Partiju un politiķu reitingi SKDS. Februārī ievērojami pieaudzis Tautas partijas reitings - pēc vairāku mēnešu "krīzes" tā apsteigusi gan "Latvijas ceļu", gan TB/LNNK, piekāpjoties tikai sociāldemokrātiem. Uz jautājumu "Par ko jūs balsotu Saeimas vēlēšanās, ja tās notiktu rīt?" 17,1% (janvārī 18,8%) atbildējuši LSDSP, 13,6% (janvārī 8,2%) par Tautas partiju, 13,4% (j. 10,8%) par Latvijas ceļu, 10,3% (11%) par TB/LNNK, 5,6% (5,1%) PCTVL, 3,4% (3,1%) par Zaļo partiju, 2,3% (2,3%) par LZS, 2,2% (2,2%) par Jauno kristīgo partiju un 1,8 (3,1%) par Darba partiju. Interesants šķiet Tautas partijas reitinga milzīgais kāpums, jo politiķu un valsts amatpersonu reitingi rāda, ka neviens no Tautas partijas politiķiem nav vērtēts ar plus zīmi. ar -1,2 vērtēta V. Muižniece, ar -9,1 Rihards Pīks, savukārt A. Šķēle (-28,6) ir populārāks tikai par Tatjanu Ždanoku un Alfrēdu Rubiku. No politiķiem visaugstāko punktu skaitu ieguvusi Valsts prezidente V. Vīķe-Freiberga (62,7). Viņai seko E. Repše (55,3), A. Ārgalis (37,5), J. Bojārs (30,2), K. Lībāne (10,2), J. Straume (9,1), E. Baldzēns (7,2), I. Ūdre (4,2), G. Bojārs (0,8). Ne visas partijas par atklātību NRA. Atbalstu projektam Atklātība politisko partiju finansēšanā, kas paredz neslēpt priekšvēlēšanu reklāmas tēriņus, izteikušas tikai astoņas no 50 politiskajām partijām. Sabiedrības par atklātību Delna koordinētajā un Sorosa fonda - Latvija finansētajā projektā līdz pirmdienai partijas tika aicinātas apliecināt gatavību līdzdarboties tajā, savukārt līdz 31. martam - iesniegt detalizētas atskaites par vēlēšanu kampaņas ieņēmumiem un izdevumiem. Atbalstu projektam Atklātība politisko partiju finansēšanā paudis Latvijas ceļš (LC), Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (TB/LNNK), Latvijas Zemnieku savienība (LZS), Latviešu Zemnieku savienība, Jaunā kristīgā partija (JKP), Kristīgi demokrātiskā partija, Mēs savam novadam un Latvijas Zaļā partija (LZP). Par piekrišanu finansu atklātībai informējusi, bet to vēl nav apstiprinājusi Tautas partija. Otrdien arī Daugavpils pilsētas partija, kuru vada pilsētas mērs Aleksejs Vidavskis, pauda gatavību piedalīties projektā. "Informāciju par to, cik un kas maksā, mēs paši varam dabūt, turklāt daudz patiesāku nekā Delna. Delnai katrs sacīs to, ko gribēs, tāpēc tai varu ieteikt drīzāk vērsties pie mums, nevis otrādi," apgalvoja Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) priekšsēdētājs Juris Bojārs. LSDSP neplāno arī uzrādīt savas finanses, jo partija nav oficiāli aicināta to darīt, turklāt "Delna nav informācijas monopolists", sacīja J. Bojārs. Lai arī JKP paudusi atbalstu projektam, tās valdes loceklis Ainārs Šlesers uzskata, ka "politiķi ir aizspēlējušies absurdi tālu, uzskatot Delnu par godīguma un caurspīdīguma garantu". Viņš piebilda, ka nepamatoti tiek pārspīlēta organizācijas loma, kura jau vienreiz demonstrējusi neprofesionālu rīcību Latvijas kuģniecības privatizācijas procesa uzraudzības mēģinājumā. No projekta nekādu rezultātu negaida Par cilvēka tiesībām Latvijā (PCTVL), kura pati to tomēr neignorēšot, lai gan pirmdien savu sadarbības apliecinājumu vēl nebija iesniegusi. "Ņemot vērā mūsu niecīgo rocību, mums nav problēmu uzrādīt savas finanses, un mēs šajā aspektā neesam problēma," sacīja PCTVL Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Urbanovičs. Deputāts uzskata, ka partiju reklāmas finansu uzrādīšana būs tikai "pupu mizas un vēlamā imitācija", ko ar milzu entuziasmu atbalstīs tieši lielākie grēkāži, tāpat kā "pret korupciju skaļi iestājas paši korumpanti". LZS priekšsēdētājam Augustam Brigmanim "Delnas funkcija tā īsti nav skaidra", un reklāmas finanses viņš ir gatavs uzrādīt arī bez šīs organizācijas starpniecības. Latvijas Demokrātiskās partijas priekšsēdētājs Andris Ameriks uzskata, ka Delnas akcijas galvenā mērķgrupa ir lielās, bagātās partijas. Papildu uzraudzība nav peļama, bet kontrole nebūs pilnīga, piemēram, lai novērtētu pirkto intelektuālo potenciālu, idejas, - sprieda A. Ameriks. Pēkšņa interese par Skadiņas lietu NRA. Ministru prezidents un savienības Latvijas ceļš (LC) priekšsēdētājs Andris Bērziņš ģenerālprokuroram Jānim Maizītim otrdien nosūtījis vēstuli saistībā ar Saeimas Ārlietu komisijas vadītāja un bijušā ministru prezidenta Guntara Krasta izteikumiem par Ģenerālprokuratūrā pazudušajiem sarakstiem, kuros minēti politiķi - iespējamie kukuļdevēji un kukuļņēmēji. Intervijā Neatkarīgai Rīta Avīzei G. Krasts (TB/ LNNK), runājot par Privatizācijas aģentūras (PA) ģenerāldirektora Jāņa Nagļa (LC) un ar viņu saistītās oligarhiskās kliķes ietekmi, atzina, ka var pazust arī informācija, kas it kā nonāk prokuratūrā. "Piemēram, pēc Privatizācijas aģentūras darbinieces Ilonas Skadiņas slepkavības viņas seifā tika atrasti saraksti, kuros minēti arī vairāki politiķi kā naudas saņēmēji vai devēji. Šie saraksti ir pazuduši," teica G. Krasts. Ministru prezidents ģenerālprokuroru lūdzis informēt, vai šādi saraksti ir izņemti un, ja ir izņemti, vai tiešām tie ir pazuduši. Premjers prokuratūru arī lūdz kvalificēt G.Krasta rīcību. Kā paskaidroja premjera preses sekretārs Arnis Lapiņš, neesot skaidrs, vai G. Krasts intervijā runājis kā liecinieks, kā baumotājs vai kā vēl kāds cits. G. Krasts Neatkarīgajai atzina, ka jūtas iepriecināts par premjera izrādīto iniciatīvu minētajā lietā. "PA nelikumīgās darbības valdībā ir reti apspriestas. Prieks, ka premjers ir pamodies," sacīja deputāts. Bijusī PA Maksātnespējas un bankrota sektora vadītāja I. Skadiņa ar četriem beisbola nūjas sitieniem tika noslepkavota pērnā gada 17. februārī Rīgā, kāda Valguma ielas nama pagalmā. Aizdomās par I. Skadiņas slepkavības pasūtīšanu tiek turēta bijusī PA līgumdarbiniece - vairāku uzņēmumu administratore Astrīda Svipsta. Policija pēc I.Skadiņas slepkavības viņas darba kabinetā PA atrada vairāk nekā 100 000 latu lielu naudas summu. Atsaucoties uz neoficiāliem avotiem, masu mediji arī ziņoja, ka nauda esot bijusi sadalīta vairākās čupiņās ar norādēm, no kādām personām saņemta vai kādām domāta. Viņu vidū esot bijuši arī augstu valsts amatpersonu un politiķu vārdi. Naglis: Krasts pārsniedz jebkādas visatļautības robežas LETA. Privatizācijas aģentūras (PA) ģenerāldirektors Jānis Naglis, komentējot Krasta izteikumus par iespējamo dokumentu pazušanu nogalinātās Privatizācijas aģentūras darbinieces Ilonas Skadiņas lietā, pastāstīja, ka dokumentu izņemšanā Skadiņas darbavietā piedalījušies prokurors, policijas pārstāvji un divi liecinieki, kas sīki uzskaitījuši visus dokumentus un visu naudu, kas izņemta no seifa. Naglis nespējot iedomāties, ka kāds no šiem dokumentiem būtu pazudis, un esošos dokumentus ir iespējams salīdzināt ar dokumentiem, kas uzskaitīti pie izņemšanas. "Mani izbrīna, ka Krasts, kurš ir arī Saeimas deputāts, izdzirdis par šādām nelikumībām, nav vērsies Satversmes Aizsardzības birojā, prokuratūrā vai pat nav nosaucis šos cilvēkus Saeimā," teica Naglis. Kā uzskata PA vadītājs, gadījumā, ja Krasts tā nav rīkojies, "viņš pieder pie "tēvzemiešu" meļu un provokatoru saraksta". Prokuratūras preses sekretāre Dzintra Šubrovska paskaidroja, ka apskati Skadiņas darba kabinetā veica Rīgas Galvenās policijas pārvaldes 1.nodaļas darbinieks Brjankins 2000.gada 17.februārī un papildus - 21.februārī. Nekādi saraksti, kuros būtu norādīti politiķi, lietas materiālos nav norādīti, un prokuratūra tādus neesot saņēmusi. Partiju finanses Lauku Avīze. Apvienība TB/LNNK pērn ziedojumos saņēmusi 218 839 latu un ar 15 000 latu lielākais ziedotājs ir bijušais "Latvijas kuģniecība" valsts pilnvarnieks Eižens Cepurnieks. Cepurnieks, tāpat arī Normunds Lakučs (8000 latu) un Andris Ārgalis (3000 latu), ziedojuši tieši vēlēšanu kampaņai. TB/LNNK pērn bijis ļoti maz juridisku personu ziedojumu - tikai no "Kalnozols un partneri" 50 latu, un "PRO Med. centrs" 250 latu. Pārējie ir privāti ziedojumi - lielākās summas nākušas no ārzemju latviešiem. PCTVL finansu gadu beidz ar "mīnusiem". Nenorādot ziedotāju sarakstu, kreisie uzskaita, ka ziedojumos saņemti 920 lati, bet no biedru un iestāšanās naudām un citām gadskārtējām iemaksām saņemti 238 lati. Savukārt partijas izdevumi, kas arī nav atšifrēti, bijuši 1175 lati. Tautas partija pērn ziedojumos saņēmusi 190 142 latus un lielākais privātais ziedotājs partijai bijis tās priekšsēdētājs Andris Šķēle, kas partijai atvēlējis 25 000 latu. Tādas pašas summas partijai atvēlējis Šķēles dibinātais uzņēmums "Uzņēmumu vadība un konsultācijas", SIA "Ave Lux", kas kādreiz arī ietilpa Šķēlem savulaik piederoša "Ave Lat Grupa" koncerna, ka arī "politiskās izglītības fonds". 10 000 latu TP ziedojis "Liepājas metalurgs", 6000 latu "Terrabalt", 5900 latu "Turība", 500 latu akciju sabiedrība "Lauma", 4000 latu SIA "Maiga", 3000 latu SIA "Monopols", 2000 latu zemnieku saimniecība "Betenieki", 600 latu individuālais uzņēmums "Santa", bet par 500 latiem - "Daugavpils putni", "Latgales bekons" un "Mežciems". Tautas saskaņas partija (TSP) pērn ziedojumos saņēmusi 2800 latu. Privātie ziedotāji Jāņa Jurkāna vadītajai partijai ziedojuši 2300 latu, savukārt pārējie ziedojumi saņemti no juridiskām personām. 80 lati partijas kasē pērn iegūti no biedru naudām. Kopējie partijas ieņēmumi pērn bija 2880,6 lati. Pagājušajā gadā partija ir arī iztērējusi lielas naudas summas. Lielākās - attiecīgi 2170 un 618 lati - iztērētas par reklāmu un kongresa sagatavošanu. Par citu partiju finansēm pagaidām publikāciju nav. Pirmajā lasījumā pieņem jauno konkurences likumu DELFI. Saeima ceturtdien pirmajā lasījumā atbalstīja jauno konkurences likumu. Jaunajā konkurences likumā ir mainīti kritēriji, pēc kuriem nosaka, vai diviem uzņēmumiem ir jāsniedz ziņojums Konkurences padomē par apvienošanos. Spēkā esošais likums nosaka, ja uzņēmumu, kuri apvienojas, kopējais apgrozījums iepriekšējā finansu gadā pārsniedz 25 miljonus latu un vismaz viens no uzņēmumiem pirms apvienošanās atradies dominējošā stāvoklī konkrētā tirgū, tad Konkurences padomē jāiesniedz ziņojums par apvienošanos. Turklāt Konkurences padome nolemj, vai atļaut uzņēmumu apvienošanos un ar kādiem nosacījumiem. Jaunais likums savukārt paredz, ka uzņēmumiem būs jāiesniedz Konkurences padomē paziņojums par apvienošanos arī tad, ja tie atbildīs tikai vienai no iepriekšminētajām prasībām - gan ja abu uzņēmumu apgrozījums iepriekšējā finansu gadā bija lielāks par 25 miljoniem latu, gan ja kāds no uzņēmumiem līdz tam atradies dominējošā stāvoklī konkrētā tirgū. Tāpat jaunajā likumprojektā ir precizēti vairāki termini. Konkurences likuma mērķis ir attīstīt, aizsargāt un veicināt brīvu, godīgu un vienlīdzīgu konkurenci visās tautsaimniecības nozarēs. Prostitūcijas apjomi neskaidri Diena. Kaut arī zviedru režisora Pola Holandera filma skatītājiem sniedz pārspīlētu un melīgu informāciju, tas nebūt nenozīmē, ka Latvijā nepastāv prostitūcija un visas ar to saistītās problēmas. Prostitūcijas apmēri sākuši palielināties 90.gadu sākumā, kad Latvijā iezīmējās lauksaimniecības un rūpniecības panīkums un parādījās bezdarbs, tādēļ par vienu no galvenajiem prostitūcijas cēloņiem uzskatāma nabadzība. Tā pēc ilgo darba gadu vērojumiem secina Valsts seksuāli transmisīvo un ādas slimību centra profilakses un metodikas nodaļas vadītāja Judīte Pirsko. J.Pirsko stāsta, ka patlaban krietna daļa sieviešu izvēlas prostitūciju, jo nespēj konkurēt darba tirgū, darbs ir maz apmaksāts un šķiet, ka uz ielas vienā naktī var nopelnīt to pašu, ko medmāsa, strādādama veselu mēnesi. "Viņām nav izglītības, mājās viņas nevienam nav vajadzīgas. Ir arī jaunietes narkomānes, kas pelna naudiņu dienišķai devai. Bet uz pārbaudēm nāk arī studentes, kuru stipendija ir 7,5 lati un kurām trūkuma dēļ vecāki nespēj finansiāli palīdzēt," saka J.Pirsko. J.Pirsko lēš, ka Latvijā patlaban varētu būt aptuveni 10 000 prostitūtu, presē parādījušies skaitļi pat par 15 000, savukārt oficiālie Narkotiku apkarošanas biroja tikumības policijas nodaļas dati liecina, ka prostitūtu nav vairāk par 3000, no kurām 90-95% koncentrējušās Rīgā. Atdzimstošās tikumības policijas nodaļas priekšnieks Arturs Vaišļa stāsta, ka oficiālais skaitlis iegūts, balstoties uz reidu laikā iegūto informāciju. Par problēmu atzīst sieviešu diskrimināciju BNS. ASV valsts departaments ikgadējā ziņojumā par cilvēktiesību ievērošanu uzsvērts fakts, ka Latvijā darbavietās plaukst sieviešu diskriminācija, arī vardarbība pret sievietēm mājās ir plaši izplatīta un prostitūcija Rīgā ir nopietna problēma. Ziņojumā Latvijai arī aizrādīts par pārmērīgu spēka lietošanu pret aizturētajiem spēka struktūrās, cietumu slikto stāvokli, tiesu sistēmas vājumu, aizdomām par korupciju un pārlieku ilgo cilvēku turēšanu pirmstiesas apcietinājumā bez tiesas sprieduma. "Valdība pamatā respektē pilsoņu un lielās nepilsoņu kopienas tiesības, tomēr problēmas atsevišķās jomās saglabājas," teikts pirmdien izplatītajā ziņojumā. Sociāldemokrāti ķērušies pie Satversmes pārstrādāšanas NRA. Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) dome sestdien nolēma gada laikā izstrādāt jaunas Satversmes projektu un ierosināt to izvērtēt tautas nobalsošanā. Kā skaidroja Juris Bojārs, spēkā esošā Satversme esot morāli novecojusi, turklāt tā ir tikai 16 lappusu biezumā. Jaunajā Satversmes projektā tikšot iekļauta sadaļa par visas tautas vēlētu Valsts prezidentu. LSDSP arī plāno strādāt pie diviem Saeimas vēlēšanu sistēmas modeļiem, paredzot vai nu jaukto, vai vienmandāta apgabalu vēlēšanas. Galīgā lēmuma pieņemšanai sociāldemokrāti sola rīkot pat zinātniskas konferences. J. Bojārs uzsvēra, ka LSDSP Satversmes projektā detalizētāki tikšot skaidrotas valsts augstāko amatpersonu - Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja un Ministru prezidenta - pilnvaras, apstiprināšanas un atsaukšanas kārtība. LSDSP Satversmē sola arī iestrādāt sadaļu par pašvaldībām, kas šobrīd Latvijas konstitūcijā vispār nav aprunātas. Tāpat sociāldemokrāti sola Satversmē paredzēt valsts cilvēktiesību pārstāvja - ombudsmena - amata ieviešanu. Berezovskis ar naudu balstīs krievvalodīgos Latvijā Diena. Atverot Latvijā ASV dibinātā fonda Pilsoņu tiesības un brīvības pastāvīgo pārstāvniecību, krievu mediju magnāts Boriss Berezovskis neesot vēlējies ar savu iniciatīvu radīt politiskus sarežģījumus vai kaitēt sabiedrības integrācijas procesam Latvijā, paskaidroja fonda pilnvarotā pārstāve Latvijā Natālija Troicka. Rēķinoties ar savas personas pretrunīgo vērtējumu dažādu valstu medijos un tiesībsargājošās iestādēs, krāpšanā un valsts uzņēmumu izlaupīšanā apsūdzētais B.Berezovskis pirms galīgā lēmuma nolēmis noskaidrot Latvijas varas iestāžu viedokli par fonda izveides lietderīgumu un esot iepriecināts par Latvijas konstruktīvo attieksmi pret palīdzības piedāvājumiem. Fonds Pilsoņu tiesības un brīvības nodibināts 2000.gada decembrī Ņujorkā, tā pamatdarbība ir vērsta uz Krieviju un aiz tās robežām dzīvojošo krievvalodīgo kopienu atbalstīšanu. Kopējais B.Bere-zovska ieguldījums fondā sasniedz 25 miljonus ASV dolāru (15,5 miljoni latu). Latvija pagaidām būs vienīgā Baltijas valsts, kurā darbosies fonda pārstāvniecība. Šogad tā dažādiem projektiem varēšot atvēlēt 150 tūkstošus ASV dolāru (93 tūkstoši latu), un fonda uzdevums būtu rūpēties par attiecību uzlabošanos latviešu un krievvalodīgo iedzīvotāju starpā. Sekmīgas fonda darbības gadījumā budžets varētu tikt palielināts, kā arī varētu domāt par pārstāvniecību atvēršanu Igaunijā un Lietuvā. Starp pazīstamākajiem fonda jau realizētajiem projektiem ir krievu zinātnieka un disidenta Andreja Saharova vārdā nosauktā muzeja un sabiedriskā centra izveidošana Maskavā, kas izmaksājusi 3 miljonus ASV dolāru (1,9 miljoni latu), kā arī Staļina represiju dokumentācijas elektroniskās bibliotēkas izveide. Ceļiem naudas mazāk nekā Albānijā NRA. Pēc Eiropas Savienības (ES) PHARE programmas ekspertu pētījumiem, Latvija šobrīd atrodas vienā no pēdējām vietām Eiropā pēc finansējuma uz valsts autoceļu tīkla vienu kilometru. Pirms trim gadiem Latvijā finansējums uz valsts autoceļu vienu kilometru bija tikai 3930 eiro, kamēr Slovākijā tas bija 32 760 eiro, Ungārijā - 23 890 eiro un pat Albānijā - 6120 eiro, liecina ES speciālistu pētījumi. Pat kaimiņzemēs Igaunijā un Lietuvā 1998. gadā šie skaitļi bija attiecīgi 4980 eiro un 5670 eiro. 1999. gadā situācija ceļu nozarē Latvijā bija labvēlīgāka, bet 2000. gadā šis finansējums jau bija ievērojami samazinājies un bija vairs tikai 3200 eiro uz vienu autoceļu tīkla kilometru. Pērn autoceļu remonta deficīts veidoja jau 325 miljonus latu, un nav īpašu cerību, ka situācija autoceļu nozarē tuvākajā laikā varētu uzlaboties. Autoceļu galvenais barotājs ir Valsts autoceļu fonds (VAF), kurā savukārt lielāko ienākumu daļu veido ienākumi no iekasētā degvielas akcīzes nodokļa, taču ar tā iekasēšanu atbildīgajām institūcijām pēdējā laikā neveicas, jo, sākot ar 1999. gadu, sistemātiski samazinās iekasētā degvielas akcīzes nodokļa apmēri. Finansu ministrs Gundars Bērziņš gan pauda, ka ir "uzlabojusies benzīna akcīzes nodokļa iekasēšanas administrēšana", lai gan reāli tas nav vērojams. Finansu ministrs uzskata, ka ceļus nepieciešams remontēt fundamentāli, tas ir, nevis paredzot konkrētus līdzekļus bedru lāpīšanai, bet gan pilnībā atjaunojot ceļa segumu un tā pamatni. Šādu ideju savulaik izteica arī G. Bērziņa politiskais patrons, Tautas partijas līderis un tolaik vēl premjers Andris Šķēle. Lai gan tieši A. Šķēles valdīšanas laikā VAF tika nogriezti 10% no iekasētā degvielas akcīzes nodokļa apjoma, G. Bērziņš šobrīd kā lielu dāvanu ceļiniekiem pieļauj atgriešanos pie kādreizējās degvielas akcīzes nodokļa sadales - 60% par labu autoceļiem pret 40% valsts budžetā ieskaitāmajiem līdzekļiem. Pirmā lieta Eiropas Cilvēktiesību tiesā Rīgas Balss. Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) ir pieņēmusi izskatīšanai pēc būtības pirmo lietu no Latvijas - kreiso politiskās apvienības pārstāves Ingrīdas Podkolzinas sūdzību par vēlēšanu tiesību ierobežošanu, pamatojoties uz diskrimināciju valodas ziņā, apstiprināja Latvijas pārstāve ECT Kristīne Malinovska. Podkolzina bija vienīgais cilvēks ko 7. Saeimas vēlēšanās svītroja no kandidātu saraksta neadekvātu valodas zināšanu dēļ. Bieži ECT nemaz nepiespriežot kompensāciju, jo uzskatot, ka cilvēktiesību pārkāpumu atzīšana jau ir kompensācija. Latvijā medicīnai atvēlēts vismazāk NRA. Atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm Latvijā veselības aprūpei no iekšzemes kopprodukta atvēlēts divreiz mazāk līdzekļu, divreiz mazāk naudas piešķirts katra iedzīvotāja ārstēšanai, bet zāļu iegādes kompensācijām paredzēts aptuveni četrreiz mazāks finansējums. Iedzīvotājiem daļēji apmaksājot medikamentus, valsts var ievērojami samazināt izdevumus tālākajai ārstēšanai slimnīcās. Lietuvā katram iedzīvotājam ambulatorai ārstēšanai iegādāto zāļu kompensācijai gadā vidēji tiek atvēlēti 20,89 ASV dolāri , Igaunijā 18,5 dolāri, bet Latvijā tikai 5,25 ASV dolāri. Igaunijai apmaksāto zāļu sarakstā iekļauti 850 aktīvo zāļvielu nosaukumi, Lietuvai ir 351, bet Latvijai tikai 278 nosaukumi. Pēc kopējā zāļu tirgus datiem, viens Latvijas iedzīvotājs medikamentu iegādei gadā tērē vidēji no 46 līdz 50 ASV dolāriem, savukārt Eiropas Savienības valstīs vidēji 300 dolāru. Attīstītās valstis 60-80 procentus izdevumu par zālēm sedz no valsts budžeta, toties Latvijā kopumā slimnīcu un ambulatorajai ārstēšanai kopā vajadzīgās zāles apmaksātas tikai par 30 procentiem. Pērn Latvijā veselības aprūpes budžets bija tikai 3,3 procenti no iekšzemes kopprodukta, turpretī Lietuvā 5,8 procenti, bet Igaunijā 6,6 procenti. Tātad katra iedzīvotāja ārstēšanai gadā Igaunijā atvēlēti vidēji 205 ASV dolāri, Lietuvā 175 dolāri, bet Latvijā tikai 87,8 ASV dolāri. Pirmie bērni no pašmāju sperma donoriem Rīgas Balss. Latvijā tikko piedzimuši pirmie divi bērniņi no pašmāju spermas donoriem. Ilgu laiku mākslīgajai apaugļošanai Latvijā tika izmantoti Igaunijas donori. Pašlaik grūtniecība no Latvijas donoriem iestājusies vēl aptuveni 10 sievietēm. Klīnikā EGV noticis otrs tikpat nozīmīgs jaunums - pirmo reizi arī Latvijā divām sievietēm iestājusies grūtniecība, izmantojot sasaldētus embrijus. Klīnikas ginekologs Gunārs Ūbelis pastāstīja, ka 98% pacienšu, kas nāk uz apaugļošanas operācijām vēlas, lai bērna bioloģiskais tēvs būtu latvietis. Vidēji Eiropā 10 - 15% pāru nepieciešama mediķu iejaukšanās, lai tiktu pie bērna. Ņemot vērā, ka Latvijā pēdējos gados ir bijis visai augsts seksuāli transmisīvo slimību un abortu skaits, pie mums šie rādītāji varētu būt arī augstāki. Daugavu aprīkos ar tuneli Diena. Rīgas dome akceptējusi lēmumprojektu par tuneļa būvi zem Daugavas, lai gan vismaz šobrīd šī šķērsojuma vieta izskatās bez perspektīvas atvieglot transporta kustības sastrēgumus pilsētas centrā. Rīgas domes pieņemtajā lēmumprojektā noteikts, ka Daugavas jaunā šķērsojuma Spilves ielas un Bukultu ielas trasē tehniskais risinājums būs iegremdēts tunelis atdalītai autotransporta līdzekļu trīs braukšanas joslu kustībai abos virzienos, izveidojot tuneļa trases savienojumu Daugavas rietumu krastā ar Daugavgrīvas ielu un austrumu krastā ar Ganību dambi. Pēc Rīgas domes Finansu departamenta projektu vadības vienības vadītājas Mairas Vesmanes domām, šī šķērsojuma vieta atvieglos transporta plūsmu Rīgas centrā un arī virzienā uz ostu, turklāt tai būs izdevīgs pieslēgums uz VIA Baltica transporta koridoru. Šobrīd jau veikta trases inženierģeoloģiskā izpēte, transporta plūsmas analīze, jaunās šķērsojuma vietas iespējamās ietekmes uz vidi analīze utt., un ārzemju konsultanti atzinuši, ka tieši Spilves ielas un Bukultu ielas rajonā šī šķērsojuma vieta būtu visoptimālākā, klāstīja M. Vesmane. Pēc ārzemju ekspertu domām, būvēt iegremdēto tuneli maksātu 162,2 miljoni eiro. Valsts galvojums kredītam šāda tuneļa būvniecībai nav paredzēts likumā par šā gada valsts budžetu, turklāt Rīgas dome nav pat iesniegusi šā projekta biznesa plānu. Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Juris Visockis gan izteica cerību, ka Rīgas dome piesaistīs privātos investorus un jaunais objekts faktiski tiks būvēts uz līzinga nosacījumiem. J. Visockis prognozēja, ka dome tuneļa būvē ieguldītos līdzekļus pagaidām nezināmajam investoram varētu atmaksāt 25-30 gadu laikā. Minimālā alga palielināta Rīgas Balss. Minimālā alga, ko pirmdien akceptēja Ministru kabinets, no šā gada 1. jūlija tiks palielināta par desmit latiem, līdz ar to darbinieki neatkarīgi no tā, vai viņi strādā valsts, pašvaldības vai privātajās iestādēs, nedrīkstēs saņemt mazāku atalgojumu par 60 latiem mēnesī. Tomēr nekur īpaši netiek atzīmēts, ka minimālā alga būs atbilstoša valstī aprēķinātajam krīzes iztikas minimuma, proti, minimālajai summai, kas nepieciešama, lai cilvēks varētu apmierināt savas vajadzības. Iztikas minimuma cīpars tiek rēķināts pēc 1991. g. (!) standartiem. Ivara Godmaņa vadītā Ministru padome toreiz izkalkulēja, kas īsti nepieciešams latviešu cilvēkam, lai nenomirtu badā, būtu puslīdz apģērbies un ar jumtu virs galvas. šai "minimālā patēriņa grozā" ietilpst 217 olas, 56 kilogrami gaļas, 13 kilogrami zivju un citas "limitētas" ēdamlietas, un no nepārtikas precēm, piemēram, kaklasaite pērkama reizi 10 gados, zābaki - reizi trijos. Biežāk var atļauties iegādāties zeķbikses - trīs pārus gadā utt. Turpretim skapja iegāde jau jāplāno vairākās paaudzēs un šī plānošana jāveic deviņu kvadrātmetru lielā dzīvojamā platībā. Tēriņi par veselības aprūpi aplēsē vispār nav iekļauti jo 1991. gadā ārstēšanās vēl bija bezmaksas. Pašlaik trūcīgāko iedzīvotāju kategorija nebūt nav pensionāri, kā pieņemts uzskatīt, bet gan daudzbērnu ģimenes, ģimenes, kurās ir bezdarbnieki, kā arī nepilnās ģimenes, kur bērnus audzina tikai viens no vecākiem. Īpašums kibertelpā Diena. Vairums Latvijas nekustamā īpašuma firmu, kam ir funkcionējošas mājas lapas internetā - Latio, Vestabalt, Vecpils, Anno, Ober-haus, Domuss un Arco Real Estate - prezentē sevi visnotaļ veiksmīgi. Lapas ir pārskatāmas, labi ilustrētas un informatīvas. Interneta lapas ir dzīvotspējīga alternatīva avīzēm, jo vairākām firmām tīmeklī ir lielāks piedāvājums nekā avīzēs publicētais un informācija nereti ir arī ilustrēta. Kaut vairums firmu darbojas arī ārpus Rīgas, galvenais uzsvars, vismaz dzīvokļu tirdzniecībā, tiek likts uz Rīgu. Kā mīnusu var minēt, ka nesaprotamu iemeslu dēļ vairākas nekustamā īpašuma firmas joprojām operē ar ASV dolāriem, ziņojot par īpašumu cenu. Turklāt ne vienmēr ir skaidri nodalītas komunālo pakalpojumu izmaksas no īres maksas. Vairākas firmas palīdz arī ar finansējuma un apdrošināšanas jautājumu risināšanu, pērkot īpašumu. Lielākās Latvijas nekustamo īpašumu firmas var alfabētiskā secībā atrast Delfi portālā biznesa direktorijā adresē http://www.delfi.lv/directory/3/136/index.php. [Red. piezīme: Firmas IEVANDA nekustāmie īpasūmi ir apskatāmi mājas lapā http://lls.stcc.mass.edu/zagarins/ipasniekam.htm] Izdos jaunu žurnālu jaunatnei DELFI. Trešdien 28.februārī izdevniecība "Rīgas viļņi" laida klajā jaunu žurnālu "Mērķis", kas turpmāk reizi mēnesī informēs jauniešus par izglītības un karjeras iespējām Latvijā un pasaulē. "Mērķis" iznāks reizi mēnesī, tam būs 64 krāsainas lappuses (A4 formāts) un tas maksās Ls 0.89, "Mērķis" ir pirmais šāda veida izdevums Latvijā. Izdevniecības "Rīgas viļņi" direktore Aija Simsone teica: "'Mērķa' primārā auditorija būs progresīva skolu jaunatne un studenti vecumā no 16 līdz 24 gadiem, turklāt noderīgu informāciju tur varēs izlasīt ikviens, kurš vēlas izglītoties vai mainīt profesiju. Žurnāls sniegs precīzu informāciju par augstākās izglītības iespējām Latvijā un ārzemēs - sākot no studiju programmas līdz pat mācību maksai un iespējamiem kredītiem, par papildus izglītības kursiem, prakses un darba iespējām Latvijā un ārzemēs, par veiksmīgas karjeras priekšnosacījumiem. Žurnālā varēs atrast informāciju par interesantākajām teātra izrādēm, mūziku, populārām interneta lapām pašizglītībai un atpūtai, kino, jaunām grāmatām, psiholoģiska rakstura tēmām. Turaidā svin Meteņdienu BNS. Turaidas muzejrezervātā sestdien bija Meteņdienas svinības, kurās pulcējās folkloras kopas, dejotāji un citi svētku dalībnieki. Varēja vizināties ar "urru" - grieztuvi uz Turaidas muižas dīķa, bija meteņbērnu pēršana ar kadiķa slotiņām, un maskošanās. Lai mazinātu kurmju aktivitātes Dainu kalnā, tika rīkota "kurmju izmīdīšanas" akcija. Notika arī apdziedāšanās un lielīšanās pie muzejrezervāta vārtiem. Tautas ticējumi vēsta, ka lielīties un paplūkāt aiz matiem Meteņos vajadzēja, lai viss augtu un stieptos garumā. "Meteni dzenot", no Turaidas muzejrezervāta fonda ēkas balkona bira milzums daudzums "laimes pogu", no kurām tikai viena bija laimīgā. Tāpat bija karameļu lietus un citas jautras izdarības. Meteņdienas svētku viesi varēja aplūkot arī Turaidas muižas kalēja Andra Ščeglova darbus, iet rotaļās, piedalīties dziedāšanā. Bija iespējams nobaudīt Meteņu putru un tēju, bet uz paplātes bija sakrauti žāvētas gaļas gabaliņi, kas simbolizēja noķertos kurmjus. Noslēgumā notika atvadas no svētkiem pie ugunskura. Gribētos jau ticēt, ka ziema nav atgriezusies, taču pagaidām nevar saprast, kas īsti notiek - vēl joprojām snieg un pu- tina, gaisa temperatūra priekš ziemas ir tā kā par augstu, bet priekš pavasara - par zemu (+1oC līdz -3oC dienā, bet naktī -5oC līdz -10oC). Arī saulīte šonedēļ gandrīz nemaz nav spīdējusi... Vajadzētu sākties pavasarim, bet, ir ziema, pie kam tāda, kādai tai vajadzē- ja būt, kad bija īstais laiks. Bet neko grozīt jau mēs nevaram, kādu laiku Dieviņš at- vēlējis, tādu arī baudām, tāpēc slēpo- sim un brauksim ar kamaniņām, kamēr vēl var, un, protams, gaidīsim pavasari!