K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 187: 2001. g. 24. - 30. marts Par jauno Rīgas mēru ievēlē Bojāru jaunāko BNS. Rīgas dome pirmajā sēdē otrdien jau pirmajā balsojumā par Rīgas mēru ievēlēja sociāldemokrātu Gundaru Bojāru, kurš tomēr saņēma tikai minimālo balsu skaitu, kas nepieciešams kļūšanai par pilsētas galvu. Par Bojāru nobalsoja 31 no 60 deputātiem, bet viņa sāncensis, valdības koalīcijas balstītais "tēvzemietis" un līdzšinējais Rīgas mērs Andris Ārgalis saņēma 26 balsis. Līdz ar to balsojumā nav bijis īpašu pārsteigumu, lai gan iepriekš politiķi un politologi solīja cīņu vairākās kārtās. Sociāldemokrātu (14 balsis) virzītajam Bojāram atbalstu bija solījuši arī kreiso politiskā apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL, 13 balsis), kā arī Labklājības (2 balsis) un Darba partijas (1). Tas viņiem deva 30 balsu, bet patlaban nav zināms, kas bija tas viens, kas nobalsoja par. Balsojums pieļauj iespēju, ka iepriekš deklarēto atbalstu Bojāram nav izteicis "Centra" bloks, kam ir četras balsis un kas apmaiņā pret balsojumu prasīja vicemēra posteni Latvijas demokrātiskās partijas priekšsēdētājam Andrim Amerikam. Tomēr to nevar pateikt, jo balsojums bija slēgts. Arī sociāldemokrātu līderis Juris Bojārs, bijušais VDK štata darbinieks un jaunā Rīgas mēra tēvs, BNS atzina, ka balsīm vajadzēja būt vairāk, bet atteicās nosaukt, kurš nav nobalsojis par. Bojārs jaunākais pēc ievēlēšanas izteica cerību, ka gan koalīcijas, gan opozīcijas deputāti iesaistīsies kopējā darbā par labu rīdziniekiem, jo "asfalts ir asfalts un tas nav ne labējs, ne kreiss". Bojārs arī pateicās savam konkurentam, kas esot palīdzējis viņam mobilizēties vēlēšanām un izteica cerību, ka Ārgalis viņam padomu neliegs arī turpmāk. Sociāldemokrāti optimistiski vērtē koalīcijas veidošanu Rīgas domē LETA Gan jaunais Rīgas mērs Gundars Bojārs, gan Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) priekšsēdētājs Juris Bojārs optimistiski vērtē koalīcijas veidošanas gaitu Rīgas domē. Trešdien žurnālistiem Rīgas domes priekšsēdētājs uzsvēra, ka domē nevajadzētu būt stingri nodalītai pozīcijai un opozīcijai. Atbildībai ir jābūt proporcionālai partiju pārstāvniecībai domē, un šo principu G.Bojārs mēģināšot īstenot. Komentējot apvienības "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) lēmumu par iesaistīšanos Rīgas domes pozīcijā, Rīgas mērs norādīja, ka, viņaprāt, tā no "tēvzemiešu" puses būtu kļūda, "līdz ar to viņi būtu nodevuši savus vēlētājus". Runājot par sociāldemokrātu līgumu ar politisko partiju apvienību "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL), G.Bojārs atkārtoti norādīja, ka līguma nosacījumi tiks atklāti pēc to izpildes. Šādu nostāju mērs pamatoja ar vēlmi slēpt līguma saturu no politiskajiem konkurentiem, kuri varētu izmantot "zināmas cīņas metodes". Tomēr G.Bojārs nenoliedza, ka "tēvzemieši" ir informēti par līguma vispārējo saturu. Mērs atklāja, ka līgumā nav runas par politiskiem jautājumiem. Savukārt J.Bojārs atzina, ka gan koalīcijas veidošana, gan "tēvzemiešu" iesaistīšana domes pozīcijā norit sekmīgi. Tēvzemieši nesteidz draudzēties ar LSDSP NRA Apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (TB/LNNK) valdes sēdē ceturtdien nolemts palikt konstruktīvā opozīcijā Rīgas domē. Tēvzemieši nolēmuši ieņemt viltīgu pozīciju Rīgas domē - proti, partija gatava pretendēt uz amatiem, vismaz pagaidām neslēdzot kaut kādus oficiālus līgumus ar LSDSP. Vienlaikus tēvzemieši nav arī zvērējuši mūžīgu uzticību ceļiniekiem un Tautas partijai, kas piedāvā darboties opozīcijā. TB/LNNK priekšsēdētājs Māris Grīnblats pauda viedokli, ka tēvzemiešu nostājā nav pretrunu, jo arī, esot opozīcijā, iespējams vadīt komitejas, bet ar valdību veidojošajām partijām domē saglabāšoties konstruktīvs dialogs jautājumos, kuros būs kopīgas intereses. M. Grīnblats apgalvoja, ka pagaidām neesot pat īsti skaidrs, cik liela ir valdošā koalīcija Rīgas domē - vai tai ir nedaudz vairāk par 30 balsīm, kā tas pierādījās balsojumā par Gundaru Bojāru mēra amatā, vai arī četri desmiti balsu, kas atdotas par kreiso spēku apvienības pārstāvja Sergeja Dolgopolova iecelšanu domes priekšsēdētāja vietnieka amatā. Interesanti, ka pašlaik Rīgas domē toni nosaka kreisie, jo no viņu piesliešanās vai nepiesliešanās konkrētam jautājumam būs atkarīgs balsojuma rezultāts. Arī iepriekšējā sasaukuma domē, ceļinieku pārstāvi Andri Bērziņu par domes priekšsēdētāju izvēlot, noteicošais bija tieši kustības Līdztiesība, Tautas saskaņas partijas u. tml. politisko spēku pārstāvju atbalsts. Bez kreiso atbalsta neiztika arī A. Bērziņa pēctecis mēra krēslā Andris Ārgalis. Vēl pirms valdes sēdes TB/LNNK priekšsēdētājs Māris Grīnblats atzina, ka tēvzemieši ir gatavi strādāt konstruktīvā opozīcijā, tomēr vēlas arī vadīt vairākas domes pastāvīgās komitejas. Viņš uzsvēra, ka lēmumu par palikšanu pozīcijā kopā ar sociāldemokrātiem vai arī aiziešanu opozīcijā kopā ar abām valdību veidojošajām partijām - savienību Latvijas ceļš (LC) un Tautas partiju (TP) - pieņems tēvzemiešu Rīgas domes frakcija. Ja TB/LNNK atteiktos sadarboties ar sociāldemokrātiem, tā izdarītu lielu kļūdu, jo "pieviltu savu vēlētāju cerības", vakar atzina jaunais Rīgas mērs G. Bojārs. Viņš arī pavēstīja, ka LSDSP pašlaik strādā pie priekšlikumiem, ar kuriem tēvzemiešus varētu ieinteresēt sadarboties. Kā zināms, TB/LNNK ir piedāvāts vicemēra un četru pastāvīgo komiteju priekšsēdētāju amati. Rīgas domes frakciju vadītāju konsultācijās ar G. Bojāru nolemts, ka otrdien paredzētajā ārkārtas domes sēdē tiks apspriestas iespējamās izmaiņas domes vadības struktūrā, - informēja apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL) domes frakcijas priekšsēdētājs Leonīds Kurdjumovs. Sēdē tiks ierosināts mainīt domes nolikumu, papildus pašreizējām domes komitejām izveidojot arī Drošības un kārtības komiteju, kā arī izveidot trešā vicemēra posteni. L. Kurdjumovs informēja, ka no ieceres izveidot arī Tūrisma, ārējo sakaru un uzņēmējdarbības veicināšanas komiteju nolemts atteikties. Pēc plānotajām izmaiņām domes nolikumā katrai domes pastāvīgajai komitejai joprojām būs savi priekšsēdētāji, taču šīs komitejas pārraudzīs arī Rīgas domes vadība. Pilsētas mēra pakļautībā būs Finansu un arī jaunveidojamā Drošības un kārtības komiteja, viena domes priekšsēdētāja pārraudzībā būs Pilsētas attīstības un Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komiteja, otra vicemēra darbs būs uzraudzīt sociālos, kultūras, jaunatnes, sporta un vides jautājumus risinošās komitejas, bet trešais vicemērs atbildēs par saimnieciskiem jautājumiem. IKP pieaugums vieš cerības DELFI. Pagājušā gadā, salīdzinot ar 1999.gadu, iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms Latvijā palielinājies par 6,6%. Tas ir otrais lielākais IKP pieaugums pēc neatkarības atgūšanas. Tikai 1997.gadā pieaugums bija 8,6%, citus gadus - stipri mazāk, vai negatīvs. IKP apjoms uz vienu iedzīvotāju pagājušajā gadā bijis 3013 ASV dolāri jeb 1826 lati. Salīdzināmās cenās IKP pagājušajā gadā Latvijā bija 2,951 miljards latu, bet faktiskajās cenās - 4,333 miljardi latu. Centrālā statistikas pārvaldē skaidroja, ka joprojām IKP pieaugumu veicināja apjomu kāpums tirdzniecības nozarē - par 9,6%, transporta - par 7,2%, glabāšanas un sakaru nozarē - par 7,2%, kā arī apstrādes rūpniecībā - par 5,7% un komercpakalpojumos - 13,6%. Atbilstoši statistikas pārvaldes precizētajiem iepriekšējo ceturkšņu rādītājiem pagājušā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 1999.gada pirmo ceturksni, Latvijas IKP apjoms palielinājās par 6,1%, otrajā ceturksnī - par 5%, bet trešajā ceturksnī - par 6,6%. Krievija nepirks Latvijas gaļu NRA. Sakarā ar lopu mutes un nagu sērgas uzliesmojumu Eiropā Krievija no pirmdienas pārtrauks gaļas importu no Eiropas, to skaitā arī no Baltijas valstīm, vakar paziņojis Krievijas lauksaimniecības ministra pirmais vietnieks Sergejs Dankverts. Sanitārās robežinspekcijas priekšnieks Jānis Kinna paskaidroja, ka Latvija gaļu uz Krieviju neeksportē, jo mums pašiem nepietiek izejvielu, toties tranzītā gan tiekot vesti samērā ievērojami daudzumi. Pirmais dezinfekcijas paklājs lidostā Rīga tika uzstādīts pirms vairāk nekā mēneša. Valsts robežsardzes priekšnieks Gunārs Dāboliņš vakar informēja, ka tuvākajā laikā tiks slēgta vai ierobežota kustība vairākos sauszemes robežpārejas punktos. No 26. marta tiks ierobežota kustība Ezeres un Plūdoņu robežpārejas punktā. Tur robežu varēs šķērsot tikai Baltijas valstu pilsoņi un iedzīvotāji, ja viņi pēdējo 14 dienu laikā nebūs bijuši ārpus Baltijas valstīm. Savukārt no 2. aprīļa pilnīgi tiks slēgti Pededzes, Aizgāršas un Piedrujas robežpārejas punkti, jo, kā sacīja G. Dāboliņš, tajos nav iespējams nodrošināt dezinfekcijas pasākumus. Plānots, ka līdz šīs nedēļas beigām ar dezinfekcijas barjerām tiks aprīkota visa Latvijas-Lietuvas robeža, līdz nākamās nedēļas vidum - Latvijas un Igaunijas robeža, bet līdz nākamās nedēļas beigām - Latvijas un Krievijas, kā arī Latvijas un Baltkrievijas robeža. "Līdz 29. martam visi robežpunkti būs aprīkoti vai nu ar dezinfekcijas paklājiem, bedrēm, vai estakādēm," solīja J. Kinna. Patlaban uz robežas veido trīs veidu dezinfekcijas barjeras - paklājus, bedres un estakādes. Kā atzina J. Kinna, sala dēļ uz dezinfekcijas paklājiem jākaisa smiltis, kas izkausē ledu. Valsts sanitārā inspekcija martā un aprīlī dezinfekcijas barjeru izveidei un uzturēšanai Finansu ministrijai lūgusi atļauju izmantot konta atlikumu (125 000 latu). Pēc J. Kinnas prognozēm, šīs summas pietiks martam un aprīlim, bet, ja pasākumi būs jāturpina ilgāk, tad sanitārā inspekcija lūgs papildu līdzekļus. Dezinfekcijas paklāja izveidošana izmaksā aptuveni 500 latus, estakāde - aptuveni 2000 latus, bet dezinfekcijas bedres ir visdārgākās. Samazinās iedzīvotāju migrācija NRA. Iepriekšējos gados fiksētā samērā lielā cilvēku aizbraukšana no Latvijas uz pastāvīgu dzīvi citās valstīs pērn samazinājusies, - Neatkarīgo informēja Centrālā statistikas pārvalde: 1998. gadā - 8971 cilvēks, pērn - 8030 cilvēki. Uz pusi sarucis arī imigrācijas līmenis: 1998. gadā uz dzīvi Latvijā apmetās 3123 cilvēki, pagājušajā - tikai 1627. Statistika liecina, ka 2000. gadā starpvalstu imigrācijas plūsmā NVS valstu īpatsvars bija 70 procentu, citu - 30 procentu, to skaitā Lietuvas - 3,6 procenti un Igaunijas - 2,2 procenti. Savukārt starpvalstu emigrācijas plūsmā NVS valstu īpatsvars sasniedzis 61 procentu, citu - 39 procenti, tajā skaitā Lietuvas - 2 procenti, Igaunijas - 0,7 procenti. Centrālā statistikas pārvalde uzsver, ka starpvalstu migrācijas dēļ 2000. gadā nedaudz mainījies Latvijas iedzīvotāju nacionālais sastāvs, un pamatnācijas iedzīvotāju, proti, latviešu, skaits atšķirībā no 1998. gada, kad bija palielinājums par 332 cilvēkiem, pērn samazinājies par 480. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad migrācijas dēļ valsts zaudēja augsti izglītotus iedzīvotājus, pērn emigrantu vidū bijis mazāk personu ar augstāko un vidējo izglītību nekā to cilvēku vidū, kuri ieceļoja Latvijā. 50 procentiem emigrantu bijusi vidējā izglītība, bet apmēram 18 procentiem - augstākā. Savukārt no cilvēkiem, kas ieceļoja mūsu valstī, vidējā izglītība bija vairāk nekā pusei, augstākā - vairāk nekā 20 procentiem. Galvenie pastāvīgās dzīvesvietas maiņas motīvi bijusi bērnu pārcelšanās pie vecākiem (32 procenti), namīpašumu iegūšana (13 procenti) un mācības (11 procenti). Par pārcelšanās iemeslu kalpojusi arī došanās pie laulātā, vecāku pārcelšanās pie bērniem, darbavietas maiņa, dzīvokļa saņemšana un maiņa u.c. Gan emigrantu, gan imigrantu vidū aktīvākie pērn bijuši krievu tautības cilvēki: vairāk nekā puse izbraukušo un vairāk nekā 40 procentu iebraukušo ir krievi. Analizējot starpvalstu ilgtermiņa imigrantu un emigrantu plūsmu pēc viņu dzimšanas valsts, redzams, ka Latvijā dzimuši 24 procenti iebraukušo un 35 procenti izbraukušo. Izvērtējot latviešu tautības personu migrāciju 2000. gadā, secināts, ka no Latvijas uz pastāvīgu dzīvi citās valstīs izbraukuši vairāk cilvēku, nekā atgriezušies no citām valstīm. Latvijas bankās nonāk izkrāpta nauda Diena. It kā starptautiskā mērogā strādājoša blēžu banda kārtējo reizi izmantojusi bankas Latvijā, lai no lētticīgiem investoriem izmānītu vairāk nekā 20 miljonu vācu marku (aptuveni 5,7 milj. latu). Tas kļuva zināms, kad Hamburgas apgabaltiesa 20. martā sāka prāvu pret astoņiem apsūdzētajiem, pēc tautības sešiem vāciešiem, vienu taizemieti un vienu turku. Prokuratūra viņiem pārmet, ka tie laikā no 1998. gada decembra līdz pērnajam maijam apkrāpuši vismaz 163 personas, solot ieguldīt viņu naudu ienesīgos darījumos, bet patiesībā to pārskaitot uz Latviju, kur blēži izņēmuši skaidru naudu. Kā vēsta vietējās avīzes Hamburger Morgenpost und Hamburger Abendblatt, pirmstiesas izmeklēšanā konstatēts, ka apsūdzētie iekārdinājuši lētticīgus interesentus investēt naudu šķietami izdevīgos biržas darījumos. Šim nolūkam viņi sagatavojuši gan reklāmas brošūras, gan Bahāmu salās nodibinājuši fiktīvu firmu Richmond & Palmer Inc. Klienti, kas zvanījuši uz šīs kompānijas telefonu, neesot zinājuši, ka sarunas patiesībā nonāk atpakaļ uz Hamburgu. Lai pēc pirmajiem ieguldījumiem no investoriem izkrāptu vēl vairāk naudas, tie tikuši maldināti ar viltotiem izrakstiem par viņu kontu stāvokli, kas uzrādījuši reāli neeksistējošu peļņu. No ieņemtajiem vairāk nekā 20 miljoniem DEM klientiem atpakaļ izmaksātas tikai 467 000 DEM (ap 133 000 latu). Atlikusī nauda esot pazudusi vispirms uz apsūdzēto kontiem Šveicē un Austrijā, bet no turienes pārsūtīta tālāk vairākām bankām Latvijā. Kā raksta Hamburger Morgenpost, šeit "miljoniem lielās summās" esot konfiscētas un nogādātas Vācijā. Atklājas jauni fakti par 14.jūnija izvešanu Diena. Atzīmējot 60 gadus kopš 1941.gada masu deportācijas, jūnija vidū klajā nāks plašs dokumentu krājums Aizvestie, kurā būs apkopots Valsts arhīva ilga un rūpīga darba rezultāts - precizēti un papildināti izvesto ļaužu saraksti, jauni pētījumi par deportācijas iemesliem, apstākļiem un sekām. Jauni un līdz šim maz apskatīti aspekti tiks izvērtēti arī tautas sēru dienu ievadošā starptautiskā konferencē 1941.gada 14.jūnija deportācija. Gatavojot apjomīgo izdevumu, daudzos jautājumos par 14.jūnija deportāciju izpētes darbs tika sākts tikpat kā no sākuma, stāstīja viens no projekta autoriem Jānis Riekstiņš. Rūpīgi pārbaudot esošos un jaunos faktus par 14.jūnijā izvestajiem, atklājies, ka viņu bijis vismaz par 1000 cilvēkiem vairāk, nekā domāts līdz šim. "Tagad ir zināmi 15 420 cilvēki, par kuriem varam apgalvot, ka viņi 14.jūnijā tika izvesti," sacīja J.Riekstiņš. Iepriekš runāts par nedaudz vairāk nekā 14 000 cilvēku. Savukārt Valsts arhīva direktore Daina Kļaviņa norādīja uz vēl vienu interesantu faktu, kas atklājies, grāmatai veidojot Latvijas karti ar izsūtīto dzīvesvietām. Pretēji līdzšinējiem pieņēmumiem, ka lielākās izsūtīšanas bijušas Zemgalē, atklājies, ka visvairāk cilvēku izvests no Latgales un dažiem Kurzemes rajoniem, bet ir arī veseli pagasti, no kuriem nav izvests neviens. Atbildes uz jautājumu, kas to noteicis, tiks meklētas jaunajā grāmatā. Grāmatu Aizvestie lasītājiem paredzēts nodot 11.jūnijā, bet 12. un 13.jūnijā Rīgā notiks izsūtīšanas dienai veltīta starptautiska konference. D.Kļaviņa sacīja, ka jau pašlaik pieteikušies vairāk nekā 20 referentu no 10 valstīm un paredzēts iztirzāt tādas ar deportācijām saistītas tēmas, kas līdz šim Latvijā nav sīkāk apskatītas. Plānots arī tādus jēdzienus kā deportācija un genocīds izvērtēt ne vien no vēsturiskā, bet arī juridiskā viedokļa. Plānots arī sākt darbu pie otra dokumentu krājuma, kurā pētīs 1949.gada 25.marta deportācijas apstākļus un sekas. Visi šie pasākumi tiek veikti sadarbībā ar Valsts prezidentes kancelejas paspārnē izveidoto vēsturnieku komisiju. Prasīs steidzamu rīcību trūcīgo bērnu labā NRA. Bērnu stāvoklis ģimenēs ir kritisks: 41 procents bērnu dzīvo ģimenēs, kuru ienākumi nepārsniedz valdības noteikto krīzes iztikas minimumu - 38,23 latus, bet vairāk nekā 60 procenti dzīvo ģimenēs, kurās ienākumi nepārsniedz Centrālās statistikas pārvaldes rēķināto krīzes iztikas minimumu - 55 latus. Saeimas Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija nolēmusi lūgt Labklājības ministriju (LM) izvērtēt bērnu situāciju Latvijā, iespējamās sekas pašreizējai ģimeņu nabadzībai un risinājumus, kā palīdzēt bērniem, un vērsīsies pie valdības, pieprasot nekavējošu rīcību. Šādu lēmumu apakškomisija pieņēma, lemjot par bērna minimālā labklājības līmeņa noteikšanu valstī. Prognozes rāda, ka situācija trūcīgajās ģimenēs tuvāko gadu laikā neuzlabosies, tieši otrādi - palielinās atšķirība ienākumos starp turīgām un nabadzīgām ģimenēm. Trūcīgas ģimenes statuss pašlaik ir arī ģimenēm, kurās vecāki strādā algotu darbu, bet saņem minimālu atalgojumu - 50 - 60 latu mēnesī. Arvien vairāk bērnu vecāku tiek pārtraukta vecāku vara, jo vecāki nespēj nodrošināt bērniem pienācīgu iztiku un attīstības iespējas. Katru gadu aptuveni 2000 bērnu tiek izņemti no ģimenēm, un prognozes liecina, ka šāda situācija turpināsies. "Nav izprotama pašvaldību politika, kuras pārtrauc vecāku varu un ievieto bērnu bērnunamā, maksājot par tā uzturēšanu vairāk nekā 100 latu, jo tajā pašā laikā varētu vairāk domāt par atbalstu ģimenēm," sacīja LM Materiālā atbalsta nodaļas vadītājs Ralfs Zeibots. Skolēni sevi apliecina mācību olimpiādēs NRA. Visu martu Latvijas skolēni gudrībā sacenšas informātikā, matemātikā, svešvalodās un citur, piedaloties valsts mācību priekšmetu olimpiādēs. Ķīmijas olimpiādē pirmdien piedalījās vairāk nekā simts skolēnu, bet sestdien jau sāksies ģeogrāfijas olimpiāde. No 1526 jauniešiem, līdz valsts ķīmijas olimpiādei nokļuvuši 113. Pirmdien Rīgas 2. vidusskolā viņi sāka cīņu par iespēju piedalīties Baltijas valstu ķīmijas olimpiādē Tartu un vēlāk starptautiskajā olimpiādē Bombejā (Indijā). Vispirms skolēni sacentās teorētisko uzdevumu risināšanā, bet vakar - praktiskajos darbos. Uzvarētāji būs zināmi šodien. Pērn ķīmijas valsts olimpiādē piedalījās 110 audzēkņu, un uzvarētāja laurus plūca vidusskolēni no Rīgas 32., 92, 65. vidusskolas, Priekuļu, Kokneses vidusskolas, Madonas ģimnāzijas un vēl pāris mācību iestādēm. Starptautiskā ķīmijas olimpiāde notika Dānijā, un tajā atzinības rakstu saņēma Juris Kalvāns no Priekuļu vidusskolas un Madonas ģimnāzists Mārtiņš Sudārs. Pērn 33 Latvijas skolēni piedalījušies astoņās olimpiādēs: ķīmijas, bioloģijas, matemātikas, informātikas, fizikas, vides projektu, vācu valodas un pirmo reizi arī ģeogrāfijas. Mājās pārvestas divas sudraba (informātikā) un sešas bronzas medaļas (bioloģijā, matemātikā, informātikā) un divi atzinības raksti (ķīmijā). Šosestdien jauniešus gaida vēl viena valsts mācību priekšmetu olimpiāde - ģeogrāfijā. Skolēniem nepatīk ģeometrija NRA. Kārtējai skolēnu zinātniskajai konferencei pieteikti unikāli pētījumi, kas ieinteresējuši arī profesionāļus. Digitālās ģeogrāfiskās kartes, kas īsti ir Marss un kad uz to ceļosim, cik Latvijā ir indīgo augu un kādi tie ir, kā putekļi ietekmē cilvēka veselību un citas tēmas Rīgas rajona vidusskolēni pieteikuši kārtējai skolēnu zinātniskajai konferencei. Par vienu otru darbu ieinteresējušies arī attiecīgo jomu profesionāļi, stāstīja Rīgas rajona padomes Izglītības un kultūras pārvaldes Informatīvi metodiskā centra vadītāja Inta Lapiņa. Apgāda Jāņa sēta pārstāvji bijuši sajūsmināti par Ropažu vidusskolas skolnieces Līgas Kauliņas darbu Digitālās kartes un ģeogrāfisko informācijas sistēmu izmantošana pagasta attīstības plānošanā. Speciālisti atzinuši, ka pat ne visi augstskolu trešā kursa studenti spējīgi veikt tādu pētījumu un piedāvājuši skolniecei sadarbību. Arī Olaines 1. vidusskolas 11. klases skolnieces Ingas Pommeres darbs Indīgie augi esot publicēšanas vērts, analizēja pārvaldes galvenā speciāliste Maija Bruģe. Līga apzinājusi 97 Latvijas indīgos augus, to ietekmi uz cilvēka veselību, kā arī devusi pirmās palīdzības sniegšanas aprakstu saindēšanās gadījumā ar katru no šiem augiem. Savukārt Salaspils 1. vidusskolas 11. klases skolēns Oskars Zvejnieks informātikas skolotājas Silvijas Zālītes vadībā izpētījis, ka lielai daļai skolēnu ģeometrija nepatīk tāpēc, ka viņi to nesaprot. Savā darbā Programmas "PowerPoint" iespējas mācību materiālu izveidē Oskars piedāvā, kā padarīt interesantākas un daudziem, iespējams, saprotamākas ģeometrijas stundas. 12 Rīgas rajona vidusskolu 62 skolēni savus zinātniskos darbus aizstāvēja 22. un 23. martā. Katrā no 12 jomām (bioloģijā, vēsturē, psiholoģijā un tā tālāk) divi labākie ir izvirzīti 25. Latvijas skolēnu zinātniskajai konferencei aprīļa beigās. Tos līdz tam izvērtēs Latvijas Universitātes mācībspēki. Visvairāk zinātniskās pētniecības darbu (11) konferencei pieteikuši Siguldas valsts ģimnāzijas, stāstīja M. Bruģe. Čakli esot arī Olaines 1. vidusskolas skolēni. Pedagoģijas augstskola blēdījusies ar diplomiem NRA. Trīsdesmit profesionālās studiju programmas Mārketinga psihologs un 32 programmas Personāla psihologs 2000. gada absolventiem RPIVA vadība nelikumīgi izsniegusi diplomus ar valsts ģerboni, - konstatējusi Izglītības valsts inspekcija (IVI). Valsts diplomus ar ģerboni augstskola tiesīga izsniegt tikai akreditētām studiju programmām. RPIVA profesionālās studiju programmas psiholoģijā akreditācija minētajām specialitātēm 1999. gadā augstākajai izglītībai neatbilstošas kvalitātes dēļ atteikta, - stāstīja augstākās izglītības valsts inspektore Astra Pope. Nelikumīgi izsniegtie izglītības dokumenti atklāti pārbaudē, kas augstskolā veikta pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rīkojuma par izglītības dokumentu uzglabāšanas un izsniegšanas kārtību. Inspekcija konstatējusi, ka paralēli akreditētajai skolas un ģimenes psihologa studiju programmai valsts diplomi izsniegti arī psihologiem. Izpētot sīkāk, atklājies, ka valsts diplomi izsniegti abām neakreditētajām programmām. Nepatīkamākais, ka augstskolas vieglprātīgās rīcības dēļ jācieš studentiem, kas par piecu gadu studijām un solījumu saņemt valsts diplomu maksājuši pietiekami lielu studiju maksu. "Faktiski visiem 62 studentiem viņu valsts diploms būtu jāanulē," atzina A. Pope. Genoma programmā cerību vairāk nekā bažu Diena. Moderns un galvu reibinošs projekts, kas piestāv XXI gadsimtam, - šādi vārdi Latvijas iedzīvotāju genoma programmai piektdien tika veltīti tā idejas pirmajā publiskajā prezentācijā Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) pilnsapulcē. Tomēr cerībai, ka grandiozais projekts ar laiku kalpos iedzīvotāju veselības aprūpei, līdzās nāk bažas par finansējuma trūkumu un iegūto unikālo datu neētisku izmantošanu. Akadēmija cer, ka prezentācija mudinās sākt diskusiju sabiedrībā un palīdzēs gūt valdības atbalstu zinātnieku apņēmībai. "Man vaicās, kāds gan var būt genoma projekts, ja Latvijā izplatās utainība, kašķis, atdzīvojusies difterija, akūta tuberkuloze, plosās ērču encefalīts. (..) Var vaicāt, vai šāda programma Latvijai nav pārāk elitāra," uzrunā retoriski jautāja LZA prezidents Jānis Stradiņš un turpināja: "Latvijai jāizvēlas, vai mēs varam un vēlamies dzīvot ne tikai šodienai, kur patiešām svarīga loma ir trešās pasaules valstīm raksturīgām slimībām un problēmām, vai dzīvosim nākotnei un jau šodien sāksim veidot pamatus savai gēnu medicīnai." Genoma programmas projekta grupas vadītājs Elmārs Grēns norādīja, ka "mērķis ir radīt efektīgu Latvijas iedzīvotāju ģenētiskās informācijas apzināšanas sistēmu, ar kuras palīdzību varētu pēc iespējas ātrāk ieviest jaunākos atklājumus Latvijas iedzīvotāju veselības un dzīves kvalitātes uzlabošanai." E.Grēna grupa piedāvā programmu realizēt trīs etapos, no kurām pirmais galvenokārt būtu sagatavošanās posms, un arī tam līdz 2003.gadam nepieciešams miljons latu. Kopumā 10 gados šī summa būtu ievērojami lielāka. Pilnībā atbalstot lielo ieceri, par finansēm savu uztraukumu žurnālistiem pauda Latvijas Medicīniskās ģenētikas centra vadītāja Rita Luganovska: "Valsts viena pavilkt to nevarēs." Projekta autori gan ir paredzējuši arī vietējā un ārvalstu privātkapitāla piesaisti, solot, ka savāktā Latvijas iedzīvotāju ģenētiskā informācija tiks glabāta tā, lai to nevarētu izmantot neētiskiem mērķiem. Atkal lepni skan līvu mēle NRA. Organizācija Lībiešu krasts trešdien Vides un reģionālās attīstības ministrijā svinēja jubileju. Pirms desmit gadiem ar Ministru Padomes lēmumu tika izveidota īpaši aizsargājama teritorija abpus Kolkas ragam. Nu lībieši aktīvi kopj savu kultūru, valodu un lībiski māca runāt arī tiem, kuru pasēs ir ieraksts par citu tautību. "Īstenais lībiešu krasts ir Kurzemes jūrmalā. Kolkas rags ir kā ķīlis jūrā. Ap to, sākot no Ovišiem Ventspils pusē līdz Ģibkai Rīgas līcī, visvairāk dzīvojuši lībieši," stāsta lībiešu valodas skolotāja Zoja Sīle. Pa vidu minētajiem ciemiem ir divpadsmit lībiešu ciemi. Taču arī Vidzemes pusē ir rosīgi ļaudis, piemēram, Staicelē, kas atrodas Limbažu rajonā, aktīvi vākta lībiešu kultūra, vēstures liecības, jo tuvējā Svētciemā bijis galējais punkts, kur Latvijā dzīvojuši lībieši. "Staicelieši ar savu veiklo rīcību lībiešu lietu ir vērsuši kā visai Latvijas teritorijai būtisku un nozīmīgu, un arī paši no tās gūst slavu," uzskata Z. Sīle. Bet Gaujas lībiešu tēma Turaidas muzejam atnesusi gan balvas un atzinību, gan arī ļoti daudz apmeklētāju. Edgars Sīlis, Lībiešu krasta vadītājs, atgādina, ka pirms 1991. gada 4. februāra Ministru Padomes lēmuma par īpašas aizsargājamās teritorijas izveidošanu un vēlāk - pirms valsts programmas izveides par lībiešiem gan runāja, bet juridiski viņu statuss kā vienas no Latvijas teritorijas pamatnācijām nebija noteikts. Ik gadu organizācija izdod četrus mēnešrakstus, vienu gadagrāmatu, kā arī strādā ar lībiešu jauno paaudzi, jo jauniešiem nav iespējas skolā un darbavietā dzirdēt savu valodu. Katru gadu notiek lībiešu vasaras nometnes. "Veidojas duāla situācija - lībiešu saietos jūtamies piederīgi savai tautai, ārpus saietiem jūtam piederību latviešu nācijai," atzīst E. Sīlis. Lībiešu valodas saknes stiepjas 2000 gadu vēsturē. Šogad līvu mēle skanēs arī pasaulē, jo Eiropas mazo valodu konferencē, kas Eiropas valodu gadā notiks Rīgā, tai ierādīta īpaša vieta. "Tā ir pērle Latvijas valodu vainagā, kura īpaši kopjama un par kuru jāstāsta pasaulei, kas nu attapusies, ka tieši dažādībā ir bagātība," uzskata filoloģijas profesore, Eiropas valodu gada koordinatore Latvijā Ina Druviete. 101 gada vecumā miris Latvijas brīvības cīnītājs NRA. 22. martā miris Gustavs Rubess - vienīgais no brīvības cīņu dalībniekiem, kurš nosvinējis 101 gada jubileju (tas notika novembrī). 1919. gada oktobrī G. Rubess brīvprātīgi iestājās Latvijas armijā. Viņš cīnījies pret Bermonta armiju, tad sagūstīts un vests uz nošaušanu, tomēr viņam izdevās bēgt. Pēc bēgšanas viņš atgriezies 9. Rēzeknes kājnieku pulkā. Cīņās pret bermontiešiem G. Rubess nokļuva līdz Mažeiķiem. Par drosmi pirmās Republikas laikā viņam piešķīra zemi Jaunogrē, kur vēlāk saviem spēkiem G. Rubess uzbūvējis un iekārtojis māju. 1999. gadā G. Rubesu 100 gadu jubilejā viņa Jaunogres mājā apsveikt bija ieradusies Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Pedvālē notiks filmu un video festivāls LETA. 31.martā Pērnavā un 1.aprīlī Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejā notiks Pērnavas 7. eksperimentālais filmu un video festivāls. Ar eksperimentāla un nekomerciāla rakstura darbiem festivālā piedalīsies filmu un video mākslinieki no Igaunijas, Latvijas, Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Islandes, Francijas un Spānijas. Filmu programma 1.aprīlī tiks demonstrēta Firkspedvāles muižā. Festivālu organizē Pērnavas alternatīvā mākslas akadēmija "Non Grata". Inesei Galantei Hāgā pasniegs platīna disku Diena. Inese Galante bija pirmā dziedātāja no Latvijas, kuru ārzemēs apbalvoja ar zelta disku, bet ceturtdien svinīgā ceremonijā Nīderlandē Hāgā viņai piešķirs platīna disku. Abi diski dziedātājai piešķirti par Nīderlandē īpaši pieprasīto, jau vairāk nekā 25 000 eksemplāru pārdoto opermūzikas albumu Debut, ko viņa 1995.gadā Rīgā ierakstīja kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un diriģentu Aleksandru Viļumani. Jauna lapa par Latvijas un pasaules kino LETA. Darbu sākusi jauna interneta mājas lapa www.filmas.lv, kurā paredzēts apkopot informāciju par kinomākslas tagadni un pagātni pasaulē un Latvijā, veidojot profesionālu kino informācijas bāzi. Ar "Sorosa fonda-Latvija" atbalstu jauno mājas lapu veido kinokritiķes Dita Rietuma, Daira Āboliņa un interneta risinājumu aģentūru "Mediaparks". Plānots, ka jaunumi interneta lapā parādīsies katru piektdienu. Pašlaik portālā lasāma informācija par ASV Kinoakadēmijas balvu "Oskars", par filmām, kas mainīja vēsturi, dažādi kino jaunumi. Jaunā mājas lapa piedāvā ieskatīties vēl topošajās latviešu animācijas filmās "Vai mēs Rīgai jau gatavi?" un "Eža kažociņš". Nākamnedēļ Rīgā būs utopija DELFI. Nākamnedēļ, 5.aprīlī tiks atklāta Latvijas Laikmetīgās mākslas centra (LLMC) gadskārtējā starptautiskā izstāde "Mūsdienu utopija". Izstāžu zālē "Arsenāls" un E.Smiļģa Teātra muzejā tiks izstādīti 32 mākslinieku darbi. Izstāde turpināsies līdz 20.maijam. Izstādes koncepciju veidojis Franks Vāgners, vācu kurators ar vairāku nozīmīgu laikmetīgās mākslas projektu organizēšanas Berlīnē un citur Rietumeiropā pieredzi. Izstādes organizētāji raksturo "Mūsdienās utopiju" kā kino un masu mediju vēstījuma veidotu tēlu, tādēļ arī daudzos izstādē iekļautajos darbos varēšot saskatīt atsauces uz mūsdienu medijos un masu kultūrā populārajiem tēliem un situācijām. Par atskaites punktu "Mūsdienu utopijas" koncepcijas izveidē kalpojis itāļu režisora Mikelandželo Antonioni filma "Zabriskie point". Filmas sižets un īpaši beigu (sprādziena) aina - pieņemto vērtību iznīcināšana un atgriešanās pie nulles - sākumpunkta - ietekmējusi daudzus avangarda māksliniekus. Gadskārtējā projekta ietvaros Gētes Institūtā notiks arī pasaulē atzītu mākslas teorētiķu un mākslinieku lekcijas. 6.aprīlī māksliniece Valija EXPORT iepazistinas ar CD-Rom, kas apkopo visus mākslinieces darbus, tiks rādītas arī Valija EXPORT filmas. 7.aprīlī Roberts Hallers lasīs lekciju par Amerikas eksperimentālo kino. 12.aprīlī notiks vācu teorētiķa Didriha Diderihzena lekcija par mākslas un kino mijiedarbību. Tuvāka informācija: http://www.lcca.lv/ Latvijā ieradušies gājputni Diena. Atgriezušies ne tikai strazdi, bet arī stārķi un baltās cielavas, informē interneta mājas lapa www.putni.lv. Viens baltais stārķis redzēts ligzdā Sātiņu centrā, Saldus rajonā, savukārt baltā cielava manīta Saldū. Interneta mājas lapa informē, ka abām sugām pirmie novērojumi ir normālā atlidošanas laikā. Rit otrā pavasara nedēļa, bet laiks ir tik silts, ka, šķiet, tūlīt sāksies vasara!!! Temperatūra dienā sasilst pat līdz +10oC, naktī gan vēl ir diezgan auksts (-3 līdz -8oC). Saulīte gaišzilajās debesīs gozējas katru dienu. Nokrišņi nav bijuši itin nemaz. Zied sniegpulkstenītes un citas pava- sara puķītes. Čivina putniņi un, protams, arī ka- ķi cenšas neatpalikt... Laiks ir vienkārši debeš- ķīgs!!! Un noskaņojums tieši tāds pats, jo atmodusies ir ne tikai daba, bet arī cilvēki ir smaidīgi un priecīgi...