K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 169: 2000. g. 18. - 24. novembris Svētki pulcē tūkstošus Diena. Latvijas proklamēšanas 82.gadadienā 18.novembrī ļaužu tūkstoši bija pulcējušies, lai noskatītos svētku parādē, ieklausītos svētku ekumeniskajā dievkalpojumā un, spītējot lietum un asajam vējam, Daugavmalā vērotu svētku salūtu. Uzrunājot ļaužu tūkstošus no Radio mājas balkona ļaužu pārpildītajā Doma laukumā Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga brīdināja, ka mums atliek vēl pāris gadu, lai parādītu, ko spējam, ka neatpaliekam no citiem un lai "nodrošinātu, ka netiksim pieskaitīti bezcerīgi atpalikušo valstu saimei, bet gan panāksim un varbūt pat apdzīsim dažu labu citu attīstītu valsti". Prezidente uzrunāja arī cittautiešus, aicinot "katru, kam šī zeme ir dārga, nākt Latvijas pilsoņu pulkā". Latvijas valsts svētki sākās ar tradicionālo Latvijas studentu korporāciju gājienu, pēc ekumeniskā dievkalpojuma vainagus pie pieminekļa Mātei Latvijai nolika augstākās valsts amatpersonas. Pēc tam notika Saeimas svinīgā sēde un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) svētku parāde 11.novembra krastmalā. Parādē piedalījās ap 1000 karavīru un 38 transporta vienības, tika demonstrēti arī šoruden no Zviedrijas saņemtie pretgaisa aizsardzības zenītlielgabali. Daugavā iepretim Valsts prezidenta pilij bija pietauvoti trīs karakuģi, bet Rīgas pasažieru ostā ieradušies četri kuģi no Baltijas valstu jūras eskadras. Parādē piedalījās arī NBS Gaisa spēku lidmašīna un divi helikopteri. Svētku noslēgumā vairāki tūkstoši dažādu gadagājumu cilvēku no visas Latvijas bija ieradušies, lai noraudzītos salūtā. Daugavmalā varēja dzirdēt gan latviešu, gan krievu valodu. Daudzi līdzi bija ņēmuši mazus valsts karodziņus. Svētku sajūtu gan nedaudz izbojāja biezā mākoņu sega, kas klāja debesis un liedza pilnībā izbaudīt uguņošanu. Šogad svētku salūts maksāja gandrīz Ls 18 000. Pēterbaznīcas tornī aiztur ekstrēmistus Diena. Pagājušās piektdienas rītā trīs nacionālboļševiki ieslēdzās Pēterbaznīcas tornī, un, draudot torni uzspridzināt, pieprāsīja viņu ieslodzīto domubiedru atbrīvošanu un Latvijas "izstāšanos no NATO". Baznīcas tornī viņi iekļuva ap desmitiem no rīta, izkāra sarkanu karogu (kuru miglas dēļ bija grūti saskatīt) un pieprasīja tikšanos ar kādu Krievijas pārstāvi. Pēc kādas pusotras stundas viņi bez pretošanās padevās Iekšlietu ministrijas darbiniekiem. Ierosināta krimināllieta par huligānismu. Iekšlietu ministrija informē, ka visi trīs nacionālboļševiki nelegāli iebraukuši Latvijā no Krievijas. Lai gan policija to oficiāli neapstiprina, iespējams, ka viņu rīcībā bija sprādzienbīstamas granātas. Kā ziņo BNS, Rīgas Galvenās policijas pārvaldes priekšnieks Igors Krasovskis teicis, ka sestdien Rīgā tiks pastiprināti drošības pasākumi valsts un pašvaldības iestādēs. Apcietina nacionālboļševikus BNS. Naktī uz 15.novembri Latvijā, izlecot no vilciena Sanktpēterburga - Kaļiņingrada, Latvijas teritorijā nelikumīgi ieradās četri Krievijas nacionālboļševiki, lai "veiktu Latvijas teritorijā akciju ar nolūku diskreditēt Latvijas valsti". Notikušais precīzi atbilda Krievijas Federālās drošības dienesta nodotajam ziņojumam Latvijas varas iestādēm par ekstrēmistu plānotajām provokācijām, kurā viens no scenārijiem paredzēja viņu ierašanos Latvijā ar vilcienu Sanktpēterburga - Kaļiņingrada, izlecot no tā posmā Rēzekne - Daugavpils. Visiem četriem ceturtdien Daugavpilī piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums, informē Daugavpils tiesas tiesnese Jana Zīle. Viens no apcietinātajiem nacionālboļševikiem - Ņižņijnovgorodas organizācijas aktīvists Iļja Šamazovs, kas, lecot no vilciena, guva gūžas kaula lūzumu, - joprojām ārstējas Daugavpils centrālajā slimnīcā. Arests piemērots arī maskaviešiem Mihailam Savinovam un Kirilam Begunam, kā arī Sergejam Geroņinam no Smoļenskas Arhibīskapi atsakās vadīt dievkalpojumu BNS, Diena. Valsts proklamēšanas svinības Latvijā šogad apēnoja ne tikai nacionālboļševiku aktivitātes, bet arī iekšpolitiskas nesaskaņas - lielāko reliģisko konfesiju vadītāji atteicās vadīt 18.novem-bra ekumenisko dievkalpojumu Doma baznīcā. Luterāņu, katoļu, vecticībnieku un pareizticīgo arhibīskapi piedalīsies dievkalpojumā, bet to nevadīs, kā bija iepriekšējos gados. Dievkalpojumu vadīja luterāņu palīgmācītājs Krists Kalniņš. Luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags vēstulē Valsts prezidentei Vairai Vīķei - Freibergai stāstīja, ka šajā gadā ir noticis daudz kas tāds, kas nerosina valsts proklamēšanas svētku. "Šogad izjūtu lielas skumjas un kaunu par mūsu valsts šodienu, un man būtu grūti vadīt svētku dievkalpojumu, it kā viss būtu labākajā kārtībā. Es lūdzu uztvert ar sapratni, ja neņemu aktīvu līdzdalību tā norisē un ja to nedarīs arī pārējo baznīcu vadītāji," teikts vēstulē. Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga izteicās, ka "labs gans vienmēr ir kopā ar savām avīm un savu ganāmpulku neatstāj, kad tas ir grūtībās". Komentējot arhibīskapa rīcību, viņa uzsvēra, ka "tautai ir piedienīgi svētku dienā lūgt Dievu, ko varam darīt arī bez starpniekiem, un es ticu, ka Dievs mūsu lūgšanas pieņems taisnā ceļā". Latvija - visneiecietīgākā BNS. Lietuvas laikraksts "Lietuvos rytas" informēja par jaunāko aptauju, kas veikta 25 ES un ES kandidātvalstīs, kur respondentiem tika uzdoti 173 jautājumi. Tika aptaujāti arī Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas iedzīvotāji. Šīs aptaujas dati ļauj spriest par cilvēku attieksmi pret ģimeni, darbu, reliģiju, brīvo laiku un morāles normām. Datu analīze sniedz pietiekami precīzu ainu par aptaujā iesaistīto valstu iedzīvotāju viedokļu līdzību un atšķirībām. 74 procenti Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ar darbu vispirms jānodrošina valsts pastāvīgie iedzīvotāji un tikai pēc tam imigranti. Lietuvā šis rādītājs ir visaugstākais no aptaujātajām valstīm - 94,2 procenti, bet Igaunijā - tikai 47 procenti. Vistolerantākā attieksme pret imigrantiem ir Zviedrijā, kur tikai 11,2 procenti aptaujāto domā, ka darbs pirmām kārtām pienākas vietējiem iedzīvotājiem. Aptaujājot iedzīvotājus par nodokļu maksāšanas nepieciešamību, respondenti tika lūgti nodokļu maksāšanas nepieciešamību novērtēt 10 baļļu sistēmā, kur vismazākais punktu skaits atbilst vislielākajam atbalstam nodokļu maksājumiem. Latvijā vidējā attieksme pret nodokļu maksāšanu bija 2,1, Lietuvā 3,8, Ukrainā - 3,4, Igaunijā 3,2, bet Krievijā - 3,1. 58 procentu Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka valstij visnoderīgākais būtu ietekmīgs līderis, ko neierobežotu parlaments un vēlēšanas. Lietuvā šādu uzskatu atbalsta 56 procenti iedzīvotāju, bet Rumānijā un Krievijā - 67 procenti. Visskeptiskāk pret potenciālu autoritāro līderi izturas horvāti, kur tādu atbalstītu tikai 11 procenti respondentu. Dānijā šis skaitlis ir 14 procenti, Austrijā un Vācijā - 16 procenti, bet Igaunijā - 18 procenti. 10 punktu sistēmā, kur vislielākais punktu skaits atbilst vislielākajai iecietībai, Latvijā, Lietuvā un Rumānijā tolerance pret homoseksuālistiem ir 1,9. Nīderlandē šis skaitlis ir 7,8, Dānijā 6,6, Vācijā 5,7 un Čehijā 5,5. Attieksme pret iecietību atspoguļojas arī viedoklī par to, kādas īpašības vissvarīgāk ieaudzināt bērnos. 72 procenti Latvijas un 78 procenti Igaunijas iedzīvotāju kā svarīgākās īpašības min labu uzvedību, turpretī Lietuvā salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, labām manierēm piešķir vismazāko nozīmi. Lietuvieši pirmām kārtām uzsver strādīgumu (87 procenti), un atbildības sajūtu (77 procenti). Tikai 58 procenti Lietuvas iedzīvotāju uzskata, ka bērnā jāieaudzina tolerance. Bērnus skolā tur kā vergus NRA. Valsts prezidenta kanceleja Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vārdā ir nosūtījusi vēstules Ģenerālprokuroram Jānim Maizītim, izglītības un zinātnes ministram Kārlim Greiškalnam un iekšlietu ministram Marekam Segliņam, kurā steidzami lūdz informēt par pasākumiem saistībā ar bērnu tiesību pārkāpumiem Krāslavas rajona Konstantinovas pagasta Aleksandrovas speciālajā skolā. Valsts prezidenti par pārkāpumiem skolā informēja Glābiet bērnus!. Pēc darbinieku stāstītā un dienasgrāmatās fiksētā, bērnus skolā bieži situši darbinieki un arī direktors K. Kutjuns. Audzēkņi turēti karcerī, sodīti, liekot stāvēt apakšveļā skolas gaitenī vai pagrabtelpās. Krāslavas rajona izglītības pārvaldes vadītāja Lidija Ostrovska sūdzības par pārkāpumiem Aleksandrovas speciālajā internātskolā uzskata par neticamām, jo vienmēr esot skolotāji, kuri visu mūžu sūdzas. L. Ostrovska sacīja, ka K. Kutjuns skolā par direktoru strādājot jau 17 gadus un inspekcijā par viņu neesot saņemta neviena rakstiska sūdzība. Skolas direktors pašlaik esot atvaļinājumā. Ceturtdien K. Greiškalns sasauca ārkārtas starpministriju bērnu tiesību komisijas sēdi, kurā lems par bērnu tiesību pārkāpumu novēršanu internātskolā. Ministra uzdevumā vakar skolā viesojās Valsts bērna tiesību aizsardzības centra un Izglītības valsts inspekcijas speciālisti, taču viņu viedoklis būs zināms tikai šodien pēc sēdes. Starpministriju komisijas sastāvā ir pārstāvji no Izglītības un zinātnes, Iekšlietu, Tieslietu, Finansu, Aizsardzības un Labklājības ministrijas, Ģenerālprokuratūras, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas, Pašvaldību savienības un citām institūcijām. Ārkārtas sēdē paredzēts uzklausīt arī atbildīgās personas no Krāslavas rajona pašvaldības, izglītības pārvaldes, Konstantinovas pagasttiesas un skolas administrācijas. Sievietes cieš no vardarbības NRA. Šāgada deviņos mēnešos savās ģimenēs noslepkavotas 26 sievietes, bet 90 sievietes cietušas no smagiem fiziskiem bojājumiem. Puse seksuālās un fiziskās vardarbības gadījumu pret sievietēm notiek viņu ģimenēs, kur sievietes cieš no saviem vīriem vai partneriem. Lai pievērstu Latvijas sabiedrības uzmanību vardarbības problēmai pret sievieti ģimenē, krīzes centrs Skalbes šonedēļ sāka akciju vardarbības pret sievieti ģimenē novēršanai. "Doma par šādu akciju nav radusies nejauši, jo pagājušajā gadā Skalbes rīkoja telefonakciju, lai noskaidrotu vardarbības izplatību sabiedrībā, un rezultāti bija pārsteidzoši," pastāstīja krīzes centra Skalbes prezidente, psiholoģe Inta Dzelme. 73 procenti sieviešu, kuras piezvanīja akcijas laikā, bija pašas saskārušās ar vardarbību. Šīs sievietes bija no dažādiem sociāliem slāņiem - gan turīgas, gan nabadzīgas. Pēc šīs akcijas krīzes centrs izveidoja pirmo pašpalīdzības grupu vardarbībā cietušām sievietēm. Darba gaitā atklājies, ka tikai desmit procentu vardarbībā cietušo sieviešu bija ziņojušas policijai, lai gan miesas bojājumi bija ļoti nopietni - lauzti sejas kauli, lauztas ribas, iekšējo orgānu sasitumi. "Sievietes nemeklē palīdzību baiļu dēļ, viņas baidās gan no attieksmes, kāda sabiedrībā valda pret sievieti, gan no iespējamās atkārtotās vardarbības," stāstīja I. Dzelme. Informācijas un izpratnes par vardarbības pret sievieti problēmu nav arī tiesībsargājošo, medicīnisko un citu iestāžu darbiniekiem, kā arī sabiedrībai kopumā, kas vairākumā gadījumu notikušajā vispirms vaino cietušo sievieti, nevis varmāku. Krīzes centra akcija sāksies 25. novembrī un turpināsies līdz 10. decembrim. Tajā Skalbes rīko arī īpašu telefonakciju, kuras laikā ikvienam Latvijas iedzīvotājam būs iespēja zvanīt krīzes centra Skalbes speciālistiem pa tālruni visu diennakti un pastāstīt par savu pieredzi ģimenē, kur sastopama pret sievieti vērsta vardarbība, par vardarbības gadījumiem, par problēmām, kādas valda sabiedrībā. Ārējās tirdzniecības dati neiepriecinoši NRA. Latvijā šā gada trijos ceturkšņos ārējās tirdzniecības apjoms salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu ir palielinājies. Preču eksports sasniedza 841,6 miljonus latu, un tas ir par 11,6% lielāks nekā 1999. gada pirmajos trijos ceturkšņos. Importa kopapjoms ir palielinājies par 12,4% (kopā 1390,4 miljoni latu). Diemžēl starpība starp eksporta un importa kopvērtību ir palielinājusies. Pērn šajā laika posmā imports pārsniedza eksportu par 64,1%, bet šogad tas pieaudzis līdz 65,2%. Ārējās tirdzniecības saldo - mīnus 548,8 miljoni latu. Šajā laikā salīdzinājumā ar attiecīgo laika posmu pērn Lietuvas eksports pieaudzis par 27,9%, bet imports pieaudzis par 11,6%. Visstraujāk ārējās tirdzniecības apjoms pieaug Igaunijā. Tur šā gada deviņos mēnešos eksportētas preces par 50,2% vairāk nekā pērn atiecīgajā laika posmā. Savukārt imports pieaudzis par 40,3%. Apgānīts Latvijas ģenerālkonsulāts NRA. Naktī no 17. uz 18 novembri pēc svinīgās pieņemšanas par godu Latvijas valsts neatkarības 82. gadadienai nenoskaidrotas personas apgānījušas ģenerālkonsulāta parādes durvis ar degmaisījumu, to aizdedzinot. Konsulāta sargam degmaisījumu izdevies nodzēst. Pie ģenerālkonsulāta ēkas atrodas būda, kurā dežurē milicis. Akcijas laikā milicis būdā nav bijis atrodams. Arī Ģenerālkonsulāta videokameras akcijas brīdī nav strādājušas, un, kā vēlāk izrādījās, to darbība pārtraukta ar īssavienojumu. Tādējādi videoierakstā nav fiksēti akcijas dalībnieki. Šie fakti vedina domāt, ka akcija iepriekš ir rūpīgi plānota. Ja fakti par miliča nozušanu apstiprināsies, Krievijas puse būs pārkāpusi Vīnes konvenciju, kas paredz ārvalstu diplomātisko misiju nodrošināšanu ar apsardzi. Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks pauda bažas par Krievijā strādājošo diplomātu drošību. Pēc J. Reinika domām, bažas pastiprina apstāklis, ka ekstrēmistu akcijas pie Latvijas diplomātiskajām misijām Krievijā kļuvušas par regulāru parādību. Viņaprāt, akcijas rīkotāji Sanktpēterburgā ir nacionālboļševiki. Aicina balsot par labākajiem policistiem Diena. Lai pierādītu, ka Latvijā nav tikai negodīgi un korumpēti policisti, Iekšlietu ministrija (IeM) no 20.novembra līdz 22.decembrim iecerējusi akciju Rajona labākais policists, kuras laikā Latvijas iedzīvotāji tiek aicināti balsot par, viņuprāt, labāko sava rajona policistu. Labākie policisti tiks apbalvoti nākamā gada janvāra beigās, taču gaidāmās balvas pagaidām izpaustas vēl netiek. Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš novērojis, ka parasti policistus apbalvojumiem izvirza viņu priekšniecība, taču viens no visobjektīvākajiem kritērijiem ir konkrētā rajona iedzīvotāju vērtējums, jo tieši viņi ikdienā saskaras ar policistu darbu. "Esmu pārliecināts, ka kopumā mūsu policisti godprātīgi dara savu darbu, tādēļ gribu, lai iedzīvotāji uzzina arī par labajiem policistiem," sacīja ministrs. Ikviens Latvijas iedzīvotājs var piedalīties minētajā akcijā, aizpildot laikrakstos publicētās aptaujas anketas, sūtot vēstules uz IeM vai arī katru darbdienu no pulksten 12.00 līdz 15.00 zvanot pa tālruni 7219141 un iesakot apbalvošanai sava rajona labāko policistu. Par policistiem iespējams balsot arī internetā, savas iesakāmās kandidatūras un īsu pamatojumu, kādēļ minētais policists tiek izvirzīts šai nominācijai, sūtot uz elektroniskā pasta adresi pc@iem.gov.lv. Liepājā atklāj milzu kontrabandu NRA. Liepājas muitas darbinieki, pētot Latvijas, Lielbritānijas un Kipras kopuzņēmuma SIA Durbe Impex (Durbe) darījumus, konstatējuši, ka, iespējams, pēdējā mēneša laikā notikusi mūsdienās neparasta apjoma degvielas kontrabanda, kā dēļ valsts nesamaksātu nodokļu veidā vien varētu zaudēt līdz pat 600 tūkstošiem latu. 28. oktobrī Liepājas ostā ienāca tankkuģis Dalana ar 2500 tonnām benzīna. Saskaņā ar noformētajiem tranzītprocedūras dokumentiem ar vilcienu uz a/s Kurzemes degviela muitas kontrolpunkta noliktavu Torņi Saldū no Dalanas 29. oktobrī nogādāta 1071 tonna, 30. oktobrī - vēl 165 tonnas benzīna. Vēl daļa Dalanas atvestās degvielas atmuitota Durbē kā importa prece un Torņos nogādāta ar automašīnām. Izdarot kontrolmērījumus degvielas tvertnēs, muitas darbinieki pārsteigti konstatējuši, ka 638 tonnas benzīna ir liekas - šīs degvielas izcelsme ir pilnīgi neskaidra. Sastādīts administratīvais protokols pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa, kas paredz 1000 latu naudas sodu un mantas konfiskāciju. Pagaidām vēl (otrdien) Liepājas muitas priekšnieks šo protokolu nav parakstījis. Slavē rehabilitāciju Latvijā NRA. Čehijas parlamenta Deputātu palātas Sociālās politikas un veselības aizsardzības komisijas delegācija Rīgā apmeklēja Latvijas Medicīnas akadēmiju, Republikānisko rehabilitācijas centru un Nacionālo rehabilitācijas centru Vaivari, kā arī Rīgas bāreņu sociālās rehabilitācijas un atbalsta centru Marsa gatve. Deputāti viesojās arī Valsts infektoloģijas centrā un tikās ar Labklājības ministrijas vadību. Tikšanās laikā ministrijā Čehijas pārstāvji atzina, ka iepazīšanās ar Latvijas iestādēm bijusi lietderīga, jo rehabilitācijas organizācija Latvijā ir perfektāka nekā Čehijā. Tas ir labs pamats turpmākai Čehijas sadarbībai ar Latviju. Čehijas pārstāvjus interesēja Latvijas pieredze saistībā ar privātajiem pensiju fondiem, kas Latvijā darbojas kopš 1998. gada. Viesi interesējās arī par veselības aprūpi un atzina, ka ar šo jomu saistītajos jautājumos nepieciešama rūpīga un vispusīga analīze, kāda tā ir Latvijā. Plašāk par veselības aprūpes jautājumiem plānots runāt šodien delegācijas tikšanās laikā ar Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju. Norāda uz centieniem ietekmēt tiesu varu Diena. Pagājušo piektdienu uz gadskārtējo tiesnešu biedrības kopsapulci bija pulcējušies vairāk nekā 100 tiesnešu. Uzrunājot kolēģus, biedrības priekšsēdētājs, Augstākās tiesas krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs atzina, ka pēdējā laikā politiķi aizvien biežāk nerespektē tiesas neatkarību un par "vēlamo spriedumu" kādā lietā paziņo vēl ilgi, pirms pabeigta izmeklēšana un lieta izskatīta tiesā. Proti, sabiedrībā ar masu mediju palīdzību jau iepriekš tiek nostiprināts viedoklis par kādas personas vainu vai nevainību un, ja tiesa lemj atšķirīgi, nākas uzklausīt pārmetumus, atzina I.Bičkovičs. Viņš norādīja, ka jebkurā gadījumā tiesnešiem jāprot izvērtēt lietas apstākļus, nevis emocionāli jāseko sabiedrības spiedien. Dala nākamā gada subsīdijas lauksaimniekiem NRA. Lai gan nākamgad Latvijas lauksaimnieki subsīdijās saņems par 3,3 miljoniem latu vairāk nekā šogad, saskaņā ar Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto valsts atbalsta pasākumu finansēšanas projektu 2001. gadam nākamgad valsts atbalsts netiek plānots 14 šogad subsidētiem pasākumiem. Pirmo reizi tiks maksātas hektārsubsīdijas, un atbalsts ir paredzēts arī kooperācijas un tirgus veicināšanai un arī bioloģiskajai lauksaimniecībai. Nākamajam gadam paredzētā kopējā subsīdiju summa - 20 880 000 latu - tiks sadalīta starp lopkopību, kurai varētu atvēlēt 6 683 000 latu (tas ir, par 250 000 mazāk nekā šogad), un augkopību, kurai tiktu piešķirti 650 000 latu (gandrīz divas reizes vairāk nekā šogad). Turklāt zemnieku izglītošanai ir atvēlēti 500 000 latu, zivsaimniecības attīstībai - 400 000 latu, kooperācijas veicināšanai - 240 000 latu, bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam - 100 000 latu, tirgus veicināšanai - 240 000 latu. Nākamgad neviens lats nav paredzēts agroklimatisko faktoru radīto zaudējumu kompensācijai. Šogad zemnieki kopumā no valsts saņēma 700 000 latu kā kompensāciju par pavasara salnās izpostītajiem sējumiem un stādījumiem. Nākamgad zemnieki tiek mudināti apdrošināt sējumus. Lai samazinātu ar apdrošināšanu saistītos izdevumus, ZM plāno nākamgad atvēlēt 40 000 latu (tas ir, divas reizes vairāk nekā šogad) sējumu riska mazināšanai. Nacionālās subsīdijas nākamgad vispār netiek plānotas vienai no populārākajām programmām - lauksaimnieciskās ražošanas tehniskajai modernizācijai. Tāpat līdzekļi nav paredzēti augšņu kultūrtehniskajai un agrotehnoloģiskajai ielabošanai, saimniecību efektivitātes celšanai, ES prasībām atbilstošu piensaimniecības fermu atbalstam, rapšu, ripšu, eļļas linu un griķu audzētājiem, cukura nozarei, ārzemēs selekcionēto šķirņu sēklas materiāla atjaunošani, mēslošanas līdzekļu reģistra izveidošanai. Tajā pašā laikā gan laucinieki, gan ZM speciālisti cer, ka nākamgada beidzot Latvija varēs sākt izmantot solīto ES pirmsiestāšanās atbalstu - SAPARD. Ar šiem līdzekļiem ir plānots atbalstīt vairākas programmas, kam nākamgad nav paredzēts nacionālais finansējums. Lauku politika bez būtiska progresa Diena. Latvijā pēdējā gada laikā lauksaimniecības politikā "nav bijušas nekādas nozīmīgas izmaiņas" un gatavošanās lauksaimniecības sektora integrācijai Eiropas tirgū ir tikai sākuma stadijā. Šādi tendences Latvijas lauksaimniecības sektorā vērtēja Eiropas Komisija nesen iznākušajā progresa ziņojumā par kandidātvalstīm. Kaut arī Latvija varētu būt apbēdināta par ne visai glaimojošo vērtējumu un domā, ka kaimiņvalstis pašlaik atrodas tādā pašā attīstības stadijā, Eiropas Komisiju šādas runas izbrīna un drīzāk sadusmo. "Mēs nesalīdzināsim, kuras valstis ir labākas un kuras — sliktākas," apgalvo viens no ES administrācijas pārstāvjiem. EK par lauksaimniecības jautājumiem atbildīgais pārstāvis arī negribēja presē komentēt, kas tieši ES neapmierina Latvijas lauksaimniecības politikā. Brisele kandidātvalstu lauksaimniecības politiku un sektoru vērtē tiešā kontekstā ar ES likumdošanu un kopienas lauksaimniecības politiku. Tomēr tā grib redzēt arī skaidru stratēģiju, kā valstis gatavojas modernizēt un padarīt konkurētspējīgu lauksaimniecības sektoru. Iespējams, ka tieši lauku modernizācijas stratēģija ir tas, ko EK Latvijā nesaskata. Jo šāds dokuments izpelnījies pozitīvas EK atsauksmes gan par Igauniju, gan Poliju. Kandidātvalstis savu stratēģisko redzējumu lauku modernizācijai jau ir iekļāvušas plānos, uz kuru pamata cer saņemt SAPARD līdzekļus. Taču Igaunijas gadījumā EK par labu darbu atzīst parlamenta apstiprināto Igaunijas lauksaimniecības un lauku attīstības politikas trīs gadu stratēģiju. Šajā stratēģiskajā darba dokumentā igauņi par mērķi sev izvirza lauksaimniecības preču ražošanas efektivitātes paaugstināšanu, stabilu cenu garantēšanu lauksaimniekiem un lauku ekonomiskās attīstības veicināšanu. Konkrēti pasākumi ir paredzēti tirgus regulēšanas jomā, subsīdijas no valsts budžeta, kā arī pasākumi lauku attīstībai. Par pērn Polijā izdarīto EK ir kritiska, tomēr atkal — līdzīgi kā Igaunijas gadījumā — par labu lietu tiek atzīta Lauksaimniecības pakta jeb valdības apstiprināta stratēģiska dokumenta pieņemšana. Paktā Polija apņemas veicināt lauksaimniecības konkurētspēju un uzlabot darba apstākļus lauksaimniecībā, veicināt vispārējo sociālo un ekonomisko attīstību, radīt citas nodarbošanās iespējas provincē. Internetbankas vilina aizvien vairāk Diena. Banku pakalpojumu izmantotāji Latvijā kļūst aizvien atvērtāki jauno tehnoloģiju pielietojumos, plašāk izmantojot interneta sniegtās iespējas. Vērojama tendence, ka bankas patlaban pierimušas, piemēram, jaunu karšu veidu vai izdevīgāku cenu piedāvājumos, toties investē ievērojamus līdzekļus tieši informācijas tehnoloģiju attīstībā. Jau vairāk nekā puse no visām Latvijas komercbankām pašlaik piedāvā internetbankas pakalpojumus, jo elektroniskie maksājumi esot izdevīgāki — tie palīdz ietaupīt gan laiku, gan arī finansu resursus. Tiek uzskatīts, ka internetbanka ir nākamais solis finansu cilvēka sadarbībai ar mūsdienīgu banku. Latvijā patlaban internetbanku piedāvā Hansabanka, Unibanka, Latvijas krājbanka, Saules banka, Trasta komercbanka, Rietumu banka, Pirmā Latvijas komercbanka, Multibanka, Merita Nordbanken, Baltijas Tranzītu banka, Aizkraukles banka, Lateko banka un banka Paritāte. Ik dienu visai strauji pieaug arī šī pakalpojuma lietotāju skaits. Žirinovskis pieprasa Rīgas melno balzamu BNS. Odiozais Krievijas politiķis Vladimirs Žirinovskis piektdien Maskavā Latvijas vēstniecības rīkotajā pieņemšanā par godu Latvijas neatkarības dienai atzina, ka ir noilgojies pēc Rīgas melnā balzama un lūdza viņam nekavējoties ieliet nedaudz šā dzēriena. "Balzams.. pēdējo reizi es to dzēru pirms desmit gadiem," sacīja Žirinovskis un apjautājās, kā to ir pareizi jādzer. Ar tīksmi aplūkojis glāzē ielieto balzamu, skandalozais politiķis tomēr pēkšņi pārdomāja un balzamu neizdzēra. Krievijas Valsts domes vicespīkers un ultranacionālistiskās Liberāldemokrātiskās partijas līderis Žirinovskis, kurš ir pazīstams ar saviem naidīgajiem izlēcieniem pret Baltijas valstīm, pieņemšanā uzvedās ļoti solīdi: personīgi sasveicinājās ar vēstnieku Imantu Daudišu un citiem diplomātiem, nekādas runas neteica. Atklāj vērienīgu pagrīdes smēķu ražotni Diena. Aptuveni četras tonnas kontrabandas tabakas un vairākus desmitus tūkstošu pakaļdarinātu cigarešu Kontrabandas apkarošanas centra (KAC) darbinieki pagājušās piektdienas vakarā atklāja nelegālā rūpnīcā, kas bija iekārtota Ikšķiles pievārtē. Kā izteicās KAC direktors Ainis Latišs, tik vērienīgu pagrīdes smēķu ražotni mūsu valsts likumsargiem līdz šim nav izdevies atklāt. Galvenokārt šeit tika ražota Prīma bez filtra, un uz šo cigarešu paciņām kā ražotājvalsts bija norādīta Ukraina. Turpat atradās arī Prince cigaretes ar Lietuvas akcīzes zīmēm un nemarķētas Marlboro paciņas. Pamēģinot vienu no Marlboro cigaretēm, Dienas reportierim nācās atzīt, ka tās dūms daudz neatšķiras no oriģinālās produkcijas. Žurnāls DatorPasaule pārtop par e-pasauli LETA. Žurnāls DatorPasaule ar jaunu nosaukumu e-pasaule iznāks no nākamā gada janvāra. Kā pastāstīja žurnāla redaktore Māra Jākobsone, nosaukums mainīts tādēļ, ka līdzšinējais žurnālam kļuvis par šauru un ierobežojošu. "Mainoties datora lomai un jēdzienam, bija jāmainās arī mūsu žurnālam", sacīja redaktore ."Žurnālā e-pasaule rakstīsim par valsts politiku informācijas tehnoloģiju sfērā un likumdošanas pilnveidošanu, elektronisko komerciju un virtuālajiem uzņēmumiem, digitālajām komunikācijām un Interneta telefoniju, kā arī par DVD atskaņotājiem, mājas kinoteātriem un daudzām citām tehnoloģijām un to lietošanas iespējām", stāstīja Jākobsone. E-pasaules moto ir "Pievienojies digitālajam vairākumam!". Žurnālu kopš 1993.gada septembra izdod firma "Data Media Group", un tas ir vienīgais šāda veida izdevums latviešu valodā. Rīga Taxi pielietos globālās novērošanas ierīces Apollo. “Šī gada 16.-18.novembrī, izstādes Drošība 2000 ietvaros, Rīga Taxi prezentēs drošības sistēmu, Global Positioning System (GPS) jeb objekta atrašanās vietas noteikšanas sistēma, kas turpmāk palīdzēs noteikt precīzu Rīga Taxi taksometru atrašanās vietu”. G.Aksjonovs uzsver, ka “jaunā sistēma ieviesta, lai nodrošinātu ātrāku taksometru izsaukumu izpildi, jo turpmāk uz izsaukuma vietu tiks nosūtīts tas taksometrs, kurš pēc GPS datiem izsaukuma brīdī atradīsies vistuvāk izsaukuma vietai”. “Šāda sistēma nepieciešama arī tādēļ, lai paaugstinātu pasažieru drošību satiksmes negadījumu situācijās, nodrošinot precīzas mašīnas atrašanās koordinātes glābšanas dienestiem, jo īpaši teritorijās ārpus Rīgas”, stāsta G.Aksjonovs. Vienas mašīnas aprīkošana ar attiecīgo aparatūru izmaksā aptuveni USD 800, bet dispečeru novērošanas aparatūra ap 2500 USD“. Izdod grāmatu par Latvijas ekonomiku DELFI.lv. Klajā nācis izdevums "Latvia entering XXI century: Economics, Finance, Integration" angļu valodā. Grāmata ir analītisks materiāls par Latvijas ekonomiku un tās attīstības dinamiku sākot no Latvijas neatkarības atgūšanu līdz šodienai. Pie grāmatas tapšanas strādājis sastādījuši autoru kolektīvs - Roberts Zīle, Inna Šteinbuka, Remigijs Počs, Juris Krūmiņš, Helmūts Ancāns, Uldis Cērps, Juris Vīksniņš. Izdevumu finansiāli atbalsta Eiropas Komisijas delegācija Latvijā. Grāmatas uzdevums ir sniegt pasaules sabiedrībai - ekonomistiem, finansistiem, diplomātiem citās valstīs - analītisku redzējumu par Latvijas ekonomiskajām reformām, kā arī tās iespējamo attīstību atvērtā vidē, veicinot Eiropas Savienības integrācijas politiku. Sistemātiskas analīzes veidā apskatītas tēmas - ekonomikas attīstība, ekonomiskā stratēģija, fiskālā politika, monetārā politika un banku sektora attīstība, dzīves līmenis un tautas attīstība, Latvija ceļā uz ES: ekonomiskā dimensija, Latvijas attīstības scenārijs: nākotnes meti. Latviešu valodas versijā grāmata "Latvija uz XXI gadsimta sliekšņa" izdota 1999. gadā. Vērienīgi svin balonu jubileju Diena. Latvijas gaisa balonu kuģotāji otrdien ar vēl nebijušu vērienu atzīmēja Mongolfjē dienu, kurā pirms 217 gadiem cilvēks pirmo reizi pacēlās debesīs un izbaudīja lidojuma brīnumu. Kopīgā lidojumā pāri Siguldai piedalījās pieci gaisa baloni, to vidū arī Sanda Kalēja vadītais Latvijas vecākais gaisa balons Vinnijs un pats jaunākais un modernākais balons Rīga, kuru vadīja pasākuma organizētājs Gunārs Dukšte. Kaut arī oficiāli Latvijā reģistrēti 8 baloni, aktīvās pilotu licences ir tikai pieciem cilvēkiem, līdz ar to pasākumā bija piedalījušies pilnīgi visi Latvijas gaisa balonu patiesie entuziasti. Stiprais vējš un rudenīgais dzestrums lidošanas prieku nemazināja, toties nedaudz izklīdināja gaisa kuģotājus un neļāva tiem nosēsties iecerētajā vietā — Gaujas senlejā. Balons Vinnijs pēc neveiksmīga manevra dramatiski nolaidās uz Turaidas—Raganas šosejas, bet vecākais no diviem LMT baloniem pirms galīgās nosēšanās vairākkārt skāra kokus. Rīgā sākas mazākumtautību folkloras festivāls BNS. No trešdienas līdz 26.novembrim Rīgā notiek tradicionālais mazākumtautību folkloras festivāls, kura ietvaros pirmo reizi iekļauts dažādu tautu garīgās mūzikas festivāls. Tā ietvaros notiks labdarības koncerts "Dievnama aicinājums" Svētā Pētera baznīcā, festivāla dalībnieku programmu skate, dalībnieku draudzības koncerts, kā arī galā koncerts "Ave Sol" koncertzālē. Mazākumtautību garīgās mūzikas festivālā piedalīsies vairāk nekā desmit Rīgas mazākumtautību vokālie kolektīvi un kori, kopumā 350 dalībnieki. Kā festivāla viesi pieteikušies kolektīvi no Zilupes un Daugavpils. Pirmo reizi mazākumtautību mūzikas festivālu finansē Rīgas domes Kultūras pārvalde. Festivāla direktore Irina Viņņika uzsver, ka pasākumam jākļūst par dialogu daudzās valodās starp Rīgā dzīvojošajiem mazākumtautību iedzīvotājiem un jāiepazīstina ar dažādu tautu garīgās kultūras dārgumiem, kā arī Rīgas nacionālo skolu radošajiem kolektīviem. Sportisti tiek pie solītajām prēmijām BNS. Ministru kabinets otrdien piešķīra naudas balvaspar izciliem sasniegumiem sportā, tostarp arī 103 tūkstošus latu olimpiskajam čempionam vingrošanā Igoram Vihrovam. Vihrovam šī balva piešķirta par izcīnīto pirmo vietu Sidnejas olimpiskajās spēlēs un trešo vietu Eiropas čempionātā. Balvas saņems arī viņa treneri - Aleksandram Patruševam paredzēts piešķirt 25 tūkstošus, Arturam Mickevičam - 21 500 un Jevgeņijam Kudrinam - 5000 latu. 25 tūkstošus latu saņems arī Latvijas vingrošanas federācija sporta veida un jaunatnes sporta programmu attīstībai. 50 tūkstošus latu par olimpiskajās spēlēs izcīnīto otro vietu saņems soļotājs Aigars Fadejevs, bet 25 tūkstošus - viņa treneris Aivars Rumbenieks. Vieglatlētikas savienība par šo panākumu saņems 20 tūkstošus latu. Latvijas džudists Vsevolods Zeļonijs par izcīnīto trešo vietu olimpiādē tiks apbalvots ar 30 tūkstošiem latu, 15 tūkstošus saņems viņa treneris Oļegs Baskins un tikpat daudz - Latvijas Džudo federācija. Par pasaules čempionātā izcīnīto pirmo vietu Latvijas motosportistiem Kristeram Serģim un Artim Rasmanim paredzēts piešķirt 10 tūkstošus latu. Pa tūkstotim saņems trīs motosportistu treneri. 20 tūkstošus latu par pasaules čempionātā izcīnīto pirmo vietu riteņbraukšanā paredzēts piešķirt Romānam Vainšteinam. 2500 latus saņems cetri viņa treneri katrs, bet federācija - 7000 latu. Latvijas paraolimpiskā komiteja par izcīnīto trešo vietu paraolimpiskajās spēlēs saņems 15 tūkstošus latu. Mazākas naudas prēmijas paredzēts piešķirt vēl vairāk nekā desmit dažādu sporta veidu pārstāvjiem un viņu treneriem. Izdosskaistākās latviešu tautas dziesmas DELFI.lv Pazīstamākās un skaistākās latviešu tautas dziesmas, kuras izpilda Ance Krauze, Rolands Ūdris, Ainars Mielavs, Ingus Ulmanis un citi mūziķi, klajā nāks decembra sākumā. Albumam "Skaistākās dziesmas" skaņdarbus atlasījuši Ilga Reizniece un izdevniecības "Upe" vadītājs Ainars Mielavs. Starp skaistākajām izvēlētas "Tumša nakte, zaļa zāle", "Sarkandaiļa roze auga", "Div dūjiņas" un vēl desmit citas dziesmas. Ieraksts klajā nāk "Upes" radītajā "Latviešu tautas mūzikas kolekcijā" Latvijas valsts svētkos novērota uguņošana uz Mēness Diena. Samērā reto un pat eksotisko uguņošanu uz Mēness, kam astronomi devuši ļoti sarežģītu nosaukumu — selenoradiotriboluminescence, Vents- pils Starptautiskā radioastronomijas centra (VIRAC) zinātnieki un speciālisti ar 32 metru radioteleskopu, kas atrodas Ances pagasta Irbenē, uz Mēness novērojuši tieši 18.novembrī pulksten plkst.4.28 pēc Latvijas laika. Tieši tad radioteleskopa uztverošā aparatūra sākusi nepārprotami reģistrēt ievērojamas Mēness radiostarojuma svārstības 2,46 centimetru viļņu diapazonā, kuru amplitūda brīžiem pārsniegusi 5 kelvinus. Šī parādība izsaukusi skaļas centra zinātnieku un speciālistu gaviles. VIRAC direktors profesors Edgars Bervalds paskaidroja, ka vāja zemes drebēšana rada tās palielinātu elektromagnētisko starojumu ļoti plašā frekvenču diapazonā — sākot ar dažiem kiloherciem līdz pat frekvencēm, kas atbilst mīkstajam rentgenstarojumam. Šo iežu spīdēšanu jeb luminiscenci izsauc berze starp iežu graudiņiem un smalku plaisu veidošanās tajos. Par uguņošanu uz Mēness zinātnieki Irbenē jo vairāk priecājušies tāpēc, ka valsts dzimšanas dienai veltīto salūtu Rīgā skatīt traucējusi migla un zemie mākoņi, toties ar jutīgo radioteleskopu bez problēmām varēja aplūkot Mēness apgabalus, kuru platība līdzinās Latvijas teritorijai, ieskaitot Rīgas līci. Kambala gūst panākumus Amerikā BNS. Latvijas basketbolists Kaspars Kambala trešdien kļuva par rezultatīvāko spēlētāju ASV studentu čempionāta (NCAA) komandu spēlē, kurā viņa pārstāvētā Nevadas - Lasvegasas universitāte (UNLV) Havaju salās notiekošā turnīra ietvaros ar 90:78 uzvarēja Šamineidas augstskolu. Kambala guva 29 punktus, kā arī savāca 15 atlēkušās bumbas. Laukumā Latvijas basketbolists pavadīja 36 minūtes, realizēdams 11 no 18 metieniem no spēles, kā arī septiņus no astoņiem soda metieniem. Viņa rēķinā arī divi bloķēti metieni. "Bija grūti tik agri piecelties," par agrā rīta stundā notikušo spēli teica Kambala, "taču mēs nevarējām atļauties zaudēt". Trešdien izcīnītā uzvara ļāva UNLV studentiem turnīrā ieņemt 7. vietu astoņu komandu konkurencē. Lietus tikpat kā nav lijis. Ir samērā auksts. Rīta migla ir pazudusi, jo gaisa temperatūra naktī ir apm. +4oC un dienā tā paceļas tikai par pāris grādiem. Nokrišņi? Nevar īsti saprast vai tie ir vai nav - no gaisa kaut kas zemē krīt, bet, vai tas ir smalks lietutiņš vai mazas, sīkas sniegpārsliņas. Vienu dienu jau likās, ka teju teju sāks snigt, bet, tomēr nekā.