Kas jauns Latvijā? Nr. 189: 2001. g. 6 - 12. aprīlis Latvijā strīdas par celulozes rūpnīcu Dienas Bizness Arvien aktuālāks Latvijā kļūst jautājums par celulozes rūpnīcas buvniecību. Rūpnīcu iecerēts būvēt Daugavas krastā - Zemgales un Latgales krustpunktā. Tajā ieinteresēti lieli skandināvu uzņēmumi, kas kopā ar Latvijas valdību pirms vairākiem gadiem izveidojuši uzņēmumu "Baltic Pulp" un patlaban projekts ir tuvu realizācijai. Sākusies sabiedriska tā apspriešana, jo radušās šaubas par projekta lietderību. Rūpnīcā paredzētas tikai ap 300 jaunas darbavietas, taču valdībai būs jāiegulda 300 000 miljoni ceļu sakārtošanā un skandināvi pieprasa rūpnīcas vajadzībām ap 30% Latvijas mežu. Turklāt Latvijas zinātnieki netic ārzemnieku apgalvojumiem par rūpnīcas draudzīgumu dabai, zinātnieki domā, ka tiks piesārņota Daugava. Par to satraucies arī uzņēmums "Rīgas ūdens", kas pieprasījis pilnīgu informāciju par iespējamo piesārņojumu un rīcību avārijas gadījumā. Liela daļa Rīgas iedzīvotāju dzeramo ūdeni saņem no Daugavas. Mežrūpnieki savukārt vēlas, lai rūpnīca pirktu kokus no viņiem, nevis saņemtu no valsts savu garantētu mežu. Diskusijas kļūst arvien asākas. Zinātnieki kritizē celulozes rūpnīcu LETA Vides aizsardzības kluba (VAK) organizētajā celulozes rūpnīcas publiskajā apspriešanā tika asi kritizēti iespējamās celtniecības ekonomiskie un ekoloģiskie aspekti. Apspriedē uzstājās vairāki Latvijas zinātnieki, vides aizsardzības speciālisti un politiķi, kuri ļoti asi kritizēja rūpnīcas ietekmi uz Latvijas valsti. Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis Pēteris Guļāns norādīja, ka rūpnīcas projektēšanā "tiek ignorēts ekonomiskais faktors". Viņš uzsvēra, ka skaidri jānošķir valsts un investoru intereses, piebilstot, ka "Latvijas valsts no celulozes projekta neiegūs pilnīgi neko, tikai zaudējumus". Guļāns apšaubīja "Baltic pulp" prognozes par iekšzemes kopprodukta ievērojamo palielināšanos par 3-4%. Pēc viņa domām, ideālākajā variantā iekšzemes kopprodukts varētu pieaugt tikai par 1,6%. Ķīmijas zinātņu doktors Imants Kaimiņš norādīja uz ekonomisko kaitējumu Latvijai, uzsverot, ka katru dienu Latvijā tiks radīts liels apjoms ķīmisko atkritumu, kas ļoti negatīvi ietekmē visu apkārtējo vidi. Iespējamās cieto atkritumu novietnes apjoms sasniegšot Getliņu izgāztuves apjomus, tomēr tās ietekme uz apkārtējo vidi un Daugavu ir daudz kaitīgāka. Debatēs piedalījās arī Baiba Bambe no Latvijas Botāniķu biedrības, Māris Strazds no Latvijas Ornitologu biedrības, Pauls Putniņš no Latvijas Zemnieku savienības, kā arī Rīgas domes deputāts Dainis Īvāns. Visi pauda ļoti negatīvu attieksmi pret "Baltic pulp" vadīto celulozes projektu. "Baltic pulp" sekretārs Grigorijs Rozentāls aģentūrai LETA teica, ka šī apspriede bijusi ļoti vienpusīga un tajā tikušas paustas daudzas nepatiesības. Rozentāls to nosauca par "spēli vienos vārtos" un pats neuzskatīja par vajadzīgu paust savu viedokli no tribīnes. Rozentāls uzsvēra, ka Latvijas rūpnīca būs viena no modernākajām pasaulē ar iespējami labāko tehnoloģiju, kura atbildīs gan Latvijas, gan Eiropas Savienības standartiem. Tēvzemiešos notiek šķelšanās NRA. Bijušais Rīgas domes priekšsēdētājs Andris Ārgalis piektdien iapvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (TB/LNNK) valdei paziņojisa savu vēlmi aiziet no partijas priekšsēdētāja vietnieka un valdes locekļa amata. Šis demaršs lieku reizi pierāda, ka TB/LNNK rindās notiek šķelšanās, kur vienā pusē ir partijas pelēkais spārns ar Normundu Lakuču, Guntaru Krastu un Eiženu Cepurnieku priekšgalā, bet otra flanga redzamākie pārstāvji ir A. Ārgalis, Jānis Straume un valdes loceklis Aigars Jirgens. A. Ārgalis jau agrāk izteicis neapmierinātību ar partijas priekšvēlēšanu kampaņu un G. Krasta (paziņojis par amatpersonu sarakstu, kas atrasts Privatizācijas aģentūras noslepkavotās darbinieces Ilonas Skadiņas seifā) un E. Cepurnieka (it kā izplatīja apgalvojumus par tautpartijieša Andra Šķēles piedāvāto miljonu dolāru lielo kukuli Latvijas kuģniecības privatizācijas sakarā) rīcību, iepinoties dažādos skandālos. Tāpat bijušais domes priekšsēdētājs ir neapmierināts ar TB/LNNK mīksto nostāju vairākos jautājumos – partija nav reaģējusi uz Rīgas domei izteiktajiem apvainojumiem priekšvēlēšanu kampaņas laikā, kļūdains bijis TB/LNNK vadības parakstītais līgums ar valdību veidojošās koalīcijas partijām par kopīgas koalīcijas veidošanu Rīgas domē ar sociāldemokrātiem tikai visām kopā utt. TB/LNNK valdes sēdes centrālais jautājums iesākumā gan bija lēmuma pieņemšana, ko iesākt ar partijas noklīdušajām avīm – Jāni Karpoviču un Valdi Kalnozolu, kas bija uzdrošinājušies uzņemties divu Rīgas domes pastāvīgo komiteju vadību, nesaskaņojot to ar tēvzemiešu vadību, kā to bija pieprasījis A. Jirgens. Abiem grēkāžiem viss beidzās laimīgi, un TB/LNNK valde tikai izteica J. Karpovičam brīdinājumu, kā Neatkarīgajai izteicās pats domnieks – "brīdinājumu ar ierakstu uzdevumu burtnīcā". Viņš pastāstīja, ka brīdinājums saņemts nevis par to, ka deputāts uzņēmies vadīt Komunālo un dzīvokļu jautājumu komiteju, bet gan par to, ka viņš atļāvies ziņu aģentūrām izteikt aizdomas, ka A. Jirgena paziņojumi par nepieciešamību abus domniekus izslēgt no partijas tapuši "alkohola atmiekšķētās smadzenēs". J. Karpovičs savam partijas biedram bija atvainojies. "Nu, varbūt kļūdījos, varbūt bija skaidrā," ar vieglas ironijas pieskaņu balsī teica J. Karpovičs. Lai gan partijas valde neatbalsta apvienības biedru atrašanos Rīgas domes vēlētos amatos, kamēr LSDSP nav pārskatījusi vienošanos ar apvienību Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā un nav likvidēta Rīgas domes valde "kā likumdošanai neatbilstoša institūcija", tomēr TB/LNNK neatsauks savus pārstāvjus no komiteju vadības. Neraugoties uz A. Ārgaļa radikālo soli un partijnieku ķīviņiem par domnieku sēšanos komitejās, paši tēvzemieši uzskata, ka partijā nekāda iekšēja šķelšanās nenotiek. Dz. Rasnačs domā, ka A. Ārgali nokausējusi milzīgā pašvaldību vēlēšanu slodze, darbs Rīgas domē un arī vienlaikus – partijas valdē. "Katram noguruma sekas izpaužas savādāk. Daudzi politiķi piekrīt strādāt vadošos amatos, neapzinoties to milzu slodzi. Līdz šim A. Ārgalis politikā bijis pietiekami spēcīgs un izturīgs. Ceru, ka viņš atgūs spēkus un turpinās iesāktos darbus Rīgas domē," rezumēja Dz. Rasnačs. Sociāldemokrāti vicojas skaļāk nekā pirms vēlēšanām Diena Vētrainos strīdos un emocionālā viedokļu apmaiņā sestdien aizritēja LSDSP domes sēde. Sociāldemokrātu līderis Juris Bojārs ir pārliecināts, ka Imants Burvis, kas pirms vēlēšanām ir diskreditējis priekšsēdi un partiju, agri vai vēlu būs spiests no organizācijas aiziet. Kvoruma trūkums liedza domei viņu izslēgt no LSDSP sestdien. Savukārt I.Burvis, kas sociāldemokrātos ir kopš organizācijas atjaunošanas, ar savu uzkrītošo darbību ir vēlējies sākt diskusiju par partijas iekšējo demokrātiju, ar ko esot problēmas. Vēlēšanu rezultātu apkopošanai un vairāku biedru darbības izvērtēšanai veltītā LSDSP domes sēde bija slēgta, taču, tā kā visiem domniekiem telpu šaurības dēļ zālē nepietika vietas, tad tāpat kā viņi aiz atvērtajām durvīm zālē notiekošo varēja klausīties arī žurnālisti. Lietišķās debatēs tika izvērtēti vēlēšanu rezultāti, ar lepnumu secinot, ka sociāldemokrāti ir ne tikai populārākā partija Latvijā, kā liecina reitingu tabulas, bet arī pašvaldību vēlēšanu uzvarētāji, un šie panākumi, kā uzsvēra priekšsēža vietnieks Egīls Baldzēns, ir jānostiprina. E.Baldzēns aicināja novērtēt nodarījuma pakāpi, uzskatot, ka tā neatbilst tik bargam sodam kā izslēgšana. "Lieciet pierādījumus galdā, ka viņš izpilda citu partiju gribu vai saņem par to naudu, bet, kamēr šādu pierādījumu nav, mēs nedrīkstam to apgalvot," teica E.Baldzēns. Šauboties par demokrātiju partijā, Rišards Labanovskis atzina, ka ir bijuši gadījumi, kad par LSDSP viedokli viņš uzzina tikai no masu medijiem. Līdzīgās pozīcijās bija arī Jānis Gulbis, aicinot "beigt matu skaldīšanu" un padomāt, ka partijai ir problēmas ar cilvēku sagatavotību, kas būs vēl lielākas, ja sociāldemokrātiem vajadzēs pārņemt varu visā valstī. J.Bojārs piekrita, ka viņš neesot nekāds eņģelis, taču neuzskatot sevi par autoritāru, kā ticis pelts. Viņš pauda nožēlu, ka I.Burvis kaislību uzjundīšanai "izmanto slimus cilvēkus, kas jau ir pavisam nožēlojami". Uz sēdes sākumu bija ieradies partijas biedrs Sigurds Graudiņš, kas izplatīja dažādus pret partiju vērstus materiālus, kā arī demonstrēja žurnālistiem līdzi paņemto lāpstu, ar ko simboliski vēloties "norakt čekistu sērgu". I.Burvis noliedza, ka viņam būtu kāda saistība ar šo cilvēku. Kavējas koalīcijas veidošana domē Diena Kaut arī pagājušajā sestdienā partiju pārstāvji parakstīja LSDSP un TB/LNNK vienošanos par koalīcijas veidošanu Rīgas domē, ko ir atbalstījusi arī tēvzemiešu valde, šis dokuments tomēr nav nodots atklātībā. Ir zināms, ka pārējo partneru pieaicināšana var notikt tikai tad, ja abas puses tam piekrīt. Jānis Dinevičs (LSDSP) vēl nebija gatavs Dienai nosaukt politiskos spēkus, pret kuru līdzdalību koalīcijā sociāldemokrāti neiebilstu. Savukārt tēvzemiešu līderis Māris Grīnblats sacīja, ka TB/LNNK varētu piekrist sadarbībai ar apvienību Centrs un vēl vairākām nelielas pārstāvniecības partijām, kā arī ar Latvijas ceļu. Viņš pieļāva, ka LSDSP varētu tam arī nepiekrist, tāpat esot skaidrs, ka sociāldemokrāti nepiekritīšot Tautas partijas uzaicināšanai vairākumā, bet TB/LNNK iebilstu pret PCTVL. Pašlaik kreiso blokam domē ir lielāka ietekme nekā tēvzemiešiem. M.Grīnblats teica: "Ja šī vienošanās kļūst nopietnāka, tad mēs varētu skatīties uz savas ietekmes paplašināšanu un uz PCTVL pozīciju sašaurināšanu, bet tas var notikt tikai ar LSDSP līdzdalību." J.Dinevičam gan neesot domas atņemt kādu amatu domes komiteju vadībā politiskajiem spēkiem, kas tos ieguvuši saskaņā ar agrākiem līgumiem. Taču M.Grīnblats no kādas sarunas bija sapratis, ka agrākās vienošanās sociāldemokrātiem varētu arī nebūt tik saistošas. Sergejs Dolgopolovs (PCTVL) domā, ka pašlaik kreiso bloka pozīcijas domē ir stiprākas nekā tēvzemiešu, "kaut arī man nepatīk, ka sociāldemokrāti tik lielu uzmanību velta TB/LNNK, kas grib sēdēt divos krēslos - tēlot varoņus un būt tirgoņi." Tajā pašā laikā kreisie neiebilstot pret TB/LNNK iespējām strādāt rīdzinieku labā. Rīgas mērs Gundars Bojārs domā, ka, ņemot vērā vēlētāju nelielo atbalstu Latvijas ceļam, divu priekšpilsētu vadība, kurā tagad ir ceļinieki, partijai būtu pārāk daudz. LC frakcijas priekšsēde Aija Poča savukārt uzskata, ka domē tiek politizēts zemākais izpildinstitūciju līmenis, kurā, viņasprāt, noteicošajam kritērijam vajadzētu būt profesionalitātei. A.Poča vēl nevarēja pateikt, vai LC piekristu iet koalīcijā, atsaucoties uz to, ka sociāldemokrāti to nav piedāvājuši. Kalnozols lobēšot uzņēmēju intereses Diena Pazīstamais būvuzņēmējs Valdis Kalnozols (TB/LNNK), kas pārsteidzošā kārtā kļuvis par Rīgas domes vides komitejas priekšsēdētāju, šo amatu varētu izmantot uzņēmēju, tajā skaitā savas firmas lobēšanai. Viņa godaprāta pārbaude, iespējams, notiks jau vistuvākajā laikā, jo jaunie domnieki grib atkārtoti izvērtēt Ķīpsalas apbūves priekšlikumus, kuru vidū ir arī SIA Kalnozols celtniecība projekts. Ķīpsalas apbūves priekšlikumu izvērtēšanā, uzsverot, ka atbalstīts vizuāli interesantākais projekts, nez kāpēc netika atbalstīta firma, kura atšķirībā no citiem pretendentiem piedāvāja pilsētai gandrīz trīs reizes augstāku pašvaldības zemes nomas maksu un lielāku investīciju ieguldījumu. Tagadējais pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Aivars Guntis Kreituss (Darba partija) Dienai teica, ka tiks pārskatīti tie projekti, kurus pēdējā brīdī steidzis atlasīt iepriekšējais komitejas sastāvs. Attiecībā uz V.Kalnozolu pilsētas attīstības komitejas vadītājs norādīja, ka, darbojoties Rīgas domē, būvuzņēmējs interešu konfliktā var nonākt ne tikai šā konkursa ietvaros, jo "nevar tā vienkārši tik dibināt meitasuzņēmumus un saņemt pasūtījumus", bet arī nākotnē. V.Kalnozols nenoliedz, ka apzināti centies iekļūt pašvaldībā, tādējādi cerot radīt labvēlīgākus apstākļus visiem uzņēmējiem, arī savai būvfirmai. "Palieku tikai firmas īpašnieks, un tas ir ar likumu atļauts," savas pašreizējās attiecības ar būvfirmām komentēja V.Kalnozols. Dažādas firmas, kurās ir nosaukums Kalnozols, Rīgā pašlaik būvē vairākus lielus objektus, arī uz pašvaldībai piederošiem zemes gabaliem, kurus iznomājuši privāti investori. Tiek celts tirdzniecības un atpūtas komplekss bijušā VEF teritorijā, Latvijas mobilā telefona biroja ēka, dzīvojamās mājas Šampēterī, kā arī būvēta jaunā Latvijas Bankas ēka. Uz jautājumu, kā izdodas tikt pie šādiem pasūtījumiem, V.Kalnozols atbildēja: "Ja jūs gribat zināt, vai es maksāju kukuļus ierēdņiem un privātpersonām, lai tiktu pie pasūtījuma, varu pateikt viennozīmīgi — nē, nemaksāju nekad. Es uzskatu, ka korupcija ir neizdevīga uzņēmējiem, valstij, un to saprot jebkurš kaut cik domājošs cilvēks. Izdevīgi ir strādāt godīgi valstī, kurā ir sakārtota sistēma." Veids, kādā iepriekšējā Rīgas dome līdz šim vērtējusi konkursantu piedāvājumus, liecina, ka to, kuru projektu virzīt apstiprināšanai Rīgas domē, parasti izlēmusi ļoti šaura personu grupa. Pēc pašreizējā attīstības priekšlikumu konkursu rīkošanas nolikuma priekšlikumu izvērtēšanas komisijā jābūt ne mazāk kā pieciem cilvēkiem — Rīgas domes deputātiem un Rīgas domes izpildstruktūru darbiniekiem. Žūrijas priekšsēdētājs atkarībā no konkursa nozīmīguma var būt Rīgas domes priekšsēdētājs, domes priekšsēdētāja vietnieks vai domes pilsētas attīstības departamenta direktors. Šie paši cilvēki apstiprina konkursa rīkošanas noteikumus un konkursa vērtēšanas komisijas sastāvu. Arī pretenzijas, ja kāds nav apmierināts ar konkursa rezultātu, rakstveidā iesniedzamas iepriekš nosaukto amatu pārstāvjiem. Lai gan attīstības priekšlikumu izvērtēšanā var pieaicināt ekspertus, viņiem nekādu balsstiesību nav. A.G.Kreituss sola šo situāciju novērst un pilsētas attīstības priekšlikumu apspriešanu un izvēršanu veikt daudz atklātāk. LK cenu patur noslēpumā Diena Neraugoties uz iepriekš pieļauto - minimālā cena, par kādu valsts pārdos Latvijas kuģniecību (LK) nebūs slepena, valdība trešdien ap diviem naktī to apstiprināja un tomēr izlēma paturēt noslēpumā. Pamats tam bija atbilstoši līgumam ar Pasaules Banku atklātai un profesionālai LK privatizācijai piesaistītā finansu konsultanta New Markets stingrā nostāja - neizpaust minimālo cenu pirms izsoles. Pēc neoficiālas informācijas, valdības noteiktā cena ir no 95 līdz 115 miljoniem ASV dolāru jeb aptuveni 60-70 miljoni latu. Oficiāli šīs ziņas netiek apstiprinātas. Tikai pēc izsoles kļūs oficiāli zināms, kāda bija minimālā cena un kā tā palielinājusies izsoles gaitā. Dalībai izsolē valdība apstiprināja abus pretendentus - viņiem līdz 27.aprīlim Privatizācijas aģentūras (PA) kontā jāiemaksā 5 miljoni ASV dolāru. Kad tas būs izdarīts, varēs gandrīz pilnīgi droši teikt - izsole notiks. Izpildītais konsultanta, arī PA ieteikums minimālo cenu paturēt slepenībā gan netraucēja jau trešdien ar jaunu sparu uzvirmot spekulācijām par šādas rīcības pamatojumu. Ar versiju, ka šāds lēmums ir pretrunā ar likumu un tā noteikti esot "šokējoši zema", ilgi nekavējoties, klajā nāca PA kritizētājs, TB/LNNK pārstāvis PA padomē Normunds Lakučs. Esot "apstiprinājušās tēvzemiešu iepriekšējas prognozes, ka uz LK privatizāciju pretendē pusotrs pretendents - viens īsts un viens neīsts", pauda arī TB/LNNK priekšsēdis Māris Grīnblats. To pašu presei jau vairākkārt teicis N.Lakučs, no sākuma - ka sarunātais privatizētājs ir LUKoil Arktic Tanker, tagad - kāds Singapūras konsorcijs. Tēvzemiešu nepārtraukto satraukumu, ka viss ir sarunāts, par pārspīlētu gan ļauj uzskatīt privatizācijas novērošanai piesaistītās, no valdības un PA neatkarīgās sabiedrības par atklātību Delna ekspertes ekonomikas zinātnieces Raitas Karnītes atzītais - pretendenti ir ļoti nopietni, pārstāv lielus uzņēmumus. Par LK valdība lēmusi aptuveni 2,5 stundas. Spriešana sākusies ap pusnakti, bijuši arī vētraini brīži un vairāki pārtraukumi, lai lēmumu nesasteigtu, Dienai pastāstīja Delnas priekšsēde Inese Voika. Kad konsultants beidzis ziņojumu un ieteicis cenu paturēt slepenībā, valdībā iestājies it kā sastingums. Skanējuši niknāki jautājumi un bijusi jaušama savstarpēja neuzticība. "Varēja just apjukumu," teica I.Voika un piebilda, ka ministri vērsušies pie Delnas pārstāvēm. I.Voika noraidīja pieļāvumu, ka LK privatizācijas process ir apšaubāms. Medmāsas dabūs 2 miljonus latu LETA Ministru kabinets šodien nolēma piešķirt 2 miljonus latu medmāsu darba algu palielināšanai, informēja labklājības ministrs Andrejs Požarnovs. Valdība arī uzdeva Finansu ministrijai (FM) meklēt papildus finansējumu medicīnas māsu algu palielināšanai. Požarnovs pauda cerību, ka FM spēs atrast papildus līdzekļus. Labklājības ministrija (LM) lēš, ka medicīnas māsu darba algas paaugstināšanai nepieciešami Ls 3 257 362. Labklājības ministrija piedāvāja nepieciešamos līdzekļus Ls 2 999 987 apmērā atalgojuma palielināšanai medicīnas māsām, kas nodarbinātas veselības aprūpes jomā, rast no Finansu ministrijas pamatbudžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, daļu summas no VAS "Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūra" rezerves fonda. Priekšlikums paredzēja, ka no Finansu ministrijas pamatbudžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem medicīnas māsu atalgojumam tiks atvēlēti 27 000 latu, no VAS "Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūra" rezerves fonda - 81 000 latu, kā arī no citiem resursiem. Pasaulē augstu novērtē Latvijas pensiju sistēmu LETA Pasaules Bankas, Eiropas Savienības un Austrijas valdības organizētajā konferencē "Partneru pieredze", kas notika Vīnē, augstu novērtēta Latvijas pensiju sistēmas reforma. Pasaules Bankas vadošie pārstāvji un eksperti atzinuši, ka Latvijas pieredze varot kalpot kā rokasgrāmata tām valstīm, kas tikai tagad sāk pārveidot pensiju sistēmas. Iedzīvotāju novecošanās un nodarbinātības problēmas ir kopīgas visām valstīm Eiropā, taču šīm problēmām pielāgota pensiju sistēma esot izveidota tikai Latvijā, Polijā, Zviedrijā un Itālijā. Latvija šo četru valstu vidū esot nozīmīga ar to, ka bija pirmā, kas izstrādāja 3 līmeņu pensiju sistēmu. 2.līmenis paredz daļu no katra strādājošā sociālās apdrošināšanas iemaksām ieguldīt vērtspapīros, nodrošinot pensiju uzkrājuma pieaugumu, 3.līmenis paredz brīvprātīgu pensiju uzkrājumu veidošanu privātajos pensiju fondos, bet 1.līmenis paaudžu solidaritātes principu - strādājošās paaudzes nopelnītā nauda tiek maksāta esošajiem pensionāriem. Latvijā ir mainīts klasiskais paaudžu solidaritātes princips, proti, pensiju sistēmā ir ieviests apdrošināšanas princips - katrs pats veido uzkrājumu savai pensija. Tas nozīmē, ka 1.līmenī tiek reģistrēta informācija par katra strādājošā iemaksām pensijas kapitālam, bet reāli nauda tiek izmaksāta esošajiem pensionāriem. Jaunums šajā sistēmā ir tas, ka katram pensija būs atkarīga no darba mūža laikā veikto iemaksu apjoma jeb uzkrātā kapitāla. Turklāt Latvijā, aprēķinot pensiju, tiek ņemts vērā paredzamais mūža ilgums - arī šis princips ir jaunums pensiju sistēmām Eiropā. Tieši tas, ka pensija ir atkarīga no iemaksu lieluma (uzkrātā kapitāla) un gadu skaita, kad cilvēks dodas pensijā, spēj nodrošināt pensiju sistēmas ilgtermiņa stabilitāti. Ekonomiski attīstītās valstis jeb "vecās" Eiropas valstis joprojām balstās uz pārdales principa, kas neveicina strādājošo ieinteresētību savu vecumdienu nodrošinājumā, kā arī pensijas aprēķinā netiek ņemts vērā tas, cik ilgi cilvēks pēc pensijas piešķiršanas vēl dzīvos. Tas rada draudus šo valstu pensiju sistēmu finansu stabilitātei. Arvien vairāk no Latvijas studē ASV Diena Pēdējo pāris gadu laikā aizvien lielāka kļūst Amerikas Savienoto Valstu (ASV) universitāšu un Latvijas vidusskolu absolventu savstarpējā interese. Par to liecina ik gadu pieaugošais Latvijas pirmkursnieku skaits ASV augstskolās, kas pērn sasniedzis 370, kā arī vismaz četru ASV universitāšu pārstāvju vizīte Rīgā 11.aprīlī savu nākamo studentu meklējumos. Katra no 3600 Amerikas augstskolām ir ieinteresēta, lai tajā līdzās savas valsts jauniešiem sēdētu arī ārzemnieki - jo studentu vidū ir daudzveidīgāka pieredze, jo interesantāki ir viņu semināri, diskusijas un kopīgi izstrādātie projekti. Tā Dienai skaidroja Valodu mācību centra (VMC) izglītības informācijas centra izglītības konsultants Gastons Lakombe, kuram ASV vēstniecība Latvijā uzticējusi gādāt par Latvijas jauniešu iespējām studēt Amerikas augstskolās. Par ASV universitāšu vēlīgo attieksmi pret Latvijas jauniešiem liecinot fakts, ka 1999./2000.mācību gadā tajās iestājās 270 Latvijas studenti, 2000./2001.gadā - jau 320. Par amerikāņu augstskolu pieaugošo vēlmi piesaistīt sev jauniešus no Latvijas liecina arī fakts, ka pirmo reizi 4-5 ASV universitātes nolēmušas apmeklēt Baltijas valstis savu nākamo studentu meklējumos, stāstīja G.Lakombe. Rīgā Pensilvānijas, Tulanes, Vebsteres, Svētā Jāņa universitātes un, iespējams, arī citu ASV augstskolu uzņemšanas komisiju pārstāvji viesošoties 11.aprīlī viesnīcas Radisson SAS telpās. Lai kļūtu par pirmkursnieku ASV, Latvijas jaunietim jāiztur divi pārbaudījumi - starptautiskais angļu valodas eksāmens TOEFL un ASV zināšanu tests SAT, stāstīja G.Lakombe. Ukrainā nacionālboļševiki sadedzina Vīķes-Freibergas izskata lelli BNS Ukrainas nacionālboļševiki trešdien piketējuši pie Latvijas vēstniecības Kijevā, protestējot pret krieviski runājošo iedzīvotāju un Otrā pasaules kara veterānu apspiešanu Latvijā, un akcijas laikā sadedzinājuši lelli, kas simbolizē Latvijas prezidenti Vairu Vīķi- Freibergu. Šī bija jau ceturtā šāda veida akcija, žurnālistiem Kijevā paziņoja viens no pasākuma dalībniekiem Sergejs Lagoda. Viņš pastāstījis, ka nacionālboļševiki jau esot "aprakstījuši ar saviem lozungiem vēstniecības ēku un vēl vairākus namus" Kijevā. Piketa laikā akcijas dalībnieki skandēja saukļus "Mūsējos Rīgā ietupinās", "Sirpis un āmurs, sarkanais karogs - Staļins, Berija, Gulags". Piketētāji paziņoja, ka otrdien un trešdien Rīgā notiekot tiesas sēdes kara noziegumos pret Latvijas tautu apsūdzētā 77 gadus vecā bijušā partizāna Vasilija Kononova un 85 gadus vecā Jevgeņija Savenko lietās. Rīgas apgabaltiesa šonedēļ uzsāka triju terorismā un robežas nelikumīgā šķērsošanā apsūdzētu Krievijas nacionālboļševiku lietas izskatīšanu. Trīs Krievijas pilsoņus Latvija apsūdzējusi par to, ka viņi, piedraudot ar granātai līdzīgu priekšmetu un sevis uzspridzināšanu, pērn 17.novembrī dienu pirms Latvijas neatkarības dienas iebruka Rīgas Svētā Pētera baznīcas tornī, kur vairākas stundas izkliedza saukļus, protestējot pret nepilsoņu apspiešanu un kara veterānu vajāšanu Latvijā. Augstskolas ēku iztirgo par 3500 latu NRA Privatizācijas aģentūra (PA) otrdien par absurdi zemu cenu nolēmusi Latvijas Evaņģēliski luteriskās kristīgās akadēmijas (LELKA) mācību korpusa ēku Bulduros pārdot augstskolas rektorei Skaidrītei Gūtmanei. Šāda ēka Privatizācijas aģentūras valdes izpratnē maksā mazāk nekā vienistabas dzīvoklis. Trīsstāvu ēka novērtēta par 55 000 latu, kā maksāšanas līdzekli nosakot privatizācijas sertifikātus pēc to nominālvērtības - 28 latiem. Ievērojot sertifikātu šābrīža tirgus cenu - aptuveni 1,80 latu -, pēc Neatkarīgās aprēķiniem, ēka Jaunās Kristīgās partijas (JKP) valdes loceklei ir pārdota aptuveni par 3500 latu. Nekustamā īpašuma firmās Neatkarīgā noskaidroja, ka par šādu summu nav iespējams iegādāties dzīvokli pat Kauguros, nemaz nerunājot par prestižo un krietni dārgāko Bulduru prospektu, kur pat dzīvojamo ēku cenas ir aptuveni no 100 līdz 500 tūkstošiem dolāru. S. Gūtmane gan "nekādu noziegumu" lēmumā par mācību korpusa pirkšanu nesaredz. Latvijas Evaņģēliski luteriskā kristīgā akadēmija esot reģistrēta kā bezpeļņas organizācija. "Augstskola nevar tālāk darboties, ja nav sakārtoti īpašuma jautājumi." Tā kā zeme zem mājas jau pieder rektorei, esot tikai loģiski, ka tagad viņai piederēs arī māja. Noteiktā summa - 55 000 latu (ar piebildi, ka tas tiks maksāts privatizācijas sertifikātos), pēc S. Gūtmanes domām, ir vairāk nekā adekvāta. Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors Jānis Naglis apliecināja, ka S. Gūtmanei esot bijušas tiesības izvēlēties maksāšanas līdzekli, un "viņa izvēlējās norēķināties sertifikātos". Ēkas cena noteikta, "izvērtējot tās platību un tehnisko stāvokli". Pēdējā laikā Kristīgajai akadēmijai vairākkārt pārmesta ciešā draudzība ar politiskajām partijām. S. Gūtmane, kā zināms, piedalījusies JKP dibināšanā un ievēlēta partijas valdē. Viņas vīrs, luterāņu mācītājs Guntis Dišlers, kurš jau agrāk akadēmiju saucis par savu sirdslietu, ir šīs partijas priekšsēdētājs. Mācību kursu politiķi, īpaši no bijušās Jaunās partijas (JP), akadēmiju iemīlējuši jau pirms pāris gadiem. Pāriet uz smagākām narkotikām Diena Ar astoņām heroīna devām uz ielas apmēram 150 metru no Ventspils policijas pārvaldes ēkas, realizējot operatīvo informāciju, 4.aprīlī aizturēts 1983.gadā dzimušais Romāns Š. Šogad tas ir jau ceturtais gadījums, kad Ventspilī tiek aizturēti un arestēti heroīna glabātāji un ierosinātas krimināllietas. Kā Dienai pastāstīja Narkotiku apkarošanas biroja (NAB) Kurzemes grupas inspektors Didzis Vilemsons, satraukumu rada fakts, ka pilsētā pēdējā laikā konstatēti tikai iedarbīgo narkotiku glabātāji un izplatītāji, turklāt divi no viņiem bijuši jaunieši. Sadarbībā ar Talsu policiju marta beigās ventspilnieki divus narkotiku glabātājus aizturējuši Kuldīgas rajonā, un arī pie viņiem atrasts heroīns. "Mēs jau sākam aizmirst, ka pastāv arī vieglās narkotikas un zālīte," ar satraukumu stāstīja D.Vilemsons. Savukārt Ventspils policijas pārvaldes preses sekretāre Dzidra Šķute Dienai teica, ka aizvadītajā trešdienā aizturēts sīku zagļu rekordskaits, turklāt tā nav bijusi viena grupa. Vislielāko kampienu kādā no degvielas uzpildes stacijām izdarījis jauns vīrietis Harijs K., kuram izdevies sastūķēt kabatā mantas ap 80 latu vērtībā. Pārējie pieci zagļi citos objektos bijuši mazāk alkatīgi vai veiksmīgi. Kā liecina Iekšlietu ministrijas preses centrā pieejamā informācija, pēdējā laikā heroīns ir visbiežāk atsavinātā narkotiskā viela. Ik nedēļu par nelikumīgiem darījumiem ar heroīnu visā valstī tiek aizturētas vidēji desmit personu. Kultūras fonds ražo un realizē domas NRA Latvijas Kultūras fonda (LKF) valdes priekšsēdētājs Pēteris Bankovskis, uzrunājot 6. kongresa dalībniekus, atzina, ka fonds ir ne vien pildījis savu pamatfunkciju – naudas pārsūknēšanu un novirzīšanu kultūras projektiem – bet darbojies arī kā domu un pārdomu laboratorija. LKF pērn ziedojumos saņēmis 2,1 miljonu latu, un tas ir aptuveni divas reizes vairāk nekā pagājušos gadus. Lielākais ziedotājs ir a/s Ventspils nafta, kas pērn fondam piešķīra 682,5 tūkstošus latu. Līdzekļi novirzīti gan ikgadējai Daugavas programmai, gan Spīdolas un novadu programmām. Pateicoties fondam, pašlaik darbojas LKF stipendiju programma, kas sniedz finansiālu atbalstu darbam literātiem, pētniekiem, zinātniekiem un citiem darbiniekiem. Stipendijas uz gadu piešķir par izciliem sasniegumiem humanitārajās zinātnēs, mākslā un ekonomikā. Kultūras ministre Kārina Pētersone, uzrunājot LKF kongresa dalībniekus, atzina, ka fonds jau kopš dibināšanas 1987. gadā ir mudinājis sabiedrību izvērtēt pagātni un iezīmēt nākotni, īpaši domājot par kultūras attīstību nomaļākās Latvijas vietās. P. Bankovskis fonda darbību analizēja, to skatot uz valstī notiekošo procesu fona. Viņa novērojumi liecina, ka neatkarīgā Latvija, kurā dzīvojam, ir pirmatnējā attīstības stadijā – sabiedrībā valda krasi pretēji viedokļi par apkārt notiekošo, taču sabiedrība vēl nespēj solīdā līmenī diskutēt par kādu notikumu. P. Bankovskis norādīja, ka Latvijā nav bagātu privāto fondu un vairākums ziedotāju Latvijas Kultūras fondu izmanto, lai ziedotu konkrētiem mērķiem, izmantojot nodokļu atvieglojumus. Tomēr LKF nodarbojas ar ko vairāk nekā tikai ar naudas pārsūknēšanu. "Ir viena lieta, ko mums atņemt nevar un arī neviens nemaz nemēģina, to nemaitā ne rūsa, ne kodes – Kultūras fonds ir domu un pārdomu laboratorija. Mēs ražojam domas. Pat akmeņi, ko fonds skāris, pārvēršas par domu akmeņiem," sacīja P. Bankovskis. Katrs otrais krievs māk latviski BNS 58,5% Latvijā dzīvojošo krievu tautības iedzīvotāju pārvalda latviešu valodu, liecina provizoriskie tautas skaitīšanas rezultāti. Centrālajā statistikas pārvaldē BNS informēja, ka no visiem 2 138 202 aptaujātiem, kuri ir septiņu un vairāk gadu vecumā, Latvijā 609 859 ir krievu tautības iedzīvotāji. Par dzimto latviešu valodu nosauca 23 050 no tiem, 333 905 pārvalda latviešu valodu papildu dzimtajai, bet pavisam latviešu valodu pārvalda 356 955 cilvēki jeb 58,5%. Tomēr krievu valodu Latvijā joprojām prot vairāk cilvēku nekā latviešu - latviski māk 81,7% no visiem, bet krievu valodu - 84,4%. Latviešu valoda ir dzimtā valoda 1 254 657 aptaujātajiem, bet krievu valoda ir dzimtā 770 082 aptaujātiem. Rīgā no kopējā 763 675 iedzīvotāju skaita latviešu valoda ir dzimtā 336 613 cilvēkiem, krievu valoda - 414 376, citas valodas - 5833, bet dzimto valodu nav norādījuši 6853 cilvēki. Neizpratne par konkursu skolēniem Diena Neizpratni radījis grāmatu apgāda "Vieda" izsludinātais konkurss skolēniem, kura pieteikumu specialisti vērtē kā nacionāli šovinistisku. Galvenā tēma ir "Ceļš uz Jauno pasauli jeb īstens nacionalisms un patiesa kultūra - latviešu tautas izdzīvošanas un attīstības vienīgais garants". Konkursa rīkotāji, mudinot jauniešiem pārdomāt, kāpēc citttautiešu integrācija ir absurds un kādēļ kolonistiem jāatstāj latviešu zeme, piedāvā rakstīt radošus darbus par septiņiem priekšā pateiktiem tematiem. Gandrīz visi tie ir par Latvijas valsts etnisko tīrību. Piemēram, viens mudina rakstīt par "Dieva taisnīguma īstenošana jeb Latvijas atbrīvošana no 700 000 kolonistu ir uzdevums numur viens", otrs uzdod jautājumu vai krievu valodā iznakošā prese ir lielkrievu šovinisma jeb fašisma ideju izplatītāja Latvijā. Eksperti atzīst, ka konkursa rīkotāji pauž naidu pret Latvijas etniskajām minoritātēm un slēptu nesaskaņu kurināšanu, taču nepārkāpj to latiņu, lai būtu krimināli sodāmi. Cilvēktiesību un etnisko studiju centra direktors Nils Muižnieks iepazinis arī "Viedas" direktora Aivara Gardas publikācijas laikrakstā "Latvietis Latvijā'" secinājis, ka A. Gardam patīk ironizēt par krievu fašismu, tajā pašā laikā neslēpti runājot par latviešu nacionālsocialismu. Taču līdz šim viņš nav aicinājis uz vardarbību vai diskrimināciju, neatbildēts palicis viņam uzdotais jautājums, kādā veidā panākt Latvijas atbrīvošanu no kolonistiem. Labākā skola valstī ir Rīgas 1.ģimnāzija LETA Latvijā labākos sasniegumus mācību darbā sasniegušas Rīgas 1.ģimnāzija, Cēsu valsts ģimnāzija un Gulbenes Bērzu pamatskola, liecina aprēķinātais skolu audzēkņu sasniegumu līmenis. Rīgas Valsts 1.ģimnāzija augstāko reitingu sasniegusi valsts nozīmes pilsētu grupā, Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzija - pilsētu skolu grupā, bet Gulbenes Bērzu pamatskola - Lauku skolu grupā. Šīs skolas šā gada sākumā ir saņēmušas Draudzīgā aicinājuma balvas. Cēsu Valsts ģimnāzijas direktors Jānis Endele informēja, ka reitings tiek aprēķināts, dažāda mēroga mācību olimpiādēs gūtos panākumus sadalot ar skolnieku skaitu. Vērtējot skolu panākumus, ņemti vērā 5.- 12.klašu skolēnu gūtie panākumi. Nākamā Draudzīgā aicinājuma balvu pasniegšana paredzēta šā gada oktobra pirmajā ceturtdienā, kad ceļojošās balvas vietā ir paredzēts ieviest goda plāksni, kura nebūs jāatdod atpakaļ. Zemgalē sākusies pavasara sēja LETA Izmantojot labvēlīgos laika apstākļus, Zemgales zemnieki pagājušās nedēļas nogalē sākuši pavasara sēju, informēja Zemgales reģionālās lauksaimniecības pārvaldes direktors Viesturs Reinfelds. Kā norādīja Reinfelds, spriežot pēc lielo Zemgales zemnieku aktivitātes, šogad varētu būt gaidāms 5-10 % graudaugu sējumu platības pieaugums, tomēr precīzi to neesot iespējams noskaidrot, jo patlaban nevienas valsts institūcijas kompetencē nav uzskaitīt apsētās platības. Saskaņā ar pagājušā gada Jelgavas, Dobeles un Bauskas rajonu zemnieku deklarācijām, pērn Zemgalē tika apsēti 97 436 hektāri zemes, tajā skaitā ar ziemas kviešiem - 52 389 hektāri, ar vasaras kviešiem - 16 053 hektāri, ar ziemas rudziem - 3 982 hektāri, ar miežiem - 14 683 hektāri zemes. Kanadas latvieša īpašumā nelikumīgi izcērt kokus Rīgas balss Satraukumu radījis gadījums Mārupītes krastos pie Skulptūru dārza, kur nelikumīgi izcirsti 45 koki. Šajā vietā, kas ir iemīļota pilsētnieku atpūtas vieta, vispār nedrīkst kokus cirst un arīdzan neko buvēt. Lai nocirstu jebkādu koku pilsētā ir vajadzīga speciāla atļauja, taču šajā gadījumā tā netiktu dota pat, ja prasītu, koki ir nelikumīgi izcirsti, nodarot lielu postu ainavai. Zemes īpašums pieder Kanadā dzīvojošajam Georgam Jurim Dombrovskim. Viņš gan grasoties zemi pārdot, taču darījums nav vēl apstiprināts. Tagad īpašniekam būs jāmaksā ievērojama soda nauda. Skolēni iesaistās virtuālās enciklopēdijas veidošanā NRA A/s Dati organizētajā konkursā skolām 20. gadsimta mantojums un virtuālās enciklopēdijas Latvijas ļaudis uz 21. gadsimta sliekšņa (www.gramata21.lv) veidošanā, ko atbalsta Sorosa fonds-Latvija un LATNET, projektā Pār deviņi novadiņi iesaistījušies skolēni no vairāk nekā 30 skolām visā Latvijā. Vislielāko atzinību izpelnījušies interneta enciklopēdijā ievietotie Jēkabpils Bērnu un jauniešu centra (BJC) mazpulcēnu, Kalnciema vidusskolas un Bauskas 1. vidusskolas audzēkņu veidotie ievērojamo novadnieku dzīvesstāsti. Kā pastāstīja projekta vadītāja Laura Kalinka, šāds informācijas tehnoloģiju izmantojums Latvijā ir jaunums. Jebkura privātpersona, ja vien ir vajadzīgās tehniskās iespējas un vēlēšanās, var kļūt par virtuālās enciklopēdijas veidotāju. Projekta mērķis - veidot informāciju par sevi pašiem, jo tas palīdzēs integrēties novadiem, palīdzēs saprasties pašiem un tā pastāstīsim par sevi citiem visā pasaulē. Pavisam projektā iesaistījušās vairāk nekā 30 skolas, no tām nozīmīgu darbu paveikušas 22, bet izcilus rezultātus sasniegušas trīs mācību iestādes - Jēkabpils BJC, kas saņēma vislielāko balvu - skeneri, Bauskas 1. vidusskola un Kalnciema vidusskola. Skolēnu veidotajos dzīvesstāstos vērtēta gan komandas sadarbība, gan materiālu noformēšanas un sūtīšanas precizitāte, gan tekstu faktogrāfiskais piesātinājums un emocionalitāte. Ludzas pilsdrupās būs Krustaceļš Diena Šogad Lielajā piektdienā Ludzas pilsdrupās pirmoreiz notiks Krustaceļa gājiens. Tā ir jaunā Ludzas Romas katoļu baznīcas dekāna Pāvila Odiņa ideja, jo viņam licies, ka Ludzas pilsdrupas, kas majestātiski paceļas pāri visai pilsētai, ir līdzīgas Romas Kolizejam, Dienai pastāstīja Ludzas pilsētas ģimnāzijas direktora vietnieks Jānis Mikažāns. Krustaceļa gājienā piedalīsies ap 40 Ludzas pilsētas ģimnāzijas audzēkņu, kā arī ticīgā tauta. Gājiens sāksies astoņos vakarā no baznīcas. Ar lūgšanām un iedegtām lāpām visi dosies uz pilskalnu, kur ar krustiem būs iezīmētas tradicionālās Krustaceļa stacijas. Krustaceļa lūgšanas un dziedājumi tiks papildināti ar teatrālu inscenējumu pēc Svēto Rakstu motīviem, kura laikā Krustaceļa dalībnieki attēlos gan Ponciju Pilātu, Vissvētāko Jaunavu Mariju, bendes un raudošās sievietes, gan arī Jēzu Kristu. Krustaceļš ir tradicionāla katoļu baznīcas lūgšana, kuras laikā tiek pieminēts Jēzus Kristus moku ceļš uz Golgātu. Ticīgie gavēņa laikā piedalās krustaceļa lūgšanās baznīcā, bet Lielajā piektdienā Romā, Kolizejā krusta ceļu vada pats Romas pāvests. Arī Latvijā ļoti populārs pēdējos gados ir Krustaceļš Aglonā naktī no 14. uz 15.augustu, kurā parasti piedalās vairāki tūkstoši dažādu konfesiju kristiešu. Lielais Kristaps stāvēs kā viduslaikos Diena Rīgas pašvaldības uzņēmums "Rīgas nami" piektdien parakstījis līgumu, kas paredz Lielā Kristapa statujas uzstādīšanu Poļu gatves un 11. novembra krastmalas krustojumā. Koka statuja, kas ir vēsturiskā Lielā Kristapa statujas kopija, tiks uzstādīta būdiņā, kādā tā stāvēja arī viduslaiku Rīgā. Viduslaikos bija tradicija ap Lielā Kristapa statuju siet prieviītes un lentītes. Rīdzinieki ticēja, ka šādi "apstrādātas" lentītes un prievītes iegūst Lielā Kristapa spēku un izmantojamas slimību ārstēšanai. Šī nedēļa bija pilnīgs pretstats aizvadī- tajai. Pēc saulainās un ļoti siltās Pūpol- svētdienas pēkšņi palika auksts (naktī -2 līdz +2oC, dienā no +4 līdz +7oC). Lietus lija gandrīz katru dienu. Arī aukstais ziemeļvējš neskopojās ar savu spēku un rā- dīja ko prot. Vienīgi pēc pavasarīgā lietutiņa viss ir palicis vēl košāks - it īpaši jau zāle un arī koki protams. Un galu galā līdz Lieldie- nām vēl ir pāris dienas un mums atliek vien cerēt, ka laiks vēl noskaidrosies.Lai nu bū- tu kā būtu, bet olu krāsošanu jau ne- spēs pat lietus traucēt, vienīgi ar to šūpošanos būs tā bēdīgāk, bet, lai vasarā nekostu odi, būs vien jāšūpojas - kaut vai slapjās šū- polēs. Lai jums visiem Lieldienu zaķis atnes raibu raibas oliņas! Lai ir jauks laiks un lai izdodas labi augstu izšūpoties! PRIECĪGAS LIELDIENAS!