Jaunā Gaita nr. 302. rudens 2020

 

 

 

 

MAZA RUDENS MŪZIKAS IZLASE

Dace Aperāne

 

Dzejnieks Juris Kronbergs smalkjūtīgi un tēlaini apraksta mūzikas klausīšanos mistērisko un skaisto būtību šajā pirms 46 rudeņiem sarakstītā dzejolī:

AVE SOL

atjaunot katru dienu

ceļā uz jauniem toņiem

dzirdēt kā skaņas pārnesas šajā telpā

no elpas uz elpu

dzirdēt kā atskan skaņu atskaņas

 

dzirdēt atbalsi kad balsu vairs nav

klausīties tās skanam pelēkā rudens dienā

meklēt toņus lietus lāsēs

redzēt saules spektru katrā lāsē

 

No krājuma Rudens mani raksta
(Rīga, Valters un Rapa, 2005)

 

Šīs dzejas rindas vedināja mani uz pārdomām par latviešu komponistu skaņdarbiem, kurus es izvēlētos klausīšanai nevien kādā „pelēkā rudens dienā”, bet arī saulainā un krāšņu lapu rotātā rītā vai dziļā rudens vakarā. Tā radās neliela „rudens mūzikas” izlase, no kuras, es ceru, katrs lasītājs atradīs vismaz vienu rudenīgas noskaņas uzrunājošo skaņdarbu.

 

Tālivalda Ķeniņa Sonāte nr. 1 klavierēm (Piano Sonata No. 1) sacerēta 1961. gadā kā veltījums tanī laikā vēl jaunajam klavieru virtuozam Arturam Ozoliņam. No tās trim daļām, otrā – Andante, con variazoni šķiet īpaši atgādina rudenīgas, reizēm vientulīgas ainavas. Arturs Ozoliņš katru motīvu veido ar apbrīnojamu artikulāciju un spilgti izceļ mūzikas iekšējo ekspresiju. Ierakstu no Centrediscs albuma (2012) Kenins, T.: Septuor / Piano Sonata No. 1 / Quintet for Piano and Winds / Symphony No. 4 (Canadian Composers Portraits) var noklausīties gan Spotify platformā, gan Tālivaldis Ķeniņš YouTube kanālā, vai iegādājoties kompaktdisku.

 

Imanta Zemzara Piecas atvasaras prelūdijas (Five Preludes of Indian Summer) cikls klavierēm muzikāli raksturo pāreju no vasaras uz rudeni piecās tēlainās daļās. Cikla pamatā ir fragmenti no personīgas vēstuļu sarakstes. „I Pīlādži – pīlādži kā šķelmji sasēdušies kokos milzu baros, liekas – tiem nu gan nav bēdu. II Vasara – nu jau vasara iet uz rudens pusi, vakaros kāpj baltas miglas pļavām pāri, mēness spīd spoži spilgts, mākoņi drūzmām vien skrien debešos. Priecājos par dabu, par vasaras pēdējo sauli, un tā ērmoti rūgti kļūst, ka vasara garām. Atkal garais rudens, tumšā ziema priekšā, nebeidzama, gara, bez gaismas, ilga, ilga. Jāliek lietā savi spēki, izdoma, iedvesma. III Virši – virši visapkārt kā mulsas, vāras dvēselītes, nevaru beigt tajos raudzīties. Gribētos, lai virši klusi skanētu, kādu smalku melodiju spēlētu. IV Kaijas – sūtu Tev pēdējo šīs vasaras vēstuli. Nāk atvasara – degdama, sātīga, saule atvadās no karstuma, bet mums jau jāgatavojas uz vēsumu, miklumu, tumšumu. Sēžu jūras malā, kaijas klusi dūdojas savā pulkā, ik pa brīdim kāda pārlido pār manu galvu. V Mēness gaisma – naktīs eju mēnesi izjust, kā apmāta staigāju tālus ceļus, jāņtārpiņi izstaro mistisku gaismu. Pasaki, kāpēc cilvēkos nav tāds dabiskums, harmonija, skaistums, kā dabā? Kas viņus moka, kas aplaupa? Dvēselei vajadzētu būt jūtīgai, saprotošai, sirdij labai, devīgai. Cik daudzi neizjūt skaistumu, mazus brīnuma mirkļus? Kur viņiem tas ir pazudis, aizkritis? Un, vai sliktu citiem darot, cilvēks arī iet uz priekšu? Cik daudz man vēl nesaprotama par cilvēkiem. Šķiet, visa pasaule pilna nekustīga, visapņemoša intelekta, aukstas loģikas, gudrām teorijām, visas istabas pilnas ar runu dūmiem. Tāda sajūta, ka no cilvēka palikusi tikai mēle, runa. Kur paliek īsts, spontāns prieks, traka joņošana, dulla deja? Vai tiešām viscaur ir tāda robotveidīga, metālā kalta nekustība, neauglība? Kur palikusi dzīvība? Tā es te domāju. Gaidīšu Tavas domas. Lai Tev labi.” Šo skaņdarbu krāšņi pirmatskaņoja latviešu pianiste Diāna Zandberga 2018. g. 2. novembrī Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas Lielā zālē. To var noklausīties pianistes YouTube kanālā.

 

Pētera Vaska Rudens mūzika no cikla Gadalaiki, kurā var saklausīt „toņus lietus lāsēs” un ļaut fantāzijai ceļot pa daudzveidīgām rudenīgām ainavām, it īpaši pianista Vestarda Šimkusa izjustā ierakstā albumā the seasons / die jahreszeiten (Wergo, 2010); otrs ieraksts atrodams nīderlandiešu pianista Marcel Worms Youtube kanālā un Zefir Records albumā (2016).

 

Ellas Mačēnas The Space Between Stars ir skaņdarbs, kurā komponiste iedvesmojusies no zvaigžņotām debesīm un dabas varenības. Šo pilnskanīgo un plašo simfonisko opusu šogad ierakstījis Sidnejas simfoniskais orķestris diriģentes Jessica Cottis vadībā albumā Women of Note: A Century of Australian Composers, Volume 2 (ABC Classics, 2020). Ievērojamā jaunā latviešu komponiste dzimusi un dzīvo Austrālijā. Viņas simfoniskos, kora un kamermūzikas darbus regulāri pasūtina un atskaņo austrāliešu simfoniskie orķestri, kameransambļi un kori. Arvien biežāk viņas mūzika skan arī Latvijā. Ella saņēma PBLA Atzinības rakstu par „latviešu mūzikas veicināšanu Austrālijā, iekļaujot latviskus elementus savā daiļradē, gan latviešu klausītājiem, gan plašākai publikai; par izciliem kora skaņdarbiem „Ar Dieviņu”, „Noriet saule vakarā” un „Svešās zemes vējš”. Šo opusu var noklausīties Ellas Mačēnas YouTube kanālā, Spotify vai iegādājoties kompaktdisku.

 

Izlases noslēgumā Alfrēda Kalniņa solo dziesma „Brīnos es” ar Andrieva Niedras vārdiem no latviešu „zelta klasikas” repertuāra leģendārā tenora Jāņa Zābera izcilā interpretācijā ar Hermanu Braunu pie klavierēm, ko var noklausīties YouTube kanālā <JanaZaberaMuzika>.

 

Novēlu katram Jaunās Gaitas lasītājam laiku izveidot savu rudens latviešu mūzikas izlasi vai arī atklāt rudenīgas skaņas un atskaņas latviešu dzejnieku darbos.

 

Jaunā Gaita