K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 180: 2001. g. 2. - 8. februāris Jaunā frakcija pamet koalīciju NRA. Jaunās frakcijas (JF) priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre pirmdien rakstiski informēja premjeru Andri Bērziņu un koalīcijas frakcijas par JF darbības pārtraukšanu valdību veidojošo frakciju koalīcijā. Savu aiziešanu JF pamato ar nespēju atbalstīt valdību, kuras prioritāte ir apšaubāma valdības stabilitāte par katru cenu, nevis kalpošana vēlētājiem. Pēc piecu JF deputātu aiziešanas opozīcijā pozīcijas frakcijām (TB/LNNK, LC un TP) kopā ar trim pie frakcijām nepiederošajiem jaunajiem kristiešiem tagad Saeimā ir 64 balsis. Ja JF atsevišķos jautājumos izdodas vienoties ar TB/LNNK, tad valdošā koalīcija paliek mazākumā ar 48 balsīm. Valdošie, iespējams, sadalījuši labumus NRA. Ministru prezidents Andris Bērziņš trešdien tiekoties ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, paziņoja, ka viņa vadītā valdība esot tik stabila kā vēl nekad. Premjers sacīja arī, ka pēc Jaunās frakcijas aiziešanas savas pozīcijas esot nostiprinājusi apvienība Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, bet koalīcija lēmumus turpmāk pieņemšot pēc vienprātības principa. Politekonomiskajās aizkulisēs savukārt parādījusies versija, ka pagājušās nedēļas nogalē trīs partiju - Tautas partijas, savienības Latvijas ceļš un līdzšinējo iekšējo opozicionāru tēvzemiešu - vadības pārstāvji esot vienojušies par "mūžīgu uzticību" ceļinieka Andra Bērziņa valdībai. Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle varēšot netraucēti piedalīties Latvijas kuģniecības privatizācijā, bet apvienība Tēvzemei un Brīvībai/LNNK par nomierināšanos privatizācijas jautājumā būšot garantēts Rīgas mēra amats. Zīmīgi, ka valdības sēdē otrdien pilnīgi negaidīti tika konfidenciāli skatīts jautājums, kas saistīts ar kuģniecības privatizāciju. Valdība piekāpjas valūtas fondam Diena, NRA, Tikai mēnesi pēc 2001.gada sākšanās finansu ministrs Gundars Bērziņš bija sācis apšaubīt iespējas noturēt šā gada valsts budžeta fiskālo deficītu 1,7% robežās no iekšzemes kopprodukta (IK). Ekonomiskās politikas memoranda projektā,kuru bija paredzēts parakstīt ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF), FM pieļāva fiskālā deficīta palielināšanos līdz pat 2,2% no IK. Līdzīgi kā iepriekšējā reizē, kad valdība tomēr nespēja iekļauties SVF memorandā solītajā 1% budžeta deficītā no IK 2001. gadam, iespējamā atkāpšanās no likumā jau apstiprināta solījuma tika skaidrota ar iepriekš neparedzētiem izdevumiem. Lielāko daļu neparedzēto problēmu, kam varētu vajadzēt budžeta naudu, FM skaidroja ar pašvaldību aizdevumiem un garantijām, kuru apjoms šogad solot ievērojami pārsniegt reālo pašvaldību maksātspēju, kā arī sagaida, ka Latvijai tomēr nāksies maksāt Zviedrijas uzņēmumam Swembalt par sagriezto kuģi, ko oficiāli budžetā neparedzēja politisku apsvērumu dēļ, valstij pagaidām nevēloties oficiāli atzīt savas saistības. Trešdien finansu ministra Gundara Bērziņa tikšanās laikā ar Starptautiskā valūtas fonda (SVF) misiju tomēr panākta vienošanās - budžeta deficīts nepārsniegs 1,75 procentus iekšzemes kopprodukta (IKP). Prasa sakārtot pensiju likumdošanu NRA. Starptautiskā valūtas fonda (SVF) pārstāvjus tikšanās laikā ar labklājības ministru Andreju Požarnovu īpaši interesēja Labklājības ministrijas (LM) plāni pensiju jomā. Valdība savā deklarācijā apņēmusies 2001. gadā atcelt pensiju saņemšanas ierobežojumus strādājošiem pensionāriem, vienlaikus liedzot priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas un turpinot pakāpenisku pensijas vecuma palielināšanu līdz 65 gadiem. A. Požarnovs atzina, ka par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, kas savulaik izsauca asu reakciju sabiedrībā, valdība savas domas būtu gatava mainīt. Ministrs uzskata, ka šī norma nebūtu jāaiztiek un par to jālemj tikai 2005. gadā, ņemot vērā demogrāfiskās tendences. Arī Pasaules banka un SVF, kas iepriekš strikti prasīja vecuma paaugstināšanu, to vairs neuzskata par primāru. Pasaules banka uzsver, ka pēc iespējas ātrāk jāatceļ ierobežojumi strādājošajiem pensionāriem, kuri pašlaik saņem tikai ierobežotu pensiju - 60 latus. Valdība nolēmusi Pensiju likuma grozījumus sagatavot tūlīt pēc pašvaldību vēlēšanām. Privatizācijas aģentūra apkaunojoši zaudē tiesā NRA. Amatpersonu neizdarības, nekompetences vai iespējamas korumpētības dēļ valsts budžeta līdzekļiem kārtējo reizi draud nepamatots iztrūkums vairāk nekā 700 000 latu apmērā. Lukoil Baltija R prasības pamatā bijis fakts, ka 1996. gadā notikušā izsolē par Rīgas naftas bāzi, esot pielaists privatizācijas noteikumiem neatbilstošs pretendents - SIA Kurzemes degviela. Rīgas naftas bāzes privatizācijas noteikumi paredzēja tās pārdošanu par vienu latu, ar apņemšanos segt kredītsaistības, kas radušās, tās iepriekšējam saimniekam Latvijas naftai aizņemoties naudu no Pasaules bankas. Daļu no Latvijas naftas parāda (miljonu latu) PA toreiz noteica par izsoles sākumcenu. Divu dalībnieku konkurencē LUKoil Baltija R uzvarēja, solot segt parādu saistības 1,72 miljonu latu apmērā. Vēlāk izrādījās, ka Kurzemes degvielai nemaz nebija tiesību izsolē piedalīties, bet tas Lukoil Baltija R meitasuzņēmumam deva pamatu vērsties tiesā pret PA, prasot atmaksāt starpību starp izsoles sākumcenu un cenu, par kādu Lukoil naftas bāzi iegādājās. Starp Rīgas domes kandidātiem VDK ārštata darbinieki Diena. Kandidātu sarakstos Rīgas domes vēlēšanām ir atrastas 14 personas, par kuru iespējamo sadarbību ar LPSR Valsts drošības komiteju ir ziņas Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā. Taču neviens no sarakstiem nav svītrots, jo likums neliedz kandidēt VDK ārštata darbiniekiem. Savukārt tos, kas darbojušies štatā, var svītrot tikai pēc tam, kad ir saņemts faktu apliecinošs tiesas spriedums. Lielo Saeimas partiju listēs nav personu, kas būtu sadarbojušās ar VDK, jo tās jau pirms sarakstu iesniegšanas pārbaudīja kandidātus. No plašākai sabiedrībai atpazīstamiem cilvēkiem kā VDK ārštata darbinieks ir Vides Aizsardzības kluba prezidents Arvīds Ulme. Rīga attīstās uz citu reģionu rēķina NRA. Rīgas reģions ir viens no lielākajiem - tas apvieno Rīgu, Rīgas rajonu un Jūrmalu. Šajā reģionā mīt miljons un 1718 cilvēku. Nākamais lielākais ir Latgales reģions ar 389 759 iedzīvotājiem, Vidzemes reģionā statistika izskaita 368 974 iedzīvotājus, Zemgales - 352 305 iedzīvotājus, Kurzemes reģionā dzīvo 331 689 iedzīvotāji. 1995. gadā tika izveidota pašvaldību izlīdzināšanas programma, kā arī valsts investīciju programma (VIP), kuras uzdevums ir novirzīt valsts līdzekļus infrastruktūras sakārtošanai un attīstībai, kā arī valsts pakalpojumu līmeņa uzturēšanai un paplašināšanai. Skatot VIP finansējuma sadalījumu pēdējos gados, redzama tendence - valsts attīsta lielākās pilsētas, nevis vienmērīgi visas teritorijas. Piemēram, 1999. gadā no valsts investīciju līdzekļiem Rīgai tiek 17,1%, Ventspilij - 12%, Liepājai - 3,9%, Daugavpilij - 3,2% un Jelgavai - 1,3%. Savukārt 2000. gadā sadales proporcija bija vēl izteiktāka - galvaspilsētai tika 31,6% un Rīgas rajonam - 11,1%, Attiecīgi vairāk par laukiem valsts naudu saņēma Latvijas pilsētās: Ventspilī 8,4%, Daugavpilī 2,1%, Valmierā 1,6% un Aizkrauklē 1%. tātad palielinātais naudas tecējums uz Rīgu ir samazinājis ieguldījumus arī citās pilsētās. Šo tendenci apliecina arī uzņēmumu skaita salīdzinājums: Rīgā savu biznesu sākuši un turpina joprojām 56,1% no visiem ekonomiski aktīvajiem uzņēmumiem, Daugavpilī, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, un Jūrmalā izvietojušies no 1,5% līdz 5,2% uzņēmumu. Pārējā valsts teritorijā uzņēmēju skaits ir neliels. Rēķinot investīciju lielumu uz vienu Latvijas iedzīvotāju, pirmajā vietā ir Rīga ar aptuveni 600 latiem uz vienu rīdzinieku; šajā augstākajā līgā, kurā ieskaitīti lielākie investīciju apjomi - zem 600 līdz 300 latiem -, atrodas Rīgas rajona, Jūrmalas, Ventspils un Daugavpils iedzīvotāji. Toties, piemēram, Alūksnes, Gulbenes, Balvu, Ludzas, Krāslavas, Dobeles, Jelgavas rajonā uz katru iedzīvotāju tiek ieguldīts tikai no viena līdz deviņiem latiem. Rīgā viena strādājošā bruto alga (1999. gada dati) ir Ls 163,26, bet Latgales reģionā, Rēzeknē, iedzīvotāji vidēji saņem Ls 84,47, tas ir, uz pusi mazāk nekā galvaspilsētā. "Lattelekom" atzīst jumta līguma neizpildi LETA. otrdien notika Latvijas telekomunikāciju monopolista SIA "Lattelkom" direktoru padomes sēde, kurā ar lēmumu atzīts, ka uzņēmumam un tā akcionāram - konsorcijam "Tilts Communications" (TC) - šogad neizdosies izpildīt jumta un vadības līgumos noteiktos uzdevumus fiksēto telekomunikāciju tīkla digitalizācijā. Par to trešdien preses konferencē informēja Privatizācijas aģentūras (PA) ģenerāldirektors Jānis Naglis. "Lattelekom" direktoru padome, izskatot uzņēma attīstības un investīciju plānus un budžetu šim gadam, konstatējusi, ka jumta līguma izpildei nepietiks resursu. Kā norādīja Naglis, šis konstatējums būs viens no argumentiem Starptautiskās šķīrējtiesas procesā starp Latvijas valdību un TC. "Tas ir vienas konkrētas institūcijas atzinums par nespēju vienai pusei izpildīt saistības," uzskata PA vadītājs. Šķēlisti dibina kontaktus ar IBM NRA. No 22. līdz 29. janvārim ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis devās darba vizītē uz ASV Tirdzniecības departamentu Vašingtonā un Silikona ieleju Kalifornijā. Silikona ielejā atrodas lielākie elektronikas un informācijas tehnoloģiju uzņēmumi. Galvenais sarunu objekts ASV Tirdzniecības departamentā un Silikona ielejā bijis e-komercijas un e-valdības ieviešanas jautājums. Ministrs pastāstīja, ka tikšanās laikā gan IBM, gan Hewlett Packard, ar kuru sarunas notikušas pirmo reizi, esot izteikušas vēlmi investēt Latvijā. Tomēr Latvijai būšot nopietni jākonkurē ar Singapūru un citām Dienvidaustrumāzijas reģiona valstīm, veicot nopietnus ieguldījumus valsts infrastruktūras un loģistikas uzlabošanā. Jau februārī esot gaidāma IBM vadības vizīte Eiropā. Ministrs uzskata, ka Latvijai būtu ļoti izdevīgi Rīgā rīkot IBM piegādātāju konferenci, kas dotu iespēju iepazīties ar dažādām kompānijām. Neraugoties uz pozitīvajām sarunām, Latvijai vēl esot daudzi mājasdarbi. Viens no būtiskākajiem jautājumiem ir panākt labvēlīgāku tirdzniecības režīmu ASV augsto tehnoloģiju produktu importam Latvijā, sekmējot informācijas tehnoloģiju attīstību Latvijā. e-Latvijas rīcības plānam trūkstot konkrētības Diena. Sabiedrības atbalstu guvusī programma e- Latvija ar savu ideju koordinēt visus valsts informātikas projektus, kas saistīti ar pakalpojumu sniegšanu sabiedrībai, sadūrusies ar pirmajām grūtībām - valdības prasītajā rīcības plānā daudzajiem datorizācijas projektiem ir apgrūtinoši noteikt ticamus termiņus un valsts makā sameklējamas naudas summas. Nav arī īsti skaidrs, kā tiks īstenoti daudzie e-Latvijā iesniegtie projekti. Pēc programmas e-Latvija konceptuāla atbalsta valdībā tajā tika iekļauti aptuveni 30 dažādi valsts un pašvaldību projekti, kuru finansēšanai vajadzīgi 50 894 000 latu - pussimts miljonu, stāstīja viens no programmas autoriem, ekonomikas ministra palīgs informācijas tehnoloģiju (IT) jautājumos Edvīns Karnītis. Lai gan bijis "vairāk nekā skaidrs, ka visam naudas nepietiks", e-Latvijas rīcības plāna projektā ierakstītas visas prasītās naudas summas. "Radās iespaids, ka rīcības plāna izstrāde ir saforsēta, no visām ministrijām savākti informātikas projekti un iekļauti e-Latvijā. Nevar taču lēkt pāri aizai, nezinot, vai spēj to pārlēkt," Dienai alegoriski paskaidroja viens no koordinācijas padomes locekļiem, sabiedrības Tilde programmizstrādes direktors Andrejs Vasiļjevs. Latvijas IT un telekomunikāciju asociācijas prezidents Juris Borzovs padomē iesniegto rīcības plāna projektu nosauca par melnrakstu. Viņaprāt, bez visu valsts informatizācijas projektu apvienošanas vienā paspārnē un modernā "e" burta lietojuma programmas autoriem ir jāprecizē, kas uzņemas atbildību par katra projekta pasākuma īstenošanu. Tikai 14% Latvijas skolu ir pieslēgtas internetam LETA. Tikai apmēram 14% Latvijas skolu ir pastāvīgs interneta pieslēgums, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotais pārskats par Latvijas tautsaimniecības attīstību 2000.gadā. Investīciju projekta "Latvijas izglītības informatizācijas sistēmas izveidošana" ietvaros pagājušā gada laikā visām skolām izveidots interneta pieslēgums, kas tiek nodrošināts, izmantojot iezvanpieeju. 2000.gada sākumā vidēji vienā Latvijas skolā bija 10,4 datori jeb viens dators katriem 32,3 skolēniem. Tomēr datorklases bijušas galvenokārt vidusskolās. Kā ziņo EM, labāka situācija nekā visā valstī ir Rīgas skolās. Pēc Rīgas Skolu valdes datiem, pagājušā gada beigās ar datorklasēm bija aprīkotas visas Rīgas vidusskolas, pamatskolas un bērnudārzi. 2001.gadā iecerēts ieviest vienotu informācijas tīklu visām Rīgas skolām, kura izveidei un interneta pieslēguma nodrošināšanai no Rīgas budžeta esot plānots atvēlēt Ls 1,7 miljonus. Atklāj e-Saldus rajonu Diena. Trešdien uz Saldus rajona robežas svinīgi atklāja zīmi e-Saldus rajons, kas demonstrē visu Saldus rajona pašvaldību apņemšanos izveidot rajonam vienotu datu pārraides tīklu, pastāvīgu pieeju internetam, kvalitatīvus faksa un balss pārraides sakarus. Saldus rajons ir kļuvis par pirmo valstī, kas jau īsteno šādu projektu. E-Saldus kā reģiona iniciatīva iekļaujas projekta e-Latvija programmā. Jau tagad izveidots vienots datu un balss pārraides pieslēgums Saldus rajona padomei, Brocēnu domei un Saldus pagasta padomei. Četrpadsmit pašvaldības iestādes - rajona slimnīca, poliklīnika, muzejs, skola, bibliotēkas ir savienotas vienotā datu pārraides tīklā. Līdz gada beigām paredzēts vienotā datu pārraides tīklā sasaistīt visas rajona pašvaldības un to iestādes, publiskais interneta punkts būs katrā bibliotēkā. Projekta apjoms ir apmēram 260 tūkstoši latu, no tā 180 tūkstoši - valsts investīciju, pārējā nauda - no katras iesaistītās pašvaldības budžeta. Šī nauda tiek ieguldīta vienotā servera centrā, vienotā telefona centrālē, jaunos datoros, pašvaldību pieslēguma izveidošanā, programmnodrošinājumā un jaunajai mācību programmai Saldus tehnikumā, jo pašvaldībām būs nepieciešami tīklu administratori. Rajona padomes partneris projektā ir Lattelekom, kura ieguldījums netiek atklāts. Prezidente prognozē IT attīstību Latgalē BNS. Informācijas tehnoloģiju attīstība Latgalē ir tikai laika jautājums, un nākotnē tā būtiski ietekmēs ne tikai skolēnu, bet arī katra iedzīvotāja dzīvi Latgalē un pavērs plašākas darba iegūšanas iespējas. Tā, ceturtdien apmeklējot Rēzeknes rajona Dau-gaviešu pamatskolu, sacīja Valsts prezidente Vaira Vīķe- Freiberga. Prezidente uzdāvināja skolēniem savu disku "Saules dainas", kā arī solīja skolas bibliotēkai dāvāt grāmatas latviešu valodā. Aicinot mācīties latviešu valodu, viņa sacīja bērniem, ka tās prasme palīdzēs pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā, iegūt izglītību un darbu, kā arī palīdzēs justies Latvijā kā mājās. Arī jaunajai skolas datorklasei prezidente dāvināja "Saules dainu" disku ar aicinājumu skolēniem vingrināties strādāt ar datoru un izmantot diskā esošo informāciju savos skolas projektos par dainām. Skolai uzdāvināta arī Kanādas Toronto latviešu skolas "Valodiņa" pagājušā gada maijā prezidentei nodotā sega, ar kuru Kanādas latviešu bērni gribēja sākt savu draudzību ar kādu no Latvijas skolām. Prezidente nodeva šo segu skolēniem ar cerību, ka viņiem radīsies jauni draugi. Par desmito daļu strādājošo netiek maksāts sociālais nodoklis BNS. Tikai 57,6% Latvijas iedzīvotāju ir pārliecināti, ka darba devēji par viņiem maksā sociālo nodokli un viņi varēs saņemt sociālās garantijas slimības, darba zaudēšanas un citos gadījumos. Pilnīgi pārliecināti, ka nodoklis netiek maksāts un līdz ar to valsts sociālās garantijas vajadzības gadījumā nebūs pieejamas, ir gandrīz desmitā daļa strādājošo jeb 9,3%. Piektā daļa jeb 21% iedzīvotāju domā, ka par viņiem sociālo nodokli varētu maksāt, bet par nodokļa nomaksu šaubās 8,6% iedzīvotāju, liecina sabiedriskās domas izpētes centra SKDS pētījums par darba devēju un darbinieku informētību par darba tiesiskajām attiecībām, ko šonedēļ prezentēja Labklājības ministrijā. Metalurgam brīvajā tirgū neveicas NRA. Situācija pasaules tērauda tirgū, kur sašaurinās pieprasījums un krītas cenas, smagi skar Baltijā vienīgo metalurģisko kombinātu Liepājas metalurgu. Pēdējā laikā uzņēmumam jāpārcieš viens trieciens pēc otra - tā produkcijas importu nolēmušas ierobežot ne tikai ASV, bet nesen arī Kanāda. Pirmo triecienu liepājnieki saņēma no ASV, kad pērnā gada vasarā septiņas amerikāņu kompānijas vērsās ASV Tirdzniecības ministrijā un Starptautiskās tirdzniecības komisijā ar priekšlikumu ieviest pret- dempinga nodevas tērauda armatūras importam no vairākām valstīm, tostarp arī no Latvijas. Kamēr notika lietas izskatīšana, Metalurgs pilnībā pārtrauca eksportu uz ASV. Cik šis lēmums bija uzņēmumam sāpīgs, var spriest pēc tā, ka uz šo valsti tika eksportēts ap 50% visas produkcijas. Janvārī ASV Tirdzniecības ministrija atzina, ka no Latvijas eksportētā tērauda armatūra tiek tirgota par dempinga cenām, un ierosināja tai piemērot papildu nodevas 17% apmērā. Tas gan ir tikai pagaidu lēmums, galīgais lēmums tiks pieņemts maijā. Pērnā gada nogalē Metalurgs sagaidīja nākamo triecienu. ASV pēdās sekoja Kanāda un noteica tā produkcijai 25% nodevu. Pērn uz Kanādu uzņēmums eksportējis 15% kopējā realizētā tērauda armatūru apjoma. Palielinās krājaizdevu sabiedrību skaits NRA. Aizvadītajā gadā Latvijā kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību (KKS) skaits sasniedzis 15. Tas apvieno 9553 dalībniekus, bet kopējo aktīvu summa pārsniegusi miljonu latu. Šogad licenci saņēmušas vēl divas KKS. Latvijas KKS savienības izpilddirektore Brigita Baltača informēja, ka kopš 1995. gada visvairāk sabiedrības izveidojušās laukos. Līderi šajā ziņā ir Cēsu rajona iedzīvotāji. Rīgā ir reģistrētas četras sabiedrības. Pērn visvairāk kredītu (22%) izsniegti mājas un dzīvokļa remontam (Rīgā 21% un laukos 31%), sadzīves tehnikas iegādei 15% (17% un 5%), mēbeļu iegādei 11% (13% un 1%), mācību maksai 10% (12% un 1%), dzīvokļu iegādei 9% (9% un 8%) u.c. Apvienotā karaliste piešķir naudu valodas apguvei Izglītība un Kultūra. 7. februārī Lielbritānijas vēstniecībā Rīgā tika parakstīts sadarbības līgums ar ANO Attīstības programmu (UNDP) par finansējuma piešķiršanu 50 000 sterliņu mārciņu apmērā (ap 45 000 latu) Latviešu valodas apguves valsts programmai (LVAVP), kas pašlaik ir lielākā valsts programma, kas vērsta uz sabiedrības integrāciju Latvijā. Lielbritānijas finansējums segs latviešu valodas mācību izdevumus īpašām pieaugušo mērķa grupām - bezdarbniekiem, invalīdiem, medicīnas darbiniekiem, skolotājiem, pašvaldību darbiniekiem un policijai. Kopš 1996. gada LVAVP ietvaros latviešu valodas zināšanas ir uzlabojusi vairāk nekā 125 000 skolēni un 16 500 skolotāji un citi pieaugušie. LVAVP pētījumi rāda, ka vispārējās latviešu valodas zināšanas ir augušas. Toties nav būtiski palielinājies cilvēku skaits, kas labi pārvalda valodu, un tas savukārt kavē viņu veiksmīgu integrāciju Latvijas sabiedriskajā dzīvē. Tāpēc viens no LVAVP darbības pamatvirzieniem vēl joprojām ir latviešu valodas pilnveidošana pieaugušajiem. Jaunieši grib būt vienoti NRA. Aizvadītās nedēļas nogalē beidzās eseju konkurss skolēniem un studentiem Vienotība uz barikādēm un desmit gadus pēc tām. Konkursu rīkoja 1991. gada barikāžu dalībnieku atbalsta fonds, Izglītības un zinātnes ministrija un tautas deputātu klubs Neatkarība. Žūrijas komisija galvenokārt vērtējusi, kā jaunieši spējuši apliecināt piederību savai valstij. Konkursam bija iesūtīti 144 darbi no 55 skolām un augstskolām, 18 no tiem bija iesūtījuši studenti, 126 - skolēni. Konkursa darbi tika vērtēti divās grupās, katrā no tām piešķirtas divas galvenās balvas - datori. Citi eseju autori saņēma tautas deputātu kluba Neatkarība dalībnieku, bijušo PSRS deputātu Marinas Kosteņeckas, Jāņa Petera, Mavrika Vulfsona un Jura Zaķa sarakstītās grāmatas ar viņu autogrāfiem, Raimonda Paula kompaktdisku un Džemmas Skulmes gleznu. Pavisam godalgas saņēma 36 vidusskolēni un 11 studenti. Konkursa rīkotāji augstu novērtēja krievu bērnu lielo atsaucību. Konkursā piedalījušies 12 procenti krievvalodīgo skolēnu. M. Kosteņecka to atzina par ļoti labu rādītāju. Amerikas latvieši palīdz daudzbērnu ģimenēm un bērniem PBLA. Jau piekto gadu Latvijas Bērnu fonds sadarbībā ar Amerikas Latviešu apvienību (ALA) pasniedz stipendijas jauniešiem no daudzbērnu ģimenēm un bāreņiem, kuri sekmīgi mācās augstskolās. Piektdien stipendijas saņēma 19 jauniešu un četras daudzbērnu ģimenes. Latvijas Bērnu fonda prezidents A. Bērziņš pastāstīja, ka naudu stipendijām sarūpējušas Amerikā dzīvojošas latviešu ģimenes, kuras vēlas atbalstīt centīgus un zinātkārus jauniešus no daudzbērnu ģimenēm, kurās izaudzināt un izskolot bērnus ir ļoti grūti tieši materiālo apstākļu dēļ. 13 jauniešu saņēma stipendijas 213 un divi studenti 228 latu apmērā. Kā norādīja A. Bērziņš, šiem studentiem būs iespēja saņemt šādu pašu stipendiju arī nākamgad, ja vien viņi turpinās mācības un būs sekmīgi studenti. Amerikas latviešu ģimenes savākušas līdzekļus arī daudzbērnu ģimeņu atbalstam. Četras daudzbērnu ģimenes no Rēzeknes, Rīgas, Valmieras un Gulbenes rajona divu gadu garumā ik mēnesi saņems atbalstu - 50 latu. Genadiju Savenko atbrīvo tiesas zālē Diena. Augstākā tiesā trešdien samazināja sodu par genocīdu tiesājamajam bijušajam PSRS drošības iestāžu darbiniekam un Krievijas pilsonim Genadijam Savenko, piespriežot tādu sodu, ko viņš jau ir izcietis, - gadu un trīs mēnešus. Līdz ar to G. Savenko, kurš lūdza sevi attaisnot lielā vecuma un vājās veselības dēļ, ir brīvs. Veselības dēļ 87 gadus vecais G. Savenko līdz šim bija nevis cietumā, bet mājas arestā. G. Savenko apsūdzēja par 1940. gadā veiktajām represijām pret vairāk nekā 60 personām no kuriem deviņiem piespriests nāvessods, 43 izcietuši apcietinājumu Krievijas nomalēs, no tiem pieci miruši, izciešot sodu. G. Savenko no tiesas uz māju aizveda Krievijas ģenerālkonsuls Liepājā Valerijs Polakovs. ASV pilsone no valsts izkrāpusi 45 232 latus BNS. ASV pilsone no valsts budžeta izkrāpusi priekšnodokli 45 232 latu apjomā, BNS informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora palīdze Dita Kļaviņa. ASV pilsone, izmantojot viltotu pasi, VID nodaļā stādījās priekšā kā SIA RUNN direktore. Viņa iesniedza VID nodaļai viltotus grāmatvedības dokumentus par faktu, ka 1998.gadā ir eksportēti datori no Latvijas uz Krieviju 258 430 latu vērtībā, prasot iepriekš samaksātā nodokļa atmaksu, kā to paredz likumdošana attiecībā uz eksportu. Taču izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka reāli ir bijuši noformēti tikai grāmatvedības dokumenti, bet prece nav eksportēta. Tādējādi no valsts budžeta izkrāpts priekšnodoklis gandrīz 50 tūkstošu latu apjomā. Taču minētā persona 2.februārī apcietināta par krāpšanu lielos apjomos. Atrasts senās Rīgas aizsargmūris Diena. Veicot izrakumus jaunceļamā Rīgas Rātsnama būvlaukumā, arheologiem izdevies atrast pilsētas pirmā aizsargmūra fragmentu. Tas ļauj precīzāk noteikt vietu, kur savulaik atradies senākais Rīgas nocietinājums. Atsegtais mūra fragments, kas ir 2,7 metrus plats un vienā pusē aptuveni 5 metrus garš, bet otrā pusē saglabājies 1,5 metru garumā, uzcelts uz neskārtas Daugavas saskalotās smilts. Rosās Meteņu svinētāji NRA. Rīgas domes (RD) Kultūras pārvalde otrdien Bastejkalnā rīkoja Meteņu svinības. Pasākuma scenārija autors bija Latvijas Universitātes Etniskās kultūras centra darbinieks Ernests Spīčs, un, milzīgu salmu kūli uz galvas stalti nesdams, galveno Meteni tēloja RD Kultūras pārvaldes priekšnieks Rolands Juraševskis. Svētku dalībnieku vidū bija folkloras kopas Dandari, Mare, Zīlītes, Vilcenes un Skandinieki, Rīgas danču kluba un Rīgas Latviešu biedrības Bērnu spēļu skolas dalībnieki. Maskās ģērbtie svinētāji laidās dejā ar nejaušiem garāmgājējiem un interesentiem, kas Bastejkalnā bija ieradušies speciāli uz šiem svētkiem, kurināja ugunskurus un dziedāja Meteņu dziesmas. Latviešu folkloras krātuves pētniece Elga Melne pastāstīja, ka folkloristi Meteņu skaitīšanā pieturas pie senas tradīcijas, kas cieši savijusies arī ar kristīgo tradīciju - tie sākas četrdesmit dienas pirms Lieldienām. Tātad šogad Meteņi iekrīt 27. februārī. "Rīgas domes rīkotie Meteņu svētki saskan ar dievturu tradīciju, kuru arī aprakstījuši pētnieki Marģeris un Māra Grīni. Pēc viņu gada iedalījuma pašlaik ir ziemas puslaiks," atšķirības skaidro pētniece. Viņa pastāstīja, ka Meteņa otrs nosaukums ir arī Miesmetis un tas tieši norāda uz svētku būtību - gavēņa sākumu. Svētkos senajiem latviešiem bijis daudz tradīciju - Meteņos ēda cūkas šņukuru, lai veicas zemes darbi, šļūca pa kalnu, lai nākamajā gadā aug gari lini, vārīja klimpas, gatavoja speciālus ēdienus un citādi iezīmēja jaunā lauksaimniecības gada gaidīšanu. Meteņos tradīcija arī noteica neko nenest mājās, citādi sanesīšot arī visādus mošķus un kaitēkļus, piemēram, peles; svētkos nedrīkstēja ne adīt, ne šūt, ne vērpt. Ticiet vai nē, bet šonedēļ piedzīvojām kaut ko pilnīgi neiedomājamu, proti, aizvadītās nedēļas nogalē un vēl arī pirmdien bija ļoti auksts (-18oC līdz -20oC dienā), otrdien bija vairs tikai -5oC līdz -8oC, bet trešdien tempera- tūra jau pacēlās līdz +5oC un visu dienu lija lietus. Vai tam kāds, kurš to nav piedzīvojis, vispār var no- ticēt? Domāju, ka ne. Arī ceturtdien ik pa laikam lija un rīta pusē aiz loga jau bija dzirdama put- niņu čivināšana!!! Tā jau ir pirmā pazīme, ka strauji tuvojas pavasaris. Nu ko, ja jau uz ziemu vairs nav ko cerēt, tad gaidīsim pavasari.