Jaunā Gaita nr. 267. ziema 2011

LATVJU TEKSTI 3 & 4

Pavasaris un vasara 2011

 

LT3 Kārlis Vērdiņš redakcijas slejā bez žēlastības „izķidā” šībrīža latviešu literatūru – trūkst ideju, jāimportē... Sīkāk 2010. gada dzeju apskata Vērdiņš, bet prozu – arī LT redakcijas loceklis Jānis Ozoliņš.

Fragmentā no Noras Ikstenas Vīra zilajā lietusmētelītī, kas dēvēts par romānu, stāstījums, kā top literatūra – no dzīves faktiem kopā ar izdomāto, kā Sodums līdz mūža galam labojis savu Ulisa tulkojumu. „Ideālais” variants vēl neesot publicēts, bet 1993. gada izdevumā redaktores labojumi izlaboti atpakaļ. Dzejā – Ingmāras Balodes „Pēc plūdiem”, uz vāka nobildētās Ingas Gailes „Garie” un Jāņa Elsberga atdzejotā bītnika Korso (Gregory Corso) „Bumba” („Bomb”) un apcere par to. Juris Kronbergs sarunājas ar Ulfu Eriksonu par romānu Stikla cilvēki, arī par creative writing mācīšanu, kas mazinot spontanitāti, radot vispārīgu visai destruktīvu tieksmi padarīt visu cilvēcisko regulējamu, nokārtojamu, kontrolējamu un komunikablu. Artis Ostups apcer Andra Ogriņa dzejkrājumu Zem pulksteņa pulkstenis, bet Ilva Skulte – Gaiķu Māra Gribu ēst.

Mario Vargas Ljosa Nobela prēmijas (2010) runā (tulk. Edvīns Raups), cita vidū: bez literatūras mēs tik labi neapzinātos, cik svarīga ir brīvība... un cik briesmīga ir elle, kurā pārvēršas dzīve, kad to samīda tirāns, ideoloģija vai reliģija.(..) Man nebūt neliekas, ka, neapzināti kļuvis par pasaules pilsoni, es būtu notrulinājis (..) ‘senču saknes’, jo mani kā rakstnieku joprojām baro Peru piedzīvotais un Peru gūtā pieredze...

Jaunizdevumu sadaļā: Arthur Bradley, Andrew Tate The New Atheist Novel: Fiction, Philosophy and Polemic after 9/11 (recenzē Lāsma Grants); Umberto Eko Skaistuma vēsture. Neglītuma vēsture. Sarakstu karuselis (Vilnis Vējš); Otto Ozola Latvieši ir visur (Daina Tabūna); Osvalda Zebra Brīvība tīklos (Dainis Leinerts, Jūlija Dibovska); Jura Zvirgzdiņa Atgriešanās Itakā (Inga Žolude); Artura Heniņa Velnakmens veļas (Guntis Berelis); Valentīnas Freimanes Ardievu, Atlantīde (Agnese Krivade); Zentas Ērgles Pāri gadiem bērnības zemē (Baiba Koemeca); Daces Lūses un Daces Ūdres Alberts Bels (Anita Rožkalne); JG redakcijas locekles Intas Ezergailes (1932-2005) Raksti: Sievišķais/vīrišķais un feminisms (Kārlis Vērdiņš); Aleksandra Pjatigorska Kādas šķērsielas filozofija (Ivars Ījabs); Petra Dirģēla Baltijas triloģija: Slēptais brasls; Jol­dijas jūra; Ancilus ezers (Viktors Dāboliņš); Andresa Ehina Pakārtais ievārījums (Arvis Viguls); Svetlanas Rižakovas Historica Lettica (Deniss Hanovs). Detalizētākajām recenzijām pievienojas anotācijas par jaunākām grāmatām latviešu valodā un latviešu literatūras tulkojumiem citvalodās. Vēlme atsaukties uz Orvela (George Orwell) vārdiem (38. lpp.): Lielāka daļa recenziju sniedz neatbilstošu vai maldinošu viedokli par attiecīgo grāmatu (..) Nekas no tā nav labojams tik ilgi, kamēr vien par pašsaprotamu tiek pieņemts, ka ir vērts recenzēt katru grāmatu...

LT4 redakcijas slejā Jānis Ozoliņš, literatūras skolotājs skolēniem, kuru dzimtā valoda var būt krievu, ukraiņu, azerbaidžāņu vai ivrits (latvieši tās dēvējot par „krievu skolām”), vēstī, ka no latviešu autoriem skolēni augsti vērtējot Blaumani, Ezeriņu, Ādamsonu, Veidenbaumu, Bārdu, Čaku, Virzu, Eglīti, Raini. Seko sūdzēšanās par brēcējiem, kuru uzskatā esot par maz cittautiešiem latviešu valodas un kultūras, ka šī skola ir jāslēdz ciet, jo šādiem mērķiem valsts nauda nav jātērē. Viņš arī recenzē amerikāņa Kaningema (Michael Cunningham) grāmatu By Nightfall (Krēslai iestājoties) un Sofi Oksanenas romānu Attīrīšanās – labs papildinājums Liānas Langas un Guntara Godiņa intervijai, kurā Oksanena pasvītro, ka Igaunija vēlas, lai to uzskata nevis par postpadomju, bet gan par Eiropas valsti. Sordē (Bernard Sordet), zinātnieks, pasniedzējs, plānotājs, rakstnieks, gleznotājs, Latvijā septiņus gadus bijis padomnieks ekonomikas un sociālajos jautājumos. Viņaprāt finanses nevar būt par sabiedrības vienīgo mērauklu – tā Liāna Langa, ievadot Sordē eseju, kurā secināts, ka cilvēks būvē pats savu triangularitāti: Esmes Vienotība – Pasaules un Cilvēces Vienotība – Vienotība pasaules Prātā un Garā. Kritiķe Inta Čaklā, kurai top rakstu krājums, intervijā ar Guntaru Godiņu un Kārli Vērdiņu vērtē ļoti augstu Ziedoni, kurš sadzīviskā ziņā (..) nekāds Antiņš vai Jēzuliņš nebija un prata nokārtot savu dzīvi. Aptauja (17-57 g. veciem) par kopoto rakstu nozīmi/vajadzību liek Inesei Matisānei secināt, ka tikai tie rakstu krājumi tikuši līdz laimīgam galam, (..) kuru izdošana kādam ir bijusi goda lieta.

Viens no uz vāka atainotā Arvja Vigula dzejoļiem veltīts Gunaram Saliņam – žaketes iekškabatā / tev kāds nemanot ielicis pelnu konfektes. Žebers mudina: turi cieši ķieģeli / rokā ar kuru raksti / ja būsi liekvārdīgs / nogursi / raksti īsi. Uldis Bērziņš, pēc iepazīstināšanas ar Ezra Paunda (Pound) nedienām ASV, piedāvā ievērojamā dzejnieka vairāku darbu latviskojumus, piem., „Epitāfijās” lasām, ka Fu / mīlēja mākoni gaisos, mežainu pauguru; / Diemžēl viņš mira no dzeršanas. Literatūrzinātniece Anda Kubuliņa apskata Egila Plauža dzeju atlasi Lirika. Vēl Kārlis Vērdiņš apskata Jāņa Vādona dzejkrājumu Virve, Artis Ostups – zviedra Tomasa Transtrēmera Dzeju, Anna Auziņa – Latviešu Krievu dzeja, kur apkopoti latviešu autoru krieviski rakstīti dzejoļi (no Ernesta Glika, Poruka un Čaka līdz Leonam Briedim, Edvīnam Raupam, Liānai Langai u.c.).

Laikā, kad LV vēlētāji atlaiduši Saeimu, lai darītu galu korupcijai valstī, Ivars Ījabs stāstā „Kaut kā tīšām” attēlo „normālu” darījumu starp policistu un pilsoni. Uzzinām, ka Ievas Nikoletas Dāboliņas bērnības stāsts „Zeķubikses” jau reiz publicēts Ziemeļamerikā. Kristīnes Želves stāstā „Meitene, Kas Nogrieza Man Matus” garlaikotu, sevī centrētu meiteņu gaitas: ...trīsdesmit gadi man asociējās tikai ar Jaunas Dāmas dzīvokli, ar Jaunas, Slavenas, Labi nodrošinātas un Precētas Dāmas dzīvokli. Jāka Jeerīta uz Jūrmalas fona aprakstītās epizodes noslēdz teikums par Klāvu Elsbergu – Bailes, ka dzejnieks caur loga stiklu izkāps nāvē. Liāna Langa apcer Nobela prēmijas laureātes (2009) Hertas Milleres (Müller) Elpas šūpoles (Atem­schaukel) – par protagonista dubulto krišanu. Viņu deportē uz Gulagu, jo viņš ir Rumānijas vācietis, bet ģimenei viņš ir kauna traips, jo ir homoseksuālis.

JG lasītājiem labi pazīstamā Eva Eglāja-Kristsone salīdzina trīs īsprozas krājumus Latviešu zelta stāsti, Igauņu zelta noveles, Lietuviešu zelta stāsti – katrā pa 21 darbam. Diemžēl igauņu un lietuviešu izlasēs nav minēti autoru vārdi oriģinālrakstībā... ja ir vēlme ko vairāk uzzināt. Andai Baklānei grūti klasificēt Noras Ikstenas Vīrs zilajā lietusmētelītī, jo lielākā daļa biogrāfisku grāmatu esot kaut kas pa vidu starp zinātni un literatūru. Laura Brokāne recenzē Māra Bērziņa Titāna skrūves un Laika pavēlnieki; Ruta Veidmane – Amandas Aizpurietes dzejkrājumu ledusskapja šūpuļdziesma; Viesturs Vecgrāvis – Marijas Burimas Modernisma koncepti 20. gadsimta sākuma latviešu literatūrā; Anda Kubuliņa – Kārļa Vērdiņa Bastarda forma: latviešu dzejprozas vēsture, latviešu dzejprozas antoloģija; Inga Žolude – Margaritas Perveņeckas Gaetāno Krematoss, kas esot tīrradnis, pilns ar jaundarinātiem vārdiem – putreklis, ēnis, fungulis, salnis, u.c. Bez tam uzzinām par latviešu literāru darbu tulkojumiem citvalodās, par Leipcigas grāmatu tirgu (2011) un Viļņa Vēja melodrāma (NT) „ar dziesmām un dzejām” Īsie un zibenīgie mirkļi, kas vēsta par Mirdzu Ķempi.

Anita Liepiņa

Anita Liepiņa ir JG redakcijas locekle un latviešu sabiedriska darbiniece Toronto, Kanādā.