|
Juris Kronbergs
|
|
|
DESMIT ČETRRINDES PAR DZEJAS MĀKSLU
|
1. kādu stundu viņš vingrināja pirkstus simbolikā un nagus mistikā tad paņēma iedvesmu labā rokā un priecīgs uzrakstīja burtu A
2. pēc ilgāka laika pie viņa atkal atnāca dzejolis atvēra burtnīcu un sāka rakstīt - viņu pašu
3. durvis uz kādu citu pasauli atvērās pašas no sevis viņš steidzās to atklāt – bet tūristi bija jau priekšā
4. slepenos izdevumos un aiz pseudonimiem viņš slēpās – līdz kādu dienu atklāja sevi un apklusa
5. ballēs un sanāksmēs viņš pārstāvēja savu paaudzi – dzejā viņš bija eremīts
6. viņa dzeja sadūrās ar pārāk spēcīgām ietekmēm – kad to līdz nāvei ievainotu aiznesa tā runāja savā valodā
7. dzejolis bija zīdainis un brēca pēc vārdiem bet sasniedzis briedumu tas bija bagāts un vairs ar nevienu nerunāja
8. ka viņa dzejā vairs nebija jēgas varētu piedot bet bija vēl viena vaina: tajā arī nebija nejēgas
9. doma bija tik gudra un spilgta ka dzejolis palika ēnā un sabruka.
10. iedvesmu šļūdonis nolīdzināja visas kalngales un pāri palika tikai plakana rutīna
|
|
|
|
|
AKLĀS DEJOTĀJAS ACĪS
|
Gaišums aklās dejotājas acīs: zinu - esmu akla!
Dienvidus kvēlē saules noburta lokos, griežos, virpuļoju...
Bet zemē valgi avoti irdz – tos dzirdu... Zilzaļa puķe - valguma dīgsts pieskaŗas plaukstai.
Un es paņemu to, es to sargāju, – manu draugu zem nežēlīgās saules.
|
|
BURVJU PAKLĀJS
|
Kad astronauti pacēlās pār Zemi pēkšņi sajutām: lido, lido mūsu Nesēja griezdamās viļņodamās lido ap Sauli uz nezināmo mērķi...
Kad pamosties nakts vidū klusumā un blāv aiz loga ziemas baltums - pēkšņi sajūti: izgaist drošais pamats tik tu- un tava guļas vieta - burvju paklājs - lido, lido līdzi nezināmā plašumā - uz kādu mērķi?
|
|
Ints Liepa
|
|
|
1974. GADA VASARU GAIDOT
Veclaicīga ritmošana
|
Vasarai nobučo roku, tai labrītu vēlē, pasaki paldies par mīlīgām naktīm, kad muzi- kanti no sienāžu dzimtas tev ser'nādi spēlē, izejot mijkrēšļa pastaigā kopā ar Zuzi.
Bumbiņas kodēm liec kažoku glabā- tuvē un priekšlogus izrauj, lai vasaras gaiss vīrusus nāvē. Tad smaidīgs tu izsoļo dabā, kur pieneņu pūkās snauž saulstars vismirdzošākais.
Ūdeņus apmeklē, - dzīvība tuvu tiem rados. Plānāko, īsāko izvēlies, miesu ja pavēlēts segt. Neņem par pilnu, ja tikumu sargi tev sados, - ūdens kad tuvu, tu uzdrīksties kvēlot un degt.
|
|
Guna Ikona
|
|
| TUR |
Pārāk dzidras debesis baida (tāds zilums!) – mākoni, pārklāj ēnu plecam, saule, brūnos ceļgalus sildi, lietus upes, skalojiet matus, krusas graudi, krītiet uz krūtīm, (vasaras karstajās lejās), vēji, piesieniet zemei un turiet!
- un sauc būt tur jau tagad. |
| ŠMAUGI |
Zuša līkumiem izlocos delnām.
sarga viļņu aizsargvaļņi aļģu vēdekļi gaismu atsitējs ūdens
roku tukšumā vēsās lokanības atbalss nenoturams zaļo straumju spēks
gaismas pieliets ezers atmaigo dziļumu spuru vēdas |
| GAISMĀ |
Laimes pārklājiens. Stundu gulbji aizpeld Hendeļa ūdensmūzikas dzidrumā.
Mākoņbaloži rožainām staru kājām.
Atritinātie saules dvieļi, magoņu madaroti.
Savirmošanās. Rosības pirmviļņi domu slaikiem lokiem.
Atvērto debesu dienas. |
|
ZEMGAĻU PADZĪŠANA (Saīsināts)
|
| PERSONAS Jāņu tēvs Jāņu māte Didzis - jauns puisis Ausmis - Didža draugs Rota - jauna meita Zinta - Rotas draudzene Gaisiņš - pusmūža vīrs Vents - Gaisiņa draugs Daira - pusmūža sieva Zīle - Dairas draudzene Dziesmu teicēja Krīvs Mājinieku virsaitis Atnācēju virsaitis Bruņinieki Kaŗa kalpi Mūki Ordeņa mestrs Vīri un sievas Sirmgalvji un bērni Dievs un Dēkla |
Dobeskalns pie Lielauces, Avīksnes upītes kreisajā
krastā, Incēnu māju tuvumā.
Pašlaik Padomju Latvijā valsts aizsardzībā atrodas 3230 kultūras pieminekļi,
starp
kuŗiem ir
1382 archaioloģijas, 1263 vēstures, 284 architektūras un 301 mākslas
piemineklis.
|
PIRMAIS SKATS
Klajums. Tālumā var dzirdēt līgošanu:
Ņem,
Jānīti, kaŗa zirgu, Līgotāji iznāk klajumā. Sievietes nes pārtikas grozus, vīriešiem rokās malkas šķilas. Kādam uz pleca alus muca. Visi līgo:
Vīri krauj malku kaudzē. ... Sievas klāj zemē segas un izkrauj no groziem pārtiku. Jāņu tēvs sasprauž zemē mietus, uz kuŗiem uzliek mucu. Jāņu māte piedāvā ļaudīm sieru un maizi. Visi dzied:
Jānu tēvs pilda alus kausus un sniedz vīriešiem. Visi dzeŗ un līgo:
Meitas atbild: Jāņu māte
sieru deva, ... Parādās mūki talāros. Dziedāšana pārtrūkst. Mūki apstājas pie ugunskura. Viens pacel rokas, it kā svētīdams, vai arī prasīdams uzmanību. Jānu tēvs: Ko meklē
melnsvārči Vai
vēderi tukši, Didzis: Nelūgti
viesi- Jānu tēvs: Dodiet tiem
alu; Ja
viņiem slāpst, Ausmis piepilda kausu un sniedz to pirmajam no mūkiem: Ņem, ieņem
no kausa, Ar
grēkiem tu kaudamies, ... Rota sniedz kādam maizi un sieru: Nobaudi
mūsmāju Vai
tev tas drūmums ... Pirmais mūks lauzītā zemgaļu valodā: To nedzeršu
- Otrs mūks: Tik ēdiens
un dzēriens Pārējie mūki sarunājas savā starpā svešā mēlē. ... Gaisiņš: Mums Jāņi
jāsvin- Vents: Meitas,
lieciet Varbūt vīstošo lapu smarža
... Mūki izvairās; ar žestiem rāda, ka viņi gan neēdīs un nedzers. Līksmotāji smīn. Pirmais mūks: Tā visa apgrēcība- Otrs mūks: -un pesteļošana- ... Ausmis: Mūsu Dievs
tepat pulkā Gaisiņš: Gadu gadiem
Viņš svin Daira: Tāpēc mums
raženas govis, Pirmais mūks: Īsto Dievu Otrs mūks: Sen bija
laiks Vents: Neaiztiec
mūsu Dievu, Gaisiņš: Tu,
melnsvārci-spoks, Ja
ciemos tu nāc, Didzis: Mūsu Dievs
palīdz Daira: Mums Laima,
Dēkla un Kārta, Zīle: Mums Mežu
māte, Mums Lauku māte, Rotā: Mums Dārzu
māte, Pirmais mūks: Dievs ir
tikai viens, Ausmis: Mēs tavu
Dievu Gaisiņš: Ja mūsējo
aiztiksi, Otrs mūks: Mans Dievs
mani ievedīs Tur
būs prieki Didzis: Mūsu prieki
tepat ... Vents: Mūsu
priekiem būs gals Jāņu tēvs: Labāk
dziediet mums līdzi Daira uzsāk dziesmu un citi piebiedrojas: Visi labi
Jāņu bērni, Pirmais mūks: Atmetiet
pagānu dievus, Šonakt kristīsim jūs,
Gaisiņš: Latvietim
latviešu Dievs Ja
gribi, (Sniedz kausu pirmajam mūkam, kas to atvaira). Otrs mūks: Jums mūžīga
elle Vents: Vācies no
mūsu kalna Gaisiņš paņem no ugunskura pagali un iet ar to virsū mūkiem; aizsāk dziesmu: Dodiet Jāņu
bērniem mieru, Mūki atkāpjas un pazūd mežā. Zīle atsāk līgošanu; citi tūliņ piebiedrojas: Līksmojam
radi, draugi, ... Dziesma pārtrūkst, jo klajumā ieskrien pusducis kaŗa kalpu. Zobeniem rokās tie drāžas virsū līgotājiem, kas pajūk uz visām pusēm. Uzbrucēji apstājas pie ugunskura un sāk to postīt. Izvandītās pagales kūp. Dūmu aizsegā latvieši meklē rungas un gatavojas cīņai. Tomēr iebrucēji aši aizskrien un izbēg no kaujas. Līgotāji atgriežas pie ugunskura, bet līgošanu vairs neatsāk. Krīvs: Ļauni laiki
nāks ... Mūs gribēs
piemānīt Gaisiņš: Mēs savam
Dievam Krīvs: Tad nāciet,
dēli, mazdēli, Pie
savas jāņuguns, Ai, vai, lai lāsts krīt tādam,
Visi sanāk ap ugunskuru un sadodas rokās, izveidojot apli ar krīvu un uguni vidū. Visi līgo: Dod,
Dieviņ, drošas rokas Nāci, Dēkla, mūsu māsa,
Mežmalas nokrēslā parādās divi balti tēli, Dievs un Dēkla. Dievs: Es esmu
jūsu Dievs, Dēkla: Es jūsu
likteni Tā
kā Baltijas jūŗa, Dievs: Lai kur jūs
esat un klīstat, Sargaities sargaities Dēkla: Radiet un
audziniet bērnus, ... mūžīgās Latvijas ķīlai. Tēli pazūd. Tautieši ar sadotām rokām turpina līgot: Sārti sārta
saule lēca Krīvs: Tā nav
saule, kas lec, Gaisiņš: Tās mūsu mājas liesmās! Vents: Velna
ļaudis Krīvs: Ar zobenu
un uguni deldēt un apkaut,
Loks ap ugunskuru izjūk. Vīri aizskrien; sievas vāc bērnus un seko vaimanādamas. Krīvs un sirmgalvji paliek pie sievām. Jāņu māte: Posta Jāņi,
posta bērniem,
OTRS SKATS
Izdedzinātie ļaudis sapulcējušies aiz pils apcietinājumiem. Vīriem drēbes saplēstas, mati sviedraini. Sievas ar drūmām sejām baro bērnus. Pāris cīņā ievainoto guļ zālē un sievas apkopj viņu brūces. ... Pēkšņi dzirdama taure. Visi sastingst un klausās.
Krīvs: Tas mūsu
taurētājs! Atkal taures skaņas. Zinta: Lai Dievs glābj taurētāju! ... Virsaitis iznāk no pils: Lai visi
vīri vietās, Lai
sievas, bērni Vīri izklīst gar aizsargu sētu. Daži redzami pie akmeņu kaudzēm, pāris iznes karsta ūdens spaiņus, citi apjož zobenus, vēl citi sagrābj vāles. Pēc brīža dzirdami zirgu aulekši. Gaisiņš: Rau, rau,
tur vienam ... Uzbrucēju klaigas. Tad pār pagalmu sāk lidot viņu bultas. Virsaitis acumirklī saprot stāvokli: Vīri pie
lokiem! Pils jumti ir sausi, Sievietes un zēni paķer pāris redeļu un steidzas uz jumtu. Citi sniedz augšup ūdens spaiņus. Ausmis: Mums
jāatbild Virsaitis: Lai
izpaliek uguns, Didzis: Mežs mūsu
draugs Vents: Viņi mežu
aizdedzinās, Labāk mums pašiem dedzināt,
Virsaitis: Ko palīdzēs
pils, Bads mums visiem
Kāda sieva no jumtā: Ūdeni, ūdeni, šeit deg! Pāris vīru pamet šaušanu un steidzas pa redelēm padot vairāk spaiņu. Daira: Šai vasaras
laikā Zinta: Rau,
skaties, Ūdeni, ūdeni vīri! Krīvs: Pērkonīt,
dūcētāj, Mūsu vīri nevar vairs
Pērkonīt, dūcētāj,
Izšaujas zibens, rūc pērkons, sāk aumaļām līt. Uzbrucēji pārtrauc šaut, jo nemana vairs lidojam bultas. Uguns pils jumtā acīmredzot nodziest, jo vīri un sievas, bērni un sirmgalvji sapulcējas pils priekšā un dzied: Slava,
slava Dieviņam, Lietus pamazām norimst. Teicējā: Dziediet,
meitas, dziediet, puiši, Visi dzied. Tad salasās pa grupām un sāk dejot pērkonīti. Vecākās sievas palīdz ieturēt ritmu, skandinot trejdeksni. Pārtraucot deju, sadzirdama tālumā sērīga dziedāšana: Kur mums
ieti, bāleliņi, Didzis: Kas tur
dzied Vai
tie mūsu Krīvs: Tie ir mūsu
tautas bērni Padzīti un izdzīti Virsaitis: Lai nāk pie
mums, Mums vienā pulkā pieaugs spēks ... Skan nācēju dziesma: Nākam visi
mēs bāliņi, Teicējā: Nāciet
šurpu, bāleliņi, Virsaitis: Vairāk
zobenu pacelsies Spožus zobenus apjozīsim,
Jauna miera diena
Tās savienosies,
Pāris puišu aiziet atvērt pils vārtus. Pa tiem ienāk ļaužu pulks: vīri, sievas, sirmgalvji un bērni. Sasveicināšanās. Saņēmēju virsaitis sniedz roku atnācēju virsaitim. Abi pavēstī sadraudzību starp ciltīm: Ar roku
sniegšanu ... Mājinieku virsaitis: Nu liels ir
mūsu pulks - Pie
Daugavas Atnācēju virsaitis: Pēc pulka
pulks Jo
drošāk cīnāmies, Tie pilis dedzina Mājinieku virsaitis: Es labāk
nāvei draugos Atnācēju virsaitis: Tas nava
gļēvulis, Kas
glābt grib dzīvību Tā Dieviņš grib,
Mājinieku virsaitis: Nē, Dieva
griba tā, Lai
savu drosmi, Atnācēju virsaitis: Es savai
tautai Par
katra vīra nāvi Mājinieku virsaitis: Ja savas
zemes nav, Atnācēju virsaitis: Mēs jaunu
zemi atradīsim Mājinieku virsaitis: Mēs savu
dzīvi saglabāsim Atnācēju virsaitis: Lai Dievs
jums spēku dod, Mēs
tālāk iesim Mājinieku virsaitis: Lai Dievs
un Pērkons, Atnācēji pieceļas, sniedz rokas, atvadās.
TREŠAIS SKATS Rīts pilī.
Krīvs: Man miegs
šo nakti kavējās - Virsaitis: Ko teica
Dievs? Krīvs: Dievs bija
drūms Tie
bēdājās, ... Bez
vienotības nespēšot ... Pat
Dievs pret svešo Dievu Virsaitis: Tā smaga
vēsts, Ja
Dievs mums nepalīdz, Kāda sieva: Ai,
virsaiti, virsaiti, apdomā: ...
CETURTAIS SKATS
Didzis un Ausmis, kuŗi bijuši medīt, ieskrien pils pagalmā. Abi aizkusuši. Didzis: Tie jāj
caur Līgas birzi! ... Ausmis: Vismaz kāds simts! Virsaitis: Ai,
steidziet vīri, It
visas redeles Un vīri, puiši,
Krīvs: Ai, Dieviņ,
Dieviņ, Gaisiņš: Vai mūsu
Dievs Dzirdama pakavu dunēšana. Drīz parādās kaŗa kalpi pie pils vārtiem. Ar baļķi viņi sāk dauzīt vārtus. Latvieši šauj ar bultām, kas ievaino dažus bruņu kalpus. Šoreiz bruņinieki nemēģina pili aizdedzināt, bet grib to ieņemt ar pārspēku. ... Sākas cīņa uz dzīvību un nāvi. ... Krīt aizstāvji un uzbrucēji zem vālēm un zobeniem. ... Kāds bruņinieks: Ja dzīvība
mīļa, Cits bruņinieks: Ar jums mēs
līgumu Krīvs no pils torņa: Jums
padoties, dēli, Citādi visus Sievas un bērnus
Virsaitis nomet zobenu un paceļ rokas: Mani
ļaudis, padodieties! Visi pils aizstāvji nomet ieročus un paceļ rokas. Ienāk trīs mūki; viens no tiem prot latviski. Mūks: Jums
jāpieņem Bruņinieku mestrs nostājas mūkam līdzās ar zobenu ciršanas gatavībā. Virsaitis: Vai ļausit
Mūks aprunājas ar mestru. Mūks: Brīdi īsu runājiet! Pienāk krīvs: Lūdz, lai
atļauj Lai
ļauj mums Virsaitis: Krīva lūgumu dzirdējāt? Mūks sarunājas ar mestru. Mūks: Ja ejat
tūlīt, Virsaitis: Mums
izvēles nav - Šajā pat stundā
Mūks: Lai svētī
jūs Jūsu pašu
Kaŗa kalpi ielenc pili; samet kaudzē latviešu zobenus un vāles. No pils raudādamas nāk sievas un bērni. Visi lēnām iet caur vārtiem un aizsāk dziesmu: Sveiki
mājas, sveiki lauki,
|
Zemgaļu senlietas. II-IV gs. Rotas lietas: 1-lunula,
6-acu sakta, 8-kakla riņķis ar konusveida gabaliem,
12-šķēršu sakta. V-IX gs. Rotas lietas: 2-trijstūŗadata ar važiņu,
5-krustadata, 7-kakla riņķis,
11-aproce, 16-sprādze. Darba rīki, ieroči un iedzīves priekšmeti: 9-uzmavas
kalts,
10-šķēpa smailis, 13-kaplis, 14-uzmavas cirvis, 15-izkapts, 17-
šķilāmakmens.
|
|
|
|
* * *
|
Steidzas, soļi dejodami steidzas... Kāpnes elso priekā, atveŗas durvju negausīgā mute, norimst soļi. Karstas staipekņu rokas izlokās, apvijas, apdedzina, karstas miglas pielīst telpa – guldzieniem vien, guldzieniem vien dzīvība dzīvībā lejas. |
|
* * *
|
Saules zīmogu pierē brūnas meitenes vasarā brien. Karstas dzīvības viļņos krūšu pumpuri briest... Auglības rasas pilns saņem tās vasaras klēpis. |
|
NEGAISĀ
|
Negaisam atdodu sevi – lai plosa, lai sviež, lai met, mana vājuma spēku lai lauž! Gribēdama padoties – pretojos, gribēdama liegties – atdodos, lūgdama lūdzos: salauz, salauz mani, manam spēkam un varai pakļauj mani...
Bet asiņu balss čukst karsta – neļauj rimtai, neļauj piepildītai kļūt – mūžam lai degot - nesadegu, mūžam lai nesadegot - degu. |
|
* * *
|
Izdziest sveces un iedegas zvaigznes, šķīstās lilijas sāk sarkani kvēlot – tā ir nakts dziesma, kad ēnas sāk dzīvot.... |
|
|
|
|
MŌTE ZEME
|
Ai, mōte zeme saules gaismā, Tev serdē saules energija, Tu šyupoj viļņus okeanūs, Tu auklej sevī kontinentus! Kai bārnus sovus tūs Nu vīna ceļa pōrmaiņus Uz ūtra ceļa lic Un myužu tecējumā Gon sasatiktīs, Gon škērtīs lic! Nu tevis izaug energija Un tevī otkon atsagrīž, Voi tautu dzeive byutu tei, Voi puču, kas pret sauli zīdus rīž. Guļ myuži tovā klēpī Daudz milionu godu kōrtōs Un tautu kapenēs.
Reiz dzyma muni seņči, Tei tauta latgaļu Vēļ šudin vōrdu šū Jei myužu tōlēs nas. Par speiti pretinīku nanūvīdam, Kas senōs dzeives pādus sadz, Nu tova klēpa, mōte zeme, Jōs dāly dziļu patīseibu gaismā nas Un tautas sirdī jī Nu jauna breives ilgas dadz.
|
Irma Bērziņa
ATKLĀTA VĒSTULE Dzeltena pastmarka
uz tumši zilas aploksnes.
Apgaismota loga raksts
bezmiega naktij.
Katram lasāms.
Ķelnē, 1971.g. aprīlī
IZLIKTĀ
Māte slima,
gul nedēļnieces gultā.
Brāļi un māsas
izliek mani - negribētu bērnu -
aiz mīlestības vaļņa.
Izlikts bērns brēc.
Man mute aizbāzta,
locekļi saistīti.
Es nonīkstu
cilvēcības Doma priekšā
pie izlikteņu
akas.
Ķelnē, 1972.g. maijā
