Jaunā Gaita Nr. 258. septembris 2009

 

 

CEPURI NOST IGAUŅIEM!

Journal of Baltic Studies (JBS), XXXX/1, March 2009. Association for the Advancement of Baltic Studies (www.balticstudies-aabs.org)

JBS iepriekšējā laidienā – galvenokārt par pieminekļiem un piemiņu Igaunijā – varēja labi samanīt igauņu zinātnieku augsto kompetenci, arī zināmu augstprātību attiecībā uz igauņu politikas procesiem. Šā vai tā, igauņi (ar savas Izglītības un zinātņu ministrijas finansiālo atbalstu) nu jau labu laiku dominē ar rakstiem mūsu baltiešu studijām veltītajā un akadēmiski ļoti nozīmīgajā izdevumā. Latvieši šīs iespējas spodrināt savas zinātnes un valsts tēlu nu jau vairākus gadus, ar nožēlu jākonstatē, izmanto daudz mazāk.

Šis JBS ir speciālizdevums par Igaunijas sasniegumiem t.s. pārejas perioda 20 gados. Tā nebūt nav propaganda, bet Tartu U. profesoru Marju Lauristinas (marju.lauristin@ut.ee) un Pētera (Peeter) Vihalemma (peeter.vihalemm@ut.ee) sastādīts izcilu un rūpīgi nostrādātu pētījumu krājums. Gan satura, gan tehnisko veikumu ziņā tas dara godu igauņiem un Igaunijai. Jāpiebilst, ka mūsu igauņu kolēģu izmantotajā bibliogrāfijā pavisam maz redzam latviešu vai lietuviešu avotus. Recenziju nodaļā toties kritiski un vienlaikus precīzi uzrādītas citu zinātnieku darbu kļūdas un nepilnības. Salīdzinot ar pārmaiņu procesiem Latvijā un Lietuvā, kopumā žurnālā ievietotie raksti liecina par fundamentālām atšķirībām, piemēram, uzņēmumu privatizācija Igaunijā tika īstenota atklātākos un valstij izdevīgākos procesos.

Pieņemu, ka ne visiem interesēs iedziļināšanās pētījumu tematos. Tādēļ šoreiz iepazīstināšu JG lasītājus ar visu septiņu rakstu autoriem un viņu izvēlētajiem tematiem: 1) Lauristinas un Vihalemma pētījums ir par politiskām un ekonomiskām pārmaiņām kopš neatkarības atjaunošanas; 2) Pille Runnele, Pille Prūlmanne-Vengerfeldta un Kristina Reinsalu apcer igauņu „lielo lēcienu” informācijas tehnoloģijas apguvē; 3) Veronika Kalmuse, Margita Kellere un Maie Kīsele sniedz dažādu paaudžu un etnisko nogrupējumu patērētāju profilus; 4) arī par patērētājiem, konkrēti, par viņu prioritātēm un raksturīgām īpašībām sadzīvē un tirgus saimniecībā raksta Mārja Lőhmus, Marju Lauristina un Eneli Sīrmane; 5) Trīne Vihalemma un Veronika Kalmus savukārt apcer krievu minoritātei raksturīgas īpašības; 6) Külliki Korta pievēršas attiecībām starp etniskiem nogrupējumiem Igaunijā; 7) Martins Ehala atgriežas pie iepriekšējā JBS daļējā temata, proti, „bronzas karavīra” pieminekļa nozīmes igauņu identitātes jautājumā. Visi minētie rakstu autori – mācībspēki un pētnieki – pārstāv Tartu Universitāti.

Recenzētas ir trīs pērngad klajā laistas grāmatas – David. J. Galbreath, Ainius Lašas & Jeremy W. Lamoreaux. Continuity and Change in the Baltic Sea Region: Comparing Foreign Policies (Ausra Park, Simmons College, Boston MA); Ann-Sofie Dahl. US Policy in the Nordic-Baltic Region: During the Cold War and After (Christopher L. Kukk, Western Connecticut State U.) un Monumentaalne konflikt: mälu, poliitika ja identiteet tänapäeva Eestis (Maria Mälksoo, International Centre for Defence Studies, Tallinn) – pēdējā par to pašu nelaimīgo krievu bronzas zaldātiņu.

Gundars Ķeniņš Kings

Pacifika Luterāņu U.

 

Jaunā Gaita