Jaunā Gaita nr. 303. ziema 2020

 

 

 

Dace Aperāne

KRĀŠŅAS UN SKANĪGAS LATVIEŠU KANTĀTES



Andrejs Jansons                   
Foto: Zigurds Mežavilks

No 1992. līdz 1994. gadam diriģents Andrejs Jansons novadīja četrus vērienīgus koncertus cikla „Satikšanās mūzikā” ietvaros Rīgas Universitātes aulā. Koncertos, kurus ierakstīja Latvijas Radio, izskanēja 14 latviešu vokāli instrumentālās kompozīcijas. No tām piecas kantātes – Imanta Mežaraupa „Sērdienītes dziesma”, Pētera Aldiņa „Pavasara cikls”, Longīna Apkalna „Bēru dziesmas”, Imanta Kalniņa „Brāli, mans brāli” un Haralda Berino „Dvēseles kalnā” iekļautas izcilā jaunā albumā 5 Latvian Cantatas. Albumu 2019. gadā izdevusi skaņu ierakstu firma „Albany Records” ar atbalstu no Latviešu Fonda, Latvijas Nacionālās Operas Ģildes, ALA Kultūras Fonda un PBLA Kultūras Fonda. Latvijas Radio arhīva koncertu ieraksti ir augstas kvalitātes ar tembrāli bagātu un līdzsvarotu skanējumu.

Andreja Jansona dinamiskā un iejūtīgā vadībā Latvijas nacionālās operas orķestra, solistu un koristu muzicēšana piesaista uzmanību ar savu liegumu un vitalitāti, kas veiksmīgi atklāj katras kantātes muzikālās nianses un dažādās noskaņas. Albuma ierak­­stos piedalās trīs ievērojami kori: Latvijas Radio koris, kamerkoris „Versija” un kamerkoris „Consum”. Pateicoties koristu un solistu ļoti skaidrai artikulācijai, tiek izcelts skaņdarbu tēlaino dainas vai dzejas vārdu saturs un skaistums. Skaņdarbu teksti, kopā ar biogrāfijām un muzikoloģes Rūtas Paulas informatīvām anotācijām angļu un latviešu valodās, sakopoti atraktīvajā albuma brošūrā.

Piecas kantātes sacerētas laikā no 1961. līdz 1988. gadam. Imanta Mežaraupa, Pētera Aldiņa, Longīna Apkalna un daļēji Imanta Kalniņa kantātes balstās uz latviešu tautas mūzikas elementiem, no kuriem tiek veidotas vai nu „saulaini skumīgas” vai L. Apkalna un I. Kalniņa gadījumos – maģiski senatnīgas skaņu ainavas. Imants Kalniņš savā skaņdarbā smēlies iedvesmu arī no Jāņa Raiņa dramatiskiem dzejas vārdiem, taču savā kantātē „Dvēseļu kalnā” – Haralds Berino iedvesmojies no Zentas Liepas apgarotās un liriskās garīgās dzejas.

Albuma pirmā kantāte, Imanta Mežaraupa „Sērdienes dziesma”, rapsodija par latviešu tautas bāreņu dziesmām, uzreiz piesaista klausītāju uzmanību ar savu gaišo un tautisko intonāciju; tradicionālais ganiņa stabuļu motīvs ievada un skan līdzās ar latviešu tautas dziesmas „Saulīt vēlu vakarā” minora melodiju. I. Mežaraups kantāti sarakstīja 18 gadu vecumā 9. Rietumkrasta latviešu dziesmu svētkiem Portlandē, Oregonā, kuros pats autors novadīja tās pirmatskaņojumu 1982. g. 4. jūlijā. Kantātes oriģinālā versijā izmantotās kokles efektīgi atvietotas albuma versijā ar arfas un stīgu tembriem. Kamēr mecosoprānes Antras Bigačas siltais balss tonis ir ideāli piemērots bārenītes solo pasāžām, basa Aivara Krančmaņa dziedājumi izceļas ar savu dramatisko intensitāti. Kantātes noslēgumā Andrejs Jansons ar uzviju novada I. Mežaraupa skanīgo tautas dziesmu apdari „Ko gaidīji sērdienīte” – kura, kā atsevišķa kordziesma, tika atskaņota jau 1979. gada 3. Latviešu jaunatnes dziesmu svētkos Montreālā un vairākos citos Dziesmu svētkos vai dienās Ziemeļamerikā, Eiropā un Austrālijā.

Kantātē „Pavasara cikls”, Pēteris Aldiņš ieved klausītāju latviešu pavasara tautas dziesmu pasaulē, panākdams brīnišķīgu sintēzi starp tautas dziesmu apdarēm un oriģināli komponēto mūziku. Sarunājoties ar komponistu, pārliecinājos, ka latviešu tautas dziesmas nav piedāvājušas viņa daiļradei muzikālo materiālu vien, bet ka arī dainas kā tādas, ar savu spēju piedāvāt ieskatu uz senatnīgo latviešu dzīvesziņas pasauli, paralēli darbojas kā neatņemams iedvesmas avots. Pirmā kantātes daļa piesaista uzmanību ar atkārtotu un variētu „rotā” motīvu, kā arī sieviešu un vīriešu koristu atbalsīm. Šajā, un sekojošās trīs daļās, tembrāli spilgts instrumentāls skanējums veiksmīgi saskan ar koristu un ar solistu – soprānes Sandras Šteinbergas un tenora Viestura Andreika teicamiem dziedājumiem. Kantāte tika pirmatskaņota 6. Latviešu jaunatnes dziesmu svētkos Šerbrukā, Kanādā 1987. gada 7. septembrī Austrālijas latviešu diriģenta Edgara Karika vadībā.

Komponists un diriģents Longīns Apkalns bija dedzīgs Latvijas un tās kultūras patriots. Viņš arī aktīvi sekoja līdzi Pētera Aldiņa, Imanta Mežaraupa, Ilzes Akerbergas, Anitas Kuprisas u. c. 1950. un 60. gados ārvalstīs dzimušo komponistu paaudzes radošai darbībai. L. Apkalna kantāte „Bēru dziesmas” rakstīta korim un mazāka sastāva orķestrim, no kura izcelti solo pūtēju instrumenti kā fagots, oboja, kā arī zvani un citi sitamie in­strumenti. Kantāte veidota no senām latviešu tautas dziesmu melodijām un sacerēta 1961. gada pēc Štutgartes Radio pasūtinājuma; vēlāk Ņujorkas latviešu koris to iestudēja un uzveda koncertos Andreja Jansona vadībā. Kantātes četrās daļās, unisona dziedājumi sievu un vīru balsīs bieži mijas ar krāšņām instrumentālām pasāžām, uzburot mistisku noskaņu. Pēdējā daļa „Ko mēs laba pārnesam” iezīmējas ar spēcīgu motorisku ritmu un hipnotiskiem melodiskiem motīviem, kas spilgti izskan koristu un orķestra mūziķu izpildījumā.

Imanta Kalniņa kantātes „Brāli, mans brāli” sākuma daļa, ar unisonā dziedātām tautas mūzikas iedvesmotām melodijām, sasaucas ar Longīna Apkalna kantātes skaņu pasauli. Kantātes vidus daļa „Mans brāli” izceļas ar skaistu solo bass dziedājumu, Aivara Kranč­maņa liriskā un aizkustinošajā interpretācijā. Trešai daļai „Karaļmeita” piemīt gaišais noskaņojums, kas ir raksturīgs I. Kalniņa filmu mūzikai. Kantāte veltīta Ņujorkas latviešu korim un pirmatskaņota 1990. gadā Latvijā, Andreja Jansona vadībā.

Haralda Berino neo-romantiskā kantāte „Dvēseļu kalnā” noslēdz šo krāšņo un skanīgo albumu uz izteikti gaišas nots. Kantāte sacerēta 6. Vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem Bostonā, ASV un pirmatskaņota 1978. gada 1. jūlijā, Andreja Jansona vadībā. Albumā ierakstītās solo partijas liriski izpilda soprāne Līga Drozda.

Var vienīgi novēlēt šim krāšņam un skanīgam albumam sasniegt pēc iespējas daudzus klausītājus visā pasaulē, vai nu digitālajā vai CD formātā! Albumu var iegādāties <www.amazon.com> un <www.albanyrecords.com>; to arī var noklausīties Spotify platformā.

Komponiste Dace Aperāne ir JG redakcijas kolēģijas biedre. Starptautisko latviešu jauno mūziķu meistarkursu Latvijā mākslinieciskā vadītāja no 1994. gada. Rakstījusi apceres par latviešu komponistiem un koncertu dzīvi ASV JG, laikrakstiem Laiks un Latvija Amerikā. Latviešu kultūras biedrības TILTS priekšsēde un Mūzikas nozares vadītāja.

 

 

Jaunā Gaita