K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 178: 2001. g. 20. - 26. janvāris Prezidente dodas uz Davosu Dienas Bizness. Valsts prezidente V. Vīķe - Freiberga pirms došanās uz Pasaules ekonomikas forumu Davosā un Eiropas Padomi Strasbūrā paziņoja, ka Davosā būs lieliska izdevība runāt par Baltijas reģiona priekšrocībām un stabilu ekonomisku attīstību. V.V.-Freiberga preses konferencē informēja, ka šogad Pasaules ekonomikas forumā, kurā pasaules valstu vadītāji tiekas ar pasaules finansu un biznesa eliti, par vienu no apskatāmajiem jautājumiem izvirzīta Baltijas valstu nākotne un šim jautājumam veltītajā diskusijā būs iespēja izteikties visiem Baltijas valstu prezidentiem. Valsts prezidente skaidroja, ka 26. janvārī paredzētajā diskusijā viņa īpašu uzmanību pievērsīs trim jautājumiem - finansu politikai, tranzīta biznesam un informācijas tehnoloģiju attīstībai Latvijā. V. Vīķe - Freiberga: "Īpaši forumā būs jādomā par tālākiem kontaktiem saistībā ar investīciju piesaisti Latvijai. Šajā ziņā pārbaudes akmens būs "Latvijas kuģniecības" privatizācijai, kas parādīs, vai Latvijas valsts ir uzticams partneris. Ja izdosies nodrošināt LK privatizācijas procesa caurspīdīgumu un piesaistīt nopietnu investoru, tas sekmēs ārvalstu investoru uzticību Latvijai. Neveiksmīga LK privatizācija var radīt negatīvas starptautiskas sekas". Atceras barikāžu laiku NRA. Ar ugunskuriem Doma laukumā, ar sveču liesmiņām Bastejkalnā, ar zvanu skaņām un piemiņas brīžiem Latvija sestdien atcerējās 1991. gada janvāra barikāžu laiku. "Esiet lepni par savu līdzdalību šajos notikumos, jūs tajā brīdī sasniedzāt to dziļāko un cēlāko, kas ir jūsu sirdīs. Stāstiet par to saviem bērniem un bērnu bērniem, neļaujiet nevienam no jums atņemt lepnumu par to, kas toreiz tika paveikts, jo tie bija nozīmīgi un svarīgi brīži," uzrunājot atceres pasākuma dalībniekus Doma laukumā, sacīja Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Prezidente uzsvēra, ka nedrīkst nicināt savu valsti un novērsties no tās. "Paliksim uz barikādēm, tas ir nepieciešams, lai šo valsti uzturētu un lai viņa varētu zelt tāda, lai mēs to varētu mīlēt un cienīt." V. Vīķe-Freiberga sacīja, ka nepietiek vienreiz mūžā nostāties uz barikādēm, bet cīņa par savu valsti ir jāturpina katru dienu. Par godu barikāžu desmit gadu atcerei Saeimā notika svinīga sēde. Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume tautas nevardarbīgās pretošanās akciju 1991. gada janvārī nosauca par vienu no pagājušā gadsimta unikālākajiem sociālajiem fenomeniem, kad "visdažādāko profesiju un visdažādākajiem sociālajiem slāņiem piederīgi cilvēki stājās Latvijas brīvības sardzē katrs ar saviem ieročiem - vārdu, dziesmu, nosalušām rokām un salā aizsmakušām balsīm, ar sirdi, ar gribu un ticību". Valsts augstākās amatpersonas, Rīgas domes vadība, Nacionālo bruņoto spēku un valdības pārstāvji sestdien piedalījās vairākos atceres pasākumos. Meža kapos, kur apglabāti vairāki barikāžu laikā kritušie, viņu piemiņa tika godināta ar klusuma brīdi un trim goda zalvēm. Pēcpusdienā augstās amatpersonas nolika ziedus Bastejkalnā, pie barikāžu aizstāvju piemiņas akmeņiem. Jau vairākas stundas pirms tam tur sagūla ziedi un dega svecītes kā pateicība par Latvijas neatkarības vārdā atdoto dzīvību. Turpina grimt parādos NRA. Valsts parāds pagājušajā gadā palielinājās par 59,307 miljoniem latu, sasniedzot 570,008 miljonus latu, liecina Valsts kases dati. Valsts iekšējais parāds gada beigās veidoja 222,897 miljonus latu, kas ir par 71,181 miljonu latu vairāk nekā 1999. gada beigās. Šo parādu veido Latvijā pārdotās valsts parādzīmes un obligācijas. Lielāko daļu no valsts parāda 2000. gada beigās veidoja ārējais parāds - 347,111 miljonus latu. Tas gan pērn ir samazinājies par 11,874 miljoniem latu. No ārējā parāda 220,848 miljonus latu veido aizņēmumi ārvalstīs - gada laikā to apjoms ir samazinājies par 8,004 miljoniem latu. Ārējā valsts parāda atlikušo daļu veido Latvijas emitētās eiroobligācijas, kuras ir apgrozībā 126,263 miljonu latu vērtībā, kas ir par 3,87 miljoniem latu mazāk nekā pagājušā gada sākumā. Krīze iekšlietu struktūrās NRA. Statistika liecina, ka iekšlietu sistēma ir krīzes stāvoklī: noziedzība pieaug, noziegumu atklāšana samazinās, un daži noziedzības veidi vispār netiek apkaroti. Šāda informācija sniegta Iekšlietu ministrijas (IeM) 2000. gada darba rezultātu analīzē. Pēc IeM informācijas centra datiem, pērn valstī reģistrēti 50 199 noziegumi (par 14,2% vairāk, salīdzinot ar 1999. gadu). Atklāti tikai 42,9%, kas ir par 4,1% mazāk nekā 1999. gadā. No 5809 sevišķi smagiem noziegumiem atklāti tikai 2479, kas ir par 23,9% mazāk nekā aizpērn. Īpaši katastrofāla situācija sabiedrības drošībai ir Rīgā. Dažas noziedzības jomas gandrīz nemaz netiek kontrolētas. Piemēram, no 2947 dzīvokļu zādzībām Rīgā atklātas tikai 399 (par 21% mazāk nekā 1999. gadā), no 2046 autozādzībām - tikai 135, no 494 kabatzādzībām - tikai 39. Arī Rīgas galvenās policijas pārvaldes (RGPP) štāba 2000. gada darba rezultātu pētījumā redzams, ka īpaši palielinājies smago noziegumu skaits, kas kopējā noziedzības struktūrā veido 40,4%. Pērn Rīgā vidēji diennaktī reģistrēti 58 noziedzīgi nodarījumi. Diennaktī vidēji notikušas astoņas zādzības, sešas laupīšanas un auto aizbraukšanas. Ik 25 minūtēs izdarīts viens noziegums, ik 44 minūtēs - smags vai sevišķi smags noziegums. Pētījumā minēts - apkarot noziedzību traucē nepietiekamais finansējums un materiāli tehniskais nodrošinājums, zemā kadru izglītība un tas, ka policijas iestādes joprojām nav pieslēgtas nepieciešamajām informācijas sistēmām. Žurnālistus informēs reizi nedēļā Rīgas Balss. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Korupcijas novēršanas un kontroles daļa un ģenerāldirektora palīdze Dita Kļaviņa vienojušās, ka turpmāk informācija, kas ir Korupcijas novēršanas daļas kompetencē un saistīta ar amatpersonām, masu mēdiju pārstāvjiem tiks sniegta tikai rakstveidā. Saņemtie jautājumi tikšot apkopoti un atbildes uz tiem tiks sniegtas ik nedēļu piektdienās. Šādu nostāju asi kritizēja sabiedrība par atklātību "Delna". Vai aiz "Baltijas kiberpilsētas" stāv Šķēle? NRA. Vidzemes attīstības aģentūra kopā ar Vidzemes augstskolu iecerējušas Valmierā izveidot "Baltijas kiberpilsētu", tās statusu pielīdzinot speciālajai ekonomiskai zonai, kurā informācijas tehnoloģijā strādājošas firmas saņems nodokļu atvieglojumus. Neoficiāla informācija liecina, ka patiesie projekta autori ir ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis (TP) un viņa padomnieks - ilggadējs "šķēlistu" informātikas projektu veidotājs Edvīns Kārnītis. Tāpēc iespējams, ka pašlaik valdībā jau apstiprinātā un arī abu minēto personu izstrādātā programma "e-Lat-vija" Ekonomikas ministrijā tapusi tikai tāpēc, lai tās ietvaros Valmiera varētu realizēt programmas apakšprojektu - "Baltijas kiberpilsēta". Tā domāt vedina "e-Latvijas" rīcības plānā iekļautais vērienīgais finansējums - 8,8 miljoni latu Valmierai, kas daļēji tiks ņemts no valsts budžeta līdzekļiem. Turklāt Valmierā strādājošajiem informācijas tehnoloģiju uzņēmumiem tiek plānots piešķirt nodokļu atlaides. Ar Valmieru cieši saistīta ir Tautas partijas priekšsēdētāja Andra Šķēles kompānija - savulaik "Ave Lat" un tagad "New Technology and Business Development Corporation" (NTBDC), kas jau agrāk pasludināja vēlmi strādāt informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju jomā. Pašlaik kompānija izpārdod koncerna pārtikas uzņēmumus un formāli atrodas likvidācijas procesā. Jāatgādina arī, ka Latvijā jau eksistējošie speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) uzņēmumi Liepājā un Rēzeknē tika izveidoti 1997. gadā sakarā ar šo reģionu depresīvo ekonomisko situāciju. Taču, pēc tam vairākkārt valdībā risināts jautājums, vai SEZ izveide ir attaisnojusies no valsts ekonomiskā viedokļa, vai SEZ statuss nebūtu jālikvidē. u.tml. Turklāt pret SEZ ir noskaņota arī ES kā pret negodīgas konkurences politiku. Interesanti, ka Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Kaspars Gerhards (EM) neko nezināja par iecerēto projektu. "Ministrijā nekas nav dzirdēts par jauna SEZ veidošanu. Mums jau ir problēmas ar līdzšinējām zonām.." Savukārt A. Kalvītis, kas kā atbildīgais par projektu "e-Latvija" varētu izskaidrot paša darbinieku neinformēšanu par domu biedru grupas interesēm, devies uz Silikona ieleju Kalifornijā, kur darbojas ASV informācijas tehnoloģiju giganti. Kritizē par naudas atmazgāšanu NRA. Pēdējā Eiropas Padomes (EP) pētījumā, kas nācis klajā Strasbūrā, Latvija kritizēta par nepietiekamu darbu nelegālās naudas legalizēšanas novēršanā, ziņo BNS. Pētījumā atzīts, ka Latvijā pēdējo trīs gadu laikā palielinājušies noziegumi, kas saistīti ar narkotikām, ekonomiskie noziegumi, kuru novēršanā esot daudz nepilnību. Latvijā esot pārkāpumi banku un finansu sektorā, nelikumīgas biznesa aktivitātes, rekets, zagtu automašīnu tirdzniecība. Īpaša uzmanība ziņojumā pievērsta noziegumiem, kas saistīti ar naudas legalizēšanu, un šajā jomā izteikta asākā kritika. Lai arī norādīts, ka Latvija īstenojusi vairākus darbus, lai novērstu naudas atmazgāšanu, joprojām vajadzīgi pilnveidojumi. Latvijā līdz 2000. gada martam nav bijusi neviena apsūdzība par naudas atmazgāšanu, kā arī par šāda veida noziegumiem nebija neviena notiesātā. Atzīts, ka Latvija ir daudz paveikusi īsā laikā, taču tikpat daudz vajadzīgi vēl uzlabojumi. Labs progress cilvēktiesībās NRA. Ar pārliecinošu balsu vairākumu Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja (EPPA), atzīstot Latvijas panākumus cilvēktiesību ievērošanā un nepilsoņu integrācijā, otrdien beidza Latvijas novērošanas procedūru, kas tika sākta pirms vairākiem gadiem. Par šo EPPA lēmumu gandarīta ir gan Valsts prezidente V.Vīķe - Freiberga, gan Latvijas deputāti, kas piedalās EPPA sesijā. EPPA aicina Latvijas amatpersonas turpināt demokrātiskas reformas un iedzīvotāju sociālo integrāciju, tādēļ mudina Saeimu ratificēt Vispārējo minoritāšu aizstāvības konvenciju un Sociālo hartu. Tāpat aicināts mudināt un drošināt nepilsoņus naturalizēties. Asambleja atzīst, ka galvenais Latvijas nepadarītais darbs ir tas, ka valstī nav pabeigta nepilsoņu integrācija. Ziņojumā nav izteikts aicinājums nepilsoņiem piešķirt vēlēšanu tiesības pašvaldību vēlēšanās, taču norādīts, ka prasība kandidātiem zināt valsts valodu noteiktā pakāpē ir pretrunā ar konvenciju par civilajām un politiskajām tiesībām, kur teikts, ka nedrīkst būt nekādu atšķirību valodas jomā. Kopumā atzīts, ka Latvija ir sasniegusi labu progresu, tādēļ novērošana tiek izbeigta. Atzinīgi vērtē ekonomisko politiku Diena. Pozitīvu vērtējumu Latvijas sasniegumiem laikā no 1997. līdz 2001.gadam makroekonomiskās stabilitātes un institucionālo reformu veicināšanā devis ASV Federālo rezervju fonda analītiķu grupas izdevums Global Weekly Economic Monitor (GWEM). Par Latvijas panākumu stūrakmeni apskatā nodēvēta atvērtība globālajiem ekonomiskajiem procesiem, valdībai nemēģinot ierobežot ārvalstu kapitāla līdzdalību nacionālajā ekonomikā. Latvija bija pirmā Baltijas valsts, kura iestājās Pasaules Tirdzniecības organizācijā, atgādināts publikācijā, norādot arī uz Starptautiskā Valūtas fonda atzinumu, kas Latviju ievieto pasaules visliberālāko ekonomiku vidū. Arī straujā integrācija Eiropas Savienībā tiek dēvēta par papildu drošības un stabilitātes faktoru. Izdevums norāda uz sevišķi veiksmīgo Latvijas fiskālo politiku, ar kuras palīdzību tai esot izdevies izvairīties no citām ES kandidātvalstīm raksturīgās budžeta ieņēmumu samazināšanās un īstenot virkni reformu, lai panāktu sabalansētu budžetu. Īpaši tiek uzsvērta 2000.gada pavasara pensiju sistēmas reformas labvēlīgā ietekme uz kontroles iespējām pār budžeta resursu izmantošanu. Līdzīgi jau iepriekš veiktām SVF ekonomistu analīzēm tradicionāli tiek atzīmēta Latvijas Bankas savdabīgā, bet sekmīgā monetārā politika, kuru raksturo atturēšanās no mākslīgas iejaukšanās lata kursa svārstībās. Noguldījumu apjoms komercbankās palielinājies LETA. Komercbanku piesaistīto noguldījumu apjoms 2000.gadā palielinājies par 43,6%, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas apkopotā informācija. 2000.gada beigās komercbanku piesaistīto noguldījumu apjoms sasniedza Ls 1 887 132 500, kas ir par Ls 573 113 800 vairāk nekā gada sākumā. Pērn piesaistīto noguldījumu apjoms visvairāk ir pieaudzis AS "Latvijas Biznesa bankai" - par 699,5% jeb Ls 3 173 000, sasniedzot Ls 3 626 600, AS "Saules banka" - par 163,9% jeb Ls 75 334 300, sasniedzot Ls 121 299 400, kā arī "Merita Bank Plc Rīgas filiālei" - par 140,3% jeb Ls 27 884 200, sasniedzot Ls 47 759 500. Piesaistīto noguldījumu apjoms 2000.gadā ir samazinājies trim komercbankām - AS "Latvijas Tirdzniecības banka" - par 25,1% jeb Ls 1 580 300, sasniedzot Ls 4 708 200, AS "Pirmā Latvijas komercbanka" - par 11,2% jeb Ls 2 813 100, sasniedzot Ls 22 341 100, kā arī AS "Vereinsbank Rīga" - par 5% jeb Ls 864 300, sasniedzot Ls 16 451 400. Lielākās bankas pēc piesaistīto noguldījumu apjoma pērn bijušas AS "Parekss banka" - Ls 433 948 700, AS "Hansabanka" - Ls 285 762 700 un AS "Latvijas Unibanka" - Ls 256 245 000. Jānis Naglis rakstiski apsola nekorumpēties NRA. Privatizācijas aģentūras (PA) ģenerāldirektors Jānis Naglis un sabiedrības par atklātību Delna vadītāja Inese Voika otrdien parakstīja godprātīgas rīcības memorandu, kas ļauj Delnai oficiāli kļūt par PVAS Latvija kuģniecība (LK) privatizācijas neatkarīgo novērotāju. Kā uzsvēra I. Voika, šī Latvijā ir pirmā reize, kad tiek parakstīts šāds memorands. Tas pirmām kārtām paredz Delnas pārstāvju līdzdalību visās procedūrās, arī konfidenciālu jautājumu izskatīšanā, kas saistīti ar LK privatizāciju. Savukārt PA, parakstot šo memorandu, uzņemas neņemt kukuļus un neizpaust slepenu informāciju par LK privatizāciju. Memorands gan nekādā ziņā PA nav juridiski saistošs - pēc būtības tas nozīmē labu nodomu deklarēšanu, uzņemoties tikai ētisku atbildību. Godprātīgas rīcības memorands (The Integrity Pact) ir metodika, ko ieviesusi starptautiskā korupcijas novēršanas organizācija Transparency International (TI), lai palīdzētu valdībai, uzņēmējiem un sabiedrībai, kas ir gatava iestāties par korupcijas novēršanu, izmantot to valsts īpašumu privatizācijas un valsts pašvaldību iepirkumu sfēras uzraudzībā. Tās pamatā ir neatkarīgu procedūras novērotāju klātbūtne pilnīgi visos privatizācijas posmos un uzraudzība, lai procedūras norisē nerodas aizdomas par koruptīvām darbībām. Lai arī valsts īpašuma privatizācijas novērošanu TI nodaļas ir veikušas Bulgārijā un Slovākijā, šis ir pirmais gadījums Austrumeiropā, kad kāda valsts institūcija piekrīt skaidri formulēt vienošanās principus un tos parakstīt. Samazinās studentu skaits NRA. Kopš 1993.gada sešus gadus augstskolas priecājās par nemitīgo jauniešu pieplūdumu, kas ik gadu kļuva arvien lielāks. Taču šoziem savu pirmo sesiju kārto par 1365 pirmkursniekiem mazāk nekā pērn. Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) aprēķiniem, 1999./2000. mācību gadā augstskolās bakalaura, profesionālajās un koledžu studiju programmās tika uzņemti 26 314 studenti, šogad - 24 949. Vienīgais racionālais izskaidrojums varētu būt mācību maksas paaugstinājums augstskolās, uzskata Augstākās izglītības padomes (AIP) priekšsēdētāja Baiba Rivža un IZM Augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktors Jānis Čakste. Pēdējo divu gadu laikā sabiedrībā gandrīz nemitīgi tiek diskutēts par nepieciešamību palielināt studiju maksu tā, lai jaunietis segtu visas savas izglītošanās izmaksas. Iespējams, ka tas daļu jauniešu no studijām atbaidījis. Šīs versijas ticamību apliecina arī Latvijas Universitātes (LU) mācību prorektora Jura Krūmiņa un Administratīvā direktora Jāņa Stoņa stāstītais, ka Universitātē šogad nedaudz samazinājies tieši maksas pirmkursnieku skaits. LU par to nemaz nebēdājot, jo maksas studentu skaits sasniedzis maksimumu, vēl vairāk palielināt to neesot iespējams. Pēc IZM datiem, Universitātē par savām mācībām maksā 79% studējošo, visās valsts augstskolās kopā - 61%. Skaitļi par studentu skaita samazinājumu gan brīdina, ka augstskolu speciālistiem vajadzētu būt ļoti uzmanīgiem ar izglītības sadārdzināšanu jauniešiem, uzskata B.Rivža. AIP kopā ar IZM gan gatavojas izstrādāt jaunu augstskolu finansēšanas koncepciju, kas paredz tuvāko gadu laikā palielināt gan valsts, gan studentu maksājumus studiju programmām, taču nevēlas atbaidīt jauniešus no augstskolām. Iespējams, ka būšot jāizvērtē, vai topošajiem speciālistiem ir pietiekami lielas iespējas ņemt valsts kredītu. Prognozē nelielu repatriantu skaitu NRA. Turpmāko trīs gadu laikā uz Latviju repatriācijas ceļā ik gadu pārcelsies ap 400 personu, liecina Repatriācijas programmas koncepcijas projektā iekļautie statistikas dati. Dati koncepcijas projektā liecina, ka 1999. gadā repatriācijas ceļā uz pastāvīgu dzīvi Latvijā pārcēlās 559 personas. To skaitā no Rietumiem pārcēlās 104 cilvēki, no kuriem 93 saņēma repatrianta statusu. No Austrumiem uz Latviju repatriējās 457 cilvēki, no kuriem 364 cilvēki saņēma repatrianta statusu. 1999. gadā no Repatriācijas fonda ar pārcelšanos uz pastāvīgu dzīvi Latvijā saistīto ceļa izdevumu segšanai izsniegti pabalsti 62 repatriantiem - kopā 29 935 lati. Vidējā piešķiramā summa vienam cilvēkam, kurš uz dzīvi Latvijā repatriācijas ceļā pārceļas no Rietumiem, ir 1945 lati, bet no Austrumiem - 95 lati. Koncepcijas projekts paredz: lai turpmākajos trīs gados ar pabalstiem ceļa izdevumu segšanai nodrošinātu repatriantus, gadā nepieciešami 139 000 latu. Top centrs vardarbībā cietušajiem bērniem Rīgas Balss. Viens no vērienīgākajiem Latvijas Bērnu fonda pēdējā laika projektiem ir rehabilitācijas centrs "Dardedze" vardarbībā cietušajiem bērniem, kas tiek būvēts Rīgā. Lai realizētu šo ieceri, vēl nepieciešami apmēram 6000 latu, taču Latvijas Bērnu fonda prezidents Andris Bērziņš ir pārliecināts, ka izdosies savākt nepieciešamos līdzekļus un pavisam drīz "Dardedze" jau varēs uzņemt pirmos iemītniekus. Pirmo reiz Latvijā un arī Baltijā tiek radīta iespēja vardarbībā cietušos bērnus veltīgi netirdīt par notikušo vairākas reizes, kā tas parasti gadās, tā radot vēl papildus stresu un nevajadzīgus pārdzīvojumus. "Dardedze" būs speciāla telpa ar spoguļsienu, kur speciālistu klātbūtnē vardarbības upuris atbildēs uz jautājumiem, intervija tiks ierakstīta videolentē un vēlāk pārraidīta uz tiesas zāli. Paredzēts, ka bērni šajā centrā uzturēsies īslaicīgi - kamēr tiks risinātas viņu sociālās, psiholoģiskās un citas problēmas. Gatavojas govju trakumam Diena. Pieaugot govju trakuma slimības gadījumu skaitam Eiropas valstīs, arī Latvija sāk izstrādāt iespējamo ātrās reaģēšanas plānu, kā arī kompensācijas mehānismu lopkopjiem, ja valstī tiks konstatēta šās slimības klātbūtne. Lai būtu iespējams sākt visu Latvijā nokauto liellopu pārbaudīšanu, papildus būtu nepieciešami nedaudz vairāk nekā 60 000 latu. Pagaidām Zemkopības ministrija (ZM) vēl nezina, kur šos līdzekļus rast. ZM nosauktā summa gan neliekas īpaši nopietna, jo pat Zviedrija atsakās analizēt šādus paraugus, jo šādās pārbaudēs nepieciešams aizsardzības ekipējums, kāda Zviedrijā nav. Lielā mūzikas balva komponistiem un koriem Diena. Latvijas Lielo mūzikas balvu - Armanda Jēkabsona veidoto simbolisko sudraba statueti, diplomu un 300 latu naudas prēmiju (pēc nodokļu nomaksas) par radošajiem sasniegumiem 2000.gadā saņems astoņi laureāti. To vidū ir trīs kori un trīs komponisti. Komponistam Pēterim Vaskam Lielā mūzikas balva piešķirta par 2.simfoniju. Par devumu teātra mūzikā balvu saņems komponists Jānis Lūsēns, kurš pērn piedzīvojis trīs īpaši nopietnas pirmizrādes: rokoperu Indriķa hronika Nacionālajā teātrī, mūziklu Neglītais pīlēns Liepājas teātrī un Putnu operu Nacionālajā operā, ar ko pēc 35 gadiem reanimēts latviešu bērnu operas žanrs. Savukārt Jurim Karlsonam balva tiek par mūziku baletam Sidraba šķidrauts. Ar Lielo mūzikas balvu novērtētas Latvijas Radio kora 60 gadu jubilejas koncertprogrammas, kurās diriģentu Sigvarda Kļavas un Kaspara Putniņa vadībā pirmatskaņoti arī vairāku latviešu komponistu jaundarbi, kā arī izcili muzicēts vieskoncertos ārzemēs. Valsts akadēmiskais koris Latvija augsto novērtējumu saņem par koncertprogrammām 2.garīgās mūzikas festivālā, kur pirmatskaņota arī P.Dambja Psalmu grāmata, kā arī par izciliem vieskoncertiem desmit Eiropas valstīs. Savukārt Rīgas Doma zēnu koris balvu pelnījis par aktīvu koncertdarbību Latvijā un tās tēla apliecinājumu koncertturnejā Amerikā. Flautiste Dita Krenberga apbalvota par spilgtu māksliniecisku sniegumu trīs koncertprogrammās Latvijā un vieskoncertos Zviedrijā, bet par mūža ieguldījumu savā 65 mūža un 50 radošā darba jubilejā saņems pats Lielās mūzikas balvas iedibinātājs komponists un pianists Raimonds Pauls. Lielās mūzikas balvas piešķir jau astoto gadu, līdz šim to saņēmuši jau 66 laureāti. Laureātus sveiks koncertceremonijā Latvijas Nacionālajā operā 10.martā. Arvien vairāk laika pavada internetā Diena. Interneta lietošanas intensitāte pagājušajā gadā pieaugusi par 8,3%, kas nozīmē, ka cilvēki virtuālajā pasaulē pavada aizvien ilgāku laiku. Šādus datus pirmdien prezentēja Latvijas Interneta asociācija. 2000. gadā Latvijas interneta lietotāju skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu audzis par aptuveni 50%, kopējam interneta tirgus apgrozījumam palielinoties par 66% un sasniedzot septiņu miljonu latu apjomu. Kā būtiskākā problēma interneta attīstībai aizvien tiek minēts monopolstāvoklis telesakaru jomā, kas neveicina sakaru cenu pazemināšanos, kā arī likumdošanas nenoteiktais interneta statuss un valsts vienotās programmas trūkums. Plāno izveidot jaunus parkus Rīgas Balss. Rīgā izveidos divus jaunus parkus - Zaķusalā un Šmerlī. Par to informēja Rīgas domes Vides departamenta direktors Raimonds Janita. Zaķusalā iesākts veidot Līgo parks, jo Raimonds Pauls nolēmis šajā gadā tur rīkot lielas Jāņu vakara svinības un latviešu mūzikas koncertu. Pēc svētku svinībām jauniekoptais parks paliks pilsētnieku rīcībā. Savukārt Biķernieku - Šmerļa masīvu iecerēts izveidot par mežaparku. Te izveidos atpūtas vietas, bērnu rotaļu laukumus. Jaunajā mežaparkā varēs nodarboties arī ar sportu, jo Šmerli ir iecienījuši gan ziemas, gan vasaras veidu sportisti. Mazbānītim sava mājas lapa Diena. Cerību, ka Gulbenes - Alūksnes bānīša saglabāšana veicinās tūrisma attīstību novadā, piektdien šai Latvijā vienīgajai šaursliežu dzelzceļa līnijai veltītajā pasākumā izteica Alūksnes mērs Guntars Bērziņš. Pasākuma laikā tika prezentēta grāmata "Vidzemes bānītis" un izveidota mājas lapa internetā . Bānīša saglabāšanas projekts ir pirmais Industriālā mantojuma informācijas centram, kurš dibināts, lai popularizētu kultūras un tehniskā mantojuma saglabāšanu, kā arī lai koordinētu Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības projektu "Industriālā mantojuma platformas 2000. - 2002." Finansējumu tam piešķir Ziemeļvalstu Ministru padome. Atjauno vitrāžu Rihardam Vāgneram Diena. Trešdien Rīgā, Brīvības ielā 33, kur savulaik dzīvojis izcilais vācu komponists Rihards Vāgners, bet tagad atrodas "Lattelekom" muzejs, atklāja R. Vāgneram veltītu vitrāžu. Tas ir vēsturiskās 1912. gadā Girgensona darbnīcā darinātās vitrāžas atjaunojums, veidots darbnīcā "Biķeru vitrāžas" mākslinieka Ludviga Bērziņa vadībā. R. Vāgners Rīgā dzīvoja Bodrova namā, kuru 1912. gadā nojauca un tā vietā uzcēla Eižena Laubes projektēto māju. Toreiz, par godu Vāgneram, vestibilā novietoja piemiņas plāksni un 2. stāvā loga vitrāžu, kuru 1956. gadā padomju varas pārstāvji iznīcināja. Basketbola izlase finālturnīrā Diena. Latvijas basketbola izlase izcīnījusi tiesības spēlēt Eiropas 32.čempionāta finālturnīrā. Trešdien skatītāju piepildītajā Rīgas Sporta pilī mūsu valstsvienība ar 101:78 (20:22, 47:43, 75:58) pārspēja Slovākijas izlasi, bet Horvātijas pilsētā Dubrovnikā laukuma saimnieki ar 82:72 pieveica Anglijas komandu. Neatkarīgi no pēdējās kārtas spēļu iznākumiem 27.janvārī Latvijas komanda nodrošinājusi otro vietu grupā un ceļazīmi uz finālturnīru Turcijā. Ziloņi skrien pa Rīgu NRA. Otrdien divi ziloņi iepazinās ar trim Rīgas ielām. Jaunās cirka programmas mākslinieki pildīja īpašu rituālu - ziloņus vienmēr iepazīstina ar viesizrāžu pilsētu. Atrakciju vēroja ļoti daudzi, kāda skolotāja pat bija atvedusi visu klasi. Vispirms cirka orķestris nospēlēja tušu, tad ziloņiem pasniedza milzu grozu ar banāniem, burkāniem, āboliem un baltmaizi. Kamēr snuķaiņi smagnējā riksī iekaroja Rīgas ielas, dresētāja Ņina Korņilova jau paspēja pacienāt mīluļus. Ziloņi Rīgā jūtas omulīgi, par to liecināja slaidi paceltie snuķi. Cirka administrācija mierināja uztrauktos: ziloņi nenosals, jo pirms iešanas ārā kājas un snuķi ir ierīvēti ar degvīnu. Jāpiebilst, ka šim pasākumam izlietotas četras pudeles sildošā dzēriena. Nedēļa iesākās ar samērā aukstu laiku (termometra stabiņš turējās zem nulles - dienā -5 līdz -7oC, naktī -8 līdz -9oC) un plus vēl spēcīgu vēju, kas pūta tik stipri un neatlaidīgi, ka ceturtdien atpūta sniegputeni. Taču sasniga diezgan maz un šodien jau viss sniegs ir nokusis. Šķiet, ka arī šī nedēļas nogale būs bez sniega - laika pareģo- tāji sola pat lietu un varbūt arī sniegu, bet, diemžēl, tikai slapju. Bet, kā būs, to vēl redzēsim, jo tempe- ratūra tomēr vēl nedaudz turas zem nulles. Anda