K a s j a u n s L a t v i j ā Nr. 163: 7.-13.oktobris “Baltijas forums” - otrais raunds <>. “Krievija-Baltija: ceļš uz Eiropu” - tā nosaukta konference, kura piektdien notika viesnīcā “Grand Hotel-Europa”. “Mums ir kopēja kultūras un ekonomiskā telpa, kurā varam sadarboties un dzīvot draudzīgi,” teica lietuviešu teātra un kino patriarhs Donāts Baņonis. Runa šai forumā bija ne par mūzām, bet vairāk par tranzītu, reģionāliem centrtieces un centrbēdzes spēkiem. Konferenci rīkoja Ārējās un aizsardzības politikas padome, N.Neilanda vadītais “Baltijas forums” un Sanktpēterburgas administrācija. Pēc tikšanās Lielupē pirms četriem mēnešiem tā jau bija otrā reize, kad vienkopus pulcējās Krievijas un Latvijas analītiķi, uzņēmēji, parlamentārieši. Sava veida kamertonis tālākai sarunai bija Ārējās un aizsardzības politikas padomes sagatavotais un izplatītais ziņojums (45 lappuses) “Baltija - transeiropeiskais koridors uz 21.gadsimtu”. Vairāki runātāji atzinīgi vērtēja Baltijas valstu ekonomisko potenciālu, to samērā ātro adoptēšanos brīvā tirgus apstākļos. Sanktpēterburgas administrācijas pārstāvis V.Čurovs sacīja, ka pēdējos pāris gados vērojama tirdzniecības apjoma stabilizācija starp šo Krievijas reģionu un Latviju. Kā nozīmīgs faktors reģiona integrācijas procesos tika minēta Somijas iniciētā “Ziemeļu dimensija”. Latviju apciemo Grieķijas prezidents <>. Valsts vizītē Latvijā 8.oktobrī ieradās Grieķijas prezidents Konstantins Stefanopuls, kas divas dienas tikās ar visām valsts augstākajām amatpersonām, Latvijas akadēmiskajām aprindām un piedalījās Latvijas un Grieķijas biznesa forumā. Grieķijas prezidenta vizīte varētu būt laba iespēja, kā padarīt intensīvākas abu valstu divpusējās attiecības. Savstarpēju ieinteresētību attīstīt divpusējo sadarbību veicina abu valstu kopīgā nākotne un sadarbības perspektīvas Eiropas Savienībā un NATO. Grieķija jau kopš 1952.gada ir NATO dalībvalsts un 1981.gadā kļuva par Eiropas Kopienas dalībvalsti. No nākamā gada Grieķija būs arī Monetārās savienības locekle. Latvija ir ieinteresēta sadarbībā ar Grieķiju aizsardzības jomā, ņemot vērā šīs valsts dalību NATO un tās lomu Balkānu un Vidusjūras reģionā. Latvijas un Grieķijas ekonomiskā sadarbība un tirdzniecības apjoms ir salīdzinoši neliels - 2000.gada sešos mēnešos tas bijis 2,2 miljoni. Svarīgākās preces importā no Grieķijas ir mašīnas, mehānismi un elektriskās iekārtas, kā arī pārtikas rūpniecības produkti, savukārt eksportā - minērālie produkti, papīrs un tekstilmateriāli. Paredzams, ka sadarbība šajā jomā ievērojami izvērsīsies līdz ar līguma stāšanos spēkā par sadarbību ekonomikā un tehnoloģijā, kas paredz abu valstu apvienotās komitejas izveidošanu. Savukārt pērn parakstītais kultūras un izglītības sadarbības līgums paredz jauktas Latvijas un Grieķijas komitejas izveidi, kas apzinātu prioritārās sadarbības jomas un uzdevumus. 1998.gadā tika sāktas abu valstu Ārlietu ministriju politiskās konsultācijas. Šā gada martā parakstīts protokols par sadarbību starp Latvijas un Grieķijas Ārlietu ministrijām. Tas paredz regulāras politiskas konsultācijas par divpusējiem, Eiropas Savienības, NATO un citiem jautājumiem. Grieķijas prezidenta vizītes laikā Rīgā notika Latvijas un Grieķijas ekonomiskās sadarbības biznesa forums, kurā piedalījās 30 Grieķijas un 60 Latvijas uzņēmumu pārstāvji. Abu valstu uzņēmēji pārrunāja arī iespēju veidot kopuzņēmumus, kā arī turpmāko sadarbību Latvijas tautsaimniecībai svarīgās nozarēs. Latvijai svarīgs Grieķijas atbalsts <>. Latvija no Grieķijas saņēmusi politiski svarīgu atbalstu savu mērķu - integrācijas Eiropas Savienībā (ES) un NATO - īstenošanā. Gan Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, gan Grieķijas prezidents Konstantins Stefanopuls, kas bija ieradies valsts vizītē Latvijā, par nepieciešamu uzskata veicināt abu valstu attiecības, īpaši ekonomikas un kultūras jomās. Valsts prezidente atzina, ka sarunas laikā ar K.Stefanopulu saņēmusi “politiski svarīgu apliecinājumu” - Grieķija atzīst Latvijas centienus integrēties pašas izvēlētajās struktūrās - ES un NATO. “Mēs atzīstam Latvijas sasniegumus politiskajā un ekonomiskajā jomā,” norādīja Grieķijas prezidents, paužot pārliecību, ka Latvija un pārējās Baltijas valstis drīzumā kļūs par ES dalībvalstīm. Grieķija, pēc viņa teiktā, uzskata, ka Latvijai ir svarīgi izjust drošības sajūtu un justies kā plašākas sabiedrības sastāvdaļai. “Latvija pieder Eiropas ģimenei,” uzskata K.Stefanopuls. Prezidenti izteica cerību, ka šai vizītei būs nopietni rezultāti un valstu attiecības diplomātiskajā, saimnieciskajā, kultūras un tūrisma jomās kļūs aktīvākas. V.Vīķe-Freiberga pauda vēlmi turpināt sadarbību aizsardzības jomā, jo Latvija būtu ieinteresēta pārņemt Grieķijas pieredzi. Savukārt, pēc Grieķijas prezidenta domām, abām valstīm vajadzētu intensificēt sadarbību ekonomikā, kā arī veicināt kontaktus kultūras jomā - organizēt izstāžu, teātra izrāžu apmaiņu. Tāpat varētu pastiprināt grieķu valodas mācīšanu Latvijā un aktīvāk sadarboties akadēmisko aprindu lokā. Sarunās abi prezidenti skāruši valstu divpusējo attiecību jautājumus, kā arī pārrunājuši ES un NATO paplašināšanas procesus. K.Stefanopuls uzsvēra mazo valstu lomu Eiropas vēsturē un mūsdienās. Apspriežoties par Eiropas drošības politikas jautājumiem, Latvijas prezidente norādīja, ka Latvija uzskata par svarīgu mieru un stabilitāti Eiropā, un to apliecina, piedaloties miera uzturēšanas operācijās Eiropā. Grieķijas prezidents veicinās interesi par Latviju <>. Grieķijas prezidenta Konstantina Stefanopula vizīte Latvijā varētu veicināt Eiropas dienvidu reģiona ietekmīgās valsts interesi par Eiropas Savienības paplašināšanās procesu ziemeļos. Ārlietu ministrs Indulis Bērziņš Latvijas un Grieķijas attiecības raksturo kā labas. Abām valstīm jāturpina līgumtiesiskās bāzes paplašināšana, jāveicina ekonomiskā sadarbība, jāturpina kontakti aizsardzības, izglītības un kultūras, satiksmes un iekšlietu jomā. I.Bērziņš uzsvēra, ka ir svarīgi, lai Grieķijai kā NATO un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij būtu pietiekami liela interese par ES paplašināšanas procesu ziemeļos. “Prezidenta vizīte varētu tikai veicināt šo interesi,” piebilda ministrs. K.Stefanopuls, turpinot vizīti Rīgā, otrdien tikās ar premjeru Andri Bērziņu. Bez jau tradicionālo jautājumu apspriešanas par ES un NATO paplašināšanos augstās amatpersonas atzinušas, ka gan Grieķija, gan Latvija ir cietušas lielvaru politikas un tām ir kopēji mērķi: Grieķija jau ir ES un NATO locekle, bet Latvija tiecas par tādu kļūt. Grieķijas prezidents izklāstījis savu viedokli par situāciju Balkānos, Dienvidslāvijā un raksturojis Grieķijas un Turcijas attiecības. A.Bērziņš viesim ieteicis apsvērt iespēju Rīgā atvērt Grieķijas vēstniecību. Otrdien K.Stefanopuls apmeklēja arī Rīgas domi, kur tikās ar tās priekšsēdētāju Andri Ārgali, kā arī Latvijas Universitāti. Viesis apskatīja arī Okupācijas muzeju un Vecrīgas skaistākās vietas. Trešdien Grieķijas prezidents devās vizītē uz Igaunijas galvaspilsētu Tallinu. Latvija pusgadu “diriģēs” Eiropas Padomē <>. Šoruden Latvija pirmo reizi kļūs par Eiropas Padomes (EP) Ministru komitejas prezidējošo valsti. Prezidēt Eiropas Padomē gan nav gluži tas pats, kas vadīt darbu Apvienotajās Nācijās vai prezidēt Eiropas Savienībā, uzskata Latvijas vēstnieks EP Georgs Andrejevs. Tomēr gan vēstnieks, gan Latvijas parlamentārieši Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā un Latvijas tiesnesis Eiropas Cilvēktiesību tiesā Egils Levits atzīst, ka šādi Latvija tomēr parāda sevi starptautiskā arēnā. Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas prezidents lords Rasels Džonstons sacīja, ka nešaubās par Latvijas spējām uzņemties šos pienākumus. Šis īsais laiks no novembra uz pusgadu nav paredzēts, lai Latvija radikāli mainītu Eiropas Padomes Ministru komitejas darbu. “Tas ir viens orķestris, kas jau sen zina savu repertuāru, bet mainās tikai diriģenti. Līdz ar to mums būs jāturpina rutīnas darbs pie reformām un finansu problēmām,” skaidro Latvijas vēstnieks Eiropas Padomē Georgs Andrejevs. Tomēr būs arī lietas, ar kurām Latvija grib citiem sevi parādīt un kaut ko paliekošu atstāt. Decembrī Rīgā notikšot Eiropas Padomes kampaņas par Eiropas kultūras mantojuma saglabāšanu noslēgums. Kultūra ir tā joma, kur mazās valstis var parādīt, ka tās nav nabadzīgākas par lielajām, uzskata vēstnieks. Tā kā 2001.gads ir pasludināts par Eiropas valodu gadu, Latvija savas prezidentūras ietvaros aprīlī Rīgā organizēs vēl vienu starptautisku konferenci par Eiropas mazajām valodām un to problēmām. Šī Latvijas iniciatīva izraisījusi lielu interesi. Savukārt maijā Latvija kopā ar EP organizēs starptautisku pašvaldību kongresu, kura devīze būs “Demokrātija pašvaldībās XXI gadsimtā”. Vēl viens elements, ar ko Latvija mēģinās atšķirties no citām prezidējošām valstīm, ir kopējs četru mazo valstu - Latvijas un trīs nākamo prezidējošo valstu Lihtenšteinas, Lietuvas un Luksemburgas projekts. Arī tā būs daļa no šīs Eiropas indentitātes programmas un vienlaicīgi arī mazo valstu sadarbības projekts. “Mēs iesāksim zinātnisku ciklu, kam jāvainagojas vai nu ar mācību grāmatu, vai ieteikumiem tieši Eiropas indentitātes jautājumos,” par ieceri stāsta G.Andrejevs. Prezidējošā valsts ir “primus inter pares” jeb pirmā starp līdzīgām uz pusgadu. Nākamreiz Latvijai tāda izdevība būs pēc divdesmit gadiem, tādēļ šis laiks jāizmanto, lai atstātu kaut ko paliekošu arī citām Eiropas zemēm, sacīja E.Levits. Viņam gribētos, lai Latvijas pārstāvji, būdami šeit varētu pateikt kaut ko jaunu un interesantu Eiropas publikai, kas vēlāk asociētos ar Latvijas vārdu. Neatbalsta zaudējumu kompensēšanu <>. Saeima ceturtdien neatbalstīja “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK iesniegtā likumprojekta par PSRS okupācijas nodarīto zaudējumu kompensāciju nodošanu komisijām. Par to balsoja tikai 14 deputāti no “TB”/LNNK, pret - 13 deputāti no “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (PCTVL), bet atturējās 56 deputāti no pārējām frakcijām. Starptautiskas militāras mācības Latvijā <>. NATO programmas “Partnerattiecības mieram” ietvaros Militāro strēlnieku mācību centrā Ādažos no 9. līdz 20.oktobrim risināsies starptautiskās militārās mācības “Baltic Eagle”, kurās piedalīsies aptuveni 1000 dalībnieku no Skandināvijas, ASV, Nīderlandes, Lielbritānijas un Baltijas valstīm, ziņo BNS. Mācību dalībnieki apgūs miera uzturēšanas operācijas taktiku. Iedzīvotāji nav apmierināti ar privatizāciju <>. Vairāk nekā divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka līdzšinējā privatizācijas gaita valstī bijusi neveiksmīga, liecina firmas SKDS sabiedriskās domas aptaujas dati par šā gada augustu. Visneapmierinātākie ar privatizāciju norisi bijuši laucinieki, no kuriem negatīvi to novērtējuši 74% respondentu. Savukārt visatzinīgāk privatizācijas gaitu vērtējuši rīdzinieki, un to par veiksmīgu atzinuši 19,2% aptaujāto iedzīvotāju galvaspilsētā. Pozitīvāk noskaņoti privatizācijas vērtējumā bijuši arī iedzīvotāji bez Latvijas pilsonības. Sociālistiskajai partijai ļauj rīkot svinības pie Ķīšezera <>. Rīgas domes valde piektdien, izskatot Latvijas Sociālistiskās partijas (LSP) pieteikumu, atļāva šīs partijas piekritējiem 13.oktobrī no plkst.11 līdz plkst.13 svinēt Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvošanas no vācu fašistiem gadadienu pie Ķīšezera, jo 1944.gada 13.oktobrī padomju armijas karavīri iegāja Rīgā, forsējot Ķīšezeru. Sociālisti ir plānojuši, ka viņu rīkotajā pasākumā piedalīsies 400 cilvēku. Lietuvā uzvar kreisie <>. Lietuvas parlamenta vēlēšanās pēc četru gadu pārtraukuma uzvaru atkal svin kreisās partijas, taču šoreiz, šķiet, tās būs opozīcijā un valdošo koalīciju veidos sociālliberāļi un liberāļi. Saskaņā ar neoficiāliem svētdien notikušo Lietuvas Seima vēlēšanu rezultātiem visvairāk vietu jaunajā parlamentā iegūs Aļģirda Brazauska vadītā četru kreiso partiju koalīcija “Strādāsim kopā” - tai būs 51 mandāts no 141. Otrā skaitliski lielākā frakcija būs R.Paksa vadītajai Liberāļu savienībai - 36 mandāti. Trešajā vietā ar 27 mandātiem ierindojusies A.Paulauska vadītā sociālliberālā Jaunā savienība. Ceturtā partija, kurai izdevās pārvarēt piecu procentu barjeru iekļūšanai Seimā, ir konservatīvo partija - Tēvzemes savienība ar Vītautu Landsberģi priekšgalā, tai prognozējami deviņi mandāti. Pārējās vietas parlamentā ieguvuši atsevišķi citu partiju pārstāvji vai neatkarīgie kandidāti, kas uzvarējuši vienmandāta apgabalos. Pakalpojumu cenas palielina inflāciju <>. Centrālā statistikas pārvalde (CSP) informē, ka septembrī salīdzinājumā ar augustu Latvijā inflācija bijusi 0,1%, taču salīdzinājumā ar pagājušo gadu patēriņa cenas kopumā augušas par 2,2%. Tiesa, pagājušomēnes precēm cenas nemainījās, taču pakalpojumi sadārdzinājās par 0,2%, bet salīdzinājumā ar pagājušā gada septembri precēm cenas pieaugušas par 1,6%, bet pakalpojumiem - par 4,2%. Lielākā ietekme uz patēriņa cenu līmeni septembrī bija kartupeļu un lietoto automašīnu cenu pazeminājumam - dārzeņi kļuva lētāki par 120%, kartupeļi - par 8,1% un lietotās automašīnas - par 13,6%. Cenas paaugstinājās apģērbiem un apaviem, degvielai un citām precēm. Šā gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo periodu, patēriņa cenas pieauga par 0,6%. Kaimiņvalstī Igaunijā inflācija ir bijusi lielāka - 0,4%, ko galvenokārt ietekmējušas degvielas un izglītības pakalpojumu cenu kāpums, taču Lietuvā patēriņa cenas septembrī pret iepriekšējo mēnesi palika nemainīgas, informē CSP. Latviju vērtē kā vidēji attīstītu valsti <>. Latvija ANO Attīstības programmas (UNDP) gadskārtējā ziņojumā par tautas attīstību 174 valstu vidū ierindota aiz Igaunijas, Lietuvas un pat Krievijas un ieņem tikai 63.vietu. Brazīlijas pilsētā Riodežaneiro pašlaik norisinās otrais pasaules forums, kurā ekonomisti, zinātnieki un cilvēktiesību speciālisti no dažādām valstīm spriež par šo UNDP ziņojumu, kas izvērtē tautas attīstības rādītājus. Spriežot par UNDP ziņojumu, speciālistu uzmanība pievērsta katras valsts tautas attīstības indeksam. Šāgada pasaules pārskats liecina, ka Latviju tautas attīstībā apsteigusi ne tikai Igaunija, bet arī Lietuva, Krievija, Baltkrievija, Horvātija, Malaizija un citas valstis. Pārskatā valstis pēc tautas attīstības indeksa sarindotas trijās grupās - pasaules attīstītākās, vidēji attīstītas valstis un valstis ar zemu attīstības līmeni. Latvija ar 63.vietu ir vidējo valstu grupā, tāpat kā Krievija (62.vieta) un Lietuva (52.vieta). Igaunija, ierindojoties 46.vietā, iekļuvusi pasaules attīstītāko valstu sarakstā, kura galvgalī ir Kanāda, Norvēģija, ASV, Austrālija un Islande. Tiesa attaisno bijušo NBS komandieri <>. Rīgas Centra rajona tiesa trešdien attaisnoja bijušo Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieri Juri Eihmani, kurš tika apsūdzēts ļaunprātīgā dienesta stāvokļa izmantošanā, sava dzīvokļa remontam izlietojot Ls 43 000 no Zemessardzes budžeta. Tiesa atzina, ka Eihmaņa vaina nav pierādīta. Eihmanis pēc tiesas sprieduma pasludināšanas sacīja, ka viņa attaisnošana ir loģisks iznākums “šim divus gadus ilgajam, aplamajam procesam”. Bijušais NBS komandieris izteica pateicību tiem, kas, par spīti apmelojumiem, turpinājuši viņam ticēt, un apsolīja, ka atmaksās dzīvokļa remontā ieguldīto naudu, ja varēs arī turpmāk tajā dzīvot. Prokurors Andrejs Andrejevs žurnālistiem sacīja, ka spriedums ir “detalizētas izpētes cienīgs” un vēl nevarot precīzi atbildēt, vai iesniegs apelācijas protestu. Tiesa spriedumā atzina, ka Eihmani nevar uzskatīt par viņam inkriminētā nozieguma subjektu, līdz ar to, ja nav nozieguma subjekta, nevar pierādīt pašu noziegumu. Kā uzskata tiesa, nav pierādīts, ka Eihmanis būtu devis rīkojumus Zemessardzes amatpersonām par dzīvokļa remontu. Kā zināms, prokurors pieprasīja sodīt Eihmani ar brīvības atņemšanu uz trim gadiem nosacīti, nosakot pārbaudes laiku uz trim gadiem. Izdošanas līgumu virza uz Saeimu <>. Pēc tikšanās ar ģenerālprokuroru Jāni Maizīti Saeimas Ārlietu komisija ar lielu balsu vairākumu nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā likumprojektu par Latvijas un Austrālijas izdošanas līgumu. Komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts apliecināja, ka ģenerālprokurora atbildes uz deputātu jautājumiem bija pārliecinošas un sagatavotas. Tas bijis būtisks arguments, lai komisija atbalstītu likumprojekta “Par Latvijas Republikas un Austrālijas līgumu par izdošanu” virzīšanu izskatīšanai kādā no tuvākajām Saeimas plenārsēdēm. J.Maizītis komisijas deputātiem skaidroja, ka līgums veicinātu kara noziegumos un genocīdā apsūdzētā Konrāda Kalēja izdošanu. Tomēr arī tad, ja Saeima nolemtu neratificēt šo līgumu, par K.Kalēja izdošanu ar Austrāliju varētu vienoties diplomātiskā ceļā. Krimināllietu pret K.Kalēju varēja ierosināt tāpēc, ka noziegums izdarīts Latvijas teritorijā un to izdarījis bijušais Latvijas pilsonis. Kaut gan J.Maizītis atturīgi izteicās par K.Kalēja apsūdzību, viņš atzina, ka prokuratūras rīcībā nav faktu, ka K.Kalējs pats būtu piedalījies kādu cilvēku nogalināšanā. Pirms nedēļas vairāki deputāti aicināja apsvērt iespēju K.Kalēju tiesāt Hāgas starptautiskajā tiesā. Ģenerālprokurors to noraidīja, pamatojot, ka šajā tiesā nav paredzēta tādu lietu izmeklēšana. J.Maizītis nenoliedza, ka Ģenerālprokuratūrai nav lielas pieredzes kara noziegumu izmeklēšanā, taču uzsvēra, ka tās uzdevums ir izmeklēt visus noziegumus, kas izdarīti Latvijas teritorijā un ko izdarījuši Latvijas pilsoņi. Var “pazust” 10 miljoni sertifikātu <>. 31.decembrī beidzas privatizācijas un kompensācijas sertifikātu izmantošanas termiņš, un speciālisti prognozē, ka neizmantoti var palikt līdz 10 miljoniem sertifikātu. Savukārt iedzīvotāji šaubās, vai tos ieguldīt uzņēmumu akcijās vai pārdot par dažiem santīmiem uzpircējiem, jo augsti amatvīri sola pagarināt to derīguma termiņu. Turklāt daudzas dzīvojamās mājas un lielos uzņēmumus vēl tikai grasās nodot privatizācijai. Bet solījumi paliek tikai solījumi... Tajā pašā laikā dzīvokļu privatizētgribētājus valsts moka sasmakušu kantoru gaiteņos. Pēdējā laikā Rīgas Dzīvojamo māju privatizācijas komisijas koridori ir ļaužu pārpildīti, un ar katru dienu ierodas arvien vairāk cilvēku. Otrdien “RB” kļuva liecinieci, ka nelielajā šaurajā komisijas koridorā pie dokumentu pieņemšanas drūzmējās vairāk nekā 50 dažāda gadagājuma cilvēku. Dažs, jau ienākot pa durvīm un ieraugot pārpildīto koridoru, uzreiz pameta telpas un nolēma atnākt citu reizi. Bet pacietīgākie gaidīja. Rinda uz priekšu virzījās samērā ātri, tomēr līdz dokumentu kārtošanai tajā bija jāstāv apmēram 40 minūtes. Katru dienu tikai uz paātrināto privatizāciju vien dokumentus nāk iesniegt no 200 līdz 250 cilvēku. Lai varētu privatizēt savu dzīvokli, nepieciešams vismaz mēnesis pusotrs. Tomēr līdz pat pēdējam posmam neviens nav pārliecināts, ka beidzot šīm mokām pienāks gals. Kāda pensionāre “RB” atklāja, ka viņa jau bija cerējusi noslēgt galīgo līgumu par privatizēto dzīvokli, bet tā vietā viņai paziņots, ka nepieciešams arī pirkuma līgums. Arī Dzīvojamo māju privatizācijas komisijas darbinieki ir noguruši no lielās slodzes, tādēļ cer, ka sertifikātu derīguma termiņš tiks pagarināts. Ja nepagarinās sertifikātu derīguma termiņu, netiks pabeigta dzīvojamo māju (dzīvokļu) un lauku zemes privatizācija, atzina Ekonomikas ministrijas Privatizācijas departamenta direktors Aivars Bernāns. Viņš prognozē, ka sertifikātu derīguma nepagarināšanas gadījumā neizmantoti paliks līdz 10 miljoniem sertifikātu un neprivatizēts paliks apmēram viens miljons hektāru lauku zemes. Pašlaik izmantoti tikai ap 80% privatizācijas un 50% kompensācijas sertifikātu. Pēc Ekonomikas ministrijas sniegtajām ziņām, līdz šā gada vidum valsts bija pilnīgi nokārtojusi savas saistības pret 58% no 2,4 miljoniem sertifikātu saņēmēju, kuri jau bija slēguši savus sertifikātu kontus. Daudzos kontos bija saglabājies tikai simbolisks sertifikātu daudzums, jo privatizācijai ir izlietoti 76% no izsniegtajiem sertifikātiem. Mazliet vairāk nekā 5 miljoni sertifikātu atradās pie juridiskām personām, kuras nodarbojas ar starpniecību sertifikātu tirdzniecībā vai ir krājušas sertifikātus kaut kādu objektu pirkšanai. Saņem medaļas par ieguldījumu zinātnes attīstībā <>. Septiņiem Latvijā pazīstamiem zinātniekiem un farmaceitiskās nozares darbiniekiem pirmdien tika pasniegtas Grindeļa medaļas un naudas prēmijas. Apbalvojumu pirms pieciem gadiem iedibināja a/s “Grindeks” par godu pirmajam latviešu izcelsmes zinātniekam, ārstam un farmaceitam Dāvidam Hieronīmam Grindelim, un to pasniedz zinātniekiem, ārstiem, farmaceitiem un vēsturniekiem, kuri ar savu darbu veicinājuši Latvijas zinātnes attīstību. Domes šoferus prēmē par budžeta izstrādi <>. Atklātībā nonākusi ziņa, ka 32 Rīgas domes šoferi augustā kopā saņēmuši Ls 3750 prēmijās, naudas izmaksu pamatojot ar kuriozu formulējumu - par labu darbu, izstrādājot nākamā gada budžetu. Prēmijas izmaksātas arī citiem Rīgas domes aparāta darbiniekiem. Rīgas domes priekšsēdētāja Andra Ārgaļa parakstītajā rīkojumā teikts, ka šoferiem vienreizējs materiālais pabalsts samaksājams “sakarā ar Rīgas domē veikto darbu Rīgas pilsētas 2001.gada pamatbudžeta un speciālā budžeta ieņēmumu prognozes un finansu prioritāšu variantu izstrādē, kā arī vajadzīgās informācijas un dokumentu piegādes veicināšanā”. Domes priekšsēdētāja rīkojumam bijis viens nosaukums, bet tas sastāvējis no diviem sarakstiem. Vienā sarakstā minēti Rīgas domes aparāta darbinieki, kuriem prēmijas aprēķinātas proporcionāli darba algām un 2000.gadā nostrādātajam laikam, bet otrā sarakstā - šoferi, kas prēmijās saņēmuši no Ls 50 līdz 200. Šoferiem, ņemot vērā, ka viņi laikus ierodas, vai ir sakārtotas ceļazīmes, vai brauc uzmanīgi. Ceļu policija izveido pārkāpēju reģistru <>. Ceļu policijas satiksmes noteikumu pārkāpumu reģistrs, kas pilnībā sācis darboties no 1.oktobra, dos iespēju nodalīt ļaunprātīgos pārkāpējus no nejaušajiem, kā arī likvidēt sodanaudas iekasēšanu uz ielas, prezentējo reģistru, sacīja ceļu policijas pārvaldes priekšnieks A.Jirgens. Reģistrā tiks ievadīti visu atklāto satiksmes noteikumu pārkāpēju dati. A.Jirgens paskaidroja, ka ik dienas par dažādiem pārkāpumiem tiek sodīti ap 1000 autovadītāju. Turpmāk ceļu policistam, aizturot pārkāpēju, būs iespējams ar reģistra palīdzību noskaidrot, vai šis cilvēks noteikumus pārkāpis pirmo reizi vai dara to regulāri, un attiecīgi lemt par soda bargumu. Nosakot sodu, policists izrakstīs pārkāpējam īpašas formas lēmumu, ar ko autovadītājs dosies uz banku un samaksās sodu, bet ziņas no bankas nonāks atpakaļ reģistrā. Ja sods netiks samaksāts, to piedzīt uzdos tiesu izpildītājam. Skolēni mācās tirgoties biržā <>. Šoruden pirmo reizi Latvijas vidusskolēniem ir iespēja piedalīties starptautiskajā simultatīvajā “Spēļu biržā”, ko rīko Vācijas krājbanku organizācija un mūsu valstī piedāvā “Latvijas Krājbanka”. Piedalīšanās spēlē skolēniem dod iespēju papildināt savas zināšanas, gūt pieredzi vērtspapīru investīciju portfeļa pārvaldīšanā un operācijas ar vērtspapīriem. Spēļu birža tika sākta 1983.gadā un ir veiksmīgi attīstījusies, gūstot arvien plašāku dalībnieku atsaucību - 1999.gadā spēlē piedalījās vairāk nekā 450 000 skolēnu, veidojot 54 000 komandu. Spēle norit šādi: dalībnieki izveido komandas, un katrai no tām tiek atvērts vērtspapīru konts ar fiktīvu sākotnējo kapitālu 50 000 eiro. Līdz 5.decembrim komandas var pirkt un pārdot dažādus īstus vērtspapīrus ar mērķi pēc iespējas vairāk palielināt konta vērtību. Aprēķini tiek veikti pēc reālajām biržas cenām. Biržas, ar kuru vērtspapīriem var veikt operācijas, ir Frankfurtē, Parīzē, Stokholmā un Vīnē. Komandas iesniedz savus uzdevumus pirkt vai pārdot vērtspapīrus “Latvijas Krājbankā” vai arī nosūta tos ar interneta palīdzību caur bankas mājaslapu. Aprēķini par konta stāvokli tiek veikti centrālajā datorā “Spēļu biržas” galvenajā birojā Štutgartē. Par uzvarētāju kļūs komanda, kas noteiktajā laikā ir guvusi vislielāko peļņu, ieguldot sākuma kapitālu vērtspapīros. Labākajai Latvijas komandai “Latvijas Krājbanka” dāvinās ceļojumu uz Skandināvijas valstīm. Autozagļus baro negodīgi policisti <>. No pusotra tūkstoša automašīnu, kas šogad nozagtas Latvijas galvaspilsētā, spēkratu īpašnieki no bandītiem vai viņu starpniekiem ir atpirkuši trešo daļu. Pieticīgi aprēķini liecina, ka no auto “atpirkšanas” rūpala darboņu kabatās šogad nonākuši 100 tūkstoši dolāru. Viens no būtiskākajiem zagto automobiļu atdošas biznesa balstiem ir korumpētie policisti, kas “nopludina” informāciju par braucamajiem un viņu īpašniekiem. Kā atzina drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks, bez negodīgajiem likumsargiem zagto automašīnu izpirkšanas bizness saruktu vai iznīktu vispār. Šā gada deviņos mēnešos Latvijā nozagti vairāk nekā 2000 automobiļu, no kuriem lielākā daļa - gandrīz pusotra tūkstoša - Rīgā. Joprojām populāra ir pēdējo gadu parādība - zagtu automobiļu “atdošana” par izpirkumu. Paziņoti konkursa ““Preses nama” grāmata” uzvarētāji <>. Žūrija par latviešu oriģinālliteratūras konkursa <<“Preses nama” grāmata>> uzvarētājiem prozā atzinusi Andra Akmentiņa krājumu “Trīs skumji stāsti” un Johana Korina romānu “Dižais Gars”. Dzejā par uzvarētāju atzīta Pētera Brūvera grāmata “Mīl mani Dievs” un Jura Boiko “Dziesmas un dzejas”. Bērnu grāmatu vidū par labāko atzīta Jāņa Baltvilka “Plīvija un citas pasakas” un Māra Runguļa garstāsts “Frīda Frikadele”. Latviešu oriģinālliteratūras konkursu “Preses nams” rīkoja kopā ar Rakstnieku savienību un Latvijas Kultūras fondu, un pavisam tajā iesniegti 175 darbi. Kā pastāstīja žūrijas priekšsēdētājs, rakstnieks Ēriks Hānbergs, darbu vidū bija vairāki likteņstāsti, arī pagastu pulsācija dažādos laikos, kas ir vesela tautas hronika - dažus no darbiem žūrija uzskata par vērtīgiem materiāliem grāmatām. Literātus īpaši pārsteigušas arī vairāku jauno autoru debijas konkursā, kuri startējuši ar labiem darbiem, un tas viešot cerību. “Livonijas hronika” uz Nacionālā teātra skatuves <>. Nacionālais teātris savu sezonu 7.oktobrī atklāja ar rokoperu, kuras libreta pamatā ir Māras Zālītes “Livonijas hronika”, kas balstīta uz vairākiem vēsturiskiem pētījumiem par Latvijas vēsturi un kurā izmantota arī “Indriķa hronika”. M.Zālīte, rakstot libretu, par galveno uzdevumu uzskatījusi iedziļināšanos vēsturiskajā materiālā. Latviešu vēsture nesākas 13.gs., tas esot maldīgs priekšstats, atzīst autore. Bīskaps Alberts ceļ Rīgu, Latviju apdzīvojušas tautas - līvi, letgaļi, kurši, zemgaļi, lībieši, un 800 gadi šķir no notikumiem, kurus uz Nacionālā teātra skatuves savā izrādē iestudējis Edmunds Freibergs. Režisors šo uzvedumu uzskata par gaišu traģēdiju, saistītu ar kristietības ienākšanu Latvijā. Tas ir vēsturiski neilgs laiks pēc pirmās vēsturiskās liecības, kas fiksējusi mūsu tautas vēsturi. “Livonijas hronika” stāsta par mātes, meitas, dzimtenes un tēva, krusta, kara attiecībām. Arī par jaunu garīgu paradigmu mentālajā pasaulē, kur rokoperas beigu citāts skan: “Gan tēvu, gan māti grib cilvēkbērns”. M.Zālīte, šo darbu sarakstot, uzskata, ka libretā spēcīgi ieskanas piedošanas tēma cilvēkos un pašā nācijā, jo esot iespaidojusies no Jāņa Pāvila II uzrunas tūkstošgades mijā, kur viņš atvainojies tautām, kas cietušas krustakaros. Tas tāpēc, ka kristietība, reliģijas mīlestība paradoksāli nesta ar spēku un zobenu. LATVIJAS BANKAS noteiktais valūtas kurss 13.10.2000. ASV dolārs 0.618 Austrālijas dolārs 0.328 Kanādas dolārs 0.41 Vācijas marka 0.274 Zviedrijas krona 0.0625 Anglijas mārciņa 0.904 Krievijas rublis 0.0222 No pagājušās nedēļas siltā un saulainā laika vairs nekas nav palicis pāri. Šonedēļ gandrīz katru dienu (un arī naktīs) lija lietus un pūta spēcīgs dienvidaustrumu vējš, kas pamatīgi papurināja lapas no kokiem. Līdz ar to zeme pārklāta ar biezu lapu paklāju, bet koku zaros nav vairs ganrīz nevienas lapiņas. Vienīgais labums ir tas, ka pēc aukstā nedēļas sākuma kļūst nedaudz siltāks un brīvdienās mums sola nedaudz labāku laiku.