K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 176: 2001. g. 6. - 12. janvāris LSDSP ierosinās grozīt Satversmi Diena. Lai aizsāktu diskusiju par visas tautas ievēlētu Valsts prezidentu, sociāldemokrāti gatavojas ierosināt grozījumus Satversmē. Grozījumi ir panākami, izmantojot tautas atbalstu referendumā, ja LSDSP nolemj vākt iedzīvotāju parakstus. LSDSP vienlaikus runā arī par vēlēšanu sistēmas maiņu, bet pantu, kas nosaka, ka Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās, var grozīt tikai tautas nobalsošanā - ja Saeima grozījusi Satversmes šo pantu, tad grozījumi iegūst likuma spēku tikai pēc apstiprināšanas tautas nobalsošanā, teikts Satversmē. Pērnā gada nogalē arī Valsts prezidente V.Vīķe - Freiberga atbalstoši runāja par varbūtējām izmaiņām vēlēšanu sistēmā, lai nodrošinātu "jebkuras ģeogrāfiskas vietas vēlētājiem savu pārstāvi Saeimā", diplomātiskāk izsakoties par visas tautas vēlētu prezidentu, kas, pēc V.Vīķes - Freibergas domām, vēl nenozīmē "tādu Satversmes maiņu, kas pārvērš mūs par prezidentālu republiku." Budžeta deficīts pērn - 2,75% no IKP LETA. Operatīvie dati par 2000. gada valsts budžetu liecina, ka valsts budžeta fiskālais deficīts pērn ir bijis 2,75% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Šis deficīts ir mazāks par plānoto 3,2% no IKP. Finansu ministrs Gundars Bērziņš pauda gandarījumi, ka nav sasniegts likumā par 2000. gada valsts budžetu noteiktais deficīta apmērs. "Lai gan valsts konsolidētā budžeta ieņēmumu izpilde ir mazāka par prognozēto un likumā apstiprināto, taču izdevumi vēl būtiskāk atpalikuši no plānotā. Tas kārtējo reizi apstiprina, ka, sastādot 2002. gada valsts budžetu, valsts institūcijām ir iespējams precīzāk plānot nepieciešamos izdevumus, racionalizējot un optimizējot izdevumu struktūru," teica finansu ministrs. Inflācija 2000. gadā bijusi 1,8 procenti NRA. Centrālā statistikas pārvalde ziņo, ka patēriņa cenas pērn pieaugušas par 1,8%; tas ir ievērojami mazāk, nekā prognozēts gada pirmajā pusē. 2000. gadā precēm cenas paaugstinājās par 1,0%, bet pakalpojumiem - par 4,2 %. Visvairāk - par 4,9% pieaugušas ar dzīvokļa uzturēšanu saistīto pakalpojumu cenas, tai skaitā dzīvokļa īres maksa - par 3,7%. Pakalpojumu cenu pieaugumu veicināja degvielas cenu kāpums par 7,4%. No precēm lielākais cenu kāpums 2000. gadā vērojams alkoholiskajiem dzērieniem un tabakai - par 4,1%, medikamentiem - par 3,0% un apģērbam - par 2,3%. Ievērojamākais cenu kāpums no uztura produktiem - gaļai par 6,8% un dārzeņiem par 14,6%. Cenas pazeminājās labības produktiem - par 2,8%, pienam un piena produktiem - par 0,9%, sieram - par 3,1%, olām - par 1,6%, sviestam - par 2,8%, augļiem - par 6,3%, kartupeļiem - par 18,8%, cukuram - par 9,4%, augu eļļai - par 8,8%. Tāpat pazeminājās cenas sadzīves tehnikai (vidēji par 3,4%), sakaru aparatūrai (par 25,2%), lietotām automašīnām (par 22,0%), radio un TV aparatūrai (par 3,2%). Tomēr šīs preču grupas cenas Latvijā joprojām ir vienas no augstākajām Eiropā. Viesnīca Rīga noprihvatizēta NRA. Privatizācijas aģentūras (PA) valde nolēmusi nekustāmo īpašumu Aspazijas bulvārī 22 (viesnīcas Rīga pirmā ēka) pārdot par 7,5 miljoniem latu, samaksu pieprasot privatizācijas sertifikātos. PA noteikusi, ka par nekustamo īpašumu ir jāsamaksā 267 857,15 privatizācijas sertifikāti, un pēc sertifikātu aptuvenās pārdošanas cenas iznāk, ka viesnīca tiks pārdota aptuveni par 535 000 latu. Līdz ar to šī objekta tirgus cena tiek samazināta aptuveni 30 reizes. Lai gan vairāki Saeimas politiķi izteikušies, ka PA lēmums absolūti nav izprotams, nav ētisks un lietderīgs utt., PA ģenerāldirektors J.Naglis uzskata, ka valde rīkojusies pilnīgi likumīgi. Arī ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis izvērtējis PA valdes skaidrojumu konstatējis, ka viss noticis juridiski pareizi. Pēc Ministru kabineta (MK) rīkojuma 1998. gada martā viesnīca no pašvaldības īpašuma pārgāja valsts īpašumā. Pirmpirkuma tiesības uz objektu ir tam, kura īpašumā ir zemesgabals, uz kura atrodas objekts. Šajā gadījumā zemesgabala Aspazijas bulvārī 22 īpašnieki ir Latvijas Universitāte (LU), Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas konsistorija un SIA Privātais investīciju fonds (PIF), kura līdzīpašnieks savulaik bija firmas Skonto līdzīpašnieks Guntis Indriksons. 1999. gada oktobrī tika radīta jauna a/s Hotel Investments (HI), kas iegādājās konsistorijas zemesgabala domājamās daļas. Pērn augustā LU fonds, kas tika radīts, lai apsaimniekotu viesnīcu, kļuva par HI akcionāriem ar noteikumu, ka privatizācijas gadījumā LU saņems daļu no peļņas. HI kompāniju dibinot, 4995 akcijas piederēja kādam Zviedrijā dzīvojošam Dikam Einaram Hansonam, 4495 akcijas - jau minētajam G. Indriksonam, bet vēl 500 akcijas PIF, kas arī praktiski ir G. Indriksona firma. Nesen Augstākā tiesa atzina valsts īpašumtiesības arī uz viesnīcas Rīga ēkas funkcionālo daļu, ēku Aspazijas bulvārī 20. Neļaus novērot LK privatizāciju Diena. Ministru prezidents Andris Bērziņš nevēlas parakstīt sabiedrības par atklātību "Delna" sagatavoto Godprātīgas rīcības memorandu, kas "Delnas" pārstāvjiem ļautu piedalīties "Latvijas kuģniecības" (LK) privatizācijas procedūrās, par kurām lemj valdība - par LK akciju paketes cenu un pretendentu atlasi. A. Berziņš uzskata, ka memoranda parakstīšana radītu precedentu, ko vēlāk varētu izmantot citas organizācijas, pretendējot uz piekļuvi valsts noslēpumu saturošai informācijai. "Delnas" valdes priekšsēdētāja Inese Voika noraidīja šo premjera apgalvojumu, jo "Delna" Latvijā darbojoties kā starptautiskas pretkorupcijas organizācijas "Transparency International" (TI) pārstāvniecība, turklāt TI līdzīgu starptautiska mēroga organizāciju neesot. Līdzīgas vienošanās ir parakstījušas vairāku citu valstu valdības, kurās TI ir uzraudzījusi privatizāciju. Pērn dubultojies HIV inficēto skaits LETA. Pagājušajā gadā cilvēka imūndeficīta vīruss (HIV) konstatēts 466 cilvēkiem, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā 1999. gadā, kad HIV tika atklāts 241 cilvēkam. Pagājušajā gadā ar AIDS saslimuši 24 cilvēki, bet no HIV un AIDS miruši deviņi cilvēki. Kopumā kopš 1987. gada Latvijā ar HIV inficējušies 958 cilvēki, no kuriem 72 saslimuši ar AIDS, bet 22 no HIV/AIDS jau miruši. 658 cilvēki ar HIV inficējušies, lietojot intravenozās narkotikas. 98 cilvēki HIV infekciju ieguvuši heteroseksuālās attiecībās, 86 - homoseksuālās attiecībās. Finansu ministrs lobējot namīpašnieku intereses NRA. Pēc grozījumu neapstiprināšanas likumā "Par dzīvojamo telpu īri" vides un reģionālās aizsardzības ministrs Vladimirs Makarovs otrdien vainoja finansu ministru Gundaru Bērziņu namīpašnieku lobēšanā un netīras naudas atmazgāšanā. V. Makarovs īres likumā cerēja ieviest normas, kas noteiktu, ka dzīvokļu īrētāji jābrīdina par dzīvojamo telpu kapitālo remontu, kuru veikšanai nepieciešams būvekspertīzes atzinums un citi dokumenti. Turklāt, ja namīpašnieks laikus, tas ir, sešu mēnešu laikā, neveic remontu, īrniekiem maksājama kompensācija. G. Bērziņš sacīja, ka šīs normas nosaka Latvijas Civillikums un nav nepieciešams tās papildus reglamentēt citos likumos. Viņš atzinās, ka par šiem jautājumiem runājis ar namīpašniekiem. V. Makarovs skaidroja, ka citādi nespēj saprast G. Bērziņa kritiku kā vien tad, ja viņa kolēģis lobējot namīpašnieku intereses vai arī grasoties "atmazgāt netīro naudu". Izmaiņas īres likumā nolemts pārstrādāt un pieņemt līdz 15. februārim. Augstākās izglītības finansēšanas koncepcija izraisa kritiku NRA. Ministru kabineta komiteja nākamnedēļ atkārtoti izskatīs koncepcijas projektu "Par valsts atbalstu augstākās izglītības finansēšanā". Valsts augstskolās šajā akadēmiskajā gadā mācās ap 87 000 studentu, no tiem 53 000 ir maksas grupu studenti. Ja pieņem, ka vidēji katrs par savām studijām augstskolu speciālajos Valsts kases kontos ieskaita Ls 400, valsts budžets papildinās par 21 miljonu latu. Jautājums, ko nākampirmdien savā darba kārtībā atkārtoti iekļaus Ministru kabineta komiteja, ir koncepcijas projekts Par valsts atbalstu augstākās izglītības finansēšanā. Valsts augstāko izglītību faktiski atbalsta tikai tā, ka no studentu makiem 21 miljona vietā valsts budžeta speciālajos kontos prasītu iemaksāt ap 40 miljoniem. Studenti un daļa augstskolu rektoru jau paguvuši paust noraidošu attieksmi pret iecerētajiem augstākās izglītības finansēšanas uzlabojumiem, jo teorētiski runājot, ja valsts izlemtu par bezmaksas augstāko izglītību no 2002. gada, Latvijas budžeta deficīts pieaugtu tikai par nepilnu procentu. 1999. gadā valdība noteica, ka viena studējošā studiju izmaksu vērtība gadā universitātēs ir 580 latu. Tas nozīmē, ka, prasot no studentiem pilnu studiju maksu, par, piemēram, neapmaksātās skolotāju profesijas apgūšanu, gadā būtu jāmaksā 980 latu. Tieslietu zinātņu studijas maksātu 638 latus gadā, informācijas un saskarsmes zinātņu, uzņēmējdarbības studijas - 812 latu, matemātika, informātika un datorzinātnes - Ls 1450, fizikas, inženierizglītība - Ls 1682, ķīmijas zinātnes - Ls 1856, ārstniecība - Ls 2320, bet par zobārstniecības studijām būtu jāmaksā turpat 3000 latu. Nevienu neinteresē, vai šādu naudu students spēj maksāt. Ir vēl arī otra koncepcija - no katra studenta prasīt samaksu 130 lati gadā (ieskaitot tagadējos budžeta studentus), bet speciālisti atzīmē, ka politiķi šādu lēmumu neriskēs pieņemt, jo tas savukārt likvidē jebkādas iespējas iegūt izglītību bez maksas. Tukums kā starptautiska spiegošanas bāze? NRA, Diena. Zviedrijas vakara avīze Expressen piektdien, 5. janvārī britu žurnālists, pētnieks un fiziķis Dunkans Kempels rakstīja, ka Tukuma karabāzes teritorijā esot notikusi aktīva izlūkošanas darbība pret Zviedriju. Par saviem informācijas avotiem D. Kempels nosauca vairākus anonīmus amerikāņu izlūkdienesta darbiniekus. Spiegošanas uzdevums esot bijis pārtvert informāciju starp Zviedriju un Baltijas valstīm. Pirmām kārtām - biznesa darījumu noslēpumus un tikai pēc tam militāra rakstura slepenus ziņojumus. D. Kempels neslēpj, ka viņa galvenais informators esot strādājis kā CIA kontakta persona Latvijā. Šis cilvēks esot redzējis aerouzņēmumus, kurus amerikāņu izlūkdienests esot uzņēmis slepus, un tajos esot redzama liela noklausīšanās vajadzībām paredzēta parabola bijušās PSRS armijas karabāzē Tukumā. D. Kempels apgalvo, ka Francijas izlūkdienests pārtvēris informāciju no kabeļa, kas savieno Latviju un Zviedriju. Pārtvertā informācija tālāk pārraidīta Francijas izlūkdienestam caur Tukuma torni. Latvijas telekomunikāciju eksperti uzskata, ka noklausīšanās esot pilnīgi neiespējama. Arī Satversmes aizsardzības biroja direktors Lainis Kamaldiņš pilnīgi noliedzis, ka būtu iespējama situācija, ka kāda valsts Latvijā izspiegotu citu valsti. Pēc presē izskanējušās informācijas, arī Valsts prezidente V. Vike - Freiberga esot painteresējusies par šīm iekārtām un pārliecinājusies, ka tām nav tādas specifikas vai īpašību, kādas Tukuma karabāzes tornim piedēvējis zviedru izdevums. Tautasdziesmas iekļaus pasaules šedevru sarakstā Diena. Sadarbojoties Latvijas institūtam, Latvijas pastāvīgajai pārstāvniecībai UNESCO un LU Latviešu folkloras krātuvei, par ANO līdzekļiem ir tapis pieteikums, lai latviešu tautasdziesmas tiktu iekļautas ANO veidotajā Cilvēces mutvārdu un nemateriālo pasaules kultūras šedevru sarakstā. Nepilna pusgada laikā ir sagatavots un UNESCO vadībai iesniegts Studija 2 veidots videomateriāls par mūsdienu folkloras teicējiem, etnomuzikologa Mārtiņa Boiko ierakstīts kompaktdisks ar latviešu mūzikas paraugiem, kas kopā ar paskaidrojumiem sniedzot pilnīgu ieskatu dažādu reģionu muzikālajās tradīcijās, kā arī Latvijas institūta (LI) sagatavots buklets angļu valodā, kurā dokumentāli izklāstīta latviešu tautas dainu kultūrvēsturiskā izcelsme un nozīme. UNESCO esot pieprasījis darbības plānu nākamajiem 10 gadiem, kuros aprakstīti mutvārdu tradīciju saglabāšanai nepieciešamie pasākumi, kam būtu nepieciešams UNESCO atbalsts. Tajos Latvija esot iekļāvusi nodomus regulāri rīkot folkloras festivālus Baltica un Pulkā eimu, pulkā teku, pabeigt vēl nepublicēto arhīvu materiālu izdošanu, no kuriem galvenais darbs būtu atlikušo Latvju dainu sējumu pirmizdevums latviešu valodā. Tiks pārņemta un turpināta Edmunda Mickus privāti aizsāktā iecere par visu tautasdziesmu ievietošanu elektroniskā datu bāzē ar piesaisti internetam, kur tās tiks tulkotas dažādās svešvalodās, lai kādreiz, kā cer LI direktors Ojārs Kalniņš, iegūtu japāņu haikām līdzīgu popularitāti. Vēl Mūzikas akadēmijā iecerēts veidot datu bāzi ar tautasdziesmu melodijām. Vidzemes apceļotājiem informācija internetā Diena. Lai aktivizētu Vidzemes apceļotājus un nodrošinātu plašāku tūrisma informāciju, Vidzemes tūrisma asociācija (VTA) vienojusies par sadarbības līguma izveidi ar sabiedrisko fondu "Atvērta Latvija". Projekta ietvaros ir paredzēta informācijas izvietošana un atjaunošana fonda mājas lapā internetā www.openlatvia.lv, ko nodrošinās VTA, kā arī kopīgi tiks veidotas reklāmas akcijas un mācību semināri uzņēmējiem par interneta lietošanu tūrisma uzņēmējdarbībā. VTA preses sekretāre Valda Veilande cer, ka sadarbība ar fondu "Atvērta Latvija" palielinās viesu skaita pieaugumu no ārzemēm, jo esot daudz interesentu, kas meklējot informāciju par Vidzemi internetā. Nav skaidrības par gaļas drošību Rīgas Balss. Latvija ir sākusi izjust Eiropu pārņēmušās "govju trakumsērgas" sekas - pēc liellopu gaļas importa aizlieguma no vairākām valstīm Rīgas Centrāltirgus gaļas paviljons ir kļuvis tukšāks. Tajā pašā laikā ir pieaudzis pieprasījums pēc vietējās gaļas, un liellopu gaļas iepirkuma cenas pusotra mēneša laikā cēlušās par 35%, taču nav pierādīts, ka Latvijā esošās govis nebūtu ēdušas importēto lopbarību, kas arī var saturēt bīstamo virusu. Piemin kritušos strēlniekus Diena. Latvijas strēlnieku godināšana Jelgavas rajonā sākās ar piemiņas dievkalpojumu Kalnciema-Klīves baznīcā, kur Nacionālo bruņoto spēku virskapelāns Raimonds Locs aizlūdza par Latvijas karavīriem, kuri zaudēja dzīvību Ziemassvētku kaujās, kas sākās 1917. gada 6. janvārī jeb 1916. gada 23. decembrī pēc vecā stila un turpinājās gandrīz mēnesi. Šajās kaujās krita 28 virsnieki, 90 tika ievainoti un bez vēsts pazuda pieci. Ziemassvētku kaujās krita 903 kareivji, tika ievainoti 3194, bet 853 pazuda bez vēsts. Nelielā baznīca bija ļaužu pārpildīta - uz sarīkojumu bija ieradušies ne tikai Jelgavas rajona zemessargi un jaunsargi, bet arī domubiedri no Rīgas un Tukuma rajona. Vairāki sastaptie jaunieši atzina, ka par Ziemassvētku kaujām mācījušies skolā, tomēr daudz interesantāk vēsturi ir izzināt, klausoties kauju dalībnieku atmiņas, kas tiek pārstāstītas, sēžot pie Ložmetējkalna ugunskuriem. Atceres pasākumi turpinājās pie Silenieku mājām - vietā, kur tagad ir 1926. gadā prezidenta Jāņa Čakstes atklātais piemineklis kritušajiem strēlniekiem. Jaunsargi no Zemessardzes 52. bataljona šajā atceres dienā nodeva svinīgo zvērestu. Peitiņu kapsētā pie Strēlnieku Mātes kapa, 6. Tukuma pulka latviešu strēlnieku kapa un Sibīrijas strēlnieku kapa dzeju lasīja aktrise Vera Gribača, bet Rīgas rajona Antiņu kapos atceres pasākumā piedalījās arī Nacionālās aizsardzības akadēmijas kadetu koris. Strēlnieku piemiņas dienas izskaņā Ložmetējkalnā dega ugunskuri, bet Rīgas Brāļu kapos mirdzēja svecītes. Interneta iezvanpieejas izmantošana izplatās NRA. Latvijā internets iegūst aizvien lielāku popularitāti. Pēc dažādiem datiem, kopējais tā lietotāju skaits Latvijā ir no 120 līdz 150 tūkstošiem. Ap 30 tūkstošiem cilvēku izmanto iezvanpieeju - lieto internetu pa telefona sakaru līnijām. Interneta lietojuma pieaugumu nosaka daudzi faktori - gan straujš web lappušu un internetā atrodamās informācijas pieaugums, gan lietojuma ērtuma un ātruma palielināšanās, gan arī cenu krišanās. Arī datortehnikas cenu samazināšanās ievērojami stimulē tās iegādi un līdz ar to interneta izmantošanu. Lietoti interneta un ikdienas vajadzībām piemēroti datori pilnā komplektācijā tagad maksā mazāk par 200 latiem. Ir uzlabojusies arī interneta pieejamība ārpus Rīgas. Daudzviet lauku rajonos ir uzstādītas ciparu telefona centrāles. Tur, kur agrāk nekvalitatīvo telefona sakaru dēļ par interneta iezvanpieeju nevarēja pat domāt, tagad tas ir pieejams tādā pašā kvalitātē kā Rīgā. Paulam piešķir atzinības rakstu BNS. Valdība otrdien komponistam Raimondam Paulam par ieguldījumu Latvijas kultūras dzīves bagātināšanā, mākslinieciski spilgtu darbību mūzikā un Latvijas tēla veidošanu pasaulē piešķīrusi Ministru kabineta atzinības rakstu. Šonedēļ Pauls ar koncertiem svin 65. dzimšanas dienu un 50 skatuves darba gadu jubileju. Tai par godu viņa sveikšana 11.janvārī paredzēta Kultūras ministrijā. Māksliniekam pasniegs nesen klajā nākušo grāmatu par Latvijas Nacionālo operu. Pauls 1990.gadā bija idejas par operas restaurāciju iniciators un autors un līdz ar to ministrija uzskata par savu pienākumu dāvināt šo grāmatu. Sveicēju vidū būs arī Lielās Mūzikas balvas žūrijas locekļi. Komponists sarakstījis daudz dziesmu un mūziklu, kuru melodijas pazīstamas arī mūsdienās. Turklāt viņš turpina savu radošo darbu - viens no pēdējiem viņa darbiem bija mūzikls "Zaļā Jumprava". Kopš Latvijas neatkarības iegūšanas Pauls darbojas politikā. Viņš bijis arī kultūras ministrs. Viens no pēdējiem skandāliem bija Paula aiziešana no Jaunās partijas, bet nesenā intervijā Krievijas masu medijos viņš atzinis, ka no politikas aiziet negrasās. Liepāja piedāvā kļūt par pirmo e-pilsētu Diena. Liepājas dome gatavo valdībai piedāvājumu pilsētā īstenot pirmo Latvijā e-pilsētas projektu. E-Liepāja padarītu iedzīvotājiem daudz pieejamākus un pārskatāmākus vadības procesus, piemēram, iedzīvotāji internetā varētu lasīt gan domes lēmumus, gan sēžu protokolus, būtu atvieglināta dokumentu un informācijas apmaiņa; pilsētā vairākās vietās tiktu ierīkoti arī publiskie interneta punkti. Pašlaik Liepājā izstrādā integrētu informatīvo sistēmu, kas bāzēta uz interneta tehnoloģiju. Projekta pirmā kārta paredz pilsētas domē izstrādāt vienotu informatīvo vadības sistēmu, kas ļautu pašvaldībā operatīvi un vienkārši sekot līdzi visai dokumentu plūsmai un to apstrādei, tas uzlabotu un paātrinātu iedzīvotāju apkalpošanu. Apvienojas interneta portāli NRA. Pirmdien oficiāli apvienojās divi Latvijas interneta portāli - TVnet un Latnet uzturētais Latvijas interneta katalogs "Labdien Latvija!" Pēc www.top.lv datiem, jau pirmajā dienā apvienotais portāls Latvijas apmeklētāko portālu sarakstā pārcēlās uz otro vietu. Apvienošanās mērķis ir izveidot visplašāko Latvijas interneta mājaslapu katalogu. TVnet pieder kompānijai "Grafton Entertainment", bet Latnet ir Latvijas Universitates Matemātikas un informātikas institūts. Pārdod žurnālu "Rīgas Laiks" Dienas Bizness. Žurnāla "Rīgas Laiks" izdevēja, SIA "Rīgas laiks" 100% akcijas pārdotas ASV reģistrētam uzņēmumam "Tucson Services LLC", liecina "Lursoft" dati. Jaunā īpašnieka darbības veidi ir izdevējdarbība, tipogrāfijas pakalpojumi, reklāma, tūrisms u.c. Iepriekš SIA "Rīgas laiks" 90% kapitāla daļas piederēja izdevniecībai, 10% - reklāmas aģentūrai "Santa". Latvijā alu nevilto BNS. Latvijā ražota alus viltojumi līdz šim valstī nav konstatēti, taču Latvijā ir nopērkams importēts nekvalitatīvs nelegālas izcelsmes alus, pavēstīja Latvijas alus darītāju savienības izpilddirektors Ivars Grīslis. Viltot Latvijā ražoto alu esot finansiāli neizdevīgi. Grīslis sacīja, ka pircējiem tiek piedāvāts importēts ārvalstu alus, uz kura nav norādīts ražotājs un izgatavošanas vieta, kā arī alus, kuram beidzies derīguma termiņš. Valsts ieņēmumu dienests (VID) 10.janvārī plāno parakstīt sadarbības memorandu ar Latvijas alus darītāju savienību, kura mērķis būs ne tikai savstarpēja informācijas apmaiņa, bet arī nelegālu preču un kravu ieplūšanas Latvijā un nelegālas tirdzniecības novēršana un legālo preču tirdzniecības un uzņēmējdarbības veicināšana. Sniegs bija nokusis un šķita, ka ziema ir beigu- sies nemaz īsti nesākusies. Bet tad... vienas dienas laikā viss pārvērtās - ceturtdie- nas rītā sāka tā snigt, ka ātri vien zeme atkal bija balta, taču tas bija tikai sākums - sniegs nerimās arī vakarpusē, un nu jau tas mijās ar puteni un stipru vē- ju. Pāris stundu laikā sniega kārta bija jau kādu 10 - 12 cm biezumā. Tas pilsētā radīja pilnīgu apjukumu - nu vairs gandrīz nevarēja atšķirt, kur ir ietve un kur iela! Bet laukos sniega kārta šonakt ir paaugstināju- sies par 20 cm (apm. 10 cm laukos turējās jau kā- du laiku). Gaisa temperatūra arī dienā ir ne- daudz zem nulles (-3oC), tā ka domājams, ka šoreiz sniedziņš tik ātri nenokusīs. Tā lūk! Ziema tomēr ir.