|
Elīna
Līce
*
Mēs viens otram drusku kaķi un cilvēki –
glaužamies sastopoties un atvadās,
es pat jūtu, kā mana aste
apvijusi tavu sānu,
sakutina deguna galu un tad
tu nošķaudies.
Mēs viens otram kaķu cilvēki –
protam nākt un nogaidīt,
redzi, es tev šodien atnesu
grāmatas peli,
bet es tev ieslidināšu
šokolādes
žubīti kabatā…
*
rīta krāsa ir flokši
jo mēs par tiem runājām
rīta krāsa ir rokas
jo es par tavējām domāju
rīta krāsa ir vibrējošas lūpas
jo vakar tur uz tā stūra
tu mani noskūpstīji –
*
kas šodien no jauna?
vaicāju sirdij
kas naktī atskaņojusi
baiļpilnus meldiņus
uz sapņu pults joprojām
to kūstošā
partitūra
kas šodien no jauna?
– caur plaisām atkal
dzīva gaisma
*
Šodien ir
„ne tā”
diena
–
kavēšana, pārcelšanās, saslapušas kājas…
Stāvu uz ielas stūra,
gaidīdama savu skumjo dzejoli,
kurā tomēr nebūs rūgtuma.
Šodien ir ne tā
skumju,
ne to gaidu,
ne tās notikšanas diena,
Un man pie rokas čemodāns –
uz kaut ko citu.
*
piektais ritenis
nomaucies zālē
un saule dedzina,
kukaiņi lodā
pār pagaidām vēl
nestingušo miesu –
nav izšķīdušas tā
izturības iekšas
piektais ritenis
allaž iemieso
trimdu
*
un nu
nāk rudens ieelpa –
aukans
vējš
pīlādžu spraksti
pland zemes sievas
pagurušie zāļu mati
bērni atvadās
bez skūpsta uz vaiga
un es domāju
vai nevajadzētu ieviest kaķi
Stāsts par dzejoli:
jūtu analīze
Stāsts par jūtu analīzi –
terapeitiska saruna
dzejoļa kabinetā.
Tāpat arī citu terapeitu,
kuri izskatās
pēc draugiem, dzīvniekiem,
vai speciālista ar sertifikātu.
Analīze pārklāj smadzeņu laukums
ar grāmatu palīdzību.
Aristotelis, piemēram,
ir gluži noderīgs,
dainas un lūgšanu teksti arī.
Dzejoļi, protams –
bet ne konvulsīvie,
dažreiz pat savējie, senrakstīti.
Rakstot man piemita
apskaidrots vieglums,
kas cēlās no dzīves nepazīšanas
un milzīgās vēlmes izjust to.
Izjutu caur vīrieša parādīšanos–
tā nu aizēnoja
visu pārējo…!
Romantika visu darīja šķietami gudru,
līdz laikam, kad ironija,
līdzīgi dvielim notrauca putas
no plikgalvja barbershop veikalā.
Tā sienas stutēja grāmatas
ar nerakstītiem dzejoļiem –
tūlīt pat vēlējos atskaņot tos!
No jūtdzīves atkarīgs
vai man
tos dos.
|
