts – strauji lejup, un tad atliek tikai gaidīt, kad zemā fāze beigsies.

Ir daudzi uzņēmumi un nozares, kas jūtas labi un var akumulēt lielu apgrozījuma pieaugumu. Svarīgākais ir jautājums – cik nauda maksā?

Eksporta attīstība krīzes apstākļos

J.P.: – Deflācijas laikā naudas cenai vajadzētu būt tuvu nullei. Taču, ja Latvijas Banka sāktu kredītresursus emitēt, tad šī nauda, iespējams, tiktu izmantota spekulācijās, lai sagrautu lata stabilitāti.

B.F.: – Protams, pastāv risks, ka jebkura shēma, kā atveseļot bankas, var izraisīt smagas sekas, ka tikai spekulanti no tā gūs labumu. Man nav risinājuma, ja tāds būtu, tad pretendētu uz Nobela prēmiju. Problēma ir jārisina. Ja to nerisinās, tad krīze būs ilga un daudz dziļāka.

J.P.: – Manuprāt, izeja no krīzes ir monetārās politikas pārskatīšanā.

K.A.: – Zināt, es tomēr nepiekrītu jums. Ir jādomā par citiem mehānismiem, kā panākt importa plūsmas samazinājumu. Jārod veids, kā atteikties no tāda importa, kas reāli nav nepieciešams.

J.P.: – Tikai kā to izdarīt, atrodoties ES, kur ir brīva preču kustība, kad nevienam nav jāprasa atļauja valdībai, ko importēt, kur nevienam nav pienākums kaut ko pirkt tieši no jums. Latvijā to visu vēl izkropļo dīvainā, lai neteiktu – koruptīvā, supermārketu politika, kad dārgāka iepirktā importa prece Latvijas veikalā maksā lētāk par analogu vietējo preci.

K.A.: – Protams. Ja es zinātu šīs problēmas risinājumu, tad visi stāvētu pie manis rindā pēc padoma. Taču uzskatu, ka pašlaik un ilgtermiņā ir nepieciešama valsts atbalsta politika vietējiem ražotājiem. Ir jāstrādā, lai audzinātu vietējo pircēju izvēlēties Latvijas preci. Uzskatu, ka potenciālās investīcijas valstij ir jānovirza uz to, lai samazinātu mūsu ārējo atkarību. Latvijai ir jāsāk dzīvot atbilstoši saviem līdzekļiem. Mums ir liels tirdzniecības deficīts. Ir apstājušās ārvalstu investīcijas. Kredītresursi no ārpuses nav pieejami. Viss. Mums beidzot ir jāsāk dzīvot atbilstoši savām iespējām. Pēc iespējas ātrāk ir jāsāk strādāt ar sabalansētu budžetu. Valstī ir uzsāktas sāpīgas reformas, bet nav nosprausti skaidri mērķi, ko ar tām vēlamies sasniegt, un tas mani uztrauc. Kāds ir galvenais mērķis

valsts pārvaldes reformai? Pašlaik valdība saka – cik būs naudas, tāda arī būs valsts pārvalde. Taču tas nav mērķis! Mērķis ir dzīvot atbilstoši saviem līdzekļiem, un tos nedaudzos resursus, kas mums vēl ir, vajadzētu pārvaldīt profesionāļiem.

Savukārt atbildot par nodokļu politikas izmaiņām, būtu nepieciešams ar nodokļiem aplikt neproduktīvu un luksusa preču patēriņu, īpaši tad, ja tās ir importa preces.

J.P.: – Ja Latvija apliks importa patēriņu ar īpašu nodokli, tad es savu patēriņu realizēšu Lietuvā, kas ir tikai stundas braucienā no Rīgas.

K.A.: – Vienīgā reālā izeja no krīzes ir palielināt Latvijas preču eksportu un uzlabot mūsu eksporta bilanci.

J.P.: – Ko dotu eksports laikā, kad eksports visur samazinās?

K.A.: – Tas, ko varam izdarīt jau tagad, ir attīstīt tos potenciālos eksporta virzienus, kas mums ir. Brīdī, kad augšupeja atjaunosies, varēsim uzreiz izmantot to eksporta potenciālu, kas tagad tiks izveidots.

J.P.: – Kāpēc neatbalstīt iekšējo tirgu?

K.A.: – Ko nozīmē iekšējais tirgus? Kur radīsies apgrozāmie līdzekļi iekšējam tirgum?

J.P.: – Ļoti vienkārši, ja imports ir stipri dārgs, tad ir izdevīgāk nevis importēt jauno, bet salabot veco, tad nauda, kas citādi aizplūstu par importu, paliek un apgrozās iekšējā tirgū. Tieši tā Polija pārvarēja krīzi.

K.A.: – Kad paskatās šādu pakalpojumu izmaksu struktūru, tad, manuprāt, krietni virs 50% no izmaksām veido rezerves daļu cena. Ja šīs rezerves daļas nekur nevar dabūt un tās nav iespējams saražot uz vietas, tad tas tik un tā ir imports. Šāda pieeja dos darbu kaut kādam mehāniķu slānim. Tam nav perspektīvas.

Darbaspēks neapskaužamā situācijā

J.P.: – Tad ir alternatīva – sāksim eksportēt darbaspēku. Lai mehāniķi brauc prom.

O.P.: – Kāpēc sāksim? Mēs jau eksportējam. Darbaspēks vienmēr meklēs vietu, kur izdevīgāk un kur labāks atalgojums.

J.P.: – Varbūt tas arī ir valsts politikas mērķis.

O.P.: – Tas, uz ko mēs aicinām, ir skaidrība – kāds ir mērķis? Kāds tas ir?

J.P.: – airBaltic bija reklāma – pārdodam biļetes tikai vienā virzienā. Flika kungs, par cik procentiem šogad pieauga vienā virzienā pārdoto biļešu skaits?

B.F.: – Biļešu statistika neparāda, ir vai nav emigrācijas plūsma. Tas, ko varam pateikt – Latvijas iedzīvotāju īpatsvars lidojumos krītas ļoti strauji. Pagājušajā gadā lidojumos 47% pasažieru bija Latvijas iedzīvotāji, tagad jūnijā tikai 17% pasažieru ir Latvijas iedzīvotāji, bet augustā vairs tikai 14%. Tas parāda un uztrauc, cik strauji ir kritusies ekonomiskā aktivitāte Latvijā.

Šo kritumu mēs aizvietojam, piesaistot tranzīta pasažierus, un šā gada rezultāti ir ļoti labi, mēs esam uzņēmums ar ļoti lielu eksporta potenciālu, jo katrs tranzīta pasažieris ir eksports.

J.P.: – Vai vizītei pie valsts vadības būs turpinājums?

O.P.: – Katram ir jāveic savs darbs.

Mēs nesadzirdējām atbildes uz saviem jautājumiem. Mūsu jautājumi tagad ir formulēti arī rakstiski un nosūtīti valsts augstākajām amatpersonām. Manuprāt, dialogam būtu jāturpinās. Moderatora funkciju uzņēmās Valsts prezidents Valdis Zatlers, un man ir sajūta, ka mēs varētu gaidīt dialoga turpinājumu.

Viens no punktiem, ko vērts atgādināt šajos apstākļos, ir klasiskais teiciens, ka iecelt pareizo cilvēku pareizā vietā – atbildīgā amatā – ir daudz svarīgāk par izcilu stratēģiju. Krīzes situācijā no cilvēkiem, kas atrodas vadībā, būs atkarīga reformu veiksme. Neatbildēts palika jautājums, kas tad galu galā uzņemsies atbildību?

B.F.: – Mums kā uzņēmējiem bija viena lieta skaidra. Mēs neveidosim asociāciju vai klubu. Mēs nedibināsim partiju. Mēs neizstrādāsim valsts atveseļošanas plānu. Mēs gribējām pievērst uzmanību galvenajām problēmām, administratīvo reformu, kredītresursu trūkumam, nodokļu politikai un nospraust valsts mērķi. Mēs nesāksim vadīt valsti. Tas jādara valdībai, un, tiklīdz būs jauni apstākļi, mēs vēlreiz sanāksim kopā.

O.P.: – Šī jau nav pirmā krīze. Ļaudis izdzīvoja arī iepriekšējās krīzēs. Tauta izdzīvos. Jaunieši varbūt un, es ceru, īslaicīgi aizbrauks. Cerēsim, ka netiks sadarītas aplamības, kas var radikāli pasliktināt situāciju. Man ir sajūta, ka Eiropas ekonomika atveseļosies, pat neraugoties uz valdību lēmumiem.

 

Arvien biežāk nodarbina bez darba līguma un nemaksā nodokļus

Diena  07/31/09    Līdz ar ekonomisko lejupslīdi darba tiesisko attiecību jautājums ir atguvis aktualitāti - aizvien vairāk uzņēmēju, meklējot iespējas samazināt izmaksas, izvēlas nodarbināt cilvēkus bez darba līguma un nemaksāt nodokļus, novērojusi Valsts darba inspekcija (VDI).

Kopumā šī gada pirmajā pusgadā VDI, apsekojot 2345 uzņēmumus, konstatēja 502 bez darba līguma strādājošas personas. No tām 248 - Rīgā, 89 - Vidzemē, 76 - Latgalē.

Visvairāk bez darba līgumiem strādājošas personas tika nodarbinātas tādos uzņēmumos kā SIA Vesta RV - 35 nelegāli nodarbinātie, SIA Solidex - 22, SIA Centrs & Būve - 22, SIA Voleks Centrs - 16 un SIA Balza - desmit.

Kā liecina jaunākie apkopotie dati, informatīvās kampaņas laikā no 10.jūnija līdz 25.jūlijam VDI atklājusi 122 bez darba līguma strādājošas personas. No tām 87 tika konstatētas Rīgā un Rīgas reģionā.

VDI novērojusi, ka pieaug to bezdarbnieku skaits, kuri vienlaicīgi ir nelegāli nodarbināti un saņem pabalstu. 2007.gadā tika konstatētas 17 šādas personas, bet šī gada pirmajos piecos mēnešos jau atklāti 43 pārkāpēji, kas ir vidēji 10% no atklātajiem nelegāli nodarbinātajiem.

 

Pagaidām LM dati neliecina par trūcīgo personu pieaugumu

LETA  08/02/09    Pagaidām Labklājības ministrijas (LM) rīcībā esošie dati neliecina par to, ka šogad būtu būtiski pieaudzis to personu skaits, kurām noteikta atbilstība trūcīgas personas statusam, informēja LM pārstāve Ilona Jurševska.

Piemēram, ja janvārī 454 pašvaldības ziņoja par to, ka šāds statuss spēkā ir 48 700 cilvēkiem, tad 428 pašvaldības jūnijā ziņoja, ka šāds statuss spēkā 44 300 personām.

Jurševska skaidro, ka informācija netiek 100% saņemta no visām pašvaldībām, jo tām nav obligāts pienākums par minēto jautājumu informēt. Kopējie dati par situāciju 2009.gadā tikšot apkopoti tikai 2010.gada sākumā.

Kā ziņots, šā gada martā valdība pieņēma vienotus kritērijus trūcīgas personas vai ģimenes atzīšanai par trūcīgu, lai uzlabotu sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības pieejamību.

Līdz ar to ģimene (persona) atzīstama par trūcīgu, ja tās ienākumi uz katru ģimenes locekli pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 50% no attiecīgā gada 1.janvārī spēkā esošās minimālās darba algas valstī un ja tai nepieder naudas līdzekļu uzkrājumi un vērtspapīri, tai nav parādsaistību, kā arī tā nav izsniegusi aizdevumus, tai nepieder īpašums, kuru var izmantot ienākumu gūšanai, tā nav noslēgusi uztura līgumu, kā arī neatrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā.

LM skaidro, ka saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes veiktajiem aprēķiniem 23% Latvijas iedzīvotāju 2006.gadā bija pakļauti nabadzības riskam un iztika ar ne vairāk kā 1058 latiem uz vienu ekvivalento patērētāju gadā jeb 88 latiem mēnesī, taču pašvaldību sociālo pabalstu saņēmēju skaits gadu no gada samazinās. 2007.gadā pašvaldību sociālos pabalstus saņēma 317 000 personu jeb 13,9 %. Turklāt atbilstība trūcīgas ģimenes (personas) statusam 2007.gadā tika noteikta tikai 4,5% jeb 103 000 cilvēku no iedzīvotāju kopskaita.

 

'Preses nams' prasa divu grāmatizdevēju maksātnespēju

DELFI  08/03/09     Poligrāfijas uzņēmums AS „Preses nams” vērsies Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā, prasot atzīt grāmatu izdevēju SIA „Nordik” un SIA „Tapals” maksātnespēju, informē “Preses nams”.

Kā informē uzņēmumā, “Preses nams” vērsies tiesā, jo pastāvot šaubas par grāmatu izdevēju mantisko stāvokli, abi grāmatu izdevēji nespējot norēķināties par saņemtajiem poligrāfijas pakalpojumiem. Šiem maksātnespējas procesu pieteikumiem varētu sekot citi, jo vispārējā ekonomiskā situācija atstājusi nelabvēlīgu ietekmi uz Latvijas poligrāfijas pakalpojumu tirgu kopumā, norāda “Preses namā”.

 

Otrajā ceturksnī rūpniecības produkcijas izlaide pieaug par 2,2%

DELFI  08/03/09    Šī gada otrajā ceturksnī rūpniecības produkcijas izlaide, salīdzinājumā ar pirmo ceturksni, ir pieaugusi par 2,2%, portālu „Delfi” informēja Centrālajā Statistikas pārvaldē.

Pieaugums noticis uz apstrādes rūpniecības, kā arī ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes rēķina, kur produkcijas apjomi pieauguši attiecīgi par 3% un 0,4%. Savukārt elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē bijis kritums 1,2% apjomā. Pieaugums – par 1,4% - konstatēts arī salīdzinot šī gada maiju un jūniju.

Tiesa, salīdzinot šī gada otro ceturksni ar pagājušā gada otro ceturksni, produkcijas izlaides apjomi ir sarukuši par 18,7%. Vislielākais kritums bijis apstrādes rūpniecībā – 20,6%, elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē – 8,9% un ieguves un karjeru izstrādē – 1,4%.

Ievērojami par 20,5% sarukusi arī rūpniecības produkcijas izlaide, ja salīdzina pagājušā gada pirmo pusgadu ar šī gada pirmo pusgadu. Apstrādes rūpniecībā samazinājums bijis par 22,9%, elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē – par 11,1%, savukārt ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bijis vērojams pat neliels pieaugums – 0,1% apmērā.

Visbeidzot, par 18,5% rūpniecības apjomi ir samazinājušies, ja salīdzina šī gada jūniju ar pagājušā gada jūniju. Sarukums ir bijis vējojams visās nozarēs: ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē par 22,3%, apstrādes rūpniecībā – 20%, toties elektroenerģijas un gāzes apgādē – 4,9%.

Kopumā rūpniecības produkcijas izlaide bijusi 295,4 miljonu latu vērtībā.

 

Vairums iedzīvotāju nevēlas lata devalvāciju

DELFI  08/03/09    Lielākā daļa – gandrīz divas trešdaļas – Latvijas iedzīvotāju vēlas, lai tiktu saglabāts pašreizējais lata kurss un nacionālā valūta netiktu devalvēta. Tiesa, pārliecība, ka tas nenotiks, ir mazāka, secināts sabiedriskās domas pētījumu centra „SKDS” aptaujā.

Noskaidrots, ka lata devalvāciju nevēlas 63,9% aptaujāto iedzīvotāju, savukārt 14,1% izteikuši vēlmi, lai lata vērtība tiktu mazināta. Pārējiem 22% iedzīvotāju skaidras atbildes uz šo jautājumu nav.

Jau citādāks noskaņojums iezīmējas attiecībā uz iedzīvotāju gaidām par lata devalvāciju. 27,6% lata devalvācijas iespēju nosaukuši par vidēju, 23,9% - drīzāk lielu, bet 12,2% - drīzāk mazu. Vēl 9,8% iedzīvotāju pauduši, ka lata devalvācija ir ļoti iespējama, bet 6,8% - maza vai nekāda. Savukārt pārējiem 20% nav bijusi skaidra atbilde uz šo jautājumu.

Jau vēstīts, ka pēdējā gada laikā vairākkārt uzvirmojis jautājumus un baumas par lata devalvāciju. Latvijas Banka līdz šim vienmēr ir asi noliegusi šādas runas, uzsverot, ka lata stabilitāte ir viens no svarīgākajiem balstiem novārdzinātajā Latvijas ekonomikā.

 

Viedoklis: Kapa zvans, nevis cerību stars

Juris Paiders,  NRA  08/05/09    Cilvēki vislabprātāk notic tam, kam vēlas ticēt. Laikā, kad situācija ir smaga un tuvu katastrofālai, pat visniecīgākā pozitīvā ziņa šķiet kā vēstnesis, kas iezīmē slikto laiku beigas un labo laiku vai augšupejas sākumu. Ai, kā gribas noticēt, ka grūtākais jau aiz muguras. Tas ir tik cilvēciski.

Tieši tā ir sagadījies, ka līdz šim lielo masu informācijas līdzekļu lokā visai reti apskatītā informācija par ikmēneša rūpniecības produkcijas apjomiem pēkšņi ieguva optimistisku un sabiedriski svarīgu skanējumu. Pat ļoti nopietni ļaudis jūnija rūpniecības datos saskatīja atlabšanas pazīmes, bet Pauls Raudseps (Diena 4.08.) savam komentāram kā virsrakstu izvēlējās vārdus cerību stars.

Droši vien psiholoģiski pareizi ir pat smagi slimam slimniekam vairāk uzsvērt tos simptomus, kas varētu liecināt par atveseļošanās tuvošanos, pat tad, ja lielākie saasinājumi un grūtākais laiks vēl priekšā. Tikai ir problēma. Pacients var pārstāt ticēt dakterim, kas stāsta par cerību stariem, bet atlabuma vai pat stabilizācijas vietā pacients no stacionāra jāved uz reanimāciju. Diemžēl optimismu sološie komentētāji uzdod vēlamo par esošo. Latvijas biznesa līderi pieprasa no valdības skaidru izpratni par to ceļu, kurp virzās Latvijas ekonomika. Ja kāds, izmantojot to, ka 2009. gada jūnijā, salīdzinot ar 2009. gada maiju, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem pieauga par 1,4%, paziņo, ka tas liecina par Latvijas valdības un Starptautiskā valūtas fonda izvēlētā kursa pareizumu, tad tā būs kārtējā dezinformācija. Tā būs dezinformācija, kas ļaus turpināt virzīties bezdibenī un ar šādu cerību staru pamatot kaitīgu un aplamu lēmumu pieņemšanu.

Lai saprastu, kā rīkoties, ir jāapjēdz, kur mēs esam un kāda ir patiesā aina gan rūpniecībā, gan citās nozarēs.

Patiesā aina neliecina par augšupejas sākumu. Tie, kas ielūkosies Centrālās statistikas pārvaldes izvērstajā nozaru apskatā, to sapratīs. Jūnijā, salīdzinot ar maiju, karjeru izstrāde saruka par trešo daļu. Jūnijā Latvijas izejvielas mūsu rūpniecībai un būvniecībai ir nepieciešamas par trešdaļu mazāk nekā maijā. Tas nav cerību stars, tas ir kapu zvans. Tomēr jātiek skaidrībā, kāpēc rūpniecība kopumā uzrāda pieaugošu tendenci? Mēneša laikā kopējais rūpniecības pieaugums ir 1,4%. Lielā mērā to nodrošina elektroenerģijas un gāzes ražošanas pieaugums jūnijā pret maiju par 11,5%. Kā tas nākas, ka karjeru izstrādē apjomiem krītoties par 33% mēneša laikā, bet apstrādes rūpniecībā ar pieaugumu tikai 0,9% mēneša laikā, elektroenerģijas un gāzes patēriņš pieaug par 11,5%? Vai tas liecina, ka Latvijas rūpniecība kļūst arvien vairāk un vairāk energoneefektīvāka? Atbilde ir pavisam cita. Šā gada 6. jūnija rītā drošības apsvērumu dēļ tika apturēta Ignalinas atomelektrostacijas otrā bloka darbība. Lietuvai, apturot Ignalinu, radās elektroenerģijas iztrūkums un bija jāsāk importēt elektroenerģiju no kaimiņvalstīm. Lai kompensētu Ignalinas AES jaudas iztrūkumu, Latvenergo bija jāiedarbina Rīgas TEC 2.

13. jūnijā Latvenergo sāka piegādāt elektroenerģiju Lietuvai, veicot elektroenerģijas ražošanu TEC 2 kondensācijas režīmā. Normāli TEC 2 ražotu gan elektrību, gan siltumu. TEC 2 strādājot kondensācijas režīmā, t.i., ražojot tikai elektrību, elektroenerģijas pašizmaksa ir augstāka, bet Lietuvai bija nepieciešamas 200 MW papildu jaudas un Lietuva maksāja pieprasīto cenu.

Tā kā TEC 2 tiek izmantota dabasgāze, izpildot tik lielu pasūtījumu, arī Latvijas gāzes ražošanas un pārdošanas apjomi vasaras sezonā būs lielāki nekā citus gadus.

Elektroenerģijas un gāzes apgādei pusi jūnija strādājot šādā režīmā, arī tika fiksēts nozares pieaugums pret maiju par 11,5%.

Tiklīdz Lietuvai nebūs nepieciešama papildu elektrība no Latvijas, tad augšupeja strauji aprausies.

Arī par jūlija apstrādes rūpniecības datiem nevajadzētu būt pārlieku optimistiskiem. 17. jūlijā tabakas izstrādājumu ražotāja SIA British American Tobacco Latvia vadība nolēma slēgt cigarešu ražotni Latvijā. Cigarešu ražošanas apjomi šogad samazinājās par 64% pret pagājušo gadu, un šovasar fabrika strādāja ar 20% no savas jaudas. British American Tobacco lēmumam būs milzīga ietekme uz rūpniecības un eksporta apjomiem un uz valsts finansēm. British American Tobacco Latvia bija viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Latvijā. 2008. gadā uzņēmums nodokļos samaksājis vairāk nekā 40 miljonus latu, bet ražošanas apjomi 2007. gadā sasniedza 50 miljonus latu. Apmēram 60% no saražotā apjoma tika eksportēts – gan uz ES dalībvalstīm, gan uz NVS un citām pasaules valstīm. Uzņēmums no 296 darbiniekiem atlaida 223 cilvēkus. Latvija jau atvadījās no cukura rūpniecības un tagad atvadās no rūpniecības nozares, kas darbojās Latvijas teritorijā kopš 1887. gada.

Uz šā fona informācija, ka koku ciršana šā gada jūnijā bija par 1,3% lielāka nekā jūnijā pērn, nav cerības stars. Nocirstie stumbri labākajā gadījumā pārtop par zemas pievienotās vērtības izejvielām, jo mēbeļu ražošana tajā pašā laikā samazinājās par piekto daļu.

Kopumā rūpniecības ražošanas apjomi ir atgriezušies 2002. gada līmenī, bet stabilizācijas pazīmes vēl nav manāmas. Pat vairāk – valdības, Latvijas Bankas un citu valūtfondistu politika noslāpē jebkuru, pat mazāko cerību staru.

 

Repše: Nākamā gada budžeta izdevumi būs jāmazina par Ls 260 miljoniem

LETA  08/05/09    Valdībai nākamā gada valsts budžeta izdevumi būs jāmazina par 260 miljoniem latu, šodien pēc Reformu vadības grupas sēdes žurnālistiem sacīja finanšu ministrs Einars Repše (JL).

Šāds izdevumu samazinājums būs jāveic, lai veiktu budžeta konsolidāciju par 500 miljoniem latu, kas apsolīta starptautiskajiem aizdevējiem.

Vienlaikus jau tiekot ņemti vērā šā gada budžeta grozījumos veiktie samazinājumi un to pozitīvais efekts nākamā gada budžetā, plānotās nodokļu politikas korekcijas un ar to saistīto ieņēmumu palielināšanos, kā arī papildus izdevumi, piemēram, atbalsts Eiropas Savienības fondu līdzfinansēšanai, skaidroja ministrs.

Sasummējot visas patlaban esošās prognozes, ministriju bāzes izdevumi būs jāmazina par 260 miljoniem latu.

Pēc Repšes teiktā, ar izmaiņām nodokļu politikā, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli, kapitāla pieauguma nodokli, valsts nākamgad plāno papildus ieņēmumus 93 miljonu latu apmērā. Ja šī prognoze nepiepildīsies, izdevumi būs jāmazina vēl vairāk.

Repše arī atzina, ka sociālā sfēra ir problemātiska - no vienas puses jānodrošina visas izmaksas, bet no otras puses sociālajā budžetā ir milzīgi izdevumi, kuri tikai pieaug un draud to ar katru tikai palielināt deficītu. Tāpēc arī šajā jomā tiekot gaidīta aktīva Labklājības ministrijas rīcība un priekšlikumi.

LETA  jau ziņoja, ka valdība iepriekš apstiprināja nākamā gada valsts budžeta izstrādes grafiku, kas paredz, ka 1.oktobrī likumprojekts tiek iesniegts Saeimā.

Nākamā gada valsts budžetu plānos ar 8,5% deficītu no iekšzemes kopprodukta.

 

Intervija ar Ivaru Godmani: Ja mums pārstās aizdot, te viss sagāzīsies

Viktors Avotiņš, NRA  08/06/09    Eiroparlamenta deputāts, ekspremjers Ivars GODMANIS (LPP/LC) intervijā Neatkarīgajai raksturo ekonomikas un Parex bankas pārņemšanas situāciju.

Divas pasaules krīzes pārvarēšanā

– Jau krīze dibenā, bet skaidrības vēl nav. Cik valdība vēl spiedīs mūs un kāpēc?

– Jā, arī tagad, augusta sākumā, jautājums ir: kas notiks tālāk? Ne tikai Latvijā – Eiropā, pasaulē. Pēdējās prognozes Eiropā bija maijā. Tās bija divreiz sliktākas nekā februārī. IKP kritums 2009. gadā par 4% un diemžēl vēl neliels kritums arī 2010. gadā.

Ekonomikas atveseļošanas plānu īstenošanas ziņā esam divās dažādās nometnēs. Eiropas un arī pasaules lielākā daļā krīzes pārvarēšana notiek uz nenormālas valsts parādu palielināšanas rēķina. Atsevišķām valstīm tie pieaug divreiz. Eiropas valstis lielākoties iet tādu ceļu – aizņemas naudu un, pirmkārt, liek to bankās, lai glābtu tās. Pāri par 300 miljardiem ir tur ielikti... Otrkārt, veic tiešos biznesa atbalsta pasākumus (kā Opel Vācijā, SAAB Zviedrijā u. tml.).

– Bet mēs tā nevaram, jo mums neaizdod?

– Jā, mēs esam pilnīgi citā nometnē. Lielo un stabilo nometnē Māstrihtas kritēriju ievērošana paliek uz papīra – desmit, divpadsmit procentu budžeta deficīts. Paskaidrošu, kāpēc viņi uz to var iet, bet mēs nevaram. Pirmais iemesls. Tāpēc, ka viņiem sociālpolitiski samazinājumi ir neiespējami. Vācijā, Francijā – jebkurā no šādām valstīm runāt par pensiju samazināšanu, algu samazināšanu ir politiski neiespējami. Parlamentu deputātiem tas nav pat diskutējams jautājums. Jo tad viņu politiski vairs nebūtu. Gluži otrādi – visi runā par krīzi, bet turpina likt valsts sektorā algu klāt. Viņi vairo parādu un cer, ka ekonomika pati atdzīvosies, ka varēs naudu atdot. Otrs iemesls tiešām ir tas, ka viņiem arvien ir iespējas šo naudu aizņemties, ir, kas aizdod.

Tātad – viena nometne palielina parādu, palielina budžeta deficītu un cer, ka ekonomika agri vai vēlu dos atdevi, ka varēs caur nodokļiem naudu savākt atpakaļ un lēnām atdot. Taču otrā plānā viņi saprot – ja neizdosies, tad ir ne tikai valūtas devalvācija, tad ir strauja izdevumu samazināšana visām lietām...

– Un mēs?

– Uz mums šajā brīdī skatās reāli. Kā uz eksperimentālu laboratoriju. Kāpēc ar mums tik ilgi runā un darbojas? Vienkārši nevar saprast, vai šāds eksperiments iet cauri vai neiet. Ja tas iet cauri, ja izdosies, ja ar šādu kredītu, ar šādu nenormālu izdevumu samazinājuma tempu mēs nenonākam pie maksātnespējas, valūtas kurss saglabājas, latu pārved uz eiro utt., tad kas tāds būs izdevies pirmoreiz vēsturē. Šajā nometnē politiskā krīze ir sekundāra...

– Tātad: pie mums šoreiz notiek eksperiments, lai noskaidrotu, kas varētu notikt otrajā, lielo un stabilo nometnē, ja vara tur iedomātos galīgi nerespektēt sabiedrību? Mūsu pozitīvā pieredze vajadzīga Eiropas nākotnei. Ciktāl tās uzkrāšanā esam tikuši?

– Kur mēs esam? Tagad te visi sacenšas negatīvās prognozēs. Vidēji izskatās, ka esam kritumā nostājušies. Tomēr sliktākais uzņēmējiem ir nevis tas, ka fiziskais apjoms no marta turpina nedaudz mazināties par 1–1,5% mēnesī, bet gan tas, ka ražošanas cenas no janvāra konsekventi mazinās un maijā jau ir mīnus 8% pret iepriekšējo gadu, kas skaidri iezīmē deflāciju.

Pārtikas rūpniecībai milzīgā inflācija bija 2008. gada pirmajā pusgadā, kad ražošanas cenas aizgāja augšā ap 25% pret iepriekšējo posmu, šogad no aprīļa maija esam negatīvās cenās. Arī saražojam pārtiku vidēji par 15% mazāk nekā iepriekšējā gadā, taču tālāk nekrītam. Koksnē situācija izskatās labāka – vairs tikai mīnus 10% fiziskajā apjomā. Būvmateriālu ražošanā nav izaugsmes, taču nav vairs arī tālāka krituma. Kopumā vairs nav smagas lejupejošas tendences. Kā būs turpmāk? Varam teikt, ka esam uz naža asmens – varam nokrist vienā pusē vai otrā. Varam teikt, ka tā ir stagnācija.

– Ko trijos mēnešos var pateikt par stagnāciju un naža asmeni? Tā tik tāda menopauze. Pirms vētras?

– Jā, cik neesmu lasījis: rudenī būs armagedons, ejam ārā no krīzes, neejam, esam pašu dibenu sasnieguši, neesam... Tā tikai runāšana. Es varu pateikt sekojošo. Pirmā lieta ir tāda – rūpniecībā esam stagnatīvā stāvoklī, bet neesam ar lejupejošu tendenci. Mēs esam krustcelēs. Ar mīnusa zīmi. Toties pakalpojumu sektorā, kas saistās ar ostām, tranzītu, kravu pārvadājumiem, mēs esam plusā. Un tas ir tas, kas nodrošina mūsu kopprodukta bilances pozitīvo daļu. Ja tā nebūtu, mūsu kopprodukta kritums būtu 25–30%. Mūs glābj tas, ka neesam ģeogrāfiski Moldovas vietā. Finanšu pakalpojumi visus šos gadus deva ap 11% IKP. Vairāk tā nebūs, jo ir zināmas problēmas banku sektorā.

– Vai valdības rīcība ir adekvāta situācijai?

– Iepriekšējo teicu tāpēc, ka no tā izriet, kā taisīt prognozi. Prognoze nozīmē gada ieņēmumus. Ja tu vari uz ieņēmumiem paļauties, tad nav ko runāt par deficītiem astoņu un 10% apmērā. Nav tā, ka gāzīsimies un 16% kritums pārvērtīsies par 18 vai 20, vai 25%. Ja nenotiks vēl kādi īpaši pasākumi, tas tā nebūs. Gluži otrādi, es pat gribētu teikt, ka pēdējā laikā sāk izskatīties, ka tendence būs nedaudz pozitīvāka.

Proti, pēc Valsts kases datiem, uz 27. juliju valsts budžeta deficīts (ieskaitot sociālo) bija 467 miljoni latu, kas pie aptuveni 13 miljardiem IKP sastāda 3,5%. IMF programma pieļauj 10% deficītu 2009. gada beigās, un, tā kā jūnija mazinājumi šeit vēl neparādās, tad domāju, ka atlikušajos piecos mēnešos mēs vairs nenodubultosim deficītu. Līdz ar to pat IMF programmas ietvaros valdībai būs iespējas manevrēt ar līdzekļiem, palīdzot tādām sfērām kā veselības aprūpe.

– Bet, ja ir stabilizācijas tendence un pie tās var pieķerties, kāpēc nav reāla plāna, bet ir stils, kas rada sociālu histēriju? Izskatās, ka arī SVF nervozē.

– Valdība ir zem nepārtraukta ieņēmumu krituma spiediena, kas liek visu laiku koriģēt izdevumu posteņus noslēgtas SVF programmas ietvaros. Tas nervozē gan valdību, gan SVF, jo ieņēmumu kritums apsteidz izdevumu mazinājumu.

Tās gan tomēr ir nianses. Ieņēmumi sociālajā budžetā uz 1. jūliju bija par 8,8% mazāki nekā pērn. Valūtas fonds uzreiz teica: par cik jūs tās algas esat samazinājuši? Par 20 vai 30%, 40%? Lasām jūsu presē, ka pat 50%. Bet – šis skaitlis – 8,8% – rāda, ka privātajā sektorā nenotiek tas, kas valsts sektorā. Tas rāda, ka privātie algas reāli nemazina. Ko fonds grib? Viņi saka: jums jāsamazina algas, lai jūs varētu celt produktivitāti. Mēs sakām – mēs jau mazinām. Viņi saka – valsts sektorā jā, bet privātie? Mēs sakām – mēs nevaram viņiem uzdot samazināt algas. Fonds saka – tam, ko jūs tagad te jūnijā mazinājāt, ir daļēji jādod efektu 2010. gadā. Tu taču samazini bāzi, tātad tā būs mazāka arī nākamgad. Tu samazini algu pusgadā, uz nākamo gadu tas aiziet ar koeficientu divi. Viņi, lai mēs izietu uz 8,5% deficītu, ņem prognozi, ka nākamgad būs vēl mīnus 4% IKP kritums. Pret šo gadu. Šogad nokritām par 16,5%. Tas nozīmē, ka nokritīsim kopumā par 20%. Viņi saka – draugi mīļie, mēs par 2009. gadu jums nekā nesakām, bet 2010. gadā, lūdzu, papildus nogrieziet nost pāri par 300 miljoniem. Ar jūnija grozījumiem nepietiks.

Valdībai nav iespēju nepiekrist kopumā, jo neviens cits mums naudu tā vienkārši neaizdos. Ja neredzēs, ka mēs to varam atdot. Bet, ja mums pārstās aizdot, te viss sagāzīsies. Agri vai vēlu mums būs jādzīvo saskaņā ar saviem ieņēmumiem. Tas nozīmē, ka jautājums ir tikai par tempu, kādā var uz šādu līmeni iziet.

Ja veselības aprūpei no 530 var aiziet uz 280 miljoniem, ja Satiksmes ministrijai – no 400 uz 190 miljoniem gada laikā u.c., utt., tad tādu tempu var neizturēt.

– Un mums jāpakļaujas arī tempa diktātam?

Eiropas Komisija un SVF ir vienīgie aizdevēji. Mums nav iespējams tā kā Rietumu valstīm izlaist parādzīmes un aizņemties no tirgus. Mūsu aizdevējs saka divas lietas. Pirmā. Ir ļoti svarīgi, lai naudu atdotu. Otrā. Mēs gribētu ar savu aizdevumu panākt, ka jūs tuvināt savus izdevumus ieņēmumiem. Ja ir 3%, tad tu tiec eirozonā. Ko nozīmē ieiet eirozonā? Ja tu ieej eirozonā, tad tev beidzas raustīšanās ar to lata aizņēmumu. Tagad tas ir, un visi trīc kā apšu lapas – kas notiks ar latu? Bet – jautājums tiešām ir par tempu. Arī 2012. gads ir par tuvu. Iespējams, ka vēl 2013. gads vēl jāņem klāt.

– SVF attieksme man šķietas saprotama nekā valdības. Nesaprotu, kāpēc nevar nolaisties reiz piedzīvotā, 2004. gada vai vēl kādā līmenī sistēmiski, kompleksi, nedegradējot ne valsts sistēmas, ne cilvēku pašapziņu. Ne 1995., ne 1998., ne 2004. gadā nemanīju te masu psihozi.

– Atbilde būs vienkārša. Piedošanu, no 2004. gada līdz šodienai mēs bijām nopietnā inflācijā. Nopietnā, jo 17% mums bija. Pirms tam, 2007. gadā, bija 7%, arī 2006. gadā bija... Ja to visu sarēķina kopā, tad tas lats 2004. gadā nav tas pat lats, kas 2009. gadā. Tas nozīmē, ja tu nolaidies no 2009. gada 2004. gada naudā, tad tev jārēķinās, ka tas nav tikpat pirktspējīgs lats.

– Salīdzini, kādā naudā, kādās cenās gribi, ņem vērā inflāciju, nesanāk, ka šis gads pret to liek tik drastiski samazināt pensijas un algas. Histērija nav saprotama.

– Uzskatu, ka histērija ir tempa jautājums. Mums ir zināms attaisnojums. Kas vēl tā dara? Igaunija. Vairs neviens. Nav jau ar ko salīdzināt – ir histērija vai nav. Sociālajā budžetā deficīts ir 112 miljoni. Pensiju budžetā deficīts ir 110 miljoni. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc saka – pensijas jāsamazina. Citādi nevar nofinansēt.

– Un jūs domājat, ka valdības reformas, samazinājumi iedevuši katram lukturi rokā un skaidru ceļu zem kājām? Nav jau publiski jāplēš mati, lai liktos satraukts.

– Nē. Bet kāpēc situācija patlaban ir tik stresaina? Viena iemesla dēļ. Diemžēl fonda nostāja un arī EK nostāja ir šāda. Viņi uzskata, ka jūnija grozījumi ir bijuši tikpat sasteigti, mehāniski un lineāri kā decembra grozījumi. Tas nozīmē, ka tur apakšā nav ne strukturālu, ne finansiāli pamatotu reformu, caur ko varētu redzēt, ka šie grozījumi ir rezultāts pirmajam strukturālās reformas etapam, kurš parādās budžeta izmaiņās 2010., 2011., 2012. gadā. Beigu beigās ar visām vēlēšanām utt. tika iztaisīti grozījumi, kuri principā gandrīz vai nokopēja decembra grozījumus. Starpība bija tā, ka decembrī, kad man bija jāgroza, mēs bijām citā situācijā. 30% rezerve no Latvijas bankas izvākta ārā, lats krita nost, banku sistēma tūlīt varēja nostāties... Mans priekšlikums nebija aiztikt pensionārus un strādājošos pensionārus. Mans priekšlikums bija palielināt sociālo nodokli par 1–2%, kas, protams, arī ir slikti recesijas fāzē.

– Kas tad SVF, jūsuprāt, te jādara savādāk?

– Nupat, kaut vai haotiski un mehāniski, norauj tos 500 miljonus. Patlaban ir jūlija beigas. Mēs vēl neesam izjutuši samazinājumu grafikā, ko no mums prasa. Mēs vēl labi nezinām, kas notiks, piemēram, ar veselības aprūpi no maniem grozījumiem, bet tagad noņem nost vēl. Tomēr ir jāpaiet zināmam laikam, lai adaptētos. Vismaz mēnešiem trim četriem. Bet kas notiek... Fonds saka – mēs jums iedevām trīs četrus mēnešus, mēs atbraucām, bet jūs pa tiem mēnešiem neko neizdarījāt un bijāt spiesti ātri, haotiski nedēļas laikā visu to saraut. Ja mēs tagad atliksim jūsu grozījumus uz novembri, tad trešo reizi notiks mehāniska, haotiska samazināšana, kas tiešām izsauks sociālus nemierus.

Un – viņi jau nesaka, kas jādara. Tur Rimšēvičam taisnība. Viņi jau nesaka – jāsamazina pensijas. Varbūt viņi to saka aizkulisēs. Viņi saka – sociālais budžets ar mīnusu. Konkrēti viņi saka – mēs jums piecus gadus nefinansēsim 10% budžeta deficītu. Otrs – mums nav nekādas jēgas jums aizdot naudu, ja jūs esat ņēmuši nost mehāniski, lineāri naudu, kas pēc tam izsauc tādas reakcijas, kuras mēs nemaz negribam. Viņi tā arī pateica – vai jūs te grbat sociālus nemierus organizēt? Tāpēc, ka jūs jau otro reizi nemākat to un to izdarīt...

Mana pretenzija fondam ir psiholoģiska. Es lūdzu, lai viņi dod mums trīs mēnešu pauzi. Nevis slinkošanas pauzi. Šis laiks visām ministrijām jāizmanto ļoti koncentrēti. Kāpēc trīs mēnešus? Tāpēc, ka, ja fonds spiež koalīciju, Dombrovski, samazinājumus, kas ir lieli, tagad akceptēt, tad sabiedrība nesaprot, ka tas attiecas uz 2010. gadu. Lielākajai daļai šķiet, ka tas jau ir tepat klāt. Un ka vēl griezīs nost. Lai arī nav vēl skaidrs, kādas ir šo iepriekšējo mehānisko grozījumu sekas. Bet klāj vēl virsū. Un tad ir cauri – tad brūk koalīcija, viss nobrūk. Ja tagad iet cīņa par to, vai veselības aprūpe var noturēties uz šo samazinājumu, kas ir 350 miljoni, ja tur vēl 60 miljonus grib noņemt nost, tad... ir kāds temps. Valūtas fonds šo tempu dzen viena iemesla dēļ – viņi mums netic!

– Un kāpēc tad viņi mums netic?

– Problēma, ko fonds nevar saprast, te ir sekojoša. Izdevumu samazināšanu te organizē Finanšu ministrija un premjers. Bet – visi pārējie nozaru ministri darbojas it kā pavisam citā virzienā. Un tas nekad neies krastā.

– Uz stāvokli, kad valdībā te prevalē resoru pārstāvība, nevis valsts politika, te laika gaitā bezrezultatīvi aizrādīts ar un bez SVF. Tāpēc te ir tikai dabiski, ja, piemēram, iekšlietu ministre sāk šaubīties par sadarbību ar SVF, ko akceptē viņas partijas premjers.

– Kas notiks, ja sadarbība pārtrūks? Ļoti vienkārši. Eiropas Kopiena savu aizdevumu, kas mums fiziski nav pārskaitīts, sasaistīs kopā ar SVF. Un teiks – kamēr nebūs parakstīts memorands, mēs jums naudu neskaitām. Tādā gadījumā nauda neienāk. Mēs nespējam samaksāt ārējās saistības. Nespējam samaksāt iekšējās saistības bankām. Kase vairs nevar norēķināties. Algas – tas ir tikai trešais faktors. Situācija beidzas ar to, ka tas ir valsts defolts un tad vairs nekādiem Rimšēviča paziņojumiem par lata stabilitāti nav jēgas. Viņš var taisīt ciet to kantori. Punkts.

Tāpēc šādi paziņojumi ir bezatbildīgi, bet – nelaime ir viena. Tomēr – grozījumi tiek izdarīti. Mēs nogrozījām 600 miljonus decembrī. Nupat pusgada laikā vēl 500. Ja vēl pieskaita nelielos pagājušā jūlija grozījumus, iznāk 25% procentu samazinājums. Nosauciet vēl vienu valsti pasaulē, kas to izdarījusi? Bet, ja mēs esam pašā eksperimenta epicentrā, tad jums (SVF) jāpiekrīt, ka šie grozījumi ir sociāli ļoti smagi. Tāpēc tomēr ir vajadzīgs arī reāls to absorbcijas ātrums. Lai cilvēki to varētu saprast... Veselības aprūpē, skolās... Es ļoti uztraucos par to, ka neizdosies fondam pateikt, ka mums vajag divus trīs mēnešus, lai mēs redzam reakciju no tā, ko esam nogriezuši.

Turklāt tas nozīmē, ka vairs nedrīkst būt mehānisks, lineārs samazinājums. Un tad vēl nāk tas, par ko mēs te muldam simts gadu un nekādi netiekam uz priekšu. Jo, ja paskatāmies struktūrreformu iespaidu budžetā, tad šodien mēs viņu tur neredzam. Jebkuras sistēmas izmaiņas ir saistītas ar nenormālu pretestību no sistēmas uzturētājiem. Mēs pagaidām nespējam to pārvarēt.

– Ko īsti Godmaņa valdība atstāja Dombrovska valdībai?

– Otrajā martā finanšu ministrs bija sagatavojis priekšlikumus par 420 miljonu samazinājumu. Tas bija sākuma dokuments, par kuru diskusiju bija plānots nobeigt 31. martā. Es saprotu, ka gribas visu norakstīt uz iepriekšējo. Bet, ja kāds uz šā rēķina tagad mēģina stāstīt, ka viņš kaut ko nav atradis, kaut ko nav dabūjis, lai viņš drusku paskatās savā sirdsapziņā.

– Kā vērtējat Einara Repšes lūgumu prokuratūrai pārbaudīt Parex bankas pārņemšanas gaitu?

– Atbildu shematiski. Repšes rīcību atbalstu viena iemesla dēļ. Tā nepieciešama, lai noņemtu baumas par pārņemšanas procesu kā tādu. To, ka prokuratūra ir bijusi šim procesam klāt no pirmā brīža, mēs neesam reklamējuši. Tāpat īpašie dienesti. Tikko valsts sāk iet iekšā bankā, visas kustības tiek vairāk vai mazāk kontrolētas. Kad mēs gājām iekšā, katram operatoram sēdēja klāt FUKTUK (Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komiteja) brigāde.

Uzskatu, ka visi pārņemšanas dokumenti ir jāatslepeno. Tas jādara katram atsvišķam dienestam. FUKTUK pašiem jāatslepeno savi dokumenti, Latvijas bankai savi, valdībai savi, Finanšu ministrijai savi. Uzskatu, ka tas ir pareizi. Kāpēc? Tāpēc, ka, ja skriešanas uz bankām efekts te ir noņemts, un arī Parex bankā vairs nav situācija, kas atstāj iespaidu uz Latvijas banku, kad decembrī rauj ārā miljardu. Punkts.

– Kāpēc jāglābj struktūra? Kāpēc nevar glābt noguldītāju naudu? Kāpēc valstij jāvelta nodokļu maksātāju nauda Krasovicka un Kargina kungu sociālai aprūpei, ja bizness ir bizness un bankrots ir viens no samērā dabiskiem privātbiznesa elementiem? Vieni krīt, citi kāpj. Kāpēc valstij tas jāregulē?

– No morālā viedokļa nekas nav jāmaksā. Jo viņi neizturēja krīzes situāciju. Un – visu var izdarīt, pārkāpjot likumus, pārkāpjot tirgus principus. Visu. Bet 21. oktobrī notika sēde, kurā Eiropas Padome pieņēma lēmumu, kas uzlika par pienākumu visām ES valstu valdībām nepieļaut nevienas sistēmas bankas bankrotu. Tas tika īstenots. Neviena ES sistēmas banka nav bankrotējusi. Tas viss tika nodrošināts ar vairāk nekā 200 miljardiem naudas, kas tika guldīta iekšā šajās bankās. Pretējā gadījumā būtu beigušas eksistenci.

 

Lembergs: Bankrota priekšā ir desmit Latvijas bankas

NRA  08/07/09    Latvijā pašreiz bankrota priekšā ir aptuveni 10 banku - šādu viedokli portālā Apollo.lv pauž Ventspils mērs Aivars Lembergs.

"Es lēšu, ka bankrota priekšā pašlaik ir aptuveni desmit banku Latvijā," norāda Lembergs. Latvijas ekonomikā patlaban ir tik lielas problēmas tieši banku dēļ.

"No ES saņēmām kredītu, un puse tiek rezervēta banku glābšanai. Cik ir ieguldīts "Parex bankā"! Vairāk nekā miljards latu! Tad jau jāsecina, ka citādi mums tās problēmas nemaz nebūtu bijušas tik lielas. (..) Ja ieskatāmies tajā pašā nodomu protokolā ar Starptautisko Valūtas fondu - tas sākas "par bankām" un beidzas "par bankām". Tādējādi secinu, ka Latvijas krīzes dziļums ir saistīts ar "Parex" un citu banku bankrotējošo vai pirmsbankrotējošo stāvokli," uzskata Lembergs.

Viņš arī norādīja, ka Latvija jau trešo reizi 15 gadu laikā ir iekritusi saistībā ar banku uzraudzību, raksta Apollo.lv.

"Turklāt atbildīgie par banku uzraudzību nenes nekādu atbildību. Bet mēs visi par to maksājam!? Bankas ir privāti uzņēmumi - kāpēc visiem nodokļu maksātājiem, tostarp pensionāriem, ir jāglābj privātas bankas? Kur te saskatāma tirgus ekonomika? Ja kādai privātai kompānijai būs finanšu problēmas, to arī glābs? Ar ko kapitāls, kas ieguldīts jebkurā privātā uzņēmumā, ir sliktāks nekā tas, kas ieguldīts privātā bankā? Vienu biznesu glābj, bet citu - ne."

 

Rūk pārtikas produktu cenas

DELFI  08/10/09    Šogad vai pēdējā gada laikā ir sarukušas vairāku pārtikas produktu cenas, liecina Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta dati.

Proti, kopš gada sākuma gaļas cenas ir samazinājušās par 9% - 28%, savukārt piena un to produktu par 8% - 33%.

Maizes un miltu cenas gan ir saglabājušās iepriekšējā līmenī.

Savukārt ievērojams dārzeņu cenu kritums ir vērojams, salīdzinot pagājušā gada jūliju ar šī gada jūliju. Proti, kartupeļu un burkānu cenas ir samazinājušās par 32%, biešu – 45%, galviņkāpostu – 50%, toties ziedkāpostu – 25%.

Daudzu pārtikas produktu cenu samazināšanās esot vērojama arī vasarā. Proti, salīdzinot šī gada jūniju un jūliju, liellopu gaļas filejas cenas sarukušas par 10%. Tiesa, cūkgaļai un vistas gaļai saglabājušās iepriekšējā līmenī, savukārt vārītai desai tās pieaugušas par 9%.

Neliels cenu kritums bijis jogurtam, pilnpienam, skābajam krējumam, biezpienam un sviestam.

Centra vadītāja Ingūna Gulbe norādījusi, ka „Latvija sāk atgriezties cenu līmeņa izpratnē sev raksturīgajā vietā starp citām Eiropas Savienības valstīm”. „Mēs redzam, ka tirgus pats pietiekami elastīgi reaģē uz situācijas pārmaiņām un tā būtu kļūda, ja valdība uzņemtos šo bezrezultatīvo funkciju regulēt cenas,” teikusi Gulbe, informē centrs.

 

Ekonomisti: deflācija kļūs straujāka

DELFI  08/10/09    Kaut gan jūlijā salīdzinājumā ar jūniju patēriņa cenas ir kļuvušas par 0,6% zemākas, kas ir vairāk nekā salīdzinot maiju un jūniju, ekonomisti tomēr norāda, ka mēneša deflācija bijusi mazāka nekā gaidīts. Tiesa, jau augustā ir gaidāma straujāka deflācija – aptuveni 1% apmērā - un tālākā perspektīvā tā pat var sekmēt Latvijas tautsaimniecības atveseļošanos.

Ekonomikas vērotāji norāda, ka tas noticis akcīzes nodokļa pacelšanas iespaidā, gan arī saglabājoties vēl joprojām pārlieku augstajām cenām atsevišķām preču grupām.

Piemēram, "Swedbank" analītiķe Lija Strašuna norāda, ka pārsteidzoši maz kritušas cenas apaviem un apģērbam – par 4% salīdzinājumā ar jūniju. Viņa tāpat kā "DnB Nord Bankas" analītiķis Pēteris Strautiņš norāda uz pārtikas cenu krišanos. Tiesa, Strautiņš apšauba oficiālos datus par to, ka tās ir samazinājušās tikai par 2,5%, salīdzinājumā ar pagājušā gada jūliju.

Tikmēr augustā ekonomisti paredz straujāku mēneša deflāciju, kas turpinoties no mēneša uz mēnesi var ievilkties pat vairāk nekā gadu."Mēs sagaidām, ka līdz ar iekšējā patēriņa kritumu mēneša deflācija būs vērojama arī 2010. gadā un, iespējams, iestiepsies arī 2011. gada sākumā," norāda Strašuna un piebilst, ka šo procesu īslaicīgi var apturēt vien nodokļu izmaiņas.

Strautiņš, kā arī SEB Bankas makroekonomists Dainis Gašpuitis atgādina, ka tieši augusts tradicionāli ir mēnesis, kad mēneša deflācija ir visaugstākā un tad patēriņa preču un pakalpojumu cenu kritums var pārsniegt 1%.

Ekonomisti uzsver, ka deflācijai Latvijas ekonomiskās krīzes gadījumā būs pozitīva ietekme uz ekonomiku. "Cenu krituma paātrināšanās ir visumā apsveicama. Valsts īstenotā stratēģija konkurētspējas atjaunošanai balstās deflācijā – algu un cenu kritumā. Diemžēl pie tik dziļa IKP krituma, kāds šobrīd ir Latvijā, algas nevar nekristies straujāk par cenām, taču pat salīdzinoši neliels cenu kritums iepriecina, jo īpaši tāpēc, ka cenas pirmās nepieciešamības lietām šobrīd krīt un kritīs relatīvi straujāk," norāda Strautiņš. Viņš gan atzīst, ka būtiski, lai arvien rūkošie patērētāju izdevumi neatstāj negatīvu iespaidu uz uzņēmumu dzīvotspēju. Proti, ja pie rūkošiem patērētāju izdevumiem, nemazināsies ārējās izmaksas, tad ekonomiskā aktivitāte tiks bremzēta.

Latvijas Krājbankas analītiķe Olga Ertuganova atzīst, ka deflācija nav vēlama parādība, un norāda uz smagu ekonomisko situāciju, ienākumu un patēriņa kritumu, kā arī zemu investīciju piesaisti. "Tomēr, pastāvot fiksētajam nacionālās valūtas kursam, Latvijas gadījumā tas ir neizbēgams un loģisks process pēc nesabalansēta un pārāk strauja uzplaukuma perioda. Lai arī cik absurdi tas neskanētu no ekonomikas teorijas viedokļa, jo dziļāka būs deflācija Latvijā tuvākā gada laikā, jo lielākas ir valsts iespējas jau 2011. uzrādīt ekonomiskās atveseļošanās pazīmes. Kaut arī tradicionāli deflācija norāda uz smagu ekonomisko situāciju valstī, nepietiekama cenu korekcija aizkavēs Latvijas ekonomikas atgūšanos," akcentē Ertuganova.

Jau ziņots, ka pirmdien Centrālā Statistikas pārvalde paziņoja, ka gada inflācija jūlijā bija 2,5%, savukārt mēneša deflācija - 0,6%.

 

Ekonomistu viedokļi par dziļāko krīzes punktu dalās

DELFI  08/10/09    Lai arī vēl ir pāragri runāt par ekonomikas stabilizāciju, tomēr salīdzinoši ar paredzēto, mazāks IKP kritums un atsevišķas ekonomikas krituma bremzēšanās pazīmes daļai ekonomistiem ļauj izdarīt secinājumu, ka visstraujākais kritiens Latvijas ekonomikā ir pārdzīvots. Tikmēr citi norāda, ka smagākais punkts var būt vēl ir tikai priekšā.

Šādus piesardzīgus secinājumus pirmdien, vērtējot datus par IKP kritumu otrajā ceturksnī, izdarījuši vairāki ekonomisti. Pirmdien Centrālā Statistikas pārvalde paziņoja, ka IKP otrajā ceturksnī provizoriski ir kritis par 19,6%.

„Lielākā daļa vietējo un ārvalstu ekspertu, pārsātināti ar negatīvo informāciju, gaidīja krietni lielāku kritumu, līdzīgi kā tas bija nesen vērojams Lietuvā. Tomēr tas nav noticis un nenotiks, un varam teikt, ka dziļākais kritums ir bijis pirmajā pusgadā, kad ekonomika krita par apmēram 18%, salīdzinot ar pērno gadu,” norāda SEB Bankas galvenais ekonomists Andris Vilks.

Viņš piebilst, ka sezonāli izlīdzinātie dati, salīdzinot pirmo un otro ceturksni, liecina pat par nelielu situācijas uzlabošanos – proti, 18,6% pirmajā ceturksnī un 18,2% otrajā ceturksnī. Arī viņš, līdzīgi kā premjers Valdis Dombrovskis (JL), norāda uz labākie rādītājiem rūpniecībā un transportā, sliktākiem – iekšzemes tirdzniecībā, kā arī uz pelēkās ekonomikas īpatsvara pieaugumu.

„Nordea” ekonomists Andris Strazds norāda, ka tik liela lejupslīde, kā prognozēts – virs 20% - tomēr nav piedzīvota. „Acīmredzot nelielais eksporta pieaugums šī gada otrajā ceturksnī savienojumā ar būtisku importa kritumu ir pozitīvi ietekmējis IKP apjomu. IKP kritumu nedaudz bremzē arī cenu kritums, jo cenu krituma rezultātā mājsaimniecības un uzņēmumi var iegādāties vairāk preču un pakalpojumu, salīdzinot ar situāciju, ja cenas saglabātos nemainīgas vai turpinātu augt,” skaidro Strazds.

Strazds arī norāda, ka ņemot vērā nesen veikto budžeta izdevumu samazinājumu, kura ietekme uz iekšzemes pieprasījumu jūlija skaitļos vēl pilnībā neparādās, rudenī cenu krituma tendence varētu vēl pastiprināties.

Jau nepatīkamāku ainu iezīmē „DnB Nord Bankas” ekonomists Pēteris Strautiņš, kurš pauž, ka trešajā ceturksnī var būt šķērsota psiholoģiski nepatīkamā 20% IKP krituma robeža. „Iemesls – otrā ceturkšņa beigās iedzīvotāji sagaidīja nepatīkamus jaunumus, kas nevarētu teikt, ka pārsteidza, taču noteikti iespaidoja viņu vēlmi un spēju tērēt naudu. Otrajā ceturksnī patēriņu palīdzēja uzturēt milzīgais valsts budžeta deficīts martā un aprīlī,” norāda Strautiņš un turpina: „Domājams, ka tieši trešais ceturksnis varētu būt ar lielāko kritumu gada griezumā šajā ciklā.”

Savukārt Latvijas Krājbankas analītiķe Olga Ertuganova norāda uz domstarpību un izpratnes trūkumu par to, kā valsti izvest no krīzes, kas galu galā parādās Latvijas ekonomikas attīstībā un IKP rādītājos. „Ja klasiskajā gadījumā strauja krituma periodam seko tikpat strauja atgūšanās (V-veida ekonomiskā atveseļošanās) vai stabila izaugsme pēc zināmas stabilizācijas fāzes (U-veida modelis), tad, spriežot pēc šī brīža tendencēm, Latvijā varētu realizēties L-veida scenārijs, kad brīvā kritiena periodam seko stagnācijas periods,” uzsver Ertuganova. Viņa akcentē, ka ne jau IKP kritums par 20% un vairāk, ko Latvija šogad var pieredzēt, ir svarīgākais. „Galvenais ir – būt spējīgiem atjaunot ekonomisko aktivitāti, ja ne 2010. gadā, kas pie esošās ierobežojošās valdības politikas šķiet neiespējami, bet vismaz 2011, gadā,” pauž Ertuganova, piebilstot, ka ar ārējo tirgu atgūšanos vien nepietiks – krīzes pārvarēšanai būs nepieciešama arī iekšējā sabalansētība.

Vēstīts, ka premjers Dombriovskis, komentējot datus, par IKP kritumu, norādījis, ka statistiski Latvija dziļāko krituma punktu ir pārvarējusi un ir iezīmējušās atsevišķas pozitīvas tendences.

 

Ekonomikas struktūrā nav uzlabojumu

Juris Paiders,  NRA  08/11/09    Jaunākie statistikas dati liecina, ka Latvijas Bankas un valdības piekoptā ekonomiskā politika ar iekšējās devalvācijas palīdzību pārorientēt Latvijas tautsaimniecību no pārāk liela importa patēriņa ir izgāzusies.

Jau pērn valūtas fonda aizņēmuma skurbulī daudzi pasaules ekonomisti aizrādīja, ka Latvijas Bankas un valdības izvēlētās zāles ekonomiskās krīzes pārvarēšanā ir daudz bīstamākas un indīgākas par pašām krīzes nedienām. Tagad šīs prognozes apstiprinās. 2009. gada otrajā ceturksnī iekšzemes kopprodukta apjoms, salīdzinot ar 2008. gada atbilstošo periodu, ir samazinājies par 19,6%. CSP bezkaislīgi konstatē, ka ekonomiskās attīstības lejupslīde ražošanas un pakalpojumu nozarēs turpinās. Galvenie lejupslīdes ģeneratori ir mazumtirdzniecība ar kritumu 28%, viesnīcu un restorānu pakalpojumi ar kritumu 35%, rūpniecība, kur apjomi samazinājušies par 19%. Vienlaikus ir jāatzīmē, ka Latvijā ļoti strauji krītas dzīves līmenis, jo, kā liecina CSP dati, tad, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūliju, patēriņa cenas pieaugušas par 2,5%. Protams, vidējais patēriņa cenu līmenis 2009. gada jūlijā pret 2009. gada jūniju samazinājies par 0,6%. Taču šā mazinājuma cēlonis ir nevis preču cenu pieskaņošanās Latvijas algu līmenim, bet tam ir sezonāls raksturs – kartupeļu un citu dārzeņu cenu ikgadējs samazinājums, un, salīdzinot ar citām valstīm, novēlota pāreja uz jaunajām dabas gāzes cenām, kuras jūlijā samazinājās vidēji par 23,8 procentiem.

Ja noņem šos divus faktorus, tad algu samazinājums notiek vienlaikus ar kopēju preču un pakalpojumu cenu kāpumu, nevis deflāciju. Vienkāršs patērētājs izjūt inflāciju, nevis deflāciju, un rezultāts ir dzīves līmeņa samazinājums. Šādā brīdi patērētāja izvēli sāk noteikt ekonomiski izdevīgāki motīvi, nevis patriotiski saukļi.

Iekšējās devalvācijas ekonomiskā politika tika uzsākta ar vienu mērķi. Latvija par maz eksportēja un pārāk daudz importēja. Lai uzturētu šādu lata piesaistes kursu, tad Latvijai bija ievērojamai jāsamazina importa patēriņš, lai veidotos eksporta pārsvars pār importu. Tad Latvijai pietiktu valūtas, lai samaksātu par valūtas fonda un citu starptautisko kreditoru aizdevumiem.

Tieši šajā punktā Latvijas Bankas piedāvātais risinājums pagaidām ir cietis pilnīgu fiasko.

Šāgada pirmajā pusē Latvijas eksports bija 1,63 miljardi latu, bet imports tajā pašā laikā – 2,27 miljardi latu. Jūnijā tendence bija tāda pati – eksports bija 285 miljoni latu, bet imports 352 miljoni latu. Jā – saņemot mazākus ienākumus, ļaudis samazināja patēriņu, taču neatteicās no importa par labu vietējiem ražojumiem. Iemesls ir lata kursa neatbilstība tirgus situācijai, kurš padara Latvijas iekšējā tirgū, piemēram, Polijas preces, īpaši pārtikas preces, daudz, daudz lētākas par Latvijas analogiem.

Nesen, iepērkoties vienā no supermārketiem, ieraudzīju, ka pazīstams liela uzņēmuma vadītājs savos iepirkuma ratiņos krauj burkas ar Igaunijas konserviem, kuru cena bija par padsmit santīmiem lētāka nekā Latvijas zīmola marķēti ražojumi. Es pajautāju: kāpēc tik nepatriotiska rīcība? Atbilde bija: "Es tagad pērku tikai importu. Ja mēs tā darīsim visi – un patērētāju interesēs ir pirkt lētāko vienādas kvalitātes produktu –, tad tas varbūt tos, kas vada valsti un nosaka valsts monetāro politiku, mudinās atteikties no neprāta uzturēt mākslīgi paaugstinātu ekonomiku un rūpniecību iznīcinošu lata kursu. Jo vairāk mēs visi pirksim daudz lētākos importa produktus, jo ātrāk Latvijas Bankas vadība būs spiesta respektēt tirgus likumus un atteiksies no valsti pazudinošās monetārās politikas." Diemžēl CSP dati liecina, ka līdzīgu loģiku daudz vairāk pastiprina dzīves līmeņa kritums. Jo mazāki būs ienākumi, jo mazākas cerības, ka par padsmit santīmiem dārgākos vietējos analogus pirks vairāk nekā importu.

Pašreizējās tendences liecina, ka Latvijas Bankas un valdības kurss – samazināt importa patēriņu un veicināt eksportu, cieši piesaistot latu pie eiro pēc augsta kursa, – nedod jūtamus rezultātus.

Pašreizējā ekonomiskā politika ir strupceļš, no kura sekas būs vietējo uzņēmēju masveida bankroti.

 

"Standard & Poor's" pazemina Latvijas kredītreitingu

BNS  , Diena  08/11/09    Starptautiskā kredītreitigu aģentūra Standard& Poor's (S&P) pirmdien pazemināja Latvijas ilgtermiņa kredīreitingu no BB+ līdz BB un noteica tam negatīvu prognozi, teikts S&P paziņojumā.

Jaunais reitinga līmenis ir divus soļus zem investīciju līmeņa, norāda Bloomberg. Februāra beigās kredītreitingu aģentūra paziņoja par Latvijas kredītreitinga pazemināšanu no BBB-/A-3 uz BB+/B. Šis novērtējums atbilst tā saucamajam "junk bond" līmenim, kas investoriem nozīmē augstāku risku. Savukārt jūnijā aģentūra brīdināja, ka tā varētu pārskatīt reitingu.

"Šīs reitinga izmaiņas atspoguļo mūsu viedokli par Latvijas politiskajiem un ekonomiskajiem izaicinājumiem, kas ir rezultāts strauji sarūkošajiem nominālajiem un reālajiem ienākumiem un ar to saistītajam spiedienam uz sabiedriskajām finansēm," sacīts paziņojumā, kuru citē aģentūra Reuters.

Pēc aģentūras pārstāvju domām, izaugsmes iespējas patlaban ir ļoti neskaidras, un nebūt ne mazākā nozīme ir augstajam aizņēmumu līmenim mājsaimniecību bilancēs. Tāpat, pēc S&P domām, ir risks, ka Latvijas valdību var iegrožot izmaksas, kas saistītas ar nepieciešamību rekapitalizēt vietējās bankas, lai gan finansējumu tam varētu nodrošināt aizdevēji, vēsta Bloomberg.

Šī ir jau ceturtā reize kopš oktobra, kad S&P ir pazeminājusi Latvijas kredītreitingu.

Aģentūra pirmdien pazeminājusi arī Igaunijas ilgtermiņa kredītreitingu no A līdz A- līmenim, nosakot negatīvu prognozi. S&P paudusi bažas par to, ka valsts paļaušanās uz ārējo finansējumu var aizkavēt eiro ieviešanas mērķa realizāciju. Igaunijas Centrālā banka gan paudusi viedokli, ka reitingu aģentūra novērtējusi par zemu valsts pūliņus panākt noteiktu budžeta deficīta līmeni.

Financial Times, vēstot par kredītreitinga pazemināšanu, norāda, ka Eiropā rūpīgi seko līdzi krīzei Baltijas valstīs, jo tās var būt spiestas mainīt savu valūtu piesaisti eiro – daži ekonomisti raizējas, ka šāds solis varētu izraisīt devalvāciju un defoltu vilni Austrumu un Centrālajā Eiropā.

 

Eksperts: ir pienācis vēsturisks brīdis - Latvijas ārējā tirdzniecība ir plusos

Diena  08/11/09    Ir pienācis tiešām vēsturisks brīdis – pirmo reizi kopš deviņdesmito gadu sākuma Latvijas ārējās tirdzniecības bilance ir ar pārpalikumu. Preču tirdzniecības bilancē jūnijā vēl ir neliels deficīts - 49,2 miljoni latu -, bet to ar uzviju kompensē pakalpojumu tirdzniecības pārpalikums - 72,9 miljoni. Tātad bilance ir 23,7 miljoni latu jeb apmēram 2,2% no mēneša iekšzemes kopprodukta (IK), norāda DnB NORD Bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

"Jāatzīmē, ka Latvijas Bankas datos, atšķirībā no Centrālās statistikas pārvaldes datiem, nedaudz atšķirīgās metodoloģijas dēļ jūnijā konstatēts šī gada lielākais preču eksports. Tā tendence kopumā šī gada ietvaros ir augšupejoša, bet pakalpojumu eksports visas krīzes laikā ir izrādījies ļoti stabils, martā – maijā bija vērojama pavisam neliela lejupslīde, bet jūnijā apjoms atgriezies gada sākuma līmenī," norāda P.Strautiņš.

Viņš arī vērš uzmanību uz to, kar jau janvārī pirmo reizi reģistrētais tekošā konta pārpalikums jūnijā ir sasniedzis "tiešām astronomisku līmeni": 259,1 miljonu latu jeb apmēram 24% no mēneša IK. Vairāk nekā pusi šīs summas veido ārvalstu investoru ciestie zaudējumi 167,2 miljonu latu apmērā.

"Šis postenis neatspoguļo reālas un šobrīd notiekošas naudas plūsmas, tomēr nevar teikt, ka šiem skaitļiem nav nekādas nozīmes. Tie nozīmē, ka ārvalstu investori ir spiesti uzņemties daļu no ekonomikas lejupslīdes iespaida, ārvalstu investīciju atlikuma sarukums samazinās nākotnē izejošos dividenžu maksājumus," skaidro bankas pārstāvis.

Viņš arī norāda, ka investoru ciesti zaudējumi neveicina citu investoru ienākšanu Latvijā, tomēr iespaida stiprums ir atkarīgs no tā, cik lielā mērā potenciālie investori notiekošo interpretēs kā vienreizēju, unikālu situāciju, ko radījusi dižķibele, un spriedīs, ka uz viņiem tas neattiecas. "Cerams, ka tā tiešām notiek, "svaigo" tiešo investīciju ieplūde jūnijā sasniedza šogad augstāko līmeni - 71,8 miljonus latu," saka P.Strautiņš.

Citos ienākumu konta posteņos krasu izmaiņu nav, turpina stabili ienākt ārzemēs strādājošo algu pārvedumi, arī kārtējo pārvedumu kontā viss bez būtiskām izmaiņām, saglabājas neliels pārpalikums, rezumē bankas pārstāvis.

Pozitīva preču un pakalpojumu bilance nozīmē, ka beidzot izdevumus par importētajām precēm un pakalpojumiem esam spējīgi apmaksāt ar ieņēmumiem, kas gūti no preču un pakalpojumu eksporta, skaidro Latvijas Bankas ekonomists Guntis Kalniņš.

Viņš piebilst, ka otrajā ceturksnī, it īpaši jūnijā, nozīmīgs faktors, kas palielināja tekošā konta pozitīvo saldo, bija strauji augošais ienākumu konta pārpalikums. Šo rādītāju būtiski ietekmē pastiprināta banku uzkrājumu veidošana nedrošajiem kredītiem, kas atspoguļojas kā banku un atbilstoši arī tiešo investoru zaudējumi. Finanšu kontā tas atspoguļojas kā ārvalstu tiešo investīciju samazinājums.

G.Kalniņš prognozē, ka pirmajā pusgadā iezīmētais tekošā konta pārpalikums būs vērojams arī līdz gada beigām un gadā kopumā, viņaprāt, sagaidāms tekošā konta pārpalikums, kas ir loģisks iznākums, noritot iepriekšējos gados uzkrāto nesamērību korekcijai. Tā apjoms, savukārt, lielā mērā būs atkarīgs no ienākumu konta attīstības.

"Tekošā konta pārpalikuma ziņa ir ļoti patīkama, jo tas nozīmē to, ka ārējā nesabalansētība, kad imports dominēja pār eksportu, ir izzudusi. Tekošā konta pārpalikums ir nepieciešams, lai Latvijas ekonomika spētu atdot savu ārējo parādu – ilgu laiku mēs dzīvojām tērējot nākotnes ienākumus, nu ir jāpelna, lai to atdotu," komentē Swedbank vecākais ekonomists Dainis Stikuts.

Viņš norāda: ļoti pozitīvi, kā arī tirdzniecības bilance tagad ir pārpalikumā. "Tas nozīmē, ka Latvija šobrīd pelna pietiekoši, lai nosegtu pieprasījumu pēc importa, kā arī to, ka pārpalikumu sāk veidot reālas naudas plūsmas, nevis tikai Latvijas ārvalstu investoru zaudējumu norakstīšana. Tekošā konta pārpalikums pirmajā pusgadā sasniedza aptuveni 4% no bankas prognozētā IK," saka bankas pārstāvis.

Swedbank prognozē, ka tekošais konts līdz gada beigām noteikti būs pozitīvs. Tiesa, cik tas pieaugs, esot grūti spriest, bet 3-5% no IK izskatoties ļoti ticams iznākums. Tomēr, lai nodrošinātu tekošā konta uzlabošanos ilgstoši, ir nepieciešams palielināt un veicināt eksportu, līdz ar to ilgtspējīgi uzturamo dzīves līmeni, piebilst D.Stikuts.

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka ir pagājis pusgads kopš maksājumu bilancē vērojamas jaunas vēsmas. Viņš uzskata, ka pašreizējais tekošā konta pārpalikums ir laba zīme, ko nevajag kautrēties izmantot, stāstot par pozitīvajām pārmaiņām Latvijas ekonomikā. Tomēr strauji augošais pārpalikums liek dziļāk ielūkoties maksājumu bilances niansēs un signālos, uz ko tie norāda, piebilst bankas pārstāvis.

Viņš skaidro, ka maksājumu bilance ietver reālās naudas plūsmas un pārmaiņas, kas vairāk notiek bilanču kontu ierakstos, tādēļ būtiski ir izvērtēt, kāds ir reālais kārtējā maksājumu konta pārpalikums. "Lai to paveiktu, jāizslēdz reinvestētās peļņas mīnusu jeb zaudējumu ietekme uz kontu. Rezultātā tas mums uzrāda mazāku jeb reālo kārtējo maksājumu konta pārpalikumu un tiešo investīciju bilanci. Tādējādi reāls pārpalikums uzrādījās vien aprīlī, bet jūnijā 259 miljonu latu vietā tas bija 83 miljoni latu. Līdzīgi ir ar tiešo investīciju bilanci, kas jūnijā bija negatīva (-98,4 miljoni latu). Taču, atņemot reinvestētās peļņas formālo ietekmi, reālā investīciju plūsma jūnijā bija pozitīva jeb 77,6 miljoni latu. Finanšu resursu aizplūdi turpina uzrādīt citu ieguldījumu konts. Šo resursu aizplūdes pamatā ir banku un citu finanšu institūciju naudas plūsmas. Bankas slēdz kredītlīnijas, jo kreditēšana Latvijā ir ievērojami kritusies. Atsākoties ekonomiskajai aktivitātei, kontā atkal parādīsies plusi," skaidro D.Gašpuitis.

 

Latvijā grib reanimēt cukura ražošanu

LETA  08/12/09    Uzņēmīgu cilvēku grupa ir iecerējusi atjaunot pirms pāris gadiem Latvijā likvidēto cukura nozari. Pagaidām šīs aktivitātes tiek dēvētas par sava veida sagatavošanos un izzināšanas procesu.

Projektā iesaistītie cilvēki īpaši nevēlas runāt publiski, jo "taustāma" projekta neesot, esot vien ideja, turklāt priekšlaicīga reklāma tās īstenošanu varot apgrūtināt, jo varot rasties kādi "zemūdens akmeņi", šodien raksta laikraksts "Dienas Bizness".

Turklāt cukura ražošana Eiropas Savienībā (ES) ir ļoti regulēts tirgus, un šobrīd Latvijai nemaz nav šī produkta ražošanas kvotu un nevienam no esošajiem ražotājiem neesot interese "pie sāniem" iegūt kaut nelielu, tomēr konkurentu - it īpaši pēc pāris gadiem, kad vismaz formāli cukuru atkal Latvijā varēs ražot.

Pēc vairāku citu aptaujāto domām, cukurfabrika Latvijā agrāk vai vēlāk sāktu īstenot agresīvu politiku, lai iekarotu vietējo tirgu, kas ir ap 80 miljoniem latu un ko šobrīd ir aizņēmuši ārvalstu ražotāji. Tas samazinātu importu un tādējādi uzlabotu eksporta/importa bilanci. Valsts tādējādi iegūtu jaunas darba vietas gan tieši ražotnē, gan arī rūpnīcu apkalpojošajās jomās, gan arī papildu nodokļus.

Aptuvenas jaunās rūpnīcas izmaksas tiek lēstas ap 100 miljoniem latu, lai arī minētās summas svārstās no 30 līdz pat 200 miljoniem latu. Ja mazākās summas projektā spētu ieguldīt arī pašmāju uzņēmēji, lielākie projekti bez spēcīga investora piesaistes neesot īstenojami.

Kā iespējamās ražotnes izvietošanas vietas tiek minētas Iecava, kur varētu pārstrādāt vietējo zemnieku izaudzētās cukurbietes, kā arī ostas pilsētas Ventspils un Liepāja, kur cukuru varētu ražot no ievesta jēlcukura, savukārt saražoto vismaz sākotnēji varētu eksportēt uz valstīm, kas nav ES.

Bijušais cukurbiešu audzētājs, ZS "Zemgaļi" īpašnieks Modris Villa, kurš ir viens no darba grupas dalībniekiem, paudis viedokli, ka atjaunot cukura ražošanu būtu vienkārši, jo daudzām saimniecībām vēl esot saglabājusies tehnika. Projektu esot gatavi finansēt vairāki investori no Krievijas, turklāt ražotnes izveidei būtu iespējams piesaistīt kredītu.

Villa nav atklājis potenciālo investoru vārdus, kā arī cilvēkus, kas vēl darbojas cukura nozares reanimēšanas darba grupā. Lauksaimnieks vien atzinis, ka viņu vidū ir četri pieci lielie bijušie cukurbiešu audzētāji, kuriem ātri būtu iespējas piepulcēt vēl ap simtu.

Darba grupā darbojas arī savulaik lielākās cukurbiešu ražotājsaimniecības SIA "Uzvara - lauks" pārstāvji, kuras valdes priekšsēdētājs Arnis Vējš par projektu gan izteicies ļoti izvairīgi.

 

Viedoklis: Politekonomika

Aivars Ozoliņš,  Diena  08/12/09     Krīze ir sajaukusi priekšstatus par labām un sliktām ziņām un atgādina, ka "labs" un "slikts" ir subjektīvi un relatīvi vērtējumi. Tā ka Centrālās statistikas pārvaldes pirmdien paziņoto, ka Latvijas ekonomika šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo laikposmu pērn, sarukusi par gandrīz piekto daļu, varam uzskatīt par labu ziņu. Jo ekonomika nav sarukusi par ceturto daļu, kā to bija gaidījusi daļa prognozētāju. Ir labi tāpēc, ka varēja būt sliktāk.

Priekšstatu spējai ietekmēt īstenību ekonomiskās krīzes apstākļos ir īpaši svarīga nozīme. Nav runa ne par īstenības ignorēšanu (kā to darīja "trekno gadu" solītāji), ne par datu interpretāciju — Latvijas iekšzemes kopprodukts ir sarucis par 19,6 procentiem, vai to uzskatām par bēdīgu vai cerīgu faktu. Taču tirgus dalībnieku priekšstati un gaidītais vistiešākajā veidā ietekmēs to, kādi būs ekonomikas rādītāji nākotnē. Starptautisko kredītreitingu aģentūru vērtējumi ir tikai acīmredzamākais šāda ietekmīguma paraugs, taču ekonomikas stāvokli ar savu uzskatu vadītu rīcību ietekmē ikviens — no valdības un starptautiskas investīciju korporācijas līdz katrai mājsaimniecībai.

Pirmdien, kad nāca minētā "labā" ziņa par ekonomikas samazināšanās apjomu, aģentūra Standard & Poor"s kārtējo reizi pazemināja Latvijas reitingu ilgtermiņa saistībām.

Tas pats par sevi vairs nebūtu īpašas ievērības cienīgs notikums. Pirmkārt, esam jau pieraduši, ka kredītreitingu aģentūras pazemina Latvijas vērtējumu. Otrkārt, virkne ekonomisko datu ļauj piesardzīgi gaidīt uzlabojumu jau pārredzamā nākotnē. Svarīgākais no tiem, protams, ir mazāks, nekā bija gaidīts, IK kritums — ņemot vērā pagājušonedēļ publicētos datus par Lietuvas IK samazināšanos par 22,4 procentiem, varēja sagaidīt, ka Latvijā tas būs vēl lielāks, tomēr izrādījās apmēram tāds pats kā pirmajā ceturksnī, kad tie bija 18 procenti, tātad kritums ir gandrīz apstājies.

Cerīgi ir arī pagājušonedēļ publicētie dati par rūpniecības produkcijas izlaidi — pēc krituma iepriekšējā mēnesī jūnijā tā ir pieaugusi par 1,4 procentiem. Turpina kristies procentu likmes aizdevumiem latos. SEB mājokļu cenu indikators rāda, ka ir mazinājušās iedzīvotāju gaidas, ka mājokļu cenu kritums turpināsies, arī nekustamo īpašumu kompāniju dati liecina par šo cenu stabilizēšanos. Bet Latvijas kārtējo maksājumu konta pārpalikums pusgadā pārsniedz pusmiljardu latu — iespaidīgs rādītājs, ņemot vērā, ka šā konta deficīts bija viens no galvenajiem lata devalvācijas sludinātāju argumentiem.

Daudz kas būs atkarīgs no valdības spējas pārvērst šīs ekonomiskās situācijas uzlabojuma pazīmes reālā uzlabojumā. Un arī S&P reitinga samazināšanu mūsu valstij pamato ar to, ka šāds lēmums "atspoguļo mūsu priekšstatu par Latvijas politiskajiem un ekonomiskajiem izaicinājumiem".

Latvijā tieši šie subjektīvie "politiskie izaicinājumi" — atšķirībā no ekonomiskajiem, kuri tomēr pakļaujas likumībām, — pašlaik kļūst par izšķirošajiem ekonomikas stabilizēšanai. Valdībai krīzes situācijā ir sevišķi lielas iespējas ietekmēt šo pozitīvo virzību, turklāt ne tikai ar to, ko tā dara, bet arī ar to, ko no tās sagaida tiklab valsts iedzīvotāji, kā arī starptautiskā sabiedrība.

Danske Bank analītiķi, kuru otrā ceturkšņa rādītāju prognozes bija vispesimistiskākās — ka Latvijas IK kritīšoties par 25 procentiem, —, pirmdien savā ikdienas ziņojumā rakstīja, ka "piektdien atkal uzliesmoja politiskā krīze, kad koalīcijas valdības lielākā — Tautas partija — piedraudēja atstāt valdību, protestēdama pret budžeta samazinājumiem veselības sektorā". Tūlītēja valdības izjukšana, "šķiet, ir novērsta", rakstīts ziņojumā, taču nākotnes prognoze nav iepriecinoša: "Mēs uzskatām, ka šī koalīcija ir ārkārtīgi trausla, un paredzam, ka politiskās spēles par budžetu turpināsies. Mēs uzskatām, ka tas būtu brīnums, ja šī koalīcijas valdība izdzīvotu līdz nākamā gada parlamenta vēlēšanām."

Taču tieši no šāda "brīnuma" tagad ir atkarīga arī Latvijas ekonomikas nākotne. Nebūtu pamata prognozēt uzlabojumus ekonomikā, zinot, ka Latvijā nebūs valdības, kura varētu pieņemt nākamā gada budžetu un īstenot ekonomikas stabilizēšanas plānu, ko paredz vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem. Bet tas draudētu ar šā aizdevuma nākamo maksājumu apturēšanu un valsts bankrotu, jo iespējas aizņemties starptautiskajos valūtu tirgos tad arī būtu iznīcinātas.

Ironiski, ka Tautas partija, kuras premjerministrs "treknajos gados" dēvēja sevi par "stabilitātes garantu", ir kļuvusi par galveno apdraudējumu valsts ekonomikas stabilitātei. Nespēja sakārtot atbilstoši krīzes apstākļiem veselības aprūpi un nevēlēšanās pieļaut vienas valsts iestādes — Valsts ieņēmumu dienesta — reformēšanu ir galvenais "darītāju" partijas pienesums krīzes risināšanai, ja vien par tādu neuzskata premjerministra, finanšu ministra, visas valdības un Latvijas Bankas darītā niknu un pastāvīgu kritizēšanu. Intervijā Telegraf pirmdien partijas smagsvars Gundars Bērziņš uz tiešu jautājumu — ko konkrēti TP piedāvā krīzes pārvarēšanai? — atbild ar diviem priekšlikumiem. Otrais no tiem ir — "jābūt debatēm par vidējā un ilgtermiņa politiku". Bet pats pirmais, ko viņš piedāvā, ir — "jāatjauno valsts reputācija finanšu tirgū".

Šokē ne tikai TP piedāvājuma pliekanums, kas ir īpaši uzkrītošs uz citiem veltītās kritikas lavīnas fona, bet acīmredzot pat nespēja novērtēt partijas pašas darītā graujošo iespaidu uz valsts reputāciju un līdz ar to atlabšanas izredzēm. Ja vien par savas partijas rīcības novērtējumu neuzskata Bērziņa teikto — pretēji pirmīt minētajām atlabšanas pazīmēm ekonomikā —, ka "es neredzu gaismu tuneļa galā".

Ja TP ir norakstījusi Latvijas valsti tuneļa tumsai, pēdējais labais darbs, ko tā varētu izdarīt politikā, būtu vismaz netraucēt tiem, kuri to gaismu redz. Proti, negraut valsts reputāciju. Vai arī tas ir jau par daudz prasīts?

 

Pelēkā ekonomika amortizē lejupslīdi

Juris Paiders,  NRA  08/13/09    Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, IKP ātrais novērtējums par 2009. gada pirmo ceturksni liecina, ka Latvijas ekonomika ir kritienā sasniegusi 2004. gada vidus līmeni.

IKP 2008. gada 2. ceturksnī apjoms (2000. gada cenās) bija 2,08 miljardi latu. Ja IKP 2009. gada otrajā ceturksnī samazinās par 19,6%, tad tas nozīmē, ka IKP apjoms šāgada otrajā ceturksnī (2000. gada cenās) bija 1,673 miljardi latu.

Šāds IKP lielums tikai nedaudz pārsniedz 2004. gada 3. ceturkšņa IKP. Var tikai novēlēt, lai ekonomika 2004. gada līmenī stabilizētos.

Vairāki Neatkarīgās lasītāji, novērtējot jaunākos rakstus, kuros analizētas IKP izmaiņas, aizrādīja, ka nedrīkst akli ticēt statistikas pārvaldes datiem par IKP lielumu – lūk, pelēkā ekonomika zeļot un plaukstot. IKP vērtējums nav tikai legālās ekonomikas atspoguļojums.

Ja mēs novērtējam kopējās pārdošanas apjoma izmaiņas visos Latvijas uzņēmumos, ņemot vērā PVN iekasēšanas operatīvos datus, tad atbilstoši Valsts kases informācijai šā gada pirmajos sešos mēnešos PVN iekasēts par 30% mazāk nekā tādā pašā laika posmā pērn.

Taču IKP veido ne tikai legālā ekonomika. IKP tiek novērtēta arī tā preču un pakalpojumu masa, kas rodas un tiek patērēta pelēkajā un nelegālajā sektorā. Pie kopēja legālo uzņēmumu pusgada apgrozījuma krituma 30% apmērā (PVN iekasēšanas rezultāti) statistikas pārvalde IKP samazinājumu vērtē 19% līmenī. Starpību starp legālās ekonomikas samazinājumu par trešo daļu un kopējo ekonomikas samazinājumu par piekto daļu veido konversija no legālās ekonomikas uz pelēko ekonomiku. Šī konversija arī darbojas kā savdabīgs amortizators, kas slāpē ekonomikas lejupslīdi. Ja visi darbotos tikai legāli un necenstos izdzīvot, daļēji pārejot uz pelēko ekonomiku, tad valsts ekonomikas lejupslīdes apjomi būtu 30% līmenī, un tad tā būtu katastrofa. Latvijas lejupslīde ir tik maza tāpēc, ka pelēkais sektors ir absorbējis daļu darbaspēka un rada ievērojamu daļu no IKP.

Tāpēc arī ekonomikas atveseļošanas virziens ir jāveido, izprotot, kas var glābt un amortizēt kritienu. Vienīgais saprātīgais ceļš ir nevis represiju palielināšana pret pelēkā sektora mazajiem uzņēmumiem, bet gan reforma, lai legalizētu pelēko sektoru, lai ar likumu un noteikumu izmaiņām radītu tiesisko struktūru, lai pelēkais sektors varētu darboties legāli, ar minimālām prasībām attiecībā uz nodokļiem, grāmatvedību un atskaitēm.

Mazā biznesa atbalsts ir cieši saistīts ar monetāro politiku. Kamēr imports ir lēts, nav plašas telpas mazā biznesa pakalpojumu attīstībai, ar ko varētu aizstāt importu.

Pērn valūtfondisma apmātībā valsts definēja, ka Latvijas ekonomiku glābs eksporta stimulēšana, taču tik latviskā politiskā sistēma tā arī nespēja iekustināt nevienu kaut cik jūtamu programmu. Eksporta attīstība bija vajadzīga kā bāze, lai Latvija varētu samaksāt starptautiskajiem kreditoriem. Tikai – tavu bēdu – pasaulē eksporta apjomi saruka par trešdaļu jau šāgada pirmajā ceturksnī.

Turklāt Latvija visus savus resursus un nākotnes ienākumus iztērēja vienas pašas Parex bankas glābšanā. Parex bankā ir iepumpēts gandrīz miljards. Savukārt pirmo septiņu mēnešu valsts budžeta deficīts ir 470 miljoni latu. Ja nebūtu Parex tēriņu, Latvijai pašlaik būtu gandrīz 500 miljonu pārpalikums un mums nevajadzētu valūtas fonda kredītus un nevajadzētu pildīt nesaprātīgus nosacījumus.

Globālas eksporta krīzes laikā ir divi veidi, kā stimulēt ekonomiku. Pirmais ir monetārā politika – palētināt savu valūtu un arī eksportu un tā izbraukt uz kaimiņu un citu valstu rēķina. Latvijas marionetēm tas ir aizliegts. Tad paliek otrs – ir iekšējais tirgus. Valsts, kas nevar izmantot monetāros instrumentus, var efektīgi izmantot iekšējo tirgu stimulējošus pasākumus. Piemērs ir Vācija. Vācija nevar piedrukāt eiro. Tāpēc Vācija uz vienu gadu noteica 2500 eiro kompensāciju katram, kas iegādāsies jaunu ekoloģiski tīru auto un atdos iznīcināšanai veco auto.

Pusgadu darbinot mašīnu atpirkšanas sistēmu, pamirusī auto nozare atguvās, un tagad lētākos vācu automašīnu modeļus vairs nevar iegādāties uzreiz. Rinda uz jaunu auto ir pat pusgada garumā.

Pašreizējā brīdī, kamēr noris iekšējā devalvācija un nav beigusies globālā krīze, vienīgais kaut cik saprātīgais virziens krīzes pārvarēšanā ir vietējā tirgus stimulēšana.

 

Viedoklis: Sliktas ziņas devalvētājiem

Pauls Raudseps,  Diena  08/13/09    Devalvācijas atbalstītāju balsis jau ir tiktāl pieklusušas, ka pat Tautas partijas smagsvars Gundars Bērziņš vairs neiedrošinās neko vairāk, kā tikai vāri izteikties par nepieciešamību rīkot "debates" par vidējā un ilgtermiņa ekonomisko politiku. Iemesls ir skaidrs — ar katru mēnesi jebkuri kaut cik racionāli argumenti par labu devalvācijai kļūst aizvien vājāki.

Tā otrdien Latvijas Bankas (LB) publiskotie dati par tekošā konta deficītu un tirdzniecības bilanci būtiski iedragāja makroekonomisko argumentu, ka lata kurss būtu jāsamazina, lai nodrošinātu līdzsvarotu naudas un preču apmaiņu starp Latviju un pārējo pasauli. Šim uzskatam bija šķietama ticamība pirms diviem trim gadiem, kad Latvijas tekošā konta deficīts konsekventi pārsniedza 20% no iekšzemes kopprodukta, proti, mēs ar ārzemēs nopelnīto naudu spējām nosegt tikai četras piektdaļas no tā, ko ārzemēs iegādājamies. Taču kopš gada sākuma Latvijai ir ne tikai bijis tekošā konta pārpalikums, bet tas arī audzis fantastiskā tempā. Kopš aprīļa tas katru mēnesi ir gandrīz vai dubultojies un jūnijā sasniedza 259 miljonus latu (24% no mēneša iekšzemes kopprodukta!). Pirmajā pusgadā kopumā tas bija 519 miljoni latu, turklāt eksperti ir vienoti viedoklī, ka pozitīvā tendence turpināsies arī otrajā pusgadā.

Tiesa, nedaudz vairāk nekā pusi no jūnija rezultāta deva ārzemju firmu norakstītie zaudējumi, kuri neatspoguļo reālu naudas plūsmu. Tomēr pat bez šā "bilances efekta" rezultāts ir iespaidīgs, un tas ir vēl jo zīmīgāks tāpēc, ka atbilstoši LB datiem Latvijā jūnijā ir izveidojusies pozitīva preču un pakalpojumu tirdzniecības bilance. Kā saka LB Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas vecākais ekonomists Guntis Kalniņš, "beidzot izdevumus par importētajām precēm un pakalpojumiem esam spējīgi apmaksāt ar ieņēmumiem, kas gūti no preču un pakalpojumu eksporta". Pavisam droši var teikt, ka tāds mēnesis nav bijis kopš 2000.gada, kad Latvijas Banka sāka uzskaitīt eksportu un importu mēneša griezumā, un ir ļoti ticams, ka tāds nav bijis kopš deviņdesmito gadu vidus. DnB NORD bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš prognozē, ka arī šī tendence turpināsies un ka Latvija gadu beigs ar pozitīvu preču un pakalpojumu tirdzniecības bilanci.

Izlīdzinoties gan naudas plūsmām, gan preču un pakalpojumu bilancei, zūd pamats uzskatam, ka lata vērtība būtu jākoriģē. Ja par naudu, kuru saņemam par ārzemēs pārdoto, varam pilnībā samaksāt par to, kas mums ārzemēs ir vajadzīgs, tad tā ir slikta ziņa devalvētājiem, bet laba ziņa Latvijai.

 

Izbeidz kriminālprocesu par lektora izteikumiem par lata devalvāciju

LETA  08/13/09     Drošības policija šā gada jūnijā izbeigusi kriminālprocesu pret Ventspils augstskolas lektoru Dimitriju Smirnovu par viņa izteikumiem saistībā ar iespējamo lata devalvāciju.

Kā informēja Drošības policijā, kriminālprocess pret Smirnovu izbeigts, jo nav konstatēts noziedzīga nodarījuma sastāvs.

Lai gan šis lēmums pieņemts jau jūnijā, vēl jūlija sākumā Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" atzinis, ka "joprojām turpinās kriminālprocess par Ventspils augstskolas lektora Dimitrija Smirnova izteikumiem saistībā ar iespējamo lata devalvāciju, bet citi procesi saistībā ar dažādu personu izteikumiem par lata devalvāciju nav sākti". Viņš toreiz laikrakstam skaidroja, ka "joprojām turpinās juristu diskusijas par to, vai šajos izteikumos ir noziedzīga nodarījuma sastāvs vai nav, lai lemtu par kriminālvajāšanas sākšanu".

Kā ziņots, augstskolas pasniedzējs tika aizturēts saistībā ar pērn rudenī vietējā laikrakstā "Ventas Balss" ekspertu diskusijā pausto viedokli un prognozēm par Latvijas ekonomikas attīstību, banku un kreditēšanas sistēmas nākotni. DP Smirnovam piemēroja vēl divus drošības līdzekļus - sūtījumu saņemšanas adreses paziņošanu un aizliegumu izbraukt no valsts.

Kriminālprocess pret augstskolas rektoru tika sākts saistībā ar viņa paustajiem uzskatiem laikrakstā "Ventas Balss" publicētajā intervijā, kurā Smirnovs pauda viedokli, ka "problēmas ASV ir sīkums salīdzinājumā ar to, kas gaida mūs. Viņiem tagad dziļums ir sasniegts un sāksies atveseļošanās. Savukārt Eiropas Savienībā problēmas tagad tikai sāksies, un mums būs varbūt 10 vai 20 reižu dziļāka krīze nekā ASV. Zviedrijas bankas caur meitas bankām Latvijā lētos kredītus vairs nevarēs piedāvāt. Viņi pateiks: lūdzu, atdodiet vecos kredītus! Bet ar ko mēs atdosim - vai ar nekustamajiem īpašumiem? Nav ar ko kredītus atdot!"

"Piramīda ir uzbūvēta, un tagad jāgaida, kad tā sabruks. (..) Vienīgais, ko varu ieteikt: pirmkārt, neglabāt naudu bankās, otrkārt, neglabāt naudu latos, jo tagad tas ir ļoti bīstami," minētajā diskusijā norādījis Smirnovs.

Kriminālprocess bija sākts saskaņā ar Krimināllikuma 194.1 pantu, kas paredz, ka personām, kas apzināti izplata nepatiesus datus vai ziņas mutvārdos, rakstveidā vai citādā veidā par Latvijas finanšu sistēmas stāvokli, ir paredzēta kriminālatbildība.

Savukārt šā gada sākumā Drošības policija izbeidza kriminālprocesu pret grupas "Putnu balle" dalībnieku Valteru Frīdenbergu par mēģinājumiem destabilizēt finanšu sistēmu. Kriminālprocess pret Frīdenbergu tika sākts pēc kādas bankas iesnieguma, kurā teikts, ka pērn 9.novembrī Jelgavas kultūras namā, sākot koncertu, viens no tā dalībniekiem aicināja pēc koncerta doties uz "Parex banku" un "Latvijas Krājbanku" izņemt naudu.

 

 

 

Valdībā, politikā un sabiedrībā...

 

 

Latvietis kā tualetes papīrs

Elita Veidemane,  NRA  07/27/09    Nejauši gadījās noklausīties sarunu. Tā notika reti sagaidāmā saulainā dienā – Jūrmalā, smiltīs. Valodiski draiskojās krievu pusaudži. Kāda aptuveni trīspadsmitgadīga meitene krieviski stāstīja pārējiem sarunbiedriem par pavasarī notikušu vēstures stundu.

"Učene (učilka! – E.V.) tur kaut ko pļurkst par Latvijas vēsturi. Nevienu tas, protams, neinteresē. Visi nodarbojas ar savām lietām. Pēkšņi učene iebļaujas: ko jūs neklausāties?! Un sāk no sava galda mest klasē grāmatas, kaut kādus papīrus, pildspalvas! Kā mēs zviedzām, super stunda bija!"

Šo jauko stāstiņu noklausījušies, zviedza arī pārējie pieci pusaudži. Viņi jutās itin lustīgi: meitenes un zēni uzjautrinājās bez alkohola, visi, šķiet, bija no turīgām ģimenēm. Pēc tam kāds cits sāka stāstīt, kā viņa tēvs (uzņēmējs?) ielicis reklāmu latviešu avīzē: bišķi esot samelojies, bišķi – pārspīlējis un salielījies, bet rezultāts sanācis labs, klientu bijis daudz. Stāsti turpinājās, bet pirms skrējiena peldēties tā meitene, kura dalījās pieredzē par jautro vēstures stundu, celdamās kājās, prātīgi, gluži kā pieaudzis cilvēks, piebilda: "Odnako eķi latiši dļa nas prigodni."*

Tas izklausījās apmēram tā: latviešu aborigēni mums noderēs dažādās situācijās, un ne tikai mūsu vecākiem, bet arī mums. Šie bērni nebija kaut kādas nožēlojamas padibenes no neinteliģentām alkoholiķu migrantu ģimenēm, kuru vienīgais ienākumu avots ir mazkvalificēts astoņu stundu darbs pie fabrikas konveijera. Tie bija jaunās paaudzes krievi, kuru vecāki ir balsojuši par jauno intelektuāli Nilu Ušakovu un kuri prot latviešu valodu nepieciešamības robežās. Tādās robežās, lai izraisītu tikpat nepieciešamas aborigēnu simpātijas un spētu tās izmantot saviem mērķiem – kā, piemēram, gadījumā ar reklāmu latviešu avīzē.

Viss ir pareizi: pieaugušie krievu gudrinieki pilnvērtīgi strādā savā labā, attīsta savu biznesu, sarunājas ar mums latviski, tādējādi demonstrējot savu lojalitāti (?) Latvijas valstij. Tiešām, ko gan citu vēl var vēlēties? Viss taču ir tik labi kā nekad: notiek integrācija, un plaukst tautu draudzība! Un gan jau tie pusaudzīši arī kādreiz sapratīs, ka dīkdienīgā necieņa pret Latvijas vēsturi ir tikai pārejoša parādība, gan jau sociāli un politiski apzinātos gados viņi sapratīs, ka demonstrēt valsts vēstures zināšanas vajadzīgajā laikā un vietā – tas dažkārt ir cienījami ne tikai morālā aspektā, bet ir izdevīgi arī gluži finansiāli. Vajag tikai nojaust izdevīguma mirkli.

Tas, ka šodienas jaunie krievi (nejaukt ar deviņdesmito gadu pusbandītiem!) lielākoties ir izglītoti, inteliģenti un perfekti pārzina peļņas laukumu – Latviju –, ir zināms pat pubertātes mocītam krievu pusaudzim. Tas palicis noslēpumā tīts vienīgi pieaugušam latvietim. Kāpēc? Tāpēc, ka iedzimtais kautrīgā kalpa sindroms ir dominējošais, un diez vai paaudžu maiņa te ko mainīs. Pat tad, kad ir, ar ko lepoties, un kad ir, par ko pastāstīt citiem, latvietis lielākoties izvēlēsies nogaidošu pozīciju, proti, paslēpsies krūmos, un labākajā gadījumā priecāsies par saviem sasniegumiem viens pats. Sliktākajā – pateiks sev, ka nekādu sasniegumu nav. Pārlieka paškritika vai vienkāršs kalpa apziņā būvēts mazvērtības komplekss? Drīzāk otrs variants, ģenētiski mantots no klaušu laikiem.

...Nesen biju gadskārtējā vasaras ceļojumā pa Latviju. Kopā ar draugiem iegriezāmies Ates dzirnavās, kas atrodas pārdesmit kilometru no Gulbenes. Braucot ilgu laiku pa nekurieni – garām nekoptiem laukiem, nezālēs ieaugušām mājām –, mēs pēkšņi atradāmies perfekti izdreijātā lauku dabas ainavā. Nekādu ceļa norāžu, nekāda publiska mājiena par to, ka Gulbenes rajonā ir tik brīnišķīga vieta, kas sevī apvieno gan dabiskās vides skaistumu, gan cilvēka čaklo roku radīto pievienoto vērtību. Vecās ūdens dzirnavas, senie darbarīki, iekoptie atpūtas stūrīši, dīķi ar gaišrozā ūdensrozēm, gludenie mauriņi, laukakmeņos mūrētā ratnīca un nesen uzbūvētā pūnīte, kur glabāt tālo pļavu sienu... Skaisti! Tik latviski, ka sažņaudzas sirds.

Un neviena cilvēka. Labi, saprotu, tā bija otrdiena, un šajā dienā brīvdabas muzejs izrādījās aizgājis brīvdienā, un mēs, to nezinādami, tomēr ieradāmies. Bet to varēja nezināt arī simtiem citu apmeklētāju, kuru tur tomēr... nebija. Nebija tāpēc, ka zināja – otrdiena ir brīvdiena –, vai tāpēc, ka nezināja, ka šāds muzejs eksistē?

Protams, nav runa par brīvdienām un darbdienām. Ir divi aspekti, kāpēc man un simtiem citu cilvēku ir ārkārtīgi vajadzīga zināšana par šādu Latvijas vietu. Pirmkārt, lai es pati varētu remdēt savu izsalkumu pēc latviskuma esences, kas nav atrodama un izgaršojama kosmopolītiskajās pilsētās. Otrkārt, lai man būtu iespēja kādam interesentam, kas ieradies Latvijā, – ar lepnumu parādīt Ates dzirnavas un desmitiem citu brīnišķīgi iekoptu vietu, kas liecina, ka latvietis, ja grib, tad spēj gan.

Tad kāpēc latvietis ir tik kautrīgs, ka tomēr klusē, it kā būtu kūdru aiz vaigiem aizbāzis? Krievs pratīs dižoties pat ar to, kas viņam tā īsti nemaz nepieder, savukārt latvietis cietīs klusu kā tāds mūžīgais Cibiņš vai arī bezcerīgi klāstīs par grūtībām, ar kādām nācies saskarties, darot to, to vai to. Bet neviens neklausīsies viņa garlaicībās. Tad latvietis sāks dusmīgi mētāt grāmatas un bļaustīties, sak, kāpēc manī neviens neklausās?! Tāpēc, vecais, neklausās, ka tu esi garlaicīgs, tāpēc, ka tu neproti par sevi pastāstīt neko labu, tāpēc, ka tu sevi iedomājies svētāku par Romas pāvestu, tāpēc, ka tu nemitīgi gaudo, rāpo, pielien un pazemojies, tāpēc, ka tu neproti izslieties pāri savai nožēlojamajai kalpa dabai, tāpēc, ka tu vairāk gribi būt Kangars – jo tā ir vieglāk un naudīgāk, bet Lāčplēša gars tevī sublimējas vienīgi kā netikla zoofiliska sakara sekas...

Kas gan to visu tev pateiks, ja ne tu pats? Kā gan citādi – ja ne ar rūgto patiesību – tu pārdzīvosi šo laiku, kas ar valdošo vīru un sievu mutēm tev slaidi uzspļauj no augsto namu logiem? Tev atliek izvēlēties: klusi noslaucīt pazemojumu un rāpot tālāk vai beidzot iztaisnot muguru un plecus.

Protams, to vieglāk pateikt nekā izdarīt. Bet man tomēr negribas, lai uz mums, latviešiem, arvien tiešāk un diemžēl pamatotāk turpina norādīt, ka mēs esam tikai "noderīgi". Gan jaunajiem krieviem un valūtas fondiem, gan eirobriselēm, amerikām un citiem vampīriem. Noderīgi visiem. Kā tāds universālais tualetes papīrs.

* "Īstenībā tie latvieši mums ir noderīgi" – krievu val.

 

Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka vissliktāk strādā Saeima, vislabāk - Valsts kontrole

TVNET  07/29/09    No valsts institūcijām iedzīvotāji visnegatīvāk vērtē Saeimu, vispozitīvāk - Valsts kontroli, liecina jaunākie "DnB Nord Latvijas barometra" pētījuma rezultāti.

Aptaujā 33% iedzīvotāju par vissliktāk strādājošo valsts institūciju nosaukuši Saeimu, bet par viskvalitatīvāko iestādi 20% respondentu atzinuši Valsts kontroli. 14% aptaujāto visnegatīvāk vērtējuši ministriju, bet 8% - tiesu darbu.

Savukārt 13% uzskata, ka viskvalitatīvāk strādā Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki.

Lūgti norādīt, kas būtu jādara pirmkārt, lai uzlabotu valsts iestāžu darba efektivitāti, 51% iedzīvotāji aicinājuši atlaist korumpantus un kukuļņēmējus, bet 46% aicinājuši samazināt dažādu dokumentu skaitu. 37% respondentu aicinājuši nodrošināt, lai nepārklājas iestāžu funkcijas, 33% uzskata, ka vajadzētu apvienot valsts iestādes, līdz ar to samazinot to skaitu.

Vairāk nekā puse - 56% - Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka par prioritātēm ekonomiskās krīzes apstākļos Latvijā būtu jāatzīst tādas valsts funkcijas kā bezdarba problēmu risināšana, bet 53% - pensiju, pabalstu maksāšana.

Salīdzinoši bieži par prioritātēm uzskatīta ekonomiskās situācijas vienmērīgas attīstības regulēšana - 43%, veselības aprūpes nodrošināšana - arī 43%.

Kā norāda Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC), pētījums "parāda, ka par nopietnāko problēmu lielākā daļa iedzīvotāju uzskata bezdarbu. Tas apliecina, ka darbu zaudē arvien vairāk cilvēku, bet valsts nedara neko, lai šo problēmu risinātu.

26% iedzīvotāju uzskata, ka nevienu no valsts funkcijām nevajadzētu nodot privātajam sektoram, un tikai 13% valsts funkciju nodošanu privātajam sektoram uzskata par vienu no labākajiem veidiem, kā uzlabot valsts iestāžu darba efektivitāti.

Kā funkcijas, ko valsts pilnībā vai daļēji varētu nodot privātajam sektoram, 26% iedzīvotāju minējuši kultūras iestāžu uzturēšanu, bet 25% - valsts iestāžu telpu apsaimniekošanu un uzturēšanu.

"Attiecībā uz pētījuma jautājumu par valsts funkciju nodošanu privātajam sektoram - te savs darbs jāizvērtē kultūras jomas vadītājiem, analizējot, kāpēc cilvēki kā pirmo no valsts funkcijām, ko varētu nodot privātajam sektoram, nosauc tieši kultūru, labi saprotot, ka tas nozīmētu, ka pārstātu eksistēt liela daļa profesionālo kultūras kolektīvu," saka Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem iedzīvotāji salīdzinoši kritiski vērtē valsts iestāžu darba efektivitāti - 52% uzskata, ka lielākā daļa valsts iestāžu strādā neefektīvi, un 21% norādīja, ka visu iestāžu darbs ir neefektīvs.

Neliela daļa Latvijas iedzīvotāju valsts iestāžu darbinieku skaita pieaugumu saista ar darbu apjomu pieaugumu. 53% iedzīvotāju atbalsta uzskatu, ka valsts iestāžu darbinieku skaita pieaugums pēdējos gados ir skaidrojams ar to, ka atsevišķi cilvēki nodrošināja savus paziņas, sev lojālus cilvēkus ar labi apmaksātiem darbiem.

Kā liecina aptaujas dati, 25% uzskata, ka Latvijā vispirms būtu jāreformē labklājības, sociālā joma. Nedaudz retāk - 20% gadījumu - pausts viedoklis, ka pirmkārt būtu jāreformē veselības aizsardzības joma, bet 12% aptaujāto minējuši izglītības nozari.

Pētījums tiek veidots katru mēnesi, tajā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgā jomā. Vienlaikus sabiedrībai katru reizi tiek uzdots arī pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi no mēneša norāda uz vispārējā iedzīvotāju noskaņojuma izmaiņām.

 

Latvijas iedzīvotāji slīgst pesimismā

Ilze Šteinfelde,  NRA  07/29/09    Arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju ir neapmierināti ar valdības darbu un baiļojas par personisko finansiālo situāciju, liecina DnB Nord Latvijas barometra pētījums.

DnB Nord Latvijas barometra veidotāji uzskata, ka tas ir pesimistiskākais vērtējums kopš 2008. gada aprīļa, kad tika sākts mērīt šo indikatoru. Aptuveni 55% aptaujāto bija pilnībā neapmierināti ar valdības rīcību. Pirms gada valdības darbā vīlušos bija mazāk – toreiz savu neapmierinātību ar valdības darbu pauda 29 procenti. Arī iedzīvotāju attieksme pret Latvijas attīstības virzienu ir pasliktinājusies: maijā viedokli, ka valsts attīstās nepareizā virzienā, pauda 77%, bet jūnijā tā domāja jau 82 procenti. Joprojām lielākā daļa iedzīvotāju ir ļoti pesimistiski par Latvijas ekonomikas stāvokli un tā izmaiņām – aptuveni

9/10 iedzīvotāju ekonomisko situāciju vērtē kā kopumā sliktu, turklāt 74% ir pārliecināti, ka tā turpina pasliktināties.

Mēneša laikā pasliktinājušies ir arī abi indikatori, kas rāda, kā iedzīvotāji vērtē savu personīgo finansiālo situāciju. Tā jūnijā jau 55% iedzīvotāju savu pašreizējo finansiālo situāciju novērtē kā sliktu (maijā 51%). Savukārt to mājsaimniecību īpatsvars, kuras prognozē, ka to materiālais stāvoklis pēc 12 mēnešiem būs sliktāks nekā patlaban, ir lēcienveidā sasniedzis rekordu – jūnijā 48%. Maijā šādās domās bija 33% aptaujāto.

DnB Nord bankas prezidents Andris Ozoliņš uzsvēra, ka, analizējot barometra jūnija datus, svarīgi ņemt vērā tā brīža notikumus Latvijas ekonomikā, kas, neapšaubāmi, ietekmējuši sabiedrības noskaņojuma veidošanos un šā pētījuma rezultātus. Aptauja tika veikta laikā, kad uzreiz

pēc vēlēšanām tika publiskota informācija par 500 miljonu latu samazinājumu valsts budžetā, izsaucot sabiedrības satraukumu un neizpratni.

Aptaujas dati nepārsteidz arī SKDS direktoru Arni Kaktiņu. "Jāatceras, kādā veidā nākamajā dienā pēc pašvaldību vēlēšanām valdība sāka mazināt valsts budžetu par pirmajiem 500 miljoniem latu un kādas tam visam bija atskaņas publiskajā telpā." Līdz ar to likumsakarīgi bijis, ka tikai seši procenti aptaujāto uzskata, ka situācija Latvijā kopumā attīstās pareizā virzienā (maijā tādi vēl bija 10%), un tikai 9% atzīst, ka ir apmierināti ar valdības darbu.

"Šaubos, vai jūlija aptaujas dati uzrādīs tik straujas indikatoru lejupslīdes turpinājumu. Jūnija 500 miljonu sāpes vismaz publiskajā telpā šķiet izsāpētas. Taču, tā kā vēl aizvien nav labu ziņu, nav arī īpaša pamata gaidīt, ka sabiedriskā doma varētu uzlaboties," prognozēja A. Kaktiņš.

DnB NORD Latvijas barometrs ir Latvijas iedzīvotāju noskaņojuma, viedokļu un attieksmes ikmēneša pētījums, kas ietver arī dažādu jomu pazīstamu ekspertu vērtējumu un cēloņsakarību analīzi. Dati tiek iegūti SKDS Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptaujā, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās.

***

VIEDOKĻI

Andris Ozoliņš, DnB NORD bankas prezidents:

– Jūnijā pētījumā notikušas būtiskas izmaiņas sabiedrības vērtējumā – iepriekšējos mēnešus pētījums uzrādīja neliela optimisma atgriešanos kopējā sabiedrības noskaņojumā, bet jūnijā tajā vērojams ievērojams kritums, atsevišķās pozīcijās sasniedzot pat šā pētījuma rekordus. Iedzīvotāji uzskata, ka valsts prioritātēm jābūt ne tikai tās sociālo funkciju – veselības aprūpes (43%) un pensiju (53%) – nodrošināšanai, bet arī uzņēmējdarbības attīstības veicināšanai (43%) un jaunu darba vietu radīšanai (56%).

Tādējādi iespējams secināt, ka iedzīvotāji izprot to, ka valsts ilgtspējīgas attīstības un stabilitātes nodrošināšanai ir būtiska ne tikai "šeit un tagad" vajadzību apmierināšana, bet arī aktivitātes, kas siltinātu nu jau pilnīgi atdzisušo Latvijas ekonomiku. Tomēr, izvērtējot valdības pēdējo mēnešu darbību un uz valsts ekonomiskās situācijas līdzsvarošanu vērstās aktivitātes, jāsaka, ka visa uzmanība tiek pievērsta tikai maksimālai valsts izdevumu samazināšanai, nepietiekami pievēršoties uzņēmējdarbības atbalsta programmu izveidošanai un nekavējošai īstenošanai.

Nils Ušakovs, Rīgas mērs:

– Valda Dombrovska vadītā valdība ir izdarījusi visu, lai iedzīvotāji zaudētu pēdējo uzticēšanos valsts pārvaldei. Līdz 6. jūnija vēlēšanām no tautas tika slēpta patiesība par reālajiem budžeta samazināšanas apjomiem un citiem finanšu jautājumiem. Visai ciniski šie plāni tika publiskoti jau nākamajā nedēļā pēc vēlēšanām. Tāpēc ir likumsakarīgi, ka DnB NORD Latvijas barometra dati uzrāda iedzīvotāju kritisku vērtējumu par valsts iestāžu darba efektivitāti. Barometrs arī parāda, ka par nopietnāko problēmu lielākā daļa iedzīvotāju uzskata bezdarbu. Tas apliecina, ka darbu zaudē arvien vairāk cilvēku, bet valsts nedara neko, lai šo problēmu risinātu.

Gundars Ķeniņš-Kings, Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis, profesors:

– DnB NORD Latvijas barometra rezultāti rāda, ka pesimisms vēl turpina pieaugt. Ja neskaita augstāko ierēdniecību un samērā nedaudzos labi situētos Latvijas iedzīvotājus, tautas pesimisms un neapmierinātība ir jau gandrīz sasniegusi iespējami augstāko līmeni.

Prognozēju, ka nākamajos mēnešos tas vēl tikai pasliktināsies.

Man nav šaubu, ka saimnieciskā attīstība šajos apstākļos iet neizbēgamā virzienā. Tāpēc man ir grūti izprotams, kas būtu pareizais virziens. Lai cik vēlamas ir lielākas valsts pārvaldes reformas, tās var nākt nevis tagad, bet tikai nākamajos gados. Evolucionāras dabas pārmaiņas prasa laiku, revolucionārās sagrauj pat to, kas vēl ir. Tie 9% iedzīvotāju, kas jūnijā DnB NORD Latvijas barometrā bija pozitīvi noskaņoti par valdības darbu, būs tie, kas ko labāku nav gaidījuši. Tas ir ļoti maz, jo ir pienācis laiks sākt un veikt ko pozitīvu, lai izrāptos no dziļās bedres.

Jānis Ošlejs, ekonomists:

– Valsts ekonomiskā situācija saglabājas smaga, un DnB NORD Latvijas barometra rezultāti parāda, ka iedzīvotāju vērtējums un nākotnes prognozes ir ļoti pesimistiskas. Acīmredzot iepriekšējo mēnešu uzlabojums būs bijis vairāk pavasara saules un jaukā laika radīts, ne patiesas ekonomiskās izaugsmes noteikts, bet, vasarai turpinoties un stāvoklim neuzlabojoties, realitāte ir atgriezusies. Domājams, daudzi arī sāk sajust arvien sliktāku ekonomisko stāvokli, krītoties bezdarbnieka pabalstiem un izsīkstot uzkrājumiem. Tāpēc vēl jo svarīgāk būtu sagaidīt ekonomikas sildīšanas pasākumus, kuru rezultātā uzņēmumiem varētu pieaugt pelņa un darbiniekiem algas. Pagaidām gan šķiet, ka uz to vēl būs jāpagaida, līdz ar to jāpieņem, ka arī nākotnes vērtējumi nemainīsies, vismaz ne tuvākajos mēnešos.

Māris Pūķis, Dr. oec.:

– Valdība nav izpildījusi vairākus solījumus, un to var redzēt DnB NORD Latvijas barometra rezultātos. Pirmkārt, nav atrasta alternatīva nodokļu paaugstināšanai. Kaut arī nodokļu paaugstināšanu visi atzina par soli publisko ieņēmumu samazinājuma (nevis palielinājuma) virzienā, faktiski sarunās ar Starptautisko valūtas fondu atkal un atkal tiek apspriesti šādi destabilizējoši pasākumi. Otrkārt, nav aktivizācijas Eiropas Savienības struktūrfondu īstenošanā, tādējādi ekonomikas sildīšana aizkavējas. Kamēr interešu grupas plēšas, kuram tiks pārdalītie fondi, visi Latvijas iedzīvotāji cieš no ekonomikas lejupslīdes. Treškārt, krīzes risinājumi turpinās uz pašu sociāli neaizsargātāko iedzīvotāju rēķina. Tauta to no valdības nebija gaidījusi. Tāpēc visiem iedzīvotāju paustajiem viedokļiem piecu indikatoru jomā ir objektīvs pamats.

Roberts Ķīlis, sociālantropologs:

– Diezgan skaidrs, ka jūnijā Valda Dombrovska valdība pazaudējusi to uzticības kredītu, kas tai bija pavasarī. Tas, protams, bija gaidāms. Svarīgi, vai tie lēmumi, kas tika pieņemti, bija tā vērti. Visdrīzāk, jā – ar pieņemtajiem budžeta grozījumiem un tikko panākto vienošanos ar SVF, jo vismaz tagad ir nodrošināta zināma finanšu stabilitāte tuvākajam pusgadam. Vismaz tam, kas būs visgrūtākais. Citiem vārdiem, ir iegūts pamats veikt nopietnus pārkārtojumus valstī, nebaidoties no ārēju apstākļu izraisīta defolta vai pastāvīgas neskaidrības par finansēm. Gribētos teikt, ka valdības un iedzīvotāju viedokļu dinamikā tagad nu gan ir zemākais punkts, bet tikai ar nosacījumu, ka turpmāk valdība neiznieko finanšu stabilitāti un prātīgi īsteno reformas, vienlaikus balstot tos daudzos tūkstošus, kas no tām cietīs. Pašlaik būtiski, ka ir sistemātisks darbs un pasākumi, lai sāktu uzlabot iedzīvotāju materiālo stāvokli, panāktu paļaušanos uz pieejamu sociālo aizsardzību un perspektīvu izaugsmes atjaunošanai.

 

Intervija ar Augustu Brigmani: «Turēsimies pie laukiem.»

Māris Antonevičs, Latvijas Avīze  07/30/09    Ar Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Augustu Brigmani sarunājas "Latvijas Avīzes" žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Māris Antonevičs.

– Jūs nupat parakstījāt nodomu vēstuli ar Starptautisko valūtas fondu. Bet šī jau nav pēdējā apņemšanās, būs vēl citas?

– Noteikti būs! Bet Latvijai ir vairāki aizdevēji, kuru noteikumi atšķiras. Piemēram, Eiropas Komisija neprasīja, lai vienošanos paraksta visas koalīcijas partijas, bet SVF izvirzīja tādu priekšnoteikumu. Naudas aizdošana turpināsies gan šogad, gan visu nākamo gadu, tā ka no jaunām sarunām mums neizvairīties. Bet par aizdevumu grafiku labāk runāt ar Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču. Mums šajā procesā bija lielais jautājums – vai Latvijai vispār tā nauda ir vajadzīga? Un visi, kas atbild par finanšu situāciju valstī, vienā mutē apgalvoja – jā, noteikti esot vajadzīga.

– Bet kādam nolūkam?

– Cik es redzu to sadalījumu, daļa ir paredzēta banku sistēmas stabilizācijai, daļa – budžeta deficīta segšanai, tātad pensijām, algām un visam pārējam. Jautājums – kā mēs to naudu atdosim, uz ko taupīsim? Un tieši par to ir runa šajā nodomu vēstulē. Vienu brīdi varbūt izskatījās, ka Zaļo un zemnieku savienība ir iespītējusies un negrib šo vienošanos parakstīt. Taču mums bija svarīgi panākt, lai nodomu vēstulē nebūtu ierakstīti konkrēti cipari. Jā, tur ir runa par lauksaimniecības subsīdiju samazināšanu, bet nav teikts – par vienu procentu vai par desmit procentiem. Tas būs jālemj mūsu pašu valdībai, bez ārējā spiediena. Nav pareiza presē izskanējusī informācija, ka zemniekiem vispār netikšot maksātas subsīdijas vai netiks atmaksāts akcīzes nodoklis. To darīs arī turpmāk.

Mūs neapmierina, ka tik svarīgs dokuments kā nodomu vēstule SVF partijām tika izplatīta tikai angļu valodā, bez latviskā tulkojuma un partiju pārstāvji parakstījās zem teksta angļu valodā. Mēs zinām, ka padomju laikā viss notika krievu valodā, tagad sākam pāriet uz citu svešvalodu. Protams, mēs frakcijā paši šo vēstuli iztulkojām, paaicinājām Finanšu ministrijas speciālistu, kas pie tās strādāja, un tikai pēc nopietnām diskusijām nolēmām to parakstīt.

– Kāpēc šī vēstule ir slepena?

– Es domāju, ka slepenību uzspiež SVF. Latvijas puse būtu gatava to darīt atklāti, taču uz dokumenta ir norāde "strictly confidential" ("pilnīgi slepeni").

Ārkārtīgi svarīgi, lai šī vēstule tiktu precīzi pārtulkota vārds vārdā – lai tulkojumā nepazūd atsevišķu jēdzienu formulējums.

SVF uzstādījums – nākamā gada budžeta izdevumi jāsamazina par 500 miljoniem. Sākumā viņi prasīja diezgan precīzi atšifrēt, kā tas tiks panākts. Taču mēs šogad jau diezgan lielu samazinājumu esam izdarījuši, skaidrs, ka tas atstās iespaidu uz nākamo gadu. Tāpēc ZZS uzskata, ka, runājot par nākamajiem samazinājumiem, būtu jāņem vērā nevis pašreizējais atskaites punkts, bet jaunā situācija. PVN palielināšana vai progresīvā nodokļa ieviešana nav prioritāte. Pie tā ķersies tikai tad, ja citas ieceres nebūs devušas rezultātus. Es tiešām ceru, ka sabiedrība varēs iepazīties ar šo vēstuli, tur nav nekā slēpjama.

– Tas, protams, nāks par labu sabiedrības informētībai, taču tas nekādi neuzlabo pašreiz valdošo partiju, arī Zemnieku savienības, situāciju pirms nākamajām Saeimas vēlēšanām.

– Jāatzīst, ka mums tā dzīve ir iegrozījusies, ka pēdējos septiņus gadus ZZS nācies strādāt ar ļoti smagām sfērām – izglītību, labklājību, zemkopību. Tās nav ministrijas, kas dala naudu, tur parasti ir smaga cīņa.

– "Jaunā laika" priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa ir izteikusies, ka partijām vajadzētu konsolidēties. Valsts prezidents Valdis Zatlers to jau agrāk aicinājis darīt. Kā jūs uz to skatāties?

– Rīgas situācija jau parāda, kas notiek, ja spēki ir izšķaidīti. Domē jau ir deputāti, kas nerunā latviešu valodā, un viss pamazām virzās uz to pusi...

– Kāpēc tie spēki ir "izšķaidīti"?

– Zināmā mērā tās ir pašu partiju iekšējās ambīcijas, neprasme iet un strādāt kopā. Neviens jau no malas nav nācis un traucējis. Mūs tagad ir uzrunājuši tēvzemieši par iespēju veidot kopīgu sarakstu nākamajām Saeimas vēlēšanām. Mēs, protams, runāsim...

– Bet diez vai tas ir tik vienkārši, kā izteicās Jaunupa kungs no "JL" – jāapsēžas tikai kopā pie galda un jārunā, un tad visām latviskajām partijām beigās būs viens saraksts.

– Tas ir maz ticams. Piemēram, ZZS jau šobrīd faktiski ietilpst četras partijas – Zemnieku savienība, Zaļā partija, "Latvijai un Ventspilij" un Tēvzemes savienība. Ļoti iespējams, ka būs vienošanās vēl ar citām reģionālajām partijām. Es domāju, mēs jau esam pietiekami konsolidējušies, bet tādam lielam veidojumam, kur būtu kopā visas pašreizējās valdības partijas, es neticu. Atbalstu sarunas gan ar "TB"/LNNK, gan ar "Visu Latvijai!", bet tās būs ļoti smagas un grūti paredzēt, ar ko beigsies. Ja jau runājam par konsolidāciju, manuprāt, vispirms jāsaiet kopā tām partijām, kas pirms tam ir viena no otras izšķīrušās, – "Jaunajam laikam" ar Pilsonisko savienību un "TB"/LNNK. Varbūt Tautas partijai ar "Sabiedrību citai politikai", jo arī tām ir vienas saknes... Tajā pašā laikā es šodien lasu internetā, ka Kalniete un Zīle kritizē Dombrovski. Nu neredzu, ka tur kaut kas varētu viegli sanākt!

Lasu, ka policistu arodbiedrības vadītājs Sūna dibinās jaunu partiju. Loģiski būtu, ja viņš piemeklētu kādu no jau esošajiem politiskajiem spēkiem, stātos iekšā un strādātu. Bet nē – vajag jaunu partiju...

– Jūs visus kopā Šlesera kungs "piekaus". To viņš jau licis saprast.

– Viņam sevi jāparāda Rīgā. Mēs nebaidāmies no Šlesera. Ja būtu no kaut kā bailes, izdevīgs brīdis paiet malā bija tad, kad veidojās Dombrovska valdība. Neņemt ne izglītību, ne labklājību, bet ērti nosēsties un no malas skatīties, kas tur notiek. Taču mēs uzņēmāmies atbildību! Ja cilvēki uzskatīs, ka esam slikti strādājuši, tad par mums nebalsos, bet vismaz mēs būsim bijuši godīgi pret sevi. Tāpat tagad varējām neparakstīt SVF vēstuli, pieprasīt to mainīt, skriet ārā, cirst durvis. No otras puses, tas šoreiz nav vienas vai otras partijas, bet visas Latvijas izdzīvošanas jautājums. Ir jāpaceļas pāri!

– Jūs sevi bieži dēvējat par Kārļa Ulmaņa partiju. Kā jūs domājat, vai Ulmanis jums šobrīd nebūtu teicis, ka jābaidās no pārkrievošanas? Jūs nemanāt tādus draudus?

– Ja latvieši paši to pieļaus...

– Saeima jau to pieļauj! "Saskaņas centra" deputāts Kabanovs no tribīnes apšauba 23. augusta piemiņas dienu, bet pārējie uz to mierīgi noskatās, lai gan vajadzētu tādu Kabanovu aiz krāgas izsviest ārā. Un cilvēki ar šādu politisko nostāju atrodas Rīgas priekšgalā. Ušakovs un Šlesers jau šobrīd nodarbojas ar paralēlas varas radīšanu, pat apgalvojot, ka Rīgas dome būs svarīgāka par Saeimu. Vai jūs nedomājat, ka tas kļūst valstij bīstami?

– Es jau teicu, tas ir pašu latviešu rokās. Nav tā, ka Kabanovam Saeimas sēdē neviens neiebilda. No ZZS uzstājās deputāts Jānis Strazdiņš, un viņš pauda visas frakcijas viedokli.

– Bet no nacionālisma jūs kautrējaties?

– Nē, kāpēc? Es jau teicu, ka mēs iebildām par to, ka vēstule SVF ir angļu valodā un nav pārtulkota latviski. Un kas notiktu, ja šī vēstule būtu krievu valodā?

– Parakstītu, kur tad liktos...

– Bet sabiedrībā būtu liels sašutums. Mums ir svarīgi visi jautājumi, kas saistīti ar valsts valodu un citām nacionālajām vērtībām, un mēs nedomājam no tām norobežoties. Nedomāju, ka par to mums kaut ko var pārmest. Varbūt var pārmest, ka neviens no ZZS, piemēram, Ščerbatihs, nepiecēlās un nenometa Kabanovu no tribīnes... Bet es domāju, ka arī bez skandāla mums ir bijis daudz iespēju sevi parādīt un to mēs esam darījuši.

– Nupat Aldermanes kundze izteikusies, ka Izglītības ministrija neko nav darījusi, lai ieviestu labu vēstures mācīšanu skolās. Tas arī pieder pie nacionālajām lietām.

– Tā nu nav taisnība. Tatjana Koķe ir izteikusi atbalstu Latvijas vēstures mācīšanai.

– Un kā jūs skatāties uz mūsu ārpolitikas nacionālajām interesēm?

– Rietumnieciskā orientācija, manuprāt, atbilst Latvijas nacionālajām interesēm.

– Bet attiecības ar Krieviju? Par to gan biežāk runā čukstus...

– Es neredzu, kas tur būtu slēpjams. Protams, ir labi, ja ar Krieviju ir ekonomiska sadarbība. Es neko nevaru pārmest Andrim Rāviņam, kurš Jelgavā aktīvi sadarbojas ar Krievijas uzņēmējiem, taču tam nebūtu jābūt iemeslam, lai apšaubītu ZZS rietumniecisko orientāciju. Es arī neticu, ka Ušakova un Šlesera darbošanās mūs ved neatgriezeniskā pārkrievošanās virzienā. Varbūt es esmu pārāk liels optimists...

– Tomēr nav īsti skaidrs, ko jaunu jūs piedāvāsiet, ejot uz nākamajām Saeimas vēlēšanām?

– Pašvaldību vēlēšanas ir parādījušas, ka mēs tomēr esam reģionāla partija un mūsu spēks sakņojas Latvijas laukos. Tas ir sarežģīts jautājums mūsu partijai – ko mēs spēsim šiem vēlētājiem piedāvāt. Mani priecē, ka izdevās sajust sapratni no ekonomikas ministra Arta Kampara puses. Viņš mums prezentēja ministrijas redzējumu – kādas ir prioritārās lietas, ko Latvijai vajadzētu attīstīt. Un arī viņš atzina, ka Latvijas nākotne jāsaista ar tām jomām, kurās mēs vienmēr esam bijuši spēcīgi – pārtikas ražošana un kokapstrāde. Tad nāk viss pārējais – tranzīts, ķīmiskā rūpniecība un pārējais. Bet mēs saprotam, ka akcents būs uz tradicionālām lietām, nevis kaut kādiem jauniem brīnumiem.

– Tātad jūsu lozungs – Latvijas nākotne ir laukos!

– Tieši tā. Un es pats sevi arī redzu šajā nozarē, jo man ir saimniecība Pūrē.

– Tad ZZS būtu ieinteresēta saglabāt Reģionālās attīstības ministriju un iesaistīties tās darbā?

– Tas ir mūsu nākamais darbības lauks, uz ko mēs tieksimies.

– Jums bija labi rezultāti pašvaldību vēlēšanās, bet tūlīt pēc tam vairākos novados deputāti nolēma paaugstināt sev algas. Tas atstāja ļoti nelāgu iespaidu, bet tie bija arī ZZS pārstāvji.

– Jā, tas notika diezgan daudzos novados, bet kā pirmais skaļāk izskanēja Dobeles gadījums, kur novada vadītājs ir Zemnieku savienības pārstāvis. Taču tam sekoja ļoti strikts partijas uzstādījums, ka tā nedrīkst darīt. Tā ir nepareiza rīcība! Šie lēmumi ir jāpārskata, un es zinu, ka dažās vietās tas jau ir noticis.

– Kā jūs skatāties uz Zatlera kungu? Nākamajai Saeimai taču būs jāievēl jauns prezidents. Vai Zatlers nevarētu būt viens no simboliem iespējamajai konsolidācijai?

– Mēs par šo jautājumu neesam domājuši... Mums jau ir viens simbols, ja tā varētu teikt, – Aivars Lembergs. Protams, mums viedokļi daudzos jautājumos dalās, taču viņš ir un paliek mūsu premjera amata kandidāts. Mēs no viņa neesam atteikušies.

 

ST lūdz iedzīvotājus pārtraukt iesniegt prasības tiesā par pensiju samazināšanu

DELFI  07/30/09    Tā kā Satversmes tiesa (ST) jau saņēmusi aptuveni 9000 iesniegumu, lūdzot skatīt pensiju samazināšanu, ST “normālais darbs ir praktiski nobloķēts”, tāpēc ST lūdz iedzīvotājus vairs neiesniegt sūdzības par pensiju samazināšanu, jo šādas lietas jau tiks skatītas.

Kā portālu “Delfi” informēja ST, tiesā līdz šim ir saņemts ārkārtīgi liels skaits iesniegumu saistībā ar likumu, kas noteic pensiju apmēru pēc šā gada 1.jūlija.

Šobrīd Satversmes tiesā jau ir ierosinātas lietas gan par pensiju samazinājumu par 10 procentiem, gan par strādājošo pensionāru pensiju samazinājumu par 70 procentiem, gan arī par izdienas pensiju (kuras noteiktas saskaņā ar nolikumiem) samazinājumu. Taču šobrīd tiesai ir jāturpina izskatīt ienākošie pieteikumi par šiem pašiem jautājumiem un tiesas normālais darbs ir praktiski nobloķēts, jo katru dienu tiek saņemti vairāki simti dokumentu. Satversmes tiesas darbinieku skaits ir ļoti neliels un gandrīz visi tiesas resursi šobrīd ir vērsti uz šo dokumentu apstrādi (reģistrēšanu un izskatīšanu), norāda ST.

ST lūdz ņemt vērā, ka pieteikumu skaits neietekmēs lietu rezultātus, bet tas var pagarināt lietu izskatīšanu.

“Tādēļ aicinām tos pensiju saņēmējus, kuri ir ieinteresēti ierosināto lietu pēc iespējas ātrākā sagatavošanā un izskatīšanā, pieteikumus par tiem jautājumiem, par kuriem lietas jau ir ierosinātas, vairs neiesniegt,” pauž ST.

Jau vēstīts, ka no 1.jūlija visiem pensionāriem pensijas samazinātas par 10%, bet strādājošajiem pensionāriem – par 70%. Drīz pēc Saeimas lēmuma simtiem neapmierināto vērsās ST, dažas dienas pat veidojot rindas, lai iesniegtu pieteikumu.

 

Intervija ar Alfrēdu Rubiku: "Manī dominē latviskais moments"

Elita Veidemane,  NRA  07/30/09    Alfrēds Rubiks izskatās mazliet novājējis. "Tas nav viegli – manā vecumā tik intensīvi strādāt. Drīz jau būšu nodzīvojis trīs ceturtdaļas gadsimta," viņš teic.

Bijušais Latvijas kompartijas šefs jūtas mazliet izbrīnījies, ka, savulaik būdams neatkarīgās Latvijas pretinieks, tomēr kļuvis par tās deputātu Eiroparlamentā, bet tūdaļ arī atrod šim notikumam skaidrojumu: "Es ļoti daudz runāju ar cilvēkiem: divdesmit sešas tikšanās 24 dienu laikā. Es cilvēkiem palīdzēju. Un viņi man noticēja." Pat neanalizējot Rubika politiskos uzskatus, ir skaidrs, ka viņš daudziem Latvijas iedzīvotājiem spējis kļūt par tādu kā sociālo dakteri, kuram tiešām notic. Taču sociālie jautājumi Alfrēdam Rubikam nebūs galvenie Eiroparlamentā (EP) – viņš strādās lauksaimniecības jomā.

– Vai izjutāt satraukumu par EP vēlēšanu rezultātiem?

– Nē. Vienīgi izbrīnu. Piemēram, par to, ka Sandra Kalniete ar tādu izrāvienu aizgāja uz priekšu. Pārējie naciķi, kā mēs viņus saucām, gāja arvien dziļāk iekšā purvā. Kalnietei bija divreiz vairāk plusiņu nekā man. Pēc tam sapratu: viņa ir represētā, viņa ir uzrakstījusi grāmatas – par Tautas fronti, par Sibīriju. Tam bija sava loma. Ar Sandru Kalnieti Eiroparlamentā tagad strādājam vienā komitejā – lauksaimniecības.

– Jūs un lauksaimniecība? Grūti gan sasaistīt.

– Vienam otram varbūt šķiet: ko tas Rubiks no lauksaimniecības saprot? Zināt, es laukos esmu audzis no trīs gadu vecuma – dzīvoju gan Rēzeknes apkaimē, tad Alūksnes rajonā, tad pāris gadus pavadīju Stendē, bet pēckara gadi man pagāja Aizkraukles rajonā. Es protu visus lauku darbus, esmu strādājis kolhozā. Praktiskais aspekts ir viens, bet otrs – es, mācīdamies augstākajā partijas skolā, esmu apguvis lauksaimniecības ekonomiku. Un savā priekšvēlēšanu programmā es arī rakstīju, ka Eiroparlamentā strādāšu tajā jomā, kurā varu Latvijai nest vislielāko labumu. Strādāt kaut kādā cilvēktiesību jomā... Nu nē. Tur vairāk runāšanas. Sociālajā jomā? Tur tik daudzi bija pierakstījušies, ka man nespīdēja tikt tur iekšā.

– Kādā valodā uzstājaties Eiroparlamentā?

– Latviešu, protams. Un tur jau arī ir instrukcijas – runāt dzimtajā valodā. Ja mēs runāsim slikti apgūtā vai mazpazīstamā valodā, mums būs ļoti grūti izteikt savas domas, kuru paušanai ir dots īss laiks.

– Ko esat paredzējis darīt, lai uzlabotu situāciju Latvijas lauksaimniecībā?

– Mani ir uzrunājuši Latvijas piensaimnieki, drīz došos uz Valku un Smilteni, lai noklausītos par viņu likstām un pēc tam domātu – ko darīt? Vienu gan droši zinu: kvotu palielinājumam jābūt vienādam visām valstīm. Viens otrs gudrinieks gan apgalvo, ka Eiropā ir pārprodukcija, tāpēc neko nevajag ražot. Likvidēt lauksaimniecību nav prāta darbs. Ar vienkāršām intervencēm neko nevar panākt. Līdz 2. septembrim Latvijā jāsanāk kopā tiem, kuri bīda lauksaimniecību, tad varēsim kopīgā frontē cīnīties arī EP. Citādi sanāk tā, ka Sandra Kalniete cīnās par vienu lietu, es – par citu. Mums varētu palīdzēt ungāri, īri. Poļi? Viņi jau tādi... savā prātā lieli. Vēl it īpaši tāpēc, ka viņu cilvēks – Ježi Buzeks – tagad ir Eiroparlamenta priekšsēdētājs.

– Atsperties attīstībai varam tikai no šodienas situācijas. Kāda tā, jūsuprāt, ir?

– Milzīga kļūda bija tā, ka pēc neatkarības atgūšanas visas kolektīvās saimniecības tika iznīcinātas. Vajadzēja saglabāt vismaz rentablās. To pierāda kaut vai agrofirma Tērvete: kolhozu neiznīcināja, un nu Tērvete zeļ un plaukst. Tagad kooperatīvi jāveido par jaunu. Taču daudzviet Latvijā vairs nav cilvēku, kas strādātu!

– Ko uzzinājāt, braukādams pa Latviju pirms vēlēšanām?

– Cilvēkos ir ļoti liela neticība valdībai. Jaunieši, pabeiguši mācības, neredz, kur savas zināšanas izmantot, tāpēc pošas prom no Latvijas. Šeit lielākoties paliek, zināt, kādi? Vienam puisim laukos pajautāju: tev izglītība ir? Jā, ir, viņš saka. "Ja durku končil,"* viņš atbild. Ja likvidēs lauku infrastruktūru, skolas un saimniecības, kur tad būs tā latviskā vide, par ko visi tā cīnījās? Ne jau urbanizētajās pilsētās! Un latviskā dejošana, dziedāšana – tā jau arī vairāk ir palikusi laukos. Bet tam vajag naudu un izpildītājus. Taču cilvēki dodas prom, nav vairs ne dziedātāju, ne strādātāju. Paskatieties, kas ir lidmašīnu pasažieri. Viesstrādnieki! Sevišķi to visu redzu, ja lidoju caur Prāgu. Tur ir tāds laukums, kur tie gastarbeiteri stāv kā vergi: saimnieks pienāk klāt, piedāvā darbu, sarunā cenu. Kamēr nācu uz interviju, mani apstādināja vismaz piecas tantiņas, un katra jautāja: ko darīt? Naudas nav, viena teic, ka stāvējusi pie Saktas un tikai latu dabūjusi... Nezinu, varbūt melo. Bet cilvēki ir šokā. Pilsētās viņi aiziet uz sociālās palīdzības nodaļu, laukos varbūt mazliet vieglāk – savu kartupeli, burkānu izaudzē. Pavisam nesen Atmodas laiku dziedātāja Ieva Akuratere kaut kur teica, ka to tantiņu, kas 13. janvārī meta uz Saeimu ar akmeni, nevajadzētu sodīt, jo cilvēki ir izmisumā. Rudenī sāksies laupīšanas, jo cilvēkiem nebūs ko ēst. Vienmēr esmu teicis: kamēr ir bagātie un nabagie, tikmēr – slikti, bet dzīvot var, taču tad, kad ir paēdušie un neēdušie, tas ir vakars: neēdušie ies laupīt, jo viņiem vairs nebūs ko zaudēt.

Taču visvairāk mani pārsteidz un tracina tas, ka ne valdība, ne parlaments nemēģina radīt vīziju, programmu, kas attiektos uz Latvijas nākotni. To es jau teicu Valsts prezidentam, teicu ārlietu ministram. Mums taču ir jāzina, uz kuru pusi virzās mūsu valsts. Ja nav tāda redzējuma par valsts nākotni, tad nav ko brīnīties, ka Eiroparlamentā viens cīnās par krievu tiesībām, otrs pret fašismu, trešais par Ukrainas golodomora nosodīšanu, bet par Latviju necīnās neviens! Manuprāt, viens no labākajiem EP deputātiem ir Roberts Zīle, kurš sajēdz ekonomiku, lūk, viņu vajadzētu likt valdībā, bet mums tagad tādi antiņi pie teikšanas...

– Kāpēc, jūsuprāt, valdībai nav nekāda redzējuma par valsts nākotni?

– Tāpēc, ka pie varas grožiem parasti nonāk cilvēki bez pieredzes. Ja tu esi strādājis kaut kādā savā biznesā vai teorētiski zini kaut ko, tas ir par maz. Es, piemēram, sāku no komjaunatnes, tad mani paņēma partijas komitejā, mani tur presēja un audzināja. Tad, kad jau redzēja, ka esmu šo un to apguvis, mani aizsūtīja strādāt uz rajonu. Vajadzēja pārzināt ne tikai visus ekonomikas jautājumus, bet arī, kā saka, pārredzēt laukumu. Pēc tam biju vietējās rūpniecības ministrs. Un tad mani uzrunāja Boriss Pugo (Latvijas kompartijas pirmais sekretārs – E.V.) un teica, lai es nāku uz Rīgu – pilsēta esot nolaista, kaut kas jādara. Bet tagad... Tagad ir nenormāla korupcija, visu lemj partiju valdes, nu, tādas pašas partijas komitejas vien ir. Katrai partijai vajag tik un tik ministru. Tas nekas, ka neviens no pretendentiem neko nejēdz no attiecīgās ministrijas specifikas. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka Starptautiskais valūtas fonds ar mūsu valdības vadītājiem runā necienīgi. Kā ar tādiem kalpiem un nejēgām. Neatkarīgajā Rīta Avīzē lasīju – un uzskatu, ka tā ir nopietna avīze – valdībai nemaz nav plāna, kā to aizņēmumu atdot.

– Varbūt nemaz nevajadzēja ņemt to aizņēmumu?

– Es noteikti nebūtu ņēmis. Tika izglābtas bankas, ne jau kas cits. Un tikai nevajag man stāstīt, ka Parex banku vajadzēja glābt, jo tur bija pašvaldību līdzekļi. To taču varēja izkoriģēt! Un ja jau mums bija tik ļoti grūti, vajadzēja uz šo krīzes laiku monopolizēt alkohola un tabakas rūpniecību. Bet vispār – man šķiet, ka tas, kas notiek tagad ar Latviju, tiek darīts speciāli – lai NATO šeit varētu sākt saimniekošanu.

– Kā jūs to domājat?

– Viss ir vienkārši: ja šeit sāksies nekārtības un policija ar tām netiks galā, nāksies ievest NATO karaspēku.

– Nekārtības ir iespējamas, jo cilvēki ir novesti līdz izmisumam.

– Bet Godmanim nebija nekā cita, kā vien pateikt: saspiedieties kopā kā pingvīni. Vai arī – lūdziet Dievu un esiet pacietīgi. Jā, Veidenbaums kādreiz teica: tik pacieties, debesīs labāk(i) būs! Latvieši, protams, ir pacietīga un strādīga tauta, bet mums taču jāredz, ka kādreiz kaut kas mainīsies! Bet, lai mainītos, valdībā jāiet gudriem cilvēkiem. Tur vajadzētu būt arī biznesmeņiem, bet viņi jau nu nepiekritīs – kāpēc viņiem zaudēt naudu un pēc tam klausīties no tautas, cik viņi ir slikti? Skatos arī uz Aivaru Lembergu. Domāju, ka nekas ar to viņa prāvu nebūs. Lai aizbrauc uz Ventspili visi tie, kuri arī ir tikpat bagāti kā Lembergs, un paskatās, ko viņš tur ir paveicis, lai tad salīdzina, kāda izskatās Rīga un citas pilsētas. Viņš tur, protams, pieradis dzīvot kā maziņš ķeizars – es domāju labā nozīmē, un viņa varēšanu pierādīja arī pēdējās vēlēšanas, kurās par Lembergu nobalsoja 60% vēlētāju. Viņš ir saimnieks! Mēs kādreiz kopā ar viņu sākām – es Rīgā, viņš Ventspilī. Un, kā es parasti smejos, vienādi arī pabeidzām – abi cietumā.

– Vienlaikus tika sākts arī kas cits: 1988. gada Atmoda, kad mēs ar jums atradāmies, kā mēdz teikt, frontes pretējās pusēs. Toreiz ļoti svarīga bija nacionālā ideja. Kā ir tagad?

– Ko nu kurš uzskata par nacionālo ideju... Manā uztverē tā ir šāda: ikviens cilvēks domā nevis tikai par savu nāciju, bet par to, lai katra tauta konkrētā valstī dzīvotu draudzībā ar citām tautām, tad dzīve ietu uz augšu. Ko tas līdz, ja deputāti stāsta: es par LATVIEŠU interesēm Latvijā, es par LATVIEŠU interesēm Eiropā – tādas idejas Eiropas Savienībā neiet cauri, neviens tur to nesaprot!

Nacionālā ideja ir dzīva, tikai degradēta. Visi kādreiz runāja: atbrīvosimies no okupācijas, runāsim latviski, dzīvosim labāk! Bet sāka iet sliktāk un sliktāk. Kāpēc? Tāpēc, ka neprašas pie varas. Tagad varam tikai lūgt, lai Zviedrija mūs pievieno sev, tad būsim tāds kā Zviedrijas protektorāts...

– Bet Latvijas pamatnācija ir latvieši. Un latviskums Latvijā ir jāsaglabā un jākultivē.

– Par to vajadzēja domāt agrāk – pirms tika iznīcināti Latvijas lauki un lauku saimniecības un pirms Latvija iestājās ES. Šīs savienības galvenais lozungs ir darbaspēka brīva plūsma pāri robežām, un cilvēki sajaucas. Bet arī padomju laikos bija šis lozungs, par kuru jūs tā uztraucaties: Latvija ir sociālistiska pēc satura un nacionāla pēc formas.

– Vārds sociālistiska man uzdzen tirpas.

– Nevajag tā baidīties no tā.

– Es nebaidos, man vienkārši nepatīk. Tomēr, ja kas labs bija sociālismā, tad tas bija plombīrs ar rozīnēm, kuru pārdeva kioskos, ar karoti balto kārumu liekot iekšā kraukšķīgās vafelēs. Tagad tiešām tāda vairs nav. Bet, ja nopietni: kas ir tas, ko jūs nesaprotat šajā lielajā ES kombinātā?

– Kad tikšos ar Barrozu (Eiropas Komisijas prezidents – E.V.), viņam noteikti pajautāšu: kā tas sanāk, ka Latvija, kurā ir kādi 2,3 miljoni iedzīvotāju un kas šobrīd ļoti cieš no krīzes, nevar sagaidīt palīdzību no gandrīz 500 miljonu iedzīvotāju lielās Eiropas Savienības, kurā Latvija ir iestājusies? Kāpēc Latvijai jālūdz palīdzība no SVF? Ja Barrozu man atbildēs, ka tā ir mūsu izvēle, tad gan nezināšu, ko teikt. Tad jau vainīgas būs mūsu pašu – latviešu – līkās muguras... Būs vien taisnība rakstam jūsu avīzē – par to, kāpēc latvietim nobrāzts vēders. Un vispār – vērojot šodienas sabiedrību, secinu, ka no tās tikumības, kāda bija padomju laikā, esam aizgājuši ļoti tālu prom.

– Tiešām? Iekš kā tad bija tā padomju tikumība?

– Šodien viss ir pērkams un pārdodams. Un kur palicis godaprāts un disciplīna? Padomju laikos, kad ierakstīja kaut ko kritisku avīzē, bija momentāna reakcija, tagad visiem vienalga, raksti, ko gribi.

– Ar ko latviešiem vajadzētu lepoties?

– Ar sakoptu Latviju! Tagad varam paskatīties uz piemēslotiem mežiem un laukiem, tikai dažviet ir sakoptas vietas. Nesen tikos ar vienu krāslavieti. Viņš Daugavas krastā uzcēlis viesu māju. Es jautāju: kas pie tevis te dzīvos – tik tālu prom no centriem! Viņš atbild: ārzemnieki. Reti kad esot kāda brīva gulta. Viņi apbruņojas ar foto un kinokamerām, braukā apkārt un fotografē komunisma rēgus – sagrautās fermas un pamestās mājas. Un visi ārzemnieki brīnās: tā taču ir zeme, tā ir vērtība! Kāpēc tā ir nekopta?!... Kādā tikšanās reizē man bija saruna ar 92 gadus senu kundzi. Viņa stāstīja, kā prezidents Kārlis Ulmanis rūpējās par zemi – lūk, tas esot bijis īsts saimnieks! Šodien Latvijā nav tādu personību. Ir daudzi gudri cilvēki – režisori, diriģenti, komponisti, mākslinieki... Tomēr viņu personības plašums ir par šauru. Līdz prezidentam nevelk. Daudziem arī morāles līmenis par zemu. Tad, kad bija tiesa pret mani, redzēju, ka tur viens otrs centās pierādīt, ka tieši mans morāles līmenis ir zems, ka tieši es pret Latviju kaut ko esmu darījis. Nu nevarēja viņi neko pierādīt, jo nekā tāda nebija! Un tagad – ne jau Rubiks izdomāja, ka Latvija ir izzagta, tā ir izzagta no tiem pašiem latvju bāleliņiem, kas pakāpās uz jūsu vientiesības pleciem, kamēr jūs un jūsu draugi cīnījās par brīvu Latviju.

– Bet jūs arī bijāt brīvās Latvijas pretinieks.

– Es biju pretinieks tam, kādā veidā Latvija izstājās no Padomju Savienības. Toreiz vēl bija likums, kas paredzēja konkrētu laiku, lai likumīgi izstātos no savienības.

– Tāds likums bija tikai uz papīra. Reāli to nevarēja paveikt.

– Varēja, varēja. Bet tad, kad mēs pagriezām muguru un izgājām no PSRS, mums palika ļoti daudz kas: tirdzniecības flote, dzelzceļš, ritošais sastāvs, vēl daudz kas cits. Kur tas viss palika? Man stāstīja, kā notika ar kuģiem. Izbrauc mūsējais neitrālos ūdeņos, tur pretim – cits kuģis, koferis ar naudu, jauna komanda – un kuģis pārdots, jo tas nekur neskaitās. Neviens netiek saukts pie atbildības, jo visi no tā barojas.

– Pēc pašvaldību vēlēšanām, pateicoties gan labējo partiju bezatbildībai, gan vēlētāju protesta balsojumam, Rīga kļuva par krievu Rīgu. Nu Rīgas valdītāji ir vienoti vismaz nacionālajā jautājumā: tie ir internacionāli.

– Domāju, ka tā vienotība ir tikai šķietama... Manuprāt, tas, kas notiek, lielā mērā ir Aināra Šlesera biznesa projekta realizācija. Ja šis biznesa projekts pilsētniekiem nāks par labu, tad – labi. Tomēr man ir zināmas šaubas. Turklāt... Nils Ušakovs ir ļoti, ļoti jauns un vēl nepieredzējis.

– Interesanti, vai viņš uzņemtos būvēt Rīgā metro – kā jūs to vēlējāties.

– Es uzskatīju, ka metro Rīgā ir vajadzīgs. Visās pilsētās, kurās biju, vienmēr gāju skatīties, kāds tur ir metro, runāju ar priekšniekiem. Biju arī Singapūrā ar 400 000 iedzīvotāju, un tās mērs man teica, ka metro var atļauties tikai ļoti bagātas valstis. Jā, Maskava mums būtu devusi visu, ko mēs prasītu. Mūs, latviešus, Maskavā ļoti cienīja: mums vienmēr bija savs viedoklis. Tagad Briselē... Uz mums tur lielākoties skatās kā uz antiņiem. Un nav nekāds brīnums – atjaunotajai valstij jau gandrīz 20 gadu, bet tās vadītāji joprojām nezina, uz kurieni ejam un kur mums īstenībā jāiet. Varbūt tiešām kāds domāja, ka iestāšanās ES un NATO mums uzreiz kliņģerus no debesīm nesīs? Nē, tā ir tikai makšķere, kas mums iedota rokās.

– Nezin kādēļ man šķiet, ka jūs esat kļuvis mērenāks savos uzskatos, kaut gan tie mums abiem ir pretēji: es nekad neiešu svinēt jūsu uzvaras svētkus 9. maijā, kas ir izteikti krievu svētki, savukārt jūs neatbalstīsiet mani, kad es sumināšu latviešu leģionārus.

– Jā, šie svētki mums nebūs kopīgi. Kas attiecas uz 9. maiju, man šie svētki vienmēr būs diena, kad beidzās karš, kas bija ļoti traģisks, un tā bija laime, ka tas beidzās. Attiecībā uz manu mērenību: savus politiskos uzskatus neesmu mainījis. Bet attiecībā uz krieviem un latviešiem... Zināt, kas mani glāba un valdzināja tos sešarpus gadus, kad biju cietumā? Raimonda Paula dziesmas. Faktiski Raimonds Pauls mani izglāba – no depresijas, no drūmām domām. Bija pa radio tāds raidījums, kurā sveica dzimšanas dienu gaviļniekus. Es vienmēr uztraucos: ka tik mani kaut kur neizsauc, kad tas skan! Toreiz sajutu, ka manī dominē latviskais moments. Un Paula dziesmās tas ir tik stipri jūtams! Pauls mūsu ģimenē vispār ir lielā vērtē: mans dēls nosaukts viņa vārdā. Taču tas, ka es sevī sajutu latvieti, vēl nenozīmē, ka mans latviskums dominēs pāri visām citām nācijām. Man nepatīk, ja cilvēki tā dara.

* Es palīgskolu beidzu – krievu val., žargons

 

Pret pagāniem – ar šoka terapiju

Līksma Bebre,  Latvijas Avīze  07/31/09    "Jaunās paaudzes" pasākumā uzskatos vienojās arī citu konfesiju pārstāvji, uzsverot, ka Jāņi latviešu tautai nodarījuši vairāk posta nekā labuma.

"Tur nosodīja latviešus kā parādību," saka Valdis Felsbergs, kurš bija aizgājis uz pirmsjāņu pasākumu "Jaunās paaudzes" templī Pārdaugavā, jo atradis savā pastkastītē aicinājumu piedalīties pretpagānisma akcijā. Viņu piesaistījusi arī piebilde, ka pēc dievkalpojuma būs iespēja sadedzināt okultās grāmatas un fetišus. "Nav taisnība, ka tas bija tikai "Jaunās paaudzes" pasākums," uzsver V. Felsbergs. "Sludinājums par to vairākas dienas bija lasāms arī Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) mājas lapā, kur bija pieteikts arī mācītājs Andris Gerdens, Viesturs Pirro, Mārcis Jencītis, Jānis Sadovskis, Eva Alere un citi kalpotāji. Zālē bija ap 100 interesentu. Tur galvenais bija noskaņa, balss intonācija, kas līdz pilnīgai ekstāzei, kad vārtās pa grīdu, noveda kādus desmit cilvēkus. Cik bija to, kas nesa grāmatas, pateikt grūti, taču sanestās "malciņas" bija daudz. Tās šašliku kastēs dedzināja paši "Jaunās paaudzes" pārstāvji."

Vai starp grāmatām bija arī Jāņa Jaunsudrabiņa "Baltā grāmata", kā izskan internetā, V. Felsbergs neņemas apgalvot, taču Jāņa Mārtiņa Zandberga sastādītā "Mārtiņa dziesmu grāmata" un latviešu pasakas gan.

Arī V. Felsbergs atnācis ar, viņaprāt, okultajām grāmatām un fetišu – vienu Ļeņina rakstu krājumu, grāmatu par personvārdu skaidrojumu un horoskopiem, tukšu kokakolas pudeli, kā arī... Bībeli. "Vecā Derība ir visokultākā grāmata, kur ir visvairāk vardarbības un asiņu," viņš skaidro. Bībeli nav ņēmuši, līdz ar to arī pārējās grāmatas un kokakolas pudeli. "Taču tas, kas notika pasākumā, manuprāt, bija vistīrākais okultisms, visīstākais pagānisms," piebilst V. Felsbergs.

Par Jāņu svinētājiem gavē un aizlūdz

Viens no mācītājiem, kurš konferencē uzstājās kā sludinātājs, ir Skrundas baptistu draudzes sludinātājs Andris Gerdens. "Es tur biju un sludināju tikai divas stundas, un runāju par to, kādu postu mūsu tautai atnes Jāņi – nodzeršanos, laulības pārkāpšanu, traģiskas avārijas," saka A. Gerdens. Viņš, viņa sieva un trīs bērni Jāņus ģimenē nesvin, bet draudze, kurā ir 30 cilvēki, pirms šiem tautas svētkiem gavējot un remdējoties lūgšanās, lai latvieši no savām izvirtībām un netiklībām nāk pie prāta. "Ja esi izvēlējies Kristu, tas ir tavs vienīgais Dievs. Un nekādas tur Saules mātes un buršanās," uzsver sludinātājs.

Agrāk, kad vēl dzīvojis laicīgu dzīvi, viņš Jāņus svinējis kā visi, bet viņam bijis nepieņemami tas, ka visus grib piespiest meklēt papardes ziedu, piedzerties, lēkt pāri ugunskuram, ticēt burvestībām. "Saka – pie mums viss notiek tāpat kā Eiropā. Bet es gribu, lai mans dēls un abas meitiņas aug Latvijā, kur nav netīrības un izvirtību."

Uz jautājumu, vai viņu kā latvieti nemulsina tas, ka viņš mūsu tautas netikumus vētī "Jaunās paaudzes" konferencē, jo tā tomēr ir cittautiešu veidota baznīca, A. Gerdens atbild, ka pasākumā viņš saticis pārsvarā latviešus. "Līdzīgi domā arī citas konfesijas. "Jaunā paaudze" tikai ir skaļāka, atklātāk cīnās par Dievu. Un par to es viņus cienu un negribu saukt par sektantiem. Vai tas nav slavējami, ka viņi cilvēkus ved pie Dieva?" jautā sludinātājs. Kad dedzinātas grāmatas, A. Gerdens jau bijis aizbraucis. Taču, viņaprāt, cilvēkiem bija tiesības uz sārtu nest visu, ko viņi uzskata par kaitīgu un kas viņiem traucē dzīvot kristīga cilvēka dzīvi. "Bībelē arī ir lasāms, ka, pieņemot Kristu, ļaudis dedzināja okultas lietas."

Kā zināms, "Jaunās paaudzes" vadītājs Aleksejs Ļedjajevs pasludināts par nevēlamu personu Krievijā, dzimtajā Kazahstānā, Armēnijā un Baltkrievijā, viņam nav atļauts sludināt arī ASV.

Latvijā A. Ļedjajevs pazīstams ar savu nepatiku pret homoseksuāli orientētiem ļaudīm. Tikmēr politikā viņš nav kautrējies paust savu atbalstu Latvijas Pirmajai partijai.

Arī Rīgas ev. Vasarsvētku draudzes "Cerība" mācītājs Jānis Sadovskis uzsver, ka "Jaunās paaudzes" seminārs bija vērsts uz Latvijas garīgo atmodu. Okulto grāmatu dedzināšana drīzāk bijusi kā šoka elements, lai pievērstu šai problēmai vēl lielāku uzmanību.

"Šobrīd par notikušo izsakās cilvēki, kas tur nebija klāt. Tur viss notika ļoti normāli. Patiesībā agresīvāki bija tie, kas bija pret šo pasākumu, piemēram, kungs, kas gribēja sadedzināt Bībeli," apgalvo J. Sadovskis. "Nevar uzskatīt par agresivitāti to, ka negribam, lai latvieši Jāņos nodzeras. Mērķis bija lūgt par kristiešiem un lūgt, lai būtu pasargāti tie, kas svin šos svētkus. Ja jūs dzirdētu lūgšanās stāstīto, kādas sliktas lietas notikušas Jāņos – vienam noslīcis brālis, otram – piekauts draugs un piedzīvota avārija... Atverot ceļu okultismam, dažādām maģijām, cilvēki atver mistiskus spēkus, kas ved pie ļauna."

Kopš Lieldienām lielākās reliģiskās konfesijas rīko Latvijas garīgajai atdzimšanai veltītas lūgšanu naktis. Kad notikusi vienošanās par tām, nav bijušas runas, ka viena no tām būs paredzēta Jāņu kā pagāniskas tradīcijas nosodīšanai, apgalvo LELB arhibīskaps Jānis Vanags.

Taču tas nenozīmē, ka "Jaunās paaudzes" konferencē paustās idejas nav tuvas LELB mācītājiem. Viesturs Pirro, kurš nespēja piedalīties "Jaunās paaudzes" seminārā veselības stāvokļa dēļ, uzskata, ka šādas lūgšanas pret okultismu pašlaik ir ļoti svarīgas, jo krīzes apstākļos pieaug cilvēku ticība dažādiem pārdabiskiem spēkiem, kas var nest tikai ļaunumu, pret kuru jāapvienojas visām konfesijām. Jāņi ir laiks, kad pagāniskās tradīcijas tiekot popularizētas visvairāk.

"Ar mani pašu Jāņos nekas ļauns nav noticis, taču ir bijuši cilvēki, kas darījuši grēku, un es par viņiem esmu lūdzies," atklāj V. Pirro.

Grāmatu dedzināšana ticību Dievam nevairo

Vakar vēl nebija zināms, kad atbildīgās Rīgas domes komitejas skatīs aizvakar partijas "Pilsoniskā savienība" (PS) Rīgas domes frakcijas iesniegto vēstuli, kurā aicina Rīgas domi nosodīt baznīcas "Jaunā paaudze" rīkoto grāmatu dedzināšanu. "Uzskatām šādu vēršanos pret latviskās kultūras vērtībām par nepieņemamu un sodāmu rīcību.

Aicinām Rīgas domi un atbildīgās drošības iestādes nepieļaut šādu akciju īstenošanu," teikts PS frakcijas paziņojumā. PS rosina izstrādāt grozījumus likumos, iekļaujot tajos pantu par kriminālatbildības piemērošanu šādu vandalisma akciju gadījumos.

"Tiem, kas dedzina grāmatas, nav Dieva mīlestības. No šādām izdarībām ticība nevairojas. Taču katra antireklāma patiesībā ir reklāma, un cilvēki vairāk domās, kāpēc baznīca pret tautas zināšanām tā protestē. Man pašai personīgi tautas dzīvesziņas iepazīšana neko ļaunu nav nodarījusi. Tieši otrādi – radījusi izpratni par lietu sakarību, veidojusi cieņu pret visu dzīvo, arī pret mācītājiem," reliģisko konfesiju aktivitātes komentē psiholoģe un latviskās dzīvesziņas izzinātāja Sarmīte Krišmane.

***

VIEDOKĻI

Latvijas Romas katoļu baznīcas kardināls Jānis Pujats:

"Par šo "Jaunās paaudzes" pasākumu man trūkst informācijas, bet izskatās, ka šoreiz laikam šauts pār strīpu. Tādas lietas kā Jāņa Jaunsudrabiņa "Baltā grāmata" un latviešu tautasdziesmas pieder latviešu tautas kultūras vērtībām. Tās ir ļoti skaists latviešu tautas tikumiskais spogulis. Grāmata, kas būtu dedzināma, ir sātana bībele.

Katoļiem ir pozitīva attieksme pret Jāņu svinēšanu, jo šajos svētkos tiek dziedātas dziesmas, stiprināta cilvēku kopība, tuvība dabai. Vasaras saulgriežos tiek svinēti arī baznīcas svētki. Ir gan lietas, kas no kristīgā viedokļa Jāņos nav pieņemamas – dzeršana un braukšana dzērumā, papardes zieda meklēšana, kas beidzas ar abortiem. Katoļu baznīcai nav nekā kopīga ar "Jauno paaudzi"."

Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags:

"Kopš Jāņiem man nereti jautā, vai tiešām baznīca tagad plaši vēršas pret Jāņu svinēšanu, kāda ir baznīcas attieksme pret līgošanu un latviskajām tradīcijām. Mēģināšu to pārdomāt kā luterāņu garīdznieks.

Mūsu sabiedrība ir ļoti daudzveidīga, tomēr gandrīz visi svin Jāņus. Senticības sekotāji Jāņos izpilda pagānu reliģiskos rituālus. Kristieši Jāņos piemin Jāņa Kristītāja dzimšanu. Taču absolūtais vairākums, tajā skaitā kristieši, Jāņu vakarā vienkārši sanāk pie ugunskura satikties, dziedāt, mieloties un priecāties. Jāņi tikai tad var būt tautu vienojoša latviskā etosa sastāvdaļa, ja mēs paši tos nesaplosām, mēģinot ievilkt savā vai iegrūst otra reliģiskajā aplokā. Maldās gan kristieši, gan latviskās senticības kopēji, ja mēģina 21. gadsimta Jāņus nosaukt par pagānismu. "Skroderdienu" Antonija, Dūdars, Aleksis un Elīna noteikti bija kristīti luterāņi, un Jāņu svinēšanā iekļāvās arī Ābrams, Joske un Zāra! Jāņi nav reliģiski, bet tautiski svētki. Luterāņi tradicionāli neuzskata to svinēšanu par grimšanu bezdievībā, alkoholismā vai par nodošanos pagānismam. Baznīca gan aicina atturēties no pārmērībām dzeršanā, no vieglprātīgiem intīmiem sakariem un no maģiskām darbībām, taču ne tikai Jāņos, bet arī ikdienā.

Mēģinu saprast, kas gan pamudināja dažus kristiešus tā rīkoties? Maģisko priekšmetu sadedzināšana ir parasta rīcība cilvēkiem, kas grib atbrīvoties no okultām saitēm. Bībelē par pirmajiem kristiešiem lasām: "Labs skaits to, kas bija nodarbojušies ar burvju mākslām, sanesa [burvestību] grāmatas un tās sadedzināja visu acu priekšā." Misionāriem Āfrikā gadās dedzināt burvju amuletus un maģiskus priekšmetus, no kuriem atsakās tie, kas pieņem kristīgo ticību.

Tomēr šeit, Eiropā, izvēlēties publisku grāmatu dedzināšanu – akciju ar tik baigām asociācijām gan viduslaiku, gan nesenajā vēsturē, manuprāt, ir liela kļūda, kas apzīmogo gan pašus, gan citus kristiešus. Visvairāk jūtos satriekts, dzirdot, ka esot dedzināti tautasdziesmu krājumi, pasaku grāmatas un pat Jāņa Jaunsudrabiņa "Baltā grāmata"! Kristīga latvieša bērnības atmiņas, ko kādreiz lasīju priekšā saviem bērniem! Ja tas tiešām ir taisnība, par to varu izjust tikai nožēlu un kaunu – Tēvs, piedod tiem, jo tie nezina, ko tie dara! Ja tā tomēr nav bijis, tad draudzei, kas pasākumu rīkoja, vajadzētu tūlīt atspēkot šīs ziņas, jo tās ārkārtīgi sarežģī ekumenisko situāciju Latvijā. Gribas ticēt, ka ir noticis pārpratums vai kļūda, nevis apzināta vēršanās pret latviešu kultūru.

Tas ir delikāts temats, ko nevar izsmelt īsā rindkopā. Protams, kā kristietis es apliecinu ticību Jēzum Kristum kā vispilnīgākajai Dieva atklāsmei, kurā cilvēkiem ir dāvāta dvēseles pestīšana un grēku piedošana. Tomēr Latvija nav reliģiski monolīta zeme, un kristiešiem jāatceras, ka viņi te nav vienīgie. Jā, kristieši ir aicināti dalīties savā ticībā ar citiem. Tomēr pieminēsim, ka vislielāko postu kristīgajai vēstij Latvijā nodarīja nevis pagāni un, iespējams, pat ne komunisti, bet krustneši, kuri bija iedomājušies mīlestības labo vēsti uzspiest ar uguni un zobenu. Viņu cirstās brūces joprojām nesadzīst daudzu latviešu dvēselē. Netapsim krustnešiem līdzīgi!

Savukārt latviskās senticības piekritējus, īpaši politiķus un domniekus es aicinu atturēties no kristietības demonizēšanas un no latviskuma identificēšanas ar pagānismu, jo tāda stāja var atsvešināt kristiešus no latviskuma. No tā lai Dievs žēlīgi pasargā!"

 

Mārtiņš Bondars vairs nevadīs Krājbanku

Ilze Zālīte,  NRA  07/31/09    Līdzšinējais "Latvijas Krājbankas" prezidents Mārtiņš Bondars paziņojis par sava amata atstāšanu.

M. Bondars saņēmis piedāvājumu kļūt par padomes locekli.

Protāls db.lv ziņo, ka viņa vietā Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētāja pienākumus sāks pildīt līdzšinējais bankas valdes loceklis Ivars Priedītis.

Mārtiņš Bondars "Latvijas Krājbankas" prezidents bija kopš 2006. gada. Pirms tam viņš septiņus gadu bija Latvijas prezidenta kancelejas vadītājs. Šo gadu laikā M. Bondars vairākkārt minēts gan kā potenciālais jauna politiska spēka veidotājs, gan kā iespējamais bezparteiskā premjera kandidāts.

 

Eksperts: Iesaistoties politikā, Bondaram vienam pašam būtu ļoti grūti nodrošināt panākumus

LETA  07/31/09    Ja Mārtiņš Bondars, kurš drīzumā atstās "Latvijas Krājbankas" vadītājas amatu, nolems iesaistīties politikā, vienatnē viņam būs ļoti grūti nodrošināt politiskā spēka panākumus un iekļūšanu Saeimā, aģentūrai LETA prognozēja sociologs Arnis Kaktiņš.

Pēc viņa domām, vienam pašam Bondaram būtu ļoti grūti nodrošināt jauna politiskā spēka iekļūšanu Saeimā, pārvarot 5% robežu, un, ja veidotos jauna partija, ļoti liela loma būtu pārējām personālijām.

"Viņam ir ļoti augsta atpazīstamība, kas politikā ir ļoti svarīga, tomēr nav pamata apgalvot, ka šobrīd bez liela darba un resursu ieguldījuma viņu varētu saukt par pirmā līmeņa politisko zvaigzni," sacīja Kaktiņš.

Pēc viņa domām, patlaban vienatnē nodrošināt politiskā spēka iekļūšanu nākamajā Saeimā spētu tikai eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, bet visiem pārējiem ir nepieciešama komanda.

Kaktiņš gan norādīja, ka Bondara pozitīvā iezīme ir tā, ka viņa vārds līdz šim nav saistīts ar skandāliem vai aizdomu ēnām, kas lielai daļai Latvijas politiķu vai atpazīstamu cilvēku ir problēma. Savā līdzšinējā darbībā Bondars veiksmīgi spējis izvairīties no sevi kompromitējošām lietām.

Kaktiņš arī atzina, ka rūgtums un neapmierinātība pret valsts vadītājiem sabiedrībā tikai pieaug, kas daudzus var pamudināt iesaistīties arī politikā.

LETA jau ziņoja, ka pēc vairāku gadu darba Bondars nolēmis atstāt AS "Latvijas Krājbanka" valdes priekšsēdētāja amatu.

Bondars aģentūrai LETA uzsvēra, ka trijos gados viņš ir izdarījis to darbu, par kuru viņš iepriekš vienojies ar bankas akcionāriem. "Kad darbi izdarīti, ir laiks darboties citās sfērās," sacīja Bondars.

Viņš gan piekritis turpināt darbu "Krājbankas" padomē, kur varētu atbildēt par stratēģiskām lietām.

Taujāts par savām nākotnes iecerēm ārpus bankas, Bondars uzsvēra: "Partiju nedibināšu, un nav plānu kādā iesaistīties." Viņam gan esot ieceres, kuras viņš vēlētos atklāt pēc tam, kad pārtraukšot pildīt bankas valdes priekšsēdētāja pienākumus, bet pagaidām tās plašāk nevēloties publiskot.

Noprotams, ka Bondaram ir ieceres saistībā ar biznesa sfēru.

 

Kultūras ministrijā lielākā daļa darbinieku saņem 500-1000 latu algu

NRA  07/31/09    Lielākā daļa jeb 52 no 93 Kultūras ministrijas (KM) darbiniekiem saņem 500-1000 latu algu, liecina KM interneta mājaslapā publiskotā informācija.

KM tikai vienam iestādes vadītājam alga ir no 2000 līdz 2500 latu, vēl vienam - no 1500 līdz 2000 latu. 11 struktūrvienību vadītāji saņem algu no 1000 līdz 1500 latu. 27 darbiniekiem - vecākajiem referentiem, kultūras ekspertiem - alga ir no 300 līdz 500 latiem, bet vienam vecākajam pārvaldes referentam alga ir mazāka par 300 latiem mēnesī.

Sakarā ar pieņemtajiem valsts budžeta grozījumiem ir būtiski samazināta komandējumiem atvēlētā naudas summa - 2009.gada sākumā komandējumiem KM plānoja tērēt 155 300 latus, pēc pirmajiem budžeta grozījumiem šī summa tika samazināta līdz 141 300 latiem, bet pēc otrajiem budžeta grozījumiem - līdz 97 500 latiem.

Automašīnu nomai KM tērē 25 300 latus gadā. KM ierēdņu rīcībā Rīgā ir piecas automašīnas.

 

Latviešu valodas aģentūru vadīs Jānis Valdmanis

LETA  07/31/09    Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izsludinātajā atklātajā konkursā uz jaunizveidotās Latviešu valodas aģentūras direktora amatu uzvarējis bijušās Valsts valodas aģentūras direktors Jānis Valdmanis, informēja ministrijā.

Jūnija vidū uz direktora amatu tika izsludināts atklāts konkurss un noteiktajā termiņā savus pieteikumus bija iesnieguši trīs pretendenti.

Valdmanis ir 12 gadus vadījis Latviešu valodas institūtu un 1996.gadā ieguvis habilitētā filoloģijas zinātņu doktora grādu. Valsts valodas aģentūrā viņš strādāja no 2004.gada, paralēli darbojoties kā profesors Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē. Viņš ir arī Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas loceklis.

Latviešu valodas aģentūra izveidota, reorganizējot Valsts valodas aģentūru, kuru vadīja Valdmanis, un Latviešu valodas apguves valsts aģentūru, kuras direktore bija Dace Dalbiņa. Abu aģentūru reorganizāciju IZM bija ierosinājusi veikt, lai optimizētu abu aģentūru līdzšinējās funkcijas ekonomiskākam valsts budžeta līdzekļu izlietojumam.

Latviešu valodas aģentūras funkcijas būs latviešu valodas kā valsts valodas situācijas un sociolingvistisko procesu dinamikas analizēšana, atbalsta nodrošināšana latviešu valodas apguvei Latvijā un ārvalstīs un latviešu valodas konkurētspējas paaugstināšana Latvijā un pasaulē.

Lai īstenotu tai noteiktās funkcijas, aģentūrai būs jāorganizē un jānodrošina sociolingvistisko pētījumu veikšana par latviešu valodas situāciju Latvijā un valstīs, kur ir latviešu diaspora, jāorganizē latviešu valodas kā otrās valodas un svešvalodas apguve, jāsniedz atbalsts latviešu diasporai ārvalstīs valodas apguvei un saglabāšanai.

Tās uzdevums būs organizēt un atbalstīt zinātniskās un mācību literatūras, izglītojošo un informatīvo materiālu izstrādi un izdošanu, kā arī sniegt konsultācijas visdažādākajos latviešu valodas jautājumos. Aģentūrai pēc tiesībsargājošo iestāžu pieprasījuma būs jāsniedz lingvistiski atzinumi par noteiktiem tekstiem.

Jaunās aģentūras pienākums būs arī apliecību izsniegšana pedagogiem, apliecinot profesionālo pilnveidi atbilstoši A programmas prasībām, kā arī tālākizglītotāju vai multiplikatoru sertifikātu izsniegšana par tiesībām īstenot pedagogu profesionālās pilnveides programmas.

 

Bondars: Latvijai pašlaik nav valdības, jo valsti pārvalda koalīcija

LETA  08/01/09    AS "Latvijas Krājbanka" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars uzskata, ka pašlaik Latvijā nav valdības, jo valsti pārvalda koalīcijas partijas, kas savukārt veicinot starptautisko investoru neuzticību Latvijai.

"Pats skumjākais ir tas, ka Latvijā pašlaik nav valdības. Kopš kādas nedēļas tas pat ir legalizēts fakts, ka valsti pārvalda koalīcija, nevis Latvijas Republikas valdība - to sapratuši arī starptautiskie aizdevēji! Tā ir būtiska starpība: valdība vai koalīcija. Pirmie, manuprāt, spēj skatīt valsti kā vienotu organismu, kamēr otrie "izšķīst" sadrumstalotās interesēs," intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" sacīja Bondars.

Viņaprāt koalīcijai piemīt koordinējoša loma, lai sasniegtu valstiskus rezultātus, un tā darbojas Saeimā, virza likumu projektus. Dažādas partijas, pārstāvot savus vēlētājus, pūlas vienoties par kopēju darbību, bet, ja, piemēram, koalīcijas padomi "pārceļ" uz Ministru kabinetu un tur tā lemj par visu, ieskaitot šauri specifisku jautājumu par Valsts ieņēmumu dienesta reorganizāciju, tad rodoties jautājums - kam vajadzīgs finanšu ministrs?

"Ar kādu platformu šī valdība atnākusi uz darbu, ja finanšu ministram šāds mandāts - lemt par savā pārraudzībā esošu iestādi - vispār netiek iedots," jautā Bondars.

Pēc bankas priekšsēdētāja domām politiskā sistēma, ar ko esam dzīvojuši gandrīz divdesmit gadus, ir attīstījusies vissliktāk no sistēmām - pat salīdzinot ar ekonomisko jomu vai sociālo. Viņaprāt jāizveido tāda sistēma, kas atbilst Satversmei un likumdošanai, jāizveido Latvijas Republikas valdība, kas rūpējas par cilvēkiem, nevis šaurām iestādēm vai amatu vietām. Kad veido Ministru kabinetu, mūsu likumi pietiekami skaidri nosakot - Ministru prezidents ir tas, kurš izvēlas gan valdības locekļus, gan noteic viņu skaitu.

"Ministru prezidentam nekāda sevišķā loma kabineta sastādīšanā nav. Partijas piedāvā savas "figūras" un pēdējos gados sāk uzskatīt atsevišķas sfēras par tikpat kā viņu apsaimniekošanā nodotiem pusprivātiem lauciņiem. Tajā brīdī zūd premjerministra koordinējošā un valdības politikas noteicēja funkcija. Ja katram ir savs mazdārziņš, bet par visu kopējo rezultātu nav atbildības nevienam, tad Ministru prezidents gluži automātiski kļūst par grēkāzi, uz kuru norakstīs visu, kas noticis viņa amatā atrašanās periodā. Visi citi - politiskie spēki, kuri atrodas valdībā vai pat opozīcijā un nedara savu darbu, - tie gan būs balti un pūkaini," sacīja Bondars.

Bondars atcerējās, ka brīdī, kad tika runāts par viņa iespējamu līdzdalību valdībā, tad ar to viņš saprata pievienošanos tik tiešām valstiski domājošai valdībai, nevis koalīcijai. Tā esot būtiska detaļa, jo tagad Starptautiskais valūtas fonds (SVF), no kura vēlamies aizņemties naudu, pieprasa, lai vēstuli viņiem paraksta koalīcijas partijas nevis valdība.

"Caur šo rīcību mēs legalizējam struktūru, kurai būtu jābūt tikai koordinējošai, nevis lemjošai, un padarām to par lemjošu. Diemžēl SVF spiests redzēt un rēķināties ar objektīvo realitāti, pēc kādas mums uzbūvēta politiskā sistēma," piebilda Bondars.

Viņaprāt cilvēki grib redzēt skaidrus risinājumus un vēlas kaut daļēji saprast, kāpēc šodien jācieš, jāuzņemas sava daļa no tām finansiālajām "ziepēm", kuras tika sastrādātas iepriekšējos gados. lai gan neviens īsti nezina, kādi jautājumi tiek risināti koalīciju padomē. Kāds šai padomei mandāts - neviens nezina. Ar kādiem nodomiem viņi tur sapulcējas, vai meklē visiem labākus risinājumus, vai bīda savas politiskās intereses - arī tas neesot zināms.

"Neviens no mums taču nav piedalījies šajās apspriešanās! Kur sameklējami šo sēžu protokoli? Tajā pašā laikā valdības sēdes pa lielākai daļai ir atklātas, kā tas pieklājas. Rezultātā milzīgs daudzums iedzīvotāju - kā pētījumi liecina, tie ir 82% - uzskata, ka valsts virzība ir nepareiza. Absolūts vairākums vēlētāju pauž neuzticību Saeimas darbam un šaubās, vai nākotnē klāsies labāk. Tad politiķiem jāspēj pastāstīt, ka virzība tomēr ir pareiza. Vai tā jāmaina! Politiķi taču kaut ko ir deklarējuši un kopā parakstījušies par to. Vai šis dokuments tagad ir papīrs, kam nav nekāda seguma," jautā Bondars.

 

Loskutovs pievērsies darbam privātajā sektorā

LETA  08/02/09    Pēc advokāta pilnvaru apturēšanas bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Aleksejs Loskutovs pievērsies darbam, kas saistīts ar privāto sektoru.

Loskutovs apstiprināja, ka īsi pēc uzņemšanas advokatūrā ir apturējis savas advokāta pilnvaras, taču iemeslu, kāpēc tā rīkojies, viņš atklāt nevēlējās. "Tam vienkārši nav nozīmes," sacīja bijušais KNAB priekšnieks, piebilstot, ka šāds lēmums nav bijis saistīts ar pašvaldību vēlēšanām vai darbu valsts pārvaldē.

Kā ziņots, šonedēļ vairāki Advokātu atbalsta biedrības (AAB) dibinātāji veltīja kritiskus vārdus par to, ka Loskutovs īsi pēc uzņemšanas advokātu kolēģijā apturējis savas pilnvaras.

"Gribu uzdot retorisku jautājumu pašiem advokātiem, ko viņi tieši grib? Lai es neiestātos advokatūrā vai lai iestātos un aktīvi strādātu? Kad es gribu iestāties, tad protestē pret to, ka es iestājos, bet tagad protestē pret to, kas es apturēju pilnvaras. Tad no kā viņi vairāk baidās? No manis advokatūrā vai no manis ārpus tās?" AAB dibinātāju pausto kritiku aģentūrai LETA komentēja Loskutovs.

Tagad bijušā KNAB priekšnieka darbs esot saistīts ar privāto sektoru. "Tas ir saistīts ar manu izglītību, teiksim tā, juridiskā kontekstā," skaidroja Loskutovs.

Viņš atzina, ka savas advokāta pilnvaras apturējis uzreiz pēc uzņemšanas advokatūrā. Taču tas īsti neesot bijis pēkšņs lēmums. "Es iestājos advokatūrā, jo uzskatīju, ka man ir tiesības tikt tur uzņemtam un tāpat man ir tiesības izvēlēties brīdi, vai un kad es sākšu praktizēt. Tomēr tā nebija kā spēlēšanās. Es pietiekami nopietni izturos pret šo lēmumu," norādīja Loskutovs.

Kā ziņots, advokāts Uldis Cakars šonedēļ notikušajā AAB dibināšanas sapulcē sacīja, ka, viņaprāt, nevar pieļaut tādu cilvēku uzņemšanu advokatūrā, kā, piemēram, Loskutovs, kas nākamajā dienā aptur savu darbību. "Man nav kauns to pateikt," pauda Cakars.

Savukārt advokāts Vilnis Krasovskis, runājot par advokātu kolēģijas budžeta jautājumiem, retoriski vaicāja, vai Loskutovs "var atbildēt uz jautājumu, kādu artavu viņš licis uz kolēģijas altāra", atzīmējot, ka nav skaidrs, kāds bijis viņa pienesums advokātu maksājumu ziņā, ja neilgi pēc uzņemšanas kolēģijā viņš apturējis savu darbību.

LETA jau ziņoja, ka par Loskutova uzņemšanu advokātu saimē šā gada pavasarī tika lemts vairākas reizes. Sākotnēji Zvērinātu advokātu padome (ZAP) bija saņēmusi vairāk nekā desmit kolēģu iebildumus pret bijušā KNAB vadītāja apstiprināšanu advokatūrā.

Tomēr sēdē šā gada aprīlī par Loskutova uzņemšanu advokātu rindās nobalsoja septiņi no klātesošajiem padomes locekļiem, bet pret bija viens. Padomes balsojums nebija atklāts. Maijā Loskutovs nodeva zvērestu Augstākās tiesas priekšsēdētājam.

Kā iepriekš norādīja bijušais KNAB priekšnieks, viņš plānojot praktizēt krimināllietās.

Jau ziņots, ka Loskutovam ir doktora grāds tiesību zinātnēs, tādēļ advokāta eksāmens bijušajam KNAB priekšniekam vairs nebija jākārto.

Advokatūras likums noteic, ka to personu sarakstu, kas iesniegušas dokumentus par uzņemšanu zvērinātu advokātu skaitā, Zvērinātu advokātu padome izliek savās telpās, kā arī izsūta katras tiesas darbības teritorijā praktizējošo zvērinātu advokātu vecākajam un Tiesu administrācijai uzaicinājumu un aicina mēneša laikā sniegt atsauksmi par šīm personām.

Kā ziņots, Loskutovs no KNAB priekšnieka amata tika atbrīvots pagājušā gada 29.jūnijā. Aptuveni tajā pašā laikā viņš saņēma piedāvājumu strādāt prokuratūrā, tomēr to nepieņēma.

Šā gada februāra sākumā Loskutovs pievienojās politiskajai apvienībai "Sabiedrība citai politikai" (SCP) un tika iecelts SCP Valsts pārvaldes darba grupas vadītāja amatā.

 

Rozentāle joprojām prasa papildus naudu; premjers pieļauj iekšēju finansējuma pārdali

DELFI  08/03/09    Veselības ministre Baiba Rozentāle (TP) arī pirmdien pēc notikušās koalīcijas partiju sanāksmes turpināja valdībai pieprasīt 45 miljonus latu, pretējā gadījumā „cilvēki mirs un tā būs politiska atbildība”.

Tomēr gan viņa, gan premjers Valdis Dombrovskis (JL) pirmdien atzina, ka finansējumu varētu iekšēji pārdalot veselības aprūpes budžetu.

Rozentāle pēc koalīcijas sanāksmes žurnālistiem uzsvēra, ka budžeta grozījumi – kura ietvaros samazināja veselības aprūpes budžetu – „bija kļūda, kas būs jālabo”.

Savukārt premjers žurnālistiem uzsvēra, ka tuvākajā laikā tiks izvērtēti Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) iesniegtie priekšlikumi veselības aprūpes organizēšanai krīzes apstākļos. Tie paredz, ka slimnīcās tiek nodrošināta primārā un neatliekamā palīdzības sniegšana un neatliekamā medicīniskās brigādes savu palīdzību varēs nodrošināt visā Latvijas teritorijā.

ZZS piedāvājums arī paredz līdzekļu piešķiršanu 10 reģionālajām slimnīcām, lai tajās būtu nodrošināta palīdzības sniegšana. ZZS arī rosina izveidot aprūpes slimnīcas uz lokālo slimnīcu bāzes. Tajās būtu nodrošināta 24 stundu ilga traumupunkta darbība.

Tāpat ZZS piedāvājums paredz reģionālo slimnīcu apvienošanu ar mazajām slimnīcām un piešķirt papildus finansējumu 10 reģionālajām slimnīcām: 4,9 miljonu latu apjomā ārpus Rīgas esošajām slimnīcām un 15,7 miljonu latu Rīgas slimnīcām.

Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS) situācijas veselības aprūpes sistēmā salīdzināja ar kara laika situāciju. Viņš uzsvēra, ka laikā, kad naudas ir maz, ir būtiski izvērtēt, kur tā tiek tērēta.

Daudze arī skaidroja, ka lielākā daļa no veselības aprūpes finansējuma atvēlēts administrācijas vajadzībām, taču svarīgākais esot nodrošināt neatliekamās medicīniskās palīdzības un slimnīcu darbu. Saeimas vadītājs piebilda, ka nav pieļaujama situācija, kad atsevišķām slimnīcām finansējums ir samazināts par 70%. Veselības ministrija portālam "Delfi" gan uzsver, ka vēl pirms jūnijā veiktajiem budžeta grozījumiem administrācijas uzturēšanai tērēts mazāk kā 4% no veselības aprūpes budžeta.

Jau ziņots, ka Rozentāle vairākkārt brīdinājusi, ka pašreizējais finansējums ārstniecības iestāžu darbu nodrošina vien līdz rudenim. Pēcāk slimnīcas kļūst maksātnespējīgas. Dombrovskis gan allaž norādījis uz nepareizu jau piešķirto līdzekļu sadalījumu veselības aprūpes sistēmā.

 

Dombrovskis pieļauj nepieciešamību meklēt jaunu veselības ministru

DELFI  08/03/09    Premjers Valdis Dombrovskis (JL) uzskata, ka gadījumā, ja veselības ministre Baiba Rozentāle (TP) nenāks ar konstruktīviem priekšlikumiem finansējuma sadalē veselības aprūpes sistēmā, tad ar TP būs jāpārrunā šī situācija un iespējamība izvirzīt jaunu ministra amata kandidātu.

Dombrovskis LTV raidījumā "100.pants" atzina, ka tuvākās nedēļas parādīs, vai "ministre ir gatava strādāt vai nē". Tāpat šajā laikā būs skaidrs, vai pašreizējās domstarpības ir TP politika vai ministres "pašdarbība", pauda premjers.

"Pašreizējā situācijā mēs ceram, ka viņa radīs iespējas pārdalīt finansējumu," pauda Dombrovskis, norādot, ka nav pieņemams finansējuma samazinājums slimnīcām līdz pat 70%, savukārt administrācijai neesot samazināti izdevumi pat par valdības uzdotajiem 30%.

Savukārt, komentējot TP valdes locekļa Edgara Zalāna izteikumus par iespējamību rudenī aiziet opozīcijā, Dombrovskis sacīja, ka tā būtu "bezatbildīga rīcība" laikā, kad jācīnās ar krīzes sekām. Dombrovskis gan atturējās no atbildes uz jautājumu, vai būtu gatavs vadīt mazākumvaldību.

 

Premjers: Rimšēviča alga ir viņa paša ziņā

DELFI  , LETA  08/03/09    Premjers Valdis Dombrovskis (JL) uzskata, ka Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča algas apmērs ir paša Rimšēviča kompetences jautājums.

Dombrovskis pirmdien LTV raidījumā "100.pants" stāstīja, ka gada sākumā, apsverot iespēju ieviest vienotu atalgojuma sistēmu valsts pārvaldē, tika vērtētas iespējas iegrožot arī Latvijas Bankas vadītāja algu, taču tobrīd no Eiropas Centrālās bankas saņemtas norādes, ka tādā veidā valdība varētu ietekmēt banku, kas neesot vēlams.

"Jautājums ir pašam Rimšēvičam, kāpēc viņš nav samazinājis sev algu," sacīja Dombrovskis, atzīstot, ka "būtu tikai normāli", ja Rimšēvičs saņemtu tikpat, cik, piemēram, Igaunijas centrālās bankas vadītājs, kas ir gandrīz uz pusi mazāk nekā patlaban saņem Rimševičs.

Rimšēvičs saņem lielāku algu nekā ASV centrālās bankas, Federālo rezervju sistēmas vadītājs Bens Bernanke.

Bernanke pagājušajā gadā algā saņēma 191 300 ASV dolārus (95 267 latus), kas veido vidēji 15 942 ASV dolārus (7 939 latus) mēnesī.

Kā liecina Rimšēviča Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskajā datubāzē pieejamā valsts amatpersonas deklarācija par 2008.gadu, Latvijas Bankas prezidents pērn algā, prēmijās, pabalstos saņēmis 126 518 latus, tātad vidēji mēnesī 10 543 latus.

Igaunijas Centrālās bankas vadītāja Andresa Lipstoka atalgojums pērn bija 111 000 Igaunijas kronu (4984 lati) mēnesī, vēsta Igaunijas laikraksts "Eesti Paevaleht".

 

Viedoklis: Miglas pūtiens acīs

Juris Paiders,  NRA  08/04/09    Man piemīt viens liels trūkums. Esmu labticīgs cilvēks. Parasti ticu cilvēkiem, ja vien nav no pieredzes izveidojusies pārliecība neticēt. Pērn sākās krīze, un Godmanis, rokas lauzīdams, zvērēja pensijas nesamazināt, bet taupības smagumu sadalīt uz visiem.

Visiem būs jāiztur kā brāļiem un māsām krīzes smagums kopā: gan mums televizoru šajā pusē, gan televizora otrajā pusē sēdošajiem – gan valdības vīriem un sievām, gan Valsts kancelejā un Latvijas Bankas nenogurstošajiem darbarūķiem, kas, savilkuši jostas ciešāk, izstrādāja labestīgo un humāno iekšējās devalvācijas plānu. Saeima (12.12.2008.) pieņēma Godmaņa–Rimšēviča–Slaktera–Krūmanes plānu. Tika iegalvots, ka visiem valsts sektorā tiek samazinātas algas, ka sākas iekšējā devalvācija, lai Latvijas importa patēriņu sabalansētu ar Latvijas ekonomiskajām iespējām. Tautai un starptautiskajiem kreditoriem tika apsolīts, ka valdība un valsts politiskā elite patēriņa ierobežošanu sāks ar sevi. Par to liecināja arī budžeta skaitļi: tik un tik procentu mazāk, tik un tik procentu nost, tik un tik atbrīvoti.

Skaitļi radīja pārliecību par to, ka process rit. Tomēr ne visi ticēja valdības optimistiskajiem stāstiem. Nesen, tiekoties ar ietekmīgu amatpersonu ES līmenī, uz manu repliku par progresu iekšējā devalvācijā (privātais sektors ir tik dziļā tintē kā deviņdesmito gadu sākumā) tika pusčukstus iebilsts, ka Eiropā labi zinot, ka stāstiņi par lielajiem algu samazinājumiem valsts augstākajā ierēdniecībā ir liels blefs. Ka aiz deguna tiek vazāti ne tikai Latvijas vēlētāji, bet aiz deguna tiek vazāts Valūtas fonds un pārējie starptautiskie kreditori. Labi, lai vazā tos stratēģiskos partnerus tālajā Vašingtonā, bet vazāt aiz deguna Eiropas Komisiju ir noziegums, kas sauc uz debesīm pēc atriebības... Patiesībā iekšējā devalvācija ir liels blefs, kas attiecas tikai un vienīgi uz pensionāriem un pacietīgajiem valsts sektora algu saņēmējiem – skolotājiem, ārstiem, ierindas darbiniekiem aģentūrās un ministrijās utt. Valsts politiskā augšgala princips ir: iekšējā devalvācija jums, lielākas algas – mums.

Tas taču nevar būt, lūk, makroekonomiskie indikatori. Mans sarunas biedrs tikai paslavēja valdības ekspertu māku pūst zilu miglu visiem acīs...

Tā arī būtu neziņā, kam lai ticu, bet vairākas iestādes gluži vāciskā kārtības lēkmē izpildīja Dombrovska rīkojumu atklāt sabiedrībai informāciju par algu lielumu sadalījumu pirms un pēc Godmaņa taupības politikas sākuma.

Vairākas iestādes informāciju publiskoja, un atklājās Dieva zīmes par taupības attiecināšanu uz varas augstāko ešelonu.

Piemēram, PMLP. Neraugoties uz krīzi, iekšējo devalvāciju, patēriņa samazinājuma solījumiem, augstāko amatpersonu algas pat pēc šā gada jūlija valsts budžeta pieņemšanas neliecina par taupības politiku. Daudziem augstākajiem ierēdņiem tās ir lielākas nekā 2008. gadā. Algu saņēmēju skaits PMLP, kam mēnešalga ir lielāka par 1500 latiem, 2008. gadā bija viens, bet pēc 2009. gada jūlija lielajiem samazinājumiem jau četri!!! Darbinieku skaits, kam mēnešalga ir virs 1000, 2008. gadā bija divpadsmit, bet pēc lielā jūlija taupības budžeta pieņemšanas šādu darbinieku ir 13...

LETA vēsta, ka Valsts kancelejā pēc šā gada valsts budžeta grozījumu pieņemšanas astoņu darbinieku atalgojums ir no 2000 līdz 2500 latiem, bet Ministru prezidenta atalgojums pēc budžeta grozījumu veikšanas ir 1908 lati.

Savukārt Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs saņem lielāku algu nekā ASV Centrālās bankas Federālo rezervju sistēmas vadītājs. Latvijas Bankas prezidenta vidējā mēnešalga kopā ar prēmijām un pabalstiem bija 10 543 latu mēnesī, bet viņa amerikāņu kolēģim tikai 7939 lati mēnesī. Igaunijas Centrālās bankas vadītāja Andresa Lipstoka atalgojums pērn bija 4984 lati mēnesī utt.

Turklāt – ja šādi kliedzoši piemēri atklājas tajās iestādēs, kas godprātīgi publiskoja savus algu datus, tad kādi brīnumi ir tajās struktūrās, kur dati, neraugoties uz premjera pavēli, nav atrodami vai kuru izšķērdību piesedz slepenības statuss? Bail padomāt...

Latvijas augstākā vadība krīzes periodu izmantoja, lai krīzes smagumu atvieglotu sev un palielinātu tiem, kam nav tiešas ietekmes uz varas lēmumiem.

 

Aizvien kritiskāk vērtē Zatlera un Dombrovska darbu

DELFI  08/04/09    Latvijas iedzīvotāju aizvien kritiskāk vērtē Valsts prezidenta Valda Zatlera un premjera Valda Dombrovska (JL) darbu, otrdien raksta laikraksts „Diena”.

Sabiedriskās domas izpētes centra „Latvijas Fakti” aptauja liecina, ka jūlijā abu līderu darbību negatīvi vērtē lielākā daļa iedzīvotāju. Proti, Zatlera darbu pozitīvi vērtējuši 36,5%, savukārt negatīvi – 53,1%, savukārt Dombrovska attiecīgi – 27,7% un 57,7%. Jūnijā negatīvi noskaņoto īpatsvars bija mazāks – tad Zatlera darbu kritiski vērtēja 40,4%, savukārt Dombrovska - 52% respondenti.

 

Viedoklis: Apzīmogošanās

Aivars Ozoliņš,  Diena  08/04/09     Ainārs Šlesers "vērtē negatīvi" to, ka viņa politikas biznesa partnera Alekseja Ļedjajeva Jaunās paaudzes trieciennieki pirms Jāņiem sarīkotajā latviešu grāmatu dedzināšanas akcijā Nē pagānisma kultam Latvijā metuši ugunī arī bērnu grāmatas. Sak, Jaunsudrabiņa Balto grāmatu vai Zandberga Mārtiņa dziesmu grāmatu, vai tautas dziesmas, ko viņi tur dedzināja, vērsdamies pret "ideoloģiju, kas nodarījusi viņiem fizisku vai garīgu ļaunumu", kā šīs izdarības skaidro Ļedjajeva runasvīrs un Šlesera partijas biedrs Rolands Bračs, — to jau vēl varētu. Tāpat arī pašpasludinātā "apustuļa" vārtīšanās savulaik pa Latvijas valsts karogu, acīmredzot arī ideoloģiskā ļaunuma izdzīšanas lēkmē, Krievijas lielo draugu Šleseru nemulsina. Taču kāda bērnu grāmata varbūt pat ir kādreiz lasīta, tad nu Šlesers ar sava preses sekretāra starpniecību īpaši uzsver, ka viņš tajā pasākumā nav piedalījies.

Arī Ļedjajevs pats šīs nacistu parauga akcijas laikā neesot bijis Latvijā. Abi satiekas citos, respektablākos pasākumos. Piemēram, nu jau tradicionālajās brokastu lūgšanās kopā ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru, katoļu baznīcas kardinālu Jāni Pujatu un luterāņu baznīcas kardinālu Jāni Vanagu, kurš arī nosoda "akciju ar tik baigām asociācijām", ka tā "apzīmogo ne tikai pašus dedzinātājus, bet visus kristiešus". Kardināls nu mēģina saprast, kas gan pamudinājis kopīgo lūgšanu biedra ganītās un cirptās avis tā rīkoties, un pauž cerību, ka "notikusi kļūdīšanās".

Diemžēl šīs viņa cerības ir vai nu liekuļotas, vai arī veltas. Grāmatu dedzināšana nevainojami iederas Ļedjajeva sludinātajā "kristīgajā totalitārismā", ko viņš novēl Latvijai (cita lieta, ka "apustulim", tāpat kā viņa politiskajam "jumtam", augstākais dievs ir nauda). Nav vērts gaidīt, ka pašreizējie Rīgas domes vadītāji nosodīs viņiem izdevīgo šarlatānu, arī bargāki sodi par "vandalismu" vai Drošības policijas iejaukšanās, kā to prasa domes opozīcija, nelīdzēs, kamēr gan augstākie valsts varas, gan baznīcas pārstāvji tuvredzīga izdevīguma vai pārprasta garīguma labad gatavi sevi apzīmogot ar netiešu, taču nepārprotamu atbalstu nešķīsto orģiju rīkotājiem.

 

Ušakovs: Rīgā vajadzētu veidot 'mazo Lasvegasu'

LETA  08/04/09    Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) uzskata, ka azartspēles vajadzētu koncentrēt noteiktā galvaspilsētas teritorijā, izveidojot plašu izklaides industrijas centru, pastāstīja Ušakova preses sekretāre Anna Kononova.

"Rīgā spēļu zāles ir izkaisītas plašā teritorijā, bet nav izveidots plašs, pievilcīgs un daudzfunkcionāls centrs," norāda Rīgas mērs.

Pēc Ušakova domām, šāds azartspēļu centrs jeb "mazā Lasvegasa" varētu piesaistīt daudz spēlmaņu no Krievijas, kur ieviesti radikāli ierobežojumi azartspēļu industrijai.

"Ņemot vērā, ka Krievijā azartspēles ir aizliegtas, Latvijas un Rīgas ekonomikai šie tūristi varētu nest lielu labumu," uzskata Ušakovs.

Kā ziņots, no 1.jūlija visā Krievijā durvis slēdza kazino un spēļu zāles, stājoties spēkā jaunajam likumam, kas nosaka radikālus ierobežojumus azartspēļu industrijai.

No 1.jūlija kazino var darboties tikai četros attālos Krievijas reģionos, kuri atrodas vismaz 1000 kilometru attālumā no Maskavas, bet daži pat vēl tālāk.

Četras likumīgās azartspēļu zonas ir Kaļiņingradas apgabals Krievijas rietumos, teritorija gar Azovas jūru dienvidos, Altaja reģions Sibīrijā un Piejūras novads Tālajos Austrumos netālu no Ziemeļkorejas un Japānas.

Taču azartspēļu industrija nesteidzas pārvietoties uz tiem, ņemot vērā šo reģionu neattīstīto infrastruktūru un grūtības klientu piesaistīšanā tik tālām vietām.

Sagaidāms, ka azartspēļu likums visvairāk ietekmēs Maskavu, kurā pirms likuma stāšanās spēkā bija 524 kazino un spēļu zāles, un Sanktpēterburgu, kurā bija 109 šādas iestādes.

 

Kristovskis nevēlas, lai Rīga kļūst par "spēļu elli"

Diena  08/05/09    Pilsoniskās savienības (PS) priekšsēdētājs un Rīgas Domes (RD) frakcijas vadītājs Ģirts Kristovskis trešdien iesniedzis pieprasījumu Rīgas mēram Nilam Ušakovam (SC) saistībā ar viņa publiski pausto ieceri veidot Rīgā "mazo Lasvegasu", informēja politiķis.

Vēstulē N.Ušakovam viņš lūdz sniegt skaidrojumu vairākos jautājumos. Piemēram, vai plaša izklaides industrijas centra, jeb "mazās Lasvegasas" izveides ieceru kontekstā ir veiktas konsultācijas ar RD pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem. Tāpat viņš vēlas zināt, vai šāds jautājums tiek gatavots skatīšanai RD komitejās, vai šāda iecere ir skatīta iepriekšējā RD sasaukuma laikā, vai plaša izklaides industrijas centra izveidei nepieciešamā teritorija ir paredzēta Rīgas pilsētas Attīstības plānos.

Ģ.K.Kristovkis arī vēlas zināt, vai atbilst patiesībai fakts, ka iecerētā izklaides industrijas centra projekts ir sagatavots un notikušas neoficiālas vienošanās par tā realizēšanu, par konkrētu Rīgas pilsētas teritoriju atvēlēšanu šādas ieceres realizēšanai. Viņš arī vēlas iepazīties ar pilnu RD saraksti ar plaša izklaides industrijas centra izveidē ieinteresētajām pusēm.

Komentējot N.Ušakova viedokli, ka šāds centrs varētu interesēt arī Krievijas iedzīvotājus, jo šajā valstī ir ieviesti ierobežojumi azartspēlēm, PS pārstāvis norāda, ka "tā vairs nebūs mūsu Rīga, mūsu galvaspilsēta. Rīga kļūs par lētas izklaides, noziedznieku un apšaubāmas izcelsmes naudas centru, kurā tiks apkalpoti iebraucēji no Krievijas".

Viņam arī radies jautājums, vai N.Ušakova un vicemēra Aināra Šlesera (LPP/LC) nodomi sakrīt - "ja arī vicemērs piekrīt idejai padarīt Rīgu par "mazo Lasvegasu", tad tas ir klajā pretrunā ar Šlesera partijas līdz šim liekulīgi pausto dievbijību". Tādā gadījumā RD vajag nevis Birokrātijas apkarošanas biroju, bet vajag ierīkot Tikumības apkarošanas centru, ironizē politiķis.

 

Intervija ar Aināru Šleseri: «Man nav nodoma atgriezties Saeimā.» Tikai valdības priekšgalā

Dainis Lemešonoks,  Latvijas Avīze   08/05/09    Latvijas Pirmās partijas/"Latvijas ceļa" līdzpriekšsēdētājs un Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Ainārs Šlesers ar savu šābrīža redzējumu par pilsētas un valsts saimnieciski politisko attīstību iepazīstināja žurnālistus Voldemāru Krustiņu un Daini Lemešonoku.

V. Krustiņš: – Mēs īpaši gaidījām, kad jūs būsiet mēnesi domē nosēdējuši. Ir viena lieta runāt, pirms tikts amatā: es darīšu tā, darīšu šitā... Tagad namā ir ieiets, un vai reālā vara jau pārņemta? Tiek rīkotas tīrīšanas?

– Ja būtu jānomaina tikai atsevišķi cilvēki un varētu strādāt tālāk, tad jau viss būtu vienkārši. Ir lietas, kuras varam ietekmēt paši, pieņemot suverēnu lēmumu pašvaldībā, un ir lietas, par kurām lemt nevaram, jo esam valdības un Saeimas lēmumu varā. Tā esam tikušies ar veselības ministri, kas informē par valdības lēmumu vairs nefinansēt vairākas medicīnas iestādes, arī Rīgas 1. un 2. slimnīcu. Mēs esam pateikuši, ka tam nepiekrītam, tagad tiek meklēts kompromiss, lai iedzīvotājiem tur varētu sniegt ambulatoros pakalpojumus. Mēs esam spiesti šīs reformas akceptēt, jo mums tika izgrieztas rokas.

– Vai tad jūs piekrītat, ka skolas var darboties pustukšas?

– Meklēsim visnesāpīgāko reformas izpildes veidu. Protams, tās skolas, kam pievieno citas, ir priecīgas, jo tiešām "nauda seko skolēnam" – bet visi jau grib būt tie, kam pievieno, nevis pievienojamie... Šogad lielākā daļa skolu, kas tiks apvienotas, ir skolas ar apmācību krievu valodā, bet kopumā sistēma latviešu un krievu skolām ir diezgan vienāda.

– Kā veicas ar kadriem? Būsim nu atklāti, Šlesera kungs – bez cilvēku nomaiņas neviens politiķis neiztiek, jo citādi nevar tālāk vadīt.

– Ekonomiskā krīze prasa no mums nevis tādas reformas, kur vieni cilvēki tiek nomainīti ar citiem, bet nopietnas strukturālas izmaiņas. Piemēram, esam vienojušies no sešām līdz trim samazināt izpilddirekciju skaitu pilsētā, un tas mums ļaus atlaist arī daudzus tur strādājošos. Citas izejas nav, mums pārvalde ir jāpadara efektīva, un par šo reformu mums, domes vairākumam, ir vienprātība. Otra reforma skars namu pārvaldes, tādu ir pavisam piecpadsmit, un tās ir jāapvieno. Mūsu mērķis ir izveidot Rīgā tikai vienu pārvaldi, kas atbild par visu pašvaldībai uzticēto namu apsaimniekošanu. Tā kā tai būs jākonkurē ar privātajiem apsaimniekotājiem, mums šis darbs ir jādara efektīvāk. Ir jānoskaidro, cik patiesi bijuši dažu uzņēmēju apgalvojumi, ka ir iespējams vairākkārtīgi samazināt apsaimniekošanas izmaksas*. Nezinu, vai vairākkārtīgi, bet, ka ievērojami samazināt var, par to esmu pārliecināts, to mēs arī darīsim, un iedzīvotājiem būs jāmaksā mazāk. Sāksim jau ar to, ka piecpadsmit direktoru vietā būs tikai viens!

– Kas vēl tiks tamlīdzīgi īsināts?

– Samazinot darbinieku skaitu, mēs vienlaikus ieviesīsim pakalpojumus, kas līdz šim nav pietiekami pilnvērtīgi nodrošināti. Piemēram, esam nolēmuši, ka no 1. septembra ir jānodrošina policijas apsardze visās Rīgas skolās. Nav runa par diennakts dežūrām, jo skolas var pieslēgt centralizētajai apsardzes pultij, bet par skolēnu drošību no rītiem, garajā starpbrīdī un pēcpusdienā, kad stundas beidzas – lai kādam pie skolas vārtiem neatņem mobilo tālruni vai pusdienu naudu, lai neuzbrūk huligāni. Viens policijas darbinieks uz katru skolu – tas nav daudz, bet efekts ir acīm redzams. Tajās skolās, kas tiek apsargātas fiziski vai ar videonovērošanu, praktiski nav problēmu ar noziedzību, ar narkotikām. Narkotiku dīleri darbojas tur, kur šādas apsardzes vēl nav, bet mēs viņiem radīsim lielas galvassāpes. Mēs cīnīsimies par katru skolu, par katru bērnu, protams, sadarbībā ar Valsts policiju, bet negaidot, ka Iekšlietu ministrija un Narkotiku apkarošanas birojs visu padarīs mūsu vietā.

– Jūs pieminējāt valdības taupību, skolas un slimnīcas slēdzot. Un arī tad, kad vēl valdībai jātaupa, vēl jāaizņemas, jūs neiebilstat.

– Ar mūsu partiju par to neviens nav konsultējies, nav pat lūdzis atbalstu. Šodien lielākā kļūda, ko premjers pieļauj, ir opozīcijas neiesaistīšana konkrētajā procesā, tās neinformēšana. Jo pieņemtie lēmumi būs saistoši nākamajām varām, pēc gada un pāris mēnešiem būs lielās vēlēšanas, un būtu pareizi jebkādi paredzēt, kas pēc tām notiks – ja valdošā koalīcija izgāzīsies un negūs sabiedrības atbalstu, ja varu tāpat kā Rīgā pārņems opozīcija. Es nesaku, ka viņiem ir jāsaņem mūsu rakstiska piekrišana, bet ir vajadzīga informācija. Par sarunām ar fondu es uzzinu no preses, no interneta, no televīzijas ziņām. Kas attiecas uz programmas formu, tad pilnībā pievienojos Brigmaņa kunga bažām, kuras viņš izteica "Latvijas Avīzē" – kāpēc dokuments ir tikai angļu valodā? Mēs esam cīnījušies pret pārkrievošanu, lai krievu valoda netiktu visur izmantota, bet tagad mēs paši akceptējam dokumentus, kas ir uzrakstīti tikai un vienīgi angļu valodā. Runāsim atklāti, ne visi politiķi, atšķirībā no manis, prot valodu tādā līmenī, lai izprastu šos dokumentus. (Man gan tos neviens nav devis, bet, ja arī dotu, es vēlētos redzēt tulkojumu latviski.) Tāpēc viņiem nākas uzticēties augstākai politiskai vadībai. Kad pirmo reizi nonāc bedrē, tad ir jārīkojas ātri – bet tagad šis process notika daudzu mēnešu garumā, un vadība varēja dot rīkojumu vienošanās tekstu iztulkot. Kāpēc Dombrovskis ir pārslēdzies uz angļu valodu, tas ir jāvaicā viņam pašam.

V. Krustiņš: – Bet vai arī jūs paši domē neturat opozīciju būrītī?

– Nepiekrītu! Ja Jaunupa kungs nav dabūjis automašīnu**, uz ko bija cerējis, tā nav nekāda apspiešana. Domē savs auto ir vienīgi pilsētas galvam, es braucu ar personisko mašīnu. Vēl ir pāris dienesta automašīnas koplietošanai, un jau iepriekšējā sasaukumā tika iets uz transporta skaita samazināšanu – uz trijiem vicemēriem bija viens auto.

Būtiskos jautājumos mēs iesaistīsim visus deputātus. Kad domē tika apstiprināta darba grupa, kas izvērtēs Ziemeļu šķērsojuma celtniecību, tajā iekļāvām gan vairāku ar šo jautājumu tieši saistīto komiteju vadītājus, gan arī opozīcijas pārstāvi Pulka kungu, kurš turklāt ir valdes loceklis brīvostā, kam šis projekts ir būtisks. Kad diskusijā Kristovska kungs uzstāja, ka arī viņam, apveltītam ar atbilstošu pieredzi, jābūt šajā grupā, mēs par to nobalsojām. Mēs patlaban strādājam pie rīcības plāna: kādus projektus attīstīsim, kādos termiņos tos īstenosim. Esmu prasījis opozīcijai iesniegt savu redzējumu, un daudz kas no viņu piedāvājuma var tikt iekļauts kopējā biznesa plānā.

– Tātad jūs opozicionārus nekādi neapspiežat?

– Nu, kā jau teicu, nav viņiem automašīnu. Varbūt kāds nav saņēmis cerēto pagodinājumu vadīt komiteju.

Mūsu mērķis ir līdz augusta beigām grozīt pilsētas šāgada budžetu, un daudzās lietās mēs būsim spiesti rīkoties atbilstoši valdības jau pieņemtiem lēmumiem. Viens no tiem (es nezinu, vai saistībā ar to, ka Ušakovs un Šlesers ir pārņēmuši varu Rīgā, vai tā ir tikai sakritība) – valsts vairs nedotēs pasažieru pārvadājumus pilsētās, un 7,5 miljoni latu tiek noņemti. Vai nu mums tagad ir jāatceļ atlaides, kas agrāk dotas konkrētām pasažieru grupām, vai arī būs jāslēdz maršruti. Esmu piedāvājis, bet vēl neesmu atradis dzirdīgas ausis priekšlikumam, kā pilnveidot pasažieru pārvadājumus, apvienojot "Rīgas satiksmi" ar "Pasažieru vilcienu" – ja gribam mazināt dotāciju skaitu un palielināt efektivitāti. Jo elektrovilcieni nodrošina daudzu cilvēku pārvadāšanu Rīgas teritorijā. Turklāt pilsēta sen jau sniedzas tālāk par savām administratīvajām robežām – tai ir piesaistīta Ogre un Aizkraukle, Saulkrasti, Sigulda, Jelgava, Tukums, Jūrmala. Valsts un pašvaldība, piesaistot arī privātos, var izveidot vienotu efektīvu pārvadātāju, turklāt ar lielu ekonomiju administratīvajās izmaksās. Veiksmīgs precedents ir "Rīgas siltums", kur pa 49 procentiem pieder valstij un Rīgai, ir vēl mazie akcionāri. Pieļauju, ka mēs ar satiksmes ministru par to vēl runāsim.

– Viena gada laikā jūs to neiespēsiet, pēc tam jums būs valdība jāvada...

– Ja mēs pārņemsim varu... Nē, kad mēs pārņemsim varu valstī pēc nākamajām vēlēšanām – tad, ja nevienosimies ar šo valdību, pieņemsim lēmumu paši.

D. Lemešonoks: – Kad tad, jūsuprāt, vēlēšanas īsti būs – nākamajā oktobrī vai šajā?

– Nē, šo valdību mēs atbalstīsim, pat ja kāda partija nolems, ka pirms vēlēšanām to ir izdevīgi gāzt. Ja kāds no koalīcijas aizies, mēs atbalstīsim mazākuma valdību, lai tā strādā. Kaut arī šis kabinets ir ļoti slikts. Regulārā valdību maiņa kaitē valstij. Dombrovska kungam ir jāļauj strādāt līdz vēlēšanām.

V. Krustiņš: – Teiksim skaidrāk – ir jāļauj viņam aizņemties...

– Ļausim strādāt un parādīt, cik profesionāli vai nemākulīgi darbojas "Jaunais laiks". Lai sabiedrība vērtē! Citādi viņi sēdējā opozīcijā, visu kritizēja, bet, tiekot pie varas, paši ir sapinušies melos. Un tie ir fakti, man nepatīk kādu nomelnot – pirmsvēlēšanu nedēļā Segliņa kungs godīgi pateica: mēs esam runājuši, ka jāmazina pensijas. Ko teica finanšu ministrs un premjers? Tie esot meli, Segliņa izdomājumi.

A. Šlesers: – Rezultātā vēlētāji uzskatīja, ka Tautas partija ir pretvalstisks grupējums, kas grib mazināt pensijas, un Segliņš palika kā nopērts puika. Nākamajā pirmdienā pēc vēlēšanām premjers paziņoja, ka ir jāsamazina pensijas un viss pārējais. Kurš tad meloja? Ne jau nu svētdien pēc balsojuma Dombrovskis izdomāja, ka pensijas jāmazina, plāns jau sen bija gatavs. Iepriekšējās vēlēšanās "JL" iestājās pret pozitīvisma kampaņu, ka tāpēc vēlēšanas nav bijušas godīgas, bet tagad es varu viennozīmīgi pateikt, ka šī partija nozaga vēlēšanu rezultātus, jo meloja.

D. Lemešonoks: – Acīmredzami Šlesera kungs uzskata, ka jaunlaicēni viņam Rīgas domē nozaga astoņus mandātus.

– Jā, vēlētājiem to zinot, viņi Rīgā nemaz nebūtu pārstāvēti!

V. Krustiņš: – Vai nu tā būtu! Tomēr pievērsīsimies citai lietai, kas joprojām satrauc rīdziniekus, – valdības apsolītie nodokļi par dzīvojamo platību. Kā jūs, Rīgas pilsētas vadītājs, to iekasēšanu iedomājaties īstenot?

– Šo valsts iniciatīvu es uztveru ļoti negatīvi, pat ja nauda tiek pašvaldībai: krīzes laikā, kad iedzīvotājiem jau tā trūkst naudas pat ikdienas tēriņiem, uzlikt vēl vienu nodokli… Mēs Saeimā balsosim pret to. Ja nodokli ieviesīs, Rīgā noteiksim viszemāko likmi (cik zinu, tas tiks noteikts 1 līdz 3 procentu robežās no īpašuma vērtības). Patlaban valdībā tiek runāts tikai par to, kā palielināt nodokļus – nevis ieņēmumus. Tai nav ideju, kā attīstīt valsti, un šī ir lielākā problēma.

Patlaban galvenais jautājums ir šāds – kur krīzes laikā ņemt naudu? Tāpēc ir jāskatās, kuras saimniecības nozares darbojas ar plusiem, kurām ir mīnusi. Nav jēga atbalstīt tās nozares, kam iet slikti, labāk līdzekļus ieguldīt tur, kur ir atdeve. Viena no tām ir transports. Latvija kā tranzīta valsts gūst peļņu, nodrošina darbu daudziem cilvēkiem. Šodien mums jāmeklē stratēģiskie partneri, lai tie, kuriem ir preču kravas, tās pārvestu caur mūsu ostām. Pēc tikšanās ar Krievijas transporta ministru Ļevitinu es sapratu, ka lielas pārmaiņas notiks Lietuvā. Tā ilgu laiku spēja dotēt kravu pārvadājumus caur Klaipēdas ostu, kropļojot godīgu konkurenci, no trīskāršā tarifa peļņas, ko guva no Krievijas tranzīta uz Kaļiņingradas apgabalu. Krievija ir brīdinājusi Lietuvu: ja tarifs netiks izlīdzināts, kravu vairāk nebūs. Tas arī notiek, un Lietuvā kravu pārvadājumos pa dzelzceļu ir 30 – 40 procentu kritums. Krievija tagad savas kravas pārved ar prāmi, ir jau pasūtīts arī otrs kuģis, un tad tranzīts tiks slēgts pilnībā. Lietuva cietīs milzīgus zaudējumus un, kas mums ir svarīgi, būs spiesta celt savus tarifus Klaipēdā. Mēs Rīgas ostā varēsim pārņemt tur pārkrautās kravas no Baltkrievijas un Krievijas. Esmu pārliecināts, ka mēs to izdarīsim. Turklāt Rīgas ostai ir daudz lielāka teritorija, kur attīstīties – Klaipēda ir maza, kaut cenšas darboties efektīvi, un var paplašināties, tikai uzberot jaunas mākslīgās sauszemes platības jūrā. Tas ir dārgi. Mēs varam attīstīt ostas teritoriju...

D. Lemešonoks: – ... apberot putnu ligzdas?

– Jaunais attīstības plāns atļauj attīstīt Kundziņsalu, Krievu salu, citas teritorijas – tas ir nācis ar lielām sāpēm, bet šāds lēmums jau ir pieņemts. Savukārt Mīlestības sala tiek rezervēta putniem, un mēs to atbalstīsim – tur būs iespēja vērot, kā ostas teritorijā tiek saglabāta visa šī flora, fauna. Attīstot ostu, tajā pieaugs darba vietu skaits, tas palielināsies visā tranzīta nozarē. Dzelzceļnieki jau tagad kravu pārvadājumos strādā ar peļņu, viņi krīzi nejūt. Tāpat mēs piesaistīsim Rīgai kravas no Igaunijas, no Somijas (automašīnas uz Krieviju tiek vestas caur turieni), attīstīsim konteineru pārvadājumus. Kad biju satiksmes ministrs, mums sadarbībā ar Ārlietu ministriju, ar Riekstiņa kungu izdevās panākt, ka 40 tūkstoši konteineru no ASV iet caur Rīgas ostu tranzītā uz Afganistānu – pelna gan attiecīgais ostas terminālis, gan dzelzceļš, gan valsts ar nodokļu ieņēmumiem.

Runājot par citām iespējām – Rīga šodien ir kļuvusi par visas Baltijas lidostu, par to neviens vairs nešaubās, tagad mēs ņemam sev Ziemeļeiropu. Nav vairs tikai austrumu un rietumu virziens, tagad ir arī ziemeļu un dienvidu maršruti. Tepat dzīvo 25 miljoni skandināvu, mēs viņus šodien pārvadājam uz Eiropas dienvidiem, uz NVS valstīm. Mēs kļūstam par vietu, kur ir interesanti organizēt starptautiskus pasākumus. Kad tikos ar Maskavas pilsētas valdības pārstāvjiem, principā vienojāmies par to, ka nākamā gada maijā Rīgā varētu rīkot NVS un ES lielāko pilsētu vadītāju un uzņēmēju tikšanos, tāpat izstādi (visticamāk – Ķīpsalā), kurā šīs pilsētas sevi prezentētu, piedāvātu savas preces, pakalpojumus. No NVS varētu ierasties astoņdesmit... nevis cilvēki, bet gan pilsētu delegācijas!

Mēs kopā ar lielāko viesnīcu un tūrisma nozares pārstāvjiem plānojam 14. augustā doties apgaitā pa vecpilsētu, lai apskatītos vietas, kur notiek tūristu apkrāpšana. Tiksimies ar konkrēto krogu pārstāvjiem un skaidri pateiksim: kas bijis, tas bijis, bet turpmāk, ja te krāps, jūsu krogs vai restorāns nestrādās, to slēgs. Kaut vai policistu pieliksim klāt. Tagad ir tīrā ņirgāšanās: krogu aiztaisa ciet, pēc pāris nedēļām tas atkal ir vaļā ar jaunu nosaukumu un ar it kā jauniem īpašniekiem, un viss turpinās. Mēs aizvērsim ciet tā, lai vairs neatveras!

Tas pats ir ar taksometriem, jo Rīgā ir izsniegtas vairāk nekā 80 licences. Absurds! Ir jābūt optimāli piecām vai, lielākais, desmit kompānijām. Izrādās, ka izsniedz licenci firmai, kas to ar peļņu pārdod individuālajiem taksistiem, bet viņi, lai atpelnītu dārgo licenci, tiek gluži vai ar varu spiesti krāpt tūristus, prasot 50 latus par braucienu uz lidostu. Mēs to visu mainīsim.

V. Krustiņš: – Līdz kuram datumam jūs to izdarīsiet?

– Pāris mēnešu laikā izmainīsim noteikumus, kas ierobežo licenču skaitu...

D. Lemešonoks: – Tātad 1. oktobrī mēs jums prasām rezultātu.

– Tāpat mēs nodrošināsim kārtību vecpilsētā un noskaidrosim, kur tieši vajadzīgas publiskās tualetes, lai nečurā pie pieminekļiem, lai gidiem nav šīs vajadzības pēc jāved tūristu grupas Rātsnamā.

Paralēli tam jādomā, kā gūt lielākus ieņēmumus no tūrisma. Ir vajadzīgs rīkot vairāk lielu popmūzikas koncertu, vairāk pasākumu Mežaparka Lielajā estrādē, lai rīdziniekiem nav kā tagad jābrauc uz Tallinu klausīties Madonnu, atstāt tur naudu gan par biļeti, gan par viesnīcu un pārējo. Lai citi brauc pie mums! Dome veicinās un stimulēs šādu pasākumu rīkošanu. Tāpat Rīgas tēla pārveidošanai mēs varam izmantot Nacionālo operu. Tagad krīzes laikā tur plāno samazināt izrāžu skaitu, kaut gan, piesaistot pasaules līmeņa zvaigznes projektos kopā ar mūsu māksliniekiem, var piesaistīt starptautisko publiku. Diemžēl mēs savu operu nereklamējam ārzemju tūristiem. Esmu runājis ar Flika kungu, "Air Baltic" vadītāju, kam pašam tā ļoti patīk...

V. Krustiņš: – Jā, nesenās intervijas laikā radās iespaids, ka viņš ar operu ir gluži vai pārņemts.

– Viņš ir gatavs tirgot biļetes uz izrādēm kopā ar aviobiļeti, ar viesnīcu. Tā var panākt, ka mūsu opera par biļeti var prasīt ne tikai 10 latus, bet arī simts – kā Vīnē. Mēs sakām, ka negribam "lētos" tūristus, bet pašiem vajag piesaistīt turīgos. Bet viņam vajag augstvērtīgu tūrisma "produktu". Ja tā nav, tad ne katrs gribēs atbraukt vienkārši pastaigāt pa Rīgas ielām. Esmu runājis ar "Jaunā viļņa" organizatoriem, un tā pasākumi nākamgad notiks arī Rīgā. Tas saistīts gan ar nesamērīgām izmaksām Jūrmalā, ar saskrūvētām viesnīcu cenām. Mums ir vajadzīgi te rīkoti semināri, konferences – bet tādam biznesam ir jārada platforma, un dome ar to nodarbosies.

Ciešāk jāpiesaista Latvijai ārzemnieki, kuri te gribētu pirkt īpašumu. Mums jāmācās no Londonas, no Šveices, no ASV – tur citas valsts uzņēmējs, ieguldījis pusmiljonu dolāru nekustamajā īpašumā, saņem "zaļo karti". Latvijas valdībai jādod pastāvīgas uzturēšanās atļaujas (ne pilsonība!) tiem, kas iegulda noteiktu naudas summu nekustamajā īpašumā vai ražošanā. Mēs tā varam pārdot jau uzceltās ēkas un piesaistīt investīcijas Latvijas ekonomikai.

– Labi, tomēr atgriezīsimies pie "smirdošās politikas". Tieši pēdējā laikā saasinās diskusijas par gatavošanos 10. Saeimas vēlēšanām, un to izraisīja divas lietas – Šlesera kunga teiktais, ka viņa partija cīņā dosies tandēmā ar Saskaņas partiju, un "JL" vadītājas Āboltiņas kundzes paziņojums, ka latviskām partijām ir jākonsolidējas pret Šlesera bloku.

– Rīga un tās pašreizējā vadība maina stereotipus, kurus mākslīgi veidojuši daudzi ieinteresētie, arī politiķi: ja krievi ir pie vadības, tad viss kļūs sarkans, mēs atgriezīsimies pie padomjlaiku ideāliem. Vēlētāji Rīgā deva 50 procentu atbalstu divām partijām – "Saskaņas centram" un mums. LPP/"LC" nav krieviska partija, tā ir latviska partija, kurā ir daudzi krievvalodīgie, jo mēs nešķirojam, kas tu esi pēc tautības. Cilvēkiem grib iegalvot, ka mēs dziedāšot padomju himnu! Daudziem par pārsteigumu, tikai tagad domes sēžu zālē ir visa simbolika, Rīgas, valsts un ES karogi, ko nebija nodrošinājusi iepriekšējā "nacionālā" dome ar Aksenoku un Birku priekšgalā. Kādam tas var šķist sīkums, bet man tas ir būtiski. Tas bija viens no pirmajiem jaunā pilsētas galvas lēmumiem. Otra lieta, kas pārsteidza arī mani – domes darbu nav paredzēts uzsākt svinīgi, kā tas pieņemts Saeimā, ar valsts himnas dziedāšanu. To piedāvāja Ušakova kungs, un domes otrā sēde (ne pirmā, jo tai viņš vēl nevarēja noteikt darba kārtību) tika uzsākta ar "Dievs, svētī Latviju"***. Dziedāja visi krievvalodīgie deputāti, tā bija viņu ierosme. Neviens te nekādu padomju režīmu neplāno atjaunot! Ne arī domē uzstāties krieviski! Ja uz domi atnāks kāds pensionārs, kas latviski nerunā, tad ar viņu aprunāsies un atrisinās problēmu, bet likumu neviens nepārkāps. LPP/"LC" vienmēr ir iestājusies par valsts valodu, un arī "SC" nekad nav teicis, ka domē būtu jānodrošina darbs krievu valodā.

Otrkārt, lielā mērā pateicoties LPP/"LC" rīcībai, tam, ka mēs spējām konsolidēt ap sevi krievvalodīgos, esam iznīcinājuši "PCTVL". Juridiski šī partija vēl pastāv, bet faktiski tās vairs nav: Ždanokas kundze ir Eiropā, bet nekādas vērā ņemamas pārstāvniecības pašvaldībās "PCTVL" nav, tāpat kā nav vairs iespējas vākt balsis, saspēlējoties ar "TB"/LNNK.

Būtiskais par varu – šodien domē ir divi bloki, vienu veido "LPP/"LC" un "SC", bet otru "JL" un Pilsoniskā savienība, un kaut kas līdzīgs var veidoties arī 10. Saeimas vēlēšanās. Mūsu partijas nav lēmušas, ar kādu juridisku formu uz tām startēsim. Teorētiski pastāv iespēja veidot apvienību, tādējādi nodrošinot tajā ietilpstošajām partijām suverenitāti. Taču nav tik būtiski, vai iesim uz vēlēšanām kopējā sarakstā vai katra partija ar savu, svarīgāk ir tas, ka šis bloks, ieguvis lielu atbalstu Rīgā, var uzvarēt arī nacionālajās vēlēšanās. Mēs tuvojamies Amerikas vēlēšanām, kur par varu cīnās divi lieli bloki, un tas nav sliktākais risinājums. Rīga spēs parādīt, ka mēs protam piesaistīt investīcijas, attīstīt ekonomiku un radīt darba vietas, palīdzēt izvest visu valsti no krīzes. Ja cilvēki redzēs, ka Šlesers–Ušakovs spēj pārvaldīt Rīgu, tad mums būs iespējams iegūt vairākumu.

D. Lemešonoks: – Bet vai Šlesers un Ušakovs būs savu partiju priekšgalā, tām ejot uz Saeimu?

– Mēs neesam par to runājuši. Man nav nodoma atgriezties Saeimā. Es negribētu arī atgriezties Satiksmes ministrijā. Pastāv iespēja, ka partija piesaka mani kā Ministru prezidentu un tā varētu izmainīt manus plānus Rīgā.

V. Krustiņš: – Ļoti laba un atklāta atbilde! Sakiet, vai jums ar "SC" nav nekādu atšķirību, lai droši ietu kopā? To vaicāju arī Āboltiņas kundzei: vai tiešām var paļauties, ka sasēdīsies pie galda un visu sarunās? Vajadzīga arī programmu un ideju kopība.

– Nav nevienas partijas, kuras biedri būtu veidoti kā vienādi kloni, tiem ir gan kopējas idejas, gan atšķirīgi viedokļi. Ne "SC" vienam ir vairākums domē, ne LPP/"LC", tikai kopā. Mēs varam vienoties tikai par jautājumiem, kuros atrodam konsensu – kur viedokļi atšķiras, tos liekam malā. Manuprāt, tas ir vienīgais veids, kā virzīties uz priekšu. Mēs esam vienojušies necilāt domē politiskos jautājumus, kur viedokļi var atšķirties.

– Saeimā un valdībā tas jums neies cauri!

– Protams. "SC" vairākums ir krievvalodīgie, bet tur ir arī latvieši. Mēs esam latviska partija, bet mums ir arī krievvalodīgie. Līdzsvars, latviešiem un krieviem sēžot pie viena galda, ir labākais risinājums, kā izkļūt no problemātiskiem jautājumiem. Par nacionāliem jautājumiem varam runāt, ja tiek panākts kopējs konsenss. Un LPP/"LC" nekad nepiekritīs krievu valodas noteikšanai par oficiālu valodu. Mēs respektēsim krievu valodu un uzskatīsim, ka katrai nācijai te ir tiesības attīstīties, bet latviešu valoda ir un paliek vienīgā valsts valoda. Un "SC" mums nav prasījis ieviest otru!

– Viņiem tai tagad ir citi apzīmējumi!

– Lielākais jautājums nākamajās vēlēšanās būs nevis daži nacionālie jautājumi, par kuriem esam divdesmit gadu laikā daudz cīnījušies, bet gan tas, kā pabarot ģimenes. Nākamā ziema būs ļoti auksta un smaga. Daudzi vēl saņem bezdarbnieku pabalstus, bet rudenī tos vairs nesaņems. Darba vietu radīšana būs viens no galvenajiem politikas faktoriem.

– Šlesera kungs, jūs sakāt, ka nevajag politizēt attiecības ar Krieviju. Ko tas nozīmē?

– Mums ar kaimiņvalsti atšķiras viedokļi par pagātni...

– Arī par tagadni.

– Taču par daudziem jautājumiem mums ir vienāds viedoklis. Starptautiskā ekonomiskā krīze skar gan Latviju, gan Krieviju, gan Baltkrieviju.

– Uzskatāt, ka mēs bijām okupēti?

– Latvija ir bijusi okupēta valsts.

– Jūsu kolēģi no "SC" tā nedomā. Viņu valoda ir cita.

– Mums ir atšķirīgi viedokļi daudzos jautājumos, bet ir vienāds viedoklis par nākotni. Ir jāpalīdz tautai iziet no krīzes pēc iespējas ātrāk. Es piedāvāju rīkoties, lai palielinātu Latvijas preču eksportu uz NVS. Valsts prezidents pievērš uzmanību attiecību veidošanai ar Vidusāziju, šajā virzienā "Air Baltic" atver jaunus reisus, mums tur un Kazahstānā ir jāstrādā. Tāpat mums ir jāstrādā ne tikai ar Maskavu, bet ar visiem Krievijas reģioniem.

D. Lemešonoks: – Jūs teicāt, ka cenšaties necilāt politiskos jautājumus domē, bet drīz tie var sākt cilāties paši. Pienāks 13. oktobris, un krietni daudz rīdzinieku svinēs 65. gadadienu, kopš pilsētā ienāca sarkanā armija. Vai dosieties pie Uzvaras pieminekļa kopā ar viņiem?

– Es nekad neesmu gājis pie Uzvaras pieminekļa un arī neplānoju iet. Es eju nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa. Es to pateikšu skaidri, lai mūsu saruna būtu pilnvērtīga, lai nebūtu kaut kas pusvārdā atstāts. Latviju ir piemeklējusi liela traģēdija, tā Otrajā pasaules karā nav cīnījusies ar savu armiju. Tauta bija sadalīta divās daļās, vienus iesauca sarkanajā armijā, citus – nacistiskajā.

A. Šlesers: – Bija tādi, kas gāja brīvprātīgi vienā vai otrā pusē karot. Te brāļi ir cīnījušies pret brāļiem, tēvi pret dēliem, un mēs to nevaram šodien ne noliegt, ne aizmirst. Tāpēc Otrais pasaules karš nebeidzās Latvijā tad, kad tas beidzās citur pasaulē. Latvija palika nebrīvē, un to mēs visi zinām. Tie miljoni cilvēku, kuri gāja bojā, ir traģēdijas, kas nav saistītas ar ideoloģiju. Tās ir konkrētu ģimeņu traģēdijas. Šodien daudz kas tiek politizēts, jo cilvēkus, kuri vēlas nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa vai pie Uzvaras pieminekļa, vairāk saista ar ideoloģiju, kā to mēģina parādīt daži politiķi. Kamēr veterāni un karu pārcietušie ir dzīvi, viņiem ir jāļauj netraucēti nolikt ziedus pie abiem pieminekļiem. Nevajag politizēt tās sāpes, ko šie cilvēki ir piedzīvojuši, nevajag viņus nostatīt vienu pret otru. Kas attiecas uz ideoloģiju – 8. maijā uzvaru pār nacismu svin visa pasaule, savukārt 9. maijs ir saistīts ar padomju armiju, kurā ir karojuši arī daudzi Latvijas iedzīvotāji. Lai viņi iet un noliek ziedus. Nevajag šīs atšķirības visu laiku cilāt – kāpēc mums jābūt sašķeltiem? Spēsim novērtēt to, ka Latvijā vairāk nav bijis kara, ka protam domstarpības atrisināt demokrātiski, caur vēlēšanām, un ka pie mums nav kā Gruzijā un Dienvidosetijā, kur atkal naktīs ir apšaudes. Tas, ka spējam būt diezgan toleranti, ir mūsu lielā uzvara, jo esam pierādījuši sevi kā civilizētu, eiropeisku tautu. Katram ir jāsaprot, ka nav citas vietas pasaulē kā Latvija, kur varam runāt latviešu valodā, un mums tā ir jāaizsargā. Un ir jāpieņem arī tas, ka Latvija ir daudznacionāla zeme, kurā dzīvo krievi, baltkrievi, ukraiņi, ebreji, tagad arī citu Eiropas tautu cilvēki, un tā ir bagātība, kas ļaus Latvijai pārvarēt krīzi un kļūt saimnieciski stiprai. Gluži tāpat mēs nevaram pārmest visiem cilvēkiem, kuri bija kompartijā, – tie 45 gadi, ko pēc kara dzīvojām nebrīvē, ir ilgs laiks, varbūt pat cilvēka mūžs. Ja cilvēks bijis aktīvs, stājies partijā, tad ir jāvērtē, vai viņš ir darbojies pret Latvijas tautu vai vienkārši centās tā iegūt iespēju godprātīgi strādāt. Mēs nevaram ar vienu lineālu visus mērīt, jo tad mēs arī noliegtu Latvijas neatkarības atgūšanu. Jo kas tad par to 4. maijā balsoja? Mums ir jāpieņem šie fakti, un tāpat mums vairāk ir jāskatās nākotnē.

V. Krustiņš: – Kad redakcijā viesojās nekustamo īpašumu tirgotājs Edgars Šīns, cienījams un gudrs cilvēks, viņš lūdza mums pajautāt "priekšniekiem valdībā un domē", kāpēc darījuma noformēšana Rīgā prasa 24 dienas, bet Viļņā vienu? Nu es to prasu jums kā faktiskajam Rīgas komandierim – kāpēc?

– Ja to var Lietuvā un Igaunijā, tad arī mēs izdarīsim. Tāds stāvoklis ir tāpēc, ka līdz šim bija plašas koalīcijas, kas domāja par daudziem jautājumiem, bet ne par svarīgākajiem. Mēs ar Ušakovu tiksimies ar banku pārstāvjiem, ar nekustamā īpašuma tirgotājiem, ar citām nozarēm, veidosim ekspertu padomes. Savu pirmo 100 dienu laikā mēs apstiprināsim Rīgai precīzu biznesa plānu, kurā būs ietvertas visas problēmas. Tāpat mums ir jādod izteikties opozīcijai...

– Kāda gan jums pēc tā ir vajadzība?

– Mēs savu plānu saskaņosim ar visiem ieinteresētajiem, bet atbildēs par tā izpildi domes tiešā vadība – Ušakovs un Šlesers.

– Kur ir divi, tur atbildības nav...

– Mēs ar Ušakova kungu visus galvenos jautājumus pieņemam vienprātīgi, un līdz šim mums problēmu nav bijis. Par to, kā plāns tiek īstenots, es jums pats atskaitīšos.

– Atgriezīsimies pie diviem blokiem Latvijas politikā – vai pieļaujat, ka jums ar "SC" būs sarunas vēl ar kādām citām partijām? Jo tās divas citas, pretējā blokā, jau nebūs vienīgās. Tagad neviens nesaka, kur paliks ZZS, Tautas partija. Vai piedāvāsiet tām sadarbību?

– Divi tagadējie bloki – "SC" un LPP/"LC" pret PS un "JL" – izriet no spēku samēra Rīgas domē, kur mums citu partiju nav. Nacionālajā līmenī tas var būt kaut kas plašāks. Un nevar teikt, ka visi pārējie ir pret "SC" un LPP/"LC". Zaļie zemnieki startēs savu partiju blokā, varbūt kāds tiem pienāks klāt. Vai varēsim sadarboties ar ZZS? Domāju, varam. Tāpat ar TP, ar reģionālām partijām. Jebkurā gadījumā konsolidācija ir svarīga. Ja Saeimā tiktu ievēlēti četri saraksti, kaut vai kā partiju bloki, tas viennozīmīgi palīdzētu izvest valsti no krīzes.

* "Latio" vadītājs Edgars Šīns solīja Rīgā apsaimniekot dzīvojamās mājas, iekasējot 9 santīmus par kvadrātmetru.

** Ainārs Šlesers dod mājienu par gadījumu 2005. gada septembrī, kad toreizējais Saeimas deputāts tika pieķerts, pārsniedzot atļauto ātrumu, braucot ar sava tēva Modra Jaunupa, "Rīgas satiksmes" darbinieka, dienesta automašīnu. Domes priekšsēdētāja teikto par automašīnu skaitu domē apstiprināja arī pilsētas izpilddirektora preses sekretārs, precizējot, ka amatā nepieciešamās mobilitātes dēļ dienesta auto ir piešķirts arī izpilddirektoram.

***Runa ir par 7. jūlija domes sēdi.

 

Šlesers varētu pamest Rīgas domi, lai kļūtu par premjeru

LETA  08/05/09    Partijas LPP/LC līderis Ainārs Šlesers varētu pamest Rīgas domi, lai kļūtu par premjeru.

"Man nav nodoma atgriezties Saeimā. Es negribētu arī atgriezties Satiksmes ministrijā. Pastāv iespēja, ka partija piesaka mani kā Ministru prezidentu un tā varētu izmainīt manus plānus Rīgā," intervijā "Latvijas Avīzei" atzinis politiķis.

Runājot par LPP/LC un apvienības "Saskaņas centrs" (SC) sadarbību un spēju vienoties par dažādiem jautājumiem, Šlesers uzsvēris, ka "nav nevienas partijas, kuras biedri būtu veidoti kā vienādi kloni, tiem ir gan kopējas idejas, gan atšķirīgi viedokļi". "Ne SC vienam ir vairākums domē, ne LPP/LC, tikai kopā. Mēs varam vienoties tikai par jautājumiem, kuros atrodam konsensu - kur viedokļi atšķiras, tos liekam malā. Manuprāt, tas ir vienīgais veids, kā virzīties uz priekšu. Mēs esam vienojušies necilāt domē politiskos jautājumus, kur viedokļi var atšķirties."

"SC vairākums ir krievvalodīgie, bet tur ir arī latvieši. Mēs esam latviska partija, bet mums ir arī krievvalodīgie. Līdzsvars, latviešiem un krieviem sēžot pie viena galda, ir labākais risinājums, kā izkļūt no problemātiskiem jautājumiem. Par nacionāliem jautājumiem varam runāt, ja tiek panākts kopējs konsenss. Un LPP/LC nekad nepiekritīs krievu valodas noteikšanai par oficiālu valodu. Mēs respektēsim krievu valodu un uzskatīsim, ka katrai nācijai te ir tiesības attīstīties, bet latviešu valoda ir un paliek vienīgā valsts valoda. Un SC mums nav prasījis ieviest otru!" uzsvēris politiķis.

"Rīga un tās pašreizējā vadība maina stereotipus, kurus mākslīgi veidojuši daudzi ieinteresētie, arī politiķi: ja krievi ir pie vadības, tad viss kļūs sarkans, mēs atgriezīsimies pie padomjlaiku ideāliem. Vēlētāji Rīgā deva 50% atbalstu divām partijām - SC un mums. LPP/LC nav krieviska partija, tā ir latviska partija, kurā ir daudzi krievvalodīgie, jo mēs nešķirojam, kas tu esi pēc tautības," turpinājis Šlesers.

"Cilvēkiem grib iegalvot, ka mēs dziedāšot padomju himnu! Daudziem par pārsteigumu, tikai tagad domes sēžu zālē ir visa simbolika, Rīgas, valsts un ES karogi, ko nebija nodrošinājusi iepriekšējā "nacionālā" dome ar Aksenoku un Birku priekšgalā. Kādam tas var šķist sīkums, bet man tas ir būtiski. Tas bija viens no pirmajiem jaunā pilsētas galvas lēmumiem. Otra lieta, kas pārsteidza arī mani - domes darbu nav paredzēts uzsākt svinīgi, kā tas pieņemts Saeimā, ar valsts himnas dziedāšanu. To piedāvāja Ušakova kungs, un domes otrā sēde tika uzsākta ar "Dievs, svētī Latviju". Dziedāja visi krievvalodīgie deputāti, tā bija viņu ierosme. Neviens te nekādu padomju režīmu neplāno atjaunot! Ne arī domē uzstāties krieviski! Ja uz domi atnāks kāds pensionārs, kas latviski nerunā, tad ar viņu aprunāsies un atrisinās problēmu, bet likumu neviens nepārkāps. LPP/LC vienmēr ir iestājusies par valsts valodu, un arī SC nekad nav teicis, ka domē būtu jānodrošina darbs krievu valodā," norādījis LPP/LC līderis.

Šlesera skatījumā, lielā mērā pateicoties LPP/LC rīcībai un tam, kā partija spēja konsolidēt ap sevi krievvalodīgos, ir iznīcināta apvienība PCTVL. "Juridiski šī partija vēl pastāv, bet faktiski tās vairs nav: Ždanokas kundze ir Eiropā, bet nekādas vērā ņemamas pārstāvniecības pašvaldībās PCTVL nav, tāpat kā nav vairs iespējas vākt balsis, saspēlējoties ar TB/LNNK."

"Būtiskais par varu - šodien domē ir divi bloki, vienu veido LPP/LC un SC, bet otru JL un "Pilsoniskā savienība", un kaut kas līdzīgs var veidoties arī 10.Saeimas vēlēšanās. Mūsu partijas nav lēmušas, ar kādu juridisku formu uz tām startēsim. Teorētiski pastāv iespēja veidot apvienību, tādējādi nodrošinot tajā ietilpstošajām partijām suverenitāti. Taču nav tik būtiski, vai iesim uz vēlēšanām kopējā sarakstā vai katra partija ar savu, svarīgāk ir tas, ka šis bloks, ieguvis lielu atbalstu Rīgā, var uzvarēt arī nacionālajās vēlēšanās. Mēs tuvojamies Amerikas vēlēšanām, kur par varu cīnās divi lieli bloki, un tas nav sliktākais risinājums. Rīga spēs parādīt, ka mēs protam piesaistīt investīcijas, attīstīt ekonomiku un radīt darba vietas, palīdzēt izvest visu valsti no krīzes. Ja cilvēki redzēs, ka Šlesers - Ušakovs spēj pārvaldīt Rīgu, tad mums būs iespējams iegūt vairākumu," domā Šlesers.

 

Aleksejs Ļedjajevs: Par notikumiem starpkonfesionālās konferences laikā

DELFI  08/05/09    Baznīcas “Jaunā paaudze” mācītāja Alekseja Ļedjajeva atklātā vēstule Latvijas sabiedrībai.

Sakarā ar to, ka masu mēdiji apzināti ir maldinājuši Latvijas sabiedrību par Starpkonfesionālās konferences "Nē, pagānisma kultam Latvijā" norisi, vēlamies izteikt savu viedokli un paskaidrot šī pasākuma patieso būtību.

Žurnālistu sniegtajā informācijā norādīts, ka konferences laikā tika zākāti Līgo svētki kā pagānisma kults. Pirmkārt, šīs konferences laikā netika runāts par Līgo svētku būtību, bet gan par šo svētku radītajām sekām. Taču, ja mēs esam aizskāruši šo tēmu, tad gribu uzsvērt to, ka baznīca "Jaunā Paaudze" vienmēr ir iestājusies par Latvijas Republikas suverenitāti un nekad savas darbības laikā nav vērsusies pret latviskumu un Latvijas kultūru. Gluži pretēji, savā draudzē cilvēkos veicinām patriotismu un uzticību Latvijai kā valstij, tautai un tās kultūras mantojumam! Kā ticīgi cilvēki lepojamies ar to, ka tieši kristieši ir daudz ieguldījuši šis valsts un kultūras veidošanā, attīstība un saglabāšanā. Pirmās skolas Latvijā latviešu valodā izveidoja un atvēra kristieši. Latviešu dziesmu svētku pamatlicēji bija garīdznieki un kristīgo konfesiju pārstāvji. Tagad šie svētki ir viens no lielākajiem un unikālākajiem kultūras mantojumiem ne tikai Latvijā, bet pasaulē.

"Jaunā Paaudze" nevēršas arī pret Līgo svētkiem, par ko mums izsaka pārmetumus, bet gan pret grēka manifestāciju, šo svētku laikā. Ne velti daži Līgo svētki un Jāņi ir iegājuši Latvijas vēsturē kā "Asiņainie Jāņi". Miera laikā, šajos svētkos bojā aiziet vairāk par 20 cilvēkiem. Pārmērīgas alkohola lietošanas dēļ, desmitiem cilvēku ik gadu šīs nakts laikā gūst smagas fiziskas traumas un pat kļūst par invalīdiem. No kristīgās morāles apšaubāma ir arī šo svētku tikumiskā puse, jo tiek popularizētas un apdziedātas no atbildības brīvas seksuālās attiecības. Kristiešiem nekad nebija, nav un nebūs nekā kopīga ar maģiju, māņticību un okultiskajiem rituāliem, kas tiek kultivēti šo svētku laikā. Par šīm traģiskajām sekām atbildību būtu jāuzņemas tiem, kas popularizē grēku un okultismu. Šo svētku laikā līst ne tikai alus, bet gan asinis un asaras. Diemžēl, draudzes mēģinājumi pievērst sabiedrības uzmanību šai problemātikai tiek traktēta un pasniegta (ar masu mediju palīdzību) kā draudzes vēršanās pret latviešu kultūru un tradīcijām – kas ir absolūti nepatiesi. Tie ir atklāti meli un faktu falsifikācija.

Es pats šajā pasākumā nepiedalījos, bet esmu informēts, ka starpkonfesionālajā konferenci "Nē pagānisma kultam Latvijā" apmeklēja aptuveni 100 cilvēki no dažādām kristīgām draudzēm. Okultiska satura grāmatas, kas saistītas ar burvestību, maģiju, zīlēšanu (kuras cilvēki paši kādreiz bija iegādājušies par saviem personīgajiem līdzekļiem), dedzināšana bija katra cilvēka brīvprātīgs lēmums un personīga lieta. Par pamatu šai rīcībai tika ņemts Svētajos rakstos, Apustuļu darbos (19:18-20) teiktais "Daudzi, kas bija kļuvuši ticīgi, nāca atzīdamies un izstāstīdami savus darbus. Un labs skaits to, kas bija nodarbojušies ar burvju mākslām, sanesa grāmatas un tās sadedzināja visu acu priekšā to vērtību noteica un saskaitīja piecdesmit tūkstoš sudraba gabalu. Tā mācība auga un kļuva stipra Tā Kunga spēkā".

Tādēļ visi pārmetumi un apvainojumi, kas ir izteikti draudzei "Jaunā Paaudze" nav nekas cits, kā mēdiju kārtējais mēģinājums nomelnot draudzi. Falsificējot informāciju, masu mēdiji cenšas kurināt reliģisko naidu. Katram cilvēkam Latvijas Republikā ir garantētas domas, vārda un reliģiskās pārliecības brīvība un tiesības paust to publiski. Demokrātiskā sabiedrībā šo tiesību ierobežošana nav pieļaujama. Izmantojot komunisma laika metodes – masu mediji cenšas apmelot un diskreditēt kristīgo baznīcu. Ja reiz runa ir par vandālismu, tad gribētu, lai jūs pievērstu uzmanību Valda Felsberga izteikumiem presē, kurš atklāti paziņo, ka Bībele ir pati okultākā grāmata, pilna agresijas un asiņu un ka to vajag sadedzināt kopā ar Ļeņina darbiem. (raksts Latvijas Avīzē "Pret pagāniem ar šoka terapiju" 31.07.09, autore Līksma Bebre) Un to saka latvietis, kristīgas sabiedrības pilsonis!?

Mūsu valsts himna sākas ar vārdiem: "Dievs, svētī Latviju..." Mēs kā draudze un kā kristieši vēlamies novērst visus šķēršļus (okultismu, zīlniecību, burvestības, vārdošanu), kas traucē Dieva svētībām nākt pār mūsu zemi. Vēlreiz gribētu uzsvērt, ka draudze "Jaunā Paaudze" nekad nav vērsusies pret latviešu kultūru un latviskumu, bet gan pret okultismu, kurš, balstoties uz mūsu ticību un pārliecību, nes graujošas un dažkārt pat neatgriezeniskas sekas cilvēka un visas tautas dzīvei.

Gribu atgādināt, ka 21. gadsimta Latvijā, kas ir Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts, reliģiskā difomācija un cilvēku diskriminācija viņu reliģiskās pārliecības dēļ ir nepieļaujama un ir krimināli sodāma.

Dieva svētības Latvijai un Latvijas tautai vēlot, draudzes "Jaunā Paaudze" mācītājs A. Ļedjajevs

 

Lembergs intervijā slavē Dombrovski

Diena  08/07/09    «Dombrovskim veidojas izpratne par valsti, es redzu, ka viņa pozīcija kļūst aizvien sociālekonomiski pamatotāka,» šodien intervijā Neatkarīgajai saka Vetspils mērs Aivars Lembergs. Viņš arī negrasās «mest nekādus akmeņus Dombrovska dārziņā».

Ventspils mērs intervijā par valdības vadītāju Valdi Dombrovski (JL) atzīst: «Atšķirībā no Godmaņa viņš īsteno aktīvu sadarbību ar koalīcijas partneriem. Viņš ir atvērts, viņš ir gatavs tikties, iedziļināties, izprast problēmu, meklēt labāko risinājumu, nolikt malā partijiskas pieejas.» Tāpat, kā vērtē A.Lembergs, rīkojoties arī Einara Repšes vadītā Finanšu ministrija.

Pēc Ventspils pašvaldības vadītāja teiktā, piejūras pilsēta šobrīd esot vienīgā «starp Latvijas lielajām pilsētām, kas nav ņēmusi kredītus». Un tas atvieglo pašvaldības darbu, jo citām Latvijas pilsētām kredīti veido viena vai pat divu gadu budžeta apjomu.

Tā kā A.Lembergs, pēc paša vārdiem, «paldies Dievam, no 2008.gada augusta esmu normālā apritē», un no tā brīža pilsēta strauji piebremzējusi tēriņus, lai būtu izdevīgākos starta apstākļos nekā citas pašvaldības. Tagad ir jādomā par tālāku pilsētas attīstību un Eiropas naudas apgūšanu: «Mana pārliecība bija tāda – uz to brīdi, kad sāks apgūt Eiropas Savienības piešķirtos četrus miljardus latu, Ventspilij vajag brīvos līdzekļos aptuveni demit miljonus latu. Jo jau iepriekšējā pieredze rādīja, ka pat bez krīzes ir problēmas ar Eiropas naudas saņemšanas laiku.»

Par sadarbību un konkurenci ar Rīgas pašvaldību, kura arī vēlas strauji attīstīt ostas darbību, A.Lembergs saka, ka esot «vairāk tādu jautājumu, kas mūs ar Rīgas brīvostu vieno, un stipri mazāk tādu, kas mūs šķeļ». Abas pašvaldības vienojot jautājumi, «kā tiek risināta nodokļu politika Latvijā, brīvostu un brīvo ekonomisko zonu statuss. Mūs vieno izmaiņas likumā par ostām. Mūs vieno visi jautājumi par Eiropas Savienības direktīvām, kas attiecas uz kuģošanu Baltijas jūrā, piemēram, direktīvas par drošības pasākumiem Baltijas jūrā. Mūs saista intereses attiecībās ar Krieviju, piemēram, Krievijas dzelzceļa tarifu politika».

Savukārt kā konkurenti ar Rīgu Ventspils parādoties brīdī, «kad atnāk kāds investors, kurš var, piemēram, kaut kāda termināļa būvi īstenot gan Ventspilī, gan Rīgā». «Bet te man jāsaka uzreiz – Ventspils salīdzinājumā ar Rīgu objektīvi ir sliktākā situācijā,» saka A.Lembergs, norādot uz ģeorgāfisko attālumu.

Tikpat pozitīvi kā Sociālistiskās partijas vadītājs un tagad Eiropas Parlamenta deputāts Alfrēds Rubiks izteicās par A.Lembergu kā pašvaldības vadītāju arī Ventspils mērs izsakās par A.Rubiku: «Jāatzīst, ka kopš perestroikas laikiem, kad Rubiks bija Rīgas izpildkomitejas priekšsēdētājs, Rīgā vairs nav bijis saimnieka. Divdesmit gadu bez saimnieka – tas ir liels zaudējums. Ja pabraukā pa Rīgu, tas ir redzams uz katra stūra.»

 

Viedoklis: Latvija dzīvo no mūsu mīlestības

Elita Veidemane,  NRA  08/07/09    "Kam brīvība kā dabiska elpošana iedota jau dzimšanas brīdī, tas nekad nesapratīs tos, kuriem neļāva elpot," smagi nopūtusies, klusi bilda kāda kundze, piedalīdamās Baltijas ceļa ieskaņas pasākumā pie Brīvības pieminekļa. "Mums jāparāda pasaulei, ka baumas par mūsu nāvi ir priekšlaicīgas," klātesošos savukārt mundrināja Ārstu biedrības priekšsēdis un orientēšanās sporta entuziasts Pēteris Apinis.

23. augustā skriesim. No Tallinas, no Viļņas, un tiksimies Rīgā pie Brīvības pieminekļa. Gluži tāpat kā pirms 20 gadiem, mēs sadevāmies rokās un stāvējām, izveidojot cilvēku ķēdi, kas vijās cauri trim okupētajām teritorijām, kas vēlāk atjaunoja savu valstisko statusu – cauri Latvijai, Lietuvai, Igaunijai. "Šoreiz tā būs kustība," piebilda Valsts prezidents Valdis Zatlers, skrējiena idejas autors. Un ideja saucas – Sirdspuksti Baltijai.

Latvijas sirdspuksti pagaidām vārgi saklausāmi, bet tomēr nav izzuduši. Pēc histēriskā, lēcienveidīgā trekno gadu skrējiena sirds ir sagurusi. Tai jāattopas. Pamazām. Bet pie rehabilitācijas gultas pagaidām stāv dīvaini ļautiņi – tā kā neprašas, tā kā varaskāres apslimuši negantnieki, tā kā auksti un nežēlīgi eksperimentētāji... Viņiem aiz muguras pelēki maitasputni gudrās balsīs ķērc: plēsiet nost to, spiediet zemē šamo, grieziet nost šito! Nogriezīsiet? Mēs jums iedosim dažus grašus, ar ko pārplēstos asinsvadus aizdrīvēt. Kur lai rod spēku, ja apkārt nav neviena, kam patiesi rūpētu Latvijas sirds ritmiska un spēcīga gaita?

Kad Latvijai grūti, mēs katrs izjūtam tās sāpes. Un ne jau tikai no taustāmām lietām Latvija izdzīvo, mēs izdzīvojam. Ne tikai desmaizes mūsu elpošanai vajadzīgas. Vai tad jūs, apmeklējot vājinieku, viņam tikai maisiņu ar paiciņu pa logu iesviežat, pat labus vārdus nepasakot? Arī Latvijai ir tāpat: tā gaida mūsu labos vārdus un darbus, mūsu atbalstu un mīlestību. Jā, un arī vienotību, kas pajukusi kā rūsas saēsta suņu ķēde. Bet vienotība pirms divdesmit gadiem ne tuvu nelīdzinājās suņu ķēdei: tā bija mūžīgi mirdzoša kā zelta daiļumlieta, kas, kā mums šķita, nekad nerūsēs un neirs. Nerūsēs un neirs ne Latvijā, ne brāļu valstīs – Lietuvā un Igaunijā. Tagad ņirdzēji tikai atvāž smieklu dzirkles un griež dzīvā Latvijas miesā: ko tad tu, Latvija, spēj? Tikai vaidēt un kunkstēt?

Latvija spēj daudz. Un mēs neesam staigātāju tauta, kam dzimtene tur, kur labāk var baroties. Latvija pirms divdesmit gadiem parādīja, ka grib būt brīva. Tagad mums jāpierāda, ka protam būt brīvi. Ja pie varas ir negauši un neprašas, tas nav uz mūžīgiem laikiem. Latvijas sirds nedzīvo tikai no mehāniskas asins sūknēšanas, tā dzīvo no mūsu mīlestības, no mūsu prasmes būt brīviem. Un Latvija ir vienīgais, kas mums pieder. Vairāk mums nebūs nekā. Ne Īrijā, ne Amerikā, ne šaisaulē, ne viņsaulē.

 

Komentārs: "Sākumā «mazā Lasvegasa», pēc tam lielā prieka māja?"

Sergejs Mihailovs, īpaši "LA",  Latvijas Avīze   08/07/09    Ideja Ušakovam varētu būt piespēlēta no "Saskaņas centra" sponsora.

Beidzot noskaidrojas, kādas varētu būt pirmās jaunās darba vietas no tiem tūkstošiem, kurus pirms pašvaldību vēlēšanām mums solīja Šlesera–Ušakova topošais tandēms. Rīgas augošo bezdarbnieku pulkam steidzami ir jāpārkvalificējas par… krupjē un bārmeņiem un jāmācās krievu valoda, jo galvaspilsētas mēram Nilam Ušakovam ir ideja organizēt mūsu Baltijas metropolē "mazu Lasvegasu" Krievijas iedzīvotājiem. Un, proti, ne ar nolūku "iztīrīt" no krīzes sprukās nonākušo rīdzinieku kabatām pēdējo naudiņu. Gluži otrādi: lai būtiski papildinātu pilsētas un vietējā tūrisma biznesa ienākumus, ievilinot uz šejieni azartspēļu tīkotājus no plašās kaimiņzemes, kuriem savā valstī tagad liek pamatīgus šķēršļus tikt pie "vienroča bandīta" vai ruletes. Redz, Krievijā kopš 1. jūlija kazino un spēļu zāles var darboties tikai attālos valsts reģionos, un Rīga tās pirmā ierēdņa personā jau gatava "izsaukt šo uguni uz sevi".

Spoža, oriģināla un pat grandioza ideja, kura, cerams, nav piespēlēta no kāda "saskaņas" sponsora. Ņemot vērā, ka tikai Maskavas un Sanktpēterburgas azartspēļu atkarīgo armija krietni pārsniedz Latvijas iedzīvotāju kopskaitu, nav grūti iedomāties, kādu "zelta bedri" rok mums jaunā un enerģiskā Rīgas vadība. Ar nosacījumu, ka iereibušie spēlētāji masveidā nekārtos dabiskās vajadzības pie mūsu pieminekļiem un bēdīgi slavenā kriminālā Pēterburga nerīkosies šeit kā savās mājās. Jebkurā gadījumā iegūtā nauda kā vienmēr nesmirdēs, turklāt projekta realizācijai būs arī Ušakova kunga dzimtās valodas videi tīkams papildu efekts – krievu valodas kā starpnacionālās saziņas valodas nostiprināšana Latvijas galvaspilsētā, kas sekmēs vēl lielāku "mazās Lasvegasas" klientu pieplūdi no Austrumiem.

Visai liktenīgi, ka tagadējā vicemēra Aināra Šlesera priekšvēlēšanu solījums kļūt par stipro pilsētas saimnieku jeb Rīgas Lužkovu tā arī nepiepildījās. Diez vai viņa vadībā Rīgas dome liktu savas cerības uz azartspēļu uzplaukumu, ja tikai "garīdznieku partija" kādu iemeslu dēļ, teiksim, pēc apvienošanās ar "Latvijas ceļu", nemainīja savu nostāju attiecībā uz šo biznesu. Cita lieta ir "Saskaņas centra" nospiedošais vairākums pilsētas valdošajā koalīcijā. Nila Ušakova un viņa domubiedru paustā pieeja pilsētas tālākajai attīstībai sola drošus un viegli gūstamus panākumus, garantējot gan ienākumus pilsētas kasē, gan jaunas darba vietas. Piemēram, ja pēc azartspēļu ierobežošanas Krievijas varas struktūras sāks nopietnu prostitūcijas apkarošanu, tas būs arī ļoti izdevīgi Rīgai, ja kādam no tās vadītājam ienāks prātā atvērt šeit vislielāko prieka namu Austrumeiropā.

 

Amatpersonas joprojām pelna tūkstošus

TVNET  08/07/09    Neskatoties uz skarbajiem budžeta izdevumu samazināšanas pasākumiem, daļa valsts iestāžu darbinieku joprojām pelna tūkstošus, liecina valsts iestāžu mājas lapās publiskotā informācija.

Tā, piemēram, Valsts kancelejā pēc šā gada valsts budžeta grozījumu pieņemšanas astoņu darbinieku atalgojums ir no 2000 līdz 2500 latiem. Atalgojumu no 1500 līdz 2000 latiem patlaban saņem pieci darbinieki Atalgojums no 1000 līdz 1500 latiem ir 30 darbiniekiem. Atalgojumu no 500 līdz 1000 latiem saņem 61 darbinieks.

Salīdzinājumam, premjera Valda Dombrovska (JL) atalgojums pēc budžeta grozījumu veikšanas ir 1908 lati.

Savukārt Izglītības ministrijā (IZM), lai arī pēc otrajiem šā gada budžeta grozījumiem vairs nav darbinieku, kas algā saņemtu vairāk par 2500 latiem mēnesī, trīs no IZM augstākā līmeņa administratīvās vadības pārstāvjiem joprojām algā saņem no 2000 līdz 2500 latiem mēnesī.

IZM departamentu direktori algā šobrīd saņem no 1000 līdz 2000 latu, kamēr nodaļu vadītāju alga ir no 500 līdz 1500 latiem mēnesī. 1000 latu robežās algas ir arī ministrijas juriskonsultiem, vecākajiem referentiem un citiem darbiniekiem.

Veselības ministrija, kas šobrīd prasa papildu 45 miljonus latu, šogad nav samazinājusi štatu ne par vienu cilvēku. Ministrijā strādā 155 ierēdņi, kuru algas valstij katru gadu izmaksā aptuveni 1.7 miljoni latu. Lielākā daļa ministrijas darbinieku ik mēnesi algā saņem no 500 līdz 1500 latiem.

Līdz jūnijā veiktajiem budžeta grozījumiem Valsts meža dienesta ģenerāldirektora (VMD) alga bija robežās no 2000 līdz 2500 latiem, bet pēc tam tā samazināta un ir robežās no 1500 līdz 2000 latu. Iepriekš algu no 1500 līdz 2000 latu saņēma trīs ģenerāldirektora vietnieki, bet pēc jūnijā veiktajiem grozījumiem viņu un vēl 11 virsmežziņu, kā arī lielāko mežniecību mežziņiem un centrālās administrācijas daļu vadītājiem darba alga ir no 1000 līdz 1500 latiem. Savukārt algu no 500 līdz 1000 latu pēc jūnijā veiktajiem grozījumiem saņem 245 cilvēki.

Savukārt laikraksta "Telegraf" žurnālisti, lasot Latvijas ministriju pārskatus, atklājuši: lai gan oficiāli algas samazinātas, dažām amatpersonām ienākumi pat palielinājušies.

Tā, piemēram, Ārlietu ministrijā to cilvēku skaits, kas saņem algu 1500 līdz 2000 latu apmērā, palielinājies par 11 personām. Vides ministrija ļāvusi algas palielināt 16 vadītājiem, kuri pat pēc budžeta samazināšanas pasākumiem turpina mēnesī saņemt vairāk nekā 1000 latu. Žurnālisti arī atklājuši, ka atsevišķas ministrijas spējušas ne vien paaugstināt algas, bet arī palielināt strādājošo skaitu. Piemēram, Tieslietu ministrijā strādājošo skaits no 242 pieaudzis līdz 264.

Lielas summas no valsts budžeta aizplūst transportlīdzekļu uzturēšanai un nomāšanai. Izdevumi šiem pakalpojumiem turpina palielināties pat krīzes laikā.

Arī par valdības iestāžu biroju nomu atsevišķas valsts iestādes maksā 2 līdz 3 reizes vairāk nekā pirms dieviem gadiem. Piemēram, KM šim mērķim plāno izdevumus vidēji 10.42 latu apmērā par kvadrātmetru. 2007. gadā tie bija 4.5 lati.

Jau ziņots, ka Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) visām valsts pārvaldes iestādēm uzdevis to mājaslapās līdz 31.jūlijam publiskot valsts budžeta izdevumu izlietojumu un darbinieku skaitu.

 

Premjers un Rozentāle izlīgst

DELFI  08/07/09    Premjers Valdis Dombrovskis (JL) un veselības ministre Baiba Rozentāle (TP) piektdien vienojās, ka „noliks malā politiskās diskusijas” un pusotra mēneša laikā radīs risinājumu samilzušajām problēmām veselības aprūpes sistēmā.

Kā žurnālistus informēja Dombrovskis finansējumu veselības aprūpes problēmu risināšanā iecerēts gūt, pārdalot iekšējos resursus, kā arī izmantojot „sociālā atbalsta spilvena” līdzekļus. Taču piektdien par skaitļiem neesot runāts, līdz ar to nav zināmas precīzas summas, kādas būs nepieciešamas un kur tās izlietos.

Rozentāle žurnālistiem atzina, ka abas puses ir vienojušās panākt pozitīvu risinājumu, taču Rozentāle izvairīgi atbildēja, vai abas puses ir „norakušas kara cirvi”. „Es esmu kareivis pēc dabas, jo man centrā [uzmanības centrā] ir pacienti,” sacīja Rozentāle. Arī viņa nenosauca konkrētas summas, kādas būs nepieciešamas papildus veselības aprūpes sistēmā vien norādīja uz pasākumiem, kas būs veikti, lai samazinātu izdevumus veselības aprūpes sistēmā, to skaitā realizējot strukturālās reformas.

Jau vēstīts, ka premjera un Rozentāles, kā arī visas Tautas partijas domstarpības par veselības aprūpes jomu ilgst jau vairāk nekā mēnesi. Ceturtdien Rozentāles jaunais padomnieks un ietekmīgais Tautas partijas biedrs Gundars Bērziņš pat piedraudēja ierosināt partijai atsaukt Rozentāli no amata. Arī Rozentāles priekštecis Ivars Eglītis (TP) atkāpās no amata tieši tādēļ, ka atteicās samierināties ar šī gada budžeta grozījumos veselības jomā paredzēto samazinājumu. Dombrovskis allaž uzsvēris, ka nauda ir jārod pārdalot finansējumu pašā medicīnas nozarē. Tiesa, piektdienas rītā premjers pieļāva, ka veselības jomai tomēr piešķirs papildus līdzekļus.

 

Partiju sistēmu par sliktu uzskata 74,3% iedzīvotāju

DELFI  08/08/09    Pašreizējo partiju sistēmu Latvijā pozitīvi vērtē tikai nepilni 3% iedzīvotāju, bet 74,3% uzskata, ka tā ir drīzāk slikta vai ļoti slikta, liecina SKDS veiktā aptauja, sestdien ziņo laikraksts "Diena".

SKDS direktors Arnis Kaktiņš uzskata, ka sabiedrības vilšanās bija gaidāma, ja partijas savu enerģiju tērē savstarpējos ķīviņos, nevis lai risinātu problēmu. Aptaujā 18,3% atbildējuši, ka partiju sistēma nav ne laba, ne slikta, bet 4,7% aptaujāto bijis grūti atbildēt uz šo jautājumu.

Daži iedzīvotāji uzskata, ka sistēma sevi izsmēlusi un šajā jomā ir nepieciešamas reformas, bet citi uzskata, ka sistēma ir laba un pilnībā atbilst modernas demokrātiskas valsts prasībām, bet krīzes cēlonis jāmeklē citos iemeslos, piemēram, konkrētu politiķu nekompetencē, ziņo "Diena"

Kaktiņš aicinājis pievērst uzmanību vēl vienas aptaujas rezultātam. Tajā bija jāatbild uz jautājumu, cik lielā mērā piekrītat viedoklim, ka, ja nevar citādi, tad, lai panāktu pārmaiņas Latvijas politiskajā sistēmā, ir pieņemamas arī vardarbīgas protesta akcijas. Tam pilnībā vai drīzāk piekrituši 45,3%.

 

Komentārs: Nepieciešamās prioritātes

Pauls Raudseps,  Diena  08/08/09    Viena no Latvijas struktūrpolitikas hroniskajām problēmām ir nespēja stingri noteikt un turēties pie prioritātēm, lai mūsu ierobežotie resursi tiktu koncentrēti un efektīvi izlietoti tur, kur tie dod vislielāko labumu. Kalvīša treknajos gados šo nespēju pieņemt lēmumus aizsedza bangojošie likviditātes viļņi, bet tagad finanšu krīzes radītais straujais bēgums atklāj, cik daudz līdzekļu ir šķērdēts, dalot naudu slimnīcām bez pacientiem un skolām bez audzēkņiem. Šodienas sāpīgie lēmumi lielā mērā ir agrākās neizlēmības rezultāts.

Tā pati izvairīšanās no konkrētības ir bijusi manāma arī tautsaimniecības attīstības plānošanā, kuras nākotnes vīzijas dažkārt likās lielā mērā balstītas cerībās uz brīnumu — ja tik mēs pietiekami centīgi meklēsim, tad noteikti tepat kādā meža pļaviņā atklāsim "Latvijas Nokiju". Taču, kamēr dažādās konferencēs un valdības ģenerētos dokumentos runāja un runāja par zināšanu ekonomiku, konkurētspēju un precēm ar augstu pievienoto vērtību, ārpus sapulču telpām ekonomika aizvien spēcīgāk attīstījās tieši pretējā virzienā — nekustamo īpašumu buma laikā uzpūstās algas grāva konkurētspēju un produktivitāti, bet galveno eksportspējīgo nozaru īpatsvars tautsaimniecībā pastāvīgi samazinājās.

Tāpēc vien ir jāuzteic ekonomikas ministra Arta Kampara (JL) drosmīgā apņemšanās nosaukt Latvijas tautsaimniecības prioritārās nozares, par galveno kritēriju to noteikšanā izceļot šo nozaru spēju tuvākajos sešos gados ģenerēt ne tikai iekšzemes kopprodukta, bet arī eksporta pieaugumu. Mēs esam maza valsts ar ierobežotiem līdzekļiem, mēs nevaram atļauties tos turpināt izšķiest un dalīt, kā pagadās. Savukārt prioritāšu noteikšanas oponentu šķietami loģiskais aicinājums valstij vienkārši radīt apstākļus, lai jebkurš uzņēmējdarbības veids var zelt un plaukt, patiesībā nedarbojas, jo valstij nepārtraukti un neizbēgami ir jāpieņem lēmumi, kuros izpaužas atbalsts vienai vai otrai nozarei, — lēmumi par infrastruktūras projektiem un Eiropas Savienības struktūrfondu izmantošanu, lēmumi par budžeta vietu skaitu augstskolās un par profesionālās izglītības prioritātēm, lēmumi par bezdarbnieku pārkvalifikācijas kursiem, par eksporta atbalsta pasākumiem, par nodokļiem. Alternatīva atklātai prioritāšu noteikšanai nav "vienādu apstākļu radīšana visiem", bet gan haotisks un nemērķtiecīgs atbalsts tiem, kuri konkrētajā brīdī pagadās tuvāk lēmumu pieņēmējiem.

Turklāt prioritāšu izvirzīšana palīdzētu ne jau tikai valdībai organizēt savu darbu. Tā kalpotu arī sabiedrībai kā orientieris, norādot, kurās nozarēs nākotnē varētu būt labākas iespējas atrast darbu.

Tāpēc principā šādu prioritāro tautsaimniecības nozaru noteikšana ir apsveicama. Taču daudz sarežģītāk ir atbildēt uz jautājumiem: ko konkrēti nozīmē būt "prioritārai nozarei"? Un tieši kurām nozarēm būtu jāpiešķir šis lielākās labvēlības statuss?

Ekonomikas ministrijas (EM) otrdien valdībā iesniegtais Informatīvais ziņojums par priekšlikumiem ekonomikas atveseļošanai vidēja termiņa periodā faktiski sniedz atbildi tikai uz otro jautājumu — prioritāte ir jādod pārtikas rūpniecībai, kokapstrādei, ķīmiskajai rūpniecībai un elektrisko un optisko iekārtu ražošanai. Svarīgākais kritērijs kādas nozares iekļaušanai šajā sarakstā ir tās prognozētais devums Latvijas tautsaimniecībai nākamajos gados. EM lēš, ka tieši šīs četras nozares dos vairāk nekā divas trešdaļas no apstrādes rūpniecības pieauguma laikā no 2011. līdz 2015.gadam.

Šo četru nozaru izvirzīšana pilnīgi prognozējamā kārtā ir izsaukusi iebildumus un aicinājumus paplašināt sarakstu. Rīgas mērs Nils Ušakovs grib tur redzēt arī tūrismu, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas prezidents Vilnis Rantiņš savu nozari, bet satiksmes ministrs Kaspars Gerhards — tranzītu. Katram no viņiem būs savi, iespējams, ļoti pamatoti argumenti. Tūrisms pēdējos gados ir bijis viena no straujāk augošajām pakalpojumu eksporta nozarēm. Tranzīts — ostas, dzelzceļi un autopārvadājumi — nenoliedzami ir viens no Latvijas tautsaimniecības stūrakmeņiem. Mašīnbūve un metālapstrāde, kā rāda pašas EM prognozes, no 2011. līdz 2015.gadam varētu dot otro lielāko ieguldījumu apstrādes rūpniecības eksporta pieaugumā, apsteidzot pat pārtikas rūpniecību.

Taču sarakstu nevar paplašināt bezgalīgi, tad tās vairs nebūs nekādas prioritātes. Tāpēc, pirms sākas asiņainas nozaru cīņas par vietu uz goda pjedestāla, būtu svarīgi pateikt, ko šis apzīmējums īsti nozīmēs, jo tikai tad varēs saprast, kādas nozares un kāpēc izsludināt par "prioritārām". Otrdien valdībā skatītais EM ziņojums par šā termina saturu ir visnotaļ aptuvens: "Valsts atbalsta galvenie virzieni ir šādi: finanšu instrumenti, nodokļu stimuli, valsts atbalsta programmas, izglītība un zinātne, nodarbinātības pasākumi." Un viss.

EM sola augusta beigās rīkot ekspertu konferenci par prioritāro nozaru noteikšanu un pēc tam nākt klajā ar konkrētākiem priekšlikumiem par atbalsta veidiem. Tomēr ir jāšaubās, vai šāda konference spēs ģenerēt ko vairāk par fragmentāru nozaru pārstāvju vēlmju sarakstu, kas vērsts uz īstermiņa problēmu risināšanu. Nozīmīgu prioritāro nozaru atbalsta programmu nebūs iespējams iedzīvināt bez plašākas vīzijas un vairāku ministriju efektīvas sadarbības. Ekonomikas ministrijas lēmumam pasludināt, teiksim, ķīmisko rūpniecību par prioritāti būs relatīvi maza nozīme, ja to par prioritāti neuzskatīs arī Izglītības vai Finanšu ministrija.

Nosaucot četrus prioritāro nozaru kandidātus, Ekonomikas ministrija ir iekustinājusi svarīgu diskusiju. Lai tā dotu rezultātu un nekļūtu par neauglīgu kašķi par goda tituliem, EM tagad ir daudz nopietnāk jāķeras pie šīs programmas satura izstrādes un plaša atbalsta nodrošināšanas.

 

Muižniece atstās Saeimas priekšsēdētāja biedres amatu

LETA  08/08/09    Tautas partijas (TP) valdes locekle Vineta Muižniece plāno atkāpties no Saeimas priekšsēdētāja biedres amata, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Muižniece šādu lēmumu pieņēmusi, jo viņu plānots apstiprināt Saeimas TP frakcijas priekšsēdētājas amatā, tādēļ viņa nolēmusi atteikties no Saeimas priekšsēdētāja biedres pienākumu pildīšanas, lai varētu veltīt visu uzmanību darbam frakcijā.

Lai arī oficiālas lēmums par Muižnieces atkāpšanos nav pieņemts un nav izvirzīts cits partijas pārstāvis darbam Saeimas prezidijā, neoficiāli šim amatam tiek minēti divi kandidāti, TP vecbiedri - Juris Dalbiņš un Anta Rugāte.

Vairāki aģentūras LETA aptaujātie TP politiķi norādīja uz Rugātes lielākām izredzēm ieņemt šo amatu, jo viņai esot teicamas svešvalodu zināšanas, tajā skaitā par diplomātu valodu dēvētās franču valodas zināšanas.

Nākamnedēļ notiks TP frakcijas un valdes sēde, kurā plānots apspriest šo jautājumu.

Muižniece ir arī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja un šo komisiju viņa plāno vadīt arī turpmāk.

 

Par 'praida' pretinieku akcijām pie atbildības sauks 'Jauno paaudzi'

LETA  08/09/09    Valsts policija, izmeklējot administratīvo lietvedību saistībā ar lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienības "Mozaīka" Draudzības dienu pasākuma laikā notikušajām protesta akcijām, nolēmusi noformēt administratīvā pārkāpuma protokolu pret juridisku personu - "Jauno paaudzi".

Kā pastāstīja Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību biroja Preses nodaļas vecākais inspektors Aigars Bērziņš, protokols noformēts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 174.3.panta - par sapulču, gājienu un piketu, kā arī publisko izklaides un svētku pasākumu noteiktās organizēšanas un norises kārtības pārkāpšanu. Par šo pārkāpumu vainīgās personas var tikt sodītas, izsakot tām brīdinājumu vai uzliekot naudas sodu juridiskajām personām līdz pat 2000 latu.

Policija šo administratīvo protokolu 21.jūlijā nosūtīja Rīgas pilsētas Centra rajona tiesai, kas lietu paredzējusi izskatīt 3.septembrī plkst.9.15.

Policijas vadība tūlīt pēc pasākuma pieļāva, ka gājiena pretinieku akcija izskatījusies organizēta, jo cilvēkiem ir bijuši sagatavoti plakāti un kāds viņus vadījis, bet šādām akcijām nebija atbildīgo institūciju akcepta.

Jau ziņots, ka 16.maijā Vērmanes dārzā un tā apkārtnē notika lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienības "Mozaīka" Draudzības dienu pasākuma gājiens. Kopumā šogad pasākums noritēja mierīgi un nekādi starpgadījumi netika pieļauti.

 

Nedaudz palielinājies pensionāru skaits Latvijā

LETA  08/09/09    Latvijā otrajā ceturksnī pavisam nedaudz palielinājies pensionāru skaits, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP).

Otrajā ceturksnī kopumā bija 561 tūkstotis pensionāru, bet pirmajā ceturksnī Latvijā bija 559 tūkstoši pensionāru.

Tai skaitā otrajā ceturksnī no visa pensionāru skaita 468 tūkstoši bija vecuma pensionāri, pirmajā ceturksnī tie bija 467 tūkstoši pensionāru.

Pirmajā un otrajā ceturksnī nav mainījies pensionāru skaits uz tūkstoš iedzīvotājiem - tas palicis 248 pensionāri.

Savukārt sociālās nodrošināšanas iestāžu uzskaitē esošiem pensionāriem ikmēneša izmaksāto vecuma pensiju vidējais lielums otrajā ceturksnī bija 173,16 lati, kas ir nedaudz palielinājies, jo pirmajā ceturksnī tie bija 171,99 lati.

 

TP Saeimas frakciju vadīs Muižniece

LETA  08/10/09    Tautas partijas (TP) Saeimas frakciju turpmāk vadīs partijas valdes locekle Vineta Muižniece, pirmdien nolemts frakcijas sēdē.

Tāpat pirmdien nolemts, ka turpmāk TP Saeimas frakcijas vadītājam būs divi vietnieki - līdzšinējais Māris Ārbergs un Vents Armands Krauklis.

Jautājums par Muižnieces atkāpšanos no Saeimas priekšsēdētāja biedres amata šodien frakcijas sēdē netika skatīts.

Muižniece varētu atkāpties no Saeimas priekšsēdētāja biedres amata, jo viņu bija plānots apstiprināt Saeimas TP frakcijas priekšsēdētājas amatā. Šā iemesla dēļ viņa bija nolēmusi atteikties no Saeimas priekšsēdētāja biedres pienākumu pildīšanas, lai varētu veltīt visu uzmanību darbam frakcijā.

Lai arī oficiāls lēmums par Muižnieces atkāpšanos nav pieņemts un nav izvirzīts cits partijas pārstāvis darbam Saeimas prezidijā, neoficiāli šim amatam tiek minēti divi kandidāti, TP vecbiedri - Juris Dalbiņš un Anta Rugāte.

Vairāki TP politiķi norādīja uz Rugātes lielākām izredzēm ieņemt šo amatu, jo viņai esot teicamas svešvalodu zināšanas, tostarp par diplomātu valodu dēvētās franču valodas zināšanas.

Muižniece ir arī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja, un šo komisiju viņa plāno vadīt arī turpmāk.

 

Aizsardzības ministrija izšķērdē gandrīz pusmiljonu latu

NRA  08/11/09    Aizsardzības ministrija nelietderīgi iztērējusi 580 000 eiro (aptuveni 407 000 latu), steigā un pavirši iepērkot lietošanas instrukcijas Latvijas Jūras spēku kuģiem.

Pēc aizsardzības ministra Imanta Lieģa 12. maija rīkojuma Aizsardzības ministrijā tika izveidota pārbaudes grupa, ar mērķi veikt Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Jūras spēku (JS) rīcībā esošo "Imanta" klases mīnu kuģu pirkuma līguma izpildes un ekspluatācijas organizācijas pārbaudi, kā arī izvērtēt tehniskās dokumentācijas iegādes procesu, nra.lv informēja Aizsardzības ministrijā.

Pārbaudes laikā tika konstatēti vairāki pārkāpumi NBS JS Alkmaar klases mīnu kuģu tehniskās dokumentācijas iepirkumā:

Līgums, kas bija noslēgts starp NBS JS un Nīderlandes Karaliskajiem Jūras spēkiem, neparedzēja tehniskās dokumentācijas iegādi latviešu vai angļu valodā – tātad tika nopirkta prece bez tās lietošanas instrukcijas lietotājam (NBS JS) saprotamā valodā.

No mīnu kuģu iegādes līguma noslēgšanas brīža 2005.gada 24.augustā līdz pirmajam rīkojuma dokumentam par tehniskās dokumentācijas iegādi angļu valodā bija pagājis viens gads un divi mēneši.

Tehniskās dokumentācijas iegādes procedūru 580 000 eiro apmērā tika uzdots veikt amatpersonām, kurām nav pieredzes starptautisku iegāžu organizēšanā un atbilstošu angļu valodas zināšanu.

Tirgus izpēte netika veikta, netika izvērtēts līgumcenas pamatojums.

Iepirkuma process noticis formāli, netipiski īsā laikā, nav izmantotas tiesības pieaicināt ekspertus.

Iepirkuma līgums izstrādāts nepilnīgi un pavirši.

NBS rīcībā nav pieņemšanas–nodošanas akta precei (tehniskajai dokumentācijai angļu valodā) 580 000 eiro vērtībā. Preces piegāde nav notikusi atbilstoši līguma nosacījumiem.

Ir pamatotas šaubas par iegādātās kuģu tehniskās dokumentācijas angļu valodā autortiesībām.

Nav pārbaudīta katras iegādātās tehniskās dokumentācijas vienības atbilstība uz kuģiem esošajam tehniskajam nodrošinājumam.

Iepazīstoties ar AM pārbaudes grupas ziņojumu, aizsardzības ministrs uzdevis atbildīgajām AM amatpersonām izvērtēt iespējas civiltiesiskā kārtībā vērsties pret AM un NBS amatpersonām par nelietderīgu valsts līdzekļu izlietošanu, kā arī lūdzis pārbaudes grupas atzinumu nosūtīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.

Jau ziņots, ka 2005. gada 24. augustā tika parakstīts līgums starp Latvijas un Nīderlandes aizsardzības ministrijām par piecu karakuģu iegādi no Nīderlandes Jūras spēkiem. Pirmo mīnu meklētāju Imanta Jūras spēki pārņēma savā īpašumā šā gada 7. martā. Viena kuģa cena ir astoņi miljoni latu.

Lieģis šogad jūnijā, vizītes laikā Turcijā tiekoties ar Nīderlandes aizsardzības ministru Eimertu van Midelkopu, panācis mīnu kuģu iegādes nosacījumu maiņu. Sarunas laikā amatpersonas apsprieda Latvijas un Nīderlandes noslēgto līgumu par piecu mīnu kuģu iegādi un iespējas tā nosacījumu maiņai.

Lieģis sarunas laikā norādīja, ka Latvijas ekonomiskās situācijas dēļ finansējums aizsardzībai ir samazināts vairāk nekā par trešo daļu, salīdzinot ar pagājušā gada izdevumiem. "Esošajā situācijā Latvija ir piedāvājusi Nīderlandes Aizsardzības ministrijai pārskatīt maksājumu grafiku par mīnu kuģiem. Esmu gandarīts, ka Nīderlandes kolēģis ir piekritis iepriekš panāktajai vienošanās par maksājumu termiņu maiņu, kas samazinās finanšu slogu aizsardzības sistēmā," norāda Lieģis.

Tāpat amatpersonas apsprieda iespēju izdarīt izmaiņas Latvijas un Nīderlandes līgumā par mīnu kuģu iegādi, atsakoties no viena kuģa pārņemšanas Latvijas Jūras spēku rīcībā. "Sakarā ar to, ka piektais mīnu kuģis Latvijai netika piegādāts savlaicīgi līgumā paredzētajā termiņā, Latvijas Aizsardzības ministrija informēja Nīderlandes pusi, ka Latvija atsakās no šī kuģa līgumā paredzētajā kārtībā," informēja Lieģis.

Ņemot vērā iepriekš vairāku piegādāto kuģu neapmierinošo tehnisko stāvokli, ministrs ierosināja Nīderlandes pusei atdot atpakaļ arī vēl vienu iepriekš saņemto kuģi. Nīderlandes aizsardzības ministrs solīja pievērst padziļinātu uzmanību Latvijas puses iebildēm par kuģu piegādes laikā novērotajiem sarežģījumiem. Sarunas šajā jautājumā tiek turpinātas abu valstu AM ekspertu līmenī.

 

Kristovskis par partiju konsolidāciju mērķi uzskata vairākumu Saeimā

Diena  08/11/09    Pilsoniskās savienības līderis Ģirts Valdis Kristovskis uzskata, ka labējo partiju konsolidācijā var iesaistīties tās partijas, kuras "vēršušies pret "veco Kalvīša-Godmaņa" tipa koalīciju". Intervijā Latvijas Avīzei viņš skaidro, ka Sarmīte Ēlerte nav šī procesa vadītāja un viņa to neuzņemoties, kaut Ģ. V. Kristovskis ir pārliecināts, ka viņai tuvākajā laikā būs ko teikt.

"Līdzīga attieksme pret valsti un varu "Jauno laiku" iezīmē kā partiju, ar kuru varam veidot partnerattiecības tuvākajiem politiskajiem izaicinājumiem. Protams, esošā valdība, kas slīgst ekonomiskās problēmās, mūsu mērķa sasniegšanu apgrūtina. Taču virsuzdevums – vismaz puse 10. Saeimas mandātu – paliek. Domājam, kā pārdomāti piesaistīt vēl citus politiskos spēkus," skaidro Ģ. V. Kristovskis.

Viņš norāda, ka S. Ēlertei nav daudzu sekotāju, kuri varētu izveidot atsevišķu intelektuālas grupas izveidi, kura varētu būt procesa "padomdevēja". Viņam nav zināms par Mārtiņa Bondara iesaistīšanos, "runa nav par lavīnveida interesi", teic PS līderis.

Pagaidām par partiju konsolidāciju bijušas tikai atsevišķas sarunas, un šonedēļ sāktas sarunas plašākā lokā. "Esmu pārliecināts, ka Ēlertes kundzei tur būs ko teikt. Svarīgi, lai mēs katrs ar cieņu izturamies pret partneriem. [..] Apvienojas tie, kuri vērsušies pret "veco Kalvīša – Godmaņa" tipa koalīciju. Tā ir nesamierināšanās ar vadības stilu, kāds veidots kopš neatkarības atjaunošanas, kas pamatā radījis konkurēt mazspējīgu, korumpētu sabiedrību, ir cēlonis ļoti smagai ekonomiskajai situācijai valstī. Patiesībā pastāv viedokļu dažādība par vienu, otro vai trešo tuvināšanās principu modeli," teic Ģ. V. Kristovskis. Viņš arī atklāj, ka dokumenti, kuros partijas norādīs uz savām vērtībām, pašreiz ir uzmetuma līmenī, pēc pilnveidošanas tie būs publiski pieejami septembrī.

 

Arī mazpartijas konsolidēsies

Ģirts Zvirbulis, Latvijas Avīze   08/12/09    Kopīgi vieglāk gan savu pozīciju aizstāvēt, gan saimnieciskus jautājumus risināt

Tuvojoties nākamajām vēlēšanām, arī mazās partijas ar samērā nelielu biedru skaitu gatavojas apvienoties, lai par vietām parlamentā cīnītos kopīgiem spēkiem. Konsolidācijas mērķi gan ir visdažādākie – stiprināt nacionālo interešu aizstāvību, atvieglot partijas saimniecisko jautājumu risināšanu vai arī audzēt savu popularitāti.

Viena no pirmajām sīkpartiju apvienībām Latvijā ir bijušā Eiropas Parlamenta (EP) deputāta Guntara Krasta izveidotā "Libertas.lv". Tajā ietilpst partija "Mūsu zeme", Sociālā taisnīguma partija, kā arī Pensionāru un senioru partija. EP vēlēšanās "Libertas.lv" palika zem strīpas, tomēr ieguva daudz vairāk balsu nekā viena otra no "vecajām un lielajām" partijām.

"Pagaidām neesam lēmuši par to, vai startēsim Saeimas vēlēšanās. Bet, ja startēsim, tad, visticamāk, meklēsim vēl kādu papildinājumu," man pastāstīja G. Krasts, bet atturējās minēt iespējamos partnerus. Viņš arī prognozēja, ka politisko spēku konsolidācijas process turpināsies gan mazo, gan lielo partiju vidū. Viņš arī izteica cerību, ka latviskās partijas spēs pārvarēt savas pretrunas un veidot vienotus sarakstus. "Pašlaik partiju ir tik daudz, ka vēlētājam ir pārāk liela izvēle, kas viņu apmulsina un traucē kvalitatīvi izvērtēt. Tādēļ nereti atdod balsi par to skaļāko un trokšņaināko sarakstu," atzina "Libertas.lv" līderis.

"Mazajām partijām jau lielas šanses nav. Plašsaziņas līdzekļi apzināti neziņo par to, ko mēs esam panākuši un izdarījuši. Piemēram, esmu uzvarējis Satversmes tiesā, aizstāvot pensionārus, bet avīzes par to neziņo, tādēļ pensionāri domā, ka valdošie par viņiem apžēlojušies, un turpina balsot par tiem," sūkstījās Tēvzemes nacionālo spēku savienības (TNSS) priekšsēdētājs Mārtiņš Draudiņš. Tādēļ viņa vadītā partija Saeimas vēlēšanās plāno startēt kopā ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS). TNSS un ZZS, pēc Draudiņa teiktā, esot ļoti tuvi politiskie spēki, jo abi balstoties uz nacionālajām vērtībām un mazaizsargāto iedzīvotāju tiesību aizstāvēšanu. "Turklāt man imponē tas, ka ZZS vienīgā no lielajām partijām atteicās parakstīt to genocīda likumu," norādīja TNSS līderis. Lūgts precizēt, ko viņš domā ar "genocīda likumu", Draudiņš atgādināja Saeimas pieņemto likumu "Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009. gada līdz 2012. gadam", ar kuru strādājošo pensionāru pensijas samazinātas par 70%, bet nestrādājošo – par 10%. Skaidrības labad gan jāpiebilst, ka Saeimas balsojumā "zaļie zemnieki" ievēroja koalīcijas disciplīnu un atbalstīja šo likumu, uz ko deputātus mudināja arī labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS). Šobrīd politiskajā organizācijā TNSS ir aptuveni 500 biedri.

Cita nacionālā partija – "Visu Latvijai!", kuras kodolu veido lielākoties nacionāli noskaņoti jaunieši, – jau kopš savas dibināšanas ir mudinājusi līdzīgi domājošos politiskos spēkus sekot Eduarda Berklava aicinājumam latviešu nacionāliem spēkiem apvienoties vienā sarakstā. Līdz šim gan lielās varas partijas izlikās aicinājumu nedzirdam. Pirms 9. Saeimas vēlēšanām "TB"/LNNK gluži kā labdarības žestu piedāvāja "VL" līderim Raivim Dzintaram atstāt "Visu Latvijai!" un kandidēt tēvzemiešu sarakstā, bet "vislatviešiem" šāda "sadarbība" nebija pieņemama. Šobrīd situācija ir mainījusies – reitingiem brūkot, ne viena vien varas partija ar "VL" runā par sadarbību kā ar līdzvērtīgiem partneriem. "Mēs esam runājuši gan ar PS, gan "TB"/LNNK biedriem un uzskatām, ka nākamajās Saeimas vēlēšanās jāizveido iespējami plašāks vienotais partiju saraksts, kas balstīts uz nacionāliem principiem," pastāstīja R. Dzintars. Viņaprāt, līdzšinējā valsts dzīvē nacionālie principi bieži vien palikuši tikai lozungu līmenī. R. Dzintars arī uzsvēra, ka "Saskaņas centra" un Latvijas Pirmās partijas kopējais rezultāts Saeimā var būt tik draudīgs Latvijai, ka šoreiz būs jāprot vienoties pat tādām partijām, kas viena uz otru citkārt varētu skatīties šķību aci. Šogad "VL" uzņemti aptuveni 100 cilvēki, pavisam partijā ir aptuveni 300 biedri. Biedru skaits gan īpaši veicināts netiekot – domubiedrus "Visu Latvijai!" mudina reģistrēties kā oficiālus atbalstītājus.

Saeimas vēlēšanām rosīgi gatavojas arī Normunda Grostiņa vadītā Rīcības partija ("Eiroskeptiķi"). Katru nedēļu tā nāk klajā ar dažādām iniciatīvām, piemēram, piedāvā piešķirt Valsts kontrolei iespējas ierosināt kriminālprocesu par valsts pārvaldē notikušām nelikumībām, vienkāršot jaunu uzņēmumu reģistrāciju. Sadarbība ar citiem politiskajiem spēkiem netiekot plānota, jo "īsti nav ar ko runāt". Pēc Grostiņa domām, vairākums Latvijas partiju ja ne vārdos, tad darbos ir ideoloģiski atšķirīgas no "eiroskeptiķiem". "Piemēram, "Saskaņas centrs" programmatiski varētu būt līdzīgs, bet savos darbos viņi pierādījuši, ka ir pārāk saistīti ar nacionālo jautājumu, kuru mēs vispār ignorējam. Mēs nekur neejam ne 9. maijā, ne 16. martā. Mūsu partijā puse biedru ir latvieši un puse – cittautieši," uzsvēra Rīcības partijas līderis. Par sabiedroto trūkumu viņš īpaši neskumst, jo partijas biedru skaits jau esot pārsniedzis 600 cilvēkus. Šogad uzņemti 400 jauni biedri, un ar šādu pieaugumu varot lepoties reti kura lielā partija.

"Demokrāti.lv" šogad pašvaldību vēlēšanās sasniedza labu rezultātu – uzvara Skrundas novadā, otrā vieta Carnikavas novadā un labi rezultāti Mārupes, Engures, Krimuldas, Valkas un Kuldīgas novadā. Pēc šī sasnieguma partijas dzīvē iestājies zināms atslābums un gatavošanās Saeimas vēlēšanām vēl nav sākusies. "Rudenī atkal sanāksim kopā un tad spriedīsim," jautāts par kopēju sarakstu veidošanu, atbildēja partijas priekšsēdētājs Edgars Jansons. Viņš pats par partiju konsolidāciju izteicās atzinīgi, jo "jāņem piemērs no cittautiešiem". Par iespējamiem sabiedrotajiem E. Jansons izteicās izvairīgi – tie būšot "politiskie spēki, kuros ir aktīvi cilvēki". Šobrīd "Demokrātiem.lv" ir nedaudz vairāk kā 200 biedri.

Vasaras atvaļinājumu laiks atstājis iespaidu arī uz Kristīgi demokrātisko savienību (KDS). "Pie šī jautājuma atgriezīsimies rudenī. Mēs jau iepriekš esam runājuši gan ar Saeimā pārstāvētām partijām, gan ar mazajām, bet ne par ko konkrētu neesam pagaidām vienojušies," man pastāstīja KDS priekšsēdētāja Māra Zilgalve. Partijai jau ir pieredze sadarbībā ar lielākām partijām – pašvaldību vēlēšanās Jūrmalā tai bija kopīgs saraksts ar LPP/"LC", bet pirms tam KDS sadarbojās ar sociāldemokrātiem. M. Zilgalve gan noliedza, ka ar šīm partijām sadarbosies turpmāk, jo KDS "nav pieņemams LPP/"LC" "krieviskais moments", bet sociāldemokrātija un kristietība "Eiropas kontekstā ir divas dažādas filozofijas, kas parasti iet savu ceļu". Kā ticamāko nākotnes partneri viņa nosauca "JL", jo tas cienot kristīgās vērtības, cīnoties pret korupciju un aizstāvot latviešu nacionālās intereses. KDS priekšsēdētāja gan neslēpa, ka pati personīgi vēlētos, lai partija cīnās saviem spēkiem, bet atzina, ka kopā ar lielu partiju būtu vieglāk risināt finansiālos un saimnieciskos jautājumus. KDS ir aptuveni 230 biedri, šogad pievienojās aptuveni 20 cilvēki. Partijai ir viena deputāta vieta Ķekavas pašvaldībā.

 

Viedoklis: Cīņā par balto zirgu

Māris Krautmanis,  NRA  08/11/09    Bijusī laikraksta Diena redaktore Sarmīte Ēlerte ir nākusi klajā ar vēstījumu, ka labprāt piedalīsies labējo partiju konsolidācijas procesā, un labējās jeb labās Ēlertes gaumē skaitās partija Jaunais laiks, Pilsoniskā savienība un vēl arī Sabiedrība citai politikai.

Aizejot no Dienas, Ēlerte pauda, ka investēšot sevī, taču atpūtas periods tagad nu ir beidzies – viņas vērtību un misijas apziņa neļauj sēdēt rokas klēpī salikušai.

Eksredaktores figūru nevar par zemu vērtēt – te ir darīšana ar rūdītu, pieredzējušu intrigu pinēju, prasmīgu propagandas nozares speciālisti, kura vēl velnu parādīs, un ne reizi vien. Viena daļa politiķu un politikas taisītāju no Ēlertes paniski baidās, burtiski trīc, jo nonākt viņas vadītās ļaužu prātu apstrādes mašīnas dzirnakmeņos negribas nevienam, ne kurš katrs politiķis spēj saņemties un neklausīt.

Nepaklausība Ēlertes vadītajai Sorosa politiskajai apvienībai jeb korporatīvi saistīto mediju, biznesa, nevalstisko organizāciju, politiķu un politikas vērotāju grupējumam nozīmē lielas nepatikšanas – nepaklausīgajam jārēķinās, ka par viņu te vienā, te citā preses izdevumā parādīsies negatīvi vēstījumi, apķēzījumi, turklāt tā nebūs tikai sišana ar avīzi, bet politiķa noēšanas procesā ar lielu skubu piedalīsies arī prokuratūra, KNAB. Šai procedūrai ir bijuši pakļauti simti lielu un mazu politiķu, un ne jau katram ir bijusi tāda akna turēties pretī kā oligarhu trijniekam. Lai gan… Ja nu kāds ir klasisks oligarhs, tad tā ir tieši pati Ēlerte – mediju, naudas un politikas varas pārstāve vienā personā.

Ēlertes iznācienam ir gan savi pozitīvumi, gan negatīvumi.

Labais ir tas, ka Ēlerte, cerams, beidzot spers atklātu soli uz politikas takas, un būs jauki, ja viņas tālākais gājums nevirzīsies atpakaļ uz aizkadra pelēko zonu, no kuras varēja ērti sēdēt krūmos un uzglūnēt, manipulēt un grābt ogles ar svešām rokām.

Tagad beidzot ļaužu masas un pati Ēlerte redzēs, kas ir nonākšana rampas prožektoros, cik saldena ir politiķa maizes garoza, ko nozīmē iegūt varu un cik grūti ir to lietot praksē.

Ļaužu masas, elektorāts savā dabā ir līdzīgs bērnam – tas spēj būt nežēlīgs, tā noskaņojums ir mainīgs kā Baltijas klimats. Parasti kādi jauni elki tiek nesti uz rokām un liels skaits ļaužu par viņiem neadekvāti jūsmo. Pēc tam nāk mīlas atplūdi un elks tiek gāzts no pjedestāla, viņam tiek pierakstīti gan viņa reālie, gan nepelnītie grēki. Sevišķi plāni klājas tiem, kas nākuši pie varas blēdīgā ceļā ar trubadūrēšanu, ar publisko attiecību speciālistu ciniski aprēķinātu tēla uzpumpēšanas metodiku. No šāda skatuleņķa raugoties, jau Ēlertes nākšanas pirmajos metros var ieraudzīt viņas aiziešanu, kas nebūs nekāds tīkamais skats.

Slikti tikai tas, ka diženo, skaisto, grandiozo treju politisko spēku apvienošanās un Ēlerte, vienotāja, vēl ir tikai priekšā – latvju zemes elektorātam vēl tikai būs jāpārliecinās, cik rūgts virums skalojas skaistajā, zeltītajā biķerī, kas tam tiks piedāvāts 10. Saeimas vēlēšanās. Būs jāpaiet kādam laikam, lai jūsmotāji saprastu, ka aiz patriotiskajiem verbiem slēpjas diezgan kaitīgi darbi, ka šo partiju sorosiskais pildījums nepieļauj pat iespēju, ka tās varētu kaut ko darīt Latvijas valsts labā. Džordžs Soross nav slēpis, ka necieš nacionālu valsti. Un Latvija kā nacionāla valsts nesakrīt ar viņa atklātās sabiedrības ideāliem. Ēlertei kā ilggadējai Sorosa emisārei Latvijā patiesā misija nav stiprināt šo valsti, tās ekonomikas konkurētspēju, tiesiskuma pamatus un politisko iekārtu.

Lielai daļai ļaužu ir pārliecība, ka visas bēdas tiem ir sagādājuši kādi vecie, sliktie, nepareizie, korumpētie utt. varasvīri, tāpēc pietiek kādiem vecajiem pašdeklarēties par jaunajiem un sataisīt televizora ekrānā ļoti godīgu un apņēmīgu seju, kā uzreiz sarodas milzumdaudz atbalstītāju. Ko lai dara – cilvēka dabā ir ticēt labajam, naivi neredzēt acīmredzamo, aizmirst nupat vakar notikušo.

Skumji, bet viss politikas process kopš 1991. gada ir viena vienīga ļaužu apblēdīšanu virkne. Vēlētājus jūsminot ar nevis šķelt, bet vienot lozungiem, pie varas tika Latvijas ceļš, ar mākslīgi uzpumpētu viedā tēva figūru varā ienāca Tautas partija. Katra nākamā glābēju–mesiju partija ir bijusi aizvien spožāka pēc formas un tukšāka pēc satura. Šķita jau, ka Einara Repšes Jaunais laiks ir nepārspējams liekulībā, destruktivitātē, populismā, tiesiskajā nihilismā, tomēr izrādās, ka tie vēl nav griesti. Vēl nāks politisko spēku apvienošanās ar Ēlerti pulku priekšgalā, balta zirga mugurā.

 

Ministru kabinets apstiprina valdības rīcības plānu

LETA  08/11/09    Ministru kabineta sēdē šodien apstiprināja valdības rīcības plānu Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis uzsvēra, ka valdības nozīmīgākais uzdevums ir budžeta deficīta samazināšana, lai nodrošinātu starptautiskā aizdevuma saņemšanu un apstādinātu ekonomikas lejupslīdi. Tādēļ viena no valdības prioritātēm ir 2010.gada budžeta izstrāde.

Rīcības plāns paredz arī citus neatliekamos uzdevumus – priekšlikumu izstrādi pašvaldību sociālās palīdzības pabalstu sistēmas darbībai krīzes apstākļos, bezdarbnieku apmācību un pārkvalifikāciju, priekšlikumu izstrādi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un administratīvā sloga mazināšanai, kā arī citus.

Tautsaimniecības nozarē kā būtiskākie uzdevumi ir izvirzīti ekonomikas konkurētspējas uzlabošana, novirzot 675 miljonus latu uzņēmējdarbības atbalstam un komercdarbības konkurētspējas un inovācijas veicināšanas programmas īstenošana, attiecinot to īpaši uz Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Tāpat ir plānots pilnveidot normatīvo bāzi ES fondu jomā, mazinot administratīvos šķēršļus. Kā nozīmīgs ekonomikas atjaunošanas instruments tiek izmantots ES fondu finansējums „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanā”.

Veselības aprūpes jomā ir izstrādāts Veselības ministrijas padotības iestāžu funkciju optimizācijas plāns un tiek izstrādāts Veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanas plāns 2009.-2011.gadam.

Izglītības jomā ir plānots izstrādāt grozījumus normatīvajos aktos, lai novērstu finansēšanas modelim „nauda seko skolēnam” neatbilstošās normas un lai precizētu pedagogu darba samaksas kārtību. Lai nodrošinātu vienotu skolu tīkla plānošanu, līdz augustam ir plānots izstrādāt profesionālās izglītības iestāžu tīkla reorganizācijas plānu.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietās ir plānots izvērtēt tiešo pārvaldes iestāžu kompetences nodošanu plānošanas reģioniem, kā arī novirzīt ES struktūrfondu līdzekļus pašvaldību izaugsmes atbalstam.

Satiksmes jomā turpinās Valsts un Privātās partnerības programmas projektu īstenošana autoceļu posmiem – A2 Rīga – Sēnīte, A4 Baltezers – Saulkalne un A7 Ķekavas apvedceļš un realizēs Valsts galveno autoceļu segumu atjaunošanas un uzturēšanas programmu 2009.- 2013.gadam. Plānots izstrādāt „Autoceļu specifikācijas 2010”, paplašinot vietējo materiālu lietošanas iespējas.

Tieslietu jomā ir izstrādāti priekšlikumi, kas paredz tiesisko regulējumu hipotekāro kredītu ņēmēju aizsardzībai, kas kredītu ņēmuši vienīgā mājokļa iegādei.

Lauksaimniecībā ir novirzīti 27.miljoni latu piensaimniecības atbalstam saskaņā ar 2009.gada 3.februāra valdības lēmumu. Ir uzsākta ES un valsts atbalsta programmu pārorientācija, lai veicinātu lauksaimniecības produktu ražošanu un konkurētspēju.

 

Rīgas dome iecerējusi apvienot 11 kultūras iestādes

BNS  08/11/09    Rīgas dome (RD) iecerējusi reorganizēt vienpadsmit kultūras iestādes, izveidojot vienu Rīgas kultūras pašvaldības iestāžu apvienību.

Līdz gada beigām īstenojamā kultūras iestāžu apvienošana skars koncertorganizāciju "Ave Sol", Rīgas kultūras un tautas mākslas centru "Mazā ģilde", Kultūras un tautas mākslas centru "Ritums", Mākslas darbinieku namu, Rīgas kultūras centru "Iļģuciems", Rīgas Kultūras un atpūtas centru "Imanta", VEF Kultūras pili, Kultūras namu "Draudzība", Kultūras namu "Ziemeļblāzma", Rīgas Porcelāna muzeju un Aleksandra Čaka memoriālo dzīvokli-muzeju.

Lēmumprojekts paredz arī Rīgas Kultūras aģentūras likvidāciju.

Paredzams, ka pēc reorganizācijas darbu zaudēs visu šo iestāžu vadība, kā arī Rīgas Kultūras aģentūras darbinieki.

Ceturtdien šo jautājumu iecerējusi skatīt RD Izglītības, kultūras un sporta komiteja.

Jau vēstīts, ka Rīgas dome iepriekšējā sasaukuma laikā jau vairākkārt centās pieņemt lēmumu par Rīgas kultūras aģentūras reorganizāciju, to pievienojot Kultūras departamentam. Tobrīd pret to asi iestājās domes Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas vadītāja Helmī Stalte ("Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK).

Rīgas Kultūras aģentūra izveidota pirms trim gadiem, un to vada Brigita Rozenbrika. Aģentūras pārziņā ir kinoteātris "Rīga", Rīgas Jūgendstila centrs, Rīgas pilsētas izstāžu zāle un pērn nogalē pievienotais Rīgas Kongresu nams. Tā atbild par kultūras pasākumu rīkošanu, Rīgas pašvaldības kultūras projektu un programmu vadīšanu un realizēšanu.

 

Komentārs: Cinkotais skārds

Aivars Ozoliņš,  Diena  08/11/09    Premjerministram Valdim Dombrovskim varētu būt piezagušās vēl vienas briesmas — viņu sācis slavēt smagos kriminālnoziegumos apsūdzētais Ventspils mērs Aivars Lembergs. Valdībā esot mazinājies "haoss", bet "Dombrovskis ir atvērts koalīcijas un citiem partneriem", viņš stāsta. Tas nav uz labu. Turklāt tā nav pirmā un dramatiskākā reize — maija beigās Lembergs pat paslavēja visu viņa kādreiz nīsto Jauno laiku, ka partijas darba stilā esot pozitīvas pārmaiņas un pat Einars Repše esot pamainījies uz "pozitīvo pusi"!

Jāatgādina, ka jūnijā tiesa nolēma neveikt Lembergam psihiatrisko ekspertīzi. Tagad viņš jau piedāvā valstij nodarboties ar cilvēku tirdzniecību — prasīt no Eiropas Savienības "vecajām dalībvalstīm" par darba meklējumos turp aizbraukušajiem "50, 70, 100 tūkstošus latu par katru cilvēku atkarībā no viņa kvalifikācijas". Taču skatīšanās uz pasauli pāri savai bodnieka letei un cenas birkas pielikšana jebkam viņam ir norma, nevis novirze.

Pat valsts drošība Lembergam ir tikai prece. "Aizsardzība — tas ir liels un sarežģīts bizness", tāpēc no NATO būtu jēga vienīgi tad, ja RAF ražotu bruņutransportierus, viņš maijā bija izrēķinājis. Arī attiecībās ar ASV esot jāņem piemērs no viņa: "Ja es braucu uz Rīgu, es ventspilniekiem vienmēr kaut ko atvedu." Tāpat, "ja ārlietu ministrs krīzes laikā aizbrauc pie mūsu stratēģiskā partnera, viņam ir jāatved miljardi". "Savulaik, atgriežoties no PSRS Valsts plāna vai nozaru ministrijām Maskavā, es vienmēr kaut ko atvedu. Kaut vai 10 tonnas cinkotā skārda," viņš lepojas. Ne tā, kā prezidents Valdis Zatlers tagad — "mūsu vadonis aizbrauca uz ASV un atgriezās, taču neviens nezina, ko viņš mums ir atvedis", sūkstās apdalītais Puzes vadonis.

Nav grūti uzminēt, kādu "cinkoto skārdu" Lembergam tagad vajag no Dombrovska un viņa partijas. Ventspils bodniekam vai elpa aizraujas no ES fondu miljoniem — "nekad nav bijis tā, ka, ieguldot tikai 10% no projekta vērtības, 90% var saņemt kā dāvinājumu", viņš aprīlī elsoja par šābrīža "unikālajām iespējām". JL viņam noderētu arī kā atsvars gan "Ventspils oponentu" sponsorētajam Saskaņas centram, gan konkurējošās Rīgas ostas jaunajam priekšniekam Aināram Šleseram. Taču, tāpat kā lielvalstīm savulaik, hūtainajam milzim draugu nav, ir tikai andele, un diezin vai premjerministram lon kļūt par krāmu viņa tirgū. Valdībai Lemberga glaimi ir bīstamāki par viņa lamām, kā to labi zina dažs labs Dombrovska priekštecis amatā.

 

Intervija ar Andri Grūtupu: «Jaunais vilnis» māca runāt, domāt un just krieviski

Egils Līcītis,  Latvijas Avīze  08/12/09    "Latvijas Avīzē" stipri norūpējies viesojās pazīstamais advokāts ANDRIS GRŪTUPS. Viņu uzklausīja žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Egils Līcītis. Grūtupa kungam bija sakrājies sakāmais par nesen Jūrmalā notikušo dziesmu konkursu "Novaja volna". Kā vienmēr viņa viedoklis ir tāds, kā mēdz sacīt – par kuru diskutēt.

A. Grūtups: – Neeju "Jauno vilni" skatīties Dzintaru koncertzālē principā. Tomēr, lai justu gaisotni, fragmentāri raugos televīzijā. Man radušies apsvērumi, kā tas viss izskatās, bet ierosme izteikties nāca pēc mūsu prezidenta vienkāršota, primitīva viedokļa uzklausīšanas. Kad viņam jautāja – kāpēc turp ejat, kāpēc vajadzīgs "Jaunais vilnis", Zatlers atteica, ka šo konkursu rādot 40 valstīs un ka tā tiekot popularizēta Latvija. Ļoti žēl, ka to saka viens no mūsu valstsvīru trijotnes…

V. Krustiņš – No četrotnes! Neatstājiet malā Raimondu Paulu – Maestro!

– Jā, runāšu arī par Paulu, bet vispirms par šo pasākumu kopumā. Festivālā nosauktie atslēgas vārdi ir "Jūrmala" un "Dzintaru koncertzāle". Nekāda Latvija netiek pieminēta. Nezinu, vai tiešām pārraides ir uz 40 valstīm, bet ārzemniekam, kurš to visu skatītos, noteikti Latvija liekas kā viena no Krievijas guberņām, jo pasākumā visi dzied un runā krieviski. Ja nu ārzemnieks ierastos Jūrmalā un pavadītu tur divas nedēļas konkursa laikā, tad viņam veidotos pavisam ačgārns priekšstats. Viņam šķistu, ka šeit mīt īpatnēja krievu sekta. Runā krieviski, bet uz veikalu reklāmām, ielu nosaukumu plāksnītēm lieto latīņu alfabētu. Par kādu Latvijas popularizēšanu var būt runa, ja viss notiek krieviski, tiek dziedātas krievu dziesmas? Man uzkrita "Viļņa" 1. vietas ieguvēja indonēzieša pateicības runa. Var būt, ka alojos, bet man izklausījās, ka viņš pateicās Latvijas krievu tautai. Tāds iespaids puisim droši vien varēja rasties, divas nedēļas atrodoties manis aprakstītajā gaisotnē – ar krievu valodu, bet bez kirilicas burtiem.

Turklāt, vērojot konkursu gadiem, izjūtu tendenci – aizsākumos runāja par latviešu auditorijas piesaistīšanu, lai ierodas vairāk latviešu publika, tādējādi, kaut kā sekmējot latviešu–krievu tuvināšanos, bet tagad tas viss atmests. Viss "iet vaļā" totālā krieviskumā, un gan zālē sēdošie, gan uz skatuves dziedošie palaikam zaudē vietas un laika izjūtu. Viņiem liekas, ka viņi atrodas Krievijas teritorijā, vismaz tādā eksteritoriālā krieviskā apgabalā. Šogad Jūrmalā ieradās Krievijas prezidenta administrācijas vadītājs – apmēram trešais cilvēks pēc ranga valstī, atbrauca Kontroles palātas šefs Stepašins, tika teiktas uzrunas, sniegti ordeņi. It kā jau par mākslu, mūziku, bet faktiski ar lielo Krievijas impērisko pieredzi tika salikti ideoloģiskie akcenti un pavilkti zemteksti. Manuprāt, pasākuma mērķis ir: strādāt uz šeit esošo krievu publiku, uzturēt viņos krieviskuma garu. Ja kāds mūsu aprindās kaut ko runā par integrāciju, tad Jūrmalā notiekošais ir tieši pretējs integrācijas mērķiem. Otrkārt, "Jaunajā vilnī" latviešus pamazām grib pieradināt pie krievu valodas, pie tās dominances. Un arī mūzikas, dziesmas spēks ir ļoti iedarbīgs. Nereti tā mūzika, kura skan cilvēkam galvā, nosaka viņa domas un izjūtas.

Tālāk – man neliekas, ka tā sauktais konkurss īstenībā būtu konkurss. Tie ir cilvēki, kuri atbrauc – viņus visus izvēlējusies Maskava un viņi nepārstāv citas valstis, bet tikai paši sevi kā dziedātājus. Cita būtiska iezīme, ka uz 15 – 16 konkursantu saujiņu ierodas vismaz četrreiz vairāk Krievijas estrādes mākslinieku. Viņu koncerti ir apjomīgāki un spilgtāki nekā konkursantu uzstāšanās. Krievu "zvaigznes" dzied katru dienu, un šo koncertu aizsegā norit ļoti precīzs ideoloģiskais darbs. Tas ir "konkursa" virsmērķis. Ja kādā valstī nevar iebraukt kā Gruzijā ar tankiem, tad tur vienmēr var izmēģināt citus ietekmes veidus. Es to definētu kā "Krievijas kultūras dekādi Latvijā". Padomju laikā brālīgās republikas devās uz Maskavu klanīties un dziedāt, dejot un demonstrēt, un to sauca par "kultūras dekādēm", bet tagad vairāk par nedēļu Latvijas Republikā noris krievu kultūras dienas, par kuru mērķiem jau izteicos. Mazs piemērs. Jurijs Antonovs ir ļoti labs komponists, dziedātājs, bet viņa uzstāšanās pēdējā dziesmā zīmīgi izskanēja "kak prijatno vozvraščatsja pod krišoi doma Svojego". Neba Antonovs dziesmu rakstījis citā kā Krievijas kontekstā, kur tas viss ir ļoti normāli – kurš gan negrib atgriezties mājās. Taču, ja Latvijā tas izskan pēdējā dziesmā, tad tam piezogas mazliet vai pavisam cits zemteksts. Nedomāju, ka Antonovs pats ielika šo dziesmu kā noslēdzošo, bet viņam bija attiecīgi "režisori" un koncerta komplektētāji. Man liekas, tā ir šaura grupiņa gan no šejienes, gan no Maskavas, kas "piestrādā" un organizē pasākumu, neaizmirstot nevienu "sīkumu". Ieskaitot visu šo dekādi raksturojošo – cik labi atgriezties nevis latviešu, bet savās mājās. Tas nebija nejauši.

– Viena replika. Krievu avīzēs publicēts krievu aktieru, mākslinieku saraksts, kuri sapirkušies mājas Jūrmalā. Tā ka cilvēkiem tagad daudz kur mājas.

– Nu jā. Bet, kad paklausās krievu mākslinieku repertuāru, tas izklausās ļoti rūpīgi izvēlēts, paredzēts tieši "Mājām"… Protams, nav galējību, kā tas būtu ar Gazmanova "Oficieri", kas ir krievu militāristu himna, kur visi ceļas un aplaudē. Bet es tomēr gribu teikt, ka ir šaura cilvēku grupa, kas izmanto krieviem raksturīgo mēra sajūtas trūkumu. To var droši teikt, jo man pašam māte bija krieviete un vecaistēvs – krievu ierēdnis. Es kaut kā ļoti to no bērnības jutu un zinu. Bet aplūkosim dažus vēsturiskus piemērus, kas liecina par krievu mēra sajūtas trūkumu. 1940. gadā, ienākot sarkanarmijai, pirmais, ko viņi izdara, – atņem Latviešu biedrības namu. Kultūrizglītojoša celtne, pastāvējusi jau no iepriekšējā gadsimta, dibināta cara laikā. Bet viņi paņem, izdzen latviešus no tās ārā, izveido virsnieku klubu, it kā Rīgā citas mājas tam nebūtu.

– Vilis Lācis to esot atdevis.

– Droši vien, ka kāds atdeva. Cits mazzināms fakts. 1941. gada 14. jūnijā – pirmā lielā latviešu deportācija. Kas tajā laikā notiek pašā Rīgas centrā? Tieši 14. jūnijā universitātes Lielajā aulā koncertā uzstājas pirmā numura krievu kino un estrādes zvaigzne Ļubova Orlova. Nu nav vairs mēra sajūtas. Tāpat, ja līdz ar 16 konkursantiem "Jaunajā vilnī" pirms, pēc, pa vidu viņiem dzied 60 krievu "estrādnieki" – pāršauj pār strīpu. Manuprāt, krievus vienmēr uz mēra sajūtas zaudēšanu uzkūda kāds cits, izmantojot šo viņu īpašību.

– Bet šogad nekādi joki ar divdomīgu tekstu netika atļauti!

– Jā, pamanīju. Šogad nebija "Comedy Club" puišu, kuri, varbūt neko ļaunu nedomādami, šo to atļāvās, toties šogad viss likās pārdomātāk, dziļāk, apjomīgāk nostrādāts. Tik primitīvi vai ārišķīgi vairs nerīkojās. Tas bija respektablāk un savu panāca. Citugad Jūrmalas mērs daļu runas teica latviski, bet nu Munkevics it kā pašsaprotami visu norunāja krieviski. Tāpat – ar Rīgas mēra Ušakova uzstāšanos. Atklāti sakot, man likās, ka viņš ir gudrāks. Ušakovam nevarētu būt tā latviešu "kalpa" mentalitāte, jo viņš tomēr krievs. Ušakovs daudz vairāk iegūtu, ja norunātu latviešu valodā, bet pēc tam tiem, kas nesaprata, krieviski ar humoru īsi atstāstītu, ko viņš sacīja. Man liekas, Dolgopolovs izmantotu šo apstākli un rīkotos tā, kā es ieteicu. Bet nu šā konkursa dziesmu pavadībā mūsu amatpersonas iemāca runāt, domāt un just krieviski.

Piemetināšu pāris vārdus par mūsu vietējiem dalībniekiem konkursā – Aišu un Busuli. Busulis uzvarēja citugad, bet šogad Eirovīzijā dziedāja krieviski. Ļoti labi saprotu abu vokālistu vēlmi izpatikt krievu auditorijai. Tomēr domāju, vai Aišas un Busuļa dēļ mākslinieciskā egoisma vēlmēm ir vērts upurēt veselas tautas valodu un pašlepnumu. Mani tas dziļi aizskāra, un, man liekas, latvieši ir pabērna lomā, ja Aiša dzied krievu mēlē. Tas liecina, cik viņā un lielā daļā jaunatnes kopumā, arī mūsos pašos, ir zems pašlepnums. Es pat domāju, ka daļai krievu tas rada zināmu nicinājumu. Zinot, cik krievi lepni cilvēki, cik augstu vērtē savu valodu un cik tā liela nācija, viņi, iespējams, sirds dziļumos ar tādu kā nicinājumu izturas pret tādiem kā Aiša un Busulis, kurš, gluži kā zaimodams latviešu nāciju un valodu, Maskavā Eirovīzijā dziedāja krieviski.

Droši vien jūs gribētu dzirdēt manu viedokli arī par Raimondu Paulu un Laimu Vaikuli. Šie cilvēki abi savā jomā ir vērā ņemami, un, pēc manas pārliecības, Pauls ir ģeniāls komponists, kurš izdarījis ļoti daudz ko latviešu tautai. Un arī Laima Vaikule ir izcila estrādes māksliniece. Par viņiem kritiski negribu sacīt nevienu vārdu. Tikai saprotu, ka lieliem cilvēkiem ir zināmas vājības, un es tās respektēju. Protams, viņi nav ideologi, un tas arī skaidrs.

Man tā liekas, ka "Jaunais vilnis", kādā veidā tas pastāv, bija viens no pēdējiem šiem konkursiem Jūrmalā. Dzīvē nepārtraukti daudz kas mainās. Skaidrs, ka tagad piedzīvojam krievu nacionālisma uzplūdus. Neapšaubāmi, ar impērijas atgriešanos, ar valsts varenību. Bet nekas jau nestāv uz vietas. Uzplūdi mijas ar atplūdiem. Pašlaik ir latviešu pašapziņas zemākais punkts. Tas saistīts ar lielām ekonomiskām grūtībām, kad redzam, kas kurš ir krīzes situācijā, bet par to, ka zemāko punktu nomainīs atgriešanās pie latviešu pamatvērtībām, man nav šaubu. Lai nerodas iespaids no manis teiktā, ka esmu pret krieviem, kaut vai minēto radniecisko saišu dēļ nevaru būt pret krieviem kā tautu. Neesmu arī pret to, ka Jūrmala pelna.

A. Grūtups: – Saprotu, ka tādai lietai kā konkurss "Jaunais vilnis" ir kas jāliek pretim. Bet "Jaunais vilnis" pastāvēt nevar. Tas nodara tikai milzīgu ideoloģisku kaitējumu valstij, valodai, tautai. Agri vai vēlu nāksim pie atskārsmes – konkurss jārīko pašiem. Tajā jābūt tikai divām darba valodām: vienai kā pamatvalodai – latviešu, kā palīgvalodai Eiropā atzītai angļu. Ja grib starptautisku konkursu, tad skaidrs, ka rīkošanā talkā jāaicina kāda TV stacija. Eiropā ir laba pieredze ar vācu TV stacijām, piemēram, ZDF, un šos raidījumus skatās viscaur Eiropā. Kāpēc gan mēs, latvieši paši, nevarētu rīkot starptautisku dziesmu konkursu Jūrmalā sadarbībā ar ZDF? Tur pirmām kārtām jāuzaicina Lietuva un Igaunija. Vai neziniet, kur un kāpēc no "Jaunā viļņa" pačibējušas mūsu abas kaimiņvalstis? Vai lietuvieši un igauņi jau sen nav sapratuši, kas tas ir par pasākumu? Man liktos ļoti simpātiski, ja šādā latviešu rīkotā konkursā piedalītos Baltkrievija, kur dzīvo mums radniecīga tauta, Ukraina, kas patlaban ir Latvijai ļoti draudzīga valsts, kāds no Krievijas apgabaliem, piemēram, Sanktpēterburga vai Pleskava. Tad tas būtu tas, par ko runā Zatlers – tā panāktu latviešu kultūras un Latvijas vārda popularizēšanu gan uz austrumpusi, gan visā Eiropā, kas mums ir svarīgākā sauszemes sastāvdaļa. Tā būtu Jūrmalas prestiža nostiprināšana, ierastos ļoti daudz viesu no ārzemēm, viņiem visiem saprotot, ka šo konkursu rīko Latvija. Lai atbrauc arī somu, poļu, vācu dziedātāji – gribu savu viedokli noslēgt pozitīvā noskaņā, jo nevar tikai kritizēt un nelikt neko pretī.

– Negrasos komentēt jūsu teikto, bet krievu vietējās avīzes un glancētie žurnāli sīrupainām bildēm atspoguļojuši festivāla norisi – patiešām bijis gan Krievijas ministrs Ļevitins, gan miljardieris Avens, bet netrūcis arī skandalozu personu, kā tas "fon" ar dīvaino vārdu un uzvārdu Šabtajs Kalmanovičs. Viņam gan rezidence Jūrmalā… Jautājums – kas brauc uz "Jauno vilni", kādā nolūkā?

– Ja par muzikāliem izpildītājiem runā, tad, pavisam skarbi vērtējot, tur salasās Krievijas estrādes naftalīns. Ja runā par publiku, tad es minēju, ka festivālu "pavada" šaura grupiņa kā no Maskavas, tā no vietējās puses, kurus tiklab var saukt par iniciatoriem, tiklab kūdītājiem. Es domāju, viņi izprovocē to, ka krievi zaudē mēra sajūtu, un neizslēdzu, ka no šiem "foniem", toskait Latvijā mītošajiem, nāk nauda. Viņi veicina, lai Jūrmalā ierastos augsts prezidenta administrācijas pārstāvis, lai klāt būtu Stepašins un Ļevitins, lai no rituāla viedokļa ļoti svarīgi pasniegtu ordeni Krutojam un kaut ko iedotu arī Paulam. Manuprāt, tas viss ir precīzi izdomāts. Manuprāt, tiem "foniem" kā virsuzdevums šķiet arī zināmas pastāvīgas spriedzes uzturēšana vienā latviešu un krievu daļā, jo viņiem ideoloģijas dzīšana ir asinīs. Tas tāds iespaids, vērojot, kas tur regulāri ierodas un grupējas katru gadu. Šķiet, cilvēki no "fonu" aprindām koncertzālē iet paskatīties, kā viņu nauda un idejas strādā. Pretējā gadījumā neredzu jēgu nopietniem, naudīgiem ļaudīm tur katru vakaru nedēļu no vietas sēdēt.

– Kaut kas tamlīdzīgs taču sakāms par vietējiem "latviešiem", jo katru gadu klāt ir laventi un vēl citi multimiljonāri.

– Es jau teicu – starp organizatoriem ir arī vietējie nelatviešu cilvēki, kuriem, man liekas, latviešu kultūra un centieni ir pēdējā vietā. Tie piederētu "fon" grupai. Ir otra, latviskā, daļa – uz izklaidi vērsti virspusēji cilvēciņi. Tie bišķiņ papelnījuši naudu, tiem bišķiņ vajag izrādīties un viņi no ideoloģijas nesaprot vispār it neko. Viņu virsuzdevums ir parādīt savus kankarus un paskatīties, ko atbraucēji savilkuši mugurā.

Pats vasarā dzīvoju un atpūšos Jūrmalā. Apskatos Dzintaru koncertzāles programmu. Ziniet, gadu no gada atkārtojas, ka tādā mēnesī kā jūlijs mūsu elegantākajā brīvdabas estrādē Dzintaru koncertzālē nav neviena koncerta latviešu publikai. Visu šo saulaino mēnesi notiek viena liela "krievu kultūras dekāde". Jūnijā, kad vēl krusa birst, un augustā, kad nevar zināt, kāds būs laiks, – jā, tad norisinās daži pasākumi arī "priekš latviešiem". Jūlijā – ne, un tāda situācija, manā izpratnē, ir nenormāla. Koncertzāle piederot Jūrmalas domei…

– Jā, kura nule atcēlusi direktoru Kondratjuku – varbūt jūsu minēto iemeslu dēļ?

– Kad reiz painteresējos un jautāju vienam ilggadējam, vadošos amatos pastrādājušam domes deputātam, kā tas nākas, ka latvietim jūlijā nav uz ko aiziet koncertzālē, viņš atteica, ka visu nosakot direktora vietnieks Ļova. Kas tas par Ļovu? Dzīvojot te jau no padomju laikiem, ņemas ar kultūru, bet latviski gan lāgā nerunājot. Tātad nevis Jūrmalas dome nosaka, kā viss izklausīsies un izskatīsies, bet kaut kādi pavisam citi cilvēki. Nosaka, ka neatkarīgas valsts respektablākajā vasaras koncertzālē jūlijā latviešu estrādes māksliniekus mēs tur neredzam.

E. Līcītis: – Jūrmalas mērs Munkevics lūdzis – tikai nevajagot politizēt "Jauno vilni". Tas esot izdzīvošanas jautājums pilsētas viesnīcniekiem un bufetniekiem, kad divās nedēļās savāc peļņas lauvas tiesu.

– Tāpēc es lieku priekšā – konkursu rīkot pašiem latviešiem sadarbībā ar vācu TV, kuru translētu uz visu Eiropu, kur noskanētu Latvijas vārds kā dominante.

– Vai jūs kā Jūrmalas vasarnieks daudz dzirdat vācu, angļu vai citas valodas uz Jomas ielas?

– Bet tas taču būtu kā valsts, tā tūrisma asociācijas uzdevums strādāt, lai parādītos arī visi citi, nevis tikai viesi no vienas – austrumu puses. Būs konkurss, būs translācijas uz Poliju, Vāciju, Somiju, Ukrainu utt. un parādīsies bagāti tūristi no visām šīm valstīm. Publika būs ļoti dažāda, no puses Eiropas, neignorējot Krieviju. Tas nenotiks vienā gadā, taču pie tā vajag darboties ar noteiktu mērķtiecību. Tā, kā darījuši tie citi, un redz, kādu efektu panākuši.

– Vēl jau, Grūtupa kungs, ir tādi "sīkumi", ka "Jaunā viļņa" laikā var viļņoties caurām naktīm, un, ja kādam aborigēnam jūrmalniekam troksnis traucē, viņam paskaidro, ka – neko darīt, viss oficiāli atļauts. Divas "Air Baltic" lidmašīnas spiestas nosēsties Tallinā un Viļņā, jo virs Rīgas Latvijas gaisa telpā notiek "viļņa" organizētāju pasūtīti un iestāžu atļauti gaisa akrobātikas demonstrējumi. Un... nekas.

– Varu apstiprināt, ka šogad svinēja Hazanova jubileju, un trijos naktī dārdināja salūts. To, ziniet, ne katram atļauj, un tas tikai parāda, cik mūsu ierēdņiem piemīt nacionālais pašlepnums. Tas apstiprina rīkotāju mēra sajūtas trūkumu, ko labprāt izmanto.

V. Krustiņš: – Redziet, Grūtupa kungs, mūsu avīze raksta – kas Latvijā notiks 23. augustā, Molotova–Ribentropa pakta parakstīšanas 70. gadskārtā. Krievija pie tā daudz piestrādājusi, bet pie mums, izrādās, nenotiks nekas! Vēsturniekiem neesot nekā jauna ko teikt. Iedomājieties, nekā jauna! Profesors Zunda stāsta: bet mēs taču, trīs vēsturnieki, bijām un nolasījām referātus Maskavā. Gribas jautāt prezidenta padomnieka kungam Zundam – vai tad tas, ko runājāt un lasījāt Maskavā, nebūtu no lieka atkārtojams arī šeit, Rīgā? Kļūst ļoti rūgti ap dūšu, ka Eiroparlamentā nolemj, ka Eiropas mērogā šis 23. datums jāatzīmē, bet Latvijas parlamentā tas tiek izdarīts ar pēdējā brīža nokavēšanos. Mūsu korespondentam augstas amatpersonas vēl piedevām atklāti pastāsta – kavējāmies, jo nevajag kaitināt Krieviju. Dabiski, tāpēc mums nav referātu. Tāpēc pakta 70. gadadienu neesam gatavojušies, kā pienākas, atgādināt. Un jūs gaidāt politisku attieksmi pret koncertiem? Jūs gaidāt latvisku kultūrpolitiku? No kurienes jūs to gaidāt?

– Es to runāju, cerēdams un domādams uz nākotni. Ceru, ka viss var mainīties, ka Latvijā reiz būs arī prezidentāla valsts, kurā mācīs Latvijas vēsturi…

– Ka būs prezidentes Ēlertes valsts…

– Ko jūs sakāt? Nē, nē, Ēlerti neievēlēs. Bet, tā kā blakus mums aug valsts, kurā patriotisms un nacionālisms pieņemas spēkā, tad ideoloģiskajai cīņai arī būs arvien lielāka nozīme. Tamdēļ vēsture jāmāca no 1. klases. Visiem jāmāca, kas ir Krievija un kāda gadsimtos bijusi mūsu attiecību vēsture.

– Mūsu vadoņi neko nav iemācījušies no Putina. Šis premjers zina, ko viņš dara. Tur katrs krievs var saukt viņam – urā!

– Protams! Skatos, un cepuri nost šo divu vīru – Putina un Medvedeva – priekšā. Šie divi velk lielo Krievijas vezumu. Arī Kremlim jāpārvar ekonomiskās grūtības, bet – velk. No savas valsts, Krievijas impēriskā viedokļa, Putins ar Medvedevu visu dara pareizi.

– Tas nozīmē, ka mums ar to vajag rēķināties.

– Vietējie politiķi kaut vai bišķiņ būtu pamācījušies no citiem valstsvīriem, bet kontingents Saeimā acīmredzot ir tik švaks, ka citu neko nespēj, kā savstarpēji rīkot kariņus. Valsts krīze, bet viņi turpina kašķēties. Vai tādiem tiesības pastāvēt? Bet, ja jūs vaicājat, kādu tad ideoloģiju Latvijai vajag izvēlēties, tad atbilde ir divos vārdos – lai latviešu ir kvalitatīvi un kvantitatīvi vairāk. Lai latvieši būtu labāk izglītoti, pabaroti un apģērbti un lai viņu pašu skaits top aizvien lielāks. Tad arī nozīmētu, ka strādāts latviešu nacionālo interešu labā.

 

Zalāns: Latvijā vajadzīgas ne vairāk kā astoņas ministrijas

Ilze Zālīte,  NRA  08/13/09    Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns uzskata, ka krīzes apstākļos būtu racionāli apvienot četras ministrijas.

Tās būtu Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, Vides ministrija, Satiksmes un Ekonomikas ministrijas.

Šādu ieceri E. Zalāns šorīt izteica intervijā televīzijas kanālam LNT. Tāpat ministrs norādīja, ka šobrīd katra ministrija "sargā savu sētu gandrīz vai ar suņiem" un resursi bieži vien tiek lietoti, nerēķinoties ar to, kas notiek pārējās ministrijās.

Kopumā Latvijā būtu vajadzīgas ne vairāk par astoņām ministrijām, domā Zalāns.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis uzskata, ka jautājums par ministriju apvienošanu vai likvidēšanu sākotnēji ir risināms koalīcijas partneru debatēs, atturoties no jebkādiem minējumiem vai spekulācijām par viena vai otra scenārija realizēšanu, nra.lv informēja premjera preses sekretāre Līga Krapāne.

V.Dombrovskis jau iepriekš ir atklājis, ka viņam ir savs redzējums par to, kā un kādā laika periodā būtu jāveic ministriju skaita samazināšana, tomēr izklāstīt sava piedāvājuma detaļas premjers ir gatavs tikai pēc tam, kad šis jautājums būs pilnībā izdebatēts ar valdību veidojošās koalīcijas partneriem.

 

‘Rīcības partija’ aicina iedzīvotājus veidot ‘dzīvo ķēdi’ ap ‘Gaismas pili’

DELFI  08/13/09    „Rīcības partija” 13. augustā izplatījusi paziņojumu, kurā aicina iedzīvotājus 2. septembrī 17:00 pulcēties pie Nacionālā bibliotēkas jeb „Gaismas pils” būvlaukuma un veidot ‘dzīvo ķēdi’, tādejādi protestējot pret bibliotēkas celtniecību, portālu „Delfi” informē partijas pārstāvji.

„Mēs aicinām izveidot dzīvu ķēdi, jaunu Baltijas solidaritātes ķēdi pret šīs "gaismas pils" celtniecību, kas tautai ir "tumsas pils"! ja apturētu šo nevajadzīgo gadsimta būvi, tad naudas pietiktu gan Rīgas un Latvijas slimnīcu glābšanai, gan neatliekamās palīdzības sistēmas saglabāšanai,” teikts partijas paziņojumā.

„Rīcības partija” vērsīsies ar atklāto vēstuli pie sabiedriskajām organizācijām, ieskaitot Brīvo arodbiedrību savienību, jo arodbiedrību līderi vairakkārt ir izteikuši savu neapmierinātību ar gaismas pils celtniecību.

 

 

Veselībā un izglītībā...

 

 

Rīgā plāno šogad likvidēt 10 skolas

Diena  07/27/09     Jau šogad desmit mācību iestādes Rīgā tiks pievienotas citām izglītības iestādēm, liecina Rīgas pašvaldības skolu tīkla pilnveides plāns no 2009. līdz 2011.gadam. Reorganizējot skolu tīklu, tiks saglabātas pašvaldības piemaksas skolotājiem, kā arī ieviesta 50% atlaide braukšanai sabiedriskajā transportā Rīgas skolu pedagogiem.

No šā gada 1.septembra Iļģuciema sākumskolu plānots pievienot Rīgas 54.vidusskolai, Imantas sākumskolu - Anniņmuižas vidusskolai, Ļeva Tolstoja krievu vidusskolu - Lomonosova krievu vidusskolai, Rīgas Raiņa 8.vakara (maiņu) vidusskolu pārcelt uz ēku Krišjāņa Barona ielā 71, Bišumuižas pamatskolu pievienot Rīgas 95.vidusskolai, Mežaparka sākumskolu - Jāņa Poruka vidusskolai, 30.vidusskolu - 21.vidusskolai, Herdera vidusskolu pārcelt uz ēku Miera ielā 62, 38.vidusskolu pievienot 80.vidusskolai, sākumskolu "Valodiņa" pārcelt uz Burtnieku ielu 34, 20.vidusskolu pievienot Rīgas 9.vakara maiņu vidusskolai, kuru plānots pārcelt uz Stāmerienas ielu 8, Rīgas 5.pamatskolu pievienot Rīgas 95.vidusskolai, bet Sarkandaugavas sākumskolu pievienot Puškina licejam.

Skolu tīkla pilnveides plānu izstrādāja izglītības un nekustamo īpašumu speciālisti, sadarbībā ar skolu direktoriem, informē Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC). "Tas ļaus stiprināt skolas, jo tajās būs lielāks skolēnu skaits, kas nozīmē arī lielāku finansējuma apjomu. Visās Rīgas skolu ēkās tiks saglabāta izglītības funkcija, tajās būs izvietotas izglītības iestādes,” norāda N. Ušakovs.

Sagatavojot priekšlikumus skolu tīkla pilnveidei, tika ievēroti šādi pamatprincipi: pirmsskolas izglītības iestāžu vajadzībām celto ēku izmantošana saskaņā ar to pamatfunkcijām, privātīpašumā esošo ēku atbrīvošana, skolu pārvietošana no telpām, kas nav piemērotas skolu funkcijām, un tuvumā esošu skolu administrāciju apvienošana. Skolu tīkla pilnveidošanas plānu iecerēts realizēt vairākos posmos līdz 2011. gada 1. septembrim.

"Mēs atsakāmies no tām telpām, kas nav piemērotas skolām, bet kuras nākotnē būs iespējams izmantot bērnudārziem, interešu izglītībai vai citām vajadzībām. Mazās skolas tiek pievienotas lielākām skolām, kurās ir daudz labāka infrastruktūra. Apvienošanās rezultātā skolu direktoriem būs plašākas iespējas izvēlēties labākos pedagogus, kas arī ļaus celt izglītības kvalitāti,” saka Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eižēnija Aldermane.

„Skolām nav citas iespējas, kā apvienoties. Valdības lēmums par dotācijas samazināšanu par 60% liedz citas iespējas gan skolām, gan Rīgas domei. Skolas, kurās mācās 500 skolēni šodien ir spiestas cīnīties par izdzīvošanu, bet tām skolām, kurās ir ap 300 bērniem, praktiski nav iespēju izdzīvot," norāda Rīgas 80. vidusskolas direktore, Anna Vladova.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentā strādās darba grupa, kas koordinēs un vadīs šo procesu. Departamenta speciālisti koordinēs arī skolēnu pāriešanu uz citām skolām un konsultēs vecākus par citas skolas izvēli. Departamentā izveidots īpašs informatīvais tālrunis 67026898, uz kuru piezvanot, vecāki un visi interesenti var saņemt plašāku informāciju par plānoto skolu tīkla pilnveides plānu.

Rīgas vispārizglītojošo skolu tīkla pilnveides plāns vēl tiks vērtēts atbildīgajās komitejās, bet galīgos lēmumus pieņems Rīgas dome.

 

Pedagogu alga rudenī būs aptuveni 250 lati par vienu likmi

Baiba Rulle, LETA  07/28/09     Valdība otrdien vienbalsīgi vienojās par jaunajiem noteikumiem, kas paredz pedagogu darba algas samazināšanu par 30%. Līdz ar to pedagogu vidējā darba samaksa par vienu likmi būs aptuveni 250 lati. Jaunā kārtība stājas spēkā no 1. septembra. Valdības sēdē plašas diskusijas par jaunajiem noteikumiem neizvērsās.

Premjera Valda Dombrovska (JL) preses sekretāre Līga Krapāne atzina, ka valdības vadītāja skatījumā "šis lēmums ir jāizprot kā terminēts ekonomiskās krīzes laika pasākums". V. Dombrovskis ir pārliecināts, ka tad, kad ekonomikā sāksies atjaunošanās, valdība varēs atgriezties pie pedagogu darba samaksas paaugstināšanas vismaz līdz iepriekšējam apmēram.

Jau vēstīts, ka Izglītības un zinātnes ministrija izskatīšanai šīsdienas valdības sēdē sagatavoja jauno pedagogu darba samaksas noteikumu projektu, kas paredz ar septembri pedagogu mēneša darba algas likmi samazināt no 345 latiem līdz 250 latiem pirms nodokļu nomaksas, liecina valdības dokumentu sistēmā "eportfelis" pieejamie dokumenti.

Līdz ar šo noteikumu pieņemšanu pedagogu darba samaksa vispārējās izglītības un interešu izglītības, kā arī profesionālās izglītības iestādēs tiks samazināta par 30%.

Pedagogi ar darba stāžu, kas mazāks par pieciem gadiem, no septembra saņems 245 latus par likmi, savukārt tie, kuriem darba stāžs ir no pieciem līdz desmit gadiem, saņems 250 latus. Pedagogi ar vēl lielāku darba stāžu saņems 255 latus pirms nodokļu nomaksas. Algas samazinājums gaidāms arī izglītības iestāžu vadītājiem un koledžās strādājošajiem pedagogiem.

Pedagogu darba slodze, tāpat kā iepriekš, nedēļā būs 21 kontaktstunda, bet gadā vienas slodzes kontaktstundu skaits būs 840.

Samazinājums aptuveni 25% apmērā attieksies arī uz augstskolu mācībspēku zemākajām mēneša darba algas likmēm. Tā, piemēram, rektora atalgojuma zemākā likme tiks samazināta no 1321 lata mēnesī līdz 991 latam, profesora - no 1101 lata līdz 826 latiem, bet asociētā profesora - no 881 lata līdz 661 latam.

 

Latviete saņem retu stipendiju klimata jautājumu izpētei

Diena  07/28/09     Latvijas Universitātes studente Maija Bērtule (23) ir vienīgā Eiropas pārstāve, kas saņēmusi nesen izveidoto COP 15 stipendiju klimata jautājumu izpētei, šodien ziņo Dānijas Karalistes vēstniecības padomnieks Jenss J.Fišers.

Stipendija piešķirta par aktīvu studiju darbu un veikto pētījumu par CO2 emisijām jaunattīstības valstu rūpniecības uzņēmumos.

Stipendijas klimata jautājumu izpētei tiek piešķirtas saistībā ar ANO Klimata pārmaiņu konferenci (COP 15), kas decembrī norisināsies Dānijā. Pavisam piešķirtas 11 šādas stipendijas studentiem visā pasaulē.

M.Bērtule ieguvusi zinātniskā bakalaura grādu Roskildes universitātē Dānijā. Viņa strādā pie risinājumiem, lai samazinātu CO2 emisijas jaunattīstības valstīs, jo šīs valstis bieži vien tiek aizmirstas diskusijās par CO2 emisiju samazināšanu pasaulē.

Stipendija ļaus M.Bērtulei būt finansiāli patstāvīgākai. Patlaban viņa līdztekus studijām ir spiesta strādāt divos darbos. Stipendija viņai ļaus īstenot lauka pētījumu kādā no jaunattīstības valstīm, kur viņa plāno doties maģistrantūras studiju ietvaros.

Stipendijas klimata jautājumu izpētei piešķir Dānijas valdība, un tās tiek finansētas no līdzekļiem, kas ietaupīti, atsakoties no suvenīru iegādes ANO Klimata pārmaiņu konferences dalībniekiem.

 

Studijām LU šogad pieteikušies par tūkstoti mazāk reflektantu nekā pērn

BNS  07/28/09     Studijām Latvijas Universitātē (LU) šogad pieteikumus iesnieguši vien nedaudz vairāk kā seši tūkstoši reflektantu, liecina augstskolas mājaslapā publiskotā informācija.

Konkursam par studijām LU kopumā reģistrējušies 6096 interesenti, kas ir par aptuveni tūkstoti mazāk nekā pērn, kad studijām pieteikumus iesniedza 7131 cilvēks.

Reflektantu intereses salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem palikušas nemainīgas - pēc kopējā pieteikumu skaita vispopulārākā ir vadības zinību bakalaura studiju programma (1135 pieteikumi) un komunikāciju zinātnes bakalaura studiju programma (1042 pieteikumi).

Krietni mazāk, tomēr joprojām populāra bakalaura studiju programmu vidū ir ekonomikas specialitāte, kurai iesniegti 757 pieteikumi, datorzinātnes ar 696 pretendentiem, angļu filoloģija - 691 pieteikums, kā arī tiesību zinātnes, kuras studēt vēlas 645 interesenti.

Tā kā komunikācijas zinātņu programmai atvēlētas trīs reizes mazāk valsts finansēto jeb tā dēvēto budžeta vietu nekā vadības specialitātē, tad konkurss uz to ir teju trīskārt sīvāks - vadības programmā uz vienu vietu pretendē 15 reflektantu, bet komunikācijas studijās - vairāk nekā 41 cilvēks.

Tāds pats konkurss kā uz vadības programmu būs arī ekonomikas specialitātē, bet nedaudz vieglāk tikt pie valsts finansētām studijām būs tiesību zinātņu programmā, kur uz vienu budžeta vietu pretendē nedaudz vairāk par desmit cilvēkiem.

Visvairāk - 200 - budžeta vietu LU šogad atvēlētas datorzinātņu studentiem, līdz ar to arī konkurence šajā programmā ir krietni mazāka - aptuveni 3,5 pretendenti uz vienu budžeta vietu. Turpretī angļu filoloģijā - teju 29 topošie valodnieki uz vienu budžeta vietu.

Jau vēstīts, ka pieteikumus studijām LU 17.jūlijā varēja arī iesniegt akciju sabiedrības "Swedbank" reģionālajās filiālēs 12 Latvijas pilsētās. Šo iespēju, kuru augstskola piedāvā jau trešo gadu, šogad izmantoja 637 studētgribētāji.

Topošie studenti arī aktīvi izmantojuši iespēju veikt programmu izvēli elektroniski, ko varēja izdarīt līdz svētdienai. Reflektantiem, kuri studiju programmas izvēlējušies internetā, arī ir samazināta reģistrācijas maksa.

 

Arodbiedrība: jaunajos pedagogu darba samaksas noteikumos pieļauta liela kļūda

LETA  07/28/09     Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) uzskata, ka valdība pieļāvusi būtisku kļūdu šodien pieņemtajos pedagogu darba samaksas noteikumos, turpmāk ļaujot katrai pašvaldībai pašai noteikt darba algas likmi pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem un iestāžu vadītājiem.

Kā ziņots, šodien valdība pieņēma jaunos pedagogu darba samaksas noteikumus, kas paredz ar septembri pedagogu mēneša darba algas likmi samazināt no 345 latiem līdz 250 latiem pirms nodokļu nomaksas, kā arī virkni citu izmaiņu. Arodbiedrība konceptuāli ir piekritusi šādam algas samazinājumam, lai arī savu atzinumu par darba samaksas noteikumu projektu devuši tikai daži LIZDA dalīborganizāciju pārstāvji.

Toties arodbiedrības priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš ir sašutis par to, ka Izglītības un zinātnes ministrija noteikumu izstrādē nav ņēmusi vērā LIZDA kategoriskos iebildumus pret šādu normu, kas nozīmētu to, ka katra pašvaldība būtu tiesīga noteikt pirmsskolas izglītības iestādēs strādājošajiem atšķirīgas algas, neievērojot to, ka valsts noteikusi vienotas prasības pirmsskolas izglītības iestādē nodarbinātajiem visā valstī.

"Savulaik valsts lika pirmsskolas pedagogiem mācīties par savu naudu, bet tagad šie cilvēki netiek iekļauti vienotajā darba samaksas sistēmā," norāda Krastiņš, "lai tad valsts tagad atmaksā kredītus par mācībām, jo arodbiedrība pret šādu noteikumu būs kategoriski pret."

Lai informētu par sarunu rezultātiem ar pašvaldību vadītājiem par gaidāmo izglītības iestāžu tīkla reformu, rīt, 29.jūlijā, plkst.12 LIZDA pārstāvjus uz tikšanos aicinājusi izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS). LIZDA tikšanās reizē sola prasīt ministres paskaidrojumus par to, kādēļ arodbiedrības nostāja atkārtoti nav ņemta vērā.

 

Skolotājiem sola ieviest 40 stundu darba nedēļu

NRA  07/30/09    Iespējams divu gadu laikā Izglītības un zinātnes ministrija veiks pārmaiņas skolotāju darba laika uzskaitē, ieviešot 40 stundu darba nedēļu, šodien preses konferencē žurnālistus informēja izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS).

Tagad skolotāju darba alga tiek aprēķināta, ņemot vērā samaksu par darba likmi, kas ir 21 kontaktstunda nedēļā, kā arī piemaksas par papildu pienākumu veikšanu. Pārejot uz jauno darba laika uzskaites sistēmu skolotājiem papildus pienākumi būs jāveic 40 stundu ilgās darba nedēļas ietvaros, līdz arī samaksa būs konkrēta un visiem kopīga.

"Šī sistēma bija laba, bet tas ir noiets posms," uzskata Koķe, "protams, jūs neatradīsiet skolotāju vai ministru, kas būtu neapmierināts ar to, ka bijām spējīgi palielināt skolotājiem algas, apmaksājot to darbu, ko ārpus stundām veic skolotājs."

"Skolotāju darbs ir audzināt bērnu, pētīt viņa sekmju dinamiku un veikt citus pienākumus," uzsver ministre. Visi šie pienākumi tikšot noteikti jaunajā skolotāju amata aprakstā.

Savukārt, jautāta par to, kad valsts varētu atgriezties pie skolotāju darba samaksas paaugstināšanas programmas, Koķe atbild īsi: "Sakārtosim skolu tīklu - sāksim par to domāt, nesakārtosim - mūs cirtīs vēl vairāk."

 

Premjers: Rozentāles sniegtās atbildes par situāciju nozarē ir klaji pretrunīgas

LETA  07/30/09    Veselības ministres Baibas Rozentāles (TP) sniegtās atbildes par situāciju veselības nozarē vairākās pozīcijās ir klaji pretrunīgas, kas mazina ticamību, atzinis premjers Valdis Dombrovskis (JL).

Sniegtajā informācijā nesakrītot skaitļi par kopējo nozares finansējuma samazinājumu, kas iepriekš tika uzrādīts kā 89,9 miljoni latu.

Veselības ministrijas iesniegtajā tabulā norādīts, ka kopējais samazinājums ir 80,2 miljoni latu. Tas veido tikai 13,8%, nevis 20% un vairāk, no 2009.gada budžeta izdevumiem pirms samazinājuma (578,711 miljoniem latu).

Vienlaikus ministrijas datos norādīts, ka samazinājums sabiedrības veselības veicināšanai un veselības aprūpes nodrošināšanai ir 81,62 miljoni latu, kas pārsniedz kopējo samazinājuma summu nozarei. Savukārt kvalitātes atbilstības un ekonomiskajam novērtējumam, tirgus uzraudzībai pat pēc samazinājuma 2.pusgadā ir paredzēts ap 6,3 miljoniem latu.

Pēc Rozentāles iesniegtajiem datiem vidējās darba algas samazinājums, salīdzinot ar 2008.gadu, ir no 372 uz 294 latiem, kas veido 48,98 miljonus latu. Pie šāda aprēķina atlikušais samazinājums, kas attiecas arī uz veselības aprūpes nodrošināšanu, veselības budžetā ir tikai 30 miljoni latu.

Šādi secinājumi izriet no ministrijas iesniegtajiem materiāliem, kas ar premjera starpniecību šodien tika nodoti arī Latvijas lielo pilsētu vadītājiem.

Sarunas laikā ar Dombrovski lielo pilsētu vadītāji atkārtoti uzsvēruši, ka veselības aprūpes strukturālās reformas stingri jābalsta uz Māsterplānu, kas nozīmē reģionālo slimnīcu saglabāšanu un stiprināšanu, neveidojot jaunas apvienības, kurām nav sasaites ar reģionālo slimnīcu.

Sarunā piedalījās arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta direktore Renāte Pupele, kura sniegusi pārskatu par vienotā valsts dienesta veidošanas gaitu un mērķiem.

Pupele apliecinājusi, ka NMP dienesta brigādēm nedraud līdzekļu izsīkums un nav pamata bažām, ka gada beigās tam vairs nebūs vairs finansējuma. NMP dienesta vadītāja uzsvēra, ka valsts līmenī centralizētas ātrās palīdzības veidošanas pamatmērķis ir koordinācija, lai pacients nonāktu ārstēšanai atbilstoša līmeņa slimnīcā. Tādēļ katrā reģionā strādās arī reanimācijas brigāde, lai pacientu bez dzīvības apdraudējuma varētu nogādāt tajā slimnīcā, kur tam tiktu sniegta visa nepieciešamā palīdzība, aģentūru LETA informēja valdības vadītāja preses sekretāre Līga Krapāne.

Tāpat 1.septembrī būšot zināms hospitalizācijas plāns, kurā tiks ietvertas tā slimnīcas, kas turpinās darbu un ar kurām sadarbosies NMP brigādes. No Latvijas lielo pilsētu pašvaldību vadītājiem izskanēja arī principiālas iebildes pret centralizētu neatliekamās palīdzības veidošanu.

Ministru prezidents lielo pilsētu vadītājiem apstiprinājis, ka jautājums par veselības aprūpes finansējumu ir neatliekams, un tādēļ tas tiks izskatīts jau nākamajā nedēļā.

Pirmdien 3.augustā pēc koalīcijas partneru lūguma veselības ministrei koalīcijas sadarbības padomē jāsniedz skaidrojums par neadekvāto finansējuma samazinājumu slimnīcām, kā arī jāpiedāvā risinājums finansējuma pārdalei, lai tās slimnīcas, kurām ir vieta Māsterplānā, varētu turpināt darbu un nenonāktu līdz maksātnespējai.

 

Vispārizglītojošajām skolām pievienos 26% profesionālo skolu

NRA  07/30/09    Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) gatavojas aptuveni 26% no pašlaik valstī pastāvošajām profesionālajām skolām apvienot ar vispārizglītojošajām izglītības iestādēm, šodien preses konferencē pastāstīja izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS).

Profesionālās izglītības reformu rezultātā ministrija plāno saglabāt aptuveni 60% no sākotnējā skolu skaita, ņemot vērā to, ka aptuveni 10% tiek reorganizētas nelielā skolēnu skaita vai nepietiekami attīstītas materiāli tehniskās bāzes dēļ, bet gandrīz 30% skolas tiks nodotas pašvaldībām un apvienotas "zem viena jumta" ar pašvaldību dibinātajām vispārizglītojošajām skolām.

Profesionālo skolu apvienošana ar vispārizglītojošajām varētu tikt sākta ar 2010.gadu, un pagaidām ir skaidrs, ka šāds liktenis sagaida Skrundas arodvidusskolu, Bebrenes profesionālo vidusskolu, Latgales Amatniecības meistaru skolu, Ērgļu arodvidusskolu, Vecbebru profesionālo vidusskolu, Viļānu 41.arodvidusskolu, Lūznavas profesionālo vidusskolu un Zilupes arodvidusskolu.

Līdz šim ministrija slēgusi jau astoņas profesionālās izglītības iestādes, kā iemeslu minot izmaksu neefektivitāti. Ministre gan norāda, ka viņas rīcībā nav informācijas, ka kādam no slēgto skolu audzēkņiem būtu apdraudētas mācību iespējas, jo tiem mācības ir iespējams turpināt citā skolā.

Ministres skatījumā pašlaik profesionālo skolu valstī ir vairāk nekā pietiekami, turklāt, iepriekšējos gados samazinoties šo iestāžu audzēkņu skaitam, finansējums skolu darbībai ir turpinājis pieaugt, galvenokārt uz pedagogu algu rēķina.

Profesionālo skolu pievienošana vispārizglītojošajām būs skolu tīkla reorganizācijas trešais posms. Pēc tam tiks izveidoti reģionālo kompetenču centri, kā arī programmu konsolidācija un filiāļu izveide, kas gan, kā atzīst IZM, nav iespējama bez Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem.

Lai arī savulaik IZM Profesionālās izglītības un vispārējās izglītības departamenta direktors Jānis Gaigals solīja, ka izglītības iestādes, kas kļūs par kompetenču centriem, būs zināmas jau vasaras vidū, patlaban ministrija vēl šīs skolas nav noteikusi un uzstāj uz plānošanas reģionu, nozaru asociāciju, darba devēju un citu partneru iesaistīšanu šo un vēl citu jautājumu lemšanā.

 

Komentārs: Vēsture pamatskolā

Askolds Rodins,  Diena  07/30/09    Drīzumā Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) būs jāizlemj, vai, sākot ar nākamo mācību gadu, pamatskolās Latvijas vēsturi pasniegt kā atsevišķu priekšmetu, vai arī saglabāt to kā pasaules vēstures sastāvdaļu.

Noslēdzies trīs gadus ilgais eksperiments, kura gaitā vairākos desmitos pamatskolu Latvijas vēsturi mācīja atsevišķi. Atbilstoši šim standartam Latvijas vēsturi kā atsevišķu priekšmetu mācīja 8. un 9.klasē.

Katrai no šīm pieejām ir savi atbalstītāji un noliedzēji, un tā droši vien būs arī turpmāk, taču te svarīgākais tomēr ir rezultāts. Derētu paturēt prātā, ka ne jau visi pamatskolu beidzēji turpinās izglītoties vidusskolās, tāpēc ir svarīgi, lai tieši pamatskola dotu pietiekami plašas un paliekošas Latvijas vēstures zināšanas. Te nu jaunajam standartam ir nopietna priekšrocība — priekšmeta vienlaidus, nevis saraustīta mācīšana.

Nelolosim ilūzijas, ka pieaudzis vidusmēra cilvēks, ja vien ieskatīšanās pagātnē nav viņa vaļasprieks, labi pārzina pasaules vēsturi. Profesionāli vēsturnieki specializējas, un, piemēram, eģiptologam var būt pietiekami vispārīgs priekšstats par pilsoņu karu Amerikā. Ne jau velti pat diplomāti, pirms došanās strādāt uz kādu valsti nereti ķeras pie šo valstu vēstures grāmatām.

Diezin vai daudzi cilvēki varētu atbildēt, teiksim, kādas politiskās sekas bija karam par Spānijas mantojumu. Vai — tuvāk mūsdienām: kā tas nācies, ka lielākoties musulmaņu apdzīvotais Kašmiras štats kļuva par Indijas, nevis Pakistānas teritoriju?

Nav nekāda bēda, ja cilvēks nezina, ka Polijas karalim Augustam II Stiprajam, pēc visai pieticīgām aplēsēm, bijuši aptuveni

70 bērnu. Taču derētu atcerēties, ka šis pats Augusts II Stiprais Ziemeļu karā cieta smagu sakāvi tepat pie Rīgas — Spilves mitrajās pļavās un kādas bija šīs sakāves sekas. Kaut vai tiem pašiem galantā gadsimta rīdziniekiem, Zviedrijas Karalistes lielākās pilsētas iedzīvotājiem. Nudien, Latvijas iedzīvotājam nevajadzētu kompleksot, ja viņš nezina, kas bija Meidzi revolūcija, taču vajadzētu prast pastāstīt par Dziesmoto revolūciju.

Protams, nepastāv Latvijas vēsture "tīrā veidā", tā cieši savijas ar tagadējo kaimiņvalstu vēsturi. Latvijas vēsturi nevar nodalīt no Krievijas impērijas (abos variantos), Zviedrijas vai Rečas Pospoļitas vēstures. Ja tam visam virsū slāņojas, kas norisinās pārējā pasaulē, nebūtu jābrīnās, ka Latvijā notikušais paliek ēnā.

Neapšaubāmi atsevišķa Latvijas vēstures mācīšana — no "šīs zemes radīšanas" līdz mūsdienām — dod skolēnam lielāku iespēju paturēt prātā mūsu valstij nozīmīgākos notikumus un procesus. Piedevām 8. un 9.klasē nemācās nekādi "sīči", tie jau ir jaunieši, kuriem veidojas savs skatījums uz dzīvi. Turklāt, atkārtosimies, vismaz daļai šo jauniešu tas būs viņu mūžā pēdējais sistēmiskais vēstures apguves piedāvājums. Ja jāizvēlas, labāk, lai tā ir Latvijas vēsture. Un jāpiekrīt franču klasiķim, ka mēs visi nākam no savas bērnības. Iepazīstināšana ar dzimtās zemes nelaķētu vēsturi — tā ir arī patriotisma ieaudzināšanas metode.

Izskanējuši iebildumi, ka nodalītas Latvijas vēstures mācīšanas gadījumā neizbēgama kļūšot atkārtošanās — krusta kari notika gan Tuvajos Austrumos, gan tagadējo Baltijas valstu teritorijās. "Raganas" dedzināja gan protestantiskajā zviedru Vidzemē, gan katoliskajā Spānijā. Taču kāda notikuma atkārtota pieminēšana vai paralēles vilkšana starp notikumiem var arī neizvērsties par atkārtošanos. Tas galvenokārt ir skolotāja meistarības jautājums.

Izskanējuši apgalvojumi, ka vēstures mācīšanas jautājums tiekot politizēts. Patiesībā demokrātiskā sabiedrībā nav iespējams politizēt mācīšanas metodi, tāpat, kā nekādā sabiedrībā nevar politizēt, teiksim, matemātiku: divi reiz divi ir četri neatkarīgi no valsts politiskās iekārtas.

Citādi ir ar saturu. Piemēram, bijušais Krievijas prezidents un tagadējais premjers Vladimirs Putins uzskata, ka PSRS sabrukums bija XX gadsimta "lielākā ģeopolitiskā katastrofa", Antona Čehova lugas Ķiršu dārzs personāžs sulainis Firss par "milzīgu nelaimi" nodēvēja dzimtbūšanas atcelšanu Krievijā. Domājams, bez lielām pūlēm varētu atrast cilvēkus, kuri abus minētos vēstures notikumus vērtētu diametrāli pretēji. Ir lietas, kuras nevajadzētu jaukt.

Izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes partija, Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), viņnedēļ nāca ar ierosmi izveidot speciālu fondu, kas sniegtu vispusīgu atbalstu Latvijas vēstures mācīšanai. Vai fonds radīsies (grūti laiki) un kā tam rašanās gadījumā vedīsies ar palīdzību vēstures skolotājiem, patlaban spriest pāragri. Taču iecere pati par sevi ir laba, arī mērķis saprotams, tomēr šajā gadījumā pastāv risks, ka fonda darbība varētu tikt politizēta. Saeimas vēlēšanas nāk.

 

Komentārs: Rozentāles griesti

Aivars Ozoliņš,  Diena  07/30/09    Veselības ministrijai līdz pirmdienas pusdienlaikam bija jāiesniedz premjerministram dati par finansējuma sadalījumu veselības aprūpei un jāizskaidro sabiedrībai, kāpēc finansējums slimnīcām samazināts trīsreiz vairāk nekā nozarei kopumā. Trešdienas rītā valdības vadītājs Valdis Dombrovskis (JL) televīzijā konstatēja, ka "šī atskaite nāk pa daļām" — viņš jau esot saņēmis atskaiti par "finansējuma saņemšanu slimnīcām", bet piektdien ienākšot atskaite par "slimnīcu uzkrātajiem parādiem". Premjerministra šā brīža secinājums — slimnīcas nav ministres Baibas Rozentāles (TP) prioritāte. Bet viņas "skaidrojumus" sabiedrībai labi raksturo Dombrovska teiktais par ministres "staigāšanu pa medijiem" un stāstīšanu, ka "tūlīt visi nomirs".

Daudz labāk nekā ar naudas jēdzīgu izmantošanu un atskaitīšanos par to Rozentālei sokas ar naudas prasīšanu, kas tad arī ir viņas īstā prioritāte. Pieprasījumu valdībai piešķirt viņas vadītajai nozarei papildu 46 miljonus viņa iesniedza pašas pagājušonedēļ noliktajā termiņā — otrdien. Tikpat gudrs kā nozares problēmu risinājuma piedāvājums — dodiet naudu! — ir viņas redzējums par šīs naudas avotu — Rozentāle jau otrdien bija pamanījusi, ka pirmdien Valsts kasē ieskaitīta Eiropas Komisijas aizdevuma daļa, no tās arī esot jāpagrābj tie nieka 46 miljoni.

Krīzes situācijās cilvēki mēdzot parādīt, ko īsti spēj. Izskatās, ka Rozentāle spēj tikai prasīt naudu, ko tērēt. Tagad saprotam, kāpēc viņai pirms ietapšanas amatā bija tā "uguntiņa acīs", ko bija novērojis TP priekšsēdis Mareks Segliņš, un arī tas, ka šai partijai acu spīdums naudas priekšnojautās apvienojumā ar gatavību "sisties par savām interesēm" ir viss, kas vajadzīgs īstenam "darītājam". Rozentāle ir TP tīrradnis. Tā ir slikta ziņa gan veselības aprūpei, gan valdībai, taču arī viņu amatā ielikušajai partijai.

 

Rīgas 1.slimnīcā atlaidīs 570 darbiniekus

LETA  07/31/09    Rīgas 1.slimnīcā jau no nākamā mēneša tiks atlaistas aptuveni divas trešdaļas jeb 570 darbinieki, kā arī slimnīca būtiski samazinās neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu, šodien slimnīcas personāla sapulcē paziņoja Rīgas 1.slimnīcas direktors Andrejs Pavārs.

Kā kapa klusumā sēdošajai auditorijai norādīja Pavārs, finansējums slimnīcai tiek samazināts par 70%, tādēļ pēc divas nedēļas ilgušām sarunām ar Veselības ministriju un Rīgas domi slimnīcas vadība secinājusi, ka pakalpojumu apjoms jāsamazina par divām trešdaļām.

Jau augustā tiks ievērojami samazināts neatliekamās palīdzības apjoms. "Neatliekamās palīdzības sniegšanas režīmā darbosimies tikai pirmās deviņas mēneša dienas, no 1.augusta līdz 10.augusta rītam. Citos datumos būs atļauts uzņemt maksas pacientus dienas stacionārā, stingri ievērojot kvotas. Citus pacientus uzņemt būs kategoriski aizliegts," paziņoja slimnīcas direktors, norādot, ka pakalpojumus var sniegt tikai tik, cik pietiek naudas.

Pavārs norādīja, ka tūlīt būs jāpārstrādā dežūru grafiki un dienās, kad neatliekamie slimnieki netiks uzņemti, katrs ārsts strādās ar saviem pacientiem un dežūrārstu nebūs. "Mūsu iestāde pilnībā mainīs seju, tā būs ambulatora," sacīja slimnīcas vadītājs.

Darba apjoma samazinājuma dēļ būs jāatlaiž 570 cilvēki, kuri jau saņēmuši vai saņems paziņojumu par atlaišanu, bet par darbu slimnīcā pagaidām varot justies droši tikai 483 cilvēki. Atlaistie saņems likumā noteikto kompensāciju vienas mēnešalgas apmērā.

Runājot par to, kur varētu palikt no darba atbrīvotais personāls, Pavārs pieļāva, ka daļu darbinieku varētu uzņemt Austrumu slimnīca un Paula Stradiņa slimnīca. "Pirmdien [3.augustā] notiks sanāksme, kurā piedalīsies Rīgas domes un Veselības ministrijas pārstāvji, kā arī šo abu slimnīcu vadītāji. Tad arī notiks vergu tirgus, kurā tiks izvēlēti nepieciešamie darbinieki," teica slimnīcas direktors.

Pavārs uzsvēra, ka no 10.augusta plkst.7 slimnīcas Uzņemšanas nodaļā netiks uzņemti nedz slimnieki, kas tiks atvesti ar ātrās palīdzības automašīnām, nedz tie, kas ieradīsies paši. "Pacienti Uzņemšanas nodaļā ārpus noteiktā laika netiks apskatīti. Mēs būsim tie sliktie, kaut arī tā nav mūsu vaina."

"Neviens - ne valsts, ne pašvaldība - nedomā par slimo cilvēku, neviens nedomā arī par mums," sērīgi sapulci noslēdza slimnīcas direktors. Šo viņa teikto darbinieki atzinīgi novērtēja ar aplausiem.

Nākamnedēļ, 6.augustā, pie Ministru kabineta ēkas tiks rīkots pikets pret Rīgas 1.slimnīcas slēgšanu, informēja akcijas organizatori. Piketēt plānots no plkst.12 līdz 14.

Jau ziņots, ka pret Rīgas 1.slimnīcas slēgšanu aktīvi tiek vākti paraksti, kuru skaits jau sniedzas pāri 12 000. Ar parakstiem slimnīcas personāls vēlas panākt vismaz to, lai slimnīca netiek slēgta, kamēr netiks veikti nepieciešamie pasākumi, lai sagatavotu abas pārējās slimnīcas jaunu pacientu uzņemšanai.

Parakstu vākšanas organizatori aicina Rīgas iedzīvotājus, kā arī citus valsts pilsoņus protestēt pret šo lēmumu, nākamnedēļ ierodoties uz piketu.

Rīgas 1.slimnīcā pēdējos gados tikuši ieguldīti ļoti lieli līdzekļi, iegādājoties modernas tehnoloģijas, renovējot uzņemšanas nodaļu, kardioloģijas nodaļu un izveidojot Rīgā pirmo insulta vienību. Rīgas dome no 2000. līdz 2008.gadam investējusi 1.slimnīcas remontos 1 151 532 latus un medicīniskai aparatūrai 1 325 103 latus, tātad kopā 2 476 635 latus.

No 2007. līdz 2008.gadam pati slimnīca no savas peļņas ieguldījusi aparatūrā 1,3 miljonus latu, tajā skaitā angiogrāfijas aparatūrā, par kuru vēl palicis atliktais maksājums 230 000 latu.

No 2005. līdz 2006.gadam no ES struktūrfonda līdzekļiem ieguldīti 284 000 latu uzņemšanas nodaļas renovācijā. Pēc ES līguma nosacījumiem noteikts, ka slimnīca līdz 2011.gada 29.septembrim nedrīkst mainīt profilu un atdot tehnoloģijas citām medicīnas iestādēm.

Kā ziņots, Veselības ministrija (VM) Rīgas domei piedāvājusi slēgt Rīgas 1.slimnīcu un 2.slimnīcu. VM piedāvā slēgt Rīgas 1.slimnīcu no nākamā gada 1.janvāra, savukārt Rīgas 2.slimnīcu piedāvāts slēgt no septembra.

Latvijas Radio veselības ministre Baiba Rozentāle (TP) skaidroja, ka pēc 1.janvāra 1.slimnīca sniegs tikai ambulatoro palīdzību, kā arī 24 stundas diennaktī darbosies traumpunkts, jo, pēc viņas teiktā, Rīgai neatliekamo palīdzību pilnībā var nodrošināt divas universitātes slimnīcas.

Turklāt Veselības ministrijā (VM) skaidroja, ka šāds solis tiek sperts, lai pacientu stacionēšanu koncentrētu divās vietās Rīgā: Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā un Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, tādā veidā pēc iespējas taupot līdzekļus.

Slimnīcas telpās ministrija piedāvā dot iespēju strādāt arī ārstu privātpraksēm, vai arī Rīgas dome var piešķirt dotāciju slimnīcai, lai tā turpinātu pacientus arī stacionēt.

VM Rīgas 1.slimnīcai otrajam pusgadam piešķīrusi 1,22 miljonus latu, kas ir tikai 31% no pirmajā pusgadā piešķirtajiem līdzekļiem.

Rīgas domes vadība paudusi skaidru pozīciju, ka pašvaldības medicīnas iestādes ir nepieciešamas rīdziniekiem, un vēlmi saglabāt esošās medicīnas iestādes.

Lai saglabātu Rīgas 1.slimnīcas daudzprofilu statusu, līdz gada beigām ir nepieciešami vēl 1,7 miljoni latu, neskaitot tos līdzekļus, kurus piešķir VM. Tāpat pašvaldībai jārēķinās ar to, ka slimnīcas slēgšanas gadījumā tai būs jāizmaksā kompensācijas.

 

LU pamatstudijās uzņemšanas konkursu izturējuši 85% reflektantu

LETA  07/31/09    Latvijas Universitātes (LU) pamatstudiju programmās no 6098 reflektantiem, kas reģistrējušies konkursam, to izturējuši 5181 jeb aptuveni 85% no visa reflektantu skaita, liecina dati LU informācijas sistēmā.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, pilna laika bakalaura studiju programmās arī šogad visvairāk reflektantu - 1136 - bija pieteikušies vadības zinību studiju programmā, īpaši neatpaliekot komunikācijas zinātnes studiju programmai ar 1042 reflektantiem. Tas nozīmē, ka aptuveni 40% no visiem reflektantiem savos pieteikumos ar zemāku vai augstāku prioritāti bija norādījuši kādu no abām studiju programmām.

Kā liecina uzņemšanas rezultāti, vadības zinību studiju programmā uzņemšanu izturējuši 435 cilvēki, bet komunikāciju zinātnes studiju programmā - 240 cilvēki. Vadības zinību programmā kopumā tiek piedāvātas 674 studiju vietas, no kurām 74 tiek finansētas no valsts budžeta. Komunikācijas zinātnēs budžeta vietu ir mazāk - 25, bet par maksu iespējams mācīties 215 cilvēkiem.

Gandrīz nemainīgu popularitāti saglabājusi arī tiesību zinātņu studiju programma, kurā pieteikušies 646 cilvēki, bet konkursu izturējis 271 reflektants. Salīdzinoši daudz - 697 - topošie studenti pieteikušies datorzinātņu studiju programmā, kur uzņemti 240 studenti. Tuvu pie 700 reflektantiem pieteikušies angļu filoloģijas programmā, kur konkursu izturējuši 217 cilvēki.

Lielākais budžeta vietu skaits no augstskolas bakalaura studiju programmām šogad ir datorzinātņu studiju programmā - 200. Otrajā vietā pēc budžeta vietu skaita ir jau minētā vadības zinību programma, bet trešais lielākais budžeta vietu skaits ir baltu filoloģijas studiju programmā.

No profesionālajām bakalaura studiju programmām visvairāk reflektantu - 537 - ir starptautisko ekonomisko attiecību programmā, kur tiek piedāvātas sešas budžeta un 600 maksas vietas. 270 cilvēki vēlējušies studēt psiholoģiju, bet 259 pieteikumi saņemti e-biznesa un loģistikas vadības sistēmu studiju programmā. Vislielākais budžeta vietu skaits no profesionālajām programmām tiek piedāvāts topošajiem dabaszinātņu un informācijas tehnoloģiju skolotājiem, kā arī latviešu valodas un literatūras skolotājiem.

Pārsteigti par pieteikumu skaitu ir arī augstskolas Medicīnas fakultātes pārstāvji, saņemot necerēti lielu pieteikumu skaitu ārstniecības profesionālās augstākās izglītības programmās, kas ir par 120 pieteikumiem vairāk nekā 2008.gadā.

Studenti, kas izturējuši uzņemšanas konkursu, studijām varēs reģistrēties no 3.augusta līdz 7.augustam.

 

Humanitāro un sociālo zinātņu studentiem prognozē zemāk kvalificētu darbu

LETA  08/01/09    Ņemot vērā Ekonomikas ministrijas prognozes par darbaspēka pieprasījumu 2013.-2015.gadā, kas sola speciālistu pārprodukciju humanitāro un sociālo zinātņu jomā, šiem cilvēkiem būs grūtāk atrast darbu un, iespējams, nāksies strādāt zemākas kvalifikācijas darbu, nekā ļauj iegūtā izglītība, sacīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Profesionālās izglītības un vispārējās izglītības departamenta direktors Jānis Gaigals.

Kā norāda Gaigals, Ekonomikas ministrijas vidējā termiņa prognozes par darbaspēka pieprasījumu 2013.-2015.gadā sola speciālistu pārprodukciju augstākajā izglītībā, īpaši sociālo un humanitāro zinātņu jomā, kur speciālistu būs apmēram par 30%-40% vairāk, nekā ir pieprasījums pēc tiem. Savukārt speciālistu varētu joprojām trūkt atsevišķās eksaktajās zinātnēs, tostarp inženierzinātnēs.

IZM pārstāvis atzīst, ka pašlaik augstākajā izglītībā pastāv divi interešu loki - no vienas puses, augstskolas ir ieinteresētas piepildīt savas auditorijas un reklamēt savas studiju programmas, bet otrs jautājums ir par to, kas būs pēc pieciem gadiem, kad studenti beigs savas studijas.

Kā ziņots, arī šogad Latvijas lielākajās augstskolās visvairāk pieteikumu ir uz sociālo un humanitāro zinātņu, kā arī vadības zinību programmām.

"Acīmredzot, vai nu nav pietiekamas informācijas, vai cilvēki, izvēloties studijas, nepietiekami precīzi perspektīvā plāno savu dzīvi," uzskata Gaigals. Viņaprāt, valsts ir izdarījusi pietiekami daudz, lai ar budžeta vietu sadalījumu mainītu situāciju, taču nevar neko ietekmēt, ja topošie studenti mācības humanitāro un sociālo zinību programmās ir gatavi finansēt no saviem līdzekļiem.

"Tomēr būtu jāapzinās, ka šajās studiju jomās studējošajiem būs grūtāk atrast darbu, un, iespējams, viņiem nāksies strādāt zemākas kvalifikācijas darbu nekā iegūtā izglītība, bet tā laikam ir cilvēka brīva izvēle," saka Gaigals.

Kā ziņots, neraugoties uz budžeta izdevumu samazinājumiem, budžeta vietu skaits augstskolās rudenī tomēr nav samazināts, bet ir samazināts finansējums, ko valsts maksā augstskolām par viena budžeta grupas studenta izglītošanu. Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) gan atzīst, ka, ja valsts budžeta līdzekļi varētu tikt samazināti vēl lielākā apmērā, nav izslēgts jautājums arī par budžeta vietu skaita samazināšanos.

Vienlaikus IZM uz nākamā gada rudeni gatavojas īstenot virkni pasākumu, lai mazinātu to vidusskolu absolventu skaitu, kas, neiestājoties augstskolās, darba tirgū ieiet bez jebkādas kvalifikācijas, līdz ar to kļūstot par potenciālajiem bezdarbniekiem. Kā stāsta Gaigals, augstskolās katru gadu neiestājas aptuveni ceturtdaļa vidusskolu beidzēju un, mazinoties jauniešu spējai apmaksāt savas mācības, šis skaits varētu tikai pieaugt.

Tādēļ IZM gatavojas vidusskolu absolventiem piedāvāt viengadīgās profesionālās programmas un aicinās arī koledžas strādāt pie programmu piedāvājuma vidusskolu beigušajiem. Tiek izskatītas iespējas šim mērķim piesaistīt arī Eiropas Sociālā fonda finansējumu.

 

Pacienti bēg no slimnīcām nesamaksājuši

Liene Barisa,  NRA  08/06/09    Summas, ko katru mēnesi slimnīcām paliek parādā pacienti, mērāmas vairākos tūkstošos latu vienai ārstniecības iestādei. Jo sevišķi situācija pasliktinājusies pēc pacientu iemaksu palielināšanas pavasarī.

Tādēļ gadījumi, kad neilgi pirms ārstēšanās beigām pacienti no slimnīcas vienkārši aizbēg nesamaksājuši, paliekot arvien biežāki. Slimnīcas finansiāli tā jau grūtajos laikos ar zaudējumiem gan nesamierinās un pacientu parādus cenšas piedzīt caur parādu piedzinēju firmām.

Jelgavas slimnīcā nemaksātāju skaits neesot būtiski pieaudzis un esot apmēram tāds pats kā agrāk, Neatkarīgajai atzina slimnīcas vadītājs Andris Ķipurs. Taču zaudējumi gan palielinājušies ievērojami, jo agrāk pacientu iemaksa bija pieci lati dienā, bet kopš aprīļa 12 latu dienā. Mēnesī tādējādi slimnīcai pacienti parādā paliekot apmēram 4000 līdz 4500 latu. Bet, piemēram, Daugavpils reģionālajā slimnīcā saskaņā ar slimnīcas direktora Aivara Zdanovska teikto aģentūrai LETA šī summa sasniedz 6000 latu agrāko 1000–1500 latu vietā.

To, ka pacientu parādi arvien pieaug, Neatkarīgajai atzinuši arī citu slimnīcu vadītāji, un šādas ziņas sniegtas arī Veselības ministrijai. Turklāt, lai ietaupītu, pacienti izvēloties slimnīcā uzturēties īsāku laiku, nekā tas būtu nepieciešams ārstēšanai. Onkoloģijas jomā pacienti pat ilgāk kavējas ierasties slimnīcā, paskaidrojot, ka trūkst līdzekļu pacientu iemaksu veikšanai. Saskaņā ar Veselības ministrijas ziņām sevišķi šāda situācija esot novērojama staru terapijas gadījumos. Arī ambulatorajā medicīnā, kur pacienta iemaksa ir pieci lati, notiekot līdzīgi – ārstniecības iestādēs, kas pacienta iemaksu par speciālista apmeklējumu iekasē pēc pakalpojuma sniegšanas, ir parādījušies pacienti, kas paliek parādā; savukārt tur, kur samaksu iekasē pirms pakalpojuma sniegšanas, cilvēki vienkārši atsakās no ārsta apmeklējuma.

Iedzīvotāju grūtības samaksāt ir saprotamas, jo summas, ko nākas izdot par ārstēšanos kā pacientu iemaksu vai līdzmaksājumu valsts apmaksātajai veselības aprūpei, mēdz būt ļoti lielas. Saskaņā ar ministrijas datiem (2009. gada marts–aprīlis) vidējais ārstēšanās ilgums Reģionālajās daudzprofilu slimnīcās ir 6,5 dienas, bet lokālajās daudzprofilu slimnīcās – 5,9 dienas. Tā kā šajās ārstniecības iestādēs pacienta iemaksas ir 12 latu dienā, sākot ar otro dienu, tas nozīmē, ka pacientu iemaksās vien slimniekiem vienā ārstēšanās reizē vidēji jāšķiras attiecīgi no 66 latiem reģionālajās vai 58 latiem lokālajās slimnīcās. Papildus var nākties maksāt par atsevišķiem diagnostiskajiem izmeklējumiem.

Veselības ministrijā iepriekš sacīja, ka pacienta iemaksu summas varētu pārskatīt un atkal samazināt. Taču kopš finansiālo grūtību saasināšanās šī iniciatīva noklususi. Tiesa, iespējams viens no risinājumiem būšot starptautisko aizdevumu daļas novirzīšana maznodrošināto veselības aprūpei. To kā iespējamo risinājumu minējis arī premjers.

Tikmēr, ja pacients ir gatavs maksāt, bet nevar to izdarīt uzreiz, ar slimnīcām varot arī vienoties par termiņiem, galvenais – to darīt zināmu iepriekš, Neatkarīgajai norādīja ārstniecības iestādēs. Ministru Kabineta noteikumi jau šobrīd paredz, ka cilvēks ar ārstniecības iestādi var norēķināties 14 dienu laikā, tādējādi, ja naudas nav uzreiz, var maksāt vēlāk. Šī iespēja gan arī radot situācijas, kad pacienti pēc izrakstīšanās "kā iet, tā aiziet" un, lai samaksātu, neatgriežas, neslēpa A. Ķipurs.

***

UZZIŅAI

Vienā ārstēšanās reizē slimnīcā pacientam nav jāmaksā vairāk kā 250 latu. Praksē tas nozīmē – atbrīvoti no turpmākas pacientu iemaksas tiek tie pacienti, kuru ārstēšanās ilgums slimnīcā pārsniedz trīs nedēļas, ja pacienta iemaksa ir 12 latu dienā.

Pacienta iemaksas kopsumma kalendārā gadā nevar būt lielāka par 400 latiem.

Sasniedzot šo summu, maksājumi jāapliecina ar kvītīm vai čekiem, uz čekiem jābūt pacienta vārdam, uzvārdam, kā arī norādei, ka maksāta pacienta iemaksa. Izziņu par atbrīvojumu var saņemt Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūrā.

 

Pikets pret 1.slimnīcas slēgšanu beidzas pie valdības ēkas

BNS  08/06/09    Protesta akcijā pret Rīgas 1.slimnīcas slēgšanu ceturtdien piketēja vairāki simti cilvēku, akcija noritēja mierīgi, bet tās beigās daļa piketētāju pie Ministru kabineta ēkas novietoja ziedus sēru noformējumā un arī piketā izmantoto plakātu.

Līdz policistu cieši apsargātajam valdības namam atnākušie cilvēki, tostarp vairāki 1.slimnīcas mediķi, centās izsaukt veselības ministri Baibu Rozentāli (Tautas partija), jo viņa piketa laikā Esplanādē pie sanākušajiem neieradās. Tomēr neilgi pēc tam arī šie aktīvisti izklīda.

Esplanādē notiekošajā protesta akcijā sanākušo vidū pārsvarā bija manāmi vecāka gadagājuma cilvēki, kuri savā starpā satraukti sarunājās par gaidāmo slimnīcas slēgšanu un nelāgo situāciju veselības nozarē kopumā, tāpat uz akciju bija sanākuši vairāki jaunieši. Vairāki protestētāji bija sagatavojuši dažādus plakātus - "Rīgas 1.slimnīca - 30 000 slimnieku gadā. Kas viņus uzņems?", "Kādēļ vajadzīga Veselības ministrija, ja nav veselības aizsardzības?", "Nav cilvēka - nav problēmas" un citus.

Piketa dalībnieku vidū bija manāmi daudzi Rīgas 1.slimnīcas mediķi savos darba tērpos. Tāpat pasākumā piedalījās iepriekš publiskos pasākumos neredzētā nevalstiskā organizācija "Latvija tautai", kuras aktīvisti bija tērpušies baltos saplēstos kreklos ar krāsu, imitējot uz tiem asins traipus.

Rīgas 1.slimnīcas ķirurgs Gundars Forstmanis, kurš vadīja pasākuma gaitu, žurnālistiem norādīja, ka skaidri jāpasaka tautai, cik sarežģīta situācija ir veselības nozarē, ka jau daudzi nozares speciālisti ir atlaisti, turklāt nav skaidrs, kā organizēs neatliekamās palīdzības sniegšanu, ja 1.slimnīca tiktu slēgta.

Kopumā pasākuma laikā uzrunas teica daudzi slimnīcas vadošie mediķi, un viņu teiktajā vairākkārt izskanēja, ka Rīgas 1.slimnīca, atrodoties pašā Rīgas centrā, ir vadošā iestāde neatliekamās palīdzības sniegšanā, gadā apkalpojot aptuveni 60 tūkstošus pacientu. Slimnīca savas funkcijas operatīvi veic ne tikai ikdienā, bet arī ārkārtas gadījumos - 1991.gadā barikāžu laikā, 2000.gadā, kad notika sprādziens universālveikalā "Centrs", kā arī sniedzot medicīnisko palīdzību 13.janvāra grautiņos cietušajiem un citos gadījumos, uzsvēra mediķi.

Pasākumā ar uzrunu uzstājās arī premjera padomniece veselības jautājumos Ingrīda Circene ("Jaunais laiks", JL), kura norādīja, ka arī šonedēļ koalīcijas padomes sēdē apspriests jautājums, ka nozares iekšienē finansējums sadalīts neproporcionāli - ja veselībai kopumā naudas ir par 20% mazāk, tad slimnīcām samazinājums ir 70%, tāpēc nepieciešams proporcionāls finansējuma samazinājums veselības nozarē.

Piektdien plānotajā premjera Valda Dombrovska (JL), veselības ministres Baibas Rozentāles un citu veselības nozares pārstāvju sarunā valdības vadītājs sagaida viņas piedāvātos risinājumus, kā nodrošināt Rīgas 1. slimnīcas darbu arī turpmāk, žurnālistiem sacīja Circene.

Tāpat viņa norādīja - arī statistika pierāda, ka 1. slimnīca ir visefektīvākā un visnoslogotākā Rīgas slimnīca, taču Veselības ministrijā acīmredzot lēmumi netiek pieņemti, balstoties uz situācijas analīzi.

Circene atzina, ka gultas vietu skaits slimnīcās ir par lielu, taču tas jāsabalansē tā, lai 1. slimnīca prioritāri varētu nodrošināt neatliekamo palīdzību.

Savukārt Rīgas domes deputāts Ģirts Valdis Kristovskis ("Pilsoniskā savienība", PS) uzrunā sanākušajiem pauda, ka veselības ministrei savu darbu veikt nav vienkārši, taču "katram, kas uzņemas atbildību, jāsaprot dažādas lietas, ko pieprasa mūsu laikmets un iedzīvotāju vajadzības". Kristovskis uzsvēra, ka par valstiski svarīgiem lēmumiem jānorit skaidrai un atklātai sarunai, taču notiekošais pikets liecinot, ka par situāciju slimnīcu darbā šāda saruna nav notikusi.

Jau vēstīts, ka Rīgas 1.slimnīcas vadība no augusta iecerējusi atlaist 570 darbinieku, kā arī būtiski samazināt sniegtās neatliekamās medicīniskās palīdzības apmēru. Turpmāk slimnīca neatliekamo medicīnisko palīdzību nodrošinās tikai desmit dienu mēnesī - no mēneša pirmā līdz desmitajam datumam.

Veselības ministrija Rīgas domei piedāvājusi reorganizēt pašvaldībai piederošo Rīgas 1.slimnīcu, Rīgas 2.slimnīcu, kā arī Ādas un seksuāli transmisīvo slimību centru. Veselības ministre Baiba Rozentāle norādīja, ka Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra līgumu ar Rīgas 1.slimnīcu par neatliekamās palīdzības pakalpojumu nodrošināšanu ir noslēgusi līdz gada beigām, bet pēc tam domei būs jāmeklē citi risinājumi.

 

Stradiņa slimnīcai pārtrauc zāļu piegādi

Ilze Zālīte,  NRA  08/07/09    Šodien zāļu lieltirgotava "Recipe Plus" ir spiesta pārtraukt zāļu piegādi Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcai.

Latvijas zāļu lieltirgotāju asociācija un lielākā zāļu lieltirgotava "Recipe Plus" norāda, ka ārstniecības iestāžu kavētie parādi par piegādātajām zālēm, kas piegādātas pirms trīs mēnešiem un agrāk, jau pārsniedz 4.1 miljonus latu. Šajā kritiskajā situācijā visas slimnīcas, to īpašnieki un Veselības ministrija tika aicināti kopīgi meklēt risinājumu, lai netiktu apdraudēta zāļu piegāde slimnīcām.

Vairākas slimnīcas un to vadība steidzamā kārtā uzsāka dialogu, lai kritisko situāciju atrisinātu un panāktu risinājumu veco parādu atmaksas kārtībā, kā arī lai nodrošinātu normālu turpmāko slimnīcu apgādi ar zālēm. Dialoga rezultātā tika panākti risinājumi par atliktiem maksājumiem un maksājumu grafiku apstiprināšanu. Jāatzīmē, ka tādas slimnīcas kā Liepājas reģionālā slimnīca, Ventspils slimnīca, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca pat atrada arī iespēju veikt kaut daļējus norēķinus par iepriekšējā periodā saņemtajām zālēm. Arī mazākas slimnīcas, kā, piemēram, Aknīstes slimnīca, Balvu slimnīca, Ogres un Saldus slimnīcas (un arī citas), aktīvi meklē risinājumus zāļu piegāžu turpmākai nodrošināšanai.

Zāļu lieltirgotavas "Recipe Plus" vadība izsaka visdziļāko neizpratni par Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcas vadības bezdarbību, pilnībā ignorējot zāļu lieltirgotavas centienus uzsākt dialogu par slimnīcas kavēto parāda saistību vairāk kā 900 000 latu apmērā pakāpenisku norēķinu un turpmāko sadarbību zāļu piegāžu jautājumos.

Apzinoties kritisko situāciju, un apzinoties katras zāļu lieltirgotavas lomu veselības aprūpes sistēmas normālā funkcionēšanā, zāļu lieltirgotavas "Recipe Plus" vadība ir pieņēmusi lēmumu uz sava rēķina Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcai individuālos un neatliekamos gadījumos tomēr nodrošināt nepieciešamo zāļu piegādi. Taču kopumā zāļu lieltirgotava "Recipe Plus" ir spiesta pārtraukt zāļu piegādi Paula Stradiņa slimnīcai.

 

Apinis: Rīgas 1.slimnīca netiks slēgta

LETA  08/08/09    Rosinot slēgt Rīgas 1.slimnīcu, Veselības ministrija ir parādījusi savu nekonsekvenci savos lēmumos, tāpēc domāju, ka slimnīca netiks slēgta un ministrijai būs jārod citi varianti, sacīja jaunais premjera Valda Dombrovska (JL) padomnieks veselības jautājumos Pēteris Apinis.

Apinis uzskata, ka ministrijas iekšienē joprojām ir iespējams atrast līdzekļus, kurus var pārdalīt racionālāk. VM vēl ir lielas iespējas pārdalīt līdzekļus uz birokrātijas rēķina, jo tiešai ārstēšanai pašlaik tiek izmantots tikai divas trešdaļas no pieejamajiem līdzekļiem, sacīja Apinis.

Pēc Apiņa domām, VM neizdarības dēļ nozare var zaudēt lielus līdzekļus, kas tai pienākas no Eiropas Savienības. Viņš uzskata, ka "pašlaik ir jāņem pilnīgi viss, kas ir paņemams no šiem projektiem".

Kā ziņots, Veselības ministrija (VM) Rīgas domei piedāvājusi slēgt Rīgas 1.slimnīcu un 2.slimnīcu. VM piedāvā slēgt Rīgas 1.slimnīcu no nākamā gada 1.janvāra, savukārt Rīgas 2.slimnīcu piedāvāts slēgt no septembra.

Latvijas Radio veselības ministre Baiba Rozentāle (TP) skaidroja, ka pēc 1.janvāra 1.slimnīca sniegs tikai ambulatoro palīdzību, kā arī 24 stundas diennaktī darbosies traumpunkts, jo, pēc viņas teiktā, Rīgai neatliekamo palīdzību pilnībā var nodrošināt divas universitātes slimnīcas.

Turklāt Veselības ministrijā (VM) noskaidroja, ka šāds solis tiek sperts, lai pacientu stacionēšanu koncentrētu divās vietās Rīgā: Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā un Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, tādā veidā pēc iespējas taupot līdzekļus.

Slimnīcas telpās ministrija piedāvā dot iespēju strādāt arī ārstu privātpraksēm, vai arī Rīgas dome var piešķirt dotāciju slimnīcai, lai tā turpinātu pacientus arī stacionēt.

Tāpat ziņots, ka piektdien, 7.augustā, paredzēta 1.slimnīcas, Stradiņa slimnīcas un Austrumu slimnīcas tikšanās, kurā plānots runāt par neatliekamo pacientu plūsmas organizēšanu Stradiņa slimnīcā un Austrumu slimnīcā jau no pirmdienas, 10.augusta, kad 1.slimnīca būs spiesta samazināt neatliekamo pacientu pieņemšanu sakarā ar samazināto finansējumu slimnīcai.

 

Rīgā nolemj likvidēt 16 skolas

LETA  08/11/09    Pēc garām diskusijām Rīgas domes deputāti šodien nolēma nākamo trīs gadu laikā likvidēt 16 galvaspilsētas skolas.

Deputātu šodien pieņemtajā lēmumā paredzēts, ka, optimizējot skolu tīklu, Rīgā no šā gada 1.septembra vairs nedarbosies desmit skolas, kuras tiks pievienotas citām mācību iestādēm. Kopumā līdz 2011.gada beigām plānots likvidēt 16 skolas.

Pašvaldība plāno skolas vairs neuzturēt ēkās, kuras tiek īrētas no privātīpašniekiem, kā arī atbrīvot telpas, kuras nav piemērotas mācībām. Skolās, kas atrodas tuvu viena otrai, bērni netiks pārvietoti, bet tiks likvidēta administrācija.

Šogad līdz 1.septembrim plānots likvidēt Rīgas Imantas sākumskolu, Iļģuciema sākumskolu, Rīgas Ļ.Tolstoja krievu vidusskolu, Rīgas Bišumuižas pamatskolu, Mežaparka sākumskolu, Rīgas 30.vidusskolu, Rīgas 38.vidusskolu, Rīgas 20.vidusskolu, Rīgas 5.pamatskolu un Rīgas Sarkandaugavas sākumskolu.

Līdz 2010.gada 1.septembrim plānots likvidēt Rīgas 7.internātpamatskolu, Rīgas Ziepniekkalna sākumskolu, Rīgas Komercģimnāziju, Rīgas 100.vidusskolu un Rīgas 16.vidusskolu, bet līdz 2011.gada 1.septembrim - Rīgas 99.vidusskolu.

Atbrīvojot bērnudārzu telpas, no šā gada 1.septembra plānots Iļģuciema sākumskolu pievienot Rīgas 54.vidusskolai, bet Imantas sākumskolu - Anniņmuižas vidusskolai, tādējādi abās ēkās tiktu izveidotas 15 bērnudārza grupiņas 320 bērniem.

Atbrīvojot privātīpašumā esošās ēkas, no 1.septembra Ļ.Tolstoja krievu vidusskolu plānots apvienot ar M.Lomonosova krievu vidusskolu ēkā K.Barona ielā 71, atbrīvojot ēku Akas ielā 10, uz kuru savukārt tiktu pārvietota Rīgas Raiņa 8.vakara (maiņu) vidusskola no Ģertrūdes ielas 32 - par šās ēkas īri gadā bija jāmaksā vairāk nekā 100 000 latu. Bišumuižas pamatskolu plānots pievienot Rīgas 95.vidusskolai, atbrīvojot sliktā tehniskā stāvoklī esošo ēku Bauskas ielā 88, kas atrodas uz privātīpašnieka zemes.

No 1.septembra paredzēts arī pārvietot vairākas skolas no ēkām, kas nav paredzētas skolu funkcijām. Mežaparka sākumskolu plānots pievienot Jāņa Poruka vidusskolai, Rīgas 30.vidusskolu pievienot 21.vidusskolai, atbrīvojot ēku Miera ielā 2, uz kuru savukārt tiktu pārcelta Herdera vidusskola.

Rīgas 38.vidusskolu plānots pievienot 80.vidusskolai, uz atbrīvotajām telpām Burtnieku ielā 34 pārvietojot sākumskolu "Valodiņa", bet 20.vidusskolu paredzēts pievienot Rīgas 9.vakara maiņu vidusskolai, pārceļoties uz Stāmerienas ielu 8.

Apvienojot administrācijas, plānots Rīgas 5.pamatskolu pievienot Rīgas 95.vidusskolai, bet Sarkandaugavas sākumskolu pievienot Puškina licejam.

Nākamgad, 2010.gadā, no 1.februāra atbrīvojot bērnudārzu ēkas, paredzēts Rīgas Valdorfskolu pārcelt uz ēku Baltajā ielā 10, bet valdorfpedagoģijas pirmsskolas grupas pārcelt uz ēku Baltajā ielā 15, nodrošinot vienu administrāciju. Tāpat no 1.februāra plānots Rīgas Baltkrievu pamatskolu pārcelt uz Rīgas 86.vidusskolu. Reorganizācijas rezultātā plānots uz ēku Raņķa dambī pārvietot 11.pirmsskolas iestādi no Bišu ielas 20 - četras grupas, papildus atverot septiņas grupas 140 bērniem. Savukārt atbrīvotajā ēkā Akadēmiķa M.Keldiša ielā 4 paredzēts atvērt sešas bērnudārza grupas 120 bērniem.

No nākamā gada 1.septembra plānots Rīgas 31.viduskolas sākumskolas klases no Vecmīlgrāvja 1.līnijas 53.nama pakāpeniski pārcelt uz ēku Skuju ielā 11, 31.vidusskolu izvietojot vienā ēkā.

Atbrīvojot privātīpašumā esošās ēkas, no 2010.gada 1.decembra paredzēts Rīgas Nedzirdīgo bērnu internātpamatskolu pārcelt no A.Čaka ielas uz ēku Graudu ielā 21, bet no 1.septembra Rīgas 7.internātpamatskolu pārvietot no ēkas Graudu ielā 21, pievienojot Rīgas Lastādijas internātvidusskolai.

Nākamgad no 1.septembra arī plānots Rīgas Ebreju vidusskolu, kas atrodas divās ēkās, izvietot vienā ēkā, Rīgas 16.vidusskolu pievienot 63.vidusskolai, apvienojot administrācijas un paliekot esošajās ēkās, Rīgas 100.vidusskolu pievienot Rīgas 45.vidusskolai, atbrīvojot ēku Laimdotas ielā 42, Rīgas Komercģimnāziju - Natālijas Draudziņas ģimnāzijai, atbrīvojot ēku Salaspils ielā 14, bet Rīgas Ziepniekkalna sākumskolu pievienot 94.vidusskolai, paliekot esošajās ēkās un izveidojot vienotu administrāciju.

2011.gadā, atbrīvojot bērnudārzu ēkas, plānots Rīgas 6.vidusskolas sākumskolas klases pārcelt uz ēku A.Čaka ielā 102, renovēt sākumskolas ēku un atvērt bērnudārzu, kurā būtu sešas grupas 120 bērniem. Rīgas 5.speciālās internātpamatskolas filiāli Baltāsbaznīcas ielā 40 paredzēts pārcelt uz citu ēku un, apvienojot ar Stokholmas ielas filiāli, renovēt ēku un atvērt sešas pirmsskolas grupas 120 bērniem. Abas filiāles varētu atrasties ēkā Silciema ielā 3.

No 2011.gada 1.septembra plānots Rīgas 99.vidusskolu pievienot Natālijas Draudziņas ģimnāzijai un Rīgas Centra sākumskolai, atbrīvojot nepiemēroto ēku Tallinas ielā 57.

Rīgas pašvaldība arī iecerējusi 2010.gadā pie vairākām skolām atvērt bērnudārzu grupas un/vai pirmsskolas vecuma bērnu pieskatīšanas centrus. Tas paredzēts Rīgas 68.vidusskolā, Daugavgrīvas vidusskolā, A.Pumpura 11.pamatskolā, 46.vidusskolā, Šampētera vidusskolā un 37.vidusskolā.

Kā iepriekš pieļāva Rīgas domes Izglītības, sporta un jaunatnes departamenta direktors Guntis Helmanis, reorganizācijas rezultātā darbu varētu zaudēt ap 400 pedagogu, bet daļa no viņiem varētu ieņemt vietas, kuras atstāj pensijas vecumu sasniegušie skolotāji.

Reorganizācijas rezultātā Rīgas pašvaldība šogad plāno ieekonomēt vairāk nekā 200 000 latu, bet nākamgad - 1,7 miljonus latu.

Departamentā tagad izveidots īpašs informatīvais tālrunis 67026898, uz kuru piezvanot, vecāki un visi interesenti var saņemt plašāku informāciju par plānoto skolu tīkla pilnveides plānu.

 

Uz ārvalstīm šogad izbrauc divas reizes vairāk mediķu nekā pērn

LETA  08/12/09    Pirmajā pusgadā dokumentus izbraukšanai uz ārzemēm ir kārtojuši aptuveni divas reizes vairāk ārstu nekā šai laika posmā pērn, informēja Latvijas Ārstu biedrības speciāliste Zane Upate.

Pēc Ārstu biedrības aprēķiniem, katru gadu uz ārzemēm strādāt dodas ap 80 līdz 100 ārstu, bet šogad prognozējams, ka izceļotāju skaits ievērojami pieaugs.

Šogad izteikti esot vērojama speciālistu, pat tādu, kuriem ir liela pieredze un laba prakse Latvijā, aizbraukšana. Salīdzinoši iepriekšējos gados darba meklējumos uz ārzemēm pārsvarā devušies jaunie ārsti ar salīdzinoši nelielu pieredzi.

Kā skaidroja Upate, ārsti visbiežāk par savu galamērķi izvēlas Angliju, bet pēdējā laikā - arī Vāciju, Zviedriju un Dāniju.

Ārsti dodas prom, jo slimnīcu reorganizācijas dēļ daudziem nākas zaudēt darbu vai līdzšinējos ienākumus, kā arī tāpēc, ka atsevišķos gadījumos mediķu algas ir samazinājušās pat par vairāk nekā 20%.

Arī Latvijas Jauno ārstu asociācijas vadītāja Maija Radziņa stāstīja, ka pašreizējā situācijā daudzi jaunie ārsti tiek likti izvēles priekšā. Ja viņi netikšot valsts apmaksātajā rezidentūrā un nevarēšot maksāt par rezidentūru, iespējams, dosies darba meklējumos uz ārzemēm, bet pēc pāris gadiem līdz ar to Latvijā būs tikai pensijas vecuma ārsti, bet jauno vienkārši nebūs.

Kamēr valdība nesapratīs, ka veselības aprūpe ir prioritāte, nekas nemainīsies, lēsa asociācijas vadītāja.

 

Samazinās valsts pārbaudījumu skaitu devītklasniekiem un vidusskolēniem

NRA  08/13/09    Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina samazināt valsts pārbaudījumu skaitu devītklasniekiem, atsakoties no obligātajiem pārbaudījumiem sportā un dabaszinībās.

To paredz šodien Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais noteikumu projekts.

Valsts pārbaudījumi gan saglabāsies latviešu valodā, matemātikā, Latvijas un pasaules vēsturē un svešvalodā, kurā no ieskaites pārbaudījums tiks pārveidots par eksāmenu. Mazākumtautību izglītības programmās skolēniem joprojām būs jākārto centralizētais eksāmens latviešu valodā, kā arī eksāmens mazākumtautības valodā.

IZM izstrādātie grozījumi paredz arī to, ka turpmāk, beidzot sesto klasi, pamatskolas audzēkņiem būs jākārto ieskaite arī dabaszinībās, līdz ar to sestās klases audzēkņiem turpmāk būs jākārto pieci pārbaudījumi līdzšinējo četru vietā.

Tāpat ministrija rosina jau ar septembri visus mācību priekšmetus vērtēt 10 ballu skalā jau no ceturtās, nevis piektās klases, kā tas ir pašlaik.

Pašlaik 4.klasē ar atzīmi tiek vērtēti tikai atsevišķi priekšmeti - matemātika, dabaszinības, latviešu valoda un mazākumtautību valoda mazākumtautības skolā. Tagad ministrija rosina ar 10 ballēm vērtēt visus ceturtās klases mācību priekšmetus. Kā ziņots, šīs pārmaiņas kritizē pedagoģijas speciālisti, uzskatot tās par nepārdomātām un sasteigtām.

Noteikumos plānots precizēt arī gala vērtējumu izlikšanas kārtību, nosakot, ka visās klasēs, izņemot trešo un sesto klasi, tas tiek izlikts, ņemot vērā pirmā un otrā semestra vērtējumu, kā arī mācību gada nobeiguma pārbaudes darba vērtējumu un pēcpārbaudījuma vērtējumu, bet abās izņēmuma klasēs vērtējums tiek noteikts, papildus ņemot vērā valsts pārbaudījuma vērtējumu.

Ministrija rosinājusi arī samazināt obligāto pārbaudījumu skaitu, kas jākārto, beidzot vidusskolu, atsakoties no eksāmena izglītības iestādes noteiktajā izglītības programmu virzienam atbilstošajā obligātajā mācību priekšmetā.

 

IZM piesaka 36 skolu slēgšanu un 68 reorganizāciju

DELFI  08/13/009    Izglītības un zinātnes ministrija līdz šīs nedēļas sākumam saņēmusi pieteikumus no pašvaldībām par 36 skolu slēgšanu no kopumā Latvijā esošajām 948 skolām. Vēl 68 izglītības iestādes tiek reorganizētas, pārveidojot tās par 39 skolām, portālam "Delfi" apstiprināja izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes (ZZS) palīdze Agnese Korbe.

Kā skaidroja Korbe, lēmumus par skolu slēgšanu pieņemot pašvaldības, taču ministrijai šie lēmumi ir jāsaskaņo. Patlaban IZM iebilst pret vienas skolas – Skrudalienas pamatskolas - likvidēšanu. "Ministre ļoti rūpīgi seko līdzi pašvaldību lēmumiem. Ja skola nodrošina kvalitatīvu izglītību un sekmīgu mācību rezultātu, kā arī zināšanu dinamika ir augsta, tad pašvaldībai tas ir jārespektē," pauda Korbe.

Šobrīd IZM saskaņojusi 27 skolu slēgšanu. Savukārt saistībā ar reorganizāciju, IZM devusi saskaņojumus pašvaldībām, kā rezultātā būs 27 jaunas izglītības iestādes, par pārējām – saskaņojumi vēl nav sniegti.

Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe atzinīgi vērtē pašvaldību darbu, sakārtojot skolu tīklu un risinot ar to saistītos jautājumus, piemēram, skolēnu pārvadāšana. Taču vienlaikus ministre ļoti precīzi un konkrēti uzrunājusi pašvaldības un aicina tās kopīgi ar iesaistītajām pusēm (vecāki, skolēni, skolu pašpārvaldes), kā būtiskākos kritērijus skolu tīkla sakārtošanā ņemt vērā izglītības kvalitāti, skolēnu sekmības dinamikas rādītājus un skolas darbības efektivitāti.

"Viens no būtiskākajiem un svarīgākajiem kritērijiem skolas pastāvēšanai ir izglītības kvalitāte, kā arī – skolas darbības efektivitāte. Tādēļ, tiekoties ar gan ar iepriekšējo, gan ar jauno pašvaldību vadītājiem un pārstāvjiem, vairākkārt esmu uzsvērusi un joprojām aicinu pirms lēmumu pieņemšanas, izanalizēt datus, ņemt vērā izglītības kvalitātes un skolēnu sekmības rādītājus, kā arī – skolu darbības efektivitāti un piepildījumu," uzsver ministre.

Viņa piebilst, ka savukārt IZM arī strādā pie Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu aktivitātes "Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos", lai veicinātu skolotāju darba kvalitāti, konkurētspēju, profesionālo un sektorālo mobilitāti. Šim mērķim paredzēti 20 miljoni latu no Eiropas Sociālā fonda, kā rezultātā skolotājiem būs iespējas saņemt atbalstu darbam izglītības iestādē nepieciešamajai pārkvalifikācijai; papildināt zināšanas jaunu kompetenču un prasmju ieguvei, tai skaitā – uzņēmējspēju, komercdarbības vai pašnodarbinātības attīstīšanai; vai iegūt aktīvo apmācību darba vietā izglītības iestādē, lai veicinātu sava profesionālā darba kvalitātes novērtējumu un nodrošinātu papildus zināšanu, prasmju un pieredzes ieguvi izglītības kvalitātes paaugstināšanai.

Jau vēstīts, ka valdība atbalstījusi finansējuma modeļa "nauda seko skolēnam" ieviešanu Latvijas skolās no 1.spetembra, ka arī skolotāju algu samazinājumu no 345 latiem par likmi uz 250 latiem.

Lai paaugstinātu izglītojamo skaitu uz vienu pedagogu, kas Latvijā ir zems – 6,4 skolēni uz pedagogu – IZM ir iestrādājusi nosacījumu, ka algu 250 latu apmērā bruto par 21 kontaktstundu skolotāji saņems tikai tad, ja nākamajā mācību gada laikā viņu skolās būs astoņi skolēni uz vienu skolotāju novados, un 10,2 skolēni uz skolotāju republikas pilsētās.

Līdz ar to pašvaldībām ir jāizlemj, vai maksāt mazākās algas pedagogiem, vai apvienot skolas un saņemt lielāku finansējumu uz vienu skolēnu, taču atlaižot citus pedagogus. Rīgas dome jau nolēmusi likvidēt 16 skolas.

Likvidējamās skolas:

Izglītības iestādes nosaukums	Rajons, pilsēta	Dibinātājs	Pamatojums	Likvidēta
Annas pamatskola	Alūksnes rajons	Annas pagasta padome	Nepietiekams skolēnu skaits (27)	30.06.2009.
Zentenes pamatskola	Tukuma rajons	Zentenes pagasta padome	Nepietiekams skolēnu skaits (26)	01.07.2009.
Veclaicenes pamatskola	Alūksnes rajons	Veclaicenes pagasts	Nepietiekams skolēnu skaits (34)	30.06.2009.
Zalves pamatskola	Aizkraukles rajons	Zalves pagasts	Nepietiekams skolēnu skaits (46)	01.07.2009.
Rozulas pamatskola	Cēsu rajons	Stalbes pagasts	Nepietiekams skolēnu skaits (33)	01.07.2009.
Piedrujas pamatskola	Krāslavas rajons	Piedrujas pagasta padome	Nepietiekams skolēnu skaits (19)	19.06.2009.
Krāslavas Vakara vidusskola	Krāslavas rajons	Krāslavas novada dome	Nepietiekams skolēnu skaits        (52 kopā ar filiāli). Tikai Krāslavā (10)	20.07.2009.
Strūžānu pamatskola	Rēzeknes rajons	Gaigalavas pagasta padome	Nepietiekams skolēnu skaits (34)	15.06.2009.
Zentenes pamatskola	Tukuma rajons	Zentenes pagasta padome	Nepietiekams skolēnu skaits (26)	01.07.2009.
Brantu pamatskola		Smiltenes novads	Nepietiekams skolēnu skaits (44)	31.08.2009.
Birzuļu pamatskola		Smiltenes novads	Nepietiekams skolēnu skaits (34)	31.08.2009.
Rēveļu pamatskola		Gulbenes novads	Nepietiekams skolēnu skaits (57)	31.08.2009.
Lielauces pamatskola		Auces novads	Nepietiekams skolēnu skaits (46)	31.08.2009.
Zeltiņu pamatskola		Alūksnes novads	Nepietiekams skolēnu skaits (31)	31.08.2009.
Embūtes pamatskola		Vaiņodes novads	Nepietiekams skolēnu skaits (26)	31.08.2009.
Rīgas Imantas sākumskola	Rīgas dome	Rīgas dome	Nepietiekams skolēnu skaits	31.08.2009.
Iļģuciema sākumskola	Rīgas dome	Rīgas dome	Nepietiekams skolēnu skaits	31.08.2009.
Rīgas Ļ.Tolstoja krievu vidusskola	Rīgas dome	Rīgas dome	Nepietiekams skolēnu skaits	31.08.2009.
Rīgas Bišumuižas pamatskola	Rīgas dome	Rīgas dome	Nepietiekams skolēnu skaits	31.08.2009.
Mežaparka sākumskola	Rīgas dome	Rīgas dome	Nepietiekams skolēnu skaits	31.08.2009.
Rīgas 30.vidusskola	Rīgas dome	Rīgas dome	Nepietiekams skolēnu skaits	31.08.2009.
Rīgas 38.vidusskola	Rīgas dome	Rīgas dome	Nepietiekams skolēnu skaits	31.08.2009.
Rīgas 20.vidusskola	Rīgas dome	Rīgas dome	Nepietiekams skolēnu skaits	31.08.2009.
Rīgas 5.pamatskola	Rīgas dome	Rīgas dome	Nepietiekams skolēnu skaits	31.08.2009.
Rīgas Sarkandaugavas sākumskola	Rīgas dome	Rīgas dome	Nepietiekams skolēnu skaits	31.08.2009.
Rīgas 7.internātpamatskola	Rīgas dome	Rīgas dome	Nepietiekams skolēnu skaits	2010.g
Rīgas Ziepniekkalna sākumskola	Rīgas dome	Rīgas dome	Nepietiekams skolēnu skaits	2010.g
Rīgas komercģimnāzija	Rīgas dome	Rīgas dome	Nepietiekams skolēnu skaits	2010.g
Rīgas 100.vidusskola	Rīgas dome	Rīgas dome	Nepietiekams skolēnu skaits	2010.g
Rīgas 16.vidusskola	Rīgas dome	Rīgas dome	Nepietiekams skolēnu skaits	2010.g
Rīgas 99.vidusskola	Rīgas dome	Rīgas dome	Nepietiekams skolēnu skaits	ar 2011.g.
Skrudalienas pamatskola	Daugavpils novada dome	Daugavpils novada dome	Nepietiekams skolēnu skaits	01.09.2009.
Lūznavas pamatskola	Rēzeknes novada dome	Rēzeknes novada dome	Nepietiekams skolēnu skaits	31.08.2009.
Vītolu pamatskola	Rēzeknes novada dome	Rēzeknes novada dome	Nepietiekams skolēnu skaits	31.08.2009.
Daugaviešu pamatskola	Rēzeknes novada dome	Rēzeknes novada dome	Nepietiekams skolēnu skaits	31.08.2009.
Ilzeskalna pamatskola	Rēzeknes novada dome	Rēzeknes novada dome	Nepietiekams skolēnu skaits	31.08.2009.

Reorganizējamās skolas:

Reorganizētā izgl. iestāde	Dibinātājs	Reorganizēta (datums)	Izglītības iestādes nosaukums (rezultāts)
Skultes pamatskola	Mārupes pagasta padome	01.09.09.	Skultes sākumskola (1-6)
Sedas PII pievieno Sedas vidusskolai	Seda	01.04.2009.	Sedas vidusskola
Ieriķu pamatskola pievienota Amatas pamatskolai	Amatas novada dome	01.06.2009.	Amatas pamatskola
Bauskas pilsētas Vakara vidusskola pievienota Bauskas 2.vidusskolai	Bauskas pilsētas dome	01.07.2009.	Bauskas pilsētas 2.vidusskola
Variešu sākumskola	Variešu pagasts	30.05.2009.	Variešu PII
Mežzemes pamatskola pievienota Zasas vidusskolai	Kalna pagasta padome	01.07.2009.	Zasas vidusskola
Valgales sākumskola	Sabiles novada dome	01.09.2009.	Valgales PII
Rīgas Mežaparka vidusskola pievienota Rīgas 18.vakara (maiņu) vidusskolai	Rīgas pilsētas dome	31.07.2009.	Rīgas 18.vakara (maiņu) vidusskola
Rīgas Imantas sākumskola pievienota Rīgas Ostvalda vidusskolai	Rīgas pilsētas dome	31.07.2009.	Rīgas Ostvalda vidusskola
Iļģuciema sākumskola pievienota Rīgas 54.vidusskolai	Rīgas pilsētas dome	31.07.2009.	Rīgas 54.vidusskola
Elkšņu pamatskola pievienota Viesītes vidusskolai	Elkšņu pagasta padome	30.06.2009.	Viesītes vidusskola
Tomes pamatskola, Rembates pamatskola,,         Ķeguma komercnovirziena vidusskola apvienotas vienā	Ķeguma novada dome	01.08.2009.	Ķeguma komercnovirziena vidusskola
Auru pamatskola par PII	Auru pagasts	30.05.2009.	PII "Auriņš"
Gailīšu pamatskola par sākumskolu	Riebiņu novada dome	01.09.2009.	Gailīšu sākumskola
Strazdes pamatskola par PII	Strazdes pagasta padome	31.08.2009.	Strazdes PII
Lazdonas PII "Zvaniņš" pievieno Lazdonas pamatskolai	Lazdonas pagasts	01.07. (06)2009.	Lazdonas pamatskola
Upmalas pamatskola pievieno Ezernieku vidusskolai	Bērziņu pagasta padome	01.09.2009.	Ezernieku vidusskola
Grunzāles pagasta PII pievieno Grunzāles pamatskolai	Grundzāles pagasta padome	01.06.2009.	Grundzāles pamatskola
Mākoņkalna pamatskola par Mākoņkalna PII	Mākoņkalna pagasta padome	15.06.2009.	Mākoņkalna PII
Silmalas pamatskola par Silmalas PII	Silmalas pagasta padome	25.06.2009.	Silmalas PII
Siguldas 2.pamatskola un Siguldas 2.vidusskola apvienotas vienā	Siguldas novada dome	01.07.2009.	Siguldas 2.vidusskola
Labiešu sākumskola pievieno Ezernieku vidusskolai	Svariņu pagasta padome	01.09.2009.	Ezernieku vidusskola
Staļģenes pamatskola reorganizēta par vidusskolu	Jaunsvirlaukas pagasta padome	08.05.2009.	Staļģenes vidusskola
Liezēres PII "Kamenīte" pievienota Liezēres pamatskolai	Liezēres pagasta padome	01.07.2009.	Liezēres pmatskola
Zirņu PII "Zirnītis" pievienota Zirņu pamatskolai	Zirņu pagasta padome	01.09.2009.	Zirņu pmatskola
Bērsteles pamatskola, Svitenes pamatskola pievienotas Pilsrundāles vidusskolai	Rundāles novads	31.07.2009.	Pilsrundāles vidusskola
Līgatnes pamatskola pievienota Līgatnes vidusskolai	Līgatnes novada dome	31.08.2009.	Līgatnes vidusskola
Siltāju pamatskola pievienota Gulbīšu vidusskolai	Gulbenes novada dome	31.08.2009.	Gulbīšu vidusskola
PII "Vārpiņa" pievienota Rugāju vidusskolai	Rugāju novada dome
Rimicānu pamatskola par Rimicānu PII	Vārkavas novada dome		Vārkavas novada Rimicānu PII
Liepājas Kristīgā sākumskola -pirmsskola par PII	Liepājas pilsētas dome		Liepājas Kristīgā pirmsskolas izglītības iestāde
Liepājas 11.vidusskola tiek pievienota Liepājas 7.vidusskolai	Liepājas pilsētas dome		Liepājas 7.vidusskola
Liepājas Karostas pamatskola pievieno Liepājas 15.vidusskolai	Liepājas pilsētas dome		Liepājas 15.vidusskola
Nagļu pamatskola par PII	Rēzeknes novada dome		Nagļu PII
Bērzgales pamatskolu pievienot Nautrēnu vidusskolai	Rēzeknes novada dome		Nautrēnu vidusskola
Kruķu pamatskolu pievienot Tiskādu vidusskolai	Rēzeknes novada dome		Tiskādu vidusskola
Liepu pamatskolu pievienot Maltas 2.vidusskolai	Rēzeknes novada dome		Maltas 2.vidusskola
Zarečnajas pamatskolu pievienot Rēznas pamatskolai	Rēzeknes novada dome		Rēznas pamatskola
Rikavas pamatskolu pievienot Gaigalavas pamatskolai	Rēzeknes novada dome		Gaigalavas pamatskola

 

 

 

Citādā ziņā...

 

 

 

Dimiters no lauku mājām pārcēlies uz Rīgas puspagrabu

Diena  07/28/09     Kaspars Dimiters, nespēdams bankai samaksāt mājas kredītu, pārcēlies uz dzīvi Rīgas puspagrabā, vēsta žurnāls Kas jauns.

Jau ziņots, ka brīvmākslinieks K.Dimiters nosūtījis vēstuli finanšu ministram Einaram Repšem (JL) ar lūgumu pārņemt viņa kredīta lietu saistībā ar īpašumu Cēsu rajona Skujenes pagasta Uplejās, kas nonākusi tiesā. K.Dimiters vēstuli ievietojis savā blogā.

Tagad viņš kopš februāra mīt Pārdaugavā pie sava dēla Jēkaba, kura ģimene te jau dzīvojusi iepriekš.

Kā žurnālam Kas jauns stāstījusi K.Dimitera dzīvesbiedre Līga, šis dzīvoklis no pašvaldības īrēts jau pāris gadu. Žurnāls apraksta, ka dzīvoklis puspagrabā ir izremontēts un mājīgs, pēc K.Dimitera teiktā, «dzīvoju 16 kvadrātmetros».

L.Dimitere stāsta žurnālam, ka pērn vairs nav spējuši maksāt bankai. Gada sākumā, «kad ģimeni skārusi smaga attiecību krīze Kaspara sānsoļa un alkohola dēļ, saņemts arī bankas «papīrs» par tiesu».

Pērn līdz ar K.Dimitera mātes aktrises Vijas Artmanes slimības saasināšanos un aiziešanu mūžībā kredīta problēmas par nekustamo īpašumu neesot bijušas pat prātā. Līga Kas jauns teikusi: «Mēs pērn vairs nemaksājām, nemaz, nav ko. Mūs tas vairs galīgi neinteresēja. Tagad mēs gribētu visu pārdot, un lai vairs nav parādu.»

Taču tagad pēc nekustamā īpašuma burbuļa plīšanas to izdarīt ir grūti. Uz sludinājumiem atsaukušies tikai divi cilvēki, viss palicis runu līmenī.

Par vēstuli finanšu ministram E.Repšem K.Dimiters norāda, ka tajā esot runa «tikai par mehānismu, lai daudzi tūkstoši cilvēku, kredītu krīzes dēļ zaudējuši iztiku, nepaliek uz ielas». Viņš ierosina uz laiku iesaldēt atmaksu vai vienoties ar bankām, lai īpašumus neatsavina, problēmu risināšanu pārceļot uz pēckrīzes laiku.

«Cik forši būtu, ja 20 000 cilvēku uzrakstītu vēstules – mana valsts, palīdzi! Vismaz kopības sajūta nelaimē,» prāto K.Dimiters.

Lai arī Dimiteru ģimene nonākusi grūtos finansiālos apstākļos, lauku mājās joprojām dzīvojot reiz Dimiteru pieņemtais dzīves pabērns Jurītis, suņi, kaķi un šinšila, raksta žurnāls.

Līdz ar dzīvi Rīgā punkts būšot arī dēla Stefana Ezras mājmācībai. Puisim būs jāiet 8.klasē, izvēle esot starp trim tuvējām skolām, raksta Kas jauns.

 

Kaspersky Lab Latviju sauc par valsti, kuru interneta resursi visbiežāk izmantoti kaitīgo kodu izplatīšanai

Ilze Zālīte,  NRA  08/06/09    Šogad divas no vadošajām antivīrusu kompānijām pasaulē, Kaspersky Lab un Symantec, vadoties pēc interneta monitoringa datiem, ierindojušas Latviju starp tām valstīm, kuru interneta resursi visbiežāk izmantoti kaitīgo kodu izplatīšanā un automatizētajā datorkrāpniecībā.

Praktiski visi kibernoziegumi mūsdienās tiek veikti ar "svešām rokām". Atkarībā no kibernozieguma veida tajā var būt nepieciešami dažādi resursi. Tā, piemēram, gadījumos, kad tiek izplatītas jaunas kaitīgās programmas, tās tiek izvietotas īpaši šim nolūkam izveidotos vai uzlauztos serveros. Pēc tam interneta lietotāji no visas pasaules ar dažādu paņēmienu palīdzību tiek tajos ievilināti. Līdzīga situācija ir ar datorkrāpniecības shēmām paredzētajām interneta lapām.

Kā liecina kompānijas Symantec šī gada maija pārskata automatizētās datorkrāpniecības sadaļā sniegtā informācija, tad vislielākais skaits ar automātiskiem programmu līdzekļiem izveidoto krāpnieku lapu konstatēts Ķīnā un Latvijā! Ja Ķīnas pieminēšana šajā un līdzīgos gadījumos neizbrīna, tad Latvijas vārds, ņemot vērā to, ka Latvijas interneta segments salīdzinoši ir ļoti mazs, ir gandrīz sensācija.

Diemžēl bez "sasniegumiem" datorkrāpniecībā, Latvijas interneta resursi, izrādās, tiek aktīvi izmantoti arī kaitīgo programmu izplatīšanā. Tā saskaņā ar kompānijas Kaspersky Lab pārskatā "Kaspersky Security Bulletin: Statistics 2008" publicētajiem datiem Latvijas interneta resursi pagājušajā gadā ļaunprātīgi izmantoti 369858 kaitīgo programmu izplatīšanas gadījumos. Tas sastāda 1,573% no visiem 2008. gadā visā pasaulē reģistrētajiem šādiem gadījumiem un ierindo Latviju sestajā! vietā pasaulē aiz Ķīnas, ASV, Nīderlandes, Vācijas un Krievijas.

Jāatzīmē, ka arī pārējās Baltijas valstis Kaspersky Lab statistikā ietilpst pirmajā divdesmitniekā – Lietuva ieņem 11. vietu ar 0,470% jeb 110380 gadījumu, bet Igaunija 14. vietu ar 0,177% jeb 41623 gadījumu, kad konkrētās valsts interneta segmenta resursi izmantoti kaitīgo programmu uzbrukumos.

"Baltijas valstu nokļūšanu TOP 20 valstu sarakstā, kuru resursi izmantoti kaitīgo programmu izplatīšanā, antivīrusu kompānijas Kaspersky Lab eksperti skaidro ar šejienes kibernoziedznieku ciešajām saitēm ar 'kolēģiem" Krievijā un Ukrainā," skaidro Valdis Šķesters, Kaspersky Lab izplatītāja Latvijā pārstāvis. "Jebkurā gadījumā salīdzinoši mazas valsts nokļūšana pirmajā divdesmitniekā pēc incidentu absolūtā skaita ir ārkārtēja situācija."

 

Ceļu policists pieprasa, lai no auto noņem Latvijas karogu

Ināra Mūrniece, Latvijas Avīze   08/06/09    Neraugoties uz notikušo, jaunietis aicina biežāk pacelt Latvijas karogu.

Oskars Špers "Latvijas Avīzes" redakcijā vērsās ar neticamu stāstu: kāds ceļu policists pieprasījis, lai no viņa automašīnas tiktu noņemts Latvijas karogs.

Oskars ir gados jauns Latvijas pilsonis un sevi uzskata par Latvijas patriotu. Redzot, ka Rīgā un citur Latvijā arvien biežāk redzami Krievijas karogi un tā dēvētās Georga lentītes, Oskars savai automašīnai pielicis Latvijas valsts karogu. Braukājot pa Jelgavu un Jelgavas rajonu, viss bijis kārtībā. Bet brauciens uz Rīgu šā gada 25. aprīlī Oskaram un viņa brālēnam, kas todien devies līdzi, sagādājis šoku.

"Lai jums liktu štrāfus…"

Kad puiši pārbraukuši Salu tiltu, viņus apturējis ceļu policists. Turpat netālu stāvējis ceļu policijas auto. Oskars stāsta: pirmais, ko dzirdējis no ceļu policista, bijis nevis ierastais: "Labdien, mani sauc…", bet strikta prasība: "Noņemiet karodziņu!" "Kāpēc?" brīnījušies jaunieši. "Nedrīkst braukt ar karodziņiem," tā, pēc Oskara stāstītā, teicis ceļu policists. "Parādiet likumu, kas aizliedz braukt, ja automašīnai piestiprināts Latvijas karodziņš," teikuši puiši. Uz to saņēmuši atbildi: "Nekas nav jārāda!" "Tad kāpēc karodziņus pārdod veikalā, ja, tos pieliekot, nedrīkst braukt?" braucēji patiesi bijuši neizpratnē. "Tāpēc, lai tādi stulbeņi kā tu tos pirktu un mēs jums liktu štrāfus!" esot skanējusi atbilde.

Gan policista prasība, gan tālākā vārdu apmaiņa Oskaru pamatīgi pārsteigusi, bet kļuvis skaidrs: ja kādam viņš par šo policista prasību stāstītu, nez vai sarunas biedrs tam spētu noticēt… Lai iegūtu pierādījumu, Oskars bijis gatavs piekāpties, bet lūdzis, lai tādā gadījumā ceļu policists viņam sastādītu administratīvā pārkāpuma protokolu. To policists atteicies darīt. Vārdu apmaiņa turpinājusies, un galu galā Oskars savam auto Latvijas karogu noņēmis, jo viņi steigušies uz Rīgu, kur bija paredzēts kārtot kvalifikācijas eksāmenu. Tā šis starpgadījums izklausās Oskara Špera pārstāstā.

Notikušais atstājis dziļas mieles, un Oskars nolēmis, ka bez atbildes rīcības šo starpgadījumu atstāt nedrīkst. Oskars par notikušo vēstulē informējis Drošības policiju un Latvijas prezidentu, pie kura esot vērsies "kā pie Latvieša Numur Viens". Vēstule pārsūtīta vairākām citām instancēm. Vēlāk pienākušas atbildes. "Viena vienīga atrakstīšanās un atkratīšanās…" secina Oskars.

Drošības policija vēstuli pārsūtījusi Valsts policijai, un, kā liecina Valsts policijas Iekšējās drošības biroja nosūtītā atbilde, pēc policijas domām, incidentā vienīgais vainīgais, visdrīzāk, esot pats O. Špers…

Atbilde liecina, ka Iekšējās drošības birojs, veicot pārbaudi, pieprasījis paskaidrojumus trim ceļu policistiem: jaunākajiem inspektoriem V. Krūmiņam, J. Lazdānei un A. Grigorukam.

Pārbaudes laikā V. Krūmiņš teicis, ka "tādu incidentu" neatceroties, "taču atceras, ka vienreiz esot aizrādījis vadītājam par netīru Latvijas Republikas karogu, kas bijis piestiprināts pie automašīnas, un norādījis vadītājam, ka tas var apkaunot LR karogu. (..)

V. Krūmiņš norāda, ka ceļu satiksmes noteikumi neliedz izrotāt automašīnu, kā arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā atbildība par automašīnas izrotāšanu nav paredzēta. (..)"

Galu galā pārbaudē atzīts, ka ceļu policista "V. Krūmiņa rīcībā pārkāpumi nav konstatēti, jo uz šo brīdi nav iespējams objektīvi noskaidrot", vai un kāpēc policists pieprasījis noņemt karodziņu. "Gadījumā ja ceļu policijas darbinieks ir izteicis aizrādījumu transportlīdzekļa vadītājam par netīra Latvijas Republikas karodziņa lietošanu, tad šāda policijas darbinieka rīcība ir vērtējama atzinīgi, jo katra policijas darbinieka pienākums ir rūpēties par kārtības ievērošanu savā valstī, un ne tikai tajos gadījumos, kad personas rīcībā ir saskatāmas administratīvi vai krimināli sodāma pārkāpuma pazīmes," teikts Valsts policijas Iekšējās drošības biroja priekšnieka vietnieces I. Smočas parakstītajā atbildē.

Oskars šādai notikušā interpretācijai nepiekrīt un biroja lēmumu pārsūdzējis Iekšlietu ministrijai. Bet gala rezultāts – tas pats. Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres I. Pētersones parakstītajā vēstulē secināts, ka nav iespējams objektīvi noskaidrot prettiesiskās darbības no ceļu policistu puses.

"Man neradās iespaids, ka Iekšlietu ministrijā un tās pārraugāmajās iestādēs kāds centās noskaidrot patiesību," saka Oskars, jo gaidījis, ka viņu kopā ar brālēnu uzaicinās uz konfrontāciju ar minēto policistu. Turklāt no iekšlietu struktūrām saņemtās atbildes viņu neesot pārliecinājušas, ka runa te patiesi ir par vienu un to pašu starpgadījumu. "Sarunā ar mums policists nebilda ne vārda par to, ka karogs būtu jānoņem tāpēc, ka tas būtu netīrs. Vispār nekādi iemesli netika minēti," uzsver Oskars. Viņš gan atzīst, ka karogam, plīvojot vējā, nedaudz atirusi vīle, taču tas bijis tīrs. "Netīru karogu pie mašīnas neliktu," piebilst Oskars.

Sarunā ar mani Valsts policijas Iekšējās drošības biroja priekšnieks Raimonds Mūrnieks teic, ka dienesta pārbaude konfrontāciju neparedzot.

Pēc viņa teiktā, esot pilnīgi pieticis ar O. Špera un ceļu policista V. Krūmiņa sniegtajām liecībām. R. Mūrnieks uzskata, ka nav pamata neuzticēties V. Krūmiņa teiktajam: viņš esot aizrādījis par netīru karogu un puiši uzreiz piekrituši to noņemt. Par citiem līdzīgiem starpgadījumiem viņš neesot dzirdējis.

Tomēr citādu atbildi Oskars saņēmis no ārlietu ministra Māra Riekstiņa. "Jūsu vēstulē aprakstītā situācija ir novērtējama kā Latvijas pilsoņa cieņu aizskaroša. Ar nožēlu jāatzīst, ka ne visiem tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem ir pietiekamas zināšanas par Latvijas karoga lietošanas principiem, tiesisko aizsardzību un cieņas izrādīšanu valsts simboliem," secinājis M. Riekstiņš.

O. Špers par notikušo vēlējies izstāstīt "Latvijas Avīzē", lai ne tikai brīdinātu, ka šādi gadījumi tomēr ir iespējami, bet aicinātu arī citus biežāk pacelt Latvijas karogu. "Arī darbos parādiet, ka esat patrioti!" saka Oskars.

Par to, ka pret Latvijas karogu daļa sabiedrības joprojām jūt nepatiku, pārliecinājies arī partijas "Visu Latvijai!" līderis Raivis Dzintars. Viņa auto vairākkārt esot tīši bojāts, turklāt ne jau zagšanas nolūkā. Reiz automašīnai pārdurtas visas četras riepas, citkārt – izsists aizmugurējais stikls. "Manuprāt, tas notika tāpēc, ka pie auto bija Latvijas karogs, un, iespējams, savu lomu te spēlē arī attieksme pret manu personību un "Visu Latvijai!" nacionālajām idejām," uzskata R. Dzintars.

 

Lelde Stumbre: Skaistākas par Latviju nav

Linda Kusiņa,  Latvijas Avīze   08/07/09     Lelde Stumbre jaunajam romānam iedvesmu smēlusies Cēsu pusē.

Dramaturģei Leldei Stumbrei prozas rakstīšana iepatikusies. Pati atzīst, ka pirmais darbs "Lata romāna" sērijā "Pacietības mērs" bijusi vien iesildīšanās, spēku pārbaude. Jaunā romāna "Mācītājas māja" tapšanu jau varējusi izbaudīt, izjust vienotību ar savām varonēm un aprakstāmo telpu.

Savā ziņā "Mācītājas mājā" ievēroti klasiskās grieķu traģēdijas likumi par laiku un telpu: proti, visi notikumi risinās nedaudzu stundu laikā praktiski vienā un tajā pašā vietā. Vien mācītājas Benitas piedzīvotajā avārijā pašas mājas priekšā rakstniece pamanījusies ietilpināt visu Latvijas vēsturi no pirmo krustnešu asiņainās ienākšanas līdz padomju laiku bērnunama saltajai sadzīvei un raibajiem ļaužu ceļiem atgūtās neatkarības laikā. Ārpusē palicis vien pēdējais karš, taču, ticiet droši, dramatisku notikumu netrūkst arī bez tā.

Kad apšaubu, vai pat gadsimtu gaitā dažādās cīņās un valdītāju maiņās daudzcietušajā Latvijā viens pilskalns varētu būt piedzīvojis tik daudz traģēdiju, Lelde Stumbre teic – Cēsu pusē viņai radies iespaids, ka varētu gan: "Pat īsti nevar saprast, ko viņi tur tik briesmīgi plēsušies pašā Latvijas viducī, kur ne jūras, ne Daugavas tuvumā – nepārtraukti pārdeva viens otram, iekaroja, atkal pārdeva un no jauna iekaroja. Tā ka viens pakalns diezgan reāli visu manis aprakstīto būtu varējis pārdzīvot. Varbūt vienīgi tādā nelielā romānā tas šķiet ļoti koncentrēts."

Lelde Stumbre sevī jūt patriotismu. Apceļot Latviju viņai paticis vienmēr, bet īpaši daudz izdevību radies, strādājot zaļā dzīvesveida žurnālā "Vides Vēstis".

"Skaistākas zemes par Latviju nav, turklāt ne tikai vasarā vien. Man nav bijis burvīgāka piedzīvojuma kā aukstākā kādas ziemas nakts Gaiziņa virsotnē – pilnīgi skaidra, ļoti sniegota, zvaigznes varēja nolasīt gluži vai kā pēc mācību grāmatas. Man šķiet, mēs esam ļoti bagāti ar gadalaiku maiņu, ar to, ka vienmēr dzīvo patīkamās, priecīgās gaidās – gan gaidot rudeni, gan ziemu, par pavasari un vasaru jau nemaz nerunājot. Var jau, protams, niknoties par šausmīgi garo aukstumu, un mēs to arī darām, bet ziemā dažkārt ir tik burvīgas dienas, kuras vārdiem nemaz nav aprakstāmas," sajūsminās rakstniece, atceroties braucienos pieredzēto.

Viņa domā – daudzi, kuri steidzas uz svešām zemēm, Latviju nemaz nav apbraukuši, un priecīgi noteic, ka arī pašai vēl daudz priekšā: "Tas ir kā ar labu grāmatu: gadījās, ka šoziem tiku pie vairākiem nelasītiem romāniem. Izlasīju vienu, otru, piekto, sesto un vēl redzu, ka vairāki stāv nelasīti. Tā ir traki laba sajūta, kad priekšā ir kaut kas nezināms, atklājams. Tāpat ar Latvijas apceļošanu: es vēl neesmu bijusi daudzās vietās Latgalē, Alūksnes puse nav īpaši izpētīta. Man viss vēl priekšā, nav tā, ka braucu – un visi ceļi pazīstami."

Rakstniecei prieku sagādā arī koptās mājas un puķu dobes to priekšā. Ne jau no katras saimnieces var prasīt estētisko izjūtu, Lelde Stumbre noteic. Galu galā, arī tautasdziesmas droši vien ne katrs latvietis sacerēja, tad jau mums krājums droši būtu vēl lielāks par pašreizējo. Taču par to, ka puķu audzēšana pie mājas ir tipiski latviska aizraušanās, viņa pārliecinājusies ASV: "Tur puķes pie mājām neaudzē, un, ja audzē, tad skaidrs, ka tajās mājās dzīvo latvieši. Tādi nu mēs esam, kapu un puķu kopēji. Varbūt garās ziemas dēļ: kad tā pagājusi, dvēsele prasa ko pēc iespējas krāšņāku."

Kad jautāju Leldei Stumbrei, vai viņai ir recepte krīzes pārdzīvošanai, rakstniece sarauc pieri un pārjautā: "Vai tad šī ir krīze? Neatceros, kā sauca to vīru, kurš televīzijā sacīja: krīze ir tad, kad nav elektrības un nekursē sabiedriskais transports. Jūs pazīstat kādu, kurš mirtu badu, skaitītu pēdējos griķu graudiņus? Es, paldies Dievam, ne. Mēs, kas lielākoties vēl esam padomju produkti, izdzīvosim. Ar viltību, ar visādiem šuri muri – kaut žēl, protams, ka valdība mums nepiedāvā iespēju no šīs situācijas iziet godīgi. Bet latvietis obligāti izdzīvos. Latvietis ir no lāčiem un no mēra izmucis, zemes spēks mums asinīs riņķo, un arī mūsdienās tas nav pazaudēts, jo vēl neesam tik samaitāti, lai aizmirstu, kas ir izkapts un kā cirvi rokās tur."

Sauc, kā gribi, bet vieglākie laiki nav, Lelde Stumbre atzīst, nopūšoties, ka pašreizējie ienākumi liecina – rudenī, visticamāk, nāksies šķirties no līzingā iegādātā auto, un labi vēl, ja gāzi nenoslēgs: "Lai par slikto nedomātu, rakstu. Nav ne jausmas, kur ar jauno darbu likšos, vai to kāds publicēs vai ne, bet pašai ļoti patīk. Arī citiem iesaku: skaidrs, rēķini jāmaksā, kaut kāda naudiņa jāpelna, bet tam blakus noteikti jādara kas tāds, ko mīli, saproti un gribi, jo citādi izdzīvot nevar. Galvenais laikam – saprast, ka tu dzīvo šodien. Citas iespējas nebūs. Un šī diena, kas mums aiz loga, ir brīnišķīga."