Jaunā Gaita nr. 265. vasara 2011

 

Andrejs Gunars Irbe (1924-2004)

DZEJOLIS PAR LĪĶA VIETU
UN SĪKU TĒRCĪTI

Cilvēkiem Latvijas Radio

 

Notiek, ka slepkava pamet līķi eglīšu smalcē.

         Kriminālpolicija atrod. Avīzes raksta.

         Visi zina, kur līķa vieta – met līkumu

         apkārt, kaut mirušie augšā neceļas.

 

Bet ja nu? – ģēniski pulsē zemapziņā.

 

1991. gada 20. augusta rītā – brūce japāņu

         transistoruztvērēja skālā, melna bedre,

         kurā paslēpts noslepkavotais. Slepkavas

         ir zināmi, bet aiz nosacītības vairos

         brūcei pieskarties: – Varbūt arī es

         esmu vainīgs?

 

Līķa vietas šifrs uz skālas: 576 kHz.

         Uz to pusi neskatos; izliekos, ka

         man tur nekādas daļas. Ir arī sēņu laiks.

 

Bet pirksti meklē, slīd, taustās tumsā,

         Uztausta klusītiņu tautasdziesmu. Kāds

         runā arī, bet vārdus nevar saprast.

         Tautasdziesma pasaka visu, nemelo.

 

Iztēlē redzes glezna: Sīciņa tērcīte sūcas

         no purva; tad atkal gar kupenu martā,

         sīciņa. Pie tās turos: Tur spītīgi

         plaiksnī tautasdziesma.

 

Ir ne tikai nakts vien. Ir cerība.

         Būs ticība!

 

Paldies, paldies,

         sīciņo tērcīt gaisos – 1350 kHz!

 

Zviedrijā, 1991. gada 20.-21. augustā

 

Jaunā Gaita