K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 160: 2000. g. 16.-22. septembris Valsts prezidenti Norvēģijā sagaida karaliski NRA. Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freibergas kundze un Imants Freiberga kungs otrdien devās valsts vizītē uz Norvēģiju. Tik augsta līmeņa Latvijas valsts amatpersonas Norvēģiju apmeklē pirmo reizi, un tā būs atbildes vizīte Viņu Majestāšu Norvēģijas karaļa Haralda V un karalienes Sonjas Latvijas apmeklējumam 1998.gadā. Krāšņajā Latvijas valsts vadītājas sagaidīšanas ceremonijā bija iesaistīti 1250 Karaļa gvardes, armijas un Gaisa spēku kareivji. Galveno ielu rotāja Latvijas karogi un ziedu pušķi karoga krāsās. Latvijas prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valsts vizītē Norvēģijā sarunās ar šīs valsts amatpersonām galvenokārt pārrunāts NATO paplašināšanas process, Eiropas Savienības ES integrācijas gaita, reģionālā sadarbība, kā arī Latvijas un Norvēģijas divpusējās sadarbības prioritātes. Prezidente teica uzrunu Nobela institūtā Oslo, kur uzstājušies daudzu valstu vadītāji, politiķi un zinātnieki. Prezidente savā uzrunā akcentēja Latvijas ārpolitikas lomu Eiropas integrācijas procesā. Oslo V.Vīķe-Freiberga tikās arī ar Norvēģijas Eksporta padomes locekļiem un uzņēmējiem. Vizītes laikā bija arī vairāki kultūras pasākumi. Jāpiebilst, ka karalis un karaliene Latvijas prezidenti pavadīja gandrīz visos vizītes pasākumos. To var uzskatīt par valstij izrādītu ļoti lielu cieņu un godu, jo Viņu Majestātes nemaz tik bieži nemēdzot pastaigāties pa pilsētu. Latvijas izredzes ES sarunās vērtē optimistiski Diena. Eiropas Savienības paplašināšanās nedrīkst zaudēt ātrumu un virzienu, jo tādā gadījumā tā varētu zaudēt ticamību, pirmdien uzrunājot Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas sēdes dalībniekus sacīja Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume. Viņš tāpat kā ārlietu ministrs Indulis Bērziņš pauda cerību, ka Latvijai atlikušās iestāšanās sarunu sadaļas tiks atvērtas jau Zviedrijas prezidentūras laikā nākamgad. Pirmdien Rīgā sākās ES un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas piektā sēde, kas turpināsies otrdien. Sēdē iekļauta viedokļu apmaiņa gan par ES paplašināšanas procesa attīstību, gan par Baltijas valstu sadarbību un politisko situāciju Latvijā. Sēdes nobeigumā paredzēts pieņemt vairākas rekomendācijas. Eiropas parlamenta delegācijas vadītājs Alfreds Gomolka uzskata, ka ir jācenšas, lai Latvija tiktu iekļauta pirmajā kandidātvalstu grupā, jo šo gadu pieredze ir pierādījusi, ka tas ir reāls mērķis. Ārlietu ministrs I.Bērziņš ir pārliecināts, ka līdz 2002.gada beigām Latvija sasniegs tādu progresu, lai apliecinātu gatavību uzņemšanai ES, bet līdz 2003.gada beigām jau būs gatava atrasties līdzās pirmās grupas kandidātvalstīm. Policija atrod milzīgu munīcijas noliktavu NRA. Bolderājā, kādas privātmājas teritorijā, policijas darbinieki kratīšanas laikā atraduši divu pasaules karu, kā arī padomju armijas munīcijas, sprāgstvielu un ieroču krājumus. Ar atrastajiem sprāgstvielu krājumiem varētu uzspridzināt visu Bolderājas centru. Policijai izdevies atrast un atsavināt piecas aviobumbas, vairāk nekā 30 artilērijas lādiņus, rūpnieciski izgatavotas sprāgstvielas, kā arī spridzekļus, kas tapuši no kara laika mīnām. Kopumā atrasts arī vairāk par tūkstoti dažāda kalibra patronu, paštaisīti ieroči un to daļas, šautenes optiskais tēmeklis, kā arī liels daudzums detonatoru un granātu. Pēc aculiecinieku teiktā, policistiem bijušas vajadzīgas vairākas kravas automašīnas, lai aizvestu visu milzīgo bruņojuma arsenālu. Uz aizdomu pamata par šā nozieguma izdarīšanu policija aizturējusi kādu 46 gadus vecu vīrieti. Netradicionāli saimnieko reti NRA. Pēdējos gados Latvijā aizvien lielāku popularitāti iegūst netradicionālās lauksaimniecības nozares. To attīstību pagājušajā gadā veicināja valsts piešķirtās subsīdijas, ko varēja saņemt fiziskās un juridiskās personas, kas nodarbojas ar Latvijas apstākļiem maz izplatītu vai jaunu netradicionālu augu, dzīvnieku un sēņu sugu, piemēram, ārstniecības augu, šampinjonu, austersēņu, dzērveņu, saldūdens vēžu audzēšanu. Latvijā ir visi vajadzīgie faktori dzērveņu audzēšanai - piemērots klimats, augsne, izveidotas vietējiem apstākļiem piemērotas lielogu dzērveņu šķirnes un introducētas ASV izveidotas šķirnes. Katru gadu tiek attīstītas dzērveņu audzēšanas tehnoloģijas. Latvijas Dzērveņu audzētāju asociācija informē, ka pašlaik ar dzērveņu audzēšanu nodarbojas 33 šīs asociācijas biedri. Pērn audzēšanas platības sasniedza 19,1 ha, bet šogad tās plānots palielināt līdz 33 hektāriem. Pēc Zemkopības ministrijas informācijas, Latvijā katru gadu ar ārstniecības augu audzēšanu nodarbojas arvien vairāk saimniecību. 1998.gadā tika nodibināta ārstniecības augu asociācija "Mētra", kurā uz pagājušā gada decembri bija 106 biedri. Divu gadu laikā asociācija apzinājusi pieprasītāko kultūru - kumelīšu, asinszāles, baldriāna un citu sugu - agrotehniku un pirmapstrādes tehnoloģijas. Kā informē asociācija, pagājušajā gadā ārstniecības augu audzēšanas platības sasniedza 147,4 hektārus. Vidēji ieņēmumi no viena hektāra bija četrtūkstoš latu, bet peļņa - 1200 latu. Pēdējo desmit gadu laikā šampinjonu audzēšanas apjomi pieauguši vairāk nekā sešas reizes. Pēc Zemkopības ministrijas datiem, pagājušajā gadā tika izaudzētas 128 tonnas šampinjonu. Pašlaik lielākais audzētājs Latvijā ir firma "MICOS", kas pērn izaudzēja 98 tonnas šo sēņu. Pagājušā gada beigās Latvijas Šampinjonu audzētāju apvienības biedri bija apguvuši 2500 m2 šampinjonu sējumu platības. Tiek prognozēts, ka līdz šā gada beigām šampinjonu audzēšanas platība sasniegs 6500 m2. Lai gan Latvijas klimatiskie un vides apstākļi ir piemēroti saldūdens vēžu audzēšanai, pašlaik ar to nodarbojas tikai viena privāta saimniecība Kuldīgas rajonā. Tā nodarbojas gan ar vēžu audzēšanu, gan ar to pavairošanu, taču saražotā produkcija nespēj apmierināt pieprasījumu. Latvijā pastāv arī citi netradicionālās lauksaimniecības veidi, piemēram paipalu, strausu un ziemeļbriežu audzēšana. Pašlaik to audzēšana nav īpaši izplatīta, tāpat arī nav īsti skaidras to attīstības perspektīvas nākotnē. Piemineklis iztiks bez reklāmām NRA. Rīgas domes Finansu komiteja nolēmusi atbalstīt 150 000 latu piešķiršanu no domes rīcībā esošo kredītlīniju līdzekļiem Brīvības pieminekļa restaurācijai. Rīgas domnieki šādu lēmumu pieņēma, ņemot vērā objekta nozīmīgumu, turklāt deputāti arī atzina, ka restaurācijas darbi jāveic tā, lai uz Rīgas 800 gadu jubilejas svinībām Brīvības piemineklis būtu redzams visā savā godībā. Šķiet, smagākais šāda lēmuma pieņemšanas arguments šoreiz bija pat nevis tuvojošās pašvaldību vēlēšanas, bet gan nesen izskanējusī ideja, ka naudas iegūšanai pieminekļa rekonstrukcijai tā stalažas varētu apkarināt ar reklāmas plakātiem. Savukārt Brīvības pieminekļa atjaunošanas fonds informē, ka, pateicoties starpbanku līgumam par norēķiniem internetā, no septembra ievērojami atvieglota ziedošana Brīvības piemineklim internetā. Piemineklim var ziedot ar "Aizkraukles bankas", "Baltijas Tranzīta bankas", "Bankas "Paritāte"", "Hansabankas", "Unibankas", "Pareksa bankas", "Pirmās Latvijas komercbankas", "Rietumu bankas", "Trasta komercbankas" un "VEF bankas Maestro" debetkartēm. Tuvākajā laikā ziedojumus internetā varētu pieņemt arī no "Visa" kredītkartēm un "Visa Electron" debetkartēm. Piemineklim no šā gada maija līdz septembrim internetā saziedoti 650 lati. Kopumā pieminekļa atjaunošanai ziedoti gandrīz 416 000 latu. No šīs summas restaurācijas darbiem un reklāmai izlietoti 296 637 lati. 1.septembrī fonda kasē bija pieejami 96 922 lati. Pensiju palielinājums šogad niecīgs, daļai nebūs vispār Diena. Labklājības ministrija (LM) trešdien paziņoja, ka pensiju indeksācijā oktobrī deflācijas dēļ ap 10 000 pensionāru, kam pensija piešķirta pēc šā gada 1.aprīļa, pensija netiks indeksēta, savukārt pārējiem pensijas pieaugs par 0,33%. Šogad LM atteikusies no prakses indeksēt pensijas "avansā", vadoties no prognozētās inflācijas, bet ņems vērā faktisko inflāciju par iepriekšējo periodu. Pēdējā indeksācijā pērn novembrī ņemta vērā inflācija līdz 2000.gada martam ieskaitot, bet šogad oktobra indeksācijā ņemtas vērā patēriņa cenu izmaiņas tikai par laiku no aprīļa līdz augustam. Līdz ar to indeksācija visiem pensionāriem nebūs vienāda. Tiem, kam iepriekšējā indeksācijā piemērots prognozētais patēriņa cenu indekss līdz 2000.gada martam, pensijas tiks indeksētas. Savukārt tiem aptuveni 10 000 cilvēku, kuri pensionējušies pēc šā gada 1.aprīļa un kuriem prognozētais indekss netika piemērots, pensija netiks indeksēta. Tā kā šogad martā, maijā un jūlijā, kas bija noteicošie indeksa aprēķināšanā, cenas pazeminājās jeb bija deflācija, šiem pensionāriem pensija būtu pat jāsamazina par 0,8% jeb vidējā pensija gandrīz par 50 santīmiem, taču tas netiks darīts. Latvijā un Zambijā korumpējas vienlīdz labi NRA. 2000.gadā pēc "Transparency International" metodikām Korupcijas uztveres indekss (KUI) noteikts 90 valstīm, no kurām Latvija ar Zambiju dala 57.vietu. Latvijas KUI nav uzlabojies ne par punkta desmitdaļu, salīdzinot ar pērno gadu, kad Latvija ieņēma 58.vietu ar tiem pašiem 3,4 punktiem no 10 iespējamajiem, informēja sabiedrības par atklātību "Delna" valdes priekšsēdētāja Inese Voika. Tāpat kā pērn, Latvija korupcijas ziņā krietni atpaliek no tuvākajiem kaimiņiem - lietuviešiem un igauņiem. Igaunijā KUI ir Baltijā vislielākais, t.i., vislabākais - 5,7 punkti, ierindojot valsti 27.vietā, tikai četras vietas zemāk par Japānu. Savukārt Lietuva ieņem 43.vietu ar 4,1 punktu. Igaunijas stāvoklis kopumā nav uzlabojies, salīdzinot ar pērno gadu, bet lietuvieši pacēlušies par septiņām vietām augstāk. I.Voika Latvijas bēdīgo stāvokli skaidroja ar vairākiem faktoriem. No vienas puses, nav dūmu bez uguns, un ja reiz paši Latvijas iedzīvotāji un šeit iebraukušie uzņēmēji un eksperti uztver šo valsti kā korumpētu, tad problēma pastāv. No otras puses, viņa uzsvēra, ka nozīmīgi ir, piemēram, arī tas, ka igauņi korupcijas gadījumus daudzviet nevispārina un tāpēc viņu reitings ir daudz labāks. Vārdu sakot, KUI var pasliktināt tas, ka paši domājam par sevi sliktāk, nekā varbūt ir. Pārmaiņas Latvijā šajā jomā ir vajadzīgas, jo Eiropas Savienība kā vienu no būtiskākajiem Latvijas trūkumiem ceļā uz iestāšanos ES uzsvērusi korupcijas problēmu, bet tās tomēr nav notikušas. To "Delnas" prezidente Inese Voika skaidro ar politiskās un izpildvaras nepietiekamu darbību. Daudz lietas, kas pasāktas pērn, nav reāli ieviestas dzīvē. Piemēram, pieņemtā valdības korupcijas novēršanas koncepcija un grozījumi krimināllikumā, kas stimulētu kukuļņēmēju notveršanu, vēl tikai gaida realizāciju. Par būtisku iemeslu Latvijas sliktajam rādītājam tika minēts arī tas, ka korupcija plosās tā sauktajā lēmējlīmenī, ne tikai administratīvajā līmenī, kur Latvijas situācija nemaz neesot tik slikta. FIB direktors augstu novērtē līdzšinējo sadarbību NRA. Latvijas iekšlietu struktūru pārstāvju un ASV Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) direktora Luisa Frī tikšanās laikā saņemts apliecinājums, ka sadarbība universālveikalā "Centrs" notikušā sprādziena atklāšanai būs vēl ciešāka nekā līdz šim. FIB Latvijai palīdzēs ar izmeklēšanas metodēm, ekspertīzēm un izmeklēšanas auditu. L.Frī augstu novērtējis līdzšinējo sadarbību ar Latviju, un biroja pārstāvji solījuši sniegt papildu palīdzību universālveikalā "Centrs" notikušā sprādziena izmeklēšanā. FIB vadītājs atzinis, ka šādus noziegumus ir sarežģīti izmeklēt. Īpaši svarīgs ir sabiedrības atbalsts noziegumu izmeklēšanā. Oktobrī Latvijas iekšlietu struktūru pārstāvis dosies uz ASV, lai iegūtu informāciju un pārrunātu analīžu rezultātus lietā. Esot izveidojusies laba sadarbība ar FIB Baltijas valstu biroju Tallinā, un kopīgi veikti vairāki pasākumi konkrētu krimināllietu izmeklēšanā. FIB pārstāvniecība Baltijas valstīs ir organizējusi vairākus mācību kursus policijas un Drošības policijas darbiniekiem. Ar L.Frī pārrunāta arī sadarbība organizētās noziedzības apkarošanā - cīņā pret narkotiku izplatību un datornoziegumu apkarošanā. Tieši ar Latvijas palīdzību izdevies veiksmīgi īstenot noziedznieku aizturēšanu, kuri organizēja sprādzienu Ziemeļkarolīnas veikalos. Nepilsoņi gausi maina pases NRA. Joprojām vairāk nekā 45 000 nepilsoņu nav apmainījuši bijušās PSRS pases pret derīgiem personu apliecinošiem dokumentiem, turklāt ik mēnesi to izdara aizvien mazāks skaits Latvijas iedzīvotāju. Jūlijā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Pasu centrā tika iesniegti 504 pieteikumi bijušās PSRS pases apmaiņai pret Latvijas nepilsoņa pasi. Jūnijā centrs saņēma 704, maijā - 2006, aprīlī - 3165, bet janvārī - 10 762 iesniegumus pases nomaiņai. Atgādinām, ka PSRS pases Latvijā bija derīgas līdz šā gada marta beigām. Ar tām vairs nav iespējams reģistrēt vai šķirt laulību, saņemt sociālos pabalstus, slēgt darba līgumus, reģistrēt uzņēmumus, saņemt notariālos pakalpojumus un veikt virkni citu darbību. Nozīmīgākie šajā vasarā Ventspilī realizētie objekti ir skeitparks, Atpūtas dārza rekonstrukcija, strūklakas "Saules laiviņas" un strūklaka pie Ventspils augstskolas, vairāku autostāvlaukumu izbūve pilsētā, Medņu ielas rekonstrukcija, kas vienlaikus ir arī piebrauktuve pie Ventspils pludmales. Nobeigumam tuvojas arī dzīvojamo māju iekškvartālu labiekārtošana. Patlaban turpinās aktīvs darbs pie nākamā gada pilsētas infrastruktūras attīstības programmas. Krievija atkal sūdzas van der Stūlam NRA. Cilvēktiesību situācija Latvijā un Igaunijā bijusi viens no svarīgākajiem jautājumiem, kas izskatīti Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) augstā komisāra Maksa van der Stūla triju dienu vizītē Maskavā. Krievijas Ārlietu ministrijas sarunās ar M. van der Stūlu esot uzsvērts, ka "draudīgās tendences šajās valstīs pieņem aizvien lielākus apgriezienus," ziņo LETA-"ITAR-TASS". Latvijas un Igaunijas valdības ar "apskaužamu pastāvību ignorē pat pašus maigākos starptautisko ekspertu vēlējumus šo valstu likumdošanas sakārtošanā atbilstoši vispārpieņemtajiem standartiem, un tas vēlreiz skaidri parādījās", Latvijas valdībā apstiprinot Valsts valodas likuma izpildi regulējošos noteikumus, teikts paziņojumā. Jau esam rakstījuši, ka pretēji Krievijas un kreiso protestiem M. van der Stūlam nav iebildumu pret Latvijā pieņemtajiem valodas noteikumiem. Viņš tos atzīst par pamatā atbilstošiem valodas likumam, Latvijas starptautiskajām saistībām un norāda, ka noteikumu izstrādāšanā valdība ņēmusi vērā viņa izteikumus. Krievijai jāatdod Baltijas valstīm pirmskara vēstniecību ēkas NRA. Eiropas Padomes (EP) Ministru komiteja izteikusi Krievijai iespējami ātrāk atdot Igaunijai, Latvijai un Lietuvai pirms kara tām piederējušās vēstniecību ēkas, ziņo ETA. EP Ministru komiteja paziņojumā norāda, ka cer uz veiksmīgu problēmas noregulējumu ieinteresēto valstu starpā, jo Krievija, kļūstot par EP dalībnieci, uzņēmās saistības būt atbildīgai par īpašuma atdošanu citām EP dalībvalstīm. Baltijas valstis kopīgā paziņojumā iepriekš norādīja, ka, iestājoties EP, Krievija apņēmās iespējami ātrāk atrisināt visas problēmas ar īpašuma prasībām no citu EP dalībvalstu puses. Dokumentā atgādināts, ka Krievija līdz šim nav neko darījusi, lai atdotu Baltijas valstīm pirms kara piederējušos vēstniecību namus. Kā zināms, Latvija nav saņēmusi atpakaļ no Krievijas ēku Parīzē, kurā pirms kara atradās Latvijas vēstniecība. Pieaug latviešu, sarūk krievu skolu skaits Diena. Zemāka dzimstība mazākumtautību ģimenēs, vēlme apgūt valsts valodu tikpat labi kā dzimto, kā arī joprojām neizsīkusī krievu un citu mazākumtautību ģimeņu emigrācija ir kļuvuši par galvenajiem iemesliem, kādēļ pēdējo trīs gadu laikā pamazām pieaug skolu ar latviešu mācību valodu skaits. Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ pieaug latviešu skolu skaits, ir fakts, ka arvien vairāk krievu, citu mazākumtautību un jaukto ģimeņu savas atvasītes sūta skolā ar latviešu mācību valodu. Mazākumtautību vecāki vēlas, lai viņu bērni valsts valodu pārvaldītu tikpat labi kā dzimto. Otrs iemesls esot zemā mazākumtautību dzimstība. Latviešiem dzimstība kopš neatkarības atjaunošanas ir augstāka nekā vidēji valstī un krietni augstāka nekā krieviem. Trešais cēlonis krievu skolu samazinājumam esot krievu un citu mazākumtautību ģimeņu migrācija - joprojām Latviju ik gadu pametot ap 3000 cilvēku. Prokuroru sanāksme mudina skatīt Kalēja lietu NRA. Starptautiskā prokuroru sanāksme par kara noziegumiem aizdomās turētā Konrāda Kalēja lietā Rīgā ir pietuvinājusi Latviju lēmumam par Kalēja lietas izskatīšanu, jo Rīga jūt starptautisku spiedienu šajā jautājumā, raksta Austrālijas avīze "The Age". Pēc "The Age" rīcībā esošās informācijas, nav skaidrs, vai Latvija sāks izmeklēšanu pret K.Kalēju, taču avīze ziņo, ka sanāksmē Rīgā lielu spiedienu pret Latvijas pusi izdarījusi ASV delegācijas vadītāja, ASV Tieslietu departamenta Īpašo izmeklēšanu nodaļas pārstāve Sjūzena Sīgela. Savukārt Austrālijas delegācijas pārstāvji izteikušies, ka Latvija drīzumā varētu aktivizēt darbības saskaņā ar nesen pārrunāto līgumu ar Austrāliju par kara noziedznieku izdošanu, lai pieprasītu Konrāda Kalēja un otra aizdomās turētā - Kārļa Ozola - izdošanu. K.Kalējs patlaban uzturas veco ļaužu aprūpes namā Melburnā, ziņo LETA. Atklāta izstāde par latviešu bēgļu gaitām NRA. Okupācijas muzejā 15.septembra atklāta izstāde "Uz svešu krastu", kas veltīta tiem latviešu trimdiniekiem, kuri, meklējot drošību, no Zviedrijas devās tālāk uz ASV. Izstāde vēsta par 29 latviešu bēgļiem, kuri 1948. gada vasarā no Zviedrijas, kas toreiz bija baltiešiem politiski nelabvēlīga, ar motorburinieku "Gundel" devās riskantajā braucienā pāri Atlantijas okeānam. Izstādē latviešu bēgļu vispārējā situācija Rietumos pēc kara atspoguļota caur šo cilvēku stāstu, aplūkoti dažādi bēgļu fenomena aspekti, kā arī skarti vispārēji jautājumi par sabiedrības attieksmi pret bēgļiem 20.gadsimta vidū un mūsdienās. Izstādē bagātīgus foto, dokumentu un preses materiālus papildina priekšmeti, ko lietojuši paši bēgļi, kā arī interviju videoklipi ar cilvēkiem, kuri savulaik bija devušies bēgļu gaitās. Ārzemju latvieši izjūt Latvijas skolotāju trūkumu NRA. Pasaules brīvo latviešu apvienības un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) konferencē "Izglītība Latvijā un pasaulē" ārzemju latvieši atzina, ka savās mītnes zemēs izjūt latviešu valodas mācību materiālu trūkumu un nesaņem pietiekami daudz informācijas par Latvijas skolotājiem, kas varētu strādāt ārzemju skolās. Starp ārzemju latviešu izteiktajām vajadzībām minēta interesanta un vieglā valodā uzrakstīta programma Latvijas ģeogrāfijas un vēstures mācīšanai. "Ārzemju latviešiem galvenokārt trūkst piemērotu mācību materiālu svešvalodu mācīšanai. Arī vēsturē un ģeogrāfijā literatūra pēc satura atbilst mūsu skolēnu izpratnes līmenim, taču neatbilst ārzemju latviešu skolēnu valodas prasmei," sacīja PBLA locekle no ASV Rita Drone. Viņa norādīja, ka PBLA šajā ziņā cer uz Latvijas IZM atbalstu, jo ārzemju latviešu pabalstīšanu paredzot arī sabiedrības integrācijas programmas projekts. "Ne visas ārvalstu latviešu kopienas ir tik bagātas, lai varētu pilnībā nodrošināt skolēnus ar visu nepieciešamo literatūru mācībām latviešu valodā, tāpēc svarīga ir arī Latvijas palīdzība," teica R.Drone. Ārzemju latviešiem ir aktuāls arī nodrošinājums ar skolotājiem, un šā iemesla dēļ viņi izteica vēlmi saņemt informāciju par Latvijas skolotājiem, kas varētu strādāt ārzemju skolās un nometnēs. Izteikta arī nepieciešamība pēc informācijas par Latviju, latviešu vēsturi un literatūru tieši mītnes zemju valodās, jo bieži vien ārzemju latviešu pēcteči ir tiktāl asimilējušies, ka nesaprot savu senču valodu, taču vēlas izzināt Latvijas vēsturi. PBLA biedri izjutuši arī informācijas trūkumu par vietām Latvijā, kur varētu organizēt vasaras nometnes, kurās piedalītos latviski nerunājošie. Ventspils sakārtošanā ieguldīti pieci miljoni NRA. Šogad Ventspils infrastruktūras labiekārtošanas darbos izlietoti vairāk nekā pieci miljoni latu, tas ir, par vienu miljonu vairāk nekā iepriekšējos gados, ziņo LETA. Par tiesībām veikt rekonstrukcijas un remontdarbus, kā arī labiekārtošanu Ventspilī šajā sezonā bija izsludināti 58 konkursi, vidēji vienā konkursā piedalījās 2,9 firmas, pagājušajā gadā - divas firmas. Konkursos uzvarējušas 20 firmas, no tām 13 bija Ventspils un septiņas citu Latvijas pilsētu firmas. Visvairāk paveikusi firma "VIA", kura nodarbojas ar ielu remontiem, izbūvi, kā arī pašvaldības uzņēmums "Labiekārtošanas kombināts" un firma "Ostas celtnieks". Pirmais profesionālās izglītības centrs Baltijā NRA. 13.septembrī Valmierā nodibināts Vācijas atbalstītais Baltijas valstīs vienīgais Vidzemes profesionālās izglītības centrs. Protokola parakstīšanas brīdī klāt bija Vācijas vēstnieks Latvijā Reinharts Krauss, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Amatniecības kameras, Vidzemes "Centra" veicināšanas biedrības un Valmieras domes amatpersonas. Līdz ar to ir pabeigts Vidzemes profesionālās izglītības centra veidošanas pirmais un nozīmīgākais posms. Tagad sāksies pasniedzēju apmācīšana, lai ar nākamo gadu, kā plānots, jau būtu iespējama audzēkņu uzņemšana izveidotajās metālapstrādes, elektrotehnikas un datorzinību specialitātē. Vidzemes profesionālās izglītības centra izveidošana izmaksājusi ap diviem miljoniem latu. Skolotājus šokē jaunā skolēnu vērtēšana Diena. Apmulsumu un pat nespēju vērtēt skolēnu zināšanas un prasmes skolotājos un neizpratni bērnu vecākos izraisījusi Izglītības ministrijas prasība mainīt vērtēšanas sistēmu. Proti, 5.-12.klašu skolēnu kārtējos pārbaudes darbus vajag tikai ieskaitīt vai neieskaitīt, līdz šim ikdienā izmantotais vērtējums 10 ballu skalā sniedzams tikai par nobeiguma kontroldarbiem. Demisionē Laila Freivalde NRA. Ceturtdien demisionējusi latviešu izcelsmes Zviedrijas tieslietu ministre Laila Freivalde, paziņoja ministrija. Tieslietu ministrijas paziņojumā nav sniegti demisijas iemesli. Savukārt Zviedrijas tabloīds "Expressen" ceturtdienas izdevumā izteica pieņēmumu, ka L.Freivalde var demisionēt sakarā ar kritiku par viņas lēmumu nopirkt pašvaldības īpašumā esošo dzīvokli. Šonedēļ zviedru medijus no jauna sašūpojis L.Freivaldes "dzīvokļa darījums". Tieslietu ministre ar savu rīcību ir izraisījusi sašutuma vētru zviedru sabiedrībā, jo runa šajā gadījumā nav tikai par formālu īres dzīvokļa privatizāciju, bet gan par pašas ministres sludināto politisko principu pārkāpšanu savā privātajā dzīvē. Ministre gatavojas nopirkt savu īres dzīvokli kopā ar pārējiem nama īrniekiem atraktīvā Stokholmas reģiona "Kungsholmen" daudzstāvu namā. Taču šis solis ir pretrunā ar sociāldemokrātiskās partijas politiku un principiem. L.Freivalde zviedru sociāldemokrātiskajā partijā atrodas līderpozīcijās, un tieši tāpēc viņas partijas biedre Annika Bilštroma uzskata, ka tieslietu ministre šajā gadījumā ir rīkojusies principiāli nepareizi. Atceras Saules kauju Diena. Latvju vīri sestdien spēkiem varēja mēroties Brīvdabas muzejā, kur par godu Saules kaujas atcerei notika pasākums "Ar Sauli zobenā". Bija skatāms arī teatralizēts uzvedums, skanēja "Iļģu" un vīru kopas "Vilki" dziesmas. Serģis un Rasmanis izcīna labus rezultātus NRA. Svētdien Vācijā priekšpēdējā pasaules čempionāta posmā motokrosā ar blakusvāģiem slikto laika apstākļu dēļ tika ieskaitīti tikai pirmā brauciena rezultāti, un tie ir ļoti patīkami - uzvaru izcīnīja Kristers Serģis un Artis Rasmanis, savukārt viņu galvenie konkurenti Daniels Vilemsens un Svens Verbruge palika bez punktiem. Latvijai pirmā medaļa Sidnejas olimpiskajās spēlēs NRA. Džudists Vsevolods Zeļonijs pirmdien svara kategorijā līdz 73 kilogramiem izcīnīja bronzas medaļu - pirmo medaļu Latvijai Sidnejas olimpiskajās spēlēs! Vienīgo zaudējumu Zeļonijs piedzīvoja pret nākamo olimpisko čempionu itālieti Džuzepi Madaloni. V.Zeļonijs saņēmis sirsnīgus apsveikumus no Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas un Ministru prezidenta Andra Bērziņa. Prezidente V.Zeļo- nijam novēl, lai šis triumfa brīdis iedvesmo viņu jauniem mērķiem un izciliem sasniegumiem. Savukārt A.Bērziņš izteicis novēlējumu, lai V.Zeļonija panākums būtu labs stimuls Latvijas olimpiešu turpmākajiem startiem Sidnejā. Akcijā intriģē Latvijas pilis Diena. Akcija "Apceļosim Latvijas pilis!" ir pārsteigusi gan tās rīkotājus - Latvijas piļu un muižu asociāciju, gan šo īpašumu apsaimniekotājus, muzeju darbiniekus, vēsturniekus ar necerēti lielu dalībnieku skaitu un interesi. Desmitiem un simtiem Latvijas dažādu novadu iedzīvotājiem, studentiem un pensionāriem, daudzām ģimenēm ar bērniem iesaistīšanās akcijā kļuvusi par romantiskāko šīs vasaras piedzīvojumu un devusi impulsu iedziļināties gadsimtiem senā pagātnē, kā arī priecāties par patiesi krāšņām dabas ainavām. Kinofestivālam "Arsenāls" dāsns balvu fonds Diena. Sestdienas, 16.septembra, vakarā tika atklāts starptautiskais filmu forums "Arsenāls". Atklāšanas ceremonijas satvaru veidoja Rīgas kamerorķestra izpildītais Uģa Prauliņa veltījums Luisam Bunjuelam diriģenta Normunda Šnē vadībā. Skaņdarbs oriģināli apspēlēja klasiskās Bunjuela veidotās sirreālās kinofilmas "Andalūzijas suns" klasiskos kadrus. Kā zināms, šogad pasaulē svin ģeniālā spāņu kinorežisora Luisa Bunjuela simtgadi, tāpēc viens no "Arsenāla" akcenta punktiem ir sirreālisma motīvi un filmu programma. Līdz pat 24.septembrim "Arsenāls" piedāvā 240 filmu programmu, kā arī daudzveidīgas mākslas akcijas un retrospektīvas. Festivāla balvu fonds šogad ir visdāsnākais - aptuveni 32 tūkstoši ASV dolāru. Turklāt pirmo reizi īpaša uzmanība tiek veltīta Baltijas filmu programmai, nodrošinot skates uzvarētājām iespēju piedalīties Skandināvijas, arī Baltijas TV. Igo sniedzis pirmo koncertu pēc avārijas NRA. Autokatastrofā cietušais mūziķis Rodrigo Fomins pagājušajā nedēļas nogalē, uzstājoties Olaines 1.vidusskolā, sniedza pirmo koncertu pēc avārijas, informēja mūziķa aizstāvis un Juristu biedrības priekšsēdētājs Aivars Borovkovs. Koncerts, pēc A.Bo-rovkova teiktā, bijis sirsnīgs un ildzis teju divas stundas. Jau informējām, ka smagā autoavārija notika 16.maija no rīta uz ceļa Talsi-Kuldīga, kad R.Fomina vadītā automašīna "Mercedes Benz 230" ietriecās baļķu vedējā. Avārijā Igo guva galvaskausa lūzumu, vairākas lauztas ribas, kreisā apakšstilba lūzumu un kreisā augšdelma lūzumu. Visu vasaru Igo bija spiests pavadīt slimnīcā, ārstējot gūtos savainojumus. Orķestru spēles Baltijā NRA. Trešdien Rīgā sākas tautu staigāšana jeb Baltijas simfonisko orķestru festivāls. Tā būs koncertu virkne, kas vienlaikus risināsies visās trijās kaimiņvalstīs, un orķestranti šķērsos gan vienu robežu, gan otru. Drosme, griba un azarts. Un, protams, liela vēlēšanās iepriecināt klausītājus, lietu pavēršot akcijas līmenī. Tā jādomā par projektu, ko sagatavojušas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas koncertorganizācijas. Akcija, ko raksturo vārdi "Baltijas simfonisko orķestru festivāls", ir daudznozīmīga. Pirmkārt - kā uzsver reklāmraksti, tā sabalsojas ar zīmīgajiem desmit gadiem kopš triju Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas, otrkārt - koncertu un tuvējo kaimiņmūziķu apmaiņa ļauj cerēt, ka beidzot pamazītēm ledus ir sakustējies un sākas daudzsološi procesi mūzikas apmaiņas ziņā ar tuvākajiem kaimiņiem. Un nekas neliek domāt, ka šī nekļūs par tradīciju. Kā saka Lielās ģildes menedžeris Jānis Kudiņš, kālab gan pēc pāris gadiem nevarētu to izvērst visās Skandināvijas valstīs... Vajag tikai gribēt, un viss padodas. Izdots unikāls kinoleģendai Jurim Podniekam veltīts CD Diena. Ceturtdien Latviešu biedrības namā kinoforuma "Arsenāls" ietvaros tika prezentēts latviešu dokumentālā kino leģendai veltīts CD. Šis ir unikāls projekts - pirmais CD, kas veltīts kādam latviešu kinematogrāfistam, turklāt tas satur bagātīgu informatīvu fonu - par Juri Podnieku atmiņās dalās viņa laikabiedri, skatāmi Podnieka filmu fragmenti, kā arī ieskicē latviešu dokumentālā kino vēsturi. CD tiks dāvināts lielākajām pasaules filmotēkām un kino muzejiem. LATVIJAS BANKAS noteiktais valūtas kurss 22.09.2000 ASV dolārs 0.623 Austrālijas dolārs 0.336 Kanādas dolārs 0.42 Vācijas marka 0.270 Zviedrijas krona 0.0631 Anglijas mārciņa 0.88 Krievijas rublis 0.0223 22.septembris - sākas rudens - saulains, bez nokrišņiem, taču - samērā auksts. Visapkārt, kur vien skaties, ir krāsains, jo māksliniece - daba - ir labi pastrādājusi. Koku lapas, saules apmirdzētas, ir krietni iekrāsojušās. Viskrāšņākās, protams, ir kļavas. Pēc pirmajām salnām arī pīlādž- ogas ir kļuvušas košākas un... saldākas. Informācijas sagatavošanā izmantoti laikraksti "Diena" un "Neatkarīgā Rīta Avīze". Par informācijas izlasi atbild Voldemārs Jansons, Anda Jansone, IEVANDA: un Juris Žagariņš: . Mājas lapa tīmeklī: