Jaunā Gaita nr. 192, jūnijs 1993

 

PASAULES LATGALIEŠU KONFERENCES AICINĀJUMS

 

Pasaules latgaliešu konference uzskata, ka Latvijā ir divas literārās valodas formas. Latgalieši ir un paliek latviešu nācijas neatņemama sastāvdaļa, līdz ar to latgaliešu literārās (rakstu) valodas un Latgalē runāto izlokšņu piederība latviešu valodai nav apšaubāma.

Pasaules latgaliešu konference uzsveŗ, ka:

·         Visā pasaulē latgaliešus vieno valoda, ticība un dzimtās zemes izjūta;

·         Latgales novada atdzimšana nav iespējama bez latviskā elementa dominantes visās sfērās − saimnieciskajā, sabiedriski politiskajā, izglītības, zinātnes un kultūras. Latviešu tautas saimnieka loma savā zemē nenozīmē citu tautu cilvēku tiesību aizskaršanu. Latgalē dažādu tautu sapratne ir izturējusi gadusimteņu pārbaudi;

·         Latgales ekonomiskā, politiskā un kultūras attīstība saistāma ar to Latgales politisko statusu, kāds noteikts vēsturiskajā 1917. gada Rēzeknes kongresā un Latvijas valsts Satversmē;

·         Ņemot vērā Latgales ģeogrāfisko stāvokli, novada ekonomiskās un sociāli demogrāfiskās situācijas normalizēšana, latgaliskās vides atjaunošana un nostiprināšana ir viens no visas Latvijas valsts neatkarības un drošības stūrakmeņiem.

Pirmā pasaules latgaliešu konference ar bažām vērtē tautas noraidošo nostāju pret politiskajām partijām, kas ir demokrātiskas valsts pastāvēšanas pamats.

Neatkarīgi no pašreiz topošo partiju programmu izvērtēšanas, konference ieteic visām sabiedriskajām institūcijām uzsākt:

·         Izglītošanas darbu par politisko partiju nozīmi demokrātiskā valstī;

·         Skolās ievest kā obligātu priekšmetu „demokrātisko mācību”;

·         Izmantot visas iespējas, ko ārvalstu politiskās partijas piedāvā līdzīgām partijām Latvijā un pievienoties šo partiju internacionālajām savienībām.

Konference uzdod Latgales Kultūras centra izdevniecībai Rēzeknē veikt visu konferences materiālu apkopšanas, rediģēšanas un izdošanas darbu.

Pasaules latgaliešu konference sagaida lielāku aktivitāti no visiem latgaliešiem sava novada ekonomiskajā un kultūras atjaunošanā, izmantojot visas iespējas, ko Latvijas Republikas likumdošana garantē denacionalizācijas un privatizācijas procesā.

Latgales liktenis ir pašu latgaliešu rokās!

 

Valdes priekšsēdētājs P. Keišs

1992. g. 13. augustā.

Jaunā Gaita