Zane Brūvere-Kvēpa (1983) – dzejniece un redaktore.  Bijusi turku valodas pasniedzēja Latvijas Universitātē un svešvalodu skolā „Durbe tūre”, projektu vadītāja Nodarbinātības valsts aģentūrā, sabiedrisko attiecību speciāliste Valkas novada domē un Rakstniecības un mūzikas muzejā, kā arī redaktore Dzintaru koncertzālē. Vaļasprieks – gleznošana.

Zane Brūvere-Kvēpa

*  *  *

skatos kā rokas noveco

āda paliek mīkstāka

uz vecumu jau arī gribas

čības nevis iestīvinātu žaketi

mana miesa pielāgojas tikai man

mana virs kauliem

*  *  *

tiks taks

jau bija sen

vientuļais grafiks

bet tu pamēģini iet pret pulksteni

*  *  *

viena pagale nedeg

deg visa māja

zilās un sarkanās liesmās

sievas kreisā

un vīra labā kāja

*  *  *

runāju vairāk nekā domāju

tāpēc esība mani kušina

*  *  *

cilvēki pierod pie saviem taukiem

tāpat kā pie traukiem

pa kaudzītei sakrājas

karājas karājas

tauki un trauki tik jauki

Apšukam

tu man čatā uzrakstīji – naktī bija ziņa

tad izdzēsi no tās vairs nav ne miņas

tikai tīkšķis augšup pacelts īkšķis

nu man no tevis palikusi viena vēstule un zilais īkšķis

čau čau nu čau es tagad rakstu tev

bet rakstot tev es rakstu tikai sev

vai  jāraksta kas vairāk diezin vai

ko jaunu varētu es pateikt mūžībai

trakiem sāp visvairāk

es savā vientulībā redzu tavas nogurušās

no dzīves nogurušās acis

bet pieskārienu vietā sen jau spilvens

nav vairs ko zaudēt man

es dzīres taisu tam kurš nav man bedri racis

un bruņu vietā tērpjos baltos palagos

jo vienai tādai jābūt

jo nebaidos

es visiem spļaujamtraukiem eju garām

uz savām mājām

un lieku vāzēs ziedus jums