"B" klase:
Lāra Amoliņa:
Mums vajag mācīties vēsturi jo ir ļoti interesanti par seniem laikiem un par kariem un par dzīvniekiem un par cilvēkiem u.t.t.Laura Bangerska:
Mums vajag mācīties vēsturi lai zinātu, kas notiek Latvijā daudz gadus atpakaļ. Tas ir svarīgi un tas ir interesanti.Laila Gudrais:
Ir jāmācās vēsturi, lai varētu zināt, kas notika senos laikos Latvijā un tāpēc, ka skolotāja saka, ka vajag.Andra Kubuliņa:
Mēs mācāmies vēsturi, lai zinātu mūsu radniekus pagātnē un lai zinātu, no kurienes mēs nākam.Alessandra Suuberg:
Vēstures iemesli ir lai varētu mācīties par senčiem un par tautu pirms mūsu gadsimteņa.Kira Treiberga:
Jāmācās vēsturi jo tas ir mūsu mantojums. Vēsture ir ļoti interesanta. Vēsture ir stāsts par to, kā Latvia iesākās. Vēsture ir ļoti interesanta.Andrejs Zālītis:
Man interesē vēsture jo gribu mācīties par mūsu senčiem. Es esmu dzimis Rīgā, Latvijā.
"A" Klase:
Lija Amoliņa:
Šogad vēsturē mēs esam daudzas lietas iemācījušies. Ir bijušas interesantas nodaļas un garlaicīgas nodaļas, bet mēs pārdzīvojam.Viena lieta, par ko mēs šogad iemācījāmies ir kā Latvija kļuva neatkarīga valsts. Šajā nodaļā mēs iemācījāmies par polītiskiem uzdevumiem - demokrātijas veidošanu, nacionāliem uzdevumiem - tautu tiesību ievērošanu, un sociāliem uzdevumiem - likumu pieņemšanu zemnieku un strādnieku interesēs. Mēs arī iemācījāmies par nevienmērīgiem attīstības līmeņiem un vienota centra trūkumu. Mēs daudz lasījām un pārrunājām Jēkabu Dubelšteinu. Viņš bija "īsts revolūcijas cilvēks". Vārdu krājumā guvām jēdzienus par demonstrācijām, mītiņiem, vispārējiem streikiem, baznīcu demonstrācijām, rīcības komitejām, soda ekspedīcijām un par mežabrāļiem.
Mēs iemācījāmies par Pirmo pasaules karu. Mēs iemācījāmies par karadarbībām Latvijas brīvības cīņās, par uzskatiem par karu latviešu sabiedrībā, latviešu strēlnieku bataljonu veidošanu, strēlnieku cīņām, Nāves salu, Ziemassvētku kaujām, Janvāra kaujām un Krievijas impērijas sabrukumu. Mēs iemācījāmies daudzus jaunus vārdus. Daži no jauniem vārdiem bija "strēlnieki", "nāves sala", "Ziemassvētku kauja".
Mēs pēdējā nodaļā iemācījāmies par neatkarīgās Latvijas rašanos. Šajā nodaļā, mēs iemācījāmies par politiskiem spēkiem Latvijā. Piemēram: baltvāciešiem, latviešu nacionalitātēm, zemes padomi un komunistiskiem spēkiem. Mēs arī iemācījāmies par vācu okupāciju, Latvijas neatkarības proklamēšanu un Latvijas tautas padomi.
Pēteris Antons:
Mana vēsture ir saistīta ļoti tuvu ar Latvijas vēsturi. Latvija bija brīva 20 gadus bet citu laiku pirms 1991. gada bija valdīta ar svešu varu. Tā es dzīvoju svešā zemē, pusamerikānis, puslatvietis.Otrā pasaules karā ļoti daudz latviešu tika apcietināti, nogalināti un izvesti uz Sibīriju. 14. jūnijā, 1941. gadā, vairāk nekā 15,000 latviešu tika izsūtīti! Tikai apmēram 15% jeb 2,250 atgriezās atpakaļ Latvijā. Daudz vairāk izbēga no Latvijas lai nebūtu izsūtīti uz Sibīriju. Mani vecvecāki tā arī izbēga uz Vāciju. Viņi tomēr domāja, ka drīz varēs atgriezties Latvijā.
Mani vecāki uzauga Amerikā, ļoti turēdamies kopā ar saviem latviešu draugiem. Mana mamma saka, ka viņa ļoti bieži piedalījās demonstrācijās Amerikā, cerībā, ka Amerikas valdība palīdzēs atbrīvot Latviju. Kad man bija 5 gadi, Latvija atkal atguva savu brīvību. Man nav bijis jācīnās par Latvijas brīvību. Tomēr, man būs jācīnās pret Latvijas izmiršanu. Pasaulē ir apmēram tik pat daudz latviešu, kā iedzīvotāju Vermontā un Rodailendā. Tas ir pavisam mazs skaits. Ja mēs katrs necīnīsimies paturēt mūsu valodu, vēsturi un kultūru, mēs varam ļoti ātri pazust no pasaules virsas un palikt tikai atmiņa kādā nodzeltējušā vēstures grāmatā.
Miķelis Auģis:
Mana doma: Es domāju, ka Latvijas vēsture ir ļoti interesanta. Ļoti daudz noticis Latvijas vēsturē. Latvijā ir bijuši kaŗi un revolūcijas. Rīga ir gandrīz 800 gadu veca. Daudz var notikt tik ilgā laikā.Latvijas vēsture ir tik pilna informācijas, ka paies četri gadi iemācīties visu, un vēl nebūs viss! Mēs vēl esam tikai līdz 20. gadsimtam! Latvijas vēsture nav nemaz ļoti atšķirīga no Amerikas vēstures. Amerikā bija kari un revolūcija arī. Mūsu vēsture ir tik līdzīga Amerikas vēsturei, ka, ja kāds stāstītu par kādu kara notikumu, būtu grūti noteikt, kūrš notikums ir Latvijas un kurš ir Amerikas.
Daudzi domā, ka Latvijas vēsture ir garlaicīga, bet es tiešām domāju, ka tā ir interesanta. Latvija ir ļoti stipra valsts! Latvija ir uzvarējusi daudzos kaŗos. Latvija ir bijusi pārņemta daudz citās valstīs. Tas ir tas, kas padara Latvijas vēsturi tik interesantu!
Kurts Dankers:
Man vēsture īsti neinteresē, bet tagad, kad es zinu, kas notika Latvijā kara laikā, es gribētu iet uz Latviju un dot savu palīdzību.Tā kā tad, ja latvieši atkal tiktu vilcienos deportēti uz Sibīriju, es viņiem teiktu, lai visi cilvēki uz vienu pusi stumj, lai vilciens apgāztos un cilvēki varētu izskriet un tikt projām.
Arī tad, ja būtu jākaujas es gribētu būt ģenerālis un dot idejas kā nokaut tos, kas uzbrūk. Es daudzas reizes spēlēju nakts rotaļas un uzvarēju daudzas reizes kad es spēlēju, un man ir ideja galvā, ka es būtu labs ģenerālis.
Pēteris Liepiņš:
Katru otro sestdien, bērni manā klasē apsēžas un gramstās pa savām skolas somām un meklē savus mājas darbus. Vienmēr iznāk, ka pusei klases tas nav atrodams, bet gan varēšot to nosūtīt skolotājam pa pastu. Mēs iesākam klasi ar nākošās nedēļas mājas darbu uzdevuma pierakstīšanu. Parasti, tad ir mazliet vīpsnāšana, ka tik daudz atkal uzdots. Tagad īstā mācīšanās sākas.Mēs pašlaik runājam par Kārli Ulmani un viņa sasniegumiem kā Latvijas prezidents. Par viņu bija mājas darbā jāuzraksta atbildes uz dažiem jautājumiem. Tagad pārskatam atbildes. Vienmēr ejam ap galdu no Žagariņa kunga labās puses un atbildam jautājumus pēc kārtas. Jautājums varētu būt šāds: "Kāpēc Kārlis Ulmanis atlaida Saeimu?" Parasti būtu jāpaiet garām vairākiem skolniekiem, lai dabūtu atbildi pat uz tādu jautājumu, kā "Kas ir Saeima" pirms būtu runa par īsto jautājumu. Atbildes tiek lasītas no mājas darba lapas lēnām, un dažreiz skolnieks pat apstājas pavisam, jo nevar salasīt pats savu rokrakstu. Nepareizās atbildes ir daudz, bet beidzot kāds pasaka, "Kārlis Ulmanis atlaida Saeimu tāpēc, ka viņš gribēja vairāk spēka." Žagariņa kungs ir ļoti priecīgs, ka vismaz kāds ir atbildējis pareizi, un nu sāk stāstīt kāpēc tā atbilde bija pareiza un visiem pārējiem tagad jāklausās, ko skolotājs stāsta. Šis turpinās līdz kamēr zvans atskan un visi cenšas tikt ārā no istabas uz pusdienām pirms Žagariņa kungs paspētu teikt "Stop!".
Tagad jūs zināt, kā ir būt vēstures klasē normālā dienā. Bet pārbaudījuma dienā?
Einārs Odinecs:
Katru otro nedēļu mums latviešu skolā ir vēstures klase. Vispirms mēs ierakstam mājas darbu uzdevumu. Pēc tam mēs pārbaudām un pārrunājam padarītos mājas darbus.Kad mēs pabeidzam to, mēs runājam par to, ko mēs mācīsimies nākošo nedēļu. Daudz runājam par to, kas notiek Latvijā un par polītiku.
Šogad mēs mācījāmies par Latvijas reformu un Otro pasaules karu. Mēs vēl neesam beiguši mācīties par Otro pasaules karu.
Andris Ozols:
Es domāju, ka vēsture ir ļoti interesanta lieta par ko mācīties. Latvijas vēsture ir interesanta. Man vēsture nozīmē mācīties par to, kas pagātnē notika manā dzimtenē.Mēs tagad mācamies par to, ko Vācija un Krievija izdarīja Latvijā revolūcijas laikā un par to, kā tas bija kad Latvijā nebija brīvības un par to, cik grūti bija Latvijai dabūt brīvību. Mēs mācamies par to, kādus produktus Latvija eksportēja uz citām zemēm. Mēs mācāmies par to, kā Latvija dabūja savu himnu un savu karogu. Tas ir ļoti interesanti, kā Latvija dabūja savu brīvību no krieviem un vāciešiem. Latvija dabūja savu brīvību 1991. gadā - tas ir tieši tajā gadā, kad es no Latvijas ierados Amerikā.