Jaunā Gaita nr. 107, 1976

 

KOMMENTĀRI • PIEZĪMES • AKTUĀLITĀTES • REPLIKAS • ĪSRECENZIJAS

 

 

1975. gads, ko Apvienoto nāciju pilnsapulce pasludināja par starptautisko sieviešu gadu, bija nozīmīgs aktīvas darbības un cīņas posms visas pasaules sieviešu organizācijām. Aizvadītajā gadā daudz aktivizēta sieviešu piedalīšanās savas zemes sabiedriskajā, polītiskajā un saimnieciskajā dzīvē, tāpat veicināta sieviešu un vīriešu vienlīdzība visās dzīves jomās.


Ulža Graša uzņēmumā starptautisko sieviešu gadu labi parāda Minsteres mičotāji 3. VLJ kongresā Beļģijā.

 


1975. gadam, starptautiskajam sieviešu gadam, seko 1976. − olimpiskais gads. Ineses Jaunzemes pēdās Latvijā seko talantīgas šķēpmetējas Leolita Bļodniece un Ināra Ošiņa (uzņēmumā).

SIEVIEŠU AKTĪVITĀTES PIEAUGUMS

Latviešu sieviete statistikas spogulī

Ko mūsu tautas dziesmu teicējas dara šodien? Pēc žurnāla Padomju Latvijas Sieviete situācija ir šāda. 4500 sievietes Latvijā tur savās rokās rūpniecības, celtniecības, lauksaimniecības un mežsaimniecības, transporta un sakaru uzņēmumus vai to strukturālo apakšvienību vadības grožus. 2000 sievietes ir valsts pārvaldes orgānu, arodbiedrību un citu sabiedrisko organizāciju vadītājas. Vadītāja postenis apliecina cilvēka organizātora spējas, lietišķību, plašu redzes loku. Acīmredzot, latviešu sievietei šo īpašību netrūkst. Sievietēm pieder apziņa, ka saimnieciskos sasniegumos viņu ieguldījums ir lielāks par pusi, jo 54% strādājošo ir sievietes. 85,2% darba spējīgo sieviešu ir nodarbinātas uzņēmumos vai iestādēs (PSRS vidēji 82,1%). Sievietes saglabā absolūto pārsvaru tekstilrūpniecībā (88%), pārtikas rūpniecībā (76%), papīra un kartona ražošanā (64%), celtniecības materiālu ražošanā (59%), tramvaju un trolejbusu vadīšanā (56%). Toties profesionālu šoferu vidū sieviešu ir tikai 2% (1300 sievietes), skaitlis, kas kopš 1959. g. pieaudzis trīskārt. Lauksaimniecībā nodarbināto sieviešu skaitam savukārt ir tendence sarukt (pašreiz 54%). Iespējams, ka tuvākajos gados palielināsies sieviešu procents komplekso darbu organizācijā, jo Latvijā sieviešu izglītības līmenis ir augstāks nekā vīriešu. No visiem tautas saimniecībā nodarbinātajiem speciālistiem ar augstāko un vidējo speciālo izglītību 61% ir sievietes.

Un kā ar latviešu sievietēm trimdā? Gaidīsim statistiku no mūsu speciālistiem!

 

 

Somi savam olimpiskajam meistaram Mati Jarvinenam par viņa zelta medaļu Losandželesas olimpiskās spēlēs 1932. gadā uzcēla pieminekli − 72 metrus un 71 centimetru augstu torni. Latvieši šo piemēru baidījušies atdarināt− Inesei Jaunzemei, kas 1956. g. Melburnas olimpiadā pārsteidza ar jaunu olimpisku rekordu, piemineklis − 53 metri un 86 centimetri netika uzcelts. 4 gadus vēlāk šķēpmete Elvīra Ozoliņa savukārt pārveda zelta medaļu no Romas olimpiadas. Bet arī tad latvieši neattapās uzcelt pieminekli latviešu sievietei − olimpiskajai meistarei. Neizprotami, kā tas varēja notikt, sevišķi zinot, ko izcietusi Inese Jaunzeme − sportiste, māte, zinātņu doktore traumatoloģijā, viena no izcilākām 20. gadsimta sievietēm. Latviešu vīriešiem vēl daudz jāmainās uz augšu... sevišķi olimpiskajā gadā.

 


 

MĀKSLINIEKS NO LATVIJAS BRITU BJENNĀLĒ

Midlsboro pilsētas mākslas galerijā līdz 1975. g. 1. novembrim atvērtajā zīmējumu bjennālē piedalījās Teodora Zaļkalna Valsts Mākslas Akadēmijas diplomands Miervaldis Polis. Par šīs starptautiskās izstādes konkurences sīvumu liecina fakts, ka no 44 valstīm iesūtītajiem 1866 darbiem trīs cilvēku žūrija bija izvēlējusies, rēķinoties ar telpu šaurību, tikai 180 darbus! Tāpēc vien jaunā mākslinieka pirmā ārzemju debija ir izcila. Miervalža Poļa tonālais zīmējums „Darbā” (grafits) robežojas ar naturālismu un rāda labi apgūtu amata prasmi, ļoti smalku izjūtu, bet arī skolas rutīnu, kas drīzāk slēpj nekā atklāj daudzsološa mākslinieka īstos vaibstus. Šis daudzējādi pievilcīgais darbs ar sīki puķainā kleitā un rūtainā priekšautā tērpto sievieti pret tumšo fonu un maigajiem gaismēnas kontrastiem pierāda jaunā mākslinieka neparasti lielo pacietību detaļu izstrādāšanā, tās nevis samocot, bet vitālizējot.

Laimonis Mieriņš

Jaunā Gaita