2000. gada 3. jūnijā, Bostonas Latviešu skolas izlaidumā
Pēteris Liepiņš: Absolventa runa
Mīļie skolas biedri, radi, draugi un skolotājas!Esmu katru gadu sēdējis kā viens no jums, skatītājos, bet šogad sēžu tur, kur bērnībā vienmēr gaidīju tikt, absolventa krēslā. Ir bijis garš un grūts ceļš šeit tikt, bet man šai ceļā palīdzējāt daudzi no jums. Gribu pieminēt vissvarīgākos no šiem cilvēkiem - tie ir mani vecāki. Viņi man vienmēr palīdzēja piektdienas vakaros vēl kaut ko izlasīt, vai par mašīnā, ceļā uz skolu, vēl kaut ko iemācīties no galvas. Arī skolotājām sirsnīgi jāpateicas par tām reizēm, kad es (eh-hem) aizmirsu darbus mājās un viņi man ļāva tos iesniegt pēc nedēļas. Un skolas biedriem arī jāsaka paldies, ka jūs vienmēr bijāt klāt ja biju iepinies ķibelēs vai sasities.
Es sāku skolu pirms deviņi ar pus gadiem Kurlandes kundzes bērnudārzā. Jā, Tie bija vecie, LABIE laiki! Nebija nekādu mājasdarbu, un vienmēr pietika visiem konfektes. Tad mācījos alfabētu un numurus ar Kubuliņa kundzi. Bet varēja arī vēl daudz spēlēties. Pēc tam jau kļuva grūtāk. Ar Dankera kundzi un Beckstein kundzi jau bija jāsāk darīt darbs. Jā. Īsts darbs! Mājasdarbu bija vairāk un projekti tika uzdoti biežāk. Bija jauki un mierīgi ar Aldiņa kundzi sestā klasē. Klausījāmies putnu skaņu lentes un, lielāko daļu no laika, lasījām. Beigās, pēc tam, kad ilgu laiku bija meklēta skolotāja manai klasei, mana paša māte tika iecelta pēdējos divus gadus mācīt manu klasi. Pie sevis domāju, ka laikam biju bijis slikts un šis bija viens veids man atriebties ar daudziem mājasdarbiem. Nu mums nebija tikai jālasa, bet arī jāraksta domraksti par lasīto, un jāmācās dzejoļi no galvas. Bet ar laiku pieradu un kļuva vieglāk. Un, kad padomāju, daudz vairāk tomēr iemācījos šajos pēdējos gados, nekā citos.
Neaizmirsīšu arī manus citus skolotājus. Bez Ziediņa kundzes, nemācētu tautas dejas dejot. Bez skolotājas Aijas - folkloru. Bez Zīles Kalniņas un Žagariņa kunga nezinātu tik daudz par Latvijas vēsturi. Bez mācītājas Sarmas - ticības mācību. Un Treiberga kungs, ar visām savām kartēm, mācīja aktualitātes un ģeogrāfiju. Visi šie skolotāji, ko esmu pieminējis kā arī vēl citi man izpalīdzēja milzīgos veidos. Bez jums, nebūtu šeit šodien. Paldies.
Man būs daudzos veidos žēl atstāt šo skolu, jo ar to atstāju arī manas bērnu dienas kā mazs puisītis. Bet paldies jums visiem, kas atnācāt šodien, lai būtu klāt manā pēdējā skolas dienā.