K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 177: 2001. g. 12 - 19. janvāris Gatavi iet uz barikādēm Diena. Latvijas Tautas frontes domnieki, kas 1991.gada 12.janvārī pieņēma lēmumu par nevardarbīgas pretošanās pasākumu organizēšanu Rīgā un citās pilsētās, piektdien šīs sēdes atceres pasākumā simboliski apliecināja, ka nepieciešamības gadījumā būtu gatavi vēlreiz doties uz barikādēm. Arī premjers Andris Bērziņš preses konferencē pauda pārliecību, ka, par spīti politiķu strīdiem, ja vajadzētu, tauta vienoti vēlreiz dotos uz Rīgu aizstāvēt savu valsti. Barikāžu desmitgades atceres nedēļa piektdien sākās ar LTF domes sēdi, kas notika tajā pašā vietā - Latvijas Universitātes aulā. Bija ieradušies ļoti daudzi toreizējie LTF domnieki un nodaļu koordinatori. Bijušais LTF priekšsēdētājs Romualds Ražuks uzsvēra, ka sēde maksimāli tuvināta noskaņai, kāds valdīja pirms visas tautas nevardarbīgās pretošanās pasākumiem. Tāpat kā toreiz pirmais debatēs runāja Jānis Škapars, un bijušie domnieki debatēs uzstājās tādā pašā secībā kā toreiz. Runātāju vidū bija Indulis Ozols, Ruta Marjaša, Austra Boļševica, Edgars Meļķisis, Jānis Dinevičs, Juris Dobelis, Tālavs Jundzis, Roberts Milbergs, Romans Pussars. Īpašu uzmanību tāpat kā pirms desmit gadiem izpelnījās tā laika premjera Ivara Godmaņa palīdze Ilze Cielava, kuras runā izskanēja arī vilšanās. "Es neesmu nevienā partijā, neesmu kļuvusi bagāta un neieņemu nevienu siltu vietiņu, bet redzu, ka cilvēki ir noguruši no tā, kas valda tagad, - valdības neattaisno cerības; meli, korupcija un nežēlība ir arī šodienas Latvijā," sacīja I.Cielava. Ļembasts kuģniecības lietā NRA. Privatizējamā valsts a/s "Latvijas kuģniecība" (LK) privatizācijas gaita varētu ietekmēt pašreizējās valdības likteni, 12. janvārī atklāti paziņoja apvienības TB/LNNK priekšsēdetajs Maris Grīnblats. TB/LNNK līderis sacīja, ka privatizācijas jautājumiem jāgarantē maksimāli ieņēmumi valsts budžetā, ko var panākt, tikai ievērojot konkurences apstākļus. Līdz ar to, TB/LNNK kategoriski iebilst pret LK privatizācijas noteikumu normu, kas LK 68% akciju paketes izsolē dod tiesības piedalīties tikai kuģošanas, transporta vai naftas ieguves un pārstrādes kompānijām. Pēc M. Grīnblata domām, LK vadība un Privatizācijas aģentūra ir cilvēku grupa, ar kuriem ir cieši saistīts Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle, un viņi vēlas tieši tādu LK privatizāciju, kurā piedalītos pēc iespējas mazāk pretendentu. Premjers A. Bērziņš uzsvēra, ka LK privatizācijas noteikumus nemainīs, jo tas uzņēmuma pirvatizācijas procesu aizkavētu vismaz par pusgadu, turklāt tie jau ir nosūtīti 52 potenciālajiem privatizācijas pretendentiem. Delna un valdība atrod kopīgu valodu NRA. Ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis un Privatizācijas aģentūras (PA) vadība, atsaucoties uz Informācijas atklātības likumu, pirmdien paziņoja, ka sabiedrībai par atklātību Delna būs jāiegūst īpaša atļauja no Satversmes aizsardzības biroja (SAB), kas dos tiesības piekļūt konfidenciālai informācijai privatizējamās valsts a/s Latvijas kuģniecība (LK) akciju izsoles sākumcenu un privatizācijas pretendentu atlasē. A. Kalvītis paziņoja arī, ka valdība ar Delnu neparakstīs memorandu par godīgu rīcību LK privatizācijā, jo šādu procedūru neparedz likumdošana. Trešdien, pēc tikšanās ar Inesi Voiku, A.Kalvitis savu nostāju novērotāju jautājumā mainīja, atrunājoties, ka "iepazinies ar "Delnas" darbību un sapratis, ka tā ir nopietna organizācija, kas pazīstama ar savu darbību gan Latvijā, gan starptautiski". Ministrs solīja tuvakajās dienās noskaidrot likumā paredzētās procedūras, kas "Delnai" jāveic, lai piekļūtu "valsts noslēpumam" valdības sēdēs, kurās tiks spriests par LK privatizāciju. Imports pārsniedz eksportu Diena. Centrālās statistikas pārvaldes dati par Latvijas ārējo tirdzniecību pērnā gada vienpadsmit mēnešos liecina, ka, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, preču eksports audzis par 12,0%, bet imports par 12,6 procentiem. Joprojām galvenie Latvijas tirdzniecības partneri ir Lielbritānija ar 17,6% no visa eksporta un Vācija ar 17,3%. Vācija ir vislielākais Latvijas importa partneris. 15,5% visa importa nāk no šīs valsts. Pērn pieaudzis arī importa īpatsvars no Krievijas. Tas izskaidrojams ar degvielas cenu kāpumu, degvielu importē galvenokārt no Krievijas. Galvenā Latvijas eksporta prece joprojām ir koksne un tās izstrādājumi. Tās īpatsvars eksporta kopapjomā ir nedaudz krities zem 38%. Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi veido 14% visa eksporta, bet metāli un to izstrādājumi 13,1 procentu. Latvijas importa struktūrā vislielākais īpatsvars bija mašīnām, mehānismiem un elektriskajām iekārtām. Šī grupa veido 20,7% no kopējā importa. Degvielas īpatsvars bija 12,8 procenti. Kaliningradā tomēr neesot izvietoti kodolieroči LETA. Kaļiņingradas apgabalā tomēr neesot izvietoti Krievijas taktiskie kodolieroči, uzskata Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija. Kā informēja komisijas priekšsēdētājs Dzintars Kudums, Polijas pārstāvji esot bijuši Kaļiņingradā un pārliecinājušies, ka kodolieroči tur nav izvietoti. Saeimas komisija pieņemot savu ārvalstu kolēģu atzinumu. "Komisija uzskata, ka Baltijas jūrai arī turpmāk ir jābūt kodolbrīvai zonai, un ceram, ka Krievija to pildīs," sacīja Kudums. Informāciju par kodolieroču izvietošanu Kaļiņingradas apgabalā izplatīja laikraksts "Washington Times", atsaucoties uz drošu ASV izlūkošanas dienestu avotu. Krievija šīs ziņas noliedza. Gorbačovs "apbedī" cerības iestāties NATO Rīgas Balss. Lietuvas laikraksts "Lietuvos Aidas" nācis klajā ar pesimistisku paziņojumu - Gorbačovs apbedījis Baltijas cerības iestāties NATO. Laikrakstā ceturtdienas publikācijā teikts, ka PSRS "pārkārtošanas" autors Mihails Gorbačovs jau 1989. gadā "apbedīja" Baltijas valstu cerības iestāties NATO, jo, panākot vienošanos jautājumā par Vācijas atkalapvienošanos, Maskava izvirzīja Rietumiem prasību nepaplašināt NATO uz austrumiem. "Gorbačovs ir naidīgi noskaņots attiecībā pret Lietuvas iestāšanos NATO un uzskata, ka ar to Rietumi pārkāptu agrāko vienošanos," avīzei sacīja Lietuvas Seima loceklis Gedimins Kirkilis. Gorbačovs par savu attieksmi stāsta savā jaunajā grāmatā. Būdams PSRS vadītājs, viņš jau pirms Baltijas valstu neatkarības atgūšanas saņēma garantijas, ka tās netiks uzņemtas aliansē. Novērtē vidi Baltijā NRA. Baltijas vides forums prezentēja Pārskatu par vides stāvokli Baltijas valstīs, kas tapis divu gadu laikā, sadarbojoties vides aizsardzības institūcijām Latvijā, Igaunijā un Lietuvā. Tajā raksturotas vides stāvokļa tendences šajās valstīs salīdzinājumā ar deviņdesmito gadu sākumu. Baltijā būtiski pieaudzis automašīnu skaits, kuras vecākas par desmit gadiem. Tas sekmējis siltumnīcas efektu izraisošo izmešu pieaugumu, tā palielinot cilvēku darbības radīto slodzi uz dabisko vidi. Samazinot dabisko resursu krājumus, palielinājusies arī kūdras un koksnes ieguve. Kritisko robežu jau sasnieguši jūras zivju, īpaši mencu, lašu un reņģu krājumi. Salīdzinoši laba ir upju ūdens un gaisa kvalitāte galvaspilsētās un bioloģiskā daudzveidība. Augsnes un upju piesārņojums ir relatīvi neliels. Gandrīz par 99 procentiem ir samazināts ozonu noārdošo vielu jeb freona izmantojums. Uz pusi ir samazināts ogļskābās gāzes izmešu daudzums un lauksaimniecības ietekme uz bioloģisko daudzveidību. Samazināta arī ūdens ieguve un izmantošana. Latvija Baltijas valstu vidū ir līdere energoresursu izmantošanā. Tomēr Latvijā esot vērojami nelieli ogļskābās gāzes izmeši, jo kā kurināmais tiek izmantota koksne. Latvijā nav samazināta slāpekļa un fosfora novadīšana no punktveida avotiem. Nav vērojami arī būtiski uzlabojumi notekūdeņu attīrīšanā. Vidējie upju ūdens kvalitātes rādītāji gan ir labāki nekā Lietuvai vai Igaunijai. Valdības delegācija esot melojusi NRA. Pretējus viedokļus par bērnu tiesībām Latvijā pauž organizācija "Glābiet bērnus!" un valdība. Piektdien "Glābiet bērnus" nāca klajā ar konkrētiem piemēriem, kā valdības delegācija ANO sēdē melojusi. "Valdības delegācija apgalvoja, ka visām Latvijas ģimenēm ir pieejama primārā veselības aprūpe; visi bērni, kas cietuši no vardarbības var saņemt palīdzību un ir aizsargāti pret varmāku; visiem bērniem ir informācija, kur vērsties krīzes situācijā, bērniem ir pieejams internets un tikai dažas ģimenes ar bērniem ir nabadzīgas." Raidījumā "Panorama" "Glābiet bērnus" pārstāve I. Ebela pastāstīja, ka valdības delegācija teikusi, ka Latvijā viss notiek bērnu tiesību aizsardzības ievērošanas jomā. I. Ebela ar nožēlu atzīmeja, ka līdz ar to arī starptautiskā palīdzība Latvijai būs mazāka. Par jumta līguma laušanu prasa miljonus NRA. Satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs trešdien atzina, ka patlaban neesot pamata uzskatīt, ka Lattelekom stratēģiskā investora Tilts Communications (TC) ierosinātajā starptautiskajā strīdā ar Latvijas valsti būtu gaidāms mierizlīgums. Ne TC, ne Latvijas valsts Stokholmas šķīrējtiesā neesot atkāpusies no savām interesēm. TC aizvien uzskatot, ka tam pienākas kompensācija par zaudējumiem, kas radīsies, laužot jumta līgumu un par 10 gadiem samazinot tajā noteikto Lattelekom monopoldarbības termiņu. Savukārt Latvijas valsts norādot, ka kompensāciju nav par ko maksāt, jo TC nav pildījis virkni jumta līguma saistību. A.Gorbunovs atteicās nosaukt iespējamo TC prasītās kompensācijas lielumu. Pēc neoficiālas informācijas tā ir 360 miljoni ASV dolāru. Saeima lems par īrnieku tiesību aizstāvību NRA. Saeima ceturtdien nodeva izskatīšanai komisijās trīs deputātu iesniegtus likuma grozījumu projektus, kuros paredzēts iestāties par īrnieku tiesību aizstāvību. Savienība Latvijas ceļš iesniedza Saeimā grozījumus likumā Par dzīvojamo telpu īri, kurus pieņemot denacionalizēto un likumīgi atgūto namu īrniekus, ar kuriem īres līgums slēgts pēc īpašuma tiesību atjaunošanas uz namu, nedrīkstētu izlikt no dzīvokļiem neatkarīgi no līguma darbības termiņa un citām tajā ietvertajām saistībām, ja vien īrnieks ir kārtīgi maksājis par īri. Kā skaidroja viena no priekšlikuma autorēm deputāte Aija Poča, mēģinot sabalansēt attiecības starp namu īpašniekiem un īrniekiem, Saeimā netiekot runāts par tiem īrniekiem, kuriem ir "vai nu faktisku, vai tiesisku maldu rezultātā noslēgti terminētie īres līgumi" un kuriem beidzas pašreizējā īres likumā paredzētās septiņu gadu garantijas, kuru laikā viņus nedrīkst izlikt no dzīvokļiem. Saeimas deputāti līdzīgi nodeva apritē divus Jaunās kristīgās partijas deputātu ierosinātos likumprojektus, kas paredz grozīt likumus par namīpašumu denacionalizāciju un to atdošanu likumīgajiem īpašniekiem. Tajos plānots pagarināt termiņu, kuru laikā namīpašnieki nav tiesīgi izlikt no mājām īrniekus bez līdzvērtīgas dzīvojamās platības ierādīšanas, vēl par pieciem gadiem. Šķēle "Ave Lat" pārdevis gan, bet ne pircis Diena. Valsts ieņēmumu dienests (VID) Tautas partijas (TP) priekšsēdētājam A. Šķēlem nosūtījis vēstuli, lūdzot izskaidrot jau izjukušās a/s "Ave Lat grupa" (ALG) iegādei izmantoto līdzekļu avotus. Pats A. Šķēle uzsver, ka nekad neesot iegādājies ALG, to esot darījusi viņam piederošā firma "Uzņēmumu vadība un konsultācijas" (UVK). Neviens, ieskaitot pašu A.Šķēli, līdz pat šai dienai gan nav spējis paskaidrot, kā izprotama viņa 29 miljonu dolāru vērtā vekseļa iegūšana it kā par ALG akciju pārdošanu. Tāpat līdz pat šai dienai ir mīkla, kā A.Šķēlem piederošā firma UVK ar 20 000 latu pašu kapitālu un 42 000 latu lieliem darbības zaudējumiem 1998. gada pavasarī varēja nopirkt Latvijas mērogam milzīgo ALG koncernu. Eksperti uzskata, ka izskaidrojums varētu būt tikai viens - ALG ekspremjeram piederējusi jau kopš dibināšanas brīža. Jaunā partija pievēršas reliģijai Diena. Partija, kuru 7. Saeimā ieveda populārais komponists Raimonds Pauls, šogad par savu savu vadītāju iecēlusi luterāņu palīgmācītāju Gunti Dišleru. Ainārs Šlesers, kas Jauno partiju (JP) vadīja pēc R. Paula aiziešanas no tās, vairs ir tikai partijas valdē, kurā arī ir jaunas sejas, piemēram, G. Dišlera dzīvesbiedre, Kristīgās akadēmijas rektore S. Gūtmane, kas pēc neoficiālas informācijas ir šīs partijas "ideju ģenerators". Partijas rindas papildinājuši aptuveni 150 cilvēku, to skaitā Kristīgās akadēmijas studenti. Partijai aiz muguras ir ne pārāk veiksmīgs darbības periods, kura laika tās reitings noslīdēja zem 2%. Tās rindas ir pametuši daudzi ierindas biedri un četri no astoņiem Saeimā ievēlētajiem deputātiem. Kongresā partijas iepriekšējais lozungs "Vienot, nevis šķelt" tika nomainīts pret "Atbildība Dieva, visas radības un cilvēka priekšā'". Privāta augstskola saņem valsts dotācijas Diena. Latvijas Kristīgā akadēmija (LKA), ar kuras palīdzību Jaunā partija (JP) iecerējusi pārvarēt Latvijas ieilgušo krīzi, ir viena no retajām privātstruktūrām, kas šogad saņēmusi dotāciju no valsts budžeta. 20 000 latu akadēmijas jaunās ēkas celtniecībai Saeima piešķīrusi pēc triju JP deputātu priekšlikuma. LKA rektore Skaidrīte Gūtmane nedomā, ka dotācija veicinājusi akadēmijas saistīšanos ar JP - tas esot veids, kā kristīgās vērtības integrēt plašākā sabiedrībā. LKA jaunā ēka slejas Bulduros, netālu no jūras. Priekšlikumu piešķirt no budžeta 20 000 latu tās celtniecībai Saeimā iesniedza JP deputāti Jevgenija Stalidzane, Romans Mezeckis un Ainārs Šlesers, bijušais finansu ministrs, kurš, kā zinams, ir akadēmijas students. LKA mācās arī "Latvijas ceļa" deputāts Kārlis Leiškalns, bet viņa partijas biedrs Andrejs Panteļejevs strādā par pasniedzēju. Augstskolu likums privātu augstskolu dotēšanu paredz tikai tad, ja tiek īstenots pasūtījums konkrētu specialistu sagatavošanai vai pētījumu veikšanai. Atceras Rīgas strādnieku apšaušanu 1905.gadā LETA. Sestdien nedaudz vairāk kā 10 vecāka gadagājuma cilvēku piketā pie pieminekļa 1905.gada cīnītājiem atcerējās Rīgas strādnieku nošaušanu 1905.gada 13.janvārī. 1905.gada 13.janvārī Rīgā pie Dzelzceļa tilta armija atklāja uguni uz strādnieku gājiena kolonnām. Rīgas strādnieki, solidarizējoties ar Pēterburgas strādniekiem, bija pieteikuši ģenerālstreiku. Tika nogalināti vairāk nekā 70 cilvēki, bet vēl aptuveni 200 ievainoti. Uz piketējošo plakātiem krievu valodā bija rakstīts: "1905.gada nošaušanu atcerēsimies un nepiedosim", "Nošaušana parādījusi kapitālisma īsto seju", "Nošaušana 1905.gadā pamodināja tautu cīņai". Piketētāji klausījās patriotiskas dziesmas krievu valodā, pie pieminekļa iededzināja sveces un nolika ziedus. Dizentērija vēršas plašumā Diena. Tikai nedēļu pēc pirmās informācijas par Jelgavas sardzes pulka karavīru masveida saslimšanu ar dizentēriju atklājies, ka arī Redzes invalīdu sociālās aprūpes un rehabilitācijas centra 39 iemītnieki saslimuši ar šo pašu kaiti. Neskatoties uz to, ka ir saņemta atkārtota informācija par a/s "Tukuma piens" produkcijas iespējamo saistību ar saslimšanu, atbildīgie kontroles dienesti nesteidzas ar pārbaužu veikšanu šajā uzņēmumā. Valsts veterinārā dienesta vadītājs Vinets Veldre "Dienai" teica, ka nekādas ārkārtas pārbaudes "Tukuma pienā" pagaidām nav veiktas, jo par tamlīdzīgām aizdomām neesot saņemta oficiāla informācija no citiem kontrolējošajiem dienestiem. Kaut arī Nacionālā vides veselības centra (NVVC) speciālisti ir konstatējuši, ka saslimušie - 123 karavīrs, 39 redzes invalīdi un vairākas privātpersonas Tukumā, Saldū un Brocēnos - lietojuši "Tukuma piens" produkciju, dizentērijas izraisītāja klātbūtne tajā neesot oficiāli pierādīta. Kontroles dienestu neizdarības pamatā esot neskaidra kārtība, kādā tie savā starpā sadala pienākumus un atbildību. Bet karavīru likstas Latvijā turpinās, jo jauna epidēmija skārusi Alūksnes mobilo strēlnieku bataljonu, kura kareivji inficējušies ar epidēmisko parotītu, tautā sauktu par cūciņām. Tur kopš decembra sasirguši jau 25 puiši. Daudzi cieš no garīgās veselības traucējumiem BNS Statistika liecina, ka pasaulē 15 līdz 20% pieaugušo cieš no garīgās veselības traucējumiem, savukārt nepilngadīgo vidū cilvēku ar garīgiem traucējumiem īpatsvars ir vēl lielāks - 17 līdz 22%. Jauniešiem šie traucējumi izpaužas uzvedībā, emocionālajā stāvoklī. Sekas tam nereti ir alkoholisma un narkomānijas izplatība. Labklājības ministra padomnieks Viktors Jaksons uzskata, ka Latvijā garīgās veselības problēmas ir aktuālākas nekā pasaulē. "Diez vai Forests Gamps mūsu sabiedrībā būtu Forests Gamps un justos komfortabli," sacīja Jaksons. Kā biežākos aizspriedumus par garīgās veselības slimniekiem Latvijas psihiatrijas centra vadītāja Solita Udrasa minēja trīs - cilvēkus, kas ārstējuši kādu garīgu kaiti, nevēlas pieņemt darbā, sabiedriskās vietās pret viņiem izturas nosodoši, arī ģimenes bieži vēlas atbrīvoties no šādiem cilvēkiem un atbildību par viņu aprūpi uzticēt ārstniecības iestādēm. Pārtikas preču bāze internetā NRA. No otrdienas ir pieejama Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrā izveidota un Zemkopības ministrijas finansiāli atbalstīta pārtikas preču datu bāze internetā, ko var atrast adresē www.bode.lv. Ražotājiem tā ir iespēja pārdot savu preci, savukārt tirgotājam ar maziem izdevumiem saņemt informāciju par interesējošo preču piedāvājumu. Bode.lv. dos iespēju redzēt visu, kas notiek pārtikas tirgū, un būšot labs palīgs Latvijas uzņēmējiem konkurences cīņā ar importēto pārtiku. Šī projekta realizācijai Zemkopības ministrija no subsīdiju līdzekļiem atvēlējusi 21 000 latu. Tā kā kopējās projekta izmaksas ir daudz lielākas, par bodes.lv sniegtajām iespējām būs jāmaksā. BNS atklāj serveri par pašvaldību vēlēšanām BNS. Ziņu aģentūra BNS atklājusi pašvaldību vēlēšanām veltītu bezmaksas informatīvo serveri . BNS vēlēšanu serverī reālā laika režīmā katru dienu būs pieejamas BNS sagatavotās ziņas par gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, kā arī oriģinālmateriāli par partiju prognozēm, apraksti par partiju vēsturi, Rīgas mēra amata kandidātu "piecgades plāni", ekspertu prognozes par gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām u.c. Serverī pieejams plašs statistiskais materiāls - gan partiju reitingi 2000.gadā, gan sadarbības partnera - Centrālās vēlēšanu komisijas - veiktie pētījumi utml. Tāpat pieejami partiju apstiprinātie saraksti (gan ne visi, jo sarakstu iesniegšana sāksies 20.janvārī), partiju programmas, resursi Internetā - lai cilvēki, kas interesējas par vēlēšanām, visu darba informāciju varētu saņemt vienuviet, nevis apceļojot desmitiem Interneta adrešu. Baltijā dārgākās privātmājas ir Latvijā BNS. No Baltijas valstīm visdārāgākās jaunās privātmājas ārpus galvaspilsētu centriem janvārī ir Latvijā, bet lētākās - Igaunijā, liecina nekustamā īpašuma kompānijas "Ober-Haus" apkopotie dati. Ārpus Latvijas galvaspilsētas Rīgas centra Mežaparkā janvārī jauna privātmāja maksā 1000-1200 ASV dolāru par kvadrātmetru, bet Mārupē - 500-600 ASV dolāru kvadrātmetrā. Savukārt ārpus Igaunijas galvaspilsētas Tallinas centra jaunu privātmāju atkarībā no atrašanās vietas var iegādāties par 276,24 līdz 718,23 ASV dolāriem kvadrātmetrā. Ārpus Lietuvas galvaspilsētas Viļņas centra jauna privātmāja atkarībā no atrašanās vietas maksā no 450 līdz 900 ASV dolāriem kvadrātmetrā. Arī remontētas un neremontētās privātmājas visdārgākās no Baltijas valstīm janvārī bija Latvijā. Ārpus Rīgas centra Mežaparkā remontētu māju šomēnes var nopirkt par 1000 ASV dolāriem par kvadrātmetru, neremontētu par 400-600 ASV dolāriem kvadrātmetrā. Veco Kurzemes Vārdu lasa digitāli Diena. Kopš decembra Liepājas laikraksta Kurzemes Vārds vecākos eksemplārus iespējams lasīt digitalizētā veidā - pirmie desmit gadagājumi (1918-1927) ir savietoti kompaktdiskos. Tas tika izdarīts Latvijas Nacionālajā bibliotēkā par Sorosa fonda un Kultūrkapitāla fonda piešķirtajiem līdzekļiem projektam Latvijas periodisko izdevumu (1822- 1940) saglabāšana: Mantojums 1. Senie laikraksti ir ļoti sabrūnējuši, tie sadrūp, jo šā perioda avīzes iespiestas uz slikta papīra. Bet vecie preses izdevumi Latvijas bibliotēkās ir kas īpašs - tagad cilvēki vēlas lasīt to, kas padomju laikā bija noslēpts speciālajos fondos, daudzi meklē ziņas par novadu, uzņēmumu, valsts vēsturi, arī savu ģimeņu vēsturi. Tāpēc tagad vecie izdevumi tiek intensīvi šķirstīti un no lietošanas drūp driskās. Tāpēc tika izstrādāts projekts Mantojums 1, un par tam piešķirtajiem 100 tūkstošiem ASV dolāru pērn Nacionālā bibliotēka iegādājusies digitālo kameru un sākusi viena laikraksta iemūžināšanu. Kurzemes Vārds sācis iznākt desmitajā dienā pēc Latvijas valsts nodibināšanas un bijis liberāls pēc rakstura, ļoti veiksmīgs un interesants izvēlētās un atspoguļotās tematikas ziņā. Tāpēc tas ir arī visvairāk lasītais un ir arī visvairāk nodilis. Gidona Krēmera 'Triumfs' - Latvijas triumfs BNS. Izcilais Latvijā dzimušais vijolnieks Gidons Krēmers uzskata, ka pirmdien saņemtā neatkarīgā prēmija "Triumfs" ir atzinība Latvijai, kurā viņš piedzimis, izaudzis un kļuvis par mūziķi. "Tas, pirmkārt, ir manas dzimtenes - Latvijas - "Triumfs"," sacīja Krēmers. "Viss, ko dzīvē esmu sasniedzis, viss, ko esmu izdarījis, tā vai citādi saistīts ar Latviju," atzina prēmijas laureāts. Vijolnieks pauda, ka viņa dzīves galvenais projekts "KREMERata Baltica" ir mūziķa veltījums Latvijai un Baltijas valstīm. "Dzimtais Baltijas gaiss vienmēr devis man spēku darbam," teica Krēmers. Runājot par prēmiju, Krēmers sacīja, ka jūtas glaimots, nokļūstot vienā kompānijā ar tādiem mūzikas korifejiem kā Gija Kančelija un Alfrēds Šnitke, kuri dažādos laikos arī saņēmuši prēmiju "Triumfs". Prēmijas "Triumfs-2000" pasniegšanas ceremonija notika pirmdien Maskavā, Puškina Tēlotājas mākslas muzejā. Prēmija "Triumf" nodibināta 1992.gadā. Ik gadu to piešķir fonds "Triumf-LogoVAZ". Prēmijas summa ir 50 000 ASV dolāru (30 500 latu). Interneta Veikals meklē latviešu daiļamatniekus Dienas bizness. Baltijas daiļamatniecības, juvelierizstrādājumu, mūzikas, pārtikas un suveniru interneta veikals www.BalticShop.com joprojam meklē jaunus Latvijas daiļamatniekus, kuru izstrādājumus varētu izplatīt Ziemeļamerikas tirgū - tā sarunā ar "Dienas biznesu" teica "BalticShop" direktors Uldis Krievārs. U.Krievārs, kas palika ASV un nodibināja savu uzņēmumu pēc lauksaimniecības ekonomikas bakalaura grāda iegūšanas ASV Konektikutas štāta universitātē (University of Connecticut). Krievārs uzaudzis Latvijas laukos un cenšas pirmām kārtām dibināt sakarus ar piegādātājiem no laukiem un lauku pilsētām. "Mūsu uzņēmuma mērķis ir pasniegt Baltijas kultūru pasaulei komerciālā veidā, un mūsu pirmā mērķauditorija ir bijusi ārpus Baltijas dzīvojošie, angļu valodu protošie imigranti no Baltijas valstīm, viņu pēcteči, draugi un citas personas, kam interesē Latvija, Lietuva un Igaunija," viņš skaidroja. U.Krievārs lika saprast, ka viena no BalticShop.com veiksmigākajām nodaļām varētu būt mūzikas kompaktdisku tirdzniecība. "Ar 300 latviešu un igauņu disku sortimentu mēs varam konkurēt ar Latvijas interneta mūzikas veikaliem," viņš teica. Starp populārākām suveniru tipa precēm esot Latvijas hokejistu un Lietuvas basketbolistu krekli. Hakeri ielaužas prezidentes mājas lapā Diena. Ar trekni sarkaniem burtiem veidotu saukli "Laipni lūdzam Latvijas PSR Augstākās Padomes prezīdija priekšsēdētājas mājas lapā!" (arī angļu valodas versijā - Welcome to homepage of chairman of Supreme Soviet of Latvian USR!) piektdien hakeri izmainījuši Valsts prezidentes mājas lapas saturu internetā. Vainīgā persona esot zināma un informācija par to nodota policijai. Kā paskaidroja viens no Valsts prezidentes kancelejas datorspeciālistiem, atšķirībā no citām valsts pārvaldes institūcijām prezidentes kancelejas mājas lapa bijusi izvietota privātā uzņēmumā - interneta pakalpojumu sniedzēja "Delfi" serverī, kuram par šādu atgadījumu atbildība būtu jāuzņemas. Sandis Ozoliņš iekļūst NHL All Stars LETA. Nacionālā Hokeja līga (NHL) svētdienas rītā paziņoja "All Stars" spēles balsošanas beigu rezultātus, un latviešu aizsargs Sandis Ozoliņš iekļuvis pasaules izlases labāko divu aizsargu vidū, kas 4.februārī laukumā dosies starta sastāvā. 28 gadus vecais Ozoliņš, kuram šī būs jau piektā "All Stars" spēle, saņēma 185 173 balsis, par gandrīz 33 000 apsteidzot krievu Sergeju Zubovu. Laiž klajā pastmarku veltītu barikādēm LETA. Sestdien Rīgas Galvenā pasta ēkā notika ceremonija, kuras laikā svinīgi tika laista klajā VAS "Latvijas pasts" pirmā šajā tūkstošgadē izdotā pastmarka, kas veltīta barikāžu atceres 10.gadadienai. Kā svinīgajā pasākumā uzsvēra Saeimas deputāte Aija Poča, "katram no mums ir ārkārtīgi būtiski atcerēties barikāžu dienas". Politiķe atzina, ka vislabāk tos raksturo vārds apņēmība: "Mūsos visos bija šī apņēmība stāvēt līdz galam" Mazais grafiskais gabaliņš - pastmarka ceļos pa pasauli un atgādinās gan par vēsturiskajiem notikumiem, gan par Latviju, uzsvēra Poča. Pastmarku var aplūkot "Latvijas pasta" mājas lapā . Jāsaka, ka ziema ar mums spēlējas - tās vairāk nav nekā ir. Nu jau atkal Rīgā no sniega nav ne vēsts, vien laukos šur tur vēl ir kas saglabājies. Temperatūra gan visu laiku (arī dienā) turas nedaudz zem nulles (apm. -3oC). Un šodien no gaisa krīt tāds smalks, smalks sniedziņš, šķiet, ka kāds sijā miltus, bet tas vēl nepavisam nedod cerības, ka šī nedēļas nogale būs tikpat sniegota kā ie- priekšējā. Varbūt tāda būs nākamā? Pēdējā laikā ir tā, ka sniegs ir katru otro nedēļu. Nu ko, atliek vien cerēt, ka ziema tomēr vēl liks sevi manīt. Anda