KOMMENTĀRI • PIEZĪMES • AKTUĀLITĀTES • REPLIKAS • ĪSRECENZIJAS

 

KAMOLIŅŠ 1950-1975.

Pazīstamā Ziemeļanglijas latviešu tautas deju kopa „Kamoliņš”, kas darbojas Līdzā (ilggadīga vadītāja Ilga Mieriņa), tikko atzīmēja 25 aktīvus darba gadus. Tā ir nozīmīga jubileja un pietiekams laika sprīdis ieskatam tajās emigrācijas dzīves perspektīvās, kuŗu veidošanā deju kopām pieder sava īpatnēja loma.

„Kamoliņu” dibināja tagad jau pie vidējās paaudzes pieskaitāmi cilvēki. Dzimuši Latvijā, organiski ieauguši latviskā kultūrā ar respektējamu izpratni etnografijas specifikā, viņi ir „Kamoliņa” stājas un centienu veidotāji. Ja tā varētu teikt, galvenais nolūks ir bijis iespēju robežās saglabāt un godāt vecās tautas tradicijas, ārējo atribūtiku neaizmirstot, sastingušā, konservējošā nozīmē. Tagadējā pārtautošanās draudu apņemtajā emigrācijas gaisotnē šāda pieeja iegūst citu, dziļāku jēgu, tāpēc attaisnojama. No šī viedokļa mūsu deju kopu aktivitāti var salīdzināt ar tautas atmodas laikmeta populārajām dziedāšanas biedrībām, jo bez vokālās mūzikas dzīves kopšanas, kā pulcēšanās centri, tās veicināja arī tautiskās pašapziņas augšanu.

„Tautiskās frontes” noturēšanā „Kamoliņam” ir atzīstami panākumi. Kopas puiši bija pirmie, kas sāka valkāt cepures un gaŗos − Nīcas, Kuldīgas, Ventspils goda svārkus. Dziesmu svētkos Ķelnē 1973. g. šie paši „Kamoliņa” puiši guva pelnītu ievērību latviešu un sveštautiešu acīs, parādoties Alsungas brūnganajos tērpos − bruslakos, bet savā 25 gadu jubilejas uzvedumā Līdzā viņi dejoja Latgales zilajos svārkos. Kamoliņa meitas lepojas ar Nīcas, Bārtas Alsungas, Augšzemes un Latgales novadu pilnīgiem tērpiem, villaines ieskaitot. Arī ārzemju turneju un festivālu dalību saraksts ir gaŗš un repertuārs iespaidīgs − vairāk nekā 50 tautas dejas un aranžējumi. Pēdējos gadus visu šo etnografiskās greznības parādi „Kamoliņš” prot mērķtiecīgi apvienot speciālos uzvedumos ar deju, dziedāšanu, skandēšanu un koklēšanu. Tos sacer un palīdz sagatavot Ērika un Jānis Vīlipsoni, Ilga Mieriņa, Egons Andersons u.c. Laika ritumā aktuāla kļūs problēma par mūsu tautas deju kopu rakstura paturēšanu, kontinuitāti. Tāpēc ir pamatoti jautāt, kas notiks pēc nākamās neizbēgamās paaudžu nomaiņas, kad tagadējie divkultūru jaunieši pārņems vadību savās rokās?

Laimonis Mieriņš