JG255 Jānis Krēsliņš, vecākais

Jānis Krēsliņš	Ulža Zemzara zīmējums.
LULLINAS KUNDZENEI	Ezra Paunds, domājot par Voltēra Ženēvas draudzeni Madame Lullin un romiešu dzejnieka Tibulla veltījumu Dēlijai. Jūs varbūt brīnieties ka astoņdesmit gadus vecs vīrs Var joprojām veltīt Jums savas vārsmas... Zem sniegiem rādās zāle, Vēlā gada laikā dzied putni! Un Tibulls, nāves gultā, savā latīņu mēlē varēja teikt: „Dēlija, mirstot, es raudzīšos uz tevi.” Un Dēlija, izbāl Un aizmirst ka tā reiz pat bij skaista. 2004 Ezra Pound (1885-1972) Voltaire (1694-1778) Tibullus (54?-18 pr. Kr.)
EZRA PAUNDA 81. CANTO FRAGMENTI	Ko tu īsti mīli, paliks Viss cits ir nieki Neviens nevarēs atņemt tev ko īsti mīli Ko tu īsti mīli ir tas ko no tevis mantos Nez kura pasaule, vai mana, vai viņu, vai neviena? Vispirms bij redzamais, tad taustāmā Elīzija, kaut arī tā bij elles hallēs. Ko tu īsti mīli ir tas ko no tevis mantos, Ko tu īsti mīli, neviens to tev nevarēs atņemt. Skudra ir kentaurs pūķu pasaulē. Atmet savu iedomību, tā nav Cilvēka radīta drosme, kārtība, vai žēlastība, Atmet savu iedomību, es saku atmet. Mācies no zaļās pasaules kas varētu būt Tava vieta vienmēr kāpinātā izdomā vai īstā amata prasmē Atmet savu iedomību, atmet! Dabas zaļās rotas ir pārākas par tavu izsmalcinātību. „Tieci galā pats ar sevi, tad arī citi tevi varēs paciest.” Tu esi krusas kapāts suns, Uztūkusi žagata nežēlīgi karstā saulē Pusē melna, pusē balta Kas nezin vairs kur aste, spārns. ........ Atmet savu iedomību, Es saku atmet! 2004
ERNESTS DOVSONS PAR HORĀCIJA VĀRDIEM	Vitae summa brevis spem nos vetat incohare longam (Mūža īsais gājums liedz cerēt mums uz tā ilgumu) (Carmen 1, 4) Ilgst asaras un smiekli tikai brīdi. Tāpat iekāre, mīla un naids. Pāri aizsaules slieksnim kad slīdi Viss izgaist kā mirēja vaids. Ilgs laiks, kad rozēm, vīnam draugos, brīdi. Kur mūsu ceļam gals? Varbūt turpat kur sākums – un tu klīdi Kā miglā zudusi balss. Tībingenā, 1949 Quintus Horatius Flaccus (65-8 pr..Kr.) Ernest Dowson (1867-1900)
Klajā laists Jāņa Krēsliņa Rakstu 3. sēj. Laikmeta liecības (Rīgā: Valters & Rapa, 2008. 340 lpp.) ar intervijām, apcerēm par valodniecību, grāmatniecību, bibliotēkām, tēlotājmākslu, vēstures jautājumiem, arī ar „dzejoksli” Vēstule Padomju Latvijas jaunajiem rakstniekiem (1958), ko tolaik JG atteikusies publicēt. Laba daļa no grāmatā ievietotajiem materiāliem sākotnēji publicēta JG lappusēs.