K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 185: 2001. g. 9. - 15. marts Aptuveni skaidrs, kas būs Rīgas domē Diena. Rīgas vēlēšanu komisijā jau trešdien bija saskaitīta lielākā daļa vēlētāju nodoto balsu un deputāta kandidātiem pievilkto plusa un mīnusa zīmju, tādējādi jau sāk iezīmēties jaunās Rīgas domes aprises. Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, balsis saskaitītas jau 90 no 150 Rīgas vēlēšanu iecirkņiem. Saskaņā ar šiem rezultātiem starp domē iekļuvušajiem no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas saraksta būs Dainis Īvāns, Gundars Bojārs, Jānis Gulbis, Kārlis Vahsteins. No TB/LNNK deputāta mandātus provizoriski ieguvuši Andris Ārgalis, Jānis Karpovičs, Inese Vaidere, Valdis Kalnozols. No Valsts prezidenta kancelejas vadītāja amatā aizgājušais Mārtiņš Bondars ieņem vietu apmēram ceturtajā desmitā. "Latvijas ceļu" Rīgas domē pārstāvēs Aija Poča, Aloizs Visvaldis Blonskis, Aivars Leimanis. Savukārt iepretim Lindas Baltiņas uzvārdam vēlētāji savilkuši tik daudz "mīnusu", ka viņa stabili atrodas saraksta pēdējā vietā. Juris Visockis pagaidām no trešās vietas sarakstā pagaidām ir zemāk par 30. vietu. Starp domē iekļuvušajiem no politisko organizāciju apvienības PCTVL būs Sergejs Dolgopolovs, Sergejs Zaletajevs, arī airētājs Ivans Klementjevs. Tautas partiju Rīgas domē pārstāvēs Edmunds Krastiņš, Juris Dalbiņš, Sarmīte Pika, Agnis Kalnkaziņš. No Latvijas Demokrātiskās partijas ir ievēlēti Andris Ameriks un Pēteris Laķis. No Krievu partijas ievēlēts Mihails Gavrilovs. No Latvijas Zemnieku savienības Jānis Strazdiņš, bet Maiju Rubinu vēlētāji ierindojuši 60. vietā. No Labklājības partijas visvairāk plusu ir savācis Jurijs Žuravļovs (kas gan ir cits cilvēks, nevis šīs partijas priekšsēdētājs), un olimpiskais čempions, bijušais volejbolists, bet tagad biznesmenis Pavels Seļivanovs. No Kristīgo demokrātu savienības Rīgas domē ir ievēlēts Kārlis Čerāns, no Darba partijas - Aivars Kreituss. No Latvijas Zaļās partijas ievēlēti būs Indulis Emsis un Ingmars Līdaka. No Jaunās kristīgās partijas Rīgas domes deputāta mandātu saņems Maija Vimba. Sociāldemokrāti vilcinās nosaukt mēra kandidātu Diena. Aizbildinoties ar to, ka nav zināmi domē ievēlētie deputāti, pretēji agrāk solītajam sociāldemokrāti trešdien neizvirzīja savu kandidātu Rīgas mēra amatam. Taču partijas līderis Juris Bojārs uzsvēra, ka LSDSP neatteiksies no šī amata par labu tēvzemiešiem, kuriem esot solījuši domes priekšsēža krēsla zaudēšanu kompensēt ar kaut ko vēl vērtīgāku, sīkāk nekomentējot. Priekšsēdis arī bija pārliecināts, ka TB/LNNK nāks koalīcijā viena bez Latvijas ceļa un Tautas partijas, kas ir pilnīgā pretrunā ar to, ko presei apgalvoja tēvzemiešu līderis Māris Grīnblats. Arī priekšsēža vietnieks Egīls Baldzēns nav pārliecināts par iespējām īstenot J.Bojāra modelēto situāciju. Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga nevar iedomāties, ka pēc iespaidīgās uzvaras Rīgā sociāldemokrātus varētu izslēgt no koalīcijas un politikas, ziņo BNS. Jāatceras, ka J.Bojārs bija tas, kurš Valsts prezidenta vēlēšanu dienā ieveda V.Vīķi-Freibergu Saeimas zālē, savukārt pēdējā TB/LNNK kongresa debatēs V.Vīķes-Freibergas ievēlēšana tika minēta arī kā viens no apvienības panākumiem. Tēvzemiešus uztrauc kreiso ēna pār Rīgu NRA. Pēc neoficiālas informācijas, lielākās partijas labprāt sašķeltu PCTVL, no šīs apvienības nodalot mērenāk noskaņoto spārnu - Tautas saskaņas partiju (TSP), un ir gatavas par to maksāt pat skaidrā naudā. TB/LNNK valde ceturtdien apstiprināja, ka uztur spēkā prasību par koalīcijas veidošanu Rīgas domē pēc principa - trīs valdošās partijas (TB/LNNK, Latvijas ceļš (LC) un Tautas partija), pieaicinot Latvijas Sociāldemokrātisko partiju (LSDSP), taču tēvzemieši vēlas, lai sociāldemokrāti konkretizētu savu attieksmi pret PCTVL, kā arī nosauktu konkrētu kandidatūru mēra amatam. Viens no LSDSP līderiem Gundars Bojārs izteicās, ka pagaidām sociāldemokrāti uzskata kreisos par opozīcijas frakciju, taču viņš pieļāva, ka, apstākļiem mainoties, varētu ar viņiem uzsākt sarunas. Patlaban izskatās, ka kreisie kļuvuši par visai iekārojamiem sadarbības partneriem un lielākās partijas labprāt sašķeltu PCTVL, nodalot no tās Jāņa Jurkāna vadīto TSP. "Šie mēģinājumi nav sākušies šodien un nebeigsies rīt," atzina TSP kandidāts mēra amatam Sergejs Dolgopolovs. Viņš teica: "Mēs esam startējuši kopā un turēsimies kopā. TSP nostāja ir konsekventa, un mēs neesam piekrāpuši savus sadarbības partnerus, lai gan tāpēc varbūt arī zaudējam." G. Bojārs pieļāva, ka PCTVL šķelšanas mēģinājums ir valdošo partiju darbs. "Tās ir viņu metodes, kas acīmredzot nav mainījušās," sacīja sociāldemokrāts. Savukārt TB/LNNK priekšsēdētājs Māris Grīnblats Neatkarīgajai sacīja, ka tēvzemieši "šādās lietās nepiedalās, ne tādēļ, ka esam par PCTVL vienotību, bet tāpēc, ka negrasāmies sadarboties ne ar apvienības deputātiem kopumā, ne Tautas saskaņas partijas pārstāvjiem atsevišķi". M. Grīnblats domā, ka šķelšanas taktika varētu būt izdevīga partijām, kas pie varas Rīgā raujas par katru cenu, taču viņš atturējās precizēt, vai ar to domājis sociāldemokrātus. Sarunas par iespējamo sadarbību nākamajā Rīgas domē nevedas arī citiem politiskajiem spēkiem. Latvijas Zaļās partijas (LZP) dome vakar noraidīja iespēju veidot deputātu apvienību Centrs 2 kopā ar Labklājības partiju, Jauno Kristīgo partiju un Kristīgo demokrātu savienību. LZP priekšsēdētājs Indulis Emsis atzina, ka jau pirms partijas domes sēdes piezvanījuši LP pārstāvji, kas atteikuši savu līdzdalību jaunveidojamajā struktūrā, un līdz ar to šāda deputātu apvienības veidošana faktiski zaudējusi aktualitāti. "Pagaidām nav ideju," par zaļo tālākajiem plāniem teica I. Emsis. Visvairāk mandātu ieguvušās partijas NRA. Rēķinot pēc pašvaldību vēlēšanās iegūto deputātu mandātu skaita, lielāko partiju panākumi rāda citādu ainu, nekā partiju popularitāti vērtējot pēc iedzīvotāju nodoto balsu skaita. "Neatkarīgā" aprēķināja, ka kopumā Latvijā visvairāk mandātu ieguvusi Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP). Pēc pašreizējiem vēlēšanu datiem, 191 mandātu, no kuriem vairākums - 116 - saņemti pilsētās, bet 75 - pagastos, kur, tiesa, startējuši LSDSP nosaukumā saraksti, bet ne visos bijuši partijas biedri. LSDSP savu lielo pārstāvniecību Latvijas pašpārvaldēs nodrošinājusi galvenokārt ar sarakstu pieteikšanu pēc iespējas vairākās - 98 - pašvaldībās, kā arī pateicoties sociālekonomisko jautājumu aktualitātei valstī. Arī Latvijas Zemnieku savienība (LZS) savu otro lielāko pārstāvniecību pašvaldībās ieguvusi tieši ar pagastu palīdzību, kuros likums par vēlēšanām gan neprasīja obligātu kandidēšanu no partiju listēm. Pagastu padomēs, pēc pēdējiem datiem LZS guvusi 59 mandātus, neskaitot dalību ar kādu citu partiju apvienotajos sarakstos, arī pilsētas domēs izcīnītas 52 deputātu vietas. Aptuveni vienādu mandātu skaitu Latvijā guvuši politiskās arēnas finansiālie milži - Tautas partija (TP) un "Latvijas ceļš" (LC), iekļūstot vairāk nekā 30 pašvaldību vadībās un katrā gūstot vairāk nekā 70 mandātus. Iegūto balsu kopskaita ziņā vietas, kur bija nepieciešami partiju saraksti, TP ieņem stabilu otro vietu ar apmēram 20% nodoto balsu īpatsvara. TB/LNNK iegūto mandātu skaita ziņā pietuvojusies lielajām partijām, pateicoties startam dažos pagastos, kuros kopumā saņemtas aptuveni 10 deputātu vietas. Vairāk nekā 30 pilsētās "tēvzemieši" ieguvuši 51 vietu. "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) pilsētu domēs ieguvusi tikai 31 mandātu, bet, pateicoties lielam krievvalodīgo pilsoņu atbalstam Rīgā, Rēzeknē un Daugavpilī, guvusi trešo lielāko nodoto balsu skaitu - ap 13%. Latvijas Demokrātiskā partija pilsētās guvusi ap 4% vēlētāju nodoto balsu. Šķēle TP vēlēšanu rezultātus uzskata par labiem BNS. Tautas partijas (TP) sasniegtie vēlēšanu rezultāti vērtējami kā ļoti labi, uzskata partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle. Trešdien pēc valdes sēdes, kurā apzināts esošais stāvoklis, Šķēle BNS norādīja, ka TP Latvijā kopumā ir ieguvusi absolūti lielāko mēru skaitu, kā arī lielu ietekmi nozīmīgās Latvijas pilsētās, tostarp Valmierā, Gulbenē un Kuldīgā. Šķēle norādīja, ka TP kopumā pauž lielu gandarījumu par visu labējo partiju panākumiem Latvijas pašvaldību vēklēšanās, kas pārliecinoši parāda Latvijas pilsoņu atbalstu labējai politikai. Kā ziņots, ka Tautas partija pašvaldību vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja Valmierā, Gulbenē un Kuldīgā, bet Rīgas domē ieguva sešus deputātu mandātus. Valsts Prezidente Lietuvā BNS/INTERFAX. Latvijai un Lietuvai ir atšķirīgi viedokļi jautājumos par integrāciju NATO un jūras robežas līgumu, trešdienas vakarā paziņoja Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Lietuvas televīzijas programmā "Preses klubs". "Būtu ļoti žēl, ja par NATO dalībvalsti tiktu uzaicināta tikai viena no trim Baltijas valstīm. Šāds lēmums būtu stratēģiski neizdevīgs un politiski netālredzīgs," uzsvēra prezidente. Vīķe-Freiberga arī apstiprināja, ka pastāv būtiskas viedokļu pretrunas Latvijas un Lietuvas jūras robežas līguma ratifikācijas jautājumā. Pēc viņas vārdiem, ja Latvija ratificētu noslēgto līgumu par jūras robežu, tad Latvijas zvejnieki zaudētu iespējas zvejot rajonos, kur viņi pastāvīgi zvejojuši. Latvijas prezidente ceturtdien tiksies ar Lietuvas premjerministru Rolandu Paksu, teiks runas Seima plenārsēdē un uzņēmēju seminārā un apmeklēs Baltijas valstu gaisa telpas kontroles reģionālo centru Karmelavā netālu no Kauņas. Prokuratūrai pieprasa godīgu privatizāciju NRA. Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) Saeimas frakcija Ģenerālprokuratūrai nosūtījusi iesniegumu par PVAS Latvijas kuģniecība (LK) privatizācijas noteikumu un privatizācijas procesa neatbilstību Latvijas tiesību aktiem un tautsaimniecības interesēm. Sociāldemokrātu Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Egils Baldzēns preses konferencē uzsvēra, ka likuma pārkāpumi ir pietiekami rupji un tieši un ģenerālprokurors "nevar to nepamanīt". "Tā nav Latvijas kuģniecības privatizācija, tas ir vienkāršs pārdošanas akts," sacīja sociāldemokrātu pārstāvis. Pēc E. Baldzēna teiktā, "pēc trim gadiem investoriem tiks dota pilna rīcības brīvība attiecībā uz kuģiem un apkalpi. Nedrīkst pieļaut Latvijas kuģniecības ūtrupi, kuras rezultātā Latvija no jūras lielvalsts pārvērstos par valsti pie jūras bez savas flotes." Ārvalstu investori turpinās dialogu ar valdību Diena. Paredzams, ka 24. aprīlī notiks jau ceturtā valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIP) sanāksme. Priekšplānā izvirzījušies jautājumi par Komerclikuma pieņemšanu, kas Latvijā izsaucis lielas aktivitātes un dažādus būtiskus iebildumus. Tiks pārrunāti arī zemes kadastrālās vērtības noteikšanas principi (tie tieši ietekmē zemes nodokli), muitas un nodokļu politiku. Savu aktualitāti nav zaudējis arī korupcijas jautājums, kas izsauca lielu ažiotāžu iepriekšējās valdības un Ārvalstu investoru padomes sanāksmes laikā. Investoru padome valdībai iepriekšējā tikšanas reizē iesniedza 50 rekomendācijas uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, par kuru izpildi ministrijām jāsniedz ziņojums līdz 2. aprīlim. Ārvalstu investoru padomes priekšsēdētāja vietniece, Latvija Statoil izpilddirektore Baiba Rubesa informēja, ka pirms aprīļa beigās plānotās sanāksmes varētu tikt publiskots Latvijas Attīstības aģentūras pētījums par investīciju klimatu Latvijā, kas balstīsies uz Latvijā strādājošo ārvalstu investoru aptauju. Baiba Rubesa atzina, ka dialogs ar valsti esot labs un visumā investoru ieteikumi tiekot ņemti vērā. Atzinīgi viņa izteicās par sadarbību ar Valsts Ieņēmumu dienestu un Muitas pārvaldi tās procedūru atvieglošanā. Kopīgi ar Tautsaimniecības padomi Ārvalstu investoru padome nosūtījusi atklāto vēstuli Saeimai, lūdzot mainīt Komerclikuma ieviešanas kārtību. Valsts zaudējusi 5 miljonus NRA. Bez izsoles pārdodot ostas tehniku Edmunda Krastiņa pārstāvētajai SIA Baltic Container Terminal, valsts zaudējusi vismaz 5 miljonus ASV dolāru. Ostas tehnika pārdota par 1,68 miljoniem ASV dolāru, bet patiesībā esot ap 7 miljonu vērta. Darījumā valsti pārstāvēja Rīgas brīvostas valde, kuru vada (vadīja) Rīgas domes priekšsēdētājs Andris Ārgalis, tajā darbojās arī citi Rīgas domes deputāti - Juris Visockis (Latvijas ceļš), Juris Rītiņš (DPS) un divi TB/LNNK pārstāvji - Gatis Deksnis un Aigars Ķimenis, Tautas partiju šajā padomē pārstāv Atis Sausnītis, Normunds Luste un pats Edmunds Krastiņš. Viņš gan esot atturējies balsojumā par šo jautājumu. Edmunds Krastiņš bija Tautas partijas kandidāts uz Rīgas domes priekšsēdētāja amatu. Saeimā izsvilpj Jurkānu Lauku Avīze. Pagājušās nedēļas nogalē Saeima noraidīja frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" priekšlikumu (atkārtotu) ratificēt Nacionālo minoritāšu aizsardzības konvenciju. Latvija ir parakstījusi šo konvenciju, bet tā nav ratificēta Saeimā. Valdību veidojošās partijas neuzskata par iespējamu to ratificēt, jo šis ir Latvijai ļoti sāpīgs jautājums. Latvijai ir vispirms jānosaka, kas ir tās nacionālās minoritātes (ideāli - tikai pilsoņi), jo šobrīd šīs konvencijas ratificēšana nozīmētu reālu divvalodības ieviešanu, lai īstenotu konvencijā noteiktās minoritāšu tiesības, kas paredz minoritātes valodas paralēlu lietošanu, izglītības iespējas minoritāšu valodās utml. Jānis Jurkāns tika burtiski izsvilpts Saeimas tribīnē, kas viņu ļoti sadusmoja. Par ratifikāciju balsoja tikai apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" un Jaunās frakcijas pārstāvji - Ingrīda Ūdre un Imants Stirāns. Latvijai agri vai vēlu būs šis jautājums jārisina, jo uz to spiež Eiropas Savienība, kuras dalībvalstis gan visas nav pievienojušās šai konvencijai - piemēram, Francija nav un negrasās to darīt. Sociālie pabalsti pienāksies visiem Diena. Turpmāk sociālos pabalstus (bezdarbnieka, bērna piedzimšanas gadījumā, slimības gadījumā, kas ilgāka par 14 dienām uc.) varēs saņemt arī tās personas, par kurām viņu darba devēji nav maksājuši sociālo nodokli, jo Satversmes tiesa ir pieņēmusi lēmumu atcelt sociālās apdrošināšanas likuma pārejas noteikumus, kas liedza saņemt sociālos pabalstus personām, par kurām nav maksāti sociālie nodokļi. Satversmes tiesa uzskata, ka šī norma nav atbildusi Satversmes 109. pantam, kas nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darba nespējas un citos gadījumos. Latvijā šobrīd esot 80 000 cilvēku, par kuriem nodoklis nav maksāts vai maksāts daļēji. Šī Satversmes tiesas lēmuma ievērošana izmaksās vairākus miljonus latu. HIV izplatība Rīgā šogad palielinājusies 4,7 reizes BNS. Šā gada pirmajos divos mēnēšos, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, Rīgā saslimšana ar imūndeficīta vīrusu HIV palielinājusies 4,7 reizes, informēja Rīgas Vides veselības centra (RVVC) vadītāja Anita Brila. 2000. gada janvārī un februārī reģistrēti 26 HIV slimnieki, bet šogad divos mēnešos - jau 123 slimnieki. Šogad reģistrēts arī vēl viens AIDS (iegūtā imūndeficīta sindroma) gadījums. Vispārējā Baltijas valstu HIV epidemioloģiskā aina liecina, ka pērn Latvijā bijis vislielākais HIV saslimstības līmenis: Latvijā reģistrēti 466 gadījumi, Igaunijā - 390 un Lietuvā - 65 gadījumi. Pēc Nacionālā vides veselības centra datiem par 2000. gadu, pēdējo piecu gadu laikā vidēji HIV gadījumu skaits Latvijā palielinājās par 400%. Repatriācijas likums tiks pieņemts vēlreiz MK Informācija. Valdības komitejā pirmdien akceptēts jauns Repatriācijas likuma projekts, kas apskatāms Ministru kabineta mājas lapā: . Patiesībā tajā nav nekādu būtisku izmaiņu, kas varētu ietekmēt repatriantus. Šis likums ir tikai esošā, 1995. gadā pieņemtā likuma saīsināts variants, izņemot ārā novecojušas lietas. No likuma izņemta daļa, kas attiecas uz pretēju procesu - emigrāciju no Latvijas, likuma normas vienkāršotas. Cik izmaksā Rīgas domnieka krēsls? LNT. Rīgas domnieka krēsls ir bijis dārgāks nekā 7. Saeimas deputāta krēsls. Partijas nav vēl precīzi apkopojušas summas, ko tās tērējušas pašvaldību vēlēšanās, taču jau šobrīd varam spriest, ka visdārgāk par vietu domē maksājusi Tautas partija - ap 70 000 latu par vienu mandātu, daudz naudas tērējis arī "Latvijas ceļš" - ap 60 000 latu par mandātu (7. Saeimā viena deputāta krēsls "Latvijas ceļam" izmaksāja tikai 25 000 latu), Demokrātiskā partija par vienu vietu izdevusi 35 000 latu, TB/LNNK un Labklājības partija ap 20 000 latu par vietu, Zaļā partija - 17 000 latu, Darba partija un Latvijas Zemnieku savienība ap 10 000 latu, bet sociāldemokrāti tikai ap 7 000 latu par vietu. Pavisam lēti savu varu ieguvuši apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā", iztērējot tikai 15 000 latu tā ieguva 13 mandātus. Tomēr visveiksmīgākā ir bijusi Kristīgo demokrātu savienība, kas vienu mandātu ieguva, iztērējot tikai 400 latu. Amatpersonas iesniedz ienākumu deklarācijas Lauku Avīze. Latvijas bankas prezidenta Eināra Repšes ienākumu deklarācija vēsta, ka viņš savā pamatdarbā Latvijas Bankas vadībā pērn nopelnījis 77 101,64 latus (apmēram 126 000 ASV dolāru), jeb vidēji 6425 latus mēnesī. Prāvus ienākumus viņš guvis no sava helikoptera pārdošanas - 45 000 latu. Turklāt mūsu valsts bankas prezidents spēlē ASV fondu biržā, viņam pieder trīsdesmit viena ASV uzņēmuma akcijas. Pagājušā gadā šādas ienākumu deklarācijas bija jāiesniedz 41 322 amatpersonām. Tās pārbaudot, Valsts Ieņēmumu dienests konstatējis 287 pārkāpumus un uzlicis naudas sodus 5686 latiem, brīdinājums izteikts 30 amatpersonām. Papildus deklarācijas (ar precīzāku informāciju) pieprasītas 112 amatpersonām un 47 amatpersonu radiniekiem. Badastreiks pret "sarkano baronu" varu LETA. Zaļenieku pagasta iedzīvotāja Maija Zvejniece sākusi badastreiku, protestējot pret kādreizējo "sarkano baronu" esamību pie varas, informēja Zaļenieku pagasta priekšsēdētājs Ojārs Briedis. Streikotāja informējusi pagasta vadību, ka ir sākusi beztermiņa badastreiku un streika vietu - pie Upuru akmens - neatstāšot, stāstīja Briedis. Kā norādīja Zvejniece, viņa pieprasa atzīt Staļinu un Ļeņinu par noziedzniekiem, kā arī atzīt Krievijas valstsvīru represijas pret latviešiem. Zvejniece norādīja, ka neatstāšot streika vietu, kamēr pagastā netiks noorganizētas arī atkārtotas vietējās pašvaldības vēlēšanas. Pēc Zvejnieces domām, 11.martā notikušās pašvaldību vēlēšanas ir bijušas nelikumīgas un padomē ievēlēti "sarkanie baroni". Zvejniece pieprasa ieviest "mažoritāro vēlēšanu sistēmu, kā arī izvirzīt stingrākas prasības nepilsoņu naturalizācijai". Pagasta priekšsēdētājs Ojārs Briedis atzina, ka streikotāja ir 2.grupas invalīde un, iespējams, tiks lūgts ārstiem izvērtēt, vai, piesakot badastreiku, sieviete nenodara kaitējumu savai veselībai. Prezidentes kancelejā vadības maiņa LETA. Jaunais Valsts prezidentes kancelejas vadītājs pēc Mārtiņa Bondara aiziešanas no šī amata būs Ģenerālprokuratūras Starptautisko attiecību nodaļas prokurors Aivars Zaķis, kurš pēdējā laikā plašāk pazīstams kā genocīdā apsūdzētā Konrāda Kalēja lietas prokurors. Bondars ir iesniedzis atlūgumu un prezidenta kancelejas vadītāja pienākumus pildīs līdz 30. martam. Plānots, ka šajā laikā Zaķis iepazīsies ar jaunā darba pienākumiem un pārņems lietas no līdzšinējā kancelejas vadītāja. Zaķis dzimis 1956.gada 28.februārī. Augstāko izglītību viņš ieguvis 1984.gadā, absolvējot Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti. Prokuratūrā Zaķis strādā kopš 1983.gada. No 1996.gada viņš strādā starptautiskās sadarbības jomā un patlaban ir prokurors Ģenerālprokuratūras Starptautiskās sadarbības nodaļā. Zaķis aktīvi darbojies tiesiskās palīdzības jomā arī šobrīd genocīdā apsūdzētā Konrāda Kalēja lietā. Pērn Zaķis iestājies apvienībā "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un kandidējis Rīgas domes vēlēšanās. Bijušie politieslodzītie lūdz prezidentei skaidrojumu Diena. Bijušie politieslodzītie Jānis Vēveris un Jānis Rožkalns trešdien nosūtījuši atklāto vēstuli V. Vīķei - Freibergai, kurā lūdz skaidrot, kāpēc prezidentes kanceleju turpmāk vadīs cilvēks, kurš pratinājis nacionālpatriotiskos disidentus. "Mēs varam apliecināt, ka A. Zaķis bija izpildīgs prokurors tā laika okupācijas režīmā, kurš neskatoties uz Mihaila Gorbačova uzsākto "perestroiku" un atmodas vēsmām Latvijā, asi un agresīvi vērsās pret mums kā "padomju valsts" nodevējiem," atklātajā vēstulē prezidentei raksta bijušie politieslodzītie. J. Vēveris prokuratūrā notikušās A. Zaķa vadītās "pārrunas" atceras ar mielēm sirdī. "Ar A. Zaķi tikos vienu reizi, 80. gadu otrajā pusē, kad kārtējo reizi tiku aicināts uz pratināšanu LPSR prokuratūrā, jo pret mani tā laika drošības iestādes bija ierosinājušas operatīvo lietu un centās mani visādi iebaidīt," atceras J.Vēveris. Viņš stāsta, ka astoņdesmito gadu beigās nācies tikties ar dažādiem komunistiem, čekistiem un komjauniešiem, daži no kuriem darbu veica formāli, tādējādi paužot zināmu atbalstu nacionālpatriotiem. "Zaķis tāds nebija. Viņš pret mani izturējās riebīgi - agresīvi, centīgi un naidīgi. Man pie žaketes atloka bija piesprausta sarkanbaltsarkana nozīmīte, un viņš to aizskāra," stāsta J. Vēveris. Līdzīgas atmiņas ir arī J. Rožkalnam. "Es neatceros, ko precīzi viņš (Zaķis) man teica bet viņš bija viens no tiem, kurš aizstāvēja padomju pozīcijas, apgājās ar mums kā ar valsts ienaidniekiem, draudot, ka tik vienkārši šīs lietas nebeigšoties un mēs varot nonākt atpakaļ Sibīrijā," stāsta J. Rožkalns. Valsts prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga skaidrojusi, ka V. Vīķe - Freiberga pirms A. Zaķa apstiprināšanas amatā lūgusi gan Totalitārisma seku dokumentēšanas centra (TSDC), gan Satversmes aizsardzības biroja (SAB) atzinumus. Abi atzinumi bijuši A. Zaķim pozitīvi. Pēc presē izskanējušās informācijas V. Vīķe - Freiberga TV "Panorāmai" teica, ka pieprasīs papildu informāciju no TSDC par A. Zaķa darbību prokuratūrā 80. gadu beigās. Rūpniecības rādītāji uzlabojas NRA. Pozitīvās tendences, kas Latvijas rūpniecībā bija vērojamas pērnā gada otrajā pusē, saglabājušās arī jaunajā gadu tūkstotī. 2001. gada janvārī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada janvāri rūpniecības produkcijas izlaide pieaugusi par 9 procentiem. Apstrādes rūpniecībā, kas visvairāk atbilst sabiedrības priekšstatam par vārdu rūpniecība, pieaugums ir vēl lielāks - 12,9%. Šādi rādītāji ļauj teikt, ka ieilgušā krīze rūpniecībā, kura vissmagāk cieta no 1998. gada Krievijas finansu kraha, beidzot ir pilnībā pārvarēta. Lai arī mūsdienu pasaulē rūpniecībai it kā vairs nav galvenā loma valsts tautsaimnieciskās attīstības novērtējumā, tā tomēr sabiedrības acīs saglabā noteicošo vietu, raksturojot katras valsts ekonomisko potenciālu. Amerikāņu procesori, japāņu televizori vai vācu automašīnas ir pirmie, kas nāk prātā, runājot par valstu ekonomiskās attīstības līmeni. Latvijā rūpniecības īpatsvars iekšzemes kopproduktā ir zemāks nekā vairākumā tā saukto pārejas valstu. Apstrādes rūpniecība veido tikai 14-15% IKP. Trešo daļu no apstrādes rūpniecības produkcijas veido pārtikas ražošana, kura tradicionāli apkalpo vietējo tirgu. Latvija PSRS sabrukuma priekšvakarā bija viena no industriāli attīstītākajām republikām, taču pašlaik rūpnieciskās ražošanas apjoms ir mazāks nekā puse 1990. gada apjoma. Iznāk sengaidītas grāmatas Lauku Avīze. Pēc valsts neatkarības atjaunošanas "Latvijas valsts arhīva" zinātniskie darbinieki stājas pie padomju okupācijas dokumentu atlases, izvērtēšanas un publicēšanas, izmantojot šim nolūkam kā presi, tā arī izdodot grāmatas. Sērija "Izpostītā zeme" iznākusi trīs dokumentu un materiālu krājumi, kuri vesti par PSRS okupācijas armijas nodarītajiem zaudējumiem Latvijas kultūrvidei (1994), Latvijas laukiem (1997) un Rīgai (1998). Bez minētajām grāmatām lasītāji saņēmuši analogus dokumentu apkopojumus ""Kulaki" Latvijā" (1996) un "Ekspropriācija" (1998). Pavisam nesen tiem pievienojās izdevums "Represijas Latvijas laukos", kuru tāpat kā visus iepriekš nosauktos sastādījis un kompensējis arhīva vecākais referents Jānis Riekstiņš. Savukārt apgāds "Junda" (pēc Militārās literatūras apgādes fonda pasūtījuma) laiž klajā Artura Silgaiļa grāmatu "Latviešu leģions. Dibināšana, formēšana un kauju gaitas Otrā pasaules karā," kura pirmoreiz tika izdota 1962. gadā Kopenhagenā. A. Silgailis viņa aprakstītajā laikposmā skaitījās SS oberfīrers, 15. latviešu divīzijas kājnieku priekšnieks, tad leģiona ģenerālinspektora R. Bangerska štāba priekšnieks. Dzērveņu audzēšanai labas izredzes NRA. Dzērveņu audzēšana ir viena no tām lauksaimniecības nozarēm, kurai Latvijas ekonomikas apstākļos izdodas piesaistīt jaunus interesentus, līdz ar to radot iespējas palielināt lauksaimnieku ienākumus un risināt ekoloģiskas problēmas. Kopš 1998. gada Latvijā darbojas dzērveņu audzētāju asociācija, kuras mērķis ir koordinēt to darbību. Šajā asociācijā ir 38 biedri, no kuriem 10 - 15 saimniecības ar dzērveņu audzēšanu nodarbojas rūpnieciskos mērogos. Asociācijas valdes priekšsēdētāja Gundega Sauškina uzskata, ka dzērveņu audzēšana var būt ienesīga nodarbe arī pašreizējā Latvijas lauksaimniecības drūmajā situācijā. Dzērveņu audzēšanas priekšrocība saistīta ar šīs kultūras ražības ilgumu. Dzērvenāju mūžs sasniedz pat simt gadu, turklāt pirmā nopietnā raža ir jau piektajā gadā. No viena hektāra var iegūt 10 - 40 tonnas ogu. Izmaksas viena hektāra ražojošās platības ierīkošanai ir apmēram 13 tūkstoši latu, turklāt katru gadu uzturēšanas izmaksas sasniedz apmēram divus tūkstošus latu. Taču, neraugoties uz šiem it kā lielajiem skaitļiem, šī kultūra investētos līdzekļus varētu atpelnīt jau pirmajā desmitgadē. Pēc vidējiem aprēķiniem, peļņa no viena hektāra ir apmēram septiņi tūkstoši latu gadā. Līdzīgi kā daudzas citas lauksaimniecības un pārtikas pārstrādes nozares, arī dzērveņu audzētāji cer uz Eiropas Savienības programmas SAPARD līdzekļiem. G. Sauškina pastāstīja, ka šīs programmas ietvaros dzērveņu audzētāji varētu pretendēt uz līdzekļiem tehnikas modernizācijā un jaunu ražojošo platību iekārtošanā. Kopš pagājušā gada dzērveņu audzēšana vairs netiek uzskatīta par netradicionālu lauksaimniecības nozari, tāpēc šogad tā pretendē uz subsīdijām - 1500 latu par hektāru. Lai varētu palielināt tirgus iespējas, dzērveņu audzētāji ir iestājušies Latvijas augļkopju asociācijā. G. Sauškina dzērveņu audzēšanas tālākās perspektīvas novērtēja kā visai daudzsološas, ko apliecinot arī pieaugošā interese par to. Eiropas Savienības tirgus ir visai plašs, turklāt lielākajā daļā tās valstu dzērveņu audzēšana ir visai apgrūtināta, savukārt Latvijā tam dabas apstākļi ir ļoti piemēroti. Dzērveņu audzēšanas attīstība spētu atrisināt arī vairākas sasāpējušas ekoloģiskas problēmas, piemēram, lietderīgu zemes izmantošanu pamestajos karjeros un izstrādātajos kūdras purvos. Sadalītas Lielās mūzikas balvas Latvijas Vēstnesis. Šogad Lielās mūzikas balvas, kuras piešķir jau astoto reizi, saņēma flautiste Dita Krenberga, komponisti Pēteris Vasks, Juris Karlsons un Jānis Lūsēns, Valsts akadēmiskais koris "Latvija", Radio koris un Rīgas Doma kora skolas zēnu koris - par izciliem sasniegumiem 2000. gadā. Balvu par mūža ieguldījumu mūzikas mākslā - komponists un pianists Raimonds Pauls. Sarīkojumā Latvijas Nacionālajā Operā skanēja laureātu jaunākie darbi. Sarīkojums izvērtās arī par savdabīgu protesta akciju pret Izglītības un zinātnes ministrijas nevēlēšanos turpmāk finansēt koru un citu pašdarbības kolektīvu darbību izglītības iestādēs. Laureāti pret to izteicās ļoti asi, kauninot ministriju, kas atņem šīs iespējas tautai, kuras identitātes pamatā ir tautasdziesma un, kura neatkarību atguvusi dziedot. Kur meklēt dziesmu svētku programmu Lauku Avīze. Tiem, kam interesē Dziesmu svētki: Informāciju par programmu u.c. varat atrast www.dziesmusvetki-rigai800.lv . E- pasts informācijai . Nedēļa bija silta, bet lietaina, kā rezultātā no rītiem un arī pa dienu viss bi- ja biezā miglā tīts... Nu ne gluži visu laiku - bija jau arī saulainas dienas, kad beidzot tiešām sajutām pavasari. Sajutām to, cik daba strauji sākusi mosties - dārzos parādās pirmās pavasara puķītes, no sil- tajām zemēm sāk atgriezties putniņi, kuru skanīgā čivināšana pie mūsu logiem liecina, ka beidzot ir iestājies pavasaris.