Jaunā Gaita nr. 288. Pavasaris 2017

 

 

 

 

 

NO VIENA GRĀVJA OTRĀ

Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dziesmu grāmata. Somijā: IHTIS, 2015. 1117 lpp.

 

Katru gadu pasaulē tiek izdotas desmitām baznīcu dziesmu (korāļu) grāmatu, cita par citu labāka. Ar retiem izņēmumiem tām dziesmas harmonizētas četrbalsīgi, teksti zem notīm, un druka pietiekoši liela, lai vairumam baznīcēnu būtu viegli salasāma. Krājumi sastādīti praktiskai pielietošanai un tos var izmantot gan dievkalpojumu dalībnieki, gan arī kori un ērģelnieki. Tie baznīcēni, kuri prot lasīt notis un kam melodija par augstu, var dziedāt altu, tenoru vai basu, tā kuplinot kopējās dziedāšanas skaņu.

Latvijas luteriskai baznīcai ar draudžu dziesmu krājumiem nekad nav paveicies. No iepriekšējos krājumos pielaistajām kļūdām izdevēji nav neko iemācījušies, ņemot par paraugu vairāk nekā simts gadu vecus, novecojušus krājumus, kas neatbilst šodienas vajadzībām.

1924. gadā Jāzeps Vītols sagatavoja korāļu grāmatu ērģelniekiem. Vienlaicīgi ar to iznāca draudžu dziesmu grāmata bez notīm ar tekstu vecā ortogrāfijā – ar gotu burtiem. Grūti spriest, vai izdevēji pieņēma ka draudzes locekļi neprot lasīt notis, vai arī, ka baznīcēni zina no galvas visas melodijas. Grāmatā nav dziesmu tekstu. Vai ērģelniekam tos būtu jāzina? Vai varbūt, ērģeles spēlējot, jāskatās vienlaicīgi uz notīm un uz tekstu atsevišķā grāmatā? Padomju okupācijas laikā arī iznāca dziesmu grāmata – bez notīm, tikai tekstiem un, protams, cenzēta.

1992. gadā LELBa ārpus Latvijas sagatavoja jaunu dziesmu krājumu, šoreiz ar notīm. Tas bija liels solis uz priekšu. Mainījies bija pieņēmums par dievlūdzēju spējām orientēties notīs. Nevajadzīga ir trešā pieclīniju sistēma ar melodiju, kas pavadījumos dubultota. Tas padara dziesmu par trešo daļu garāku un, lai dziesmu iekļautu vienā vai divās lappusēs, druka krietni jāsamazina, kas savukārt apgrūtina lasīšanu, īpaši vecākiem cilvēkiem. Pavadījumu ritmi, kas domāti ērģelēm, ne vienmēŗ atbilst zilbēm tekstā, padarot krājumu praktiski nelietojamu vairākbalsīgai dziedāšanai, piemēram, koros.

2015. gadā nāca klajā ilgi gaidītā LELBas dziesmu grāmata ar vairāk nekā 650 dziesmām. Daudzas no tām ir jaunas, interesantas, īpaši komponētas šim izdevumam. Krājumā arī ievietots liturģiskais kalendārs un dievkalpojumu kārtība. It kā būtu viss vajadzīgais sekmīgai baznīcas dziesmu grāmatai, bet grūti izprast izdevēju domu gaitu un izpratni par baznīcēnu spējām orientēties notīs. Dziesmām ir tikai melodijas ar notīm, bet nav ne pavadījumu, nedz arī harmonijas. Salīdzinot ar aizvadītā gs. 20. gados izdoto dziesmu grāmatu, to tomēr varētu uzskatīt par soli uz priekšu. Dievlūdzēji it kā progresējuši savās nošu lasīšanas spējās tik tālu, ka spēj notīs salasīt melodijas, bet ne tik tālu, lai varētu salasīt altu, tenoru vai basu balsis. Varētu domāt, ka tādēļ šīs balsis neparādās. Kur ir loģika? Ja cilvēks prot notis lasīt melodijai, tikpat labi tas varētu arī lasīt notis pārējām balsīm. Parasti dziesmu grāmatās zem notīm redzami visi panti, cits zem cita, lai būtu ērti sekot notīm un tekstam. Attiecībā uz jauno grāmatu, jājautā, kādēļ pirmais dziesmas pants atrodas zem notīm, bet pārējie lapas apakšā? Jābūt šķībacainam, lai vienlaicīgi lasītu notis un tekstu – katru savā lapas daļā. Mazu draudžu kori ar ierobežotām iespējām labprāt izmantotu atsevišķas dziesmas, bet, ja krājumā nav četrbalsīgu, vai vismaz divbalsīgu dziesmu harmonizējumi, tas koriem pilnīgi nederīgs. Krājumam nevajadzīgi mazs formāts (lappušu izmēri 19 x 12 cm). Teksta un melodiju nošu druka pārāk sīka. Liekas, izdevēji nav domājuši par vecākās paaudzes dievlūdzējiem.

Izdevēji paredzējuši izdot atsevišķu krājumu ar dziesmu pavadījumiem ērģelēm vai klavierēm, līdzīgu Jāzepa Vītola Meldiju grāmatai, betl nav zināms, kad tas varēt iznākt. Starplaikā, ja nu kāda draudze gribētu izmantot jauno krājumu savos dievkalpojumos, ko darīt ērģelniekam? Spēlēt tikai melodijas? Kā tas izklausītos? Nereti baznīcu dziesmu grāmatās pie melodijām atzīmēti akordu apzīmējumi, kas dod iespēju pavadījumus spēlēt uz ģitāras, klavierēm vai sintezatora. Jaunajā grāmatā tādu nav.

Sekmīgu piemēru netrūkst citu konfesiju izdotajās dziesmu grāmatās. Latvijas baptistu draudzes jau 1909. gadā izdeva dziesmu krājumu ar notīm – Cerības auseklis. Iznāca arī īpašs krājums svētdienas skolām – Bērnu kokle, iespējams, lai agrā jaunībā pieradinātu bērnus lasīt notis. Apbrīnojama ir Amerikas Latviešu baptistu apvienības rosība dziesmu grāmatu izdošanā. Tās septiņas draudzes ar aptuveni 300 locekļiem izdeva Dziesmu grāmatu (1954) ar 500 dziesmām un notīm. Nenoliedzami, arī šai grāmatai ir trūkumi – piemēram, zem notīm tikai pirmais pants, pārējie panti apakšā, turklāt sīkā drukā. Bet pēcāk trūkumi tika novērsti Baptistu draudžu dziesmu gāmatā II (1972) ar 333 četrbalsīgi harmonizētām dziesmām. Jājautā, vai LELBas grāmatas sastādītāji ar šiem krājumiem bija iepazinušies?

Baptistu dievkalpojumos, atšķirībā no luterāņu dievkalpojumiem, visa draudze dzied šī vārda būtiskajā nozīmē. Vai tas izskaidrojams ar to, ka baptistiem jau vairāk nekā 100 gadus pieejamas pienācīgas dziesmu grāmatas?

Andrejs Jansons

 

Par komponistu un muzikologu Andreju Jansonu skat. JG281(2015):39-46.

 

 

Jaunā Gaita