Latvijas dabas skaistās
vietas
Alnis Freibergs
(Uzkliksējiet uz attēla, lai redzētu palielinājumu!)
Apskatīt Zvārtas iezi, kas slejas
krāčainās Amatas krastā, biju aizbraucis agri no rīta. Novietojis automašīnu
stāvvietā, lēni pa rasaino pļavu tuvojos kādam pelēkam, milzīgam pauguram. Tad
pēkšņi saules stari, pārvarējuši pretējā meža aizsegu, ar savām zeltainajām
šautrām kā ar burvju nūjiņu pārvērta to krāšņā brīnumā...
Paejot nedaudz gar Amatas malu, nonākam pie tilta, kas
pārved mani pāri mutuļojošai Amatai Zvārtas ieža pakājē. Kāpnes, kuras ir gan
garas, bet pietiekoši ērtas, lai pa tām varētu uzkāpt jebkurš, attiecīgi
novērtējis savus spēkus un tiem piemērojis kāpšanas tempu.
Taču krāšņums, kādu ieraugam no augšas, bagātīgi atlīdzina
visas pūles...
Nekādi dārgumi nav salīdzināmi ar lēcošās saules izlaistīto
zelta pārpilnību un rasas dimantu mirdzumu mūsu dārgās Latvijas plašajos laukos,
Zaļais smaragds nobāl Latvijas mežu krāšņumā un nevienas pasaules aužamās stelles
nouzaudīs tik maigu, zīdainu, mīkstu un gaistošu villaini, kādu maigi, lēni
mostošajai dabai pārlikusi tēvu zemes rīta migla.
Burvīgs skats paveras no Zvārtas ieža virsotnes, bet tiem, kas no
sirds mīl šo zemi - tas ir pasakains.
Neizsakāmi skaistais skats, kas paveras no Zvārtas ieža augšas, ilgi liek
aizmirst laiku. Tu stāvi, un liekas, ka esi nevis reālā pasaulē, bet skaties kādu
pasaules makslas šedevru. Rīta dumaka visu ir mazliet notušejusi, mīkstinājusi, bet
tuvākie priekšmeti, saules spilgti izgaismoti, liekas, mirdz.
Taču pēc brīža atceros, ka ceļvedī bija atzīmēts, ka tepat iepretīm Zvārtas iezim atrodas arī Miglas iezis. Cītīgi vēroju apkārtni, bet šo Miglas iezi tā arī neieraudzīju.
Nokāpis lejā, sapīcis par: ceļvedi, paša neveiklumu vai muļkību, devos uz auto . . . un te pēkšņi, kā no miglas izkāpis, man priekšā stāv Miglas iezis.
Atgriežieties iepriekšējā foto un, palielinājuši cik variet, skatieties uz pretējo mežu. Vai varat tur kaut ko saskatīt?
Nekā! Tikai kārtējo reizi atliek konstatēt - cik gan vērīga ir mūsu tauta, un cik trāpīgus un skaistus nosaukumus tā dod dabas objektiem, savām mājām, arī savai Dzimtenei! Latvija - vai ir vēl kāda zeme, kura būtu tik skaisti nosaukta!!!!!
Diemžēl ir beigušās fotogrāfijas, kuras bija vērts Jums parādīt. Būtu jau, bet nav ieskenēts, taču šobrīd cīnos ar problēmu - pirkt skeneri vai digitālo fotoaparātu. Tas fotoaparāts jau būtu labāks, bet visi, kuriem prasu padomu, iesaka pagaidīt, jo drīz tie palikšot lētāki. Tā nu sēžu, jo laikam esmu skops vai taupīgs, jo žēl naudiņu izdot, it sevišķi to, kura man nav. Bet, lai nu kā, dzīve ir skaista!!!!!!!!!
Dabas ainavas esmu "izmetis", vēl ir divas- sadzīviska rakstura. Laikam nebūšu skops un arī tās parādīšu, jo
1) esmu pacēlis glāzi, pasakot paldies visiem
laimes vēlētājiem un uz viņu veselību bojāju savējo.... Nekā nebija, ieskatieties
tā vērīgāk šajā liekulīgajā fizionomijā: glāzi viņš ir pacēlis, pie lūpām
arī pieliks, taču iedzert neiedzers ne pili. Taču tas vēl arī nav viss! Kā viņš
smaida?! Tikai liels liekulis tā var smaidīt un priecāties savā 60!!!ajā dzimšanas
dienā. Tie, kuriem jau ir vai vēl vairāk, mani ļoti labi sapratīs, jo vecums jau nav
nekāda "Dieva dāvana".Taču viņš smaida tik pārliecinoši, ka viesi arī ir noticējuši viņam. Vai tad es neesmu "izcepts diplomāts"? Un vai Jums visiem tagad ir kādas šaubas, ka vēlēšanu likums tiks torpedēts un "nogrims" kā viens no diviem mūsu bagātās flotes kuģīšiem?!
2) Kad atbraucām uz nomaļo kafejnīcu, zeme bija melna, no sniega nebija ne pēdu, lai arī tas notika 31, janvārī, kad sniegam, pēc dabas un saprāta likumiem būtu jābūt diezgan biezai kārtai. Taču paša svinību "labākā rūciena" laikā dažu minūšu laikā uzkrita biezs, slapjš sniegs. Tas krita lielām, ļoti lielām pikām, kādas reti var dabūt redzēt. Lidinājās viņas lēnām, likās, ka retas un nekas sevišķs, bet īsā laikā tā segums bija līdz ceļgaliem.
Nešaubos, ka arī citiem tā būtu, arī mūs tas ļoti sajūsmināja, un vienā mirklī uzcepām sniega vīru, pie kura tad visi nofotografējāmies. Daži un dažas pareģes gan saka, ka tas neesot bijis bez iemesla un uz kaut ko norādot!!! Ir tādi, kuri, sašķiebuši gudru grimasi, klusē, bet citi izsaka visādus briesmīgus pareģojumus, kā piem.- man būšot jautrs romāns, kura sekas būšot vēl viens latvietis....
Varbūt starp Jums ir kāds gaišreģis, kurš spēj šo gadījumu izskaidrot un apgāzt tā pareģa muļķības??????
[ATPAKAĻ]