|
Esmu dzimis 2003. gadā, studēju Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātē. Kopš 2022. gada rakstu dzeju. Pirmā publikācija 2025. gada 31. janvārī literatūras žurnālā Punctum.
|
 |
Jaunā Gaita nr. 321. vasara 2025
|
Esmu dzimis 2003. gadā, studēju Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātē. Kopš 2022. gada rakstu dzeju. Pirmā publikācija 2025. gada 31. janvārī literatūras žurnālā Punctum.
|
|
|
Kristaps Upenieks
trauslajā pilsētas sirdī
* * * pirmais spriedelē par dievu: „ielaid sirdī jēzu, draugs” otrais detektīva tērpā meklē bezvēsts pazudušos – suņus, kaķus, papagaiļus dažreiz trušus, peles, kāmjus trešais pārdod dzīvokli, vasarnīcu, garāžu, pilnu spaini melleņu aizmāršīgais ceturtais nozaudējis piecus makus, tālruni un pulksteni, atlīdzības piesola piektais, slaidākais no visiem, rāda tautai qr kodus kuros slēpjas pulvervielas – šņaucamās un tīrāmās, duramās un šaujamās sestais, ielocīts pret sienu, zina visas izdevības – piepelnīties ārzemēs frakā ietērpts septītais, maz kas uztrauc rotāto tādi daudzpusīgi stabi nonākuši rīgas ielās un kādi stāv uz stabu ielas? gludi. tukši. un bez vārda, nelīp klāt tiem līmpapīrs
* * * pavērtais logs pirms vētras sākuma līgani piepilda istabu pilsētas krāsās viesulis noskrūvē pudeles korķi dažām lāsēm iekrītot dzērienā mainās kokteiļa nokrāsa kurā patlaban dominē zaļganais pigments un tiešām nevarēs saprast kas lejoties dzērienā turpmāk darīs man galu inde vai absints vai arī nāves cēlonis – vecums nekārdināšu likteni neapgrūtināšu izmeklētāja darbu aizvēršu logu un nedzeršu kokteili
* * * sāk lieties epoksīda sveķi mazāk izslāpis vairāk izsalcis visur redzi stikla figūras tās nemet ēnas bet atstāj garenas skrambas kuras smelgs arī pēc kāzām un pārklāts ar epoksīdu tu vari būt drošs tevi vairs neskars līdz brīdim kad apzināsies tevi vairs neskars neviens neviens neskars vairs tevi protams neskaitot tūristus kuri vēlēsies paberzēt veiksmei epoksīda pārklātu pauri
* * * trauslajā pilsētas sirdī atskan melanholiskais valsis mēs esam gatavi rāpot uz nākamo pieturu apcerot pārmaiņas pilsētas balsī varbūt nejauši izdevās aizklīst pāri robežai pametot valsti un izkaltais Rainis, kas pavērsts pret mani ir, iespējams, Ļeņina biste
* * * kāpēc lai mēs nevarētu aizmirst par izejamām drēbēm, velkoties ārā rūtainā pidžamā? pēc plkst. 21:00 iekāpjot trolejbusa aizmugurējās durvīs, nepīkstinot talonu, kurā ir nopirkta mēnešbiļete. tad braukt līdz tuvākajai saldumu bodei, nomest uz letes visus pieejamos gumijas lācīšus un caur žilbinošu smaidu un smiekliem sacīt, ka aizmirsām atlaižu karti. šaubos, vai gumijas lācīšiem rūp iegūtie punkti. pēcāk parkā mēs spēlētu paslēpes, kāpēc lai mēs nevarētu cienījamā vecumā ākstīties parkā? un, pat ja nevarētu, kas to redzēs, ja tumsa jau aprija debesis. un, pat ja iedegsies lampas vai, teiksim, Eifeļa torņa lieluma prožektors, kāda kuram daļa par mūsu izpriecām, tāpat to nav atlicis daudz. ko teiksi par manu neganto plānu? ak tev nav rūtaino pidžamas bikšu. tā nu gan neies krastā, izskatās, šodien mēs paliksim mājās.
* * * pieklauvē pie durvīm un aizskrien ļaujot uzskaitīt iemeslus kādēļ man rādās skaņas aiz durvīm atminos pirms vairākām nedēļām ziņās minēja oranžo brīdinājumu un pirms nedēļas kāds bija nosaucis mani par muļķi muļķi kurš uzticas cilvēkiem muļķi kurš tic oranžām lietām muļķi kurš maķenīt iedzēris muļķi kurš atzvēlies priekštelpā muļķi kurš nesatiek tevi un izbārstījis sudraba asaras aizmieg pie rindiņā saliktiem apavu pāriem
Morning at the Clapham Junction rīta sekundes birst kā lietus lāses ar pilieniem zīmējot nemitīgā steigā vadītu dienu kurā trūks pat piecu minūšu lai aplietu nūdeles ar verdošu ūdeni un tu veltīgi centīsies tverties aiz stabiem, laternām, stūra veikaliem telefona būdām, kokiem un strūklakām taču cilvēku straume uzņēmusi bīstamu ātrumu kā kaķēnu slīcinās tevi brīdī kad centīsies pretoties
* * * negulētas naktis mainīgi skatupunkti un zem acu āboliem divi tumši loki kādreiz savienosies veidojot gredzenu tādu kā Saturnam arī es kādā dienā kļūšu par planētu ar asaru pilniem okeāniem ar zemi pār kuru līs asins strauti ar kūpošiem smeldzes ugunskuriem ar vietējo reliģiju un ateismu ar līķiem apbērtu kapsētu ar augstprātīgiem zīdītājiem kuri izpostīs mani ar zīdītājiem kuri mēģinās glābt taču būs jau par vēlu
* * * tu raudi apsegusies ar divām segām iespiedusies ar seju memory putu spilvenā ar labo acs klikšķi iespiedusi komandu modify cerībā ka spilvens atminēsies ne vien tava galvaskausa modeli bet arī kosmētikas izvietojumu tu taustīsi copy un paste un spilvens krāsos tev seju pēc tava iepriekšējā template
lūpas centrētas, calbiri, bold UZACIS CAPS LOCK, ITALIAN, TIMES NEW ROMAN skropstas vienmērīgi starp abām malām, Arial – 11 |
