Jūs celsieties

ar karogiem, kas uguns liesma būs

un sniega žilba:

Tās - krāsas vienīgās, kas debess zilgmē der

virs zaļiem vaŗa jumtiem, Rīgas torņu smailēm,

un tur, kur saulē ievas līkst,

un lauku neļķes baltu ceļu malās

ar izkapts dziesmu līgo mežzemenu elpā.

Jūs celsieties -

                    jūs paši,

kaut klusēs Teksasa un Kolorado aizas:

Jūs celsieties!

Tie, kas guļ aizmirstās grāvmalēs,

pie Jāņukalna un Džūkstes,

tie uzvarēja.

Tiem meitenes bija un mātes

(tāpat kā tev un man)

un dzīves, ko dzīvot,

un vasaras saulainie rīti,

ko elpot.

Šauteņu stobrus ēd rūsa,

trūd jaunekļu muskuļu audi.

Ja redzi tu skaistu ziedu –

tad atceries viņus.

Tie nekļuva bēgļi,

ne vergi.

Akmenī kalti

Varoņi balti,

Asiņu dzirnavās malti.

Tēvi, dēli -

Latvieši cēli

Pelēki marmora tēli.

Gruveši, pelni,

Nodomi melni:

Trako sarkanie velni.

Kraukļi baida,

Mocekļi vaida,

Lūpas lūgšanu raida.

Auklē cerību:
Latvijas brīvību -
Akmenim jaunu dzīvību!