K a s j a u n s L a t v i j ā ? 2001. g. 16. - 22. februāris Latvija nemaksā, zviedri asi reaģē NRA. Latvijas vēstniekam iesniegts Zviedrijas stingrs atgādinājums un aicinājums nekavējoties samaksāt starptautiskās šķīrējtiesas piespriesto sum-mu par metāllūžņos sagriezto zviedru kuģi. Latvijas Ārlietu ministrija to nodevusi izvērtēšanai valdības izveidotajai darba grupai. Savukārt no Zviedrijas ienākošā informācija liecina, ka mūsu valsts vilcināšanās nomaksāt praktiski jau zaudētajā tiesas procesā piespriesto summu var dārgi maksāt Latvijas nodokļu maksātājiem. Tiesas piespriestā summa Latvijas valstij pašlaik jau pārsniedz trīs miljonus ASV dolāru. Zviedrijas ārējās tirdzniecības ministrs Leifs Pogrockis teica: "Esmu patlaban ļoti nobažījies par Latvijas labo slavu tieši šīs lietas sakarā. Brīnos, ka Latviju tas neuztrauc." Pēc L. Pogrocka teiktā, patlaban "kuģa lietas sakarā ir radies iespaids, ka Latvijā nerespektē līgumus, kas uzrakstīti uz papīra, kā arī likumus un vienošanās." Ārējās tirdzniecības ministrs arī apliecinājis, ka zviedru kuģa lieta var kļūt par sūci Latvijas ceļā uz Eiropas Savienību. Ja Latvija nepildīs starptautiskās arbitrāžas tiesas spriedumu, "Zviedrijas valstij neizbēgami būs jāiesaistās šajā procesā un jāuzsāk atbilstoša un no tā izrietoša procedūra - valsts pret valsti," paskaidroja Ārējās tirdzniecības ministrijas valsts sekretāre Lota Fogde. Līdz šim Zviedrija vēl ne reizi nav iesaistījusies līdzīgā procesā. Prezidente atklāj Letonikas centru BNS. Jaunā Letonikas centra atklāšana Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē ir tiešs pierādījums letonikas kā valsts zinātnes prioritātes eksistēšanai, pirmdien centra atklāšanā atzina Valsts prezidente Vaira Vīķe - Freiberga. Prezidente aicināja labvēļus atbalstīt gan centra infrastruktūru, gan ar stipendijām atbalstīt jaunus pētniekus. Viņa arī atzīmēja, ka centrs nakotnē sadarbosies ar citām iestādēm - muzejiem, Lituanikas centru. Centra vadītājs Valdis Muktupāvels pastāstīja, ka centrā būs ne tikai fokloras nodarbības, bet arī mitoloģijas skola, etnomuzikoloģijas pētījumi un citi. Letonikas centrā būs telpa pētījumiem un auditorija. Centrs aprīkots ar audio, video un multimediju aparatūru, kas ļaus uzglabāt un izmantot skaņu ierakstu un videomateriālu kolekcijas, kā arī ekspedīcijās iegūtos materiālus. Centrā plānots veidot mācību materiālu kolekciju un zinātnisko arhīvu. Letonika ietver tādas studiju disciplīnas kā valodniecība, literatūrzinātne, folkloristika, mākslas zinātne, vēsture, arheoloģija, kuras pēta Latviju un tās kultūrvēsturisko mantojumu. Letonika jau kopš 1995.gada ir viens no galvenajiem zinātnes stratēģiskajiem virzieniem Latvijā. Latvijas opozicionāri tikušies ar Krievijas premjeru BNS Saeimas frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) deputāti pagājušo piektdienu Maskavā tikās ar Krievijas premjerministru Mihailu Kasjanovu un apsprieda abu valstu attiecības. Delegācijas vadītājs Jānis Jurkāns pastāstīja, ka tikšanās laikā ar Kasjanovu, tāpat kā iepriekšējās sarunās ar citām Krievijas amatpersonām, apspriestas Latvijas un Krievijas attiecības pēc abu valstu prezidentu tikšanās pagājušajā sestdienā Austrijā, šo attiecību tālākā attīstība, frakcijas izredzes uzvarēt 11.martā gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, kā arī starpvaldību komisijas darbs. Uz jautājumu, kā neoficiālajai parlamentāriešu delegācijai izdevās panākt tikšanos ar Krievijas premjeru, Jurkāns atbildēja: "Krievija atbalsta mūsu frakciju, tās centienus un nekautrējas atklāti paust šo politisko atbalstu. Turklāt sarunas par tendencēm politikā, attiecībās šķiet interesantas ikvienam politiķim, turklāt Krievijai ir ekonomiskas intereses [Latvijā]". Frakcijas PCTVL delegācijas sastāvā ietilpst frakcijas līderis Jurkāns, Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aleksandrs Bartaševičs, frakcijas sekretārs Martijans Bekasovs un Krievu partijas pārstāvis Igors Solovjovs. Vienlaikus ar viņiem Maskavā uzturas arī politologs Nikolajs Neilands un Rīgas domes deputāts Sergejs Dolgopolovs. Medmāsu aizceļošana apdraud slimnīcu darbu Diena. Par Latvijas medicīnas māsu pārvilināšanu darbā uz ārzemēm interesējas ne tikai Norvēģija, kas savā valstī nākamajos 5 - 10 gados gatava uzņemt 200 māsu gadā, bet arī vairākas ASV klīnikas, kas augsti novērtējušas Latvijas māsu izglītību un labprāt viņas redzētu mazāk kvalificētā Āzijas darbaspēka vietā. Veselības aprūpei smagas problēmas nākamajos gados var radīt ne tika māsu aizceļošana niecīgā atalgojuma dēļ, bet arī daudzu māsu došanās pensijā, jo ceturtā daļa šajā jomā strādājošo ir tuvu pensijas gadiem. Medicīnas darbinieku arodbiedrība 8.martā gatavojas rīkot māsu piketu, lai pievērstu uzmanību zemajām algām, un apsver iespēju maijā rīkot streiku. Doties uz darbu uz Norvēģiju jau pieteikušās 600 māsas. Tur viņas 59 latu vietā (pirms nodokļa atvilkšanas) saņems algu ap Ls 1000 mēnesī, kas atbilstot arī vietējo māsu algām. Norvēģi gatavi ņemt darbā ne tikai izskolotas māsas, kurām pavasarī apmaksās norvēģu valodas kursus, bet arī paši gatavi maksāt par māsu apmācību Latvijā, šim nolūkam veidojot speciālas grupas. Kategoriski pret Norvēģijas projektu iebilst Latvijas māsu asociācija, kas par savu nostāju informējusi Labklājības ministriju (LM). Šobrīd Latvijā ir tikai nedaudz virs 12 tūkstošiem praktizējošu māsu, turklāt 25% no tām ir vecākas par 51 gadu. Ja situācija māsu jomā valstī nemainīsies, tad Latvijas veselības aprūpe visai drīz varētu iestāties patiesa krīze. Pašvaldību vērtējumu statistika Lauku Avīze. Visnegatīvāk par savām pašvaldībām domā rīdzinieki. 53% Rīgas iedzīvotāju nepiekrīt izteikumam, ka kopumā ir apmierināti ar savas pašvaldības darbu tā sasaukuma laikā. Šādam izteikumam nepiekrīt arī 49,6% citu pilsētu iedzīvotāju un 36,1% laucinieku. Salīdzinot Latvijas pilsoņu un nepilsoņu atbildes, tās ir līdzīgas. 47,2% Latvijas pilsoņu un 50% nepilsoņu nepiekrīt izteikumam, ka kopumā ir apmierināti ar savas pašvaldības darbu tā sasaukuma laikā. 45,2% Latvijas pilsoņu un 37,6% nepilsoņu atzinuši, ka kopumā ir apmierināti ar savas pašvaldības darbu tā sasaukuma laikā, bet 7,6% Latvijas pilsoņu un 12,4% nepilsoņu nav atbildējusi uz šo jautājumu. Pašvaldību vēlēšanu saraksti - Internetā BNS.No trešdienas Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) Interneta mājas lapā www.saeima.lv/cvkserv publicēta lielākā daļa pašvaldību vēlēšanām pieteikto deputātu kandidātu sarakstu, ziņu par deputātu kandidātiem un priekšvēlēšanu programmu. Kopumā CVK mājas lapā šobrīd pieejama informācija par iesniegtajiem deputātu kandidātu sarakstiem 468 vēlēšanu apgabalos. CVK vēl nav saņēmusi informāciju par pieteiktajiem kandidātu sarakstiem atsevišķās pašvaldībās Liepājas, Preiļu, Krāslavas, Kuldīgas, Limbažu, Rīgas, Jēkabpils, Jelgavas, Daugavpils, Ogres, Ventspils, Alūksnes, Tukuma, Valkas, Balvu un Madonas rajonos. CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars pavēstīja, ka mājas lapā publicēta informācija, ko sniegušas pilsētu, pagastu un novadu vēlēšanu komisijas. Informācijas apjoms ir ļoti liels, un to izdevies apkopot vēl pirms vēlēšanām, pateicoties īpašai datorprogrammai, ar kuras palīdzību pilsētu, pagastu un novadu vēlēšanu komisijām bija iespēja datus par pieteiktajiem deputātu kandidātiem apkopot elektroniski. Algas pieaugušas par 7,9% LETA.No 1999.gada septembra līdz 2000. gada septembrim kopējās algas vidējais apjoms Latvijā strādājošajos uzņēmumos pieaudzis par 7,9%, liecina vadības konsultāciju kompānijas "Fontes R&I" kārtējā Latvijas konkurētspējīgo uzņēmumu atalgojuma pētījuma dati. Vislielākais kopējās algas pieaugums konstatēts vidējā līmeņa vadītājiem - 11,3%, bet vismazākais - 7,2% - augstākā līmeņa vadītājiem. Pētījuma dalībnieki izteikuši prognozes, ka līdz šā gada septembrim kopējās algas apjoms Latvijā strādājošajos uzņēmumos pieaugs vidēji par 7,4%. Visstraujākais pieaugums tiek prognozēts zemākā līmeņa vadītāju un vadošo speciālistu amatiem - 8,7%, bet vismazākais - 5,9% - strādniekiem un zemākā līmeņa speciālistu amatiem. Ikgadējā atalgojuma pētījuma pamatā ir "Fontes Group" izstrādātā atalgojuma izpētes metode, kas balstīta uz visaptverošu atalgojuma sistēmas analīzi un amatu atalgojuma salīdzināšanu amatu saimēs un līmeņos. Pētījuma rezultāti balstīti uz 20 257 darbinieku atalgojuma analīzi vairāk nekā 120 sekmīgajos uzņēmumos Latvijā. Politika iznīdē Dziesmu svētkus NRA. Mūzikas pedagogi, metodiķi, Latvijas Mūzikas akadēmija un Latvijas virsdiriģenti sagatavojuši vairākas rezolūcijas valsts augstākajām amatpersonām par situāciju interešu izglītībā pēc Izglītības zinātnes ministrijas sāktajām reformām. Rīgas skolu valde ar rīkojumu brīdina par iespējamo interešu pedagogu štata samazināšanu skolās no šā gada 31. marta, interešu izglītības iestādēs - ar 30. maiju. Skolu valdes rīkojumā norādīts, ka Ministru kabineta noteikumi Nr. 73, kas paredz pedagogu darba algas palielinājumu par desmit latiem no pērnā gada marta, attiecībā uz šiem pedagogiem netiek ņemti vērā. Pulciņu vadītājiem arī nepienākas desmit procentu pielikums pie amatalgas par darba kvalitāti. Rīkojums, ar kuru līdz minimumam tiek ieteikts samazināt izglītības pedagogu štata vietas, izdots, pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) šā gada janvāra vēstuli. Tajā noteikts valsts mērķdotācijas lielums un sadalījums pa mēnešiem šim gadam, kas ir par 400 000 mazāks, nekā prasīts. Mūzikas pedagogi un metodiķi, Latvijas Mūzikas akadēmija (LMA), kā arī valsts virsdiriģenti sagatavojuši vairākas rezolūcijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai un IZM, savukārt Rīgas pedagogi - domes priekšsēdētājam Andrim Ārgalim. Rezolūcijās pausts brīdinājums, ka, turpinot pašreizējo IZM interešu izglītības politiku, Dziesmu svētku Latvijai vairs nebūs. Rīgas dārziņus rezervē lielām sporta būvēm Diena. Neraugoties uz Lapeņu kolonijas mazdārziņu kopēju protestiem, Rīgas dome otrdien nolēma šo zemi rezervēt SIA Rīgas basketbola un futbola centrs, kas iecerējusi būvēt grandiozus sporta, kultūras un atpūtas centrus. Par lēmuma pieņemšanu balsoja 33 deputāti, galvenokārt no apvienības TB/LNNK un savienības Latvijas ceļš, 13 domnieki bija pret šāda lēmuma pieņemšanu, viens deputāts atturējās. Savukārt sociāldemokrāti paziņoja, ka balsojumā nepiedalās. Firmai uz 49 gadiem iznomāts 82 237 kv.m liels zemes gabals bijušā hipodroma teritorijā, Grostonas ielā 6. Papildus šai pašai SIA sporta un ģimenes atpūtas centra būvniecībai uz diviem gadiem tiek rezervēts arī 98 000 kv.m liels zemes gabals Skanstes ielā, kuru patlaban aizņem mazdārziņi. Dārziņu apsaimniekotāji, pārsvarā gados veci cilvēki, pirms domes sēdes bija sarīkojuši piketu. Pensionāru federācijas pārstāvis stāstīja, ka dārziņu kopēju vidū esot cilvēki, kuriem pārtikai pēc visu maksājumu nokārtošanas atliekot vien 23 santīmi, un tikai dārza veltes viņus glābjot no bada. Dārzkopji nosūtījuši atbildīgajām amatpersonām atklātu vēstuli, kurā teikts, ka pašvaldība, viņuprāt, rīkojas pretlikumīgi - bez konkursa, bez detālplānojuma un pretēji iedzīvotāju viedoklim piešķirot tik milzīgus zemes gabalus vienai firmai. "Buy Bye Beauty" PBLA. Pirms nedēļas Gēteborgas filmu festivālā tika demonstrēta zviedru žurnālista filma "Buy Bye Beauty". Ceturtdien vakarā filma izrādīta arī Zviedrijas televīzijas kanālā TV3. Filma sensacionālā un neētiskā veidā Latviju attēlo kā nabadzīgu un pilnībā korumpētu prostitūcijas zemi. Filmas režisors P. Holanders filmā kategoriski izsakās, ka visi Latvijas policisti ir korumpēti, ka restorānos pat apkalpotāji ir korumpēti, un ka katrā naktsklubā un taksometru firmas piedāvājumā ir vismaz 15 prostitūtas. Kā "eksperti" filmā pieaicināti mākslinieks un rakstītājs Andris Grīnbergs, D.J. Ozols un pašmāju pornofotogrāfs Ralfs Vulis. Par zviedru nodokļu maksātāju naudu režisors ir nopircis runātgribētājus - pašas prostitūtas un pat viņu potenciālos dzīvesbiedrus. Pēc Zviedrijas likumdošanas, par nepatiesiem un godu un cieņu aizskarošiem faktiem atbild nevis darba autors, bet gan atbildīgais izdevējs, tas ir, kas šo darbu publicēja vai pārraidīja (šajā gadījumā TV3). Zviedrijas sabiedrība visvairāk uztraukusies par faktu, ka par Zviedrijas valdības naudu režisors maksājis prostitūtām un pats viņas izmantojis kameras priekšā. Pēc filmas pirmizrādes kanālā TV3 tika sarīkota pāneļdiskusija, kurā tikai viena Zviedrijas polītiķe atvainojās latviešiem par filmu. Latvijas vēstnieks Zviedrijā Jānis Dripe uzskata, ka nav lietderīgi vērsties pret filmā izmantotajiem mākslinieciskajiem paņēmieniem - vēstniecība tikai varot likt pretī skandalozajai informācijai oficiālus skaitļus par notiekošo Latvijā. Tūrisma pakalpojumi internetā NRA. Lai spētu apmierināt pieaugošo pieprasījumu pēc tūrisma informācijas mūsdienu tehnoloģijām atbilstošā līmenī, aizvien vairāk tūrisma firmu piedāvā iespējas informāciju par to piedāvātajiem pakalpojumiem iegūt internetā. Tāpat aizvien vairāk parādās tādu firmu, kas biļetes vai viesnīcu numurus ļauj rezervēt, neizejot no biroja vai mājām, - ar interneta palīdzību. Ar jauniem šāda veida piedāvājumiem ikviens varēja iepazīties pagājušās nedēļas nogalē tūrisma gadatirgū Balttour 2001 Ķīpsalā. Piemēram, sabiedriskais fonds Atvērtā Latvija prezentēja informācijas tehnoloģiju paketi tūrisma pakalpojumiem IOTS (Intelligent Open Tourism Systems), kas ietver centralizētu Latvijas tūrisma objektu datu bāzi un tās vadību ar neierobežotu klientu pieprasījumu skaitu, tūrisma objektu standartizāciju un citas iespējas. Sistēmas autori uzskata, ka tā spēšot nodrošināt ceļotājus, tūrisma operatorus un pakalpojumu sniedzējus ar viņus interesējošo visjaunāko tūrisma informāciju Latvijā. Ar sistēmu varēs iepazīties mājaslapā www.openlatvia.lv, apmeklējot sadaļu Tūrisma portāli. Kopā ar Vidzemes Tūrisma asociāciju izstrādāta viena no IOTS sastāvdaļām - universāla tūrisma pakalpojumu rezervēšanas sistēma, kas sāks darboties jau pavasarī, un no 1. aprīļa visiem interesentiem būs iespēja internetā saņemt pilnīgu informāciju par tūrisma pakalpojumiem un apskates objektiem Alūksnes, Gulbenes, Madonas, Cēsu, Valkas un Valmieras rajonā. Informāciju par Rīgu, Rīgas rajonu un Jūrmalu, arī Limbažu, Ogres un Tukuma pilsētu un rajonu tūristi varēs atrast mājaslapā www.rigaregion.com., kas izveidota starptautiskajā projektā Destination Riga. Destination Riga ir Zviedrijas un Latvijas kopīgs projekts. Rīgas reģiona tūrisma attīstības aģentūras sabiedrisko attiecību un mārketinga speciālists Aigars Smiltnieks informēja, ka pamatinformācija par tūrisma iespējām pašlaik portālā ir pieejama latviešu un angļu valodā un līdz jaunās tūrisma sezonas sākumam portāla datu bāzē tiks ievadīta pilnīgāka un detalizēta informācija par tūrisma objektiem un piedāvātajiem pakalpojumiem. Jau martā portāls būs pieejams arī mobilajos sakaru līdzekļos WAP formātā, un maijā portālā tiks iekļauta arī rezervēšanas sistēma. Kopējās projekta izmaksas ir apmēram 800 000 latu, un lielāko izmaksu daļu sedz Zviedrijas vadības fonds Swedfund. Izvēlēta vieta Ulmaņa piemineklim Diena. Latvijas prezidenta Kārļa Ulmaņa piemineklis atradīsies iepretim Rīgas domei, un to iecerēts izveidot cilvēka augumā pēc K. Ulmaņa prototipa. Līdz maijam konkursa kārtība noteiks mākslinieku, kurš veidos pieminekli. Tā izmaksas varētu sasniegt 100 000 latu. Līdzekļi piemineklim netiks prasīti valdībai, bet gan vākti ziedojumos. Jau kopš rudens katru dienu Rīgas Latviešu biedrība pieejama ziedojumu kastē. Ievēlēts LELBAL arhibīskaps NRA. Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas (LELBAL) līdzšinējais arhibīskaps Elmārs E. Rozītis atkārtoti ievēlēts par arhibīskapu uz turpmākajiem septiņiem gadiem. Par Rozīti balsojuši 194 no 231 vēlēšanu dalībniekiem. Otrs arhibīskapa amata kandidāts prāvests Fricis T. Kristbergs no Toronto saņēmis 35 balsis. Vēlēšanās piedalījušās vairāk nekā 90% no LELBAL 134 draudzēm un ap 100 garīdzniekiem Eiropā, Austrālijā, Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā. Patruļkuģiem izvēlēti vārdi NRA. Pagājušā gada 10. oktobrī Latvijas Jūras spēku komandieris jūras kapteinis Ilmārs Lešinskis ar preses starpniecību uzaicināja iedzīvotājus piedalīties visai neparastā konkursā - palīdzēt jaunajiem Jūras spēku patruļkuģiem dot vārdus, tādējādi kļūstot par to sava veida krustvecākiem. Jaunos patruļkuģus Latvijas Jūras spēki saņems šā gada pavasarī no Norvēģijas. Atsaucoties uz Jūras spēku komandiera aicinājumu, iedzīvotāji iesūtījuši vairāk nekā 200 dažādu interesentu variantu jauno kuģu nosaukumiem -, jo kuriem Aizsardzības ministrijas Heraldikas komisija pieņēma lēmumu jaunos patruļkuģus dēvēt par "Lingu" un "Lodi". Par konkursa uzvarētāju kļuvusi Silva Dziedātāja no Saldus, kas ir abu nosaukumu autore. Maskošanās festivāls Daugavpilī Diena. No 23.līdz 25.februārim Daugavpilī notiks otrais masku tradīciju festivāls, kurā piedalīsies folkloras ansambļi no Latvijas, Lietuvas, Baltkrievijas un Krievijas. Festivālu rīko Daugavpils pilsētas dome kopīgi ar Valsts tautas mākslas centru. Kā Dienai pastāstīja Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja vietniece Rita Strode, Daugavpils ir vienīgā vieta Latvijā, kur notiek šāds festivāls, un tas ir veltīts dažādu tautu Meteņu tradīcijām. Festivāla laikā notiks zinātniski praktiska konference Meteņi-vēsturiskās saknes un svētki šodien, radošās darbnīcas, koncerti, kā arī masku balle Latviešu kultūras centrā. Visu svētku laiku darbosies tirdziņi un Meteņu virtuve, bet festivāls noslēgsies ar Meteņu svētkiem Dubrovina parkā. R.Strode piebilda, ka ir doma Daugavpils maskošanās festivālu reģistrēt starptautiskajā festivālu organizācijā CIOFF. Pirmais starptautiskais maskošanās festivāls Daugavpilī notika 1995.gadā, tā idejas autore ir režisore Līga Balode. Atvērta jauna moderna bibliotēka Diena. Vairāk nekā 4000 nosaukumu jaunākās ekonomikas, uzņēmējdarbības un jurisprudences grāmatas, 97 nosaukumu periodiskie izdevumi, 50 datori ar interneta pieslēgumu tiek piedāvāti pirmajā jaunajiem uzņēmējiem un juristiem domātajā publiskajā bibliotēkā, kas pirmdien tika atvērta biznesa augstskolā Turība Graudu ielā 68. Bibliotēkas fondos atrodamās 4222 nosaukumu grāmatas galvenokārt ir par uzņēmējdarbības vadību, jurisprudenci un ekonomiku, tādēļ arī jaunajā publiskajā grāmatu krātuvē visvairāk interesanta un noderīga varētu atrast tieši minēto nozaru studenti, uzņēmēji un juristi, uzskata augstskolas Turība Mārketinga un klientu servisa daļas vadītāja Sigita Erdmane. Grāmatu klāsts esot veidots pēdējo piecu gadu laikā, kas nozīmē, ka bibliotēkā atrodama jaunākā latviski, krieviski, angliski un vāciski izdotā literatūra. "Moderna bibliotēka," lepojas S.Erdmane, norādot uz 50 bibliotēkas darba vietām, kurās var strādāt ar datoru un internetu. Līdz ar to bibliotēkā pieejamas arī ziņu ģentūras LETA ziņas, Lietišķās informācijas dienesta izdevumi, preses izdevumu elektroniskās versijas. Tiesa, par interneta izmantošanu jāmaksā 1,18 lati stundā. Taču vidusskolēni un arodskolu audzēkņi no 1.marta līdz 1.septembrim var izmantot akcijas Dalies turībā piedāvājumu bibliotēkā desmit stundas ar internetu strādāt bez maksas. Atjaunos Preiļu muižu Diena. Preilieši nolēmuši pakāpeniski atjaunot Preiļu pilsētas vēsturiskā mantojuma lielāko lepnumu - valsts nozīmes arhitektūras pieminekli - Preiļu muižas kompleksu un pili. Preiļu domes attīstības plānošanas nodaļa sadarbībā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju un Valsts nodarbinātības dienesta Preiļu filiāli ir izstrādājusi investīciju projektu, kas paredz ne tikai kultūrvēsturisko pieminekļu restaurāciju, bet arī atdzīvināšanu, dodot tiem jaunas funkcijas. 1860.gadā angļu neogotikas stilā celtā Preiļu muižas pils patlaban stāv tukša. Pirms kara tur ir bijusi lauksaimniecības skola, tad vidusskola. Pēc kara pilī ierīkoja aušanas cehu, un laikam gan elektriskā dzirkstele pakulās bija vainojama 1978.gadā notikušajā ugusnelaimē. Pēc tam pilij neprasmīgi uzlikts jumts, un pēdējais, ko te savā laikā gribējuši ierīkot, bija pionieru pils. Tomēr ne ateisma muzeja, ne pionieru pils projektiem Preiļos nebija ilgs mūžs. Pašlaik pilsētas dome vēlas atrast rentablu ideju, lai būtu vērts ieguldīt līdzekļus pils atjaunošanā. Ēkā varētu ierīkot muzeju vai viesnīcu, jo Preiļos jau sāk trūkt vietas tūristiem. Šā gada jūnijā Preiļos notiks Trīszvaigžņu sporta spēles, uz kurām sabrauks daudz ciemiņu, tāpēc preilieši grib līdz tam laikam ne tikai sakārtot sporta būves, bet arī sakopt pilsētu. Latviju ierindo alkohola patēriņa priekšgalā Diena. Alkohola un nelegālu narkotiku lietošana skolu jauniešu vidū vecumā no 15-16 gadiem daudzās Eiropas valstīs pēdējo piecu gadu laikā ir krasi pieaugusi, teikts Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ziņojumā. Tas izplatīts PVO Eiropas valstu ministru konferencē par jauniešu un alkoholisma problēmām, kura no 19. līdz 21.februārim norisinās Stokholmā. Galvenie informācijas avoti bijuši statistikas un pētījumu dati. Pēc šiem datiem Latvija izceļas ar vislielāko nereģistrēto alkohola patēriņu (14,2 litri gadā uz cilvēku) un ar vidēji lielu reģistrētā patēriņa līmeni (7,1 litri uz cilvēku). Saskaņā ar datiem par narkotiku lietošanu 1999.gadā vidēji 22% Latvijas skolu jauniešu izmēģinājuši narkotikas (26% zēnu un 18% meiteņu). Šajā ziņā Latvija ir 9.vietā no pētītajām valstīm un pilsētām (aiz Lielbritānijas, Čehijas, Francijas, Īrijas, Itālijas, Slovēnijas, Dānijas, Maskavas). Igaunija un Lietuva ar mazāku patēriņu ir attiecīgi 15. un 17.vietā. Eiropas skolēnu vidū Latvijas jaunieši ar alkohola lietošanu īpaši neizceļas, lai gan pie mums to lieto vairāk nekā vidēji Eiropā, atzina A.Pelne. Latvijā alkoholu pēdējo 12 mēnešu laikā bija lietojuši 88% 16 gadus veci pusaudži, taču Eiropā - vidēji 83%. Nākotnes partijas listē liriķi un fiziķi Diena. Kultūras vēsturnieka Romāna Pussara vadītā Nākotnes partija ir viena no jaunākajām politiskajām organizācijām, kas uzskata sevi par nacionālu, centrisku partiju. Vēlēšanās tā piedalīsies pirmo reizi, kaut arī sarakstā ir cilvēki ar pieredzi pašvaldības vēlētās vai izpildinstitūcijās. Rīgas domei Nākotnes partija piedāvā nepilnu kandidātu sarakstu, kurā līdzās vairākiem kultūras darbiniekiem ir cilvēki, kas strādājuši saimniecisku institūciju vadībā, tajā pašā laikā kandidātu listē iekļauti arī septiņi pensionāri. Nākotnes partija ir reģistrēta 2000.gada 15. novembrī, un tajā ir aptuveni 400 biedru. Pretēji pareģojumiem par labēji radikālas partijas veidošanos tā savā darbībā vēlas būt centriska organizācija. Rīgas domes vēlēšanām piedāvātajā listē no 40 kandidātiem augstākās izglītības nav astoņām personām. Kandidātu vidējais vecums ir 53 gadi. Ar saviem sarakstiem NP startē arī Aizputē, Saldū, Jelgavā un Madonā. Rīgā NP neizvirza mēra amata kandidātu, jo uzskata, ka tas nebūtu jādara organizācijai, kas pastāv tikai dažus mēnešus. Tāpat kā vairāki nelieli politiskajie spēki, tā tomēr var cerēt uz iekļūšanu domē ar vienu vai diviem cilvēkiem. "Mūsu sarakstā ir sabalansēti liriķi un fiziķi," tēlaini teic R.Pussars, norādot uz tādiem kultūras pārstāvjiem listē kā Mūzikas akadēmijas docents Vilnis Salaka, Operas solisti Kārlis Miesnieks un Uldis Leiškalns, kinorežisors Rodrigo Rikards. Pats R.Pussars arī ir kultūras darbinieks, kas padomju laikā strādājis Raiņa Literatūras un vēstures muzejā, ir daudz publicējies. Savukārt atmodas gados R.Pussars uzstājās gandrīz katrā lielākā mītiņā vai pasākumā, viņš ir piedalījies Neformālās tautas frontes veidošanā un neilgu laiku bijis arī Pilsoņu kongresā. No LNNK ievēlēts Rīgas domē, bet no 1995. līdz 1997.gadam bijis Nacionālās radio un televīzijas padomes loceklis. Savukārt pie praktiķiem tiek minēts, piemēram, zinātņu doktors Aldis Taurītis, kas savulaik no Tēvzemei un brīvībai ir kandidējis uz Jelgavas domi; zinātnieks Andrējs Krūmiņš, kas nekad nav kandidējis vēlēšanās, strādājis Latvijas gaisa satiksmes vadības centrā, bet pēc tam pievērsies informācijas tehnoloģijām, ar kurām saistīts arī viņa pašreizējais darbs Hipotēku un zemes bankā. Dainas pārceļo uz internetu Diena. No Krišjāņa Barona Dainu skapī atrodamajām 217 996 tautasdziesmām, kas pierakstītas uz garām, šaurām papīra strēmelēm, internetā ieskenēta jau viena trešdaļa, stāsta Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves asistents Aldis Pūtelis, vedinot pirmās ieskenētās dainas apskatīties mājas lapā: http://www.lza.lv/lat-/inst/LFK/lfk.html. Kad darbs pie tautasdziesmu lapiņu skenēšanas pēc trīs gadiem būšot pabeigts, mājas lapas nosaukums būšot pavisam vienkāršs: www.dainuskapis.lv. "Prāta vētra" nokļūst "Time" portālā Diena. Grupas "Prāta vētra" fani kopš pagājušās svētdienas interneta portālā, kuru veido ASV žurnāla "Time" Eiropas izdevums, ar adresi var atrast visnotaļ cildinošu materiālu par saviem mīluļiem. Rakstā tiek ieskicēta gan grupas izaugsme kopš dibināšanas Jelgavā 1989. gadā, gan atšifrēti ansambļa dalībnieku īstie vārdi, gan pieminēti prominentie atbalstītāji. Parkšķis - 2001.gada kukainis Diena. Par 2001.gada kukaini Latvijas Entomoloģijas biedrība nolēmusi pasludināt parkšķi jeb sarkanspārnu siseni. Parkšķis pieder taisnspārnu kārtai, kurai pieder siseņi, circeņi, zemesvēži un citi. Šī suga, kas kā reta ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā, ir sastopama tikai sausos un siltos biotopos, pārsvarā gar piekrasti. Lielākās zināmās populācijas ir Kolkas apkārtnē un Papē. Kad parkšķis mierīgi sēž vai barojas, to sausajā zālē nav iespējams pamanīt. Bet, kad parkšķis pamana kādu putnu vai cilvēku, tas ar savdabīgu troksni paceļas spārnos. Sarkanie pakaļspārni parādās it kā ne no kurienes, ļaujot izvairīties no ienaidniekiem. Nav vairs dzirdama putniņu čivinā- šana. Nav vairs kur meklēt pirmās sniegpulkstenītes,jo atkal ir auksts - atkal ir uzsnidzis sniegs (Rīgā 10 cm, lauku rajonos 20 cm). Katru dienu spēcīgi putina un nemaz negrib rimties. Nekas vairs neliecina par to, ka pagājušonedēļ no sniega vairs nebija ne vēsts. Cilvēki staigā nedaudz sadrūmuši - tikko jau bija silts un saulains, bet šone- dēļ - auksts un atkal jāmeklē jau noslēptie kažoki un siltie mēteļi. Kas mūs sagaida nākamnedēļ? Vai ziema ir atgriezusies uz ilgu laiku? Laikam jau ne. Tā jau pie mums notiek, kad tuvojas pavasaris... Re nu! Tikko uzspīdēja saulīte.