Kas jauns Latvijā?

Nr. 560:  2009. g. 14. augusts - 11. septembris

 

 

 

Gribīgo koalīcijā, Eiropā un citur pasaulē

 

 

 

Ko pārlādēs, kas nemainīsies

Pauls Raudseps,  Diena  08/15/09    Šķiet, ka jūlija vidū publiskotā 23 Centrāleiropas politiķu un pētnieku atklātā vēstule ASV prezidentam Barakam Obamam, kurā viņi izsaka satraukumu par iespēju, ka ASV vairs nepievērsīs nepieciešamo uzmanību mūsu reģionam, ir mudinājusi Vašingtonu spert soļus, lai mazinātu šīs bažas un apliecinātu, ka ASV politika attiecībā uz mums nemainās.

Trešdien Rīgā viesojās Filips Gordons, ASV valsts sekretāres palīga vietnieks Eiropas un Eirāzijas lietu birojā. Lai gan ASV valdības amatu nosaukumi mēdz būt visai mulsinoši — "sekretāres palīga vietnieks" ne pēc kā diža neizklausās —, Gordons ir viens no ASV ārlietu dienesta augstākā līmeņa darbiniekiem. Valsts departamentā viņš atbild par attiecībām ar visām Eiropas un Eirāzijas valstīm. Tāpēc nevarētu uzskatīt, ka viņš uz Rīgu un pārējām Baltijas valstu galvaspilsētām atbraucis, jo viņam nebūtu nekas cits darāms.

Tikšanās ar viņu vizītes laikā radīja nepārprotamu iespaidu, ka Obamas administrācija ir sadzirdējusi Centrāleiropas līderu jūlijā paustās bažas un cenšas tās mazināt. Jautāts, kā viņš šo vēstuli vērtē, Gordons atbildēja: "Mēs piekrītam daudz kam no tā, kas vēstulē teikts. Mūsu uzskats ir tieši tāds pats — ka ASV nevajadzētu atstāt Centrālo un Austrumeiropu novārtā, ka nevajadzētu pamest Centrālo un Austrumeiropu." Ņemot vērā, cik ļoti Obama cenšas visos jautājumos būt "ne-Bušs" un norobežoties no sava priekšteča politikas, ir zīmīgs Gordona teiktais, ka notiek izmaiņas ASV ārpolitikā, taču "ne attiecībā uz Austrumeiropu. Jūs redzēsit nozīmīgu kontinuitāti ar iepriekšējo administrāciju, ja runa ir par spēcīgu atbalstu mūsu draugiem Centrālajā un Austrumeiropā, spēcīgu atbalstu Baltijas valstīm".

Starptautiskajos medijos pēdējā laikā daudz ir runāts par Obamas administrācijas vēlmi "pārlādēt" attiecības ar Krieviju. Saprotamu iemeslu dēļ tas ir veicinājis minējumus, vai Obama nebūs piekāpīgāks pret Krievijas vēlmēm pastiprināt savu ietekmi tā saucamajās tuvajās ārzemēs. Gordons atbild, ka Obama jūlija sākumā vizītē Maskavā ļoti skaidri pateicis Krievijas prezidentam Medvedevam, ka ASV ar Krieviju grib sadarboties, bet ir arī nopietnas domstarpības: par NATO paplašināšanu, par Gruzijas suverenitāti un teritoriālo vienotību, par Abhāzijas un Osetijas neatzīšanu, un, kas, šķiet, ir jauns akcents ASV politikā, tās noteikti nepiekrīt "iedomai, ka Krievija var aizsargāt etniskos krievus, vienalga, kur viņi dzīvotu, pat ja tas pārkāpj tās kaimiņvalstu suverenitāti".

Stingrāks tonis pret Maskavu jaušams arī atbildē uz jautājumu, vai pēc Gruzijas kara ir pamats uzskatīt Krieviju kā draudu kaimiņvalstīm. Jau daudzus gadus Rietumu diplomāti publiski uz šādiem jautājumiem ir atbildējuši, ka nav par ko uztraukties un ka Krievija nav drauds. Gordons akcentus saliek citādi: "Nekad nedrīkstam būt vienaldzīgi pret militāriem apdraudējumiem, it sevišķi valstīs, kuras vēsturiski ir bijušas viegli ievainojamas, kurām ir uzbrukts un kuras ir tikušas okupētas. Man nešķiet, ka tieši tagad pastāv drauds vai liela uzbrukuma iespējamība, taču labākais veids, kā nodrošināt, lai nebūtu uzbrukuma, ir būt gataviem tādu atvairīt. Tā vienmēr ir bijusi NATO jēga. Mēs negribam domāt par attiecībām starp NATO valstīm un Krieviju apdraudējumu gaisotnē un bailēs no uzbrukuma. Kā jūs zināt, mēs vēlētos attīstīt citas, konstruktīvākas attiecības ar Krieviju, kurās ir lielāka uzticība, tomēr NATO ir aizsardzības alianse, un tai ir jābūt gatavai jebkurai iespējamībai."

Viņš arī pieļauj NATO lomas paplašināšanu, lai dalībvalstis varētu solidāri reaģēt uz jaunajiem XXI gadsimta draudiem — kiberuzbrukumiem, kādi pirms trim gadiem tika veikti pret Igauniju, vai energonesēju piegādes blokādēm, kuras Krievija jau ir izmantojusi divas reizes pret Ukrainu.

Gordona vizīte stiprina iespaidu, ka Obamas administrācija mērķtiecīgi strādā, lai atspēkotu priekšstatu, ka tā varētu pamest vai "iztirgot" Austrumeiropu Krievijai. Kā Dienai kļuvis zināms, jau pēc Obamas vizītes Maskavā Gordons piezvanīja Baltijas valstu ārlietu ministriem, lai viņus informētu par sarunām, tādējādi mazinot bažas, ka tur notikušas kādas vienošanās par mums bez mūsu līdzdalības. Pat baltiešiem tik draudzīgā Buša administrācija ko tādu nav darījusi. Jūlija beigās ASV viceprezidents Džo Baidens plaši atspoguļotā intervijā The Wall Street Journal nosauca Krieviju par valsti ar milzīgām problēmām, kura nākotnē kļūs nevis stiprāka, bet vājāka, un teica, ka ASV neiesaistīsies darījumos ar Krieviju, kuri varētu nākt par sliktu Ukrainai vai Gruzijai. Augusta sākumā bijušo Latvijas vēstnieku ASV Aivi Roni iekļāva bijušās ASV valsts sekretāres Madelēnas Olbraitas vadītajā divpadsmit ekspertu komisijā, kura izstrādās jauno NATO stratēģisko koncepciju. Tas ir nepārprotams uzticības un ieinteresētības apliecinājums Latvijai, jo gandrīz visi pārējie eksperti pārstāv lielās "vecās" dalībvalstis. Savukārt ceturtdien, par spīti gaidāmajiem Krievijas iebildumiem, ASV paziņoja, ka no 1.septembra atsāks apmācīt Gruzijas bruņotos spēkus. Tas viss dod saturu Gordona teiktajam, ka "mēs neesam gatavi upurēt savus principus attiecību ar Krieviju "pārlādēšanas" vārdā".

 

Ekonomisti: Austrumeiropā vērojamas stabilizācijas pazīmes

LETA  08/17/09    Austrumeiropas ekonomikas, no kurām liela daļa iepriekšējā ceturksnī piedzīvoja rekordstrauju kritumu, šā gada otrajā pusē varētu sākt atgūties no recesijas, kas galvenokārt skaidrojams ar situācijas uzlabošanos galvenajos eksporta tirgos Rietumeiropā, uzskata eksperti.

Ungārijā, Čehijā, Rumānijā, Latvijā, Lietuvā un Slovākijā jūnijā bija vērojama rūpnieciskās ražošanas apjoma krituma tempa palēnināšanās, kas veicināja Slovākijas un Čehijas ekonomiku pieaugumu iepriekšējā ceturksnī.

"Šie noteikti ir zaļi asni. Arvien pieaug pazīmes, ka iekšzemes kopprodukta prognozes 2010.gadam tiks paaugstinātas," norādīja Čehijā bāzētās investīciju bankas "Wood & Co" ekonomisti.

Eksperti uzsver, ka eksportu atkarīgajām Austrumeiropas ekonomikām ir nepieciešama situācijas stabilizēšanās Rietumeiropā, lai atdzīvinātu to ražošanas sektorus un veicinātu nodarbinātības pieaugumu.

Pēc tam, kad Vācija un Francija otrajā ceturksnī izkļuva no recesijas, arvien pieaug cerības par pieprasījuma kāpumu, kas varētu palīdzēt paplašināties Austrumeiropas ekonomikām.

"Mēs redzam labas pazīmes, ka ekonomikas lejupslīde reģionā jau sasniegusi zemāko punktu," sacīja Ungārijas bankas "OTP Bank Nyrt" vecākais finanšu direktors Laslo Benciks.

"Pazīmes liecina par situācijas uzlabošanos, lai arī Austrumeiropas kopējā ekonomiskā prognoze vēl joprojām ir salīdzinoši drūma. Ir pāragri runāt par atgriešanos pie ilgtspējīgas izaugsmes," piebilda "Capital Economics" ekonomists Deivids Okslijs.

Viņš prognozē, ka Polija un Čehija piedzīvos straujāku ekonomikas atlabšanu, bet Ungārijā, Rumānijā un Baltijas valstīs būs vērojama lēna izaugsmes atgūšana.

 

Krievijas izlūkdienests: Molotova—Ribentropa pakts bija nepieciešams «pašaizsardzības nolūkos»

Ģirts Kasparāns,  Diena  08/17/09    Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) paziņojis, ka 1939.gadā starp PSRS un nacistisko Vāciju noslēgtais neuzbrukšanas līgums bija «vienīgais pieejamais pašaizsardzības līdzeklis» padomju režīmam. Šāds secinājums izriet no slepeniem dokumentiem, kas publicēti dokumentu krājumā Baltija un ģeopolitika.

Molotova—Ribentropa pakts, kas tika parakstīts Otrā pasaules kara priekšvakarā, paredzēja sadalīt Austrumeiropu nacistiskās Vācijas un komunistiskās Padomju Savienības interešu zonās. Baltijas valstis bija paredzēts iekļaut PSRS ietekmes zonā. Krievija nikni pretojas mēģinājumiem salīdzināt PSRS un Vācijas totalitāros režīmus, tādēļ nevēlas atzīt Maskavas vainu par Molotova—Ribentropa pakta noslēgšanu. «Padomju Savienībai par vienīgo pieejamo pašaizsardzības līdzekli kļuva neuzbrukšanas līgums ar Vāciju, kas tika parakstīts 1939.gada 23.augustā. Šis dokuments ļāva novērst Baltijas valstu pakļaušanu nacistiem, kas gribēja izmantot Baltiju kā placdarmu iebrukumam padomju teritorijā,» rakstīts SVR paziņojumā.

Krievijas izlūkdienests, atsaucoties uz arhīva dokumentiem, Otrā pasaules kara izraisīšanā vaino Rietumeiropas valstis. «Lielbritānijas un Francijas vadība, parakstot 1938.gada Minhenes vienošanos, izdarīja likmi uz vienošanos ar Hitleru. 1939.gada augustā šo valstu delegācijas izgāza Maskavas sarunas par antihitleriskās koalīcijas veidošanu,» teikts SVR paziņojumā.

Šo viedokli atbalsta liela daļa Krievijas vēsturnieku. «Viss sākās Minhenē: Anglija un Francija atdeva Čehoslovākiju apmaiņā pret Hitlera solījumu apstāties. Tas bija darījums, bet Hitlers apmānīja Rietumus. Tieši to pašu viņš izdarīja ar PSRS,» intervijā žurnālam Itogi stāsta vēsturnieks Aleksandrs Čubarjans, kurš darbojas Krievijas prezidenta komisijā pret «vēstures viltošanu».

Skandalozi slavenais fonda Vēsturiskā atmiņa vadītājs Aleksandrs Djukovs, kuru apvienība Saskaņas centrs ielūgusi uz šonedēļ Rīgā plānoto diskusiju par Molotova—Ribentropa paktu, Itogi slejās paudis viedokli, ka Krievijai jācīnās par savām tiesībām veidot priekšstatu par pagātni. «Ja mēs salīdzinām PSRS ar hitlerisko režīmu, tad sanāk, ka tiek sagrauts vienīgais vēstures pamats, kas vieno mūsu sabiedrību — uzvara Lielajā Tēvijas karā. Nedrīkst salauzt mūsu sabiedrības mugurkaulu,» spriež A.Djukovs.

 

Fiktīvas laulības – viegla nauda vai lamatas?

Aija Lietiņa,  Latvijas Avīze  08/18/09    Internetā saņēmu piedāvājumu nopelnīt vairākus tūkstošus, fiktīvi apprecoties ar ārzemnieku.

Ekonomiskā krīze ir īpaši labvēlīgs laiks vervētājiem, kas Eiropas Savienības pilsonēm piedāvā fiktīvas laulības ar ārzemniekiem – indiešiem, afgāņiem un pakistāniešiem. Daudzām latvietēm, kas zaudējušas darbu, piedāvājums nopelnīt vairākus tūkstošus, neko nedarot, liekas ļoti vilinošs.

1500 eiro par pusotru mēnesi

Lai izpētītu darba iespējas ārzemēs, interneta portālā piereģistrējos domubiedru grupā "Darbs un bizness ārzemēs". Drīz saņēmu vēstuli ar vilinošu piedāvājumu: "Interesē nopelnīt Īrijā pusotrā mēnesī lielu naudu?" Jautāju pēc plašākiem paskaidrojumiem, un pārsteidzoši ātri saņēmu atbildi. Droši vien šo pašu tekstu vīrietis sūtījis daudzām citām latviešu sievietēm. "Varu piedāvāt viegli nopelnīt naudu! Ir nepieciešama sieviete vecumā no 18 līdz 30 gadiem fiktīvai laulībai Īrijā! Viss, kas vajadzīgs, – būt Latvijas valsts pilsonei, ar pasi, neprecētai! Aizbraucot uz Īriju, tiks piešķirts dators, internets, mobilie sakari utt. Viss tiek apmaksāts, sākot ar biļeti turp un beidzot ar mājās atgriešanos. Nopelnīsi 1500 eiro, pusotru mēnesi dzīvojot Īrijā. Viss būs par brīvu un, pirms dosies atpakaļ, tev noformēsim Īrijas pabalstu 250 eiro mēnesī, ko saņemsi četrus gadus. Ja tevi ieinteresē šādi ienākumi, neko nedarot, dod ziņu! Ar cieņu, Raivis!"

Zināms, ka trešo valstu pilsoņi, lielākoties indieši, afgāņi un pakistānieši, ir gatavi maksāt lielas naudas summas, lai fiktīvi apprecētos ar kādu Eiropas Savienības pilsoni. Laulības viņiem dod iespēju legāli uzturēties Īrijā un brīvi pārvietoties visā ES teritorijā. Pēc četriem gadiem, kas legāli nodzīvoti Īrijā, persona var pretendēt uz Īrijas pilsonību.

Painteresējos, cik tad līgavas šim starpniekam Raivim vajadzīgas. Izrādās, viņš mēnesī varot atrast vairāk nekā 40 vīriešus, kas alkst tā apprecēties. Trešo valstu iedzīvotāji izmisīgi raujas uz Eiropu, jo viņu dzimtenēs valda bezdarbs.

Ja esi labi

saglabājusies, derēsi

Tālākajā sarakstē atklājas, ka ar pseidovīru, ja vēlēšos, varēšot dzīvot kā māsa ar brāli, proti, bez intīmām attiecībām. Gandrīz kā biznesa darījums, tomēr uzmanīgu dara vecuma ierobežojums. Ja jau laulības pastāvēs tikai uz papīra, kāda nozīme, cik sievietei gadu? Aizrakstu, ka man ir draudzene, kura uz šādu avantūru labprāt parakstītos, bet viņai jau 33 gadi! Vīrietis atbild: "Ja viņa labi saglabājusies, tad tas ir iespējams! Galvenais, lai laulībai notic, jo laulībā stāsies tikai jauni vīrieši līdz 25 gadu vecumam!"

LR Ārlietu ministrija informē, ka Īrijas migrācijas dienesti pārbauda šādus laulātos pārus, bet vecuma starpība neesot pietiekams iemesls, lai laulību atzītu par fiktīvu. Lai noslēgtu laulību, personai jābūt pilngadīgai, citu vecuma ierobežojumu Īrijā nav. Piemēram, Francijā atšķirībā no Īrijas darbojas sīki izstrādāts mehānisms fiktīvu laulību identifikācijai. "Lai pārbaudītu, vai laulātie dzīvo kopā, Francijā var pat pajautāt, kur dzīvesbiedrs glabā apakšveļu un kādā krāsā tā ir," skaidro Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes (ONAP) pārstāvis Arturs Vaišļa. "Fiktīvu laulību faktu Īrijā ir grūti pierādīt. Kamēr nav iestājušās negatīvās sekas, sievietes, kurām sasolīta nauda, ir gatavas zvērēt, ka laulību pamatā ir patiesa mīlestība, nevis aprēķins."

Skarbā realitāte

Taču fiktīvas laulības mēdz arī būt aizsegs. "Bija gadījums, kad neilgi pēc fiktīvo laulību noslēgšanas jaunais vīrs sievu pārdeva seksuālā verdzībā saviem tautiešiem. Pirms laulību līguma parakstīšanas viņš līgavu uz rokām nēsāja, saģērba kā lelli, skaistus vārdus teica. Sievietei izdevās izbēgt un atgriezties Latvijā. Viņa ir smagi cietusi, un tagad iziet rehabilitācijas kursu," stāsta biedrības "Patvērums "Droša māja"" vadītāja Sandra Zalcmane, kas ik dienu sniedz atbalstu cilvēktirdzniecības upuriem.

Bieži latvietes piekrīt precībām, cerot, ka ar tumsnējo svešzemnieku tiešām izdosies nodibināt ģimeniskas attiecības. S. Zalcmane brīdina, ka latvietēm ir grūti sadzīvot ar vīrieti, kurš pārstāv krasi atšķirīgu kultūru. "Valstīs, no kurienes šie precinieki nāk, sievietes bieži vien uzskata par otrās šķiras cilvēkiem. Sievas pienākums ir izpildīt ikvienu vīra kaprīzi. Vīrietim liekas pašsaprotami, ka sieva noauj viņam kurpes un veic atslābinošu kāju masāžu. Saskaroties ar pretestību, šāds vīrietis var sākt mācīt paklausību, paceļot pret sievieti roku."

Daudzi precinieki ir no valstīm, kurās atļauta daudzsievība. "Vīrietis tevi var aizvest uz savu harēmu kā nto sievu un atstāt vecākās sievas uzraudzībā. Kamēr jauna, būsi viena no viņa mīļotajām. Pēc tam strādāsi verga darbu saimniecībā, piemēram, varēsi visu dienu maizi cept. Irānas laukos, kur nav ne telefona, ne kā, neviens tevi vairs neatradīs," tā S. Zalcmane.

Izšķirties grūti

Gita pirms pieciem gadiem, fiktīvi apprecoties, nopelnīja 4000 eiro. Tagad viņai ir nopietnas attiecības ar latvieti, un abi vēlas precēties, bet iepriekšējo laulību nekādi neizdodas šķirt. Gita stāsta: "Manam fiktīvajam vīram nepārtraukti ir kaut kādi aizbildinājumi – pases kārtošana, laika un naudas trūkums utt. Runājot par mūsu laulību, jāteic, ka man paveicās – uzreiz pateicu, ka dzīvosim atsevišķās istabās, un viņš to respektēja. Bet cilvēki ir dažādi... Daži uzskata, ka ir dāsni samaksājuši un sieviete ir viņa īpašums."

No Īrijas vēstniecības Latvijā saņēmu informāciju, ka tiesvedību laulības šķiršanas lietā var sākt tikai tad, ja pāris nedzīvo kopā četrus gadus. Ātrāk to nevar izdarīt nevienā gadījumā – ne krāpšana, ne abpusēja vēlēšanās šķirties procesu nevar paātrināt. Īrija ir katoļticīga valsts, kur ģimene tiek uzskatīta par lielu vērtību. Turklāt tiesvedība var ilgt 4 – 5 gadus.

Vervētāji latvietēm iestāsta, ka dzimtenē par fiktīvajām laulībām neviens neuzzinās un droši var precēties vēlreiz. A. Vaišļa gan skaidro, ka tagad Latvija ar Īriju un citām valstīm apmainās ar laulību reģistra datiem. "Var notikt tā, ka tu atbrauc uz Latviju, satiec lielo mīlestību, otrreiz apprecies. Vienā jaukā dienā tu saņem dokumentu, ar kuru otrā laulība tiek atzīta par nelikumīgu un anulēta. Ja kaut kas notiek ar pašreizējo dzīvesbiedru, visa manta aiziet pie oficiālā vīra radiniekiem."

Vervētājiem izdevīgs laiks

A. Vaišļa stāsta, ka vervētāji labi pazīst cilvēka psiholoģiju. Vienai laulības piedāvā kā biznesa darījumu, otrai piesola laimīgu dzīvi ar svešzemju princi, vēl trešo aizvilina uz ārzemēm, piedāvājot strādāt par viesmīli, un pēc tam piespiež parakstīt laulības līgumu.

Visbiežāk līgavas vervē internetā. A. Vaišļa iesaka uz šādu vēstuli neatbildēt. "Kolīdz atbildat, jūsu epasta adrese tiek pievienota datubāzei pie citām lētticīgām personām, no kurām viegli izkrāpt naudu. Drīz jūsu epasts būs pilns ar dažādiem piedāvājumiem," brīdina ONAP pārstāvis.

Tomēr līgavu mednieki mēdz būt tik nekaunīgi, ka uzrunā potenciālās līgavas sabiedriskās vietās. S. Zalcmane stāsta: "Kādu laiku pa ielām staigāja sieviete ar precinieku fotogrāfiju albumu. Gāja klāt jaunām sievietēm un tiešā tekstā piedāvāja apprecēties ar ārzemnieku. Re, albums, vari izvēlēties sirdij tīkamāko!"

Neesot noziegums

Kā tad beidzās mana sarakste ar Raivi? Tā pārtrūka, jo mana ziņkārība vervētājam laikam likās aizdomīga. Taču vēstules iesniedzu Latvijas valsts policijā. A. Vaišļa apstiprināja, ka informācija par šo vīrieti tiks nodota Īrijas policijai. Latvijas policija uz šādu vēstuļu pamata izmeklēšanu nevarot sākt, jo savešana internetā pēc Latvijas likumdošanas nav noziegums. Cita lieta, ja vīrietis mēģinātu sievieti piespiest uz šādu soli, kļūtu vardarbīgs. Ja sieviete brīvprātīgi izvēlas piekrist šādām laulībām, neviens viņai to nevarot aizliegt. A. Vaišļa informēja, ka valsts policija sadarbojas ar portālu "draugiem.lv" un sūdzību gadījumā šādi lietotāji tiekot bloķēti.

***

FAKTI

Daži riski, kas draud fiktīvajā laulībā

Ir sievietes, kuras fiktīvie vīri pierunā nodarboties ar prostitūciju, piesolot lielu peļņu. "Kādai sievietei bija iestāstīts – naudu tu dabūsi pēc četriem gadiem, pagaidām tā tiks ieskaitīta kontā. Lūk, tava bankas karte! Pēc četriem gadiem viņš sievieti izmeta uz ielas. Viņa aizgāja uz banku – konts tukšs," skarbo realitāti atklāj Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes pārstāvis Arturs Vaišļa. Nereti sievietēm solīto naudu nemaz nesamaksā. "Tad viņas skrien uz policiju, un kliedz: piespiediet viņu atdot man naudu! Latvijas Civillikumā ir pants, pēc kura jebkurš līgums, kas ir prettikumisks vai nelikumīgs, zaudē spēku ar tā noslēgšanas brīdi. Tā ka naudas piedzīšanai nav nekāda pamata," skaidro A. Vaišļa.

Izplatīta parādība ir kredīta noformēšana uz sievas vārda. "Gādīgais vīrs paņem kredītu, sakot, mīļotā, paraksties, tā ir tikai sīka formalitāte. Viņš saņem naudu un uz Indostānas subreģionu prom! Un viss. Tiesu izpildītājs klāt – šeit ir jūsu paraksts, jums jāmaksā! Nesen kādai sievietei banka atņēma trīsistabu dzīvokli," stāsta A. Vaišļa.

Jaunais vīrs, kas pārstāv citu svešzemju kultūru, sievu var pārdot seksuālā verdzībā saviem tautiešiem.

Vīrietis var būt no valsts, kur atļauta daudzsievība un tad jaunā sieva var nokļūt harēmā par vienu no sievām, nonākot vecākās sievas uzraudzībā.

***

UZZIŅA

Cilvēku tirdzniecībā cietušās personas pēc palīdzības un padoma var vērsties biedrībā "Patvērums "Droša māja"" – tālr. 67898343, mājas lapa: www.patverumsdm.lv .

 

Baltijas valstu vienotības skrējienam reģistrējušies 6744 cilvēki

LETA  08/17/09    Baltijas valstu vienotības skrējienam "Sirdspuksti Baltijai" reģistrējušies 6744 cilvēki, no kuriem lielākā daļa reģistrējusies Latvijā, liecina informācija akcijas interneta mājaslapā.

Patlaban Latvijā dalībai skrējienā reģistrējies 6201 cilvēks, Igaunijā - 422, bet Lietuvā - 121.

Mājaslapā pieejamā karte gan liecina, ka skrējiena maršrutā vēl ir salīdzinoši daudz kontrolpunktu, kuros skrējienam pievienoties nav plānojis neviens cilvēks. Toties Rīgā vien skrējienā piedalīsies vairāk nekā 2300 cilvēku, viņu vidū, kā ziņots, arī Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Jau ziņots, ka šīs nedēļas nogalē, 22.augustā un 23.augustā, notiks diennakts skrējiens pa vēsturisko "Baltijas ceļa" maršrutu, svinot "Baltijas ceļa" 20.gadskārtu.

22.augusta pēcpusdienā skrējiens sāksies Tallinā un Viļņā un 23.augustā plkst.20 noslēgsies pie Brīvības pieminekļa Rīgā. 678 kilometrus garais maršruts būs sadalīts viena kilometra stafetes posmos, un ikviens Baltijas iedzīvotājs ir aicināts piedalīties un noskriet savu kilometru Baltijas vienotībai.

Akcijas startu Lietuvā un Igaunijā dos Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite un Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, savukārt Rīgā, skrienot pēdējo stafetes kilometru, akciju pie Brīvības pieminekļa noslēgs Latvijas prezidents Valdis Zatlers.

Akcija "Sirdspuksti Baltijai" notiek, lai atkal sajustu Baltijas valstu vienotību, atsauktu atmiņā kopīgo cīņu par brīvību un lai pierādītu mūsu nacionālās apziņas dzīvotspēju.

Reģistrēties skrējienam iespējams akcijas mājaslapā " www.baltijascelam20.lv " un portālā " www.draugiem.lv ", kur publicēta detalizēta skrējiena karte, kā arī akcijas informatīvajā teltī pie Brīvības pieminekļa.

 

Starptautiskais eksperts: lata devalvācija ir pārāk bīstama

LETA  08/18/09    Latvijas nacionālās valūtas lata devalvācija Eiropai varētu izrādīties tikpat bīstama kā Austrijas bankas "Kreditanstalt" bankrots 1931.gadā vai ASV investīciju bankas "Lehman Brothers" sabrukums pagājušā gada septembrī, uzskata Pītersona Starptautiskās ekonomikas institūta profesors Anders Aslunds.

Aslunda publikācijā institūta mājaslapā teikts, ka nekontrolēta lata devalvācija varētu sasniegt pat 50% no valūtas vērtības, sagraujot Latvijas finanses, jo ārējais parāds dubultotos līdz pat 270% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Kad jūnijā dažas dienas aktivizējās runas par lata devalvācijas iespēju, visi Austrumeiropas valstu valūtu peldošie kursi kritās par dažiem procentiem. Lata devalvācijas gadījumā šīs valūtas zaudētu 15%-20% savas vērtības, bet Igaunijas, Lietuvas un Bulgārijas valūtas režīmi sabruktu. Tālāk sekotu dažu desmitu ietekmīgu Eiropas banku nogrimšana, bet kopumā visa Eiropa saskartos ar vēl nepieredzētu banku krīzi, brīdina eksperts.

"Nevienam tas nav vajadzīgs, daudzi Eiropas politikas veidotāji saprot, cik tas ir bīstami, un ar prieku izlīdz Latvijai," norāda ekonomists.

Viņš uzskata, ka Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) patlaban izskatās apjucis. Pēc tam, kad tika panākta vienošanās ar Latvijas valdību pērn decembrī par aizdevuma saņemšanu, Latvijai tika atteikta otra aizdevuma daļa. Par šāda lēmuma iemesliem SVF nevēlējās runāt.

"Jūlija sākumā Eiropas Savienība vienpusīgi nolēma Latvijai piešķirt kārtējo aizdevumu, bet šāds notikumu scenārijs licis aizdomāties eiropiešiem - ko īsti SVF dara ar savu naudu. Jebkura SVF programmas neveiksme negatīvi atsauktos uz pašu fondu, bet SVF jau ir tik dziļi iesaistījies šajā programmā, ka tam nav citu iespēju, kā nodrošināt tās izdošanos," raksta Aslunds.

Pēc viņa domām, ir gluži vai neiespējami spekulēt ar latu, jo Latvijas ekonomika ir pārāk maza un lats reti kur tiek izmantots. No visiem aizņēmumiem 87% ir ņemti eiro. Latvijas rezerves veido aptuveni 5,5 miljardus dolāru (2,7 miljardus latu), un, ņemot vērā to, ka brīvā apgrozībā ir 1,65 miljardi dolāru (820 miljoni latu), bet vēl 4,2 miljardi dolāru (2,08 miljardi latu) ir noguldīti banku depozītos, ar to pietiek, lai saglabātu stabilitāti.

Jau gandrīz gadu atzīti ASV ekonomisti ir apgalvojuši, ka Latvijai draud Argentīnas scenārijs un lata devalvācija ir tikai laika jautājums. Neskatoties uz šiem apgalvojumiem, lata devalvācija patlaban ir maz iespējama. Aslunds min vairākus pasaules piemērus, kur ir redzams, ka ar striktu fiskālo politiku un izmaksu samazināšanu ir iespējams saglabāt stabilu valūtu un ātri atkopties no ekonomiskās krīzes.

Latvijas galvenā atšķirība no Argentīnas ir tā, ka Latvija ir Eiropas Savienības valsts, kas kopā ar draudzīgajām Skandināvijas valdībām ir sniegusi lielu finansiālo palīdzību.

Latvijas lielākā problēma ir budžeta deficīts. Pat pēc ievērojamiem budžeta grozījumiem, Latvijas valdības vērtējumā, budžeta deficīts ir 9% no IKP. Šādam skaitlim piekrīt ES, savukārt SVF uzskata, ka budžeta deficīts veido 15,5%, norāda ekonomists.

 

Komentārs: Ekonomikas ābece

Pauls Raudseps,  Diena  08/18/09    Kad ārzemju prese pat par Latvijas tautsaimniecību sāk rakstīt cerīgās intonācijās, ir skaidrs, ka gaisotne pasaules ekonomikā un to vērotāju noskaņojums ir būtiski uzlabojies. Pagājušajā nedēļā vienā no pasaules respektablākajiem izdevumiem The Financial Times (FT) parādījās virsraksts Latvijas un Igaunijas ekonomikas uzlabojas. Lai gan abu valstu statistiķi iepriekšējās dienās bija publiskojuši iekšzemes kopprodukta skaitļus, kurus nekādi nevarētu saukt par iepriecinošiem — Latvijai 2009.gada 2.ceturksnī IK samazinājās par 19,6% pret iepriekšējo gadu, bet Igaunijai par 16,6% —, FT korespondents bija pamanījis, ka abās valstīs otrajā ceturksnī ekonomikas kritums, salīdzinot ar gada pirmajiem trim mēnešiem, bija mazāks, nekā gaidīts, un ka tas "stiprina to cilvēku argumentu, kuri uzskata, ka Baltijas valstu ekonomikas ir sasniegušas savu zemāko punktu". Ekonomika, tāpat kā jebkura cita dzīves joma, ir pakļauta emocijām, un labvēlīgo Latvijas un Igaunijas statistikas interpretāciju noteikti ietekmē vispārējais optimisms, kas pasaules ekonomikā pēdējās nedēļās aizvien nostiprinās. Pagājušajā nedēļā uzzinājām, ka divas lielākās Eiropas Savienības tautsaimniecības, Vācija un Francija ir gada otrajā ceturksnī piedzīvojušas izaugsmi, bet pirmdien nāca ziņa, ka tas pats ir noticis pasaules otrajā lielākajā tautsaimniecībā Japānā. Daudzi paredz, ka arī ASV drīz pārvarēs recesiju. Tagad jau droši var teikt, ka straujais kritiens, kurš sākās pagājušā gada septembrī pēc investīciju bankas Lehman Bros. bankrota, ir beidzies un pasaules ekonomika ir atradusi zemāko punktu, no kura varētu atsperties.

Tomēr daudzu vērotāju acīs prieku par finanšu krīzes pārvarēšanu aizēno jautājums — kas būs tālāk? Spriežot gan par pasaules, gan par Latvijas ekonomiku, eksperti uzskatāmības labad četriem nākotnes attīstības scenārijiem ir piekāruši viegli nolasāmas un saprotamas birkas, no alfabēta atlasot četrus burtus, kuru formas atbilst ekonomikas nākotnes attīstības iespējamām līknēm. Tā kā nākotnē šis žargons noteikti ies plašumā un mums ik pa brīdim nāksies dzirdēt kaismīgas L, U un W nometnes aizstāvju debates, sniegsim īsi ievadu šajā jaunajā ekonomikas ābecē.

Vispirms — V. Ass un ašs, šis burts ataino klasisko ekonomikas lejupslīdes un atjaunotās augšupejas līkni, kurā kritiens ir straujš, bet, kad reiz sasniegts zemākais punkts, tikpat strauja ir arī izaugsme. Lai gan Āzijas valstīs ir jau manāmas spriganas atkopšanās pazīmes, par nelaimi, reti kurš paredz šādu attīstības modeli Rietumu pasaulei kopumā vai arī Latvijai, jo tas ir raksturīgs tradicionālajam ekonomikas ciklam, kurā recesiju pamatiemesls ir preču vai pakalpojumu pārprodukcija. ASV un Eiropa ir piedzīvojušas banku, nevis ražošanas krīzi, un vēsture rāda, ka atkopšanās no šādām finanšu krīzēm prasa daudz vairāk laika. Par nelaimi, jaunattīstības valstis, pat lielā Ķīna vai Indija, vēl nav tik ekonomiski spēcīgas, lai palīdzētu visai pasaulei strauji izkļūt no bedres, kurā esam ieslīdējuši.

Tātad — varbūt ņemam "mīksto V", proti, U. Sasniedzot zemāko punktu, ekonomika kādu laiku mīcās uz vietas, pirms sākas izaugsme, kura nav tik strauja kā V scenārijā. Šī ir populārākā prognoze Latvijas ekonomikai, kurai savu autoritāti piešķīrusi arī valdība, paredzot, ka pēc straujā krituma pagājušā gada beigās un šā gada sākumā Latvijas ekonomikā turpināsies mērena lejupslīde līdz nākamā gada vidum, bet izaugsme atsāksies 2010.gada beigās vai 2011.gadā. "U" arī atspoguļo lielu daļu Eiropas un ASV ekonomistu prognožu par viņu tautsaimniecību attīstību, kurā gaidāmā izaugsme būs lēna un tādi būtiski rādītāji kā bezdarbs vēl vismaz pusotru gadu nozīmīgi nesamazināsies.

Jo lēzenāks ir U burta labās puses pagrieziens uz augšu, jo vairāk tas sāk līdzināties burtam L, kuru arī pēdējā laikā bieži piesauc. Visradikālākā L scenārija piekritēji uzskatītu, ka finanšu krīze ir atmaskojusi pēdējo divdesmit gadu pasaules ekonomisko izaugsmi kā finanšu manipulāciju radītu šķitumu un ka turpmākā attīstība būs tik lēna, ka mēs uz ļoti ilgiem laikiem būsim atmesti atpakaļ uz zemāku labklājības un izaugsmes līmeni. Taču reti kurš tiešām uzskata, ka nākotnē izaugsmes nebūs, tāpēc svarīgākā atšķirība starp U un L nometnes piekritējiem ir jautājumā, ko kurš uzskata par "ļoti ilgu laiku". Piemēram, DnB Nord bankas prezidents Andris Ozoliņš pirmdien Lietišķajā Dienā saka, ka "nākamā gada otrajā pusē, domāju, sāksim sajust, ka L horizontālā daļa sāk izliekties un mainīt formu uz augšu". Vai izaugsmes atsākšanās pēc gada ir raksturojama ar U vai ar L, ir nevis fundamentāla atšķirība, bet gan gaumes jautājumus.

Vissatraucošākais variants tiek apzīmēts ar burtu, kurš latviešu ābecē nav pat atrodams — W. Tā redzamākais aizstāvis ir par slavenību kļuvušais ekonomists Nuriēls Rubini, kurš bija viens no retajiem, kas paredzēja pagājušā gada finanšu krīzi. Viņaprāt, milzīgie privātie un valsts parādi pasaules lielākajās ekonomikās neļaus tuvākajos gados atjaunot to pieprasījuma līmeni, kurš pastāvēja līdz 2007.gadam, un tāpēc pēc īsa augšupejas perioda, kuru būs veicinājuši ASV un ES valstu finanšu stimuli, notiks vēl viens kritums.

Kurš no šiem burtiem būs īstais, mēs nevaram zināt, bet viens gan ir skaidrs — tik strauja izaugsme, kādu piedzīvojām no 2004. līdz 2007.gadam, Latvijā neatkārtosies. Pozitīvās pazīmes gan Latvijas, gan pasaules ekonomikā apstiprina, ka ne viena, ne otra nav lemta pilnīgam sabrukumam, tomēr jaunajos apstākļos katrs nopelnītais lats prasīs lielāku darbu un intelektuālo ieguldījumu, nekā tas ir bijis līdz šim. Svarīgākais burts mūsu nākotnes ekonomikas ābecē būs P — ar ko sākas prāts un piepūle.

 

Satiksmes ministrija: dzīvošana Kundziņsalas teritorijā ir bīstama

LETA  08/18/09    No teritorijas plānošanas viedokļa turpmākā dzīvojamās apbūves attīstīšana Kundziņsalas teritorijā nav vēlama, bet dzīvošana šajā teritorijā jau tagad ir bīstama, uzskata Satiksmes ministrija (SM).

Šāds apgalvojums atrodams SM sagatavotajā ziņojumā, kurā ministrija sniedz informāciju un priekšlikumus atbildei uz Tiesībsarga vēstuli, kurā, balstoties uz biedrības "Kundziņsala" iesniegumu, tiek aicināts Kundziņsalas dzīvojamo rajonu izslēgt no Rīgas brīvostas teritorijas.

Biedrība "Kundziņsala" norāda, ka Rīgas brīvosta Kundziņsalā plāno attīstīt tikai konteineru pārvadājumus, turklāt dzīvojamais rajons aizņem tikai 15% no kopējās Kundziņsalas teritorijas.

Pēc speciālistu atzinuma, Kundziņsalā varētu pārkraut līdz pat 2,3 miljoniem tonnu konteineru gadā pašreizējo 230 000 tonnu vietā, neskarot dzīvojamo rajonu. Tādējādi nav pamata būtiski ierobežot iedzīvotāju īpašuma tiesības, jo tas nav samērīgi ar potenciālajiem ieguvumiem nākotnē, uzskata biedrība.

Divas trešdaļas Kundziņsalas iedzīvotāju ir pret savas dzīvesvietas pamešanu, un, pēc biedrības domām, visvienkāršākais veids, kā sabalansēt ostas attīstību ar iedzīvotāju interesēm, ir paļauties uz tirgus ekonomikas principiem. Teritorijas izmantojums laika gaitā mainīsies pats no sevis bez jebkādām kompensācijām un administratīvā resursa tērēšanas no valsts vai pašvaldības puses, norāda biedrība.

SM savukārt uzskata, ka Kundziņsala ir nepieciešama Rīgas brīvostas attīstībai. Saskaņā ar Likumu par ostām Ministru kabinets pēc attiecīgās pašvaldības, ostas pārvaldes un valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja ieteikuma nosaka ostas robežas, iekļaujot tajās teritorijas, kuras, ņemot vērā ģeogrāfisko stāvokli, varētu izmantot ostas perspektīvai attīstībai. Kundziņsalas dzīvojamais rajons tika iekļauts Rīgas brīvostas teritorijā 2006.gadā un atbilst ostas perspektīvās attīstības izmantošanas mērķim.

Neatkarīgi no tā, vai Kundziņsalas dzīvojamais rajons atrodas Rīgas brīvostas teritorijā vai ārpus tās, iedzīvotājiem nevar tikt garantētas tiesības uz labvēlīgu vidi, kas ir nostiprinātas Satversmē. Kundziņsalas dzīvojamā rajona tuvumā atrodas SIA "Man-Tess" naftas vads, kas atbilstoši Civilās aizsardzības likumam atzīstams par paaugstinātas bīstamības objektu, un visa dzīvojamā teritorija ietilpst naftas vada drošības zonā. Līdz ar to avārijas gadījumā iedzīvotāju dzīvība un veselība tiks apdraudēta, norāda SM.

Minēto pierāda arī 23. jūlijā Rīgas ostā notikusī ķīmiskā avārija - bīstamās vielas acetona ciānhidrīna noplūde, pēc kuras bija nepieciešams veikt piegulošo teritoriju, tostarp Kundziņsalas, iedzīvotāju evakuāciju, norāda SM.

Kundziņsalas dzīvojamam rajonam ir spēkā turpmākās izpētes un plānošanas teritorijas statuss, kur nav atļauta māju rekonstrukcija un renovācija. Rīgas dome ir izstrādājusi grozījumus Rīgas teritorijas plānojumā 2006.-2018.gadam, kas paredz Kundziņsalas dzīvojamam rajonam ostas jauktas apbūves teritorijas statusu. Tajā tiks atļauts renovēt un rekonstruēt esošās dzīvojamās mājās, skaidro SM. Vienīgais ierobežojums īpašniekiem arī turpmāk būs jaunu dzīvojamo māju būvniecība.

Rīgas brīvostas robežu noteikšana pēc būtības neietekmē iedzīvotāju pamattiesības. Tāpēc valdība uzskata par pamatotu Rīgas brīvostas robežu nemainīšanu līdz brīdim, kad pašvaldība nāks ar ierosinājumu tās mainīt.

Nākotnē, ja tiks īstenoti Rīgas brīvostas attīstības projekti un būs nepieciešamība atbrīvot šo teritoriju no iedzīvotājiem, tad Rīgas pilsētas pašvaldībai kopā ar Rīgas brīvostas pārvaldi būs jāatrod risinājums, izmantojot normatīvos aktos paredzētās ostas pārvaldes pirmpirkuma tiesības un pašvaldības iespējas piedāvāt iedzīvotājiem attiecīgu kompensāciju vai līdzvērtīgas dzīvojamās apbūves teritorijas.

 

Satīra: Dainas principi

Viktors Avotiņš,  NRA  08/18/09    Makašānos miklām acīm pasaulē arvien raugās govs, kurai lieli nopelni Tautas partijas (TP) radīšanā. DAINAS (tā sauc govi) mēslu mēšana kļuva par vienu no partijas starta pasākumiem. Dainai tagad divdesmit trīs gadi. Viņa laipni piekrita atbildēt uz dažiem Neatkarīgās jautājumiem.

- Par ko jūs sevi saistībā ar Tautas partiju uzskatāt?

- Par pamatlicēju.

- Pieticīga neesat. Vai arī gribat sacīt, ka TP dzima uz sūdu čupas?

- Mēs, govis, neesam vainīgas, ja jūs, cilvēki, neko citu vairs neprotat no mēsliem uztaisīt kā vien sūdus. Bet – laba organika ir visa pamatā. Laba organika veido auglības, man domāt, arī politiskās auglības bāzi. Šajā ziņā TP dibinātāju iecere – atbraukt pie manis un apskatīties, kas ir laba organika – bija tikai apsveicama. Ja tagad politika smird, tad tā smaka vis nenāk no manas kūtiņas.

- Jūs tāda latviski brūna, bet TP – oranža. Pamēza, pamēza zem jums un aizmirsa?

- Mums, govīm, no jūsu politiskām krāsām ne silts, ne auksts. Svarīga nav krāsa, bet laba organika un gremošanas process. Varbūt esmu lokālpatriote, bet provinciāle – nekādā ziņā. Partijās daudz kas ir no govīm, taču tā vairāk hormonāla iedzimtība (neaizmirsīsim radniecīgo – skandināvu pirmgovis laizīja ledu, lai radītu jūs – cilvēkus) nevis pieredzes pārmantošana. Politikā daždien labi, ja tu esi, tā teikt, no arkla, no govs. Bet vienlaikus, kā smejies, tev tur jābūt ar manikīru. No arkla ar manikīru. Partiju krāsas arī ir manikīrs. Un, ceru – TP apzinās, ka arī katrai krāsai ir divi gali. Kas tad ir oranžais? Brūnais (zeme, auglība) plus dzeltenais (saule, apskaidrība, gaišums), plus sarkanais (mīlestība, sirsnība, vara). Bet – oranžais ir arī brūnais (sēras) plus dzeltenais (nodevība, skaudība, izlaidība), plus sarkanais (ļaunums, elles kaislības). Kas tagad TP – spriediet paši.

- Runā, ka partiju vara vairs nav nekam derīga. Un TP esot starp visnederīgākām. Varbūt jūsu kaitīgās ietekmes dēļ?

- Mēs, govis, esam reālistes. Pastorālas reālistes. Bet – ne jau mēs sevi turam par dabas kroni. Jūs turat. Taču jūsu vairumam, piemēram, govs tagad – tikai kotlete un pulvera piens. Nekas vairāk. Mēs dodot pienu. Mēs neko nedodam – jūs nākat un ņemat. Mēs esam pārāk kultivētas, lai ar to nesamierinātos. Bet jūs, lai arī kļūstat arvien nekulturālāki, tomēr samierināties, kad jūs izģērbj un aptīra. Agrāk bija savādāk. Agrāk cilvēki, pirms skriet pie govs pakaļas, pienāca tai pie galvas. Tagad pat slaucēji, vai kā viņus nu sauc, neredz govs acis nedēļām. Tagad jūs meklējat pie govs, kas pašiem tuvāks. Jums tagad svarīgāk sacīt, ka no 10 000 govīm nāk tik daudz mēslu, cik no 110 000 pilsētas. Bet - ar tādu vērtību saprašanu jums vara sen bija jāatdod mums, govīm. Jo mūsu kopums uz Zemes sver vairāk nekā cilvēce. Taču jums tagad svarīgāk runāt nevis par govs vērtību, bet par tās kaitīgo ietekmi. Un tikai tāpēc, lai novērstu uzmanību no sava ļaunuma, kam govs mēsli ne apjomā, ne kaitējumā nestāv tuvu.

Kamēr jūs kaut cik respektējāt to, ka mēs dibinājām Tēbas, kamēr meitām govs bija obligāta pūra tiesa, kamēr pienu dažviet sauca par dieva rasu, ij mēs, ij jūs bijām uz kultūras ceļa. Tagad tas ir tumsoņu ceļš. Manas kaitīgās ietekmes te nav nekādas. Es sev ļaunu nevēlu. Turklāt, gādādami, piemēram, lai raganas nenāk un nenozīž govis līdz nāvei, jūs sargājāt arī sevi. Tagad jūs par radībām negādājat, jūs tās izmantojat. Un tāpēc velti brīnīties, ka jūsu partijas top par mošķiem, kas tikai izmanto, izsūc jūs. Atceraties – “ir skaidri zināms, ka krupji un čūskas izzīž govis”.

- Esat lasījusi Imanta Ziedoņa “Poēmu par pienu”?

- Esmu dzirdējusi. Mēs, govis, neesam Gūtenberga galaktikas piekritējas. Kopš tās mūsu attiecības ar cilvēku top arvien svešākas un seklākas. Mana māte no savas mātes vēl zināja dažas tautasdziesmas. Ko meitas kalniņā gavilēja, tas nāca mums ausīs. Un tās pašas meitas nāca mūs arī slaukt. Tagad vienas meitas slauc, citas dzied, citas cep maizi. Tagad meitām tukša valoda un dzied tās kā slimas. Pat līdz vidum dziesmā netiek. Nu vairs gandrīz nedzirdu ne jaunākās dzejas, ne jaunākās operas, kas (operas) man dikti patīk. Tās vairs nestāv valodās. Un, kas nestāv valodās, tā priekš mums nav.

- Tautas partija tomēr gribot atgriezties pie saknēm. Varbūt arī no jums atkal kaut ko pamācīsies?

- Jāprasa, vai tās saknes grib atgriezties pie Tautas partijas? Mēs, govis, šādas spekulācijas nesaprotam. Lai kā jūs mainītu vidi ap mums, mēs no savām saknēm neatraujamies. Mums tas ir neiespējami. Jūsu bezgalība ir līnija, mūsu – punkts. Tāpēc jūs mētājaties apkārt, bet mēs – centrējamies. Vai ir bijis tā, ka mūs pārstātu nodarbināt eksistence, un sāktu nodarbināt patēriņš? Tautas partija, muldēdama par “saknēm”, tikai meklē metaforu, kas attaisnotu ne jau nu kādas nejaušas kļūdas, bet apzinātu kursu, kas nekur citur, izņemot politisku strupceļu, nevarēja partiju novest. Šo kursu raksturo vismaz trīs lietas. Pirmkārt, TP laika gaitā arvien vairāk ignorēja to, ka visas lietas vispirms vajag kārtīgi sagremot. TP faktiski pārslēdzās no gremošanas uz rīšanu. Otrkārt, radības tomēr nav mehānismi. Vai tās govis vai cilvēki. TP veidojās kā labs varas mehānisms. Taču jau sākotnēji partijas uztverē radības bija tikai šī mehānisma detaļas. Nekas vairāk. Taču – tāpat kā pastāv “govs faktors”, pastāv arī “cilvēka faktors”. TP šos faktorus savā uztverē allaž linearizēja. “Cilvēka faktors”, sabiedrība ir TP vājās vietas. Lai arī citas partijas nav daudz labākas, TP pelnīti tiek likta “uzticības krīzes” centrā. Treškārt, arī šī partija auga ar akmeni uz galvas. Un TP varas prakse padarīja šo akmeni ne jau vieglāku, bet smagāku. Taču – zem akmens, kā zināms, neaug ne zāle, ne partija. Proti – ar laiku arvien skaidrāk kļuva redzams, ka arī TP faktiski ir sevī vien aprobežota partija. Proti, lai arī tai tikusi dota vara valstī, tā spējusi šo varu pielietot vien savas izpratnes, savu interešu un nevis valsts apjomā. Arī TP izrādījusies partija, kas nav spējīga evolucionēt un mācīties.

- Bet – ja jau jūs esat TP pamatlicēja, tad nevarat vis tagad izlikties, ka jums gar to nav nekādas daļas.

- Sensenos laikos viena no mums, govīm, bija sapārojusies ar kādu dievu. Viņai piedzima cilvēciņš. Tā govs bija šausmās, ka viņa – četrkājaina, dzemdējusi kaut kādu divkājainu monstru, un gribēja tikt no tāda bandubērna vaļā. Dievi neļāva. Radība vien esot. Mana daļa TP liktenī ir līdzīga. Es nenoliedzu, ka stāvēju pie TP pamatiem. Bet to, kā ar TP būt, izšķir dievi. Un tie dievi šajā gadījumā esat jūs – ļaudis. Nevis es – govs.

 

Latvijas karavīri rūpēsies par drošību Afganistānas prezidenta vēlēšanu laikā

Atis Klimovičs Afganistānā,  Diena  08/19/09    Afganistānā izvietotais Latvijas 176 karavīru lielais kontingents šajās dienās pastiprinātu papildu uzmanību pievērsīs drošībai prezidenta vēlēšanu laikā, kas notiks rīt, 20.augustā. Par to Dienai pastāstīja Latvijas kontingenta komandieris pulkvežleitnants Valērijs Kovgers.

Pēc viņa teiktā, aizvadītā nedēļa šajās atbildīgajās vietās, kur atrodas Latvijas karavīri, ir bijusi visai saspringta. Viņš norādīja, ka bijuši arī incidenti. Teiktais attiecas uz Meimanu, kur kopā ar norvēģiem un viņu vadībā atrodas prāva latviešu vienība, un tāpat arī uz Latvijas armijas instruktoriem, kas kopā ar amerikāņiem un afgāņu armiju atrodas bīstamajās Kunāras un Nuristānas provincēs.

Kā Dienai pastāstīja majors Valts Āboliņš, Latvijas karavīri, protams, vēlēšanu dienā neatradīsies iecirkņu tuvumā. Tur būs izvietoti afgāņu policisti. Nedaudz tālāk būs afgāņu armijas posteņi. Savukārt latviešu karavīru, tāpat kā visa starptautiskā kontingenta, uzdevums ir ierasties un palīdzēt, ja ir kāda ārkārtas situācija.

Jādomā, ka valstī uz vēlēšanām būs pastiprināti drošības pasakumi un starptautiskā kontingenta karavīriem pēc iespējas mazāk nāksies atstāt savas bāzes Afganistānā.

Drošībai liela uzmanība tiks pievērsta arī 22.augustā, kad sākas Ramadāns.

 

Atis Klimovičs Afganistānā: Latvijas karavīri trīs reizes apšaudīti

Atis Klimovičs Afganistānā,  Diena  08/20/09    Šī diena, kad Afganistāna otro reizi savā vēsturē demokrātiski vēlēja prezidentu, kā jau paredzēts, nepagāja bez incidentiem – to bija vairāk nekā parasti. Pavisam Afganistānā šodien notikuši aptuveni 150 dažādi nemiernieku uzbrukumi un provokācijas. Ziemeļu reģionā gājuši bojā divi afgāņu policisti, vairāki ir ievainoti. Nogalināti arī septiņi nemiernieki.

Viskarstāk šodien gājis Latvijas karavīriem, kuri divās austrumu provincēs kopā ar afgāņu bataljonu kalnu rajonos trīsreiz tika pakļauti Taliban kaujinieku uzbrukumam. Divos no tiem nemiernieku grupas bija nelielas - trīs līdz pieci cilvēki, bet trešajā uzbrukumā nemiernieku skaits varēja sasniegt pat 20.

Pēdējā uzbrukuma atvairīšanai pat tikusi izsaukta aviācija. Savukārt Afganistānas ziemeļos, kur arī atrodas latvieši, uz improvizēta spirdzekļa uzbraukusi skandināvu apkalpe. Cietušo nav, bet braucamais pilnībā sabojāts.

Sagaidāms, ka pirmos vēlēšanu rezultātus paziņos pēc 48 stundām, un acīmredzot tik ilgu laiku arī starptautiskie spēki pildīs savus uzdevumus – kamēr vēlēšanu iecirkņos tiks nogādāti visi biļeteni, kur tie ir jāsaskaita. Ka starptautisko spēku klātbūtne drošībai nepieciešama, liecina kaut vai tas, kā mediji šodien pievērsa uzmanību vēlēšanām – daudzas TV rādīja, kā pāri kalniem uz ēzelīšu mugurām tiek vestas vēlēšanu urnas balsu skaitīšanai.

 

Ušakovs pieļauj, ka latviešu valoda varētu izzust

TVNET  08/20/09    Latvijas galvaspilsētas mērs Nils Ušakovs uzskata, ka krievu valodai jābūt oficiālai, nevis valsts valodai. To viņš paudis intervijā portālam Lenta.ru. Pēc viņa domām, ja krievu valoda iegūs valsts valodas statusu, tad tā izstums latviešu valodu, vēsta portāls http://novonews.lv .

“Latviešu valoda izzudīs pēc pāris paaudzēm. Krievu valoda to vienkārši izstums, tāpat kā krievu valoda izstūma baltkrievu valodu Baltkrievijā,” pēc TVNET lūguma komentēt savus izteikumus ar sava preses sekretāres starpniecību saka mērs.

Oficiālā valoda, skaidro mērs, ļaus pasē papildus rakstīt vārdu un uzvārdu oriģinālajā kirilicas rakstībā, tas radīs ne tikai psiholoģisku komfortu, bet atvieglos arī īpašumu lietas, ziņo Zarusskiy.org

“Mēs uzskatam, ka oficiālā valoda nepieciešama, lai to varētu izmantot pašpārvalžu un iedzīvotāju savstarpējā komunikācijā. Jābūt lielākai brīvībai valodas izmantošanai izglītības sistēmā. Tie ir galvenie punkti, kas raksturo jēdzienu “oficiālā valoda”,” paskaidroja Ušakovs.

33 gadus vecais Nils Ušakovs kļuvis par pirmo etniski krievisko Rīgas mēru Latvijas neatkarības gadu laikā. Viņa partija - “Saskaņas centrs”, kas pārstāv valsts krievvalodīgo iedzīvotāju intereses, uzvarēja vēlēšanās jūlijā. Labējās partijas baidās, ka Ušakovs un viņa politiskais spēks var atkārtot panākumus parlamenta vēlēšanās 2010.gadā un pārskatīt valsts valodas un pilsonības likumu.

"Kā tas izriet no Ušakova kunga intervijas, pēc viņa domām latviešu valoda varētu izzust gadījumā, ja krievu valoda Latvijā iegūtu valsts valodas statusu," Rīgas mēra izteikumus interneta portālam TVNET komentē viņa preses sekretāre Anna Kononova. "Līdzīga situācija ir izveidojusies Baltkrievijā. Uz šādu varbūtību ir norādījuši arī zinātnieki, latviešu valodas speciālisti."

 

Ušakovs neatsauks savus izteikumus Rossijskaja gazeta

Diena  08/20/09    Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) neredz pamatu atsaukt savu izteikumus laikrakstam Rossijskaja gazeta, šodien Diena.lv saņēma Rīgas domes priekšsēdētāja preses sekretāres Annas Kononovas sagatavoto N.Ušakova atbildi.

«Latvijas vēsture Otrā pasaules kara laikā un pēckara posmā bija ļoti sarežģīta, pretrunu pilna un konkrētiem cilvēkiem bieži vien traģiska. Šajā laikā noteikti varam atrast piemērus, kad leģionā iesauktie karavīri vēlāk kļuvuši par nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem un tagad oficiāli ir ieguvuši šo statusu. Līdz ar to, neredzu pamatu atsaukt savus izteikumus laikrakstam Rossijskaja gazeta,» saka N.Ušakovs.

Diena.lv trešdien rakstīja, ka aizsardzības ministrs Imants Lieģis nosūtījis vēstuli Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam, kurā norādījis uz būtisku neprecizitāti, ko intervijā Krievijas laikrakstam Rossiskaja gazeta izteicis Rīgas mērs.

Arī Pilsoniskā savienība (PS) vaino N.Ušakovu Latvijas valsts un sabiedrības demokrātisko vērtību un realitātes rupjā izkropļošanā intervijā Krievijas laikrakstam Rossiskaja gazeta, informē Pilsoniskā savienība.

«Izsaku neizpratni par to, ka Jūs kā pašvaldības amatpersona esat maldinājis citas valsts – Krievijas – sabiedrību, sniedzot nepatiesu informāciju. Tādējādi ir nodarīts būtisks morāls kaitējums cilvēkiem, kas cīnījās par Latvijas neatkarību okupācijas gados, kā arī Aizsardzības ministrijai un Latvijas valsts tēlam kopumā,» uzsver I.Lieģis.

Aizsardzības ministrs aicina Rīgas domes priekšsēdētāju N.Ušakovu atturēties no Otrā pasaules kara dalībnieku vērtējuma politizācijas, kā arī vērsties Aizsardzības ministrijā vai Kara muzejā, ja nepieciešama precīzāka informācija par nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem.

30.jūlijā intervijā laikrakstā Rossijskaja gazeta uz jautājumu, vai taisnība, ka «latviešu leģiona Waffen SS veterāni pat vēl tagad saņem piemaksas pie pensijas», Rīgas mērs atbild: «Jā, tā ir patiesība. Piemaksu viņiem izmaksā Aizsardzības ministrija.»

Aizsardzības ministrs un arī PS norāda, ka N.Ušakova atbildes saturs laikrakstam neatbilst patiesībai. No AM piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pabalsts tiek izmaksāts nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, kuri cīnījās vai atbalstīja cīņu pret abu okupācijas režīmu militārajiem formējumiem un šo režīmu administrāciju. Tas tiek darīts saskaņā ar likuma «Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu» 10.pantu.

Nacionālās pretošanās kustības dalībnieku statuss tiek piešķirts cilvēkiem, kuri pelnījuši visaugstāko atzinību par savu ieguldījumu cīņā pret vienu no ļaunākajām ideoloģijām XX gadsimtā – boļševismu, kā arī uzspiesto padomju okupācijas režīmu. Šādu cilvēku godināšana ir katra Latvijas pilsoņa un valsts amatpersonas pienākums, norāda gan PS, gan aizsardzības ministrs I.Lieģis.

PS pauž, ka Rīgas mērs ir apzināti maldinājis plašu Krievijas sabiedrības daļu, noskaņojot to pret Latvijas valsti, tā nodarot valstij būtisku kaitējumu un pasliktinot Latvijas attiecības ar Krieviju.

Tā kā nepatiesu ziņu izplatīšana Krievijā par leģionāru īpašo statusu un privilēģijām Latvijā uztur spriedzi Latvijas - Krievijas attiecībās un kurina naidu starp abām valstīm un to iedzīvotājiem, PS priekšsēdētājs un Rīgas domes (RD) frakcijas vadītājs Ģirts Kristovskis frakcijas vārdā ir nosūtījis vēstuli N.Ušakovam, kurā vaicā, vai N.Ušakovs var minēt tos normatīvos noteikumus, kuri paredz, ka Aizsardzības ministrija Waffen SS veterāniem izmaksā piemaksas pie pensijām un vai Rīgas mērs var minēt kaut vienu konkrētu Waffen SS veterānu, kuram Latvijā Aizsardzības ministrija maksā par to, ka tas dienējis minētajā vienībā.

Frakcija arī prasa atsaukt laikrakstā Rossiskaja gazeta publicēto nepatieso informāciju.

 

Barrozu: Baltijas valstis var paļauties uz Eiropas Savienības solidaritāti

LETA  08/21/09    Baltijas valstis ir kļuvušas par būtisku Eiropas ģimenes daļu un tagad šīs valstis var paļauties uz Eiropas Savienības solidaritāti, sveicot akcijas "Baltijas ceļš" 20.gadadienā, sacījis Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu.

Barrozu norāda, ka pirms 20 gadiem, 1989.gada 23.augustā, "Baltijas ceļš" Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, kas tolaik vēl bija aiz dzelzs priekškara, miermīlīgā protestā vienoja vairāk nekā divus miljonus eiropiešu. "Stiepjoties 600 kilometru garumā un šķērsojot trīs valstu robežas, "Baltijas ceļš" bija viena no visu laiku garākajām cilvēku ķēdēm. Tā pauda Baltijas tautu kopīgo vēlmi aizstāvēt savu identitāti un dot ieguldījumu vēsturiskajās pārmaiņās, ko tolaik piedzīvoja Eiropa," apsveikumā uzsvēris EK priekšsēdētājs.

"Šodien es vēlētos godināt visus, kas sadevās rokās, lai drosmīgi un bez vardarbības izrādītu savu gribu un solidaritāti. Tagad Igaunija, Latvija un Lietuva ir atgriezušās Eiropā un bagātinājušas to ar savu kultūru, vēsturi un ekonomisko potenciālu. Kļuvušas par būtisku Eiropas ģimenes daļu, tagad šīs valstis var paļauties uz Eiropas Savienības solidaritāti. "Baltijas ceļš" paliks mūsu atmiņās kā apliecinājums gara spēkam cīņā par brīvību un demokrātiju," sveicot akcijas dalībniekus, kuri pirms 20 gadiem piedalījās "Baltijas ceļā", teica Barrozu.

 

Zviedrijas finanšu regulators: Situācija Baltijas valstīs vēl joprojām ir sarežģīta

LETA  08/21/09    Situācija Baltijas valstu reģionā vēl joprojām ir sarežģīta, neskatoties uz pazīmēm par ekonomiskās lejupslīdes mazināšanos, atsaucoties uz Zviedrijas Finanšu uzraudzības institūcijas ģenerāldirektora Martina Andešona teikto, vēsta laikraksts "Wall Street Journal".

Taču reģionā strādājošās Zviedrijas bankas, visticamāk, būs spējīgas pārciest pat vissmagāko scenāriju, norādīja Andersons. Viņš arī piebilda, ka krīze ir ievērojami sabojājusi sabiedrības attiecības ar banku sistēmu, tāpēc tajā ir nepieciešams veikt nozīmīgas izmaiņas.

Lai arī jaunākie pasaules valstu ekonomiku dati vieš optimismu par situācijas uzlabošanos, vēl joprojām pastāv risks bankām ciest ievērojamus zaudējumus, sacīja Andešons.

Viņš uzsver, ka banku bilancēs vēl varētu būt liels apjoms tā dēvēto toksisko aktīvu, par kuriem tika baumots finanšu krīzes pirmsākumos.

"Pastāv iespējas, ka baumas nav patiesas, taču tās var arī signalizēt par situācijas ievērojamu pasliktināšanos," norāda Andešons.

Taču vislielāko uztraukumu rada situācija Baltijas reģionā, kur valstis negatīvi ietekmē gan iekšzemes, gan ārvalstu ekonomiskās problēmas. Šo valstu ekonomikas "vēl joprojām pasliktinās" un apstākļi ir "ievērojami apgrūtinoši", sacīja Andešons.

"Situācija šeit netiek kontrolēta," viņš piebilda.

Jaunākie dati liecina, ka Baltijas valstu reģions ir nokļuvis vēl dziļākā recesijā. Taču tie arī norāda, ka Igaunijas un Latvijas ekonomiku krituma temps otrajā ceturksnī ir bijis lēnāks par pirmajā ceturksnī reģistrēto, viešot cerības, ka situācija vairs nepasliktinās iepriekšējos tempos.

 

Aprit Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanas 70.gadadiena un "Baltijas ceļa" 20.gadadiena

LETA  08/23/09    Šodien aprit 70 gadi, kopš Maskavā tika parakstīts Molotova-Ribentropa pakts, un tiek pieminēta "Baltijas ceļa" 20.gadadiena.

Molotova-Ribentropa pakts ir pazīstams arī kā Hitlera-Staļina pakts vai Nacistu-Padomju pakts, kura oficiālais nosaukums bija Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS. Oficiāli tas bija neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS. To 1939.gada 23.augustā parakstīja PSRS ārlietu tautas komisārs Vjačeslavs Molotovs un Vācijas ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops. Neuzbrukšanas līgums bija spēkā līdz 1941.gada 22.jūnijam, kad Vācija uzbruka PSRS.

Kaut gan oficiāli tas bija savstarpējās neuzbrukšanas līgums, pakts saturēja trīs slepenus papildprotokolus, kuri sadalīja Somiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Rumāniju PSRS un Vācijas interešu sfērās.

Pakta pirmajā punktā tika noteikta Baltijas valstu nākotne: "Sakarā ar teritoriālām un politiskām pārmaiņām apgabalos, kas pieder Baltijas valstīm (Somijai, Igaunijai, Latvijai, Lietuvai), Lietuvas ziemeļu robeža veido robežu starp Vācijas un PSRS ietekmes sfērām. Šajā sakarā abas puses atzīst Lietuvas intereses Viļņas apgabalā."

Pakta rezultātā vispirms no PSRS interešu sfēras tika repatriēti vācu tautības iedzīvotāji, un tad šajās valstīs atbilstoši līgumam iebruka abu lielvalstu karaspēki. Tā rezultātā Latviju, Lietuvu un Igauniju okupēja PSRS, Polija tika sadalīta starp PSRS un Vāciju, savukārt Somija Ziemas kara rezultātā un Rumānija bija spiestas atdot PSRS daļu savas teritorijas.

1940.gada 17.jūnijā padomju tanki okupēja neatkarīgo Latvijas Republiku, realizējot paktā deklarēto interešu sfēru sadali, un pārtrauca tās neatkarību.

Kā atbilde uz 1939.gada 23.augustā slēgto Molotova-Rībentropa paktu un tā slepeno papildprotokolu, ar kuru tika pārdalītas nacistiskās Vācijas un PSRS ietekmes zonas Eiropā, kuru rezultātā bija cietušas Baltijas valstis, 1989.gada 23.augustā notika "Baltijas ceļš".

Tā bija Baltijas valstu kopīga akcija, kuras laikā apmēram divi miljoni cilvēku sadevās rokās un izveidoja apmēram 600 km garu dzīvo ķēdi, kas savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas Tallinu, Rīgu un Viļņu, tādā veidā simbolizējot šo tautu vienotību.

Baltijas ceļš notika tieši 50 gadus pēc Molotova-Rībentropa pakta parakstīšanas.

2009.gada jūlijā Saeima šodien ārkārtas sesijā kā steidzamus divos lasījumos pieņēma grozījumus likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām", nosakot, ka 23.augusts turpmāk tiks atzīmēts kā Staļinisma un nacisma upuru atceres diena.

 

Baltijas premjeri atbalsta 23.augustu kā Eiropas staļinisma un nacisma upuru piemiņas dienu

Diena  08/23/09    Šodien Lietuvā Igaunijas Ministru prezidents Andrus Ansips, Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un Lietuvas Ministru prezidents Andrjus Kubiļus, pieminot 20.gadadienu kopš Baltijas ceļa – vēsturiskā Baltijas solidaritātes akta un nevardarbīgām protesta akcijām pret Padomju Savienības īstenoto Igaunijas, Latvijas un Lietuvas okupāciju Molotova-Ribentropa pakta rezultātā, parakstīja kopēju deklarāciju par Baltijas ceļa 20 gadadienu, kurā pauž atbalstu iniciatīvai pasludināt 23.augustu par Eiropas staļinisma un nacisma upuru piemiņas dienu, informē Valsts kanceleja.

Deklarācijā Baltijas valstu vadītāji paziņo, ka Baltijas ceļš bija unikāla un miermīlīga demonstrācija, 1989.gada 23.augustā trīs valstu tautām izveidojot cilvēku ķēdi 600 km garu garumā un paužot vienotību šo tautu brīvības centienos, kā rezultātā Baltijas valstis atguva neatkarību un notika būtiskas pārmaiņas Eiropas un pasaules jaunāko laiku vēsturē. Nesen pieņemtais lēmums par Baltijas ceļa iekļaušanu UNESCO programmā Pasaules mantojums apliecina šī vēsturiskā notikuma ievērojamo nozīmi.

Atsaucoties uz nesen pieņemtajām Eiropas Parlamenta un EDSO Parlamentārās asamblejas rezolūcijām, premjerministri pauž atbalstu iniciatīvai pasludināt 23.augustu par Eiropas staļinisma un nacisma upuru piemiņas dienu. Igaunija, Latvija un Lietuva turpinās kopīgi strādāt pie vēsturiskās atmiņas saglabāšanas un godīgas un atklātas Eiropas 20.gadsimta totalitārā mantojuma apzināšanas.

Paziņojumā teikts, ka Baltijas ceļš un tam sekojošā trīs valstu neatkarības atgūšana sāka jaunu posmu Baltijas valstu sadarbībā, kas īpaši veiksmīgi īstenojās eiroatlantiskās integrācijas procesā. Baltijas valstu premjerministri pauž stingru apņemšanos arī turpmāk stiprināt šo valstu saiknes ES un NATO politikas veidošanā, pamatojoties uz Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopīgajām vērtībām un stratēģiskajām interesēm.

 

ASV vēstniece pirmo uzrunu saka latviski

Ināra Mūrniece,  Latvijas Avīze  08/25/09    ASV vēstniece Džūdija Gārbere, kas vakar kopā ar ģimeni ieradās Latvijā, savu pirmo uzrunu teica latviešu valodā.

"Labdien! Man ir prieks būt Rīgā kā ASV vēstniecei. Nākamo trīs gadu laikā es turpināšu padziļināt ciešās attiecības starp mūsu valstīm. Mēs ar ģimeni gribētu iepazīt Latviju un tās ļaudis," latviešu valodā sacīja Dž. Gārbere. Šo paziņojumu medijiem viņa sniedza Rīgas lidostā, uzreiz pēc ierašanās Latvijā. Tālāk uzrunu ASV vēstniece turpināja angliski, norādot, ka Latvija ir svarīgs ASV sabiedrotais, stratēģiskais partneris un draugs. "Jūtos pagodināta, ka prezidents Obama mani iecēlis par ASV vēstnieci Latvijā. Pēdējos divus gadus es esmu strādājusi ar jautājumiem, kas saistīti ar Latviju un Baltijas reģionu," sacīja vēstniece un solīja strādāt, lai stiprinātu abu valstu savstarpējās attiecības.

Vakar viņai bija neoficiāla tikšanās ar ārlietu ministru Māri Riekstiņu. Paredzēts, ka šodien Dž. Gārbere iesniegs akreditācijas rakstu Valsts prezidentam Valdim Zatleram un atbildēs uz pirmajiem žurnālistu jautājumiem.

Džūdija Gārbere ir karjeras diplomāte. Viņa kopš 2007. gada bijusi ASV valsts sekretāres vietniece Eiropas un Eirāzijas jautājumos, atbildējusi par sadarbību ar ziemeļvalstīm, Baltijas un Centrāleiropas valstīm; vadījusi arī Ziemeļu un Centrāleiropas valstu biroju, kas pārrauga ASV sadarbību ar Čehiju, Ungāriju, Poliju, Rumāniju, Slovākiju, Bulgāriju un Slovēniju.

Strādājusi arī ASV Valsts departamenta Ekonomisko jautājumu birojā. Diplomātiskajā dienestā Dž. Gārbere sākusi strādāt 1984. gadā. Bijusi arī ekonomikas padomniece vairākās ASV vēstniecībās – Spānijā, Izraēlā, Čehijā, Meksikā; bijusi ASV vicekonsule Spānijā. Dž. Gārbere līdz šim bija divreiz apmeklējusi Latviju – 2007. un 2008. gadā, kad tikusies ar vairākām Latvijas amatpersonām.

 

Kā notiek ar valsts vēsturisko atmiņu?

Ināra Mūrniece,  Latvijas Avīze  08/25/09    2009. gada 23. augusts ir 70. gadadiena, kopš noslēgts Molotova–Ribentropa pakts, kas pieļāva Baltijas valstu un Polijas okupāciju. Tagad, 20 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, šis datums mūsu valstī tika pieminēts kā "Baltijas ceļa" 20. gadskārta.

Pērn Eiropas Parlaments pēc vairāku (arī Latvijas) eiroparlamentāriešu ierosmes pieņēma deklarāciju, aicinot ES valstis 23. augustu atzīt par komunistiskā totalitārisma un nacisma upuru piemiņas dienu. Šķita, viena liela uzvara, apvienojot Eiropas valstu skatījumu uz Otrā pasaules kara notikumiem, ir izcīnīta un Eiropa sadzirdējusi patiesību par Latvijas vēsturi. Tikmēr pašā Latvijā, kuras EP deputāti, atskaitot, protams, Tatjanu Ždanoku, bija balsojuši par rezolūciju, tā ļoti ilgu laiku tika ignorēta. Par to klusēja visas pozīcijas partijas, ieskaitot arī premjera V. Dombrovska pārstāvēto "Jauno laiku". Tikai pēc eiroparlamentārietes I. Vaideres atgādinājuma, preses un sabiedrības uzstājīga pieprasījuma Saeima – turklāt pavisam neilgi pirms 23. augusta – izšķīrās par šīs dienas iekļaušanu piemiņas dienu sarakstā. Šķiet, ar to arī Latvijā viss beidzās. Īpašus Molotova–Ribentropa atceres pasākumus šogad neviena valstiska institūcija rīkot neuzņēmās, arī no politisko aprindu un Saeimas puses šāda iniciatīva neizskanēja. Klusums...

Līdz ar to 2009. gada 23. augusts, kas ir arī Molotova–Ribentropa pakta atceres diena, palika "Baltijas ceļa" pasākumu ēnā. Skaists un emocijām bagāts izvērtās īpašais "Sirdspukstu" skrējiens, kura patroni bija trīs Baltijas valstu prezidenti. Ļoti labi, ka "Baltijas ceļa" piemiņai tika rīkotas izstādes (Ārlietu ministrijā, Latvijas Okupācijas muzejā un LTF muzejā) un citi pasākumi. Tomēr šķiet, ka Molotova–Ribentropa pakts – un arī vienīgi garāmejot – tika pieminēts LTF muzeja veidotajā dokumentālajā hronikā, kas tika demonstrēta pie Brīvības pieminekļa, un Valda Zatlera svētdien teiktajā uzrunā pie Brīvības pieminekļa. "Pirms 70 gadiem Baltijas valstu liktenis tika lemts ciniski un noziedzīgi, mums aiz muguras. (..) mēs sadevāmies rokās, lai nolemtu Molotova–Ribentropa paktu aizmirstībai, lai atjaunotu valsts neatkarību," sacīja prezidents. Pasākums izdevās lieliski, un kopīgais skrējiens bija labs veids, kā emocionāli par šiem notikumiem stāstīt jaunajai paaudzei. Okupācijas rezultātā bojā gājušo piemiņu pieminēja arī dzejniece Māra Zālīte, sakot uzrunu nesen veidot sāktajā "Likteņdārzā" pie Kokneses.

Tomēr abi šie notikumi – pakts un "Baltijas ceļš" – ir savstarpēji cieši saistīti. Latvijas okupācija ir Molotova–Ribentropa pakta sekas, un 1989. gada "Baltijas ceļš" bija iedzīvotāju aicinājums atjaunot Baltijas valstu neatkarību. Latvijā par to runāt izvairījās. Atšķirībā no Lietuvas parlamenta Latvijas Saeima 23. augusta notikumus īpašā sēdē nepieminēja.

Prezidente godina brīvības cīnītājus

Lietuvā, gluži pretēji, 23. augusts tika pieminēts daudz līdzsvarotāk: akcentējot gan "Baltijas ceļa", gan Molotova–Ribentropa pakta gadadienu. Svētdien, 23. augustā, tika sasaukta īpaša seima sēde un tajā šo vēsturisko notikumu atcerei veltītu uzrunu teica arī Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite. Uz Lietuvas seima sēdi bija ieradies arī Latvijas parlamenta priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS) un teica uzrunu. Tieši Viļņā tikās arī trīs Baltijas valstu premjerministri un parakstīja deklarāciju, paužot atbalstu ES Parlamenta un EDSO Parlamentārās asamblejas iniciatīvai 23. augustu pasludināt par staļinisma un nacisma piemiņas gadadienu.

21. un 22. augustā man bija iespēja Lietuvā piedalīties vairākos pasākumos, kuri tematiski ievadīja noziedzīgā pakta atceri. Zīmīgi, ka tieši Viļņā 21. augustā Komunisma upuru piemiņas kompleksā Tuskulēnos tika svinīgi ar Lietuvas prezidentes, Baltijas valstu un Ukrainas vēstnieku piedalīšanos atvērta Latvijas Valsts arhīva darbinieku veidota izstāde, kas akcentē arī 1979. gada 23. augustā baltiešu disidentu un pretošanās kustības dalībnieku (vairāk nekā 40 cilvēku) parakstīto Baltijas hartu. Šī Baltijas harta pasaules valstīm un starptautiskajām institūcijām prasīja atcelt Molotova–Ribentropa paktu un novērst tā prettiesiskās sekas, tajā skaitā Baltijas okupāciju.

Daļa Grībauskaite, uzrunājot sanākušos, kuru vidū bija arī vairāki bijušie disidenti, uzsvēra: jūs esat tie, kas labi zina brīvības un valsts neatkarības cenu un vērtību, un mēs par jūsu drosmi esam jums pateicīgi. Pēc izstādes oficiālās atklāšanas D. Grībauskaiti ar izstādi iepazīstināja Latvijas vēstniece Čehijā Argita Daudze (viena no izstādes projekta dalībniecēm) un viens no tās veidotājiem – vēsturnieks Ritvars Jansons. Nonākot pie stenda, kur redzami Baltijas hartas parakstītāju foto, A. Daudze ieminējās, ka viens no parakstītājiem ir lietuvietis Antans Terlecks. Tad prezidente iesaucās: "Viņš taču te piedalās izstādes atklāšanā!" – un lika saviem palīgiem A. Terlecku ataicināt pie viņas. Tad, izstādes pacilātajā gaisotnē aizrāvusies ar notikumu atceri, D. Grībauskaite pati sāka A. Daudzes stāstījumu no angļu valodas tulkot A. Terleckam lietuviski. Tālāk prezidente ar A. Terlecku izstādi aplūkoja kopā. Vēlāk atklājās, ka uz izstādes atklāšanu ieradusies arī kāda no 1987. gada 23. augusta Viļņā notikušā Molotova–Ribentropa pakta nosodīšanas aktīvām dalībniecēm. Prezidente vēlējās ar viņu kopīgi nofotografēties pie izstādes planšetes – tā, lai fonā būtu 1987. gada pasākuma fotogrāfijā, kurā šī kundze iemūžināta tolaik. Te nu kā uz delnas bija redzams, cik cieņas pilna, sirsnīga un cilvēciski silta ir Lietuvas prezidentes attieksme pret tiem Lietuvas iedzīvotājiem, kuri cīnījušies un daudz atdevuši par savas valsts neatkarību.

22. augustā pie Lietuvas Genocīda un pretošanās izpētes centra tika atklātas divas piemiņas plāksnes tiem, kas padomju gados cīnījās par valsts neatkarību. Viena no tām vēsta, ka šajā ēkā savulaik darbojušās gan nacistiskā, gan komunistiskā režīma represīvās iestādes, tajā skaitā – Lietuvas PSR VDK. Te plānots genocīds pret valsts iedzīvotājiem, un Lietuvas valsts pilsoņi tur turēti ieslodzījumā, pratināti, spīdzināti un nogalināti. Otra piemiņas plāksne vēstī, ka pratināšanas laikā šajā vietā 1953. gadā nacionālais partizāns Petrs Visbars Vapsva, neizturējis spīdzināšanu un nevēloties kļūt par nodevēju, pratināšanas laikā izmetās pa trešā stāva logu un gāja bojā.

Krievijas "tautieši" rīkojas

Mēdz teikt: daba nemīl tukšumu, un šo teicienu pilnīgi noteikti var attiecināt uz situāciju, kāda Latvijā izvērtās ar Molotova–Ribentropa pakta atceri. Latvijas valsts atstāto "tukšumu" ātri aizpildīja prokremliski noskaņotas kustības un austrumu virzienā domājoši politiķi. 19. augustā "Baltijas foruma" telpās "diskusiju" par Molotova–Ribentropa paktu rīkoja "Saskaņas centra" Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs, un nākamajā dienā, 20. augustā, Maskavas namā notika t. s. Krievijas "tautiešu" kustības Latvijā rīkota jauniešu diskusija, kas veltīta šai pašai tēmai. Jāuzsver, ka tie abi bija vistīrākie propagandas pasākumi, paredzēti Latvijas valstij nedraudzīgu, prokremlisku noskaņu stiprināšanai zināmā sabiedrības daļā. Uzkrītoši, ka visai neslēpti šo pasākumu ideoloģiskajai drēbei cauri spīd viens galvenais uzdevums – attaisnot Molotova–Ribentropa paktu un līdz ar to arī Baltijas valstu okupāciju. Un argumenti tiek piemeklēti visdažādākie: sākot ar kādu Maskavā izdotu karti, beidzot ar aizrunāšanos līdz Baltijas valstu vadītāju morālajai atbildībai.

20. augustā Maskavas namā uzstājās arī bēdīgi slavenais Krievijas vēsturnieks Aleksandrs Djukovs, kurš uzsvēra, ka Baltijas valstis un Polija arī esot "daļēji vainīgas" pie tā, ka izcēlies Otrais pasaules karš un tās okupētas. Pēc viņa teiktā, fakts, ka 1939. gadā Latvija un Igaunija ar Vāciju parakstīja neuzbrukšanas līgumu, PSRS esot radījis pārliecību, ka Vācija vēlas nostiprināties Baltijā, un līdz ar to PSRS esot palikušas "divas izvēles iespējas: karot vai risināt sarunas ar Vāciju". Molotova–Ribentropa pakts esot noslēgts, lai attālinātu Otrā pasaules kara sākumu. Zīmīgi, ka Krievijas "tautiešu" kustība uz šo "konferenci", kas tika nosaukta par vēstures stundām, bija ataicinājuši to jauniešu organizāciju pārstāvjus, kas sadarbojas ar "tautiešu" kustību, un viņi tika pieteikti arī kā runātāji. Tad nu patiesi pasākums sāka atgādināt skolas stundu, kurā skolēni – pārsvarā Latvijas valsts skolas beiguši un studēt sākuši jaunieši – krievu valodā ātri nober (vai nolasa) iezubrīto "mācību vielu".

Vēstures mācības

Lietuvas seima Nacionālās drošības komitejas vadītājs, vēstures zinātņu doktors Arvīds Anušausks (attēlā) stāsta:

Lietuvā 23. augusts ir komunistiskā režīma piemiņas gadadiena jau aptuveni divdesmit gadus, un šogad seims šīs atceres dienas nozīmi tikai papildināja, pievienojot arī padomju gadu represiju upuru pieminēšanu.

A. Anušausks: – Lietuvā 23. augusta atceres pasākumos piemin gan "Baltijas ceļu", gan arī Molotova–Ribentropa paktu. Var domāt: ko gan jaunu par pakta slepenajiem protokoliem šodien var pateikt? Esmu pārliecināts: ne tikai var, bet arī vajag pateikt! Mēs, baltieši, runājot par šiem protokoliem, dažkārt sevi iztēlojamies tikai kā pasīvus vērotājus, kuru teritoriju dalīja PSRS un Vācija.

Līdz 1938. gadam Eiropā pastāvēja kolektīvās drošības sistēma, kas dažādu iemeslu dēļ izjuka. Pirmās no tās izstājās Skandināvijas valstis – Somija, Zviedrija, Norvēģija, Īslande –, kas paziņoja par savu neitralitāti, ja gadījumā nākotnē izcelsies militārs konflikts... Tad ar līdzīgu paziņojumu klajā nāca Igaunija. Pēc tam arī Latvija. Lietuva vēl centās pieķerties šai kolektīvās drošības sistēmai, bet tad, kad uz neitralitātes pozīcijām sāka atkāpties Eiropas valstis, arī Lietuva 1939. gada sākumā pieņēma likumu par neitralitāti. Bet pasīvās neitralitātes politika neļāva izbēgt no okupācijas, aneksijas un ieraušanas militārā konfliktā. Piemēram, Lietuva 1939. gada 22. martā piespiedu kārtā bija spiesta slēgt pirmo līgumu ar Vāciju, saskaņā ar kuru Vācijai tika atdota daļa Lietuvas teritorijas – Klaipēdas apgabals. Bet līgumā bija vēl viens punkts: līgumslēdzējas puses viena pret otru neizmantos militāru spēku. Ar PSRS Lietuva noslēdza savstarpējās palīdzības līgumu, un PSRS Lietuvai nodeva Viļņas apgabalu, ko Lietuva vienmēr bija uzskatījusi par savu teritoriju. Redzams, ka tieši aiziešana no kolektīvās drošības sistēmas un pāreja uz pasīvas neitralitātes politiku Baltijas valstis padarīja par sadales objektiem.

– Kā vērtējat izteikumus, ka daļa vainas par Otrā pasaules kara izraisīšanu jāuzņemas arī Baltijas valstīm un Polijai? Rīgā nesen ar tādiem uzstājās bēdīgi slavenais Krievijas vēsturnieks Djukovs.

– Es neuzskatu Djukovu par vēsturnieku. Viņu var saukt par žurnālistu – iespējams, ne visai spēcīgu – vai propagandistu. Jā, Krievija vaino Latviju, Lietuvu, Igauniju Otrā pasaules kara vēstures un tā rezultātu pārrakstīšanā, revizionismā. Te man jāsaka, ka tieši daļa Krievijas politiķu nodarbojas ar revizionismu, jo, piemēram, Molotova–Ribentropa pakta un tā slepeno protokolu vērtējums notika 1989. gadā, kad par tiem sprieda Tautas deputātu kongress, tika izveidota īpaša komisija, kas sniedza vērtējumu. Krievijā tas tiek pārskatīts, revidēts.

Sarunās noteikti Krievijas politiķi apgalvo: Staļins rīkojās slikti iekšpolitikā – bija represijas, terors, tautu iznīcināšana, bet bija labs ārpolitikā. Bet iekšpolitika un ārpolitika ir savstarpēji saistītas, un amorāls politiķis nespēj veidot morālu politiku. Amoralitātes dēļ arī rodas, lūk, šādi līgumi ar slepeniem protokoliem kā Molotova–Ribentropa pakts. Staļins pats apstiprināja PSRS līgumus ar Latviju, Lietuvu, Igauniju par savstarpējo palīdzību, lieliski zināja par agrāk slēgtajiem līgumiem, kuri noteica arī, ka viena puse neapdraudēs otras puses suverenitāti. Neraugoties uz to – uzbruka, apdraudēja... Ir, protams, Krievijā vēsturnieki, kas to atzīst, bet viņi ir mazākumā. Taču tādi nevēsturnieki kā Djukovs raksta, ko viņiem saka un pasūta.

– Vai tomēr nopietni būtu apgalvot, ka trim nelielām valstīm kā Latvijai, Lietuvai un Igaunijai jāuzņemas daļa vainas par Otrā pasaules kara izcelšanos?

– Tā ir muļķība, ko izteicis cilvēks, ar kuru diskutēt par šo tēmu praktiski nav iespējams.

Taupība nevietā

Valsts kancelejas vadītājam Edgaram Rinkevičam vaicāju, kāpēc Latvijas valsts un arī Valsts prezidenta institūcijas paspārnē esošā Vēsturnieku komisija šiem propagandas pasākumiem neko neliek pretī? E. Rinkevičs: Vēsturnieku komisija ir ilgstoši darbojusies, publicējusi zinātniskos rakstus, ir lasīti referāti. Jūlijā bija vairāku komisijas dalībnieku brauciens uz Maskavu...

– Jā, trīs Latvijas vēsturnieki referēja Maskavā. To mēs zinām. Bet ne Rīgā.

– Domāju, ka vairāk ir jāstrādā gan Maskavā, gan izdodot šos zinātniskos rakstus. Pavaicāšu Zundas kungam, vai Rīgā bija plānots ko rīkot... Komisija jau ir patstāvīga un pati var lemt, ko darīt.

– Arī prezidents vai Prezidenta kancelejas vadītājs var ko ieteikt.

– Jā... Bet pieļauju, ka te savu lomu varēja spēlēt finansējuma samazināšana. Un vēl viens jautājums: cik liela ir sabiedrības interese par šādām konferencēm. "Latvijas Avīze" te ir izņēmums, bet vai citas avīzes izvērstāk uzrakstīja par šo Maskavas konferenci, uz kuru devās Latvijas vēsturnieki? Tie ir vēstures zinātņu profesori, šaurs interesentu loks un varbūt viena vai divas avīzes, ko interesē šādas zinātniskas konferences. Par to kontrpropagandu, ko izvērš noteikti politiskie spēki un kustības. Tā ir pastāvīga cīņa par vēsturi, kas nebeigsies ne 23. augustā, ne kādā citā noteiktā datumā. Domāju, ka nākamgad, kad apritēs 70 gadi, kopš Latvija zaudēja savu neatkarību 1940. gadā, mēs sastapsimies ar dažādiem provokatīviem apgalvojumiem – "paši piekritāt, paši nobalsojāt, paši lūdzāt" uzņemšanu PSRS.

***

Te nu atklāts paliek jautājums – ko, jau rēķinoties ar šādu ideoloģisku propagandu, darīs Latvijas valsts.

 

Piebalgs piekrīt atkārtoti kandidēt ES komisāra amatam

LETA  08/26/09     Latvijas Eiropas Savienības (ES) enerģētikas komisārs Andris Piebalgs piekritis atkārtoti kandidēt ES komisāra amatam.

To Piebalgs šodien žurnālistiem apliecināja pēc tikšanās ar premjeru Valdi Dombrovski (JL).

LETA jau ziņoja, ka balsojums par atkārtotu Žozē Manuela Barrozu iecelšanu Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amatā varētu notikt septembrī, par to vienojušās trīs galvenās Eiropas Parlamenta (EP) frakcijas. Balsojums par Barrozu palikšanu EK prezidenta amatā uz otro piecu gadu termiņu "dienas kārtībā būs septembrī", iepriekš paziņoja EP lielākās konservatīvās Eiropas Tautas partijas (EPP) līderis Džozefs Dauls.

EK atbild par likumu izstrādāšanu, kuri ietekmē gandrīz pusmiljarda eiropiešu ikdienas dzīvi, kā arī par pastāvošo noteikumu ievērošanu.

Tās prezidents, kurš tāpat kā komisāri tiek iecelts, nevis ievēlēts, var nozīmīgi ietekmēt likumdošanas prioritātes. Viņa institūcijas budžets 2010.gadā sasniegs 138 miljardus eiro (96,98 miljardus latu).

Barrozu stājās amatā 2004.gada jūlijā kā kompromisa kandidāts, kad citi izvirzītie kandidāti neieguva nepieciešamo balsu skaitu. Toreiz daži viņu nodēvēja par "viszemāko kopsaucēju", kurš tika izvirzīts, lai nekaitinātu lielvalstis.

Pēc jaunā EK prezidenta ievēlēšanas viņam dalībvalstis oficiāli piedāvā savus kandidātus komisāru posteņiem.

 

NBS: Bojāgājušā NBS karavīra Baltābola slimība ir saistīta ar dienesta pienākumu pildīšanu

LETA  08/26/09     Bruņotajos spēkos ir pabeigta izmeklēšana par nelaimes gadījumu, kad Afganistānā smagi saslima un vēlāk mira kaprālis Dāvis Baltābols. Pēc izmeklēšanas ir noformēts nelaimes gadījuma akts, kas apliecina, ka slimība ir saistīta ar dienesta pienākumu pildīšanu.

Līdz ar to Baltābola ģimenei pienākas valsts apdrošināšana un likumā noteiktajā kārtībā tiek kārtota kompensācijas izmaksa, aģentūrai LETA sacīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera personīgā štāba Preses daļas vecākais virsnieks majors Māris Kārkliņš.

Otra dienesta izmeklēšana vēl nav pabeigta. Izmeklēšanas komisijai patlaban nepieciešams strādāt Afganistānā. Kad dienesta izmeklēšana tiks pabeigta, tad tajā, kā tas ir noteikts, būs priekšlikumu sadaļa. Priekšlikumus NBS turpmāk ņems vērā, solīja NBS pārstāvis.

Savukārt saistībā ar Baltābola nāves cēloņiem pilnu informāciju tuvākajās dienās sniegs viņa sieva Dace, sacīja Kārkliņš.

LETA jau ziņoja, ka Baltābols pildīja dienesta pienākumus Afganistānā NATO vadīto Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) Latvijas kontingenta sastāvā.

Afganistānā 25.jūlijā Latvijas kontingenta vienība patrulēšanas laikā sastapās ar nemierniekiem, kā rezultātā izraisījās apšaude. Tās laikā kaprālim Baltābolam pasliktinājās veselības stāvoklis, un viņš tika evakuēts uz lauka kara hospitāli, lai sniegtu neatliekamo medicīnisko palīdzību. 26.jūlijā karavīru nogādāja Vācijas bruņoto spēku hospitālī Vācijā, Koblencā. 5.augustā Baltābols mira.

1979.gadā Limbažos dzimušais kaprālis Baltābols NBS dienēja no 2003.gada. Viņš starptautiskajā operācijā piedalījās otro reizi un par godprātīgu dienestu 2005.gadā saņēmis NBS piemiņas medaļu "Par piedalīšanos starptautiskajās operācijās", kā arī vairākus citus apbalvojumus.

 

Tautiešiem Īrijā šonedēļ nosūtītas latviešu valodas mācību grāmatas

Dace Kokareviča,  Latvijas Avīze  08/26/09    Korkas skoliņa, latviešu biedrība "Saulgriezīte", Enniskilenas skoliņa Ziemeļīrijā, Limerikas bērnu un jauniešu centrs "Zvaniņš", latviešu bērnu aktivitāšu centrs Lukanā – tās ir adreses, uz kurām Latviešu valodas aģentūra šonedēļ ir nosūtījusi gan ābeces, gan enciklopēdijas un vārdnīcas. Jo grāmatu dāvinājums ir viens no veidiem, kā palīdzēt latviešiem diasporā saglabāt valodu un gādāt, lai to mācītos bērni un jaunieši. Bet ko saka paši Īrijas latvieši, kādu atbalstu no mūsu valsts viņi sagaida latviskās identitātes saglabāšanā? Lai rastu atbildi gan uz šo, gan citiem jautājumiem par latviešu valodas pozīciju stiprināšanu, Latviešu valodas aģentūra (LVA) šogad veic projektu "Valodas lietojums diasporā: citu valstu prakses un Latvijas rīcībpolitikas izvērtējums".

Projekta ietvaros tiek pētīta arī Lietuvas, Grieķijas un Čehijas pieredze.

Latviešu valodas aģentūras darbinieces Gunta Kļava, Kristīne Motivāne un Inese Vasiļjeva-Muhka šovasar viesojās Dublinā, kur tikās ar dažādām diasporas grupām.

Gunta Kļava stāsta, ka vislielākā problēma, ko saprot latvieši Dublinā, Korkā, Belfāstā, Limerikā un Lukanā, ir tā, ka latviešu jaunā paaudze, integrējoties Īrijas sabiedrībā un pieņemot angļu valodu par pamatsaziņas valodu, ārkārtīgi ātri zaudē gan latviešu valodas prasmi, gan piederību latviešu sabiedrībai un Latvijai kā valstij: "Īrijas latvieši sāk apzināties, ka viņu identitāte sāk zust, un ļoti spilgti jūtama vēlme saglabāt savu latviskumu." Tieši šobrīd ir svarīgi reaģēt, lai nepadziļinātu šo plaisu starp valsti un tā saucamās jaunās diasporas pārstāvjiem.

Pieaug gan to bērnu skaits, kuri aizvesti prom no Latvijas agrīnā vecumā, gan to, kuri jau dzimuši Īrijā. Un tikai no vecākiem atkarīgs, vai viņiem tiks dota iespēja izaugt par latviešiem. Izrādās, daļa ģimeņu bažījas, vai atvasei nebūs par grūtu mācīties reizē divas valodas – skolā angļu, bet mājās – latviešu. Vēl daļai šķiet par grūtu vai dārgu veltīt brīvdienu tam, lai vestu dēlu un meitu uz latviešu svētdienas skoliņu un maksātu par nodarbībām 15 vai 25 eiro. Latviešu svētdienas skoliņā par telpu īri un elektrību ir jāmaksā, un kas cits lai šīs izmaksas segtu, ja ne vecāki paši...

Izrādās, bijuši arī tādi gadījumi, kad bērns pats, bez vecāku palīdzības, ir atradis, kur un kā pieteikties uz latviešu skoliņas nodarbībām.

Varbūt atgriezīsies...

Kad Īrijas latviešiem vaicāts, vai nākotnē viņi domā atgriezties, atbildes bijušas nenoteiktas. Kristīne Motivāne stāsta: "Daļa cilvēku nevarēja pateikt, vai viņi plāno Latvijā atgriezties pēc gada vai trim gadiem un vai vispār atgriezīsies. Taču, ja ģimene brauks atpakaļ, tad būs jādomā, kā bērni turpinās mācības Latvijā." Izrādās, te izglītotāji ir gatavi novērtēt bērna zināšanas un, ja tās latviešu valodā ir vājas, ļaut viņam mācīties zemākā klasē, nevis atbilstīgi vecumam. Citu valstu pieredze ir atšķirīga – pusaudzim ļauj iekļauties vienaudžu kolektīvā un tad reintegrācija norit veiksmīgāk. Inese Vasiļjeva-Muhka bilst: "Piemēram, čehi novērojuši, ka bērns šīs problēmas spēj sekmīgi atrisināt pusgada laikā." Tāpēc viens no projekta secinājumiem ir: "Latvijas valstij ar steigu jārada sistēma, kas ļauj aizbraucēju bērniem jebkurā brīdī atgriezties Latvijā un reintegrēties sabiedrībā, nezaudējot mācību gadus."

Programma un multiplikatori

Cits darāms darbs būtu izveidot dažādiem līmeņiem, spējām un prasmēm atbilstošu mācību programmu, kas dotu iespēju arī diasporas bērniem labā līmenī apgūt latviešu valodu, literatūru un Latvijas kultūras un vēstures pamatus.

Tā kā vairākums to, kas diasporas zemēs cenšas mācīt latviešu valodu, nav pedagogi, svarīgi sniegt viņiem informāciju gan pedagoģiskajā psiholoģijā, gan metodiskajos jautājumos. Latviešu valodas aģentūras darbinieces uzskata, ka vislabākais risinājums būtu multiplikatoru sagatavošana un sūtīšana intensīvo kursu rīkošanai. Tas prasītu vismazākos ieguldījumus, aptvertu plašu interesentu loku. Turklāt šādu kursu rīkošanā ir gan laba pieredze, gan kvalificēti speciālisti LVA un citās iestādēs.

Projekts "Valodas lietojums diasporā: citu valstu prakse un Latvijas rīcībpolitikas izvērtējums" tiek veikts ar Norvēģijas valdības izveidotā grantu fonda atbalstu. Projekts turpināsies līdz oktobra beigām, taču par būtiskiem secinājumiem vērts domāt jau tagad. Viens no tiem: "Valstij ir jāsaprot, ka vismaz tuvāko gadu laikā t. s. jaunās diasporas pārstāvji nemaz nedomā un nevēlas atgriezties Latvijā, un ir jābeidz veidot programmas un ieguldīt līdzekļus pasākumos ar mērķi atgriezt viņus Latvijā, bet jāpārvirza valstiskā politika un virziens uz latviešu diasporas pārstāvju atbalstu izglītības un kultūras jautājumos."

 

SVF valde piešķir Latvijai nākamo aizdevuma daļu 200 miljonu eiro apmērā

BNS  08/27/09    Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) valde ceturtdien nolēmusi piešķirt Latvijai nākamo starptautiskā aizdevuma daļu 200 miljonu eiro (140,6 miljonu latu) apmērā, aģenturai BNS pavēstīja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta direktora vietnieks Aleksis Jarockis.

Ministrijā atzīmēja, ka daļu no SVF otrā aizdevuma, aptuveni 150 miljonus eiro, plānots izmantot valsts budžeta finansēšanai - budžeta deficīta segšanai un valsts parāda pārfinansēšanai, savukārt aptuveni 50 miljonus eiro plānots rezervēt finanšu sektora stabilizācijas pasākumiem.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka apvienotā Eiropas Komisijas (EK) un SVF misija Latvijā uzturējās no 13.jūlija līdz jūlija beigām. Pēc misijas SVF pauda gatavību Latvijai piešķirt nākamo aizdevuma daļu 200 miljonu eiro apmērā.

EK starptautiskā aizdevuma nākamo kārtu - 1,2 miljardus eiro - jau ir pārskaitījusi. Šie līdzekļi tērēti banku sistēmas stabilizācijai, budžeta deficīta segšanai un valsts parāda pārkreditēšanai.

Latvija pagājušā gada beigās panāca vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem par 7,5 miljardu eiro aizdevuma saņemšanu. Par pamatu aizdevuma izsniegšanai kalpo Latvijas ekonomikas stabilizācijas programma, kas paredz vairākus pasākumus, tostarp būtisku valsts budžeta deficīta samazināšanu, lai Latvija atgūtu konkurētspēju.

Latvija šogad pirmajā ceturksnī no starptautiskā aizdevuma saņēma vienu miljardu eiro, ko aizdeva Eiropas Komisija. Savukārt pērnā gada nogalē apmēram 600 miljonus eiro Latvijai aizdeva Starptautiskais Valūtas fonds. SVF kopējo aizdevumu Latvijai, 1,7 miljardu eiro apmērā, apstiprināja pērnā gada 23.decembrī.

 

Repše: SVF valdes lēmums - uzticības kredīts šai valdībai

BNS  08/27/09     Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) direktoru valdes lēmums par nākamās aizdevuma daļas 200 miljonu eiro apmērā piešķiršanu Latvijai apliecina, ka valdības līdzšinējie lēmumi vērsti uz ekonomiskās krīzes pārvarēšanu, aģentūrai BNS sacīja finanšu ministrs Einars Repše.

"SVF valdes lēmums ir pozitīvs novērtējums Latvijai, kā arī ir uzticības kredīts šai valdībai. Ar šo lēmumu mūsu starptautiskie partneri atzīst, ka Latvijas valdība ir strādājusi pareizajā virzienā, sagatavojot valsts 2009. gada budžeta grozījumus, būtiski samazinot nelietderīgus valsts izdevumus, kā arī īstenojot reformas publiskajā sektorā," uzsvēra Repše.

"SVF valde apliecina, ka mūsu līdzšinējie lēmumi ir vērsti uz valsts ekonomiskās krīzes pārvarēšanu, taču mums aizvien ir jāturpina strādāt šajā virzienā, pildot iepriekš uzņemtās saistības un kvalitatīvi sagatavojot valsts 2010. gada budžeta projektu. Starptautiskā aizdevuma mērķis ir Latvijas ekonomikas stabilizācija, turklāt tas ir nopietns atbalsts valsts tautsaimniecības atjaunošanai," norādīja finanšu ministrs.

SVF direktoru valde ceturtdien pieņēmusi pozitīvu lēmumu par fonda aizdevuma nākamās daļas 200 miljonu eiro apmērā piešķiršanu Latvijai.

Apvienotā Eiropas Komisijas (EK) un SVF misija Latvijā uzturējās no 13. jūlija līdz jūlija beigām. Pēc misijas SVF pauda gatavību Latvijai piešķirt nākamo aizdevuma daļu 200 miljonu eiro apmērā.

EK starptautiskā aizdevuma nākamo kārtu - 1,2 miljardus eiro - jau ir pārskaitījusi. Šie līdzekļi tērēti banku sistēmas stabilizācijai, budžeta deficīta segšanai un valsts parāda pārkreditēšanai.

Latvija pagājušā gada beigās panāca vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem par 7,5 miljardu eiro aizdevuma saņemšanu. Par pamatu aizdevuma izsniegšanai kalpo Latvijas ekonomikas stabilizācijas programma, kas paredz vairākus pasākumus, tostarp būtisku valsts budžeta deficīta samazināšanu, lai Latvija atgūtu konkurētspēju.

Latvija šogad pirmajā ceturksnī no starptautiskā aizdevuma saņēma vienu miljardu eiro, ko aizdeva Eiropas Komisija. Savukārt pērnā gada nogalē apmēram 600 miljonus eiro Latvijai aizdeva Starptautiskais Valūtas fonds.

 

SVF atļauj Latvijai šogad tērēt vairāk

LETA  08/28/09    Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) valde vakar nolēmusi palielināt pieļaujamo Latvijas šā gada valsts budžeta deficītu līdz 13% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

SVF arī ļauj Latvijai vienu procentu no IKP iedalīt papildu resursos sociālajiem tēriņiem.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) iepriekš gan vairākkārt uzsvēris, ka budžeta deficīts šogad nepārsniegs 10% no IKP.

Jau ziņots, ka SVF valde vakar apstiprinājusi jauno Latvijas valdības nodomu vēstuli par turpmākajiem pasākumiem ekonomikas stabilizācijā un izlēma par nākamās aizdevuma daļas - aptuveni 200 miljonu eiro (140,4 miljonu latu) - piešķiršanu Latvijai.

Daļu no SVF otrā aizdevuma, aptuveni 150 miljonus eiro (105,3 miljonus latu), plānots izmantot valsts budžeta finansēšanai - budžeta deficīta segšanai un valsts parāda pārfinansēšanai, savukārt aptuveni 50 miljonus eiro (35,1 miljonu latu) plānots rezervēt finanšu sektora stabilizācijas pasākumiem.

 

SVF Latvijas budžeta deficītu šogad rēķina līdz pat 13% no IK

Diena  08/28/09    Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) pieļauj, ka deficīts šogad Latvijas budžetam varētu sasniegt 13% no iekšzemes kopprodukta (IK), savukārt 1% varētu tikt novirzīts sociālo resursu finansēšanai, liecina paziņojums SVF mājas lapā.

Finanšu ministrija gan uzsver - šobrīd notiek koncentrēšanās uz budžetu kopumā, ne atsevišķiem tā rādītājiem, bet gan uz parakstītās vienošanās izpildi kopumā, skaidro ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis. "Šobrīd koncentrēšanās ir uz pasākumiem, lai izpildītu vienošanās uzņemtajās saistībās," teic A. Jarockis.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktore Diāna Krampe aģentūrai BNS uzsvēra, ka saskaņā ar šā gada budžeta grozījumiem fiskālais deficīts šogad plānots ne lielāks kā 10% no IKP pēc Eiropas Nacionālo un reģionālo kontu sistēmas uzskaites metodes jeb ne lielāks kā 12% pēc Starptautiskā Valūtas fonda budžeta deficīta uzskaites metodes.

Krampe piebilda, ka SVF valde atbalstīja papildināto nodomu vēstuli, kurā norādīts šis maksimāli pieļaujamais budžeta deficīta apmērs. Nodomu vēstulē noteikts, ka iespējama atkāpe līdz 1% no IKP apmērā, ja šā gada pēdējā ceturksnī būs nepieciešami papildu līdzekļi sociālās drošības pasākumu nodrošināšanai.

Iepriekš vienošanās paredzēja, ka budžeta deficīts nepārsniegs 5% no iekšzemes kopprodukta. Savukārt premjers Valdis Dombrovskis (JL) vairākkārt uzsvēris, ka budžeta deficīts šogad nepārsniegs 10% no IK. Jāpiebilst, ka starp valdību un SVF pastāvējušas domstarpības par metodiku, kā tiek aprēķināts budžeta deficīts. Arīdzan finanšu ministrs žurnālistiem jūnijā sarunu laikā ar SVF sauca dažādus budžeta deficīta apmērus, norādot, ka pēc Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) metodoloģijas, pēc sliktākā scenārija, deficīts šogad var sasniegt 11,6% no iekšzemes kopprodukta (IK). Pēc pamatscenārija deficīts var veidot apmēram 10% no IK, toreiz sacīja E. Repše.

 

Piebalgs derībās liktu uz Barrozu pārvēlēšanu

LETA  08/28/09    Eiropas Savienības (ES) enerģētikas komisārs un Latvijas kandidāts komisāra amatam arī nākamajā Eiropas Komisijā (EK) Andris Piebalgs derībās liktu visu savu naudu uz EK prezidenta Žozē Manuela Barrozu pārvēlēšanu komisijas prezidenta amatā.

"Ja man būtu daudz naudas, es visu liktu uz viņa pārvēlēšanu," piektdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru žurnālistiem sacīja Piebalgs. Viņš gan skaidroja, ka tas ir viņa personīgais viedoklis un bažas par kāda amata ieņemšanu politikā saglabājas vienmēr. Tāpat Piebalgs ir pārliecināts, ka viņš pats strādās arī nākamajā EK un spēs izturēt sarežģīto iztaujāšanas procedūru Eiropas Parlamentā. Pagaidām gan nav precīzi zināms, kad varētu notikt Eiropas Parlamenta balsojums par Barrozu palikšanu amatā, iespējams, ka tas notiks Eiropas Parlamenta plenārsesijas laikā, kas gaidāma septembra vidū.

Piebalgs skaidroja, ka Eiropas Parlamentā izkristalizējušies divi viedokļi - vieni grib pēc iespējas ātrāk ievēlēt jauno komisijas prezidentu, taču otri uzskata, ka jāsagaida, kamēr atrisināsies jautājums saistībā ar Lisabonas līgumu un tikai tad jāievēl jaunais prezidents. No Piebalga teiktā noprotams, ka viņš pats atbalsta pēc iespējas ātrāku EK prezidenta ievēlēšanu, jo tas ļautu neveidoties varas vakuumam, kā tas notiktu, ja komisijas vadītājs tiktu ievēlēts pēc tam, kad būtu stājies spēkā Lisabonas līgums.

Piebalgs norādīja, ka nākamās EK darbā svarīgas būs trīs prioritātes - nākamā finanšu perspektīva, cīņa pret klimata izmaiņām un tikšana galā ar finanšu krīzes izraisītajām sekām. Piebalgs noraidīja bieži vien izskanējušos pārmetumus, ka Latvija ne pārāk aizstāv savas intereses ES, tieši pretēji, pēc komisāra domām, Latvijai vajadzētu ne tik ļoti koncentrēties uz savām interesēm, bet gan raudzīties uz kopējā bloka interesēm, kas rezultētos arī mūsu valsts nostājas paušanā. Vienlaikus Piebalgs atzina, ka, lai arī Latvija savas intereses blokā aizstāv apmierinoši, vienmēr ir iespējams vēlēties labāku rezultātu.

Jau ziņots, ka šoruden tiks izšķirta pašreizējā EK prezidenta Žozē Manuela Barrozu turpmākā karjera. Lai vadītu komisijas darbu nākamos piecus gadus, viņam jāsaņem Eiropas Parlamenta apstiprinājums.

Ja Barrozu tiks vēlreiz apstiprināts amatā, viņam būs jāsadala komisāru portfeļi starp dalībvalstu izvirzītajiem kandidātiem. Pēc tam kandidātus "nopratinās" Eiropas Parlamenta deputāti, iepazīstoties ar viņu uzskatiem un personībām un pārliecinoties, ka viņi ir piemēroti amata prasībām.

Lai gan datums vēl nav noteikts, visticamāk, ka kandidātu uzklausīšana notiks oktobra beigās vai novembra sākumā.

Nākamā Eiropas Parlamenta plenārsēde plānota no 14.septembra līdz 17.septembrim Strasbūrā. Savukārt pašreizējās EK pilnvaru laiks oficiāli beidzas oktobra beigās.

 

Ekonomists: Latvijai ir jāatrod "elegants veids" kā neatdot starptautisko aizņēmumu

LETA  08/29/09    "Latvijai ir jāatrod elegants veids, kā neatdot šo kredītu," runājot par starptautisko aizņēmumu un ekonomisko situāciju Latvijā šodien Tautas Saskaņas partijas (TSP) kongresā sacīja ekonomikas zinātņu doktors Dainis Zelmenis.

Savu runu TSP kongresā Zelmenis sāka ar stāstu par to, ka izlasījis informāciju par Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) lēmumu, kurš šajās dienās atļāvis Latvijai palielināt pieļaujamo budžeta deficītu. Zelmenis to komentēja sakot, ka tagad "skaidri redzam to, kas pārvalda Latviju".

Ekonomists pauda pārliecību, ka valsti no krīzes var izvest tikai investīcijas nākotnē, taču to "nevar izdarīt valsts, kuras kase ir tukša", piebilstot, ka aizņēmumu starptautiskajām institūcijām atdot un paralēli investēt valsts nākotnē nespēj "neviens valsts gudrais".

Oratora repliku par eleganta nemaksāšanas veida atrašanu klātesošie TSP kongresa delegāti sveica ar aplausiem.

Ekonomists savā ziņojumā kritizēja esošo nodokļu sistēmu, valsts atbalstu "Parex bankai" un tās bijušo īpašnieku saudzēšanu, paredzamo īpašumu aplikšanu ar nodokļiem, bet uzsākto valsts pārvaldes reformu nosauca par tādu, kas pārmaiņas tikai imitē.

Zelmenis pauda pārliecību, ka šobrīd Latvijai ekonomiskos jautājumos nepieciešams sarīkot "prāta vētru" jeb ekonomistu forumu.

Savukārt ekonomists Armands Strazds, kurš TSP kongresā šodien ziņoja par valsts ekonomisko situāciju, atzīmēja, ka Latvijai jādomā par ilgtspējīgu ekonomiku, par to, kā pašiem sevi apgādāt. Viņš norādīja, ka akcents būtu liekams uz ražošanas attīstību, jāattīsta vidusslānis un jāmazina plaisa starp sabiedrības turīgāko un nabadzīgāko slāni.

Strazds piekrita Zelmeņa teiktajam, ka ir jādomā par to, "kā ātrāk un elegantāk tikt vaļā no "sliktajiem parādiem", ja valsts vēlas būt līdztiesīgs partneris Eiropā. tam nepieciešama nodokļu sloga pārnešana no producējošām sfērām un spekulējošām, kā arī valstij nepieciešams domāt par rūpniecības attīstību un enerģētikas jautājumiem.

Kā teica Strazds, viņš bijis pārsteigts, uzzinot, ka ik dienas viens miljons eiro no Latvijas naudas "aiziet enerģijas importam", sakot ka tas "ir šausmīgs skaitlis". Viņš mudināja domāt par eksporta attīstību, darba vietu un pievienotās vērtības radīšanu.

Eiropas pētījumu institūta direktors un ekonomikas zinātņu doktors Aleksandrs Gapoņenko savā ziņojumā par Latvijas sabiedrības ekonomisko krīzi, tas iemesliem un pārvarēšanas iespējām, kritizēja valstī esošo birokrātiju, sakot ka tās monopols ir pārāk liels un tieši valsts ierēdņu skaits ir esošo varas partiju elektorāts, kas nodrošina koalīcijas partijām ievērojamu balstu skaitu vēlēšanās.

Gapoņenko kritizēja to, ka Latvijā nodokļu nasta tiek uzlikta mazajiem un vidējiem uzņēmējiem. Viņš atzīmēja, ka valstī nedarbojas monopola uzraudzība un uzsvēra, ka Latvijai ir "jāpārtrauc kritizēt Krieviju", jo ekonomiskajā krīzē par draugu un partneri uzskatītā ASV valstij nav palīdzējusi.

Ekonomists pauda viedokli, ka 20 gadu laikā Latvijā nekas nav mainījies, sakot, ka "varas maiņai ir jābūt un to var opozīcijas partijas", akcentējot, ka šim mērķim jākalpo arī apvienības iekšējai reorganizācijai un aicināja veidot "jaunu apziņu", bez kuras "balsis un mandātus nevar dabūt".

Savu ziņojumu Gapoņenko lasīja krieviski, taču tulkojums valsts valodā tam netika nodrošināts.

 

Īrija mīkstina prasības imigrantiem, kas zaudējuši darbu

LETA  --AFP  08/29/09     Īrija mīkstinās darba un uzturēšanās atļauju noteikumus, lai ļautu imigrantiem, kas ekonomiskās lejupslīdes iespaidā zaudējuši darbu, palikt valstī ilgāk un meklēt jaunu darbu, piektdien paziņoja Īrijas tieslietu ministrs Dermots Aherns.

"Tagad, kad mēs dzīvojam daudz grūtākos ekonomiskos laikos, mēs nevaram vienkārši izmest likumpaklausīgos viesstrādniekus, kas Īrijā vairākus gadus dzīvojuši un strādājuši likumīgi," norādīja ministrs.

"Viņi ir devuši ieguldījumu Īrijas ekonomikā un sabiedrībā un mums ir jādod viņiem iespēja atgriezties darbā," sacīja Aherns.

Līdz šim darba atļaujas saņēmušajiem viesstrādniekiem no valstīm, kas neietilpst Eiropas Ekonomiskajā zonā (EEA), jauns darbs bija jāatrod trīs mēnešu laikā, vai arī jāpamet Īrija. Jaunie noteikumi ļaus viesstrādniekiem, kuriem darba atļauja bijusi mazāk par pieciem gadiem, jauna darba meklējumiem dos līdz sešu mēnešu laiku.

Tiem imigrantiem, kas Īrijā legāli dzīvojuši un strādājuši vairāk nekā piecus gadus, tiks piešķirta imigrācijas atļauja, kas ļaus viņiem dzīvot un strādāt Īrijā bez īpašas darba atļaujas.

Globālās ekonomiskās krīzes iespaidā Īrijas ekonomikā jau 2008.gada pirmajā pusgadā iestājās recesijas fāze, bet bezdarba līmenis valstī pieaudzis līdz 12,2%, kas ir augstākais līmenis kopš 1995.gada aprīļa.

 

Sešas latviešu skolas Īrijā saņem mācību materiālus latviešu valodas apguvei

Diena  09/01/09    1.septembrī jauno mācību gadu Īrijā sāks jau sešas latviešu skolas, informē Latvijas vēstniecība Dublinā. Lai atvieglotu Īrijā dzīvojošajiem latviešiem dzimtās valodas apguvi, tiek īstenots projekts «Grāmatas Īrijas latviešu skolām», kas nodrošina skolas ar latviešu valodas grāmatām un mācību materiāliem par Latvijas dabu un vēsturi.  

Veiksmīgi sadarbojoties Latvijas Ārlietu ministrijai, Pasaules Brīvo Latviešu Apvienībai (PBLA), Valsts valodas aģentūrai (VVA) un Latvijas vēstniecībai Īrijā, tapa diplomātisks sūtījums šīm skolām bērnu grāmatu un mācību materiālu formā.

Idejas realizācijā iesaistījās arī izdevniecības Zinātne, Liels un mazs, kā arī apgāds Zaļais circenis. Projektam līdzekļus ziedoja arī Latvijas diplomāti un vēstniecības darbinieki - pirmais sekretārs Jeļena Lobzova, vecākais referents Indulis Bērziņš un vecākā referente Kristīne Vītola.

Jaunais Latvijas vēstnieks Īrijā Pēteris Kārlis Elferts grāmatas skolām pasniegs sestdien, 12.septembrī, paužot savu atbalstu Īrijas latviešu kopienai.

 

Valsts kases kontā ieskaitīta SVF otrā aizdevuma daļa 200 miljonu eiro apmērā

NRA  09/01/09    Valsts kases kontā ir ieskaitīta Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrā aizdevuma daļa gandrīz 200 miljonu eiro (140,4 miljonu latu) apmērā, kā to paredz sākotnējā starptautiskā aizdevumu programma Latvijai.

Plānots, ka aptuveni 150 miljoni eiro no šīs aizdevuma daļas tiks rezervēti valsts budžeta vajadzību nodrošināšanai - budžeta deficīta segšanai un valsts parāda pārfinansēšanai -, aptuveni 50 miljoni eiro tiks rezervēti finanšu sektora stabilizācijas pasākumiem.

Pirmā SVF aizdevuma daļa 600 miljonu eiro apmērā tika saņemta 2008. gada 29.decembrī.

Kopā SVF aizdevums veido 1,7 miljardus eiro.

 

SVF nav atbalstījis Latvijas galvojumu izsniegšanas kārtību uzņēmumu ņemtajiem kredītiem

NRA  09/01/09    Valsts galvojumu izsniegšanas un uzraudzības kārtība uzņēmumu ņemtajiem kredītiem nav saskaņota ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF), kas šajā jautājumā bijis noraidošs.

Kārtību, kas paredz nodrošināt komersantiem finanšu resursu pieejamību pašreizējā ekonomiskajā situācijā, izsniedzot valsts galvojumus 250 miljonu latu apmērā, valdība skatīja jau maijā, un tad tika nolemts, ka tā vēl ir jāsaskaņo ar Tieslietu ministriju, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju un Ekonomikas ministriju, vienlaikus saņemot saskaņojumu no SVF.

Tāpēc, kamēr netiks saņemts SVF saskaņojums, šis jautājums netika virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā un izskatīšanai šodienas valdības sēdē bija iesniegts normatīva grozījums par termiņa pagarinājumu.

Tomēr FM pārstāvi šī jautājuma izskatīšanu sēdes sākumā lūdza izņemt no dienas kārtības, jo "tas esot zaudējis aktualitāti".

Noprotams, ka nākamās nedēļas, 8.septembra, sēdē valdībai būs jāpieņem lēmums par tālāko šī jautājuma virzību.

LETA jau ziņoja, ka iepriekš sagatavotie noteikumi paredzēja kārtību, kādā finanšu ministrs valsts vārdā sniedz galvojumus bankām 250 miljonu latu apmērā par Latvijā reģistrētu komersantu kredītiem un 100 miljonu latu apmērā par komersantiem izsniegtajiem kredītiem, par kuriem saņemta Latvijas Garantiju aģentūras garantija.

Tāpat normatīvs paredzēja kārtību, kādā tiek veikta galvojumu apkalpošana un uzraudzība, lai samazinātu vispārējos ekonomiskos riskus, izvairītos no sociālekonomiskās krīzes vai mazinātu tās ietekmi un nodrošinātu finanšu līdzekļu pieejamību ārkārtas situācijā.

Kā skaidro Finanšu ministrija, pašreizējā ekonomiskajā situācijā ir nepieciešams veicināt finanšu līdzekļu pieejamību komersantiem, lai varētu sekmīgi attīstīt komercdarbību.

Uz galvojumu varēs pretendēt Latvijā reģistrēts kredītņēmējs, kam nav pasludināts maksātnespējas process, kam netiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, tā komercdarbība nav izbeigta vai saskaņā ar Uzņēmumu reģistra informāciju tas neatrodas likvidācijas procesā, paredz noteikumi.

Galvojumu sniedz bankām par kredītņēmēju kredītiem, kuru maksimālais apmērs nepārsniedz kredītņēmēja kopējos ikgadējos izdevumus par algām 2008.gadā un kas izsniedzami ilgtermiņa ieguldījumiem, kuri saistīti ar jaunas komercdarbības uzsākšanu vai esošas komercdarbības turpināšanu un paplašināšanu, produkcijas dažādošanu ar jauniem produktiem vai ražošanas procesa būtisku maiņu.

Tāpat garantija paredzēta kredītiem, kas izsniegti apgrozāmajiem līdzekļiem.

Ilgtermiņa ieguldījumu attiecināmās izmaksas ir aprīkojuma un tehnoloģisko iekārtu iegāde, tostarp to piegāde, uzstādīšana un apkalpojošā personāla instruktāža, ieguldījumu izmaksas nemateriālos aktīvos tehnoloģijas nodošanai, iegādājoties patenttiesības, licences vai nepatentētas tehnoloģiskas zināšanas. Mazajiem un vidējiem komersantiem šādas izmaksas ir pieļaujamas 100% apmērā no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, lielajiem komersantiem - līdz 50% apmērā no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

Noteikumi paredzēja, ka galvojumu sniedz līdz 80% apmērā no nenodrošinātās kredīta pamatsummas un tā minimālais apmērs ir 1,5 miljoni latu, maksimālais apmērs apgrozāmo līdzekļu finansēšanai ir pieci miljoni latu, bet maksimālais kopējais apmērs vienam kredītņēmējam ir 15 miljoni latu.

Maksimālais galvotā kredīta atmaksas termiņš apgrozāmo līdzekļu finansēšanai ir trīs gadi, bet investīciju projektu finansēšanai - desmit gadi.

 

Vēstures frontē bez pārmaiņām

Viesturs Sprūde, Varšava/Gdaņska,  Latvijas Avīze  09/02/09    Abus – Hitleru un Staļinu – poļi uzskata par kara izraisītājiem.

Vēsturnieku spriedumi avīžu pirmajās lappusēs, sižeti un dokumentālās filmas visos sabiedriski politiskajos televīzijas kanālos – ja kādam šķiet, ka latvieši pārāk aizraujas ar savas pagātnes cilāšanu un atgādinājumiem par svešu varu īstenotajām okupācijām, tad tas nav redzējis, kas šajās dienās notiek Polijā. Hitlers un Staļins, kurus arī poļi abus uzskata par galvenajiem kara izraisītājiem, blenž no avīžu titullapām un žurnālu vākiem. Neievērot, ka tiek atzīmēta 70. gadadiena, kopš 1939. gada 1. septembra rītausmā ar vācu uzbrukumu Polijai sākās Otrais pasaules karš, te vienkārši nav iespējams. Kara motīvus ieraudzīsiet pat televīzijas reklāmās izmantotus. Kaut pavirši caurskrienot Varšavas centru, sastapsieties ar kara notikumiem veltītu fotoizstādi uz kāda tirdzniecības nama fasādes. Par Polijas pirmskara dzīvi, Molotova–Ribentropa paktu un citiem 1939. gada traģiskajiem notikumiem angliski vēsta arī viesnīcas vestibilā izliktās planšetes – lai pat ārzemniekiem ''pielēktu'', kas toreiz notika. Gdaņskā – vietā, kurā karš sāka liesmot vispirms, – poļi ne tikai organizējuši iespaidīgu piemiņas pasākumu ar teju pārdesmit Eiropas valstu valdību galvu un ASV Drošības padomes šefa Džeimsa Džonsa līdzdalību. Līdzekļi netiek žēloti arī tam, lai ar Polijas vēsturi un varēšanu iepazīstinātu krietnu pulku citu valstu jauniešu un žurnālistu, kuri uzaicināti viesos akcijas ''Solidaritātes ekspresis'' ietvaros. Protams, ar vislielāko saspringtību Gdaņskā tika gaidīts Krievijas premjers Vladimirs Putins. Viņa ekskluzīvo ''vēstījumu poļu tautai'' pirmdien pirmajā lapā publicēja avīze "Gazeta Wyborszca". Komentētāji Polijā aizrāda, ka Putins ļoti reti atļaujas publicēties ārvalstu presē. Laikam jau šis bijis īpašs gadījums. Nav noslēpums, ka Katiņas slaktiņa un citu Staļina režīma noziegumu dēļ Maskavai ''vēstures karš'' ar Varšavu izvērties vēl asāks nekā ar Baltijas valstu vēstures ''pārrakstītājiem''. Augusta beigās Polijā veiktā aptauja liecināja, ka 76% aptaujāto vēlētos, lai Putins, Gdaņskā godinot kara pirmo dienu upurus, lūgtu piedošanu par nodevīgo sarkanās armijas iebrukumu 1939. gada 17. septembrī Austrumpolijā un arī par Katiņu. Tāpat par labas gribas un samierināšanās zīmi tiktu uztverta atzīmes ''slepeni'' noņemšana veselai virknei Krievijas arhīvos glabātu dokumentu, kas saistāmi ar Katiņu un PSRS ārpolitiku kara gados. Tas tiešām palīdzētu pavilkt zem pagātnes svītru, atmest seno aizvainojumu un sākt starpvalstu attiecību pacelšanu jaunā līmenī. Taču tā ir utopija, kuras vietā poļi sagaidīja pēdējos gados ierastās Kremļa vēstures doktrīnas stilā ieturētās pamācības, ka Molotova–Ribentropa pakts gan bijis ''amorāls'', taču nekas ārkārtējs 30. gadu beigu Eiropas diplomātijas praksē, jo bijusi taču arī Čehoslovākiju sadalošā Minhenes vienošanās un tamlīdzīgi. 1940. gada pavasarī Katiņā noslepkavoto 15 tūkstošu poļu armijas virsnieku asinis no čekistu rokām tiek nomazgātas, aizrādot, ka 1920. gadā poļi esot nomērdējuši badā sarkanarmiešus, kas krita gūstā pēc boļševikiem neveiksmīgā padomju – poļu kara. Poļu vēsturnieki un politiķi gan televīzijā, gan presē atzīst, ka faktiski vēstījumā, kas iecerēts it kā uz samierināšanos mudinošs, nav nekā jauna un tas drīzāk vērtējams kā cinisks. Sarkanarmiešu nāves pielīdzināšana Katiņas slaktiņam ir, mazākais, nekorekta. Proti, pēc 1920. gada kara poļu gūstā nonāca ap 80 tūkstoši sarkanarmiešu. Simtiem šo cilvēku nometnēs vēlāk patiešām nomira, taču tīfa, holēras un gripas epidēmijās, nevis tīši badā mērdēti.

Par to, ka Krievijas vadība attieksmi pret vēsturi mainīt netaisās, liecina vēl kāda ''sagadīšanās'' – burtiski dažas dienas pirms poļiem ārkārtīgi nozīmīgā datuma Krievijas valsts telekanālā ''Rossija'' demonstrēja dokumentālo filmu, kurā Polijas valsts pirmskara vadība nosaukta par ''vācu aģentiem'', bet pati Polija – par Hitlera sabiedroto.

Polijas telekanālos vērojamie komentētāji citādi kā par provokāciju tādus apmelojumus nesauc. Citējot šīs valsts premjeru Donaldu Tusku: ''Oficiāla reakcija nav nepieciešama.'' Par nelaimi Maskavai, pasaule pamazām kļūst imūna pret tās vēstures traktējumiem un ārpus Krievijas robežām reti kurš tos ņem par pilnu.

 

Igaunijas policija nesaskata noziegumu filmas "The Soviet Story" demonstrēšanā

TVNET  09/02/09    “Nočnoi dozor” aktīvisti savā iesniegumā policijai pauduši, ka filmas “The Soviet Story” rādīšana Igaunijas televīzijā un pasākumā vēstures muzejā ir naida kurināšana, taču policija nav sākusi lietas izskatīšanu, ziņo postimees.ee.

Policija saņēmusi iesniegumu, iepazinusies ar tā saturu un paziņojusi, ka lieta netiks sākta, jo notikumam nav noziedzīga pamata.

Iesnieguma saturs atrodams internetā, somu antifašistu blogā ar profesora Bekmana parakstu. Bekmans, kuram ne reizi vien liegta iebraukšana Igaunijas teritorijā, raksta, ka latviešu režisora Edvīna Šnores filma “The Soviet Story” ir manipulācija ar vēstures faktiem.

“Ir skaidrs, ka filmas mērķis ir naida kurināšana pret krievvalodīgajiem un viņu attēlošana amorālu sērijveida slepkavu vai masu slepkavību piekritēju veidolā,” raksta Bekmans.

Bekmans stāsta, ka 2009.gada 23.augustā Tallinā, pēc filmas demonstrēšanas vēstures muzejā, igauņu politiķis Marts Lārs teicis runu, kuras saturs esot sējis naidu starp krievu un igauņu tautām. Viņš pieprasījis saukt pie kriminālatbildības Lāru un pasākuma organizētāju.

 

ES plāno pieļaut lielāku imigrantu skaitu

TVNET  09/02/09     Eiropas komisija plāno pieļaut liela bēgļu daudzuma ieplūšanu Eiropas valstīs no konfliktu zonām un nabadzīgām valstīm, ziņo BBC News.

Jaunā sistēma izveidota imigrantiem, galvenokārt no Āfrikas, lai samazinātu mēģinājumus sasniegt Eiropas valstis nelegāli.

Daudzi bēgļi riskē ar savām dzīvībām, cenšoties iekļūt ES valstīs, bieži vien paļaujoties uz cilvēku tirgoņiem. No visiem pagājušā gada pasaules bēgļiem tikai 7% tikuši uzņemti ES valstīs.

Sistēma paredz, ka ES valstis katru gadu kopīgi lems, kurām bēgļu grupām piešķirt pārcelšanās prioritāti, un no apvienotā fonda gūs vairāk naudas, lai sniegtu bēgļiem jaunas mājas.

Pagājušajā gadā 27 nāciju bloks uzņēmis mazāk nekā 6000 bēgļu, turpretim ASV uzņemti vairāk nekā 60 tūkstoši cilvēku.

Eiropas Savienības valsts Beļģija pirmo reizi ver savas durvis Irākas bēgļiem. 36 bēgļi trešdien ierodas no Sīrijas un Jordānijas, un vēl 11 ieradīsies vēlāk, ieskaitot 16 gadus vecu meiteni, kas darbojusies kā tulks. Viņiem visiem tas ir jauns sākums Eiropā.

 

NATO patrulēs Baltijas valstu gaisa telpā līdz 2014.gada beigām

LETA  09/02/09    NATO padome šonedēļ apstiprinājusi alianses patruļu misijas Baltijas valstu gaisa telpā pagarināšanu līdz 2014.gadam.

"Lēmums pagarināt misiju apliecina, ka mūsu sabiedrotajiem ir nopietna attieksme pret Baltijas valstu drošības garantēšanu," norādīja Lietuvas aizsardzības ministre Rasa Jukņevičiene.

Iepriekš NATO gaisa patrulēšanas misija Baltijas valstīs bija paredzēta līdz 2011.gadam, bet Latvija, Lietuva un Igaunija lūdza to pagarināt līdz 2018.gadam.

Šobrīd Baltijas valstu gaisa telpas aizsardzību uzņēmusies Vācija.

Vācijas gaisa kara spēki pirmdien sāka patrulēt Baltijas valstu gaisa telpā ar modernajiem reaktīvajiem iznīcinātājiem "Eurofighter Typhoon", kuri līdz šim nav tikuši izmantoti ārpus Vācijas robežām. Četri "Eurofighter Typhoon" patrulēs divus mēnešus, bet nākamajos divos mēnešos tos nomainīs iznīcinātāji "F-4F Phantom".

 

"Moody’s" paredz Latvijas ekonomikas izaugsmi nākamgad beigās; raizējas par bankām

Diena  09/03/09    Pakāpeniska ekonomikas stabilizācija Latvijas ekonomikā būs vērojama 2010.gada sākumā, bet pie pozitīvas izaugsmes valsts atgriezīsies līdz nākamā gada beigām, par šādu galveno scenāriju Latvijas ekonomikas attīstībai ceturtdien paziņojusi starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody's.

Aģentūra gan uzsver, ka patiesā situācija būs ļoti atkarīga no vairākiem faktoriem, tai skaitā, reģiona atgūšanās tempa, kā arī panākumiem banku sistēmas un privātā sektora parāda restrukturizācijā. Savā paziņojumā aģentūra arī pauž bažas par situāciju banku sektorā.

Moody’s atzīst, ka joprojām pastāv lielas neskaidrības par Latvijas finansiālo nākotni. Lai gan valūtas devalvācija nav aģentūras pamata scenārijs, tomēr pastāv šāds risks, tāpat var rasties jaunas problēmas banku sektorā. Aģentūra pieļauj, ka spiediens uz valūtu var atgriezties 2010.gadā – ja ekonomikā neizdosies atjaunot izaugsmi.

Aģentūra raizējas, ka dažas no mazākajām bankām valstī varētu būt ievainojamas attiecībā uz likviditāti un/vai maksātspējas faktoru, kas ir saistīts ar recesiju visās Baltijas valstīs, kā arī kaimiņos esošajās NVS valstīs.

Finanšu risku gan mazinot spēcīgs ārējais atbalsts. Tāpat arī aizdevēju atbalsts ļaujot Latvijai saglabāt pašreizējos kredītreitingus, kas citādāk varētu būt vairākas pakāpes zemāki.

Moody’s arī norāda, ka banku sistēmā dominē Ziemeļvalstu bankas, kuras atbalsta attiecīgo valstu valdības.

Papildu risks ir politiskās nestabilitātes pieaugums, kas var izraisīt problēmas attiecībās ar starptautiskajiem aizdevējiem, liedzot iegūt tik ļoti nepieciešamo atbalstu, norāda aģentūra. Tiesa, tas tiek uzskatīts par maz ticamu scenāriju.

 

Latvija neiztur Eiropas Savienības konkurenci

Juris Paiders,  NRA  09/04/09    Šāgada 22. jūlijā Neatkarīgā publicēja komentāru Ja vēlas valdīt pa vecam, tad ir jāizstājas no ES, kurā tika atzīmēts, ka Latvijas ekonomika nebija gatava dalībai ES. Turklāt Latvijas politiskā virsbūve nebija un arī tagad nav mentāli un psiholoģiski gatava dalībai ES.

Tiklīdz Latvijas valdošā politiskā kliķe saduras ar problēmu, kuru rada Eiropas starpvalstu konkurence, tā saviem pilsoņiem vienkārši aizliedz izmantot ES radītos labumus un ar sodu sistēmu cenšas piespiest maksāt Latvijas iedzīvotājiem pārāk augstas nodevas un nodokļus. Koalīcijas partijas joprojām domā, ka Latvija ir neatkarīga

valsts, kas var iesprostot savus pilsoņus labi apsargātās robežās, ka Latvijas pilsoņi ir tādi kā vergi, kas nekur nevar likties un klusi pieņems jebko, ko nodiktē valdošā koalīcija.

Šī kritika tika izteikta pirms mēneša. Pa šo laiku kliedzošākais piemērs tam, ka Latvija neiztur nodokļu konkurenci ar citām ES dalībvalstīm, bija informācija par to, ka airBaltic pilotu pakalpojumus pērk kā ārpakalpojumus.

Tūdaļ sākās masveida uzbrukumi airBaltic, apvainojot uzņēmumu nepatriotismā. Turklāt visskaļāk kliedza tie, kuru atbildība par šodienas valsts bezizeju ir nenoliedzama. Kas īsti ir patriotiski un kas nepatriotiski?

Nepatriotiski ir novest valsti līdz bankrotam. Nepatriotiski ir valsts pasūtījumos par ceļu būvi maksāt desmitkārt vairāk par kilometru nekā bagātākās ES valstis. Nepatriotiski ir glābt privātbanku īpašniekus par pensionāru naudu. Nepatriotiski ir krīzes laikā celt nodokļus, izputinot tos pilsoņus, kas izvēlas nebēgt no šīs zemes darba meklējumos uz citām zemēm.

Lielākā daļa Latvijas uzņēmumu tagad ir izvēles priekšā – bankrotēt vai samazināt izmaksas, tostarp arī nesamērīgās nodokļu izmaksas, jo starptautiskam uzņēmumam nodokļi ir tikai izmaksu postenis. Ja uzņēmums izvēlas turpināt darbu, bet izmantot ES dotās iespējas, tad tas ir daudz patriotiskāk nekā atlaist tūkstoti darbinieku, uzkraujot valstij bezdarbnieku pabalstu maksāšanu. Latvija nav radījusi konkurētspējīgu nodokļu sistēmu. Latvijas ekonomika nebija gatava un nav gatava konkurencei, kuru radīja pievienošanās ES un Šengenas zonai.

Pozitīvā ziņa ir tā, ka Latvijā jau ir politiķi un ministri, kas gan demonstrē sapratni par šo Latvijas vājumu un ir gatavi sākt publiski diskutēt par to. Satiksmes ministrs Kaspars Gerhards to jau pilnībā izprot: "airBaltic piemērs ir signāls valdībai, lemjot par nodokļu politiku. Par to ir jālemj, nevis slēpjoties, bet skatoties no konkurētspējas pozīcijām. Mums jārēķinās, ka blakus ir kaimiņvalstis, ka esam ES, ka daudzviet nodokļu politika ir labvēlīgāka. Tātad jādomā, ar ko mēs varam savus uzņēmējus noturēt Latvijā."

Latvijas nodokļu politika ir nekonkurētspējīga Eiropā un piedevām Latvijas pilsoņus diskriminējoša. Ikviens Polijas pilsonis var pats bez sarežģītām procedūrām izlemt, vai pie ārvalstu darba devēja stāties darbā vai regulāri rakstīt rēķinus par pakalpojumiem un oficiāli nebūt pieņemtam darbā. Savukārt ikviens, kas gada laikā Lielbritānijā, Īrijā vai citā valstī ir nodzīvojis 184 dienas, vairs nav pakļauts Latvijas VID noteikumiem, bet kļūst par citas ES valsts rezidentu. Aizpeldot no Latvijas nodokļu sistēmas, atklājas, ka citu zemju neapliekamie minimumi ir lielāki par 5000 latiem gadā un būt par citas valsts rezidentu nav nemaz tik slikti. Turklāt britu rezidentam nekas netraucē pusgadu dzīvot Latvijā.

Sabiedrības airBaltic bizness ir ļoti specifisks. 75% aviosabiedrības pilotu nav Latvijas pilsoņi. Ja šie ļaudis Latvijas teritorijā nenodzīvo pusgadu gada laikā (bet viņi nenodzīvo, jo lido no vienas zemes uz citu un atvaļinājumus pavada savās mājās), tad viņiem nav pienākums maksāt nodokļus Latvijā. Tieši otrādi – Latvijas alkatība pēc nerezidentu nodokļiem tiks uztverta kā ES likumu un normatīvu pārkāpums ar visām no tā izrietošajām sekām.

Kaspars Gerhards un vēl nedaudzi politiķi demonstrē izpratni par Latvijas vājumu.

Arī pārējiem ministriem un pārējiem Latvijas likumdevējiem beidzot jāsaprot, ka pēc iestāšanās ES Latvija vairs nav neatkarīga, ka Saeimai un valdībai ir jāņem vērā ES integrācija. Latvijas Saeimas vairākumam jāapjēdz, ka diktāta laiks ir beidzies, ka robežas vairs nav nepārvaramas barjeras, ka ikviena diskriminācija var izraisīt kapitāla un iedzīvotāju plūsmu, kas ekonomiskos labumus pārvietos uz citām valstīm ar saprātīgākām valdībām. Politiskajai elitei ir jāiemācās vadīt valsti, izmantojot kompromisu mākslu.

Latvijā ir jāveido tāda nodokļu sistēma, uz kuru tiektos nodokļu maksātāji no citām ES valstīm.

 

Ušakovs sola, ka Rīgā vairs nebūs Dudajeva ielas

Ģirts Kondrāts,  Latvijas Avīze  09/04/09    Vakar, klātesot Maskavas valdības ministram Vladimiram Mališkovam, kā arī Maskavas Dienvidu un Centrālā apgabala prefektiem un Latvijas vēstniekam Krievijā Edgaram Skujam, Rīgas domes delegācija atklāja Rīgas dārzu Maskavā.

Rīgas parks izveidots klajā laukā Sadovņiku mikrorajonā pēc Rīgas un Maskavas speciālistu un pilsētas ainavu arhitektu skicēm. Parka dzīvžogi simboliski atgādina Vecrīgas ieliņas un kvartālus no putna lidojuma, bet bruģis – Daugavu. Tur izvietoti arī dekoratīvi elementi, kas nosacīti vēsta par Vecrīgas torņiem. Parka izveides skices no Rīgas uz Maskavu tikušas nosūtītas jau 2002. gadā. Krievijas puse pati organizējusi parka projektēšanu un iekārtošanu. Tiesa, labu laiku parka atklāšana tikusi atlikta, jo no iepriekšējā Rīgas domes sasaukuma neviens uz Krievijas galvaspilsētu it kā neesot vēlējies braukt.

Griežot Rīgas dārza atklāšanas lenti, domes priekšsēdētājs N. Ušakovs bildis, ka tas esot "simbolisks apliecinājums abu pilsētu sadarbībai reālu un konkrētu projektu īstenošanai".

Tāpat vakar N. Ušakovs un Rīgas domes delegācijas pārstāvji apmeklēja Maskavas ēdināšanas uzņēmumu, kas nodrošina ēdināšanas pakalpojumus 260 bērnudārziem, 120 skolām, kā arī sociālajiem centriem un armijas vienībām. No Maskavas 1500 skolām šādus kompleksās ēdināšanas pakalpojumus izmantojot 450 mācību iestādes. Uzņēmumos, kas nodrošina kompleksās ēdināšanas sistēmu, 48 procenti daļu pieder pašvaldībai. Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks izteicies, ka "atsevišķus elementus" būtu vērts pārņemt arī Rīgā, taču kopumā šādai sistēmai rīdzinieki neesot gatavi.

Jāpiebilst, ka pirms došanās uz Maskavu Rīgas domes priekšsēdētājs devās pie ārlietu ministra Māra Riekstiņa un ticis informēts par Latvijas un Krievijas starpvalstu attiecību attīstību, jo vizītes laikā Ušakovam ir plānota tikšanās arī ar Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētāju Igoru Levitinu.

Kā solīts, notikusi arī Nila Ušakova preses konference Krievijas ziņu aģentūrā ITAR-TASS. Tajā viņš paziņojis, ka "varai, kas tagad pārvalda galvaspilsētu, ir ļoti svarīgas attiecības ar Maskavas valdību un Krieviju". Pirmkārt tās esot ekonomiskās attiecības. Tā kā Rīga ir ES valsts galvaspilsēta, kurā ievērojama iedzīvotāju daļa runā krievu valodā, tad "mēs esam uz robežas starp Krieviju un Eiropu", bildis domes priekšsēdētājs. Tāpēc padomā esot rīkot Rīgā konferenci Krievijas, ES un NVS pilsētu mēriem.

Par nodomiem stiprināt saites starp Latviju un Krieviju liecina arī N. Ušakova pateicības vārdi par Maskavas dāvanu Rīgai – dzejnieka Aleksandra Puškina pieminekli – un jau iepriekš izteikts solījums, ka, "ja vien tauta to vēlēsies", Rīgā vairs nebūs čečenu ģenerāļa Džohara Dudajeva vārdā nosauktas ielas.

Rīgas mērs un delegācija Maskavā uzturēsies līdz 6. septembrim.

 

Lužkovs sola veicināt tūristu plūsmu uz Rīgu

LNT  09/04/09    Maskava ir gatava pastiprināt Krievijas tūristu pieplūdumu Rīgā, kas esot Eiropas pilsēta par pieņemām ceļojuma izmaksām. Šādu apņemšanos pauž Maskavas mērs Jurijs Lužkovs pēc jaunu sadarbības dokumentu parakstīšanas ar savu Rīgas kolēģi Nilu Ušakovu. Plāni ir lieli un Rīgai izdevīgi, taču, kā rāda pieredze, ne visi labi iecerētie projekti ierauga dienas gaismu.

Oficiālā tikšanās ar pilsētas galvu Juriju Lužkovu Rīgas domes un atsevišķu uzņēmēju delegācijai ir tikai trešajā vizītes dienā. Neoficiālas - arī iepriekš. Piemēram, vakar Rīgas mērs Nils Ušakovs ar pavadoņiem tika aicināts uz vienu no greznākajiem Maskavas restorāniem, lai lietas pārrunātu tete-a-tete.

Rīga iedzīvotāju skaita ziņā ir pielīdzināma vienam Maskavas reģionam, tadēļ, ja pavērtos peļņas iespējas uz Austrumiem, tas būtu milzīgs ieguvums. Šo formulu Rīga mēgina iedzīvināt jau kopš 2001 gada, taču par īsti pamanāmiem var nosaukt Maskavas nama būvniecību Rīgā, topošo ZIL rūpnīcas filiāli Jelgavā, dažu aktiermākslas studentu apmācības pie Oļega Tabakova. Bet savulaik tik skaļi piesauktā vēlme Maskavā redzēt retsorānu LIDO nav realizējusies. Un arī atbildes kāpēc - nav.

Šoreiz Rīga uz Maskavu brauc ar trim piedāvājumiem - zem vienota zīmola "Rižskaja marka" tirgot mūsu produktus, piedāvāt ostas pakalpojumus, veicināt tūrismu.

Jurijs Lužkovs, Maskavas mērs: "Īpaši mēs interesējamies par iespējām attīstīt tūrismu. Tas varētu būt pievilcīgi tiem, kas vēlas ieteupīt, nevēlas doties pārāk tālu, bet tepat kaimiņos, taču iepazīties ar Rīgas skaistākajiem objektiem."

Nils Ušakovs, Rīgas mērs: "Mēs arī ceram, ka savstarpēji izdevīgās ekonomiskās attiecības starp Rīgu un Maskavu var kļūt par labām attiecībām starp Latviju un Krieviju arī citās jomās."

Atmiņas par Rīgu, Latvijas produktu labo slavu neizpalika arī šoreiz. Tāpat atziņa, ka Krievijas tūristam pie mums nav valodas barjeru.

No otras puses, tajās pašās neoficiālajās sarunās atseviški ietekmīgi Krievijas uzņēmēji Ušakovam pauduši vēlmi krievu valodas lietošanu padarīt vēl plašāku, tā teikt, ārpus normām, kādas šobrīd darbojas Latvijā. Jaunā mēra neitralitātei tas būs liels pārbaudījums.

Tikmēr pati Maskava gatavojas pilsētas svētkiem un, domājams, tie būs ar, lai skatītājiem patīk jo pēc pusotra mēneša šeit būs pašvaldību vēlēšanas.

 

"Moody’s": Latviju joprojām apdraud banku sistēmas un valūtas devalvācijas riski

LETA  09/04/09    Latvijas ekonomikas perspektīvas apdraud divi galvenie riski - problēmas banku sektorā, galvenokārt valsts mazākajās bankās, kā arī iespējamā nacionālās valūtas devalvācija, teikts starptautiskās kredītreitingu aģentūra "Moody’s Investors Service" ziņojumā par Latviju.

Latvijas jūtīgumu pret šiem riskiem aģentūras pārstāvji vērtē kā augstu, norādot, ka abi minētie riski ekonomikā radītu jaunu un vērā ņemamu satricinājumu, kas varētu novest pie valsts parādsaistību apjoma pieauguma, kā arī valsts finanšu stipruma pavājināšanās.

"Moody’s" atgādina, ka Latvijas bankas "Parex" neveiksmes, kas pagājušā gada nogalē noveda pie bankas nacionalizācijas, apliecina, ka mazākās Latvijas bankas joprojām apdraud likviditātes risks, ko veicina pašreizējā globālā ekonomiskā vide.

Aģentūras apkopotā informācija liecina, ka Latvijas mazo banku saistības šobrīd veido aptuveni sešus miljardus eiro un trīs ceturtdaļas no šīs summas ir depozīti.

Pastāv ļoti liela iespējamība, ka problēmas vienā bankā var radīt šaubas arī attiecībā uz citu banku stāvokli, tādējādi, situācijai pasliktinoties, būtu nepieciešama arī banku regulatoru un valdības iejaukšanās.

Bažas par Latvijas mazo banku maksātspēju rada arī straujā ekonomikas lejupslīde gan Latvijā, gan tās kaimiņvalstīs.

Atšķirībā no Latvijas lielākajām bankām - "Swedbank" un SEB - mazajām bankām nav turīgu ārvalstu akcionāru, kas nepieciešamības gadījumā palīdzētu bankām uzlabot kapitāla stāvokli.

Savukārt attiecībā uz iespējamo Latvijas valūtas devalvāciju "Moody’s" pamatscenārijs paredz, ka fiksētais lata piesaistes kurss eiro tiks saglabāts līdz eiro ieviešanai Latvijā, kas varētu notikt, ātrākais, 2014. vai 2015.gadā.

"Moody’s" uzskata, ka iespējamās lata devalvācijas priekšrocības ir vērtējamas kā apšaubāmas, tādējādi Latvijas valdība visiem spēkiem centīsies saglabāt fiksēto valūtas kursu.

Ļoti nozīmīgs arī ir apstāklis, ka fiksētā valūtas kursa saglabāšanu atbalsta arī starptautiskās institūcijas.

Tajā pat laikā valūtas devalvācijas risks Latvija saglabāsies arī turpmāk, turpinoties ekonomiskajam un sociālajam spiedienam valstī.

Pieaugot uzņēmumu bankrota gadījumu skaitam, palielinoties bezdarba līmenim un samazinoties algām un valsts izdevumiem, palielināsies spiediens uz valdību attiecībā uz jaunu un atšķirīgu politiku izmantošanu, pat gadījumā, ja šīs politikas nespēs uzlabot ekonomisko situāciju.

Turpinoties Eiropas ekonomikas un finanšu sistēmas atveseļošanās procesam, pakāpeniski mazināsies arī lata devalvācijas risks.

"Moody’s" eksperti arī norāda, ka gadījumā, ja lata devalvācijas risks tomēr palielināsies, pieaugs arī turpmākas Latvijas kredītreitinga samazināšanas iespējamība.

 

 Iedzīvotāji sākuši vairāk mācīties skandināvu valodas

LETA  09/06/09    Latvijas iedzīvotāji pēdējā laikā sākuši aktīvāk apmeklēt skandināvu valodu kursus, aptaujājot valodu mācību centrus.

Pēdējā laikā pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri vēlas apgūt zviedru valodu, un vairākos mācību centros šīs valodas kursi ir pieprasītāko vidū. Tāpat pieaudzis pieprasījums pēc norvēģu un dāņu valodas kursiem.

Nemainīgi vispieprasītākie palikuši angļu valodas kursi, taču salīdzinoši daudz cilvēku vēlas mācīties arī spāņu un vācu valodu. Popularitāti ieguvusi arī portugāļu valoda. Vienlaikus parādījusies tendence izvēlēties intensīvos kursus, kas, kā spriež mācību centru vadītāji, liecina par to, ka arvien vairāk cilvēku gatavojas doties strādāt uz ārzemēm. Līdzīgi tiek skaidrota arī pieaugošā skandināvu valodu popularitāte.

Krīze nav gājusi secen arī valodu mācību centriem. Kā atzīst izglītības centra "Durbe" biroja vadītāja Nora Dudareva, uzņēmums līdz šim aktīvi iesaistījies dažādu valsts un pašvaldības iestāžu darbinieku apmācībā, taču šī gada pirmajā pusgadā izsludināts tikai viens konkurss, un "Durbei" tajā izdevies uzvarēt. Ar privātpersonām situācija neesot tik slikta, lai gan, nenoliedzami, arī šajā ziņā pieprasījums ir krities.

Arī mācību centra "Adre" direktore Anita Krieviņa atzīst, ka bez valsts iestāžu pieprasījuma situācija kļuvusi sliktāka un salīdzinājumā ar 2008.gadu centra klientu skaits samazinājies par 50%.

"Skrivanek" valodu skolas angļu valodas skolotāja Aiga Paulēna gan norāda, ka pieprasījums nav īpaši samazinājies, jo cilvēki saprotot, ka valodu zināšanas nodrošina priekšrocības konkurencē darba tirgū, un arī tad, ja zaudēts darbs, šie cilvēki ir gatavi mācīties par saviem ietaupījumiem.

Arī Valodu mācību centra pieprasījums, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir pieaudzis, norāda centra direktore Silvija Kārkliņa. "Ceru, ka tas nav no bezcerības, jo mūs dara bažīgus, ka cilvēki prasa intensīvos kursus, kas ir piemēroti tad, ja cilvēks uzreiz dodas prom un izmanto valodu," saka Kārkliņa.

 

Lembergs: līgums ar SVF ir pielīdzināms Molotova-Ribentropa paktam

TVNET  09/07/09    Ventspils mērs Aivars Lembergs intervijā Latvijas Ziņu kanāla raidījumā "15 karstās minūtes" paziņoja, ka Latvijas līgums ar Starptautisko Valūtas fondu ir pielīdzināms Molotova-Ribentropa paktam.

2008. gada decembrī Latvija ir zaudējusi savu neatkarību, noslēdzot līgumu ar Starptautisko Valūtas fondu, izteicās Aivars Lembergs. SVF turpmāk būs tie, kas diktēs mums, kā mums dzīvot, ko darīt, ko mēs drīkstam un ko ne, viņš saka.

Runājot par vīziju, kāda Latvija varētu būt nākamo gadu laikā un kāda būs tās loma Eiropas Savienībā, Lembergs uzskata, ka Latvija ir darbaspēka ražošanas vieta, kurā bērns piedzimst iet bērnudārzā, skolā, augstskolā un tad dodas strādāt uz vecajām ES dalībvalstīm, kas tādā veidā risina savas darbaspēka problēmas, jo šīs valstis labāk izvēlas ieceļotāju no Latvijas, nevis, piemēram, Turcijas. Ieceļotājs no Latvijas pāris gadu laikā vairs neatšķirsies no vietējā iedzīvotāja.

Iestāšanos ES un NATO kā faktu Lembergs uzskata par pozitīvu un nepieciešamu, tomēr Latvija diemžēl nesot mācējusi izmantot šo iespēju, līdz ar to šobrīd šis fakts jau iezīmējas ar negatīvu pieskaņu. Latvijai, iestājoties NATO, bija jāpanāk situācija, ka arī Latvija var ražot visu NATO dalībvalstīm nepieciešamo, bet diemžēl mēs neko neražojam, arī solītais tranzīts caur Rīgu esot nenopietns un līdz ar to mēs reāli neesam integrēti NATO struktūrās, skaidro Ventspils mērs. NATO ir bizness, bet Latvija šo biznesu nav mācējusi izmantot, uzsver Lembergs.

 

Publisko nodomu vēstuli SVF

Diena  09/07/09    Finanšu ministrijas (FM) interneta mājas lapā pirmdien publicēta Latvijas nodomu vēstule Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF), kas tika parakstīta šā gada 27.jūlijā, informē Finanšu ministrija (FM).

Vēstuli parakstījuši Ministru prezidents, finanšu ministrs, Latvijas Bankas prezidents, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja un valdības koalīcijas partiju valžu priekšsēdētāji.

Kā informē FM, otrdien ministrija izskatīšanai valdībā virzīs grozījumus Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plānā. Grozījumi izstrādāti, lai īstenotu nodomu vēstulē SVF un ar Eiropas Kopienu noslēgtajā Saprašanās memorandā iekļautos fiskālos, finanšu un strukturālo reformu pasākumus, nosakot par plāna izpildi atbildīgās un līdzatbildīgās institūcijas un informācijas sniegšanas termiņus par plāna īstenošanas gaitu.

Attiecībā uz 2010. gada budžetu valdība apņēmusies samazināt budžeta deficītu līdz 8,5% no IKP. Viens no pasākumiem, lai palielinātu ieņēmumus ir paplašinār nekustamā īpašuma nodokļa bāzi, ar nodokli apliekot visas dzīvojamās ēkas, teikts vēstulē. Nodomu vēstule paredz 2010. gadā neindeksēt pensijas.

Ja būs nepieciešamība, tiks apsvērta arī PVN paaugstināšana līdz 23% un no 2010.gada 1.janvāra palielināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis līdz apmēram 25% tiem iedzīvotājiem, kuru ienākumi mēnesī pārsniedz 500 latus, teikts nodomu vēstulē.

Nodomu vēstulē arī solīts, ka 2011.gadā valdība plāno vēl vairāk samazināt budžeta deficītu, lai 2012.gadā tas nepārsniegtu 3% no IKP. Valdība apņēmusies izvairīties no nodokļa palielināšanas darba ienākumiem, bet sola mazināt izdevumus divās jomās. Valsts pārvaldē, lai 2010. gadā izdevumi atalgojumam valsts pārvaldē uzturētu zem 7% no IKP, veicot papildu algu samazinājumus. Valdība solījusi arī sagatavot pensiju reformu, lai nodrošinātu pensiju sistēmas trīs līmeņu ilgtspēju.

“Mēs ar starptautisku palīdzību un ciešā sadarbībā ar sociālajiem partneriem līdz 2010. gada 1. jūlijam sagatavosim arī pensiju reformu. Mēs pārskatīsim visus speciālos pensiju režīmus. Reforma tiks ieviesta no 2011. gada 1. Janvāra,” sacīts vēstulē.

Atgādinām, ka, lai arī nodomu vēstuli ir parakstījuši koalīcijas partiju pārstāvji, pagaidām valdībā nav panākta vienošanās par jaunu nodokļu ieviešanu.

Nodomu vēstule SVF angļu valodā

Nodomu vēstule SVF latviešu valodā (neoficiālais tulkojums)

 

Nodomu vēstule ar SVF satur 'valūtas spekulantus interesējošu valsts noslēpumu'

DELFI  09/09/09    Apspriežot ziņojumu par starptautisko aizdevēju piešķirtā finansējuma saņemtās daļas izlietojumu un atlikušās daļas izmantošanas nosacījumiem, Saeimā no tribīnes gandrīz izskanējusi valsts noslēpumu saturoša informācija, "kas dotu priekšrocību valūtas spekulantiem un tirgus dalībniekiem valsts parādzīmju izsolēs" – tā, attaisnojot savu iejaukšanos Tautas Partijas deputāta Venta Armanda Kraukļa runā, paziņoja finanšu ministrs Einars Repše (JL).

Krauklis uzstāšanās laikā uzsāka aplūkot jautājumu par valsts aizņemšanos no privātajām struktūrām, taču viņa runu pārtrauca satrauktā finanšu ministra protesti. Tad Krauklis savu jautājumu pārformulēja un vaicāja - "Kāpēc valdības nodomu vēstules oriģināls atšķīrās no publiskotās versijas?"

Repše satraukts pauda, ka deputāts Krauklis neuzmanības un nesaprašanas dēļ gandrīz izpaudis valsts noslēpumu, taču ministrs cer, ka viņa iejaukšanās situāciju ir izglābusi.

Repše Saeimai skaidroja, ka divi punkti nodomu vēstules publiskotajā versijā izņemti pēc Latvijas Bankas un Valsts kases lūgumiem. Repše skaidroja, ka viens punkts ir izņemts, jo "var nostādīt tirgus dalībniekus izdevīgākā situācijā pret Valsts kasi valsts parādzīmes izsolēs".

Savukārt otrais punkts, ko deputāts Krauklis gandrīz publiskojis, pēc Repšes teiktā, "dotu priekšrocības spekulantiem, ja būtu atradies spēcīgs spekulants viņš varētu vērsties pret latu, un "konkrēta skaitļa minēšana" varētu kaitēt valsts interesēm.

Repše pārmeta Krauklim, ka viņš nav pajautājis ministrijas pārstāvjiem par versiju atšķirību pirms sēdes. "Būtu pajautājis pirms sēdes, nevis izmantotu šīs ziņas politiskām metodēm," sacīja ministrs.

Viņš aicināja Kraukli ar lielāku cieņu izturēties pret valsts noslēpumu un Latvijas likumdošanu, jo TP frakcijai dokumenta oriģināls bijis pieejams kā ierobežotā informācija.

"Ceru , ka ar iejaukšanos esmu izskaidrojis situāciju un novērsis informācijas noplūdi," sacīja ministrs.

Krauklis uz to atbildēja, ka parasti, daļēji publiskojot dokumentu, uz to tiek norādīts, savukārt vēstules pielikumos uz 10 lapām, kuri arī netika publiskoti, Krauklis "milzīgu slepenību nesaskata", un viņaprāt, tikai skatot šo dokumentu kopumā, to var saprast.

Pēcāk savās runās asus pārmetumus TP un konkrēti Krauklim izteica gan premjers Valdis Dombrovskis (JL), gan vēlreiz – otro reizi kāpjot tribīnē – Repše. Dombrovskis akcentēja, ka pašreizējā situācija ir identiska laikam, kad Latvija pērn, gada izskaņā, noslēdza līgumu ar Starptautisko valūtas fondu. Arī toreiz atsevišķas līguma ar Starptautisko Valūtas fondu detaļas bijušas ierobežotas pieejamības. Abi politiķi atgādināja, ka toreiz finanšu ministrs bija Tautas partijas pārstāvis Atis Slakteris. Dombrovskis izteica neizpratni par to, ka TP Saeimas deputāts atļaujos Saeimā "deklamēt tirgu jutīgu informāciju".

 

No starptautiskā aizdevuma iztērēts 1,1 miljards latu

DELFI  09/09/09    Līdz 31.augustam valsts faktiski saņēma 2,08 miljardus latu, no kuriem faktiski izlietots 1,11 miljardi latu, trešdien Saeimas ārkārtas sēdē paziņoja finanšu ministrs Einars Repše.

No izlietotās naudas 59,9% izlietoti valsts parāda atmaksai, pārfinansēšanai; 0,5% - valsts budžeta aizdevumiem; 25% - valsts budžeta deficīta segšanai, bet 14,6% - finanšu sektora stabilitātei. Atlikumu - 0,97 miljards latu – plānots novirzīt budžeta vajadzībām.

Šie līdzekļi veidos drošības rezervi, un būs pieejami, ja būs nepieciešams veikt banku sektora pārstrukturēšanu. Repše arī norādīja, ka nepieciešamības gadījumā šie līdzekļi tiks izmantoti kā aizdevums bankām, nevis ieguldījums tajās. Tas notiks, ja būs kāda tirgus negatīvā reakcija un ja banku sistēmā iestāsies likviditātes trūkums. Tikai, ja notiks kapitalizācija, tad būs nauda iztērēta, taču šobrīd tādu vajadzību neredzam, pauda ministrs.

Viņš uzsvēra, ka šāda "drošības rezerve" ir nepieciešama un vēlama no stabilitātes viedokļa, jo "guļ nauda", kas nomierina investorus un tirgu.

Ministrs arī skaidroja, ka Pasaules Bankas aizdevums 400 miljonu eiro (280 miljoni latu) paredzēts sociālās spriedzes mazināšanai un finanšu sektora stabilitātei.

Repše arī skaidroja, ka pie budžeta deficīta 1,2 miljardi latu gadā par šo summu jāmaksā procenti, kas labvēlīgos apstākļos būtu papildus 60 miljoni. Bet, ja situācija kļūs sarežģītāka un valsts nevarēs aizņemties, tad likme var kāpt līdz pat 10% vai augstāk, tas nozīmē, ka būs jāmaksā vēl 120 miljonu latu klāt pie izdevumiem.

"Mēs nedrīkstam pieļaut šo deficītu. Tas jāsamazina tikai tad, kad samazināsim līdz nullei un vēl mazliet, un tad varēsim atdod parādu, jo parādu var atdod tikai no pozitīvas budžeta plūsmas. Mums jāstrādā, lai tas Latvijā iestātos pārredzamajā nākotnē," pauda Repše.

 

Arī Latvijas karavīri meklē darbu ārzemēs

LETA  09/10/09    Sakarā ar algu samazinājumu šogad palielinājies neapmierināto Nacionālo bruņoto spēku karavīru skaits, daudzi kareivji apsver iespēju dienestu pamest un doties uz ārzemēm un gatavi strādāt jebkuru darbu, liecina Latvijas Radio apkopotā informācija.

"Pagaidām vēl domāju, bet, ja griezīs algas vēl, tad nebūs variantu - jāiet prom. Man bija alga 700 latu, šogad samazināja uz 500 latiem, bet kredīta maksājumiem aiziet 300 lati mēnesī," Latvijas Radio atzina kāds kareivis, kas dienestā pavadījis vairākus gadus. Viņam kredītā iegādāts gan dzīvoklis, gan automašīna, turklāt jāpabaro arī divi bērni.

NBS personāla departamenta priekšnieks Rimants Štrimaitis skaidro, ka aptuveni desmitā daļa militāristu domā pamest dienestu: "Tās ir tikai manas personīgās prognozes, bet domāju, kādi 10% no šodien dienošiem karavīriem tuvākā gada laikā vēlēsies aiziet prom."

Daļa militārpersonu apsver iespēju doties peļņā uz ārzemēm. "Kaut vai braukt uz ārzemēm un izvadāt picu pa mājām. Daudzi zina angļu valodu un kaut kādus parastus darbus var darīt. Tie, kam ir specifiskas zināšanas, varbūt arī tās varēs pielietot sakaru, interneta tehnoloģiju jomā," prognozē Štrimaitis.

Latvijas Radio uzrunātais kareivis atzīst, ka jau meklējis darbu ārzemēs: "Izskanēja informācija, ka Anglijā var pieteikties darbā militārajā sfērā. Pats meklēju informāciju internetā, sarakstījos, bet ārzemniekus tur neņem. Uz militāro sfēru daudzi neskatās - meklē jebkuru darbu. Katram ir kāds paziņa vai radinieks ārzemēs, caur viņiem arī meklē."

Aizsardzības ministru Imantu Lieģi iespējamā militārpersonu atvaļināšanās nesatrauc. "Ja tendence ir tāda, ka viņi paši vēlas atvaļināties - tad lūdzu! Mums ir iespēja veikt reformas un ietaupīt līdzekļus. Nevienu neturam piespiedu kārtā," skaidro Lieģis. Ministrs uzskata, ka sūkstīšanās par zemajām algām nav adekvāta - pēc viņa teiktā, zemākā ranga militāristi saņem 400 latus "uz rokas" jeb pēc nodokļu nomaksas. Turklāt šogad karavīru skaitu paredzēts samazināt par vairāk nekā 300 cilvēkiem. Līdz šim atvaļināti 235 kareivji.

Savukārt Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas vadītājs Juris Dalbiņš (TP) spriež, ka bruņotie spēki krīzes laikā var tikt iedragāti arī morāli: "Mēs varam neatgriezeniski zaudēt daudzas lietas, un viena no tām ir ticība šīs sistēmas stabilitātei."

 

Dombrovskis pieļauj, ka Latviju sagaida kārtējais emigrācijas vilnis

NRA  09/10/09    Ministru prezidents Valdis Dombrovskis neizslēdz iespēju, ka, līdzīgi kā īsi pēc mūsu valsts pievienošanās Eiropas Savienībai (ES), atkal pēc kāda laika no Latvijas peļņā uz ārzemēm varētu doties liels skaits cilvēku.

Šodien tikšanās laikā ar ārvalstu masu mediju pārstāvjiem premjers sacīja, ka 2004. un 2005. gadā tūkstošiem cilvēku devās prom no Latvijas. Galvenais emigrācijas iemesls bija lielās atšķirības atalgojumā, ko par darbu tolaik varēja saņemt Latvijā un Rietumeiropā.

Pēc aplēsēm, tolaik no Latvijas izbraukuši aptuveni 50 000 cilvēku. Lielākoties viņi devušies peļņā uz Īriju un Lielbritāniju. Valsts rīcībā gan nav precīzu datu, cik cilvēku tolaik izbrauca no Latvijas un cik no viņiem jau atgriezušies. Emigrācijas tendence apstājusies 2007. un 2008.gadā.

Taču, tā kā tagad Latvijā krītas samaksa par darbu, kā arī, visdrīzāk, Rietumeiropa no ekonomiskās krīzes atgūsies ātrāk par Austrumeiropas valstīm, pastāv iespēja, ka iemesls - lielās algu atšķirības - atgriezīsies un līdz ar to atkal tendence lielam skaitam iedzīvotāju doties peļņā uz ārzemēm var atgriezties, pieļāva Dombrovskis.

 

Rimšēvičs par slepeno daļu nodomu vēstulē SVF

Diena  09/10/09    Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvics skaidro, ko LB lūgusi noslepenot un kas neparādās publiskotajā valdības nodomu vēstulē Starptautiskajam Valūtas fondam. Viņš uzsver, ka tie vērsti pret iespējamām spekulācijām valūtas tirgū un nav tik būtiski, lai mainītu nodomu vēstules saturu.

Jau vēstīts, ka ceturtdien Saeimas plenārsēdē par starptautiskās finanšu palīdzības izlietojumu deputāts Vents Armands Krauklis (TP) vērsa uzmanību, ka publiskotā vēstule atšķiras no koalīcijas partiju parakstītās oficiālās vēstules. Brīdī, kad viņš sāka uzskaitīt atšķirības, viņu pārtrauca finanšu ministrs Einars Repše (JL), aizrādot, ka deputāts izpauž ierobežotas pieejamības informāciju, kuru lūgusi noslepenot Latvijas Banka un Valsts kase.

A.Krauklis paspēja pateikt, ka vēstulē rakstīts, ka, iespējams, Latvijas valdība 400 miljonus aizņemsies arī no privātā sektora, taču nepaspēja nosaukt minētā aizņēmuma valūtu. "Tādos dokumentos, kā piemēram valdības nodomu vēstulē Valūtas fondam, var būt arī jūtīga informācija, kas nedrīkst nonākt tirgus dalībnieku un spekulantu rokās, jo tad viņiem rastos nevajadzīgas priekšrocības pret Valsts kasi un Latvijas Banku noteiktos brīžos," norādīja E. Repše.

 

 

 

 

Valdībā, politikā un sabiedrībā...

 

 

 

Nodibina politisko partiju ‘Tautas kustība Solidaritāte’

LETA  08/15/09    Piedaloties vairāk nekā 200 cilvēkiem, sestdien, 15. augustā tika nodibināta jauna politiskā partija "Tautas kustība Solidaritāte" (TKS).

Par partijas priekšsēdētāju gandrīz vienbalsīgi tika ievēlēts Latvijas Apvienotās policistu arodbiedrības (LAPA) prezidents Agris Sūna. Visi balsstiesīgie balsoja "par", izņemot pašu Sūnu, kurš atturējās.

"Mums tagad būs daudz darba, ko darīt," pēc ievēlēšanas partijas priekšsēdētāja amatā norādīja Sūna.

Tik viegli negāja ar TKS priekšsēdētāja vietnieka ievēlēšanu. Šim amatam kā kandidāts tika izvirzīts Latvijas Māsu arodbiedrības prezidents Aigars Lavrinovičs, bet pret to iebilda kā viesis uzaicinātais Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris.

Izskanēja savstarpēji pārmetumi par iepriekšējām nesaskaņām un tiesāšanos, līdz iejaucās Sūna un aicināja nekašķēties, jo "nesaskaņas var izmantot pret mums". Galu galā Lavrinovičs tika ievēlētas ar balsu vairākumu.

TKS dibināšanas sapulcē arī tika pieņemti partijas statūti un apstiprināta darbības programma.

Kopumā partijā tuvākajā laikā varētu iesaistīties līdz 2000 cilvēku, iepriekš pieļāva Sūna.

"Būs gan no mūsu arodbiedrības, pārsvarā tie, kuri ir aizgājuši no darba vai pensionējušies un kuriem ir, tā teikt, cemme uz to, kas ar viņiem izdarīts pēdējā laikā. Būs no dažādām citām arodbiedrībām aktīvākie, bet tas nekādā gadījumā nav saistīts ne ar LBAS, ne ar viņu vadību, jo mēs aicinām no jebkuras arodbiedrības, jebkuru zemnieku vai ko, kas grib mainīt kaut ko, kuriem šis viss, kas notiek valstī, ir pieriebies. Priekšnosacījumi - lai nebūtu valdības koridoros bijis, jo tādiem cilvēkiem ar mums pa ceļam nebūs," sacīja Sūna.

Tostarp partijā iesaistīšoties arī vēl strādājošie policisti. "Es domāju, ka mums pilnīgi pietiek, it sevišķi ar pēdējiem notikumiem policijā, ka simtiem, tūkstošiem šogad jau ir atlaisti cilvēki, lai mums resurss būtu tīri nopietns pat no mūsu arodbiedrības puses."

Likumā "Par policiju" ir noteikts, ka, strādājot policijā, ir jāaptur darbība politiskajās partijās, "bet neviens vārdiņš nekur nav teikts, ka policistiem būtu aizliegts dibināt kaut ko," norādīja Sūna.

LAPA prezidents domā, ka iesaistīšanās politiskajos spēkos iekšlietu struktūru darbiniekiem netraucēs veikt tiešos darba pienākumus.

Konkrētas personas, kuras iecerējušas stāties jaundibināmajā partijā, Sūna pagaidām nosaukt atturas.

"Diemžēl Latvijā nav neviena politiska spēka, kas skaidri un gaiši būtu deklarējis to, ka lobē arodbiedrību intereses. Līdz ar to, ka mūsu valstī praktiski neeksistē normāls sociālais dialogs un arodbiedrību protesti politiķiem ir tā kā pīlei ūdens, mēs izlēmām cīnīties ar viņu pašu ieročiem. Ja būtu valstī noticis normāls sociālais dialogs un arodbiedrībām būtu iespēja strādāt, kā tas ir normālās valstīs, tad mēs nekad mūžā nebūtu dibinājuši partiju," skaidroja Sūna.

Kā ziņots, jūnija otrajā pusē Sūna paziņoja, ka arodbiedrību pārstāvji, mācībspēki un citi aktīvisti, kuri "vēl nav sasmērējušies ar politiku", dibinās jaunu kreisi noskaņotu politisko spēku.

Toreiz Sūna stāstīja, ka atbalstu jaunajai partijai ir pauduši jau ap 400 cilvēku, bet plānots, ka biedru skaits vēl tikai pieaugs. LAPA prezidents apgalvoja, ka jaunā partija plāno mainīt priekšstatu par politiķiem.

Tāpat Sūna uzsvēra, ka jāmaina uzskats, ka kreisi orientētās ir tikai krievu tautības cilvēku veidotās partijas. Pēc viņa teiktā, jaunajā politiskajā spēkā apvienosies gan latviešu, gan krievu tautības pārstāvji, kuri cīnīsies par vairākuma interesēm.

Sūna uzskata, ka pilnīgi aplama ir ideja, ka arodbiedrībām nebūtu jāpauž sava politiskā nostāja, jo pasaules pieredze rāda, ka arodbiedrību pārstāvji aktīvi iesaistās politikas veidošanā. Piemēram, Zviedrijā sociāldemokrātu partijas biedri esot arodbiedrību pārstāvji.

Iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL) uzskata, ka policists Sūna šodien izdarījis nopietnu izvēli par labu politikai, jo ne pēc likuma, ne būtības darbošanās politiskajā partijā nav savienojama ar dienestu. Sūna ir zvērējis uzticību valstij, nevis kādai partijai, atzīmēja ministre.

Likumā par policiju teikts: personu tiesību un brīvību un valsts interešu vienlīdzīgas aizsardzības nolūkā policijas darbinieki nepiedalās partiju, citu sabiedriski politisko organizāciju un kustību darbībā un uz dienesta laiku policijā aptur savu piederību pie tām.

Partijas dibināšanas pasākumu vadīja zvērināts advokāts Artūrs Zvejsalenieks, kurš šā gada sākumā pretendēja uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja amatu.

 

Zatlers: mūsu sabiedrībā ir iestājies morāles pagrimums

LETA  08/15/09    Mūsu sabiedrībā ir iestājies morāles pagrimums, kas brīžiem robežojas gan ar bezatbildību, gan visatļautību, savā uzrunā Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkos Aglonā sacīja Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Zatlers atzīmēja, ka gandrīz ik dienas kāds no mums ignorē tās pamatvērtības, kurās balstās kristietība un mūsu valsts.

Kā zāles pret šīm kaitēm Zatlers minēja vairāk labu domu, vairāk labu darbu un ticības. "Tāpēc esam kopā, lai stiprinātu ticību Dievam, sev, savai valstij," teica Zatlers.

"Mēs skaidri zinām, ka valsti veido labi cilvēki," teica Zatlers.

Valsts prezidents atzīmēja, ka sabiedrībā ir daudz jautājumu pašreizējā brīdī, kad piedzīvojam, ka ir jāatkāpjas vairākus gadus atpakaļ savā atalgojumā, tēriņos un labklājības līmenī, kas nav viegls uzdevums.

Prezidents vaicāja: kāpēc esam bijuši tik negausīgi tēriņos, kāpēc neesam gatavi nebaltām dienām, kāpēc esam tērējuši svešu naudu, ja zinām, ka īstus pamatus liek īsta sūrā un grūtā darbā nopelnīta nauda, kāpēc daži no mums kā narkomāni savā alkatībā nespēja atteikties vairot savu mantisko stāvokli uz valsts rēķina, kāpēc tie, kas strādā valsts darbā, nespēja vairot valsts labklājību un kāpēc daži no mums jūtas kā svešinieki šajā valstī.

Sabiedrībā ir iestājies morāles pagrimums, kā problēmas sakni minēja Zatlers.

Savas uzrunas noslēgumā Zatlers vēlēja: "Lai Dievs svētī mūsu tautu, lai Dievs svētī Latviju."

Kā ziņots, šodien Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkos Aglonā notiek svētku galvenā Sv.Mise, Dievmātes litānija un Euharistiskā procesija.

 

Viedoklis: Tiesībsarga resursus var izmantot efektīvāk

Baiba Lulle,  NRA  08/17/09    Svaigākais Tiesībsarga biroja aicinājums Rīgas naktsklubiem, kā arī ziņa par pretdiskriminācijas speciālistes Kristīnes Dupates aiziešanu no biroja iepilinājis pēdējās piles traukā ar uzrakstu "Tiesībsarga biroja bezjēdzība", kā arī lieku reizi apliecina, ka nemākam labas idejas īstenot praksē.

Ideja par Tiesībsarga biroja nepieciešamību, kas «veicinātu cilvēktiesību aizsardzību un sekmētu, lai valsts vara tiktu īstenota tiesiski, lietderīgi un atbilstoši labas pārvaldības principam» bija īsti vietā laikā, kad laba pārvaldība tika apšaubīta, sabiedrības neuzticība varai – augsta. Vēl jo vairāk tiesībsarga viedajai un autoritatīvajai balsij bija jāskan jo skaļi un mērķtiecīgi laikā, ko saucam par krīzi. Tam bija jāstāv cilvēktiesību, labas pārvaldības, tiesiskās paļāvības sardzē, kad vienā naktī ar budžeta pieņemšanu, grozīšanu pērn decembrī, šā gada jūnijā, uzreiz pēc vēlēšanām tika pieņemti tādi lēmumi, kas par minēto vērtību ievērošanu lika stipri šaubīties. Arī – kad vienošanās ar Starptautisko valūtas fondu, ar Parex banku par tās pārņemšanu valsts īpašumā notika, sabiedrību par to neinformējot. Tā viedoklis noderētu arī tad, kad vara vilcinājās atteikties no labi apmaksātajām, politizētajām uzņēmumu padomēm, vienlaikus nogriežot jau tā zemās pensijas un izstumjot pensionārus no darba tirgus, būtiski samazinot veselības aprūpes pieejamību. Arī tad, kad vara vilcinājās un vilcinās veikt strukturālās reformas, Tiesībsargs varēja ieteikt, uz kādām vērtībām, tiesībām orientējoties, tās jāveic, ko pieļaujams upurēt un ko ne? Vai valsts naudas samazināšanās apstākļos mainās arī cilvēka pamattiesības, pamatprincipi, vērtības?

Tā vietā laikā, kad ar strauji pieņemtajiem un sāpīgajiem lēmumiem, ar lineārajiem budžeta griezumiem, neizvērtējot ne cilvēktiesību, ne labas pārvaldības, ne ilgtermiņa efektivitātes aspektus tika ievainoti neskaitāmi dažādu sabiedrības grupu pārstāvji, Tiesībsargs publiski mazgāja netīro biroja veļu, iekšēji konfliktēja, kā arī turpināja ierasto ķēpāšanos ap salīdzinoši sīkām lietām vai tādām, pēc kuru komentēšanas tik un tā nekas nemainās. Protams, protams, varam ideālistiski apgalvot, ka nav nesvarīgu lietu, katra lieta kādam ļoti sāpīga. Bet ierobežotu resursu apstākļos tomēr vajadzētu rūpīgāk izsvērt prioritātes, sadalīt spēkus tā, lai tie paši ierobežotie resursi netiktu izsviesti vējā.

Tā, piemēram, pērn Tiesībsargs vaiga sviedros ņēmās ap Rex Box balto/melno datoru reklāmām, ap nevienlīdzīga apmeklējumu skaita noteikšanu publiskajās pirtīs vīriešiem un sievietēm, mobilo telefonu reklāmu, kurā tam nepatika jautājums «Vai mobilais ir labāks par sekretāri?», piesējās toreizējā bērnu un ģimenes lietu ministra Ainara Baštika izteikumiem par to, ka divu vecāku ģimenes ir pilnvērtīgākas par viena vecāka ģimeni, bet tam nekas nebija sakāms, piemēram, par TB/LNNK priekšvēlēšanu etnisko naidu kurinošo multenīti un tikpat labi – naida kurināšanu pret ierēdniecību jeb birokrātiju, kas apēd visus pensionāru un bērnu pīrādziņus. Ja tādā pašā garā turpinātu, tad tiesībsarga birojā politiķu izteikumu un reklāmu vērtēšanai būtu jāiesaista vesela armija.

Šķietami aktuālāka ir biroja izsūtītā vēstule visiem naktsklubu īpašniekiem ar aicinājumu ievērot vienlīdzīgas attieksmes principu pakalpojumu sniegšanā un novērst jebkāda veida diskrimināciju, jo, redz, atklājies, ka naktsklubos tiek prasīta ieejas maksa tikai ārvalstniekiem vai viņiem par pakalpojumu tiek prasīta augstāka samaksa nekā vietējiem. Laikam Tiesībsargam bija paslīdējis garām, ka jau vairākus gadus ārzemniekiem atsevišķos klubos ne tikai tiek prasīta augstāka maksa par pakalpojumiem, bet viņi tiek arī fiziski apstrādāti un brutāli aplaupīti ar tā saucamās apsardzes palīdzību. Jau gadiem gan policija, gan pati viesmīlības nozare cenšas cīnīties ar šīm «melnajām avīm», kas bendē visu nozares biznesu, bet laikam viņi vēl nebija iedomājušies, ka klubiem, kas pēc pārkāpumu konstatēšanas vien nomaina izkārtni un rullē tālāk, varētu vienkārši aizsūtīt «aicinājumu » ievērot vienlīdzīgu attieksmi pret klientiem, lai viss nokārtotos! Jau tagad droši var teikt, ka pilnīgi bezjēdzīgi iztērēti cilvēkresursi un pasta pakalpojumu izmaksas. Varam iztēloties, kā rūdītie zēni «ierēc» par šiem aicinājumiem.

Uzrakstīt šo un citus tamlīdzīgus aicinājumus, citējot attiecīgus likuma pantus, nav liela māka. Lielāka māka un jēga ir panākt, lai norādes par prettiesiskumu tiktu saklausītas, akceptētas, balstoties uz tām, likumi, filozofija, rīcība mainīta. Bet tas Tiesībsargam šķiet tik nereāls sapnis, ka pat nav vērts mēģināt. Neierodoties uz Saeimas sēdi, lai ziņotu par Tiesībsarga biroja 2008. gada darba rezultātiem, netika izmantota iespēja norādīt Saeimai uz labas pārvaldības trūkumiem, tā vietā vasarā Apsītim jau nācās mainīt lomas un vairāk atgaiņāties no pārmetumiem par iekšējiem konfliktiem birojā, kas rezultējās 26 darbinieku prasībā atstādināt Apsīti no amata. Par neizmantotām iespējām liecina arī virkne citu lietu. Uz Neatkarīgās jautājumiem intervijā gada sākumā, vai Tiesībsargs izmantojis viņam likumā dotās tiesības izveidot darba grupas projektu izstrādei, konsultatīvās padomes, Romāns Apsītis bilda, ka «vēl nav»; jautāts, vai piedalās ar padomdevēja tiesībām Ministru kabineta sēdēs, bilda, ka ļoti reti uz tām iet, «jo tur maz tiek skarti tiesiska rakstura jautājumi, kas mūs varētu interesēt». Bieži varot just, ka Tiesībsargu uztverot kā opozīciju, kuras idejas noraidot tikai tāpēc vien, ka tā ir opozīcija. Ar šādu attieksmi – «mūs jau tāpat neņem vērā, ko tur lieki ņemties» – arī rezultāts: nekāds. Apsītis nevarēja konkrēti nosaukt biroja iekustinātās lietas, kas atklājušas valsts pārvaldes, tās institūciju darbības sistēmiskas kaites un to ierūsējušo ratu pagriezušas citā virzienā. Tāpēc arī Apsīša izteikumi, ka strādājošo pensionāru pensijas nogriešana par 70 procentiem ir nesamērīga un neatbilstoša Satversmei, paliek kā izteikti, peldot zem ūdens.

Ja Tiesībsargs ir tik kusls, lai kā to pārmet darbinieki, vadītāja personības dēļ, vai, kā teic Apsītis, «nežēlīgi apcirptā » budžeta dēļ, tad labāk beigt māžoties un šo pašu nelielo naudu novirzīt, piemēram, Satversmes tiesai, kas tiek pārplūdināta ar pensionāru un strādājošo vecāku iesniegumiem, kuras darbībai vismaz būs taustāms rezultāts, vai arī kādām citām tiesību aizsardzības institūcijām. Bet turēt reāli darboties nespējīgu iestādi pēc principa «nevaru atļauties pirkt lētas mantas», ir izšķērdība.

 

Komentārs: Glābšana un morāle

Laila Pakalniņa,  Diena  08/17/09    Diagnoze, ko Valsts prezidents Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkos Aglonā noteica Latvijai, proti, ka "mūsu sabiedrībā ir iestājies morāles pagrimums", ir smaga.

Jo "mūsu sabiedrība" taču ir ja ne visi, tad vismaz lielākā Latvijas iedzīvotāju daļa. Tādējādi ar šo izteikumu varētu tikt apvainoti vismaz tie, kas nav bijuši "tik negausīgi". Tai pašā laikā prezidenta atziņa, ka sabiedrība ir morāli pagrimusi, varētu būt viegli pieņemama un pat izdevīga tiem, kas jau sen jūtas līdzīgi Aigaram Kalvītim: "Nav ideālu. Labie un godīgie arī lielākoties ir liekuļi. Es nepazīstu gandrīz nevienu cilvēku, kurš, sākot ar 90.gadu, pret valsti būtu bijis godīgs."

Lai vai kā, sestdien prezidents ir apliecinājis savu izpratni par to, ka rīcības mēram Latvijā jābūt ne tikai atbilstībai likuma normām, bet arī morālei. Tāpēc viņš droši vien apzinās, ka tādējādi ir aicinājis cilvēkus ne vien uz "labiem darbiem visiem kopā", bet morālā pagrimuma aspektā vērtēt daudzas norises Latvijā, tai skaitā arī amatpersonu rīcību.

Piemēram, nesen kļuvis zināms, ka Valda Zatlera un citu amatpersonu pārvadāšana ar helikopteru pagājušajā gadā Latvijas Gaisa spēkiem izmaksājusi 50 000 latu. Visvairāk — 32 500 latu — izmaksājuši tieši Zatlera lidojumi: ar glābšanas helikopteru Mi-17 viņš devies uz Viļņu, Tallinu, Madonu, Lubānu, Tartu, Viļaku, Balviem, Aglonu un Daugavpili.

Teorētiski, protams, prezidents var atļauties atstāt iespaidu, piemēram, uz Balvu iedzīvotājiem, un nolaisties pie viņiem ar helikopteru, nevis atbraukt ar auto. Vēl jo vairāk tāpēc, ka bruņoto spēku vadība uzsver — valsts amatpersonu pārvadājumi esot viens no lidojumu treniņu elementiem, tāpēc nav pamata uzskatīt, ka šādi tiek tērēti valsts budžeta līdzekļi. Katrs lidojums paaugstinot personāla kvalifikāciju.

No morāles viedokļa prezidenta lidināšanās gan vairs tik labi neizskatās, it īpaši, ja tiek uzdots jautājums, kāpēc glābšanas helikoptera personāls nevarētu nodarboties ar kvalifikācijas paaugstināšanu, piemēram, pārvadājot nevis Zatleru, bet bērnus, kam nepieciešama medicīniskā palīdzība.

Es tiešām negribu un nevaru pārmest glābējiem, ka viņi neglābj. Puišu darbu ir gadījies redzēt klātienē — tas raisa lepnumu un pārliecību par Latvijas bruņotajiem spēkiem. Taču man ir gadījies pārliecināties arī par to, cik ātri atlido (laikam būtiski, ka ātri tiek atsūtīts) helikopters, pirms vēl cietušajam ir uzstādīta diagnoze. Tik ātri tāpēc, ka palīdzība nepieciešama bērnam. Diemžēl ne Latvijā, bet citā Eiropas valstī.

Gadījumu, kad parasta vīrusa dēļ (kā pēc tam izrādījās) mana uz brīdi samaņu zaudējusī meita tika pie lidojuma helikopterā, es atkal atcerējos, uzzinot par Ketlīnu. Kad meitene pēc negadījuma (bērnam acī iedūrās zars) nonāca Ventspils slimnīcā un tur tika konstatēts — acs trauma ir tik smaga, ka vietējiem ārstiem nav ne prakses, ne aparatūras, lai veiktu nepieciešamo operāciju, Ketlīnas transportēšanai uz Rīgu netika piešķirta ātrā palīdzība. Ventspils slimnīcas galvenā ārsta vietnieks Olafs Ķeņģis, kurš pieņēma šo lēmumu, saka: "Pieturos pie mediķiem tagadējos ekonomiskajos apstākļos uzspiestā principa — ātrās palīdzības mašīnu sūtīt tikai tādos gadījumos, kad cilvēka dzīvībai draud reālas briesmas." Bet tā saucamās reālās briesmas draudēja (tikai?) Ketlīnas redzei. Un tie draudi ne vien meitenes, bet arī citu cilvēku dzīvībai, kas reāli pastāvēja, kad vecāki ar privāto auto traucās uz Rīgu, (protams) pārkāpdami ceļu satiksmes noteikumus, acīmredzot neskaitījās.

Tāpat kā nu jau neskaitās arī tas laiks, ko auto pavadīja sastrēgumos, jo Olafs Ķeņģis ir sazinājies ar mediķiem, kas meitenīti operēja, — viņi uzskatot, ka trauma bijusi pārāk smaga un acs būtu zaudēta arī tad, ja Ketlīna būtu atvesta ātrāk.

Tiesa, Katastrofu medicīnas centra vadītājs Mārtiņš Šics gan ir atzinis, ka operatīvais transports, izmantojot bākugunis, slimnīcā būtu nokļuvis ievērojami ātrāk, bērns ceļā atrastos pilnīgā guļus stāvoklī un brigāde, iespējams, viņam būtu aiztaupījusi vemšanu triju stundu garumā (NRA). Jebkurā gadījumā tas, ka, atsaucoties uz "tagadējiem ekonomiskajiem apstākļiem", izrādījies iespējams neņemt vērā konkrēta bērna konkrētas ciešanas, nebūt neliecina, ka Latvijā sākts dzīvot prātīgāk. Tas ir neprāts. Un būtībā jau ir vienalga, vai mazās Ketlīnas murgainais ceļš uz Rīgu laikā, kad amatpersonas nekautrējas VIP lidojumiem izmantot Latvijas Gaisa spēku glābšanas helikopteru, ir cilvēka kļūda vai sistēmas kļūda, ko cilvēks neuzdrošinājās novērst, jo likums viņam šķita svarīgāks par morāli. Jebkurā gadījumā tā ir liecība par morāles pagrimumu. Turklāt, iespējams, tas ir tieši tas pats morāles pagrimums, par kuru sestdien runāja Zatlers, jo viņš taču jautāja: "Kāpēc tie, kas strādā valsts darbā, ne vienmēr jūt atbildību par mūsu valsts cilvēkiem?"

 

Viedoklis: Kalvīša sētas bizness

Aivars Ozoliņš,  Diena  08/17/09    Pērn Aigars Kalvītis par 200 000 latu iegādājās privātuzņēmuma — akciju sabiedrības Dinamo Rīga — 2000 daļu, bet nupat paziņo, ka šis sporta klubs "kā biznesa projekts nevar pastāvēt", tāpēc "ir būtiski panākt, lai šāda veida klubu finansēšanā iesaistās lielie valsts uzņēmumi". Viņš būtu "ļoti pateicīgs", ja līdzās Latvijas dzelzceļam, kas jau finansē šo privāto biznesu, to darītu arī Latvenergo un Lattelecom. (Kā atceramies, Lattelecom padomes priekšsēdētāja amats Kalvītim bija viens no Tautas partijas nosacījumiem pašreizējās valdības tapšanai.) Lēmumam par valsts naudas piešķiršanu viņa un vēl dažu kungu firmai esot jābūt "politiskam", proti, tas jāpieņem valdībai, zinoši norāda bijušais premjerministrs.

Šajā mazajā shēmiņā kā ūdens pilē redzami "uzņēmējdarbības principi", kuri ir pamatā krietna pulka dažāda mēroga darboņu labklājībai, sākot no tādiem sīkaļām kā pats Kalvītis ar viņa hokeja biznesu un viņa sievas mazo HES, līdz pat mūsmāju "oligarhiem" jeb ļoti respektabliem lieluzņēmējiem, kā viņiem patiktos, lai šos dēvējam. Ļoti vienkārši — ar politiskiem lēmumiem jārada "biznesa vide", kurā peļņu viņiem nodrošina galu galā nodokļu maksātāji.

Pie reizes Kalvītis kārtējo reizi izpauž, ko viņa izpratnē nozīmē vārds "politika" — tā ir šādu darījumu kārtošana ar citiem tādiem pašiem "politiķiem". Viens šās politikas rezultāts ir Latvijā īpaši dziļā ekonomiskā krīze. Vēl tālejošāks būtu šādam biznesa modelim atbilstošs valsts iekārtojums — pareizas "politiskās izšķiršanās" paraugs Kalvītim ir autoritārās Kazahstāna un Baltkrievija, kur, kā viņš norāda, hokeja klubus atbalsta valdība.

Kalvīša bezkaunīgais sauciens pēc valsts naudas savam citādi, kā viņš uzskata, dzīvot nespējīgajam biznesa projektam sakrita ar viņa partijas biedra, pašvaldību ministra Edgara Zalāna apstulbinošo paziņojumu, ka TP nu tik būšot "reformu partija", jo tikai ar reformām valsti varot izvest no krīzes. Paši ievedām, paši izvedīsim? TP, Kalvīša un arī Zalāna paša attiecības ar īstenību labi raksturo viņa teiktais par politiķiem valdības ministrijās — ka tie "dzīvo savā sētā, kuru sargā ar suņiem, un neskatās, kas notiek valstī".

 

Intervija ar Mārtiņu Bondaru: Man jābūt gatavam iesaistīties politikā vismaz deviņus gadus

Elita Veidemane,  NRA  08/17/09    Mārtiņš Bondars, akciju sabiedrības Latvijas Krājbanka valdes priekšsēdētājs, ir kustīgs kā ūdenszāle: dažas minūtes nosēdējis krēslā un visādi izmēģinājies rāmi atbildēt uz jautājumiem, viņš, enerģiski žestikulēdams, pielec kājās un apsēžas uz sava darbgalda. Saruna turpinās tikpat emocionāli.

Taču laiku pa laikam Mārtiņš pamet skatienu uz logiem, no kuriem parasti var redzēt saulrietu. Pirmdien Mārtiņš Bondars šajā kabinetā vairs nesēdēs, jo viņš būs tur, kur sauli var redzēt iekrītam jūrā: „Es būšu Latvijas rietumkrastā, es beidzot atpūtīšos, un man, no rīta pamostoties, vairs nevajadzēs domāt, ka esmu atbildīgs par to, to vai to,” Mārtiņš ir patiesi priecīgs.

14.augusts bija Mārtiņa Bondara pēdējā darbdiena, jo 17.augustā AS “Latvijas Krājbanka” valdes priekšsēdētāja pienākumus sāk pildīt līdzšinējais valdes loceklis Ivars Priedītis.

Pirms vairākiem gadiem Mārtiņš Bondars pie atpazīstamības debesīm parādījās kā perspektīvs basketbolists, tomēr viņš savā turpmākajā darbībā apliecināja, ka basketbols paliks vien kā vaļasprieks, nevis kā galvenā nodarbošanās. Mārtiņš devās uz ASV ar nolūku Leiklendas koledžā studēt ekonomiku un starptautisko biznesu. Pēc studiju beigšanas viņš 1997.gadā piekrita kļūt par toreizējā premjera Viļa Krištopana biroja vadītāju, bet pēc gada jau kļuva par Valsts prezidentes Vairas Vīķes – Freibergas kancelejas šefu. Šo vietu Mārtiņš atstāja tad, kad viņam tika izteikts „interesants piedāvājums” – sākt strādāt Krājbankā. „Tas nebija viegls lēmums,” tagad atzīst Martiņš, „tas nebija tā – mest kapeiku un skatīties, kas būs – ērglis vai cipars. Aiziešana no kancelejas bija ilgu pārdomu rezultāts. Man taču bija jārēķinās ar kaut kādiem apstākļiem, ar turpmāko dzīvi.”

Toreiz ļaudis mēļoja, ka Bondaru pāris – Mārtiņš un viņa daiļā sieva Ieva Bondare, kas bija Misis Latvija ’97 un Misis Globe ’98 titulu īpašniece – apveltīs Latvijas banku sektoru ar lielāku šarmu. Vai tas tā notika, vēsture pagaidām klusē, taču Krājbankai, iespējams, labākais guvums bija Mārtiņa Bondara starptautiskie sakari un prasme komunicēt ar dažādiem cilvēkiem, ko viņš bija lieliski apguvis, strādādams Valsts prezidentes kancelejā.

Jāpiebilst, ka Krājbankas kontrolpakete pieder Lietuvas bankai Snoras, vairākums tās akciju pieder Raimondam Baranauskam un Vladimiram Antonovam Akcionāru pārstāvji ir piedāvājuši Bondaram kļūt par Latvijas Krājbankas padomes locekli, un tas tiks lemts akcionāru sanāksmē 7.septembrī.

- Pārskatot publikācijas, pamanīju, ka pirms gada jūs plānojāt – nacionālā kopprodukta kritums Latvijā būšot aptuveni viens procents. Tagad redzam – kritums sasniedzis 19,6% atzīmi. Jūs bijāt vienkārši optimists vai arī jums nebija zināmi visi ekonomiskās lejupslīdes apstākļi?

- Pirmām kārtām – mēs dzīvojam kontekstā ar apkārtējo pasauli. Un pasaulē šajā gadā ir bijuši ļoti daudzi dramatiski notikumi. Par savu sabrukumu paziņoja Lehman Brothers un daudzi citi finanšu veidojumi. Pārējiem, kas palika dzīvi, radās pamats sākt neuzticēties cits citam. Apstājās naudas plūsmas, kas bija nepieciešamas uzņēmumiem, lai tie spētu dzīvot, izdzīvot un attīstīties. Nerunāsim nemaz par tādām valstīm kā, piemēram, Latvija, kuras vadītāji uzskatīja, ka ekonomikas likumi šeit darbojas absolūti citādi nekā visā pasaulē... Nesaprotamu iemeslu dēļ viņi uzskatīja, ka Latvijā viss notiek atšķirīgi. Taču tajā brīdī, kad pasaulē notiek finansiāli satricinājumi, Latvija tajos tiek iesaistīta tikpat spēcīgi kā pārējās valstis. Tieši tāpēc pērnā gada decembrī vajadzēja tik strauji – bez iekšējām debatēm, ļoti šaurā lokā – parakstīt memorandu, kas paredzēja ņemt naudas aizdevumu. Tieši šo dažādo iemeslu dēļ nevarēja paredzēt, kāds būs iekšējā kopprodukta kritums. Bet tā ar tām prognozēm notiek: ir cilvēki, kas kategoriski atsakās izteikt jelkādas prognozes, sacīdami, ka viņi nav nekādi zīlnieki. Taču tādā gadījumā mēs taču nevarētu plānot pat nākamo stundu! Teorētiskie riski, protams, eksistē, un varbūtība, ka tie piepildās, arī eksistē. Ja tie piepildās, tad mēs brīnāmies: kā tad tā, kāpēc mēs to neparedzējām?

- Varbūt tomēr paprognozēsim gadu uz priekšu – kas notiks?

- Tas ir vēl grūtāk. Ņemot vērā mūsu ekstraordināro situāciju, mūsu apstākļu kopums ir pilnīgi cits. Piemēram, mēs gribētu uzzināt, kas notiks ar mūsu valūtu. Taču attiecībā uz šo jautājumu izrādes galvenā varone ir Latvijas Banka. Un es, piemēram, nevaru īsti saprast, ko un kā viņi domā, kāds ir domu gājiens.

- Varbūt melo?

- Nē, nu, jūs tā pārāk kategoriski... Viņiem , patiesību sakot, ir tā pati problēma, kas man – nav iespēju plānot gadu uz priekšu. Dažkārt šķiet, ka būs viena situācija, bet izrādās, ka ir otra, tāpēc steigšus jākoriģē darbība.

- Nezin kāpēc man šķiet, ka mūsu augstākajos valdītājslāņos sēž vai nu neprašas, vai grābšļi, jo nav manītas pazīmes, ka kāds no viņiem censtos prognozēt situāciju ne tikai gadu, bet pat mēnesi uz priekšu.

- (Pauze). Beigu beigās visi vērtētāji nonāk pie viena secinājuma: tā ir kompetence. Taču mūsu atjaunotā valsts ir tikai deviņpadsmit gadus jauna, no kurienes gan tā kompetence...

- Protams, kompetences parasti pietiek tikai tam, lai šo jauno valsti izlaupītu... Bet varbūt pamācīties no cilvēkiem, kuri prot pārvaldīt valstis?

- Diemžēl daudziem, kuri prot, ir interešu konflikts, tas ir, viņi nevar to darīt, jo viņiem pašiem ir kādas ekonomiskas, politiskas vai drošības intereses attiecībā uz mūsu valsti. Un nav jau arī daudz cilvēku, ar kuriem par tādām lietām var runāt. Savukārt vēl pret citiem mums ir aizspriedumi.

- Varbūt valsts interešu labā neņemt vērā šos aizspriedumus?

- Jā, mums vajadzētu paskatīties pāri savu aizspriedumu robežām. Jāpaskatās, kā dzīvojam un kādā pasaules kontekstā mums vajadzētu dzīvot. Mēs izlemjam, ka dzīvosim tā, tad arī dzīvojam tā, par spīti tam, ka apkārtējā vide – pasaule – mums tā neļauj dzīvot.

- Man gan šķiet, ka mēs akli pakļaujamies norādēm, kas nāk no jūsu pieminētās pasaules. Ja kādi gudrinieki – ārzemnieki nosaka: jūs darīsiet tā, mēs, paklausīgi būdami, izdarām vēl desmitreiz sliktāk.

- Jā, es piekrītu, ka tā ir! Tieši tāpēc mums visu laiku šķiet: kaut kas nav riktīgi. Protams, katrai situācijai ir savs skaidrojums, un diez vai tuvākajā laikā mēs uzzināsim, kāpēc decembrī tika pieņemts tieši tāds un ne citāds memorands. Kas bija īstie aktieri šajā spēlē, kāpēc visu vajadzēja noklusēt? Varbūt pēc gadiem desmit kāds vīrs atklātības brīdī par to pastāstīs...

- Un ko pastāstīs par PAREX banku? Kā tas varēja notikt, ka vienas privātas bankas bankrots nospieda uz ceļiem valsti, kas dziļā pazemībā vēl skaitīja šajā bankā iekšā miljardu naudiņu, lai tā neizlaistu garu pavisam? Kāpēc šie divi slavenie baņķieri, kuri pieļāva savas privātbankas grimšanu, vēl nesēž cietumā? Un ne jau tāpēc, ka tā banka sen jau ir pussabrukuma stāvoklī, bet gan tāpēc, ka tā velk uz leju visu valsti! Un šī leļļošanās ar PAREX banku notiek laikā, kad iet bojā veselības aprūpe, izglītības sistēma, pensiju fonds un citas iedzīvotājiem svarīgas lietas.

- Vienmēr ir svarīgs samērojamības jautājums: vai, neglābjot šo banku, visas jūsu pieminētās sistēmas neietu bojā vēl ātrāk un traģiskāk. Bet mēs to nezinām. Un mums kādreiz būs ļoti interesanti skatīties to failu ar nosaukumu PAREX bankas glābšana. Kas man pašam šķiet mulsinoši... Ņemot vērā to, ka es joprojām neesmu attālināts no banku industrijas, nevaru pārāk kritizēt kolēģus. Nu, lūk, mulsinoši bija tas, ka šķita: nav pārdomāta bankas pārņemšanas plāna. Vienkārši – nav! man būs interesanti kādreiz redzēt toreizējo plānu, ja tāds bija, kā arī novērtēt izpildījumu.

- Tas, manuprāt, bija kategoriski kretīnisks.

- Jā, jums ir tiesības tā vērtēt. Bet man šī toņkārta jānolaiž mazliet zemāk. Faktiski arī mēs bijām ļoti uztraukušies par to, kas notiek ar PAREX banku. Mūsu industrijai tas bija milzīgs stress, jo momentā radās liela neuzticība banku sistēmai vispār. Jautājums ir par to: ko varēja izdarīt citādi? Ideālā gadījumā mums paliek vismaz mācībstunda par to, kā vajadzēja un kā nevajadzēja rīkoties.

- Atgriezīsimies pie jautājuma par aizspriedumiem. Iespējams, vajadzētu ļaut vadīt valsti cilvēkiem, kuriem ir talants un spējas to darīt. Piemēram, Andris Šķēle – viņam neapšaubāmi piemīt vadītāja spējas. Protams, daļa Latvijas iedzīvotāju viņu ienīst, lamā par zagli, daļa – dievina, vēl kāda daļa – ciena, vēl kāda – baidās... Taču domāju, ka lielākoties tie ir aizspriedumi.

- Cilvēkiem ir tieksme skatīties atpakaļ. Lūk, deviņdesmitajos gados kāds cilvēks uzsāka aktīvu darbu un atveseļoja Latviju, tagad izmantosim to pašu medicīnu, un viss atkal notiks. Taču jūsu pieminētais Andris Šķēle ir pateicis, ka nevēlas iesaistīties politikā. Cik daudz viņš ir domājis par valstiskām lietām – to es nezinu. Bet trešais aspekts ir: cilvēku uztvere, proti, kā uz viņu skatās un vērtē valsts iedzīvotāji. Turklāt ir arī jautājums ar to, vai šo cilvēku pieņem starptautiskā vide.

- Šķēli es pieminēju tikai tāpēc, ka viņš man pirmais ienāca prātā.

- Bet jebkurā gadījumā arī uz citiem valsts vadītāja pretendentiem attiecas tās pašas prasības.

- Valsts priekšgalā, manuprāt, būtu vajadzīga harizmātiska personība.

- Un ne tikai viena vien. Vajadzētu sanākt kopā gudriem cilvēkiem (no visas pasaules!) un teikt: vīri, re, kur lauciņš, kurā daudz ko var paveikt! Darām! Vien šāda personība varētu izdarīt daudz ko, piemēram, pavirzīt tautu vienā vai otrā virzienā, taču ekonomikas likumi no tā nemainītos. Šī personība varētu panākt to, ka uzlabojas cilvēku morālā veselība, rodas vairāk cerību, vairāk pašpārliecības. Bet ekonomiskie rādītāji tik un tā uzlabotos ļoti, ļoti lēni. Brīnumu nav. Ir iespējami vairāk vai mazāk strauji lēcieni... Tādu mēs jau pieredzējām. Pirms krīzes. Katrā ziņā šādi lēcieni nav ilgtermiņa parādība. Lēciens nevar ilgt bezgalīgi.

- Tāpat kā kritiens. Stāsta, ka krīze esot iespēju laiks. Vai tas tā ir? Varbūt kādam iespēju laiks, kādam – beigu laiks?

- Nekad par krīzi neesmu domājis šādā aspektā. Ja krīzes laikā kādam ir sagatavots spilventiņš, tad viņam ir, kur nokrist. Bet ja tā nav... Daudz bēdīgāk ir tiem, uz kuriem tā krīzes lavīna gāžas virsū.

- Man – un ne tikai man vienai – ir tāda sajūta, ka ar mums eksperimentē: tā, nogriezīsim kājiņu... Dzīvs? Dzīvs. Aizklapēsim slimnīcas. Dzīvs? Aha. Aizvērsim skolas. Lasīt vēl mācās? Nu, ja! Nu tad vispār nogriezīsim skābekli! Vēl elpo?! Nu, super! Nez, cik mēs ilgi izturēsim šo eksperimentu?

- Neesmu saticis nevienu cilvēku no ārvalstu kompānijām vai organizācijām, kas teiktu: es saprotu, ko jūs darāt, tas ir pareizi! Arī Latvijā ir maz cilvēku, kuri teiktu: jā, ir grūti, savilksim jostas, darīsim, uzvarēsim, jo mums ir labs plāns. Bet valsts vadītājiem šā plāna nav. Šo situāciju varu salīdzināt ar kritienu, piemēram, no desmitā stāva loga. Kamēr krītam, tikmēr nekas nesāp. Tad, kad atsitamies pret zemi, uz brīdi zaudējam samaņu, bet tad brīnumainā kārtā attopamies un saprotam – esam izdzīvojuši. Un tad sāk sāpēt pa īstam! Ar katru brīdi sāpes sāk palielināties. Un tad visādi fondi mums sāk dot morfiju, lai mēs tik traki nejustu tās sāpes. Bet ko mēs? Mēs pierodam pie morfija, kaut arī zinām, ka to sāpju remdētāju mūžīgi mums neviens nedos! Mums pašiem jāiemācās kustināt rokas un kājas, jāiemācās atkal staigāt un pat skriet.

- Kāpēc nevienam valsts vadītājam nav vīzijas par valsts attīstību? Uz kurieni un kāpēc mēs ejam? Kas mēs esam? Zviedrijas protektorāts? Krievijas guberņa?

- Mums ir pārāk zema ticība Latvijai, Latvijas valstij, Latvijas idejai. Ir pārāk maz to cilvēku, kuri tam tic. Un tie cilvēki, kuriem tiek maksāts par to, lai viņi elpotu ar šo ideju, lai viņi piedāvātu vīzijas – vai nu viņiem savu ideju lidojums ir pārāk zems, nu, tāds kukuruzņika augstums, vai nu ir kaut kādi privāti iemesli, kāpēc šā lidojuma nav. Savukārt tie cilvēki, kuros ir dzīva Latvijas ideja, iespējams, pagaidām nav atraduši cits citu. Tautas frontē taču visi nāca kopā, vajadzēja tikai paaicināt, vai ne?

- Mums bija ideja – brīva Latvija.

- Jā, Atmodas sākumprocesā bija ļoti daudz cilvēku, tad pamazām sāka atkrist cilvēks pēc cilvēka, sak, mēs savu esam padarījuši, nu varam iet un mierīgi dzīvot tālāk. Palika politiskais kodols, kam vajadzēja nest un attīstīt šo ideju tālāk.

- Nu, bija jau tas kodols: radās Latvijas ceļš, radās slēgta politisko intrigu kopa Klubs 21...

- Kaut kas sagāja šķībi. Diemžēl ļoti maz bija to cilvēku, kuri bija gatavi kaut ko dot no sevis, ne tikai kaut ko gaidīt no valsts.

- Kas tad mums te tagad sanāk? Valstij nav naudas, cilvēkiem nav idejas, perspektīvas un cerību... Ko darīt? Pieņemsim, Mārtiņš Bondars gatavojas kļūt par visas tautas vēlētu Valsts prezidentu. Un viena kundzīte, kam deviņdesmit deviņi gadi un kura pieredzējusi teju visus prezidentus, kādā priekšvēlēšanu sapulcē tālajā Vilkupakaļas pagastiņā jautā: „Bondara kungs, kam mums vajadzīga Latvijas valsts? Kāda ir Latvijas valstiskuma ideja?”

- Ja es piedalītos vēlēšanu procesā, tad man, protams, būtu jādomā par vīziju, par ideju, jo vēlēšanās es nedrīkstētu būt nejaušības izvirzīts cilvēks, kuru priekšplānā izstūmis kādas partijas saraksta baigais tvaiks.

- Nu, labi, bet tik un tā iedomāsimies to priekšvēlēšanu kampaņu.

- Jautājums par to, kāpēc mums vajadzīga Latvijas valsts, manuprāt, ir pilnīgi skaidrs. Pasaulē nav nevienas citas vietas, kur pilntiesīgi eksistēt latviešu valodai un kultūrai. Visi pārējie iemesli ir pakārtoti. Tāpat vien uzturēt valsti ar visām tās regālijām, atribūtiem un nepieciešamībām ir ļoti liela greznība, un vienīgais šīs greznības attaisnojums ir valoda un kultūra. Valoda un kultūra ir tas, uz ko mēs gājām Atmodas laikā.

- Nesen jūs apgalvojāt, ka Latvijā nav valdības, Latvijā ir tikai koalīcija. Kā tad mēs tā – bez valdības?

- Valdībai jābūt vienotam mērķim, kam pievienojas gan sabiedrība, gan partneri. Šajā gadījumā problēma ir tā, ka nav šā vienotā mērķa. Drīzāk tāda īstāka koalīcija ir parlamentā. Mums pirmām kārtām ir vajadzīga Latvijas Republikas valdība, nevis koalīcija. Mēs paši esam pieraduši teikt un rakstīt, nevis, piemēram, LR valdības ministrs Māris Riekstiņš, bet Tautas partijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš vai arī – Māris Riekstiņš (TP). Nu nav viņš partijas, bet gan valdības ministrs.

- Kāpēc aizejat no Krājbankas valdes priekšsēdētāja amata?

- Ir personīgi un profesionāli motīvi, kāpēc to daru. Vienā teikumā izsakoties – darbs ir pabeigts. Pārņemot bankas vadību pirms trim gadiem, mans uzdevums bija reorganizēt bankas struktūru, izveidot komandu un palielināt biznesa apjomu. Tas arī tika izdarīts. Šajā laikā banka nostiprināja savas universālas tīkla bankas pozīcijas tirgū, un es uzskatu šo periodu par būtisku bankas attīstībā. Šim attīstības ciklam ir nepieciešams loģisks turpinājums.

- Klīst baumas, ka Mārtiņš Bondars veidošot politisko partiju. Varbūt kāds ir piedāvājis iesaistīties jau esošā partijā?

- Nē, nav gan piedāvājis.

- Tiešām?

- Nu, pirms ilga laika – jā. Bet ne tagad. Un politisku partiju arī negrasos veidot.

- Droši vien simpatizējat kādai partijai?

- Simpātijas? Diez vai tas ir īstais vārds, ko attiecināt uz partijām. Drīzāk tā – vai nu es piekrītu kādas partijas izvēlētajam kursam un nostādnēm, vai arī nepiekrītu.

- Vai ir bijuši kādi politiski lēmumi, kurus tagad atzīstat par neveiksmīgiem?

- Jā, ir. Mans kādreizējais mēģinājums balotēties uz Rīgas domes deputāta vietu.

- Un tomēr – vai iesaistīsities politikā?

- Ja domāta ir dalība Saeimas vēlēšanās, - es nevaru izslēgt iespēju, ka kādreiz dzīvē to darīšu. Bet uz jautājumu – vai to darīšu šodien vai rīt? – mana atbilde ir nē. Ja es šodien pieņemtu lēmumu kandidēt nākamajās Saeimas vēlēšanās, man jābūt gatavam iesaistīties politikā vismaz nākamos deviņus gadus. Gads – pirms vēlēšanām un tad vēl divi sasaukumi. Tā ir minimālā pakete, uz ko ir jābūt gatavam.

 

Jauno partiju būs par daudz

Aivis Vincevs, Latvijas Avīze  08/18/09    Ansis Kalniņš no Rīgas uzskata, ka Latvijā ir pieļautas kļūdas medicīnas sistēmas veidošanā, kuras nepieciešams labot. "Pats esmu ārsts, tādēļ zinu visas pacienta problēmas. Šobrīd pārāk liels finansējums tiek noņemts slimnīcām. Turklāt liela problēma ir valsts kompensējamo zāļu saraksts," teic rīdzinieks. Valsts apmaksā tikai lētākos medikamentus, kas nereti ir pat neefektīvi. Ja pacientam ir iespēja maksāt par dārgākām un efektīvākām zālēm, slimību iespējams izārstēt ātrāk. Emīlija Kolna no Gudenieku pagasta uzskata, ka Latvijas Apvienotās policistu arodbiedrības līderim Agrim Sūnam nevajadzēja veidot jaunu politisko partiju, bet gan pašam pievienoties "Jaunajam laikam". Viņasprāt, nav vērts veidot tik daudz jaunu partiju, jo tad neviena nākamajās Saeimas vēlēšanās neiegūs pietiekami daudz balsu. "Šķiet, ka nākamā Saeima būs ļoti sadrumstalota," prāto lasītāja. Viņa cer, ka no pašreizējām partijām pie varas tiks tikai premjera Valda Dombrovska pārstāvētā partija "Jaunais laiks". Pārējās partijas zaudējušas vēlētāju uzticību, jo, pēc kundzes domām, piedalījušās valsts izputināšanā. Rīdziniece Lilija Treice uzskata, ka "Jaunās paaudzes" grāmatu dedzināšana sodāma ar vaininieku izraidīšanu no valsts. "Šādiem cilvēkiem nav ko darīt Latvijā, ja neciena tās tradīcijas," uzsver kundze. Viņa ar nožēlu saka, ka visā pasaulē pēdējos gados cieņā nākušas materiālas vērtības, turpretim garīgās atstātas novārtā.

Vairāki bijušie strādājošie pensionāri – J. Priedīte, Z. Strode, T. Cīrulis, G. Ozols – izteikuši savus ierosinājumus, kā novērst valsts bankrotu un atjaunot tās maksātspēju. Viņuprāt, ar steigu nepieciešams ieviest depozīta ienākumu nodokli. "Kā tas nākas, ka bijušo "Parex bankas" īpašnieku ienākumi no depozīta netiek aplikti ar nodokli?" vaicā pensionāri. Lasītāji apsveic pašreizējās valdības lēmumu likvidēt vairāku valsts uzņēmumu padomes un valdes, taču teic: vēl ir daudz darba darāms. Nepieciešams likvidēt nevajadzīgās ministrijas un inspekcijas. Tas arī atvieglotu darbu uzņēmējiem, jo šobrīd viņu darbs ir ierobežots pārāk lielas birokrātijas dēļ.

Jānis Biezais Ķekavā baiļojas, vai valstī nesāksies haoss. Pie vainas ir valdības lēmumi, kas skar lielu sabiedrības daļu, piemēram, pensiju apcirpšana. "Tauta izies ielās," uzskata lasītājs. Turpretim rīdzinieks Arvīds Bankovičs uzskata, ka liela daļa darbspējīgo iedzīvotāju izbrauks laimes meklējumos uz citām valstīm. "Jau šobrīd tas novērojams. Rezultātā nebūs jauniešu, kas valsti izvedīs no nabadzības," uzskata rīdzinieks. Tāpat viņš norāda, ka nereti cilvēkiem šķiet, ka ārzemēs dzīve būs vieglāka. Tomēr arī tur neesot leiputrija.

 

Zatlers Mazsalacā un Rūjienā saskata līdzīgas problēmas skolu darba un veselības aprūpes nodrošināšanā

LETA  08/17/09    Valsts prezidents Valdis Zaters šodien vizītes laikā Mazsalacā un Rūjienā novērojis, ka abiem novadiem ir līdzīgas problēmas, kas saistītas ar skolu darbības sākšanu 1.septembrī un veselības aprūpes nodrošināšanu.

Viesojoties pilsētās, Zatlers uzsvēris, ka, ņemot vērā jauno novadu atšķirīgo veidošanos un to dažādību pēc būtības, katrā novadā ir savs problēmu risinājumu veids, turklāt jaunās domes ir apzinājušās reālo situāciju savos novados un tām ir zināma skaidrība, kā rīkoties, informēja Prezidenta preses dienestā.

Valsts prezidents arī augstu novērtējis sarunas ar iedzīvotājiem abās pilsētās, uzsverot, ka satiktie cilvēki ir aktīvi un drosmīgi, uzdodot savus jautājumus.

Mazsalacā Valsts prezidents piedalījās izstādes "Laikmets. Notikumi. Cilvēks. Gadi." atklāšanā, kas atspoguļo Mazsalacas novada sabiedriskās aktualitātes, sadarbību ar Igaunijas kaimiņu novadiem, kā arī ievērojamus mazsalaciešu panākumus. Izstādes laikā 80 gadu jubilejā īpaši tika sumināta Nellija Nurmika, kas ir viena no šīs izstādes autorēm. Valsts prezidents apskatīja arī tautas lietišķās mākslas izstādi "Cimdu pāris" un tikās ar cimdu meistari.

Viesojoties Mazsalacā, Zatlers tikās arī ar novada deputātiem un uzņēmējiem. Viņi pārrunāja jaunā novada izveidošanas atstāto iespaidu, īpaši attiecībā uz uzņēmējdarbību. Tāpat Mazsalacas novada uzņēmēji izteica savu viedokli par valsts nodokļu sloga ietekmi uz uzņēmējdarbību. Sarunas gaitā tika pārrunāts novada darbības plāns sociālā spilvena nodrošināšanai, īpaši meklējot finansiālos risinājumus skolēnu brīvbiļetēm un brīvpusdienām. Atsaucoties uz pavasarī notikušo Latvijas forumu Mazsalacā, Valsts prezidents slavēja foruma dalībnieku idejas un interesējās par to realizāciju dzīvē.

Mazsalacas iedzīvotāji Valsts prezidentu sagaidīja ar dejas priekšnesumu. Uzrunājot iedzīvotājus, Zatlers atzina, ka šī nav viņa pirmā viesošanās Mazsalacā. Sarunā ar Valsts prezidentu iedzīvotāji interesējās par valsts atbalstu mazajiem uzņēmumiem, bērnu un skolēnu interešu centru saglabāšanu, kā arī par veselības aprūpes aktualitātēm. Zatlera tikšanās laikā ar mazsalaciešiem piedalījās arī pilsētas vecākais iedzīvotājs Krišjānis Reinfelds, kuram šogad apritēs 102 gadi.

Tāpat Zatlers tikās ar Mazsalacas slimnīcas vadību un iepazinās ar slimnīcas darbību, kā arī tikās ar Mazsalacas novada izglītības iestāžu pārstāvjiem, kuras laikā pārrunāja to, kā izglītības pārvaldes pārvar pašreizējās grūtības, kā arī praktiskos jautājumus, ar kuriem saskaras skolas ikdienā, piemēram, valsts atbalstu mācību grāmatu iegādei, skolotāju atlīdzību, kā arī interešu izglītības nodrošināšanu skolēniem. Sarunas laikā kā aktuāls jautājums tika atzīmēts arī veicamais darbs ar pieaugošo skaitu bērnu, kuru vecāki devušies strādāt uz ārzemēm.

Neskatoties uz spēcīgo lietu, Rūjienā Valsts prezidentu sagaidījis liels skaits pilsētas iedzīvotāju, ar kuriem Zatlers pārrunāja ekonomiskās krīzes radītās problēmas, tostarp pensiju samazināšanu un veselības aprūpes stāvokli valstī.

Zatlers Rūjienā tikās ar Rūjienas novada deputātiem un skolu vadību, kur dominējošais jautājums sarunas laikā bija izglītības nodrošināšana novada skolēniem. Liela izmanība tika veltīta arī jautājumam par skolotāju atalgojumu un iespējām turpmāk nodrošināt interešu izglītību.

Rūjienā Valsts prezidents apmeklēja arī policijas iecirkni un ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, kā arī nolika ziedus pie Kārļa Zemdegas pieminekļa "Tālavas taurētājs". Rūjienā notika paredzētais Rūjienas pienotavas apmeklējums, pēc kura Valsts prezidents tikās ar novada uzņēmējiem, lai pārrunātu ar uzņēmējdarbību saistītos izaicinājumus.

Savukārt Lilita Zatlere šodien Mazsalacā viesojās kokgriezēja Valtera Hirtes muzejā, bet Rūjienā - mākslinieka Ādama Alkšņa darbnīcā, izstāžu zālē, kā arī pilsētas aprūpes centrā.

 

Satiksmes ministrija - dzīvošana Kundziņsalas teritorijā ir bīstama

LETA  08/18/09    No teritorijas plānošanas viedokļa turpmākā dzīvojamās apbūves attīstīšana Kundziņsalas teritorijā nav vēlama, bet dzīvošana šajā teritorijā jau tagad ir bīstama, uzskata Satiksmes ministrija (SM).

Šāds apgalvojums atrodams SM sagatavotajā ziņojumā, kurā ministrija sniedz informāciju un priekšlikumus atbildei uz Tiesībsarga vēstuli, kurā, balstoties uz biedrības "Kundziņsala" iesniegumu, tiek aicināts Kundziņsalas dzīvojamo rajonu izslēgt no Rīgas brīvostas teritorijas.

Biedrība "Kundziņsala" norāda, ka Rīgas brīvosta Kundziņsalā plāno attīstīt tikai konteineru pārvadājumus, turklāt dzīvojamais rajons aizņem tikai 15% no kopējās Kundziņsalas teritorijas.

Pēc speciālistu atzinuma, Kundziņsalā varētu pārkraut līdz pat 2,3 miljoniem tonnu konteineru gadā pašreizējo 230 000 tonnu vietā, neskarot dzīvojamo rajonu. Tādējādi nav pamata būtiski ierobežot iedzīvotāju īpašuma tiesības, jo tas nav samērīgi ar potenciālajiem ieguvumiem nākotnē, uzskata biedrība.

Divas trešdaļas Kundziņsalas iedzīvotāju ir pret savas dzīvesvietas pamešanu, un, pēc biedrības domām, visvienkāršākais veids, kā sabalansēt ostas attīstību ar iedzīvotāju interesēm, ir paļauties uz tirgus ekonomikas principiem. Teritorijas izmantojums laika gaitā mainīsies pats no sevis bez jebkādām kompensācijām un administratīvā resursa tērēšanas no valsts vai pašvaldības puses, norāda biedrība.

SM savukārt uzskata, ka Kundziņsala ir nepieciešama Rīgas brīvostas attīstībai. Saskaņā ar Likumu par ostām Ministru kabinets pēc attiecīgās pašvaldības, ostas pārvaldes un valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja ieteikuma nosaka ostas robežas, iekļaujot tajās teritorijas, kuras, ņemot vērā ģeogrāfisko stāvokli, varētu izmantot ostas perspektīvai attīstībai. Kundziņsalas dzīvojamais rajons tika iekļauts Rīgas brīvostas teritorijā 2006.gadā un atbilst ostas perspektīvās attīstības izmantošanas mērķim.

Neatkarīgi no tā, vai Kundziņsalas dzīvojamais rajons atrodas Rīgas brīvostas teritorijā vai ārpus tās, iedzīvotājiem nevar tikt garantētas tiesības uz labvēlīgu vidi, kas ir nostiprinātas Satversmē. Kundziņsalas dzīvojamā rajona tuvumā atrodas SIA "Man-Tess" naftas vads, kas atbilstoši Civilās aizsardzības likumam atzīstams par paaugstinātas bīstamības objektu, un visa dzīvojamā teritorija ietilpst naftas vada drošības zonā. Līdz ar to avārijas gadījumā iedzīvotāju dzīvība un veselība tiks apdraudēta, norāda SM.

Minēto pierāda arī 23. jūlijā Rīgas ostā notikusī ķīmiskā avārija - bīstamās vielas acetona ciānhidrīna noplūde, pēc kuras bija nepieciešams veikt piegulošo teritoriju, tostarp Kundziņsalas, iedzīvotāju evakuāciju, norāda SM.

Kundziņsalas dzīvojamam rajonam ir spēkā turpmākās izpētes un plānošanas teritorijas statuss, kur nav atļauta māju rekonstrukcija un renovācija. Rīgas dome ir izstrādājusi grozījumus Rīgas teritorijas plānojumā 2006.-2018.gadam, kas paredz Kundziņsalas dzīvojamam rajonam ostas jauktas apbūves teritorijas statusu. Tajā tiks atļauts renovēt un rekonstruēt esošās dzīvojamās mājās, skaidro SM. Vienīgais ierobežojums īpašniekiem arī turpmāk būs jaunu dzīvojamo māju būvniecība.

Rīgas brīvostas robežu noteikšana pēc būtības neietekmē iedzīvotāju pamattiesības. Tāpēc valdība uzskata par pamatotu Rīgas brīvostas robežu nemainīšanu līdz brīdim, kad pašvaldība nāks ar ierosinājumu tās mainīt.

Nākotnē, ja tiks īstenoti Rīgas brīvostas attīstības projekti un būs nepieciešamība atbrīvot šo teritoriju no iedzīvotājiem, tad Rīgas pilsētas pašvaldībai kopā ar Rīgas brīvostas pārvaldi būs jāatrod risinājums, izmantojot normatīvos aktos paredzētās ostas pārvaldes pirmpirkuma tiesības un pašvaldības iespējas piedāvāt iedzīvotājiem attiecīgu kompensāciju vai līdzvērtīgas dzīvojamās apbūves teritorijas.

 

Dainas principi

Viktors Avotiņš,  NRA  08/18/09    Makašānos miklām acīm pasaulē arvien raugās govs, kurai lieli nopelni Tautas partijas (TP) radīšanā. DAINAS (tā sauc govi) mēslu mēšana kļuva par vienu no partijas starta pasākumiem. Dainai tagad divdesmit trīs gadi. Viņa laipni piekrita atbildēt uz dažiem Neatkarīgās jautājumiem.

- Par ko jūs sevi saistībā ar Tautas partiju uzskatāt?

- Par pamatlicēju.

- Pieticīga neesat. Vai arī gribat sacīt, ka TP dzima uz sūdu čupas?

- Mēs, govis, neesam vainīgas, ja jūs, cilvēki, neko citu vairs neprotat no mēsliem uztaisīt kā vien sūdus. Bet – laba organika ir visa pamatā. Laba organika veido auglības, man domāt, arī politiskās auglības bāzi. Šajā ziņā TP dibinātāju iecere – atbraukt pie manis un apskatīties, kas ir laba organika – bija tikai apsveicama. Ja tagad politika smird, tad tā smaka vis nenāk no manas kūtiņas.

- Jūs tāda latviski brūna, bet TP – oranža. Pamēza, pamēza zem jums un aizmirsa?

- Mums, govīm, no jūsu politiskām krāsām ne silts, ne auksts. Svarīga nav krāsa, bet laba organika un gremošanas process. Varbūt esmu lokālpatriote, bet provinciāle – nekādā ziņā. Partijās daudz kas ir no govīm, taču tā vairāk hormonāla iedzimtība (neaizmirsīsim radniecīgo – skandināvu pirmgovis laizīja ledu, lai radītu jūs – cilvēkus) nevis pieredzes pārmantošana. Politikā daždien labi, ja tu esi, tā teikt, no arkla, no govs. Bet vienlaikus, kā smejies, tev tur jābūt ar manikīru. No arkla ar manikīru. Partiju krāsas arī ir manikīrs. Un, ceru – TP apzinās, ka arī katrai krāsai ir divi gali. Kas tad ir oranžais? Brūnais (zeme, auglība) plus dzeltenais (saule, apskaidrība, gaišums), plus sarkanais (mīlestība, sirsnība, vara). Bet – oranžais ir arī brūnais (sēras) plus dzeltenais (nodevība, skaudība, izlaidība), plus sarkanais (ļaunums, elles kaislības). Kas tagad TP – spriediet paši.

- Runā, ka partiju vara vairs nav nekam derīga. Un TP esot starp visnederīgākām. Varbūt jūsu kaitīgās ietekmes dēļ?

- Mēs, govis, esam reālistes. Pastorālas reālistes. Bet – ne jau mēs sevi turam par dabas kroni. Jūs turat. Taču jūsu vairumam, piemēram, govs tagad – tikai kotlete un pulvera piens. Nekas vairāk. Mēs dodot pienu. Mēs neko nedodam – jūs nākat un ņemat. Mēs esam pārāk kultivētas, lai ar to nesamierinātos. Bet jūs, lai arī kļūstat arvien nekulturālāki, tomēr samierināties, kad jūs izģērbj un aptīra. Agrāk bija savādāk. Agrāk cilvēki, pirms skriet pie govs pakaļas, pienāca tai pie galvas. Tagad pat slaucēji, vai kā viņus nu sauc, neredz govs acis nedēļām. Tagad jūs meklējat pie govs, kas pašiem tuvāks. Jums tagad svarīgāk sacīt, ka no 10 000 govīm nāk tik daudz mēslu, cik no 110 000 pilsētas. Bet - ar tādu vērtību saprašanu jums vara sen bija jāatdod mums, govīm. Jo mūsu kopums uz Zemes sver vairāk nekā cilvēce. Taču jums tagad svarīgāk runāt nevis par govs vērtību, bet par tās kaitīgo ietekmi. Un tikai tāpēc, lai novērstu uzmanību no sava ļaunuma, kam govs mēsli ne apjomā, ne kaitējumā nestāv tuvu.

Kamēr jūs kaut cik respektējāt to, ka mēs dibinājām Tēbas, kamēr meitām govs bija obligāta pūra tiesa, kamēr pienu dažviet sauca par dieva rasu, ij mēs, ij jūs bijām uz kultūras ceļa. Tagad tas ir tumsoņu ceļš. Manas kaitīgās ietekmes te nav nekādas. Es sev ļaunu nevēlu. Turklāt, gādādami, piemēram, lai raganas nenāk un nenozīž govis līdz nāvei, jūs sargājāt arī sevi. Tagad jūs par radībām negādājat, jūs tās izmantojat. Un tāpēc velti brīnīties, ka jūsu partijas top par mošķiem, kas tikai izmanto, izsūc jūs. Atceraties – “ir skaidri zināms, ka krupji un čūskas izzīž govis”.

- Esat lasījusi Imanta Ziedoņa “Poēmu par pienu”?

- Esmu dzirdējusi. Mēs, govis, neesam Gūtenberga galaktikas piekritējas. Kopš tās mūsu attiecības ar cilvēku top arvien svešākas un seklākas. Mana māte no savas mātes vēl zināja dažas tautasdziesmas. Ko meitas kalniņā gavilēja, tas nāca mums ausīs. Un tās pašas meitas nāca mūs arī slaukt. Tagad vienas meitas slauc, citas dzied, citas cep maizi. Tagad meitām tukša valoda un dzied tās kā slimas. Pat līdz vidum dziesmā netiek. Nu vairs gandrīz nedzirdu ne jaunākās dzejas, ne jaunākās operas, kas (operas) man dikti patīk. Tās vairs nestāv valodās. Un, kas nestāv valodās, tā priekš mums nav.

- Tautas partija tomēr gribot atgriezties pie saknēm. Varbūt arī no jums atkal kaut ko pamācīsies?

- Jāprasa, vai tās saknes grib atgriezties pie Tautas partijas? Mēs, govis, šādas spekulācijas nesaprotam. Lai kā jūs mainītu vidi ap mums, mēs no savām saknēm neatraujamies. Mums tas ir neiespējami. Jūsu bezgalība ir līnija, mūsu – punkts. Tāpēc jūs mētājaties apkārt, bet mēs – centrējamies. Vai ir bijis tā, ka mūs pārstātu nodarbināt eksistence, un sāktu nodarbināt patēriņš? Tautas partija, muldēdama par “saknēm”, tikai meklē metaforu, kas attaisnotu ne jau nu kādas nejaušas kļūdas, bet apzinātu kursu, kas nekur citur, izņemot politisku strupceļu, nevarēja partiju novest. Šo kursu raksturo vismaz trīs lietas. Pirmkārt, TP laika gaitā arvien vairāk ignorēja to, ka visas lietas vispirms vajag kārtīgi sagremot. TP faktiski pārslēdzās no gremošanas uz rīšanu. Otrkārt, radības tomēr nav mehānismi. Vai tās govis vai cilvēki. TP veidojās kā labs varas mehānisms. Taču jau sākotnēji partijas uztverē radības bija tikai šī mehānisma detaļas. Nekas vairāk. Taču – tāpat kā pastāv “govs faktors”, pastāv arī “cilvēka faktors”. TP šos faktorus savā uztverē allaž linearizēja. “Cilvēka faktors”, sabiedrība ir TP vājās vietas. Lai arī citas partijas nav daudz labākas, TP pelnīti tiek likta “uzticības krīzes” centrā. Treškārt, arī šī partija auga ar akmeni uz galvas. Un TP varas prakse padarīja šo akmeni ne jau vieglāku, bet smagāku. Taču – zem akmens, kā zināms, neaug ne zāle, ne partija. Proti – ar laiku arvien skaidrāk kļuva redzams, ka arī TP faktiski ir sevī vien aprobežota partija. Proti, lai arī tai tikusi dota vara valstī, tā spējusi šo varu pielietot vien savas izpratnes, savu interešu un nevis valsts apjomā. Arī TP izrādījusies partija, kas nav spējīga evolucionēt un mācīties.

- Bet – ja jau jūs esat TP pamatlicēja, tad nevarat vis tagad izlikties, ka jums gar to nav nekādas daļas.

- Sensenos laikos viena no mums, govīm, bija sapārojusies ar kādu dievu. Viņai piedzima cilvēciņš. Tā govs bija šausmās, ka viņa – četrkājaina, dzemdējusi kaut kādu divkājainu monstru, un gribēja tikt no tāda bandubērna vaļā. Dievi neļāva. Radība vien esot. Mana daļa TP liktenī ir līdzīga. Es nenoliedzu, ka stāvēju pie TP pamatiem. Bet to, kā ar TP būt, izšķir dievi. Un tie dievi šajā gadījumā esat jūs – ļaudis. Nevis es – govs.

 

Okupācijas muzeja aicinājumam uz izstādes atklāšanu atsaucas Šlesers, Ušakovs aizņemts

Diena  08/20/09     Četros pēcpusdienā Okupācijas  muzejā Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Ainārs Šlesers (LPP/LC) atklās Baltijas ceļam veltītu izstādi "Baltijas ceļš: Skats no malas". A.Šlesers teiks arī nelielu uzrunu. Okupācijas muzejs aicināja arī pilsētas galvu Nilu Ušakovu (SC), taču viņš paziņojis, ka ierasies nevarēs. “Viņam paralēli ir cits pasākums, tas nav politisku iemeslu dēļ, jo mērs piedalīsies citos Baltijas ceļa atceres pasākumos, skrienot kopā ar Valsts prezidents Valdi Zatleru no Akmens tilta līdz Brīvības piemineklim,” paskaidroja mēra preses sekretāre Anna Kononova.

N.Ušakovam jau pirms vairākām nedēļām ticis ieplānots pasākums, ko atcelt neesot iespējams.Tā ir Tautas Saskaņas partijas domes sēde. Partija ir viena no Saskaņas centra apvienības partijām.

Okupācijas muzejā Diena.lv sacīja, ka uz izstādes atklāšanu aicināta pašvaldības vadība - gan N.Ušakovs gan A.Šlesers. “Vienkārši ielūdzām, jo tikko kā ievēlēti. Kāpēc gan viņiem neatnākt uz Okupācijas muzeju. Tas jau piederas pie lietas. Mēs Ušakova atteikumu uzņemam pozitīvā labticībā un ikviens ir laipni lūgts uz muzeju šodien vai citā dienā,” sacīja muzeja sabiedrisko lietu vadītājs Jānis Erno.

Izstādē būs aplūkojamas fotogrāfijas no 1989.gada augusta, kad vairāk nekā miljons cilvēku sadevās rokās, izveidojot "Baltijas ceļu" - 600 kilometru garu ķēdi no Tallinas līdz Viļņai. Trīs nācijas sadevās rokās, kopīgi pieprasot Molotova-Ribentropa pakta slepeno papildprotokolu publisku atzīšanu un Baltijas valstu neatkarības atjaunošanu.

Okupācijas muzejs arī informē, ka  Strēlnieku laukuma pusē ir unikāla iespēja aplūkot precīzu atdarinājumu no Berlīnes mūra fragmenta, uz kura 1989.gada 23.augustā tika uzkrāsots aicinājums atbrīvot Baltijas valstis, kā arī sirpis, āmurs un svastika.

 

Cer, ka Šķēle restartēs Tautas partiju

Agnese Margēviča,  NRA  08/20/09    Ja Andris Šķēle piespiedīs restarta pogu, otrreiz atgriežoties, lai strādātu, vai Tautas partija (TP) atgūs bijušo svaigumu un spēku, vai arī partija ar to izprovocēs tādu kritikas uzbrukumu, ka izšķīdīs kā politiskais spēks?

Šis ir jautājums, kas vai nu nomirs pats no sevis TP iekšējās diskusijās, vai uz kuru partija riskēs meklēt atbildi 2010. gada Saeimas vēlēšanās. Jo tieši caur vēlēšanām, kas ir vienīgais veids, kā iegūt uzticības mandātu, tiekot apsvērta A. Šķēles atgriešanās. Lai gan partijas dibinātājs vēl nav pieņēmis lēmumu, kā dēļ daudzi nevēlas oficiāli komentēt viņa iespējamo atgriešanos, šobrīd tā ir ticamāka nekā jebkad agrāk. Pats A. Šķēle ar Neatkarīgo sola runāt septembra sākumā.

Vairāki TP valdes locekļi neoficiāli atzīst, ka iekšējās diskusijās vai nu atbalsta A. Šķēles atgriešanos, vai aktīvi aicina viņu to darīt. Tas, dažuprāt, arī būtu vienīgais veids, kā atrisināt partijas līderības problēmas situācijā, kad Aigars Kalvītis zaudējis autoritāti un no politikas aizgājis, bet nevienu citu līdzvērtīgu līderi TP kopš A. Šķēles aiziešanas nav izaudzinājusi. Pārdomās par savu politisko karjeru ir pašreizējais TP priekšsēdētājs Mareks Segliņš, kurš līdz rudenī paredzētajam kongresam atsakās spekulēt par šo tēmu. Bet neformālās sarunās, kas atstāstītas Neatkarīgajai, viņš daudziem līdzgaitniekiem pēdējā laikā stāstījis, ka apsver iespēju pievērsties advokatūrai.

TP iekšējās diskusijās par partijas nākotni un A. Šķēles iespējamo atgriešanos piedaloties arī pats partijas dibinātājs, Neatkarīgajai atzina kāds, kurš šajās diskusijās piedalās. Neesot tā, ka A. Šķēle būtu atgājis malā no partijas un TP biedri atrauti no viņa spriež, aicināt vai neaicināt atpakaļ. Tā ir svarīga piebilde, ja ņem vērā, ka arī iepriekšējos gados uzplaiksnījušas versijas par A. Šķēles atgriešanos, bet tas bijis atsevišķu domubiedru grupu līmenī un pats TP dibinātājs to noraidījis. Šobrīd A. Šķēle esot ļoti tuvu tam, lai pieņemtu pozitīvu lēmumu, stāsta zinātāji. Ja tā notiks, oficiālais lēmums par atgriešanos varētu tikt paziņots ne agrāk kā pavasarī.

Atklāti tiekot diskutēti arī A. Šķēles atgriešanās riski, kas visvairāk saistīti ar šīs personības spēju polarizēt viedokļus un izsaukt kritiku. Bet, pēc daudzu domām, svarīgi esot nevis censties izdabāt svešam vēlētājam, bet noturēt un atgūt TP tradicionālo vēlētāju. "Svarīgs ir Tautas partijas cietais vēlētājs. Ja tas ir, tad arī ir iespēja uztaustīt stīgu, kas aizskar visus," saka ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP). Viņš atturas paust viedokli par A. Šķēles iespējamo atgriešanos, jo tas esot pāragri, pirms viņš pats neesot pieņēmis kādu lēmumu.

"Ja Šķēle izšķiras atgriezties, tad viņam jānāk ar lielām, svaigām idejām. Sabiedrībai šobrīd vajag kaut ko vairāk, nepietiks tikai atjāt uz balta zirga," uzskata TP valdes loceklis, Cēsu mērs Gints Šķenders. Plānots, ka A. Šķēle teiks runu TP ekonomikai veltītajā konferencē, kas notiks nākamsestdien, 29. augustā, Rīgā. Tur sabiedrības vērtējumam varētu izskanēt viņa piedāvājums, ko varētu salīdzināt ar to ekonomikas atveseļošanas plānu, ko liek priekšā pašreizējā valdība.

Vairāki TP valdes locekļi Neatkarīgajai noliedza medijos izskanējušās spekulācijas par vēlmi šo konferenci izmantot, lai popularizētu ideju par lata devalvāciju, ko iepriekš aizstāvējis A. Šķēle. "To pat Šķēle tagad uzskata, ka devalvācija ir nokavēta," apgalvoja kāds TP politiķis, aicinot uz šīs konferences nozīmi paraudzīties plašāk. Tā esot iecerēta kā restarts jeb asiņu pārliešana, kurā, no vienas puses, izskanēs konkrēti piedāvājumi ekonomikas atkopšanai, vienlaikus parādot, ka partijai ir cilvēki, kuri šādas idejas spēj nest. Tiesa, Neatkarīgajai zināms, ka tieši nevēlēšanās tikt iezīmētam kā TP potenciālam jaunpienācējam dažu ir atturējusi no dalības konferencē. Tikmēr ekonomists Uldis Osis, kurš konferencē teiks runu, Neatkarīgajai uzsvēra, ka viņam nav doti nekādi mājieni no TP cilvēkiem par to, ka runa būtu jāpieskaņo kādām noteiktām idejām.

 

Šlesers: Centrāltirgū jābeidz tirgot nezināmas izcelsmes krāmi

Diena  08/20/09    Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Ainārs Šlesers (LPP/LC) uzdevis Rīgas Centrāltirgus jaunajam vadītājam Dainim Liepiņam trīs mēnešu laikā izstrādāt tirgus attīstības vīziju un priekšlikumus Centrāltirgus sakārtošanā, integrējot to vienotā sistēmā ar Rīgas Centrālo dzelzceļa staciju un starptautisko autoostu.

"Centrāltirgū ir jābeidz tirgot nezināmas izcelsmes krāmus. Tas ir jārekonstruē un jāpārvērš par modernu tirgu, kurā rīdzinieki un pilsētas viesi var nopirkt Latvijas zemnieku ražotus produktus un vienlaikus arī labi pavadīt laiku," par Rīgas vicemēra A.Šlesera teikto vēsta viņa preses sekretārs.

Attīstības vīziju uzdots izstrādāt piesaistot pilsētas galveno arhitektu Jāni Dripi, atbildīgos valsts un pašvaldības dienestus un SIA "LIDO" īpašnieku Gunāru Ķirsonu.

Kā aģentūru LETA informēja "Rīgas Centrāltirgus" valdes priekšsēdētājs Dainis Liepiņš (LPP/LC), akcionāri tirgus vadībai uzdevuši skaidrus norādījumus - uzlabot un attīstīt tirgu, novēršot tās nepilnības, kas tirgū patlaban ir novērojamas.

"Jau tuvākajā laikā plānoju tikties ar Rīgas pilsētas galveno arhitektu Dripi, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītāju Juri Dambi, "Lido" īpašnieku Ķirsonu, kā arī tirgū strādājošajiem uzņēmējiem, lai aicinātu viņus aktīvi iesaistīties darba grupā un sniegt savus ierosinājumus tirgus darbības uzlabošanai," teica Liepiņš.

Domājot par tirgus turpmāko attīstību, jāņem vērā gan mūsdienu ekonomikas tendences, gan arī tirgus kā kultūrvēsturiska objekta īpatnības. "Mūsu galvenais uzdevums ir nodrošināt tirgū lielāku drošību un kārtību, uzlabot darba apstākļus tirgū strādājošajiem uzņēmējiem un tirgotājiem, kā arī pilnveidot piedāvāto pakalpojumu servisa līmeni."

"Šajā Rīgas pilsētas daļā, kur atrodas tirgus, ir trīs lieli cilvēku koncentrācijas punkti, kas savā starpā pašlaik ir visai nodalīti - Rīgas Centrāltirgus, Rīgas Starptautiskā autoosta un Centrālā dzelzceļa stacija. Mums jādomā par to, kā veicināt šo trīs cilvēku pulcēšanās vietu savstarpējo sinerģiju un kāpināt to izmantošanas efektivitāti," teica Liepiņš.

 

Intervija ar Valdi Keri: Ārsti aizbrauc. Uz neatgriešanos?

Dina Dūda,  Latvijas Avīze  08/21/09    Latvijā gadu desmitiem samaksa par ārstu darbu ir bijusi tuvu kritiskajai robežai. Tagad šī robeža ir pārkāpta. Ārsti masveidā kļūst par bezdarbniekiem, cītīgi mācās svešvalodas, lai varētu aizbraukt un strādāt citās valstīs. Daudzi paliek bez darba slimnīcu reorganizācijas rezultātā. Vai Latvijā ārstu ir par daudz, ja valsts tik viegli šķiras no labi sagatavotiem profesionāļiem?

– Nē, salīdzinot ar citu ES valstu rādītājiem, Latvijā pietrūkst gan medmāsu, gan ārstu. Sasteigtās reformas process nav paredzējis veidu, kā viņus noturēt valsts veselības aprūpē, – atzīst Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris.

– Kam gatavojam ārstus?

Šovasar 8. un 9. augustā Radisson SAS viesnīcas telpās pulcējās 120 ārsti, kuri ir gatavi doties darbā uz Lielbritāniju. Kompānijas "UK Locum" pārstāvji sākumā nolasīja īsu ievadlekciju tiem, kas bija ieradušies bez iepriekšējas pieteikšanās, tad sastādīja pārrunu grafiku visiem interesentiem un slēdza līgumus ar ārstiem un medmāsām. Ārstiem solītā darba samaksa Lielbritānijas klīnikās – no 30 līdz 50 mārciņām stundā. Kadru atlase notika atkarībā no profesionalitātes un angļu valodas zināšanu līmeņa. Līdzīgi sev kadrus Latvijā vervē arī firmas no citām ES valstīm, kā arī firmas no Āfrikas un Āzijas valstīm, jo arī tur ārstiem par darbu maksā krietni vairāk nekā pie mums.

Valdis Keris teic, ka viņa vadītā Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība palīdz kolēģiem nodot informāciju par darba iespējām ārzemēs.

– Mūsu mediķu kvalifikācija tiek augstu novērtēta daudzās valstīs. Šobrīd mēs par savas valsts trūcīgajiem līdzekļiem gatavojam lieliskus ārstus un māsas Eiropas attīstītākajām valstīm. Maz prieka ir no tā, ka studētgribētāju skaits Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) šovasar ir rekordliels. Mēs daudz ieguldām medicīnas darbinieku apmācībā un maz – viņu darba samaksā, un tā ir kļūda.

Valdība nepilda savas saistības, programma cilvēkresursu attīstībai veselības aprūpē šobrīd ir sagrauta. Sāp sirds par to, ka tas, kas rūpīgi tika veidots un sāka jau dot rezultātus, nemotivējot un nepaskaidrojot tagad ir izmests mēslainē. Mēs ieguldījām lielu darbu, lai parādītu valdībai, kur var ekonomēt. Mēs par to negaidījām nekādu pateicību, tikai lai izmanto! Bet nē.

Latvijā ārstu darba samaksa ir tuvu vidējai algai tautsaimniecībā, medicīnas māsām – tuvu minimālajai algai. Savukārt ES valstīs ārsta darba samaksa ir aptuveni divreiz lielāka nekā vidējā samaksa valstī. Mēs nepretendējām uz ES ārstu algām, tikai uzskatījām par vajadzīgu saglabāt šo attiecību. Arī starptautiskie naudas aizdevēji mūsu valdībai ieteica palielināt finansējumu veselības aprūpei, bet tas netiek darīts. Mēs gadā zaudējam par 10 000 iedzīvotājiem vairāk nekā cita tāda paša lieluma ES populācija. Latvijā cilvēki mirst straujāk nekā citur, bet šķiet, ka valdību tas nesatrauc. Valstī gada pirmajā pusē bija ap 8000 ārstu. Līdz 2009. gadam vidēji gada laikā uz ārzemēm strādāt devās ap 80 līdz 100 ārstu, šogad šis skaitlis jau pirmajā pusgadā ir pārsniegts.

Ja vienai rekrutēšanas kompānijai vienā reizē piesakās vairāk nekā 100 ārstu, kas paliks strādāt Latvijā?

Latgalē notiekot barteri starp svešvalodu skolotājiem un mediķiem – vieni otriem sniedzot savus pakalpojumus. Kad svešvaloda būs apgūta, ārsti aizbrauks. Lai noturētu speciālistus, valstij vajadzēja sagatavot pārprofilēšanas programmas, tur ieguldot ES naudu, bet tas netika izdarīts.

Līdzīgās domās ir RSU Medicīnas fakultātes studente Santa Čerjomuhina. Viņa rudenī uzsāks mācības 4. kursā un vienlaikus uzlabos savas zināšanas vācu valodā: – Ja situācija valsts veselības aprūpē neuzlabosies, pēc augstskolas beigšanas es došos strādāt uz Vāciju, Austriju vai Šveici. Manas studijas vēl ilgs trīs gadus, pēc tam mēģināšu iziet rezidentūru jau ārpus Latvijas. Ja neizdosies, došos prom pēc rezidentūras. Zinu, ka man būs grūti pamest dzimteni, jo te ir mani vecāki, draugi un radi. Es pat "Erasmus" programmas ietvaros neesmu gribējusi uz laiku aizbraukt no Latvijas, jo mani nevilina pati aizbraukšana, bet, ja reiz būšu kļuvusi par ārsti, tad arī gribēšu dzīvot ārsta cienīgu dzīvi.

Kļūt par ārstu es izlēmu, mācoties 11. klasē. Tobrīd ticēju, ka Latvija tuvosies ES valstu ārstu atalgojuma līmenim un situācija veselības aprūpē uzlabosies. Noliku eksāmenus un tiku budžeta grupā. Vecāki priecājās, ka par studijām nebūs jāmaksā visus sešus gadus, jo RSU vieta budžeta grupā tiek saglabāta, neskatoties uz sekmēm turpmākajos eksāmenos. Arī šogad budžeta vietu skaits fakultātē netika samazināts, valsts par saviem līdzekļiem atkal gatavos 250 studentus. Dāsnais budžeta vietu piedāvājums arī ir viens no iemesliem, kāpēc jaunieši izvēlas studēt medicīnu. RSU nav grūti iestāties, bet ir grūti mācīties. Mūsu pasniedzēji ir ļoti erudīti un prasīgi, zināšanu līmenis ir augsts, un ne visiem ir pa spēkam studēt medicīnu. Trešajā kursā bijām palikuši tikai trešdaļa no tiem, kas kopā iestājāmies. Dažiem studiju biedriem vecāki ir ārsti, kas izveidojuši savas privātprakses. Viņi droši vien paliks Latvijā un turpinās vecāku iesākto darbu, bet lielākā daļa pēc studiju beigšanas plāno strādāt ārpus Latvijas.

Sadzīvot, lai izdzīvotu

Valmieras slimnīcas valdes priekšsēdētāja Ingūna Liepa teic, ka viņai nav konkrētu datu, cik ārstu un uz kurieni aizbrauks, bet šobrīd ap 200 mediķiem ir bezalgas atvaļinājumā un daži no viņiem cītīgi mācās norvēģu, dāņu vai zviedru valodu.

– Skaidrības par nākotni viņiem vēl nav, bet aizbraukšana ir viens no visreālāk iespējamiem variantiem. Katru dienu mums zvana no mazajām slimnīcām un jautā par darba iespējām, bet mēs Valmieras slimnīcā šobrīd nevienam no malas nevaram darbu piedāvāt.

Arī Limbažu slimnīcas veselības aprūpes vadītāja Liene Česle zina par vilinošajiem darba piedāvājumiem Lielbritānijā, bet šobrīd vēl neviens no Limbažu ārstiem neesot uz tiem atsaucies. – No 1. septembra mēģināsim sniegt maksas pakalpojumus. Protams, samaksu noteiksim tādu, lai cilvēkam ar lauztu pirkstu būtu izdevīgāk atnākt pie mums uz Limbažu slimnīcu, nevis tērēt naudu braucienam uz Valmieru. Tagad visi domā, kā sadzīvot, lai izdzīvotu. Nākotnē ir plānots apvienoties Cēsu, Smiltenes, Limbažu un Siguldas slimnīcām. Valsts pirktais pakalpojums šajā apvienībā būs tikai 20 procenti, pārējais – maksas pakalpojumi. Skaidrs, ka, vairākiem nabagiem sanākot kopā, bagātāki mēs nekļūsim. No 1. septembra ap 200 darbiniekiem ir spiesti aiziet no darba, un viņu nākotnes plāni slimnīcai nav zināmi.

Līdzīgās domās ir Cēsu slimnīcas veselības aprūpes vadītāja Elita Smoļina. Viņa teic, ka vismaz diviem vai trim Cēsu ārstiem jau ir zināms tālais ceļš zem kājām.

Nobriest pārmaiņām

Reti kurš ir gatavs vienā mirklī kardināli mainīt dzīvi, it īpaši, ja pārmaiņas nav paša gribētas. Pārmaiņām ir jānobriest – vispirms ir sašutums, tad samierināšanās un tad sākas aktīvais darbības posms. Ārstiem tā ir valodas apguve un darba vietu meklējumi ārvalstīs.

Saldus slimnīcai jeb medicīnas centram no 1. septembra būs aprūpes slimnīcas statuss. Tas nozīmē, ka aptuveni puse no darbiniekiem zaudē darbu. Viņu vidū ir Saldus medicīnas centra valdes priekšsēdētāja vietniece medicīniskajos jautājumos Irīna Gorenko (33). Viņa no Rīgas 1. slimnīcas uz Saldus slimnīcu atnāca strādāt par reanimatologu pirms trim gadiem. Irīna viena audzina trīs bērnus – dvīņiem ir astoņi gadi, jaunākajai meitai 6 gadi.

– Arī es tagad cītīgi mācos angļu valodu, lai varētu aizbraukt no Latvijas. Esmu sapratusi, ka šeit nevajag ne cilvēkus, ne ārstus, ne pacientus, kuri tērē naudu. Es negaidīšu un nelūgšu nevienam maizi, lai pabarotu savus bērnus. Ļoti gribas dzīvot un strādāt sakārtotā vidē, esmu nogurusi no nemitīgām pārmaiņām, stresa un nemiera. Vēlos emigrēt uz valsti, kur ģimeni uzskata par vērtību, nevis slogu, un kur ārstus spēj novērtēt ar atbilstošu samaksu par darbu. Domāju doties uz Somiju. Es pati izaugu Krievijā, netālu no Somijas robežas. Kad pāŗnācu dzīvot uz Latviju, Rīgas medicīnas institūtā iestājos latviešu plūsmā. Ja latviešu valodu iemācījos pāris mēnešos, iemācīšos runāt arī angliski un somiski. Pēc izcelsmes esmu latviete un neuzskatu, ka valodas apguve ir nepārvarams šķērslis. Latviešu cilvēki ir strādīgi un gudri, un ārzemēs mēs kotējamies. Esam pieraduši daudz strādāt dažādos apstākļos par niecīgu samaksu. Ja esmu varējusi mainīt dzīvesvietu vairākkārt, tad apzinos, ka spēšu to darīt arī tagad. Zinu, ka tur būs sveša vide, sveša kultūra, bet narkozi visur dod līdzīgi.

Irīna par darbu runā ar lielu sirdsdegsmi, lai gan oficiāli tas uz viņu vairs neattiecas. Ko darīt tālāk? – Es nejūtu ne mazāko valsts ieinteresētību savā turpmākajā liktenī. Par anesteziologu – reanimatologu es kļuvu apzināti ilgā laika posmā, un tā ir mana sirdslieta, bet, ja apstākļi spiež, varu darīt arī ko citu, piemēram, kļūt par ģimenes ārstu. Sākumā meklēju iespējas pārprofilēties, bet nesekmīgi. LU nav finansējuma ģimenes ārstu programmai. Man kā ārstam nav brīvu līdzekļu, ko ieguldīt, lai pārkvalificētos, un vēl trīs gadus uzturēt trīs bērnus un sevi. Kādas vēl ir iespējas? Veidot privātpraksi? Latvijas ārsti ir sagatavoti ārstēt slimniekus, nevis rakstīt biznesa plānus un uzsākt biznesu. Neviens nav mācījis mediķiem veidot privātprakses, bet to varētu iemācīties patstāvīgi, ja vien uzsākt biznesu Latvijā nebūtu tik sarezģīti, kā tas ir pašlaik. Man nav citu iespēju kā saņemt bezdarbnieka pabalstu un gatavoties aizbraukšanai.

-Ja Irīna pirms trim gadiem nebūtu aizgājusi no darba Rīgā, iespējams, tagad viņu gaidītu tāds pats liktenis, jo arī no Rīgas 1. slimnīcas ar septembri tiek atlaisti ap 500 darbiniekiem.

Klusums Rīgas 1. slimnīcā

Vēl šāgada pirmajā pusgadā Rīgas 1. slimnīcā nogādāja divpadsmit tūkstošus akūtu pacientu, kuri šeit atguva veselību. Gaiteņi bija pilni ar pacientiem, medmāsām un apmeklētājiem, sirēnām skanot, brauca ātrās palīdzības mašīnas, ārsti skrēja, palīdzēja, operēja... Tagad te valda drūms klusums. Savu sāpi un pārdomas man bija gatavs uzticēt slimnīcas ķirurgs, 11. nodaļas vadītājs Gundars Forstmanis:

– Latvijā cilvēkiem samaksa par darbu gadu desmitiem nav bijusi proporcionāla izglītībā ieguldītajam laikam. Ārsti mācās visilgāk, bet par darbu no valsts saņem niecīgus grašus. Šābrīža situācija mūs spiež braukt prom. Grūti pateikt konkrētu aizbraucēju skaitu, bet daudzi aizbrauks, jo ir zudusi ticība tam, ka šeit pārmaiņas notiks uz labu.

Vēl pirms pāris gadiem veselības aprūpē mēs gājām uz decentralizāciju, bet tagad atkal otrādi – uz centralizāciju. Igauņi jau 2004. gadā aiztaisīja ciet vairākas slimnīcas provincēs, atstāja kādas 7 vai 8 slimnīcas. Tagad viņi to nožēlo un grib tās atjaunot. Kāpēc mēs nemācāmies no viņu kļūdām? Latvijas provinču slimnīcās tika sapirktas smalkas medicīnas iekārtas, ar kurām daudzviet neviens neprot pat apieties. Piemēram, Alūksnē stāv noputējusi laparoskopiskā iekārta, labi, ja ar to ir veiktas divas operācijas. Mēs rakstām atskaitēs idiotiskus kodus par katru operāciju, bet kāda no tā jēga? Lai VOAVĀ kādam būtu darbs to visu sašķirot? Valstī nav nekādas medicīniskā darba analīzes, ir tikai statistikas dati, kuri reālajā darbā netiek izmantoti. Sen vajadzēja pieņemt likumu par obligāto veselības apdrošināšanu, bet politisku apsvērumu dēļ tas nav izdarīts.

Daudzi būtu ar mieru strādāt tālāk no Rīgas, bet šādi varianti nevienam netiek piedāvāti. Es pats labprāt dotos un strādātu par ķirurgu kādā slimnīcā, lai nebūtu jāpamet Latvija.

Rīgas 1. slimnīcas ķirurgs Ģirts Zviņģelis gadu strādāja Īrijā, bet 2005. gadā personisku iemeslu dēļ atgriezās Rīgā. Viņš noticēja Latvijas medicīnas attīstības plāniem un solījumiem, ka pēc pāris gadiem šeit ārstiem būs normālas algas un darba apstākļi.

Tagad viņš teic: – Latvijas medicīnas sistēma ir jālikvidē un jābūvē no jauna. Mēs kā Vinnijs Pūks esam gājuši pa apli vien, uz priekšu netikdami. Latvijai nav plānveida stratēģijas, samazināšana notiek samazināšanas pēc, lai dabūtu aizdevumu no SVF un varētu veģetēt tālāk. Būs tūkstošiem ārstu, kas tagad aizbrauks no valsts. Ja Latvijas ārsts rezidentūru iziet kādā no ES valstīm, viņš jau ir iekšā šīs valsts sistēmā, un to izmanto daudzi jaunie ārsti no Latvijas. Amerikā ārstiem no ES valstīm klājas grūtāk – ir jāpārliek visi eksāmeni un jāiziet rezidentūra, bet tas ir to vērts. ASV vidējā alga ķirurgam gadā ir no 260 līdz 270 tūkstošiem dolāru, bet rezidentam – no 30 līdz 40 tūkstošiem. Nerunājot par algu, Īrijā ārstam katru gadu maksā 3000 eiro kvalifikācijas celšanai – tālākizglītībai. Mums šādam nolūkam netiek dots nekas, tikai prasīts pašatdevīgs darbs cauru diennakti.

Kolēģis Guntars Forstmanis piebilst: – Vienīgais cilvēks, kas ir parūpējies par manu tālākizglītību, ir Katastrofu medicīnas centra direktors Mārtiņš Šics. Pateicoties viņam, es varēju apmeklēt kursus Vācijā. Protams, tas ir izņēmums uz kopējā fona. Ārzemēs jau strādā daudzi Latvijas mediķi, un ne vienmēr tie, kuri aizbrauc, ir profesionāli vislabākie.

Daudzi mūsu bijušie kolēģi iekārtojušies darbā Somijā, Vācijā, Zviedrijā. Piemēram, kolēģis, kurš pērn devās darbā uz Zviedriju, vispirms tur saņēma 85% no zviedru kolēģa algas, plus varēja apmeklēt intensīvos valodu kursus 4 mēnešu garumā bez maksas un plus vēl dzīvoklis bez maksas.

Cits mūsu kolēģis Kārlis Ozoliņš dara tā – divas nedēļas strādā Francijas klīnikā, divas – Rīgas 1. slimnīcā. Viņš ir beidzis Rīgas franču liceju, zina valodu un ir labs anesteziologs. Pie mums viņš iegūst pieredzi aktīvajā ķirurģijā, jo tik smagus slimniekus kā šeit viņš Francijā neredzot. Tāpēc te ceļ savu kvalifikāciju, bet Francijā pelna naudu.

Ja Latvijā ārstu darba apmaksas sistēma netiks sakārtota, tas ir viens no variantiem nākotnē – pusmēnesi ārsts strādā kādā no ES klīnikām, pusmēnesi atpūšas Latvijā. Tikai kas ārstēs cilvēkus mūsu valstī? Vai loģiskāk nebūtu tagad noturēt ārstus Latvijā, nevis vēlāk pieņemt darbā ieceļotājus, kuriem latviešu valoda nav dzimtā?

***

• Veselības aprūpes budžeta samazinājums 2009. gada 2. pusgadā ir 89,8 miljoni latu, un visbūtiskāk tas skar slimnīcas – tām iespējams nodrošināt tikai 43% no pirmā pusgada finansējuma.

(no LR Veselības ministrijas mājaslapas)

• Pēc MK noteikumiem septembrī par aprūpes slimnīcām tiks pārveidotas slimnīcas Aizkrauklē, Alūksnē, Bauskā, Krāslavā, Siguldā, Talsos, Ludzā un Saldū, kā arī Rīgas 2. slimnīca. (Tas nozīmē, ka šajās slimnīcās būs tikai uzņemšanas un terapijas nodaļas, kā arī dienas stacionārs, bet šeit vairs netiks sniegta neatliekamā medicīniskā palīdzība. Līdz ar to daudzi ārsti un medmāsas zaudē darbu.)

• Attīstītajās ES valstīs minimums, ko no valsts iekšzemes kopprodukta novirza veselības aprūpei, ir 7%. Latvijā – nepilni 3%.

***

Kuldīgas slimnīcas terapijas nodaļas vadītājs Rauls Vaitka:

– Lai gan Kuldīgas slimnīcu nav plānots reorganizēt, es došos strādāt uz Vāciju, jo ar septembri Latvijas medicīnas aprūpē sāksies vājprāts. Finansējums mūsu slimnīcai ir samazināts vairāk nekā par trešdaļu. Ārstiem palielināja slodzes, bet samazināja algas vairāk nekā par 25 procentiem. Līdzekļu trūkuma dēļ mūsu nodaļā bijām spiesti samazināt gultu skaitu uz pusi, bet no septembra ar šīm atlikušajām 28 gultas vietām mums būs jāapkalpo nevis viens, bet vairāki Latvijas rajoni, jo Saldus un Talsu slimnīcas vairs nesniegs neatliekamo medicīnisko palīdzību. Kas labs no tā var sanākt?

Šobrīd es mācos vācu valodu un decembra beigās vai janvāra sākumā došos uz Eizenahas slimnīcu, netālu no Leipcigas. Tur vietējais ārsts gatavojas iet pensijā un es strādāšu viņa vietā par ģimenes ārstu. Mans darba stāžs ir 20 gadi, pašam pāri 40, un arī man ir jāsāk domāt par savu pensiju. Esmu sapratis, ka Latvijas valsts man to nespēs nodrošināt. Protams, aizbraukšana mani baida, bet es neredzu citus variantus, jo gribu dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi. Vācijā novērtē ārstus labākajos gados un ar pieredzi, bet Latvijā valdība darbojas pret pilsoņu interesēm. Tāpēc tādu Latviju, kāda tā ir kļuvusi tagad, man nav žēl pamest. Jau līdz šim ārstiem bija ļoti zemas algas, bet tagad ar savu algu es vairs nespēju uzturēt ģimeni, nespēju apmaksāt dēlam studijas Rīgā. Arī meita, kas mācās pamatskolā, un sieva, pēc profesijas skolotāja, piekrīt manam lēmumam aizbraukt no Latvijas. Sākumā uz Vāciju došos viens, tad mēģināšu rast iespējas pie sevis aicināt ģimeni.

 

Komentārs: Pieteikums

Aivars Ozoliņš,  Diena  08/21/09     Triju partiju trešdien panāktā vienošanās par konsolidāciju ir dabisks process, ko virza divi jauni faktori Latvijas politikā. Viens ir vēlētāju konsolidācija, par ko liecina nesenās pagātnes pieredze — Rīgas domes vēlēšanu iznākums. Otrs ir izmaiņas Vēlēšanu likumā, kuras noteiks tuvākās nākotnes īstenību — Saeimas vēlēšanas nākamruden, kuras notiks pirmo reizi bez līdz šim tradicionālajām "lokomotīvēm".

Trīs Saeimā pārstāvētas partijas — Jaunais laiks, Pilsoniskā savienība (abas ir arī valdības koalīcijā) un Sabiedrība citai politikai — vienojušās par kopīgas vēlēšanu apvienības veidošanu, par ko oficiāli paziņošot pirmdien. Topošās apvienības politiķi min pamatā divus saliedēšanās iemeslus — ka nepieciešams liels politisks spēks, kas apvienotu "labējas partijas", un ka tam jābūt pretstatam "Šlesera —Ušakova blokam".

Uzsvars šajā cēloņu un seku vienādojumā pašlaik acīmredzot tiek likts uz otro — "Šlesakova" uzvara Rīgas pašvaldības vēlēšanās, nav šaubu, mobilizējusi šā "tandēma" politikas pretiniekus nepieļaut impērijas apjūsmotāja Nikolaja Kabanova uzreiz pēc "uzvaras NATO un Eiropas Savienības galvaspilsētā" apsolīto: "Šodien mums pieder Rīga, bet rīt — visa Latvija!"

Taču "sociāldemokrātiski orientētā" un krieviski runājošo elektorātam domātā Saskaņas centra draudzēšanās ar mežonīgā "gāzi grīdā" kapitālista Šlesera "mācītājiem" ir tādu ieprogrammētu pretrunu plosīta, ka varas iegūšana Rīgā šim konglomerātam var izrādīties vienreizējs polittehnoloģisks panākums, kuru atkārtot Latvijas mērogā var neizdoties. Skats uz austrumiem faktiski ir vienīgais abiem veidojumiem kopīgais, taču pat šai kopīgajai orientācijai ir atšķirīgi iemesli, un Šlesera ciniskais merkantilisms vienmēr rīvēsies ar Ušakova cinisko "idejiskumu".

Tāpēc daudz svarīgāks pašvaldību vēlēšanu iznākums Rīgā ir līdz šim nepieredzētā vēlētāju konsolidācija, kas ļāva pārvarēt vēlēšanu procentu barjeru tikai četriem politiskiem spēkiem un turklāt sagrupēja tos divos precīzi nodalāmos blokos — ar "Šleseru — Ušakovu" pie varas un JL un PS opozīcijā.

Līdzās vēlētāju pagurumam no politiskās ainavas sadrumstalotības otrs svarīgākais faktors, kas liek partijām konsolidēties, ir februārī izdarītās izmaiņas Velēšanu likumā, ar ko tika likvidētas tā dēvētās lokomotīves — izslēgta iespēja vienam deputātu kandidātam kandidēt vairākos vai visos piecos vēlēšanu apgabalos. Tagad likumā noteikts, ka vienu un to pašu kandidātu varēs pieteikt viena nosaukuma sarakstā tikai vienā vēlēšanu apgabalā.

Tas radikāli maina vēlēšanu sarakstu veidošanas un vēlēšanu taktikas principus. Partijas vairs nevarēs izlīdzēties ar dažiem populāriem cilvēkiem, kuri ievilktu Saeimā piekabi ar paklausīgu balsotāju masu. Vajadzēs piecreiz vairāk līderu un personību, par kurām vēlētāji būtu ar mieru atdot savas balsis.

Tas nāks par labu gan PS, gan JL, kuras nav (JL gadījumā — vairs nav) viena līdera partijas. Abām kopā tām netrūks cienījamu kandidātu, kurus piedāvāt vēlētājiem visos piecos apgabalos.

Savukārt "vecajām" varas partijām jaunā kārtība var izrādīties nāvējoša. Atkārtot fiktīvo Rīgas "mērā amata kandidātu" sacīksti kā fiktīvu "premjerministra amata kandidātu" kampaņu būs grūti, ja šie "premjerministri" — vai tas būtu Ainārs Šlesers, Aivars Lembergs vai Andris Šķēle, vai vēl kāds — drīkstēs kandidēt katrs tikai vienā no vēlēšanu apgabaliem. (Bet pašiem nekandidēt un solīt, ka kļūs par premjerministru gadījumā, ja vēlētāji būs gana lētticīgi un ievēlēs pavisam citus cilvēkus, būtu pārāk riskanta blefošana.)

Apstākļi ir labvēlīgi partiju konsolidācijai, taču nebūt negarantē tās gludu izdošanos. Pagaidām ir panākta vienošanās par pašu konsolidāciju. Vēl priekšā darbs pie šādas apvienības vēlēšanu programmas izstrādāšanas. Pēc tam nāks potenciāli kutelīgākais vēlēšanu sarakstu veidošanas darbs.

Par sarakstiem būtu pāragri domāt, taču arī ar skaidrām programmatiskām nostādnēm var rasties sarežģījumi. Pirmām kārtām jau ar pašu jumta formulējumu, ka apvienība būšot "labēja" un "latviska". "Latviskuma" un "labējuma" vienādošana ir pēc būtības aplama, bet "kreisuma" un "prokrieviskuma" sinonimizēšana un pretstatīšana "labējam latviskumam" ir ne tikai maldinoša, bet arī potenciāli bīstama Latvijas turpmākai virzībai, kas būtu divu kopienu valsts politiska leģitimēšana.

Jau tagad šāda "labējo" un "kreiso" jēdzienu vulgarizēšana sagādā acīmredzamas mokas topošās apvienības "trešajam brālim" SCP, kas tēmē uz sociāldemokrātu nišu. Līdzko viens no diviem partijas pārstāvjiem Saeimā Artis Pabriks paziņo, ka "šai apvienībai noteikti ir jābūt vairāk centriski orientētai nekā tradicionālās Latvijas labējās partijas" un ka "SCP ir svarīgi, lai Latvija beidzot kļūtu par sociāli atbildīgu valsti", otrais "jaunā kreisuma" ideologs Aigars Štokenbergs nobliež: "Vēlētāji iegūs pašu galveno — iespēju atbalstīt labēju, nacionālu partiju."

Apvienībai būs jāspēj vienoties par saskanīgu ekonomiskās politikas piedāvājumu, kas, protams, nebūs ne latvisks, ne krievisks. Tai būs pozitīvi, nevis "krievi nāk!" līmenī jāformulē eiropeiskās vērtības, kuras to atšķir no LPP/LC un SC promaskaviskuma. Un daudz skaidrāk un nepārprotamāk jāuzsver galvenais, kas to atšķirs no tādām bezgala "latviskām" partijām kā "kreisā" LSDSP vai visnotaļ "labējās" TB/LNNK un Tautas partija. Tā būtu "godīga valsts pārvalde, godīga, atklāta un profesionāla politika", ko uzsver JL priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Godīgums, balstīšanās uz Rietumu demokrātijas principiem un spēja izvest valsti no krīzes ir cita citu papildinošas lietas, kuras apvienības politiķiem būs jāspēj pārliecinoši piedāvāt vēlētājiem.

 

Zalāns Valsts prezidentam iesniedz valsts pārvaldes reformas plānu

Diena  08/21/09    Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP) Latvijas Pašvaldību savienības kongresa laikā Valsts prezidentam Valdim Zatleram iesniedza valsts pārvaldes reorganizācijas plānu. E.Zalāns aicina valsts pārvaldes sistēmu krīzes laikā pārveidot tā, lai tā darbotos ātri, efektīvi un saskaņoti, nodrošinot ne tikai būtisko valsts pamatfunkciju un pakalpojumu saglabāšanu, bet arī sektorāli saskaņotu attīstību.

 „Aicinu uz valsts pārvaldes strukturālo reformu turpmāk raudzīties ne tikai katras ministrijas ietvaros, bet integrēti, izvērtējot arī būtiskas ministriju apvienošanas iespējas,” akcentē E.Zalāns. reformas gaitā būtu jāsamazina nozaru ministriju skaits, apvienojot savstarpēji papildinošās nozaru ministrijas un atbilstoši samazinot padotības iestāžu skaitu. Vienlaikus svarīga ir valsts pārvaldes pakalpojumu sniegšanas reģionālo tīklu izveidošana uz pašvaldību un plānošanas reģionu bāzes, kas ļaus iedzīvotājiem un uzņēmējiem nodrošināt ērtu piekļuvi valsts pakalpojumiem. E.Zalāns arī rosina veikt valsts pārvaldes auditu, par pamatu ņemot nevis funkcijas, bet iedzīvotājiem un uzņēmējiem sniegtos valsts pārvaldes pakalpojumus.

E.Zalāns akcentē, ka piedāvātie strukturālo reformu pasākumi ļaus mazināt valsts pārvaldes sistēmas uzturēšanas izmaksas par 30-50%, ko veidos vadības, atbalsta un administratīvo funkciju centralizēšana, atteikšanās no nelietderīgajam funkcijām, valsts pakalpojumu sniegšana e-vidē, reģionālā līmeņa iestāžu integrēšana un tīkla uzturēšanas izdevumu optimizācija. Ne mazāk svarīgs ieguvumi ir pašreizējā “resoriskā protekcionisma” ietekmes mazināšana uz strukturālo reformu gaitu, integrētas un harmoniskas politiku veidošanas un ieviešanas nodrošināšana, vienotu valsts pakalpojumu kvalitātes standartu ieviešana un palielināta pakalpojumu pieejamība.

Augsti godātais V.Zatlera kungs!

   Šobrīd notiek diskusijas par valsts budžetu 2010.gadam un iespējām būtiski samazināt izdevumus. Uzskatu, ka vienkāršota mehāniska izdevumu samazināšana turpmāk nav pieļaujama, jo tās iespējamā negatīvā ietekme uz Latvijas iedzīvotāju pamatvajadzību (veselības aprūpes, sociālās palīdzības, izglītības, drošības) nodrošināšanu nav prognozējama. Valsts pārvaldes strukturālās reformas ir būtiska budžeta veidošanas diskusiju sastāvdaļa, ļaujot nepieciešamo valsts budžeta izdevumu samazināšanu veikt pārdomāti.

   Izprotot situācijas nopietnību, aicinu valsts pārvaldes sistēmu krīzes laikā pārveidot tā, lai tā darbotos ātri, efektīvi un saskaņoti, nodrošinot ne tikai būtisko valsts pamatfunkciju un pakalpojumu saglabāšanu ekonomiskās recesijas situācijā, bet arī sektorāli saskaņotu attīstību. Piedāvāju uz valsts pārvaldes strukturālo reformu turpmāk raudzīties ne tikai katras ministrijas ietvaros, bet integrēti, izvērtējot arī būtiskas ministriju apvienošanas iespējas.

   Pārvaldes reformas īstenošanas gaitā piedāvāju balstīties uz šādiem principiem:

1) būtiski palielināt nozaru ministru pilnvaru un atbildību nozaru politikas noteikšanā un regulēšanā;

2) ministriju centrālajos aparātos saglabāt tikai nozaru politikas veidošanas un uzraudzības funkcijas, maksimāli nododot politiku īstenošanu un valsts pārvaldes pakalpojumu sniegšanu reģionālajam valsts pārvaldes līmenim, pašvaldībām un privātajam sektoram;

3) apvienot ministriju reģionālās institūcijas reģionālajās pārvaldes iestādēs, izslēdzot funkciju dublēšanos, optimizējot vispārējo administrēšanu un samazinot kopējos pārvaldes izdevumus par 25-30%, vienlaicīgi saglabājot pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem pie būtiski palielinātas pārvaldes efektivitātes un samazinātiem izdevumiem;

4) nodot funkcijas un atbilstošos resursus pašvaldībām, vienlaicīgi uzsākot darbu pie nodokļu ieņēmumu pārdales atbilstoši izpildāmo funkciju apjomam;

5) ieviest e-pārvaldi ar mērķi visus ar valsts pārvaldi saistītos pakalpojumus iedzīvotājiem nodrošināt vienas pieturas aģentūrās uz pašvaldību administrāciju bāzes.

   Līdz ar to valsts pārvaldes sistēmas strukturālās reformas pamatelementi būtu:

1) nozaru ministriju skaita samazināšana, apvienojot savstarpēji papildinošās nozaru ministrijas un atbilstoši samazinot padotības iestāžu skaitu;

2) valsts pārvaldes pakalpojumu sniegšanas reģionālo tīklu izveidošana uz pašvaldību un plānošanas reģionu bāzes;

3) visu iespējamo valsts pakalpojumu saņemšana e-vidē;

4) valsts pārvaldes audita veikšana, par pamatu ņemot nevis funkcijas, bet iedzīvotājiem un uzņēmējiem sniegtos valsts pārvaldes pakalpojumus.

Balstoties uz iepriekš minētajiem pamatprincipiem, piedāvāju izvērtēt  nozaru ministriju apvienošanu pēc šādas shēmas:

 

Piedāvājums

Pašreizējā situācija

Aizsardzības ministrija

Aizsardzības ministrija

Ārlietu ministrija

Ārlietu ministrija

Attīstības ministrija

Ekonomikas ministrija

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija

Satiksmes ministrija

Vides ministrija

Finanšu ministrija

Finanšu ministrija

Kultūras un izglītības ministrija

Izglītības un zinātnes ministrija

Kultūras ministrija

Tieslietu un sabiedriskās kārtības ministrija

Iekšlietu ministrija

Tieslietu ministrija

Veselības un labklājības ministrija

Labklājības ministrija

Veselības ministrija

Zemkopības ministrija

Zemkopības ministrija

   Papildus uzskatu, ka, veicot strukturālās reformas katras nozares ietvaros, ministrijām jāveido ne vairāk kā vienu nozares politikas īstenošanas iestādi.

Kā īpaši svarīgu aicinu pēc būtības izskatīt jautājumu par ES fondu administrēšanas sistēmas pārstrukturizāciju, nosakot sadarbības iestādes pēc finansējuma saņēmēju grupām:

1. privātais sektors/komersanti – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra;

2. publiskais sektors (infrastruktūra) – Centrālā finanšu un līgumu aģentūra;

3. publiskais sektors (pašvaldības) – Valsts reģionālā attīstības aģentūra.

   Ministrijām padoto profilējošo iestāžu (t.sk. kultūras, izglītības, veselības utml.) optimizācijai, ar mērķi centralizēt vispārējo administrāciju, izstrādājams atsevišķs strukturālo izmaiņu projekts pēc tam, kad tiks panākta ministriju apvienošana.

   Minētie strukturālo reformu pasākumi, manuprāt, dos sekojošus ieguvumus:

1) tiks mazinātas valsts pārvaldes sistēmas uzturēšanas izmaksas par 30-50%, ko veidos vadības, atbalsta un administratīvo funkciju centralizēšana, atteikšanās no nelietderīgajam funkcijām, valsts pakalpojumu sniegšana e-vidē, reģionālā līmeņa iestāžu integrēšana un tīkla uzturēšanas izdevumu optimizācija;

2) tiks mazināta pašreizējā “resoriskā protekcionisma” ietekme uz strukturālo reformu gaitu;

3) tiks panākta integrēta un harmoniska politiku veidošana un ieviešana;

4) tiks nodrošināti vienoti valsts pakalpojumu kvalitātes standarti un būtiski palielināta pakalpojumu pieejamība;

5) tiks koncentrēta kompetence, materiāltehniskā bāze un uzkrāta informācija valsts pakalpojumu optimālai un kvalitatīvai sniegšanai.

   Minētie priekšlikumi nosūtīti Ministru prezidentam un visām valdību veidojošajām partijām.

   Aicinu Jūs izvērtēt priekšlikumus valsts pārvaldes strukturālajām reformām, lai varētu diskutēt par tiem 2010.gada budžeta izstrādes gaitā.

Esmu gatavs tikties ar Jums jau tuvākajā laikā, lai sīkāk izklāstītu savus priekšlikumus.

Ar cieņu,

Ministrs                                                                                                            E.Zalāns

 

Viedoklis: "Noķer mani! Ja vari…"

Monika Zīle, Latvijas Avīze  08/21/09

LIETAS BŪTĪBA

Premjers aicina vērsties pret nelegālo nodarbinātību

Sākot no septembra, Valsts ieņēmumu dienestam (VID) un Valsts darba inspekcijai (VDI) ik mēnesi valdības vadītājam Valdim Dombrovskim būs jāsniedz atskaite par sekmēm nelegālās nodarbinātības, kaktu uzņēmējdarbības un aplokšņu algu apkarošanā. Šī no paša premjera nākusī norāde ir gluži likumsakarīga: nodokļu vācelītes piepildījums diezgan stipri atšķiras no valdības aprindās izkalkulētajiem cipariem. Vārdu sakot, ieplūst mazāk, nekā teorētiski aprēķināts, tāpēc steidzami jāatrod sūce.

VID un VDI vadītājiem jau šonedēļ bija jāziņo, kādus pasākumus viņu dienesti veikuši dotajā virzienā, un viss liecina: nākotnē vairs nebūs iespējams izlīdzēties ar pesimistisko atziņu, ka "nelegālās nodarbinātības rādītājs nav uzskaitāms". Turklāt optimizācijas saspringtā atmosfēra arī bez augstāko instanču rīkojumiem mobilizē atskaitēs uzrādāmam rezultātam, un jebkurš darba devējs var kļūt par saasinātas uzmanības vērtu objektu kontrolētāju acīs. Protams, šādi VDI un VID pilda tikai savu tiešo pienākumu, kas principā nav pat apspriežams. Gluži kā pieredzējuši sēņotāji, kas pēc meža smaržas un reljefa nojauš īstās baraviku vietas, arī uzņēmējdarbības un nodokļu pareizas iekasēšanas pārraugi dodas tajā virzienā, kur gaidāms kaut neliels ķēriens. Tāpēc abu augšminēto dienestu ievērību jau piedzīvojuši daži uzņēmumi, kur pirms pensiju ierobežošanas strādājuši savu atpūtu nopelnījušie.

Jāteic bez aplinkiem – VID un VDI nojauta ir pareiza: daļai pensionāru strādāšana tagad kļuvusi par nelegālu ienākumu gūšanas veidu. Taču viņi šajā rūpalā iesaistījušies ne jau asu izjūtu meklēšanas vārdā, bet, kamēr vēl to spēj, cenšas kaut tādā veidā nodrošināt sev pārtiku, mitekli un veselības aprūpi. Strādājot "bez papīriem", daudzi no viņiem jūtas divkārt pazemoti: pēc godīgi nopelnītā atņemšanas spiesti slapstīties kā noziedznieki, kurus pēc pieķeršanas sodīs par valsts krāpšanu. Šo nejauko sajūtu vēl pastiprina tā likumpaklausība, kurā vairākums kārtīgu mūžu nodzīvojušo ir auguši un kurā dzīvot neatlaidīgi skubinājuši savas atvases.

Tiesa, uz noziedzīga ceļa izgrūstie penši nav ne tuvu tik pieredzējuši kā Holivudas grāvēja "Noķer mani, ja vari!" galvenais varonis, kurš no viltotiem čekiem iekasē miljonus. Toties izmanīgāki kļuvuši vecīšus piesegt gatavie darba devēji. Ar to esot izskaidrojams šā gada septiņos mēnešos attiecībā pret tādu pašu laiku pērn sarukušais VDI atklātās nelegālās nodarbinātības cipars – šogad 650 gadījumi, pērn 1060.

"Uzņēmēji kļūst arvien viltīgāki," apstiprina VDI sabiedrisko attiecību speciāliste Sarmīte Bunka-Brilijonka. Bet VDI direktore Rita Elce papildina: "Darba devēji, izmantojot likumdošanas nepilnības, darba līgumus bieži vien uzraksta vienas nakts laikā. Tādēļ ir problemātiski pierādīt nelegālās nodarbinātības faktu.

VDI jau vairākkārt uzsvērusi nepieciešamību grozīt Darba likumu, kas paredzētu darba līguma kopijas nepieciešamību uzņēmuma struktūrvienībā. Šādi grozījumi būtiski atvieglotu nelegālās nodarbinātības atklāšanu."

Starp šiem viltniekiem, ko slēpt, netrūkst arī profesionālu blēžu, kas valsti krāpj lielos apmēros. Tomēr pēdējā laikā nodemonstrētā valsts nesaudzība pret pensionāriem un kurlums pret godīgu uzņēmēju ierosinājumiem veidot vietējiem ražotājiem draudzīgu nodokļu politiku veicinājis tiesisko nihilismu un pamatīgi izkropļojis sabiedrības attieksmi pret ienākumu slēpējiem.

Neoficiālās aptaujās tos atbalsta tik augsts procents, ka bail skaļi izrunāt…

Negribas ticēt, ka premjeram ir ilūzijas par situāciju un noskaņojumiem. Tādā gadījumā – kādus panākumus visādu "nelegālību" apkarošanā valdības vadītājs cer sagaidīt no VID un VDI?... Neviļus nāk atmiņā stāsts par kungu, kurš ik rītu gaidījis no laulātās draudzenes apstiprinājumu, ka saule uzlēkusi. Lai sievai kāds darbiņš un atbildība! – viņš teicis.

 

Apvienība pret Šlesera–Ušakova bloku

Māra Libeka,  Latvijas Avīze  08/22/09    Pirmdien trīs partijas – "Jaunais laiks", "Pilsoniskā savienība" un "Sabiedrība citai politikai" – parakstīs vienošanos par sarunu uzsākšanu, lai izveidotu vēlēšanu apvienību gaidāmajām Saeimas vēlēšanām.

Pilsoniskās savienības valdes priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis un valdes locekle Sandra Kalniete par labējo partiju konsolidācijas nepieciešamību sāka runāt tūdaļ pēc pašvaldību vēlēšanām. Kristovskis uzsvēra, ka iniciatīva piederot abām pusēm – gan "Jaunajam laikam", gan Pilsoniskajai savienībai. PS vadītājam bijušas sarunas vēl ar vismaz trīs četru politisko grupu pārstāvjiem – situācijas vērtēšana, interese esot plaša. Tomēr esot pārliecība, ka "JL" un PS ir pamats sevi uzskatīt par kodolu plašākam politiskās tuvināšanās procesam.

Šīm abām partijām pietuvinājusies arī kreisi centriskā "Sabiedrība citai politikai", jo, kā teica partijas priekšsēdētājs Aigars Štokenbergs, nevar taču pieļaut, ka pastāv viens Šlesera–Ušakova bloks un ka tam pretī nekā nav.

"JL" priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzsvēra, ka jaunā apvienība veidos kopīgu sarakstu 10. Saeimas vēlēšanām un ka tās mērķis būs godīga valsts pārvalde, atklāta un demokrātiska nacionālas vērtības saudzējoša politika. Āboltiņa sacīja: apvienība nenozīmē, ka visas trīs partijas saplūdīs vienā – katra partija turpinās pastāvēt, bet apvienībai tikšot izstrādāta kopīga programma. Būšot trīs darba grupas, kas nodarbošoties ar organizatoriskajiem un programmatiskajiem jautājumiem. Apvienības durvis būs atvērtas, un tajā varēs iesaistīties arī citas partijas ar līdzīgiem politiskajiem uzskatiem. Apvienību plānots reģistrēt februārī vai martā.

Jautājumu par to, kurš tad būs šīs apvienības līderis, esot pāragri uzdot, sacīja Āboltiņa, bet, visticamāk, būšot vairāki līdzpriekšsēdētāji. "Mēs šobrīd redzam, ka partiju priekšsēdētāji ar līdzīgām tiesībām uzņemas līderību konsolidācijas procesa vadībā," atzina Kristovskis.

Apvienības programmas izstrādē varētu iesaistīties arī sabiedrībā pazīstamas personas, piemēram, bijusī "Dienas" redaktore Sarmīte Ēlerte, prognozēja S. Kalniete. Savukārt Rīgas domnieks Edgars Jaunups ("Jaunais laiks") aģentūrai BNS atzinis, ka topošās partiju apvienības pārstāvjiem jau ir bijušas un vēl turpinās sarunas ar bijušo laikraksta "Diena" galveno redaktori Sarmīti Ēlerti par iespējamo viņas pievienošanos tai. "Pašlaik stadija ir tāda, ka esam vienojušies par konsolidāciju un par to, ka durvis ir atvērtas arī citiem – gan tiem, kas jau ir politikā, gan tiem, kas tajā vēlētos iesaistīties," apliecināja Jaunups.

 

Viedoklis: "Par patriotismu"

Aigars Štokenbergs, "Sabiedrības citai politikai" valdes priekšsēdētājs,  Latvijas Avīze   08/22/09

Politiķu īstā attieksme pret valsti jāvērtē pēc nodokļu politikas

Klausoties pēdējos paziņojumus no valdības, ka mājas jāapliek ar nodokli, ja tās lielākas par 100 kvadrātmetriem, nākas secināt, ka šie ļaudis laukos nekad nav bijuši un Latvijas vēsturi nezina. Nav dzirdējuši, ka ulmaņlaikos mājas būvēja lielākas, lai bērnus un vecākus būtu kur izmitināt. Nav pamanījuši, ka pat pie komunistiem māju ļāva būvēt 130 kvadrātmetrus lielu. Un nezina, ka laukos pārsvarā dzīvo latvieši. Daudzviet vairs tikai vientuļi vecīši divatā lielā vecāku mājā, citviet skolotāju pāris savā vecvecāku mājā. Viņiem visiem turpmāk būs jāmaksā nodoklis vai jālūdz pašvaldībai atlaide, ja būs izpelnījušies trūkumcietēja stāvokli.

Viens politiķis var būt nez cik liels patriots vārdos, bet īstā attieksme pret valsti un saviem tautiešiem jāvērtē pēc nodokļu politikas. Vai tā palīdz pašmāju uzņēmējam, vai tā palīdz tautai veselību saglabāt un izglītību iegūt, vai tā vairo tautas dzīvotspēju, vai gluži otrādi.

Tautas partija, kas tā tautiskākā pēc nosaukuma, ir pateikusi, ka nepieļaus progresīvo ienākuma nodokli. Tā arī ir. Valdības plānos ir Kargina un Krasovicka depozītu ienākumu miljonus aplikt ar 10 procentu nodokli. Ne vairāk. Pilsētas spekulantu sapirktās zemes laukos tiks apliktas ar tādu pašu nodokli kā zemnieku rūpīgi apstrādātās, jo atmesta doma, ka spekulantu zemes būtu jāapliek ar trīskāršu likmi. Lielo uzņēmumu uz ārzemēm pārskaitītos peļņas ienākumus solās aplikt ar 10 procentiem. Tikmēr pašnodarbinātais ģimenes ārsts laukos turpmāk maksās nevis 15 procentus, bet nu jau 23 procentus.

Šie valdības viltus patrioti plāno samazināt neapliekamo summu no 4000 latiem līdz 2000 latiem gadā par ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas un aplikt ar 23 procentu nodokli summas, kas izmaksātas kā valsts vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai. Viņi grib, lai latvieši maksā vairāk, bet negrib, lai vairāk maksā bagātie.

Tie, kas tik patriotiski vārdos, bet kājām min karogu, šobrīd slepenībā kaldina plānus samazināt atvieglojumu par apgādībā esošu personu no 63 līdz 35 latiem mēnesī. Plāno samazināt no 300  latiem gadā  līdz 150 latiem gadā attaisnotos izdevumus par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem. Tas "milzu" guvums no trūcīgajiem būtu 4 miljoni latu. Viņi dara visu, lai tikai nebūtu jāņem lielāki nodokļi no bagātajiem, kas līdz šim tik dāsni piepildījuši partiju kases.

Šādas politikas cena ir latviskums un tautas dzīvotspēja.

 

Par Latvijas ietekmīgākajiem miljonāriem atzīst Šleseru, Lembergu un Šķēli

LETA  08/24/09    Žurnāla "Pastaiga" jaunā ietekmīgāko miljonāru saraksta pirmajā vietā nonācis Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers, aiz kura ierindojies Ventspils mērs Aivars Lembergs un uzņēmējs, Tautas partijas dibinātājs Andris Šķēle.

Šlesers ietekmīgāko miljonāru saraksta topa pirmajā vietā nomainījis bijušo "Parex bankas" prezidentu Valēriju Karginu, vienlaikus kļūstot arī par Latvijas visvairāk apskausto cilvēku.

Tūlīt aiz Šķēles sarakstā atrodas patlaban bagātākais un ietekmīgākais Latvijas baņķieris, "Rietumu bankas" padomes priekšsēdētājs Leonīds Esterkins, "Rietumu bankas" līdzīpašnieks Arkādijs Suharenko un viens no "Aizkraukles bankas" īpašniekiem Oļegs Fiļs.

No sievietēm miljonārēm par ietekmīgāko "Pastaigas" sarakstā joprojām atzīta "Baltic Cosmetic Holding" padomes priekšsēdētāja Ieva Plaude, kura sarakstā salīdzinājumā ar pagājušo gadu noslīdējusi no 14. līdz 23.vietai. Sarakstā parādījušies vairāki jaunpienācēji - eksministrs Gundars Bērziņš (TP), "Parex bankas" pašreizējais vadītājs Nils Melngailis, kosmētikas rūpnīcas "Dzintars" vadītājs Iļja Gerčikovs, lauksaimnieku aktīvists Valters Bruss un citi.

Sarakstā iekļuvušie miljonāri vērtēti pēc pieciem ietekmes kritērijiem: pēc izteikta totālā īpašumu vērtējuma ciparos, pēc saistības ar politiku un valstiskajiem lēmumiem pēdējā gada laikā, pēc popularitātes un atpazīstamības sabiedrībā, ietekmes uz cilvēku prātiem dzīves stila, modes un tamlīdzīgās jomās un spējas likt cilvēkiem sevi apskaust jeb vietas Latvijas visvairāk apskausto cilvēku sarakstā.

 

JL, PS un SCP 10.Saeimas vēlēšanās startēs ar vienotu sarakstu

LETA  08/24/09    Šodien trīs Saeimā pārstāvēto partiju - "Jaunais laiks" (JL), "Pilsoniskā savienība" (PS) un "Sabiedrība citai politikai" (SCP) - priekšsēdētāji parakstīja dokumentu, kurā apņemas piedalīties 10.Saeimas vēlēšanās ar vienotu sarakstu.

Tiek solīts arī turpināt sarunas, lai izveidotu kopīgu apvienību un tās rīcības programmu.

Svarīgākie apvienības darba principi būšot godīga, atbildīga un kompetenta politika, eiropeiska nacionāla valsts, cilvēka cieņa, kultūru daudzveidība un tolerence, sociāli atbildīga tirgus ekonomika, ilgtspējīga un līdzsvarota valsts attīstība, kvalitatīvas izglītības un veselības aprūpes pieejamība. Tiek solīta arī "slaida, iedzīvotāju un uzņēmēju interesēm kalpojoša valsts pārvalde", modernu ražošanu veicinoša nodokļu politika un "Rietumu izvēle".

Bijusī tieslietu ministre Solvita Āboltiņa (JL), bijušais iekšlietu un aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis (PS), bijušais premjera Aigara Kalvīša (TP) padomnieks, ekonomikas un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs (SCP) veltīja daudz kritisku vārdu līdzšinējām valdībām, kuras, pēc Āboltiņas teiktā, strādājušas pēc principa "es tev, tu man". Arī Štokenbergs atzina, ka valdības partijas līdz šim ir tērējušas daudz laika "sīkos savstarpējos strīdos, bet viena otras programmu pat nebija izlasījušas". Savā darbībā jaunās apvienības līderi gan nekādus trūkumus nesaskata.

Jaunā apvienība esot atvērta arī citām partijām, kuras ir gatavas atbalstīt tās darbības pamatprincipus. Štokenbergs, piemēram, esot jau runājis ar apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK līderiem, kuriem esot spēcīga ekonomiskā programma, un ar Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju, kurai esot "spēcīgs piedāvājums sociālajā jomā".

Jaunās apvienības līderi pauda viedokli, ka patlaban ir īstais laiks iesaistīties politikā cilvēkiem, kas līdz šim tajā nav darbojušies. Preses konferences laikā vairākkārt izskanēja bijušās laikraksta "Diena" galvenās redaktores Sarmītes Ēlertes vārds, kurai jaunās apvienības līderi ir gatavi piedāvāt "visaugstākā līmeņa amatus", kuri gan Ēlertei pašai būšot jānopelna ar aktīvu darbību.

Kā aģentūrai LETA sacīja JL priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, jaunās apvienības mērķis būs "godīga valsts pārvalde, godīga, atklāta un profesionāla politika".

Āboltiņa prognozēja, ka apvienību varētu reģistrēt februārī vai martā, jo līdz tam katrai partijai minētais jautājums vēl jāskata kongresā, kā arī jāizstrādā vairāki sadarbības dokumenti. Āboltiņa pieļāva, ka apvienību varētu vadīt vairāki līdzpriekšsēdētāji.

PS valdes loceklis Kārlis Šadurskis aģentūrai LETA uzsvēra, ka šobrīd vajadzīgs viens liels politiskais spēks, kas apvienotu labējās partijas. "Visi saprot, ka ceļš uz apvienības izveidošanu nav viegls. Lielākās rūpes rada detaļas, pie kurām vēl tiek strādāts," sacīja Šadurskis.

JL Rīgas domes frakcijas vadītājs Edgars Jaunups iepriekš Latvijas Radio pieļāva, ka partiju apvienībai varētu būt divi līdzpriekšsēdētāji, tomēr "par personālijām ir dažādi modeļi". "Iesaistītajām partijām ir ļoti spēcīgi līderi, kas bauda sabiedrības uzticību, un ir labi startējuši vēlēšanās," sacīja Jaunups, gan norādot, ka partijai "būs atvērtas durvis" arī cilvēkiem, kas patlaban nav iesaistīti aktīvajā politikā.

 

Aivars Lembergs: Gandrīz apsveikuma vietā

Aivars Lembergs, politiskās organizācijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs,    NRA  08/25/09

Par spēku konsolidāciju kopīgai startēšanai 10. Saeimas vēlēšanās paziņojušas trīs partijas: "Jaunais laiks", "Pilsoniskā savienība" un "Sabiedrība citai politikai". Šī solās būt vēl nebijusi politiskā apvienība, vēl neredzēts spēks.

Tās priekšgalā nebūšot vairs viena lokomotīve, bet vesela plejāde politiķu, kurus raksturo un vieno diezgan līdzīgas īpašības, spējas un iepriekšējās politiskās darbības sasniegumi. Visu triju partiju priekšgaliem kopīgs ir tas, ka viņi līdz šim bijuši izcili intrigu pinēji, šķēlēji, pārbēdzēji un savu personisko ambīciju virzītājspēki.

Spilgtākais no šīs plejādes, protams, ir «Pilsoniskās savienības» līderis Ģirts Valdis Kristovskis, kurš ar savu ceļojumu pieredzi un regularitāti varētu papildināt grāmatu sēriju «Ceļojumu almanahs» — no Tautas frontes uz «Latvijas ceļu», no «Latvijas ceļa» uz «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK, no «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK uz «Pilsonisko savienību». Visās partijās, kurās cerētās varas iegūšana nav bijusi pašpietiekama, to vietā atrasta jauna politiskā piestātne. Kas zin’, vai trejmeitiņa netiek radīta, lai piekļūtu tuvāk, tā sakot, nākotnes politiskajai platformai, uz kuru pārbēgt, kad vecā atkal būs nolietojusies!

Otra, visām partijām kopīga, īpašība ir tās kadru profesionālā mazspēja, diezgan nožēlojami reālā darba rezultāti, kas tiek regulāri kompensēti ar ļoti pašpārliecinātu pašuzmundrināšanos un pašslavināšanos. Jaunās trejpartiju apvienību rindās tagad būs arī Aleksejs Loskutovs, kurš, būdams vienas no svarīgākajām tiesībsargājošajām institūcijām vadītājs, nespēja novadīt iestādi pat tā, lai to neizzagtu.

Partiju konsolidācijā klāt stāv arī kolorītā Sarmīte Ēlerte, bijusī pārdotā laikraksta «Diena» redaktore, kuras pieredze valsts uzņēmumu prihvatizēšanā un pēc tam augstu morāles principu sludināšanā vien ir apbrīnas vērta.

Kārtējo reizi (te gan jaunā trejpartija nav unikāla) tiek taisīts politisks spēks, kas uzstājīgi un skaļi kliedz, pret ko tas būs. Tas būšot pret Šlesera/Ušakova un vēl arī Lemberga/Šķēles bloku. Neapcerēšu, kā mums četriem ir ar blokiem, bet tas nav svarīgākais. Svarīgākais, ka viņi būs pret.

Bet par ko viņi būs «par»? Kā veicinās ekonomikas attīstību un tautas labklājību? Vienīgais sasniegums šajā ziņā ir pašlaik panāktais ekonomikas stingums un sociāli nežēlīgas reformas ar tādu attieksmi pret neaizsargātajiem sabiedrības slāņiem, it kā tie būtu šīs politiķu armijas okupētās teritorijas iedzīvotāji.

Daži vārdi jaunā spēka dzimšanā tomēr ir bilstami arī par to, kas tajā ir labs un apsveicams. Labi ir tas, ka visi pārbēdzēji, šķēlēji un intrigu pinēji tagad ir kopā, un tas mazāk mulsinās vēlētājus, nekā ja tie atrastos atsevišķi un izliktos dažādi. Ir notikusi zināma kristalizācija, un vēlētājam turpmāk būs skaidrāk saprotams, par kuru partiju nebalsot.

Jebkura atkal apvienošanās tomēr ir labāka par šķelšanos, ar ko arī apsveicu! Un novēlu nesašķelties atkal, vismaz līdz 10. Saeimas vēlēšanām.

 

Panākts kompromiss par nodokļiem

Agnese Margēviča,  NRA  08/25/09    Mājokļa nodoklis Latvijā tiks ieviests, kā to paredz vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem – Eiropas Komisiju (EK) un Starptautisko valūtas fondu (SVF).

Tomēr tas neskars vairākas sociāli mazaizsargātas grupas, par ko vēl jāvienojas Saeimā, turklāt nodokļa likme nepārsniegs 0,4 vai 0,5% no kadastrālās vērtības. Par to pirmdien vienojās valdības koalīcijas partijas pēc tam, kad Tautas partija, ZZS un TB/LNNK iebilda pret sākotnējo Finanšu ministrijas (FM) piedāvājumu piemērot 1,5% likmi. FM sagatavos un straujā tempā virzīs izskatīšanai Saeimā attiecīgu likumu, un partijām būs iespēja to izdiskutēt, informēja premjers Valdis Dombrovskis (JL). Vienlaikus par ražošanas ēkām un zemi nākamgad varētu nākties maksāt paaugstināto 1,5% likmi, ko daļēji mīkstināšot kadastrālās vērtības bāzes samazināšana.

Līdz ar risinājumu, kā koalīcija virzīsies uz priekšu ar mājokļu nodokļa ieviešanu, ir ņemts vērā TP pagājušajā nedēļā paustais uzstādījums par jaunā nodokļa izdiskutēšanu Saeimā. Arī ZZS pozīcija pirmdien, ejot uz koalīcijas apspriedi, bija noraidoša pret sākotnējo FM priekšlikumu. "Nebūs tā, ka valdība pieņem likumu un tas negrozīts izies cauri Saeimai. Dombrovskim un Repšem ar to jārēķinās," Neatkarīgajai teica ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Ceturtdien kritiku par FM sākotnējo priekšlikumu pauda arī TB/LNNK līderis Roberts Zīle.

ZZS respektējot vienošanos ar SVF un EK, ka mājokļu nodoklis jāievieš, bet tam jābūt solidāram un sociāli godīgam piedāvājumam, nevis tādam, lai FM šo nodokli būtu vieglāk administrēt. Piemēram, ZZS uzskata, ka, nosakot tālākus mājokļu nodokļa atvieglojumus, jāņem vērā tādi apstākļi, cik cilvēku dzīvo īpašumā, cik liels ir īpašums, īpašuma kadastrālā vērtība un atrašanās vieta. "Varbūt laukos mājokļa nodoklis vispār nav jāievieš, bet, piemēram, Vecrīgā jāapliek ar nodokli jau no pirmā kvadrātmetra," pieļāva A. Brigmanis.

Kompromiss ir panākts arī par TP piedāvāto plānu, ko izstrādājis reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns un kas paredz valsts pārvaldes strukturālās reformas, pārskatot un daļēji pašvaldībām deleģējot noteiktas valsts funkcijas, samazinot ministriju padotības iestādes un pašas ministrijas no 14 uz astoņām. Kompromisa būtība – atgriezties koalīcijā pie šā jautājuma pēc divām nedēļām ar konkrētiem priekšlikumiem no katras partijas un diskutēt nevis par ministriju apvienošanu, kas ir politiski jutīgi, bet sākt ar funkciju izvērtēšanu, izejot no kā iespējams nonākt līdz iestāžu un ministriju likvidācijai un apvienošanai. Jau tagad esot skaidrs, ka valsts budžets nākamajos gados nevarēs atļauties tik dārgu valsts pārvaldi, tāpēc reformas nepieciešamas un ministriju skaits esot pakārtots jautājums. "Ja, vienojoties par citiem punktiem, nonāksim līdz ministriju skaitam – lieliski, bet tas ir tikai pakārtots jautājums," Neatkarīgajai teica TP Saeimas frakcijas vadītāja Vineta Muižniece.

Ieviešot mājokļa nodokli, FM bija rēķinājusi, ka tas, veidojot budžetu nākamajam gadam, ieņēmumu daļā papildus dos aptuveni 70 miljonus, bet V. Dombrovskis pirmdien pieļāva, ka pēc izmaiņām, kuras likumprojekts piedzīvos Saeimā, gala rezultātā cerētais fiskālais efekts varētu būt mazāks. Tādā gadījumā līdzekļi būšot jāmeklē citur, norādīja premjers.

TP atbilde uz to ir, ka līdzekļi pirmām kārtām jāmeklē nevis jaunu nodokļu ieviešanā, bet meklējot, kā ietaupīt, strukturāli reformējot valsts pārvaldi. Partija turpināšot uzstāt uz tā saucamā Zalāna plāna virzīšanu. Kā jūlija beigās rakstīja Neatkarīgā, arī Valsts prezidenta pozīcija ir, ka valsts pārvaldes optimizācijai jānotiek 2010. gada budžeta kontekstā. Vēl divi galvenie nosacījumi – lai optimizācijas pamatā ir valsts funkciju izvērtējums un reorganizācija skartu ne tikai pašas ministrijas, bet arī to padotības iestādes. Šī pozīcija neesot mainījusies.

Piektdien E. Zalāns savu plānu iesniedza prezidentam Valdim Zatleram, kuram nākamnedēļ būs tikšanās ar pašvaldību lietu ministru. Starp citiem jautājumiem tikšot apspriests arī šis plāns, Neatkarīgajai teica Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs. Tikšanās esot Rīgas pils iniciatīva, un tikšot apspriesti arī citi jautājumi, kas izkristalizējušies, prezidentam apbraukājot reģionus. Kamēr reformu plāni netiks apspriesti ar premjeru un E. Zalānu, pils par konkrētiem priekšlikumiem savu vērtējumu nesniegšot.

 

Zīle: JL rīkojas kā ārsts vecā anektdotē

Diena  08/25/09    Lai gan premjers paziņojis, ka ir valdošo partiju koalīcija ir panākusi vienošanos par vienotas 0,4% nekustamā īpašuma nodokļa likmes piemērošanu visām dzīvojamajām platībām sākot ar pirmo kvadrātmetru, nekas tamlīdzīgs nav noticis, paziņojumā žurnālistiem uzsvēris Tēvzemei un Brīvībai/LNNK priekšsēdētājs Roberts Zīle. 

„Ierosinājums neieviest ar nodokli neapliekamo dzīvojamās platības minimumu, visām dzīvojamajām platībām piemērojot vienādu nodokļa likmi, ir vēl neizdevīgāks mazturīgajiem iedzīvotājiem un daudzbērnu ģimenēm nekā iepriekšējā versija par 50 kvadrātmetru ar nodokli neapliekamo slieksni dzīvokļiem un 100 kvadrātmetriem mājām. Jaunā ideja toties ir daudz izdevīgāko lielo un dārgo dzīvokļu un māju īpašniekiem, spekulantiem un bankām – proti, tiem, kas savulaik pūta nekustamā īpašuma burbuli,” secinājis R. Zīle.

Tēvzemieši nekādā gadījumā nevarot atbalstīt šādu ierosinājumu, un diezin vai to būtu gatavi atbalstīt arī citi koalīcijas partneri, norādījis R.Zīle.

“Iespējams, Jaunais laiks grib rīkoties kā ārsts no vecas anekdotes, kurš piecu cilvēku ģimenei, kas dzīvo vienistabas dzīvoklī, iesaka vēl iegādāties kazu. Kad ģimene, iegādājusies kazu, secina, ka nu jau vispār vairs nav nekādas dzīves, ārsts liek kazu pārdot un tad ar gandarījumu vaicā – nu, vai tad nekļuva vieglāk?”, Jaunā laika rīcības iemeslus mēģinājis skaidros R.Zīle.

 

Pilnīga skaidrība par 2010. gada budžetu varētu būt septembra vidū vai beigās

BNS  08/25/09    Pilnīga skaidrība par 2010.gada budžetu varētu būt septembra vidū vai beigās, otrdien pirms valdības sēdes žurnālistiem pavēstīja finanšu ministrs Einars Repše.

Viņš sacīja, ka pašlaik ir precizētas nākama gada ministriju budžetu izdevumus bāzes atbilstoši samazinājumiem, kas veikti jau šogad. Tāpat tiek strādāts pie nodokļu ieņēmumu palielināšanas.

Repše gan atzina, ka vēl nopietns darbs gaidāms, izvērtējot ministriju funkcijas, proti, valsts varētu atteikties no vairākām funkcijām, kas nav "dzīvībai nepieciešamas". Vēl arī, samazinot izdevumus, tiek meklētas iespējas samazināt nelietderīgus tēriņus, kā arī, pēc finanšu ministra teiktā, tiek izvērtēti "pēdējās instances soļi" izdevumu samazināšanai.

Finanšu ministrs norādīja, ka arī sociālie partneri ir aicināti piedalīties šajā procesā. Viņš piebilda, ka augstu novērtē sociālo partneru iniciatīvu izveidot aptauju par valsts pārvaldei nepieciešamo funkciju veikšanu.

Repše gan noraidīja pārmetumus, ka valdība neieklausās sociālajos partneros. Viņš uzsvēra, ka pašlaik tiek gatavoti priekšlikumi, tādēļ ir dabiski, ka valdība pagaidām strādā atsevišķi. Viņš gan noradīja, ka sociālie partneri arī tiek iesaistīti diskusijās par ministriju budžetu bāzi.

Aģentūra BNS jau ziņoja, ka valdība 7.jūlijā vienojās par valsts 2010.gada budžeta izstrādes grafiku, kurā noteikti termiņi savlaicīgai budžeta projekta sagatavošanai. Nākamā gada valsts budžeta sagatavošanas procesā paredzēta cieša sadarbība ar sociālajiem partneriem, kuru pārstāvji iekļauti Reformu vadības grupā.

Nākamā gada budžetā valdībai ir jāpanāk budžeta deficīts, kas nav lielāks par 8,5% no iekšzemes kopprodukta, kā arī jāsamazina budžeta deficīts par 500 miljoniem latu. Šādu vienošanos Latvija panākusi ar starptautiskajiem aizdevējiem.

 

Premjers sašutis par sociālo partneru izteikumiem

LETA  08/25/09    Premjers Valdis Dombrovskis (JL) otrdien pēc valdības sēdes pauda neizpratni un sašutumu par sociālo partneru veltītajiem pārmetumiem valdības darbam pie nākamā gada valsts budžeta.

Premjers uzvēra, ka iepriekš puses vienojušās līdz sestdienai sagatavot savus priekšlikumus par tām funkcijām, no kurām valsts varētu attiekties, un tad uzsākt kopīgas diskusijas.

"Tāpēc man nav skaidrs, kāpēc viņi uzrīkojuši kārtējo kritizēšanas pasākumu?" uzsvēra Dombrovskis, atzīstot, ka savstarpējo sadarbību tas neveicina.

Iepriekš sociālie partneri esot arī atteikušies izvērtēt sagatavotos ministriju bāzes izdevumu rādītājus, norādīja valdības vadītājs.

Dombrovskis arī pieļāva, ka gaidāmie budžeta grozījumu un izdevumu samazinājumi sociālajos partneros radot nojausmu, ka tie būšot "nepopulārs pasākums", tāpēc nevienam negriboties "smērēt rokas".

Valdības vadītājs arī apliecināja, ka turpinoties darbs pie to funkciju apzināšanas, no kurām valsts varētu atteikties. Visas ministrijas jau esot sniegušas savu informāciju par funkciju izmaksām, un uzsākts to izvērtēšanas darbs.

Jau ziņots, ka otrdien Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme-Grende paziņoja, ka valdība joprojām pēc būtības nav sākusi strukturālās reformas, kas ļautu samazināt budžeta izdevumus.

Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Elīna Egle norādīja, ka būtu nepieciešams kopīgi ar valdību un sabiedrību diskutēt par to, kuras no valsts funkcijām ir nepieciešamas un no kurām varētu atteikties.

Kritiku valsts pārvaldes darbam otrdien veltīja arī Latvijas Pašvaldību savienība.

 

Rimšēvičs: Latvijas politiķi nepopulāro lēmumu pieņemšanu tikai aizbildina ar SVF diktātu

BNS  08/26/09    Latvijas politiķi nepopulāros lēmumus, kas jāpieņem saistībā ar valsts budžetu un finansēm, sabiedrībai mēģina attaisnot, atbildību noveļot uz Starptautisko Valūtas fondu (SVF), taču tie varētu būt tikai aizbildinājumi, jo SVF praksē nav diktēt valdībām, kā rīkoties, trešdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

"Nesen bijusi SVF misija Nikaragvā. Šīs valsts vadītājs ir iznācis televīzijas intervijā un pateicis, ka, ziniet, mums te visu spiež un diktē valūtas fonds, bet pēc piecām minūtēm viņš esot piezvanījis SVF un pateicis: "Es jau tā nedomāju, es jau zinu, ka jūs te neko nediktējat, bet man tas bija jāsaka, citādi es šīs nepopulārās reformas nevaru izbīdīt cauri." Es domāju, ka Latvijai ir ļoti līdzīga situācija," klāstīja Rimšēvičs.

Viņš pauda pārliecību, ka arī Latvijai SVF neko nediktē. "Ar pilnu atbildības izjūtu varu atkārtot savus vārdus - neviens neko nediktē un neviens neko nespiež. Tikai tajā brīdī, kad Latvijas valdība pauzē un nedod šos priekšlikumus, un SVF vai Eiropas Komisija neredz šo virzību uz priekšu, viņi ir atļāvušies piedāvāt tādu kā nelielu ēdienkarti - pasākumus, kādus varētu veikt. Viņi nesaka - nedosim naudu. Latvijas valdība šajā gadījumā pati ir vērsusies SVF un lūgusi šo aizdevumu, tā kā valūtas fonds nekad nav teicis - mēs jums nedosim naudu," norādīja Rimšēvičs.

Bankas vadītājs arī atzina, ka Latvijas Bankai ar SVF ir bijusi "īsa filozofiska diskusija" par to, vai Latvijā sākotnēji tiek īstenotas reformas un ietaupītā nauda tiek atvēlēta citiem mērķiem, vai arī sākumā nogriež naudu un, tā kā naudas nav, tad ir jāveic šīs reformas.

"SVF teica, ka citās valstīs, arī kaimiņvalstīs, reformas ir veiktas un lietas ir sakārtotas, un naudas aprites mehānisms, efektivitāte ir redzama jau patlaban. Viņi ko tādu sagaidīja arī no Latvijas. Mūsu ieskats bija tāds - iekams šī nauda netiks nogriezta vai samazināta, nekādas reformas nebūs. Patlaban finansējuma samazināšanas dēļ valsts pārvaldes sistēmā ir jaušama ļoti nopietna aktīva darbība," sacīja Latvijas Bankas vadītājs.

Latvija patlaban atrodas straujas ekonomikas lejupslīdes fāzē, līdz ar to pērnā gada nogalē valdība vērsās pie Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas ar lūgumu izsniegt aizdevumu, ko donori arī piešķīra. Taču, lai saņemtu 7,5 miljardus eiro, Latvijai ir jāizpilda vairākas apņemšanās, tostarp jāveic strukturālās reformas vairākās nozarēs.

 

Rimševics: Latvijas ekonomika zemāko punktu sasniegs nākamā gada sākumā

Ilze Zālīte, NRA  08/26/09    Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs uzskata, ka Latvijas ekonomika zemāko punktu sasniegs nākamā gada sākumā – pirmajā ceturksnī.

FinanceNet ziņo, ka Rimšēvičs tā šodien atzina Latvijas radio radījumam „Krustpunktā”.

Viņaprāt, ekonomika varētu sākt atgūties no nākamā gada otrā ceturkšņa, ja vien to sekmēs arī ārējie faktori un būs atsākusies ASV saimnieciskā augšupeja.

Pēc Ilmāra Rimšēviča teiktā, pašlaik lietas izskatās pozitīvi un daudzi prognozē, ka ASV sāks atkopties jau šā gada ceturtajā ceturksnī. Par Vāciju un Franciju īstas skaidrības gan nav.

Runājot par situāciju Latvijā, Latvijas Bankas šefs pauda viedokli, ka mums ir jāsaved kārtībā pašiem sava finansiālā situācija un jāsakārto valsts budžets.

Latvijai ir ļoti svarīgi atgriezties tajā līmenī, kad mēs patērējam tieši tik daudz naudas, cik spējam nopelnīt.

Ilmārs Rimšēvičs norādīja, ka neatbalsta nodokļu paaugstināšanu, taču aktuāls varētu būt veselības nodokļa jautājums. Latvijas Bankas prezidents uzskata, ka pie šā jautājuma mēs neizbēgami nonāksim jau rudenī un, viņaprāt, risinājums būtu obligātās veselības apdrošināšanas polises, kas jāiegādājas visiem iedzīvotājiem.

 

Mākoņtēva ceturtā parādīšanās tautai jeb Latvija deg zilās ugunīs

Ilze Zālīte,  NRA  08/26/09    Šorīt Tautas partijas (TP) valdes priekšsēdētāja Kristiāna Lībane-Šķēle publiski apliecināja, ka pēc sešu gadu pārtraukuma kādreizējais TP līderis Andris Šķēle būtu gatavs atkal iesaistīties politikā, jo... Valstī viss esot tik ļoti slikti un nepareizi, ka Andrim Šķēlem principā nekas cits neatliekot kā uzrocīt piedurknes un izstrēbt putru, ko ievārījuši nesaprātīgie „jaunlaicēnieši”.

Vēl jo dramatiskāku pieskaņu šim paziņojumam piešķīra K. Lībanes visnotaļ autoritatīvais paziņojums, ka Latvijas valsts ir milzīgas krīzes priekšā un, ja Latvijas politiķi nespēs vienoties kopīgā darbā, apvienojot visus spēkus, lai izvestu valsti no strupceļa, varot iestāties tik dziļa krīze, ka valsts var pārtraukt pildīt kādas funkcijas. Citiem vārdiem sakot — mums tiek draudēts ar valsts bankrotu un vienīgais glābiņš no šī visnotaļ nepatīkamā pasākuma esot meklējams tik pieredzējuša politiķa kā A. Šķēle personā. Tādu starprindu vēstījumu tautai šorīt varēja saklausīt K. Lībanes uzsaukumā.

Lai gan TP savu kādreizējo vadoni postulē kā vienīgo saprātīgo alternatīvu nesaprātīgajam „Jaunajam laikam”, es tomēr gribu atgādināt, ka ne jau JL bijis tas, kurš valsti novedis līdz bankrota slieksnim. Trekno gadu bezatbildība, nevēlēšanās domāt par racionālu saimniekošanu, valsts budžeta bezjēdzīga tērēšana.... visi šie akmeņi nekādā gadījumā nav metami vienīgi JL dārziņā. Un, ja reiz A. Šķēlem tik tiešām tā rūp Latvijas nākotne un stabilitāte, kādēļ viņš ar gudru padomu un pieredzi nenāca talkā pats savas partijas premjeram Aigaram Kalvītim, kura neapdomīgā rīcība tik tiešām ir iedragājusi valsts nākotni uz daudziem gadiem?

Tādēļ jo īpaši aizkustinošs visā šajā kontekstā man šķita K. Lībanes emocionālais stāstījums par to, ka citos, trekno gadu apstākļos A. Šķēle nekad mūžā nepiekristu atgriezties politiskajā zaņķī, taču "tik sliktos laikos kā šie, viņš varētu šādu soli apsvērt," jo — ir katram roka jāpieliek, lai lielais darbs uz priekšu tiek!

Un, tas, ka, ja vien būs tāda iespēja, rokas tiešām tiks pieliktas, ir pavisam skaidrs...

Varētu šķist, ka mākoņtēva pēc skaita jau ceturtā parādīšanās tautai ir negaidīts pavērsiens, taču man tā tiešām šķiet visnotaļ likumsakarīga. Jo. Neņemos spriest, cik, nu, zilas ir tās liesmas, kurās it kā deg Latvija, taču ir pavisam skaidrs, ka valsts kasē šobrīd ieplūst milzīgas summas no Starptautiskā Valūtas fonda, Eiropas Komisijas un citiem aizdevējiem. Un šīm finansēm, nenoliedzami, ir nepieciešama stinga roka. Jo, kā liecina pieredze, mesiāniskas parādīšanās Latvijā visbiežāk notiek vai nu pilnēmess naktīs, vai brīžos, kad valsts kasē parādās apaļas summas. Jo katram politiskajam spēkam un tā līderim ir savas vājības..

 

Politiķu diskusija: Esam spiesti konsolidēties

Iveta Mediņa,  NRA  08/26/09    Pašvaldību vēlēšanas skaidri un gaiši lika apjaust divasams patiesības: pirmo – vēlētājs vairs neņem āķi, kur badapātagas galā uzsprausta ēsma, kas gatavota pēc latviskām receptēm; otra – duļķainā dīķī lielākas izredzes izdzīvot ir brangākām zivīm.

Ja runājam bez alegorijām, tas nozīmē, ka nacionālpatriotiski lozungi vairs nedarbojas kā arguments, lai mudinātu elektorātu balsot par latviskajām partijām (TB/LNNK neiekļuva Rīgas domē); savukārt pēc vēlēšanām varu savās rokās var saņemt tikai tie politiskie spēki, kas spēj konsolidēties, noliekot malā pat viskārdinošākās ambīcijas (tā, kā to izdarīja apvienība LPP/LC un Saskaņas centrs). Secinājums: ja latviskās partijas nevēlas piedzīvot atkārtotu izgāšanos nākamajās Saeimas vēlēšanās, tām jāspēj apvienoties.

Sarunas jau notiek – starp trim organizācijām: Jauno laiku (JL), Pilsonisko savienību (PS) un Sabiedrību citai politikai (SCP). Bet kas notiks ar pārējam latviskajām partijām? Vai arī tās tiks uzrunātas šajā globālajā tuvināšanās procesā? To jautāsim Sandrai Kalnietei, Eiroparlamenta deputātei (PS),

bijušajam tieslietu ministram Gaidim Bērziņam (TB/LNNK), kā arī Raivim Dzintaram (apvienība Visu Latvijai/VL).

– Trīs partijas ir uzņēmušās iniciatīvu veidot apvienību, lai kopējiem spēkiem startētu gaidāmajās Saeimas vēlēšanās. Cik reāls ir šis konsolidācijas process, vai tas nepaliks tikai verbālās simulācijas līmenī?

S. Kalniete: – Patlaban esam beiguši pirmo sarunu apli, lai konstatētu, kuros jautājumos mūsu uzskati sakrīt un kur tie atšķiras. Šobrīd mazāk koncentrējamies uz tehniskām dimensijām, vairāk uz saturiskām – kāda būs rīcības programma un apvienības mērķi. Kamēr šie jautājumi līdz galam nav izrunāti, domāju, ka nevienam no sarunu dalībniekiem nevajadzētu ar tiem nākt klajā.

– Bērziņa kungs, vai šo sarunu ietvarā tikusi uzrunāta arī TB/LNNK, vai esat atstāti ratpakaļā?

G. Bērziņš: – Mūsu apvienība arī ir uzsākusi konsultācijas ar t.s. latviskajām partijām un to starpā ar Visu Latvijai.

– Jūs to darāt patstāvīgi – nevis iepriekšminēto triju partiju ietvaros?

G. B.: – Domāju, ka šinī brīdī tas netraucē... Galvenais patiešām ir saprast mērķus. Mūsu redzējums ir tāds, ka konsolidācijai jābūt pēc iespējas plašākai, jo tikai divu partiju tuvināšanās nedos vēlamo rezultātu, kas nepieciešams Latvijai.

– Kā pierādīja pašvaldības vēlēšanas, kas notika krīzes fonā, vēlētāji neuzskatīja, ka latviskais, nacionālais uzsvars būtu svarīgākā aktualitāte...

R. Dz.: – Manuprāt, viss ir savstarpēji saistīts, arī nacionālo principu iztrūkums saimnieciskos jautājumos un ekonomikā. Drīzāk gan cilvēki neredz, ka lozungi saskanētu ar darbiem. Tas, ka arī latviskās partijas nav spējušas izveidot vienotu sarakstu, ir būtisks signāls sabiedrībai, ka acīmredzot pastāv citas prioritātes.

– Kāds ir jūsu arguments par labu apvienībai Visu Latvijai? Kāds pārējiem labums no jums – tikai lieka mute, kas gribēs iekosties varas pīrāgā...

R. Dz.: – Pirmkārt, mēs varam lepoties ar savu atbalstītāju loku. Pašvaldību vēlēšanās tas bija 2%, Eiroparlamenta vēlēšanās – ap 3%. Protams, skaitlis nav liels, taču, ja citām partijām šis cipars lēkā, tad mums tas ir stabils. Otrkārt, ja skatāmies aptaujas, kuras veiktas interneta portālā draugiem.lv, kuru apmeklē gados jauna auditorija, tajās piedalījās 30 000 cilvēku. Ja zinām, ka jaunieši vispār nelabprāt iesaistās politikā, tad viņu atbalsts ir vērā ņemams arguments.

S. K.: – Manuprāt, jēdzienu apvienošanās ap nacionālajām vērtībām var dēvēt par viltus fantomu. Es gribētu dzirdēt skaidru formulējumu, ko nozīmē nacionālās vērtības – vai tie ir tikai skaisti vārdi, vai arī izpratne par modernu, darbīgu nacionālismu.

– Kas tad ir moderns nacionālisms?

S. K.: – Tā ir moderna valsts, kas balstīta uz pamatvērtībām, kur cilvēki ir ne tikai patērētāji, lieliski izprot atšķirību starp labo un ļauno. Tā ir vīzija, ar kuru savulaik nāca klajā gan Kronvaldu Atis, gan Krišjānis Valdemārs – tur nekas nav mainījies. Mazas tautas tikai ar izcilību var ieņemt savu vietu pasaulē. Manā izpratnē tas, lūk, ir moderns nacionālisms.

Sarunas sākumā jūs tēvzemi nosaucāt par nacionālu partiju... Ja atskatāmies uz visu, kas pēdējos gados noticis, kas ir novedis Latviju pie ekonomiskās krīzes, tas faktiski atspoguļo pārdomātas un tālredzīgas politikas trūkumu. Jā, vārdos esam nacionāli, bet vai arī praksē spējam īstenot šo izcilības programmu?

G. B.: – Man šķiet, ka politiskā spektra sadrumstalotība ir viens no galvenajiem cēloņiem, kāpēc nav bijis pārdomāta redzējuma par nākotni. Katrai politiskai partijai ir savi uzstādījumi un mērķi (kuri, starp citu, bieži vien pārklājas). Lai uzturētu savu es, notikuši politiski ķīviņi un nav panākts konsenss pat par daudziem elementāriem jautājumiem. Šā brīža situācija varētu būt labs iemesls, lai atmestu ambīcijas un vienotos par kopīgu mērķi.

– Pirms neilga laika presē bija rakstīts, ka JL, kas šobrīd uzņēmies sarunu iniciatīvu, pieļautu apvienību ar Pilsonisko savienību, Sabiedrību citai politikai, TB/LNNK un Tautas partiju. Savukārt tēvzemieši kā potenciālos partnerus neoficiāli uzrunājuši JL, Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un Visu Latvijai. Kādam, jūsuprāt, jābūt optimālajam partiju apvienības modelim jeb labējo spēku dižģimenei?

S. K.: – Piebildīšu, ka jūs kaut kādā veidā neesat dzirdējusi, ko gan es personīgi, gan Ģirts Kristovskis ir teicis pirms un pēc vēlēšanām, proti – ka jau jūnijā šādas sarunas ir jāsāk. Bet, runājot par tik lielu procesu, nav jau svarīgi, kurš ir ievērots un kurš nav ievērots... Pilsoniskā savienība redz, ka šādas apvienības kodolu veido PS, JL un SCP. Tas ir pamatu pamats, jo šīs partijas savā darbībā pierādījušas godīgas un taisnīgas politikas principus. Zinu, jūs tūlīt uzdosit jautājumu: bet kā tad ar citām partijām? Mana atbilde būs sadalīta divās daļās. Pirmkārt, runājot par t.s. varas partijām – tēvzemi, TP, ZZS –, svarīgi, lai tās tiktu skaidrībā pašas ar sevi, savām kļūdām. Līdz šim nekas tāds nav noticis, darbība nav izvērtēta.

Otrkārt, jaunveidojamajai apvienībai vispirms jāvienojas par pamatprincipiem un pēc tam tā var būt atvērta individuāliem biedriem no TP, TB/LNNK un ZZS. Un vēl – apvienībai ir jāpiesaista (kā es tos saucu) dižie viedie. Proti, pazīstami cilvēki, kas līdz šim nav bijuši saistīti ar politisko darbību un partijām. Viņu iesaistīšanās dotu sabiedrībai ļoti spēcīgu signālu.

– Gribu precizēt: individuālie biedri no citām partijām – tas nozīmē, ka viņiem jāizstājas no savām organizācijām, lai taptu pieņemti visiem atvērtajā apvienībā?

S. K.: – Tas būs viņu individuālais lēmums.

G. B.: – Ja runājam par trim partijām, kas veido apvienību, gribu atgādināt, ka JL ir atkārtoti bijis pie varas, tāpat cilvēki no PS un SCP ir darbojušies valdībā. Nav tā, ka tie ir jaunatnācēji politikā. Man šķiet, ka līdzšinējā darbība ir jāpārvērtē visiem.

R. Dz.: – Šodien bieži dzirdam, ka sabiedrību pārņēmusi ne tikai finansiālā, bet arī morālā krīze. Nevaru piekrist, ka degradējusies ir tauta, pagrimuši ir tikai daži cilvēki. Tieši tāpat šo degradāciju nevar attiecināt uz visiem politiķiem, pagrimusi ir tikai vecā kliķe. Galu galā, ja runājam par varas partijām, tad arī JL sen vairs nav tik jauns. Arī tas ir pieskaitāms pie varas partijām. Tāpēc šo atbildības robežu nav nemaz tik vienkārši novilkt. Turklāt nevajadzētu pārvērtēt savas reālās spējas... Tiem, kam reitings ir 7 vai 8 procenti, ar tiem, kam ir 5 vai 4, runā no spēka pozīcijām.

Manuprāt, šobrīd nav tik svarīgi spriest par to, kādas partijas pārstāvēs apvienību, bet gan – uz kādiem principiem šīs organizācijas vienosies. Šie principi nedrīkst būt saistīti ar matemātisku polittehnoloģiju, proti, lai nodrošinātu būšanu pie varas. Kā galveno misiju es redzu jaunu vērtību nešanu sabiedrībā. Jaunu – Latvijas politiskajai videi. Īsi sakot: mums atkal jāpieradina sevi pie atziņas, ka varam būt saimnieki paši savā zemē.

S. K.: – Domāju, ka šī krīze ir svētīga tāpēc, ka varbūt liks saprast – kā tauta mūžības priekšā esam iznīcīgi. Šis ir brīdis, kad no fragmentārā, kad viens otru esam plosījuši, beidzot jāpāriet uz vienojošo.

R. Dz.: – Jā, problēmas sākas tajā brīdī, kad jāsāk īstenot konkrēti pasākumi, lai šīs vērtības iedzīvinātu... Tiem, kas saka, ka visu laiku valdījuši nacionālie politiķi un viņu dēļ, lūk, esam tur, kur esam – varu atbildēt: tā nav taisnība, jo konsekventa nacionālā politika Latvijā nav īstenota.

– Precizēsim – patlaban runa ir par vienota apvienību saraksta veidošanu nākamās Saeimas vēlēšanām, nevis nacionāli labējo partiju apvienošanos. Kāpēc šāda civillaulība?

S. K.: – Katram procesam ir sava loģika. Domāju, ka nevajag lietas sasteidzināt. Apvienība dod plašākas manevrēšanas iespējas. Neaizmirsīsim, ka politiskās partijas ir augstu ambīciju un konkurences kopas, kurās darbojas cilvēki, kas vēlas kaut ko aktīvi dzīvē izdarīt, un tāpēc sava ego pieslīpēšana prasa noteiktu laiku.

– Pirms dažiem gadiem tuvināties mēģināja divas nacionālas partijas – TB/LNNK un Visu Latvijai, bet rezultāts bija nesekmīgs. Vai jūs varat norādīt uz galvenajiem klupšanas akmeņiem, kas parasti traucē konsolidācijai?

G. B.: – Pozitīvā pieredze redzama mūsu zīmolā, kur atspoguļojas divu partiju nosaukumi.

– Reāli jūs esat viena partija – runāsim atklātu valodu.

G. B.: – Jā, bet apvienošanās process ir bijis. Esam pieredzējuši arī negatīvo faktoru – šķelšanos organizācijas iekšienē. Daļa biedru mūs ir pametuši. Varbūt tāpēc partijas biedru rīcība ir bijusi pārāk piesardzīga, lai šāda tuvināšanās atkal neradītu jaunu šķelšanos.

– Gribu dzirdēt konkrētu atbildi, kāpēc neizdevās apvienoties divām latviskām, nacionālām partijām, kur vienai bija sens, pazīstams zīmols un pieredze politikā, bet otrai – gados jauni, aktīvi cilvēki ar neaptraipītu reputāciju.

R. Dz.: – Es redzu divus faktorus, kas traucē apvienoties līdzīgi domājošām organizācijām. Pirmais: individuālais, partijas biedru līmenī. Proti, vēlēšanu saraksta kandidātiem rodas merkantilas bažas par iekšējo konkurenci. Otrs faktors: partijai jāatrod līdzsvars starp biedru radošo garu (kas attīsta organizācijas jaunradi) un stabilitāti, kas garantē, lai procesi neaizietu visatļautībā. Bieži vien centieni novērst visatļautību pārvēršas pārliekā kontrolē. Tā notiek arī daudzās citās partijās. Iespējams, tā notiks arī turpmāk.

G. B.: – Tā gluži nav... Mums taču vairākās pašvaldībās ir kopēji saraksti.

– Tomēr reāla abu partiju tuvināšanās, kas palīdzētu apvienībai Visu Latvijai pārvarēt Saeimas barjeru, nenotika.

R. Dz.: – Ja TB/LNNK un VL būtu startējušas kopā uz Rīgas domi, pēc manas prognozes, būtu sasniegti 7%.

– Kā pārvarēt personāliju ambīcijas, kas noved pie iekšējās apkarošanās partijā?

R. Dz.: – Nu cik gan var kāpt uz viena un tā paša grābekļa...

S. K.: – Tas ir tehnikas jautājums. Piemēram, ir taču partiju reitingi. Summējot sešu mēnešu rezultātus, var redzēt, kam šī statistika bijusi augstāka. Tādējādi politiskie spēki, kas veido apvienoto sarakstu, pakārtojas loģiskā secībā. Pastāv arī metodes, kā sadalīt krēslus valdībā. Partija, kurai ir augstākais reitings, sauc savu pirmo prioritāti. Tad nākamā partija sauc savu prioritāti un tādā secībā iet šos apļus – tā strādā arī Eiropas parlaments. Savukārt pie mums, veidojot koalīcijas valdību, šī metode tiek noraidīta. Latvijā vairāk iecienīta politiskās apčakarēšanas metode (kā savulaik teica lielais politikas klasiķis Kalvītis) un spēkošanās princips. Ambīcijas nav šķērslis, ja visiem ir griba tās pārvarēt.

– Kāda ir laikraksta Diena eksredaktores Sarmītes Ēlertes loma konsolidācijas procesā? Zināms, ka Ēlerte kategoriski pieprasa "novilkt robežšķirtni starp iepriekšējo gadu politiku". Tātad ārpus konsolidācijas procesa paliktu gan TP, gan TB/LNNK un ZZS.

G. B.: – Šā brīža situācijā tā būtu vēl viena katastrofa mūsu valstij.

– Ēlerte?

G. B.: – Katastrofa būtu jau tā sašķeltās sabiedrības šķelšana – labajos, sliktajos, vecajos, jaunajos... Šobrīd ir jāvirzās uz vienotību. Man grūti spriest par Ēlertes kundzes idejām, bet arī mūsu biedru vidū ir bažas, ka šādai situācijai nevajadzētu būt.

– Proti, ka tēvzemieši paliek aiz borta?

G. B.: – Nav runa par mums, bet sabiedrības tālāku šķelšanu. Ja sadrumstalosim to vēl vairāk ar preses vai politiķu starpniecību, Latvijai tas par labu nenāks.

S. K.: – Atgriežoties pie jautājuma par Sarmītes Ēlertes lomu...

– Piedodiet, Kalnietes kundze, vai jūs paši saviem spēkiem galā netiekat? Rodas sajūta, ka minētajām partijām trūkst autoritātes, kas spētu tās vienot. Neesat taču nekādi ciema muļķīši, kuriem nepieciešama guvernante...

S. K.: – Es īsti nesaprotu, no kurienes dzimusi šī leģenda! Tas, ka viņa iesaistās, ir ļoti labi, bet skaidrs arī tas, ka mēs šīs konsolidācijas sarunas risinām tā, kā partijas valdē esam vienojušies. Valde rīkojas savu biedru, nevis Sarmītes Ēlertes, Andra Piebalga vai Vairas Vīķes-Freibergas vārdā. Ir jāapzinās, ka neviens nevar atnākt no malas un diktēt noteikumus partijā, kurā ir tik demokrātisks saziņas veids kā Pilsoniskajā savienībā.

– Jūs būtu ar mieru konsolidācijas vārdā atteikties katrs no savas partijas nosaukuma?

R. Dz.: – Vienotības mērķu vārdā esam gatavi atteikties no daudz kā.

G. B.: – Skaidrs, ka konsolidācijas procesu rezultātā arī dažam labam partijas līderim būs jāzaudē vadošais amats.

R. Dz.: – TB/LNNK vārds kādam var asociēties ar pēdējo gadu notikumiem un, piemēram, ar Jāni Straumi, bet tikpat labi tas var saistīties ar LNNK pirmsākumiem. Tā ka organizāciju kā tādu man ļoti, ļoti negribētos norakstīt.

S. K.: – Lai cik šis brends ir cēls un skaists, ja partijas vārdi neatbilst darbiem, tad ir problēmas. Nevienam tik ļoti nav nepieciešama savas darbības pārvērtēšana kā šīm partijām pašām, jo vēlētāju viedoklis ir nežēlīgs. Tikai pārvērtējot var sākties atjaunotne.

Uzskatu, ka šī krīze Latvijā ir tik ārkārtēja, ka patlaban nav īstais laiks meklēt vainīgos. Taču tad, kad sāksies atveseļošanās process, noteikti jāveido institūcija, kas noskaidros, kāda bijusi to cilvēku loma, kuri atradās pie varas un pieņēma lēmumus; kad atbildība ir civiltiesiska, kad – kriminālatbildība. Ir daudz lēmumu, kas dramatiski ietekmējuši Latvijas ekonomisko situāciju, par kuriem atbildība jāuzņemas konkrētiem cilvēkiem. Pat tad, ja viņi netiek sodīti, pats fakts, ka tiek noskaidrota patiesība, ir ļoti spēcīgs juridisks instruments, lai novērstu kaut ko tādu nākotnē.

– Rezumēsim: pirmkārt, ar labējo partiju konsolidāciju jāsaprot tikai PS, JL un SCP tuvināšanās. Otrkārt, kompānijā pieņems cilvēkus, kuri pametīs savas līdzšinējās partijas. Proti, jūsu triāde izvēlēsies, kurus pieņemt, kurus ne. Pēc kādiem principiem jūs viņus šķirosiet labajos un sliktajos?

S. K.: – Aiziešana no partijas ir nopietns lēmums. Cilvēki parasti aiziet tad, kad vairs nav apmierināti ar to, kā partija īsteno programmu.

G. B.: – Apvienība TB/LNNK redz nepieciešamību pēc plašākas konsolidācijas (tai skaitā ar JL, PS un VS) un noteikti – izvairīšanās no tālākas sabiedrības šķelšanas.

R. Dz.: – Man ļoti negribētos pieredzēt situāciju, ka pirms Saeimas vēlēšanām veidotos divi apvienotie nacionālo spēku saraksti. Konsolidācija taču nav nekāda ekskluzīva baudas lieta vai miera laika iegriba! Tā ir nepieciešamība, kas daudziem, iespējams, būs jāpieņem ar sakostiem zobiem. Es neredzu citu ceļu, kā saglabāt Latvijas neatkarību.

 

Nacionālā attīstības padome diskutēs par Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas tālāku virzību

NRA  08/26/09    Rīt, 27.augustā, sasaukta Nacionālās attīstības padomes (NAP) sēde, lai diskutētu par Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam (LIAS) tālāku virzību.

LIAS izstrādi paredz Attīstības plānošanas sistēmas likums, kas nosaka, ka LIAS, kā hierarhiski augstākais valsts ilgtermiņa attīstības plānošanas dokuments, ietver valsts ilgtspējīgas attīstības vadlīnijas un telpisko perspektīvu laika periodam līdz 25 gadiem. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) uzdevumā LIAS izstrādāja ekspertu grupa asoc. prof. Roberta Ķīļa vadībā. Izstrāde tika uzsākta 2007.gada jūlijā, izstrādes un iesniegšanas termiņš Saeimā - 2009.gada 31.decembris.

NAP sēdē paredzētas diskusijas par Latvijas stratēģiskās attīstības plāna 2009.-2013.gadam izstrādi. Plānā RAPLM sadarbībā ar nozaru ministrijām piedāvās rīcības virzienus sociālās spriedzes mazināšanai, tautsaimniecības konkurētspējas un izaugsmes atjaunošanai, kā arī publiskās pārvaldes efektivitātei un nodrošinātajam pakalpojumu klāstam. Plāns tiek izstrādāts pēc Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas iniciatīvas.

NAP vada Ministru prezidents un tās sastāvā ir valdības locekļi, pārstāvji no Saeimas, Latvijas Bankas, Valsts kancelejas, Stratēģiskās analīzes komisijas, plānošanas reģioniem, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Pilsoniskās alianses.

 

Āboltiņa: sarunas par budžetu nonākušas 'destruktīvā fāzē'

DELFI  08/27/09    Partijas "Jaunais laiks" (JL) priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa atzīst, ka sarunas par nākamā gada budžeta projektu nonākušas "destruktīvā fāzē", tomēr JL cer uz koalīcijas partneru izpratni un spēju panākt vienošanos par izmaiņām nodokļu sistēmā un ministriju budžetiem.

Āboltiņa portālam "Delfi" atzina, ka cer uz konstruktīvām sarunām ar koalīcijas partneriem. Partijām tikšot piedāvāti trīs varianti budžeta tēriņu apcirpšanai, un iecerēts individuāli uzklausīt katras partijas vēlmes un priekšlikumus nākamā gada budžeta projektam. Vienlaikus Āboltiņa uzsvēra, ka visvairāk diskutējamais jaunais nodoklis par dzīvojamo platību "agri vai vēlu, bet tiks ieviests", tāpat iedzīvotāju ienākuma nodokļa bāzes paplašināšana notikšot.

Arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis portālam "Delfi" atzina - kamēr nebūs skaidrības par budžeta ieņēmumu plānu un attiecīgi izmaiņām nodokļu sistēmā, Finanšu ministrijas (FM) piedāvātais ministriju nākamā gada budžeta "rāmis" ir "tukša runa".

Brigmanis sacīja, ka viens no atslēgas vārdiem nākamā gada budžeta sagatavošanā būs gaidāmās izmaiņas nodokļu sistēmā. Premjera izteikumi, kas koalīcija ir vienojusies par nekustamā īpašuma nodokli esot blefs. ZZS neesot gatava atbalstīt tādu nodokļu politiku, kas balstīta uz visiem vienādu nodokļu uzlikšanu. Pēc ZZS domām, turīgākajiem būtu jāmaksā vairāk, bet trūcīgie, iespējams, vispār jāatbrīvo no šī nodokļa.

Pēc Brigmaņa domām, FM piedāvātais ministriju nākamā gada budžeta "rāmis" ir "tāda velta tautas tracināšana", jo neesot jēgas runāt par kādām apcirpšanām pirms nebūs vienošanās par nodokļu bāzi. Brigmanis arī uzsvēra, ka ZZS nevarēšot atbalstīs "sociāli neatbildīgas" izmaiņas nodokļu sistēmā.

Jau vēstīts, ka pret visiem vienādu nekustamā īpašuma nodokli ir arī TB/LNNK, savukārt Tautas partija esot pieprasījusi izdalīt šī nodokļa jautājumu no kopējās budžeta paketes, lai to skatītu Saeimā atsevišķi – trīs lasījumos, nevis divos, kā parasti tiek pieņemts valsts budžets.

 

Arī ZZS domā par paplašināšanos

DELFI  08/27/09    Līdzīgi kā citas partijas arī Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) domājot par politiskās apvienības paplašināšanu, taču runa esot nevis par "caurkritušu politiķu" uzņemšanu, bet gan sadarbību ar partijām, vienojoties par konkrētiem mērķiem un uzdevumiem, portālam "Delfi" sacīja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

Kā stāstīja Brigmanis, ZZS jau patlaban risina sarunas ar TB/LNNK, Tēvzemes savienību un Pensionāru partiju. Iespējamais sadarbības modelis būtu balstīts uz paritātes principiem, līdz ar to pagaidām esot priekšlaicīgi runāt par amatiem. Tiesa, smagos noziegumos apsūdzētais Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") joprojām esot ZZS premjera amata kandidāts.

Brigmanis atturējās komentēt Lemberga iespējamo dalību 10.Saeimas vēlēšanās, norādot, ka par to viņam pašam esot jāpaziņo, lai nesanākot kā citas partijas politiķiem, neveiksmīgi izsakoties.

 

Saskaņas centrs sāk zaudēt popularitāti

Ināra Egle,  Diena  08/28/09    Saskaņas centrs Latvijas faktu augustā veiktajā aptaujā joprojām ir pirmajā vietā, taču, salīdzinot ar pašvaldību vēlēšanu laiku, tā popularitāte ir kritusies. Arī skatot kontekstā ar jūlija aptaujas datiem, SC atbalstītāju skaits ir samazinājies no 18,6% uz 14,7% augustā. Tajā pašā laikā nedaudz vairāk aptaujāto balsotu par PCTVL, kuras popularitāte ir pieaugusi no 2,1% līdz 3,1%.

Latvijas faktu direktors Aigars Freimanis atzīst, ka "Saskaņas centra uzrāviens bija saistīts ar vēlēšanu kampaņu", bet tad SC ieguva varas partijas statusu. Rīgas domei jau nācies pieņemt nepopulārus lēmumus, piemēram, par krievu skolu slēgšanu, kas krievu medijos izsauca plašu rezonansi. "Tas zināmu vēlētāju daļu atdzesē, un tā pāriet arī pie PCTVL. Taču nevar teikt, ka tā ir tāda stabila norise un notiek krievu elektorāta pārdale. Tā nav," uzskata sociologs.

Latviskajām partijām reitingi ir bijuši diezgan nemainīgi, salīdzinot ar jūliju. No tām vispopulārākais ir Jaunais laiks, par kuru balsotu 7,2%. Taču palielinājies to cilvēku skaits, kas izjūt skepsi pret politiskajiem procesiem un domā, ka vēlēšanās nepiedalītos, — tā uzskata 25,2% aptaujāto, bet vēl 28,0% nezina, par kuru partiju balsot.

 

Piedāvā Saeimas vēlēšanās vienu sarakstu visos apgabalos

Ināra Egle, Barbara Alīte  08/28/09     Dažus mēnešus pēc tam, kad Saeima izšķīrās Saeimas vēlēšanu likumā atcelt lokomotīvju principu, kas liedz līderiem kandidēt visos vēlēšanu apgabalos, Tautas partijas (TP) deputāts Kārlis Leiškalns ir iesniedzis priekšlikumu, kas līdzīgi kā Eiropas Parlamenta vēlēšanās dotu iespēju partijām visos vēlēšanu apgabalos pieteikt vienu un to pašu sarakstu. Tas nozīmē, ka partijai būtu nepieciešama tikai viena, nevis piecas lokomotīves. Pret vienas lokomotīves principu bija arī Valsts prezidents Valdis Zatlers, kurš vēlēja veikt šīs izmaiņas savā 14.janvāra ultimātā partijām.

Jaunais laiks ir lūdzis pirmdien koalīcijas pārstāvju sanāksmes darba kārtībā iekļaut arī diskusiju par Saeimas vēlēšanu likumu, jo esot pēdējais brīdis vienoties par grozījumiem tajā. Saeimas vēlēšanas notiks nākamā gada oktobra pirmajā sestdienā. JL aicinās paredzēt, ka vēlētāju reģistrs, kas ir pašvaldību un EP vēlēšanās, būtu jāizmanto arī Saeimas vēlēšanās, lai vēlētāji balsotu savā deklarētajā dzīvesvietā, nevis citā apgabalā, Dienu informēja JL līdere Solvita Āboltiņa. Viņa bija rezervēta pret K.Leiškalna ideju, "kuru varētu atbalstīt partijas, kam nav piecu lokomotīvju".

K.Leiškalna iniciatīva nozīmētu, ka partija ar vienu sarakstu piesaka sevi visos apgabalos. Tas, viņaprāt, atbrīvotu vēlētāju no nepieciešamības pārvietoties pa Latviju, lai nobalsotu par sev tīkamu kandidātu, kurš viņa dzīvesvietā nestartē. TP frakcijas priekšsēde un arī Juridiskās komisijas vadītāja Vineta Muižniece nevēlējās izteikt savu viedokli, jo par to neesot lemts, bet idejas jau esot dzirdētas visdažādākās. Bijušais TP frakcijas vadītājs Māris Kučinskis risku saredz vēlētāju nespējā orientēties sarakstā ar 100 deputātu kandidātiem, un tad Saeimā varot ievēlēt tikai līderus un rīdziniekus. Viņš arī nesteidz atbalstīt vēlētāju reģistra ieviešanu Saeimas vēlēšanās, kas varētu mazināt vēlētāju aktivitāti, jo vēlēšanu dienā, kas ir brīvdiena, daudzi atstāj dzīvesvietas, kur būtu jābalso.

Sabiedrība Citai politikai uzskata, ka TP tādējādi vēlas palielināt oligarhu ietekmi. Leiškalna priekšlikums ir nopietns apdraudējums demokrātijai un solis atpakaļ, lai atkal stiprinātu oligarhu ietekmi Latvijas politikā, vērtē partija.

„Ar skumjām jākonstatē, ka Tautas partija par katru cenu vēlas atgriezties pie vecās sistēmas, kad daži cilvēki – bagāti oligarhi – ievelk Saeimā partiju savu biznesa interešu īstenošanai. Acīmredzami, pēc sakāves nesen notikušajās pašvaldību vēlēšanās, Tautas partija ir sapratusi, ka sakāve to gaida arī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās. Leiškalna priekšlikums skaidri apliecina, ka Tautas partijai vairs nav līderu, kas būtu augstu vērtēti sabiedrībā,” norāda Artis Pabriks.

Satversme nosaka, ka, sadalot Latviju atsevišķos vēlēšanu apgabalos, Saeimas deputātu skaits, kas ievēlams katrā vēlēšanu apgabalā, noteicams proporcionāli katra apgabala vēlētāju skaitam. K.Leiškalns uzskata, ka viņa ierosme nav pretrunā ar šo pantu un tieši vēlētāju pārvietošana ar autobusiem uz citiem vēlēšanu apgabaliem kropļojot šo normu.

 

Šlesers pauž apņēmību pārņemt varu valstī

LETA  08/29/09    LPP/LC līderis AInārs Šlesers ir gatavs pārņemt varu valstī. To viņš šodien paziņoja sakot uzrunu apvienības "Saskaņas centrs" sastāvā ietilpstošās Tautas saskaņas partijas (TSP) kongresā.

Šlesers kritizēja valdību un paziņoja, ka ir jābūt gataviem pārņemt varu. Viņš atzīmēja, ka varas gāšana līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām nav "mūsu mērķis". Viņaprāt, mērķis ir valsts attīstība.

Politiķis piebilda, ka pēdējā laikā sabiedrībā apspriestās labējo partiju apvienošanās mērķis esot ilgāk noturēties pie varas, jo jau šobrīd trīs partijas esot apvienojušās ap tagadējo valdības līderi. "Mēs esam gatavi ļaut viņiem strādāt," pauda politiķis. "Lai tauta izbauda šos jaunos laikus", sacīja Šlesers, atzīmējot, ka viņam "kļūst skumīgi, domājot par to, kas valsti sagaida".

Šlesers pauda uzskatu, ka, iespējams, nepieciešams veidot ēnu kabinetu, kas būtu gatavs konkrētai rīcībai pēc valdības krišanas.

"Mums jābūt gataviem vadīt valsti," teica Šlesers. "Ja vajadzēs, mēs varu pārņemsim," uzsvēra politiķis.

Viņš arī pauda pārliecību, ka Latvijai ir jāsadarbojas ar Krieviju un Baltkrieviju, tāpat kā to dara Lietuva un Igaunija. Tieši sadarbība ar Krieviju, pēc politiķa teiktā, ir ļoti būtiska.

TSP valdes priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs, uzstājoties kongresā, piekrita Šleseram un paziņoja, ka apvienības SC mērķis pēc 10. Saeimas vēlēšanām ir kļūt par lielāko valdošās koalīcijas frakciju.

Šlesers savā uzrunā TSP kongresā akcentēja, ka 36 mandātu no 60 iegūšana Rīgas pašvaldībā ir ārkārtīgi augstas vēlētāju uzticības apliecinājums, Viņš sacīja, ka krīze, kas nākusi pār Latviju, ir valsti apvienojusi.

Politiķs slavēja sadarbību un tandēmu ar TSP līderi un Rīgas mēru Nilu Ušakovu, atgādinot savu pieredzi politikā un uzsverot, ka tāda līmeņa kopdarbība, saskaņa un solidāra atbildības uzņemšanās iepriekš nav pieredzēta.

Šlesers pauda pārliecību, ka valsti no krīzes iespējams izvest tikai strādājot vienotā komandā, nevis tā kā to dara pašreizējā valdība, kas nav spējīga pieņemt lēmumus un kuras locekļi slēpjas cits aiz cita muguras, kā arī runā par valdības gāšanu.

Viņš pieļāva sadarbības iespēju vienā blokā nākamajās vēlēšanās, sakot, ka ir vajadzīgi atsevišķi lieli politiskie spēki.

Politiķa uzrunu TSP kongresa dalībnieki sveica ar aplausiem.

Uzrunājot kongresa dalībniekus Ušakovs sacīja, ka pie varas būt ir grūtāk, nekā atrasties atrasties opozīcijā. Viņš sacīja, ka ir jāpalīdz cilvēkiem pārdzīvot nākamo ziemu, kas būs grūta. Viņš uzskaitīja dažādus labumus, kas sagaida rīdziniekus, pretstatā pārējiem valsts iedzīvotājiem.

Arī Ušakovs savu valsts valodā sākto uzrunu noslēdza krieviski.

Kā ziņots, šodien "Reval Hotel Latvija" notika TSP kongress. Galvenais darba kārtības jautājums bija TSP līdzdalība apvienotā partijā. Par savu vēlmi apvienoties vienā partijā ir paziņojušas četras apvienības SC partijas - TSP, "Jaunais centrs", Sociāldemokrātiska partija un Daugavpils pilsētas partija.

Kongresā piedalījās 345 delegāti un 96 viesi.

Šlesers TSP kongresā bija ieņēmis vietu prezidijā, kopā ar Ušakovu, Urbanoviču un Rīgas domes deputāti Svetlanu Savicku. Kongress, pēc Urbanovča teiktajiem ievadvārdiem, kuros viņš iepazīstināja ar prezidiju, tika atklāts ar Šlesera uzrunu.

 

Konferencē "Kā Latvijai izkļūt no ekonomiskās krīzes?" piedāvā radikālas idejas

LETA  08/29/09   Šodien Tautas partijas (TP) konferencē "Kā Latvijai izkļūt no ekonomiskās krīzes?" tika piedāvātas vairākas radikālas idejas Latvijas tautsaimniecības atdzīvināšanai.

Ekonomists Uldis Osis izvirzīja ideju, ka Latvijai, grozot Satversmi, jākļūst par federatīvu valsti. Viņaprāt, blakus novadiem ir jāveido otrā līmeņa pašvaldības - apriņķi, lai nākotnē Kurzeme, Zemgale, Vidzeme, Latgale un Rīga varētu veidot federatīvu valsts pārvaldes modeli, kurā centrālās valdības ziņā tiktu atstātas tikai dažas funkcijas.

Par to, ka Latvijā nepieciešama varas decentralizācija, konferencē runāja arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP), kurš asi kritizēja "ministriju feodālismu". Latvijas lielākā problēma, pēc Zalāna domām ir atbildības un uzticēšanas trūkums, kas bremzē visas reformas, kuras tiek piesauktas, cenšoties izpatikt sabiedrībai.

Zalāns arī pauda viedokli, ka būtiski jāpalielina ministru pilnvaras, jo 70% ministru darba laika aiziet "papīru dzenāšanai".

Ekonomists Osis uzskata, ka Latvijas tautsaimniecības attīstību ļoti bremzē sadrumstalotība. Mazas saimniecības, mazi gaterīši un citas ražotnes, pēc Oša teiktā, ir "romantiskas un patriarhālas", bet nekādi nenodrošina konkurētspēju ne Eiropā, ne Baltijas valstīs, ne Latvijas iekšienē. Attīstību neveicina arī Latvijas cilvēku nespēja sadarboties, dibinot kooperatīvus, tāpēc katrs "sitas kā māk".

Pēc Oša teiktā sadrumstalotība ir lauksaimniecības stagnācijas cēlonis. Viņš pauda viedokli, ka valdības pienākums ir veicināt integrētas, industrializētas lauksaimniecības attīstību.

Ekonomists asi kritiskus vārdus veltīja valsts pārvaldei. Pēc viņa teiktā, vara ir "autoritatīva un oligarhiska", sabiedrība to nespēj ne ietekmēt, ne pieņemt.

Arī Zalāns norādīja, ka valsts pārvaldē nepieciešamas tūlītējas strukturālas reformas, pretējā gadījumā "slimā un izplūdusī" valsts pārvalde ievedīs valsti nākamajā recesijā.

Zalāns aicināja valdību akli nesekot iesākto programmu realizēšanai, bet no Eiropas Savienības (ES) fondiem vismaz 300 miljonus latu ieguldīt infrastruktūras izveidei reģionos. Pagaidām koalīcijā esot panākta vienošanās šim mērķim atvēlēt 9,5 miljonus latu.

Osis arī asi kritizēja pašreizējo augstākās izglītības sistēmu, kurā pasniedzēji lasa lekcijas no 10 - 15 gadus veciem konspektiem, liekot studentiem iekalt stāstīto un maksimāli tuvu tekstam atstāstīt eksāmenos. Tas neveicina studentu vēlmi mācīties, kā arī negatīvi ietekmē zināšanu līmeni. Ekonomists uzskata, ka pedagogiem jāpārorientējas uz modernām informācijas tehnoloģijām.

Bijušais privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors Jānis Naglis pauda viedokli, ka cilvēkiem Latvijā nav tik daudz jāgaužas par savu grūto likteni, jo labklājības ziņā Latvija atrodas 45. vietā pasaulē, bet daudzām valstīm klājas vēl sliktāk.

Naglis konferences dalībniekiem atvainojās "Latvijas ceļa" - partijas, "kuras vairs nav" - vārdā, par to, ka tā Latvijas neatkarības sākuma gados iedibināja nepareizus uzstādījumus.

Naglis uzsvēra, ka gan pašmāju, gan ārzemju uzņēmējiem vislielākās bažas rada neziņa par Latvijas stabilitāti. Viņš kritiski vērtēja ideju par vērtības koridora noteikšanu latam, jo šo ideju, viņaprāt, ir viegli saķēzīt. Krīzes laikā, viņaprāt, ļoti piesardzīgi ir jāvērtē arī idejas par jaunu nodokļu ieviešanu.

Bijušais Rīgas Fondu biržas prezidents Gundars Kokarevičs un bijušais premjers Aigars Kalvītis (TP) aicināja pirmām kārtām domāt par Latvijas valsts reputācijas atjaunošanu. "Kurš būs tas trakais, kas ieguldīs valstī, kurā divus pēdējos gadus dzirdamas tikai gaudas par krīzi," jautāja Kalvītis.

Konferencē izskanēja ar aicinājumu domāt par valsts un pilsoņu konkurētspēju un TP apņemšanos meklēt sadarbības partnerus, lai sekmētu Latvijas tautsaimniecības atdzīvināšanu.

 

Tautas partijas konferencē debatē par lata devalvāciju

LETA  08/29/09    Tautas partijas rīkotajā konferencē "Kā Latvijai izkļūt no ekonomiskās krīzes?" par vienu no centrālajiem diskusija jautājumiem kļuva nacionālās valūtas devalvācija.

Ideju par lata devalvāciju strikti aizstāvēja Stokholmas Pārejas ekonomikas institūta direktors Torbjorns Beckers, kurš pauda viedokli, ka lata devalvāciju būtu vēlams veikt tagad, kad Latvijas valsts rīcībā ir ievērojami starptautisko aizdevēju līdzekļi. Pēc pusgada to izdarīt būšot daudz grūtāk.

Savukārt Eiropas Savienības (ES) enerģētikas komisārs Andris Piebalgs norādīja, ka Eiropas Komisija (EK) atbalsta Latvijas Bankas un Latvijas valdības realizēto stingro valūtas sasaisti starp lata un eiro vērtību. "Ja cilvēki negrib lata devalvāciju, ir jāiet grūtākais ekonomikas atveseļošanas ceļš," teica Piebalgs. Viņš atgādināja, ka 90% Latvijā izsniegto kredītu ir eiro valūtā.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) rosinājis lata devalvāciju, bet EK stingri nostājās Latvijas valdības pusē, teica Piebalgs. Viņš apgalvoja, ka Eiropas ekonomiskās krīzes zemākais punkts ir pārvarēts, bet atgriešanās pie izaugsmes būs lēna, jo ir zems patēriņš un liels bezdarbs. ES komisārs teica, ka neprognozē inflācijas pieaugumu, bet naftas cenas "nesasniegs trīsciparu skaitli". Viņaprāt arī ES valstu centrālo banku monetārā politika ir pareiza.

Piebalgs mudināja samazināt Latvijas valsts budžeta deficītu, kurš, pēc viņa domām, 2012 gadā nedrīkstētu pārsniegt 3%.

Viņš uzsvēra, lai ekonomika atveseļotos, jābūt sabiedrības uzticībai. To var vairot sadarbības partneru aktīvāka iesaistīšanās valdības politikas izstrādāšanā un plaša lēmumu izskaidrošana.

Piebalgs pauda viedokli, ka valūtas kurss nav vienīgais instruments eksportspējas vairošanā, ne mazāk svarīga nozīme ir birokrātisko šķēršļu likvidēšanai. Latvijai ir jāiegulda līdzekļi izglītībā un zinātnē. Tas arī vairos valsts konkurētspēju.

Tautas partijas dibinātājs Andris Šķēle pauda viedokli, ka lata piesaistes koridors jānosaka 15% robežās. Tas viņaprāt, veicinātu preču eksportu un bremzētu importu.

Kā ziņots, šodien plkst.10 viesnīcā "Islande" notiek Tautas partijas konference "Kā Latvijai izkļūt no ekonomiskās krīzes?".

 

Valdība krāj uzslavas un naudu

Arnis Kluinis,  NRA  08/29/09    Pienācis apstiprinājums Starptautiskā valūtas fonda (SVF) aizdevumam,un nākamnedēļ būs arī nauda – gan tikai 200 miljoni eiro jeb140,4 miljoni latu.

Jaunākais naudas sūtījums ir neliels, salīdzinot ar to, ko Latvija jau saņēmusi. Pagājušā gada beigās tieši SVF izglāba Latviju no maksātnespējas ar 600 miljonu eiro (421 miljons latu) aizdevumu, bet pēc tam Eiropas Komisija aizdeva vienu miljardu eiro (702 miljoni latu) un 1,2 miljardus eiro (842 miljoni latu). Aizdotās naudas summas ir daudz lielākas par tagadējo valsts budžeta deficītu. Pēc Finanšu ministrijas sniegtajām ziņām par šā gada pirmajiem septiņiem mēnešiem, tie beigušies ar 450 480 255 (450,5 miljonu) latu iztrūkumu. Iztrūkumam valsts budžetā turpmāk vairs nevajadzētu strauji pieaugt, jo spēkā stājušies 16. jūnijā izdarītie valsts budžeta grozījumi ar valdības izdevumu samazinājumu par vairākiem simtiem miljonu latu. Šādu grozījumu izdarīšana bija nepieciešamais priekšnoteikums, lai ES un SVF turpinātu izsniegt Latvijai dārgus kredītus, ar kuriem Latvija nemaz nedrīkst brīvi rīkoties. 600 miljoni eiro no pēdējā EK aizdevuma un 50 miljoni eiro no tagadējā SVF aizdevuma paredzēti finanšu sektora stabilizācijas pasākumiem, par kuriem Latvijai būs jāprasa īpaša atļauja no aizdevējiem. Turpretī procentus maksāt Latvija ir apņēmusies tūlīt no visas summas, lai gan īstenībā Latvijai vajadzētu saņemt naudu par naudas seifa pakalpojuma sniegšanu EK un SVF. Kāpēc gan Latvijas valdība ir ielaidusies uz valstij ārkārtīgi neizdevīgiem darījumiem ar kreditoriem? Pirmo atbildi ir formulējuši Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un finanšu ministrs Einars Repše. Viņuprāt, atļauja ar procentmaksājumiem par lietošanai nepieejamu naudu uzturēt starptautiskās finanšu institūcijas ir pagodinājums Latvijai un jo īpaši tās valdībai. «Piešķīrums kalpo kā pozitīvs signāls ārvalstu tirgum,» vakar teica V. Dombrovskis. «Ar šo lēmumu mūsu starptautiskie partneri atzīst, ka Latvijas valdība ir strādājusi pareizajā virzienā,» turpināja E. Repše. Otro atbildi Neatkarīgajai sniedza Finanšu ministrijas sabiedrisko attiecību vadītāja Diāna Krampe. Viņa atzina, ka ministrija paredz budžeta deficīta pieaugumu, kas izslēdz E.Repšes teikto. Ļoti grūti ir atzīt par darbu «pareizajā virzienā» tādus pasākumus, kuri samazinās budžeta ieņēmumus un uzliks valstij aizvien lielāku parādu slogu. Abas atbildes ir saskaņojamas tā, ka valsts budžeta grozīšana ir tikai šķietamība, kas bija vajadzīga, lai valsts varētu uzkrāt valūtu ziemas sezonai. Piemēram, gandrīz visas slimnīcas Latvijā būtu jāslēdz gan tad, ja valsts to budžetu nesamazinātu un aizdevumu nedabūtu, gan tagad, kad aizdevums saņemts tieši tāpēc, ka slimnīcām tika atņemta nauda un tās nespēj ne nopirkt medikamentus, ne maksāt darbiniekiem algas, ne valstij – nodokļus. Valdība tomēr uzskata tagadējo situāciju par labāku, jo tās rīcībā ir valūta, par kuru ziemā nopirkt vismaz minimāli nepieciešamo kurināmā, autodegvielas u. tml. preču daudzumu. Par savu mājokļu apsildi taču nespēs samaksāt ne darbu zaudējušie mediķi, ne samazinātās algas saņemošie skolotāji utt., tāpēc valsts aizdevumu veidā finansēs siltuma ražošanas uzņēmumus u. c. komunālo pakalpojumu sniedzējus. Kad ziņas par šādu situāciju Latvijā izplatīsies pasaulē, uz peļņu orientētais SVF nekādus aizdevumus Latvijai izsniegt vairs nedrīkstēs. Tad Latvijai atliks cerēt uz EK un ES dalībvalstu ziedojumiem.

 

Repše: jebkāda lata stabilitātes mazināšana būtu bezmērķīga

BNS  08/29/09    Jebkāda lata stabilitātes mazināšana būtu bezmērķīga un ļoti negatīvi ietekmētu Latvijas tautsaimniecību kopumā, aģentūrai BNS sacīja finanšu ministrs Einars Repše.

"Neskatoties uz pašreizējo ekonomisko situāciju mūsu valstī, mūsu nacionālā valūta - lats ir stabils Latvijas ekonomikas pamats un valdība strādā pie valsts nelietderīgo izdevumu būtiskas samazināšanas, nevis pie lata devalvācijas. Lata stabilitāte ir viens no mūsu prioritārajiem uzdevumiem, tādēļ jebkāda lata stabilitātes mazināšana būtu bezmērķīga un ļoti negatīvi ietekmētu mūsu tautsaimniecību kopumā, nevis dotu pozitīvu rezultātu," sacīja Repše.

Viņš uzsvēra, ka Latvijas valdība un starptautiskie finanšu donori vienprātīgi atbalsta esošā lata piesaistes kursa saglabāšanu, uzskatot to par būtisku nosacījumu Latvijas izvirzīto mērķu sasniegšanai. Gan Latvijas valdības vēstulē Starptautiskajam valūtas fondam, gan Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmā, gan saprašanās memorandā ar Eiropas Komisiju fiksētais lata kurss tiek minēts kā stabilas monetārās politikas pamats.

Finanšu ministrs arī norādīja, ka tāpat valdība par vienu no stratēģiskajiem mērķiem noteikusi pēc iespējas ātrāku eiro valūtas ieviešanu Latvijā, par vēlāko termiņu nosakot 2014. gadu. Patlaban tiek plānots, ka 2012. gadā Latvija spēs nodrošināt kopīgās eiro valūtas ieviešanas kritērijam atbilstošu budžeta deficīta līmeni zem 3% no iekšzemes kopprodukta, kā arī izpildīt pārējos Māstrihtas kritērijus, lai atbilstoši valdības apstiprinātajam Nacionālajam eiro ieviešanas plānam, realizētu atlikušos praktiskās sagatavošanās pasākumus.

Sestdien Tautas partijas rīkotajā konferencē par to, kādi ir ekonomiskās krīzes risinājumi Latvijā, ekspremjers Andris Šķēle aicināja paplašināt lata piesaistes kursa eiro svārstību koridoru līdz 15%.

Latvija 2005.gadā pievienojās Valūtu kursu mehānismam II (VKM II) ar lata kursu pret eiro attiecībā - viens eiro ir 0,702804 lati. VKM II ietvaros valūtas kursam tiek pieļautas standarta svārstības +/-15% apmērā no piesaistes kursa. Tomēr Latvija uzņēmās vienpusēji nodrošināt valūtas kursa svārstības +/-1% apmērā, saglabājot līdzšinējo finanšu tirgum ierasto lata svārstību koridora platumu, kāds bija kopš lata piesaistes SDR 1994.gadā un tika saglabāts, 2005.gada 1.janvārī piesaistot latu eiro.

Latvijas ekonomiskā lejupslīde ir aktualizējusi jautājumu par lata devalvāciju, taču amatpersonas ir norādījušas, ka valsts tā vietā ir izvēlējusies izdevumu samazināšanas ceļu un kategoriski noliedz devalvācijas iespēju.

 

Policijas papildspēki no Rīgas pārrauj protestētāju ķēdi uz tilta Bauskā

LETA  08/31/09    Pret vienīgās slimnīcas slēgšanu sarīkotās nesankcionētās protesta akcijas dalībniekus Bauskā izklīdinājuši no Rīgas ieradušies policijas papildspēki, transporta kustība pāri Mēmeles tiltam virzienā no Rīgas ir atjaunota.

Jau ziņots, ka no plkst.10 Bauskas iedzīvotāji savā nepieteiktajā protesta akcijā bija bloķējuši abus pilsētas tiltus - Mēmeles tiltu virzienā no Rīgas un Mūsas tiltu pie Elejas šosejas virzienā uz Rundāli un Jelgavu.

Bauskas policijas pārstāvis aģentūru LETA informēja, ka Mūsas tilts joprojām ir bloķēts. Uz Rīgas - Bauskas šosejas pie pagrieziena uz Aizkraukli policija novirza transporta kustību Aizkraukles virzienā, lai apbrauktu Bausku.

Policija aizturējusi četrus protesta dalībniekus, visi bijuši alkohola reibumā.

Protestētāji aktīvi izkliedz dažādus saukļus pret slimnīcas slēgšanu un pieprasa tikšanos ar Veselības ministrijas amatpersonām.

Aģentūra LETA Bauskā sastapa arī bijušo Bauskas domes priekšsēdētāju, pašreizējo novada domes deputāti Āriju Gaili, kura piedalās protesta akcijā. Viņa sacīja, ka akcija izveidojusies spontāni, skaidra organizatora tai nav, "informācija nonāca no mutes mutē".

Gaile sacīja, ka ir gandarīta par miermīlīgo akcijas raksturu, kas notiek bez demolēšanas un huligānisma.

Baušķenieki ir pārliecināti, ka slimnīcai pilsētā ir jābūt, nav pieņemams tikai aprūpes iestādes modelis, jo tuvumā ir Lietuvas robeža, cauri Bauskai iet VIA Baltica ceļš, uz kura bieži notiek avārijas. Bauskai tuvākā slimnīca atrodas Jelgavā, situāciju skaidroja Gaile.

Gaili gan kā iedzīvotāju, gan novada domes deputāti aizvainojot, ka uz šo protestu nav ieradusies veselības ministre. Pulcēšanās uz protesta akciju sākusies jau plkst.9.35, "laika bija pietiekami". Solīts tikai Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs, kurš vēl nav redzēts.

Gaile pieļauj, ka ministrijas pārstāvju ierašanās un aprunāšanās ar protestētājiem būtu loģisks šīs akcijas nobeigums. "Cilvēki grib tikai skaidrojumu, - ar to, kas bijis līdz šim, nepietiek," sacīja Gaile.

Zemnieku saimniecības autovadītājs Spodris aģentūrai LETA pastāstīja, ka sastrēgumā nokļūšanai Bauskā stāv kopš plkst.10. Viņš pacietīgi gaida, bet nepatiku pret šo akciju nejūtot, jo kā novadnieks saprot šo sāpi.

Kādu autovadītāju no Cēsīm neapmierina vien tas, ka neviens no protestētājiem nav atnācis painformēt rindā stāvošos, kāpēc viņiem nākas gaidīt.

 

Policijas šefs: specvienība Bauskā spēku nelietoja

Diena  08/31/09    Akcijas ir savlaicīgi jāpiesaka, un tām jānotiek likumā noteiktajā kārtībā, intervijā Latvijas televīzijas 100.pantam uzsvēra Valsts policijas priekšnieks Valdis Voins. Viņš skaidroja, kāpēc tika pieņemts lēmums šodien uz Bausku nosūtīt speciālo vienību Alfa.

Alfa neesot bijusi pilnā ekipējumā – nebija ne steku, ne vairoga. "Viens no tiltiem bija jāatbrīvo," specvienības nosūtīšanu pamatoja V.Voins. Spēks Bauskā pret cilvēkiem netika lietots, to pašu būtu varējusi panākt vietējā policija, sastājoties ķēdē, viņš uzsvēra. 

V.Voins teica, ka pavēli par specvienības nosūtīšanu un Bausku, kur cilvēki bloķēja divus tiltus un tādējādi satiksmi, parakstīja viņš. Pēc Valsts policijas šefa teiktā, tas veikts arī protestētāju drošības dēļ, jo kāds no autovadītājiem, kas akcijas dēļ bija spiests gaidīt sastrēgumā, varējis kļūt nepacietīgs.

Valsts policijas priekšnieks teica, ka ceļu bloķēšanas akcija varētu notikt arī bez specvienības, ja baušķenieki to būtu likumā noteiktajā kārtībā saskaņojuši. Tad policija būtu savlaicīgi izvietojusi ceļu regulatorus un būtu brīdinājusi autovadītājus. "Visdrīzāk, tiktu pieņemts lēmums nevienu nesūtīt, ja otrs tilts būtu brīvs," sacīja V.Voins.

 

Zatlers pārmet Rozentālei, ka tā nevada veselības reformu

Diena  09/01/09    Iedzīvotāji vakar asā formā pieprasīja informāciju, bet atbilde diemžēļ bija ne tāda, kā viņi to gaidīja, intervijā Latvijas radio protesta akciju Bauskā komentēja Valsts prezidents Valdis Zatlers. Viņš pārmeta Veselības ministrijas vadībai veidu, kā tā vada reformu.

“Tā šiltīšu mainīšana. Ir nepareizi nosaukt slimnīcas par aprūpes centriem, jo katrā līmenī, arī Bauskā, ir jāatrod tas līmenis, kas tur ir nepieciešams. Reforma ir jāvada, nevar stimulēt visus stihiski kaut kur skriet un apvienoties. Tur strādā kolektīvs, kas ir unikāla pieredze, viņiem ir laicīgi jāpasaka. Netiek runāts ne ar medicīnas profesionāļiem, ne iedzīvotājiem."

Viņaprāt, pēdējos piecus sešus gadus tiem, kas vadīja Veselības ministriju bija daudz izdevīgāk iepludināt naudu nozarē nevis to nereformēt.

 

Rozentāle noraida kritiku; pirmdiena bija jau saplānota

Diena  09/01/09    Veselības ministre Baiba Rozentāle (Tautas partija) noraida valsts augstāko amatpersonu vērsto kritiku pret viņu saistībā ar iedzīvotāju protestiem Bauskā. Viņai nekad nav bijis bail runāt ar iedzīvotājiem, taču darba kārtība ministrei pirmdien jau bijusi saplānota.

"Visas lietas bija izrunātas, tādēļ tas viss nāca kā zibens no skaidrām debesīm," BNS citē ministres reakciju uz protestu. Viņa pirms kāda tikusies ar Bauskas slimnīcas valdes priekšsēdētāju Uģi Zeltiņu. Viņasprāt, atbildība ir jāuzņemas viņam.

Pēc ministres vārdiem, lielākā daļa iedzīvotāju protestējuši nevis pret slimnīcas reorganizāciju, bet gan pret valstī pastāvošo kārtību un to, ka valsts neatbalsta uzņēmējus. "Tas ir premjera un finanšu ministra jautājums," ministre piebilda.

"Es nevaru paskaidrot, varbūt tā ir politiskā cīņa, kas sākās, cilājot jautājumu par finansējumu," ministre atbildēja uz jautājumu, vai pieņem premjera kritiku.

Veselības ministre ir nepārprotami maldinājusi sabiedrību, jo norādījusi, ka par veselības aprūpē notiekošo ir atbildīgi tikai divi valdības pārstāvji – Ministru prezidents un finanšu ministrs. Tādu pārmetumu veselības ministrei Baibai Rozentālei (TP) šodien izteicis premjers Valdis Dombrovskis (JL) saistībā ar B.Rozentāles izteikumiem pirmdien LTV.

Smagā situācija veselības aprūpē ir pēdējo piecu gadu nozares vadīšanas rezultāts, kas tieši sasaucas ar Tautas partijas (TP) deleģēto ministru darbības laiku valdībā (R.Muciņš, G.Bērziņš, V.Veldre, I.Eglītis), vēsta Ministru kabineta preses dienests.

Māsterplāns, kas skaidri iezīmēja slimnīcu tīkla nākotni, tika apstiprināts jau 2004.gadā. Tā vietā, lai pakāpeniski un pragmatiski sāktu šā plāna ieviešanu un bez smagu reformu veikšanas novērstu veselības nozares krīzi, vairākām Latvijas slimnīcām, kas nebija paredzētas šajā plānā, tika doti valsts galvojumi kredītu saņemšanai un dārgas aparatūras iegādei. Tādējādi izveidojās nepamatots priekšstats par to, ka Latvijas veselības aprūpes sistēma varēs uzturēt vienu no pasaulē dārgākajiem stacionāru tīkliem.

Kā atgādina valdības preses dienests, Pasaules Banka un Starptautiskais Valūtas fonds jau 2007.gada 22.jūnija ziņojumā par Latviju brīdināja par krīzi, kas sagaidāma veselības aprūpē un tautsaimniecībā kopumā. Tomēr šie signāli tika ignorēti un neviens no reformu pasākumiem tā arī netika sākts. Sekojošā globālā ekonomiskā krīze saasināja problēmas, izraisot saprotamu neapmierinātību gan iedzīvotāju, gan mediķu vidū.

«Vakardienas notikumi Bauskā ir apliecinājums tam, kā bezatbildīga nozares vadība nostāda cilvēkus pret valsti un politiķiem. Veselības ministrei bija jādodas uz Bausku un jāskaidro situācija pilsētas iedzīvotājiem, nevis jāmeklē atbildīgie koalīcijas partneru vidū, labi zinot, ka grozījumus valsts budžetā, kas samazināja finansējumu visām nozarēm, atbalstīja visas koalīciju pārstāvošās partijas,» norāda premjera preses pārstāvji.

Arī Valsts prezidents Valdis Zatlers veselības ministrei pārmeta nespēju sarunāties un sabiedrībai skaidrot reformu. Jau ziņots, ka iedzīvotāji pirmdien asā formā Bauskā pieprasīja informāciju par slimnīcas pārprofilēšanu. Taču atbilde diemžēl bija ne tāda, kā viņi to gaidīja, intervijā Latvijas radio protesta akciju Bauskā komentēja Valsts prezidents. Viņš pārmeta Veselības ministrijas vadībai veidu, kā tā vada reformu.

«Tā ir šiltīšu mainīšana. Ir nepareizi nosaukt slimnīcas par aprūpes centriem, jo katrā līmenī, arī Bauskā, ir jāatrod tas līmenis, kas tur ir nepieciešams. Reforma ir jāvada, nevar stimulēt visus stihiski kaut kur skriet un apvienoties. Tur strādā kolektīvs, kas ir unikāla pieredze, viņiem ir laicīgi jāpasaka. Netiek runāts ne ar medicīnas profesionāļiem, ne iedzīvotājiem,» teica V.Zatlers.

Jau ziņots, ka pirmdien Bauskas iedzīvotāji ilgstoši bloķēja transportam ceļu, tā paužot protestu par Bauskas slimnīcas pārprofilēšanu. Vēlāk, lai atbrīvotu ceļu, no Rīgas uz Bausku tika sūtīta policijas specvienība.

Jau pirmdienas vakarā Valsts prezidents norādīja, ka veselības ministrei bija jāatrodas Bauskā un jārunā ar cilvēkiem, ko viņa nedarīja.

 

Ceturtdien Bauskā Rozentāli gaidīs gan deputāti, gan iedzīvotāji

Diena  09/01/09    Izskatās, ka veselības ministrei Baibai Rozentālei (TP) neizsprukt no tikšanās ar baušķeniekiem, kuri, spriežot pēc komentāriem interneta forumā, ir gatavi ministrei izteikt savas domas 3.septembrī, kad paredzēta B.Rozentāles vizīte Bauskas novada domē. Pēc protesta akcijas SIA Bauskas slimnīca saņēma ziņu, ka te paliks diennakts traumpunkts ar valsts finansējumu Ls 11 000 mēnesī.

Jau ziņots, ka nespēju sabiedrībai skaidrot reformas veselības ministrei pārmeta Valsts prezidents un Ministru prezidents. V.Zatlers teica, ka veselības ministrei B.Rozentālei, nevis policijas specvienībai pirmdien bija jābūt Bauskā un jāskaidro iedzīvotājiem ministrijas pieņemtie lēmumi.

Taču pēc pirmdienas protesta akcijas Bauskā, kad simtiem cilvēku bloķēja ceļu, protestējot pret Bauskas slimnīcas pārprofilēšanu, tās pašas dienas vakarā situācija strauji mainījās. Ap plkst. 17 Bauskas slimnīca saņēma faksu ar informāciju, ka Bauskā paliek diennakts traumpunkts, turklāt ar ikmēneša valsts finansējumu Ls 11 000.

SIA Bauskas slimnīca valdes loceklis Uģis Zeltiņš avīzei Bauskas Dzīve teicis, ka pēc viņa aplēsēm tomēr būtu nepieciešami vismaz 18 000 latu mēnesī.

Kā Diena.lv pastāstīja laikraksta Bauskas Dzīve galvenā redaktore Anita Rozentāle, ceturtdien, 3.septembrī, Bauskas novada domē paredzēta veselības ministres un visu novada domes deputātu tikšanās.

 

Mūrniece: policijai ir tiesības pārtraukt protesta akciju, ja tā nav likumīga

Diena  09/01/09    Iekšlietu ministre Linda Mūrniece izteikusi pateicību visiem policijas darbiniekiem, kuri vakar nodrošināja sabiedrisko kārtību un pārtrauca nesankcionēto protesta akciju Bauskā.

''Policijas darbinieki rīkojās profesionāli un atbilstoši situācijai, izkliedējot nesankcionētās protesta akcijas dalībniekus, tādējādi nodrošinot sabiedrisko kārtību un atjaunojot transportlīdzekļu satiksmi,'' uzskata Linda Mūrniece.

Tāpat ministre norāda, ka, ja iedzīvotāji vēlas protestēt, tad tas ir jādara likumā noteiktajā kārtībā, neapdraudot sevi un savus līdzcilvēkus. Ja šādi gadījumi atkārtosies, tad policijai ir tiesības tos pārtraukt.

 

Tiesībsargs par akciju Bauskā: iedzīvotāji nedrīkst būt neziņā par nākotni

Diena  09/01/09    Tiesībsargu nopietni satrauc Bauskā rīkotā  nesankcionētā protesta akcija pret Bauskas slimnīcas reorganizāciju, kas liecina, ka iedzīvotāji ir norūpējušies un ir neziņā par turpmāko veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, paziņojis Tiesībsargs Romāns Apsītis.

Kritiku par specvienības nosūtīšanu uz Bausku šodien paudušas organizācija Delna un šī soļa nepieciešamību apšaubīja eksperti. Sabiedrība Delna uzskata, ka policijas specvienības nosūtīšana uz Bausku, lai izklīdinātu pilsētnieku akciju, kas bija vērsta pret slimnīcas slēgšanu, nebija adekvāta. Organizācija vērtē, ka šāda varas reakcija ir raksturīga totalitārām sabiedrībām.

Jau vēstīts, ka policijas šefs Valdis Voins skaidrojis, ka specvienība tika nosūtīta, jo "viens no tiltiem bija jāatbrīvo". Spēku specvienība Alfa neesot pielietojusi, tā nebija arī pilnā ekipējumā, vakar LTV skaidroja ģenerālis.

Tiesībsarga Romāna Apsīša viedoklis:

Nav pieļaujama situācija, ka persona par izmaiņām uzzina tikai īsi pirms veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas. Tāpat savlaicīgas informācijas nesniegšana liedz sabiedrībai iesaistīties un izteikt viedokli par attiecīgo jautājumu, kam var būt būtiska nozīme lēmuma pieņemšanā.

Veicot veselības aprūpes sistēmas optimizāciju un ārstniecības iestāžu reorganizāciju, īpaši jāpievērš uzmanība veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai, tajā skaitā fiziskajai pieejamībai, valsts teritorijas ietvaros, proti, lai pacientiem netiktu būtiski apgrūtināta veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana, piemēram, attāluma, nepietiekamā medicīnas personāla vai aprīkojuma dēļ.

Cilvēka veselība ir svarīgs priekšnoteikums tā labklājībai un personīgās cieņas nodrošināšanai, līdz ar to personas veselības aizsardzībai jābūt svarīgai valsts prioritātei, kas īpaši jāievēro, veicot valsts budžeta izdevumu samazināšanu. Veselības aprūpes pakalpojumu samazināšana var būt attaisnojama tikai gadījumā, kad valstī optimāli ir samazināti izdevumi administratīvajā līmenī un maksimāli pieejamie resursi novirzīti veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai.

Delna

Speciālās   vienības   "Alfa"   izmantošana,   lai   izklīdinātu   nesankcionēto iedzīvotāju   pulcēšanos   31.  augustā   Bauskā,   kas   protestēja   pret   Bauskas slimnīcas elite   nezin,   kā   sarunāties   ar   sabiedrību   un   baidās   to   darīt.  Delna  ir norūpējusies,   ka   šāda   specvienību   izmantošana   varētu   aizstāt   sarunu   ar  sabiedrību   un   nepopulāru   lēmumu   skaidrošanu,   īpaši   situācijā,   kad ekonomiskās   krīzes   ietekmē   sagaidāma   daudzu   iedzīvotāju   grupu   dzīves līmeņa ievērojama pasliktināšanās.

Tas,   ka   augstu   amatpersonu   vietā,   kas   sabiedrībai   skaidrotu   savus nepopulāros lēmums, uz Bausku tika nosūtīta bruņota specvienība "Alfa", kas   izklīdināja   protestētājus,   liecina   par   politiskās   elites   vājumu, nespēju skaidrot savus lēmumus un palielina sabiedrības atsvešinātību.  Delna  aicina iekšlietu ministri Lindu Mūrnieci nekavējoties izvērtēt un izskaidrot   Valsts   policijas   vadības   lēmumu   par   specvienības   "Alfa" nosūtīšanu   uz   Bausku   un   skaidrot   sabiedrībai,   vai   šāda  spēka  lietošana iedzīvotāju   izklīdināšanai   negrauj   sabiedrības   uzticību   valsts   varai.

Policijas vadības neadekvāto reakciju uz 31. augusta protestu Bauskā īpaši pastiprina Rīgas 2009. gada 13. janvāra notikumu atsaukšana atmiņā, kad policijas   spēki   nespēja   savlaicīgi   reaģēt   uz   nelielas   cilvēku   grupas izraisītiem grautiņiem Vecrīgā.

Artūrs Kučs, LU Juridiskās fakultātes docents

Grūti teikt, vai policija rīkojās pareizi, piesaistot specvienību. No vienas puses, protests nebija iepriekš pieteikts. bet no otras jāskatās, ar kādiem līdzekļiem policija vērsās pret demonstrantiem. Manuprāt, vajadzēja izmantot citus, samērīgākus līdzekļus. Specvienības iesaistīšanai būtu jābūt pašam pēdējam līdzeklim. Jautājums ir par to, vai valsts institūcijas izmantoja visu, lai mierīgā ceļā šo strīdu atrisinātu. Pirmām kārtām Bauskā bija jāierodas amatpersonām, veselības ministrei. Katrā ziņā policijas specvienībai nevajadzēja būt primāram līdzeklim šāda sabiedrības protesta izkliedēšanai, jo cilvēki traucēja tikai auto kustību, tomēr nekādā ziņā nebija vardarbīgi.

Brigita Zepa, Baltijas Sociālo zinātņu institūta direktore

No vienas puses ir pilnīgi saprotams, ka pret šo protestu ir jābūt iecietīgiem, jo, acīmredzot, ir bijušas politiskas kļūdas un šajā gadījumā veselības ministre nav izdarījusi visu, ko vajag. No otras puses, ņemot vērā, ka tika aizšķērsoti tilti, tad droši vien tos vajadzēja atbrīvot. Nevajadzētu jaukt divas lietas – viens, ka tiltam ir jāfunkcionē, otrs, ka cilvēkiem ir jāizsaka sava griba, savas intereses. Man ir grūti novērtēt, cik adekvāta bija policijas rīcība, piesaistot specvienību, taču cilvēku izvēlētā protesta forma bija laba. Ja cilvēki būtu sapulcējušies kaut kur slimnīcas pagalmā, to neviens nepamanītu un neliktos ne zinis. Iedzīvotāju rīcībai ir jābūt pietiekami ietekmīgai, lai to pamana, un valsts struktūrai ir jāizjūt iedzīvotāju spēks. Tas ir veids, kā parādīt savus spēkus un savas intereses. Ja vara ir bijusi tik nevarīga savā politikā, tas nenozīmē, ka pieklājīgiem un iecietīgiem jābūt arī iedzīvotājiem. Iedzīvotājiem ir jāsaka savs vārds.

 

Viedoklis: Nāves ministre

Sallija Benfelde,  Diena  09/01/09    Ar katru dienu aizvien vairāk kļūst redzams, ka Tautas partija ministrei Baibai Rozentālei ir uzticējusi Nāves lomu. Nāve ir lemta mums, cilvēkiem, un nāve ir paredzēta veselības aprūpei un daudz kam citam Latvijā. Jo tikai tā Tautas partija var cerēt atkal uzrausties Baltā zirgā un tikt pie promslīdošās varas un naudas.

Patiesībā šobrīd vairs nav jomas, kurā Tautas partija nerīkotos klaji destruktīvi, darot visu iespējamo, lai novestu cilvēkus līdz galējam izmisumam un valsti sašūpotu tā, lai vēlāk varētu nākt kā glābēji bojāejošajiem.

Visspilgtāk šī  "projekta" īstenošana redzama nu jau par Nāves ministriju kļuvušajā Veselības ministrijā. Ministre kā buramvārdus atkārto, ka naudas nav un nebūs, jo premjers to nedodot. Patiesībā Nāves ministre pat negrib dzirdēt neko par iespējām naudu atrast. Viņasprāt, Latvijā jābūt 7 slimnīcām, kurās sniegs neatliekamo palīdzību – divām Rīgā un piecām visā Latvijā. Tā dēvētais māsterplāns, kuru savulaik sāka īstenot tautpartijietis Gundars Bērziņš, ir atmests malā, jo tā īstenošana neļauj iznīcināt veselības aprūpi Latvijā. Tas, ka Rīgā tiek slēgta tieši tā slimnīca, kurai bija vislielākais gultasvietu noslogojums, nenozīmē neko. Tas, ka abas pārējās slimnīcas – Stradiņi un Austrumu slimnīca – atrodas pāris soļu no maksātnespējas, arī nav svarīgi. Ministrei vairāk rūp tas, lai nauda joprojām tiktu "pumpēta" viņas nākotnes glābiņā - Infektoloģijas centrā un, piemēram, Dobeles slimnīcā, kur pie teikšanas laikam taču ir ministres domu biedri.

Atgādinājums, ka ārkārtas apstākļos naudu veselības aprūpei var meklēt Eiropas Savienības fondos, netika sadzirdēts. Pagājušajā nedēļā veselības nozares Stratēģiskās padomes sēdē Rīgas Domes Sociālo jautājumu komiteja piedāvāja līdzfinansējumu nākamajam gadam Rīgas 1. slimnīcai, lai tajā rīdziniekiem joprojām varētu sniegt neatliekamo palīdzību, bet Nāves ministre par to pat dzirdēt negribēja, jo acīmredzot pilda saņemto uzdevumu – atbrīvot ēkas un teritoriju kādiem lielākiem plāniem.

Par mediķiem, kuri meklē darbu ārzemēs, ministre tik vien pateica, ka visi jau neaizbrauks. Bet par saviem un Tautas partijas nākotnes plāniem ministre tomēr nespēja noklusēt, pasakot, ka tad, kad slimnīcas nāksies slēgt, būs jāizsludina ārkārtas stāvoklis un tad varēs gāzt valdību.

Citiem vārdiem sakot, par mūsu dzīvības cenu tiek īstenots Tautas partijas (un tās topošo draugu partiju) plāns, kā atgriezties pie varas, naudas un ietekmes, lai savās rokās līdz galam paņemtu visu, kas mūsu valstī vēl dabūjams.

Citādi Nāves ministres rīcību grūti skaidrot, jo viņa kategoriski norobežojas no jebkuriem plāniem un aprēķiniem, kas rāda, ka labot situāciju veselības aprūpē ir iespējams. Un visvieglāk padarīt valsti un cilvēkus nedrošus, nestabilus un izmisušus, ir atņemot cilvēkiem tiesības dzīvot.

Jautājums - vai mēs to atļausim?

 

Viedoklis: Šlesers – «saskaņas» karognesējs

Māris Antonevičs,  Latvijas Avīze  09/01/09    Vērojot Tautas saskaņas partijas kongresu, nezinātājam varētu rasties iespaids, ka Ainārs Šlesers, nevis Jānis Urbanovičs vai Nils Ušakovs ir šā politiskā spēka līderis.

Tieši A. Šlesera ievada runa kongresā bija viskareivīgākā un mērķtiecīgākā, tāpēc tai bija atvēlēta centrālā vieta aģentūru ziņās ar virsrakstu "Šlesers pauž apņēmību pārņemt varu valstī". "Saskaņas centra" līderi toties vairāk runāja par organizatoriskiem jautājumiem. J. Urbanovičs diezgan ironiski novērtēja atsevišķu biedru lielo sajūsmu par pašvaldību vēlēšanu rezultātiem. Kā noprotams, J. Urbanovičam jau radies ne viens vien aizrādījums par N. Uškova darbību Rīgas domes vadībā, tomēr kongresā viņš bija pamācoši saudzīgs. Diezgan piesardzīgi tika uztverta arī A. Šlesera prognoze, ka "Saskaņas centram" un LPP/"LC" nāksies veidot valdību vēl pirms 10. Saeimas vēlēšanām. Urbanovičs piekrita – jā, esot iespēja ņemt varu, bet tam esot jāsagatavojas. Viņa izvirzītais mērķis – "SC" jākļūst par lielāko frakciju valdošajā koalīcijā pēc Saeimas vēlēšanām.

Kā uzsvēra Šlesers, viņa tandēms ar Nilu Ušakovu darbojas ļoti veiksmīgi: "Tādu saskaņu un sadarbību līdz šim neesmu piedzīvojis nevienā koalīcijā. Kad sēžam pie galda, mēs nedomājam, kā vienam otru apmānīt. Neesam sadalījuši lauciņus kā puķu dobes – vienam viena, otram – otra. Gan par labajiem darbiem, gan par neveiksmēm atbildēsim kopā."

Kā Šlesers, tā Urbanovičs skeptiski izteicās par "Jaunā laika", Pilsoniskās savienības un "Sabiedrības citai politikai" pagājušās nedēļas vienošanos. A. Šlesers: "Partijas, kuras agrāk sašķēlās, tagad saiet kopā un pasludina to nez par kādu notikumu. Nevis labējās partijas apvienojas, bet šķeltnieki apvienojas." J. Urbanovičs jauno apvienību nodēvēja par "Kristovska kalniešiem", kas reinkarnē "TB"/LNNK ideju ar lozungu "krievi nāk".

Pēdējās sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka "Saskaņas centrs" zaudējis popularitāti. Kā liecina "Latvijas faktu" dati, "SC" atbalstītāju skaits samazinājies no 18,6% jūlijā uz 14,7% augustā, toties nedaudz pieaudzis konkurējošās "PCTVL" atbalstītāju skaits. Kongresā šī informācija netika analizēta, vien J. Urbanovičs veltīja dažas tēvišķas piezīmes jaunievēlētajiem Rīgas domniekiem. Viņaprāt, nevietā bijis skandāls ap Kalpaka pieminekli, ko izprovocējusi opozīcija, bet N. Ušakovs uz to uzķēries. Urbanovičs ieteica Rīgas domes varai ne tikai uzņemties atbildību par Kalpaka pieminekli un citiem pieminekļiem, bet arī pārņemt vadību Dziesmu svētku organizēšanā. Tāpat viņam esot nepatīkami, ka Krievijā stāstot "pasakas" par to, kā "Ušakovs slēdzis krievu skolas", bet Rīgā uz to nereaģē. N. Ušakovs attaisnojās, ka atrasties pie varas ir daudz grūtāk nekā opozīcijā, jo viņš īsā laikā esot saņēmis pārmetumus gan par to, ka bijis antilatvisks, gan antikrievisks un pat antibritānisks.

Kongresā tika sperts vēl viens solis tuvāk vienotas "Saskaņas" partijas izveidei, tomēr zīmīgi, ka šādā brīdī klāt nebija ne "Jaunā centra" vadītāja Sergeja Dolgopolova, ne Sociālistiskās partijas priekšsēdētāja Alfrēda Rubika.

 

Andris Šķēle: Laiks domāt par izaugsmi

Latvijas Avīze  09/01/09    Andra Šķēles viedoklis Tautas partijas konferencē "Kā Latvijai izkļūt no ekonomiskās krīzes"

Vai ir citas iespējas izejai no krīzes? Vai bija citas iespējas agrāk? Kāpēc Latvija no valsts ar ļoti labu publisko finanšu stāvokli kļuva par vienu no visievainotākajām?

Viens no galvenajiem iemesliem ir tas, ka straujās izaugsmes gados Latvijas politiskā elite domāja, ka inflācijas ierobežošanai pietiks tikai ar fiskālās politikas instrumentiem. Savukārt Latvijas Banka iztapīgi apkalpoja finanšu lobiju, iztiekot tikai ar sīkiem regulējumiem un atsakoties lietot iedarbīgāko monetāro instrumentu fiksēta lata kursa apstākļos – tas ir, iekšējā patēriņa kreditēšanu atļaut veikt citās valūtās tikai proporcionāli Latvijas rezidentu noguldījumiem latos šajās bankās. Šo instrumentu laikus lietojot,

Latvijas izaugsme būtu bijusi lēnāka, bet noturīgāka,

Latvijas privātā sektora parāds eiro valūtā nebūtu kļuvis tik liels,

privātā sektora parāds nebūtu kļuvis par valdības jeb publiskā finanšu sektora milzīgu problēmu, kā tas ir šodien. Es te domāju gan "Parex" gadījumu, gan kopumā slikto kredītu īpatsvaru Latvijas bankās. Katram analītiķim bija skaidrs, ka spiedienu uz latu varēs izturēt īstermiņā tikai ar milzu aizņemšanos ārpusē, jo ir vēl milzīgas arī publiskā sektora vajadzības, sedzot budžeta deficītu.

Vai bija cits ceļš?

Ja valdība un Latvijas Banka nebija spējušas rīkoties koordinēti un efektīvi, vai bija kāds cits ceļš kā vien aizņemties naudu 2008. gada beigās no institucionāliem aizdevējiem kā SVF un EK? Mana pārliecība ir, ka nebija. Jo visa pasaule jau redzēja brūkam pasaules labklājības līderi Īslandi, redzēja, cik slikti klājas pasaules jaudīgākajai ekonomikai – ASV, redzēja, kā izplēn izaugsmes sapņi Īrijā un tā joprojām.

Visradikālākais, bet ilgtermiņā atbildīgākais risinājums būtu bijis ārējo aizņēmumu izmantot tikai un vienīgi valsts un arī valsts uzņēmumu ārējo saistību pārfinansēšanai. Pārējais, tātad iekšējo vajadzību naudas trūkums, bija jāamortizē ar lata kursa korekciju. Tas būtu ļāvis izvairīties no mūsu mazmazbērnu apkraušanas ar to milzīgo valdības parādu jūgu, kāds Latvijai ir uzkrauts šobrīd.

Nepietika ne tikai drosmes tā darīt, bet arī vēlmes par to pat profesionāli diskutēt. Iespējas ir mainīgas, un dažas alternatīvas vairs nav iespējamas, jo īstais brīdis, tā teikt, "momentum", ir zaudēts. Bet izšķiršanās bija un vēl arvien ir par ko citu – kā SVF un EK aizdevumu izmantot? Cik augstu nabadzības cenu Latvijas iedzīvotājiem par aizdevumu būs maksāt?

V, U, L veida scenāriji

Ja skatāmies uz scenārijiem saistībā ar valdības rīcību, alternatīvas laikā var attēlot varbūt šādi.

A. "V" veida scenārijs jeb ātras atgūšanās scenārijs bija iespējams ar šādiem noteikumiem:

1) ja ir SVF un EK aizdevums,

2) ja lats tiek brīvi kotēts,

3) ja tiek sastādīts valsts budžets bez deficīta.

Šo scenāriju varēja iedarbināt 2008. gada oktobrī – decembrī. Latvijas eliti, iespējams, nobiedēja Īslandes piemērs, bet tieši tam mūs vajadzēja iedrošināt, jo Latvijai, salīdzinot ar Īslandi, bija iespējas sociāli ne tik sāpīgam manevram.

B. Nākamā iespēja, kuru pašvaldību vēlēšanu gaidās, tātad politiskas mazdūšības un politiska savtīguma brīdī, neizmantoja valdība, bija "U" veida scenārijs. Scenārijs, kuru varētu saukt par paredzamas izaugsmes scenāriju. Daži priekšnoteikumi tā realizācijai būtu bijuši līdzīgi, un tie ir:

1) SVF un EK aizdevums,

2) lata piesaistes koridors tiek paplašināts līdz ± 15%, tātad ievērojot eiro ieviešanai atļauto svārstību,

3) valsts budžeta deficīts nepārsniedz 3%.

Šis scenārijs būtu ļāvis iztikt bez vulgārās budžeta apcirpšanas linearitātes, ļaujot izglītības un veselības sektoriem reformēties sociāli atbildīgā versijā.

C. Vērtējot valdības paveikto un nepaveikto, es sliecos domāt, ka atbilstoši šā brīža politiskajām izvēlēm par veiksmi jau būs jāuzskata, ja Latvija tiks cauri krīzei ar "L" veida scenāriju. Scenāriju, ko daži sauc par stagnācijas scenāriju. Tas nozīmē, ka pēc kopprodukta fatālā krituma samērā ilgstoši valdošais noskaņojums būs ļoti pesimistisks un reālā tautsaimniecības aktivitāte – ļoti zema. Šķiet, ka ārējais aizņēmums tiks izlietots galvenokārt budžeta deficīta segšanai, bet faktiski ar šādu rīcību tiks maskēta maniakālā apsēstība lata piesaistes kursa noturēšanai. Faktiskais budžeta deficīts būs krietni virs 10%, eksporta ieņēmumi labākajā gadījumā ļaus izlīdzināt importa preču izdevumus, bet lielāka ir varbūtība, ka arī tekošā konta deficīts netiešā veidā tiks segts ar naudu no starptautiskā aizņēmuma.

Finanšu sektorā valdīs sastingums. Faktiski naudas tirgus vienkāršotā izpratnes līmenī neeksistēs. Manuprāt, tā ir biedējoša stagnācija, kas būs raksturīga tieši šim scenārijam.

Vai varbūt LV veida scenārijs?

Daudzus uzņēmējus uztrauc diezgan reāla vēl sliktāka scenārija iespējamība, tā sauktā "LV" burtu versija. Ņemot vērā pieaugošo sociālo spriedzi, kuru raksturo strauja dzīves līmeņa lejupslīde – bezdarbs, brutālas noziedzības pieaugums, reālās pirktspējas krass kritums, medicīniskās aprūpes nepieejamība –, un, ņemot vērā tik tikko piedzīvoto valdības vadītāja rīcību pašvaldību vēlēšanu gaidās, kad apzināti tika slēpti paredzētie gan pensiju, gan algu samazinājumi, var pieļaut, ka līdz 2010. gada Saeimas vēlēšanām valdības soļi būs vērsti tikai uz iespējamās izaugsmes imitāciju un piesegšanos ar SVF prasībām.

Tas nozīmē, ka Latvija zaudēs daudzus mazos un vidējos uzņēmumus. Savstarpējo norēķinu trūkums un apgrozāmo līdzekļu akūts deficīts ir šodienas reālas problēmas. Tās kopā ar milzīgu iekšējā patēriņa kritumu būs ļoti smags pārbaudījums. Spiediens uz latu atkal pieaugs, kad tā sauktais sociālais spilvens būs izlaidis gaisu, bet budžeta deficīts palielināsies un arī starptautiskais aizdevums būs notērēts. Tad tas var sasniegt valsts defolta stāvokli. Nespēja pildīt ārējās saistības, apvienota ar iekšēju nespēju saprātīgi organizēt valsts pārvaldi, kuras uzturēšanu sabrukusī tautsaimniecība vairs nevar atļauties, ir defolts.

Turklāt, pieņemot lēmumus, politiskai elitei nevajadzētu aizmirst, ka šobrīd nav skaidrības par nākamo ES fondu programmēšanas periodu. Kādi resursi un kādām programmām tiks pielemti, tas šobrīd nav zināms.

Kā noķert U veida scenāriju

Vai šiem manis minētajiem scenārijiem ar burtu simboliku ir arī kādas citas alternatīvas? Kādi lēmumi būtu jāpieņem? Kas ir saprātīgākie naudas izlietošanas ceļi?

Man šķiet, ka ļoti vāja, bet vēl arvien pastāv cerība, ja tā var teikt, noķert "U" veida scenāriju. Jāsaprot, ka valdības īstermiņa uzdevumi var neatbilst ilgtermiņa mērķiem, bet tie, protams, nedrīkst šos mērķus nokaut pavisam. Tādēļ būtu:

1) jāatsakās no jaunu nodokļu ieviešanas, jo tie gan bremzēs iekšējā patēriņa pieaugumu, gan padziļinās krīzi mājokļu tirgū, gan atbaidīs kapitāla atgriešanos Latvijā. Kopprodukta pārdales normai ar nodokļiem nevajadzētu pārsniegt 35% robežas. Nodokļi nav jāpalielina krīzes laikā;

2) jāpaplašina lata piesaistes koridors līdz ± 15%, jo tas mazinās deflācijas postošo ietekmi vietējām precēm un pakalpojumiem. Plaša preču un pakalpojumu cenu deflācija ir tautsaimniecības saldēšana, kas rezultējas arī mazākos budžeta ieņēmumos. Lata piesaistes koridora paplašināšana veicinās Latvijas preču un pakalpojumu noieta tirgu ārpus valsts, vienlaikus bremzējot importa preču pieplūdumu. Tas savukārt dos iespēju attīstīties uzņēmumiem, kas spējīgi ražot preces importa aizstāšanai;

3) 2010. gada budžets jāsastāda ar deficītu, ne lielāku par 3%, jo tas nozīmētu, ka mazāka aizņemtās naudas daļa tiks apēsta neražīgos tēriņos. Būs lielāka iespēja saprātīgi savietot finanšu resursus no ES fondiem un starptautiskā aizdevuma. Savukārt šo līdzekļu ieguldīšana tautsaimniecībā mazinās bezdarbu un radīs nodokļus valsts budžetam;

4) nekavējoties jāpārdod "Parex", kaut vai ar zaudējumiem, saņemot pretī pienācīgas garantijas, ka nākamie akcionāri būs spējīgi nodrošināt vajadzīgo kapitalizāciju, tā ļaujot izvairīties no papildu valsts naudas ieguldījumiem šajā bankā. Tā ir industrija, kuras izaugsmei vajag vismazāk valsts līdzekļu, bet visvairāk profesionalitātes. Šī jau ir trešā nopietnā banku jomas krīze – banka "Baltija", Rīgas Komercbanka, "Parex banka". Vai nav par daudz Latvijas ekonomikai? Uzticības atgūšana Latvijas banku sistēmai ir ļoti svarīgs jautājums;

5) cilvēku daudzums, kuri gribētu savu algu saņemt no valsts budžeta, vienmēr būs pieaugošs. Ierēdņi spēs šim mērķim piemērot un sev par labu interpretēt pat ES likumu normas. Pārvaldes birokrātijai jāievieš izdevumu griesti, tādējādi panākot izpratni Latvijas sabiedrībā, cik santīmus no katra mūsu lata, kas nomaksāts nodokļos, tā ir gatava akceptēt šiem tēriņiem. Ja šo izdevumu griesti neceltos proporcionāli līdzi kopprodukta pieaugumam, tas sekmētu nepieciešamās strukturālās reformas valsts pārvaldē;

6) ES fondu līdzekļi novirzāmi, vērtējot konkrētus kritērijus, kas nozīmīgi mūsu konkurētspējai, tādus kā darba ražīgums nozarē, energoefektivitāte, vietējo izejvielu īpatsvars utt. Šis ir laiks, kad ir izbūvējama infrastruktūra ostās, lidostās, galvenajos autoceļos, dzelzceļā. Tas arī īstermiņā dos skaidru labumu – mazinās bezdarbu, jo saglabās pietiekamus ieņēmumus sociālajām vajadzībām, kā piemēram ģimeņu atbalstam;

7) jāpanāk tekošā konta pārpalikums, tādēļ nozīmīga daļa līdzekļu no ES fondiem un citiem avotiem novirzāma reāliem preču un pakalpojumus eksportējošiem uzņēmējiem, vienlaikus tā iedrošinot bankas aizsākt kreditēšanu. Tā tiks gūti papildu ieņēmumi brīvi konvertējamās valūtās. Tas mazinās spiedienu uz latu. Un neaizmirsīsim, nav īstas ilgtermiņa alternatīvas ES kopējam tirgum maksātspējas ziņā;

8) jāveicina kapitāla konta pozitīvas tendences atjaunošanās. Tādēļ varētu uz laiku ieviest virkni vilinošu likumu normu, piemēram, atbrīvot no nodevām un nodokļiem tos darījumus ar nekustamo īpašumu, kuru rezultātā tiek dzēstas banku hipotēkas, tādējādi atbrīvojot banku līdzekļus citu tautsaimniecības sektoru finansēšanai. Jāsekmē ieguldījumu fondu likumdošana, lai pievilinātu ārvalstu kapitālu;

9) uz laiku koriģējama sociālo pabalstu sistēma, to sasaistot ar nozīmīgu sabiedrisko darbu paveikto apjomu. Sociālā atbalsta sistēmai ir jāveicina ātrāka cilvēku atgriešanās darbā. Visi citi kritēriji kropļo galveno mērķi – strādājoša sabiedrība. Tikai strādājoša sabiedrība var būt drošs donors mūsu pensiju sistēmai;

10) politiķu izrādīšanās, šodien skaidrojot nākotnes perspektīvās industrijas, ir smieklīga. Atbalstāms ir konkrēts produkts. Var gadīties, ka rītdienas pieprasītākais eksporta produkts tiks šodien radīts uzņēmumā, kurš darbojas par neperspektīvu atzītā nozarē. Tā pasaulē ir jau gadījies. Der atcerēties, ka savulaik ar slaveno zīmolu "Nokia" tika ražoti samērā specifiski gumijas izstrādājumi – galošas.

Jāatjauno uzticība valstij ilgtermiņā

Un visbeidzot. Jāatjauno uzticība valstij ilgtermiņā, sniedzot kvalitatīvu veselības aprūpi, kaut arī mazākā apjomā, nodrošinot izglītības kvalitāti un garantējot sabiedrisko drošību. Tas ir jautājums par latviešu nācijas kvantitatīvo un kvalitatīvo sastāvu. Skaitliski augoša un izglītota nācija jebkurās krīzēs spēs atrast alternatīvas demagoģiskiem pašiznīcības scenārijiem, arī tādiem, kurus pašreizējā varas spice mēģina Latvijas sabiedrībai "ierunāt" kā labus esam, vēl arvien baudot nekritisku mediju labvēlību.

Ir laiks atkal domāt par izaugsmi!

 

Intervija ar Jurģi Liepnieku: apvienojušies iegūst priekšrocības

Latvijas Avīze  09/01/09    Lai novērtētu pašreizējo situāciju politikā, uz redakciju uzaicinājām pazīstamo sabiedrisko attiecību lietpratēju un polittehnologu JURĢI LIEPNIEKU. Ar viņu tikās "LA" žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Egils Līcītis.

V. Krustiņš: – Pašreiz sacelta kņada ap tā saucamo partiju konsolidāciju. Es saku "tā saucamo", jo ir bažas, vai tas notiek un vai tiešām ir vēlēšanās konsolidēties. Liepnieka kungs, vai jūs domājat, ka šī konsolidācija ir vajadzīga arī vēlētājiem?

J. Liepnieks: – Partijām vēlēšanās tuvināties laikam tomēr ir. Darbs valdībā, it īpaši šajos grūtajos apstākļos, ir nācis par labu "Jaunā laika" intelektuālajām spējām. Izskatās, ka viņi saprot, ko grib, un kā vieni no retajiem ir ar savu stratēģiju vismaz nākamajam gadam – tīri politiskās tehnikas nozīmē. "JL" ir sapratis, ka viņiem, galvenajiem atbildīgajiem valdībā, ir liels risks zaudēt daļu tās popularitātes, kas bijusi iedota avansā. Lai šo situāciju kaut kā vadītu, mazinātu riskus, viņi iniciējuši apvienošanās procesu, lai uz vēlēšanām nepaliktu vieni ar dombrovskiem un repšēm. Tā būtu bīstamāka pozīcija. Otrkārt, apvienojoties "JL" tā kā likvidē lielo konkurentu, proti, Pilsonisko savienību, kas nišā gan ir vienīgais potenciālais konkurents. Ar šo kustību PS katrā ziņā tiek neitralizēta. Bet "Sabiedrību citai politikai" paņem klāt, lai viss izskatītos pēc lielāka, masīvāka procesa. "SCP" nav lielums, no kura šobrīd būtu kaut kas atkarīgs. Tamdēļ skaidrs, kāpēc "JL" bija tuvināšanās dzinējspēks, un no viņu viedokļa interese ir ļoti stipra, lai viss izdotos tip–top. Arī "SCP" ir interese, jo pa šo laiku jau noskaidrojies, ka viņiem ar partijas celtniecību varbūt neiet tik gludi, kā gribētos. Viņu spējas vadīt un organizēt izrādījušās ne tik lielas, kā sākumā paši domāja. Tāpēc konsolidācija ir laba iespēja vismaz esošajiem "SCP" deputātiem tikt kādā sarakstā un beigu beigās arī Saeimā. Trijniekā sarežģītāks jautājums ir ar PS. Šķiet, ticamas ir baumas, ka Berķa un Skoka kungi spēlējuši nozīmīgu lomu konsolidācijas veicināšanā, un, ja būtiskākie partijas atbalstītāji uzskata, ka tā ir jārīkojas, tad tas ir pietiekams iemesls viņiem paklausīt. Nepiemirsīsim vēl ceturtos – šīs trīs partijas ir kombinācijā ar tā dēvēto Sarmītes Ēlertes grupu, kurā ietilpst sabiedrībā zināmi cilvēki.

– Jūs uzskatāt, ka šī grupa ir atsevišķa vienība?

– Jā, Jaunupa kungs, viens no aktīvākajiem procesa dalībniekiem, pats bija formulējis – trīs partijas un Sarmītes Ēlertes grupa. Neticēsim viņam? Nav pamata. Droši vien ir cilvēki katrs ar savu motivāciju – ka negribas iesaistīties kādā atsevišķā partijā, ka tas būtu pārāk sīki un nepareizi – bet viņi ir gatavi iesaistīties lielākā, amorfākā veidojumā, varbūt vēlāk caur to veidot politisko karjeru. Līdz ar to redzam cilvēku grupas, kuras vieno kopīga mīlestība uz varu. Nedomāju, ka notiek kaut kas slikts. Notiek pareizas lietas. Latviskās politikas vājums ir, ka uz vēlēšanām arvien startē septiņas partijas, cīnās savā starpā, mēģinot pat pārkost rīkles. Pēc tam visi strādā kopā kādu laiku, dara vienu un to pašu, starp viņiem nav nekādu ideoloģisku vai būtisku citu reālu – nevis izgudrotu – atšķirību. Diemžēl, arī kopā strādājot, to neizmet no prāta, ka vienam otru būtu jāapkaro. Pastrādājuši laiciņu, visi atkal saplēšas, izkarojas un tad vēlreiz sametas kopā. No daudzajām mazajām partijām jēgas nav. Tāpēc latviešu partiju konsolidācija, manuprāt, ir vēlama un atbalstāma lieta. Kā veiksies un kas beigās sanāks – tie ir citi jautājumi. Paskatīsimies. Viens "āķis", kas partijas mudina uz to pusi domāt, ir jaunais vēlēšanu likums. Tādas izmaiņas likumā gatavo pirms katrām vēlēšanām. Tagad paredzēts, ka sarakstu līderi nevarēs startēt visur valstī, bet tikai vienā no pieciem apgabaliem. Līdz ar to daudzām ne pārāk spēcīgām partijām parādās "tehniskas" problēmas – kā vispār nodrošināties ar vilcējiem un stipriem kandidātiem visos piecos apgabalos, lai saraksti pēc kaut kā izskatītos. Protams, tad šādām apvienībām parādās zināmas priekšrocības, jo viņi spēs ielikt atpazīstamus politiķus sarakstu galvgalī, kas ļoti daudzām, arī lielām un vecām, partijām nāksies problemātiski. Zemnieku savienībai, piemēram, grūtības nokomplektēt kaut vienu pieklājīgu sarakstu.

E. Līcītis: – Arī Pirmajai partijai ir tikai – "Šlesers, kurš gan cits!".

– Jā, visām partijām tajā ziņā var klāties plāni un pašķidri – arī "TB"/LNNK vai TP. Bet – tās ir augšanas grūtības. Jūs jautājāt: bet kāds vēlētājiem labums no konsolidācijas? To mēs tagad nezinām.

V. Krustiņš: – Polittehnologam Liepniekam var būt labums.

– Nē. Tomēr vēlētājs var saredzēt, ka viņam būtu potenciāls labums. Mēģinot saprast, kāda ir atšķirība, teiksim, starp "JL" un PS, vēlētājs, izmaldījies trijās priedēs, kamēr attapies – tur nav atšķirību! Tikai personisko simpātiju un personību šarma jautājums. Tāpat – kur ir pretišķības starp Tautas partiju, Pirmo partiju vai LZS? To nav vai vismaz man būtu ļoti grūti nodefinēt, kādas ir atšķirības. Kādas nianses pastāv, bet tās nav būtiskas, substancionālas un reālas. Līdz ar to nav īstu pamatu daudzo politisko partiju pastāvēšanai. Tās nevar palepoties, ka kāda pārstāvētu lielas, skaidri noteiktas vēlētāju grupas intereses vai sabiedriski ideoloģisku strāvojumu. Šo sīko partiju eksistences vienīgais attaisnojums un iemesls ir latviešu kašķīgā daba. Tas, ka nevaram savas ambīcijas remdēt un vienoties par kopējām lietām. Tāpēc vēlētāja "labums" celtos, ja partijas apvienotos, izveidotos bloki ar skaidrākām aprisēm un viņu ideoloģija "noskaidrotos". Lai nevajadzētu lauzīt galvu, vai man labāk patīk Kučinskis vai tomēr Brigmanis. Personīgi vēlētājs nekad neiepazīs absolūto vairākumu politiķu, un tas arī nav pareizais veids, kā politikai vajadzētu notikt. Vēl viens labums vēlētājam – apvienošanās palīdzēs saprast, kurš par ko ir atbildīgs. Šobrīd viens no iemesliem, kāpēc neviens ne par ko neskaitās atbildīgs, ir tāpēc, ka šī ir "Jaunā laika" valdība, kura balstās uz Tautas partijas balsīm, un visas citas partijas tur piedalās klāt. Es atbalstu partiju centienus apvienoties. Iecere ir laba. Visticamāk, ka lielai daļai politiķu tāpat nāksies strādāt kopā tādā vai citādā sastāvā. Lai viņi sāk jau tagad mēģināt sarīvēties, saprasties un mēģina kaut ko piedāvāt arī mums. Tas būtu brīnišķīgi, ja es varētu nobalsot par politisku spēku, kurš ļautu man noticēt – jā, viņi aizies valdībā un darīs to, ko likuši priekšā. Tagad tā vis nav, jo, balsojot par jebkuru spēku, es apzinos, ka viņi jau nevaldīs īstenībā un viņi nebūs varas iemiesojums, un man nebūs, no kā paprasīt atbildību. Tāpēc, ka šis spēks būs viens no, piemēram, četriem, kas veidos valdību. Tādos apstākļos atbildību vienmēr varēs izsmērēt uz visiem, politiku nāksies darīt citādi, nekā solīts, un daudz būs mirkļa un politiskās situācijas loģikas diktētu lēmumu. Tas taču nebūtu slikti, ja uz vēlēšanām pieteiktos divi trīs vai četri politiskie spēki, un katrs no viņiem – spējīgs sastādīt valdību.

E. Līcītis: – Cienīsim Kristovska kunga drosmi – viņš pieteicis 51 vietas iegūšanu Saeimā, par ko cīnīsies jaunizveidotais bloks. Vai jums tas liekas reāli sasniedzams mērķis?

– Ir pareizi uzstādīt augstus mērķus. Lai viņi nedabū 50 vai 40 vietas, bet lai tiecas sist pušu kaut vai "Latvijas ceļa" kādreiz uzstādīto rekordu ar 36 vietām Saeimā. Tas arī būtu milzīgs, fantastisks panākums, līdz kuram šobrīd ir visai tālu. "Saskaņas centrs", es domāju, kļūs tikai stiprāks…

– Bet ierobežoti stiprāks, jo viņu vēlētāju atbalsta bāze tradicionāli nodrošina krievu partijām 25 krēslus parlamentā. Daudz vairāk klāt tur nekas nevarētu nākt.

– Jo līdz šim latvieši nav balsojuši par krievu partijām. Tas nav statistiski nozīmīgs lielums arī Ušakova uzvarā Rīgā. Taču tagad, ņemot vērā politiskos procesus, var parādīties latviešu balsis, kuras kritīs Ušakova groziņā. Un tad mēs izejam ārā no ierastās viņu bāzes, kura jau tā ir milzīga, ar ceturto daļu visu balsu. Ja latvieši liek klāt savas balsis, lūk, kur parādās politiskais spēks, kurš var iegūt 36 balsis. Vai 30 – tas arī ir nenormāli daudz. Atgriežoties pie "latviskā" bloka – vienmēr būs vēlētājs, kuram nav pieņemams šo cilvēku, teiksim tā, stils. Un retorika, un attieksme. Šai latviešu vēlētāju daļai nepatīk tas, ko es sauktu par augstprātīgu moralizēšanu. Tas tomēr raksturīgs daudziem politiķiem jaunajā apvienībā – sevis pasludināšana par morālu patiesību nesējiem.

V. Krustiņš: – Mesiānisms? Snobisms?

– Katrā ziņā augstprātība, kas izpaužas pārliecībā, ka viņiem pieder morāls, intelektuāls pārākums pār visiem citiem, un tas gluži automātiski dod tiesības pastāstīt, kas ir vērtības. Un stāstīt tādā tonī, it kā pārējie ne velna nezinātu, kas ir vērtības, it kā viņi tās nemaz neturētu godā. Lūk, tas atstumj daļu vēlētāju, kam šāda attieksme nav pieņemama. Taisnība ir arī tiem, kas saka – iepriekšējai politiskajai elitei gluži tāpat bija raksturīga augstprātība un neieklausīšanās vēlētājā. Bija virkne epizožu, kad tanī brīdī pie varas esošie uzskatīja, ka viņiem ir pietiekami varas, lai darītu to, ko par pareizu uzskata viņi, īpaši neuztraucoties par savas darbības izskaidrošanu sabiedrībai. Viņi atmeta ar roku – mēs taču pirms vēlēšanām jau izskaidrojām, bet tagad darbojamies. Tur ir zināms augstprātības elements, bet tagad no opozīcijas nākušajiem varas vīriem tas augstprātīgums varbūt ir vēl lielāks, ja ne fundamentālāks. Viņi uzskata sevi par morāli pārākām būtnēm. Tas neraisa simpātijas. Tādēļ viņi negūs uzvaru, kas visu noslauka, ar neskaitāmiem atbalstītājiem. Šī pārākuma apziņa patiesībā ir prastība, un tas aizskar cilvēkus. Tas neļauj sapņot par 51 balsi Saeimā, bet, neskatoties uz to visu, virzīties viņi virzās pareizi.

– Vai jūs nepiekrītat, ka Urbanoviča un Ušakova "Saskaņa" zināja, par ko apvienoties, un prata to darīt? Viņi neiekrita uz sīkajiem iebarošanas paņēmieniem – izmetīsiet ārā Rubiku, un mēs jūs vēl vairāk ņemsim pulkā. Viņiem bija kopīgais – krievisko pilsoņu un nepilsoņu interešu aizstāvēšana. Bet kāds kopīgais, latviešiem pievilcīgais, ir jaunajā blokā?

J. Liepnieks: – Domāju, viņiem tā nav. Tā ir viena no būtiskām problēmām un var izvērsties vecajā kļūdā, ka piedāvājumā nekā lāgā nav un politiķi dodas iedomātā krusta karā ar tiem, ko viņi sauc par "veco politisko eliti", ar Šleseru, ar Tautas partiju un citiem "pūķiem". Tautas partija tagad ir tāda vājāka, un tā nav nekāds reāls drauds, un Šlesers kļūst par lielāko mērķi, ar kuru sākt cīņu. Brīnos par to, ka desmit gadi politikā nav iemācījuši, ka šis ir destruktīvs ceļš, kas nevienam neko nedod. Arī lielajiem cīnītājiem ne. Baidos, un var gadīties, ka cita piedāvājuma "labajiem" politiķiem tiešām nebūs. Tad rezultāts būs sliktāks. Vēlētājus neinteresē, kurš politiķis kuram pāri nodarījis. Vēlētājus interesē, ko viņi visi izdarīs valsts un sabiedrības labā, kā risinās tās problēmas, kuras pār mums nobrukušas. Tas būs izaicinājums "jauno" politiķu intelektam un spējām – vai viņi var piedāvāt citu ceļu, nevis tikai vienkāršu konfrontāciju ar "vecajiem".

E. Līcītis: – Kā uz šā fona izskatās nemitīgi uzpeldošie paziņojumi, ka "iespējama Andra Šķēles atgriešanās politikā"? Cik tas būtu labs un spēcīgs piedāvājums no "vājās" Tautas partijas puses?

– Es neticu, ka Šķēles kungs atgriezīsies. Ja viņš tomēr to dara, tad ir risks, ka konfrontācijas līmenis Latvijas politikā pieaugs. Ne tāpēc, ka Šķēles kungs būtu īpaši asinskārs, agresīvs, bet viņa personība ir "parocīga", lai intensificētu konfrontāciju jaunā vilnī. Jau pāris gadu runāju, ka TP tādā veidā, kā viņi tagad funkcionē, nespēs pārvarēt šo barjeru. Nedomāju, ka Šķēles atgriešanās izrādītos garantija, ka TP iekļūst 10. Saeimā. Jā, balsu būtu vairāk. Jā, citu variantu neredz. Bet nav arī teikts, ka viņi pelnījuši, lai viņus glābtu. Nu labi. Atnāks Šķēle. Bet nekas cits jau no tā nemainīsies. Šķēle zina to partiju un tos cilvēkus. Viņš labāk par mums saprot, cik tas potenciāls ir vājš, cik smaga vai slikta ir Tautas partijas situācija. Līdz ar to Šķēle saprot, cik viņam nāktos ieguldīt gigantisku darbu, piepūli, lai visu savāktu kaut cik kopā. Tas vienalga nevestu pretī triumfam. Vai pūles būtu tā vērtas?

Šķēles kungs tomēr ir gudrs un racionāls cilvēks, kas neuzņemas avantūras. Ko tad tur var iegūt? Sakopojot pūliņus, un pēdējiem spēkiem iegūs 5,8% balsu? Nāksies sēdēt opozīcijā vai varbūt izkaulēt vienu ministra krēslu.

– Krievu avīzēs parādās rakstiņi, ka krīzes laikā vietējās krievu organizācijas nav pietiekami revolucionāras. Maskavā taču gaidot kādu revolucionāru žestu. Bet latviskā puse – notušēja pakta gadadienu Latvijā. Viss virzās uz kompromisu pusi, bet – vai uz latviešiem vēlamu kompromisu pusi?

– Ģeopolitiskā situācija ir tomēr nedaudz niansētāka. No NATO valstu viedokļa šeit nedrīkst palielināt Maskavas ietekmi.

Tas nav tāpēc, ka kāds dikti rūpētos par latviešu etniskajām vērtībām. Bet tā sanācis, ka mēs esam pilntiesīga NATO dalībvalsts, ka esam NATO informācijas tīklā. Maskavas ietekmes leģitīma palielināšana, kad pie varas nokļūst politiķi ar citādu domāšanu un virzību, noteikti nav NATO interesēs. Tagad kļūst aizvien redzamāk, cik tuvu ir krievvalodīgie politiskie spēki, lai iegūtu vietas varā. Krīze tiešām nāk par labu politiķiem, kuri vismaz var solīt kādu biznesu vai palīdzību, balstoties uz to, ka esam kaimiņos ar Krieviju. Kādam vēlētāju lokam te var šķist produktīvāks ceļš, nekā mūsu sadarbība ar SVF, citiem vārdiem, ar amerikāņiem. Par situācijas sarežģītību, par mūsu draugu raizēm, kā viss tālāk attīstīsies, liecina kaut vai tas, kāda izmēra ASV vēstniecība tiek būvēta. Tā ka neviens mūs pamest nelaimē negrasās.

Un paskatieties, kāda līmeņa cilvēks ir jaunā Amerikas vēstniece – arī viņas ierašanās darbā Rīgā ir apliecinājums, ka mūsu jautājumu tver ļoti nopietni. Tas ir laika jautājums, bet "Saskaņas centrs" būs Latvijas valdībā. Tas ir ļoti ticami, taču vispirms tas saistīts ar pašu latviešu nemitīgo konfliktēšanu. Jūs teicāt, ka vienotas divas "saskaņas", bet tikpat reāls scenārijs ir, ka latvisku partiju trio ar visām 36 balsīm dabū sēdēt opozīcijā, kamēr varu sadala Ušakovs ar Šleseru plus, teiksim, zemnieki. Daudz mazāk iespējams scenārijs, ka Ēlerte kādreiz vienotos ar Šleseru, lai kopā taisītu valdību.

– Sakiet, vai jums nešķiet, ka top jauns "Dienas" variants, kam vedējtēvs būšot Arvils Ašerādens, un projektu sauc "Latvijas televīzijas un radio apvienošana"?

– Tas ir dzirdēts, bet dabā lēmumi nav pieņemti. Tāpēc netaisīšu lielu problēmu, ka iestāžu administratīvie vadītāji itin kā nosaka toni Latvijas TV vai radio. Tā nav, un diezin vai tā būs nākotnē. Žurnālisti, kas tur strādā, ir ārkārtīgi neatkarīgi. Viņiem pašiem ir savas galvas, viņi neies klausīties nevienu ašerādenu. Līdz ar to es nebaidītos, ka "atnāks Ašerādens" un viss mainīsies.

 

Eigimu atbrīvo no Daugavpils domes priekšsēdētāja amata

LETA  09/01/09    Otrdien Daugavpils domes ārkārtas sēdē pašvaldības deputāti ar balsu vairākumu no ieņemamā amata atbrīvojuši Daugavpils domes priekšsēdētāju Rihardu Eigimu (ievēlēts no LSDSP).

Par Eigima atbrīvošanu no amata nobalsojuši astoņi pašvaldības deputāti, pret - septiņi deputāti.

Ārkārtas domes sēdē piedalījās 15 pašvaldības deputāti.

Daugavpils mēram adresētu iesniegumu ar prasību sasaukt domes ārkārtas sēdi, kurā tiktu izskatīti jautājumi par Eigima atbrīvošanu no domes priekšsēdētāja amata un jauna Daugavpils mēra ievēlēšanu, septiņi Daugavpils domes opozīcijas deputāti iesnieguši 27.augustā pēc kārtējās domes sēdes.

Par neuzticības izteikšanas iemeslu iesnieguma autori minējuši domes sēdē pēc debatēm tā arī nepieņemtos grozījumus pilsētas budžetā.

Par budžeta grozījumu nepieņemšanas galveno klupšanas akmeni kļuvis mēģinājums samazināt budžeta izdevumus uz sociālajiem pabalstiem paredzēto līdzekļu rēķina, kā arī budžeta grozījumos neparedzētās kompensācijas sabiedriskā transporta uzņēmumiem par atvieglojumiem bērnu un skolēnu pārvadāšanā.

Iesniegumu parakstījuši Daugavpils pilsētas domes deputāti Jānis Lāčplēsis, Rita Strode, Viktors Butāns, Ivars Šķinčs, Žanna Kulakova (visi no LPP/LC), Vitālijs Azarevičs un Vjačeslavs Širjakovs (abi no "Saskaņas centra").

 

Eigims šovakar atgriežas Daugavpils mēra krēslā

LETA  09/01/09    Pirms dažām stundām amatu zaudējušais Rihards Eigims (LSDSP) aizklātā balsošanā atkal ievēlēts Daugavpils domes priekšsēdētāja amatā.

Par viņa kandidatūru nobalsoja astoņi no 15 pašvaldības deputātiem, savukārt par otru mēra amatam izvirzīto kandidātu Jāni Lāčplēsi (LPP/LC) nobalsoja septiņi deputāti.

Eigims savu amatu zaudēja pirms vairākām stundām, kad Daugavpils domes pirmajā ārkārtas sēdē par viņa atbrīvošanu no Daugavpils domes priekšsēdētāja amata nobalsoja astoņi no piecpadsmit pašvaldības deputātiem.

Spriežot pēc balsojuma rezultātiem, var noprast, ka par Eigima atstādināšanu nobalsoja gan septiņi opozīcijas deputāti, gan arī kāds no līdzšinējās koalīcijas deputātiem.

Pēc notikušā Eigims aģentūrai LETA iepriekš pauda nožēlu par vienotības trūkumu koalīcijas deputātu rindās.

"Mēs pagaidām gan nezinām, kurš no savējiem bijis nodevējs, bet centīsimies to noskaidrot," teica Eigims. Plašākus komentārus par notikušo viņš nesniedza.

Daugavpils mēram adresētu iesniegumu ar prasību sasaukt domes ārkārtas sēdi, kurā tiktu izskatīti jautājumi par Eigima atbrīvošanu no domes priekšsēdētāja amata un jauna Daugavpils mēra ievēlēšanu, septiņi Daugavpils domes opozīcijas deputāti iesnieguši 27.augustā pēc kārtējās domes sēdes.

Par neuzticības izteikšanas iemeslu iesnieguma autori minējuši domes sēdē pēc debatēm tā arī nepieņemtos grozījumus pilsētas budžetā.

Par budžeta grozījumu nepieņemšanas galveno klupšanas akmeni kļuvis mēģinājums samazināt budžeta izdevumus uz sociālajiem pabalstiem paredzēto līdzekļu rēķina, kā arī budžeta grozījumos neparedzētās kompensācijas sabiedriskā transporta uzņēmumiem par atvieglojumiem bērnu un skolēnu pārvadāšanā.

Iesniegumu parakstījuši Daugavpils pilsētas domes deputāti Jānis Lāčplēsis, Rita Strode, Viktors Butāns, Ivars Šķinčs, Žanna Kulakova (visi no LPP/LC saraksta), Vitālijs Azarevičs un Vjačeslavs Širjakovs (abi no "Saskaņas centra" saraksta).

Savukārt Daugavpils domes opozīcijas deputāts Ivars Šķinčs, komentējot notikušo, aģentūrai LETA sacīja: "Mēs darām savu darbu, koalīcija dara savu darbu."

"Iespējams, ka neuzticības balsojums Eigimam būs mācība un turpmāk viņš rīkosies citādāk," sacīja Šķinčs, gan nekonkretizējot, ko tieši viņš ar to domājis.

Eigims savu amatu zaudēja pirms vairākām stundām, kad Daugavpils domes pirmajā ārkārtas sēdē par viņa atbrīvošanu no Daugavpils domes priekšsēdētāja amata nobalsoja astoņi no piecpadsmit pašvaldības deputātiem.

Spriežot pēc balsojuma rezultātiem, var noprast, ka par Eigima atstādināšanu nobalsoja gan septiņi opozīcijas deputāti, gan arī kāds no līdzšinējās koalīcijas deputātiem.

Pēc atstādināšanas no amata Eigims aģentūrai LETA pauda nožēlu par vienotības trūkumu koalīcijas deputātu rindās.

"Mēs pagaidām gan nezinām, kurš no savējiem bijis nodevējs, bet centīsimies to noskaidrot," teica Eigims, nesniedzot plašākus komentārus par notikušo.

Daugavpils mēram adresētu iesniegumu ar prasību sasaukt domes ārkārtas sēdi, kurā tiktu izskatīti jautājumi par Eigima atbrīvošanu no domes priekšsēdētāja amata un jauna Daugavpils mēra ievēlēšanu, septiņi Daugavpils domes opozīcijas deputāti iesnieguši 27.augustā pēc kārtējās domes sēdes.

Par neuzticības izteikšanas iemeslu iesnieguma autori minējuši domes sēdē pēc debatēm tā arī nepieņemtos grozījumus pilsētas budžetā.

Par budžeta grozījumu nepieņemšanas galveno klupšanas akmeni kļuvis mēģinājums samazināt budžeta izdevumus uz sociālajiem pabalstiem paredzēto līdzekļu rēķina, kā arī budžeta grozījumos neparedzētās kompensācijas sabiedriskā transporta uzņēmumiem par atvieglojumiem bērnu un skolēnu pārvadāšanā.

Iesniegumu parakstījuši Daugavpils pilsētas domes deputāti Jānis Lāčplēsis, Rita Strode, Viktors Butāns, Ivars Šķinčs, Žanna Kulakova (visi no LPP/LC saraksta), Vitālijs Azarevičs un Vjačeslavs Širjakovs (abi no "Saskaņas centra" saraksta).

 

Viedoklis: Bauskas piemērs

Māris Antonevičs,  Latvijas Avīze  09/01/09    "Malači!", "Maisam gals vaļā!", "Bauska, turas!" – tādi un līdzīgi interneta komentāri pirmdien sagaidīja ziņas par Bauskas iedzīvotāju protesta akcijām. Vairāki simti baušķenieku, protestējot pret vietējās slimnīcas reorganizāciju, sākumā bloķēja tiltu pār Mēmeli, bet vēlāk arī Mūsas tiltu. Lai atjaunotu satiksmi, nācās no Rīgas izsaukt policijas specvienību "Alfa" (par šo faktu jau sākusies moralizēšana, lai gan policijai vai tās priekšniecībai šajā gadījumā kaut ko pārmest būtu nevietā). Gan paši protestētāji, gan daudzi citi, kas ar interesi sekoja šim notikumam, ir sajutuši savas darbības efektivitāti, jo notikumam pievērsta plaša uzmanība. Bauskā jauni piketi tiek solīti jau šo ceturtdien, un nav izslēgts, ka kaut ko līdzīgu mēģinās atkārtot arī citu pilsētu aktīvisti.

Atceros, reiz braucot cauri Polijai, diezgan ilgi bija jānīkst kādā nelielā ciematiņā, kur padsmit cilvēki bija izdomājuši sarīkot nelielu piketu. Viņi nebija bloķējuši tiltu, vienkārši ar plakātiem rokās nemitīgi šķērsoja gājēju pāreju. Viss pēc noteikumiem! Prasības, šķiet, pat nebija politiskas, bet vērstas pret kādu privātuzņēmumu. Pēc policijas ierašanās protestētāji atbrīvoja ceļu. Tiesa, jau līdz tam daudz netrūka, ka viņiem būtu iznākusi fiziska saķeršanās ar nokaitinātajiem šoferiem. Izmantojot šādas metodes, jārēķinās, ka tiek aizskartas kādas citas sabiedrības daļas intereses, kas nu nekādi nav vainīga pie protestējošās grupas nelaimēm.

Pēc Bauskas protesta var izdarīt vairākus secinājumus. Pirmkārt, šāda rīcība ir daudz pamanāmāka nekā, piemēram, jūnijā organizētā haotiskā arodbiedrību manifestācija Rīgā, Esplanādē, kuras laikā pat netikta dots vārds klātesošajam finanšu ministram Einaram Repšem. Otrkārt, protesti nepārauga vardarbībā kā 13. janvāra grautiņi, tāpēc politiķiem nav iemesla dramatizēt situāciju. Tomēr ir arī otra puse – maz ticams, ka Bauskas iedzīvotājiem izdosies panākt savu prasību izpildi, jo valdībai rokas jau ir pamatīgi sasaistītas taupības pinekļos. Pārāk daudz nepatīkamu lēmumu šobrīd tiek pieņemts, taču arī bez reformām iztikt nav iespējams. Vienīgā cerība, ka iedzīvotāju aktivitāte varētu piespiest vēlreiz rūpīgāk izvērtēt, vai tiešām visam jānotiek tik skarbi un nežēlīgi.

Var jau arī teikt bībeliski – lai pirmo akmeni met tas, kurš pats bez vainas. 9. Saeimas vēlēšanās Bauska visvairāk balsu (1692) atdeva Tautas partijai, kuras rokās gan tobrīd, gan tagad atrodas Veselības ministrija, arī pašreizējā premjera partijai "Jaunajam laikam" pilsētā bija viens no labākajiem rezultātiem (1162 balsis), tāpat kā pārējām valdošās koalīcijas partijām – Zaļo un zemnieku savienībai (1402) un "TB"/LNNK (580). Ciniski sakot – ko vēlējāt, to dabūjāt... Bet var to arī uztvert kā mācību – rūpīgāk apdomāt savu politisko izvēli. Kā mēdz teikt paši baušķenieki: "Par laimīgu tas sevi sauc, kas brauc no Bauskas nepiekauts", tāpēc jācer, ka nākamie protesti nelaimīgo rindas nevairos.

 

Ģenerālprokuratūrā – kluss

Egils Līcīts,  Latvijas Avīze  09/02/09    Prokurori – atvaļinājumā vai atlaisti.

Kā vērīgāks lasītājs atcerēsies, pirms neilga laika meklēju ģenerālprokuroru Jāni Maizīti, bet – nesekmīgi. Viņš izrādījās aizskalots pirmajā valsts ierēdņu atlaišanas vilnī un nesaudzīgi izmests no darbavietas gultas ar baldahīnu. Tagad Maizītis atvēris mušu sitamo pletņu fabrīciņu Cēsu pusē, produkcijai ir noiets, darbnīcā gatavo paraugus pletņu eksportēšanai, pats bij. ģenerālprokurors līdz šim ar pašražoto instrumentu nositis, notriecis vai kontuzējis 4222 mušas, to skaitā 850 zilos "bumbvedējus".

Kamēr kādreiz varenā noziegumu uzšķērdēja iestāde, kuras ģerbonī sakrustots miesnieka nazis ar psihotropo pistoli, strādā savā vaļā bez vadītāja, arī pārējos prokurorus pa gabalu varētu noturēt par miermīlīgiem dīķa rāmajā spogulī peldošiem gulbju vai pīļu tēviņiem. Lūk, redzamākā prāvošanās – četri prokurori pret LR pilsoni Aivaru Lembergu. Vai no malas šķiet, ka Ģenerālprokuratūras kvartets apsūdz krietno ventspilnieku? Man drīzāk izskatās, ka Lemberga kungs kā taisnā niknumā saslējies soģis tiesā nabaga justīcijas ierēdņus, un tie, bailēs drebēdami, trīc un paslepen skaita, cik Lembergs viņiem piespriedīs "sēdēt" un kad ietupinās aiz restēm. Vai prokurori tiks cauri ar cietumsodu, vai draud arī mantas konfiskācija, un visu mūžu no aldziņas jāmaksā 10 tūkstoši latu, lai kaut cik atmiekšķētu sabiedrībai nodarīto postījumu smagumu.

Viņu kolēģi, citi prokurori, drošības labad publikā tāpēc nemaz nerādās. Finanšu ministrs lūdzis izmeklēt "Parex" pārņemšanas lietas, televīzijas žurnālisti pasūtījuši pētījumu par iespējamo kriminālatbildību, pārvaldot valsti treknajos gados, bet Ģenerālprokuratūrā kluss kā kapsētā. Ar tikpat lielām sekmēm šai iestādei varētu likt izmeklēt, kāpēc un kas sagrāva Romas impēriju. Pagājušomēnes piedzīvojām sensāciju, kad atcēla prāvošanos par TPJO biedra Smilgas jaunskunga atbildību valsts karodziņu samīdīšanas lietā, jo uz tiesas sēdi nebija ieradies apsūdzētājs prokurors Berlins. Zinājām, ka advokāti, viltīgie lapsas kūmiņi, mēdz aiztīties miglā un vilcināt iztiesāšanu, aizbildinoties ar tūkstoš un vienas nakts pasakām, bet lai valsts ierēdnis prokurors kavētu tiesu, jo viņš, raugi, atvaļinājumā vai festivālā – nudien, brīnums. Un man uzmācas briesmīga doma, kā muša, ko Maizītis vēl nav noslaktējis! Ja nu taupības un strukturālo pārmaiņu vārdā Dombrovskis Briesmīgais ir atlaidis visus prokurorus un beidz Ģenerālprokuratūras likvidāciju, iztirgojot 14 automobiļus, kas reiz vadājuši taisnības sargu miesas, un atdodot atpakaļ nomāto Maizīša "Audi A-6"? Neviens parasts ļautiņš pēdējā laikā nevar palepoties redzējis televīzijā kauču vienu dzīvu prokuroru, tikai sevišķi svarīgu lietu izstāstītāju, vārdā Andreju Vaski. Ziniet, to vīreli, kurš vienmēr sēž, aizslēpies aiz tumšām brillēm, ar melnu kraukli, kristāla bumbu un datoru dekorētā istabā, un TV žurnālistiem allažīgi atbild – par to mums nav informācijas, šito mēs nevaram komentēt, bet par to es pagaidām neko jaunu nepastāstīšu.

Ja nu konferansjē Vaskis ir viens atstāts sargāt Ģenerālprokuratūru, panoptiku ar slavenāko ģenerālprokuroru (toskait, Maizīša) figūrām, glabāt aktis par teicamajām izmeklēšanām, kuras noslēgušās ar kauju pie Reihenbahas ūdenskrituma?

– Ak, kas notiks ar likumību un kārtību, kur dabūsim patiesību? – bēdājas ļaudis. Nav Ģenerālprokuratūras, bet ir taču speciālo uzdevumu vienība "Alfa"! Es jūs nomierināšu – tā darbojas.

 

Zatlers sasauc valdības ārkārtas sēdi

NRA  09/02/09    Izmantojot savas Satversmē un Ministru kabineta (MK) iekārtas likumā noteiktās tiesības Valsts prezidents Valdis Zatlers 15.septembrī sasaucis ārkārtas MK sēdi, lai apspriestu veselības un izglītības nozarē, kā arī valsts pārvaldes optimizācijas gaitā paveikto, informē prezidenta preses dienests.

Sēdes laikā tiks spriests arī par minētajās nozarēs plānoto 2010.gada budžeta kontekstā.

Par savu lēmumu sasaukt valdības ārkārtas sēdi Zatlers šodien informēja arī premjeru Valdi Dombrovski (JL), kurš piekritis prezidenta lēmumam.

Kā informēja prezidenta preses dienests, Zatlers, tiekoties ar iedzīvotājiem Latvijas reģionos, arvien vairāk pārliecinās, ka daudzi problēmjautājumi un valdības darbs šo jautājumu risināšanā nav cilvēkiem saprotami un pietiekoši izskaidroti. Tā kā iedzīvotāji gaida konkrētas atbildes, tad Valsts prezidenta nolūks, sasaucot šo sēdi, ir nodrošināt informācijas apriti par valdības paveikto un turpmāk plānotajiem soļiem aktuālo jautājumu, kas šobrīd skar ikvienu valsts iedzīvotāju, risināšanā.

Valdības sēde būs atklāta. "Šobrīd nekā slēpjama diskusijās ne ministriem, ne atbildīgajam amatpersonām nebūs," sacīja Zatlers.

Tāpat sēdes darba kārtībā iekļauts veselības ministres Baibas Rozentāles (ZZS) ziņojums par veselības aprūpes sistēmas strukturālās reformas norisi un plānotajiem pasākumiem tās tālākai īstenošanai, labklājības ministra Ulda Auguļa (ZZS) ziņojums par realizētajiem un plānotājiem sociālās aizsardzības pasākumiem, ekonomikas ministra Arta Kampara (JL) ziņojums par veiktajiem pasākumiem uzņēmējdarbības veicināšanai un administratīvo šķēršļu novēršanai šajā jomā, kā arī finanšu ministra Einara Repšes (JL) ziņojums par Eiropas Savienības struktūrfondu apguves procesu un pasākumiem tā efektivitātes uzlabošanai.

 

Sudraba lūdz Dombrovski rīkoties

Māra Libeka,  Latvijas Avīze  09/02/09    Ministrijas neatzīst savus pārkāpumus, algas turpina kāpt.

Valsts kontrole ir sākusi revīzijas valsts pārvaldes iestādēs, kā tiek tērēta nodokļu maksātāju naudu, kad valstī izsludināta stingra taupība. Vakar valsts kontroliere nosūtīja vēstuli premjeram Valdim Dombrovskim, kurā lūdz valdības vadītāju rīkoties.

Cinismu demonstrē pat Tieslietu ministrija

Valsts kontrolierei nav lielu ilūziju, ka revidenti ieraudzīs krietni labāku ainu nekā iepriekš, kad tika pārbaudīts, vai ministrijas un valsts pārvaldes iestādes ir ievērojušas premjera Ivara Godmaņa visiem ministriem un valsts sekretāriem adresēto rezolūciju pārtraukt prēmiju izmaksu, kā arī MK noteikumus par materiālās stimulēšanas ierobežošanu. "Augstākās ministriju amatpersonas samērā ciniski izvērtēja revidentu atklātos pārkāpumus. Lielākā daļa meklē jebkādus argumentus, lai attaisnotu savu rīcību, nevis novērstu pieļauto šķiešanos ar naudu," sacīja I. Sudraba.

Revīzijas materiāli par konstatētajiem pārkāpumiem 13 ministrijās un to iestādēs, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) jau maijā tika nodoti Ģenerālprokuratūrai, kura nekavējoties pieprasīja ministrijām izvērtēt VK konstatētos pārkāpumus un lemt par atbildīgo amatpersonu rīcību. Atbildes no ministrijām ir saņēmusi arī Valsts kontrole. Izrādās, ka pat Tieslietu ministrija, kura ir vadošā iestāde tiesību politikas jomā, uzskata, ka naudas jautājumu var mierīgi regulēt ar savu iekšējo normatīvo aktu un tam nav jāatbilst ne premjera rezolūcijai, ne arī MK noteikumiem. Ja ārējais normatīvais akts nenosaka tiešās pārvaldes iestāžu darbinieku tiesības, piemēram, saņemt ikgadējā atvaļinājuma pabalstus, tad ministrijas augstākās amatpersonas izdod savu aktu, ar kuru ļauj izmaksāt šos pabalstus. Valsts kontrole ir bijusi spiesta atgādināt Tieslietu ministrijai, ka valsts pārvalde ir pakļauta likumam un ministrija nav nodrošinājusi tiesisku un ekonomisku finanšu līdzekļu izlietojumu. Bet ministrija tik un tā neatzīst pieļauto pārkāpumu.

Algas aug

Ziņu aģentūras LETA rīcībā nonācis kopsavilkums par ierēdņu algām pēdējā pusgada laikā, kur redzams, ka daudziem, samazinot prēmijas un piemaksas, tiek palielināta cietā alga.

Valsts kancelejas direktores vietniece valsts pārvaldes attīstības un politikas koordinācijas lietās Baiba Pētersone sacīja, ka Ministru kabineta noteikumos bija norādīts samazināt atlīdzības fondu, nevis konkrēti cietās algas.

Tāpēc daudzviet tika nogrieztas tikai prēmijas, piemaksas un citi materiālie labumi, bet algas pat palielinātas. Reālo ainu, kā valsts pārvaldei veicies ar algu samazināšanu, varēs uzzināt rudenī, jo šis process sākās no jūnija, kad pieņēma jaunus MK noteikumus par 20% algu samazinājumu.

LETA informē, ka, piemēram, Tieslietu ministrijas valsts sekretāram Mārtiņam Lazdovskim gada sākumā bija pieci vietnieki ar vidējo algu 1735 lati, bet jūnija beigās valsts sekretāram ir četri vietnieki ar 1862 latu lielu vidējo algu. Aizsardzības ministrijā gada sākumā ministram Vinetam Veldrem bija trīs padomnieki ar atalgojumu no 737 līdz 1098 latiem. Bet 30. jūnijā jaunajam ministram Imantam Lieģim jau ir četri padomnieki, kuru alga svārstās no 700 līdz 2050 latiem.

Arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā par algām nav jāsūdzas. Tā, piemēram, Pašvaldību attīstības departamenta vadītāja alga maijā pieaugusi no 1350 latiem līdz 1580 latiem. Valsts sekretāre Laimdota Straujuma man skaidroja, ka alga palielināta tādēļ, ka apvienoti divi departamenti un tā vadītājam līdz ar to esot vairāk darba. Attīstības instrumentu departamenta vadītāja alga palielināta no 1450 latiem līdz 1680 latiem.

Trīs priekšlikumi Ministru prezidentam

Valsts kontroliere vakar par iepriekšējā revīzijā atklāto ir nosūtījusi vēstuli premjeram Valdim Dombrovskim un ģenerālprokuroram Jānim Maizītim. I. Sudraba, izsmeļoši izklāstot faktus, ir lūgusi Dombrovskim kā izpildvaras augstākajai amatpersonai rīkoties. Pirmkārt, lai, nodrošinot vienotu pieeju, tiktu pārvērtēti Valsts kontroles revīzijās konstatētie pārkāpumi atlīdzības jomā. Otrkārt, tiktu izvērtēti visi tiesību aktu neievērošanas gadījumi un atbildīgās amatpersonas sauktas pie likumos noteiktās atbildības. Treškārt, nodrošināt, lai iekšējos normatīvajos aktos, darba koplīgumos un darba līgumos valsts pārvaldē nodarbinātajiem netiktu paredzēti tādi materiālie labumi, kas nav noteikti ārējos normatīvajos aktos.

Prokuratūra turpina vērtēt

Prokuratūrā noskaidroju, ka pēc pēdējās revīzijas tikai Aizsardzības ministrijas un Zemkopības ministrijas iestāžu atbildīgās amatpersonas ir sauktas pie disciplinārās atbildības (rājieni un algu samazinājums). Divos gadījumos par Kultūras ministrijas un Zemkopības ministrijas iestāžu amatpersonu rīcību materiāli nodoti KNAB.

Prokuratūras preses sekretārs Andrejs Vasks sacīja, ka turpinās materiālu un saņemto atbilžu izvērtēšana, lai lemtu par tālāko rīcību. A. Vasks uzsvēra, ka nevarot teikt, ka revīzijās konstatētais paliekot neievērots. A. Vasks: "Amatpersonu sodīšana un kriminālprocesu sākšana pēc Valsts kontroles revīzijas materiālu saņemšanas nav retums. Piemēram, apsūdzības celtas un tiesā nodots kriminālprocess Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra Valda Egles apsūdzībā par dienesta pilnvaru pārsniegšanu un Juridiskā departamenta vadītājas Helēnas Kaņepes apsūdzībā par nolaidīgu rīcību ar ministrijas īpašumiem. Pēc VK sāktā procesa Latvijas Onkoloģijas centra direktoru Gunāru Lasmani tiesa atzina par vainīgu amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanā un piesprieda viņam naudas sodu. Šādu lietu ir ne mazums." "Es uzstāšu, lai prokuratūra rīkojas un izdara secinājumus par iesniegto revīzijas apkopojumu, jo ir pietiekami daudz informācijas, lai sauktu kādu pie atbildības," sacīja I. Sudraba.

 

Rozentāle nepārliecina baušķeniekus; dome rakstīs valdībai

DELFI  09/03/09    Lai gan ceturtdien Bauskā notikušais protests pret slimnīcas slēgšanu beidzās bez policijas specvienību iejaukšanās, sanākušie iedzīvotāji veselības ministrei Baibai Rozentālei (TP) un valdībai veltīja daudz skarbu vārdu. Ministre solīja līdz novembrim atrisināt jautājumu par slimnīcas turpmāko pastāvēšanu.

Kamēr Rozentāle kopā ar Bauskas slimnīcas valdes priekšsēdētāju Uģi Zeltiņu un Bauskas novada domes priekšsēdētāja Valdi Veipu apmeklēja slimnīcu, pie ārstniecības iestādes turpināja pulcēties ļaudis. "Mēs nezinām, ko darīt tālāk, visa dzīve ir pagājusi, strādājot šai slimnīcā," ar asarām acīs sacīja nu jau tukšās Bauskas slimnīcas medmāsas. Arī slimnīcas gaiteņos manītie mediķi ministres virzienā raidīja norūpējušos skatus, novēroja portāls "Delfi".

Slimnīcā, kura nesen izremontēta un mūsdienīgi aprīkota, tagad redzamas tukšas gultas un dīkā atstāti medicīnas instrumenti.

Gan pie pilsētas domes, gan vēlāk arī pie slimnīcas sanākušie cilvēki runāja par notiekošo valstī, nosodot politiķu rīcību un apsūdzot viņus valsts izlaupīšanā. Sanākušās sirmgalves bažījas par to, ka viņām ceļš uz Jelgavas slimnīcu vai Rīgu būs pārāk garš, un ātrās palīdzības auto sauca par "nāves mašīnām", jo tajās viņu dzīvība izdzist ceļā uz tālajām slimnīcām. "Man vieglāk ir nomirt, nekā aizbraukt uz Rīgu," bija sašutusi kāda sirmgalve.

Lai gan ministre solīja saglabāt neatliekamās palīdzības punktus, cilvēki savā starpā diskutēja par to, ka ir gadījumi, kad ātro palīdzību saukt nevar, bet, lai tiktu pie ārsta, jāmēro tāls ceļš. Kāda zemniece ministrei norādīja, ka, piemēram, brukas gadījumā "ātro" izsaukums būs nepamatots un par to nāksies maksāt.

Pēc slimnīcas apskates kāda grūtniece ministrei jautāja, kur viņa varēs dzemdēt bērnu. Ministre, noskaidrojusi, ka sievietei jādzemdē novembrī, solīja līdz tam laikam situāciju ar Bauskas slimnīcu atrisināt. Viņa cilvēkiem mēģināja skaidrot, ka nevēlas slēgt ciet slimnīcu, bet to spiež darīt līdzekļu trūkums. Viņa aicināja Bauskas novada domes deputātus vērsties ministrijā un pieprasīt neslēgt slimnīcu.

Vairāki cilvēki portālam "Delfi" atzina, ka bažījas par savu likteni, jo Bauskas slimnīcas slēgšanas gadījumā pie daktera būs daudz grūtāk tikt. Kāda pensionāre norādīja, ka nav runa tikai par baušķeniekiem, bet gan par visas apkārtnes cilvēkiem, kuriem tagad uz slimnīcu būs jābrauc ar diviem autobusiem.

Lai izteiktu savu negatīvo viedokli par Bauskas slimnīcas slēgšanu, pie domes bija pulcējušies ne vien gados vecāki cilvēki, bet arī topošās māmiņas. Kāda grūtniece portālam "Delfi" sacīja, ka nevēlas ar diviem autobusiem braukt pie ārsta uz apskati. Viņa, kuras pirmais bērns dzimis Bauskas slimnīcā, sacīja, ka uzticas vietējiem ārstiem un viņiem arī vēlas uzticēt sava otrā bērna pieņemšanu.

Par savu veselību uztraucies ir arī kāds Černobiļas AES avārijas seku likvidācijā strādājušais. Viņš norādīja, ka viņam kā "černobiļietim" ar likumu pienākas medicīniskā palīdzība.

Ministre, kura Bauskā uzrunāja sanākušos, apgalvoja, ka "esmu ārste ar 30 gadu stāšu un nekā svarīgāka par pacientiem man nav." Viņa solīja risināt jautājumus par naudas līdzekļu trūkumu medicīnai, taču netieši norādīja, ka šī problēma nav radusies viņas vainas dēļ, bet gan iepriekšējo ministru. Lai gan cilvēki ministrei veltīja daudz skarbu vārdu, viņa enerģiski mēģināja atspēkot visus pārmetumus, uzsverot, ka šobrīd dara visu, lai palīdzētu medicīnas nozarei. Viņa norādīja, ka šobrīd daudzās Latvijas slimnīcās ir problēmas ar līdzekļiem un Bauskas slimnīca nav vienīgā, kuras durvis veras ciet.

 

Apsītis aicina pārvērtēt Latvijas nepilsoņu tiesības

LETA  09/03/09    Tiesībsargs Romāns Apsītis Valsts prezidentam Valdim Zatleram iesniegtajā atzinumā par starptautiskās cilvēktiesību organizācijas "Amnesty International" ziņojumu aicinājis pārvērtēt Latvijas nepilsoņiem piešķirto tiesību apjomu kontekstā ar citu Eiropas Savienības (ES) valstu pilsoņiem piešķirtajām tiesībām.

Kā norādījis tiesībsargs, pastāv vairākas jomas, piemēram, īpašumtiesības, dalība pašvaldību vēlēšanās un citas, kur normatīvajos aktos ES pilsoņiem ir paredzētas plašākas tiesības nekā Latvijas nepilsoņiem.

Tas, pēc Apsīša domām, rada situāciju, ka Latvijā citu ES valstu pilsoņiem ir noteikts plašāks tiesību kopums nekā Latvijas nepilsoņiem, kuriem parasti ir ciešāka faktiskā saikne ar Latviju un nav tiesiskās saiknes ar citu valsti.

"Nepārkāpjot valsts mērķi samazināt personu bez pilsonības un arī nepilsoņu skaitu, būtu ieteicams, balstoties uz tiesībpolitiskiem apsvērumiem, pārvērtēt nepilsoņu tiesību apjomu un likumiskās intereses katru reizi, kad Latvijā kādas tiesības tiek piešķirtas ES pilsoņiem," raksta tiesībsargs.

Viņš arī uzsvēris, ka iepriekš veiktā pārbaudes lietā secinājis, ka Latvijas nepilsoņiem uzlikti nesamērīgi vai pat prettiesiski ierobežojumi attiecībā uz dažādu privātā sektora amatu ieņemšanu, taču vienlaikus viņš neuzskata, ka prettiesisks būtu ierobežojums atsevišķus amatus publiskajā sektorā ieņemt tikai Latvijas pilsoņiem. Tomēr Apsītis ir atzinis par nepamatotiem ierobežojumus privatizēt zemi un veikt darījumus ar nekustamo īpašumu.

Vienlaikus ziņojumā prezidentam uzsvērts, ka "Amnesty International", analizējot nepilsoņu tiesību ierobežojumu atbilstību cilvēktiesībām, nav iedziļinājies tiesiskajā un vēsturiskajā situācijas kontekstā, kā arī nepilsoņa statusa specifikā Latvijā.

Piemēram, ziņojumā norādīts uz nepieciešamību atvieglot naturalizācijas noteikumus Latvijā dzimušajiem Latvijas nepilsoņu bērniem un vecāka gada gājuma cilvēkiem, lai gan Latvijā dzimušajiem nepilsoņu bērniem Latvijas pilsonība jau tagad pienākas bez naturalizācijas, bet vecāka gada gājuma cilvēkiem un invalīdiem Pilsonības likums paredz atvieglotus naturalizācijas nosacījumus. Tiesībsargs gan ir norādījis uz nepieciešamību vienkāršot birokrātisko procedūru Latvijas pilsonības piešķiršanā Latvijā dzimušo nepilsoņu bērniem.

Atbildot uz "Amnesty International" pārmetumiem par Latvijas tiesībsargājošo institūciju necīnīšanos ar rasistiski motivētiem uzbrukumiem, Apsītis uzsver, ka būtu nepieciešams papildināt šo institūciju darbinieku zināšanas par naida noziegumiem, lai spētu tos efektīvāk identificēt.

Taču vienlaikus arī personas, kas saskārušās ar rasu naidu, atsakās rakstīt oficiālu iesniegumu, kas, iespējams, ir skaidrojams ar personas nevēlēšanos piedalīties garajā un sarežģītajā tiesību aizsardzības mehānisma realizācijā, kas prasa gan laiku, gan psiholoģisku noturību, vai neticību, ka šis jautājums tiks ātri un efektīvi risināts.

Lai arī, piemēram, romu tautības pārstāvju iesniegumu par diskrimināciju nav daudz, tas, pēc tiesībsarga domām, neliecina, ka romu tautības cilvēki nesaskaras ar diskrimināciju, neiecietību un naidu sabiedrībā pastāvošo aizspriedumu dēļ. Tiesībsarga 2007.gadā veiktais pētījums liecina, ka lielākā daļa romu tautības personu joprojām ir sabiedrības marginalizēta.

Apsītis arī piekrīt "Amnesty International" secinājumiem par lesbiešu, geju un transpersonu diskrimināciju Latvijā. Lai arī tiesībsargam ir maz ziņu par lesbiešu, geju un transpersonu diskrimināciju Latvijā, Apsītis pieļauj, ka tas ir sabiedrībā pastāvošo aizspriedumu un negatīvās attieksmes dēļ un daudzi homoseksuāli cilvēki slēpj savu seksuālo identitāti un baidās no viktimizācijas.

Būtiskus pārkāpumus tiesībsargs nav saskatījis lielākajā daļā ieslodzījuma vietu, lai gan nenoliedz, ka dažās vietās cilvēktiesību pārkāpumi bijuši īpaši smagi, piemēram, Jēkabpils cietumā, kur pastāv ļoti augsts ieslodzīto savstarpējās vardarbības risks, ieslodzījuma vietas darbinieki fiziski ietekmē ieslodzītos, bet medicīnas daļā netiek fiksēti nodarītie miesas bojājumi un līdz ar to neseko izmeklēšana un vainīgo personu saukšana pie atbildības, kas vairo nesodāmību un pārkāpumu tālāku pieļaušanu.

Tik sarežģīta situācija pastāvējusi vēl tikai Pārlielupes cietumā, kas tika slēgts 2008.gada nogalē.

Citāda ir situācija attiecībā uz apstākļiem policijas pārvalžu īslaicīgās aizturēšanas vietās un atskurbtuvēs, kur, kā uzskata tiesībsargs, lielākoties apstākļi ir uzskatāmi par pazemojošiem un jautājums par jaunu policijas pārvalžu ēku būvniecību risinās ļoti lēni. Piemēram, lielākajā daļā īslaicīgās aizturēšanas vietu nav sanitārā mezgla, izņemot kameras stūrī esošu spaini, aizturētajiem ir jāguļ kopā uz vienas kopējas koka lāvas, nav pieejas dienas gaismai, netiek nodrošinātas pastaigas. Tomēr nevienā no pārbaudes vizītēm nav konstatēti pārkāpumi, kas būtu saistīti ar vardarbības pielietošanu pret aizturētajiem.

Apsītis arī uzsvēris, ka patlaban nav noregulēts jautājums par atskurbtuvēm, kurās tiek ievietotas personas, kas atrodas alkohola vai narkotisko vielu reibuma stāvoklī. Ņemot vērā to, ka atskurbtuvju tiesiskais statuss nav noteikts nevienā no spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, personu ievietošana atskurbtuvēs ir uzskatāma par prettiesisku brīvības atņemšanu. Šis jautājums jau ilgstoši tiek risināts dažādās darba grupās, tomēr sarunu dalībnieki nav vienojušies, kura institūcija varētu uzņemties atbildību par atskurbtuvēm.

Jau ziņots, ka jūnija sākumā starptautiskā cilvēktiesību organizācija "Amnesty International" nāca klajā ar ļoti kritisku ziņojumu par cilvēktiesību situāciju Latvijā.

 

Rosinās mainīt Saeimas vēlēšanu likumu

NRA  09/03/09    Partijas "Pilsoniskā savienība" (PS) valde šodien akceptējusi Labas pārvaldības darba grupas priekšlikumu iesniegt Saeimā grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā.

Ar detalizētu grozījumu saturu PS iepazīstinās tuvākajā laikā, informēja PS preses sekretāre Dace Balode.

Valde arī tikās ar Vēlēšanu reformas biedrības pārstāvjiem Valdi Liepiņu un Induli Bērziņu, lai iepazītos ar viņu priekšlikumiem vēlēšanu sistēmas uzlabošanai.

Balode norādīja, ka PS valdes loceklis jurists Rolands Irklis, kurš vada PS Labas pārvaldības darba grupu, ir arī Vēlēšanu reformas biedrības valdes loceklis. PS vēlēšanu sistēmas uzlabojumus uzskata par vienu no svarīgākajiem programmatiskajiem uzdevumiem, jo tikai tā iespējams panākt to, ka deputāti kļūst tuvāki vēlētājiem un novadiem.

Jauna kārtība visvairāk nepieciešama tieši Saeimas ievēlēšanas kārtībai, akcentēja PS preses pārstāve.

 

Zalāns: atlaistajiem pedagogiem pabalstu izmaksai nepieciešami 1,19 miljoni latu

Diena  09/03/09    Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu (RAPLM) ministrs Edgars Zalāns (TP) 11.septembrī aicinās valdību pašvaldībām piešķirt finansējumu, lai izmaksātu atlaišanas pabalstus izglītības reformas rezultātā darbu zaudējušajiem pedagogiem. Kopumā 1719 pedagogu atlaišanas pabalstu izmaksai nepieciešami 1,19 miljoni latu, ziņo ministra preses sekretāre Dace Kārkliņa.

Ministrija apkopojusi pašvaldību sniegto informāciju un konstatējusi, ka līdz 1.septembrim sakarā ar izglītības sistēmas reformu 25 pašvaldībās tiek slēgtas 47 skolas un atbrīvoti 680 pedagogi, 25 pašvaldībās tiek reorganizētas 45 skolas un atbrīvoti 290 pedagogi. Vēl darbu zaudē 749 pedagogi, palielinoties noteiktajam skolēnu skaitam uz vienu pedagoģisko likmi.

«Situācijā, kad samazināta budžeta apstākļos uz pašvaldībām gulstas sociālā atbalsta sniegšana grūtībās nonākušajiem iedzīvotājiem, valdībai ir jāuzņemas atbildība par īstenoto izglītības reformu un jāsniedz atbalsts pašvaldībām, lai pārvarētu šīs reformas negatīvās sekas,» saka E.Zalāns.

Ministrija secinājusi, ka nepieciešamos finanšu līdzekļus var paredzēt no Finanšu ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem».

Saskaņā ar Darba likumā noteikto, uzteicot darba līgumu gadījumos, ja tiek samazināts darbinieku skaits vai tiek likvidēts darba devējs, darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu. Atlaišanas pabalstus valsts un pašvaldību institūciju darbiniekiem no šā gada 29.jūnija līdz 31.decembrim nosaka atbilstoši likumam «Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā». Tas paredz, ka pabalsts izmaksājams 0,95 mēneša vidējo izpeļņu apmērā, ja amatpersona (darbinieks) pie attiecīgā darba devēja bijusi nodarbināta mazāk nekā piecus gadus, vai arī viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā, ja amatpersona (darbinieks) pie attiecīgā darba devēja bijusi nodarbināta vairāk nekā piecus gadus.

RAPLM sagatavotais ziņojums un attiecīgs Ministru kabineta rīkojuma projekts iesniegts saskaņošanai Finanšu un Tieslietu ministrijās, kā arī Valsts kancelejā.

 

Repše piedāvā jaunu budžeta sagatavošanas metodi

Diena  09/03/09     Pirmo reizi Latvijas finanšu sistēmas vēsturē budžeta projektu tiek piedāvāts sagatavot konkrētu funkciju griezumā. Līdz šim budžeta projekts tika sagatavots tikai resoru griezumā, skaidro Finanšu ministrija.

"Piedāvāju valdībai, kā arī koalīcijas partneriem jaunu 2010. gada budžeta projekta sagatavošanas metodi, proti, izvērtēt valsts izdevumus atbilstoši funkcijām un darīt to prioritārā secībā. Ceru, ka šis seminārs palīdzēs mērķtiecīgāk virzīties uz nākamā gada budžeta projekta sagatavošanu, tādēļ no valdības pārstāvjiem sagaidu konstruktīvus un izsvērtus priekšlikumus," skaidro finanšu ministrs Einars Repše.   

Ceturtdien Finanšu ministrijā notika valdības un valdības koalīcijas partiju vadītāju darba seminārs par valsts 2010. gada budžetu.

Šobrīd FM pabeigts darbs pie valsts 2010. gada budžeta bāzes izdevumu sākotnējās izvērtēšanas.

Lai gūtu precīzu priekšstatu par valsts budžetā paredzētājiem izdevumiem, kā  arī vienotos par priekšlikumiem izdevumu samazināšanai, semināra laikā ministriem piedāvāts budžeta izdevumu pozīciju sadalījums pa funkcijām, par pamatu ņemot valdības funkciju klasifikāciju. FM izmantoja Valsts kancelejas apkopoto ministriju un citu centrālo valsts pārvaldes iestāžu izdevumu sadalījumu atbilstoši valsts realizētajām funkcijām. Lai detalizētāk izvērtētu funkcijai paredzēto finansējumu, semināra dalībnieki varēs iepazīties arī ar apakšfunkciju sadalījumu un to īstenošanai paredzēto finansējumu, kā arī sadalījumu pa resoriem, kas veic šīs funkcijas, paziņojumā norāda FM.

Atsevišķi izdalītas šādas pamatfunkcijas, kuras iespējams izskatīt arī apakšfunkciju griezumā:

• neatkarīgo iestāžu darbība – Valsts prezidenta kancelejas, Saeimas, Tiesībsarga biroja, Valsts kontroles u.c. iestāžu izdevumi to funkciju realizēšanai;

• valsts politiku veidošana – funkcijas, kas saistītas ar politiku veidošanu; galvenokārt ministriju centrālo aparātu un ministriju padotības iestāžu funkcijas, kas saistītas ar normatīvo aktu izstrādi un atzinumu sniegšanu;

• valsts pārvaldes iestāžu darbība – funkcijas, kas saistītas ar valsts pārvaldes iestāžu veicamo kontroli un uzraudzību politiku ieviešanai; galvenokārt finansējums dažādu valsts aģentūru, komisiju, dienestu u.c. iestāžu darbībai, piemēram, Valsts ieņēmumu dienestam, Valsts kasei, Pārtikas un veterinārajam dienestam, Patērētāju tiesību aizsardzības centram utt.

• valsts parāda vadība un iemaksu veikšana Eiropas Savienības budžetā;

• sociālā aizsardzība – valsts pensijas, invaliditātes, maternitātes un slimības pabalsti, kā arī nodarbinātības pabalsti u.tml.;

• ar ārvalstu finanšu palīdzību saistīti izdevumi;

• veselības, izglītības, aizsardzības, kultūras,

• sabiedriskā kārtības un drošības, kā arī vides aizsardzības jomu funkcijas.

FM atgādina, ka visu koalīcijas partiju parakstītā vēstule Starptautiskajam Valūtas fondam paredz, ka, sagatavojot valsts budžetu 2010. gadam, ir nepieciešams veikt fiskālās konsolidācijas pasākumus 500 miljonu latu apmērā vai ne mazāk kā 4% apmērā no IKP.

Pašlaik provizoriski tiek prognozēts, ka papildu ienākumi varētu veidot 91 miljonu latu. Tādēļ, lai nodrošinātu fiskālo konsolidāciju 500 miljonu latu apmērā, 2010. gada budža izdevumi jāmazina par aptuveni 409 miljoniem latu, salīdzinot ar 2010. gada budžeta izdevumu bāzi, informē FM.

 

Intervija ar Sarmīti Ēlerti: jāatslēdz cietokšņi, jānolaiž tilti

Latvijas Avīze  09/03/09    "Latvijas Avīzes" redakcijā pirmoreiz viesojās sabiedriskā darbiniece, Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāja SARMĪTE ĒLERTE. Ar viņu sarunājās žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Egils Līcītis.

V. Krustiņš: – Partijas konsolidējas, un jūs, Ēlertes kundze, ar savu "grupu" arī tur esot klāt. Kādi ir jūsu nodomi šajā politiskajā situācijā, vai būsiet kā vienotāja?

S. Ēlerte: – Savu lomu nesaskatu triju vai vairāku partiju apvienošanā – tas ir darbs, kas viņiem pašiem jāpadara. Es gribētu mēģināt politikā iesaistīt un pievienot daudz nopietnāku ekspertīzi. Veidot it kā tiltu pāri tam grāvim, kas izrakts starp politiku un pārējo pilsonisko sabiedrību, kurā ir gan ekspertīze, gan vēlme līdzdarboties. Dažādu iemeslu dēļ enerģija, kura varētu nākt no cilvēkiem, nav izmantota. Nesaku, ka man nav nekādu darīšanu ar trīspartiju savienību "JL"+PS+"SCP", es uzskatu viņu tuvināšanos par normālu, loģisku, Latvijas tālākai attīstībai ļoti nepieciešamu procesu.

– Vai tas, ko veicināt un sekmējat, nav "Jaunā laika" atkalapvienošanās?

– Jā un nē. Izveidotā Pilsoniskā savienība ir augusi, un tai klāt nākuši jauni biedri. Iegūti visnotaļ cienījami rezultāti pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanās, kurās viņi startēja pirmo reizi. Manuprāt, ir daži pamatpostulāti, kas vieno visas trīs partijas, lai gan zināms arī par to atšķirīgiem viedokļiem ekonomiskajā vai nodokļu politikā. Vienojošais pamats turpretī tika pozicionēts "lietussargu revolūcijas" laikā. Tā ir godīga politika, caurredzama valsts pārvalde, tiesiska valsts.

– Jā, no partiju loģikas viedokļa vajag apvienoties kaut tāpēc vien, lai iegūtu saskaldītās vēlētāju balsis. Bet jūs pasakiet, ko šī apvienība var piedāvāt vēlētājiem! Vai ir droši cerams un ticams, ka partijas noturēsies kopā līdz 10. Saeimas vēlēšanu eksāmenam?

– Zināma skepse nekad nav par ļaunu. Lai cik loģisks liktos izraudzītais ceļš, vienmēr var parādīties personiskas nesaskaņas vai ambīcijas. Ja apvienības rašanās vienīgais iemesls būtu iegūt varu, tad ar to ir par maz. Jautājums – kāpēc jāiegūst vara? Ja apvienība rodas tikai tāpēc, lai stātos pretī Šlesera un Ušakova tandēmam, tad arī ar to nepietiek. Vienīgā jēga un labums no apvienības būs, ja tā spēs piedāvāt ne tikai programmu un rīcību, kā tikt ārā no krīzes, bet arī formulēs un ies ceļu uz modernu, pašapzinīgu Latvijas valsti. Par to viņi paši pateiks, ko un kā nodomājuši darīt. Es varu runāt tikai…

– … "Ēlertes grupas" vārdā?

– Savā vārdā. Par to "grupu". Negribu to dažnedažādi mistificēt. Tiekos un runāju ar daudziem cilvēkiem. Mana vēlme un interese būtu izveidot nosacītu galdu, pie kura tiktos un sēstos gan tie cilvēki, kuri jau darbojas politikā, gan cilvēki, kuri redz savu nākotni politikā un būtu gatavi tur iesaistīties, gan tie, kuri labprāt turas tālāk no politikas, tomēr viņiem sāp, kas notiek Latvijā.

E. Līcītis: – Kad dibināja Pilsonisko savienību, viņi noraidīja vēlētājiem vēstījumu, kas līdzinājās dzejolim. Kad trīs partijas paziņoja par konsolidāciju, tās spēja izgatavot nodomu protokolu uz A–4 formāta lapas. Vai būs pareizi minēt un mērķēt, ka jūs politiķi aicinājuši palīgā, lai uzrakstītu pilnvērtīgus un programmatiskākus dokumentus apvienības darbībai?

– Jā, esam pārrunājuši pamatprincipus un manis minētais "galds" varētu kalpot šim nolūkam. Viena lieta ir politiķu rīcībpolitika, bet otra, ka šajā apvienībā ir daudz cilvēku, kuri jau bijuši vai tagad atrodas pie varas. Kāpēc tad līdz šim viņiem neizdevās – vēlētāji bieži jautā. Lai kaut ko mainītu, jāsāk ar sevi. Viena no problēmām, kas ietekmējusi veidu, kā funkcionē valsts, ir nepietiekami atklāta un caurspīdīga sacensība, lai svarīgos amatos, no pašiem augstākajiem krēsliem sākot, iesēstos patiešām labākie un kompetentākie kandidāti. Kādēļ Latvija ir Eiropā, ja ne pasaulē krīzē vissmagāk cietusī valsts? Lielā mērā tādēļ, ka no valsts pārvaldes un politiskās elites tika izspiesta un atgrūsta kompetence. Demokrātiski nekontrolēti varas centri spēlējuši pārāk lielu ietekmi un noteikšanu politikā. Tas Latvijas politiku ir degradējis, proti, politiķi tūlīt pēc ievēlēšanas ievelk paceļamos tiltus un jūtas kā cietoksnī. Pārstāvniecība, kas ir demokrātijas pamatsāls, nedarbojas! Partijas ir atkarīgas no milzīgām naudām. Tās jānopelna. Tāpēc jāierobežo sāncensība, jo amatos taču jāieliek savi cilvēki, kuri atpelnīs naudu. Savāktā nauda jāiztērē ārkārtīgi dārgās vēlēšanu kampaņās, lai ietiktu cietoksnī un tad to noslēgtu, paceļot tiltus. Sasienot to kopā ar "lietussargu revolūcijas" laiku un iemesliem, es skaidri atceros savu sajūtu – pirmo reizi tādu atjaunotās Latvijas laikā un kopš strādāju avīzē "Diena". Bija sajūta, ka notiek liela kļūda, bet es nespēju ar visiem savā rīcībā esošiem līdzekļiem šo kļūdu novērst. "Lietussargu revolūcijas" formālais iemesls bija pasargāt Loskutovu, bet patiesībā tajā laikā notika Latvijas tiesiskās sistēmas demontāža. Tiesībsarga un Satversmes tiesas tiesnešu posteņiem izvirzīja nepiemērotus kandidātus. Mēģināja novākt sekmīgi strādājošo KNAB vadību. Bija jādara kas ārkārtējs, lai to nepieļautu. Tā bija spilgta sajūta, ka citādā veidā nespējam ietekmēt varas sistēmu. Ka sistēma ir izslēgusi un ilglaicīgi neuzklausa ekspertīzi. Neviens nepārmetīs Kalvītim, ka viņš neparedzēja pasaules ekonomisko krīzi. Par to brīdināja varbūt tikai daži nesadzirdēti ekonomisti. Bet Kalvīša un Tautas partijas valdība labu brīdi pirms krīzes tika brīdināta – ir kaut kas jādara, jo Latvija virzās pretim lielākam vai mazākam satricinājumam. Par to runāja visi. Bet vara sēdēja cietoksnī. Tas jāmaina.

V. Krustiņš: – Jūs parādījāt iepriekšējās varas ēnas puses, bet vai daudzmaz konsolidējušās partijas ir gatavas un spēs ieviest "labās pārmaiņas"?

– Apvienības pārstāvji teikuši, ka būs atvērti, lai viņu rindas pastiprinātu no ārpuses. Droši vien pašas labākās pārmaiņu programmas var pasūtīt kaut par naudu, bet vai ir apņēmība tās realizēt? Ļoti daudzos atjaunotās Latvijas vēstures posmos ir dominējis politiskais gļēvums. Vai arī – nespēja rīkoties brīžos, kad jārisina konkrētas problēmas. Laikā, kad kopprodukts šāvās vai griestos, pieaudzēja algas valsts sektorā, pieņēma budžetus ar deficītu un Latvija pat paguva aizņemties!

– Tas viss ir taisnība, un tagad Dombrovskis nokļuvis premjera vietā, kur, pēc manas saprašanas, neviens cits vis negribētu līst. Vismaz, kamēr jāaizņemas. Tad viņam ir iespēja būt noteiktākam, izvirzīt prasības ministriem. Pēc Sudrabas kundzes nesenās analīzes redzams, ka daudz kas kopš treknajiem gadiem ministrijās nav mainījies. Ja viens, otrs vai trešais ministrs nevēlas veikt pārmaiņas savā resorā, tad Dombrovskim ir tiesības palūgt – nu, tad ejiet prom. Vai tā nebūtu politiskā gļēvuma tradīcijas pārtraukšana?

– Jā, bet Saeimā visvairāk balsu ir Tautas partijai, kamēr "Jaunais laiks" tur nav pat otrā lielākā frakcija. Viņu iespējas rīkoties ir pagalam ierobežotas. Un tā ir vēl viena būtiska iezīme cietokšņa "kultūrai", ka ministrijas šajā valstī ir izdāļātas partijām kā lēņu zemes. Viņas apsaimnieko šos lēņus un pēc iespējas noslēdz no ārpuses. Birokrātija, kurai ir vērtīga pieredze, ka kārtējā politiskā vadība mēdz ļoti ātri mainīties, papildus nostiprinās arī pret politisko pārvaldi. Tad atbrauc SVF cilvēki un brīnās, ka Latvijā nav neviena, kas pārredz birokrātisko aparātu un spēles laukumu kopumā. Manuprāt, Dombrovskim ir grūtības tikt klāt pat visai nepieciešamajai informācijai.

– Tomēr cilvēki jau šodien prasa premjeram novilkt kādas līnijas, prasa skaidrību par nākotni. Jo sevišķi Tautas partijas daži ministri cenšas iztēlot, ka varbūt viņiem izdosies "apgaismot" skopo Dombrovski un bargo finanšu ministru Repši un tad neslēgs ciet slimnīcu, nesamazinās mūzikas skolu skaitu, nepārtrauks sporta zāles būvi. Tajā pašā laikā zināms, cik slikts ir finanšu stāvoklis, un varbūt Dombrovskim vajag apņēmīgi atzīt – ne to, nedz to mēs divus gadus nevarēsim atļauties. Lai neviens ne uz ko necer!

– "JL" valdība iekrita rokās pavisam pēkšņi, viņiem nebija krīzes pārvarēšanas programmas. Bet es jums droši garantēju, ka krīze nevilksies piecus un varbūt pat ne divus gadus. Viena ļoti liela valdības atbildība šajā laikā ir saprast, ko varam nedarīt vispār vai ne tik plaši un dārgi kā agrāk.

S. Ēlerte: – Bet – nepazaudējot būtiskas institūcijas un būtiskās politikas. Jāmēģina kaut kā kopā pāriet pāri šim laikam un laukam, kas saucas krīze. Jāatceras, ka būs jādzīvo pēc tam. Minējāt mūzikas un mākslas skolas. Mums bijis daudz burbuļu, ne tikai nekustamajā īpašumā. Ar burbuļiem pilnas visas malas – valsts pārvalde, arī Kultūras ministrija. Daļa burbuļu krīzes dēļ pārsprāgs, un ļoti labi, ka tā notiks. Krīze ir labs dzinulis izvērtēt, ko mums patiesībā vajag un bez kā varam iztikt. Attiecībā uz mazajām mākslas un mūzikas skolām es teiktu, ka valstij tomēr svarīgi nepazaudēt vietas, kur bērniem un jauniešiem radoši pilnveidoties. Lai arī tamdēļ jāiztiek ar mazākām naudas summām, bet tās nedrīkst vērt ciet. Un nevaram pateikt muzejiem – divus gadus jūs nebūsiet. Mēs sākām runāt par kultūru. Globālajā pasaulē, Eiropā un Latvijā kā Eiropas daļā turpināsies unifikācija. Daudz kur būsim sekmīgi tad, ja centīsimies līdzināties labākajiem paraugiem, būt tādi paši kā citi. Bet vienīgā joma, kas padara Latviju par īpašu vietu un nodrošina tās identitāti, ir Latvijas kultūra un kultūrtelpa. Man šķiet, pārskatāmā nākotnē valdību pieaugoša atbildība būs atbalstīt tieši šo. Izlasīju labu formulējumu Igaunijas ilgtspējīgās attīstības stratēģijā – nācijas, kas stiprinās savu atšķirīgo identitāti, iegūs salīdzinošas priekšrocības globālajā pasaulē. Šajā ziņā savu identitāti – kultūru un mākslu kā kultūras būtisku daļu – sirdīgi aizstāv visas Eiropas valstis. Neviena Eiropas valsts negrib kļūt par anonīmu nekurieni. Kultūrtelpa ietekmē mūsu dzīves kopējo un katra cilvēka dzīves kvalitāti. Otrs, par ko bezmaz neērti kļuvis runāt, ir izglītība. Krīzes situācijā iespējams atgūt stabilitāti, ko arī dara bagātās pasaules valstis, karsējot ekonomiku ar milzu naudas summām. Bet, ja gribam panākt attīstību, tad to var, tikai izdomājot jaunus ceļus un produktus. Savukārt pie tiem var tikt tikai ar izglītošanos. Tāpēc izglītībai jābūt nevis vienkārši labai, bet mums, mazai nācijai, jāsamērojas ar pasaulē labākajām izglītības sistēmām. Somijā izglītības sistēmas mērķis ir nodrošināt vienlaidu kvalitatīvu izglītību neatkarīgi no tā, kurā valsts pusē atrodas skola. Neatkarīgi no vecāku rocības. Mums tas pagaidām notiek pretējā virzienā. Nabadzīgāki vecāki nevar atļauties dot saviem bērniem tās pašas kvalitātes izglītību, kā to spēj pārticīgie vecāki. Tas ir nepieņemami.

– Mūs priecēja, ka iepriekšējā kultūras ministre Demakova tomēr "turēja kanti" pret multikulturālismu šā vārda sliktākajā nozīmē. Jūs esat Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāja, un vai tagad šī koncepcija nav palabota?

– Pavasara pusē izbrīnījāmies, ka attīstības stratēģijā, ko Zalāna ministrijā tapina Ķīļa kunga vadībā, nemaz nav kultūras sadaļas. Kaut kā bija aizmirsusies. Nacionālā kultūras padome nolēma, tā gluži vis nevar palikt. Kopš atmodas, kas būtībā bija nacionāli demokrātiska revolūcija, nav bijusi saturiska diskusija, ko nozīmē nacionāla valsts un ko nozīmē nācija. Pēc mana uzskata, nācija Latvijā vēl joprojām ir tapšanas stadijā, tāpēc jāturpina stiprināt integrācijas pamatu. Attīstības stratēģijas preambulā Nacionālā kultūras padome iesaka ierakstīt, ka nācijas integrācijas kodols ir latviešu valoda, piederības sajūta Latvijas kultūrtelpai, demokrātiskajām vērtībām un cilvēku līdzdarbība tajā. Dažādās auditorijās pret vārdkopu "nacionāla valsts" ir dažāda attieksme. Vienam otram šķiet: tas ir kaut kā "nemoderni". Vai pat – "agresīvi". Tā tas nav! Par šiem jēdzieniem ir jārunā un puslīdz jāvienojas, kas ir kas. Šīs lietas, ja tās pabāž virtuvē zem galda, pēc būtības dala sabiedrību, neizrunātas tās rada sajūtu, ka katrs staigā ar kulaku kabatā. Latvijas laika Konversācijas vārdnīcā ir šķirkļi "latvji" un "latvieši". Pirmais ir poētiskais un arī vēsturiskais apzīmējums etniskajiem latviešiem. Bet skaidrojums vārdam "latvieši" ir ļoti interesants. XIII gs. par latviešiem sauca latgaļus. Pēc tam nosaukumu pamazām pārņēma pārējās baltu ciltis un tika pieņemts tautības, kas dzīvo Latvijā, saukt par latviešiem. Šādu apzīmējumu, kas nav pats labskanīgākais, toties precīzākais – "visu tautību latvieši" – savulaik lietoja Vaira Vīķe-Freiberga, bet tas diemžēl neiegājās. Tomēr kaut kādā veidā jāapzīmē nācija, kura Latvijā nekad nav bijusi monoetniska, un, lai varētu runāt par nāciju tiešām kā nāciju, ir jābūt dažiem būtiskiem integrācijas pamatiem. Nāciju pazīmes ir teritorija un pašnoteikšanās, bet arī – tās veido kopēja valoda un kopējas atmiņas (izpratne par vēsturi). Latvijā ar "atmiņām" joprojām ir lielas problēmas. Sabiedrības daļas vai grupas dzīvo ar dažādām atmiņām – kaut par to, kas šeit notika 1940. gadā un ko nozīmē okupācija. Tomēr, kas attiecas uz valodu, skatīsimies vēsu prātu. Latvijā 80. gadu beigās bija vairs tikai 53% latviešu. Katru gadu iekšā plūda jauni imigranti. Bija krievu skolas, kur apmācība noritēja tikai krieviski. Pēc 20 gadiem lielais vairums krievu jauniešu runā latviski. Nenoliegsim to, kas pēc būtības jau ir pozitīvi izmainījies. Man liekas, ka pēc šiem atgūtās brīvības gadiem nācijas latviskā daļa, etniskie latvieši ir pietiekami pašapzinīgi gan lai uzturētu integrācijas pamatus, gan lai politiskajā telpā uzrunātu citu tautību cilvēkus, kuri ir integrējušies. Nezinu, cik liela ir šī daļa starp visiem Latvijā dzīvojošiem krieviem, bet es esmu viņus satikusi – kuriem Latvija dārga kā dzimtene, kuri grib dzīvot un līdzi darboties Latvijas veiksmēs un neveiksmēs, kuri saprot, ka izglītība šeit būs latviska. Man liekas, ka latviešiem būtiskā integrācijas robeža ir latviešu valoda. Ja cilvēks spējis iemācīties latviski, neviens taču neliek viņam iet uz poliklīniku, lai pārbaudītu, vai asinsgrupa ir etniski pareizā. Cik tad vispār ir tādi "tīrie latvieši". Latviešiem nav jābaidās no krieviem, bet kopā ar krieviem jābaidās vai vismaz ļoti jāuzmanās no Putina Krievijas un no promaskaviskajiem spēkiem.

E. Līcītis: – Šķiet, jaunais bloks nereti sevi dēvē par "latvisko partiju apvienību". Vai jūs paredzat, ka viņi būs tie, kuri uzrunās Latvijai lojālos krievus, šos "visu tautību latviešus"?

– Jā. Nedomāju, ka jāraksta īpašas programmas, Latvijas likumi atbilst starptautiskajām normām, tas vienkārši ir darāmais darbs, cilvēki ir jāuzrunā. Nav vienošanās lietot nosaukumu "latvisku partiju apvienība", jo, ņemot vērā katra cilvēka individuālo sapratni par to, kas ir ielikts šajā terminā, dažiem tas liksies atstumjoši. Tas it kā nozīmē, ka tiek konsolidēti latvieši kā etniskā vienība. Domāju, ka nu jau esam pietiekami stipri un droši, lai mums nebūtu jāslēpjas aiz etniskiem vairogiem. Aizskarsim vēl vienu tēmu – ka šeit dzīvojošos cilvēkus diezgan agresīvi cenšas apstrādāt un pakļaut mums sveša informācijas lauka ietekmei. Ar to būs jārēķinās ilglaicīgi. Nupat pasaule sekoja Otrā pasaules kara sākuma atceres gadadienai Gdaņskā. Vai varam iedomāties Putinu pie Brīvības pieminekļa sakām – es pieminu tos daudzos nobendētos cilvēkus, kas gāja bojā, jo Padomju Savienība okupēja jūsu zemi… Es atvainojos un noliecu galvu upuru priekšā. Bet tas ir teksts, kuram līdzīgu Polijā un ne tikai tur saka Angela Merkele. Kamēr Krievijā būs postimpēriskā Putina sistēma, jāsaprot, ka Kremlis arvien visdažādākajos veidos centīsies ietekmēt to, kas notiek Latvijā. Ne jau lai okupētu mūsu zemi ar tankiem. Krievijai šobrīd ir vajadzīgi Trojas zirgi Eiropas Savienībā. Pēc krīzes pasaule būs daudzpolāra. Amerika būs viens no ietekmes centriem, bet ne vairs vienīgais. Spēcīgs reģionālais centrs būs un jau ir Eiropas Savienība, tādi būs arī Ķīna un Indija. Arī Krievija grib būt šāds centrs, vai – nāksies zaudēt ietekmi. To, kā Putina sistēma cīnās par reģionu, redzam, piemēram, Ukrainā, cik ļoti tā nevēlas, lai vēlreiz ievēlētu prorietumniecisku vadību Kijevā. Krievijai, kuras eksportā 75% ir nafta un gāze, ir divi mērķi: nostiprināt Eiropas enerģētisko atkarību un tādējādi vājināt to kā konkurentu, kā arī mazināt ASV ietekmi Eiropā. Tāpēc tai vajadzīgi Trojas zirgi.

– Klīst valodas, ka, lai palielinātu ietekmi vai ielaistu savu Trojas zirgu Latvijā, kādi "krievi" esot pat nopirkuši lielo "Dienas" avīzi. Vai tas būtu tiesa?

– "Dienu" nevar izmantot kā līdzekli tamlīdzīgām lietām, kamēr tur strādā cilvēki, kuri tagad veido avīzi.

V. Krustiņš: – No malas neizskatās, ka trīs partijas, cik tik spara, trauktos konsolidēties, un tas jau nu gan skaidri redzams, ka citas partijas, kas arī sevi sauc par latviskām, apvienība nedz aicina uz pārrunām, nedz gaida savās rindās.

– Sāksim ar to, ka, nepārvarot manis minēto cietokšņa filozofiju, Latvija paliks atpalikusi, korupta un nožēlojama valsts. Valstis, kurās bija augstāks korupcijas līmenis, ierindojamas arī starp ekonomiskajā krīzē visvairāk cietušajām. Tas nav nejauši. Es, starp citu, neizslēdzu, ka Tautas partijā vai tēvzemiešos ir daudzi sakarīgi cilvēki, bet atzīmēšu, ka bezgalīga paplašināšanās izšķaida konsolidācijas būtību un konsolidējušos kodolu. Konsolidācija nav ķīselis. Jābūt kaut kādām robežām.

E. Līcītis: – Jūs pati taču nebūsiet nosvārstījusies, Ēlertes kundze, un joprojām nenoliedzat iespēju, ka iestāsieties kādā partijā…

– … un arī neapstiprinu šādu iespēju.

V. Krustiņš: – Kādā amatā sevi redzat, kad konsolidācija būs izdevusies?

– Ja konsolidācija izdosies, proti, apvienība nodibināsies un mēs redzēsim, ka tā spēj arī realizēt to, ko apņēmusies, tad, visticamāk, es ieiešu politikā.

– Mazākais, kā kultūras ministre.

– Amati man acu priekšā nerēgojas, turklāt domāju, ka kultūras ministram Dālderim arī nav nekādas vainas.

 

Ministre baušķeniekiem dod cerības

LETA  , BNS  09/03/09    Lai arī no pūļa izskanēja pat radikāli risinājumi, nekādas nekārtības neizcēlās.

Baušķenieki ar protesta akciju pret pilsētas slimnīcas reorganizāciju panākuši vismaz ieklausīšanos savās prasībās – vakar kompromisa meklējumu gaisotnē notikusi gan saruna ar veselības ministri Baibu Rozentāli (Tautas partija), gan interesi izrādījis Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ("Jaunais laiks"), kurš telefoniski sazinājies ar Bauskas novada domes priekšsēdētāju Valdi Veipu un solījis ierasties Bauskā septembra beigās.

Veselības ministre Bauskas slimnīcas vadītājam Uģim Zeltiņam prasījusi sagatavot vēstuli par to, cik daudz līdzekļu vajadzētu slimnīcas saglabāšanai, kā arī par tajā nodarbināto skaitu. B. Rozentāle solījusi vēstulē pausto ņemt vērā un meklēt nepieciešamos līdzekļus budžeta grozījumu procesā. "Ministre deva tādu kā cerību gan politiķiem, gan iedzīvotājiem," atzina Bauskas novada domes pārstāve Andra Matuļenko. Tā kā slimnīca pirms neilga laika šādu vēstuli jau Veselības ministrijai bija sūtījusi, to, nedaudz koriģējot, slimnīcas vadītājs pasniedzis ministrei.

Vakar Bauskā pie novada domes ēkas bija sapulcējušies aptuveni 300 protestētāju. Lai arī no pūļa izskanēja pat radikāli risinājumi mērķa sasniegšanai, piemēram, aicinājumi gāzt valdību un vēlreiz doties bloķēt tiltus, nekādas nekārtības neizcēlās. Policistiem nācies nomierināt vien atsevišķus skaļākos protestētājus, uz laiku izolējot viņus no pūļa. Šādiem cilvēkiem pat neticis noformēts nekāds pārkāpumu protokols. Pie tilta pār Mēmeli, kas pirmdien bija nobloķēts, bija novietoti vairāki lauksaimnieku traktori, kas rotāti ar protesta plakātiem. Policija ar traktoru vadītājiem risināja pārrunas. Par atrašanos alkohola reibumā sabiedriskā vietā aizturēts vien kāds vīrietis.

B. Rozentālei bija jāatbild uz asām baušķenieku replikām. Daudzi iedzīvotāji vērsa ministres uzmanību uz to, ka nepietiek neatliekamās medicīniskās palīdzības auto un "dzemdētājām uz tuvāko slimnīcu jābrauc ar diviem autobusiem". Kāda iedzīvotāja minēja piemēru, ka šajās dienās viņas ģimenes locekli bija nepieciešams nogādāt tuvākajā slimnīcā Jelgavā. Pēc divu stundu gaidīšanas pēc viņas ieradusies neatliekamās medicīniskās palīdzības mašīna, kurā jau atradās trīs slimnieki. Sievietes radiniecei bijis grūti izturēt ceļu, sēžot pieblīvētā transportlīdzeklī, kas stipri vien atgādinājis maršruta mikroautobusu.

Atbildot uz Bauskas iedzīvotāju jautājumiem, vai viņa ir gatava atbildēt par ceļā uz tālākām slimnīcām mirušiem novada iedzīvotājiem, kā arī poļiem, vāciešiem un citu valstu iedzīvotājiem, kas cieš avārijās Bauskā, uz "Via Baltica", ministre uzsvēra, ka pašlaik tiek reorganizēta neatliekamās medicīniskās palīdzības sistēma un pēc tās pabeigšanas ministre noteikti būšot gatava uzņemties šādu atbildību. Viņa mierināja iedzīvotājus, ka uzlabotā neatliekamā medicīniskā palīdzība nodrošinās pietiekami ātru pacientu nogādāšanu slimnīcās.

Savukārt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Renāte Pupele sanākušajiem iedzīvotājiem klāstījusi, ka valsts drīzumā plāno nomāt 80 jaunus neatliekamās palīdzības auto, ko sadalīs pa visu valsti, veidojot neatliekamās palīdzības punktus arī tādās vietās, kur to agrāk nebija, piemēram, Jelgavas novada Elejā un citviet.

V. Dombrovskis vakar, tiekoties ar veselības ministri, gan izteicis šaubas par nepieciešamību pašlaik īstenot operatīvā medicīnas transporta iepirkumu. Valdības vadītāja rīcībā esošie provizoriskie aprēķini liecinot, ka esošā autoparka uzturēšanas un papildus nepieciešamā aprīkojuma iegādes izmaksas ir daudzkārt mazākas nekā jaunu automašīnu iegāde.

Kā zināms, pirmdien ap plkst.12, bruņojušies ar plakātiem, Bauskas iedzīvotāji savā nepieteiktajā protesta akcijā bloķēja abus pilsētas tiltus – Mēmeles tiltu virzienā no Rīgas un Mūsas tiltu pie Elejas šosejas virzienā uz Rundāli un Jelgavu. Saskaņā ar Bauskas pilsētas teritorijas plānojumu Bauskas centrālā daļa sadalīta ar valsts nozīmes autoceļiem un diviem tiltiem pāri Mēmeles un Mūsas upēm, bez kuru šķērsošanas nav iespējama nokļūšana pilsētas centrā. Šo ceļu izmanto arī tranzīta transports, kas šķērso valsts robežu Grenctālē. No Rīgas ieradusies specvienība "Alfa" izgaiņāja piketētājus, tādējādi atbrīvojot ceļus transportam.

Valsts prezidents Valdis Zatlers uzskatīja, ka ministrei jau pirmdien bija jādodas uz Bausku, lai tiktos ar iedzīvotājiem, bet premjers Valdis Dombrovskis ("JL") pēc notikumiem Bauskā norādīja, ka veselības nozares vadība esot bezatbildīga.

 

Aprit gads kopš pirmā krīzes saasinājuma – algu 'iesaldēšanas'

DELFI  09/03/09    Piektdien aprit gads kopš Latviju piemeklēja vismaz viens no pirmajiem ekonomiskās un arī sociālās krīzes saasinājumiem. Proti, pirms gada 4. septembrī toreizējā premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdība paziņoja, ka "iesaldēs" visu valsts sektorā strādājošo - skolotāju, mediķu un policistu - algas. Tāpat valdība atzina, ka par 10% būs samazināti budžeta izdevumi un ir gaidāms IKP pieauguma tempu samazinājums.

Jau tajā pašā dienā ļoti asi uz šādu valdības reaģēja arodbiedrības. Tās solīja protestus, kas arīdzan notika, piemēram, pie Saeimas, kā arī pieprasīja valdības atkāpšanos. Arodbiedrības uzsvēra, ka algu "iesaldēšana" šo profesiju pārstāvjiem ir nepieņemama, jo viņi nekad nav pelnījuši lielākās algas valsts sektorā strādājošo vidū. Tādējādi algu "iesaldēšana" atsauksies arī uz mediķu un citu profesionāļu emigrāciju – aizbraucēju skaits palielināsies.

4. septembris ievadīja divus mēnešus ilgu valdības un arodbiedrību diskusiju sēriju. Toreiz gan Godmanis, gan attiecīgo nozaru ministri tikās ar arodbiedrībām, lai nonāktu pie kopsaucēja, un 2009. gada budžetā ietaupījums notiktu uz citu pozīciju, nevis strādājošo algu rēķina. Tomēr nedz piketi, nedz sarunas nelīdzēja un abas puses palika pie sava.

Valdības un arodbiedrību sarunas gan apsīka līdz ar 8. novembri, kad valsts bija spiesta pārņemt maksātnespējas priekšā nonākušo "Parex Banku" . Vēl pēc nedēļas Saeima akceptēja 2009. gada budžeta, kurā vēl aizvien paredzēja IKP pieaugumu. Jau tad daudzi, tostarp pats Godmanis, norādīja, ka šāda budžeta redakcija neatbilst patiesajai ekonomiskajai situācijai un decembrī budžets atkal būs jāgroza.

Patlaban 2009. gada budžets ir bijis grozīts jau divas reizes, un ekonomiskās krīzes sekas jau tagad, krīzei vēl nebeidzoties, ir smagākas, nekā pirms gada, kad bija jūtams "trekno gadu Vecgada vakars", tās paredzēja politiķi un ekonomisti. Proti, jau pērn gada vidū kļuva skaidrs, ka tik strauja ekonomiskā attīstība vairs nebūs iespējama, taču, šķiet, neviens neprognozēja tik strauju lejupslīdi.

Valsts ir bijusi spiesta veikt smagas reformas vairākās nozarēs, jo sevišķi izglītībā un veselība aprūpē, bezdarba apjoms aizvadītā gada izskaņā prognozēto 10% vietā, pēc "Eurostat" datiem, tuvojas 17% un arī IKP kritums lielāks nekā paredzēts. Lai valsts nekļūtu maksātnespējīga, tā pagājušā gada izskaņā bija spiesta vienoties ar starptautiskajiem aizdevējiem par 7,5 miljardu eiro (5,2 miljardu latu) aizdevumu.

Tāpat smagu kritumu ir piedzīvojuši algu apmēri – valsts sektorā strādājošajiem alga ir sarukusi vismaz par trešdaļu, turklāt 2009. gada jūnijā netika saudzētas arī pensijas.

 

Lembergs: Būtu lietderīgi apvienot Iekšlietu ministriju un Aizsardzības ministriju

LETA  09/04/09    Tik mazai valstij kā Latvija nav nepieciešama Aizsardzības ministrija, tāpēc to varētu apvienot ar Iekšlietu ministriju, - šodien preses konferencē savas pārdomas pauda Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Pēc Ventspils mēra domām, apvienojot abas ministrijas, varētu būtiski ietaupīt arī uz telpu īres maksas izdevumu rēķina.

"Ja par 20% samazinās valsts pārvaldē strādājošo skaits, tas nozīmē, ka par 20% vajadzētu samazināt arī kvadrātmetru skaitu, ko izmanto atlikušie darbinieki. Piemēram, Iekšlietu ministrijā ir ļoti liels [darbinieku] samazinājums, un viņiem ir pilnīga jauna ēka. Ja ir par 20% mazāk darbinieku, tas nozīmē, ka atbrīvojas lielas platības. Pēc manām domām, tas dod iespējas valsts pārvaldes iestādes, kas atrodas Rīgas centrā, pārcelt citur. Aizsardzības ministriju, piemēram, varētu pārcelt uz Iekšlietu ministrijas telpām," uzskata Lembergs.

Lembergs arī piebilda, ka, viņaprāt, "Latvijai jāatsakās no dalības starptautiskās [militārās] misijās un jābeidz mācīt pasaulei, kā dzīvot. Vispirms mums vajag apliecināt sev un pasaulei, ka paši mākam dzīvot, un tad mācīt citus".

 

Komentārs: "Saindētie augļi"

Monika Zīle, Latvijas Avīze  09/04/09    Pēdējā laikā pieklususī apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" ("PCTVL") Saeimas frakcija nu atkal mēģinājusi par sevi atgādināt, iesniedzot parlamentam grozījumus Bezdarbnieku un darba meklētāju likumā. Jāteic tūlīt, ka, piedāvājot minētajā likumā iekļaut divdomīgo tiešas vai netiešas etniskās diskriminācijas aizliegumu, "PCTVL" daudz vairāk rūpējusi pašu ideoloģiskās fasādes uzspodrināšana nekā darbu zaudējušo liktenis. Caur pieprasīto normu šis politiskais spēks, kurš nekad nav īpaši slēpis savu noraidošo attieksmi pret neatkarīgu Latvijas valsti, atkal met galdā jau bieži izspēlēto kārti: divvalodības ideja joprojām ir dzīva. Ja neizdevās apturēt skolu reformu, varbūt mēģināsim no citas puses, – acīmredzot spriež "PCTVL", aicinot Saeimu bezdarbnieku pārkvalificēšanas programmās likumīgi nodrošināt vietu krievu valodai. Argumenti: liela daļa bez darba palikušo nespēj apgūt jaunas profesijas tāpēc, ka valsts valodu nepārvalda tādā līmenī, lai saprastu kursos stāstīto.

Iesniegtos minētā likuma grozījumus "PCTVL" pamato ar (it kā) statistiku: bezdarba līmenis starp cittautiešiem, uz vienu iedzīvotāju rēķinot, esot par 30 % augstāks nekā latviešiem. Protams, pazīstot "PCTVL" darbības metodes, nevaram gaidīt objektīvu šī diezgan īpatnējā cipara analīzi. Tajā atklātos – pēc būtības skaitlim ar etnisko diskrimināciju nekāda kopsakara nav. Tā kā padomju gados Rīgā un citās Latvijas lielajās pilsētās koncentrētajos vieglās rūpniecības un citos uzņēmumos lauvas tiesa nodarbināto bija cittautieši, tad pēc sociālisma ekonomikas sabrukuma tik liels radās darbu zaudējušo nelatviešu īpatsvars. Bet par tā turpmāko saglabāšanu pati "PCTVL" gadiem rūpējusies, solot "iestāties, cīnīties, panākt" šeit ja ne padomju varas reanimāciju, tad lielā austrumu kaimiņa piedēkļa statusu, kur latviešu valodai uzšķauda.

Tautas vārdiem izsakoties, – klibam zirgam skaidrs, ka šie lozungi ļoti labi noderēja pārmaiņās apjukušo dvēseļu zvejošanā. Bet nu pašvaldību vēlēšanu rezultāti liecina, ka vecās makšķeres jau stipri nolietojušās un pievilināšanai ar steigu jāmeklē svaiga ēsma. Pašam par sevi bezdarbnieku aizstāvja tēlam nav ne vainas, ja vien ar šā Latvijas valstij kaitnieciski noskaņotā gādnieka politisko rosmi tik daudzi vidējās paaudzes cilvēki nebūtu nobremzēti vai pat atturēti apgūt latviešu valodu. Jau tajā laikā, kad valsts piedāvāja bezmaksas kursus, "PCTVL" savējos pulcināja zem augstu pacelta divvalodības karoga.

"PCTVL" darbības ilustrācijai tagad ļoti labi noder zināmā paruna: "Ko sēsi, to pļausi". Gadiem kaisītās ļaunās sēklas raža atbalsojusies šīs partijas dilstošajos reitingos. Lai izbēgtu no pārmetumiem, ka sabiedrībai piedāvāti apzināti saindēti politikas koka augļi, "PCTVL" frakcija – sak, ja reiz puiši atkal spēlē, bliezīsim uz visu banku! – Saeimai iesniegtajos augšminētā likuma grozījumos bija pieprasījusi Ministru kabinetam labot attiecīgus normatīvos aktus, samazinot amatu un profesiju skaitu, kur nepieciešamas valsts valodas zināšanas. Gan jau frakcijas locekļi, uz politikas jumta ar savu pīpi ne pirmo dienu sēdēdami, rēķinājās, ka šādā redakcijā iesniegtie grozījumi parlamenta aplausus neizpelnīsies. Tāpēc šis acīmredzot bija izlūkgājiens, kuram sekos nākamie ar divvalodības ideju saistītie – līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām palicis gads.

 

Astoņos mēnešos valsts budžeta deficīts - Ls 432 miljoni

FINANCENET   09/04/09    Astoņos mēnešos valsts pamatbudžeta un speciālā budžetā izdevumi pārsniedz ieņēmumus, veidojot valsts budžetā deficītu 432,57 miljonu latu apmērā, liecina Valsts kases apkopotie dati.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi no janvāra līdz augustam bija 1,878 miljardi latu, savukārt izdevumi - 2,205 miljardi latu, līdz ar to izveidojies finansiālais deficīts 326,75 miljonu latu apmērā. Savukārt speciālā budžeta ieņēmumi gada pirmajos astoņos mēnešos bija 867,89 miljoni latu, bet izdevumi - 973,7 miljoni latu, līdz ar to izveidojies finansiālais deficīts - 105,82 miljoni latu.

Savukārt augustā valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 242,49 miljoni latu, bet izdevumi sasniedza 203,85 miljonus latu, līdz ar to finansiālais pārpalikums veidoja 38,63 miljonus latu.

Valsts speciālā budžeta augusta ieņēmumi sasniedza 97,47 miljonus latu, bet izdevumi - 117,09 miljonus latu, veidojot finansiālo deficītu - 19,62 miljonu latu apjomā. Valsts budžeta pārpalikums augustā bija 19,01 miljoni latu.

 

Mūrniece noraida Flika pārmetumus par policijas darbu

LETA  09/04/09    Iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL) noraida SIA "Baltic Taxi" līdzīpašnieka Bertolta Flika pārmetumus par policijas darbu, izmeklējot pēdējā laikā notikušos uzbrukumus firmas "Baltic Taxi" taksometriem.

"Mums visi noziedumi ir vienādi, un Šleseram un Flikam vajadzētu saprast, ka nekas nenotiek pēc pasūtījuma. Es neļaušu apvainot savus darbiniekus, kuri izmeklē lietas un nešķiro noziegumus," uzsvēra ministre un piebilda, ka gan trolejbusu, gan taksometru apšaude ir identiski noziegumi.

"Ja Flikam ir vairāk naudas, ka viņš var atļauties nopirkt taksometru firmu, tas nenozīmē, ka policijai tūlīt jāizpilda viņa pasūtījumi," sacīja Mūrniece, norādot, ka Fliks viņai esot zvanījis un lūdzis personīgu atbalstu, lai policijā ātrāk tiktu izskatītas lietas par uzbrukumiem taksometriem.

Kā ziņots, piektdien notikusi Rīgas domes prezidija ārkārtas sēde, kurā lēma par iespējām apturēt "taksometru karus" galvaspilsētā.

Sēdē valdīja emocionāla gaisotne, izskanēja daudz pret taksometru vadītājiem un firmām veltītu pārmetumu. Sveikā neizkļuva arī policijas pārstāvji, kuriem tika pārmesta bezdarbība un formāla likumu ievērošana.

Fliks uzsvēra, ka viņš neplāno vienoties ar "bandītiem" un dalīt kaut kādas teritorijas, vainoja policiju, ka tā nesākot kriminālprocesus par pasažieru krāpšanu taksometros un piesedzot bandītus, kā arī pamanījās pareklamēt savu uzņēmumu.

Policijas pārstāvji gan norādīja, ka nekāda bandītu piesegšana nenotiek un kriminālprocesi tiek sākti pēc iedzīvotāju iesnieguma saņemšanas.

Jau ziņots, ka naktī uz trešdienu, 2.septembri, noticis pirmais incidents, kura laikā SIA "Rīgas Transporta sabiedrība" (baltās "Toyota") taksometru vadītāji - trīs vīrieši - uzbruka vienai sievietei, "Baltic Taxi" taksometra vadītājai, ielencot automašīnu, pārdurot riepu, sabojājot durvis.

Savukārt naktī uz ceturtdienu noticis vēl viens uzbrukums, kura laikā neidentificēts ļaundaris šāvis uz jaunās taksometru pakalpojumu kompānijas "Baltic Taxi" automašīnu.

Par abiem gadījumiem sākti kriminālprocesi.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, pēdējie taksometru kari Rīgā notika pirms desmit gadiem, no 1998. līdz 2000.gadam.

Saistībā ar konkurences cīņu notika uzbrukumi taksometru firmu "Rīga Taxi" un "Bona M" automašīnām, tādēļ policijā tika ierosināti vairāki kriminālprocesi.

Abu taksometru firmu automašīnas tika dauzītas, kā arī dedzinātas. Gandrīz visos šajos gadījumos nozieguma raksturs bija identisks - automašīnā iesēdās pasažieris, bet, sasniedzot izvēlēto gala mērķi, parādījās citas personas, kas ar dažādiem priekšmetiem taksometrus dauzīja.

 

KNAB šefs ar politiķiem un uzņēmējiem tiekoties daudzās publiskās vietās, izņemot krodziņus

LETA  09/05/09     Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Normunds Vilnītis intervijā aģentūrai LETA apliecināja, ka viņš gan formālā gaisotnē, gan neformālā tiekas ar dažāda līmeņa politiķiem, uzņēmējiem un citiem "cilvēkiem".

Tikšanās notiekot daudzās publiskās vietās, izņemot krodziņus. Vilnītis pastāstīja, ka šāda veida tikšanās notiek tad, kad viņam ir brīvs laiks. "Esmu ticies gan vēlu vakaros, gan agri rītā, pastaigājies pa skvēriem un parkiem, arī mežiem. Visur kur esmu bijis. Es nezinu, kāpēc es to nevarētu darīt. Tiekos ar cilvēkiem, kas man grib kaut ko teikt saistībā ar manu darbu. Kāda rakstura ir šī informācija? Dažāda rakstura, daudzi grib dzirdēt manu viedokli dažādos jautājumos," vaļsirdīgi stāstīja KNAB priekšnieks.

Vilnītis pieļauj, ka daļa šo tikšanās biedru grib ar viņu "iedraudzēties", bet daļa "grib nodot kādu informāciju, varbūt arī dezinformāciju".

Pēc KNAB priekšnieka domām, tikties ar cilvēkiem ir nepieciešams un ir interesanti. "Es nevaru dzīvot stikla burkā, norobežoties no visiem. Jautājums ir par to, vai es mēģinu ar šī personām panākt kādu vienošanos. Nē, es to nedaru," uzsvēra Vilnītis.

Šo tikšanos rezultāti esot dažādi - ja Vilnītis saprot, ka sniegtā informācija varētu būt noderīga birojam, viņš šos cilvēkus "novirza pie biroja darbiniekiem".

KNAB priekšniekam zvanot arī "bijušie kolēģi, attālināti vai tuvāki paziņas". "Daudzi nonākuši deputāta krēslā, redz negatīvās lietas un dalās ar šo informāciju," stāstīja Vilnītis

Viņš uzsvēra, ka tikšanās nenotiekot regulāri, bet tad, kad ir brīvs laiks un kāds aicina uz tikšanos. Viņš aicinot cilvēkus nākt arī uz KNAB biroju, bet daudzi atsakoties tikties biroja telpās.

 

Prezidents ciemojas «Pikšās»

Artis Drēziņš,  Latvijas Avīze  05/09/09    Zatlers: "Vadoņi nekrīt no debesīm."

Vakar Kārļa Ulmaņa 132. dzimšanas dienā viņa dzimtās mājas, tagad muzeju "Pikšas", pirmoreiz apmeklēja Valsts prezidents Valdis Zatlers.

"Līdzekļus muzejam nogriež tāpat kā visiem, taču ne jau tas mani satrauc, bet gan ka pēdējā laikā pastiprinās Kārļa Ulmaņa nomelnošana, tāda sajūta, ka tieši tagad kādiem tas ir ļoti izdevīgi," pirms viesa ierašanās man teic muzeja direktors Gunārs Ulmanis. "Vecākās paaudzes cilvēki muzejā ierodas ar cieņu pret Kārli Ulmani, bet jaunieši – ar domām, kas viņiem ir iepotētas." Vietējo bērzenieku prātus savukārt satrauc, vai "Pikšas" neaiztaisīs ciet? Vēl bērzenieki nav apmierināti ar novadu reformu, ka jauniešiem nav darba, bet priecīgi, ka veselība turas. Vislielākais prieks un lepnums esot par bijušo Bērzes pagasta padomes priekšsēdētāju Uldi Auguli, kas godprātīgi velkot Labklājības ministrijas vezumu, esot gudrs, taisnīgs, stingrs, vienkāršs – lūk, kurš varētu būt nākamais latviešu tautas ministru vai pat valsts prezidents. "Mums nepatīk, ka lauki panīkst, bet augšas Rīgā joprojām dzīvo kā treknajos gados. Zatlers jau neko nevar izmainīt, varbūt vajag tādu vadoni kā Kārlis Ulmanis," sacīja Ainis Langermanis, kuram netālu no "Pikšām" ir saimniecība.

Valsts prezidents Valdis Zatlers ar kundzi "Pikšās" pavadīja stundu, kuras laikā muzeja direktors G. Ulmanis viņus iepazīstināja ar ekspozīciju, Kārļa Ulmaņa dzīves gājumu un domām. Valsts vadošais pāris kopā ar bērzeniekiem mielojās ar tēju, pīrādziņiem un sieru. Sarunās vietējie ļaudis bija kautrīgi, tāpēc izmantoju gadījumu, lai pajautātu Valsts prezidentam, ko viņš domā par Kārli Ulmani un diskusijām par vadoņa nepieciešamību latviešu tautai.

"Kārlis Ulmanis bija viena no izcilākajām personībām Latvijas valsts vēsturē gan kā politiķis, gan kā saimnieciskais darbinieks. Tas jūtams arī šeit, "Pikšās"," teica V. Zatlers. "Kas attiecas uz vadoņiem, tad viņi nenokrīt no debesīm – viņus ievēl tauta. Mums jāiemācās cienīt tos, kas vadījuši vai vada valsti: Repši, Kalvīti, Dombrovski... Ja kāds iedomājas, ka viņš var būt labāks vadonis, tad lai nāk viņu vietā. Bet tas cilvēks var nākt tikai no tautas."

"Pikšu" direktors uz atvadām vēlēja prezidentam gādāt, ka netiek nomelnota Kārļa Ulmaņa piemiņa un aizmirsti viņa darbi.

 

Valsts pārvalde prēmijās izšķērdē miljonu

Kristaps Kārkliņš,  NRA  09/07/09    Valsts kontrole (VK), veicot revīzijas, konstatējusi, ka desmit valsts iestādes nav ievērojušas premjera aizliegumu prēmēt darbiniekus. Novembrī un decembrī ierēdņiem izmaksāto prēmiju kopējais apjoms bija 1 051 133 latu.

Aizsardzības ministrijas Aizsardzības īpašumu valsts aģentūrā nodarbinātajiem ierēdņiem un darbiniekiem materiālās stimulēšanas veidā atbilstoši viņu kārtējam darbības un tās rezultātu novērtējumam tika izmaksāti 106 783 lati. Visiem nodarbinātajiem ierēdņiem un darbiniekiem tika izmaksātas naudas balvas 100 procentu apmērā no tiem noteiktās mēnešalgas par kopējo summu 237 865 latu.

Pēc 2008. gada 27. novembra, izmaksājot materiālo stimulēšanu par kopējo summu 14 138 latu un naudas balvas par kopējo summu 237 865 latu, izdevumi tika uzskaitīti ekonomiskās klasifikācijas kodā „Piemaksas par vadības līgumiem un pārējās piemaksas”.

Finanšu ministrijas Valsts ieņēmuma dienesta Latgales reģionālajā iestādē tika noteikts piešķirt prēmijas par kopējo summu 1 063 latu.

Iekšlietu ministrijas padotības iestādēs: Valsts robežsardzē tika izmaksātas prēmijas par kopējo summu 100 258 latu; Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieks izdevis rīkojumus par prēmiju piešķiršanu trīs darbiniekiem par papildu veiktajiem pienākumiem un īpašu ieguldījumu nozīmīgu pasākumu īstenošanā par kopējo summu 1 074 latu.

Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātā izmaksātas prēmijas ierēdņiem un darbiniekiem par darbinieku darbības un tās rezultātu novērtējumu par kopējo summu 49 893 latu; tās padotības iestādē Elektronisko iepirkumu valsts aģentūrā izmaksātas prēmijas darbinieku materiālai stimulēšanai par kopēju summu 7 015 latu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) amatpersonas un darbinieki tika apbalvoti ar dāvanu kartēm par kopējo summu 20 560 latu.

Kultūras ministrijas centrālais aparāts veicis maksājumus juridiskai personai par dāvanu karšu iegādi par kopējo summu 19 200 latu. Izdevumi tika uzskaitīti ekonomiskās klasifikācijas kodā „Pārējās preces”. Kultūras ministrijas padotības iestādē valsts aģentūrā „Kultūras informācijas sistēmas” darbiniekiem tika piešķirtas dāvanu kartes par kopējo summu 3 360 latu. Izdevumi par dāvanu karšu iegādi tika uzskaitīti ekonomiskās klasifikācijas kodā „Pārējie iestādes administratīvie izdevumi un ar iestādes darbības nodrošināšanu saistītie pakalpojumi”.

Labklājības ministrijas padotības iestādē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā darbiniekiem un ierēdņiem tika izmaksātas prēmijas kopsummā par 7 460 latu un vienai darbiniecei - naudas balva 200 latu apmērā. Labklājības ministrijas padotības iestādē Bērnu sociālās aprūpes centrā „Teika” darbiniecei tika izmaksāta naudas balva 60 latu apmērā. Izdevumi tika uzskaitīti ekonomiskās klasifikācijas kodā „Darba devēja sociāla rakstura pabalsti un kompensācijas, no kā neaprēķina ienākuma nodokli, un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas”.

Veselības ministrijas padotības iestādē Valsts asinsdonoru centrā tika izmaksāta materiālā stimulēšana par kopējo summu 209 124 latu. Izdevumi tika uzskaitīti ekonomiskās klasifikācijas kodā „Piemaksas par vadības līgumiem un pārējās piemaksas”. Valsts aģentūrā „Latvijas Infektoloģijas centrs” tika izmaksāta materiālā stimulēšana par kopējo summu 153 515 latu. Izdevumi tika uzskaitīti ekonomiskās klasifikācijas kodā „Pārējo darbinieku mēneša amatalga”. Veselības ministrijas Zāļu valsts aģentūrā 2008.gada decembrī tika izmaksāta materiālā stimulēšana par kopējo summu 5 495 latu.

Valsts kancelejā atbilstoši kārtējam darbības un tās rezultātu novērtējumam divi darbinieki tika materiāli stimulēti kopsummā par 1 020 latiem. Valsts administrācijas skolā atbilstoši kārtējam darbības un tās rezultātu novērtējumam iestādēs vadītājs tika materiāli stimulēts par 1 770 latiem un 12 darbinieki tika materiāli stimulēti par kopējo summu 9 720 latiem.

Valsts aģentūrā „Eiropas Savienības informācijas aģentūra” tika izmaksāta materiālā stimulēšana par kopējo summu 1 475 latiem. Izdevumi tika uzskaitīti ekonomiskās klasifikācijas kodos „Civildienesta ierēdņu mēneša amatalga” un „Pārējo darbinieku mēneša amatalga”.

Zemkopības ministrijas padotības iestādēs: Valsts meža dienesta Konsultāciju pakalpojumu centrā tika izmaksātas prēmijas un naudas balvas par kopējo summu 15 008 latiem. Izdevumi tika uzskaitīti ekonomiskās klasifikācijas kodā „Civildienesta ierēdņu mēneša amatalga” un „Pārējo darbinieku mēneša amatalga”.

Valsts meža dienesta Sēlijas virsmežniecībā tika izmaksāta prēmija par 1 200 latiem. Izdevumi tika uzskaitīti ekonomiskās klasifikācijas kodā „Civildienesta ierēdņu mēneša amatalga”.

Valsts augu aizsardzības dienestā tika izmaksātas prēmijas par kopējo summu 89 095 latiem.

Satiksmes ministrijas padotības iestādē valsts aģentūrā „Civilās aviācijas aģentūra” darbiniekiem tika piešķirtas dāvanu kartes par kopējo summu 8 205 latiem.

 

Sociālajai aizsardzībai nākamgad novirzīs 1,54 miljardus latu

NRA  09/07/09    Nākamgad sociālās aizsardzības programmām plānots novirzīt 1,54 miljardus latu, liecina Finanšu ministrijas sākotnējie aprēķini budžeta izdevumiem sadalījumā pa funkcijām.

954,9 miljoni latu no šīs summas ir valsts pensiju sociālā budžeta līdzekļi, 282,1 miljons latu ir slimības, maternitātes un invaliditātes pabalstu speciālais budžets, nodarbinātības speciālais budžets veido 140,8 miljonus latu, valsts sociālie pabalsti - 97,6 miljonus latu, bet pārējā summa nepieciešama valsts sociālās aprūpes centru uzturēšanai, sociālās rehabilitācijas valsts programmām, kā arī citu programmu nodrošināšanai.

Lielāko daļu no sociālai aizsardzībai paredzētajiem līdzekļiem - 1,5154 miljardus latu - administrēs Labklājības ministrija.

Jau ziņots, ka šodien intervijā Latvijas Radio finanšu ministrs Einars Repše (JL) norādīja, ka sociālā budžeta kontekstā valdības nostāja patlaban ir: "pensijas mēs aizsargāsim, bet varbūt citus valsts maksātus pabalstus vai izdevumus nāksies pārskatīt". Kā atzina Repše, ir pāragri runāt par to, kādus tieši izdevumus sociālajā jomā nāksies pārskatīt. Lielā mērā tā ir Labklājības ministrijas kompetence, tāpēc nozares ministrija ir aicināta nākt klajā ar ierosinājumiem.

Valsts sociālais budžets šogad un nākamgad būs ar vismaz 200 miljonu latu deficītu, informēja finanšu ministrs.

 

 

 

Saimniecībā...

 

 

 

Latvijas iedzīvotāji nobažījusies par iespēju palikt bez darba

LETA  08/16/09    Vairāk nekā ceturtā daļa jeb 26% Latvijas iedzīvotāju pauž bažas, vai viņi būs spējīgi tuvāko mēnešu laikā saglabāt savu darba vietu, liecina Eiropas Komisijas socioloģisko pētījumu centra "Eurobarometer" aptauja.

22% aptaujāto nav īpaši pārliecināti par iespēju saglabāt savu darbu, bet 4% par šādu iespēju pavisam nav pārliecināti. Salīdzinājumam - 2006.gadā veiktajā aptaujā bažas par iespējām saglabāt savu darba vietu pauda tikai 11% Latvijas iedzīvotāju.

Latvijas iedzīvotāji par iespēju kļūt par bezdarbniekiem bažījas vairāk nekā vidēji pārējie eiropieši. Tikai 16% Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju uztraucas par iespēju tuvāko mēnešu laikā saglabāt savu darba vietu.

Arī skalā no viens līdz pieci, kur viens nozīmē, ka cilvēku pilnībā neuztrauc šis jautājums, bet pieci - ļoti uztrauc, novērtējot iespēju ekonomiskās krīzes laikā pašam, dzīvesbiedram vai bērnam zaudēt darbu, Latvijas iedzīvotāji ir nobažījušies vairāk nekā eiropieši.

Iespēju pašam zaudēt darbu Latvijas iedzīvotāji vidēji vērtē ar 3,3 punktiem, dzīvesbiedram - 3,7 punktiem, bet bērnam - 4,1 punktu. Savukārt vidēji ES iedzīvotāji iespēju pašam zaudēt darbu vērtē ar 2,7 punktiem, dzīvesbiedram - 2,9 punktiem, bet bērnam - 3,3 punktiem.

Aptauja Latvijā veikta laika posmā no šā gada 29.maija līdz 14.jūnijam. Tajā piedalījušies 1012 respondenti.

 

Rīgas pils rekonstrukcija atlikta uz nenoteiktu laiku

LETA  08/16/09    Ņemot vērā esošo ekonomisko situāciju valstī, Rīgas pils rekonstrukcija un restaurācija atlikta uz nenoteiktu laiku, pastāstīja AS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) sabiedrisko attiecību speciāliste Daiga Laukšteina.

"Bija plānots pils rekonstrukciju sākt šovasar, pēc tam termiņš tika pārcelts uz nākamā gada pavasari. Tagad iespējams, ka Rīgas pils rekonstrukcija varētu tikt atlikta uz vēlāku laiku," sacīja VNĪ pārstāve.

Kā skaidroja Laukšteina, lai sāktu jebkādus reālus remontdarbus, VNĪ ir nepieciešama garantija, ka nākamie lietotāji jeb nomnieki VNĪ ieguldītos līdzekļus objekta lietošanas gadu gaitā atdos nomas maksas veidā. Tāpēc vienmēr vispirms tiekot saņemts Ministru kabineta rīkojums, kas apstiprina proporcionāli būvdarbos ieguldītajiem finanšu līdzekļiem aprēķināto nākotnes nomas maksu.

Patlaban turpinās Rīgas pils Priekšpils rekonstrukcijas un restaurācijas tehniskā projekta izstrāde. Atklātā konkursā tehniskā projekta izstrādātājiem tika izraudzīts lētākais piedāvājums - no pilnsabiedrības "Pils projekts", kas ir SIA "Arhitektoniskās izpētes grupa" un SIA "Būve un forma" apvienība.

Tehniskais projekts top visai Rīgas pils Priekšpilij, pils dārzam, bastionam un žogam. Savukārt skiču projekts jau saskaņots ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.

"Taču termiņa pārcelšanas dēļ ir pat kāds ieguvums. Proti, tehniskā projekta izstrādātājiem ir dots laiks kārtīgi paveikt uzdoto darbu, kas iepriekšējos plānos turpinājās paralēli pirmajiem remontdarbiem. Ir nedaudz mierīgāk, ka rekonstrukciju varēs sākt, balstoties uz detalizēti izstrādāta tehniskā un skiču projekta bāzes," sacīja Laukšteina.

Kopā projekta realizācijai plānotās investīcijas ir 15,8 miljoni latu bez pievienotās vērtības nodokļa, no kurām šogad bija plānots apgūt aptuveni vienu miljonu latu.

Jau ziņots, ka VNĪ 20.janvārī noslēdza līgumu par Rīgas pils priekšpils rekonstrukcijas-restaurācijas skiču un tehniskā projekta izstrādi un būvniecības autora uzraudzību.

Noslēgtā līguma vērtība ir 655 114 lati bez pievienotās vērtības nodokļa jeb 792 687 lati ar šo nodokli, informēja Laukšteina.

Projekta dokumentācijas izstrādes un saskaņošanas termiņš ir 18 mēneši no līguma spēkā stāšanās dienas. Tehniskajā projektā būs arī ekonomiskā sadaļa ar informāciju par nepieciešamo finanšu ieguldījumu.

Rīgas pils Priekšpils daļa ir vērsta uz Vanšu tilta, Krišjāņa Valdemāra ielas pusi. Tā ir daļa, kur pašlaik strādā Valsts prezidenta kanceleja, kā arī Priekšpils ietver vairākas telpas, kas šobrīd atrodas avārijas stāvoklī un netiek izmantotas, piemēram, Baltā zāle, Svētku zāle un vēl citas telpas kopumā aptuveni 5000 kvadrātmetru platībā.

Jau ziņots, ka Valsts prezidents Valdis Zatlers Rīgas pils remontdarbu laikā plāno strādāt par vairāk nekā 1,6 miljoniem latu izremontētajā un labiekārtotajā Jūrmalas rezidencē.

 

Strautiņš: Latvijas uzņēmēji neālējās; Zatlers izrādīja necieņu

NRA  08/17/09    Rīgas piena kombināta līdzīpašnieks Ivars Strautiņš, kurš piedalījās Valsts prezidenta Valda Zatlera vizītē Azerbaidžānā, noliedz, ka atceļā lidmašīnā uzņēmēji būtu ālējušies un necienīgi uzvedušies.

Paziņojumā presei I. Strautiņš norāda: „Ar pilnu atbildību varu teikt, ka lidmašīnā nekāda ālēšanās nenotika, tika kopīgi un vienoti nodziedātas vairākas tautasdziesmas. Uzņēmēju sašutumu izraisīja fakts, ka sākot skanēt pirmajai dziesmai "Pūt vējiņi", demonstratīvi tika aizvērti aizkariņi, kas atdalīja biznesa klasē sēdošo prezidentu no "tautas". Šis fakts kontekstā ar iepriekšējo, ka visi uzņēmēji, vēl esot Azerbaidžānā, vairāk nekā divas stundas biznesa uzvalkos 35 grādu karstumā bija spiesti gaidīt, kad ieradīsies prezidents un pateiks, kā vēlāk izrādījās, formālu uzrunu, radīja šo attieksmi. Es pieļauju, ka prezidentam bija kāds svarīgs iemesls, ja viņš kavējās, bet būtu tikai elementāra pieklājība, ja prezidenta komandas pārstāvji, būtu mūs informējuši par izmaiņām prezidenta plānos, lai arī mēs tās stundas varētu izmantot lietderīgāk.”

Tāpat uzņēmējs daļēji cenšas attaisnot kādreizējo ministru Jāni Krūmiņu, kurš, būdams acīmredzamā alkohola reibumā, savu uzrunu beidza ar vārdiem "es jūs visus mīlu, ejiet jūs visi dirst".

„Par vislielāko "grēkāzi" pēdējo dienu laikā ir kļuvis Jānis Krūmiņš. Es personīgi nedzirdēju, ka Jānis Krūmiņš savā it kā prezidenta vietā teiktajā uzrunā būtu teicis NRA publicēto frāzi, bet... ja viņš tā teica, tad, protams, parupjā veidā, bet pēc būtības stipri precīzi ir pateicis Latvijas prezidenta un viņa komandas attieksmi pret Latvijas uzņēmējiem vai vismaz mūsu izjūtu par to. Prezidents ir atbildīgs gan par savu, gan savas komandas profesionālismu,” uzsver I. Strautiņš.

„No sirds atvainojos, ja lidojuma laikā kaut kādā veidā es, vai manis organizētās aktivitātes ir aizskārušas prezidentu un viņa kundzi. Domstarpības nav virzītājspēks, tādēļ lūdzu cienīsim viens otru,” teikts uzņēmēja paziņojumā presei.

nra.lv jau ziņoja, ka atsevišķu uzņēmēju ālēšanās, ar kuru lidmašīnā noslēdzās Valda Zatlera valsts vizīte Azerbaidžānā, likusi apsvērt smalkāka sieta uzlikšanu, vētījot, kuri biznesa cilvēki turpmāk dosies kopā ar prezidentu.

Pār mēru lietots alkohols, emocionālais fons, kas izpaudās kā uzņēmēju kurnēšana par neapmierinošo valdības darbu, dažu aizvainojums, ka V. Zatlers viņiem neesot izrādījis pietiekamu uzmanību, – tas viss izvērtās kā skaļa ālēšanās. LIAA vadītājs Andris Ozols uzsver, ka nav velkama vienādības zīme starp visiem uzņēmējiem, runa esot par dažiem, kuri gan traucējuši kolēģus, gan metuši ēnu uz visiem. Tāpat viņš nesaredz notikušajā vēršanos pret V. Zatleru personīgi, drīzāk emocionālu neapmierinātības izvirdumu par valsts situāciju kopumā.

Kopumā prezidentam līdzi uz Azerbaidžānu devās 75 Latvijas uzņēmumu pārstāvji, bet to, kas trešdienas vakarā ar konjaka un šņabja pudelēm bļaustīdamies grūstījās pa lidmašīnu, bija ne vairāk kā desmit.

 

Budžeta deficīts pirmajos septiņos mēnešos - Ls 452 miljoni

LETA  08/17/09    Šī gada pirmajos septiņos mēnešos valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 2,394 miljardi latu, izdevumi - 2,846 miljardi latu, tādējādi veidojot finansiālo deficītu 452 miljonu latu apmērā, liecina Valsts kases oficiālie dati par valsts budžeta izpildi.

Jūlijā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 334,9 miljoni latu, izdevumi - 328,5 miljoni latu, bet finansiālais deficīts bija 6,5 miljoni latu.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi jūlijā bija 214,3 miljoni latu, izdevumi - 225,9 miljoni latu, bet finansiālais deficīts bija 11,6 miljoni latu.

Savukārt šī gada pirmajos septiņos mēnešos valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 1,635 miljardi latu, izdevumi - 1,991 miljards latu, tādējādi veidojot finansiālo deficītu - 355,4 miljonus latu.

Valsts speciālā budžeta ieņēmumi jūlijā bija 120,7 miljoni latu, izdevumi - 102,6 miljoni latu, pārpalikums bija 18,1 miljons latu. Pirmajos septiņos mēnešos valsts speciālā budžeta ieņēmumi bija 759,3 miljoni latu, izdevumi - 855,2 miljoni latu, tādējādi veidojot finansiālo deficītu - 95,9 miljonus latu.

 

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi par 18,4% mazāki nekā pērn

LETA  08/18/09    Laikā no šā gada sākuma līdz 9. augustam valsts pamatbudžeta ieņēmumi bijuši 1,65 miljardi latu, kas ir par 18,4% mazāk nekā šajā laikā pērn, liecina Finanšu ministrijas (FM) šodien valdībai sniegtā informācija par fiskālās disciplīnas un uzraudzības nodrošināšanas pasākumiem.

Nodokļu ieņēmumi kopš gada sākuma līdz 9.augustam samazinājušies par 30,1%, no tiem uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi sarukuši par 59,7%, iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi - par 35,2%, muitas nodokļa ieņēmumi par 40,4%, pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi - par 26,9%.

Valsts pamatbudžeta izdevumi šajā laika periodā samazinājušies par 6%, tostarp kārtējie izdevumi samazinājušies par 27,1%, no tiem izdevumi atlīdzībai samazinājušies par 28%.

Kopumā šajā laika periodā valsts pamatbudžetā bija deficīts 445,3 miljonu latu apmērā. 2008.gadā šajā laikā deficīts bija 206 miljoni latu.

Valsts speciālā budžeta deficīts šajā laikā bija 111,2 miljoni latu, kamēr 2008.gadā šajā laikā bija pārpalikums - 153,4 miljoni latu.

Valsts konsolidētajā budžetā kopā ar ziedojumiem un dāvinājumiem līdz 9.augustam deficīts bija 556,5 miljoni latu. 2008.gadā šajā laikā deficīts bija 52,6 miljoni latu.

 

Gandrīz 44 tūkstoši cilvēku zaudējuši cerības atrast darbu

LETA  08/20/09    Šā gada otrajā ceturksnī valstī bija 43 400 cilvēku, kas apgalvoja, ka zaudējuši cerības atrast darbu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Pērn šādu cilvēku valstī bija gandrīz uz pusi mazāk - 26 600.

Šā gada otrajā ceturksnī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar attiecīgo periodu gadu iepriekš, ir samazinājies par 1,6%.

Kopumā valstī nodarbināti 999 300 cilvēku jeb 55,9% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Tikai 4,2% no tiem dažādu iemeslu dēļ nestrādāja. Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, pārskata ceturksnī samazinājās gan nodarbināto iedzīvotāju skaits, gan nodarbināto īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā.

Nodarbināto kopskaitā sieviešu bija nedaudz vairāk nekā vīriešu - attiecīgi 51,6% un 48,4%.

Iedzīvotājiem iztikas līdzekļi parasti veidojas no dažādiem ienākumu veidiem, tādēļ apsekojuma laikā respondenti uzrādīja vairākus ienākumu avotus. Nedaudz vairāk nekā pusei - 51,5% - iedzīvotāju minētajā vecuma grupā būtiskākais no tiem bija darba samaksa.

Apsekojuma rezultāti liecina, ka otrajā ceturksnī Latvijā bija 199 700 darba meklētāju jeb 16,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Darba meklētāju skaits un īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā šajā periodā palielinājies, gan salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, kad darbu meklēja 76 500 cilvēku un to īpatsvars bija 6,3%, gan 2009.gada pirmo ceturksni.

Darba meklētāju vīriešu īpatsvars ekonomiski aktīvo vīriešu skaitā valstī bija augstāks nekā sievietēm, veidojot 19,9% un 13,4%. Gandrīz ceturtā daļa no darba meklētāju kopskaita bija ilgstošie darba meklētāji, to skaits, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, palielinājies vairāk nekā divas reizes jeb par 27 700.

Esošajā ekonomiskajā situācijā, kad darba devēji samazina darbinieku skaitu un darba tirgū sarūk pieprasījums pēc darbaspēka, pieaug to darba meklētāju skaits, kuriem ir darba pieredze. 2009.gada otrajā ceturksnī darba meklētāji ar darba pieredzi bija 182 200 jeb 91,2% no darba meklētāju skaita, bet gadu iepriekš šis rādītājs attiecīgi bija 65 400 un 85,6%.

Bez nodarbinātajiem un darba meklētājiem ir daļa iedzīvotāju, kas netiek uzskatīta par darbaspēku, - tie ir ekonomiski neaktīvi. 2009.gada otrajā ceturksnī ekonomiski neaktīvi bija 587 400 cilvēku, un, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, to skaits ir palielinājies par 1,7%.

Šā gada otrajā ceturksnī gandrīz divas piektdaļas jeb 38,9% no ekonomiski neaktīvajām personām veidoja pensionāri, katrs trešais bija skolēns vai students, kas mācījās pa dienu un pārskata nedēļā nestrādāja, katrs desmitais bija ilgstoši slimojošs iedzīvotājs vai invalīds, katrs vienpadsmitais ekonomiski neaktīvais iedzīvotājs sevi uzskatīja par mājsaimnieku vai mājsaimnieci.

"DnB Nord bankas" ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš prognozē, ka strauji darba meklētāju skaits vēl augs trešajā ceturksnī, vēlāk tam vajadzētu krasi piebremzēties.

Ekonomiski neaktīvo cilvēku īpatsvars pagaidām vēl krasi neaug, tas ir 2007.gada beigu līmenī. Tātad cilvēki saglabā cerību atrast darbu un aktīvi kaut ko cenšas darīt lietas labā, radot priekšnosacījumus perspektīvāko, pamatā uz eksportu vērsto nozaru attīstībai.

Algu sarukšanas process dod papildu ieguldījumu šajā procesā, veicinot starptautiskās konkurētspējas uzlabošanos, tātad rada priekšnoteikumus eksporta pieauguma atjaunošanai un ilgtspējīgai attīstībai nākotnē.

Ir samazinājies cilvēku īpatsvars, kas saņem virs 300 latiem, bet pieaudzis to, kas saņem zem 300 latiem mēnesī. Domājams, ka trešajā ceturksnī šis process ir turpinājies straujā tempā, lielā mērā valsts budžeta izdevumu apcirpšanas dēļ, bet nākamgad šajā jomā tiks sasniegta "zema stabilitāte", skaidro Strautiņš.

 

Katrs ceturtais gatavs piekrist 70% algas samazinājumam, lai tikai paliktu darbā

Ilze Zālīte,  NRA  08/20/09    Baidoties no atlaišanas, katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs šobrīd ir ar mieru būtiski samazināt algu tā vārdā, lai saglabātu darbavietu.

Uz jautājumu "Vai Tu piekristu strādāt par 30% no savas algas, lai tikai darba devējs piekristu saglabāt Tavu darba vietu?", 25% respondentu atbildēja apstiprinoši, bet 75% - šādu iespēju noliedza.

"WorkingDay Latvia eksperti uzskata, ka šādi aptaujas dati liecina - cilvēki baidās no pieaugošā bezdarba un apzinās, ka darbu atrast būs arvien grūtāk.

Uzņēmēji, krītoties biznesa apjomiem, turpina optimizēt darbaspēka izmaksas ne tikai samazinot atalgojumu, bet arī atlaižot no darba mazāk produktīvos darbiniekus. Bailes no ilgstoša bezdarba cilvēkiem bieži liek pieņemt nosacījumus no darba devēja, kas paredz būtisku atalgojuma samazinājumu.

Aptaujā piedalījās 1027 respondenti.

 

Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju var nepietikt rezervju, kas ļautu pārvarēt krīzi

FINANCENET  08/21/09     Latvijas Krājbankas Tautsaimniecības procesu analīzes grupa kopā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veikusi atkārtotu pētījumu, kurā noskaidrojusi cilvēku uztveri par viņu individuālā bankrota sliekšņa tuvumu.

Jaunajā pētījumā izmantots bankrota sliekšņa indekss, kas parāda dažādu iedzīvotāju grupu attālumu no brīža, kuru cilvēki uzskata par savu personisko bankrotu - nopietnām finansiālām grūtībām un nespēju pildīt saistības, kā arī nespēju nodrošināt sevi ar visnepieciešamāko patēriņu. Šāds uzstādījums ataino gan cilvēku uztveri par savu privāto dzīvi un labklājību, gan apliecina priekšstata par personisko situāciju ciešo saistību ar vispārējo stāvokli valstī.

Pētījuma rezultāti liecina, ka piektā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka jau šobrīd atrodas uz bankrota sliekšņa, proti, saskaras ar nopietnām finansiālām problēmām. Gandrīz divreiz vairāk ir to, kuriem bankrota robeža iestātos pēc mēneša gadījumā, ja tiktu zaudēti regulāri ienākumi.

Aptaujā, kas aptvēra visdažādākos iedzīvotāju slāņus visā Latvijā, vidējais bankrota sliekšņa indekss ir 1,40. Tas nozīmē, ka statistiski vidējo Latvijas iedzīvotāju no bankrota šķir vidēji mēnesis un divpadsmit dienas.

Būtiski, ka 21% aptaujāto iedzīvotāju indekss ir pat zemāks par 1, tādējādi viņi pie bankrota sliekšņa nonāk periodā, kas ir īsāks par mēnesi. Vien piektdaļai aptaujas dalībnieku indeksa vērtība ir augstāka par 3, kas liecina, ka, zaudējot regulārus ienākumus, viņiem būtu pietiekami finanšu līdzekļi trim mēnešiem. Tikai seši procenti respondentu norādīja, ka nopietnas finansiālas problēmas viņiem sāktos tikai pēc četriem vai vairāk mēnešiem.

Vērā ņemami uzkrājumi (lielāki vai vienādi ar mājsaimniecības viena mēneša ienākumiem) ir tikai piektdaļai (19%) mājsaimniecību. Savukārt 21% atzinuši, ka krīzes dēļ savus ieguldījumus jau iztērējuši, bet 17% no "krājējiem" tos tērē šobrīd. Šajā izpratnē krīze visvairāk ir skārusi vidējo paaudzi (35-54 gadi), kas lielā mērā skaidrojams ar situāciju darba tirgū un aizņēmumu struktūru.

Vērtējot iedzīvotāju uzkrājumu un parādsaistību attiecības, jāsecina, ka lielākajai daļai (55%) mājsaimniecību šobrīd ne tikai nav naudas uzkrājumu viena mēneša ienākumu vai lielākā apmērā, bet tādu nav bijis arī pirms krīzes. Tas daudzējādā ziņā izskaidro cilvēku nepatiku un neizpratni par aizgājušo trekno gadu vai saldās dzīves pieminēšanu.

Kopumā dažāda veida parādsaistības ir 56% iedzīvotāju, no kurām lielākā daļa ir kredīti vai līzinga maksājumi. Vēl pie tipiskākajām saistībām minami parādi citām privātpersonām vai nenomaksāti regulārie maksājumi (dažādi rēķini). Lielākā daļa iedzīvotāju, kuriem ir parādsaistības, bet nav iekrājumu, ir to vidū, kuru ģimenēs ir bērni līdz 18 gadu vecumam, un tieši šos cilvēkus no bankrota šķir nepilns mēnesis (indekss 0,91). Visticamāk, tas izskaidrojams ar objektīvu nepieciešamību un grūtībām, iekārtojot savu dzīvi, iegādāties dzīvesvietu, automašīnu.

Trešajai daļai Latvijas iedzīvotāju nav ne parādsaistību, ne arī uzkrājumu (tā saucamā dzīve no rokas mutē). Savukārt tādu, kuriem parādu nav, toties ir uzkrājumi, ir 10% no visiem respondentiem, un visvairāk šādu cilvēku ir vecākās paaudzes (55-74) vidū.

Starp iemesliem, kādēļ tiek veidoti uzkrājumi, dominē ietaupījumi "nebaltām dienām" (darba zaudējums, slimība), nepieciešamība atlikt naudu lielākam pirkumam vai izdevumiem. Būtiski, ka mūsu sabiedrībā gandrīz piektā daļa iedzīvotāju veido uzkrājumus, lai vajadzības gadījumā palīdzētu bērniem, vecākiem vai citiem radiniekiem.

Pētījums liek secināt, ka krīzes pārvarēšana nevar balstīties tikai uz lēmumiem, kuru iespaids parādīsies vidējā un garā termiņā. Bankrota sliekšņa indeksa rādītāji demonstrē, ka nepieciešama gan pašu cilvēku dinamiska rīcība, gan arī aktīvi lēmumi valsts un tautsaimniecības politikas jomā.

 

Ekonomikas ministrs sola atvieglot uzņēmējiem nodokļu slogu

LETA  08/21/09    Piektdien vizītes laikā Jelgavā, tiekoties ar vietējiem uzņēmējiem, ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) solīja atvieglot uzņēmējiem nodokļu slogu.

Tikšanās laikā uzņēmēji ministram uzdeva daudz dažādu jautājumu par pašreizējo ekonomisko situāciju un plānotajām izmaiņām uzņēmējdarbības likumdošanā.

Kampars visai asi kritizēja pastāvošo birokrātiju nodokļu sistēmā un norādīja, ka tajā nepieciešamas vairākas izmaiņas.

Ekonomikas ministrija cīnīsies par to, lai uzņēmējiem nebūtu jāmaksā uzņēmuma ienākuma nodoklis avansā, solīja Kampars. Viņš esot novērojis, ka uzņēmējiem katastrofāli trūkst apgrozāmo līdzekļu, tāpēc būtu nepieciešams veikt dažas korekcijas nodokļu iekasēšanā.

Tāpat Kampars uzņēmējiem solīja reformu gaitā nepaaugstināt nevienu nodokli, kas ietekmētu ražotāja preču pašizmaksu.

Komentējot pašreizējo ekonomisko situāciju, Kampars minēja aptuvenus skaitļus, piemēram, Latvijas kopējais parāds pašlaik esot 136% no iekšzemes kopprodukta. Lielāko parāda daļu veido fizisko un juridisko personu parādi - kredīti, aizņēmumi. Valsts parāds veido aptuveni 30% no kopējās parāda summas.

Ministrs atkārtoti uzsvēra, ka pašreizējā situācijā tuvāko piecu gadu laikā Latvijas ekonomika būs bāzēta nevis uz iekšējo patēriņu, bet eksportu, paredzot noteikt 5-6 prioritārās nozares - kokapstrādi, pārtikas ražošanu, ķīmisko rūpniecību, elektrisko un optisko iekārtu ražošanu, mašīnbūvi un metālapstrādi, atsevišķas pakalpojumu nozares, piemēram, tranzītu.

Šīm nozarēm paredzēts valsts atbalsts, gan ieguldot līdzekļus, gan pakārtojot to vajadzībām izglītības sistēmu.

Jau ziņots, ka šodien ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) darba vizītē apmeklē Jelgavu.

Kā ziņots, ekonomikas ministrs piektdien darba vizītē apmeklēja Jelgavu, kur tikās ar Jelgavas domes priekšsēdētāju Andri Rāviņu un priekšsēdētāja vietniekiem Aigaru Rubli un Vili Ļevčenoku, kā arī apmeklēja vairākus uzņēmumus.

Vizītes laikā ministrs apmeklēja plastmasas cauruļu ražošanas kompleksu SIA "Evopipes" un Krievijas-Latvijas kopuzņēmumu "AMO Plant", kas gada nogalē plāno sākt vieglo kravas automobiļu un autobusu ražošanu.

Kampars piedalījās divu Jelgavai būtisku līgumu parakstīšanā par uzņēmējdarbības veicināšanu Jelgavā.

 

Septiņos mēnešos reģistrēti 706 nelegāli nodarbinātie

LETA  08/24/09    Līdz jūlija beigām Valsts darba inspekcijas (VDI) amatpersonas, apsekojot 2727 uzņēmumus, konstatējušas 706 bez darba līguma nodarbinātos, informēja VDI.

VDI sagatavotajā informācijā premjeram Valdim Dombrovskim (JL) par šogad paveikto "aplokšņu algu" maksāšanas gadījumu atklāšanā un novēršanā, kā arī nelegālās nodarbinātības un nelegālās uzņēmējdarbības apkarošanā uzsver, ka pēc veiktajām pārbaudēm ar 155 atklātajiem "ēnstrādniekiem" viņu darba devēji noslēdza darba līgumu. Savukārt darba attiecības netika turpinātas ar 521 nelegāli nodarbināto.

VDI uzsver, ka šai gadījumā tas galvenokārt norāda uz to, ka nelegālā nodarbinātībā iesaistītās puses nevēlas slēgt darba līgumus, tādējādi turpinot saglabāt nelegālās nodarbinātības pastāvēšanas risku, tā dēļ radot valstij zaudējumus 215 808 latu apmērā nenomaksātu nodokļu veidā, ja darba līgums tiktu noslēgts vismaz minimālās mēneša algas apmērā.

Par konstatētajiem pārkāpumiem saistībā ar nelegālo nodarbinātību saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa normām darba devējiem piemērots naudas sods 86 700 latu apmērā.

2009.gadā visvairāk nelegāli nodarbināto personu tika konstatēts būvniecībā - 43,2% no visiem atklātajiem nelegālās nodarbinātības gadījumiem, individuālo pakalpojumu sniegšanas nozarē - 12,3%, apstrādes rūpniecībā - 8,9% un mājsaimniecību kā darba devēja darbībā - 8,3%.

VDI vēstulē premjeram arī uzsver, ka, lai VDI ar ierobežoto kapacitāti un bez papildu finanšu resursu piešķiršanas varētu realizēt efektīvu nelegālās nodarbinātības samazināšanas politiku, ir nepieciešamas izmaiņas likumdošanā. Pašreizējā likumdošana nelegālās nodarbinātības fakta konstatācijai un tās pierādīšanai ir laikietilpīga un procesuāli smagnēja, tādēļ nepieciešami grozījumi Darba likumā ar prasību darba devējam nodrošināt darba līguma kopijas atrašanos struktūrvienībā. Taču pret tiem jau iebildusi Latvijas Darba devēju konfederācija.

Kā alternatīvu priekšlikumu VDI ierosina likumdošanā noteikt darba devēja pienākumu reģistrēt nodarbināto Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ne vēlāk kā vienu dienu pirms darba attiecību uzsākšanas, kā tas noteikts daudzu Eiropas Savienības valstu normatīvajos aktos, piemēram, Slovākijā, Ungārijā, Nīderlandē, Bulgārijā, Vācijā, Spānijā, Lietuvā. Tur reģistrēšanas termiņš noteikts no vienas līdz pat astoņām dienām pirms darbu uzsākšanas.

VDI uzsver, ka, veicot nelegālās nodarbinātības uzraudzību, inspekcija gadā spēj apsekot ap 3% no visa Latvijā reģistrēto uzņēmumu skaita, kas ir nepietiekami, jo uzņēmēji, zinot par VDI kapacitāti, turpina darba procesā izmantot nelegāli nodarbinātos, paļaujoties uz to, ka varēs izvairīties no kontroles. Veicot grozījumus likumdošanā, VDI ar esošajiem resursiem spētu apsekot līdz 10% no Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem, kā to paredz Eiropas Savienības ieteikumi efektīvai cīņai pret nelegālo nodarbinātību.

VDI arī uzsver, ka nelegālās nodarbinātības samazināšanas politikas īstenošanai plāno paplašināt sadarbību ar vairākām uzņēmēju organizācijām, piemēram, Latvijas Drošības biznesa asociāciju, Eiropas Apbedītāju asociāciju, Latvijas Apbedītāju asociāciju, Zemgales novada autoservisiem, Latvijas Būvnieku asociāciju, Latvijas Profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas asociāciju.

Tā, piemēram, sadarbībā ar Latvijas Drošības biznesa asociāciju ir izstrādāti kopēji priekšlikumi grozījumiem Apsardzes darbības likumā, kuru mērķis ir samazināt nelegālo nodarbinātību. Priekšlikumi iesniegti Iekšlietu ministrijā tālākai virzībai.

Nelegālās nodarbinātības samazināšana ir viena no Dombrovska valdības deklarācijā iekļautajām prioritātēm, un arī VDI nelegālās nodarbinātības samazināšanas politikas īstenošana ir noteikta par darbības prioritāti, jo nelegālā nodarbinātība jau ilgstoši ir raksturīga Latvijas darba tirgus iezīme, kas izraisa ne tikai sociālo dempingu, bet arī nelabvēlīgi ietekmē godīgu konkurenci, uzsver inspekcijā.

Kā ziņots, pagājušā nedēļā Ministru prezidents pieprasīja VID ģenerāldirektoram Dzintaram Jakānam un VDI direktorei Ritai Elcei sniegt informāciju par šogad paveikto "aplokšņu algu" maksāšanas gadījumu atklāšanā un novēršanā, kā arī nelegālās nodarbinātības un nelegālās uzņēmējdarbības apkarošanā.

 

Smirnovs: noslīkšana uz laiku atlikta

Imants Vīksne,  NRA  08/25/09    Ventspils augstskolas brīnišķais prāts – ekonomikas pasniedzējs Dmitrijs Smirnovs raksta grāmatu par to, kā Latvija novesta līdz krīzei un brīvajos brīžos savā mazdārziņā kaplē kartupeļus. Lūkojām noskaidrot, kādas ir skandalozā skeptiķa šā brīža prognozes, un tās ir tikpat, ja ne vēl melnākas.

Diemžēl līdz šim tās piepildījušās precīzāk, nekā politiķu un viņiem pietuvināto analītiķu sludinātās.

– Vieni stāsta, ka esam dibenā un tagad rāpojam, citi saka, ka dibens vēl tālu. Kurā krīzes posmā pašlaik atrodamies?

– Es uzskatu, ka tas vēl ir tikai sākums. Ar ko tiek sasniegta tā saucamā stabilizācija? Mēs dabūjam kredītu no EK, SVF un vienkārši noēdam. Februārī saņemtais aizdevums jau ir apēsts, jūlijā dabūjām jaunu porciju, ko ēdīsim līdz ziemai, bet kāds būs nākamais gads, tas ir liels jautājums. Turpinās situācija, kad pilnīgi nekas netiek darīts, lai izvairītos no kredītu atkarības. Man pat liekas, ka viss tiek darīts lai to padziļinātu.

– Tātad valdības darbu jūs vērtējat kritiski.

– Ļoti kritiski! Valdība tagad pārliek visas problēmas uz privāto biznesu un pašvaldībām. Nākamgad daudzām pašvaldībām būs ļoti grūti – Daugavpilī un Rēzeknē būs ļoti lielas problēmas, tāpat arī Rīgas pašvaldība varētu bankrotēt. Iedzīvotājiem būs milzīgi parādi par apkuri. Kur pašvaldības ņems naudu sociālajiem pabalstiem? Viņām kredītus neviens nedod. Stabilizācija, par kuru tagad valdība runā, ir visai nosacīta. Tā ir demagoģija – no vienas puses stāstīt - ja nedabūsim starptautisko kredītu, valsts bankrotēs, bet no otras - ka krīze ir jau beigusies un sākas stabilizācija. Ja notiek ekonomikas atveseļošanās, tad kāpēc mums ir vajadzīgs kredīts?

– Ar ko īsti Latvijā nodarbojas SVF un Pasaules Banka?

– Es tagad rakstu grāmatu, kur būs sīki aprakstīts, kāpēc tas notiek un ar kādiem mērķiem. Veselu nodaļu veltīšu Obamas plānam. Ja salīdzina, kas notiek ASV un Latvijā, tad pie mums viss tiek darīts ačgārni. ASV valsts budžeta deficīts ir ap 13% no iekšzemes kopprodukta un neviens viņus par to nekritizē. Obamas plāns ir tieša ekonomikas stimulēšana: viņi nepalielina nodokļus, nesamazina federālos izdevumus (to dara tikai pašvaldībās), nacionālā līmenī izdevumi sociālajai sfērai un izglītībai tiek pat palielināti. Tam visam vajadzīgi vairāki simti miljardu dolāru. Kur ASV ņem naudu, lai finansētu milzīgo budžeta deficītu? Atbilde ir elementāra – viņi to naudu drukā! Kur ņem naudu SVF, lai izsniegtu kredītu Latvijai? Attīstītās valstis veic iemaksas šajā fondā un pēc tam to izsniedz kredītā jaunattīstības valstīm. Lielāko daļu naudas dod ASV. Kur ASV ņem naudu, lai izsniegtu kredītu SVF? Viņi to atkal vienkārši drukā!

– Bet cik tad ilgi var tā drukāt?!

– Ļoti ilgi - ar tādu nosacījumu, ka viņi to aizliedz darīt mums! Tas būšot drauds mūsu stabilitātei, mums jāņem kredīts un jāmaksā par to procenti.

– Kas notiktu, ja Latvija sadrukātu sev 1 – 2 miljardus latu?

– Pirmkārt, būtu nepieciešams pāriet uz peldošo valūtas kursu; protams, ka būtu inflācija, lats kristos attiecībā pret pārējām valūtām, taču pozitīvā būtu vairāk, salīdzinot ar esošo situāciju - ar iedzīvotāju algas devalvāciju. Algu un pensiju samazināšana faktiski arī ved uz valsts bankrotu. Budžeta deficīts no šādiem samazinājumiem nemazinās un izrādās, ka arī nākamgad būs jāturpina griezt izdevumi. Un ja nākamgad valsts nebankrotēs, tad 2011. gadam atkal būs jāgriež par kādiem 500 miljoniem... Teorētisks ietaupījums ir, bet praksē budžeta ieņēmumi krīt vēl vairāk. Līdz ar to iedzīvotājiem un uzņēmējiem pieaug negatīvā attieksme pret valsti un, ja viņiem ir tāda iespēja, viņi izvēlas nodokļus nemaksāt.

– Statistika rādot, ka IKP kritumu amortizējot deflācija un eksporta pieaugums?

– Eksporta pieaugums ir vienīgi uz meža izvešanas rēķina. Un tas nelielais pieaugums bija tikai jūnijā, salīdzinot ar maiju. Uzņēmēji pagaidām cenšas izdzīvot, tāpēc eksports saglabājas, bet nākamgad es prognozēju dramatisku kritumu. Ļoti daudzi uzņēmumi bankrotēs. Arī lieli un it kā stabili uzņēmumi. Tā ir sistēma, viņus vienkārši noved pie šī bankrota.

– Kurš ir ieinteresēts šajā bankrotā?

– Trešā puse, kas ir ārpus Latvijas.

– Un kāds tam mērķis?

– Jūs mani varbūt nosauksiet par paranoiķi - mērķis ir sagraut Eiropas Savienību; sitīs pa visām pusēm. Arī gāzes konflikta starp Krieviju un Ukrainu īstais mērķis ir ES. Un šajā brīdī visvājākā ES vieta ir Baltijas valstis. Ir ļoti reāli, ka Latvijas, Lietuvas vai Igaunijas bankrots varētu izsaukt arī ES sabrukumu – notiktu ķēdes reakcija.

– Kāda ir nākotnes vīzija pēc šī sabrukuma?

– Katra valsts būs atsevišķi. Vācija, protams, cietīs vismazāk šajā sabrukumā.

– Par ko īsti būs jūsu grāmata?

– Par to, kā novest valsti līdz krīzei. Es vēlos saprotamā valodā uzrakstīt, lai arī cilvēkiem, kam nav augstākā ekonomiskā izglītība, būtu skaidrs, kas notiek mūsu valstī. Un varbūt - lai brīdinātu citas valstis nākotnē. Šobrīd par grāmatas izdošanu pastāv mutiska vienošanās un es saprotu, ka izdevēji ir ļoti ieinteresēti. Faktiski es rakstīšu par visu, kas notiek Latvijā; arī par Parex banku – kāpēc tur ieguldīja tik daudz naudas. Arī par fiksēto valūtas kursu – kam tas ir izdevīgs, un, kāpēc Rimšēvičs saņem lielāku algu nekā ASV Federālās rezerves sistēmas priekšsēdētājs. Viņam maksā par to, ka neļauj pāriet uz peldošo valūtas kursu.

– Kas notiktu dienā, kad Latvija atteiktos no fiksētā kursa?

– Mēs iegūtu monetāro neatkarību! Mēs paši varētu lemt par savu likteni.

– Pagājušajā rudenī jūs aizturēja Drošības Policija par vienu teikumu Ventas Balsī; vai tagad jūs sūtat DP caurlūkošanai savas grāmatas melnrakstus?

– Nē, neko neesmu sūtījis. Es tomēr uzskatu, ka pagaidām vārda brīvība mūsu valstī ir. Ja nav, tad iešu uz cietumu... Man ģimene nav, bērnu nav... Varbūt būs jābrauc prom no Latvijas, kas to zina?

– Ko šobrīd varat teikt par Latvijas banku sektoru, cik tas ir uzticams?

– ASV uzskata, ka 50% no hipotekārajiem kredītiem ir bezcerīgi. Latvijā šis burbulis bija 2 – 3 reizes lielāks: ap 80% hipotekāro kredītu var norakstīt zaudējumos. Tagad, lai tagad glābtu komercbanku sistēmu, domāju, ir nepieciešami kādi 8 miljardi eiro.

– Vai ir gaidāmi jauni parexi?

– Ja viņi nedabūs nekur naudu – un kur viņi to dabūs, nezinu...

– Vai mēs varam šobrīd runāt, tieši kuras bankas?

– Nē, konkrētas bankas nosaukt nedrīkstu, savādāk atkal būs klāt Drošības policija un šūs jaunas krimināllietas...

– Mēs martā runājām par modeli, kādā Latvija varētu turpmāk eksistēt. Varat ieskicēt?

– Veicot neatkarīgu monetāro un fiskālo politiku. Pagaidām es nekādas pozitīvas izmaiņas šajā virzienā mūsu politiskajā dzīvē neredzu.

– Bet vai tāda neatkarīga politika vispār var būt, ja mēs faktiski esam ES guberņa?

– Guberņai vismaz ir kādas tiesības, mums nekā nav... Konkurence un brīvais tirgus darbojas tikai tad, ja visi dalībnieki ir vienādi. Latvija nevar konkurēt ar Vāciju, Beļģiju vai Somiju – nevar! Mums ir pavisam cits attīstības līmenis, līdz ar to mums ir nepieciešams lielāks atbalsts. Reāls atbalsts, nevis tā fiktīvā palīdzība, ko viņi mums dod – tā nav palīdzība, tā ir ņirgāšanās. Brīvā tirgus konkurencē vienmēr izdzīvo visstiprākais un nekādi izņēmumi tur vienkārši nevar būt.

– Kā skaidrojat Ķīnas fenomenu?

– Arī par to rakstīšu grāmatā. Kādai ir jābūt reālai palīdzībai ekonomikā? Dodiet mums reālu kapitālu – investīcijas, nevis spekulatīvo kapitālu! Ķīnai dod reālu kapitālu, mums nedod. Latvijā visa šī ES palīdzība izpaužas tā: mēs uzbūvēsim ceļu, bet tā galā rūpnīcai jāparādās pašai. Ķīnā gluži otrādi – vispirms uzbūvē rūpnīcas, viss pārējais – notiek pēc tam. Tā ir būtiska atšķirība. Mēs neko neražojam, varam tikai prasīt kredītus un tērēt, lai pirktu viņu ražojumus. Uz šo brīdi Latvija nevar pati sevi nodrošināt pat ar pārtikas produktiem. Viss, uz ko mēs paskatāmies, ir ievests. Ja notiks lata devalvācija, tad visas importa preces kļūs dārgākas. Tāpēc to nedrīkstot pieļaut.

– Cik tālu esat ticis ar rakstīšanu?

– Ceru septembrī pabeigt - būs pāri 200 lappusēm.

– Ar ko jūs vēl nodarbojaties, ja neskaita nepilnu pasniedzēja slodzi Ventspils augstskolā?

– Tagad man nedaudz palielināja slodzi, bet vienalga atliek daudz laika domāšanai. Strādāju arī vasarnīcā, vismaz kāds kartupelis būs. Pastāv reāli draudi, ka importa pārtika veikalos būs, bet cilvēkiem nebūs naudas, lai to iegādātos. Protams, Eiropā jau neviens badu nepieļaus – mēs saņemsim kaut kādu minimālu humāno palīdzību, bet pēc šīs palīdzības būs ļoti lielas rindas. Manas martā izteiktās prognozes par bezdarbu 50% līmenī bija veidotas pēc pesimistiskākā attīstības scenārija – kas notiks, ja mēs nesaņemsim starptautisko aizdevumu. Līdzko mums pārtrauks dot kredītus, tas arī notiks. Tāpat jau šajā un nākamajā mēnesī būs bezdarba kāpums uz atlaisto ierēdņu un skolotāju rēķina. 20% bezdarbs ir reāls jau tuvākajā nākotnē.

– Varbūt noslēgumā jūs varētu dot lasītājiem kādus ieteikumus?

– Cilvēkiem objektīvi jāizvērtē savas iespējas. Labāk sagatavoties sliktākām lietām – ja tās nepiepildīsies, tad ļoti labi. Pagaidām es nekādas pozitīvas tendences Latvijas ekonomikā neredzu. Krīze ir vienkārši atlikta. uz nākamo vai aiznākamo gadu. Šogad vairs nekas traks atlikušajos piecos mēnešos nenotiks, bet pavasarī, visticamākais, mums atkal būs nepieciešams jauns kredīts.

– Vai mums dos?

– To es nezinu. Tas ir atkarīgs no tiem cilvēkiem, kas ir izvēlējušies Latvijas bankrota datumu. Ja ir nolemts, ka tieši tagad nepieciešams bankrots, viņi naudu nedos. Ja laiks vēl nebūs pienācis, tad naudu dos.

 

Saukāns: bibliotēkas būvniecībai nākamgad nepieciešami vismaz 30 miljoni latu

BNS   08/25/09    Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvniecībai nākamgad nepieciešami vismaz 30 miljoni latu, lai varētu nodrošināt minimālo būvniecības programmu, otrdien žurnālistiem pavēstīja būvfirmas "RBSSKALS" padomes priekšsēdētājs un Nacionālās būvkompāniju apvienības priekšsēdētājs Māris Saukāns.

Viņš norādīja, ka bez 30 miljoniem latu radīsies zaudējumi, jo būvkompānijas nevarēs izpildīt minimālo programmu no jebkura parametra - gan tehnoloģiski, gan saskaņojot piegādes.

Saukāns atgādināja, ka pēc sākotnējā projekta no valsts budžeta nākamgad bibliotēkas būvniecībai paredzēti 40 miljoni latu, taču tagad būvniekiem lūgts izstrādāt projektu par 26 miljoniem latu.

"30 miljoni latu ir minimums, jo pretējā gadījumā būs zaudējumi. Mēs nevaram precīzi pateikt, cik lieli, taču būs," teica Saukāns, paužot, ka samazināt izdevumus par 10 miljoniem latu vēl ir iespējams, piemēram, pārliekot laika termiņus.

Saukāns gan atzinīgi novērtēja kultūras ministra Inta Dāldera (Tautas partija) darbu, kurš esot ieviesis jaunu darba kārtību un kvalitatīvi pārņēmis aģentūras "Jaunie "Trīs brāļi"" funkcijas. Saukāns arī atzina, ka Dālderis katru nedēļu tiekas ar būvniekiem un tiešā veidā pārrunā visus jautājumus.

Jau vēstīts, ka LNB ēkai līdz šā gada beigām taps pirmie trīs stāvi, bet nākamgad, saņemot nepieciešamos 30 miljonus latu, varētu pabeigt ēkas nesošās konstrukcijas būvniecību. Kultūras infrastruktūras nodaļas vadītājs Zigurds Magone iepriekš žurnālistiem pastāstīja, ka sākotnēji bija paredzēts, ka 2010.gadā LNB ēkas būvniecībai piešķirs 30 miljonus latu.

Tos saņemot, 2010.gadā varētu uzbūvēt visu ēkas konstrukciju un jumta daļu, bet aiznākamgad varētu veikt ēkas iekšdarbus. Tomēr Magone jau saņēmis KM brīdinājumu, ka būvdarbiem paredzētā naudas summa būs mazāka.

Līdz 2009.gada sākumam Gaismas pils izveidē izlietoti jau 26 miljoni latu, bet šogad līdz 2009.gada beigām būvdarbos paredzēts ieguldīt 26,9 miljonus latu. Nākamgad LNB ēkas būvniecībā pēc sākotnējā projekta no valsts budžeta paredzēti 41,62 miljoni latu, 2011.gadā - 49,78 miljoni latu un 2012.gadā - 23,48 miljoni latu.

Tiesības nodrošināt Gaismas pils būvniecību pieder "Nacionālajai būvkompāniju apvienībai", kuru veido trīs būvkompānijas - "RBSSKALS", "RE&RE", "Skonto būve".

 

Latvijas ceļu glābšanas programmas nav

Uldis Graudiņš,  Latvijas Avīze  08/26/09    Igaunija ceļiem piešķir vairāk naudas, Lietuva ES fondus apgūs divos gados, bet Latvija nenovērtē ceļu svarīgumu

Nav iemesla cerībām, ka nākamajos gados Latvijas ceļu sabrukšana apstāsies. Par to liecina Baltijas un citu valstu ceļa nozares ekspertu konferencē, kas beidzas šodien, teiktais. Latvija agrāk nav parūpējusies par tālredzīgu ceļu nozares izaugsmi. Uzskatāms piemērs – Igaunijā un Lietuvā Eiropas fondu naudu var izmantot reģionālo ceļu remontam, bet Latvijā nedrīkst. Vēl vairāk – aizvadītā gada Ziemassvētku naktī Ivara Godmaņa valdība atcēla ceļiem paredzētās naudas piesaisti ikgadējās transporta līdzekļu nodevas un akcīzes nodokļa par degvielu ieņēmumiem. "Starptautiskais valūtas fonds nespieda valsti uz šo soli. Atbildība par situāciju ar ES fondu naudas sadali ir jāuzņemas iepriekšējām valdībām, kas pieļāva kļūdu plānošanā, atļaujot naudu ceļu nozarē dalīt pēc nozares principa. Patlaban Lietuvā tādas pašas vietējas nozīmes ceļiem var, bet Latvijā nevar izmantot ES fonda naudas atbalstu," saka Latvijas Pašvaldību savienības konsultants Aino Salmiņš. Viņš uzsver – īpaši katastrofāla situācija ir ar pašvaldību ceļiem, kuriem šajā gadā piešķirti vien 39% no aizvadītā gada finansējuma.

Sliktais ceļu stāvoklis nozīmē lielus zaudējumus tautsaimniecībai – uzņēmēji naudu neiegulda novados, kur ir slikti ceļi, notiek vairāk ceļu satiksmes negadījumu, kuru seku likvidēšana valstij prasa papildu naudu, tiek zaudēts daudz laika, un rezultātā valsts budžets nodokļos nesaņem lielas naudas summas. Izstādes "Ceļu būve 2009" un starptautiskās Baltijas valstu ceļu nozares ekspertu konferences laikā (konferences noslēgums ir šodien) Lietuvas, Igaunijas un Latvijas ceļu administrāciju vadītāji pastāstīja, kā sokas ceļu nozarei viņu valstī. Secinājums – mūsu valstī patlaban situācija ir vissarežģītākā un nākamajos gados būtisku izmaiņu nebūs.

Latvija aizvien airāk atpaliek

VAS "Latvijas valsts ceļi" valdes priekšsēdētājs Tālis Straume izstādes atklāšanā atgādināja – 50% Latvijas ceļu ir sliktā, bet 10 – 15% ceļu – katastrofālā stāvoklī. Patlaban no Centrāleiropas valstīm paraugs ir Polija. Šajā valstī patlaban nav IKP krituma. Polija valsts ceļiem piešķirto naudu no 3,9 miljardiem latu pērn šajā gadā cēla līdz 5,6 miljardiem latu. Atbildot uz jautājumu, vai dižķibeles laikā Latvijas ceļu nozare var palīdzēt tautsaimniecībai, T. Straume teic, ka Latvijā vajadzētu atrast naudu jau pirms vairākiem gadiem valdības apstiprinātā lēmuma izpildei. Tas paredzēja naudu reģionālās nozīmes ceļu izaugsmei adiminstratīvi teritoriālās reformas īstenošanas laikā. Lēmuma īstenošanai vajadzīgi 12 miljoni latu. T. Straume uzsver – par šīs naudas izlietojumu ceļiem lemtu Latvijas pašvaldības, bet būvniecības darbus organizētu "Latvijas valsts ceļi". Tātad ieguvēji būtu visu novadu cilvēki. Naudu varētu meklēt, piemēram, arī Labklājības ministrijas nodarbinātības programmās. "Es esmu runājis ar visu Eiropas valstu kolēģiem par valsts atbalstu ceļu nozarei krīzes laikā un no gandrīz visiem ekspertiem saņēmu atbildi, ka valsts sniedz papildu atbalstu no bezdarbnieku fondiem darba vietu radīšanā. Un šo atbalstu sniedz darba vietu izveidē reģionālas nozīmes, nevis lielu objektu būvniecībai," piebilst eksperts.

Viņš noraida maldīgo iespaidu, ka Latvijas ceļu stāvokli līdz 2013. gadam īpaši uzlabos 400 miljonu latu lielais ES fondu naudas atbalsts. Šo naudu ceļu remontiem tērēt nevar. Saistībā ar cenu kritumu ceļu būvdarbos patlaban nosūtīts pieprasījums par 100 miljonu latu lielo Kohēzijas fonda līdzekļu pārpalikumu tērēšanu valsts galveno ceļu pastiprināšanai. T. Straume teic, ka paātrinātu ES fondu naudas apguvi traucē dažādi organizatoriskie jautājumi.

Latvijas situāciju ceļu nozarē raksturo 90. vieta pēc ceļu infrastruktūras stāvokļa no 130 valstīm, kas pētītas, nosakot globālās konkurences indeksu. Lietuvai ir 24., bet Igaunijai – 40. vieta. Iemesls ir nepietiekamais valsts atbalsts. Latvijā ceļiem valsts piešķir vien 0,3 – 0,4% no IKP, bet vajadzētu vismaz desmit reizes vairāk.

Valdība nesen vērtēja 24 kilometrus garā ceļa posma pirmo publiskās – privātās partnerības projektu Rīga–Sēnīte. Tas paredz šā ceļa posma nodošanu privātuzņēmējam uz 20 gadiem un pakāpenisku norēķināšanos par ceļa uzturēšanu. Pavisam 20 gados vajadzētu 132 miljonus latu (sākotnēji naudas summa bija divas reizes lielāka). Lēmums ir konceptuāli atbalstīts, tomēr tā īstenošanu var kavēt solījums Starptautiskajam valūtas fondam par šāda veida projektu neīstenošanu. Tāpat SVF valdība apsolīja samazināt izdevumus ceļu uzturēšanai un uzlabot sabiedriskā transporta subsīdiju sadali. Piebildīsim, ka šāda apņemšanās saistīta ar daudz dārgākiem (par aptuveni 30%) ceļu uzturēšanas darbiem Latvijā salīdzinājumā ar citām valstīm. Ceļu uzturēšanas darbi ir arī remontdarbi.

Izstādes atklāšanā satiksmes ministrs Kaspars Gerhards apstiprināja – ceļu nozarei nākamie trīs gadi būs grūti. Par papildu atbalstu ministrs neteica ne vārda un solīja skaidrojumu sniegt citā reizē.

Igaunijā un Lietuvā ceļiem dos vairāk

Igaunijā un Lietuvā ceļu nozarei nākamajā gadā iecerēts piešķirt vairāk naudas nekā šajā gadā. Igaunijā kāpums par pieciem miljoniem latu ir jau šajā gadā.

Koits Tsefels (attēlā), Igaunijas ceļu administrācijas ģenerāldirektors, uzsver – kāpums nākamajā gadā būs 20%. Igaunijas ceļu administrācijā strādās par 30 darbiniekiem mazāk nekā patlaban. K. Tsefels: "Tātad uzņēmējiem nākamais gads solās būt labs. Arī Latvijas firma "Binders" nākamajā gadā kopā ar Igaunijas partneri piedalīsies liela objekta – Pērnavas apvedceļa – būvē." Viņš teic, ka patlaban Igaunijas ceļu būvētāji atkal pieņem darbā cilvēkus (lielajos objektos vajadzēs 1500 – 1600 darbinieku), kurus atbrīvoja pērn gada beigās. Tolaik augsto cenu dēļ nevarējām atļauties būvniecības darbus, bija nenoteikts stāvoklis. Igauņi un lietuvieši iecerējuši četriem gadiem paredzēto ES fondu naudu apgūt divos gados, tā nodrošinot papildu ienākumus valsts budžetam.

Lietuvas ceļinieki vīlušies

Lietuvas ceļus uzskata par Baltijas valstīs vislabākajiem. Pērn ceļiem Lietuvā tērēja aptuveni 340, bet šajā gadā – vien 140 miljonus latu.

Lietuvas ceļu administrācijas ģenerāldirektors Virgauds Podžiuks (attēlā) teic, ka Lietuvā aprēķināts – dižķibeles vislielāko pienesumu valsts budžetam dotu ceļu infrastruktūras attīstīšana, tomēr valsts, tāpat kā Latvijā, izvēlējās piešķirt naudu māju siltināšanas programmai. V. Podžiuks: "Māju siltināšanas materiāli ir jāpērk citās valstīs, bet ceļu būvei vajadzīgās izejvielas atrodas uz vietas Lietuvā un Latvijā. Tas nozīmē, ka visa nauda, produkta pievienotā vērtība, sociālais nodoklis palīdz mūsu valsts budžetam."

Lietuvā līdz 2013. gadam paredzēto ES fondu naudu iecerēts iztērēt divos gados, tostarp šajā gadā 200 miljonus eiro. ES fondu naudas izmantošana dod arī atdevi valsts budžetam – katrs valsts ieguldītais lits 2,8 reizes lielākus nodokļu maksājumus. V. Podžiuks neslēpa – eksperti ir norūpējušies, kas notiks pēc 2011. gada, kad ES nauda būs iztērēta. "Ceram, ka tautsaimniecība būs "nostājusies uz kājām", būs jāmeklē publiskās un privātās partnerības sadarbības iespēja ceļu ilgtermiņa uzturēšanā," saka Lietuvas ceļu administrācijas vadītājs. Viņš uzsvēra – vissvarīgākais ir nodrošināt ceļu darbus reģionos.

Pērn Lietuva atjaunoja 6,5% no valsts galvenajiem ceļiem, ko starptautiskajā praksē uzskata par labu rādītāju. Šajā gadā šis skaitlis būs vien 1,5%. Salīdzinājumam – Latvija pērn atjaunoja aptuveni 2,5% lielu galveno ceļu īpatsvaru.

***

Uzziņa

Ceļu nozarei piešķirtā nauda

- Lietuva – 2008. g. 494 milj. eiro valsts budžeta nauda, 102 milj. eiro ES fondu nauda, kopā 597 milj. eiro. 2009. g. no valsts budžeta 225, no ES fondiem – 210 milj. eiro – pavisam 435 milj. eiro. 2010. g. (iecere) – no valsts budžeta 309, no ES fondiem – 191 milj. eiro, pavisam 500 milj. eiro.

- Latvija – 2008. g. no valsts budžeta 218 milj. eiro, no ES fondiem – 69 milj. eiro, pavisam 287 milj. eiro. 2009. g. no valsts budžeta 137 milj. eiro, no ES fondiem 14,2 milj. eiro. 2010. g. par valsts budžetu ziņu nav, no ES fondiem 17,1 milj. eiro.

- Igaunija – 2008. g. 208 milj. eiro no valsts budžeta un 10 milj. eiro ES fonda atbalsts, pavisam 218 milj. eiro, 2009. g. 179 milj. eiro no valsts budžeta, 45 milj. eiro ES fondu nauda, pavisam 224 milj. eiro, 2010. g. iecerēts 203 milj. eiro no valsts budžeta un 67 milj. eiro no ES fondu naudas, pavisam 270 milj. eiro.

 

Patlaban bezdarba līmenis valstī sasniedzis 12,1%

LETA  08/26/09    Patlaban reģistrētā bezdarba līmenis sasniedzis 12,1% un Latvijā ir reģistrēti 135 604 bezdarbnieki, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotā operatīvā informācija par situāciju augustā.

Kā skaidroja NVA direktore Baiba Paševica, patlaban tikai četrās teritorijās bezdarba līmenis nav sasniedzis desmit procentu robežu. Tā Tukuma rajonā bezdarba līmenis ir 8%, Ventspils rajonā - 8,5%, bet Rīgā un Daugavpilī - 9,9%.

Turklāt augustā līdz šim bezdarba līmenis palicis nemainīgs vienīgi Rēzeknē, tas ir, 19%, bet visur citur bezdarba līmenis ir audzis.

Vislielākais bezdarba līmeņa pieaugums novērots Kuldīgas rajonā, Alūksnes rajonā, Balvu rajonā, Ludzas rajonā.

Paševica skaidro, ka parasti vasaras mēnešos bezdarba līmenis nepieaug vai pieaug daudz lēnāk, jo vasarā cilvēkiem ir iespēja iesaistīties arī dažādos sezonu darbos, taču pēc tam bezdarbam ir tendence atkal pieaugt.

Runājot par rudens mēnešiem, Paševica uzskata, ka situācija būs atkarīga no tā, cik daudz tiks atbrīvoti skolu darbinieki, kā arī valsts iestāžu darbinieki.

Situācija nav mainījusies arī NVA reģistrēto vakanču jomā, jo šobrīd ir pieejamas 2045 vakances, tas ir, uz vienu brīvo darba vietu pretendē 66 cilvēki.

NVA piedāvātajās aktivitātēs ik mēnesi tiek iesaistīti līdz 22 000 bezdarbnieku, taču Paševica uzsver, ka iesaistīto skaits būtiski pieaugs, sākot ar septembri, kad tiks sākti jaunie pasākumi: apmācība pie darba devēja un pasākums dīkstāves darbiniekiem.

Kā ziņots, NVA uzskaitē jūlija beigās bija 132 519 bezdarbnieki.

 

Latvijā dzīvo 2,2 miljoni cilvēku - iedzīvotāji turpina izmirt

TVNET  08/26/09    Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP) liecina, ka šogad samazinās gan dzimušo, gan arī mirušo skaits. Tāpat arī turpina sarukt iedzīvotāju skaits. Krituma tempi pēdējos gados kļuvuši lēnāki: 2007.gadā valsts iedzīvotāju skaits samazinājās par 0,46%, 2008. gadā - par 0,42%. Pēc CSP aprēķina šā gada 1.jūlijā Latvijā dzīvoja 2 miljoni 255 tūkstoši iedzīvotāju - par 5,8 tūkstošiem cilvēku jeb par 0,3% mazāk nekā gada sākumā. Iedzīvotāju skaits dabiskās kustības dēļ (mirušo skaitam pārsniedzot jaundzimušo skaitu) saruka par 4,2 tūkstošiem un starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā - par 1,6 tūkstošiem.

Kopš 2002.gada Latvijā bija vērojama laulību skaita pieauguma tendence. 2007.gadā tika noslēgtas 15486 laulības, kas bija lielākais skaits kopš 1993. gada. 2008. gadā laulību skaits saruka par 16,4%. 2009. gada pirmajā pusgadā noslēgtas 3528 laulības, kas ir par 1066 laulībām mazāk nekā 2008.gada pirmajos sešos mēnešos. Laulību skaits šā gada pirmajos sešos mēnešos, salīdzinot ar 2008. gada pirmo pusgadu, samazinājies par 23%.

Jau vairākus gadus Latvijā bija iezīmējusies neliela dzimstības pieauguma tendence. 2008.gadā valstī bija augstākā dzimstība kopš 1994. gada - piedzima 23948 bērni. Šā gada pirmajos sešos mēnešos dzimušo skaits - 11140 - ir par 1007 bērniem jeb par 8,3% mazāks nekā 2008. gada pirmajā pusgadā.

Pēdējos gados stabilizējas sieviešu skaits fertilajā (15 - 49 gadi) vecumā. Kopš 2000.gada kopējais sieviešu skaits samazinājies par 5,2%, bet sieviešu skaits 15 - 49 gadu vecumā - ievērojami mazāk, tikai par 3,0%. Visaugstākie dzimstības rādītāji ir sievietēm 20 - 29 gadu vecumā. Šīs vecuma grupas sieviešu īpatsvars fertilā vecuma sieviešu kopskaitā pieaudzis no 27,2% 2000. gadā līdz 30,1% 2009. gada sākumā.

Ja salīdzina aizvadītā un šā gada noslēgto laulību un dzimušo skaita datus pa mēnešiem, redzams, ka tendences, kaut arī nedaudz zemākā līmenī, tomēr ir ļoti līdzīgas.

2008. gadā samazinājās iedzīvotāju mirstība - 31 tūkstotis mirušo jeb par 2 tūkstošiem cilvēku mazāk nekā 2007. gadā. Arī šā gada sešos mēnešos mirušo skaits turpināja samazināties un bija 15,4 tūkstoši, kas ir par 449 cilvēkiem jeb par 2,8% mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā.

Iedzīvotāju starptautiskās ilgtermiņa migrācijas statistika, ko CSP veido, izmantojot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datus, liecina, ka 2009. gadā turpinās iedzīvotāju emigrācija no valsts. Pirmajā pusgadā no Latvijas uz citām valstīm ar mērķi apmesties tur uz pastāvīgu dzīvi vai vismaz uz vienu gadu izceļojuši gandrīz trīs tūkstoši cilvēku jeb aptuveni tikpat, cik 2008. gada pirmajā pusē.

Šā gada 1.jūlijā Rīgā dzīvoja 710,6 tūkstoši iedzīvotāju - par 2,4 tūkstošiem cilvēku jeb par 0,3% mazāk nekā gada sākumā. Iedzīvotāju skaits Rīgā dabiskās kustības dēļ (mirušo skaitam pārsniedzot jaundzimušo skaitu) samazinājās par 0,9 tūkstošiem un starpvalstu ilgtermiņa migrācijas rezultātā - par 1,5 tūkstošiem.

 

Izvirza mērķus ekonomikā turpmākajiem trim gadiem

LETA  08/27/09    Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) apjomam 2013.gadā vajadzētu būt 14 līdz 15 miljardiem latu, paredz sākotnējā Latvijas stratēģiskās attīstības plāna 2009-2013.gadam projekta vidējā termiņa prioritātes, rīcības virzieni un sasniedzamie rādītāji.

2007.gadā Latvijas IKP bija 14,8 miljardi latu.

Ar šo Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) sagatavoto dokumentu ceturtdien iepazinās Nacionālās attīstības padome (NAP).

Dokuments paredz trīs galvenos virzienus - ekonomikas izaugsmes veicināšana, sociālās drošības stiprināšana, kā arī publiskās pārvaldes efektivitāte un pakalpojumi.

Kā mērķis izvirzīts ekonomiskās izaugsmes atjaunošana, sākot ar 2010.gada trešo ceturksni un sasniedzot gada vidējo izaugsmi vismaz 5% līmenī 2013.gadā.

Kā mērķi tiek izvirzīti arī Latvijas uzņēmējdarbības vides indeksa paaugstināšana, profesionālo izglītību apgūstošo skolēnu īpatsvara palielināšana, kā arī to augstāko izglītību ieguvušo jauniešu skaita palielināšana, kuri apguvuši matemātikas, zinātnes un tehnoloģiju jomas.

Augsto tehnoloģiju nozaru produkcijas eksportu 2013.gadā plānots nodrošināt 5,4% apjomā. 2006.gadā šis rādītājs bija 4,2%.

Plāns arī paredz būtiski mainīt proporciju uzņēmumu un valsts finansējuma īpatsvaram zinātniski pētnieciskajam darbam, paredzot daudz lielāku uzņēmēju finansiālo atbalstu zinātniskajiem pētījumiem.

Līdz 2013.gadam kopējo finansējumu zinātniski pētnieciskajam darbam plānots nodrošināt 1,5% apjomā no IKP. Pērn šis apjoms bija 0,61% no IKP.

Iecerēts, ka preču un pakalpojumu eksporta pieaugumam būs jābūt straujākam nekā privātā patēriņa pieaugumam.

Plāns arī paredz 2013.gadā nodrošināt bezdarba līmeni 9% apjomā, kā arī nemainīgu mirstības rādītāju uz 100 000 iedzīvotāju.

Tāpat tiek izvirzīta Latvijas publiskās pārvaldes darbības efektivitātes indeksa paaugstināšanās, kā arī līdz 2013.gadam paredzēts nodrošināt, ka publiskajā pārvaldē nodarbināto īpatsvars no kopējā iedzīvotāju skaita būs 2,6%. Pērn šis rādītājs bija 3,89%.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP) NAP dalībniekiem uzsvēra, ka šis ir tikai sākotnējais dokumenta variants, kurš straujos tempos tiek gatavots, pamatojoties uz Saeimas deputātu pieprasījumu.

Sagatavojot dokumentu, esot "izsijāti" visi līdz šim apstiprinātie attīstības dokumenti, paņemot pašu svarīgāko. Tiesa, vēl būtu nepieciešamas diskusijas ar atbildīgajiem ministriem un ekspertiem, tāpēc nepieciešams vēl pusotrs mēnesis dokumenta sagatavošanai. Šādam termiņa pagarinājuma piekrita arī NAP.

Savukārt premjers Valdis Dombrovskis (JL) aicināja ļoti reālistiski pieiet plānošanas un attīstības dokumentu sagatavošanai, neplānojot "smilšu pilis", jo pieejamie finanšu resursi būs ļoti ierobežoti.

Jau ziņots, ka Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam paredz Attīstības plānošanas sistēmas likums, kas nosaka, ka Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija kā hierarhiski augstākais valsts ilgtermiņa attīstības plānošanas dokuments ietver valsts ilgtspējīgas attīstības vadlīnijas un telpisko perspektīvu laika periodam līdz 25 gadiem. RAPLM uzdevumā stratēģiju izstrādāja ekspertu grupa asociētā profesora Roberta Ķīļa vadībā. Izstrāde tika uzsākta 2007.gada jūlijā, izstrādes un iesniegšanas termiņš Saeimā - 2009.gada 31.decembris.

NAP vada Ministru prezidents, un tās sastāvā ir valdības locekļi, pārstāvji no Saeimas, Latvijas Bankas, Valsts kancelejas, Stratēģiskās analīzes komisijas, plānošanas reģioniem, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Pilsoniskās alianses.

 

Aizdevēju miljoni budžeta iztrūkuma segšanai

Uldis Graudiņš,  Latvijas Avīze  08/29/09    Starptautiskais valūtas fonds ceturtdienas vakarā piešķīra un jau ir pārskaitījis Latvijai aptuveni 140 miljonus latu – otro no četrām 1,2 miljardus latu lielā aizdevuma daļām.

Starptautiskais valūtas fonds (SVF) nolēmis arī atļaut Latvijai šā gada valsts budžeta deficītu palielināt līdz 13% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Iepriekš noteiktais budžeta deficīta apjoms bija 5% no IKP. Atbalstīts arī priekšlikums pieļaut atkāpi līdz vienam procentam no IKP gada beigās, ja šo naudu tērē sociālās drošības pasākumu nodrošināšanai. Precizēsim, ka pēc ES metodoloģijas rēķinot, 13% lielais iztrūkums atbilst 10%.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis vakar, komentējot SVF lēmumu, norādīja – tas ir apliecinājums, ka Latvijas tautsaimniecības stabilizācijas programma turpinās, un tas ļaus valstij pabeigt sarunas ar Pasaules banku par tās aizdevuma daļas piešķiršanu.

No saņemtā aizdevuma 105 miljonus latu iecerēts tērēt budžeta deficīta dzēšanai, bet 35 miljonus latu – finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanai un valsts parāda pārkreditēšanai. "Bet tajā brīdī, kad mēs redzēsim, ka nepieciešamība pēc šī sadalījuma ir citādāka, tajā brīdī mēs arī varēsim runāt par to ar starptautiskajiem aizdevējiem. Un es prognozēju, ka mēs līdz tam arī nonāksim – lielāku aizdevuma daļu vajadzēs novirzīt budžeta deficīta finansēšanai," aģentūra BNS citē Ministru prezidenta teikto.

Latvija nākamo SVF aizdevuma daļu varētu saņemt decembrī, vakar žurnālistus informēja SVF misijas vadītāja vietniece Anne Marija Gulde. Viņa sacīja, ka nākamā SVF misija, kas novērtēs Latvijas progresu, Latvijā varētu ierasties oktobra beigās, novembra sākumā un līdz ar to nākamo maksājumu Latvija varētu saņemt decembrī.

Kopējais starptautisko finanšu donoru aizdevums Latvijai tuvāko trīs gadu laikā var sasniegt 4,9 miljardus latu. SVF kopējo 1,2 miljardus latu lielo aizdevumu apstiprināja pērn 23. decembrī. Eiropas Komisija 2,1 miljardu latu lielo aizdevumu Latvijai apstiprināja šā gada 28. janvārī.

 

Viedoklis: "Stabilizācija un plūstošās smiltis"

Anda Līce,  Latvijas Avīze  08/29/09    Valsts no nacionāliem pamatiem ir uzstumta uz plūstošām smiltīm.

Ja par kaut ko runā no rīta līdz vakaram, tas kļūst par jaunu īstenību un cilvēki iemācās ar to sadzīvot. Viens no šodien visbiežāk dzirdamajiem vārdiem ir "stabilizācija". Stabilizējas lejupslīde, reformas, bezdarbs, koalīcija un kas tikai vēl ne. Ja uz jūsu dārzu bez jūsu atļaujas ir iemīta taciņa, neuztraucieties – kāds "stabilizē" savu ekonomisko situāciju.

Bet stabilizējas arī neticība lietām, kas sāktas, nepārzinot esošo situāciju un iespējamās sekas nākotnē. Kur gan lai rastos skaidrība par atsevišķām nozarēm, ja valdības līmenī netiek nopietni runāts par valsts redzējumu nākotnē? Ir jāceļ trauksme, ja par mērķi ir pasludināts nevis cilvēks, bet valsts budžets. Sabiedrībā daudzi ir nobažījušies par Latviju. Šajā sakarā jāsaka paldies Andrim Grūtupam par skaidru domu un taisnu valodu ("LA" 12.08.). Patiešām neatstāj sajūta, ka valsts no sākotnēji definētiem it kā pietiekami stingriem nacionāliem pamatiem ir uzstumta uz plūstošām smiltīm. Pilnīgi visur pa priekšu iet nevis valstiskais aprēķins, bet politisko partiju intereses un lobijs. Tiklīdz runa ir par kādām principiālām lietām, piemēram, valsts valodu, tā mīļā miera labad politiķi vai nu izliekas nesaprotam un nedzirdam, vai sāk laipot, nacionāli izriežot krūtis vien televīzijas kameru priekšā. Taisnība ir tautas gudrībai, ka ar laiku bojājas pat vislabākie tauki. Un tad tie vienkārši ir jāmet laukā.

Samierināšanos ar faktu, ka Latvijas Saeimā un arī Rīgas domē ir deputāti, kuri ar mokām saprot un runā latviski vai pat atsakās to darīt, nevar nosaukt citādi kā par noziedzīgu rīcību pret savu valsti. Tam, saprotams, būs sekas. Ikvienu var nicināt tikai tik tālu, cik katrs to ļauj. Nav brīnums, ka konkursā "Jaunais vilnis" neatskanēja neviens pateicības vārds Latvijai, it kā Jūrmala pēkšņi būtu pārcēlusies uz Piemaskavu. Runā, ka nākamgad šis konkurss būšot kā devītais vilnis.

Valsts tēlu pasaulē iznes tieši nacionālā pašcieņa, viss pārējais – skaistas dabas ainavas un zilās govis – nāk pēc tam. Nācijai ir nāvējošs pašcieņas un pašapziņas trūkuma izraisītais iztapīgums un tas, ka mums nav ko likt pretī no visām debesu pusēm nākošajiem devītajiem viļņiem. Īstenībā jau ir, tikai mēs esam tiktāl atslābinājušies, ka diezin vai tautas garu un dvēseli no plūstošām smiltīm var izvilkt 23. augustā noskrietie kilometri. Noskriet šādu distanci nav grūti, ja ir skaidrs mērķis un ja skrējiens palīdz ikdienā turēt taisnu muguru un paceltu galvu. Savā laikā par pašcieņas un pašapziņas atgūšanu neskaitāmi cilvēki (arī daudzu tagadējo Latvijas politiķu tēvi un vectēvi) samaksāja ar dzīvību. Plūstošās smiltis tik viegli uzsūc visu – asaras, asinis, piemiņu un dotos solījumus. Par laimi, arī ilūzijas, ka gan jau kaut kā viss nokārtosies pats no sevis. Kaut tās spētu uzsūkt arī politiķu ambīcijas! Par laimi, plūstošās smiltis neļauj vairs justies droši. Re, kā ir sarosījušies tā saucamie labējie, no vienas puses – skumji, ka mūs atskurbināt spēj vienīgi bailes, no otras – labi, ka vismaz tā.

 

Ieviesīs kvalitātes zīmi 'Tourist-friendly'

LETA  08/29/09    Tūrisma nozares uzņēmumiem plāno piešķirt kvalitātes zīmi "Tourist-friendly", pastāstīja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) izpilddirektore Santa Graikste.

Kvalitātes zīmi izveidoja Vecrīgas Godīgo krodzinieku apvienība, un pašlaik zīme piešķirta apmēram desmit Rīgas restorāniem.

Latvijas Taksometru nozares darba devēju organizācijas priekšsēdētāja vietnieks Aleksejs Ignatjevs izteicis aicinājumu šo zīmi piešķirt ne tikai restorāniem, bet arī citiem tūrisma nozarē iesaistītajiem uzņēmumiem, piemēram, viesnīcām un taksometriem.

Zīmi piešķirs uzņēmumiem, kas nodrošina kvalitatīvus un klientiem draudzīgus pakalpojumus, sacīja Graikste.

Pašlaik organizācijas kopīgi strādā pie kritēriju un pamatprincipu izstrādes, bet par zīmes piešķiršanu uzņēmumiem kopīgi lems visu trīs organizāciju pārstāvji.

LVRA izpilddirektore gan norādīja, ka, kamēr organizācijas nav vienojušās par kvalitātes zīmes "Tourist-friendly" piešķiršanas pamatprincipiem, LVRA par savu kvalitātes zīmi joprojām uzskata šā gada pavasarī izveidoto zīmi "Drošs, kvalitatīvs un draudzīgs klientam", kas vienlaikus ir arī asociācijas biedru zīme.

Kā ziņots, LVRA izlēma ieviest kvalitātes zīmi "Drošs, kvalitatīvs un draudzīgs klientam", jo pēdējo mēnešu laikā vietējos un starptautiskajos medijos bija vairākkārt publicēta informācija par Rīgas naktsklubos apkrāptiem ārvalstu tūristiem. Tā ir negatīvi ietekmējusi gan Rīgas, gan Latvijas tēlu kopumā, sacīja Graikste.

Lai sniegtu ieguldījumu, popularizējot savus biedrus, kā arī lai klientiem skaidri norādītu, kuri uzņēmumi - naktsmītnes, restorāni un sadarbības partneri - ir droši uzņēmumi un sniedz kvalitatīvu servisu, LVRA ir izstrādājusi kvalitātes zīmi – "Drošs, kvalitatīvs un draudzīgs klientam".

Minētā zīme tiks popularizēta gan caur interneta resursiem, gan drukātajiem plašsaziņas līdzekļiem. Tās ieviešanu atbalsta arī nacionālā aviokompānija "airBaltic".

 

Intervija ar Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas valdes priekšsēdētāju Edgaru Šīnu: Jāpadzen pie budžeta katla piesūkušies uzņēmēji

Baiba Lulle,  NRA  08/31/09    Īpašuma vērtībai un cilvēku reālajai maksātspējai neadekvāti straujais cenu kāpums un banku izsniegtie kredīti nekustamo īpašumu (NĪ) tirgū bieži tiek minēti kā galvenais iemesls, kas padziļinājis ekonomisko krīzi Latvijā un izputinājis ne vienu vien mājsaimniecību.

Par to, ko varēja mainīt, kādas mācības gūtas nākotnei, kā arī par politisko potenciālu nozares un valsts ekonomikas sakārtošanā Neatkarīgā sarunājās ar NĪ kompānijas Latio valdes priekšsēdētāju, Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas valdes priekšsēdētāju Edgaru Šīnu.

Neatkarīgā: – Ar banku kredītu palīdzību NĪ sektorā uzpūstais burbulis nereti tiek piesaukts pirmais, runājot par krīzes iemesliem. Vai jūs kā šā sektora tirgus līderis jūtaties līdzvainīgs?

Edgars Šīns: – Lai to izvērtētu, jāsaprot, kas bija Latvijas ekonomika 2005., 2006., 2007. gadā. Investoriem, tai skaitā bankām, kas vēlējās piedalīties ekonomikas augšupejā, bez NĪ Latvijā citu iespēju īpaši nebija, nebija uzņēmumu akciju tirgus, nebija iespējas citādi ņemt šos Latvijas riskus. Mājsaimniecības bija brīvas no kredītiem, un visiem bija skaidrs, ka Latvijai kā ES dalībvalstij kredītslogs mājsaimniecībām ar laiku būs līdzīgs kā citās valstīs. Līdz ar to nauda caur banku sektoru lielākoties aizgāja tieši NĪ tirgū. Bankas tolaik interesēja tikai lielāka tirgus daļa. Līkni, kā cenas auga līdz 2007. gadam, varētu sadalīt lielākos posmos un katru nosaukt kādas bankas vārdā, kas tajā mirklī bijusi ļoti agresīva, piedāvājusi labākus noteikumus un dzina šo tirgu augšā. 15–20 miljardi eiro, kas izdalīti cilvēkiem, uzņēmumiem uz 20, 30, pat 50 gadiem, ir milzīga nauda tirgum. Baņķieri, ko nu viņus tagad kritizēt, darīja savu darbu, varbūt kādā brīdī pazaudēja piesardzību un nebija gatavi tam, ka tas kritiens būs tik sāpīgs. Bet kāda jēga tagad meklēt vainīgo, regulējums un cilvēku izpratne par riskiem bija tāda, kāda bija.

– Nevajag meklēt vainīgo, lai norādītu ar pirkstu, bet analizēt kļūdas, lai no tām censtos izvairīties nākotnē.

– Nevienai valstij nav izdevies izvairīties no kļūdu atkārtošanas. Kā man teicis kāds pieredzējis uzņēmējs ASV, NĪ industrijā biznesa cikls ir 12 gadu ar 9 gadu atmiņu. Pat ja cilvēki atmiņas par šo rūgto periodu glabā deviņus gadus, vēl pēc pāris gadiem jau viss aizmirsies, un viņi iekuļas kārtējās nepatikšanās.

– Bet jūs taču redzējāt, ka cenas tirgū kāpa galvu reibinošos augstumos, kas vairs neatbilda reālajai vērtībai, bankas deva pa labi, pa kreisi. Vai nebija instrumentu, kurus varēja izmantot un kurus vajadzētu sagatavot arī tagad, gatavojoties NĪ tirgus atdzimšanai?

– Diemžēl pa partijām sadalītā izpildvara vājina valsts varu. Arī centrālais baņķieris mums ir tāds, kāds ir, valdības vadītājs ir tāds, kāds ir, un tie cilvēki baidās būt tādi, kādi viņi varētu būt, bet ir paklausīgi tiem, kam ir vara konkrētajā brīdī, un neizmanto iespējas pasargāt valsti no šādām nepatikšanām.

– Jūs no nozares aizgājāt uz politiku. Bet vai redzat, ka ir kādas lietas, ko nozarē vajag darīt citādi, vai tikai jāgaida, lai tirgus pats visi virza, vai vajag kādas jūsu iniciatīvas vai valsts mēroga regulējumus, ierobežojumus?

– Bet to jau var realizēt tikai persona ar lielo burtu, kas, izmantojot savu autoritāti, spēj pateikt nē kādiem tirgus vilinājumiem vai vēlmei īstermiņā nopelnīt.

– Kam jāpasaka nē, kas jālabo?

– Ja runājam par to, kas notika ar mums, manuprāt, savu iespēju neizmantoja Latvijas Bankas (LB) un Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) vadītāji, kas varēja to ratu pagriezt citādi. Viens no LB vadītāja pienākumiem ir rūpēties par cenu stabilitāti valstī. Ja NĪ cenas aug par 50–80% gadā, ja bankas tik ārprātīgi investē šajā segmentā, tad tā ir centrālā baņķiera prerogatīva iejaukties un kaut ko darīt ar viņa rīcībā esošajiem līdzekļiem, tāpat arī FKTK, kuras autoritāti baņķieriem būtu jārespektē.

– Bet vai jūs iebildāt pret ilgākā laikā pieņemto industrijas standartu maiņu un atkāpšanos no hipotekārā kredīta ņēmēju līdzfinansējuma vai pirmās iemaksas 20–30% apmērā, pieļaujot pat 0% kredītņēmēja iemaksu? Tieši arī šā standarta maiņu burbulis pūtās arvien lielāks. Tāpat pagājušā gada nogalē, lai iekustinātu nekustamo īpašumu tirgu, samazināja laiku no pieciem gadiem uz vienu, kas bija jānodzīvo nekustamajā īpašumā, lai to pārdotu, nemaksājot ienākuma nodokli. Saprotu, ka jūs varbūt neesat ieinteresēti noteikt kaut kādus ierobežojumus pašiem, bet varbūt tomēr bija vērts, domājot par ilgtermiņu.

– Ja grib situāciju ietekmēt, to nav grūti izdarīt – kā redzējām, vienā naktī var salabot simt likumu. Ja gribētu, LB vadītājs būtu spējis pārliecināt likumdevēju, ka mums nav nepieciešams, lai NĪ cenas aug gandrīz vai par 100% gadā, mums pietiktu ar 15–20% izaugsmi. Viņiem ir informācija un sviras, lai rīkotos. Kad būs nākamais cikls, likumdevējiem vajadzētu padomāt par to.

– Bet jūs no nozares kaut ko darījāt un tagad plānojat darīt? Neuzskatāt, ka arī industrijai ir sava loma veselīgā pašregulācijā?

– Kā jūs iedomājaties, kā industrija var tapt sadzirdēta, ja lielāko politisko partiju īpašniekiem bija milzīgas ekspozīcijas NĪ tirgū? Visi viņi vēlējās, lai aktīvu vērtība aizvien pieaug. Mēs, industrija, runājot futbola alegorijā, varam būt kā rezultāta pierakstītāji, nevis spēles noteicēji.

– Dažkārt kā iemesls burbulim un krīzei tiek minēta banku cīņa par tirgus daļu, bet arī dažādas sazvērestības teorijas, jo šis standarts mainījās ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē, attiecīgi spēlējoties ar akciju vērtību. Ticat tam, ka svarīgākie ekonomiku, finanses, politiku kursu ietekmējošie lēmumi netiek pieņemti Latvijā?

– Mēs pašlaik esam kļuvuši par sava veida biedu tuvākajām kaimiņvalstīm un ES kopumā, un, manuprāt, starptautisko finansiālo palīdzību mums sniedz nevis tāpēc, ka aizdevējiem rūp, kā mums te strādā publiskais sektors un citas jomas, bet tādēļ, lai mēs, nogāžoties bezdibenī, neparautu sev līdzi ne tikai savus tuvākos kaimiņus, piemēram, Ukrainu. ES vienkārši nevajag tādus satricinājumus, tāpēc tā arī mūsu finanšu sistēmu uztur pie dzīvības. Nezinu, vai tur ir kādas sazvērestības teorijas. Mēs paši zināmā mērā terorizējam savus kaimiņus.

Mani vairāk uztrauc tas, uz kā rēķina viss notiek. Tie 10–15 miljardi eiro, kā mums pietrūkst, kurus esam kazino nospēlējuši, kaut kur ir jāņem. Tos var vai nu jūgt kaklā mājsaimniecībām, uzņēmumiem, vai spiest norakstīt zaudējumos ārvalstu investoriem, kas lielākajā daļā gadījumu ir bankas. Tas ir ļoti svarīgs politisks lēmums. Dažādās valstīs tas notiek dažādi. Islande to pamanījās izdarīt uz ārvalstu investoru rēķina, bet tagad sastopas ar zināmu ES kolektīvu atriebību, kas Islandi spīdzina, padarot tās iestāšanās procedūru ES smagāku. Bet tas ir politisks lēmums. Es arī mēģinu saklausīt, kāds tas būs Latvijā, uz kā rēķina tas notiks.

– Viens, uz kā rēķina, vismaz īstermiņā, valdība cer papildināt valsts kasi, ir nodokļu izmaiņas, tai skaitā tās, kas skar NĪ. Kā vērtējat valdības ieceres šajā jomā, tai skaitā dzīvojamās platības nodokļa ieviešanu?

– Nav nelabvēlīgāka laika dzīvojamās platības aplikšanai ar nodokli kā šis, kad ļoti daudzas ģimenes jau tā nevar samaksāt to, kas tām jāmaksā. Brīnišķīgā iespēja sakārtot nodokļu sistēmu, kas bija 2006. gadā, 2007. gada sākumā, tika palaista garām. Mainīt nodokļu sistēmu laikā, kad cilvēkiem ir salīdzinoši augsti ienākumi un viņi ir tendēti tērēt, ir daudz vieglāk nekā tad, kad šīs naudas vienkārši nav. Šobrīd cilvēkus pārliecināt, ka šis ir piemērotākais brīdis, kad dzīvojamo platību aplikt ar nodokli, ir grūti, nāksies sastapties ar lielu pretestību.

– Kā tam pretosies? Vienkārši nemaksājot, lai skaita parāda procentus? Spriežot par citu nodokļu paaugstināšanu, jo īpaši to, kas ir no algas, tiek biedēts ar to, ka tad drīzāk domās, kā izvairīties no nodokļiem, bet nekustamā īpašuma, dzīvojamās platības nodokli jau nevar tā apiet.

– Ja cilvēks kategoriski negrib maksāt nodokļus, tad noteikti kaut kādus nodokļus viņš nemaksās. Tā ir liela problēma. Tāpēc arvien vairāk arī veikalos tiek piedāvāta prece bez čeka. Nodokļu maksāšanā esam atpakaļ 2003. gada izpratnē, tas ir liels kritiens atpakaļ. Es pats zināmā mērā biju gatavs pieciest NĪ tirgus izvarošanu no investoru puses tāpēc, ka tas lielā mērā legalizēja uzņēmējdarbību un veicināja to, lai cilvēki rādītu savus ienākumus. Tas, kas notiek tagad, izdzēš iepriekšējo gadu pozitīvās iestrādes. Jo ceļš, kuru izvēlējāmies – nevis valūtas devalvāciju, bet ieņēmumu deflāciju, deva tik spēcīgu atsitienu cilvēkiem, tik lielu ienākumu kritumu, ka tā ir normāla cilvēku reakcija, kā mazināt savus zaudējumus.

– Esat izteicies, ka NĪ varētu kļūt par Latvijas eksportpreci. Vai šis ir tas eksports, ko valstij vajadzētu veicināt, vai gluži otrādi – no tā valstij jāmēģina noslaukt iespējami vairāk un kaut kā ierobežot?

– Lai šī valsts turētos kopā, vajadzīgs kaut kāds minimāls nodokļu ieņēmums, vai tie ir trīs, četri vai pieci miljardi latu, atkarībā no tā, cik kvalitatīvus publiskos pakalpojumus sagaidām sociālajā sfērā, veselības aprūpē, izglītībā, drošībā. Ir skaidrs, ka vietējais bizness bez NĪ vai kāda cita buma šos nodokļus samaksāt nevar. Nedomāju to tā, ka mēs iegūtu pēkšņu labumu, kādam ārzemniekam pārdodot dažus simtus vai dažus desmitus tūkstošu īpašumu. Labums būtu no tā, ka pircēji, kas ir uzņēmēji, te attīstītu kādu ekonomisko aktivitāti. Es to drīzāk sauktu nevis par NĪ eksportu, bet uzņēmēju importu, un uzņēmēji ir tas, kā mums vēl pietrūkst. Un tieši tādu uzņēmēju, kam rociņa nestiepjas apsaimniekot budžetu, kas nav ļoti sadraudzējušies ar politiķiem vai augstām amatpersonām, pašvaldību līmenī, kam tur nav nekādas draudzības vai brālības, kas nepretendē uz publisko fondu apsaimniekošanu.

– Jūtat jau šādu uzņēmēju interesi atdzīvojamies, redzot tagadējās zemās NĪ cenas?

– Interese vienmēr ir bijusi, Latvija piesaistījusi ar savas zemes skaistumu, ar drošību salīdzinājumā ar mūsu austrumu kaimiņiem, ar esošajiem demokrātijas iedīgļiem, dalību ES. Bet problēma ir tā, ka uzņēmējiem, kas te vēlējušies dzīvot, vienmēr bijušas grūtības saņemt uzturēšanās atļaujas, vienmēr viņi vai nu korumpējuši ierēdņus, vai kādā citā smalkā veidā rūpējuši sev uzturēšanās atļaujas. Tam vajadzētu darīt galu un, kā tas ir ne vienā vien Eiropas valstī, izveidot īpašu programmu uzņēmējiem, kas ir gatavi teveikt uzņēmējdarbību, jābūt skaidriem noteikumiem, jādod viņiem iespēja te strādāt, pievienot vērtību, maksāt nodokļus. Tas mūs varētu ar laiku iecelt saulītē. Mums pašiem to uzņēmēju ir ļoti maz, vēl mazāk tādu, kas gatavi aizmirst par to, ka ir budžets, no kura pasmelties.

– Daudz tiek runāts par ekonomikas sildīšanu. Vai ar jums ekonomikas ministrs, ministrijas amatpersonas ir apspriedušās, kāda būtu nozares vieta, loma, iespējas?

– Jā, ir runāts, esmu arī klāstījis viedokli. Visvairāk runāts par siltināšanu, kas varētu dot efektu, bet te kārtējo reizi nepieciešama izšķirīga rīcība, izmaiņas virknē likumu, kas atvērtu ceļu investīcijām šajā segmentā. Jālikvidē arī tas sociālisms, kas aizvien pastāv namu pārvaldīšanā, kad lielāko daļu namu aizvien pārvalda pašvaldību namu pārvaldes. Koalīcija nespēj vienoties, ka šī prioritāte būtu īstenojama arī praksē. Siltināšanu var veikt tikai tad, ja dzīvokļu īpašnieki jūt, ka viņu investīcijas mājā ir aizsargātas, bet mūsu likumdošana investīcijas mājas uzlabošanā nekādi neaizsargā. Baņķieris, izūtrupējot dzīvokli, atstāj ar garu degunu šīs mājas kopējās intereses. Kamēr tas netek sakārtots, kamēr cilvēkiem nav pārliecības par ieguldītās naudas drošību, nekas nebūs.

– Kāpēc jūs varētu to darīt lētāk nekā pašvaldības uzņēmumi? Jūs jau tāpat gribēsiet nopelnīt, nevis nodarboties ar labdarību.

– Priekšrocība ir apstāklī, ka mums nav saistību ar dažādiem politiķiem, kādas ir pašvaldību namu pārvaldēm, kas, līdzīgi kā citi pašvaldību uzņēmumi, ir atkāpšanās poligons caurkritušiem politiķiem, augsta ranga ierēdņiem pašvaldībās. Pašvaldības uzņēmuma sūtība nav sniegt par minimālām izmaksām maksimāli labu pakalpojumu, bet būt paklausīgiem pie varas esošam politiskajam spēkam, būt lojāliem pret cilvēkiem, kas viņiem labu darījuši, ļaujot strādāt.

– Vai valdības apņemšanās tās deklarācijā "efektīvi ieviest Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu" situāciju varētu mainīt, vai tas tikai būtu viens birokrātisks papīrs vairāk?

– Kamēr izpildvara nav viena politiskā spēka rokās, kurš atbildētu par savas deklarācijas izpildi, deklarāciju nav pat jēgas lasīt, jo vienmēr būs iespēja aizbildināties, ka partneriem bija cits viedoklis, kas kompromisu vārdā bija jārespektē. Mani ir aicinājuši piedalīties trīs valdību deklarāciju sastādīšanā. Pirmo es uztvēru ar lielu entuziasmu un ticēju, ka tā tiešām varētu ko ietekmēt, bet tagad man tādu ilūziju vairs nav, jo faktiski nekas no tā, kas deklarācijās rakstīts, netiek izpildīts. Uzskatu – ja reiz elektorāta vairākums atbalstījis kādu konkrētu politisku spēku, tam jābūt iespējai savus priekšvēlēšanu solījumus izpildīt.

– Esat izteicies, ka "uzņēmējiem ir vieglāk korumpēt tos, kas ir pie varas, nekā no saviem nodokļiem uzturēt ēnu kabinetu un mēģināt lietas virzīt citā gultnē". Pēc kā spriežat par to?

– Latio jau ir nedaudz vairāk kā 18 gadu – ko tik mēs neesam pieredzējuši! Diemžēl tā ir, ka uzņēmēji nevis savā starpā mēģina pārstāvēt ilgtermiņā nozares intereses, bet ļaujas vilinājumam visādos veidos atbalstīt konkrēto partiju, kabinetu, ministru, pašvaldības vadītāju un apmierināt kaut kādu savu šā brīža interesi, projektus, pasūtījumus. Sapnis varētu būt, ka uzņēmēji skatītos ilgtermiņā uz koalīciju, kabinetu, ministru, ko no šā konkrētā cilvēka varētu sagaidīt tādu, lai ilgtermiņā sistēma varētu darboties.

– Kas sistēmu, attieksmi varētu lauzt, mainīt?

– Grūti pateikt. Līdzšinējās uzņēmēju organizācijas ir ļoti lojālas varai, gan Darba devēju konfederācija, gan Tirdzniecības un rūpniecības kamera tikai tad, kad pavisam slikti, varbūt sāk mazliet citādi runāt, bet pamatā skatās varai mutē, kas novedis pie tā, kur esam. Bet jācer, ka arī uzņēmēji mācīsies no tā, kas ar mums notiek, un spēs atrast formu, kā izveidot kādu klubu, kas skatās pāri īstermiņam, kas redz ne tikai uz to, kas ir šobrīd pie varas un ko no tiem var sev ātri dabūt.

– Jūsu vārdu neatradu partiju ziedotāju KNAB datu bāzē. Kādas ir jūsu attiecības ar partijām, politiķiem?

– Attiecības ar politiķiem ir ļoti labas. Vienmēr esmu gatavs politiķus atbalstīt, ne reizi vien esmu dažādiem politiķiem palīdzējis, taču nevis ar naudu, bet ar informāciju, padomu, esam gatavojuši nozares pārskatus, analīzes, esam līdzējuši kādiem politiskajiem spēkiem, kas grasās pārņemt vienu vai otru institūciju, kur ir darīšana ar NĪ, saprast situāciju. Bet no kāda politiskā spēka atbalstīšanas ar naudu cenšamies izvairīties. Mēs cenšamies draudzēties ar visiem, jo tie, kas šos politiķus pie varas iecēluši, visi ir mūsu klienti.

– Bet vai ziedošana Delnai (pērn 10 000 latu), kas ir pietuvināta atsevišķām partijām, tomēr nevar norādīt, ka ar dažiem draudzējaties vairāk nekā ar citiem?

– Nevienam politiskajam spēkam nav liegts draudzēties ar Delnu.

– Gada sākumā, kad pēc Godmaņa demisijas tika meklēts jauns premjers, jūs medijos arī tikāt piesaukts šajā sakarā. Vai neesat apsvēris iespēju ne tikai raudzīties no malas un kritizēt, bet arī pašam ienākt politikā?

– Domāju, ka esmu politikai nederīgs, jo 18 gadu esmu radis pie citas lēmumu pieņemšanas loģikas.

– Kāpēc domājat, ka šā lēmumu pieņemšanas loģika nederīga politikai?

– Tāpēc, ka politika ir kompromisu māksla. Es varbūt varētu palīdzēt ar padomu kādam izcilam politiķim kādas lietas sakārtot nedaudz citādi, varbūt varētu būt noderīgs, ja, piemēram, parlaments nolemtu uz pusgadu atdot šo izpildvaru kādu profesionāļu rokās, salāgot valstī ienākumus ar izdevumiem vai atstāt valstī tik ministriju, cik nepieciešams, vai sakārtot valsti tā, lai Pasaules bankas mērījumos par šķēršļiem uzņēmējdarbībā mēs būtu nevis kādā 50. vai 80. vietā, bet pirmajā piecniekā. Varbūt būtu noderīgs kam tādam, kur vajadzīga konkrēta, strauja rīcība, bet pie mums jau ir citādi, izpildvara ir atdota četriem, pieciem, brīžiem sešiem politiskajiem spēkiem, kas konsultējas un vienojas. Šī politiskā sistēma ir pierādījusi savu dzīvotnespēju.

– Bet mēs jau runājām par to, ka esošā sistēma būtu maināma, attiecīgi arī, domājot par sevi politiskā kontekstā, jādomā nevis par to, cik es esmu nederīgs esošajai, izbrāķētajai sistēmai, bet par to, cik noderīgs es varētu būt jaunajai kārtībai.

– Domāju, ka jebkurš lojāls Latvijas pilsonis, tāpat arī es, būtu gatavs palīdzēt Latvijas valstij. Bet es neredzu, ka pie šīs sistēmas, kad izpildvara ir tik vāja un sadrumstalota, cilvēks no malas varētu tajā ko uzlabot. Problēma ir tā, ka bizness pelna no budžeta – šāds bizness jāaizdzen prom no budžeta katla, pāri Latvijas robežai, jāpasaka: "Pelniet tur un nesiet naudu mājās!" Bet tos uzņēmējus, kas ir piesūkušies pie budžeta, ar pierunāšanu prom nedabūs, viņus var tikai aizdzīt. Un tam vajag ļoti izlēmīgu rīcību, tās ir kardinālas pārmaiņas domāšanā, pieejā, tas nav viegli.

 

Dienvidu tilts satiksmi nav atvieglojis

Kristaps Kārkliņš,  NRA  09/02/09     Astoņus mēnešus pēc Dienvidu tilta atklāšanas – jūlijā – uz tā beidzot uzstādīta transporta līdzekļu skaitīšanas sistēma. Pirmie dati liecina, ka vidēji dienā to šķērso 12 procenti no Rīgas tiltus šķērsojošajiem transportlīdzekļu vadītājiem, un tas nozīmē, ka dārgākais Rīgas tilts būtiski satiksmi tā arī nav atvieglojis.

Augusta pirmajās divās nedēļās vidējā satiksmes intensitāte diennaktī abos virzienos uz Dienvidu tilta ir bijusi 23 315 (brīvdienās vidēji – 16 337, darbdienās – 26 107). Savukārt ik dienu Salu tiltu šķērso 65 630 transportlīdzekļu, Akmens tiltu – 51 160, bet Vanšu – 57 534 transportlīdzekļi.

"Dati liecina, ka augusta pirmajās divās nedēļās Dienvidu tilts, kamēr vēl nav pabeigta tilta pievedceļu izbūve, ir uzņēmis 12 procentus no kopējās satiksmes intensitātes pār Daugavas tiltiem, Salu tilts – trešdaļu jeb 33 procentus, Akmens tilts – ceturto daļu jeb 26 procentus un Vanšu tilts – 29 procentus," norāda Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora vietnieks transporta būvju jautājumos Andris Binde.

Speciālists uzskata, ka reālu labumu Dienvidu tilts dos tikai pēc pievedceļu izbūves pabeigšanas abos Daugavas krastos, kad tiltam būs izveidoti atbilstoši pieslēgumi gan Austrumu maģistrālei, Krustpils un Lubānas ielai Daugavas labajā krastā, gan Ziepniekkalna ielai Daugavas kreisajā krastā.

 

Saeimas budžets 2010.gada plānots 14,2 miljonu latu apmērā

BNS  09/02/09    Saeimas kanceleja trešdien Saimnieciskās komisijas deputātiem prezentēja parlamenta 2010.gada budžeta projektu, kas kopumā pa visām izdevumu pozīcijām dažādās programmās paredz aptuveni 14,2 miljonu latu tēriņus.

Budžeta kopsummu pagaidu uzmetumā veido teju 13 miljoni latu Saeimas darbības nodrošināšanai, aptuveni 108,6 tūkstoši latu kā iemaksas starptautiskās organizācijās un 1,3 miljoni latu NATO Parlamentārās asamblejas sesijas Latvijā rīkošanas izdevumi.

Komisijas priekšsēdētājs Vilnis Edvīns Bresis (Zaļo un zemnieku savienība) kolēģus informēja, ka deputātiem ir aptuveni nedēļa laika, lai rūpīgi iepazītos ar iesniegtajiem izdevumu aprēķiniem, jo jaunnedēļ iecerēta nākamā sēde, kurā parlamentārieši jau lemtu par atbalstu un vēl iespējamām izmaiņām šajā projektā.

Tā kā par Saeimas budžeta projektu vēl saskaņā ar Kārtības rulli lemj prezidijs, Bresis arī pēc deputāta Venta Armanda Kraukļa (Tautas partija) ierosinājuma izteica vēlmi sarīkot kopsēdi ar prezidiju. Šādu iespēju atbalstīja arī pārējie komisijas locekļi, pievienojoties vadītāja bažām par līdzšinējiem savstarpējas komunikācijas misēkļiem, - arī pēc komisijas lēmuma prezidijs vēl var krietni mainīt savu nostāju dažos budžeta jautājumos.

Saeimas kancelejas direktora vietnieks Valdis Ziemelis deputātus informēja, ka patlaban sagatavotais projekts paredz pat kopējā budžeta pieaugumu salīdzinājumā ar budžeta apmēru, kāds ir 2009.gadā pēc vasarā veiktajiem grozījumiem. Ja šogad Saeimas budžets ir aptuveni 12,6 miljoni latu, tad pagaidām prognozējams, ka nākamajā gadā tas varētu būt par 13% lielāks.

Pieaugums saistīts gan ar nākamajā gadā gaidāmajām vēlēšanām, gan divdesmitgadi kopš Latvijas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas, gan arī ar to, ka nepieciešami visai lieli līdzekļi NATO Parlamentārās asamblejas sesijas organizēšanai, kas ir mērogā teju līdzvērtīgs pasākums Latvijā pirms pāris gadiem rīkotajam NATO samitam. Samits Latvijai izmaksāja gan piecus vai sešus miljonus latu, piebilda Ziemelis.

Viņš vēl paskaidroja, ka saistībā ar 2010.gadā gaidāmajām Saeimas vēlēšanām paredzams, ka būs papildu izdevumi pabalstos tiem deputātiem, kuri netiks ievēlēti desmitajā sasaukumā. Tā kā šo skaitu prognozēt īsti nevar, projekta izstrādē kancelejas pārstāvji iekļāvuši vidējo aprēķinu, cik tautas kalpi ir nomainījušies 7., 8. un 9.Saeimā - vidēji pēc katrām vēlēšanām darbu beiguši 63 deputāti. Līdz ar to kompensāciju apmērs varētu pat pārsniegt 388 tūkstošus latu.

Tomēr kancelejas vadītāja vietnieks atkārtoti uzsvēra, ka saskaņā ar vēl veicamiem aprēķiniem, kā arī, ņemot vērā deputātu priekšlikumus, dažas izdevumu pozīcijas varētu būt arī mazākas.

Kancelejas pārstāvis arī minēja, ka patlaban vēl tiek apsvērts, vai nevajadzētu atteikties no dažām pozīcijām Saeimas darbinieku veselības apdrošināšanas polisēs, tādējādi samazinot to izmaksas. Diskusija sākusies arī par iespēju likvidēt Saeimas medpunktu, kas parlamentā bijis kopš Saeimas darba sākuma pēc valsts neatkarības atjaunošanas. Medpunkts gadā izmaksā aptuveni 27 tūkstošus latu.

"Saeima, kā jūs zināt, nelietderīgi līdzekļus neizlieto," strikti teica Ziemelis, atgādinot, ka pērn parlaments ietaupījis saimnieciskajos izdevumos aptuveni pusmiljonu, kas tika novirzīts dažādiem mērķiem ārpus Saeimas, tostarp Latvijas Radio kora darbības nodrošināšanai.

Arī komisijas priekšsēdētājs pievienojās viedoklim par līdz šim īstenoto līdzekļu izlietošanu Saeimā kā taupīgu tēriņu plānošanu.

"Domāju, esam ļoti godprātīgi mazinājuši Saeimas budžetu vismaz pēdējos trijos gados," sacīja Bresis, atgādinot ne tikai par šajā gadā veiktajiem samazinājumiem, bet arī iepriekšējo gadu lēmumiem par atkārtotu atalgojuma iesaldēšanu.

"Neviens jau nerēķina, kā būtu bijis, ja noteiktu [atalgojuma] apmēru saskaņā ar [Saeimas Kārtības rullī] noteikto," uzsvēra deputāts, pat atzīstot, ka parlaments pamazām nonācis pie teju "nulles budžeta".

Aicinot kolēģus rūpīgi izpētīt kancelejas piedāvājumu un sagatavot priekšlikumus, komisijas vadītājs arī lūdza deputātus ar šo projektu iepazīstināt frakciju vadītājus.

Jau vēstīts, ka Saeima šogad vairākkārt ir lēmusi par dažādiem izdevumu samazinājumiem.

Februārī parlaments samazināja deputātu pamatalgu par 15%, nosakot, ka no 1.marta tās bruto apmērs būs 1047 lati iepriekšējo 1232 latu vietā. Savukārt jūnijā tautas priekšstāvji pieņēma jaunus grozījumus Saeimas Kārtības rullī, nosakot atalgojuma samazinājumu nevis 15%, bet 20% apmērā - līdz ar to pēc 1.jūlija deputātiem tiek aprēķināta mēneša amatalga vairs tikai 986 latu apmērā.

No 1.jūlija līdz gada beigām parlamentārieši saņem arī par 20% mazākas transporta izdevumu kompensācijas, bet kompensācijas sakaru izdevumiem saruks par 30%. Savukārt no 1.septembra līdz gada beigām par piekto daļu samazinātas arī īres izmaksu kompensācijas.

Lai vēl vairāk ierobežotu izdevumus, frakciju vadītāji no 1.jūlija atteikušies arī no dienesta automašīnu piešķiršanas Saeimas komisiju vadītājiem. Septembra vidū Saeima plāno arī no darba atbrīvot 42 kancelejas darbiniekus.

Kopējais Saeimas budžeta samazinājums 2009.gada budžeta grozījumos ir 2 800 532 lati.

 

Alga samazināta 68% Latvijas iedzīvotāju

FINANCENET  09/02/09     Vispārējā atalgojuma pētījuma rezultāti liecina, ka gada kopējā alga ir palikusi nemainīga tikai 3% darbinieku, pieaugusi 29%, bet samazinājusies lielākajai daļai - 68% darbinieku.

Mēneša un gada pamatalga 2009.gadā Latvijā ir samazinājusies vidēji attiecīgi par 1.8% un 2.8% (salīdzinot noteiktās pamatalgas 2008.gada jūnijā un 2009.gada jūnijā), tiem pašiem darbiniekiem veicot līdzīgus pienākumus kā gadu iepriekš. Gada kopējā atalgojuma kritums, iekļaujot izmaiņas gada prēmijās par pēdējo periodu, ir bijis visstraujākais, Latvijā sasniedzot vidēji -7.2%, Rīgā vidēji -7.3% .

2009.gadā straujākas pamatalgas izmaiņas bijušas jaunākajiem speciālistiem un strādniekiem, pirmā un vidējā līmeņa vadītājiem un speciālistiem. Šajās darbinieku grupās darba alga iepriekšējos gados auga visstraujāk.

„Šodien runāt tikai par vidējām algu izmaiņām būtu līdzīgi kā runāt par vidējo pacientu temperatūru slimnīcā. Tas nav īsti pareizi, jo nerada priekšstatu par kopējo ainu. Privātajā sektorā ir mainījies ne tikai atalgojums un tā struktūra, bet arī darbinieku skaits. Šogad vērojamais algu pieaugums lielākoties ir balstīts uz vēlmi un nepieciešamību noturēt atslēgas cilvēkus un darbiniekus ar labāko sniegumu, kā arī atjaunot iekšējo taisnīgumu, kad par līdzīgu pienākumu veikšanu dažādiem darbiniekiem tika maksātas atšķirīgas algas,” skaidro Inga Bērziņa, SIA Fontes Vadības konsultācijas Pētījumu grupas vadītāja.

Pēdējo 12 mēnešu laikā 67% privātā sektora uzņēmumu darbinieku skaitu samazināja, 24% - palielināja, bet 9% organizāciju saglabāja to nemainīgu.

Lielākajā daļā organizāciju (45%), kurās darbinieku skaits tika samazināts, samazinājums bija lielāks par 20%, savukārt par 10-20% darbinieku skaitu samazināja 28% organizāciju. Darbinieku skaita samazinājums mazāk par 10% ir bijis 27% organizāciju.

Pētījumā piedalījās vairāk nekā 220 uzņēmumu, kuros kopā nodarbināti ap 50 000 cilvēku.

 

Eksperti rūpniecībā saskata stabilizāciju

Diena  09/03/09     Šā gada septiņos mēnešos, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo laiku, rūpniecības produkcijas apjoms samazinājies par 20,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Jūlijā, salīdzinot ar jūniju, rūpniecības produkcijas apjoms samazinājās par 1,4%, liecina sezonāli izlīdzināti dati. Tai skaitā apstrādes rūpniecībā kritums bija par 0,6%, elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 6,4%, bet pieaugums par 8,8% bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē.

Lielākie samazinājumi bija farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā – par 57,1%, elektrisko iekārtu ražošanā – par 30,2% un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 20,5%. Savukārt,lielākie ražošanas apjoma pieaugumi bija kuģu un laivu būvē, dzelzceļa lokomotīvju un to ritošā sastāva ražošanā – par 48,1%, tekstilizstrādājumu ražošanā – par 44,3%, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 19,3%.

Salīdzinot ar pērnā gada jūliju, šogad rūpniecības produkcijas izlaide samazinājās par 17,7%, tai skaitā, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 2,1%, apstrādes rūpniecībā – par 18,8%, elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 13%.

Lielākais rūpniecības produkcijas izlaides samazinājums bija farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā – par 61,8%, iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā – par 59,9% un automobiļu detaļu, piekabju un puspiekabju ražošanā – par 56,6%. Savukārt pieaugums bija koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles, – par 12,6%, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 5,2%, mēbeļu ražošanā – par 2,1%.

Pēteris Strautiņš, DnB NORD banka:

Latvija ir labākā vieta pasaulē, kur dzīvot ekonomistam. Citās valstīs var nodzīvot daudzus mūžus un nepieredzēt, ko nozīmē iekšzemes kopprodukta samazināšanās par gandrīz 20% gada laikā miera apstākļos. Tā ir stresu radoša, emocionāli smaga, taču ļoti pamācoša pieredze - unikāla iespēja redzēt, kā vētrainām pārmaiņām pielāgojas uzņēmumi, darbaspēka tirgus, kā reaģē politiskā sistēma.

Turklāt ik mēnesi statistika sniedz kārtējo intelektuālo baudījumu mēneša rūpniecības datu veidā. Piemēram, sākotnējo šoku par farmācijas sabrukumu, izlaidei mēneša laikā samazinoties par 57,1%, nomaina atvieglojums - izrādās, ka lielākais uzņēmums Grindex šogad aizgājis atvaļinājumā drusku ātrāk, nekā parasti. Tātad var gaidīt vertikālu sektora izaugsmi augustā. Transportlīdzekļu ražošanas statistika pa mēnešiem atgādina kardiogrammu ne tikai atvaļinājumu sezonā, šoreiz mēneša ietvaros pieaugums par 48,1%, tātad nozare joprojām elpo.

Kopumā rūpniecības izlaide jūlijā šogad samazinājusies par 1,4%. Pats svarīgākais skaitlis ir apstrādes rūpniecības dinamika (-0,8%), jo elektroenerģijas un ūdensapgādes apjomu krišanās par 6,4% drīzāk atspoguļo lielāku taupību, kā arī reaģē uz notiekošo atsevišķos energoietilpīgos ražošanas sektoros. Savukārt ieguves rūpniecība ir celtniecībā notiekošā atbalss, un minētās apakšnozares nerada lielus eksporta ieņēmumus.

No mēneša datiem izdarīt stratēģiskus secinājumus grūti, to var mēģināt darīt apakšnozarēs, kuru struktūra, pretstatā farmācijai un transportlīdzekļu ražošanai ir salīdzinoši "smalkgraudaina", respektīvi, kurās atsevišķu uzņēmumu datiem nav tik lielas ietekmes. Tāda ir koksnes pārstrāde, kurā ir mēneša pieaugums par 5,6%. Tas šķiet likumsakarīgi, jo šis sektors sistemātiski palielina tirgus daļas uz citu valstu rēķina, pirmais sasniedzot ļoti cienījamu pieaugumu arī gada griezumā: par 12,6%. Turpretim pārtikas pārstrādē bijis kritums par 4,2%, kas ir samērā krasa izmaiņa mēneša ietvaros šai nozarei, taču negatīvu tendenču turpināšanās diemžēl pagaidām ir ticama, jo ir izteikta saistība ar joprojām rūkošo iekšējo tirgu.

Metālu un gatavo metālizstrādājumu ražošanā jūlijā bijis vidēji 7% kritums, to varētu izskaidrot apstāklis, ka joprojām zemas jaudu noslodzes apstākļos vasarā vairāki uzņēmumi uz laiku apturēti pilnībā, kas citos gados nebija raksturīgi, jo atvaļinājumu grafiks ir bijis vairāk atkarīgs no fiziskas spējas izpildīt pasūtījumus.

Ja no apstrādes rūpniecības kopainas tiek izslēgta viena uzņēmuma atvaļinājuma ietekme, tad jūlijā ir bijis pieaugums. Otrs lielākais "lēkātājs" – transportlīdzekļu būve pat pēc straujā krituma jūlijā joprojām ir -45,7% zem pērnā gada līmeņa, tātad acīmredzot seko īpaši dziļam kritumam nozares piegāžu grafikā. Tā kā dažādu īslaicīgu procesu ietekme uz izlaidi augustā drīzāk būs pozitīva un eksporta tirgos situācija uzlabojas, pasaules recesijai beidzoties (šobrīd tas jau ir fakts, nevis prognoze), sekojošajos mēnešos nozarē drīzāk gaidāma augšupeja. To apstiprina arī dažādi neoficiāli dati.

Visas rūpniecības dinamika gada griezumā, kas jūlijā bija -17,7%, turpinās uzlaboties kopš zemākā punkta februārī (-24,9%). Process paātrināsies oktobrī, kad pērn sākās straujais kritums pasaules krīzes ietekmē, gada pieaugums varētu parādīties vienā no gada diviem pēdējiem mēnešiem, pēdējo reizi tas tika reģistrēts 2008.gada februārī.

Dainis Gašpuitis, SEB bankas makroekonomikas eksperts:

Ņemot vērā kopējo ekonomikas attīstības vērtējumu var izteikt pieņēmumu, ka rūpniecības nozares krituma temps stabilizējas un dziļākais kritums būs bijis šā gada pirmajā ceturksnī. Turpmākajos ceturkšņos nozares sarukums saglabāsies 15-19% robežās. Novembrī un decembrī bāzes dēļ kritums būs mazāks. Patlaban pasaulē novērojams rūpniecības aktivizēšanās, ko virza valdību apjomīgie patēriņa un nodarbinātības veicināšanas pasākumi, kā arī nepieciešamība pēc krājumu atjaunošanas. Pozitīvas tendences ārējos tirgos tiek sagaidītas jau šā gada beigās. Līdz ar to labāku un ātrākusrādītāju uzlabošanos var sagaidīt uz eksportu orientētās nozares un uzņēmumi. Aktivitātes pieauguma rezultātā sagaidāms cenas pieaugums, kas palīdzēs uzlabot uzņēmumu un nozares kopējos rādītājus. Savukārt vietējais pieprasījums turpina rukt un būs ļoti vājš. To ietekmēs gan pirktspējas kritums, gan deflācija. Attiecīgi arī pieprasījums pēc produkcijas atjaunosies daudz vēlāk nekā tas notiks ārējos tirgos. Pozitīvākas ziņas no vietējā patēriņa varam gaidīt ne ātrāk kā ap nākamā gada vidu, kad būs lielāka skaidrība par turpmāko ekonomikas attīstību un cerams, ka paveiktas nepieciešamākās strukturālās pārkārtošanas. Ja tiks izdarīts iecerētais un panākts reāls birokrātiskā sloga samazinājums un iedarbināti nepieciešamie pasākumi eksporta veicināšanai, varam gaidīt labākus rūpniecības rādītājus, ko veicinās eksports. Ļoti būtiski ir mazināt makroekonomiskos riskus un atjaunot investoru, reitingaģentūru uzticamību, jo pašreizējais vērtējums kavē investīcijas un attīstību, kā arī apgrūtina pašreizējo darbību.

Globālā mērogā turpmāko attīstību lielā mērā noteiks industriāli attīstīto valstu ekonomikas stimulēšanas programmu rezultāti vidējā termiņā. Respektīvi, kā tās tiks galā ar augošo bezdarbu, kas noteiks turpmāko patēriņa apjomus, kā arī cik veiksmīgi nostabilizēsies finanšu sektors. Joprojām pastāv riski, ka, beidzoties esošajām programmām, ekonomikas nebūs nostādītas uz stabilas izaugsmes ceļa un radīsies nepieciešamība pēc papildus injekcijām. Savukārt reģiona ievainojamāko ekonomiku, kas piedzīvo izteikti strauju kritumu (Baltija, Ukraina) galvenais uzdevums ir tikt galā ar pārmērīgajiem tēriņiem un nostabilizēt valsts finanses.

Lija Strašuna, Swedbank vecākā ekonomiste:

Rūpniecības produkcijas izlaide jūlijā izrādījās nedaudz mazākā nekā mēs bijām domājuši. Tomēr, neskatoties uz nelielo apstrādes rūpniecības kritumu (-0,6%  mēneša laikā pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem), mēs joprojām saredzam rūpniecības izlaides stabilizāciju. Izlaides līmenis (salīdzināmās cenas) turas diezgan stabils, vienā mēnesī nedaudz pieaugot un citā nedaudz samazinoties, arī gada krituma tempi turpina samazināties. Jāsecina, ka mēs, visticamāk, jau esam sasnieguši dziļāko līmeni ražošanā un tagad jāstrādā pie tā, lai radītu ilgspējīgu izaugsmi.

Viena no svarīgākām eksporta nozarēm, kokapstrāde, turpināja augt jau sesto mēnesī pēc kārtas (par 5% mēneša laikā un 12% gada laikā). Arī mēbeļu ražošanā bija vērojams pieaugums, tomēr šī nozare ir ļoti svārstīga un izteikti augšupejošas tendences tur vēl nav. Dažās citās nozarēs (piemēram, ķīmisko vielu, tekstilizstrādājumu,  papīra izstrādājumu, gumijas un plastmasu ražošanā) var redzēt stabilizāciju, atsevišķos mēnešos tās ir augušas, bet citos samazinājušas, tādējādi pēdējos mēnešos līmeņi daudz nemainījās. Pārsteidzoši liels kritums (turpat par 57% mēneša laikā) jūlijā bijā farmācijā, kamēr ķīmijas produktu ražošana stipri pieauga (19%), Ņemot vērā šo nozaru nelielo izmēru, mēneša svārstības ir ļoti lielas, jo individuāli pasūtījumi būtiski ietekmē kopējos nozares izlaides apjomus.

Es domāju, ka arī augustā rūpniecības izlaidē nevajadzētu būt lielākam kritumam, nekā jūlijā, jo rūpniecības noskaņojums ir diezgan stabils un jauno pasūtījumu skaits īpaši nepieaug. Tāpēc vēl kādu laiku rūpniecības izlaides apjomi paliks līdzšinējā līmenī, pirms sāksies lēna izaugsme. Tas, cik ātri spēsim palielināt ražošanas apjomus, ir arī atkarīgs no valdības rīcības, t.sk. budžeta plānošanas, nodokļu izmaiņām, uzņēmējdarbības vides uzlabošanas utt.

Svetlana Rusakova, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas galvenā ekonomiste:

Lai gan vairāki dati liecināja par iespējamu uzlabojumu apstrādes rūpniecībā, tomēr jūlijā produkcijas izlaidē atkal bija neliels apjoma kritums. Taču atsevišķās apstrādes rūpniecības  nozarēs ir atsācies ievērojams kāpums, tostarp tādās, kam ir nozīmīgs īpatsvars Latvijas rūpniecībā un kurās produkcijai ir augsta pievienotā vērtība.Tas nozīmē, ka atsevišķām nozarēm pēc ilgstošās lejupslīdes izdevies apturēt tālāku kritumu un stabilizēt ražošanu, izmantojot dažādas iespējas paplašināt noietu. Kā piemēru var minēt koksnes nozari, kurai, diversificējot noieta tirgus, izdevies kāpināt apjomus jau vairākus mēnešus pēc kārtas. 

Pēc uzņēmēju vērtējuma, galvenie šķēršļi ražošana atkopšanai arvien paliek vājš iekšzemes un arī ārējais pieprasījums un finansiālās grūtības. Situācija tirgos un realizācijas problēmas samazina ražošanai nepieciešamo apgrozāmo līdzekļu apjomu, un arī iespējas aizņemties šobrīd ir ļoti problemātiskas. Tāpēc tālākā attīstība ir ļoti atkarīga gan no atkopšanas pasaulē, gan no valdības spējas šajā situācijā atbalstīt biznesu.

Jūnijā apstrādes rūpniecībā nedaudz izauga jauno pasūtījumu apjoms salīdzināmajās cenās eksportam. Savukārt konjunktūra rūpniecībā jūlijā bija pat nedaudz labāka, nekā jūnijā. Tāpēc varējām gaidīt kaut nelielu mēneša kāpumu produkcijas izlaidē. Tomēr saskaņa ar CSP datiem ražošana atkal nedaudz samazinājusies.

Kas attiecās uz gada izmaiņām, tad jāsecina, ka lejupslīde arvien paliek strauja.

 

Augustā strauji pieaudzis ierosināto fizisko personu maksātnespējas lietu skaits

LETA  090609    Augustā Latvijas tiesas ierosinājušas 22 fizisko personu maksātnespējas lietas, un tas ir lielākais fizisko personu maksātnespējas lietu skaits, ko tiesas sākušas viena mēneša laikā.

Pēc Maksātnespējas reģistra datiem, kopš šā gada janvāra līdz septembra sākumam Latvijas tiesas bija ierosinājušas kopumā 75 fizisko personu maksātnespējas lietas. Par maksātnespējīgām tiesas šogad pasludinājušas 28 fiziskas personas.

Visvairāk maksātnespējas lietu - 22 - ierosinātas augustā, 15 fizisko personu maksātnespējas lietas ierosinātas šā gada martā, deviņas - šā gada februārī, maijā un jūlijā ierosināts pa septiņām lietām, aprīlī un jūnijā tiesas sākušas pa piecām fizisko personu maksātnespējas lietām, bet janvārī uzsāktas četras fizisko personu maksātnespējas lietas.

Janvārī Latvijas tiesas pasludināja par maksātnespējīgām trīs fiziskās personas, februārī - vienu, martā un aprīlī pasludināta kopumā 12 personu maksātnespēja, maijā pasludināti spriedumi par divu fizisko personu maksātnespēju, jūnijā maksātnespēja pasludināta sešām fiziskām personām, jūlijā par maksātnespējīgu pasludināta viena fiziska persona, augustā - divas, bet septembrī par maksātnespējīgu pasludināta viena fiziska persona.

Pēc reģistrā pieejamās informācijas, kopš šā gada sākuma rīkotas sešas fizisko personu mantas izsoles.

 

Par spīti krīzei, turpinās jaunu ātrās ēdināšanas restorānu atvēršana Latvijā

BNS  09/07/09    Neskatoties uz ekonomisko krīzi un pirktspējas samazināšanos, ātrās ēdināšanas restorānu ķēdes plāno turpināt jaunu restorānu atvēršanu Latvijā, liecina aptaujāto restorānu pārstāvju teiktais.

"McDonald's" franšīzes īpašnieces Baltijā "Premier Restaurants Latvia" mārketinga vadītājs Krīvs Krauliņš norādīja, ka kompānija Latvijā 2010.gadā plāno atvērt vairākus jaunus restorānus, bet šogad gan jaunus restorānus nav plānots atvērt. Viņš arī apstiprināja, ka viena no iespējamām jauna restorāna atrašanās vietām varētu būt Liepāja, tomēr uzsvēra, ka gala lēmums vēl nav pieņemts.

Krauliņš atzina, ka Latvijas ekonomiskā situācija negatīvi ietekmē arī "McDonald's" restorānus un šogad jūtams apmeklētāju skaita samazinājums, salīdzinot ar pagājušo gadu. Tomēr viņš atgādināja, ka 2008.gads Latvijā bija ļoti veiksmīgs, tāpēc situācijas pasliktināšanās ir likumsakarīga.

Arī "Hesburger" restorānu ķēdi tuvākajā laikā plānots papildināt ar vairākiem jauniem restorāniem, informēja uzņēmuma attīstības vadītāja Baltijas valstīs Ieva Salmela. Viņa pavēstīja, ka jau šā gada laikā iecerēts atvērt jaunus restorānus Liepājā un Ādažos.

Komentējot ekonomiskās krīzes ietekmi uz ātrās ēdināšanas restorāniem, Salmela atzina, ka jūtams neliels pieprasījuma pieaugums lētākajiem ēdieniem. Nedaudz arī samazinājies restorānu apmeklētāju skaits, salīdzinot ar pagājušo gadu.

Pašlaik Rīgā ir septiņi "McDonald's" ātrās apkalpošanas restorāni. Pirmais "McDonald's" restorāns darbu Latvijā sāka 1994.gadā. "McDonald's" dibināts 1955.gadā un pašlaik ir pasaulē lielākais ātrās ēdināšanas tīkls. Vairāk nekā 75% "McDonald's" restorānu darbojas uz franšīzes principa.

"Hesburger" ir lielākais Somijas ātrās ēdināšanas uzņēmums, kam pieder vairāk nekā 270 restorānu ķēde Somijā, Vācijā un Baltijas valstīs. Patlaban Latvijā darbojas 18 "Hesburger" restorāni - astoņi Rīgā, kā arī pa vienam Iecavā, Ainažos, Siguldā, Daugavpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Jēkabpilī, Valmierā, Ventspilī un Mārupē.

 

Bezdarba līmenis aug straujāk

Inga Paparde,  NRA  09/09/09    Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2009.gada augusta beigās bija 12,3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita. Valstī bezdarba līmenis salīdzinājumā ar 2009. gada jūliju pieaudzis par 0,5% punktiem.

Nodarbinātības valsts aģentūrā uzskaitē 2009. gada augusta sākumā bija 132 519, augusta beigās – 137 586 bezdarbnieki. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir palielinājies par 5067 cilvēkiem jeb 3,8%. 2009. gada augustā bezdarbnieka statuss tika piešķirts 16 421 personām, tas ir par 709 cilvēkiem jeb 4,5% vairāk nekā 2009. gada jūlijā. 3518 NVA reģistrētie bezdarbnieki augustā iekārtojās darbā.

"Bezdarba līmenis turpina kāpt, un par tā salīdzinošu stabilizēšanos, ko vērojām jūnijā un jūlijā, vairs nevaram runāt. Situācija valstī rāda, ka augustā un septembrī valsts institūcijās, izglītības un medicīnas iestādēs tiek plānota darbinieku samazināšana vai iestāžu likvidēšana," nra.lv sacīja NVA direktore Baiba Paševica. Jaunas darba vietas netiek veidotas. Lielākais darba vietu samazinājums visa gada garumā ir apstrādes rūpniecībā (25%), otro vietu otrajā pusgadā ieņem valsts pārvalde (15%) un trešo - vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība (12%). Patlaban valstī viszemākais bezdarba līmenis – Tukuma rajonā (8,2%) un Ventspils rajonā (8,5%). NVA organizētajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos augustā piedalījās 20 987 bezdarbnieki.

Zemākais bezdarba līmenis augustā reģistrēts: Tukuma rajonā – 8,2 %, Ventspils rajonā – 8,5%, Rīgas pilsētā - 10,0%, Daugavpils pilsētā – 10,1%, Jūrmalas pilsētā – 10,4%, Ventspils pilsētā – 10,8%, Jelgavas pilsētā – 11,1%, Limbažu rajonā – 11,2%, Jelgavas rajonā – 11,4%, Valmieras rajonā – 11,7%, Cēsu rajonā – 11,9%.

Augstākais bezdarba līmenis 2009. gada augustā reģistrēts: Rēzeknes rajonā – 26,4%, Ludzas rajonā – 21,7%, Rēzeknes pilsētā - 19,4%, Krāslavas rajonā – 18,1%, Balvu rajonā – 18,0%, Preiļu rajonā – 17,9%, Kuldīgas rajonā– 17,0%, Dobeles rajonā – 16,7%, Liepājas pilsētā – 15,7%, Alūksnes rajonā – 15,5%, Jēkabpils rajonā – 15,1%

 

Iespējams, Latvijas valdība 400 miljonus aizņemsies arī no privātā sektora

LETA  09/09/09    Iespējams, Latvijas valdība 400 miljonus aizņemsies arī no privātā sektora, šodien Saeimas ārkārtas sēdē no Saeimas tribīnes atklāja deputāts Vents Armands Krauklis (TP), citēdams Latvijas un Starptautiskā Valūtas fonda parakstīto vēstuli.

Minētā informācija ir ierobežotas pieejamības un tās izpaušana var radīt lielu kaitējumu, uzreiz pēc deputāta teiktā paziņoja finanšu ministrs Einārs Repše (JL). Repše mēģināja Kraukli pārtraukt jau debatēs, paziņojot, ka deputāts izpauž slepenu informāciju.

Brīdī, kad Repše pārtrauca deputātu debatēs, Krauklis nepaspēja nosaukt minētā aizņēmuma valūtu.

Krauklis uzsvēra, ka parakstītā versija ar SVF atšķiras no publicētās versijas.

Repše debatēs atzina, ka tādos dokumentos kā, piemēram, valdības nodomu vēstule SVF, var būt arī jūtīga informācija, kas nedrīkstētu nonākt tirgus dalībnieku un spekulantu rokās, jo tad viņiem rastos nevajadzīgas priekšrocības pret valsts iestādēm, piemēram, pret Valsts kasi vai pret Latvijas Banku noteiktos brīžos.

Tādēļ tā ir tradicionālā prakse attiecībā ne tikai uz Latviju, bet attiecībā arī uz daudzām citām valstīm, ka atsevišķi jautājumi, saskaņojot ar Valūtas fondu, no publiskotās versijas tiek izņemti. Šinī gadījumā parakstītais dokuments, kas arvien ir ierobežots pieejamības informācija, atšķiras no publiskotās versijas ar diviem atsevišķiem teikumiem un kādas institūcijas pieminēšanu noteiktas procedūras sakarā, kas galīgi nemaina šīs vienošanās garu un saturu.

"Tās informācijas publiskošana, ko Vents Krauklis gandrīz jau izdarīja un ko man, cerams, savlaicīgi izdevās novērst, būtu devusi noteiktiem tirgus dalībniekiem priekšrocības, salīdzinot ar Valsts kasi, Latvijas valsts parādzīmju izsolēs, un tas varētu slikti atsaukties uz valsti procentu likmēs, ko mēs esam spiesti maksāt. Tātad tas būtu nodarījis tiešu kaitējumu Latvijas valsts finanšu interesēm," atzina ministrs.

Repše arī uzsvēra, ka informācija, kuru, par laimi, deputātam Krauklim vēl neizdevās publiskot, dotu būtisku priekšrocību valūtas spekulantiem gadījumā, ja viņi zinātu noteiktus nosacījumus tajā gadījumā, ja kāds jaudīgs spekulants vai spekulantu grupa ņemtos atkal spekulēt pret Latvijas latu.

Konkrēta skaitļa minēšana noteiktā kontekstā varētu radīt spekulantiem nevajadzīgas priekšrocības un tādējādi kaitēt Latvijas valsts interesēm. "Ne velti šo pirmo teikumu pēc Valsts kases speciālistu lūguma, otro teikumu pēc Latvijas Bankas lūguma no publiskās versijas mēs esam izņēmuši," norādīja ministrs un uzsvēra, ka vēl kādas institūcijas minēšana divās vietās vienkārši noteiktas procedūras ietvaros arī būtu radījusi nevajadzīgu ažiotāžu.

Vēstules SVF teksts angļu valodā, kurš ir aģentūras LETA rīcībā, liecina, ka dokumentā Latvija apņēmusies līdz šā gada beigām piesaistīt 400 miljonus latu no privātā sektora avotiem un censties pagarināt parāda masas atmaksas termiņus, lai mazinātu pārkreditēšanās riskus.

Pēc Saeimas ārkārtas sēdes Repše uzsvēra, ka slepenajā daļā nekas nav minēts par lata devalvāciju un viņš ar savu aizrādījumu Krauklim nekādā ziņā nav pieļāvis tādu iespējamību.

Repše skaidroja, ka, publiskojot "sensitīvu informāciju", tā radītu priekšrocības spekulantiem vai valsts parādzīmju pircējiem, kuri iegūti informāciju par to, kad, kur un cik valsts aizņemsies.

Jau ziņots, ka šodien notiek Saeimas ārkārtas sēde, kurā tiek uzklausīts ziņojums par starptautisko aizdevēju piešķirtā finansējuma saņemtās daļas izlietojumu un atlikušās daļas izmantošanas nosacījumiem.

Sēdē ar ziņojumu uzstājas finanšu ministrs Einārs Repše (JL).

Jau ziņots, ka sākotnēji sēdi rosināja sasaukt Tautas partija (TP), lai deputāti varētu uzklausīt finanšu ministra ziņojumu par starptautisko aizdevēju piešķirtā finansējuma izlietojumu, bet oficiāli Saeimas ārkārtas sēdi bija lūdzis sasaukt premjers Valdis Dombrovskis, pamatojoties uz TP vēstulē pausto aicinājumu.

Kā ziņots, līdz šā gada 31.augustam izlietoti 1,11 miljardi latu no kopumā saņemtajiem 2,08 miljardiem starptautiskā aizdevuma, teikts finanšu ministra ziņojumā Saeimas deputātiem.

Lielākā daļa finansējuma novirzīta valsts parāda atmaksai, budžeta deficīta segšanai, atbalstam finanšu sektora stabilitātei, kā arī valsts budžeta aizdevumiem.

 

Zīle: Bankām ne tikai jāpārceļ kredītu pamatsummas atmaksa, bet arī jāzaudē daļa aizdotās summas

LETA  09/09/09    Bankām ne tikai būtu jāpārceļ izsniegto kredītu pamatsummas atmaksa, bet arī jāzaudē daļa no aizdotās summas - ap 20 procentiem, šādu viedokli intervijā "Latvijas Avīzei" paudis apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK priekšsēdētājs Roberts Zīle.

Viņaprāt, krīzes laikā noteikti ir jāpalielina valsts loma ekonomikā un iesākumam jānosaka, ka bankas no mājsaimniecībām nedrīkst prasīt vairāk par ķīlu. "Manā uztverē bankām ne tikai jāpārceļ pamatsummas atmaksa, bet arī jāzaudē daļa no aizdotās summas - ap 20 procentiem. Mēs nedrīkstam padarīt savus pilsoņus par banku ķīlniekiem uz daudziem gadiem," norāda Zīle.

Zīle norāda: tagad ir tā, ka cilvēks zaudē ķīlu, bet vēl joprojām ir bankai parādā. Tas nozīmē, ka viņš faktiski vairs nevar strādāt legālu darbu, jo tad banka viņam visus ienākumus uzreiz paņems kā parādu.

Kā uzskata Zīle, valstij jāatrod arī risinājums, ko darīt ar mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, kuri ņēmuši kredītus no bankām, bet tagad zaudējuši savu biznesu. Tie nereti ir bijuši uzņēmīgākie Latvijas cilvēki, bet tagad viņiem tiek piegriezts skābeklis. Jaunu biznesu viņi vairs nevar sākt. "Mums, protams, jārūpējas par bankām, bet saprātīgā līmenī. Ja mēs savus pilsoņus padarām par parādu vergiem un represējam, tad mēs esam slikta valsts," saka Zīle.

Viņš uzsver, ka nacionālās intereses ir domāt stratēģiski, nevis īstermiņā. Jādomā divus, trīs vai, vēlams, pat desmit gadus uz priekšu. Tas ir grūti, un bieži vien to nedara. Piemēram, šobrīd ir krīzes situācija, uzņēmumi bankrotē, un to aktīvi tiek pārdoti. Latviešiem nav līdzekļu, lai tos nopirktu un atsāktu uzņēmējdarbību. "Mēs riskējam ar mugurkaula zaudēšanu Latvijas biznesā, tāpēc šobrīd nacionālās intereses ir vienoties ar bankām, kas ir līdzvainīgas ekonomikas pārkarsēšanā, ka mēs nespēsim atdot pilnā apmērā tos 13 miljardus, ko aizņēmušās mājsaimniecības un vietējais bizness. Tas nav iespējams! Tajā pašā laikā mēs nedrīkstam zaudēt mazo un vidējo biznesu, tam jābūt pilsoņu rokās," saka Zīle.

 

Eksperti: jūlija eksporta dati pārsteidza un apbēdināja

Diena  09/09/09    Eksporta apjoms šā gada septiņos mēnešos bija 1,891 miljards latu, kas ir par 27,2% mazāk nekā pērn attiecīgajā laikā, savukārt importa apjoms bija 2,626 miljardi latu, kas ir par 41,2% mazāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Šajā laikā ārējās tirdzniecības apgrozījuma vērtība sasniedza 4,517 miljardus latu jeb par 36,1% mazāk nekā pagājušā gada atbilstošajā periodā.

Jūlijā eksporta apjoms bija 258,8 miljoni latu, kas ir nedaudz mazāk nekā iepriekšējā mēnesī, savukārt importa apjoms bija 354,5 miljoni latu, kas savukārt ir nedaudz vairāk nekā jūnijā. Tādējādi kopumā importa pārsvars pār eksportu jūlijā palielinājies līdz 95,7 miljoniem latu. Iepriekšējā mēnesī tas bija 67,2 miljoni latu.

Eksperti atzīst, ka eksporta samazinājums salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi bijis negaidīts.

Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds norāda, ka, pretēji gaidītajam, jūlijā eksports uzrādīja būtisku kritumu. Viņš gan uzsver, ka rezultāti ir ļoti atšķirīgi nozaru griezumā. Lielākie kritumi absolūtā izteiksmē bija dzelzs un tērauda, farmācijas produktu un graudaugu eksportā. Latvijai ļoti svarīgajā kokrūpniecības nozarē kritums bija daudz mērenāks, bet mašīnbūve un tekstilrūpniecība pat uzrādīja pieaugumu pret jūniju.

"Tas vieš cerību, ka eksporta kritums pamatā ir saistīts ar tendencēm dažās nozarēs, nevis visaptverošu pieprasījuma sabrukumu eksporta tirgos. Taču jebkurā gadījumā eksporta apjomu kritums negatīvi ietekmē iekšzemes kopprodukta (IK) apjomu, šāda krituma ietekmē mēneša IK varētu samazināties pat par 2%, salīdzinājumā ar jūniju," saka eksperts.

Lai gan atbilstoši prognozēm importa apjoms tikpat kā nemainījās, kopējā preču tirdzniecības bilance atkal būtiski pasliktinājās, atgriežoties aptuveni šī gada aprīļa līmenī, atzīmē A.Strazds un skaidro: tas nozīmē, ka ja vien nākamie divi mēneši atkal neuzrādīs būtisku eksporta pieaugumu, arī preču tirdzniecības bilance trešajā ceturksnī kopumā varētu būt sliktāka nekā otrajā ceturksnī un attiecīgi tekošā konta pārpalikums trešajā ceturksnī varētu būt nedaudz mazāks nekā otrajā ceturksnī.

Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna atzīst, ka pēc spēcīga pieauguma jūnijā eksporta dati par jūliju nedaudz apbēdināja, nokrītot atpakaļ uz janvāra-februāra līmeni. Izslēdzot, visticamāk, vienreizēju farmācijas produkcijas kritumu, kopējie eksporta apjomi savukārt nokrituši līdz maija līmenim.

"Eksporta pieaugumi ir vērojami mašīnām un iekārtām, kas ir ļoti pozitīvi, jo tās ir augstākas pievienotās vērtības preces. Nedaudz pieauga eksports arī tekstilprecēm, gumijas izstrādājumiem, mēbelēm. Koksnes izstrādājumu eksports nedaudz samazinājās, bet apjomi ir joprojām augstāki nekā maijā," uzsver eksperte. Savukārt importa apjomi, pēc viņas norādītā, ir diezgan stabili jau trīs mēnešus pēc kārtas. Jūlijā imports nedaudz pieauga mašīnām un iekārtām, no kā liela daļa ir investīciju preces un tās ir nepieciešamas, lai ražotu arī eksportu. Savukārt lielais mēneša pieaugums tekstilam un apģērbiem, pēc viņas domām, ir saistīts ar mazo šo preču importu iepriekšēja mēnesī.

Swedbank sagaida, ka eksporta apjomi atkal nedaudz pieaugs augustā, tomēr eksporta noturīga atgūšanās, visticamāk, būs vērojama tikai nākamā gada sākuma. Savukārt gada otrajā pusē eksporta līmeņi, pēc bankas prognozēm, būtiski nemainīsies, jo arī jauno pasūtījumu skaits rūpniecībā būtiski nepieaug.

Latvijas krājbankas pārstāve Olga Eruganova secina, ka tik lielu eksporta kritumu viena mēneša laikā – par 9,3% - izskaidro divas pozīcijas: gan farmācijas produktu, gan tērauda un dzelzs eksporta dramatisks samazinājums. "Interesanti, ka jūlijā bija novērojams būtisks kritums arī farmaceitisko preparātu ražošanā. Viens no iemesliem varētu būt farmācijas uzņēmumu ražošanas aktivitātes samazinājums NVS tirgū nerealizētās produkcijas uzkrājumu dēļ."

"Eksporta samazināšanās jūlijā par 9,3% pret jūniju ir viena no nepatīkamākajām ziņām par ekonomiku kopš ziemas. Tas patiešām ir pārsteigums, jo starptautiskā tirdzniecība pakāpeniski atdzīvojas, bet apstrādes rūpniecības izlaide jūlijā samazinājās pavisam nedaudz," tā datus komentē DnB NORD Bankas eksperts Pēteris Strautiņš.

Viņaprāt, var mierināt sevi ar domu, ka eksporta kritumu, tāpat kā apstrādes rūpniecības izlaides samazināšanos, varētu būt radījuši pārejoši faktori. "Strauji, no 15,3 līdz 8,4 miljoniem latu saruka farmācijas preču eksports, kas atbalso strauju izlaides samazināšanos attiecīgajā apstrādes rūpniecības sektorā, kas savukārt ir sekas atšķirīgam šī gada atvaļinājumu grafikam nozarē. Arī metālapstrādē šī gada jūlijs bija neparasts ar to, ka zemā ražošanas jaudu noslodze ļāva uzņēmumiem uz laiku apturēt ražotnes un baudīt jauko laiku. Tāpēc likumsakarīgs ir dzelzs un tērauda eksporta sarukums no 23,4 uz 14,7 miljoniem. Vēl straujāk, no 9,4 miljoniem līdz 1,4 miljoniem saruka graudu eksports, kas varētu būt skaidrojams ar krājumu izsīkšanu pirms jaunās ražas. Kopā šīs trīs preču kategorijas izskaidro deviņas desmitdaļas eksporta krituma mēneša ietvaros," vērtē eksperts.

Viņaprāt, ir pamats cerēt, ka turpmākajos mēnešos ārējā tirdzniecībā beidzot būs pārliecinoši sajūtama pasaules ekonomikas atkopšanās ietekme.

P.Strautiņš atzīst, ka arī importa pieaugums jūlijā nedaudz pārsteidza, bet par to vismaz neesot jāuztraucas – "ja jau Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi var to atļauties, lai jau viņi importē". Turklāt šis pieaugums, pēc viņa domām, ir bijusi pārejoša parādība, jo patēriņš turpinās samazināties, arī investīcijās aktivitāte ir zema. Jūlijā pirmo reizi kopš decembra ārējās preču tirdzniecības deficīts pieauga, taču nav šaubu, ka tas atsāks samazināties, paredz eksperts.

Dainis Gašpuitis, SEB bankas pārstāvis, norāda, ka jūnijā eksporta rādītājus uzlaboja elektroenerģijas eksporta kāpums, taču jūlijā šāda efekta nebija.

Eksperts secina, ka pēdējos mēnešos faktiskais importa apjoms būtiski nav krities un ir nostabilizējies, kas varētu norādīt, ka turpmāk importa kritums salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu būs mērens vai pat nemainīsies. Tuvākajā laikā tam drīzāk ir iespēja pat pieaugt. To var ietekmēt gan energoresursu un enerģijas iepirkumu pieaugums sakarā ar apkures sezonas tuvošanos, gan arī importējamo preču cenu pieaugums. Kritums importā var būt uz patēriņa preču ievešanas samazināšanas rēķina, jo patēriņš turpinās vājināties, uzskata bankas pārstāvis.

Pēc viņa domām, nākamajos mēnešos arī eksportā būs vērojams kritums gada izteiksmē, kas varētu pierimt un sākt uzrādīt pozitīvus signālus uz gada beigām. "Tas būs pie nosacījuma, ka ārējos tirgos patērētājam būs darbs, tas jutīsies pietiekami drošs un pārliecināts par rītdienu, atsāks tērēt un būs gatavs uzņemties jaunas saistības," norāda D.Gašpuitis un piebilst, ka eksporta kritumu ietekmē arī eksporta cenu deflācija.

Viņš uzsver, ka joprojām neatrisināti ir eksporta atbalsta pasākumi. Tie darbojas vien attiecībā uz trešajām valstīm, taču paliek neatrisināts jautājums par to, kā atbalstīt eksportu uz ES un citiem nozīmīgiem tirgiem. "Tāpat pasaulē jūtams, ka palielinās uzsvars uz labklājības "eksportēšanu", tas ir, liekot lielāku uzsvaru uz eksportu balstītu izaugsmi. Taču jautājums par to, kas importēs, paliek atklāts. Rietumvalstu, īpaši ASV patērētājs kļūst piesardzīgāks un izvēlas mazināt savu parādu slogu nevis tērēt. Taču Latvijā intensīvi jāturpina darbs pie sistēmas un nosacījumu veidošanas, kas veicinātu produktu ar augstu pievienoto vērtību ražošanu un eksportu."

2009.gada jūlijā nozīmīgākā daļa jeb 74,3% Latvijas eksportā bija izvedumam uz Eiropas Savienības valstīm, tam sekoja eksports uz NVS valstīm, kas sasniedza 14,6%. Svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (16,9% no eksporta kopapjoma), Igaunija (14,7%), Vācija (9,8%), Krievija (9,7%) un Zviedrija (5%).

Savukārt importā nozīmīgākā daļa (77,3%) bija ievedumam no Eiropas Savienības valstīm, tam sekoja imports no NVS valstīm – 13,6%. Svarīgākie importa partneri bija Lietuva (17,1%), Vācija (12,3%), Polija (9,5%), Krievija (7,8%) un Igaunija (7,4%).

 

Valsts pati sāk maksāt aplokšņu algas

Juris Paiders,  NRA  09/10/09    Tā ir bijis vienmēr. Jo lielāki nodokļi, jo lielāka ir interese nodokļus nemaksāt. Ja nodokļi ir nelieli vai simboliski, tad nav nekādu problēmu ar to nomaksu. Jo nodoklis ir lielāks un ja ir iespēja nodokli nemaksāt, tad proporcionāli palielinās iespējamās peļņas lielums.

Eiropas Savienībā tradicionāli ļoti augsti nodokļi ir degvielai, alkoholam un tabakas izstrādājumiem.

Arī Latvijā valsts budžetā, aptrūkstoties ienākumiem, kā pirmais solis tika veikta akcīzes paaugstināšana degvielai, alkoholam un cigaretēm. Tagad valdība gudro, kā apturēt akcīzes preču plūsmu no ārzemēm. Kontrabandas kravas tiek notvertas cita pēc citas. Savukārt, īstenojoties valdības plāniem, no Krievijas vai Baltkrievijas vienkāršs gājējs drīkstēs ienest tikai jau aizsmēķētu cigareti.

Akcizētās preces vēl var uzmanīt. Ir kopēja Eiropas politika jutīgu preču apritei. Ir robežas, kuras var mēģināt nosargāt.

Taču – ko darīt ar darba algas nodokļiem? Te nav robežas un muitas. Te robeža starp atļauto un aizliegto ir ikviena darba devēja un ņēmēja pārziņā. Nodokļi, ar kādiem te aplikta darba alga, Latvijā ir iespaidīgi, īpaši pakalpojumu jomā, kurā visas izmaksas ir cilvēka darbs.

No 100 latiem, kas tiek samaksāti par pakalpojumu konkrētā darba veicējam, var izmaksāt tikai aptuveni 40 latu. 20 lati aizies par pievienotās vērtības nodokli, bet no pāri palikušā aptuveni puse (40 latu) būs jāsamaksā kā iedzīvotāju ienākuma un sociālais nodoklis.

Tātad no katra simta legālo ienākumu kā darba algu uz rokas var samaksāt tikai 40 latu un pārējais ir jāsamaksā nodokļos.

Matemātika vienkārša. Vēl treknajos gados lēnām mazinājās aplokšņu algu un kreiso ienākumu problēma, cilvēkus interesēja nodokļi un pensiju fondu uzkrājumi. Tagad tā ir aizmirsta un sena pagātne. Banku menedžētie pensiju fondi nākotnes naudu ieguldīja SAF tehnikas un citu tikpat vērtīgu aktīvu akcijās, bet nākotnes pensionāri tiek baroti ar solījumiem, ka bezvērtīgo akciju cenas astronomiskos augstumos uzkāps tieši pēc 30 gadiem, kad pensija būs jāsaņem. Savukārt nodokļu nauda aizpeld nevis skolām un slimnīcām, bet bezjēdzīgu aģentūru darbinieku prēmijām un politiskajām biznesa orģijām.

Kā rīkoties darba ņēmējam, kuram darba devējs piedāvā samazināt darba algu par 50% vai saņemt tikpat, bet aploksnē, vai arī iet prom un pievienoties tiem 170 000, kas ir bez darba? Kā rīkoties, ja tev uz galda ir nenomaksātu rēķinu kaudze un draudu vēstule no bankas par hipotekāro kredīta nomaksu? Skriet pie Repšes? Vai knaba ar iesniegumu, lai arestē un soda šo biznesa vampīru, un palikt vispār bez nekā, iegūstot stukača slavu uz mūžu? Tikai – ko tu darīsi ar savu hipotekāro kredītu pēc tam, kad darba devējs būs atmaskots un bankrotējis?

Arī biznesa īpašniekam ir problēma. Maksāt visus nodokļus un bankrotēt vai daļēji pāriet uz kreisajiem ienākumiem un aplokšņu algām? Atlaist visus 100 darbiniekus, uzkraujot to apgādi valstij ar bezdarbnieku pabalstiem, vai turpināt darbu, lai gan pieļaujot ne pārāk likumīgas un ētiskas shēmas?

Pārsteidzošākais ir tas, ka nodokļu slogs, ar kuriem tiek aplikta darba alga Latvijā, ir tik liels, ka jau pat Latvijas valdība vairs nespēj nomaksāt visus darba algas nodokļus. Ko izvēlas darīt Dombrovska valdība? Atbilde ir tāda pati kā darba devējam, kas maksā aplokšņu algas. Maksāt tikai darba algu uz rokas, bet ar darba algu saistītos nodokļus vispār nemaksāt!!!!!

Tikai valdība nolēma atļaut sev to, kas citiem ir liegts. Turpmāk darba algas vai darba algas daļas, no kuras netiks maksāti nekādi nodokļi, tiks dēvēta par... stipendiju. 50 000 bezdarbnieku, kas tiks nodarbināti pašvaldību labiekārtošanas darbos, darba algu saņems stipendijas formā! Jaunie skolotāji daļu darba algas saņems kā stipendiju.

Darba algas atklāta pārdēvēšana par stipendiju ir atzīšanās nodokļu sistēmas bankrotā. Saeima un valdība ir noteikusi tik lielus nodokļus, ka pati vairs nespēj maksāt tik lielus nodokļus no darba algām.

Sveika, Gauja! Atbraucām! Kāpēc stipendijas drīkst maksāt tikai valdība? Tad atļaujam ikvienam turpmāk aplokšņu algas dēvēt par stipendijām! Savukārt Saeima tagad gatavojas vēl palielināt darba algas nodokļus, ieviešot progresīvo nodokli. Valūtas fondam tas jau ir apsolīts.

Vēl pāris tādi nodokļu pieaugumi, un visi sāks maksāt tikai stipendijas. Visdrīzāk Saeimai ir jāveic nodokļu sloga pārdale. Nodokļi no darba algām ir būtiski jāsamazina, nekustamā īpašuma un kapitāla pieauguma nodokļi proporcionāli jāpalielina.

 

Darbavietu skaits jūnijā sarucis par 4,6%

DELFI  09/10/09    Darbvietu skaits šā gada jūnija beigās, salīdzinot ar marta nogali, valstī samazinājies par 40,6 tūkstošiem jeb 4,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Privātajā sektorā tās saruka par 27,4 tūkstošiem jeb 4,8%, bet sabiedriskajā sektorā – par 13,2 tūkstošiem jeb par 4,1%.

Salīdzinot ar pērnā gada jūnija nogali, šā gada otrā ceturkšņa beigās valstī likvidētas 186,4 tūkstošiem darbvietu, kas aizņemto darbvietu skaitu samazināja par 18%. Privātajā sektorā likvidētas 164,4 tūkstoši darbvietu, bet sabiedriskajā sektorā – 22 tūkstoši, kā rezultātā aizņemto darbvietu skaits samazinājās attiecīgi par 23,4% un 6,6%.

2009.gada otrā ceturkšņa beigās valstī bija 2,4 tūkstoši brīvo darbvietu. To skaits, salīdzinot ar pirmā ceturkšņa beigām, samazinājies par 1,4 tūkstošiem vietu, bet, salīdzinot ar 2008.gada otrā ceturkšņa nogali – par 10,4 tūkstošiem.

Brīvo darbvietu īpatsvars kopējā darbvietu skaitā sarucis no 1,2% pērnā gada jūnija beigās līdz 0,3% šā gada jūnija beigās.

Privātajā sektorā brīvo darbvietu īpatsvars samazinājies no 0,7% 2008.gada otrā ceturkšņa beigās līdz 0,1% 2009.gada otrā ceturkšņa beigās, bet sabiedriskajā sektorā – attiecīgi no 2,3% līdz 0,6%.

Valsts pārvaldē lielākais skaits brīvo darbvietu 2009.gada otrā ceturkšņa beigās bija sabiedriskās kārtības un drošības uzturēšanas iestādēs, kā arī tieslietu iestādēs.

 

 

 

Izglītībā, kultūrā un zinātnē...

 

 

 

Mācību grāmatu iegādei piešķirs nedaudz vairāk par latu uz vienu skolēnu

LETA  08/15/09    Ņemot vērā budžeta samazinājumus, valsts piešķirtais finansējums mācību grāmatu iegādei skolās šogad būs aptuveni 1,15 lati par skolēnu, informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).

Pērn valsts finansējums mācību līdzekļu iegādei uz vienu izglītojamo bija 4,12 lati, kas bija par 0,25 latiem vairāk nekā 2007.gadā. Savukārt 2006.gadā šim nolūkam uz vienu izglītojamo tika piešķirti 1,86 lati.

Vēl pērnā gada septembrī izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) norādīja, ka Izglītības un zinātnes ministrija, strādājot pie 2009.gada budžeta projekta, mācību literatūras iegādei pieprasījusi 1,9 miljonus latu, lai nodrošinātu Ministru kabineta normatīvā noteiktos septiņus latus vienam skolēnam un pedagogam mācību grāmatu iegādei.

Kā norāda IZM, sākotnēji likumā par valsts budžetu 2009.gadam dotācijai pašvaldībām šim nolūkam tika paredzēts finansējums 770 000 latu apmērā, kas pēc budžeta grozījumiem sarucis līdz 270 000 latu.

Pagaidām skolām nav pārskaitīts arī samazinātais finansējums, jo ministrijai nepieciešami dati par precīzo skolēnu skaitu, kas katrā no pašvaldībām septembrī uzsāks mācības. Tad arī minētie līdzekļi tiks pārskaitīti.

Vienlaikus IZM uzsver, ka mācību grāmatu iegādi skolas gūst arī no skolas dibinātāja - pašvaldības. Tajās pašvaldībās, kuras var atļauties lielāku finansējumu, situācija ar mācību literatūru skolās ir labāka, kas nozīmē, ka nodrošinājumu ar grāmatām lielā mērā nosaka attiecīgās pašvaldības iespējas, skaidro ministrijas pārstāvji.

Par to, ka pašvaldību iespējas šogad līdzfinansēt mācību grāmatu iegādes, ir ļoti atšķirīgas, liecina pašvaldību pārstāvju aptauja.

Piemēram, Rīgā, Jūrmalā un Jēkabpilī mācību grāmatu iegādei papildu finansējums no pašvaldības budžeta netiks piešķirts vispār. Rēzeknes pilsēta šim nolūkam piešķirs aptuveni 3,5 latus uz vienu skolas audzēkni, Jelgavas pilsēta - aptuveni trīs latus, bet Daugavpils - aptuveni sešus latus. Pašvaldības līdzekļi tiks ieguldīti arī grāmatu iegādei Liepājā, bet Valmieras dome gatavojas nākamnedēļ precizēt skolām piešķiramo līdzekļu apmēru.

 

Dos miljonu pilsētas tēla spodrināšanai, skolēnu grāmatām naudas nepietiks

Zane Stankeviča,  NRA  08/18/09    Rīgas dome (RD) šodien apstiprinājusi grozījumus pilsētas budžetā, palielinot tā deficītu vairāk nekā divas reizes.

Radušos 47 miljonu latu iztrūkumu domnieki paredzējuši kompensēt no iepriekšējos gados uzkrātajiem 86 miljoniem latu.

Tas ļaus saglabāt dažādas atlaides sabiedriskajā transportā, par pusotru miljonu palielināt līdzekļus sociālajiem pabalstiem un saglabāt 50 latu piemaksu visiem pedagogiem, kuri pašvaldības izglītības iestādēs strādā pilnu slodzi. Pusmiljons latu šogad atvēlēts piecus un sešus gadus veco bērnu pirmsskolas apmācības nodrošināšanai.

Viens miljons latu rezervēts pilsētas tēla spodrināšanai, kaut arī pagaidām nav izstrādāts konkrēts plāns šo līdzekļu apgūšanai. Ievērojamu opozīcijas deputātu kritiku izsaucis lēmums par 96 000 latu jau no 1. septembra izveidot tūrisma policiju. „Tūrisms Rīgā ir sezonāla parādība, kas tagad rudenī beigsies. Ko darīs tūrisma policija? Staigās blakus pašvaldības policijai un nesarunāsies?” neizpratni pauda RD deputāts Olafs Pulks. Kā paskaidroja vicemērs Ainars Šlesers, plānots izveidot speciālu tālruņa līniju, kurā sūdzības tiks pieņemtas dažādās svešvalodās. Tūrisma policija būs gatava reaģēt jebkurā diennakts stundā un 10 minūšu laikā ierasties nozieguma vietā, ja kāds tūristus mēģinās apkrāpt. Šādu tūrismu veicinošu pakalpojumu RD šā gada četros mēnešos plāno nodrošināt par 96 000 latu, kas nozīmē, ka nākamā gada budžetā šim nolūkam būs jārezervē gandrīz 300 000 latu. Savukārt par pilsētas atpazīstamības veicināšanai paredzēto miljonu Rīga tikšot reklamēta ārvalstīs kā pievilcīga vieta biznesa un konferenču tūrismam.

Budžeta grozījumos par 3 miljoniem latu samazināts līdzfinansējuma apjoms Eiropas Struktūrfondu projektu līdzfinansēšanai – kā skaidro RD Finanšu departamenta direktore Ilga Tiknuse, rezerve radusies, jo apstiprināto projektu patlaban esot mazāk, nekā sākotnēji plānots.

Budžeta grozījumiem šodien iesniegti deviņi priekšlikumi, no kuriem atbalstu guva tikai koalīcijas deputātes Eiženijas Aldermanes ierosinājums piešķirt 19 500 latu „Latvijas Dailes teātra atbalsta programmai”.

RD opozīcijas deputāta Elmāra Vēbera ierosinājums piešķirt 140 000 latu mācību līdzekļu iegādei, lai nodrošinātu vismaz divus latus uz katru no 70 000 Rīgas skolēniem, balsojumā tika noraidīts. Iepriekšējos gados RD šim nolūkam paredzējusi pat līdz astoņiem latiem uz katru skolēnu, tāpēc skolām nāksies iztikt ar valsts piešķirto latu un 15 santīmiem (Ministru kabineta normatīvajos aktos noteiktā summa – aptuveni septiņi lati).

Noraidīts arī priekšlikums piešķirt 90 750 latu tautas tērpu iegādei un atjaunošanai Rīgas pašvaldības izglītības iestāžu kolektīvu dalībai X Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos 2010.gadā, kā arī ierosinājums piešķirt 3450 latu tautas tērpu iegādei Rīgas 4. speciālās internātpamatskolas audzēkņiem.

RD koalīcija neatbalstīja arī priekšlikumu piešķirt 155 056 latu audzēkņu drošības nodrošināšanai profesionālās ievirzes izglītības iestādēs. Noraidīts arī lūgums piešķirt 95 000 latu ugunsdrošības un elektroinstalācijas sistēmu uzstādīšanai un renovēšanai interešu izglītības iestādēs.

 

Pirmklasnieki kāri uz bezmaksas telefoniem

Ilze Zālīte,  NRA  08/18/09    Pirmajā akcijas dienā vairāk nekā 1000 pirmklasnieku tikuši pie mobilo sakaru operatora SIA "Latvijas Mobilais telefons" (LMT) apmaiņā pret grāmatām dāvinātajiem mobilajiem telefoniem.

Kā ziņots, no 17.augusta līdz 30.septembrim LMT dīleru veikalos visā Latvijā pirmklasniekiem būs iespējams saņemt bezmaksas mobilo telefonu ar "OKartes" sākuma komplektu. Apmaiņā pret to LMT lūdz pirmklasniekus atnest kādu grāmatu, kuru viņi gribētu dāvināt maznodrošinātiem bērniem ģimenēs un bērnunamos.

Lai saņemtu bezmaksas mobilo tālruni, vecākiem līdzi jāņem pirmklasnieka dzimšanas apliecība.

 

Šogad visvairāk apstrīdēti latviešu valodas eksāmena rezultāti

LETA  08/18/09    Valsts izglītības satura centrā (VISC) šogad visvairāk apelāciju saņemtas par centralizētā latviešu valodas un literatūras eksāmena rezultātiem, informēja VISC Informācijas biroja vadītājas vietniece Elīna Šmite.

Kopumā centrs šogad saņēmis 162 apelācijas, no kurām aptuveni trešdaļa bija tieši par latviešu valodas un literatūras eksāmenā saņemto vērtējumu. Salīdzinoši daudz cilvēku iesnieguši apelācijas arī par matemātikas un angļu valodas eksāmenā saņemto vērtējumu. Matemātikas eksāmena rezultāti apstrīdēti 35, bet angļu valodas eksāmena rezultāti - 26 gadījumos.

Pēc apelāciju izskatīšanas 17 gadījumos tika mainīts eksāmenā saņemtais līmenis, savukārt 11 gadījumos mainīts vērtējums kādā no eksāmena daļām.

Apelācijas varēja iesniegt vienu mēnesi pēc centralizēto eksāmenu sertifikātu saņemšanas, savukārt VISC izskata apelācijas ne ilgāk kā viena mēneša laikā pēc to saņemšanas. Lielāko daļu no apelācijām - 114 - VISC saņēma jau pirmajā nedēļā.

 

Zagšana: Z. Liepiņš, K. Dimiters un, iespējams, arī Ojārs Rubenis

Nils Sakss,  NRA  08/20/09    Aizvadītajās dienās gatavoju dokumentus prasības iesniegšanai tiesā. Lietas būtība – autortiesību likuma pārkāpums un īpašuma zādzība. Apsūdzētie – Zigmārs Liepiņš, Kaspars Dimiters un Latvijas Nacionālais teātris tā direktora Ojāra Rubeņa personā. Runa, kā jau var nojaust, ir par šobrīd plaši reklamēto teju vai tautas jauno nacionālo mūziklu „Vadonis”.

[Pārpublicēts no portāla Satori.lv]

Tomēr burtiski nupat saņēmu darba piedāvājumu Anglijā, kuru nevaru nepieņemt – pārāk izdevīgs šā brīža situācijai. Tā kā mācību gads sākas pēc nedēļas, projām došos jau tuvākajās dienās. Līdz ar to prasības iesniegšana – lai cik arī intriģējošs un aizraujošs pasākums tas solījās būt – ir jāatceļ.

Lai nelaistu šo visnotaļ interesanto un ilustratīvo stāstu zudībā, nolēmu to piefiksēt šeit – satori lasītāju un citu interesentu vērtējumam un interpretācijai.

Tātad - viss sākās šī gada sākumā. Kaspars Dimiters man atrakstīja e-pastu – Zigmārs Liepiņš aizrāvies ar ideju par Ulmaņa mūziklu un Dimiteram pasūtīts librets. Viņš apjautājās, vai nevaru ieteikt, ko par šo tematu palasīt. Ideja par Ulmaņa mūziklu man šķita ļoti interesanta – ar lielu potenciālu, ja tā var izteikties. Turklāt mani pašu ārkārtīgi fascinē Brodvejas mūziklu žanrs, tā ir viena no personiski tuvākajām mākslām. Nemaz nerunājot par tik katram latvietim būtisku personāžu kā Ulmanis. Tādēļ nosūtīju Dimiteram dažas, manuprāt, spilgtākās Ulmaņa dzīves interpretācijas.

No: Kaspars Dimiters nebruks@gmail.com

Kam: Nils Sakss nils.konstantinovs@gmail.com

Datums: svētdiena, 2009, 11 janvāris 01:10

Temats: Re: Ulman bio

tiešām lielais paldies. pirmo reizi dzīvē man šādi kāds palīdz. pat biš mistisks un kluss prieks.es šovakar paķēru konversācijas vārdnīcas 11.sējumu un izrakstu īsāko par laiku pirms un laiku pēc apvērsuma. tā virspusēji tur viss ir tā, kā par šodienu, un viss tā, kā vajadzētu būt. nu, tas, ko ulmanieši izdarījās ar sistēmu, lai cilvēkiem vienkārši būt dzīvotu labāk. nemuldēšu. nav iekšā, jo pārrakstu.

k.

Tikmēr Zigmārs Liepiņš jau bija uzsācis sarunas par topošo uzvedumu ar Nacionālo teātri. Arī tur, protams, cilvēki ātri vien saskatīja idejas potenciālu. Kā tagad redzams – viņi gan šo potenciālu saskatīja no gluži cita aprēķina.

No: Kaspars Dimiters nebruks@gmail.com

Kam: Nils Sakss nils.konstantinovs@gmail.com

Datums: ceturtdiena, 2009, 15 janvāris 01:41

šodien zvanīja nac.teātra direktors rubeņu ojārs. šausmīgi gribot ar to mūziklu sākt 2009.gada jauno sezonu. nestomījos, mož Dieva prāts. darīšu savu - libretu. lai zigis stiepj laukā no sevis visu to labāko Vadoņa spodrināšanas sakarā.

Tālāk sākas aktīva notikumu attīstība. Dimiters pārcēlās no savas lauku mājas uz mazu pagraba dzīvoklīti Rīgā, lai „sāktu strādāt pie libreta”. Darbs īsti nesanāca kā plānots – laikam Rīgas piedāvātie lielpilsētas kārdinājumi pēc tik ilgas lauku prombūtnes izrādījās pārāk spēcīgi. Pēc aptuveni divu nedēļu „darba” Dimiters man zvanīja un lūdza ierasties pie viņa – aprunāties par lietām. Šajā sarunā viņš atzinās, ka netiekot galā ar to Ulmaņa libretu, ka vispār uzņēmies uz sevi par daudz, un ka gribot tikai strādāt pie savām balādēm. Tad arī viņš piedāvāja visu libreta rakstīšanu uzņemties man. Tā jau esot darīts iepriekšējā sadarbības reizē ar Liepiņu – toreiz izvēlēta Manfelde (runa ir par mūziklu „Adata”). Augstāk minēto iemeslu dēļ, es šo lietu uztvēru ļoti nopietni. Tā kā projekts izskatījās ar potenciāli līdzvērtīgu nacionālo nozīmi kā teju „Lāčplēsis”, tad tas jātaisa tik labs un vērienīgs, cik vien šeit iespējams. Apzinoties savu spēju spēcīgās puses un robežas, piedāvāju tādu risinājumu – es uzrakstu stāstu un scenāriju, bet Dimiters pēc tam uztaisa dziesmu tekstus. Galu galā, es Dimiteru tiešām uzskatu (arī šobrīd, neskatoties uz notikušo) par labāko un talantīgāko latviešu liriķi. Turklāt daudzi viņa teksti, it īpaši – Krusta skola, man personiski ir ļoti tuvi. Tātad – apvienojot labāko no visām frontēm, tandēmā veidot īsti spēcīgi mūziklu, kas turētos līdzi labākajiem Brodvejas paraugiem. Galu galā, šāda prakse mūziklu pasaulē ir industrijas standarts - ļoti ievērojama daļa Brodvejas mūziklu libretu veidoti sadarbojoties scenāristam un liriku autoram. (Abi gan piekritām, ka vājais ķēdes posms ceļā uz izcilību ir Zigmārs Liepiņš, kura mūzika mums abiem, teiksim tā, ne īpaši simpatizēja. Vienu brīdi pat Dimiters apsvēra, vai pašam labāk neuzrakstīt arī notis – ja jau taisa pa īstam, tad taisa. Bet bija vien jāatzīst, ka Liepiņam ir nauda un sakari, kuru, savukārt, nav Dimiteram. Un bez naudas un sakariem nekādu mūziklu neuztaisīsi, lai cik ģeniāls arī nebūtu librets vai mūzika.)

Šī ideja Dimiteram iepatikās un par to arī vienojāmies. Augstu cerību spārnoti, vienošanos tovakar kārtīgi arī aplaistījām. Bija vīns, meitenes un dejas. Viss kā tādās reizēs pienākas.

Nākamajā dienā devos mājās un ar lielu azartu ķēros pie sagatavošanās darbiem. Arī Dimiters bija pamatīgi iedvesmots – viņš tikmēr nodarbojās ar to, kas vēlāk tika sīki atspoguļots „Vakara ziņās”. Bet tie ir sīkumi. Būtisks šeit ir Ulmanis un topošais mūzikls.

No: Kaspars Dimiters

Kam: Zigmārs Liepiņš

Datums: trešdiena, 2009, 18 februāris 23:30

Pēc sarunas ar kādu šobrīd vienu no šerpākajiem lv literātiem, kas redzējis mazāk par tevi, bet daudz mūziklus (arī eltona dž.), ir plāniņš tāds, par kuru jau sapņojām PDK laikā. viņš rakstīs matricu, es liriku. viņam ir literāta dāvanas, taču par vienīgo mūzikla cienīgu rīmētāju viņš (bez liekuļošanas, jo neesam pazīstami tik labi) viņš atzina mani. neielos. vienkārši varētu sanākt iģeaļņiks. viņš ir margināls visās jomās, taču par šo ideju viņš teica, ka nekā coolāka šobrīd nevar būt. ja to neizdarām mēs, to nospers un izdarīs citi.

zini, esmu baig priecīgs, jo, izlasījis divas biezas grāmatas, sapratu, ka kaut kā pazaudēju jēgu, par ko jāraksta mūzikls. tas džeks teica, ka jātaisa 100% brodvejs, pēc visiem kanoniem. viņš, alternatīvias būdams, samērā sūdīgo eltona mūziku klausoties, bimbājis kā bērns. o, līmenis. labi, 5 citronus mēs neieguldīsim, bet tam jābūt ne tikai absolūtā laikā gabalam, bet arī telpā pārsteidzoši iekārotam un... mobilam siltajos mēnešos....

tavs teksu dēls kaspars

No: Zigmārs Liepiņš

Kam: Kaspars Dimiters

Date: 2009/2/19

Sveiks, dzejniek!

Mūzikas rakstītājam jau tāds liktens - gaidīt, kad teksts būs.

Sāku saprast, ka nekustāmā īp. tirdzniecība mūzai spārnus aplauzusi.

OR (Ojārs Rubenis – N.S.) man prasa kas un kā/ Ko es viņam pateikt varu? No tevis tikai bilde dzeltenajā presē un Skujenes īpašumu apraksti.

Manuprāt uzstādījums jau nav mainījies, tikai laiks iet uz priekšu. Ojārs nervozē par nākamo sezonu (teātros iet grūti). Meklē jaunus darbus, a Tu A4 lapu pieteikumam nevari izperēt pa 40 dienām no 8.Janvāra. Jēzus tuksnesī - ko darīja un , kas pēc tam bija???Joferī!

Tad sasprindzini to savu literātu, lai strādā, bļin.

Strādāt nozīmē - no rīta piesēsties un metodiski rakstīt, rakstīt un atkal rakstīt. Un tā -līdz uzrakstīt.

KANONU NEMAZ NAV! Ir tikai čutene. Un fināls, ka vai nu raud, vai spīdošam acīm stāv kājās, aplaudē un iet kaut ko darīt.Punkts.

Tauta gaida, vai saproti!

A jūs tur mežu pētiet.

OK. Drusku palamājos , pietiek.

Gaidu ģeniālu libretu.

No: Kaspars Dimiters nebruks@gmail.com

Kam: Nils Sakss nils.konstantinovs@gmail.com

Datums: ceturtdiena, 2009, 19 februāris 02:24

lai zini, kā mums jārukā. lielie ir gatavl. varēsim pāris nedēļu laikā sabīdīt to A4 shēmas lapu?

vispār vajadzētu. arī līgumu tad varētu slēgt un kādu naudiņu palūgt.

k.

No: Nils Sakss nils.konstantinovs@gmail.com

Kam: Kaspars Dimiters nebruks@gmail.com

Datums: ceturtdiena, 2009, 19 februāris 20:46

Sveiks, Kaspar.

Liekas, ka baigi labi viss izskatās - labi arī, ka viņš drusku tā kā pabarās, tad jau interese reāli turas un viss kārtībā. Galvenais, ka neviens nav nolēcis un tjpr. :-)

Savācu mantas un atbraucu uz Jūrmalu, lai neviens un nekas netraucē un nekārdina, tā teikt - Ulmans full-time. Kaut kā jūtu, ka aizies tā lieta.

To A4 lapu domāju divu nedēļu laikā būtu gana reālistiski sabīdīt, pa aiznākamo vīkendu sakoriģētu, novienotos, salabotu un tās nedēļas sākumā varētu sūtīt tālāk. Tas ja tur vajag jau plus mīnus precīzu ainu aprakstu. Ja vispārīgākos vilcienos, tad jau principā varētu arī pa nākamo nedēļu sataisīt.

Kaut kā jūtu, ka aizies tā lieta.

Kādas izjūtas un pašsajūtas?

n.

No: Kaspars Dimiters nebruks@gmail.com

Kam: Nils Sakss nils.konstantinovs@gmail.com

Datums: ceturtdiena, 2009, 19 februāris 21:11

prieks, ka esi pacēlienā.

man pašsajūtas vēl labilas.

parunājos ar sievu. ir pieredze. viņa man palīdzēs atgūties.

no lielām kaislībām liels tukšums finālā. izdedži.

kur vēl tādā vecumā. turamies. un strādājam.

lai tev Dievs palīdz, Nil.

esmu priecīgs, ka ar tevi tā sabultējāmies.

tinkš tankš (thinktank) - var visādi.

k.

Šajā brīdī tad nu es ar labākajiem nodomiem nopietni ķeros pie darba ar scenāriju, Dimiters – tikpat nopietni pie atgūšanās procesa un Liepiņs – pie organizatoriskajiem jautājumiem. Kā vēlāk būs redzams, mana sajūta nepievīla un lieta tiešām aizgāja. Tikai toreiz pareizi nesapratu, ko Dimiters bija domājis ar vārdiem „var visādi”.

Pēc pirmā darba cēliena – strādāju patiešām intensīvi un arī par iedvesmas trūkumu nevarēju sūdzēties - uzmetums mūziklam ar nosaukumu „Vadonis” bija gatavs. Nosūtīju Dimiteram pieslīpēšanai un tālākai atrādīšanai Zigmāram Liepiņam. Kā var redzēt, jau pēc trim stundām pirmais scenārija uzmetums uzsāka savu ceļojumu.

No: Nils Sakss nils.konstantinovs@gmail.com

Kam: Kaspars Dimiters nebruks@gmail.com

Datums: ceturtdiena, 2009, 5 marts 18:23

Chau, Kaspar,

uzrakstiiju taas skices, it kā īsi, kā teici, ceru, ka uz papīra neizskatās drusku truli, kad pazūd visas tās nianses, bet nu pa lielam jau tomēr ideja skaidra - skaties, pielabo, papildini, vareetu novienoties un tad riit aizsuutiit, ja derees. Vieniigi par ainu nr.12 neesmu īsti pārliecināts, tur vēl jāpaskatās.

Aizsūtu arī tādu garāku notikumu izklāstu kopā ar vēsturisko fonu, uz kura tas viss notiekās - tur arī pāris tie citāti, varbūt noder.

Nedaudz vēlāk vel aizsūtīšu pavisam īsu sinopsīti un idejas aprakstu.

Nosūtu arī tās personas. Es vienīgi nezinu, ko tur rakstīt klāt tajos aprakstos, kā viņi izskatās?? Tur it kā bildes var pielikt lielākai daļai. Vai tur vnk vajadzēja pēc skaita? Tiem soc.demokrātiem un valdības vīriem ieliku to skaitu tā saprāta un tehnikas robežās, bet tas tā - varbūt jāmaina.

Tad gaidu ziņu!

n.

No: Kaspars Dimiters nebruks@gmail.com

Kam: Zigmārs Liepiņš

Datums: ceturtdiena, 2009, 5 marts 21:14

Specifiski emocionāli ainu vērpums netika izskaistināts, lai gan vakar, kad pēdējo reizi gājām visam cauri, iztēlojoties skudras pa muguru tekalēja bieži. gan caurrunājot humorīgās saeimas sadrusmes, gan priekšvēlēšanu farsu.

arī bēgļu "tautasdziesma" uz visa ulmaņa patosa fona izsauca divu vīriešu starpā neparastu sentimentu. vispār par tāda mēroga politisku līderi uzrakstīt mūziklu tā īsti nemaz nav reāli. nils, manuprāt, izsūca maksimālo. turklāt absolūti viss ir vēsturiski atsverams. ču ar nobīdēm, taču pat vēsturnieks varēs teikt "jā, apm. tā jau tas bija ar..." un ar programmiņu notraukt asariņu. labi, muldos.

viss svars uz lyrics un music + ainu smalka izkopšana. vēsturiskie ulmaņa teksti šur tur (īsākie) tiek vienkārši vēstīti, šur tur iepoetizēti dziedājumos. mēs daudz nesaspringām pie problēmas, kā tur ar vīrietis+sieviete, vīrietis+vīrietis, vīrietis viens, sieviete viena, koris viens utml. balansa, bet liekas, ka arī tas viss tur gana balansīgi.

nesatrūksties, ka tikai cielēns ir vienīgā reālā konflktpersona ulmanim. saeimas skatos u.c. tēli no deputātu pulka var atklāties pietiekami spilgti un konfliktējoši. pārspīlēt taču arī nevajag. man tevi nav jāmāca, ka mūzikliem jābūt vienkāršiem ;)

labi, atvaino, ka tik gari, taču vērtē pats. nosūtu tev vispirms, jo svarīgi, lai uzreiz pasaki savu vērtējumu, uzķer lieko, trūkstošo utml. ja būs pretenzijas vai ieteikumi, pieslīpēsim. lai ojāram var sūtīt prom tādu, pēc kura jau varu sākt šancēt es.

bet uzarts esmu pamatīgi un ceru, ka šim kopdarbam tas nāks par labu. pēc ļoti ilgas menopauzes īsā laikā esmu uzrakstījis kādas desmit balādes. uzrakstīšu libretu un rakstīšu albumu. cik lasīju priekšā saviem ģimenes speciālistiem, tika atzītas par labām. redzi, arī iesildījies jau esmu.

book by Nils Sakss

lyrics by Kaspars Dimiters

bet vispār - cieši esam ņēmušies kopā, lai gan vēstures ravējums, satura esence un shēma viņa. es biš tās liriskās un humorīgās vietas iekvēlināju.

jau iedomājos rudens krīzes pīķi un to ainu, kur avīžpuikas (piem. Doma kora skolas zēni) skatītājiem iznēsā īstu 1935.gada 16.marta avīzi ar paziņojumu, ka valstī mainījusies varas sistēma. un ja būs tā, kā prognozēja radikāli opozicionārais d.smirnovs, cilvēki tikai pie garderobes atcerēsies, ka atgriezušies vecajā izlaupītajā demokrātijā :D

ar cerību

kaspars

No: Kaspars Dimiters nebruks@gmail.com

Kam: Nils Sakss nils.konstantinovs@gmail.com

Datums: piektdiena, 2009, 6 marts 03:23

te, lūk, zigmāra iebildumi. ievērtē ambīcijas un gatavojies aizstāvēties pret piedāvātajām banalitātēm. bet par to "absolūtās atrisinājuma cerības" iedošanu kā finālu, varu viņam arī piekrist. ja ņemam vērā situāciju, kāda būs rudenī... man liekas, ka līdz pilnīgam absurdam uz bezjēgai jānoved situācija līdz apvērsumam. un laikam kungiem būs jāiztiek bez stepotāja un reāli jāvienojas par nakts nedarbiem jasmīna tvanā. un nobeigumā avīžpuikas, tautas pulcēšanās, vadoņa sveikšana, abolūta cerība... banaļņiks jau krutatronais, bet, zinot, ka tauta klausās LRadio 2, zigim jāpiekrīt. ja tautas gabals, tad tautas.

viņš grib tikties. piedāvājū jau rīt pie manis. doroši, ka pievakarē. ja viņš varēs, vai varēsi?

k.

---------- Forwarded message ----------

From: Zigmars Liepiņš

Date: 2009/3/6

Subject: Re: te nu mēs esam

To: Kaspars Dimiters

Tā jā, Auškāpiņ!

Tu man solīji, ka nebūs beigās nekādas Krievijas. Nekā!

Mums ir jāpabeidz ar to , ka Ulmanis izveidoja jaunu un spēcīgu valsti.

Viņš bija Vadonis, kurš to izveidoja.

Manā skatījumā pašlaik Latvijā skan bēru zvani. Zvani, kas iezvana parlamentārās demokrātijas beigas.

Risinājums ir viens. Spēcīgs līderis. Bez šaubām par tālāko. Skaidra nākotnes vīzija. Nafig pārdomas beigās.

Patriotisks pacēlums. Līdera apziņa. Vēsturiskais patiesīgums ir otršķirīgs mākslā. Svarīgs ir mērķis.

Cilvēks pēc izrādes saprot, ka šaubu nav. Tas ir vienīgais un pareizais ceļš.

Skaidri un nepārprotami.

bet daudz kas ir OK!

Zigis

P.S.

Atbrauc taču uz Rīgu. Vajag runāties klātienē, ar visu Tavu dramaturgu. Tur iekšā viss apslēpts, es jūtu. Tikai jūs abi džina ietekmē :-))) par daudz grāmatas esat izlasījuši ;-). Buģ prošče i narod k ķebe potjaņetsja.

No: Kaspars Dimiters nebruks@gmail.com

Kam: Nils Sakss nils.konstantinovs@gmail.com

Datums: piektdiena, 2009, 6 marts 04:02

rītdienas laikā mums jāsastellē fināls tā, ka biedzas ar apvērsumu. kaut daļēji pilnīgi. jo zigis teica, ka līdz vakaram jānosūta ojāram. nac. teātrī visi staigājot bāliem ģīmjiem, nezinot, ko vispār iestudēt utt.

pirmdienas vakaru ierēķini pavadāmu pie zigmara 260 kv.m. dzīvoklī. viņš parādīs arī savu jau gatavo fināla gabalu. ar kādas citas dzejnieces tekstu, bet, kā viņš izteicās, pierunās dzejnieci tekstu mainīt :D

rītdienas brīva... darbam pie darba. pamostamies, sazināmies. es mostos ap 10, 11, jo, skat, baigi jau atkal vēls.

k.

No: Nils Sakss nils.konstantinovs@gmail.com

Kam: Kaspars Dimiters nebruks@gmail.com

Datums: piektdiena, 2009, 6 marts 11:09

Chau, Kaspar,

jā, tās ir labas, ļoti labas ziņas domāju - priekš pirmā piegājiena. Ja jau vajag, tad varam beigt kaut vai ar skūpstu uz rietošas ainavas. Davai, tad fiksi ķeramies klāt un strādājam.

n.

Skaidrs, ka šāds vērtējums no Zigmāra Liepiņa iedvesmoja un iepūta pozitīvas noskaņas visās radošajās burās. Strādājām neatraudamies un jau tās pašas dienas pievakarē bija gatavs otrais, piekoriģētais variants.

No: Kaspars Dimiters nebruks@gmail.com

Kam: Nils Sakss nils.konstantinovs@gmail.com

Datums: piektdiena, 2009, 6 marts 04:02

pieslīpēju tavu tekstiņu un jau nosūtīju ojāram un zigim.

zigis gmailā rādās zaļš. ceru vēl šovakar saņemt viņa vērtējumu.

k.

Un nedaudz vēlāk:

No teātra ziņu vēl nav. vai nu rubenis slēpo, vai lasa. mož pat

ekstāzē nonācis.

bet būs jau labi. mūzikls būs 100%. lai Dievs dod man uzrakstīt, kas jāuzraksta.

nav jau klondaika dailītē, kur nebija daudz nosacījumu un kur 18

tekstus uzrāvu divās, trijās dienās :)

es tikai nedrīkstēju to atklāt, lai dabūtu pilnu honorāru.

labi, dari, kas tev jādara, fiksē interesanto un iepriecini atkal ar

kādu vēstulīti.

sargeņģeli tev tavās gaitās.

kaspars

Šajā brīdī devos uz Angliju. Lai arī Liepiņš patiešām ir neskaitāmas reizes pieredzējušāks šajās lietās, tomēr par to, ka „kanonu nav” viņam nenoticēju. Protams, ka ir. Tāda lieta, kā Brodvejas mūzikls ir visnotaļ atstrādāts žanrs, kurš balstās uz noteiktu shēmu un uzbūves principiem. Turklāt, to arī māca universitātēs – līdztekus dramatiskā teātra studijām var izvēlēties studēt mūziklus vai muzikālo teātri. Katram savas nianses, sava specifika un savi „kanoni” – sen jau kā izpētīti un aprakstīti. Tā arī iegādājos literatūru par šo tematu, apstaigāju un ievērtēju labākos piemērus, papētīju to shēmu un struktūru, un lēnām strādāju pie scenārija nākamās – apstrādātās versijas. Tikmēr Dimiters no Rīgas ziņoja, ka gan Liepiņš, gan Rubenis esot ļoti „iedegušies” un vispār viss notiek straujā tempā. Liepiņš jau uzmetot plānus mūzikai, Rubenis jau meklē režisoru un aktierus utt. Tālāk tikai noslīpēt, saskaņot un vest augšā. Skaidrs, ka lai rakstītu un nodotu galīgo variantu, vispirms bija jāvienojas par līguma nosacījumiem. Dimiters piedāvāja 50%, kuri pienākas pēc peļņas izdales starp komponistu un libretistu, sadalīt līdzīgās daļās. Biju pirms tam rēķinājies ar daudz mazāku ciparu – kādiem 20% -, tādēļ piedāvājumu pieņēmu un ar to arī visu uzskatījām par nokārtotu.

No: Kaspars Dimiters nebruks@gmail.com

Kam: Nils Sakss nils.konstantinovs@gmail.com

Datums: trešdiena, 2009, 18 marts 02:40

rīt (šodien) 15.00 nac.teātrī tiekos ar rubeni un literāro pavadītāju.

runāsim. droši vien arī par kādām līgumu lietām.

nebūt slikti, ja man drošības pēc būtu ceļasomā tavi pases dati.

ja saņem vēstuli līdz tam brīžam, atbīdi.

šodien uzrakstīju pirmās ainas āriju un marijas-ulmaņa duetu.

pirmā zīme: biju aizmirsis, ka viņai niks bija "vizbulīte".

refrēna pēdējā rindā ierakstīju: tev Latvija visa, man - vizbuļu grava...

mīļi, ne?

rīt pielaikošu klāt vizbulīti :)

k.

 

No: Kaspars Dimiters nebruks@gmail.com

Kam: Nils Sakss nils.konstantinovs@gmail.com

piektdiena, 2009, 20 marts 16:39

čats kaut kā notrūka. pēdējais, ko rakstīju un kas rādījās neaizgājis: nu, to jau teicu. tā ir arī teātra prasība, lai beigās nav banaļņiks arapvērsuma panākumiem un populistisku mājienu, ka tā arī šai laikā izeja. lai pīpļi padomā, kur tad tam apvērsumam jābūt vispirms. protams, ka katra viena galvā. pamatā jau ulmaņa mesidžs ir - mums jābūt vienotiem, kas galīgi šodien izskalots.

No: Nils Sakss nils.konstantinovs@gmail.com

Kam: Kaspars Dimiters nebruks@gmail.com

Datums: piektdiena, 2009, 20 marts 16:45

Nu jā, tur par tām beigām nesteidzīgi var padomāt. Bet manuprāt, jebkāds teksts tajā vietā nobrucinās atmosfēru, turklāt arī baigi demoagoģiski izklausīsies, tipa - un tagad fabulas secinājums - efektīvāk pavisam noteikti būtu tas koradziedājums, kurš apraujas un mazā klusuma liktenīgā pauze un liktenīgi iekrāsoto Ulmani. Jo tādā gadījumā katrs pats varēs "saprast" kas par desām un "izdarīt secinājumus". Tas arī būtu emocionālāk utt.

Bet nu jā, par to jāpadomā.

Vienvārdsakot, lai turās temps.

Tad vēlāk sazinamies.

n.

Pēc šīs „tikšanās teātrī”, kurā bija „arī kādas līguma lietas”, tad arī mūsu komunikācija pēkšņi aprāvās.

Dimiters neatbildēja ne uz telefona zvaniem, ne e-pastiem.

Skaidrs, ka šāda ieilgusi klusēšana no Dimitera puses mani darīja nedaudz aizdomīgu. Jāatzīst gan, ka līdz šim biju uzticējies un strādāju pie scenārija, tāpat arī nodevu izstrādātos variantus bez rakstiskas vienošanās. Likās, ka saprātīgi cilvēki principā var vienoties arī mutiski. Bet šajā brīdī visa uzticēšanās gaisotne sāka šķobīties. Jo īpaši, ja ņem vērā, ka smagākais darbs jau bija padarīts un konceptuāla vienošanās gan ar teātri, gan Zigmāru Liepiņu panākta. Galu galā, Dimitera kārdinājums bija tie 50% no libretista honorāra, kuri pēc vienošanās pienāktos man. Ņemot vērā šāda projekta gaidāmos panākumus un publikas apmeklētību, tā nevarēja būt maza summa. Katrā gadījumā, cilvēki ir darījuši daudz briesmīgākas lietas arī par daudz mazākām naudām.

No: Nils Sakss

Kam: Reinis Tukiss

Datums: ceturtdiena, 2009, 19 marts 00:18

Čau, Reini,

paklau man viens svarīgs un steidzams jautājums - vai es varu iesniegt, laikam jau tajā akka/laka, darbu, resp., lugu, un dabūt sev tiesības. Vai varbūt ir kaut kādas citas iespējas nodrošināt autortiesības uz savu darbu? Ja jā, tad kas tieši iesniedzams un cik ātri to varētu nokārtot?

Resp., es uzrakstīju scenāriju tam Ulmaņa mūziklam, NAc.teātris paņēma, Liepiņš raksta mūziku un Dimiters dziesmu lirikas, bet man liekās, ka viņi, jo īpaši Rubenis, gribēs kaut kādā veidā uzmest vai arī maksāt daudz mazāk nekā pārējiem. It īpaši, jo pats neesmu tagad lv un tas viss notiek bez manis.

Tad nu es domāju fiksi nostiprināt autortiesības, lai man ir kaut kāds balanss pēc tam. Pirmizrāde ir jau ieplānota uz 17.septembri.

Un vai tā var - iedot autortiesības tipa lugai un/vai stāstam atsevišķi no dziesmu lirikām un mūzikas?

Lūdzu, padod ziņu ASAP.

n.

Reinis ieteica AKKA/LAKA neiesaistīt. Tā arī darīju. Pēc mēneša mēģināju vēlreiz sakontaktēties ar Dimiteru. Šoreiz viņš atbildēja uz manu e-pastu.

No: Kaspars Dimiters nebruks@gmail.com

Kam: Nils Sakss nils.konstantinovs@gmail.com

Datums: pirmdiena, 2009, 27 aprīlis 18:45

sestdien grasījos tev pirmo reiz rakstīt, jo, likās, esmu pabeidzis pirmo cēlienu. taču dabūju kārtējo sutu. shēma piedzīvojusi dažādus labojumus. galvenā līnija un secība apmēram tā pati. sākumā direktors un režisors norakstīja montāžas tipa vēstures aplikācijas principu, aicinot ieviest trimdas ulmani, kas no savas krasnodaras celles visu atceras. ne visu, be it kā spilgtāko. bez tā nebija iespējams dabūt laukā cilvēcisko pārdzīvojumu plānu. sanāca tomēr tāda glancēts vadoņa tēls. pēc tam izrādījās, ka ar trimdas ulmani vien par maz un arī māti no pirmās ainas (kas tagad ir mazā kārļa brīva lūgšana "pikšās") iecēlām trimdas ulmaņa atmiņu karcerī krasnodarā (turkmenbaši :). kad biju uzķīlējis tādu variantu, tika norakstīts dežūr piegājiens, kāds tiešām piemita manis iestrapinātajiem trimdas ulmaņa un mātes tekstiem. nospļāvos un paņēm to lietu gandrīz vai pēc junga - mātes kompleksa līmenī.

protams, prozaiskā tekstā to pavēstīt varētu precīzāk. ar vārsmām nav tik vienkārši. bet zigim jau daži gabali gatavi. liekas, ka tā cerība par brodveju varētu sastiķēties galu galā. cerams. viegli vav. tā ķimerējies neesmu nekad. bet vecums nāk talkā. jūtu, ka varu pacietīgāk slīpēt un vieglāk no kaut kā atteikties.

Tas, no kā viņam, pateicoties vecumam, bija „vieglāk atteikties”, šobrīd ir visai skaidrs. Tā arī ir pēdējā vēstule, ko esmu saņēmis no Dimitera un ar kuru noslēdzās mūsu kopdarbība.

Intriģējoša šķiet vien norāde, ka stāstu un lugas scenāriju brīvi koriģē teātra direktors Ojārs Rubenis un vēl arī režisors. Tā, pirmkārt, ir visai interesanta pienākumu sadale teātrī. Otrkārt, ne Rubenim, ne režisoram neradās nepieciešamība vismaz pēc formālas apspriedes ar šī scenārija autoru. Protams, ka tur vajadzētu pamatīgi diskutēt – jo ieviestās korekcijas ir vienkārši pretrunā ikvienam pamatlikumam uz kā balstās iecerētais žanrs. Nemaz nerunājot par māksliniecisko vai veselā saprāta vērtību. Treškārt, to uzvedot – lai kādi arī nebūtu koriģējumi, un ar ko sāktos vai beigtos izrāde – tas ir balstīts uz zagtu darbu. Vienkāršā valodā runājot – Dimiters, Rubenis un Liepiņš ir, iesp., nozaguši stāstu, pārveidojuši un šobrīd to pasniedz kā „dāvanu tautai” un gatavojas ievērojamai peļņai.

Vēl varētu saprast Dimiteru – viņam pēc naudas ir liela vajadzība un tur kaut kādi elementāri principi vai likuma normas ir kas tāds, no kā „viegli atteikties”.

Grūtāk saprast Zigmāru Liepiņu – viņš tomēr ir miljonārs, turklāt viņa peļņas daļa tāpat netiktu skarta. Vai viņam šķiet, ka brutāla zagšana mazāk apkaunotu viņa reputāciju un cieņu nekā dalīšanās autorībā ar vēl kādu personu? Vai arī viņš vienkārši paļāvās uz to, ka Latvijā šāda lieta tāpat visticamāk neizietu līdz tiesai, kuru nu vēl vinnētu. It īpaši, ja viņam ir pietiekami līdzekļi, lai ietekmētu jebkādus procesus, pirms tie vēl sākušies. Un Latvijas sabiedrība kopumā – jo īpaši potenciālā viņa darba mērķauditorija – ir pietiekami neizglītota un truli apātiska, lai vispār spētu iedziļināties šādās finesēs.

Bet lai nu paliek. Visticamāk tie ir vienkārši mazas, ne pārāk kulturālas provinces blakusefekti. Un pasaules literatūras vēsturē autortiesību zādzības taču piedzīvotas ne reizi vien. Arī daudz nopietnāka mēroga.

Nesen aizrakstīju Dimiteram. Teicu, ka domāju iesniegt prasību tiesā, jo citas komunikācijas iespējas viņš laikam neatbalsta. Lūdzu, lai atsūta pašreizējo libretu - lai var redzēt, kas un cik daudz ir pārmainīts vai atstāts. Atbildes nebija. Nekādas.

Turklāt, šis stāsts, ja tā padomā, ir visai ironisks. Tur taču iesaistītas pamatīgas latviešu nacionālās vērtības – Zigmārs Liepiņš, Nacionālais teātris, Ulmanis. Tomēr, kā jau vienmēr licies, skats aizkulisēs vienmēr ir daudzkārt interesantāks. Tur vairs nekā no nacionālā patosa, no kādreizējās varenības vai šī brīža cienības. Tur tikai latviskais maziskums, gnīdiskums un alkatīga naudas kāšana. Vienalga kas rakstīts zem postamenta – Liepiņš, Rubenis vai, droši vien, kaut Ulmanis.

 

Nacionālais teātris: Dimiteram pašam jātiek galā ar "Vadoņa" autorību

NRA  08/20/09    Pēc internetā sākušās diskusijas par lugas "Vadonis" libreta autortiesībām Nacionālais teātris cer, ka lugas teksta autors Kaspars Dimiters pats un par saviem līdzekļiem nokārtos jebkuras domstarpības ar līdzautoru Nilu Saksu.

Portālos satori.lv un nra.lv publicētajā Nila Saksa blogā N. Sakss informē par to, ka gatavo dokumentus prasības iesniegšanai tiesā par, viņaprāt, autortiesību likuma pārkāpumu un īpašuma zādzību, ko izdarījuši Zigmārs Liepiņš, Kaspars Dimiters un Latvijas Nacionālais teātris tā direktora Ojāra Rubeņa personā.

Latvijas Nacionālais teātris, tās valdes locekļa Ojāra Rubeņa personā, 2.martā ir noslēdzis Autora līgumu ar Kasparu Dimiteru , kas apņemas izveidot autora darbu lugu „Vadonis”. Ar Pieņemšanas-Nodošanas aktu abas puses apstiprinājušas, kas darbs ir nodots teātrim, kas tālāk lugu nodevis komponistam Zigmaram Liepiņam mūzikas rakstīšanai, nra.lv informēja Latvijas Nacionālās operas sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Vasiljeva, .

Autora līgums paredz, ka autors Kaspars Dimiters garantē, ka Autora darbs ir jaunrades produkts, un tā rakstīšanā nav nesankcionēti izmatotas vai citādi aizskartas trešo personu autortiesības un ka Pasūtītājs - Teātris nenes nekādu atbildību pret trešajām personām šajā sakarā. Autors uzņemas atbildību Pasūtītāja vietā par zaudējumiem, kas var rasties Pasūtītājam vai trešajām personām, ja trešās personas ceļ pretenzijas par Autora darba vai tā atsevišķu fragmentu autorību.

Nacionālais teātris cer, ka lugas „Vadonis” teksta autors Kaspars Dimiters pats vienpersoniski un par saviem līdzekļiem nokārtos jebkuras domstarpības, kas var rasties jautājumos par lugas autorību ar trešajām personām, tai skaitā arī Nilu Saksu (Nilu Konstantinovu).

Muzikālā drāma „Vadonis” radīta, atsaucoties uz pēdējo gadu notikumiem Latvijā. Morālā un finansiālā krīze raisa pārdomas un liek uzdot jautājumus visiem, kas ar Latviju saista savu dzīvi šodien un nākotnē.

Muzikālās drāmas pirmizrāde – 17.septembrī. Izrādi veido režisors Edmunds Freibergs, scenogrāfs Aigars Ozoliņš, kostīmu māksliniece Liene Rolšteina. Biļetes Nacionālā teātra un visās „Biļešu paradīzes” kasēs.

 

Dailes teātris sezonu atklās ar Jāņa Petera jubilejas vakaru

Diena  08/20/09    Dailes teātris savu 90.sezonu atklās 12.septembrī plkst.18 ar dzejnieka Jāņa Petera jubilejas vakaru "Dzejnieka mīlas vārdi", informē teātra sabiedrisko attiecību vadītāja Liene Jakovļeva. Pasākums tiks pārraidīts arī LTV1 no plkst.18.30, ietverot intervijas, videosižetus un aizkulišu stāstus. Jubilejas vakars Dailes teātrī notiks arī 13.septembrī.

"Septembris ir Dzejas dienu laiks - brīdis, kad aizmirst politiskās un ekonomiskās negācijas un pievērsties gara un vārda spēkam. Tādēļ šoreiz Dailes teātris atklāj sezonu ar koncertu, kas veltīts latviešu dzejniekam Jānim Peteram un viņa pieturvietām dzejā un mūzikā," skaidro L.Jakovļeva.

Vakara pirmajā daļā izskanēs J.Petera apjomīgākā poēma "Nakts pēc tautasdziesmas" Dailes teātra aktieru izpildījumā. Pie klavierēm būs maestro Raimonds Pauls. Otrajā daļā skanēs komponistu R.Paula, Mārtiņa Brauna, Ulda Stabulnieka, Ivara Vīgnera un Imanta Kalniņa dziesmas ar J.Petera vārdiem no izrādēm "Māsa Kerija", "Šerloks Holmss", "Sirano de Beržeraks", "Trīnes grēki", "Meldermeitiņa", "Kabīrijas naktis", "Šveiks", "Pifa piedzīvojumi", "Nāc pie puikām!" u.c.

Režisora Valda Liepiņa veidotajā jubilejas vakarā piedalīsies maestro R.Pauls, aktieri Jānis Paukštello, V.Liepiņš, Artūrs Skrastiņš, Rēzija Kalniņa, Artis Robežnieks, Vita Vārpiņa, Ilze Ķuzule un Ieva Pļavniece, kā arī Dailes teātra 9.studijas absolventi Ērika Eglija, Baiba Neja, Inita Dzelme, Kristaps Rasims un Gints Andžāns.

Par muzikālo pusi rūpēsies teātra muzikālās daļas vadītājs Juris Vaivods un mūziķis Kārlis Lācis, Kaspars Zemītis, Mārtiņš Linde, Pēteris Liepiņš un Gints Pabērzs.

L.Jakovļeva arī piebilst, ka mūzikas izdevniecība "Upe tuviem un tāliem" tieši uz 12.septembri gatavojas izdot ierakstu, kurā ieskaņoti J.Petera darbi. Pirmajā kompaktdiskā būs dzirdama poēma "Nakts pēc tautasdziesmas", kas ieskaņota Latvijas Radio aktieru Lilitas Ozoliņas, Imanta Skrastiņa un autora lasījumā. Otrais kompaktdisks ietvers dzeju - sākot ar 1975.gadu, kurā dzirdama aktiera Ulda Pūcīša balss līdz tikko jūlijā tapušam paša dzejnieka lasījumam. Trešais kompaktdisks veltīts dziesmām ar J.Petera vārdiem, uzsverot allaž jaunās mīlestības tēmu.

 

Sākas Rīgas svētki no 21. līdz 23. augustam

LETA  08/21/09     Vairākās galvaspilsētas vietās no 21.augusta līdz 23.augustam notiks "Rīgas svētki 2009", kuru laikā ikviens aicināts atklāt savu Rīgu no jauna, informēja Rīgas svētku preses dienests.

Lielākie svinību notikumi gaidāmi 11.Novembra krastmalā un Vērmanes dārzā, taču līdztekus pilsētas centram par svinību noskaņu domāts arī Pārdaugavā, Bolderājā un citās pilsētas vietās.

Galvaspilsētas svētku pasākumi ir vērsti uz apmeklētāju aktīvu līdzdalību svētku noskaņas radīšanā. Svētku laikā notiks Rīgā vēl līdz šim nebijusi akcija "Pilsēta - orķestris", kurā aicināts piedalīties ikviens rīdzinieks neatkarīgi no dzimuma, vecuma vai dzīves pārliecības. Akcija tiks atklāta 22.augustā 11.Novembra krastmalā plkst.20.14.

No šodienas Rīgas centra grāmatnīcās var saņemt tradicionālās "Rīgas svētku Lielās spēles" karti un noteikumus. Spēles uzvarētāji tiks apbalvoti 22.augusta vakarā.

Ieskandinot svētkus, 20.augustā Mazās ģildes dārziņā gaidāmajiem svētkiem palīdzēs noskaņoties grupa "Jam Orchestra" koncertā "Džezs Vecrīgā".

Par tradīciju Rīgas svētkos kļuvusi Rīgas zelta kāzu pāru sumināšana. Šogad nozīmīgajā dzīves brīdī Rīgas mērs sveiks vairāk nekā 70 pārus. Pieteikšanās turpinās līdz 10.augustam.

Piektdien, 21.augustā, Rīgu ieskandēs "Vecrīgas torņu mūzikas" koncerts, bet Bolderājas mūzikas un mākslas skolas pagalmā varēs baudīt marimbas, timpānu, vibrofonu un citu instrumentu skanējumu pasākumā "Silts vakars Bolderājā jeb Mācies peldēt!".

Piektdienas vakarā pie Rīgas Kongresu nama notiks "O'Kartes nakts skrējiens", kurš apvienos aktīva un radoša dzīvesveida piekritējus kopīgam piedzīvojumam pa naksnīgās Rīgas ielām. Skrējienā aicināts piedalīties ikviens rīdzinieks, trase maršrutā Valdemāra iela-Vanšu tilts būs četrus ar pusi kilometrus gara.

Reģistrēties skrējienam var, nosūtot īsziņu uz numuru 120, ar kodu "O'Karte", dalībnieka vārdu, uzvārdu un dzimšanas gadu. Dalībnieks saņems atbildes īsziņu ar starta numuru. Maksa par īsziņas nosūtīšanu viens lats. 

Vērmanes dārzā, kur 22.augustā divdesmit spēles laukumos atdzīvosies notikumi un laiks, kad pirms 90 gadiem Rīgā tika dibinātas pirmās nacionālas nozīmes institūcijas - Nacionālā opera, Nacionālais teātris, Nacionālā bibliotēka, Latvijas Mākslas akadēmija, Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Universitāte, Valsts arhīvi - Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs un Latvijas Valsts vēstures arhīvs.

Pagājušā gadsimta divdesmitie gadi ir ekonomiskās krīzes laiks, bet rīdzinieki tiecās izglītoties un neatteicās arī no izklaidēm. Lielās nacionālās kultūras institūcijas uzaicina tikties ar veselīgu pašironijas un fantāzijas devu piesātinātā pasākumu programmā.

Sestdien, 22.augustā, 11.Novembra krastmalā visu dienu būs dažādas aktivitātes gan bērniem, gan pieaugušajiem. Jau tradicionāli varēs vērot retro automobiļu parādi. Uz lielās skatuves uzstāsies LNT šova "Latvijas zelta talanti" dalībnieki, kā arī Argentīnas tango un salsas profesionāļi, ar kuriem kopā ikviens varēs apgūt dejas soļus.

Savukārt "Lielajā ēdamielā" varēs degustēt vietējo ražotāju produkciju. Kā ik gadu, būs arī sporta pasākumi dažādām gaumēm, tradicionālās pašdarināto transporta līdzekļu sacensības "Cartoon rallijs 2009", ūdens motociklu sacensības un paraugdemonstrējumi Daugavā "Rīgas ūdens svētku" laikā.

Pēc grupas "Iļģi", Aišas, Lienes Šomases un Jāņa Ērgļa uzstāšanās svētku galvenajā koncertā vakara kulminācijā varēs vērot tradicionālās Rīgas svētku uguņotāju sacensības.

Rīgas svētku noslēgumā, 23.augustā, spēka un veiklības pārbaudes gan kalēja amata meistariem, gan apmeklētājiem risināsies Brīvdabas muzejā. Svētku laikā notiks vēl daudz citu pasākumu - grāmatu nams "Valters un Rapa" rīkos "Svētku jampadraci" ar dzīvo mūziku un gaisa balonu atrakcijām, "Zvaigznes grāmatnīca" organizēs "Grāmatu tirdziņu 20. un 30. gadu noskaņās", Kalnciema ielas kvartālā notiks zemnieku un Latvijas jauno dizaineru tirdziņš un citas uzņēmēju un dažādu organizāciju iniciatīvas.

Kultūra ir pilsētas ilgtspējīgas attīstības virzītāja, un Rīgas svētki ir viens no galvaspilsētas kultūras neatņemamiem elementiem. Lai gan kultūras pasākumiem finansējums ir ievērojami samazināts, pateicoties svētku rīkotāju izdomai un entuziasmam, izdevies izveidot daudzveidīgu svētku programmu, kurā laipni aicināts piedalīties ikviens rīdzinieks un pilsētas viesis, norādīja Rīgas domes Kultūras departamenta direktore Diāna Čivle.

Rīgas svētkus organizē Rīgas domes Kultūras departaments sadarbībā ar 48 pasākumu rīkotājiem. Rīgas domes līdzfinansējums Rīgas svētkiem ir 90 000 latu. Lielāko daļu pasākuma budžeta veido sponsoru, pasākumu atbalstītāju un sadarbības partneru finansējums.

 

Dālderis: Valsts nedrīkst atteikties no Dziesmu svētkiem

LETA  08/21/09    Valsts nedrīkst atteikties no Dziesmu svētkiem un pašdarbības kolektīviem, savā uzrunā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) kongresā šodien sacīja kultūras ministrs Ints Dālderis (TP). Viņš solīja, ka Kultūras ministrijas nostāja par pašdarbības kolektīvu, mūzikas un mākslas skolu saglabāšanu būs principiāla.

"Mūsu šā brīža aizņēmumi būs jāatdod, un kurš gan cits to darīs, ja ne izglītoti, kulturāli cilvēki. Bet bez mākslas tādi nerodas. Pilnīgi obligāts priekšnosacījumus ir kultūrizglītības sistēma valstī," skaidroja ministrs.

Dālderis minēja, ka sākotnēji esot bijis plāns atņemt finansējumu visām mākslas un mūzikas skolām, bet pēc garām un smagām diskusijām tika panākts tikai līdzekļu samazinājums, nevis likvidācija.

"Aicinu pašvaldību vadītājus nepieļaut mūzikas un mākslas skolu likvidēšanu, jo tas nozīmētu, ka tās vairs netiktu atjaunotas. Situācija nav tik kritiska, lai būtu jāslēdz šīs skolas," sacīja ministrs.

Dālderis aicināja pašvaldību vadītājus piedalīties Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūras organizētajā diskusijā par to, kā tiks veidots darbs līdz Vispārējiem dziesmu un deju svētkiem 2013.gadā. Plānots, ka tikšanās notiks 10.septembrī.

Kā ziņots, Mārupes novada kultūras namā šodien notiek LPS 20.kongress.

Kongresā paredzēts ievēlēt LPS priekšsēdi un viņa vietniekus, kā arī LPS Revīzijas komisiju. LPS 20.kongresam ir sagatavoti rezolūciju projekti "Par krīzes pārvarēšanas programmu" un "Par veselības aprūpi kā valsts prioritāti krīzes situācijā".

Pēc kongresa ir paredzēts sasaukt arī LPS domes sēdi. Saistībā ar vietējo pašvaldību apvienošanu LPS domei ir nepieciešams vienoties par turpmāko kārtību pašvaldību vadītāju pārstāvniecībai Eiropas Savienības Reģionu komitejā un Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresā.

LPS ir biedrība, kas uz brīvprātības principiem apvieno republikas pilsētu un novadu pašvaldības. Latvijas Pašvaldību savienība dibināta 1991.gada 15.decembrī.

 

Pedagogi 1. septembri sagaidīs ar piketu

LETA  08/24/09    Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) šī gada 1.septembri, kas tradicionāli skolās tiek atzīmēts kā Zinību diena, gatavojas sagaidīt ar piketu pretī Ministru kabineta ēkai, paužot neapmierinātību ar līdzekļu samazinājumu izglītības nozarei Latvijā, aģentūru LETA informēja LIZDA priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš.

Pikets gan nav plānots vērienīgs - uz to aicināti ierasties desmit cilvēki no katra novada un pilsētas, ņemot līdzi sēru noformējumu, kā arī plakātus ar novadā reorganizēto un slēgto skolu nosaukumiem, atlaisto pedagogu skaitu. Pats pikets paredzēts no plkst.11 līdz 12.

Paralēli plānotajam piketam pie valdības ēkas, arodbiedrība aicinās katras skolas pedagogus informēt skolēnu vecākus par to, kā finansējuma samazinājums izpaudīsies konkrētajā skolā, kā arī rosinās katru izglītības iestādi sūtīt individuālas vēstules premjerministram Valdim Dombrovskim (JL) un Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem (ZZS), atspoguļojot situāciju skolās.

Vienlaikus arodbiedrība aicina skolas pārstāvjus neakcentēt sēru noskaņojumu pašās skolās, lai nesabojātu svētkus skolēniem.

Trešdien, 26.augustā, plānota arī arodbiedrības padomes sēde, uz kuru solījusi ierasties izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS), lai iepazīstinātu ar situāciju izglītības nozarē.

 

Dimiters pauž gatavību atteikties no “Vadoņa” autorības un honorāriem

Diena  08/24/09    Dziesminieks Kaspars Dimiters, ar kuru Nacionālais teātris vienojies par libretu izrādei “Vadonis”, paziņojis, ka ir gatavs atteikties no teksta autorības un izrādes honorāriem par labu Nilam Saksam (īstajā uzvārdā Konstantinovam), ja viņš [Sakss] ir pārliecināts, ka notikusi īpašuma zādzība. K.Dimiters N.Saksam atbild ar Bībeles vārdiem. “Kas ar tevi grib tiesāties un ņemt tavus svārkus, tam atdod arī apmetni. (Mt.5:40),” vēstīts jaunākajā K.Dimitera bloga ierakstā krustaskola.lv.

Atgādinām, ka pirmizrāde Nacionālā teātra jaunajai izrādei “Vadonis”, kas stāsta par Latvijas valsts prezidentu Kārli Ulmani, gaidāma 17.septembrī. Tās priekšvakarā N.Sakss paziņojis, ka patiesais izrādes libreta autors ir viņš, taču viņa vārds neparādās uz afišas, par darbu viņš nav saņēmis arī atlīdzību.

Savā jaunākajā paziņojumā, kas datēts ar 23.augustu, K.Dimiters paziņo, ka ir gatavs atteikties no autortiesībām par labu N.Saksam. “Ja Nils Sakss IR pārliecināts, ka IR noticis autortiesību likuma pārkāpums un īpašuma zādzība un ka muzikālās drāmas “Vadonis” autors IR viņš, esmu gatavs no savas autorības un izrāžu honorāriem atteikties par labu Nilam Saksam,” raksta K.Dimiters. Viņš aicina N.Saksu piedalīties preses konferencē 27.augustā, kas būs veltīta izrādes pirmizrādei.

N.Sakss negrasās to darīt. “Kāpēc lai es ietu, miniet kaut vienu iemeslu. To būtu grūti saprast - kā es pēkšņi ieradīšos uz preses konferenci, protams, ka nē,” viņš teica, sazvanīts pirmdienas rītā.

N.Sakss pastāstīja, ka šonedēļ plāno tiesā iesniegt pieteikumu par “Vadoni”, ja vien neizdosies vienoties. Viņš nevarēja komentēt, kas notiks ar “Vadoņa” pirmizrādi, ja lieta nonāks tiesā. Lai arī Nacionālais teātris paziņojis, ka līgums par oriģināldarba radīšanu slēgts tikai ar K.Dimiteru un tādējādi viņam jāatrisina problēmas par darba autortiesībām, N.Sakss cels pretenzijas arī pret teātri, “jo teātris pēc loģikas ir līdziesaistīts šajā lietā”.

N.Sakss pagaidām atteicās precizēt, kas būs teikts pieteikumā tiesā.

Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis nepieļauj iespēju, ka “Vadoņa” pirmizrāde varētu nenotik kā plānots. “Man ir autorlīgums ar Kasparu Dimiteru, kas noslēgts ļoti sen. Tādu Nilu Saksu ne zinu, ne pazīstu. Nekādā gadījumā pirmizrāde netiks atlikta, viss būs,” sacīja teātra direktors.

 

Aptaujā iedzīvotāju labāko vērtējumu saņem augstākā izglītība

Vita Dreijere,  Diena  08/25/09    Latvijas iedzīvotāji vislabāk domā par augstākās izglītības kvalitāti, savukārt vispārējās un profesionālās izglītības kvalitātei dod kritiskāku vērtējumu, liecina DnB Nord Latvijas barometra rezultāti. Tiesa, arī kopumā iedzīvotāju viedoklis par izglītības kvalitāti ir kritisks — tikai mazāk nekā 40% aptaujāto to vērtējuši pozitīvi.

DnB Nord pētījumā augstākās izglītības kvalitāti pozitīvi vērtējuši 39% iedzīvotāju, savukārt vispārējās un profesionālās izglītības kvalitāti — attiecīgi 37 un 30%. Sabiedriskās politikas centra Providus pētniece Marija Golubeva pieļauj, ka cilvēki vispozitīvāk vērtē to, par ko viņiem ir vismazākais priekšstats, kas šajā gadījumā ir augstākā izglītība. Cita pamatojuma šādam vērtējumam neesot — salīdzinošo pētījumu rezultāti liecina, ka tieši Latvijas vispārējās izglītības kvalitāte nav slikta, savukārt augstākās izglītības kvalitāte esot ļoti neviendabīga un dažās augstskolās mēdz būt ļoti slikta.

Pētījums liecina, ka lielākā daļa iedzīvotāju kritiski vērtē izglītības sistēmā notiekošās pārmaiņas — 57% iedzīvotāju uzskata, ka izglītības sistēma tiek sagrauta, bet tikai 15% ir pārliecināti, ka tagad notiek reformas, ko jau sen vajadzēja. Iedzīvotāji kritiski izturas pret mazo skolu slēgšanu: 67% cilvēku šķiet, ka tāpēc daudziem bērniem nākamajā mācību gadā būs liegta iespēja izglītoties, savukārt 43% domā, ka mazo skolu slēgšana pasliktinās izglītības kvalitāti. Izglītības un zinātnes ministres preses pārstāve Agnese Korbe norāda, ka, iespējams, straujo notikumu pavērsienu dēļ iedzīvotāji pilnībā neizprot izglītības reformu būtību.

Vairākums Latvijas iedzīvotāju arī uzskata, ka algu pazemināšana skolotājiem novedīs pie tā, ka viņi meklēs papildu peļņas iespējas citās jomās, un tas arī negatīvi ietekmēs izglītības kvalitāti. 63% aptaujāto arī norādīja, ka atbalstītu skolotāju streiku. Tiesa, streika pagaidām nebūs, bet pedagogu arodbiedrība pirmdien paziņoja, ka 1.septembrī skolotāji piketēs pie valdības ēkas.

 

Viedoklis: Nešaujiet uz filozofu jeb mērķējiet uzmanīgāk

Ella Buceniece, Dr. phil., asoc. prof.,  NRA  08/26/09    „Mēs esam nonākuši līdz robežai, kur, liekas, visi ceļi izbeidzas.. Šodien, dzīvojot visnefilozofiskākajā laikmetā, jeb, pareizāk sakot, dzīvojot eksistences mehanizētajā cietumā, ļaudis mēdz pieņemt, ka kaut kur ir uzstādīta kāda brīnišķīga mašīna, kas atrisina visas mūsu esmes problēmas, un mums nekas cits neatliek, kā paklausīt šai mašīnai: - bez savām domām, bez savām specifiskām vēlmēm un savas dzīves uzdevumiem.

Varbūt tādi automāti ir mūsdienu avīzes un žurnāli, atliek sekot vienīgi žurnālistu ziņojumiem un gaidīt nākošo dienu, nākošo avīzi un tā bez gala un jēgas” – tā 1974. gadā rakstīja „savējais” Konstantīns Raudive, kura simtgadi ar konferenci atzīmējām šogad.

Akadēmiskajiem zinātniekiem, kas lasa arī lekcijas, vasaras paiet lielākoties pie rakstāmgalda un datora, jo tas ir laiks, kad netraucēti var nodoties rakstu un grāmatu sagatavošanai. Tāda šī vasara bija arī man un kā pirmo gatavoju rakstu par atmiņas fenomenoloģisko izpratni žurnālam angļu valodā „Phenomenologica Baltica”, ko ir ieplānojis sākt izdot LU Filozofijas un socioloģijas institūts. Rokoties grāmatu kaudzēs un interneta resursos, atklāju negaidīti patīkamu faktu – Freiburgas universitātes bibliotēkas katalogos, sadaļā – jaunākie nozīmīgākie raksti par Huserlu, ieraudzīju savus 3 rakstus (arī citu Latvijas fenomenologu), kas bija izkopēti no izdevuma „Analecta Husserliana”. Proti, vienā no Vācijas vadošajām universitātēm, kurā sava mūža lielāko daļu strādāja E.Huserls, pasniedzējiem un studentiem iesaka lasīt latviešu fenomenologu darbus. Pabeigusi rakstu, uz nedēļu devos atvaļinājumā, idejām un publikācijām bet atgriezusies konstatēju, ka esmu guvusi Neatkarīgās Rīta Avīzes ievērību, šoreiz ne saistībā ar saviem zinātniskā darba rezultātiem. Zane Stankeviča savos rakstos** piesauc mani kā LZP Humanitāro un sociālo zinātņu ekspertu komisijas locekli

( piebildīšu, ka esmu tikai viena no 10 komisijas locekļiem), kas it kā LZP grantos naudu piešķirot „savējiem”, tas ir, LU FSI zinātniekiem un es kā LU FSI Zinātniskās padomes priekšsēdētāja nonākot interešu konfliktā. Īsti netop skaidrs rakstu mērķis: vai nu tā ir vienkārši žurnālistes vēlme iniciēt skandāliņu, vai nu atmaskot kādas personas, kas esot nonākušas interešu konfliktā (bet tad vajadzēja noskaidrot LZP Ekspertu komisiju nolikumu un reglamentējošos noteikumus, jo interešu konflikta nav), vai arī žurnālistei gribējās aizstāvēt kādu(us) cietēju, kas būtu iesniedzis granta pieteikumu ar augstiem zinātniskajiem rādītājiem, bet finansējumu nav saņēmis (tad vajadzēja to pieminēt).

Uz personīgu nepamatotu apvainojumu, ja tas skartu tikai mani, es varbūt pat nereaģētu, jo cīņa ar vējdzirnavām, kā rāda klasika, ir bezjēdzīga. Bet mani satrauc tas, ka šie un līdzīgi raksti vairo neskaidrību un neiecietību pret Latvijas akadēmisko humanitāro zinātni, tai skaitā filozofiju un tās nozīmi mūsdienu pasaulē. Akadēmiskā filozofija nav atsevišķi sporādiski domas uzliesmojumi (kas arī var būt filozofija populārā nozīmē), bet sistemātisks, aptverošs, pilnīgā tēmas un literatūras pārzināšanā balstīts un argumentēts, arī oriģināls un novatorisks domas darbs, kas rezultējas publikācijās, kam ir jābūt starptautiski konvertējamām – vai nu publicējot darbus vai anotācijas svešvalodās, uzstājoties starptautiskos kongresos un konferencēs, jo citējamība ir viens no zinātniskās nozīmības rādītājiem.

Tā nu ir izveidojies, ka akadēmisko filozofisko pētījumu smaguma centrs ir novietojies LU Filozofijas un socioloģijas institūtā: tā izgājušajā gadā 8 Latvijas filozofi (gan doktori, gan doktoranti) ar referātiem piedalījās 22. Pasaules filozofu kongresā Seulā, publicētās „Ideju vēstures Latvijā” grāmatas tiek izmantotas kā pamatliteratūras avots latviešu valodas un kultūtas apguvei Kārļa universitātē Prāgā, regulāri iznāk LU FSI Almanahs „Filosofija”( galvenā redaktore ir prof. Maija Kūle), kas piedāvā filozofisko problēmu skatījumus plašā amplitūdā, institūtā publicētās grāmatas iznāk atkārtotos metienos („Eksistence un komunikācija”), ir publicēts monogrāfisks pētījums par latviešu filozofu Pēteri Zālīti( sastādītāja Ināra Cera), teju iznāks darbs par Teodoru Celmu ( autori M. Kūle, L. Muižniece, U. Vegners), savu izdošanas kārtu gaida darbs par Paulu Jureviču ( autori E. Freiberga, I. Lapinska, A. Balodis) un šo uzskaitījumu varētu turpināt vēl un vēl. Visi šie darbi tapuši uz piešķirtā (salīdzinājumā ar gūtajiem rezultātiem, atļaušos sacīt, niecīgā) grantu finansējuma bāzes. Avīzes publikācijās šīs pētnieku grupas tiek nodēvētas par „savējiem”, nepaskaidrojot, kādā nozīmē tiek lietots vārds „savējie”: ja tas ir zinātniskās kvalitātes rādītājs, tad tie ir savējie un es priecātos, ja tādi savējie būtu arī citās augstskolās vai institūcijās.

Protams, Latvija ir maza un viens no tās strukturācijas valdošajiem principiem vēl aizvien ir separātiskā domāšana cilšu kategorijā „savējie”, ar to saprotot egoistisku un nepelnītu labuma gūšanu sev. Taču fakts ir arī tas, ka Latvija, šķiet, tuvākajā laikā vismaz ģeopolitiski nekļūs lielāka un tās lielums jāveido sevī- attīstot, audzinot, vingrinot patiesu individuālismu (nevis egoismu), tas ir, jāmācās domāt vispirms par lietu, par kvalitāti, par citu – un tā vienlaikus būs domāšana arī par savējiem, tikai šoreiz bez pēdiņām. Arī ieguvums būs lielāks, jo „labais nenāk viens, tas nāk kopā ar visu” (Aristotelis). Filozofija, īpaši fenomenoloģija māca atšķiršanas spēju un domāšana ir atšķirību uzrādīšana. Arī Atēnas (tāpat kā Senā Grieķija kopumā) nebija lielas, bet filozofija tās darīja lielas, jo Aristotelis mācēja un mācīja atšķirt draugu un patiesību (tajā gadījumā, kad tie nesakrīt).

Jā, kāpēc gan ir vajadzīga filozofija? Iespējams, ka Visums pastāv tāpēc, ka mēs domājam. Iespējams, ka cilvēce un Latvija ir apdraudēta tāpēc, ka mēs nedomājam, jeb nedomājam labi, tas ir, arī pareizi. Iespējams, ka akadēmiskie pētījumi, kas tiek veikti institūtā, nav bijuši pietiekami pieejami un izgaismoti, tāpēc esam nolēmuši turpmāk katra mēneša pēdējā pirmdienā plkst.15.00 institūtā rīkot atvērto durvju dienu, lai tie, kas to patiesi vēlas, varētu iepazīties ar institūta akdēmiskajiem pētījumiem un to autoriem, kā arī diskutēt par cilvēkiem un sabiedrībai aktuāliem jautājumiem. Pirmā tikšanās tātad notiks 28. septembrī LZA augstceltnē, 5. stāvā. Uz tikšanos, savējie!

 

Pašvaldības IZM pieteikušas 52 skolu slēgšanu

LETA  08/26/09    Īstenojot skolu tīkla optimizāciju, pašvaldības Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) pieteikušas 52 skolu slēgšanu, informēja izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes (ZZS) padomniece Agnese Korbe. Pašlaik IZM saskaņojusi 35 skolu slēgšanu, bet 14 gadījumos saskaņošana vēl ir procesā.

Pagaidām no pašvaldību iesniegumiem ministrija noraidījusi tikai vienu - par Daugavpils novada Skrudalienas skolas slēgšanu nepietiekamā skolēnu skaita dēļ.

Vēl augusta vidū ministrijā bija pieteikta 36 skolu slēgšana, bet saskaņota tā bija attiecībā uz 27 skolām. Astoņu skolu - Alūksnes rajona Annas un Veclaicenes pamatskolu, Tukuma rajona Zentenes pamatskolas un Aizkraukles rajona Zalves pamatskolas, Cēsu rajona Stalbes pagasta Rozulas pamatskolas, Krāslavas rajona Piedrujas pamatskolas, Krāslavas Vakara vidusskolas un Rēzeknes rajona Strūžānu pamatskolas - slēgšana jau bija saskaņota līdz vasaras sākumam.

Līdz jūlija beigām IZM saskaņoja arī Smiltenes novada Brantu un Birzuļu pamatskolu slēgšanu, bet pārējās likvidējamās skolas atrodas Rīgā. Kā jau ziņots iepriekš, desmit no tām - Rīgas Imantas sākumskola, Iļģuciema sākumskola, Rīgas Ļeva Tolstoja krievu vidusskola, Rīgas Bišumuižas pamatskola, Mežaparka sākumskola, Rīgas 30.vidusskola, Rīgas 38.vidusskola, Rīgas 20.vidusskola, Rīgas 5.pamatskola un Rīgas Sarkandaugavas sākumskola tiks likvidētas jau ar šī gada 31.augustu.

Savukārt pārējās sešas - Rīgas 7.internātpamatskola, Rīgas Ziepniekkalna sākumskola, Rīgas komercģimnāzija, Rīgas 100.vidusskola, Rīgas 16.vidusskola un Rīgas 99.vidusskola tiks likvidētas ar 2010.gadu.

Patlaban ministrija vēl saskaņojusi Salas novada domes Sēlpils pamatskolas likvidāciju, kā arī Ventspils novada Ziru un Usmas pamatskolu un Bauskas novada Codes sākumskolas slēgšanu.

Procesā patlaban atrodas Rēzeknes novada Lūznavas, Vītolu, Daugaviešu un Ilzeskalna pamatskolu, Daugavpils novada Līksnas pamatskolas, Tukuma novada domes Lestenes pamatskolas, Salaspils novada Salaspils sākumskolas, Talsu novada Valgales pirmsskolas izglītības iestādes un pirmsskolas izglītības iestādes "Strazdiņš", Saldus novada Šķēdes pagasta sākumskolas un Jaunlutriņu pagasta pirmsskolas izglītības iestādes "Vāverīte" slēgšanas saskaņošana. Ministrija saņēmusi arī Rūjienas novada domes iesniegumu par Rūjas pamatskolas un Ilūkstes novada domes Dvietes pamatskolas, kā arī Pelču pamatskolas un Sermītes pamatskolu un Riebiņu novada Gailīšu pamatskolas slēgšanu.

Ministrija saskaņojusi arī vairākas pārmaiņas profesionālās izglītības iestāžu tīklā, atļaujot Rīgas 1.mūzikas skolu apvienot ar Jāzepa Mediņa Mūzikas skolu, reorganizēt Ludzas pilsētas Bērnu un jauniešu mediju centru, Liepājas Bērnu un jauniešu centru, Liepājas Mākslinieciskās jaunrades centru, Liepājas Bērnu un jauniešu tehniskās jaunrades centru, veidojot jaunu Liepājas bērnu un jaunatnes centrs, bet Maltas Bērnu un jauniešu centru pievienot kā struktūrvienību Maltas 2.vidusskolai. Vienlaikus saskaņošanas procesā ir jaunas Salaspils novada pirmsskolas izglītības iestādes "Atvasīte" izveidošana.

Jau saskaņota 36 skolu reorganizācija, bet 26 skolu reorganizācija vēl ir saskaņošanas procesā.

 

Dālderis rosina LR kori finansēt no valsts budžeta

LETA  08/26/09    Aptuveni 200 000 latu finansējumu Latvijas Radio korim vajadzētu rast no kopējā valsts budžeta, nevis no "Gaismas pils" projekta realizācijai nākamgad atvēlamās summas, kā to iecerējusi Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, trešdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē sacīja kultūras ministrs Ints Dālderis (TP).

Dālderis arī informēja Saeimas deputātus, ka šā gada sākumā pēc paša iniciatīvas ticies ar Latvijas Radio kora un Latvijas Radio vadības pārstāvjiem, kuri iebilduši pret kora pāriešanu Kultūras ministrijas (KM) pārziņā. Dālderis norādīja, ka KM varētu nodrošināt Radio korim telpas mēģinājumiem, bet "Latvijas koncerti" - rīkot kora koncertus visā Latvijas teritorijā. Mākslinieku algām gan KM naudas neesot, līdzekļi šim mērķim, pēc Dāldera teiktā, jāpārdala par labu KM no Latvijas Radio budžeta.

Latvijas Radio kora kopējās izmaksas 2010.gada budžeta projektā ir 259 678 lati, no tiem tiešās attiecināmās izmaksas ir 226 435 lati, ko veido 29 štata vietu atalgojums 177 480 latu, darba devēja sociālais nodoklis 42 755 lati, sakaru izdevumi 1200 latu, izdevumi mākslinieciskās darbības nodrošināšanai 5000 latu. Tiešās pieskaitāmās izmaksas 33 243 latu apmērā veido līguma maksājumi AKKA/LAA 20 969 lati un izpildītāju un producentu apvienībai "LaiPA" - 12 274 lati. 2009.gadā Latvijas Radio kora darbinieku algas ir samazinātas par 35%, kā arī koris vienu mēnesi ir atradies bezmaksas atvaļinājumā.

Savukārt deputāts Raimonds Pauls (TP) pauda viedokli, ka "Latvijas Radio kora problēmas tiek uztvertas pārāk emocionāli". Šis koris, pēc Paula domām, atrodas daudz labākā situācijā nekā, piemēram, koris "Kamēr...", jo Latvijas Radio koris regulāri saņem honorārus par koncertiem ārzemēs, var ilgstoši mēģināt jaundarbus un korim regulāri tiek piešķirts finansējums Valsts kultūrkapitāla fonda projektu konkursos.

Dālderis arī informēja deputātus, ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas "Gaismas pils" būvniecībai nākamgad nepieciešami 38 miljoni latu, bet, visticamāk, valdība spēs šim mērķim atvēlēt labi ja pusi nepieciešamās summas.

 

Ēlerte: lai Latvija nebūtu nekuriene, kultūrā ir jāiegulda līdzekļi

BNS  08/27/09    Lai nākotnē Latvija nebūtu nekuriene, jāapzinās, ka valstij jāveltī pietiekami liela uzmanība un naudas līdzekļi, ceturtdien preses konferencē par kultūras sadaļu Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai (LIAS) līdz 2030.gadam sacīja Nacionālās kultūras padomes (NKP) priekšsēdētāja Sarmīte Ēlerte.

Viņa paskaidroja, ka kultūrtelpa ir svarīga atsevišķa Latvijas identitāte, kas valsti padara pievilcīgu un īpašu gan tās iedzīvotājiem, gan vērotājiem no ārpuses. Ņemot vērā ārpasaules spēcīgos unificējošos spēkus, sevišķi svarīgi saglabāt savu īpašo identitāti, klāstīja Ēlerte, norādot, ka Latvijas īpašo kultūrtelpu veido gan mākslas un mūzikas skolas, gan vācbaltu pilis, latviešu lauku sētas, pareizticīgo baznīcas, sinagogas un citi elementi.

"Ar to mēs esam atšķirīgi un svarīgi Eiropai, jo Eiropas integrācijas procesi notiek visās jomās. Tikt līdz modernitātei Latvijā ir iespējams tikai tad, ja mēs būsim sekmīgi integrācijā, kas arī ir zināmā mērā unifikācijā - ekonomikā, lauksaimniecībā, nodokļos, izglītībā. Bet tas, kas prasa īpašu politiku un kas ir īpaši sargāts katrā Eiropas valstī, ir stiprināt savu atšķirīgo identitāti," pastāstīja Ēlerte.

Viņa teica, ka preambulā uzsvērts uzdevums stiprināt savu savpatību un būt atvērtiem un daudzveidīgiem. Ēlerte akcentēja, ka vēsturiska Latvijas priekšrocība ir tās ilglaicīgā atrašanās dažādu kultūru krustpunktā, taču "esam īpaši un svarīgi ar to, ka esam atšķirīgi un ka daudzveidīgās pasaules kultūras savijušās kopā ar latvisko kultūru," minēja Ēlerte. "Integrācijas pamats ir latviešu valoda, latviešu un mazākumtautību garīgās kultūrvērtības," viņa piebilda.

Šī preambula ir Kultūras ministrijas, nevalstisko kultūras organizāciju pārstāvju un NKP piedāvājums Latvijas kultūras vīzijai līdz 2030.gadam, un diskusija par to turpināsies Stratēģiskās analīzes grupā. Diskutējot par preambulā izvirzītajām lietām, būtu vēlams panākt, lai Latvijas īpašajai identitātei un kultūrtelpai tiktu pievērsta īpaša uzmanība tālākajā valdības politikā un lai valsts kultūrtelpa, nododot nākamajām paaudzēm būtu bagātāka un interesantāka, sacīja Ēlerte.

"Tas kļūs par valsts augstāko dokumentu, kuram būs jāpiemērojas visām pārējām būtībām," piebilda NKP priekšsēdētāja.

Savukārt kultūras ministrs Ints Dālderis (Tautas partija) uzsvēra, ka šī vīzija nenorāda ar konkrētu institūciju un pasākumu skaitu, izskatu vai vērību, bet to, kā 2030.gadā izskatīsies Latvijas sabiedrība, tās kultūrvērtības. "Runājot par šo vīziju, skaidrs, ka plānot tik tālu konkrētas lietas ir ārkārtīgi grūti.. Konkrēti runājot, latvieši mīl teātri, mūziku, svarīga ir vispārējā sadzīves kultūra, tas, kā mēs dzīvojam, runājam," pastāstīja Dālderis. Viņš arī atzina, ka valsts pamatvaloda 2030.gadā būs latviešu valoda, taču liela uzmanība tiks pievērsta mazākumtautību kultūras sasniegumiem.

Ēlerte, lūgta minēt vīziju Latvijas kultūrā 2030.gadā, norādīja, ka tad cilvēki Latvijā būs lepni maksāt nodokļus, jo viņi zinās, ka nauda aizies arī kultūrai un tās videi. Tad valstī būs nacionāla kino skola, Alvja Hermaņa teātra skola, kurā mācīsies cilvēki no visas pasaules, cilvēkiem būs iespējams pēc grāmatas lasīšanas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā aiziet uz Rīgas koncertzāli AB dambī.

NKP savu viedokli paudusi arī Valsts prezidentam un izstrādājusi priekšlikumu LIAS preambulai, uzsverot kultūras, valodas un nacionālās identitātes lomu Latvijas ilgtspējīgā attīstībā - "Latvija 2030.gadā būs mūsdienīga nacionāla un eiropeiska valsts ar daudzveidīgu un atvērtu pilsonisku sabiedrību. Latvijas nāciju raksturos piederības izjūta valstij un kultūrtelpai, kuras kodolā ir latviešu valoda, latviešu un mazākumtautību radītās kultūrvērtības, to saglabāšana, jaunradīšana un nodošana nākamajām paaudzēm".

Kultūras sadaļas Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai līdz 2030.gadam mērķis ir Latvijas kultūrtelpas attīstība konkurētspējīgai nacionālai identitātei, sabiedrības radošumam un reģionālajai attīstībai, piederības izjūtas veidošanai. Par prioritāriem ilgtermiņa rīcības virzieniem nosaukti politiskās nācijas attīstība, nacionālās identitātes zīmolēšana un izpratne, latviešu valodas saglabāšana un valodu daudzveidības potenciāla izmantošana, kultūras kapitāla izmantošana kvalitatīvas vides un radošas sabiedrības attīstībā reģionos, kā arī sabiedrības līdzdalības pieaugums kultūras procesu veidošanā.

Kultūras sadaļas Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai līdz 2030.gadam projekts pieejams arī KM interneta mājaslapā - http://www.km.gov.lv/lv/ministrija/strategijai.html .

 

PBLA gatava palīdzēt Latvijas vēstures mācīšanā skolās

LETA  08/27/09    Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēdis Mārtiņš Sausiņš, ceturtdien tiekoties ar izglītības un zinātnes ministri Tatjanu Koķi (ZZS), apliecinājis PBLA gatavību palīdzēt ar Latvijas vēstures kā atsevišķa mācību priekšmeta ieviešanu Latvijas skolās, informēja ministres padomniece komunikācijas jautājumos Agnese Korbe.

Tikšanās laikā panākta vienošanās, ka Izglītības un zinātnes ministrija līdz 10.septembrim apvienību informēs par Valsts izglītības satura centra paveikto šī mācību priekšmeta satura izveidē un tā aprobācijā, nepieciešamajiem papildu metodiskajiem un mācību materiāliem, kā arī finansējuma apjomu, ko orientējoši varētu izmaksāt jaunā priekšmeta ieviešana.

Koķe PBLA priekšsēdim pateikusies par ieinteresētību šī jautājuma risināšanā. Ministre īpaši akcentējusi arī nepieciešamību katram skolēnam izzināt arī savas tuvākās apkārtnes vēsturi, kā arī pedagogiem pieeju vēstures mācīšanai radīt tādu, kas skolēnos radītu interesi par priekšmetu.

Jau ziņots, ka Latvijas vēstures priekšmeta aprobācija Latvijas skolu septītajā klasē tika sākta 2006.gada 1.septembrī. Aprobācija ilga trīs gadus. Patlaban gan vēl nav skaidrības, kad Latvijas vēsture kā atsevišķs mācību priekšmets varētu parādīties skolu izglītības programmās.

 

Par filosofiju, naudu un žurnālistu ētiku

Maija Kūle, profesore,  NRA  08/28/09    Mēdz teikt, ka skandālu vairošana palielinot preses lasītāju skaitu un peļņu. Liekas, pēc šā principa vasaras laikā darbojusies NRA žurnāliste Zane Stankeviča, radot skandālu tur, kur tā nav.

20. augustā publicēts raksts Filozofu naudas skandāls, 21. augustā – Filozofi naudu dala savējiem. Izmantojot atvaļinājumu laiku, nav tikusi noskaidrota patiesība, pajautājot rakstā kritizētajām personām, tendenciozi pasniegti interneta lapās savāktie materiāli, un nav iegūta skaidrība par zinātnisko projektu vērtēšanas sistēmu. Lai nemaldinātu lasītājus, paskaidrošu dažas būtiskas lietas tuvāk, kas šajos rakstos ir vai nu noklusētas, vai arī žurnālistei nav bijušas zināmas.

Latvijas Zinātnes padome (LZP), līdzīgi kā Kultūrkapitāla fonds, pieņem un vērtē projektus, taču darbojas pēc MK Noteikumiem, kas atšķiras no citu fondu noteikumiem. Ministru kabinets ir paredzējis, ka jānodrošina aizsardzība pret interešu konfliktiem, tāpēc ir sistēma, ka LZP ekspertu komisiju ievēlētie locekļi paši nemaz nedrīkst recenzēt iesniegtos projektus. NRA rakstos radies pārpratums, jo tiek apgalvots, ka tieši LZP komisijas locekļi sev sadala naudu. Taču projektus izskata un pēc noteiktiem kritērijiem vērtē citi eksperti. Iespējams, to nav sapratusi žurnāliste, jo arī tos sauc par LZP ekspertiem. Ir izveidota LZP ekspertu datubāze. Zināms, ka tajā iekļūt ir samērā grūti, jo MK Noteikumi ekspertam paredz ļoti aktīvu un starptautiski atzītu zinātnisko darbību. No datubāzes ar datorprogrammas nejaušas atlases principu sekretārs izvēlas katram projektam trīs (sadarbības projektiem – četrus) recenzentus. Recenzentu, kas darbojas pilnīgi neatkarīgi no LZP komisijas, pilnvaras ir milzīgas. Viņi saliek atzīmes – punktus, un pietiek, ja viens no viņiem ieliek par projekta zinātnisko nozīmību mazāk par 3,5 punktiem, lai projektu tālāk neizskatītu un nefinansētu. Noteikumi paredz, ka komisiju locekļi, pie kuriem pieder arī prof. M. Kūle un as. prof. E. Buceniece, nevar mainīt šo ekspertu vērtējumus, pat ja tie liktos neadekvāti un neprasmīgi. Tālāk sekretārs visus izvērtētos projektus matemātiski ranžē, veiksmīgākajiem pienākas lielāks finansējums. Komisijas locekļi nepiedalās un nebalso sēdēs, kur tiek lemts par viņu projektu finansējumu, tāpēc jāatzīst, ka apvainojums prof. M. Kūlei un as. prof. E. Buceniecei par iespējamo interešu konfliktu ir aplams, aizvainojošs un dezorientējošs. Patiesībā jau šis apvainojums prasās pēc tiesas darbiem par goda un cieņas aizskaršanu.

Būtiski piebilst, ka komisijas redzeslokā ir humanitāro un sociālo zinātņu nozaru attīstība plašākā skatījumā, un projektu finansējuma jautājums ir tikai viens no jautājumiem, ko risina katra gada oktobrī.

21. augusta rakstā publicēta tabula par filosofijas projektu finansējumu kopš 2001. gada. Jāteic, žurnāliste pacentusies atrast un minēt LZP filosofijā finansēto projektu vadītāju uzvārdus un finansējuma summas, radot iespaidu, ka šo naudu saņem vienīgi minētās personas. Krīzes apstākļos tiek radīts iespaids: ak, cik gan tie zinātnieki bagāti, viens pats apēdis desmitiem tūkstošus! Lasītājam konsekventi tiek slēpta patiesība – strādā un tiek atalgotas zinātnieku grupas. Būsim godīgi, parēķiniet, piemēram, E. Bucenieces vadītā projekta Ls 14 115 sadalījumu uz astoņiem zinātniekiem. 10% nost infrastruktūrai, ap 10% nost publicēšanas un citiem izdevumiem, nost – sociālais nodoklis, un gala rezultātā zinātnieks projektā saņem Ls 80–100 mēnesī par akadēmisko darbu, kurā tiek prasītas starptautiskas nozīmes publikācijas, daudzu svešvalodu zināšanas, spēja konkurēt ar ārzemju universitātēm, publikācijas prestižos pasaules izdevumos. Un tā šobrīd klājas visiem filosofijas zinātniskajiem projektiem.

Vai NRA neinteresē jautājums, ka zinātnieki patiesībā sponsorē valsti apstākļos, kad netiek pildīts Zinātnes likums par zinātnes finansējuma tuvošanos 1% no IKP, kad Latvijas zinātnes atbalsts valstī atkal ir noslīdējis uz pēdējām vietām Eiropā? Tā vietā lasītājs būtībā tiek mudināts uzbrukt akadēmiskajiem filosofijas pētniekiem, daudzu starptautisku publikāciju autoriem, kas strādā pasaules kongresu orgkomitejās, lasa lekcijas dažādu valstu universitātēs, tulko akadēmiskos darbus. Žurnālista morāle te pārvērtusies par kašķu meklēšanas dzīvesmākslu. Jāpiebilst, ka pēdējā laikā ne tikai daži žurnālisti kultivē nepatiku pret akadēmisko zinātni, pētnieciskā darba neizpratne vīd blogos, portālos, anonīmajos komentāros. Kas tad ir zinātnieks, es pats tāds varu būt, visu varu, raksta kāds komentētājs! Tomēr vajadzētu atcerēties, ka zinātnisko projektu, pēc likuma, var pieteikt un vadīt tikai zinātņu doktors. Turklāt diezin vai ir tik viegli kļūt par doktoru un starptautiski atzītu pētnieku. Filosofi netop talantu fabrikās. Taču te, Latvijā, kopējās negativitātes putras vārīšanā, kā izrādās, pretenciozu diletantu un ambīciju pietiek.

Avīzē tiek izteikts izbrīns, ka daudzus projektus realizē Filozofijas un socioloģijas institūts, bet "citiem netiekot nekas". Šāds pārmetums ir pilnīgi nevietā, jo gadu gadiem gandrīz "nekādi citi" uz filosofijas akadēmiskajiem projektiem nav nepieteikušies. Pazīstot akadēmisko filosofisko vidi Latvijā, jāatzīst, ka institūts patiešām ir centrālā profesionālās darbības vieta, un tas ir tikai dabiski, jo labākie LU filosofijas doktoranti un maģistri nonāk darbā šajā institūtā. Tā pētnieku kolektīvs ir veidojies smagā intelektuālā darbā vairāk nekā divdesmit gadu garumā. Pēdējos piecos gados pieņemti darbā ap 15 jauniem pētniekiem filosofijā un socioloģijā (doktorantūra beigta arī Bīlefeldes, Čikāgas u. c. universitātēs). Publikācijā tiek minēts, ka sakarā ar M. Kūles ievēlēšanu par LZP komisijas priekšsēdētāju viņas vadītais projekts 2007.–2008. gadā ieguvis palielinātu finansējumu. Avīze rada maldinošu iespaidu, ka projekta naudu savāc pati profesore. Taču tajā strādā un tiek atalgoti 8–10 pētnieki. Turklāt, runājot par finansējuma palielināšanu, skaitļi ir jāizprot un jākomentē. Patiesība ir tur, ka starptautiskas tēmas izvēles dēļ M. Kūles un I. Šuvajeva vadītie projekti labprātīgi apvienojās, un neatkarīgie eksperti tos vērtēja abus kopā, līdz ar to apakštēmu un uzdevumu skaits bija dubultojies.

NRA gadu gaitā ir bijis preses izdevums, kas izprotoši analizējis akadēmiskās filosofijas idejas un darba rezultātus. Filosofija Eiropas kultūrā katrai sabiedrībai ir vajadzīga kā eksistenciālo skaidrojumu vieta. Populisms, polittehnoloģijas, postmodernisma cunftes, kuru āža radziņus var pamanīt akadēmiskās filosofijas nopulgošanā, ir sabiedrības kaislību neirotiskās vietas. Taču kultūrai ir vajadzīgs ilgtspējīgs balsts – projekti, zinātnieki, jauni akadēmiskie censoņi, kas kompetenti veic filosofiskus pētījumus. Cerams, ka ietekmīgā NRA turpmāk ar objektīvu skatījumu atbalstīs humanitāros zinātniekus situācijā, kad zinātniekiem ne tikai atņem algu, bet arī mēģina ignorēt viņu intelektuālā darba rezultātus.

 

Nedēļa ar Latvijas kultūru un dabu

Aija Volka,  Latvijas Avīze  08/29/09    No 24. līdz 30. augustam ilgst nometne latviešu izcelsmes jauniešiem, kas dzimuši ārpus Eiropas Savienības robežām, bet tagad pretendē uz Latvijas valsts pilsonību, jo ģimenes atgriezušās Latvijā kā repatrianti.

"Tādi lāči dzīvoja savvaļā vietā, kur es piedzimu," Rīgas zoodārzā norāda puisis, kurš reiz dzīvoja pašos Krievijas austrumos. Viņš un vēl 22 jaunieši vakar apmeklēja zoodārzu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) organizētās integrācijas nometnes "Iekrāso Latviju!" ietvaros.

Visjaunākais nometnes dalībnieks Raimonds, ejot līdzi grupas vadītājai, stāsta: "Kad mamma piedzima, nebija nekādu elektronisko priekšmetu. Datora nebija. Viņa ar parastām lellēm spēlējās."

Nometni finansē Eiropas trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds ar 25% valsts budžeta līdzfinansējumu. Šī ir pirmā nometne, kas tiek organizēta repatriantu bērniem, stāsta projekta vadītāja Madara Miezīte-Bagātā. Nometnē jaunieši, kas uz dzīvi Latvijā pārcēlušies no Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas un Gruzijas, viens otram palīdz apgūt latviešu valodu, dažādās ekskursijās vairākās Latvijas pilsētās apgūst Latvijas vēsturi, kultūru, tradīcijas un dabu.

"Kuldīgā un Ventspilī biju pirmo reizi, interesanta ekskursija bija Cēsīs," stāsta 17 gadus vecā Marita Blanka, kura uzaugusi Sibīrijas latviešu ciemā Lejas Bulānā. Meitenes vecāki ciemā dzīvo jau ceturtajā paaudzē. Maritas 28 gadus vecā māsa bija pirmā, kas atbrauca uz Latviju. Kad māsa pirms pieciem gadiem aicināja mazo māšeli braukt līdzi, Marita ar prieku piekrita.

21 gadus vecais Šota Koberidze Latvijā dzīvo kopš 13 gadu vecuma. "Mans vectēvs dzīvoja Latvijā, un viņu izsūtīja uz Sibīriju." Tur viņš saticis vecomāti, kas bija izsūtīta no Vācijas. Piedzima Šotas mamma, bet viņa apprecējās ar gruzīnu. "Bērnībā pratu gan gruzīnu, gan latviešu un krievu valodu. Mamma ar māsu runāja latviešu valodā, un es visu sapratu. Runāt gan baidījos. Kad atbraucu uz Latviju, iemācījos runāt latviešu valodā divu mēnešu laikā," stāsta Šota. Gluži kā vietējais Šota Latvijā gan nejūtas. "Esmu tumšāks nekā latvieši. Mans vārds ir citāds – daudzi domā, ka tā ir iesauka." Šota labprāt atgrieztos Gruzijā, bet tad draud iesaukšana armijā. "Kad man bija pieci gadi, tēvs aizgāja karā Abhāzijā, un vēl nav atgriezies. Viņš ir pazudis bez vēsts," atklāj puisis. Nākotnes plāni viņam ir saistīti ar Latviju. "Ogrē mācos par galdnieku. Man ir doma mācīties vēlāk rokmūziku Jelgavā. Man patīk dziedāt," puisis stāsta.

 

Komentārs: Kultūrriebums

Arno Jundze,  NRA  08/29/09    Šonedēļ kāda kultūrpolitiska dokumenta projektā izlasīju burvīgo terminu «paradigmas maiņa», kurš varen aktuāls skaitījās kaut kad pirms gadiem piecpadsmit.

Cik atminos, pamatoti savos tekstos toreiz to lietoja Guntis Berelis, runājot par literatūras procesiem. Pārējie – apmēram tāpat kā nesenā pagātnē par diskursiem, simulakriem, femīno un maskulīno pasauluztveri.

Šā iemesla dēļ nemēģināšu būt smalks un apgalvot, ka rudens nāk ar paradigmas maiņu, teikšu vien to, ka ir vairāki brīdinoši signāli, kas liecina, ka sabiedrības attieksme pret kultūru pēdējā laikā mainās negatīvisma virzienā.

Ja palūkojamies uz ārējiem iemesliem, virspusē, protams, ir dižķibeles izraisītās

psihozes un mūsu marksistiski noskaņoto t. s. liberālo ekonomistu mēģinājumi ar Excel tabulas palīdzību atrisināt ideju un darbu trūkumā iestigušās Latvijas valsts budžeta problēmas. Jāteic, politiķi, lai gan patētiski un ar juras laikmeta metodēm, tomēr visnotaļ veiksmīgi manipulē ar tautu un šobrīd ir vismaz uz mirkli pratuši novirzīt sabiedrībā rūgstošos iekšējā ienaidnieka meklējumu procesus sev vēlamā virzienā. Nezinu, vai to panākusi krasā imidža maiņa, kas dārgās stokmanī blāķiem iepirktās Boss šlipses un stīvus uzvalkus nomainījusi pret neformāli atpogātu rūtaina krekla apkakles augšējo podziņu un, tiesa gan, joprojām tikpat snobisku žaketi, tā signalizējot, ka politiķi ir norūpējušies n cieš par tautu. Drīzāk gan kā apšaubāmā panākuma atslēga slēpjas abrakadabriskajā prasmē mētāt solījumus, imitēt darbošanos un apstrīdēt

pašu parakstītās deklarācijas, publiski izkliedzot cīņu par nepieciešamību pārvirzīt papildu latu miljonus sev vēlamajā virzienā. Lēts populisms,protams, bet tas joprojām strādā, jo šī taču ir Latvija, nevis Francija, kur par līdzīgiem

trikiem jau sen būtu lidojusi gan valdība, gan parlaments, gan prezidents.Visu šo politisko pigoriņu, tāpat arī permanentās saīsināšanas un apcirpšanas procesu rezultātā tauta aizvien noteiktāk sāk lūkoties pēc liekēžiem savās rindās, un, ticiet man, atradīs. Turklāt tie nudien nebūs nedz deputāti vai birokrāti, bet gan visādi tur «puskoka lēcēji – kultūras darbinieki». Tieši šāds agresīvs, melns un noliedzošs noskaņojums pret kultūru ir, ja tā var izteikties,

sezonas jaunums mūsu sabiedriskajā dzīvē. Kā jau šīs te «nekam nederīgās

kultūras» aizstāvim man laikam pienāktos mesties uz ambrazūrām, izkliedzot

sāpi par latviskās kultūras pārlaicīgumu un mūžīgumu. Tomēr neceriet! Paškritiski jāatzīst, ka tā sauktā apkultūras vide, kas pēdējos gados

sazēlusi visai trekni, projektos tērējot ne mazums naudas, nav nesusi nekādu atdevi, bet radījusi kultūras produktus, kas neuzrunā nedz skatītājus, nedz lasītājus, nedz klausītājus. Pašpietiekamība, pašrefleksija, snobisms,

paštīksmināšanās, mākslas imitācija un vispārēja neprasme vai nevēlēšanās uzrunāt tautu – tā ir tikai daļa pārmetumu, kas tagad krīt kultūras dārziņā. Kultūra kļūst buržujiska šā vārda sliktajā nozīmē, un tas ir bīstami tai reālajai

kultūras daļai, kas dara, nedomājot par projektiem, atskaitēm, pareiziem draugiem un lobijiem fondos. Pilnīgi skaidrs, ka šis melnais negatīvisma vilnis,

kas sabiedrībā briest, būs kaut kur jānovada. Ja politiķi to veikli pāradresēs kultūrai, nepatikšanas viņu iemīļotajā «ilgtermiņā» būs lielākas un sekas globālākas, nekā kāds to pašlaik var iedomāties. Manuprāt, Latvija šobrīd vēl vispār turas uz kājām, tikai pateicoties tādiem fanātiķiem un profesionāļiem,

kas strādā līdzīgi kā Māris Sirmais, dedzinot sevi un nedomājot par to, kā tas izskatīsies no kādu Eiropas vai pašmāju direktīvu viedokļa. Viņi klusējot

velk vezumu: kultūru, izglītību, zinātni, medicīnu un visas pārējās nozares, kas

veido jēdzienu «kultūra», cenšoties laist pāri galvai pusizglītotu puskoka lēcēju

ambīcijas un varaskāri. Ja melnais vilnis vērsīsies pret viņiem, kas notiks ar šo valsti un tautu?

 

Pedagogu atlaišanas pabalstiem nepieciešams 1,1 miljons latu

LETA  08/30/09    Apkopojot pašvaldību iesniegto informāciju, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) secinājusi, ka pedagogu atlaišanas pabalstiem kopumā būs nepieciešams vismaz 1,1 miljons latu.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra preses sekretāre Dace Kārkliņa informēja, ka šī gada augustā RAPLM lūdza novadu un pilsētu pašvaldības sniegt informāciju par plānoto izglītības iestāžu reorganizāciju, lai noskaidrotu, vai no valsts piešķirtās mērķdotācijas pedagogu algām līdz 2009.gada 1.septembrim būs iespējams segt atlaišanas pabalstu izmaksas pedagogiem.

Kopumā informācija saņemta no 111 pašvaldībām. 36 pašvaldības norādījušas, ka izglītības iestādes to teritorijā netiek slēgtas, pedagogi netiek atbrīvoti no darba, tāpēc nav nepieciešams finansējums atlaišanas pabalstu izmaksai. 13 pašvaldības informāciju pagaidām nevarēja sniegt, jo nav apkopoti dati.

Apkopojot pārējo pašvaldību sniegto informāciju, kopumā nepieciešamais aptuvenais finansējums pedagogu atlaišanas pabalstiem ir 1,1 miljons latu.

Turpinot apkopot informāciju, RAPLM tuvāko nedēļu laikā sniegs ziņojumu Ministru kabinetam, lūdzot piešķirt no programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" pašvaldībām nepieciešamo finansējumu pabalstu izmaksai atlaistajiem pedagogiem.

 

IZM saviem departamentu vadītājiem maksā vairāk kā 1500 latus mēnesī

LETA  09/01/09    Izglītības un zinātnes ministrijas Zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju departamenta vadītājas Irinas Arhipovas alga šī gada sākumā pieaugusi par 500 latiem sakarā ar pārbaudes laika beigšanos.

Tiek ziņots, ka aģentūras LETA rīcībā esošais kopsavilkums par ierēdņu algām atklājis, ka, lai arī jau kopš pagājušā gada nogales valsts pārvaldē tiek īstenots atalgojuma fonda samazinājums, pēdējā pusgada laikā daudzu ministriju un iestāžu vadības atalgojums nav samazinājies.

Kopsavilkumā redzams, ka departamenta direktores alga šī gada martā pieaugusi no 1026 latiem uz 1528 latiem.

Kā norāda ministrija, Arhipova darbā pieņemta pērnā gada 18.augustā ar 1026 latu lielu mēnešalgu un viņai noteikts sešu mēnešu pārbaudes termiņš, kuru laikā ievērojami palielinājusies viņas kvalifikācijas pakāpe un pēc pārbaudes laika beigām alga attiecīgi palielināta līdz 1528 latiem. Tomēr līdz ar pēdējiem atalgojuma samazinājumiem valsts pārvaldē viņas alga samazināta līdz 1222 latiem mēnesī.

Jau ziņots, ka kopš pagājušā gada nogales, kad valsts pārvaldē tiek īstenots atalgojuma fonda samazinājums, pēdējā pusgada laikā daudzu ministriju un iestāžu vadības atalgojums nav samazinājies, dažviet tas pat ir palielinājies, liecina aģentūras LETA rīcībā esošs kopsavilkums par ierēdņu algām.

Kopsavilkumā salīdzināts atalgojums valsts pārvaldes vadībai šā gada 31. janvārī un 30. jūnijā. Tomēr informācija liecina arī par tendenci, ka valsts pārvaldē atalgojuma pieaugums sācies jau pērnā gada vidū, brīdī, kad vēl toreizējais premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) aizvien skaļāk sāka runāt par krīzi tautsaimniecībā un nepieciešamo izdevumu samazināšanu.

Atalgojuma izmaiņas valsts pārvaldē ir ieinteresējušas arī premjeru Valdi Dombrovski (JL), kurš uzdevis Valsts kancelejai nekavējoties apkopot informāciju par algu saimes jeb atalgojuma sistēmas izmaiņām ministrijās šogad, aģentūrai LETA apliecināja valdības vadītāja preses sekretāre Līga Krapāne. Ministrijām algu saimju palielinājumi ir jāsaskaņo ar Valsts kanceleju, kura šogad esot saņēmusi vairākus ministriju pieprasījumus.

 

Skolēni uzskata, ka jo īpaši ir jāmācās valodas

Ilze Zālīte,  NRA  09/01/09    43% aptaujāto bērnu uzskata, ka vissvarīgākais mācību priekšmets skolā ir valodas.

Tā liecina "SEB bankas" aptaujas dati par svarīgākajiem mācību priekšmetiem skolā.

Savukārt 27% bērnu par svarīgu uzskata matemātiku, bet 16% - fiziku un ķīmiju. Priekšroku ekonomikai un vēsturei dod vien attiecīgi 6% un 7% bērnu.

Valodu par noderīgāko mācību priekšmetu atzinušas vairāk meitenes, kā arī jaunieši vecumā no 15 līdz 19 gadiem. Tikmēr matemātiku par svarīgāko uzskata vairāk puišu vecumā līdz 14 gadiem.

Vecāku viedoklis par svarīgākajiem mācību priekšmetiem lielākoties sakrīt ar bērnu uzskatiem.

 

Dibinās Dziesmu svētku biedrību

Vita Krauja,  Latvijas Avīze  09/01/09    Prasīs atjaunot ikgadējo valsts mērķdotāciju – miljonu latu.

Vakar Rīgas pilī Valsts prezidents Valdis Zatlers tikās ar Dziesmu svētku virsdiriģentiem, lai runātu par valsts atbildību Dziesmu svētku procesa nodrošināšanā.

Kaut arī virsdiriģenti bija cerējuši nopietnās tikšanās reizē pilī redzēt arī lēmējun izpildvaras pārstāvjus, Valsts prezidents pirmkārt gribējis dzirdēt tieši virsdiriģentu un svētku organizatoru viedokli, kuru pauda Rīgas Kultūras departamenta direktore Diāna Čivle un Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūras (NKMVA) koru nozares eksperte Antra Purviņa.

Kopā ar Imantu Kokaru, Romānu Vanagu, Airu Birziņu, Ivaru Cinkusu, Agitu Ikaunieci, Sigvardu Kļavu, Intu Teterovski, Aivaru Broku un Mārtiņu Klišānu pilī uz sarunu bija aicināti arī divi latvisko vērtību un identitātes aizstāvji – akadēmiķis Jānis Stradiņš un rakstniece Laima Muktupāvela.

Kā sacīja D. Čivle, prezidents visnotaļ atbalstījis ideju par Dziesmu svētku biedrības dibināšanu. Tāda Latvijas vēsturē jau pastāvējusi, un to atdzīvināt ierosinājuši rajonu un pilsētu amatierkolektīvu – koru, deju kolektīvu un pūtēju orķestru – vadītāji. Pirmā biedrības kopsapulce notiks tuvākajā laikā, un arī Valsts prezidents tajā apsolījis savu klātbūtni.

Valdis Zatlers solījis runāt ar deputātiem, lai Saeima atjaunotu valstisku atbildību par Dziesmu svētku procesu, atceļot grozījumu Dziesmu un deju svētku likuma 9. panta otrās daļas 9. punktā, kas paredz ikgadējās valsts mērķdotācijas – tai bija paredzēts nepilns miljons latu – likvidēšanu līdz 2012. gada 31. decembrim. Kā uzskata diriģenti, šīs mērķdotācijas pārtraukšana jau šajā sezonā var iznīcināt tos korus un deju kolektīvus, kas darbojas mazāk turīgās pašvaldībās. Runāts arī par iespējamu sponsoru pienesumu Dziesmu svētkiem. Akadēmiķis Jānis Stradiņš ieminējies, ka finansiāli no Latvijas naudīgajiem varētu gaidīt lielāku atbalstu šai tautas tradīcijai. Tam piekrītot, diriģentu viedoklis tomēr bijis – no sponsoriem var gaidīt atbalstu, bet tas nevar būt šīs tradīcijas galvenais balsts, kas jāuzņemas valstij.

Starp citu, NKMVA koru nozares eksperte Antra Purviņa 17. augustā iesniegusi atlūgumu. Tam bijuši vairāki iemesli – gan valstī notiekošais, gan tas, ka, viņasprāt, aģentūra nevar nodrošināt Dziesmu svētku procesu un tajā valda klaji pasīva attieksme (kopš šā gada minēto aģentūru vada Juris Karlsons, kurš radījis arī jaunu štata vienību – Dziesmu svētku nodaļas vadītāju amatu, kuru pilda Jānis Puriņš). Kā teic Dziesmu svētku procesa koordinēšanā pieredzējusī Antra Purviņa, bez mērķdotācijas aģentūra ir kā nocirstām kājām un rokām.

"Nav runa tikai par amatierkolektīvu atalgojumu," viņa sacīja. "Līdz ar mērķdotācijas zudumu amatierkolektīviem vairs nav saistoši piedalīties skatēs un kopmēģinājumos, tāpēc apdraudēta Dziesmu svētku kvalitāte. Turklāt pašvaldības ir tiesīgas atteikties no tām funkcijām, kuru nodrošināšanai nav līdzekļu. Kur garantija, ka daudzas pašvaldības neatteiksies no daļas koru un deju kopu? Dažām mazajām pašvaldībām minētā mērķdotācija bija vienīgais Dziesmu svētku procesa uzturēšanas avots." Antra Purviņa arī uz savas ādas izbaudījusi jauno situāciju kā Lielvārdes kora "Lāčplēsis" diriģente. Viņas alga samazināta tieši uz pusi – mehāniski noņemta mērķdotācijas daļa atalgojumā, samazinājies arī pašvaldības finansējums.

Kultūras ministrs Ints Dālderis jau izsūtījis atbildi visiem diriģentiem, kuri bija parakstījuši 30. jūlijā publicēto atklāto vēstuli. Viņš raksta, ka atbalsta viedokli par nepieciešamību ar 2010. gadu atjaunot valsts mērķdotāciju pašvaldību amatiermākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai.

Starp citu, vairāk nekā pirms gada – pērn jūlijā – Valsts prezidents Valdis Zatlers rīkoja Rīgas pilī diskusiju par mūzikas mācību priekšmeta apguvi vidusskolā. Dzīvē pēc šīs sarunas nekas tā arī nav mainījies. Jācer, šoreiz prezidenta ietekme būs ar lielāku svaru.

 

Palaižot simtiem sēru balonus, miermīlīgi noslēdzas skolotāju protesta akcija

DELFI  09/01/09    Simtiem sērās tērptu skolotāju otrdien pie Ministru kabineta palaida gaisā simtiem melnus balonus ar uzrakstu "glābiet izglītību", tādējādi noslēdzot miermīlīgo protesta akciju.

"Ja valdība mūs neuzklausa, tad cerēsim, ka mūs uzklausīs tur augšā," palaižot balonus, sacīja LIZDA vadītājas vietnieks Jānis Krastiņš. Līdz ar balonu palaišanu noslēdzās skolotāju protesta akcija un tās dalībnieki sāka izklīst.

Neviens no valdības pārstāvjiem tā arī neieradās tikties ar skolotājiem, tiesa, pedagogi to arī nelūdza.

Skolotāju vidū ir pārstāvji no dažādiem rajoniem un dažādu nozaru skolām, piemēram, mūzikas skolām un arodskolām, kā arī krievvalodīgajām skolām. Ieradušies arī pārstāvji no dažādām opozīcijas partijām, piemēram, "Sabiedrība Citai politikai" jaunieši.

Skolotājiem rokās ir plakāti ar uzrakstiem "Mūzikas skolas ciet – klavieres malkā!", "Nav darba, nav skolu, nav slimnīcu – kas tālāk?".

LIZDA vadītājas vietnieks Jānis Krastiņš žurnālistiem atzina, ka otrdienas pasākuma mērķis ir tikai pievērst uzmanību problēmām un finansējuma samazinājumam izglītības sistēmā, tomēr jau patlaban daudzi pedagogi pieprasa streika organizēšanu. Galīgais lēmums par to gan tikšot pieņemts, apzinot visu LIZDA nodaļu viedokli.

Krastiņš arī uzsvēra, ka LIZDA noraida pārmetumus par svētku dienas bojāšanu, skolotājiem tērpjoties sēru apģērbā. Viņš uzsvēra, ka skolotāji vēlas bērnu vecākiem un pašiem bērniem izstāstīt notiekošo, norādot, ka ievērojami samazinās finansējums ne vien skolotāju algām, bet arī pašu izglītošanai.

"Tas nav skolotāju algu jautājums, bet gan visas sabiedrības jautājums, jo finansējuma samazinājums izglītībai skars mūs visus," pauda Krastiņš.

Protesta akcijā parādījās arī kāds provokators - agresīvi noskaņots cilvēks ar izteiktu akcentu latviešu valodā mēģināja protesta akcijas dalībniekus iesaistīt skaļajos izsaukumos, mudinot prasīt izglītības ministres Tatjanas Koķes iznākšanu. Taču viņam tas neizdevās, jo notikušo pamanīja Krastiņš un pēc asas vārdu pārmaiņas ar jaunieti, skolotāji turpināja protestēt klusējot.

Ieradušies arī pārstāvji no reorganizējamās 1.slimnīcas ar plakātu, kurā pauž atbalstu skolotājiem. Tāpat skolotājus atbalstīt ieradušies dažādu nevalstisko organizāciju pārstāvji, arī nesen tapušas kustības "Cilvēkiem no cilvēkiem" pārstāvji. Protestētāju vidū ir manāms kāds pirmklasnieks, kurš ieradies kopā ar savu vectēvu.

Manāmi arī sabiedrībā zināmi cilvēki, piemēram, Aivars Endziņš, Leopolds Ozoliņš. Salīdzinot ar iepriekšējām protesta pasākumiem pie Ministru Kabineta, ir ievērojami mazāk policistu. Iepriekš policistu ķēdes norobežoja protestētājus no ēkas, bet tagad ir redzami vien daži policisti.

Solidarizējoties ar skolotājiem, daudzas automašīnas, braucot garam protesta vietai, pauž atbalstu ar skaņas signāliem.

Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) piketa laikā bija Jelgavā, kur apmeklēja Jelgavas 4. vidusskolu. Viņas pārstāve Agnese Korbe portālam "Delfi" norādīja, ka Koķe jau iepriekš bija tikusies ar arodbiedrību, un bijis zināms, ka ministre piketā neieradīsies.

Vaicāta, vai ministrei ir pārliecība, ka šie nebūs pēdējie protesti šajā mācību gadā un ka nākotnē nebūs nekādi apstākļi, kas traucēs raiti aizvadīt visu mācību gadu, Korbe norādīja, ka patlaban izglītības sistēmā norit pārmaiņas, un skolu tīkls tiek sakārtots atbilstoši rūkošajam skolēnu skaitam. Veicot plānotos darbus, ir pamats cerēt, ka situācija uzlabosies jau šajā mācību gadā, atzina Koķes pārstāve.

 

Citāds pirmais septembris

Ilze Kuzmina,  Latvijas Avīze  09/01/09    Kamēr lielākā daļa skolēnu un skolotāju svin Zinību dienu, daži simti skolotāju sēro

Šis 1. septembris atšķirībā no iepriekšējiem gadiem skolēniem un skolotājiem atnesa ne tikai prieku. Daļa skolēnu vairs nevarēja mācīties līdzšinējā skolā, bet daļa skolotāju vai nu jau zaudējuši darbu skolās, vai drīz vien būs spiesti to atstāt.

Tāpēc šoreiz līdztekus pirmajām zvana skaņām, sapostiem skolēniem ar ziediem rokās varēja redzēt arī sērās tērptus pedagogus, kuri turēja melnus balonus ar uzrakstu "Glābiet izglītību!". Daži simti sērās tērpto pulcējās pie valdības nama, lai ministriem, kuri sanāca uz valdības sēdi, atgādinātu, kas sāpina izglītības jomā iesaistītos – būtiska finansējuma samazināšana izglītībai, pedagogu algu kritums, skolu slēgšana, skolotāju masveida atlaišana, finansējuma nepiešķiršana mākslas, mūzikas un sporta skolām.

Proporcionāli visvairāk piketētāju bija no Rēzeknes novada, kur slēgts daudz skolu. Viņi bija sagatavojuši plakātus, no kuriem bija skaidri redzams, cik cilvēku katrā apdzīvotā vietā skolu slēgšanas un reorganizācijas dēļ zaudē darbu. Piemēram, līdz ar Strūžānu pamatskolu zaudētas 26 darbavietas. Daugaviešu pamatskolas slēgšanas dēļ darbu zaudējis 21 cilvēks, Lūznavas un Ilzeskalna pamatskola sev līdzi nebūtībā aiznesusi 18 darbavietas.

Rēzeknes novada Bērzgales pamatskolas sporta skolotāja Antonija Kroiča grasās atsvaidzināt vācu valodas zināšanas, lai meklētu darbu ārzemēs. Bērzgales skola pievienota Nautrēnu vidusskolai. Taupības dēļ tiek veidotas apvienotās klases, samazināta skolotāju darba noslodze. Līdz ar to no 350 latiem A. Kroičas darba samaksa samazināsies aptuveni līdz 70 latiem, jo paliks tikai astoņas darba stundas nedēļā.

Toties likvidējamās Līksnas pamatskolas nu jau bijušais matemātikas skolotājs Haralds Jermacāns ir optimists. Darbu jau atradis. Būšot intervētājs pētījumu firmā. Viņu vairāk satrauc, kas notiks ar 36 bijušajiem skolas skolēniem – līdz tuvākajai skolai seši kilometri un neesot skaidrības, kas nodrošinās skolēniem transportu. Tāpat sirds sāp par skolas ēku: vai tā netiks izdemolēta. Jāpiebilst, ka Līksnas pamatskolā 36 skolēnus mācīja 18 pedagogi.

Pasākumu organizēja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, kuras izplatītajā aicinājumā bija teikts: "Maskējoties aiz vārda "reforma", tiek bezatbildīgi grauta izglītības sistēma. Rezultātā tiek apdraudēta obligātās pamatizglītības pieejamība, jo nav pārliecības, ka visiem bērniem būs iespēja nokļūt skolā un sākt mācības." Aicinājumā arī kategoriski pieprasīts izbeigt finansējuma samazināšanu un norādīts, ka šādos apstākļos saglabāt izglītības kvalitāti nav iespējams. Valdība iecerējusi nākamgad izglītības jomai atņemt vēl 60 miljonus latu.

Arodbiedrības vadība pieļauj, ka drīzumā varētu notikt skolotāju streiks.

Gribēja uzkurināt

Līdz ar skolotājiem piketā savu attieksmi izrādīja arī mazpazīstami politiķi – sociāldemokrātu, "Sabiedrības citai politikai", kā arī jaunās partijas "Solidaritāte" pārstāvji. Pamanāmi uzvedās kāds jauneklis. Te viņš citiem rokās mēģināja iespiest paša atnestus plakātus, te klātesošos centās uzkurināt ar dažādiem saukļiem. Skolotāju arodbiedrības priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš puisi nomierināja, iesakot nebļaustīties. Aktīvists man atzina, ka nav pedagogs, bet gan labdarības organizācijas "Latvijas tauta" pārstāvis Sergejs Pomorjovs un gatavs piketos atbalstīt visus, kam, viņaprāt, tas vajadzīgs.

Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe uz valdības sēdi ieradās ar novēlošanos, līdz ar to piketētāji viņu nesatika. Ministres pārstāve A. Korbe paskaidroja, ka ministre nav vēlējusies tikties ar protestētajiem, jo problēmas nav jārisina uz ielas, turklāt Zinību diena ir svētki, kuros nav vietas sēru drānām.

Pēc stundu ilgas stāvēšanas pie valdības nama pedagogi palaida vaļā melnos balonus un mierīgi devās prom.

Taču drošības iestādes acīmredzot bija gatavas gadījumam, ja protesti nebūtu tik mierīgi. Valdības nama tuvumā visu piketa laiku grozījās Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks, valdības nama priekštelpa bija policistu pilna.

Zatlers un Koķe svētku noskaņā

Tikmēr citviet Latvijā pirmās skolas dienas gaišā noskaņa saglabājusies. Atklātas vairākas renovētas skolas ēkas, dažām skolām tikušas jaunas piebūves. Jelgavas 4. vidusskolas piebūves atklāšanā klāt bija arī izglītības ministre.

Valsts prezidents Valdis Zatlers tikām paguva viesoties divās skolās – Rīgas pilsētas 2. ģimnāzijā, kuras ēka nule renovēta, un Olaines 2. vidusskolā.

Intervijā Latvijas radio valsts galva pauda viedokli par norisēm izglītībā. Viņš atzina, ka ne visur Latvijā izglītības reforma norit veiksmīgi, kaut atzina, ka tā nepieciešama. Prezidents uzskata, ka izcilākie pedagogi būtu jānotur skolā pat tad, ja viņi sasnieguši pensijas vecumu, bet citi pensionētie skolotāji būtu jāmotivē skolās darboties kā brīvprātīgie.

Viens no skolu slēgšanas iemesliem esot sarūkošais skolēnu skaits. Šogad mācības sāka gandrīz 20 000 pirmklasnieku. Pirmziemnieku skaits gan ir gandrīz tikpat liels, cik pirms gada.

 

Eksprezidenti un zinātnieki premjeru aicina veikt pārmaiņas izglītībā

Diena  09/02/09    Aicinājumu veikt Latvijā tādas strukturālas pārmaiņas augstākajā izglītībā un zinātnē, kas nodrošinātu uzsvaru uz stratēģiskajām vajadzībām atbilstošu rezultātu sasniegšanu, kvalitatīvu lēcienu izglītības un zinātnes sektoru starptautiskajā konkurētspējā, atklātā vēstulē Ministru prezidentam izteikuši Latvijas eksprezidenti Vaira Vīķe–Freiberga un Guntis Ulmanis, zinātnieki un augstskolu mācībspēki Ivars Lācis un Mārcis Auziņš, zinātnieki Ivars Kalviņš, Roberts Ķīlis, Juris Ekmanis un Elmārs Grēns.

Prominentie politiķi un zinātnieki uzskata, ka būtiskākie ieguldījumi Latvijas ilgtermiņa attīstības nodrošināšanai ir jāveic izglītības un zinātnes sektoros, garantējot izglītotas, zinošas, radošas un inovatīvas sabiedrības veidošanos. «Tas ir principiāls nosacījums zināšanu sabiedrības un ekonomikas izveidei. Tikai jaunu zināšanu pastāvīga radīšana un lietpratīga pielietošana tautsaimniecībā un sabiedrībā kopumā nodrošinās Latvijas stratēģisko mērķu sasniegšanu,» teikts vēstulē Valdim Dombrovskim (JL).

Viņi arī domā, ka patlaban nepareizi būtu koncentrēties tikai uz valsts budžeta izdevumu samazināšanu. Daudz svarīgāk ir veidot veiksmīgu pamatu ilgtermiņa ekonomiskai izaugsmei un Latvijas iedzīvotāju labklājībai.

Zinātnieki norāda, ka «gadiem ilgi varam lepoties ar lielāko studentu skaitu Eiropā (un otru lielāko pasaulē)», tomēr skaitliskie rezultāti zinātnē nav pārliecinoši, vērojama nošķirtība no starptautiskām attīstības tendencēm un Latvijas tautsaimniecības problēmām, atklājas finansēšanas sistēmas trūkumi un redzamas disproporcijas studentu skaitā (gan pa nozarēm, gan studiju līmeņiem). Latvijā ir 60 augstākās izglītības institūcijas un 128 Zinātnisko institūciju reģistrā iekļautas valsts zinātniskas institūcijas, bet ir zemākais starptautiski recenzētu publikāciju un reģistrēto patentu skaits Baltijas valstu vidū, teikts vēstulē.

Norādot, ka «pašreizējās Latvijas augstākās izglītības un zinātnes sistēmas kapacitāte ir nepietiekama, lai šos mērķus sasniegtu,» vēstules rakstītāji aicina V.Dombrovski nekavējoties spert soļus, lai to risinātu.

Reaģējot uz šo aicinājumu, paziņojumu trešdien pēcpusdienā izplatījis ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL), norādot, ka valdībai tajā būtu nopietni jāieklausās. Viņš norāda, ka aicinājums īstenot strukturālas reformas augstākajā izglītībā un zinātnē sasaucas ar Ekonomikas ministrijas izstrādātajā ekonomikas atveseļošanas plānā piedāvātajiem pasākumiem izglītības sistēmas reformēšanai. Pēc ministra domām, valdībai "nekavējoties, kā vienotai komandai, jāķeras pie strukturālo reformu īstenošanas augstākajā izglītībā un zinātnē."

"Mūsu nākotne ir cilvēku zināšanās un uzņēmēju idejās," saka A.Kampars. Viņš norāda, ka jau ilgāku laiku ir skaidri redzama akūta nepieciešamība īstenot radikālas reformas augstākajā izglītībā un zinātnē, lai, konsolidējot visus pieejamos resursus, Latvijas gaišākie prāti varētu gūt daudz straujākus  un taustāmus panākumus zinātniskajos pētījumos, inovācijās un to komerciālā pielietojumā. Arī pats ministrs esot gatavs aktīvi iesaistīties šo strukturālo reformu īstenošanā, jo tas ir viens no būtiskiem priekšnosacījumiem Latvijas tautsaimniecības pārkārtošanai uz tādiem pamatnoteikumiem, uz kādiem bāzējas ilgtermiņā veiksmīgas brīvā tirgus ekonomikas – konkurētspēju, inovācijām un sociālo atbildību, norādīts ministra paziņojumā.

Atklātajā vēstulē uzrunāto jautājumu dēļ Valsts prezidents Valdis Zatlers 15.septembrī sasauc Ministru kabineta ārkārtas sēdi, kurā būs jautājums par izglītību. Kā šodien preses konferencē teica valsts galva, prezidents grib noskaidrot, kādas strukturālās izmaiņas tiek plānotas un nepieciešams plānot gan augstākajā izglītībā, gan arī pamatizglītībā.

«Manuprāt, ir skaidri jāzina, kuras ir prioritārās izglītības sfēras, kurās mēs vairāk ieguldīsim līdzekļus, nevis mazāk, jo tās ir svarīgas mūsu valsts attīstībai un tautsaimniecībai. Un jābūt skaidram, kuras nav prioritāras un kurās varam rīkoties taupīgāk. Tāpat jārunā par to, cik racionāla ir augstāko mācību iestāžu struktūra un kā tā būtu strukturējama, lai no tā iegūtu students – Latvijas pilsonis,» teica V.Zatlers.

 

[Ojāra Rubena] Sapnis par Latviju

Elita Veidemane,  NRA  09/05/09    Ojārā Rubenī ir kaut kas no utopista: viņš vēlas, lai mūsu valsts iedzīvotāji – to ir mazliet vairāk nekā divi miljoni – cits citu vairāk uztvertu kā vienas ģimenes locekļus.

"Ja būtu vairāk līdzatbildības, situācija kopumā būtu daudz labāka," viņš domā, "bet šobrīd ir tā: piemēram, vīrs pasaka sievai – eu, tu man esi noriebusies, es eju prom, un, kā tu savā turpmākajā dzīvē pīsies, tā ir tava darīšana! Un tā sieva ar visiem bērniem – kā nu māk, tā pinas. Šī aina labi attiecas arī uz valsti kopumā: valsts vadība ļauj mums darīties un justies, kā nu mēs paši gribam vai varam, un tad jau redzēs, kas no tā visa sanāks..."

Ojārs Rubenis, Nacionālā teātra direktors, vismaz ģimenē var realizēt savas brīnišķīgās utopista idejas: Ojārs joprojām dzīvo ar pirmo sievu, un vienīgais, kas viņu skumdina, ir tas, ka bērni un mazbērni, mitinādamies ārpus Latvijas, pārāk reti viņu apciemo. Taču savu valsti – Latviju – viņš pagaidām neredz kā utopiskās Saules pilsētas sludinātāju zemi. Pārāk rūgtas ir savulaik populārā Latvijas Televīzijas raidījuma Labvakar centrālā tēla pārdomas. Toreiz, Atmodas laikā, viņš bija revolucionārs, šodien viņš vairās no aicinājumiem iet uz skolām, lai diezgan garlaikotai skolēnu auditorijai stāstītu par to, kas toreiz – pirms 20 gadiem – saviļņoja sirdi un prātu.

"Es jau sen nedzīvoju tajā – revolūcijas – laikā," rezignēti teic Ojārs, "taču par vienu lietu es gan daudz domāju: man ir žēl, ka Latvijas Televīzija nav pratusi cauri laikiem noturēt to patiesīgumu un ietekmi, kas tai bija Atmodas gados. Protams, vainoju arī sevi, jo es ilgi darbojos šajā sistēmā. Latvijas Televīzijai bija milzīgs potenciāls, taču tā dotās iespējas nav ņēmis vērā neviens premjers, neviena valdība, neviens parlaments. Lielākā daļa projektu ir pusprofesionāli vai neprofesionāli, daudz kas notiek bērnudārznieku līmenī. Kāpēc? Varbūt tāpēc, ka nevajag ne par ko cīnīties?..."

Nepagāja ne pusgadsimts, un pēc īslaicīgas pretošanās Triju Zvaigžņu ordeņa dome – tas notika vēl Vairas Vīķes-Freibergas laikā – piešķīra apbalvojumus trim Atmodas laika televīzijas cīnītājiem – labvakariešiem Ojāram Rubenim, Edvīnam Inkēnam un Jānim Šipkēvicam. Man šķiet dīvaini, ka vispār radās jebkādas šaubas par to, ko viņi darījuši Latvijas neatkarības labā. Kamēr dažs labs varonis sēdēja krūmos, bailēs pat pašļupstēt nespēdams, tikmēr labvakarieši, sevi un laiku netaupīdami, nesa tautai patiesību un ticību.

"Žēl, ka neesam saglabājuši tā laika piezīmes," bilst Ojārs. Tiešām žēl. Toreiz mēs neviens neapjautām, ka rakstām savas valsts vēsturi. Katrs mūsu vārds, katrs darbs bija kā viens ķieģelis grodajā gadu rakstā, kuru veidojām visi kopā. Mums tas laiks bija brīvības svētki, bet svinēt taču ir tik viegli: dvēseli piepilda lidojuma prieks un gandarījums, un tev šķiet, ka svētku spožums turpināsies bezgalīgi. Daudz grūtāk ir pēc tam vienkārši dzīvot – bez svētkiem, ikdienā. Un tā ir liela prasme – iemācīties šo ikdienu piepildīt ar gaismas atspulgiem, kurus atmiņa sapulcina no tiem tālajiem, neatkārtojamajiem svētkiem.

Stāstot par Ojāru, nedrīkst nepieskarties raidījumam Labvakar: 1988. gada 31. janvārī tas pirmo reizi parādījās TV ekrānā. Latvija, kas vēl neilgi pirms tam bija grimusi letarģiski snauduļojošā piesardzībā, jau zumēja kā bišu spiets – pie vainas bija gan Daiņa Īvāna cīņa pret Daugavpils HES, gan laikraksta Padomju Jaunatne iestāšanās pret metro celšanu Rīgā, gan – un droši vien visvairāk – jaunradītais televīzijas raidījums Labvakar, par kuru viens otrs neglābjams komunists sacīja, ka tas nereti "izsauc lielu negatīvu sabiedrisko rezonansi".

Negatīvā rezonanse jau vēlāk izpaudās tautas pateicībā, ziedojumos – sākot ar cimdiem, džemperiem un medus burciņām, beidzot ar filmēšanas tehniku. Tūkstošiem vēstuļu un zvanu, neskaitāmas tikšanās reizes ar tūkstošiem cilvēku – negatīvā rezonanse, tāds mutulis, kas veicināja vārīšanos.

Latvijas Televīzijas arhīvos saglabājies kāds gards dokuments, ko vērts apēst ar visām laikmeta stila īpatnībām un pieturas zīmēm. Un tas skan tā: "Pēdējā laikā aizvien biežāk televīzijas Propagandas galvenās redakcijas darbā gadās kļūdas, kas izsauc lielu, negatīvu sabiedrisko rezonansi. Tā, piemēram, 27. marta raidījumā Labvakar tika iekļauti fragmenti, kas nebija paredzēti scenārijā. Tāpat 12. jūnijā kārtējā raidījumā "Labvakar" tika pārraidīta politiskā komentētāja b. Mavrika Vulfsona uzstāšanās Rakstnieku savienības valdes plēnumā. Minētais materiāls tika patvaļīgi izmantots bez Literāri dramatisko raidījumu galvenās redakcijas ziņas un iekļauts raidījumā, neatspoguļojot scenārijā (redaktors b. O. Rubenis).

Sagatavojot materiālus par zinātnisko diskusiju par 1940. gada sociālistisko revolūciju Latvijā netika pieaicināts pie ierakstu montāžas zinātniskais konsultants, kā bija iepriekš noteikts. Rezultātā materiāls bija pēdējā brīdī jālabo.

Sagatavojot šo materiālu, neizprotami ietiepīgu nostāju ieņēma galvenais redaktors b.A. Neimanis. Pārraidot ēterā materiālus, raidījuma realizācijas brigāde – žurnālisti b. O. Rubenis, E. Inkēns, J. Šipkevics ēterā atstāstīja daļu no dienesta sarunas, rupji pārkāpjot žurnālista profesionālo ētiku. Visi šie gadījumi bija iespējami komunista, partijas biroja locekļa b. A. Neimaņa vienaldzīgas, ietiepīgas, bieži neitrālas pozīcijas rezultātā attiecībā uz Valsts komitejas vadības norādījumiem, televīzijas studijas padomes sēdēs vairākkārt izteiktiem vērtējumiem.

Pavēlu:

Atbrīvot b. A. Neimani no TV Propagandas galvenās redakcijas galvenā redaktora pienākumiem šā gada 12. jūlijā.

Pamats: I. Rākina ziņojums.

Priekšsēdētājs J. Leja"

Vēsture klusē par to, kāpēc šī pavēle tā arī netika izpildīta un vai b. A. Neimanis sadeva pa kaklu (ideoloģiski, protams) saviem neapzinīgajiem padotajiem – Ojāram Rubenim, Edvīnam Inkēnam un Jānim Šipkēvicam. Nezinām arī, kāpēc nekur nav atrodams toreizējā Latvijas Televīzijas ģenerāldirektora – biedra Imanta Rākina – ziņojums biedram Jānim Lejam par labvakariešu nekrietnajām darbībām. Nezinām, kāpēc b. A. Neimanis nav uzrakstījis paskaidrojumu savas ideoloģiskās nolaidības sakarā...

Bet ir skaidrs, ka labvakarieši, "rupji pārkāpjot žurnālista profesionālo ētiku", iesāka jaunu ēru Latvijas televīzijas vēsturē. No kompartijas centrālkomitejas plauktiņa raugoties, trakākas rupjības vairs nevarēja sagaidīt: patvaļīgi interpretēt Latvijas sociālistisko revolūciju! Bet man nezin kādēļ šķiet, ka Ojārs – tāpat kā Edvīns un Jānis – gardi nosmējās par TV lielās priekšniecības – Jāņa Lejas – centieniem viņus kārtīgi nostrostēt.

Ojārs tāds ir bijis vienmēr: vienkārši sakot, viņš balstās uz saviem taisnīguma principiem, teikdams tieši to, ko domā. Gan toreiz, kad viss bija skaidrs – tie ir mūsējie, bet tie – interfrontisti, gan arī tagad, kad skaidrs nav nekas: it kā mūsu, ne okupācijas valdīšana, bet kāpēc viss šķērsām?

Valdība kaut ko spriež un lemj, taču tai nav nekāda priekšstata un intereses par to, kā dzīvo tauta.

– Negribu tev īsti piekrist... Man nav tās sajūtas, ka valdītājus galīgi neinteresētu, kas notiek ar tautu. Varbūt tas viņus arī interesē. Bet problēma ir ar domāšanu. Kāds uzņēmējs, komentēdams teicienu, ka valdība nedomā ar galvu, bet ar dibenu, sapriecājās: "Tad jau labi, ka ar dibenu, tur vismaz viena rieva. Man bija priekšstats, ka tā nedomā vispār!" Man gan ir sajūta, ka tā vienkārši nezina, ko domāt. Mainās valdības, bet atšķirības nav nekādas: vai tā ir Godmaņa – Šlesera partija, vai tā ir Zīles, Brigmaņa, Jaunupa vai Segliņa partija – katrs, kas nāk pie varas, ātri, ātri visur saliek savējos, par iepriekšējiem pasaka, ka tie visu salaiduši dēlī, nosaucot viņus par muļķiem. Bet katras valdības pie šprices būšanas laiks ir tik īss, ka mēs nepaspējam aizmirst, ka iepriekšējie bijuši muļķi, kad jau nākamie paliek par muļķiem. Tad priekšā nāk Valsts prezidents un aicina visus vienoties. Bet nav jau vairs kam vienoties, jo visi beigu beigās ir palikuši par muļķiem... Taisnība vien bija Vilim Krištopanam par to muļķu zemi.

Tas, protams, būtu smieklīgi, ja nebūtu traģiski. Kāds bijušais tautfrontietis man nesen retoriski vaicāja: kam mēs esam atdevuši valsti? Kam tad mēs īsti esam to atdevuši?

– Es gan neesmu sazvērestības teoriju piekritējs, taču... Atceries, pie skolām kādreiz bija izmēģinājumu lauciņi, kur skolēni kaut ko sēja un stādīja, mēsloja un laistīja, pēc tam skatījās, kas no tā visa sanāk. Un tagad man šķiet, ka mums ir tāds ļoti labi samēslots lauks, vietām zeme ir pat labi iekopta, un kādam ļoti gribas to visu pievākt. Otra teorija attiecas uz mūsu pašu muļķību. Mēs šodien esam laikā, ko var apzīmēt – 20 gadu pēc kara – es Atmodu uztveru kā kara laika zonu. Īstā karā gandrīz viss tiek nopostīts, mums nekas nebija nopostīts, izņemot ideoloģiju un domāšanu. Un šī sabojātā domāšana, mūsu pašu muļķība ir novedusi visu tur, kur patlaban esam. Latvija attīstīsies, viss jau notiks, tikai – kur būsim mēs šajā Latvijā, to nevar zināt. Man šķiet, ka mēs būsim kalpi, apkalpojošais personāls. Daudzi cilvēki noteikti domās, ka tas nemaz nav slikti – galvenais, ka algu maksā. Bet vai tā būs valsts, par kādu mēs domājām pirms 20 gadiem, tas ir cits jautājums. Kamēr citas valstis sargā savu ražošanu un iekšējo tirgu, mēs atveram vaļā visas durvis, ļaujam ārzemju gudriniekiem iznīcināt visas iespējas ražot, ļaujam ievest valstī lētāku un nekvalitatīvāku produkciju, ko pārdod lielveikali, kas nepieder Latvijai, bet kāds par to saņem starpnieknaudu. Un kā mēs reklamējam savu valsti? Pēdējā laikā, ielidojot Rīgā, esmu vairākkārt dzirdējis šādus paziņojumus: nu, galvaspilsēta Rīga, ārā tik un tik grādu, bet pēdējais teikums – tikai nekādā ziņā nebrauciet ar mersedesa taksometriem. Izrādās, tie apkrāpj pasažierus – ārzemniekus. Tas, protams, ir slikti. Bet ar šo tekstu mēs paziņojam tūristiem: jūs esat ielidojuši bandītu valstī. Tā vietā, lai šos mersedesus vispār neielaistu lidostas teritorijā, mēs šādi reklamējam savu valsti! Pēc tam šādos taksometros droši vien piedāvās meitenes, kas ir lētākas nekā jebkur citur pasaulē, pēc tam piedāvās alkoholu – krutku un aizvedīs uz viesnīcu, kur tūristus arī apkrāps. Un pēc tā visa kāds vēlas, lai pie mums brauc normāli cilvēki? Te lielākoties brauks tikai padibenes. Tāpēc nav ko brīnīties, ka briti nemitīgi apčurā Brīvības pieminekli.

Bet mēs, vietējie, atklāti sakot, drīz vien nebūsim daudz labāki par tiem britiem, kas nevar saturēt savas bikšupriekšas. Jo kultūra mūsu valstī kļuvusi par nevajadzīgu greznību.

– Protams, mums nevajag mūziku, mākslu, grāmatas, teātrus. Neko! Mums vajag tikai ēst. Nopirksim divas bulkas, pa vidu ieliksim kotleti, ieslēgsim teļļuku un ēdīsim savu latburgeru, skatīdamies sabiedriskā medija mazbudžeta vājfilmas un vājraidījumus. Avīzes nepirksim, jo mums nav naudas. Tie, kam mājās internets, izlasīs portālu delfi.lv, papriecāsies, kā mēs cits citu aptaisām, un turpinās darīt to pašu.

Kāpēc tā notiek?

– (Pauze). Manuprāt, tāpēc, ka neesam iekāpuši īstajā vilcienā. Kaut kas nav pareizi. Astrologs Andris Račs, pētīdams mūsu valsts piedzimšanas brīdi, secinājis, ka tas nav bijis labs: mūs nemitīgi vajās krīzes. Bet pats galvenais ir tas, ka mēs (viņaprāt) diemžēl neesam spējīgi pārvaldīt savu valsti... Mēs esam radīti kalpu lomai, mēs savus vadoņus necienām, mēs tos nolinčojam. Šo astroloģisko skaidrojumu uzzināju pirms kādiem četriem mēnešiem, un toreiz es tā viegli iesmaidīju. Tagad domāju citādi. Manuprāt, Latvijas Republika juridiski vēl eksistē, bet faktiski kā valsts tā ir bankrotējusi. Un runa nav tikai par finansiālo situāciju, bet arī – un varbūt pat lielākoties – par domāšanu. Ja cilvēkiem atņem visu – pensijas, algas, plus vēl uzliek milzīgus nodokļus, tad valdītājiem tiešām kaut kas nav kārtībā ar domāšanu.

– Varbūt tas kādam šķitīs smieklīgi, bet reizēm situācija samilst tik briesmīgi, ka es... raudu par Latviju. Tik ļoti sāp.

... Tas ir ļoti, ļoti skumji. Patiešām. Kādreiz es lepojos, ka esmu no Latvijas. Tagad mēģinu noklusēt. Kādā Argentīnas avīzē nesen bija publikācija ar virsrakstu – "Latvija ir Eiropas Savienības apendikss". Latvijas institūtam vairs nav jāpūlas reklamēt Latviju – tā tiek reklamēta par baltu velti. Kas mums atliek? Domāt, ka tā gadās.

– Gadās? Tā taču ir visa mūsu dzīve – Latvija.

– Protams. Tā nedrīkst gadīties. Man nesen vaicāja: kāpēc latviešu inteliģence ne par ko vairs neiestājas? Atbilde ir vienkārša: vai tiešām pa divdesmit gadiem neviens nav sapratis, ka ikvienam ir jādara savs – savs! – darbs: aktierim jāspēlē, rakstniekam jāraksta, politiķim jāveido labāka, uz cilvēku labklājību vērsta politika, ekonomistam jārēķina. Ja mēs katrs pret savu darbu izturētos ļoti, ļoti atbildīgi, mums nebūtu to problēmu, kādas ir šodien. Acīmredzot ne visi izturējušies pret savu darbu ar atbildību. Nedomāju, ka ir kāds cilvēks, kas speciāli vēlas Latvijai izdarīt sliktu. Bet to, kas noticis, var skaidrot vai nu ar nekompetenci un muļķību, vai nu ar pārmērīgām savtīgām interesēm. Es, piemēram, nevaru saprast vienu lietu: viņdien pa radio veselu stundu spriež par to, kā vajadzētu sakārtot veselības aprūpes sistēmu – mīļie, divdesmit gadu atbildīgās personas nespēj izdomāt, kā aprūpēt savas nelielās tautas veselību?! Pasaulē taču ir neskaitāmi veselības aprūpes modeļi, nu mācieties no kāda, ja paši nespējat izdomāt! Tagad dzirdu: kaut kādā slimnīcā ieguldīti cik tur miljoni latu, tagad tā slimnīca jātaisa ciet. Bet kur tad jūs bijāt agrāk – kad būvējāt?! Droši vien starpnieki dabūja labu naudu, tāpēc tagad arī klusē.

Vai tad kāda joma ir sakārtota? Neredzu nevienu!

– Pēdējais laiks sākt domāt, kas būtu jāsakārto vispirms. Turklāt valdītāji tautai vispār neko nepaskaidro. Būtu pateikuši vismaz virzienu, kur iet. Piemēram, lai pasaka kaut vai tā – Latvijā būs spēļu bizness. Ir tāda Lasvegasa. Nu tad izdomājiet, kā līdz 2015. gadam pārvērst Latviju par mazo Lasvegasu. Krievijā šis bizness ir slēgts, nu tad taisām Latvijā! Lasvegasa ir bagāts štats, un viesnīcas tur ir daudz lētākas nekā Latvijā. Nepatīk spēļu bizness? Nu labi, legalizējiet prostitūciju. Nepatīk arī šis bizness? Nu tad pasludiniet, ka Latvija būs linu audzēšanas valsts. Vienalga kāds bizness, tikai pasakiet man to, lai es un citi zina, ko mēs darām – vienalga ar kādiem līdzekļiem – , lai valsts uzplauktu! Un tad es izvēlos – gribu es tādā valstī dzīvot vai ne.

Bet neviens jau nespēj pieņemt šādu lēmumu – kāds bizness mūsu valstī būs dominējošais.

 

Valdība turpina aptīrīt bērnu vecākus

Baiba Lulle,  NRA  09/05/09    Valsts rekets vissmagāk skar ģimenes ar bērniem, īpaši daudzbērnu ģimenes. Valsts atņēma piemaksas par bērnu skaitu. Tagad tiem vecākiem, kam vēl ir darbs, bet jau ar krietni mazāku algu nekā pērn, tiek uzkrautas vēl viens papildu nodoklis – pagarinātās grupas maksa.

Kā alternatīva tiek ieteiktas brīvprātīgas vecmāmiņu dežūras. Varam tikai zīlēt, kas raustījis aiz mēles izglītības un zinātnes ministri Tatjanu Koķi ieteikt pagarināto grupu vietā vecmāmiņām un vectētiņiem brīvprātīgi skolā pēc stundām "kaut vai tikai uzraudzīt, kā bērni pilda mājasdarbus, vai organizēt nodarbības". Daudzviet pagarinātās grupas skolās vairs netiek apmaksātas, attiecīgi tās tiek likvidētas vai arī piedāvātas vecākiem kā maksas pakalpojums.

Nevaru iedomāties, kas varētu motivēt normālu vecmāmiņu vai vectētiņu iet bojāt nervus un brīvprātīgi, bez samaksas uzraudzīt nepazīstamu bērnu baru. Arī vecāks cilvēks, kas vēl dzīvē ir aktīvs, kuram vēl ir kādas intereses, aktivitātes, nez vai alkst pēc šāda veida atpūtas un komunikācijas, savukārt tos, kas dienas vada bezdarbībā, nezinot, ko iesākt, diez vai kāds gribētu laist klāt saviem bērniem. Vai kāds pārbaudītu arī šo uzraugu psiholoģisko, garīgo stāvokli, uzvedību stresa situācijās, kādas pagarinātajās grupās noteikti netrūkst, viņu gara bagātību, ar ko viņi varētu padalīties ar jauno paaudzi, viņu spēju vadīt grupu, risināt konfliktsituācijas, viņu pedagoga talantu, ja ne izglītību, un spēju būt par autoritāti? Pretējā gadījumā riskēs ne tikai bērni un viņu vecāki, bet arī paši uzraugi, potenciāli kļūstot par skolēnu izsmiekla objektu. Kam tas vajadzīgs?

Ne velti skolās par pedagogu drīkst strādāt tikai cilvēki ar augstāko pedagoģisko izglītību, ne velti IZM pati šādu prasību ieviesa, vēlāk gan atsevišķos priekšmetos pieļaujot atkāpes – ne pārliecības maiņas, bet pedagogu trūkuma dēļ specifiskās jomās. Kurš atbildēs par to, ja neprofesionālajam uzraugam neizturēs nervi, kurš atbildēs, ja pagarinātās grupas laikā notiks kāds nelaimes gadījums, ja tiks sabojāta skolas manta, ja pazudīs kāds bērns? Un ko cilvēks, kurš skolas solā sēdējis pirms 50 gadiem, varēs palīdzēt skolēnam, gatavojot mājasdarbus vai organizējot fiziskās aktivitātes?

Protams, ne visiem pa kabatai būs pagarinātās grupas profesionāla pedagoga vadībā, kas maksā 60, 50, 40 latu. Pat 20 latu visi nevar atļauties, jo tās nav vienīgās izmaksas, kas ietilpst primāro vajadzību grozā. Ne visi strādājošie saņem tādas algas, lai atlicinātu vēl pārdesmit latu līdz šim neplānotiem izdevumiem, un vēl arī visi, paldies Dievam, nav bezdarbnieki ka varētu izņemt bērnus no skolas jau pusdienlaikā un viņus pieskatīt. Ja būtu skaidrība par sporta, mākslas un mūzikas nodarbību finansēšanu, daļa bērnu vēl kaut kā varētu palāpīties ar šīm nodarbībām, bet izskatās, ka arī tās tukšos vecāku maciņus.

Var diskutēt par to, kas ir vecāku atbildība, kas – valsts apņemšanās, vai pagarinātā grupa ietilpst bezmaksas izglītības komplektā vai neietilpst. Neviens gan līdz šim nav bildis, ka pagarinātā grupa ir tikai valsts dāvana, kas patiesībā neietilpst Satversmē noteiktajās tiesībās uz bezmaksas pamatizglītību un vidējo izglītību, kas gan nav īsti bezmaksas ne tikai tāpēc, ka ir virkne netiešo līdzmaksājumu, bet arī tādēļ, ka tā ir viena no lietām, par ko maksājam ar saviem nodokļiem. Var diskutēt arī par dažviet noteikto augsto maksu. Varbūt šādi patiesībā paslepus tiks segta daļa pedagogu algas arī par pamatdarbu?

Citās valstīs cilvēkiem noteiktā vecumā, kuriem nav bērnu, pat tiek uzlikts bezbērnu nodoklis, bet mēs ar pilnas maksas prasīšanu par pagarināto grupu un citām bērnu aktivitātēm, sabiedriskā transporta atlaižu atņemšanu vai samazināšanu strādājošo bērnu vecākus vēl papildus apgrūtinām. Turklāt tas notiek laikā, kad valsts plāno arvien jaunus nodokļus, kad piedzīvojam valsts sniegto pakalpojumu sadārdzinājumu, atteikšanos no līdz šim apmaksātajām funkcijām, atlaidēm, kad vienlaikus samazinās strādājošo algas, ģimenes valsts pabalsti. Līdz šim veiktais darbs ģimenes valsts politikā, kam bija jābūt ilgtermiņā, vienā gadā tiek iemests miskastē.

 

Capa balvu saņem radioinženieris

Uldis Graudiņš,  Latvijas Avīze  09/05/09    Vakar Latvijas Zinātņu akadēmijā aizvadītā gada inovatīvākā produkta – pasaulē pirmās unikālās skaņas apstrādes tehnoloģijas – izveidotājam, radioinženierim Raimondam Skurulam pasniedza prestižo "Minox" fotoaparāta izgudrotāja Valtera Capa balvu.

"Latvijas Avīze" jau aprakstījusi R. Skurula izveidoto tehnoloģiju un piedalīšanos Amerikas Savienoto Valstu (ASV) augsto tehnoloģiju uzņēmumu un investoru kontaktbiržā "VentureWire Technology Showcase", kur Centrālo un Austrumeiropu pārstāvēja Latvijas uzņēmums "Real Sound Lab". Šā gada sākumā "Real Sound Lab" noslēdza licences līgumu par savas tehnoloģijas izmantošanu ASV firmas "Community Professional Loudspeakers Inc." produktos. "Projekta komerciālie rezultāti līdz šim ir pieticīgi. Darba vēl ir ļoti daudz – aicinām savā komandā darbiniekus un gribam arī sākt sadarbību ar partneri no citām valstīm. Runa ir par projekta vadību. Latvijā vietējā varēšana šāda līmeņa projektos ir ierobežota. Mans mērķis ir sakārtot laboratoriju, lai varētu darboties ar nākamo projektu. Dzīve patlaban piespiež nodarboties ar jautājumiem, ko man kā izgudrotājam nevajadzētu darīt," vērtē R. Skuruls.

Līdz šim Capa balva pasniegta divas reizes: 2005. gadā izgudrotājiem Robertam Kalniņam (Latvija) un Beņjaminam Jofem (ASV–Latvija) par nozīmīgiem izgudrojumiem detaļu automatizētā manipulēšanā ar elektromagnētisko lauku, bet 2007. gadā Jurim Upatniekam (ASV–Latvija) par nozīmīgiem izgudrojumiem hologrāfijā.

 

Skolotāji nav gatavi modernizētā latviešu valodas mācību satura mācīšanai vidusskolās

LETA  09/10/09    Ar šo rudeni sākoties modernizētā latviešu valodas mācību satura aprobācijai Latvijas vidusskolās, latviešu valodas skolotāji atzīst, ka nav gatavi šī satura mācīšanai nevis skolotāju morāles vai zināšanu, bet mācību līdzekļu trūkuma un citu neatrisinātu jautājumu dēļ.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas priekšsēdētāja Anita Vanaga, šobrīd atbilstoši jaunajam standartam iznākusi izdevniecības "RAKA" izdota mācību grāmata, taču tā nav grifēta - Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprināta. Pašlaik asociācijas biedri cenšas ar pašu veidotajiem materiāliem izlīdzēties savā starpā, norādot, ka valstiski šis jautājums nav risināts.

"Ja jau nav šo mācību līdzekļu, tad varbūt Izglītības un zinātnes ministrija vai cita struktūra varētu izveidot portālu vai mājaslapu, kur tiktu ievietoti ministrijas akceptēti materiāli, kas saistīti ar jaunā standarta realizāciju," norāda Vanaga, piebilstot, ka šādu ideju viņa izteikusi jau iepriekš.

Tāpat pagaidām nav arī skaidrības, kāds īsti būs pārbaudes darbs skolēniem, kuri, apgūstot modernizēto mācību saturu, pēc trīs gadiem beigs vidusskolas. "Latviešu valodas eksāmenam ir ļoti liela nozīme, stājoties augstskolā," norāda Vanaga, "bēdīgi iznācis, ka tam nav īsti pievērsta uzmanība."

Šodien šīs problēmas norādītas tikšanās reizē ar izglītības un zinātnes ministri Tatjanu Koķi (ZZS). Asociācijas vadītāja atzīst - viņai simpatizē tas, ka ministre cenšas saprast procesu un savest kopā sadarbības partnerus, tomēr šobrīd tam jau ir nedaudz par vēlu, jo mācību gads ir sācies, bet skolotāji jaunajam standartam latviešu valodā nav gatavi.

Tikšanās reizē Koķe apliecinājusi arī ministrijas vēlmi atslogot mācību priekšmetu saturu, uz ko asociācijas pārstāvji pagaidām raugās piesardzīgi, norādot, ka vispirms būtu jāpabeidz latviešu valodas jaunā standarta aprobācija vidusskolās, kā arī jānodrošina tas, lai, atslogojot saturu, netiktu izjaukta šī priekšmeta mācīšanas sistēma kopumā.

Skolotāji arī lūguši precīzi definēt mācību priekšmetu standartu, jo pagaidām to uzskata par pārāk vispārīgu. Šim nolūkam tiek rosināts veidot skaidrojošu materiālu pedagogiem, lai atvieglotu darbu gan pieredzējušiem skolotājiem, kas vēlas veidot savas programmas, gan jaunajiem skolotāju profesijas pārstāvjiem.

Sarunā daži pedagogi arī rosinājuši, ka 9.klasē būtu nepieciešams palielināt latviešu valodas stundu skaitu, lai palīdzētu atkārtot mācību vielu un sagatavoties eksāmenam.

Tāpat pārrunāts arī jautājums par latviešu valodas skolotāju prestižu. "Starp valsts prioritātēm ir dabaszinību priekšmeti, bet varētu domāt, ka tos var apgūt citā valodā nekā latviešu," saka Vanaga, "turklāt latviešu valoda ir viena, neatkarīgi no tā, vai kādam tā ir dzimtā vai skolā mācītā valoda." Latviešu valodas popularizēšanai tiek apsvērtas iespējas piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus, un skolotāji cer, ka šādi varētu tikt risināti jautājumi arī ar modernizētā satura mācīšanai trūkstošajām grāmatām.

Visbeidzot skolotāji atzinīgi novērtē Koķes apņemšanos saglabāt latviešu valodas olimpiādi, neraugoties uz iepriekš izskanējušo ieceri olimpiādes rīkot tikai tajos mācību priekšmetos, kuros notiek arī starptautiskās olimpiādes. Šajā jautājumā, kā aģentūru LETA informēja ministres padomniece Agnese Korbe, Koķe jau ir vērsusies pie atbildīgajiem speciālistiem.

Ministre arī uzsvērusi, ka ir būtiski, lai jau izglītības sākumposmā latviešu valodas saturs ir tāds, kas rosina bērnu interesi par šo priekšmetu, lai viņi atbilstoši iemācās latviešu valodu, savukārt tālākos posmos - lai ar interesi papildina un stiprina zināšanas.

Plānots, ka nākamajās nedēļās ministre tiksies ar citu asociāciju pārstāvjiem un jomu speciālistiem.

 

Koķe uzsver latviešu valodas nozīmi mācību procesā

DELFI  09/10/09    Latviešu valoda Latvijā ir ļoti nozīmīgs mācību priekšmets, kam jāpievērš īpaša uzmanība, tiekoties ar Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas vadītāju Anitu Vanagu un latviešu valodas speciālistiem uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS).

Ministre tikšanās laikā uzsvēra, ka latviešu valoda Latvijā ir ļoti nozīmīgs mācību priekšmets, jo tā gan stiprina nacionālo identitāti un piederību valstij, gan latviešu valoda ir priekšmets, kurā, pamatā skolēni iegūst zināšanas visos pārējos priekšmetos, portālu "Delfi" informēja ministres pārstāve Agnese Korbe. Tādēļ būtiski, lai jau izglītības sākumposmā latviešu valodas saturs ir tāds, kas rosina bērnu interesi par šo priekšmetu, uzskata ministre.

Vanaga ieteica precizēt latviešu valodas un literatūras standartu un veidot skaidrojošu materiālu pedagogiem, lai vienkāršotu šī standarta pielietojumu mācību procesā. Tāpat sarunas gaitā tika pārrunāti jautājumi saistībā ar izglītības sākumposma satura pārskatīšanu, tajā skaitā – latviešu valodā, lai šīs prasības mūsdienu dinamiskajā laikā saskanētu ar bērnu vecumposmu attīstības īpatnībām un lai saistībā ar tām notiktu arī prasmju apguve, izmantojot atbilstošu metodiku.

Tikšanās laikā tika uzsvērts, ka latviešu valodas apguves sākumposmā ir svarīgi stiprināt iemācītās prasmes un zināšanas, jo šī valoda ir pamats turpmākajām skolēna gaitām izglītībā un dzīvē. Tāpat tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka latviešu valodas apguves procesā liela nozīme ir mūsdienīgām mācību metodēm, īpaši – moderno tehnoloģiju izmantošanai, jo tas vairo skolēnu interesi un palīdz sekmīgāk iegūt zināšanas.

Sarunas laikā Koķe uzsvēra latviešu valodas olimpiādes nozīmi, jo tieši Latvija ir tā vieta un valsts, kur primāri mācīt un kopt latviešu valodu. Tādēļ šajā jautājumā ministre vērsusies pie atbildīgajiem speciālistiem – risināt mācību priekšmetu olimpiāžu jautājumu tā, lai arī šajos ekonomiskajos apstākļos notiktu latviešu valodas olimpiāde. Tam atbalstu pauda arī pārējie tikšanās dalībnieki.

 

 

 

Citādā ziņā...

 

 

Rīgas ielās izies līgavas

Ilze Zālīte,  NRA  08/18/09    30. augustā pirmo reizi Rīgā notiks Līgavu parāde! Parādē piedalīsies, pēc minimāliem aprēķiniem, aptuveni 30 skaistas meitenes, reālas līgavas un sievas.

Līgavu parāde ir pasākums, kura mērķis ir nostiprināt un paaugstināt tādas vērtības, kā ģimene, laulība, atjaunot un bagātināt katras meitenes vēlmi būt par sievieti, sievu, māti, būt skaistai un gribētai.

Parādes organizatori ir profesionāļi kāzu industrijā Latvijā: labākie fotogrāfi un video operatori (Andreart, Best foto, Amok, Partyzan Studio u.c.), kas meistarīgi iemūžinās pašus apbrīnojamākos momentus šajos brīnišķīgajos svētkos. Parādi vadīs slavens latviešu šovmens Andrejs Veseļovs ( www.showman.lv ), pasākuma sagatavošanās darbos piedalīsies stilisti, vizāžisti, dizaineri un citi profesionāļi, kā arī pasākumā tiks demonstrētas kāzu kleitas no salona "Alicia" ( www.alicia.lv ).

Galvenā parādes darbība sāksies Rīgas centrā - Esplanādē, pēc tam līgavas dosies cauri pašai Vecrīgas sirdij - Kaļķu, Amatu ielām, Doma laukumu un Šķūņu ielu. Parāde noslēgsies Rātslaukumā. Šajā parādes posmā var piedalīties visas meitenes, kas piekrīt ietērpties kāzu dress code - jāierodas pie Raiņa pieminekļa baltā kāzu kleitā!

 

Ārsti: katram astotajam vīrietim vēlama nekavējoša vizīte pie urologa

LETA  08/21/09    Katram astotajam vīrietim ir paaugstināts prostatas antigēnu (PSA) līmenis asinīs un nekavējoties jādodas vizītē pie urologa, šādus secinājumus izdarījuši "Veselības Centra 4" mediķi, konsultējot TV6 rīkotās prostatas pretvēža kampaņas "Esi īsts vecis" dalībniekus.

TV6 sabiedrisko attiecību koordinatore Marta Zandersone informēja, ka doktorāta urologi ir samulsuši par iegūtajiem datiem. No bez maksas veiktām 1273 analīzēm 149 cilvēkiem jeb 15% ir slikti rezultāti. Tas nozīmē, ka katram astotajam vīrietim ir paaugstināts PSA līmenis asinīs un nekavējoties jādodas vizītē pie urologa. Tad tiks veiktas papildu analīzes un meklēts labākais ārstēšanas veids, bet sliktāku analīžu gadījumā jādodas jau pie onkologa.

Pašlaik kampaņa, kuras laikā spēkavīrs Raivis Vidzis un dziedātājs Intars Busulis aicināja ikvienu vīrieti pārbaudīt prostatas veselību, to apliecinot ar ūsu audzēšanu, ir noslēgusies.

Akcijas laikā 1200 vīrieši vecumā no 45 gadiem PSA testu "Veselības Centrā 4" varēja veikts bez maksas. Tieši šajā vecumā vīriešiem pastāv paaugstināts risks saslimt ar prostatas vēzi, un, lai to laikus diagnosticētu, jāveic PSA tests.

 

09.09.09 Rīgas dzimtsarakstu nodaļās reģistrē 51 laulību

LETA  09/09/09    Šodien, 2009.gada devītā mēneša devītajā datumā, Rīgas dzimtsarakstu nodaļās savu laulību vēlējies reģistrēt 51 pāris.

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona dzimtsarakstu nodaļā reģistrētas deviņas laulības, bet Latgales un Vidzemes priekšpilsētu, kā arī Kurzemes rajona dzimtsarakstu nodaļās katrā reģistrētas 14 laulības.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Ziemeļu rajona Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Inese Bumbiere-Kaže, šodien laulību reģistrējuši gan pavisam jauni, gan arī salīdzinoši gados vacāki pāri. Parasti laulības nodaļa reģistrējot tikai piektdienās un sestdienās, kad vienā dienā ir ap 16-17 precinieku, bet, ņemot vērā jau pirms pusgada izrādīto interesi tieši par šodienas datumu, nolemts pieļaut izņēmuma gadījumu, līdzīgi kā tas darīts arī pērn 8.augustā.

"Šis ciparu savirknējums ir tik nozīmīgs [..], ka cilvēki to izmanto un cer, ka viņu laulība līdz ar to būs varbūt daudz veiksmīgāka un laimīgākā nekā parastā dienā ar vienkāršu datumu," sacīja Bumbiere-Kaže.

Ziemeļu rajona Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja gan atzīmēja, ka iepriekšējos gados šādos "īpašajos" datumos bijis vairāk laulāties gribētāju. Līdz ar to viņa secinājusi, ka "krīze vairāk vai mazāk tomēr šo jomu arī ir skārusi".

Latgales priekšpilsētas Dzimtsarakstu nodaļas sektora vadītāja Solvita Broliša aģentūrai LETA pastāstīja, ka šodienu savas laulības reģistrēšanai sākotnēji izvēlējušies 15 pāri, taču reāli reģistrētas 14 laulības, jo vienam pārim plāni mainījušies.

Parasti piektdienās un sestdienās laulības Latgales priekšpilsētas Dzimtsarakstu nodaļā reģistrē ap 12-13 pāri, bet trešdienās laulības netiekot reģistrētas. Šodien novērotā pastiprinātā interese par laulību reģistrēšanu esot saistīta "tikai un vienīgi ar šo datumu, ar šo skaitļu sakritību", atzina Broliša, piebilstot, ka šajā datumā gredzenus mijuši pārsvarā jauni cilvēki, kas dzimuši 20.gadsimta astoņdesmitajos gados.

Vidzemes priekšpilsētas Dzimtsarakstu nodaļas inspektore Izolde Senkāne aģentūrai LETA pastāstīja, ka viņas nodaļā šodien laulības reģistrējuši 14 pāri, bet parasti piektdienās, sestdienās šādu pāru ir 10-12. Šodien laulājās "pamatā tādi jauni un smuki", sacīja Senkāne. Arī šajā nodaļā pirmie interesenti, kuri vēlējušies laulāties tieši 9.septembrī, pieteikušies jau aptuveni pirms pusgada.

14 jaunie pāri šodien laulības ostā iestūrējuši arī Rīgas pilsētas Kurzemes rajona Dzimtsarakstu nodaļā. Parasti apmēram tikpat laulību tiekot reģistrēts vienā piektdienā vai sestdienā. Šodien sareģistrēto pāru vecumi gan esot bijuši dažādi. "Mīlestībai jau visi vecumi ir pakļauti," sacīja Kurzemes rajona Dzimtsarakstu nodaļas vadītājas vietniece Aija Skuča.

Savukārt Torņakalna baznīcā, kas Rīgā ir viens no iecienītākajiem dievnamiem precībām, šodien nevienas laulības nav notikušas. Kā aģentūra LETA uzzināja baznīcā, precībām atvēlēts laiks sestdienās un dažkārt arī piektdienās, bet ne darbadienās.

Arī kopumā laulību skaits Torņkalna baznīcā ir samazinājies par 30%, secinājuši draudzes mācītāji. Kā pastāstīja Rīgas Lutera draudzes virsmācītājs Kaspars Simanovičs, dažkārt vasarās nācies laulāt ap astoņiem pāriem dienā, bet tagad precēties gribētāju skaits ir sarucis.

 

Šogad devītā mēneša devītajā datumā Rīgā dzimuši 37 bērni

LETA  09/10/09    2009.gada devītā mēneša devītajā datumā Rīgā dzimuši 37 jaundzimušie.

Kā aģentūru LETA informēja Rīgas Dzemdību namā, šajā dienā dzimuši 12 zēni un 17 meitenes. No visiem 29 jaundzimušajiem desmit pasaulē nāca ķeizargrieziena operācijas laikā.

Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā, kurā arī tiek sniegta dzemdību palīdzība, pasaulē nāca astoņi bērni, no kuriem trīs bija meitenes un pieci zēni.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas sabiedrisko attiecību pārstāve Romēna Namniece arī informēja, ka jaunizveidotajā "Baby Box", kurā mātes var atstāt savus jaundzimušos, ja vēlas no tiem atteikties, līdz šim nav ievietots neviens bērniņš.

 

 

 

Kas jauns Latvijā?