K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 192: 2001. g. 27. aprīlis - 3. maijs Latvija globalizācijā atpaliek Diena. Jaunākā Pasaules Bankas (PB) apkopotā informācija par pasaules ekonomikas virzību uz globalizāciju atklāj satraucošus datus par strauji pieaugošo nevienlīdzību attīstībā, kādai tiek nolemti līdz šim mazāk attīstīto reģionu iedzīvotāji. Informācijas tehnoloģiju revolūcija, uz ko tika liktas cerības, lai atpalikušie pasaules nostūri līdzvērtīgi iekļautos modernās ekonomikas attīstībā, tikai pastiprina industrializācijas laikmeta radīto labklājības plaisu, secina PB. Kaut arī Latvijas rādītāji nav uzskatāmi par sliktākajiem uz pārējo pasaules mazattīstīto reģionu fona, informācijas tehnoloģiju loma ikdienas dzīvē šeit ir ievērojami mazāka, turklāt Latviju apsteidz pārējās Baltijas valstis. "Digitālā plaisa" ir jauns jēdziens, kādu PB analītiķi izvēlējušies, lai raksturotu nevienmērīgo informācijas tehnoloģiju izplatību dažādos pasaules reģionos. Pasaules bagātāko valstu 15% iedzīvotāju šobrīd pieder 80% no visiem personālajiem datoriem, un viņu vidū ir 90% no visiem pasaules interneta lietotājiem, konstatēts pētījumā. Latvijā uz 1000 iedzīvotājiem ir tikai 82 personālie datori, kas ir vismaz četras reizes mazāk nekā attīstītajās Eiropas valstīs un divas reizes mazāk nekā Igaunijā, taču šā skaitļa pieauguma tempi Eiropā joprojām ir divreiz augstāki nekā Latvijā. PB apkopotā informācija par 2000.gadu liecina, ka tikpat vāji Latvijai ir arī interneta izmantošanas rādītāji. Šeit Igaunija jau ir sasniegusi Eiropas Savienības valstu līmeni ar 263 pieslēgumiem uz desmit tūkstošiem iedzīvotāju, kamēr Latvijā to ir veselas četras reizes mazāk - 65. Salīdzinoši mazs Latvijai ir arī telefona abonentu skaits, kas ar 300 tālruņu līnijām uz tūkstoš iedzīvotājiem ir mazākais Baltijā un uz pusi mazāks nekā vidēji ES. Arī tālsarunu plūsmas sadalījums liecina, ka Latvija salīdzinoši maz ir iekļāvusies globālajā informācijas apritē. Vidēji katrs Lattelekom klients uz ārzemēm gadā ir zvanījis tikai 77 minūtes, kamēr igauņi norunājuši 144, bet lietuvieši tikai 44 minūtes. Eiropas attīstītāko valstu vidējais rādītājs ir vismaz 300 minūtes gadā. Toties Latvija spēj izcelties ar 741 televizoru uz 1000 iedzīvotāju, aiz sevis atstājot gan ES, gan Baltijas valstis. Kuģniecības privatizācija cieš neveiksmi BNS. Kārtējais "Latvijas kuģniecības" privatizācijas mēģinājums ir cietis neveiksmi, jo noteiktajā laikā līdz piektdienas darba dienas beigām neviens no abiem potenciālajiem privatizācijas pretendentiem nebija iemaksājis drošības naudu piecu miljonu ASV dolāru apjomā. Šo faktu pavēstīja ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis. Iepriekš Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors Jānis Naglis bija pārliecināts, ka vismaz viens no diviem pretendentiem drošības naudu iemaksās. Šis ir jau trešais kuģniecības privatizācijas mēģinājums, kas ir beidzies ar neveiksmi. Pirmie privatizācijas noteikumi 1997.gadā paredzēja investoriem pārdot 32% akciju par 80 miljoniem latu, bet 1999.gadā cena tika palielināta līdz 94 miljoniem latu un visi privatizācijas pretendenti atteicās piedalīties privatizācijā. Otrajos privatizācijas noteikumos, kas tika izstrādāti 1999.gadā, investoriem bija paredzēts pārdot 44% akciju par 44,88 miljoniem latu, valstij paredzot zelta akciju, kas deva tiesības bloķēt svarīgus lēmumus. Šie privatizācijas noteikumi neizraisīja privatizācijas pretendentu interesi un neviens nepieteicās. Vēlāk cena tika samazināta līdz 38,72 miljoniem latu, taču arī tad neviens privatizētājs nepieteicās. Savukārt šoreiz stratēģiskajam investoram bija paredzēts pārdot 68% jeb 136 miljonus uzņēmuma akciju. Akciju paketi bija plānots izsolīt izsolē. Sākumā interesi par privatizāciju izrādīja sešas kompānijas, taču tikai trim no tām valdība ļāva turpināt tālāku piedalīšanos privatizācijā. Savukārt tikai divas no tām notāram iesniedza sāktnējos cenu piedāvājumus, par kādu bija gatavas iegādāties akciju kontrolpaketi. Pēc neoficiālās informācijas, valdības noteiktā minimālā pārdošanas cena ir no 65 līdz 70 miljoniem latu. Savukārt abi privatizācijas pretendenti savos sākotnējo cenu piedāvājumos bija izteikuši daudz mazāku summu, liecina neoficiāla informācija. Kuģniecības pamatkapitāls ir 200 miljoni latu, kas sadalās tikpat akcijās. Vienas akcijas nominālvērtība ir viens lats. Savukārt brīvie līdzekļi tiek lēsti ap 43 miljoniem ASV dolāru. Prezidente par nepieciešamību privatizēt Kuģniecību BNS. Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga kopā ar premjeru Andri Bērziņu trešdien paziņoja, ka valdības mērķis paliek "Latvijas kuģniecības" (LK) privatizācija, tomēr nevis par katru, bet gan valstij visizdevīgāko cenu. Prezidente atzina, ka LK privatizācijas rezultāti nav tik iepriecinoši kā cerēts, un skaidrs, ka "pārdevējs nav atbildīgs par pircēju, bet ir tikpat skaidrs, ka mēdz būt labāki un sliktāki pārdevēji. Ir pārdevēji, kam ir sava zināma reputācija un sava zināma slava," sacīja prezidente, nepaskaidrojot, ko ar to domājusi. Pēc viņas vārdiem, starptautiskajā praksē ar privatizāciju nodarbojas starptautiskas institūcijas, piemēram, investīciju bankas. Uzdodot LK privatizāciju šādai bankai, tā piedāvātu "objektu starptautiskajā apritē, bet tas valstij izmaksātu dārgi". Piesaistot starptautisku investoru, valdībai nebūtu iespējams noteikt cenu, par kuru tā vēlas kuģniecību pārdot, teica prezidente. Izstrādāts jauns Satversmes projekts NRA. Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) priekšsēdētāja Jura Bojāra vadībā izstrādātie Latvijas Satversmes grozījumi to pieņemšanas gadījumā sola pamatlikumā ne tikai nostiprināt vairākus jau esošus normatīvos dokumentus, bet arī dažas principiālas novitātes, kas varētu izraisīt diskusijas ne vien politiķu vidū, bet arī sabiedrībā. Satversmes 116 panti papildināti ar 50 jauniem pantiem ar ievērojami lielāku apakšpunktu skaitu. Būtiskākie jaunieviesumi saistīti ar Valsts prezidenta un Saeimas deputātu vēlēšanu sistēmas maiņu, augstāko valsts amatpersonu un institūciju darbības reglamentāciju, pašvaldību un aizsardzības spēku lomas noteikšanu pamatdokumentā. Jauna ir arī nodaļa par tautsaimniecību un finansēm, Latvijas ārpolitiku, Valsts padomi. Valsts prezidenta kandidatūru visas tautas vēlēšanām varētu izvirzīt politiskās partijas, kuru biedru skaits nav mazāks par 2000, kā arī 10 000 vēlētāju. Vēlētāji atšķirībā no spēkā esošās Satversmes būtu tikai tie Latvijas pilsoņi, kuri arī pastāvīgi dzīvo Latvijā. Valsts prezidenta paplašinātās pilnvaras plānots līdzsvarot ar Ministru prezidenta stingri neierobežotajām pilnvarām, kuras tomēr netiktu izplatītas uz izpildvarai raksturīgo jomu. Saeimas deputātu ievēlēšanā proporcionālās vēlēšanu sistēmas vietā plānots ieviest jaukto vēlēšanu sistēmu - 50 Saeimas deputātus ievēlētu pēc partiju sarakstiem no Rīgas, Vidzemes, Kurzemes, Zemgales un Latgales vēlēšanu apgabaliem un vēl 50 - pēc mažoritārās sistēmas pa vienam no katra pēc iedzīvotāju skaita vienāda teritoriālā apgabala un tikai no šī apgabala iedzīvotāju vidus. Pēc J. Bojāra domām, šāda sistēma sekmētu deputātu lielāku atbildību un ciešākas saiknes veidošanos ar vēlētājiem. Līdzīgi kā Austrijā, plānots ieviest obligātu pilsoņu piedalīšanos vēlēšanās, kuriem nav atņemtas vēlēšanu tiesības. Vēlēšanu tiesības tiktu atņemtas tām personām, kuras notiesātas par kriminālnoziegumu un izcieš sodu, kā arī personām, kuras pirkušas vai pārdevušas vēlētāju balsis. Paredzēts, ka Saeimas deputāts vienlaikus nedrīkstēs ieņemt ne vien ministra amatu, bet arī, piemēram, būt kādas reliģiskās konfesijas vadītājs vai militārpersona. Valdības pārstāvji nedrīkstētu ieņemt nevienu citu apmaksātu amatu nedz citās valsts institūcijās vai uzņēmumos, nedz privātās organizācijās vai firmās, nedrīkstētu nodarboties ar uzņēmējdarbību, vadīt uzņēmumus, būt uzņēmumu padomju vai valžu locekļi. Ieņēmumi būtu jādeklarē arī valdības pārstāvju ģimenes locekļiem. Deputāti un Saeimas Prezidijs algas sev drīkstētu paaugstināt tikai tad, ja pieaugtu nacionālais kopprodukts valstī, turklāt - ja tiktu pacelta arī minimālā alga valstī. Valsts vai pašvaldību amatpersonas alga nevar būt augstāka par Valsts prezidenta algu. Par Saeimas deputātu, tiesnesi, ministru, premjeru var ievēlēt tikai cilvēku ar "nevainojamu reputāciju", sīkāk gan nav paskaidrots, pēc kādiem kritērijiem tā tiks vērtēta. Pirmo reizi konstitūcijā tiktu noteikta pašvaldību jēdziena definīcija, to pilnvaras, tiesības, kā arī jau esošie struktūras, darbības un kontroles pamatprincipi, atbalsta sniegšanas reglamentācija politiskajām partijām. Satversmes projektā saskatāmi arī daži sociāldemokrātu nostādnēm raksturīgi nosacījumi, it īpaši attiecībā uz vienu no jaunajām - tautsaimniecības - nodaļām. "Būtu nepieciešams noteikt, ka visi Latvijas stratēģiskie zemes dzīļu un dabas resursi pieder valstij," konferencē uzsvēra J. Bojārs. Projektā noteikta arī attieksme pret galvenajiem stratēģiskajiem un dabiskajiem monopoliem, kā tas, piemēram, sīki tiekot reglamentēts Vācijas un Austrijas konstitūcijā. "Latvenergo ir valsts enerģijas monopols, kas nav ne privatizējams, ne ieķīlājams. (..) Jebkura Latvijas dzelzceļa uzņēmuma vai tā daļas privatizācija var notikt, tikai balstoties uz likumu, saglabājot valstij daļu vairākumu," lasāms jaunajā projektā. Kā valsts tautsaimniecības darbības pamatprincips piedāvāta valsts regulēta tirgus ekonomika. Projektā liela uzmanība veltīta valsts suverenitātes juridiskajai nostiprināšanai dažādās situācijās, arī iestājoties starptautiskajās institūcijās. Reglamentēti bruņoto aizsardzības spēku pienākumi, kuriem, piemēram, miera laikā - dabas katastrofu, nelaimju un ārkārtējā stāvokļa gadījumos - būtu kopā ar policiju jāsniedz palīdzība iedzīvotājiem un jānodrošina kārtība, savukārt "kara laikā katra vesela obligātā dienesta vecumā esoša vīriešu dzimuma pilsoņa pienākums ir aizsargāt savu valsti". Jaunās Satversmes projektu tuvākajos mēnešos plānots apspriest plašākā sabiedrībā, un 2002. gada janvārī to sāktu virzīt uz tautas nobalsošanu jau pirms 8. Saeimas vēlēšanām oktobrī. ASV vēstnieks "atvēsina" cerības BNS. ASV vēstnieks Latvijā Džeimss Holmss piektdien pieklusināja Latvijas presē uz robežas ar sajūsmu balansējošo rezonansi par Valsts prezidentes vizīti ASV, atzīstot, ka prezidentes saņemtais ASV amatpersonu atbalsts Latvijas centieniem iestāties NATO uzskatāms tikai par pamudinājumu, neuzņemoties nekādas saistības no ASV puses. Lai gan prezidente atstājusi spēcīgu pozitīvu iespaidu par mūsu valsti, ir pāragri runāt par konkrētiem ASV lēmumiem attiecībā uz Latviju, sarunā ar žurnālistiem izteicās vēstnieks. Viņš piebilda, ka ne par vienu NATO kandidātvalsti vēl nav pieņemts šāds lēmums, jo nav pilnībā izstrādāti niansēti valstīm piemērojami "kvalificēšanās standarti". Viņš arī norādīja - lai gan šī vizīte Latvijas sabiedrībā ir izraisījusi lielu rezonansi, ASV šajā sakarā nekādas nozīmīgas diskusijas nav sākušās. Tā kā Baltijas valstis ir "neliels, bezproblemātisks reģions", Amerikas sabiedrība par to ir maz informēta, tomēr prezidente Vaira Vīķe-Freiberga spējusi panākt, ka NATO paplašināšanās jautājums ASV lielā mērā ieguvis saistību tieši ar Latviju. Pozitīvu iespaidu prezidente atstājusi arī uz Amerikas masu medijiem, piebilda vēstnieks. Nacionālbolševikiem piespriež 15 gadus PBLA. Rīgas apgabaltiesa pirmdien trīs Krievijas nacionālbolševikus atzina par vainīgiem terorismā un diviem no viņiem piesprieda brīvības atņemšanu uz 15 gadiem ar mantas konfiskāciju. Šī ir pirmā prāva Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas, kad personas tiek notiesātas par terorismu. Prokuratūra triju maskaviešu rīcību, ieņemot Pēterbaznīcas tornī, vērtēja kā terorismu tādēļ, ka viņi solīja uzspridzināties, ja Latvija neatbrīvos kara noziegumos apsūdzētos čekistus. Notiesātie sodu izcietīs Latvijā, bet pēc tam tiks izraidīti no valsts. Pēc sprieduma nolasīšanas nacionalbolševiki kliedza, ka atgriezīšoties un atriebšoties. Krievijai ir tiesības lūgt viņus izdot, jo tie ir Krievijas pilsoņi. Notiesāto advokāti spriedumu pārsūdzēs, jo uzskata to par nesamērīgi bargu. Svin 1. maiju TV Panorāma. Vairāk nekā simts sociāldemokrātu 1. maiju atzīmēja pulcējoties pie Jāņa Raiņa pieminekļa, lai pieminētu Satversmes sapulces sasaukšanas 82. gadadienu. Savukārt 1905. gadā parkā bija liels pulks Sociālistiskās partijas (Alfrēda Rubika partija, kas ietilpst apvienībā PCTVL) atbalstītāju, kas svinēja Darba svētkus. Cilvēkiem bija plakāti, kas protestēja gan pret krievvalodīgo apspiešanu, gan pret sociālajām problēmām valstī īsti kreisā izpratnē - vajag samazināt komunālos maksājumus utml. Tika dziedātas padomju laika dziesmas, pasākumā piedalījās arī nacionālbolševiki, kas aicināja no runām pāriet uz darbiem. Represēto pieminekli sola uzstādīt Torņakalnā Diena. Sabiedrības un kolēģu kritiskā vērtējuma pārliecināti, komunistiskā terora upuru pieminekļa autori vērsušies Rīgas domē ar lūgumu izvērtēt tā novietošanu nevis Esplanādē, bet vēsturiskajā izsūtīšanu vietā pie Torņa kalna stacijas. Ieceri, kas radusi atbalstu ne vien Rīgas domē (RD), bet arī mākslinieku, arhitektu un pašu represēto vidū, apdraudēt var vienīgi fakts, ka jau nākammēnes paredzētā pieminekļa atklāšana būs jāatliek vēl uz gadu, turklāt tā labā nāksies upurēt mazdārziņus. Vietas maiņa nozīmē, ka piemineklis netiks atklāts plānotajā laikā - 1941.gada deportāciju sešdesmitgadē 14.jūnijā. Tēlnieks Pauls Jaunzems un arhitekts Juris Poga ir pārliecināti, ka šovasar labiekārtot apkārtni un novietot pieminekli nav iespējams jau tāpēc vien, ka to paredzēts novietot vietā, kur pašlaik atrodas rīdzinieku mazdārziņi - to saimnieki jābrīdina laikus un jāļauj strādāt vismaz līdz rudenim. Integrācijas problēmas arī jauniešu vidē NRA. Vērienīgu projektu "Latvijas jaunieši ceļā uz integrētu un multikulturālu sabiedrību" izstrādājuši īstenojuši Rīgas 49. vidusskolas skolēnu grupa, uzvarot Naturalizācijas pārvaldes (NP) rīkotajā skolēnu konkursā Ceļā uz pilsonisku sabiedrību. Lai izpētītu izglītības ietekmes iespējas uz integrācijas procesu, Dagnija Baltiņa, Laura Efeja, Andrejs Eglītis un Sergejs Ronis aptaujāja 1000 skolēnus no 14 latviešu, krievu, ebreju, poļu un lietuviešu skolām, kā arī organizēja diskusijas viedokļu dziļākai izpratnei un domu apmaiņai. Pētījumā jauniešus piedāvāts skatīt kā sabiedrības daļu, kurā integrācija var notikt visveiksmīgāk, jo jaunieši ir atvērtāki, elastīgāk reaģē uz jaunām idejām, mazāku lomu piešķir stereotipiem un cittautiešu vienaudžus nevērtē vēsturiskās pieredzes kontekstā. Aptaujas rezultāti gan liecina, ka jauniešus tomēr ietekmē sabiedrībā valdošie stereotipi un dažkārt populistiski uzskati. Kā galveno starpetniskās komunikācijas šķērsli aptaujātie visbiežāk minējuši izveidojušos uzskatus, tikai tad - atšķirīgās valodas, kā arī audzināšanu ģimenē un sociālo stāvokli. Tam pamatā ir arī izteiktie spriedumi par problēmām, kas kavē iekļaušanos sabiedrībā. 58,2 procenti respondentu kā būtiskāko integrācijas šķērsli minējuši latviešu negatīvo attieksmi pret citu nacionalitāti, 30,6 procenti - pašu nepietiekamās latviešu valodas zināšanas, 16 procenti - materiālo stāvokli. Skolēnu veiktajā aptaujā piederību Latvijas sabiedrībai pauduši 82,7% skolēnu, bet to, ka sabiedrībā iekļauties ir nepieciešams - tikai 71,7%. Vairāk nekā ceturtā daļa skolēnu jautājumam par iekļaušanos sabiedrībā nepiešķir īpašu nozīmi. Lielāks atstumto īpatsvars bijis baltkrievu vidū, ko eksperti skaidrojuši šīs etniskās grupas identitātes problēmām - Baltkrievijas prokrieviskās politikas dēļ vairākums pieskaita sevi Latvijā mītošajiem krieviem. Augstākais piederības rādītājs mazākumtautību vidū ir lietuviešiem; tas skaidrojams ar Latvijas un Lietuvas līdzīgo vēsturi 20. gadsimtā un lietuviešu pozitīvo attieksmi pret Latviju. Satraucoši mazs ir to jauniešu skaits, kas ir pārliecināti, ka savu dzīvi vēlas saistīt ar Latviju - tikai 37%. To 17% jauniešu viedokli, kas sev vietas Latvijā neredz, lielā mērā ietekmējuši sociālekonomiskie apstākļi, kā arī psiholoģiskie, etniskie - mazāk . Par palikšanu Latvijā pārliecināti tikai 20% poļu skolēnu; etnopolitikas eksperte Ilga Apine to izskaidro ar poļu skolu ciešajām saiknēm ar Poliju, kas mudina skolēnus doties uz etnisko dzimteni. Latvijā nevēlas palikt arī ievērojams daudzums ukraiņu un baltkrievu, kā arī lietuviešu jauniešu. Diskrimināciju nacionalitātes dēļ izjūtot trešdaļa jauniešu, lai gan to nevarēja pamatot ar konkrētiem piemēriem, bet tas atkal liek domāt par stereotipu ietekmi uz jauniešu nostāju. Latvieši diskrimināciju izjūtot veikalos un citās sabiedriskajās vietās, baltkrievi pret sevi izjūt diskrimināciju nevis kā pret baltkrieviem, bet kā pret krieviem. Vienīgi ebreju un lietuviešu jauniešu vidū nebija tādu, kuri bieži jūtas diskriminēti. Lai mazinātu stereotipu izplatību jauniešu vidū un veicinātu toleranci, ieteikts izglītības programmās iekļaut informāciju par citu Latvijā dzīvojošo tautību kultūrām, vairāk uzmanības latviešu skolās pievērst krievu valodas un kultūras apguvei, kā arī uzlabot latviešu valodas mācību programmu. Jāpiebilst, ka skolēni latvieši zina krievu valodu vairāk, nekā krievi - latviešu valodu. Arvien lielāku nozīmi skolēni pievērš citu valodu apguvei - 51% aptaujāto jauniešu pēc pašvērtējuma brīvi pārvaldot angļu valodu, 17,8% - vācu valodu. Valsti kritizē mazāk NRA. Lai gan lielākās daļas valsts pārvaldes institūciju un ministru darbs joprojām tiek vērtēts negatīvi, aprīlī iedzīvotāji bijuši noskaņoti ievērojami labvēlīgāk, it īpaši pret tradicionāli nemīlētajiem politikas subjektiem. Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP) aizvadītajā mēnesī piedzīvojusi popularitātes kritumu - no 22,3 uz 17 punktiem, taču joprojām saglabā ievērojamu handikapu sacensībā par iespējamo pārstāvniecību nākamajā Saeimā. Popularitātes kritumu izdevies apturēt Tautas partijai (TP), iegūstot 10,6% aptaujāto atbalstu, un dažām mazajām partijām - Darba partijai, Labklājības partijai, Kristīgi demokrātiskajai partijai, kuras tomēr Saeimas vēlēšanās, ja tās notiktu aprīlī, nepārvarētu iekļūšanai parlamentā nepieciešamo 5% barjeru. Viszemāko šāgada popularitātes rādītāju aprīlī sasniedzis Latvijas ceļš (LC). Pēc reitinga uzlabošanās martā tas par 1,9% samazinājies Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (TB/LNNK) un par 2,4% - PCTVL. G. Bojāra reitings pieaudzis jau pirms ievēlēšanas Rīgas mēra amatā, bet aprīlī tā kāpums bija viens no lielākajiem politiķu vidū - no 4,8 uz 14,2 punktiem. Pirms vēlēšanām aizsākusies tendence, tikai pretējā virzienā, saglabājas arī LSDSP priekšsēdētāja Jura Bojāra popularitātes vērtējumā, pēdējā mēneša laikā zaudējot 18,1 punktu, bet joprojām saglabājot pozitīvu reitingu, t. i., +6,1. Nedaudz pieaudzis neiedragājamais Valsts prezidentes Vairas Vīķes- Freibergas reitings (+61,4) un Latvijas Bankas prezidenta Einara Repšes reitings (+52,4). Ievērojamu kāpumu (par 11,1 punktu), iegūstot trešā populārākā politiķa statusu, piedzīvojis Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume. Pirmo reizi negatīvu reitingu ieguvusi LC Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Kristiāna Lībane, negatīvais reitings vēl vairāk krities TB/LNNK priekšsēdētājam Mārim Grīnblatam un PCTVL frakcijas vadītājam Jānim Jurkānam. TP priekšsēdētājs Andris Šķēle (-29,7) nepopulārākā politiķa godu aprīlī nodevis partijas Līdztiesība līderei Tatjanai Ždanokai (-34,5). Ministru darba vērtējumā, it īpaši to, kuru negatīvais reitings tradicionāli mērāms desmitos, iedzīvotāji bijuši pozitīvāk noskaņoti. Vislielāko atbalsta kāpumu guvis zemkopības ministrs Atis Slakteris, iekšlietu ministrs Mareks Segliņš, bet no pozitīvu reitingu īpašniekiem - ārlietu ministrs Indulis Bērziņš. Arī attiecībā pret valsts varas un kontroles institūcijām iedzīvotāji bijuši žēlsirdīgāki, piemēram, no -48,7 uz -34,6 pacēluši tiesu reitingu, no -47,8 uz -37,8 muitas, bet no -43,7 uz -33,7 Valsts ieņēmumu dienesta reitingu. Kritika samazinājusies arī pret Valsts kontroli, policiju, Ministru kabinetu, bet joprojām nemīlētākā ir Privatizācijas aģentūra ar -62,4 punktiem. Pēc vēlēšanām uzticēšanās ievērojami pieaugusi presei (par 16,1 punktu), kā arī radio un televīzijai. Prostitūtas kļūst aizvien jaunākas NRA. Latvijā vislielākais skaits prostitūcijā iesaistīto sieviešu ir gados jaunas meitenes - vecumā no 15 līdz 20 gadiem. Vienīgie pētījumi un aptaujas, kā arī darbs ar prostitūtām, kurām nepieciešama palīdzība krīzes situācijā, Latvijā noris sabiedriskā kārtā, jo ne pašvaldības, ne valdība pagaidām nav izrādījusi pietiekamu ieinteresētību, lai apzinātu un izvērtētu situāciju, izstrādātu rīcības plānu, palīdzētu krīzes situācijā nonākušām sievietēm, kuras vēlas izkļūt no seksa industrijas, kā arī lai pievērstu uzmanību visaktuālākajai problēmai - mazgadīgo prostitūcijai. "Brīdī, kad parādās sensacionālas ziņas no ārzemēm, ka Baltija ir seksa centrs, visi apspriež, vai tā ir vai nav un vai tas nenomelno valsts godu, bet prostitūcijas problēma netiek analizēta un nekāda konkrēta rīcība neseko," stāstīja Latvijas Gendera problēmu centra (vienīgā sabiedriskā organizācija Latvijā, kas pēta prostitūcijas problēmas un sniedz palīdzību prostitūtām) prezidente Tatjana Kurova. Centra veiktā prostitūtu aptauja liecina, ka 24 procenti prostitūtu ir vecumā no 15 līdz 17 gadiem, bet 41 procents - vecumā no 18 līdz 20 gadiem, kas atklāj skarbu realitāti: vairāk nekā 60 procenti prostitūtu Rīgā ir gados jaunas meitenes. 29 procenti prostitūtu ir vecumā no 21 līdz 27 gadiem, bet seši procenti vecumā no 28 līdz 46 gadiem. Kopumā aptaujātas 97 prostitūtas. Aplēses liecina, ka aptaujāto prostitūtu kopums ir aptuveni 0,7-1 procents kopējā prostitūtu skaita, kas valstī varētu būt no 10 000 līdz 15 000 prostitūtām. Pirms četriem gadiem prostitūtu vidējais vecums bija 24,9 gadi, pašlaik tas ir 20,8 gadi. Vairāk nekā puse nodarbojas ar prostitūciju mazāk, bet 30 procenti - ilgāk par gadu, bet aptuveni piektā daļa ielasmeitu šādi pelna naudu ilgāk par trim gadiem. Vidējais ienākums no klienta ir 10-15 latu, bet pusi no šiem ienākumiem jāatdod suteneriem. Iegūtā peļņa ļauj iegādāties apģērbu, doties ceļojumos, apmeklēt naktsklubus un restorānus, kas, pēc pētnieku domām, apstiprina aptaujāto prostitūtu galveno nodarbošanās cēloni - neapmierinātību ar materiālās labklājības līmeni. Puse aptaujāto prostitūtu bija alkohola reibumā, 11 procenti bija lietojušas narkotikas. 40 procenti nelieto prezervatīvus. Lai gan nav datu, cik veselības karšu izsniegts prostitūtām, mediķi lēš, ka tādu ir mazākā daļa. Nepilngadīgajiem šādas kartes nemaz nevar izsniegt, jo likums aizliedz ar prostitūciju nodarboties nepilngadīgām personām. Andrim Caunem - Lielā medaļa NRA. Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielo medaļu saņēmis akadēmiķis, Rīgas arheoloģiskās izpētes vadītājs Andris Caune. Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) pilnsapulcē ceturtdien 26. aprīlī Latviešu biedrības nama Zelta zālē, A. Caune pēc Lielās medaļas saņemšanas nolasīja lekciju par 30 gadus turpinājušos arheoloģisko pētījumu rezultātiem Rīgā. Arheoloģiskie izrakumi Rīgas vecpilsētā regulāri notikuši tikai, sākot no 1969. gada. Tieši šajā gadā to veikšana uzticēta arheologam A. Caunem. 30 gadu garumā tapušas vairāk nekā 400 publikāciju par izpētes rezultātiem.Apkopojot visu Vecrīgā veikto izrakumu materiālus, radīta pirmsvācu Rīgas sākotnējā plānojuma rekonstrukcija. Šeit var redzēt, kur atradušies divi iedzīvotāju ciemi un kapulauki, kas pastāvējuši jau 11. un 12. gadsimtā. Rīgas senākajā dzīvojamā apbūvē izšķirami trīs dažādiem laika periodiem raksturīgi apbūves tipi - vietējo iedzīvotāju guļbūves, vācu pildstatņu un mūra ēkas. Veiktie pētījumi Rīdzenes upes vietā parādījuši pirmās ostas lielumu, senos kuģniecības līdzekļus. A. Caunes vadītajos izrakumos atklātas arī divas pirmsvācu perioda iedzīvotāju apbedījuma vietas - kuronizēto lībiešu kapulauki pie Doma baznīcas un Daugavas lībiešu kapulauki Rātslaukumā. Starp Vecrīgā atrastām senlietām daudzas ir pašas senākās Baltijā vai vienīgie atradumi Latvijā. Piemēram, 13. gadsimta sākuma koka šaha figūras, liecības par stikla kreļļu izgatavošanu jau 13. gadsimtā. Tradicionālās dejas sacīkstes NRA. Vairāk nekā piecdesmit labākie tradicionālo deju dejotāji, kas piedalās projektā Pulkā eimu, pulkā teku, piektdien, atzīmējot Starptautisko dejas dienu, savu prasmi rādīja sacensībās Vedam danci Rīgas Latviešu biedrības namā. Žūrija, kuru vadīja etnohoreologs Ernests Spīčs, vērtēja bērnu prasmi dejot tradicionālās latviešu pāru dejas un konkursa otrajā daļā spēju iejusties jaunā dejā, apgūt dejas zīmējumu un soļus, ko konkursa dalībnieki dejoja kopā LU Etniskās kultūras centra deju kopu Dandari. Paralēli šim konkursam risinājās vēl divi projekta Pulkā eimu, pulkā teku konkursi - savu prasmi koklēšanā konkursā Zelta kokles rādīja instrumentālisti, savukārt Dziesmu dziedu, kāda bija ir dziedāšanas konkurss. Strūklaka Rīgā piesaka vasaras sezonu NRA. Rīgas domes izpilddirektors Māris Tralmaks kopā ar citiem domniekiem sestdienas vakarā iedarbināja izgaismoto strūklaku Kronvalda parkā, kas, aizsargāta pret dažādām ķibelēm, solās priecēt rīdziniekus un viesus visu vasaru. Kronvalda parkā tā tika uzbūvēta pirms pērn maijā notikušās Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) pilnvarnieku sanāksmes. Strūklaka izmaksāja ap 270 000 latu. Gadā smalkās strūklakas uzturēšana izmaksā 4200 latu. Rīgas kanālā novērots bebrs LETA. Sestdien ap plkst.14 Rīgas kanālā novērots peldam bebrs. Neskatoties uz parkā staigājošo cilvēku visai dzīvo interesi, dzīvnieks nav izrādījis nekādu satraukumu, bet bieži uzniris un peldējis ūdens virspusē. Kā informēja šī skata aculiecinieks, bebrs visai rāmā gaitā peldējis pa Rīgas kanālu pie Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes. Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza Izglītības un informācijas dienesta vadītājs Ingmārs Līdaka pastāstīja, ka bebra peldēšana pa Rīgas kanālu neesot nekas neparasts, jo savulaik Rīgas kanāls bijusi ļoti iecienīta bebru dzīvesvieta. Patlaban bebriem esot laiks, kad jaunā paaudze meklē jaunas dzīvesvietas. "Vai nu tas ir bijis kāds jaunais bebrs, kurš izdzīts no mājas, vai arī kāds veterāns, kurš nav spējis nosargāt savu teritoriju," klāstīja Līdaka. Latvija pārspēj ASV ar 2:0 Apollo. Pasaules čempionāta spēlē Ķelnē Vācijā Latvijas hokejisti pirmdien izcīnīja uzvaru pār ASV izlasi 2:0! Vārtus guva Semjonovs un Kerčs. Ķelnē skanēja "Dievs, svētī Latviju!", fani līksmoja. Komentētāji atzina, ka Latvijas izlase guvusi "sausu" uzvaru pār vienu no pasaules spēcīgākajām izlasēm. Par labāko Latvijas izlases spēlētāju tika atzīts vārtsargs Artūrs Irbe - viņš komandu glāba 42 reizes. Pagājušajā gadā Latvija ar ASV nospēlēja neizšķirti 1:1. Latvija zaudē pret Ukrainu 2:4 BNS. Latvijas hokejisti trešdien ar 2:4 zaudēja Ukrainai C grupā. No Latvijas un Ukrainas hokejistu cīņas iznākuma bija atkarīgs, kura no abām komandām iekļūs nākamajā grupu turnīra kārtā. Pasaules čempionāta pirmās kārtas spēle starp ASV un Zviedrijas valstvienībām vēlāk trešdien noslēdzās ar neizšķirtu rezultātu - 2:2. Tas nozīmē, ka Latvijas komanda turpinās cīņa par palikšanu A grupā un labākajā gadījumā var izcīnīt 13.vietu. Latvijas komandas sīvākie pretinieki gaidāmajā turnīrā būs Baltkrievijas komanda. Pirmā spēle gaidāma piektdien, 4.maijā. Laika apstākļu ziņā šī bija visai raiba nedēļa - saulīte priecēja mūs katru dienu, taču bija arī lietus un pat pērkona ne- gaiss. Ļoti silts un saulains bija 1.maijs - gaiss sasila pat līdz +24oC. Taču vakarpusē, pēc burvīgi saulainās un siltās dienas, kad plud- male bija pilna ar sauļoties gribētājiem, uznāca pamatīgs pērkona negaiss. Un līdz ar to, trešdiena bija samērā vēsa - temperatūra nokritās līdz +12oC un piedevām vēl pūta brāzmains ziemeļrietumu vējš. Šodien atkal ir ļoti silts un jauks laiks. Gaisā virmo pavasarīgas smaržas... jo saulainākajās vietās jau zied ķiršu koki un dažādi dekora- tīvie košumkrūmi. Arī ceļmalas ir vienos ziedos - zied vizbulītes, māllēpes... Brīvdienas mums tiek solītas ļoti, ļoti siltas - pat līdz +27oC. Novēlu arī jums siltu un saulainu nedēļas nogali! Anda.