Jaunā Gaita nr. 19, 1959. gadā

 

 

Valdis Krāslavietis

KOKTEILIS AR LAIKA DEGLI

(Pārbaudīta recepte)

 

Paņem vispirms

    parasto Volhovas ļergu

un pielej tai klāt

(septiņus pilienus tikai!)

īstā Putlosas rūgtā.

 

Tad -

    vairāk dēļ krāsas –

Kurzemes sarkano piejauc...

sarkano cerību vīnu...

katrs pēc garšas

... un sirdsapziņas

un samaisi labi!

 

Nu -

   mēģini norīt - šo mīnu -

kā parasto šņabi.

Bet visu!

Arī tās tautiskās mieles,

ko veicīgi pienesa nometnes komiteja...

 

Izturēs!

    gan jau izturēs tavas

    dūmos žāvētās nieres

    un seja!

 

Jā;

dažreiz var likties -

        kaŗa nav bijis...

Tu apprecies,

        strādā

        un bērniņus audzē,

korī dziedi un sastāvi draudzē, -

tiešām var likties –

nav lijis pār lūpām

        ne rūgtais,

            ne ļerga,

ne sarkanais cerību vīns...

 

Jeb tas neesi tu?

Kāds cits - ar līdzīgu seju? -

Varbūt.

 

Es nevaru aizmirst neko, -

vienmēr gruzdošo degli vēl jūtu,

vienalga, virsū ko leju...

 

Es negribu aizmirst neko!

Jo nezin -

        to nezin neviens,

cik katram gaŗa vēl dakts,

un kad gaisā uzies šī mīna

- jeb kāds var man atbildi dot? -

un te, lūk,

        tas sunīts

               ir aprakts!

Tāpēc: -

        vēl reiz to pašu!

        bet vairāk no cerību vīna!

        uz otru kāju!

- neies jau klibot...

 

Jaunā Gaita