Jaunā Gaita nr. 192, jūnijs 1993

 

 

 

JG redakcijai:

Audēja Lielvārdē lasījusi D. Soduma romāna fragmentu JG 190 un norāda, ka tas, ko viņš dēvē par nīti, nītīm, saucas šķiets.

Ar labdienām, D. Sodums, ASV

 

 

 

JG redakcijai:

Pateicos Jums par rūpēm Latvijas bibliotēku apgādē ar Jauno Gaitu. Saņēmām Jūsu izsūtītos septembŗa eksemplārus un vēstulīti, kuŗā Jūs iepriecinājāt ne tikai 16. bibliotēkas kolektīvu, bet, galvenokārt mūsu lasītājus ar ziņu, ka Jauno Gaitu mēs varēsim saņemt trīs gadus.

Lūdzu nododiet arī mūsu pateicību Mārtiņam Lasmaņa kungam un „Skandiai”, par mums parādīto uzmanību.

Nezinām, kas pamudināja Jūs no tik daudzām Latvijas bibliotēkām izvēlēties mūs, taču pastāstīšu nedaudz par Rīgas 16. bibliotēku.

Esam viena no 50 Rīgas pilsētas bibliotēkām. Atrodamies Rīgas Ziemeļu rajonā Augusta Dombrovska dibinātās bezalkohola biedrības namā „Ziemeļblāzma” (tagad kultūras pils „Ziemeļblāzma”). Bibliotēkas dzimšanas diena šajā rajonā meklējama 1911. gadā. Bibliotēkā ir vairāk kā 63 000 iespieddarbu, kas izvietoti 3 zālēs ar 188 kv. m. platību. ... Lasītāji ir Vecmīlgrāvja, Mangaļsalas un Vecāķu iedzīvotāji. Mūs apmeklē arī 4 vidusskolu (1 − latviešu), mūzikas skolas un mākslas amatu skolas audzēkņi.

Lasītājus apkalpo 3 nodaļās: abonementā, lasītavā un bērnu. Darbinieces bibliotēkā esam četras. Visas esam vecmīlgrāvietes.

Ar pateicību un labiem vēlējumiem Jums, bibliotēkas vadītāja

M. Pļaviņa.

 

Red. piezīme: ar latviešu sabiedrības un a/s „Skandia” atbalstu pašreiz sūtām Jauno Gaitu 85 Latvijas bibliotēkām.

 

 

 

JG redakcijai:

Mums ir sava un vienota sāpe, ko sūdzēt,
Klusums starp svētajiem zvaniem kad dimd.
Ikkatrs sirdī un kopīgi lūdzot
ticēsim, cerēsim, izdzīvosim.
(Lija Brīdaka)

Visiem mīļajiem Jaungaitniekiem! Latvijas egļu un sveču smaržu Ziemassvētkos sūtot un visu labu vēlējot!

Smiltenes pilsētas bibliotēkas lasītāju vārdā

Zaiga Skujiņa

 

 

 

JG redakcijai:

Četras dienas jūnijā un Briedis-Peterss ir labākā vēstures mācība. Kaut Raimonds Staprāns spētu ‘uzgleznot’ visu 20. g.s. Latvijas vēsturi.

Indulis Bērziņš

 

 

 

JG redakcijai:

Nesen, iepazīstoties ar JG 1992. g. novembŗa mēneša numuru, uzzinājām, ka Raimonds Staprāns radījis jaunu lugu Briedis-Peterss, kuŗā aplūkota pulkveža Brieža traģēdija Maskavā 1918. gadā. Turklāt viena no lugas centrālām personām ir Sergejs Staprāns, Latvijas armijas izlūkdienesta pirmais priekšnieks un atmiņu Caur Krievijas tumsu pie Latvijas saules autors. Tā kā apgāds „Junda” pašreiz sagatavo Staprāna atmiņu atkārtotu izdevumu, nolēmām Jums šai sakarā aizrakstīt. ... Un konkrēti, Staprāna atkārtoto izdevumu esam iecerējuši ilustrēt ar archīva dokumentiem, papildinot ar komentāriem, aplūkojot Staprāna darbību Ārlietu ministrijā, t.i. Skujenieka Cielēna kreisās valdības laikā (1926-1928). Diemžēl, mūsu rīcībā maz informācijas par viņa dzīves periodu Dienvidamerikā − Buenosairesā, tāpēc mēs būtu pateicīgi, ja Jūs mūs šajā sakarībā tuvāk informētu.

Cerībā uz sadarbību apgāda „Junda” priekšnieks

majors A. Kasparovičs

 

 

 

 

JG redakcijai:

Arvien priecājos arī par labo latviešu valodu un pareizrakstību JG. Nevaru tikai saprast, kāpēc Jūs literatūrai nozogat garumzīmi uz a. Jūs taču rakstāt literāts, literārs, bet pie literatūras ā pazūd. Tāpat arī Jūs rakstāt speciāls, bet ā pazūd vārdā specialitāte. Ar šādu veidu attiecīgiem vārdiem tiek dota krieviskās izrunas skaņa. Tas ir mantojums no latviešu valodas padomizēšanas agrākā režīma laikā.

Pateicībā par Jūsu labo darbu, ar vislabākiem vēlējumiem, Jūsu

Arvīds Līdacis

 

 

 

JG redakcijai:

Lietot mazāk svešvārdus, jo visu var uzrakstīt latviski.

J. Mednis

 

 

 

JG redakcijai:

Man visvairāk patīk dzeja, literatūras analizēs un intervijas.

K. Laberek

 

 

 

JG redakcijai:

D. Soduma darbi vienmēr ļoti gaidīti... Gunāram Bekmanim vajadzētu dot Jāņa Jaunsudrabiņa prozas balvu par dzīvu latviešu valodu.

M.P., ASV

 

 

 

JG redakcijai:

Pēc J. Krēsliņa apceres izlasīšanas (JG 191), izlasīju Haralda Biezā grāmatu. Jaunajai Gaitai vajadzētu parūpēties, lai līdzīga grāmata un apcere parādītos par Latviju sirpja un āmura varā.

A.V., Zviedrijā

 

 

 

JG redakcijai:

Novēlu Jaunajai Gaitai spēku un izturību.

Ar patiesu cieņu,

Ģederts Melngailis, bij. politiskais ieslodzītais Latvijā.

 

 

 

JG redakcijai:

Lūgums ievietot Jūsu žurnālā pielikto rakstu „Latviešu leģions − latviešu tautas dzīvā spēka saglabātājs”.

Ar cieņu,

Artūrs Silgailis, Kanādā.

 

Red. piezīme − A. Silgaiļa apceri plānojam iespiest nākošajā JG numurā.

 

 

 

JG redakcijai:

Vaterland, Du bist verloren!

Epigramma par tekošo momentu

„Latvija − daudztautu zeme,” profesors Andris Skreija (Akadēmiskā Dzīve nr. 34, 1992.)

„Daudzkultūru valstī, kāda būs nākotnes Latvija, ar vecām fašistiski iekrāsotām formulām nevarēs iztikt,” profesors Andrievs Ezergailis (JG 191, 1993.)

Arvīds Pelše, Augusts Voss, Boriss Pugo
(Šai rindai mūsu vēstures gaitā
nav noteicams sākums, ne izlēšams gals!) –

Maskavas satrāpi ar lielu varu,
ar bezrūpīgu dzīvi un bez sirdsapziņas,

tie palīdzēja pa gaŗajiem okupācijas gadiem
ar migrantu divīzijām

pārvērst Latviju daudztautību zemē,
kur daudz-kultūru valstī

un vēl nekur nepiedzīvotā „tautu draudzībā”
tapa jauna, krieviski runājoša padomju tauta.

Cik ļoti savās trimdinieku sāpēs vēlējāmies,
kaut vecajiem Pelšēm, Vosiem, Pugo nekad,
nekad nebūtu piedzimuši tādi pēcnācēji!

Līdz piepeši ar negaidītām gudrībām mūs pamodināja
latviešu profesori Rietumos:

re, lielā zinātniskā mierā viņi paziņo,
ka pieņem zināšanai

Pelšes, Vosa, Pugo un pārējās sabiedrības
(ar neierobežotu rīcības brīvību)
roku darbu par „fait accompli”.

Latvija, viņuprāt, esot daudz-tautu zeme.
Tāpat, dito, Latvija nākotnē būšot
daudzkultūru valsts.

Bet tie, kas domās vai darbos gribēs,
lai būtu citādi un taisnīgāk,

tie lai zina jau šodien:
Jaunās Gaitas Ezergailis neskoposies

(tāpat kā reiz žīdu bende
kaprāļ-majors Viktors Arājs
ar lodēm neskopojās!)

un fašistu titulu piešķirs un dāsni dalīs
pa labi un pa kreisi...

„Funfundzwanzig Professoren,
Vaterland, Du bist verloren!”*

Aivars Ruņģis, ASV

 

*Latviski:
„Divundesmitpieci profesori ja ko teic,
Tie vienā paņēmienā tēvu zemi veic.”

 

 
 

Jaunā Gaita