K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 170: 2000. g. 25. novembris - 1. decembris Saeima apstiprina nākamā gada budžetu BNS. Saeima ceturtdien apstiprināja 2001.gada valsts budžetu, paredzot deficītu 1,7% apjomā no iekšzemes kopprodukta. Par balsoja 67 deputāti, pret bija 32, neviens neatturējās. Saeima, izskatot budžetu, neatbalstīja nevienu priekšlikumu, kas paredzēja deficīta palielināšanu. Valsts konsolidētā budžeta plānotie ieņēmumi nākamajam gadam ir 1,436 miljardi latu, izdevumi - 1,503 miljardi latu. Valsts budžeta fiskālais deficīts ir paredzēts 73 miljoni latu apjomā jeb 1,7% no iekšzemes kopprodukta. Lielākais izdevumu pieaugums valsts budžetā nākamgad plānots integrācijai NATO un Eiropas Savienībā, kā arī izglītībai. 2001.gada budžets ir veidots, prognozējot nākamgad iekšzemes kopprodukta pieaugumu 4,4% apjomā un 3,5% inflāciju. Atzīst Latvijas kuģniecības izlaupīšanu NRA. Apzinātai Latvijas kuģniecības (LK) virzībai uz iznīcību un tās privatizācijas kavēšanai ir kopīgs cēlonis - valsts nozagšana jeb korupcija tās ļaunākajā formā, sestdien paziņoja Latvijas Jūrniecības savienības valdes priekšsēdētājs Antons Vjaters. Gadskārtējā Jūrniecības savienības kopsapulce rezolūcijā atzina, ka valstij ir jāatjauno faktiskās īpašuma tiesības uz tai piederošo mantu un jānodrošina tās likumīga pārvalde. Kā norādīja A. Vjaters, patlaban valdošās partijas esot faktiski piesavinājušās īpašuma tiesības uz valsts mantu un pašreiz rīkojas ar valsts mantu kā personisko. Kopsapulces dalībnieki esot arī nonākuši pie uzskata, ka valsts politiskās varas saplūšana ar biznesu, tās koncentrēšanās šauras politiskās elites rokās un nelikumīga īpašuma tiesību faktiska pārņemšana uz valstij piederošo mantu, ir valsts nozagšana jeb korupcija tās visbriesmīgākajā formā. Komerclikums traucēs prihvatizācijai BNS. Tautas partija (TP) ierosinājusi atlikt Komerclikuma stāšanos spēkā līdz nākamā gada 1. jūlijam. Politiķi to skaidro kā TP vēlmi paildzināt sev labvēlīgu pozīciju privatizācijas procesos, ko KL ieviešana varētu izjaukt. Uzņēmējus pārstāvošo organizāciju domas dalās, pieļaujot, ka TP ierosinājums ir pirmsvēlēšanu demagoģijas pieteikums. Šā gada 13. aprīlī Saeimas pieņemtajā komerclikumā teikts, ka likums stājas spēkā ar 2001. gada 1. janvāri. Pašlaik Saeimas darba kārtībā esošajā likumprojektā Komerclikuma spēkā stāšanās kārtība paredzēts, ka pārejas posms uzņēmējiem noteikts divu gadu garumā. Tas ir, līdz 2003. gada 1. janvārim uzņēmējiem būs jāiesniedz izmaiņas uzņēmuma statūtos atbilstoši jaunajam komerclikumam. Komerclikuma normas uz uzņēmumu attieksies tikai no tā brīža, kad tiks veikta statūtu grozīšana (nevis uzreiz ar 1. janvāri). Līdz tam uzņēmums varēs strādāt ar vecajiem statūtiem pēc vecajiem likumiem. TP priekšsēdētājs Andris Šķēle ceturtdien paziņoja, ka komerclikuma spēkā stāšanās jāatliek, jo neesot reāli sakārtota likumdošana. Turklāt jāveicot arī rūpīga likuma ieviešanas izmaksu analīze. Viņaprāt, komerclikuma spēkā stāšanās likumprojekts ir nepilnīgi sagatavots un tajā nav ievērotas Latvijas uzņēmēju intereses. Gan TP koalīcijas partneri, gan citas Saeimā pārstāvētās partijas neatbalsta TP viedokli. "Nav labi noteikt likuma darbības uzsākšanas termiņu, bet pēc tam to pārcelt," uzskata premjers Andris Bērziņš. Savienības Latvijas ceļš deputāts Kārlis Leiškalns atzīst, ka neredz iemeslu, kādēļ vajadzētu likuma spēkā stāšanos pārcelt, jo likums paredz izveidot Latvijā labāku sistēmu par esošo. Apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK deputāts Guntars Krasts Neatkarīgajai teica: "Komerclikuma bremzēšana palīdz Latvijai ilgāk saglabāt lobēšanas, korupcijas un nenoteiktības laukus. Turklāt, ja nav pasaules praksei atbilstošas uzņēmējdarbības vides, tad investīcijas nav ko gaidīt." Kanālā slīcina miljonus NRA. Jau divus gadus Rīgā notiek pilsētas kanāla tīrīšana. Pagājušā gada vasarā tolaik vēl Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ārgalis sacīja, ka kopumā kanāla tīrīšana un apkārtējo parku sakopšana izmaksāšot ap trīs miljonus latu. Jau šī summa šķita iespaidīga, taču nu atklājas, ka 3,2 kilometrus garā kanāla tīrīšana un tā krastu nostiprināšana maksās divtik daudz. Rīgas domes Vides departamenta direktors Raimonds Janita informēja, ka šogad pilsētas budžetā kanāla un kanālmalas rekonstrukcijai paredzēti 6 525 188 lati. Salīdzinājumam grandiozais Liepājas ostas padziļināšanas plāns izmaksāja mazāk - 5 miljonus, bet visām Latvijas ostām kopš 1995. gada investīcijās atvēlēts gandrīz trīs reizes mazāk naudas nekā Rīgas kanālam. Lembergs mantojis 3 miljonus BNS. Ventspils mērs Aivars Lembergs vietējā laikrakstā "Ventas Balss" trešdien skaidrojis savu ienākumu deklarācijā minēto īpašumu un naudas līdzekļu izcelsmi. Ventspils mērs, atbildot uz daudzu pilsētnieku iepriekš uzdotajiem jautājumiem, informē, ka nesen saņēmis mantojumu no sava studiju laika tuva drauga Vitāla Lejiņa aptuveni 3 miljonu latu vērtībā. 1997.gadā Lejiņš pāragri mira ar sirds slimību, turklāt viņam nav bijis ne dzīvesbiedres, ne bērnu, tādēļ visa manta novēlēta Lembergam. 1998.gada 19.maijā tiesa Lejiņa sastādīto un notariāli apliecināto testamentu atzina par likumīgu. Atstātajā mantojumā ietilpa 1000 a/s "Rīgas komercanka" akcijas, viena SIA "Transventa" kapitāla daļa, visas 160 SIA "Inter Rīga" kapitāla daļas, trīs SIA "Radix Ltd." kapitāldaļas, divi nekustamie īpašumi Rīgā un viens Jūrmalā, apdrošināšanas atlīdzība 41 181 ASV dolāra apjomā un skaidra nauda - 35 250 latu, 213 000 ASV dolāru un 50 000 Vācijas marku. "Minēto mantojumu es novērtēju aptuveni 3 miljonu latu apjomā," avīzē norādījis Lembergs. Šķēle sniedz konsultācijas Diena. Pēc a/s Staburadzes padomes priekšsē-dētāja Gizli Reinisona un Laimas valdes priekšsēdē-tāja Ivara Kalvišķa publiskiem izteikumiem, ka, runājot par Laimas akciju pirkšanu, viņi ir tikušies arī ar Tautas partijas priekšsēdi Andri Šķēli un pārrunājuši šo darījumu, A.Šķēle nenoliedza, ka šādas tikšanās ar abām personām ir bijušas. Viņa pārstāvis Jurģis Liepnieks uzsvēra, ka abiem pretendentiem uz Laimas akcijām bijis svarīgs A.Šķēles viedoklis par uzņēmumu attīstības iespējām, jo "nav noslēpums, ka A.Šķēle ir liels eksperts pārtikas industrijas jautājumos". Pērn pavasarī A.Šķēles izveidotā firma iegādājās visas Ave Lat Grupas akcijas, kurā tolaik ietilpa septiņi uzņēmumi, no kuriem vairākums bija savas nozares lielākie uzņēmumi. Kļūstot par valdības vadītāju, pagājušā gada vasarā A.Šķēle, lai izvairītos no iespējamā interešu konflikta, nodeva savus īpašumus trastā, saņemdams pretī 29 miljonus ASV dolāru (ap 17 miljoni latu) vērtu vekseli. Pašreiz tagad jau pārdēvētā pārtikas koncerna New Technology and Business Development Corporation (NTBDC) akcionārs tiek uzrādīts ārzonā reģistrēts uzņēmums - Bolster Management Ltd. Patlaban NTBDC sastāvā vairs palikuši trīs uzņēmumi - a/s Latvijas balzams, a/s Salacgrīva95 un apsardzes firma - Ave Lat sargs. Patlaban no šiem uzņēmumiem lielākā - Latvijas balzama - akcijas nodotas pārvaldīšanā NTBDC izveidotajam meitasuzņēmumam - NTBDC LB. Ņemot vērā iepriekšējo uzņēmumu pārdošanas principus, ir pamats domāt, ka jau drīzumā varētu tikt pārdots arī Latvijas balzams. Bažas par mazā biznesa diskriminēšanu LETA. Laikrakstu "Dienas Bizness" un "Bizness& Baltija" redaktori Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai ir nosūtījuši vēstuli, kurā pauž bažas, ka likumā "Par uzņēmumu ienākumu nodokli" izdarītie grozījumi diskriminē Latvijas mazos un vidējos uzņēmējus. Vēstulē atzīmēts, ka 23.novembrī Saeima 2. lasījumā kā steidzamus akceptēja likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" grozījumus, kas paredz, ka Ministru kabinets (MK) varēs noteikt, kurš investīciju projekts, ja trīs gados tiek ieguldīti vismaz 10 miljoni latu, ir tiesīgs un kurš nav tiesīgs saņemt uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi 40% apmērā no kopējās investīciju summas. Laikraksti uzskata, ka šāda norma ne tikai diskriminē mazos un vidējos uzņēmējus, bet arī radot tiešas vai netiešas korupcijas iespējas valdošajām partijām un valdības locekļiem. "Atvieglojumu piešķiršana investoriem ir saistīta nevis ar konkrētu naudas summu ieguldīšanu vai darbu paveikšanu, bet gan ar politiķu veidota MK atbalstu," teikts vēstulē. Vēstulē arī norādīts, ka likuma grozījumi tika pieņemti steidzamības kārtā, Valsts prezidentei liedzot iespējas no neakceptēt un nodot otrreizējai caurlūkošanai Saeimā. Laikraksti lūdz Valsts prezidenti ierosināt jauna likumprojekta caurlūkošanu Saeimā, kas atceltu minēto likuma normu. Jauna trīs miljonu lieta BNS. Finansu ministrs Gundars Bērziņš paziņojis, ka Latvija teju atkal pazaudējusi trīs miljonus vācu marku un tas saistīts ar Latvijas Nacionālās operas rekonstrukciju. 1991. gadā Nacionālās operas būvē iesaistīta firma apņēmusies apgādāt "balto namu" ar skatuves iekārtām. Vācieši, redzot "tā laika Latvijas valdības, maigi izsakoties, finansiālo vieglprātību", 1994.gadā nolēmuši prasīt valdībai trīs miljonu vācu marku garantiju, kura Kultūras ministrijai bijusi jānogulda kā ķīla kādā vācu privātā bankā. Garantija bija spēkā līdz 2000.gada 15.novembrim. Kultūras ministrija esot ķīlu pavirši iegrāmatojuši, pazudis līguma oriģināls, bet ilggadējie Finansu ministrijas ierēdņi "ar sesto prātu" esot atminējušies par šādas naudas esamību un pēc ilgstošas sarakstes vācu banka piekritusi naudu atdot un tā 17.novembrī atgūti 2 miljoni 258 tūkstoši vācu marku. Bērziņš atzinis, ka pie notikušā nav vainojama tagadējā Kultūras ministrija, bet tas esot labs piemērs, kā ar naudu rīkojušās nemaz ne tik senas valdības. Pirms pāris nedēļām Bērziņš nāca klajā ar paziņojumu par Latvijas zaudēto prāvu arbitrāžas tiesā saistībā ar zviedru kuģi, kas valstij var maksāt 3,1 miljonu dolāru. Arī ar jauno atklāsmi par trim miljoniem - šoreiz marku - ministrs atkal nācis klajā nevis Rīgā, bet tikšanās reizē ar potenciālajiem vēlētājiem laukos. Abi finansu ministra "atmaskotie" naudas skandāli attiecas uz laiku, kad valdību vadījis "Latvijas ceļš". Meklē ceļus politiskās korupcijas izskaušanā Diena. Sestdien starptautiskajā konferencē Partiju finansēšana un korupcija tika spriests par partiju finansēšanas sistēmas sakārtošanu tā, lai līdz minimumam samazinātu politiskās korupcijas iespējas. Kā sacīja bijušais Itālijas senāta loceklis Džanfranko Paskvīno, būtiska loma partiju finansēšanas sistēmas sakārtošanā ir neatkarīgai un spēcīgai tiesu sistēmai. Tāpat tika norādīts uz masu saziņas līdzekļu nozīmīgo lomu, īstenojot sabiedrisko kontroli, sekot līdzi partiju finansu darījumu godīgumam un sekmēt finansu plūsmas atklātību. Konferences dalībnieki minēja mazo ziedojumu ievākšanu, kas mazina partijas atkarību no pāris ietekmīgiem sponsoriem. Kā informēja politologs Jānis Ikstens, konferences dalībnieku diskusijās izskanējis priekšlikums partijai maksimālo ziedojumu summu, ko gada laikā var ziedot viena fiziska vai juridiska persona, samazināt no Ls 25 000 līdz pat Ls 1000. Tomēr, tik radikāli samazinot maksimālā ziedojuma apjomu, pastāv drauds, ka sponsori izdomās aizvien jaunus darījumu veidus, kas ļauj partijas kasē ieplūst nedeklarētiem līdzekļiem, teica J.Ikstens. Tāpēc, viņaprāt, jāapspriež jautājums par iespējamās kriminālatbildības iestāšanos gadījumos, kad tiek pārkāpta politisko partiju finansēšanu reglamentējošā likumdošana. Īpaši aktuāla politisko partiju finansu kontroles problēma Latvijā kļuvusi šogad, kad, gatavojoties 2001.gada pašvaldību vēlēšanām, tapis skaidrs, ka partijas šajās vēlēšanās cerēto politisko uzvaru kaldināšanā ieplānojušas ieguldīt teju vai tikpat daudz līdzekļu, cik 1998.gada Saeimas vēlēšanās, kas bija līdz šim "dārgākās" vēlēšanas. Tajās partijas kopā iztērēja gandrīz trīs miljonus latu. Kā zināms, Pasaules Bankas pētījumā par korupcijas izplatību Austrumeiropā secināts, ka Latvijā, kur augstākā līmeņa korupcija uzskatāma par vienu no būtiskākajām problēmām, viena no jomām, kur plaši izplatīta korupcija, ir politiskās partijas. Patlaban Latvijā vēl nav radīta efektīva partiju finansu plūsmas kontrole. Tas ļauj partiju kasēs ieplūst nedeklarētiem līdzekļiem un liedz noteikt politiķu patieso atkarību no privātā kapitāla. "Kopā pret korupciju " NRA. Valdība sākusi antikorupcijas kampaņu, kuras trīs galvenie virzieni būs likumdošanas saskaņošana, sabiedrības informēšana un izglītošana. Jau tapis kampaņas projekta logo un lozungs: "Kopā pret korupciju", presei pavēstīja Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane. Kopumā kampaņa izmaksā divus miljonus eiro, kurus Latvija saņem no Eiropas Komisijas. Pieteikumu uz šo PHARE projektu 1996. gadā sagatavoja G. Veismane. Akciju rīkos Eiropas Savienības PHARE Korupcijas novēršanas likumdošanas, izglītošanas un sabiedrības informēšanas programma sadarbībā ar Korupcijas novēršanas padomes sekretariātu. "Pienācis laiks pavēstīt sabiedrībai, ka daudz kas jau ir darīts korupcijas apkarošanas jomā," uzskata G. Veismane. Patlaban izveidota Korupcijas apkarošanas padome un sekretariāts, darba grupas strādā pie politisko partiju finansēšanas no valsts budžeta, drīzumā stāsies spēkā nulles deklarācijas, kā arī veikti citi būtiski pasākumi. Lai tos varētu realizēt, vajadzīgs arī sabiedrības atbalsts. Akcijas laikā paredzēts izsludināt Latvijas skolēnu darbu konkursu par godīguma un korupcijas tēmām, lielākajos Latvijas laikrakstos tiks izvietota sociālā reklāma, lai piesaistītu sabiedrības uzmanību dažādiem korupcijas aspektiem. Eksperti uzsver mediju lomu demokrātijas veicināšanā Diena. Dienas organizētajā starptautiskajā konferencē Preses loma un atbildība jaunās demokrātijās piektdien piedalījās ārvalstu mediju, tieslietu un politoloģijas eksperti. Konference tika rīkota par godu Dienas 10 gadu jubilejai. Dienas galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte uzskata, ka funkcionālas un demokrātiskas preses pamatā ir preses pienākums pelnīt vairāk nekā tērē un būt atkarīgai tikai no lasītājiem un reklāmdevējiem. Ja preses izdevumu nopērk kāds uzņēmējs, maz ticams, ka viņam būs svarīgas lasītāju intereses, jo viena no galvenajām būs vēlme nopelnīt naudu, redakciju pakļaujot izdevēja interesēm. Viņasprāt, brīvprātīgi jāierobežo arī žurnālista tiesības piedalīties politikā un jāizvirza prasība neņemt naudu par publikācijām. "Vēl joprojām pastāv mīts, ka avīžnieki ir nabadzīgi, tādēļ viegli uzpērkami," sacīja S.Ēlerte. Par žurnālistu uzpirkšanas draudiem liecina S.Ēlertes minētie pētījuma dati, ka 5-50% no partiju finansējuma saņem mediji. Novembrī populārākie - sociāldemokrāti un Einars Repše NRA. Novembrī populārākā partija joprojām ir Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP), un politiķu un valsts amatpersonu vērtējumā lielāko atzinību respondentu vidū izpelnījies Latvijas Bankas prezidents Einars Repše, reitingu tabulas galvgalī salīdzinājumā ar oktobri nomainot Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, liecina sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS aptaujas dati. Par LSDSP balsotu 17,3 procenti Latvijas pilsoņu jeb par 0,4 procentiem vairāk nekā iepriekšējā mēnesī. Lielāko atbalstītāju pieaugumu - par 4,2 procentiem - piedzīvojusi Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (TB/LNNK), izvirzoties otrajā vietā un apsteidzot Latvijas ceļu, kam vienīgajai no valdošajām partijām novembrī reitings ir krities - par 0,3 procentiem. Savukārt par Tautas partiju (TP) šomēnes balsotu par 1,4 procentiem vairāk pilsoņu nekā oktobrī. Nemainīgi nepopulārākais politiķis novembrī ir TP līderis Andris Šķēle, viņa reitings (visi respondenti) bija mīnus 47,9 punkti jeb par 0,2 punktiem vairāk nekā pirms mēneša. A. Šķēles tēlu lielā mērā veido savulaik par labu sabiedrisko attiecību speciālistu atzītais Jurģis Liepnieks. Tomēr, pēc I. Ostrovskas domām, viņš nav vainojams TP līdera zemajā reitingā: "Zināma patiesība, ko tautā labi pazīst, vēstī, ka no cūkas auss jau zīda maku nepašūsi." Ministru kabinetā šomēnes populārākā godu saglabājis premjers Andris Bērziņš, bet nepopulārākais salīdzinājumā ar oktobri atkal ir izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns. Nosūtīs lūgumu izdot Kalēju BNS. Prokuratūra ir sagatavojusi visus nepieciešamos dokumentus par genocīdā un kara nozie-gumos aizdomās turētā Konrāda Kalēja izdošanu un jau nākamnedēļ tos paredzēts nosūtīt uz Austrāliju, piektdien informēja ģenerālprokurors Jānis Maizītis. Kalēja izdošanas pieprasīšana kļuva iespējama pēc Rīgas Centra rajona tiesas izdotās sankcijas Austrālijas latvieša arestam. Par to, vai Kalējs ir izdodams tiesāšanai Latvijā, Austrālijā vēl jālemj tiesai. Pusotrs miljons valsts prestižam NRA. Vairāk nekā pusotra miljona latu no Ārlietu ministrijas budžeta šogad maksāti par Latvijas dalību starptautiskajās organizācijās. Lauvas tiesa - 864 155 lati - ir maksājums par līdzdarbību Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO). Latvija ir ANO Starptautiskās izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) dalībvalsts, un šogad par dalību tajā maksā 205 318 latus. Gandrīz 127 000 latu ir šā gada Latvijas dalības maksa Eiropas Padomē, kurā mūsu valsts uz pusgadu kļuvusi par prezidējošo valsti. Savukārt dalības maksa Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (EDSO) šogad ir 68 486 lati. Līdzīgus maksājumus Latvija veic Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO) - 24 239 latus un Baltijas jūras valstu padomē (BjVP) - 21 427 latus. Vēl no Ārlietu ministrijas budžeta tiek segtas dalības maksas Kodolizmēģinājumu aizliegumu sagatavošanas komisijā (6909 lati), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Baltijas programmā (11 940 lati) un Hāgas privāttiesību konferencē (1694 lati). Līdzekļi dalības maksu segšanai paredzēti Ārlietu ministrijas budžetā. Saskaņā ar gadagrāmatā Latvijas ārlietas 1999 sniegto informāciju šogad šim mērķim paredzēti 1 741 040 latu. Pērn šī summa bija 1 491 400 latu, 1998. gadā - 1 745 000, bet 1997. gadā - 1 607 400 latu. Nākamā gada budžetā Ārlietu ministrija maksājumiem starptautiskajām organizācijām prasījusi 1 325 740 latu. Lielos apjomos izcērt valsts mežu BNS. Gulbenes rajona Galgauskas pagastā lielos apjomos izcirsts valsts mežs. Koki izcirsti 5,3 hektāru platībā. Nodarīti materiālie zaudējumi 23 784 latu apjomā. "Iesniegumu no Gulbenes rajona virsmežniecības par šo faktu saņēmām 28.novembrī. Skaidrs, ka nelikumīgā koku ciršana valsts mežā Galgauskas pagastā ir notikusi ilgākā laika posmā," teica Gulbenes rajona policijas pārvaldes priekšnieka palīdze sabiedrisko attiecību jautājumos Una Markova. Pasniedz Gada balvas mākslā NRA. Pirmo vizuālās mākslas Lielo gada balvu saņēma žurnāls Studija par profesionālu, kvalitatīvu un ieinteresētu Latvijas mākslas dzīves atspoguļojumu. Kā atzina viens no žūrijas komisijas ekspertiem Valts Kleins, tāds vērtējums bijis vairākuma ekspertu dziļa pārliecība - vienu personību pašreizējā mākslas un sabiedrības kontekstā Latvijā izcelt grūti. Balvā piešķirti astoņsimt lati. Kopumā Gada balvas piešķirtas vēl desmit nominācijās, katra piecsimt latu. Laima Slava saņēma arī individuālo Gada balvu par grāmatu Dieva buča. Gada balva piešķirta Monikai Inesei Pormalei un Gintam Gabrānam par projektu Rīgas iepazīšanās birojs, Intai Rukai par personālizstādi Mani lauku ļaudis, Rasai un Raitim Šmitiem un Mārtiņam Ratnikam par projekta Māksla & komunikācijas 2000 īstenošanu, grupai Locomotive International un Talsu mākslinieku grupai par profesionāli pārliecinošiem projektiem Latvijas novados, mākslas zinātniecei Inesei Riņķei par diviem lieliskiem Latvijas mākslas mantojuma projektiem Maskavā - Mākslinieki Skulmes. XX gs. Latvija un Akadēmiķis Vilhelms Purvītis 1872-1945. Ainava, Auseklim Baušķeniekam par personālizstādi Valsts mākslas muzejā, Kristapam Ģelzim par personālizstādi Laika laukums, Mārai Traumanei par publikācijām Open mediji un Helsinku optimisms žurnālā Studija un Ievai Auziņai par kuratores darbu izstādē Cilpa. Ceremonijā tika pasniegta arī Latvijas Mākslinieku savienības Zelta medaļa - Auseklim Baušķeniekam. Un ar trīssimt latu prēmijām apbalvoti četri izstādes Rudens 2000 mākslinieki - Helēna Heinrihsone, Laima Puntule, Juris Putrāms un jaunais mākslinieks Oto Zitmanis. Rīgas dome savu atzinību dāvāja kataloga Akadēmiķis Vilhelms Purvītis 1872-1945. Ainava darba grupai. Latvijā jau pirmie sala upuri Diena. Policija pirmdien fiksēja trīs nāves gadījumus uz ielas bez redzamām vardarbības pazīmēm, kas varētu būt saistīti ar nosalšanu. Rīgā pie Dailes teātra ir atrasts miris 55 līdz 60 gadu vecs vīrietis, kura personība vēl nav noskaidrota, kā arī pa vienam mirušajam ir atrasti Kuldīgā un Liepājā, Dienai stāstīja valsts policijas preses sekretārs Krists Leiškalns. Minētā Rīgā atrastā vīrieša nāves cēlonis ekspertīzē pirmdien vēl nebija noskaidrots, tomēr Valsts tiesu medicīniskās ekspertīzes centra vadītāja Velta Volksone stāstīja, ka līdz šim - no 15.oktobra līdz 27.novembrim - Rīgā nosaluši jau 10 cilvēki, no kuriem divas bijušas sievietes. Pieci no nosalušajiem vīriešiem pirms nosalšanas bija lietojuši alkoholu, bet pārējie nosalušie nav bijuši alkohola reibumā. Visi nosalušie atrasti tieši uz ielas. V.Volksone atzīst, ka, ņemot vērā vēl ne pārāk auksto laiku, šāds nosalušo skaits esot liels. Latviju apdraud trešais HIV epidēmijas vilnis BNS. Jau šobrīd Latvijā ir dubultepidēmija - pirmais epidēmijas vilnis ir narkotiku lietotāju skaita palielināšanās, bet otrais - HIV infekcijas izplatība kā sekundāra epidēmija. Trešais epidēmijas vilnis būšot HIV infekcijas izplatība no narkomānu vides uz pārējo sabiedrību, jo inficēto daudzums narkomānu vidē ir ļoti liels. Tā pirmdien preses konferencē pavēstīja AIDS profilakses centra direktors Andris Ferdats. "Būs lēna un ilgstoša HIV infekcijas izplatība un apdraudēta būs visa sabiedrība, īpaši jaunatne," uzsvēra Ferdats, piebilstot, ka riska grupa infekcijas izplatībai būs cilvēki vecumā līdz 30 gadiem. "Draudu potenciāls ir ļoti liels," teica centra direktors. Tomēr HIV epidēmijas izplatības trešo vilni var novērst. Tam nepieciešams liels sabiedrības informēšanas un profilakses darbs. Liela nozīme būs nākotnes seksuālās uzvedības modelim, jo trešais epidēmijas vilnis būs tieši atkarīgs no tā. Ferdats uzsvēra, ka liels darbs jāveltī jauniešu izglītošanai par drošu seksu. Eglīti Doma laukumā iededzinās jau sestdien BNS. Pirmo Ziemassvētku eglīti Rīgā iededzinās jau 2.decembrī Doma laukumā, kad Rīgā būs ieradies īstais salavecītis no Lapzemes un notiks pirmais svētku pasākums bērniem. Pasaules galvenais Santa Klauss no Lapzemes Latvijā tiksies arī ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi - Freibergu un atklās galvaspilsētā paredzēto Santa Klausu Ziemassvētku parādi. Apsveic Valsts prezidenti dzimšanas dienā BNS. Somijas prezidente Tarja Halonena ceturtdien Helsinkos ļoti sirsnīgi uzņēmusi Valsts prezidenti Vairu Vīķi- Freibergu un tikšanās laikā sveikusi viņu dzimšanas dienā. Prezidente 63.jubileju svinēs 1.de-cembrī. Prezidentei pasniegta arī dāvana - silta Somijas sega. Kopumā prezidente ar Somijas kolēģi runājusi trīs stundas, un sarunas laikā atzīts, ka abas valstis ir ļoti draudzīgas un izprot nākotnes centienus un mērķus. Prezidentei īpašas dzimšanas dienas svinības nav iecerētas. Dzimšanas dienā viņai būs divas tikšanās, viena no tām ar Kazahstānas delegāciju. Paredzams, ka vakaru prezidente pavadīs kopā ar ģimeni. Nedēļas sākumā (precīzāk otrdienas vakarā) beidzot sagaidījām pirmo sniedzi- ņu, ja to tā varētu nosaukt. Tas uzsniga, kādu laiciņu noturējās uz zemes, bet no rī- ta jau vairs ne ziņas, ne miņas. Diemžēl, jau tas vēl nebija īsts sniegs, bet tāds paslapjš, tāpēc arī tik ātri nokusa. Bet vienalga, lai arī tik niecīgs, tomēr tas bija sniedziņš, kas ie- priecināja mūs. Un ja jau sagaidījām šo sniega mazumiņu, tad jau cerams, ka pacietīgi gaidot sagaidīsim arī kārtīgu sniegu.