VĒRTĪGS PERIODISKS IZDEVUMS LATVIEŠU FILOLOĢIJAI
Ceļi. Rakstu krājums. XIII. Literātūras zinātne. Lingvistika. Etnografija. Lundā: Ramave, 1967. 48 lp.
Kopš 1961.gada akadēmiskās organizācijas Ramave apgāds Zviedrijā publicē rakstu krājumu Ceļi, kuŗa dabisko attīstību pārtrauca okupācijas vara 1940.gada vasarā, iznīcinot 10. sējuma jau saliktos rakstus. 1961.gadā Zviedrijā iznāca 10.sējuma otra versija. 10.sējuma priekšvārdos redakcija atzīmē karā cirstos robus latviešu filoloģijā, bet atzīst, ka par spīti tam Ceļi tomēr atsāk savas gaitas. 1963.g. iznāca 11.sējums, 1965.g. - 12.sējums, bet pēdējais - 13.sējums laists klajā 1967.g. 13. sējums iekārtojumā, apdarē un saturā līdzīgs iepriekšējiem, kaut arī mazliet šaurāks apmēros - 48 lp. (10.sēj. - 55, 11.sēj. - 64, 12.sēj. - 64 lp.). Visu sējumu galvenā daļa vienmēr bijusi lingvistika un literātūrvēsture. 13.sējumā literātūrvēsturei veltīti filologa un bibliografa Benjamiņa Jēgera raksts par Jāņa Reitera tautību un literātūrvēsturnieka Kārļa Draviņa norādījumi par pratinātiem latviešiem Jāņa Reitera apsūdzības lietā, kā arī Elzas un Rūdolfa Driļļu pētījums par Rūdolfa Blaumaņa literāro darbu valodu informācijas teorijas gaismā. Benjaminš Jēgers par jaunu izvērtē visas liecības par Jāni Reiteru - pirmo latviešu rakstnieku. Viņš 1965.g.vasarā pats ieskatījies Zviedrijas valsts archīvā Stokholmā un licis nokopēt tās Vidzemes zviedru laiku aktis, ko savā laikā lasījis Jānis Straubergs un dažkārt ļoti brīvi aprakstījis vairākās publikācijās. B. Jēgers citē vietas, kas attiecas uz J.Reiteru oriģinālā un dod latvisko tulkojumu. Pēc ļoti kritiskas datu pārbaudes B.Jēgers beidzot piesardzīgi secina, ka "Reiters laikam ir bijis latvietis, ja, varbūt, ne pēc dzimuma, tad vismaz pēc nostājas."
K. Draviņš papildina B.Jēgera rakstu, informējot, ka Reitera apsūdzības lietā pratinātie latvieši Karēlis un Krustiņš bijuši Raunas apkaimes saimnieki.
Elza un Rūdolfs Driļļi savā rakstā par Rūdolfa Blaumaņa valodu informācijas teorijas gaismā turpinājuši savus pētījumus jaunajā zinātnes nozarē, ko nodībināja 40-to gadu beigās N. Vīners (Wiener). Par šo zinātni autori rakstījuši jau 1963.g. Latviešu humanitāro zinātņu asociācijas Rakstu krājumā II , kā arī pētījuši Raiņa valodu. (Raiņa raksti 17, 1965). Blaumaņa darbu analize šādā veidā rāda, ka Blaumaņa prozai ir raksturīgs vienzilbes vārdu pārsvars, kas norāda uz satura dinamiku. Tik liels vienzilbes vārdu skaits vienkopus nav citu latviešu autoru darbos līdz šim konstatēts. Ar šo analitisko metodi parādīts jauns viedoklis mūsu rakstnieku valodas pētniecībā. Lingvistikā šajā Ceļu sējumā ir gan materiālu publicējumi, gan pētījumi. Orīģināls pētījums ir mūsu erudītai baltoloģei Edītei Hauzenbergai-Šturmai par lietuviešu "valanda" iespējamu sakaru ar latviešu vārdu "valoda". Lietuviešu vārds, kas nozīmē - stunda, laika sprīdis, tiek etimoloģiski dalīts no mūsu vārda "valoda". Autore pierāda, ka latviešu "valoda" iederas tai atvasinājumu grupā, ko var saistīt ar verbu "velt", un "valodu" etimoloģiski varētu saistīt ar lietuviešu "valanda".
Plašs pētījums vācu valodā ir valodniecei Fanijai de Siversai (Fanny de Sivers) par latviešu un lejasvācu ietekmēm lībiešu valodas komparātīvā. Secinājums, ka korrelātīvas konstrukcijas ar "jo" lībiešu, latviešu un lietuviešu valodās pārņemtas no lejasvācu valodas. Par lībiešu valodas datiem baltu valodu vēsturei raksta arī Velta Rūķe, minot piemērus no F. de Siversas licenciāta disertācijas Lundas universitātē 1967.g. (Die lettischen Praefixe des livischen Verbs). Valdis Zeps raksta par slavismiem latviešu valodā, dodot slavismu sarakstu, ko lieto Krāslavas izloksnē un kas nav minēti K. Mīlenbacha Latviešu valodas vārdnīcā.
lzlokšnu materiālus sniedz E. Priecuma savā rakstā par Svētciema izloksnes sintaksi. Beidzot etnografijas novadā ietveŗas Rasmas Dziļļejas-Sinātes raksts "Daži Talsu novada ēdieni".
Visi raksti ievēro filoloģijas zinātnes tradicijas, piem:
1)
Lietoti visi pieejamie avoti, gan Latvijas patstāvības laika zinātniskie raksti, gan Padomju Latvijas baltologu darbi, gan cittautu zinātnieku darbi, sākot ar 19.gs., beidzot pat nepublicētas disertācijas.
2)
Katram rakstam pievienots kopsavilkums vienā no galvenajām Vakareiropas valodām - vācu vai angļu, pārsvarā - vācu.
Rakstu krājums ar savām norādēm un tulkojumiem ir vērtīgs izdevums ne vien mūsu pašu zinātniekiem, bet arī cittautu pētniekiem. Apgāda vadībā darbojas Dr. Velta Rūķe un Kārlis Draviņš, turpinot Ramaves sākotnējo tradiciju sagādāt publicēšanās iespējas jaunākās paaudzes filologiem, kuŗu darbus savā laikā nebija iespējams ietilpināt galvenokārt mūsu - akadēmisko mācības spēku izdevumā Filologu Biedrības Raksti. Viens no īstajiem Ceļu izveidotājiem bija literātūrvēsturnieks ramavietis Jānis Bičolis, kas vairākkārt pasvītrojis šāda izdevuma nozīmi, stimulējot jaunu pētījumu rašanos. Pirmais Ceļu sējums iznāca 1931.g., atzīmējot Ramaves godabiedra Luža Bērziņa 60. dzimšanas dienu, un to rediģēja Alvils Augstkalns. Trešais sējums (1933) veltīts Ramaves godabiedram Jānim Kauliņam 70. dzimumdienā, bet 6. sējums (1935) veltīts Kr. Barona 100-ās dzimumdienas piemiņai.
Izcilākie autori, kas rakstījuši Ceļos, šādi: A.Altements, K.Ancītis, A.Augstkalns, A.Ābele, E.Ābele, A.Baumanis, L.Bērziņš, J.Bičolis, E.Blese, E.Dīls, J.Endzelīns, O.Freimanis, E.Frenkels, E.Hauzenberga-Šturma, K.Ieleja, lietuviešu zinātnieks (tagad profesors ASV) P.Joniks, P.Jurēvičs, J.Kauliņš, K.Kārkliņš, V.Kiparskis, K.Kundziņš, K.Kurcalts, P.Ķiķauka, L.Latkovskis, K.Plukšs, V.Rūķe, A.Spekke, M.Stepermanis, J.Straubergs, V.Strēlerte, P.Šmits, H.Tichovskis, B.Vipers u.d.c.
Ceļu sējumos ne vien zinātnieki, bet ikviens latviešu filoloģijas interesents atradīs jaunas atziņas, kas ir mūsu lingvistu un literātūrvēsturnieku nopietna darba rezultāti par spīti visiem traucētājiem apstākļiem. Izdevumu financēt pēdējā laikā ir palīdzējis arī Amerikas latviešu kultūras fonds, piešķirdams 13.sējumam $200.-. (Tikpat daudz ir piešķirts arī topošam 14. sējumam). Ar Ramaves apgāda neatlaidību mums joprojām pastāv izdevums filoloģijai, kur mūsu zinātnieki var izteikties savā valodā.
Magdalēne Rozentāle