K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 175: 2001. gada 6. janvārī Aicina beigt gausties BNS. Valsts prezidente Vaira Vīķe - Freiberga un premjers Andris Bērziņš aicināja Latvijas iedzīvotājus Jaunajā gadā kļūt rosīgākiem, beigt gausties un apzināties, ka Latvijai ir visas iespējas attīstīties un kļūt par bagātu zemi. To abas augstākās valsts amatpersonas sacīja Jaunā gada uzrunā Latvijas Televīzijā. "Man šķiet, ka Latvijai ir nākotnē visas durvis vaļā, un šajā jaunajā gadsimtā tiks piedāvātas daudzas iespējas, protams, arī daudz sūra darba, daudz grūtību, bet vai tad mūsu senčiem jebkad ir bijis citādi. Mūsu izredzes ir daudz, daudz labākas," teica prezidente. "Tagad tikai no mums pašiem atkarīgs, lai mēs nekad vairs nekļūtu par valsti, ko iespējams vardarbīgi atraut no pārējās Eiropas, lai mēs nepaliktu tā saucamajā "pelēkajā zonā", bet izveidotos par Eiropas ekonomiskās ekspansijas priekšposteni," savukārt uzsvēra premjers. Prezidente uzskata, ka latvieši ir stipra, atjautīga un gudra tauta, kas var visu to, ko var arī citi. "Neko nelīdz mums visiem brēkt kā posta dzeguzēm, kūkot jeb brēkt kā vālodzēm par to, ka mūsu valstī iet slikti. Ir svarīgi katram izdomāt, iztēloties, kādu mēs vēlētos redzēt šo, to vai citu savā valstī, kā tam būtu jābūt, kā būtu labi, lai viss būtu kā nākas," sacīja Vīķe - Freiberga. Bērziņš savā uzrunā arī centās izskaidrot integrācijas procesa Eiropā nozīmi Latvijai. Viņaprāt, Eiropas Savienība nav mērķis, tas ir līdzeklis, ar ko panākt Latvijas pārticību un drošību. "Šobrīd Eiropas Savienība ir varenākais ekonomiskais spēks, kas apliecina cik daudz taisnības ir vecajā stāstā par smalkajiem žagariem, kurus nevarēja salauzt sasietus saišķī," teica ministru prezidents. Latvijā palielinās dzimstība BNS. Pagājušā gadā 11 mēnešos dzimstība Latvijā palielinājusies par 5%, bet mirstība sarukusi par 2% un šis otrais gads pēc kārtas pēdējo desmit gadu laikā, kad nepārtraukto dzimstības kritumu nomainījis tās pieaugums. 11 mēnešos Latvijā piedzimuši 18 600 bērni, kas ir par aptuveni 800 jaundzimušajiem vairāk nekā 11 mēnešos pagājušajā gadā. Šajā laikā reģistrēti 29 400 mirušie un arī mirušo statistikā ir vērojama pozitīva tendence - šogad miruši par aptuveni 600 cilvēku mazāk nekā pērn šajā laikā. Arī Rīgā jaundzimušo skaits ir palielinājies, lai arī Rīgas dzemdību nama speciālisti atzīst, ka pagaidām lielu dzimstības pieaugumu savā darbā neizjūt. Rīgas pilsētas dzemdību namā, kur pasaulē nāk lielākā daļa Rīgas bērnu, šogad 11 mēnešos piedzimuši 5476 mazuļi un tas ir par 328 jaundzimušajiem jeb 6,3% vairāk nekā pērn. Lai arī, salīdzinot ar 1999.gadu, šogad palielinājusies dzimstība, kā arī samazinājusies mirstība, tomēr mirušo skaits vēl arvien pārsniedz šajā laikā dzimušo skaitu. Šogad 11 mēnešos miruši par 10 800 iedzīvotājiem vairāk nekā piedzimuši. Tomēr šogad nedaudz sarucis mirstības pārsvars pār dzimstību - 1999.gada 11 mēnešos mirušo bija par 12 200 vairāk nekā dzimušo. Visvairāk jaundzimušo šogad, tāpat kā citus gadus, reģistrēts vasaras mēnešos. Privatizācijai pagalam bēdīgs gads NRA. Izvērtējot šā gada kopējos sasniegumus privatizācijas jomā, pat Privatizācijas aģentūras (PA) darbības piekritēji atzīst, ka gads ir bijis neveiksmīgs, un privatizācijā valdījusi stagnācija. Kā apgalvoja PA ģenerāldirektors, ilggadējais savienības Latvijas ceļš (LC) valdes loceklis Jānis Naglis, šogad vērojamā stagnācija esot sākusies jau 1997. gadā Guntara Krasta valdības laikā, un tās galvenais cēlonis esot politiķu nespēja savstarpēji vienoties, kā veicama lielo uzņēmumu privatizācija. "Viņi nekādi nespēj sadalīt savas ietekmes sfēras, līdz ar to bremzējot privatizāciju." Bijušais ekonomikas ministrs Vladimirs Makarovs (Tēvzemei un Brīvībai/LNNK) kategoriski noraidīja J. Nagļa apgalvojumu par politiķiem kā privatizācijas bremzētājiem, uzsvērdams, ka valdība vairākkārt esot spējusi vienoties par privatizācijas pamatvirzieniem, bet tieši PA vēlāk šīs lietas esot padarījusi sabiedrībai nesaprotamas. "PA darbības bieži ir vērstas tieši uz to, lai sabotētu valdības lēmumus," teica V. Makarovs. Savukārt J. Nagļa partijas biedrs, PA padomes loceklis un Latvenergo padomes priekšsēdētājs Ojārs Kehris, filozofiski raugoties uz privatizācijas procesa iestrēgšanu, norādīja, ka vairākums pašlaik Latvijā ekonomiski aktīvo cilvēku ir dzimuši plānveida ekonomikas apstākļos. Straujā pāreja uz tirgus ekonomiku un privatizācija ir bijuši komplicēti procesi, un daudzi no padomju laikā augušajiem cilvēkiem nav spējuši tik ātri saprast, ka ekonomika nav tikai primitīvas naudas-preču attiecības vien. Tāpat savu iespaidu uz privatizācijas gaitu ir atstājis sabiedrībā valdošais negatīvisms, un zināmā mērā arī pārliekā piesardzība valstiska mēroga procesu izvērtējumā. Pedagogu algas no 1.janvāra nepaaugstina LETA. Saskaņā ar Ministru kabineta augustā veiktajiem grozījumiem pedagogu algu paaugstināšanas grafikā pedagogu algas šā gada sākumā netiks paaugstinātas. Nākamais pedagogu darba algu palielinājums būs tikai no jaunā gada 1. septembra. Vidējais pedagogu algas apmērs par vienu darba likmi pašlaik ir Ls 105, bet vidējā pedagogu darba alga valstī esot Ls 171, informēja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns. Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Astrīda Harbaceviča norādīja, ka pedagoģiskā darbinieka vidējā alga valstī ir 109,54 lati, kas "uz rokas" nozīmē aptuveni 78 latus, tas ir, gandrīz par desmit latiem mazāk nekā iztikas minimums valstī, kas pašlaik ir 86 lati. Ekonomikas ministrija mainīs nodokļu politiku BNS. Šogad Ekonomikas ministrija (EM) paredzējusi lielu uzmanību pievērst nodokļu politikai, žurnālistiem atzina ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis. Viņš norādīja, ka kopā ar Finansu ministriju EM jau ir uzsākusi darbu pie pievienotās vērtības nodokļa (PVN) diferencētu likmju izstrādes. Ministrs atgādināja, ka Eiropas Savienībā (ES) PVN likmes ir diferencētas, bet Latvijā atsevišķām precēm - zālēm, presei u.c. - PVN netiek piemērots, bet visām pārējām precēm un pakalpojumiem PVN likme ir 18%. Tādēļ, lai Latvijas likumdošana nodokļu jomā atbilstu ES prasībam, ar PVN nodokli būtu nepieciešams aplikt arī "jūtīgās preces". Pēc Kalvīša domām, tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc Latvijā PVN likmes būtu jādiferencē, jo minētajām precēm nedrīkstētu piemērot 18% PVN. Par diferencētu PVN likmju ieviešanu valdība varētu lemt pavasarī. Tāpat tiks strādāts pie uzņēmumu ienākumu nodokļa izmaiņām. Kalvītīs atzina, ka uzņēmējiem nodokļu slogs Latvijā ir pārāk liels. Krievija izvietojot kodolieročus Baltijas reģionā TVnet. ASV vēlas saņemt paskaidrojumus no Krievijas par ziņu, ka tā izvietojot taktiskos kodolieročus kādā Kaļiņingradas apgabala karabāzē, trešdien paziņoja ASV Valsts departaments. Kodolieroču pārvietošanu uz Kaļiņingradas apgabalu pagājušajā vasarā atklāja ASV izlūkdienests un gada beigās ziņoja par to Bila Klintona administrācijai, trešdien rakstīja avīze "Washington Times". Ar šādu rīcību Maskava pārkāptu pirms gandrīz desmit gadiem Amerikas Savienotajām Valstīm doto neoficiālo solījumu izvest kodolieročus no Baltijas valstīm un atzīt tās par kodolbrīvu joslu, teikts laikraksta publikācijā. ASV amatpersonas atteikušās komentēt šo ziņu, aizbildinoties ar to, ka izlūkdienesta ziņojumi oficiāli netiek atklāti. Tomēr Valsts departamenta pārstāvis Ričards Baučers netieši to apstiprināja, paziņojot žurnālistiem, ka ASV diplomāti izvirzīs šo jautājumu Maskavā. Analītiķi uzskata, ka šāda rīcība varētu būt Maskavas atbilde uz NATO paplašināšanos austrumu virzienā, raksta "Times". Daži ASV militārie eksperti uzskata, ka par nogādes līdzekļiem uz Kaļiņingradas apgabalu atvestajiem ieročiem var tikt izmantotas modernās "Točka-M" tipa raķetes, kuru sniedzamība ir līdz 70 kilometriem. Bērnus skolai gatavo pašplūsmā NRA. 1999. gada augustā no Izglītības likuma tika svītrota norma par obligātās pirmsskolas ieviešanu, proti, piecu un sešgadīgo bērnu sagatavošanu skolai. Šo lēmumu diplomātiski par neveiksmīgu nosaukuši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas eksperti. Šo normatīvu izstrāde līdz šā gada februāra beigām, teikts IZM darba plānā valdības deklarācijas izpildei, bija domāta, lai nodrošinātu bērnu vienlīdzīgas iespējas pamatizglītības apguvē un sāktu piecu un sešgadīgo bērnu sagatavošanu skolai. Ievērojams skaits bērnu līdz skolai nonāk minimāli sagatavoti un kavē kopējo mācību procesu pirmajā klasē. Kad nauda šim nolūkam vēl tika solīta, izglītības speciālisti kopā ar pašvaldībām veica lielu darbu, lai sagatavošanu sāktu, stāstīja Cēsu rajona izglītības pārvaldes pirmsskolas izglītības darba organizatore Gaida Vārava. Pagaidām ieguldītā enerģija vēl neesot apstājusies, tāpēc vismaz Cēsu rajonā lielākā daļa piecu un sešgadīgo bērnu ir apzināti un uz entuziasma pamata pakļauti sagatavošanai. Rajonā strādā 12 pirmsskolas izglītības iestādes, kā arī 15 skolās vismaz reizi nedēļā lielākoties četras stundas vecākiem ir iespēja bez maksas savu bērnu sagatavot skolai. Rīgā ar bērnu sagatavošanu skolai pārsvarā nodarbojas pirmsskolas izglītības iestādes. Vairākas - pārsvarā tā dēvētās elitārās - skolas rīko savas sagatavošanas grupas, kas ir lielākais garants tikšanai attiecīgajā mācību iestādē. Valoda beidzot pašu atbildībā NRA. Latviešu valodas apguves valsts programmas (LVAVP) vadību no jaunā gada uzņemas Izglītības un zinātnes ministrija. Līdz šim LVAVP administrēja Apvienoto Nāciju Attīstības programma. Šī gada valsts budžetā LVAVP ir paredzēti 400 000 latu. Valodas apguves valsts programmu valdība apstiprināja 1995. gadā un tā paredzēta desmit gadiem - no 1996. līdz 2006. gadam. Līdz šim programmā katru gadu ieguldīti ap 1,7 miljoniem latu, kas bija dažādu ārvalstu palīdzība. Četros programmas gados sagatavoti 1405 tālākizglītotāji, 10 000 skolotāju un 7000 citu profesiju pārstāvju pieaugušo ir piedalījušies latviešu valodas kursos, izveidots 71 mācību līdzeklis, notikuši ap 90 dažādu sabiedrības integrācijas pasākumu. Jaunieši par integrāciju ir maz informēti Diena. Rēzeknē. Naturalizācijas pārvaldes (NP) Rēzeknes reģionālās nodaļas darbinieki apkopojuši skolu jauniešu - nepilsoņu socioloģiskās aptaujas rezultātus, kuri liecina par skolēnu viedokļiem sabiedrības integrācijas un pilsonības jautājumos. Aptauja notika vairāk nekā 20 Rēzeknes pilsētas, Rēzeknes, Ludzas un Preiļu rajona skolās, kur mācās nelatvieši. Tikai 16% no 141 respondentiem sevi uzskata par pietiekami informētiem sabiedrības integrācijas jautājumos, 60% vēlas padziļināt savas zināšanas, bet 21% aptaujāto jauniešu sabiedrības integrācija un pilsonības iegūšana neinteresē. No tiem aptaujas dalībniekiem, kurus interesē Latvijas Republikas pilsonības iegūšana, par galveno iemeslu uzskata darba un savas karjeras izaugsmes iespējas. Aptaujas rezultāti liecina arī to, ka nelatviešu jaunieši salīdzinājumā ar vecāko vai vidējo paaudzi lielākoties prot latviešu valodu sarunvalodas līmenī. Pēc NP Rēzeknes reģionālās nodaļas datiem, šogad pilsonību naturalizācijas kārtībā ieguvuši 309 iedzīvotāji, bet kopš 1995.gada to ir saņēmuši 990 iedzīvotāji. Visvairāk Latvijas pilsonību vēlas iegūt 30 līdz 50 gadu vecie reģiona iedzīvotāji, bet zemāka aktivitāte ir jauniešiem. Kopš 1995.gada reģionā pilsonību ieguvuši tikai 248 jaunieši no 15 līdz 30 gadiem. Atbalstīs negodīgu darba devēju darbiniekus NRA. Valdība pēc Labklājības ministrijas (LM) sagatavotajiem priekšlikumiem pieņēmusi grozījumus sociālās apdrošināšanas likumā, lai sociāli apdrošinātas personas, par kurām darba devējs nenomaksā sociālās iemaksas, varētu saņemt sociālās garantijas. Saskaņā ar pašlaik spēkā esošo likumu Par valsts sociālo apdrošināšanu sociālās apdrošināšanas pakalpojumi tiek piešķirti, ja no darba devēja puses faktiski veiktas obligātās sociālās iemaksas. Ja persona ir reģistrēta kā sociāli apdrošināta, bet darba devējs tikai deklarē sociālās iemaksas, tās nenomaksājot valstij, tad reāli strādājošais paliek bez jebkādām sociālajām garantijām. LM priekšlikuma būtība ir no 2001. gada 1.jūlija mainīt likumu, paredzot, ka sociālās apdrošināšanas pakalpojumi tiek piešķirti, ņemot vērā darba devēja deklarētās sociālās iemaksas, kuru nenomaksas gadījumā Valsts ieņēmumu dienestam (VID) jānodrošina parāda piedziņa. Latvijā ir apmēram 80 tūkstoši strādājošo, par kuriem sociālās iemaksas netiek veiktas vai tiek daļēji veiktas. Grozījumu ieviešanai no budžeta būs vajdzīgi 2,8 miljoni latu. Prezidente pasaka, kas ir latvietis LETA. Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga uzskata, ka latvietis ir katrs, kas runā latviski, ir Latvijas pilsonis un jūtas tai piederīgs neatkarīgi no viņa tautības. Intervijā laikrakstam "Diena" prezidente norādījusi, ka demokrātiskā valstī, piemēram, Francijā, cilvēka tautība un viņa radu raksti netiek uzsvērti. "Es vēlētos, lai mēs Latvijā nonāktu pie šāda modeļa. Jo citādi varētu nonākt pie kaut kādas rasu tīrības. Jebkuram no mums, ja raktos pietiekami tālu senčos, droši vien atrastos kādas citas tautas asiņu piejaukums", sacīja Vīķe-Freiberga. Kā uzskata prezidente, "ne jau ar asiņu tīrību un ģenētisko sastāvu mēs identificēsimies kā latvieši". "Mēs šobrīd identificējamies kā Latvijas iedzīvotāji, kā Latvijas valsts pilsoņi, kā ļaudis, kam rūp Latvijas liktenis, kas savu likteni saista ar šo zemi", norādījusi Valsts prezidente. Atturīgi vērtē valdības stabilitāti LETA. Aģentūras LETA aptaujātie Saeimas deputāti atturīgi vērtēja valdības stabilitāti nākamajā gadā. Jaunās partijas Saeimas deputāts Raimonds Pauls domā, ka "valdība kritīs tad, kad tai paredzēts krist, mākslīgi to neviens negāzīs". Taču, ja valdības darbošanās stils palikšot līdzšinējais, tās krišanu nenākšoties gaidīt ilgi. Tautas partijas Saeimas deputāts Jānis Lagzdiņš spriež, ka "valdība, šķiet, nekritīs". "Sociāldemokrātiem ir ērti un izdevīgi būt opozīcijā," norādīja politiķis. Savukārt pēc politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Jāņa Jurkāna domām, valdības stabilitāte ir atkarīga no pašvaldību vēlēšanām. "Tad jau redzēs, ko es tur prognozēšu," nenoteikti piebilda politiķis. "Tēvzemietis" Guntars Krasts domā, ka "pie pašreizējā spēku salikuma un ietekmes līmeņa Saeimā šai valdībai ir lielas iespējas palikt un turpināt darbu arī nākamgad". Visumā valdība varētu būt stabila, uzskata Krasts, kurš neprognozē ārkārtīgi lielus samezglojumus, tomēr pieļauj nesaskaņas, piemēram, privatizācijas jautājumos. "Latvijas ceļa" frakcijas vadītāja Kristiāna Lībane uzskata, ka pašreizējā Saeima ir "izsmēlusi" iespējas veidot jaunas un jaunas valdības. Savukārt deputāts Jānis Ādamsons uzskata, ka šādas runas ir spekulācijas. "Šī valdība nākamgad kritīs neapšaubāmi," ir pārliecināts sociāldemokrāts. Ādamsons norādīja, ka valdībā ir milzīgas iekšējās pretrunas, bet valsts novesta dziļi krīzē un depresijā. Deputāts uzskata, ka būs iespējams izveidot jaunu valdību. Latbat kareivji gatavosies miera operācijai Bosnijā Diena. Otrdien uz Dāniju devās 100 nesen izveidotā nacionālā miera uzturēšanas bataljona Latbat kareivji, lai kopīgās militārās mācībās ar dāņu, zviedru, norvēģu, somu un poļu militārajām vienībām pilnveidotu sadarbības iemaņas, pirms uzsāk pienākumu pildīšanu starptautisko miera uzturēšanas spēku SFOR Ziemeļu-poļu kaujas grupas ietvaros Bosnijā-Hercegovinā. Šoreiz Latvijas vienības pamatuzdevums būs izlūkošana, kamēr trīs iepriekšējo Bosnijas misiju laikā karavīri piedalījās kā vienkārši kājnieki - miera uzturētāji. Latbat komandieris Andis Dilāns Dienai norādīja, ka Baltic Squadron-3 vienībā puse karavīru jau ir vismaz vienu reizi piedalījušies līdzīgā misijā Bosnijā, tādēļ tas neesot uzskatāms par vienkāršu mācību pasākumu, bet gan par profesionālu Latvijas devumu starptautiskās sabiedrības pamatvērtību aizstāvēšanai. Latvijas bruņotie spēki Bosnijā piedalīsies ar atsevišķu rotu Baltic Squadron-3. Uz misijas rajonu karavīri dosies 16.februārī, kur pavisam pavadīs sešus mēnešus. Katrs karavīrs atkarībā no dienesta pakāpes saņems atalgojumu 750-850 latu mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Brīdina NRA galveno redaktoru BNS. Ģenerālprokuratūra izteikusi brīdinājumu laikraksta "Neatkarīgā Rīta Avīze" (NRA) galvenajam redaktoram Aldim Bērziņam par to, ka viņa vadītajā laikrakstā pieļautas prokuratūras godu un cieņu aizskarošas publikācijas. Brīdinājums ir tikai viens no likumības ievērošanas uzraudzības līdzekļiem, un tam nesekos reālas sankcijas. Prokuratūras brīdinājums NRA izteikts par 18. un 19. decembrī publicētajiem Māra Krautmaņa komentāriem, kuros kritizēti prokuratūras lēmumi Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Linarda Muciņa un ekonomikas ministra Aigara Kalvīša lietās. Publikācijās prokuratūra apvainota politiskā pērkamībā un dēvēta par "pedofilu aizstāvi", kā arī nepārprotami norādīts uz tās politisku atkarību no Tautas partijas. Zinātne Latvijā plauks, uzskata akadēmiķis Stradiņš LETA. Aizvadītajā gadā paveiktais zinātnes jomā liecina, ka zinātne Latvijā nav mirusi un pieticīgā finansējuma ietvaros rāda dažkārt apbrīnojamu dzīvotspēju. Tā aizvadīto gadu vērtēja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš. Latvijas Zinātnes padome un eksperti ir pabeiguši jauno pētniecības projektu izvērtēšanu, piešķirot finansējumu 600 projektiem. Stradiņš stāstīja, ka šie projekti daļēji turpina jau aizsāktos zinātnes virzienus Latvijā un reizē atbalsta arī jaunu ideju un jaunu zinātnieku nostiprināšanos. Dažu Latvijas zinātnieku projekti sīvā konkurencē ir izcīnījuši Eiropas Savienības un NATO zinātnisko projektu atbalsta finansējumu. Kā vienu no šā gada nozīmīgākajiem pētījumiem Stradiņš minēja zemes magnētiskā lauka izcelšanās teoriju, kā arī paleontoloģiskos atradumus Latvijā un Igaunijā. Latvija līdz ar to kļuvusi pateicīgs pētījuma objekts - šie atklājumi liecina par ūdens dzīvnieku pāreju uz sauszemi un četrkāju dzīvnieku evolūciju. Lielas cerības nākotnē tiekot saistītas ar Elmāra Grēna pētījuma projektu par Latvijas populācijas genofondu un tā izmantošana cilvēka patoloģijas diagnostikā un profilaksē. Šis pētījums nākotnē varētu kļūt par pamatu Latvijas gēnu bankas veidošanai un pētījumam par atsevišķu gēnu marķieru izplatību noteiktu tautu vidū. Grēna projektam piešķirts arī Zinātnes padomes finansējums - Ls 100 849, bet, kā vērtēja Stradiņš, tas ir iesākuma finansējums, jo projekta pilnīgai realizācijai līdz aptuveni 2015.gadam būs nepieciešami vairāki miljoni latu. Turpinās zinātnes badināšana NRA. Šogad valsts budžetā zinātnei piešķirti 10 205 709 lati, tai skaitā 1 587 000 latu ir plānotie ieņēmumi, kas gada laikā var arī nerealizēties. Dotācija no valsts budžeta ir 8 562 128 lati. Zinātnieki uzskata, ka šis budžets nav pietiekams. Ja netiks pieņemti budžeta grozījumi, viņi zinātnei paredz kārtējo bada gadu. "Latvijas Zinātnes padome (LZP) un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pagājušā gada sākumā Ministru kabinetam iesniedza memorandu par piecu zinātnes programmu un jauno zinātnieku finansēšanas nepieciešamību," skaidro Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents akadēmiķis Jānis Stradiņš. Taču prasītā finansējuma valsts budžetā nav. Prioritāro zinātņu nozares ir informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, organiskā ķīmija, farmācija, biomedicīna, materiālzinātnes, meža un koksnes zinātnes un letonika. IZM valsts sekretāra vietnieks zinātnes jautājumos Valdis Egle stāsta, ka tiek izstrādāts valsts pasūtījums zinātnē un pie šī plāna strādā pārstāvji no IZM, Ekonomikas ministrijas, Latvijas Attīstības aģentūras, LZP, LZA un citām institūcijām. "Tas būs vispārīgs dokuments, kura ietvaros noteiks prioritātes zinātnē, proti, parādīs, kur zinātnieki var būt noderīgāki valstij," skaidro V. Egle. Savukārt J. Stradiņš uztraucas, ka tad valsts katru grantu varētu traktēt kā valsts pasūtījumu un, pasūtot šauri utilitārus uzdevumus, piemēram, konkrētas receptes, vispār likvidētu zinātni. LZP priekšsēdētājs, Polimēru mehānikas institūta direktors Juris Jansons atzīst, ka "līdz šim niecīgā atalgojuma dēļ runāja par zinātnieku fizisku izdzīvošanu. Pašlaik situācija ir nedaudz nostabilizējusies, bet jaunie zinātnē neienāk". Viņš norāda uz vēl kādu tendenci - ja tuvākajā laikā netiks izveidota programma zinātnes infrastruktūras uzlabošanai, tā var sākt brukt. "Un nav normāli, ja institūta jumta labošanai ir jāekonomē uz algu rēķina. Tā ir badināšana tiešā nozīmē," saka J. Jansons. "Neviens zinātnieks necer, ka valsts varētu manāmi palielināt zinātnes budžetu. Mums jāņem piemērs no Ungārijas, kur 1998. gadā ir iedibināta aizņemšanās sistēma: Pasaules Banka šai valstij ir izsniegusi kredītu zinātnes vajadzībām. Ja šogad sāktu aizņēmuma saskaņošanu, tad 2003. gadā varētu iegūt līdzekļus infrastruktūras uzlabošanai," stāsta J. Stradiņš. Taču kopumā akadēmiķis zinātnē prognozē līdzīgu noslāņošanos, kāda ir sabiedrībā. "Būs virzieni, kas varēs piesaistīt ārzemju investīcijas, būs, protams, tādi, kas ārzemniekus neinteresēs. Iespējams, ka zinātni vairāk sāks atbalstīt privātstruktūras." Delna pieprasa rakstiskas saistības LK privatizācijā Diena. Trešdien tiekoties ar sabiedrības par atklātību Delna pārstāvjiem, Privatizācijas aģentūras (PA) vadība ir piekritusi Latvijas kuģniecības (LK) privatizācijas procesa novērošanā iesaistīt jebkurus trīs Delnas brīvi izvēlētus ekspertus, taču Delna pirms novērošanas sākuma vēlas, lai visas valdības apstiprinātajos LK privatizācijas noteikumos pieminētās lēmējinstitūcijas, pieaicinātie konsultanti un, iespējams, arī paši privatizācijas pretendenti parakstītu īpašu Godprātīgas rīcības memorandu, kas izstrādāts pēc starptautiskās pretkorupcijas organizācijas Transparency International ieteikumiem. Memorands paredz, ka tā parakstītāji apņemsies izvairīties no sīki uzskaitītām un aprakstītām korupcijas formām, kā arī nodrošina, lai visām iesaistītajām pusēm būtu vienāda izpratne par korupcijas jēdzienu un izpausmēm. Tāpat minētā vienošanās neatkarīgajiem novērotājiem ļautu pilntiesīgi piedalīties ne tikai PA veiktajās darbībās, bet arī tajos privatizācijas posmos, kuros lēmumus pieņem Ekonomikas ministrijas un MK pārstāvji, piemēram, nosakot LK akciju paketes cenu un apstiprinot konkursa uzvarētāju. Jau ceturtdien Delnas pārstāvji gatavojas memorandu iesniegt parakstīšanai premjeram Andrim Bērziņam un PA ģenerāldirektoram Jānim Naglim, bet paralēli tikšot lemts par ekspertu izvēli. LTV sola kontrolēt negodīgos žurnālistus Diena. Lai novērstu slēpto reklāmu laikā pirms pašvaldību vēlēšanām, Latvijas televīzija (LTV) pieņēmusi īpašu nolikumu, kas reglamentē aģitācijas kārtību, un LTV vadība, mēģinot nepieļaut slēpto reklāmu, aicina partijas ziņot par ikvienu negodīgu LTV žurnālistu vai neatkarīgo producentu, kas par dalību raidījumā prasa naudu. Kā pierādījies praksē, pirmsvēlēšanas masu medijiem ir ienesīgākais laiks, kad iespējams naudu nopelnīt ne tikai ar pārdoto reklāmas laukumu, bet atsevišķiem medijiem arī nelegāli - no raidījumu dalībniekiem prasot naudu, taču skatītājiem nenorādot, ka raidījums ir apmaksāts. Likums par radio un televīziju aizliedz slēpto reklāmu un nosaka, ka reklāmai vai apmaksātiem raidījumiem jābūt viegli identificējamiem un ar optiskiem vai akustiskiem līdzekļiem atdalītiem no pārējās programmas. Pirmsvēlēšanu laikā mediju programmu kontroli sola pastiprināt arī Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTVP), izlases veidā analizējot mediju darbu pirms vēlēšanām. Valsts prezidente par tautas vēlētu prezidentu LETA. Latvijā, iespējams, vajadzētu veikt izmaiņas Satversmē, ļaujot tautai vēlēt prezidentu, ceturtdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Studija 4" sacīja Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Kā norādīja prezidente, kā pašreizējo prezidenta vēlēšanu modeļa priekšrocību var minēt valsts tradīcijas un vēsturi, savukārt tautas vēlētam prezidentam varētu būt lielāka autoritāte un leģitimitāte. Pēc Vīķes-Freibergas teiktā, pašreizējais prezidenta vēlēšanu modelis gan nav pastāvējis tik ilgi, lai to nevarētu mainīt. Latvijas novados sagaida Jauno gadu BNS. Visās lielākajās Latvijas pilsētās, kā arī daudzviet citur svētdien notika kopīga Jaungada sagaidīšana. Alūksnē notika svētku ugunskuri, salūts un Jaungada nakts balle. Jaungada sagaidīšanā piedalījās arī Alūksnes mobilo strēlnieku bataljons ar vairāk nekā 400 karavīru. Vecgada vakarā katrā rotā bija klāti galdi un karavīri pie televizora sveču gaismā sagaidīja jauno gadu. Cēsu pilsētas dome Vecgada naktī aicināja cēsniekus un viesus kopā sagaidīt Jauno gadu Vienības laukumā. Jau no plkst.23 svētku noskaņā palīdzēja iejusties dīdžejs Cinduli. Laukumā saimniekoja rūķi, zaķis, bite un zvirbulis. Uz lielā ekrāna bija vērojami dokumentāli sižeti par Cēsu nozīmīgākajiem notikumiem aizvadītajā gadā. Īsi pēc pusnakts visi kopīgi noskatījās Valsts prezidentes Vairas Vīķes- Freibergas Latvijas Televīzijā teikto apsveikumu Jaunajā gadā. Gulbenē Jaungada naktī individuālā uzņēmuma "Santa" līdzīpašnieks Oļegs Mednis iedzīvotājiem dāvināja svētku salūtu. Otro gadu pēc kārtas gadu mijā Jēkabpils Vecpilsētas laukumā iedzīvotāji kopā ar Salatēti sagaidīja Jauno gadu un redzēja salūtu. Uguņošanu finansēja Jēkabpils pilsētas dome. Pēc salūta, vēlējumiem un uzrunām jēkabpilieši devās uz Vecgada nakts ballēm. Ludzas pilsētas iedzīvotājus Jaungada pasākumā pie pilsētas galvenās egles Ludzas rajona padomes apkaimē pulcināja pusstudu pēc pusnakts. Arī Ludzā bija salūts, kura rīkošanai dome atvēlējusi 300 latu. Jaungada sagaidīšanas pasākumi Rēzeknē notika pilsētas centrā uz speciāli iekārtotas improvizētas skatuves starp pilsētas domi un Latgales Māras pieminekli. Uz skatuves bija uzrunas, koncerti un individuālās uzstāšanās. Jaungada pasākuma apmeklētāji ieradās maskās. Labākās maskas tika prēmētas ar kultūras centra sarūpētajām balvām. Pilsētas svētku norises vietā bija arī cienasts - atnākušie varēja sasildīties ar groku un uzkost karstas desiņas. Jaungada sagaidīšanas pasākums noslēdzās ar uguņošanu gadu mijā pusnaktī. Valmierieši Jauno gadu sagaidīja ar grandiozu uguņošanu, Svētā Sīmaņa baznīcas draudzes mācītāja un Valmieras mēra uzrunām. Pilsētas Rātslaukumā uzstādīja skatuvi, ap kuru stundu pirms gadu mijas aizdega ugunskurus. Pasākumā koncertēja studentu kristīgā brālība. Svētā Sīmaņa draudzes mācītājs Valters Korālis aizlūdza par valmieriešiem un Valmieru, jaunā gadā ieejot. Ventspilī gadu mijā notika trīs Vecgada balles - kultūras centrā, kultūras namā "Jūras vārti" un olimpiskajā sporta hallē. Savukārt pilsētas Lielajā laukumā pēc astronomiskā Ventspils laika pulksten 00.33 Ventspils pašvaldība rīkoja svētku uguņošanu. Ventspilī jau otro gadu pēc kārtas gadu miju sagaidīja ne tikai pēc "juridiskā", bet arī pēc astronomiskā laika. Amatvīri dzied Rīgai Diena. Jaungada naktī Latvijas TV skatītāji varēja baudīt Mārtiņa Brauna skaņdarba Sapnis par Rīgu vokālās daļas pirmatskaņojumu, ko iedziedājuši ne vien operas un roka grandi Inese Galante, Kārlis Zariņš un Ainars Mielavs, bet arī Rīgas mērs Andris Ārgalis un Ministru prezidents Andris Bērziņš. Skaņdarbs ir aģentūras Rīga 800 dāvana Rīgas jubilejas viesiem, un pilnā apjomā to varēs noklausīties svinību kulminācijā - 18.augustā Daugavmalā. Attēlā: varas vīri ievingrina balsis M.Brauna vadībā pirms ieraksta Ziemassvētkos, kad viņu piedalīšanās tajā vēl bija noslēpums. Latvijā mobilo telefonu lieto katrs sestais Diena. Abu Latvijas mobilo sakaru operatori - Latvijas Mobilais telefons (LMT) un Baltkom GSM ievērojami kāpinājuši savu klientu skaitu, un patlaban aptuveni 17% jeb katrs sestais Latvijas iedzīvotājs lieto mobilo tālruni. Līdz šī gada sākumam par LMT klientiem kļuvuši 267 500 cilvēki, savukārt Baltkom GSM sistēmu izmantojuši 131 000 Latvijas iedzīvotāju, Diena uzzināja no abu uzņēmumu preses pārstāvjiem. LMT sabiedrisko attiecību speciālists Dāvids Dane norādīja, ka gandrīz 10 000 LMT tīklam pieslēgto tālruņu nodrošina arī WAP piekļuvi internetam. Baltkom GSM mārketinga direktors Ilvars Metnieks Dienai norādīja, ka pērn decembrī, salīdzinot ar novembri, Baltkom GSM klientu skaits pieaudzis par teju 19%. Pēc D.Danes teiktā, Jaungada naktī LMT abonenti ir nosūtījuši desmitkārt vairāk īsziņu nekā ikdienā un trīs reizes vairāk nekā pagājušajā gadu mijā. Savukārt Baltkom GSM klienti gadu mijā nosūtījuši 330 000 īsziņu. Baltcom GSM pagājušā gada decembrī bijis rekordliels klientu pieaugums, kas tiek skaidrots ar dažādām reklāmas aktivitātēm un tarifu atlaidēm. Kādam jābūt Rīgas mēram? Apollo. 11. martā Latvijā notiks pašvaldību vēlēšanas, kurās tiks ievēlēti arī pilsētu mēri. Jau tagad sākusies priekšvēlēšanu cīņa, kura visnopietnākā gaidāma Rīgā. Tādēļ Apollo devās uz Latvijas Universitāti, lai tur sastaptajiem vaicātu: Kādam jābūt Rīgas mēram? Pārsteidza daudzu studenšu atbilde, ka uz tik sarežģītu jautājumu nav iespējams atbildēt. Savukārt daudzi puiši sacīja, ka uz jautājumiem, kuriem kāds sakars ar politiku, viņi nevēloties atbildēt, jo tas varot mest ēnu uz viņu tālākajām gaitām. Vismaz daži sastaptie nebaidījās paust savas domas, it sevišķi tie, kuri acīmredzami nav studenti. Videoreportāža: http://video.apollo.lv/Kads_mers.asx Ziemassvētki un Vecgada vakars bija balti, taču ar to mūsu ziemas prieki arī beidzās. Tagad ir tāda sajūta, ka tuvojas pavasaris, kaut gan ziema tā īsti vēl nemaz nav sākusies. No kūstošā snie- ga uz ielām ir peļķes un no māju jumtiem tek ūdens. Arī gaisa temperatūra visu laiku svārstās - dienā tā ir pat nedaudz virs nul- les (+2oC), bet naktī - nedaudz zem nulles (-2 līdz -4oC). Atliek vien kavēties atmiņās un priecāties par to, ka Ziemassvētkos bija brīnišķīgs laiks, un, ka tāds bija arī vēl Vecgada vakarā un Jaunā gada pirmajā dienā. Tas lai- kam tiešām bija svētku brīnums... Anda