53. GADAGĀJUMS
2008. GADA JŪNIJS
2. (253) NUMURS

vērpetīte    SATURS

vērpetīte    IN THIS ISSUE

 

Jaunās Gaitas galvenais redaktors Rolfs Ekmanis šo rindiņu rakstītājam reiz aizrādīja: „Kā Gvīdo Augusts kādreiz teica -- Jaunā Gaita ir ‘trendy’ žurnāls un tādam, manuprāt, tam arī jāpaliek.” Trendy. Tātad – modi noteicošs. Tiešām!

Visspilgtāk šī modes priekšzīme saredzama, protams, vāka apdarē. Par to katrs var pārliecināties ar datora palīdzību iegriežoties JG mājas lapā t.s. vispasaules tīmeklī <http://zagarins.net/JG>  un apskatot tur redzamo gandrīz visu šī žurnāla 53 gadu vāku sakopojumu. Un tad vēl - ierakstiet „Jaunā Gaita” tīmekļa meklētājā! Pārskatot Jauno Gaitu pieminošo „vietņu” sarakstu jūs atradīsit, ka šis sakopojums ir guvis plašu ievērību arī citu tautību grafiskās mākslas jeb dizaina profesionaļu aprindās un tiek atzinīgi pieminēts un atzīmēts un ieteikts kā cildens paraugs un mākslinieciskas iedvesmas avots. Vairākās interneta „vietnēs” un „blogos” izcelti tiek Gvīdo Augusta, Ilgvara Šteina, Laimoņa Mieriņa, Haralda Norīša, Voldemāra Avena, Vitauta Sīmaņa, Jāņa Ivsiņa un vēl citu mākslinieku darinājumi. Īpašu atzinību izpelnījies Ilmārs Rumpēters, kurš arī laikam skaitliskā ziņā visvairāk Jaunās Gaitas vāku izdaiļojis, ieskaitot arī pašu jaunāko – šā gada jūnija numuram, JG 253.

No vizuālām mākslām šai numurā vērts acis pamielot vēl pie Haralda Norīša, Lauras Cīruls un Edgara Jēriņa mākslas darbu reprodukcijām, bet modi noteicoša viela ir arī atrodama rakstiskā mākslā, gan dzejā, gan prozā, atmiņas rakstos, vēstures pētījumos, pārrunās par aktualitātēm un grāmatu recenzijās. Vislabāk šo modi noteicošo virzienu varbūt izteic šī numura pirmā lapā ievietotais Jaunā Rīgas teātra režisora Alvja Hermaņa citāts, „Vienīgā vieta, kur [Latvija] vēl darbojas un tai ir vēl kāda jēga arī nākotnē, – tā ir kultūras un mākslas teritorija. Jeb virtuālā Latvija. Tur tai vienīgais pielietojums. Kā īpaši nokodēts šifrēts vēstījums, kuru izplata starp savējiem.[..] Tuvojas tā diena, kad mēs latviskumu lietosim tieši tāpat, kā to darīja latviešu trimdas emigrācija – ikdienā būdami parasti amerikāņi, par latviešiem viņi izjuta sevi tikai varbūt lasot grāmatas, pa vakariem piedaloties kora mēģinājumos vai satiekoties vietējā dramatiskā pulciņa izrādēs.”

Ar pieciem jaunpublicējumiem dzeju pārstāv Baiba Bičole, un ar dzejiskiem „uzplaiksnījumiem” viņas pirms astoņiem gadiem pāragri mūžībā aizsauktais dēls Arvils Rumpēters. Laimas Kalniņas divi īsstāsti ir par karu – viens ir par pēdējo reizi, kad autore smējusies par kara bezjēdzību, otrs par pašu pirmo kārdinājumu atgriezties dzimtenē pēc trimdā došanās. Lidija Dombrovska pastāsta par mīklainu saraksti pāri „dzelzs aizkaram” ar kādu anonīmu tautieti un Uldis Siliņš smīdina ar īsludziņu kurā lomu spēlē Antiņš, Saulcerīte un trīs kraukļi. Mūzikas jomā Helēna Gintere apraksta operas Karmena jaunuzvedumu Rīgā Andreja Žagara iestudējumā ar Elīnu Garanču titullomā un Biruta Sūrmane vēstī, ka avangarda komponists Gundaris Pone, kaut cienījamu vecumu sasniedzis, nav aizmirsts.

Tijas Kārkles raksts Ceļa zīmes latviskai dvēselei un dzīves izpratnei ir viņas dižruna Dievturu daudzininājumā Indianapoles dziesmu svētkos 2007. gadā. Irēne Avena sniedz pārskatu par grāmatā sakopotiem materiāliem no konferences Rīgā 2006. gadā - par Vizmas Belševicas nozīmi latviešu literatūrā un vēsturē, un Franks Gordons komentē Latviešu Okupācijas muzeja Gadagrāmatas 2006. gada izdevumu. Valters Nollendorfs intervijā sniedz informāciju par Okupācijas muzeja paplašināšanas plāniem, Rolfs Ekmanis savā daudzos turpinājumos sniegtā vēsturē par starptautiskiem latviešu valodas radioraidījumiem Aukstā kara laikā vēstī par Brīvās Latviešu Balss nodibināšanu Frankfurtē, Vācijā un Alfreda Tauriņa dienasgrāmatā ir liecība par notikumiem Hochfeldas bēgļu nometnē Augsburgā 1945. g. oktobrī un novembrī.

Grāmatu recenzijas ir par vēsturnieka Andreja Plakana Experiencing Totlitarianism: The Invasion and Occupation of Latvia by the USSR and Nazi Germany 1939-1991, Laimas Muktupāvelas Totēmi, Ievas Zoles Sarunas ar Māru Ķimeli, un Jāņa Streiča Lāga dvēseļu straumei. Ir arī pēdējā AABS izdevuma Journal of Baltic Studies apskats Ivara Antena spriedumi „Par lasītām un pārlasītām grāmatām”.

Kiberkambarī interneta dīkdieņi pārrunā ačgārnības Latvijas politikāņu nostājā pret pilsoņtiesībām Latvijā un nodaļā Dažos Vārdos sakopotas daudzas jo daudzas īsas, kodolīgas ziņas par latviešu kultūru visā pasaulē, un ne tikai.

Jaunās Gaitas atsevišķu numuru par 10 ASV dolariem var pasūtināt rakstot vai zvanot redaktora vietniecei un JG saimniecei Ingrīdai Bulmanei, tālr. : 416-621-0898, e-pasts: ibulmanis@scom.ca; galvenā redaktora Rolfa Ekmaņa e-pasta adrese: rolfs.ekmanis@asu.edu un rekmanis@msn.com Viena gada abonements (četri numuri) maksā 39 ASV dolaru., Kanadā – 39 Kanadas dolari. Rīgā Jauno Gaitu var nopirkt Okupācijas muzejā. 

Juris Žagariņš

Kā pasūtināt šo numuru, kā abonēt...

Jaunā Gaita